ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 62

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 15. februāris


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

EESK 538. plenārsesija, 17.10.2018.–18.10.2018.

2019/C 62/01

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Problēmas un rūpniecības pārmaiņas ES aeronautikas nozarē

1

2019/C 62/02

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu (pašiniciatīvas atzinums)

8

2019/C 62/03

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Rūpniecības politikas stratēģiskā attīstība līdz 2030. gadam: konkurētspējīga un daudzveidīga rūpnieciskā pamata stiprināšana Eiropā un koncentrēšanās uz ilgtermiņa darbību globālajās vērtību ķēdēs (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

16


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

 

EESK 538. plenārsesija, 17.10.2018.–18.10.2018.

2019/C 62/04

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132(COM(2018) 239 final – 2018/0113 (COD)) un b) Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu(COM(2018) 241 final – 2018/0114 (COD))

24

2019/C 62/05

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem(COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD)) un b) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa(COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD))

33

2019/C 62/06

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826(COM(2018) 441 final – 2018/0231 (COD))

40

2019/C 62/07

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu Muita(COM(2018) 442 final – 2018/0232 (COD))

45

2019/C 62/08

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES(COM(2018) 447 final – 2018/0236 (COD))

51

2019/C 62/09

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās(COM(2018) 378 final – 2018/203 (COD)) un b) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana)(COM(2018) 379 final – 2018/204 (COD))

56

2019/C 62/10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu(COM(2018) 386 final – 2018/0211 (COD))

63

2019/C 62/11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām(COM(2018) 474 final – 2018/0258 (COD))

67

2019/C 62/12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana(COM(2018) 97 final)

73

2019/C 62/13

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu(COM(2018) 375 final – 2018/0196(COD))

83

2019/C 62/14

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu(COM(2018) 372 final – 2018/0197 (COD))

90

2019/C 62/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341(COM(2018) 354 final – 2018/0179 (COD))

97

2019/C 62/16

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai(COM(2018) 353 final – 2018/0178 (COD)) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem(COM(2018) 355 final – 2018/0180 (COD))

103

2019/C 62/17

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem(COM(2018) 334 final – 2018/0173 (CNS)), Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)(COM(2018) 346 final – 2018/0176 (CNS)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija)(COM(2018) 341 final – 2018/0187 (COD)) un Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu(COM(2018) 349 final – 2018/0181 (CNS))

108

2019/C 62/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem(COM(2018) 339 final – 2018/0171 (COD))

113

2019/C 62/19

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu Fiscalis (COM(2018) 443 final – 2018/0233 (COD))

118

2019/C 62/20

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi(COM(2018) 391 final – 2018/0213 (COD))

121

2019/C 62/21

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi(COM(2018) 387 final – 2018/0212(COD))

126

2019/C 62/22

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu InvestEU(COM(2018) 439 final – 2018/0229 (COD))

131

2019/C 62/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme(COM(2018) 268 final), Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu(COM(2018) 270 final – 2018/0126 (NLE)), Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām(COM(2018) 271 final – 2018/0127 (NLE)) un Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem(COM(2018) 272 final – 2018/0128 (NLE))

136

2019/C 62/24

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija(COM(2018) 269 final)

142

2019/C 62/25

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai(COM(2018) 267 final)

148

2019/C 62/26

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī(COM(2018) 214 final) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem(COM(2018) 218 final)

155

2019/C 62/27

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)(COM(2018) 382 final – 2018/0206 (COD))

165

2019/C 62/28

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs(COM(2018) 324 final – 2018/0136 (COD))

173

2019/C 62/29

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Tiesības un vērtības(COM(2018)383 final – 2017/0207 (COD)) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Tiesiskums(COM(2018)384 final – 2017/0208 (COD))

178

2019/C 62/30

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi(COM(2018) 471 final – 2018/0248(COD))Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda(COM(2018) 473 final – 2018/0249(COD))

184

2019/C 62/31

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Iekšējās drošības fonda izveidi(COM(2018) 472 final – 2018/0250 (COD))

189

2019/C 62/32

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013(COM(2018) 367 – 2018/0191(COD))

194

2019/C 62/33

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Eiropas Solidaritātes korpuss un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014(COM(2018) 440 final – 2018/0230 (COD))

201

2019/C 62/34

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu(COM(2018) 340 final – 2018/0172(COD))

207

2019/C 62/35

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013(COM(2018) 392 final – 2018/0216 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013(COM(2018) 393 final – 2018/0217 (COD)) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām(COM(2018) 394 final – 2018/0218 (COD))

214

2019/C 62/36

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013(COM(2018) 385 final – 2018/209 (COD))

226

2019/C 62/37

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu(COM(2017) 772 final – 2017/0309 (COD))

231

2019/C 62/38

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija) un Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā(COM(2018) 234 final – 2018/0111 (COD); COM(2018) 232 final)

238

2019/C 62/39

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropa kustībā – Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra(COM(2018) 293 final)

254

2019/C 62/40

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību(COM(2018) 274 final – 2018/0129 (COD))

261

2019/C 62/41

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES(COM(2018) 278 final – 2018/0139(COD)) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju(COM(2018) 279 final – 2018/0140-(COD))

265

2019/C 62/42

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu(COM(2018) 277 final – 2018/0138 (COD))

269

2019/C 62/43

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija(COM(2018) 283 final)

274

2019/C 62/44

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem un Regulas (EK) Nr. 1222/2009 atcelšanu(COM(2018) 296 final – 2018/0148 (COD))

280

2019/C 62/45

Eiropas Ekonomikas un sociālie lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem(COM(2018) 284 final – 2018/0143 (COD)) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Direktīvu 96/53/EK groza attiecībā uz īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādu kabīņu gadījumā, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus(COM(2018) 275 final – 2018/0130 (COD))

286

2019/C 62/46

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu(COM(2018) 434 final – 2018/0227 (COD))

292

2019/C 62/47

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 391/2009 groza attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības(COM(2018) 567 final – 2018/0298 (COD))

298

2019/C 62/48

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības(COM(2018) 568 final – 2018/0299(COD))

301

2019/C 62/49

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK(COM(2018) 639 final – 2018/0332 (COD))

305

2019/C 62/50

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz resursiem, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un minēto regulu labo attiecībā uz resursiem, kas paredzēti mērķim Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai(COM(2018) 498 final – 2018/0265 (COD))

308

2019/C 62/51

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/IT, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2018/2226, Regulu (ES) 2018/XX [ETIAS regula], Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS robežpārbaužu jomā] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula](COM(2018) 478 final – 2017/0351 (COD)) un Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija) un groza [Regulu (ES) 2018/XX [Eurodac regula],] Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS tiesībaizsardzības jomā], Regulu (ES) 2018/XX [ECRIS-TCN regula] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula](COM(2018) 480 final – 2017/0352 (COD))

309

2019/C 62/52

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta versija)(COM(2018) 499 final – 2018/0263 (COD))

310

2019/C 62/53

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju)(COM(2018) 461 final)

311

2019/C 62/54

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eurozonas ekonomikas politika (2018) (atzinuma papildinājums)(COM(2017) 770 final)

312


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EESK 538. plenārsesija, 17.10.2018.–18.10.2018.

15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Problēmas un rūpniecības pārmaiņas ES aeronautikas nozarē”

(2019/C 62/01)

Ziņotājs:

Thomas KROPP

Līdzziņotājs:

Enrico GIBELLIERI

Pilnsapulces lēmums

15.2.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts CCMI

25.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

184/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ir jāattīsta ES rūpniecības politika aeronautikas nozarei, lai tā sīvas konkurences apstākļos, kā arī palielinoties konkurencei ar jaunajiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši Ķīnu), varētu līdzvērtīgi konkurēt ar esošajiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši ASV). Šajos apstākļos ES līmenī jāizveido aeronautikas uzraudzības sistēma un jāpadara aeronautika par būtisku ES ekonomiskās diplomātijas un tirdzniecības politikas sastāvdaļu.

1.2.

Jārisina ar prasmēm saistītās problēmas, tostarp jānodrošina novecojošam augsti specializētam darbaspēkam iespēja dalīties savā kompetencē un prasmēs ar gados jaunākiem darbiniekiem, jāpiesaista lielāks skaits gados jaunu darbinieku nozarei ar arvien pieprasītākām prasmēm gan inženiertehniskajā, gan IST jomā un steidzami jāpaaugstina esošo darba ņēmēju kvalifikācija digitalizācijas jomā.

1.3.

Pētniecībai civilās aviācijas jomā arī turpmāk jābūt ļoti nozīmīgai prioritātei programmā “Apvārsnis Eiropa”, palielinot tās budžetu salīdzinājumā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Šajā sakarā, uzsākot programmas Clean Sky 3 un SESAR 3, jānodrošina tādu veiksmīgu tehnoloģiju ierosmju turpinājums, kuru mērķis ir samazināt emisiju ietekmi uz vidi.

1.4.

Steidzami ir vajadzīgs ieviest SESAR risinājumus un izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu (SES) pēc gadu desmitiem ilgas diskusijas. Jāveic ieguldījumi efektīvā jaudā gan gaisa telpā, gan uz zemes, lai atvieglotu aviācijas izaugsmi, vienlaikus samazinot tās ietekmi uz vidi un paaugstinot drošības līmeni.

1.5.

Jāpalielina Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) starptautiskā nozīme un jāizstrādā vairāk uz darbību balstīti EASA noteikumi, lai jaunās tehnoloģijas varētu efektīvāk ieviest drošā veidā un ES eksportētājiem vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

1.6.

Jārod risinājumi, lai varētu noslēgt efektīvu nolīgumu pēc Brexit , aptverot šādus elementus: muitas noteikumi, regulējums, sadarbība pētniecībā un ieviešanā un darbaspēka mobilitāte. Prioritārā kārtā jāuzsāk tehniskas diskusijas par regulējumu, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti seku mazināšanas pasākumi.

1.7.

Jāturpina ES ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšana, lai aizsargātu kritiskās tehnoloģijas ES aeronautikas ražošanas un tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) nozarēs.

1.8.

Jānodrošina pastāvīgs sociālais dialogs starp darba devējiem, darba ņēmējiem un pilsonisko sabiedrību. Turklāt jāuzsāk sociālais dialogs aeronautikas nozarē saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK.

2.   Vispārīgas piezīmes

Aeronautikas nozare ir viena no galvenajām ES augsto tehnoloģiju nozarēm pasaules tirgū. Nozarē tieši ir nodarbināti 500 000 cilvēki augstas kvalitātes darbavietās (1) (un 1 miljons netieši saistītās darbvietās), un tās ekosistēmu veido lieli un mazi uzņēmumi, kas aptver visu aeronautikas spektru.

ES aeronautikas nozarei ir tehnoloģiska līderpozīcija šajā jomā, un patlaban tās tirgus daļa veido aptuveni vienu trešdaļu globālā nozares tirgus. Šī nozare nodrošina pozitīvu ieguldījumu ES tirdzniecības bilancē (46 miljardi EUR ES eksportā) (2).

Atzinuma mērķis

Aizsardzības un kosmosa jomas šajā atzinumā nav konkrēti aplūkotas. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka civilās aeronautikas nozare sniedz ieguldījumu šajās nozarēs. Tās kopā nodrošina arī Eiropas stratēģisko autonomiju, izmantojot tehnoloģiju sinerģiju un lēmumu pieņemšanas centrus, kas kopīgi ar aizsardzības nozari.

ES aeronautikas nozares spēks un globālā līderība izriet no pagātnē izstrādātām stabilām stratēģijām un produktīvām darbībām. Šī vadošā pozīcija nav jāuzskata par pašsaprotamu, jo nozarē ir jārisina daudzas problēmas.

1.

Sīvā konkurence no atzītiem un jauniem dalībniekiem, kuri saņem ievērojamu atbalstu no savām attiecīgajām valdībām.

2.

Ekonomiskās izaugsmes un varas pāreja uz austrumiem; šis apstāklis rada gan iespējas, gan apdraudējumu.

3.

Tuvākajā laikā paredzamās darbības problēmas, piemēram, Brexit, ES budžeta ierobežojumi un protekcionistiski pasākumi trešās valstīs.

4.

Vajadzība ES aeronautikas nozarei saglabāt vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā, jo īpaši samazinot emisiju ietekmi uz vidi.

5.

Saskaņotas ES politikas šajā nozarē trūkums.

6.

Vajadzība nodrošināt saskaņotu ES stratēģiju ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai.

7.

Nepieciešamība palielināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) starptautisko klātbūtni.

8.

Nepieciešamība palielināt ES MRO nozares konkurētspēju.

9.

Ir svarīgi nodrošināt, lai nākotnes darbaspēkam būtu specializētas nozarei nepieciešamās prasmes, jo īpaši digitalizācijas jomā.

Īpašas piezīmes

3.   Pasaules tirgus un problēmas

3.1.

ES nozares pašreizējās vadošās pozīcijas nebūtu jāuzskata par pašsaprotamām. ES IKP īpatsvars pasaules IKP samazināsies par 30 %, no pašreizējiem 17 % līdz 12 % (3).

3.2.

Daudzas valstis ir izstrādājušas un īstenojušas tālejošas stratēģijas par to, kā šīm valstīm rīkoties, kā nodarbināt savus iedzīvotājus un kā nodrošināt augstāko pozīciju globālajā vērtību ķēdē apstākļos, kad notiek automatizācija un ekonomiskās varas pārbīde uz austrumiem.

3.3.

Eiropai būs jādarbojas pilnīgi citā konkurences situācijā, kurā ir daudz iespēju, ja izdosies maksimāli pastiprināt centienus un pieņemt atbildīgus lēmumus. Taču būs arī daudz apdraudējumu, ja vienkārši pieņemsim savu vadošo pozīciju par pašsaprotamu.

4.   Atbalsts nozarei citās valstīs no šo valstu valdībām

4.1.

ASV šī nozare (galvenais ES nozares konkurents) joprojām saņem stingru valsts atbalstu no ASV valdības, ieskaitot 34 dažādas aģentūras/departamentus. Noteikumu, politikas un rīku kopums, ko ASV administrācijas gadu gaitā ir izstrādājušas, lai atbalstītu savu civilās aeronautikas nozari, ir plašs un ļoti efektīvi iesaista aizsardzības sektoru, jo īpaši pētniecības, tehnoloģiju un izstrādes jomā (tostarp federālos budžeta līdzekļu piešķīrumus pētniecības programmām). Arī pārējie esošie tirgus dalībnieki (Kanāda un Brazīlija) joprojām saņem ievērojamu atbalstu no attiecīgajām valdībām, izmantojot vispārējo nozares stratēģiju.

4.2.

Papildus šiem esošajiem tirgus dalībniekiem civilajā aeronautikā arī vairākas jaunietekmes valstis (Ķīna, Indonēzija, Indija, Dienvidkoreja, Filipīnas un citas) pastiprina savu apņemšanos turpmākajos gados atbalstīt konkurētspējīgu savu valstu aeronautikas nozaru attīstību.

4.3.

To vidū Ķīnai ir visaptverošākā stratēģija, kas ietver gan centralizētu plānošanu, gan valstij piederošus uzņēmumos. Ķīnas valdība ir noteikusi valsts civilās aeronautikas nozares attīstību par nozīmīgu prioritāti vairākos oficiālos (augstākā līmeņa) dokumentos, ieskaitot Made in China 2025 iniciatīvu. Ķīnas pašreizējais piecgades plāns aicina nodrošināt “izrāvienu civilās aviācijas dzinēju tehnoloģijā” un “paātrināt pētniecību liela korpusa gaisa kuģu, helikopteru, reģionālo lidmašīnu un vispārīgajā aviācijā”. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka Ķīnas aviosabiedrību nozare pieder valstij un Ķīnas Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) ir tiesīga apstiprināt visus gaisa kuģu iepirkumus, ko veic Ķīnas aviosabiedrības, un tas tiek izmantots, lai rosinātu iegādāties Ķīnā ražotus gaisa kuģus, tādus kā COMAC C919 (4). Visbeidzot, ne mazāk svarīgs ir plāns Internet Plus, kas arī iedibina partnerattiecības starp Ķīnas lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un tradicionālajām nozarēm, tostarp aeronautikas nozari.

5.   ES stratēģija šajā nozarē

5.1.

Tādas ES nozares politikas trūkums, kura atbalstītu aeronautikas nozari, un sadrumstalotā pieeja attiecībās starp ES iestādēm un dalībvalstu valdībām ir galvenā problēma mainīgas konkurences situācijas apstākļos. Ir jāizstrādā ES nozares stratēģija ES aeronautikas nozarei, lai nodrošinātu tās konkurētspēju un vadošās pozīcijas pasaules civilās aviācijas tirgū arī turpmāk.

5.2.

Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģija un apņemšanās ES līmenī, lai visi iesaistītie dalībnieki ES, valstu un starpvalstu līmenī (tostarp ES Komisija, ES Ārējās darbības dienests un attiecīgās aģentūras, piemēram, EASA un Eurocontrol, kā arī kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, tādas kā SESAR un Clean Sky) sadarbotos kopīga mērķa sasniegšanai, lai atbalstītu ES nozares konkurētspēju pasaules civilās aviācijas tirgū.

5.3.

Apņemšanās ES līmenī ir vajadzīga, lai sniegtu pastāvīgu publiskā finansējuma atbalstu šai būtiskajai nozarei, jo īpaši pētniecības un inovāciju jomā, pamatojoties uz ilgtermiņa ceļvedi.

5.4.

Komisijas līmenī jāizveido aeronautikas uzraudzības sistēma, lai uzraudzītu beztarifu šķēršļus nozīmīgākajos aeronautikas reģionos un novērtētu ES aeronautikas nozares relatīvo konkurētspēju.

5.5.

Aeronautikai jākļūst arī par ES ekonomiskās diplomātijas un ES tirdzniecības politikas svarīgu nozari un jāpastiprina ES ietekme starptautiskā līmenī, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO).

6.   Pētniecība un izstrāde, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu emisijas

6.1.

Abas nozīmīgākās Eiropas aviācijas pētniecības programmas Clean Sky (zaļākas un efektīvākas aviācijas tehnoloģijas) un SESAR (gaisa satiksmes pārvaldības pētniecība un inovācija un ekspluatācija) darbojas kā katalizatori visā inovāciju ķēdē Eiropā.

6.2.

Šīm programmām ir ilgtermiņa tehnoloģiju ceļvedis un finanšu resursi, ar kuru palīdzību tās ir apliecinājušas savu efektivitāti un pievienoto vērtību gan valsts iestādēm, gan inovāciju sistēmai, galvenokārt: 1) projektējot, izstrādājot, ražojot un ekspluatējot konkurētspējīgākus, drošus un vides ziņā ilgtspējīgus gaisa kuģus un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas; 2) veidojot plašu un efektīvu zinātnieku un tehnoloģiju speciālistu kopienu no akadēmisko pētnieku un nozares uzņēmumu vidus gan no lieliem uzņēmumiem, gan MVU visās ES-28 valstīs; un 3) nodrošinot izcilus demonstrējumus ar reālu ietekmi uz gaisa kuģu programmām un tirgu.

6.3.

Programmas Clean Sky veiksmes stāsti inter alia ietver BLADE laminārā spārna (ar 50 % spārnu berzes samazinājumu un līdz 5 % mazākām CO2 emisijām) un pretrotācijas atvērtā rotora (kas samazina degvielas patēriņu un CO2 emisijas par aptuveni 30 %) lidojuma testus.

6.4.

SESAR veiksmes stāstus vislabāk raksturo šīs programmas iespaidīgie rezultāti – 63 iesniegtajiem SESAR risinājumiem pēc ieviešanas jānodrošina gaisa telpas jaudas 34 % palielinājums un lidojuma laika dispersijas 30 % samazinājums, un tas nozīmē īsāku kavēšanos visos ES lidojumos un 95 % lidojumu iekļaušanos laika grafikā, kā arī patērētās degvielas un emisiju 2,3 % samazinājumu katrā lidojumā.

6.5.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” civilajai aviācijai jāsaglabā nozīmīgas prioritātes statuss ar palielinātu budžetu, salīdzinot ar pašreizējo finansējumu saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Pētniecība un inovācija ir ES aeronautikas nozares dzīvības spēks, un aeronautikas nozares ilgie pētniecības cikli liek sadalīt riskus starp valsts un privāto sektoru, izmantojot uz subsīdijām balstītu finansējumu, kura pamatā ir ilgtermiņa apņemšanās izstrādāt pētniecības ceļvežus. Tas ir būtiski ES aeronautikas nozares konkurētspējai. Tādēļ ir jāsaglabā abas kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (Clean Sky un SESAR). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros nozīmīgai prioritātei joprojām vajadzētu būt tādu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir paātrināt un veicināt iniciatīvās Clean Sky un SESAR R&I izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.

6.6.

Civilajā aviācijā ir reģistrēta ietekmes uz vidi samazināšanās. Jauna gaisa kuģu paaudze parasti samazina emisijas par 15–20 %. Globālā civilās aviācijas nozare kļuva par pirmo pasaulē, kas vienojās par visaptverošu pieeju emisiju samazināšanai. Vienošanās pamatā ir “četru pīlāru stratēģija”, ko veido tehnoloģijas, operācijas, infrastruktūra un globāls uz tirgu balstīts pasākums.

6.7.

Pastāvīgs ES atbalsts pētniecībai un inovācijām ir būtisks, lai varētu nodrošināt turpmāku progresu, samazinot civilās aviācijas ietekmi uz vidi (tehnoloģiju pīlārs), jo vairāk nekā 70 % visu pētniecisko darbību ir saistītas ar mērķiem vides jomā.

6.8.

Konsultatīvā padome aviācijas pētniecībai Eiropā Flightpath 2050 ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka tehnoloģijas un procedūras nodrošina 75 % samazinājumu CO2 emisijām uz katru pasažierkilometru, 90 % samazinājumu NOx emisijām un 65 % samazinājumu uztvertā trokšņa emisijām, ko rada gaisa kuģis lidojumā (tie ir saistīti ar tipiska jauna gaisa kuģa parametriem 2000. gadā).

6.9.

Turklāt būtu jāpanāk, ka gaisa kuģu manevrēšana pa lidlauku nerada emisijas, un projektētajiem un saražotajiem gaisa transportlīdzekļiem jābūt pārstrādājamiem. Eiropai jākļūst arī par izcilības centru tādā jomā kā ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, tostarp degvielas aviācijai, pamatojoties uz stingru ES enerģētikas politiku.

6.10.

Eiropai vajadzētu atrasties atmosfēras izpētes galvenajās pozīcijās un uzņemties vadību, lai izstrādātu vides rīcības plānu, kurā ir noteiktas prioritātes, un globālus vides standartus. Kaut arī programma “Apvārsnis 2020” ļāva gūt būtiskus panākumus, pētniecības un inovāciju tempam programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir jāpalielinās, ietverot gaisa kuģu elektrifikāciju un hibridizāciju.

7.   Digitalizācija

7.1.

Arī digitalizācija (tostarp digitālā infrastruktūra, kas vajadzīga, lai varētu uzstādīt jaunās automātiskās lidojumu platformas), automatizācija, virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas būs aeronautikas pētījumu nozīmīga prioritāte. Kopā ar tādiem elementiem kā vajadzība turpināt uzlabot aviācijas drošības līmeni un vajadzība turpināt darbu pie aviācijas ietekmes uz vidi samazināšanas tā veidos pētniecības un inovāciju ceļvedi programmām SESAR 3 un Clean Sky 3.

7.2.

SESAR risinājumu ieviešana jāpaātrina, un ir būtiski izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, lai nodrošinātu to efektīvu ieviešanu ES.

8.   Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

8.1.

EASA starptautiskās lomas palielināšana ir svarīga ES aeronautikas nozarei (tostarp tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) nozarei), lai tā atbilstu pastāvīgi spēcīgajai starptautiskajai lomai, kāda ir ASV Federālajai aviācijas administrācijai (FAA), atbalstot ASV aviācijas nozari trešo valstu tirgos.

8.2.

EASA jāiegūst atļauja atvērt trešās valstīs papildu birojus, kuru galvenais uzdevums būtu popularizēt Eiropas drošības noteikumus, sertifikācijas standartus un politiku, kā arī nodrošināt, lai Eiropas nozare var līdzvērtīgi konkurēt galvenajos eksporta tirgos, uzturot ikdienas saziņu ar trešo valstu civilās aviācijas iestādēm un novēršot tehniskos šķēršļus Eiropas produktu atzīšanai šajos eksporta tirgos.

8.3.

Būtu jāpaplašina ES divpusējie aviācijas drošības nolīgumi ar trešām valstīm, lai novērstu divkāršu drošības pārraudzību attiecībā uz tipa sertifikāciju/sākotnējo lidojumderīgumu un lidojumderīguma uzturēšanu/tehnisko apkopi.

8.4.

Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir tas, lai EASA detalizētie noteikumi būtu vairāk balstīti uz rezultativitāti, izmantojot nozares standartus, lai varētu efektīvāk un ātrāk nodrošināt jaunu tehnoloģiju drošu ieviešanu. Šajā situācijā atzinīgi vērtējama ir nesen panāktā vienošanās par EASA pamatregulas pārskatīšanu (Regulas Nr. 216/2008 pārskatīšana).

9.   Infrastruktūra

9.1.

ES aeronautikas nozare ir ieguvēja arī no tā, ka sekmīgi darbojas ES civilās aviācijas nozare plašākā nozīmē (t. i., aviosabiedrības, helikopteru operatori, uzņēmumu gaisa kuģu operatori un citi gaisa telpas lietotāji), jo straujāka gaisa telpas lietotāju izaugsme izraisa vajadzību pēc papildu gaisa kuģiem un atbilstošām tehnoloģijām.

9.2.

Tādēļ šajā situācijā ir būtiski turpināt ieguldījumus drošā un rentablā infrastruktūrā uz zemes, kā arī gaisa telpā, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu nodokļu iekasēšanu aviācijas jomā.

9.3.

Līdz ar to ES aviācijas stratēģija ir atzinīgi vērtējama, jo tā ietver rīku kopumu šīs plašākās ES civilās aviācijas nozares konkurētspējas uzlabošanai, tostarp EASA pamatregulas pārskatīšanu, stratēģiju, lai nodrošinātu ES vadošās pozīcijas jaunajā tirgū, ko veido civilās tālvadības gaisa kuģu sistēmas un bezpilota satiksmes vadības sistēmas, kā arī citus priekšlikumus, kas ietekmē aviosabiedrību nozares konkurētspēju (Regulas (EK) Nr. 868/2004 pārskatīšana un iespējamā ES Lidostas maksu direktīvas pārskatīšana).

9.4.

Šādā aspektā jāskata arī Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (Kopīgie noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā) pārskatīšana un jānodrošina vienotā tirgus pielāgošana turpmākām pārmaiņām. Turklāt, ņemot vērā atzīto vajadzību vēl vairāk konsolidēt ES aviosabiedrību nozari, jānodrošina līdzsvars starp aviosabiedrību nozari, kas ir konsolidētāka, un ES patērētāju ieguvumiem, ko dod iespēja izvēlēties aviosabiedrības un efektīva konkurence.

10.   Tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) pakalpojumi

10.1.

Arī tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas pakalpojumi ir svarīgs ES aeronautikas nozares segments, kas sekmē darbvietu radīšanu ES un MRO pakalpojumu eksportu. Tādēļ būtiski svarīga ir arī ES MRO nozares (aviosabiedrību MRO, neatkarīgo MRO un oriģinālo iekārtu ražotāju MRO) konkurētspējas paaugstināšana, lai nozare varētu arī turpmāk radīt darbvietas un aptvert jaunus tirgus.

10.2.

Lielo datu un jauno tehnoloģiju izmantošana MRO pakalpojumos arī būs svarīgs jautājums, kam jāpievēršas pētniecības un inovāciju programmās.

11.   Ārvalstu tiešie ieguldījumi

11.1.

ES Komisijas priekšlikums par ĀTI izvērtēšanu (COM(2017) 487) uzlabos informācijas apmaiņu un ietekmes novērtēšanu un palielinās starptautisko pārredzamību, bet galīgais lēmums joprojām tiks pieņemts valstu līmenī. Priekšlikums paredz arī Eiropas Komisijas veiktu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem gadījumos, kas var ietekmēt ES nozīmes projektus vai programmas.

11.2.

Šis Komisijas priekšlikums ir atzinīgi vērtējams kā pirmais solis, jo tas ir īpaši svarīgs ne tikai saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ES aeronautikas nozarē un tās piegādes ķēdē, bet arī saistībā ar ES ražošanai kritiskajām tehnoloģijām (automatizāciju, virtuālo izlūkošanu, lielajiem datiem un kibernētiku).

12.    Brexit

Eiropas aeronautikas nozare ir pilnībā integrēta ar daudziem komponentiem, kas šķērso valstu robežas vairākas reizes pirms galīgās montāžas. Piegādes ķēde sastāv no daudziem lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar principu “tieši laikā”.

vienotais tirgus un muitas savienība ir būtiski, jo tie nozarei samazina administratīvo slogu un birokrātiju, tādējādi samazinot izmaksas.

ES-27 un Eiropas Parlaments ir skaidri norādījuši, ka tie aizsargās vienotā tirgus integritāti, ieskaitot četras pamatbrīvības, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju, un nevienai nozarei netiks piemērota īpaša pieeja, lai tā varētu izmantot priekšrocības.

Apvienotās Karalistes valdība ir skaidri apliecinājusi, ka no 2019. gada 29. marta tā būs trešā valsts.

12.1.

Ja izvairās no tāda Brexit scenārija, ka netiek panākta vienošanās, jo tas īpaši kaitētu Eiropas aeronautikas nozares konkurētspējai pasaules mērogā un apdraudētu tūkstošiem darbvietu Lamanša abās pusēs. Ir jārod risinājumi, kas veidos vienošanos pēc Brexit un aptvers šādus elementus:

netraucēts muitas režīms, tostarp eksporta kontrole attiecībā uz divējāda lietojuma precēm,

turpmāka dalība EASA un ECHA (REACH),

civilās aeronautikas pētniecība: turpināt sadarbību kopējās tehnoloģiju ierosmēs,

augsti kvalificētu darba ņēmēju spēja pārvietoties pāri robežām.

Prioritārā kārtā jāuzsāk tehniskas diskusijas par regulējumu, kas attiecas uz EASA un ECHA, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti pasākumi, kas pēc iespējas samazina iespējamos traucējumus.

Valstu valdību uzdevums ir sniegt skaidras norādes, kas palīdz uzņēmumiem sagatavoties visām ar Brexit saistītajām iespējamajām izmaiņām, lai pēc iespējas samazinātu traucējumus.

13.   Prasmes

13.1.

ES aeronautikas nozares turpmākie panākumi lielā mērā ir atkarīgi arī no spējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Situācijā, kad darbaspēks noveco un rodas jauni tehnoloģiski izaicinājumi (digitalizācija, automatizācija, kiberdrošība, “Rūpniecība 4.0”), ir vajadzīga vispārēja ES stratēģija, kā attīstīt ES izglītības un mācību programmas, par pamatu izmantojot mūžizglītību un augstvērtīgas mācību programmas.

13.2.

Valstu līmenī dalībvalstis tiek aicinātas veicināt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetu apguvi, jo īpaši meitenēm no agrīna vecuma, kā arī dalību Erasmus+  programmās.

13.3.

Jāizstrādā iespējas elastīgai pārejai starp darba pasauli un izglītības pasauli (mācīšanās darbavietā, kvalitatīva stažēšanās un konkrētu nozaru apmācību iniciatīvas), un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsaņem papildu atbalsts, ja nepieciešams.

13.4.

Ņemot vērā šos nozīmīgos sociālos izaicinājumus, ES aeronautikas nozare gūtu labumu, ja tiktu īstenots nozares sociālais dialogs ES līmenī (Lēmums 98/500/EK), lai ļautu sociālajiem partneriem apspriest konkrētus jautājumus.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Avots: ASD Facts and Figures.

(2)  Avots: ASD Facts and Figures.

(3)  Avots: PWC.

(4)  Avots: RAND, “Chinese Investment in U.S. Aviation”, 2017.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/8


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 62/02)

Ziņotājs:

Rudy DE LEEUW

Pilnsapulces lēmums

15.2.2018.

Juridiskais pamats

Reglamenta 29. panta 2. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

172/4/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK stingri atbalsta ANO pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas nostiprināta Parīzes nolīgumā. Taču pašreizējā situācijā, labākajā gadījumā, būtu iespējams samazināt temperatūras pieaugumu līdz 3 oC vai vairāk, būtiski pārsniedzot Parīzes nolīgumā paredzēto.

1.2.

Līdztekus Eiropai ir vajadzīgs jauns impulss un jauns projekts, kura pamatā būtu nevis konkurence, bet drīzāk sadarbība un konverģence, kas apliecinātu konkrētu pievienoto vērtību, ko tā var sniegt iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi pieņemt aktīvu Eiropas politiku un piešķirt skaidru virzību sociālekonomiskajam modelim, ko vēlamies nodrošināt pašlaik un jo īpaši nākamajām paaudzēm.

1.3.

Eiropai ir jāapliecina, ka tā vienlaikus spēj nodrošināt labvēlīgu vidi tādu kvalitatīvu un labi atalgotu darbvietu radīšanai, kas atbilst vides prasībām, kā arī atveseļot reālo ekonomiku visu Eiropas uzņēmēju, darba ņēmēju un iedzīvotāju labā.

1.4.

Taču milzīgs kapitāla daudzums tā vietā, lai sekmētu reālo ekonomiku, veido jaunus finanšu burbuļus, un iestādes, piemēram, SVF (Starptautiskais Valūtas fonds), ziņo, ka ir iespējama jauna krīze, kas varētu būt vēl postošāka nekā 2008. gadā (1).

1.5.

Jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (2021–2027) ir jāatbalsta ekonomikas attīstība (2) un nodarbinātība (3), jāsekmē ES mērķu sasniegšana un jāpalīdz līdz 2050. gadam pāriet uz mazoglekļa ekonomiku.

1.6.

Uz mirušas planētas nebūs ne dzīvības, ne darbvietu, ne uzņēmējdarbības. Tādējādi klimata pārmaiņas paver iespēju radīt kvalitatīvas darbvietas, un tas jāizmanto, lai risinājums dotu labumu darba devējiem, darba ņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Pielāgošanās kavēšana vai nekā nedarīšana varētu būtiski palielināt kopējās ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas (4).

1.7.

Komisija, Revīzijas palāta un Pasaules Banka min vienādas summas: lai sāktu rīkoties un sasniegtu 2030. gadam noteiktos ES mērķus, no 2021. gada Eiropas Savienībā būs jāiegulda 1 115 miljardi EUR gadā (5). Minētie 1 115 miljardi EUR ietver lielu daļu pašreizējo ieguldījumu, kuri jāpārvirza ilgtspējīgas attīstības labā (zaļā novirzīšana). Bezdarbība izmaksātu 190 miljardus EUR gadā (t. i., 2 % no ES IKP) (6).

1.8.

Saskaņā ar daudzu ekonomistu un pilsoniskās sabiedrības politisko personību pausto nostāju (7) ir svarīgi sekmēt un atbalstīt visus projektus, kas var apvienot Eiropas spēkus darba ņēmēju, uzņēmumu un visu Eiropas pilsoņu interesēs. Tāds ir pakta par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu mērķis kvalitatīvu darbvietu radīšanai.

1.9.

Pakta par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu nolūks ir pārvirzīt uz klimata pārmaiņu apkarošanu un reālās ekonomikas attīstību kapitālu, kas varētu radīt jaunu spekulatīvu cenu burbuli. Paktam ir vajadzīgi arī jauni finansējuma avoti, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tam būtu jākļūst par jaunu ceļvedi, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu un par aicinājumu izveidot integrētu plānu (sadarbībā ar Ķīnu un Indiju – valstīm, kurām ir liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām).

1.10.

EESK uzskata, ka šim ceļvedim būs jāaptver visi klimata pārmaiņu apkarošanas politikas aspekti – taisnīga pāreja (pasākumi, kas jāveic pārmaiņu seku mazināšanai, kā arī kaitējuma un zaudējumu atlīdzināšanai) un reāla politika, kas būtu vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pēc iespējas jāveicina izvēle par labu aprites ekonomikas modelim (8) un jāuzlabo tā tiesiskais regulējums. Tas viss būs jāfinansē ar budžetu, kas piemērots pašreizējo ieguldījumu pārvirzei (zaļā novirzīšana) un no jauniem pieejamiem finansējuma avotiem.

1.11.

Šāda pāreja darba tirgū var ienest nepieciešamās pārmaiņas un var palīdzēt veidot kvalitatīvas darbvietas Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros (9).

1.12.

Ir ļoti svarīgi sociāli atbalstīt virzību uz ilgtspējīgas sabiedrības modeli, un ir nepieciešams rīcības plāns taisnīgai pārejai, lai neviens nepaliktu novārtā.

1.13.

Šāda pāreja ietver ievērojamus ieguldījumus pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas jomā, lai stimulētu un atbalstītu inovatīvus projektus, kas atbilst Eiropas taksonomijai.

1.14.

Tas nozīmē, ka nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas (subsīdijas degvielai un fosilās enerģijas pārmērīga izmantošana) un ir jāpārtrauc jebkāds atbalsts projektiem, kas kaitē klimatam un/vai ir pretrunā Parīzes nolīgumam.

1.15.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, būtiska klimata pārmaiņu apkarošanai paredzēto ieguldījumu daļa ir jārealizē privātajam sektoram papildus publiskajam finansējumam.

1.16.

Pakts liek ieviest skaidru un prognozējamu Eiropas politikas satvaru, kas būtu paredzēts ilgākam laikam, un tā mērķis ir radīt ieguldījumu plānošanas drošību (10). Šāds regulējums būs jāpapildina ar korekcijas mehānismiem uz robežām attiecībā uz produktiem, kuriem netiek piemēroti vienādi sociālie un vides standarti.

1.17.

EESK piekrīt Komisijas norādei, ka ļoti svarīgi ir izveidot vienotu ES klasifikācijas sistēmu (taksonomiju), lai saglabātu ilgtspējīgus projektus (un izslēgtu tos, kuri tādi nav) un uzskaitītu jomas, kurās ieguldījumiem var būt visspēcīgākā ietekme. Eiropas Parlaments šādu pieeju atbalsta un arī ierosina ieviest “zaļo marķējumu”. Šāds marķējums būtu jāpiešķir ieguldījumiem, kas atbilst ES taksonomijai un visstingrākajiem ilgtspējas standartiem ieguldījumu godīgas novirzīšanas perspektīvā (11).

1.18.

Atbalstāmie projekti, kuri atbildīs Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kuriem vajadzīgi būtiski inovācijas, pētniecības un izstrādes līdzekļi, jāīsteno, izmantojot mehānismu, kas ļauj vizualizēt dažādos finansējuma avotus (t. sk. no nākamās daudzgadu finanšu shēmas), un ar dažādām darbībām:

pārvirzīt finansējumu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, izmantojot “zaļo novirzīšanu” un šajā saistībā veicināt Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu ar zaļo marķējumu,

izmantot Eiropas Centrālās bankas (ECB) kvantitatīvo mīkstināšanu kā finansējuma avotu,

līdz 40 % palielināt cīņai pret klimata pārmaiņām paredzēto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda daļu,

ES ar savu rīcību jāapliecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu apkarošanas uzdevuma nopietnību; šim mērķim ir jāatvēl vidēji 40 % no tās vispārējā budžeta (DFS 2021.–2027. gadam),

Eiropas Kohēzijas fonda daļu palielināt virs pašreizējiem 20 %,

mobilizēt 3 % no pensiju un apdrošināšanas fondiem,

atbalstīt uzņēmumu, īpaši MVU, ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, šim mērķim paredzot 100 miljardu EUR lielu budžetu,

ievērot finanšu palīdzības saistības pret dienvidu valstīm, kuras piedalās klimata pārmaiņu apkarošanā,

ES tirdzniecības nolīgumos ieviest patiešām saistošu klauzulu, kas ietvertu Parīzes nolīguma prasības.

2.   Ievads

2.1.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka ES ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme, kas nekaitē videi. Klimata pārmaiņu jautājums nu ir kļuvis par absolūtu prioritāti, tostarp EESK skatījumā, un tas ir būtiski svarīgs kā visaptverošs rīcības plāns sabiedriskajām struktūrām, kā arī ekonomikas dalībniekiem, darba ņēmējiem un pilsoņiem. Attiecīgi ir jāorganizē un jo īpaši jāfinansē vērienīga pāreja ekonomikas, sociālajā un vides jomā (12).

2.2.

Tāpēc diskusijā, kas nesen ir uzsākta par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, ir horizontāli jāintegrē jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un tā jāvērš uz prioritāro mērķi īstenot pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli.

2.3.

Šāda pāreja var ienest nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū un var palīdzēt veidot kvalitatīvas darbvietas Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros.

2.4.

Eiropai ir vajadzīgs jauns projekts, kas apliecinātu tās pievienoto vērtību un pierādītu, ka tā spēj nodrošināt labvēlīgu vidi kvalitatīvu un labi atalgotu darbvietu radīšanai, kā arī atjaunot reālu un ilgtspējīgu ekonomiku visu labā.

2.5.

Eiropa būs daļa no risinājuma, jo, vienlaikus reaģēdama uz ilgtspējīgas attīstības sociālajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem, tā gūs no citiem starptautiskiem ekonomikas dalībniekiem atšķirīgus rezultātus.

2.6.

Nesenos SVF, gan ESAO pētījumos tika kritizēts veids, kā 2008. gada finanšu krīzes pārvaldības nolūkā tika veikti ekonomikas pasākumi, kas privātpersonas, uzņēmumus un valdības piespieda noteikt budžeta samazinājumus.

2.7.

Ir nepieciešami lielāki ieguldījumi inovācijā vai pētniecībā un izstrādē, lai pielāgotos jauniem sociāli ekonomiskiem izaicinājumiem, piemēram, enerģētikas pārkārtošanai, aprites un sadarbīgajai ekonomikai vai arī automatizācijai un lai novērstu darbvietu kvalitātes pazemināšanos.

2.8.

Finanšu un sociālo krīzi papildina politikas krīze, bet dažās valstīs arī būtisks politiskās stabilitātes trūkums un vides krīze.

2.9.

Tāpēc klimata pārmaiņas ir gan nepieciešamība, gan arī iespēja pārveidot mūsu ekonomiku, atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmes modeli, efektīvāk cīnīties pret nevienlīdzību un stiprināt demokrātiju.

3.   Konstatējumi

3.1.

EESK stingri atbalsta ANO noteikto programmu 2030. gadam, kuras nolūks ir definēt ilgtspējīgas attīstības mērķu kopumu ar mērķi izskaust nabadzību, aizsargāt planētu, gādāt par cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināt labklājību visiem. Minētās programmas pieņemšana iezīmē vēsturisku pāreju uz jaunu modeli, kas vērsts pret līdzsvara trūkumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā universālas un integrētas pieejas ietvaros.

3.2.

Parīzes nolīgumā paredzēts līdz 2100. gadam ierobežot globālo sasilšanu “krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni” un, ja iespējams, tiekties “temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC”. Taču saskaņā ar ANO datiem pašreizējā situācijā, labākajā gadījumā, būtu iespējams samazināt temperatūras pieaugumu līdz 3 oC (vai vairāk).

3.3.

Klimata pārmaiņas rada ļoti augstas finansiālās izmaksas un lielus cilvēku zaudējumus, jo īpaši dabas katastrofu pieauguma dēļ – intensīvas svelmes periodi un ūdens līmeņa celšanās kopš 20. gadsimta sākuma visā pasaulē ir veicinājuši astoņu miljonu cilvēku nāvi un radījuši izmaksas 7 000 miljardu (ASV) dolāru apmērā (13). Vērojams arī klimata bēgļu skaita pieaugums (250 miljoni līdz 2050. gadam). Attiecīgi arī vājākie ir pirmie nevienlīdzību palielinošo klimata pārmaiņu upuri. Taču, kā norāda SVF, nevienlīdzības padziļināšanās apdraud ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi (14).

3.4.

Ja nekas nemainīsies un netiks veikti nekādi pielāgošanās pasākumi, līdz 2080. gadam gaidāmās klimata pārmaiņas mājsaimniecībām visā ES ik gadu izmaksās 190 miljardus EUR (vienīgi izmaksas par apdrošināšanu, kura sedz klimata radīto kaitējumu) salīdzināmās cenās (15).

3.5.

Lai gan ir panākts zināms globālās sasilšanas un tās seku mazināšanas finansējuma progress, tas nav pietiekams. Ilgtspējīgas finanses un ekonomika ir jānosaka par politikas prioritāti – šajā nolūkā jo īpaši ir vajadzīgs skaidrs, stabils un stimulējošs politikas satvars, ar kuru būtu arī jāveicina tādu inovatīvu projektu īstenošana, kam ir augsta pievienotā vērtība un kas nekaitē videi.

3.6.

Eiropa joprojām nav pilnībā atguvusies no 2008. gada finanšu krīzes, taču SVF jau brīdina par risku, ka var iestāties vēl smagāka un plašāka krīze nekā 2008. gadā (16).

3.7.

Kā norāda P. Larrouturou un J. Jouzel, no 2 200 miljardiem EUR, ko Eiropas Centrālā banka laidusi apgrozībā kopš 2015. gada, tikai 11 % ir iepludināti reālajā ekonomikā, savukārt 89 % ir veicinājuši spekulāciju un jaunu cenu burbuli (17). Turklāt ESAO ir uzskaitījusi gandrīz 800 izdevumu un nodokļu atvieglojumu programmas, kas ieviestas 35 ESAO valstīs un sešās lielajās G20 jaunietekmes ekonomikās (18) un kas stimulē fosilo kurināmo ražošanu vai patēriņu, un ir pilnīgā pretrunā Parīzes nolīgumā paredzētajām nostādnēm.

3.8.

Šāda finansējuma ievirze neatkarīgi no tā, vai to izraisa spekulācija vai ES noteiktajiem klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem pretēja rīcība, dārgi izmaksā visai Eiropas sabiedrībai gan ekonomikas, gan sociālajā un vides ziņā.

3.9.

Eiropas Parlaments konstatē, ka daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir apliecinājusi nespēju apmierināt pašreizējās vajadzības. Turklāt tā nereaģē uz vairākām krīzēm un jauniem izaicinājumiem (piemēram, lauksaimniecības, jauniešu nodarbinātības, ilgtspējīgu ieguldījumu un vides jomā). Tāpēc jaunā finanšu shēma ir jāizmanto šīs smagās problēmas risināšanai, proti, cīņai pret klimata pārmaiņām, un šajā procesā jārada kvalitatīvas darbvietas.

4.   Iespējas

4.1.

Lielo uzņēmumu vadītāji apzinās klimata pārmaiņu radītās iespējas. Vairāki no viņiem uzskata, ka uzņēmumiem ir jābūt daļai no risinājuma, un uzsver, ka tie, kuri izmantojuši mazoglekļa nozaru sniegtās iespējas, arvien vairāk ir ieguvēji.

4.2.

Uzņēmēji var radīt darbvietas un īstenot inovāciju un vienlaikus gan virzīties uz pārticīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām (19), gan gūt peļņu. Jo īpaši svarīgi ir tas, ka “nulles emisijām” jāstājas spēkā līdz gadsimta vidum, lai sasniegtu mērķi saglabāt sasilšanu zem 2 oC.

4.3.

Paktam par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu ir jāpalīdz nepieciešamību reaģēt uz klimata pārmaiņām pārveidot iespējā mainīt Eiropas rūpniecību un radīt jaunus uzņēmumus. Tāpēc ir svarīgi veikt būtiskus ieguldījumus reālajā ekonomikā, kā arī pētniecībā un izstrādē, lai radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas.

4.4.

Nesenās ekonomikas atlabšanas rezultātā vispārējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā ir palielinājies, savukārt bezdarbs ir samazinājies. Taču ilgstošs bezdarbs, arvien nestabilāka nodarbinātība, jo īpaši sievietēm, kā arī jauniešu bezdarbs joprojām rada lielas bažas. Notiekot pārejai uz ilgtspējīgu attīstību, dinamiskiem un inovatīviem uzņēmumiem būtu jāizmanto visas tiem pieejamās iespējas un, cik vien iespējams, jāpalīdz uzlabot stāvoklis bezdarba jomā.

4.5.

Tāpēc Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm jārūpējas par koordinētas stratēģijas ieviešanu ar mērķi nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kas ir labvēlīga ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Komisijai ir jāizskata iespēja no parāda aprēķiniem izslēgt (20) publiskos ieguldījumus, kas palīdz radīt kvalitatīvas darbvietas un visiem – uzņēmumiem un strādājošiem – labvēlīgu ekonomiku.

4.6.

ES mudina dalībvalstis sadarboties. Tā atbalsta un novērtē dalībvalstu centienus, galvenokārt Eiropas pusgada, nodarbinātības pamatnostādņu un valsts politikas uzraudzības kontekstā (kopīgie ziņojumi par nodarbinātību, valstu reformu programmas un konkrētai valstij adresēti ieteikumi). Taču tai ir arī jāpanāk, lai šī politika saskanētu ar mērķiem, kas vērsti uz uzņēmēju, darba ņēmēju un Eiropas pilsoņu kopīgu labklājību.

4.7.

ADEME (21) uzskata, ka tīrais ar klimatu saistītu darbvietu radīšanas potenciāls Eiropā ir no 5 līdz 6 miljoniem darbvietu līdz 2050. gadam, savukārt Komisija ir aprēķinājusi, ka līdz 2020. gadam atjaunojamo energoresursu jomā iespējams radīt 3 miljonus darbvietu.

4.8.

Savukārt Vācijas darba devēju konfederācija (BDI) ziņo, ka var sasniegt mērķi līdz 2050. gadam samazināt CO2 emisijas par 80 %, ja tai attiecīgā perioda laikā būtu pieejami 50 miljardi EUR gadā.

4.9.

Var konstatēt pilnslodzes ekvivalenta darbvietu pieaugumu zaļajā ekonomikā (no 2,8 miljoniem 2000. gadā līdz 4,2 miljoniem 2014. gadā). Atsevišķas nozares ir ļoti dinamiskas – atjaunojamo energoresursu enerģija (1 miljons jaunu darbvietu kopš 2000. gada jeb + 182 %) vai atkritumu apsaimniekošana (no 0,8 miljoniem 2000. gadā līdz 1,1 miljonam 2014. gadā jeb + 36 %).

4.10.

Tomēr ir būtiski, lai MVU, kā arī kooperatīvi un vismazākās organizācijas, kas darbojas visos vietējos līmeņos, arī varētu iesaistīties ilgtspējīgos projektos un lai finansējums tām tiktu piešķirts prioritāri. Tāpēc ir jānodrošina, lai piekļuve finansējumam šādām struktūrām nebūtu šķērslis (22).

4.11.

Turklāt ir svarīgi izvēlēties daudzlīmeņu pieeju un iesaistīt visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai sekmētu un integrētu klimata pārmaiņu mazināšanā iesaistīto reģionu, pilsētu un kopienu tīklu iniciatīvas, plānus un darbības un Parīzes nolīguma īstenošanu, kā to vienā no nesenajiem atzinumiem norādījusi Eiropas Reģionu komiteja (23).

4.12.

Visbeidzot, paktā par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu, mobilizējot šim mērķim visu publiskā un privātā sektora enerģiju un labo gribu, būs jāņem vērā Komisijas ierosinātie atbalsta pasākumi, piemēram, taksonomija (klasifikācija), institucionālo ieguldītāju pienākums integrēt ilgtspējas aspektu, informācija ieguldītājiem, banku pašu kapitāla pārkalibrēšana, pārredzamības nostiprināšana uzņēmumu publicētās informācijas jomā vai ES marķējums (ko ierosinājis Eiropas Parlaments).

5.   Dažādie finansējuma avoti un veicamās darbības

Pārvirze (zaļā novirzīšana) un jauni finansējuma avoti

5.1.

Eiropas Komisija un Revīzijas palāta norāda uz vieniem un tiem pašiem skaitļiem, piekrītot, ka klimata pārmaiņu un to seku mazināšanai ir vajadzīgi aptuveni 1 115 miljardi EUR gadā.

5.2.

Šajā 1 115 miljardu EUR finansējumā laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam ir jānošķir (24) divas finansējamo projektu kategorijas:

no vienas puses, projekti, kas rada peļņu no kapitāla ieguldījuma un ir saistīti ar EIB un publisko attīstības banku (25), privāto banku, pensiju un apdrošināšanas fondu vai valsts ieguldījumu fondu intervences jomām,

no otras puses, projekti, kam vajadzīgas publiskās subsīdijas, kuras jāfinansē ar ES ieguldījumu.

5.3.

Tas nozīmē, ka pašreizējais finansējums pilnībā vai daļēji ir jānovirza ilgtspējīgiem ieguldījumiem, t. i., “jāzaļina” ES finanšu shēma un jāpiešķir finansējums klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Tas attiecas uz šādiem finansējuma veidiem:

EIB aizdevumi: privātās bankas varētu ar EIB palīdzību finansēt ES taksonomijai (klasifikācijai) atbilstošus ieguldījumus,

ECB naudas līdzekļu radīšana, novirzot ar kvantitatīvo mīkstināšanu radīto naudas masu reālai un ilgtspējīgai ekonomikai – 50 % no kvantitatīvās mīkstināšanas gadā ik gadu ļautu atbrīvot simtiem miljardu EUR,

40 % (pašlaik 20 %) no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EIB un Komisija) būtu jāatvēl globālās sasilšanas un tās seku mazināšanai, tostarp sociālajā un izglītojošajā aspektā,

ES ar savu rīcību jāapliecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu apkarošanas uzdevuma nopietnību un šā mērķa sasniegšanai jāatvēl vidēji 40 % no tās budžeta, jo īpaši no Eiropas Kohēzijas fonda, kura budžetā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam klimata pārmaiņu apkarošanai paredzēti tikai 20 % līdzekļu,

papildinot minēto finansējumu, globālās sasilšanas mazināšanai būtu jāatvēl 3 % no pensiju un apdrošināšanas fondu ieguldījumiem.

5.4.

Īpašas pūles ir jāvelta pētniecības, attīstības un profesionālās apmācības jomai: šim mērķim vien katru gadu ir jārezervē 100 miljardi euro. Komiteja laikus sagatavos priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par to, kuru(-us) instrumentu(-us) izmantot, lai papildinātu pašreizējo un turpmāko šim nolūkam nepieciešamo finansējumu.

Veicamās darbības

5.5.

Klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā iespējams izmantot daudzus finanšu instrumentus, taču finansējuma pietiks tikai tad, ja Eiropai būs konsekvents plāns ar skaidru ilgtermiņa virzību (26). Šādā plānā būtu jāņem vērā turpmāk minētie elementi.

5.5.1.

Būs jāizveido skaidrs, stabils un ilgtermiņa politikas satvars. Tas nozīmē, ka būs jārada plānošanas un ieguldījumu drošība, jo nekas nemazina iesaistīšanos tik ļoti kā nedrošība kopā ar pastāvīgu virziena maiņu politikas izstrādē.

5.5.2.

EIB kopš 2018. gada janvāra ir kļuvusi par lielāko “zaļo” obligāciju izdevēju pasaulē. Lai ļautu tai sniegt aizdevumus ar nosacījumiem, kas būtu vēl labvēlīgāki to projektu īstenotājiem, kuri saistīti ar paktu par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu, varētu pieņemt šādus divus pasākumus:

vispirms būtu jāpaplašina Investīciju plāns Eiropai, to vēršot uz attiecīgajiem projektiem, kas ļautu EIB saņemt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantiju,

pēc tam EIB varētu saņemt papildu finansējumu no ECB. EIB jau ir piekļuve ECB aktīvu iegādes programmai, taču tā attiecas tikai uz ļoti ierobežotu daļu. Tomēr, ņemot vērā paredzētās summas, EIB ātri saskartos ar pašu kapitāla fondu īpatsvara problēmu. Tāpēc varētu iedomāties, ka EIB varētu kļūt par ilgtspējīgas attīstības banku, kas galvenokārt finansē enerģētikas pārkārtošanu, ekoloģisko mobilitāti un inovāciju, un atteikties no to tradicionālo projektu finansēšanas, kuriem joprojām ir veltīta liela daļa tās aizdevumu.

5.5.3.

Būs jānosaka nozares, kurās šādi budžeti būtu vislabvēlīgākie un izmaksu un ieguvumu ziņā visizdevīgākie videi, iedzīvotājiem un ekonomikai (enerģētika, mājokļi, lauksaimniecība, mobilitāte, transports, reciklēšana, ūdens u. c.). Kaut arī ir vajadzīga taisnīga piekļuve tīklam, svarīgi ir ņemt vērā, ka dažas nozares ir pietiekami rentablas un tām nav vajadzīgas papildu subsīdijas (piemēram, saules fotoelementi).

5.5.4.

Būtu jāpastiprina ne vien EIB rīcības apjoms, bet arī tās spēja uzņemties lielāku risku. Tādējādi EIB ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, ko tā īsteno, atbalstot jaunas un augošas nozares, tostarp arī nelielas, būtu noderīgāks, nekā piešķirot miljardiem EUR saules un vēja enerģijas nozarei, kuru jau plaši finansē privātais sektors.

5.5.5.

Kā ierosinājusi Komisija, jebkādam finansējumam ir jāatbilst kopīgai ES taksonomijai (klasifikācijai). EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvei būtu jāpiedalās šādas klasifikācijas praktiskās kārtības izstrādē.

5.5.6.

Pēc iespējas jāveicina izvēle par labu aprites ekonomikas modelim un jāuzlabo tā tiesiskais regulējums. Aprites ekonomikai ir jānodrošina, ka, pārstrādājot priekšmetus un dārgmetālus, izdotos samazināt un ar laiku pat apturēt dabas resursu ieguvi (mobilie tālruņi tiek pārstrādāti tikai 3 % apmērā, citi priekšmeti netiek pārstrādāti vispār). Dārgmetāli, piemēram, kobalts un litijs, ko izmanto nākotnes produktu ražošanā, ir pieejami tikai nelielā daudzumā salīdzinājumā ar turpmākajām vajadzībām transportlīdzekļu elektrifikācijai un elektroenerģijas uzglabāšanai kopumā, un šādu dārgmetālu ražošanas apjoms neatbilst gaidāmajām vajadzībām.

5.5.7.

Būs jāatbalsta arī ieguldījumi ēku energoefektivitātes jomā. Ēkas rada 30 % no CO2 emisijām (it īpaši jāņem vērā, ka ieguldījumi ātri sniedz atdevi). Būs arī vajadzīgas pilnībā savienotas elektrolīnijas un gāzes vadi, lai izveidotu integrētu Eiropas enerģētikas tirgu, kas savienots ar Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

5.5.8.

Gādājot par taisnīgu un sociālu pāreju, kas paredzēta Parīzes nolīgumā un ko atbalsta Jacques Delors institūts (27), daļa finansējuma būs jāatvēl pielāgošanās fondam, kas paredzēts reģioniem un darba ņēmējiem, kurus ietekmē pārejas posmā esošās nozares. Šajā nolūkā būtu lietderīgi būtisku daļu no Eiropas Kohēzijas fonda reģioniem paredzētā finansējuma piešķirt klimata mērķiem un to pozitīvajai sociāli ekonomiskajai ietekmei. Pielāgošanās fondā, ar ko atbalsta pāreju, būs arī jāparedz atbalsts tiem darba ņēmējiem, kuri pārkvalificējas. Tā vietā, lai tikai pakļautos pārmaiņām, būs arī tās jāprognozē un daļa budžeta jāpiešķir inovācijai, kā arī pētniecībai un izstrādei nozarēs, kas būs norādītas kā prioritāras.

5.5.9.

Katrā brīvās tirdzniecības nolīgumā sociālās un vides klauzulas būtu jāpapildina ar saistošu apņemšanos pildīt Parīzes nolīgumu. (Tas attiektos uz visiem potenciālajiem ES tirdzniecības partneriem, jo Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 no 197 ANO loceklēm).

5.5.10.

Lai uzsvērtu šīs darbības ārkārtīgi lielo politisko nozīmi, šāda budžeta un finanšu līdzekļu rezervēšana būtu jāpanāk, izmantojot mehānismu, kas ļautu reāli un pārredzami vizualizēt attiecīgos līdzekļus.

5.5.11.

Turklāt, lai gan tas nav tieši saistīts ar Eiropas klimata aizsardzības finansēšanas fondu, ES ir jāievēro savas starptautiskās politiskās saistības (šīs saistības tā uzņēmās ANO 2009. gada konferencē par klimata pārmaiņām), saskaņā ar kurām līdz 2020. gadam klimata pārmaiņu mazināšanai Āfrikā un Vidusjūras reģionā ir jāmobilizē 100 miljardi ASV dolāru gadā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  https://www.theguardian.com/business/2018/oct/03/world-economy-at-risk-of-another-financial-crash-says-imf; IMF: Global Financial Stability Report October 2018.

(2)  EESK atzinuma par tematu “Daudzgadu finanšu shēma” 3.1.8. punkts (pieņemts 2018. gada 19. septembrī, Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  EESK dokuments “ECO specializētās nodaļas prioritātes 2018. gadam un pēc tam”.

(4)  ESAO, The Economic Consequences of Climate Change (Klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas), 2.9.2016.

(5)  Eiropas Komisija, Impact assessment accompanying the document “Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council amending Directive 2012/27/EU on Energy Efficiency” (Ietekmes novērtējums, kas papildina dokumentu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti”), SWD(2016) 405 final/2, 6.12.2016., 22. tabula (scenārijs EUCO30, avots: modelis PRIMES);

Revīzijas palāta, https://www.euractiv.fr/section/climat/news/la-cour-des-comptes-fustige-linefficacite-de-la-politique-climat-de-lue/.

(6)  Ciscar, M. un citi, Climate Impacts in Europe – The JRC PESETA II Project (Klimata ietekme Eiropā – JRC projekts PESETA II), 2014.

(7)  https://www.pacte-climat.eu/en/the-first-signatories-of-the-call/

(8)  EESK atzinums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā” (OV C 227, 28.6.2018., 70. lpp.).

(9)  EESK atzinums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.).

(10)  EESK atzinums par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (OV C 389, 21.10.2016., 20. lpp.).

(11)  2018. gada 4. maija ziņojums [2018/2007(INI)] par ilgtspējīgām finansēm, referente: Molly Scott Cato.

(12)  EESK atzinums par tematu “Rīcības plāns finanšu ilgtspējai” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.).

(13)  James Daniell pētījums, Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, 2016. gada aprīlis.

(14)  https://blogs.imf.org/2017/02/22/the-imfs-work-on-inequality-bridging-research-and-reality/

(15)  Ciscar, M. un citi, Climate Impacts in Europe – The JRC PESETA II Project (Klimata ietekme Eiropā – JRC projekts PESETA II), 2014.

(16)  https://www.theguardian.com/business/2018/oct/03/world-economy-at-risk-of-another-financial-crash-says-imf; IMF: Global Financial Stability Report October 2018.

(17)  “Lai novērstu haosu klimata un finanšu jomā” (P. Larrouturou un J. Jouzel, izdevniecība Odile Jacob).

(18)  ESAO 2015. gada atbalsta pasākumu fosilajam kurināmajam saraksts.

(19)  Unilever vadītājs Paul Polman un Schneider Electric vadītājs un Globālā līguma priekšsēdētājs Francijā Jean-Pascal Tricoire Uzņēmējdarbības un klimata samitā: http://www.businessclimatesummit.com/summit/2015/press-room.

(20)  EESK atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums” (OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.).

(21)  Francijas Vides un enerģijas pārvaldības aģentūra.

(22)  EESK atzinums “Ceļā no Parīzes” (OV C 487, 28.12.2016., 24. lpp.).

(23)  RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai” (OV C 54, 13.2.2018., 9. lpp.).

(24)  Saskaņā ar kādreizējā EIB priekšsēdētāja Philippe Maystadt viedokli.

(25)  KfW Vācijā, CDC Francijā, CDP Itālijā, ICO Spānijā.

(26)  Jeffrey Sachs, EESK uzklausīšana 2018. gada 18. maijā.

(27)  http://institutdelors.eu/wp-content/uploads/2018/01/Pactesocialtransitionénergétique-FernandesPellerinCarlin-janvier18.pdf


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/16


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpniecības politikas stratēģiskā attīstība līdz 2030. gadam: konkurētspējīga un daudzveidīga rūpnieciskā pamata stiprināšana Eiropā un koncentrēšanās uz ilgtermiņa darbību globālajās vērtību ķēdēs”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

(2019/C 62/03)

Ziņotājs:

Carlos TRIAS PINTÓ

Līdzziņotājs:

Gerald KREUZER

Atzinuma pieprasījums

Austrijas prezidentūra Padomē, 12.2.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā struktūrvienība

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts CCMI sanāksmē

25.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

158/9/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Rūpniecības politikai būtu jāapzina un jārada iespējas pasaulē nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu turpmāko izaugsmi. Neviens nebūtu jāatstāj novārtā.

1.2.

Eiropai arī turpmāk ir jācenšas atjaunot rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru iepriekšējā līmenī, un galvenie darbības rādītāji ļautu precizēt šo mērķi. Ir jāuzlabo Eiropas rūpniecības politika (starp ģenerāldirektorātiem, dalībvalstīm, reģioniem), jo arvien globalizētākā tirgū tā ir daļa no kompleksām pārrobežu vērtību ķēdēm. Nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ļautu saskaņot izaugsmes, klimata, vides un sabiedrības problēmas, izmantojot taisnīgas pārejas modeli, kurā varētu efektīvi apvienot valstu un ES virzītājspēkus.

1.3.

Eiropas rEUnaissance ir visaptverošs Eiropas rūpniecības ģenerālplāns , kurš paredz rūpniecības politiku iekļaut visās ES politikas jomās, tādējādi ļaujot nozarei pārveidoties, lai Eiropa kļūtu par lielāko ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un kas rūpniecības pievienoto vērtību rada, izmantojot radošumu, lietpratīgu izstrādi un sociālo inovāciju, kā arī veicinot jaunus ilgtspējīgus un iekļaujošus rūpniecības modeļus (zīmols Made in Europe).

1.4.

Ja ES klimata un aprites ekonomikas politikas mērķis ir radīt darbvietas Eiropā, ir ļoti svarīgi, lai būtiskākās vērtību ķēdes daļas, kas ļauj īstenot šo politiku, atrastos Eiropā. Tāpēc ir svarīgi, lai ES stratēģijā būtu atzīta vērtību ķēžu nozīme un lai tajā būtu paredzēti spēcīgi pasākumi to tālākai pilnveidošanai. Stratēģijā būtu jākoncentrējas nevis uz atsevišķām nozarēm, bet gan uz pievilcīgu darbības apstākļu nodrošināšanu Eiropā. Lai Eiropa varētu saglabāt savu lomu pasaules ekonomikā, panākumu atslēga ir atsevišķu Eiropas vērtību ķēdēs iesaistīto posmu spēja tikt integrētiem globālajās vērtību ķēdēs, t. i., piegādātājiem Eiropā vajadzētu būt spējīgiem konkurēt nevis tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā.

1.5.

Uzlabojumi izglītībā un apmācībā, kas paredzēta jaunu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai, būtu cieši jāsaista arī ar pētniecības, attīstības un inovāciju politiku un ar mācīšanos darbavietā, un šajā nolūkā Prasmju programma (1) būtu jāattiecina arī uz tādām svarīgākajām rūpniecības nozarēm, kā būvniecība, tērauda nozare, papīra nozare, ekotehnoloģijas, atjaunojamā enerģija, apstrāde un jūras kuģniecība.

1.6.

Lai nodrošinātu Eiropas vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā, EESK iesaka arī palielināt ieguldījumus tādās revolucionārās tehnoloģijās, kas maina “spēles noteikumus”, kā mākslīgais intelekts un robotika, lietu internets, datu analīze, 3D drukāšana, jauni materiāli un nanomateriāli, uzlabota virtuālā realitāte, bioekonomika, ilgtspējīga pārtika, digitālās tehnoloģijas, neirotehnoloģijas, nanoelektronika, okeāna un kosmosa izpēte u. c.

1.7.

Daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam jāparedz pēc iespējas precīzi un sīki izstrādāti noteikumi, lai varētu piešķirt papildu budžeta resursus katrai atsevišķai nozarei, jo īpaši pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī kohēzijas politikai.

1.8.

EESK uzsver, ka jāuzlabo institucionālā pārvaldība, un šim nolūkam ietekmes novērtējumā jāiekļauj ne tikai ietekme uz ekonomiku, bet arī uz vidi un sabiedrību visā vērtību ķēdē.

1.9.

Lai visu rūpniecības vērtību ķēdi padarītu ilgtspējīgāku, EESK stingri atbalsta Komisijas ceļvedi ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai (2), ilgtspējīgas finanšu taksonomijas izveidošanu, kas ļautu pārorientēt atbildīgus ietaupījumus uz ilgtspējīgām investīcijām, kā arī Eiropas stratēģisko investīciju uzlabošanu (plānotā InvestEU fonda un privāto finanšu avotu pareiza apvienošana).

1.10.

EESK kārtējo reizi pauž stingru atbalstu “zelta likumam” attiecībā uz publiskajām investīcijām, t. i., līdzfinansēt ne tikai stratēģiskus investīciju projektus, bet arī visus ilgtspējīgos investīciju projektus, kas veicina virzību uz vienotu ES klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām darbībām (jeb taksonomiju), lai sniegtu jaunas attīstības iespējas tām Eiropas valstīm, kuras krīze skārusi vairāk.

1.11.

Finansēšanas instrumenti: līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana, publiskā finansējuma piešķiršana rūpnieciska līmeņa projektiem (līdz 75 % vai vairāk no investīciju izmaksām, ja tas ir pamatoti), vairāk aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem un piekļuve kredītiem. Piekļuve valsts dotācijām tādu darbību īstenošanai, kas vērstas uz riska mazināšanu revolucionāriem projektiem, kuri ir ļoti riskanti.

1.12.

Produktīvākās nozares (ar lielāko pievienoto vērtību) ir arī tās, kurās ir augstākais inovāciju līmenis. Turklāt šīm nozarēm, kurām piemēro stingrākus vides noteikumus, ir raksturīgs arī augstāks patentēšanas līmenis, ko, iespējams, ir izraisījis regulatīvais spiediens (3).

1.13.

Regulējuma izmaksas galvenokārt ir saistītas ar ES politikas īstenošanu, kas notiek, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus. Tehnokrātiskās atbilstības procedūras, ja netiek noteikti rentablākie veidi, kā panākt vēlamos regulējuma rezultātus, palēnina nozares dalībnieku, jo īpaši MVU, inovācijas spējas.

1.14.

Ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai ir jābūt savstarpēji saistītām. EESK prasa gādāt par to, lai Eiropas Savienībā tiktu izstrādāti produktu standarti, kas būtu jāievēro gan vietējiem, gan ārvalstu ražotājiem un kuru izpildi varētu pārbaudīt pie robežas. Tomēr tādu izstrādājumu imports, kuru ražošanā netiek ievēroti vides un sociālie noteikumi, nozīmē to, ka ES rūpniecības nozares saskaras ar nopietniem šķēršļiem, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām un prasībām attiecībā uz ilgtspējību.

1.15.

Komisijai vajadzētu stingri uzraudzīt, lai ES brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN), tostarp vienkārši un skaidri noteikumi, tiktu pienācīgi īstenoti. BTN ilgtspējības nodaļu mērķim jābūt pienācīgai SDO darba standartu un ANO darījumdarbības un cilvēktiesību principu (4) īstenošanai, un tāpēc minētajās nodaļās jāiekļauj obligātie transversālie nosacījumi, kurus nedrīkst aizstāt (neaizsargāto personu tiesības, laba fiskālā pārvaldība utt.). Tirdzniecības attiecībās (piem., ieguldījumu, publiskā iepirkuma, subsīdiju jomā), būtu jāgarantē savstarpīgums.

1.16.

Nepieciešams paplašināts sociālais dialogs dažādos līmeņos, lai veiktu pienācīgu analīzi un rastu kopīgus risinājumus saistībā ar globālām vērtību ķēdēm noturīgos uzņēmumos, kuros tiek ievērots darbinieku viedoklis.

1.17.

EESK aicina Eiropas Komisiju par politisku prioritāti izvirzīt rūpniecisko konkurētspēju un līderību un ierosināt ES rūpniecības stratēģijas programmu. Tā mudina Komisiju katru gadu publicēt ziņojumu par ES rūpniecības stratēģijas rezultātiem visās attiecīgajās Komisijas politikas jomās.

2.   Dominējošā tendence – tikai viena pasaule

2.1.

Mūsdienās rūpniecība piedzīvo dziļas pārvērtības, kas saistītas ar vērienīgu digitālo pārveidi un mazoglekļa ekonomiku. Atjaunojamo energoresursu enerģija aizstās fosilo kurināmo, dati kļūst par jaunu dominējošo izejvielu, (lietiskais) internets ir kļuvis par galveno saziņas līdzekli. Lineāro ražošanas modeļu vietā stāsies sistēmas, kas ir vairāk orientētas uz apriti ražošanas, patēriņa un reciklēšanas jomā, savukārt masveida ražošana tiks aizstāta ar individualizētiem ražošanas procesiem. Mūsdienu rūpniecība ir ražošana un inovācija, kas norisinās, izmantojot tīklu, kura ietvaros cieši sadarbojas dalībnieki, sākot no lieliem līdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un šis tīkls plešas līdz savstarpēji saistītiem pakalpojumiem visā vērtību ķēdē. Zināšanas ir aizstājušas darbu un kapitālu, kļūstot par svarīgāko faktoru. Eiropas ilgtermiņa rūpniecības stratēģijā ir jāņem vērā visi šie (vēl nebijušie) izaicinājumi, lai pārietu uz infolītu (5), kas cilvēces vēsturē pielīdzināms vienīgi pārejai no paleolīta uz neolīta laikmetu.

2.2.

Vairums akadēmisko pētījumu brīdina, ka aptuveni 20–50 % darbvietu, atkarībā no nozares, līdz 2030. gadam tiks aizstātas ar tehnoloģijām un robottehniku (6). Neraugoties uz to, tiks radītas jaunas darbvietas, lai gan būs vērojama lielāka atšķirība ģeogrāfiskā izvietojuma, nozares un prasmju ziņā. Eiropas rūpniecības politikas uzdevums ir novērst ES, tās reģionu un iedzīvotāju izslēgšanu.

2.3.

Digitālā pārveide ietekmē visus galvenos rūpniecības resursus – dabas un vides, darbaspēka un kapitāla (fiziskā, tehnoloģiskā un institucionālā kapitāla) resursus. Lai pienācīgi vadītu tās sociālo ietekmi, no jauna ir jāizvērtē galvenie resursi vai kapitāla krājumi, no kuriem katrā valstī un katrā nozarē nāks galvenā ienākumu plūsma.

2.4.

Eiropas rūpniecības lielas daļas ir arvien vairāk atkarīgas no ārējā eksporta vai arī arvien globalizētāka tirgus kontekstā ietilpst kompleksās pārrobežu vērtību ķēdēs. Tajā pašā laikā ES saskaras ar America First (Amerika pirmajā vietā) politikas pasākumiem, un tādēļ pieaug risks, ka notiks tirdzniecības kari, kuros nebūs neviena uzvarētāja, bet būs tikai zaudētāji. Tie arī apdraud Eiropas daudzpusējo ekonomisko kārtību, kas izveidota pēc kara. Turklāt aizvien lielāku nozīmi iegūst centralizēti valstu vadītas ekonomikas modeļi.

2.5.

Lai taisnīga pāreja uz ilgtspējīgāku rūpniecību notiktu līdz 2050. gadam (7), Eiropai ir jāatrisina turpmāk minētās problēmas.

Pastāvīgās klimata pārmaiņas un vides apstākļu pasliktināšanās.

Planētas dabas resursu izsīkšana un bioloģiskās daudzveidības zudums.

Digitalizācija lielākajā daļā rūpniecības nozaru kliedēs robežas starp nozarēm, kā arī starp fizisko un virtuālo pasauli un dos iespēju nozarēs iesaistīties jaunpienācējiem, un tā rezultātā samazināsies fiziskais darbs.

Sociālā nevienlīdzība, arī aizvien lielāka polarizācija darba tirgos, jauniešu bezdarbs un cilvēki, kas dzīvo reģionos, kuros mazinās vai izzūd ražošana.

Sabiedrības neuzticēšanās valdībai, politiskajai iekārtai, Eiropas Savienībai un tās pārvaldības struktūrām, kā arī citām iestādēm.

Demogrāfiskās pārmaiņas: sabiedrības novecošana, migrācija, spēcīgs pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un jauna izpratne par vides jautājumiem.

Iedzīvotāju skaita koncentrācija lielpilsētās, kā arī infrastruktūras tīklu, mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un dziļās mācīšanās integrācija.

Izmaiņas patērētāju izvēles ziņā (mainīgā patērētāju uzvedība, lielāka informētība par vides jautājumiem, publiskās pārvaldes īstenotā patērētāju uzvedības regulācija).

Visas minētās tendences būtu vienlaikus jāaptver ilgtermiņa redzējumam. Galvenā Eiropas rūpniecības politikas prioritāte būs izprast minētos problēmjautājumus un pārveidot tos par iespējām. Ņemot vērā, ka atbildes pasākumu sagatavošana ir sarežģīts pasākums, nepieciešama visu ieinteresēto personu iesaistīšanās, kā arī kopīgas atbildības uzņemšanās. Tā panākumi ir atkarīgi no ES iestāžu, dalībvalstu un reģionu ieguldītā darba un sadarbības, un pats svarīgākais ir pašas nozares aktīva līdzdalība.

3.   Pāreja: ES apņemšanās saglabāt konkurētspēju, īstenojot ilgtspēju

3.1.

Lai atrisinātu daudzās nepieredzētās problēmas, ar ko saskaras rūpniecība, Eiropa ir izvēlējusies stiprināt tās konkurētspēju un tāpēc paaugstināt produktu un pakalpojumu kvalitāti, īstenot reģionu un rūpniecības nozaru diferenciācijas stratēģiju, lai radītu izaugsmi un nodarbinātību, izmantojot pievienoto vērtību, kuru rada radošums un lietpratīga izstrāde, sociālā inovācija, kā arī jauni ilgtspējīgi, iekļaujoši rūpniecības modeļi.

3.2.

Eiropā jau ir manāmi daži uzmundrinoši rādītāji, piemēram, 40 % no pasaules patentiem atjaunojamo tehnoloģiju jomā. Tomēr rodas jaunas un nopietnas neatbilstības starp izglītības un apmācības funkciju, uzņēmējdarbības iniciatīvām un jaunajām rūpniecībā vajadzīgajām prasmēm.

3.3.

Vēl vienu svarīgu rūpniecības attīstības traucējumu visā Eiropā var izskaidrot ar Eiropas Savienības politikas sadrumstalotību gan ģeogrāfiskā, gan nozaru ziņā. Lai atkāptos no 28 dažādiem politikas uzstādījumiem katrā rūpniecības nozarē un pārietu uz visaptverošu pieeju ES rūpniecības politikā, nepieciešams nodrošināt sinhronizāciju ar pasākumiem, kas ļauj līdz galam izveidot EMS (jo īpaši fiskālo un banku savienību), Eiropas mērogā izveidot riska kapitāla tirgu un pieņemt ilgtspējīgu finansēšanas modeli, kurš nodrošina līdzsvarotu un saskaņotu izaugsmi visā Eiropas Savienībā.

3.4.

Izpratne par to, vai spēcīgāka zaļā inovācija veicina inovāciju citās nozarēs, kā arī par tās ietekmi uz rūpniecības izejvielu cenām, ir svarīgs posms, kas ļauj novērtēt vides politikas ietekmi uz valstu konkurētspēju, kā arī labāk plānot vides politiku.

3.5.

Tāpat šajā nolūkā jāvērš uzmanība uz MVU potenciālu nozarēs, kas nodrošina augsta līmeņa inovatīvus, uz zināšanām balstītus pakalpojumus. Tipisks inovācijas avots Eiropā bieži ir mazas struktūras, un uz augsta līmeņa zināšanām balstītu pakalpojumu eksportam ir celmlauža nozīme saistīto nozaru tirgus pozicionēšanā.

3.6.

Ja vēlamies, lai Eiropa atgūst vadošo lomu uz zināšanām balstītā rūpniecībā vai nemateriālā kapitāla jomā, svarīgs faktors Eiropas inovācijas uzlabošanai ir rūpnieciskā sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm. EESK vēlas uzsvērt, cik liela nozīme ir kopīgām Eiropas interesēm, inovatīvām publiskā un privātā sektora partnerībām un reģionālajai sadarbībai, ko īsteno pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

4.   Globāla un visaptveroša stratēģija

4.1.

Tautsaimniecībām, kas ir aktīvāk iesaistītas globālajās vērtību ķēdēs, veiksmīgāk izdodas radīt pievienoto vērtību. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu ar lielāku apņēmību jāvēršas pret jauno protekcionismu, jo tas varētu vēl vairāk bloķēt lielāku iesaistīšanos šādās ķēdēs.

4.2.

Ir iespēja sasaistīt globālās vērtību ķēdes ar vietējās ekonomikas struktūru, un tādējādi veicināt vietējās ekonomikas attīstību, kā arī revolucionāras tehnoloģijas (blokķēde, 3D printeri, robotika, lietu internets, enerģijas uzglabāšana, atjaunojamā enerģija, lielie dati, bioģenētika, nanotehnoloģija u. c.) ar integrējošu pieeju: tās var arī dot iespējas pazemināt vietējās ražošanas izmaksas, jo īpaši, ja ražojoša patērētāja profils tiek pielāgots (un labi regulēts), veicinot produktīvu un iekļaujošu mikrouzņēmumu izveidi tā, lai papildinātu svarīgākās globālās vērtību ķēdes.

4.3.

Jaunā paradigma, proti, uz ilgtermiņa pieeju vērsta ilgtspēja kā konkurētspējas faktors, ir paredzēta, lai mobilizētu, saskaņotu un nodrošinātu pietiekamus valsts un privātos resursus ES politisko mērķu sasniegšanai. Pietiekamu resursu nodrošināšanai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu, līdzsvarotu un iekļaujošu pārveidi, kurā neviens nav atstumts vai izslēgts no spēles un kurā tādas publiskās intereses kā patērētāju aizsardzība, veselība, drošība un kvalitāte joprojām ir augsta prioritāte.

4.4.

Eiropas rūpniecības nozaru iniciatīvām un aliansēm, kuru mērķis ir veidot jauno prasmju programmu un apkopot labi strukturētas iniciatīvas, kas vērstas uz pašreizējo programmu (Erasmus+, jauna Eiropas darba kārtība kultūrai utt.) stiprināšanu vai pielāgošanu un jauno programmu īstenošanu, pēc iespējas ātri ir jāsasniedz ES-27 kopumā, lai tiktu nodrošināta ģeogrāfiskā daudzveidība un vietējo iestāžu cieša iesaiste.

4.5.

Vienlaikus EESK stingri atbalsta daudzpusēja dialoga forumu sekmēšanu, inovatīvu stratēģiju un ilustratīvās vērtības izmēģinājuma shēmu kopīgu izstrādi, kopīgu eksperimentēšanu, paraugprakses apmaiņu, kā arī vēlmi detalizēti izanalizēt un izvērtēt projektus. Komiteja uzsver, ka jāiesaista visi rūpnieciskās vērtību ķēdes dalībnieki, kā arī patērētāji. Šajā saistībā būtu jāpiemin arī Apaļā galda augsta līmeņa diskusijas par rūpniecību, Augsta līmeņa grupa energoietilpīgu nozaru jautājumos un Augsta līmeņa grupa konkurētspējas un izaugsmes jautājumos.

4.6.

Ir svarīgi uzlabot ES spēju veikt ieguldījumus un novērst plaisu starp nozares politikas pasākumu noteikšanu un veiktajiem finanšu ieguldījumiem, un šajā nolūkā palielināt piešķīrumus ESIF 2.0 vajadzībām un ar ieguldījumiem saistītiem struktūrfondiem, lai tādējādi sasniegtu reģionus un iedzīvotājus, kas krīzes gados ir atstāti novārtā, un neseno ES un valsts pārvaldes iestāžu ārējo pārpalikumu novirzīt ieguldījumiem, kas ļauj modernizēt mūsu rūpniecības infrastruktūru un tādējādi palīdz palielināt produktivitāti un ekonomikas izaugsmi.

5.   Institucionāla ES rūpniecības pārvaldība

5.1.

ES ilgtermiņa rīcības plāniem (Eiropa 2020, klimata plāni utt.) būtu jāatspoguļojas rūpniecības rīcības plānos. Radot sinerģijas starp dažādām politikas iniciatīvām (aprites ekonomika, inovācija, transporta politika, tirdzniecība, prasmes, reģionālā politika), neapšaubāmi tiktu maksimāli palielināta to ietekme.

5.2.

Pārredzamība ir noteicošais faktors šā procesa panākumu nodrošināšanā. Rūpniecības nozarei kopumā ir jārīkojas un jākomunicē, nodrošinot augstas kvalitātes informāciju (atbilstošu, pārbaudāmu un salīdzināmu), kas ļautu precīzi novērtēt finansiālo un ar finansēm nesaistīto ietekmi visā izstrādājuma globālajā vērtību ķēdē.

5.3.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (17 mērķi un ar tiem saistītie 169 apakšmērķi) un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām kalpo kā norāde kopējā labuma virzienā, taču rādītāji ir steidzami jāpielāgo un jāpaplašina, izmantojot kopīgas metodes, kurās apvienoti kvantitatīvie un kvalitatīvie parametri un ārējo faktoru ietekme pārvērsta naudas izteiksmē. Jaunajam rādītāju kopumam jāietver tie rādītāji, kas skar globālo vērtību izmaiņu dimensiju un atspoguļo ES vērtības.

5.4.

EESK aicina ieviest rīcības kodeksus Eiropas izstrādājumu vai pakalpojumu vērtību ķēdes starptautiskajiem segmentiem, kā ir izdarīts attiecībā uz ilgtspējīgu pārtiku, jo daudzi no tiem paliek ārpus juridiskās pārvaldības. Tāpat tā aicina īstenot ciešāku tirgus uzraudzību un ieviest preventīvus pasākumus vai sankcijas pret tādām darbībām, kas ir kaitīgas ilgtspējai, piemēram, pret plānoto nolietojumu.

5.5.

Augšupējas pieejas ietvaros stiprināt atbildīgu pētniecību un inovācijas. Precīzāka prognoze par konkrētām nozarēm katrā reģionā un ieguldījumu saskaņošana ar ES stratēģiskajiem mērķiem līdz 2030. gadam un perspektīvām līdz 2050. gadam (8). Eiropas Savienībai vajadzētu arī nodrošināt, ka publiski finansētas pētniecības un izstrādes iniciatīvas pirmā pielietošana notiktu ES teritorijā. Beidzot būtu jāsasniedz mērķis, kas paredz 3 % novirzīt pētniecībai un izstrādei (pašlaik tikai 1,9 %, kas ir zemāks nekā Ķīnā – 2,2 %). Līdztekus revolucionārām tehnoloģijām ir vajadzīgi ceļveži, kuros būtu precizēti uzdevumi un nosacījumi saistībā ar to ieviešanu (piem., ekonomikas, tiesiskā un sociālā ietekme).

5.6.

Daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam jāparedz pēc iespējas precīzi un sīki izstrādāti noteikumi, lai varētu piešķirt papildu budžeta resursus katrai atsevišķai nozarei, jo īpaši pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī kohēzijas politikai. Visos inovācijas cikla posmos būtu jāpalielina publiskais atbalsts, tostarp atbalsts jaunuzņēmumiem, demonstrējumu un izmēģinājumu projektiem, kopīgiem pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu projektiem, tehnoloģiju izplatīšanai utt.

5.7.

Pateicoties ES kapitāla tirgu savienībai un rūpniecības attīstībai, būtu jārodas iespējai piesaistīt valsts un privātos ietaupījumus no drošiem avotiem, sākot ar sociāli atbildīgiem ieguldījumiem līdz pat uzņēmumu sociālajai atbildībai. EMAS sertifikācija varētu arī panākt labāku līdzsvaru starp finanšu ienākumiem un ilgtspēju.

5.8.

Godīga politikas pāreja līdz 2030. gadam nozīmē ne tikai cilvēku vajadzībām paredzētas inovācijas un ieguldījumus darbvietu radīšanā darba ņēmējiem, bet arī inovāciju radīšanu kopā ar cilvēkiem un strādājošiem, nodrošinot viņiem pienācīgas jaunas darbvietas. Šajā sakarā EESK atgādina, ka ražošanai arī turpmāk jābūt tehnoloģiski neitrālai.

6.   Tālejošāks rīcības plāns Eiropas rūpniecības nozarē

6.1.

Inovatīvas un konkurētspējīgas rūpniecības priekšnosacījums ir zināšanu sabiedrības veidošana. Eiropa nespēj konkurēt ar jaunietekmes valstīm algu ziņā; tai jābūt gudrākai. Arī prasmēm ir būtiska nozīme: tās palielina ne tikai darba ņēmēju nodarbināmību, bet arī darbvietas drošību, kā arī sociālo integrāciju un labākas iespējas dzīvē; ir jāiegulda pastāvīgā darba ņēmēju prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā, jāveicina kvalitatīva izglītība, apmācība un profesionālā pilnveidošanās visā darba dzīves laikā. Nepieciešama tālejošāka “Jaunu prasmju programma Eiropai”: šajā nolūkā jāpārskata Eiropas pamatprasmju sistēma, lai nodrošinātu, ka cilvēki iegūst zināšanas un prasmes, kas nozarei vajadzīgas, un būtu iespējams stiprināt Eiropas ekonomikas noturību, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību (ANO ceturtais ilgtspējīgas attīstības mērķis).

6.2.

