Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9270 – VINCI Airports / Gatwick Airport)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 167/01)

Komisija 2019. gada 15. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9270. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

PADOMES LĒMUMS

(2019. gada 14. maijs),

ar ko ieceļ Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu vietniekus no Ungārijas

(2019/C 167/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (1) un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā kandidātu sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības,

tā kā:

(1)	Padome ar 2019. gada 12. marta (2) un 2019. gada 15. aprīļa (3) lēmumu ir iecēlusi amatā Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu vietniekus uz laikposmu no 2019. gada 1. marta līdz 2022. gada 28. februārim.

(2)	Darba ņēmēju un darba devēju organizācijas Ungārijā ir izvirzījušas jaunus kandidātus vairākām brīvajām amata vietām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.

(2)  OV C 100, 15.3.2019., 1. lpp.

(3)  OV C 142, 23.4.2019., 20. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 15. maijs

(2019/C 167/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1183
JPY	Japānas jena	122,24
DKK	Dānijas krona	7,4695
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86820
SEK	Zviedrijas krona	10,7688
CHF	Šveices franks	1,1276
ISK	Islandes krona	137,40
NOK	Norvēģijas krona	9,8003
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,760
HUF	Ungārijas forints	325,15
PLN	Polijas zlots	4,3094
RON	Rumānijas leja	4,7615
TRY	Turcijas lira	6,7780
AUD	Austrālijas dolārs	1,6166
CAD	Kanādas dolārs	1,5075
HKD	Hongkongas dolārs	8,7784
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7067
SGD	Singapūras dolārs	1,5317
KRW	Dienvidkorejas vona	1 331,31
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,9620
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6925
HRK	Horvātijas kuna	7,4183
IDR	Indonēzijas rūpija	16 170,62
MYR	Malaizijas ringits	4,6728
PHP	Filipīnu peso	58,588
RUB	Krievijas rublis	72,4794
THB	Taizemes bāts	35,322
BRL	Brazīlijas reāls	4,4659
MXN	Meksikas peso	21,4741
INR	Indijas rūpija	78,6785

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2018. gadā apritē esošo kvotu kopskaita publikācija tirgus stabilitātes rezerves vajadzībām, kura izveidota ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

(2019/C 167/04)

1.   Ievads

2015. gadā Padome un Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu ar Direktīvu 2003/87/EK (1) izveidoto ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu papildināt ar tirgus stabilitātes rezervi (TSR) (2). TSR sāka darboties 2019. gadā. TSR mērķis ir nepieļaut liela, strukturāla kvotu pārpalikuma veidošanos ES oglekļa tirgū, jo rezultātā ES ETS var nespēt dot pienācīgus signālus investīcijām, kas nepieciešamas ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju rentablai sasniegšanai.

Lēmumā noteikts, ka, sākot ar 2017. gadu, Komisija līdz katra gada 15. maijam publicē apritē esošo kvotu kopskaitu. No šī kopskaita ir atkarīgs, vai kvotas, ko iecerēts izsolīt nākamajā gadā, tiks ieskaitītas rezervē.

2018. gada 15. maijā Komisija publicēja 2017. gadā apritē esošo kvotu kopskaitu, kas sasniedza aptuveni 1,65 miljardus kvotu (3). Saskaņā ar TSR noteikumiem pēc minētās publikācijas no 2019. gada 1. janvāra gada pirmajos astoņos mēnešos rezervē ieskaitīs 264 731 936 kvotas (4).

Šis paziņojums attiecas uz 2018. gadu un ir trešā reize, kad TSR vajadzībām tiek veikta publikācija. Tajā norādīts faktiskais apritē esošo kvotu kopskaits un sīki aprakstīts, kā šis skaitlis ir aprēķināts. Šī publikācija noteiks, cik kvotu rezervē ieskaitīs laikā no 2019. gada septembra līdz 2020. gada augustam.

2.   Kā darbojas tirgus stabilitātes rezerve

TSR automātiski iedarbojas, tiklīdz apritē esošo kvotu kopskaits ir ārpus iepriekšnoteiktā diapazona. Kvotas ieskaita rezervē, ja kopējais apritē esošo kvotu skaits ir lielāks par 833 miljoniem kvotu. Kvotas no rezerves atbrīvo, ja kopējais apritē esošo kvotu skaits ir mazāks par 400 miljoniem kvotu. Kvotu ieskaitīšana rezervē praktiski nozīmē, ka samazinās izsolāmo kvotu apjoms, un atbrīvošana no rezerves nozīmē, ka nākotnē tiks izsolīti papildu 100 miljoni kvotu.

Tāpēc viens no rezerves darbības stūrakmeņiem ir apritē esošo kvotu kopskaita publicēšana, jo pēc tā nosaka, vai kvotas ieskaita rezervē vai no rezerves atbrīvo.

