ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 82

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 4. marts


Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2019/C 82/01

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1


 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2019/C 82/02

Lieta C-415/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. jūnijāCBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 19. aprīļa spriedumu lietā T-606/17 CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH/Eiropas Komisija

2

2019/C 82/03

Lieta C-682/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. novembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – LF/Google LLC, YouTube Inc., YouTube LLC, Google Germany GmbH

2

2019/C 82/04

Lieta C-683/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. novembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Elsevier Inc./Cyando AG

4

2019/C 82/05

Lieta C-693/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. oktobrī iesniedza Juge d’instruction du tribunal de grande instance de Paris (Francija) – Procureur de la République/X

5

2019/C 82/06

Lieta C-702/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 9. novembrīPrzedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe Primart Marek Łukasiewicz iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 12. septembra spriedumu lietā T-584/17 Primart/EUIPO

6

2019/C 82/07

Lieta C-714/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 14. novembrīACTC GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-94/17 ACTC/EUIPO

8

2019/C 82/08

Lieta C-715/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. novembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Segler-Vereinigung Cuxhaven e.V./Finanzamt Cuxhaven

9

2019/C 82/09

Lieta C-751/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. decembrī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Totalmédia – Marketing Direto e Publicidade SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

10

2019/C 82/10

Lieta C-761/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. decembrīPäivi Leino-Sandberg iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-421/17 Leino-Sandberg/Parlaments

10

2019/C 82/11

Lieta C-766/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. decembrīFoundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 25. septembra spriedumu lietā T-328/17 Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO

11

2019/C 82/12

Lieta C-767/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. decembrī Kipras Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 25. septembra spriedumu lietā T-384/17 Kipra/EUIPO

12

2019/C 82/13

Lieta C-776/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 10. decembrī iesniedza Amtsgericht Erding (Vācija) – U.B. un T.V./Eurowings GmbH

13

2019/C 82/14

Lieta C-801/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. decembrī iesniedza Conseil supérieur de la Sécurité sociale (Luksemburga) – EU/Caisse pour l'avenir des enfants

14

2019/C 82/15

Lieta C-802/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. decembrī iesniedza Conseil supérieur de la Sécurité sociale (Luksemburga) – Caisse pour l'avenir des enfants/FV, GW

15

2019/C 82/16

Lieta C-803/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. decembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – AAS BALTA/UAB GRIFS AG

15

2019/C 82/17

Lieta C-810/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. decembrī iesniedza Krajský súd Trnava (Slovēnija) – DHL Logistics (Slovakia), spol. s r.o./Finančné riaditeľstvo SR

16

2019/C 82/18

Lieta C-817/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrīVereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-79/16, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u. a./Komisija

17

2019/C 82/19

Lieta C-828/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. decembrī iesniedza Tribunal de commerce de Paris (Francija) – Trendsetteuse SARL/DCA SARL

18

2019/C 82/20

Lieta C-829/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. decembrī iesniedza Tribunal de grande instance de Paris (Francija) – Crédit Logement SA/OE

18

2019/C 82/21

Lieta C-833/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 31. decembrī iesniedza Tribunal de l’entreprise de Liège (Beļģija) – SI, Brompton Bicycle Ltd/Chedech/Get2Get

19

2019/C 82/22

Lieta C-12/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 7. janvārīMylène Troszczynski iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 8. novembra spriedumu lietā T-550/17 Troszczynski/Parlaments

20

2019/C 82/23

Lieta C-38/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. janvārīMarion Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. novembra spriedumu lietā T-161/17 Le Pen/Parlaments

21

 

Vispārējā tiesa

2019/C 82/24

Lieta T-167/13: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Comune di Milano/Komisija (Valsts atbalsts – Lidlauka sniegtie pakalpojumi – Kapitālieguldījumi, ko SEA veikusi par labu Sea Handling – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt – Atbalsta jēdziens – Valsts vainojamība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Sacīkstes princips – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz labu pārvaldību – Tiesiskā paļāvība)

23

2019/C 82/25

Lieta T-498/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Deutsche Umwelthilfe/Komisija (Piekļuve dokumentiem – Dokumenti saistībā ar saraksti starp Komisiju un automašīnu ražotājiem uzņēmumiem par mehāniskajos transportlīdzekļos izmantoto aukstumaģentu R1234yf – Neuzskaitīti dokumenti – Tiesvedības laikā izvirzīts jauns pamats – Nepieņemamība – Pierādījumu savākšanas pasākums, ar ko atbilstoši Reglamenta 104. pantam tiek uzdots iesniegt strīdīgos dokumentus – Atkāpe no sacīkstes principa – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību – Sabiedrības intereses izpaušanā – Izsvēršana – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – 6. panta 1. punkts – Sevišķas sabiedrības intereses vides informācijas vai informācijas, kas attiecas uz emisijām vidē, izpaušanā – Vispārēja prezumpcija – Daļējs piekļuves atteikums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

23

2019/C 82/26

Lieta T-677/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Biogaran/Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums – Nolīgumi, kuru mērķis ir kavēt vai liegt perindoprila ģenērisko versiju ienākšanu tirgū – Meitasuzņēmuma dalība tādā pārkāpumā, ko izdarījis tā mātesuzņēmums – Atzīšana par vainojamu pārkāpumā – Solidāra atbildība – Naudas soda maksimālais apmērs)

24

2019/C 82/27

Lieta T-679/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Teva UK u.c./Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Objektivitātes princips – Konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju – Strīdā patentu jomā noslēgts izlīgums un ekskluzīvās tirdzniecības nolīgums – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Nosacījumi atbrīvošanai no LESD 101. panta 3. punkta – Naudas sodi)

25

2019/C 82/28

Lieta T-680/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Lupin/Komisija (Konkurence – Karteļi – Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu perindoprila tā oriģinālā un ģenēriskajā versijās tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Nolīgums par izlīgumu saistībā ar patentu – Tehnoloģijas iegādes nolīgums – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību saskaņošana – Naudas sodi)

26

2019/C 82/29

Lieta T-682/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Mylan Laboratories un Mylan/Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Vainošana pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi)

26

2019/C 82/30

Lieta T-684/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Krka/Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums – Licences nolīgums – Tehnoloģijas iegūšanas nolīgums – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences ierobežojums seku dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana)

27

2019/C 82/31

Lieta T-691/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Servier u.c./Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums – Objektivitātes princips – Konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Prasības celšanas termiņa īsums salīdzinājumā ar apstrīdētā lēmuma garumu – Strīdā patentu jomā noslēgti izlīguma nolīgumi – Licences nolīgumi – Tehnoloģijas iegūšanas nolīgumi – Ekskluzīvās tirdzniecības nolīgums – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences ierobežojums seku dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Kvalifikācija par atsevišķiem pārkāpumiem vai vienotu pārkāpumu – Konkrētā tirgus noteikšana attiecīgā medikamenta molekulas līmenī – Naudas sodi – Naudas sodu apvienošana saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu – Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips – Pārdošanas apjoma vērtība – Aprēķināšanas kārtība tajos pašos tirgos izdarītu pārkāpumu kumulēšanas gadījumā)

28

2019/C 82/32

Lieta T-701/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Niche Generics/Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums – Administratīvais process – Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Ierobežojuma objektīvā nepieciešamība – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Nosacījumi atbrīvojumam saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu – Naudas sodi – Maksimālā apmēra ierobežojums 10 % apmērā – Vainošana pārkāpjošā rīcībā)

29

2019/C 82/33

Lieta T-705/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Unichem Laboratories/Komisija (Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums – Komisijas teritoriālā kompetence – Vainošana pārkāpjošā rīcībā – Administratīvais process – Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Ierobežojuma objektīvā nepieciešamība – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Nosacījumi atbrīvojumam saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu – Naudas sodi)

30

2019/C 82/34

Lieta T-827/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Deutsche Telekom/Komisija (Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Slovākijas platjoslas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus – Trešo uzņēmumu piekļuve esošā operatora vietējai sakaru līnijai šajā tirgū – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – Jēdziens ļaunprātīga izmantošana – Piekļuves atteikums – Maržu saspiešana – Maržu saspiešanas aprēķināšana – Tikpat efektīva konkurenta kritērijs – Tiesības uz aizstāvību – Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā – Mātesuzņēmuma izšķiroša ietekme uz meitasuzņēmuma tirdzniecības politiku – Efektīva īstenošana – Pierādīšanas pienākums – Naudas soda apmēra aprēķins – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Atsevišķs naudas sods, kas uzlikts tikai mātesuzņēmumam par recidīvismu un reizināšanas koeficienta piemērošanu preventīviem mērķiem

30

2019/C 82/35

Lieta T-851/14: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Slovak Telekom/Komisija (Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Slovākijas platjoslas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus – Trešo uzņēmumu piekļuve esošā operatora vietējai sakaru līnijai šajā tirgū – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – Jēdziens ļaunprātīga izmantošana – Piekļuves atteikums – Maržu saspiešana – Maržu saspiešanas aprēķināšana – Tikpat efektīva konkurenta kritērijs – Tiesības uz aizstāvību – Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā – Mātesuzņēmuma izšķiroša ietekme uz meitasuzņēmuma tirdzniecības politiku – Efektīva īstenošana – Pierādīšanas pienākums – Naudas soda apmēra aprēķins – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai

32

2019/C 82/36

Lieta T-111/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija (Valsts atbalsts – Nolīgumi, kas noslēgti starp Šarantas lidostu jaukto arodbiedrību un Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Valsts vainojamība – Tirdzniecības un rūpniecības palāta – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Pamattiesību hartas 41. pants – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam)

33

2019/C 82/37

Lieta T-165/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija (Valsts atbalsts – Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgtie līgumi ar Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Attiecināmība uz valsti – Tirdzniecības un rūpniecības kamera – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Pamattiesību hartas 41. pants – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam)

34

2019/C 82/38

Lieta T-284/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – AlzChem/Komisija (Valsts atbalsts – Ķīmiskā rūpniecība – Lēmums turpināt uzņēmuma darbību maksātnespējas procedūras laikā – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāls skārums – Pieņemamība – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privātā kreditora kritērijs – Attiecināmība uz valsti – Pienākums norādīt pamatojumu)

34

2019/C 82/39

Lieta T-558/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Iran Insurance/Padome (Ārpuslīgumiskā atbildība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Līdzekļu iesaldēšana – Prasītājas nosaukuma iekļaušana un saglabāšana to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus – Mantiskais kaitējums – Morālais kaitējums)

35

2019/C 82/40

Lieta T-559/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Post Bank Iran/Padome (Ārpuslīgumiskā atbildība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Līdzekļu iesaldēšana – Prasītājas nosaukuma iekļaušana un saglabāšana to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus – Morālais kaitējums)

36

2019/C 82/41

Lieta T-591/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Transavia Airlines/Komisija (Valsts atbalsts – Lidostas pakalpojumu un mārketinga pakalpojumu līgums – Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgts nolīgums ar Transavia – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Attiecināmība uz valsti – Tirdzniecības un rūpniecības kamera – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Pamattiesību hartas 41. pants – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam)

37

2019/C 82/42

Lieta T-630/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija Valsts atbalsts – Valsts finansējums Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijai – Individuāls atbalsts – Lēmums neizvirzīt iebildumus – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība un atzīts, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Konkurences apdraudējums un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Saderības nosacījumi – Atbalsts, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtiska projekta īstenošanu – Atbalsta nepieciešamība – Stimulējoša ietekme – Atbalsta samērīgums – Nopietnas grūtības, kas pamato formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Paziņojums par valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtisku projektu īstenošanu

37

2019/C 82/43

Lieta T-631/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Stena Line Scandinavia/Komisija Valsts atbalsts – Valsts finansējums Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijai – Individuāls atbalsts – Lēmums neizvirzīt iebildumus – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība un atzīts, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Konkurences apdraudējuma un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Saderības nosacījumi – Atbalsts, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtiska projekta īstenošanu – Atbalsta nepieciešamība – Stimulējoša ietekme – Atbalsta samērīgums – Nopietnas grūtības, kas pamato formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Paziņojums par valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtisku projektu īstenošanu

38

2019/C 82/44

Lieta T-53/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija (Valsts atbalsts – Nīmas-Izē-Levigānas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgtie līgumi ar Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Attiecināmība uz valsti – Tirdzniecības un rūpniecības kamera – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Pamattiesību hartas 41. pants – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam)

39

2019/C 82/45

Lieta T-77/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija (Valsts atbalsts – Nolīgumi ar aviosabiedrību Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Selektīvs raksturs)

40

2019/C 82/46

Lieta T-165/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija (Valsts atbalsts – Nolīgumi, kas noslēgti ar aviosabiedrību Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants – Piekļuve lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam)

41

2019/C 82/47

Lieta T-290/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Fruits de Ponent/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Lauksaimniecība – Persiku un nektarīnu tirgi – 2014. ražas gadā notikušie traucējumi – Krievijas embargo – Ārkārtas pasākumi ražotāju pagaidu atbalstam – Deleģētās Regulas (ES) Nr. 913/2014 un Nr. 923/2014 – Tiesību normas, ar kurām domāts piešķirt tiesības privātpersonām – Rūpības pienākums un labas pārvaldības princips – Pietiekami būtisks pārkāpums – Cēloņsakarība)

42

2019/C 82/48

Apvienotās lietas T-339/16, T-352/16 un T-391/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ville de Paris, Ville de Bruxelles un Ayuntamiento de Madrid/Komisija (Vide – Regula (ES) 2016/646 – Piesārņojošās emisijas no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 6) – Slāpekļa oksīdu emisiju nepārsniedzamo vērtību (NTE) noteikšana, testējot reālos braukšanas apstākļos (RDE) – Prasība atcelt tiesību aktu – Pašvaldības vides aizsardzības iestādes pilnvaras ierobežot noteiktu transportlīdzekļu dalību satiksmē – Tiešs skārums – Pieņemamība – Komisijas kompetences neesamība – Hierarhiski augstāka spēka tiesību normu ievērošana – Atcelšanas seku pielāgošana laikā – Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējuma, kas esot nodarīts tēlam un reputācijai, atlīdzināšana)

42

2019/C 82/49

Lieta T-530/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Schubert u.c./Komisija (Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija – Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 – 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijas – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība – Noteikumi par sociālo dialogu)

43

2019/C 82/50

Apvienotās lietas T-543/16 un T-544/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Carpenito u.c./Padome (Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija – Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 – Algu un pensiju korekcija 2011. un 2012. gadam – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība – Noteikumi par sociālo dialogu

44

2019/C 82/51

Lieta T-591/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Wahlström/Frontex (Civildienests – Pagaidu darbinieki – Frontex – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants – Rūpības pienākums – Atcelta novērtējuma ziņojuma izmantošana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Atbildība – Tiesāšanās izdevumi – Taisnīgums – Reglamenta 135. panta 1. punkts)

45

2019/C 82/52

Lieta T-632/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Haeberlen/ENISA (Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija – Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 – Algu un pensiju korekcijas 2011. un 2012. gadam – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība – Noteikumi par sociālo dialogu

46

2019/C 82/53

Lieta T-672/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – C=Holdings/EUIPO – Trademarkers (C=commodore) (Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme C=commodore – Pieteikums par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām – Regulas (EK) Nr. 207/2009 158. panta 2. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 198. panta 2. punkts) – Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) – Noteiktu preču un pakalpojumu, uz kurām attiecas starptautiska reģistrācija, faktiskas izmantošanas neesamība – Atbilstīgu neizmantošanas iemeslu esamība)

47

2019/C 82/54

Lieta T-689/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Pipiliagkas/Komisija (Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Lēmums ar atpakaļejošu spēku – Civildienesta noteikumu 22.a pants – Nekompetenta iestāde – Atbildība – Mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšana)

47

2019/C 82/55

Lieta T-743/16 RENV: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CX/Komisija (Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārsods – Atcelšana – Tiesības uz aizstāvību – Rūpības pienākums – Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta 1. punkts – Pamattiesību hartas 41. un 52. pants – Atbildība – Kaitējuma realitāte – Cēloņsakarība)

48

2019/C 82/56

Lieta T-830/19: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Monolith Frost/EUIPO – Dovgan(PLOMBIR) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme PLOMBIR – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) – Faktu pārbaude – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts) – Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā)

49

2019/C 82/57

Lieta T-247/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Azarov/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Līdzekļu iesaldēšana – To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā – Tiesības uz īpašumu – Tiesības veikt saimniecisku darbību – Acīmredzama kļūda vērtējumā)

50

2019/C 82/58

Lieta T-274/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Monster Energy/EUIPO – Bösel (MONSTER DIP) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes MONSTER DIP reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes un nereģistrēts apzīmējums, kas tiek izmantots darījumos, kuros visos ir ietverts vārdiskais elements monster – Relatīvi atteikuma pamati – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Maldinošas asociācijas riska neesamība – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) – Agrākās preču zīmes ar reputāciju vājināšanās riska neesamība – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

50

2019/C 82/59

Lieta T-537/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – De Loecker/EĀDD (Civildienests – EĀDD – Pagaidu darbinieki – Psiholoģiska vardarbība – Lūgums sniegt palīdzību – Pieteikuma noraidīšana – Tiesības tikt uzklausītam – Atbildība)

51

2019/C 82/60

Lieta T-609/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Francija/Komisija (ELGF – No finansējuma izslēgti izdevumi – Francijas izdevumi – Eksporta kompensācijas mājputnu gaļas nozarē – Vienotas likmes finanšu korekcijas – Regula (EK) Nr. 1290/2005 un Regula (ES) Nr. 1306/2013 – Pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte – Pārbaudes – Samērīgums)

52

2019/C 82/61

Lieta T-706/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – UP/Komisija (Civildienests – Ierēdņi – Smaga slimība – Pieteikums par nepilnu darba laiku veselības stāvokļa dēļ – Pieteikuma noraidīšana – Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ – Tiesības tikt uzklausītam – Labas pārvaldības princips – Rūpības pienākums – Atbildība

52

2019/C 82/62

Lieta T-743/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Bischoff/EUIPO – Miroglio Fashion (CARACTÈRE) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme CARACTÈRE – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstoša rakstura neesamība – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

53

2019/C 82/63

Lieta T-821/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Vitromed/EUIPO – Vitromed Healthcare (VITROMED Germany) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes VITROMED Germany reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme Vitromed – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

