Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 103/01)

Jaunākā publikācija

OV C 93, 11.3.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 82, 4.3.2019.

OV C 72, 25.2.2019.

OV C 65, 18.2.2019.

OV C 54, 11.2.2019.

OV C 44, 4.2.2019.

OV C 35, 28.1.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

TIESAS LĒMUMS

(2019. gada 12. februāris)

par svētku dienām un Tiesas oficiālajām brīvdienām

(2019/C 103/02)

TIESA,

ņemot vērā Reglamenta 24. panta 2., 4. un 6. punktu,

tā kā atbilstoši šai tiesību normai ir jāsagatavo svētku dienu saraksts un jānosaka Tiesas oficiālo brīvdienu datumi,

PIEŅEM ŠO LĒMUMU.

Priekšsēdētāja vietnieces darbība piecu tiesnešu palātā

(2019/C 103/03)

2018. gada 10. oktobra vispārējā sapulcē Tiesa nolēma, ka priekšsēdētāja vietniece darbosies piecu tiesnešu palātā attiecībā uz visām lietām, kurās viņa pilda tiesneša referenta pienākumus un kuras Tiesa ir nodevusi izskatīšanai šajā iztiesāšanas sastāvā.

Piemērojot Reglamenta 11. panta 1. punktu, Tiesa ir nolēmusi, ka laikposmā no 2018. gada 10. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrimR. Silva de Lapuerta darbosies pirmajā palātā.

Priekšsēdētāja vietnieces un piecu tiesnešu palātu priekšsēdētāju darbība trīs tiesnešu palātās

(2019/C 103/04)

2019. gada 26. februāra vispārējā sapulcē Tiesa papildus nolēma, ka priekšsēdētāja vietniece, kā arī piecu tiesnešu palātu priekšsēdētāji darbosies trīs tiesnešu palātās attiecībā uz visām lietām, kurās viņi pilda tiesneša referenta pienākumus un kuras Tiesa ir nodevusi izskatīšanai šajā iztiesāšanas sastāvā.

Piemērojot Reglamenta 11. panta 1. punktu, Tiesa ir nolēmusi, ka laikposmā no 2019. gada 26. februāra līdz 2021. gada 6. oktobrimR. Silva de Lapuerta un J.-C. Bonichot darbosies sestajā palātā, A. Arabadjiev – septītajā palātā , A. Prechal – astotajā palātā, M. Vilaras – devītajā palātā un E. Regan – desmitajā palātā.

VISPĀRĒJĀS TIESAS LĒMUMS

(2019. gada 27. februāris)

par Vispārējās tiesas oficiālajām brīvdienām

(2019/C 103/05)

VISPĀRĒJĀ TIESA,

ņemot vērā Reglamenta 41. panta 2. punktu,

PIEŅEM ŠO LĒMUMU.

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. novembra rīkojums – Électricité de France (EDF)/Eiropas Komisija, Francijas Republika

(Lieta C-221/18 P) (1)

((Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Valsts atbalsts - Eiropas Komisijas pirmais lēmums - Valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar kopējo tirgu - Atcelšana ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas nolēmumu - Eiropas Savienības Tiesas apstiprinājums - Komisijas otrais lēmums - Valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar kopējo tirgu - Prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana - LESD 266. pants - Vispārējās tiesas pirmā sprieduma res judicata spēka neievērošana - Pierādījumu sagrozīšana - Komisijas rūpīgas un neatkarīgas izmeklēšanas pienākumi, ko Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā - Pamatojuma nesniegšana - Pasākuma kvalificēšana - Jauns vai pastāvošs atbalsts))

(2019/C 103/06)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Électricité de France (EDF) (pārstāvis: M. Debroux, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: É. Gippini Fournier, B. Stromsky un D. Recchia), Francijas Republika

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2.	Électricité de France (EF) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 4. septembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – Solvay Chemicals GmbH/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-561/18)

(2019/C 103/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Solvay Chemicals GmbH

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Ar 2019. gada 6. februāra rīkojumu Tiesa (pirmā palāta) nosprieda:

Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1) 49. panta 1. punkta otrajā teikumā un šīs regulas IV pielikuma 10. punkta B apakšpunktā ietvertās tiesību normas, ciktāl ar tām kaļķu apdedzināšanas iekārtas emisijās tiek sistemātiski iekļauts uz citu iekārtu kalcija karbonāta nogulšņu ražošanas nolūkā pārvietotais oglekļa dioksīds (CO2), neatkarīgi no tā, vai šis oglekļa dioksīds izplūst atmosfērā vai ne, nav spēkā.

---

(1)  OV 2012, L 181, 30. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. oktobrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – EM/TMD Friction GmbH

(Lieta C-674/18)

(2019/C 103/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: EM

Atbildētāja: TMD Friction GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2001/23/EK (1) (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. panta 4. punkts gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas pār personas, kas nodod uzņēmuma īpašumtiesības, mantu, pieļauj ietvert valsts tiesību aktos, kuros uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā principā ir paredzēts piemērot Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 1. un 3. punktu arī darba ņēmēju tiesībām uz vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, tādu ierobežojumu, ka īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs par tiesībām uz gaidāmo pabalstu, kuras pamatojas uz pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas iegūto darba stāžu?

2)

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses attiecībā uz viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas pār personas, kas nodod uzņēmuma īpašumtiesības, mantu, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2) (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantā prasīto aizsardzības līmeni?

3)

Ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses saistībā ar viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, veic tad, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka: — pienākums piešķirt vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām darba ņēmējam, kuru skar uzņēmuma īpašnieka maiņa maksātnespējas gadījumā, principā pāriet uz uzņēmuma īpašumtiesību saņēmēju, — uzņēmuma īpašumtiesību saņēmējs par nākotnes tiesībām saņemt pabalstu ir atbildīgs tādā mērā, kādā tās pamatojas uz šajā uzņēmumā iegūto darba stāžu pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, — saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktam subjektam, kas apdrošina pret maksātnespējas risku, šajā gadījumā nav jāuzņemas atbildība par nākotnes tiesību saņemt pabalstu daļu, kas iegūta pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, un — darba ņēmējs prasījumu viņa nākotnes tiesību saņemt pabalstu tās daļas vērtībā, kas iegūta pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, var pieteikt personas, kas nodod īpašumtiesības, maksātnespējas procesā?

4)

Vai tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem Direktīvas 2001/23/EK 3. un 4. pants uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā ir jāpiemēro arī maksātnespējas procesa laikā, Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams darba ņēmēju tiesībām uz gaidāmo pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, ja, kaut arī šīs tiesības jau ir radušās pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, tomēr darba ņēmēju tiesības saņemt pabalstu tās izraisa tikai tad, kad iestājas apdrošināšanas gadījums, un tādējādi tikai vēlāk?

5)

Ja atbilde uz otro vai ceturto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai minimālais aizsardzības līmenis, kas dalībvalstīm ir jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantu, ietver arī pienākumu aizsargāt tiesības uz gaidāmo pabalstu, kas vēl nebija likumiski garantētas maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī un kas par likumiski garantētām vispār kļūst tikai tāpēc, ka darba tiesiskās attiecības netiek izbeigtas saistībā ar maksātnespēju?

6)

Ja atbilde uz piekto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, kādos apstākļos zaudējumi, kurus saistībā ar aroda pensijām kādreizējais darba ņēmējs cieš darba devēja maksātnespējas dēļ, var tikt uzskatīti par acīmredzami nesamērīgiem un tāpēc radīt dalībvalstīm pienākumu šādā gadījumā nodrošināt minimālo aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2008/94/EK 8. pantu, lai gan darba ņēmējs saņems vismaz pusi no pabalstiem, kas izriet no viņa iegūtajām tiesībām saņemt pensiju?

7)

Ja atbilde uz piekto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai darba ņēmēju tiesību uz gaidāmo pabalstu aizsardzība, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu vai Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas ir līdzvērtīga Direktīvas 2008/94/EK 8. pantā prasītajai aizsardzībai, tiek nodrošināta arī tad, ja tā izriet nevis no valsts tiesību aktiem, bet tikai no Direktīvas 2008/94/EK 8. panta tiešas piemērošanas?

8)

Ja atbilde uz septīto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2008/94/EK 8. pantam ir tieša iedarbība, kā rezultātā jebkurš darba ņēmējs uz to var atsaukties valsts tiesā, arī tad, ja, kaut arī viņš saņem vismaz pusi no pabalstiem, kas izriet no viņa iegūtajām tiesībām saņemt pensiju, tomēr viņa ciestie zaudējumi darba devēja maksātnespējas dēļ ir uzskatāmi par nesamērīgiem?

9)

Ja atbilde uz astoto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar privāttiesībām dibināta sabiedrība, kuru dalībvalsts – darba devējiem saistošā veidā – ir noteikusi par subjektu, kas apdrošina aroda pensijas pret maksātnespējas risku, uz ko attiecas valsts finanšu darījumu uzraudzība, kā arī kas saskaņā ar publiskajām tiesībām iekasē no darba devējiem iemaksas, kuras nepieciešamas apdrošināšanai pret maksātnespēju, un kā iestāde ar administratīvu aktu var radīt piespiedu izpildes priekšnoteikumus, ir dalībvalsts iestāde?

---

(1)  OV 2001, L 82, 16. lpp.

(2)  OV 2008, L 283, 36. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. oktobrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – FL/TMD Friction EsCo GmbH

(Lieta C-675/18)

(2019/C 103/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: FL

Atbildētāja: TMD Friction EsCo GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2001/23/EK (1) (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. panta 4. punkts gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas pār personas, kas nodod uzņēmuma īpašumtiesības, mantu, pieļauj ietvert valsts tiesību aktos, kuros uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā principā ir paredzēts piemērot Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 1. un 3. punktu arī darba ņēmēju tiesībām uz vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, tādu ierobežojumu, ka īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs par tiesībām uz gaidāmo pabalstu, kuras pamatojas uz pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas iegūto darba stāžu?

2)

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses attiecībā uz viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas pār personas, kas nodod uzņēmuma īpašumtiesības, mantu, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2) (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantā prasīto aizsardzības līmeni?

3)

Ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses saistībā ar viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, veic tad, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka: — pienākums piešķirt vecuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām darba ņēmējam, kuru skar uzņēmuma īpašnieka maiņa maksātnespējas gadījumā, principā pāriet uz uzņēmuma īpašumtiesību saņēmēju, — uzņēmuma īpašumtiesību saņēmējs par tiesībām uz gaidāmo pabalstu, kura apmērs tostarp ir atkarīgs no uzņēmumā iegūtā darba stāža un darba samaksas apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, ir atbildīgs tādā mērā, kādā tās pamatojas uz šajā uzņēmumā iegūto darba stāžu pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, — saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktam subjektam, kas apdrošina pret maksātnespējas risku, šajā gadījumā nav jāuzņemas atbildība par tiesību uz gaidāmo pabalstu daļu tiktāl, ciktāl tās apmēru aprēķina atkarībā no darba samaksas, ko darba ņēmējs saņēmis pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas datuma, un — ne īpašumtiesību saņēmējs, ne subjekts, kas apdrošina pret maksātnespējas risku, nav atbildīgs par tiesību uz gaidāmo pabalstu pieaugumu, ko izraisa darba samaksas pieaugums pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, ja šis pieaugums attiecas uz darba stāžu, kas šajā uzņēmumā iegūts pirms minētā datuma, — darba ņēmējs par šo savu tiesību uz gaidāmo pabalstu starpību naudas izteiksmē var pieteikt prasījumu personas, kas nodod īpašumtiesības, maksātnespējas procesā?

4)

Vai tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem Direktīvas 2001/23/EK 3. un 4. pants uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā ir jāpiemēro arī maksātnespējas procesa laikā, Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams darba ņēmēju tiesībām uz gaidāmo pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, ja, kaut arī šīs tiesības jau ir radušās pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, tomēr darba ņēmēju tiesības saņemt pabalstu tās izraisa tikai tad, kad iestājas apdrošināšanas gadījums, un tādējādi tikai vēlāk?