ES ETS pārskatīšanas sakarā (5) TSR darbībā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Apgrozībā esošo kvotu kopskaita procentuālā daļa, kas nosaka rezervē ieskaitāmo kvotu skaitu, ja tiek pārsniegts 833 miljonu kvotu slieksnis, 2019.–2023. gada periodam ir īslaicīgi divkāršota no 12 % līdz 24 %. Turklāt no 2023. gada par nederīgām atzīs tik daudz TSR turēto kvotu, par cik daudz tās pārsniegs iepriekšējā gadā izsolīto kvotu skaitu.

Tāpēc, pamatojoties uz šo paziņojumu, no 2019. gada 1. septembra 12 mēnešu periodā rezervē ieskaitīs 24 % (6) no apritē esošo kvotu kopskaita. Attiecīgu daudzumu atskaitīs no dalībvalstu izsolāmo kvotu daudzumiem, ievērojot to attiecīgās kvotu daļas izsolēs. Šajā sakarā ir svarīgi atcerēties, ka līdz 2025. gada 31. decembrim attiecīgo daļu noteikšanā neņems vērā tās kvotas, kuras Savienībā pārdalītas solidaritātes un izaugsmes labad.

3.   Apritē esošo kvotu kopskaits

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 4. punktu apritē esošo kvotu kopskaits ir “to kvotu kopējais skaits, kuras piešķirtas laikposmā kopš 2008. gada 1. janvāra, ietverot skaitu, kas minētajā laikposmā piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un ar iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz minētā konkrētā gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES ETS iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, un rezervē esošo kvotu skaits”.

Īsāk sakot, apritē esošo kvotu kopskaitu, pēc kura vadās, lemjot par ieskaitīšanu TSR vai atbrīvošanu no tās, aprēķina pēc šādas formulas:

Apritē esošo kvotu kopskaits = piedāvājums – (pieprasījums + kvotas TSR)

Apritē esošo kvotu kopskaitu nosaka trīs dažādi elementi: pirmkārt, piedāvājumā esošās kvotas kopš 2008. gada 1. janvāra, otrkārt, nodoto un anulēto kvotu skaits (“pieprasījums”), un, treškārt, rezervē esošo kvotu skaits.

Kā paredzēts Lēmumā (ES) 2015/1814, aviācijas nozares kvotas un verificētās aviācijas emisijas šajā kontekstā neņem vērā.

3.1.   Piedāvājums

Kvotu piedāvājumu tirgū nosaka pieci dažādi elementi:

—	2008.–2012. g. periodā uzkrātās kvotas (“2. posms”),

—	no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim bez maksas iedalītās kvotas, t. sk. no jaunu iekārtu rezerves (“NER”) iedalītās kvotas,

—	no 2013. gada 1. janvāra (7) līdz 2018. gada 31. decembrim izsolītās kvotas,

—	kvotas, ko Eiropas Investīciju banka (EIB) monetizējusi programmas NER300 vajadzībām,

—	tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2018. gada 31. decembrim.

ES ETS 2. posmā uzkrāto kvotu skaits ir 1 749 540 826 kvotas (8). “Kopējās uzkrātās” kvotas ir to ES ETS 2. posmā piešķirto kvotu kopskaits, kas nav ne nodotas, lai ar tām segtu verificētās emisijas, ne anulētas. Kad tiek rēķināts apritē esošo kvotu kopskaits, šis skaitlis izsaka 2013.–2020. g. perioda (3. posms) sākumā apritē esošo ETS kvotu skaitu uz 2013. gada 1. janvāri, un kā tāds tas ir ņemts vērā aprēķinā.

Kā liecina ziņojumi par izsolēm kopējā izsoļu platformā un atsevišķajās platformās (9), no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ir izsolīti (tajā skaitā t. s. “pirmajās” jeb “agrīnajās” izsolēs) 4 641 208 000 kvotu.

No 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim bez maksas ir iedalītas (iesk. no NER) 5 162 023 498 kvotas (10).

300 000 000 kvotu monetizējusi EIB programmas NER300 vajadzībām (11).

Tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2018. gada 31. decembrim, veido 434 049 616 kvotas (12).

3.2.   Pieprasījums

Pieprasījumu veido iekārtu kopējās verificētās emisijas no 2013. gada 1. janvāra (13) līdz 2018. gada 31. decembrim, kas ir 10 631 597 033 (14), un tajā pašā periodā anulētās kvotas, kas ir 315 083.

3.3.   TSR esošo kvotu skaits

Šai publikācijai atbilstošajā periodā rezervē nebija nevienas kvotas (15).

3.4.   Apritē esošo kvotu kopskaits

Ņemot vērā iepriekš minēto, apritē ir kopskaitā 1 654 909 824 kvotas.

4.   Secinājums

Saskaņā ar TSR noteikumiem 12 mēnešu periodā, proti, laikā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam, TSR ieskaitīs 397 178 358 kvotas.

Nākamā publikācija gaidāma 2020. gada maijā, un tajā noteiks, cik kvotu rezervē ieskaitāmas no 2020. gada septembra līdz 2021. gada augustam.