Uzlaboti mehānismi, kas paredzēti zināšanu nodošanai starp universitātēm un pētniecības centriem, kā arī rūpniecības nozarēm un to darbiniekiem.

6.3.

Bieži vien MVU ir pionieri augsta līmeņa inovatīvu izstrādājumu un pakalpojumu radīšanas jomā, taču tiem nepietiek līdzekļu, lai šīs inovācijas ieviestu plašākā tirgū. Saskaņā ar ES rūpniecības politikas prioritātēm, kas izvirzītas līdz 2030. gadam, ir vajadzīgs plašs veicinošu pasākumu un ieguvumu klāsts, kurš sekmētu uz atalgojumu balstīta visas Eiropas publiskā tīkla spēku un kurš būtu īpaši vērsts uz MVU, taču iekļautu arī brīvās profesijas, kas ir uz augsta līmeņa zināšanām balstītu pakalpojumu sniegšanas un eksportēšanas pionieri.

Svarīgs rūpniecības politikas instruments ir stratēģisks publiskais iepirkums. Tā potenciāls būtu pilnībā jāizmanto, publiskā iepirkuma konkursā integrējot novatoriskus, videi draudzīgus un sociālus kritērijus, nevis koncentrējoties tikai uz zemāko cenu. Eiropas Savienībai vajadzētu šajā sakarā atbalstīt iestādes, šajā nolūkā sniedzot ieteikumus, izveidojot palīdzības dienestu, atbalstot lielu infrastruktūras projektu plānošanu un veicinot apmaiņu ar paraugpraksi.

Atbalsts internacionalizācijai.

Nepieciešamie apstākļi daudzpusējiem eksperimentiem, atbalsts inovatīvu risinājumu iepriekšējai apstiprināšanai.

Kopu (nozaru, horizontālo un vertikālo) veidošana un jaunuzņēmumu inkubatori, kas veicina saiknes starp rūpniecības pārstāvjiem, lai dalītos ar resursiem un apmainītos ar tiem.

Specializēta mentorēšana ar augstu pievienoto vērtību, regulāras sanāksmes starp jaundibinātiem uzņēmumiem un stabiliem nozares uzņēmumiem, lai apmainītos ar viedokļiem par plāniem un iniciatīvām.

Nodokļu atvieglojumi un valsts garantijas ieguldījumu atbalstam.

u. c.

6.4.

Zināšanu apguves veicināšana un tādu jaunu ilgtspējīgas ekonomikas modeļu (9) konsolidēšana, kas, pateicoties progresīvām metodēm, ļauj sekmēt sociālo inovāciju (jauni cilvēku un sabiedrības vajadzību apmierināšanas veidi).

6.5.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītajiem reģioniem un tādiem reģioniem, ko ir skārusi rūpniecības pārkārtošana. Vietējām attīstības aģentūrām un to rīcībā esošajam instrumentu klāstam ir jākļūst par dzinējspēku, kas ļauj izveidot “mikroapstākļus” vai “ekosistēmas”, kuras apvieno un stimulē pieaugošo sinerģiju starp ražošanu un pakalpojumiem, sākot ar atsevišķu cilvēku un teritoriju vajadzībām.

6.6.

Starptautiskās tirdzniecības nozīme ir ļoti svarīga, lai risinātu ilgtspējīgas rūpniecības problēmas. Brīvās tirdzniecības preferenču nolīgumu un līgumu pārskatīšana un uzlabošana (no GATT uz TTIP), kas notiek, ieviešot nosacījumus, kuri saistīti ar ilgtspējas saistību izpildi. Sarkano līniju noteikšana — juridiskā un fiskālā pārvaldība, ārzonu atšķirību risināšana, obligātas sociālās un vides robežvērtības. Tirdzniecības attiecībās (piem., ieguldījumu, publiskā iepirkuma, subsīdiju jomā), būtu jāgarantē savstarpīgums.

6.7.

Nozaru programmas izstrāde, kas ļautu līdzsvarot pāreju uz mazoglekļa aprites ekonomiku: nozares un ģeogrāfisko apgabalu mērķu ieviešana, tādu ceļvežu ieviešana, kuros atspoguļoti reāli apstākļi, kā arī enerģijas un citu izejvielu izmaksu ietekme.

6.8.

Rūpniecības modernizācija atbilstīgi digitālā laikmeta vajadzībām liks Eiropas rūpniecībai kļūt par tādu ražošanas sistēmu, kas izteikti balstīta uz informāciju un zināšanām. Tādēļ EESK vēlas uzsvērt šādas prioritātes:

visaptveroši jāveicina informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrības problēmu risināšanas nolūkā,

ES mērogā jāveido augstas veiktspējas digitālā infrastruktūra,

jānovērš lielās atšķirības, kas digitalizācijas ziņā pastāv starp reģioniem un starp lieliem un maziem uzņēmumiem,

jāpaātrina IKT standartu izstrāde,

jāpievēršas digitalizācijas sociālajai dimensijai: ietekmei uz darbvietu kvalitāti un kvantitāti, negodīgas konkurences novēršanas nolūkā jāregulē dalīšanās ekonomika,

visos profesionālajos līmeņos būtu jāpalielina digitālā inteliģence; digitālo prasmju apguve būtu jāpopularizē visos izglītības līmeņos (sākot ar skolu līdz pat mūžizglītībai),

jānosaka jauni noteikumi attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā;

jāgarantē kiberdrošība.

6.9.

Droša, pietiekama un ilgtspējīga enerģija ir svarīgākā rūpniecības un sabiedrības prioritāte. Atjaunojamo energoresursu enerģijai jābūt pieejamai par konkurētspējīgām cenām. Lai to nodrošinātu, būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi viedtīklos un savienojamībā, kā arī revolucionāras tehnoloģijas enerģijas uzglabāšanas jomā. Koncepcija Smart Carbon Usage (gudri izmantots ogleklis) palīdzēs atkārtoti izmantot atkritumu veidā paliekošo oglekli un ūdeņradi, kas pašlaik tiek sadedzināts, un tas tiks izmantots enerģijas, kā arī sintētiskās degvielas un ķīmisko vielu ražošanai. Šo produktu izmantošana varētu kopumā ievērojami paātrināt CO2 samazinājumu tērauda, ķīmisko vielu un transporta nozarē. Atjaunojamo energoresursu direktīvā būtu jāpopularizē šīs sintētiskās degvielas vai sākvielas.

6.10.

EESK vēlas uzsvērt, ka liela nozīme ir rīcības plāniem, kas attiecas uz nozarēm un vērtību ķēdēm ar spēcīgu izaugsmes potenciālu, kā arī uz tradicionālo nozaru strukturālo modernizāciju un energoietilpīgo nozaru dekarbonizācijas atbalstīšanu.

6.11.

Rūpniecības politikā būs jāpievērš īpaša uzmanība transporta nozarei, kurā notiek virzība uz pilnīgi jaunu paradigmu, jo daudzās jomās vienlaicīgi norisinās tehnoloģiskais pārrāvums: elektrifikācija, ražošanas digitalizācija, savienoti un automatizēti automobiļi, privātā un sabiedriskā transporta integrācija.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā: patlaban notiekošā īstenošana.

(2)  COM(2018) 97 final.

(3)  ftp://ftp.unibocconi.it/pub/RePEc/bcu/papers/iefewp69.pdf

(4)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. oktobra rezolūcija par ES ieguldījumu tāda juridiski saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē transnacionālu korporāciju un citu tādu uzņēmumu darbību, kuriem piemīt transnacionālas iezīmes (2018/2763(RSP). http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P8-TA-2018-0382&format=XML&language=LV

(5)  Izskaņa “-līt” ir atvasināta no “-līze” (piem., elektrolīze) un nozīmē “vadīt, izplatīt”. Šajā kontekstā lietots ar nozīmi “izplatītā informācija”.

(6)  D. Acemoglu un P. Restrepo (2017), Robots and jobs: evidence from US labour markets (Roboti un darbvietas: no ASV darba tirgiem iegūtie pierādījumi), NBER Darba dokuments Nr. 23285. Arntz, M. T. Gregory un U. Zierahn (2016), The risk of automation for jobs in OECD countries: a comparative analysis (Darbvietu automatizācijas risks ESAO valstīs: salīdzinošā analīze), ESAO Sociālās, nodarbinātības un migrācijas lietu darba dokuments Nr. 189.

(7)  Skatīt SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(8)  Kā norādīts EESK atzinumā SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(9)  Sk. EESK izpētes atzinumu SC/048 (OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.).


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

EESK 538. plenārsesija, 17.10.2018.–18.10.2018.

15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/24


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132”

(COM(2018) 239 final – 2018/0113 (COD))

un b) “Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu”

(COM(2018) 241 final – 2018/0114 (COD))

(2019/C 62/04)

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

Līdzziņotājs:

Norbert KLUGE

Apspriešanās

a)

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

a)

Padome, 30.5.2018.

b)

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

b)

Padome, 29.5.2018.

Juridiskais pamats

a)

LESD 50. panta 1. punkts un 50. panta 2. punkta b), c), f) un g) apakšpunkts

b)

LESD 50. panta 1. un 2. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

190/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kas nodrošina visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir līdzsvarot un aizsargāt visu ieinteresēto personu, MVU, mazākuma akcionāru, kreditoru un darbiniekiem leģitīmās intereses un vajadzības.

1.2.

Vienlaikus mērķis par vienoto tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību, kas nostiprināta LES 3. panta 3. punktā, LESD 9. un 151. pantā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā. EESK uzskata, ka nesen iesniegtais leģislatīvais priekšlikums par sabiedrību mobilitāti ir laba izdevība sākt tālākas debates par Eiropas sabiedrību tiesību prasībām un efektivitāti digitālajā laikmetā. Tajās būtu jāaplūko visu ieinteresēto personu, tādu kā darba ņēmēji un sabiedrība kopumā, perspektīvas. Tas ļaus vēlamo attīstību virzīt uz ilgtspējīgu sabiedrību veidošanu, kas nodrošina ES konkurences priekšrocības.

1.3.

EESK atbalsta priekšlikumus, kas uzlabo MVU starptautisko konkurētspēju, mazina izmaksas, saskaņo un vienkāršo sabiedrību reģistrācijas, informācijas par izmaiņām sniegšanas un reorganizācijas procedūras. Tā uzskata, ka dalībvalstīm sniegtās Komisijas norādes par direktīvu transponēšanu ir lietderīgas.

1.4.

EESK uzskata, ka nav pieļaujamas nepilnības, kas pastkastītes uzņēmumiem paver iespēju ļaunprātīgi izmantot tiesību normas, lai krāptos, izvairītos no nodokļu maksāšanas, legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, pazeminātu darba standartus vai ierobežotu sociālo aizsardzību un veicinātu negodīgu konkurenci. Komiteja mudina iesaistītās iestādes atklāt un sodīt krāpnieciskas darbības. EESK atbalsta to, ka ierobežotas iespējas izraudzīties reģistrācijas dalībvalsti, proti, sabiedrību var reģistrēt tikai tajā dalībvalstī, ar kuru attiecīgajai sabiedrībai ir reāla saikne.

1.5.

EESK atbalsta pārredzamību, drošību un juridisko noteiktību. Komiteja uzsver, ka ļoti nozīmīga ir efektīva identitātes pārbaude, kas būtu obligāti jāveic, kad tiek veidotas sabiedrības, un kam vienmēr būtu jānotiek pirms to reģistrācijas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pilnīga atbilstība ES standartiem vai jāpiemēro līdzvērtīgi standarti attiecībā uz efektīvu identitātes pārbaudi un jāizmanto uzticama informācija, lai standartus varētu pilnībā piemērot faktiskajiem īpašniekiem.

1.6.

EESK uzskata, ka skenētas pases, identitātes kartes vai pilnvaras kopijas iesniegšana nebūtu pieļaujama un ka tā apdraudēs juridisko noteiktību. Pilnvaru veidlapām vajadzētu būt publiskiem dokumentiem, un tās būtu pienācīgi jāpārbauda pirms informācijas iesniegšanas. Juridiskām personām, kas reģistrētas valstu reģistros, būtu jāizmanto tiešsaistē pieejamie reģistrācijas un dokumentu iesniegšanas rīki, ja šo personu juridiskais pārstāvis ir fiziska persona, nevis pārvaldītājsabiedrība.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē “tikai vienreiz principu”, jo tas paver MVU iespēju izvairīties no vairākkārtējas reģistrācijas un vairākkārtējas oficiālu dokumentu publicēšanas un valstu reģistri vienlaikus nodrošina to publicēto dokumentu un informācijas drošumu un ticamību.

1.8.

EESK uzsver, ka svarīgs ir mikrouzņēmumu un MVU izmaksu faktors, jo tiem nav nedz veiktspējas, nedz instrumentu, kas vajadzīgi, lai varētu sekmīgi darboties digitālā sabiedrībā. Viegla reģistrācija un pārrobežu mobilitāte palīdzēs tiem izmantot visus digitālā vienotā tirgus labumus un mazinās to administratīvo slogu. EESK atbalsta ierosmi, ka dokumentiem un informācijai, ko izsniegs uzņēmējsabiedrību reģistri, vajadzētu būt līdzvērtīgiem pareizām kopijām. Tomēr faktiskajām administratīvajām maksām, kas radīsies, norēķinoties ar uzņēmējsabiedrību reģistriem, vajadzētu būt pārredzamām, pamatotām un nevajadzētu ietekmēt pieejamību.

1.9.

EESK uzskata, ka jānodrošina brīva un viegla pārrobežu piekļuve uzņēmējsabiedrību reģistriem, lai varētu apstiprināt informāciju par sabiedrībām (piemēram, par vadītāju atstādināšanu) un tādā veidā kontrolēt šo informāciju un samazināt pārrobežu krāpšanas gadījumu skaitu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā skaidri atzīta notāru nozīme daudzās dalībvalstīs, jo viņi garantē juridisko noteiktību, sniedz juridiskas konsultācijas un novērš krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu aizvien digitalizētākā ekonomiskajā vidē. EESK visnotaļ uzskata, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana nekavē saimniecisko darbību, bet, gluži pretēji, ir priekšnosacījums taisnīgam un pārredzamam ES vienotajam tirgum, kurā MVU un mikrouzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas un kurā tie var konkurēt par klientiem taisnīgā un attīstībai labvēlīgā vidē, piedāvājot labākos produktus un pakalpojumus, no kā labumu gūst visi tirgus dalībnieki.

1.11.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz sabiedrību pārrobežu mobilitātes atvieglošanu un kurā paredzēts ar sekundāriem tiesību aktiem noteikt skaidrus nosacījumus. Tomēr, kā uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, būtu skaidri jānorāda, ka sabiedrību vēlme izmantot izdevīgākus tiesību aktus pati par sevi nav brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīga izmantošana. Sabiedrību mobilitāte veicinās jaunas darbvietas visā Eiropas Savienībā. Tomēr būtu arī jāņem vērā reorganizācijas, sadalīšanas vai apvienošanās negatīvā ietekme uz vietējo un reģionālo darba tirgu.

1.12.

EESK ierosina Komisijai veltīt uzmanību atšķirībām starp Direktīvu 2005/56/EK par pārrobežu apvienošanos un ierosinātajām procedūrām par pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu, lai ņemtu vērā iespējamo ietekmi uz to efektivitāti un pievilcību.

1.13.

EESK ir pārliecināta, ka jaunā procedūra attiecībā uz sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu (pārrobežu reorganizāciju) radīs juridisko noteiktību, jo paredzēta ex ante pārbaude izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī, kuras gadījumā būtu tikai jāpārbauda prasības attiecībā uz reorganizētās sabiedrības saikni ar šīs valsts tiesību sistēmu. Tā arī uzskata, ka būtu noderīga vispārīga klauzula, kas vērsta pret brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīgu izmantošanu.

1.14.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā ņemts vērā fakts, ka reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu var izmantot krāpnieciski; taču joprojām nav skaidrs, ko nozīmē “mākslīga struktūra”. Tāpēc EESK ierosina: lai paskaidrotu jēdzienu “mākslīga struktūra”, ir jānosaka kritēriji vai rādītāji, kas norāda uz krāpniecisku praksi vai nepamatotām nodokļu priekšrocībām, kas negatīvi ietekmē juridisko noteiktību, godīgu konkurenci un sociālo aizsardzību.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu atbrīvojumu no neatkarīga eksperta novērtējuma, jo ar neatkarīga eksperta ziņojumu saistītās izmaksas radītu tiem pārmērīgu slogu. Tā uzskata, ka šis ziņojums būtu jāizstrādā tikai attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kuri vēlas veikt pārrobežu reorganizāciju, sadalīšanu vai apvienošanos.

1.16.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu aizsargāt pašreizējās darba ņēmēju līdzdalības tiesības. Tomēr tā vēlētos, ka saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK tiek palielināta Eiropas uzņēmumu padomju nozīme lielu sabiedrību pārveides gadījumos.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē to, ka iecerēts ieviest saskaņotus noteikumus, kas aizsargās mazākuma akcionārus un kreditorus un kas nebija iekļauti Direktīvā 2005/56/EK.

1.18.

EESK uzsver, ka visiem šajos priekšlikumos paredzētajiem digitālajiem rīkiem un procesiem jābūt pilnībā pieejamiem, it īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

2.   Komisijas priekšlikumi

2.1.

Komisija ierosinājusi vērienīgu pasākumu kopumu (1) , (2) attiecībā uz taisnīgiem, atvieglojošiem un mūsdienīgiem sabiedrību tiesību noteikumiem Eiropas Savienībā.

2.2.

Patlaban ES sabiedrību tiesības (3) ietver vairākus digitalizācijas elementus, piemēram, dalībvalstu pienākumu tiešsaistē darīt pieejamu informāciju par kapitālsabiedrībām. Tomēr šīs prasības ir ierobežotas un trūkst precizitātes, un tāpēc ļoti atšķiras īstenošana valstu līmenī.

2.3.

Priekšlikuma (4) mērķis ir sniegt vairāk digitālu risinājumu sabiedrībām vienotajā tirgū un vairāk vienlīdzīgu iespēju uzņēmumiem ES, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir nepieciešamais elastīgums, lai pielāgotu savas valsts sistēmas un saglabātu savas tiesiskās tradīcijas. Tiem būtu jāatvieglo un jāveicina pastāvīga digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesību jomā, ļaujot dalībvalstīm savas esošās ex ante kontroles sistēmas pielāgot digitālajam laikmetam.

2.4.

Minētā priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt netraucētu vienotā tirgus darbību visā sabiedrību dzīves cikla laikā, kad tās visā ES teritorijā sazinās ar iestādēm saistībā ar sabiedrības un filiāles reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu.

2.5.

Brīvībai veikt uzņēmējdarbību ir būtiska nozīme vienotā tirgus attīstībā, jo tā ļauj korporatīvajām struktūrām veikt saimniecisko darbību citā dalībvalstī, balstoties uz stabiliem noteikumiem. Kā minēts 2015. gada vienotā tirgus stratēģijā (5), uzņēmumi, it īpaši MVU, joprojām saskaras ar grūtībām izmantot šo brīvību. Tomēr dažas sabiedrību pārrobežu darbības reglamentējošu noteikumu juridiskā nenoteiktība, daļēja neatbilstība un arī to trūkums nozīmē, ka nav skaidras sistēmas, kā nodrošināt minēto ieinteresēto personu efektīvu aizsardzību.

2.6.

Pārrobežu reorganizācija ir efektīvs risinājums sabiedrībām, lai tās varētu pārcelties uz citu dalībvalsti, nezaudējot savu juridiskās personas statusu un bez vajadzības pārskatīt noslēgtos darījumu līgumus. Eiropas Savienības Tiesa (EST) uzskatīja, ka LESD 49. pantā garantētā brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, izmantojot pārrobežu reorganizāciju un nezaudējot savu juridiskās personas statusu (6). Nesenā spriedumā Polbud (7) lietā EST apstiprināja, ka, pamatojoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, sabiedrībām ir tiesības veikt pārrobežu reorganizāciju.

2.7.

Kā minēts EST nolēmumos (8), saskaņotiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju (9) ir divi galvenie mērķi:

ļaut sabiedrībām, it īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, veikt pārrobežu reorganizāciju pienācīgi, efektīvi un lietderīgi,

piemērotā un samērīgā veidā aizsargāt visvairāk skartās ieinteresētās personas, piemēram, darbiniekus, kreditorus un akcionārus.

2.8.

Priekšlikumā arī paredzēti saskaņoti noteikumi kreditoru un akcionāru aizsardzībai. Sabiedrībai būs jāparedz kreditoru un akcionāru aizsardzība pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā. Noteikumi arī papildina gan nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir stingrāki noteikumi attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem un uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, gan arī Komisijas priekšlikumu par Eiropas Darba iestādi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (10) kodificē spēkā esošās direktīvas, kas attiecas uz ES sabiedrību tiesībām. Direktīva stājās spēkā 2017. gada 20. jūlijā, bet vēl nebija pagājis gads, un Eiropas Komisija jau nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem par ES sabiedrību tiesību modernizāciju.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē minētās Eiropas Komisijas iniciatīvas un ES iestāžu un dalībvalstu savstarpējo vienošanos par to, ka digitālā pāreja jāturpina, lai īstenotu digitālā vienotā tirgus stratēģiju (2015. gads) (11) un e-pārvaldes rīcības plānu (2016. gads) (12).

3.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumos par Direktīvas (ES) 2017/1132 grozīšanu ir ierosināti pasākumi, kas vajadzīgi, lai ES sabiedrībām radītu tādus pašu apstākļus kā sabiedrībām citās rūpnieciski attīstītās valstīs ar stiprām digitalizācijas tradīcijām, piemēram, ASV, Kanādā un Austrālijā. Sabiedrībām ir jādarbojas stabilā juridiskā un administratīvā vidē, kas ir pielāgota globalizētās un digitālās pasaules jauno ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ievērojot citas publiskās leģitīmās intereses (piemēram, darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru aizsardzība) un nodrošinot iestādes ar visiem vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (piemēram, fiskālo datu nodošana administratīvās sadarbības ietvaros (13)) un lai nodrošinātu valstu reģistros pieejamo dokumentu un informācijas drošumu un ticamību.

3.4.

Tomēr ir jāveic noteikti grozījumi, lai mazinātu administratīvo slogu un ierosināto iniciatīvu īstenošanas radītās izmaksas mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.5.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132 – COM(2018) 239 final

3.5.1.

EESK atzinīgi vērtē minēto tiesību akta priekšlikumu (14), kura mērķis ir nodrošināt netraucētu ES vienotā tirgus darbību visā sabiedrību dzīves cikla laikā to saziņā ar iestādēm saistībā ar sabiedrību un filiāļu reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu.

3.5.2.

EESK uzskata, ka sabiedrību tiesību digitalizācija ir instruments, kas nodrošinās procesu godīgumu, pārredzamību un efektivitāti. Šī digitalizācija nav pašmērķis, bet tai ir jākalpo sabiedrību, it īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu interesēm. Tādēļ priekšlikumā par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesību jomā būtu jānodrošina iepriekšminētās mūsdienīgām ES sabiedrību tiesībām digitālajā laikmetā raksturīgās pamatiezīmes, proti, juridiskā noteiktība un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, uzticama informācija, lai standartus pilnībā piemērotu sabiedrību faktiskajiem īpašniekiem, preventīvas pārbaudes un sabiedrību struktūras pārredzamība, ko var panākt ticami uzņēmējsabiedrību reģistri. Tikai radot šos pamatnosacījumus, varēs atraisīt visu digitalizācijas potenciālu un mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi gūs labumu no vienlīdzīgiem digitāliem konkurences apstākļiem, lai nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

3.5.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzinusi un ierosinājusi likvidēt šķēršļus, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, kuri vēlas izveidot jaunu sabiedrību vai paplašināt savas sabiedrības, reģistrējot to filiāles. Jālikvidē šādi šķēršļi:

a)

dalībvalstu tiesību normas atļauj, aizliedz vai uzspiež sabiedrību vai filiāļu reģistrāciju tiešsaistē, un tādēļ ir vērojamas atšķirības, kas rada sarežģījumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (15);

b)

sabiedrību dati un filiāļu pārskati ir vairākkārt jāpublicē oficiālajos vēstnešos daudzās dalībvalstīs, kur filiāles izveidotas;

c)

dažādi nosacījumi attiecas uz to, kā trešās personas (investori, iedzīvotāji, citas sabiedrības) var piekļūt valstu reģistros pieejamai informācijai par sabiedrībām (kāda informācija tiek sniegta bez maksas un par kādu informāciju ir jāmaksā).

3.5.4.

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir turpināt digitalizāciju, jo

a)

reģistrācijas procesi tiešsaistē kopumā ir lētāki, ātrāki un efektīvāki nekā tie, kad pieteikumi tiek iesniegti personīgi un papīra formātā (16);

b)

iniciatīva ir pilnībā saskanīga ar esošajiem ES sabiedrību tiesību digitālajiem elementiem un balstīsies uz tiem, it īpaši Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), kura pamatā ir juridiskās saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/17/ES (17) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/884 (18);

c)

pašreizējais priekšlikums papildinās Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi, kas attiecas uz darījumdarbības vispārīgu reģistrāciju, izņemot attiecībā uz kapitālsabiedrību izveidošanu. Šis priekšlikums ir lex specialis, kas saistīts ar vienoto digitālo vārteju (19).

3.5.5.

Bažas par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, it īpaši tas attiecas uz “pastkastītes” uzņēmumiem, dažādu iemeslu dēļ nedrīkstētu mazināt atbalstu priekšlikumam. Šo bažu novēršana tiek uzticēta dalībvalstīm, kam jāregulē nosacījumi attiecībā uz sabiedrību dibināšanu, tostarp uz sabiedrību statūtu obligātu notariālo un/vai administratīvo pārbaudi (20). Eiropas Savienība jau apstiprinājusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir vērsties pret izvairīšanos no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, paredzot obligātu informācijas par nodokļu plānošanas shēmām izpaušanu, kas jāveic starpniekiem, fiskālo datu nodošanu administratīvās sadarbības ietvaros (21), kā arī tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu obligātu atzīšanu, ar kuriem identificē Savienības pilsoņus un kuri atbilst e-IDAS un izdoti citā dalībvalstī.

3.5.6.

EESK atbalsta noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm – kā pēdējo aizsardzības pasākumu pret krāpšanu – pieprasīt attiecīgo personu fizisku klātbūtni kompetentajā iestādē, bet tikai tad, ja pastāv sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar sabiedrības interesēm. EESK uzskata, ka šo digitālo procedūru nedrīkstētu izmantot pārvaldītājsabiedrības vai pilnvarotie pārstāvji, jo tad varētu noslēpt faktisko ieinteresēto personu, un brīdina, ka ir iespējama “identitātes zādzība”.

3.5.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā skaidri atzīta notāru nozīme daudzās dalībvalstīs, jo viņi garantē juridisko noteiktību, sniedz juridiskas konsultācijas un novērš krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu aizvien digitalizētākā ekonomiskajā vidē. EESK visnotaļ uzskata, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana nekavē saimniecisko darbību, bet, gluži pretēji, ir priekšnosacījums taisnīgam un pārredzamam ES vienotajam tirgum, kurā MVU un mikrouzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas un kurā tie var konkurēt par klientiem taisnīgā un attīstībai labvēlīgā vidē, piedāvājot labākos produktus un pakalpojumus, no kā labumu gūst visi tirgus dalībnieki.

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu krāpšanu, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām paredzēt preventīvas pārbaudes, ko veiktu kompetentās iestādes un/vai notāri visā uzņēmumu dzīves ciklā, arī tur kur, tiek izmantotas dokumentu veidnes, ja procedūru pilnībā var veikt tiešsaistē. Dokumentu iesniegšana tiešsaistē un automātiska apmaiņa ar izrakstiem no komercreģistriem nedrīkst negatīvi ietekmēt reģistrācijas valsts tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz iesniegto dokumentu formu un precizitāti.

3.5.8.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu atvieglot sabiedrību tiesību digitalizāciju, balstoties uz “tikai vienreiz principu”, kas darbosies, jo tiks panākta savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm, kuras turpinās piemērot pašu noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrību izveidošanu.

3.6.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu – COM(2018) 241 final

3.6.1.

Priekšlikuma mērķis ir nostiprināt skaidrus noteikumus un sabiedrību tiesību normas pielāgot sabiedrību pārrobežu mobilitātei Eiropas Savienībā. Priekšlikums piesardzīgi līdzsvaro, no vienas puses, konkrētos noteikumus un procedūras, kas attiecas uz to sabiedrību pārrobežu darbību, kuras vēlas izmantot vienotā tirgus potenciālu, un, no otras puses, visu sabiedrību darbībā ieinteresēto personu, proti, darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu.

3.6.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienībā sabiedrību veikto pārrobežu reorganizāciju (22) un to, ka Komisijas priekšlikumā integrēts Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada spriedums Polbud lietā (23). Polbud lietā Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka valsts tiesību norma, kas pieprasa obligātu sabiedrības likvidāciju, kura ir priekšnosacījums sabiedrības juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanai, ir nepamatots un nesamērīgs ierobežojums un tādēļ nav savienojama ar brīvību veikt uzņēmējdarbību. Vispārējais valsts uzliktais pienākums īstenot likvidācijas procedūru rada vispārēju prezumpciju par to, ka ir notikusi ļaunprātīga rīcība; tādēļ šāds tiesiskais regulējums ir nesamērīgs. Uz šādu sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu, kad netiek mainīta tās faktiskā mītnesvieta, attiecas ar ES regulējumu aizsargātā brīvība veikt uzņēmējdarbību. Tāpēc Eiropas Savienības Tiesa vēlreiz apstiprināja, ka sabiedrībām ir tiesības no vienas dalībvalsts uz citu pārcelt savu juridisko adresi un nemainīt faktisko mītnesvietu, pat ja šī sabiedrība lielāko daļu vai pat visu savu saimniecisko darbību veic pirmajā dalībvalstī. Polbud vēlme izmantot izdevīgākus tiesību aktus pati par sevi nav brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīga izmantošana.

3.6.3.

EESK principā atbalsta to, ka tiek izveidota procedūra, kas paver iespēju veikt šādu reorganizāciju, un ka tiek ierosināts pieņemt materiālo tiesību normas, lai likvidētu valstu atšķirīgo noteikumu radīto juridisko nenoteiktību, kura negatīvi ietekmē sabiedrības, ieinteresētās personas un dalībvalstis. Valstu tiesību akti, ja tādi pastāv, bieži vien ir savstarpēji nesaderīgi vai grūti savienojami. Turklāt vairāk nekā puse dalībvalstu neļauj veikt pārrobežu reorganizāciju. Tas īpaši negatīvi ietekmē MVU, jo tiem bieži vien trūkst līdzekļu, lai veiktu pārrobežu procedūras, izmantojot dārgas un sarežģītas alternatīvas metodes.

3.6.4.

Procedūra sākas ar to, ka kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī mēneša laikā izdod pirmsreorganizācijas apliecību vai, ja tai rodas bažas, sāk padziļinātu pārbaudi, kas ilgst vēl vienu mēnesi. Procedūra beidzas, kad galamērķa dalībvalsts, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un informāciju, reģistrē reorganizēto sabiedrību, ja tā ievēro šīs dalībvalsts tiesību normas attiecībā uz reģistrāciju un darbinieku aizsardzību. Saziņu starp kompetentajām iestādēm atvieglos Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS). Bažas par darba ņēmēju līdzdalību ir ņemtas vērā, nosakot viņu tiesības, proti, nosakot, ka sabiedrībai viņi ir laikus jāinformē un jāuzklausa. Darba ņēmēju aizsardzību var arī apstiprināt galamērķa dalībvalsts iestāde. Svarīga loma ir Eiropas uzņēmumu padomēm.

3.6.5.

EESK vēlētos paust šaubas par to, vai ilga un dārga procedūra atbilst kritērijiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un ir saderīga ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Polbud lietā (C-106/16). Svarīgi ir uzsvērt, ka Eiropas Savienības Tiesa interpretēja Līguma par ES darbību 54. pantu un piemēroja vispārējo samērīguma principu. Tas nozīmē, ka sabiedrības tiesības uz pārrobežu reorganizāciju izriet no paša Līguma un dalībvalstīm (un ES iestādēm) ir jārīkojas uzmanīgi, lai šīs tiesības nepārkāptu. Tāpēc EESK atbalsta izcelsmes dalībvalstī piemērojamo procedūru attiecībā uz sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu (pārrobežu reorganizāciju), taču iesaka procedūru galamērķa dalībvalstī (86.p pants) veikt tikai kā ex ante pārbaudi, kurā tiktu kontrolētas prasības attiecībā uz reorganizētās sabiedrības saikni ar šīs valsts tiesību sistēmu. (24) Tomēr būtu vajadzīga vispārīga klauzula, kas vērsta pret brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīgu izmantošanu. Tad jaunā procedūra neradīs nevajadzīgu slogu, kas nav samērojams ar izvirzītajiem mērķiem, un tajā pašā laikā nodrošinās galamērķa dalībvalstij tiesības pat pēc reorganizācijas pārbaudīt, vai nav notikusi ļaunprātīga izmantošana.

3.6.6.

Turklāt ir jāprecizē jēdziens sabiedrības “mākslīga struktūra” dalībvalstī, lai iegūtu nepamatotas nodokļu priekšrocības. Tas ir jēdziens, ko galvenokārt izstrādāja Eiropas Savienības Tiesa un kas ir minēts apsvērumos un 86.c panta 3. punktā. Tas ir svarīgs jēdziens, kas ļaus vai liegs sabiedrībai brīvību veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Jānosaka skaidri kritēriji vai rādītāji, lai, kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas izskatītajā Polbud lietā, netiktu kavēta reāla saimnieciskā darbība, kuras pamatā ir saprātīgi ekonomiski lēmumi.

3.6.7.

Pārrobežu apvienošanās (25): priekšlikuma pamatā ir pozitīvā pieredze saistībā ar Direktīvu 2005/56/EK (26) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, un priekšlikumā ņemti vērā minētās direktīvas trūkumi. Tāpēc priekšlikumā paredzēts, ka tiks ieviestas saskaņotas materiālo tiesību normas attiecībā uz kreditoru un akcionāru aizsardzību, bet Direktīvā 2005/56/EK paredzētas tikai procesuālo tiesību normas, piemēram, pienākums informēt akcionārus, materiālo tiesību aizsardzību atstājot dalībvalstu pārziņā. Priekšlikums no jauna pieprasa pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā norādīt uz:

kreditoru aizsardzības pasākumiem: priekšlikumā ieviests pieņēmums, ka kreditoriem netiek radīts kaitējums, ja garantijas devējs vai sabiedrība, kas tiks izveidota apvienošanās rezultātā, ņemot vērā neatkarīga eksperta vērtējumu par viņu stāvokli, ar viņiem norēķinās,

tiesībām izstāties tiem akcionāriem, kas nebalsoja vai kam nav balsstiesību, tiesībām saņemt atbilstošu kompensāciju, un tiesībām valstu tiesās apstrīdēt akciju apmaiņas attiecību.

3.6.8.

EESK piekrīt arī citiem Komisijas priekšlikuma elementiem:

a)

saskaņoti noteikumi par darbinieku konkrētu un visaptverošu informēšanu par pārrobežu apvienošanās sekām – Direktīva 2005/56/EK paredzēja tikai līdzdalību valdēs un darbinieku stāvokļa atspoguļošanu vadības ziņojumā;

b)

saskaņoti noteikumi par paātrinātu procedūru, ko piemēro mazāk sarežģītiem apvienošanās darījumiem, vai atteikšanos no neatkarīga eksperta ziņojuma, ja visi akcionāri par to vienojas vai ja mātessabiedrība apvienojas ar meitasuzņēmumu;

c)

uzņēmējsabiedrību reģistru sadarbību informācijas apmaiņas jomā – digitālo rīku izmantošanu.

3.6.9.

Pārrobežu sadalīšana (27): uz to attiecas pretrunīgi valstu noteikumi, kas ir spēkā tikai 13 dalībvalstīs, un ES līmenī tie vispār nav saskaņoti, kaut arī šādām darbībām ir būtiska ietekme uz izaugsmi. Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargātu ieinteresētās personas, ir jāievieš ES tiesiskais regulējums, kas attiecas uz kapitālsabiedrībām un kas līdzīgs tam, kurš tiek piemērots pārrobežu reorganizācijai. Jāievieš divu posmu procedūra. Pirmajā posmā tiek izstrādāti sadalīšanas nosacījumi un divi ļoti izsmeļoši ziņojumi par sadalīšanas ietekmi uz kreditoriem un darbiniekiem. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem turklāt ir vajadzīgs neatkarīga eksperta ziņojums. Šis ir tikai pirmais solis, un EESK uzskata, ka tam būtu jāattiecas arī uz pārrobežu sadalīšanu, kas notiek, iegādājoties eksistējošu sabiedrību aktīvus/pasīvus, un ne tikai uz gadījumiem, kad tiek radītas jaunas sabiedrības.

3.6.10.

Pašlaik dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi ļoti atšķiras un dažkārt uzspiež pārmērīgas administratīvās procedūras, kas Komisijai ar jauno priekšlikumu ir jāsamazina, lai neatturētu sabiedrības izmantot jaunas iespējas. EESK atbalsta jaunos noteikumus un procedūras, tomēr tie ir īpaši rūpīgi jāpārbauda, lai tie neradītu papildu administratīvo slogu un izmaksas, kas pārsniedz mērķus, kuriem tie kalpo, proti, mērķus aizsargāt darbiniekus, kreditorus un akcionārus.

3.6.11.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma 86.g pantā paredzēto mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu atbrīvojumu no neatkarīga eksperta pārbaudes, jo ar neatkarīga eksperta ziņojumu saistītās izmaksas radītu pārmērīgu slogu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.6.12.

EESK vēlas uzsvērt neatkarīgo ekspertu lomu centienos atklāt krāpšanu tieši lielajās sabiedrībās, rakstiskā ziņojumā pārbaudot un apkopojot sabiedrības dokumentus, ar noteikumu, ka ir izpildītas noteiktas prasības, piemēram, efektīva iekšējās kontroles struktūra un standarta darbības procedūras, lai novērstu un mazinātu iespējamos interešu konfliktus un nodrošinātu neatkarību ziņojumos attiecībā uz ieinteresētajām personām.

3.6.13.

EESK visnotaļ atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā pirmo reizi tiek paredzēta procedūra attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju un kurā, uzlabojot ieinteresēto personu aizsardzību, tiek papildinātas jau izveidotās procedūras attiecībā uz pārrobežu apvienošanos un sadalīšanu. Tomēr atšķirības starp pārrobežu apvienošanās procedūrām, no vienas puses, un pārrobežu reorganizācijas un sadalīšanas procedūrām, no otras puses, var ietekmēt reorganizācijas un sadalīšanas relatīvo pievilcību. EESK ierosina Komisijai izvērtēt šo ietekmi.

3.6.14.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu aizsargāt pašreizējās darba ņēmēju līdzdalības tiesības. EESK uzskata, ka sabiedrībai, kas izveidota pēc pārrobežu reorganizācijas, jānodrošina, ka visi darbinieku līdzdalības aspekti ir vismaz tik augstā līmenī, kāds bija noteikts izcelsmes valsts tiesību aktos, kā to paredz Direktīvā 2001/86/EK nostiprinātā procedūra un standarta noteikumi (28).

3.6.15.

EESK uzsver, ka būtiska loma ir Eiropas uzņēmumu padomēm, kas izveidotas lielās sabiedrībās, kuras paredzēts pārveidot, un aicina iesaistīt šīs padomes plašāk, kā noteikts Direktīvā 2009/38/EK (29).

3.7.

Izsakot vispārīgu piezīmi, EESK uzsver, ka visiem šajos priekšlikumos paredzētajiem digitālajiem rīkiem un procesiem vajadzētu būt pilnībā pieejamiem cilvēkiem ar invaliditāti, jo īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 239 final.

(2)  COM(2018) 241 final.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(4)  COM(2018) 239 final.

(5)  COM(2015) 550 final.

(6)  Cartesio, C-210/06, EU:C:2008:723, 109.–112. punkts; VALE, C-378/10, EU:C:2012:440, 32. punkts.

(7)  Polbud – Wykonawstwo, Lieta C-106/16, ECLI:EU:C:2017:804.

(8)  Skatīt 6. un 7. zemsvītras piezīmi.

(9)  COM(2018) 241 final.

(10)  OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.

(11)  COM(2015) 192 final.

(12)  COM(2016) 179 final.

(13)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(14)  COM(2018) 239 final.

(15)  COM(2018) 241, 3. lpp.

(16)  COM(2018) 241, 5. lpp.

(17)  OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.

(18)  OV L 144, 10.6.2015., 1. lpp.

(19)  COM(2017) 256 final.

(20)  Kodificētās Direktīvas (ES) 2017/1132 par sabiedrību tiesībām 10. pants.

(21)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(22)  Darbība, kas tiek veikta, lai saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību normām izveidotu un reģistrētu sabiedrību bez likvidācijas un, vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu, pārveidotu par citu sabiedrību, kura izveidota un reģistrēta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību normām.

(23)  Lieta C-106/16. ECLI:EU:C:2017:804. Polbud ir Polijā dibināts uzņēmums, kas nolēma sabiedrības juridisko adresi pārcelt uz Luksemburgu, nemainot sabiedrības faktisko mītnesvietu. Polijas uzņēmējsabiedrību reģistrā tika sākta likvidācijas procedūra, un tika iecelts likvidators. Polbud juridiskā adrese 2013. gadā tika pārcelta uz Luksemburgu. Polbud tad pārtapa par Consoil Geotechnik Sàrl, proti, sabiedrību, kas darbojas saskaņā ar Luksemburgas tiesību normām. Polbud arī vērsās Polijas Uzņēmējsabiedrību reģistra tiesā ar pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no reģistra. Uzņēmējsabiedrību reģistra tiesa noraidīja pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no reģistra. Polbud cēla tiesā prasību par šo lēmumu. Polijas Augstākā tiesa, kurā šis lēmums tika pārsūdzēts, vispirms lūdza Eiropas Savienības Tiesai skaidrot, vai tiesības veikt uzņēmējdarbību ir piemērojamas, ja sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību normām, tikai vēlas juridisko adresi pārcelt uz citas dalībvalsts teritoriju, kur šī sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību, uz kuru attiecas šīs otrās dalībvalsts tiesību normas, un ja šīs sabiedrības faktiskā mītnesvieta netiek mainīta. Skatīt arī https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2017-10/cp170112en.pdf.

(24)  Tiesas spriedumi lietā C-378/10, Vale Epitesi, EU:C:2012:440, 31. punkts, un Polbud lietā C-106/16, ECLI:EU:C:2017:804, 33., 35., 44. punkts.

(25)  Darbība, kad divas vai vairākas sabiedrības no divām vai vairākām dalībvalstīm nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai – ieguvējai sabiedrībai – vai jaunai sabiedrībai.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Tā tagad ir iekļauta kodifikācijas direktīvā (2017. gads).

(27)  Darbība, kad sabiedrība sadala un visus aktīvus un pasīvus vai daļu savu aktīvu un pasīvu nodod vienai vai vairākām jau pastāvošām vai jaunām sabiedrībām citā dalībvalstī.

(28)  Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/33


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem”

(COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD))

un b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa””

(COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD))

(2019/C 62/05)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinuma pieprasījums

a)

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Padome, 25.6.2018.

b)

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Padome, 27.6.2018.

Juridiskais pamats:

a)

LESD 173. panta 3. punkts, 182. panta 1., 4. un 5. punkts, 188. pants; un Euratom Līguma 7. panta 5. punkts

b)

LESD 173. panta 3. punkts un 182. panta 4. punkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

187/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas skaidro norādi, ka pētniecībai un inovācijai arī turpmāk jābūt būtiskai ES prioritātei arī saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. EESK ar lielu gandarījumu secina, ka daudzi Komitejas ieteikumi, kas attiecās uz programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējumu, ir ņemti vērā tādās jomās kā kopdarbīgā pētniecība un mobilitāte un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt inovāciju, mazināt reģionu atšķirības, veicināt iedzīvotāju darbību zinātnes un inovācijas jomā, novērst zemos sasniegumu rādītājus un mazināt administratīvo slogu (1).

1.2.

EESK uzsver, ka zinātnei, pētniecībai un inovācijai jābūt galvenajiem Eiropas kopības veidošanas procesa elementiem, un tādēļ atbalsta “Apvārsnis Eiropa” pieeju, proti, tuvināt iedzīvotājus šīm darbībām un sasniegumiem. Tādēļ ar mērķi veicināt dalībvalstu lielāku atbalstu šiem centieniem stratēģijā jāiekļauj efektīva informēšana ne tikai par programmas iespējām, bet arī par inovācijas un pētniecības darbību ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.

1.3.

EESK atbalsta pētniecības un inovācijas misiju izveides iekļaušanu stratēģijā “Apvārsnis Eiropa” ar mērķi panākt ietekmīgākus pētniecības un inovācijas rezultātus un reāli mainīt veidu, kā iedzīvotāji uztver zinātni un tās ietekmi savā ikdienas dzīvē. EESK aicina steidzami noteikt stratēģiskos uzdevumus, kas var stimulēt pētniecības un inovācijas ekosistēmas visā Eiropā un kas veicina kolektīvos pētījumus kā galveno dzinējspēku, lai nodrošinātu zināšanas un radītu ietekmi. Uzdevumiem vajadzētu būt vērstiem uz konkrētu, skaitliski izsakāmu un sasniedzamu mērķi, un tiem vajadzētu būt atvērtiem visiem iespējamajiem dalībniekiem, apkopojot izcilību no dažādām Eiropas daļām.

1.4.

EESK atbalsta to, ka uzdevumi būs atvērti dažādiem augšupējiem risinājumiem un aptvers visu pētniecības un inovācijas ciklu. Tā kā ar uzdevumiem būtu jānodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu sasniegšana, to pieejā būtu jāatspoguļo zema tehnoloģiskās gatavības līmeņa pētniecības lielā nozīme. Uzdevumi būtu jākoncentrē ne tikai uz lineāriem inovācijas modeļiem, kas bieži aprobežojas ar pakāpenisku inovāciju, bet ar tiem būtu tieši jāstimulē arī revolucionāri inovācijas modeļi.

1.5.

EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve ir atvērta aktīvai kopizstrādes procesa veicināšanai un atbalsta šo ideju, kas saistīta ar uzdevumiem, taču nedrīkstam aizmirst, ka pārmērīga lēmumu pietuvināšana galalietotājiem var ierobežot uzdevumu tvērumu un novitāti. Uzdevumu valdēs vajadzētu būt kvalitatīvai un pietiekamai visu ieinteresēto personu kritiskajai masai, lai novērstu papildu pētniecību vai – gluži pretēju galējību – uzdevumus, kuri tālu pārsniedz pašreizējās tehniskās/tehnoloģiskās iespējas.

1.6.

EESK uzsver, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) ir svarīgs instruments radikālas inovācijas atbalstam un uzņēmējdarbības un konkurētspējas sekmēšanai ES līmenī. Šādā veidā, kā arī ņemot vērā apstākļus Eiropā, EESK uzskata, ka EIP būtu īpaši jākoncentrējas uz ļoti inovatīviem un revolucionāriem MVU un jaunuzņēmumiem.

1.7.

EESK piekrīt viedoklim, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” būtu sistemātiski jāiesaista sociālās un humanitārās zinātnes. Pieeja SHZ būtu jāapvieno ar tehnoloģisku pieeju. Inovācija tālu pārsniedz tehnoloģijas, un dažādu vīziju, kompromisu un problēmu tuvināšana labāk veidos pētniecības un inovācijas vidi Eiropā. EESK uzskata, ka neaprobežošanās ar tehnoloģijām stiprinātu sociālo un humanitāro zinātņu lomu programmā “Apvārsnis Eiropa”.

1.8.

EESK atbalsta tādu politikas pieeju kā “atvērtā zinātne”, kas ir līdzeklis, kurš paver iespēju koncentrēties uz izcilu zinātni un augstas kvalitātes zināšanām. Atvērtajai zinātnei ir ļoti svarīga loma Eiropas iestāžu vispārējā zinātniskajā attīstībā, bet būtu jāapsver iespēja noteikt konkrētus visu zinātnisko rezultātu publicēšanas termiņus, lai nodrošinātu, ka visi projektu rezultāti kļūst pieejami piemērotos repozitorijos un skaidri noteiktos termiņos. EESK atzinīgi vērtē atvērtu piekļuvi publikācijām un pētniecības datiem, taču visnotaļ iesaka regulāri konsultēties ar pētniecībā ieinteresētajām personām par turpmākajām prasībām attiecībā uz atvērto zinātni. Programmā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāsaglabā jau iedibinātās atteikšanās iespējas.

1.9.

EESK piekrīt, ka pārveidota pīlāru struktūra uzlabos iekšējo saskaņotību, jo īpaši integrējot rūpnieciskās tehnoloģijas 2. pīlārā, palielinot rūpniecības ieguldījumu globālo problēmu risināšanā un saskaņojot piedāvājumu ar pieprasījumu, lai rastu jaunus risinājumus. Šī pieeja ir ļoti pievilcīga, un viens ierosinājums būtu atbalstīt konsorcijus, kas noslēdz inovācijas ciklu, t. i., ietver akadēmiskos partnerus, kuri rada, risinājumu sniedzējus, kas izstrādā inovatīvus risinājumus, un galalietotājus, kuri pauž savas vajadzības, lai varētu darboties ilgtspējīgi.

1.10.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts vēl vairāk vienkāršot valsts atbalsta noteikumus, lai būtu vieglāk kombinēt dažādus līdzekļus, ko var izmantot, lai pārvarētu lielās sekmīgu pētniecības un inovācijas projektu skaita atšķirības, kuras pastāv starp dalībvalstīm un reģioniem. Ar saderīgu regulējumu radīta dažādu Savienības finansēšanas programmu un Savienības politikas pasākumu, proti, struktūrfondu sinerģija ir būtiska, lai varētu garantēt pētniecības un inovācijas projektu iespējami lielāku ietekmi.

1.11.

EESK uzsver, ka pētnieku mobilitātes atbalstīšana, kas notiek, izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, ir būtiska centienos vēl vairāk stiprināt Eiropas pētniecības telpu, savukārt ar ES un valstu politikas pasākumiem ir jācenšas radīt atbilstošus un pievilcīgus darba apstākļus speciālistiem, lai nepieļautu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kura patiešām kavē ES saskaņotības panākšanu. Svarīgi ir arī palielināt Eiropas Pētniecības padomes (ERC) programmā paredzēto atbalstu jaunajiem pētniekiem.

1.12.

EESK uzskata, ka daļā “Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” īpaša uzmanība būtu jāpievērš zinātniskajai izglītībai un zinātniskās informācijas izplatīšanai. Tas nostiprinātu programmu “Zinātne kopā ar sabiedrību un sabiedrībai” šajā daļā un attiecīgi arī visā programmā “Apvārsnis Eiropa”.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nesenos centienus stimulēt Eiropas izaugsmi, izmantojot jaunus un izvērtētus Eiropas politikas pasākumus, ko atbalsta pastiprināta pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību veicināšana, kura var nodrošināt Eiropas līderību daudzās jomās (2). Eiropas novatoru un pētnieku kopiena pēdējos gados ir sasniegusi daudzus mērķus, tomēr vairāku iemeslu dēļ joprojām šo faktu pilnībā nenovērtē Eiropas iedzīvotāji, un te jāmin, piemēram, saziņas trūkums, nepietiekama kopienas apņēmība vai pat iedzīvotāju vienaldzība pret zinātnes sasniegumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi mainīt šo Eiropas sabiedrības attieksmi ne tikai īstermiņā, bet arī lai veicinātu ilgtermiņa inovāciju un zinātnisko ekosistēmu visā sabiedrībā.

2.2.

EESK atbalsta pieeju, ka iedzīvotāju uzskatus var mainīt, nosakot galvenās globālās problēmas, kas ir daļa no ļoti spēcīgajiem centieniem mobilizēt sabiedrību un iesaistīt to Eiropas projektā. Eiropas konkurētspējas veicināšana ar inovācijas palīdzību ir būtiska, un, nosakot politikas prioritātes, vadītājiem tas būtu jāpatur prātā. Nevar vienkārši apgalvot, ka pētniecības un izstrādes un inovācijas darbības dod nozīmīgu ieguldījumu darbvietu radīšanā un izaugsmē. Nepietiek tikai sniegt informāciju par to, ka divas trešdaļas ekonomikas izaugsmes Eiropā patlaban izriet no pētniecības un izstrādes un inovācijas darbībām. Dalībvalstīm ir jāpiedalās šajos kopīgajos centienos.

2.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par jaunu Eiropas pētniecības un inovācijas programmu pētniecības un inovācijas atbalstam un veicināšanai ES līmenī laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam, un tās galvenās iezīmes, proti, koncentrēšanos uz atvērtu zinātni, globālām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, kā arī atvērtu inovāciju. EESK ir stingri pārliecināta, ka līdzradīšanas pieeja, iesaistot visas ieinteresētās personas zināšanu un inovācijas kopienā, ir pamats, kas paver iespēju uzlabot Eiropas konkurētspēju un veicināt darbvietu radīšanu, sociālo kohēziju, it īpaši jaunatnes bezdarba mazināšanu un vides aizsardzību saskaņā ar ANO 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2.4.

Šķiet, ka programma “Apvārsnis Eiropa” atspoguļo Komisijas prioritāti veidot inovācijas un zinātnes ekosistēmu, kas pavērtu Eiropas Savienībai iespēju uzlabot savu konkurētspēju, veicot strukturālas darbības, kuras ietekmēs ekonomiku un sabiedrību. Par to liecina ne tikai ierosinātais finansējuma palielinājums, bet arī pasākumi, kas tiek plānoti programmas trīs pīlāros.

2.5.

EESK atbalsta galvenos jaunos elementus, kas uzsvērti “Apvārsnis Eiropa” priekšlikumā, proti: i) revolucionāras inovācijas atbalstīšana, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi; ii) lielākas ietekmes radīšana, orientējoties uz uzdevumu risināšanu un iesaistot iedzīvotājus: pētniecības un inovācijas uzdevumi; iii) starptautiskās sadarbības nostiprināšana; iv) atvērtības stiprināšana, īstenojot spēcīgāku atvērtas zinātnes politiku; un v) finansēšanas noteikumu racionalizēšana, piemērojot jaunu pieeju Eiropas partnerībām.

2.6.

Paredzētā ES augšupējā pētniecība un inovācijas uzdevumi, koncentrējoties uz globālām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, varētu būt labs veids, kā panākt sabiedrības lielāku iesaisti zinātnes un inovācijas darbībās. Šī pieeja varētu būt sekmīgs veids sabiedrības un iedzīvotāju iesaistei uzdevumos, kuri jānosaka, un tā radīs kopienas izjūtu, kas varētu būt būtiska, lai panāktu ievērojamus rezultātus un ietekmi. Vēlreiz jāuzsver, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības loma šajā procesā varētu būt izšķiroša.

2.7.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs “publiskā un privātā sektora partnerības”, kas ir efektīvs instruments centienos stimulēt kopdarbīgo pētniecību, kura koncentrēta uz rūpniecības virzītu pētniecību un inovāciju, un ka uzsvērta iecere veidot mazāk partnerību, bet panākt lielāku ietekmi. Eiropai ir jāpieņem tas, ka vēl ir daudz jādara, lai panāktu pārskatāmu procesu attiecībā uz efektīvu sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību. Protams, ir daudz labu piemēru un paraugprakses, tomēr ir iespējami turpmāki uzlabojumi. Publiskā un privātā sektora partnerības ir viens no instrumentiem, kas paver iespēju mazināt pastāvošo plaisu starp divām atšķirīgām, taču savstarpēji papildinošām pasaulēm: akadēmiskajām aprindām un rūpniecību/tirgu.

2.8.

EESK atkārtoti (3) mudina Komisiju pastāvīgi tupināt centienus pazemināt programmas “Apvārsnis” birokrātijas līmeni. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par birokrātijas samazināšanu un labāku “termiņu nonākšanai tirgū” / reaģēšanas uz priekšlikumiem līmeni, kas redzams, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020” saistībā ar īpašo “MVU instrumentu”. Vienkāršošanai jābūt galvenajam mērķim programmā “Apvārsnis Eiropa”, proti, attiecībā uz termiņu dotāciju piešķiršanai un tai sekojošajai laišanai tirgū, pastāvīgām finansējuma likmēm, instrumentu samazinātu skaitu, darba laika uzskaites tabulu samazinātu izmantošanu, fiksēto summu plašu izmantošanu utt.

2.9.

EESK uzskata, ka līdztekus birokrātijas samazināšanai, vienkāršošanas uzlabošanai un redzamākai kampaņai, kuras mērķis ir MVU iesaistīšana inovācijā un pētniecības un inovācijas darbībās, Eiropas Inovācijas padomes pamatā esošā koncepcija ir vērtējama ļoti atzinīgi, it īpaši attiecībā uz komercializācijas sekmēšanu, inovācijas izvēršanu un uzņēmējiem. Faktiski EESK uzskata, ka saskaņā ar šo stratēģiju panākumu apjoms varētu palielināties, paturot prātā, ka līdz šim daži no jaunuzņēmumiem un idejām nav guvuši panākumus dažādu iemeslu dēļ, kurus EIP vēlas novērst. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas kultūra jāpadara mazāk pakļauta riskam, un EIP veicinās šos centienus, un tai savos vispārējos mērķos un novērtēšanas kritērijos būtu jāapsver augsta riska pētniecības un inovācijas darbības.

2.10.

EESK atbalsta domu par vairāk MVU un jaunuzņēmumu iesaistīšanu programmā, taču tai ir šaubas par priekšlikuma paplašināšanu. Neraugoties uz līdzšinējiem pamatprogrammu centieniem, MVU būtu vairāk jāiesaista darbībās, kas balstās uz pētniecību un inovāciju, un programma “Apvārsnis Eiropa” varētu būt labākā iespēja iesaistīt šos uzņēmumus. Iespējams, ka iecere izmantot kapitālu, lai paplašinātu iesaisti, ir laba, taču jāraida skaidrs vēstījums visiem uzņēmumiem. Tā kā MVU joprojām ir atšķirīga izpratne par “kapitāla īpašumtiesībām”, programmā šis aspekts ir pilnībā jāpaskaidro, lai palielinātu kopienas līdzdalību un izvairītos no kļūdainas interpretācijas. MVU ir senas kapitāla tradīcijas, kuru pamatā ir uzņēmējdarbību veicošie ģimenes locekļi, un priekšlikumi par šo uzņēmumu kapitāla “atvēršanu” tirgum, saņemot finansējumu no šīs programmas, varētu radīt īpašus jautājumus. Tāpēc EESK mudina Komisiju ļoti skaidri formulēt šo interesanto priekšlikumu.

2.11.

EESK arī piekrīt principam, ka bez dialoga ar ES uzņēmēji vairs nesaņemtu ES finanšu ieguldījumus. Šis “moto”, par ko nesen atklātā sēdē paziņoja komisārs C. Moedas, parāda mērķtiecīgu ideju par tiešāku mijiedarbību ar uzņēmējiem un kandidātiem, taču šī ir arī ļoti riskanta attieksme: vēl nav skaidrs, kāda veida resursi tiks piešķirti kandidātu intervijām, turklāt visam procesam joprojām jābūt efektīvam. Tomēr EESK ir pilnībā gatava atbalstīt minēto jauno pieeju un pat piedāvā palīdzību sadarbībai šajā procesā, izmantojot savu locekļu pieredzi un atbalstot tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras atbalsta savus locekļus.

2.12.

EESK arī atzinīgi vērtē centienus, kas, šķiet, tiek veikti, lai sekmētu līdzekļu sinerģiju starp programmām. Līdzekļu sinerģijai var būt liela nozīme pētniecības un izstrādes spēju piesaistīšanā un veicināšanā dažādos Eiropas reģionos. Galvenajam aspektam vajadzētu būt sinerģiju palielināšanai ar citām Savienības finansējuma programmām un Savienības politikas jomām, proti, struktūrfondiem, izmantojot saderīgus noteikumus. Faktiski saskaņā ar DFS noteikumiem attiecībā uz kohēzijas fondiem dalībvalstis var pārskaitīt līdz 5 % sava piešķīruma no viena fonda uz citu, kas ļauj tām pārskaitīt ieguldījumu līdzekļus citām svarīgām apzinātajām jomām. Tas varētu būt vēl viens svarīgs solis ceļā uz to, lai labāk iesaistītu dalībvalstis inovācijas programmas mērķa sasniegšanā un zinātniskās programmas īstenošanā jaunā līmenī. EESK uzskata, ka, tikai iesaistot publisko un privāto sektoru, programmu var uzskatīt par veiksmes stāstu ar ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Vēl viens svarīgs aspekts būtu saskaņot dažādo fondu noteikumus, vismaz par vienu un to pašu darbības veidu, un it īpaši par pētniecību un inovāciju.

3.   Priekšlikums “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027)

3.1.

Komisijas priekšlikums programmai “Apvārsnis Eiropa” balstās uz paziņojumu par nozīmīgu sasniegumu: 100 miljardu EUR vērta pētniecības un inovācijas programma, kas jau ir panākums zinātnei un inovācijā balstītai Eiropas zināšanu sabiedrībai. Šajā saistībā tas, ka dalībvalstis ir piekritušas šim budžeta palielinājumam, liecina ne tikai par politisku apņēmību, bet arī skaidri vēsta pasaulei: Eiropa vēlas būt līderis inovācijas jomā un ar šo palielinājumu ir radīti apstākļi, lai tas notiktu.

3.2.

Papildus finanšu palielinājumam ir dažas jaunas un inovatīvas idejas, ko EESK vēlas uzsvērt kā tieši no priekšlikuma pārņemtus aspektus, kuri ir svarīgi šim atzinumam. Tāpēc EESK vēlētos īsi norādīt uz šādiem aspektiem:

a)

“Apvārsnis Eiropa” trīs pīlāru struktūra. Kā norādījusi Eiropas Komisija, “Apvārsnis Eiropa” nav revolūcija, bet gan evolūcija. Tādējādi tā ir balstīta uz trim galvenajiem pīlāriem: atvērtu zinātni, kurā ietilpst Eiropas Pētniecības padome (EPP), Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) un pētniecības infrastruktūras; globālajām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, kas ietver piecas kopas: veselību, iekļaujošu un drošu sabiedrību, digitālo jomu un rūpniecību; klimatu, enerģētiku un mobilitāti, pārtiku un dabas resursus; un atvērtās inovācijas pīlāru, kurā ietilpst Eiropas Inovācijas padome (EIP), Eiropas inovācijas ekosistēmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). Minēto trīs pīlāru pamatā būs pasākumi Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai.

b)

Eiropas Inovācijas padomes (EIP) izveide ar mērķi palīdzēt ES kļūt par līderi tirgu radošas inovācijas jomā; Eiropa ir centusies sasniegt šo mērķi jau daudzus gadus, taču – par spīti šiem centieniem, par spīti izcilām idejām un stiprai inovatīvajai un zinātniskajai kopienai – izaugsmes un darbvietu radīšanas līmenis neatspoguļo minēto centienu līmeni. Tādējādi saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tiks izveidota vienas pieturas aģentūra, lai visdaudzsološākās liela potenciāla un revolucionārās tehnoloģijas pārnestu no laboratorijas uz tirgu, un sniegta palīdzība novatoriskākajiem jaunuzņēmumiem un sabiedrībām izvērst to idejas. Jaunā EIP palīdzēs apzināt un finansēt strauji mainīgas augsta riska inovācijas, kam ir spēcīgs potenciāls radīt pilnīgi jaunus tirgus. Tā nodrošinās tiešu atbalstu novatoriem, izmantojot divus galvenos finansējuma instrumentus – vienu agrīnajiem posmiem, bet otru attīstībai un inovāciju ieviešanai tirgū. Tas papildinās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). EESK uzskata, ka EIP būtu jākoncentrējas uz ļoti inovatīviem un revolucionāriem MVU un jaunuzņēmumiem.

c)

EIT ietvaros priekšlikumi turpmākām EIT zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK) tiks norādīti EIT stratēģiskajā inovāciju programmā (SIP). EESK uzskata, ka to skaits nebūtu ievērojami jāpalielina, bet gan jāsaglabā ierobežots saskaņā ar pētniecības un inovācijas vides vienkāršošanas principu. Turklāt turpmākajām ZIK būtu jāgarantē dažādu Eiropas valstu pārstāvība, proti, attiecībā uz jaunrades centru atrašanās vietu. Būtu jāstiprina uzņēmējdarbība, ko veicina akadēmiskais pīlārs (piemēram, izglītošana uzņēmējdarbībā; spēcīgas pārdisciplīnu sadarbības veicināšana starp rūpniekiem un mācībspēkiem; un topošo novatoru gaidāmo prasmju apzināšana).

d)

ES pētniecības un inovācijas uzdevumu noteikšana, koncentrējoties uz globālajām problēmām un rūpniecības konkurētspēju. Šī pieeja varētu būt sekmīgs veids sabiedrības un iedzīvotāju iesaistei nosakāmajos uzdevumos, un tā radīs kopienas izjūtu, kas varētu būt svarīga, lai gūtu ievērojamus rezultātus un ietekmi. Piemēru vidū varētu būt gan cīņa pret vēzi, gan tīrs transports, no plastmasas brīvi okeāni vai drošs un tīrs ūdens visiem. Šie uzdevumi tiks izstrādāti kopā ar iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm. EESK, kas ir organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, ir gatava sniegt aktīvu ieguldījumu šajā kopizstrādes procesā.

e)

Inovācijas potenciāla maksimāla palielināšana Eiropas Savienībā un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana. Atbalsts tiks divkāršots tām dalībvalstīm, kuras uzrāda zemu pētniecības un inovācijas potenciālu. Turklāt sinerģijas ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (piemēram, strukturālajiem un kohēzijas fondiem) atvieglos finansējuma koordinēšanu un apvienošanu un palīdzēs reģioniem ieviest inovāciju un panākt sviras efektu ES līmenī.

f)

Lielāka atvērtība. “Atvērtas zinātnes/atvērtas inovācijas” princips kļūs par “Apvārsnis Eiropa” darbības principu, prasot atvērto piekļuvi publikācijām un datiem. Tas veicinās rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, to ieviešanu tirgū un palielinās ar ES finansējumu radīto rezultātu inovācijas potenciālu.

g)

Jauna Eiropas partnerību paaudze un palielināta sadarbība ar citām ES programmām. Tiek sagaidīts, ka “Apvārsnis Eiropa” racionalizēs to partnerību skaitu, ar kurām ES ir kopīga programma vai ko tā līdzfinansē ar tādiem partneriem kā rūpniecība, pilsoniskā sabiedrība un finansējuma aģentūras, lai palielinātu minēto partnerību efektivitāti un ietekmi uz Eiropas politikas prioritāšu īstenošanu. “Apvārsnis Eiropa” veicinās efektīvu un operatīvu saikni ar citām turpmākajām ES programmām, piemēram, kohēzijas politiku, Eiropas Aizsardzības fondu, Digitālās Eiropas programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kā arī ar starptautisko kodolsintēzes enerģētikas projektu ITER.

h)

Kopīgais pētniecības centrs (KPC), Komisijas zinātnes un zinātības dienests arī turpmāk dos ieguldījumu, sniedzot zinātniskus ieteikumus, tehnisku atbalstu un veicot īpašus pētījumus.

4.   Zinātne un inovācija visiem Eiropas iedzīvotājiem

4.1.

Iedzīvotājiem ir jāapzinās Eiropas potenciāls un sasniegumi zinātnē un inovācijas darbībās. Šīs darbības patiesi ir daļa no ikviena iedzīvotāja dzīves un reāla iespēja iesaistīt sabiedrību Eiropas projektā. Koncepcija un pasākumi, ko ierosinājusi Komisija, ir vērienīgi un “nebeidzams process”, taču šī ir arī labākā iespēja panākt iedzīvotāju izpratni par Eiropas vērtībām, kas saistītas ar inovāciju un zinātni visiem.

4.2.

Zinātniskā izglītība un zinātniskās informācijas izplatīšana jāuzskata par būtisku pieeju, kas paver iespēju visus iesaistīt Eiropas projekta īstenošanā. Nosakot, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” prioritāte ir sabiedrības iesaistīšana, tiks panākta skaidra virzība uz pētniecības un inovācijas rezultātu ienākšanu tirgū un mūsu ikdienas dzīvē. Līdzradīšanas process, kura pamatā ir daudzpusēja pieeja, būtu skaidrs vēstījums, kas nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patēriņa modeļus, izšķiroša nozīme būs sociālajai inovācijai ar sabiedrības iesaistīšanos un uzticībai inovācijai.

4.3.

Šķiet, ka Eiropas zinātnes un inovācijas sasniegumu izplatīšana, informēšana par tiem un to izmantošana kaut kādā mērā nav efektīva. Iedzīvotāji novērtē citu reģionu inovācijas, taču neatzīst “Eiropas sasniegumus” pat tad, kad tos redz. Tas ir jāmaina vairāku iemeslu dēļ, proti, papildus idejai iegūt “Eiropas vērtību” no Eiropas veiktajiem ieguldījumiem ir svarīgi arī lepoties ar ES sasniegumiem un mērķiem saistībā ar Eiropas projektu visiem.

4.4.

Eiropa bieži tiek kritizēta par tās “ieguldījumu trūkumu” un “riska un uzņēmējdarbības kultūras trūkumu”. Eiropas Komisijas priekšlikuma vispārīgais mērķis ir risināt šīs problēmas un radīt jaunu vēstījumu par minētajām idejām. Zinātnes un inovācijas darbību ieguldījums labākas un iekļaujošākas Eiropas veidošanā ir daļa no pārmaiņām, kas ir vajadzīgas, lai novērstu pārpratumus attiecībā uz Eiropas projektu, un tas noteikti ir labs ieguldījums, lai panāktu iedzīvotāju lielāku iesaisti un padarītu viņus lepnus par to, ka viņi ir daļa no risinājuma. Ir svarīgi arī novērst neprecīzas idejas par Eiropas līdzekļu izmantošanu vietējās kopienās: ja iedzīvotāji atzītu, ka “nodokļu maksātāju” nauda tiek izmantota labi, tas būtu liels solis ceļā uz galējo ekstrēmistu runu, kas ir jāapkaro, novēršanu.

4.5.

Lai radītu ievērojamu ES pievienoto vērtību, programmai būtu īpaši jāveicina Eiropas pētniecības telpas stiprināšana, nodrošinot, ka lielākā daļa tās finansējuma tiek izmantota kopdarbīgiem pētījumiem, kuros iesaistās dalībnieki no dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm. Eiropas pētnieku, rūpniecības (tostarp MVU) un citu publisko un privāto iestāžu sadarbībai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas pētniecības telpas izveidē, un šī sadarbība ir Eiropas pētniecības un inovācijas programmu, ko ļoti atzinīgi vērtē ieinteresētās personas un kas ir jāsaglabā programmā “Apvārsnis Eiropa”, raksturīga iezīme.

4.6.

“Apvārsnis Eiropa” darbības galvenokārt tiek īstenotas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Būtu jānodrošina, ka lielākā daļa “Apvārsnis Eiropa” budžeta tiek izlietota, izmantojot uz konkurenci orientētus uzaicinājumus, ko pārredzami un efektīvi pārvalda tieši Eiropas Komisija vai tās izpildaģentūras, un ka uzdevumu un partnerību skaits un budžets tiek uzturēts saprātīgā līmenī, lai racionalizētu pētniecības un inovācijas vidi saskaņā ar galveno mērķi – vienkāršošanu.

4.7.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” ir jāracionalizē vajadzības un steidzamās prioritātes, kas uzsvērtas 2018. gada sākumā uzsāktajā apspriedē ar ieinteresētajām personām ietekmes novērtējuma (4) ietvaros. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām mērķis bija apkopot ieinteresēto iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokļus par “Apvārsnis Eiropa” izstrādi, proti, attiecībā uz pētniecības un inovācijas veicināšanu ES, izglītības, prasmju un apmācības atbalstīšanu, tīras un veselīgas vides nodrošināšanu un dabas resursu aizsardzību.

4.8.

Lai aktīvi veicinātu Eiropas dažādo reģionu kohēziju, atzinīgi vērtējams ir finansējuma palielinājums Eiropas Pētniecības padomei, jo īpaši tad, ja tas vispirms un galvenokārt tiks piešķirts jauniem pētniekiem, jo tā ir grupa, kas nodrošina lielāko iespējamo potenciālu Eiropas nākotnei. Jāmazina intelektuālā darbaspēka aizplūšana no attāliem reģioniem uz citām vietām, un patiešām jārada iespējas jauniem pētniekiem.

4.9.

Lai uzlabotu pilsoniskā sabiedrības iespējas izmantot pētījumu rezultātus, ir svarīgi uzsvērt sociālās inovācijas būtisko nozīmi. Svarīgi ir arī uzsvērt, cik nozīmīgi ir sociālās ekonomikas uzņēmumi un visas ieinteresētās personas, kas kopā ar rūpniecību un MVU patlaban veido svarīgu Eiropas ekonomikas sistēmas daļu.

5.   Uzņēmumu nozīme

5.1.

EESK ir vēlreiz jāatkārto, ka MVU ir visnozīmīgākā uzņēmējdarbības kopiena Eiropā. MVU ir atbildīgi par darbvietu izaugsmi un radīšanu, tādēļ tiem jābūt politikas veidošanas procesa centrā. Šis priekšlikums tiecas atspoguļot minēto ideju, taču vienlaikus EESK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka nav “viena risinājuma visām” dalībvalstīm attiecībā uz to, kā veicināt MVU līdzdalību programmā “Apvārsnis Eiropa”. Dalībvalstīs ir dažāds izaugsmes un strukturālo inovācijas ekosistēmu līmenis, un tas ir jāatspoguļo konkrētajos ierosinātajos pasākumos.

5.2.

EESK atzīst jaunuzņēmumu nozīmi inovācijas un zinātniskajās ekosistēmās, taču vērš Komisijas uzmanību uz to, ka uzņēmējiem, ja tie vēlas gūt panākumus, jābūt uz uzņēmējdarbību orientētai pieejai. Tādēļ ir vēlams sniegt uzņēmējiem ieteikumus par tirgus potenciālu un vajadzībām. Arī lielajiem uzņēmumiem ir jāpiedalās šajā procesā. Lielie uzņēmumi nodrošina vairāk iespēju jaunuzņēmumiem un MVU ne tikai radīto problēmu dēļ, bet arī to uzņēmējdarbības iespēju dēļ, kas parasti ir saistītas ar to darbību. Tādēļ ļoti laba ir doma radīt efektīvāku ekosistēmu, kas apvieno visas minētās īpatnības.

5.3.

EESK vērš uzņēmēju kopienas un Komisijas uzmanību uz vajadzību veidot jaunu vēstījumu par rūpnieciskām darbībām. Tradicionālās rūpniecības nozares patiešām varētu gūt labumu no jaunuzņēmumu darbībām, ja šīs darbības ir vērstas uz problēmām, ko rada rūpniecības darbību digitalizācija un robotizācija – piemēram, attiecībā uz aprites ekonomiku vai ļoti modernu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, izmantojot MVU un jaunuzņēmumu līdzdalību un to sadarbību ar lielām rūpniecības nozarēm. Panākumu līmeni varētu palielināt, ja jaunuzņēmumu kopienu kādā veidā varētu informēt par gaidāmajām rūpniecības problēmām.

6.   Finansiālie jautājumi

6.1.

Ierosinātais budžeta piešķīrums 100 miljardu EUR apmērā 2021.–2027. gadam ietver 94,1 miljardus EUR programmai “Apvārsnis Eiropa”, 3,5 miljardus EUR, ko piešķirs no InvestEU fonda, un 2,4 miljardus EUR Euratom pētniecības un mācību programmai. Euratom programma, kas finansē pētniecību un apmācību par kodoldrošību, drošumu un aizsardzību pret radiāciju, būs vairāk koncentrēta uz lietojumiem, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, piemēram, veselības aprūpi un medicīnas aprīkojumu, un tā atbalstīs arī kodolpētnieku mobilitāti Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros.

6.2.

“Apvārsnis Eiropa” budžeta indikatīvais sadalījums uzsver ievērojamu palielinājumu (aptuveni 20 %) EPP budžetā un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (aptuveni 10 %) salīdzinājumā ar “Apvārsnis 2020” pamatprogrammu 2014.–2020. gadam. EESK pilnībā atbalsta šo palielinājumu un to, ka lielākā daļa Eiropas Pētniecības padomes budžeta tiktu atvēlēta jauniem pētniekiem produktīvākajā un radošākajā posmā (Starting Grant (5) un Consolidator Grant (6)).

6.3.

EIP budžets atspoguļo lielāko pieaugumu programmā “Apvārsnis Eiropa”, un tā kopējais apjoms ir 13,5 miljardi EUR. Globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas pīlārā vislielākais pieaugums, proti, 10 miljardi EUR, ir kopai “pārtika un dabas resursi”. Transversālais pīlārs, kas atvēlēts “Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai”, arī uzrāda būtisku palielinājumu budžetā, sasniedzot 2,1 miljardu EUR. EESK uzskata, ka šīs budžeta tendences ir vērtējamas atzinīgi un ka tās stiprinās Eiropas pētniecības telpu un veidos stiprāku vairāku dalībnieku pētniecības un inovācijas ekosistēmu visos Eiropas reģionos.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp. un “Apvārsnis 2020” (novērtējums) (informatīvais ziņojums).

(2)  OV C 197, 8.6.2018., 10. lpp.

(3)  OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp.

(4)  https://ec.europa.eu/info/publications/horizon-europe-impact-assessment-swd-2018-307_en

(5)  Visu tautību pētniekiem, kuriem ir 2 līdz 7 gadu pieredze kopš doktora studiju pabeigšanu, kuru līdzšinējā zinātniskā darbība bijusi daudzsološa un kuriem ir izcils pētniecības priekšlikums (https://erc.europa.eu/funding/starting-grants).

(6)  Visu tautību pētniekiem, kuriem ir 7 līdz 12 gadu pieredze kopš doktora studiju pabeigšanu, kuru līdzšinējā zinātniskā darbība bijusi daudzsološa un kuriem ir izcils pētniecības priekšlikums. (https://erc.europa.eu/funding/consolidator-grants).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/40


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826”

(COM(2018) 441 final – 2018/0231 (COD))

(2019/C 62/06)

Ziņotājs:

Oliver RÖPKE

Līdzziņotāja:

Violeta JELIĆ

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Padome, 26.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts, 169. panta 3. punkts, 43. panta 2. punkts un 173. panta 3. punkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

187/4/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

vienotais tirgus veido svarīgu pamatu ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas attīstīšanai. Tas būtiski sekmē darbvietu radīšanu un patērētājiem nodrošina plašu klāstu preču un pakalpojumu. Turklāt tas var kalpot par pamatu labklājības veidošanai Eiropas Savienībā.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) principā atzinīgi vērtē to, ka piecas līdzšinējās programmas (kā arī Eiropas statistikas programma, kas ir saistīta ne tikai ar vienotā tirgus jomu) un vairākas budžeta pozīcijas ir apvienotas vienotā tirgus programmā, jo tas var radīt sinerģiju un uzlabot izmaksu efektivitāti.

1.3.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka vienotajā tirgū ir jālikvidē pašreizējie šķēršļi un jāveicina Savienības tiesību aktu izstrādāšana, īstenošana un izpildīšana vienotajā tirgū. Tas jo īpaši attiecas uz tādām jomām kā preces un pakalpojumi, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, kapitāla brīva aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un pārvaldības instrumentu pilnveidošana. Saistībā ar taisnīga un pilnvērtīga vienotā tirgus veidošanu EESK aicina ņemt vērā arī darba, patērētāju un vides tiesību normas.

1.4.

Tomēr attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi EESK aicina Komisiju nodrošināt finansējumu no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide”, ņemot vērā programmas ciešo saistību ar lauksaimniecības un agrāro politiku.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz piešķirt 25 % no pieejamā finansējuma, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā, taču vēlētos saņemt papildu informāciju par to, kādi izdevumi tiek uzskatīti par saistītiem ar klimatu.

1.6.

EESK norāda, ka darba apjoms patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā nepārtraukti palielinās, jo īpaši digitālās pārveides dēļ. Tāpēc EESK aicina Komisiju arī turpmāk pilnveidot sadarbību ar patērētāju tīkliem un organizācijām un attiecīgi palielināt finansējumu patērētāju tiesību aizsardzībai.

1.7.

EESK pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunās vienotā tirgus programmas prioritātēm paredzētais finansējums ir aptuveni 3,9 mljrd. EUR, kas ir gandrīz tāds pats apjoms kā pašreizējā 2014.–2020. gada finanšu periodā, taču izsaka bažas, ka ES finanšu shēmas apspriešanas laikā budžets varētu tikt samazināts un tādēļ tas būtu mazāks nekā iepriekš. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME) kontekstā ir pieejami 2 mljrd. EUR no programmas InvestEU un ka pastāv iespēja piesaistīt arī finansējumu no citām programmām.

1.8.

Eiropas statistikas programmas ietvaros apkopotajai statistikai ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un tā ir viens no faktoriem, uz ko balstās lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības politikā, jo īpaši arī vienotā tirgus politikā. Tādēļ EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka arī jaunajā vienotā tirgus programmā ir jāparedz pašreizējai Eiropas statistikas programmai nepieciešamie resursi.

1.9.

EESK aicina gādāt par to, ka Eiropas sociālie partneri ir pienācīgi iesaistīti visos jaunās vienotā tirgus programmas posmos.

2.   Vispārīgas piezīmes par jauno vienotā tirgus programmu

2.1.

EESK jau vairākkārt ir norādījusi uz to, ka vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas procesa stūrakmens un ievērojami veicina ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. vienotais tirgus turklāt var arī veicināt labklājību (1).

2.2.

Jau EESK atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada (2) ir kritizēts tas, ka salīdzinājumā ar pašreizējo periodu nākamajā finansēšanas periodā būs vēl mazāk līdzekļu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai.

2.3.

ES daudzgadu finanšu shēmas ietvaros Komisija ierosina apvienot vairākas programmas un budžeta pozīcijas, kas attiecas uz uzņēmumu (tostarp MVU) konkurētspēju, patērētāju tiesību aizsardzību, finanšu pakalpojumu klientiem un tiešajiem lietotājiem, politikas veidošanu finanšu pakalpojumu jomā, pārtikas piegādes ķēdi, kā arī Eiropas statistikas izstrādāšanu, sagatavošanu un izplatīšanu. EESK principā atzinīgi vērtē minēto nodomu, jo ar to var palielināt atbalstīto projektu sinerģiju un to finansējuma efektivitāti. Programma piedāvā arī elastīgāku finanšu satvaru, kas saņēmējiem atvieglos projektu īstenošanu.

2.4.

To atsevišķo programmu izvērtējums, kuras tagad tiks iekļautas jaunajā vienotā tirgus programmā, apliecina arī lielo Eiropas pievienoto vērtību, ko nodrošina šīs dažādās iniciatīvas.

2.5.

Vēl aizvien jākonstatē, ka vienotajā tirgū joprojām pastāv barjeras un šķēršļi. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi norisēm šajā jomā, apzināt atlikušos šķēršļus un izstrādāt ceļvedi, kas kopējās interesēs nodrošinātu raitu vienotā tirgus darbību. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka jaunā programma var palīdzēt uzlabot vienotā tirgus darbību, atbalstot ES tiesību aktu izstrādāšanu, īstenošanu un izpildīšanu. ES pasākumu rezultātam ir jābūt vienkāršam, skaidram, stabilam un paredzamam tiesiskajam regulējumam, kas sniedz labumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Saistībā ar taisnīga un pilnvērtīga vienotā tirgus veidošanu EESK aicina ņemt vērā arī darba, patērētāju un vides tiesību normas.

2.6.

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, kas darbības un projektus ir iespējams finansēt kumulatīvi no vairākām ES programmām, piemēram, InvestEU, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Sociālā fonda. Tas varētu radīt sinerģiju, kā arī atvieglot projektu finansēšanu.

2.7.

EESK vērš uzmanību arī uz to, ka ir sevišķi svarīgi turpināt attīstīt ES nodokļu politiku, lai sekmētu efektīvu, konkurētspējīgu un taisnīgu vienoto tirgu (3).

3.   Programmas mērķi

3.1.

Eiropas ekonomikā būtiska nozīme ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 99 % no ES uzņēmumiem ir MVU, un tajos strādā divas trešdaļas nodarbināto. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība tāpēc atbalstītu MVU, palīdzot uzlabot to konkurētspēju. EESK vēlas uzsvērt, ka pasākumi, kas paredzēti profesionālo pakalpojumu un komercpakalpojumu atbalstam, ir ļoti nozīmīgi Eiropas MVU konkurētspējas veicināšanai. Tie ir būtiski daudzām citām nozarēm, un tiem ir svarīga loma Eiropas ekonomikas orientācijā uz pakalpojumiem (t. s. servitizācija).

3.2.

EESK vēlas uzsvērt pozitīvo pieredzi saistībā ar programmu COSME, kas, pateicoties uz vajadzībām orientētam atbalstam tādās jomās kā tūrisms, tekstilrūpniecība un citas nozares, ir devusi lielu labumu MVU un tādējādi ievērojami veicinājusi ekonomikas izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu. Tāpēc atbalsts, ko nodrošina programma COSME, būtu jāturpina un jāpaplašina.

3.3.

Pēdējos gados mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir kļuvis īpaši sarežģīti piekļūt finansējumam. Kredītspējas trūkums liedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veikt atbilstošus ieguldījumus tādās uz nākotni vērstās jomās kā digitalizācija, inovācija un globalizācija. Tas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu un var pat apdraudēt uzņēmumu izdzīvošanu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē papildu refinansēšanas iespēju, ko, pateicoties parāda un pašu kapitāla instrumentiem, nodrošina jaunais fonds InvestEU.

3.4.

Turklāt ir jāsniedz atbalsts tādā jomā kā sociālo partneru, publiskās pārvaldes iestāžu un citu saņēmēju spēju veidošana, lai minētajām ieinteresētajām pusēm dotu iespēju piedalīties ES programmās.

3.5.

Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un inovatīvām precēm un pakalpojumiem būs viens no vienotā tirgus programmas galvenajiem elementiem. EESK uzskata, ka izmantot kopu iniciatīvas, kas ļauj atbalstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, progresīvas tehnoloģijas, CO2 emisiju samazināšanas un resursu lietderīgas izmantošanas risinājumus, kā arī citas jomas, piemēram, iniciatīvas saistībā ar starptautiskām darbībām vai darbinieku atrašanu un prasmju pilnveidi, ir pozitīva pieeja, un EESK atbalsta Eiropas kopu sadarbības platformas darbību.

3.6.

Daudzās ekonomikas nozarēs digitālu risinājumu izmantošana jau tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Tas, vai MVU spēs turpmāk sekmīgi darboties un konkurēt, ir atkarīgs arī no laikus veiktiem ieguldījumiem atbilstošā digitālajā infrastruktūrā. Tāpēc EESK piekrīt idejai atbalstīt MVU, kas iegulda līdzekļus digitālos projektos. Šie projekti jāveido tā, lai tie sniegtu labumu gan attiecīgajai uzņēmējdarbības nozarei, gan pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

3.7.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi turpināt atbalstīt digitālos portālus, kā “Tava Eiropa”, SOLVIT un “Tavs Eiropas padomdevējs”, kā arī Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienestu un vienotā tirgus rezultātu apkopojumu, kā arī veicināt arī citu digitālo publisko pakalpojumu radīšanu un paplašināšanu un iestāžu sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm digitālajā jomā, arī saistībā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

3.8.

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas progresīvo pieeju, kas paredz piešķirt 25 % no pieejamā finansējuma, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā, taču vēlētos saņemt papildu informāciju par to, kādi izdevumi tiek uzskatīti par saistītiem ar klimatu.

3.9.

vienotā tirgus programmas mērķis ir atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī. EESK norāda, ka problēmas, kas jārisina patērētāju tiesību aizsardzības politikā, arvien pieaug – daļēji saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību tiešsaistē, respektīvi, digitālās pārveides dēļ, daļēji tāpēc, ka atcelti nepamatoti ierobežojumi, piemēram, atcelti likumos paredzētie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi vai arī noteikumi par piekļuvi profesijām. Tāpēc jaunās programmas uzdevums ir nodrošināt, ka patērētājiem ikdienā tiek sniegta atbilstoša informācija un atbalsts. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina arī uzņēmumiem pienācīgs atbalsts un informācija par patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem.

3.10.

Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, ir parādījusi, ka īpaši svarīgi ir sniegt patērētājiem vispusīgus padomus un informāciju par finanšu pakalpojumiem, kā arī konsultācijas saistībā ar parādiem. Turklāt pilsoniskā sabiedrība ir intensīvāk jāiesaista politikas veidošanā šajā jomā, jo īpaši palīdzot organizācijām, kas finanšu pakalpojumu jomā atbalsta patērētāju politiskās intereses.

3.11.

Tirgus un patērētāju informācijas sniegšana un piekļuve tiesiskajai aizsardzībai būtu jānodrošina, atbalstot patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un atbildīgās izpildvaras iestādes. EESK tomēr norāda, ka uz patērētājiem orientēts jaunais kurss neatbilst cerībām, ko patērētāji pamatoti saista ar to, un tas tika arī atzīmēts nesenajā EESK atzinumā par attiecīgo Komisijas priekšlikumu.

3.12.