5)

Ja atbilde uz otro vai ceturto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai minimālais aizsardzības līmenis, kas dalībvalstīm ir jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantu, ietver arī maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī iegūto tiesību uz gaidāmo pabalstu daļu, kas rodas tikai tāpēc, ka darba tiesiskās attiecības netiek izbeigtas saistībā ar maksātnespēju?

6)

Ja atbilde uz piekto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, kādos apstākļos zaudējumi, kurus saistībā ar aroda pensijām kādreizējais darba ņēmējs cieš darba devēja maksātnespējas dēļ, var tikt uzskatīti par acīmredzami nesamērīgiem un tāpēc radīt dalībvalstīm pienākumu šādā gadījumā nodrošināt minimālo aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2008/94/EK 8. pantu, lai gan kādreizējais darba ņēmējs saņem vismaz pusi no pabalstiem, kas izriet no viņa iegūtajām tiesībām saņemt pensiju?

7)

Ja atbilde uz piekto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai darba ņēmēju tiesību uz gaidāmo pabalstu aizsardzība, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvas 2001/23/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu vai Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas ir līdzvērtīga Direktīvas 2008/94/EK 8. pantā prasītajai aizsardzībai, tiek nodrošināta arī tad, ja tā izriet nevis no valsts tiesību aktiem, bet tikai no Direktīvas 2008/94/EK 8. panta tiešas piemērošanas?

8)

Ja atbilde uz septīto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2008/94/EK 8. pantam ir tieša iedarbība, kā rezultātā jebkurš darba ņēmējs uz to var atsaukties valsts tiesā, arī tad, ja, kaut arī viņš saņem vismaz pusi no pabalstiem, kas izriet no viņa iegūtajām tiesībām saņemt pensiju, tomēr viņa ciestie zaudējumi darba devēja maksātnespējas dēļ ir uzskatāmi par nesamērīgiem?

9)

Ja atbilde uz astoto prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar privāttiesībām dibināta sabiedrība, kuru dalībvalsts – darba devējiem saistošā veidā – ir noteikusi par subjektu, kas apdrošina aroda pensijas pret maksātnespējas risku, uz ko attiecas valsts finanšu darījumu uzraudzība, kā arī kas saskaņā ar publiskajām tiesībām iekasē no darba devējiem iemaksas, kuras nepieciešamas apdrošināšanai pret maksātnespēju, un kā iestāde ar administratīvu aktu var radīt piespiedu izpildes priekšnoteikumus, ir dalībvalsts iestāde?

---

(1)  OV 2001, L 82, 16. lpp.

(2)  OV 2008, L 283, 36. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Vivendi SA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-719/18)

(2019/C 103/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vivendi SA

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kaut gan dalībvalstīm ir iespēja apliecināt, ka uzņēmumi bauda dominējošu stāvokli (attiecīgi uzliekot tiem specifiskus pienākumus), vai ir vai nav pretrunā Eiropas Savienības tiesībām un it īpaši LESD 63. pantā minētajam kapitāla brīvas aprites principam noteikums, kas minēts 2005. gada 31. jūlija Leģislatīvā dekrēta Nr. 177 43. panta 11. punktā, redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā un saskaņā ar kuru “uzņēmumi, arī ar kontrolētu vai saistītu sabiedrību starpniecību, kuru ieņēmumi elektronisko komunikāciju nozarē, kā definēts saskaņā ar 2003. gada 1. augusta Leģislatīvā dekrēta Nr. 259 18. pantu, pārsniedz 40 % no kopējiem minētās nozares ieņēmumiem, nevar integrētajā komunikāciju sistēmā gūt ieņēmumus, kas pārsniedz 10 % no pašas sistēmas”; attiecībā uz iepriekš minēto – caur atsauci uz 2003. gada 1. augustaDecreto legislativo no 259 –Codice delle comunicazioni elettroniche (Leģislatīvais dekrēts Nr. 259 par elektronisko komunikāciju kodeksu) 18. pantu – konkrētā nozare tiek ierobežota līdz tirgiem, kuri pakļauti ex ante tirgus regulēšanai, kaut gan ir kopīga pieredze, atbilstīgi kurai informācija (uz kuras plurālisma nodrošināšanu ir vērsta tiesību norma) tiek aizvien vairāk nodota, izmantojot internetu, personālo datoru un ar mobilajiem telefoniem, tā ka var būt pat nesaprātīgi no pašas nozares izslēgt it īpaši mobilo telefonu mazumtirdzniecības pakalpojumus tikai tāpēc, ka tie darbojas pilnā konkurences režīmā. Attiecībā uz iepriekš minēto, ievērojot arī to, ka Autorità ir noteikusi elektronisko komunikāciju nozares robežas, nolūkā piemērot minētā 43. panta 11. punktu, tieši aplūkojamajā lietā, ņemot vērā tikai tos tirgus, par kuriem ir veikta vismaz viena analīze pirms Elektronisko komunikāciju kodeksa (CCE) stāšanās spēkā, tātad no 2003. gada līdz šodienai, un ar ieņēmumiem, kas gūti kopš pēdējās lietderīgās konstatācijas, kas veikta 2015. gadā?

2)

Vai brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības aizsardzības principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantā, Direktīvas 2002/21/EK (1) [par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem] 15. un 16. pants, kas ir noteikti kā pamats plurālisma un vārda brīvības aizsardzībai, un Savienības tiesību samērīguma princips liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu publisko audiovizuālo un radio mediju pakalpojumu jomā, kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums, kas ietverts 43. panta 11. un 14. punktā, saskaņā ar kuru ieņēmumi, kas ir būtiski, lai noteiktu otro izslēgšanas punktu 10 % apmērā, ir attiecināmi arī uz uzņēmumiem, kuri nedz tiek kontrolēti, nedz ir pakļauti dominējošai ietekmei, bet arī tikai “saistīti” Civilkodeksa (Codice civile) 2359. panta minēto terminu izpratnē (pieminēts 43. panta 14. punktā), lai gan attiecībā uz tiem nav īstenojama nekāda ietekme saistībā ar publiskojamo informāciju?

3)

Vai brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantā, Direktīvas 2002/21/EK 15. un 16. pantam, principiem informācijas avotu plurālisma un konkurences radio un televīzijas nozarē aizsardzības jomā, kas minēti Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā 2010/13/ES (2) un Direktīvā 2002/21/EK, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā Leģislatīvais dekrēts Nr. 177/2005, kura 43. panta 9. un 11. punktā ir noteikti ļoti atšķirīgi izslēgšanas sliekšņi (attiecīgi 20 % un 10 % apmērā) “personām, kurām jābūt reģistrētām Komunikāciju operatoru reģistrā, kas izveidots saskaņā ar 1997. gada 31. jūlija Likuma Nr. 249 1. panta 6. punkta a) apakšpunkta 5) punktu” (proti, subjektiem, kuri no Autorità vai citām kompetentajām administrācijām saņēmuši koncesiju vai atļauju saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī uzņēmumiem – jebkādi pārraidītas reklāmas koncesionāriem, celtniecības uzņēmumiem utt., kas minēti 9. punktā) salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri darbojas elektronisko komunikāciju nozarē, kā iepriekš definēts (saistībā ar 11. punktu)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV 2010, L 95, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 4. decembrī iesniedza Monomeles Protodikeio Lasithiou (Grieķija) – M.V. u.c./Organismos Topikis Aftodioikisis (O.T.A.) “Dimos Agiou Nikolaou”

(Lieta C-760/18)

(2019/C 103/11)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Lasithiou

Pamatlietas puses

Prasītāji: M.V. u.c.

Atbildētājs: Organismos Topikis Aftodioikisis (O.T.A.) “Dimos Agiou Nikolaou”

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV [1999,] L 175, 43. lpp.) pielikumā, mērķi un lietderīgo iedarbību apdraud tāda valsts tiesību normu, ar kurām pamatnolīgums tiek transponēts valsts tiesību sistēmā, interpretācija, kas “secīgu” uz noteiktu laiku slēgtu līgumu definīcijā saskaņā ar pamatnolīguma 1. klauzulu un 5. klauzulas 2. punktu neiekļauj gadījumu, kad ar darba ņēmējiem pilsētas uzkopšanas nozarē uz noteiktu laiku slēgtie darba līgumi tiek automātiski pagarināti saskaņā ar konkrētu valsts tiesību normu, proti, Likuma Nr. 4099/2012 167. pantu, ar pamatojumu, ka tā ir nevis jauna līguma uz noteiktu laiku noslēgšana rakstiskā formā, bet gan jau esoša darba līguma termiņa pagarināšana?

2)

Vai tad, ja ieviestā un īstenotā prakse, pieņemot darbā darba ņēmējus pilsētas uzkopšanas nozarē, ir pretrunā ļaunprātīgas izmantošanas, kas rodas, pielietojot secīgus uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus, novēršanas pasākumiem, kas ir paredzēti ar pasākumu pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta transponēšanai valsts tiesībās, valsts tiesas pienākums interpretēt valsts tiesības atbilstoši Savienības tiesībām ietver arī tādas valsts tiesību normas kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts, kas ir līdzvērtīga tiesību norma saskaņā ar pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktu un kas ir pieņemta agrāk, bet joprojām ir spēkā, piemērošanu, kura ļautu par līgumiem uz nenoteiktu laiku pareizi juridiski kvalificēt vairākus secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus, kas ir izmantoti, lai apmierinātu pastāvīgas un ilgstošas vietējo pašvaldības uzņēmumu vajadzības pilsētas uzkopšanas nozarē?

3)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesas pienākums valsts tiesības interpretēt atbilstoši Savienības tiesībām ir pārmērīgi ierobežots, ja tāda konstitucionāla ranga norma kā Grieķijas Konstitūcijas 103. panta 7. un 8. punkts pēc 2001. gada pārskatīšanas pilnībā liedz publiskajā sektorā līgumus uz noteiktu laiku, kas ir noslēgti, kamēr bija spēkā minētā tiesību norma, pārveidot par līgumiem uz nenoteiktu laiku, padarot par neiespējamu piemērot līdzvērtīgu valsts tiesību normu saskaņā ar pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktu, kas ir pieņemta agrāk, bet joprojām ir spēkā, proti, Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punktu, un tādējādi likvidējot iespēju tiesvedības laikā par līgumiem uz nenoteiktu laiku juridiski pārkvalificēt vairākus secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus, kas ir izmantoti, lai apmierinātu pastāvīgas un ilgstošas vietējo pašvaldību uzņēmumu vajadzības pilsētas uzkopšanas nozarē, arī gadījumā, kad šie līgumi tiek izmantoti, lai apmierinātu pastāvīgas un ilgstošas vajadzības?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. decembrī iesniedza Amtsgericht Kamenz (Vācija) – MC/ND

(Lieta C-827/18)

(2019/C 103/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Kamenz

Pamatlietas puses

Prasītājs: MC

Atbildētāja: ND

Prejudiciālais jautājums

Vai lietā aplūkotais pamata prasījums par 535 EUR – kas pamatots ar 2016. gada 10. februārī noslēgtu notariāli apstiprinātu pirkuma līgumu par privāta dzīvokļa pirkumu Grosrērsdorfā [Großröhrsdorf], uz kuru attiecas Amtsgericht Kamenz jurisdikcija – konkrēti saistībā ar to, ka saskaņā ar notariāli apstiprinātā līguma 6. punktu valdījums un lietojums ir nodoti prasītājam 2016. gada 1. aprīlī, bet 2016. gada 1. aprīlī atbildētāja vēl saņēma īres maksu no attiecīgā privātā dzīvokļa īrnieka [..], ir tāda lieta Lugāno konvencijas (1) 22. panta izpratnē, kuras priekšmets ir maksājums, kas attiecas uz lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu, kā arī nekustamā īpašuma īre vai noma, vai arī Vācijas tiesas starptautiskā jurisdikcija izriet no kāda cita Lugāno konvencijas noteikuma, vai arī ir pamatota Šveices tiesas, kura ir kompetenta atbilstoši atbildētājas domicilam, starptautiskā jurisdikcija (Lugāno konvencijas 2. panta 1. punkts apvienojumā ar tās 5. panta 1. punktu)?