53

2019/C 82/64

Lieta T-76/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CN/Parlaments (Civildienests – Akreditēti deputātu palīgi – Civildienesta noteikumu 24. pants – Lūgums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Psiholoģiska vardarbība – Psiholoģiskās vardarbības un tās novēršanas darba vietā konsultatīvā komiteja, kas izskata akreditēto deputātu palīgu sūdzības pret Eiropas Parlamenta locekļiem – Lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu – Tiesības tikt uzklausītam – Sacīkstes princips – Atteikums izsniegt konsultatīvās komitejas atzinumu un liecinieku nopratināšanas protokolus – Iestādes atbildētājas atteikšanās pildīt Vispārējās tiesas pierādījumu savākšanas pasākumu)

54

2019/C 82/65

Lieta T-83/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CH/Parlaments (Civildienests – Akreditēti deputātu palīgi – Civildienesta noteikumu 24. pants – Lūgums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Psiholoģiska vardarbība – Psiholoģiskās vardarbības un tās novēršanas darba vietā konsultatīvā komiteja, kas izskata akreditēto deputātu palīgu sūdzības pret Eiropas Parlamenta locekļiem – Lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu – Tiesības tikt uzklausītam – Sacīkstes princips – Atteikums izsniegt konsultatīvās komitejas atzinumu un liecinieku nopratināšanas protokolus – Iestādes atbildētājas atteikšanās pildīt Vispārējās tiesas pierādījumu savākšanas pasākumu)

55

2019/C 82/66

Lieta T-94/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Multifit/EUIPO (fit+fun) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes fit+fun reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

55

2019/C 82/67

Lieta T-98/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Multifit/EUIPO (MULTIFIT) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MULTIFIT reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

56

2019/C 82/68

Lieta T-102/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Knauf/EUIPO (upgrade your personality) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes upgrade your personality reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Reklāmas sauklis – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

56

2019/C 82/69

Lieta T-745/18: Prasība, kas celta 2018. gada 20. decembrī – Covestro Deutschland/Komisija

57

2019/C 82/70

Lieta T-750/18: Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī – Briois/Parlaments

58

2019/C 82/71

Lieta T-758/18: Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī– ABLV Bank/VNV

59

2019/C 82/72

Lieta T-2/19: Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī – Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/VNV

60

2019/C 82/73

Lieta T-5/19: Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī– Clatronic International/EUIPO (PROFI CARE)

61

2019/C 82/74

Lieta T-19/19: Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Fastweb/Komisija

61

2019/C 82/75

Lieta T-20/19: Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Pablosky/EUIPO – docPrice (mediFLEX easystep)

64

2019/C 82/76

Lieta T-21/19: Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Pablosky/EUIPO – docPrice (mediFLEX easystep)

64

2019/C 82/77

Lieta T-22/19: Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Noguer Enríquez u.c./Komisija

65

2019/C 82/78

Lieta T-28/19: Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – Karlovarské minerální vody/EUIPO – Aguas de San Martín de Veri (VERITEA)

67

2019/C 82/79

Lieta T-30/19: Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – CRIA un CCCMC/Komisija

67

2019/C 82/80

Lieta T-37/19: Prasība, kas celta 2019. gada 21. janvārī – Cimpress Schweiz/EUIPO – Impress Media (CIMPRESS)

69

2019/C 82/81

Lieta T-42/19: Prasība, kas celta 2019. gada 23. janvārī – Volkswagen/EUIPO (CROSS)

69


LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/1


Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 82/01)

Jaunākā publikācija

OV C 72, 25.2.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 65, 18.2.2019.

OV C 54, 11.2.2019.

OV C 44, 4.2.2019.

OV C 35, 28.1.2019.

OV C 25, 21.1.2019.

OV C 16, 14.1.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu


V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/2


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 22. jūnijāCBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 19. aprīļa spriedumu lietā T-606/17 CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-415/18 P)

(2019/C 82/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: CBA Spielapparate- und Restaurantbetriebs GmbH (pārstāvis: A. Schuster, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Eiropas Savienības Tiesa (astotā palāta) ar 2019. gada 10. janvāra rīkojumu kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/2


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. novembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – LF/Google LLC, YouTube Inc., YouTube LLC, Google Germany GmbH

(Lieta C-682/18)

(2019/C 82/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: LF

Atbildētāji: Google LLC, YouTube Inc., YouTube LLC, Google Germany GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tādas interneta video platformas pakalpojuma sniedzējs, kurā lietotāji publisko ar autortiesībām aizsargāta satura video bez tiesību subjektu piekrišanas, veic izziņošanu Direktīvas 2001/29/EK (1) 3. panta 1. punkta izpratnē, ja:

tas ar platformu gūst ieņēmumus no reklāmas,

augšupielāde notiek automātiski un pakalpojuma sniedzējs neveic iepriekšēju apskati vai kontroli,

saskaņā ar lietošanas noteikumiem pakalpojuma sniedzējs uz video ievietošanas laiku saņem vispasaules, neekskluzīvu un bezmaksas licenci uz video,

pakalpojuma sniedzējs lietošanas noteikumos un augšupielādes laikā informē, ka nedrīkst ievietot autortiesības aizskarošu saturu,

pakalpojuma sniedzējs nodrošina palīglīdzekļus, ar kuriem tiesību subjekts var panākt nelikumīgu video bloķēšanu,

pakalpojuma sniedzējs platformā sagatavo meklēšanas rezultātus reitinga sarakstu un satura rubriku veidā un reģistrētiem lietotājiem ļauj skatīt ieteicamo video pārskatu, kas balstīts uz viņu jau skatītiem video,

ja tam nav konkrētu zināšanu par tāda satura pieejamību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības, vai pēc uzzināšanas par šādu saturu to nekavējoties izdzēš vai liedz tam pieeju?

2)

Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša,

vai interneta video platformas pakalpojuma sniedzēja darbība pirmajā jautājumā norādītajos apstākļos ietilpst Direktīvas 2000/31/EK (2) 14. panta 1. punkta piemērošanas jomā?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai faktiskajām zināšanām par nelikumīgu darbību vai informāciju un izpratnei par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 14. panta 1. punktu ir jāattiecas uz konkrētām nelikumīgām darbībām vai informāciju?

4)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punkts pieļauj, ka tiesību subjekts pret pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojums ietver lietotāja sniegtās informācijas glabāšanu un kuru lietotājs ir izmantojis, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības, var saņemt tiesas rīkojumu tikai tad, ja pēc informēšanas par nepārprotamu tiesību pārkāpumu šāds tiesību pārkāpums ir noticis atkārtoti?

5)

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir noliedzoša,

vai interneta video platformas pakalpojuma sniedzējs pirmajā jautājumā norādītajos apstākļos ir uzskatāms par pārkāpēju Direktīvas 2004/48/EK (3) 11. panta pirmā teikuma un 13. panta izpratnē?

6)

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša,

vai šāda pārkāpēja pienākums izmaksāt kompensāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/48/EK 13. panta 1. punktu drīkst būt atkarīgs no tā, ka pārkāpējs gan attiecībā uz savu pārkāpumu, gan attiecībā uz trešo personu pārkāpumu ir rīkojies tīši un apzinājās vai tam būtu bijis jāapzinās, ka lietotāji izmanto platformu, lai izdarītu konkrētus tiesību pārkāpumus?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV 2001, L 167, 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū, OV 2000, L 178, 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, OV 2004, L 157, 45. lpp.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/4


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 6. novembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Elsevier Inc./Cyando AG

(Lieta C-683/18)

(2019/C 82/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elsevier Inc.

Atbildētājs: Cyando AG

Prejudiciālie jautājumi

1)

a)

Vai tāda koplietošanas mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kur pakalpojuma saņēmēji publisko ar autortiesībām aizsargāta satura datnes bez tiesību subjektu piekrišanas, veic izziņošanu Direktīvas 2001/29/EK (1) 3. panta 1. punkta izpratnē, ja:

augšupielāde notiek automātiski un pakalpojuma sniedzējs neveic iepriekšēju apskati vai kontroli,

pakalpojuma sniedzējs lietošanas noteikumos informē, ka nedrīkst ievietot saturu, pārkāpjot autortiesības,

tas, sniedzot pakalpojumu, gūst ieņēmumus,

pakalpojums tiek izmantots likumīgām vajadzībām, bet pakalpojuma sniedzējs zina par to, ka ir pieejams arī ievērojams autortiesības pārkāpjoša satura apjoms (vairāk nekā 9 500 darbu),

pakalpojuma sniedzējs nepiedāvā satura rādītāju un meklēšanas funkciju, bet trešās personas tā nodrošinātās neierobežotās lejupielādes saites ievieto interneta saišu krājumos, kas ietver informāciju par datņu saturu un ļauj meklēt konkrētu saturu,

nosakot atlīdzību, ko tas izmaksā par lejupielādi atkarībā no pieprasījuma, tas stimulē augšupielādēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, kas citādi lietotājiem ir pieejams tikai par maksu,

un,

piešķirot iespēju ielādēt datnes anonīmi, tiek palielināta varbūtība, ka lietotāji netiks saukti pie atbildības par autortiesību pārkāpumiem?

b)

Vai šis vērtējums mainās, ja, izmantojot koplietošanas mitināšanas pakalpojumu, 90–96 % apjomā no kopējās lietošanas tiek darīti pieejami piedāvājumi, ar kuriem tiek pārkāptas autortiesības?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša,

vai koplietošanas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja darbība pirmajā jautājumā norādītajos apstākļos ietilpst Direktīvas 2000/31/EK (2) 14. panta 1. punkta piemērošanas jomā?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai faktiskajām zināšanām par nelikumīgu darbību vai informāciju un izpratnei par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 14. panta 1. punktu ir jāattiecas uz konkrētām nelikumīgām darbībām vai informāciju?

4)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punkts pieļauj, ka tiesību subjekts pret pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojums ietver lietotāja sniegtās informācijas glabāšanu un kuru pakalpojuma saņēmējs ir izmantojis, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības, var saņemt tiesas rīkojumu tikai tad, ja pēc informēšanas par nepārprotamu tiesību pārkāpumu šāds tiesību pārkāpums ir noticis atkārtoti?

5)

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir noliedzoša,

vai koplietošanas mitināšanas pakalpojuma sniedzējs pirmajā jautājumā norādītajos apstākļos ir uzskatāms par pārkāpēju Direktīvas 2004/48/EK (3) 11. panta pirmā teikuma un 13. panta izpratnē?

6)

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša,

vai šāda pārkāpēja pienākums izmaksāt kompensāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/48/EK 13. panta 1. punktu drīkst būt atkarīgs no tā, ka pārkāpējs gan attiecībā uz savu pārkāpumu, gan attiecībā uz trešo personu pārkāpumu ir rīkojies tīši un apzinājās vai tam būtu bijis jāapzinās, ka lietotāji izmanto platformu, lai izdarītu konkrētus tiesību pārkāpumus?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV 2000, L 178, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/5


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. oktobrī iesniedza Juge d’instruction du tribunal de grande instance de Paris (Francija) – Procureur de la République/X

(Lieta C-693/18)

(2019/C 82/05)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Juge d’instruction du tribunal de grande instance de Paris

Pamatlietas puses

Prasītājs: Procureur de la République

Atbildētājs: X

Citas ieinteresētās personas: civilprasītāji

Prejudiciālie jautājumi

1)   Jēdziena “konstrukcijas elements” interpretācija

1-1:

Ko nozīmē Regulas (EK) Nr. 715/2007 (1) 3. panta 10. punktā minētais jēdziens “konstrukcijas elements”, ar ko ir definēta pārveidošanas ierīce (defeat device)?

1-2:

Vai dzinēja vadības blokā iekļauto programmu vai vispārīgāk – programmu, kas to ietekmē, var uzskatīt par konstrukcijas elementu šī panta izpratnē?

2)   Jēdziena “emisijas kontroles sistēma” interpretācija

2-1:

Ko nozīmē Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā minētais jēdziens “emisiju kontroles sistēma”, ar ko ir definēta pārveidošanas ierīce (defeat device)?

2-2:

Vai šī emisiju kontroles sistēma ietver tikai tehnoloģijas un stratēģijas, kuru mērķis ir apstrādāt un samazināt emisijas (jo īpaši NOx) pēc to rašanās, vai arī tā ietver dažādas tehnoloģijas un stratēģijas, kas ļauj ierobežot to rašanos pašā sākumā, piemēram, tādas kā EGR tehnoloģija?

3)   Jēdziena “pārveidošanas ierīce” (defeat device) interpretācija

3-1:

Vai ierīce, kas konstatē jebkuru parametru, kas ir saistīts ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru norisi, lai šo procedūru laikā aktivizētu vai pastiprinātu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, un tādējādi iegūtu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ir pārveidošanas ierīce (defeat device) [oriģ. 20. lpp.] Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punkta izpratnē?

3-2:

Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šī pārveidošanas ierīce (defeat device) ir aizliegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta noteikumiem?

3-3:

Vai 3-1. jautājumā aprakstīto ierīci var uzskatīti par “pārveidošanas ierīci”, ja emisiju kontroles sistēmas pastiprināta darbība ir efektīva ne tikai tipa apstiprinājuma procedūrās, bet arī gadījumos, ja reālajā braukšanā tiek konstatēti tieši tādi paši apstākļi kā tipa apstiprinājuma procedūrās, lai pastiprinātu emisiju kontroles sistēmas darbību?

4)   5. pantā paredzēto izņēmumu interpretācija

4-1:

Ko nozīmē trīs izņēmumi, kas ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. nodaļas 5. panta 2. punktā?

4-2:

Vai aizliegumu izmantot pārveidošanas ierīces (defeat device), kas aktivizē vai pastiprina jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību īpaši tipa apstiprinājuma procedūrās, varētu nepiemērot viena no trim 5. panta 2. punktā minētā iemesla dēļ?

4-3:

Vai dzinēja nodiluma un piesārņošanas aizkavēšana ir viena no prasībām attiecībā uz “motora aizsardzību pret bojājumiem vai negadījumiem” vai “drošu transportlīdzekļa darbību”, kas var attaisnot šādas pārveidošanas ierīces klātbūtni 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 1. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/6


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 9. novembrīPrzedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 12. septembra spriedumu lietā T-584/17 Primart/EUIPO

(Lieta C-702/18 P)

(2019/C 82/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz (pārstāvis: J. Skołuda, radca prawny)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Bolton Cile EspañaSA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

atcelt EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 22. jūnija lēmumu lietā R 1933/2016-4;

piespriest EUIPO un Bolton Cile España, S.A. atlīdzināt izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Apelācijas padomē, kā arī piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 (1) 76. panta 1. punktu (tagad Regulas 2017/1001 (2) 95. panta 1. punkts) un Regulas Nr. 207/2009 65. pantu (tagad Regulas 2017/1001 72. pants), pasludinot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kas attiecas uz agrākās preču zīmes zemo atšķirtspēju iebildumu procesā, par nepieņemamiem, jo tie ir pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā (pārsūdzētā sprieduma 87.–90. punkts).

a.

Vispārējai tiesai ir jāizvērtē fakti un argumenti, lai gan tie ir pirmo reizi iesniegti šajā tiesā, ja EUIPO Apelācijas padomei būtu bijuši tie jāņem vērā pēc savas ierosmes.

b.

Preču zīmes daļas nozīme ES valodā ir vispārzināms fakts un kā tāds būtu jāizvērtē Birojam pēc savas ierosmes. Līdz ar to argumenti, kas uz to attiecas, būtu rūpīgi jāanalizē Vispārējai tiesai, arī izvērtējot argumentus, kas pirmo reizi iesniegti tajā.

c.

Prasītājai tiesvedībā Vispārējā tiesā ir tiesības apstrīdēt vispārzināmu faktu vērtējumu, kuru veikusi EUIPO Apelācijas padome, šai prasītājai arī iesniedzot jaunus argumentus Vispārējā tiesā un pierādījumus šo argumentu atbalstam.

d.

Vispārējā tiesa, neizvērtējot faktus un argumentus, kuri Birojam būtu bijuši jāņem vērā pēc savas ierosmes (ieskaitot vispārzināmus faktus, kas attiecas uz to preču zīmju nozīmi, saistībā ar kurām notiek iebildumu process), ir pārkāpusi vispārējos procesuālos noteikumus un ir kļūdaini izvērtējusi jautājumus, kuri ir nozīmīgi lietā Apelācijas padomē.

2)

Ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā vispārzināmu faktu, ka vārdam “PRIMA” ir slavinoša nozīme (kā to norādījusi Iebildumu nodaļa un apelācijas sūdzības iesniedzēja), proti, “pirmais, izcilākais/labākais, galvenais, pamata”, tā būtu nonākusi pie atšķirīga secinājuma saistībā ar sajaukšanas iespēju starp preču zīmi ES-2578815 “PRIMA” un Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 013682299 “PRIMART MAREK ŁUKASIEWICZ”, proti, tai būtu bijis jāuzskata, ka starp šīm preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas.

a.

Aplūkotajās preču zīmēs sakrīt elements, kuram ir zema atšķirtspēja un kuram nav neatkarīgas nozīmes pretstatītajā preču zīmē. Tas, kopā ar vidēja līmeņa vizuālo līdzību, konceptuālās līdzības neesamību un zema līmeņa fonētisko līdzību (vai pat tās neesamību), izslēdz sajaukšanas iespēju starp šīm preču zīmēm.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/8


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 14. novembrīACTC GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-94/17 ACTC/EUIPO

(Lieta C-714/18 P)

(2019/C 82/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ACTC GmbH (pārstāvji: V. Hoene, advokāte, D. Eickemeier, advokāts, S. Gantenbrink, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Taiga AB

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-94/17 un atcelt atbildētāja lēmumu lietā R 693/2015-4;

pakārtoti,

atcelt pirmajā daļā minēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā,

un

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa, apstiprinot apzīmējumu līdzību un – izmantošanas pierādījumu nepareizas novērtēšanas rezultātā – preču līdzību, esot vairākos aspektos pārkāpusi ES preču zīmju regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 42. panta 2. punktu. Nepastāvot attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

1.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka persona, kas iestājusies lietā, ir izpildījusi izmantošanas prasības attiecībā uz visām 25. klasē ietilpstošajām precēm, saistībā ar kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme. Prasības esot izpildītas tikai attiecībā uz precēm “apģērbi; virsdrēbes, apakšveļa, galvassegas; cimdi; jostas un zeķes; visas iepriekš minētas preces ir paredzētas lietošanai tikai kā speciāli āra apģērbi, kas nodrošina aizsardzību pret laika apstākļiem, aizsargājot pret aukstumu, vējainiem un/vai lietainiem laika apstākļiem; darba kombinezoni”. Pretēji tam, ko ir nospriedusi Vispārējā tiesa, tā esot 25. klasē ietilpstošo preču neatkarīga apakškategorija, tā ka izmantošanas pierādījums esot ticis sniegts tikai attiecībā uz šīm 25. klases precēm.

