ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 114

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 26. marts


Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2019/C 114/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9254 – MUTB/CFSGAM) ( 1 )

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2019/C 114/02

Padomes secinājumi par pārskatītu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

2

 

Eiropas Komisija

2019/C 114/03

Euro maiņas kurss

9

 

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

2019/C 114/04

Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā

10


 

V   Atzinumi

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2019/C 114/05

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma pieteikuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

11

2019/C 114/06

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

15


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9254 – MUTB/CFSGAM)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 114/01)

Komisija 2019. gada 20. martā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9254. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/2


Padomes secinājumi par pārskatītu ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

(2019/C 114/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:

1.

ATGĀDINA Padomes 2016. gada 25. maija secinājumus par ārējo stratēģiju nodokļu uzlikšanai un pasākumiem pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu, Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumus par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumus par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;

2.

ATZINĪGI VĒRTĒ darbu, ko ar Padomes Ģenerālsekretariāta atbalstu un Eiropas Komisijas dienestu palīdzību ir veikusi Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos (“Rīcības kodeksa jautājumu grupa”), pārraugot to saistību izpildi, ko jurisdikcijas uzņēmušās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus, un izvērtējot darbu, kas paveikts attiecīgajos ESAO forumos;

3.

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka vairums šo jurisdikciju, veicot vajadzīgos pasākumus apstiprinātajā termiņā, ir atklāti un konstruktīvi iesaistījušās sadarbībā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupu un novērsušas trūkumus, kas konstatēti tādās jomās kā nodokļu pārredzamība, taisnīga nodokļu politika un nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) apkarošanas standartu īstenošana;

4.

vienlaikus PAUŽ NOŽĒLU, ka vairākas jurisdikcijas līdz 2018. gada beigām nav īstenojušas visus pasākumus, ko tās bija apņēmušās veikt, savukārt citas jurisdikcijas nav apņēmušās īstenot nevienu vai dažus no labas nodokļu pārvaldības principiem, attiecībā uz kuriem bija konstatēta šo jurisdikciju neatbilstība tiem;

5.

attiecīgi APSTIPRINA I pielikumā izklāstīto pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;

6.

UZSKATA, ka iemeslus – ar kuriem dažas jurisdikcijas skaidro to, ka, neraugoties uz konkrētiem centieniem, tās nav pilnībā īstenojušas visus pasākumus, ko tās bija apņēmušās veikt, – dažos gadījumos varētu uzskatīt par pamatotiem, un tādēļ IR VIENISPRĀTIS, ka šo saistību izpildes termiņš būtu jāpagarina, kā izklāstīts II pielikumā;

7.

jo īpaši UZSKATA, ka:

1.

dažām jaunattīstības valstīm būtu jādod vairāk laika, lai tās varētu reformēt savus kaitējošos preferenciālos nodokļu režīmus, kuri attiecas uz ražošanas darbībām un līdzīgām mazāk mobilām darbībām, ņemot vērā šo reformu nopietnāko ietekmi uz šādām valstīm;

2.

jurisdikcijām, kas saskārās ar īsti institucionāliem vai konstitucionāliem jautājumiem, kuri 2018. gadā neļāva tām izpildīt saistības, būtu jāpiešķir saprātīgs termiņa pagarinājums, lai tās pabeigtu savas reformas, ar nosacījumu, ka jurisdikcija ir nodrošinājusi adekvātu leģislatīvo projektu;

3.

jurisdikcijām, kas konstatēja tiesvedības riskus attiecībā uz dažu kaitējošu preferenciālo nodokļu režīmu atcelšanu, būtu jāpiešķir pagarināts termiņš tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus;

4.

jurisdikcijām, kuras ieguvušas reitingu “daļēji atbilstīga” attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma un gaida papildu pārskatīšanu, ko veiks Pasaules forums, būtu jāpiešķir pagarinājums līdz brīdim, kad būs pieejams pārskatītais reitings;

8.

PAUŽ gandarījumu par to, ka daudzas jurisdikcijas 2018. gadā saskaņā ar 2.2. kritēriju ir īstenojušas vajadzīgās reformas un tādēļ ir svītrotas no II pielikuma, un LŪDZ Rīcības kodeksa jautājumu grupai ik gadu pārraudzīt pienācīgu tiesību aktu un izpildes nodrošināšanas noteikumu īstenošanu;

9.

ATZĪST, ka būs vajadzīgs papildu darbs, lai noteiktu pieņemamas ekonomiskās būtības prasības kolektīvajiem investīciju fondiem saskaņā ar 2.2. kritēriju, un AICINA grupu turpināt dialogu un līdz 2019. gada vidum sniegt attiecīgajām jurisdikcijām papildu tehniskās norādes;

10.

AR BAŽĀM NORĀDA, ka dažās jurisdikcijās kaitējoši preferenciāli nodokļu režīmi ir aizstāti ar līdzīgas iedarbības pasākumiem, PAUŽ NOŽĒLU, ka viena no šīm jurisdikcijām nav uzņēmusies pietiekamas saistības, lai līdz 2019. gada beigām grozītu vai atceltu šos pasākumus, un UZSVER, ka 2020. gada sākumā, izvērtējot, vai ir īstenotas prasītās saistības, netiks akceptēta nekāda turpmāka aizstāšana ar līdzīgas iedarbības pasākumiem vai novēlošanās;

11.

ATZĪMĒ, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa arī turpmāk aicinās uzņemties saistības tām jurisdikcijām, kuras vēl nav tās uzņēmušās, lai novērstu konstatētos trūkumus;

12.

NORĀDA, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa turpinās pārraudzīt to saistību efektīvu īstenošanu līdz 2019. gada beigām, ko uzņēmušās jaunattīstības valstis bez finanšu centra attiecībā uz nodokļu pārredzamību un minimālo BEPS apkarošanas standartu īstenošanu, kā arī attiecīgo pārredzamības un minimālo BEPS apkarošanas standartu īstenošanu jurisdikcijās, kas nevar vai nevēlas pievienoties Pasaules forumam vai EASO Iekļaujošajam satvaram BEPS apkarošanai;

13.

ATZINĪGI VĒRTĒ darbu, ko veic Rīcības kodeksa jautājumu grupa, pārskatot preferenciālos režīmus, kas dažās jurisdikcijās ir konstatēti no jauna, un pārraugot saistības, ko šīs jurisdikcijas uzņēmušās, lai novērstu kaitējošos šo režīmu elementus;

14.