---

(1)  2007. gada 30. oktobra Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (“Lugano II Konvencija”), OV 2009, L 147, 5. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 10. janvārī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Bouygues travaux publics, Elco construct Bucarest, Welbond armatures

(Lieta C-17/19)

(2019/C 103/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: Bouygues travaux publics, Elco construct Bucarest, Welbond armatures

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), tās redakcijā, kas ir grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97 (1996. gada 2. decembris) (2), kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 647/2005 (2005. gada 13. aprīlis) (3), 11. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 883/2004 (2004. Gada 29. Aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība E 101, kuru ir izsniegusi institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71, tās redakcijā, kas ir grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 647/2005 (2005. gada 13. aprīlis), 14. panta 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu, vai apliecība A 1, kas ir izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 13. panta 1. punktu, ir saistošas tās dalībvalsts tiesām, kurā tiek veikts darbs, lai noteiktu tiesību aktus, kas ir piemērojami ne tikai sociālā nodrošinājuma sistēmai, bet arī darba tiesībām, ja šajos tiesību aktos ir noteikti darba devēju pienākumi un darbinieku tiesības, jo pēc debatēm, kas balstītas uz sacīkstes principu, tās var noraidīt minētās apliecības tikai tad, ja, pamatojoties uz tiesas izmeklēšanā savāktās konkrētās informācijas pārbaudi, kas ir ļāvusi konstatēt, ka šīs apliecības tika iegūtas vai izmantotas krāpnieciski un ka izdevējiestāde to nebija ņēmusi vērā, šīs tiesas saprātīgā termiņā konstatē krāpšanu, kuras objektīvais elements ir tas, ka netiek ievērots kāds no iepriekš minētajiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (1971. Gada 14. Jūnijs) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, paredzētajiem nosacījumiem un kuras subjektīvais elements ir apsūdzētās personas nodoms apiet vai neievērot minētās apliecības izdošanas nosacījumus, lai iegūtu ar to saistīto priekšrocību?

---

(1)  OV L 74, 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 118/97 (1996. gada 2. decembris), ar kuru groza un atjaunina Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 28, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 647/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 117, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. janvārī iesniedza Cour de cassation (Beļģija) – Beļģijas valsts/Pantochim SA, likvidācijas procesā

(Lieta C-19/19)

(2019/C 103/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Beļģijas valsts

Atbildētāja: Pantochim SA, likvidācijas procesā

Prejudiciālie jautājumi

—

Vai tiesību norma, saskaņā ar kuru prasījumu, par kuru iesniegts piedziņas lūgums, “pielīdzina prasījumiem lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī”, kā tas ir paredzēts Padomes Direktīvas 2008/55/EK (2008. gada 26. maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (1) 6. panta [otrajā daļā], ar ko ir aizstāts Padomes Direktīvas 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem (2) 6. panta 2. punkts, ir jāsaprot tādējādi, ka lūguma iesniedzējas valsts prasījumu pielīdzina lūguma saņēmējas dalībvalsts prasījumam un līdz ar to lūguma iesniedzējas valsts prasījums kļūst par lūguma saņēmējas dalībvalsts prasījumu?

—

Vai jēdziens “priekšrocība”, kas lietots Padomes Direktīvas 2008/55/EK (2008. gada 26. maijs) 10. pantā un pirms kodificēšanas Padomes Direktīvas 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) 10. pantā, ir jāsaprot kā ar prasījumu saistītas pirmtiesības, kas piešķir tam prioritātes tiesības salīdzinājumā ar citiem prasījumiem gadījumā, ja ir iesniegti vairāki prasījumi, vai kā mehānisms, kura mērķis ir saņemt prasījuma preferenciālu maksājumu gadījumā, ja ir iesniegti vairāki prasījumi?

—	Vai nodokļu iestādes tiesības 2004. gada 27. novembra programmlikuma 334. pantā paredzētajos apstākļos piešķirt kompensāciju gadījumā, ja ir iesniegti vairāki prasījumi, ir jāuzskata par priekšrocību iepriekš minēto direktīvu 10. panta izpratnē?

---

(1)  OV L 150, 28. lpp.

(2)  OV L 73, 18. lpp. Direktīvā 2008/55/EK (3. zemsvītras piezīme) ir noteikts, ka Direktīvas 76/308/EEK sākotnējais nosaukums tika grozīts ar Direktīvu 79/1071/EEK (OV L 331, 10. lpp.), Direktīvu 92/12/EEK (OV L 76, 1. lpp.) un Direktīvu 2001/44/EK (OV L 175, 17. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. janvārī iesniedza Bundessozialgericht (Vācija) – ZP/Bundesagentur für Arbeit

(Lieta C-29/19)

(2019/C 103/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundessozialgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: ZP

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) 62. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts kompetentajai iestādei viņa bezdarba gadījumā “alga”, ko attiecīgā persona “saņēmusi” saistībā ar savu pēdējo nodarbinātību šīs iestādes valsts teritorijā, pabalstu aprēķinā ir jāņem vērā arī tad, ja saskaņā ar kompetentajai iestādei piemērojamiem valsts tiesību aktiem attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu šo darba samaksu nevar ņemt vērā nepietiekama tās saņemšanas ilguma dēļ un alternatīvi ir paredzēta pabalstu fiktīva aprēķināšana?

2.

Vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 62. panta 2. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts kompetentajai iestādei viņa bezdarba gadījumā “alga”, ko attiecīgā persona “saņēmusi” saistībā ar savu pēdējo nodarbinātību šīs iestādes valsts teritorijā, pabalstu aprēķinā ir jāņem vērā arī tad, ja saskaņā ar kompetentajai iestādei piemērojamiem valsts tiesību aktiem šo darba samaksu nesavlaicīga norēķina dēļ nedrīkst izmantot par pamatu pabalstu aprēķināšanai atskaites periodā un alternatīvi ir paredzēta pabalsta fiktīva aprēķināšana?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. Lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 10. janvārī iesniedza Högsta domstolen (Zviedrija) – Diskrimineringsombudsmannen/Braathens Regional Aviation AB

(Lieta C-30/19)

(2019/C 103/16)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Diskrimineringsombudsmannen

Atbildētāja: Braathens Regional Aviation AB

Prejudiciālais jautājums

Ja lietā par Direktīvā 2000/43/EK (1) noteiktā aizlieguma pārkāpumu, aizskartā persona pieprasa kompensāciju diskriminācijas dēļ, vai dalībvalstij pēc aizskartās personas pieprasījuma vienmēr ir jāpārbauda, vai ir notikusi diskriminācija (neatkarīgi no tā, vai persona, kurai tiek pārmesta diskriminējoša attieksme, šādas diskriminācijas esamību ir vai nav atzinusi), un attiecīgā gadījumā jāsecina, ka diskriminācija ir notikusi, lai 15. panta prasību par efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām varētu uzskatīt par izpildītu?

---

(1)  Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 21. janvārī iesniedza Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) – BU/État belge

(Lieta C-35/19)

(2019/C 103/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāja: BU

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālais jautājums

Vai ar C.I.R./92 38. panta 1. punkta 4. apakšpunktu ir pārkāpti Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un nākamie panti (darba ņēmēju brīvas pārvietošanās princips), kā arī 56. un nākamie panti (pakalpojumu sniegšanas brīvības princips), ciktāl ar to no aplikšanas ar nodokli ir atbrīvoti tikai tie invaliditātes pabalsti, kurus maksā Valsts kase, proti, État belge saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, tādējādi radot diskrimināciju starp nodokļu maksātāju, kas ir Beļģijas rezidents un saņem invaliditātes pabalstus, kurus saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem maksā Etat belge un kuri ir atbrīvoti no nodokļa, un nodokļa maksātāju, kas ir Beļģijas rezidents un saņem pabalstus invaliditātes kompensēšanai, kurus maksā cita Eiropas Savienības dalībvalsts un kuri nav atbrīvoti no nodokļa?

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 25. janvārī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 15. novembra spriedumu lietā T-316/14 Kurdistan Workers’ Party (PKK)/Padome

(Lieta C-46/19 P)

(2019/C 103/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen, S. Van Overmeire)

Citi lietas dalībnieki: Kurdistan Workers' Party (PKK), Eiropas Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

—	galīgi izlemt jautājumus, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un noraidīt PKK celto prasību, un

—	piespriest PKK atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un lietā T-316/14.

Pamati un galvenie argumenti

Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies pārsūdzētajā spriedumā šādos punktos:

—	pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini apstrīdētos lēmumus ir atzinusi tikai un vienīgi kā 1. panta 6. punkta lēmumus (1);

—	otrais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka ASV lēmumi nevar kalpot par pamatu pirmreizējai iekļaušanai sarakstā;

—	trešais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka Padome nav paskaidrojusi, kādēļ tā uzskatīja ASV lēmumus un Apvienotās Karalistes iekšlietu ministra [UK Home Secretary] rīkojumu par kompetentās iestādes lēmumu CP931 1. panta 4. punkta izpratnē;

—	ceturtais pamats: Vispārējā tiesa izskatāmajā lietā esot kļūdaini piemērojusi Tiesas sprieduma lietā LTTE (2) 55. punktu;

—	piektais pamats: Vispārējā tiesa izskatāmajā lietā esot kļūdaini piemērojusi Tiesas sprieduma lietā LTTE 71. punktu;

—	sestais pamats: Vispārējā tiesa izskatāmajā lietā esot kļūdaini piemērojusi CP931 1. panta 4. punktu un sprieduma lietā LTTE 55. punktu;

—	septītais pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Padome nedrīkst atbildēt uz PKK vēstuli savā 2015. gada 27. marta vēstulē.

---

(1)  Padomes Kopējā nostāja (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV 2001, L 344, 93. lpp.).

(2)  Lieta C –599/14 P, Padome/LTTE, EU:C2017:583.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. janvārīCredito Fondiario SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 19. novembra rīkojumu lietā T-661/16, Credito Fondiario/VNV

(Lieta C-69/19 P)

(2019/C 103/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Credito Fondiario SpA (pārstāvji: F. Sciaudone, F. Iacovone, S. Frazzani, A. Neri, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Vienotā noregulējuma valde (Comitato di risoluzione unico)

Personas, kas iestājušās lietā: Itālijas Republika, Eiropas Komisija

Prasījumi

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī tiesvedībā lietā T-661/16;

—	pakārtoti atcelt pārsūdzēto rīkojumu daļā, kurā Credito Fondiario ir piespriests atlīdzināt VNV tiesāšanās izdevumus, un par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē lemt ex aequo et bono.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētajā rīkojumā ir pieļautas vairākas kļūdas – gan kļūdas tiesību piemērošanā, gan procesuālas kļūdas.

I.   Faktu kļūdaina juridiskā kvalifikācija. Pamatojuma nesniegšana.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, kvalificēdama lietas faktus saskaņā ar judikatūru, kurā ir paredzēts, ka, ja tiesību akts nav publicēts vai paziņots, termiņš prasības celšanai sākas brīdī, kad ieinteresētā persona ir skaidri uzzinājusi tiesību akta saturu un pamatojumu, ar nosacījumu, ka šī persona ir saprātīgā termiņā lūgusi tā tekstu.

It īpaši, Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ar diviem VNV lēmumiem ir iepazinusies no diviem Banca d’Italia (Itālijas Banka) – 2016. gada 3. maija un 27. maija – paziņojumiem. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav saprātīgā termiņā rīkojusies, lai saņemtu abus VNV lēmumus. Vispārējā tiesa neesot pienācīgi ņēmusi vērā tiesiskās nenoteiktības apstākļus. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka prasība ir celta novēloti, ņemot vērā šī gadījuma īpašos apstākļus.