2.

Izmantošanas prasību nepareizās novērtēšanas rezultātā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nonākusi pie secinājuma, ka abu preču zīmju sarakstos norādītās preces “apģērbi” un “galvassegas” ir identiskas.

3.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Apelācijas padome ir pamatoti nolēmusi, ka attiecīgie apzīmējumi ir vizuāli līdzīgi, jo attiecīgie apzīmējumi ir vienāda garuma un tiem ir četri kopīgi burti. Vispārējā tiesa neesot izskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīto apstrīdētās preču zīmes neierasto struktūru (asimetriski līdzskaņi un neierasta rakstība “igh”) un tās ietekmi uz vizuālo līdzību. Protams, vidusmēra patērētājs uztverot preču zīmi kopumā. Tomēr Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka apstrīdētās preču zīmes neierastajai struktūrai ir ievērojama ietekme uz tās radīto kopējo iespaidu.

4.

Vispārējā tiesa esot arī kļūdaini nospriedusi, ka attiecīgās preču zīmes ir fonētiski identiskas, uzskatīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot sniegusi pierādījumu tam, ka pirmo zilbju “ti” un “TAI” skanējums angļu valodā runājošai sabiedrībai nav identisks, un ka nekas nenodalot attiecīgo apzīmējumu izrunu. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa esot bez jebkādiem pierādījumiem un kļūdaini uzskatījusi, ka burtu secība “ti” tiek vienmēr izrunāta “tai”. Šim apgalvojumam neesot pierādījumu. Vārds “ti” angļu valodā neeksistējot. Tādējādi burtu secība vienmēr tiekot izrunāta tikai atbilstoši attiecīgam vārdam piemērojamiem lingvistiskiem noteikumiem. Pats par sevi saprotams esot tas, ka eksistē neskaitāmi vārdi, kuros burtu secība “ti” netiek izrunāta kā “tai”, tādi kā “trick”, “ticket”, “till”, “timbal”, “timberland”, “tin”, “tincture”, “tinder”, “tip”, “trigger” un daudzi citi, tāpat kā apstrīdētā preču zīme “tigha”. Slavenās angļu bērnu grāmatas Vinnijs Pūks [Winnie-the-Pooh] viens no galvenajiem varoņiem ir dzīvnieks ar vārdu “Tigger”, ko izrunā kā [tɪɡə]. Tādējādi visos gadījumos, kad pēc “ti” esošo patskani izrunā īsi, neesot tādas izrunas kā “tai”. Apelācijas sūdzības iesniedzēja to esot apgalvojusi no paša sākuma. Nedz atbildētājs, nedz arī persona, kas iestājusies lietā, neesot iesniegusi pierādījumu par pretējo. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot bijis jāsniedz pierādījums par acīmredzamo.

5.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini norādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai (ES patērētāji) kopumā “TAIGA” ir skaidra un konkrēta nozīme. Tas neesot pareizi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot norādījusi un tas neesot ticis apstrīdēts, ka franču valodā “TAIGA” ir leksiski pazīstams vārds. Faktam, ka Francija atrodas Dienvideiropā, esot jābūt neapstrīdamam un zināmam tiesām. Ņemot vērā “TAIGA” kā teritorijas neapstrīdamo apmēru un tās nozīmi pasaulei kopumā, “TAIGA” (it īpaši kopā ar vārdu “TUNDRA”) esot piederīga vispārīgajai izglītībai Eiropā un ārpus tās.

6.

Līdzās minētajam, saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru esot pietiekami, ja vārds tiek saprasts Eiropas Savienības daļā, tādā kā itāļu valodā runājušā sabiedrība. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot apstiprinājusi konceptuālo atšķirību starp “Granini” un “Panini”, jo “Granini” nav nozīmes, savukārt “Panini” nozīmē itāļu sviestmaizi.

7.

2003. gada 14. oktobra sprieduma lietā T-292/01 “BASS” 54. punktā, ko ir citējusi Vispārējā tiesa, neesot nevienas norādes, ka attiecīgajam vārdam ir jābūt saprotamam visā Eiropas Savienībā. Tādējādi ir jāuzsver, ka “BASS” judikatūra neatbalstot Vispārējās tiesas vērtējumu. Vispārējā tiesa esot pareizi apstiprinājusi, ka liela daļa no konkrētās sabiedrības daļas Eiropā zina un saprot vārdu “TAIGA”.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/9


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. novembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Segler-Vereinigung Cuxhaven e.V./Finanzamt Cuxhaven

(Lieta C-715/18)

(2019/C 82/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Segler-Vereinigung Cuxhaven e.V.

Atbildētāja: Finanzamt Cuxhaven

Prejudiciālie jautājumi

Vai nodokļa likmes samazinājums, kas saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) (turpmāk tekstā –“PVN direktīva”) 98. panta 2. punktu, to skatot kopsakarā ar PVN direktīvas III pielikuma 12. punktu, ir piemērojams vietu izīrēšanai tūristu nometnēs un dzīvojamo piekabju stāvvietu izīrēšanai, attiecas arī uz pietauvošanās vietu izīrēšanu?


(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/10


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. decembrī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Totalmédia – Marketing Direto e Publicidade SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-751/18)

(2019/C 82/09)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Totalmédia – Marketing Direto e Publicidade SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Código do Imposto sobre o Rendimento das Pessoas Colectivas [Uzņēmumu ienākuma nodokļa kodekss] 23. panta 1. punkta c) apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā 2013. gadā – to interpretējot tādējādi, ka apgrieztās apvienošanās gaitā pārnestos procentu maksājumus un citas finansiālās izmaksas saistībā ar aizdevumiem, kas no trešajām personām vai sabiedrības biedriem saņemti, lai iegādātos par iegūstošo sabiedrību kļuvušā meitasuzņēmuma kapitālu (un kurus iegādājamā sabiedrība būtu varējusi atskaitīt gadījumā, ja apvienošanās nebūtu bijis), pēc šīs apvienošanās vairs nevar nodokļu ziņā atskaitīt no iegūstošās sabiedrības apliekamās peļņas – ir saderīgs ar Savienības tiesībām konkrēti tādā ziņā, ka šo procentu maksājumu neatskaitāmība var būt šķērslis vai ierobežojums Padomes Direktīvā 2009/133/EK (1) aptvertajām koncentrācijas darbībām, kas būtu pretējs minētās direktīvas principiem un mērķiem, kā arī tās 4. pantā noteiktajam?

2)

Vai – gadījumā, ja uz pirmo jautājumu atbildams, ka šī finansiālo izmaksu neatskaitāmība nodokļu ziņā ir saderīga ar direktīvu – šo atbildi nemainītu apstāklis, ka šī korekcija ir izdarīta, pamatojoties nevis uz direktīvā paredzēto ļaunprātīgas izmantošanas iespēju novēršanas noteikumu (15. pants) vai šo noteikumu atveidojošo valsts tiesību normu (Uzņēmumu ienākuma nodokļa kodeksa 73. panta 10. punkts), bet gan uz kādu citu valsts tiesību priekšrakstu (minētā kodeksa 23. pants)?


(1)  Padomes Direktīva 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV 2009, L 310, 34. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/10


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. decembrīPäivi Leino-Sandberg iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2018. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-421/17 Leino-Sandberg/Parlaments

(Lieta C-761/18 P)

(2019/C 82/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Päivi Leino-Sandberg (pārstāvji: O. W. Brouwer un S. Schubert, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-421/17;

izmantot tās pilnvaras atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, un

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp visu personu, kas iestājušās lietā, izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats – kļūda tiesību piemērošanā apstrīdētajā rīkojumā, tajā nolemjot, ka prasībai vairs nav pamata un tādēļ nav nepieciešams pieņemt nolēmumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā nepamatoti nav piemērots lietā C-57/16 P, ClientEarth/Komisija (EU:C:2018:660) noteiktais juridiskais kritērijs, saskaņā ar kuru būtu bijis jāsecina, ka, tā kā Eiropas Parlaments nav atsaucis apstrīdēto lēmumu, prasības pamats turpināja pastāvēt.

Otrais apelācijas sūdzības pamats – kļūdas tiesību piemērošanā un procedūrā apstrīdētajā rīkojumā, tajā nosakot, ka vairs nav intereses celt prasību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētajā rīkojumā ir nepareizi piemērots pastāvīgajā judikatūrā, tostarp lietā C-57/16 P, noteiktais juridiskais kritērijs, saskaņā ar kuru tai būtu bijis jāsecina, ka nelikumība var rasties nākotnē, neatkarīgi no īpašajiem lietas apstākļiem, un ka tādējādi saglabājās interese celt prasību.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/11


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. decembrīFoundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 25. septembra spriedumu lietā T-328/17 Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO

(Lieta C-766/18 P)

(2019/C 82/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, Barrister, V. Marsland, Solicitor)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, M. J. Dairies EOOD

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-328/17 Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/Eiropas Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), EU:T:2018:594, un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu par atcelšanu;

piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nepiešķirot kolektīvajai preču zīmei “HALLOUMI” atbilstošo statusu un aizsardzību, kura Regulā par Eiropas Savienības preču zīmi ir prasīta attiecībā uz šādām kolektīvajām preču zīmēm, un tādējādi esot pārkāpusi Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 74. pantu.

2.

Konkrēti, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot pilnībā negrozītu pieeju saistībā ar kolektīvās preču zīmes “HALLOUMI” atšķirtspējas vērtējumu un to darot pretrunā Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

3.

Vispārējā tiesa ir nepareizi izvērtējusi un piemērojusi Tiesas nolēmumu apvienotajās lietās C-673/15 P to C-676/15 P The Tea Board/EUIPO (“Tea Board”) un Tiesas motivēto rīkojumu lietā C-392/12 P Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus Named Halloumi/ITSB (“HELLIM”) un nav nodrošinājusi lietderīgu iedarbību spriedumam lietā C-196/11 P Formula One Licensing/ITSB, EU:C:2012:314 (“F1”).

4.

Vispārējā tiesa esot nepamatoti atteikusies nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei pārskatīšanai, ņemot vērā šīs tiesas konstatējumu, ka Apelācijas ceturtā padome, pat no Vispārējās tiesas skatpunkta, bija izdarījusi vismaz divas kļūdas sajaukšanas iespējas vērtējumā. Šādi rīkojoties, tā ir pārkāpusi Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 72. panta 2. punktu.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/12


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. decembrī Kipras Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 25. septembra spriedumu lietā T-384/17 Kipra/EUIPO

(Lieta C-767/18 P)

(2019/C 82/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz QC, S. Baran, Barrister, V. Marsland, Solicitor)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, M. J. Dairies EOOD

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-384/17 Kipras Republika/EUIPO, EU:T:2018:593, un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu par atcelšanu;

piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Apelācijas padome ir pareizi rīkojusies, transponējot Vispārējās tiesas secinājumus no agrākajiem HELLIM un XAΛΛOYMI un HALLOUMI spriedumiem šajā lietā. Minētās lietas attiecās nevis uz sertifikācijas zīmēm, bet uz cita veida zīmēm, proti, attiecīgi kolektīvajām preču zīmēm un Eiropas Savienības preču zīmēm. Šādu preču zīmju pamatfunkcija ir preču komerciālas izcelsmes norāde (tirgotāju, kuri ir saistīti ar dalību apvienībā, kopums kolektīvas preču zīmes gadījumā). Turpretim sertifikācijas zīmju pamatfunkcija ir nevis izcelsmes norāde, bet gan funkcija nošķirt zināmu preču klasi, proti, preces, kas ir sertificētas tādā ziņā, ka tās faktiski atbilst un tās ir atļauts ražot atbilstoši noteikumiem, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes “HALLOUMI” atļautu izmantošanu. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa minētajos agrākajos Vispārējās tiesas spriedumos atšķiras no konkrētās sabiedrības daļas šajā lietā.

2.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka agrākajai valsts zīmei – šajā lietā sertifikācijas zīmei – pilnībā nebija atšķirtspējas, lai nošķirtu sertificētās preces no nesertificētajām precēm, esot kļūdaini uzskatījusi zīmi par aprakstošu, esot kļūdaini vājinājusi valsts zīmes valsts aizsardzību un esot kļūdaini apšaubījusi iebildumu procesā EUIPO šīs zīmes spēkā esamību.

3.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu zīmju salīdzinājumā un sajaukšanas iespējas vērtējumā. Tā kļūdaini pievērsās šiem jautājumiem, it kā agrākā zīmē būtu izcelsmes norādes preču zīme, nevis sertifikācijas zīme. Tā neesot piešķīrusi agrākajai zīmei jebkādu atšķirtspēju kā sertifikācijas zīmei, t.i., tādai, ar ko tiek nošķirtas preces, kas faktiski atbilst sertifikācijas zīmes standartiem un kuras ir faktiski ražojuši ražotāji, kuri ir saņēmuši atļauju no sertifikācijas zīmes īpašnieka. Tā arī neesot ņēmusi vērā, kā sertifikācijas zīmes parasti tiek izmantotas (t.i., vienmēr kopā ar atšķirtspējīgu nosaukumu, preču zīmi vai logo). Tā neesot ņēmusi vērā apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes jēgu un nozīmi, it īpaši neizvērtējot, vai elementam “HALLOUMI” ir neatkarīga atšķirtspēja vēlākajā zīmē kā apzīmējumam, kas, pretrunā faktiem, norāda, ka preces, kas aptvertas ar apstrīdēto Eiropas Savienības preču zīmi, ir sertificētas.

4.

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā valsts tiesību normas un judikatūru, kas attiecas uz valsts sertifikācijas zīmju tvērumu un iedarbību. Dalībvalstu likumu, kas attiecas uz sertifikācijas zīmēm, nosacījumi un kārtība nav tikuši saskaņoti ar Preču zīmju direktīvām 89/104 (1) vai 2008/95 (2), taču Regulā par Eiropas Savienības preču zīmi ir paredzēts, ka šādas valsts preču zīmes var būt par pamatu agrākām tiesībām, ar kurām tiek liegta Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācija. Šādas tiesības ir jāizvērtē, ņemot vērā valsts judikatūru un tiesību normas, pēc analoģijas ar dažādām valsts tiesībām saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 4. punktu (šīs tiesības arī nav saskaņotas un ļoti atšķiras pēc sava rakstura, tvēruma un iedarbības katrā konkrētajā dalībvalstī).


(1)  Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/13


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 10. decembrī iesniedza Amtsgericht Erding (Vācija) – U.B. un T.V./Eurowings GmbH

(Lieta C-776/18)

(2019/C 82/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Erding

Pamatlietas puses

Prasītāji: U.B., T.V.

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai [lidojuma] atcelšanas gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. pantu ir jāpieņem, ka ir izteikts maršruta maiņas piedāvājums, kas dod pasažieriem iespēju sasniegt savu galamērķi ne vēlāk kā divas stundas pēc iepriekš paredzētā ielidošanas laika, arī tad, ja aizstājošais pārvadājums tiek veikts uz rezervācijas apstiprinājumā neminēto lidostu, ja tā atrodas tajā pašā reģionā?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.)


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/14


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. decembrī iesniedza Conseil supérieur de la Sécurité sociale (Luksemburga) – EU/Caisse pour l'avenir des enfants

(Lieta C-801/18)

(2019/C 82/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil supérieur de la Sécurité sociale

Pamatlietas puses

Prasītājs: EU

Atbildētāja: Caisse pour l'avenir des enfants

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai pirmās dalībvalsts kompetentajām sociālā nodrošinājuma iestādēm (šajā gadījumā Caisse pour l’avenir des enfants, Luksemburga) atbilstoši Kopienu pienākumiem, kas tām ir paredzēti LESD 45. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (1), kā arī Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2), ir pienākums maksāt ģimenes pabalstus otras dalībvalsts valstspiederīgajam, ja, pastāvot tādiem pašiem nosacījumiem par minēto pabalstu piešķiršanu, minētās kompetentās iestādes atbilstoši starptautiskai divpusējai konvencijai starp pirmo dalībvalsti (Luksemburga) un trešo valsti (Brazīlija) atzīst, ka tās valstspiederīgie un rezidenti ir tiesīgi saņemt ģimenes pabalstus?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā un, ja iepriekš minētajā spriedumā GOTTARDO (3) noteiktais princips ir piemērojams arī ģimenes pabalstiem, vai iestāde, kas ir kompetenta sociālā nodrošinājuma, it īpaši ģimenes pabalstu, jomā – šajā lietā Luksemburgas Lielhercogistes valsts ģimenes pabalstu iestāde Caisse pour l’avenir des enfants –, var atsaukties uz objektīvu attaisnojumu, kura pamatā ir apsvērumi par attiecīgajai administrācijai radītu nesamērīgu finansiālu un administratīvu slogu, lai attaisnotu nevienlīdzīgu attieksmi pret (attiecīgās divpusējās konvencijas) slēdzējas puses valstspiederīgajiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.).

(2)  OV L 166, 1. lpp.

(3)  2002. gada 15. janvāra spriedums Gottardo, C-55/00, EU:C:2002:16.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/15


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. decembrī iesniedza Conseil supérieur de la Sécurité sociale (Luksemburga) – Caisse pour l'avenir des enfants/FV, GW

(Lieta C-802/18)

(2019/C 82/15)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil supérieur de la Sécurité sociale

Pamatlietas puses

Prasītāja: Caisse pour l'avenir des enfants

Atbildētāji: FV, GW

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Luksemburgas ģimenes pabalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksa 269. un 270. pantu, ir jāpielīdzina sociālai priekšrocībai LESD 45. panta un Regulas Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) 7. panta 2. punkta izpratnē?

2)

Pielīdzināšanas gadījumā ģimenes locekļa definīcija, kas ir piemērojama saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 (2) 1. panta i) punktu, nav saderīga ar plašāku ģimenes locekļa definīciju, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (3) 2. panta 2) punktā, jo šajā pēdējā minētajā ir izslēgta jebkāda dalībvalsts autonomija ģimenes locekļa definēšanā, pretēji tam, kas ir nostiprināts koordinēšanas regulā, un pakārtoti ir izslēgts jebkāds galvenā sloga jēdziens. Vai ģimenes locekļa definīcijai Regulas Nr. 883/2004 1. panta i) punkta izpratnē tādējādi ir jādod priekšroka, ņemot vērā tās specifiskumu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas kontekstā, un it īpaši vai dalībvalsts saglabā savas pilnvaras, lai definētu ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz ģimenes pabalstu?