Tabula

Pārskats

Piedāvājums
a) Uzkrātās kvotas no 2. posma	1 749 540 826
b) No 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim bez maksas iedalīto kvotu kopskaits (ieskaitot kvotas no NER)	5 162 023 498
c) No 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim izsolīto kvotu kopskaits, ieskaitot agrīnās izsoles	4 641 208 000
d) Kvotas, ko Eiropas Investīciju banka (EIB) monetizējusi programmas NER300 vajadzībām	300 000 000
e) Tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2018. gada 31. decembrim	434 049 616
Summa (piedāvājums)	12 286 821 940

Pieprasījums
a) ES ETS iekārtu verificēto emisiju daudzums tonnās no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim	10 631 597 033
b) Kvotas, kas līdz 2018. gada 31. decembrim anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu	315 083
Summa (pieprasījums)	10 631 912 116

Kvotas TSR
Rezervē esošo kvotu skaits	0
Apritē esošo kvotu kopskaits	1 654 909 824

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 23.1.2003., 32. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).

(3)  Sk. Komisijas paziņojumu C(2018) 2801 final, pieejams:

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/reform/docs/c_2018_2801_en.pdf.

(4)  Katras dalībvalsts ieguldījums tirgus stabilitātes rezervē no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas CO2 tirgus darbību, COM(2018) 842 final, publicēts 2018. gada 17. decembrī, pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/docs/com_2018_842_final_en.pdf.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.); teksts pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2018.076.01.0003.01.LAV&toc=OJ:L:2018:076:TOC.

(6)  2 % mēnesī.

(7)  Te ietilpst arī t. s. “pirmās” jeb “agrīnās” izsoles, t. i., 2013.–2020. g. periodā derīgās kvotas, kas izsolītas pirms 2013. gada 1. janvāra.

(8)  Sk. 2015. gada ziņojumu par oglekļa tirgus darbību, COM(2015) 576.

(9)  Dati pieejami: http://www.eex.com/en/products/environmental-markets/emissions-auctions/archive un https://www.theice.com/marketdata/reports/148.

(10)  Pamatojoties uz 2019. gada 1. aprīļa izrakstu no ES darījumu žurnāla (EUTL).

(11)  Pirmajā laidienā: 200 milj. kvotu, kas pārdotas 2011. un 2012. gadā, otrajā laidienā 100 milj. kvotu, kas pārdotas 2013. un 2014. gadā, sīkāku informāciju sk.

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/lowcarbon/ner300/docs/summary_report_ner300_monetisation_en.pdf.

(12)  Pamatojoties uz 2019. gada 1. aprīļa izrakstu no EUTL.

(13)  Par 2008.–2012. g. verificētajām emisijām sk. skaidrojumu par uzkrāto kvotu skaitu (3.1. punkts).

(14)  Dati par kopējām verificētajām emisijām izriet no 2019. gada 1. aprīļa izraksta no EUTL (lai tiktu ņemtas vērā verificētās emisijas, kas paziņotas līdz 2019. gada 31. martam). Pēc minētās dienas paziņotās emisijas šajā kopdaudzumā nav atspoguļotas.

(15)  Šis paziņojums informē par 2018. gada beigās apritē esošo kvotu kopskaitu. TSR darbojas kopš 2019. gada 1. janvāra. Pamatojoties uz apritē esošo kvotu kopskaitu, no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. augustam rezervē ieskaitīs aptuveni 265 miljonus kvotu.

Jauna ES balva skolām par izcilām ES mācībstundām

(2019/C 167/05)

Eiropas Savienība izveido jaunu balvu skolotājiem un skolām par pūlēm uzlabot Eiropas Savienībai veltītās mācību stundas.

Šīs jaunās balvas nosaukums būs “Jan Amos Comenius balva augstas kvalitātes izglītībai par Eiropas Savienību”.

Par balvu varēs sacensties vidusskolas Eiropas Savienībā.

Ar šo balvu tiks izteikta atzinība vidusskolas skolotājiem un skolām par izcilu sniegumu, nododot zināšanas par ES un līdz ar to iedvesmojot skolēnus. Tā ES līmenī piešķirs atzinību un pamanāmību attiecīgajam darbam un uzsvērs, cik svarīgi ir zināšanas par ES sniegt bērniem jau agrīnā vecumā. Tā iepazīstinās ar iedvesmojošām mācību metodēm, kas aktīvi mudina skolēnus uzzināt vairāk par ES, un palīdzēs izplatīt šo praksi.

2019. gada uzaicinājumu iesniegt pieteikumus paredzēts publicēt 2019. gada septembrī.

Eiropas Komisija sagatavos un publicēs konkursa noteikumus. Tajos tiks paredzēti detalizēti dalības nosacījumi, termiņi, apbalvošanas kritēriji, godalgu skaits un lielums, uzvarētājiem paredzēto maksājumu nosacījumi.

Balva ir Eiropas Parlamenta iniciatīva, un to īstenos Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts.