APSTIPRINA pašreizējo stāvokli attiecībā uz saistībām, ko sadarbīgās jurisdikcijas uzņēmušās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus, kas izklāstīti II pielikumā;

15.

AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu un tās priekšsēdētāju ar Padomes Ģenerālsekretariāta atbalstu un Eiropas Komisijas dienestu tehnisko palīdzību turpināt mijiedarbību un dialogu ar attiecīgajām jurisdikcijām, tostarp attiecībā uz vispārējās “divas no trim” pieejas izbeigšanu 2019. gada jūnija beigās;

16.

Atgādinot 11. punktu Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, APSTIPRINA, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupai vajadzētu ieteikt Padomei jebkurā laikā, un vismaz reizi gadā, atjaunināt I pielikumā izklāstīto ES sarakstu, kā arī II pielikumā izklāstīto pašreizējo stāvokli, pamatojoties uz jebkādām paustām jaunām saistībām vai to īstenošanu; bet, sākot no 2020. gada, šāds ES saraksta atjauninājums būtu jāveic ne biežāk kā divas reizes gadā, vajadzības gadījumā dodot dalībvalstīm pietiekamu laiku grozīt savus vietējos tiesību aktus;

17.

ATGĀDINA par ES pārbaudes procedūras ģeogrāfiskās piemērošanas jomas paplašināšanu, to attiecinot arī uz citām jurisdikcijām, par ko vienojās 2018. gadā, un AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu pārskatīt ekonomiskos datus, kas izmantojami jurisdikciju atlasei 2020. gadā, paredzot piemērošanu no 2021. gada;

18.

APSTIPRINA 3.2. kritērija piemērošanas sākšanu (pārskatu sniegšanas par katru valsti īstenošana – minimālais standarts pārskatu sniegšanai par katru valsti) un ATKĀRTOTI aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu pabeigt diskusijas par turpmāko 1.4. kritēriju (galīgo faktisko īpašnieku pārredzamība);

19.

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka Eiropas Komisija, īstenojot ES finansēšanas un investīciju operācijas, ņem vērā Padomes secinājumu I pielikumu, kā arī vienošanās, kas kopš 2017. gada 5. decembra Padomes secinājumu (1) pieņemšanas panāktas attiecībā uz saskaņotiem aizsardzības pasākumiem ar nodokļiem nesaistītā jomā attiecībā pret jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;

20.

vienlaikus ATKĀRTOTI aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu pabeigt diskusijas par turpmākiem saskaņotiem aizsardzības pasākumiem, neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

21.

AICINA attiecīgi ES iestādes un dalībvalstis ārpolitikā, ekonomiskajās attiecībās un attīstības sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm ņemt vērā pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ar mērķi panākt visaptverošu pieeju attiecībā uz jautājumu par kritēriju izpildi, neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības kompetences jomas, kas izriet no Līgumiem;

22.

VĒLREIZ NORĀDA, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupai ar Padomes Ģenerālsekretariāta atbalstu un Eiropas Komisijas dienestu tehnisko palīdzību, koordinējot darbības ar Augsta līmeņa darba grupu (ALDG) nodokļu jautājumos, būtu jāturpina vadīt un pārraudzīt pārbaudes, saraksta veidošanas un pārraudzības procesus.

(1)  Regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai, Regula (ES) 2017/2396 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Regula (ES) 2017/2396 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un par Eiropas Investīciju konsultāciju centru, Lēmums (ES) 2018/412 par ES garantijas piešķiršanu Eiropas Investīciju bankai attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus ES, un Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro ES vispārējam budžetam.


I PIELIKUMS

ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

1.   ASV Samoa

ASV Samoa nepiemēro nekādu automātisku finanšu informācijas apmaiņu, nav parakstījusi un ratificējusi (tostarp ar tās jurisdikcijas starpniecību, no kuras tā ir atkarīga) ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (ar grozījumiem), nav apņēmusies piemērot minimālos BEPS apkarošanas standartus un nav apņēmusies pievērsties šiem jautājumiem.

2.   Aruba

Aruba vēl nav grozījusi vai atcēlusi vienu kaitējošu preferenciālo nodokļu režīmu.

3.   Barbadosa

Barbadosa ir aizstājusi kaitējošu preferenciālo nodokļu režīmu ar līdzīgas iedarbības pasākumu un nav apņēmusies to līdz 2019. gada beigām grozīt vai atcelt.

4.   Beliza

Beliza vēl nav grozījusi vai atcēlusi vienu kaitējošu preferenciālo nodokļu režīmu.

Belizas apņemšanās līdz 2019. gada beigām grozīt vai atcelt tās no jauna konstatēto kaitējošo preferenciālo nodokļu režīmu tiks pārraudzīta.

5.   Bermudu salas

Bermudu Salas veicina tādas ārzonas struktūras un procedūras, kuru nolūks ir piesaistīt peļņu bez reālas ekonomiskās būtības, un šo jautājumu vēl nav atrisinājušas.

Bermudu Salu apņemšanās līdz 2019. gadam pievērsties bažām saistībā ar ekonomisko būtību kolektīvo investīciju fondu jomā tiks pārraudzīta.

6.   Dominika

Dominika nepiemēro nekādu automātisku finanšu informācijas apmaiņu, nav parakstījusi un ratificējusi ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (ar grozījumiem) un vēl nav atrisinājusi šos jautājumus.

7.   Fidži

Fidži vēl nav grozījusi vai atcēlusi savus kaitējošos preferenciālos nodokļu režīmus.

Tiks turpināts pārraudzīt Fidži apņemšanos līdz 2019. gada beigām izpildīt 1.2., 1.3. un 3.1. kritēriju.

8.   Guama

Guama nepiemēro nekādu automātisku finanšu informācijas apmaiņu, nav parakstījusi un ratificējusi (tostarp ar tās jurisdikcijas starpniecību, no kuras tā ir atkarīga) ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (ar grozījumiem), nav apņēmusies piemērot minimālos BEPS apkarošanas standartus un nav apņēmusies pievērsties šiem jautājumiem.

9.   Māršala salas

Māršala Salas veicina tādas ārzonas struktūras un procedūras, kuru nolūks ir piesaistīt peļņu bez reālas ekonomiskās būtības, un šo jautājumu vēl nav atrisinājušas.