Patērētāju tiesību aizsardzība Eiropas Savienības līmenī tiek stingri atbalstīta, jo īpaši ar Eiropas Patērētāju centru tīkla un Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) starpniecību. Pēdējos gados tīkls ir spējis sasniegt un regulāri informēt miljoniem patērētāju un ir atbildējis uz vairāku simtu tūkstošu patērētāju vaicājumiem. BEUC ir aktīvi pārstāvējis patērētāju intereses visās attiecīgajās ES politikas jomās. Atbalsts tīklam un BEUC ir radījis lielu Eiropas pievienoto vērtību. Tāpēc EESK atbalsta to, ka ilgtermiņā paredzēts turpināt un paplašināt veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Patērētāju centru tīklu un Eiropas Patērētāju organizāciju. Komiteja atzinīgi vērtē arī plānoto sadarbību ar dalībvalstīs pastāvošajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.

3.13.

Lai uzlabotu patērētāju interešu pārstāvību finanšu pakalpojumu jomā, tika piešķirts finansējums divām bezpeļņas asociācijām – Finance Watch un Better Finance – vispirms kā izmēģinājuma projektam un vēlāk sagatavošanas darbības veidā. Regulā (ES) 2017/826 par spēju veidošanu šajā jomā ir paredzēts piešķirt šīm apvienībām turpmāku līdzfinansējumu. EESK aicina Komisiju vēl vairāk veicināt sadarbību ar organizācijām šajā politikas jomā.

3.14.

EESK atzīmē, ka, ņemot vērā daudzos veicamos uzdevumus, patērētāju interešu aizsardzībai atvēlētais 198,5 miljonu EUR budžets ir ļoti niecīgs. EESK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi attiecīgi palielināt pieejamo budžeta apjomu.

3.15.

Dati un statistika nodrošina lēmumu pieņemšanas pamatu daudzās jomās, tostarp sociālajā, ekonomikas, reģionālajā, vides un lauksaimniecības politikā. Tāpēc Eiropas statistikas programmas ietvaros apkopotajai statistikai ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un tā ir viens no faktoriem, uz ko balstās lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības politikā, jo īpaši arī vienotā tirgus politikā. Tāpēc EESK piekrīt Komisijai, ka arī vienotā tirgus programmas ietvaros būtu jāturpina piešķirt vajadzīgos resursus līdzšinējai Eiropas statistikas programmai, jo īpaši ņemot vērā vajadzību modernizēt statistikas sagatavošanas procesus un pieaugošo nepieciešamību pēc statistikas datiem.

3.16.

Attiecībā uz normām un standartiem EESK atbalsta to ātru un savlaicīgu izstrādi sadarbībā ar MVU, darba ņēmēju, patērētāju un vides jomas pārstāvjiem.

3.17.

Pārtikas aprites programma veicina pasākumus, kas ļauj nodrošināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību augstā līmenī. Turklāt ES līmenī jāuzlabo pārtikas un barības ražošanas ilgtspēja un jāpaaugstina kvalitātes standarti. Dzīvnieku slimību un kaitīgo organismu ietekme būtu jāmazina, izmantojot ES atbalstītas profilakses programmas. Būtu jāatbalsta arī augsts vides aizsardzības līmenis un bioloģiskā daudzveidība.

3.18.

Daudzas no pārtikas aprites programmas darbībām ietilpst lauksaimniecības un agrārās politikas, kā arī vides politikas jomā. Tāpēc EESK aicina Komisiju nodrošināt finansējumu šīm pārtikas piegādes ķēdes darbībām no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide”.

4.   Budžets

4.1.

Komisijas ierosinātais kopējais budžets vienotā tirgus programmai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 4,089 mljrd. EUR. Tas ietver

vienotajam tirgum aptuveni 438 miljonus EUR,

MVU programmai COSME 1 miljardu EUR,

patērētāju tiesību aizsardzībai 198,5 miljonus EUR,

standartizācijai 220,5 miljonus EUR,

statistikai 552 miljonus EUR,

pārtikas piegādes ķēdei 1 680 miljonus EUR.

4.2.

EESK norāda, ka, ņemot vērā Brexit un atsevišķo programmu iekļaušanu vienotā tirgus programmā, par pašlaik ierosināto budžetu var paust tikai dažus apgalvojumus, ja to salīdzina ar pašreizējo 2014.–2020. gada finansēšanas periodu.

4.3.

EESK norāda, ka Eiropas Komisijas ierosinātais vienotā tirgus programmas finansējums ir aptuveni tāds pats kā pašreizējā finanšu periodā (aptuveni 3,9 mljrd. EUR), taču izsaka bažas, ka sarunu rezultātā budžets varētu tikt samazināts un līdz ar to pieejamie resursi būtu mazāki nekā 2014.–2020. gadā.

4.4.

EESK norāda, ka vairāk nekā 41 % no kopējā budžeta (1,68 mljrd. EUR) ir piešķirts pārtikas piegādes ķēdei, padarot to par vislabāk finansēto vienotā tirgus programmas elementu, kamēr projektiem patērētāju politikas jomā būs pieejami mazāk nekā 5 % budžeta līdzekļu.

4.5.

Komiteja ir gandarīta, ka MVU atbalstīšanai papildus programmas COSME budžetam 1000 milj. EUR apmērā būs pieejami vēl 2000 milj. EUR no programmas InvestEU (4).

4.6.

EESK aicina vienotā tirgus programmas ietvaros būtiski palielināt patērētāju politikas sadaļas finansējumu, ņemot vērā, ka problēmas, kas jārisina patērētāju politikas jomā, arvien pieaug, jo īpaši tāpēc, ka palielinās pārrobežu e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu nozīme.

4.7.

Attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi EESK aicina no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide” finansēt pasākumus, kas neietilpst tirgus uzraudzībā. Kā piemērus var minēt dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošanas pasākumus un dzīvnieku labturības pasākumus.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē iespēju kombinēt projektu finansējumu no citām programmām, piemēram, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

4.9.

Tiesībām saņem finansējumu saskaņā ar vienotā tirgus programmas 3. pantu vajadzētu būt ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanai, bet arī pasākumiem, kas sabiedrībai, patērētājiem, galalietotājiem, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un uzņēmumiem ļauj aktīvi piedalīties politiskajās debatēs, politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp atbalstot valsts un ES mēroga pārstāvības organizāciju darbību.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(2)  ECO/460 – atzinums “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (pieņemts 2018. gada septembra plenārsesijā).

(3)  OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(4)  COM(2018) 439 final.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/45


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita””

(COM(2018) 442 final – 2018/0232 (COD))

(2019/C 62/07)

Ziņotāja:

Laure BATUT

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

ES Padome, 27.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114., 33. un 207. pants.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

191/3/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

EESK pauž gandarījumu, ka ir atzīta muitas nozīme iekšējā tirgū, un par priekšlikuma mērķi atbalstīt muitas savienību un muitas iestādes, nodrošinot tām jaunu finanšu instrumentu, kas palīdzēs īstenot muitas politiku attiecībā uz noteikumu vienotu piemērošanu. EESK uzskata, ka Eiropas muitas dienestiem, kuri jau piemēro kopēju likumdošanas kodeksu, nākotnē politiskajā aspektā būtu jādarbojas kā vienai struktūrai.

1.1.   Par programmas “Muita” budžetu un īstenošanu

1.1.1.

EESK uzskata, ka programmai “Muita” septiņiem gadiem paredzētā summa 950 miljoni EUR jeb vidēji 5,02 miljoni EUR gadā vienai valstij (ES-27) var būt nepietiekama, ņemot vērā priekšlikuma mērķus un vērienīgos uzdevumus attiecībā uz cilvēkresursiem, tīkliem, tehnoloģijām un iekārtām; tā kā šie uzdevumi būs jāīsteno valstīm to kompetences jomās, komiteja iesaka Komisijai sekmēt to, ka valstu muitas dienesti var pilnībā izmantot šo programmu, kā arī dažādu programmu gaidāmo sinerģiju; komiteja vēlas, lai Komisija nodrošinātu elastīgumu starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) budžeta prioritātēm.

1.1.2.

EESK atzīst, ka ir grūti aprēķināt Brexit iespējamās izmaksas, kas var būt ļoti augstas; komiteja iesaka pakāpeniski pielāgot izskatāmo dokumentu, nekavējot 27 dalībvalstu iekšēja tirgus izveides pabeigšanu un ņemot vērā būtiski svarīgo prasību nodrošināt labi apmācītus muitas darbiniekus, kopējus instrumentus un procedūras, kas būtu konkurētspējīgas attiecībā pret tādām valstīm kā ASV un Ķīna.

1.2.   Par IT šajā programmā

Tā kā šī ir programmas vislielākā gaidāmā pievienotā vērtība un ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi attīstīt IT stratēģiju muitas jomā (1), EESK atzinīgi vērtē to rīku integrēšanu, kas paredzēti Eiropas muitas IT sistēmu finansēšanai, to attīstīšanas un uzturēšanas veicināšanai, tostarp plānošanas IT rīku integrēšanu sistēmā, jo īpaši tad, ja tie palīdz samazināt atšķirības starp dalībvalstīm.

1.2.1.

Par tehnoloģiskajām inovācijām – EESK iesaka šo programmu izmantot tā, lai vienlaicīgi izplatītu tehnoloģiskās inovācijas visās iesaistītajās valstīs.

1.2.2.

Par digitālo sadarbību – lai izmantotu visas šīs sadarbības sniegtās iespējas, EESK iesaka mudināt dalībvalstis rīkoties, lai samazinātu atšķirības praksē un kompetencēs un pastiprinātu kopējo vēlmi cīnīties pret krāpšanu.

1.3.   Par kompetenču nostiprināšanu

EESK uzskata, ka iestāžu darbinieku kompetenču stiprināšanai un muitas darbinieku apmācībai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu efektīvu ES muitas sadarbību. Komiteja iesaka pilnībā izmantot programmu, lai turpinātu jau notiekošos procesus (2), kurus vairākus gadus pēc programmas Matthaeus varētu turpināt ar Erasmus muitas jomā (visu kategoriju darbinieku pagaidu apmaiņa).

1.3.1.

EESK iesaka muitas dienestiem piešķirt “pilnvaroto iestāžu” statusu, lai tie varētu piekļūt sadarbspējīgām sistēmām personu kontrolei pie robežām (3).

1.4.   Par pamattiesībām

EESK iesaka, lai programma tās darbības jomā palīdzētu stiprināt pamattiesību ievērošanu un datu aizsardzību.

1.5.   Par rādītājiem

EESK iesaka palīdzēt iesaistītajām valstīm pareizi izpildīt pienākumu ziņot par programmas īstenošanu saskaņā ar ierosinātajiem rādītājiem, saprotot, ka valsts budžeta ierobežojumi ne vienmēr ļauj nodrošināt valstu iestādēm pietiekami daudz laika/darbinieku. EESK ierosina paredzēt, ka vismaz pirmos piecus gadus tiek veikta visu dalībvalstu salīdzināšana.

1.6.   Par pārvaldību

EESK atbalsta atklātu dialogu starp dalībvalstīm, Komisiju un ieinteresētajām personām par programmas īstenošanu. Komiteja iesaka ar atjaunoto Eiropadomes atbalstu gadu gaitā horizontāli palielināt programmas pamanāmību, veicināt apstākļus tās veiksmīgai īstenošanai, piemēram, nodokļu saskaņošanu starp dalībvalstīm, visu iesaistīto valstu dalību apmācībā un vēlmi iesaistīties sadarbībā, apkarot krāpšanu un īstenot taisnīgu tirdzniecību.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Komisijas ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā programmas “Muita” mērķis ir atbalstīt sadarbību starp muitas dienestiem un aizsargāt Savienības ekonomiskās un finanšu intereses. Pēc 50 gadiem muitas savienībai ir Eiropas mērogā saskaņots tiesiskais regulējums. Tomēr ir jādara vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu muitas dienesti savas funkcijas veic vienotā un līdzvērtīgā veidā. Ir izveidota kopēja muitas teritorija un kopējs ārējais tarifs, kas liedz piemērot muitas nodokļus un līdzvērtīgas nodevas starp dalībvalstīm. Tomēr joprojām vērojamas atšķirības, un nepilnības noteikumu piemērošanā, kas, tāpat kā muitas sankcijas, ir valsts tiesību kompetencē, paver iespēju meklēt izdevīgāko muitošanas vietu, bet tas pielīdzināms negodīgai konkurencei.

2.2.

Vienotu īstenošanu vēl vairāk apgrūtina tas, ka muitas funkcijas ir daudzveidīgas. Muita ir politiska līdzsvara punkts starp valstu, Eiropas un starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un brīvu apriti. Muita ir saistīta ar precēm – likumīgajām precēm, kuru aprite tai jāveicina, nelikumīgajām precēm, kuras tai jāpārtver, un bīstamām precēm, kuras tai jāaiztur. Dažās dalībvalstīs muita apkopo ārējās tirdzniecības statistiku.

2.3.

Turklāt muitai jāievēro arī daudzi tiesību akti, kas nav saistīti ar muitu:

a)

tā aizsargā iedzīvotājus no terorisma, vides un veselības apdraudējumiem, šaujamieročiem un narkotikām, kontrolē valūtas apriti, intelektuālā īpašuma tiesības, sabiedrības veselību un drošību, produktu drošību, savvaļas sugu un vides aizsardzību utt. Pieaug muitas loma jebkurā drošības jomā;

b)

muitas dienestiem ir arī noteicošā loma piegādes ķēdes integritātes nodrošināšanā. Programmai “Muita” ir daudzveidīga sinerģija ar citām DFS finanšu programmām.

2.4.

Muita jau izmanto digitālās ierīces un tehnoloģijas, kas saīsinājušas kontroles laiku un samazinājušas publiskos izdevumus, neraugoties uz pasaules tirdzniecības un starptautiskās noziedzības pieaugošo mērogu. Muita ir valdībām un Savienībai nozīmīgs instruments. Muitu var mobilizēt visā ES teritorijā, lai aizsargātu ES finanšu intereses (piemēram, attiecībā uz muitas nodokļiem ASV precēm) un iedzīvotāju intereses (piemēram, “govju trakumsērgas” gadījumā). Muitai palīdz Eiropas Robežu un krasta apsardze (4).

3.   Regulas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Eiropas Komisija vispārējo budžeta projektu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam (5) ir orientējusi uz ES 27 dalībvalstu politiskajiem mērķiem. Viens no šiem mērķiem ir jaunā programma “Muita”, ar ko pastiprināti un paplašināti turpina programmu “Muita 2020” ar mērķi atbalstīt Savienības Muitas kodeksa (6) un muitas politikas īstenošanu. Šajā nolūkā programmā priekšroka dota strukturētai sadarbībai metodoloģijas un budžeta jautājumos, kā arī ciešākai operatīvajai sadarbībai starp dalībvalstīm un plašāk – ar “iesaistītajām” valstīm, to skaitā kandidātvalstīm un pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm.

3.2.

Muitas deklarāciju skaits pieaug (2016. gadā aptuveni 310 miljoni, t. i., desmit deklarācijas sekundē, un 98 % no tām tika iesniegtas elektroniski). Ar Savienības Muitas kodeksu jau ir sākts 17 elektronisko sistēmu masveida digitalizācijas projekts 2020.–2025. gadam. Ar to paredzēts veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Komisija uzskata, ka šādas sistēmas būs vislielākā programmas “Muita” pievienotā vērtība.

3.3.

Ietekmes novērtējumos konstatēts, ka ir jānostiprina kompetences un ES muitas iestāžu koordinācija, kā arī jāizstrādā vienkāršoti rādītāji, lai samazinātu šo iestāžu administratīvo slogu. Priekšlikums paredz darbību pastiprināšanu gan operatīvajā līmenī, īstenojot labas prakses un operatīvo ziņu strukturālu apmaiņu starp dalībvalstīm, gan izmantojot vairākas IT sistēmas un infrastruktūru, lai pilnībā nodrošinātu muitas darbību tiešsaistē (7). Projekti ilgs vairākus gadus un, protams, sinerģijā ar programmu Fiscalis.

3.4.

Komisija ievēros ES starptautiskās saistības PTO, un, lai nodrošinātu atbilstību politiskajam vēstījumam, kas iekļauts paziņojumā par pārvaldību (8), dalībvalstu muitas pārvaldēm būtu jādarbojas tā, it kā tās būtu viena struktūra.

3.5.

Apvienojot ietaupījumus, kas gūti no Brexit, reformām un taupības pasākumiem, ar jaunajiem ieguldījumiem, kas jāprasa no dalībvalstīm, Komisija ierosina vispārēju Savienības daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam 1 279 miljardu EUR apmērā, proti, 1,11 % no 27 dalībvalstu radītās bagātības, un 950 miljonus EUR piešķirt programmai “Muita”.

3.5.1.

Finansējuma apvienošana ļaus veidot sinerģiju, izmantojot jaunu elastību starp dažādiem vispārējā budžeta pārvaldības centriem, piemēram, IT jomā. Integrētās robežu pārvaldības fonda līdzekļus valstu muitas iestādes varēs izmantot, lai uzlabotu kontroles iekārtas (atbilstīgo iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana), bet ar programmu “Muita” tiks atbalstītas visas saistītās darbības, piemēram, sadarbības pasākumi aprīkojuma vajadzību novērtēšanai vai apmācība saistībā ar iegādātajām iekārtām.

3.5.2.

Strukturālo reformu atbalsta programma var uzlabot ES muitas administratīvo spēju. Programma “Muita” palīdzēs muitas dienestiem aizsargāt ES finanšu intereses, un to atbalstīs arī krāpšanas apkarošanas programma, kas aizstās pašreizējo programmu Hercule III (9) un Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu, kas atbalsta savstarpējo palīdzību muitas jomā. Saistībā ar apmācību par ES muitas jomas tiesību aktu piemērošanu programma veidos sinerģiju ar programmu Fiscalis, Eiropas Prokuratūras darbībām, kā arī ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda programmu “Tiesiskums”.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Programmas “Muita” īstenošana

4.1.1.

Eiropas Parlaments 2018. gada 24. martā ieteica palielināt vispārējo ES budžetu par 219 miljardiem EUR. Komisija vēlas uzsvērt Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz valstu publiskajiem izdevumiem. Tomēr kopējais palielinājums ir tikai 1,11 % no ES radītās bagātības (10) (iepriekšējā periodā – 1,13 %). Vidējais rādītājs laikā no 1993. līdz 1999. gadam bija 1,25 %. EESK, kas jau gadiem ilgi aicina palielināt ES pašu resursus (11), vēlas, lai politiskā griba pabeigt iekšējā tirgus izveidi tiktu apliecināta arī attiecībā uz muitas politiku un lai valstu muitas dienesti saņemtu atbalstu tās īstenošanai.

4.1.2.

Komiteja vēlas noskaidrot, kā tika noteikta summa 950 miljonu EUR apmērā 2021.–2027. gadam (priekšlikuma 4. panta 1. punkts): 137,7 miljoni EUR gadā, t. i., 5,02 miljoni EUR gadā katrai valstij (27 valstīm), kuru attīstības līmeņi ir atšķirīgi, tas šķiet pārāk maz.

4.2.

Priekšlikumā ir paredzēts piešķirt līgumus un dotācijas tiešas pārvaldības ceļā. Jaunā daudzgadu finanšu shēmas modeļa elastīgums radītu sinerģiju starp dažādām programmām, kā arī starp dažādām muitas funkcijām, attiecībām ar citām iestādēm, citām ES intervences jomām, piemēram, Eiropas digitalizācijas programmu (12), programmām Fiscalis, “Tiesiskums” utt. un ar tām saistītajām budžeta daļām. EESK uzskata, ka tas ir labs princips, taču vēlas uzzināt, kādi būs atbilstības kritēriji pieprasītā atbalsta piešķiršanai katras programmas atļautajā daļā. EESK pauž bažas par risku, ka var būt atšķirības starp šo finansējuma kombināciju teoriju un praksi gadījumos, kad dažādas darbības vienlaikus vēlas saņemt finansējumu no viena un tā paša fonda, bet to nevarēs daudzkāršot.

4.3.

Komisija, šķiet, uzskata, ka var rasties labvēlīgi apstākļi dalībvalstu un ES ieņēmumiem, taču tas ir tikai pieņēmums, kas septiņu gadu laikā ir grūti pārbaudāms.

4.4.

Priekšlikumā liela daļa fiskālās atbildības atstāta dalībvalstu ziņā, un tām būs jāizstrādā elementi valsts līmenī, ņemot vērā valstu ierobežojumus. Dalībvalstis joprojām saskaras ar Eiropas pusgada noteikto taupības politiku un lēnu un nestabilu izaugsmi, īpaši eurozonā. Tomēr priekšlikumā paredzētais strukturētas sadarbības rīks ļaus dalībvalstīm sadarboties, tostarp IT sistēmu komponentu izstrādes jomā.

5.   EESK īpašās piezīmes

5.1.   Informācijas tehnoloģijas

5.1.1.

Tās uzskata par šīs programmas lielāko pievienoto vērtību (13). Iespējams, ka muita ir pirmais e-pārvaldes posms Savienībā. Ņemot vērā kontroles rīku un deklarāciju daudzveidību, ir vajadzīga arvien lielāka savstarpējā savietojamība un sadarbspēja. Vispirms ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu pieejama efektīva muitas IT infrastruktūra ar ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu jebkurā vietā. EESK vēlas, lai 27 dalībvalstu muitas dienestiem tiktu atzītas pilnvaras izmantot sadarbspējīgu robežkontroles sistēmu turpmāko arhitektūru (14).

5.1.2.

Priekšlikuma 7. panta 5. punktā un 8. pantā norādīts, ka Komisijas piemērotā finansējuma likme projektiem var sasniegt 100 % sadarbības pasākumiem. Ja pasākums būs saistīts ar ES elektroniskas sistēmas izstrādi vai ekspluatāciju, tiks segtas tikai izmaksas, kas saistītas ar kopīgiem komponentiem un koordināciju, un dalībvalstis segs izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kas tām noteikti dokumentā.

5.1.3.   Jauninājumi IT jomā

5.1.3.1.

Ļoti augstas veiktspējas digitālie tīkli atbalsta visus inovatīvos digitālos pakalpojumus. Lai muitas pievienotā vērtība informācijas tehnoloģiju jomā sniegtu gaidītos rezultātus, visiem privātajiem uzņēmējiem (uzņēmumiem) un publiskajām struktūrām (trešo valstu iestādēm), kas nodarbojas ar muitas lietām, jābūt pieejamam visaugstākā līmeņa aprīkojumam un pakalpojumiem.

5.1.3.2.

Ja programma “Muita” tiks iekļauta elektronisko sistēmu daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā (e-muita, MASP-C(15), jebkāda digitālā inovācija tiks īstenota ar tās starpniecību. EESK vēlas, lai iestāžu apstiprināta inovācija tiktu droši izplatīta visā savstarpēji savienotajā Savienības muitas tīklā, lai pēc iestāžu apstiprināšanas nebūtu jāzaudē laiks un netiktu novirzīta preču aprite.

5.1.3.3.

Nepieciešamība nodrošināt kiberdrošību attiecībā uz datiem un tīkliem tiek minēta visās jomās. Jo vairāk starpsavienojumu, jo lielāks risks. EESK uzskata, ka tas ir pietiekami svarīgi, lai to norādītu programmā un šim mērķim piešķirtu līdzekļus, vēl jo vairāk tāpēc, ka muitas darbībām ir stratēģiski aspekti.

5.2.   Rādītāji

5.2.1.

Komisija uzsver atbalstu, ko programma var sniegt tiesību aktu un muitas politikas vienveidīgā īstenošanā, un novērtēšanas nolūkā ierosina īpašus kvalitatīvos rādītājus.

5.2.2.

Komiteja iesaka iesaistītajām valstīm sagatavoties, izmantojot programmā paredzēto apmācību, noderīgo datu vākšanai un apstrādei. Valstu budžeta samazinājuma apstākļos muitai var trūkt laika un darbinieku, lai veiktu šādus apsekojumus, un to ticamība var būt apšaubāma. Vērtēšanas rīki jau ir pieejami, un programmatūra varētu tiešā veidā sniegt informāciju, piemēram, par Eiropas elektronisko sistēmu pieejamību.

5.3.   Pārvaldība

5.3.1.

Lai nepieļautu preču aprites novirzīšanu un konkurētspējas zudumu, Komisija izvirzījusi mērķi koordinēt pasākumus virzībā uz vienādotu noteikumu piemērošanu. Komisija, tāpat kā agrāk, vēlas, lai tai palīdzētu ekspertu komitejas un grupas, un uzstāj uz pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaisti.

5.3.2.

Operatīvajā līmenī būtu ilgtermiņā jānodrošina šāda koordinācija ar valstu muitas dienestiem un specializētajiem pārstāvjiem. EESK atbalsta atklātu dialogu ar ieinteresētajām personām, piemēram, ārējiem ekspertiem un valsts iestāžu pārstāvjiem, to skaitā no trešām valstīm, starptautisko organizāciju, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; komiteja vēlētos, lai 1) līdz programmas “Muita” termiņa beigām Eiropadome apliecinātu savu ieinteresētību programmas pilnīgā īstenošanā un veicinātu to; 2) programmā būtu precīzākas norādes par pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un pārsūdzības iespējām, ko iedzīvotāji varētu izmantot, lai aizsargātu savas tiesības.

5.3.3.

Komiteja uzskata, ka, lai panāktu šādu vienādošanu, visām ES dalībvalstīm un iestādēm būtu jāstrādā kopīgam mērķim, un šim darbam ir jābūt pārredzamam. EESK atzinīgi vērtētu, ja pēc politisko lēmumu par prioritātēm pieņemšanas tiktu nošķirtas darbības, kas saistītas ar likumīgu preču kontroli, nelikumīgu preču kontroli un personu kontroli pie robežām (saskaņā ar muitas politiku un migrācijas politiku).

5.3.4.

Jānorāda arī vispārējie elementi, kas varētu sekmēt programmas “Muita” veiksmīgu īstenošanu, piemēram, nodokļu saskaņošana starp dalībvalstīm, visu iesaistīto valstu dalība apmācības pasākumos un vēlme iesaistīties sadarbībā, apkarot krāpšanu un īstenot taisnīgu tirdzniecību.

5.4.   Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana

5.4.1.

Muita nesāk no nulles, tai ir darbinieki, iekārtas un prasmes. Šis ļoti svarīgais jautājums programmā ir pieminēts, bet nav sīkāk izstrādāts. Jānodrošina, ka ikviena valsts muitas pārvalde var izmantot Infrastruktūras un zināšanu pilnveidošanas programmu.

5.4.2.

Komiteja atbalsta kopīgu Eiropas mācību vispārēju ieviešanu, kā to jau dara Eiropols. Tās varētu būt tematiskas mācības par sadarbspēju, atzītā uzņēmēja revīzijām (16), krāpšanas apkarošanu, kiberdrošību, iekšējo drošību utt. Papildus Eiropas Komisijas sagatavotajiem kopīgajiem moduļiem digitālajā formātā šīs mācības varētu papildināt ar Erasmus tālākizglītību muitas jomā, kurā paredzēta visu kategoriju darbinieku pagaidu apmaiņa un kuru finansē no programmas “Muita”.

5.4.3.

Komiteja ir pārliecināta, ka, lai valstu muitas iestādes ar atšķirīgām kultūrām varētu veiksmīgi sadarboties un lai apzinātu un dalītos ar labas prakses piemēriem, ir vajadzīgi darbinieki, kuri ir iemācījušies iepazīt viens otru un savā profesijā strādāt līdzīgām metodēm (17) ne tikai digitālo tehnoloģiju izmantošanā, bet arī citās jomās (administratīvās prasmes). EESK uzskata, ka valstīm un Savienībai būtu lietderīgi saglabāt muitas pārvalžu klātbūtni uz vietas, neraugoties uz pieaugošajām tehniskajām prasībām. EESK vēlas, lai taupība apvienojumā ar programmas tālejošo mērķi nesamazinātu publiskā sektora darbinieku skaitu un lai visiem būtu pieejama iespēja pilnveidot savas zināšanas, lai sadarbotos ar kolēģiem Eiropā.

5.5.   Pamattiesību aizsardzība

5.5.1.

Komiteja uzsver, ka programma Muita ir ne tikai muitas politikas īstenošanas instruments, bet tā var būt arī katalizators pamattiesību ievērošanai, izmantojot saskaņotu apmācību darbiniekiem un iesaistīto trešo valstu pārstāvjiem, un ka ir svarīgi ņemt vērā šādu iespēju.

5.5.2.

Vispārīgo datu aizsardzības regulu (18) piemēro visā Savienībā. Komerciālajiem lietotājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem ir jāievēro minētā regula. Personas, rūpniecisko un komerciālo datu aizsardzība var būt ļoti svarīga, un tā ir jānodrošina valstu un kopīgajās sistēmās, standarta un tiesvedības procedūrās, kā arī e-komercijā un statistikas datos, kas saistīti ar programmas īstenošanā panākto progresu.

5.5.2.1.

Savienības ārējo robežu pārvaldībā, ko veic sadarbībā ar Frontex, var būt gadījumi, kad ir apdraudētas cilvēktiesības. Attiecīgajām muitas pārvaldēm ir jāievēro cilvēktiesības gan attiecībā uz iespējamiem likumpārkāpējiem, gan muitas darbiniekiem.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 178 final: Komisijas 2018. gada 11. aprīļa ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(2)  SWD(2017) 34 final.

(3)  COM(2017) 793 un 794 final – 2017/0351 un 352 (COD).

(4)  Regula (ES) 2016/1624.

(5)  COM(2018) 322 final.

(6)  Savienības Muitas kodekss (Regula (ES) Nr. 952/2013, ko piemēro no 2016. gada 1. maija) paredz uzņēmējam iespēju iesniegt muitas deklarāciju tikai vienā Savienības muitas iestādē (centralizācija), pat ja preces šķērso dažādas vietas; kodeksa mērķis ir līdz 2020. gada 31. decembrim dematerializēt pilnīgi visas muitas formalitātes.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi.

(8)  OV C 434, 15.12.2017., 43. lpp.

(9)  Programmas Hercule III (Regula (ES) Nr. 250/2014, 104,9 miljoni EUR) mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses, atbalstot darbības, kas paredzētas pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas novēršanai attiecībā uz ES budžetu. To vada Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

(10)  Nacionālais kopienākums.

(11)  OV C 74, 23.3.2005., 32. lpp. (4.5.15. punkts).

(12)  COM(2018) 434 final.

(13)  SWD(2018) 322 final, ietekmes novērtējums.

(14)  COM(2017) 793 final.

(15)  Elektronisko sistēmu daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā (e-muita, MASP-C), Taxud.a.3(2017) 6498377.

(16)  Atzīts uzņēmējs.

(17)  Iepriekš tā bija programma Matthaeus.

(18)  Vispārīgā datu aizsardzības regula: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32016R0679&from=LV


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/51


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES”

(COM(2018) 447 final – 2018/0236 (COD))

(2019/C 62/08)

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 12.7.2018.

Padome, 13.7.2018.

Juridiskais pamats

LESD 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

189/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Ar savām kosmosa programmām tā veicina dažu nozīmīgu pasaules problēmu risinājumus, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, drošību un iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu, vienlaikus saglabājot savu suverenitāti un stratēģisko neatkarību attiecībā pret citām kosmosa lielvarām.

1.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt neatkarīgai kosmosa lielvarai. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ES piešķir mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, “galveno atsauces summu” 16 miljardu euro apmērā, kas, pēc EESK domām, veido minimālo finanšu līdzekļu apjomu. EESK atkārtoti prasa kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi.

1.3.

Attiecībā uz Eiropas kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atzinīgi vērtē to, ka papildus programmas divu izcilāko paraugu – Galileo un Copernicus – pastāvīgai attīstībai ES piešķir Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras pret risku, ko rada neskaitāmie, ap Zemi riņķojošie kosmosa atkritumi. Komiteja ir gandarīta arī par jauno iniciatīvu attiecībā uz valdības satelītsakaru sistēmu (GOVSATCOM), kas atbilst vajadzībām pēc drošiem ES satelītsakariem.

1.4.

Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par priekšrocībām, ko sabiedrībai un ekonomikai rada Kopienas darbības kosmosā. Komiteja ierosina veikt atbilstīgu kampaņu, lai iedzīvotāji apzinās pievienoto vērtību ES kosmosa darbībām, kas ir kļuvušas būtiski nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, kā arī rada priekšrocības viņu drošībai.

1.5.

Turklāt vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

1.6.

Starptautiskā līmenī ES kosmosa nozarei ir ļoti spēcīga konkurence, ņemot vērā to, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tirgū ārpus ES tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

1.7.

Ja Eiropa, saskaroties ar kosmisko nesējraķešu augošo skaitu un ar spēcīgu konkurenci, vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas konkurētspējīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un raķešu palaišanas infrastruktūras.

1.8.

EESK uzskata, ka futūristiskais projekts dabas resursu ieguvei un atgūšanai ārpus Zemes orbītas (space mining), kurā viena dalībvalsts jau ir uzņēmusies vadību, ir pelnījis, lai ES ciešāk seko līdzi tā attīstībai nepārprotamas ES pievienotās vērtības saglabāšanas nolūkā.

2.   Ievads

2.1.

Kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem ES ir veidojusi no citām kosmosa lielvarām neatkarīgu Kopienas kosmosa politiku, jo īpaši izstrādājot programmas un pielietojumus tādās galvenajās rūpniecības nozarēs kā komunikāciju tehnoloģijas, drošība, ārkārtas situāciju pakalpojumi, navigācijas sistēmas, informācija, pasākumu pārraide, klimata pārmaiņas, meteoroloģiskās prognozes utt.

2.2.

ES sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) ir arī plašs satelītu tīkls un pašai sava piekļuve kosmosam no Francijas Gviānas, izmantojot Eiropas kosmiskās nesējraķetes. Savukārt EKA dalībvalstīm (1) ir pašām savas kosmosa aģentūras un savas programmas, pētniecības centri, iekārtas uz zemes un būtiskas rūpnieciskās spējas. Kopumā tieši tās veido kosmosa iniciatīvas, kuras pēc tam pārņem ES vai EKA.

2.3.

ES jo īpaši iesaistās, izstrādājot, pilnībā finansējot un izmantojot turpmāk minētās kosmosa programmas, par kurām tā uzņemas vispārēju atbildību attiecībā uz to īstenošanu, tostarp drošības jomā:

Galileo ir pirmā augstas precizitātes radionavigācijas un satelīta pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civiliem mērķiem un tiek bez maksas piedāvāta lietotājiem,

Copernicus sniedz Zemes novērošanas datus sešās jomās: zemes, jūras vides, atmosfēras un klimata pārmaiņu uzraudzība, kā arī ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība,

EGNOS ir 3 satelītu sistēma Eiropas mērogā, kas uzlabo esošo globālo radionavigācijas satelītu sistēmu raidīto signālu kvalitāti un sniedz precīzākus ģeolokācijas datus,

SST (space surveillance and tracking jeb Zemei tuvo kosmisko objektu novērošana un uzraudzība) ir kosmosa uzraudzības sistēma, kas Zemes orbītā novēro aptuveni 780 000 kosmosa atkritumu,

GOVSATCOM ir valdību telesakaru (civilo un militāro) sistēma, kas izmanto satelītu un ir atzīta kā viens no ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas elementiem.

2.4.

Kosmosa infrastruktūras izstrādi un ieviešanu Komisija pašlaik ir deleģējusi EKA, kas ir atbildīga par Galileo infrastruktūras ieviešanu, savukārt Prāgā esošās ES aģentūras (Eiropas GNSS aģentūra – GSA) pienākums ir sekmēt Galileo iekļūšanu tirgū. EKA pārvalda arī daļu no Copernicus darbībām.

2.5.

Eiropas kosmosa nozare nodarbina vairāk nekā 231 000 personu, tostarp 41 333 personas kosmisko aparātu un iekārtu ražošanā, un rada pievienoto vērtību, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm 2017. gadā bija no 53 līdz 62 miljardiem euro.

3.   Komisijas priekšlikums

3.1.

Ierosinātā kosmosa programma atbilst rūpnieciskajai stratēģijai, ko savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā izklāstīja priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker, kā arī Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumam “Kosmosa stratēģija Eiropai”.

3.2.

Dokumenti

Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju (Galileo un EGNOS),

Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus,

Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, un

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru,

tiek atcelti un aizstāti ar šajā atzinumā izskatāmo regulu, ar kuru izveido kopējus noteikumus visiem programmas komponentiem un kurā jo īpaši analizētas ir budžeta iemaksas un mehānismi, finanšu noteikumi, publiskais iepirkums, pārvaldība un drošība. Minētajā regulā paredzēti arī atsevišķi noteikumi par katru no šiem komponentiem.

3.3.

Eiropas GNSS aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) jaunas paaudzes īstenošanu, kļūst par Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru, kuras uzdevums ir sekmēt programmu, jo īpaši attiecībā uz drošību, komunikācijas un veicināšanas pasākumiem, kā arī Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu komercializāciju.

3.4.

Jaunās kosmosa programmas mērķis ir:

sniegt kvalitatīvus, aktuālus un – vajadzības gadījumā – drošus datus, informāciju un kosmosa pakalpojumus,

maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus,

stiprināt ES un tās dalībvalstu drošību,

veicināt ES kā vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā.

3.5.

Regulas priekšlikumā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam noteikts kopējais budžeta piešķīrums visām ES darbībām kosmosa jomā, tostarp pētniecībai, 16 miljardu euro apmērā (atšķirībā no 12,6 miljardiem euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam). Šis finanšu piešķīrums veido galveno atsauces summu saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un ir sadalīts šādi:

Galileo + EGNOS9,7 miljardi,

Copernicus5,8 miljardi,

SST/GOVSATCOM0,5 miljardi.

3.6.

Jaunajā regulā skatīti arī dažādi sadarbības un partnerības veidi starp ieinteresētajām personām, kā arī attiecības ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

3.7.

Komisija katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par kosmosa programmas īstenošanu, pamatojoties uz veikuma rādītājiem, kas vēl ir jānosaka.

3.8.

Turklāt programma tiks izvērtēta vismaz reizi četros gados. Novērtējumu secinājumi kopā ar Komisijas apsvērumiem jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī EESK un Reģionu komitejai.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Vispirms ir jāatzīst, ka ES var lepoties ar to, ka ir savlaicīgi izstrādājusi pati savu kosmosa politiku un pašlaik var būt neatkarīga no citām kosmosa lielvarām, tostarp to, kura agrāk tika uzskatīta par uzticamu partneri, taču nu ir kļuvusi neprognozējama.

4.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt nozīmīgai un neatkarīgai kosmosa lielvarai un to, ka tā piešķir līdzekļus savu tehnisko priekšrocību nostiprināšanai. Kosmoss ir nozare, kurā ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Nav iespējama vērienīga kosmosa politika bez atbilstoša budžeta.

4.3.

Tāpēc var tikai atzinīgi vērtēt to, ka ar regulas projektu plānots piešķirt ES tās mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, programmas finansējumu 16 miljardu euro apmērā, kas veido minimālo galveno atsauces summu. Tas nozīmē, ka Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas visā programmas laikā neatkāpties no šīs summas par vairāk nekā 10 % (izņemot ārkārtas situācijas). Tomēr EESK atkārtoti prasa kopā ar EIB apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi tādās jomās kā nanosatelīti, miniaturizētas piedziņas sistēmas, satelītu ekspluatācijas laika pagarināšana, Zemes novērošanas lietojumi utt.

4.4.

Turklāt kosmosa pētniecību un inovāciju, kas noteikti ir jāpastiprina, ja ES vēlas saglabāt progresa līderes pozīcija, var finansēt ar programmu “Apvārsnis Eiropa” darba programmas “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros, kurai piešķirts budžets 13,5 miljardu euro apmērā.

4.5.

Šajā saistība var tikai atbalstīt faktu, ka Apvienotā Karaliste arī pēc aiziešanas no ES plāno turpināt dalību Eiropas kosmosa programmā. Taču EESK ir sarūgtināta par to, ka tikai 20 no pašreizējām 28 ES dalībvalstīm ir EKA locekles.

4.6.

Attiecībā uz kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atbalsta to, ka jaunajos lietojumos un jaunajos pakalpojumos ņemtas vērā attīstības tendences autonomu vieglo automobiļu, dronu, robotu un lietu interneta (Galileo) jomā un cilvēces interesēs uzsvērta klimata pārmaiņu uzraudzība (piemēram, CO2 un siltumnīcefekta gāzes antropogēno emisiju uzraudzība), zemes izmantošana lauksaimniecības atbalstam, polāro apgabalu novērošana, mežu un ūdens resursu apsaimniekošana un nelielu objektu (piemēram, kuģu) konstatēšana nelikumīgas tirdzniecības uzraudzībai (Copernicus).

4.7.

EESK arī atbalsta priekšlikumu piešķirt Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras un Zemi pret kosmosa riskiem, kā arī jaunu darbību ieviešanu, lai novērotu kosmosa atkritumus, no saules aktivitātes izrietošas ārkārtējas meteoroloģiskās parādības kosmosā, kā arī asteroīdus un komētas (Zemei tuvos objektus). Jautājums par kosmosā esošajiem atkritumiem tieši skar vairāk nekā 60 valstis, kurām ir satelīti un kuras pašlaik tos izmanto. Šāda kosmosa uzraudzība patiešām ir būtiski svarīga, ņemot vērā risku radīt kaitējumu galvenajām infrastruktūrām, kas nosaka cilvēku ikdienas dzīvi, un izraisīt pārtraukumus pakalpojumos, neērtības un ar tām saistītos ekonomiskos zaudējumus.

4.8.

Jaunā iniciatīva attiecībā uz GOVSATCOM sistēmu sniedz risinājumus Eiropas vajadzībām pēc drošiem satelītsakariem (robežu uzraudzība, jūras kopiena, policijas uzdevumi, civilā aizsardzība, humānā palīdzība, ES ārējā darbība utt.); tā ļaus palielināt drošību un Eiropas neatkarību turpmākajās drošu telekomunikāciju sistēmās un pakalpojumos, un EESK to var tikai atbalstīt.

4.9.

Tāpēc Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par kosmosa radītajām priekšrocībām sabiedrībai un ekonomikai. Daudzi iedzīvotāji neapzinās, ka tad, kad viņi, piemēram, izmanto savu mobilo tālruni, viedtālruni vai navigācijas sistēmas, skatās satelīta televīziju, ceļo pa zemes, jūras vai gaisa ceļiem vai izņem naudu no bankomāta, viņi izmanto kosmosa pakalpojumus. Tāpēc ar piemērotu informēšanas kampaņu ir jāgādā par to, lai iedzīvotāji apzinātos, ka Eiropas darbības kosmosa jomā ir būtiski svarīgas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus un rada priekšrocības viņu drošībai.

4.10.

Tāpat vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

4.11.

Kā norāda Komisija, kosmosa nozare saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar tās nepietiekamo spēju pieņemt darbā piemērotu personālu. EESK uzskata, ka kosmosa zinātne būtu jāiekļauj izglītības sistēmā un būtu jāveicina dalībvalstu augstskolu izpratne par nepieciešamību piedāvāt kosmosa inženierijas maģistra grādu.

4.12.

Starptautiskā līmenī Eiropas kosmosa nozarei būs jārisina ļoti spēcīgas konkurences problēma, ņemot vērā, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Lielie Eiropas dalībnieki savas darbības lielākoties veic ārpus Eiropas. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

4.13.

Kā norāda Komisija, kosmoss ir daļa no globālās vērtību ķēdes, kuru skar ievērojamas pārmaiņas, kas paplašina kosmosa nozares tradicionālās robežas. Tā sauktais “jaunais kosmoss” (New Space –komerciālais kosmosa tehnoloģiju sektors) rada apvērsumu kosmosa nozarē ne tikai no tehnoloģiju, bet arī no darījumdarbības modeļa aspekta. Tāpēc ļoti svarīgi ir, ka ES aktīvi atbalstītu visu kosmosa nozari, jo īpaši pētniecību un izstrādi, jaunuzņēmumus un biznesa inkubatorus, kas darbojas šajā nozarē. EESK ir sarūgtināta, ka izskatāmajā regulā Komisija tikai paziņo, ka kosmosa programma atbalsta uzņēmumu sadarbību kosmosa centru veidā, kuri valsts un reģionālā līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, neko nenorādot par šādu centru darbību un finansējumu.

Šāds “jaunā kosmosa” projekts varētu ietvert kosmosa resursu ekonomikas (space mining) izvēršanu ar mērķi iegūt un atgūt dabas resursus ārpus Zemes orbītas. Piemēram, asteroīdi var saturēt niķeli, platīnu, dzelzi un kobaltu. NASA ir novērtējusi asteroīdu joslas (kas ietver vairāk nekā miljonu asteroīdu starp Marsu un Jupiteru) vērtību 700 kvintiljonu dolāru apmērā. Šos resursus varētu vai nu nogādāt uz Zemes, vai izmantot kosmosā kā satelītu enerģiju vai arī bāžu būvēšanai, no kurām varētu veikt tālāku kosmosa izpēti.

4.14.

Luksemburga ir otrā valsts pasaulē pēc ASV, kura ir noteikusi tiesisko regulējumu (ko daži apstrīd), ar kuru ļauj pētīt un komerciāli izmantot kosmosa resursus. Arī EIB ir iesaistījusies projektā kā padomdevēja, tāpat kā EKA, kura plāno sniegt atzinumus un norādījumus, izmantojot savu dienestu finanšu konsultācijām inovācijas jomā.

4.15.

EESK uzskata, ka Savienībai no tehnoloģiskā, finansiālā un juridiskā aspekta būtu ciešāk jāiesaistās pētniecībā par kosmosa resursu ekonomiku (space mining) un jāraugās, ka projekts saglabātu nepārprotamu ES vērtību, ņemot vērā to, ka tajā jau ir iesaistījušās citas amerikāņu, arābu vai Āzijas organizācijas vai uzņēmumi.

4.16.

Ja Eiropa vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. Atkārtoti izmantojamas vadāmas raķetes ir īpaši daudzsološs progress, kas samazinās izmaksas un rotācijas laiku starp palaišanas reizēm. Komerciālajā tirgū konkurence ir spēcīga un dažkārt negodīga. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un palaišanas infrastruktūras, ievērojot būtiski svarīgo aspektu saglabāt Eiropas neatkarību piekļuvē kosmosam.

4.17.

Pat ja saskaņā ar LESD visām dalībvalstīm ir kompetence noteikt vispārējas nozīmes pakalpojumus, tas nekādā mērā neatceļ ES kompetences savā līmenī noteikt šādus pakalpojumus, ja tas šķiet nepieciešams, lai īstenotu ES mērķus. EESK aicina Kopienas iestādes atzīt vispārējas nozīmes Kopienas pakalpojumu esamību un nepieciešamību jomās, kurās ES rīcība ir efektīvāka, lai sasniegtu tās mērķus, kā tas nepārprotami ir kosmosa nozares gadījumā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  EKA ir 22 dalībvalstis. EKA valdē ir pārstāvētas valstu struktūras, kas ir atbildīgas par kosmosu šādās valstīs: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Kanāda arī piedalās valdē, kā arī dažos projektos sadarbības nolīguma ietvaros. Slovēnija ir asociētā locekle. Sadarbības nolīgumu ar EKA ir noslēgušas šādas septiņas citas ES dalībvalstis: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva un Slovākija.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/56


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās”

(COM(2018) 378 final – 2018/203 (COD))

un b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”)”

(COM(2018) 379 final – 2018/204 (COD))

(2019/C 62/09)

Ziņotājs

Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Apspriešanās

a)

Eiropas Parlaments, 10.9.2018.

b)

Eiropas Parlaments, 10.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

184/0/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ņem vērā Komisijas priekšlikumus par Pierādījumu iegūšanas regulas un Dokumentu izsniegšanas regulas grozījumiem.

1.2.

EESK aicina Komisiju ņemt vērā šajā dokumentā, konkrētāk, 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.9., 5.10., 6.3., 6.4. un 6.6. punktā, iekļautos apsvērumus attiecībā uz tās priekšlikumiem, jo bez patiesas tiesiskuma telpas nevar tikt pilnībā izmantotas vienotā tirgus sniegtās brīvības.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Lai Eiropas Savienībā (ES) izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 81. pants paredz pamatu tā sauktās tiesu iestāžu sadarbības izvēršanai civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, piešķirot ES pilnvaras, kas tai dod iespēju pieņemt pasākumus dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai.

2.2.

Ja tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, tiesiskais regulējums ļauj pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu, to izpildi un sadarbību pierādījumu iegūšanā.

2.3.

Lai reglamentētu dalībvalstu savstarpējo tiesisko palīdzību, ES aizstāja Hāgas konvencijās paredzētās sistēmas ar šādiem apstiprinātiem juridiskiem instrumentiem:

2.3.1.

Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (1) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk “Pierādījumu iegūšanas regula”), kas apstiprināta pēc Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīvas un ko piemēro visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju.

2.3.2.

Ar šo regulu tiek izveidota ES mēroga sistēma, kā ātri un tiešā veidā no vienas tiesas otrai nodot pierādījumu iegūšanas un izpildes pieprasījumus, un ir paredzēti precīzi noteikumi par šādu pieprasījumu formu un saturu. Ar regulu ieviesta sistēma divpusēja tiešai saziņai starp tiesu iestādēm, aizstājot iepriekšējo, kas paredzēja, ka vienas dalībvalsts tiesu iestāde pieteikumus sūta otras dalībvalsts centrālajai iestādei.

2.3.3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (turpmāk “Dokumentu izsniegšanas regula”), ko piemēro visās dalībvalstīs (3).

2.3.4.

Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai tajā. Tomēr to nepiemēro nedz nodokļu, muitas un administratīvos jautājumos, nedz jautājumos saistībā ar valsts atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

2.4.

EESK vienmēr ir atbalstījusi kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi Eiropas Savienībā, kas, starp citu, paredz pieņemt pasākumus tiesu iestāžu sadarbības un civillietu jomā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi netiek aizkavēti vai atturēti izmantot savas tiesības dalībvalstu tiesu sistēmu nesaderības vai sarežģītības dēļ.

2.5.

Jebkurā gadījumā, lai izveidotu Eiropas tiesiskuma telpu, noteikti ir jāuzlabo tiesu sadarbība, un tāpēc ir jāvienkāršo un jāpaātrina procedūras, lai novērstu darbības traucējumus un kavēšanos.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.

Komisijas priekšlikumos ir paredzēts grozīt abas spēkā esošās regulas par pierādījumu iegūšanu un dokumentu izsniegšanu.

3.2.   Pierādījumu iegūšanas regulas grozījumu priekšlikums

3.2.1.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot brīvības, drošības un tiesiskuma telpas un iekšējā tirgus darbību, gādājot par pierādījumu ātrāku un efektīvāku pārrobežu iegūšanu.

3.2.2.

Priekšlikuma mērķis ir pielāgot regulu tehniskajai attīstībai, izmantojot digitalizācijas priekšrocības, nosakot par pienākumu saziņu un dokumentu apmaiņu pēc noklusējuma veikt elektroniski un ievērojot datu aizsardzību un privātumu, kā arī nesamazinot pušu procesuālās tiesības. Tāpēc sistēmā jāietver decentralizēta struktūra, kas nodrošina tiešu saziņu starp galalietotājiem.

3.2.3.

Priekšlikums mudina izmantot mūsdienīgas pierādījumu iegūšanas metodes, piemēram, videokonferences, ja personai jāsniedz liecība, atrodoties citā dalībvalstī. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pierādījumu tiešās iegūšanas atbilstošāku, biežāku un ātrāku izmantošanu, uzklausot lieciniekus, lietas dalībniekus vai ekspertus gadījumos, kad šo personu domicils atrodas citā dalībvalstī.

3.2.4.

Tas novērš juridiskos šķēršļus, kas kavē elektronisku (digitālu) pierādījumu pieņemšanu. Priekšlikumā ir paredzēts savstarpēji atzīt digitālos pierādījumus. Tas ne tikai samazinās procesuālo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī ierobežos iespējas noraidīt elektroniskus pierādījumus.

3.2.5.

Tajā ir ierosināts risināt problēmu par termina “tiesa” atšķirīgu interpretāciju, jo tas pašlaik nav definēts Regulā par pierādījumu iegūšanu. Priekšlikumā iekļauts nolūks novērst nenoteiktību šajā sakarā.

3.2.6.

Priekšlikums ir saderīgs ar citiem ES instrumentiem tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās, un tas nav šķērslis informācijas apmaiņai, ko iestādes var veikt saistībā ar spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (4) un uzturēšanas pienākumu jomā (5), pat ja minētajai informācijai ir pierādījuma spēks, līdz ar to iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, drīkst pēc saviem ieskatiem izvēlēties vispiemērotāko metodi.

3.2.7.

Tiek reglamentēta iespēja iegūt pierādījumus no dalībvalsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem citā dalībvalstī un teritorijā, kurā viņi veic savu darbību, iepriekš neiesniedzot pieprasījumu konkrētās dalībvalsts galvenajai vai kompetentajai iestādei.

3.2.8.

Lai nodrošinātu digitālu pierādījumu savstarpēju atzīšanu, šādus pierādījumus, kas iegūti kādā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesībām, nedrīkstētu neatzīt par pierādījumiem citās dalībvalstīs tikai tāpēc, ka tie ir digitāli.

3.2.9.

Lai ieviestu vai atjauninātu izmaiņas pielikumu standarta veidlapās, ir paredzēta pilnvaru deleģēšana Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu.

3.3.   Regula par dokumentu izsniegšanu

3.3.1.

Šīs regulas noteikumu galvenais mērķis ir izveidot vienotus kanālus dokumentu pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz otru, lai vienas dalībvalsts dokumentus varētu izsniegt citā dalībvalstī. Tāpēc īpaši noderīga ir bijusi Eiropas Savienības Tiesas (EST) izklāstītā pieredze pašreizējās regulas piemērošanā un tiesu praksē.

3.3.1.1.

Regulas piemērošanas joma ir grozīta, lai gan pašreizējā daļa, kas attiecas uz ārpustiesas dokumentiem, ir saglabāta. Savukārt attiecībā uz tiesas dokumentiem regulu piemēro visās situācijās, kad adresāta pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī.

3.3.1.2.

Šis jaunais standarts, kas paredz, ka visi dokumentu izsniegšanas gadījumi ir obligāti iekļaujami regulas darbības jomā, ja adresāta pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, attiecas tikai uz to dokumentu izsniegšanu, ar kuriem uzsākta vai ierosināta tiesvedība. Attiecībā uz turpmākiem tiesas dokumentu izsniegšanas gadījumiem tiesvedības gaitā papildu aizsardzība nav tik būtiska.

3.4.

Dokumentu nosūtīšana un apmaiņa starp nosūtītājām un saņēmējām iestādēm ir jāveic elektroniski, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, ko veido valstu IT sistēmas, kuras savstarpēji savieno droša un uzticama komunikācijas infrastruktūra, lai arī ir iespēja izmantot alternatīvas (tradicionālas) saziņas metodes neparedzamas un ārkārtējas IT sistēmas darbības pārtraukšanas gadījumā.

3.5.

Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm jāsniedz palīdzība, nosakot saņēmēja atrašanās vietu citā dalībvalstī, un šajā nolūkā piedāvā trīs alternatīvas iespējas:

juridiska palīdzība, izmantojot dalībvalstu izraudzītas iestādes,

valsts reģistru pieejamības nodrošināšana, izmantojot e-tiesiskuma portālu,

vai detalizētas informācijas sniegšana e-tiesiskuma portālā par pieejamajiem instrumentiem personu atrašanās vietas noteikšanai to teritorijās.

3.6.

Ārvalstu personām, kuras piedalās tiesvedībā, var tikt izvirzīta prasība iecelt pārstāvi, kuram to vārdā tiktu izsniegti tiesvedības dokumenti dalībvalstī, kurā notiek tiesvedība.

3.7.

Priekšlikums uzlabo procedūru par adresāta tiesībām atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav sagatavots vai tulkots atbilstošā valodā.

3.8.

Priekšlikumā paredzēts, ka pasta pakalpojumu sniedzējiem, izsniedzot dokumentus pa pastu saskaņā ar regulu, jāizmanto īpašs paziņojums (apstiprinājums par saņemšanu). Tiek ieviests arī minimālais standarts attiecībā uz personām, kuras uzskatāmas par atbilstošiem “aizstājošajiem saņēmējiem”, ja pasta pakalpojumu sniedzējs nevar nodot dokumentu adresātam personiski.

3.9.

Priekšlikums ievieš elektronisku dokumentu izsniegšanu kā papildu alternatīvu izsniegšanas metodi saskaņā ar regulu.

3.10.

Attiecībā uz atbildētāja neierašanās gadījumiem tiek ieviesti divi būtiski jaunumi:

a)

tiesvedībā iesaistītajai tiesai ir pienākums nosūtīt brīdinājuma ziņojumu par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai par aizmugurisku spriedumu uz klāt neesošā atbildētāja pieejamo lietotāja kontu;

b)

tiklīdz pagājuši divi gadi no aizmuguriska sprieduma pasludināšanas dienas, valsts tiesību aktu noteikumus, kas ļauj izmantot ārkārtas palīdzību pēc pārsūdzības termiņa beigām, nevar piemērot saistībā ar minētā sprieduma atzīšanas un izpildes apstrīdēšanu citā dalībvalstī.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par Pierādījumu iegūšanas regulas un Dokumentu izsniegšanas regulas grozījumiem, jo tie atvieglo tiesu iestāžu integrāciju dalībvalstīs, izveidojot vienotus kanālus to attiecīgajās piemērošanas jomās.

4.2.

Abi priekšlikumi veicina labāku Eiropas Savienības tiesu iestāžu sadarbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu (LESD 81. pants), lai stiprinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (LESD 3. panta 2. punkts un 67. pants) un izveidotu iekšējo tirgu (LESD 26. pants).

4.3.

Kopumā Komisijas ierosinātā tiesiskā regulējuma pieņemšanai un piemērošanai objektīvi būtu jāpalīdz novērst vairākus neredzamus šķēršļus, kas tieši ietekmē gan dalībvalstu valstspiederīgo, gan ES iedzīvotāju dzīvi, kā arī Eiropas Savienībā strādājošu uzņēmumu komercdarbību.

4.4.

Lai nodrošinātu tiesas pieejamību un taisnīgu tiesu, ir būtiski, lai šo divu priekšlikumu noteikumi tiktu piemēroti tiesvedībā ar pārrobežu elementiem un to darbība būtu pienācīga.

4.5.

Priekšlikumi atbilst arī digitālā tirgus stratēģijai e-pārvaldes jomā, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību veikt pasākumus, lai modernizētu valsts pārvaldi un īstenotu pārrobežu sadarbspēju, veicinot mijiedarbību ar iedzīvotājiem.

4.6.

Priekšlikumi vairo juridisko noteiktību un līdz ar to palīdz samazināt aizkavēšanos un nevajadzīgu izmaksu rašanos iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī rod risinājumu trūkumiem pušu procesuālo tiesību aizsardzībā, cenšoties novērst neaizsargātību saskaņā ar tā saukto pušu līdztiesību principu.

4.7.

Jānorāda, ka noteikums par deleģētajiem aktiem, lai atjauninātu un grozītu abu regulas priekšlikumu pielikumu, neatbilst EESK nostājai (6) šajā sakarā, jo priekšlikumā paredzēts, ka deleģēšana notiek nenoteiktā laikposmā, neraugoties uz to, ka deleģēto aktu pieņemšana tiek noteikta konkrētā laikā.

4.8.

Visbeidzot EESK uzskata, ka bez patiesas tiesiskuma telpas nevar pilnībā izmantot vienotā tirgus pamatā esošās brīvības.

5.   Vispārīgas piezīmes par Pierādījumu iegūšanas regulu

5.1.

Pierādījumu iegūšanas regulas ierosinātie grozījumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu elektronisko saziņu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, samazinot papīra lietošanu, izmaksas un laiku, un lai izmantotu videokonferences liecību uzklausīšanai citā dalībvalstī, nesamazinot pušu procesuālās tiesības.

5.2.

Lai arī šis priekšlikums paredz attiecīgo tiesu iestāžu rūpīgu un efektīvu rīcību un stingru lojālas sadarbības un savstarpējas atzīšanas principu ievērošanu – ar pēdējo tieši atsaucoties uz to, ka ir jānovērš elektronisko pierādījumu spēka liegšana (priekšlikuma ceturtais apsvērums un 18.a pants), nav paredzēts neviens noteikums attiecībā uz gadījumiem, kad ir atteikums no pieprasījuma saņēmējas tiesu iestādes puses saistībā ar:

nepamatotu kavēšanos,

pamatojuma trūkumu vai

nepietiekamu pamatojumu.

Šie gadījumi praksē ir saistīti ar nespēju nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību, un būtu jāmeklē risinājums, lai nodrošinātu, ka šādi gadījumi nenotiek.

5.2.1.

Šis apstāklis ir būtisks pašreizējā ES tiesību sistēmā, kurā vienkāršu atteikumu, ko sniedz tiesa, kurai ir pienākums iesniegt prejudiciālu nolēmumu izskatāmajā lietā Eiropas Savienības Tiesai, varētu uzskatīt par nopietnu to valsts pienākumu pārkāpumu, kas izriet no ES tiesību aktiem (7).

5.2.2.

Ir vairākas situācijas, kurās pieprasījuma saņēmēja tiesa var nopietni kaitēt atbildētāju tiesībām, ja tā pienācīgi nesadarbojas, it īpaši tiesību aizsardzības jomā, pamatojoties uz atrunām par valstu suverenitāti, valsts drošību, sabiedrisko kārtību utt. (sk. ES līguma 4. panta 2. punktu), vai ja ir atšķirības, ko rada atšķirīga dalībvalstu procesuālā prakse.

5.2.3.

Iepriekš minētā situācija rodas, piemēram, pirmstiesas izmeklēšanā, jo 23. pants 1970. gada 18. marta Hāgas konvencijā par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās ļauj konvencijas dalībvalstīm ieviest atrunu par suverenitāti, lai noraidītu tiesiskās palīdzības lūgumus, kas iesniegti pirmstiesas posmā (pēc prasības iesniegšanas, bet pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas).

5.2.4.

Pašreizējā Regula (EK) Nr. 1206/2001, kaut arī tajā nav skaidri aplūkots šis jautājums, to izslēdz no piemērošanas jomas, kā tas izriet no Padomes 2001. gada 4. jūlija deklarācijas Nr. 54/01 (dok. Nr. 10571/01, 1. lpp.).

5.2.5.

Dažkārt nepamatota kavēšanās var būt saistīta ar saņēmēju iestāžu nepietiekamu tehnisko kvalifikāciju vai tehnoloģisko infrastruktūru darbības traucējumiem. Lai pēc iespējas novērstu un izskaustu šādas situācijas, priekšlikumā būtu jāparedz tādi noteikumi, kas dalībvalstīm pieprasa nodrošināt to tiesu iestāžu elektroniskās vides atjaunināšanu un tehnoloģisko infrastruktūru pielāgošanu.

5.3.

Būtu jāprecizē arī daži priekšlikuma noteikumi. Piemēram, 1. panta 4. punkts paredz, ka par tiesu ierobežojoši uzskata “jebkuru kādas dalībvalsts tiesu iestādi, kura ir kompetenta iegūt pierādījumus” saskaņā ar šo regulu.

5.3.1.

Lai gan šajā definīcijā varētu iekļaut valsts notārus, tas neietver privātās šķīrējtiesas – ieguldījumu šķīrējtiesas, komercšķīrējtiesas, šķīrējtiesas patēriņa jomā vai jebkuras šķīrējtiesas, kas izskata citas lietas.

5.3.2.

Tādējādi šķīrējtiesu lielā nozīme dalībvalstu un trešo valstu komercdarbībā un saimnieciskajā darbībā netiek atzīta.

5.3.3.

Šajā sakarā var rasties nopietnas lis pendens situācijas vai problēmas, kuras saistītas ar to, ka to lēmumus izpilda dalībvalstu pieprasījuma saņēmējas tiesas (piemēram, paralēlās tiesvedības aizliegums jeb anti-suit injunction), kas var veicināt juridisko nenoteiktību.

5.3.4.

Protams, šī ierobežojošā “tiesas” jēdziena definīcija ir saskaņota ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, kas parasti neatzīst privātu šķīrējtiesu tiesas statusu (8).

5.3.5.

EESK uzskata, ka, automātiski piemērojot šo Eiropas Tiesu praksi priekšlikumā izskatītajā jomā, var rasties situācija, kad netiek atzīti šķīrējtiesu lēmumi vai pieprasījuma saņēmēja tiesa atsakās sadarboties, kas dažos gadījumos var atstāt ieinteresētās puses bez aizsardzības.

5.3.6.

Tomēr šis novērtējums nav attiecināms uz šķīrējtiesas klauzulām starp ieguldītāju un valsti, kas paredzētas divpusējos ieguldījumu līgumos, jo tās nav savienojamas ar ES tiesību aktiem un tām nav tiesisku seku, ciktāl tās ir nelikumīgas, jo pārklājas ar vienotā tirgus noteikumiem un rada diskrimināciju starp ieguldītājiem Eiropas Savienībā, saskaņā ar EST judikatūru, kas formulēta spriedumā Achmea lietā (9).

5.4.

Savukārt 17. panta b) punktā atzīta dalībvalsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvju spēja veikt pierādījumu iegūšanu bez iepriekšēja pieprasījuma tajā dalībvalstī, kurā tie ir akreditēti. Šīs tiesības aprobežojas ar to dalībvalstu valstspiederīgo liecību pieņemšanu vai viņu brīvprātīgu nopratināšanu, kuru viņi pārstāv, saistībā ar tiesvedību, kurā šīs dalībvalsts tiesa ir kompetenta.

5.5.

Būtu lietderīgi, ja šo ierēdņu priekšlikumā paredzētos juridiskās palīdzības uzdevumus varētu paplašināt, tos pielāgojot pašreizējam stāvoklim Eiropas Savienībā, it īpaši saistībā ar dalībvalstu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, kā arī uzņēmumu dibināšanas brīvību. Līdz ar to šo ierēdņu praksi tiesā varētu attiecināt arī uz ārzemniekiem bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas vai uzņemošās valsts valstspiederīgajiem, ja to ir atļāvusi minētā valsts.

5.6.

Arī EESK piekrīt, ka ir ļoti svarīgi noteikt pienākumu palīdzēt nosūtītājai dalībvalstij atrast tās personas adresi, kurai tiesas vai ārpustiesas dokuments jāizsniedz citā saņēmējā dalībvalstī, ja adrese nav zināma.

5.7.

Saistībā ar izskatāmo priekšlikumu ir jāpiemin ES Tiesiskuma programma laikposmam līdz 2020. gadam, kuras mērķis ir stiprināt pamattiesības, tostarp civilprocesuālās tiesības.

5.8.

Šajā sakarā priekšlikuma digitalizācijas pasākumos ir ņemtas vērā datu aizsardzības un privātuma prasības elektroniskajā apmaiņas sistēmā starp attiecīgajām tiesu iestādēm, piemēram, iepriekš noteikta sistēmas lietotāju kopuma izveidošana (tikai tiesas un dalībvalstu tiesu iestādes).

5.9.

Tomēr, lai gan paredzams, ka uzbrukumi šīm elektroniskajām infrastruktūrām nākotnē palielināsies – risks, kas var pieaugt, veicot starpsavienojumu starp attiecīgajām datorsistēmām –, nav paredzēti noteikumi par to, kā notiktu atbildības sadalīšana, ja kiberuzbrukumu vai datorsistēmas kļūmes un atteices gadījumā izdodas izplatīt konfidenciālu informāciju vai pat iznīcināt tiesvedības pierādījuma elementus.

5.10.

Līdz ar to var rasties nopietns kaitējums indivīdu tiesībām, ja nav paredzamu veidu, kā pieprasīt vainīgo atbildību, vai arī var notikt tas, ka pašiem indivīdiem ir jāuzņemas kaitējuma sekas, ja kaitējuma radītāji atsaucas uz force majeure esamību.

6.   Vispārīgas piezīmes par Dokumentu izsniegšanas regulas priekšlikumu

6.1.

EESK uzskata, ka Dokumentu izsniegšanas regulas priekšlikums uzlabos un paātrinās tiesvedību, jo tas vienkāršos un veicinās sadarbības mehānismus dokumentu izsniegšanas jomā. Tas uzlabos tiesvedību lietās, kurās ir pārrobežu elementi, stiprinās civilprocesuālās tiesības un palielinās dalībvalstu tiesu sistēmu savstarpējo uzticēšanos.

6.2.

Ar šo priekšlikumu tiek mēģināts novērst lēnumu un noteikto termiņu biežo neievērošanu – situācijas, kas rodas saistībā ar to, ka dokumentus pārsūta kompetentās iestādes, – nosakot par pienākumu dokumentus pārsūtīt elektroniski. Tāpat arī priekšlikums nostiprina saņēmēja tiesības uz aizstāvību, izmantojot dažādus īpašus kompetento iestāžu iejaukšanās pasākumus, ņemot vērā nenoteiktību, kas rodas no dokumenta nepieņemšanas, vai gadījumos, kad spriedumi ir pieņemti aizmuguriski.

6.3.

Ir vērts atzīmēt šā priekšlikuma subjektīvā un materiālā pielietojuma plašo klāstu, jo tas attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ietver visus uzņēmējus, arī mikrouzņēmumus, un pieļauj tikai skaidri noteiktus izņēmumus (1. panta 1. un 3. punkts).

Visas valodu versijas būtu jāsaskaņo, lai precizētu, ka ierosinātā regula attiecas ne tikai uz dokumentu, uz kura pamata tikusi uzsākta procedūra, bet arī uz visiem tiesvedības dokumentiem, kas saistīti ar konkrēto procesu.

6.4.

EESK atbalsta garantijas un aizsardzības pasākumus, kas noteikti, lai adresāts saņemtu “atteikumu pieņemt dokumentu”, un saņēmējas iestādes pienākumu par to informēt. No otras puses, lai līdzsvarotu tiesvedības pušu tiesības, atbildētājam ir pilnībā jāpārzina dokuments, kas ierosina tiesvedību, tādēļ šķiet lietderīgi, ka valodu režīms ietver valodu, kuru saprot adresāts, vai arī tā ir kāda no oficiālajām valodām dokumenta izsniegšanas vietā.

6.5.

Pamatots šķiet noteikums par papildu paziņošanas līdzekļiem attiecībā uz dokumentu izsniegšanu pa pastu, paziņojumiem, ko nepastarpināti sniedz tiesu iestāžu pārstāvji, ierēdņi vai citas prasības saņēmējas dalībvalsts kompetentās personas, kā arī elektroniski izsniegtiem dokumentiem.

6.6.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi nodrošināt un garantēt gan tiesas, gan ārpustiesas dokumentu integritāti un mērķi.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001/EK (2001. gada 28. maijs) (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).

(3)  Saskaņā ar tā dēvēto paralēlo nolīgumu ar Dāniju (OV L 300, 17.11.2005., 55. lpp.). Savukārt Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar Līguma Protokola Nr. 21 3. pantu toreiz paziņoja par vēlmi piedalīties abu regulu pieņemšanā un piemērošanā.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) (OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.).

(6)  OV C 288, 31.8.2017., 29. lpp.; OV C 345, 13.10.2017., 67. lpp..

(7)  Skatīt ģenerāladvokāta Wathelet secinājumus lietā C-416/17, Eiropas Komisija pret Francijas Republiku, 95.–103. punkts.

(8)  Piemēram, šādās lietās: Nordsee 102/81(1982), 10.–13. punkts; Eco Swiss C-126/97(1999), 34. punkts; Denuit y Cordier C-125/04(2005), 13. punkts; Gazprom C-536/13(2015), 36. punkts; Achmea C-284/16(2018), 45.–49. punkts, u. c.

(9)  Spriedums Achmea lietā C-284/16 2018. gada 6. martā (ECLI:EU:C:2018:158).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/63


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu”

(COM(2018) 386 final – 2018/0211 (COD))

(2019/C 62/10)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Apspriešanās

Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

193/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar ko izveido jaunu Krāpšanas apkarošanas programmu, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu savstarpēju administratīvo palīdzību starp dalībvalstu muitas dienestiem.

1.2.

Pozitīvi ir tas, ka jaunās Krāpšanas apkarošanas programmas pamatā ir iepriekšējā programma Hercule III un ka tā cenšas pilnveidot Hercule III rezultātus, ņemot vērā praktisko pieredzi, kas gūta šajā laikā, jo īpaši attiecībā uz pieejamo datu plašāku analīzi, kā arī uz efektīvu kombināciju starp Hercule sistēmu, kā arī Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu un (KAIS) un Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (PPS).

1.3.

EESK cer, ka Eiropas Savienība sekmēs starptautiskās sadarbības veidus krāpšanas apkarošanas jomā, lai tādējādi izstrādātu efektīvu un koordinētu reakciju uz problēmām, kas šobrīd sniedzas pāri valstu un pat kontinentu robežām un kuras jārisina, izstrādājot efektīvas visaptverošas sadarbības metodes starp dažādām kompetentajām iestādēm.

1.4.

EESK iesaka Komisijai paredzēt atbilstīgus ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās krāpšanas apkarošanai, sākot ar mākslīgo intelektu, kas varētu ievērojami uzlabot nelikumīgu darbību apkarošanu.

1.5.

Līdztekus šiem ieguldījumiem ir jānodrošina atbilstoša apmācība darbiniekiem, kas nodarbināti cīņā pret krāpšanu iesaistītajās publiskajās iestādēs. Ņemot vērā nelegālās tirdzniecības tendences, svarīgi ir, ka kvalifikācijas celšana tiek konkrēti īstenota, izmantojot jaunās tehnoloģijas apvienojumā ar to personu pienācīgu apmācību, kas ir iesaistītas apkarošanā.

1.6.

Tā kā tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme krāpšanas apkarošanā, EESK ierosina papildus izpildes rādītājiem, kas iekļauti Komisijas priekšlikumā, paredzēt vēl citus rādītājus, kuri ļauj izmērīt, vai ir uzlabojusies nodokļu iestāžu spēja izmantot jaunas digitālas tehnoloģijas un tehnoloģijas saistībā ar mākslīgo intelektu, lai apkarotu krāpšanu, kas skar ES intereses.

1.7.

No politiskā aspekta raugoties, EESK uzskata, ka ES iestādes varētu labāk cīnīties pret krāpšanu, piemēram, veicot papildu pasākumus to tiesību aktu un nodokļu noteikumu saskaņošanai, kurus piemēro dažādās valstu jurisdikcijās. Faktiski ir iespējams, ka nodokļu un tiesisko noteikumu pārāk liela atšķirība dažādās iekšējā tirgus dalībvalstīs varētu veicināt nelikumīgu rīcību, kuras mērķis būtu izmantot pastāvošās normatīvās atšķirības (piemēram, karuseļveida krāpšana PVN jomā), lai tādējādi, iespējams, tieši vai netieši kaitētu ES budžetam vai, vispārīgāk runājot, Eiropas vienotā tirgus konsolidācijai.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Ar ES budžetu saistītās krāpšanas apkarošanas pašreizējā sistēmā ir paredzēti šādi pasākumi: i) izdevumu programma Hercule III attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kura ietekmē ES finanšu intereses; ii) Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (KAIS), ko veido virkne muitas IT lietojumprogrammu, kuras pārvalda Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/972; iii) Pārkāpumu pārvaldības sistēma (PPS), kas ir elektroniskas saziņas rīks, kurš atvieglo dalībvalstu pienākumu ziņot par konstatētiem pārkāpumiem.

2.2.

Šajā atzinumā izskatāmā jaunā Krāpšanas apkarošanas programma lielā mērā balstīsies uz iepriekšējo programmu Hercule III ar dažiem uzlabojumiem, piemēram, iespēja finansēt jaunas iniciatīvas (piemēram, datu analīzes jomā) un efektīvāk apvienot šo programmu ar KAIS un PPS sistēmu.

2.3.

Krāpšanas apkarošanas programmai ir šādi divi vispārīgi mērķi: i) ES finansiālo interešu aizsardzība; ii) atbalsts ne vien dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējai palīdzībai, bet arī šo iestāžu un Komisijas sadarbībai ar mērķi nodrošināt muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

2.4.

Turklāt programmā ir paredzēti šādi trīs konkrēti mērķi, kas ir tieši saistīti ar vispārīgajiem mērķiem: i) novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citādu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē ES finanšu intereses; ii) atbalstīt ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem; iii) nodrošināt rīkus informācijas apmaiņai un darbību atbalstam savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

2.5.

Programmas finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 181,207 miljoni euro, kas iedalīti šādi: i) 114,207 miljoni euro krāpšanas, korupcijas un citādas nelikumīgas rīcības, kas ietekmē ES finanšu intereses, novēršanai un apkarošanai; ii) 7 miljoni euro paredzēti, lai atbalstītu ziņošanu par pārkāpumiem, tostarp par krāpšanu, kas attiecas uz Savienības budžeta dalītās pārvaldības un pirmspievienošanās palīdzības fondiem; iii) 60 miljoni euro informācijas apmaiņas un darbību atbalsta rīku nodrošināšanai savstarpējas administratīvās palīdzības jomā muitas un lauksaimniecības jautājumos.

2.6.

Jaunās programmas īstenošana notiks jaunā juridiskā kontekstā, ko raksturo svarīgas pārmaiņas, jo īpaši saistībā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi, kurai būs nozīmīga un, cerams, efektīva loma un kurai būtu ne tikai jāīsteno Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, izmantojot krimināltiesības, bet arī jānodrošina Eiropas Savienības un tās pilsoņu finanšu interešu lielāka aizsardzība.

2.7.

Regulu, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu, izstrādāja pēc Komisijas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ņemot arī vērā ekspertu grupas ieteikumus, un tai ir stabils, Līgumos noteikts juridiskais pamats (LESD 325. un 33. punkts).

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar ko izveido jaunu Krāpšanas apkarošanas programmu, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu savstarpēju administratīvo palīdzību starp dalībvalstu muitas dienestiem.

3.2.

Būtiski ir īstenot LESD 325. pantu un 33. pantu, izmantojot piemērotus instrumentus un pienācīgu koordināciju starp valstu un Eiropas iestādēm, kā par to liecina iepriekšējos gados pieņemtie pasākumi, kas ļāva atgūt ES budžetā lielas summas, kaut arī Komisija norāda, ka ir grūti precīzi aplēst atgūtās summas.

3.3.

Tirgu globalizācija, arvien pieaugoša preču un personu mobilitāte un aizvien plašāka jauno komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sekmē to, ka strauji palielinās pārrobežu darījumu skaits un digitālajās platformās notiekošās tirdzniecības apjoms. Tas sniedz lielas iespējas izaugsmei un tirgu attīstībai, taču rada arī vajadzību ātri un pastāvīgi atjaunināt nelikumīgu darbību kontrolēšanas metodes, kā arī tiesību aktus par krāpšanas un muitas kontroļu dažādu apiešanas veidu apkarošanu.

3.4.

Tādēļ svarīgi ir, lai publisko iestāžu reakcija uz arvien sarežģītākiem krāpšanas veidiem mainītos līdzi laikam gan attiecībā uz izpildes efektivitāti, gan no tehnoloģiskā aspekta, gan ņemot vērā faktisko sadarbību starp dažādām valstu iestādēm, kuru rīcībai jābūt koordinētai un sinerģiskai.

3.5.

Sakarā ar krāpšanas starptautisko raksturu un to, ka, pateicoties tehnoloģijām, var ātri izvērst nelikumīgas darbības (piemēram, iespēja viegli pārskaitīt kapitālu no nelikumīgas darbības), ir nepieciešams attīstīt arvien intensīvāku sadarbību starp iestādēm pasaules mērogā. EESK cer, ka Eiropas Savienība sekmēs starptautiskās sadarbības veidus krāpšanas apkarošanas jomā, lai tādējādi izstrādātu efektīvu un koordinētu reakciju uz problēmām, kas šobrīd sniedzas pāri valstu un kontinentu robežām.

3.6.

Pozitīvi ir tas, ka jaunās Krāpšanas apkarošanas programmas pamatā ir programma Hercule III un ka tā cenšas pilnveidot iepriekš sasniegto, ņemot vērā praktisko pieredzi, kas gūta pa šo laiku, jo īpaši attiecībā uz pieejamo datu plašāku un rūpīgāku analīzi, kā arī uz efektīvu kombināciju starp Hercule sistēmu, kā arī KAIS un PPS sistēmu.

3.7.

Šobrīd, pateicoties muitas savienībai, kas ir ES ekskluzīva kompetence LESD 3. panta nozīmē, ir sasniegti būtiski rezultāti noteikumu saskaņošanas, kontroļu efektivitātes un sankciju atturošās ietekmes jomā. Svarīgi ir šos rezultātus papildināt ar efektīvu ES finanšu interešu aizsardzību; tas citastarp nozīmē to, ka jāturpina arvien intensīvāk strādāt pie tā, lai ciešā dialogā ar Komisiju stiprinātu dalībvalstu sadarbību muitas jomā.

3.8.

Ar jauno Krāpšanas apkarošanas programmu tie pasākumi, ar kuriem apkarot nelikumīgu rīcību, kas ietekmē ES finanšu intereses, tiks pastiprināti, piemēram, arī veicot kontroles procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu, kura iespējama, pateicoties jaunu tehnoloģiju ieviešanai saistībā ar muitas darbībām. Šajā sakarā EESK iesaka nodrošināt atbilstīga līmeņa ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās krāpšanas apkarošanai, sākot ar mākslīgo intelektu, kas, šķiet, varētu sniegt būtiskas iespējas, kuras uzlabotu publisko iestāžu darbību.

3.9.

Līdztekus šiem ieguldījumiem ir jānodrošina atbilstoša apmācība darbiniekiem, kas nodarbināti cīņā pret krāpšanu iesaistītajās publiskajās iestādēs. Ņemot vērā nelegālās tirdzniecības tendences, svarīgi ir gādāt par to, ka kvalifikācijas celšana tiek konkrēti īstenota, izmantojot jaunās tehnoloģijas apvienojumā ar to personu pienācīgu apmācību, kas ir iesaistītas cīņā pret krāpšanu un nelikumīgām darbībām un kuras ir pastāvīgi jāiesaista mācību, apmācību un kvalifikācijas celšanas pasākumos atkarībā no tā, kā attīstās tehnoloģijas, ar kurām apkaro nelikumīgas darbības.

3.10.

EESK atbalsta vispārējos un konkrētos mērķus, kuri noteikti jaunajā Krāpšanas apkarošanas programmā, taču, lai izstrādātu muitas politiku un digitālās krāpšanas apkarošanas politiku, ierosina ieviest jaunu īpašu mērķi, kas ļautu cīnīties pret krāpšanu muitas jomā, korupciju un nelikumīgām darbībām, kuras veic, izmantojot IT kanālus un jaunās tehnoloģijas.

3.11.

Svarīgi ir uzsvērt, ka muitas politikas un tehnoloģiskas krāpšanas apkarošanas politikas pielāgošana ne tikai skar jautājumu par nozares iestādēm pieejamo instrumentu un fizisko līdzekļu pielāgošanu, bet tai ir arī jākļūst par faktisku ilgtermiņa stratēģiju, kura balstās uz precīziem mērķiem, uzdevumiem un metodēm.

3.12.

Komisija neuzskatīja par vajadzīgu veikt iepriekšēju ietekmes novērtējumu, jo jaunā Krāpšanas apkarošanas programma lielā mērā ir turpinājums iepriekšējai programmai, par ko jau tika veikti ex post novērtējumi (1), kuros tā tika atzīta par lietderīgu. Lai gan EESK saprot, kāpēc tika nolemts neveikt iepriekšēju ietekmes novērtējumu, un principā uzskata par atbilstīgiem ex post novērtējumus, ko min Komisija, tā tomēr uzskata, ka svarīgi ir, lai ES īstenotā krāpšanas novēršanas un apkarošanas politika balstās uz konkrētiem un pārbaudāmiem datiem. Tā kā iepriekšēja ietekmes novērtējuma nav, šobrīd kļūst nepieciešams jauno Krāpšanas apkarošanas programmu atbalstīt ar pastāvīgiem uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas pasākumiem, kas ļauj reāli izvērtēt laika gaitā gūtos sasniegumus un panākumus.

3.13.

EESK piekrīt tam, ka ir izstrādāti trīs rādītāji, ar kuriem pārbaudīt jaunajā Krāpšanas apkarošanas programmā noteikto īpašo mērķu īstenošanu. Minētie rādītāji ir šādi: i) lietotāju apmierinātības līmenis un to dalībvalstu procentuālā daļa, kas saņem atbalstu krāpšanas, korupcijas un jebkādas citas nelikumīgas rīcības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, novēršanai un apkarošanai; ii) lietotāju apmierinātības līmenis saistībā ar Pārkāpumu pārvaldības sistēmas izmantojumu; iii) sniegtās savstarpējās palīdzības informācijas gadījumu skaits un savstarpējas palīdzības ietvaros atbalstīto darbību skaits.

3.14.

Saskaņā ar iepriekš izteikto prasību pievienot īpašu mērķi attiecībā uz nepieciešamību īstenot muitas un krāpšanas apkarošanas stratēģiju digitālās ekonomikas jomā EESK ierosina ieviest arī rādītājus, kuri ļauj izmērīt, vai ir uzlabojusies nodokļu iestāžu spēja izmantot jaunas digitālās tehnoloģijas un tehnoloģijas saistībā ar mākslīgo intelektu, lai apkarotu krāpšanu, kas skar ES intereses.

3.15.

Lai Krāpšanas apkarošanas programma darbotos efektīvi, svarīgi ir ieviestos pasākumus pienācīgi atbalstīt, piešķirot finanšu resursus. Tādēļ EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ar kuru saskaņā programmas īstenošana notiek atbilstoši gan tiešas, gan netiešas pārvaldības principam.

3.16.

EESK atbalsta to, ka ir iespēja dalībvalstīm segt izdevumus par tādas tehniskās infrastruktūras, loģistikas, IT un biroju automatizācijas resursu izveidošanu un uzturēšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kopīgu muitas operāciju un citu operatīvo darbību koordināciju; Komiteja uzskata, ka šāda iespēja atbilst vispārējai pieejai, kura izmantota regulā par jauno Krāpšanas apkarošanas programmu. Vadoties pēc tās pašas loģikas, EESK atbalsta arī iespēju finansēt izdevumus, kas attiecas uz IT infrastruktūras, programmatūras, kā arī krāpšanas novēršanai un apkarošanai paredzētu tīkla savienojumu iegādi, izpēti, izstrādi un uzturēšanu.

3.17.

Šādā kontekstā un ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto, EESK mudina Komisiju īstenot efektīvus un stingrus koordinācijas mehānismus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu visu ar ES finansiālo atbalstu iegādāto iekārtu efektivitāti un sadarbspēju tā, lai turpinātu arvien efektīvāk un koordinētāk cīnīties pret krāpniecību un nelikumīgu praksi, kas nodara kaitējumu ES budžetam.

3.18.

No politiskā aspekta raugoties, EESK uzskata, ka ES iestādes varētu cīnīties pret krāpšanu, piemēram, veicot papildu pasākumus to tiesību aktu un nodokļu noteikumu saskaņošanai, kurus piemēro iekšējā tirgū. Faktiski ir iespējams, ka nodokļu un tiesisko noteikumu pārāk liela atšķirība dažādās iekšējā tirgus dalībvalstīs varētu veicināt nelikumīgu rīcību, kuras mērķis būtu izmantot pastāvošās normatīvās atšķirības (piemēram, karuseļveida krāpšana PVN jomā), lai tādējādi, iespējams, tieši vai netieši kaitētu Savienības budžetam vai, vispārīgāk runājot, Eiropas vienotā tirgus konsolidācijai.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. programmas Hercule II (2007–2013) un Hercule III (2014–2017) novērtējumu.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/67


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām”

(COM(2018) 474 final – 2018/0258 (COD))

(2019/C 62/11)

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 2.7.2018.

Padome, 4.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

2.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

200/0/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata: ņemot vērā pieaugošās problēmas, kas saistītas ar Savienības ārējo robežu kontroli, svarīgi ir ieviest sistēmu, kas spētu apvienot gan personu aizsardzību un robežu drošību, gan izdevīgu tirdzniecības tiltu veidošanu ar trešām valstīm.

1.2.

Šis ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina Eiropas Savienībai, un EESK uzskata, ka robežu pārvaldības tiesību aktu kopuma izstrāde nākamajam ES daudzgadu budžetam ir pirmais pozitīvais solis.

1.3.

EESK uzskata, ka būtiski ir nodrošināt austu Savienības muitas iekārtu kvalitātes un inovācijas līmeni ar mērķi iespējami labāk aizsargāt sociālo kultūru, dalībvalstu sociālās, vides, ekonomiskās un finanšu intereses, kas konkrēti skar:

cīņu (joprojām neefektīvu) pret nelikumīgu tirdzniecību,

likumīgas tirdzniecības prakses uzlabošanu un vienkāršošanu,

ES iekšējā tirgus drošības aizsardzību,

vides un iedzīvotāju veselības aizsardzību,

darba pamattiesību ievērošanu,

patērētāju interešu aizsardzību,

muitas risku optimālu pārvaldību,

muitas nodevu iekasēšanu.

1.4.

Komiteja arī uzskata, ka jaunajam instrumentam svarīgi ir:

nodrošināt iekārtu prioritāru iegādi robežšķērsošanas vietām, kurās ir lielākas noslodzes kontroles, piemēram, jūras robežkontroles punktiem,

paātrināt šajā jomā strādājošo novērtēšanas grupu darbu (1),

nodrošināt taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu,

ievērot proporcionalitāti saistībā ar preču un cilvēku plūsmām sinerģijā ar Drošības fondu.

1.5.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu ES robežkontroles uzlabošanā un nepieciešamo līdzekļu un instrumentu stiprināšanā ar mērķi nodrošināt inovatīvu un kvalitatīvu muitas kontroli un pēc iespējas vienotus muitas tiesību aktus, ko piemērot iestādēm, kas darbojas pie ārējām robežām (2).

1.6.

Komiteja uzskata, ka jaunajam instrumentam paredzētais finanšu piešķīrums nav pietiekams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kuros turklāt būtu jāietver iekārtas fitosanitārās drošības kontrolei un instrumenti kravas konteineru uzlabotai spektroskopijai (3).

