ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 86

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 7. marts


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Reģionu komiteja

 

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

2019/C 86/01

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu 2019. gadam

1

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

2019/C 86/02

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2018

8

2019/C 86/03

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Nodokļi digitālajā ekonomikā

14

2019/C 86/04

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana

24

2019/C 86/05

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Modeļi vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā un vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā Eiropā

36


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

REĢIONU KOMITEJA

 

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

2019/C 86/06

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Kopīgo noteikumu regula

41

2019/C 86/07

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Sociālais fonds Plus

84

2019/C 86/08

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

115

2019/C 86/09

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas teritoriālā sadarbība

137

2019/C 86/10

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Pārrobežu mehānisms

165

2019/C 86/11

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu KLP reforma

173

2019/C 86/12

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

239

2019/C 86/13

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Vienotā tirgus programma

259

2019/C 86/14

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Digitālās Eiropas programma 2021.–2027. gadam

272

2019/C 86/15

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija

282

2019/C 86/16

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Kaimiņvalstis un pasaule

295

2019/C 86/17

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu InvestEU programma

310

2019/C 86/18

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Reformu atbalsta programma un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

335

2019/C 86/19

Reģionu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

353

2019/C 86/20

Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra

365


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Reģionu komiteja

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/1


Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu 2019. gadam

(2019/C 86/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā

Eiropas Komisijas 2019. gada darba programmu (1);

2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju;

Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā;

1.

uzsver, ka 2019. gads Eiropas Savienības nākotnei būs izšķirošs, jo tiek apšaubīti paši tās pamati; tādēļ uzsver, ka ir obligāti nepieciešams iedzīvotājiem tuvāko līmeni sasaistīt ar Eiropas līmeni un iesaistīt vietējos un reģionālos pārstāvjus un Eiropas iedzīvotājus ES rīcībpolitiku veidošanā un īstenošanā, it īpaši, atbilstīgi piemērojot aktīvu subsidiaritāti un īstenojot daudzlīmeņu pārvaldības principu;

2.

aicina laikus vienoties par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā, lai nodrošinātu jauno ES programmu savlaicīgu uzsākšanu, un atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu, ka nākamajai DFS vajadzētu atbilst vismaz 1,3 % no ES 27 valstu NKI;

3.

pauž nožēlu, ka Komisijas ierosinātajā daudzgadu budžetā nav skaidra dzimumu līdztiesības elementa. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu dzimumu līdztiesība Savienībai ir jāņem vērā visās politikas jomās un visās savās darbības, lai sekmētu vīriešu un sieviešu vienlīdzību. Turklāt dzimumu līdztiesības ievērošana budžeta plānošanā būtu jāpadara visaptverošāka, plašāka un sistemātiskāka;

4.

pauž cerību, ka Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste laikus panāks vienošanos par AK nodomu izstādies no ES, saglabājot četras pārvietošanās brīvības. RK sagaida, ka Komisija to iesaistīs sarunās par AK un ES turpmāko sadarbību pēc 2019. gada 30. marta, lai varētu sniegt reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījumu produktīvās un ilgtspējīgās turpmākajās attiecībās;

Pilsoniskums, pārvaldība un labāks regulējums

5.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nozīmes stiprināšanu, kurā atbalstīta Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas ieteikumu īstenošana; šajā saistībā aicina Eiropas Parlamentu un Komisiju sadarbībā ar RK īstenot darba grupas ieteikumus un tādējādi palīdzēt Eiropā popularizēt aktīvu subsidiaritāti un jaunu darba stilu; apņemas turpināt dot ieguldījumu šajā īstenošanā, apkopojot Eiropas reģionu un pilsētu zināšanas un pieredzi, it īpaši ar subsidiaritātes uzraudzības tīkla, reģionālo centru (hubs) un REGPEX platformas starpniecību;

6.

pauž šaubas par to, vai priekšlikums atcelt laika maiņu divreiz gadā atbilst darba grupas ierosinātajām Eiropas pievienotās vērtības un koordinācijas prasībām, un brīdina par negatīvām sekām vietējām un reģionālajām pašvaldībām (it īpaši pierobežas reģionos);

7.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izmantot pārejas klauzulu, lai it īpaši nodokļu jomā varētu piemērot kvalificēta vairākuma balsošanu, kas atvieglotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pavērtu iespēju ieviest taisnīgākas nodokļu sistēmas;

Darbvietas, izaugsme, ieguldījumi un kohēzijas politika

8.

kopā ar #CohesionAlliance partneriem aicina nekavējoties vienoties par tiesību aktu kopumu attiecībā uz kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam, kurai arī turpmāk būtu jābalstās uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem. RK atgādina, ka kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā ieguldījumu politika, kuras mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā. Lai mazinātu dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un mazāk attīstīto reģionu atpalicību, Komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst lauku rajoniem un reģioniem, ko skārusi rūpniecības restrukturizācija vai kas cieš no nopietniem pastāvīgiem un nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā, piemēram, salas, pārrobežu un kalnu reģioni;

9.

vērš uzmanību uz to, ka Komisijas 2019. gada darba programmā vispār nav norādīts uz tālākajiem reģioniem un ka to vajadzētu darīt vismaz saistībā ar 2017. gadā publicētā paziņojuma “Stiprāka un atjaunināta stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” īstenošanu. RK pauž cerību, ka Komisija turpinās veikt vajadzīgos pasākumus, lai veidotu jaunu pieeju tālākajiem reģioniem;

10.

saistībā ar centieniem uzlabot subsidiaritātes pārbaudi un stiprināt saikni starp labāku regulējumu un ES pilsētprogrammu ierosina izmantot pieredzi, kas gūta no Pilsētprogrammas partnerībām, kuras devušas pozitīvus rezultātus daudzlīmeņu pārvaldības pasākumu jomā; uzskata, ka 2018. gada novembrī pieņemtais rīcības plāns Pilsētprogrammas partnerībai mājokļu jomā pavērs ceļu Eiropas mājokļu programmai;

11.

ar bažām konstatē, ka publiskie ieguldījumi Eiropas Savienībā joprojām ir pārāk mazi un sadalīti nevienmērīgi, un par to liecina Komisijas centieni 2019. gada Eiropas pusgada ciklā īpašu uzmanību veltīt ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpēc uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļautā vienošanās par elastīguma iespējām jātransponē primārajos tiesību aktos; atkārtoti aicina veikt papildu pasākumus publisko ieguldījumu veicināšanai, piemēram, no SIP aprēķiniem izslēdzot valsts, reģionālo vai vietējo līdzfinansējumu ESI fondu finansētiem projektiem, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz līdzfinansējumu no ESIF;

12.

aicina Komisiju pēc apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp EIB, pieņemt pragmatisku pieeju attiecībā uz programmas InvestEU pārvaldības aspektiem;

13.

uzsver, ka lielu Eiropas pievienoto vērtību rada jaunatnei veltītas rīcībpolitikas un tādas programmas kā Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un DiscoverEU, un norāda, ka tās jāpadara pieejamākas un jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste to īstenošanā. Būtu jāparedz prēmēšanas sistēma projektiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, proti, kuros paredzēta jauniešu ar invaliditāti iesaiste un reģionālās un vietējās dimensijas izcelšana, jo īpaši lauku apvidos, bēgļu uzņemšanas zonās, ES tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Atbilstīgi jaunajai Jaunatnes stratēģijai RK atkārtoti aicina sākt RK un ierosinātā ES jaunatnes koordinatora strukturētu sadarbību;

14.

uzver: lai ES varētu maksimāli atraisīt savu pētniecības un inovācijas potenciālu, Komisijai un dalībvalstīm jānovērš reģionu atšķirības inovācijas jomā, un ierosina stiprināt saiknes starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijām (S3);

15.

gaida, ka tiks publicēts paredzētais Koordinētais plāns mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā, kuram būtu jāaptver arī vietējā un reģionālā līmeņa publiskais sektors, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi un iesaistīšanos ieguldījumu un mākslīgā intelekta ekosistēmas veicināšanā savās teritorijās;

Ekonomikas politika un ES sociālā dimensija

16.

uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķus būtu jācenšas sasniegt, uzskatot, ka tie ir vispārējs ES politikas pamatprincipu kopums, un tas konkrēti nozīmē, ka stratēģija “Eiropa 2020” būtu jānomaina ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā Eiropas pusgada ilgtermiņa mērķiem;

17.

vēlreiz pauž atbalstu centieniem izveidot eurozonas budžeta kapacitāti, kuras mērķis ir palielināt eurozonas noturību un panākt konverģenci ar nākamajām eurozonas dalībvalstīm. Tomēr šī budžeta kapacitāte ir jāfinansē no pašu resursiem, kas ir nošķirti no tiem, kuri paredzēti Eiropas Savienības budžeta finansēšanai, un lai nepieļautu, ka šīs kapacitātes veidošana ietekmē 27 dalībvalstīm pieejamās ES programmas. Turklāt šī kapacitāte nebūtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts ES budžeta maksimālais apmērs;

18.

uzsver, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu zemie īstenošanas rādītāji saistīti ar līdzatbildības, finansējuma un administratīvo spēju trūkumu visos līmeņos, un tāpēc atkārtoti izvirza priekšlikumu izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Eiropas pusgadā;

19.

pauž bažas par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nav guvušas pietiekamu labumu no ES finansētajiem spēju veidošanas pasākumiem pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu, lai koordinētu visus ES finansētos spēju veidošanas pasākumus;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt noteikumus, kas paredz aplikt ar nodokļiem peļņu, kuru starptautiskas korporācijas guvušas digitālajā ekonomikā; uzsver arī, ka vajadzīga juridiska Eiropas definīcija jēdzienam “digitālo uzņēmumu virtuāla pastāvīga darījumdarbības vieta”;

21.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un pauž bažas par attiecīgo budžeta līdzekļu samazinājumu; uzskata, ka šajā saistībā ir svarīgi atzīt spēcīgo teritoriālo komponentu, kas piemīt pīlāra īstenošanai; mudina Komisiju un Eiropas likumdevēju paātrināt Eiropas Darba iestādes izveides procesu un iekļaut tās valdē dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvi;

22.

atzinīgi vērtē ekspertu grupas “Sociālā ekonomika un sociālie uzņēmumi”, kurā ir pārstāvēta arī RK, neseno izveidi, un mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesisku regulējumu, kurā būtu ietvertas kopējas definīcijas, kas attiektos uz dažādiem Eiropas sociālās ekonomikas dalībnieku veidiem, piemēram, kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, apvienībām un nodibinājumiem;

23.

ierosina izveidot Eiropas bērnu garantiju, kas būtu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principa īstenošanas instruments un kas pavērtu iespēju uzlabot dramatiskos bērnu nabadzības un atstumtības rādītājus Eiropas Savienībā (26,4 % 2017. gadā). Minētajai garantijai būtu jākļūst par ESF+ neatņemamu sastāvdaļu;

Vienotā tirgus stratēģija, MVU, konkurence, rūpniecība un digitālais vienotais tirgus

24.

norāda, ka ir svarīgi izstrādāt integrētu rūpniecības stratēģiju un atkārtoti apstiprina apņemšanos panākt, ka šajā stratēģijā tiek ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību loma;

25.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par Mazās uzņēmējdarbības akta (“Small Business Act”) atjaunināšanu; it īpaši attiecībā uz MVU testu Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā dažādas pārbaudāmo tiesību aktu, jo īpaši likumprojektu, īpatnības un veikt korektīvus pasākumus saskaņā ar REFIT;

26.

atkārtoti pauž apņemšanos sniegt atsauksmes par 2014. gadā pieņemto publiskā iepirkuma direktīvu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā pašvaldību īpatsvaru publiskā iepirkuma jomā un ar mērķi novērtēt sociālo un vides kritēriju piemērošanu;

27.

aicina Komisiju 2019. gadā sākt pārskatīt valsts atbalsta tiesisko regulējumu, it īpaši Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR), de minimis regulu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējumu, un censties visas attiecīgās ieinteresētās personas laikus iesaistītu konstruktīvā dialogā par reformu būtību;

28.

aicina Komisiju atvieglot platjoslas infrastruktūras izvēršanu, īpašu uzmanību pievēršot mazapdzīvotiem lauku apgabaliem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros platjosla ir būtisks līdzeklis, lai sniegtu efektīvus sabiedriskos pakalpojumus, piesaistītu gados jaunus iedzīvotājus un veidotu jaunus uzņēmumus; tie ir apgabali, kuros uzņēmējiem nav komerciālu interešu un kuros līdz ar to tirgus nedarbojas. Tas palīdzētu likvidēt ES digitālo plaisu un izveidot saskaņotu Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu;

29.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā risināt ar sadarbīgo un digitālo ekonomiku saistītus regulējuma jautājumus; jo īpaši aicina izstrādāt ES direktīvu par platformu darbu, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu minimālos standartus taisnīgiem darba apstākļiem digitālajā ekonomikā;

Lauksaimniecība un mežsaimniecība, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība

30.

aicina pilnveidot KLP, lai tā kļūtu par lauksaimniecības politiku, kas ir vienkāršāka, taisnīga, ilgtspējīga un solidāra un kas dod labumu lauksaimniekiem, reģioniem, patērētājiem un iedzīvotājiem, un aicina nodrošināt tiešo maksājumu lielāku iekšējo un ārējo konverģenci, ieviest efektīvus krīzes pārvaldības instrumentus lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanai un vairāk izmantot daudzlīmeņu pārvaldību nacionālo stratēģisko plānu izstrādē un īstenošanā;

31.

pievienojas Eiropas Parlamenta (2) aicinājumam izstrādāt Lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētu ES programmu, kas veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, ekonomikas izaugsmi un dažādošanu, sociālo labklājību, dabas aizsardzību, kā arī sadarbību un savstarpējus savienojumus ar pilsētu teritorijām, lai stiprinātu kohēziju un nepieļautu teritoriālu sadrumstalotību;

32.

aicina arī izstrādāt ES stratēģiju demogrāfisko pārmaiņu skartajiem reģioniem, lai šis jautājums tiktu vairāk ņemts vērā visās ES politikās – kohēzijas, inovācijas, transporta, veselības, sociālajā, nodarbinātības, IKT, lauku attīstības, migrācijas politikā u. c. Stratēģijā būtu jāiekļauj izmaksu analīze un prognozes valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā tas norādīts RK atzinumā “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”;

33.

uzsver, ka inovācijas un digitālie risinājumi ir īpaši svarīgi viedo ciematu attīstībai, pilsētu centru un lauku apvidu revitalizācijai; aicina Komisiju apzināt situāciju un veikt turpmākus pasākumus pēc darbībām, kas īstenotas saskaņā ar ES viedo ciematu rīcības plānu;

34.

plāno paust viedokli par ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšanu, kas paredzēta 2018. gada decembrī, un norāda, cik svarīgi ir novērst mežu izciršanu, kā arī veicināt mežu atjaunošanu un pārveidošanu;

35.

atzinīgi vērtē to, ka EJZF turpinās darbību, būdams īpašs un vienkāršots fonds, kura budžets paredzēts jūras nozaru izaugsmei un kurš ļauj veikt transversālas darbības saistībā ar citām Eiropas programmām; aicina, lai EJZF budžets un dalītās pārvaldības īpatsvars paliktu iepriekšējās programmas līmenī. ES ekskluzīvās zvejas un akvakultūras zonas, jūras nozaru ekonomikas attīstība, atbalsts ostām, vides jautājumi un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana saskarsies ar ievērojamiem izaicinājumiem laikposmā pēc 2020. gada, un tāpēc tie būtu jāatbalsta ar EJZF. RK aicina atcelt pienākumu izmantot EJZF paredzētos finanšu instrumentus, lai atbalstītu akvakultūru un produktu pārstrādi;

36.

pauž nožēlu par to, ka pēc ES veselības programmas iekļaušanas ESF+ ir samazināti finanšu līdzekļi ES finansētām veselības jomas iniciatīvām, un aicina veikt pasākumus un piešķirt finansējumu šā samazinājuma kompensēšanai;

37.

aicina Komisiju izvērtēt esošās pārtikas marķēšanas sistēmas un ierosināt obligātu, vienotu Eiropas krāsu marķējuma sistēmu, ko izmantotu visā ES, lai pārtikas produktu iepakojuma priekšpusē sniegtu patērētājiem skaidru informāciju par 100 gramiem attiecīgā produkta un tādējādi veicinātu veselīgākus ēšanas paradumus. Tāpat būtu jāievieš īpaši kritēriji produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karti, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu visos reģionos un dalībvalstīs; aicina Komisiju minētajā priekšlikumā rūpīgi izvērtēt datu aizsardzības un sadarbspējas jautājumus;

Tūrisms un kultūra

39.

atkārtoti aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt 2010. gada tūrisma stratēģiju, izstrādājot skaidri formulētu daudzgadu darba programmu;

40.

aicina turpināt darbu pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) un izstrādāt jaunu Eiropas rīcības plānu attiecībā uz kultūras mantojumu;

Enerģētikas savienība, klimata politika un vide

41.

iestājas par daudzlīmeņu pārvaldības mehānisma izveidi, lai efektīvi īstenotu tiesību aktu kopumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, nodrošinot, ka nacionālie enerģētikas un klimata plāni tiek sagatavoti ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un paredz izstrādāt vietējā un reģionālā līmenī noteikta devuma sistēmu, kas papildinātu Parīzes nolīgumā iekļauto nacionāli noteikto devumu (NND);

42.

saistībā ar ceturto ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli uzsver, ka ir svarīgi veicināt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kurus šāda pārkārtošana skars visvairāk, piemēram, reģioniem, kas ir īpaši atkarīgi no fosilā kurināmā rūpniecības, un salām, īpaši tām, kuras nav savstarpēji savienotas, piemēram, tālākajos reģionos. Šajā saistībā RK atzinīgi vērtē jau sāktos enerģētiskās nabadzības novēršanas pasākumus un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lielo nozīmi to īstenošanā;

43.

aicina Komisiju uzraudzīt jaunā elektroenerģijas tirgus modeļa sociāli ekonomisko ietekmi uz visām ES dalībvalstīm un reģioniem;

44.

atzinīgi vērtē nesen publicēto paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā paredzēts, ka ES līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāla, un atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību centrālā loma; uzsver, ka šīs stratēģijas īstenošanas pasākumos jāievēro daudzlīmeņu pārvaldības princips, oficiāli jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši integrējot vietējā un reģionālā līmenī noteikto devumu sistēmu nacionālajos klimata un enerģētikas plānos, un minētās stratēģijas pamatā jābūt tādām iniciatīvām kā Pilsētas mēru pakts; uzsver, ka šie centieni ir cieši jāsaista ar aprites ekonomikas stratēģiju un Enerģētikas savienību, pārliecinoties, ka sociālekonomiskās sekas, ko rada nepieciešamās pārejas, ir taisnīgi sadalītas, lai panāktu taisnīgu pāreju;

45.

aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar RK sagatavot stratēģisku un integrētu 8. vides rīcības programmu un apņemas aktīvi darboties Tehniskajā vides jomas sadarbības platformā. RK arī aicina iesaistīt pašvaldības ES vides politikas īstenošanas pārskata otrajā ciklā;

46.

aicina Eiropas Komisiju ierosināt visaptverošu plānu, kā līdz 2020. gadam uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu, sniedzot stratēģiskas norādes ES dalībvalstīm, un jo īpaši, formāli atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu; sagaida turpmāku ciešu sadarbību ar Eiropas Komisiju, lai proaktīvi sagatavotu politikas satvaru laikposmam pēc 2020. gada, gaidot COP15, kas 2020. gadā notiks Pekinā. Tam būs nepieciešama stingra apņemšanās ne tikai apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu, bet arī tās atjaunot, kā arī vērienīgs, iekļaujošs bioloģiskās daudzveidības politikas satvars līdz 2030. gadam, kas spētu panākt KBD redzējumu 2050. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā;

47.

aicina Komisiju noturības pret katastrofām principus labāk iekļaut visās ES rīcībpolitikās un fondos, lai palielinātu dalībvalstu un pašvaldību spēju novērst gan dabas, gan cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī tām sagatavoties, reaģēt uz tām un no tām atgūties; to varētu veikt, vairojot izpratni par risku, arī ieviešot viennozīmīgu riska analīzes metodi un veicot mērķtiecīgus un aizvien precīzākus pētījumus, lai ne tikai izprastu konkrētu teritoriju neaizsargātību, bet arī izvērtētu tiešus un netiešus ekonomisko zaudējumus, kurus kāda teritorija var ciest, ja to skar ekstremāla dabas parādība;

48.

atkārtoti aicina izstrādāt ES ceļvedi velotransporta jomā, lai ņemtu vērā pieaugošo pieprasījumu pēc saskaņotas rīcības ES līmenī;

Tiesiskums, drošība, pamattiesības un migrācija

49.

atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību centienus risināt radikalizācijas problēmu un tāpēc sagatavot vietējām un reģionālajām pašvaldībām domātas vadlīnijas par preventīvu stratēģiju izstrādi radikalizācijas novēršanai;

50.

aicina stiprināt demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības procedūras un mehānismus, kurus varētu iekļaut Savienības paktā;

51.

atzinīgi vērtē ierosināto ANO globālo paktu par migrāciju un mudina visas ES dalībvalstis to parakstīt 10. un 11. decembrī Marrākešā notiekošajā sanāksmē un to ratificēt; uzsver, ka šis pakts ir būtiska daļa no tādas daudzpusējās un daudzlīmeņu pieejas migrācijas jomā, kādu atbalsta RK;

52.

uzsver, ka ES ārējo robežu efektīva un humāna pārvaldība, visaptverošas migrācijas politikas izstrāde, kā arī kopēja ES sistēma ar kopīgiem augstiem standartiem ir ļoti svarīgas visām pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, it īpaši tiem, kas uzņem bēgļus, un tiem, kuri atrodas pie robežām un kurus visvairāk skar liels migrantu pieplūdums;

53.

lūdz Komisijai ierosināt drošus un pieejamus likumīgus papildu ceļus migrācijai uz Eiropas Savienību, piemēram, humanitārās vīzas un privātas sponsorēšanas programmas, un aicina dalībvalstis nekavējoties vienoties un ieviest jaunu ES pārmitināšanas sistēmu ar vērienīgiem mērķiem attiecībā uz aizsardzības nosacījumiem un labumguvēju skaitu; aicina Komisiju arī mudināt dalībvalstis izrādīt konkrētu solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras ir visvairāk pakļautas migrācijas plūsmām, jo tas atbilst LESD 80. pantam un tajā nostiprinātajam solidaritātes principam un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma principam;

54.

mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot un paātrināt finansēšanas procedūras un atvieglot reģionu un pilsētu tiešu piekļuvi finanšu resursiem, kas paredzēti humanitāru krīžu pārvarēšanai un bēgļu integrācijai; ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras sakaras ar lielu migrācijas spiedienu, jo īpaši tām, kuras ir atbildīgas par nepavadītu nepilngadīgo migrantu uzņemšanu un integrāciju; aicina Komisiju arī pastiprināt centienus, lai atvieglotu Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņu migrantu integrācijas jomā, un īpaši pievērsties vidējām un mazām pilsētām;

55.

par paraugu ņemot ES atbalstu bēgļu integrācijai un trešām valstīm paredzētās humānās palīdzības darbības, mudina Komisiju atbalstīt to cilvēku ar Eiropas pilsonību integrāciju, kuri ir spiesti pamest savas uzņemošās valstis politisku, ekonomisku vai humanitāru krīžu dēļ un kuri pretējā gadījumā, neraugoties uz to, ka viņi ir ES pilsoņi, izrādītos pilnīgi neaizsargāti;

Ārpolitika

56.

aicina Eiropas Komisiju pilnībā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu un RK apvienoto konsultatīvo komiteju un darba grupu darbu, it īpaši tās 2019. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, un atkārtoti norāda, ka esošās ES finansēšanas shēmas, it īpaši TAIEX un mērķsadarbības programmas, būtu vairāk jāpielāgo vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresēto personu vajadzībām;

57.

atbalsta jaunu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu, kas dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pavērtu iespējas cieši sadarboties ar kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un kaimiņvalstu pašvaldībām; šajā saistībā aicina Komisiju atbalstīt ES pašreizējās makroreģionālās stratēģijas, kā arī jaunu stratēģiju izstrādi; mudina Komisiju arī atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības procesus, tostarp Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) veidā;

58.

paziņo par nodomu, it īpaši ar CORLEAP, RK darba grupas Ukrainas jautājumos un ES un Ukrainas līdzinieku partnerību starpniecību sniegt ieguldījumu stratēģiskajās debatēs par Austrumu partnerības iniciatīvas nākotni tās pastāvēšanas 10. gadadienā, ko atzīmēs 2019. gadā;

59.