Tiks turpināts pārraudzīt Māršala Salu apņemšanos izpildīt 1.2. kritēriju: tās gaida, ka Pasaules forums veiks papildu pārskatīšanu.

10.   Omāna

Omāna nepiemēro nekādu automātisku finanšu informācijas apmaiņu, nav parakstījusi un ratificējusi ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (ar grozījumiem) un vēl nav atrisinājusi šos jautājumus.

11.   Samoa

Samoa ir kaitējošs preferenciāls nodokļu režīms, un tā nav apņēmusies pievērsties šim jautājumam.

Turklāt Samoa bija apņēmusies līdz 2018. gada beigām izpildīt 3.1. kritēriju, bet nav atrisinājusi šo jautājumu.

12.   Trinidāda un Tobāgo

Trinidādai un Tobāgo Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā ir piešķīris reitingu “neatbilstīga” attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma.

Trinidādas un Tobāgo apņemšanās līdz 2019. gada beigām izpildīt 1.1., 1.2., 1.3. un 2.1. kritēriju tiks pārraudzīta.

13.   Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti veicina tādas ārzonas struktūras un procedūras, kuru nolūks ir piesaistīt peļņu bez reālas ekonomiskās būtības, un šo jautājumu vēl nav atrisinājuši.

14.   ASV Virdžīnu salas

ASV Virdžīnu Salas nepiemēro nekādu automātisku finanšu informācijas apmaiņu, nav parakstījušas un ratificējušās (tostarp ar tās jurisdikcijas starpniecību, no kuras tās ir atkarīgas) ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (ar grozījumiem), tām ir kaitējoši preferenciālie nodokļu režīmi, un tās nav apņēmušās piemērot minimālos BEPS apkarošanas standartus un nav apņēmušās pievērsties šiem jautājumiem.

15.   Vanautu

Vanuatu veicina tādas ārzonas struktūras un procedūras, kuru nolūks ir piesaistīt peļņu bez reālas ekonomiskās būtības, un šo jautājumu vēl nav atrisinājusi.


II PIELIKUMS

Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām īstenot labas nodokļu pārvaldības principus

1.   Pārredzamība

1.1.   Apņemšanās īstenot automātisku informācijas apmaiņu, vai nu parakstot Daudzpusējo kompetentās iestādes nolīgumu, vai slēdzot divpusējus nolīgumus

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2019. gada beigām īstenot automātisku informācijas apmaiņu:

Palau un Turcija.

1.2.   Dalība Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā (“Pasaules forums”) un apmierinošs reitings attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma

Šādas jurisdikcijas, kuras bija apņēmušās iegūt pietiekamu reitingu līdz 2018. gada beigām, gaida papildu pārskatīšanu, ko veiks Pasaules forums:

Angilja un Kirasao.

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2019. gada beigām kļūt par Pasaules foruma loceklēm un/vai iegūt pietiekamu reitingu:

Jordānija, Namībija, Palau, Turcija un Vjetnama.

1.3.   Parakstīta un ratificēta ESAO daudzpusējā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību vai nolīgumu tīkls, kas aptver visas ES dalībvalstis

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2019. gada beigām parakstīt un ratificēt ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību vai ieviest nolīgumu tīklu, kas aptver visas ES dalībvalstis:

Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Botsvāna, Jordānija, Kaboverde, Maldīvija, Maroka, Melnkalne, Mongolija, Namībija, Palau, Serbija, Svatini, Taizeme, Vjetnama un Ziemeļmaķedonija.

2.   Taisnīga nodokļu politika

2.1.   Kaitējošu nodokļu režīmu esamība

Šādām jurisdikcijām, kuras bija apņēmušās līdz 2018. gada beigām grozīt vai atcelt savus kaitējošos nodokļu režīmus, kas attiecas uz ražošanas darbībām un līdzīgām mazāk mobilām darbībām, un kuras 2018. gadā uzrādīja reālu progresu šo reformu iniciēšanā, tika dots laiks līdz 2019. gada beigām pielāgot savus tiesību aktus:

Kostarika un Maroka.

Šādām jurisdikcijām, kuras bija apņēmušās līdz 2018. gada beigām grozīt vai atcelt savus kaitējošos nodokļu režīmus, bet kuras to nevarēja izdarīt sakarā ar īstiem institucionāliem vai konstitucionāliem jautājumiem, neraugoties uz reālu progresu 2018. gadā, tika dots laiks līdz 2019. gada beigām pielāgot savus tiesību aktus:

Kuka Salas, Maldīvija un Šveice.

Šī jurisdikcija ir apņēmusies grozīt vai atcelt identificētos kaitējošos nodokļu režīmus līdz 2019. gada 9. novembrim:

Namībija.

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās grozīt vai atcelt kaitējošos nodokļu režīmus līdz 2019. gada beigām:

Antigva un Barbuda, Austrālija, Kirasao, Maroka, Maurīcija, Seišelas, Sentkitsa un Nevisa un Sentlūsija.

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās grozīt vai atcelt kaitējošos nodokļu režīmus līdz 2020. gada beigām:

Jordānija.

2.2.   Tādu nodokļu sistēmu esamība, kas sekmē ārzonas struktūras, kuras piesaista peļņu bez reālas ekonomiskās darbības

Šādām jurisdikcijām, kuras ir apņēmušās pievērsties bažām saistībā ar ekonomisko būtību kolektīvo investīciju fondu jomā, ir iesaistījušās pozitīvā dialogā ar grupu un joprojām sadarbojas, bet kurām ir vajadzīgas papildu tehniskās norādes, tika dots laiks līdz 2019. gada beigām (1) pielāgot savus tiesību aktus.

Bahamu Salas, Britu Virdžīnu Salas un Kaimanu Salas.

3.   BEPS apkarošanas pasākumi

3.1.   Dalība BEPS jomā izveidotajā iekļaujošajā satvarā vai apņemšanās īstenot EASO minimālos BEPS apkarošanas standartus

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2019. gada beigām kļūt par BEPS jomā izveidotā iekļaujošā satvara loceklēm vai īstenot ESAO minimālos BEPS apkarošanas standartus:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Jordānija, Maroka, Melnkalne, Namībija un Svatini.

Šādas jurisdikcijas ir apņēmušās kļūt par BEPS jomā izveidotā iekļaujošā satvara loceklēm vai īstenot ESAO minimālos BEPS apkarošanas standartus tad, kad un ja šāda apņemšanās kļūs relevanta:

Nauru, Niue un Palau.