1.7.

Komiteja arī uzskata, ka svarīgi ir samērā ātri nodrošināt iekārtu piegādi iestādēm robežšķērsošanas vietās, kurās kontroles noslodze ir lielāka, piemēram, jūras robežkontroles punktiem; piešķirot dotācijas, šīm iekārtām ir jādod prioritāte. Turklāt būtu vēlams, ka jaunais instruments paredz izveidot ātrās reaģēšanas rezervi, kas izplatītu jaunas, inovatīvas iekārtas un vienlaikus dotu iespēju pārskatīt jau atļauto iekārtu sarakstu.

1.8.

Komiteja prasa nodrošināt maksimālu pārredzamību gada darba programmām un dotāciju piešķiršanas mehānismiem (4), kurus tieši pārvalda Komisija.

1.9.

EESK iesaka ciešu koordināciju, jo īpaši ar programmu “Muita”, kuras mērķis ir finansēt pilnīgu infrastruktūras un informācijas sistēmu kopumu, tostarp mijiedarbības digitalizāciju starp tirgotājiem un muitas dienestiem, izmantojot “Apvārsnis Eiropa” un citus atbilstošus fondus.

1.10.

Komiteja aicina iesniegt vidēja termiņa ziņojumu par jaunā instrumenta ieviešanu un darbību kopā ar analīzi, kuras pamatā ir kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

1.11.

Ideja savlaicīgi izstrādāt kopīgu lingvistisko bāzi par visbiežāk skartajām tēmām muitas iestāžu darba valodā, līdzīgi tam, kā tas ieviests lidojumu kontroles jomā, veicinātu, atbilstīgi gaidītajam, vienotas, viendabīgas Eiropas muitas sistēmas izveidi.

1.11.1.

EESK iesaka savlaicīgi atjaunināt muitas iekārtu komplektu tā, lai nekavējoties ņemtu vērā lietu interneta, kiberdrošības, digitālās izsekojamības un advancētāku tehnoloģiju lietojumu attīstības tendences ar mērķi paātrināt šo iekārtu plašu izmantošanu un atjauninātu apmācību, kura nodrošinātu to lietošanu.

1.11.2.

Tāpat lietderīgi būtu izstrādāt kopējas apmācības sistēmas (5), pamatojoties uz “ES muitas kompetenču satvaru”, kura mērķis ir saskaņot un uzlabot muitas darbības standartus visā ES.

1.11.3.

Tikmēr svarīgi ir, iespējams, pilnvarojot Eiropas standartizācijas struktūras, izstrādāt vienotus standartus un protokolus, kuri būtu pievienoti subsidētajam muitas aprīkojumam un ierīcēm.

2.   Ievads

2.1.

Komisijas priekšlikums nākamajam 2021.–2027. gada budžetam ietver Eiropas Savienības robežu pārvaldīšanas līdzekļu trīskāršošanu, paredzot līdzekļus robežu nostiprināšanai, lai uzlabotu preču un pakalpojumu apriti, kā arī cilvēku, tostarp migrantu, mobilitāti. Saskaņā ar ES izpildvaras priekšlikumu finansējumam vajadzētu palielināties no pašreizējiem 13 miljardiem euro līdz 34,9 miljardiem euro.

2.2.

Komisija ir paredzējusi izveidot jaunu atsevišķu fondu integrētai robežu pārvaldībai. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) tiks vēl vairāk nostiprināta, izveidojot jaunu pastāvīgu struktūru, kurā dienēs aptuveni 10 000 robežsargu, un paredzot papildu finansējumu, lai muitas kontroli padarītu efektīvāku un uzlabotu kontroles iekārtas. Tiks izveidots jauns Integrētās robežu pārvaldības fonds (IBMF), kura budžets paredzēts vairāk nekā 9,3 miljardu euro apmērā.

2.2.1.

Šie ieguldījumi tiks izmantoti, lai stiprinātu Frontex, veiktu sistemātiskas pārbaudes pie robežām, ieviestu jaunas liela mēroga un sadarbspējīgas informācijas sistēmas un izveidotu turpmāku sistēmu, kas regulētu robežu šķērsošanu ieceļojot un izceļojot.

2.3.

Jaunajā IBMF būtu iekļauti divi atšķirīgi instrumenti: pirmkārt, “integrēta robežu un vīzu pārvaldība” (IGFV); otrkārt, “Muitas kontroles iekārtas” (CCE) ar budžetu 1,3 miljardu euro apmērā 2021.–2027. gada periodam. Šim instrumentam vajadzētu palīdzēt īstenot pienācīgu un līdzvērtīgu muitas kontroli dažādos robežkontroles punktos.

2.3.1.

Kā pēdējais minētais instruments ir paredzēts, lai iegādātos iekārtas modernai un uzticamai muitas kontrolei, kā arī lai šīs iekārtas uzturētu un atjauninātu.

2.4.

Muitas savienība 50 gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā 1968. gada 1. jūlijā ir bijusi neaizstājams vienotā tirgus pīlārs, kas aizsargā ES robežas un pasargā iedzīvotājus no aizliegtām un bīstamām precēm, piemēram, ieročiem, narkotikām un viltotām precēm, tādējādi vienlaikus veicinot ES kvotas pastāvīgu pieaugumu pasaules tirdzniecībā, proti, 2017. gadā ES muita apstrādāja 16 % no pasaules tirdzniecības kopapjoma.

2.5.

Lai nodrošinātu muitas savienības netraucētu darbību, ES dalībvalstis izmanto vienotu noteikumu kopumu, kura pamatā ir Savienības Muitas kodekss. Šis Kodekss tika pieņemts 2013. gadā, bet kopš 2016. gada to piemēro visās ES dalībvalstīs. Kopš 2016. gada Kodekss ir jaunais tiesiskais regulējums, ar ko pārvalda importu, eksportu, tranzītu un to preču uzglabāšanu, kuras tranzitē muitas teritorijā un ir saistītas ar trešām valstīm.

2.5.1.

Turklāt muitas dienesti piemēro vairāk nekā 60 tiesību aktus, kuriem nav tiešas saistības ar muitu un kuri attiecas citastarp uz:

divējāda lietojuma precēm (gan civilām, gan militārām vajadzībām),

šaujamieročiem,

narkotisko vielu prekursoriem,

valūtas skaidras naudas apriti,

intelektuālā īpašuma tiesībām,

sabiedrības veselību,

produktu drošību,

patērētāju aizsardzību,

savvaļas sugu aizsardzību,

vides aizsardzību.

2.6.

EESK ir vienmēr uzskatījusi, ka “efektīva muitas savienība ir svarīgs Eiropas integrācijas priekšnoteikums, lai visā ES teritorijā būtu efektīvi, droši un pārredzami nodrošināta brīva preču aprite, maksimāli aizsargājot patērētājus un vidi, kā arī efektīvi apkarota krāpšana un viltošana” (6).

2.7.

Komiteja kā nepieciešamu un nozīmīgu ir arī uzsvērusi ideju, ka “lai veicinātu tirdzniecisko darbību un vairāk koordinētu preventīvo darbību un sankciju piemērošanu, ir lietderīgi un svarīgi ieviest tādus modernizācijas pasākumus kā muitas tiesību aktu vienkāršošana un muitas sistēmu sadarbspējīga informatizācija” (7).

2.8.

Eiropadome jau 2012. gadā pauda viedokli (8) par nepieciešamību uzlabot muitas savienības iekšējo pārvaldību un par to, ka būtu lietderīgi sadarboties ar citām aģentūrām un ar privāto sektoru, lai nodrošinātu operatoriem iespējami labākus pakalpojumus; savukārt 2014. gada jūnija secinājumos Padome ieteica uzlabot veiktspējas izvērtējumu, norādot uz dažām nozarēm, un lūdza izstrādāt atbilstošus veiktspējas pamatrādītājus.

2.9.

Padome savos 2017. gada 23. marta secinājumos par muitas finansējumu aicināja Komisiju “izvērtēt iespēju finansēt vajadzības pēc tehniskām iekārtām no turpmākām Komisijas finanšu programmām un uzlabot koordināciju un sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos”.

2.10.

Savukārt Eiropas Parlaments savā 2017. gada 7. aprīļa rezolūcijā (9) uzsvēra, ka “muitas procedūru efektivitāte ir svarīga ne tikai tirdzniecības veicināšanai, bet arī efektīvai un ātrai tiesībaizsardzībai saistībā ar to akcīzes preču viltošanu un kontrabandu, kuras ieved ES”, un ka “muitas dienestiem ir gan jānodrošina droša preču aprite, aizsargājot ES patērētājus, gan jāīsteno tirdzniecības nolīgumu noteikumi”.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.

Regulā ir ierosināts jauns finanšu instruments, kas paredzēts muitas kontroles iekārtām un iekļauts Integrētās robežu pārvaldības fondā (IBMF) budžeta sadaļas “Migrācija un robežu pārvaldība” ietvaros, ar mērķi nodrošināt dalībvalstīm lielāku atbalstu, lai visā muitas savienībā tiktu īstenotas līdzvērtīgas muitas kontroles un novērsta pašreizējā nelīdzsvarotība starp muitas iestādēm dažādās dalībvalstīs.

3.2.

Jaunais finansēšanas instruments, kura budžets 2021.–2027. gada periodam ir 1,3 miljardi euro, paredz segt muitas iekārtu iegādi četru veidu robežām (sauszemes, jūras, gaisa (10) robežām un pasta centriem).

3.3.

Šis finansējums būs pieejams visām dalībvalstīm, un katra veida robežas vajadzības tiks izvērtētas. Austrumu un Dienvidaustrumu sauszemes muitas robežas ekspertu grupa (CELBET), kas apvieno 11 dalībvalstis, kuras ir atbildīgas par ES sauszemes robežām, jau ir sākusi darbu šajā jomā; savukārt attiecībā uz pārējiem robežu veidiem darbs tiks uzsākts drīz, lai tādējādi varētu novērtēt valstu vajadzības un piešķirt līdzekļus 27 dalībvalstīm, tiklīdz šis instruments stāsies spēkā 2021. gadā (11).

3.4.

Izvirzītajiem mērķiem būtu jāsekmē labāka koordinācija un juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība, izmantojot centralizētu pieeju un tiešu pārvaldību: dalībvalstīm ir paredzētas dotācijas līdz 80 % no attaisnotajām izmaksām, lai atbalstītu muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu saskaņā ar katram robežas veidam iepriekš noteiktiem standartiem.

3.5.

Instruments ir cieši saistīts ar jauno programmu “Muita” (12), kuras sadarbības instrumenti tiks izmantoti, lai novērtētu vajadzības pēc inovatīvām muitas kontroles iekārtām un, ja nepieciešams, muitas darbinieku kopīgām apmācībām (13) ar mērķi labāk izmantot iekārtas.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK ir cieši pārliecināta, ka, ņemot vērā pieaugošās problēmas, kas saistītas ar Savienības ārējo robežu kontroli, svarīgi ir ieviest darboties spējīgu sistēmu, kas spētu apvienot gan personu aizsardzību, sociālo tirgus ekonomiku, ražošanas drošību un ilgtspējīgu tirdzniecību starp dalībvalstīm un tirdzniecību ar trešām valstīm.

4.2.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas centienus palielināt līdzekļus un reaģēšanas instrumentus, lai stiprinātu kontroli pie ārējām robežām un lai nodrošinātu inovatīvu un kvalitatīvu muitas kontroli muitas savienības nostiprināšanas kontekstā.

4.3.

Tomēr EESK uzskata, ka jaunajam instrumentam paredzētais finansējums 1,3 miljardu euro apmērā, t. i., apmēram 186 miljonu euro gadā, ir pilnīgi nepietiekams; šī dotācija ir mazāk nekā viena trīsdesmitā daļa no 2021.–2027. gada periodā paredzētajiem līdzekļiem vispārējiem uzdevumiem robežu un migrācijas jomā, t. i., 34,9 miljardiem euro.

4.4.

Komiteja arī uzskata, ka svarīgi ir:

nodrošināt iekārtu prioritāru iegādi robežšķērsošanas vietām, kurās ir lielākas noslodzes kontroles, piemēram, jūras robežkontroles punktiem,

paātrināt šajā jomā strādājošo novērtēšanas grupu darbu (14),

nodrošināt taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu,

ievērot proporcionalitāti saistībā ar preču un cilvēku plūsmām, nodrošinot papildināmību ar Drošības fondu.

4.4.1.

EESK uzskata, ka būtiski ir muitas iekārtām nodrošināt tādus kvalitātes un inovācijas līmeņus, kas iespējami labāk aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu sociālo kultūru, ekonomiskās un finanšu intereses. To var panākt, veicinot:

nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, kas līdz šim ir bijusi neefektīva (15),

ar likumīgu tirdzniecību saistītus racionalizēšanas un vienkāršošanas risinājumus,

ES iekšējā tirgus drošības sargāšanu,

vides un iedzīvotāju veselības aizsardzību,

darba pamattiesību ievērošanu,

patērētāju aizsardzību,

risku pārvaldību,

muitas nodevu iekasēšanu.

4.5.

Komiteja prasa pēc iespējas plašāk informēt par gada darba programmām un paredzētajām darbībām, kā arī dotāciju piešķiršanas mehānismiem, ko pārvalda Komisija, veicinot inovatīvu iekārtu iegādes kopīgošanu (16).

4.6.

EESK iesaka ciešu koordināciju ar programmu “Muita”, kuras mērķis ir finansēt infrastruktūras un informācijas sistēmas, tostarp mijiedarbības digitalizāciju starp tirgotājiem un muitas dienestiem, kā arī ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kas ir noderīga inovatīvu metožu apzināšanai muitas kontrolē.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Ņemot vērā to, ka katru gadu tiek apstrādāti vairāk nekā 200 miljoni LES (17), t. i., vairāk nekā 10 miljoni konteineru, daudzos jūras un sauszemes robežpunktos ir ļoti grūti veikt precīzas kontroles. Tāpēc lietderīgi būtu veikt kontroles kravas tranzīta laikā, un tādēļ būtu jāpārskata materiāli, no kuriem tiek izgatavoti konteineri (18), jo tas dotu iespēju izlūkot ar droniem vai Galileo sistēmu.

5.2.

Lietderīgi būtu atjaunināt 1972. gada Ženēvas Konvenciju un 1967 gada ISO standartus, kas tika izstrādāti pirms dziļajām pārmaiņām, kas notika XXI gadsimtā, jo īpaši globalizācijas rašanās un pieaugošās (un šobrīd satraucošās) viltošanas problēmas (19).

5.3.

Muitas iekārtu komplekts (Equipment tools) būtu savlaicīgi jāatjaunina tā, lai nekavējoties ņemtu vērā lietu interneta, kiberdrošības, digitālās izsekojamības un arvien advancētāku tehnoloģiju lietojumu attīstības tendences ar mērķi paātrināt šo iekārtu plašu izmantošanu un atjauninātu apmācību, kura nodrošina to apzinātu lietošanu, pamatojoties uz ES muitas kompetenču satvaru (EU Customs CFW(20). Šajā sakarā svarīgi būtu, ka jaunais finansiālā atbalsta instruments paredzētu izveidot ātrās reaģēšanas rezervi ar mērķi izplatīt inovatīvas iekārtas un vienlaikus pārskatīt atļauto iekārtu sarakstu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Šobrīd tikai 11 dalībvalstīm, kurām ir austrumu un dienvidaustrumu sauszemes ārējās robežas, ir inventarizētas nepieciešamās iekārtas un pasākumu veidi, kā arī apzināti katrai kategorijai izvirzītie standarti.

(2)  Sk. sarakstu ar 2 140 muitas iestādēm https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-report-2016-taxation-and-customs-union_en.

(3)  Tie ir ļoti noderīgi neskaitāmu konteineru satura pārbaudei.

(4)  Dotācijas tiek piešķirtas, atkāpjoties no Finanšu regulas, dalībvalstīm, kuras kļūst par iekārtu īpašniecēm; 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 7. pants, 10. panta 2. punkts, 195. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 197. pants.

(5)  The European Union Customs Competency Framework (EU Customs CFW) aims at harmonising and raising customs performance standards throughout the EU. © Eiropas Savienība, 2015. g. ES muitas kompetenču satvars nosaka ES muitas nozares kompetenču satvara komponentus un izklāsta pieeju, ko izmanto kompetenču noteikšanai. Satvarā ir arī pamatoti lēmumi par attiecīgo kompetenču izvēli katrā sadaļā, īpaši pievēršoties kritērijiem, kurus izmanto, lai noteiktu operatīvo kompetenču sarakstu (piemēram, atsauce uz Savienības Muitas kodeksu, saikne ar kompetencēm darba vietā un nākotnes vajadzībām).

(6)  Sk. OV C 229, 31.7.2012., 68. lpp.

(7)  Turpat, 6. zemsvītras piezīme.

(8)  Sk. OV C 80, 19.3.2013., 11. lpp.

(9)  Sk. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A8-2017-0162+0+DOC+XML+V0//LV#title1PE 595.633v02-00 A8-0162/2017.

(10)  ES ir aptuveni 400 civilo lidostu.

(11)  Priekšlikums ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom.

(12)  Sk. COM(2018) 442 final, par kuru EESK pašlaik gatavo atzinumu INT/860. Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 45. lappusi.

(13)  Sk. paplašinātu programmu “Darba vizītes”.

(14)  Šobrīd tikai 11 dalībvalstīm, kurām ir austrumu un dienvidaustrumu sauszemes ārējās robežas, ir inventarizētas nepieciešamās iekārtas un pasākumu veidi, kā arī apzināti katrai kategorijai izvirzītie standarti.

(15)  2017. gadā tika konfiscēti 31,4 miljoni vienību 582 miljonu euro vērtībā. No tiem 25 % bija pārtikas produktu viltojumi, 11 % – rotaļlietas, 8 % – cigaretes (avots: Eiropas Komisija).

(16)  Sk. COM(2018) 178 final, Komisijas ziņojums par muitas IT stratēģiju.

(17)  LES (Twenty-foot Equivalent Unit), 20 pēdu ekvivalenta mērvienība: 1 LES atbilst viens 20 collu garš konteiners, proti, 28 tonnas smags konteiners ar tilpumu 40 m3.

(18)  Jau tagad daudzu konteineru struktūra ir no koka vai citiem materiāliem.

(19)  Sk. OV C 345, 13.10.2017., 25. lpp.

(20)  Sk. 6. zemsvītras piezīmi.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/73


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana””

(COM(2018) 97 final)

(2019/C 62/12)

Ziņotājs:

Carlos TRIAS PINTÓ

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 10.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

7.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par / pret / atturas)

164/6/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai atrisinātu galvenās problēmas, ar kurām saskaras kapitāla tirgu savienība, un uzlabotu eurozonas noturību, ilgtermiņam paredzēta, stabila ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanas sistēma ir vissvarīgākais faktors, kas ļauj atjaunot uzticēšanos tirgiem un sasaistīt uzkrājumus ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem, nodrošinot papildu finansējuma avotus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un stiprinot zaļās un sociālās infrastruktūras projektus.

1.2.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto rīcības plānu un piekrīt viedoklim, ka Eiropa “var kļūt par [pasaules] izvēlēto galamērķi ilgtspējīgiem ieguldījumiem” (1). Komiteja uzskata, ka svarīga ir ES ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšana. Plašākā nozīmē tas attiecas uz noturīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes, pilnīgas un produktīvas nodarbinātības, kā arī cilvēka cienīgas nodarbinātības veicināšanu visiem (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis).

1.3.

Šīs problēmas būtu jārisina saskaņoti, ar kopīgiem centieniem, kuros piedalās visi, tostarp finanšu sektora dalībnieki, uzņēmumi, iedzīvotāji un iestādes. Turklāt pāreja uz ilgtspējīgas izaugsmes modeli ir sarežģīts uzdevums un neapšaubāmi pakāpenisks process, kurā jāņem vērā nozaru specifika.

1.4.

Īpaši būtu vajadzīgs holistisks skatījums, sadarbība un ciešāka dalībvalstu integrācija. Ir ļoti svarīgi, ka šajā jomā visa ES pauž vienotu viedokli un īsteno vienādu pieeju. Tas ne tikai palīdzēs sasniegt mērķus, bet arī pavērs iespēju gūt panākumus citās svarīgās jomās, piemēram, enerģētikas savienībā, banku savienībā, kapitāla tirgu savienībā un digitalizācijas programmā.

1.5.

Ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem ir vajadzīga daudzveidīga finanšu sistēma, kurā ar vienlīdzīgiem noteikumiem darbojas dažāda lieluma bankas ar dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī citi finanšu sektora dalībnieki. Šajā nolūkā ir svarīgi pilnveidot noteikumus, uzlabot to konsekvenci un tos pareizi piemērot saskaņā ar proporcionalitātes principu.

EESK uzskata, ka kapitāla plūsmu pārvirzīšanai uz ilgtspējīgāku ekonomiku noteikti jānotiek līdztekus finansiālajai integrācijai un sociālajai kohēzijai tādā Eiropā, kurā netiek aizmirsts neviens. Iedzīvotāju ienākumu atšķirību palielināšanās patiešām var būt šķērslis ilgtspējīgai izaugsmei, tāpēc ar korporatīvās un institucionālās pārvaldības palīdzību ir jālīdzsvaro pašreizējā situācija.

1.6.

Būtu jānodrošina pienācīgs saskaņotības līmenis starp dažādām finanšu shēmām visā pasaulē, par kopīgu pamatu ņemot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un tās veidojot atbilstīgi ilgtspējas taksonomijai (2). Rīcības plānā ierosinātā atjauninātā taksonomija būtu jāveicina globālā mērogā un jāievieš ES tiesību aktos vienveidīgi un vienlaicīgi visās dalībvalstīs, nodrošinot tās regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

1.7.

Kopumā EESK stingri atbalsta Komisijas ceļvedi ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ar kuru būtu jāuzlabo visas finanšu vērtību ķēdes ilgtspēja, taču Komiteja vēlas izteikt vairākus apsvērumus saistībā ar plānā paredzētajiem pasākumiem un to īstenošanu.

I.

Visaptveroša pieeja, kurā izmantota aprites cikla metodoloģija, lai ieguldījumu procesā integrētu finanšu būtiskumu (3), nozīmē, ka ir vajadzīgi gan ilgtspējīgi ieguldījumi, gan atbildīgi aizdevumi, jo viens bez otra tie būtu nekonsekventi un kavētu finanšu (banku un kapitāla) savienības izveides pabeigšanu.

II.

Taksonomijai jābūt dinamiskai, tā jāveido pakāpeniski, balstoties uz skaidri definētiem VSP kritērijiem, kas paredzēti ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, un būtu jāsāk ar vidisko faktoru (V) izstrādi agrīnā posmā, vienlaikus nosakot arī aizsardzības pasākumus sociālajā un labas korporatīvās pārvaldības jomā.

III.

Visi desmit pasākumi ir savstarpēji saskaņoti, un tie savstarpēji mijiedarbojas. Tādēļ ir jānodrošina pienācīga atbilstība starp jaunās taksonomijas izstrādi (1. pasākums) un tās vērā ņemšanu kredītreitingu aģentūrās (6. pasākums), lai izstrādātu reitingu sistēmas (“scorings”), kuru pamatā ir uzņēmumu sniegta ticama informācija (9. pasākums), kas papildina marķējumu (2. pasākums) un ilgtspējas kritērijus (“benchmarks”) (5. pasākums). Tas nodrošinās finanšu sistēmas dalībniekiem uzticamu pamatu, lai iekļautu vidiskos, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus savos lēmumos par ieguldījumiem (7. pasākums), balstoties uz iepriekšējām konsultācijām un proaktīvu sadarbību ar klientiem (4. pasākums). Tas tiks īstenots kā fiduciārs pienākums rīkoties ieguldītāju vai saņēmēju interesēs (šis pienākums ir saistīts ar ES acquis noteikto “piesardzības principu”).

IV.

Standartizāciju un, attiecīgā gadījumā, ilgtspējīgu finanšu produktu turpmāko marķēšanu varētu papildināt ar jauno Eiropas segto obligāciju sistēmu (4) un iekļaut plānotos ilgtspējīgos Eiropas produktos, sākot ar pensiju sadaļu.

V.

Ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot dažādus ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai paredzētos stimulus ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par to radīto pozitīvo ārējo ietekmi. Saskaņotai metodikai attiecībā uz zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa indeksiem ir jābūt par ceļvedi, pēc kura aprēķināt cita veida ietekmi. Ar mērķi saglabāt finanšu sektora noturību un stabilitāti būtu jāizskata iespēja ieviest zaļā atbalsta faktoru, lai pienācīgi definētu to apmēru. Šajā saistībā EESK atbalsta Eiropas Parlamentu attiecībā uz prasību iekļaut ilgtspējas riskus Bāzeles IV regulējumā (5). Iespējams, vajadzētu apsvērt arī citas alternatīvas, kas tiešā veidā nodrošina labumu galīgajiem aizņēmuma saņēmējiem un ieguldītājiem, piemēram, nodokļu stimulus.

VI.

Lai atvieglotu ārējas kontroles pasākumus, arī turpmāk būtu jāpublicē kvalitatīva, iespējami saskaņota, pilnīgāka, atbilstīga un salīdzināma nefinanšu informācija. Šajā nolūkā būtu arī jāizvērtē ietekme, kādu rada Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu (95/2014/ES). Paralēli jāskata arī jautājums par alternatīvām grāmatvedības metodēm.

VII.

Eiropas uzraudzības iestādēm un to apvienotajai komitejai (“Joint Commitee”) ir vajadzīgs atbalsts ar specializētiem tehniskiem resursiem (daudzām struktūrām ir bagātīga pieredze sociāli atbildīgu ieguldījumu jomā), lai izstrādātu tehniskos standartus, kas saistīti ar Eiropas Komisijas ierosinātajiem deleģētajiem aktiem, un turpmāko regulatīvās īstenošanas uzraudzību, ieviešot samērīgas un efektīvas procedūras un nepieļaujot bieži vērojamo pārmērīgo tehnokrātiju.

VIII.

Jāpanāk, ka ieguldījumu depozitārijs var efektīvi uzraudzīt pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrību darbību, tāpēc ir jānodrošina tā neatkarība. Lai to panāktu, ir nepieciešama interešu konfliktu politika, it īpaši gadījumā, ja pastāv saikne akciju līmenī, vai savstarpējas līdzdalības gadījumā (6).

IX.

Attiecībā uz saikni ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam (7) EESK uzskata, ka priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, lai gan tam vajadzētu būt vērienīgākam, lai varētu izpildīt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam paredzētās saistības. Šajā sakarā EESK prasa klimata mērķiem novirzīt vismaz 30 % no ES izdevumiem (8), vienlaikus neapdraudot citu uzdevumu izpildi. Komiteja pauž gandarījumu, ka procentuāli ir būtiski palielinātas saistības rīcībai vides un klimata jomā (+46 %). Tomēr budžeta summas, kas paredzētas šim mērķim, joprojām nebūt nav pietiekamas, lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu attīstību un apkarotu klimata pārmaiņas.

1.8.

Pētījumi liecina (9), ka ieguldītāji vēlas, lai viņu ieguldījumos tiktu ņemti vērā klimata, vides un sociālie aspekti. Lai ieguldītājiem nodrošinātu vieglāku un drošāku piekļuvi, būtu jāizveido “ilgtspējīgi Eiropas mēroga finanšu pamatprodukti”, kā pirmos ieviešot “Viseiropas privāto pensiju produktus” (PEPP). Šādu drošu un ilgtspējīgu produktu popularizēšana starptautiskā mērogā veicinātu ārvalstu ieguldījumu piesaisti Eiropā.

1.9.

Ja vēlamies, lai iedzīvotāji zinātu, ko ES dara viņu labā, ārkārtīgi svarīgi ir sniegt informāciju par šīm darbībām. Ir vajadzīga visu publiskā un privātā sektora dalībnieku kopīga atbildība, un finanšpratībai (10) jābūt obligātai, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji izprot šo jauno pieeju, un tādējādi veicinātu gan sociāli atbildīgus privātos ieguldījumus, gan ilgtspējīgu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

1.10.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka mākslīgais intelekts paver iespējas pielāgot galaieguldītāju preferences ieguldījumu galamērķiem. Ņemot vērā pieredzi, kas pievienotās vērtības jomā gūta saistībā ar “ ESG Machine Learning ” (kurā apvienoti sociāli atbildīgu ieguldījumu rādītāji, ilgtspējas pamatkritēriji utt.), jaunā taksonomija būtu jāizmēģina šajās nesen radušajās iniciatīvās. Būtu arī jāanalizē mašīnmācīšanās (“machine learning”) risinājumi, lai bankas un ieguldītāji palielinātu aizdevumus konkrētām nozarēm vai darbībām, kurās ņemti vērā vidiskie, sociālie un pārvaldības principi.

1.11.

EESK publiski aicina abus likumdevējus ātri apspriest un pieņemt visus trīs no rīcības plāna izrietošos tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija pieņēma 2018. gada 24. maijā.

2.   Ievads: ceļā uz jauno scenāriju

2.1.

Ekonomikas finansializācija jeb tās finanšu dimensijas palielināšanās strauji aizsākās 1971. gadā, kad ASV atteicās no dolāra-zelta standarta un nauda kļuva par fiduciāru un nemateriālu lielumu, kas atkarīgs no uzticēšanās. Līdz pat 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem naudas piedāvājums (M2), līdzīgi kā atvasinātie finanšu instrumenti, veidoja aptuveni 50 % no pasaules IKP.

2.2.

Pēc pazemināšanās krīzes laikā šis rādītājs 2015. gadā atgriezās iepriekšējā līmenī, turklāt finanšu aktīvi četras reizes pārsniedza M2 apjomu, savukārt atvasinātie instrumenti — vairāk nekā 10 reizes.

2.3.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju un apdrošināšanas tehnoloģiju attīstību šī nelīdzsvarotība starp reālo ekonomiku un finanšu ekonomiku pastāvīgi pieaug, tādēļ ir vajadzīgi lielāki centieni, lai nodrošinātu pienācīgu regulējumu un uzraudzību finanšu stabilitātes garantēšanai.

2.4.

Ar ANO programmā 2030. gadam noteiktajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt noturību pret tām, būtu jānodrošina stabilitāte, atveseļošana un labāks līdzsvars starp iekļaujošu sabiedrību un saimniecisku labklājību.

2.5.

Atbilstoši ES līgumiem un ar tiem saistītajām īstenotajām rīcībpolitikām pāreja uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu ES konkurētspēju ilgtermiņā un līdzsvaroti integrētu ekonomikas, sociālo un pārvaldības dimensiju.

2.6.

Jāpanāk, ka Eiropas reakcija uz 2030. gada programmu atbilst ES līgumiem un ilgtermiņa skatījumam uz ilgtspēju, kurā vienlaikus tiek nodrošināta ekonomikas izaugsme, sociālā kohēzija un vides aizsardzība, visām šīm jomām savstarpēji atbalstot vienai otru.

2.7.

Finanšu sistēmai var būt svarīga loma ilgtspējas problēmu risināšanā, jo īpaši, lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus, kas dotu iespēju likvidēt gada ieguldījumu nepietiekamību aptuveni 180 miljardu EUR apmērā; šie ieguldījumi ir vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ES klimata un enerģētikas mērķus (11). Šajā sakarā Komiteja atbalsta Augsta līmeņa grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos apsvērumu, ka ES ekonomikas pārveidei jānotiek reālajā ekonomikā, sekmējot stabilu sadarbību starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem.

2.8.

Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku tiks papildināta ar digitālajām tehnoloģijām un digitālo inovāciju, un tai ir jāsekmē un jāsargā globālās vērtības (12), kā norāda ANO ģenerālsekretārs. Regulējuma un pārredzamības trūkums palielina juridiskos un darbības riskus blokķēžu, kriptovalūtas un viedo līgumu jomā. Lai labāk aizsargātu patērētājus un ieguldītājus, saglabātu tirgus integritāti un nepieļautu kaitīgu praksi (izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu), būs vajadzīgi stimuli finanšu inovācijas tīklu drošības un pārredzamības nodrošināšanai (13).

2.9.

Lai īstenotu ar COP 21 mērķiem saistītos projektus (14), ir vajadzīgs pietiekams un stabils ieguldītā kapitāla apjoms – gan finanšu, gan nemateriālais kapitāls (cilvēkkapitāls, tehnoloģijas un cita veida attiecību kapitāls, tostarp institucionālais kapitāls).

2.10.

Lai veicinātu pārredzamību un ilgtermiņa redzējumu ekonomikā, ir nekavējoties jāpielāgo publiskās politikas jomas, jāstimulē privātā sektora dalībnieki un jāpalielina ES budžeta resursi.

2.11.

Ilgtspējīga redzējuma nodrošināšanai ir vajadzīga ciešāka, vispusīgāka un holistiska saikne ar konkrētām politikas jomām, piemēram, Enerģētikas savienību, digitālo programmu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai sekmētu publiskā un privātā sektora dalībnieku sociālos un zaļos ieguldījumus.

2.12.

Šāds uzskats ir arī ES kapitāla tirgu savienības (KTS) projekta pamatā, un EESK piekrīt viedoklim, ka privātā sektora kapitālu, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansējumu un citus ES līdzekļus vajadzētu efektīvi apvienot, lai ieguldījumus novirzītu uzņēmumiem, kuri nodrošina pozitīvas papildu sekas sociālajā un vides jomā.

2.13.

Ir laiks rīkoties. Pēdējos 28 gados Eiropa ir ilgtspējas avangardā, taču tā nekādā ziņā nav vienīgā.

3.   Finanses ilgtspējīgākai pasaulei

3.1.

Mēs aizvien vairāk saskaramies ar katastrofālām un neprognozējamām sekām, ko rada klimata pārmaiņas un resursu izsīkšana. Minētās parādības palielina sociālo atstumtību un nevienlīdzību.

3.2.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka ES ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme, kas nekaitē videi. Klimata pārmaiņu jautājums tagad kļuvis par absolūtu prioritāti, tostarp EESK skatījumā, un tas ir būtiski svarīgs kā visaptverošs rīcības plāns ne tikai sabiedriskajām iestādēm, bet arī ekonomikas dalībniekiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Attiecīgi ir jāorganizē un, pirmām kārtām, jāfinansē vērienīga pāreja ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

3.3.

Šīs problēmas jārisina saskaņoti, visiem pieliekot kopīgas pūles. Finanšu sektoram ir svarīga loma iedzīvotāju, noguldītāju un ieguldītāju līdzekļu, uzkrājumu un ieguldījumu novirzīšanā ekonomikā. Galu galā tieši ekonomikā risināsies faktiskā pāreja, tādēļ uzņēmumiem ir būtiska un nenoliedzama loma. Šajā saistībā arī attiecīgajām iestādēm būs jāpilda savi pienākumi.

3.4.

Eiropa tikai tad varēs ieņemt stingru nostāju, ja attiecībā uz plānu būs panākta maksimāla vienprātība. Dalībvalstīm būtu jāmobilizējas un jāapvieno spēki. Individuālu pieeju un savtīgu interešu vietā būtu jāstājas kopīgam nākotnes projektam, kurš aizsargātu arī nākamo paaudžu nākotni. Eiropas atbildei uz 2030. gada programmu patiesi ir vajadzīgs ilgtermiņa skatījums uz ilgtspēju un skaidri mērķi, ar ko vienlaikus tiktu nodrošināta ekonomikas izaugsme, sociālā kohēzija un vides aizsardzība, visām šīm jomām savstarpēji atbalstot vienai otru.

3.5.

Līdztekus ilgtermiņa pieejai attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi būtu vajadzīgi publiskās politikas pasākumi, kas ļautu pienācīgi novērtēt negatīvu ārējo ietekmi, kā arī ilgtspējīgu un neilgtspējīgu ieguldījumu iespējas. Tajā pašā laikā visās dalībvalstīs būtu jānodrošina arī spēja pienācīgi prognozēt labāk integrētu rūpniecības politiku globālajās vērtību ķēdēs. Šim nolūkam, pamatojoties uz padziļinātu analīzi, būtu jāizstrādā atbilstošs politiskais process, ko atbalstītu Komisija un dalībvalstis.

3.6.

EESK uzsver, ka ilgtspējīgai izaugsmei vajadzētu būt saistītai ar vides, ekonomisko, sociālo un pārvaldības dimensiju līdzsvarotā un vispārējā pasaules mēroga pieejā, kas saskaņota ar visiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, nosakot transversālu nosacījumu obligāto minimumu, kuru nevar aizstāt ar citiem nosacījumiem. Šīs obligāti ievērojamās prasības ir noteiktas starptautiskās konvencijās par neaizsargātu cilvēku tiesībām (piemēram, sieviešu un meiteņu, bērnu, bēgļu un migrējošo darba ņēmēju, personu ar invaliditāti tiesībām) (15) un tiek īstenotas saskaņā ar labas fiskālās pārvaldības principiem.

3.7.

Ņemot vērā plašos pierādījumus, kas apliecina, ka Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai viņu uzkrājumi un ieguldījumi būtu saistīti ar sociāliem un vides mērķiem, viņiem šāda iespēja ir jādod un jānodrošina informācija par ilgtspējīga finansējuma jautājumiem.

3.8.

Lai to panāktu, finanšu sistēmai būtu jātiecas kļūt pārredzamai, konkrētai un ES iedzīvotājiem viegli saprotamai. Šajā ziņā būtiski svarīgi ir uzlabot piekļuvi informācijai par rādītājiem ilgtspējas jomā un veicināt finanšpratību (labāku izpratni par finanšu darbību).

4.   Kapitāla plūsmu pārorientēšana uz ilgtspējīgāku ekonomiku

4.1.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kopš savas izveidošanas ir piesaistījis publiskā un privātā sektora ieguldījumus stratēģiski svarīgos ES projektos un tiek pārvaldīts saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) projektu sarakstu: ieguldījumi vidi saudzējošā enerģijā un resursu efektīvā izmantošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, digitālajās nozarēs, transportā utt.

4.2.

Taču, papildus ESIF, lielākā mērā būtu jāaptver arī citas nozares, jo īpaši tās, kas ir orientētas uz sociālo infrastruktūru un tādu sociālo iestāžu darbību, kas ļauj īstenot jauniešu, sieviešu un citu atstumtu vai neaizsargātu sociālo grupu nemateriālo kapitālu.

4.3.

Vietējie uzkrājumi ir nozīmīgs stabilas ekonomikas izaugsmes finansējuma avots, tādēļ ar vietējo banku palīdzību ir jāfinansē ilgtspējīgi MVU projekti.

4.4.

EESK uzskata, ka ESIF finansējums būtu jāpalielina, piesaistot kapitālu no ES dalībvalstu finanšu iestādēm un valsts bankām, kurām būtu jādarbojas kā vienotam tīklam, lai kopīgi izstrādātu stratēģiskāku un iekļaujošāku ilgtermiņa perspektīvu, kurā ievērota jēdziena “ilgtspējīgs” kopīga definīcija, kā arī ieskicēts pārejas ceļvedis uzņēmumu dekarbonizācijai.

4.5.

Vienlaikus EESK aicina Eiropas Centrālo banku (ECB) apsvērt iespēju ieviest zaļo un sociālo procentu likmi, kas sekmētu ilgtspējīgus ieguldījumus un aizdevumus, un piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ECB savās iegādes programmu pamatnostādnēs ir nepārprotami jāņem vērā Parīzes nolīgums un VSP mērķi.

4.6.   Vienota klasifikācijas sistēma ilgtspējīgai darbībai

4.6.1.

Ir jāpārskata tradicionālās metodes, kas tiek izmantotas aprēķinu un ietekmes novērtējumu veikšanai. Ir jāizstrādā uzticamākas kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju definīcijas, kurās prioritārās ekonomiskās un vides vērtības ir saskaņotas ar sabiedrības un cilvēces izdzīvošanas vērtībām.

4.6.2.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka steidzami jāuzsāk stabilas, taču dinamiskas “ilgtspējas taksonomijas” izveides pirmais posms ar mērķi nodrošināt tirgus saskaņotību un skaidrus norādījumus par to, kas saskaņā ar holistisku pieeju ir uzskatāms par zaļu, sociālu un saistītu ar labu pārvaldību.

4.6.3.

Šā procesa pamatā ir tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kurai vienmēr jābūt gatavai nodrošināt augsti kvalificētas un precīzas zināšanas par stratēģiskām rūpniecības nozarēm, lai izstrādātu stabilu un uzticamu ekoloģisko un sociālo taksonomiju.

4.6.4.

Grupas pilnvarās vispirms būtu jānosaka skaidri mērķi attiecībā uz saturu un termiņiem, sākumposmā apvienojot jauno taksonomiju ar citām pašreizējām starptautiskajām klasifikācijām (saimnieciskās darbības, profesijas, studijas u. c.), lai nodrošinātu lielāku atbilstību ANO kritērijiem un atsaucēm.

4.6.5.

Eiropas taksonomijā jāiekļauj trīs līmeņi:

obligātais standarts, kas saskaņots ar 2030. gada programmā noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu un principu, kas paredz nenodarīt kaitējumu, ņemot vērā ekonomisko, sociālo un pārvaldības risku analīzi,

vidējais līmenis, kurā noteiktas darbības, kas faktiski rada pārbaudāmu “pozitīvu ietekmi”, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas finanšu iniciatīvā,

līmenis, kurā iekļautas darbības, kuras var paātrināt pozitīvas pārmaiņas un atbalstīt ekoloģisko, ekonomisko un sociālo problēmjautājumu risināšanu atbilstīgi dažādu to ieinteresēto personu vajadzībām, kas šo taksonomiju izmantos kā atsauci.

4.6.6.

Ir steidzami jāklasificē dažādu veidu ieguvumi no ieguldījumiem, ko var attiecināt uz ilgtspējas faktora ieviešanu (taksonomija). Turklāt pozitīvos kritērijus vajadzētu papildināt ar postošu ietekmi uz vidi (16), kas ļautu noteikt aktīvus, kuri nav ilgtspējīgi.

4.6.7.

Jaunā taksonomija būtu jāsaista ar ES ieguldījumu stratēģiju un plānu pārejai uz mazoglekļa ekonomiku. Tajā būtu jāiekļauj finanšu darbības, kas veicina emisiju samazināšanu nozarēs, uz kurām attiecas ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) (17) un Kopīgo centienu regula (18).

4.7.   Standarti un marķējumi attiecībā uz ilgtspējīgiem finanšu produktiem

4.7.1.

Lai paplašinātu ilgtspējīgus finanšu tirgus, ir svarīgi nodrošināt ieguldītājiem vieglāku un drošāku piekļuvi. Eiropas standarti ilgtspējīga finansējuma jomā būtu rūpīgi jāizstrādā, nosakot sociāli atbildīgu ieguldījumu standartus.

4.7.2.

Šajā nolūkā vispirms būtu jāievieš oficiāls ES zaļo obligāciju standarts un jāapsver iespēja ieviest ES zaļo obligāciju marķējumu vai sertifikātu, kurš tiktu piešķirts pēc obligāta ārēja novērtējuma veikšanas, lai tādējādi garantētu ieguldījumu pozitīvu ietekmi. Saistībā ar Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle” EESK Komisijai iesaka (19) definēt vienkāršus, viegli salīdzināmus un pilnīgi pārredzamus produktus, kuriem ir līdzīgas īpašības.

4.7.3.

Tas dod iespēju piedāvāt “ilgtspējīgus Eiropas mēroga pamatproduktus” un nodrošināt atbilstīgus, neatkarīgus un obligāti sertificētus instrumentus dažādu ilgtspējīgu finanšu produktu salīdzināšanai (20) dažādās ES jurisdikcijās.

4.7.4.

“Viseiropas privāto pensiju produktu” (PEPP) konfigurācija (21) – kā paredzēts leģislatīvajā priekšlikumā, ko Komisija pieņēma 2017. gada 29. jūnijā – paredzētu, ka pensiju fondiem ir publiski jāatklāj, vai un kā tie iekļauj ESP faktorus savās risku pārvaldības sistēmās, taču šajos noteikumos tiem nav paredzēts pienākums ņemt vērā ESP faktorus savā ieguldījumu politikā. Iekļaujot šo pienākumu, varētu paplašināt tā izmantošanu kā vienu no ilgtspējas risinājumiem.

4.7.5.

EESK aicina dalībvalstis atbilstošā brīdī paplašināt šī nosacījuma piemērošanu, to attiecinot uz visiem ar pensijām saistītajiem produktiem. Tādējādi to varētu plašāk izmantot kā vienu no ilgtspējīgiem risinājumiem problēmai, kas saistīta ar pašreizējo paaudžu solidaritātes pensiju shēmu.

4.8.   Veicināt ieguldījumus ilgtspējīgos projektos

4.8.1.

Saskaņā ar atjauninātajiem ES rūpniecības politikas stratēģiskajiem mērķiem kapitāla sadales pārvirzīšana ilgtermiņa ieguldījumiem būtu jāsaskaņo ar uzdevumu palīdzēt veicināt MVU izaugsmi, atbalstīt mazāk attīstītus reģionus, modernizēt infrastruktūru un ar izglītības un apmācības palīdzību radīt cilvēkiem jaunas iespējas.

4.8.2.

Lai pabeigtu ilgtspējīgus ieguldījumus infrastruktūrā, atbilstīgi Maksātspējas II direktīvai ir nepieciešama plašāka makroprudenciālā politika, kurā ņemta vērā fiziskā ietekme (aizvien pieaugošā pakļautība ar klimata pārmaiņām saistītam riskam). Piemēram, celtniecības standarti, kuros paredzēta dabas katastrofu ietekmes samazināšana līdz minimumam, nozīmētu, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir jāpielāgo risku pārvaldība atbilstīgi jaunajiem ilgtspējīgas apdrošināšanas principiem.

4.8.3.

EESK atbalsta ESIF 2.0 un EFIA stiprināšanu. Komiteja pauž gandarījumu, ka DFS 2021.–2027. gadam ir izveidots InvestEU, ar kuru paredzēts piesaistīt vairāk privātā kapitāla un kuru varētu attiecināt uz obligāciju un apdrošināšanas tirgu un pensiju fondiem.

4.8.4.

Būtu vajadzīgi arī citi privātā kapitāla līdzekļi, lai stimulētu un atbalstītu uzņēmumus, jo īpaši MVU, to ieguldījumos inovācijā, pētniecībā un izstrādē.

4.8.5.

Visbeidzot, EESK iesaka rūpīgāk apzināt gadījumus, kad pašreizējās publiskā un privātā sektora iniciatīvas palīdz izveidot maksimāli ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, lai šādas iniciatīvas īstenotu arī citviet Eiropas Savienībā un partnervalstīs, pielāgojot tās vietējiem apstākļiem.

4.9.   Ilgtspējas apsvērumi finanšu konsultācijās

4.9.1.

Kā norādīts atzinumā “Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspēju” (22), EESK atbalsta otrās Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD II) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas (AID) grozīšanu, lai panāktu, ka ir nepieciešams izskatīt iespējas iekļaut ieguldītāju vēlmes attiecībā uz ilgtspēju. Tādējādi konsultanti varēs izstrādāt piemērotus ieteikumus attiecībā uz finanšu produktiem, sniedzot skaidru informāciju par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar dažādiem ilgtspējas faktoriem.

4.9.2.

EESK atbalsta ierosmi, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) savās nostādnēs par piemērotības novērtējumu iekļauj arī ilgtspējas nodrošināšanas vēlmes.

4.10.   Ilgtspējas pamatkritēriji

4.10.1.

Optimāls mērķis ir izstrādāt vienotu metodiku ilgtspējīgu ieguldījumu nefinanšu rādītāju mērīšanai. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē regulējumu, kura nolūks ir saskaņot kritērijus, kas attiecas uz mazoglekļa instrumentu emitentiem, jo tas ir pirmais solis, kas turpmāk būtu jāpiemēro arī citiem ilgtspējas kritērijiem.

4.10.2.

Tādēļ EESK aicina Komisiju pievērsties arī sociālajai jomai, piesaistot tehnisko ekspertu grupu, kam būtu jānodrošina apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm un jāpublicē ziņojums par oglekļa rādītāju uzbūvi un metodiku.

5.   Ilgtspējas integrēšana risku pārvaldībā

Ilgtspēja palīdz novērst risku kopumu, kas saistīts ar bagātības veidošanu, un nevar apiet resursu iegūšanas, iegādes un pasliktināšanās ietekmi.

5.1.   Ilgtspēja tirgus pētījumu un kredītreitingu jomā

5.1.1.

EESK ir uzsvērusi, ka nolūkā garantēt pētniecības/vērtēšanas pakalpojumu sniedzēju neatkarību reitingu aģentūrās nedrīkst pastāvēt nekādi interešu konflikti. Turklāt to izmantotās metodikas pamatojumam katrā atsevišķā gadījumā ir jābūt pārredzamam un savlaicīgam.

5.1.2.

Pastāvošās kredītreitinga aģentūras pietiekami neņem vērā graujošo VSP tendenču ietekmi uz emitentu kredītspēju nākotnē. EESK aicina noteikt skaidrus ES standartus un uzraudzību attiecībā uz VSP faktoru iekļaušanu visu ES teritorijā strādājošo kredītreitinga aģentūru reitingos. Komiteja aicina EVTI sertificētās aģentūras ieviest arī “zaļā finansējuma zīmola” akreditācijas procesu.

5.1.3.

Būtu jāparedz arī banku, fondu pārvaldnieku un citu dalībnieku sertificēšana. Tas uzliktu dažādiem finanšu dalībniekiem papildu pienākumu un novērstu atsevišķas tendences, kurās ilgtspējīgu produktu plāns ir zaļmaldināšanas (“greenwashing”) elements.

5.1.4.

Visbeidzot, EESK ierosina apsvērt iespēju ieviest valsts zaļās kreditēšanas reitingus. Paredzot skaidru “zaļo” reitingu līdztekus valsts reitingiem, varētu rosināt valstis pastāvīgi uzlabot savu sniegumu. Tajā pašā laikā tas varētu būt stimuls ārvalstu ieguldījumu piesaistei.

5.2.   Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju ilgtspējas saistības – fiduciārs pienākums

5.2.1.

Eiropas Savienības uzraudzības iestādēm (EUI) ir jānodrošina stingra finanšu starpniecības pakalpojumu funkciju ievērošana.

5.2.2.

Tam ir nepieciešama holistiskāka pieeja, nekā paredzēts Komisijas rīcības plānā, un par prioritāti jānosaka izglītības, faktoriālā, dzimuma, ģeogrāfiskā, rasu vai etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības, kultūras un cita veida daudzveidība.

5.2.3.

Savu obligāto juridisko pienākumu ietvaros ieguldītājiem būtu proaktīvi jāsadarbojas ar klientiem, lai gūtu priekšstatu par viņu nefinanšu interesēm, vienlaikus sniedzot skaidru informāciju par iespējamajiem finanšu riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar VSP faktoriem.

5.2.4.

Regulatoriem, ieguldītājiem, aktīvu pārvaldniekiem, finanšu sektorā nodarbinātajiem un konsultantiem ir jārīkojas saņēmēju (piemēram, nākamo pensionāru) vai klientu (ieguldītāju, kuri ir fiziskas personas, vai institucionālo ieguldītāju) interesēs. Līdzdalībai pārvaldības pasākumos un balsošanā ir jābūt vērstai uz ieguldījumu aktīvu ilgtspējīgās vērtības aizsargāšanu saskaņā ar fiduciārajiem pienākumiem. Iepriekšminētajiem dalībniekiem ir pienākums ziņot par to, kā viņi, būdami fondu aktīvu turētāji, izmanto savas balsstiesības.

5.2.5.

Precizējot ieguldītāju pienākumus saistībā ar ilgtspējas faktoriem, ES sekmēs ilgtermiņa ieguldījumus (ilgtspējīgs finansējums pēc būtības ir saistīts ar ilgtermiņu).

5.3.   Prudenciālās uzraudzības prasības attiecībā uz bankām un apdrošināšanas sabiedrībām

5.3.1.

EESK nesen uzsvēra, ka bankām var būt zināma loma, jo tās veic starpnieka funkciju starp apzinātiem uzkrājumiem un sociāli atbildīgiem ieguldījumiem. EESK iesaka banku kapitāla prasībās paredzēt labvēlīgāku režīmu ieguldījumiem zaļajā ekonomikā un nesarežģītām ilgtermiņa “iekļaujošu aizdevumu” operācijām, piemēram, hipotekārajiem aizdevumiem un jo īpaši tiem, kas saistīti ar energoefektivitāti, saules enerģijas paneļu uzstādīšanu utt. Turklāt ar mērķi veicināt pozitīvas pārmaiņas un pāreju uz ilgtspējīgu darbību būtu jāapsver iespēja piemērot kapitāla palielinājumus par ieguldījumiem videi kaitīgos aktīvos“brūnajā” ekonomikā. Varētu arī apsvērt citas iespējas, piemēram, nodokļu stimulus, kas labumu dod tieši galīgajiem aizņēmuma saņēmējiem un investoriem. Vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM) būtu jāveic īpaša uzraudzība šajā jomā (23).

5.3.2.

Taču, aprēķinot riska svērtos aktīvus (RSA), atjauninātajos banku reitinga modeļos vienmēr ir jāatspoguļo visjaunākais riska līmenis, kas saistīts ar attiecīgajiem ilgtspējīgajiem aktīviem, saglabājot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

5.3.3.

Tādēļ ir labāk jādefinē tā sauktā “zaļā atbalsta faktora” robežas, nodrošinot pilnīgus un neapstrīdamus empīriskus pierādījumus, kas balstīti uz skaidru un precīzu definīciju par to, kas uzskatāms par “zaļajiem” ieguldījumiem. Atbildīga pētniecība un inovācija programmas “Apvārsnis 2020” un nākamās programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros varētu būt lielisks veids, kā gūt zinātniskus rezultātus.

5.3.4.

Kopumā noturības un finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā šī jaunā scenārija ieviešanai ir nepieciešama finanšu risku pārvaldības stabila apvienošana, ņemot vērā VSP ietekmi uz finanšu atdevi, un noteikumu attiecīga pielāgošana dinamiskā procesā. Kā norādīts Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ilgtspējīgu finansējumu (24), Komisijai būtu jāveicina ilgtspējas risku iekļaušana “Bāzeles IV” ietvaros.

6.   Pārredzamības un ilgtermiņa skatījuma veicināšana

6.1.1.

Ilgtspējīgam finansējumam ir vajadzīga stimulu sistēma, kas novirza kapitāla plūsmas vajadzīgajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Eiropai strauju un taisnīgu pāreju vides un sociālajā jomā, kur tās vadošā pozīcija vērtību ziņā nodrošina konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumiem.

6.2.   Informācijas sniegšana un uzskaite

6.2.1.

EESK norāda, ka ES direktīva par nefinanšu informācijas sniegšanu tika transponēta ar visai pieticīgiem mērķiem un izmantojot nesaskaņotu metodiku, un tā attiecās tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Tādēļ tai nebija būtiskas ietekmes, kas veicinātu taisnīgus un visaptverošus ilgtspējīgus ieguldījumus Eiropā.

6.2.2.

Ilgtspēja rada vairākas jaunas problēmas un grūtības saistībā ar nefinanšu informācijas atklāšanu, piemēram, attiecībā uz tādiem aspektiem kā digitalizācija, jauni rādītāji, standartizācija, obligātie pienākumi, jauni ilgtspējīgi ekonomikas modeļi utt. Patiešām, taksonomijas un ziņošanas metodikām vajadzētu būt pēc iespējas standartizētām, un noteikumi būtu jāpielāgo, lai nefinanšu informācija būtu vairāk un labāk pieejama. Tas regulatoriem un tirgus uzraudzītājiem sniegtu labāku priekšstatu par globālajām tendencēm kopumā un līdz ar to arī lielākas iespējas attiecīgi rīkoties. Šo pašreizējo posmu dēvē par “atbilstības pārbaudi”, un tajā tiks ņemti vērā apsvērumi, ko izteica Finanšu stabilitātes padomes (FSP) klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa (TCFD), pēc tam, kad būs notikusi Komisijas uzsāktā publiskā apspriešana.

6.2.3.

Attiecībā uz kolektīvās finansēšanas platformām “Ieguldījumu pamatinformācijas dokumentā” būtu jānorāda arī galvenie nemateriālie, bet finansiāli būtiskie (no grāmatvedības viedokļa (25)) riski un ieguvumi, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas projekta finansēšanu.

6.2.4.

EESK arī atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūciju par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (9. SFPS) (26) un aicina nekavējoties izvērtēt SFPS ietekmi uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

6.2.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) pienākumu novērtēt jaunu vai pārskatītu SFPS ietekmi uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem un izpētīt alternatīvas uzskaites iespējas.

6.2.6.

EESK arī iesaka Komisijai aicināt EVTI

novērtēt pašreizējo praksi kredītreitingu tirgū, izvērtējot to, kādā mērā ir ņemti vērā ESP apsvērumi,

iekļaut vides un sociālās ilgtspējas informāciju savās pamatnostādnēs par informācijas sniegšanu, ko veic kredītreitingu aģentūras, un attiecīgā gadījumā apsvērt papildu pasākumus.

6.3.   Korporatīvā pārvaldība un nepamatots īstermiņa skatījums kapitāla tirgos

6.3.1.

Daudzi ieguldītāji vēlas zināt, vai uzņēmums izmanto precīzas un pārredzamas uzskaites metodes un vai parastajiem akcionāriem ir tiesības balsot par svarīgiem jautājumiem. Viņi arī vēlas, lai uzņēmumi nepieļautu interešu konfliktus, izvēloties valdes locekļus, kredītreitinga aģentūras un revidentus.

6.3.2.

Ir pienācis laiks nopietni apsvērt ne vien V (vidiskos) un S (sociālos) faktorus (standartus, marķējumu, zaļā un sociālā atbalsta faktoru iekļaušanu prudenciālās uzraudzības prasībās, ilgtspējas kritērijus), bet arī P (korporatīvās pārvaldības) faktoru, atņemot visus ieguvumus un ilgtspējīgos reitingus tiem uzņēmumiem, kuri nenodrošina pārredzamu informācijas sniegšanu par svarīgākajiem aspektiem, piemēram, fiskālo pārvaldību, cilvēktiesībām, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citām nelikumīgām darbībām.

7.   Rīcības plāna īstenošana

7.1.

EESK aicina saskaņot visu iesaistīto Eiropas iestāžu, aģentūru un mehānismu darbību, vajadzības gadījumā grozot to pilnvaras, lai tās atbilstu rīcības plāna īstenošanas grafikam.

7.2.

Neskaidrība par nākotni un informācijas trūkums par ilgtermiņa riskiem ir galvenie aspekti, kas neļauj veikt ilgāka laikposma analīzi (tikai dažos gadījumos dati aptver laikposmu, kas ilgāks par pieciem gadiem).

7.3.

Eiropas uzraudzības iestādēm arī būtu jāveic būtisks darbs ilgtspējas uzraudzības jomā. Lai panāktu vienotas ES metodikas izmantošanu attiecīgo scenāriju analīzē, būtu jāapsver iespēja ilgtermiņā ņemt vērā VSP riska faktorus, un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) tos varētu pakāpeniski iekļaut savos stresa testos.

7.4.

Visbeidzot, Starptautiskajai Vērtspapīru komisiju organizācijai (IOSCO) būtu jāizstrādā starptautiskie standarti ilgtspējīga finansējuma regulējuma un uzraudzības jomā (27) un jāveicina to ievērošana, lai tādējādi pasaules mērogā pilnveidotu jauno ilgtspējas arhitektūru.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, 6. nodaļa “Turpmāka rīcība”.

(2)  Sk. EIB taksonomijas projektu: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/180131-sustainable-finance-final-report-annex-3_en.pdf.

(3)  Būtiskuma ietvarsistēma ļauj analizēt tos faktorus, kuri visvairāk attiecas uz uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem, tostarp finansiāli būtiskus ilgtspējas faktorus.

(4)  Segtās obligācijas ir kredītiestādes parādsaistības, kas nodrošinātas ar norobežotu aktīvu portfeli, pret kuru obligāciju turētājiem kā privileģētiem kreditoriem ir tiešas prasījuma tiesības. Skatīt jaunos priekšlikumus regulai COM(2018) 93 final – 2018/0042 (COD) un COM(2018) 94 final – 2018/043 (COD).

(5)  Bāzeles regulējums ir starptautiska normatīva vienošanās, ar kuru tika ieviesta virkne reformu, kuru mērķis ir uzlabot banku nozares regulējumu, uzraudzību un riska pārvaldību. Visi Bāzeles komitejas standarti ir obligātas prasības, kas attiecas uz starptautiskā mērogā strādājošām bankām, tādēļ ilgtspējas noteikumu iekļaušana šajā regulējumā palīdzēs visām valstīm virzīties uz vienu un to pašu mērķi. https://www.bis.org/bcbs/basel3.html

(6)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2016.078.01.0011.01.LAV

(7)  Vairāk informācijas par EESK visaptverošo nostāju skatīt EESK atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(8)  Eiropas Komisija ir ierosinājusi vismaz 25 % no ES izdevumiem piešķirt klimata mērķiem laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam (laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam tam bija paredzēti 20 %).

(9)  https://www.morganstanley.com/pub/content/dam/msdotcom/ideas/sustainable-signals/pdf/Sustainable_Signals_Whitepaper.pdf.

(10)  Skatīt IOSCO/ESAO ziņojumu “The Application of Behavioural Insights to Financial Literacy and Investor Education Programmes and Initiatives”.

(11)  Supra, rīcības plāns, Vispārējs ievads, 1.1. punkts.

(12)  Mērķis ir noteikt, kā ANO sistēma atbalstīs šo tehnoloģiju izmantošanu, lai ātrāk izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un veicinātu atbilstību tām vērtībām, kas definētas ANO Statūtos, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un starptautisko tiesību normās un standartos; http://www.un.org/en/newtechnologies/images/pdf/SGs-Strategy-on-New-Technologies.pdf.

(13)  Sk. EESK atzinumu par Komisijas Finanšu tehnoloģijas (Fin Tech) rīcības plānu (OV C 367, 10.10.2018., 61. lpp.).

(14)  COP 21 – 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konference.

(15)  Sk. ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ES Pamattiesību hartu un SDO darba standartus.

(16)  Sk. ESAO “Padomes ieteikumu par kopēju pieeju oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un vides un sociālo jautājumu pienācīgu izpēti”.

(17)  Kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 1. pielikumā; grozīta ar Direktīvu 2009/29.

(18)  Regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013.

(19)  Skatīt EESK atzinumu par patēriņa finanšu pakalpojumiem (OV C 434, 15.12.2017., 51. lpp.).

(20)  Atbilstīgi salīdzināšanas rīku pamatprincipiem (Key principles for comparison tools).

(21)  Fondēto un privāto pensiju shēmās ieguldīto aktīvu apjoms 2016. gada beigās ESAO valstīs pārsniedza 38 triljonus USD.

(22)  Sk. EESK atzinuma “Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspēju” 3.8. punktu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 97. lpp.).

(23)  Sk. EESK atzinumu par Banku savienības izveides pabeigšanu (OV C 237, 6.7.2018., 46. lpp.).

(24)  http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20180529IPR04517/meps-back-resolution-on-sustainable-finance

(25)  Finanšu pārskatu posteņi ir būtiski, ja tie var ietekmēt lietotāju saimnieciskos lēmumus. Būtiskuma jēdziens ir vispāratzīts grāmatvedības princips, kas paredz, ka uzņēmumiem ir jāziņo par visiem šāda veida jautājumiem. https://www.business-case-analysis.com/materiality-concept.html.

(26)  http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016-0381+0+DOC+XML+V0//LV

(27)  Skatīt Methodology for Assessing Implementation of the IOSCO Objectives and Principles of Securities Regulation.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/83


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu”

(COM(2018) 375 final – 2018/0196(COD))

(2019/C 62/13)

Ziņotājs:

Stefano MALLIA

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Eiropadome, 19.6.2018.

Juridiskais pamats

LESD 177. un 304. pants un 322. panta 1. punkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

111/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Kohēzijas politika ir viens no taustāmākajiem ES politikas virzieniem, kas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tāpēc EESK stingri iebilst pret Komisijas priekšlikumu samazināt ES budžetu par 10 % reālā izteiksmē. Šajā sakarā EESK mudina dalībvalstis rast risinājumus, kas ļautu šo budžetu saglabāt tādā pašā līmenī kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā pēc 2020. gada vērtībām.

1.2.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga skaidra politiska stratēģija, kas būtu saskaņota ar ES globālajām saistībām. EESK aicina Komisiju atjaunināt stratēģiju “Eiropa 2020” un saskaņot jaunās Kopīgo noteikumu regulas (KNR) prioritātes ar šo jauno stratēģiju. EESK arī aicina Komisiju efektīvi integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) ar kohēzijas politiku saistītajos noteikumos, nodrošinot to transversālu iekļaušanu visās fondu prioritātēs.

1.3.

EESK uzskata, ka ar KNR izveidotie ekonomiskie apstākļi (makroekonomiskie nosacījumi, samazināts līdzfinansējums utt.) radītu pārāk neelastīgu vidi un varētu kaitēt investīcijām. Tāpēc EESK:

iebilst pret makroekonomisku nosacījumu izvirzīšanu, jo tie negatīvi ietekmē reģionus un iedzīvotājus, kas nav vainojami par valstu un Eiropas līmenī pieņemtiem lēmumiem makroekonomikas jomā,

aicina Komisiju saglabāt N+3 noteikumu par saistību atcelšanu,

prasa Komisijai izskatīt līdzfinansējuma likmju palielināšanas iespēju.

1.4.

EESK ļoti atzinīgi vērtē vienkāršošanas, elastīguma un efektivitātes palielināšanas centienus, kas liecina par pareizu virzienu. Jaunais noteikumu kopums diemžēl nav vienots noteikumu kopums.

1.5.

EESK uzskata, ka noteikumi, kas saistīti ar tematisko koncentrāciju, ir pārāk stingri. EESK ierosina, ka viens no politikas mērķiem būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Šajā sakarā EESK mudina dalībvalstis apsvērt politikas 5. mērķi, kas var garantēt vislabāk pielāgoto risinājumu to konkrētajām problēmām.

1.6.

EESK iesaka Komisijai izstrādāt vajadzīgos instrumentus, kas ļautu apgabaliem ar strukturālām un pastāvīgām grūtībām (salām, kalnu reģioniem utt. (1)) efektīvi risināt to īpašās un sarežģītās problēmas. Šis uzdevums nevar palikt vienīgi valsts iestāžu kompetencē. EESK arī iesaka, ka šajos apgabalos īstenotie projekti jāatbalsta ar augstākām līdzfinansējuma likmēm.

1.7.

EESK iesaka rast ad-hoc risinājumus attiecībā uz to valstu vai reģionu stāvokli, kuri 2007.–2013. gada programmā bija klasificēti kā konverģences reģioni un 2014.–2020. gada periodā gūst labumu no 80 % līdzfinansējuma likmes, savukārt tagad tiks klasificēti kā pārejas reģioni, kam 2021.–2027. gada periodā tiks piemērota 55 % līdzfinansējuma likme.

1.8.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina stiprināt sinerģiju, atrodot veidu, kā noteikumu kopumā atkal iekļaut Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī veidojot ciešākas saiknes ar Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). EESK arī atbalsta lielāku integrāciju ar un starp citām finansēšanas programmām un instrumentiem (“Apvārsnis 2020”, “InvestEU” u. c.).

1.8.1.

Šīm saitēm būtu arī jāatspoguļojas fondu plānošanā. EESK mudina dalībvalstis sagatavot un īstenot vairākfondu programmas, kas risina uzdevumus integrētā veidā. EESK uzskata, ka integrācijai būtu arī jāizpaužas teritoriālajā sadarbībā; būtiska nozīme ir saprātīgām saitēm starp lauku vidi un pilsētvidi, pilsētvidi un priekšpilsētām, t. i., uz vietu balstītai pieejai.

1.9.

“Daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības” īstenošana, iesaistot ekonomiskos un sociālos partnerus lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā, ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai kohēzijas politikai. Runājot par rīcības kodeksu, EESK ņem vērā Eiropas sociālo partneru neapmierinātību un aicina pārskatīt un atjaunināt kodeksu, tieši konsultējoties ar sociālajiem partneriem. EESK arī aicina padarīt rīcības kodeksu saistošu.

1.10.

EESK iebilst pret to, ka no jaunā KNR priekšlikuma ir svītroti tādi principi kā sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana, nediskriminācija, personu ar invaliditāti piekļuve, kā arī ilgtspējīga attīstība. Tāpēc Komiteja stingri iesaka iekļaut pašreizējās KNR 2014.–2020. gadam 7. pantu jaunajā ierosinātajā KNR un šo principu tiešā veidā ietvert ierosinātās Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (ERAF un KF) regulas pamattekstā. Turklāt EESK visnotaļ iesaka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi – iekļaut personu ar invaliditāti piekļuvi.

1.11.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir efektīvākiem vispārējas komunikācijas centieniem. Saistībā ar ES finansētiem projektiem pārāk bieži iedzīvotājiem ir maz vai vispār nav zināšanu par ES līdzdalību. Tādēļ EESK aicina Komisiju ieviest efektīvāku informācijas stratēģiju, kas vērsta uz iedzīvotājiem un dažādiem atbalsta saņēmēju veidiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK pauž dziļu nožēlu, ka kohēzijas politikas budžets reālā izteiksmē ir samazināts par 10 %. Šajā sakarā EESK stingri iebilst pret ierosinājumu samazināt ES budžetu un ierosina dalībvalstīm rast risinājumus, kā budžetu saglabāt līdzšinējā līmenī 2020. gada vērtībās.

2.2.

Kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem elementiem iedzīvotāju tuvināšanā Eiropas integrācijas redzējumam. Tai ir skaidra pievienotā vērtība, kas ir saistīta ar darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un infrastruktūras modernizēšanu, kā arī strukturālu šķēršļu pārvarēšanu, cilvēkkapitāla izaugsmes veicināšanu un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka visi reģioni ir tiesīgi saņemt finansējumu.

2.2.1.

ES kohēzijas politikai ir jābūt neatņemamai Eiropas investīciju stratēģijas daļai ar spēcīgu teritoriālu pieeju un mērķi nodrošināt katram reģionam vajadzīgos instrumentus, lai uzlabotu to konkurētspēju. Tai ir jāpanāk ekonomiska un strukturāla pārveide un visos reģionos jānodrošina noturīgs pamats, balstoties uz katra reģiona stiprajām pusēm (2).

2.3.

EESK ņem vērā, ka jaunā pieeja, kas joprojām pamatojas uz trim kategorijām (mazāk attīstīti, pārejas un vairāk attīstīti reģioni), ir vairāk pielāgota. Lai gan līdzekļu piešķiršanas metodes pamatā joprojām ir galvenokārt IKP uz vienu iedzīvotāju, ir pievienoti jauni kritēriji (jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). EESK uzskata, ka tas labāk atspoguļo realitāti vietējā līmenī, – saskaņā ar ietekmes novērtējumu, ko prasa Regulējuma kontroles padome (3), – un, pēc EESK domām, šo pieeju varētu pilnveidot tālāk.

2.4.

EESK pauž nopietnas bažas par Komisijas priekšlikumu samazināt līdzfinansējuma likmes un tā ietekmi uz mazāk labvēlīgā finansiālā situācijā esošu saņēmēju iesaistīšanos. PVN kā attiecināmu izdevumu iekļaušana ir apsveicama, lai gan šis elements savā ziņā ir jau pašreizējā periodā.

2.5.

Jānorāda, ka ir gadījumi, kad valstis vai reģioni, kuri 2007.–2013. gada programmā ir klasificēti kā konverģences reģioni un 2014.–2020. gada periodā gūst labumu no 80 % līdzfinansējuma likmes, pašreiz tiks klasificēti kā pārejas reģioni, kam 2021.–2027. gada periodā tiks piemērota 55 % līdzfinansējuma likme, bet tas nozīmē, ka šo reģionu līdzfinansējums krasi samazināsies. EESK uzskata, ka šādiem gadījumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Turklāt jānorāda, ka projektos ar privātu finansējumu saņēmēji saņems tikai publiskā elementa līdzfinansējumu.

2.6.

Attiecībā uz tālākajiem reģioniem par ES prioritāti ir jāizvirza saikņu, kas tos vieno ar Eiropas kontinentu, un to iedzīvotāju piederības izjūtas Eiropas projektam stiprināšana (4). EESK atzinīgi vērtē to, ka tālākie reģioni turpinās saņemt īpašu ES atbalstu.

2.7.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka kohēzijas politika joprojām nepiedāvā visaptverošus risinājumus problēmām, ar kurām saskaras īpašās teritorijas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā (5). Pētījumi liecina, ka centrālās iestādes ne vienmēr pievēršas īpašajām teritorijām, kā minēts 174. pantā. Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina reģionālo un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanās, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt ar īpašajām teritorijām saistītās problēmas, ievērojot attiecīgajās teritorijās spēkā esošo institucionālo un tiesisko regulējumu.

3.   Vispārīgi principi

3.1.

EESK iebilst, ka no jaunās KNR priekšlikuma ir svītroti tādi principi kā vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, diskriminācijas aizliegums, piekļūstamības nodrošināšana personām ar invaliditāti un ilgtspējīga attīstība. Attiecībā uz šiem principiem fondu plānošanā un īstenošanā Eiropas acquis ir izstrādāta transversāla pieeja (pašreizējās KNR 7. pants un 2007.–2013. gada KNR 16. pants).

3.1.1.

Tāpēc Komiteja stingri iesaka iekļaut pašreizējās KNR 2014.–2020. gadam 7. pantu jaunajā ierosinātajā KNR un šo principu tiešā veidā ietvert ierosinātās ERAF un KF regulas pamattekstā. Turklāt EESK visnotaļ iesaka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi – iekļaut personu ar invaliditāti piekļuvi.

3.2.

Tā kā ES ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) puse, EESK uzskata, ka ir lietderīgi ierosinātās KNR juridiskajā pamatā iekļaut UNCRPD.

3.3.

EESK ir stingri pārliecināta, ka patiesa partnerība visos līmeņos, kad ES kohēzijas politikas programmu un projektu sagatavošanā, izpildē un ex-post novērtēšanā piedalās ekonomiskie un sociālie partneri un organizētas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, uzlabo to kvalitāti un efektīvu īstenošanu. Aicinot pieņemt Rīcības kodeksu, EESK stingri atbalsta Komisijas iniciatīvu un piekrīt tās ierosinātajiem ieteikumiem (6. pants) (6). EESK atzīmē, ka Komisijas priekšlikumu varētu būt nepieciešams precizēt, lai risinātu sektoriem raksturīgās problēmas (jo īpaši, ar valsts drošību saistītās problēmas), kas risinātas migrācijas un drošības programmās.

3.4.

EESK ir stingri pārliecināta, ka partnerība starp administratīvajām iestādēm un ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem ES, valstu un reģionālajā līmenī daudzlīmeņu un uz daudzu dalībnieku iesaisti balstītas pārvaldības veidā ir viens no svarīgākajiem kohēzijas politikas panākumu kritērijiem. Tam jābūt galvenajam nosacījumam, lai piešķirtu partnerības nolīgumu slēgšanas tiesības un Eiropas fondus. EESK atzinīgi vērtē jauno saistošo redakciju un nepārprotami prasa likumdevējam saglabāt pašreizējo redakciju “iesaista”.

3.5.

Saistībā ar rīcības kodeksu EESK ir ņēmusi vērā Eiropas sociālo partneru neapmierinātību un aicina pārskatīt un atjaunināt kodeksu, tieši konsultējoties ar sociālajiem partneriem. EESK aicina padarīt rīcības kodeksu saistošu.

3.6.

Lai stiprinātu partnerības prasmes un efektivitāti, EESK aicina ieviest 6. pantā minētajiem partneriem paredzētus spēju veidošanas un tehniskās palīdzības pasākumus. EESK arī vēlas, lai tiktu izveidots ikgadējs konsultāciju mehānisms ar attiecīgajiem partneriem.

3.7.

EESK piekrīt, ka katram uzraudzības komiteju loceklim ir viena balss. Lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā, balsu sadalījumam būtu jābūt 50 % administratīvajām iestādēm un iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un 50 % ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kas minēti b) un c) apakšpunktā. EESK norāda, ka šis priekšlikums, iespējams, būs jāpilnveido, lai risinātu sensitīvus jautājumus, piemēram, nacionālās drošības problēmas.

4.   Vienkāršošana

4.1.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērojami samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu saņēmējiem, vienlaikus saglabājot augstu pārliecības līmeni par likumību un pareizību. EESK atzīst un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā ir apsvērti vairāki ar vienkāršošanu saistīti jautājumi.

4.2.

EESK ierosina sistemātiski piemērot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta “Small Business Act” vienreizējas iesniegšanas principu, nodrošinot, ka projektu vadītāji tikai vienu reizi nosūta ar administratīvajām, revīzijas un kontroles formalitātēm saistīto informāciju tiešajai kompetentajai vadošajai iestādei, kas atbild par tās nosūtīšanu valsts un Eiropas vadošajām iestādēm.

4.3.

EESK arī iesaka izveidot īpaši vienkāršotu “de minimis” kontroles/revīzijas sistēmu ļoti maziem projektiem: ja tiešā pārvaldības iestāde konstatē un paziņo, ka paredzētie rezultāti ir sasniegti, turpmākas pārbaudes vai revīzijas vairs nebūtu jāpieprasa.

4.4.

Ir pārspīlēti dēvēt KNR par vienotu noteikumu kopumu. Lai gan tajā ir iekļauti septiņi fondi, daudzo izņēmumu no noteikumiem dēļ trūkst saskaņotības; piemēram, attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu bieži vien darbojas atšķirīgi noteikumi. Saskaņā ar Augsta līmeņa grupas vienkāršošanas jautājumos secinājumiem attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada (7) EESK uzskata, ka regulējuma paketei vajadzētu būt daudz vienkāršākai un ka būtu jānovērš fondu mikropārvaldība.

4.5.

EESK ņem vērā, ka KNR ir iekļauti jaunie fondi migrācijas krīzes un drošības jautājumu risināšanai (8), taču pauž patiesu nožēlu, ka noteikumu kopumā nav iekļauts Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un ka saiknes ar ESF+ ir vājākas nekā ar tā priekšteci. EESK prasa Komisijai pārskatīt šo lēmumu.

4.6.

EESK piekrīt, ka par prioritāti būtu jāuzskata saistību, nevis maksājumu apturēšana, lai novērstu krīžu saasināšanos. Maksājumi jāaptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos.

5.   Elastīgums

5.1.

Lai veicinātu uzņēmumu veidošanu un izaugsmi, ES ir jāatbalsta reformas ar mērķi radīt investīcijām labvēlīgu vidi, kurā uzņēmumi var attīstīties, un jāuzlabo uzņēmējdarbības pamatnosacījumi. Kohēzijas fondi ir jāizmanto, lai nodrošinātu labākus apstākļus jaunuzņēmumu un jaunu inovatīvu MVU izaugsmei un lai atvieglotu mantošanu ģimenes uzņēmumos. Šajā saistībā EESK uzskata, ka kohēzijas politikai ir jānodrošina stabils, bet elastīgs satvars (9).

5.2.

Attiecībā uz obligātajiem pārvedumiem uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) EESK norāda, ka pārvedamā finansējuma kopsumma ir palikusi pašreizējā līmenī, lai gan kopējais finansējums ir samazināts par 10 %. Tāpēc pārvesto līdzekļu kopsumma procentuālā ziņā faktiski būtu lielāka, nekā tā ir pašreizējā plānošanas periodā. EESK piekrīt vispārējai pieejai, ja kohēzijas politikas kopējais budžets paliek 2014.–2020. gada līmenī.

5.3.

Turklāt pašreiz 100 % no līdzekļiem, ko pārved uz EISI, tiek paredzēti katrai dalībvalstij. Saskaņā ar priekšlikumu jaunajam periodam konkrētajai dalībvalstij tiks paredzēti tikai 70 % līdzekļu, bet atlikušos 30 % novirzīs Komisijas izvēlētiem projektiem. EESK stingri iebilst pret šo ierosināto pieeju.

5.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka vairs nebūs īpašu noteikumu attiecībā uz investīcijām, kas rada ieņēmumus. EESK arī norāda, ka nebūs “liela projekta” procesa (tā vietā stratēģiskajiem projektiem sekos līdzi uzraudzības komiteja). Lai gan tas pats par sevi ir vērtējams atzinīgi, EESK pauž bažas par to, cik lielā mērā būs iespējams garantēt lielu projektu pamatotību.

5.5.

EESK arī atzinīgi vērtē iespēju pielāgot programmu mērķus un resursus, ņemot vērā mainīgos apstākļus, jo dabas katastrofu gadījumā tā ļautu mobilizēt ES finansējumu no pirmās dienas (10).

5.6.

EESK piekrīt, ka dotācijas vienas pašas nevar novērst būtisku investīciju trūkumu. Tās var efektīvi papildināt ar finanšu instrumentiem, kam ir sviras efekts un kas ir tuvāk tirgum. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atvieglota dotāciju un finanšu instrumentu apvienošana un ka jaunajā regulējumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi, lai piesaistītu vairāk privātā kapitāla.

5.7.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka dalībvalstu tehniskā palīdzība ir vienkāršota, un precizē, ka no tās būtu jāgūst labums arī 6. pantā norādītajiem partneriem.

6.   Efektivitāte

6.1.

EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav sākusi līdzdalības procesu, lai izstrādātu visaptverošu un integrētu stratēģiju Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam un turpmāk. Nav skaidrs, ar kādām prioritātēm Komisija ir paredzējusi saskaņot dalībvalstu partnerattiecību nolīgumu un darbības programmas.

6.2.

EESK iesaka Komisijai saskaņot kohēzijas politiku ar ANO programmu 2030. gadam un iestrādāt KNR pamattekstā tās IAM, aptverot visus fondus.

6.3.

EESK pauž bažas par jaunajiem tematiskās koncentrācijas noteikumiem. EESK uzskata, ka līdzekļu koncentrācija divās prioritātēs ir pārāk ierobežojoša. EESK pauž bažas par to, ka Komisija šajā ziņā izmanto universālu pieeju. EESK uzskata, ka tematiskai koncentrācijai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai ar finansēšanas prioritātēm varētu risināt dažādās attīstības vajadzības valstu un reģionālā līmenī.

6.4.

EESK atzinīgi vērtē ciešāko saikni ar Eiropas semestri, izmantojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (11). Taču Komiteja iebilst pret makroekonomisku nosacījumu piemērošanu, jo tie “soda” reģionus un iedzīvotājus, kas nav vainojami par valstu vai Eiropas līmenī pieņemtiem makroekonomiska rakstura lēmumiem (12). EESK piekrīt, ka ir svarīgi nodrošināt arī pilnīgu papildināmību un koordināciju ar jauno, uzlaboto Reformu atbalsta programmu.

6.5.

EESK atzinīgi vērtē pastiprināto sinerģiju starp atsevišķām programmām (izcilības zīmoga pieeju), jo tā var veicināt vienkāršotu piekļuvi finansējumam, taču vairumā gadījumu priekšlikumā nav pietiekamas skaidrības (piemēram, vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumenta izmantošanas gadījumā struktūrfondus var kombinēt ar ELFLA).

6.6.

Attiecībā uz noteikumiem par saistību atcelšanu EESK pauž nožēlu, ka šajā priekšlikumā pašreizējais N+3 noteikums ir aizstāts ar N+2 noteikumu, un aicina Eiropas Komisiju to pārskatīt. EESK vēlas, lai tiktu ņemtas vērā to valstu vajadzības, kam ir bijušas grūtības īstenot programmas, un lai tām tiktu piedāvāts lielāks, nevis mazāks elastīgums.

6.7.

Turklāt jāievēro, ka 2021.–2027. gada perioda sākumposmos jo īpaši mazāko dalībvalstu un reģionu administratīvā spēja varētu tikt pakļauta ievērojamam spiedienam. Tas jāskata, ņemot vērā to, ka, lai gan dalībvalstis joprojām slēdz pašreizējo plānošanas periodu, tās būs spiestas sākt īstenot jaunā plānošanas perioda pēdējos divus gadus (5 + 2 pieejas dēļ) ar N+2 noteikumu un ar samazinātu priekšfinansējuma summu.

6.8.

Ņemot vērā to, ka mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt grūtības gūt labumu no iespējām, ko piedāvā Eiropas fondi kopumā, EESK aicina atbalstīt darbības, kas sekmē to piekļuvi informācijai, nodrošina konsultēšanu un darbaudzināšanu un uzlabo to iesaistīšanās spējas.

7.   Plānošana un īstenošana

7.1.

EESK ir gandarīta par to, ka ir mazāk politikas mērķu un ka tie šķiet elastīgāki nekā to priekšteči, bet pauž nožēlu, ka tie nav saistīti ar plašāku stratēģisku kontekstu.

7.2.

EESK īpaši atzinīgi vērtē jauno politikas mērķi “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” (5. politikas mērķis). EESK pauž cerību, ka saskaņā ar tā nosaukumu (un 17. panta 3. punkta g) apakšpunkta prasībām) dalībvalstis sagatavos un īstenos savas programmas atbilstoši šim mērķim, cieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

7.3.

EESK pauž bažas par to, ka sākotnēji ir paredzēts plānot tikai pirmos piecus gadus. EESK saskata šīs pieejas priekšrocības, bet pauž bažas, ka tā var kļūt par lielu administratīvu slogu iestādēm, kas turklāt riskē neizpildīt noteikumus par saistību atcelšanu.

7.4.

Atzinīgi ir vērtējama plānošanas dokumentu (partnerības nolīgumu, darbības programmu) vienkāršošana. EESK jo īpaši atbalsta partnerības nolīguma vienkāršošanu un uzskata, ka tam būtu jābūt stratēģiskam augsta līmeņa dokumentam. Tāpēc ir svarīgi pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu programmas joprojām atbilst ES prioritātēm un starp tām ir nodrošināta sinerģija. EESK arī atzinīgi vērtē deleģēto aktu vienkāršošanu. Lai izvairītos no riska, ka vadošās iestādes veic pārmērīgu reglamentēšanu, EESK aicina Komisiju deleģēto aktu izstrādē iesaistīt Eiropas ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus.

7.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, ka tiek piedāvāti vienkārši risinājumi, lai savienotu dažādās ar kohēzijas politiku saistītās atšķirīgu teritoriālu līmeņu iniciatīvas (stratēģijas un programmas), – horizontāli (piemēram, makroreģionālas stratēģijas un transnacionālas programmas) un vertikāli (dažādu teritoriālu līmeņu stratēģijas un programmas). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma 17. pantu un aicina Komisiju turpināt darbu šajā virzienā.

7.6.

Pilsētās jau tagad dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, un ir paredzams, ka līdz 2050. gadam šis īpatsvars palielināsies līdz 70 % (13). Tāpēc EESK atzinīgi vērtē, ka ir palielināti integrētai ilgtspējīgai pilsētattīstībai iezīmētie ERAF līdzekļi, bet pauž nožēlu, ka šāds palielinājums nav attiecināts uz ESF+.

7.7.

EESK uzskata, ka teritoriālā attīstība, pamatojoties uz integrētām teritoriālām stratēģijām, ir pareizā pieeja, kas ļauj apzināt potenciālu un vajadzības vietējā līmenī un uzsākt darbības partnerībā ar visiem vietējiem dalībniekiem, lai apmierinātu apzinātās konkrētās vajadzības. EESK uzskata, ka tā ir labas pārvaldības pieeja, kas būtu visnotaļ jāveicina un jāstiprina. Šajā sakarā EESK ir gandarīta, ka saskaņā ar 6. pantu partneri ir jāiesaista teritoriālo stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā.

7.8.

EESK atzinīgi vērtē arī 22. panta c) punktā minētos citus jaunos integrētos rīkus, jo tie var palīdzēt apzināt un izmantot pielāgotus un vietējus risinājumus, taču pauž nožēlu, ka to izmantošana aprobežojas ar 5. politikas mērķi. Būtu jāparedz iespēja izmantot šādus rīkus saistībā ar visiem politikas mērķiem. Tā kā skaidrojumi par jaunajiem rīkiem ir visai nekonkrēti, EESK iesaka Komisijai tos precizēt, lai varētu aicināt dalībvalstis pilnībā izmantot šo iespēju.

7.9.

EESK uzskata: lai labāk atspoguļotu realitāti un nodrošinātu, ka Eiropas jaunās pilsētiniciatīvas darbībās tiek ņemtas vērā vietējās intereses, tās pārvaldības mehānismā būtu cieši jāiesaista un jāpārstāv pilsoniskā sabiedrība. EESK stingri atbalsta ieceri izveidot šādu pārvaldības mehānismu Eiropas mērogā, iesaistot attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus.

7.10.

EESK ir stingri pārliecināta, ka ar kohēzijas politiku saistītajiem fondiem jābūt tiem, kas visvairāk redzami iedzīvotājiem un ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem. Atbalstītās darbības ir viens no labākajiem argumentiem pret eiroskepticismu un pret kustībām, kas vērstas pret Eiropu. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tiešu un viegli pieejamu informāciju, kas mērķtiecīgi vērsta atbilstoši konkrēto cilvēku profesionālajai darbībai, piemēram, izmantojot labas prakses pamatnostādnes. EESK aicina Komisiju izstrādāt stratēģisko komunikācijas plānu partnerībā ar visiem attiecīgajiem partneriem.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants.

(2)  https://www.businesseurope.eu/sites/buseur/files/media/position_papers/ecofin/2017-06-09_eu_cohesion_policy.pdf

(3)  SEC(2018) 268.

(4)  OV C 161, 6.6.2013., 52. lpp.

(5)  OV C 209, 30.6.2017., 9. lpp.

(6)  OV C 44, 15.2.2013., 23. lpp.

(7)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/newsroom/pdf/simplification_proposals.pdf

(8)  OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp.