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā darbu, ko RK, darbodamās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejā (ARLEM), veikusi dienvidu kaimiņreģiona stabilizācijā, un it īpaši Nikosijas iniciatīvu Lībijas pašvaldību atbalstam, kas palīdz uzlabot vietējā līmeņa publiskos pakalpojumus Lībijā un atjaunot šo pašvaldību saikni ar starptautisko kopienu, izmantojot jau īstenoto paraugpraksi un paredzot pienācīgu finansējumu operatīvu iniciatīvu atbalstam;

60.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pievērsties tīšai dezinformācijai tiešsaistē gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs, un pauž gatavību atbalstīt šos centienus;

61.

norāda, ka izpildes grupas, kura īsteno ES un ASV 2018. gada jūlija kopīgo deklarāciju, veiktais darbs ir galvenokārt vērsts uz sadarbību regulējuma jautājumos, un aicina saglabāt ES standartus, it īpaši augstus sanitāros, pārtikas un vides standartus; šajā saistībā uzsver: Komisijai jānodrošina, ka spēkā esošie darba tiesību standarti, kā arī juridiskie standarti produktu drošuma, datu, patērētāju un veselības un vides aizsardzības jomā netiek pazemināti ar mērķi apkarot tirdzniecības protekcionismu un panākt ASV sankciju atcelšanu;

62.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Austrijai, Rumānijai un Somijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  COM(2018) 800 final.

(2)  Sk. EP 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par lauku, kalnu un attālu apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā.


ATZINUMI

Reģionu komiteja

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/8


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2018”

(2019/C 86/02)

Ziņotājs:

Franco IACOP (IT/PSE), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionālās padomes loceklis

Atsauces dokuments:

2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

COM(2018) 450 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

1.

ar ieinteresētību raugās uz Komisijas atjaunoto apņemšanos ES paplašināšanās jomā, kas atspoguļojas ne tikai izskatāmajā paziņojumā COM(2018) 450 final, bet arī 2018. gada februāra stratēģiskajā dokumentā par Rietumbalkānu valstīm (sk. atzinumu COR 2018/00065) un lēmumā nevilcinoties sākt tiesību aktu pārbaudes ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pēc tam, kad Padome pozitīvi reaģēja uz iespēju, balstoties uz Eiropas Komisijas sagatavoto novērtējuma ziņojumu un ar nosacījumu, ka ir nodrošināts vajadzīgais progress, pieņemt lēmumu par sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

2.

uzsver, ka paplašināšanās procesam arī turpmāk ir jābūt ES prioritātei, un piekrīt Komisijai, ka šā procesa centrā ir jābūt tiesiskumam, taisnīgumam, pamattiesībām un minoritāšu tiesību ievērošanai un aizsardzībai;

3.

atgādina, ka šajā procesā ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP), un aicina kandidātvalstis (Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju) un potenciālās kandidātvalstis (Bosniju un Hercegovinu un Kosovu (*1)) stiprināt administratīvās decentralizācijas stratēģijas saistībā ar subsidiaritātes principa piemērošanu praksē;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Padomes 2018. gada prezidentvalstis ir iekļāvušas Rietumbalkānu valstu jautājumus kā prioritātes attiecīgajā pusgadā, kā arī atzinīgi vērtē samita organizēšanu Sofijā un sagaida, ka tajā parakstītā deklarācija īsā laikā kļūs par konkrētām iniciatīvām;

5.

pauž nožēlu saistībā ar novērojumu, ka Rietumbalkānos mazinās reformu īstenošanas aktivitāte, kas orientēta uz pievienošanos ES, un ka tas iedzīvotājos ir izraisījis šaubas un skepsi;

6.

pauž nožēlu, ka situācijas attīstība Turcijā līdz vēlēšanām jūnijā un pēc tām ir radījusi pakāpenisku tiesiskuma vērtību un principu ievērošanas samazināšanos, tādēļ Rietumbalkānu valstu un Turcijas perspektīvas pievienoties ES tagad ir atšķirīgas;

7.

ir pārliecināta, ka atjaunotais impulss, ko Rietumbalkāniem (un netieši arī Turcijai) var radīt Komisijas jaunā stratēģija, var atjaunot visu procesu;

8.

pauž cerību, ka jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības dinamika, kas izklāstīta nesenajos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos kohēzijas (Interreg) un paplašināšanās (IPA III) jomā, var veicināt ciešu sadarbību dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP starpā;

9.

atkārtoti uzsver, ka Kopenhāgenas kritēriju izpilde plašākajā nozīmē ir un tai arī turpmāk jābūt pamatrādītājam kandidātvalstu piemērotības novērtēšanā ES dalībvalstu statusam;

10.

apstiprina maksimālu gatavību sadarboties ar citām ES iestādēm, lai atbalstītu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanos un turpmāko pievienošanās virzību;

11.

pauž pārliecību, ka jaunais, Strasbūrā 2018. gada 27. martā parakstītais sadarbības līgums starp RK un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu stiprinās abu iestāžu sadarbību un ļaus palielināt sinerģiju un novērst dublēšanos;

12.

norāda, ka viens no efektīvākajiem palīdzības veidiem, ko var sniegt valsts pārvaldes līmenī, ir salīdzinošās apmaiņas iniciatīvas; turklāt norāda, ka daudzām dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pilnvaras, kas saistītas ar acquis piemērošanu un ko lietderīgi varētu plašāk koplietot ar līdzīgām kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu struktūrām;

13.

atgādina, ka valstīs, kas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, visai sabiedrībai ir jāiesaistās fundamentālas vērtību reformas īstenošanā un ka šajā saistībā būtiska nozīme ir VRP, jo tieši ar tām iedzīvotāji saskaras savā ikdienas dzīvē;

14.

atkārtoti norāda, ka tikai VRP, ņemot vērā to tiešo saikni ar iedzīvotājiem, var efektīvi informēt par priekšrocībām no dalības ES un vērst uzmanību uz ieguvumiem un labumiem, ko ES nodrošina visu Eiropas, tostarp kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu, iedzīvotājiem;

15.

tāpēc pauž nožēlu, ka izskatāmā paplašināšanās tiesību aktu kopsavilkuma dokumentā nav iekļautas skaidras atsauces uz VRP situāciju, bet tikai nedaudz norādīts uz nepieciešamību panākt pareizu līdzsvaru starp centrālo un vietējo pārvaldi;

Gaidas, priekšlikumi un ieteikumi

16.

sagaida, ka Rietumbalkānu valstīs valdības atsāks virzību uz pievienošanos ES un spēs izprast pozitīvos signālus, kas liecina par būtisku attīstību reālā laika perspektīvā, turklāt pauž cerību, ka reģiona iedzīvotāji ar jaunu konkrētu apņēmību noraidīs nacionālismu, radikalizāciju un identitātē balstītu noslēgšanos un atbalstīs Eiropas ideālu;

17.

sagaida, ka Turcija atteiksies no ārkārtas pasākumu piemērošanas pieejas un atsāks virzību uz tuvināšanos ES, atceļot pasākumus, kas ir mazinājuši tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, un atjaunojot demokrātisko pilnvaru līdzsvaru visos līmeņos – centrālajā, reģionālajā un vietējā;

18.

aicina visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izlēmīgi turpināt administratīvo reformu, kā arī aktīvi īstenot reālus un vienlaikus vērienīgus decentralizācijas mērķus, budžetā paredzot atbilstošas dotācijas VRP;

19.

atgādina, ka ir jāveicina ekonomiskā izaugsme un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošana, nodrošinot to, ka ietekme ir jūtama vietējā līmenī;

20.

atzīmē, ka ir jāsadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai varētu pārvaldīt migrācijas plūsmas; atgādina, ka atbalstam, ko ES nodrošina Rietumbalkāniem un Turcijai, lai palīdzētu pārvaldīt šīs plūsmas, būtu jāsasniedz arī vietējās un reģionālās pašvaldības, kas katru dienu veic darbu saistībā ar uzņemšanu un atbalsta sniegšanu;

21.

norāda, ka neviena sarunu sadaļa nav vērsta ne uz decentralizācijas procesu, ne uz publiskās pārvaldes un valdības reformu, tādēļ aicina Komisiju iekļaut šos jautājumus visās divpusējās sanāksmēs, kurās tiks izskatītas tās acquis sadaļas, uz kurām attiecas administratīvā decentralizācija, un mudina kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis nodrošināt VRP līdzdalību šajā pievienošanās sagatavošanās procesā;

22.

aicina Komisiju ieviest ad hoc operatīvas metodes, kas ļautu izmantot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus sadarbībai starp dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP;

23.

aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunot Vietējās administrācijas atbalsta instrumentu un reģionālo mācību programmu, kas izmantoti iepriekšējās paplašināšanās procesā;

24.

aicina Komisiju izmēģināt kandidātvalstīs programmas “Sigma” intervences pasākumus VRP līmenī, lai noteiktu vietējās pārvaldības reformas modeļus ar mērķi piemērot acquis;

25.

aicina Komisiju īstenot kultūras un sporta iniciatīvas, kas it īpaši etniskā ziņā jauktās teritorijās tiešā veidā veicinātu visu vietējo iedzīvotāju un jo īpaši jauniešu iesaistīšanos, sekmējot viņu integrāciju un identitātes savstarpēju atzīšanu;

26.

aicina Komisiju uzraudzīt Rietumbalkānu reģiona kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu publisko pārstāvju rīcību dzimumu līdztiesības jomā, kā arī attiecībā uz etniskām un lingvistiskām minoritātēm un LGBI+ kopienu. Eiropas Savienība ir tolerances bākuguns pasaulē, tādēļ uzskatām, ka ikvienai valstij, kas turpmāk pievienosies ES, ir jānodrošina stingrs politisks atbalsts demokrātijas vērtībām gan personu brīvības, gan līdztiesības aizstāvības jomā;

27.

aicina Komisiju rīkoties un īstenot kopīgas iniciatīvas – tostarp arī Berlīnes procesa gaisotnē – ar organizācijām, kas pārzina kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu VRP faktisko situāciju un kas jau ar tām ir izmēģinājušas konkrētus sadarbības veidus, proti, izmantojot NALAS (Dienvidaustrumeiropas Vietējo pašvaldību apvienību tīklu), ALDA (Eiropas Vietējās demokrātijas asociāciju), CEI (Centrāleiropas iniciatīvu) un RSP (Reģionālās sadarbības padomi);

28.

visbeidzot, atgādina Komisijai par steidzamo aicinājumu turpmākajos pārskatos par paplašināšanās procesa virzību veltīt lielāku uzmanību situācijai VRP līmenī, novērtējot administratīvās reformas panākumus – vai panākumu trūkumu – tāpat kā attiecībā uz centrālajām iestādēm, kā arī nākt klajā ar tās analīzi;

Īpašas piezīmes par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm

Melnkalne

29.

atzinīgi vērtē Melnkalnes ievērojamos rezultātus virzībā uz eiroatlantisko integrāciju;

30.

norāda, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai stiprinātu tiesiskumu un demokrātiskas iestādes un lai panāktu visu politisko spēku pilnīgu pārstāvību parlamentā;

31.

pauž bažas par situāciju vārda brīvības jomā, jo īpaši par daudzajiem žurnālistu iebiedēšanas un pret viņiem vērstas vardarbības gadījumiem;

32.

atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, kuru mērķis ir ieviest uz nopelniem balstītus darbā pieņemšanas kritērijus gan centrālā un vietējā līmeņa administrācijās, un atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visas pašvaldības ir pieņēmušas ētikas kodeksus gan saviem ierēdņiem, gan arī vietējiem ievēlētiem pārstāvjiem;

33.

aicina pārbaudīt ietekmi vietējā līmenī, ko rada jaunais teritoriālās plānošanas un civilās būvniecības likums, kas maina pilnvaru sadalījumu zemes izmantošanas regulējumā;

Serbija

34.

atzinīgi vērtē to, ka, tāpat kā attiecībā uz Melnkalni, Komisija ir norādījusi 2025. gadu kā iespējamu, lai arī optimistiski vērtējamu, pievienošanās termiņu ES;

35.

uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīga milzīga apņemšanās un centieni, jo īpaši, lai stiprinātu tiesiskumu un normalizētu attiecības ar Kosovu;

36.

atzinīgi vērtē sievietes iecelšanu par valdības vadītāju pirmo reizi valsts vēsturē, taču norāda, ka parlaments vēl nav pieņēmis likumu par dzimumu līdztiesību un ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai uzlabotu romu, LGBTI personu, cilvēku ar invaliditāti un sociāli neaizsargāto grupu stāvokli;

37.

atzīst Serbijas apņemšanos pārvaldīt migrācijas plūsmas, kas šķērso tās teritoriju;

38.

uzsver, ka korupcijas apkarošana joprojām ir viens no valsts svarīgākajiem uzdevumiem, ka jaunais likums par korupcijas novēršanas aģentūru ir jāpieņem pēc iespējas ātri, bet uzmanība ir jāvelta arī korupcijas prevencijai VRP līmenī;

39.

ar bažām norāda, ka VRP administratīvajās spējās vērojamas nepilnības un ka cilvēkresursi un finanšu resursi, kas šīm iestādēm pieejami, ne vienmēr ir samērīgi ar veicamajiem uzdevumiem, tomēr atzinīgi vērtē 2017. gada beigās pieņemto likumu par darba algām VRP;

40.

mudina Serbiju īstenot konstitucionālos noteikumus par Vojvodinas autonomās provinces finansēšanu, pēc iespējas ātri pieņemot attiecīgos normatīvos aktus; turklāt mudina valdību respektēt vietējo vēlēto pārstāvju neatkarību neatkarīgi no viņu politiskās piederības;

41.

atgādina, ka NVO var būt nozīmīga loma arī vietējā līmenī, un sagaida, ka drīz tiks noteikti kritēriji piekļuvei valsts finansējumam nolūkā nodrošināt efektivitāti un pārredzamību; pauž cerību, ka vienmēr tiks nodrošināta vārda brīvība un ka žurnālistiem adresēti draudi un iebiedēšana tiks nekavējoties nosodīti un apspiesti;

Turcija

42.

atzīst, ka Turcija ir nozīmīga ES partnere, bet nosoda stingros personas brīvības ierobežojumus ar desmitiem tūkstošu cilvēku arestiem un apcietināšanu un ierēdņu masveida atlaišanu, kas ir pretrunā vērtībām un principiem, uz kuriem ir balstīta ES un jo īpaši Eiropas Pamattiesību harta;

43.

atgādina, ka konstitūcijas grozījumus, kuru mērķis bija ieviest prezidentālu sistēmu un kas ir nesen stājušies spēkā, Venēcijas komisija ir novērtējusi negatīvi, jo īpaši attiecībā uz pilnvaru nodalīšanu; turklāt atgādina, ka tiek sagaidīts, ka katra kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību standartus, kā arī nodrošinās tiesu sistēmas neatkarību un netraucētu darbību;

44.

pauž nopietnas bažas par vairāk nekā simts demokrātiski ievēlētu pilsētu mēru nepamatotu atbrīvošanu no amata un dažos gadījumos apcietināšanu, kurus valdības iestādes aizstājušas ar uzticības personām, kā arī par spiedienu uz mēriem daudzās citās pilsētās, kas izdarīts, lai viņi atkāptos no amata;

45.

sagaida, ka vietējās vēlēšanas, kas norisināsies līdz 2019. gada martam, tiks organizētas, nodrošinot pilnīgu demokrātijas principu ievērošanu un radot iespēju atjaunot vietējo pašvaldību demokrātisku pārstāvību;

46.

atzīst Turcijas centienus atbalstīt bēgļus un pārvietotās personas savā teritorijā, un uzsver ES finansiālās saistības padarīt šos centienus mazāk apgrūtinošus; sagaida, ka pietiekama ES piešķirto līdzekļu daļa tiks piešķirta tām VRP, kuras ir tieši iesaistītas bēgļu un pārvietoto personu pārvaldībā;

47.

pauž nožēlu, ka Turcija joprojām nepilda asociācijas nolīguma ar ES papildprotokola noteikumus un neatzīst Kipras Republiku; mudina rast taisnīgu, visaptverošu un noturīgu Kipras jautājuma atrisinājumu, balstoties uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES acquis, un aicina Turciju ievērot saistības un sekmēt šādu risinājumu; atzinīgi vērtē gan progresu, kas panākts centienos rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, gan arī ANO pūliņus nodrošināt sarunu atsākšanu;

48.

aicina Turciju nepārprotami apņemties veidot labas kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm; uzsver, ka ir jārespektē ikvienas dalībvalsts tiesības slēgt divpusējus nolīgumus, kā arī izpētīt un izmantot dabas resursus saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām tiesībām; uzsver arī to, ka ir jārespektē dalībvalstu suverenitāte un suverēnās tiesības uz savu EEZ, teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu;

49.

aicina Turciju sākt karaspēka izvešanu no Kipras un nodalīto Famagustas sektoru nodot ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550 (1984); uzsver, ka šādi uzticības veidošanas pasākumi abām kopienām pavērtu ekonomiskās, sociālās un reģionālās izaugsmes iespēju; norāda, ka vienošanos var sekmēt vietējo kopienu pilsoniskās sabiedrības dialogs;

50.

atgādina, ka Turcija ir kandidātvalsts kopš 1999. gada un ka pievienošanās sarunas tika sāktas 2005. gadā; norāda, ka pēdējos gados tuvināšanās Eiropas Savienībai process ir zaudējis dinamiku un tika konstatēts nopietns regress attiecībā uz tiesiskuma, pamattiesību un brīvību ievērošanu; uzskata, ka tagad ir Turcijas kārta vērtēt, vai un kādā veidā tā plāno turpināt virzību, kas tika sākta 1987. gadā ar pievienošanās lūgumu;

Albānija

51.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina Albāniju veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

52.

atkārtoti uzsver, ka valstij ir jāturpina stiprināt tiesiskumu, jo īpaši piecās galvenajās prioritātēs (valsts pārvaldes reforma, tieslietas, cīņa pret korupciju, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēktiesību, tai skaitā minoritātēm piederīgu personu tiesību un īpašuma tiesību, veicināšana un ievērošana);

53.

atzinīgi vērtē tiesnešu un prokuroru atkārtotas vērtēšanas procesu, kas jau ir devis taustāmus rezultātus;

54.

atzīst, ka politisko spēku vairākums un opozīcija apliecināja spēju nodrošināt 2017. gada vēlēšanu pienācīgu norisi, taču uzsver, ka EDSO joprojām ir konstatējusi nepilnības; sagaida, ka saistībā ar 2019. gada vietējām vēlēšanām tiks veikti atbilstoši grozījumi vēlēšanu likumā;

55.

atzinīgi vērtē centienus reformēt tiesību aktus par VRP, taču pauž nožēlu, ka bieži vien šīs iestādes nepieņem uz nopelniem balstītas atlases metodes un ka likums par civildienestu kopumā netiek atbilstīgi piemērots vietējā līmenī;

56.

pauž nožēlu, ka pamattiesību jomā ir aizkavējusies jaunā tiesībsarga biroja galveno līdzstrādnieku iecelšana, turpretī joprojām ir gadījumi, kas saistīti ar asinsatriebību un paražu sodiem, un nepieļaujamu vardarbības līmeni ģimenē;

57.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas svarīgākajās prioritārajās jomās un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

58.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

59.

atzinīgi vērtē politisko drosmi, ko apliecinājusi pēc Pržino nolīguma un vēlēšanām 2016. gada beigās izveidotā jaunā valdība un kas ļāva panākt kompromisu ar Grieķiju attiecībā uz valsts oficiālo nosaukumu; sagaida, ka nepieciešamais konstitūcijas reformas process tiks pabeigts ātri;

60.

atzinīgi vērtē arī atvērtību dialogam ar citām reģiona valstīm un jo īpaši ar Bulgāriju;

61.

atzinīgi vērtē 2017. gada oktobrī notikušās vietējā līmeņa vēlēšanas un to, ka tās notikušas vispārēji atbilstīgā veidā;

62.

atgādina, ka 2001. gadā Ohridas pamatnolīgumā tika paredzēts decentralizācijas process, kas turpmākajos gados tomēr netika pabeigts; tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu palielināt apropriācijas VRP, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labāku pakalpojumu piedāvājumu;

63.

atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka etniskās attiecības šķiet ne tik saspringtas kā nesenā pagātnē, Ohridas pamatnolīguma attiecīgie noteikumi ir jāīsteno pilnībā;

64.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas, kas vērstas uz pievienošanos ES un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bosnija un Hercegovina

65.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada februārī valsts ir beidzot iesniegusi Komisijai atbildes uz tās veikto aptauju;

66.

tomēr norāda, ka kopumā nav panākts būtisks progress reformu īstenošanā, kas vajadzīgas, lai atsāktu valsts attīstību un tās Eiropas perspektīvu;

67.

pauž nožēlu un bažas par politisko vadītāju nespēju pirms valsts līmeņa vēlēšanu rīkošanas panākt vienošanos par jaunu vēlēšanu likumu un par ilgstošo strupceļu vēl joprojām neatrisinātajā Mostaras pašvaldības jautājumā;

68.

atgādina par nepieciešamību precizēt pilnvaru sadalījumu starp vietējām pašvaldībām, kantoniem un reģionālajām pašvaldībām, lai mazinātu konfliktus un veicinātu sadarbību;

69.

atzīst valsts centienus cīņā pret terorismu un radikalizāciju, kā arī aicina turpināt to novēršanu un apkarošanu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās pašvaldības situācijas uzraudzībā un bijušo radikālo kaujinieku reintegrācijas veicināšanā;

Kosova

70.

konstatē, ka, neraugoties uz iekšējām un ārējām grūtībām, tehniskā un politiskā līmenī turpinās ES veicinātais dialogs ar Serbiju, bet uzsver, ka ir vajadzīga pārliecinātāka un mērķtiecīgāka apņēmība;

71.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzskata, ka visas vīzu režīma liberalizācijas prasības ir izpildītas;

72.

atzinīgi vērtē vietējo vēlēšanu atbilstīgu organizēšanu 2017. gada beigās un vairāk nekā divsimt mēru iecelšanu amatos visā Kosovas teritorijā;

73.

norāda, ka politisko spēku attiecības dažkārt norisinās nepieņemamā formā un veidā, un aicina visas iesaistītās puses sargāt demokrātisko iestāžu prestižu un nodrošināt to darbību;

74.

mudina varas iestādes rīkoties, lai stabilizācijas un asociācijas nolīguma reāla īstenošana sniegtu labumu iedzīvotājiem un veicinātu virzību uz pievienošanos ES.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(*1)  Šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes (DP) Rezolūcijai Nr. 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/14


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Nodokļi digitālajā ekonomikā”

(2019/C 86/03)

Ziņotājs:

Jean-Luc VANRAES (BE/ALDE), Ukles komūnas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā

COM(2018) 147 final

Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

COM(2018) 148 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

1. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

DPN būtu jāpiemēro tikai ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana . Digitālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un attiecībā uz kuriem atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā. Ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko iegūst no lietotāju ieguldījuma apstrādes, nevis pati lietotāju līdzdalība.

DPN būtu jāpiemēro ieņēmumiem, ko rada tādu digitālo pakalpojumu sniegšana , kuri lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības , ienākumus radošas lietotāju datu nosūtīšanas un uzņēmumu spējas veikt darbības un sniegt pakalpojumus attālināti, bez fiziskas klātbūtnes. Šādos gadījumos atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā.