(1)  Šo termiņu var pārskatīt atkarībā no tehniskajām norādēm, par kurām grupa vienosies, un no pašreizējā dialoga ar attiecīgajām jurisdikcijām.


Eiropas Komisija

26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/9


Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 25. marts

(2019/C 114/03)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1325

JPY

Japānas jena

124,65

DKK

Dānijas krona

7,4646

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,85638

SEK

Zviedrijas krona

10,4450

CHF

Šveices franks

1,1237

ISK

Islandes krona

136,30

NOK

Norvēģijas krona

9,6590

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,759

HUF

Ungārijas forints

316,84

PLN

Polijas zlots

4,2953

RON

Rumānijas leja

4,7553

TRY

Turcijas lira

6,3425

AUD

Austrālijas dolārs

1,5931

CAD

Kanādas dolārs

1,5204

HKD

Hongkongas dolārs

8,8888

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6413

SGD

Singapūras dolārs

1,5286

KRW

Dienvidkorejas vona

1 283,07

ZAR

Dienvidāfrikas rands

16,2997

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,6015

HRK

Horvātijas kuna

7,4170

IDR

Indonēzijas rūpija

16 058,85

MYR

Malaizijas ringits

4,6081

PHP

Filipīnu peso

59,411

RUB

Krievijas rublis

72,7646

THB

Taizemes bāts

35,804

BRL

Brazīlijas reāls

4,4032

MXN

Meksikas peso

21,6039

INR

Indijas rūpija

78,0460


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/10


Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā

(2019/C 114/04)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 36. panta 2. punktā ir minēts, ka “valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izstrādā publiski pieejamu sarakstu, kurā iekļauj kompetentās organizācijas, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas individuāli vai tīklā var palīdzēt Iestādei īstenot tās misiju”.

Šo sarakstu EFSA valde pirmoreiz izstrādāja 2006. gada 19. decembrī, un kopš tā laika

i)

pēc EFSA izpilddirektora priekšlikumiem to regulāri atjaunina, ņemot vērā dalībvalstu pārskatus vai priekšlikumus par no jauna norīkotām organizācijām (saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2230/2004 (2) 2. panta 4. punktu);

ii)

to publisko EFSA tīmekļa vietnē, kur ir pieejams kompetento organizāciju atjaunināts saraksts;

iii)

tas ir pieejams organizācijām, izmantojot meklēšanas rīku saistībā ar 36. pantu, kā arī nodrošina kontaktinformāciju un ziņas par organizāciju īpašām kompetenču jomām.

Attiecīgā informācija ir pieejama šādās EFSA tīmekļa vietnes saitēs:

i)

jaunākie grozījumi kompetento organizāciju sarakstā, ko EFSA valde veica (20.3.2019.]: (http://www.efsa.europa.eu/en/events/event/mb190320);

ii)

kompetento organizāciju aktuālais saraksts: http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/assets/art36listg.pdf;

iii)

meklēšanas rīks saistībā ar 36. pantu: http://www.efsa.europa.eu/art36/search

EFSA regulāri atjaunina šo paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz tīmekļa vietņu saitēm.

Lai saņemtu sīkāku informāciju, rakstiet uz Cooperation.Article36@efsa.europa.eu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2004. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2230/2004 par Regulas (EK) Nr. 178/2002 izpildes kārtību attiecībā uz organizāciju tīklu, kas darbojas jomās, kas ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kompetencē (OV L 379, 24.12.2004., 64. lpp.).


V Atzinumi

CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/11


Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma pieteikuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2019/C 114/05)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas DOOR datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

PROVOLONE VALPADANA

ES Nr.: PDO-IT-0021-AM02 – 20.4.2018.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Provolone Valpadana”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts ir staipītas masas puscietais siers, kas pagatavots no svaiga govs pilnpiena, kurš savākts izcelsmes apgabalā un glabāts mazāk par 60 stundām, kuram piemīt dabisks fermentācijas procesā radies skābenums un kuru:

maiga un pikanta siera gatavošanai (ja siera formu masa ir līdz 6 kg) drīkst termiski apstrādāt līdz maksimālajai pasterizācijas temperatūrai,

pikanta siera pagatavošanai drīkst termiski apstrādāt, izmantojot termizācijas procesu.

Atkarībā no siera formu svara nogatavināšanas ilgums ir šāds:

 

līdz 6 kg – vismaz 10 (desmit) dienas;

 

vairāk par 6 kg – vismaz 30 (trīsdesmit) dienas;

 

vairāk par 15 kg un vienīgi pikantam sieram – vismaz 90 (deviņdesmit) dienas;

 

vairāk par 30 kg un ar marķējumu “P.V.S.” (pikantam sieram) – ilgāk par 8 mēnešiem.

Siers var būt kūpināts.

Svars ir dažāds atkarībā no formas.

Siera forma var būt dažāda: desai līdzīga, melonei līdzīga, konusveida, bumbierveida, arī ar lodveida galviņu (fiaschetta) virspusē; ārējā virsa balsta saišu dēļ var būt viegli rievota.

Miza ir gluda, plāna, gaišdzeltena, zeltaina, reizumis dzeltenbrūna. Ir pieļaujams, ka maigais siers, kas paredzēts sagriešanai porcijās un iepakošanai, ir bez mizas.

Siera masa ir lielākoties kompakta, un tajā var būt neliels un retināts acojums; sieram ar īsu nogatavināšanas laiku pieļaujams neliels un raksturīgs kārtainums, bet sieram ar ilgu nogatavināšanas laiku izteiktāks kārtainums ir raksturīga tā masas īpašība; siera masas krāsa lielākoties ir salmdzeltena.

Sieram, kura nogatavināšanas laiks nepārsniedz trīs mēnešus, garša ir maigi izsmalcināta, bet sieram, kurš nogatavināts ilgāku laiku vai kura pagatavošanā izmantots kazlēna vai jēra himozīns vai abu šo izcelsmju himozīna maisījums, garša ir asāka.

Pieļaujamais ūdens saturs nedrīkst būt:

 

augstāks par 46 % – visu veidu maigajam sieram, bet pikantajam sieram tad, ja tas nesver vairāk par 6 kg,

 

augstāks par 43 % – visu veidu maigajam sieram, bet pikantajam sieram tad, ja tas sver vairāk par 6 kg.