3)

Ja ģimenes pabalstiem un, precīzāk, Luksemburgas ģimenes pabalstam, ir piemērojams Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 2. panta 2. punkts, vai laulātā bērna izslēgšanu no ģimenes locekļa definīcijas var uzskatīt par attaisnotu netiešu diskrimināciju, ņemot vērā dalībvalsts mērķi nostiprināt bērna personiskās tiesības un nepieciešamību aizsargāt nodarbinātības dalībvalsts administrāciju, jo, paplašinot ratione personae piemērošanas jomu, Luksemburgas ģimenes pabalstu sistēmai, kas tostarp eksportē gandrīz 48 % no tās ģimenes pabalstiem, tiktu uzlikts pārmērīgs slogs?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 2004. gada 29. aprīļa par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/15


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. decembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – AAS “BALTA”/UAB “GRIFS AG”

(Lieta C-803/18)

(2019/C 82/16)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: AAS “BALTA”

Otra puse kasācijas tiesvedībā: UAB“GRIFS AG”

Prejudiciālais jautājums

1.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (1) (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. panta 5. punkts un 16. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka liela riska apdrošināšanas gadījumā vienošanos par jurisdikcijas piešķiršanu, kas iekļauta apdrošināšanas līgumā, kurš noslēgts starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju, var kā saistošu attiecināt uz personu, kas ir apdrošināta saskaņā ar šo līgumu un kas minēto vienošanos nav noteikti parakstījusi, un kas pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēta citā, nevis apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja dalībvalstī?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/16


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. decembrī iesniedza Krajský súd Trnava (Slovēnija) – DHL Logistics (Slovakia), spol. s r.o./Finančné riaditeľstvo SR

(Lieta C-810/18)

(2019/C 82/17)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd Trnava

Pamatlietas puses

Prasītāja: DHL Logistics (Slovakia), spol. s r.o.

Atbildētāja: Finančné riaditeľstvo SR

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā minētā Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 8525 80 91 terminos, kas izriet no skaidrojumiem, kuri saskaņā ar minēto regulu publicēti 2011. gadā (2) (Komisijas paziņojums 2011/C 137/01), ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā apakšpozīcijā var tikt klasificētas arī tādas preces kā digitālās videokameras, par ko ir runa aplūkojamajā gadījumā, kaut gan tās ļauj iegūt un ierakstīt videosižetu tikai ar izšķirtspējas kvalitāti, kas zemāka nekā 800 x 600 pikseļi, un precīzāk – 720 x 576 pikseļi, ņemot vērā, ka to otra funkcija – nekustīgu attēlu iegūšana un ierakstīšana – ir ierobežota līdz nekustīgu attēlu izšķirtspējas kvalitātei 1 600 x 1 200 pikseļi (1,92 megapikseļi)?


(1)  OV 1987, L 256, 1. lpp.

(2)  OV 2011, C 137, 1. lpp.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/17


Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrīVereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-79/16, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters u. a./Komisija

(Lieta C-817/18 P)

(2019/C 82/18)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland, Stichting Het Groninger Landschap, It Fryske Gea, Stichting Het Drentse Landschap, Stichting Het Overijssels Landschap, Stichting Het Geldersch Landschap, Stichting Flevo-Landschap, Stichting Het Utrechts Landschap, Stichting Landschap Noord-Holland, Stichting Het Zuid-Hollands Landschap, Stichting Het Zeeuwse Landschap, Stichting Het Noordbrabants Landschap, Stichting Het Limburgs Landschap (pārstāvji: P. Kuypers un M. de Wit, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters, Exploitatiemaatschappij De Berghaaf BV, Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe, BV Landgoed Den Alerdinck II, Landgoed Ampsen BV, Pallandt van Keppel Stichting, Landgoed Kasteel Keppel BV, Baron van Lynden, Stichting het Lijndensche Fonds voor Kerk en Zending, Landgoed Welna BV, Landgoed “Huis te Maarn” BV, Vicariestichting De Vijf Capellarijen/Ambachtsheerlijkheid Kloetinge, Maatschappij tot Exploitatie van het Landgoed Tongeren onder Epe BV, Landgoed Anderstein NV, Landgoed Bekspring BV, Landgoed Nijenhuis en Westerflier BV, Landgoed Caprera BV, Landgoed Schapenduinen BV, Stichting Schapenduinen, Landgoed de Noetselenberg BV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu (kas pasludināts lietā T-79/16);

piespriest VGG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus kā pirmajā instancē, tā arī apelācijas tiesvedībā;

pakārtoti, ja lieta tiktu nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā pieņemšanu.

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, esot atzinusi VGG prasību par pieņemamu

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas pārbaudē, kuras prasībām VGG ir jāatbilst, lai to atzītu par attiecīgo skarto personu – runa ir par konkurences attiecībām starp VGG un apelācijas sūdzības iesniedzējiem; piešķirtais atbalsts varot konkrēti ietekmēt VGG situāciju un sagraujot attiecīgās konkurences attiecības.

Vispārējā tiesa VGG un tās biedru tiesības celt prasību esot tiešā veidā piesaistījusi Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe tiesībām celt prasību, kura ir vienīgā apelācijas sūdzības iesniedzēja vēl kopš 2008. gada.

Turklāt Vispārējā tiesa tomēr neesot vai neesot pietiekami konstatējusi, attiecībā uz kādām darbībām konkrēti apelācijas sūdzības iesniedzēji un Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe atrodas konkurences attiecībās. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini pamatojusies uz to, ka starp minētajiem un Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe pastāv konkurences attiecības.

Līdz ar to Vispārējā tiesa, pamatojoties uz savu pieņēmumu par konkurences attiecību pastāvēšanu, esot izdarījusi nepareizu secinājumu, ka atbalsts ir konkrēti ietekmējis VGG biedru konkurētspēju un to iznīcinājis.

Vispārējai tiesai, pamatojoties uz Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe tiesībām celt prasību, neesot bijis jāsecina, ka VGG prasība ir pieņemama.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdaini pamatojusies uz “nopietnām grūtībām”

Vispārējā tiesa esot nepamatoti konstatējusi LESD 108. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Vispārējās tiesas pieņēmums, ka Komisijai, izvērtējot regulējuma par maksājumiem noteiktām platības apsaimniekojošām dabas aizsardzības organizācijām (PNB regulējums) atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam, esot radušās “nopietnas grūtības”, esot kļūda tiesību piemērošanā.

Lēmumā izmantotā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu kvalifikācija par “netipiskiem” un “visaptverošiem” nenorādot uz nopietnām grūtībām, jo nošķirtas grāmatvedības neesamība nav nopietnu grūtību avots un arī ir bijis izveidots pārmērīgu kompensāciju novēršanas mehānisms.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/18


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. decembrī iesniedza Tribunal de commerce de Paris (Francija) – Trendsetteuse SARL/DCA SARL

(Lieta C-828/18)

(2019/C 82/19)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Trendsetteuse SARL

Atbildētāja: DCA SARL

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par tirdzniecības pārstāvju statusu (1) 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīgs starpnieks, kas rīkojas kā pilnvarotais pārstāvis sava pilnvarotāja vārdā un kuram nav pilnvaru mainīt sava pilnvarotāja noteiktos pārdošanas līguma tarifus un nosacījumus, nav pilnvarots apspriest minētos līgumus šī panta izpratnē un tādējādi to nevar kvalificēt kā tirdzniecības pārstāvi ar minētajā direktīvā paredzēto statusu?


(1)  Padomes direktīva (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/18


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. decembrī iesniedza Tribunal de grande instance de Paris (Francija) – Crédit Logement SA/OE

(Lieta C-829/18)

(2019/C 82/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: Crédit Logement SA

Atbildētājs: OE

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK (1) un [Savienības] tiesību efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādas valsts tiesību normas piemērošana, ar ko tiesai ir aizliegts izvērtēt ar profesionāli noslēgtā līguma noteikuma negodīgumu, ja profesionāls galvotājs, kas garantē līguma izpildi, ir informējis parādnieku-patērētāju par to, ka viņš veiks maksājumu un ka pēdējais minētais viņam nav norādījis uz iebildēm?

2)

Vai līguma tekstā iekļautā norāde, ka attiecīgā gadījumā maiņas risku uzņemas aizņēmējs, pievienojot līgumam amortizācijas tabulu, var padarīt noteikumu par “skaidru un saprotamu” direktīvas izpratnē, ja nav veikta modelēšana, kurā tiktu parādītas vairākas, tostarp nelabvēlīgas, maiņas kursa svārstību iespējas?

3)

Vai pienākums pierādīt to, ka patērētājam tika sniegti elementi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā noteikuma skaidrību un saprotamību, un ka minētais noteikums ir skaidrs un saprotams, ir profesionālim vai patērētājam?

4)

Vai tad, ja tiesa nospriestu, ka līguma 1.2.1.–1.2.9. un 2.8. noteikums ir negodīgi, jo tie netika formulēti pietiekami skaidri un saprotami, vai ir jāatzīst, ka viss finanšu noteikumu kopums, tostarp noteikums par procentiem, netika formulēts rakstveidā, ir jāatzīst, ka rakstveidā netika formulēti tikai noteikumi par valūtas maiņas kursa svārstībām un noteikumi par ārvalstu valūtu, saglabājot fiksēto procentu likmi euro, vai arī ir jānosaka cita sankcija?

5)

Vai, izskatot iepriekšējo jautājumu, tiesai ir jāpārliecinās, ka tādējādi noteiktā sankcija ir efektīva, samērīga un preventīva?


(1)  Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos nav pienācīgi transponēta Ungārijas tiesību aktos (JO L 95, 29. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/19


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 31. decembrī iesniedza Tribunal de l’entreprise de Liège (Beļģija) – SI, Brompton Bicycle Ltd/Chedech/Get2Get

(Lieta C-833/18)

(2019/C 82/21)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de l’entreprise de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāji: SI, Brompton Bicycle Ltd

Atbildētāja: Chedech/Get2Get

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1), kuras 2.-5. pantā tostarp ir noteiktas dažādas autortiesību subjektiem atzītās ekskluzīvās tiesības, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām no autortiesību aizsardzības ir izslēgti darbi, kuru forma ir nepieciešama tehniska rezultāta sasniegšanai?

Vai, novērtējot kādas formas nepieciešamību tehniska rezultāta sasniegšanai, ir jāņem vērā šādi kritēriji:

citu iespējamu formu, kas ļauj sasniegt tādu pašu tehnisku rezultātu, esamība?

formas efektivitāte minētā rezultāta sasniegšanai?

apgalvotā pārkāpēja vēlme sasniegt šo rezultātu?

agrāka patenta – kas šobrīd ir beidzies – uz procesu, kas ļauj sasniegt vēlamo tehnisko rezultātu, esamība?


(1)  OV L 167, 10. lpp.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/20


Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 7. janvārīMylène Troszczynski iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 8. novembra spriedumu lietā T-550/17 Troszczynski/Parlaments

(Lieta C-12/19 P)

(2019/C 82/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mylène Troszczynski (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

atcelt spriedumu, ko 2018. gada 8. novembrī pasludināja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta (T-550/17);

līdz ar to:

atcelt Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. jūnija lēmumu, ar kuru tiek pieņemts Juridiskās komitejas ziņojums Nr. A8-0218/2017 par lūgumu atcelt Eiropas Parlamenta locekles Mylène Troszczynski privilēģijas un imunitāti;

lemt par summu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai ir jāpiešķir par tiesāšanās izdevumiem;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Par Vispārējās tiesas veikto otrā pamata analīzi

Vispārējā tiesa neuzskata strīdīgo Mylène Troszczynski tvītu par viedokli, kas būtu izteikts, viņai pildot savus deputāta pienākumus, jo tas ir saistīts ar kādu konkrētu notikumu, kas esot noticis Francijā, un nav pielīdzināms vispārējas nostājas paušanai par aktuālu tematu vai Parlamenta izskatāmiem jautājumiem – kas ir nepieciešamas tāda viedokļa īpašības, kas tiek aizsargāts ar Protokolu.

Vispārējā tiesa pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo:

katrs deputāts ir ievēlēts savā valstī un pārstāv savus vēlētājus, un viņam sava mandāta laika ir jāsaglabā nepieciešamā saikne ar viņiem, tostarp atsaucoties uz faktiem, kuri viņus interesē vai uz viņiem attiecas;

Paziņojuma locekļiem Nr. 11/2003 2. principā nav paredzēta šāda nošķiršana;

seju pilnībā aizsedzoša plīvura nēsāšana publiskā telpā attiecas uz Francijas, bet arī uz visu Eiropas valstu elektorātu, un šī piederības īslāmticībai ārējā izpausme ir vispārējo interešu priekšmets, kas attiecas uz sabiedrības dzīvi un sieviešu tiesībām;

Vispārējai tiesai esot vajadzējis piemērot sprieduma Patriciello principus.

2.

Par Vispārējās tiesas veikto trešā pamata analīzi

Debatēs tika noskaidrots, un Vispārējā tiesa atzina, ka Mylène Troszczynski nav strīdīgā tvīta autore un ka viņa to izdzēsa, tiklīdz viņa par to uzzināja. Vispārējā tiesa tomēr uzskata, ka šie divi fakti nav jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai ir izpildīti priekšnosacījumi parlamentārās imunitātes atcelšanai.

Vispārējā tiesa pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā:

apgalvojot, ka Parlamenta ziņā nav noskaidrot, vai deputātam pārmestie fakti ir pierādīti, lai gan Parlaments pārbauda faktus, savā lēmumā atzīstot, ka Mylène Troszczynski nav tvīta autore;

jo tā neizdara secinājumus attiecībā uz Juridiskās komitejas ziņojuma pielikumā pievienoto dokumentu, proti, 1881. gada 29. jūlija likuma izvilkumu un it īpaši tā 42. panta juridiskajām sekām;

attiecībā uz to, ka krimināltiesas 2018. gada 26. aprīļa rīkojums par lietas nosūtīšanu iztiesāšanai atspoguļo tiesu sistēmas amatpersonas veiktu ievēlēta pārstāvja vajāšanu, tātad nodomu viņam kaitēt politiskā aspektā, kas ir fumus persecutionis raksturojoša rīcība.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/21


Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. janvārīMarion Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 28. novembra spriedumu lietā T-161/17 Le Pen/Parlaments

(Lieta C-38/19 P)

(2019/C 82/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Marion Anne Perrine, saukta par Marine, Le Pen (pārstāvis: R. Bosselut, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Atcelt spriedumu, ko 2018. gada 28. novembrī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta pasludināja lietā T-161/17.

Līdz ar to:

Atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 6. janvāra lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem” grozītās redakcijas 68. pantam un ar ko ir konstatēts parāds 41 554 EUR apmērā.

Atcelt 2017. gada 11. janvāra paziņojumu par parādu Nr. 2017-22, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja ir informēta, ka attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds saskaņā ar ģenerālsekretāra 2017. gada 6. janvāra lēmumu par saistībā ar parlamentāro palīdzību nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, piemērojot Nolikuma īstenošanas noteikumu 68. pantu un Finanšu regulas 78., 79. un 80. pantu.

Piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

A –

Absolūts pamats: Savienības tiesību pārkāpums – Kļūdas tiesību piemērošanā – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums

Šis pamats attiecas uz to, ka ģenerālsekretārs neesot personiski uzklausījis apelācijas sūdzības iesniedzēju un neesot viņu iepazīstinājis ar lietas materiāliem, it īpaši ar OLAF ziņojumu.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un ECPAK 6. panta.

B –

Savienības tiesību pārkāpums – Kļūdas tiesību piemērošanā – Tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principu pārkāpums – Kļūda faktu juridiskajā kvalifikācijā, faktu un pierādījumu sagrozīšana

Vispārējā tiesa esot sagrozījusi to dokumentu jēgu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pievienojusi 2016. gada 14. martāOLAF adresētās vēstules pielikumā.

Nevarot apgalvot, ka saistībā ar līgumu samaksātās summas ir “mākslīgas” un nav izmantotas ar Nolikuma īstenošanas noteikumiem saderīgā veidā. Līdz ar to neesot notikusi šo līdzekļu nepareiza izmantošana ne mērķa, ne satura ziņā, kā arī neesot nodarīts kaitējums Parlamentam.

C –

Pilnvaru nepareiza izmantošana – Fumus persecutionis

Diskriminācija, pierādījumu slēpšana, lojalitātes trūkums un tiesību uz aizstāvību pārkāpumi, kuros esot vainojams Parlamenta ģenerālsekretārs attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, Vispārējās tiesas ieskatā esot uzskatāmi un tiem būtu jābūt uzskatāmiem par “objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, kuras ir īstenotas tikai vai vismaz galvenokārt, lai sasniegtu citus mērķus, nevis norādītos, vai lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā īpaši paredzēta, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi pastāv konkrētajā gadījumā,” un liecinot par fumus persecutionis attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.


Vispārējā tiesa

4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/23


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Comune di Milano/Komisija

(Lieta T-167/13) (1)

((Valsts atbalsts - Lidlauka sniegtie pakalpojumi - Kapitālieguldījumi, ko SEA veikusi par labu Sea Handling - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Atbalsta jēdziens - Valsts vainojamība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Sacīkstes princips - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz labu pārvaldību - Tiesiskā paļāvība))

(2019/C 82/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comune di Milano (Itālija) (pārstāvji: sākotnēji S. Grassani un A. Franchi, vēlāk S. Grassani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Conte un D. Grespan)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1225 (2012. gada 19. decembris) par uzņēmuma [S]EA SpA kapitāla ieguldījumiem uzņēmumā [Sea] Handling SpA [SA.21420 (C 14/10) (ex NN 25/10) (ex CP 175/06)] (OV 2015, L 201, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Comune di Milano atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.