Borgarting lagmannsrett2018. gada 10. septembra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Andreas Gyrre pretNorvēģijas valdību

(Lieta E-1/19)

(2019/C 167/06)

Borgarting lagmannsrett (Borgarting apelācijas tiesa) ar 2018. gada 10. septembra vēstuli, kuru Tiesas kanceleja saņēma 2019. gada 3. janvārī, lūdza EBTA Tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Andreas Gyrre pret Norvēģijas valdību par šādiem jautājumiem:

1.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, I pielikuma 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz situācijām, kad tirgotājs apgalvo vai kā citādi rada iespaidu, ka ražojumu var pārdot legāli, ja EEZ valstī ir tāda tiesību norma (piemēram, 2006. gada Londonas Olimpisko spēļu un paralimpisko spēļu aktā), ko īsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kas paredz, ka šo ražojumu nevar legāli pārdot? a) Vai šo novērtējumu ietekmē tas, ka minēto aizliegumu piemēro EEZ valstī, kurā ražojumu paredzēts izmantot, bet ne valstī, kurā ražojumu pārdod? b) Vai šo novērtējumu ietekmē tas, ja pēc pārdošanas tiek konstatēts, ka aizliegums ir pretrunā EEZ tiesību aktiem?

2.

Ja konstatējums par to, vai valsts tiesību aktos noteiktais aizliegums ir pretrunā EEZ tiesību aktu noteikumiem, ietekmē novērtējumu atbilstoši Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma 9. punktam: a) Vai tādu biļešu tālākpārdošanas aizliegums, piemēram, kā 2006. gada Londonas Olimpisko spēļu un paralimpisko spēļu aktā, ir komercprakses regulējums, kuram piemēro Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem? b) Vai direktīva liedz noteikt tālākpārdošanas aizliegumu valsts mērogā, kā tas paredzēts 2006. gada Londonas Olimpisko spēļu un paralimpisko spēļu aktā, ja šāds aizliegums nodrošina ne tikai patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumu, bet arī citu, piemēram, drošības apsvērumu, ievērošanu? c) Ja ir jāpārliecinās par to, vai ierobežojumi attiecībā uz tādu sporta pasākumu biļešu tālākpārdošanu, kā, piemēram, olimpiskās spēles, ir pretrunā pamatbrīvībām saskaņā ar EEZ līgumu, tostarp EEZ līguma 11. un 36. pantu, tad kādi kritēriji valsts tiesai ir jāizmanto par pamatu novērtējumam par to, vai šādi ierobežojumi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmu mērķu sasniegšanai, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzībai un drošībai?

Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importu

(2019/C 167/07)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību atbilstīgi 10. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), kurā apgalvots, ka konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu imports tiek subsidēts, tādējādi nodarot kaitējumu (2) Savienības ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

Tech-Fab Europe (“sūdzības iesniedzējs”) 2019. gada 1. aprīlī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

Dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta sūdzības publiski pieejamā redakcija un analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts sūdzībai. Šā paziņojuma 5.6. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2.   Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm vai pavedieniem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (“izmeklējamais ražojums”).

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt informāciju par ražojuma klāstu, tas jāizdara 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas (3).

3.   Apgalvojums par subsidēšanu

Ražojums, kas saskaņā ar apgalvojumu tiek subsidēts, ir Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019390080, 7019400080, 7019590080 un 7019900080). KN kodi un Taric kodi ir norādīti informācijai.

3.1.    Ķīnas Tautas Republika

Komisija uzskata, ka sūdzībā ir pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamā ražojuma ražotāji no Ķīnas Tautas Republikas ir saņēmuši ieguvumu no vairākām Ķīnas Tautas Republikas valdības piešķirtām subsīdijām.

Iespējamā subsidēšanas prakse cita starpā ietver i) tiešu naudas līdzekļu nodošanu, ii) nesaņemtus vai neiekasētus valdības ieņēmumus un iii) valdības nodrošinātas preces vai pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par, piemēram, preferenciāliem aizdevumiem un kredītlīniju nodrošināšanu, ko veikušas valstij piederošas bankas, eksporta kredītu subsīdiju programmām, eksporta garantijām un apdrošināšanas un dotāciju programmām; nodokļu samazinājumiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, nodokļu kompensācijām par pētniecību un izstrādi, tādu iekārtu paātrinātu nolietojumu, kuras izmanto augsto tehnoloģiju uzņēmumi augsto tehnoloģiju attīstības un ražošanas jomā, dividenžu atbrīvojumu starp kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, ieturamā nodokļa samazinājumu dividendēm no Ķīnas uzņēmumiem, kuros ieguldīti ārvalstu līdzekļi, un to meitasuzņēmumiem, kas nav Ķīnas uzņēmumi, zemes izmantošanas nodokļa atbrīvojumiem un eksporta nodokļa atlaidēm; valdības nodrošinātu zemi un enerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

Bez tam sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka iepriekšminētie pasākumi ir subsīdijas, jo tie ietver Ķīnas valdības vai citu reģionālo un vietējo pašvaldību (tostarp publisku struktūru) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu izmeklējamā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka šīs subsīdijas attiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai nozari vai uzņēmumu grupu un/vai ir atkarīgas no eksporta snieguma, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas. Tādējādi redzams, ka iespējamie subsīdiju apjomi Ķīnas Tautas Republikai ir ievērojami.