Tauku saturs sausnā nedrīkst būt zemāks par 44 % un augstāks par 54 %.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Vismaz 50 % no slaucamo govju pamatbarības (svaiga vai žāvēta lopbarība) un lopbarības vai barības koncentrātu ir jābūt no izcelsmes apgabala, un šāda barība jāizēdina govīm laktācijas periodā, cietstāvošām govīm un govīm, kas vecākas par 7 mēnešiem. Vismaz 75 % dienas lopbarības devas sausnas jāveido barībai, kas nāk no piena ražošanas apgabalā iegūtiem produktiem. Atļautā lopbarība ir šāda: svaiga lopbarība no pastāvīgajām vai pagaidu pļavām, dažādu sugu lopbarības augi, laukā žāvēts dažādu sugu lopbarības augu siens, labības salmi, skābbarība, kapāta lopbarība, skābsiens. Atļautā dzīvnieku barība ir šāda: labība un no tās derivēti produkti, kukurūzas rauši, augi, ko daļēji pieskaita pie eļļasaugiem, un no tiem derivēti produkti, bumbuļi un saknes, sausā lopbarība, cukurrūpniecības paliekas un to produkti, piemēram, melase un/vai no tās derivēti produkti – izņēmuma kārtā tehnoloģisko palīgvielu un garšas pastiprinātāju veidā –, nepārsniedzot 2,5 % no dienas barības devas sausnas. Turklāt atļauts izēdināt arī: kaltētas pākšaugu un ceratonijas sēklas un no tām derivētus produktus, taukvielas, minerālsāļus, kas atļauti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, un piedevas, piemēram, vitamīnus, mikroelementus, aminoskābes, aromatizētājus, kas atļauti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, antioksidantus, ar nosacījumu, ka atļauti ir tikai dabiskie vai dabiskajiem identiski antioksidanti un aromatizētāji. Ir atļauts lietot inaktivētus raugus.

Izejvielas: piens, himozīns, sāls.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta ražošanas posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz visiem veselajiem siera klučiem ir jābūt aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Provolone Valpadana” logotipam, kas ir atveidots uz piemērota un viltojumdroša nesējmateriāla (metāls, plastmasa).

Marķējumu jāuzliek tad, kad sieri kluči nonāk nogatavināšanas telpās. Mazāku izmēru klučiem (līdz 6 kg) marķējumu var uzlikt tad, kad siera kluči tiek izvesti no nogatavināšanas telpām ar nosacījumu, ka, ievedot tos šajās telpās, tie tiek skaidri identificēti ar piemērotiem līdzekļiem saskaņā ar sistēmu, ko izveidojis attiecīgais uzņēmums.

Pirms sieru “Provolone Valpadana” piedāvā tirdzniecībā veselos klučos, tos var attiecīgi pielāgot pēc vajadzības, izmantojot papīra lentas, etiķetes, maisiņus vai citus līdzvērtīgus materiālus. Attiecībā uz katru no iepriekš minētajām pielāgošanas metodēm logotips un aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Provolone Valpadana” (pilniem vārdiem) norādāms ar burtiem, kas pēc lieluma nav mazāki par sesto daļu no tās virsmas laukuma, kādu aizņem tirdzniecības zīmols, izņemot siera klučus, kuru svars ir mazāks par 6 kg.

Marķējumu atveidojot ar tintes spiedogu, nosaukums “Provolone Valpadana” jānorāda norādītajās robežās, tomēr izņemot prasību norādīt produkta logotipu.

Kad pagājis astotais nogatavināšanas mēnesis, “Provolone Valpadana” turētāji [īpašnieki] var prasīt, lai (vienīgi uz pikantā) siera klučiem iededzina marķējumu “P.V.S.”, kas ir vārdu “Provolone Valpadana Stagionato” (nogatavināts “Provolone Valpadana”) akronīms. Lai sieram varētu izmantot minēto marķējumu, specializēts personāls veic tā tehnisku pārbaudi pēc siera turētāja īpaša pieprasījuma un uz viņa rēķina. Pārbaude, ko veic izlases kārtā, attiecas uz siera kluča ārējo izskatu (sieram jābūt bez ieplaisājumiem, un skaņai, kas rodas, piesitot tam dažādās vietās, jābūt viendabīgai), siera masas struktūru (ar kārtainumu, bez cauruma un ar neelastīgu konsistenci), krāsu (balta ar noslieci uz salmdzeltenu), garšu (jūtami asa, ko rada pikantums, bet nav sāļa) un aromātu (spēcīgs kopā ar smaržu).

Logotipam, tostarp apzīmējumam, uz galapatērētājam paredzētajiem iepakojumiem jābūt atveidotam tādos izmēros, kas ir samērīgi ar izmantoto iepakojumu, un tā, lai tas aizņemtu vismaz 10 % no attiecīgās virsmas pieejamā laukuma. Nosaukums “Provolone Valpadana” jānorāda ar viena un tā paša veida burtiem. Norādi “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums” drīkst aizstāt ar Kopienas simbolu.

Image 1

Logotipu var atveidot arī melnbaltā krāsu salikumā.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Apgabals aptver visu Cremona, Brescia, Verona, Vicenza, Rovigo, Padova un Piacenza provinces teritoriju un tai kaimiņos esošo pašvaldību teritoriju Bergamo, Mantova un Lodi provincē, kā arī Trento autonomajā provincē, tādējādi veidojot vienotu ģeogrāfisko apgabalu.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst daļa Po upes līdzenuma, un apgabalam raksturīga labas lopbarības ražošana, liels pieejamā piena daudzums un tādi klimatiskie apstākļi, kas īpaši piemēroti piena šķirņu govju audzēšanai un ēdināšanai. Pateicoties šiem vides apstākļiem, ražošanas apgabalā radās priekšnoteikumi “Provolone Valpadana” siera gatavošanai.

“Provolone Valpadana” ir staipītas masas siers, un šāda veida siers, kaut arī tā izcelsme meklējama Dienviditālijas apgabalos, ir varējis nostiprinājies Ziemeļitālijā, pateicoties Po upes ielejas sierniecības potenciālam, kam bijušas vajadzīgās tehniskās zināšanas un daudz siera ražošanai nepieciešamās izejvielas. “Provolone Valpadana” ražošanā īpaši svarīga ir no iepriekšējās pārstrādes reizes atlikušo sūkalu izmantošana, reģiona siernieku spēja prasmīgi izmantot dažādo himozīnu, kas iegūts attiecīgi no jēra, kazlēna vai teļa, kā arī veiklība un izveicība siera masas staipīšanas un apstrādes darbību veikšanā.