Pamatojums

DPN piemērošanas ierobežošana, to attiecinot tikai uz lietotāja ieguldījumu, ir juridiski apšaubāma.

2. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii) tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii) tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas rada ienākumus un ir ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

Pamatojums

DPN piemērošanas ierobežošana, to attiecinot tikai uz lietotāja ieguldījumu, ir juridiski apšaubāma.

3. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ar nodokli apliekamie ieņēmumi

Ar nodokli apliekamie ieņēmumi

1.   Šīs direktīvas nolūkā ieņēmumi, ko rada turpmāk uzskaitīto pakalpojumu sniegšana, ko veic vienība, ir kvalificējami kā “ar nodokli apliekamie ieņēmumi”:

1.   Šīs direktīvas nolūkā ieņēmumi, ko rada turpmāk uzskaitīto pakalpojumu sniegšana, ko veic vienība, ir kvalificējami kā “ar nodokli apliekamie ieņēmumi”:

a)

tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem;

a)

tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem;

b)

daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem;

b)

daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem;

c)

tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

c)

tādu par lietotājiem savākto datu nosūtīšana, kas rada ienākumus un ir ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

Pamatojums

Pašsaprotams.

4. grozījums

10. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10. pants

10. pants

Identifikācija

Identifikācija

(..)

(..)

2.   Paziņošanu veic elektroniski ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tam, kad beidzies pirmais taksācijas periods, par kuru nodokļa maksātājam ir jāmaksā DPN saskaņā ar šo direktīvu (“pirmais iekasēšanas periods”).

2.   Paziņošanu veic elektroniski pirmā mēneša laikā pēc tam, kad beidzies pirmais taksācijas periods, par kuru nodokļa maksātājam ir jāmaksā DPN saskaņā ar šo direktīvu (“pirmais iekasēšanas periods”).

Pamatojums

Desmit darbdienu termiņš ir pārāk īss.

5. grozījums

11. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11. pants

11. pants

Identifikācijas numurs

Identifikācijas numurs

1.   Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam piešķir individuālu identifikācijas numuru DPN nolūkā un par šo numuru paziņo nodokļa maksātājam elektroniski 10 darba dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 10. pantu.

1.   Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam piešķir individuālu identifikācijas numuru DPN nolūkā un par šo numuru paziņo nodokļa maksātājam elektroniski 10 kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 10. pantu.

Pamatojums

Ņemot vērā dalībvalstīs vai pat reģionos pastāvošās ikgadējo atvaļinājumu variācijas, vēlams runāt par kalendārajām nevis darba dienām. Tas attiecas arī uz 12. panta 2. punktu, 14. pantu, 16. panta 2. punktu, 20. panta 1. un 3. punktu, 21. panta 1. punktu un 22. panta 1. punktu.

6. grozījums

12. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

12. pants

12. pants

Svītrošana no identifikācijas reģistra

Svītrošana no identifikācijas reģistra

(..)

(..)

2.   Identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju no identifikācijas reģistra 60 darba dienu perioda beigās pēc tā taksācijas perioda beigām, kura laikā tika paziņota 1. punktā minētā informācija.

2.   Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrāciju identifikācijas reģistrā nosaka par nederīgu 60 kalendāro dienu perioda beigās pēc tā taksācijas perioda beigām, kura laikā tika paziņota 1. punktā minētā informācija.

Pamatojums

Ņemot vērā pašreizējos termiņus un nepieciešamību saglabāt pierādījumus, nodokļu maksātāju kontus pēc 60 dienām svītrot nevajag. Saistībā ar darba dienām skatīt iepriekšējā grozījuma pamatojumu.

7. grozījums

26. pantā iekļaut otro daļu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Šī direktīva tiks atcelta, kad Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā, būs pieņemta un stāsies spēkā pēc transponēšanas.

Pamatojums

Nodokļu uzlikšana digitālajiem pakalpojumiem ir izstrādāta kā pagaidu, nevis pastāvīgs pasākums. Ja nodokļu uzlikšana digitālajiem pakalpojumiem joprojām būs spēkā laikā, kad stāsies spēkā direktīva par nozīmīgu digitālu klātbūtni, pastāv risks, ka uzņēmumiem nodokļi varētu tikt uzlikti divreiz.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā

8. grozījums

4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. pants

4. pants

Nozīmīga digitāla klātbūtne

Nozīmīga digitāla klātbūtne

(..)

(..)

3.   Uzskatāms, ka dalībvalstī taksācijas periodā “nozīmīga digitāla klātbūtne” pastāv tad, ja darījumdarbība, kas veikta ar tās palīdzību, pilnībā vai daļēji ir digitālu pakalpojumu sniegšana, izmantojot digitālu saskarni, un ja attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu, ko veic vienība, kura veic minēto darījumdarbību, un jebkādu šādu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot digitālo saskarni, ko veic katrs minētās vienības saistītais uzņēmums, kopā ņemot, izpildās viens vai vairāki šādi nosacījumi:

3.   Uzskatāms, ka dalībvalstī taksācijas periodā “nozīmīga digitāla klātbūtne” pastāv tad, ja darījumdarbība, kas veikta ar tās palīdzību, pilnībā vai daļēji ir digitālu pakalpojumu sniegšana, izmantojot digitālu saskarni, un ja attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu, ko veic vienība, kura veic minēto darījumdarbību, un jebkādu šādu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot digitālo saskarni, ko veic katrs minētās vienības saistītais uzņēmums, kopā ņemot, izpildās vismaz divi šādi nosacījumi:

a)

kopējo ieņēmumu daļa, kas gūta minētajā taksācijas periodā un ko radījusi minēto digitālo pakalpojumu sniegšana lietotājiem, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, pārsniedz EUR 7 000 000

a)

kopējo ieņēmumu daļa, kas gūta minētajā taksācijas periodā un ko radījusi minēto digitālo pakalpojumu sniegšana lietotājiem, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, pārsniedz EUR 10 000 000

b)

viena vai vairāku šādu digitālo pakalpojumu lietotāju, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, skaits pārsniedz 100 000 .

b)

viena vai vairāku šādu digitālo pakalpojumu lietotāju, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, skaits pārsniedz 100 000 .

c)

komerclīgumu skaits par jebkāda šāda digitāla pakalpojuma sniegšanu, ko minētajā taksācijas periodā ir noslēguši lietotāji, kuri atrodas minētajā dalībvalstī, pārsniedz 3 000 .

c)

komerclīgumu skaits par jebkāda šāda digitāla pakalpojuma sniegšanu, ko minētajā taksācijas periodā ir noslēguši lietotāji, kuri atrodas minētajā dalībvalstī, pārsniedz 3 000 .

(..)

(..)

Pamatojums

Jaunajā regulējumā stabila uzņēmuma izveidei paredzēts piemērot 7 000 000 EUR robežlīmeni, bet tas ir jāpalielina. Tik zems līmenis varētu kļūt par digitalizācijas šķērsli. Turklāt arī 3 000 komerclīgumu robežlīmenis dažās nozarēs kā, piemēram, uzturēšanas līgumu gadījumā, varētu tikt strauji pārsniegts. Tāpēc par nozīmīgu digitālo klātbūtni var runāt tikai tad, ja vismaz divi no šiem nosacījumiem ir izpildījušies.

9. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. pants

5. pants

Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni vai saistībā ar to

Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni vai saistībā ar to

1.   Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni dalībvalstī vai saistībā ar to, ir apliekama vienīgi ar konkrētās dalībvalsts uzņēmumu nodokli.

1.   Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni dalībvalstī vai saistībā ar to, ir apliekama ar konkrētās dalībvalsts uzņēmumu nodokli.

Pamatojums

Vārds “vienīgi” ir jāsvītro. Ja tas netiktu darīts, tas nozīmētu, ka tiktu piemērota kredīta sistēma. Dalībvalstis, kurās pastāv uzņēmumu ienākumu nodoklis, tādējādi būtu spiestas ieviest kredīta sistēmu.

Ieteikums 10. grozījumam

II PIELIKUMS

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvas 3. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētie pakalpojumi

Direktīvas 3. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētie pakalpojumi

a)

tīmekļa vietnes un lapu virtuālā mitināšana;

a)

tīmekļa vietnes un lapu virtuālā mitināšana;

b)

automātiska tiešsaistes programmu uzturēšana no attāluma;

b)

automātiska tiešsaistes programmu uzturēšana no attāluma;

c)

tālvadāmo sistēmu vadība;

c)

tālvadāmo sistēmu vadība;

d)

tiešsaistes datu uzglabāšana, kur specifiskos datus uzglabā un atjauno elektroniski;

d)

tiešsaistes datu uzglabāšana, kur specifiskos datus uzglabā un atjauno elektroniski;

e)

izsaukuma prasības diska vietas piegāde tiešsaistē;

e)

izsaukuma prasības diska vietas piegāde tiešsaistē;

f)

piekļuve programmatūrai vai tās lejupielāde, tostarp apgādes/uzskaites programmas, pretvīrusu programmatūra, un atjauninājumi;

f)

piekļuve programmatūrai vai tās lejupielāde, tostarp apgādes/uzskaites programmas, pretvīrusu programmatūra, un atjauninājumi;

g)

programmatūra, lai bloķētu reklāmkarogu parādīšanos, kas ir citādi zināma kā Bannerblockers;

g)

programmatūra, lai bloķētu reklāmkarogu parādīšanos, kas ir citādi zināma kā Bannerblockers;

h)

draiveru, piemēram, programmatūru, kas savieno personālo datoru ar ārējo ierīci, piemēram, printeri, lejupielāde;

h)

draiveru, piemēram, programmatūru, kas savieno personālo datoru ar ārējo ierīci, piemēram, printeri, lejupielāde;

i)

tiešsaistes automatizēta filtru uzstādīšana tīmekļa vietnēs;

i)

tiešsaistes automatizēta filtru uzstādīšana tīmekļa vietnēs;

j)

tiešsaistes automatizēta ugunsmūru uzstādīšana;

j)

tiešsaistes automatizēta ugunsmūru uzstādīšana;

k)

piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;

k)

piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;

l)

piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;

l)

piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;

m)

digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;

m)

tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;

n)

parakstīšanās uz tiešsaistes laikrakstiem un žurnāliem;

n)

tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;

o)

tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;

o)

reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;

p)

tiešsaistes ziņas, informācija par satiksmi un laika prognoze;

p)

meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana;

q)

tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;

q)

piekļuve mūzikai vai tās lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

r)

reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;

r)

piekļuve džingliem, izvilkumiem, skaņas signāliem vai citām skaņām vai to lejupielāde;

s)

meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana;

s)

piekļuve filmām vai to lejupielāde;

t)

piekļuve mūzikai vai tās lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

t)

spēļu lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

u)

piekļuve džingliem, izvilkumiem, skaņas signāliem vai citām skaņām vai to lejupielāde;

u)

piekļuve automatizētajām tiešsaistes spēlēm internetā vai līdzīgos elektroniskajos tīklos, kur spēlētāji ir attālu viens no otra;

v)

piekļuve filmām vai to lejupielāde;

v)

automatizēta tālmācība internetā vai līdzīgā elektroniskā tīklā, kas darbojas ar nelielu cilvēka iesaistīšanos vai bez tās, tostarp virtuālās klases, izņemot tur, kur internets vai līdzīgs elektroniskais tīkls tiek izmantots tikai kā instruments saziņai starp skolotāju un to, kas mācās;

w)

spēļu lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

w)

skolēni aizpilda darba burtnīcas tīklā, un tās automātiski novērtē bez cilvēka iesaistīšanās.

x)

piekļuve automatizētajām tiešsaistes spēlēm internetā vai līdzīgos elektroniskajos tīklos, kur spēlētāji ir attālu viens no otra;

 

y)

automatizēta tālmācība internetā vai līdzīgā elektroniskā tīklā, kas darbojas ar nelielu cilvēka iesaistīšanos vai bez tās, tostarp virtuālās klases, izņemot tur, kur internets vai līdzīgs elektroniskais tīkls tiek izmantots tikai kā instruments saziņai starp skolotāju un to, kas mācās;

 

z)

skolēni aizpilda darba burtnīcas tīklā, un tās automātiski novērtē bez cilvēka iesaistīšanās.

 

Pamatojums

Digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs būtiski neatšķiras no papīra formātā piedāvāta satura.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

uzsver, ka digitālā vienotā tirgus potenciāla īstenošanas nolūkā ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem;

2.

pauž nožēlu, ka dažiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri darbojas galvenokārt digitālās ekonomikas jomā, nodokļi ir pārmērīgi mazi. Runājot par uzņēmumu nodokli, ir svarīgi, lai konkurences nosacījumi būtu godīgi un lai visu dalībnieku ieguldījums būtu samērīgs un taisnīgs;

3.

uzsver, ka tradicionālie uzņēmumi, kas galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi, cieš no negodīgas nodokļu konkurences. Šīs smagās nodokļu konkurences dēļ lielai daļai uzņēmumu ir grūti turpināt darbību;

4.

uzskata, ka pašreizējās nodokļu sistēmas vairs nav piemērotas pašreizējam ekonomikas kontekstam, ko raksturo globalizācija, mobilitāte, digitālās tehnoloģijas, jauni darījumdarbības modeļi un kompleksas uzņēmumu struktūras. Vecie 20. gadsimtā piemērotie principi vairs nav piemēroti. 21. gadsimta sabiedrībai ir nepieciešami jauni modeļi. Darboties kā līdz šim nav iespējams;

5.

ar gandarījumu konstatē, ka Komisija uzņemas iniciatīvu digitālo pakalpojumu nodokļu jomā un ka tā ar skaidru aprakstu par to, kā būtu iespējams pārveidot šajā jomā pašlaik pastāvošos principus, dod jaunu impulsu starptautiskajām sarunām. Dažādas dalībvalstu vai reģionu iniciatīvas var smagi satricināt vienoto tirgu;

6.

atzīst, ka nodokļi reti ir populāri, bet vēl jo vairāk tad, ja tie ir jauni, taču tie ir ļoti vajadzīgi, lai būtu iespējams nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Digitālie pakalpojumi pašlaik ar nodokļiem tiek aplikti minimālā apjomā vai pat nemaz, tāpēc atbilstīgu nodokļu ieviešana un ar to saistītā nodokļu bāzes paplašināšana dod attiecīgajām pārvaldes iestādēm iespēju noteikt saprātīgas nominālās nodokļu likmes nodarbinātībai un ekonomiskai darbībai vai pat piešķirt nodokļu atlaides, īpaši jauniem uzņēmumiem un MVU;

7.

ir pārliecināta, ka pilnīgi noteikti ir nepieciešams globāla mēroga risinājums, lai būtu iespējams labāk izmantot globalizācijas priekšrocības, un tā pārvaldībai un noteikumiem arī ir jābūt globāla rakstura. Atzinīgi vērtējama ir ciešā sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un ESAO ar mērķi atbalstīt virzību uz starptautiska risinājuma izstrādi;

8.

atzinīgi vērtē ESAO darbu saistībā ar 2018. gada 16. martā publicēto starpposma ziņojumu Tax Challenges Arising from Digitalisation – Interim Report 2018 (Digitalizācijas radītās nodokļu problēmas – 2018. gada starpposma ziņojums). Šis ziņojums aptver 110 valstis;

9.

uzskata, ka, kamēr ESAO nav izstrādājusi globālu risinājumu, kuru, diemžēl, visticamāk nebūs iespējams nedz apstiprināt, nedz īstenot īstermiņā, Komisijai ir nepieciešams pagaidu risinājums. Ierosinātās robežvērtības nedrīkstētu negatīvi ietekmēt nedz mikrouzņēmumus, nedz MVU;

10.

uzskata, ka ikviens apmaksāts pakalpojums, neraugoties uz to, vai tas ir digitāls vai nav, ir pienācīgi jāapliek ar nodokļiem. Svarīgi būs noteikt aptuvenu ienākumu maksimumu, virs kura var piemērot nodokli, lai nerastos negatīvas sekas mikrouzņēmumiem un MVU. Vēl viens svarīgs uzdevums būs noteikt, kurā vietā uzņēmumi, kas ir aktīvi digitālajā ekonomikā, rada savus ieņēmumus. Uzmanība jāpievērš sekojošiem jautājumiem: kā šīm summām uzlikt nodokļus un vienlaikus izvairīties no dubultas nodokļu uzlikšanas, kā novērst izvairīšanos no šiem nodokļiem un kā taisnīgi sadalīt šos starptautiskā mērogā saņemtos nodokļu ieņēmumus, lai visas dalībvalstis gūtu labumu;

Digitālo pakalpojumu nodoklis

11.

vēlas, lai digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanas joma tiktu definēta ļoti uzmanīgi. Lai panāktu definīciju efektivitāti, tās nedrīkst būtu ne mazākā mērā interpretējamas. Visefektīvākās ir vienkāršas, pārredzamas un nepārprotamas nodokļu sistēmas;

12.

konstatē, ka Komisija ierosina digitālo pakalpojumu nodokli iekasēt nevis no uzņēmuma peļņas, bet no apgrozījuma, un tas varētu nozīmēt, ka nodoklis varētu tikt uzlikts arī uzņēmumiem, kas peļņu negūst. RK aicina pievērst uzmanību tam, ka šāda pieeja atšķiras no pasaulē pastāvošās uzņēmumu nodokļu sistēmas, kas balstīta uz peļņas taksāciju. Fakts ir tāds, ka daudzi digitālo uzņēmumu modeļi darbības sākuma posmā paredz zaudējumus;

13.

raizējas, ka šāda nodokļu pārnese tomēr varētu būt izdevīga lielām valstīm, kuru patērētāju skaits ir liels un kuru attiecīgie uzņēmumi var atskaitīt savus zaudējumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, un negatīvi ietekmēt mazākas eksportētājvalstis. Komiteja uzsver, ka jebkura darījumdarbības modeļa nodokļu risinājumam ir jādod visām ES ekonomikām taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts;

14.

pauž nožēlu, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums;

Nozīmīga digitāla klātbūtne

15.

uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem valsts, kurā prece ir pārdota, nevar uzlikt nodokli saņemtajai summai, ja to saņēmis digitālais uzņēmums, kas fiziski attiecīgajā teritorijā neatrodas. Tāpēc Komiteja ir gandarīta, ka nodokļa bāzes aprēķināšanas pamatā ir “nozīmīga digitālā klātbūtne”;

16.

uzsver, ka pašreizējo pasaules nodokļu sistēmu pamatā ir tās uzņēmumu peļņas novērtējums, kas attiecināma uz katru konkrēto jurisdikciju. Nodokļi tiek uzlikti vietā, kurā vērtība tiek radīta. Ņemot vērā, ka ir grūti noteikt, kurā vērtību ķēdes posmā peļņa rodas, ir jāizveido universāli principi, kas ļautu novērtēt, kur rodas vērtība;

17.

uzsver, ka ir svarīgi, lai citas uzņēmumu nodokļu jomas izmaiņas tiktu pielāgotas atbilstoši rezultātiem, kas jau gūti nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā (BEPS). Viens no BEPS principiem paredz attiecināt peļņu uz valstīm atbilstīgi tur radītajai vērtībai;

18.

uzskata, ka 7 000 000 EUR robežlīmenis, ko jaunajā regulējumā paredzēts piemērot stabila uzņēmuma izveidei, ir jāpalielina. Tik zems līmenis varētu kļūt par digitalizācijas šķērsli;

Vietējā un reģionālā dimensija

19.

ir pārliecināta: lai gan nodoklis, ko paredzēts piemērot digitālajiem pakalpojumiem vai uzņēmumiem, kuriem ir nozīmīga digitāla klātbūtne, nav tieši saistīts ar vietējiem un reģionālajiem nodokļiem, šāda nodokļa ieviešana varētu ietekmēt vietējo un reģionālo pašvaldību nodokļu ieņēmumus. Dažās dalībvalstīs vietējie vai reģionālie nodokļi tiešām tiek iekasēti, balstoties uz valsts nodokļu bāzi un/vai vietējās un reģionālās pašvaldības saņem daļu no uzņēmumu nodokļu valsts līmeņa ieņēmumiem;

20.

neatlaidīgi mudina dalībvalstis daļu no digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumiem piešķirt vietējām un reģionālajām pašvaldībām proporcionāli to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai konkrētajā dalībvalstī;

Digitālo pakalpojumu nodokļa un citu jaunāko pasākumu ietekme

21.

pauž nožēlu, ka ietekmes novērtējums nav pietiekami vispusīgs. Komisija nav analizējusi pagaidu pasākuma ietekmi uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, darbvietām un izaugsmi. Ietekmes novērtējumā nav arī minēta šo priekšlikumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, īpaši budžeta jomā;

22.

tāpēc vēlas, lai Komisija papildina ietekmes novērtējumu un tajā izanalizē arī to, kāda varētu būt šā pagaidu pasākuma ietekme šajā saistībā. Jāizskata arī ietekme uz mazu un lielu dalībvalstu ienākumiem, kā arī sekas, ko var radīt ar BEPS projektu saistīto pasākumu īstenošana vairākās dalībvalstīs un ar ASV nodokļu reformu.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/24


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”

(2019/C 86/04)

Ziņotājs:

Tilo GUNDLACK (DE/PSE), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga deputāts

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”

COM(2018) 97 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

COM(2018) 353 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

COM(2018) 354 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

COM(2018) 355 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

(COM(2018) 353 final)

1. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības klasifikācijai ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām būtu jāļauj izstrādāt Savienības nākotnes politiku, tajā skaitā Savienības mēroga standartus ekoloģiski ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu izveidi, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā. Vienotas juridiskās prasības, kā uzskatīt ieguldījumus par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, balstoties uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir nepieciešamas kā atsauce Savienības nākamiem tiesību aktiem, kas ļauj sekmēt šos ieguldījumus.

Savienības klasifikācijai ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām būtu jāļauj izstrādāt Savienības nākotnes politiku, tajā skaitā Savienības mēroga standartus ekoloģiski ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu izveidi, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā. Vienotas juridiskās prasības, kā uzskatīt ieguldījumus par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, balstoties uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir nepieciešamas kā atsauce Savienības nākamiem tiesību aktiem, kas ļauj sekmēt šos ieguldījumus. Vienotas juridiski saistošas prasības, ko piemēro attiecībā uz investoru un uzņēmumu rūpības pienākumu ievērot ilgtspējas kritērijus, jāattiecina arī uz pārrobežu saimniecisko darbību un visām tās vērtības ķēdēm, lai tādējādi mēģinātu panākt to iekļaušanu spēkā esošos ESAO standartos (ESAO starpvalstu uzņēmumu vadlīnijas).

Pamatojums

Topošie ES ilgtspējas standarti varētu attiekties uz pārrobežu saimniecisko darbību, un tie varētu kļūt par ESAO standartiem. Tie varētu aptvert ārzonas darījumus, kas nav tieši iekļauti ES regulējuma darbības jomā.

2. grozījums

35. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs regulas piemērošana būtu regulāri jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām, ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama pārbaudes mehānisma izveidošana. Pārskatā būtu jāiekļauj arī novērtējums par to, vai šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina , lai iekļautu arī sociālās ilgtspējas mērķus.

Šīs regulas piemērošana būs regulāri jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām, ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama pārbaudes mehānisma izveidošana. Pirmajā pārskatā līdz 2021. gada 31. decembrim būs iekļauts arī novērtējums par to, kādā mērā un kad šīs regulas darbības jomu varētu paplašināt , lai iekļautu arī mērķus , kuri saistīti ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sociālajiem aspektiem un kuriem jākļūst par ES jauno ilgtermiņa attīstības stratēģiju .

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt saskaņotību ar pārskatīšanas klauzulu, kas noteikta Komisijas priekšlikuma 17. pantā.

3. grozījums

13. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.

Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Eiropas Sociālo tiesību pīlārā un astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.

Pamatojums

Saskaņošana ar Komisijas priekšlikuma 21. apsvērumā teikto.

4. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Prasības tehniskās pārbaudes kritērijiem

Prasības tehniskās pārbaudes kritērijiem

(1)   Tehniskās pārbaudes kritēriji, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu:

(1)   Tehniskās pārbaudes kritēriji, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu:

a)

nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi;

a)

nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi ilgtspējas ziņā ;

b)

precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;

b)

precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;

c)

ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;

c)

ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;

d)

attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti;

d)

attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti;

e)

balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un attiecīgos gadījumos tajos ņemts vērā LESD 191. pantā nostiprinātais piesardzības princips;

e)

balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un attiecīgos gadījumos tajos ņemts vērā LESD 191. pantā nostiprinātais piesardzības princips;

f)

tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi, jo īpaši attiecībā uz to ražošanu, izmantošanu un ekspluatācijas laika beigām;

f)

tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi, jo īpaši attiecībā uz to ražošanu, izmantošanu un ekspluatācijas laika beigām;

g)

tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs;

g)

tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs;

h)

tajos ņemta vērā iespējamā ietekme uz tirgus likviditāti, risks atsevišķiem aktīviem kļūt par balastu, jo pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku dēļ tie zaudēs vērtību, kā arī nekonsekventu stimulu radīšanas risks;

h)

lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas konkrētās nozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus;

i)

lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas konkrētās nozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus;

i)

iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.

j)

iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.

 

Pamatojums

i)

Komisijas priekšlikumā nav precizēts, kāda veida ietekmei tā pievēršas.

ii)

Būtu jāsvītro h) apakšpunkts, jo vides ilgtspējas koncepcija neattiecas uz tirgus likviditātes jēdzienu.

5. grozījums

15. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Platforma ilgtspējīgam finansējumam

Platforma ilgtspējīgam finansējumam

(1)   Komisija izveido platformu ilgtspējīgam finansējumam, kurā ir:

(1)   Komisija izveido platformu ilgtspējīgam finansējumam, kurā ir:

a)

pārstāvji no:

a)

pārstāvji no:

 

i)

Eiropas Vides aģentūras;

 

i)

Eiropas Vides aģentūras;

 

ii)

Eiropas Uzraudzības iestādēm;

 

ii)

Eiropas Uzraudzības iestādēm;

 

iii)

Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;

 

iii)

Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;

 

 

iv)

ES ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā ieinteresēto personu daudzpusējas platformas;

b)

eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas;

b)

eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas;

c)

privātpersonas statusā iecelti eksperti ar atzītām zināšanām un pieredzi šīs regulas darbības jomās.

c)

privātpersonas statusā iecelti eksperti ar atzītām zināšanām un pieredzi šīs regulas darbības jomās.

6. grozījums

17. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā izvērtē:

Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā izvērtē:

a)

šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;

a)

šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;

b)

iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga;

b)

iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga;

c)

šīs regulas darbības jomas paplašināšanas piemērotību, lai iekļautu citus ilgtspējas mērķus, jo īpaši sociālos mērķus;

c)

ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem;

d)

ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

d)

līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija ierosina priekšlikumu paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai ietvertu ilgtspējīgas attīstības mērķu sociālos aspektus .

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(COM(2018) 354 final)

7. grozījums

Jauns apsvērums aiz 1. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Vides, sociālo un pārvaldības faktoru iekļaušana ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā var būt izdevīga ne tikai finanšu tirgiem. Tādēļ ir būtiski, ka finanšu tirgus dalībnieki sniedz nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu ieguldījumu un apzinātu ieguldījumu izvēles salīdzināmību. Turklāt, lai pildītu ilgtspējas ietekmes un risku pienācīgas pārbaudes pienākumus un lai nodrošinātu individuālajiem ieguldītājiem jēgpilnu informāciju, finanšu tirgus dalībniekiem ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un saskaņota informācija no ieguldījumu saņēmēju puses. Šis process var būt sekmīgs tikai tad, ja ir ieviestas juridiski saskaņotas definīcijas.

8. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir jānosaka saskaņota “ilgtspējīgu ieguldījumu” definīcija.

Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir jānosaka skaidra un saskaņota “ilgtspējīgu ieguldījumu” un “ilgtspējas risku” definīcija , izvairoties no jebkādas noteikumu dublēšanās, kas ir pretrunā labāka regulējuma un proporcionalitātes principiem. Ilgtspējīgu ieguldījumu definīcija nodrošina finanšu produktu un pakalpojumu konsekvences minimumu, kā arī gādā par to, ka šādi ieguldījumi kopumā pozitīvi ietekmē ilgtspēju. Ilgtspējas daudzšķautņainā rakstura dēļ – ņemot vērā ilgtspējas trīs dimensijas, proti, vides dimensiju, sociālo dimensiju un pārvaldības ilgtspējas dimensiju, – pozitīvo ietekmi vienā dimensijā ne vienmēr papildina pozitīva ietekme citā dimensijā, taču kopumā ilgtspējas līmenim, ko nosaka, izmantojot saskaņotus ilgtspējas rādītājus, vienmēr jābūt lielā mērā pozitīvam. Ilgtspējas risku definīcija ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulējuma rezultātu konsekvenci, un tā ir arī paredzēta kā pastāvīgā attīstībā esošs dinamisks instruments, kas spēj integrēt radušos riskus. Definīcijā ir ietvertas finansiālās un nefinansiālās sekas, kas rodas vides, sociālo un pārvaldības risku neievērošanas dēļ. Ilgtspējas līmenis ir jānosaka, pamatojoties uz saskaņotiem ilgtspējas rādītājiem, ko Eiropas Komisija, ņemot vērā esošos Eiropas un starptautiskos uzņēmumus, nosaka steidzamības kārtā .

9. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Definīcijas

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(..)

(..)

s)

“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

s)

“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

 

t)

“ilgtspējas riski” ir finanšu vai nefinanšu riski – materiāli vai tādi, kas var materializēties un kas saistīti ar vides, sociāliem un pārvaldības riskiem un faktoriem, ja tie attiecināmi uz konkrētu ieguldījumu pieeju; “ilgtspējas riski” ir šādi:

i)

tādi īstermiņa un/vai ilgtermiņa riski attiecībā uz atdevi no finanšu vai pensijas produkta, kuri rodas saistībā ar saimnieciskām darbībām, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi vai negatīvu sociālu ietekmi, vai no produkta pakļautības tādiem ieguldījumu saņēmējiem, kuri veic sliktu pārvaldību;

ii)

īstermiņa un/vai ilgtermiņa risks, ka saimnieciskajām darbībām, kurām ir pakļauts finanšu vai pensijas produkts, ir negatīva ietekme uz dabisko vidi, darbaspēku un kopienām vai uz ieguldījumu saņēmēju pārvaldību arī tad, bet ne tikai, ja tas ir saistīts ar finanšu risku, kas minēts i) punktā.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

uzskata, ka ilgtspējīgs (1) finansējums veicina to, ka lēmumos par ieguldījumiem tiek ņemti vērā vides apsvērumi (klimata pārmaiņas, vides degradācija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un resursu izsīkšana) līdztekus sociāliem apsvērumiem (piem., slikti darba apstākļi) un uzņēmuma vadības aspektiem (tā sauktie pārvaldības faktori);

2.

atkārtoti apliecina savu apņemšanos palīdzēt klimata pārmaiņu radīto problēmu pārvarēšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā atbilstīgi 2015. gadā pieņemtajai ANO programmai 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM);

3.

uzskata, ka būtu jāapsver sintētiskie rādītāji attiecībā uz izaugsmi Eiropā, kas aptver pietiekami dažādus aspektus, kuri saistīti ar minēto izaugsmi, tostarp ilgtspēju. Šajā sakarā kā pamatu varētu izmantot reģionālo sociālā progresa indeksu, ko Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts jau ievieš attiecībā uz visiem ES reģioniem;

4.

atkārtoti pauž viedokli, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un ilgtspējīgas attīstības jautājumu, un ka tos nevar segt tikai ar publisko finansējumu (2);

5.

apzinās, ka klimata pārmaiņu jautājums sarežģī nepietiekamas banku kapitalizācijas un finanšu stabilitātes problēmu un rada papildu fiziskos un ar pāreju saistītos riskus finanšu sektorā;

6.

tāpēc atzinīgi vērtē rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, ko Komisija publicējusi 2018. gada 8. martā, un piekrīt tajā izklāstītajiem mērķiem un gatavībai dot iespēju finanšu sektoram un privātajiem investoriem tā, lai viņi sniegtu savu ieguldījumu tālejošu kopīgo mērķu sasniegšanā klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā;

7.

aicina ES Komisiju tad, kad tā pārbaudīs, vai ar klimatu un citiem vides faktoriem saistītos riskus varētu iekļaut iestāžu riska pārvaldības stratēģijās un iespējamos banku kapitāla prasību precizējumus kā daļu no Kapitāla prasību regulas un Kapitāla prasību direktīvas, nodrošināt to, ka, ņemot vērā objektīvi pārbaudāmus kritērijus, nedrīkst noteikt zemākas kapitāla prasības tad, ja ar vidi vai sociālo atbildību saistītais ilgtspējas risks ir zems, taču ekonomiskais risks ir augsts;

8.

aicina ES Komisiju precizēt, kā var panākt līdzsvaru starp daļēji konfliktējošiem rīcības plāna mērķiem un vienlaicīgi saglabāt finanšu stabilitāti; norāda, ka ilgtspējīga finansējuma veicināšana nedrīkst notikt uz finanšu tirgu stabilitātes rēķina;

9.

uzskata, ka minētais rīcības plāns un tā īstenošana jāskata saistībā gan ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kurus Apvienoto Nāciju Organizācija, raugoties uz 2030. gada perspektīvu, pieņēma 2015. gadā, gan arī ES pausto gatavību īstenot šos mērķus;

10.

tāpēc norāda, ka RK šajā sakarā aktīvi iesaistās augsta līmeņa daudzpusējā ieinteresēto personu platformā, kas sniedz padomus un atbalstu Komisijai tādā jautājumā kā efektīvākais ES ilgtspējas mērķu īstenošanas veids; norāda, ka no minētās platformas ieteikumiem kļūst skaidrs, cik svarīgi ir ilgtspējas mērķu sasniegšanas nolūkā piesaistīt atbilstīgu finansējumu, un ka platformas ieteikumos šajā sakarā ir minēti konkrēti priekšlikumi;

11.

pauž bažas par klimata pārmaiņu sekām ES teritorijā un pasaulē, un atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži vien ir tās, kas uzņemas galveno atbildību par aizvien bīstamāku dabas parādību radītā kaitējuma mazināšanu un ieguldījumu veikšanu pielāgošanās pasākumos (3);

12.

uzsver, ka klimata pārmaiņu izraisīto dabas katastrofu sekas (4) tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības un ka minētās pašvaldības gūst arī labumu no ES ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī no jaunām un ilgtspējīgākām ieguldījumu un nodarbinātības iespējām;

13.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības atbild par lielu daļu no ieguldījumiem transporta, telesakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kam ir īpaši svarīga loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā plašākā nozīmē; tāpēc Komiteja uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma pasākumos, kuru mērķis ir veidot noturību pret nelabvēlīgām ar klimatu saistītām dabas parādībām, kas vērojamas aizvien biežāk;

14.

atbalsta to, ka Komisijas pieeju, kas paredz, pamatojoties uz Investīciju plānu Eiropai, paplašināt tehnisko un finansiālo atbalstu ilgtspējīgiem projektiem, šim nolūkam izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kā arī ES portālam, kurš nodrošina konsultācijas par ieguldījumiem un kurš, pateicoties labākām konsultāciju sniegšanas spējām vides aizsardzības un sociālajā jomā, dotu labumu vietējam un reģionālajam līmenim; atzinīgi vērtē to, ka ES ārējo investīciju plāna ietvaros, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), ir paredzēts paralēli atbalstīt ilgtspējīgus projektus partnervalstīs, sākot ar Āfriku un ES kaimiņvalstīm, un tas ļaus atbalstīt, piemēram, ilgtspējīgu lauksaimniecību, savienojamību un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu;

15.

vērš uzmanību uz to, ka pastāv saikne starp ES iedzīvotāju dzīves un izglītības standartiem un viņu izpratni par ilgtspējīgas finanšu sistēmas nepieciešamību un par tās sniegtajām izredzēm un iespējām tajā iesaistīties, veicot ieguldījumus ilgtspējīgos finanšu produktos. Lai sekmētu Eiropas iedzīvotāju informētību par dažādajiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem, jebkurā gadījumā ir jāuzlabo šajā saistībā pieejamā informācija;

16.

uzskata, ka, īstenojot rīcības plānu, būtu vairāk jāveicina ekonomiskās darbības orientēšanās uz ilgtermiņa mērķiem, ņemot vērā ekonomiskās darbības radītas iespējamās sociālās sekas Eiropā un visā pasaulē;

17.

tādēļ aicina Komisiju vēl vairāk censties ierobežot finanšu tirgiem raksturīgo īstermiņa skatījumu un norāda, ka šāds skatījums nepārprotami un negatīvi ietekmē gan lielu, biržā kotētu uzņēmumu, gan arī mazu uzņēmumu pārvaldību un stratēģiju;

18.

atzinīgi vērtē to, ka rīcības plāna īstenošana tika ātri uzsākta ar trim tiesību aktu priekšlikumiem, kas publicēti 2018. gada 24. maijā (priekšlikums regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, priekšlikums regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem, priekšlikums regulai attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem), kā arī sabiedrisko apspriešanu par ilgtspējas aspekta iekļaušanu piemērotības pārbaudēs;

19.

norāda, ka MVU un ģimenes uzņēmumiem ir tiešāka saikne ar sava uzņēmuma radīto vides un sociālo ietekmi un līdz ar to savādāka attieksme pret tās ilgtspējas un pārvaldības aspektiem; tomēr šie uzņēmumi bieži saskaras ar augstākām kapitāla izmaksām un lielākām grūtībām piekļūt finanšu tirgum;

20.

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus par pārējo rīcības plāna mērķu īstenošanu;

21.

pauž bažas par to, ka Komisijas rīcības plānā, kurā teikts, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētais vienīgais investīciju fonds varētu sniegt šādu atbalstu, nav ņemts vērā augsta līmeņa grupas ieteikums izveidot “Ilgtspējīgu infrastruktūru Eiropā”, proti, struktūru, kas visās dalībvalstīs veicinātu ilgtspējīgus infrastruktūras projektus, kuri būtu vērtīgi jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

22.

uzsver, ka dažas vietējās un reģionālās pašvaldības pašas laiž apgrozībā ilgtspējīgus finanšu produktus, piemēram, vietējās vai reģionālās “zaļās” obligācijas, kā arī sociālas vai ilgtspējīgas ietekmes obligācijas; turklāt uzsver, ka ir svarīgi šādas iniciatīvas atbalstīt, izveidojot kopīgas obligāciju procedūras un sadarbības ceļā uzlabojot emitentu finansiālo stabilitāti, piemēram, izmantojot kopīgus garantiju līgumus u. tml.;

23.

norāda uz piemēru no Basku zemes, kur nesen ir izveidots satvars ilgtspējīgas ietekmes obligācijām (5), no kuru pārdošanas gūtos ieņēmumus var izmantot, lai finansētu izmaksu ziņā pieejamus mājokļus, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, atjaunojamās enerģijas veicināšanas projektus, vides piesārņojuma novēršanu un daudzus citus ilgtspējīgus ieguldījumus dažādās nozarēs, kas minētas satvarā. Vēl viens labs piemērs ir 2017. gada publicētā vienotā sistēma ziņošanai, ko veic Ziemeļvalstu publiskā sektora zaļo obligāciju emitenti – šī iniciatīva ir guvusi panākumus tirgū (6);

24.

atkārtoti pauž atbalstu tam, ka Eiropas Savienībā ievieš finanšu darījuma nodokli (7), kam būtu plaša piemērošanas joma; uzsver, ka šāds nodoklis, ja tas tiks pareizi izstrādāts, varētu veicināt ilgtermiņa skatījuma iesakņošanos finanšu tirgos;

25.

uzsver, ka finanšu darījuma nodoklis līdztekus citām priekšrocībām radītu arī iespēju kapitāla plūsmas novirzīt uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem; to būtu iespējams panākt, ja ar ilgtspējīgākajiem ieguldījumiem saistītus darījumus atbrīvotu no darījuma nodokļa vai tiem piemērotu zemākas likmes, kā teikts ES regulējumā par nodokļu atvieglojumiem ilgtspējīgu ieguldījumu jomā;

26.

atzinīgi vērtē to, ka jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros 2018. gada 6. jūnijā Komisijas ierosinātās programmas InvestEU mērķis ir arī sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas finanšu sistēmas izveidē Eiropas Savienībā un palīdzēt pārorientēt privāto kapitālu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un šim nolūkam aptuveni 30 % no ierosinātās InvestEU budžeta garantijas 38 mljrd. euro apmērā ir paredzēts piešķirt ilgtspējīgai infrastruktūrai;

27.

atzinīgi vērtē arī to, ka, pamatojoties uz ilgtspējas pārbaudi saskaņā ar ieguldījumu pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros, un izmantojot kritērijus, kuri jānosaka saskaņā ar ierosināto regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, Komisijas priekšlikumā ir paredzēts noteikt, cik lielu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā dod programma InvestEU;

28.

tā kā MVU ir visgrūtāk pārveidot savu saimniecisko darbību, padarot to ilgtspējīgāku, Komiteja uzskata, ka šīs pārveides atbalsta nolūkā InvestEU programmas MVU politikas sadaļā būtu jāiekļauj spēcīgi stimuli;

29.

uzsver, ka ilgtspējīga attīstība, kas attiecas ne tikai uz finanšu tirgiem, prasa visā tautsaimnieciskās darbības spektrā radīt pareizus stimulus; apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirgus, kas ir efektīvs un ko regulē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), varētu būt izšķirošs faktors, kurš radītu pareizos stimulus klimata pārmaiņu apkarošanai, ja vien tos īstenotu kopā ar tālejošu politiku energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā; tāpēc ir norūpējusies par to, ka ETS tās pašreizējā veidolā sniedz neiepriecinošus rezultātus un emisiju kvotu cenas vēl aizvien ir zemas; norāda uz savu prasību, ka minimāla procentuālā daļa no ETS izsolēs gūtajiem ienākumiem būtu tieši jāpārvalda vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai veiktu ieguldījumus vietējās izturētspējas uzlabošanā (8);

30.

turklāt aicina ES iestādes, dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā pievērsties ilgtspējīgai attīstībai un nodrošināt to, ka starptautiskā līmenī ES ieņem vadošu lomu šajā jomā un pilnībā izmanto inovācijas un attīstības iespējas, ko sniedz pakāpeniska pāreja uz jaunu ekonomikas un finanšu modeli;

Komisijas priekšlikums regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

31.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, jo tas ļauj izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu attiecībā uz ilgtspējas novērtēšanu un ir viens no priekšnosacījumiem vairāku konkrētāku Komisijas mērķu sasniegšanai atbilstīgi rīcības plānam. Balstoties uz ierosināto regulu, RK mudina Komisiju izstrādāt ES “ekomarķējumu” ilgtspējīgiem finanšu produktiem;

32.

atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā Komisija ir paudusi nodomu 2019. gadā nākt klajā ar priekšlikumiem par ES “zaļo obligāciju”, pamatojoties uz pamatregulā noteiktajiem kritērijiem, jo šāds standarts varētu veicināt informētību un uzlabot ieguldītāju uzticību un tādējādi ļautu izveidot padziļinātu un likvīdu tirgu ilgtspējīgiem finanšu aktīviem;

33.

tomēr pauž neapmierinātību ar to, ka Komisijas rīcības plānā, it īpaši pamatpriekšlikumā, vienpusējs uzsvars ir likts uz ekoloģiskajiem ilgtspējas aspektiem; norāda, ka sociālie jautājumi, tāpat kā ekoloģiskie aspekti, ir ilgtspējas sastāvdaļa un pārvaldības jautājumiem ir tikpat liela nozīme, it īpaši saistībā ar investīcijām;

34.

dotu priekšroku īstenošanai īsākā laika posmā un tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk, taču vēlākais pirmajā ziņojumā par to, kā tiek piemērota regula par regulējumu ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, precizēt, kad un kādā veidā tā ierosinās paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, lai tajā iekļautu definīcijas un kritērijus, kurus investori varētu izmantot, lai novērtētu, vai ekonomiskā darbība ir ilgtspējīga saskaņā ar visiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

35.

aicina Komisiju ziņot arī par to, ko viņa ir darījusi, lai panāktu, ka finanšu sistēmas pārvaldības metodes, kuras orientētas uz ilgtspēju, kļūst par ESAO standartiem;

36.

prasa noteikt, ka ieguldītājiem un uzņēmumiem ir juridiski saistošs rūpības pienākums ievērot cilvēktiesības arī ārvalstu koncernu darbībās un visās vērtības radīšanas ķēdēs;

37.

piekrīt 36. apsvērumā izklāstītajam Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienības pievienotā vērtība ir tā, ka ES līmenī tiek ieviesta vienota ES klasifikācijas sistēma attiecībā uz kritērijiem, kuri ļauj noteikt, kādam nolūkam kalpo ieguldījums ilgtspējīgā darbībā, un tādējādi tiek ņemtas vērā ES vides un klimata politikas saistības un mērķi un novērsta tirgus sadrumstalotība, kas rada ļoti augstas izmaksas. Tādējādi regulas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam LES 5. panta nozīmē;

38.

konstatē, ka regulas priekšlikums ir saderīgs ar proporcionalitātes principu;

Priekšlikums par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem

39.

pauž viedokli, ka samērīguma un proporcionalitātes principam ir ļoti liela nozīme, kad ir jānosaka uz ilgtspējas mērķiem orientēts regulējums, kur runa ir par pārredzamību un informācijas atklāšanu, un vienlaikus jāņem vērā to kredītiestāžu intereses, kas ir īpaši svarīgas vietējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām un mazām un vidējām iestādēm, piemēram, krājbankām un kooperatīvajām bankām, un uzsver, ka tas ir jāņem vērā;

40.

uzskata, ka priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

41.

uzskata, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Saskaņā ar Bruntlandes komisiju ilgtspējas jēdzienu var definēt kā attīstību, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspēja saistībā ar izaugsmi Eiropas Savienībā ir vispārīgs pamatprincips, kurā ir apvienota ekoloģija, ekonomika un sociālā atbildība.

(2)  RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.

(3)  RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.

(4)  Rīcības plānā teikts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2016. gadam ar laikapstākļiem saistīto dabas katastrofu skaits palielinājies par 46 % gadā; ekonomiskie zaudējumi šajā sakarā palielinājušies par 86 % (117 mljrd. EUR 2016. gadā).

(5)  http://www.euskadi.eus/contenidos/informacion/7071/es_2333/Basque%20Government%20Sustainability%20Bond%20Framework_2018.pdf.

(6)  Nordic Public Sector Issuers: Position Paper on Green Bonds Impact Reporting;

https://www.munifin.fi/recents/news/2017/ 10/24/nordic-issuers-release-guide- on-green-bonds-impact-reporting

(7)  Sk. RK 2012. gada februāra atzinumu “Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma”. CdR 332/2011 fin. (OV C 113, 18.4.2012., 7. lpp.).

(8)  RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.