(1)  OV C 129, 4.5.2013.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/23


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Deutsche Umwelthilfe/Komisija

(Lieta T-498/14) (1)

((Piekļuve dokumentiem - Dokumenti saistībā ar saraksti starp Komisiju un automašīnu ražotājiem uzņēmumiem par mehāniskajos transportlīdzekļos izmantoto aukstumaģentu R1234yf - Neuzskaitīti dokumenti - Tiesvedības laikā izvirzīts jauns pamats - Nepieņemamība - Pierādījumu savākšanas pasākums, ar ko atbilstoši Reglamenta 104. pantam tiek uzdots iesniegt strīdīgos dokumentus - Atkāpe no sacīkstes principa - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību - Sabiedrības intereses izpaušanā - Izsvēršana - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - 6. panta 1. punkts - Sevišķas sabiedrības intereses vides informācijas vai informācijas, kas attiecas uz emisijām vidē, izpaušanā - Vispārēja prezumpcija - Daļējs piekļuves atteikums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2019/C 82/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Umwelthilfe eV (Radolfzell, Vācija) (pārstāvji: R. Klinger un R. Geulen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Clotuche-Duvieusart un J. Vondung, vēlāk F. Clotuche-Duvieusart un H. Krämer, kuriem sākotnēji palīdzēja R. van der Hout un A. Köhler, vēlāk R. van der Hout un C. Wagner, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas lēmumu GESTDEM 2014/547 (2014. gada 2. jūnijs), ar kuru apstiprina atteikumu piekļuvei visiem dokumentiem, kas saistīti ar saziņu starp Komisiju, no vienas puses, un uzņēmumiem Honeywell un DuPont vai automašīnu ražotājiem, no otras puses, laika posmā no 2011. gada septembra līdz 2012. gada aprīlim un no 2012. gada septembra līdz 2014. gada janvāra beigām, par mehāniskajos transportlīdzekļos izmantoto aukstumaģentu R1234yf.

Rezolutīvā daļa

1)

Vairs nav jālemj par prasījumu atcelt Komisijas lēmumu GESTDEM 2014/547 (2014. gada 2. jūnijs) attiecībā uz sākotnēji aizklātajām dokumenta Nr. 34 daļām, kuras vēlāk ir tikušas atklātas.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

Deutsche Umwelthilfe eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 329, 22.9.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/24


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Biogaran/Komisija

(Lieta T-677/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums - Nolīgumi, kuru mērķis ir kavēt vai liegt perindoprila ģenērisko versiju ienākšanu tirgū - Meitasuzņēmuma dalība tādā pārkāpumā, ko izdarījis tā mātesuzņēmums - Atzīšana par vainojamu pārkāpumā - Solidāra atbildība - Naudas soda maksimālais apmērs))

(2019/C 82/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biogaran (Colombes, Francija) (pārstāvji: T. Reymond, O. de Juvigny un J. Jourdan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, T. Vecchi un B. Mongin, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath)

Priekšmets

Prasība, kas celta uz LESD 263. panta pamata un ar ko primāri tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un pakārtoti samazināt prasītājai ar minēto lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Biogaran atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 395, 10.11.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/25


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Teva UK u.c./Komisija

(Lieta T-679/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Objektivitātes princips - Konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju - Strīdā patentu jomā noslēgts izlīgums un ekskluzīvās tirdzniecības nolīgums - Potenciāla konkurence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana - Nosacījumi atbrīvošanai no LESD 101. panta 3. punkta - Naudas sodi))

(2019/C 82/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Teva UK Ltd (West Yorkshire, Apvienotā Karaliste), Teva Pharmaceuticals Europe BV (Utrehta, Nīderlande), Teva Pharmaceutical Industries Ltd (Jeruzaleme, Izraēla) (pārstāvji: D. Tayar un A. Richard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, T. Vecchi un B. Mongin, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, kuriem palīdz G. Peretz, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: European Generic medicines Association AISBL (EGA) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: S.-P. Brankin, solicitor, un E. Wijckmans, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, samazināt tām ar minēto lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Teva UK Ltd, Teva Pharmaceuticals Europe BV un Teva Pharmaceutical Industries Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)

European Generic medicines Association AISBL (EGA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 409, 17.11.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/26


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Lupin/Komisija

(Lieta T-680/14) (1)

((Konkurence - Karteļi - Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu perindoprila tā oriģinālā un ģenēriskajā versijās tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Nolīgums par izlīgumu saistībā ar patentu - Tehnoloģijas iegādes nolīgums - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Konkurences tiesību un patentu tiesību saskaņošana - Naudas sodi))

(2019/C 82/28)

Tiesvedības valoda – angļu.

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lupin Ltd (Maharashtra, Indija) (pārstāvji: sākotnēji M. Pullen, R. Fawcett-Feuillette, solicitors, M. Hoskins, QC, V. Wakefield, barrister un M. Boles, solicitor, vēlāk M. Hoskins, V. Wakefield, M. Boles, K. Vernon un S. Smith, solicitors, un visbeidzot M. Hoskins, V. Wakefield, S. Smith un C. Wall, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, B. Mongin un T. Vecchi, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, pārstāvji, kam palīdz B. Rayment, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (AT.39/612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, atcelt naudas sodu, kas tai ticis uzlikts ar minēto lēmumu, vai samazināt tā apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Lupin Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 439, 8.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/26


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Mylan Laboratories un Mylan/Komisija

(Lieta T-682/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums - Potenciāla konkurence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana - Vainošana pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi))

(2019/C 82/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Mylan Laboratories Ltd (Hyderabad, Indija) un Mylan, Inc. (Canonsburg, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: S. Kon, C. Firth un C. Humpe, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, T. Vecchi un B. Mongin, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, kuriem palīdz S. Kingston, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, atcelt tām ar minēto lēmumu uzliktā naudas sodu vai samazināt tā apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Mylan Laboratories Ltd un Mylan, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 431, 1.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/27


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Krka/Komisija

(Lieta T-684/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums - Licences nolīgums - Tehnoloģijas iegūšanas nolīgums - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Konkurences ierobežojums seku dēļ - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana))

(2019/C 82/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Krka Tovarna Zdravil d.d. (Novo Mesto, Slovēnija) (pārstāvji: T. Ilešič un M. Kocmut, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, kuriem palīdz D. Bailey, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas skar prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmuma C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)) 4. pantu, ciktāl tajā ir konstatēta Krka Tovarna Zdravil d.d. līdzdalība šajā pantā minētajos nolīgumos.

2)

Atcelt Lēmuma C(2014) 4955 final 7. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

3)

Atcelt Lēmuma C(2014) 4955 final 8. un 9. pantu, ciktāl tie attiecas uz Krka Tovarna Zdravil.

4)

Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 431, 1.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/28


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Servier u.c./Komisija

(Lieta T-691/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums - Objektivitātes princips - Konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Prasības celšanas termiņa īsums salīdzinājumā ar apstrīdētā lēmuma garumu - Strīdā patentu jomā noslēgti izlīguma nolīgumi - Licences nolīgumi - Tehnoloģijas iegūšanas nolīgumi - Ekskluzīvās tirdzniecības nolīgums - Potenciāla konkurence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Konkurences ierobežojums seku dēļ - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana - Kvalifikācija par atsevišķiem pārkāpumiem vai vienotu pārkāpumu - Konkrētā tirgus noteikšana attiecīgā medikamenta molekulas līmenī - Naudas sodi - Naudas sodu apvienošana saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu - Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips - Pārdošanas apjoma vērtība - Aprēķināšanas kārtība tajos pašos tirgos izdarītu pārkāpumu kumulēšanas gadījumā))

(2019/C 82/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Servier SAS (Suresnes, Francija), Servier Laboratories Ltd (Wexham, Apvienotā Karaliste), Les Laboratoires Servier SAS (Suresnes) (pārstāvji: sākotnēji I. S. Forrester, QC, J. Killick, barrister, O. de Juvigny, advokāts, un M. Utges Manley, solicitor, vēlāk J. Killick, O. de Juvigny, M. Utges Manley, J. Jourdan un T. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji T. Christoforou, B. Mongin, C. Vollrath, F. Castilla Contreras un T. Vecchi, vēlāk T. Christoforou, B. Mongin, C. Vollrath, F. Castilla Contreras un J. Norris-Usher)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) (Ženēva, Šveice) (pārstāvji: F. Carlin, barrister, N. Niejahr un C. Paillard, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, samazināt tām ar minēto lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmuma C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)) 4. pantu, ciktāl tajā ir konstatēta Servier SAS un Laboratoires Servier SAS līdzdalība šajā pantā minētajos nolīgumos.

2)

Atcelt Lēmuma C(2014) 4955 final 6. pantu.

3)

Atcelt Lēmuma C(2014) 4955 final 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 6. punktu.

4)

Saistībā ar Lēmuma C(2014) 4955 final 2. pantā minēto pārkāpumu Servier un Laboratoires Servier uzlikto naudas sodu, kas izriet no šā lēmuma 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta, noteikt 55 385 190 euro apmērā.

5)

Prasību pārējā daļā noraidīt

6)

Gan Servier, Servier Laboratories Ltd un Laboratoires Servier, gan Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

7)

European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 462, 22.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/29


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Niche Generics/Komisija

(Lieta T-701/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums - Administratīvais process - Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība - Potenciāla konkurence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Ierobežojuma objektīvā nepieciešamība - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana - Nosacījumi atbrīvojumam saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu - Naudas sodi - Maksimālā apmēra ierobežojums 10 % apmērā - Vainošana pārkāpjošā rīcībā))

(2019/C 82/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Niche Generics Ltd (Hitchin, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: E. Batchelor, M. Healy, K. Cousins, solicitors, un F. Carlin, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, T. Vecchi un B. Mongin, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, kuriem palīdz S. Kingston, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, atcelt tai ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu vai samazināt tā apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Niche Generics Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 431, 1.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/30


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Unichem Laboratories/Komisija

(Lieta T-705/14) (1)

((Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums - Strīdā patentu jomā noslēgts izlīguma nolīgums - Komisijas teritoriālā kompetence - Vainošana pārkāpjošā rīcībā - Administratīvais process - Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība - Potenciāla konkurence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Ierobežojuma objektīvā nepieciešamība - Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana - Nosacījumi atbrīvojumam saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu - Naudas sodi))

(2019/C 82/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unichem Laboratories Ltd (Mumbaja, Indija) (pārstāvji: S. Mobley, K. Shaw, K. Cousins, M. Healy, H. Sheraton un E. Batchelor, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castilla Contreras, T. Vecchi un B. Mongin, vēlāk F. Castilla Contreras, B. Mongin un C. Vollrath, kuriem palīdz S. Kingston, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, galvenokārt, atcelt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmumu C(2014) 4955 final par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39612 – Perindoprils (Servier)), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, atcelt tai ar minēto lēmumu uzlikto naudas sodu vai samazināt tā apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Unichem Laboratories Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 448, 15.12.2014.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/30


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Deutsche Telekom/Komisija

(Lieta T-827/14) (1)

((Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Slovākijas platjoslas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus - Trešo uzņēmumu piekļuve esošā operatora “vietējai sakaru līnijai” šajā tirgū - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums - Vienots un turpināts pārkāpums - Jēdziens “ļaunprātīga izmantošana” - Piekļuves atteikums - Maržu saspiešana - Maržu saspiešanas aprēķināšana - Tikpat efektīva konkurenta kritērijs - Tiesības uz aizstāvību - Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā - Mātesuzņēmuma izšķiroša ietekme uz meitasuzņēmuma tirdzniecības politiku - Efektīva īstenošana - Pierādīšanas pienākums - Naudas soda apmēra aprēķins - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Atsevišķs naudas sods, kas uzlikts tikai mātesuzņēmumam par recidīvismu un reizināšanas koeficienta piemērošanu preventīviem mērķiem)

(2019/C 82/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Telekom AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji: K. Apel un D. Schroeder, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Kellerbauer, L. Malferrari, C. Vollrath un L. Wildpanner)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Slovanet, a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvis: P. Tisaj, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, primāri, pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas Lēmumu C(2014) 7465 final (2014. gada 15. oktobris) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39523 – Slovak Telekom), kurš grozīts ar Komisijas Lēmumu C(2014) 10119 final (2014. gada 16. decembris), kā arī ar Komisijas Lēmumu C(2015) 2484 final (2015. gada 17. aprīlis), ciktāl tas skar prasītāju, un, pakārtoti, atcelt vai samazināt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts ar minēto lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 7465 final (2014. gada 15. oktobris) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39523 – Slovak Telekom) 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka laikposmā no 2005. gada 12. augusta līdz 31. decembrim Deutsche Telekom AG piemēroja negodīgus tarifus, kas neļāva vienlīdz efektīvam operatoram, kas paļaujas uz vairumtirdzniecības piekļuvi Slovak Telekom, a.s. atdalītajām vietējām sakaru līnijām, atkārtoti piedāvāt Slovak Telekom mazumtirdzniecības pakalpojumus bez zaudējumiem.

2)

Atcelt Lēmuma C(2014) 7465 final 2. pantu, ciktāl tajā naudas soda summa, kas solidāri ir jāmaksā Deutsche Telekom, ir noteikta 38 838 000 EUR apmērā, un naudas soda summa, kas jāmaksā vienīgi Deutsche Telekom, ir noteikta 31 070 000 EUR apmērā.

3)

Noteikt naudas soda summu, kas solidāri ir jāmaksā Deutsche Telekom, 38 061 963 EUR apmērā, un naudas soda summu, kas ir jāmaksā vienīgi Deutsche Telekom, 19 030 981 EUR apmērā.

4)

Pārējā daļā prasību noraidīt.

5)

Deutsche Telekom sedz četras piektdaļas savu, četras piektdaļas Eiropas Komisijas un četras piektdaļas Slovanet, a.s. tiesāšanās izdevumu.

6)

Komisija sedz vienu piektdaļu savu un vienu piektdaļu Deutsche Telekom tiesāšanās izdevumu.

7)

Slovanet sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 96, 23.3.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/32


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Slovak Telekom/Komisija

(Lieta T-851/14) (1)

((Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Slovākijas platjoslas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus - Trešo uzņēmumu piekļuve esošā operatora “vietējai sakaru līnijai” šajā tirgū - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums - Vienots un turpināts pārkāpums - Jēdziens “ļaunprātīga izmantošana” - Piekļuves atteikums - Maržu saspiešana - Maržu saspiešanas aprēķināšana - Tikpat efektīva konkurenta kritērijs - Tiesības uz aizstāvību - Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitasuzņēmuma izdarītā pārkāpumā - Mātesuzņēmuma izšķiroša ietekme uz meitasuzņēmuma tirdzniecības politiku - Efektīva īstenošana - Pierādīšanas pienākums - Naudas soda apmēra aprēķins - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai)

(2019/C 82/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovak Telekom, a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji: D. Geradin, advokāts, R. O’Donoghue, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji M. Farley, L. Malferrari un G. Koleva, vēlāk M. Farley, M. Kellerbauer, L. Malferrari un C. Vollrath)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Slovanet, a.s. (Bratislava) (pārstāvis: P. Tisaj, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, primāri, atcelt Komisijas Lēmumu C(2014) 7465 final (2014. gada 15. oktobris) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39523 – Slovak Telekom), kurš grozīts ar Komisijas Lēmumu C(2014) 10119 final (2014. gada 16. decembris), kā arī ar Komisijas Lēmumu C(2015) 2484 final (2015. gada 17. aprīlis), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, samazināt prasītājai uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmuma C(2014) 7465 final (2014. gada 15. oktobris) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.39523 – Slovak Telekom) 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka laikposmā no 2005. gada 12. augusta līdz 31. decembrim Slovak Telekom, a.s. piemēroja negodīgus tarifus, kas neļāva vienlīdz efektīvam operatoram, kas paļaujas uz vairumtirdzniecības piekļuvi savām atdalītajām vietējām sakaru līnijām, atkārtoti piedāvāt tā mazumtirdzniecības pakalpojumus bez zaudējumiem.

2)

Atcelt Lēmuma C(2014) 7465 final 2. pantu, ciktāl tajā naudas soda summa, kas solidāri ir jāmaksā Slovak Telekom, ir noteikta 38 838 000 EUR apmērā.

3)

Noteikt naudas soda summu, kas solidāri ir jāmaksā Slovak Telekom, 38 061 963 EUR apmērā.

4)

Pārējā daļā prasību noraidīt.

5)

Slovākijas Telekom sedz četras piektdaļas savu, četras piektdaļas Eiropas Komisijas un četras piektdaļas Slovanet, a.s. tiesāšanās izdevumu.

6)

Komisija sedz vienu piektdaļu savu un vienu piektdaļu Slovak Telekom tiesāšanās izdevumu.

7)

Slovanet sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 127, 20.4.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/33


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-111/15) (1)

((Valsts atbalsts - Nolīgumi, kas noslēgti starp Šarantas lidostu jaukto arodbiedrību un Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services - Lidostas pakalpojumi - Mārketinga pakalpojumi - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Valsts vainojamība - Tirdzniecības un rūpniecības palāta - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam))

(2019/C 82/36)

Tiesvedības valoda – angļu.

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd (Dublina, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: G. Berrisch, E. Vahida, I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1226 (2014. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.33963 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Francija īstenojusi par labu Angoulême Tirdzniecības un rūpniecības palātai, SNC-Lavalin, Ryanair un Airport Marketing Services (OV 2015, L 201, 48. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 178, 1.6.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/34


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-165/15) (1)

((Valsts atbalsts - Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgtie līgumi ar Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services - Lidostas pakalpojumi - Mārketinga pakalpojumi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Attiecināmība uz valsti - Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam))

(2019/C 82/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC, agrāk Ryanair Ltd (Dublina, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: G. Berrisch, E. Vahida, I.-G. Metaxas-Maranghidis, avocats, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2015/1227 par valsts atbalstu SA.22614 (C 53/07), ko Francija piešķīrusi Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Ryanair, Airport Marketing Services un Transavia (OV 2015, L 201, 109. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd sedz pašas savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 228, 13.7.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/34


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – AlzChem/Komisija

(Lieta T-284/15) (1)

((Valsts atbalsts - Ķīmiskā rūpniecība - Lēmums turpināt uzņēmuma darbību maksātnespējas procedūras laikā - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāls skārums - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Privātā kreditora kritērijs - Attiecināmība uz valsti - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2019/C 82/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AlzChem AG (Trostberg, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji P. Alexiadis, solicitor, A. Borsos un I. Georgiopoulos, avocats, velāk P. Alexiadis, A. Borsos, E. Kazili, P. Oravec un K. Csach, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Conte un L. Armati)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Slovākijas Republika (pārstāvis: B. Ricziová) un Fortischem a.s. (Nováky, Slovākija) (pārstāvji: C. Arhold, P. Hodál un M. Staroň, avocats)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2015/1826 (2014. gada 15. oktobris) par valsts atbalstu SA.33797 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2011/CP), ko Slovākija sniegusi NCHZ (OV 2015, L 269, 71. lpp.), 2. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2015/1826 (2014. gada 15. oktobris) par valsts atbalstu SA.33797 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2011/CP), ko Slovākija sniegusi NCHZ, 2. pantu.

2)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina AlzChem AG tiesāšanās izdevumus.

3)

Slovākijas Republika un Fortischem a.s. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.