(9)  OV C 81, 2.3.2018., 1. lpp.

(10)  OV C 173, 31.5.2017., 38. lpp.

(11)  https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/qe-02-17-362-en-n.pdf un https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/qe-01-14-110-en-c.pdf

(12)  OV C 191, 29.6.2012., 30. lpp.

(13)  http://www.un.org/en/development/desa/news/population/world-urbanization-prospects-2014.html


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/90


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu”

(COM(2018) 372 final – 2018/0197 (COD))

(2019/C 62/14)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Līdzziņotāja:

Ester VITALE

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Eiropadome, 19.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 177., 178., 304. un 349. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

138/0/1

Šis EESK atzinums attiecas uz Eiropas Komisijas 2018. gada 29. maijā publiskoto priekšlikumu Padomes un Parlamenta regulai (1) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Atzinumā ietvertas arī īsas piezīmes par dažiem noteikumiem ierosinātajā Kopīgo noteikumu regulā (KNR) (2), kas tieši skar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) struktūras, satura, sasaistes un turpmākās īstenošanas būtiskākos aspektus.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atkārtoti norāda, ka stingri tic kohēzijas politikai, aizstāv to un uzskata, ka tā ir būtisks instruments, ko var izmantot, lai tuvinātu ES un tās iedzīvotājus, kā arī novērstu ES reģionu savstarpējās atšķirības un iedzīvotāju nevienlīdzību.

1.2.

Izprotot Komisijas motivāciju, EESK tomēr nekādi nepiekrīt ne kohēzijas politikas kopējam līdzekļu samazinājumam, ne konkrēti ERAF samazināšanai par 12 % un KF – par 46 %. Tāpēc komiteja aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi palielināt ierosināto budžetu, lai salīdzināmo cenu izteiksmē saglabātu vismaz tādu pašu resursu apmēru kā pašreizējā finanšu shēmā.

1.3.

EESK uzsver, ka Eiropas līdzfinansējuma likmes samazināšana aizkavēs projektu īstenošanu, īpaši dalībvalstīs ar budžeta grūtībām un, protams, krīzes vissmagāk skartajās dalībvalstīs.

1.4.

EESK aicina Komisiju palielināt līdzfinansējuma kritēriju elastīgumu, lai tiktu ņemts vērā katras dalībvalsts ekonomikas un finanšu stāvoklis, un piemērot noteikumu, ko komiteja ir ieteikusi vairākos nesen pieņemtos atzinumos, proti, aprēķinos par Stabilitātes un izaugsmes paktā izvirzīto deficīta mērķu izpildi neņemt vērā ieguldījumiem paredzētos izdevumus.

1.5.

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumam atjaunot N+2 noteikumu nav praktiska pamatojuma, un tā nepieciešamību neapliecina N+3 noteikuma īstenošanas analīzes rezultāti. Tāpēc komiteja nepiekrīt minētajam priekšlikumam un lūdz Komisiju jaunajā plānošanas periodā saglabāt N+3 noteikumu.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu vienkāršot fondu izmantošanu attiecībā uz to struktūru, administrēšanu un pārvaldību, veicinot vienmērīgāku un efektīvāku piekļuvi tiem. Tomēr, vienkāršojot fondus, nedrīkst aizmirst par principiem un vērtībām, kas ir ES tiesību aktu neatņemama daļa.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā paredzēts uzlabot daudzlīmeņu pārvaldību un uzsvaru likt uz dalītu pārvaldību, palielinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu līdzdalību fondu izmantojuma plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un pārraudzībā. Tomēr visos līmeņos ir pilnībā jāievēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību (ECCP), un tas jāstiprina, paredzot spēcīgas garantijas un pasākumus, ar ko nodrošina tā pilnīgu īstenošanu. ECCP ievērošana būtu uzskatāma par izšķiroši svarīgu priekšnosacījumu. Tādā veidā ieinteresētajām personām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiks uzticēta būtiska starpnieku loma, un tās palīdzēs tuvināt projektus to galīgajiem saņēmējiem.

1.8.

EESK norāda, ka ES līmenī kohēzijas politikas īstenošanas pārraudzības procesā nenotiek pilsoniskās sabiedrības organizāciju strukturēta iesaiste. Tādēļ Komisijai būtu ļoti ieteicams izveidot Eiropas Pilsoniskās sabiedrības kohēzijas forumu, kurā iesaistītos sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas un kurš visā 2021.–2027. gada plānošanas ciklā ik gadus apspriestos ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par stāvokli kohēzijas politikas īstenošanā.

1.9.

EESK aicina Komisiju ar KNR, ERAF un KF regulu starpniecību kohēzijas politikā efektīvi integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), nodrošinot transversālu to iekļaušanu visās fondu prioritātēs, nevis tikai klimata pasākumos.

1.10.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu EESK ierosina mazapdzīvotiem apgabaliem, savrupām teritorijām, mazajām salām un kalnu reģioniem piemērot tādas pašas tematiskās koncentrācijas prasības, kā arī atbalsta apjomu, priekšrocības un izņēmumus, kādus piemēro tālākiem reģioniem. Ieguldījumu stratēģijas ir jāorientē uz makroreģionālajiem un teritoriālās un pārrobežu sadarbības mērķiem, īpaši tāpēc, lai risinātu tādus sarežģītus jautājumus kā, piemēram, migrāciju.

1.11.

EESK ierosina jaunajā plānošanas periodā palielināt Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS)/Interreg budžetu, lai varētu efektīvi īstenot instrumenta uzdevumus un mērķus. Tāpat EESK ierosina sniegt pietiekami plašu atbalstu ERAF pārrobežu mehānisma īstenošanai. Turklāt EESK uzskata, ka investīciju stratēģijas būtu jāvirza uz to, lai izpildītu makroreģionu un jūras baseina reģionu mērķus.

1.12.

EESK lūdz Komisiju ņemt vērā ne tikai nacionālo kopienākumu (NKI) uz vienu iedzīvotāju, bet arī citus sociālos rādītājus, lai dalībvalstis varētu klasificēt atbilstoši tematiskās koncentrācijas prasībām, kuras uz tām attiecas.

1.13.

EESK atbalsta tematiskās koncentrācijas koncepciju, tomēr aicina Komisiju līdzsvarot tematiskās koncentrācijas prasību piemērošanu investīcijām saistībā ar politikas mērķiem (PM), jo piešķīrums 3.–5. politikas mērķim šķiet nepietiekams, lai apmierinātu sociāli ekonomiskās vajadzības un veidotu iedzīvotājiem tuvāku Eiropu.

1.14.

EESK pauž nožēlu, ka nevienā Komisijas regulu priekšlikumā nav minēta tādu principu horizontāla iekļaušana kā līdztiesība un nediskriminācija, kā arī pieejamība personām ar invaliditāti. Tāpēc komiteja stingri iesaka jaunajā ierosinātajā Kopīgo noteikumu regulā (KNR) iekļaut pašreizējās Kopīgo noteikumu regulas 2014.–2020. gadam 7. pantu, bet minētos principus tieši iestrādāt ierosinātās ERAF un KF regulas pamattekstā. Turklāt EESK uzstājīgi iesaka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi – iekļaut pieejamību personām ar invaliditāti.

1.15.

EESK uzsver, ka ierosinātās ERAF un KF regulas pamattekstā, kā arī Kopīgo noteikumu regulā ir pilnībā jāatspoguļo Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). UNCRPD būtu īpaši jāiekļauj ERAF un KF regulas juridiskajā pamatā, un pieejamība personām ar invaliditāti būtu jāizvirza kā obligāts atbilstības kritērijs.

1.16.

EESK lūdz Komisiju nodrošināt, ka uz ERAF un KF atbalstu nevar pieteikties ar mērķi būvēt vai remontēt nošķirtas institucionālās aprūpes iestādes. Tā vietā būtu jāveicina sociālā iekļaušana, īstenojot pāreju no iestādēs nodrošinātas aprūpes uz aprūpi kopienā.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies dažādo fondu koordinēšana, kā arī saikne starp fondiem, Eiropas pusgadu un reformu atbalsta programmām.

1.18.

EESK uzskata: iekļaujot makroekonomikas nosacījumus, par kuriem lemj valstu un Eiropas līmenī, reģioniem, vietējām pašvaldībām, citām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem tiek radīti nopietni šķēršļi līdzekļu izmantošanā, tāpēc EESK tos pilnībā noraida un aicina Komisiju pārskatīt iekļaušanas kritērijus.

1.19.

EESK uzskata, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana ir jāizvirza par prioritāti kohēzijas politikā, nevis tikai ESF+ ietvaros. Tāpēc komiteja stingri iesaka vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem atvēlēt PM Nr. 4, izveidojot Reģionālo sociālās ilgtspējas un piekļūstamības iniciatīvu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK joprojām – tāpat kā daudzu gadu gaitā – uzskata kohēzijas politiku par vienu no galvenajiem ES integrācijas panākšanas stūrakmeņiem, tādēļ, pēc komitejas domām, laikā, kad valda nenoteiktība un pieaug populisms, nacionālisms un eiroskepticisms, kohēzijas politika ir process, kam ir visreālākās iespējas vienot ES iedzīvotājus ar ES projektu.

2.2.

EESK uzsver, ka kohēzijas politiku un tās finansēšanas instrumentus būtu varēts izmantot, lai sniegtu Eiropas iedzīvotājiem jaunu, pozitīvu vēstījumu par ES projektu.

2.3.

Tāpēc EESK norāda, ka Komisijas priekšlikums politiskā ziņā nav pietiekami vērienīgs; praksē tas atspoguļojas ERAF un KF budžeta samazinājumā iepretī pašreizējam budžetam – attiecīgi par 12 % un 46 % salīdzināmo cenu izteiksmē, kā norādīts 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā. Samazinājums tiek ierosināts par spīti tam, ka paskaidrojuma rakstā Komisija atzīst, ka daudzās valstīs ERAF un KF finansējums veido 50 % publisko investīciju. Samazinājums negatīvi ietekmēs tās valstis, kurās, atgūstoties no krīzes, tiek stabilizēta ekonomika un kuru iedzīvotāji saskaras ar taupības pasākumiem. Daudzās valstīs nabadzības un nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts un dažos gadījumos pat pieaug, atklājot būtiskas atšķirības starp valstīm, kā arī reģionos un to starpā un starp dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši sociālajos rādītājos, kuri attiecas uz sievietēm, romiem, personām ar invaliditāti, veciem cilvēkiem utt.

2.4.

Tā kā ERAF un KF ir ļoti svarīgi Eiropas reģionu ekonomikas un sociālajai attīstībai un kohēzijai, EESK pieprasa, lai 2021.–2027. gada DFS tiktu saglabāts kohēzijas politikas finansējums, salīdzināmo cenu izteiksmē paredzot vismaz tādus pašus resursus kā pašreizējā finanšu shēmā (3).

2.5.

Komisijas priekšlikums samazināt līdzfinansējuma likmes trīs reģionu kategorijām (4) mazina iespējas piekļūt līdzekļiem un tos izmantot ar vienādiem noteikumiem, īpaši tām dalībvalstīm, kurām ir lielākas grūtības ar līdzekļu tērēšanu un kuras krīze ir skārusi vissmagāk.

2.6.

EESK atbalsta centienus vienkāršot kohēzijas politiku un atzinīgi vērtē mērķu skaita samazinājumu no 11 uz 5, jo tas ļaus koncentrēt resursus uzņēmumu konkurētspējas un personu tiesību prioritāro jautājumu risināšanai. Tomēr skaidrāki un īsāki noteikumi mazākā skaitā nenozīmē to, ka regulām, ar ko paredz sasniegt vispārīgos un konkrētos mērķus, vajadzētu būt mazāk efektīvām. Konkrētāk – uz lielākas vienkāršošanas rēķina nevajadzētu ierosinātajā regulā aizmirst par transversāliem principiem, kas ir Eiropas tiesību aktu neatņemama daļa.

2.7.

Lai veicinātu investīciju efektivitāti, ir svarīgi īstenot vienkāršošanu, vienojot fondus un sekmējot saņēmēju piekļuvi tiem, proti, vairāk paļaujoties uz dalībvalstu veikto pārvaldību, kā arī plašāk izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas. Turklāt tehniskās palīdzības izdevumu efektivitāti sekmēs vienotas revīzijas principa paplašināšana un lielāka paļaušanās uz valsts, reģionālām un vietējām iestādēm. Tāpat EESK atzinīgi vērtē e-kohēzijas un datu apmaiņas stiprināšanu, jo tas uzlabos ERAF un KF pārredzamību un efektivitāti. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ar pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3) palīdzību stiprināt reģionu sadarbību.

2.8.

EESK uzskata, ka Eiropas teritoriālā sadarbība ir būtisks atbalsts noteiktiem pārrobežu reģioniem, kuri bieži saskaras ar problēmām saistībā ar infrastruktūru, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, sakariem un transportu – cita starpā arī ģeogrāfisko un/vai vēsturisko iezīmju dēļ. Interreg vajadzētu kļūt par instrumentu, ar ko praksē veicina šo reģionu, apakšreģionu un vietējo teritoriju ekonomisko un sociālo konverģenci, tāpēc EESK ierosina palielināt šā instrumenta budžetu. Tāpat EESK stingri iesaka nodrošināt ERAF finansējumu, lai atbalstītu pārrobežu mehānisma efektīvu darbību un īstenošanu.

2.9.

Lai gan līdztiesības, nediskriminācijas un pieejamības principi ir minēti preambulā, EESK pauž stingru pārliecību, ka tie būtu pilnībā jāiestrādā ERAF un KF regulas pamattekstā, izvirzot tos kā obligātus atbilstības kritērijus finansējuma piešķīrumiem, un ka ierosinātās KNR 67. pantā – par darbību atlasi (5) – ir jāiekļauj pieejamība personām ar invaliditāti.

2.10.

Reģionu klasifikācijas pamatā joprojām ir t. s. Berlīnes metode, proti, katram reģionam piemērojamo tematiskās koncentrācijas prasību noteikšanai vērā ņem tikai katra nacionālo kopienākumu un iedzīvotāju skaitu (6). Tomēr Komisija ir nolēmusi piešķiršanas metodē iekļaut vēl dažus rādītājus, piemēram, bezdarba līmeni, migrācijas saldo un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šāds risinājums palīdz uzlabot finansējuma sadales precizitāti, ņemot vērā reģionu vajadzības, taču tematiskās koncentrācijas prasības joprojām paredzēts noteikt, izmantojot tādu klasifikācijas metodi, kurā minētā nevienlīdzība netiek ņemta vērā.

2.10.1.

Tāpēc daudzu 1. grupas dalībvalstu reģioniem varētu tikt noteikts “pareizs” piešķīrums, ņemot vērā nevienlīdzību, ar ko tie saskaras un kas vērtējama ne tikai pēc NKI, tomēr šiem reģioniem būtu jāizpilda tematiskās koncentrācijas prasības, kuras savukārt varētu ierobežot to spēju novērst minēto nevienlīdzību. Ietekmes novērtējumā sniegtajā skaidrojumā, atbildot uz Regulējuma kontroles padomes prasību (7), attiecībā uz “Berlīnes metodes” izvēli nav precizēts tas, kāpēc netika ņemti vērā citi rādītāji. Tāpēc EESK lūdz Komisiju pārskatīt šo pieeju.

2.11.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu mazapdzīvoti apgabali, kā arī savrupas teritorijas, piemēram, mazas salas, ir reģioni ar īpašām sakaru – tostarp interneta piekļuves – un transporta problēmām. Turklāt nereti tajos trūkst sociālās infrastruktūras (veselības aprūpe, izglītība utt.). Šajos reģionos apdzīvotības blīvums ir neliels un trūkst darba iespēju, kā rezultātā ievērojami palielinās sabiedrības novecošana, tāpēc pakāpeniski pieaug sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izmaksas un ir grūtāk izstrādāt nodarbinātības programmas un piesaistīt uzņēmumus.

2.11.1.

Minētajiem reģioniem, kā arī tiem, kuri klasificēti kā tālākie reģioni, priekšlikumā daļa budžeta ir piešķirta. Tomēr reģionu klasifikācijā tālākie reģioni ir iekļauti 3. grupā, neņemot vērā mazapdzīvotu apgabalu īpašās iezīmes papildus NKI uz vienu iedzīvotāju. EESK uzskata, ka ir jāīsteno speciāla pieeja, paredzot pietiekamu finansējumu un pareizas tematiskās koncentrācijas prasības, lai varētu novērst problēmas, ar kurām saskaras mazapdzīvotos apgabalos un savrupās teritorijās, un tāpēc uz tiem būtu jāattiecina tāda tematiskās koncentrācijas atbalsta joma un izņēmumi, kādus piemēro tālākajiem reģioniem.

2.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies koordinācija starp septiņiem dalītās pārvaldības fondiem, kas izveidoti galvenokārt ar KNR priekšlikumu, tādējādi izpildot ieinteresēto personu būtisku prasību. Attiecībā uz ERAF un KF īpaši būtisks aspekts ir saikne ar ierosināto Reformu atbalsta programmu (8), jo tas palīdzēs sasaistīt programmu īstenošanu ar Eiropas pusgada ieteikumiem – ja tie būs sociāli ilgtspējīgi –, uzlabojot investīciju efektivitāti. Šāda kombinācija varētu dot iespēju risināt konkrētas valstu un Eiropas iestāžu sarunas, kurās aktīvi iesaistīsies sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

2.13.

EESK atzīst, ka ir svarīgi kombinēt dažādus fondus un instrumentus ar kohēzijas politikas fondiem, īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem, tādējādi efektīvāk aptverot mērķus. Turklāt arī privātā kapitāla piesaiste nodrošina un palielina investīciju pievienoto vērtību un plašāku ieguvuma sadali.

2.14.

EESK atzinīgi vērtē elastīguma uzlabošanos attiecībā uz fondu un programmu pielāgošanu iespējamiem neparedzētiem apstākļiem, kā ierosinājusi Komisija. Lai nodrošinātu fondu efektivitāti, svarīgs aspekts ir konkrētai valstij adresēto ieteikumu ierosinātā sasaiste ar plānošanas periodu un vidusposma novērtējumu. Tomēr rūpīga uzmanība jāpievērš tam, vai izmaiņas nenotiek pārāk bieži, jo tās var kropļot plānošanas būtību. Turklāt, ja atbilstoši priekšlikumam resursus līdz pēdējiem diviem gadiem neplānos, tos varētu būt grūti izmantot laika apsvērumu dēļ.

2.15.

EESK atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS ierosinātajā 2021.–2027. gada DFS Komisija ierosina palielināt to procentuālo daļu, ko paredzēts atvēlēt klimata mērķiem, paredzot tiem novirzīt 30 % no ERAF un 37 % no KF līdzekļiem. Tā kā šis mērķis ir ļoti svarīgs un tā sasniegšanai var izmantot abus fondus, EESK uzskata, ka būtu jāapsver papildu palielinājuma iespēja.

2.16.

Komisija ņem vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai pamatotu ierosinātos izdevumus klimata mērķiem. EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju vēl vairāk tuvināt ierosināto regulu un piecas fondu plānošanai un īstenošanai ierosinātās prioritātes ar IAM. Tas būtu jāīsteno, nodrošinot, ka regulā tiek ņemti vērā arī IAM sociālie un ekonomikas aspekti.

2.17.

Komisija iepazīstina ar daudzlīmeņu pārvaldības modeli, kas vērsts uz programmu dalītu pārvaldību starp Komisiju un dalībvalstīm, kurām paredzēta tiešāka atbildība. Atbildības sadale ir skaidrāka, turklāt ir pieaudzis reģionālo un vietējo pašvaldību, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (9) ieguldījums. Tomēr ir jādod stingras garantijas un jāievieš īpaši pasākumi, lai varētu pilnvarot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzņemties būtisku starpnieku lomu, izstrādājot projektus efektīvāk un tuvinot tos galīgajiem saņēmējiem.

2.18.

EESK uzsver, ka ir nepieciešama ciešāka partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, kā arī to līdzdalība un iesaistīšanās kohēzijas politikas pārraudzībā ES līmenī. EESK norāda, ka tā varētu ES līmenī proaktīvi, iekļaujoši un ļoti efektīvi novērst minēto trūkumu. Tāpēc EESK ierosina izveidot Eiropas Pilsoniskās sabiedrības kohēzijas forumu, kas pārraudzītu kohēzijas politiku, un EESK ir gatava pilnībā atbalstīt tā darbību.

2.19.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izvēlējusies dažādot tradicionālo pieeju tehniskajai palīdzībai, likvidējot prioritāro mērķi, ko izmantoja minētā atbalsta virzīšanai. Tā vietā priekšlikumā tiek ierosināts noteikt katrai programmai vispārīgu vienotu likmi 2,5 % apmērā, kas nodrošinātu līdz pat 100 % investīciju tehniskās palīdzības izdevumu segšanai. Nepieciešamības gadījumā papildus minētajai 2,5 % likmei var līdzfinansēt arī citas investīcijas, kas veiktas tehniskās palīdzības ietvaros. EESK atzinīgi vērtē šo vienkāršoto pieeju. Papildus tam, ka par prioritāti tiek izvirzīts proporcionalitātes princips, kā arī uzlabots elastīgums un partnerību pārvaldība, Komisija neierobežos tā piešķīruma apjomu, kas paredzēts partneru, tostarp pilsonisko sabiedrību pārstāvošo iestāžu, institucionālajām spējām.

2.20.

EESK nepiekrīt ierosinājumam mainīt N+3 noteikumu uz N+2 noteikumu un aicina Komisiju to pārskatīt. Šajos noteikumos ar pieeju elastībai vajadzētu labāk izprast to valstu, reģionu, apakšreģionu, vietējo kopienu un ieinteresēto personu vajadzības, kuri ir saskārušies ar vislielākajām grūtībām programmu īstenošanā, kā arī pielāgot īstenošanas procesu dažādo dalībvalstu spējām un tajās valdošajiem apstākļiem. Turklāt, lai atkal ieviestu N+2 noteikumu, ir jānodrošina efektīvāka plānošana un īstenošana, jo maksājumu apstiprināšanai ir par vienu gadu mazāk.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka ERAF un KF konkrētajos mērķos (2. pants) būtu jāiekļauj tādas jomas kā sociālā ekonomika un infrastruktūras pieejamība, kā arī pakalpojumi visiem ES iedzīvotājiem, turklāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu jāiekļauj īpaša norāde uz mazapdzīvotiem apgabaliem un salām.

3.2.

EESK uzskata, ka I un II pielikums būtu attiecīgi jāpārskata, lai iepriekš minētās jomas atspoguļotu kopīgos izlaides un rezultātu rādītājos, kā arī veikuma rādītājos.

3.3.

Lai gan EESK atzīst, ka 1. un 2. politikas mērķim ir augsta pievienotā vērtība, komiteja norāda, ka ļoti augstas procentuālās daļas paredzēšana abām minētajām jomām visās trīs reģionu grupās mazinātu ERAF un KF efektivitāti 3.–5. politikas mērķa īstenošanā. Tāpēc EESK lūdz Komisiju pārskatīt tematiskās koncentrācijas prasības (3. panta 4. punkts), lai līdzsvarotu centienus atbilstīgi novērst sociālo nevienlīdzību, tostarp nabadzību un diskrimināciju, jo tas ir nepieciešams iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai.

3.4.

EESK uzsver, ka pilsētvides attīstība ir cieši saistīta ar vietējās infrastruktūras un pakalpojumu modernizēšanu un inovāciju ieviešanu, tāpēc komiteja atzinīgi vērtē Eiropas pilsētiniciatīvas iekļaušanu ERAF un saikni ar ES pilsētprogrammu. Tomēr EESK stingri iesaka Komisijai palielināt šīs iniciatīvas finansiālo atbalstu un vienlaikus padarīt to transversālu, attiecinot uz visiem trim IAM 2030. gada programmas pīlāriem, piemēram, lai varētu veidot viedas un pieejamas pilsētas.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē horizontālā veicinošā nosacījuma Nr. 4 iekļaušanu, ar ko paredz valsts regulējumu izstrādi UNCRPD īstenošanai. Tomēr komiteja norāda:

3.5.1.

tā kā ES ir UNCRPD puse un tāpēc tai ir obligāti jāīsteno minētā konvencija, būtu pareizi iestrādāt UNCRPD ierosinātās ERAF un KF regulas juridiskajā pamatā.

3.5.2.

Turklāt arī pieejamība personām ar invaliditāti, tostarp preču, pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība, būtu jāiekļauj ierosinātās regulas piemērošanas jomā un jāizvirza kā obligāts kritērijs projektu finansēšanai katrā ietvertajā nozarē. Tāpēc EESK stingri iesaka regulas pamattekstā iekļaut ierosinātās ERAF un KF regulas ievada 5. punktu – Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības.

3.5.3.

Eiropas tiesību aktos ir izkopta transversāla pieeja tam, lai fondu plānošanā un īstenošanā veicinātu līdztiesību, nediskrimināciju un pieejamību personām ar invaliditāti, īstenojot pašreizējās Kopīgo noteikumu regulas (10) 7. pantu un Kopīgo noteikumu regulas 2007.–2013. gadam 16. pantu. Tāpēc EESK stingri iesaka ierosinātajā jaunajā KNR no jauna iekļaut KNR 2014.–2020. gadam 7. pantu.

3.6.

EESK pauž nožēlu, ka ierosinātajā regulā nav minēta apņemšanās, ko sāka 2014.–2020. gada DFS, proti, ar ERAF veicināt pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi kopienā. Ierosinātās ERAF regulas 2. panta d) apakšpunktā par prioritāti ir izvirzīta sociāli ekonomiskā integrācija, kurai paredzēts izmantot “integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā”. Lai gan tas ir svarīgs noteikums, nav skaidrs, vai šis konkrētais mērķis ir pietiekami plašs, lai nodrošinātu, ka, mērķtiecīgi investējot deinstitucionalizācijā, sabiedrībā tiek iekļautas visas personas, īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošās. Ņemot vērā to, ka ERAF investīcijas ir būtisks sociālās iekļaušanas rīks, EESK ierosina nodrošināt, ka investīcijas no ERAF tiek veiktas tikai tādos pakalpojumos, kas atbalsta sociālo iekļaušanu, un ka ERAF un KF atbalstam nevar pieteikties, lai būvētu vai remontētu nošķirtas institucionālās aprūpes iestādes. Svarīgi, ka ierosinātajā ERAF regulā tiek saglabāts un stiprināts gan pozitīvais stimuls, gan negatīvais pienākums.

3.7.

Lai gan tiek ierosināts izmantot vienu trešo daļu ESF+ finansējuma, lai atbalstītu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, EESK pauž stingru pārliecību, ka finansējums no ERAF budžeta būtu prioritāri jāatvēl tam, lai efektīvi atbalstītu PM Nr. 4 īstenošanu. Tāpēc EESK stingri iesaka vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem piešķirt PM Nr. 4 īstenošanai, izveidojot Reģionālo sociālās ilgtspējas iniciatīvu, lai varētu sistemātiski un saskaņoti veicināt sociālo iekļautību un piekļūstamību.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 372 final – 2018/0197 (COD), COM(2018) 372 final – I PIELIKUMS, COM(2018) 372 final – II PIELIKUMS.

(2)  COM(2018) 375 final.

(3)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(4)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(5)  Kopīgo noteikumu regulas 2014.–2020. gadam 7. pants ir svītrots, jo Komisija prasību dalībvalstīm par projektu atlasi ir iekļāvusi Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gada DFS projekta 67. pantā. Tomēr 67. pants neietver nekādu atsauci uz pieejamību.

(6)  Jaunajā ERAF tematiskās koncentrācijas priekšlikumā dalībvalstis ir klasificētas trīs grupās pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja: 1. grupa – dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja; 2. grupa – dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 %; 3. grupa – dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja, kā arī tālākie reģioni attiecībā uz mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām. Tematiskās koncentrācijas prasības dažādajām reģionālajām grupām paredz, ka 1. grupas dalībvalstis vismaz 85 % no saviem resursiem piešķir PM Nr. 1 un Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 novirzot vismaz 60 %, savukārt 2. grupas dalībvalstis piešķir vismaz 45 % no budžeta PM Nr. 1 prioritātēm, bet vismaz 30 % – PM Nr. 2 un 3. grupas dalībvalstis atvēl vismaz 35 % no saviem resursiem PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2.

(7)  SEC(2018) 268.

(8)  COM(2018) 391 – 2018/0213 (COD).

(9)  Tas attiecas uz vides partneriem un struktūrām, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, kā norādīts KNR priekšlikuma 6. pantā.

(10)  Regula (ES) Nr. 1303/2013.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/97


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341”

(COM(2018) 354 final – 2018/0179 (COD))

(2019/C 62/15)

Ziņotājs:

Carlos TRIAS PINTÓ

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 6.7.2018.

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

174/7/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Finanšu tirgus dalībnieki veicina Eiropas ekonomikas pāreju uz zaļāku, noturīgāku un aprites ekonomikas sistēmu, integrējot VSP (1) faktorus:

individuālo ieguldītāju konsultēšanas pasākumos, noskaidrojot viņu prioritātes attiecībā uz ilgtspēju,

finanšu aktīvu portfeļa izveidē vai atlasē,

lēmumu pieņemšanas pārredzamības un ticama pamatojuma nodrošināšanā,

ex-ante informācijas par risku integrāciju un to gaidāmo ietekmi atklāšanā pirms līguma noslēgšanas,

periodiskajos ziņojumos, norādot finanšu produkta vispārējo ietekmi uz ilgtspēju un šajā saistībā izmantojot attiecīgus ilgtspējas rādītājus.

1.2.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) (2) un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām veido kopīgas ilgtspējas galveno pamatu, un Eiropas Komisijas Rīcības plāns attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu (3) nostiprinās šo jauno struktūru.

1.3.

Vispirms, pamatojoties uz stingriem zinātniskiem pierādījumiem, pakāpeniski jānosaka, kuras darbības ir ilgtspējīgas, izmantojot projekta dzīves cikla laikā radušos izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku, ar kuru izvērtēta ārējā ietekme vides, sociālajā un ekonomikas jomā.

1.4.

Sākot ar “V” faktoru (no VSP kritērijiem), jāievēro (4) sociālās garantijas, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī (5), kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (6). EESK uzskata, ka garantijām jāsniedzas līdz “P” faktoram, neaizmirstot arī labu (korporatīvo un institucionālo) pārvaldību nodokļu jomā.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē rīcības plāna izstrādi. Šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta darbībām, kuru mērķis ir pārvirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un tādējādi tas tieši attiecas uz kapitāla tirgus dalībnieku fiduciārajiem pienākumiem. Šā tirgus vājais posms, individuālais ieguldītājs, savas prioritātes attiecībā uz ilgtspēju varēs saskaņot ar pārdomātiem ieguldījumu lēmumiem. Gan ierosinātā jaunā regula, gan direktīvas pārskatīšana nodrošina noturību, saskaņotību un efektivitāti šā rīcības plāna īstenošanā.

1.6.

Daudzi uzskata, ka ir pienācis brīdis , lai vajadzību pārvērstu konkrētā darbībā – stiprināt uz vērtībām balstītu Eiropu, īstenojot saistības ilgtspējas jomā. Šajā sakarā EESK stingri atbalsta ilgtspējīgu Viseiropas finanšu produktu izstrādi un pauž pārliecību, ka tie palīdzēs veidot stiprāku un labāku Eiropu.

1.7.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot platformu ilgtspējīgam finansējumam, ko veidotu eksperti, kas pārstāvētu gan publisko, gan privāto sektoru. Tajā būtu jāiesaistās arī EESK.

1.8.

Visbeidzot, EESK uzsver nepieciešamību nodrošināt pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalību visos procesa posmos.

2.   Konteksts

2.1.   Vispārējs satvars: Rīcības plāns ilgtspējīgas attīstības finansēšanai

2.1.1.

Ilgajā ceļā uz finanšu savienības izveides pabeigšanu kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatīšana bija vērsta uz Eiropas noguldījumu mobilizāciju, veicinot ilgtspējīgus privātos ieguldījumus. Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ko Komisija pieņēma 2018. gada 8. martā, ietver pārdomātu un precīzu ceļvedi šo saistību izpildei.

2.1.2.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ļoti atzinīgi novērtēja šo iniciatīvu, kuras 10 pasākumi nosaka secīgi veicamus saskaņotus un savstarpēji cieši saistītus pasākumus, kas būtu jāpieņem līdz 2019. gada beigām.

2.1.3.

Šajā atzinumā izskatāmais priekšlikums grozījumiem tiesiskajā regulējumā ir saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku fiduciāro funkciju.

2.1.4.

Tas konkrēti attiecas uz Rīcības plāna 7. pasākumu, kas paredz ilgtspējas apsvērumu iekļaušanu ieguldījumu portfeļos un informācijas pienācīgu atklāšanu, un no tā izriet 4. pasākums par individuālo ieguldītāju konsultēšanu. Tas daļēji skar arī 9. pasākumu, jo tajā iekļauts sine qua non nosacījums, ka uzņēmumi sniedz kvalitatīvu un saskaņotu korporatīvo nefinanšu informāciju.

2.1.5.

Līdztekus, Rīcības plāna pasākumu pirmās saskaņotās kārtas ietvaros, EESK pieņem viedokli par taksonomiju (1. pasākums) un ilgtspējas kritērijiem (5. pasākums) (7).

2.2.   Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspēju

2.2.1.

Tiek ierosināta regula par ilgtspējas apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā un informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem, ko papildina grozījumi Direktīvā (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību, kā arī Eiropas Komisijas deleģētie akti, ar kuriem paredzēts saskaņoti pielāgot FITD II un AID direktīvas ar uzraudzības iestāžu palīdzību.

2.2.2.

Jānodrošina, lai aktīvu pārvaldītāji, institucionālie ieguldītāji, apdrošināšanas izplatītāji un finanšu konsultanti iekļautu vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus savu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā (7. pasākums) un konsultāciju procesos (4. pasākums) saskaņā ar pienākumu rīkoties ieguldītāju vai labuma guvēju interesēs.

2.2.3.

Aktīvu pārvaldītājiem un institucionālajiem ieguldītājiem būs jāatklāj, kā viņu ieguldījumi atbilst šiem ilgtspējas mērķiem, un regulāri jāsniedz pārskati par ieguldījumu nefinanšu rādītājiem, izmantojot ad hoc ietekmes rādītājus. Tas nodrošinās lielāku pārredzamību individuālajiem ieguldītājiem, kas varēs pieņemt lēmumus, pamatojoties uz pienācīgu informāciju, salīdzināmiem produktiem un bez zaļmaldināšanas (greenwashing) un/vai sociālmaldināšanas (socialwashing).

2.2.4.

Ierosināto regulējumu piemēro aktīvu pārvaldītājiem (8), institucionālajiem ieguldītājiem (apdrošināšanas sabiedrībām, ko reglamentē Maksātspēja II, un arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, ko reglamentē PKUI II), apdrošināšanas izplatītājiem, ko reglamentē Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva (AID), finanšu konsultantiem un individuālo portfeļu pārvaldītājiem, ko reglamentē FITD II.

2.2.5.

Ierosinātie noteikumi aptver visus finanšu produktus un pakalpojumus (portfeļu pārvaldību un konsultācijas), ko piedāvā iepriekš minētās struktūras, neatkarīgi no tā, vai tām ir ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi, vai nav.

2.2.6.

ES mazoglekļa rādītāju vai pozitīvas oglekļa ietekmes rādītāju izraugās par atskaites punktu tikai tiem produktiem/pakalpojumiem, kuru mērķis ir zemas oglekļa emisijas, līdzīgi piemēro citus rādītājus tiem produktiem/pakalpojumiem, kuru mērķis ir ietekme uz vidi un/vai sociālā ietekme.

2.2.7.

Tādējādi ieguldītāji, novērtējot savu ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā, ņems vērā ilgtspējas risku apdrošināšanu un izpildīs tā sauktos “fiduciāros pienākumus” savu individuālo ieguldītāju/labuma guvēju interesēs.

2.2.8.

Finanšu nozarei būs arī būtiska funkcija, lai mazinātu klimata pārmaiņu riskus un vides, sociālās un pārvaldības problēmas, pakāpeniski pārvirzot privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, šim nolūkam izvēloties piemērotus pasākumus, projektus un uzņēmumus.

2.2.9.

Savukārt ES palielinās publisko finansējumu, lai piesaistītu vairāk privāto ieguldījumu. Konkrēti, paplašinātajā un pastiprinātajā Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF 2.0), kas darbojas kopš 2017. gada 31. decembra, ir izvirzīts mērķis palielināt klimatam labvēlīgo ieguldījumu īpatsvaru līdz 40 %, un to turpmāk palielināt Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam ietvaros.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pārejot uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku, līdzsvarota pieeja VSP riskiem un finanšu sistēmas dalībnieku atbilstīga pielāgošanās veicinās finanšu sistēmas stabilitāti.

3.2.

EESK saistībā ar Eiropas Komisijas Rīcības plānu pauda vispārīgu viedokli (9) par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju fiduciārajiem pienākumiem attiecībā uz ilgtspēju.

3.3.

Konkrētāk, EESK ierosina ar pensijām saistītos finanšu produktus iekļaut jaunā taksonomijā un kritēriju sistēmā, ko varēs attiecināt uz ESIF 2.0 ilgtermiņa ieguldījumiem un topošo InvestEU fondu, kas paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam.

3.4.

Tādējādi topošie Viseiropas privāto pensiju produkti ( PEPP ) varētu kļūt par simbolisku ilgtspējīgu produktu, jo tiem ir liela spēja piesaistīt ilgtermiņa finanšu līdzekļu plūsmu, kas dos iespēju vienlaicīgi risināt dažādas Eiropas sabiedrības problēmas, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju labklājību nākotnē, kā arī finansējumu stabilai, ilgtspējīgai infrastruktūrai. EESK uzskata, ka šī ieguldīšanas iespēja jānosaka par standartu un tai jādod iespēja ieguldītājiem PEPP atgūt ieguldīto kapitālu, tostarp ar Eiropas Savienības institucionālā subsīdiju atbalsta palīdzību (10).

3.5.

Papildus iekšējo noguldījumu mobilizēšanai jāpiesaista arī vairāk ieguldījumu Eiropai. Daudzi pētījumi liecina, ka līdztekus stimuliem, kas saistīti ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ieguldītāji meklē piekļuvi lielākiem kapitāla tirgiem, jo tajos no ieguldījumiem mēdz gūt lielāku peļņu.

3.6.

Integrējot kapitāla tirgus, būtu jāapsver arī reformas un stimuli, kas veicinātu Viseiropas ilgtspējīgus individuālos un kolektīvos pensiju plānus, ar priekšnoteikumu, ka vienlaikus tiek nodrošināta stabila publisko pensiju sistēma, paplašinot sociālā nodrošinājuma sistēmu dalībnieku pašreizējo bāzi. Publiskās pensiju sistēmas būtu jārosina veikt arī ilgtspējīgus ieguldījumus no saviem rezerves fondiem, ja tādi ir.

3.7.

Turklāt EESK ir uzsvērusi, ka viens no finanšu starpniecības dienestu būtiskiem juridiskajiem pienākumiem ir aktīvi sadarboties ar klientiem, lai sniegtu viņiem skaidru informāciju par iespējamajiem finanšu riskiem un VSP faktoru iekļaušanas radītajām priekšrocībām. Privātā ieguldītāja gadījumā ir jāpārliecinās, ka viņš ir skaidri sapratis visu sniegto informāciju.

3.8.

Tāpēc EESK arī atbalsta FITD II un Direktīvas par apdrošināšanas izplatīšanu pielāgošanu un atbalsta to, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) vēlāk iekļauj prioritātes attiecībā uz ilgtspējas nodrošināšanu savās atbilstības novērtēšanas vadlīnijās. It īpaši un neapdraudot minēto direktīvu mērķus nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt, kā šajos tiesību aktos var iekļaut ieguldītāju prioritātes attiecībā uz ilgtspēju, lai finanšu konsultanti varētu izdot attiecīgus ieteikumus par finanšu produktiem, kuros, cik vien iespējams, ņemtas vērā klienta vēlmes un piemērotība.

3.9.

EESK arī atzinīgi vērtē Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas saskaņoto un vienlaicīgo pārskatīšanu, lai finansiāli būtiskus ilgtspējas (11) riskus iekļautu mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumos, un uzskata, ka pašreizējās prasības attiecībā uz kapitālu un likviditāti būs rūpīgi jāapsver, ņemot vērā šos jaunos faktorus.

3.10.

Visbeidzot EESK atkārtoti pauž dziļu nožēlu, ka pat attīstītākās valstis nav spējušas likvidēt dzimumu nevienlīdzību. Šajā sakarā ilgtspējīgs finansējums sniedz efektīvas atbildes: ieguldījumi, skatoties caur dzimuma prizmu (12) (gender-lens investing), var ietvert finansējumu uzņēmumiem, kas pieder sievietēm, uzņēmumiem, kam ir ievērojama pieredze sieviešu nodarbināšanā, vai tiem uzņēmumiem, kas ar savu produktu un pakalpojumu palīdzību uzlabo sieviešu un meiteņu dzīvi.

3.11.

Turklāt saskaņā ar The Boston Consulting Group pētījumu gan mileniāļi (millennials), gan sievietes arvien vairāk cenšas saskaņot savus finanšu un ieguldījumu mērķus ar savām vērtībām, taču nesamazina savas vēlmes attiecībā uz peļņu. Citiem vārdiem sakot, vēlas gūt noteiktu pievienoto vērtību papildus finanšu ienākumiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka LESD 114. pants ir piemērots juridiskais pamats šim regulējumam, jo tā mērķis ir saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni patērētājiem (individuālajiem ieguldītājiem).

4.2.   Regulas priekšlikums

4.2.1.

EESK atbalsta mērķi – ar šīs regulas palīdzību saskaņot noteikumus, kas jāievēro institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem ieguldīšanas procesā, ņemot vērā ilgtspējas faktorus un riskus, kā arī pārredzamības prasības, kas dos iespēju objektīvi salīdzināt ilgtspējīgus finanšu produktus. EESK arī uzsver, cik svarīga loma informācijas sagatavošanas un atklāšanas procesā piemērojamo tehnisko standartu izstrādē būs uzraudzības iestādēm, tāpēc tām būtu jāsaņem specializētas tehniskas konsultācijas.

4.2.2.

EESK atzinīgi vērtē 2. pantā iekļautās izsmeļošās definīcijas, un pozitīvi vērtē to, ka kopā ir skatīti vides, sociālie un pārvaldības aspekti, kurus izmantos arī jaunās taksonomijas veidošanā. Šāda reglamentējoša pieeja atspoguļota o) punktā, ņemot vērā apsvērumu, ka ilgtspējīgiem ieguldījumiem ir jāatbilst ne tikai vides mērķiem, kas uzskaitīti i) apakšpunktā, kurā ir atsauce uz priekšlikuma regulai (13) par jaunu taksonomiju 2. pantu, bet arī ii) un iii) apakšpunktiem, kuros ir atsauce uz sociālo un pārvaldības dimensiju. Šie nosacījumi izstrādāti, lai atvieglotu informācijas sniegšanas prasību tiem tirgus dalībniekiem, kuri jau iekļauj sociālos un pārvaldības faktorus savos ieguldījumu portfeļos, un EESK uzskata, ka tie skaidri jādefinē kā “zaļās taksonomijas” garantijas.

4.2.3.

EESK atbalsta to, ka visi dalībnieki publiskotu tīmeklī savus finansiāli būtisko ilgtspējas faktoru (14) integrācijas kritērijus kopā ar finanšu riskiem, ar kuriem saistīts viņu produktu klāsts. Tomēr tas būs lietderīgi tikai tad, ja informācija būs, cik vien iespējams, standartizēta un ja to vienlaicīgi atjauninās visi ieguldījumu ķēdes dalībnieki.

4.2.4.

Informācijai pirms līguma noslēgšanas ir būtiska nozīme, un tai jābūt skaidrai, atbilstošai, objektīvai un salīdzināmai. Ir svarīgi klasificēt konkrēto informāciju attiecībā uz katru produktu grupu un skaidri norādīt ietekmes rādītājus un/vai etalonus, tostarp arī aprēķina metodoloģiju.

4.2.5.

Visbeidzot EESK atbalsta noteikumus, kas paredzēti individuālo ieguldītāju informēšanai par viņu ieguldījumu ietekmi. Savukārt par katru gadījumu atbildīgo Eiropas uzraudzības iestādi EESK aicina stingri uzraudzīt, vai tiek ievērotas prasības par objektīvas informācijas sniegšanas periodiskumu, tās atjaunināšanu un sniegšanu, nodrošinot saskaņotību ar katra produkta tirdzniecības stratēģiju.

4.3.   Priekšlikums grozīt Direktīvu (ES) 2016/2341

4.3.1.

EESK atbalsta to, ka visi deleģētie akti VSP faktoru integrēšanai direktīvās, kas skar institucionālos ieguldītājus un aktīvu pārvaldītājus, izriet no piesardzības principa un tādējādi nodrošina uzticamu un drošu regulējumu tādai ieguldījumu politikai, kas līdzsvaro konkurences nosacījumus starp dalībniekiem un nodrošina augstu aizsardzības līmeni patērētājam.

4.3.2.

Tāpēc EESK atbalsta šīs direktīvas pārskatīšanu ar mērķi to saskaņot ar citām direktīvām un fondiem, uz kuriem attiecas šī regula.

4.4.   Deleģētie akti (FITD II un Direktīva par apdrošināšanas izplatīšanu)

4.4.1.

Tie attiecas uz Rīcības plāna 4. pasākumu, un to mērķis ir saskaņot tos ar 7. pasākumu, īstenojot deleģēšanu, kas cieši saistīta ar regulatīvo saskaņotību. EESK atbalsta paredzētos grozījumus iepriekšējos deleģētajos aktos, lai tādējādi nodrošinātu individuālā ieguldītāja pienācīgu iztaujāšanu par viņa prioritātēm attiecībā uz ilgtspēju, un tas savukārt būtu skaidri jāatspoguļo konsultanta ieteikumos.

4.5.

Papildus paustajam atbalstam Komisijas pirmajiem pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar ceļvedi, kas saistīts ar Rīcības plānu ilgtspējīgas attīstības finansēšanai, EESK izsaka šādas piezīmes:

4.5.1.

Ir svarīgi izmantot pieredzi un empīriskos pierādījumus, ko ieguvuši finanšu tirgus dalībnieki, kuri jau veic banku operācijas ar vērtspapīriem, un tāpēc Eiropas Komisijai būtu rūpīgi un sistemātiski jāapkopo tirgus prakse, kas ir būtisks faktors jaunās taksonomijas pareizai izveidei.

4.5.2.

Tādēļ labāka regulējuma nodrošināšanai paredzēto jauno procesu ietvaros būtu jāveicina ciešāka mijiedarbība starp Eiropas Komisiju un galvenajām ieinteresētajām pusēm: tikšanās klātienē vai virtuālas tikšanās, specializēti darbsemināri, jauni instrumenti utt. Turklāt neierobežojot pienākumus, kas uzdoti ilgtspējīga finansējuma tehniskajai ekspertu grupai un citām ad hoc grupām saistībā ar Komisijas deleģētajiem aktiem, kā arī pašreizējo procedūru attiecībā uz konsultācijām, kuru tvērums joprojām ir nepietiekams.

4.5.3.

Lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības izveidi, ir būtiski svarīgi veicināt publisko un privāto resursu apvienošanu, izveidojot dažādus kanālus kapitāla plūsmu pārvirzīšanai, un nodrošināt dažādu avotu konverģenci, lai radītu ilgtspējīgus kolektīvos ieguldījumus (nodibinājumi, apvienības, līdzekļu devēji, kolektīvā finansēšana (equity crowdfunding)), piemērojot nediskriminācijas principu, likvidējot pārrobežu un administratīvos šķēršļus saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un saskaņojot nodokļu politiku.

4.5.4.

Pēc EESK domām, izmaksas saistībā ar ilgtspējas faktoru iekļaušanu aktīvu pārvaldības portfeļos ir pieņemamas pat mazākajiem dalībniekiem, kuri tās var viegli kompensēt ar lielāku apgrozījumu, kas panākts labas reputācijas dēļ.

4.5.5.

Rīcības plāna 9. pasākums (stiprināt informācijas atklāšanu par ilgtspēju), ir jāizmanto kā svira, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu kvalitatīvas informācijas par ilgtspēju sniegšanu un tādējādi veicinātu līdzekļu piesaisti ilgtspējīgam finansējumam.

4.5.6.

Lielākās bažas ir saistītas ar atbilstības pasākumiem, kas parasti ir ļoti tehnokrātiski un apgrūtinoši uzņēmumiem, kuriem ir mazāk līdzekļu. Uzraudzības iestādēm (proti, ESMA un EAAPI) ir jāpieprasa tikai atbilstīga informācija, tādējādi atvieglojot datu nosūtīšanas un pamatošanas pienākumus.

4.5.7.

EESK atbalsta 12 mēnešu termiņu regulējuma piemērošanai, jo komplektētu privāto ieguldījumu produktu (15) un apdrošināšanas ieguldījumu produktu gadījumā regulējuma piemērošana tika pabeigta jau sešu mēnešu laikā.

4.5.8.

Visbeidzot, EESK rodas jautājums, vai, pamatojoties uz labāka regulējuma iniciatīvas sniegto pieredzi, 60 mēnešu laikposms, kas piešķirts kā maksimālais termiņš šīs regulas piemērošanas pārskatīšanai, nav pārāk ilgs.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Vides, sociālie un pārvaldības faktori.

(2)  Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par ilgtspējīgu attīstību, kas 2012. gadā notika Riodežaneiro.

(3)  COM(2018) 97 final.

(4)  Kopīga apņemšanās, kas panākta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dialogā (t. i., trialogā).

(5)  It īpaši ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ES Pamattiesību harta un SDO darba standarti.

(6)  Sk. EESK atzinumu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.).

(7)  EESK atzinums ECO/467 – “Ilgtspējīgs finansējums: taksonomija un etaloni” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 103. lpp.)

(8)  Uz kuriem attiecas Direktīva par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), Direktīva par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), Regula par Eiropas riska kapitāla fondiem (EuVECA) un Regula par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (EuSEF).

(9)  EESK atzinums ECO/456 –“Ilgtspējīgs finansējums (paziņojums)” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.)

(10)  Lai to panāktu, ir jāierobežo komisijas maksa, ko saņem PEPP veidotāji un starpnieki, kā arī jānosaka obligātie standarti attiecībā uz nodokļu saskaņošanu.

(11)  Būtiskuma ietvarsistēma ļauj analizēt tos faktorus, kuri visvairāk attiecas uz uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem, tostarp finansiāli būtiskus ilgtspējas faktorus.

(12)  Šajā saistībā Sarah Kaplan un Jackie VanderBurg no U.S. Trust konstatēja, ka sievietēm, kas dibina un paplašina uzņēmumus, kolektīvais kredītu trūkums visā pasaulē ir 320 miljardi ASV dolāru.

(13)  COM(2018) 353 final.

(14)  Būtiskuma ietvarsistēma ļauj analizēt tos faktorus, kuri visvairāk attiecas uz uzņēmumu finansiālajiem rezultātiem, tostarp finansiāli būtiskus ilgtspējas faktorus.

(15)  Komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumenti.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/103


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai”

(COM(2018) 353 final – 2018/0178 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem”

(COM(2018) 355 final – 2018/0180 (COD))

(2019/C 62/16)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 6.7.2018.

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

182/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus par taksonomiju un uzskata, ka tie ir pirmais solis ceļā uz rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai īstenošanu (1). Priekšlikumos definēts, kāda darbība uzskatāma par “ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisku darbību”, un tas ļauj noteikt, ko nozīmē “ekoloģiski ilgtspējīgs ieguldījums”, kas arī ir galvenais mērķis šajā kontekstā.

1.2.

Komiteja atzinīgi vērtē arī priekšlikumu izstrādāt jaunus “mazoglekļa” un “labvēlīgas oglekļa ietekmes” etalonus.

1.3.

Ņemot vērā rīcības plāna mērķus, ir ļoti svarīgi jau pašā sākumā izveidot stabilu pamatu visiem turpmākajiem pasākumiem. Taksonomija ir šāds pamats, un komiteja pilnībā atbalsta izvēli sākt tieši ar to.

1.4.

Turklāt šim pamatam ir jāatbilst rīcības plānā izvirzītajiem tālejošajiem mērķiem, kuros norādīts, ka Eiropa ir labā pozīcijā, lai uzņemtos vadošo lomu pasaulē. Tagad ir jārīkojas saskaņā ar šo mērķi un attiecīgi jāizveido taksonomija.

1.5.

Eiropas Savienībai ir svarīgi paust vienotu viedokli un piemērot vienotu pieeju šajā jautājumā. Tas nozīmē, ka Eiropas taksonomijas uzdevums ir pārvarēt un aizstāt pašreizējās dalībvalstu atšķirīgās pieejas, ko piemēro vienā valstī vai plašāk. Ja iespējams, ir jābalstās uz pašreizējiem starptautiskajiem regulējumiem.

1.6.

Tas pozitīvi ietekmētu arī iekšējo tirgu, jo īpaši nolūkā piesaistīt līdzekļus ilgtspējīgiem ieguldījumiem visā ES. Tirgus dalībniekiem samazinātos izmaksas, bet ieguldītājiem būtu plašākas izvēles iespējas.

1.7.

Rīcības plāns un tā īstenošana ir saistīti ar nopietniem uzdevumiem. Tie, bez šaubām, būs jāīsteno apstākļos, kas attīstās un nepārtraukti mainās. Tādēļ taksonomija uzskatāma arī par attīstībā esošu instrumentu, kurš regulāri jāizvērtē un jāpielāgo.

1.8.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komiteja piekrīt viedoklim, ka priekšroka jādod elastīgai un pakāpeniskai pieejai, kas paredzēta priekšlikumos. Ir jāsāk ar ierobežotu jomu skaitu, un sākumā jānosaka tikai dažas juridiskās saistības.

1.9.

Kā jau izklāstīts iepriekš, pašreizējos priekšlikumos situācija apskatīta ekoloģiskā aspektā. Attiecībā uz situāciju kopumā komiteja joprojām aicina pievērst pienācīgu uzmanību vispārējai saskaņotībai. Lai gan pozitīvi vērtējams tas, ka ir jāievēro obligātie standarti sociālajā un pārvaldības jomā, tomēr ir vēlami papildu pasākumi. Tādēļ turpmāk būs jāpievēršas ilgtspējas mērķu paplašināšanai, attiecinot tos uz sociālo un pārvaldības jomu.

1.10.

Komiteja pilnībā atbalsta nodomu izveidot ES taksonomiju ar augstu detalizācijas pakāpi. Ir svarīgi droši un skaidri noteikt, kādas darbības patiešām ir ekoloģiski ilgtspējīgas, un jau no paša sākuma novērst jebkādas šaubas šajā jomā.

1.11.

Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, lai taksonomija būtu ērti lietojama. Šāda iezīme nāks par labu patērētājiem un ieguldītājiem. Pilnībā atbalstāms ir lēmums izmantot taksonomiju tika tad, ja tā ir stabila un apstiprināta.

1.12.

Taksonomijā jāņem vērā, ka to piemēros uzņēmumi. Tieši uzņēmumi faktiski nodrošinās lielāko daļu pasākumu pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku. Pilnībā pamatota ir pieeja, kurā ņemtas vērā nozaru un uzņēmumu lieluma atšķirības. Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir mobilizēt līdzekļus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir jānovērš konkurences traucējumi.

1.13.

Tajā pašā laikā jānodrošina, ka taksonomiju var piemērot gan starptautiskā mērogā, gan vietējā mērogā. Komiteja ir pilnībā pārliecināta, ka minētie pasākumi nedrīkst būt orientēti galvenokārt uz ļoti lielu uzņēmumu vajadzībām, bet jānodrošina, ka tie sniedz labumu MVU.

1.14.

Pozitīvi vērtējams tas, ka ES taksonomijas izstrādē svarīga loma ir paredzēta Eiropas uzraudzības iestādēm. Jāpanāk, ka to var izmantot visas finanšu iestādes un to piemēro visiem finanšu produktiem un attiecīgajām saimnieciskajām darbībām. Turklāt jānodrošina, ka taksonomija atbilst ES tiesību aktiem finanšu jomā. Cik vien tas iespējams, ir jāierobežo papildu slogs un izmaksas, kas saistītas ar regulējumu un uzraudzību, balstoties, piemēram, uz proporcionalitātes principu.

1.15.

Komiteja uzskata, ka svarīga nozīme ir arī informēšanai un komunikācijai. Tādēļ komiteja uzskata, ka ir pilnībā pamatoti pievērst īpašu uzmanību informēšanai un komunikācijai ar visām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumu darbības vidē, un ar sabiedrību. Varētu izstrādāt plānu, kura mērķis ir pēc iespējas labāk informēt visas ieinteresētās personas un iedzīvotājus un uzsākt dialogu nolūkā panākt viņu iesaistīšanos. Varētu paredzēt arī izglītošanas un apmācības pasākumus finanšu jomā. Tieši vīriešiem un sievietēm būs izšķiroša loma!

2.   Konteksts (2)

2.1.

Starptautiskajā līmenī līdz ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam (2015) un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām (2016), pieņemšanu ir būtiski mainījusies attieksme pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju. Citiem vārdiem sakot, pasaulē ir nolemts virzīties uz ilgtspējīgāku vidi.

2.2.

Eiropas Savienība negaidīja šos starptautiskos dokumentus, lai īstenotu iniciatīvas, taču kopš to pieņemšanas process ir ievērojami paātrinājies. Jāatzīmē, ka pārejā uz ilgtspēju ir jāiegulda milzīgs darbs un apjomīgs finansējums. Lēš, ka klimata un enerģētikas jomā vien ir jāiegulda 180 miljardu EUR gadā.

2.3.

2016. gadā izveidota Augsta līmeņa ekspertu grupa. Tās uzdevums bija izstrādāt ES stratēģiju ilgtspējīga finansējuma jomā. Šī ekspertu grupa iesniedza divas prasības Eiropas finanšu sistēmai:

2.3.1.

pirmkārt, uzlabot finansējuma piešķiršanu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei;

2.3.2.

otrkārt, stiprināt finanšu stabilitāti, iekļaujot ieguldījumu lēmumu pieņemšanā vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus.

2.4.

Grupa formulēja arī astoņus ieteikumus, kurus tā uzskata par ilgtspējīgas finanšu sistēmas galvenajiem pamatelementiem. Viens no minētajiem ieteikumiem ir grupas aicinājums izveidot tehniski spēcīgu klasifikācijas sistēmu ES līmenī, proti, “taksonomiju”, lai paskaidrotu, ko nozīmē “zaļš” un “ilgtspējīgs”. Šis precizējums ļauj noteikt, kas ir “ekoloģiski ilgtspējīga saimnieciskā darbība”.

2.5.

Turpinot ekspertu grupas darbu, Komisija 2018. gada pavasarī publicēja rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai. Šajā plānā ietverti arī izskatāmie priekšlikumi.

2.6.

Šo 2018. gada 24. maijā pieņemto priekšlikumu (3) mērķis ir:

2.6.1.

nodrošināt taksonomijas pamatu, kā norādīts iepriekš. Tas ļaus arī noteikt, kas ir “ilgtspējīgs ieguldījums”;

2.6.2.

izstrādāt skaidrus noteikumus ieguldītājiem. Ar minētajiem noteikumiem, īpaši atsevišķiem finanšu sistēmas dalībniekiem adresētajiem noteikumiem, paredzēts skaidrāk un saskaņotāk skatīt jautājumu par to, kā ieguldījumu lēmumos un konsultācijās ieguldītājiem iekļaut ar VSP faktoriem saistītos riskus;

2.6.3.

noteikt jaunas pārredzamības prasības atsevišķiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp attiecībā uz to, kā tie iekļauj atzinuma 2.6.2. punktā paredzētos noteikumus iepriekš minētajos lēmumos un konsultācijās. Viņiem arī jāparāda, kā tie īsteno izvirzītos ilgtspējas mērķus;

2.6.4.

izveidot jaunus “mazoglekļa” un “labvēlīgas oglekļa ietekmes” etalonus, kurus administratori piemēro, lai nodrošinātu lietotājiem zināmu noteiktību šajā jautājumā.

3.   Piezīmes un komentāri

3.1.

EESK atzinīgi vērtē izskatāmos priekšlikumus, kas ir pirmais solis ceļā uz rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai īstenošanu. Vispirms ir jādefinē taksonomija, kas savukārt ļauj definēt, kādos gadījumos runa ir par “ekoloģiski ilgtspējīgu saimniecisku darbību”, un noteikt, ko var uzskatīt par “ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu”, kas galu galā ir galvenais mērķis šajā kontekstā.

3.2.

Šie priekšlikumi nebūt nav vienīgie, kas veicina šā mērķa sasniegšanu. Tā ir ļoti sarežģīta tematika, kuras risināšanai būs vajadzīgs daudz pasākumu un iniciatīvu. Daži priekšlikumi jau ir iesniegti, un tuvākā vai tālākā nākotnē paredzēts iesniegt arī citus priekšlikumus.

3.3.

Ņemot vērā rīcības plāna mērķus, ir ļoti svarīgi jau pašā sākumā izveidot stabilu pamatu, uz kā balstīt visus turpmākos pasākumus. Taksonomija ir šāds pamats, un komiteja pilnībā atbalsta ieceri sākt tieši ar to. Vispirms ir skaidri jāsaprot, ko nozīmē jēdzieni “zaļš” un “ilgtspējīgs”.

3.4.

Turklāt šim pamatam ir jāatbilst tālejošajiem mērķiem, kuri norādīti rīcības plānā. Tajā, piemēram, norādīts, ka Eiropa ir labā pozīcijā, lai uzņemtos vadošo lomu pasaules līmenī. Tagad ir jārīkojas un attiecīgi jāveido taksonomija.

3.5.

Jāpanāk, ka taksonomija ir neapstrīdama un ka to atzīst visas iesaistītās puses. Ja tas netiks panākts, tas varētu ietekmēt visas turpmākās norises un izvirzīto mērķu sasniegšanu. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

3.6.

Eiropas taksonomijai ir jāspēj arī pārvarēt un aizstāt pašreizējās dalībvalstu atšķirīgās pieejas, ko piemēro atsevišķi vai plašāk. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz šim uzkrātā pozitīvā pieredze būtu vienkārši jānoraida. Ja iespējams, tā būtu jāizmanto. Šajā sakarā ir arī svarīgi, lai taksonomija būtu balstīta uz spēkā esošo starptautisko regulējumu.

3.7.

Galu galā Eiropas Savienībai ir svarīgi paust vienotu viedokli un piemērot vienotu pieeju šajā jomā. Tas pozitīvi ietekmētu arī iekšējo tirgu, jo būtu vieglāk piesaistīt līdzekļus ilgtspējīgiem ieguldījumiem visā ES. Tirgus dalībniekiem samazinātos izmaksas, jo nebūtu vairs jāievēro atšķirīgie dalībvalstu noteikumi. Savukārt ieguldītājiem būtu plašāka izvēle un atvieglota ieguldījumu veikšana ārvalstīs.

3.8.

Rīcības plānā pamatoti norādīts: “Ilgtspēju veidojusī zinātne ir dinamiska un mainīga, tāpat kā sociālās vēlmes, kā arī ieguldītāju un tirgus vajadzības” (4). Tādēļ taksonomija uzskatāma par attīstībā esošu instrumentu, kurš regulāri jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāpielāgo un jākoriģē. Jārīkojas ir ātri, bet ne pārsteidzīgi.

3.9.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, komiteja piekrīt viedoklim, ka priekšroka jādod elastīgai un pakāpeniskai pieejai. Šāds konstatējums attiecas arī uz dažādo rīcības plānā paredzēto pasākumu un mērķu īstenošanu.

3.10.

Ir jāsāk ar ierobežotu jomu skaitu (5), un sākumā jānosaka tikai dažas juridiskās saistības (6). Šāda metode dos ikvienam iespēju iepazīt jauno pieeju un gūt vajadzīgo pieredzi. Strauji mainīgajos apstākļos ir jāņem vērā, ka ekonomikas pārveidei vienmēr ir vajadzīgs zināms laiks. Pilnībā pamatots ir arī sasniegto rezultātu un panāktā progresa regulārs novērtējums. Komiteja atbalsta paredzēto kārtību, proti, novērtēšanu ik pēc trim gadiem.

3.11.

Saskaņā ar iepriekš minēto komiteja atbalsta pieeju, uz kuru balstīti pašreizējie priekšlikumi par vides dimensiju. Attiecībā uz situāciju kopumā komiteja joprojām aicina pievērst pienācīgu uzmanību vispārējai saskaņotībai. Šajā saistībā pozitīvi vērtējama Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteikto principu iekļaušana un prasība saimnieciskajā darbībā ievērot gan obligātās starptautiskās garantijas sociālajā un nodarbinātības jomā, gan grāmatvedības standartus. Tomēr jākonstatē, ka minētās garantijas ir minimālās garantijas un ka ir jāparedz papildu pasākumi. Turpmāk jācenšas tās attiecināt arī uz sociālās un pārvaldības ilgtspējas mērķiem.

3.12.

Tajā pašā laikā jau no paša sākuma ir jātiecas uz iespējami lielāku skaidrību un noteiktību. Komiteja pilnībā atbalsta nodomu izveidot ES taksonomiju ar augstu detalizācijas pakāpi. Šāda pieeja palīdz jebkurā brīdī skaidri noteikt, kādas darbības uzskatāmas par ekoloģiski ilgtspējīgām, un jau pašā sākumā novērst jebkādas neskaidrības šajā jautājumā. Tā palīdzēs arī novērtēt ieguldījumu vides mērķu īstenošanā un kartēt to, jo tas ir svarīgi ne tikai pēc būtības, bet arī turpmāko norišu perspektīvā.

3.13.

Papildus skaidrībai un noteiktībai svarīgi ir arī tas, lai taksonomija un visi ar to saistītie turpmākie lēmumi būtu ērti izmantojami. Jo ar to saskarsies dažādas ieinteresētās personas, kuras, lielākoties, nav speciālisti. Tās būs jāapmāca “runāt vienā valodā”. Turklāt uzņēmumiem un finanšu nozares dalībniekiem ne vienmēr būs vienāds viedoklis.

3.14.

Tādēļ regulējuma izstrādē ir jāņem vērā arī uzņēmumu vajadzības, paturot prātā to darbības un faktu, ka tie ir ķēdes pēdējais posms. Jānodrošina, ka regulējumu var piemērot gan starptautiskā mērogā, gan mazajiem uzņēmumiem vietējā mērogā. Ņemot vērā uzņēmumu būtiskās atšķirības, nozaru pieeja ir pilnībā pamatota. Komiteja ir pilnībā pārliecināta, ka šiem noteikumiem jābūt izdevīgiem arī MVU, jo īpaši tāpēc, ka tie ir Eiropas ekonomikas pamats. Tādēļ kritērijiem noteikti jābūt pielāgojamiem.

3.15.

Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir mobilizēt līdzekļus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir jānovērš jebkādi uzņēmumu konkurences traucējumi. Tehniskās pārbaudes kritērijiem jābūt izstrādātiem tā, lai visas attiecīgās saimnieciskās darbības konkrētajā tautsaimniecības nozarē varētu uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām un piemērotu vienlīdzīgu attieksmi darbībām, kuras vienādā mērā palīdz īstenot izvirzītos vides mērķus. Šajā nolūkā komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst problēmām, kas radīsies dažādās ekonomikas nozaru un apakšnozaru tehnisko pārbaudes kritēriju un datu konfidencialitātes noteikumu saskaņošanā.

3.16.

Saistībā ar iepriekš minēto ērto izmantošanu komiteja ir gandarīta, ka Komisija ir lielā mērā ņēmusi vērā Regulējuma kontroles padomes darbu. Tādēļ atbalstāms ir dokumentu teksta grozījums, kas paredz taksonomiju izmantot tikai tad, ja tā ir stabila un apstiprināta.

3.17.

Lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem finanšu jomā, pozitīvi vērtējams arī tas, ka svarīga loma ES taksonomijas izstrādē ir paredzēta Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI (7)). To iejaukšanās nodrošinās, ka taksonomiju var izmantot finanšu iestādes un ka tā ir pielāgota finanšu produktiem. Šajā saistībā vietējo un mazo iestāžu interesēs ir jāņem vērā proporcionalitātes princips. Kopumā tas nozīmē, cik vien iespējams, ierobežot papildu slogu un izmaksas, kas saistītas ar regulējumu un uzraudzību.

3.18.

Ērtas lietošanas aspektam pievērstā uzmanība nāks par labu ne vien uzņēmumiem un finanšu sistēmas dalībniekiem, bet arī patērētājiem un ieguldītājiem. Ieguvēji būs arī ieguldītāji, jo viņiem tiks nodrošināta vēl lielāka skaidrība un noteiktība attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kurus viņi vēlas veikt vai kuriem viņi piešķīruši līdzekļus.

3.19.

Plašākā nozīmē uzmanība, kas pievērsta iepriekš minētajiem skaidrības un noteiktības principiem un konkrētām izmantošanas iespējām, nodrošinās visplašākās iespējas, lai sekmīgi īstenotu un pilnībā sasniegtu rīcības plāna mērķus.

3.20.

Komiteja atzinīgi vērtē jaunu “mazoglekļa” un “labvēlīgas oglekļa ietekmes” etalonu izstrādi. Šie etaloni sekmē vienotā tirgus efektīvāku darbību, novēršot pašreizējo sadrumstalotību un ar plašāku un kvalitatīvāku informāciju nodrošinot ieguldītājiem lielāku aizsardzību un pārredzamību. Tie palielinās arī ar klimatu saistītās uzņēmumu informācijas apjomu un kvalitāti, kā arī informācijas salīdzināmību. Turklāt tie var arī sniegt būtisku ieguldījumu projektos un aktīvos, kas iesaistīti Parīzes nolīgumā izvirzīto klimata mērķu īstenošanā.

3.21.

Komiteja uzskata, ka svarīga nozīme ir arī informēšanai un komunikācijai. Arī ar citiem līdzekļiem ir iespējams būtiski veicināt rīcības plāna mērķu sasniegšanu un visu šajā saistībā uzsākto pasākumu īstenošanu. Tādēļ komiteja uzskata, ka ir pilnībā pamatoti pievērst īpašu uzmanību informēšanai un komunikācijai ar visām ieinteresētajām personām un sabiedrību. Varētu izstrādāt visām ieinteresētajām personām adresētu plānu, kura mērķis ir informēt tās pēc iespējas labāk un uzsākt dialogu nolūkā panākt to iesaistīšanos, lai ikviens kļūtu par partneri izvirzīto mērķu sasniegšanā. Varētu paredzēt arī izglītošanas un apmācības pasākumus finanšu jomā. Vīrieši un sievietes var ietekmēt situāciju!

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 97 final.

(2)  Šī atzinuma daļa galvenokārt balstīta uz regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstu un rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai – COM (2018) 97 final.

(3)  COM(2018) 353 final un COM(2018) 355 final.

(4)  COM(2018) 353 final, 7. lpp.

(5)  Jo īpaši vides jomā, un tikai vēlāk citās jomās, piemēram, sociālajā jomā.

(6)  Kas minētas, piemēram, regulas priekšlikuma 4. pantā.

(7)  Angļu valodā apzīmēts ar akronīmu “ESA” (European Supervisory Authorities).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/108


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem”

(COM(2018) 334 final – 2018/0173 (CNS))

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

(pārstrādāta redakcija)”

(COM(2018) 346 final – 2018/0176 (CNS))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai

(pārstrādāta redakcija)”

(COM(2018) 341 final – 2018/0187 (COD))

un “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu”

(COM(2018) 349 final – 2018/0181 (CNS))

(2019/C 62/17)

Ziņotājs:

Jack O’CONNOR

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 13.6.2018.

Eiropas Komisija, 25.5.2018.

Juridiskais pamats

LESD 113. un 114. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

193/0/9

1.   Kopsavilkums un secinājumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātajā tiesību aktu kopumā iekļautos pasākumus. Komiteja uzskata, ka tie lielā mērā sekmēs izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, nodrošinās lielāku noteiktību un skaidrību par režīmu attiecībā uz noteiktiem alkoholiskiem produktiem, atvieglos pārrobežu tirdzniecību, izmantojot racionalizētas un modernizētas sistēmas, un mazinās administratīvo un juridisko slogu mazajiem uzņēmumiem.

1.2.

EESK apzinās, ka akcīzes nodokļa ieņēmuma ieguldījums dalībvalstu budžetos ir atšķirīgs, jo īpaši saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholiskajiem produktiem. Turklāt saistībā ar konkrētiem produktiem pastāv dažādas kultūrattiecības, sociālie mērķi (piemēram, veselība) un uzņēmumu mērķi (piemēram, mazo uzņēmumu veicināšana, inovācijas). Tādēļ viens no vadošajiem principiem ir nodrošināt pēc iespējas plašāku rīcības brīvību, lai dalībvalstis varētu pielāgot akcīzes nodokli alkoholiskajiem produktiem atbilstoši valsts vajadzībām un mērķiem nodokļu struktūras, kultūras un sociālā konteksta jomā. EESK ir gandarīta, ka ierosinātajās izmaiņās šis princips ir ievērots.

1.3.

Ciktāl definīcijās ir ieviesta lielāka skaidrība un konsekvence (piemēram, juridiski un saimnieciski neatkarīgs, sidrs utt.); tas, ka mazajiem ražotājiem piekļuve pārrobežu tirdzniecībai ir padarīta administratīvi vienkāršāka un modernizēta, izmantojot atjauninātas IT sistēmas; ka denaturēta spirta ražošanas process un atzīšanas nosacījumi ir precizēti – EESK atbalsta pārskatīšanas dokumentu kopumā ietvertos pasākumus. Tie mazinās administratīvo un juridisko nenoteiktību gan dalībvalstīm, gan uzņēmējiem, tādējādi samazinot izmaksas un novēršot šķēršļus. Papildus būtu jāpasūta ziņojums par stāvokli nelikumīgajā spirta tirgū.

1.4.

Ir divas jomas, kas raisa bažas. Pirmais ir ierosinājums paaugstināt pazemināto nodokļa robežvērtību alum no 2,8 % tilpuma uz 3,5 % tilpuma. Lai gan tas izvirzīts kā veselības aizsardzības pasākums, ir bažas, ka, pretēji gaidītajam, tas varētu palielināt alkohola patēriņu. Tomēr, tā kā tas būtu fakultatīvs pasākums, kas atstāts dalībvalstu ziņā, EESK atbalsta ierosinājumu, taču aicina piecu gadu laikā to pārskatīt, lai novērtētu ietekmi tajās dalībvalstīs, kuras šo ierosinājumu izmanto.

1.4.1.

Otrkārt, Komisija ierosina racionalizēt Plato grādu mērīšanas metodi “galaproduktā” attiecībā uz alu, pamatojoties uz to, ka mērīšana būtu jāveic alus darīšanas procesa beigās. Eiropas Savienības Tiesa (EST) pašreizējo direktīvu nesen interpretēja tādējādi, ka akcīzes nodokļa iekasēšanas nolūkā Plato grādi būtu jāmēra pirms cukura/saldinātāju pievienošanas. Tomēr EESK norāda, ka šo metodi izmanto tikai trīs dalībvalstīs. Tas nozīmētu, ka metode būtu jāmaina vienpadsmit dalībvalstīm (pārējās dalībvalstis neizmanto Plato metodi). Tādēļ, pamatojoties uz vismazāko traucējumu radīšanu, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus. Tas nozīmētu, ka metode būtu jāmaina tikai trijām dalībvalstīm.

2.   Komisijas priekšlikumu kopsavilkums

2.1.

Komisijas priekšlikumi ir sadalīti divās daļās. Tās ir: ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, un ierosinātā Padomes direktīva, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu. Ir vēl divi administratīva rakstura priekšlikumi, kas atbalsta priekšlikumus Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu. Tie ir: priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu, un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija).

2.2.

Ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EK: Komisijas priekšlikumos risināti jautājumi četrās jomās: i) režīms denaturētam spirtam, ii) pazeminātas likmes piemērošana sīkražotājiem un dažu alkoholisko dzērienu klasifikācija, iii) dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju un iv) Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū.

2.2.1.

Režīms denaturētam spirtam: patlaban starp dalībvalstīm trūkst saskaņotības attiecībā uz pilnīgi denaturēta spirta savstarpēju atzīšanu, savukārt daļēji denaturēta spirta netiešas izmantošanas veidi tiek interpretēti atšķirīgi. Komisija ierosina a) precizēt pilnīgi denaturēta spirta savstarpēju atzīšanu un modernizēt procedūras, ar ko dalībvalstis paziņo par jauniem šīs grupas spirta izstrādājumiem; b) nodrošināt vienādu režīmu attiecībā uz daļēji denaturēta spirta netiešajiem izmantošanas veidiem un c) prasīt, ka produktu ar daļēji denaturētu spirtu, kura faktiskais spirta saturs tilpumā pārsniedz 90 %, un spirtu saturošu nepabeigtu preču pārvietošanas nolūkā jāizmanto akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (ECMS).

2.2.2.

Pazeminātas likmes piemērošana sīkražotājiem un alkoholisko dzērienu klasifikācija: dalībvalstis var piešķirt pazeminātas likmes alus un etilspirta sīkražotājiem. Sīkražotājiem jābūt “juridiski un saimnieciski neatkarīgiem”; tomēr tas nav pienācīgi definēts. Tas rada nenoteiktību un administratīvās/juridiskās izmaksas. Turklāt dalībvalstis nevar piemērot pazeminātas likmes citu alkoholisko dzērienu sīkražotājiem. Tas ir neizdevīgi sidra sīkražotājiem. Komisija ierosina a) definēt terminu “juridiski un saimnieciski neatkarīgs” un ieviest vienotas formas apliecību mazām alus darītavām, tostarp sidra darītavām, visā ES (1) un b) ieviest izvēles pazeminātas likmes patstāvīgiem sidra sīkražotājiem (2).

2.2.3.

Dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju: dalībvalstis var piemērot pazeminātas likmes dzērieniem ar zemu spirta koncentrāciju. Tas attiecas tikai uz dažiem alkoholiskiem produktiem (piemēram, alu). Komisija ierosina palielināt robežvērtību no 2,8 % tilpuma uz 3,5 % tilpuma (3). Tiek apgalvots, ka alum ar zemu spirta koncentrāciju robežvērtība ir pārāk zema, tāpēc tiek kavēta inovatīvu produktu radīšana un nav pietiekamu stimulu attīstīt šo apakšnozari. Tā rezultātā patērētāji nepāriet uz zemas spirta koncentrācijas alus veidiem, tādējādi graujot veselības politiku.

2.2.4.

Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū: 14 dalībvalstīs alum tiek uzlikts akcīzes nodoklis, par atsauci ņemot galaprodukta Plato grādus. 11 valstīs mērījumus veic alus darīšanas procesa beigās, savukārt 3 pārējās valstis to veic, pirms tiek pievienots cukura sīrups vai aromātiskās vielas. (Pārējās dalībvalstis neizmanto Plato metodiku, bet gan faktiskā spirta tilpumkoncentrācijas (ABV) mērījumus. Termins “galaprodukts” direktīvā nav definēts, tādējādi radot trīs dažādas interpretācijas. Tā rezultātā nav vienotu mērījumu, un līdz ar to produktiem, kam var būt vienāds spirta saturs, tiek piemēroti atšķirīgi akcīzes nodokļi. Turklāt tiek apgalvots, ka uzraudzības procedūras ir apgrūtinošas, ņemot vērā dažādās prasības Plato grādu mērīšanai trīs dažādās interpretācijās (piemēram, uzraudzība, kas paredzēta alus darītavā, nevis pārbaudot pudelē pildītu produktu). Eiropas Savienības Tiesa (4) interpretējusi pašreizējo direktīvu tā, ka Plato grādi jāmēra pirms darīšanas procesa beigām, tādējādi neietverot pievienotās vielas. Komisija ierosina precizēt noteikumu attiecībā uz Plato grādu mērīšanu alū, konkrēti, kad Plato grādu mērīšana būtu jāveic (5). Tas paredz mērīšanu procesa beigās (t. i., ietverot visas pievienotās vielas). Tas efektīvi precizēs galaprodukta definīciju.

2.3.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija). Šis otrais pasākumu kopums ir tehniska rakstura un ietver pasākumus akcīzes preču transporta racionalizēšanai. Akcīzes un muitas procedūras ne vienmēr ir saskaņotas vai sinhronizētas, kas rada problēmas, kad akcīzes preces tiek importētas vai eksportētas. Dažās situācijās akcīzes procedūras ir apgrūtinošas vai arī tās būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā augsto fiskālo risku akcīzes preču uzglabāšanā un pārvietošanā atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, šos pasākumus galvenokārt izmanto lielie uzņēmumi. MVU izmanto procedūras, kuras ir vairāk piemērotas nelieliem preču sūtījumiem un nelielam to pārvietošanas skaitam, bet rezultātā attiecībā uz katru pārvietošanu tiek radīts lielāks regulējuma slogs. Tas rada papildu administratīvās un atbilstības izmaksas, kā arī noslodzi gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm. Tas ir tāpēc, ka dažas procedūru darbības jāveic manuāli un uz tām attiecas prasības, kas dažādās dalībvalstīs atšķiras. Turklāt šādas darbības ir avots nodokļu krāpšanās jomā. Komisija ierosina virkni pasākumu, ar kuriem racionalizēt un vienkāršot šos procesus. Pasākumi ietver mijiedarbību ar akcīzes nodokli apliekamu produktu eksporta un importa jomā, uzņēmumu savstarpējos darījumus, par kuriem nodoklis ir samaksāts, un ārkārtas situācijas.

2.3.1.

Mijiedarbība importa jomā: nav standarta dokumentāras prasības, lai pieprasītu akcīzes nodokļa atbrīvojumu preču laišanai brīvā apgrozībā. Atbrīvojumu no maksājuma, izlaižot preces, var pieprasīt, ja preces pārvieto no importēšanas vietas, izmantojot EMCS, bet nav noteikta standarta pierādījumu prasība, kā tas ir paredzēts atbrīvojuma no PVN gadījumā, importējot preces piegādēm ES iekšienē. Komisija ierosina prasību, lai tiek norādīts preču nosūtītājs un saņēmējs (dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt identificēt attiecīgo akcīzes preču pārvietošanu).

2.3.2.

Mijiedarbība eksporta jomā: nav saskaņotas sinhronizācijas starp EMCS un eksporta kontroles sistēmu (ECS). Pārvietošana ir jānoslēdz manuāli, savukārt EMCS netiek ziņots par neapstiprināta eksporta gadījumiem. Tas uzņēmumiem var radīt administratīvu slogu (piemēram, kavēšanos garantiju izsniegšanā), potenciālu krāpšanu un tirgus izkropļojumus. Komisija ierosina prasību identificēt akcīzes preču nosūtītāju un norādīt EMCS pārvietošanas ARC (administratīvās atsauces kodu). Lai uzlabotu sinhronizāciju, būs arī pienākums ziņot EMCS par ārkārtas situāciju eksporta pusē (piemēram, nespēju izvest preces no ES, deklarācijas atzīšanu par nederīgu).

2.3.3.

Tranzīta saskaņošana: papildus EMCS un ECS kombinācijai akcīzes preču eksporta uzraudzībā tiek izmantotas citas procedūras, proti, ārējā un iekšējā tranzīta procedūra un vienota transporta līgumi (STC). Šo procedūru izmantošana vienkāršo uzņēmēju eksporta darbības, jo tā viņiem ļauj slēgt eksporta procedūru tranzīta sākumā un tādējādi pabeigt pārvietošanu EMCS ietvaros. Taču šo vienkāršoto eksporta procedūru izmantošana ir izraisījusi virkni problēmu: vājš pierādījums par atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, nav pierādījumu par fizisku izvešanu, garantijas tiek izsniegtas pirms faktiskās preču izvešanas un vāja pārraudzība. Tas var būt pamatā krāpšanas iespējām un juridiskai nenoteiktībai, kas rada sarežģījumus un apjukumu uzņēmuma līmenī. Pašlaik nav likumīgi iespējams noslēgt akcīzes preču pārvietošanu, atverot tranzīta procedūru. Komisija ierosina ļaut uzņēmējiem akcīzes preču eksportam izmantot vienkāršotu veidu, pēc eksporta piemērojot ārējā tranzīta procedūru, nevis izmantot EMCS līdz ārējai robežai. Tas nodrošinātu adekvātu garantiju pārvaldību un novērstu preču pazušanu galamērķī, jo preces, kas kļuvušas par trešo valstu precēm, sākoties ārējam tranzītam, atrastos muitas uzraudzībā līdz brīdim, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.

2.3.4.

Uzņēmumu savstarpējie darījumi (B2B), par kuriem nodoklis ir samaksāts: pašreizējā procedūra preču pārvietošanai, par kurām B2B nodoklis ir samaksāts, tiek veikta papīra dokumentu veidā. To izmanto MVU, jo preču nosūtīšanai vai saņemšanai nav vajadzīga akcīzes preču noliktava. Taču šī procedūra ir novecojusi, neskaidra un apgrūtinoša. Komisija ierosina, lai šāda pārvietošana tiktu automatizēta, paplašinot EMCS darbības jomu, ko veicinātu divu jaunu kategoriju, proti, sertificēta nosūtītāja un sertificēta saņēmēja, ieviešana. Tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršos procesu un samazinās izmaksas, kā arī palielinās efektivitāti.

2.3.5.

Ārkārtas situācijas: ārkārtas situācijas attiecas uz neparedzētiem gadījumiem: preču daudzums, kas nonāk galamērķī, ir mazāks par nosūtīšanas brīdī deklarēto daudzumu (tostarp dabiski zudumi, piemēram, degvielas iztvaikošana) vai arī lielāks; saņēmējs noraida atbildību par precēm; oficiāla pārvietošanas anulēšana; utt. Šīm situācijām nav izstrādāts sīks tiesiskais regulējums, kā rezultātā dalībvalstis izmanto dažādas procedūras, lai novērtētu pieļaujamo zudumu apjomu un robežvērtības un apstrādātu noraidījumus. Tas var radīt sarežģījumus un sajukumu. Esošās direktīvas jau tagad nodrošina, ka daudzumi tiek mērīti vienotā veidā. Komisija atzīst, ka tai jāuzlabo valstu iestāžu informētība par šīm direktīvām. Tomēr tā ierosina jaunu intervenci, lai standartizētu pieļaujamo zudumu sliekšņus.

2.4.

Ir vēl divi administratīva rakstura priekšlikumi, ar ko tiek atbalstīti priekšlikumi Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).

2.4.1.

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā groza attiecībā uz elektroniskā reģistra saturu attiecas uz tādu akcīzes preču pārvietošanas uzraudzības automatizēšanu, kas ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī un ko pārvieto uz citu dalībvalsti, lai šajā otrā dalībvalstī piegādātu komerciāliem mērķiem.

2.4.2.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija) pievienots iepriekš minētajai Padomes regulai, un ar to tiek īstenota akcīzes preču pārvietošanas uzraudzības automatizācija.

3.   Piezīmes

3.1.   Ierosinātā Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK

3.1.1.

Režīms denaturētam spirtam (2.2.1. punkts). EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir labi un tie būtu jāīsteno. Turklāt ir vajadzīga visaptveroša izpratne par nelikumīgo spirta tirgu. Tādēļ par to būtu jāpasūta ziņojums, lai varētu izstrādāt labākus instrumentus ar mērķi vērsties pret šo tirgu.

3.1.2.

Pazeminātas likmes sīkražotājiem un dažu alkoholisko dzērienu klasifikācija (2.2.2. punkts). Arī šajā jomā EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi risinās pašreizējās problēmas un ieviesīs lielāku skaidrību, vienlaikus uzlabojot režīmu tā, ka tiek saglabāts stimuls atbalstīt sīkražotājus. EESK uzskata, ka nākotnē Komisijai būtu jāapsver iespējas ieviest līdzīgu pazemināto likmi ar pārskatītām robežvērtībām attiecībā uz spirta destilācijas rūpnīcām.

3.1.3.

Dzērieni ar zemu spirta koncentrāciju (2.2.3. punkts). Komisijas priekšlikumi attiecībā uz šo jautājumu ir vairāk strīdīgi. Ir maz pierādījumu par nelabvēlīgu ietekmi uz produktu inovāciju. Ir epizodiski pierādījumi, ka alus ar zemu spirta koncentrāciju aizņem aizvien lielāku daļu ražotāju, tostarp sīkražotāju, produkcijas klāstā. Labvēlīgu ietekmi uz veselību varētu panākt tikai tad, ja alus patērētāji, kas lieto alu ar standarta spirta koncentrāciju, būtu motivēti pāriet uz alu ar zemāku spirta tilpumkoncentrāciju. Ja tas nenotiek, izmaiņas var novest pie tā, ka patērētāji, kas lieto alu ar zemu spirta koncentrāciju, palielinās uzņemtā spirta saturu. Tomēr EESK atzīst, ka šie priekšlikumi dalībvalstīm nav saistoši: dalībvalstis saglabā rīcības brīvību saglabāt zemāku robežvērtību un pazeminātas akcīzes nodokļa likmes. Tādēļ EESK akceptē šos priekšlikumus. Tomēr piecu gadu laikā būtu jāveic pārskatīšana tajās dalībvalstīs, kas izmanto minētos noteikumus, lai izmērītu, cik lielā mērā ir notikusi patēriņa pāreja no produktiem ar standarta spirta koncentrāciju uz produktiem ar zemāku spirta koncentrāciju.

3.1.4.