7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/36


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Modeļi vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā un vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā Eiropā”

(2019/C 86/05)

Ziņotāja:

Mariana GÂJU (RO/PSE), Cumpăna vietējās pašvaldības mēre (Konstancas žudecs)

Atsauces dokuments:

Prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma vēstule

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Galvenie konstatējumi

1.

atzīst, ka enerģētikas nozarei ir būtiska nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un ka attiecīgās valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomikas izaugsmi un ekonomikas konkurētspēju var nodrošināt tikai tad, ja šai valstij ir pieejama enerģija par pieņemamām cenām un ar minimālu ietekmi uz vidi;

2.

atkārtoti apstiprina, ka vietējo kopienu ekonomikā enerģija ir svarīgs faktors, jo tā veido daļu no ražošanas un pakalpojumu izmaksām vietējā līmenī, kā arī ietekmē mājsaimniecību pirktspēju; faktiski energopakalpojumi ļauj apmierināt vajadzības pēc siltumapgādes, siltā ūdens, gaisa kondicionēšanas, pārtikas produktu gatavošanas un saglabāšanas, piekļuves informācijai utt.;

3.

uzsver, ka kopienu iniciatīvas, kuru pamatā ir vietējie sadarbības risinājumi, var radīt fiziskas personas vai fizisku personu grupas, mazi uzņēmumi vai vietējās pašvaldības, vai arī mājsaimniecības, kas var darboties neatkarīgi vai kādas organizācijas ietvaros; vietējām energokopienām var būt svarīga loma enerģētikas pārkārtošanā un tās var stimulēt ilgtspējīgu vietējām kopienām un visai Savienības teritorijai izdevīgu enerģētikas tehnoloģiju attīstību;

4.

norāda, ka energosistēmu pāreja, pat daļēja, administratīvo teritoriālo vienību pārraudzībā notiek, īstenojot administratīvo un teritoriālo reorganizāciju (remunicipalizāciju), pakalpojumu decentralizāciju un līdzdalīgu pārvaldību enerģētikas partnerību vai sertificētu kooperatīvu veidā, šajā nolūkā stiprinot pilsoņu iniciatīvas enerģētikas jomā;

5.

norāda, ka kopienu enerģētikas iniciatīvu organizatoriskajai struktūrai var būt vairāki juridiskie veidi, piemēram, partnerības ar vietējām pašvaldībām [tostarp publiskā un privātā sektora partnerības (PPP)], kooperatīvi, kopienu fondi, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas uzņēmumi, kurus vada klienti, nekustamā īpašuma apvienības vai pašvaldības īpašumi;

6.

uzsver, ka šāda vietējā energokopiena var nodrošināt efektīvu enerģijas pārvaldību kopienas līmenī: elektroenerģijas ražošanu, sadali un patēriņu vai visu, kas saistīts ar (centralizētu) siltumapgādi un aukstumapgādi ar savienojumu/pieslēgumu vietējām sadales sistēmām vai bez tā;

7.

uzskata, ka enerģētikas kopienām var būt sviras, kas ļauj iesaistīt iedzīvotājus enerģētikas pārkārtošanā un netieši arī ilgtspējīgā ekonomikā, proti, atvieglot ilgtspējīgu enerģētikas tehnoloģiju ieviešanu, kas sniedz ieguvumu vietējām kopienām un liek uzņemties līdzatbildību saistībā ar oglekļa dioksīda pēdu;

8.

atgādina, ka vietējā līdzatbildība enerģētikas jomā atbilst politiskajām saistībām veikt enerģētikas pārkārtošanu ar tādu konkrētu politikas virzienu sistēmas palīdzību, kas paredzēta atjaunojamo energoresursu izvēršanai visos pārvaldības līmeņos;

9.

atzinīgi vērtē to, ka normatīvais regulējums, ar ko nosaka vietējo energokopienu izveidi un darbību, kā arī to piekļuvi enerģijas tirgum, veidots ES līmenī; atgādina, ka ir svarīgi gādāt par to, ka skaidras definīcijas un noteikumi nodrošina noteiktību, tādējādi panākot, ka vietējās energokopienas var pozitīvi ietekmēt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, un aicina dalībvalstis pilnībā izmantot to iespējas. Tas nozīmē, ka vietējām energokopienām ir vajadzīga piekļuve finanšu instrumentiem un/vai partnerības shēmām, jo ir noteikts mērķis samazināt ar vietējās energokopienās veicamiem ieguldījumiem saistīto risku, un ir jāmaina negatīvā nostāja pret tām;

10.

norāda, ka enerģētikas kooperatīvs (organizatoriskās struktūras juridiskā forma – kopienas iniciatīva), kas no ekonomiskā un juridiskā viedokļa ir unikāls īpašuma modelis, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu priekšrocības vietējā līmenī. Šādi kooperatīvi spēj sniegt tādus enerģētikas pakalpojumus kā enerģijas ražošana no pašu/ārējiem atjaunojamajiem energoresursiem pašu patēriņam vai pārdošanai, tie var būt uzglabāšanas sistēmu, mikrotīklu un sadales infrastruktūru īpašnieki un to izmantotāji, kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenotāji;

11.

uzskata, ka enerģētikas kooperatīvi var veicināt enerģētikas sistēmu decentralizāciju, atvēršanu un demokratizāciju, tādējādi pozitīvi ietekmējot vietējās sociālās un ekonomiskās attīstības ilgtspēju un vienlaikus var palīdzēt risināt enerģētiskās nabadzības problēmu un stimulēt darbvietu izveidi kopienā;

12.

norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu stimulē atbalsta shēmas, kas vērstas uz vietējām un reģionālajām īpatnībām. Dažas dalībvalstis ir atļāvušas atjaunojamo energoresursu enerģiju tīkliem pievadīt prioritārā kārtā, savukārt citas nodrošina piekļuvi ar atbilstošiem nosacījumiem. Turklāt pastāv dažādas iespējas, kā atbalstīt un vienkāršot administratīvo procedūru, ar kuru valsts un reģionālās plānošanas ietvaros tiek piešķirta atļauja atjaunojamo energoresursu mazjaudas iekārtām;

13.

iesaka racionalizēt dažādas valsts atbalsta shēmas Eiropas līmenī, ciktāl tas nepieciešams, lai šīs shēmas palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīguma mērķus un Eiropas enerģētikas savienības mērķus;

14.

atzīst, ka ir jāizstrādā stingrāka politika, lai palielinātu biomasas efektīvu izmantošanu, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; iesaka stimulēt visu ekonomikas un sociālo sektoru radīto biomasas atkritumu optimālu izmantošanu enerģijas ražošanas nolūkā vidējā termiņā un ilgākā termiņā;

15.

iesaka turpināt pilnveidot politikas un leģislatīvo satvaru un veidot to savstarpējo mijiedarbību enerģētikas infrastruktūras pārveidei, kas nodrošinātu plašākus starpsavienojumus vietējā, reģionālajā un pārrobežu līmenī, lielāku enerģijas uzglabāšanas potenciālu un viedos energotīklus energoapgādes pieprasījumu pārvaldībai sistēmā, kas ietver ievērojamu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru;

Secinājumi un ieteikumi

16.

mudina nodrošināt, ka vietējā līdzatbildība enerģētikas jomā kļūst par realitāti, pateicoties atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas īstenošanai šajā jomā un enerģētikas pārkārtošanai, kā arī paredzot finanšu atbalsta mehānismus atjaunojamiem energoresursiem;

17.

aicina ciešāk koordinēt ES un dalībvalstu reģionālo un enerģētikas politiku, lai reģionālās attīstības ilgtspēja varētu izmantot ievērojamo labumu, ko var dot pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, tostarp energosistēmu decentralizācija un atkarības samazināšana no [galvenokārt importēta] fosilā kurināmā.

18.

aicina ieviest noteikumus, kas vietējām energokopienām nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi tirgiem, ar mērķi minētās kopienas popularizēt ar politiskiem līdzekļiem un tiesību aktiem, kuros ir atzīta to loma un īpašās vajadzības, izstrādāt politiku/noteikumus, kas rosinātu vietējo/reģionālo sadarbību, pieņemt vienkāršotas un samērīgas regulatīvās un administratīvās procedūras, kā arī atvieglot piekļuvi tehniskai un ekonomiskajai informācijai, vadlīnijām un finansējumam;

19.

aicina ES dalībvalstis ierosināt un ieviest dažādus kopīgus veidus vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā, jo dažās dalībvalstīs vietējās energokopienas skar problēmas, kas saistītas ar darbību un rezultātu sasniegšanu vietējā līmenī. Daži no šo problēmu piemēriem ir tirgus tendencēm neatbilstoši un neviendabīgi noteikumi, nepilnīgas valstu stratēģijas un programmas vietējo vai reģionālo energokopienu atbalstam, kā arī administratīvā un tiesiskā regulējuma sarežģītība jauniem enerģētikas tirgus dalībniekiem;

A.    Ieteikumi lēmumu pieņēmējiem ES līmenī

20.

atzīst, ka ar Eiropas tiesību aktiem vajadzētu ieviest vienlīdzīgus apstākļus un minimālās prasības, ar ko veicināt vietējās energokopienas tā, lai ES varētu kļūt par paraugu šajā jomā;

21.

iesaka ES līmeņa politikas instrumentus un valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē/papildina ES tiesību aktus, izstrādāt tā, lai radītu pozitīvu ietekmi uz vietējo energokopienu, tostarp enerģētikas kooperatīvu attīstību;

22.

iesaka nodrošināt, lai dalībvalstīs “atjaunojamo energoresursu energokopienas” un “vietējās energokopienas” definīciju un citu funkcionālu apzīmējumu, piemēram, vietējais energoapgādes uzņēmums, kooperatīvs, apvienība utt., transponēšana noritētu konstruktīvi un efektīvi un līdz ar to šīm organizācijām tiktu garantēta piekļuve enerģijas tirgum un tiktu pienācīgi ņemtas vērā to vajadzības (piemēram, dažām no tām var būtu nepieciešams atbalsts un papildu stimuli);

Uzturēt stabilu politisko vidi, lai veicinātu atjaunojamos energoresursus

23.

konstatē, ka vietējā energokopiena bieži vien ir saistīta ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, piegādi, sadali un patēriņu;

24.

norāda: lai atrastu finansējumu un pārvaldītu ar darbību saistītos riskus, vietējās energokopienas sistemātiski izmanto atjaunojamo energoresursu publiskos atbalsta mehānismus; taču ES lēmumu pieņēmēji ir norādījuši, ka atbalsta mehānismi, kuru pamatā nav prēmijas un kuri ir neatkarīgi no tirgus (piemēram, vienotas likmes), tiks atcelti;

25.

apzinās, ka pāreja uz atbalsta un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus shēmām, kuru pamatā ir tirgus, varētu samazināt vietējo energokopienu rīcībā esošos finanšu resursus vai pat izslēgt tās no tirgus, ja konkursa procedūrās tiktu ieviestas sarežģītas prasības;

26.

uzskata par vēlamu, ka īpašu atbalsta mehānismu ieviešanai ir jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē un ka ES tiesību aktos un politikā atbalstam, kas dalībvalstīs tiek sniegts no atjaunojamiem energoresursiem ražotai enerģijai, nav jāaprobežojas ar finanšu pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu balstīti tirgū, vai nesaistīti ar to;

Ieviest enerģijas tirgus noteikumus, kas spēj atbalstīt pāreju visos enerģētikas sistēmas aspektos

27.

uzstājīgi prasa panākt elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu dinamikas un konkurētspējas palielināšanos un uzsver: lai enerģijas patērētāji varētu gūt labumu no enerģijas tirgus liberalizācijas un lai vietējās energokopienas varētu piedalīties pārejā uz diversificētāku un elastīgāku tirgu, ir svarīgi uzraudzīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgu koncentrācijas pakāpi un kontrolēt gan dažādu tirgus dalībnieku ekonomisko un finanšu varu, gan to ietekmi;

28.

ir gandarīta, ka saistībā ar uzlabojumiem, kas tiek ieviesti pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā ar priekšlikumiem par jaunu tiesību aktu paketi par tīru enerģiju, tostarp ar priekšlikumiem par jauno iekšējā enerģijas tirgus direktīvu, tiks atzīta vietējo energokopienu kā enerģijas ražotāju, piegādātāju un patērētāju loma un līdzdalība energosistēmas darbībā. Turklāt noteikumi tiks attiecināti arī uz visiem vietējo energokopienu sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, uz energoefektivitāti, enerģijas uzglabāšanu, vietējo sadales tīklu pārvaldību un energosistēmas balansēšanas pakalpojumiem;

29.

iesaka vienkāršot administratīvos noteikumus un procedūras, ko piemēro maziem atjaunojamo energoresursu ražotājiem un vietējām energokopienām, lai administratīvais slogs un tiešās vai netiešās izmaksas nediskriminētu šos tirgus dalībniekus, kas parasti ir citāda rakstura enerģētikas uzņēmumi;

30.

uzskata: mazo atjaunojamās enerģijas ražotāju vai vietējo energokopienu gadījumā normas un noteikumi nedrīkst ierobežot iespējas grupēt ražošanu un piegādāt enerģiju pēc specializēto uzņēmumu parauga, tostarp īstenojot novatoriskas iniciatīvas, piemēram, virtuālās elektrostacijas;

Nodrošināt dažādu politikas jomu konsekvenci un saskaņotību

31.

aicina dažādos ES tiesību aktu noteikumos pievērsties vietējo energokopienu jautājumam un tās sistemātiski atbalstīt, ņemot vērā konceptus “vietējā energokopiena” un “atjaunojamo energoresursu energokopiena”;

B.    Ieteikumi lēmumu pieņēmējiem valsts līmenī

32.

visnotaļ mudina ātri transponēt ES tiesību aktus un īstenot kopēju enerģētikas politiku un aicina valsts līmeņa lēmumu pieņēmējus noteikt valsts mērķus un īpašus stimulus vietējām energokopienām;

Atzīt vietējo energokopienu lomu un īpašās vajadzības attiecīgajos valsts tiesību aktos un politikas jomās

33.

konstatē, ka tiesību aktu paketes priekšlikumos par enerģiju kopumā un tīru enerģiju jo īpaši ir uzsvērti pasākumi, kuru mērķis ir panākt, lai tiktu atzīta vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā ES līmenī, un norāda, ka šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jāpieņem līdzīgi noteikumi attiecībā uz minētajām kopienām, bet tajos būtu jāievēro valstu īpašās vajadzības;

Izstrādāt politiku un noteikumus, kas veicinātu vietējās energokopienas un vietējo sadarbību

34.

uzstājīgi prasa, lai valsts līmeņa lēmumu pieņēmēji izstrādā pieejamu politiku/noteikumus vietējo energokopienu popularizēšanai. Šie noteikumi varētu:

a)

nodrošināt, lai mazajiem enerģijas ražotājiem būtu garantēta piekļuve enerģijas tirgum un speciālajai infrastruktūrai;

b)

vietējā līmenī nodrošināt atbalstu mazo vietējo/reģionālo ražotāju enerģētikas projektiem;

35.

norāda, ka būtu vēlams izstrādāt noteikumus par iespējamajiem ieguvumiem, lai nodrošinātu, ka šos ieguvumus izmanto vietējā kopiena un ka tie drīzāk veicina kopienas sociālo un ekonomisko attīstību, nevis nāk par labu projektu akcionāriem;

36.

atzīst, ka ar valsts politikas starpniecību ir iespējams sekmēt kopienas enerģētikas projektu ilgtspējību un vides aspektus, ja šajā nolūkā tiek sniegti finanšu stimuli (piemēram, atbrīvojumi no nodokļiem, ieguldījumu atbalsts) vai ja tiek samazināti rēķini par enerģiju. Iespējams arī paredzēt papildu stimulus autonomiem projektiem vai projektiem, kas piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un priekšrocības

Pieņemt regulatīvās un administratīvās procedūras, kas būtu vienkāršotas un proporcionālas vietējām energokopienām

37.

atbalsta prasību ieviešanu attiecībā uz vienas pieturas aģentūras izveidi sertifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūrām projektiem, kas ierosināti jaunajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kura nodrošina dalībvalstīm pienācīgu satvaru tādiem risinājumiem, kas būtu pielāgoti valsts un vietējam kontekstam;

Nodrošināt vietējām energokopienām piekļuvi tehniskajai informācijai, vadlīnijām un finansējumam

38.

atzīst, ka vietējo energokopienu un enerģētikas kooperatīvu projekti ir izmantojuši finansēšanas iespējas, kas ir pieejamas publisko atbalsta shēmu, ES iniciatīvu fondu vai arī komercbanku ietvaros;

39.

iesaka nacionālā līmenī izveidot īpašas finansiālā atbalsta shēmas, kas paredzētas vietējām energokopienām, jo īpaši projektu plānošanas un uzsākšanas posmā (piemēram, subsīdiju pārvēršanu par aizdevumu, garantijas vai aizņēmumu iespējas par pazeminātu cenu utt.), un vienkāršot piekļuvi tehniskajai informācijai un pamatnostādnēm par kopienu projektu uzsākšanu, finansēšanu un īstenošanu;

C.    Ieteikumi reģionālajām un vietējām pašvaldībām

Pieņemt vietējo politiku vietējo energokopienu attīstībai

40.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var papildināt ES un dalībvalstu politiku, pieņemot papildu mērķus par vietējo energokopienu ieguldījumu vietējo mērķu īstenošanā enerģētikas jomā. Piemēram, daudzas pilsētas piedalās Pilsētas mēru pakta iniciatīvā, kuras ietvaros ir noteikti vietējie plāni ilgtspējīgai darbībai enerģētikas un klimata jomā;

41.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības apzināt tās vietējās/reģionālās energokopienas, kas var sniegt ieguldījumu vietējo enerģētikas un sociālās politikas mērķu sasniegšanā, kā arī noteikt mehānismus to attīstības atbalstam un, ja tas ir nepieciešams un iespējams nediskriminējošā veidā, konsultāciju pakalpojumus;

Analizēt iespējas slēgt partnerības ar vietējām energokopienām vai izveidot vietējo energokopienu

42.

uzskata: lai stiprinātu vietējo energokopienu devumu vietējo politikas mērķu sasniegšanā, vietējās un reģionālās pašvaldības var slēgt partnerības ar esošajām kopienām vai veidot jaunas kopienas sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem;

43.

uzsver, ka vietējās energokopienas un vietējās un reģionālās pašvaldības ir partneri, kas papildina viens otru; faktiski vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošina satvaru projektiem, kas paredz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, administratīvu atbalstu un preferenciālus tarifus, bet vietējā energokopiena ir atbildīga par tehniskajām zināšanām un ekonomisko un finansiālo atbalstu projektu īstenošanai;

44.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme enerģētikas pārkārtošanā, jo tās uzņemas atbildību par vietējiem enerģijas sadales tīkliem, ir to īpašnieces vai tos apsaimnieko, izmantojot uzņēmumus, kas ir specializējušies sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā enerģētikas jomā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme savu iedzīvotāju izpratnes veidošanā par iespējam vietējā līmenī iesaistīties enerģētikas sektorā, kā arī ar to saistītās informācijas izplatīšanā.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

REĢIONU KOMITEJA

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/41


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Kopīgo noteikumu regula”

(2019/C 86/06)

Līdzziņotāji:

Catiuscia MARINI (IT/PSE), Umbrijas reģiona priekšsēdētāja

Michael SCHNEIDER (DE/PPE), Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un pilnvarotais pārstāvis federālajā valdībā

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

COM(2018) 375 – final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Jauns apsvērums pēc 3. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) būtu jānorāda, ka jāsaglabā spēcīga sinerģija un saikne starp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un KLP otro pīlāru (Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai – ELFLA). Lai saglabātu ciešo saikni starp ELFLA un dalībvalstīs jau izveidotajām struktūrām, kas nodrošina struktūrfondu apgūšanu, no šīs Vispārīgo noteikumu regulas nedrīkst izņemt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai.

Pamatojums

Svarīgi ir saglabāt spēcīgu sinerģiju starp ELGF un ELFLA, lai nodrošinātu ELFLA iekļaušanu KNR. Tādēļ ELFLA jāsaglabā kā daļa no Kopīgo noteikumu regulas, un tāpēc būtu vajadzīgas attiecīgās izmaiņas turpmāk minētajās teksta daļās, jo īpaši 2. un 23. apsvērumā, kā arī 17., 31., 48. un 58. pantā.

2. grozījums

Jauns apsvērums pēc 4. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Īpaša uzmanība ir jāveltī lauku apvidiem, rūpniecības pārkārtošanas skartajiem apvidiem, kā arī reģioniem, kurus skar būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas.

Pamatojums

Lai pievērstos LESD 174. panta mērķiem, ir vajadzīga īpaša atsauce uz reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un demogrāfiskām problēmām.

3. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu , kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā būtu jāintegrē visos attiecīgo fondu īstenošanas posmos – no plānošanas līdz ziņošanai, tostarp izmantojot ar dzimumu saistītus rādītājus un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, lai fondu īstenošanā tiktu ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, nodrošinot līdztiesību visās jomās, ko ietekmē fondi, un veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanu.

4. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (“Finanšu regula”). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.

Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai jāīsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (“Finanšu regula”). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. Dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un dalībvalstu šajā nolūkā izraudzītajām struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par programmu sagatavošanu un īstenošanu.

Pamatojums

KNR skaidri jāuzsver nepieciešamība, vienlaikus pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu, iesaistīt piemērotu teritoriālo līmeni, lai nodrošinātu attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju.

5. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014 [13].

Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo un vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Tas dod iespēju panākt ieinteresēto personu iesaisti un ieinteresētību un tuvina Eiropai tās iedzīvotājus. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 [13].

Pamatojums

Reģionālās un vietējās pašvaldības ir skaidri jānorāda visos regulas apsvērumos un pantos par kopējiem noteikumiem saistībā ar partnerības principu un daudzlīmeņu pārvaldību.

6. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas līdz ar ikgada valsts reformu programmām būtu jāiesniedz , lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

Savienības mērogā reformēts Eiropas pusgads , kas ietver daudzlīmeņu pārvaldību un ir saskaņots ar jaunu ilgtermiņa ES stratēģiju ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā sadarbībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un jāiesniedz plānošanas perioda sākumā un gatavojoties tā vidusposma pārskatīšanai līdz ar valsts reformu programmām, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

Pamatojums

Plānošanas perioda sākumā un gatavojoties tā vidusposma pārskatīšanai, reformēto Eiropas pusgada ciklu varētu izmantot, lai šo pusgada ciklu labāk saskaņotu ar kohēzijas politikas daudzgadu investīciju prioritātēm.

7. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu (“KVAI”), tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un atbilst fondu piemērošanas jomām un to uzdevumiem, attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu (“KVAI”), un pilnīgs teritoriālais novērtējums, kurā ņemta vērā teritoriāla dimensija un reģionālo pašvaldību pienākumi valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzības komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI , kuri atbilst fondu piemērošanas jomām un to uzdevumiem . Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

Pamatojums

Ir jāstiprina Eiropas pusgada teritoriālā dimensija, kurai būtu jāietver pilnīgs teritoriālais novērtējums, kas būtu īstenots, ņemot vērā reģionālo dimensiju un reģionālo pašvaldību pienākumus KVAI īstenošanā.

8. grozījums

Jauns apsvērums pēc 19. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Gaidāms, ka strādājošo skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties pensionāru īpatsvaram sabiedrībā, kā arī problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, turpinās radīt spiedienu citstarp uz izglītības un sociālā atbalsta struktūrām un arī ietekmēs ekonomikas konkurētspēju. Pielāgošanās šādām demogrāfiskajām pārmaiņām būs viens no galvenajiem vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumiem turpmākajos gados, tādēļ tai jāpievērš īpaša uzmanība reģionos, kurus demogrāfiskās pārmaiņas skārušas visvairāk.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā to teritoriju īpašā situācija, kuras saskaras ar demogrāfiskām pārmaiņām.

9. grozījums

40. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu . Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, izstrādājot viegli izmantojamus mehānismus, veicinot daudzlīmeņu pārvaldības risinājumus un spēcīgu politikas koordinēšanu atbilstīgi subsidiaritātes principam . Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

Pamatojums

RK ļoti apšauba reformu īstenošanas instrumenta lietderību un pamatojumu.

Sinerģijām ar citām ES programmām jābūt viegli izmantojamām, un to pamatā jābūt daudzlīmeņu pārvaldības risinājumu veicināšanai un spēcīgai politikas koordinēšanai.

10. grozījums

46. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.

Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības un citu administratīvās un kontroles sistēmas daļu saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.

Pamatojums

Iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana ir jāpaplašina, iekļaujot arī citas administratīvās un kontroles sistēmas jomas.

11. grozījums

49. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai optimizētu sinerģiju starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, būtu jāveicina atbalsta sniegšana darbībām, kas jau ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu.