(1)  OV C 302, 14.9.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/35


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Iran Insurance/Padome

(Lieta T-558/15) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītājas nosaukuma iekļaušana un saglabāšana to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus - Mantiskais kaitējums - Morālais kaitējums))

(2019/C 82/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iran Insurance Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvis: D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un M. Bishop)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Ronkes Agerbeek un R. Tricot)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt morālo un mantisko kaitējumu, kas prasītājai iespējami nodarīts, pieņemot Padomes Lēmumu 2010/644/KĀDP (2010. gada 25. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 281, 81. lpp.), Padomes Regulu (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.), Padomes Lēmumu 2011/783/KĀDP (2011. gada 1. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 71. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011 (2011. gada 1. decembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 11. lpp.), un Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.), ar kuriem prasītājas nosaukums tika iekļauts un saglabāts to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Iran Insurance Company sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 27, 25.1.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/36


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Post Bank Iran/Padome

(Lieta T-559/15) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītājas nosaukuma iekļaušana un saglabāšana to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus - Morālais kaitējums))

(2019/C 82/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Post Bank Iran (Teherāna, Irāna) (pārstāvis: D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen un M. Bishop)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Ronkes Agerbeek un R. Tricot)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai iespējami nodarīts, pieņemot Padomes Lēmumu 2010/644/KĀDP (2010. gada 25. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 281, 81. lpp.), Padomes Regulu (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.), Padomes Lēmumu 2011/783/KĀDP (2011. gada 1. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 71. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011 (2011. gada 1. decembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2011, L 319, 11. lpp.), un Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.), ar kuriem prasītājas nosaukums tika iekļauts un saglabāts to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Post Bank Iran sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 27, 25.1.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/37


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Transavia Airlines/Komisija

(Lieta T-591/15) (1)

((Valsts atbalsts - Lidostas pakalpojumu un mārketinga pakalpojumu līgums - Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgts nolīgums ar Transavia - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Attiecināmība uz valsti - Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam))

(2019/C 82/41)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Transavia Airlines CV (Shiphola, Nīderlande) (pārstāvji: R. Elkerbout un M. Baneke, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1227 (2014. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.22614 (C 53/07), ko Francija piešķīrusi Po-Bearnas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Ryanair, Airport Marketing Services un Transavia (OV 2015, L 201, 109. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Transavia Airlines CV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 398, 30.11.2015.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/37


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija

(Lieta T-630/15) (1)

(Valsts atbalsts - Valsts finansējums Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijai - Individuāls atbalsts - Lēmums neizvirzīt iebildumus - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība un atzīts, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Konkurences apdraudējums un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Saderības nosacījumi - Atbalsts, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtiska projekta īstenošanu - Atbalsta nepieciešamība - Stimulējoša ietekme - Atbalsta samērīgums - Nopietnas grūtības, kas pamato formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu - Pienākums norādīt pamatojumu - Paziņojums par valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtisku projektu īstenošanu)

(2019/C 82/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Scandlines Danmark ApS (Kopenhāgena, Dānija) un Scandlines Deutschland GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji L. Sandberg-Mørch un M.-E. Vitali, vēlāk L. Sandberg-Mørch, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, L. Flynn un S. Noë, pārstāvji)

Personas, kas iestājušās lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Naturschutzbund Deutschland (NABU) eV (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis: T. Hohmuth, advokāts) un Föreningen Svensk Sjöfart (Gēteborga, Zviedrija) (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch un J. Buendía Sierra, advokāti),

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji C. Thorning, vēlāk J. Nymann-Lindegren, kam palīdz R. Holdgaard, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 5023 final (2015. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijas projekta finansēšanai (OV 2015, C 325, 5. lpp).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 5023 final (2015. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijas projekta finansēšanai (OV 2015, C 325, 5. lpp), ciktāl Komisija nolēma neiebilst pret pasākumiem, ko Dānijas Karaliste ir veikusi par labu Femern A/S Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai.

2)

Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)

Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Scandlines Danmark ApS un Scandlines Deutschland GmbH tiesāšanās izdevumus.

4)

Dānijas Karaliste, Föreningen Svensk Sjöfart un Naturschutzbund Deutschland (NABU) eV sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.


(1)  OV C 59, 15.2.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/38


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Stena Line Scandinavia/Komisija

(Lieta T-631/15) (1)

(Valsts atbalsts - Valsts finansējums Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma dzelzceļa un autoceļa līnijai - Individuāls atbalsts - Lēmums neizvirzīt iebildumus - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība un atzīts, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu - Valsts atbalsta jēdziens - Konkurences apdraudējuma un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Saderības nosacījumi - Atbalsts, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtiska projekta īstenošanu - Atbalsta nepieciešamība - Stimulējoša ietekme - Atbalsta samērīgums - Nopietnas grūtības, kas pamato formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu - Pienākums norādīt pamatojumu - Paziņojums par valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu Eiropas kopīgajām interesēm būtisku projektu īstenošanu)

(2019/C 82/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stena Line Scandinavia AB (Gēteborga, Zviedrija) (pārstāvji: P. Alexiadis, solicitor, un L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati; L. Flynn un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Föreningen Svensk Sjöfart (Göteborg) (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch un J. Buendía Sierra, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji C. Thorning, vēlāk J. Nymann-Lindegren, pārstāvji, kam palīdz R. Holdgaard, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 5023 final (2015. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma projekta finansēšanai (OV 2015, C 325, 5. lpp).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmumu C(2015) 5023 final (2015. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu SA.39078 (2014/N) (Dānija) Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma projekta finansēšanai (OV 2015, C 325, 5. lpp), ciktāl Komisija nolēma neiebilst pret pasākumiem, ko Dānijas Karaliste ir veikusi par labu Femern A/S Fērmarnas šauruma fiksētā savienojuma plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai.

2)

Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Stena Line Scandinavia AB tiesāšanās izdevumus.

4)

Dānijas Karaliste un Föreningen Svensk Sjöfart sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.


(1)  OV C 59, 15.2.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/39


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-53/16) (1)

((Valsts atbalsts - Nīmas-Izē-Levigānas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgtie līgumi ar Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services - Lidostas pakalpojumi - Mārketinga pakalpojumi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Attiecināmība uz valsti - Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam))

(2019/C 82/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC, agrāk Ryanair Ltd (Dublina, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: G. Berrisch, E. Vahida, I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Boelaert, S. Petrova un J. Kneale)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2016/633 par valsts atbalstu SA.33961 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Francija sniegusi Nīmas-Izē-Levigānas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Veolia Transport Aéroport de Nîmes, Ryanair Limited un Airport Marketing Services Limited (OV 2016, L 113, 32. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd sedz pašas savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 145, 25.4.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/40


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-77/16) (1)

((Valsts atbalsts - Nolīgumi ar aviosabiedrību Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services - Lidostas pakalpojumi - Mārketinga pakalpojumi - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Selektīvs raksturs))

(2019/C 82/45)

Tiesvedības valoda – angļu.

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd (Dublina, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: G. Berrisch, E. Vahida, I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, L. Flynn un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Latvijas Republika (pārstāvji: sākotnēji D. Pelše, J. Treijs-Gigulis un I. Kalniņš, vēlāk I. Kucina, pārstāvji); un Eiropas Savienības Padome (pārstāves: S. Boelaert un S. Petrova)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/152 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.27339 (12/C) (ex 11/NN), ko Vācija īstenojusi par labu Cveibrikenes lidostai un aviokompānijām, kuras izmanto minēto lidostu (OV 2016, L 34, 68. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Lēmuma (ES) 2016/152 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.27339 (12/C) (ex 11/NN), ko Vācija īstenojusi par labu Cveibrikenes lidostai un aviokompānijām, kuras izmanto minēto lidostu, 1. panta 2. punktu, kā arī šī lēmuma 3., 4. un 5. pantu, ciktāl tie attiecas uz Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd.

2)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ryanair DAC un Airport Marketing Services tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

4)

Latvijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 165, 10.5.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/41


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ryanair un Airport Marketing Services/Komisija

(Lieta T-165/16) (1)

((Valsts atbalsts - Nolīgumi, kas noslēgti ar aviosabiedrību Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services - Lidostas pakalpojumi - Mārketinga pakalpojumi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants - Piekļuve lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam))

(2019/C 82/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd (Dublina, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina) (pārstāvji: G. Berrisch, E. Vahida, I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, L. Armati un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Boelaert un S. Petrova)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/287 (2014. gada 15. oktobris) par valsts atbalstu SA.26500 (2012/C) (ex 2011/NN, ex CP 227/2008) ko Vācija ir piešķīrusi par labu Flughafen Altenburg-Nobitz GmbH un Ryanair Ltd (OV 2016, L 59, 22. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Ryanair DAC un Airport Marketing Services Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 222, 20.6.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/42


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Fruits de Ponent/Komisija

(Lieta T-290/16) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Lauksaimniecība - Persiku un nektarīnu tirgi - 2014. ražas gadā notikušie traucējumi - Krievijas embargo - Ārkārtas pasākumi ražotāju pagaidu atbalstam - Deleģētās Regulas (ES) Nr. 913/2014 un Nr. 923/2014 - Tiesību normas, ar kurām domāts piešķirt tiesības privātpersonām - Rūpības pienākums un labas pārvaldības princips - Pietiekami būtisks pārkāpums - Cēloņsakarība))

(2019/C 82/47)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fruits de Ponent, SCCL (Alkarasa, Spānija) (pārstāvji: M. Roca Junyent, J. Mier Albert, R. Vallina Hoset un A. Sellés Marco, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāves: sākotnēji I. Galindo Martín un K. Skelly, pēc tam I. Galindo Martín)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas trīs prasītājas biedriem esot nodarīts sakarā ar Komisijas rīcību un bezdarbību saistībā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 913/2014 (2014. gada 21. augusts), ar ko noteic ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus persiku un nektarīnu ražotājiem (OV 2014, L 248, 1. lpp.), un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 932/2014 (2014. gada 29. augusts), ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem un groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 913/2014 (OV 2014, L 259, 2. lpp.) pieņemšanu.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Fruits de Ponent, SCCL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 270, 25.7.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/42


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Ville de Paris, Ville de Bruxelles un Ayuntamiento de Madrid/Komisija

(Apvienotās lietas T-339/16, T-352/16 un T-391/16) (1)

((Vide - Regula (ES) 2016/646 - Piesārņojošās emisijas no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 6) - Slāpekļa oksīdu emisiju nepārsniedzamo vērtību (NTE) noteikšana, testējot reālos braukšanas apstākļos (RDE) - Prasība atcelt tiesību aktu - Pašvaldības vides aizsardzības iestādes pilnvaras ierobežot noteiktu transportlīdzekļu dalību satiksmē - Tiešs skārums - Pieņemamība - Komisijas kompetences neesamība - Hierarhiski augstāka spēka tiesību normu ievērošana - Atcelšanas seku pielāgošana laikā - Ārpuslīgumiskā atbildība - Kaitējuma, kas esot nodarīts tēlam un reputācijai, atlīdzināšana))

(2019/C 82/48)

Tiesvedības valodas – spāņu un franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-339/16: Ville de Paris (Francija) (pārstāvis: J. Assous, advokāts)

Prasītāja lietā T-352/16: Ville de Bruxelles (Beļģija) (pārstāvji: M. Uyttendaele un S. Kaisergruber, advokāti)

Prasītāja lietā T-391/16: Ayuntamiento de Madrid (Spānija) (pārstāvis: F. Zunzunegui Pastor, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. C. Becker, E. Sanfrutos Cano un J.-F. Brakeland)

Priekšmets

Pirmkārt, prasības, kas pamatotas ar LESD 263. pantu un kurās ir lūgts atcelt Komisijas Regulu (ES) Nr. 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV 2016, L 109, 1. lpp.), un, otrkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un kurā lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas šīs regulas pieņemšanas rezultātā esot nodarīts Ville de Paris

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Regulas (ES) Nr. 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”), II pielikuma 2. punktu, ciktāl ar to Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs) ar kuru īsteno Regulu Nr. 715/2007, III A pielikuma 2.1.1. un 2.1.2. punktā ir noteikta slāpekļa oksīdu masas galīgā atbilstības koeficienta CFpollutant vērtība un pagaidu atbilstības koeficienta CFpollutant vērtība.

2)

Pārējā daļā prasības noraidīt.

3)

Saskaņā ar šīs rezolutīvās daļas 1. punktu atceltās tiesību normas turpina radīt tiesiskās sekas līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kura ilgums nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus no šā sprieduma spēkā stāšanās brīža, tiks pieņemts jauns, šīs tiesību normas aizstājošs regulējums.

4)

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no Ville de Paris, Ville de Bruxelles un Ayuntamiento de Madrid tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 314, 29.8.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/43


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Schubert u.c./Komisija

(Lieta T-530/16) (1)

((Civildienests - Atalgojums - Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija - Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 - 2011. un 2012. gada atalgojuma un pensiju korekcijas - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība - Noteikumi par sociālo dialogu))

(2019/C 82/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ludwig Schubert (Overijse, Beļģija) un 6 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvji: C. Bernard-Glanz, N. Flandin un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, pēc tam G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker); un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem prasītāju atalgojumam un pensijai 2011. gadā tiek piemērota 0 % likmes korekcija, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 422/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 5. lpp.), un 2012. gadā – 0,8 % korekcija, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 423/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 12. lpp.), un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājiem esot radušies šo lēmumu rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Prasītāji sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.


(1)  OV C 96, 23.3.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-4/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/44


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Carpenito u.c./Padome

(Apvienotās lietas T-543/16 un T-544/16) (1)

((Civildienests - Atalgojums - Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija - Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 - Algu un pensiju korekcija 2011. un 2012. gadam - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība - Noteikumi par sociālo dialogu)

(2019/C 82/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs lietā T-543/16: Renzo Carpenito (Overijse, Beļģija) (pārstāvis: M. Velardo, advokāts)

Prasītāji lietā T-544/16: Maria Kannellopoulou (Cranves-Sales, Francija), José Carlos Lechado García (Brisele, Beļģija), Bernd Loescher (Rhode-Saint-Genèse, Beļģija), Evelina Milenova (Brisele) (pārstāvis: M. Velardo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: M. Ecker un E. Taneva)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes lēmumu piemērot prasītāju algām vai pensijām korekciju 0 % apmērā par 2011. gadu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 422/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 5. lpp.), un korekciju 0,8 % apmērā 2012. gadam, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 423/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 12. lpp.), un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem esot nodarīts ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasības noraidīt.

2)

Prasītāji sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.


(1)  OV C 146, 4.5.2015. (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-31/15, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/45


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Wahlström/Frontex

(Lieta T-591/16) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Frontex - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants - Rūpības pienākums - Atcelta novērtējuma ziņojuma izmantošana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība - Tiesāšanās izdevumi - Taisnīgums - Reglamenta 135. panta 1. punkts))

(2019/C 82/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kari Wahlström (Espo, Somija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (pārstāvji: H. Caniard un S. Drew, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2015. gada 26. jūnija lēmumu nepagarināt prasītāja pagaidu darbinieka līgumu Frontex, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot radies attiecīgi zaudētās algas un atbilstošo tiesību uz pensiju zaudējuma dēļ

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.


(1)  OV C 251, 11.7.2016. (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-21/16, bet 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/46


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Haeberlen/ENISA

(Lieta T-632/16) (1)

((Civildienests - Atalgojums - Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija - Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 - Algu un pensiju korekcijas 2011. un 2012. gadam - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība - Noteikumi par sociālo dialogu)

(2019/C 82/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thomas Haeberlen (Swisttal, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji L. Levi un A. Tymen, vēlāk L. Levi un visbeidzot L. Levi un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (pārstāvji: A. Ryan, pārstāvis, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un M. Ecker); un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt ENISA2015. gada 21. oktobra lēmumu, ar kuru prasītājam uzdots samaksāt summu 3 133,19 EUR apmērā pēc tam, kad viņa atalgojumam piemērota 0 % korekcija 2011. gadam, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 422/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 5. lpp.), un 0,8 % korekcija 2012. gadam, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 423/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV 2014, L 129, 12. lpp.), un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kāds prasītājam esot nodarīts šī lēmuma rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Thomas Haeberlen sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) tiesāšanās izdevumus.

3)

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.


(1)  OV C 410, 7.11.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/47


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – C=Holdings/EUIPO – Trademarkers (“C=commodore”)

(Lieta T-672/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “C=commodore” - Pieteikums par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām - Regulas (EK) Nr. 207/2009 158. panta 2. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 198. panta 2. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Noteiktu preču un pakalpojumu, uz kurām attiecas starptautiska reģistrācija, faktiskas izmantošanas neesamība - Atbilstīgu neizmantošanas iemeslu esamība))

(2019/C 82/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: C=Holdings BV (Oldenzaal, Nīderlande) (pārstāvji: sākotnēji P. Maeyaert un K. Neefs, vēlāk P. Maeyaert un J. Muyldermans, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Trademarkers NV (Antverpene, Beļģija)

Priekšmets

Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 13. jūlija lēmumu lietā R 2585/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Trademarkers un C=Holdings.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 13. jūlija lēmumu lietā R 2585/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Trademarkers NV un C=Holdings BV, ciktāl Apelācijas padome ir noraidījusi C=Holdings apelācijas sūdzību attiecībā uz starptautiskās reģistrācijas, kuras īpašniece tā ir, pamatotu neizmantošanas iemeslu esamību.

2)

EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 410, 7.11.2016.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/47


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Pipiliagkas/Komisija

(Lieta T-689/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Lēmums ar atpakaļejošu spēku - Civildienesta noteikumu 22.a pants - Nekompetenta iestāde - Atbildība - Mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšana))

(2019/C 82/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nikolaos Pipiliagkas (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākumā J.-N. Louis un N. de Montigny, pēc tam – J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji C. Berardis-Kayser un G. Gattinara, pēc tam G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un kurā lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas ģenerāldirektorāta “Cilvēkresursi un drošība” nodaļas “Karjeras un snieguma pārvaldība” vadītāja 2015. gada 22. decembra lēmumu par prasītāja iecelšanu citā amatā ar atpakaļejošu spēku, un, otrkārt, atlīdzināt materiālo un nemateriālo kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas ģenerāldirektorāta “Cilvēkresursi un drošība” nodaļas “Karjeras un snieguma pārvaldība” vadītāja 2015. gada 22. decembra lēmumu par Nikolaos Pipiliagkas pārcelšanu citā amatā no 2013. gada 1. janvāra.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina pusi N. Pipiliagkas tiesāšanās izdevumu.