“Provolone Valpadana” sieram raksturīga izsmalcināta garša, ja tā nogatavināšanas ilgums nepārsniedz trīs mēnešus, taču, jo ilgāks ir tā nogatavināšanas laiks, jo tas kļūst pikantāks, turklāt pikantums atkarīgs arī no izmantotā himozīna veida. “Provolone Valpadana” izceļas arī ar kluču formas – tie var būt desveida, meloņveida, konusveida un bumbierveida – un izmēru dažādību, bet pēc svara tie var pārsniegt pat 30 kg. Siera masa ir kompakta, taču ne sažuvusi; tādējādi tā atšķiras no Dienviditālijas staipītas masas sieriem, kas, būdami neliela izmēra, var nogatavoties un kļūt pikanti tikai tad, kad tie sažūst un pārvēršas par rīvējamu sieru.

“Provolone Valpadana” noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražoja jau, sākot ar XIX gadsimta otro pusi, un, kaut arī staipītas masas siera izcelsme ir dienvidos, XX gadsimtā tas nostiprinājies kā Ziemeļitālijas produkts, kā par to liecināts Besana (1916) un Fascetti darbos (1923).

“Provolone Valpadana” ražošanas uzplaukumu veicināja Po upes līdzenuma ražotāju īpašie siera gatavošanas tehniskie paņēmieni, kas laika gaitā attīstījās, pateicoties ģeogrāfiskā apgabala īpatnībām, kas ir sevišķi piemērotas govju audzēšanai, kuras deva lielu izslaukumu un tātad daudz pārstrādei izmantojama piena. Viena no “Provolone Valpadana” ražošanas metodes raksturīgajām īpašībām ir iepriekšējās pārstrādes reizes sūkalu izmantošana nākamajai produkcijai. Šis paņēmiens ir “Provolone Valpadana” raksturīga iezīme gan teritorijas, gan ražošanas metodes ziņā, jo siera ražošanā to izmanto reti. Ražošanas metožu uzlabošana ir ietekmējusi dažas siera “Provolone Valpadana” tirdznieciskās īpašības, piemēram, siera kluču formas un izmēru dažādību, vienlaicīgi saglabājot nemainīgas visas šā siera pamatīpašības. “Provolone Valpadana” dažādās formas un izmēri ir ģeogrāfiskā apgabala siernieku prasmes rezultāts, kas izpaužas siera masas staipīšanas un cilāšanas darbībās; tā ir amatprasme, kas dara siera masu tik plastisku, ka to var apstrādāt, veidojot dažādas formas, kuras pēc izmēra var būt arī ļoti lielas. Šādas siera tirdznieciskās īpašības ir raksturīgas ražošanas ģeogrāfiskajam apgabalam, jo tās radītas un pārmantotas tieši šajā apgabalā. Turklāt divu, pēc garšas dažādu šā siera veidu – maigā un pikantā – līdzāspastāvēšana ir siernieku darba rezultāts, kurš panākts, prasmīgi izmantojot dažāda veida himozīnu, kas nosaka iespēju iegūt attiecīgi niansētu “Provolone Valpadana” sieru, kuram, neraugoties uz pārstrādes procesa līdzīgumu, ir atšķirīga raksturīgā garša arī atkarībā no formas un izmēra – maigāka mazāku kluču sieram ar īsāku nogatavināšanas laiku vai pikantāka lielāku un smagāku kluču sieram, kuru nogatavina ilgāku laiku un kura masa ir kompakta, taču nekad nav tik sažuvusi, ka tā būtu jārīvē kā tipiskus staipītas masas sierus, ko gatavo Itālijas dienvidu apgabalos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Itālijas Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP, IGP e STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.


(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.


26.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/15


Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2019/C 114/06)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikums ir pieejams Komisijas DOOR datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

“ECHALOTE D’ANJOU”

ES Nr.: PGI-FR-01253-AM01 – 11.9.2018.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Echalote d’Anjou”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Echalote d’Anjou” ir viendīgļlapju klases augs, kas pieder pie liliju (Liliaceae) dzimtas Allium ģints cepa sugas un vienīgi pie aggregatum varietāšu grupas.

Runa ir par sārtu “Jersey longue” šķirņu tipa “tradicionālu” (iegūta veģetatīvās pavairošanas ceļā) šaloti, ko pārdod svaigā veidā.

“Echalote d’Anjou” iegūst, audzējot to šķirņu augus, kas reģistrētas grupas atzīto šķirņu sarakstā, kuru šī grupa arī atjaunina. Jaunas šķirnes ierakstīšanā ievēro procedūru, kas ļauj pārbaudīt vienlaikus gan tehniskos kritērijus (proti: ražas iznākumu, cerošanās pakāpi, piemērotību uzglabāšanai, audzēšanas veidu, spēju pielāgoties videi, izturību pret slimību izraisītājiem, vajadzību pēc barības vielām, izmetamo daļu iznākumu, piemērotību mehanizācijas izmantošanai, savākšanu, pārvietojamību pa konveijeriem sagādes punktā), gan arī galvenās “Echalote d’Anjou” īpašības (izmēru kalibrējot, formu, izskatu, garumu, ārējo zvīņlapu krāsu, sausnas saturu).

Pēc katra grozījuma atļauto šķirņu sarakstu paziņo ražotājiem, kā arī pārbaudes struktūrai un kompetentajām kontroles iestādēm.

Fizikālās īpašības

a)

Sīpoliem jābūt: stingriem un kompaktiem, bez tāda stublāja, kam tukšs vidus, vai cieta stublāja, praktiski bez sakņu kušķa. Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi ar noteikumu, ka tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu iesaiņojumā: nelieli formas defekti, ārējo zvīņlapu virspusēji ieplaisājumi, ja vien mīkstums ir aizsargāts.

b)

Sīpolu forma: “Echalote d’Anjou” ir regulāra, nedaudz iegarena un izsmalcināta forma, to izmērs kalibrējot ir 20–55 mm, bet garuma attiecība pret vidējo diametru (*) pārsniedz 1,2.