II.   Judikatūras par “saprātīgu termiņu” kļūdaina interpretācija un piemērošana

Vispārējās tiesas sniegtajā vērtējumā, ka prasība ir celta novēloti, esot pieļauta kļūda arī tādēļ, ka ir kļūdaini interpretēta (un attiecīgi šajā lietā kļūdaini piemērota) judikatūra par termiņa, kurā ieinteresētajai personai ir jārīkojas, lai varētu pārsūdzēt nolēmumu, saprātīgu ilgumu.

III.   Apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Vispārējās tiesas Reglamenta 126. panta pārkāpums un nepareiza piemērošana

Lai gan Vispārējā tiesa veica vairākus izmeklēšanas pasākumus un procesa organizatoriskos pasākumus, tā neaicināja lietas dalībniekus sniegt apsvērumus jautājumā par prasības savlaicīgumu. Vispārējā tiesa jautājumu par prasības novēlotu celšanu pirmo reizi aplūkoja rīkojumā, un uz šo jautājumu balstījās, noraidot prasību, nesniegdama lietas dalībniekiem, it īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju par to izvirzīt savus argumentus un iebilst.

Turklāt Vispārējā tiesa izdeva rīkojumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta (turpmāk tekstā – “Reglaments”) 126. pantu, lai gan dažādu iemeslu dēļ bija skaidrs, ka nepieņemamības pamatojums, uz kuru ir balstīts rīkojums par noraidīšanu, nebija acīmredzams.

Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību.

IV.   Kļūda vērtējumā par saskaņā ar LESD 277. pantu celtās prasības nepieņemamību

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, atzīdama prasību atcelt tiesību aktu par nepieņemamu; no tā automātiski izriet, ka rīkojums ir prettiesisks daļā, kurā Vispārējā tiesa ir atzinusi par nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību, kuras mērķis ir panākt Regulas Nr. 2015/63 (1) atzīšanu par prettiesisku. Proti, Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka otra prasība noteikti ir pakārtota galvenajai prasībai atcelt tiesību aktu, un ka tādēļ prasības atcelt tiesību aktu acīmredzamā nepieņemamība automātiski nozīmējot acīmredzamu nepieņemamību prasībai, kuras mērķis ir panākt Regulas Nr. 2015/63 atzīšanu par prettiesisku.

V.   Kļūda vērtējumā par piespriešanu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Reglamenta 134. un 135. panta pārkāpums un nepareiza piemērošana

Pakārtoti apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd rīkojumu daļā, kurā Vispārējā tiesa tai ir piespriedusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies VNV.

Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatiem, taisnīguma labad Vispārējai tiesai būtu vajadzējis piemērot Reglamenta 135. pantu un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 135. panta 1. punktu vai attiecīgā gadījumā piespriest VNV atlīdzināt vismaz daļu no apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar Reglamenta 135. panta 2. punktu.

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 12. decembra rīkojums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën, piedaloties Nederlandse Orde van Belastingadviseurs, Loyens Loeff NV

(Lieta C-157/17) (1)

(2019/C 103/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 168, 29.5.2017.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 11. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Austrijas Republika, ko atbalsta Francijas Republika

(Lieta C-76/18) (1)

(2019/C 103/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 11. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Austrijas Republika, ko atbalsta Francijas Republika

(Lieta C-77/18) (1)

(2019/C 103/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 11. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Austrijas Republika, ko atbalsta Francijas Republika

(Lieta C-79/18) (1)

(2019/C 103/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 11. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Polijas Republika, piedaloties Beļģijas Karalistei, Francijas Republikai

(Lieta C-206/18) (1)

(2019/C 103/24)

Tiesvedības valoda – poļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 17. decembra rīkojums – Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-487/18) (1)

(2019/C 103/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 328, 17.9.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 21. decembra rīkojums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister for Justice and Equality/ND

(Lieta C-685/18) (1)

(2019/C 103/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 16, 14.1.2019.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. februāra spriedums – Mema/OCVV (“Braeburn 78 (11078)”)

(Lieta T-177/16) (1)

((Augu šķirnes - Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzību augu šķirnei Braeburn 78 (11078) - Cita pārbaudes biroja norīkošana - Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2019/C 103/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mema GmbH LG (Terlan, Itālija) (pārstāvji: B. Breitinger un S. Kirschstein Freund, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) (pārstāvji: M. Ekvad, F. Mattina, O. Lamberti un U. Braun-Mlodecka, pārstāvji, kam palīdz A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Priekšmets

Prasība par CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 15. decembra lēmumu lietā A 001/2015 attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šķirnei Braeburn 78.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomes 2015. gada 15. decembra lēmumu lietā A 001/2015 attiecībā uz pieteikumu par Kopienas aizsardzības piešķiršanu augu šķirnei Braeburn 78.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	CPVO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 211, 13.6.2016.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Arango Jaramillo u.c./EIB

(Lieta T-487/16) (1)

((Civildienests - EIB personāls - Pensijas - 2008. gada reforma - Iemaksu likmes palielināšana - Turpmāki paziņojumi par algu - Nelabvēlīga akta neesamība - Nepieņemamība))

(2019/C 103/28)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Oscar Orlando Arango Jaramillo (Luksemburga, Luksemburga) un 33 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvji – B. Cortese, C. Cortese un F. Spitaleri, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji – sākotnēji C. Gómez de la Cruz, T. Gilliams un G. Nuvoli, pēc tam T. Gilliams, G. Faedo un J. Klein, kam palīdz P.-E. Partsch)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.a pantu un kurā tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EIB “lēmumus”, kas ietverti prasītāju 2011. gada februāra paziņojumos par algu, palielināt no 9 uz 10 % viņu iemaksu likmi pensiju shēmā un, otrkārt, piespriest EIB samaksāt simbolisku summu – vienu euro – par morālo kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Oscar Orlando Arango Jaramillo un pārējie Eiropas Investīciju Bankas (EIB) darbinieki, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina EIB tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 211, 16.7.2011. (lieta, kas sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-58/11 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – RK/Padome

(Lieta T-11/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 42.c pants - Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana - Vienlīdzīga attieksme - Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības tikt uzklausītam - Rūpības pienākums - Atbildība)

(2019/C 103/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RK (pārstāvji – sākotnēji L. Levi un A. Tymen, pēc tam L. Levi, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: A. Troupiotis un J. A. Steele)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un kurā lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes lēmumu bez datuma piešķirt prasītājai atvaļinājumu dienesta interesēs atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 42.c pantam, un ciktāl nepieciešams atcelt 2016. gada 27. septembra lēmumu, ar ko tiek noraidīta prasītājas iesniegtā sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	RK sedz 80 % no saviem tiesāšanās izdevumiem.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina 20 % no RK tiesāšanās izdevumiem.

4)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 95, 27.3.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Proximus/Padome

(Lieta T-117/17) (1)

((Publiski pakalpojumu līgumi - Sarunu procedūra - Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līgumslēdzējas iestādes novērtējuma brīvība - Vērtēšanas metodes tiesiskums - Pareizas finanšu pārvaldības princips))

(2019/C 103/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proximus SA/NV (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: B. Schutyser, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Jaume un S. Cholakova, pārstāvji, kam palīdz P. de Bandt, P. Teerlinck un M. Gherghinaru, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes 2016. gada 23. decembra lēmumu piešķirt tiesības slēgt pamatlīgumu pakalpojumu sniegšanai kiberdrošības jomā [konfidenciāla informācija] citam pretendentam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Proximus SA/NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 151, 15.5.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 22. janvāra spriedums – EKETA/Komisija

(Lieta T-166/17) (1)

((Šķīrējklauzula - Sensation līgums, kas noslēgts Sestās pamatprogrammas ietvaros - Pieļaujamās izmaksas - Paziņojums par parādu, ko atbildētāja izdevusi, lai piedzītu avansā samaksātās summas - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Interešu konflikts))

(2019/C 103/31)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) (Saloniki, Grieķija) (pārstāvji: V. Christianos un S. Paliou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji A. Katsimerou, O. Verheecke un J. Estrada de Solà, pēc tam A. Katsimerou, A. Kyratsou un O. Verheecke)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, pirmkārt, ka Komisijas 2016. gada 29. novembra paziņojumā par parādu Nr. 3241615291 izteiktais prasījums prasītājai atmaksāt Komisijai summu 197 799,52 EUR apmērā no maksājuma, ko šī sabiedrība saņēmusi par pētījumu, kas veikts saistībā ar pētniecības projektu Sensation, ir nepamatots attiecībā uz summu 179 101,34 EUR un, otrkārt, ka šī summa atbilst pieļaujamajām izmaksām, kuras prasītājai nav jāatmaksā.

Rezolutīvā daļa

1)

Piespriest Eiropas Komisijai samaksāt Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA), pirmkārt, summu 19 522,57 EUR apmērā, kas atbilst pieļaujamajām personāla izmaksām, tai pieskaitot ar to saistītās netiešās izmaksas un nokavējuma procentus par šo summu pēc likmes 3,50 % par laiku no 2017. gada 12. maija līdz tās pilnīgai samaksai, otrkārt, nokavējuma procentus par summu 2 950 EUR apmērā, kas pēc likmes 3,50 % ir aprēķināmi par laiku no 2017. gada 12. maija līdz 2017. gada 28. novembrim, un, treškārt, nokavējuma procentus par summu 8 988,21 EUR, kas pēc likmes 3,50 % ir aprēķināmi par laiku no 2017. gada 12. maija līdz šīs summa samaksai 2017. gada 2. oktobrī.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EKETA sedz segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus deviņu desmitdaļu apmērā, savukārt Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus vienas desmitdaļas apmērā.

---

(1)  OV C 151, 15.5.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 22. janvāra spriedums – EKETA/Komisija

(Lieta T-198/17) (1)

((Šķīrējklauzula - Actibio līgums, kas noslēgts Septītās pamatprogrammas ietvaros - Pieļaujamās izmaksas - Paziņojums par parādu, ko atbildētāja izdevusi, lai piedzītu avansā samaksātās summas - Darba laika uzskaites tabulu ticamība - Interešu konflikts))

(2019/C 103/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) (Saloniki, Grieķija) (pārstāvji: V. Christianos un S. Paliou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Katsimerou, A. Kyratsou un O. Verheecke)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atzīt, ka Komisijas 2016. gada 29. novembra paziņojumā par parādu Nr. 3241615335 izteiktais prasījums prasītājai atmaksāt Komisijai summu 38 241 EUR apmērā no maksājuma, ko šī sabiedrība saņēmusi par Actibio projekta pētījumu, ir nepamatots attiecībā uz summu 9 353,56 EUR, un, otrkārt, ka šī summa atbilst pieļaujamajām izmaksām, kuras prasītājai nav jāatmaksā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ethniko Kentro Erevnas kai Technologikis Anaptyxis (EKETA) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 151, 15.5.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – Pear Technologies/EUIPO – Apple (“PEAR”)

(Lieta T-215/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PEAR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlots ābols - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2019/C 103/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pear Technologies Ltd (Macao, Ķīna) (pārstāvji: J. Coldham, solicitor, un E. Himsworth, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Fischer un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Apple Inc. (Cupertino, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Olsen un P. Andreottola, solicitors, un G. Tritton, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 860/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Apple un Pear Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2017. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 860/2016-5.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina pusi Pear Technologies Ltd tiesāšanās izdevumu.

3)	Apple Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina pusi Pear Technologies tiesāšanās izdevumu.