Plato grādu mērīšana saldinātā vai aromatizētā alū (2.2.4. punkts). EESK atzīst, ka Komisijas priekšlikumi šajā jautājumā varētu izrādīties strīdīgi, it īpaši, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju par pašreizējo direktīvu. Uzņēmēju pārstāvji apstrīd apgalvojumu, ka spirta satura mērīšana pirms cukura vai saldinātāju pievienošanas ir administratīvi apgrūtinoša. Tomēr pašlaik tikai trīs dalībvalstis veic mērījumus pirms cukura vai saldinātāju pievienošanas, savukārt pārējās vienpadsmit, kas izmanto Plato metodiku, piemēro metodi, kas atbilst Komisijas priekšlikumiem. Ņemot vērā minēto, kā arī priekšrocības, kas izriet no konsekventas “galaprodukta” definīcijas, mazāki traucējumi radīsies tad, ja savu metodiku mainīs trīs dalībvalstis, nevis tiks prasīts to darīt vienpadsmit valstīm. Jānorāda arī, ka šādu produktu eksporta gadījumā Plato metodoloģijas atšķirībai nav nozīmes, jo ir jāveic ABV mērījums. Tādējādi EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ir saistīti ar vismazākajiem traucējumiem un palīdzēs aizsargāt nodokļu ieņēmumus.

3.2.   Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)

3.2.1.

EESK uzskata, ka minētajā priekšlikumā Padomes direktīvai iekļautie pasākumi, kas attiecas uz mijiedarbību ar akcīzes nodokli apliekamu produktu eksporta un importa jomā, tranzīta saskaņošanu, uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, par kuriem nodoklis ir samaksāts, un ārkārtas situācijām, būs gaidītā ietekme, proti, racionalizēt akcīzes preču transportu, saskaņot akcīzes nodokļa un muitas procedūras, samazināt uzņēmumu un valsts iestāžu administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī palīdzēt apkarot krāpšanu. EESK atbalsta minētos priekšlikumus.

3.3.   Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012, un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija).

3.3.1.

EESK atbalsta minētos priekšlikumus, jo tie administratīvā ziņā palīdz īstenot priekšlikumus, kas iekļauti Padomes direktīvā, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  4. pants un 13.a pants

(2)  13. pants.

(3)  5. pants.

(4)  C-30/17 – Kompania Piwowarska, 2018. gada 17. maijs.

(5)  3. pants.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/113


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem”

(COM(2018) 339 final – 2018/0171 (COD))

(2019/C 62/18)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 6.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

201/3/8

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē šos ierosinājumus par SBBS, kuri plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Komiteja arī iepriekš ir paudusi stingru atbalstu un iestājusies par abām minētajām savienībām. Turklāt šie ierosinājumi varētu veicināt finanšu stabilitāti un noturību.

1.2.

Konceptuāli SBBS mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar tradicionāli spēcīgo saikni starp bankām un to piederības valstīm (“valstīm”). Kopš finanšu krīzes EESK aicina rīkoties šajā saistībā un stingri iestājas par minētās saiknes vājināšanu. Lai gan šajā jomā jau ir īstenoti centieni, EESK atzinīgi vērtē arī rīcību, ko paredz pašreizējie ierosinājumi.

1.3.

SBBS tiešām varētu palīdzēt bankām samazināt ar to piederības valsts parādu saistīto risku un labāk diversificēt savus valsts parāda portfeļus. Turklāt jaunais instruments nerada nekādu risku un zaudējumu dalīšanu eurozonas dalībvalstu starpā. Vajadzības gadījumā tos pilnā apjomā uzņemas SBBS vērtspapīru investori.

1.4.

Pašreiz no regulējuma piemērošanas skatpunkta SBBS tiktu uzskatīti par “vērtspapīrošanas produktiem” un tādējādi, banku skatījumā, par nepievilcīgu investīciju. Komiteja uzskata, ka šī situācija pavisam noteikti ir jāmaina. SBBS pielīdzināšana eurozonas valstu euro denominētām valsts obligācijām (riska darījumi ar centrālo valdību) ļaus finanšu nozares investoriem investēt SBBS ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem viņi to pašreiz dara SBBS pamatā esošajās eurozonas valstu obligācijās.

1.5.

Šie ierosinājumi ir tikai veicinošs satvars, kas nodrošina tirgvirzītu SBBS attīstību. Komitejas skatījumā, ir ļoti svarīgi nodrošināt minētā satvara skaidrību, iedarbību un efektivitāti jebkuros apstākļos. Tāpat būtu jānovērš negatīva vai kaitējoša ietekme.

1.6.

Attiecībā uz ierosināto tiesisko regulējumu EESK nostāja ir nedaudz ierobežota. EESK atbalsta vairākus aspektus, tostarp to, ka SBBS emitē īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SPE). Citi aspekti, tostarp SBBS pamatā esošo portfeļu sastāva pašsertifikācija, ko veic SPE, būtu jāstiprina. Ņemot vērā tā nozīmīgumu, varētu būt nepieciešama stingrāka vai pat iepriekšēja uzraudzība, ko īstenotu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

1.7.

Tāpat vairāki jautājumi ir palikuši bez atbildes. Tāpēc rodas jautājums, vai SBBS būs efektīvi jebkuros apstākļos. Kā tie darbosies vispārējas krīzes apstākļos vai krīzes gadījumā vienā vai vairākās dalībvalstīs? Kādas būs sekas emisiju sadalīšanai laidienos, jo šķiet, ka augstākas prioritātes laidienus (ar zemāku risku) var laist tirgū tikai tad, ja ir atrasts pietiekams skaits investoru zemākas prioritātes laidieniem (ar augstāku risku)? Tādējādi emisija, komitejas skatījumā, ir saistīta ar zināmu risku, kļūst nedroša, un minētais trūkums mazākais samazina SBBS sekmīgas attīstības potenciālu.

1.8.

Tāpat ļoti svarīga ir pozitīva pieeja “tirgiem” un citām nozīmīgām ieinteresētajām personām attiecībā uz SBBS. Tām ir jāpiekrīt pielikt pūles šī instrumenta īstenošanai. Tirgu un dalībvalstu pārstāvji apspriešanās gaitā ar ieinteresētajām personām priekšlikuma sagatavošanas laikā ieceri uztvēra samērā kritiski. Komiteja uzskata, ka dialogs un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām ir obligāti, lai kopīgi rastu konstruktīvus risinājumus.

1.9.

Kopumā, ņemot vērā visus iepriekš minētos punktus, EESK uzskata, ka vienīgais veids, kā noskaidrot, vai: a) bankas savas piederības valsts obligāciju vietā veiks investīcijas SBBS, un b) ieguldītāji būs gatavi iegādāties “zemākas prioritātes” laidienus pietiekamā apjomā, lai SBBS izveide izrādītos pamatota, ir pārbaudīt jauno finanšu instrumentu – SBBS – tirgus apstākļos.

1.10.

Visbeidzot, komiteja uzskata, ka ir dziļāk jāapsver jautājums par to, vai SBBS vajadzētu atļaut iegādāties privātiem noguldītājiem un patērētājiem. Ņemot vērā to, ka, no vienas puses, šis produkts ir īpaši sarežģīts, bet, no otras puses, tas tiek dalīts laidienos, komiteja sliecas domāt, ka vajadzētu atļaut tikai “augstākas prioritātes” laidienu iegādi, bet ne “zemākas prioritātes” laidienu iegādi. Tikai “augstākas prioritātes” laidieniem piemīt ierobežots risks un to iegādi var pielīdzināt valsts obligāciju iegādei, ko veic minētie noguldītāji un patērētāji.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Komisija 2018. gada 24. maijā publicēja savu priekšlikumu (1) ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) attīstībai, ko virzītu tirgus pieprasījums.

2.2.

Šis priekšlikums plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Tā uzmanības centrā jo īpaši ir saiknes starp bankām un to piederības valsts valdību (“valsti”) tālāka vājināšana, tādējādi liekot uzsvaru uz riska samazināšanu un privātā sektora riska dalīšanu. Priekšlikuma pārrobežu raksturs liecina par to, ka tā nolūks ir veicināt arī valdību vērtspapīru finanšu tirgu tālāku integrāciju un diversifikāciju iekšējā tirgū.

2.3.

Iepriekš bankām bija raksturīgi plaši to piederības valsts valdības valsts obligāciju turējumi, kas, kā izrādījās finanšu krīzes laikā, var būt saistīts ar konkrētiem riskiem. Tāpēc ir izskanējuši aicinājumi vājināt šo saikni.

2.4.

Reaģējot uz to, ir sagatavots ierosinājums izveidot SBBS, kura mērķis ir sniegt bankām iespēju uzlabot to valsts obligāciju portfeļu ģeogrāfisko sadalījumu. Tādā veidā tiek ņemts vērā arī šo obligāciju pazeminātais piedāvājums un finanšu iestāžu pieprasījums pēc šādiem aktīviem, tostarp sakarā ar jaunām regulatīvajām prasībām nodrošināt pietiekamas augsti likvīdu aktīvu rezerves.

2.5.

SBBS ir jauns finanšu instruments, un šī priekšlikuma mērķis ir likvidēt šķēršļus, kuri līdz šim ir kavējuši tā attīstību. Proti, ierosinātajam veicināšanas satvaram ir šādi divi galvenie mērķi:

2.5.1.

pielāgota vispārēja satvara izveide SBBS vērtspapīriem, izmantojot kuru šis jaunais instruments tiktu “standartizēts”, un kas tādējādi nāktu par labu arī tā likviditātei;

2.5.2.

regulatīvu šķēršļu novēršana SBBS izmantošanai un iegādei saistībā ar iepriekš minēto. Būtībā tas ietver sava veida “caurskatāmības” pieejas piemērošanu investoriem šāda veida SBBS, kas nozīmē, ka uz vērtspapīriem attieksies tie paši regulējuma noteikumi, kas tiktu piemēroti, ja investoru turējumā būtu to pamatā esošās valsts obligācijas.

2.6.

SBBS pamatā esošajam portfelim piemīt kāda īpatnība, kas vienlaikus ir SBBS galvenā iezīme. Lai panāktu iepriekš pieminēto riska ģeogrāfisko diversifikāciju banku savienībā un iekšējā tirgū, SBBS pamatā esošo portfeli vajadzētu veidot tikai no visu eurozonas dalībvalstu valsts obligācijām. Vēl viens ierobežojums ir tas, ka par piemērotām tiktu uzskatītas tikai obligācijas, kas denominētas euro. Tās tiks iekļautas SBBS pamatā esošajā portfelī proporcionāli attiecīgās dalībvalsts ekonomikas nozīmei.

2.7.

Vēl viena ļoti raksturīga īpatnība ir tā, ka riskus un zaudējumus uzņemas investori. SBBS veidos laidieni, un investori var izvēlēties investīcijām vai nu augstākas prioritātes laidienus ar zemāku risku, vai zemākas prioritātes laidienus ar augstāku risku. Turklāt pamatā esošie portfeļi ir to vienīgais nodrošinājums, jo saskaņā ar priekšlikumu SBBS emitentiem ir jābūt īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kuras nedrīkst veikt nekādu citu darbību un pret kurām nekādus prasījumus celt nevar (2).

2.8.

Kā norādīts iepriekš, investoriem SBBS tiks piemērots regulatīvais režīms, kas ietver zināma veida “caurskatāmības” pieeju. Tas nozīmē, ka turpmāk netiks ņemts vērā instrumenta juridiskais noformējums “vērtspapīrošanas produkta” veidā (3), bet gan SBBS pamatā esošie valdības vērtspapīri. Attiecīgos gadījumos investoriem, kas ieguldījuši visiem nosacījumiem atbilstošos SBBS, attiecībā uz kapitāla prasībām, koncentrācijas ierobežojumiem un likviditātes limitiem tiks piemērots tāds pats regulatīvais režīms kā investoru tiešā īpašumā esošiem valdības vērtspapīriem.

2.9.

Šie ierosinājumi nosaka SBBS noteikumus un prudenciālu pieeju SBBS, bet galavārds attiecībā uz to izmantošanu būs sakāms “tirgum”. Tas, vai šis jaunais finanšu instruments kļūs par īstenību, un kā un cik plaši to izmantos, būs atkarīgs no emitentiem un investoriem.

3.   Piezīmes

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu par SBBS, kas plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Komiteja arī iepriekš ir paudusi stingru atbalstu un iestājusies par abām minētajām savienībām (4).

3.2.

Proti, šo ierosinājumu mērķis ir vēl vairāk vājināt saikni starp bankām un to piederības valstīm. Kopš finanšu krīzes komiteja stingri iestājas par šīs saiknes vājināšanu, tāpēc tā ir gandarīta par to, ka, īstenojot šo priekšlikumu, jautājums tiek risināts, ņemot vērā valsts obligāciju piedāvājuma vienlaicīgu samazināšanos un pieprasījuma pieaugumu pēc tām.

3.3.

SBBS kā jaunam finanšu instrumentam piemīt potenciāls uzlabot un paplašināt no banku un citu finanšu iestāžu turētām valsts obligācijām (valsts obligāciju turējumiem) izrietošā riska diversifikāciju. Tas neapšaubāmi palīdzēs samazināt finanšu nozares riskus.

3.4.

Priekšlikums ir tikai veicinošs satvars, kas nodrošina tirgvirzītu SBBS attīstību, bet pats par sevi SBBS attīstību īsti nenodrošina. Kad tirgus iesaistīsies attīstības procesā, radīsies jauns finanšu instruments un tā tirgus. Komisija lēš, ka tādā gadījumā varētu būt divi ietekmes scenāriji (5). Ja radītais SBBS apmērs būs neliels, instrumenta ietekme tiek lēsta aptuveni 100 miljardu EUR; ja instruments tiks ieviests plašāk, tā ietekme tiek lēsta ap 1 500 miljardiem EUR un tam būs makroekonomiska ietekme.

3.5.

SBBS plaša izplatība varētu veicināt arī finanšu tirgus integrāciju un tādējādi palīdzēt uzlabot finanšu sistēmas stabilitāti un noturību.

3.6.

Komitejas skatījumā ir svarīgi, lai ierosinātais veicināšanas satvars būtu skaidrs, funkcionāls un efektīvs jebkuros apstākļos un lai tam nebūtu negatīva vai nelabvēlīga ietekme. Tāpat, lai palielinātu izredzes uz sekmīgu iznākumu, ļoti svarīga ir pozitīva pieeja “tirgiem” un citām galvenajām ieinteresētajām personām – tām ir jāpiekrīt ieguldīt pūles SBBS īstenošanā.

3.7.

Tirgu un dalībvalstu pārstāvji apspriešanās gaitā ar ieinteresētajām personām priekšlikuma sagatavošanas laikā ieceri uztvēra samērā kritiski. Piemēram, tirgus dalībnieku viedokļi par SBBS dzīvotspēju dalījās. “Parādu pārvaldības speciālisti”, savukārt, pauda bažas, ka SBBS nespēs pārraut saikni starp bankām un valsti un nekļūs par zema riska aktīvu. Dalībvalstu pārstāvji pēdējā laikā ir likuši saprast, ka viņu ieskatā vajadzība pēc SBBS nav nemaz tik acīmredzama (6). Komiteja uzskata, ka dialogs un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām ir obligāti kopīgai konstruktīvu risinājumu izstrādei.

3.8.

Neskarot iepriekšējās un turpmākās piezīmes, komiteja kopumā atbalsta ierosināto SBBS tiesisko regulējumu, jo īpaši tāpēc, ka, izmantojot to, tiek apturēta pašreiz notiekošā līdzīgu instrumentu nostādīšana neizdevīgā stāvoklī un vienlaikus tas nosaka salīdzinošu pieeju.

3.9.

Tāpat komiteja cita starpā atbalsta to, ka SBBS vērtspapīrus veidotu un emitētu privātā sektora uzņēmumi. Šķiet pareizi, ka emitentam būtu jābūt īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (SPE), kura neveic nekādu citu darbību, jo tas padara situāciju skaidrāku visām tajā iesaistītajām personām.

3.10.

Visu eurozonas dalībvalstu euro denominētu valsts obligāciju obligāta iekļaušana pamatā esošajā portfelī atbilstoši dalībvalstu ekonomikas nozīmei (7) nodrošina 3.3. punktā minēto sadalījumu un diversifikāciju. Turklāt, noteiktu valsts obligāciju iekļaušana padara tās pievilcīgākas starptautiskiem investoriem. Jo īpaši tas attiecas uz atsevišķu valstu valsts obligācijām, kas citādi tiek emitētas mazākos un mazāk likvīdos tirgos.

3.11.

Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir visu dalībvalstu valsts obligāciju obligātai iekļaušanai pamatā esošajā portfelī atbilstoši dalībvalstu ekonomikas nozīmei, komiteja izvirza jautājumu par emitentu pašreizējo pašsertifikācijas sistēmu. Rodas jautājums, vai nebūtu nepieciešama stingrāka un iepriekšēja EVTI īstenota uzraudzība.

3.12.

Tāpat ir svarīgi, lai jaunais instruments neradītu nekādu risku un zaudējumu dalīšanu eurozonas dalībvalstu starpā: riskus un zaudējumus pilnā apmērā uzņemas SBBS investori.

3.13.

SPE kā emitents emitē virkni vērtspapīru, kuri ir prasījumi pret pamatā esošā portfeļa sniegtajiem ieņēmumiem. Šiem vērtspapīriem ir atšķirīgs riska līmenis, “augstākas prioritātes” laidieniem (8) ir zemākais risks un “zemākas prioritātes” laidieniem – augstākais risks. Šķiet, ka praksē augstākas prioritātes laidienus var laist tirgū tikai tad, ja ir atrasts pietiekams skaits investoru zemākas prioritātes laidieniem (9). Tāpēc emisijas varētu būt patvaļīgas un nedrošas, un šis trūkums samazina SBBS sekmīgas attīstības potenciālu.

3.14.

Tāpat rodas jautājums, vai SBBS būs efektīvi jebkuros apstākļos. Kā tie darbosies vispārējas krīzes apstākļos vai krīzes gadījumā vienā vai vairākās dalībvalstīs? Šis jautājums ir svarīgs, ņemot vērā nesenos notikumus, kuri kārtējo reizi ir apliecinājuši, ka finanšu tirgu strauji reaģē uz šādām situācijām.

3.15.

Tāpat ir svarīgi precizēt, kā SBBS tirgus izveidošana ietekmēs atsevišķu dalībvalstu pašreizējo valsts obligāciju tirgu. Šajā saistībā rodas vairāki jautājumi, piemēram, vai jebkuros apstākļos būs pieejams pietiekams daudzums vērtspapīru? Un kas notiks tad, ja tie nebūs pieejami pietiekamā daudzumā? Vai papildu tirgus izveide neizraisīs tirgu sadrumstalošanos?

3.16.

Tiesiskais regulējums ļauj arī noguldītājiem un patērētājiem iegādāties un turēt SBBS (10). Ņemot vērā to, ka tas ir īpaši sarežģīts produkts, varētu rasties vēlme to neatļaut, taču, iespējams, ir nepieciešama niansētāka pieeja, kas noteiktu, ka noguldītāji un patērētāji nedrīkst iegādāties “zemākas prioritātes” laidienus tieši tādēļ, ka tiem var piemist augsts risks. Attiecībā uz “augstākas prioritātes” laidieniem pieeja varētu atšķirties, jo tiem piemīt zems risks un tie noteikti ir pielīdzināmi tiešiem valsts obligāciju turējumiem, ko veic šādi noguldītāji un patērētāji. Komiteja aicina pamatīgāk apsvērt minēto jautājumu.

3.17.

Visbeidzot, komiteja uzskata, ka no noteikumu piemērošanas skatpunkta ir pareizi piemērot SBBS tādu pašu regulatīvo režīmu kā euro denominētām eurozonas valstu valsts obligācijām (riska darījumi ar centrālo valdību). Tādējādi investori finanšu nozarē varētu investēt SBBS ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie investē pamatā esošajās eurozonas valsts obligācijās.

3.18.

Kopumā, ņemot vērā visas iepriekšējās piezīmes, komiteja uzskata, ka konceptuāli SBBS iecere ir pievilcīga, bet tās izstrāde ierosinājumos rada pretrunīgu iespaidu un izvirza virkni jautājumu. Tāpat tirgus dalībnieku un citu galveno ieinteresēto personu kritiskās piezīmes un reakcijas nedrīkstētu palikt bez atbildes. Tomēr, kopumā komiteja piekrīt Komisijai, ka “pareizo” atbildi var rast tikai praksē, izmēģinot koncepciju “reālos” tirgos.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 339 final

(2)  Ja vien tas neattiecas uz tādiem izņēmuma gadījumiem kā apzīmējuma “SBBS” ļaunprātīga izmantošana.

(3)  Tādā gadījumā normatīvās prasības būtu stingrākas.

(4)  OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp., OV C 237, 6.7.2018., 46. lpp. un OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums”, SWD(2018) 252 final, 70. lpp.

(6)  Sīkāka informācija par paustajām bažām un piezīmēm sniegta regulas projekta paskaidrojuma raksta 3. punktā (6. lpp.).

(7)  Sk. regulas priekšlikuma 4. panta 2. punktu, bet skaitļus par attiecīgo dalībvalstu ekonomikas nozīmi https://www.ecb.europa.eu/ecb/orga/capital/html/index.lv.html

(8)  Augstākas prioritātes laidieni veido emisiju lielāko daļu, bet zemākas prioritātes laidieni mazāko daļu.

(9)  Zemākas prioritātes laidieni parasti ir ienesīgāki, jo tiem piemīt augstāks risks.

(10)  Sk. regulas projekta 3. panta 6. punktu.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/118


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu Fiscalis”

(COM(2018) 443 final – 2018/0233 (COD))

(2019/C 62/19)

Ziņotājs:

Krister ANDERSSON

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Eiropas Savienības Padome, 4.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

194/2/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu Fiscalis. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

1.2.

EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī.

1.3.

EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

1.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

1.5.

EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

1.6.

No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā, un mudina Komisiju noteikt šos pasākumus par prioritāriem jaunajā programmā Fiscalis.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu, kas mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

1.8.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai programmā Fiscalis aktīvi piedalītos pilsoniskā sabiedrība kopumā.

2.   Ievads un konteksts

2.1.

Tiesību aktu kopumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (1), kas pieņemts 2017. gada 2. maijā, Komisija publicējusi priekšlikumu par atjauninātu finansiālu līdzdalību programmā Fiscalis.

2.2.

Komisijas priekšlikumā ierosināts turpināt pašreizējo programmu Fiscalis 2020, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 un kuru īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

2.3.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir atvieglot vienkāršošanu un pielāgošanu: 1) plašāks vienreizējo maksājumu/vienības izmaksu izmantojums; 2) darbību veida vienkāršošana un samazināšana, lai nodrošinātu lielāku elastību; 3) uzlabota kopīgo komponentu un valsts komponentu definīcija, kas labāk atspoguļo IT projektu reālo stāvokli un integrē to pamatiezīmes; 4) iespēja pieņemt daudzgadu darba programmas, lai izvairītos no ikgadējā administratīvā sloga, ko rada komiteju procedūra.

2.4.

Arī programmas darbības joma tiktu pielāgota, un tajā varētu piedalīties dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un trešās valstis, ja būs izpildīti konkrēti nosacījumi.

2.5.

Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam Komisija ierosina programmai Fiscalis piešķirt budžetu 270 miljonu EUR apmērā, kas ir vairāk salīdzinājumā ar 223,2 miljoniem EUR 2014.–2020. gada laikposmam. Turklāt lielākā daļa budžeta tiktu tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm.

2.6.

Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai pastiprinātu vienotā tirgus darbību, vairotu Savienības konkurētspēju un aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

2.7.

Komisija uzskata, ka šī programma sniegs atbalstu nodokļu politikai un nodokļu iestādēm ar administratīvām un informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas aktivitātēm un operatīvo sadarbību, tādā veidā ātri un kopīgi reaģējot uz tādām jaunām problēmām kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, digitalizācija un jauni darījumdarbības modeļi un vienlaikus novēršot lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu Fiscalis. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama gan Eiropas Savienībā, gan ar trešām valstīm, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

3.2.

EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī. EESK arī uzskata, ka Savienības satvars varētu paaugstināt līdzdalības līmeni un tādējādi palielināt vienotā tirgus potenciālu un konkurētspēju.

3.3.

EESK piekrīt, ka Savienības līmeņa pieeja ar jaunu virzienu, koncentrējoties uz atbalstu valstu nodokļu iestādēm, palīdzētu novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un vienlaikus samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. EESK arī piekrīt, ka tā uzlabos vienotā tirgus darbību, vairos Savienības konkurētspēju un aizsargās Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

3.4.

EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

3.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

3.6.

No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtētu šo pasākumu noteikšanu par prioritāti jaunajā programmā Fiscalis.

3.7.

EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu nolūkā uzlabot vienotā tirgus efektivitāti un mazināt administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

3.9.

EESK apzinās, ka šobrīd informācijas apmaiņa ir saistīta tikai ar informācijas nosūtīšanu, nevis informācijas apstrādi. Pēc EESK domām, lai starp dalībvalstīm panāktu padziļinātu un sekmīgu sadarbību IT spēju veidošanas jomā, informācijas apmaiņā ir jāturpina izvērst apstrādes funkciju.

3.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, ka programmā Fiscalis aktīvi piedalās pilsoniskā sabiedrība kopumā, lai to iesaistītu sadarbībā un programmas attīstības progresa uzraudzībā.

3.11.

EESK atzīst un atzinīgi vērtē jauninājumu, proti, vienkāršāku un vieglāku mehānismu, ar ko pielāgo vai papildina Eiropas elektroniskās sistēmas sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un ar starptautiskām organizācijām.

3.12.

EESK ir gandarīta par to, ka priekšlikums atbilst citām ierosinātajām ES rīcības programmām, kurām ir līdzīgi mērķi – mazināt krāpniecisku rīcību, veidot efektīvākas iestādes un atbalstīt pasākumus, ar ko panākt labāku vienotā tirgus darbību.

3.13.

EESK atbalsta to, ka lielākā daļa ierosinātā budžeta tiks tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm. EESK arī piekrīt tāda IT arhitektūras modeļa izvēlei, kurā apvienoti kopīgie un valstu komponenti, nevis pilnībā centralizētam modelim. Eiropas elektroniskais modelis, kura pamatā ir valstu vēlmes, prasības un ierobežojumi, samērīgi veicinās sadarbspēju un savstarpēju savienojamību iekšējā tirgus labad.

3.14.

EESK uzsver, ka Komisijas ierosinātais pienākumu sadalījums starp pašu Komisiju un dalībvalstīm ir svarīgs princips, kā kopīgi nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un darbību. Tas palīdzēs atrast piemērotu risinājumu, kurš ietvertu gan holistiskāku ES skatījumu, gan būtu pielietojams un funkcionāls katrā dalībvalstī, un, rezultāts, cerams, būs optimizēta dalībnieku sadarbība.

3.15.

Efektīvāka pārvalde dotu labumu ne tikai nodokļu administrācijām. EESK uzskata, ka labvēlīgāka nodokļu vide stiprinās arī ES uzņēmējdarbības kopienu un veicinās izaugsmi. Ja tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvais slogs, uzņēmumi varēs koncentrēties uz savu galveno darbību un radīt izaugsmi un darbvietas.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 321 final.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/121


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi”

(COM(2018) 391 final – 2018/0213 (COD))

(2019/C 62/20)

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Eiropas Savienības Padome, 27.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

194/3/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt un atbalsta iemeslus, kas pamato reformu atbalsta programmas izveidi ar mērķi mudināt ES dalībvalstis īstenot nozīmīgas strukturālās reformas, paredzēt strukturālās reformas kā visaptverošu darbību un izmantot programmu kā papildu instrumentu reformu īstenošanai pēc brīvprātības principa. EESK ierosina, lai, īstenojot strukturālās reformas, kas atbalstītas ar šo programmu, dalībvalstu līmenī tiktu sekots līdzi sociālajai ietekmei un sekām.

1.2.

EESK atbalsta reformu atbalsta programmas ciešu saikni ar Eiropas pusgadu. Tajā pašā laikā komiteja pauž pārliecību, ka strukturālo reformu pozitīvajiem rezultātiem vidējā termiņā vajadzētu atspoguļoties arī ekonomiskās konverģences attīstībā Eiropas Savienībā. EESK arī uzskata, ka saikne starp strukturālo reformu atbalsta programmu un Eiropas pusgadu var būt vēl ciešāka un tiešāka nekā paredzēts regulas priekšlikumā.

1.3.

EESK uzskata: lai sekmīgi uzsāktu reformu atbalsta programmas īstenošanu un gūtu vēlamos rezultātus, vajadzētu vēl skaidrāk atbildēt uz dažiem neatrisinātiem jautājumiem, uz kuriem Eiropas Komisija nav sniegusi pilnīgi nepārprotamus paskaidrojumus.

1.4.

Saskaņā ar ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam jauno koncepciju, kurā arī paredzēts panākt būtisku sinerģiju starp dažādām tās nodaļām, EESK ir pārliecināta, ka ir sīkāk jāizklāsta programmas iespējas, lai šādu sinerģiju būtu iespējams reāli panākt. EESK atzinīgi vērtētu, ka tiek izstrādāta praktiska rokasgrāmata, kas ļautu atbalsta saņēmējiem vieglāk orientēties iespējamās kombinācijās ar citām nākamās daudzgadu finanšu shēmas nodaļām, jo tas ir pilnīgi jauns elements šīs shēmas darbībā. Vēlamajā sinerģijas nostiprināšanas kontekstā EESK arī iesaka piemērot iespēju programmas līdzekļus tieši sasaistīt ar attiecīgo darbības programmu kohēzijas politikas ietvaros.

1.5.

EESK iesaka arī precizēt un skaidrāk definēt kritērijus, pēc kuriem vērtēt reformu veiksmīgu īstenošanu (un tātad arī nosacījumus par finanšu līdzekļu faktisku izlietojumu saistībā ar programmu). Vienlaikus EESK uzskata, ka organizētai pilsoniskajai sabiedrībai var būt ļoti aktīva loma tieši tālab, lai saskaņotu Eiropas Komisijas un dalībvalstu redzējumu par reformu programmas saturu. Šajā saistībā EESK ir gandarīta par paredzamo ciešo saikni starp programmu un valsts reformu programmām. No šāda viedokļa tā iesaka arī rūpīgi pārraudzīt reformu plānošanu laikā un efektīvi novērst iespējamo “bezrūpīgas” rīcības risku. EESK uzskata, ka ļoti vēlams būtu izveidot platformu dalībvalstu sadarbībai par jautājumiem, kas saistīti ar strukturālo reformu veidu un raksturu.

1.6.

EESK uzskata, ka strukturālās reformas ir nepieciešamas ne tikai katras dalībvalsts līmenī, bet arī visas ES līmenī, jo šīm reformām ir pārrobežu, bieži vien pat Eiropas mēroga ietekme. Tā kā ir paredzēts, ka programma tiks pārvaldīta centralizēti, EESK pauž nožēlu, ka ar programmas starpniecību nav iespējams rast risinājumu, piemēram, strukturāliem projektiem, kas ir nozīmīgi visai Eiropai, un iesaka paplašināt programmas sniegtās iespējas, attiecinot tās arī uz šāda veida reformām.

1.7.

EESK nav pilnībā pārliecināta, ka programmas ietvaros sniegtā atbalsta maksājums a posteriori (zinot, ka var paiet pat vairāki gadi pēc reformas pasākuma īstenošanas) ir pietiekama motivācija dalībvalstīm, lai plānotu strukturālas reformas īstenošanu.

2.   Priekšlikuma vispārējais konteksts un svarīgākie fakti

2.1.

Viens no būtiskākajiem ilgtermiņa šķēršļiem, kas kavē spēcīgāku un pārliecinošāku ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, ir virkne strukturālu nepilnību un nelīdzsvarotību, kuru pārvarēšanai ir vajadzīga strukturālo reformu stingra izpilde (1). Nesenā ekonomikas krīze vēl spilgtāk parādīja dažas no tām. Vienlaikus tā ir devusi iespēju ieviest kritēriju, pēc kura noteikt, vai īstenotās reformas ir izdevušās. Lai nodrošinātu programmas veiksmīgu īstenošanu, būtu lietderīgi izdarīt secinājumus par tām reformām, kas izrādījušās neveiksmīgi vai slikti sagatavotas un radījušas smagas ekonomiskās un sociālās sekas, un no šādas prakses nākotnē izvairīties.

2.2.

Strukturālās reformas ietver ekonomikas politikas pasākumus, kas nosaka ilgtermiņa pamatparametrus ekonomikas struktūrai un ar to saistītajam institucionālajam un juridiskajam satvaram. Ar reformām tiek novērsti pašreizējie šķēršļi un ieviesti pilnīgi jauni ekonomikas politikas instrumentu elementi, kas atspoguļo pašreizējās un turpmākās attīstības tendences. Strukturālo reformu veids un to nepieciešamība dažādās ES valstīs ir atšķirīga (2)

2.3.

Ierosinātā reformu atbalsta programma, kurai piešķirts daudz lielāks finanšu resursu apjoms un kuras darbības joma ir būtiski paplašināta un precizēta, ir turpinājums strukturālo reformu atbalsta programmas instrumentam, kas tiek īstenots kopš 2017. gada galvenokārt tehniskās palīdzības veidā (3).

2.4.

Strukturālo reformu atbalsta programmu var uzskatīt par svarīgu ES budžeta ieguldījumu saskaņā ar pašreizējiem jauninājumiem budžetā, jo ar šo ieguldījumu paredzēts nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību, lielāku elastīgumu, sinerģiju starp tās dažādajām nodaļām un vienkāršot procedūras. Šāds ieguldījums būtu jāīsteno kā pastiprināta ilgtermiņa investīciju darbība, jo Eiropas pusgada procesam ir jābūt testam un pamatam, lai izvērtētu strukturālo reformu atbilstību (4).

2.5.

Tāpēc šķiet, ka reformu atbalsta programma jāskata nevis izolēti, bet gan kā jauns elements nākamā ES budžeta instrumentu sarežģītajā mozaīkā, un tai jābūt ciešā sinerģijā ar minētajiem instrumentiem, jo īpaši kohēzijas politiku un Eiropas Investīciju stabilizācijas mehānismu.

2.6.

Turklāt šīs programmas izstrāde tika paziņota laikā, kad 2017. gada decembrī tika iepazīstināts ar jaunajiem budžeta instrumentiem stabilai eurozonai Eiropas Savienībā. Regulas priekšlikumā eurozonas dalībvalstis tomēr nekādā veidā nav privileģētas salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kuras nav eurozonā, kaut gan programmai vajadzētu būt vienam no kompromisa risinājuma variantiem attiecībā uz atsevišķa eurozonas budžeta izstrādi.

2.7.

Reformu atbalsta programmā ierosināti trīs šādi instrumenti:

reformu īstenošanas instruments, kas izpaužas kā finansiālā atbalsta instruments (tam piešķirti 22 miljardi EUR),

tehniskā atbalsta instruments (tiešs turpinājums strukturālo reformu atbalsta programmai, un tam piešķirti 840 miljoni EUR),

konverģences mehānisms, kas paredzēts valstīm, kuras nav eurozonā (tam piešķirti 2,16 miljardi EUR).

2.8.

Programmas galvenais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu valdības un publisko sektoru centienos izstrādāt un īstenot strukturālas reformas. Jāpanāk, lai programma sekmētu ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka investīciju atbalsta programmas izstrādes priekšlikuma pamatojums ir pilnībā atbilstošs un ka saskaņā ar šo pamatojumu programmas praktiskajai darbībai būtu jārada ieguvumi. Tajā pašā laikā EESK tomēr ir pārliecināta, ka priekšlikums rada daudz jautājumu, uz kuriem nav sniegtas pilnīgi skaidras atbildes vai paskaidrojumi, un ka pirms programmas konkrētas darbības uzsākšanas pilnā apjomā ļoti svarīgi ir sniegt pārliecinošākas un nepārprotamākas atbildes uz šiem jautājumiem.

3.2.

EESK prasa konkrētāk un uzskatāmāk aplūkot situācijas, kurās ir iespējama sinerģija, piemēram, saistībā ar kohēzijas politiku, jo uz šādu sinerģiju ir atsauces gan priekšlikumā regulai par daudzgadu finanšu shēmu, gan priekšlikumā regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus septiņiem fondiem.

3.3.

Ieguvums no konkrētā reformas pasākuma vai gluži pretēji – tā neveiksme bieži vien vērojama tikai pēc zināma laika, kas var pārsniegt gan reformas īstenošanai noteikto trīs gadu periodu, gan nākamo – tās ilgstamībai noteikto piecu gadu periodu. EESK vēlas noskaidrot, kā programmā paredzēts vērtēt, vai reformas, kuras jau tiek atzītas par tiesīgām saņemt atbalstu, ir veiksmīgi īstenotas, lai gan to rezultātus iespējams varēs redzēt tikai ļoti tālā nākotnē. Šajā saistībā EESK vēlas arī noskaidrot, kā tiks atrisināts iespējamais strīds starp Eiropas Komisiju un dalībvalsti attiecībā uz to, vai konkrētais reformas priekšlikums ir pārdomāts un vai īstenotā reforma ir bijusi veiksmīga. Šajā kontekstā EESK iesaka izveidot platformu dalībvalstu sadarbībai par jautājumiem, kas saistīti ar strukturālo reformu veidu un raksturu.

3.4.

EESK uzskata, ka organizēta pilsoniskā sabiedrība varētu lielā mērā palīdzēt panākt vienošanos starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz reformu veidu, jo tā daudzos aspektos ir neitrāla, var sniegt objektīvu vērtējumu un būtu pamatoti, ja tā to sniegtu, turklāt tā var arī uzņemties starpniecību iespējamo konfliktu novēršanā un vajadzības gadījumā tos atrisināt.

3.5.

EESK ņem vērā paziņoto saikni ar Eiropas pusgada procesu un uzskata, ka savstarpējā saikne varētu būt vēl ciešāka. Reformu īstenošanas atbalsta instrumenta gadījumā šī saikne varētu izpausties, piemēram, finanšu piešķīruma noteikšanā. EESK ņem vērā, ka vienīgais šajā nolūkā piemērojamais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā dalībvalstī. Komiteja tomēr iesaka apsvērt arī iespēju izmantot daudzkritēriju matricu, ar kuru tiktu ņemts vērā, cik lielā mērā nepieciešams īstenot strukturālās reformas attiecīgās dalībvalsts apstākļos.

3.6.

Regulas priekšlikumā minēts, ka Eiropas Komisija rūpējas, lai saskaņā ar programmu veicamās darbības papildinātu citas programmas atbilstoši ES jaunajam budžetam. EESK iesaka izstrādāt rokasgrāmatu, kurā sīkāk paskaidrots, kā tiks panākta šāda komplementaritāte, jo komiteja uzskata, ka šis jautājums lielā mērā nosaka spēju panākt sinerģiju ES finansējuma ietvaros. Šāda komplementaritāte ir īpaši svarīga saistībā ar septiņu fondu kopīgiem noteikumiem (un to skaitā, pirmkārt, saistībā ar kohēzijas politikas instrumentiem), zinot, ka ir jānodrošina saskaņotība arī veicinošu nosacījumu noteikšanā (EESK iesaka reformas īstenošanas ietvaros programmu prioritāri virzīt uz to nodrošināšanu).

3.7.

EESK ļoti atzinīgi vērtē ierosinājumu nodrošināt saskaņotību un saikni starp šo programmu un valstu reformu programmām, kuras dalībvalstis sagatavo atbilstoši pienākumiem, kas saistīti ar Eiropas pusgadu, un kuras tās iesniedz Eiropas Komisijai.

3.8.

EESK pauž nožēlu, ka ierosinātajā programmā paredzēts, ka strukturālajām reformām jābūt saistītām vienīgi ar dalībvalstu īpašajām vajadzībām un ka tajā nav paredzētas strukturālās reformas, kurām būtu pārrobežu vai pat Eiropas mēroga ietekme. Vēl jo vairāk tāpēc, ka programmai ir paredzēta centralizēta pārvaldība. Tā kā šīs programmas prasība ir ļoti augstas pakāpes mijiedarbība no dalībvalstu puses (kuras faktiski nodrošinās tās konkrētu īstenošanu), nav skaidrs, kāpēc šai programmai ir paredzēta centralizēta pārvaldība, nevis izpilde saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem.

3.9.

EESK atbalsta un atzinīgi vērtē reformu pasākumu un saistību sarakstu (priekšlikuma 6. pants) un uzskata, ka tas ir pilnībā reprezentatīvs pamats, lai izvēlētos pasākumu, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts konkrētajiem apstākļiem. Šajā sakarā EESK tomēr iesaka definēt, ko šajā programmā saprot ar strukturālu reformu (5), jo īpaši tāpēc, lai nepieļautu tās satura nevajadzīgu pārklāšanos ar reformas pasākumiem, kurus finansē no citām ES budžeta nodaļām.

3.10.

EESK arī piekrīt uzskaitītajiem kritērijiem, kuri dalībvalstij ir jāievēro saistībā ar programmu, lai tiktu atzītas tās saistības reformu jomā (priekšlikuma 11. pants).

3.11.

EESK tomēr apšauba programmas reālo spēju stimulēt strukturālo reformu īstenošanu. Šādu šaubu pamatā ir fakts, ka atbalsta summa var tikt izmaksāta pat trīs gadus pēc lēmuma paziņošanas, pēc reformas saistību izpildes. EESK uzskata, ka atbalsta atlīdzināšana vienā reizē un a posteriori, kad pēc reformu pasākumu uzsākšanas ir pagājis salīdzinoši ilgs laiks, nav pārāk motivējošs instruments.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Tā kā saskaņā ar šo programmu sniegtā atbalsta finansējums nav saistīts ar izmaksām, ko rada un kas vajadzīgas ierosināto reformu īstenošanai, EESK norāda, ka ekspertiem ir ļoti rūpīgi jāuzrauga reformu saistību apstiprināšana un strukturālo reformu galīgais novērtējums makroekonomikas un fiskālās disciplīnas noteikumu ievērošanas aspektā.

4.2.

EESK aicina paskaidrot priekšlikumā ietverto apgalvojumu, ka programmai ir jākompensē augstas politiskās izmaksas, ko īstermiņā rada atsevišķas strukturālās reformas un jānovērš ar šīm reformām saistītie šķēršļi.

4.3.

EESK iesaka izstrādāt detalizētākus un nepārprotamākus noteikumus, kas paredzēti reformās veikto izmaiņu novērtēšanai (priekšlikuma 13. pants).

4.4.

EESK iesaka pievērst uzmanību reformu plānošanai laika ziņā, paredzot iespēju pielāgot reformu īstenošanas laika periodu atbalsta saņemšanai no programmas, un ar to saistītajai bezrūpīgas rīcības riska problēmai. EESK iesaka arī pievērst uzmanību varbūtībai, ka ar šo programmu tiek atbalstītas jau īstenotās reformas.

4.5.

Regulas priekšlikums paver iespēju, ka daļu no līdzekļiem, kas paredzēti, piemēram, kohēzijas politikai var novirzīt šai programmai. EESK iesaka paredzēt novirzīšanas vai apvienošanas (arī pretējā virzienā) iespēju, ar kuru programmas līdzekļus varētu tieši sasaistīt ar attiecīgajām darbības programmām kohēzijas politikas jomā.

4.6.

EESK pauž gandarījumu, ka tehniskā atbalsta instruments nodrošinās nepārtrauktību ar strukturālo reformu atbalsta programmu un ka ir paredzēta iespēja pielāgot atbalstu strukturālo reformu centieniem (piemēram, atšķirībā no tehniskās palīdzības, ko sniedz kohēzijas politikas jomā).

4.7.

Attiecībā uz konverģences mehānismu EESK norāda, ka dažas ES dalībvalstis, kuras nav eurozonā, ir strukturāli labāk sagatavotas dalībai šajā mehānismā nekā atsevišķas pašreizējās eurozonas dalībvalstis. Lielākais šķērslis, ar ko saskaras šīs valstis, nav saistīts ar ekonomiskiem apsvērumiem (bieži vien tām ir augstāka IKP izaugsme, kas saistīta ar augstu reālās konverģences līmeni, nevainojamu budžeta disciplīnu, ārējās bilances pārpalikumu vai zemu bezdarba līmeni), bet gan ar politiskiem apsvērumiem (kurus konverģences mehānisms nespēj ietekmēt).

4.8.

Attiecībā uz konverģences mehānismu EESK aicina arī precīzāk paskaidrot, vai reformas saistības šā mehānisma ietvaros atšķiras no saistībām reformu īstenošanas instrumenta jomā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  EESK savos atzinumos balstās uz strukturālo reformu definīciju, kas formulēta atzinumā “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.).

(2)  EESK atzinumā “Eurozonas ekonomikas politika” (2017) (atzinuma papildinājums) (OV C 81, 2.3.2018., 216. lpp.) un atzinumā “Eurozonas ekonomikas politika (2017)” (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.) ir sniegts apraksts strukturālo reformu saiknei ar citām ekonomikas politikas komponentēm ES kontekstā.

(3)  Skatīt 2018. gada 14. martā pieņemto EESK atzinumu par tematu “Atbalsts strukturālām reformām dalībvalstīs” (OV C 237, 6.7.2018., 53. lpp.).

(4)  EESK atzinums “Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.).

(5)  Arī šajā saistībā skatīt atzinumu “Eurozonas ekonomikas politika” (2017) (atzinuma papildinājums) (OV C 81, 2.3.2018., 216. lpp.) un atzinumu “Eurozonas ekonomikas politika (2017)” (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/126


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi”

(COM(2018) 387 final – 2018/0212(COD))

(2019/C 62/21)

Ziņotājs:

Philip VON BROCKDORFF

Līdzziņotājs:

Michael SMYTH

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Padome, 25.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

196/2/4

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK norāda, ka pašreizējā politiskās un sociālās integrācijas līmenī liels federāls budžets eurozonā ir nereāls. Neraugoties uz to, ierosinātās Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas (EISF) mērķis ir panākt, ka valstu fiskālā politika nodrošina lielāku stabilitāti asimetrisku satricinājumu gadījumos. EESK uzskata, ka tas ir solis ceļā uz eurozonas ciešāku integrāciju un, iespējams, mēģinājums mudināt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, pievienoties vienotajai valūtai.

1.2.

EESK saprot, ka EISF atšķiras no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM), kas tika izveidots kā atbalsta fonds finanšu krīzes laikā. Tomēr abi fondi ir skaidri jānošķir. EISF iespējas ir daudz ierobežotākas, un EESK pauž bažas par fonda lielumu gadījumā, ja asimetriski satricinājumi skartu divas vai vairākas dalībvalstis.

1.3.

Ar EISF sniegtiem aizdevumiem paredzēts nodrošināt publisko ieguldījumu palielinājumu asimetrisku satricinājumu laikā. EESK brīdina, ka ietekme, visticamāk, nebūs tūlītēja. Ekonomikas atlabšana prasīs laiku, un pozitīva ietekme būs jūtama vidējā termiņā un ilgtermiņā.

1.4.

EESK norāda, ka bezdarba kā atbalsta aktivizēšanas vienīgā kritērija izraudzīšanās var radīt dažas ar stabilizācijas funkcijas savlaicīguma nodrošināšanu saistītas problēmas. Tāpēc EESK ierosina izmantot citus papildu rādītājus, kas parasti pirms bezdarba ļauj prognozēt gaidāmu lielu satricinājumu. Tādā veidā būs iespējams aktivizēt sākotnējo atbalstu, pirms par lielu satricinājumu liecina bezdarba rādītājs.

1.5.

Tā kā norādīts, ka EISF nepapildina citus finanšu instrumentus, proti, maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, EESK uzskata, ka EISF izmantošana samazinās vispārējo aizņemšanās spēju. Tāpēc Eiropas Komisijas pienākums ir pastāvīgi līdzsvarot attiecīgo dalībvalstu nenokārtotos atmaksājumus un iespējamās saistības.

1.6.

EESK neiebilst pret to, ka Komisija pārrauga publisko ieguldījumu finansētus aizdevumus, ko izsniedz EISF. Tomēr attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod pietiekama rīcības brīvība noteikt vajadzīgo ieguldījumu veidu. Tāpēc EESK uzskata, ka jānodrošina līdzsvars starp Komisijas veikto pārraudzību, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvību publisko izdevumu jomā, no otras puses.

1.7.

EESK aicina Komisiju apsvērt, kā visā ES varētu darboties apdrošināšanas mehānisms makroekonomikas stabilizēšanai. EESK uzskata, ka rūpīgi izstrādāta ES apdrošināšanas shēma, kas makroekonomisku satricinājumu gadījumā darbotos kā automātisks stabilizators, būtu daudz efektīvāka nekā ierosinātā EISF. EESK uzskata: ja līdz šādas shēmas ieviešanai Eiropas Savienībā sāktos jauna finanšu un ekonomikas krīze, būtu vajadzīga koordinēta pieeja, lai varētu izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, tostarp EISF.

2.   Vispārīga formācija

2.1.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Eiropas Komisija ierosina izveidot Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju (EISF), kuras vispārējais mērķis būs stiprināt ekonomisko un monetāro savienību, nostiprinot eurozonu Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetā. EISF nodrošinās kompensējošus aizdevumus līdz 30 miljardiem EUR, kurus garantēs ES budžets, un procentu likmes subsīdiju, lai segtu aizdevuma izmaksas.

2.2.

Subsīdiju paredzēts finansēt no dalībvalstu iemaksām, kuras veidos procentuālā daļa no monetārajiem ienākumiem, ko Eiropas Centrālā banka piešķir eurozonas dalībvalstu valsts centrālajām bankām (vispārzināmā “naudas emisijas peļņa”), un kuras ievāks Stabilizācijas atbalsta fonds. Paredzēts noslēgt starpvaldību nolīgumu, kurā būs noteikts, kā aprēķināmas un veicamas dalībvalstu finanšu iemaksas.

2.3.

Aizdevuma summu, ko atbilstīgai dalībvalstij būs atļauts aizņemties, noteiks, izmantojot formulu, kuras pamatā būs vairāki kritēriji, tostarp šādi:

i)

attiecināmo publisko ieguldījumu maksimālais līmenis, ko EISF var atbalstīt;

ii)

bezdarba pieaugums;

iii)

robežlieluma līmenis, ko definē kā valsts bezdarba līmeņa ceturkšņa rādītāju, kurš palielinājies par vairāk nekā vienu procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tajā pašā ceturksnī novēroto bezdarba līmeni.

Komisija tomēr var palielināt EISF aizdevuma summu līdz attiecināmo publisko ieguldījumu maksimālajam līmenim, ko EISF var atbalstīt, ja liels asimetrisks satricinājums, ar kuru saskaras attiecīgās dalībvalstis, ir īpaši smags.

2.4.

Ierosinātā regula būtībā balstās uz nozīmīgajiem solidaritātes principiem ES līmenī un dalībvalstu atbildību. Iecere izveidot EISF tika minēta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2017. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā (1), piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā (2), 2017. gada maija pārdomu dokumentā par EMS padziļināšanu (3) un Komisijas 2017. gada decembrī izklāstītajā nostājā par ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku padziļināšanu (4).

2.5.

Saistībā ar EISF Komisija ierosina izveidot arī Reformu atbalsta programmu, kuras mērķis ir vajadzības gadījumā nodrošināt atbalstu ekonomikas reformām visās dalībvalstīs. Reformu atbalsta programmu veidos trīs elementi – reformu īstenošanas mehānisms, tehniskais atbalsts un konverģences mehānisms, kas atbalstīs dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, centienus pievienoties eurozonai. EESK sniegs atsevišķu atzinumu par šo tematu.

2.6.

EISF ir divi galvenie mērķi:

i)

palīdzēt stabilizēt publiskos ieguldījumus laikā, kad notiek asimetriski satricinājumi, ko izraisa ekonomisko apstākļu izmaiņas, kuras var dažādi ietekmēt dalībvalstis. Kā liecina finanšu krīze, publisko ieguldījumu stabilitātes saglabāšana krīzes laikā ir liela problēma tām valstīm, kam ir kopēja valūta, piemēram, eurozonas valstīm;

ii)

atbalstīt ekonomikas atlabšanu ekonomisku satricinājumu laikā eurozonā un dalībvalstīs, kas piedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā (VKM II) un vairs nevar izmantot monetāro politiku kā sviru, lai pielāgotos satricinājumiem.

2.7.

Jāatceras, ka pašreizējais eurozonas ekonomikas politikas satvars joprojām ir nepilnīgs. Monetārā politika ir centralizēta, taču valstu fiskālā politika joprojām ir decentralizēta, un, kā liecina finanšu krīzes sekas, šī dihotomija var radīt lielu slogu dalībvalstīm, ko ietekmē asimetriski satricinājumi.

2.8.

Tāpēc EISF mērķis ir papildināt valstu automātiskos stabilizatorus gadījumos, kad šos valstu automātiskos stabilizatorus, kas paredzēti, lai kompensētu dalībvalstu ekonomiskās aktivitātes svārstības un automātiski sāktu darboties bez valdības īpašas rīcības, var uzskatīt par neefektīviem. Teorētiski EISF varētu mīkstināt galvenokārt iekšējo ekonomisko satricinājumu ietekmi uz tautsaimniecību un tādējādi palīdzēt tai atlabt. EISF varētu arī palīdzēt mazināt plašākas ietekmes draudus, kas varētu skart citas dalībvalstis.

2.9.

Krīzes laikā dalībvalstis var zaudēt piekļuvi finanšu tirgiem. Tādā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij ir pieejami tādi instrumenti kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai maksājumu bilances programma. Taču pašlaik nav mehānisma, kas atbalstītu dalībvalstis, kuras piedzīvo asimetriskus satricinājumus, nezaudējot piekļuvi kapitāla tirgiem. EISF mērķis ir novērst šo nepilnību, nodrošinot attiecīgajām dalībvalstīm aizdevumus.

2.10.

Lai paaugstinātu ierosinātā mehānisma efektivitāti, Eiropas Komisija ierosina novērtēt asimetriskus satricinājumus, izmantojot divkāršu bezdarba slieksni. Tas sāk darboties, kad valsts bezdarba līmenis pārsniedz līmeni, ko var uzskatīt par normālu, un tiek uzskatīts par nozīmīgu liela asimetriska satricinājuma ietekmes rādītāju attiecīgajā dalībvalstī.

2.11.

Mehānisms paredz, ka dalībvalstis, kuras ir skāruši ekonomiski satricinājumi, ir tiesīgas saņemt aizdevumus, ja tās īsteno makroekonomisko un fiskālo politiku gan saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (noteikumu kopums, kura mērķis ir panākt, ka valstis Eiropas Savienībā nodrošina publisko finanšu stabilitāti un koordinē fiskālo politiku), gan arī saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Šīs procedūras mērķis ir konstatēt, novērst un pārvarēt makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, eurozonā vai ES kopumā.

2.12.

Laika gaitā EISF var saņemt (izmantojot Stabilizācijas atbalsta fondu) papildu finanšu resursus, kas netiek piešķirti no ES budžeta, un tos varētu gūt no šādiem avotiem – Eiropas Stabilizācijas mehānisma (jaunveidojamā Eiropas Monetārā fonda) un brīvprātīgas dalībvalstu izveidotas apdrošināšanas shēmas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka pašreizējā politiskās un sociālās integrācijas līmenī liels federāls budžets eurozonā ir nereāls. EESK ir konsekventi atbalstījusi Komisijas centienus virzīt uz priekšu un pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi (5). Vienlaikus Komiteja bieži paudusi bažas par to, ka dalībvalstīm pastāvīgi trūkst politiskas apņēmības, kas ir svarīga, lai varētu pabeigt EMS izveidi (6). Par to liecina arī priekšlikumi, kas saistīti ar EISF, un tādēļ tie ir uzskatāmi par pagaidu risinājumu. Tāpēc varam secināt, ka centralizētās monetārās politikas un valstu fiskālās politikas dihotomija būs vērojama arī turpmāk. Pozitīvi vērtējams priekšlikuma aspekts ir EISF mērķis panākt, ka valstu fiskālā politika nodrošina lielāku stabilitāti asimetrisku satricinājumu gadījumos, un tādā veidā virzīties uz ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā saistībā EESK uzskata, ka priekšlikums ir solis ceļā uz eurozonas ciešāku integrāciju un, iespējams, mēģinājums mudināt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, pievienoties vienotajai valūtai.

3.2.

Ierosinātā mehānisma priekšnoteikums ir Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana, proti, tas nozīmē, ka ir jāīsteno pareiza budžeta pārvaldības un makroekonomikas politika. EESK uzskata, ka tas ir mēģinājums apvienot fiskālo un monetāro konverģenci, nodrošinot, ka dalībvalstis ievēro atbilstības kritērijus, kas paredz pareizas budžeta pārvaldības un makroekonomikas politikas īstenošanu. Tas arī nozīmē, ka EISF būs pieejama tikai dalībvalstīm, kas ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu, proti, dalībvalstīm, kas jau ir veikušas strukturālas reformas un budžeta pielāgojumus. Šis nosacījums varētu motivēt dalībvalstis pilnībā ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu un kliedēt bažas par izdevumu nodrošinājumu dalībvalstīs, kurās tiek veiktas strukturālas reformas un budžeta pielāgojumi.

3.3.

Tas nozīmē, ka EISF nepavērs iespēju pastāvīgiem pārvedumiem starp eurozonas dalībvalstīm, un valdības būs tiesīgas saņemt atbalstu tikai tad, ja tās iepriekšējos divus gadus būs ievērojušas galvenos ES budžeta noteikumus. EESK tomēr norāda, ka EISF ir paredzēta tikai dalībvalstīm, kas īsteno pareizu budžeta pārvaldības un makroekonomikas politiku, un ka visi aizdevumi jāpiešķir ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad asimetriski satricinājumi izpaužas kā bezdarbs, kurš pārsniedz normālu bezdarba līmeni. Apzinoties tirgus un fiskālās disciplīnas nozīmi, EESK tomēr atbalsta stabilizācijas funkcijas mērķi un atzīmē, ka tā ir pirmais solis ceļā uz pilnveidotāku stabilizācijas funkciju.

3.4.

EESK saprot, ka Komisija nevarēja sniegt izsmeļošu sarakstu ar asimetriskiem satricinājumiem, kas, inter alia, varētu ietvert likviditātes krīzi. EESK uzskata, ka atbilstoša reakcija uz likviditātes krīzi nav EISF, bet gan Eiropas Centrālās bankas tiešu monetāru darījumu programma ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts piedalās Eiropas Stabilizācijas mehānisma programmā. EESK atzīst, ka izsmeļošs asimetrisku satricinājumu saraksts nebūtu piemērots, un to apmierina Komisijas makroekonomiskās simulācijas, kuru pamatā ir iepriekšējie dati par stabilizācijas funkcijas kā krīzes novēršanas mehānisma efektivitāti.

3.5.

EESK saprot, ka EISF atšķiras no Eiropas Stabilizācijas mehānisma, kas tika izveidots kā atbalsta fonds finanšu krīzes laikā. Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir ciešāk saistīts ar glābšanas programmu, kuras nosacījumi ir apgrūtinošāki, tā aizdošanas spēja ir 500 miljardi EUR, un to var izmantot dalībvalstis, kas zaudējušas iespēju aizņemties kapitāla tirgos.

3.6.

Tāpēc abi fondi ir skaidri jānošķir. EISF iespējas ir daudz ierobežotākas, un, lai arī tā ir paredzēta jebkura lieluma dalībvalstīm, EESK uzskata, ka ierosinātais 30 miljardu EUR fonds drīzāk būtu piemērots mazākām eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces. Tāpēc EESK pauž bažas par fonda lielumu gadījumā, ja asimetriski satricinājumi skartu divas vai vairākas dalībvalstis. Ierosināto EISF tādēļ nevar uzskatīt par galīgu risinājumu dalībvalstīm, kas saskaras ar vienreizējām problēmām, piemēram, dabas katastrofām vai lokalizētu banku krīzi.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzīmē, ka aizdevumi, kas piešķirti, piemērojot atbilstīgām dalībvalstīm (eurozonas dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kas piedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā) sniedzamā aizdevuma summas noteikšanas formulu, nodrošinās publisko ieguldījumu zināmu palielinājumu (pieņemot, ka tie ir kvalitatīvi ieguldījumi) asimetrisku satricinājumu laikā, bet ietekme, visticamāk, nebūtu tūlītēja. Ekonomikas atlabšana prasīs laiku, un pozitīva ietekme varētu būt jūtama vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpēc priekšlikumā jāmin reālāki izvirzītie EISF mērķi un iespējamie rezultāti.

4.2.

EESK norāda, ka bezdarba kā atbalsta aktivizēšanas vienīgā kritērija izraudzīšanās var radīt dažas ar stabilizācijas funkcijas savlaicīguma nodrošināšanu saistītas problēmas. Ir vērts apsvērt arī iespēju izmantot citus papildu rādītājus, kas parasti pirms bezdarba ļauj prognozēt gaidāmu lielu satricinājumu. Tādā veidā būs iespējams aktivizēt sākotnējo atbalstu, pirms par lielu satricinājumu liecina bezdarba rādītājs. Kad bezdarbs ir ievērojami pieaudzis, ekonomiskais kaitējums tautsaimniecības produktivitātei, iespējams, jau ir nodarīts. Piemēram, tautsaimniecībā, kas piedzīvo strauju preču un pakalpojumu eksporta kritumu, ne vienmēr ir vērojams vienlaicīgs bezdarba līmeņa kāpums.

4.3.

Tāpēc būtu lietderīgi, ja būtu pieejams instruments, ko varētu aktivizēt, pirms simptomi pilnībā izpaužas darba tirgū. Citiem vārdiem sakot, bezdarba kritērijs ir jāpapildina ar agrīnās brīdināšanas rādītāju kopumu, kas varētu ietvert preču un pakalpojumu eksporta izmaiņas, krājumu līmeņa izmaiņas un citus svarīgus rādītājus, kuri skaidri norāda uz ekonomiska satricinājuma pastāvēšanu. Tādā gadījumā ierosinātā stabilizācijas funkcija būtu daudz savlaicīgāka un efektīvāka.

4.4.

Turklāt 15 gadu vidējais bezdarba līmenis, kam jābūt pārsniegtam, lai dalībvalstij būtu tiesības pretendēt uz atbalstu, varētu darboties pret valstīm, kuras ir veiksmīgi samazinājušas strukturālo bezdarbu. Piemērotāks būtu īsāks laikposms, piemēram, pieci gadi.

4.5.

EESK norāda, ka ierosinātajai EISF būs atļauts aizņemties naudu kapitāla tirgos un izsniegt aizdevumus dalībvalstīm un procentu likmes tiks subsidētas, lai segtu aizdevumu izmaksas. Kā minēts iepriekš, subsīdija tiks finansēta, balstoties uz vispārzināmo “naudas emisijas peļņu”, un iekasēta, izmantojot valstu iemaksas Stabilizācijas atbalsta fondā. EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir a priori jāpierāda sava politiskā un finansiālā apņēmība.

4.6.

Tā kā norādīts, ka EISF nepapildina citus finanšu instrumentus, uz to aizdevumu kopsummu, kas pieejami saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu un EISF, varētu attiekties “vienots” ierobežojums. Vismaz teorētiski tāds jauns mehānisms kā EISF faktiski samazinātu Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma aizdošanas spēju par 30 miljardiem EUR, ko ierosināts piešķirt saskaņā ar EISF. Tāpēc Eiropas Komisijas pienākums ir pastāvīgi līdzsvarot attiecīgo dalībvalstu nenokārtotos atmaksājumus un iespējamās saistības.

4.7.

EESK uzskata, ka darbības jomas ziņā EISF un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms ir samērā līdzīgi. Abu fondu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Kaut arī EISF un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismam ir atšķirīgi atbilstības nosacījumi, EESK uzskata, ka Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma nosacījumi joprojām paliks spēkā, tādējādi nedaudz ierobežojot EISF efektivitāti.

4.8.

EESK norāda uz procentu subsīdiju, ko saņems attiecīgā dalībvalsts. Krīzes gadījumā, ja visi citi apstākļi būs vienādi, šī procentu likmes subsīdija varētu palielināt procentu maksājumu izmaksas, jo tiks ņemts vērā risks, ko rada dalībvalsts, kura saskaras ar krīzi. Tas savukārt negatīvi ietekmēs attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses. Tāpēc kvalitatīvu publisko ieguldījumu efektivitātei un līdz ar to EISF efektivitātei ir būtiska nozīme centienos mazināt visus tirgus riskus, kas ietekmē attiecīgo dalībvalsti un tās aizņēmuma izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā.

4.9.

EESK norāda uz attiecīgās dalībvalsts publisko ieguldījumu pārraudzību, ko, kā paredzēts priekšlikumā, veiks Komisija. EESK pret to principā neiebilst, bet uzskata, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod pietiekama rīcības brīvība noteikt vajadzīgo ieguldījumu veidu, un tāpēc iesaka nodrošināt līdzsvaru starp Komisijas veikto pārraudzību, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvību publisko izdevumu jomā, no otras puses. EESK arī uzskata, ka uz publiskiem ieguldījumiem būtu jāraugās kā uz solidaritātes instrumentu.

4.10.

Visbeidzot, EESK norāda, ka Komisijas priekšlikums paver iespēju nākotnē pilnveidot shēmu, t. i., paredz iespēju izveidot apdrošināšanas mehānismu makroekonomikas stabilizēšanai. EESK uzskata, ka tas liecina par EISF nepilnības atzīšanu un ka priekšlikumi to pašreizējā formātā galu galā būs jāpapildina ar pilnīgu stabilizācijas funkciju, piemēram, ES mēroga apdrošināšanas shēmu, kas makroekonomisku satricinājumu gadījumā darbotos kā automātisks stabilizators. EESK uzskata: ja līdz šādas shēmas ieviešanai Eiropas Savienībā sāktos jauna finanšu un ekonomikas krīze, būtu vajadzīga koordinēta pieeja, lai varētu izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, tostarp EISF.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Nodomu vēstule priekšsēdētājam Antonio Tajāni un premjerministram Jiri Ratasam, Jean-Claude Juncker, Stāvoklis Savienībā, 2017. gada 13. septembris.

(2)  Piecu priekšsēdētāju ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, 2015. gada 22. jūnijs.

(3)  COM(2017) 291 final.

(4)  COM(2017) 821 final.

(5)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu “Eurozonas ekonomikas politika” (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.) un EESK atzinumu “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam” (OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.).

(6)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu “Ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopums” (OV C 262, 25.7.2018., 28. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/131


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu InvestEU”

(COM(2018) 439 final – 2018/0229 (COD))

(2019/C 62/22)

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 7.9.2018.

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

204/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž gandarījumu, ka ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu saistīto regulu kopumā ir ietverts priekšlikums, kura mērķis ir stiprināt ieguldījumu darbības Eiropas Savienībā (joprojām nav atgūts pirmskrīzes līmenis), tostarp ilgtermiņa ieguldījumu projektus ar lielu sabiedrisku nozīmi, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības kritēriju (atbilstīgi ES saistībām ievērot šo kritēriju Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros). EESK atzinīgi vērtē šo risinājumu, jo programmas InvestEU prioritārās jomas un to īstenošanas laika grafiks lielā mērā sakrīt ar ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam vai ir balstīti uz to. Lai būtu iespējams nodrošināt izskatāmās programmas darbību, vēlams pilnībā izmantot pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociāli ekonomisko partneru līdzdalību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē darbu, ko Eiropas Komisija ieguldījusi visaptveroša finanšu instrumenta izstrādē un atbalsta tā saturisko orientāciju. Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju šā instrumenta vienotā vadība, uzlabotā pārredzamība un iespēja veidot sinerģijas nodrošina vairāk iespēju sasniegt vēlamos rezultātus. EESK uzsver, ka ir jāveic projektu nopietna testēšana tirgū un jāraugās, lai konkrētie projekti, kuriem paredzēts piemērot finanšu instrumentus, būtu atbilstīgi. Šā instrumenta veiksmes priekšnosacījums lielā mērā ir tā uzraudzības sistēmas darbības kvalitāte.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē, ka papildus atbalstam ilgtspējīgai infrastruktūrai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pētniecībai un inovācijai programma InvestEU virzīta arī uz sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm. Tādējādi ar programmu ir apstiprināts, ka sociālajiem ieguldījumiem ir liela nozīme ES turpmākajā attīstībā. Šajā saistībā EESK atbalsta stabilu saikni, kas sociālo ieguldījumu un prasmju jomā programmu InvestEU vieno ar tradicionālajiem subsidēšanas instrumentiem sociālās politikas atbalstam, pirmkārt, ar Eiropas Sociālo fondu un jauniešu nodarbinātības atbalsta instrumentiem, kā arī nodarbinātības un sociālo inovāciju veicināšanas programmām, lai tādējādi panāktu pēc iespējas stabilākus ieguldījumus ilgtspējīgā sociālajā infrastruktūrā, sociālos uzņēmumos, cilvēkkapitāla attīstības pakalpojumos un centros.

1.4.

EESK norāda, ka arī saistībā ar programmu InvestEU nedrīkst pārāk zemu novērtēt vai ignorēt sociālos ieguldījumus, un tiem jābūt tikpat svarīgiem kā ieguldījumiem, kas galvenokārt paredzēti uzņēmumu attīstībai un darbībai. Šis norādījums no vienas puses saistīts ar rezultātiem, kurus 2017. gada decembrī prezentēja Romano Prodi vadītā Augsta līmeņa darba grupa par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā. Šādā gadījumā publiskie ieguldījumi var stimulēt privātos ieguldījumus.

1.5.

Tā kā InvestEU ir jauna veida programma, EESK skatījumā būtu vēlams izstrādāt konkrētu un ērti lietojamu rokasgrāmatu lietotājiem, kas ietvertu projektu atbilstīgu tipoloģiju, piemērus projektu sinerģijai ar citām daudzgadu finanšu shēmas nodaļām un nodrošinātu atbilstīgu īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstīs dominējošos apstākļus.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē programmas InvestEU gaidāmos pozitīvos rezultātus dalībvalstu finanšu tirgu attīstībā un šajā sakarā uzsver, ka par programmas īstenošanu atbildīgajiem partneriem, īpaši vietējā līmenī, ir ļoti nepieciešama piemērota struktūra.

2.   Priekšlikuma vispārīgais konteksts un svarīgākie fakti

2.1.

Nesenās ekonomikas krīzes dēļ ieguldījumu apjoms Eiropas Savienībā ir būtiski samazinājies un joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Tāpēc visās svarīgākajās ES ekonomikas politikas komponentēs jāizvirza mērķis rast risinājumus, kas ilgtermiņā dotu iespēju atsākt ieguldījumus, to skaitā tādus, kas atbilst sabiedrības interesēm, un šajā nolūkā vairāk jāiesaista mazie un vidējie uzņēmumi, taču jāņem vērā, ka būtu jāievēro pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

2.2.

ES un valstu līmenī pieejamo publisko resursu apjoms nav pietiekams, lai veiktu sabiedriski nozīmīgus ieguldījumus, tādēļ ir ieteicams šajā procesā iesaistīt privātā kapitāla resursus saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj ņemt vērā sabiedrības intereses. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir panākt ES budžetā līdzsvaru starp atmaksājamiem finanšu instrumentiem un uz dotācijas principu balstītiem instrumentiem.

2.3.

Atmaksājamie finanšu instrumenti, kuros izmantotas ES budžeta radītās iespējas gan centrālajā, gan valstu līmenī, ir būtiski mainījušies, tostarp saistībā ar finanšu shēmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, tomēr to izmantošanas apmērs nav optimāls. Vēl ir iespējami uzlabojumi, un, piemēram, centrālajā līmenī iespējams vienota pārvaldības mehānisma ietvaros sistemātiski saskaņot daudzus nekoordinētus instrumentus; programma InvestEU ir viens no piemēriem, kā to panākt.

2.4.

Var uzskatīt, ka programma InvestEU ir nozīmīgs ES budžeta ieguldījums, ņemot vērā pašreizējos budžetā ieviestos jauninājumus, kuru mērķis ir nodrošināt ES pievienoto vērtību, tā lielo elastīgumu, dažādo budžeta nodaļu savstarpējo sinerģiju un procedūru vienkāršošanu; gaidāms, ka minētajā programmā šis ieguldījums izpaudīsies kā aktīva ilgtermiņa ieguldījumu darbība (jo līdz 2027. gadam paredzēts mobilizēt ieguldījumus 650 miljardu EUR apmērā), finanšu tirgus nozīmes palielināšana arī attiecībā uz sabiedriski nozīmīgiem projektiem un ES budžeta līdzekļu, kuru rentabilitāte ir nodrošinājusi to veiksmīgu testēšanu tirgū, efektīvāka piešķiršana.

2.5.

Tāpēc programmu InvestEU vajadzētu skatīt nevis izolētā perspektīvā, bet gan kā nākamā ES budžeta instrumentu sarežģītās mozaīkas svarīgu elementu, kas nākamajā budžetā nepārprotami iezīmē tādu jaunu izdevumu sadalījuma tendenci, kas būtiski palīdzēs pārvarēt tradicionālo dalījumu neto maksātājos un neto saņēmējos, kuram ilgtermiņā nav nākotnes.

2.6.

Programma InvestEU ir turpinājums pašreizējai pozitīvi vērtētajai praksei, ko īstenot Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) un attiecīgi Investīciju plāns Eiropai, un šī programma to būtiski paplašina. Būtu jāpiemēro ESIF pamatā esošais pakāpeniskas pārejas princips un jāapvieno visu ES līmenī centralizēti izstrādāto finanšu instrumentu klāsts.

2.7.

Programmā InvestEU ir trīs daļas:

InvestEU fonds, kura galvenais mērķis ir ieguldījumiem mobilizēt publiskā un privātā sektora resursus, izmantojot ES budžeta garantiju,

InvestEU konsultāciju centrs, kas papildina fondu un nodrošina profesionālas ekspertzināšanas investīciju projektiem, kuriem tiek meklēts finansējums,

InvestEU portāls, kas papildina fondu, nodrošinot lietotājiem viegli pieejamu un ērti lietojamu datubāzi, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par atbalstītajiem projektiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pauž gandarījumu, ka ir saglabāts un paplašināts finanšu instruments, kas balstīts uz garantijas principu, un uzskata to par būtisku, jo īpaši attiecībā uz ES budžeta un tā izpildes turpmāko attīstību ilgtermiņā. EESK uzskata, ka pamata piešķīrums 15,2 miljardi EUR programmas InvestEU kapitālā, kā arī kopējā garantijas summa 47,5 miljardi EUR ir atbilstoša, lai līdz 2027. gadam stimulētu ieguldījumus 650 miljardu EUR apmērā. EESK uzskata, ka ES garantijas nodrošinājuma likme 40 % apmērā ir piemērota likme, ņemot vērā programmā izvēlētās darbības sadaļas un projektus, kas šajās sadaļās tiek atbalstīti.

3.2.

EESK arī uzskata, ka pamatota ir programmas darbības sadaļu satura izvēle, jo sadaļas ir virzītas uz ilgtspējīgu infrastruktūru, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecību un inovāciju, sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm, un ka pamatots ir arī kopējās garantijas summas sadalījums starp sadaļām. EESK uzskata, ka tās ir visatbilstošākās jomas, kurās intensīvi izmantot finanšu instrumentus.

3.3.

EESK skatījumā programmas InvestEU izveide radīs divus būtiskus ieguvumus, kurus ar ES budžeta finansējumu un izmantotajiem finanšu instrumentiem līdz šim nav izdevies pilnībā panākt, proti, vairākas līdz šim izkliedētas programmas ir apvienotas vienā programmā, tādējādi stiprinot to savstarpējo sinerģiju, un vienlaikus lielāka uzmanība pievērsta ES budžeta piešķirto līdzekļu efektivitātei, ņemot vērā nepieciešamību veikt testu tirgū. EESK saskata uz garantijām balstīta instrumenta kā tāda nostiprināšanu kā vienreizēju iespēju nodrošināt pietiekamu līdzekļu apjomu, lai veiktu sabiedriski nozīmīgus ieguldījumus, ko nekādā gadījumā nevarētu veiksmīgi īstenot ar līdzšinējām ES budžeta izmantošanas procedūrām; tādēļ EESK uzskata, ka šis princips ilgtermiņā ir ļoti daudzsološs. EESK uzskata, ka programmas InvestEU visaptverošā pieeja ir nozīmīga Eiropas pievienotās vērtības izpausme.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē arī no programmas InvestEU gaidāmos ieguvumus, t. i., kļūt par pietiekami stabilu instrumentu, kas turpmāk spēs stimulēt ieguldījumu darbības un panākt, lai ilgtermiņā ieguldījumi sasniegtu vismaz tādu līmeni, kāds bija līdz 2009. gadam; tajā pašā laikā palielināt arī ES līmenī tieši pārvaldīto finanšu instrumentu sistēmas pārredzamību un efektivitāti un netieši veicināt finanšu instrumentu ieviešanu dalībvalstu līmenī (īpaši attiecībā uz tiem finanšu instrumentiem, kuros šāda veida budžeta izpildei nav bijis panākumu); pēc tam pievērsties ES attīstības konkrētajām prioritātēm un izmantot mūsdienīgas finansēšanas metodes to īstenošanai. EESK arī uzskata, ka ir svarīgi, lai programmas InvestEU sniegtā atbalsta konkrētais saturs būtu virzīts, ņemot vērā rādītājus un instrumentus, kas tiek izmantoti Eiropas pusgadā, tostarp dalībvalstu saistības, kas izklāstītas valsts reformu programmās.

3.5.

Ņemot vērā iepriekšējā punktā teikto, EESK uzsver tādas augstas kvalitātes pārraudzības sistēmas nozīmi, kas nodrošinātu programmas InvestEU rentabilitātes kritērija pārraudzību un privāto un publisko ieguldījumu veiksmīgas izmantošanas novērtēšanu; šajā saistībā publiskie ieguldījumi nodrošinās paātrinājuma (transmisijas) efektu kopā ar vēlamajām sinerģijām (izplatīšanās efekts) uz tālākiem privātiem ieguldījumiem.

3.6.

Saskaņā ar vispārējo EESK pieeju, kā arī vairākiem Komitejas atzinumiem šajā jomā programma InvestEU būtu jāvirza uz transversālo mērķu, kuri daudzējādā ziņā ir izstrādāti, ņemot vērā pārrobežu perspektīvu, īstenošanu, balstoties uz vienkāršošanu, elastību, sinerģijām un atmaksājamību, jo pakāpeniski tiek piemērots noteikums par to, ka ES budžets ne vienmēr ir sinonīms dotācijai, bet var tikt piešķirts vai ieguldīts citādā veidā. Tādējādi tiek sperts kvalitatīvs solis pārejā no budžetā paredzēto izdevumu “vienkāršas” sadales uz reāliem, sabiedriski nozīmīgiem ieguldījumiem.

3.7.

Izvēloties iepriekšminēto pieeju, rodas plašākas iespējas palielināt atbalstīto ieguldījumu kopapjomu, kas nebūtu bijis iespējams ar tradicionālajām metodēm. Turklāt šis mehānisms ļauj piesaistīt privātos finanšu resursus arī sabiedriski nozīmīgiem projektiem, jo īpaši gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnību risks. Ieguldījumu ziņā šī ir tukša niša, un privātais kapitāls tajā nekad neienāktu, ja nebūtu pieejama atbilstoša publiskā garantija.

3.8.

EESK iesaka regulas priekšlikumā sīkāk un skaidrāk izklāstīt un norādīt konkrētas iespējas apvienot dažādos resursus ar programmā InvestEU paredzētajām iespējām; ir norādīts mērķis, kas paredz iespēju apvienot resursus, taču paskaidrojošas rokasgrāmatas trūkums var radīt tam šķēršļus. ES budžeta perspektīvā viena projekta ievaros vajadzētu būt iespējai abos virzienos kombinēt dažādus finanšu avotus: kā līdzekļu iemaksu programmā InvestEU kopīgas pārvaldības ietvaros, kā arī kā InvestEU programmas ieguldījumu īpaši izveidotos valsts finanšu instrumentos, kas tiek īstenoti kopīgas pārvaldības ietvaros. Regulā būtu jāiekļauj piemēroti īstenošanas noteikumi, kas nodrošinātu šādu elastību.

3.9.

EESK arī iesaka izveidot tipoloģiju projektiem, kuri var saņemt programmas InvestEU finansējumu, kā arī projektiem, kuriem piemērotāks būtu dotāciju princips (t. i., projektiem, kuriem arī ilgtermiņā tieša finansiāla rentabilitāte nav gaidāma vai pat nav iespējama).

3.10.

Saistībā ar priekšlikumu par programmu InvestEU un, plašāk, ar pasākumu kopumu, kas attiecas uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, EESK iesaka novērtēt līdzšinējo ESIF ekonomisko ietekmi katrā dalībvalstī, tostarp pārskatus par finanšu līdzekļu izmantošanu un no tā gūtos ieguvumus. Šis novērtējums būs īpaši svarīgs, lai tieši virzītu programmu InvestEU – jauno ES finansējuma instrumentu – uz konkrētām ieguldījumu prioritātēm un novērstu atsevišķas nepilnības, kas saistītas ar līdzšinējiem ES budžeta līdzekļu izmantošanas noteikumiem. Arī šeit pastāv organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaistes iespējas, jo ar tās palīdzību ir iespējams izcelt Eiropas projektu lietderību no labklājības un labsajūtas viedokļa, kā arī to skaidrot saprotamākā veidā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē iespēju saistībā ar programmu InvestEU uz brīvprātības principa izveidot īpašu nodalījumu, izmantojot resursus, kas sākotnēji bija paredzēti, piemēram, kohēzijas politikai. Tā kā šī ir jauna resursu sadalījuma kārtība, EESK iesaka izstrādāt lietošanas rokasgrāmatu, lai būtu vieglāk īstenot šādas darbības.

4.2.

EESK norāda, ka četru galveno InvestEU darbības virzienu konkrētais saturs ir precīzāk jāsaskaņo ar sīkāk izstrādātu specifikāciju II pielikumā minētajām atbalstāmajām darbībām. Lai praktiskāk orientētu projektu virzītājus, EESK iesaka sīkāk izstrādāt II pielikumu, lai tā saturs būtu labāk saskaņots ar regulas priekšlikuma II nodaļas teksta redakciju.

4.3.

EESK būtu gandarīta, ja būtu norādīts risinājums gadījumam, kad kāda iemesla dēļ līdzekļi garantijai no ES budžeta nebūtu pietiekami, lai nodrošinātu paredzēto ieguldījumu apjomu vai ja pasliktinātos fonda rentabilitātes apstākļi.

4.4.

EESK uzskata, ka programma InvestEU ir viens no risinājumiem, lai attīstītu finanšu tirgus iestādes dalībvalstīs, un tādēļ uzskata, ka būtu lietderīgi lielāku uzmanību pievērst partneriem, kuri programmu īsteno valsts līmenī. Šajā kontekstā Komiteja uzsver nepieciešamību tos izvēlēties ļoti rūpīgi, izvairoties no jebkāda veida diskriminācijas un balstoties uz pamatotām ar viņu kompetenci saistītām prasībām, un vienlaikus nodrošināt viņu taisnīgu un godīgu pārstāvību starp dalībvalstīm.

4.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai īstenošanas partneri spētu ilgtermiņā veicināt programmas InvestEU mērķu sasniegšanu – ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu programmas netraucētu darbību, bet arī lai tā ar saviem finanšu resursiem palīdzētu sasniegt šos mērķus un piesaistītu sistēmai citus valstu privātā un publiskā sektora ieguldītājus, nodrošinātu atbilstīgu segumu attiecīgajā teritorijā un nozarē un, jo īpaši, spētu konkrēti un pilnībā novērst tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

4.6.

EESK aicina paskaidrot precīzāk, kāda loma būs privileģētajam īstenošanas partnerim, t. i., Eiropas Investīciju bankai, un kā tiks nodrošināts, ka minētā privileģētā īstenošanas partnera darbība nemazinās pārējo īstenošanas partneru, jo īpaši valsts līmenī darbojošos partneru, lomu.

4.7.

EESK iesaka fonda ES nodalījumu reāli virzīt uz pārrobežu projektu atbalstu un tā ietvaros veicināt projektus, kuru mērķis ir novērst tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, kas skar visu Savienību, un tādējādi radīt acīmredzamu Eiropas pievienoto vērtību.

4.8.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē īstenošanas partneriem izvirzīto prasību aptvert vismaz trīs dalībvalstu teritoriju. Tajā pašā laikā EESK tomēr uzskata, ka ir iespējami arī citi risinājumi, lai reaģētu uz īpašajām ieguldījumu vajadzībām valsts un reģionālajā līmenī, kas galvenokārt būtu jānodrošina attiecīgās dalībvalsts nodalījumā ciešā sinerģijā ar valsts finansējuma garantiju kohēzijas politikas ietvaros. Šajā kontekstā EESK uzsver, ka svarīgi ir ieguldīt cilvēkresursos un sociālajā infrastruktūrā, kas ilgtermiņā palīdz izmantot izaugsmes potenciālu (mūžizglītība, sociālo pakalpojumu tīkls un mājoklis par pieejamu cenu) un nodrošināt ES ekonomiskās sistēmas konkurētspēju.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/136


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme””

(COM(2018) 268 final)

“Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu”

(COM(2018) 270 final – 2018/0126 (NLE))

“Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām”

(COM(2018) 271 final – 2018/0127 (NLE))

un “Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem”

(COM(2018) 272 final – 2018/0128 (NLE))

(2019/C 62/23)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

117/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

EESK:

1.1.

atzinīgi vērtē aplūkojamo iniciatīvu kā nākamo posmu virzībā uz Eiropas Sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanu, lai nodrošinātu tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai. Tas ir ļoti svarīgi turpmākai un ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm un vienlaikus nodrošina valstu kompetenci izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā;

1.2.

uzskata, ka jaunajai iniciatīvai būtu jāiekļaujas ES mūžizglītības un apmācības politikas ilgtermiņa redzējumā saskaņā ar stratēģiju “ES 2020”, stratēģisko sistēmu ET 2020 un sagatavošanos turpmākajām ES stratēģijām. Tas ietver profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības redzējumus un stratēģijas;

1.3.

uzsver, ka izglītībai pirmkārt un galvenokārt vajadzētu būt koncentrētai uz holistisku mācīšanos, demokrātisko pilsoniskumu un kopējām Eiropas vērtībām, lai nodrošinātu mieru, drošību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, solidaritāti un savstarpēju cieņu, atvērtus tirgus, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo iekļaušanu un taisnīgumu, vienlaikus ievērojot un bagātinot kultūras daudzveidību un veicinot piederības izjūtu;

1.4.

norāda, ka izglītības, apmācības un mūžizglītības uzdevums ir sagatavot un atbalstīt jauniešus un pieaugušos, lai viņi būtu atbildīgi, demokrātiski pilsoņi un varētu strādāt taisnīgās, kvalitatīvās un produktīvās darbvietās, kā arī apgūtu atbilstīgās prasmes;

1.5.

uzskata, ka Eiropas izglītības telpai vajadzētu būt iekļaujošai pret visiem, tādēļ mudina valdības veikt pasākumus, lai panāktu reālu formālās un neformālās mācīšanās atvērtību un novērtētu ikdienējo mācīšanos;

1.6.

vērš valdību uzmanību uz atlikušajām nepilnībām vienlīdzīgā piekļuvē kvalitatīvai izglītībai bērniem ar nelabvēlīgu sociālekonomisko izcelsmi, it īpaši minoritāšu grupām, migrantiem, bērniem ar invaliditāti un bērniem, kas dzīvo lauku apvidos dažādos Eiropas reģionos. Ir būtiski, ka Eiropas izglītības telpa aktīvi atbalsta migrantu un bēgļu integrāciju izglītībā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot viņu izglītības, apmācību un darba pieredzes validēšanai un atzīšanai;

1.7.

uzskata, ka šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas gan ilgtspējīgas valsts izglītības jomas investīcijas, kas pārsniedz 5 % no valsts IKP, gan pieejamo ES finansēšanas instrumentu, tostarp programmas Erasmus+ un Eiropas pusgada procesa, atbalsts;

1.8.

uzskata: būdama daļa no Eiropas pamatprasmju sistēmas, valodu apguve, tāpat kā neformāli un ikdienējās mācīšanās gaitā apgūto valodu prasmju validēšana, būtu jāatbalsta ar ilgtspējīgu publisko finansējumu. Valodu apguvei vajadzētu būt orientētai uz visiem – gan jauniešiem, gan pieaugušajiem –, un ir jāsniedz atbalsts tiem, kuriem tas vajadzīgs, taču ir jāveicina arī valodu apguve ģimenē un jāuzlabo valodu apguve formālās un neformālās mācīšanās ceļā;

1.9.

atbalsta priekšlikumā pausto aicinājumu palielināt investīcijas valodu skolotāju sākotnējā un turpmākajā profesionālajā attīstībā, tādējādi atrisinot kvalificētu valodu skolotāju trūkuma problēmu;

1.10.