Komisija patur tiesības izmeklēt citu attiecīgu subsīdiju praksi, kas varētu atklāties izmeklēšanas gaitā.

3.2.    Ēģipte

Komisija uzskata, ka sūdzībā iekļauti pietiekami pierādījumi, ka izmeklējamā ražojuma ražotāji no Ēģiptes ir guvuši labumu no vairākām Ēģiptes valdības piešķirtajām subsīdijām.

Iespējamā subsidēšanas prakse cita starpā ietver i) tiešu naudas līdzekļu nodošanu, ii) nesaņemtus vai neiekasētus valdības ieņēmumus un iii) valdības nodrošinātas preces vai pakalpojumus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi, piemēram, par preferenciāliem stratēģiskiem aizdevumiem un nodokļu atvieglojumiem saskaņā ar Ēģiptes likumiem, atbrīvojumu no ievedmuitas par izejmateriālu un ražošanas iekārtu importu.

Bez tam sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka iepriekšminētie pasākumi ir subsīdijas, jo tie ietver Ēģiptes valdības (tostarp publisku struktūru) finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu izmeklējamā ražojuma ražotājiem eksportētājiem. Tiek apgalvots, ka šīs subsīdijas attiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai nozari vai uzņēmumu grupu un/vai ir atkarīgas no eksporta snieguma, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas. Tādējādi redzams, ka iespējamie subsīdiju apjomi Ēģiptei ir ievērojami.

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka dažas subsīdijas tieši piešķir Ēģiptes valdība un dažas netieši Ķīnas valdība, bet ar Ēģiptes valdības starpniecību. Saskaņā ar sūdzību vienīgais Ēģiptes ražotājs eksportētājs, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (Ķīnas un Ēģiptes Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zona), pieder Ķīnai. Sūdzībā ir ietverti pierādījumi par sadarbības nolīgumiem starp Ķīnas un Ēģiptes valdībām, kā arī par Ķīnas valstij piederošu vai valsts kontrolētu struktūru aizdevumiem Ēģiptes valstij piederošām bankām. Ņemot vērā šo nolīgumu un aizdevumu mērķus, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka šādi aizdevumi nāk par labu Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas atrodas Ēģiptē.

Ņemot vērā pamatregulas 10. panta 2. un 3. punktu, Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par pierādījumu pietiekamību, kurā ietverts visu tādu Komisijas rīcībā esošo pierādījumu novērtējums saistībā ar Ķīnas Tautas Republiku un Ēģipti, uz kuru pamata Komisija sāk izmeklēšanu. Minētais ziņojums atrodams dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

Komisija patur tiesības izmeklēt citas attiecīgās subsīdijas, kas varētu atklāties izmeklēšanas gaitā.

4.   Apgalvojumi par kaitējumu un cēloņsakarību

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgajām valstīm ir kopumā palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka importētā izmeklējamā ražojuma apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus, tādējādi ievērojami nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli, nodarbinātību tajā un tās darbību kopumā.

5.   Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 10. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamais ražojums, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, tiek subsidēts un vai šis subsidētais imports ir radījis vai draud radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nav pret Savienības interesēm.

Ķīnas valdība un Ēģiptes valdība ir uzaicinātas uz apspriešanos.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (4) (TAI modernizācijas pakete), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā, ieviesa vairākas izmaiņas agrāk antisubsidēšanas procedūrās piemērotajos grafikos un termiņos. Konkrēti, Komisijai ir jāsniedz informācija par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu trīs nedēļas pirms pagaidu pasākumu ieviešanas. Termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, ir saīsināts; īpaši tas attiecas uz izmeklēšanas agrīno posmu. Tādējādi Komisija aicina ieinteresētās personas ievērot procedūras posmus un termiņus, kas noteikti šajā paziņojumā un nākamajos Komisijas paziņojumos.

5.1.    Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2.    Piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas izteikt piezīmes par sūdzību (tostarp par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī, cik lielā mērā šī sūdzība tiek atbalstīta), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3.    Subsidēšanas noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (5) no attiecīgajām valstīm. Iespējami cieši sadarboties ar Komisiju ir aicinātas arī citas personas, kurām Komisija lūgs sniegt attiecīgu informāciju, lai noteiktu, vai pastāv kompensējamas subsīdijas, kas tiek piešķirtas saistībā ar izmeklējamo ražojumu, un kāds ir to apjoms.