(*) vidējais diametrs = (lielākais platākās daļas diametrs + mazākais platākās daļas diametrs)/2.

c)

Sīpolu zvīņlapas ir plānas un spīdīgas, gaišsarkanā, pat bāldzeltenā krāsā ar tendenci iekrāsoties vara krāsā atkarībā no ienākšanās un nožuvuma pakāpes, kā arī no uzglabāšanas ilguma pirms nosūtīšanas.

Ķīmiskā īpašība

Sausnas saturs ir vismaz 16 %.

Organoleptiskās īpašības

Produktam “Echalote d’Anjou” ir šādas organoleptiskās īpašības – sīpols pēc taustes ir stingrs, tā mīkstums ir sārts un mīkstuma konsistence maiga. Šī šalote izplata savdabīgu un samērā stipru aromātu, ko smaržas un garšas orgāni uztver kā izteikti raksturīgu sīvumu.

Produkta noformējums

“Echalote d’Anjou” piedāvā divos veidos:

kā agrīno jeb pussauso šaloti, ko piegādā sezonas sākumā,

kā uzglabājamo jeb sauso šaloti, ko piegādā visu pārējo gadu un kam raksturīgs izteikti sauss saknes kakliņš.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Sīpolu stādīšana, izcelšana no zemes un žāvēšana uz lauka noris ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

“Echalote d’Anjou” sākotnējās uzglabāšanas, sagatavošanas, šķirošanas, beidzamās kalibrēšanas un pieņemšanas darbības notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šīs darbības ļauj pārbaudīt fizikālās un ķīmiskās īpašības un noformējumu un tādējādi saglabāt produkta specifiskās īpašības.

Darbinieku amatprasme šo darbību veikšanai tiek likta lietā saskaņā ar labi nostiprinājušos procesu, kurā roku darbs sagatavošanā un šķirošanā mijas ar beidzamo kalibrēšanu pirms galīgās pieņemšanas. Šāda amatprasme nodrošina optimālu šalotes sīpolu sagatavošanu iespējami labākai šo produktu žūšanas pārvaldībai atkarā no partijām, kas paredzētas tirdzniecībai vai eksportam visu cauru gadu. Šī amatprasme ir papildu garantija tam, ka produkts “Echalote d’Anjou” ir atbilstīgā kvalitātē un ka tā īpašības ir saglabājušās; šādu prasību izpilde faktiski tiek nodrošināta tad, ja minētās darbības tiek veiktas ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā.

“Echalote d’Anjou” laiž tirgū visu gadu tādos atsevišķos iepakojumos, kas ļauj saskatīt visu produktu vai tā daļu, vai aizsargātos iepakojumos, kurus paredzēts pārdot galapatērētājam. Produkta svars šādos iepakojumos nepārsniedz 20 kg.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Katra iepakojuma vai patērēšanai sagatavotas produkta vienības identificēšanu nodrošina šāda informācija:

produkta reģistrētais nosaukums un Eiropas Savienības AĢIN simbols vienā redzamības laukā,

tirdzniecības šķira,

sertifikācijas iestāde.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu veido šādu Maine-et-Loire (49) departamenta pašvaldību teritorija:

Allonnes, Artannes-sur-Thouet, Beaufort-en-Anjou, Blaison-Saint-Sulpice, Blou, Bois d’Anjou (Les), Brain-sur-Allonnes, Brézé, Brissac-Loire-Aubance (agrākās deleģēto pašvaldību Alleuds (Les), Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Chemellier, Coutures, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire un Saulgé-l’Hôpital teritorijas), Chacé, Cornillé-les-Caves, Dénezé-sous-Doué, Distré, Doué-en-Anjou (agrākā deleģētās pašvaldības Meigné teritorija), Epieds, Fontevraud-l’Abbaye, Gennes-Val-de-Loire, Jarzé-Villages (agrākās deleģēto pašvaldību Chaumont d’Anjou, Jarzé un Lué-en-Baugeois teritorijas), Loire-Authion, Longué-Jumelles, Louresse-Rochemenier, Mazé-Milon, Ménitré (La), Montsoreau, Neuillé, Parnay, Rosiers-sur-Loire (Les), Rou-Marson, Saint-Clément-des-Levées, Saint-Cyr-en-Bourg, Saint-Martin-de-la-Place, Saint-Philbert-du-Peuple, Sarrigné, Saumur, Sermaise, Souzay-Champigny, Tuffalun, Turquant, Ulmes (Les), Varennes-sur-Loire, Varrains, Vernantes, Verrie, Villebernier un Vivy.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ar AĢIN “Echalote d’Anjou” apzīmētā produkta pamatā ir dabas faktori un cilvēkfaktori, kas nodrošina produktam parasto un iegareno formu, tā organoleptiskajam profilam raksturīgo sīvumu, kā arī piemērotību uzglabāšanai. Šīs specifiskās īpašās veicināja “Echalote d’Anjou” reputācijas izplatīšanos pāri robežām.

“Echalote d’Anjou” ģeogrāfiskais apgabals atrodas Parīzes baseina ārmalā, ko virzienā no austrumiem uz rietumiem šķērso Luāras ieleja, kurā sastopamas galvenokārt māla–kaļķu aluviālās un nogulumu augsnes. Tās ir salīdzinoši vieglas un sīkgraudainas; pazemē ir lielas gruntsūdeņu rezerves.

Anžū (Anjou) valda okeāna piekrastes klimats. Starp citu, tā apzīmēšanai bieži vien lieto teicienu “maigais Anžū klimats”. Tam raksturīgas mērenas temperatūras, neliela ikgadējo temperatūras svārstību amplitūda (aptuveni 15 °C), regulāri, mērena daudzuma nokrišņi (aptuveni 650 mm) un vāji vēji. Saskaņā ar 1842. gada “Mēnas un Luāras departamenta dārzkopības statistiku” (“Statistique horticole du Maine-et-Loire”) attiecīgās komisijas ziņojumā sniegta informācija, ka departamentā sastopamas šalotes.

Mazē (Mazé) rajona ražotāji 1962. gadā apvienojās organizācijā un pakāpeniski attīstīja “Jersey” tipa šalotu audzēšanu.

Sākot ar 1975.–1980. gada laikposmu, garās šalotes kultūras audzēšana piedzīvo stipru uzplaukumu. Tad Anžū šalotu ražotājas izveidojas par saimniecībām ar specifiskām iezīmēm: tām raksturīga mēreni liela zemesgabalu platība, kur šalotu kultūrai, ko papildina citas specializētās kultūras, atvēlēts vidēji 3–4 ha.