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums tiecas vēl vairāk mudināt valdības uzlabot piekļuvi kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai. Patiesi ir nepieciešami papildu centieni, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru un to, ka kvalitatīva, finansiāli pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe ir visu bērnu un ģimeņu tiesības, kā arī ņemtu vērā svarīgo lomu, ko pilda mācīšanās ģimenē, kas palīdz vecākiem iegūt pārliecību par savu uzdevumu un sekmē pieaugušo mācīšanos;

1.11.

atbalsta priekšlikumu, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem jābūt atbalstošai darba videi un ka jāceļ personāla kvalifikācija; mudina nodrošināt pedagoga profesijas pievilcīgumu, kā arī dzimumu līdzsvaru un vienlīdzību šajā profesijā;

1.12.

norāda, ka ir svarīgi pārrobežu līmenī atzīt visu veidu vidējās un augstākās izglītības mācību periodus, kā arī vispārējā un profesionālajā izglītībā un apmācībā iegūtās vidējās izglītības kvalifikāciju, kas dod tiesības iegūt augstāko izglītību savā valstī. Lai panāktu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū, svarīga loma ir mācību mobilitātei; tā būtu jāveicina, uzticoties programmām un kvalifikācijām, un tās pamatā vajadzētu būt labi izstrādātām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām;

1.13.

norāda, ka savstarpēji papildinošiem un atbalstošiem jābūt Eiropas rīkiem, instrumentiem un principiem, kas paredzēti augstākajai un profesionālajai izglītībai (EKI, ECVET, EQAVET, EQAR utt.), savukārt, lai Eiropā panāktu automātisku mācību mobilitātes atzīšanu, ir pilnībā jāievieš mācību rezultātu princips;

1.14.

uzsver, ka iniciatīvai vajadzētu būt koncentrētai arī uz formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās ārzemēs atzīšanu, un norāda gan uz ieinteresēto personu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības nozīmi mācību rezultātu atzīšanā, gan uz konsultēšanas personāla lomu šī procesa atbalstīšanā; mudina EKI Konsultatīvo grupu un Cedefop uzlabot Eiropas pārskatu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (VNFIL) un Eiropas VNFIL pamatnostādnes kā kvalitātes standartus valdībām, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai pilnveidotu validācijas procesus;

1.15.

uzsver, ka tas, kā panākt kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, uzlabot valodu apguvi un nodrošināt vidusskolas atestātu savstarpēju atzīšanu, visos līmeņos ir jāapspriež efektīvā sociālā dialogā starp valdībām, darba devējiem un arodbiedrībām, kā arī citām ieinteresētajām personām.

2.   Politiskais konteksts

2.1.

Galvenā atbildība par izglītības un kultūras politiku ir dalībvalstīm. Tomēr gadu gaitā Eiropas Savienībai ir bijusi svarīga papildinoša nozīme, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantā. Visu dalībvalstu kopīgajās interesēs ir izmantot visu izglītības un kultūras potenciālu darbvietu radīšanas, ekonomiskās izaugsmes un sociālā taisnīguma veicināšanā, kā arī Eiropas identitātes baudīšanā visā tās daudzveidībā.

2.2.

Gēteborgas sociālajā samitā 2017. gada novembrī tika pasludināts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kurš paredz tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai un kura pamatā bija Komisijas paziņojums COM(2017) 673. Tā rezultātā 2017. gada 14. decembrī tika pieņemti Eiropadomes secinājumi, kuros dalībvalstis, Padome un Komisija tiek aicinātas ātrāk īstenot Gēteborgā apspriesto darba kārtību.

2.3.

Tā dēvētā Eiropas izglītības telpas pirmā pakete ietver Padomes ieteikumu COM(2018) 23 (pieņemts 2018. gada 22. maijā), kura pamatā ir izglītības ministru 2015. gada Parīzes Deklarācija par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību. Par to tika paziņots Komisijas 2016. gada 14. jūnija Paziņojumā COM(2016) 379.

2.4.

EK 22. maijā publicēja otro izglītības paketi, kurā ietverti arī priekšlikumi Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam.

2.5.

Šis EESK atzinums attiecas uz otro izglītības paketi, kas orientēta uz papildu problēmām, kuras jārisina, lai izveidotu kvalitatīvu un iekļaujošu Eiropas izglītības telpu, proti, valodu apguvi, vidējā līmeņa mācību automātisku atzīšanu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata: Eiropas izglītības telpas izveide turpmākai sadarbībai starp dalībvalstīm un vienlaikus valstu kompetences nodrošināšana izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā – tā ir ļoti svarīga stratēģija, kā reaģēt uz problēmām un sasniegt sociālo, ekonomisko, demogrāfisko, vides un tehnoloģisko attīstību, lai panāktu konkurētspējīgu integrāciju Eiropai kā ekonomiskai varai, vienlaikus gādājot par stingru sociālo dimensiju.

3.2.

Šī iniciatīva ir lielisks nākamais posms virzībā uz ESTP īstenošanu, lai nodrošinātu tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārīgajai un profesionālajai izglītībai, kā arī konsultatīvu palīdzību visā cilvēka dzīves laikā (1) saskaņā ar Komisijas paziņojumu COM(2017) 673, kurā publiskota ierosme par Eiropas izglītības telpu.

3.3.

EESK uzsver, ka mūsu kopīgais mērķis ir, lai izglītība būtu koncentrēta uz holistisku mācīšanos, apmācību un mūžizglītību, kurā īpaša uzmanība pievērsta demokrātiskam pilsoniskumam, kopējām Eiropas vērtībām un Eiropas identitātei, kas ļauj garantēt mieru, drošību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, solidaritāti, savstarpēju cieņu, ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo iekļaušanu un taisnīgumu, vienlaikus ievērojot un bagātinot kultūras daudzveidību un piederības izjūtu Eiropas Savienībai.

3.4.

Uzsverot izglītības, apmācības un mūžizglītības izšķirošo nozīmi jauniešu un pieaugušo sagatavošanā, lai viņi būtu demokrātiski pilsoņi un varētu strādāt taisnīgās, kvalitatīvās darbvietās, Komiteja norāda, ka Eiropas izglītības telpai jābūt arī iekļaujošai pret visiem un ka īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu līdztiesībai, kā arī mudina valdības veikt pasākumus, lai panāktu reālu atvērtību formālajā, neformālajā un ikdienējās mācīšanās jomā, vienlaikus ievērojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

3.5.

Šajā saistībā, atgādinot savu atzinumu (2), EESK norāda, ka Eiropas izglītības telpai būtu arī jāierosina valdībām, kā nodrošināt aktīvu atbalstu migrantu un bēgļu integrācijai izglītības un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot viņu izglītības, apmācību un darba pieredzes validēšanai un atzīšanai.

3.6.

Izglītības un apmācības sistēmām ir vajadzīgs laiks reformām un pielāgojumiem. EESK gribētu uzskatīt jauno iniciatīvu par daļu no ES izglītības, apmācības un mūžizglītības politikas ilgtermiņa redzējuma, tā sauktās “Eiropas mūžizglītības telpas 2025”, saskaņā ar stratēģiju “ES 2020” un stratēģisko sistēmu ET 2020, kā arī par sagatavošanos turpmākajām ES stratēģijām.

3.7.

Lai panāktu kvalitatīvu un iekļaujošu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, uzlabotu valodu apmācību un savstarpēji atzītu vidusskolas atestātus, šīs iniciatīvas visos līmeņos ir jāapspriež efektīvā sociālajā dialogā starp valdībām, darba devējiem un arodbiedrībām, iesaistot arī citas ieinteresētās personas, galvenokārt skolotājus un pārējos izglītības darbiniekus, vecākus, konsultēšanas darbiniekus un izglītojamos, kā arī kopienas struktūras un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.8.

EESK atzīst iniciatīvu “Eiropas universitātes” kā augšupēju procesu, kas motivē universitātes dibināt tīklus, lai izveidotu kopīgus grādus, veicinātu izglītojamo mobilitāti un atvieglotu valodu apguvi. Atgādinot par savu atzinumu (3), Komiteja vienlaikus mudina veicināt atvērtību un daudzveidību, veidojot mācību spēku, pētniecības personāla un studentu tīklus, un pavērt iespēju Boloņas procesa ietvaros izveidot tīklus visās universitātēs.

3.9.

Apsverot ideju par Eiropas studenta karti, EESK aicina šo iniciatīvu balstīt uz veiksmīgo studentu karšu sistēmu, aktualizējot jau esošās studentu kartes. Komiteja atgādina par savu atzinumu (4), vēlreiz norādot, ka ir skaidri jānosaka katras jaunas kartes pievienotā vērtība un ka tai ir jāpapildina pašreizējās kartes.

3.10.

Lai sasniegtu šos Eiropas izglītības telpas mērķus, ir vajadzīgas gan ilgtspējīgas valsts izglītības jomas investīcijas, kas pārsniedz 5 % no valsts IKP, gan atbalsts no nākamo daudzgadu finanšu shēmā pieejamajiem ES finansēšanas instrumentiem, it sevišķi programmas Erasmus+ un ESIF. EESK vēlas, lai turpmākā programma Erasmus+ un turpmākā Jaunatnes stratēģija savu prioritāšu vidū iekļautu holistisku un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību. EESK atzinīgi vērtē Eiropas pusgada nozīmi strukturālo reformu atbalstīšanā ar mērķi uzlabot izglītības politiku saskaņā ar šo iniciatīvu.

3.11.   Mācīšanās un valodu apguves uzlabošana

3.11.1.

EESK uzskata, ka šī iniciatīva ir ļoti svarīga, jo svešvalodu prasmju līmenis izglītojamajiem obligātās izglītības beigās kopumā ir zems, un ir ļoti lielas atšķirības starp dalībvalstīm (5). Laikā, kad palielinās mobilitāte Eiropas iekšienē, turklāt no trešām valstīm ierodas nepieredzēti daudz skolēnu, kuri runā atšķirīgās valodās, ir vēlreiz jāapsver gaidāmās problēmas un iespējas, kā padarīt daudzvalodību par patiesu ES vērtību. Valodām ir jāpiešķir vienlīdzīga vērtība, tādēļ ir jāatbalsta gan ES valodu, gan citu valodu apguve.

3.11.2.

Skolām ir vajadzīgs atbalsts, lai radītu daudzvalodu mācību vidi, vienlaikus gādājot par pareizo līdzsvaru starp svešvalodu apguvi un augstu lietotprasmes līmeni no vienas puses un saziņas izkopšanu dzimtajā(-ās) valodā(-ās) no otras puses. Saturā un valodā integrēta mācīšanās var veicināt mobilitāti un integrāciju. Būtiska ir digitālo un tiešsaistes valodas apguves rīku izmantošana. Tam ir nepieciešama to kvalitātes un sertifikācijas nodrošināšana, kā arī piekļuve, atbalsts un pieejamība visiem, ņemot vērā to, ka cilvēkiem var būt nepieciešams atbalsts, lai viņi varētu piekļūt piemērotiem rīkiem, izvēlēties un izmantot tos savās interesēs.

3.11.3.

EESK atzinīgi vērtē uzsvaru uz valodu apguvi, raugoties no savstarpējas izpratnes, mobilitātes un tādējādi Eiropas pilsoniskuma perspektīvas. 64 miljoniem iedzīvotāju ar zemām prasmēm ir jāuzlabo savas pamatprasmes, tostarp valodu prasmes (6), lai kļūtu par aktīviem Eiropas iedzīvotājiem, saglabātu darbvietas un uzlabotu savas nodarbinātības izredzes. Cilvēkiem valodu apguve rada personīgas un profesionālas iespējas, sabiedrībai tā veicina kultūras apzināšanos, savstarpēju izpratni un sociālo kohēziju, bet uzņēmumiem, kuru darba ņēmējiem piemīt valodu prasmes un starpkultūru spējas, tā palīdz gūt panākumus un augt globālajos tirgos.

3.11.4.

Valodu apguvei vajadzētu būt orientētai uz visiem, un ir jāsniedz atbalsts tiem, kam tas vajadzīgs, taču ir jāuzlabo arī valodu apguve formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā; turklāt tā ir jāīsteno kā daļa no Eiropas pamatprasmju sistēmas un jāatbalsta ar ilgtspējīgu publisko finansējumu.

3.11.5.

Nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (2018. g.) (7) ir ierosināts, ka, lai uzlabotu nodarbināmībai vajadzīgās prasmes un pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jāveicina izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte. Valodas kompetenču trūkumu var uzskatīt par svarīgu šķērsli mobilitātei. EESK norāda, ka priekšlikumam vajadzētu būt vērstam arī uz personām, kas nav obligātās izglītības procesā, un uzsvērt valodu apguvi visiem no agrīnas bērnības līdz pensijas vecumam, īpašu uzmanību pievēršot IVET un CVET , augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai.

3.11.6.

Valodu apguves politikā par mērķi vajadzētu izvirzīt “mācīšanos darot” un šajā nolūkā izmantot studentu apmaiņu, brīvprātīgus pasākumus un citas darbības, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusu, ko atbalsta pašreizējā un turpmākā programma Erasmus+.

3.11.7.

Kvalificētu valodu skolotāju trūkums patiešām ir nopietna problēma, un EESK atzinīgi vērtē priekšlikumā ietverto aicinājumu palielināt investīcijas valodu skolotāju sākotnējā un turpmākajā profesionālajā attīstībā, lai izpildītu ES valstu profesionālās kvalifikācijas prasības.

3.12.   Kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas

3.12.1.

Ir gandrīz sasniegts stratēģijā ET 2020 noteiktais standarts, proti, ka agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir iesaistīti 95 % to bērnu, kuru vecums ir no 4 gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam. Tomēr no vairāk nekā 32 miljoniem ES bērnu, kas ir jaunāki par obligāto skolas vecumu, 17 miljoniem bērnu pirmsskolas pakalpojumi joprojām nav pieejami. Turklāt saistībā ar vienlīdzīgu piekļuvi joprojām ir nepilnības, kas attiecas uz bērniem ar nelabvēlīgu sociāli ekonomisko izcelsmi, it īpaši minoritāšu grupām, migrantiem, bērniem ar invaliditāti un bērniem, kas dzīvo lauku apvidos dažādos Eiropas reģionos.

3.12.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums tiecas vēl aktīvāk mudināt valdības uzlabot piekļuvi kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai. Papildu centieni patiešām ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka kvalitatīva un finansiāli pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe ir visu bērnu un ģimeņu tiesības. Kvalitatīviem pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme izglītības rezultātu uzlabošanā, tostarp sociālo prasmju attīstīšanā. Dalība kvalitatīvā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē nodrošina pamatprasmju labāku apguvi, un tā ir spēcīgs līdzeklis pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

3.12.3.

EK uzsver lielo saskaņotību ar citām ES politikas jomām. EESK jo īpaši atzinīgi vērtē saikni ar priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem (8), atzīstot vajadzību Eiropā nodrošināt kvalitatīvus oficiālās aprūpes pakalpojumus. Šo mijiedarbību EESK ir atbalstījusi daudzos savos atzinumos, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un lai samazinātu nepamatotās atalgojuma atšķirības, kā arī lai ņemtu vērā ģimenes mācīšanās svarīgo nozīmi, kas palīdz vecākiem justies pārliecinātiem par savu uzdevumu un veicina pieaugušo mācīšanos.

3.12.4.

Būtu jāatbalsta agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāls, lai celtu tā kvalifikāciju un veidotu atbalstošu darba vidi. Būtu jānodrošina kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pedagogu sākotnējā izglītība un turpmākā profesionālā attīstība, vienlaikus ievērojot pedagogu un bērnu vajadzības, piemēram, kā nodrošināt iekļautību, mācot demokrātiskās vērtības.

3.12.5.

Saskaņā ar ESAO 2015. gada datiem (9) pedagoga profesijā ir liela dzimumu nelīdzsvarotība, jo no katriem 10 skolotājiem 7 ir sievietes. ESAO valstīs (2015. g.) 97 % skolotāju pirmsskolas līmenī un 83 % skolotāju pamatskolas līmenī ir sievietes, kamēr terciārajā izglītībā sieviešu ir tikai 43 % no visiem mācībspēkiem. Dzimumu līdzsvara trūkums personāla vidū un vīriešu kārtas skolotāju piesaistīšana, lai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sektorā bērniem būtu iespēja iepazīties arī ar vīrieša uzvedības paraugiem, – šie joprojām ir steidzami risināmi jautājumi, jo dzimumu nelīdzsvarotība ir saistīta ar šīs nozares skolotāju pašreizējo statusu, algu un darba apstākļiem.

3.13.   Diplomu un ārzemēs pavadīto mācību periodu automātiska savstarpēja atzīšana

3.13.1.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas mērķi – gādāt, lai tālākizglītības nolūkā automātiski tiktu atzīta jebkura studenta, mācekļa vai skolēna ārvalstu mācību pieredze, kas saistīta gan ar kvalifikācijas iegūšanu, gan ar mācību mobilitāti. Mācību mobilitāte veicina kompetences un pieredzi, kas ir būtiska aktīvai dalībai sabiedrībā un darba tirgū, un tā būtu jāveicina, sekmējot uzticību mācību programmām un kvalifikācijām.

3.13.2.

EESK uzsver: lai nevajadzētu atkārtot visu mācību gadu vai periodus, svarīgi ir pārrobežu līmenī atzīt vidējās un augstākās izglītības mācību periodus, kā arī vidējās izglītības kvalifikāciju, kas dod tiesības iegūt augstāko izglītību savā valstī.

3.13.3.

EESK uzsver, ka iniciatīvai vajadzētu būt vērstai arī uz formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās ārzemēs atzīšanu, un Komiteja norāda uz ieinteresēto personu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības nozīmi studiju un mācību rezultātu atzīšanā (10). Šajā saistībā EESK atgādina svarīgo nozīmi, kāda ir Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumam par VNFIL un turpmākajiem valsts validācijas sistēmu uzlabojumiem. EESK mudina EQF padomdevēju grupu un Cedefop uzlabot Eiropas pārskatu par VNFIL (11), kā arī uzlabot Eiropas pamatnostādnes VNFIL (12) kā kvalitātes standartus valdībām, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai pilnveidotu validācijas procesus. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai izprastu nepieciešamos nosacījumus, sinerģiju un labumus, ko rada koordinācijas uzlabošana starp VNFIL un ievirzes un konsultāciju pakalpojumiem (13).

3.13.4.

Mijiedarbība un uzticība starp profesionālo un augstāko izglītību joprojām ir problēma gan pašās valstīs, gan to starpā. Akadēmiskajai un profesionālajai izglītībai būtu jāpiešķir vienāda vērtība. Savstarpēji papildinošiem un atbalstošiem jābūt Eiropas rīkiem, instrumentiem un principiem, kas paredzēti augstākajai un profesionālajai izglītībai (EKI, ECVET, EQAVET, EQAR utt.), savukārt, lai Eiropā panāktu automātisku mācību mobilitātes atzīšanu, ir pilnībā jāievieš mācību rezultātu princips.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 173, 31.5.2017., 1. lpp.

(2)  OV C 264, 20.7.2016., 19. lpp.

(3)  OV C 71, 24.2.2016., 11. lpp.

(4)  OV C 132, 3.5.2011., 55. lpp.

(5)  Eurydice: Pamatdati par svešvalodu mācīšanu Eiropas skolās” (2017. gada izdevums).

(6)  Cedefop (2017. gads). Investēšana prasmēs atmaksājas: zemu kvalificēto pieaugušo ES ekonomiskās un sociālās izmaksas. Luksemburga. ES Publikāciju Birojs. Cedefop pētījums Nr. 60.

(7)  https://ec.europa.eu/info/publications/2018-european-semester-employment-guidelines_en

(8)  COM(2017) 253 final – 2017/085 (COD).

(9)  ESAO – Izglītība īsumā, 2017.

(10)  OV C 13, 15.1.2016., 49. lpp.

(11)  http://www.cedefop.europa.eu/en/events-and-projects/projects/validation-non-formal-and-informal-learning/european-inventory

(12)  http://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/3073

(13)  Cedefop (sagatavošanā), “Neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana un karjeras norādījumi”.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/142


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija””

(COM(2018) 269 final)

(2019/C 62/24)

Ziņotājs:

Michael McLOUGHLIN

Līdzziņotājs:

Adam ROGALEWSKI

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

116/4/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ES Jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (turpmāk – stratēģiju) un jo īpaši tajā ierosināto ES jaunatnes koordinatora amata izveidi.

1.2.

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā stratēģijas starpnozaru raksturu, vajadzētu izveidot ciešāku saikni starp stratēģiju un pašreizējām ES programmām, piemēram, “Erasmus+”, Garantiju jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu.

1.3.

EESK uzskata: lai stratēģiju varētu īstenot, tai būtu jākoncentrējas uz šādiem trim mērķiem:

starpnozaru pieeja ar visaptverošu skatījumu uz jauniešiem un viņu vajadzībām un tiesībām,

jaunais ES jaunatnes koordinators galvenokārt vadītu starpnozaru darbu un ieņemtu vadošu amatu,

ES jaunatnes politika būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā, lai vairāk koncentrētos uz īstenošanu, jo īpaši starpnozaru jomās.

1.4.

EESC uzskata, ka stratēģijas darbības joma būtu jāpaplašina ar rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt un atbalstīt jauniešus un nodrošināt viņus ar tiesībām, zināšanām un prasmēm, lai jaunieši spētu risināt tādas globālas problēmas kā, piemēram, digitalizācija, klimata pārmaiņas un populisma pieaugums.

1.5.

EESK iesaka stratēģijā ietvert augsta līmeņa mērķus starpnozaru darbā attiecībā uz citām atbilstīgām ES politikas jomām, tostarp nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpi, migrāciju un līdztiesību.

1.6.

Komiteja iesaka stratēģijā pievērst lielāku uzmanību tiem nodarbinātības jautājumiem, kuri attiecas uz jauniešiem, jo īpaši attiecībā uz diskusiju par darba nākotni, kā arī citiem sociālajiem jautājumiem, piemēram, garīgo veselību, līdztiesību un izglītību.

1.7.

Piekrītot Komisijai, ka stratēģijai būtu jāveicina demokrātija, EESK tomēr uzskata, ka tai būtu jāveicina arī plašāka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, tostarp balsošana, brīvprātīgais darbs, jauniešu vadītas NVO, demokrātija darbvietā un sociālais dialogs.

1.8.

Komiteja ir pārliecināta, ka jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos būtu jāveicina ne tikai ar vienreizējiem pasākumiem. Turklāt, izvēršot Jaunatnes dialogu, ir jāpalielina jaunatnes brīvprātīgo organizāciju un valstu jaunatnes padomju nozīme un jāizmanto papildu iespējas. ES iestādēm ar EESK priekšplānā būtu jāuzņemas vadošā loma šajā jautājumā, veicinot jaunatnes iesaistīšanu ES līmenī.

1.9.

Ir jāveicina lielāki izdevumi darbam ar jaunatni kopā ar ilgtermiņa investīcijām sabiedriskajos pakalpojumos, jo īpaši tad, ja sabiedriskie pakalpojumi ir samazināti.

1.10.

Stratēģijai jāatspoguļo uz tiesībām balstīta pieeja, piemēram, vajadzības gadījumā atsaucoties uz ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

1.11.

Stratēģijā jāpievērš lielāka uzmanība jaunām sievietēm un meitenēm, gados jauniem LGBTIQ +, jauniešiem ar invaliditāti un gados jauniem migrantiem un bēgļiem.

1.12.

Būtu vajadzīga lielāka augšupēja konverģence starp dalībvalstīm attiecībā uz jaunatnes politiku, un, lai to veicinātu, būtu nepieciešami valstu plāni, kas ietver līdzīgas jomas. Lai sasniegtu minēto, jāpastiprina iepriekšējā stratēģijā uzsāktais rādītāju izstrādes process.

1.13.

EESK ierosina, ka ES Jaunatnes portālam būtu jāizmanto iespējami vairāk tiešsaistes rīku ar atsauci uz pašreizējo jaunatnes iesaisti.

1.14.

Atzinīgi vērtējot konkrēto jauno ES jaunatnes stratēģiju, EESK stingri iesaka jaunatnes aspekta integrēšanu visu Eiropas Komisijas dažādo ģenerāldirektorātu (ĢD) darbā.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Ierosinātā stratēģija ir trešais ES ierosinātais satvars, kas ir vērsts uz jauniešiem Eiropā. Jaunā stratēģija ir koncentrēta uz trim darbības jomām – iesaistīšanos, saiknes veidošanu un iespēju veicināšanu – pretstatā astoņām darbības jomām ES Jaunatnes stratēģijā 2010.–2018. gadam, proti, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, sociālajai iekļautībai, līdzdalībai, izglītībai un apmācībai, veselībai un labklājībai, brīvprātīgajam darbam, jaunatnei un pasaulei, radošumam un kultūrai.

2.2.

Svarīgākās izmaiņas jaunajā stratēģijā ir šādas: ES jaunatnes koordinatora amata izveide, strukturētā dialoga ar jauniešiem aizstāšana ar ES un jaunatnes dialogu, un virknes iepriekšējo mērķu izvēršana starpnozaru tendencēs, kuru mērķis ir atvērt saziņas kanālus starp jauniešiem un politikas veidotājiem.

2.3.

Tāpat kā iepriekšējās stratēģijās, arī šajā nav iekļauta Garantija jauniešiem, bet tā ir iekļauta Eiropas Sociālajā fondā +.

2.4.

Stratēģijas darbības jomā daudzas iniciatīvas ir gan valstu, gan ES līmenī. Ievērojams darbs ir paveikts Erasmus+, Garantijas jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Citas atbilstīgās minētās jomas ir Prasmju programma un Eiropas Solidaritātes korpuss. Vienlaikus svarīga ietekme uz jauniešiem ir arī citām politikas jomām, uz kurām ir iekļauta atsauce kā uz starpnozaru jomām (piemēram, transports, sociālās lietas, veselības aprūpe, ārējā darbība un lauksaimniecība). Turklāt visām dalībvalstīm ir katrai sava pieeja jaunatnes politikai un citiem jautājumiem, kas ietekmē jauniešus.

2.5.

Jaunatnes jautājumi ir ietverti Eiropas Sociālo tiesību pīlārā, ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un citos dokumentos.

2.6.

EESK jau ir pieņēmusi daudzus atzinumus saistībā ar jaunatnes jautājumiem, piemēram, atzinumus par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (1), Garantiju jauniešiem (2), Eiropas Solidaritātes korpusu (3) un – pavisam nesen – par ES satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (4). Komiteja ir arī no pilsoniskās sabiedrības viedokļa novērtējusi ES jaunatnes nodarbinātības politikas, galvenokārt Garantijas jauniešiem, īstenošanu sešās dalībvalstīs.

2.7.

Jauniešu vadītajā uzklausīšanā, ko EESK bija organizējusi saistībā ar šo atzinumu, jaunieši pauda lielu nenoteiktību. Viņi izjūt lielu spiedienu, un ļoti maz tiek pieņemti jaunieši, kas izvēlas iet atšķirīgu ceļu, vai tie, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Daži runāja par to, ka viņiem, vēl pusaudžiem būdamiem, jau jāsāk domāt par pensiju. Pāreja uz darba dzīvi joprojām ir problēma, un tika pausta neapmierinātība par diskrimināciju pret jauniešiem darba samaksas ziņā, pamatojoties uz vecumu, kaut arī viņi dara vienu un to pašu darbu. Kritiski jautājumi bija arī mājokļi un transports, kā arī digitalizācija un problēmas saistībā ar neformālās mācīšanās gaitā apgūto prasmju atzīšanu un validēšanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK stratēģiju vērtē atzinīgi. Komiteja uzskata, ka stratēģijai vajadzētu būt vispusīgam plānam, kas ļauj panākt efektīvus vēlamos rezultātus un nodrošina tādu pievienoto vērtību jauniešiem, kura ir lielāka par tās daļu summu un ir efektīvāka par dažādu darbību apkopojumu. EESK uzskata, ka vajadzētu izveidot ciešāku saikni starp stratēģiju un pašreizējām ES programmām, piemēram, Erasmus+, Garantiju jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu.

3.2.

Holistiska pieeja politikas problēmām ir nostādne, kas pēdējā laikā ir guvusi atbalstu gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tas ir apsveicami, jo tādējādi tiek atzīts, ka sociālās problēmas ne vienmēr ietilpst skaidrās administratīvās kategorijās. Tomēr ārkārtīgi problemātiski ir likvidēt dienestu tradicionālo sadrumstalotību, kas ietekmē to funkcijas, budžetu un kultūru, un ir jānodrošina, ka holistiskā pieeja nekļūst par sava veida panaceju gadījumos, kad problēma ir pārāk sarežģīta vai kad politikas veidotāji vienkārši nevēlas meklēt citus risinājumus.

3.3.

EESK uzskata: lai ES jaunatnes politikas īstenošanu varētu pienācīgi izvērtēt, piemēram, Eiropas semestrī un sociālo rezultātu pārskatā, tai vajadzētu būt pamanāmākai un ilgtspējīgākai ES un dalībvalstu līmenī.

3.4.

Kopumā ierosinātajai stratēģijai ir vajadzīga vairāk uz tiesībām balstīta pieeja. Šī ir svarīga joma, jo ANO Konvencija par bērna tiesībām (kura, protams, neietver visas tiesības jaunatnes kategorijā) ir izstrādāta šādā veidā, un tā nodrošina valstu darbības rezultātu regulāru novērtēšanu, izmantojot saskaņotus rādītājus. Priekšlikums ir pamatots attiecībā uz paša jaunatnes darba raksturu un brīvprātīgā darba sektora nozīmi; tas ir izšķiroši svarīgi, jo starptautiskā līmenī parādās jaunas, veicinošākas pieejas darbam ar jauniešiem.

3.5.

EESK uzskata, ka stratēģijai būtu jātiecas sekmēt reālu augšupēju konverģenci starp dalībvalstīm jaunatnes politikas jomā, un jo īpaši tādēļ, ka visām dalībvalstīm ir nodrošināts ievērojams ES finansējums (piem., Erasmus). Citās ES finansējuma jomās ir līdzfinansējuma pieeja, kas veicina konverģenci un plašāku ES līmeņa kopējo pieeju. Komiteja uzskata, ka attiecībā uz stratēģiju šajā ziņā ir jāizdara daudz secinājumu.

3.6.

Lai gan EESK piekrīt Komisijai par jaunatnes darbinieku svarīgo nozīmi un to unikālo devumu jauniešiem viņu pārejā uz pieaugušo dzīvi, komiteja uzsver, ka darba ar jaunatni kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no sabiedrisko pakalpojumu finansējuma. Dažās dalībvalstīs izdevumu samazinājuma valsts sektorā un algu iesaldēšanas dēļ ir ne tikai pasliktinājusies jaunatnes darbinieku darba kvalitāte, bet šajā sektorā ir arī daudz brīvu vakanču. Tādēļ EESK aicina palielināt ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos.

3.7.

Neraugoties uz to, Komisija pareizi norāda, ka dalībvalstīm ir jāparedz pašu resursi jaunatnes politikai. Tādēļ priekšlikumi izsekot finansējumu ir ļoti iepriecinoši, taču tajos ir jākļauj arī dalībvalstu veiktais darbs un citas starpnozaru politikas jomas. EESK uzskata, ka izsekošana būtu jāveic, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos.

3.8.

Komiteja ir vienisprātis ar Komisiju, ka dalībvalstīm jāizvērtē novatoriski un alternatīvi demokrātiskās līdzdalības veidi. EESK tomēr ir stingri pārliecināta, ka lielāks atbalsts, tostarp finansiālais atbalsts, ir vajadzīgs jau esošajiem sabiedrības iesaistīšanas veidiem, piemēram, brīvprātīgajam darbam, jaunatnes padomēm, dalībai pilsoniskās sabiedrības organizācijās, arodbiedrībās vai uzņēmumu padomēs. Jaunieši ir Eiropas nākotne, viņi būtu jāmudina piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī būt aktīviem visos pilsoniskās un politiskās iesaistīšanās veidos.

3.9.

EESK uzskata, ka stratēģijas darbības jomā, kas vērsta uz trim darbības virzieniem, proti, iesaistīšanos, saiknes veidošanu un iespēju veicināšanu, pēdējais minētais virziens būtu jāpaplašina ar uzdevumiem, kuru mērķis ir aizsargāt un atbalstīt jauniešus un nodrošināt viņiem prasmes, kas palīdz risināt tādas globālas problēmas kā digitalizācija, klimata pārmaiņas un pieaugošais populisms. Tā kā viena no ES prioritātēm ir aizsargāt savus iedzīvotājus, komiteja uzskata, ka šajā prioritātē – tāpat kā pieaugušie iedzīvotāji – būtu jāiekļauj arī jaunieši. Arī jauniešiem būtu jāgūst labums no EESK veicinātās koncepcijas “digitālais taisnīgums” (5), kuras mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no digitālās revolūcijas negatīvajiem aspektiem, vai – plašākā kontekstā – no SDO atbalstītās “taisnīgās pārejas”.

Jaunieši un darba vide

3.10.

Kaut arī stratēģijai vajadzētu būt skaidrai un tajā nebūtu jāiekļauj daudzi mērķi, komiteja uzskata, ka pašreizējā stratēģijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, kas skar jauniešus, jo īpaši attiecībā uz diskusiju par darba nākotni. Šiem jautājumiem cita starpā būtu jāietver digitalizācija, platformas, darba tirgus sadrumstalotība un pilna darba laika darba ņēmēju pārcelšana uz nepilnu darba laiku, kas jo īpaši ietekmē jauniešus.

3.11.

Darbs un studijas kļūst par ikdienas rutīnu daudziem jauniešiem. Tādēļ EESK uzskata, ka turpmākajai ES jaunatnes politikai būtu jāveicina demokrātija darbvietā, cita starpā sekmējot sociālo dialogu un aizsargājot jauniešu nodarbinātības tiesības. Pret jauniešiem darba tirgū vajadzētu būt tādai pašai attieksmei kā pret pieaugušajiem, jo īpaši attiecībā uz minimālo algu (6), piekļuvi pensijām un aizsardzību pret nestabilas nodarbinātības līgumiem (nulles stundu līgumiem), kā arī neapmaksātu stažēšanos vai fiktīvu pašnodarbinātību. Jaunieši būtu jāuzklausa arī sabiedrībā un viņu darbavietās. Turklāt spēcīgāk būtu jāveicina jauniešu dalība darbavietas pārstāvības struktūrās (arodbiedrībās un uzņēmumu padomēs), kā tas notiek dažās valstīs, kurās ir īpašas jauniešu pārstāvības padomes darbavietās.

3.12.

Daži jaunieši ir arī vecāki, un ES politika, piemēram, jaunā direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru, ir būtiska tiem jauniešiem, kuri apvieno darbu ar izglītību un rūpējas par saviem tuviniekiem. Darbvietu digitalizācijas dēļ jaunieši neapšaubāmi būs atšķirīgā nodarbinātības situācijā nekā viņu vecāki. EESK ierosina, ka, ņemot vērā darba tirgus politikas svarīgo nozīmi jaunāko paaudžu dzīvē, stratēģijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālajai un nodarbinātības politikai.

3.13.

Darba tirgus ir jo īpaši svarīgs, jo daudzās valstīs tieši jaunieši bija tie, kurus visvairāk skāra bezdarbs gados, kas sekoja pēc 2008. gada ekonomikas krīzes. Lai gan bezdarba līmenis jauniešu vidū ir samazinājies, jauniešu bez darba skaits ir gandrīz divas reizes lielāks par to skaitu, kuri strādā (7). Daudzos gadījumos nesen izveidotās darbvietas ir zemākas kvalitātes vai tās nodrošina mazākas iespējas piekļūt pastāvīgiem pilna laika darba līgumiem nekā pirms krīzes (piemēram, terminēti līgumi, nulles stundu līgumi).

Jauniešu izglītība un veselība

3.14.

Stratēģijas mērķis ir likt politiķiem sadzirdēt nepietiekami pārstāvētos jauniešus. Šā mērķa panākšanai ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai jauniešus, kas nav iesaistījušies darba tirgū un izglītības sistēmā, integrētu sabiedrībā. Neraugoties uz nelielo uzlabojumu, no jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), 10,9 % vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 17,7 % vecumā no 25 līdz 29 gadiem 2017. gadā joprojām bija “iestrēguši” šādā situācijā. Prasmju un kompetenču uzlabošanai ir pozitīva ietekme uz jauniešu nodarbināmību, taču šis faktors viens pats nenosaka nodarbinātības izaugsmi. Šādam iesaistes trūkumam ir būtiska ietekme uz jauniešu dzīvi un cerībām, jo tas var novest pie nabadzības un sociālās atstumtības. Turklāt valsts iestādes sedz izmaksas, ko rada NEET iedzīvotāju grupas nemācīšanās vai nestrādāšana un ko Eurofound (2012, 2014) lēš 1,2 % apmērā no valsts IKP. Šķiet, ka NEET iedzīvotāju grupa arī vairāk atbalsta ekstrēmisma un ksenofobijas ideoloģiju.

3.15.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 4. pantā attiecībā uz aktīvu atbalstu nodarbinātībai teikts: “Jauniešiem ir tiesības turpināt izglītošanos, māceklību, praksi vai saņemt pienācīgu darba piedāvājumu 4 mēnešu laikā kopš dienas, kad jaunietis kļūst par bezdarbnieku vai pamet izglītības sistēmu. Jaunatnes stratēģijai vajadzētu palīdzēt īstenot šo principu, jo īpaši veicinot pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru alianšu veidošanu ar mērķi izstrādāt dažādus attiecīgos politikas pasākumus un veikt turpmākus pasākumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu informēšanas stratēģijām, kuru mērķis ir atgriezt darbā vai izglītībā tos jauniešus, kas ir attālināti no darba tirgus.”

3.16.

Tādēļ nolūkā iesaistīt minētās grupas Eiropas jaunatnes stratēģijai būtu jāizmanto visas Eiropas stratēģija. Lai šie centieni gūtu panākumus, svarīga ir cieša sadarbība starp valstu iestādēm, Eiropas sociālajiem partneriem, valstu jaunatnes padomēm un jaunatnes sektoru.

3.17.

Jaunieši parasti lielu daļu laika velta pilna vai nepilna laika izglītībai, un šī ir vēl viena joma, kurā ES līmenim ir tikai ierobežota kompetence, izņemot to, ka “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū”, kā norādīts Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmajā principā. Jāatkārto, ka šī ir joma, uz ko attiecās iepriekšējās stratēģijas īpašs pīlārs.

3.18.

Darbā ar jaunatni un jebkādā profesionālā mijiedarbībā ar jauniešiem svarīga joma ir jauniešu garīgā veselība. Veselība kopumā ir attiecīgās dalībvalsts kompetence, taču garīgā veselība ir sabiedrības veselības aspekts, kurā kompetence ir ES, tādēļ tai būtu jāpiešķir ievērojama nozīme stratēģijā paredzētajā starpnozaru darbā. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem kā trauksme, depresija un pašnāvību skaits jauniešu vidū.

3.19.

Ir aizvien vairāk un vairāk paraugprakses piemēru darbā ar jauniešiem dalībvalstu līmenī. Tāpat ir pierādījies, ka darbam ar jaunatni ir pozitīva ietekme uz jauniešu garīgo veselību. EESK uzskata, ka stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš jauniešu garīgās veselības jomai.

3.20.

Tāpat daudzu valstu politika ir koncentrēta uz jauniešu fizisko veselību. Arī šajā jomā ir daudzas problēmas. Bažas vieš aizvien pieaugošā bērnu un jauniešu aptaukošanās, kā arī narkotisku vielu un nereglamentētu apreibinošo vielu ļaunprātīga izmantošana. Lai gan dalībvalstis joprojām var noteikt samērā atšķirīgas pieejas, starpnozaru pieejā jauniešu jautājumiem nevar ignorēt minētās problēmas, un ir jāiesaistās to risināšanā, pamatojoties uz atbilstīgajām ES pilnvarām. Iepriekš minētās jomas bija īpaši iepriekšējās stratēģijas pīlāri, un ir svarīgi, ka stapnozaru darbā tiek saglabāts stingrs uzsvars uz tām.

Līdztiesība

3.21.

Starp darbu ar jaunatni, jaunatnes politiku un līdztiesību ir cieša saikne. ES šajā jomā ir veikusi ievērojamus pasākumus, un visās dalībvalstīs ir spēkā attiecīgi tiesību akti. Neraugoties uz to, joprojām ir daudzi diskriminācijas gadījumi, ar ko saskaras jaunieši, piemēram, mājokļi un tādi pakalpojumi, no kuriem jaunieši ir vairāk atkarīgi, piemēram, sabiedriskais transports. Tiesību akti līdztiesības jomā bieži var būt vairāk vērsti uz gados vecākiem cilvēkiem. Ir deviņi vispārēji iemesli, kādēļ diskriminācija ES dalībvalstīs ir pasludināta ārpus likuma. Mums ir jānodrošina, ka jaunieši, uz kuriem attiecas šis diskriminācijas veids, ir pienācīgi aizsargāti ar ES jaunatnes stratēģiju. Lai gan ir vairākas šādas grupas, mēs vēlētos uzsvērt tās, kurām dokumentā jāpievērš lielāka uzmanība:

jaunieši ar invaliditāti,

gados jauni migranti un bēgļi,

jaunas sievietes un meitenes,

gados jaunas LGBTIQ+ personas.

3.22.

Daudzas ES rīcībpolitikas, kas attiecas uz jauniešiem, pēdējā laikā ir vērstas uz radikalizāciju. Integrācijai tomēr jābūt daļai no plašāka pasākumu kopuma, kas tiek piedāvāts jauniešiem, un tas ir jāuzsver stratēģijā. Integrācija organiski iekļaujas arī jauniešu nodarbinātības programmās.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiek izveidots jauns amats, proti, ES jaunatnes koordinators, kuram būtu jāuzklausa jaunieši un jāietekmē jaunatnes politikas starpnozaru dimensija. Uzsvars būtu jāliek uz pēdējo minēto aspektu. Koordinatoram būtu arī jāveicina un jāatvieglo līdzīgs process dalībvalstu līmenī un jāpiedalās visās attiecīgajās Padomes sanāksmēs, kurās piedalās Komisijas pārstāvji.

4.2.

Ļoti atzinīgi ir vērtējami arī priekšlikumi par valstu rīcības plāniem jaunatnes jomā. Jauniešu atbalstam ir vajadzīgi skaidri mērķi, pārraudzība un turpmāka virzība. EESK stingri atbalsta Komisijas viedokli, ka ir vajadzīga ciešāka saikne starp finansējumu un valstu rīcības plāniem.

4.3.

Ļoti atzinīgi vērtējama ir pāreja no strukturētā dialoga uz iekļaujošāku ES un jaunatnes dialogu. Tomēr ir vajadzīga lielāka iekļautība, ko varētu panākt, paplašinot iesaistīto organizāciju veidu un raksturu, kā arī pievienojot papildu grupas. Jaunatnes brīvprātīgajām organizācijām un valstu jaunatnes padomēm arī turpmāk vajadzētu būt galvenajām šajā darbā, jo tās ir tuvu jauniešiem un tām ir milzīga pieredze.

4.4.

Eiropas Jaunatnes portāla konsolidēšana, lai nodrošinātu jauniešiem vienotu digitālu piekļuves punktu iesaistei ES ir apsveicama, taču īpaša uzmanība būtu jāpievērš šā portāla pieejamībai, izmantojot bezmaksas interneta savienojumu un piekļuvi datoriem, jo īpaši nelabvēlīgām jauniešu grupām dalībvalstīs. Komisijai būtu arī jāseko līdzi pastāvīgajai kustībai sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās jauniešu vidū.

4.5.

Priekšlikumos ir norādīts, ka jauniešiem ir priekšrocības attiecībā uz pārmaiņām tehnoloģiju jomā. Tomēr būtu jānorāda, ka ir arī digitāli atstumti jaunieši. Tiem, kuri strādā ar jauniešiem, jāapzinās gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti (piemēram, garīgās veselības jautājumi un viltus ziņu problēmas), kādi ir jauniešu iesaistei tehnoloģijās.

4.6.

Lai gan mobilitāte ir Eiropas pamatvērtība un ļoti nozīmīga jaunatnes programmām, tai var būt arī ēnas puses, jo īpaši valstīs, kurās notiek emigrācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, intelektuālā darbaspēka aizplūšana vai darbaspēka aizplūšana vispār. Tomēr šo stāvokli iespējams uzlabot, izmantojot jaunās migrantu un bēgļu kopas Eiropā.

4.7.

EESK uzskata, ka vērtīgs ir Komisijas priekšlikums par formālās un neformālās mācīšanās validēšanu. Būtu lietderīgi jaunatnes jomā un arī citur ieviest dažus izstrādātus modeļus.

4.8.

Ir pozitīvi, ka pašreiz notiek vairāk jaunatnes pasākumu, kuros iesaistītas ES iestādes, tādēļ lietderīgs būtu visu šo iestāžu sniegtais novērtējums. Būtu arī jāpārbauda, vai starp tiem varētu panākt lielāku sinerģiju. Strukturētā dialoga priekšrocība ir tā, ka tas ir drīzāk pastāvīgs process, nevis vienreizējs pasākums. Jauniešu pastāvīgai iesaistei lēmumos, kuri viņus ietekmē, vajadzētu būt prioritātei, un ir svarīgi, ka tas notiek ne tikai jaunatnes politikā, bet gan visās politikas jomās. Iestādēm, kas rīko vienreizējus pasākumus, savā darbā vajadzētu pāriet uz jauniešu nepārtrauktu iesaisti.

4.9.

Komiteja uzskata, ka šajā viltus ziņu un pārmērīgas paļaušanās uz tiešsaistes rīkiem laikmetā svarīga nozīme ir neatkarīgai, jaunatnei paredzētai informācijai. Attiecībām ar uzticamiem pieaugušajiem būtu jāpaliek galvenajai iezīmei darbā ar jauniešiem un jaunatnes politikā.

4.10.

EESK uzskata, ka stratēģijai kopā ar citām politikas jomām, kuras ir orientētas uz jaunāko paaudzi, vajadzētu būt svarīgam instrumentam, lai novērstu pret Eiropu vērsto noskaņojumu un populismu jauniešu vidū.

4.11.

Atzinīgi vērtējot konkrēto jauno ES jaunatnes stratēģiju, EESK stingri iesaka jaunatnes aspekta integrēšanu visu Eiropas Komisijas dažādo ģenerāldirektorātu (ĢD) darbā.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 268, 14.8.2015., 40. lpp.

(2)  OV C 271, 19.9.2013., 101. lpp.

(3)  OV C 81, 2.3.2018., 160. lpp.

(4)  OV C 262, 25.7.2018., 41. lpp.

(5)  OV C 237, 6.7.2018., 1. lpp.

(6)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(7)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/148


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai””

(COM(2018) 267 final)

(2019/C 62/25)

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

LESD 167. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

182/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas kā kultūras kopienas pamatā ir kopīgas vērtības un ka tirgus sociālā ekonomika ir Eiropas dzīvesveida pazīšanas zīme, kas ekonomikas brīvību apvieno ar sociālajām tiesībām un cilvēka cieņas principiem.

1.2.

EESK uzskata, ka ir būtiski konsolidēt un attīstīt Eiropas Savienības kultūras dimensiju, kuras pamatā ir Līgumos paredzētās kopīgās vērtības, kas ir integrācijas procesa pamatfaktors un Eiropas kultūras identitātes stūrakmens, jo tā ir elements, kas veido iekļaujošu, plurālistisku, saliedētu un konkurētspējīgu sabiedrību.

1.2.1.

Pēc EESK domām, tikai piederības Eiropai sajūtas un kopīgas kultūras identitātes stiprināšana var sekmēt Eiropas celtniecību, kā arī kultūras un valodu daudzveidību.

1.2.2.

EESK uzskata, ka Eiropas materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir Eiropas tautu saliedētājs, ļoti spēcīga identitātes saikne un vērtīgs stratēģisks sociālās kohēzijas resurss.

1.3.

EESK uzskata, ka tieši pašreizējās politiskās un identitātes krīzes apstākļos Eiropā (1) ir ārkārtīgi svarīgi kultūrai no jauna piešķirt centrālo lomu, pārnest vienojošo identitāti un īstenot dzīvē Līgumos ietvertās kopīgās vērtības.

1.4.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu darba kārtības centrālo vietu atvēlēt kultūrai, tā aicina darba kārtības īstenošanas atsākšanu izmantot kā iespēju pārdomāt redzējumu par “jaunu Eiropas renesansi” ar mērķi veidot Eiropas kultūras telpu (EKT) (2), kas balstītos uz daudzām kopīgām vērtībām, piemēram, solidaritāti, uzticēšanos un līdzatbildību.

1.5.

EESK uzskata, ka atjaunotās Eiropas darba kārtības kultūrai pamatā jābūt kopīgam stratēģiskam redzējumam, kas EKT īstenošanā norādītu uz:

kopīgām identitātes vērtībām – brīvību un solidaritāti,

kultūras jomā darbojošos personu brīvas pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīvas aprites pamatprincipiem attiecībā uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu Eiropā,

kultūras mantojuma pārvaldības un projektu plānošanas sistēmām,

konkrētiem milzīgā mākslinieciskā mantojuma restaurācijas un saglabāšanas pasākumiem, kas dod iespēju saglabāt Eiropas kultūru jaunajām paaudzēm (3),

Eiropas kultūras popularizēšanu starptautiskajās attiecībās,

atjaunotu Eiropas politikas pārvaldību ar mērķi radīt vairāk iespēju dalībniekiem, kuri rada kultūru un piešķir tai formu konkrētās kultūras izpausmēs un kultūras un radošajās nozarēs,

atbalstu mazo radošo uzņēmumu, jo īpaši ar sociāliem mērķiem, agregēšanai,

sinerģiju un kultūras procesu apmaiņu, kuri palīdz nostiprināt Eiropas sabiedrības visdažādāko izpausmju kopīgošanu.

1.6.

Saistībā ar kultūras piedāvājumu pasākumu adresātiem skaidri un pieejamā veidā jānodrošina uztverama informācija, izmantojot jaunus daudzvalodu komunikācijas līdzekļus, lai Eiropas vienoto kultūras telpu varētu efektīvi izmantot visi.

1.7.

Attiecībā uz kultūras pieprasījumu Komiteja uzskata, ka būtiska ir rīcība, kas vērsta uz kultūras lietotājiem ar mērķi palielināt viņu līdzdalību Eiropas vērtību identitātes veidošanā, izmantojot tādas iniciatīvas kā programma Erasmus kultūras pilsoniskumam” un Eiropas kultūras karte, kas paredzēta Eiropas iedzīvotājiem.

1.8.

EESK ir pārliecināta, ka var uzņemties proaktīvu lomu strukturētā kultūras dialogā, lai stiprinātu demokrātisku pilsoniskumu, kultūras identitāti un daudzveidīgo sabiedrības radošo izpausmju, tostarp kopīgo iniciatīvu, apmaiņu, piemēram, Eiropas Kultūras nedēļas organizēšanu, Eiropas kultūras naktis un Eiropas kultūras vēstnieku nomināciju.

1.9.

Komiteja iesaistīsies jaunās darba kārtības ceļveža datu monitoringā un EKT īstenošanā, pamatojoties uz regulārajiem ziņojumiem, kurus iesniedz Komisija.

2.   Ievads

2.1.

Kultūra ir Eiropas projekta centrā un veido pamatu Eiropas Savienības koncepcijai “Vienoti dažādībā”. Tā veido sabiedrības dzīves būtisku sastāvdaļu un vērtību, kas bagātina mūsu cilvēciskās īpašības kā būtisks mūsu uzvedības elements sabiedrībā un mūsu pilsoniskuma ikdienas izpausmē.

2.2.

Tādējādi kultūra ir sociālās kohēzijas un starpkultūru dialoga nozīmīgs stratēģisks resurss un lieliska iespēja celt kopīgās vēstures vērtību, ņemot vērā Eiropas reģionu kultūras daudzveidību un kopīgo materiālo un nemateriālo mantojumu.

2.3.

Lisabonas līgumā liela nozīme ir piešķirta kultūrai: Līguma par Eiropas Savienību preambula skaidri norāda uz vēlmi iedvesmoties no “Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma” ar prioritāriem mērķiem, kas būtu kā apņemšanās respektēt “savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošin[āt] Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”.

2.3.1.

Daudzas no šīm vērtībām, kas veido Eiropas sabiedrības pamatus, ir apliecinātas Līgumā: “ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības (..)”. Šīs vērtības, kas ir kļuvušas par neatņemamu Eiropas kultūras sastāvdaļu, veidojas un tām ir jāiegūst arvien plašāka vieta sabiedrībā, kuru raksturo plurālisms, nediskriminēšana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte.

2.3.2.

Pamattiesību hartā, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa, ir ietverts, vēlreiz apliecināts un apkopots plašs tādu vērtību saraksts, kuras jau daļēji izklāstītas Līgumā.

2.3.3.

Tādēļ ES rīcība ir vērsta uz dalībvalstu sadarbības veicināšanu, lai to īpašā kompetence kultūras politikā arvien vairāk koncentrētos uz pieņemtajām kopīgajām vērtībām, kas būtu jāizmanto kā sociālo attiecību saistošais elements.

2.3.4.

Cilvēka uzvedība sociālajās attiecībās un ikdienas darbībā veidojas, par paraugu ņemot modeļus, kas iepriekš formulēti viņa prātā (4). Taču šie modeļi tiek iegūti ar izglītības (5) un mācīšanās (6) starpniecību un nostiprināti, veidojot attiecības ar apkārtējo pasauli.

2.3.5.

Tādēļ ir svarīgi veicināt un pieprasīt vērtības, kas veido vienotu Eiropas civilizācijas pamatu, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, sākot no agrīna jauniešu vecuma perioda, lai konsolidētu “spoguļneironus”, kas liek imitēt darbības, sajūtas un emocijas, kuras mēs novērojam citos (7).

2.4.

Kultūras jēdziens (8) pats par sevi ir dinamisks, tāpēc tas ietver virkni darbību, kas Eiropas politikai un valstīm jāattīsta, izmantojot izglītību un labus piemērus. Iepriekš norādītās vērtības, kas nostiprinātas Līgumā, nav radušās spontāni, bet ir rezultāts apsvērumiem un sabiedrībā nobriedušai pieredzei par mierīgu līdzāspastāvēšanu un tautu arvien lielāku uzticēšanos, un tām jābūt mācību procesa un sociālās mijiedarbības priekšmetam, jo īpaši attiecībā uz jaunākām paaudzēm, lai tās varētu pieņemt ētiskās vērtības un savstarpēji dalīties ar tām.

2.5.

Kultūra, kā arī tās sociālā un identitātes vērtība tiek arvien vairāk atzīta par virzošu un stratēģisku ekonomikas segmentu, kas palīdz attīstīt nodrošinātības līmeni attiecībā uz vienu iedzīvotāju, labklājību un kopējo Eiropas IKP, kā arī veicināt starptautiskās attiecības.

2.6.

Tiek lēsts, ka kultūras un radošās nozares veido 4,2 % no Eiropas IKP, radot nodarbinātības pieaugumu 1,5 % apmērā. Izsakot absolūtās vērtībās, 2016. gadā kultūras nozarē tika radīti 89,9 miljardi EUR (gandrīz par 1,8 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu) un, ietverot saistītās nozares, ir apgrozīti vairāk nekā 250 miljardi EUR, dodot darbu 1,5 miljoniem cilvēku (9).

2.7.

Kultūras līdzdalība ir būtisks Eiropas saistību elements, bet, tā kā 2008. gadā Eiropa piedzīvoja ekonomikas un finanšu krīzi, kas turpinājumā pārgāja uz sociālo un politikas jonu, šī līdzdalība saruka visās Eiropas valstīs, taču izteiktāka tā bija Eiropas dienvidu valstīs (10).

2.8.

Eiropas darba kārtībā kultūrai 2007. gadā (11) ES un dalībvalstīm bija paredzēti šādi pienākumi:

veicināt kultūras daudzveidību,

aizsargāt kultūras mantojumu,

pārvarēt šķēršļus nozares dalībnieku brīvai apritei,

atbalstīt kultūras un radošo uzņēmumu ieguldījumu.

2.8.1.

ES kultūras darba plānā 2015.–2018. gadam bija noteiktas četras galvenās prioritātes sadarbībai kultūras politikas jomā Eiropas līmenī:

visiem pieejama un atvērta kultūra,

kultūras mantojuma saglabāšana un tā vērtības palielināšana,

atbalsts kultūras un radošajām nozarēm inovatīvā ekonomikā,

kultūras daudzveidības veicināšana.

2.9.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas (12) un ieteikumus par vienlīdzīgu piekļuvi kultūras pakalpojumiem, kultūras veicināšanu Eiropas Savienības ārējās attiecībās un mobilitāti, par kultūras un radošajām nozarēm.

2.10.

ES Padome 2018. gada 23. maijā pieņēma secinājumus par kultūras mantojuma iekļaušanu arī citās politikas jomās un dialoga stiprināšanu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2.11.

No savas puses EESK ir vairākkārt devusi savu atzinumu par kultūras un radošo nozaru stiprināšanu un atbalstu starptautisko kultūras attiecību stratēģijai (13), tostarp par lauku teritoriju ieguldījumu Eiropas kultūras mantojumā (14).

3.   Jaunās darba kārības priekšlikumi

3.1.

Komisijas ierosinātās jaunās darba kārtības galvenos elementus var rezumēt šādi:

veicināt dalību kultūras dzīvē, mākslinieku mobilitāti un kultūras mantojuma aizsardzību, izmantojot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai,

veicināt mākslu un kultūru izglītībā,

stiprināt starptautiskās attiecības kultūras jomā,

veidot ciešāku saikni ar rūpniecības politiku,

izmantot kultūras potenciālu Eiropas identitātes stiprināšanā,

veidot ciešu sadarbību ar dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību.

3.2.

Ierosinātās galvenās dimensijas var apkopot šādi:

3.2.1.

sociālā dimensija: izmantot kultūras un kultūras daudzveidības potenciālu sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai;

3.2.2.

ekonomiskā dimensija: sekmēt kultūras jaunradi izglītībā un inovācijā, izaugsmi – ar jaunām darbvietām, kultūras nozaru un kompetenču izvēršanu (15);

3.2.3.

starptautisko kultūras attiecību stiprināšanas ārējā dimensija: atbalstīt kultūru paplašināšanās valstīs, Rietumbalkānos un Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī ĀKK (16) Attīstības fonda darbības;

3.2.4.

transversālā dimensija: iniciatīvas “Eiropas Kultūras mantojuma gads” un “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, jaunais Eiropas rīcības plāns kultūras mantojumam 2019.–2022. gadam, Digital4Culture attīstība, Eiropas filmu saraksts tiešsaistē, atbalsts digitālajai pārveidei.

3.3.

Stratēģiskā sadarbība jaunās darba kārtības ietvaros tiks atbalstīta ar programmu “Radošā Eiropa” un citām ES programmām.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka būtiski ir konsolidēt un attīstīt Eiropas Savienības kultūras dimensiju, kuras pamatā ir Līgumos paredzētās kopīgās vērtības, kas ļautu konsolidēt piederības sajūtu, veidojot iekļaujošu, saliedētu un konkurētspējīgu sabiedrību.

4.2.

Eiropas materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ir Eiropas tautu saliedētājs, kā arī ļoti cieša identitātes saikne, jo īpaši Eiropas identitātes un solidaritātes krīzes laikā.

4.3.

EESK uzskata, ka tieši pašreizējās politiskās, identitātes un pārvaldības krīzes apstākļos Eiropā būtu lietderīgi kultūrai no jauna atdot identitātes vērtību pārnesējas lomu, pastiprinot arī Eiropas izglītojošās programmas.

4.4.

Šim vērtību integrācijas procesam vajadzētu būt par pamatu jaunās darba kārtības kultūrai kvalitatīvam lēcienam un materializēties patiesā Eiropas kultūras telpā (EKT) (17), balstītā uz kopīgām vērtībām līdzīgi kā Eiropas Pētniecības telpa un kopā ar to.

4.5.

Šajā jaunajā EKT būtu jāparedz šādas darbības pēc noteikta grafika:

4.5.1.

Eiropas kultūras politikas un instrumentu stiprināšana, lai atbalstītu un izplatītu identitātes vērtības, pamatojoties uz piederības sajūtu saistībā ar kopīgu vērtību kopumu;

4.5.2.

fizisko un juridisko personu, kuras darbojas kultūras jomā, pārvietošanās, uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvības pilnīga īstenošana visā Eiropā;

4.5.3.

“kultūras ekonomika”, kas vērsta uz sociāli iekļaujošām sistēmām, kas veicina jaunus kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas, kā arī radošo nozaru attīstības modeļus, tostarp izmantojot jaunas uzņēmējdarbības formas ar spēcīgu sociālo vērtību;

4.5.4.

Eiropas kultūras popularizēšana starptautiskajās attiecībās, kura būtu gan kā kultūras diplomātijas atjaunošanas instruments, gan kā “maigās varas” mehānisms Eiropas ārējās attiecībās, gan kā ekonomikas multiplikators starptautiskajā tirdzniecībā, un kura varētu pārveidot māksliniekus/radošos darbiniekus par “Eiropas kultūras vēstniekiem”;

4.5.5.

augšupējie mehānismi, lai nodrošinātu vairāk iespēju visiem dalībniekiem, kas ražo, veido un konkretizē kultūru mākslas, kā arī kultūras un radošo nozaru jomās.

4.6.

EESK uzskata, ka ir jārisina kopīgi uzdevumi attiecībā uz reāla un patiesa “iekšējā kultūras tirgus” veidošanu, veicinot:

mākslinieku un kultūras uzņēmumu pakalpojumu mobilitāti,

mākslas darbu mobilitāti,

sadarbību ar transnacionālu projektu starpniecību,

starpkultūru dialogu,

īpašas darbības ar mērķi stiprināt Eiropas kultūras identitāti,

Eiropas milzīgā mākslas mantojuma restaurācijas un saglabāšanas darbības atbilstoši pētniecības un inovācijas iespējām multimediju jomā (18) un ilgtspējas prasībām,

radošās neatkarības stiprināšanu,

humanitārās digitālās kultūras attīstību, lai mazinātu viltus ziņu algoritma manipulācijas un dezinformāciju tiešsaistē.

4.7.

EESK uzskata, ka ar izglītības starpniecību svarīgi ir palielināt pārliecību, jo īpaši jauniešu vidū, ka kultūras dažādība un daudzveidīgās mākslas formas ir būtiski elementi cilvēka personības attīstībā un pamatbrīvību apliecināšanā un ka kultūras procesu apmaiņa veicina demokrātiska pilsoniskuma stiprināšanu.

4.8.

EESK uzsver, ka jauno Eiropas darba kārtību kultūrai, kas būtu iekļauta jaunā kopīgā stratēģiskā redzējumā un papildināta, būtu jāintegrē un jābalsta nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas perspektīvā.

4.9.

EESK uzskata, ka jāpanāk, ka regulatīvo, strukturālo un finansiālo atbalsta programmu un pasākumu adresātiem būtu skaidra, pārredzama un sociālos tīklos pieejamā veidā nodrošināta informācija par tiem.

4.10.

Tāpat EESK uzskata, ka Eiropas kultūras politikas adresātiem būtiska ir tieša rīcība, lai palielinātu gan līdzdalības līmeņus, kuri tika nopietni pārbaudīti ekonomikas un finanšu krīzē, kas pārņēma arī sociālo jomu.

4.10.1.

EESK uzskata, ka “Pilsoniskuma Erasmus” ieviešana ES kultūras un tūrisma pasākumu izplatīšanai un Eiropas kultūras karte ar atvieglotu piekļuvi Eiropas kultūras sasniegumiem, kā arī Eiropas Kultūras nedēļas un Eiropas kultūras nakšu rīkošana varētu izrādīties noderīgas iniciatīvas, jo īpaši jaunajām paaudzēm.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Digitālā operatīvā rokasgrāmata ar reāllaikā atjauninātu un ērti lietojamu tīmekļa vietni, kas būtu pieejama visās ES valodās, nodrošinātu izmantojamību daudziem šodien pieejamajiem Kopienas instrumentiem, kuri kā piemērs ir norādīti sākotnējā sarakstā:

ASI II, attīstības sadarbības instruments (19),

programmas Interreg Med  (20) un Med Culture (2014–2018) (21),

EKI, Eiropas kaimiņattiecību instruments, bijušais EKPI (22),

IPA II (2014–2020) (23),

Natura 2020 tīkls (24),

Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, Natura 2020 (25),

LIFE (2014–2020) (26),

struktūrfondi (27),

EMODnet, III posms, jūras un zemūdens vides novērojumu un datu tīkls (28),

ES jūras nozaru izaugsme – jūrniecības, jūras transporta un tūrisma nozarē (29),

Leader plus , lauku un kultūras mantojuma pārkvalifikācija (30),

programma “Eiropa pilsoņiem” (2014–2020) attiecībā uz ES vēsturi un daudzveidību (31),

valsts atbalsts kultūras un mantojuma saglabāšanas jomā (32),

kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība (33),

Copernicus (bijusī GMES), satelītu informācija, kas ļauj veikt kultūras mantojuma monitoringu (34),

EDEN (Eiropas tūristu izcilākie galamērķi),

COSME, kas finansē iniciatīvas kultūras un tūrisma jomā (35),

Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kultūras maršruti,

C3 Monitor , aptuveni 170 kultūras un radošās pilsētas 30 Eiropas valstīs uzraudzīt un salīdzināt “Kultūras dzīves spraigumu” (Cultural Vibrancy), “Radošo ekonomiku” (Creative Economy) un “Motivējošu vidi” (Enabling Environment),

publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) vēsturisko ēku energoefektivitātes jomā,

kultūras mantojums ilgtspējīgai attīstībai, pamatprogramma “Apvārsnis 2020”,

Eiropas digitālā platforma ( Europeana ) ar vairāk nekā 50 miljoniem digitalizētu ierakstu (grāmatas, mūzika, mākslas darbi) un progresīvām meklēšanas metodēm,

digitālā programma Eiropas kinematogrāfiskā mantojuma izpētei (36),

ieguldījumi kultūras mantojumā saskaņā ar kohēzijas politikas regulām (37),

Erasmus+ (38),

Eiropas mantojuma zīme, ar ko izveido zīmi, kuru piešķir objektiem, kas atrodas Eiropas Savienībā (39),

programma “Radošā Eiropa” (2014–2020): audiovizuālajam sektoram veltīts komponents Media (apakšprogramma Media ); kultūras komponents, kas veltīts radošajām un kultūras nozarēm (apakšprogramma “Kultūra”); starpnozaru komponents, kas veltīts visām radošajām un kultūras nozarēm (starpnozaru sadaļa(40).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. populisma un suverēnisma izplatītas kustības un aspektus.

(2)  Pēc analoģijas un lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu (EPT).

(3)  Specializēti restaurācijas pakalpojumi, sk. http://www.opencare.it/en/.

(4)  Nihil est in intellectu quod prius non fuerit in sensu (Prātā nevar formulēt to, kas nav bijis uztverts ar maņām) (J. Locke).

(5)  Latīņu valodā tas skan – izglītot, sagatavot, izveidot.

(6)  Izstrādāt zīmes un modeļus.

(7)  Sk. neirozinātņu rezultātus, kas ilustrē darbības imitāciju un modeļu atdarināšanu.

(8)  No latīņu valodas colere, coltivare (kopt, kultivēt).

(9)  Avots: Eurostat.

(10)  Ziņojums Cultural access and participation. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_399_en.pdf

(11)  Sk. OV C 287, 29.11.2007.

(12)  Sk. OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.; OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp., dokumenti, P8_TA(2016)0486.

(13)  OV C 288, 31.8.2017., 120. lpp.

(14)  NAT/738 (OV C 440, 6.12.2018., 22. lpp.).

(15)  Jo īpaši ar P.I.S.A. konversiju no STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) uz STEAM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika) un digitālajā jomā.

(16)  Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis.

(17)  Sk. arī Eiropas Padome – Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Eiropas Padomes līgumu sērija (CETS) Nr. 199),18/03/08, Faru, 2005. gada 27. oktobris.

(18)  Sk. 14. zemsvītras piezīmi.

(19)  Regula (ES) Nr. 233/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(20)  Programma Interreg Med.

(21)  Programma Med Culture.

(22)  Regulas (ES) Nr. 232/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.) un (ES) Nr. 236/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

(23)  Regula (ES) Nr. 231/2014 (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

(24)  Dzīvotņu direktīva 92/43/EEK (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.) un Putnu direktīva 2009/147/EK (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(25)  COM(2017) 198 final.

(26)  Regula (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

(27)  Pieci fondi: ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, ELFLA, EJZF.

(28)  Lēmums (ES) 2017/848 (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 2. jūlija rezolūcija (2012/2297(INI)) (OV C 75, 26.2.2016., 24. lpp.).

(30)  Regula (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(31)  Regula (ES) Nr. 390/2014 (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).

(32)  Regulas (ES) Nr. 651/2014 (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.) un (ES) 2015/1588 (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).

(33)  Fight against trafficking of cultural goods.

(34)  Regula (ES) Nr. 377/2014 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.).

(35)  Regula (ES) Nr. 1287/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(36)  COM(2010) 487 final un COM(2014) 477 final.

(37)  OV L 347, 20.12.2013.

(38)  Regula (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(39)  Lēmums Nr. 1194/2011/ES (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).

(40)  Regula (ES) Nr. 1295/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/155


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī””

(COM(2018) 214 final)

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem”

(COM(2018) 218 final)

(2019/C 62/26)

Ziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

Eiropas Savienības Padome, 29.5.2018.

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

158/77/15

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka trauksmes cēlēju aizsardzība līdztekus tās primārajai funkcijai ir svarīgs instruments, kas palīdz uzņēmumiem labāk vērsties pret nelikumīgu un neētisku rīcību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka daži uzņēmumi ir ieviesuši procedūras, kas vērstas uz trauksmes cēlēju aizsardzību, un ka 10 dalībvalstīs no 28 jau pastāv visaptverošas sistēmas, kuru mērķis ir trauksmes cēlēju aizsardzība.

1.3.

EESK uzskata, ka direktīvas darbības joma būtu jānovērtē, balstoties uz tās īstenošanas novērtējumu, un ka darbības jomai vajadzētu būt pietiekami plašai, lai tiktu nodrošināta vispārējo interešu aizsardzība.

1.4.

EESK aicina Komisiju pārskatīt direktīvas juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī darba ņēmēju tiesības, atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pantu.

1.5.

Bijušajiem darbiniekiem, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem un 3. pantā minētajām juridiskām personām ir jābūt iespējai ziņot par pārkāpumiem un saņemt tādu pašu aizsardzību; šīs personas ir skaidri jānorāda direktīvas 2. pantā.

1.6.

EESK iesaka taisnīguma un juridiskās noteiktības labad (13. pantā) paredzēt ziņošanas procedūru divos līmeņos, kas trauksmes cēlējam paver iespēju pēc savas izvēles ziņot iekšēji vai kompetentajām iestādēm; pēc tam, ja nepieciešams, pilsoniskajai sabiedrībai / plašsaziņas līdzekļiem.

1.7.

EESK iesaka paredzēt, ka trauksmes cēlēji jebkurā ziņošanas posmā var informēt arodbiedrības pārstāvjus, kuri savukārt būtu pilnvaroti pārstāvēt trauksmes cēlējus, sniegt tiem padomus un atbalstu.

1.8.

Direktīvā būtu skaidrāk jāstimulē sociālajā dialogā notiekošas sarunas ar darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem par iekšējās ziņošanas mehānismu, kā ierosināts Eiropas Padomes 2014. gada ieteikumā un Eiropas Parlamenta 2017. gada ziņojumā.

1.9.

EESK iesaka, ka gadījumā, ja tiek atklāta tā trauksmes cēlēja identitāte, kurš iesniedzis anonīmu ziņojumu, viņam būtu jāsaņem direktīvā paredzētā aizsardzība.

1.10.

EESK iesaka 15. panta 5. punktā grozīt prima facie pierādīšanas pienākumu. Pietiek ar to, ka trauksmes cēlējs “uzrāda pierādījumus, ka ir iesniedzis ziņojumu”.

1.11.

EESK iesaka 15. panta 6. punktā neparedzēt, ka zaudējumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar (mainīgiem) valstu tiesību aktiem, bet direktīvā paredzēt zaudējumu atlīdzināšanu pilnā apmērā, nenosakot maksimālo summu, kā tas paredzēts Apvienotās Karalistes tiesību aktos.

1.12.

EESK aicina svītrot 17. panta 2. punktu, jo tas ir lieks (sodi par goda aizskaršanu vai nepatiesu apsūdzību ir paredzēti valstu tiesību aktos).

1.13.

EESK aicina Komisiju 19. pantā iekļaut skaidru aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas īstenošana nekādā veidā nemazina vēl pirms direktīvas pieņemšanas trauksmes cēlējiem paredzētās tiesības dalībvalstīs un jomās, uz kurām direktīva attiecas, ja pašlaik piemērojamās tiesības ir labvēlīgākas.

1.14.

EESK iesaka noteikt, ka publiskajām struktūrām un dalībvalstīm ir obligāti jāpublicē regulāri ziņojumi.

1.15.

EESK mudina Komisiju direktīvā paredzēt izpratnes palielināšanas kampaņas Eiropas un valstu līmenī (arī uz jauniešiem vērstas kampaņas), lai mainītu viedokli par trauksmes cēlējiem.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Nelikumīgas darbības un tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana var notikt jebkurā privātā vai publiskā sektora organizācijā. To izpausme var būt ļoti daudzveidīga, piemēram, korupcija vai krāpšana, nolaidīga profesionālā darbība, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai neuzmanība, un, ja šīs problēmas nerisina, tās var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm un iedzīvotāju labklājībai vienā vai vairākās ES dalībvalstīs.

2.2.

Spēja paredzēt, novērst vai izbeigt riska situāciju ir uzņēmumu, iedzīvotāju un darba ņēmēju interesēs (bojā gājušie vai ievainotie, tiesvedība, finansiāli zaudējumi, apdraudējums reputācijai). Ētiska ziņošana, ko Komisija ierosina aizsargāt ar šo direktīvu, ir vispārējām interesēm atbilstoša rīcība, kas dod labumu visai sabiedrībai.

2.3.

Personas, kas savas profesionālās darbības ietvaros strādā kādā organizācijā vai saistībā ar to, bieži vien ir pirmās, kas uzzina par pārkāpumiem. Tādēļ personām, kuras ziņo (attiecīgajā organizācijā vai ārējai iestādei) vai atklāj šādas darbības, proti, trauksmes cēlējiem, var būt liela nozīme minēto darbību izbeigšanā. Tomēr daudzi cilvēki nerīkojas. Saskaņā ar starptautiskajiem pētījumiem galvenie klusēšanas iemesli ir bailes no represijām, bažas, ka trauksme būs veltīga, un neziņa par amatpersonu, pie kuras vērsties. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā 2017. gadā 85 % respondentu atzina, ka darba ņēmēji ļoti reti vai reti ziņo par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, jo baidās no tiesiskām un finansiālām sekām, kā arī tādēļ, ka attieksme pret trauksmes cēlējiem ir negatīva. Dažās valstīs joprojām neizprot atšķirību starp trauksmes cēlāju, nodevēju un ziņu pienesēju. Taču trauksmes celšana ir drosmīga rīcība, pretēji ziņu pienesēju rīcībai, kas ir gļēvuma izpausme.

2.4.

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību. Starptautiskā līmenī, kā arī vairākās dalībvalstīs jau ir pieejami instrumenti. Eiropas Padome, Eiropas Parlaments, ES Padome, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas un arodbiedrības jau ir aicinājušas pieņemt ES līmeņa tiesību aktus par to trauksmes cēlēju aizsardzību, kuri rīkojas sabiedrības interesēs. Daži Eiropas uzņēmumi ir ieviesuši procedūras, kuru mērķis ir trauksmes cēlēju aizsardzība. Komisijas priekšlikuma pamatā ir konstatējums, ka pašlaik Eiropas Savienībā trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepietiekama, sadrumstalota starp dalībvalstīm un dažādās jomās atšķirīga.

2.5.

Tādēļ Komisija iesniegusi priekšlikumu direktīvai, ar ko paredz trauksmes cēlēju aizsardzību konkrētās jomās, un priekšlikumu papildinājusi ar paziņojumu, ar kuru izveido politikas satvaru ES līmenī un kurā paredzēti arī atbalsta pasākumi valstu iestādēm.

2.6.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot kopēju obligāto standartu kopumu, kas nodrošina aizsardzību pret represijām trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem šādās jomās: i) publiskais iepirkums; ii) finanšu pakalpojumi; iii) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana; iv) produktu drošība; v) transporta drošība; vi) vides aizsardzība; vii) kodoldrošums; viii) pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums; ix) dzīvnieku veselība un labturība; x) sabiedrības veselība; xi) patērētāju tiesību aizsardzība; xii) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.

2.7.

Tas attiecas arī uz ES konkurences noteikumu pārkāpumiem, noteikumu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz kaitējumu ES finanšu interesēm.

2.8.

Saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm būs jānodrošina, ka uzņēmumi, kuros ir vismaz 50 darbinieku (vai kuru gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus EUR), un publiskā sektora struktūras izveido iekšējās ziņošanas kanālus un procedūras ziņojumu pieņemšanai un to pēckontrolei. Tām būs arī jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir ārējie ziņošanas kanāli. Šajos kanālos jānodrošina identitātes un informācijas konfidencialitāte. Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no pienākuma izveidot iekšējo mehānismu (izņemot finanšu nozari vai sensitīvas nozares).

2.9.

Priekšlikumā aizliegtas tiešas vai netiešas represijas pret trauksmes cēlējiem un paredzēti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu viņu aizsardzību.

2.10.

Visbeidzot, tajā ir paredzētas efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ir vajadzīgas, lai novērstu: i) šķēršļus ziņošanai, represīvas darbības, maldinošas pret ziņojošām personām vērstas procedūras un to identitātes konfidencialitātes saglabāšanas pārkāpumus, kā arī ii) ļaunprātīgu un kaitējošu ziņošanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Patlaban tikai desmit no 28 ES dalībvalstīm jau ir pieņēmušas visaptverošus tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Eiropā šīs aizsardzības sadrumstalotība un nepilnības kaitē sabiedrības interesēm un, iespējams, kavē ziņošanu. Pārrobežu noziedzīgu nodarījumu gadījumos vai starptautiskos uzņēmumos pastrādātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos trauksmes cēlējam netiek nodrošināta līdzīga aizsardzība atbilstoši piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un judikatūrai.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē mērķi veicināt atbildīgu un brīvprātīgu ziņošanu sabiedrības interešu aizstāvības nolūkā.

3.3.

Komisija 2016. gadā (1) norādīja, ka Savienības tiesību aktu piemērošana joprojām ir izaicinājums, un tāpēc “vispārējo interešu labā lielāka uzmanība jāpievērš izpildes nodrošināšanai”. Izvirzītais mērķis ir proaktīvi, nevis reaģējoši tiesību akti, un tas ir “Savienības tiesību aktu izpildes kontroles sistēmisks elements”.

3.4.

EESK konstatē, ka direktīvas priekšlikums atbilst iepriekšējo Eiropas tiesību aktu kopumam (Eiropas Padomes, Parlamenta un Komisijas aktiem) attiecībā uz standartiem un mērķiem, it īpaši Eiropas Padomes 2014. gada 30. aprīļa ieteikumam CM/Rec(2014)7, un lielā mērā atbilst starptautiskajiem standartiem. Šis priekšlikums arī papildina esošos Savienības nozaru mehānismus (finanšu pakalpojumu, transporta un vides jomā) un Savienības politiku (attiecībā uz cīņu pret korupciju, ilgtspējīgu finansēšanu un taisnīgāku nodokļu politiku).

3.5.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu materiālā piemērošanas joma aprobežojas ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (nelikumīgām darbībām un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu) un konkrētām jomām, kurās:

1)

pastāv vajadzība stiprināt tiesību aktu izpildi;

2)

galvenā problēma ir ļoti nepietiekama ziņošana par pārkāpumiem;

3)

pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

3.6.

Tomēr EESK uzskata, ka ir jāprecizē saikne starp ES tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, jo tas var izraisīt domstarpības un grūtības direktīvā nostiprināto principu piemērošanā.

3.7.

EESK uzsver direktīvas pozitīvo aspektu, jo tā mudina valstis ieviest “plašus un saskaņotus” (visaptverošus) valsts tiesību aktus, kas balstīti uz Eiropas Padomes ieteikuma principiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru. Tajā pašā laikā svarīgi būtu nodrošināt, ka tās dalībvalstu izveidotās sistēmas, kas respektē direktīvas principus, darbojas bez traucējumiem.

3.8.

Pozitīvi vērtējama arī norāde uz labvēlīgāku noteikumu pieņemšanu dalībvalstīs. Tomēr EESK uzskata, ka direktīvai ir jāpievieno aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula, jo direktīva nedrīkst būt par iemeslu, lai atceltu vai vājinātu valstu noteikumus, ja tie ir labvēlīgāki.

3.9.

Visbeidzot, EESK iesaka direktīvu izvērtēt, ņemot vērā faktus, kas varētu būt pieejami nākotnē, un balstoties uz direktīvas īstenošanas novērtējumu. Tā uzskata, ka ir lietderīgi norādīt uz direktīvas materiālās piemērošanas jomas iespējamo paplašināšanu nākotnē, ņemot vērā šādu novērtējumu.

3.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka direktīvas īstenošanai dalībvalstīs ir svarīga nozīme, lai paaugstinātu demokrātijas funkcionēšanas efektivitāti un tādā veidā sekmētu pašreizējo vai turpmāko problēmu risināšanu un lai stiprinātu tiesiskumu, brīvības un godīgumu sabiedrībā, jo brīvība teikt taisnību (vai parrêsia) tiek uzskatīta par vienu no demokrātijas pamatelementiem.

3.11.

EESK atbalsta ieceri izveidot Eiropas Ziņošanas aģentūru vai Eiropas ombudu, kas būtu atbildīgs par valstu ziņošanas iestāžu koordināciju un ziņošanas tālruņa līniju uzraudzību.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata par nepieņemamu, ka nav bijis iespējams direktīvas priekšlikumu apspriest ar sociālajiem partneriem, kā tas paredzēts LESD 154. pantā. Komisija turpmāk nedrīkst šādi rīkoties.

4.2.

Komiteja iesaka attiecināt direktīvu arī uz sociālo jomu, pievienojot LESD 153. pantu direktīvas 16 atsaucēm uz tiesību aktiem. EESK uzsver, ka 1. pantā (materiālā piemērošanas joma) par tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem trauksmes cēlēji var ziņot, nav paredzēta darba ņēmēju aizsardzība. Priekšlikumā nav minēta diskriminācija, uzmākšanās, vardarbība darbavietā utt. Tāpēc komiteja iesaka iekļaut šos jautājumus direktīvā.

5.   Personas, uz kurām direktīva attiecas

5.1.

EESK atzīmē, ka personu loks, uz ko attiecas direktīva, ir ļoti plašs, proti, tie ir visi publiskā un privātā sektora darba ņēmēji, kuri savā profesionālajā vidē ir ieguvuši informāciju. Darba ņēmēja jēdziens ir plašs – tie ir visi atkarīgie darba ņēmēji LESD 45. panta nozīmē un neatkarīgie LESD 49. panta nozīmē, kā arī visi brīvprātīgie, neapmaksātie praktikanti, konsultanti, piegādātāji, apakšuzņēmēji, akcionāri un valdes locekļi. Ar šo direktīvu būtu jāmazina reputācijas kaitējuma risks, ar ko uzņēmumi varētu saskarties.

5.2.

Bijušajiem darbiniekiem, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem un 3. pantā minētajām juridiskām personām ir jāsaņem tāda paša aizsardzība, ja viņi ziņojuši par pārkāpumiem; šīs personas ir skaidri jānorāda direktīvas 2. pantā.

5.3.

EESK norāda, ka ES ierēdņiem būtu jāpiemēro tāda pati aizsardzība kā dalībvalstu darba ņēmējiem.

6.   Ziņošanas procedūras

6.1.

Saistībā ar iekšējās ziņošanas mehānismu izveidi EESK iesaka aktīvi iesaistīt šo mehānismu izstrādē un ieviešanā darba ņēmējus un arodbiedrību pārstāvjus.

6.2.

EESK uzskata, ka pakāpeniskas ziņošanas princips (iekšējā ziņošana, vēršanās kompetentajās iestādēs, vēršanās pie sabiedrības) atbilst atbildīgas ziņošanas principam. Tomēr EESK uzskata, ka trauksmes cēlējam jādod līdzvērtīga iespēja izvēlēties piekļuvi iekšējam mehānismam vai kompetentajām iestādēm, un tādēļ taisnīguma un tiesiskās noteiktības labad iesaka izmantot nevis trīspakāpju, bet gan divpakāpju procedūru. No vienas puses, starptautiskie pētījumi pat valstīs, kas ir atbrīvotas no iekšējā mehānisma izveides pienākuma (Apvienotā Karaliste un Īrija), liecina, ka darbinieks lojalitātes apsvērumu dēļ vispirms izmanto iekšējo mehānismu; tādēļ nav liela riska, ka iekšējais mehānisms tiks masveidīgi apiets. Turklāt iekšējā mehānisma izveides pienākuma gadījumā ir grūti paredzēt visas nepieciešamās atkāpes. No otras puses, valstu tiesību akti paredz iespēju tiešā veidā vērsties iestādēs (piemēram, attiecībā uz smagiem noziegumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem). Visbeidzot, šis pienākums attiecas tikai uz algotiem darbiniekiem, bet pārējie darba ņēmēji ir no tā atbrīvoti. Tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips un rodas juridiska nenoteiktība.

6.3.

EESK uzskata, ka darbavietā trauksmes cēlējam ir jānodrošina iespēja vērsties pie arodbiedrību pārstāvjiem un tikt pārstāvētam jebkurā ziņošanas procesa posmā. Arodbiedrību pārstāvjiem, atrodoties darba ņēmēju tuvumā, var būt svarīga nozīme, lai sniegtu padomus un nodrošinātu aizsardzību.

6.4.

EESK iesaka noteikt, ka kontroles garantijas, kas paredzētas ārējai ziņošanai, piemēro arī iekšējai ziņošanai: ziņojuma saņemšanas apstiprināšana un informēšana par paziņotās informācijas apstrādi.

6.5.

Pētījumi liecina, ka neaizsargātākās personas vai tās, kuru rīcībā ir informācija, kas var radīt apdraudējumu viņu dzīvībai vai ģimenei, ir spiestas saglabāt anonimitāti. Ja tiek atklāta trauksmes cēlēja, kurš ir iesniedzis anonīmu ziņojumu, identitāte, EESK uzskata, ka viņam jāsaņem direktīvā paredzētā aizsardzība. Visbeidzot, tas, ka informācija paziņota anonīmi, nedrīkst būt attaisnojums ziņojuma ignorēšanai.

7.   Trauksmes cēlēju aizsardzība – pierādīšanas pienākums un zaudējumu atlīdzināšana

7.1.

Saskaņā ar direktīvas priekšlikumu trauksmes cēlējam, kurš cieš no represijām, ir prima facie jāpierāda, ka šīs represijas ir viņa iesniegtā ziņojuma sekas (divkārša pārbaude), lai varētu izmantot pierādīšanas pienākumu. Taču saskaņā ar pierādīšanas pienākuma pārnešanas principu (skatīt direktīvu par diskrimināciju) darba devējam ir jāpierāda, ka represiju pasākumi nav iesniegtā ziņojuma sekas.

7.2.

Direktīvā ir jāprecizē koriģējošie pasākumi aizsardzībai pret represijām (15. panta 6. punkts), neatstājot tos valstu tiesiskā regulējuma ziņā, jo ir zināms, ka valstīs tas ir atšķirīgs vai tā nav vispār. Lai trauksmes cēlējus varētu efektīvi aizsargāt no jebkāda veida tiešiem vai netiešiem sodiem, direktīvā ir jāparedz pienākums pilnībā kompensēt visus zaudējumus bez maksimālā ierobežojuma (tostarp zaudētos pensijas gadus atlaišanas gadījumā), kā tas paredzēts 1998. gada Public Interest Disclosure Act.

8.   Sodi

8.1.

EESK uzskata, ka direktīvas mērķis ir atvieglot ziņošanu un aizsargāt ziņotājus. Tādēļ ir jāsvītro 17. panta 2. punkts, kurā atbildīga ziņošana nav nošķirta no neslavas celšanas vai apmelojoša ziņojuma – pārkāpumiem, kuri jau ir paredzēti valstu tiesību aktos.

9.   Labvēlīgākā klauzula un aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula

9.1.

EESK atzinīgi vērtē direktīvā paredzēto iespēju dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, kas ir labvēlīgāki attiecībā uz trauksmes cēlēja tiesībām. Tomēr, lai saglabātu dažās valstīs pieņemtos labvēlīgākos tiesību aktus vai noteikumus, direktīvā ir jāiekļauj skaidra klauzula par aizsardzības līmeņa nepazemināšanu.

10.   Ziņošana, novērtēšana un pārskatīšana

10.1.

Būtu jāparedz, ka direktīvas īstenošanas pārskatīšana ir obligāta un publiskajām struktūrām un dalībvalstīm katru gadu jāpublicē ziņojumi (anonīmi statistikas dati), lai varētu sagatavot 2027. gadā paredzēto Komisijas ziņojumu un informēt sabiedrību.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.


PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs.

3.11. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu:

3.11.

EESK iesaka, ka pilnīgāk jācenšas novērst lejupvērsts risks, ar ko saskaras sabiedrība un privāti uzņēmumi un kas saistīts ar sensitīvas informācijas nepiemērotu izmantošanu vai nelikumīgu izpaušanu. Jānodrošina, ka ļaunprātīgas rīcības gadījumā uzņēmumu un organizāciju reputācija tiek pietiekami aizsargāta.

Pamatojums

Jebkuras organizācijas reputācija ir būtisks faktors visām ieinteresētajām personām, it īpaši darbiniekiem.

Balsojuma rezultāts

Par

84

Pret

130

Atturas

15

4.1. punkts

Svītrot:

4.1.

EESK uzskata par nepieņemamu, ka nav bijis iespējams direktīvas priekšlikumu apspriest ar sociālajiem partneriem, kā tas paredzēts LESD 154. pantā. Komisija nedrīkst to atkārtot.

Pamatojums

Tā kā priekšlikums nav balstīts uz LESD 153. pantu, apspriešanās ar sociālajiem partneriem nav nepieciešama.

Balsojuma rezultāts

Par

79

Pret

133

Atturas

18

4.2. punkts

Grozīt šādi:

4.2.