5.1.3.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.3.1.1.   Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei Ķīnas Tautas Republikā

a)   Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai šā paziņojuma I pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā arī ir sazinājusies ar Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar Ķīnas Tautas Republikas iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai tā ir izlēmusi šīs personas iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos norādi par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem trīs dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398

Anketa būs pieejama arī visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

Neskarot iespējamu pamatregulas 28. panta piemērošanu, ražotāji eksportētāji, kuri noteiktajā termiņā ir aizpildījuši I pielikumu un piekrituši iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot 5.3.1. punkta b) apakšpunktu, kompensācijas maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējos svērtos subsidēšanas apjomus, kuri noteikti atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (6).

b)   Individuālais kompensējamās subsīdijas apjoms neatlasītajiem uzņēmumiem

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālu subsīdiju apjomu. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu subsīdiju apjomu, jāaizpilda anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398

Komisija pārbaudīs, vai neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, var noteikt individuālu subsīdiju apjomu saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu.

Tomēr neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas pieprasa individuālo subsīdiju apjomu, ir jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālā subsīdiju apjoma pieprasījumu, ja, piemēram, neatlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.3.1.2.   Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei Ēģiptē

Visi ražotāji eksportētāji un to apvienības Ēģiptē ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņas dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas, sazināties ar Komisiju, vēlams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ēģiptes iestādēm.

Ražotājiem eksportētājiem Ēģiptē jāaizpilda anketa 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Anketa būs pieejama arī visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ēģiptes iestādēm.

Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā iepriekš minētā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398).

5.2.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (7) (8)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgajām valstīm Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai atlase ir vajadzīga, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai šā paziņojuma II pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas par savu lēmumu attiecībā uz importētāju iekļaušanu izlasē. Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos arī norādi par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem trīs dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem darīs pieejamas anketas. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398

5.4.    Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan subsidētā importa apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā attiecīgo Savienības ražotāju lielo skaitu, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt piezīmes par provizorisko izlasi. Turklāt citiem Savienības ražotājiem vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā, ja viņi uzskata sevi par iekļaujamiem izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Ja vien nav norādīts citādi, visas piezīmes par pagaidu izlasi jāiesniedz septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Ja vien nav norādīts citādi, atlasītajiem Savienības ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398

5.5.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēta subsidēšana un tās izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antisubsidēšanas pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāji un to pārstāvju apvienības, patērētāju pārstāvju organizācijas un arodbiedrības tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija par Savienības interešu novērtēšanu jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Anketas, tostarp arī izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmā anketa, ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2398. Iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6.    Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, importētājiem un to pārstāvju apvienībām, lietotājiem un to pārstāvju apvienībām un patērētāju pārstāvju organizācijām vispirms ir jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, kuri snieguši informāciju saskaņā ar 5.3., 5.4. un 5.5. punktā aprakstītajām procedūrām, tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām, ja būs objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Pārējās personas var piedalīties izmeklēšanā tikai ieinteresēto personu statusā no brīža, kad tās piesakās, un ar nosacījumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 28. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem dokumentiem var piekļūt lapā Tron.tdi: https://webgate.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuvi, lūdzam sekot lapā sniegtajām norādēm.

5.7.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausa Komisijas izmeklēšanas dienesti.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Uzklausīšanas laikposms ir šāds:

—	lai pirms pagaidu pasākumu noteikšanas notiktu uzklausīšanas, 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas būtu jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 60 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas,

—	pēc pagaidu posma piecu dienu laikā no “pagaidu informācijas izpaušanas” vai informācijas dokumenta iesniegšanas dienas būtu jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 15 dienu laikā no paziņošanas par informācijas izpaušanu vai informācijas dokumenta datuma,

—

noslēguma posmā pieprasījums jāiesniedz trīs dienu laikā no galīgās nodošanas atklātībai, un uzklausīšana parasti notiek periodā, kas piešķirts, lai sniegtu piezīmes par galīgo nodošanu atklātībai. Ja notiek papildu galīgā nodošana atklātībai, pieprasījums jāiesniedz tūlīt pēc tam, kad saņemta šī papildu galīgā nodošana atklātībai, un uzklausīšana parasti notiek termiņā, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par šo nodošanu atklātībai.

Norādītais laikposms neskar Komisijas dienestu tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt uzklausīšanu ārpus minētā laikposma un Komisijas tiesības noraidīt uzklausīšanu pienācīgi pamatotos gadījumos. Ja Komisijas dienesti noraida uzklausīšanas pieprasījumu, attiecīgā persona tiek informēta par šāda atteikuma iemesliem.

Principā uzklausīšanā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta dokumentācijā. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jaunu faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.8.    Norādījumi rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas skaidri ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, arī šajā paziņojumā prasītā informācija, ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Limited (9). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Limited, saskaņā ar pamatregulas 29. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šim kopsavilkumam jābūt tik detalizētam, lai no tā varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (arī skenētas pilnvaras un izziņas) iesniegt, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi (https://webgate.ec.europa.eu/tron/TDI), savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf

Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

TRON.tdi : https://webgate.ec.europa.eu/tron/tdi E-pasts : TRADE-AS656-GFF-SUBSIDY@ec.europa.eu TRADE-AS656-GFF-INJURY@ec.europa.eu

6.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu parasti tiek pabeigta 12, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu pasākumus parasti var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija sniedz informāciju par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu trīs nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Ieinteresētās personas var pieprasīt šo informāciju rakstveidā četru mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas. Ieinteresētajām personām trīs darba dienu laikā rakstiski jāsniedz piezīmes par aprēķinu precizitāti.