---

(1)  OV C 168, 29.5.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Swemac Innovation/EUIPO – SWEMAC Medical Appliances (“SWEMAC”)

(Lieta T-287/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SWEMAC” - SWEMAC Medical Appliances AB agrāks valsts sabiedrības nosaukums vai komercnosaukums - Relatīvs atteikuma pamats - Ierobežojumi akcepta rezultātā - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkts (tagad Regulas 2017/1001 61. panta 2. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā))

(2019/C 103/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Swemac Innovation AB (Linköping, Zviedrija) (pārstāvis: G. Nygren, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: SWEMAC Medical Appliances AB (Täby, Zviedrija) (pārstāvis: P. Jonsell, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 24. februāra lēmumu lietā R 3000/2014-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Swemac Innovation un SWEMAC Medical Appliances.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Swemac Innovation AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas SWEMAC Medical Appliances AB radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 213, 3.7.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. janvāra spriedums – Stavytskyi/Padome

(Lieta T-290/17) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Iebilde par prettiesiskumu - Samērīguma princips - Juridiskais pamats - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Princips “ne bis in idem”))

(2019/C 103/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edward Stavytskyi (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: J. Grayston, solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey un D. Rovetta, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un J.-P. Hix)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Paasivirta un L. Baumgart)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Edward Stavytskyi vārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina E. Stavytskyi tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 231, 17.7.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 29. janvāra spriedums – The GB Foods/EUIPO – Yatecomeré (“YATEKOMO”)

(Lieta T-336/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “YATEKOMO” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “yatecomeré” - Dokumentu iesniegšana plaši zināma fakta patiesuma pierādīšanai - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts)))

(2019/C 103/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The GB Foods, SA (L’Hospitalet de Llobregat, Spānija) (pārstāvji: C. Buganza González un E. Torner Lasalle, advokāti

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Yatecomeré, SL (Ribadumia, Spānija) (pārstāvji: J. C. Erdozain López, V. Arnaiz Medina un L. Montoya Terán, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 13. marta lēmumu lietā R 1506/2016-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Yatecomeré un The GB Foods.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	The GB Foods, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 318, 25.9.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. februāra spriedums – TN/ENISA

(Lieta T-461/17) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pieņemšana darbā - Paziņojums par vakanci - Nodaļas vadītāja amats - Iekļaušana rezerves sarakstā - Darba piedāvājuma pieņemšana - Darba piedāvājuma atsaukšana - Pieņemšanas darbā nosacījumi - Rakstura īpašības - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Personas datu apstrāde - Tiesības tikt uzklausītam - Atbildība))

(2019/C 103/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TN (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (pārstāvji: A. Ryan, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2016. gada 25. novembra lēmumu, ar kuru ENISA ir atsaukusi prasītājam piedāvāto darba piedāvājumu uz nodaļas “Administratīvie pakalpojumi” vadītāja amatu, kā arī atcelt 2017. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, un, otrkārt, piespriest ENISA atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīti it īpaši saistībā ar šī piedāvājuma prettiesisko atsaukšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TN atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Duym/Padome

(Lieta T-549/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Procedūra iecelšanai nodaļas vadītāja amatā - Paziņojums par vakanci - Kandidatūras noraidīšana - Cita kandidāta iecelšana amatā - Pienākums norādīt pamatojumu - Labas pārvaldības princips - Dienesta intereses - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Nediskriminācijas princips))

(2019/C 103/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frederik Duym (Ostende, Beļģija) (pārstāvis: M. Velardo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Atlases padomdevējas komitejas lēmumu, kas prasītājam paziņots ar 2016. gada 7. oktobra vēstuli un ar ko ir noraidīta viņa kandidatūra atlases procedūrā uz Padomes Tulkošanas dienesta Nīderlandiešu valodas nodaļas vadītāja amatu, kā arī Padomes iecēlējinstitūcijas vēlāko 2016. gada 20. decembra lēmumu iecelt minētajā amatā A k-dzi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Frederik Duym sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – Abdulkarim/Padome

(Lieta T-559/17) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Kļūda vērtējumā - Atcelšanas seku pielāgošana laikā))

(2019/C 103/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mouhamad Wael Abdulkarim (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji: J.-P. Buyle un L. Cloquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Veiga un I. Pouli, vēlāk I. Pouli un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/917 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 139, 62. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/907 (2017. gada 29. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2017, L 139, 15. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2018, L 131, 16. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/774 (2018. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2018, L 131, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/917 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, un [Padomes] Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011, redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/907 (2017. gada 29. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/774 (2018. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz Mouhamad Wael Abdulkarim.

2)	Lēmumu 2017/917 un 2018/778 tiesiskās sekas paliks spēkā attiecībā uz M. W. Abdulkarim līdz dienai, kad būs beidzies apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, vai – gadījumā, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācijas sūdzība – līdz iespējamajai apelācijas sūdzības noraidīšanai.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina M. W. Abdulkarim tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. februāra spriedums – Karp/Parlaments

(Lieta T-580/17) (1)

((Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasificēšana - Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts - Priekšlaicīga sūdzība - Kļūdas pirmstiesas procedūrā - Nepieņemamība - Tiesību aizsardzības līdzekļu autonomija - Ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu saistīta līgumdarbinieka palīguzdevumiem līguma nepagarināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti līgumi - Tiesību ļaunprātīga izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam - Atbildība))

(2019/C 103/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kevin Karp (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: N. Lambers un R. Ben Ammar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: Í. Ní Riagáin Düro un M. Windisch)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta lēmumu, ar ko prasītājs klasificēts II funkciju grupas 4. pakāpes 1. līmenī atbilstoši 2016. gada 12. maijā noslēgtajam līgumdarbinieka līgumam, kurš beidzās 2016. gada 11. novembrī, un, otrkārt, piespriest atlīdzināt zaudējumus un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot radušies viņa klasificēšanas un līguma nepagarināšanas dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kevin Karp atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 412, 4.12.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – Thun/EUIPO (Zivs)

(Lieta T-604/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs - Pieteikuma par pagarināšanu neesamība - Dizainparauga izslēgšana no reģistra pēc reģistrācijas izbeigšanās - Pieteikums par restitutio in integrum - Kumulatīvi nosacījumi - Rūpības pienākums - Pilnvaru deleģēšana - Tiesību zaudēšana))

(2019/C 103/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thun SpA (Bolcāno, Itālija) (pārstāvis: B. Giordano, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 9. jūnija lēmumu lietā R 1680/2016-3 attiecībā uz pieteikumu par restitutio in integrum.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Thun SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Sumol + Compal Marcas/EUIPO – Jacob (“Dr. Jacob’s essentials”)

(Lieta T-656/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dr. Jacob’s essentials” registrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “COMPAL ESSENCIAL” - Agrākas valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes “FRUTA essencial” un “Compal FRUTA essencial” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 103/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sumol + Compal Marcas, SA (Carnaxide, Portugāle) (pārstāvis: A. De Sampaio, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Söder un D. Walicka)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ludwig Manfred Jacob (Heidesheim, Vācija) (pārstāvis: W. Berlit, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 2067/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sumol + Compal Marcas un L. M. Jacob.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2017. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 2067/2016-5.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Sumol + Compal Marcas, SA tiesāšanās izdevumus.

3)	Ludwig Manfred Jacob sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 402, 27.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – Alkarim for Trade and Industry/Padome

(Lieta T-667/17) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Kļūda vērtējumā - Atcelšanas seku pielāgošana laikā))

(2019/C 103/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alkarim for Trade and Industry LLC (Tal Kurdi, Sīrija) (pārstāvji: J.-P. Buyle un L. Cloquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un A. Limonet)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/1245 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 178, 13. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/1241 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2017, L 178, 1. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2018, L 131, 16. lpp.) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/774 (2018. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2018, L 131, 1. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1245 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, un Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011, redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/1241 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/774 (2018. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl šie akti attiecas uz Alkarim for Trade and Industry LLC.

2)

Īstenošanas lēmuma 2017/1245 un Lēmuma 2018/778 tiesiskās sekas paliks spēkā attiecībā uz Alkarim for Trade and Industry līdz dienai, kad būs beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai, vai, gadījumā, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācijas sūdzība, līdz iespējamajai apelācijas sūdzības noraidīšanai.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Alkarim for Trade and Industry tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 437, 18.12.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Eglo Leuchten/EUIPO – Di-Ka (Lampa)

(Lieta T-766/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo apgaismes iekārtu - Spēkā neesamības pamats - Agrāks dizainparaugs - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants))

(2019/C 103/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eglo Leuchten GmbH (Pill, Austrija) (pārstāvis: H. Lauf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Di-Ka Vertriebs GmbH & Co. KG (Arnsberg, Vācija) (pārstāvis: M.-H. Hoffmann, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 26. septembra lēmumu lietā R 738/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Eglo Leuchten un Di-Ka Vertriebs.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eglo Leuchten GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – Eglo Leuchten/EUIPO – Briloner Leuchten (Lampa)

(Lieta T-767/17) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo apgaismes iekārtu - Spēkā neesamības pamats - Agrāks dizainparaugs - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants))

(2019/C 103/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eglo Leuchten GmbH (Pill, Austrija) (pārstāvis: H. Lauf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Briloner Leuchten GmbH & Co. KG, agrāk Briloner Leuchten GmbH (Brilon, Vācija) (pārstāvis: M.-H. Hoffmann, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 26. septembra lēmumu lietā R 746/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Eglo Leuchten un Briloner Leuchten.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eglo Leuchten GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. janvāra spriedums – Ilhan/EUIPO – Time Gate (“BIG SAM SPORTSWEAR COMPANY”)

(Lieta T-785/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “BIG SAM SPORTSWEAR COMPANY” - Agrāka vārdiska preču zīme “SAM” - Relatīvs atteikuma pamats - Ierobežojumi akcepta rezultātā - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā - Regulas (EK) Nr. 207/2009 54. panta 2. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 61. panta 2. punkts) - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 103/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ercan Ilhan (Stambula, Turcija) (pārstāvis: S. Can, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Time Gate GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvis: R. Kunz-Hallstein, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 13. septembra lēmumu lietā R 974/2016-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Time Gate un E. Ilhan.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ercan Ilhan atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 32, 29.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. februāra spriedums – TecAlliance/EUIPO – Siemens (“TecDocPower”)

(Lieta T-789/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TecDocPower” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiska un grafiska preču zīmes “TECDOC” un “TecDoc” - Relatīvs atteikuma pamats - Preču un pakalpojumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrāku preču zīmju faktiska izmantošana - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts)))

(2019/C 103/47)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TecAlliance GmbH (Ismaning, Vācija) (pārstāvis: P. Engemann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Siemens AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 14. septembra lēmumu lietā R 2433/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp TecAlliance un Siemens.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TecAlliance GmbH atīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. janvāra spriedums – Brown Street Holdings/EUIPO – Enesan (“FIGHT LIFE”)

(Lieta T-800/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “FIGHT LIFE” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FIGHT FOR LIFE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants)))

(2019/C 103/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brown Street Holdings Ltd (Auckland, Jaunzēlande) (pārstāvji: sākotnēji C. Hufnagel, M. Kleespies, J. Clayton-Chen un A. Bender, pēc tam M. Kleespies un A. Bender, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Walicka un M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Enesan AG (Cīrihe, Šveice)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 26. septembra lēmumu lietā R 36/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Brown Street Holdings un Enesan.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2017. gada 26. februāra lēmumu lietā R 36/2017-2, ciktāl ar to tika noraidīti iebildumi pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Brown Street Holdings Ltd. tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. janvāra spriedums – Bekat/EUIPO – Borbet (“ARBET”)

(Lieta T-79/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ARBET” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “BORBET” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 103/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arif Oliver Bekat (Eslingena, Vācija) (pārstāvis: P. Kohl,, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Eberl, D. Hanf un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Borbet GmbH (Halenberga, Vācija) (pārstāvis: J. Krenzel, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 6. decembra lēmumu lietā R 1117/2017-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Borbet un A. O. Bekat.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Arif Oliver Bekat atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. februāra spriedums – Gruppo Armonie/EUIPO (“ARMONIE”)