4)

N. Pipiliagkas sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 441, 28.11.2016


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/48


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CX/Komisija

(Lieta T-743/16 RENV) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārsods - Atcelšana - Tiesības uz aizstāvību - Rūpības pienākums - Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta 1. punkts - Pamattiesību hartas 41. un 52. pants - Atbildība - Kaitējuma realitāte - Cēloņsakarība))

(2019/C 82/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CX (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Simonetti un C. Ehrbar)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2013. gada 16. oktobra lēmumu, kurā Komisija ir konstatējusi, ka prasītājs bija vainojams divu smagu pārkāpumu izdarīšanā un tāpēc viņam tika piemērots disciplinārsods – atstādināšana no amata, nesamazinot tiesības uz pensiju, kā arī, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājam esot nodarīts sakarā ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt 2013. gada 16. oktobra lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija piemēroja CX disciplinārsodu – atstādināšanu no amata, pro tempore nesamazinot tiesības uz pensiju.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.


(1)  OV C 85, 22.3.2014. (lieta, kas sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-5/14 un 2016. gada 1. septembrī tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/49


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Monolith Frost/EUIPO – Dovgan“(PLOMBIR”)

(Lieta T-830/19) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PLOMBIR” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Faktu pārbaude - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts) - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā))

(2019/C 82/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monolith Frost (Leopoldshöhe, Vācija) (pārstāvji: E. Liebich un S. Labesius, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Söder, D. Walicka un M. Fischer)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dovgan GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Priekšmets

Prasība par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 22. septembra lēmumu lietā R 1812/2015-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Monolith Frost un Dovgan.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 22. septembra lēmumu lietā R 1812/2015-4.

2)

EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Monolith Frost GmbH tiesāšanās izdevumus, ieskaitot nepieciešamos izdevumus, kas Monolith Frost radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

3)

Dovgan GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.


(1)  OV C 22, 23.1.2017.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/50


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Azarov/Padome

(Lieta T-247/17) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Tiesības uz īpašumu - Tiesības veikt saimniecisku darbību - Acīmredzama kļūda vērtējumā))

(2019/C 82/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mykola Yanovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un F. Naert)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl ar šiem tiesību aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Mykola Yanovych Azarov atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 195, 19.6.2017.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/50


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Monster Energy/EUIPO – Bösel (“MONSTER DIP”)

(Lieta T-274/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “MONSTER DIP” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes un nereģistrēts apzīmējums, kas tiek izmantots darījumos, kuros visos ir ietverts vārdiskais elements “monster” - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Maldinošas asociācijas riska neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Agrākās preču zīmes ar reputāciju vājināšanās riska neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts)))

(2019/C 82/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monster Energy Company (Korona, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: P. Brownlow, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Marco Bösel (Bādfallingbostelē, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. decembra lēmumu lietā R 1062/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Monster Energy Company un Marco Bösel.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Monster Energy Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 221, 10.7.2017.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/51


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – De Loecker/EĀDD

(Lieta T-537/17) (1)

((Civildienests - EĀDD - Pagaidu darbinieki - Psiholoģiska vardarbība - Lūgums sniegt palīdzību - Pieteikuma noraidīšana - Tiesības tikt uzklausītam - Atbildība))

(2019/C 82/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stéphane De Loecker (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji J.-N. Louis un N. de Montigny, pēc tam – J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spac)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EĀDD 2016. gada 10. oktobra lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītāja iesniegtais lūgums sniegt palīdzību atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pantam un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam morālo kaitējumu, kas esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2016. gada 10. oktobra lēmumu, ar ko ir noraidīts Stéphane De Loecker iesniegtais lūgums sniegt palīdzību atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pantam.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

EĀDD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 347, 16.10.2017.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/52


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Francija/Komisija

(Lieta T-609/17) (1)

((ELGF - No finansējuma izslēgti izdevumi - Francijas izdevumi - Eksporta kompensācijas mājputnu gaļas nozarē - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Regula (EK) Nr. 1290/2005 un Regula (ES) Nr. 1306/2013 - Pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte - Pārbaudes - Samērīgums))

(2019/C 82/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: F. Alabrune, D. Colas, B. Fodda un E. de Moustier)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Lewis un D. Bianchi)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1144 (2017. gada 26. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2017, L 165, 37. lpp.), ciktāl ar to tiek izslēgti izdevumi 120 901 216,61euro apmērā, ko Francijas Republika attiecinājusi uz ELGF.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 382, 13.11.2017.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/52


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – UP/Komisija

(Lieta T-706/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Smaga slimība - Pieteikums par nepilnu darba laiku veselības stāvokļa dēļ - Pieteikuma noraidīšana - Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ - Tiesības tikt uzklausītam - Labas pārvaldības princips - Rūpības pienākums - Atbildība)

(2019/C 82/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UP (pārstāvis: M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un B. Mongin)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2017. gada 26. aprīļa lēmumu, kurā ir atteikts prasītājai piešķirt nepilnu darba laiku veselības stāvokļa dēļ, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

UP sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 5, 8.1.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/53


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Bischoff/EUIPO – Miroglio Fashion (“CARACTÈRE”)

(Lieta T-743/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CARACTÈRE” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstoša rakstura neesamība - Atšķirtspēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)))

(2019/C 82/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bischoff GmbH (Muggensturm, Vācija) (pārstāvis: D. Régnier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Pétrequin un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Miroglio Fashion Srl (Alba, Itālija) (pārstāvis: O. Vanner, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 20. jūlija lēmumu lietā R 328/2016-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Bischoff un Miroglio Fashion.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Bischoff GmbH atīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 13, 15.1.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/53


Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedums – Vitromed/EUIPO – Vitromed Healthcare (“VITROMED Germany”)

(Lieta T-821/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “VITROMED Germany” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Vitromed” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 82/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitromed GmbH (Jēna, Vācija) (pārstāvis: M. Linß, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Graul, D. Walicka un M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Vitromed Healthcare (Jaipur, Indija) (pārstāvis: J. Schmidt, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 26. septembra lēmumu lietā R 2402/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Vitromed Healthcare un Vitromed.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Vitromed GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 52, 12.2.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/54


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CN/Parlaments

(Lieta T-76/18) (1)

((Civildienests - Akreditēti deputātu palīgi - Civildienesta noteikumu 24. pants - Lūgums sniegt palīdzību - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Psiholoģiska vardarbība - Psiholoģiskās vardarbības un tās novēršanas darba vietā konsultatīvā komiteja, kas izskata akreditēto deputātu palīgu sūdzības pret Eiropas Parlamenta locekļiem - Lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu - Tiesības tikt uzklausītam - Sacīkstes princips - Atteikums izsniegt konsultatīvās komitejas atzinumu un liecinieku nopratināšanas protokolus - Iestādes atbildētājas atteikšanās pildīt Vispārējās tiesas pierādījumu savākšanas pasākumu))

(2019/C 82/64)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CN (pārstāvji: C. Bernard-Glanz un A. Tymen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Boytha un E. Taneva)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantam un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta 2017. gada 20. marta lēmumu, ar ko šīs iestādes institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir noraidījusi prasītāja 2013. gada 13. februāra lūgumu sniegt palīdzību, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam apgalvoti radīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Parlamenta 2017. gada 20. marta lēmumu, ar ko šīs iestādes institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir noraidījusi CN 2013. gada 13. februāra lūgumu sniegt palīdzību.

2)

Piespriest Parlamentam izmaksāt CN 8 500 EUR par nodarīto morālo kaitējumu.

3)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)

Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 134, 16.4.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/55


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – CH/Parlaments

(Lieta T-83/18) (1)

((Civildienests - Akreditēti deputātu palīgi - Civildienesta noteikumu 24. pants - Lūgums sniegt palīdzību - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Psiholoģiska vardarbība - Psiholoģiskās vardarbības un tās novēršanas darba vietā konsultatīvā komiteja, kas izskata akreditēto deputātu palīgu sūdzības pret Eiropas Parlamenta locekļiem - Lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu - Tiesības tikt uzklausītam - Sacīkstes princips - Atteikums izsniegt konsultatīvās komitejas atzinumu un liecinieku nopratināšanas protokolus - Iestādes atbildētājas atteikšanās pildīt Vispārējās tiesas pierādījumu savākšanas pasākumu))

(2019/C 82/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CH (pārstāvji: C. Bernard-Glanz un A. Tymen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Boytha un E. Taneva)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantam un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta 2017. gada 20. marta lēmumu, ar ko šīs iestādes institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir noraidījusi prasītājas 2011. gada 22. decembra lūgumu sniegt palīdzību, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājai apgalvoti radīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Parlamenta 2017. gada 20. marta lēmumu, ar ko šīs iestādes institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir noraidījusi CH 2011. gada 22. decembra lūgumu sniegt palīdzību.

2)

Piespriest Parlamentam izmaksāt CH 8 500 EUR par nodarīto morālo kaitējumu.

3)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)

Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 134, 16.4.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/55


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Multifit/EUIPO (“fit+fun”)

(Lieta T-94/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “fit+fun” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 82/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Multifit Tiernahrungs GmbH (Krefeld, Vācija) (pārstāvji: N. Weber un L. Thiel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Fischer, D. Walicka, M. Eberl un A. Sesma Merino)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 7. decembra lēmumu lietā R 847/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “fit+fun” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Multifit Tiernahrungs GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 134, 16.4.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/56


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Multifit/EUIPO (“MULTIFIT”)

(Lieta T-98/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MULTIFIT” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 82/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Multifit Tiernahrungs GmbH (Krefeld, Vācija) (pārstāvji: N. Weber un L. Thiel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Sesma Merino, D. Walicka, M. Fischer un M. Eberl)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 15. novembra lēmumu lietā R 846/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “MULTIFIT” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Multifit Tiernahrungs GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 134, 16.4.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/56


Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Knauf/EUIPO (“upgrade your personality”)

(Lieta T-102/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “upgrade your personality” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Reklāmas sauklis - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 82/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Martin Knauf (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: H. Jaeger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Manea un A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1011/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “upgrade your personality” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Martin Knauf sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 134, 16.4.2018.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/57


Prasība, kas celta 2018. gada 20. decembrī – Covestro Deutschland/Komisija

(Lieta T-745/18)

(2019/C 82/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Covestro Deutschland AG (Lēverkūzene, Vācija) (pārstāvji: M. Küper, J. Otter, C. Anger un M. Goldberg, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2018. gada 28. maija lēmumu par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši Stromnetzentgeltverordnung (turpmāk tekstā – “StromNEV”) 19. punktam, dokumenta numurs C(2018) 3166, it īpaši bāzes slodzes patērētāju pilnīgā atbrīvojuma no tīkla maksas 2012. un 2013. gadā klasifikāciju par atbalstu, konstatējumu par tā nesaderību ar iekšējo tirgu un lēmumu par tūlītēju atgūšanu no saņēmējiem, piemērojot StromNEV2010. gada 3. septembra redakcijā 19. punkta 2. apakšpunkta otrajā teikumā paredzēto minimālās iemaksas regulējumu, kā arī

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.

Nesaprātīgs procedūras ilgums

Ar pirmo prasības pamatu tiek iebilsts, ka procedūras ilgums 62 mēnešu garumā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Regulas par valsts atbalsta procedūru (1) 9. panta 6. punktā noteikto parasto termiņu.

2.

Atbrīvojums no tīkla maksas neesot atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka privileģēšana nav notikusi, jo bāzes slodzes patērētāju stabilizējošā ietekme uz tīklu esot pienācīga kompensācija. Turklāt atbrīvojums netiekot finansēts no valsts līdzekļiem.

3.

Saderība ar iekšējo tirgu (pamatojums, LESD 107. panta 3. punkts)

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar bāzes slodzes patērētāju pilnīgo atbrīvojumu ir novērsti nopietni traucējumi Vācijas tautsaimniecībā. Esot jāsaglabā it īpaši energoietilpīgo ražošanas nozaru konkurētspēja un jānovērš aizplūšana uz ārvalstīm.

4.

Lēmuma par atgūšanu prettiesiskums

Ar ceturto prasības pamatu tiek iebilsts, ka prasība atgūt minimālo iemaksu 20 % apmērā no publicētās tīkla maksas ar norādi uz StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011. gada 3. augustam, ir patvaļīga un diskriminācijas aizlieguma pārkāpums.

Piedevām tiek apgalvots, ka vienīgi tīkla maksas noteikšana, pamatojoties uz fizisko maršrutu, nodrošina izmaksu cēloņsakarības, kā arī samērīgas un nediskriminējošas tīkla maksas maksāšanas principu ievērošanu.

Lēmums par atgūšanu esot pretrunā diskriminācijas aizliegumam arī tādā ziņā, ka Komisija neesot ņēmusi vērā StromNEV 32. punkta 3. apakšpunktā ietverto pārejas regulējumu.

Visbeidzot tiek apgalvots, ka bāzes slodzes patērētāji un netipiskie tīkla lietotāji StromNEV 19. punkta 2. apakšpunkta pirmā teikuma izpratnē būtiski atšķiras. Tas, ka abām tīkla lietotāju grupām, neņemot vērā šīs atšķirības, ir jāveic minimālā iemaksa 20 % apmērā, neesot objektīvi pamatoti.


(1)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015, 9. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/58


Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī – Briois/Parlaments

(Lieta T-750/18)

(2019/C 82/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Steeve Briois (Hénin-Beaumont, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra lēmumu par lūgumu atcelt Steeve Briois imunitāti (2018/2075 IMM) un ar kuru ir pieņemts Juridiskās komitejas Ziņojums A8–0349/2018;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – “protokols”) 8. panta pārkāpumu, jo Steeve Briois sacerējums, par kuru pret viņu izcelsmes dalībvalstī ir uzsākta kriminālvajāšana, esot uzskatāms par viedokļa paušanu, pildot parlamentāros pienākumus, minētās tiesību normas izpratnē.

2.

Otrais pamats attiecas uz Protokola 9. panta pārkāpumu, jo Parlaments, pieņemot lēmumu atcelt Steeve Briois imunitāti, neesot ievērojis nedz šī noteikuma tekstu, ne garu, un tādējādi šis lēmums neesot spēkā.

3.

Trešais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principu pārkāpumu.

Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka Parlaments attiecībā uz viņu ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, piemērojot viņam atšķirīgu attieksmi nekā deputātiem, kuri ir salīdzināmās situācijās, un Parlaments līdz ar to ir pārkāpis arī labas pārvaldības principu, kas ir saistīts ar prasību, ka attiecīgajai iestādei ir pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus lietas nozīmīgos apstākļus.

Otrkārt, prasītājs uzskata, ka netiešu pierādījumu kopums ļauj secināt acīmredzamu pret viņu vērstu fumus persecutionis gadījumu.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/59


Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī– ABLV Bank/VNV

(Lieta T-758/18)

(2019/C 82/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABLV Bank AS (Rīga, Latvija) (pārstāvji: O. Behrends, M. Kirchner un L. Feddern, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt VNV 2018. gada 17. oktobra lēmumu attiecībā uz ABLV Bank, ciktāl tas attiecas uz VNV atteikumu pārrēķināt un atmaksāt šīs bankas ex ante iemaksas vienotajā noregulējuma fondā;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot piešķīrusi pietiekamu nozīmi fonda iemaksu pro rata temporis raksturam.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot ņēmusi vērā, ka tā pati bija atzinusi, ka fonda iemaksas ir atmaksājamas uz pro rata temporis pamata.

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot ņēmusi vērā Komisijas Deleģētās regulas 2015/63 (1) 12. panta 1. punktā ietverto tiešo norādi, ka ir jāveic tikai daļējie maksājumi, ja nosacījumi ir izpildīti tikai daļā no attiecīgā gada.

4.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV kļūdaini esot balstījusies uz Regulas 806/2014 70. panta 4. punktu (2).

5.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot balstījusies uz Regulas 2015/63 12. panta 2. punkta kļūdainu interpretāciju.

6.

Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu.

7.

Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi samērīguma principu.

8.

Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi nemo auditur principu.

9.

Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot ņēmusi vērā tās iepriekšējo darbību nozīmi.

10.

Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantu.


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/60


Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī – Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/VNV

(Lieta T-2/19)

(2019/C 82/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Algebris (UK) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Anchorage Capital Group LLC (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Soames, advokāts, R. East, Solicitor, N. Chesaites un D. Mackersie, Barristers)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt VNV lēmumu par to, ka Banco Popular Español S.A. ex post galīgie vērtējumi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 20. panta 11. punktam nebija vajadzīgi;

piespriest VNV atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka VNV lēmums par to, ka Banco Popular Español S.A. ex post galīgie vērtējumi atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 20. panta 11. punktam nebija vajadzīgi, ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot šīs regulas 20. panta 11. punktu un/vai 20. panta 12. punktu, saskaņā ar kuru ex post galīgais vērtējums tiek prasīts apstākļos, kad provizorisks vērtējums, kurš neatbilda Regulas Nr. 806/2014 20. panta 1. punkta un 4.–9. punkta prasībām, ir bijis pamatā noregulējuma pasākumu veikšanai.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 11. punktu, jo, pieņemot apstrīdēto lēmumu, VNV kļūdaini uzskatīja, ka šajā lietā ex post galīgie vērtējumi nav vajadzīgi.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, ciktāl apstrīdētais lēmums nozīmē VNV lēmumu nepalielināt 1 EUR atlīdzību, ko maksā Banco Santander, S.A., tas liecina par kļūdu tiesību piemērošanā un/vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pārkāpjot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 11. un 12. punktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka VNV nav izpildījusi savu pienākumu norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu, kas ir pretrunā LESD 296. pantam.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/61


Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī– Clatronic International/EUIPO (“PROFI CARE”)

(Lieta T-5/19)

(2019/C 82/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Clatronic International GmbH (Kempen, Vācija) (pārstāvis: O. Löffel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska apzīmējuma “PROFI CARE” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 372 358

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 15. oktobra lēmums lietā R 504/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/61


Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Fastweb/Komisija

(Lieta T-19/19)

(2019/C 82/74)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fastweb SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji: M. Merola, L. Armati, A. Guarino un E. Cerchi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt 2018. gada 31. augusta lēmumu, ar ko Eiropas Komisija ir atļāvusi koncentrāciju lietā M.9041 – HUTCHISON/WIND TRE saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punktu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants: esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav veikta izmeklēšana, jo jaunā Mobile Network Operator (MNO) ienākšana tirgū pati par sevi ir atzīta par pietiekamu, lai novērstu koncentrācijas horizontālo iedarbību, neņemot vērā faktorus, kas bija noteikuši H3G veiksmi.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un Komisija nav veikusi izmeklēšanu, jo jaunā MNO ienākšana tirgū pati par sevi esot atzīta par pietiekamu, lai novērstu koncentrācijas horizontālo iedarbību, neņemot vērā faktorus, kas bija noteikuši H3G veiksmīgu ienākšanu tirgū. Jau lietā M.7758 Komisija tostarp nav papūlējusies pārbaudīt, vai jaunajam MNO (vai nu mazumtirdzniecības tirgū, vai wholesale [vairumtirdzniecības] tirgū) ir darbības spēja, ekonomiskie apstākļi un stimuli, kas kopumā ir līdzvērtīgi vismaz tiem, kādi bija H3G, kas pirmajos gados darbojās strauji augošā tirgū. Turklāt Komisijai esot bijis jāņem vērā tarifa, kas bija piemērojams H3G un kas tam sniedza būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem MNO, asimetrijas ietekme uz konkurences attīstību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants un ir pieļauta kļūda MNO paketes vērtējumā.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda saistību paketes vērtējumā. It īpaši, salīdzinājums ar H3G pieejamām frekvencēm pirms apvienošanās pats par sevi rada būtiskas šaubas par paredzētā pieejamā spektra pietiekamību. Turklāt Komisija paļāvās uz nedrošiem notikumiem nākotnē, piemēram, jaunā MNO dalību iepirkumos nākotnē, neņemot vērā augstās izmaksas, kas ir saistītas ar nodoto frekvenču nenovēršamu atjaunošanu un pārziņas maiņu (refarming). Komisija piekrita neatbilstoša atrašanās vietu skaita nodošanai, paļaujoties uz nedrošiem līgumiem ar Tower Companies. Visbeidzot, pārejas līgums, kas noslēgts ar paziņojošām pusēm, kura struktūra ir balstīta uz jaudu, lielā mērā samazina stimulu veikt ieguldījumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka pastāv trūkumi pārbaudē, jo koncentrācijas un saistību analīze esot pamatota ar kļūdainu pieņēmumu, ka cena ir vienīgais būtiskais konkurences faktors, neņemot vērā kvalitāti un konverģenci.