Lai optimizētu sinerģiju starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, ir vajadzīga īpaša rīcība, lai no ERAF, ELFLA un ESF+ labāk izveidotu attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju. Īpaši būtu jāveicina un jāpilnveido izcilības zīmoga sertifikātu piešķiršana un attiecīgu projektu finansēšana no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) saskaņā ar vadošo iestāžu noteiktajām prioritātēm, lai atbalstītu inovāciju ekosistēmas un nodrošinātu labāku saikni starp pētniecības un izstrādes finansējumu un pārdomātas specializācijas stratēģijām valsts un reģionālā līmenī .

Pamatojums

ES instrumentu saskaņošana nav tikai vienvirziena ceļš. Lai veicinātu sinerģiju ar programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu, izcilības zīmoga sertifikātā jāietver arī labāka saikne ar inovāciju ekosistēmām programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā.

12. grozījums

61. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1), kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/2014  (2).

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1), kura grozīta saskaņā ar jaunāko pieejamo NUTS II reģionu sarakstu, par ko Eurostat var sniegt nepieciešamos datus .

Pamatojums

Nepieciešama atsauce uz jaunāko NUTS saraksta versiju, kuras izveidei NUTS II līmenī Eurostat var sniegt vajadzīgos datus par trim gadiem pēc kārtas.

13. grozījums

64. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.

Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, lai sekmētu ES pilsētprogrammas turpmāko izstrādi, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā vai arī dalītā pārvaldībā .

Pamatojums

Jaunajai Eiropas pilsētiniciatīvai vajadzētu būt nozīmīgai arī ES pilsētprogrammas turpmākajā izstrādē. Iespēja izmantot dalītās pārvaldības pieeju palielina elastību.

14. grozījums

2. panta 8. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“saņēmējs” ir:

(..)

c)

valsts atbalsta shēmu kontekstā – atbalstu saņemošais uzņēmums ;

“saņēmējs” ir:

(..)

c)

valsts atbalsta shēmu kontekstā – atbalstu saņemošā struktūra, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka saņēmējs ir struktūra, kas piešķir atbalstu ;

Pamatojums

Saņēmēja definīcijai valsts atbalsta shēmu kontekstā jābūt pamatotai uz definīciju, kas patlaban ir spēkā saistībā ar Omnibus regulu. Tādējādi tā aptvertu atkārtotas dotēšanas modeli darbības programmās.

15. grozījums

4. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZF atbalsta šādus politikas mērķus:

ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZF atbalsta šādus politikas mērķus:

a)

viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;

a)

1. politikas mērķis (1. PM) – viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas , piemēram, atbalstot MVU un tūrismu ;

b)

zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;

b)

2. politikas mērķis (2. PM) – zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās , “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;

c)

ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;

c)

3. politikas mērķis (3. PM) – ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;

d)

sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

d)

4. politikas mērķis (4. PM) – sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

e)

iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

e)

5. horizontālais politikas mērķis (5. PM) – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

Pamatojums

KNR nav ietverta konkrēta atsauce uz MVU un tūrismu. Turklāt 5. PM jābūt transversālam, un tas jāīsteno, lai sasniegtu 1.–4. PM.

16. grozījums

4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.

Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija pamatojas uz jau spēkā esošajiem ES tiesību aktiem vides jomā un ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ELFLA, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.

Pamatojums

Prasība izstrādāt metodoloģiju, lai partnerattiecību nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā ņemtu vērā vides apsvērumus, pamatojas uz spēkā esošajiem ES vides tiesību aktiem.

17. grozījums

4. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.

Saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās iestādes un Komisija , pamatojoties uz 6. pantā nostiprināto partnerības principu, subsidiaritāti un daudzlīmeņu pārvaldību, nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem , tostarp ELFLA, un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk. tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka jaunajā KNR nav vienota stratēģiskā satvara, ir svarīgi pilnīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības fondu koordinēšanā.

18. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm.

Katra dalībvalsts saskaņā ar tās iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm.

Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

a)

pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;

a)

pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;

b)

ekonomiskie un sociālie partneri;

b)

ekonomiskie un sociālie partneri;

c)

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

c)

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

(..)

(..)

4.   Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu.

4.   Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu. Partneru un ieinteresēto personu ieteikumi ir publiski pieejami.

(..)

(..)

Pamatojums

Jāiekļauj arī reģionālie parlamenti un asamblejas saskaņā ar izveidotajām daudzlīmeņu pārvaldības sistēmām.

19. grozījums

6. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 (1)

Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014] (1), kas vietējās un reģionālās pašvaldības atzīst par pilntiesīgām partnerēm .

Pamatojums

Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību patlaban ir deleģētais akts attiecībā uz spēkā esošo KNR. Lai palielinātu rīcības kodeksa redzamību, tas jāpievieno KNR kā pielikums. Tiesību akts ir jāatjaunina neatkarīgi no tā juridiskās formas! Šajā nolūkā jāveic attiecīgas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulas turpmākajās teksta daļās, jo īpaši 11. apsvērumā, kā arī 11. un 21. pantā.

20. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerības nolīgumā iekļauj šādus elementus:

(..)

Partnerības nolīgumā iekļauj šādus elementus:

(..)

 

iii)

papildināmība starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;

 

iii)

papildināmība un sinerģija starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas partnerībām programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā un ar LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;

 

(..)

 

h)

attiecīgā gadījumā integrēta pieeja, lai risinātu reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā.

(..)

(..)

Pamatojums

Lai nodrošinātu labāku savstarpējo papildināmību un sinerģiju ar kohēzijas politikas fondiem, būtiska nozīme ir ciešai saiknei ar Eiropas partnerību programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā. Lai nodrošinātu atbilstību 174. panta prasībām, jāietver īpaša norāde uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība.

21. grozījums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , ja tie nepārprotami iekļauti valstu reformu programmās pēc sarunām ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saskaņā ar šīs regulas 6. pantu .

Pamatojums

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir pieņemami, ja tie izstrādāti, pamatojoties uz partnerības principu.

22. grozījums

10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.

Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus , nevājinot fondu ietvaros attiecīgajai teritorijai pielāgoto pieeju . Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.

Pamatojums

Resursu brīvprātīga nodošana InvestEU nedrīkst vājināt nedz kohēzijas politikas fondu ietvaros attiecīgajai teritorijai pielāgoto pieeju, nedz arī izveidotās daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas.

23. grozījums

11. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai (“veicinošie nosacījumi”).

Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai (“veicinošie nosacījumi”).

 

Veicinošie nosacījumi ir piemērojami tikai tādā mērā un ar nosacījumu, ka tie palīdz sasniegt konkrētus mērķus, kas izvirzīti, īstenojot programmas prioritātes, un ka tos var ietekmēt par programmām atbildīgās personas.

III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu , ELFLA un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

Pamatojums

Lai gan noteikumi par ex ante nosacījumu ievērošanu ir vienkāršoti, ir svarīgi arī uzsvērt, ka veicinošajiem nosacījumiem jābūt cieši saistītiem ar Līgumā noteiktajiem kohēzijas politikas fondu mērķiem.

24. grozījums

11. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam.

Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, arī var iekļaut maksājuma pieteikumos, pirms Komisija ir informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam , neskarot izdevumu atlīdzināšanas apturēšanu līdz nosacījuma izpildei .

(..)

(..)

Pamatojums

Lai gan noteikumi par ex ante nosacījumu ievērošanu ir vienkāršoti, ir svarīgi novērst kavējumus programmu īstenošanā.

25. grozījums

12. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.

Dalībvalsts – ciešā sadarbībā ar attiecīgo vadošo iestādi un pilnīgi ievērojot rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību – izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.

(..)

(..)

Pamatojums

Vadošā iestāde, kura ir atbildīga par programmas sagatavošanu, izveido programmas veikuma satvaru.

26. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

1.   Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+, ELFLA un Kohēzijas fonda, dalībvalsts veic vidusposma pārskatīšanu . Dalībvalsts un teritoriālais līmenis, kas atbildīgs par programmu, pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

a)

problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

a)

problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

b)

attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija;

b)

attiecīgās dalībvalsts un/ vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija un vajadzības ;

c)

progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;

c)

progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;

d)

attiecīgā gadījumā tehniskās korekcijas iznākums, kā izklāstīts 104. panta 2. punktā.

d)

attiecīgā gadījumā tehniskās korekcijas iznākums, kā izklāstīts 104. panta 2. punktā.

2.   Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.

2.   Dalībvalsts līdz 2025. gada 30. jūnijam attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.

Pārskatītajā programmā iekļauj:

Pārskatītajā programmā iekļauj:

a)

finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;

a)

finanšu resursu piešķīrumu pārskatīšanu pa prioritātēm, t. sk. provizoriskas summas 2026. un 2027. gadam;

b)

pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus;

b)

pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus;

c)

attiecīgā gadījumā finanšu resursu pārskatītos piešķīrumus, kas izriet no 104. panta 2. punktā norādītās tehniskās korekcijas, t. sk. summas par 2025., 2026. un 2027. gadu.

c)

attiecīgā gadījumā finanšu resursu pārskatītos piešķīrumus, kas izriet no 104. panta 2. punktā norādītās tehniskās korekcijas, t. sk. summas par 2025., 2026. un 2027. gadu.

3.   Ja pārskatīšanas rezultātā tiek iesniegta jauna programma, finansēšanas plāns, kas minēts 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, aptver kopējās finanšu apropriācijas katram fondam, sākot no programmas apstiprināšanas gada.

3.   Ja pārskatīšanas rezultātā tiek iesniegta jauna programma, finansēšanas plāns, kas minēts 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, aptver kopējās finanšu apropriācijas katram fondam, sākot no programmas apstiprināšanas gada.

Pamatojums

Vidusposma pārskatīšanas pamatā jābūt saistībām, ko uzņēmusies katra dalībvalsts attiecībā uz fondiem visā to darbības laikā, lai nodrošinātu to prognozējamību. Grozījumu iesniegšanas termiņš ir pārāk agrs, lai nodrošinātu, ka 2024. gada rezultātus var pienācīgi ņemt vērā. Turklāt lūgumu par programmas grozīšanu iesniedz tikai tad, ja tas šķiet vajadzīgs.

27. grozījums

15. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.

Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus, kas ir piemēroti, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus .

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

a)

atbalstīt attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

b)

atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 [1] īstenošanu, ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai  (1).

Šādu pieprasījumu var iesniegt, lai atbalstītu attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

Pamatojums

Jānodrošina, ka programmu grozījumi, kuru pamatā ir KVAI, ir piemēroti, lai sasniegtu Līguma mērķus attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. RK neatbalsta makroekonomiskos nosacījumus kohēzijas politikai.

28. grozījums

15. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību.

Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2022. gada vai pēc 2026. gada, nedz arī attiecībā uz vienu un to pašu programmu divus gadus pēc kārtas.

Pamatojums

Jaunajā KNR jāiekļauj arī laika ierobežojums izmaiņām, kas ir līdzīgas pašreizējās KNR formulējumam.

29. grozījums

15. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija Padomei iesniedz priekšlikumu pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:

a)

ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav konstruktīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

b)

ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 3. punktu, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

c)

ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

d)

ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

e)

ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

Pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts Komisijai adresēta pamatota pieprasījuma 10 dienu laikā no iepriekšējā daļā minētā lēmuma vai ieteikuma pieņemšanas, Komisija var ieteikt Padomei atcelt minētajā daļā norādīto apturēšanu.

 

Pamatojums

KVAI neatbalsta makroekonomiskos nosacījumus kohēzijas politikai. 7. punkta svītrojums jāatspoguļo ar attiecīgiem grozījumiem šā panta turpmākajos punktos (8. un 10. punkta svītrojums, 9. un 11. punkta grozījums).

30. grozījums

15. panta 12. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties saistību apturēšana.

Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu. Eiropas Parlaments var aicināt Eiropas Reģionu komiteju sniegt atzinumu par šo jautājumu.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas . Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus .

Pamatojums

Strukturēto dialogu starp Komisiju un EP varētu izmantot arī reģionālās ietekmes novērtēšanai. Tādējādi EP varētu aicināt RK piedalīties šajās debatēs. Lai izvairītos no nevajadzīgiem kavējumiem, Komisija nekavējoties pārsūta lēmumu.

31. grozījums

16. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis vai attiecīgās vadošās iestādes sadarbībā ar partneriem, kas minēti 6. pantā, sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Programmas izstrādā saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību.

Pamatojums

Skaidrāks formulējums.

32. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

3.   Katrā programmā izklāsta šādus elementus:

3.   Katrā programmā izklāsta šādus elementus:

(..)

(..)

d)

katra konkrētā mērķa:

i)

saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

d)

katra konkrētā mērķa:

i)

saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvs saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

 

(..)

 

(..)

 

iv)

konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

 

iv)

konkrētās mērķteritorijas, pamatojoties uz stratēģiskiem dokumentiem, kas sagatavoti valsts vai reģionālā līmenī, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

(..)

(..)

g)

veiktās darbības, lai 6. pantā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

g)

veiktās darbības, lai 6. pantā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem un Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību ;

(..)

(..)

7.    Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

7.    Attiecīgā vadošā iestāde paziņo Komisijai par jebkurām tām izmaiņām 3. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvajā sarakstā, kā arī 3. punkta d) apakšpunkta iii), vii) un j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

Pamatojums

Lai palielinātu elastību, programmas sākumā sarakstiem nevajadzētu būt izsmeļošiem. Ja vēlamies stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un novērst kavēšanos programmu īstenošanā, būtu jāparedz, ka vadošās iestādes, kam uzticēta fondu apguve, pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas var ziņot Eiropas Komisijai par izmaiņām dažās programmas daļās.

33. grozījums

17. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.– 2025. gad am paredzētās summas.

Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj 2021.– 2027. gad am paredzētās summas , taču summas 2026.–2027. gadam ir tikai aptuvenas, līdz būs zināmi 14. pantā minētās vidusposma pārskatīšanas rezultāti .

Pamatojums

Lai vienlaikus nodrošinātu gan iespēju pārdalīt līdzekļus programmās pēc vidusposma pārskatīšanas, gan saglabāt piešķīrumu visam periodam, tiek ierosināts skaidri norādīt, ka piešķīrums 2026.–2027. gadam ir aptuvens.

34. grozījums

18. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

1.   Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , ja vien tie ir saistīti ar fondu mērķiem .

2.   Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.

2.   Komisija , pamatojoties uz visu lietderīgo informāciju, var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.

3.   Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

3.   Dalībvalsts pārskata programmu saskaņā gan ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, gan ar daudzlīmeņu pārvaldības principu , ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Pamatojums

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir pieņemami, ja tie izstrādāti, pamatojoties uz partnerības principu.

35. grozījums

19. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

Dalībvalsts pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un atbilstoši 6. pantam var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista programmas pārskatīšanā.

36. grozījums

19. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas. Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.

Pamatojums

DP grozīšanas procesā arī jāparedz, ka dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju.

37. grozījums

19. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Dalībvalsts pārskata grozīto programmu , ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Pamatojums

Komisijas sagatavotie apsvērumi, pirms tie tiek ņemti vērā, tiek apspriesti, jo šādi apsvērumi nav saistoši.

38. grozījums

19. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

Pamatojums

Apstiprināšanas laiks ir jāsaīsina, lai paātrinātu procesu.

39. grozījums

19. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.

Plānošanas periodā dalībvalsts , pilnīgi ievērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, var pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei.

(..)

(..)

Pamatojums

Robežvērtības palielināšana līdz 5 % veicinātu elastību. ERAF un ESF+ pārvietojumi attiecas tikai uz to pašu reģionu kategoriju (minēta sākotnējā EK priekšlikumā).

40. grozījums

20. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

1.   ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un ELFLA, ja atbalsts tiek sniegts SVVA un ITI, var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

2.   ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.

2.   ERAF, ESF+ un ELFLA, ja atbalsts tiek sniegts SVVA un ITI, savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.

Pamatojums

Lai gan uz ELFLA vairs neattiecas ESI fondu satvars, integrēta teritoriālā attīstība, tostarp ar ELFLA atbalstu, būtu jāturpina visas ITI un SVVA jomā.

41. grozījums

21. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība .

Lai varētu īstenot kohēzijai nozīmīgus projektus, dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu, vienojoties ar vadošo iestādi un pilnīgi ievērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu tieši, netieši vai dalīti pārvaldīto fondu , izņemot Reformu atbalsta programmu .

Pamatojums

Ņemot vērā kohēzijas politikas resursu vispārējo samazinājumu, dalībvalstis nevajadzētu mudināt no kohēzijas politikas projektiem izņemt vēl vairāk līdzekļu programmām, kurām, lai gan tās var būt vieglāk pārvaldīt, nav saistības ar kohēziju.

42. grozījums

22. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, īstenojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:

Dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību – kam jāizmanto visi fondi (tostarp ELFLA) – , īstenojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:

a)

integrētas teritoriālās investīcijas;

a)

integrētas teritoriālās investīcijas;

b)

sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

b)

sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

c)

citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF atbilstoši 4. panta 1. punkt a e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim .

c)

citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta programmu vadošo iestāžu izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas atbilstoši visiem 4. panta 1. punkt ā minētajiem politikas mērķiem .

Pamatojums

Pašreizējā plānošanas periodā teritoriālos rīkus izstrādā arī vadošās iestādes, tostarp reģionālā līmenī. Minēto rīku pamatā ir stratēģiskie dokumenti, un tie ir efektīvi pielāgoti vajadzībām reģionālā un vietējā līmenī.

Lai teritoriālos rīkus efektīvi īstenotu, ir jāizmanto dažādi fondi (ne tikai ERAF) nolūkā palielināt sinerģiju un uzlabot koordinēšanu.

43. grozījums

23. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.    Teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

1.    Vadošā iestāde nodrošina, ka teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

a)

stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;

a)

stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;

b)

teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

b)

teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

c)

apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās attīstības vajadzības un potenciālu;

c)

apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās attīstības vajadzības un potenciālu;

d)

apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.

d)

apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

2.   Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.

2.   Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo , reģionālo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.

3.   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

3.   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās , reģionālās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

4.    Ja pilsētas, vietējā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

4.    Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 23. panta 2. punktā minētās struktūras sadarbojas ar attiecīgajām vadošajām iestādēm to darbību jomās, kas jāatbalsta saskaņā ar attiecīgo programmu.

5 .   Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

5 .   Ja pilsētas, vietējā , reģionālā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

 

6 .   Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

Pamatojums

Teritoriālās attīstības stratēģiju – kas ir instruments DP mērķu sasniegšanai – izstrādāšanas procesā jānorāda un jāpalielina vadošās iestādes nozīme, jo tā ir struktūra, kas atbildīga par DP īstenošanu.

Saskaņā ar RK atzinumu COTER-VI/031, kurā tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ITI īstenošanā ir tas, ka īstenošanas procesā nav pietiekami ņemti vērā par darbību atlasi atbildīgo struktūru uzdevumi un pilnvaras, dokumentā būtu jāsniedz norāde arī uz reģionālajām pašvaldībām.

Izstrādājot teritoriālās stratēģijas, jānorāda un jāpalielina vadošās iestādes nozīme. Tajā īpaši vajadzētu ietvert prasību izstrādāt stratēģijas sadarbībai ar attiecīgo vadošo iestādi un piešķirt vadošajai iestādei pilnvaras saskaņot šīs stratēģijas ar DP.

44. grozījums

25. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ERAF, ESF+ un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

ERAF, ESF+, ELFLA, kas ir paredzēts kā LEADER, un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Pamatojums

ELFLA jāiekļauj arī tāpēc, lai atbalstītu sabiedrības virzītu vietējo attīstību un LEADER darbības.

45. grozījums

27. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

Pamatojums

Pieredze liecina, ka vadošajai iestādei ir grūti izvēlēties vadošo partneri, ja vietējā rīcības grupa neizvirza kopīgu juridisku personu. Ņemot vērā to, ka vietējām rīcības grupām ir augsts atbildības līmenis un tādēļ arī tās ir atbildīgas par iespējamām kļūdām, būtu jānosaka pienākums šīm grupām dibināt likumīgi izveidotu struktūru.

46. grozījums

31. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:

Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:

a)

ERAF atbalstam atbilstoši mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Kohēzijas fonda atbalstam: 2,5  % ;

a)

ERAF atbalstam atbilstoši mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Kohēzijas fonda atbalstam: 5 % ;

b)

ESF+ atbalstam: 4 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts: 5 %;

b)

ESF+ atbalstam: 5 %;

c)

EJZF atbalstam: 6 %;

c)

ELFLA atbalstam: 5 %;

d)

AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.

d)

EJZF atbalstam: 6 %;

 

e)

AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.

Pamatojums

Vienotā likme (5 %) tehniskajai palīdzībai arī būtu jāietver ESF+.

47. grozījums

33. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.

Dalībvalsts – pēc vienošanās ar attiecīgo vadošo iestādi – izveido komiteju saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību un tās institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.

(..)

(..)

Pamatojums

Lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu pienācīgu iesaistīšanu, ir vajadzīga atsauce uz dalībvalstu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un rīcības kodeksu. Tā kā uzraudzības komiteja tiek veidota, lai uzraudzītu noteiktu programmu, būtu jāparedz, ka par komitejas izveidi ir atbildīga vadošā iestāde.

48. grozījums

33. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus datus un informāciju , kas attiecas uz uzraudzības komitejas darbu, 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

Pamatojums

Visus datus un informāciju attiecībā uz uzraudzības komitejām pašreizējā plānošanas periodā publicē attiecīgajās tīmekļa vietnēs, kas izveidotas šajā nolūkā. Šo labo praksi vajadzētu turpināt 2021.–2027. gadā.

49. grozījums

35. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(..)

(..)

f)

komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu;

f)

komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu , kā paredzēts komunikācijas stratēģijā ;

(..)

(..)

Pamatojums

Tiek ierosināts saglabāt komunikācijas stratēģiju un tās apstiprināšanu un grozīšanu darbības programmu uzraudzības komitejas pārziņā.

50. grozījums

35. panta 1. punkts, jauns punkts aiz i) apakšpunkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(..)

(..)

 

j)

metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, neskarot 27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

Pamatojums

Attiecībā uz metodoloģijas un atlases kritērijiem nevajadzētu prasīt uzraudzības komitejas apstiprinājumu, jo tas aizkavētu vadošās iestādes darbu.

51. grozījums

35. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja apstiprina:

Uzraudzības komiteja apstiprina:

a)

metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 67. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

a)

gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;

b)

gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;

b)

izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)

izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)

jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, izņemot pārvietojumus atbilstoši 19. panta 5. punktam un 21. pantam;

d)

jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, tostarp saistībā ar pārvietojumiem atbilstoši 19. panta 5. punktam un 21. pantam.

d)

izmaiņas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta iii), vii) un j) punktā minētajā informācijā;

 

e)

darbības programmas komunikācijas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus.

Pamatojums

Uzraudzības komitejas apstiprinājums nav vajadzīgs, lai veiktu programmas izmaiņas attiecībā uz pāreju starp prioritārajiem virzieniem ar 5 % (vai 10 %) elastību, jo pretējā gadījumā vadošajai iestādei būtu liegta iespēja laikus veikt korekcijas. Elastības shēma tādējādi zaudētu efektivitāti.

52. grozījums

37. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam , 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.

Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.

Pamatojums

Datu pārsūtīšana 6 reizes gadā rada ievērojamu administratīvo slogu, un to vajadzētu samazināt līdz 3 reizēm gadā, kā tas bija pašreizējās KNR gadījumā.

53. grozījums

43. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

a)

Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs; kā arī Europe Direct informācijas centri un citi tīkli; izglītības un pētniecības iestādes;

a)

Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs; kā arī Europe Direct informācijas centri un citi tīkli; izglītības un pētniecības iestādes;

b)

citi attiecīgie partneri un struktūras.

b)

vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir iesaistītas programmu īstenošanā;

 

c)

citi attiecīgie partneri un struktūras.

Pamatojums

KNR jāveicina programmu īstenošanā un paziņošanā visu iesaistīto valdības līmeņu sadarbība.

54. grozījums

43. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai (“programmas komunikācijas koordinators” ).

Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru vienai vai vairākām programmām (“programmas komunikācijas koordinatori” ).