Patlaban izmantojamās agrotehnikas pamatā ir tradicionālās ieražas un agrotehniskie paņēmieni (kur liela nozīme ir darbaspēka izmantošanai), tostarp: izmantojamo šķirņu atlase un augu pavairošana (sistemātiska izmērcēšana siltā ūdenī slimību skartu sīpolu atdalīšanai), augseka, augsnes mulčēšana ar salmiem, šalotu stādīšana ar rokām, apžāvēšana uz lauka vai uzglabāšanas laikā, šalotu partiju sagatavošana (atbrīvošana no piesaknēm), šķirošana (vizuālā pārbaude) un kalibrēšana pirms pieņemšanas, kas ļauj piedāvāt tirdzniecībā augstas kvalitātes produktu aptuveni gadu – līdz nākamajai ražai.

Produkta “Echalote d’Anjou” raksturīgākās īpašības ir:

garenāka un izsmalcinātāka forma nekā pusgarenajiem sīpoliem, tādējādi vairāk pievilcīga klientu un patērētāju acīs; krāsa vairāk sarkanīgi dzeltena un gaišāka, pat bāldzeltena, kad šalote ir vesela,

ķīmiskās īpašības: augsts sausnas saturs – vismaz 16 %,

organoleptiskās īpašības: pēc taustes stingra, ar sārtu mīkstumu un maigu konsistenci; šalotei piemīt neatkārtojams un stiprs aromāts ar izteiktu sīvumu, kuru var sajust gan ar ožas, gan garšas orgāniem, ar kuru tā atšķiras no citā reģionā audzētām šalotēm un kura dara šo šaloti pievilcīgāku izmantošanai ēdienu gatavošanā,

piemērotība uzglabāšanai: novāktu pilngatavībā, šo šaloti piemērotos apstākļos var uzglabāt vairākus mēnešus un tās sīpolus saglabāt ļoti stingrus, vienlaikus līdz minimumam samazinot svara zudumus,

viendabīgais sastāvs: pēc veģetatīvās pavairošanas šie šalotes sīpoli pēc novākšanas ir pilnīgi identiski ģenētiskajā ziņā – no dzimumvairošanās ceļā iegūta materiāla to garantēt nevar (viensīpola šalote un sējas šalote).

Tās morfoloģiskā uzbūve, tekstūra un krāsa atšķir to no tās pašas šķirnes šalotēm, ko audzē citos reģionos. “Echalote d’Anjou” var lepoties arī ar plaša mēroga reputāciju, kas stipri vien pārsniedz tās audzēšanas reģiona un pat Francijas robežas.

Ģeogrāfiskā apgabala definīcijas pamatā ir dabas faktoru mijiedarbība ar cilvēkfaktoriem, kas nosaka “Echalote d’Anjou” specifiskumu (iegarena forma, augsts sausnas saturs, raksturīgas organoleptiskās īpašības, laba uzglabājamība un viendabīgums) un nodrošina to, ka šis produkts atšķiras no citām šalotēm.

Augsnes šajā apgabalā ir smalkgraudainas un viendabīgas, kas ļauj šalotei viegli un dziļi iesakņoties, bet galarezultātā – līdzsvaroti attīstīties sīpoliem, kuriem raksturīgs viendabīgums un līdzīga, tipiska forma.

Ģeogrāfiskajā apgabalā bagātīgi pieejamais ūdens veicina stādījumu regulāru apūdeņošanu; Nokrišņu daudzums, kas maijā ir nedaudz lielāks, pilnīgi sakrīt ar “Echalote d’Anjou” vajadzībām sīpolu aizmešanās laikā.

“Maigais Anžū klimats” atbilst “Echalote d’Anjou” prasībām pēc attiecīgiem temperatūras apstākļiem un ļauj novērst ar fizioloģiskajiem apdegumiem saistītas problēmas, kas var negatīvi ietekmēt produkta organoleptisko kvalitāti.

“Echalote d’Anjou” specifiskums atkarīgs arī no ražotāju amatprasmes, kuras pamatā ir sena vietēja prakse, kas pastāv kopš XIX gadsimta; turklāt ražotāji, sākot ar pagājušā gadsimta 60. gadiem, pakāpeniski organizējušies apvienībās un attīstījušies.

Specializētajās saimniecībās šķirņu un augu atlasei vienmēr veltīts daudz uzmanības un tehniskas uzraudzības. Izmērcēšana siltā ūdenī pirms stādīšanas ļauj aizsargāt sīpolus no augsnē esošo parazītu uzbrukumiem.

Pēc augsnes rūpīgas sagatavošanas šalotes stāda ar rokām – tam ir īpaša nozīme stādīšanas dziļuma pielāgošanā, lai nodrošinātu to, ka “Echalote d’Anjou” attīstība ir pēc iespējas harmoniskāka. Sīpolu izcelšanai no zemes ar rokām vajadzīga audzētāju amatprasme pienācīgās gatavības pakāpes novērtēšanā.

Visbeidzot, dabiskā apžāvēšana uz lauka ļauj panākt to, ka produktā “Echalote d’Anjou” ir augsts sausnas saturs un attiecīga aromātu koncentrācija, tādējādi piešķirot tam raksturīgo sīvumu.

“Echalote d’Anjou” izceļas ar Francijas mēroga reputāciju, kas kopš noteikta laika ir vairojusies un nu pārsniedz valsts robežas. “Echalote d’Anjou” produkciju gandrīz 40 % apmērā tirgo dažās Ziemeļeiropas valstīs un eksportē uz Savienotajām Valstīm, Kanādu un Dienvidaustrumāziju.

“Echalote d’Anjou” tirdzniecība organizēta lielveikalu tīklos, kur produktam ir sava plaša klientūra, kas jau ilgu laiku ļoti iecienījusi šo šaloti, it īpaši tās viendabīguma un stingruma dēļ. Tādi masveida pasākumi kā Lielie šalotes svētki (Grande fête de l’Echalote), ko Šemeljē (Chemellier) rīko Anžū Šalotes draugu brālība (Confrérie des amis de l’Echalote d’Anjou), arī veicina šā produkta reputācijas uzturēšanu un vairošanu plašās sabiedrības aprindās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-e6b6e010-dc41-48c8-99e1-3080eb6d5cf2


(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.