Prasītāja uzsver, ka pastāv trūkumi pārbaudē, jo koncentrācijas un saistību analīze esot pamatota ar kļūdainu pieņēmumu, ka cena ir vienīgais būtiskais konkurences faktors attiecīgajā tirgū. Komisija neesot ņēmusi vērā, ka tīkla kvalitātei un pārklājumam ir līdzīga nozīme, un ka tai neesot vajadzējis aprobežoties ar neobjektīvas lietotāju grupas, kas pieder zema budžeta klientu kategorijai, izvēles statisku analīzi. Turklāt tā neesot ņēmusi vērā konverģences iespējamo nozīmi nākotnē, kas ir būtiska jaunpienācējam, kuram ir vajadzīgi papildu līdzekļi salīdzinājumā ar jau pastāvošu operatoru (kāds bija H3G). Tāda ieguvēja izvēle, kas ir spējīgs apmierināt koncentrētu pieprasījumu, būtu nodrošinājusi lielāku saistību efektivitāti un ilgtspējību laikā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants un pastāv trūkumi pārbaudē, jo nav ņemts vērā tas, ka koncentrācija bija vērsta pret konkurenci.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, ja, no vienas puses, Komisija ir atzinusi, ka t.s. “market repair” [“tirgus noregulēšana”] lietas dalībniekiem bija koncentrācijas “ratio” [jēga], no otras puses, tā nav veikusi nekādu analīzi attiecībā uz pretkonkurences koordināciju, kas ir bijusi koncentrācijas dalībnieku mērķis. Tātad saistībā ar jauno lēmumu pastāv šādi būtiski trūkumi pārbaudē.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants un ir pieļauta acīmredzama kļūda, izvērtējot saistību piemērotību, lai novērstu raizes par koordinētu ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgu, un ka nav veikta atbilstoša izmeklēšana saistībā ar viesabonēšanas/valsts MOCN līgumu saderību ar LESD 101. pantu.

Prasītāja iebilst, ka esot pieļauta kļūda vērtējumā par saistību piemērotību, lai novērstu raizes par koordinētu ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgu. Lai varētu rīkoties patiesi agresīvā veidā un “izjauktu” slepenas vienošanās līdzsvaru, jaunpienācējam faktiski būtu jāspēj rīkoties neatkarīgi no citiem MNO. Tomēr formula, kas tika izvēlēta līdzekļu nodošanai (viesabonēšanas līgumi un valsts MOCN) izraisa ciešu atkarību starp jauno MNO un Joint Venture ilgā laika posmā, kā liecina nesenāko izsoļu par frekvenču piešķiršanu Itālijā iznākumi un vispārīgāk visu MNO tirdzniecības politika. Lēmumā turklāt ir pieļauta kļūda, neveicot atbilstošu izmeklēšanu saistībā ar viesabonēšanas/valsts MOCN līgumu saderību ar LESD 101. pantu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants un ir pieļauta acīmredzama kļūda, izvērtējot saistību piemērotību, lai risinātu ar konkurenci saistītas problēmas vairumtirdzniecības piekļuves tirgū un saņemtu zvanus mobilajos tīklos.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, izveidodama hipotētisku scenāriju un uzskatīdama, ka Iliad izrādīs iniciatīvu piedāvāt šādus pakalpojumus, neraugoties uz pasākumu neesamību šajā ziņā un šī operatora pieredzi Francijā. Tieši pretēji, saistības mudināja jauno MNO pievērst uzmanību un iegūt tieši un tikai Market Virtual Network Operator klientus.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants, ir pieļauta kļūda vērtējumā un ir pārkāpts labas pārvaldības princips.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2. un 8. pants (kļūda vērtējumā) un ir pārkāpts labas pārvaldības princips (trūkumi pārbaudē), jo Iliad ir pieņemts kā piemērots ieguvējs, neņemot vērā riskus to saistību efektivitātei, kas ir raksturīgas kāda operatora, kuram piemīt konkrētas īpašības, ienākšanai tirgū, un saistībās neparedzot atbilstošas garantijas, it īpaši attiecībā uz tīkla kvalitāti/pārklājumu.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pastāv trūkumi pārbaudē, jo Komisija nekādi nav izvērtējusi jaunās koncentrācijas “ratio” [jēgu].

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija pati jau 2016. gada lēmumā bija norādījusi “market repair” [“tirgus noregulēšanu”] kā šī darījuma “ratio” [jēgu], tomēr neanalizējot tā sekas. Jaunajā lēmumā Komisija atkal nav ņēmusi vērā šo būtisko apstākli, tāpat nav sniegusi nekādu vērtējumu par jaunā darījuma mērķiem, kas ir galvenais arī sākotnējā darījuma “ratio” īstenošanā. Turklāt Komisija – pretēji pati savai praksei un judikatūrai – nav izvērtējusi tiešās sekas, ko rada konkurences ierobežojuma atcelšana tirgū, ir saistāmas ar VEON koplēmuma pilnvarām.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo nav uzskatījusi par nepieciešamu, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, koriģēt saistības.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija faktiski esot uzskatījusi, ka attiecīgajā tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar brīdi, kad tika pieņemts 2016. gada lēmums lietā M.7758, turklāt nesniedzot tam pienācīgu pamatojumu.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/64


Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Pablosky/EUIPO – docPrice (“mediFLEX easystep”)

(Lieta T-20/19)

(2019/C 82/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pablosky, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis: A. Tarí Lázaro, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: docPrice GmbH (Koblenz, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “mediFLEX easystep” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 730 872

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmums lietā R 77/2018-4

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

noraidīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 15 730 872 pilnībā attiecībā uz 10. un 25. klasē ietvertajām precēm;

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/64


Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Pablosky/EUIPO – docPrice (“mediFLEX easystep”)

(Lieta T-21/19)

(2019/C 82/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pablosky, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis: A. Tarí Lázaro, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: docPrice GmbH (Koblenz, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “mediFLEX easystep” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 730 898

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmums lietā R 76/2018-4

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

noraidīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 15 730 898 pilnībā attiecībā uz 10. un 25. klasē ietvertajām precēm;

piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/65


Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Noguer Enríquez u.c./Komisija

(Lieta T-22/19)

(2019/C 82/77)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Roser Noguer Enríquez (Andora la Velja, Andora), Ramón Cierco Noguer (Andora la Velja), Successors D’Higini Cierco García, SA (Andora la Velja), Cierco Martínez 2 2003, SL (Andora la Velja) (pārstāvji: J. Álvarez González un S. San Felipe Menéndez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu saskaņā ar LESD 268. pantu un 340. panta otro daļu atzīt par iesniegtu šo prasību par Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību par kaitējumu, ko Eiropas Komisija nodarījusi saistībā ar savu pienākumu izpildi, un pēc likumā noteikto procesuālo darbību veikšanas un lietas izskatīšanas šai nolūkā paredzētajā tiesvedībā pieņemt spriedumu, kurā tiek atzīta Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība par Eiropas Komisijas nolaidīgo un iecietīgo rīcību un tai uzlikts pienākums maksāt prasītājiem atlīdzinājumu 50 220 800 EUR apmērā atbilstoši prasības pieteikuma pielikumā esošajā eksperta ziņojumā ietvertajiem aprēķiniem un noteiktajam kaitējuma apmēram, vai pakārtoti – apmērā, kas izrietēs no Vispārējās tiesas uzdevumā sagatavota eksperta atzinuma, tam pieskaitot likumiskos procentus, kā arī piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.

1.

Komisija neesot izpildījusi Eiropas Savienības un Andoras Firstistes starpā noslēgto Monetāro nolīgumu un pieļāvusi, ka Andoras Firstiste ir nepareizi transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1). Proti, Komisija:

neesot izpildījusi pienākumu pārbaudīt Andoras Firstistes veikto Direktīvas 2014/59/ES “daļējo”, priekšlaicīgo, savtīgo un nepilnīgo transponēšanu, kuras iznākumā Firstistes tiesiskajā regulējumā apzināti nav ietvertas akcionāriem un noguldītājiem paredzētās garantijas, kas Savienības tiesību aktos ir paredzētas kā atsvars, kas vajadzīgs šāda veida iejaukšanās procesos, taču pat ietverti vēl citi pasākumi, kas ir diskriminējoši attiecībā pret citiem akcionāriem; un

neesot izpildījusi pienākumu ziņot Apvienotajai komitejai un vajadzības gadījumā Eiropas Savienības Tiesai par to, ka Andoras Firstiste minēto nolīgumu nepilda, jo ir prettiesiski transponējusi Direktīvu 2014/59/ES tādējādi, ka prasītāji zaudēja savas akcijas bez nekāda attaisnojuma ar kādām esošām sabiedrības interesēm, neievērojot tādus pamatprincipus kā samērīguma princips, un arīdzan nenosakot nekāda veida likumā paredzēto atlīdzinājumu vai kompensāciju. Tā rezultātā ir izdarīts rupjš tiesību sistēmas pamatprincipu un/vai tiesiskuma un pamattiesību pārkāpums. Protams, ka Komisija (pat vēl joprojām) neesot ziņojusi par Andoras Firstistes pārkāpumu, lai izbeigtu minēto nolīgumu.

2.

Esot pārkāptas gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, gan Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās prasītāju pamattiesības un pamatgarantijas, tostarp tiesības uz īpašumu, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tiesiskās paļāvības princips un tiesiskās drošības princips, jo:

Eiropas Komisijas pienākumu neizpilde esot izraisījusi to, ka kredītiestādes Banca Privada de Andorra noregulējuma rezultātā visi tās akcionāri, t.sk. prasītāji, kam pieder 75,52 % šīs sabiedrības akciju, zaudēja visu savu kapitālu, nesaņemdami par to nekādu kompensāciju, nedz varēdami pret to jebkā iebilst;

minētā nolīguma galvenā garanta bezdarbības rezultātā Andoras tiesību aktos prasītājiem nav paredzētas tiesības BPA (Banca Privada de Andorra) noregulējuma gadījumā saņemt to pašu, ko tie būtu saņēmuši parastā maksātnespējas vai bankrota procedūrā, taču šādas tiesības skaidri un izsmeļoši paredz Eiropas Savienības tiesiskais regulējums par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanu un noregulējumu, ko Andoras Firstistei bija saskaņā ar minēto nolīgumu jātransponē;

visbeidzot, Andoras tiesību sistēmā arīdzan neesot ietvertas nedz akcionāru tiesības panākt, ka tiek izvērtēta situācija, kādā tie ir nonākuši finanšu iestādes noregulēšanas rezultātā, un kompensācijas, kas – ja tās ir paredzētas – tiem pienākas, nedz tiesības iebilst un aizstāvēties pret šo kredītiestādes noregulējuma rezultātu.

3.

Eiropas Komisija neesot izpildījusi savu vissvarīgāko uzdevumu – gādāt par Savienības tiesību un Eiropas Savienības Līgumu ievērošanu un piemērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 17. pantā – jo ir pieļāvusi, ka trešās valstis klaji pārkāpj šajās tiesībās noteikto, tādējādi acīmredzami apdraudot tiesisko drošību, ticību Savienības iestādēm un tiesisko paļāvību, kāda pilsoņiem ir attiecībā uz šīm iestādēm.

4.

Eiropas Savienība esot rīkojusies tā, ka pietiekami būtiski ir pārkāpusi tiesību normas, kurās privātpersonas tiek apveltītas ar tiesībām un/vai aizsargātas, un šis pārkāpums nav attaisnojams nedz ar šajās tiesību normās piešķirto rīcības brīvības plašumu, nedz ar šo normu sarežģītību vai nekonkrētumu. Šīs Komisijas nolaidības dēļ prasītājiem esot nodarīts konkrēts, reāls, droši zināms materiāls kaitējums, un starp minēto kaitējumu un Komisijas rīcību ir cēloņsakarība.

5.

Pakārtoti tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot vainojama nolaidībā, vienojoties par Monetāro nolīgumu ar Andoras Firstisti un to noslēdzot, jo šajā nolīgumā nav paredzēti skarto privātpersonu aizsardzības un/vai sūdzību mehānismi.


(1)  OV 2014, L 173, 190. lpp.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/67


Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – Karlovarské minerální vody/EUIPO – Aguas de San Martín de Veri (“VERITEA”)

(Lieta T-28/19)

(2019/C 82/78)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karlovarské minerální vody a.s. (Karlovy Vary, Čehijas Republika) (pārstāvis: J. Mrázek, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aguas de San Martín de Veri, SA (Bisaurri, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības preču zīmes “VERITEA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 592 876

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 8. septembra lēmums lietā R 499/2018-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

noraidīt iebilduma iesniedzēja iebildumus;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/67


Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – CRIA un CCCMC/Komisija

(Lieta T-30/19)

(2019/C 82/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: China Rubber Industry Association (CRIA) (Pekina, Ķīna) un China Chamber of Commerce of Metals, Minerals & Chemicals Importers & Exporters (CCCMC) (Pekina) (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 (2018. gada 18. oktobris) ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163, ciktāl tā attiecas uz prasītājām un to attiecīgajiem locekļiem; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, kaitējuma analīze ir pamatota uz “svērtajiem” izlasē iekļauto uzņēmumu datiem, ar apstrīdēto Regulu ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (turpmāk tekstā – “pamatregula”) (1) 3. panta 1., 2., 5. un 8. punkts, un 17. pants. Pat pieņemot, ka svērums būtu atļauts, ar veidu, kādā tas tika piemērots, ir pārkāpti pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5. punkts, un 9. panta 4. punkts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, atjaunoto riepu iekļaušana neļauj Komisijai iegūt nekādu pamatu loģiski turpināt izmeklēšanu, tādējādi pārkāpjot Pamategulas 3. panta 1., 2., 5. un 6. punktu un 4. panta 1. punktu. Kaitējuma un cēloņsakarības analīze, kurā nav ņemts vērā jauno un atjaunoto riepu iedalījums segmentos, nav balstīta uz tiešiem pierādījumiem un neietver objektīvu pārbaudi, tādējādi pārkāpjot Pamatregulas 3. panta 2. 5. un 6. punktu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, novērtējot ietekmi uz cenām (cenu samazinājumu) un nosakot kaitējuma novēršanas līmeni, ir pārkāpts Pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkts un 9. panta 4. punkts tādēļ, ka nav ņemtas vērā jauna riepas ievērojami lielākās izmaksas par kilometru, salīdzinājumā ar atjaunotu riepu, un tādēļ, ka par pamatu ir ņemtas aprēķinātās eksporta cenas.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka cēloņsakarības analīzes neatbilstību, nesakritību un pozitīva un/vai objektīvas pierādījumu bāzes trūkuma dēļ ir pārkāpts pamatregulas 3. panta 2. un 6. punkts. Apstrīdētajā regulā arī nav pienācīgi izskatīti citi zināmie faktori, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām, kas būtu pretrunā pamatregulas 3. panta 2. un 7. punktam.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un pamatregulas 6. panta 7. punktu, 19. panta 1. punktu, 19. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 2. punktu, 20. panta 4. punktu, jo nav prasītājām atklājusi un sniegusi piekļuvi informācijai par, to kā ir noteikts kaitējums un dempings.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar netiešo nodokļu korekciju ir pārkāpts pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts un 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/69


Prasība, kas celta 2019. gada 21. janvārī – Cimpress Schweiz/EUIPO – Impress Media (“CIMPRESS”)

(Lieta T-37/19)

(2019/C 82/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cimpress Schweiz GmbH (Winterthur, Šveice) (pārstāvji: C. Eckhartt, P. Böhner un A. von Mühlendahl, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Impress Media GmbH (Mönchengladbach, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CIMPRESS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 13 147 624

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 30. oktobra lēmums apvienotajās lietās R 1716/2017-2 un R 1786/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

balstoties uz prasītājas apelācijas sūdzību, atcelt atbildētāja Iebildumu nodaļas 2017. gada 13. jūnija lēmumu procesā Nr. B 2 493 933 un noraidīt Impress Media GmbH iebildumus pret preču zīmes “CIMPRESS” Nr. 13 147 624 reģistrāciju;

piespriest EUIPO un Impress Media GmbH, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


4.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/69


Prasība, kas celta 2019. gada 23. janvārī – Volkswagen/EUIPO (“CROSS”)

(Lieta T-42/19)

(2019/C 82/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija) (pārstāvji: F. Thiering un L. Steidle, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CROSS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 366 528

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 14. novembra lēmums lietā R 2500/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība, un apmierināt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 16 366 528 attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem;

pakārtoti – atceļot apstrīdēto lēmumu, ciktāl ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība, nodot lietu atpakaļ EUIPO Apelācijas pirmajai padomei;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.