Pamatojums

Lai atbalstītu fondu integrāciju ar mērķi panākt visaptverošu pieeju, kuras pamatā ir labāka sinerģija, jābūt iespējai iecelt vienu amatpersonu vairākām programmām. Turklāt tādējādi varētu nodrošināt saskaņotāku saziņu starp fondiem.

55. grozījums

43. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori , Eiropas Reģionu komitejas pārstāvji un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

Pamatojums

Komisijai tiek uzticēts izveidot ziņotāju tīklu, kurā būtu jāiesaista arī RK, lai nodrošinātu sinerģiju un sadarbību.

56. grozījums

44. pants, pēc 1. punkta pievienot jaunu punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Vadošās iestādes izstrādā komunikācijas stratēģiju katrai darbības programmai. Vairākām darbības programmām var izstrādāt kopēju komunikācijas stratēģiju. Komunikācijas stratēģijā ņem vērā darbības programmas vai attiecīgo programmu apjomu atbilstīgi proporcionalitātes principam.

Komunikācijas stratēģijā iekļauj VIII pielikumā noteiktos elementus.

Dalībvalsts un vadošā iestāde nodrošina, ka informācijas un komunikācijas pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju nolūkā uzlabot redzamību un mijiedarbību ar iedzīvotājiem un ka minētie pasākumi pēc iespējas plašāk tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos.

Pamatojums

Mēs vēlamies uzsvērt, ka komunikācijas stratēģija ir izšķiroši svarīga, lai veiktu redzamības un komunikācijas koncepcijas izstrādi un tās īstenošanu. Tās pilnīga atcelšana radītu zināmu nenoteiktību šo pasākumu īstenošanā un iespēju, ka nebūs nodrošināts minimālais vienveidības līmenis starp dažādām struktūrām un organizācijām, kuras ir iesaistītas šo pasākumu īstenošanā.

57. grozījums

44. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vadošā iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi, pirms tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:

Vadošā iestāde 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:

(..)

(..)

Pamatojums

Noteikumi saskaņā ar 44. panta 2. punktu varētu radīt kavējumus īstenošanā, vienlaikus ierobežojot vadošo iestāžu elastību.

Tāpēc tiek ierosināts atcelt šo noteikumu, atsaucoties uz vienoto administrāciju novērtējumu, un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus, lai nodrošinātu visplašāko finansēšanas iespēju redzamību.

Alternatīvi, ja tiek uzskatīts, ka ir jāsaglabā iepriekšminētais noteikums, ir svarīgi paredzēt, ka publikācijas laiks nav iepriekš noteikts, bet gan paliek vadošo iestāžu ziņā, lai nodrošinātu atbilstību īstenošanas plānam.

58. grozījums

Jauns pants pēc 44. panta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

1.     Komunikācijas stratēģiju, ko izstrādā vadošā iestāde, iesniedz uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 35. panta 2. punkta e) apakšpunktu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgās darbības programmas vai programmu pieņemšanas.

 

Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts, iepriekš apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.

 

Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 35. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

 

2.     Atkāpjoties no šā panta 1. punkta trešās daļas, vadošā iestāde vismaz reizi gadā informē uzraudzības komiteju vai atbildīgās uzraudzības komitejas par progresu komunikācijas stratēģijas īstenošanā, kā minēts 35. panta 1. punkta f) apakšpunktā, un par tās veikto piemērošanas rezultātu analīzi, kā arī par nākamajā gadā plānotajām informācijas un komunikācijas darbībām un pasākumiem, ar ko tiks vairota fondu publicitāte. Uzraudzības komiteja sniedz atzinumu par nākamajā gadā plānotajiem pasākumiem un darbībām, tostarp par to, kā palielināt sabiedrībai paredzēto komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pamatojums

Tiek ierosināts saglabāt komunikācijas stratēģijas apstiprināšanas, grozīšanas un uzraudzības procedūru, ņemot vērā tās labos rezultātus laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, jo tā arī ļautu nodrošināt, lai Komisijas veiktās kontroles pamatā būtu strukturēts, pieejams dokuments, tādējādi atvieglojot tās uzraudzību.

59. grozījums

50. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.

jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem , kas minēts darba līgumā.

Pamatojums

Norāde uz darba līguma pamatu.

60. grozījums

52. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem.

Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no pieejamiem tirgus avotiem.

Pamatojums

Finanšu instrumenti būtu jāizmanto ne tikai jaunām investīcijām, bet arī investīcijām kopumā, kas ir finansiāli dzīvotspējīgas, un gadījumos, kad pieejamie tirgus avoti nevar nodrošināt finansējumu.

61. grozījums

52. pants, pēc 6. punkta pievienots jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Ja no finanšu instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumu, tostarp MVU, finansēšanai, ar šādu atbalstu veicina jaunu uzņēmumu izveidi, palīdz veidot darījumdarbības agrīnā posma kapitālu, t. i., sagatavošanas kapitālu un sākuma kapitālu, attīstības kapitālu, kapitālu, kas paredzēts uzņēmuma pamatdarbību nostiprināšanai un jaunu projektu īstenošanai, kā arī veicina pašreizējo uzņēmumu jaunu tirgu vai jaunu attīstības virzienu apguvi, neskarot piemērojamos Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šāds atbalsts var ietvert investīcijas gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmajā kapitālā, ievērojot piemērojamo Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu robežas. Tā mērķis ir stimulēt privāto sektoru kā uzņēmumu finansētāju. Tas var ietvert arī uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas izmaksas ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem.

Pamatojums

Jaunajā KNR būtu jāatsaucas arī uz plašu investīciju definīciju, kā tas ir pašreizējā KNR.

62. grozījums

53. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

a)

programmas līdzekļu investīcijas juridiskās personas kapitālā;

b)

atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki iestādē.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

a)

programmas līdzekļu investīcijas juridiskās personas kapitālā;

b)

atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki iestādē.

Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.

Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu saskaņā ar 67. pantu .

Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpaša fonda īstenošanai.

Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpaša fonda īstenošanai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu īstenošanu atbilstīgi tirgus prasībām un mazinātu revīzijas riskus saistībā ar tās struktūras izvēli, kas īsteno finanšu instrumentu, ir svarīgi panākt atbilstību 67. pantam. Saskaņā ar šo grozījumu jāveic grozījumi arī preambulas 44. apsvērumā, 62. panta 3. punktā un 67. panta 4. punktā.

63. grozījums

53. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondu līmenī, vai īpašo fondu līmenī, vai ar investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondi, īpašie fondi, privātie investori vai galasaņēmēji saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

Pamatojums

Nav pamatojuma izslēgt galasaņēmēju ieguldījumu no attiecināmā valsts līdzfinansējuma, ja ieguldījuma mērķis ir finansēt vienu un to pašu ieguldījumu. Šāda izslēgšana nepamatoti sašaurina attiecināmības nosacījumus salīdzinājumā ar dotācijām.

64. grozījums

59. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmas ieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem un nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

Pamatojums

Finanšu instrumentu darbības būtu skaidri jāizslēdz no noteikumu par darbības ilgumu piemērošanas jomas. Šāds izņēmums tika ieviests attiecībā uz 2007.–2013. gadu un 2014.–2020. gadu.

65. grozījums

63. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek , izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzības gadījumā informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm var notikt , izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.

(..)

(..)

Pamatojums

Prasība nodrošināt visu datu elektronisku apmaiņu radītu nevajadzīgu slogu.

66. grozījums

64. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

c)

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;

c)

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām;

d)

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

d)

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām.

(..)

(..)

Pamatojums

Tam vajadzētu paātrināt īstenošanu, jo attiecīgajām iestādēm nav jāgaida papildu tulkojumi, ja tādi būtu nepieciešami.

67. grozījums

67. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai un pirms jebkādām turpmākām šo kritēriju izmaiņām.

 

Pamatojums

Nav skaidri nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var lūgt apspriesties par atlases kritērijiem. Tas traucē vadošās iestādes autonomijai un lēmumu pieņemšanas procesam.

68. grozījums

84. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

a)

2021: 0,5  % ;

b)

2022: 0,5  % ;

c)

2023: 0,5  % ;

d)

2024: 0,5  % ;

e)

2025: 0,5  % ;

f)

2026: 0,5  % .

Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

a)

2021: 2 % ;

b)

2022: 2 % ;

c)

2023: 2 % ;

d)

2024: 2 % ;

e)

2025: 2 % ;

f)

2026: 2 % .

Ja programma pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos gada maksājumus izmaksā pieņemšanas gadā.

Ja programma pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos gada maksājumus izmaksā pieņemšanas gadā.

Pamatojums

Salīdzinājumā ar pašreizējo KNR ikgadējais priekšfinansējuma apjoms ir pārāk strauji samazināts jaunajā KNR.

69. grozījums

85. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:

Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta a) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto lēmumu;

a)

ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta a) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto lēmumu;

b)

ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta c), d) un e) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 88. panta 3. punktā minēto lēmumu;

b)

ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta c), d) un e) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 88. panta 3. punktā minēto lēmumu;

c)

attiecībā uz 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi.

c)

attiecībā uz 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi;

 

d)

valsts atbalsta gadījumā maksājuma pieteikumā var ietvert avansa maksājumus, ko atbalsta saņēmējam izmaksā struktūra, kura piešķir atbalstu, ar nosacījumu, ka šie avansi nepārsniedz 40 % no kopējās atbalsta summas, kas jāpiešķir saņēmējam konkrētajai darbībai .

Pamatojums

Pašreizējās KNR 131. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēta iespēja izmaksāt avansu līdz 40 % apmērā. Šī iespēja būtu jāsaglabā jaunajā KNR.

70. grozījums

86. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

2.   Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 3. punkt u, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 25 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei un reģiona kategorijai;

b)

nākamajos attiecināmības perioda laikā iesniegtajos maksājuma pieteikumos ietvertā summa iekļauj 62. panta 1. punktā minētos attiecināmos izdevumus.

2.   Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punkt u, maksājuma pieteikumos, ietver izdevumus par finanšu instrumentu izveidi vai ieguldījumu tajos .

3.     Summu, kas ietverta pirmajā maksājuma pieteikumā, kurš minēts 2. punkta a) apakšpunktā, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā .

To maksājuma pieteikumos uzrāda atsevišķi .

 

Pamatojums

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam programmas ieguldījums finanšu instrumentos ierobežo izveidoto instrumentu elastīgumu un iespēju vienlaikus atvērt vairākus finanšu produktus. Grozījuma pamatā ir laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam īstenotā paraugprakse.

71. grozījums

88. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

(..)

c)

noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojami līdzīga veida darbībai;

c)

noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm , kas Savienības politikas virzienos ir piemērojamas līdzīga veida darbībai;

d)

noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas piemērojami saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai.

d)

noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm , kas piemērojamas saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai.

Pamatojums

Panta saskanības nodrošināšanai.

72. grozījums

99. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 26. decembr im otrajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.

Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 31. decembr im trešajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.

Gadījumā, ja maksājums tiek apturēts likumīgu iemeslu dēļ vai piesardzības nolūkā, piemēro arī pagarinājumu.

Pamatojums

Atcelšanas noteikumus nevajadzētu saīsināt, bet saglabāt n+3 līmenī, ņemot vērā to, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām pašreiz ir grūtības nodrošināt pietiekamu līdzfinansējumu. Par termiņu būtu jānosaka gada beigas.

73. grozījums

103. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.

Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.

Lēmumā arī nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

Lēmumā arī nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

 

Tādējādi minimālais kopējais piešķīrums no fondiem gan valsts, gan reģionālā līmenī ir vienāds ar 76 % no budžeta, kas 2014.–2020. gada periodā piešķirts katrai dalībvalstij vai reģionam.

Pamatojums

Drošības tīkls, ko Komisija nodrošina valsts līmenī, nenovērš atsevišķu atbalstāmo reģionu skaita nesamērīgu samazināšanu, ko nevarētu pamatot ar kohēzijas politiku.

74. grozījums

104. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 2,5  % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 8 430 000 000  EUR ).

Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 3,3  % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā XX XXX XXX XXX EUR).

Pamatojums

Komisijas priekšlikums radītu nozīmīgus budžeta samazinājumus teritoriālās sadarbības pasākumiem neatkarīgi no jaunu pasākumu iekļaušanas ETS regulas projektā. Tādēļ RK ierosina palielināt Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa līdzekļus līdz 3,3 % no kopējiem kohēzijas politikas resursiem: tas nodrošinātu pašreizējo pārrobežu sadarbības programmu, kā arī starpreģionu sadarbības un attālāko reģionu sadarbības īstenošanu. Ir jāsaglabā pašreizējā piešķīruma metode Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īstenošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 VII pielikumā, ņemot vērā to, ka ierosinātā jaunā piešķīruma metode Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īstenošanai varētu diskriminēt dalībvalstis un reģionus ar zemu iedzīvotāju blīvumu valsts pierobežā (jo īpaši jaunais 25 kilometru kritērijs).

75. grozījums

105. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija var apstiprināt priekšlikumu, ko dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīguma vai vidusposma pārskatīšanas kontekstā un ar ko ierosina pārvietot:

a)

ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;

b)

no piešķīrumiem, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem, uz mazāk attīstītiem reģioniem.

Komisija var apstiprināt priekšlikumu, ko dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīguma vai vidusposma pārskatīšanas kontekstā un ar ko ierosina pārvietot ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem.

Pamatojums

Jābūt iespējām veikt pārvietojumus starp visām reģionu kategorijām.

76. grozījums

106. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo summu atbalstam no fondiem katrai prioritātei.

Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka maksimālo summu atbalstam no fondiem katrai prioritātei un līdzfinansējuma likmi attiecībā uz programmu .

Pamatojums

Maksimālās līdzfinansējuma likmes noteikšana DP līmenī (nevis maksimālās likmes noteikšana katrai prioritātei) nodrošina lielāku elastīgumu īstenošanas procesā. Tas ļaus dažādot līdzfinansējumu prioritātēm, ņemot vērā intervences veidu.

77. grozījums

106. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz:

a)

70 % mazāk attīstītiem reģioniem;

b)

55 % pārejas reģioniem;

c)

40 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz:

a)

85 % mazāk attīstītiem reģioniem;

b)

70 % pārejas reģioniem;

c)

50 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 70 % .

Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % .

ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.

ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.

Pamatojums

Līdzfinansējuma likmes būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī.

78. grozījums

106. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 70 % .

Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 85 % .

(..)

(..)

Pamatojums

Līdzfinansējuma likme ETS būtu jāsaglabā 85 % līmenī.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atbalsta Komisijas galvenos mērķus saistībā ar jauno Kopīgo noteikumu regulu (KNR), jo īpaši, lai modernizētu kohēzijas politiku, padarot to vienkāršāku, elastīgāku un efektīvāku, kā arī būtiski samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm;

2.

atzinīgi vērtē faktu, ka kohēzijas politika joprojām ir pieejama visiem Eiropas Savienības reģioniem; tā bija viena no galvenajām Eiropas Reģionu komitejas prioritātēm, kuru tā pauda iepriekšējos atzinumos šajā jautājumā, kā arī galvenā ideja iniciatīvā #CohesionAlliance;

3.

atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta dalītās pārvaldības pieeja, taču norāda, ka pasākumi jāturpina īstenot “vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī”, stiprinot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi programmu vadīšanā, cik vien iespējams, tuvāk iedzīvotājiem saskaņā ar subsidiaritātes, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem;

4.

aicina turpināt vienkāršošanu, piemēram, samazināt administratīvo slogu, kas izriet no valsts atbalsta noteikumiem;

Mērķi un vispārēji atbalsta noteikumi

5.

atbalsta piecus jaunus politikas mērķus, ņemot vērā to, ka tie, no vienas puses, lielā mērā atbilst iepriekšējiem tematiskajiem mērķiem un, no otras puses, nodrošina lielāku elastību to plašāku definīciju dēļ;

6.

uzskata, ka ELFLA neiekļaušana Kopīgo noteikumu regulā rada nopietnu pamatu bažām, jo tas var apdraudēt strukturālo un investīciju fondu integrēto pieeju lauku apvidos, ņemot vērā to, ka lauku attīstība ir kohēzijas politikas mērķu pamatelements. Lai palielinātu sinerģiju ar lauku attīstību, Komiteja aicina atkārtoti iekļaut ELFLA Kopīgo noteikumu regulā (sk. RK atzinumu NAT-VI/034 par KLP); tomēr pauž atzinību par to, ka priekšlikumā Regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem (2. pants) attiecībā uz dažām tēmām ir ietverta atsauce uz jauno KNR, jo īpaši attiecībā uz integrētiem teritoriālās attīstības jautājumiem;

7.

atgādina, ka kohēzijas politikā ir jāsaglabā Eiropas Sociālais fonds, jo tas ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos un cilvēkkapitālā, sociālās iekļautības un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai un miljoniem Eiropas iedzīvotāju dzīves uzlabošanai;

8.

uzsver partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu nozīmi un aicina iekļaut pašreizējo rīcības kodeksu kā regulas projekta pielikumu; aicina pilnīgi īstenot rīcības kodeksu, lai nodrošinātu, ka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība veido pilntiesīgu partnerību;

Stratēģiskā pieeja

9.

pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikums nav iekļauts atjaunotajā ilgtermiņa stratēģijā, kas ir nākamā pēc stratēģijas “Eiropa 2020”; gaida, ka Komisija iepazīstinās ar šādu jaunu ilgtermiņa ES stratēģiju ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, kuras pamatā ir reformēta pārvaldība, kas pilnīgi veidota uz daudzlīmeņu pārvaldības bāzes;

10.

atzinīgi vērtē jauno partnerattiecību nolīgumu kā vienkāršāku un mazāk apjomīgu dokumentu;

11.

uzstāj, ka jebkuram pārskaitījumam starp fondiem vai no fondiem uz InvestEU programmu vai citiem Savienības instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, ir pilnīgi jāatbilst subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem un tie nedrīkst vājināt fondu īstenoto attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju;

12.

atzinīgi vērtē faktu, ka ir samazināts veicinošo nosacījumu skaits un ka tematiskie veicinošie nosacījumi tagad ir skaidrāk saistīti ar konkrētu jomu stratēģiskām politikas pamatnostādnēm;

13.

tomēr pauž bažas par faktu, ka maksājumi nav iespējami, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošo nosacījumu izpildi, jo tas varētu radīt kavējumus programmu īstenošanā;

14.

pieprasa jau jaunajā plānošanas sistēmā noteikt piešķīrumus visiem plānošanas perioda gadiem, tostarp indikatīvos piešķīrumus 2026. un 2027. gadam, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp papildu elastību, no vienas puses, un kohēzijas politikas rīcībspēju, no otras puses; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt kohēzijas politikas ilgtermiņa stratēģisko ieguldījumu pieeju, kuras pamatā ir viss 7 gadu finansēšanas periods;

15.

atkārtoti norāda, ka RK stingri iebilst pret makroekonomisko nosacījumu negatīvo koncepciju, kuras rezultātā ESI fondu un ekonomikas pārvaldības savstarpējās saiknes dēļ pilsētas un reģioni kļūtu par valstu valdību politikas neveiksmju “ķīlniekiem”. Kohēzijas politikā, īstenojot mērķus, kuriem ir maz saistības ar makroekonomisko pārvaldību, nedrīkst piemērot nosacījumus, kurus nevar ietekmēt vietējās un reģionālās pašvaldības un citi saņēmēji. Tādēļ galasaņēmējiem vai saņēmējiem piešķirtos maksājumus nedrīkst ietekmēt nepareiza makroekonomisko nosacījumu piemērošana attiecīgajā dalībvalstī;

16.

no otras puses, norāda uz nepietiekamu analīzi par darbības procedūrām Eiropas pusgada savienošanai ar kohēzijas politiku un uz skaidrības trūkumu par kohēzijas politikas intervenču un Reformu atbalsta programmas pasākumu koordinēšanas kārtību, kā arī uzstāj, ka vienmēr ir jāievēro kohēzijas politikas konkrētie mērķi, lai palielinātu Eiropas pusgada reģionālo dimensiju;

17.

uzskata, ka veicinošo nosacījumu mehānismam jau tagad ir pozitīva ietekme kohēzijas politikai nozīmīgās reformu jomās;

18.

atzinīgi vērtē tādu integrētu teritoriālo instrumentu statusa nostiprināšanu, kuri ir unikāls rīks augšupējas pieejas atbalstam; uzsver, ka tomēr vairāk jārespektē par darbību atlasi atbildīgo struktūru uzdevumi un pilnvaras;

Programmu plānošana

19.

aicina racionalizēt struktūru programmām, kas salīdzinājumā ar pašreizējo periodu tās nav kļuvušas vienkāršākas. Uzskata, ka izmaiņu apstiprināšanai paredzētais laiks ir pārāk ilgs, jo tas ir tāds pats, kāds ir paredzēts programmas apstiprināšanai;

20.

uzskata, ka ierosinātā vienotā likme 2,5 % apmērā tehniskās palīdzības sniegšanai ERAF un Kohēzijas fondam joprojām ir nepietiekama, un šajā ziņā ierosina noteikt vienotu likmi 5 % apmērā tehniskās palīdzības sniegšanai, ņemot vērā arī to, ka jaunajā regulā nav iekļauts īpašs mērķis attiecībā uz kapacitātes palielināšanu;

Uzraudzība, izvērtēšana, komunikācija un redzamība

21.

atzinīgi vērtē jaunās KNR nodomu pastiprināt fondu līdzekļu īstenošanas pārredzamību un redzamību un atgādina par RK aicinājumu veikt precīzākus pasākumus, lai stiprinātu reģionālo un vietējo pašvaldību pārskatatbildību un ESI fondu redzamību konkrētajā teritorijā un, izmantojot atbilstošas komunikācijas darbības, gādātu par to, lai kohēzijas politikas pasākumi, kas nenoliedzami ir viena no ES integrācijas priekšrocībām, būtu daudz vairāk pamanāmi iedzīvotājiem uz vietas;

22.

tomēr ierosina, ka vadošajām iestādēm būtu jāļauj identificēt vienu komunikācijas vadītāju vairākām programmām, lai palielinātu saskaņotību;

Finansiālais atbalsts

23.

atbalsta jaunos noteikumus, kuru mērķis ir palielināt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, kā arī jaunos noteikumus, kuru mērķis ir racionalizēt finanšu instrumentu izmantošanu un labāku integrēšanu plānošanas un īstenošanas procesā;

Pārvaldība un kontrole

24.

uzskata, ka iestāžu izraudzīšanas procedūru atcelšana un sertificēšanas iestāžu noteikšana un lielāka paļaušanās uz valstu pārvaldības sistēmām ir atzinīgi vērtējams administratīvā sloga samazinājums iestādēm, kas ir atbildīgas par ESI fondu īstenošanu;

25.

atzinīgi vērtē revīzijas noteikumu vienkāršošanu ierosinātajā KNR, jo īpaši jaunos noteikumus, kas stiprina vienotās revīzijas principu, kurš ne tikai ievērojami samazina administratīvo slogu programmas iestādēm un saņēmējiem, bet arī veicina samērīgumu;

26.

atzinīgi vērtē arī iespēju uzlabot samērīgus pasākumus programmām ar labi funkcionējošu vadības un kontroles sistēmu un labiem rezultātiem;

Finanšu pārvaldība

27.

pauž bažas par to, ka priekšfinansējuma līmenis ir krasi samazināts līdz ikgadējam maksājumam 0,5 % apmērā no katra fonda kopējā atbalsta un aicina palielināt priekšfinansējumu vidēji vismaz 2 % apmērā;

28.

norāda, ka “n+2” noteikuma atjaunošana radītu pašreizējā plānošanas perioda slēgšanas pārklāšanos ar jaunā noteikuma pirmo n+2 mērķi, kas uzliek lielu administratīvo slogu programmu īstenošanā. Šajā saistībā aicina saglabāt pašreizējo “n+3” noteikumu;

Finanšu shēma

29.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā KNR saglabā NUTS II līmenī trīs reģionu kategorijas (mazāk attīstīti reģioni, pārejas reģioni, vairāk attīstīti reģioni) un atbalsta robežvērtības pārvirzi no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītajiem reģioniem no 90 % no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līdz 100 %, ņemot vērā to, ka tas atspoguļo 7. ziņojuma par Kohēzijas fondu novērojumus par reģioniem ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam, kurš, šķiet, ir iestrēdzis “vidēja ienākumu līmeņa lamatās” ar ievērojami zemākiem izaugsmes rādītājiem nekā ES vidējais rādītājs;

30.

aicina saglabāt pašreizējo līdzfinansējuma likmi 85 % apmērā mazāk attīstītajiem reģioniem, attālākajiem reģioniem, kā arī Kohēzijas fondam un ETS mērķim, 70 % apmērā pārejas reģioniem un 50 % apmērā attīstītākajiem reģioniem, ņemot vērā to, ka vispārējs samazinājums varētu radīt risku, ka tiks atcelts finansējums, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, kā arī samazinātu kohēzijas politikas pievilcīgumu, jo īpaši attīstītākajos reģionos;

31.

uzskata, ka PVN maksimālā apmēra noteikšana par attiecināmiem izdevumiem (5 000 000 EUR) var mazināt programmu pievilcīgumu pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz svarīgiem infrastruktūras projektiem;

32.

aicina Komisiju atjaunināt regulas pielikumus saskaņā ar šajā atzinumā ierosinātajiem grozījumiem, īpašu uzmanību veltot:

zināšanu novērtēšanai un pasākumiem, kuru mērķis ir jaunuzņēmumu un MVU iesaiste pārdomātas specializācijas iniciatīvās,

sīki izklāstītām prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijām,

NUTS 3. līmeņa un NUTS 2. līmeņa pierobežas reģionu iedzīvotāju daļas un katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita daļas svērtās kopsummas atkārtotai izvērtēšanai, kas jāveic saistībā ar pārrobežu sadarbības un transnacionālās sadarbības programmām,

nepieciešamībai ņemt vērā reģionālo ietekmi, ko dalībvalstij rada maksimālais kopējais piešķīrums, kuru tā saņem no fondiem.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(2)   Komisijas 2014. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 868/2014, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 241, 13.8.2014., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(1)  Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

(1)  Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

(1)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).