(Lieta T-88/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ARMONIE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 103/50)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gruppo Armonie SpA (Casalgrande, Itālija) (pārstāvis: G. Medri, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmumu lietā R 2063/2017-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “ARMONIE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Gruppo Armonie SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – DeepMind Technologies/EUIPO (“STREAMS”)

(Lieta T-97/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “STREAMS” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts - EUIPO agrākā prakse))

(2019/C 103/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DeepMind Technologies Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: T. St Quintin, barrister, K. Gilbert un G. Lodge, solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji V. Ruzek un D. Walicka, vēlāk V. Ruzek un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 27. novembra lēmumu lietā R 35/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “STREAMS” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	DeepMind Technologies Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. janvāra spriedums – Multifit/EUIPO (“TAKE CARE”)

(Lieta T-181/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TAKE CARE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 103/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Multifit Tiernahrungs GmbH (Krefeld, Vācija) (pārstāvji: N. Weber un L. Thiel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Eberl un M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 4. janvāra lēmumu lietā R 845/2017-5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “TAKE CARE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Multifit Tiernahrungs GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. janvāra spriedums – Arezzo Indústria e Comércio/EUIPO (“SCHUTZ”)

(Lieta T-256/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SCHUTZ” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)))

(2019/C 103/53)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arezzo Indústria e Comércio, SA (Belo Horizonte, Brazīlija) (pārstāvji: A. Sebastião un J. M. Pimenta, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 12. februāra lēmumu lietā R 661/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “SCHUTZ” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Arezzo Indústria e Comércio, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. februāra spriedums – Marry Me Group/EUIPO (“MARRY ME”)

(Lieta T-332/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MARRY ME” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2019/C 103/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marry Me Group AG (Cūga, Šveice) (pārstāvis: G. Theado, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Schäfer un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 5. marta lēmumu lietā R 806/2017-5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “MARRY ME” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marry Me Group AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 259, 23.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. februāra spriedums – Marry Me Group/EUIPO (“marry me”)

(Lieta T-333/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “marry me” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2019/C 103/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marry Me Group AG (Cūga, Šveice) (pārstāvis: G. Theado, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Schäfer un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 5. marta lēmumu lietā R 807/2017-5 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “marry me” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marry Me Group AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 259, 23.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums – Geske/EUIPO (“SATISFYERMEN”)

(Lieta T-427/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “SATISFYERMEN” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas 2017/1001 94. panta pirmais teikums))

(2019/C 103/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: André Geske (Lübbecke, Vācija) (pārstāvis: R. Albrecht, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Sesma Merino un S. Hanne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 10. maija lēmumu lietā R 2603/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “SATISFYERMEN” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	André Geske atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 27.8.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 30. janvāra rīkojums – Spliethoff’s Bevrachtingskantoor/Komisija

(Lieta T-149/16) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Finanšu palīdzība Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta jomā - Transporta nozare 2014. – 2020. gada laikposmā - Lis pendens - Nepieņemamība))

(2019/C 103/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spliethoff’s Bevrachtingskantoor BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji: sākotnēji P. Glazener, tad Y. de Vries un D. Coumans un visbeidzot Y. de Vries un J. de Kok, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Hottiaux un J. Samnadda)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2015) 5274 final, ar kuru nosaka to priekšlikumu sarakstu, kas ir atlasīti Savienības finanšu atbalsta saņemšanai pēc 2014. gada 11. septembrī izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) daudzgadu darbības programmu finansiālās palīdzības sniegšanai transporta nozarē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Spliethoff’s Bevrachtingskantoor BV un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 211, 13.6.2016.

Vispārējās tiesas 2019. gada 29. janvāra rīkojums – L’Huillier/Gollnisch un Parlaments

(Lieta T-624/16 TO) (1)

((Trešās personas protests - Trešās personas, kura iesniedz protestu, pieteikuma par iestāšanos lietā noraidījums - Nepieņemamība))

(2019/C 103/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Trešā persona, kura iesniedz protestu: Guillaume L’Huillier (Etterbeek, Beļģija) (pārstāvis: A. Varaut, advokāts)

Prasītājs pamatlietā: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Atbildētājs pamatlietā: Eiropas Parlaments (pārstāvji: M. Ecker un L. Vétillard)

Priekšmets

Trešās personas protesta pieteikums par 2018. gada 7. marta spriedumu Gollnisch/Parlaments (T-624/16, nav publicēts, apelācijas tiesvedība turpinās, EU:T:2018:121).

Rezolutīvā daļa

1)	Trešās personas protesta pieteikumu noraidīt.

2)	Guillaume L’Huillier sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

3)	Bruno Gollnisch sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 383, 17.10.2016.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 21. janvāra rīkojums – Pilatus Bank/ECB

(Lieta T-687/18 R)

((Pagaidu noregulējums - Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2019/C 103/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pilatus Bank plc (Ta’Xbiex, Malta) (pārstāvji: O. H. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Yoo, M. Puidokas un A. Karpf)

Priekšmets

PIETEIKUMS, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 10. septembra vēstulē ietvertā akta, atbilstoši kuram ECB ir pieprasījusi, lai jebkāda saziņa starp prasītāju un ECB notiktu ar Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes nozīmētas personas starpniecību vai ar šīs personas atļauju, piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2018. gada 14. decembrī – Aquind/ACER

(Lieta T-735/18)

(2019/C 103/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aquind Ltd (Wallsend, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Goldberg, E. White un C. Davis, Solicitors)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas Apelācijas padomes 2018. gada 17. oktobra Lēmumu A-001-2018 un atbildētājas 2018. gada 19. jūnija Lēmumu 05/2018, ar ko ticis apstiprināts minētais lēmums;

—

lemt par galvenajām prasības pieteikumā norādītajām juridiskajām problēmām saistībā ar: (i) apstākli, ka atbildētāja un tās Apelāciju padome ir kļūdaini uzskatījušas, ka prasītājai vispirms bija jāiesniedz pieteikums un jāsagaida lēmums par izmaksu pārrobežu sadalījumu, pirms var tikt pieņemts lēmums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (1) 17. pantu (ceturtais pamats); un (ii) apstākli, ka atbildētāja un tās Apelāciju padome nav ņēmušas vērā to, ka prasītājai piedāvāto starpsavienojumu Francijā nebija juridiski iespējams īstenot, nepiemērojot atbrīvojumu (sestais pamats);

—	lemt par katru prasības pieteikumā norādīto pamatu atsevišķi, lai izvairītos no turpmākiem strīdiem par šiem apstrīdētajiem motīviem, kad atbildētāja pārskatīs pieteikumu par atbrīvojuma piemērošanu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka ir pieļauta kļūda Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta interpretācijā, uzskatot, ka atbildētājai ar šo normu ir piešķirta politiska rīcības brīvība, lemjot par pieteikumu par atbrīvojuma piemērošanu. Ņemot vērā Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta objektīvos kritērijus, atbildētājas rīcības brīvībai būtu jāattiecas tikai uz pārbaudi par to, vai šie nosacījumi ir izpildīti vai nē.

2.

Otrā pamata ietvaros tiek norādīts, ka ir tikusi pieļauta kļūda Regulas Nr. 714/2009 interpretācijā, uzskatot, ka pieteikums par atbrīvojuma piemērošanu ir jāapmierina tikai kā galējs līdzeklis. Šķiet, nav pamata uzskatīt, ka pieteikuma par atbrīvojuma piemērošanu apmierināšana ir vienīgi galējs līdzeklis.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pieļauta kļūda vērtējumā, vērtējot pierādīšanas pienākumu un apjomu, lai varētu tikt piešķirts atbrīvojums atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam. Šķiet, atbildētāja prasītājai ir izvirzījusi probatio diabolica.

4.

Ar ceturto pamatu tiek norādīts, ka ir pieļauta kļūda, interpretējot attiecības starp Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (2) 12. pantu un atbilstoši tam ir notikusi paļaušanās uz iespēju, ka prasītājas starpsavienojums atbilst izmaksu pārrobežu sadalīšanas procedūrai, un nav tikuši ņemti vērā ar šādu procedūru saistītie jautājumi. — Nevar būt tā, ka atbrīvojumu var piešķirt tikai pēc tam, kad ticis pierādīts, ka nav iespējams noteikt regulatīvo kārtību saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 12. pantu. Šai kārtībai būtu jābūt brīvprātīgai un nebūtu jābūt piemērojamai, ja tiek piešķirts atbrīvojums. — Atbildētājas izmantotajā pieejā varētu nebūt ņemti vērā ar regulatīvās kārtības piemērošanu saistītie riski.

5.

Piektā pamata ietvaros tiek apgalvots, ka Savienības tiesību tiesiskās drošības pamatprincips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir tikuši pārkāpti, atsakoties ņemt vērā iedibināto praksi, kā pareizi interpretēt Regulu Nr. 714/2009, un izmantojot radikāli atšķirīgu pieeju. — Prasītājai būtu jāvar atsaukties uz Eiropas Komisijas lēmumos iedibināto regulatīvo praksi un principiem, kad tiek izvērtēti pieteikumi par atbrīvojumu piemērošanu.

6.

Ar sesto pamatu tiek norādīts uz kļūdu Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā, kad netika ņemti vērā Francijas tiesībās paredzētie ierobežojumi, kas piemērojami tiem elektroenerģijas starpsavienojumu attīstītājiem Francijā, kuru tīkli nav Eiropas komunikāciju tīkli. — Tā kā nav pierādīts, ka Francijas tiesībās paredzētie ierobežojumi būtu neatbilstoši Savienības tiesībām, prasītājai tie būtu bijis jāņem vērā, izvērtējot, vai bez atbrīvojuma būs iespējami ieguldījumi. — Nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz risku veidiem, kurus var ņemt vērā, izvērtējot Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu.

7.

Ar septīto pamatu tiek norādīts uz kļūdu Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā, kad netika ņemta vērā nepieciešamība gūt pārliecību par ilgtermiņa ieņēmumiem, lai nodrošinātu prasītājas izstrādātā starpsavienojuma finansējumu. Projektu riski var atturēt no apņemšanās ieguldīt vajadzīgos līdzekļus. Tādēļ bija jāņem vērā risku ietekme uz prasītājas spēju nodrošināt finansējumu.

8.

Ar astoto pamatu tiek norādīts uz kļūdu Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā, kad netika ņemta vērā uz prasītājas starpsavienojumu attiecināmo risku vispārējā ietekme. Vispārējais risku/ienesīguma līdzsvars ir noteicošais ieguldījumu iegūšanai. Tādēļ ar katra riska veida atsevišķu analīzi nav pietiekami.

9.	Devītā pamata ietvaros tiek apgalvots, ka atbildētājas Apelāciju padome nebija bijusi pietiekami rūpīga, izskatot atbildētājas lēmumu. Ņemot vērā tās pilnvaru apjomu un izskatāmo jautājumu nopietnību, atbildētājas Apelāciju padomei atbildētājas lēmums būtu bijis jāizvērtē rūpīgāk.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV, L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV, L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

Prasība, kas celta 2018. gada 18. decembrī – ZZ/ECB

(Lieta T-741/18)

(2019/C 103/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis: M. Demetriou, QC, D. Piccinin, Barrister, E. Poulton, L. Carlisle un R. Molesworth, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ECB 2018. gada 10. oktobra lēmumu par prasītāja ierosināto būtiskas līdzdalības iegūšanu A bankā (ECB-SSM-2018-LV-2);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav pierādīts prasītāja pārskatāmības trūkums attiecībās ar kompetentajām iestādēm. — Prasītājs apgalvo, ka pierādījumi, uz kuriem ECB balstās apstrīdētajā lēmumā, nepierāda un nesniedz pienācīgu pamatu ECB konstatējumam, ka prasītājs nav rīkojis pārskatāmi un tāpēc var tikt apšaubīts viņa godīgums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, konstatējot, ka prasītāja godprātīgie darījumi ar trešo personu rada šaubas par viņa godīgumu. — Prasītājs apgalvo, ka ECB ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā konstatējot, ka prasītāja attiecības ar trešo personu rada šaubas par viņa godīgumu apstākļos, kuros ECB atzīst, ka prasītājs attiecīgajā laikposmā nezināja par jebkādu šīs trešās personas prettiesisku rīcību, un kuros prasītājs bija nevainīgs šīs rīcības upuris.