Ja Komisija neplāno noteikt pagaidu maksājumus, bet gan turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas rakstiski tiek informētas par maksājumu nenoteikšanu trīs nedēļas pirms termiņa beigām saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu.

Ieinteresētām personām būtībā tiek dotas 15 dienas, lai rakstiski sniegtu piezīmes par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, un 10 dienas, lai rakstiski sniegtu piezīmes par galīgajiem konstatējumiem, ja vien nav norādīts citādi. Attiecīgā gadījumā papildu galīgajā nodošanā atklātībai precizē termiņu, līdz kuram ieinteresētajām personām rakstiski jāsniedz piezīmes.

7.   Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai laikposmā, kas precizēts šā paziņojuma 5. un 6. punktā. Iesniedzot jebkuru citu informāciju, kas nav minēta šajos punktos, būtu jāievēro šāds grafiks:

—	jebkura informācija par pagaidu konstatējumu posmu jāiesniedz 70 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas, ja vien nav norādīts citādi,

—

ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām nav jāiesniedz jauna faktu informācija pēc termiņa beigām, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par “pagaidu informācijas izpaušanu” vai informācijas dokumentu pagaidu posmā. Pēc šā termiņa beigām ieinteresētās personas var iesniegt jaunu faktu informāciju, ja šīs personas var pierādīt, ka šāda jauna faktu informācija ir vajadzīga, lai atspēkotu citu ieinteresēto personu faktu apgalvojumus, un ja šādu jauno faktu informāciju var pārbaudīt laikā, kas pieejams izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai,

—	lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems dokumentus no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par galīgo izpausto informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par papildu galīgo izpausto informāciju.

8.   Iespēja sniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas pārējās ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Šādas piezīmes jāizdara šādā laikposmā:

—	piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, jāizdara vēlākais 75 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas, ja vien nav norādīts citādi,

—

piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, sniegušas pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz septiņu dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, ja vien nav norādīts citādi;

—

piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem galīgajiem konstatējumiem, sniegušas pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz trīs dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgajiem konstatējumiem, ja vien nav norādīts citādi. Ja notiek papildu galīgā nodošana atklātībai, tad piezīmes par sniegto informāciju, ko, reaģējot uz papildu galīgo nodošanu atklātībai, sniedz pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz vienas dienas laikā no termiņa, kurā iesniedzamas piezīmes par minēto papildu nodošanu atklātībai, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9.   Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Pieprasīt jebkura šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu var tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu.

Pagarināt termiņu, kurā sniedzamas atbildes uz anketas jautājumiem, var tikai tad, ja ir pienācīgs pamatojums, un parasti pagarinājums nepārsniedz trīs papildu dienas. Principā šādi pagarinājumi nepārsniedz septiņas dienas. Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā norādītā informācija, nepārsniedz trīs dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.

10.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami agri pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Lai pieprasītu uzklausīšanu ar Komisijas dienestiem, 5.7. punktā paredzētais laikposms mutatis mutandis attiecas uz uzklausīšanas pieprasījumiem ar uzklausīšanas amatpersonu. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti, neievērojot noteikto laikposmu, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

12.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (10).

Paziņojums par datu aizsardzību, kurā personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/html/157639.htm

---

(1)  OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(2)  Vispārīgais termins “kaitējums” nozīmē būtisku kaitējumu un būtiska kaitējuma draudus vai ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, kā izklāstīts pamatregulas 2. panta d) punktā.

(3)  Atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu ir atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/825, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(5)  Ražotājs eksportētājs ir attiecīgo valstu uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(6)  Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu neņem vērā ne nulles un minimālos kompensējamo subsīdiju apjomus, ne arī kompensējamo subsīdiju apjomus, kas noteikti apstākļos, kuri minēti pamatregulas 28. pantā.

(7)  Šis punkts attiecas tikai uz importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda ražotājiem eksportētājiem paredzētais šā paziņojuma I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai subsidēšanas konstatēšanu.

(9)  Dokumentu ar norādi Limited uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 29. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antisubsidēšanas nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS – SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Azerbaidžānas iesniegtie nosaukumi, kas Eiropas Savienībā aizsargājami kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

(2019/C 167/08)

Patlaban ar Azerbaidžānu notiekošajās sarunās par jaunu nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Azerbaidžānu tiek izskatīta iespēja Eiropas Savienībā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargāt turpmāk minētos nosaukumus azerbaidžāņu valodā.

Komisija aicina jebkuru dalībvalsti vai trešo valsti, vai jebkuru fizisko vai juridisko personu, kurai ir likumīgas intereses vai kura ir pastāvīgais iedzīvotājs vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai trešā valstī, attiecīgā gadījumā celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot pienācīgi pamatotu paziņojumu.

Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Paziņojumi par iebildumiem jānosūta uz šādu e-pasta adresi:

AGRI-A5-GI@ec.europa.eu.