7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/84


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Sociālais fonds Plus”

(2019/C 86/07)

Ziņotāja:

Susana DÍAZ PACHECO (ES/PSE), Andalūzijas reģiona priekšsēdētāja

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

COM(2018) 382 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Preambula, pirmā atsauce

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9. pantu, 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 174. pantu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu,

Pamatojums

Ņemot vērā ESF+ darbības jomu, šķiet lietderīgi minēt LESD 9. pantu. No otras puses, ir jāpievērš lielāka uzmanība reģionālās politikas mērķim saskaņā ar ierosinātās Kopīgo noteikumu regulas 4. panta 2. punktu, kurā ir teikts, ka ESF+ atbalstīs Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

2. grozījums

Preambulā aiz piektās atsauces pievienot jaunu atsauci:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

ņemot vērā iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/C 428/09),

3. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana , tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu .

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu un atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ ir jāveicina ieguldījumi iedzīvotājos un nodarbinātības, izglītības un sociālās integrācijas nozaru politikas sistēmās.

Pamatojums

Neietekmējot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, ir jāpiešķir lielāka nozīme reģionālās politikas mērķim.

4. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(2)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

(2)

Savienības līmenī ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas būs stratēģijas “Eiropa 2020” pēctece un īstenos ilgtspējīgas attīstības mērķus, nodrošinās stratēģisku satvaru jaunajam plānošanas periodam, kas sāksies 2021. gadā. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā sadarbībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

5. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks , kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

(5)

Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, taisnīga pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība , tostarp digitālā pārveide, un strauji novecojoši Eiropas iedzīvotāji , kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi , jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, un uzlabojot izglītības, apmācības, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

Pamatojums

Būtu jālieto tehnoloģiski neitrāli un jau ieviesti termini.

6. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Regula (ES) Nr. […] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

(6)

Regula (ES) Nr. […] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un kā tas tiks koordinēts ar citiem fondiem , kā arī jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

7. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

(8)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu , darbību raksturojumu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

Ņemot to vērā, ir svarīgi turpināt vienkāršošanas pasākumus, lai samazinātu fondu pārvaldības slogu un tādējādi palielinātu fondu pievienoto vērtību, atpazīstamību un efektivitāti, par prioritātēm nosakot centienus un cilvēkresursus politisko mērķu īstenošanā.

Pamatojums

Paskaidrojums “darbību raksturojums” tiek ieviests, lai paaugstinātu vienkāršošanas prasības attiecībā uz tādām darbībām, kas skar vistrūcīgākās personas. Izmaksu un procedūru vienkāršošana veicina politisko mērķu īstenošanu, jo tā visu uzmanību virza uz darbību efektivitāti, sekmējot mazo līdzekļu saņēmēju piekļuvi fondiem.

8. grozījums

Jauns apsvērums pēc 8. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(8.a)

Atbalsts saskaņā ar ieguldījumu prioritāti attiecībā uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību var veicināt visus šajā regulā noteiktos tematiskos mērķus. ESF+ atbalstītajām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām jābūt iekļaujošām attiecībā uz vistrūcīgākajām personām konkrētajā teritorijā gan vietējās attīstības grupu pārvaldības, gan stratēģijas satura ziņā.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka ir jāatspoguļo uzlabota ESF+ reģionālā un vietējā pieeja/saskaņošana pēc 2020. gada, ir vajadzīga skaidra norāde uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

9. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

(14)

Tā kā ESF+ ir galvenais ES instruments, ar kuru tiek veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā un prasmēs, tam ir izšķiroši svarīga loma sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

Pamatojums

ESF teritoriālā dimensija ir jāsaglabā.

10. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem , jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām , sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(15)

ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem , un kura arī sekmē sociālo iekļaušanu un kurā tiek ņemtas vērā nelabvēlīgā situācijā esošas grupas , sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību veltot bērniem, kas nāk no nelabvēlīgām sociālajām grupām, piemēram, institucionālajā aprūpē esošiem un bezpajumptniekiem bērniem , un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību un īpašu uzmanību veltot iekļaušanai atpakaļ izglītības sistēmā , kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no paaudzes uz paaudzi, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību , uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāveido sinerģija ar programmu Erasmus, lai pietiekami un aktīvi sasniegtu nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos un viņus sagatavotu mobilitātes pieredzei ārzemēs un palielinātu viņu līdzdalību pārrobežu mācību mobilitātē.

Pamatojums

Kā norādīts vispārīgās daļas 1. apsvērumā, ESF būtu “jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana”; atbalstam izglītības jomā nevajadzētu būt atkarīgam no sociālās iekļaušanas jautājuma, bet jāīsteno līdztekus.

11. grozījums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)

ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā paredzēts jaunajos apstiprinātajos noteikumos par Enerģētikas savienības pārvaldību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību sociālajā un veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni proaktīvu un reaktīvu politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem , saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principu , sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem , cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiedarīgajiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot īpaši paredzētu atbalstu sociālajai un uz solidaritāti balstītai ekonomikai . ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem , kā arī pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi piemērotam sociālam mājoklim vai izmaksu ziņā pieejamam mājoklim . ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

12. grozījums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(19)

ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu un reģionālās shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

13. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām.

(20)

Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgiem kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālo un ekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda , Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētām un saskaņotām darbībām , kā arī to fondu darbībām, kas var pozitīvi ietekmēt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju . Dalībvalstīm būtu jānodod atbilstoši ESF + resursi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai segtu vajadzības, kas saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju vietējā līmenī.

Pamatojums

Ir jānovērš jebkāda veida pārklāšanās starp ESF+ un Patvēruma un imigrācijas fondu, lai no tiem finansētās darbības būtu ne tikai savstarpēji papildinošas, bet arī saskaņotas.

14. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(21)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu . Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(21)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un sociālo rezultātu pārskata konstatētām problēmām Eiropas pusgadā un valstu ziņojumos . Šos ziņojumus sagatavo ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm. Dalībvalstis atbilstīgi katra reģiona īpatnībām atvēl tādu attiecīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus , kas, saskaņojot ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ir būtiski no ESF+ darbības jomas un uzdevuma viedokļa, ņemot vērā dažādo politikas jomu kompetenču pārvaldību un nepieciešamo finansējumu . Komisijai, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajam pašvaldībām būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, saglabājot ESF+ autonomiju, ciktāl tas ir tikai instruments Eiropas pusgada finansēšanai, ja tiek īstenoti vieni un tie paši mērķi, izvairoties no ESF+ nepareizas izmantošanas ārpus tā mērķiem. . Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

Pamatojums

Saiknē starp ESF+ un Eiropas pusgada finansēšanu būtu jāņem vērā ne tikai sociālās grāmatzīmes, bet arī valstu ziņojumi, kas sagatavoti ciešā sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm un kuri jāsagatavo pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām struktūrām. Ņemot vērā ciešo saikni starp ESF+ un Eiropas pusgadā iekļautajām nodarbinātības pamatnostādnēm, ESF+ var būt Eiropas pusgada finansēšanas instruments tajās darbībās, uz kurām attiecas kāds no fonda mērķiem.

15. grozījums

Jauns apsvērums aiz 22. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(22.a)

ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības līmeni un viņu sociālo atstumtību (26,4  % 2017. gadā), kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un nelabvēlīgas vides izcelsmes bērniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, kas veicina vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstīm, piemērojot dalītas pārvaldības principu, būtu jāpiešķir atbilstoši ESF + līdzekļi Eiropas Bērnu garantiju shēmai, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Savlaicīgi ieguldījumi bērnos sniedz nozīmīgu atdevi bērniem pašiem un sabiedrībai kopumā. Palīdzot bērniem pilnveidot prasmes un spējas, viņiem kā jauniem cilvēkiem paveras iespējas pilnībā attīstīt savu potenciālu, kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt izredzes darba tirgū.

16. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm un reģioniem jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.– 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni . Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.

(23)

Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos , kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm un reģioniem jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.– 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm un reģioniem arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp jaunatnes nodarbinātībai . Turklāt dalībvalstīm un reģioniem būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc dalībvalstīm , kurās ir reģioni ar augstu jauniešu bezdarba līmeni un lielu skaitu ekonomiski neaktīvu jauniešu, vismaz 15 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu attiecīgo reģionu jauniešu piemērotību darba tirgum.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. No otras puses, augsts jauniešu bezdarba līmenis un liels skaits ekonomiski neaktīvu jauniešu ietekmē dažādas dalībvalstis, lai gan reģionālie rādītāji vienā valstī var būt ļoti atšķirīgi. Tādēļ aprēķini ir jāveic, pamatojoties uz dažādām reģionālajām realitātēm, un resursu piešķiršana un izpilde ir jāveic jutīgākajās konstatētajās jomās.

17. grozījums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.

(24)

Dalībvalstīm , pilnībā ievērojot partnerības, subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. pantu, būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.

Pamatojums

ESF+ pamatā esošajai teritoriālajai pieejai būtu jāparedz arī cieša sadarbība starp visiem valdības līmeņiem un citām struktūrām, kas noteiktas Kopējo noteikumu regulas 6. pantā, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību.

18. grozījums

Jauns apsvērums aiz 25. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(25.a)

Turklāt ir jāņem vērā LESD 174. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka īpaša uzmanība ir jāveltī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, salām, pārrobežu un kalnu reģioniem.

19. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(26)

Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.

(26)

Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem dalībniekiem, sevišķi un konkrēti reģionālā un vietējā līmenī, un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem , pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis , kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

20. grozījums

28. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(28)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

(28)

Dalībvalstu pārvaldes iestādēm valsts un reģionālā līmenī un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

21. grozījums

30. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(30)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem šīs regulas nolūkiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679.

(30)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu un reģionālajiem datu pārziņiem šīs regulas nolūkiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Turklāt dalībvalstīm un reģioniem būtu jānodrošina piekļuve minētajiem datiem, izmantojot līdzekļus, kas ļauj ievērot konkrēto rādītāju nosūtīšanas termiņus.

22. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(31)

Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka veiksmīgas idejas iespējams īstenot plašākā mērogā vai citos kontekstos ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai no citiem avotiem.

(31)

Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka ir iespējams novērtēt veiksmīgu ideju kvalitāti un tās piemērot plašākā mērogā vai citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai apvienojumā ar citiem avotiem.

Pamatojums

Lai sekmētu īstenojamu ideju nodošanu, starptautiskajai sadarbībai nevajadzētu aprobežoties ar dalībvalstu uzlabotajām inovācijām, bet to vajadzētu attiecināt arī uz pārbaudītu inovāciju izmēģinājuma testiem no pilsētas uz pilsētu.

23. grozījums

Aiz 31. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(31.a)

ESF + aptver pārrobežu partnerības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un to darbībām, kuru mērķis ir veicināt brīvprātīgu un taisnīgu mobilitāti, kā arī pārrobežu darba tirgus pārredzamību un integrāciju, izmantojot informāciju, konsultācijas un darbā iekārtošanu. Daudzos pierobežas reģionos tām ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā.

24. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(32)

ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

(32)

ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

25. grozījums

36. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(36)

Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.

(36)

Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs jo īpaši centienus mazināt nevienlīdzību veselības jomā un pieejā veselības aprūpei un profilaksei , sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.

26. grozījums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos , lai nodrošinātu sociāli pieņemamu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un ļaus sasniegt kopējo mērķi 30 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

Pamatojums

Saskaņošana ar atzinumu 2389/2018 par DFS. Tiesību aktu kopums 2021.–2027. gadam.

27. grozījums

2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

“minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

(3)

“minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti , atbilstoša pārtika, pienācīgs mājoklis un veselības aprūpe ;

28. grozījums

2. panta 1. punkts

Aiz 7. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

“pārrobežu partnerība” nodarbinātības un sociālās inovācijas jomā ir struktūra sadarbībai starp valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem pierobežas apgabalos vismaz divās valstīs;

29. grozījums

2. panta 1. punkta 10. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

“tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

(10)

“tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

30. grozījums

2. panta 1. punkta 16. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(16)

“sociālās inovācijas” ir darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

(16)

“sociālās inovācijas” ir kolektīvas darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu preču, pakalpojumu, modeļu vai metožu (kombināciju) izstrādi , izmēģināšanu, validēšanu, īstenošanu un plašu izvēršanu , kuras apmierina sociālās vajadzības un risina sociālās problēmas un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskajām, privātajām un trešā sektora organizācijām , tādējādi stiprinot pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iespējas un veicinot to spēju rīkoties;

31. grozījums

2. panta 1. punkta 17. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(17)

“sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši ;

(17)

“sociālās politikas eksperimenti” ir izmēģināt un salīdzinoši novērtēt inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai, ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citos ģeogrāfiskajos vai nozaru apstākļos vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos labāki salīdzinājumā ar pašreizējo praksi ;

32. grozījums

3. panta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm to dažādajos centrālajos, reģionālajos un vietējos līmeņos panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši kohēzijas politikas principiem samazināt atšķirības un palielināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija , un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, ņemot vērā vajadzību izstrādāt integrētus pasākumus, kas atspoguļotu konkrēto stāvokli valstī.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

33. grozījums

3. panta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu un to vietējā līmeņa iestāžu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

34. grozījums

4. panta 1. punkta i) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

i)

uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku ;

i)

uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un personām ar invaliditāti , un veicināt pašnodarbinātību , palielināt ekonomikas dalībnieku un sociālās ekonomikas dalībnieku nodarbinātību, kā arī sekmēt pārrobežu darbaspēka mobilitāti ;

Pamatojums

Īpaši tiek minētas personas ar invaliditāti un pārrobežu darbaspēka mobilitātes veicināšana, ņemot vērā to nozīmi, lai ekonomiski, sociāli un teritoriāli panāktu vienotāku Eiropu. Nodarbinātības palielināšana būtu jāattiecina uz visiem ekonomikas dalībniekiem.

35. grozījums

4. panta 1. punkta ii) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ii)

modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

ii)

modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti un uzlabot darba kvalitāti visos aspektos ;

Pamatojums

Īpaši tiek minēta darba kvalitātes uzlabošana visos aspektos, ņemot vērā tās nozīmi, lai ekonomiski, sociāli un teritoriāli panāktu iekļaujošāku un vienotāku Eiropu.

36. grozījums

4. panta 1. punkta iv) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

iv)

uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

iv)

uzlabot izglītības un apmācības , kā arī augstākās izglītības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

Pamatojums

Arī turpmāk jābūt iespējai izmantot izglītības potenciālu, lai atbalstītu reģionu inovācijas spēju uzlabošanu un nodrošinātu, ka augstāka kvalifikācija uzlabo nodarbinātības izredzes zinātnē un tautsaimniecībā. Augstākās izglītības atbalstīšanai ir būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā.

37. grozījums

4. panta 1. punkta v) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

v)

sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās mobilitāti visiem;

v)

sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību un augstāko izglītību , tostarp mācīšanās mobilitāti visiem

Pamatojums

Arī turpmāk jābūt iespējai izmantot izglītības potenciālu, lai atbalstītu reģionu inovācijas spēju uzlabošanu un nodrošinātu, ka augstāka kvalifikācija uzlabo nodarbinātības izredzes zinātnē un tautsaimniecībā. Augstākās izglītības atbalstīšanai ir būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā.

38. grozījums

Pēc 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkta pievienot jaunu punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

xii)

stiprināt iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un veicināt efektīvu publisko pārvaldi.

Pamatojums

Mērķis ir no jauna iekļaut pašreizējā ESI fondu plānošanas perioda 11. tematisko mērķi laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā, ka ir aizkavējusies institucionālo spēju un vietējo pārvaldes iestāžu stiprināšana.

39. grozījums

4. panta 2. punkta 1. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.

viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

1.

viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku un pasniedzēju apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

Pamatojums

Bezdarbnieku apmācība ir ļoti vērsta uz nodarbinātības sasniegšanu, un, lai to nodrošinātu, pasniedzējiem ir jābūt kvalificētiem.

40. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590  EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000  EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā , un papildu finansējumu 400 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934  EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590  EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000  EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā. Finansējuma sadalījumā īpašu uzmanību pievērš mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem, kas minēti LESD 174. panta trešajā daļā, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Turklāt papildu finansējumu 400 000 000  EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934  EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Pamatojums

Ciktāl ESF+ veicina Eiropas Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, ir nepieciešams, lai, piešķirot finansējumu, īpaša uzmanība tiktu pievērsta mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem, kas minēti LESD 174. panta trešajā daļā, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

41. grozījums

5. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Pamatojums

Ir jānodrošina tehniskā palīdzība 2. punktam, proti, dalītās pārvaldības līdzekļi.

42. grozījums

7. panta 1. punkta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.    Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno , ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu , un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus .

1.    Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālajā līmenī, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, piešķir atbilstošu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem , ievērojot dalītās pārvaldības principu, intervences pasākumiem, kas veicinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības, kā arī palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā, attiecīgajos ziņojumos par valstīm un konkrētai valstij paredzētajos sociālās politikas ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu , kā arī saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgstpējīgas attīstības mērķiem. Dalībvalstis atbalsta saņēmējiem papildu pienākumus var noteikt tikai tad, ja tie ir pamatoti, lai virzītos uz ESF + mērķiem un to īstenošanu.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

43. grozījums

7. panta 1. punkta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.    Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

1.    Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem fondiem, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu gan plānošanas, gan īstenošanas posmā , neskarot Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 3. un 4. pantā noteiktos mērķus . Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. No otras puses, nav vajadzīgs iekļaut koordināciju ar šiem diviem jaunajiem instrumentiem: reformu īstenošanas instruments un tehniskā atbalsta instruments. Koordinācijai jānotiek ar ESIF un tiem instrumentiem, kas iekļauti teksta normatīvajā daļā, ņemot vērā ESF+ galveno mērķi. Tāpat ir īpaši jāmin Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

44. grozījums

7. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.

2.   Dalībvalstis , saskaņojot ar reģioniem un ņemot vērā dažādo politiku kompetenču pārvaldību un tai nepieciešamo finansējumu, piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas , ņemot vērā reģionālās īpatnības, apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā , ņemot vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un tiesības, kā arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi .

Pamatojums

Šo prasību izpilde var būt atkarīga tikai no tā, vai Eiropas Savienības ekonomiskā un sociālā kohēzija tiek veicināta tā, lai piešķiramo summu sadalījumā tiktu ievērota reģionālo un vietējo struktūru vadības kapacitāte un kompetenču jomas saistībā ar problēmām, ko tās risina.

45. grozījums

7. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.

5.   Dalībvalstis, kurās ir reģioni, kur 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā reģionālā un vietējā līmenī .

Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.

Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.

Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.

Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus. Dalībvalstis, piemērojot dalītas pārvaldības principu, atbilstošu daļu no saviem ESF + līdzekļiem piešķir Eiropas Bērnu garantiju shēmas īstenošanai, lai nodrošinātu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.

Pamatojums

Augsts jauniešu bezdarba līmenis un liels skaits ekonomiski neaktīvu jauniešu ietekmē dažādas dalībvalstis, lai gan reģionālie rādītāji vienā valstī var būt ļoti atšķirīgi. Tādēļ aprēķini ir jāveic, pamatojoties uz dažādām reģionālajām realitātēm, un resursu piešķiršana un izpilde ir jāveic jutīgākajās konstatētajās jomās. Jauniešu nodarbinātības atbalstam jābūt vienam no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina ar ESF+ palīdzību, it īpaši tajās valstīs, kurās ir reģioni, kur bezdarba līmenis pārsniedz vidējo rādītāju, un ir jānodrošina, ka šis atbalsts ir vismaz 15 %, lai tas būtu pietiekams.

46. grozījums

8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.    Katra dalībvalsts nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

1.    Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālā līmenī nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu saskaņā ar Rīcības kodeksa par partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību noteikumiem .

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

47. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas prioritātes.

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas prioritātes. Pārvaldes iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu ESF+ ieguldījumu prioritātes un jomas saskaņā ar īpašām vietējām vai reģionālajām problēmām.

Pamatojums

Darbības, kas saistītas ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI) attiecībā uz dažādām tematiskajām jomām, kuras iekļautas dažādos konkrētos mērķos, nevajadzētu iekļaut vienā vai vairākās konkrētajās prioritātēs. Darbībām, kas saistītas ar KVAI, būtu jāiekļaujas vienā vai vairākās prioritātēs atbilstoši attiecīgajai tematiskajai jomai.

48. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

1.   Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības un/ vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās valsts, reģionālā un vietējā līmenī iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors , sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Pamatojums

Lauku attīstības grupas un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas ESF+ ietvaros ir jāuzskata kā vispārējs instruments ESF+ pamatā ietvertās pieejas stiprināšanai. Tādēļ tā nozīmei ir jābūt plašākai, un tam ir jākļūst par novatorisku darbību rīku.

49. grozījums

13. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

4.   Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. ESF+ valsts piešķīruma minimālais piešķīrums dalītajā pārvaldībā būtu jāpiešķir, lai atbalstītu sociālās politikas eksperimentu un sociālās inovācijas darbības. Šādu darbību revīzijas noteikumiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai pieļautu risku uzņemšanos un radošumu. Ir nodrošināts atbalsts starptautiskai sadarbībai, lai nodotu inovācijas, kas pārbaudītas citos apstākļos vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Pamatojums

2014.–2017. gadā gūtie pierādījumi liecina, ka ESF var veicināt sociālo inovāciju vietējā līmenī, taču pārāk stingrs revīzijas režīms kavē tās potenciālu. Tāpat ir svarīgi, lai noteikumi būtu pietiekami elastīgi, ļaujot uzņemties riskus un izlemt nekavējoties. Lai sekmētu veiksmīgu sociālo inovāciju nodošanu, starptautiskajai sadarbībai nevajadzētu aprobežoties ar dalībvalstu uzlabotajām inovācijām, bet to vajadzētu attiecināt arī uz pārbaudītu inovāciju izmēģinājuma testiem no pilsētas uz pilsētu.

50. grozījums

14. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

1.   Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

a)

par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un