Prasība, kas celta 2018. gada 30. decembrī — Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi/Eiropas Komisija

(Lieta T-763/18)

(2019/C 103/62)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi Kft. (Lazarus Kft.) (Békés, Ungārija) (pārstāvis: L. Szabó, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

galvenokārt – atzīt par spēkā neesošu lēmumu, ko Komisija 2011. gada 20. jūlijā pieņēma lietā SA. 29432 – CP 290/2009 – Ungārija – “Atbalsts darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbinātībai, kas esot nelikumīgs tiesiskā regulējuma diskriminējošā rakstura dēļ” (turpmāk tekstā – “galvenokārt apstrīdētais lēmums”);

—

pakārtoti – atzīt par spēkā neesošu lēmumu, ko Komisija 2017. gada 25. janvārī pieņēma lietā SA. 45498 (FC/2016) – “OPS Újpest lift Kft. sūdzība par valsts atbalstu, kas laikā no 2006. līdz 2012. gadam piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti” (turpmāk tekstā – “pakārtoti apstrīdētais lēmums”);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja katram prasījumam norāda vienu pamatu.

1.

Pamats par galvenokārt izvirzīto prasījumu: kļūda tiesību piemērošanā un kļūda pieejamo pierādījumu vērtējumā Ungārijas iestādes, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu, esot piešķīrušas nelikumīgu valsts atbalstu divdesmit vienam uzņēmumam, kas ir prasītājas konkurenti. Šis atbalsts bija domāts ne vien papildu izmaksām, ko radīja darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbināšana, bet arī, lai segtu saņēmēju uzņēmumu vispārējās izmaksas, tādējādi kropļojot konkurenci. Galvenokārt apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatēja, ka kopējā saņēmējiem uzņēmumiem piešķirtā summa nepārsniedz kopējo atbalsta summu, kas var tikt piešķirts saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas (1) 41. un 42. pantu, un tāpēc principā strīdīgais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta izpratnē. Galvenokārt apstrīdētajā lēmumā netiek aplūkotas kaitējošās sekas, kuras prasītājai rada valsts pasākumi, ar kuriem atbalsts tika piešķirts, un tādējādi ir pārkāptas prasītājas procesuālās tiesības, kas tai ir atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam.

2.

Pamats par pakārtoti izvirzīto prasījumu: kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama pieejamo pierādījumu sagrozīšana Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzami sagrozījusi pieejamos pierādījumus, pakārtoti apstrīdētajā lēmumā norādot, ka OPS Újpest-lift Kft. sūdzība nesatur nekādus jaunus tiesību vai faktiskos elementus, kas varētu likt mainīt Komisijas vērtējumu lietā SA 29432 — CP 290/2009. Pakārtoti apstrīdētajā lēmumā netiek aplūkotas kaitējošās sekas, kuras prasītājai rada valsts pasākumi, ar kuriem atbalsts tika piešķirts, un tādējādi ir pārkāptas prasītājas procesuālās tiesības, kas tai ir atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam.

---

(1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008 (2008. gada 6. augusts), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot [LESD 107. un 108]. pantu (OV 2008, L 214, 3. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 8. janvārī – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-13/19)

(2019/C 103/63)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil un O. Serdula)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

nospriest, ka, neuzsākot pret Čehijas Republiku procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi saistībā ar Čehijas Republikas tradicionālo pašu resursu nodrošināšanu 40 482 255 CZK apmērā, vai neatmaksājot attiecīgo summu, Eiropas Komisija nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā apvienojumā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu paredzētos pienākumus, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu.

Čehijas Republika uzskata, ka Eiropas Komisijas pienākums rīkoties iepriekš norādītajā veidā izriet no Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzētā lojālas sadarbības principa apvienojumā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai (1) tikai Tiesa tiesvedībā lietā sakarā ar pienākumu neizpildi var galīgi atrisināt strīdu starp dalībvalsti un Eiropas Komisiju tradicionālo pašu resursu jomā, Eiropas Komisijai esot bez liekas kavēšanās jāuzsāk šāda procedūra saistībā ar attiecīgā maksājuma veikšanu vai arī, ja tā neatrod pamatu šādas procedūras uzsākšanai, jāatmaksā šis maksājums.

Čehijas Republika attiecīgo summu Eiropas Komisijas kontā esot iemaksājusi vēl 2015. gadā. Tomēr Eiropas Komisija neesot uzsākusi procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi šajā lietā un neesot atmaksājusi attiecīgo tai samaksāto summu, lai gan Čehijas Republika esot Komisiju oficiāli aicinājusi to darīt. Tāpēc Čehijas Republika argumentē, ka ir izpildīti nosacījumi, lai konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību.

---

(1)  Skat. spriedumus, 2017. gada 25. oktobris, Slovākija/Komisija (C-593/15 P un C-594/15 P, EU:C:2017:800), un 2017. gada 25. oktobris, Rumānija/Komisija (C-599/15 P, EU:C:207:801).

Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – AD/ECHA

(Lieta T-25/19)

(2019/C 103/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AD (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2018. gada 28. marta lēmumu nepagarināt prasītāja darba līgumu ar ECHA;

—	atcelt ECHA2018. gada 9. martā publicēto paziņojumu par vakanci uz līgumdarbinieka FG II amata vietu, ciktāl tajā ir piedāvāts amats ar tādiem pašiem uzdevumiem, kādus veica prasītājs saskaņā ar pagaidu darbinieku līgumu;

—	vajadzības gadījumā atcelt arī atbildētājas 2018. gada 1. oktobra lēmumu, kas prasītājam tika paziņots 2018. gada 2. oktobrī un ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība par nepagarināšanas lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto materiālo un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas ECHA izstrādātās Work Instructions [darba instrukcijas] attiecībā uz līgumu pagarināšanas vai nepagarināšanas procesu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pietiekamu pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un it īpaši tiesības tikt uzklausītam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts rūpības pienākums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ECHA norādītie iemesli, lai pamatotu darba līguma nepagarināšanu, ir acīmredzami kļūdaini un liecina par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – AF/FRA

(Lieta T-31/19)

(2019/C 103/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AF (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2018. gada 9. maija lēmumu, ar ko izveido sarakstu ar atbilstīgiem pagaidu darbiniekiem, kas ierosināti 2017. gada pārklasificēšanai, kurā netika iekļauts prasītāja vārds;

—	vajadzības gadījumā atcelt arī FRA lēmumu, ko prasītājs saņēma 2018. gada 5. oktobrī un ar kuru ir noraidīta prasītāja sūdzība par minēto FRA lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto materiālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 54. pants, kā arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 30. pants un FRA valdes lēmuma Nr. 2016/01, ar ko paredz PDNK 54. panta vispārējus īstenošanas noteikumus, 3. pants.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips.

Prasība, kas celta 2019. gada 17. janvārī – Harrington Padrón/Padome

(Lieta T-32/19)

(2019/C 103/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katherine Nayarith Harrington Padrón (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris) (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris) (2), ciktāl to noteikumi skar prasītāju, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kurā tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka viņas vārdam būtu jāpaliek sarakstos, kas iekļauti Padomes Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) (3) I pielikumā un Padomes Regulas (ES) 2017/2063 (2017. gada 13. novembris) (4) IV pielikumā, neņemot vērā faktu, ka viņa vairs nav ģenerālprokurora vietniece un nav saistīta ar Venecuēlas pārvaldes iestādēm.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 276, 7.11.2018, 10. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas Regula (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 276, 7.11.2018, 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017, 60. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2017/2063 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017, 21. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 21. janvārī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-38/19)

(2019/C 103/67)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, P. Barros da Costa, P. Estêvão un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Portugāles Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 16. novembra Lēmumu C(2018) 7424, kas paziņots 2018. gada 19. novembrī un ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), daļā, kurā ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgta summa 8 703 417,29 EUR apmērā saistībā ar izmaksām, ko Portugāles Republika ir pieteikusi savstarpējās atbilstības jomā 2014. līdz 2016. finanšu gadā.

—	piespriest atbildētājai Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus galvenos pamatus un vienu pakārtotu pamatu.

Pirmais pamats: kļūda tiesību piemērošanā, secinot, ka Portugāles sistēma ir pārlieku pielaidīga – Regulas (EK) Nr.o73/2009 (2) 24. panta pārkāpums un Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (3) 54. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas un 71. panta pārkāpums.

Otrais pamats:

1)	“Finanšu korekcijas aprēķins” – Komisijas pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, izdarīti tiesiskās paļāvības principa pārkāpums un samērīguma principa pārkāpums, kā arī Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta pārkāpums;

2)	Samērīguma principa pārkāpums.

Pakārtotais pamats

Vidēja sankcija un paša Komisijas dokumenta C(2015) 3675 (A.5 pielikums) formāla neprecizitāte – kļūda tiesību piemērošanā un samērīguma principa pārkāpums.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1841 (2018. gada 16. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 7424) (OV 2018, L 298, 34. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 24. janvārī – WV/EĀDD

(Lieta T-43/19)

(2019/C 103/68)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WV (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2018. gada 28. marta lēmumu par prasības par kaitējuma atlīdzību noraidīšanu, kā arī vajadzības gadījumā – 2018. gada 26. oktobrī pieņemto lēmumu par 2018. gada 26. jūnija sūdzības noraidīšanu;

—

līdz ar to, apmierinot prasību par kaitējuma atlīdzību, ko prasītāja formulējusi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu un kas aprakstīta 2017. gada 29. novembra dokumentā, atzīt un piešķirt prasītājai kompensāciju, kura jāizmaksā EĀDD, par summu 690 000 EUR apmērā, kura tiesvedības laikā var tikt palielināta un kas ex aequo et bono ir aprēķināta par mantiskiem zaudējumiem, morālo kaitējumu, kaitējumu reputācijai un profesionālo kaitējumu, kopā ņemtiem, un kas noteikta 2019. gada 31. janvārī, un kura tiesvedības laikā var tikt palielināta, neietekmējot tiesības prasīt atlīdzību par negūtajiem nākotnes ienākumiem iespējamās aiziešanas no darba iestādēs dēļ;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu par to, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 12., 12.a , 22.b, 24., 25. un 26. pants, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. un 2. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

Prasītāja šī pamata ietvaros atsaucas arī, pirmkārt, uz to, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 47. un 52. pants, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, tiesības uz aizstāvību, sacīkstes princips, kā arī LESD 296. pants.

Otrkārt, viņa uzskata, ka administrācija ir arī ļaunprātīgi izmantojusi tiesības un nepareizi izmantojusi procedūru, kā arī acīmredzami pārkāpusi tiesisko paļāvību un pušu procesuālo tiesību vienlīdzību. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts princips, ka administrācijai lēmums ir jāpieņem, balstoties tikai uz likumīgi pieļaujamiem apsvērumiem, proti, tādiem apsvērumiem, kas ir atbilstīgi un kuru pamatā nav acīmredzamu kļūdu faktu vai juridiskajā vērtējumā, kā arī esot pārkāpti samērīguma, pienākuma sniegt palīdzību un rūpības pienākuma, saprātīga termiņa un labas pārvaldības principi.

Tādējādi apstrīdētais lēmums esot balstīts uz neobjektīvu un tendenciozu faktu un piemērojamo tiesību normu vērtējumu.

Prasītāja būtībā apgalvo, ka nepārprotami pastāvot cēloņsakarība starp EĀDD pieļautajiem pārkāpumiem un ciestajiem zaudējumiem, jo EĀDD nepareizā rīcība esot būtiski kaitējusi prasītājas profesionālajai, morālajai un finansiālajai integritātei. Ar pieļautajiem pārkāpumiem esot aptraipīta un pat nolīdzināta līdz ar zemi prasītājas reputācija viņas iestādēs strādājošo un ārējo partneru acīs un viņai tikušas atņemtas reālas profesionālās izaugsmes iespējas, tādējādi viņu nostādot bezpalīdzības situācijā, kura ir pamatā trauksmei un/vai satraukumam un nedrošībai attiecībā uz nākotni.