Paziņojumi par iebildumiem tiks izskatīti vienīgi tad, ja tie būs saņemti minētajā termiņā un ja šajos paziņojumos būs norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var būt par iemeslu tam, ka:

a)	nosaukums konfliktē ar augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi;

b)

nosaukums ir pilnībā vai daļēji homonīms tādam nosaukumam, kas Savienībā jau ir aizsargāts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (2), vai ir iekļauts nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar šādām valstīm: — Koreja (3), — Centrālamerika (4), — Kolumbija, Peru un Ekvadora (5), — Melnkalne (6), — Bosnija un Hercegovina (7), — Serbija (8), — Gruzija (9), — Moldova (10), — Dienvidāfrika (11), — Karību valstu forums (12), — Ukraina (13), — Šveice (14), — Armēnija (15), — Austrālija (16), — Čīle (17), — Kanāda (18), — Amerikas Savienotās Valstis (19), — Albānija (20), — Japāna (21);

c)	nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso identitāti;

d)	nosaukuma reģistrācija var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms šā paziņojuma publicēšanas dienas;

e)	vai arī minētajos paziņojumos par iebildumiem sniegta sīkāka informācija, no kuras iespējams secināt, ka nosaukums, kura aizsardzība ir pieprasīta, uzskatāms par parastu nosaukumu.

Iepriekš minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Savienības teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kur minētās tiesības ir aizsargātas. Šo nosaukumu aizsardzība Eiropas Savienībā ir iespējama ar nosacījumu, ka sekmīgi tiek pabeigtas minētās sarunas un tiek pieņemts attiecīgs tiesību akts.

Azerbaidžānas iesniegtās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas Eiropas Savienībā aizsargājamas kā lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu un vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes  (22)

Aizsargājamais nosaukums azerbaidžāņu valodā	Transkripcija latīņu alfabēta burtiem	Produkta veids
Abşeron	Absheron	Olīvu dolma
Bakı	Baku	Dolma
Duzdağ	Duzdagh	Sāls
İsmayıllı	Ismayilli	Dolma (pip dolma jeb bērza lapu tītenis)
K ng rli	Kengerli	Ābolu dolma
L k ran	Lekoran	Citronu dolma
Ordubad	Ordubad	Dolma (gupa dolma jeb pildīti kuņģa gabaliņi)
Qax	Gakh	Dolma ar sausu pildījumu
Q b l	Gabala	Riekstu, valriekstu dolma
Quba	Guba	Meloņu dolma
Salyan	Salyan	Zivju dolma
Az rbaycan**	Azerbaijan	Vīns
Meys ri**	Meysari	Vīns
Naxçıvan**	Nakhchivan	Plūmes
Naxçıvan**	Nakhchiıvan	Gaļas produkts (govurma)
Ş ki**	Sheki	Konditorejas izstrādājums (halva)
Zir **	Zira	Olīvas
Zir **	Zira	Tomāti

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3)  Padomes 2010. gada 16. septembra Lēmums 2011/265/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.).

(4)  Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.).

(5)  Tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.), un Pievienošanās protokols Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, ar ko ņem vērā Ekvadoras pievienošanos (OV L 356, 24.12.2016., 3. lpp.).

(6)  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (OV L 108, 29.4.2010., 3. lpp.).

(7)  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (OV L 164, 30.6.2015., 2. lpp.).

(8)  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.).

(9)  Padomes 2012. gada 14. februāra Lēmums 2012/164/ES par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 93, 30.3.2012., 1. lpp.).

(10)  Padomes 2012. gada 3. decembra Lēmums 2013/7/ES par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 10, 15.1.2013., 1. lpp.).

(11)  Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (OV L 250, 16.9.2016., 3. lpp.).

(12)  Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 289, 30.10.2008., 3. lpp.).

(13)  Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.).

(14)  Padomes un attiecībā uz nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību arī Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmums 2002/309/EK par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju un jo īpaši Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

(15)  Visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp.).

(16)  Padomes 2008. gada 28. novembra Lēmums 2009/49/EK par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību (OV L 28, 30.1.2009., 1. lpp.).

(17)  Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmums 2002/979/EK par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.).

(18)  Padomes 2003. gada 30. jūlija Lēmums 2004/91/EK par Eiropas Kopienas un Kanādas nolīguma noslēgšanu par vīna un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību (OV L 35, 6.2.2004., 1. lpp.).

(19)  Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmums 2006/232/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par vīna tirdzniecību (OV L 87, 24.3.2006., 1. lpp.).

(20)  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (OV L 107, 28.4.2009., 166. lpp.).

(21)  Padomes 2018. gada 20. decembra Lēmums (ES) 2018/1907 par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (OV L 330, 27.12.2018., 1. lpp.).

(22)  Saraksts, kuru patlaban notiekošo sarunu satvarā iesniegušas Azerbaidžānas iestādes un kurā minētie nosaukumi ir reģistrēti vai patlaban tiek reģistrēti (**) Azerbaidžānā.