Prasība, kas celta 2019. gada 23. janvārī – Dansk Erhverv/Komisija

(Lieta T-47/19)

(2019/C 103/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dansk Erhverv (Kopenhāgena, Dānija) (pārstāvis: T. Mygind, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu C(2018) 6315 final (2018. gada 4. oktobris) par valsts atbalstu SA.44865 (2016/FC) – Vācija – Iespējams valsts atbalsts dzērienu veikaliem uz Vācijas robežas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam tās iesniedzēja ir izvirzījusi vienu pamatu, kura ietvaros tā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas kā ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punktā un Regulas Nr. 2015/1589 (1) 4. panta 4. punktā, 12. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā ietvertās procesuālās tiesības, neuzsākot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālās izmeklēšanas procedūru, kaut arī pastāvēja nopietnas grūtības, izvērtējot valsts atbalsta jautājumus, kuri tika aplūkoti sūdzībā par administratīvo “eksporta deklarāciju” praksi un it īpaši saistībā ar robežas veikalu pienākuma iekasēt depozītu un tādējādi maksāt PVN par depozītu atcelšanu, kā arī atbrīvošanu no naudas sodiem par pienākuma iekasēt depozītu atbilstoši Vācijas dzērienu taras depozītu shēmai neizpildi. Tādējādi Komisija ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā, pirmkārt, attiecībā uz “eksporta deklarāciju” prakses atbilstību Vācijas pienākumiem saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu, Direktīvu 2018/852 (2) un principu “piesārņotājs maksā”, kā arī ar depozīta iekasēšanas prasībām saskaņā ar piemērojamajiem Vācijas Iepakojuma noteikumiem. Otrkārt, Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar “eksporta deklarāciju” prakses rezultātā Vācijas negūto PVN ieņēmumu valsts atbalsta efektu.

---

(1)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/852 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV 2018, L 150, 141. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 28. janvārī – smart things solutions/EUIPO – Samsung Electronics (“smart:)things”)

(Lieta T-48/19)

(2019/C 103/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: smart things solutions GmbH (Seefeld, Vācija) (pārstāvis: R. Dissmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Samsung Electronics GmbH (Schwalbach am Taunus, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “smart:)things” melnā un zaļā krāsā – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 914 836

Process EUIPO: Spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 20. novembra lēmums lietā R 835/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 28. janvārī – View/EUIPO (“CREATE DELIGHTFUL HUMAN ENVIRONMENTS”)

(Lieta T-49/19)

(2019/C 103/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: View, Inc. (Milpitas, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: G. Tritton, Barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “CREATE DELIGHTFUL HUMAN ENVIRONMENTS” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 381 213

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 27. novembra lēmums lietā R 1625/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 28. janvārī – Casual Dreams/EUIPO – López Fernández (“Dayaday”)

(Lieta T-50/19)

(2019/C 103/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Casual Dreams, SLU (Manresa, Spānija) (pārstāve: A. Tarí Lázaro, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Miguel Ángel López Fernández (Fuensalida, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dayaday” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 243 563

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 16. novembra lēmums lietā R 2097/2018-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt Apelācijas [piektās] padomes 2018. gada [16]. novembra lēmumu lietā R 2097/2018-5, ar kuru tika daļēji noraidīta apelācijas sūdzība par EUIPO Iebildumu nodaļas 2015. gada 17. decembra lēmumu Nr. B 2 469 545;

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz Regulas par ES preču zīmi 8. panta 5. punktu, ciktāl ar to tika apstiprināta iebildumu un apelācijas sūdzības noraidīšana attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 16. un 24. klasē;

—

noraidīt personas, kas iestājusies lietā, iesniegto Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 13 243 563 reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šādām precēm: 9. klase: “optiskās ierīces, palielināmās ierīces un korekcijas ierīces; optikas preces; optiskie aparāti un instrumenti; optiskais stikls; savstarpēji apmaināmas lēcas; gaismu neatstarojošas lēcas; plastmasas lēcas; oftalmiskās lēcas; optiskās lēcas; lēcas; saulesbrilles; koriģējošas brilles; futrāļi saulesbrillēm; korekcijas lēcas; stikla oftalmiskās lēcas; briļļu un saulesbriļļu rāmji; saulesbriļļu ķēdītes; nostiprināmas saulesbrilles; saulesbriļļu siksniņas; saulesbriļļu lēcas; optiskās lēcas izmantošanai ar saulesbrillēm; saulesbriļļu rāmji; parakstāmas brilles; pensneju ķēdītes; pensneju auklas; briļļu lēcas; optiskās brilles; kontaktlēcu kārbiņas; kontaktlēcām pielāgoti ietvari; briļļu maki; lēcu ietvari; kārbiņas kontaktlēcām; optiskās brilles; brilles lasīšanai; bērnu brilles; polarizētās brilles; briļļu rāmji; neierāmēti briļļu ietvari; briļļu kājiņas; briļļu aizsargi; briļļu turētāji; optiskās brilles; pensneji; koriģējošas brilles; briļļu turētāji; sniega aizsargbrilles; velosipēdistu brilles; briļļu rāmji; pensneju ķēdītes; sporta brilles; briļļu maki; saulesbriļļu rāmji; sniega aizsargbrilles; peldbrilles; sporta brilles; sporta brilles”; 16. klase: “līmvielas biroja un mājsaimniecības nolūkiem; mākslas darbi un statuetes no papīra un kartona, arhitektūras maketi; kancelejas preces; naudas turētāji; līmvielas kancelejas vajadzībām; papīra maisi, tūtas un turzas; apmeklējumu plānošanas grāmatas; katalogi; dienasgrāmatas ādas vākos; drukāti sludinājumi un reklāma; fotogrāfiju statīvi; poligrāfijas un grāmatsiešanas ierīces; rakstāmrīki un zīmogi; mācību aprīkojums; papīrnaži (biroja piederumi); darba kalendāri; galda plaukti dokumentu kārtošanai; rakstāmlietas; biroja piederumi (izņemot mēbeles); rakstāmlietas; rakstāmpiederumi (kancelejas preces); kancelejas preces birojam; skolas piederumi [kancelejas preces]; grāmatu turētāji; pildspalvu paplātes”; 24. klase: “audumi; aizkari; mēbeļu pārvalki; tekstilizstrādājumi mājsaimniecības nolūkiem; mājsaimniecības tekstilizstrādājumi no neaustiem materiāliem; gultasveļa un virtuves un galda veļa; sienu drapērijas; tekstila interjera priekšmeti; neaustas tekstilpreces; starpoderes no neausta auduma; cepuru oderes no auduma (gabalpreces); oderes [audumi]; naktskreklu maisiņi no auduma; noņemami elektronisko ierīču pārklāji no auduma [nepielāgoti vai bez formas]; tekstilpreces, kas nav ietvertas citās klasēs; kabatlakatiņi; linu tekstilizstrādājumi; tekstilizstrādājumi no flaneļa; tekstilizstrādājumi interjera aprīkojumam; drāniņas mazgāšanās nolūkiem; virtuves dvieļi (auduma); audumi, kas nav ietverti citās klasēs; padrēbes; polipropilēna flīss; poliestera flīss; audumi apģērbu oderēm; fulārs [audums]; kokvilnas auduma ruļļi; sintētisku audumu ruļļi; tekstila gabalpreces; audekli; materiāli mājas tekstilizstrādājumiem; materiāli apģērbu šūšanai; uzvalku materiāli [audumi]; audumi apģērbu izgatavošanai; tekstilaudumi mājsaimniecības tekstilizstrādājumu izgatavošanai; tekstilaudumi sporta apģērbu ražošanai; audumi apģērba ražošanai; audumi maku ražošanai; dzīvnieku ādas imitāciju audumi; audumi sieviešu virsdrēbju ražošanai; džinsu audums; audumi ortopēdijas ierīcēm; ūdensizturīgi audumi bikšu ražošanai; ūdensizturīgi audumi jaku ražošanai; ūdensizturīgi audumi cepuru izgatavošanai; ūdensizturīgi audumi cimdu izgatavošanai; audumi apģērbu oderu pagatavošanai; apģērbu audumi; audumi ar pārklājumu ādas izstrādājumu ražošanai; audumi ar pārklājumu lietus apģērbu ražošanai; austi ādas imitācijas audumi; ūdens necaurlaidīgi, bet mitrumu caurlaidīgi audumi; audums ruļļos dvieļu izgatavošanai”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas šai pusei radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 29. janvārī – Laboratorios Ern/EUIPO – SBS Bilimsel Bio Çözümler Sanayi Ve Ticaret (“apiheal”)

(Lieta T-51/19)

(2019/C 103/73)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija) (pārstāve: S. Correa Rodríguez, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SBS Bilimsel Bio Çözümler Sanayi Ve Ticaret AŞ (Stambula, Turcija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “apiheal” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 411 557

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 19. novembra lēmums lietā R 1725/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas daļēju apstiprināšanu attiecībā uz šādām precēm: “parfimērijas izstrādājumi; kosmētikas līdzekļi, smaržas; dezodoranti (personīgai lietošanai vai dzīvniekiem); ziepes; zālītes vannām (nemedicīniskai lietošanai); zobu higiēnas līdzekļi, zobu pulveri un pastas, zobu protēžu pulēšanas līdzekļi, zobu balināšanas līdzekļi, mutes skalošanas līdzekļi, kas nav domāti medicīniskai lietošanai”, kuras ietilpst 3. klasē, un “preparāti kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdi, herbicīdi”, kuras ietilpst 5. klasē;

—

atteikt Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 14 411 557 “apiheal” reģistrāciju attiecībā uz attiecīgām precēm: “parfimērijas izstrādājumi; kosmētikas līdzekļi, smaržas; dezodoranti (personīgai lietošanai vai dzīvniekiem); ziepes; zālītes vannām (nemedicīniskai lietošanai); zobu higiēnas līdzekļi, zobu pulveri un pastas, zobu protēžu pulēšanas līdzekļi, zobu balināšanas līdzekļi, mutes skalošanas līdzekļi, kas nav domāti medicīniskai lietošanai”, kuras ietilpst 3. klasē, un “preparāti kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdi, herbicīdi”, kuras ietilpst 5. klasē.

—	piespriest EUIPO un, attiecīgā gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 31. janvārī – SBS Bilimsel Bio Çözümler Sanayi Ve Ticaret/EUIPO – Laboratorios Ern (“apiheal”)

(Lieta T-53/19)

(2019/C 103/74)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SBS Bilimsel Bio Çözümler Sanayi Ve Ticaret AŞ (Stambula, Turcija) (pārstāve: M. López Camba, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Laboratorios Ern, SA (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “apiheal” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 411 557

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 19. novembra lēmums lietā R 1725/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tika atteikta reģistrācija attiecībā uz 30. un 5. klasē ietilpstošajām precēm (minētā lēmuma rezolutīvās daļas pirmais un trešais punkts);

—	piespriest EUIPO un Laboratorios Ern, SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra rīkojums – PO u.c./EĀDD

(Lieta T-56/17) (1)

(2019/C 103/75)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 112, 10.4.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra rīkojums – PO/EĀDD

(Lieta T-479/17) (1)

(2019/C 103/76)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra rīkojums – PP u.c./EĀDD

(Lieta T-727/17) (1)

(2019/C 103/77)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra rīkojums – VJ/SEAE

(Lieta T-180/18) (1)

(2019/C 103/78)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 31. janvāra rīkojums – PO/SEAE

(Lieta T-494/18) (1)

(2019/C 103/79)

Tiesvedības valoda – franču

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 381, 22.10.2018.