Komiteja atzīst, ka šīs direktīvas juridiskais pamats ir pietiekami plašs, lai ziņotājiem nodrošinātu atbilstīgu aizsardzību. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, EESK aicina precizēt juridisko pamatu, kas piemērojams darba ņēmēju tiesībām. iesaka attiecināt direktīvu arī uz sociālo jomu, pievienojot LESD 153. pantu direktīvas 16 atsaucēm uz tiesību aktiem. EESK uzsver, ka 1. pantā (materiālā piemērošanas joma) par tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem trauksmes cēlēji var ziņot, nav paredzēta darba ņēmēju aizsardzība. Priekšlikumā nav minēta diskriminācija, uzmākšanās, vardarbība darbavietā utt. Tāpēc komiteja iesaka iekļaut šos jautājumus direktīvā. Darbības joma attiecībā uz personām

Pamatojums

Tā kā pastāv atšķirīgi viedokļi par šīs direktīvas juridisko pamatu, Komisijai šis jautājums, kas saistīts ar darba ņēmēju tiesībām (LESD 153. pants), ir jāprecizē.

Balsojuma rezultāts

Par

82

Pret

139

Atturas

14

6.2. punkts

Grozīt šādi:

6.2.

EESK uzskata, ka pakāpeniskas ziņošanas princips (iekšējā ziņošana, vēršanās kompetentajās iestādēs, vēršanās pie sabiedrības) atbilst atbildīgas ziņošanas principam, jo īpaši, ja vēlas ātri un efektīvi atklāt un apturēt pārkāpumus izcelsmes vietā, tādējādi mazinot iekšējos vai ārējos riskus. Tomēr EESK uzskata, ka trauksmes cēlējam jādod līdzvērtīga iespēja izvēlēties piekļuvi iekšējam mehānismam vai kompetentajām iestādēm, un tādēļ taisnīguma un tiesiskās noteiktības labad iesaka izmantot nevis trīspakāpju, bet gan divpakāpju procedūru. No vienas puses, starptautiskie pētījumi pat valstīs, kas ir atbrīvotas no iekšējā mehānisma izveides pienākuma (Apvienotā Karaliste un Īrija), liecina, ka darbinieks lojalitātes apsvērumu dēļ vispirms izmanto iekšējo mehānismu; tādēļ nav liela riska, ka iekšējais mehānisms tiks masveidīgi apiets. Turklāt iekšējā mehānisma izveides pienākuma gadījumā ir grūti paredzēt visas nepieciešamās atkāpes. No otras puses, valstu tiesību akti paredz iespēju tiešā veidā vērsties iestādēs (piemēram, attiecībā uz smagiem noziegumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem). Visbeidzot, šis pienākums attiecas tikai uz algotiem darbiniekiem, bet pārējie darba ņēmēji ir no tā atbrīvoti. Tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips un rodas juridiska nenoteiktība.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai uzņēmumam būtu iespēja pirms ziņošanas sabiedrībai pirmām kārtām atrisināt šo jautājumu iekšēji. Divu līmeņu ziņošanas procedūra atvieglo pārkāpumu ātru un efektīvu atklāšanu un apturēšanu to izcelsmes vietā.

Balsojuma rezultāts

Par

78

Pret

145

Atturas

11

7.2. punkts

Grozīt šādi:

7.2.

Direktīvā ir jāprecizē precizēti koriģējošie pasākumi aizsardzībai pret represijām (15. panta 6. punkts), un tie ir atstāti neatstājot tos valsts tiesiskā regulējuma ziņā, jo ir zināms, ka valstīs tas ir atšķirīgs vai tā nav vispār. Lai efektīvi aizsargātu trauksmes cēlējus no jebkāda veida tiešiem vai netiešiem sodiem, direktīvas īstenošana būtu rūpīgi jāuzrauga un jāizvērtē attiecībā uz valstu tiesiskā regulējuma efektivitāti. direktīvā ir jāparedz pienākums pilnībā kompensēt visus zaudējumus bez maksimālā ierobežojuma (tostarp zaudētos pensijas gadus atlaišanas gadījumā), kā tas paredzēts 1998. gada Public Interest Disclosure Act.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka sankciju un kompensācijas sistēmas, kuru pamatā ir valstu tiesiskais regulējums, atbilst direktīvas galvenajiem mērķiem attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu principus. Tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāuzrauga saistībā ar direktīvas īstenošanu.

Balsojuma rezultāts

Par

82

Pret

144

Atturas

10

8.1. punkts

Grozīt šādi:

8.1.

EESK uzskata, ka direktīvas mērķis ir atvieglot un aizsargāt ziņošanu. Tādēļ ir jāskaidro jāsvītro 17. panta 2. punkts, jo kurā atbildīga ziņošana varētu tikt sajaukta nav nošķirta no ar neslavas celšanas celšanu vai apmelojoša ziņojuma apmelojošu ziņojumu – pārkāpumiem, kuri jau ir paredzēti valstu tiesību aktos.

Pamatojums

Ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām ir jāvēršas pret apmelojošas, maldinošas vai nepamatotas ziņošanas sekām, bet šo sankciju tvērums dalībvalstīs ir rūpīgi jāprecizē.

Balsojuma rezultāts

Par

87

Pret

147

Atturas

6

1.4. punkts

Grozīt šādi:

1.4.

EESK aicina Komisiju pārskatīt uzskata, ka direktīvas juridiskais pamats ir pietiekami plašs, lai nodrošinātu trauksmes cēlēju adekvātu aizsardzību. juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī darba ņēmēju tiesības, atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pantu. Juridiskās noteiktības labad EESK tomēr aicina precizēt darba ņēmēju tiesībām piemērojamo juridisko pamatu.

Pamatojums

Līguma panti, ko Eiropas Komisija noteikusi par juridisko pamatu, var pilnībā garantēt Savienības tiesību aktu izpildes veicināšanu, ieviešot jaunus noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību, lai stiprinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību un Savienības politikas pareizu īstenošanu, un tajā pašā laikā nodrošināt konsekventas augstas prasības trauksmes cēlēju aizsardzībai Savienības nozaru instrumentos, ja attiecīgie noteikumi jau pastāv. Lai izvairītos no pārpratumiem par juridisko pamatu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, tomēr ir vajadzīgi daži precizējumi.

Balsojuma rezultāts

Par

84

Pret

133

Atturas

6

1.4. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu pēc pašreizējā 1.4 punkta:

EESK ir pārliecināta, ka tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai būtu jāizstrādā tādā veidā, kas ļautu nošķirt informāciju, kuru drīkst atklāt tikai uzņēmuma iekšienē, un informāciju, ko var atklāt iestādēm vai pat plašai sabiedrībai. Tas ir īpaši svarīgi, ja runa ir par komercnoslēpumiem.

Pamatojums

Priekšlikumā būtu skaidri jānorāda, ka informācija, kas satur komercnoslēpumus, trauksmes cēlējiem vienmēr ir jāpaziņo uzņēmuma iekšienē, jo, tiklīdz šī informācija tiek publiskota, uzņēmumam nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks.

Balsojuma rezultāts

Par

89

Pret

149

Atturas

7

1.6. punkts

Grozīt šādi:

1.6

EESK iesaka taisnīguma un juridiskās noteiktības labad paredzēt (13. pantā) ziņošanas procedūru divos līmeņos, kas ļauj trauksmes cēlējam vispirms ziņot iekšēji nolūkā ātri un efektīvi apzināt un apturēt pārkāpumus vai kompetentajām iestādēm; pēc tam, ja nepieciešams, kompetentajām publiskajām iestādēm un, ja tam ir pamatojums, pilsoniskajai sabiedrībai / medijiem.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai uzņēmumam būtu iespēja pirms ziņošanas sabiedrībai pirmām kārtām atrisināt šo jautājumu iekšēji. Divu līmeņu ziņošanas procedūra atvieglo pārkāpumu ātru un efektīvu atklāšanu un apturēšanu to izcelsmes vietā.

Balsojuma rezultāts

Par

89

Pret

144

Atturas

8

1.10. punkts

Svītrot:

1.10.

EESK iesaka 15. panta 5. punktā grozīt prima facie pierādīšanas pienākumu. Pietiek ar to, ka trauksmes cēlējs “uzrāda pierādījumus, ka ir iesniedzis ziņojumu”.

Pamatojums

Šis ieteikums nav balstīts uz atzinuma projekta tekstu (7.1.). Tā kā to iespējams apstrīdēt, pierādīšanas pienākuma pārnešanas princips tekstā ir iekļauts neitrālā veidā.

Balsojuma rezultāts

Par

93

Pret

148

Atturas

7

1.11. punkts

Grozīt šādi:

1.11.

Lai trauksmes cēlējus efektīvi aizsargātu no jebkāda veida tieša vai netieša soda, direktīvas īstenošana būtu rūpīgi jāuzrauga un jānovērtē attiecībā uz valstu tiesisko regulējumu efektivitāti. EESK iesaka 15. panta 6. punktā nevis paredzēt, ka zaudējumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar (mainīgiem) valsts tiesību aktiem, bet noteikt direktīvā zaudējumu atlīdzināšanu pilnā apmērā, nenosakot maksimālo summu, kā tas paredzēts Apvienotās Karalistes tiesību aktos.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka sankciju un kompensācijas sistēmas, kuru pamatā ir valstu tiesiskais regulējums, atbilst direktīvas galvenajiem mērķiem attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu principus. Tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāuzrauga saistībā ar direktīvas īstenošanu.

Balsojuma rezultāts

Par

95

Pret

143

Atturas

9

1.12. punkts

Grozīt šādi:

1.12.

EESK aicina svītrot precizēt 17. panta 2. punktu, jo tas ir lieks (sodi par varētu radīt sajukumu starp atbildīgu ziņošanu un goda aizskaršanu vai nepatiesu apsūdzību ir paredzēti valsts tiesību aktos).

Pamatojums

Skatīt 8.1. punktu.

Balsojuma rezultāts

Par

96

Pret

147

Atturas

7


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/165


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)”

(COM(2018) 382 final – 2018/0206 (COD))

(2019/C 62/27)

Ziņotājs:

Krzysztof BALON

Līdzziņotāja:

Cinzia DEL RIO

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Eiropas Savienības Padome, 19.6.2018.

Juridiskais pamats

LESD 46. panta d) punkts, 149. pants, 153. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 164. pants, 168. panta 5. punkts, 175. panta 3. punkts un 349. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

183/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kura mērķis ir uzlabot ES instrumentu saskaņotību un to radīto sinerģiju, apvienot dažus ES fondus un vienkāršot noteiktas procedūras. EESK norāda uz dažiem kritiski vērtējamiem priekšlikuma aspektiem, taču aicina vēl pirms nākamajā gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemt ātru, atbildīgu un līdzsvarotu lēmumu par priekšlikumu.

1.2.

Lai saglabātu konkurētspēju pasaules ekonomikā, nodrošinātu gan kvalitatīvu nodarbinātību un kvalitatīvu, visiem piekļūstamu un izmaksu ziņā pieejamu izglītību un apmācību, gan vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālo iekļautību un aktīvu līdzdalību sabiedrībā, Eiropai ir jāīsteno pārdomāts ekonomikas, ieguldījumu un sociālās politikas pasākumu kopums. Vajadzīgs ES budžets, ar ko var risināt tādas būtiskas problēmas kā jauniešu bezdarbs, prasmju neatbilstība, ilgtermiņa bezdarbs, strauji mainīgais darba tirgus un jaunu nodarbinātības veidu ietekme uz cilvēkiem, proti, problēmas, kuras izraisa marginalizētu grupu jaunu sociālo atstumtību un pastāvīgi augstu nabadzības līmeni dažās valstīs. Turklāt digitalizācija rada jaunas problēmas, kuru dēļ ir vajadzīgas novatoriskas pieejas ES finansējumam (1).

1.3.

EESK ļoti kritiski vērtē priekšlikumu, jo tas paredz samazināt ES kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Īpaši jāatzīmē, ka ESF+ faktiskais samazinājums ir 6 %. Turklāt EESK nepiekrīt tam, ka vairs netiek paredzēta Kohēzijas politikas finansējuma minimālā daļa (pašlaik 23,1 %), kas jāatvēl ESF+. Tā kā ESF+ ir galvenais finansēšanas instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, EESK aicina 30 % no visiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas līdzekļiem piešķirt ESF+ un 30 % no šim fondam atvēlētajiem līdzekļiem paredzēt sociālās iekļautības pasākumiem.

1.4.

Dažādu fondu un programmu apvienošana jaunā ESF+ “paspārnē” būtu jāveic piesardzīgi, ņemot vērā iespējamo to efektivitātes un lietderības pieaugumu salīdzinājumā ar citām īstenošanas sistēmām. EESK aicina Komisiju vēl vairāk vienkāršot ESF+ noteikumus gan attiecībā uz vadošajām iestādēm, gan uz saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot projektu atbilstību ES vērtībām. Nākamajā finanšu periodā būtu jāturpina visām dalībvalstīm piemērot veicinošo nosacījumu par aktīvo iekļaušanu. Saskaņā ar šo nosacījumu dalībvalstīm, lai tās varētu pretendēt uz ESF+ finansējumu, ir jāizstrādā valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

1.5.

ESF+ būtu jāizmanto atbilstīgi Pamattiesību hartai, ANO Bērna tiesību konvencijai (UNCRC) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) noteikumu ievērošana ir jāuzskata par veicinošu nosacījumu, un partnerības nolīgumi un darbības programmas būtu jāpārskata un jāpiemēro sankcijas, ja tajās netiek pilnībā respektēti minētajā rīcības kodeksā noteiktie pienākumi.

1.6.

Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto vietējā, valstu un Eiropas līmeņa sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze un spējas, iesaistot tās līdztekus pakalpojumu lietotājiem un atbilstīgi šo organizāciju dažādajiem uzdevumiem ES finansējuma plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas pasākumos. Sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nozīmīgi partneri Eiropas demokrātiskā projekta īstenošanā. Saistībā ar ESF+ tas nozīmē, ka publiskajām iestādēm vajadzētu atvieglot to piekļuvi pieejamiem finanšu līdzekļiem. EESK atbalsta regulas 40. panta 2. punktā paredzēto ESF+ komitejas sastāva pārskatīšanu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) principiem.

1.7.

Pienācīga daļa no pieejamajiem finanšu līdzekļiem būtu jāparedz gan projektiem, kurus virza mazas vietējās organizācijas, gan arī atkārtotai dotēšanai, lai atbalstītu vietējā līmenī aktīvo organizāciju darbību. Būtu jāuzskata, ka iemaksas natūrā ir līdzvērtīgas finanšu iemaksām.

1.8.

Starpvalstu aspekts (vai pārrobežu pasākumi) būtu parasti jāparedz visu dalībvalstu darbības programmās. Tas ir jādara, lai dažādo dalībvalstu iedzīvotājos stiprinātu Eiropas identitātes izjūtu.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi paredzēt ievērojamu finansējumu galvenajām rīcības jomām, kas saistītas ar Eiropas un tās iedzīvotāju nākotni. Šīs jomas varētu būt: kvalitatīva jauniešu nodarbinātību, dzimumu līdztiesības iniciatīvas, neaizsargāto grupu iekļaušana un nodarbinātība, mūžizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana strauji mainīgajā, digitalizētajā darba tirgū, vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana, kā arī publiskās pārvaldes un sociālo partneru – ar īpašu pieeju sociālā dialoga stiprināšanai un kopīgu pasākumu īstenošanai – un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, tostarp to iesaistīšana fonda vadībā, lai nodrošinātu labāku pārvaldību.

1.10.

Tā kā pieaug sociālās ekonomikas nozīme ES sociālajā dimensijā, EESK arī uzskata, ka būtu jāizvirza īpašs, konkrēts ESF+ mērķis atbalstīt darbības sociālās ekonomikas jomā.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt jaunus rādītājus finansējuma piešķiršanai. Tomēr pašreizējā sistēma joprojām ir balstīta galvenokārt uz tādu rādītāju kā iekšzemes kopprodukts (IKP). EESK arī uzskata, ka ir jāuzlabo ESF+ un Eiropas pusgadā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu saskanība. EESK pauž bažas par to, ka varētu tikt piemēroti stingri nosacījumi. Tādēļ tā uzsver, ka par šādu saikni būtu jāvienojas valstu un Eiropas iestāžu sarunās, visaptveroši un aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.12.

Būtu jāuzskata, ka sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir līdztiesīgi uzraudzības komiteju dalībnieki, kam ir balsstiesības un kas var uzņemties noteiktas vadības funkcijas. Uzraudzības procesā būtu jānovērtē arī sociālās iekļautības pasākumu rezultāti, nevis jāaprobežojas tikai ar kvantitatīvo rādītāju kopuma piemērošanu.

1.13.

EESK uzsver, Eiropas Sociālajam fondam Plus ir noteikti jāpaliek ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas darbības jomā.

1.14.

EESK neatbalsta priekšlikumā paredzēto Eiropas līdzfinansējuma likmes samazināšanu Eiropas Sociālajam fondam Plus. Šāda samazinājuma segšanu nekādā gadījumā nedrīkst uzvelt projektu virzītājiem.

2.   Ievads: Komisijas priekšlikumi par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2020. gadam un pašreizējais sociālais stāvoklis Eiropas Savienībā

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā publicēja paziņojumu par saviem priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un 2018. gada 29.–31. maijā un 1. jūnijā tika publicētas regulas par DFS un Eiropas Sociālo fondu Plus.

2.2.

Kā to pieprasīja Eiropas Parlaments, ES budžets būtu jāpalielina līdz 1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (priekšlikums paredz pieaugumu 1,08 % apmērā), un būtu jāreformē pašu resursu sistēma, lai varētu stabilizēt jaunu pasākumu finansēšanu un risināt jaunās iekšējās problēmas. Vienīgi lielāks budžets var sniegt ES iespēju, pat pēc Brexit, pildīt savu apņemšanos sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas Eiropas līmenī nosaka jaunas sociālās un nodarbinātības politikas mērķus un principus, un veicināt gan kvalitatīvu nodarbinātību un iespēju vienlīdzību, gan kvalitatīvu un visiem piekļūstamu un izmaksu ziņā pieejamu izglītību un apmācību, lai varētu reaģēt uz straujām pārmaiņām darba tirgū un nodrošināt taisnīgus darba apstākļus, kā arī plašāku sociālo integrāciju un aizsardzību, tādā veidā paverot iespēju aktīvi iesaistīties visiem sabiedrības locekļiem.

2.3.

Eiropai jāsaglabā konkurētspēja pasaules ekonomikā un jānodrošina augsti nodarbinātības un sociālie standarti. EESK aicina vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemt ātru, atbildīgu un līdzsvarotu lēmumu par priekšlikumiem, kas attiecas uz DFS un EFS+.

2.4.

Pašlaik Savienība saskaras ar jaunām problēmām, kas saistītas ar nepieciešamību pārvarēt ilgstošu ekonomiskās un sociālās krīzes periodu, un tai ir jārisina tādi jautājumi kā strauji mainīgā darba tirgus un ar to saistīto jauno nodarbinātības veidu ietekme, prasmju trūkums, zema darbaspēka mobilitāte, aktīvas darba tirgus politikas pasākumu un izglītības un apmācības sistēmu nepietiekamā rezultativitāte, kā arī marginalizēto grupu, tostarp romu un migrantu, “jauna” sociālā atstumtība.

2.5.

Eiropas Savienībā joprojām saglabājas augsts jauniešu bezdarba līmenis. Turklāt jānorāda, ka arvien vairāk tiek izmantoti nestandarta darba līgumi (atkal jāatzīmē, ka tas īpaši skar jauniešus) un joprojām liels ir to jauniešu skaits, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET). Vairākos EESK atzinumos norādīts uz nodrošināto prasmju un darba devēju vajadzību neatbilstību. Tādēļ šodien svarīgākais uzdevums ir veicināt kvalitatīvu nodarbinātību un noteikt jauniešu nodarbinātību par prioritāti. Tomēr dažās dalībvalstīs citu grupu, piemēram, sieviešu, gados vecāku cilvēku un migrantu bezdarbs ievērojami pieaug un tādēļ ir vajadzīgi konkrēti risinājumi.

2.6.

Jaunu tehnoloģiju ieviešana, digitalizācija un mākslīgais intelekts būtiski ietekmē nodarbinātību – kvalitatīva pamatizglītība, augsta līmeņa un efektīva apmācība, mūžizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana, kā arī ES tautsaimniecību mainīgo vajadzību saskaņošana ar mērķtiecīgām prasmēm un kompetencēm būs instrumenti, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas labāk izmantotu turpmākās darba iespējas un stiprinātu uzņēmumu konkurētspēju (2). Šādi instrumenti ir jāpapildina ar pārdomātiem ekonomikas, ieguldījumu un sociālās politikas pasākumiem, kas nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu, uz inovāciju balstītu izaugsmi.

2.7.

Cits svarīgs aspekts ir iedzīvotāju nabadzības līmenis – 118 miljoni ES iedzīvotāju (jeb 23,7 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita) joprojām dzīvo nabadzībā un sociālās atstumtības apstākļos vai ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (3). Vienlaikus dažās valstīs joprojām saglabājas augsts nodarbinātu personu nabadzības līmenis, ko papildina ievērojams nepietiekamas nodarbinātības pieaugums (4).

3.   Ierosinātās regulas par Eiropas Sociālo fondu Plus galvenie aspekti

3.1.

Lai uzlabotu saskaņotību un sinerģiju starp papildinošiem ES instrumentiem, palielinātu elastību, ļautu fondiem labāk reaģēt uz problēmām un vienkāršotu fondu plānošanu un pārvaldību, jaunajā Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) tiek apvienoti šādi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas fondi un programmas:

Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva,

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD),

Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un

Savienības rīcības programma veselības jomā (Veselības programma).

3.2.

Kopējais budžets, kas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam piešķirts ESF+, ir 101 miljards EUR (pašreizējās cenās), no kuriem 100 miljardi EUR paredzēti dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai (iepriekšējais ESF un iepriekšējais FEAD). Tiešā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finansējums ir 1 174 miljoni EUR pašreizējās cenās, no kuriem 761 miljons EUR paredzēts Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai, bet 413 miljoni EUR – Veselības sadaļai. ESF+ ietver arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, saskaņā ar kuru 10 % no finanšu piešķīruma ir paredzēti jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Vismaz 25 % no valstu ESF+ finanšu līdzekļiem tiks novirzīti sociālās iekļautības veicināšanai un nabadzības apkarošanai. Turklāt dalībvalstīm vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem būs jāpiešķir pasākumiem vistrūcīgāko personu atbalstam.

3.3.

Lai vienkāršotu ESF+ darbību, samazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un koncentrētos uz rezultātu sasniegšanu, Kopīgo noteikumu regulā ir ieviesti vairāki noteikumi. ESF+ regula paredz arī materiālās nenodrošinātības mazināšanas pasākumus, tādā veidā ņemot vērā ieinteresēto personu lūgumu šāda veida palīdzībai piemērot mazāk stingras prasības un vienkāršojot datu vākšanas, uzraudzības un ziņošanas prasības.

4.   Vispārīgas piezīmes par ierosināto regulu

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ESF+, it īpaši:

tā saskaņošanu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

tā pamatnostādnes kvalitatīvu rezultātu sasniegšanai, izmantojot uzlabotus rādītājus,

vienkāršošanas un lielāka elastīguma nepieciešamības atzīšanu,

koncentrēšanos uz trim politikas jomām: nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļautību,

prioritātes “inovatīvas darbības” ieviešanu ar mērķi atbalstīt sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tādējādi stiprinot augšupējas pieejas, kas balstītas uz partnerattiecībām,

tā konsekvenci un savietojamību ar citām finansēšanas programmām, piemēram, Erasmus (5) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) saskaņā ar DFS politikas sadaļu “Ieguldījumi cilvēkos”,

faktu, ka tas apvieno atsevišķos fondus un programmas, lai uzlabotu cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību, bezdarbu un nepietiekamu nodarbinātību Eiropas Savienībā.

4.2.

EESK kritiski vērtē to, ka ierosinātais nākamās DFS kopējais līdzekļu apmērs ir aptuveni 1,1 triljons EUR, kas reāli ir mazāks nekā pašreizējā DFS paredzētais. EESK arī ļoti kritiski vērtē ierosināto ES kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu, kas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā sasniedz aptuveni 7 %. Tieši Eiropas Sociālajam fondam Plus priekšlikums paredz atvēlēt 27 % no visiem kohēzijas politikai piešķirtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ESF+ faktiski tiks atvēlēts par 6 % mazāk līdzekļu. EESK arī nepiekrīt ESF+ atvēlamo kohēzijas politikas līdzekļu minimālās daļas (pašreiz noteikta 23,1 % apmērā) samazināšanai. Tā kā ESF+ ir galvenais finansēšanas instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, EESK arī aicina piešķirt ESF+ 30 % no finanšu līdzekļiem, kas paredzēti ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas īstenošanai, un iesaka 30 % no ESF+ finanšu līdzekļiem novirzīt sociālās iekļautības pasākumiem. EESK neatbalsta priekšlikumā paredzēto Eiropas līdzfinansējuma likmes samazināšanu Eiropas Sociālajam fondam Plus. Šāda samazinājuma segšanu nekādā gadījumā nedrīkst uzvelt projektu virzītājiem.

4.3.

Šajā kontekstā EESK stingri uzsver, ka finansējums gan ES, gan valstu līmenī jāizmanto šādiem mērķiem:

risināt ar dzīves kvalitāti un darba un privātās dzīves līdzsvaru saistītas problēmas,

ieguldīt līdzekļus iekļaujošā un augstas kvalitātes izglītībā un apmācībā, kam vajadzētu būt visiem piekļūstamai un izmaksu ziņā pieejamai un orientētai uz pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām,

mazināt bezdarbu – it īpaši ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu – un nepietiekamu nodarbinātību, kā arī paplašināt apmācības iespējas un nodrošināt taisnīgus darba apstākļus jaunos (nestandarta) nodarbinātības veidos nodarbinātiem darba ņēmējiem;

risināt demogrāfiskās problēmas un nodrošināt atbilstīgu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību dzīves cikla laikā visiem iedzīvotājiem,

veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju un uzlabot viņiem vajadzīgo pieejamību,

novatorisku risinājumu izstrādāšana, pārbaudīšana, novērtēšana un izvēršana, kā arī augšupēju pieeju un tādu sociālās politikas eksperimentu stiprināšana, kas balstās uz partnerattiecībām, kurās iesaistītas publiskās pārvaldes iestādes, privātais sektors, sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

veicināt vienlīdzīgas iespējas un apkarot visus diskriminācijas veidus,

uzlabot sociāli atstumto grupu, tostarp bezpajumtnieku nodarbināmību un sociāli ekonomisko integrāciju,

atbalstīt migrantu integrāciju,

nodrošināt individuālu ģimenē un dzīvesvietā sniegtu atbalstu, uzlabojot piekļuvi pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpei un mājokļiem,

veicināt sociālo partneru kopīgu rīcību,

atbalstīt pārvaldes/iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu.

4.4.

Tā kā ES struktūrfondi ir galvenie virzītājspēki centienos veidot konkurētspējīgāku, saskaņotāku, elastīgāku un sociāli atbildīgāku Eiropu, dalībvalstīm ir īpaša atbildība ieguldīt ESF+ līdzekļus sociālajos pakalpojumos, kurus sniedz publiskas struktūras, sociālās ekonomikas struktūras un citas bezpeļņas organizācijas.

4.5.

Dažādu fondu un programmu apvienošana jaunā ESF+ “paspārnē” būtu jāveic piesardzīgi, ņemot vērā iespējamo to efektivitātes un lietderības pieaugumu salīdzinājumā ar citām īstenošanas sistēmām (6).

4.6.

Komisija ierosina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un ESF+ apvienot, lai nodrošinātu uz jauniešu atbalstu vērsto pasākumu konsekvenci un efektivitāti. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt nodarbinātības politiku dalībvalstīs. Būtu jāvienkāršo procedūras, kas nodrošina piekļuvi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumam, un tām būtu jānodrošina skaidrs finanšu līdzekļu sadalījums. Ja tas neizdosies, būtu lietderīgāk, ja Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva arī turpmāk būtu atsevišķa finanšu iniciatīva. Turklāt ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka aprēķini, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm jāizmanto vismaz 10 % no ESF+ budžeta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, ir efektīvi un pamatoti. Jānovērš risks, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva varētu tikt marginalizēta un tai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam piešķirtais budžets varētu tikt samazināts (7).

4.7.

Svarīgi ir arī atzīt, ka sociālie partneri un – un vienlīdzīgā statusā – citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nozīmīgi partneri Eiropas demokrātiskā projekta īstenošanā. Tāpēc publiskajām iestādēm vajadzētu atvieglot to piekļuvi pieejamiem finanšu līdzekļiem.

4.8.

Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto vietējā, valstu un Eiropas līmeņa sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze un spējas, iesaistot tās līdztekus pakalpojumu lietotājiem un atbilstīgi šo organizāciju dažādajiem uzdevumiem ES finansējuma plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā (8). Tāpēc būs nepieciešams skaidri norādīt uz Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību. Atbilstība minētajam kodeksam ir jāuzskata par veicinošu nosacījumu. Sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām – pēc pienācīga atbalsta saņemšanas – būtu jāizstrādā atbilstoši novērtēšanas instrumenti un, ja iespējams, jāizmanto tiešo saņēmēju pieredze (9). To var panākt tikai tad, ja tiek samazināts birokrātiskais slogs un vienkāršoti finansēšanas noteikumi, kas attiecas uz sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu.

4.9.

Pienācīga daļa no pieejamajiem finanšu līdzekļiem būtu jāparedz gan projektiem, kurus virza mazas vietējās organizācijas, gan arī atkārtotai dotēšanai. Tas pavērtu iespēju atbalstīt vietējās organizācijas un pašpalīdzības grupas, kā arī novērstu vai mazinātu ar līdzfinansēšanu saistītās pārmērīgās birokrātijas radīto atturošo ietekmi, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedriskās organizācijas. Būtu jāuzskata, ka iemaksas natūrā ir līdzvērtīgas finanšu iemaksām.

4.10.

Jānorāda, ka vairumā gadījumu finanšu instrumenti, piemēram, aizdevumi, garantijas vai pašu kapitāls, nenodrošina pietiekamu finansējumu sociālajiem projektiem. Tāpēc, ja nav citu efektīvāku finanšu instrumentu, būtu jāparedz, ka dotācijas ir galvenais īstenošanas mehānisms.

4.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju vēl vairāk vienkāršot ESF+ noteikumus gan attiecībā uz vadošajām iestādēm, gan uz saņēmējiem. Tomēr Komisijai un vadošajām iestādēm būtu jāveic īpaši pasākumi, lai vienkāršošana nepakļautu finanšu riskam pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā nabadzības un sociālās atstumtības skarto iedzīvotāju labā un kopā ar tiem. Šāds risks ir īpaši saistīts ar plašajām prasībām attiecībā uz personas datu vākšanu.

4.12.

Jāraugās, lai fondu noteikumu vienkāršošanas dēļ netiktu likvidēti mehānismi (piemēram, vecinošie nosacījumi), kas ir izveidoti, lai nodrošinātu, ka no ES fondiem finansētie projekti atbilst ES vērtībām, it īpaši pienākumam ievērot cilvēktiesības. Nākamajā finanšu periodā būtu jāturpina visām dalībvalstīm piemērot veicinošo nosacījumu par aktīvo iekļaušanu. Saskaņā ar šo nosacījumu dalībvalstīm, lai tās varētu pretendēt uz ESF+ finansējumu, ir jāizstrādā valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

4.13.

Tā kā ESF+ ir Eiropas fonds, starpvalstu aspekts (vai pārrobežu pasākumi) būtu parasti jāparedz visu dalībvalstu darbības programmās. Tas ir jādara, lai dažādo dalībvalstu iedzīvotājos stiprinātu Eiropas identitātes izjūtu un ievērojami palielinātu iedzīvotājiem sniegtā ES finansiālā atbalsta redzamību. Lai palīdzētu īstenot pārrobežu projektus, būtu jāsaglabā pašreizējā finansēšanas perioda (2014.–2020. gads) labā prakse un lietderīgie formāti un būtu jānodrošina to apmaiņa starp dalībvalstīm.

5.   Īpašas piezīmes un prasības attiecībā uz ierosināto regulu

5.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi noteikt konkrētus ESF+ mērķus (10), nodrošinot ievērojamu finansējumu galvenajām rīcības jomām, kas saistītas ar Eiropas un tās iedzīvotāju nākotni, piemēram, tādām kā:

kvalitatīva jauniešu nodarbinātība,

dzimumu līdztiesības iniciatīvas,

neaizsargāto grupu, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu iekļaušana un nodarbinātība,

piekļuve mūžizglītībai saistībā ar strauji mainīgo, digitalizēto darba tirgu,

vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana, jo tie veicina centienus paaugstināt dzīves kvalitāti un uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru,

publiskās pārvaldes, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, lai nodrošinātu labāku pārvaldību, tostarp fonda pārvaldību.

5.2.

Tā kā pieaug sociālās ekonomikas nozīme ES sociālajā dimensijā, EESK arī uzskata, ka būtu jāizvirza īpašs ESF+ mērķis atbalstīt darbības sociālās ekonomikas jomā (11). Paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz sociālo ekonomiku kopumā visā tās daudzveidībā, kas vērojama dalībvalstīs. Komiteja aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai veicinātu centienus radīt labvēlīgu ekosistēmu sociālajai ekonomikai.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt jaunus rādītājus finansējuma piešķiršanai tādās jomās kā jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana/integrācija, lai labāk atspoguļotu Eiropas reģionu un teritoriju sociālo un ekonomisko stāvokli un saskaņotu tos ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatu. Tomēr pašreizējā līdzekļu piešķiršanas sistēma joprojām galvenokārt balstās uz tādu rādītāju kā IKP (12).

5.4.

EESK uzskata, ka ļoti nozīmīga ir ESF+ un Eiropas pusgadā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu saskanība. Vienlaikus EESK pauž bažas par to, ka varētu tikt piemēroti stingri nosacījumi. Tādēļ tā uzsver, ka par šādu saikni būtu jāvienojas valstu un Eiropas iestāžu sarunās, visaptveroši un aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (13), jo ir svarīgi nodrošināt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju.

5.5.

Ņemot vērā izaugsmes, nodarbinātības mērķu un sociālās iekļaušanas spēcīgo savstarpējo papildināmību, EESK uzsver, Eiropas Sociālajam fondam Plus ir noteikti jāpaliek ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas darbības jomā. ESF+ pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu pasākumiem ir saistīta ar teritoriālajām vajadzībām un integrāciju ar citiem struktūrfondiem, lai īstenotu saskaņotas un visaptverošas iniciatīvas vietējā līmenī. Šajā saistībā reģionālajai/vietējai dimensijai ir izšķiroša nozīme pielāgotu pasākumu plānošanā un īstenošanā.

5.6.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu līdzdalību ESF atbalstīto politikas pasākumu īstenošanā un piešķirt spēju veidošanai un kopīgai rīcībai atbilstošu ESF+ finanšu līdzekļu apmēru. Šajā saistībā un saskaņā ar 2016. gada četrpusējo paziņojumu par jaunu sociālā dialoga posmu būtu jāparedz īpaša pieeja sociālo partneru spēju veidošanai un jānodrošina, ka vadošās iestādes atkarībā no vajadzībām piešķir atbilstošus līdzekļus gan apmācībai, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, gan pasākumiem, kurus kopā veic sociālie partneri (14).

5.7.

Lai veicinātu citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu līdzdalību ESF+ atbalstītās darbībās, it īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, vadošajām iestādēm jānodrošina atbilstošu ESF+ līdzekļu piešķiršana šīm organizācijām spēju veidošanas pasākumiem.

5.8.

Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) 17. pantā paredzētās iespējas. Tā kā partnerattiecību nolīgumi un darbības programmas ir Komisijas un valstu iestāžu sarunu rezultāts, apstiprinot šos nolīgumus, Komisija varētu būt daudz stingrāka un pieprasīt to pārskatīšanu, ja tajos netiek pilnībā respektētas saistības, kas izriet no partnerības principa (15). Turklāt pirms jaunā perioda no 2021. līdz 2020. gadam Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību būtu jāpārskata un skaidri jānosaka sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma. EESK atbalsta regulas 40. panta 2. punktā paredzēto ESF+ komitejas sastāva pārskatīšanu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) principiem. Tāpēc 40. panta 2. punktā būtu jānosaka, ka katra dalībvalsts ESF+ komitejā ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizācijas pārstāvi un vienu pilsoniskās sabiedrības pārstāvi.

5.9.

Komisijai būtu jāsniedz skaidrojums par minimālajām prasībām, kuras dalībvalstu iestādēm būs jāpilda partnerību veidošanas jomā, tostarp par sankcijām neatbilstīgas partnerību veidošanas gadījumā. Ja dalībvalstis neievēro kādu no Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību prasībām, jāpiemēro sankcijas, veicot dažādus pasākumus, nopietnos neatbilstības gadījumos apturot maksājumus, kā to paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (16).

5.10.

Uzraudzības komitejām būtu jādarbojas pārredzamāk un jēgpilnāk, un tām būtu jāuzņemas arī noteiktas vadības funkcijas. Būtu jāuzskata, ka sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir līdztiesīgi uzraudzības komiteju dalībnieki, un tāpēc sociālie partneri un minētās organizācijas ir obligāti jāiekļauj šajās komitejās, kurās tiem ir jābūt tiesīgiem balsot. Ar uzraudzību arī būtu jānodrošina visu finanšu līdzekļu izmantošana atbilstīgi Pamattiesību hartai un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp ANO Konvencijai par bērna tiesībām (UNCRC) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko ratificējusi ES un tās 27 dalībvalstis. Uzraudzības procesā būtu jānovērtē arī sociālās iekļautības pasākumu rezultāti, nevis jāaprobežojas tikai ar kvantitatīvo rādītāju kopuma piemērošanu. (17).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Skatīt, piemēram, EESK atzinumu par tematu “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(2)  Skatīt OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(3)  Eiropas Komisija, Vienotais nodarbinātības ziņojums (2017).

(4)  Eurostat un ES-SILC dati. Šajā un dažos citos punktos dokuments atkārtoti pauž viedokļus, kas izteikti EESK informatīvajā ziņojumā “Turpmākais darbs pēc SOC/537”, kas tika nosūtīts Eiropas Komisijai pēc tam, kad tas 2018. gada 18. un 19. aprīlī tika vienbalsīgi pieņemts EESK 534. plenārsesijā. Minētajā informatīvajā ziņojumā bieži citēts atzinums (OV C 173, 31.5.2017., 15. lpp.).

(5)  EESK atzinumā par tematu “Erasmus” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 194. lpp.) ieteikts saglabāt nosaukumu “Erasmus+”.

(6)  Skatīt pētījumu par uzraudzību, nobeiguma ziņojums, Līgums Nr. VC/2017/0131, Īstenošanas pamatlīgums Nr. VC/2013/0017, 50. lpp.

(7)  Skatīt Eiropas Jaunatnes foruma analīzi šajā tīmekļa vietnē: https://www.youthforum.org/sites/default/files/2018-07/_ESF%2B%20data%20analysis_website.pdf.

(8)  Skatīt OV C 173, 31.5.2017., 15. lpp.

(9)  Turpat un “Turpmākais darbs pēc SOC/537”.

(10)  Skatīt ierosinātās regulas 3. un 4. pantu.

(11)  Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(12)  Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(13)  Skatīt ierosinātās regulas 7. pantu.

(14)  Skatīt ierosinātās regulas 8. pantu.

(15)  Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(16)  Skatīt ierosinātās regulas 34. pantu.

(17)  Skatīt ierosinātās regulas 38. un 39. pantu.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/173


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs”

(COM(2018) 324 final – 2018/0136 (COD))

(2019/C 62/28)

Ziņotājs

Jukka AHTELA

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

LESD 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

156/2/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar kuru izveido jaunu instrumentu, kas ļaus piemērot ekonomiskus korektīvus pasākumus dalībvalstīm, kuras nopietni un pastāvīgi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā uzskaitītās vērtības. EESK norāda, ka Komisijai jau ir līdzīgas korektīvās pilnvaras, lai veicinātu atbilstību noteikumiem par pareizu ekonomikas pārvaldību (1), un atzinīgi vērtē izskatāmo priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest korektīvus pasākumus tiesiskuma aizsardzībai. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar šo regulu Komisijas ierosinātie īstenošanas akti tiktu pieņemti ar apvērstā kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē.

1.2.

EESK uzsver, ka tiesiskuma ievērošana ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai un investīcijām. Komiteja tomēr iesaka grozīt priekšlikumu, iekļaujot tajā plašāku tiesiskuma jēdzienu, kas ietver pamattiesību aizsardzību un garantijas plurālistiskas demokrātijas aizsardzībai. LES 2. pantā noteikts, ka tiesiskums ir tikai viena no vērtībām, pamatojoties uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība. Tiesiskums ir savstarpēji atkarīgās, nedalāmās, trīspusējās attiecībās ar pamattiesībām un demokrātiju. Vienīgi garantējot minētās trīs vērtības to savstarpējā saistībā, ir iespējams novērst valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu.

1.3.

EESK piekrīt, ka tiesiskuma efektīva ievērošana ir priekšnosacījums sabiedrības uzticēšanās iegūšanai attiecībā uz to, ka ES izdevumi dalībvalstīs ir pietiekami aizsargāti. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums palīdzēs vēl vairāk stiprināt ES finanšu interešu aizsardzību. EESK tomēr uzstāj, ka Komisijas ierosinātais mehānisms būtu jāaktivizē automātiski, ja vispārējs trūkums attiecībā uz tiesiskumu var apdraudēt ES finanšu intereses.

1.4.

EESK arī uzskata, ka priekšlikuma galvenajam mērķim, aizsargājot ES finanses, jābūt 2. pantā norādīto vērtību aizsardzībai. Līdz ar to EESK iesaka grozīt priekšlikumu, lai Komisija varētu ierosināt regulas īstenošanas aktu gadījumos, kad pastāv nopietns, pastāvīgs un sistēmisks apdraudējums tiesiskumam, pamattiesībām vai standartiem, kas garantē plurālistisku demokrātiju, jo šādi pasākumi pēc savas būtības var tieši apdraudēt ES finanšu intereses.

1.5.

EESK rosina Komisiju dalībvalstīs kā preventīvu pasākumu vēl vairāk attīstīt kanālus politiskām debatēm par 2. pantā minētajām vērtībām. Tāpēc saskaņā ar Komitejas un Eiropas Parlamenta jau agrāk paustajiem ieteikumiem EESK mudina Komisiju ierosināt izveidot sistēmu minēto vērtību īstenošanas regulārai un neatkarīgai uzraudzībai dalībvalstīs.

1.6.

EESK iesaka, lai to iekļauj starp tām struktūrām, kuras Komisija informēs par pasākumiem, kas ierosināti vai pieņemti saskaņā ar izskatāmo tiesību aktu, un lai Komiteja tiek konkrēti norādīta kā viens no attiecīgiem informācijas avotiem, uz kuru pamata Komisija nosaka, vai pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu. Tas ļautu EESK veikt jēgpilnu un efektīvu ieguldījumu 2. pantā minēto vērtību aizsardzībā un nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa pārstāvību.

2.   Ievads un priekšlikuma pārskats

2.1.

Izskatāmais Komisijas priekšlikums ir paredzēts Savienības budžeta aizsardzībai, ja pastāv vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs. Komisija savu priekšlikumu pamato, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt Savienības finanses, pieprasot, lai dalībvalstis saglabā pietiekami stingrus aizsardzības pasākumus attiecībā uz to, kā tiek pārvaldīti un izlietoti ES līdzekļi. Jau tagad dalībvalstīm tiek prasīts pierādīt, ka tām ir pietiekamas institucionālās un procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un likumīgi. Šo valstu pārbaudes mehānismu pareizu darbību tomēr nevar nodrošināt bez uzraudzības, ko īsteno neatkarīgas tiesu iestādes, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes, kuras nodarbojas ar krāpšanas un korupcijas jautājumiem.

2.2.

Komisijas priekšlikums dotu iespēju apturēt vai koriģēt maksājumus, aizliegt jaunas juridiskas saistības, samazināt saistības vai pārtraukt maksājumu termiņus, reaģējot uz atklātu vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu. Tas attieksies uz visiem ES fondiem. Komisija var konstatēt, ka vispārējs trūkums attiecībā uz tiesiskumu ir radies it īpaši šādos gadījumos: ir apdraudēta tiesu iestāžu neatkarība; publisko iestāžu patvaļīgas vai nelikumīgas rīcības nenovēršana, nelabošana un nesodīšana; resursu atturēšana, kas ietekmē publisko iestāžu darbību; netiek veikti pasākumi, lai nepieļautu publisko iestāžu interešu konfliktu; valsts ierobežo tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību un efektivitāti.

2.3.

Saskaņā ar priekšlikumu iepriekšminēto trūkumu gadījumā tiktu noteikti korektīvi pasākumi, ja šādi trūkumi var ietekmēt Savienības finanšu interešu pareizu pārvaldību vai aizsardzību, apdraudot: valstu iestādes, kas īsteno ES budžetu; to dienestu darbību, kuri veic izmeklēšanu un ceļ apsūdzību saistībā ar krāpšanu un korupciju; publisko iestāžu lēmumu efektīvu izskatīšanu tiesā; krāpšanas un korupcijas novēršanu un efektīvu un preventīvu sodu piemērošanu; nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu; sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

ES pamatā ir dalībvalstu kopīgās vērtības, tostarp tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā. Tiesiskuma ievērošana nodrošina arī juridisko noteiktību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, ieguldījumiem un godīgu konkurenci visā iekšējā tirgū patērētāju un iedzīvotāju labā. Tas ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos, kas nepieciešama ES netraucētu darbībai. Tiesiskuma neievērošana kavē līdzsvarotu ekonomikas un sociālo attīstību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir dzinējspēks, kurš ļauj ES un tās dalībvalstu valdībām īstenot Savienības vispārējo mērķi “veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību”, kā noteikts LES 3. pantā.

3.2.

EESK pauž nožēlu par to, ka ES līgumos nav nepārprotami noteikts, ka dalībvalstīm pēc pievienošanās ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji (2). EESK norāda, ka ES iestāžu rīcībā nav pietiekami spēcīgu un labi pielāgotu instrumentu, kas spētu aizsargāt pret šobrīd pastāvošajiem draudiem tiesiskumam, pamattiesībām un plurālistiskai demokrātijai dalībvalstīs.

3.3.

Tiesiskuma ievērošana ir savstarpēji un nesaraujami saistīta ar plurālistiskas demokrātijas aizsardzības un pamattiesību ievērošanas garantijām. Tiesiskums nodrošina, ka valdības ievēro pamattiesību standartus, un plurālistiska demokrātija nodrošina to, ka valstu valdības īsteno politiku, kas sekmē visu valsts iedzīvotāju labklājību. Tiesiskuma ievērošana pati par sevi negarantē, ka likumā tiek ievērotas pamattiesības un ka tiesību akti ir izstrādāti saskaņā ar iekļaujošu un leģitīmu procesu, kura pamatā ir pārdomātas, plurālistiskas un līdzsvarotas publiskās debates un sabiedrības līdzdalība. Lai izvairītos no tā, ka likums ir tikai tukša čaula, līdztekus tiesiskumam ir jānodrošina pamattiesību un plurālistiskas demokrātijas standartu ievērošana.

3.4.

Komisija ierosināto regulu kvalificē kā līdzekli ES budžeta un vienlaikus tiesiskuma aizsardzībai. EESK piekrīt, ka tiesiskuma efektīva ievērošana ir priekšnosacījums sabiedrības uzticēšanās iegūšanai attiecībā uz to, ka ES izdevumi dalībvalstīs ir pietiekami aizsargāti. EESK tomēr uzskata priekšlikumu vairāk par potenciālu instrumentu visu 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai ar ES budžeta palīdzību.

3.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi parādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka ES līdzekļi tiek pārvaldīti bez korupcijas un saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tikpat svarīgi ir, lai ES aizsargātu vērtības, kas ir tās pamatā un kas tika radītas iedzīvotāju labā. Komisija būtu jāpilnvaro rīkoties saskaņā ar šo regulu, kad vien pastāv 2. pantā noteikto vērtību nopietns, sistēmisks un pastāvīgs apdraudējums, tā kā šāds apdraudējums pēc savas būtības var tieši apdraudēt ES finanses.

3.6.

Kā norādīts Eiropas Parlamenta jaunākajās rezolūcijās un Eiropas Komisijas un Padomes prezidentvalsts paziņojumos, tiesiskums, pamattiesības un plurālistiskas demokrātijas standarti ES tiek arvien vairāk apdraudēti. Lai gan vislielākās problēmas rada stāvoklis dažās dalībvalstīs, visās dalībvalstīs joprojām pieaug spēkā populistu autoritārisms, kas ir vērsts pret ES pamatvērtībām un bieži vien pret pašu Savienību.

3.7.

EESK norāda uz trūkumiem ES iestāžu rīcībā esošajos 2. panta vērtību aizsardzības pašreizējos instrumentos. Pārkāpuma procedūras mēdz būt pārāk koncentrētas uz tehniskiem juridiskiem jautājumiem, lai ar tām novērstu vai koriģētu saskaņotus uzbrukumus tiesiskumam. Lai gan saskaņā ar LES 7. pantu Padome var visaptveroši pievērsties pasākumiem, kas grauj tiesiskumu, izrādījies, ka ir ārkārtīgi grūti strukturēt pietiekamu politisko gribu minētās procedūras aktivizēšanai.

3.8.

Kas attiecas uz tiesiskuma mehānismu – lai gan to ir vieglāk aktivizēt nekā 7. pantu, tā ir nesaistoša procedūra, kuras efektivitāte ir apšaubāma, saskaroties ar valdību nevēlēšanos labticīgi sadarboties ar Komisiju. Turklāt tiesiskuma mehānisma aktivizēšanai nepieciešamais obligātais minimums ir tik liels, ka līdz brīdim, kad šie instrumenti tiek izmantoti, 2. pantā noteikto vērtību īstenošanas trūkumi ir kļuvuši ļoti nopietni un līdz ar to ir grūtāk atrisināmi.

3.9.

Tā kā izaicinājumi kļūst arvien lielāki un nav pienācīgu un efektīvu instrumentu, EESK aicina Eiropas Komisiju ļoti steidzami rīkot politiskas debates par to, kā ES var labāk aizsargāt 2. pantā noteiktās vērtības, un izstrādāt papildu instrumentus tiesiskuma, pamattiesību un demokrātiskā plurālisma garantiju aizsardzībai.

3.10.

EESK atgādina par savu atzinumu “Eiropas kontroles mehānisms tiesiskuma un pamattiesību jomā”, kurā Komiteja atbalsta ES līmeņa mehānisma izveidi, lai uzraudzītu tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, veicot regulāru neatkarīgo uzraudzību un dialogu starp dalībvalstīm un ES iestādēm (3).

3.11.

EESK saglabā savu nostāju, ka šāda preventīvā mehānisma izveide, kādu ierosinājis Eiropas Parlaments, papildinātu esošos ES instrumentus 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai (4). Preventīva mehānisma izveide ļautu noteikt trūkumus minēto vērtību īstenošanā, tiklīdz tie parādās attiecīgās valsts līmenī, un dotu iespēju novērst tos jau agrīnā posmā.

3.12.

Kā vēl vienu pasākumu EESK ierosina izveidot pilsoniskās sabiedrības platformu vai gadskārtēju forumu Eiropas līmenī, iesaistot EESK, lai, pirmkārt, dotu iespēju ES lēmumu pieņēmējiem tieši no vietējā līmeņa organizācijām saņemt agrīnu brīdinājumu par jaunām problēmām saistībā ar LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, un, otrkārt, lai sekmētu savstarpēju mācīšanos un transnacionālu sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas galvenokārt valstu līmenī.

3.13.

Ir svarīgi, ka ES apsver iespējas, kā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļus, kas veic uzraudzību un ziņo par jaunajām problēmām saistībā ar 2. pantu. EESK uzskata, ka finansēšanas instruments to pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam, kas popularizē 2. pantā noteiktās vērtības dalībvalstīs, būtiski papildina pašreizējo priekšlikumu, veidojot vietējā līmeņa atbalstu minētajām vērtībām sabiedrībā. Šajā saistībā EESK atsaucas uz savu atzinumu par priekšlikumiem attiecībā uz jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (5) un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu saskaņā ar lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada ievērojami palielināt šī fonda līdzekļus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka neatkarīgu tiesu veiktām efektīvām pārbaudēm attiecībā uz valsts iestāžu darbību un bezdarbību ir būtiska nozīme ne tikai, lai garantētu ES finansējuma izlietojuma efektivitāti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tas ir arī vienīgais veids, kā nodrošināt faktisku aizsardzību visiem ES iedzīvotājiem saistībā ar tiesībām, kuras izriet no ES tiesību aktiem, kā arī Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju visās dalībvalstīs, no kā ir atkarīgs kopējais tirgus un brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē apvērstā kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu Padomē, pieņemot īstenošanas aktu par attiecīgajiem veicamajiem pasākumiem. Tas ļaus objektīvi veikt pasākumus, tiklīdz Komisija uzskatīs, ka dalībvalstī ir vispārēji trūkumi, un līdz minimumam samazinās bezdarbības un politiskās selektivitātes risku, ko varētu radīt balsojuma pieprasījums Padomē.

4.3.

EESK apzinās, ka ir sarežģīti noteikt sīkākus kritērijus ar mērķi noteikt, vai pastāv vispārēji trūkumi. Tomēr Komiteja pauž šaubas, vai priekšlikumu varētu pastiprināt, iekļaujot šādus sīki izstrādātus kritērijus. Sīkāk izstrādāti kritēriji varētu palīdzēt nodrošināt to, ka Komisijas lēmuma leģitimitāti nemazina apgalvojumi par neobjektivitāti vai objektivitātes trūkumu. Šādus kritērijus varētu iekļaut kā vadlīnijas, ko Komisija izstrādājusi pēc priekšlikuma pieņemšanas, un tos varētu balstīt uz Komisijas pašas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz tiesiskuma mehānismu, kā arī uz Eiropas Komisijas noteikto tiesiskuma kontrolsarakstu attiecībā uz demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija).

4.4.

Kā EESK jau ir uzsvērusi, tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir savstarpēji atkarīgi, kā norādīts Komisijas priekšlikuma 2. pantā. Papildus sīkāk izstrādātiem kritērijiem par tiesiskumu priekšlikumā būtu jāiekļauj arī kritēriji, kas ļauj Komisijai noteikt, vai pastāv nopietns, sistēmisks un pastāvīgs pamattiesību ievērošanas un plurālistiskas demokrātijas garantiju apdraudējums. Ja stāvoklis kādā dalībvalstī atbilst šādiem kritērijiem, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai noteikt korektīvus pasākumus saskaņā ar šo regulu.

4.5.

EESK norāda, ka Komisijai jāņem vērā visa attiecīgā informācija, tostarp Eiropas Savienības Tiesas lēmumi, Revīzijas palātas ziņojumi un attiecīgo starptautisko organizāciju secinājumi un ieteikumi. Tiesiskuma uzraudzībā dalībvalstīs svarīga loma ir dažām Eiropas Padomes uzraudzības struktūrām, piemēram, Venēcijas komisijai un Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO). Venēcijas komisija ir sniegusi vairākus atzinumus par tiesiskuma stāvokli vairākās ES dalībvalstīs, un GRECO periodiski sniedz ieteikumus dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), valstu ombudu biroji un tiesnešu un tiesu iestāžu tīkli regulāri ziņo par attiecīgās valsts tiesu iestāžu, korupcijas apkarošanas un krāpšanas apkarošanas mehānismu darbību.

4.6.

Pamattiesību standartu un plurālistiskas demokrātijas garantiju īstenošanu dalībvalstīs periodiski uzrauga un novērtē citas starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību padome un ANO cilvēktiesību līguma struktūras. Turklāt ticamas informācijas un analīzes avots bieži ir arī neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Skaidra atsauce uz šīm struktūrām priekšlikumā atspoguļotu īpašo lomu, kāda tām ir LES 2. pantā minēto vērtību aizsardzībā.

4.7.

EESK arī uzskata, ka Komitejas, kas ir iestāde, kura pārstāv pilsonisko sabiedrību ES, sniegtā analīze un apsvērumi ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad Komisija pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu gan saskaņā ar šo regulu, gan saskaņā ar citiem instrumentiem. Tādēļ EESK vērš Komisijas uzmanību uz EESK darba grupas izveidi pamattiesību un tiesiskuma jautājumos; šāda grupa pievērsīs īpašu uzmanību LES 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai.

4.8.

EESK iekļaušana to iestāžu skaitā, kuras Komisija informēs par pasākumiem, ko ierosina vai nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem, un attiecīgo informācijas avotu skaitā, lai Komisija varētu noteikt, vai pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu, dotu Komitejai iespēju sniegt jēgpilnu un efektīvu ieguldījumu 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībā un darīt zināmu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli.

4.9.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas mērķim, ka ierosinātā mehānisma izraisītās sekas būtu jāattiecina uz tiem, kas ir atbildīgi par nepilnībām, nevis uz atsevišķiem ES finansējuma saņēmējiem, piemēram, Erasmus studentiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (6).

4.10.

EESK norāda, ka saskaņā ar priekšlikumu gadījumā, ja tiek veikti pasākumi, dalībvalsts saglabā atbildību par attiecīgo līdzekļu sadali. EESK uzskata, ka, lai gan juridiski pamatoti, tas tomēr nebūtu pietiekami, lai praksē nepieļautu, ka dalībvalsts atsakās sadalīt attiecīgos līdzekļus un politisku apsvērumu dēļ noveļ vainu uz Komisiju. Tā kā ir maz ticams, ka sabiedrība atzinīgi novērtēs ES likumdošanas mehānismu darbības nianses, dalībvalstis varētu izveidot tiešu saikni starp finansējuma samazinājumiem un Komisijas lēmumiem. Tas radītu situāciju, kurā Komisija varētu tikt atturēta veikt pasākumus pret dalībvalsti iespējamās negatīvās sabiedriskās domas dēļ. Šāds īpaši liels risks pastāv tajās dalībvalstīs, kurās valdība kontrolē vai ietekmē sabiedriskos un privātos plašsaziņas līdzekļus, kā tas bieži ir dalībvalstīs, kurās vērojami nopietni trūkumi saistībā ar tiesiskumu.

4.11.

EESK mudina Komisiju censties rast risinājumus, lai mazinātu risku, ka negatīvu ietekmi varētu just individuāli saņēmēji un ka valdības, kuras pārkāpj 2. pantā noteiktās vērtības, politisku ieguvumu dēļ sagrauj saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus. Komisija varētu apsvērt alternatīvas iespējas, kā nodrošināt, ka ES līdzekļi nonāk pie tiem paredzētajiem saņēmējiem. Viena iespēja varētu būt izveidot izpildaģentūru, kas pārņemtu attiecīgo finanšu līdzekļu tiešu pārvaldību.

4.12.

Lai novērstu vispārējus trūkumus un tādējādi atceltu saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, EESK uzsver, ka ir svarīgi risināt atklātu dialogu starp attiecīgajām dalībvalstīm un ES iestādēm, kā ierosināts priekšlikumā. Iestādēm un dalībvalstīm būtu jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis par stāvokli attiecīgajā dalībvalstī, to pasākumu atbilstību, kas veikti, lai novērstu vispārējus trūkumus, kā arī to pasākumu atbilstību, kas veikti, lai nepieļautu šādu trūkumu turpmāku atkārtošanos.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp., 23. lpp.

(2)  Noteikusi Eiropadome Kopenhāgenā 1993. gadā.

(3)  OV C 34, 2.2.2017., 8. lpp.

(4)  2015/2254(INL).

(5)  SOC/599 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 178. lpp.) COM(2018) 383 final un COM(2018) 384 final.

(6)  COM(2018) 98 final, 16. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/178


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības””

(COM(2018)383 final – 2017/0207 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums””

(COM(2018)384 final – 2017/0208 (COD))

(2019/C 62/29)

Ziņotājs:

Jean-Marc ROIRANT

Apspriešanās

Eiropadome, 21.6.2018.

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 1. un 2. punkts, 82. panta 1. punkts un 304. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts, 21. panta 2. punkts, 24. pants, 167. pants, 168. pants un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

135/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurš apvieno pašreizējās programmas, jo tas ir ļoti vajadzīgs instruments, kas ļauj popularizēt ES vērtības un vēsturi, veicināt pamattiesības, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī stimulēt aktīvas un daudzveidīgas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un atbalstu, tāpat kā vietējo kopienu iesaisti.

1.2.

EESK aicina nodrošināt politikas un finansējuma saskaņotību attiecībā uz ES ārējās un iekšējās politikas saistībām cilvēktiesību un demokrātijas jomā un prasa piešķirt kopējo finansējumu 1,4 miljardu EUR apmērā, no kuriem vismaz 500 miljoni EUR būtu jāpiešķir Pilsoņu iesaistes un līdzdalības sadaļai.

1.3.

EESK uzskata, ka fonds būtu jāpamato uz augšupēju patiesas līdzdalības pieeju, lai varētu pildīt pašreizējos ES uzdevumus: veicināt tiesības un ES vērtības, sekmēt demokrātiju, stiprināt iedzīvotāju uzticību Eiropas Savienībai, viņus tieši iesaistot Eiropas nākotnes veidošanā, un atbalstīt aktīvu pilsonisko sabiedrību.

1.4.

EESK arī aicina izmantot inovatīvus finansējuma instrumentus, kas ļautu stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un spējas vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, piemēram, sniedzot tehnisko atbalstu, veicot sagatavošanas darbības, kuras vada vairāk pieredzējuši partneri, vai piedāvājot kaskādes veida dotācijas, lai tādējādi nodrošinātu dažādus dotāciju līmeņus vai divu posmu piemērošanas procesu. Komiteja aicina noteikt konkrētus robežrādītājus pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumam, proti, vismaz 50 % no dažādajām sadaļām.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu uz daudzgadu pamata pagarināt operatīvo dotāciju ilgumu visām programmām un fonda sadaļām, kā arī uzsver nepieciešamību turpmāk nodrošināt darbību ilgtspēju un nepārtrauktību.

1.6.

EESK ierosina fondu pārdēvēt par fondu “Pilsoņi, tiesības un vērtības” un Tiesību un vērtību programmas sadaļu “Pilsoņu iesaiste un līdzdalība” pārdēvēt par sadaļu “Eiropa pilsoņiem”, lai nodrošinātu saskaņotību ar fonda mērķiem, kas ir cieši saistīti ar pilsoniskuma dimensiju un tiesību piešķiršanu, tiesību turētāju līdzdalību, cietušo aizsardzību, kopīgo vēsturi un atceri.

1.7.

EESK pauž nožēlu, ka no programmas “Tiesības un vērtības” galīgās redakcijas ir svītroti pasākumi, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un nepieciešamību risināt viltus ziņu un mērķtiecīgas dezinformācijas problēmu, un tāpēc ierosina veidot sinerģiju ar programmu “Radošā Eiropa”, ņemot vērā šo pasākumu nozīmību no ES vērtību viedokļa un no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības veidošanas viedokļa.

1.8.

EESK aicina programmas “Tiesiskums” ietvaros vēl vairāk paplašināt finansiālo atbalstu, to piešķirot arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un darbībām, kuru klāsts sniedzas no izpratnes vairošanas, savstarpējas mācīšanās un apmaiņas, analītiskām un uzraudzības darbībām līdz apmācībai un spēju veidošanai, un aicina uzraudzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti programmā “Tiesiskums”.

1.9.

EESK ņem vērā pašreizējo darbu, ko Komisija veic, īstenojot Eiropas Parlamenta ierosināto sagatavošanās darbību, kuras mērķis ir izveidot ES fondu finansiālam atbalstam tiesvedības lietās, kas saistītas ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem, ja subjekts ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un prasa šīs darbības iekļaut programmā “Tiesiskums”.

1.10.

EESK uzskata, ka šis fonds ir ietekmīgs instruments, ar ko stiprināt dzimumu līdztiesību, dzimumu aspekta iekļaušanu valstu budžetos un datu vākšanu sadalījumā pa dzimumiem. Piemēram, Komiteja atzinīgi vērtē to, ka programmā “Tiesības un vērtības” ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir novērst un apkarot jebkāda veida vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem, un aicina nodrošināt vēl lielāku saskaņotību un sinerģiju ar programmas “Tiesiskums” darbībām, kas saistītas ar cietušo tiesībām un to ievērošanu. Turklāt EESK aicina abu programmu rādītājus klasificēt pēc dzimuma.

1.11.

Ņemot vērā, ka programmas “Eiropa pilsoņiem” valsts kontaktpunkti ir efektīvi sadarbojušies ar potenciālajiem dotāciju saņēmējiem un tos atbalstījuši uz vietas, EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu paplašināt šo kontaktpunktu nozīmi, tos iesaistot dažādās programmas “Tiesības un vērtības” sadaļās. Tādēļ ir nepieciešams, lai izraudzītās struktūras būtu neatkarīgas no valstu valdībām un lai tām būtu vispusīgas zināšanas par pilsoniskās sabiedrības sektora un vietējo dalībnieku vajadzībām. EESK prasa piešķirt atbilstīgu finansējumu un izstrādāt pamatnostādnes par to nozīmi un uzdevumiem, par to, kā nodrošināt programmas pamanāmību, kā arī par apmācību.

2.   Priekšlikuma apraksts

2.1.

EESK atzinums attiecas uz fondu “Tiesiskums, tiesības un vērtības” un aptver divus atsevišķus priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulām – vienu par programmas “Tiesiskums” izveidi un otru, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”, – kurās ir savstarpēji papildinoši mērķi laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam.

2.2.

Fonda mērķis ir palīdzēt uzturēt atvērtu, demokrātisku, plurālistisku un iekļaujošu sabiedrību, kā arī piešķirt tiesības iedzīvotājiem, aizsargājot un veicinot tiesības un vērtības un pilnveidojot ES tiesiskuma telpu, kas ir svarīga prioritāte pašreizējā ES kontekstā, kurā vērojams ekstrēmisma un radikalizācijas pieaugums, aizvien lielāka polarizācija, reformas, kas apdraud tiesiskumu un samazina pilsoniskuma telpu.

2.3.

Lai veicinātu Eiropas vērtības un tiesības, kas noteiktas LES 2. pantā, LES 3. pantā un ES Pamattiesību hartā, fonds apvieno vairākus pašreizējos instrumentus: programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, programmu “Eiropa pilsoņiem” un programmu “Tiesiskums”, tiecoties pārvarēt fragmentāciju un risināt pašreizējās nepilnības un jaunās problēmas, galvenokārt saistībā ar iedzīvotāju uzticēšanos demokrātijai un atbalstu vērtību un pamattiesību saglabāšanai.

2.4.

Papildus vienlīdzības un tiesību veicināšanai un vardarbības apkarošanai priekšlikums programmai “Tiesības un vērtības” ir paredzēts tam, lai saglabātu aktīvu pilsonisko sabiedrību, sekmētu iedzīvotāju demokrātisko un sociālo līdzdalību un veicinātu Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Šie pasākumi atbilst arī aicinājumam izveidot Eiropas Demokrātijas, cilvēktiesību un vērtību fondu (1), ko ierosinājusi EESK un Eiropas Parlaments (2), kā arī 80 NVO no 22 valstīm (3).

2.5.

Programma “Tiesiskums” ir pamatota ar LESD 81. un 82. pantu par tiesas iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, savukārt programmas “Tiesības un vērtības” pamatā ir dažādu LESD pantu apvienojums: 16. panta 2. punkts par datu aizsardzību, 19. panta 2. punkts par diskriminācijas izskaušanu, 24. pants par Eiropas pilsoņu iniciatīvu atbalstīšanu, 167. pants par kultūru un kultūras mantojumu, 168. pants par augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un tās apdraudējuma novēršanu, kā arī 21. panta 1. un 2. punkts par tiesībām uz brīvu pārvietošanos.

2.6.

Programmu rīcībā būtu šādi līdzekļi: programmai “Tiesiskums” tiktu paredzēti 305 miljoni EUR, savukārt programmai “Tiesības un vērtības” – 642 miljoni EUR, no kuriem 233 miljoni EUR tiktu piešķirti pilsoņu iesaistei un līdzdalībai, bet 408 miljoni EUR – sadaļai “Vienlīdzība un tiesības” un Daphne.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu kā ļoti vajadzīgu instrumentu, kas ļauj efektīvi veicināt cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu, minoritāšu tiesību ievērošanu, diskriminēto un izstumto grupu, nelabvēlīgā situācijā esošu personu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti un romu kopienas locekļu, tiesību ievērošanu un aktīvas un daudzveidīgas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, atbalstu un spēju veidošanu, kā noteikts ES Līgumos, Pamattiesību hartā un starptautiskajos cilvēktiesību līgumos, ko atbalsta dalībvalstis, piemēram, Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

3.2.

EESK atzīst Komisijas centienus stiprināt LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu un šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs. Šis priekšlikums papildina pašreizējos priekšlikumus par Tiesiskuma, tiesību un vērtību programmām, un tas radītu ekonomisku spiedienu tām dalībvalstīm, kas nopietni un pastāvīgi pārkāpj LES 2. pantā noteiktās vērtības. Pirmā priekšlikuma mērķis ir tiesiskumu aizsargāt, izmantojot lejupēju spiedienu, savukārt šajā atzinumā izskatāmajam priekšlikumam piemīt potenciāls aizsargāt tiesiskumu un citas 2. pantā minētās vērtības, radot sabiedrības atbalstu uz vietas. Šajā saistībā EESK atsaucas uz savu atzinumu, kurš saistīts ar šo jomu un kura temats ir “Savienības budžets un tiesiskums” (4).

3.3.

EESK pauž nožēlu, ka fonda pamatā ir tikai tās pašreizējās programmas, kurām ir bijuši sekmīgi rezultāti, taču norāda, ka tas ir jāizvērš un jāpalielina, lai reaģētu uz mainīgo realitāti Eiropas Savienībā, nodrošinātu lielāku pamanāmību un dotu iespēju vispusīgi veicināt LES 2. pantā definēto vērtību ievērošanu un aizsardzību.

3.4.

EESK aicina nodrošināt politisku un finansiālu saskaņu starp ES iesaisti cilvēktiesībās un demokrātiju ārpolitikā un iekšējā politikā. Šajā kontekstā EESK norāda uz Padomes secinājumiem par rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurš ES uzliek pienākumu pastiprināt centienus veidot drošu un motivējošu vidi, kurā var uzplaukt pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi (5).

3.5.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto juridisko pamatu gan programmai “Tiesības un vērtības”, gan programmai “Tiesiskums”, jo tas ļauj Eiropas Parlamentam un ES Padomei vienlīdzīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā jomā, kas ir kritiski svarīga iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai vārda plašākajā nozīmē. Tomēr EESK uzskata, ka juridiskais pamats būtu jāizraugās tā, lai nodrošinātu pietiekamu tvērumu gan tematisko jomu ziņā, gan attiecībā uz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai visos līmeņos, un Komiteja ierosina izskatīt iespēju iekļaut atsauci uz LES 11. panta 1. un 2. punktu.

3.6.

EESK uzskata, ka ierosinātais budžets ir ļoti mazs, ņemot vērā ES pašreizējās problēmas šai jomā, kura ir kritiski svarīga Eiropas sabiedrībai, un aicina (6) piešķirt kopējo finansējumu vismaz 1,4 miljardu EUR apmērā (7), no kuriem vismaz 500 miljoni EUR būtu jāpiešķir Pilsoņu iesaistes un līdzdalības sadaļai.

3.7.

EESK pieņem zināšanai arī fondā iekļauto programmu pozitīvo novērtējumu un uzsver, ka līdzekļu ierobežotā pieejamība un lielais pieprasījums pēc programmas “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Tiesības un vienlīdzība” sadaļas Daphne ir radījuši vilšanos pieteikuma iesniedzēju vidū. EESK pauž nožēlu, ka, neraugoties uz iepriekš minēto, ir rasts tikai neliels palielinājums.

3.8.

Fonda un programmu nosaukums būtu jāmaina, lai padarītu tos saskaņotākus ar programmas nosaukumu un mērķiem, kas ir cieši saistīti ar pilsoniskuma dimensiju un tiesību piešķiršanu, tiesību turētāju līdzdalību, kopīgo vēsturi un atmiņu, kā arī atbilstošo DFS sadaļu, proti, “Ieguldījumi cilvēkos, kohēzijā un vērtībās”. Tādēļ EESK uzskata, ka fonds būtu jāpārdēvē par fondu “Pilsoņi, tiesības un vērtības”. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar citu sadaļu nosaukumiem un palielinātu pamanāmību, sadaļa, kas saistīta ar pilsoņu iesaisti un līdzdalību programmā “Tiesības un vērtības”, būtu jāpārdēvē par “Eiropa pilsoņiem”.

3.9.

Lai varētu pildīt arī pašreizējos ES uzdevumus, proti, veicināt tiesības un ES vērtības, sekmēt demokrātiju, stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai, izmantojot tiešu viņu līdzdalību Eiropas nākotnes veidošanā, kā arī stiprināt spējas un atbalstīt aktīvu pilsonisko sabiedrību, fonda pamatā vajadzētu būt patiesai līdzdalībai un augšupējai pieejai, kurā juridiskie apsvērumi ir šo mērķu pamats, nevis nosaka tos. Turklāt atbalstam un spēju veidošanai būtu jāattiecas uz tādām neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības darbībām un vietējā, reģionālā, valstu un starpvalstu līmeņa organizācijām, kas popularizē un uzrauga ES vērtības.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka programmas darbībās ir iekļauts atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai rosinātu un sekmētu aktīvu līdzdalību demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratni par tiesībām un vērtībām. EESK tomēr uzskata, ka šīs darbības ir jāatbalsta ar vispārēju, 4. panta a) punktā iekļaujamu mērķi “veidot pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, lai palielinātu pilsonisko un demokrātisko līdzdalību”. Turklāt 4. panta b) punktā ir skaidri jānosaka, ka iedzīvotāju pilsoniskās un demokrātiskās līdzdalības veicināšana būtu jāatbalsta vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē nepārtrauktos centienus novērst un apkarot jebkāda veida vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem programmā “Tiesības un vērtības”, kā arī tiesiskās aizsardzības veicināšanu cietušajiem, izmantojot programmu “Tiesiskums”. Komiteja ņem vērā, ka personas ar invaliditāti divas līdz piecas reizes biežāk saskaras ar vardarbību ģimenē, ka aizvien biežāki ir vardarbības gadījumi pret veciem cilvēkiem, kā arī vardarbība, kas īstenota pret migrantiem, romu kopienu un etniskām minoritātēm, un aicina pielikt papildu pūles, kā arī uzsver vajadzību nodrošināt lielāku saskaņotību un sinerģiju starp abām fonda programmām.

4.3.

EESK uzskata šo fondu par jaunu iespēju stiprināt dzimumu līdztiesību, dzimumu aspekta iekļaušanu valstu budžetos un datu vākšanu sadalījumā pa dzimumiem. Šādi pasākumi ļauj vēl vairāk veicināt vienlīdzību, analizējot finansējuma atšķirīgo ietekmi uz sievietēm, meitenēm, vīriešiem un zēniem, nosakot mērķus un rādītājus, kā arī efektīvāk piešķirot finansējumu, lai atbalstītu šos mērķus. EESK jo īpaši aicina sadalīt pēc dzimumiem tos rādītājus, kas attiecas uz programmu “Tiesības un vērtības”.

4.4.

EESK norāda, ka ļoti vērtīga un unikāla ir savstarpējā mācīšanās un labas prakses apmaiņa starp vietējām kopienām programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros, un aicina ciešāk iesaistīt pilsoņus pilsētu sadraudzības partnerībās, lai pastiprinātu šo darbību augšupējo raksturu. Jo īpaši Komiteja vērš uzmanību uz pozitīvo pieredzi, kas gūta saistībā ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību (8), kura palīdz nodrošināt vietējo kopienu un ieinteresēto personu līdzdalību un spēju veidošanu.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē nepārtraukto koncentrēšanos uz to, lai palielinātu izpratni par Eiropas Savienību, tās vēsturi un tās kultūras daudzveidību. Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā ekstrēmisma un radikalizācijas pieaugumu, mērķiem būtu skaidri jāietver atceres darbības un kritiskas pārdomas par vēsturisko atmiņu.

4.6.

EESK pauž nožēlu, ka programmas “Tiesības un vērtības” galīgajā redakcijā ir svītrotas darbības, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un vajadzību risināt viltus ziņu un mērķtiecīgas dezinformācijas problēmu. Ņemot vērā šo darbību atbilstību ES vērtībām un demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības veicināšanai, Komiteja ierosina radīt sinerģiju ar programmu “Radošā Eiropa”.

4.7.

EESK aicina programmas “Tiesiskums” ietvaros vēl vairāk paplašināt finansiālo atbalstu visām darbībām: izpratnes vairošanai, sabiedrības izglītošanai un iesaistīšanai, savstarpējai zināšanu ieguvei un apmaiņai, analīzes un uzraudzības darbībām, apmācībai un spēju veidošanai.

4.8.

EESK ņem vērā pašreizējo darbu, ko Komisija veic, īstenojot Eiropas Parlamenta ierosināto sagatavošanās darbību, kuras mērķis ir izveidot ES fondu finansiālam atbalstam tiesvedības lietās, kas saistītas ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem, ja subjekts ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un aicina šīs darbības iekļaut programmā “Tiesiskums”.

4.9.

Valsts kontaktpunkti ir pierādījuši, ka kopumā spēj efektīvi atbalstīt augšupējo pieeju programmai “Eiropa pilsoņiem”, proti, sadarboties ar potenciālajiem labuma guvējiem uz vietas un atbalstīt tos. EESK atzinīgi vērtē kontaktpunktu funkcijas paplašināšanu, piemērojot tos arī citām programmas “Tiesības un vērtības” sadaļām, taču vienlaikus uzsver, ka ir jānodrošina atbilstīgs finansējums un jāizraugās tādas struktūras, kas ir neatkarīgas no valstu valdībām un kuru rīcībā ir vispusīgas zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jomu, vietējiem dalībniekiem un to vajadzībām. EESK aicina izstrādāt pamatnostādnes par to neatkarību, nozīmi un uzdevumiem, tostarp par to, kā nodrošināt programmai lielāku redzamību, kā arī par apmācību.

4.10.

EESK atzinīgi vērtē pilsoniskuma dialoga sanāksmju iekļaušanu programmā “Eiropa pilsoņiem” un uzskata, ka šādas sanāksmes būtu jāsaglabā un plašāk jāpiemēro visām fonda sadaļām, lai nodrošinātu vispusīgu vērtību, tiesību, demokrātijas un tiesiskuma apmaiņu, pamatojoties uz Līguma par dialogu ar pilsonisko sabiedrību 11. pantu. Šādām sanāksmēm vajadzētu būt atvērtām visiem attiecīgajiem dalībniekiem, ne tikai programmas labuma guvējiem, un tajās būtu jāietver apspriedes par programmas turpmākajām prioritātēm.

4.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka visas programmas darbības tiks finansētas, izmantojot tiešu un netiešu pārvaldību, un ka finansējumā tiks iekļautas gan operatīvās, gan darbības dotācijas. EESK uzsver, ka nelielu dotāciju pieejamība ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību un atbalstu dažādajās fonda darbībās un lai saglabātu augšupēju pieeju, sasniedzot gan valsts līmeņa, gan vietējos labuma guvējus.

4.12.

EESK arī uzskata, ka programma “Tiesības un vērtības” iegūtu no tāda paša tiešās dažādu sadaļu pārvaldības režīma, kas nodrošinātu lielāku saskaņotību īstenošanā, un norāda jo īpaši uz pozitīvo novērtējumu, ko Komisijas uzraudzībā sniegusi Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra attiecībā uz dažāda veida dotāciju pārvaldību, finansējuma kārtību, vienkāršotu izmaksu izmantošanu un zemu kļūdu procentuālo attiecību.

4.13.

EESK aicina panākt, ka programmas ievēro jaunos nesenāko finanšu regulu nosacījumus, jo pilsoniskajai sabiedrībai tie ir sevišķi svarīgi, piemēram, līdzfinansējuma izmantošanu natūrā un brīvprātīgo darba novērtēšanu, to uzskatot par attiecināmajām izmaksām. Komiteja atkārtoti norāda, ka ir jāierobežo līdzfinansējuma izmantošana un vairāk jāizmanto vienkāršošanas pasākumi, piemēram, vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas. EESK aicina Komisiju iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas šo noteikumu ieviešanas pamatnostādņu izstrādē un uzraudzībā. Turklāt Komiteja aicina valstu valdības iekļaut savās publiskā finansējuma programmās arī noteikumus par natūrā veikta līdzfinansējuma, tostarp brīvprātīgo darba, attiecināmību.

4.14.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu pagarināt operatīvo dotāciju ilgumu uz daudzgadu pamata visām programmām un fonda sadaļām, kā arī uzsver nepieciešamību turpmāk nodrošināt darbību ilgtspēju un nepārtrauktību.

4.15.

EESK aicina arī izstrādāt jaunus instrumentus, ar kuriem stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību vietējā līmenī, jo īpaši jomās, kurās trūkst atbilstīgu spēju, piemēram, sniedzot tehnisko atbalstu, veicot sagatavošanas darbības, ko vada vairāk pieredzējuši partneri, vai kaskādes veida dotācijas, tādējādi nodrošinot dažādus dotāciju līmeņus vai divu posmu piemērošanas procesu.

4.16.

EESK atzinīgi vērtē to, ka programmā “Tiesības un vērtības” ir iekļauts rādītājs par pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina atbalstu un spēju veidošanas darbības, un uzskata, ka tādā pašā veidā būtu jārīkojas arī programmā “Tiesiskums”. Komiteja aicina noteikt arī konkrētus robežrādītājus pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējumam, proti, vismaz 50 % no dažādajām sadaļām.

4.17.

EESK aicina Komisiju sadarbībā ar EESK rīkot gadskārtēju sanāksmi, kuras mērķis būtu sekmēt koordināciju starp publisko un privāto līdzekļu devējiem jomās, uz kurām fonds attiecas, lai tādējādi varētu apzināt sinerģiju un mācīties no labas prakses piemēriem.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 81, 2.3.2018., 9. lpp.

(2)  EP rezolūcija par Eiropas vērtību instrumentu (2018/2619(RSP)) un EP rezolūcija par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI)).

(3)  https://megacampaign.eu/support-csos-ask-your-mep-to-vote-for--the-european-values-instrument-resolution

(4)  SOC/598 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 173. lpp.).

(5)  Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads) “Cilvēktiesību jautājumi joprojām ES uzmanības centrā””, JOIN/2015/0016 final.

(6)  Skatīt OV C 81, 2.3.2018., 9. lpp.

(7)  Lai nodrošinātu saskaņu ar ES atbalstu ārējā finansējuma jomā, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu.

(8)  OV C 129, 11.4.2018., 36. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/184


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi”

(COM(2018) 471 final – 2018/0248(COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda”

(COM(2018) 473 final – 2018/0249(COD))

(2019/C 62/30)

Ziņotājs

Giuseppe IULIANO

Apspriešanās

Eiropas Padome, 25.7.2018.

Europas Parlaments, 2.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkts, 78. panta 2. punkts, 79. panta 2. un 4. punkts un 304. pants

Pilnsapulces lēmums

DD/MM/GGGG

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

101/0/3

1.   Secinājumi

1.1.

Migrācija Eiropas Savienībā ir vēsturiska konstante, kam ir skaidra ietekme uz ES nākotni un tās sabiedrību. Kopīga migrācijas pārvaldība Eiropas Savienībā ir nepabeigts process, un pēdējos gados šis stāvoklis ir izraisījis institucionālu krīzi, kurā ir bijis acīmredzams kopēja Eiropas viedokļa trūkums. Pašreizējā situācija izskaidrojama ar ES dalībvalstu nespēju ieviest kopēju patvēruma sistēmu un piešķirt pienācīgu aizsardzību simtiem tūkstošu pārvietoto personu un patvēruma meklētāju, kas sasnieguši ES robežas.

1.2.

EESK uzskata, ka brīvības, drošības un tiesiskuma rīcībpolitiku pamatā jābūt pamattiesību aizsardzībai, ko paredz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

1.3.

Ir jāņem vērā pamatīgās pārmaiņas migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomā. Ir būtiski izmantot dažādu Eiropas iestāžu paveikto, lai pārskatītu pašreizējos instrumentus un piedāvātu alternatīvas, kas palīdz attīstīt kopēju, integrētu un saskaņotu migrācijas un patvēruma politiku saskaņā ar Līgumā un starptautiskajās tiesībās paredzētajiem principiem un pienākumiem.

1.4.

Ir svarīgi panākt progresu visaptverošā migrācijas un patvēruma politikā, kas stiprinātu integrāciju un sadarbību starp dalībvalstīm un ietvertu dažādu Eiropas iestāžu skaidrāku nostāju, lai ņemtu vērā iedzīvotāju bažas un novērstu arvien pieaugošo nepatiku pret Eiropas projektu. EESK apzinās, ka, nesniedzot atbildes un nenodrošinot atbilstību iedzīvotāju gaidām šajā jomā, rodas vilšanās un arvien lielāks eiroskepticisms.

1.5.

Komiteja pauž bažas par arvien pieaugošo neiecietību, rasismu un ksenofobiju pret migrantiem un bēgļiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī norāda, ka dažās valstīs var pasliktināties pamattiesību aizsardzība.

1.6.

EESK ir gandarīta par jaunajiem, būtībā ļoti atšķirīgajiem fondiem, kas ļaus turpināt iesākto darbu, un atzinīgi vērtē tiem paredzētā finanšu piešķīruma pieaugumu. Komiteja atgādina, ka fondi ir instrumenti, kam vajadzētu veicināt visaptverošu Eiropas migrācijas un patvēruma politiku. Fondi attiecas uz dažādām jomām, piemēram, migrāciju, patvērumu un ārējo robežu pārvaldību, bet komiteja pauž nožēlu, ka trūkst atsauču uz likumīgiem veidiem, kā ieceļot Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu pareizu darbību arī šajās jomās.

1.7.

Komiteja atbalsta to, ka regulas juridiskais pamats ir atsauce uz 80. pantu, ciktāl tajā skaidri norādīts, ka kopējā politika patvēruma, migrācijas un ārējo robežu jomā ir balstīta uz solidaritātes principu un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm, kas piemēro Šengenas nolīguma noteikumus attiecībā uz ārējām robežām un vīzām (1). Komiteja uzskata, ka ir jāpastiprina solidaritātes principa piemērošana, lai to neuztvertu kā retorisku jautājumu.

1.8.

Vienlīdzīga attieksme un diskriminācijas novēršanas politika ir Eiropas rīcībpolitiku pīlāri, arī to rīcībpolitiku, kas saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Komiteja pauž bažas par vārda “integrācija” svītrošanu no nosaukuma, jo to var uztvert kā mazu interesi par šo jautājumu.

1.9.

Komiteja norāda, ka ir jāatjauno atsauces uz dalībvalstu ciešāku sadarbību patvēruma un migrācijas jomā, jo īpaši, atbalstot finansējuma piešķiršanu paraugprakses apmaiņai patvēruma jomā, tai skaitā izveidojot tīklus un nodrošinot informācijas apmaiņu attiecībā uz likumīgo migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju.

1.10.

EESK pauž gandarījumu par to, ka abos fondos liela nozīme ir piešķirta elastībai, jo tas nozīmē atzīt nepieciešamību labāk ņemt vērā katras dalībvalsts vajadzības kopīgas rīcības ietvaros. Tāpat komiteja atzinīgi vērtē procedūru vienkāršošanu, kā arī novērtējuma nozīmes atzīšanu.

1.11.

Komiteja ir gandarīta, ka robežu pārvaldība veicina Eiropas Savienības iekšējo drošību, pilnībā ievērojot pamattiesības, taču pauž nožēlu, ka nav sniegta īpaša atsauce uz pamattiesību aizsardzību arī pierobežu apgabalos.

1.12.

Ir svarīgi atgādināt dalībvalstīm, ka jūras robežu uzraudzība ietver ne tikai robežu drošību un robežu kontroli, bet arī meklēšanas un glābšanas darbības jūrā. Ir lietderīgi atcerēties ECT (2) 2012. gada spriedumu, kas aizliedz izraidīšanu ne tikai vienas valsts teritorijā, bet arī tās ekstrateritoriālo darbību veikšanas laikā, arī tad, ja tas notiek atklātā jūrā.

1.13.

EESK vairākos atzinumos (3) ir ierosinājusi, ka ES būtu jāuzskata Šengenas zonas ārējās robežas par kopīgām robežām un tādējādi atbildība par pārvaldību būtu jāparedz Eiropas līmenī.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Migrācija Eiropas Savienībā ir vēsturiska konstante, kam ir skaidra ietekme uz ES nākotni un tās sabiedrību. Kopīga migrācijas pārvaldība Eiropas Savienībā ir nepabeigts process, un pēdējos gados šis stāvoklis ir izraisījis institucionālu krīzi, kurā ir bijis acīmredzams kopēja Eiropas viedokļa trūkums. Ir būtiski izmantot dažādu Eiropas iestāžu paveikto, lai pārskatītu pašreizējos instrumentus un piedāvātu alternatīvas, kas palīdz attīstīt kopēju, integrētu un saskaņotu migrācijas un patvēruma politiku saskaņā ar starptautiskajās tiesībās un Līgumos paredzētajiem principiem.

2.2.

Migrācija ir viena no Komisijas politiskajām prioritātēm, kuras galvenais mērķis ir visaptveroši risināt šo jautājumu. 2015. gadā apstiprinātajā Eiropas programmā migrācijas jomā tūlītēja reakcija uz humanitārās krīzes stāvokli pie Eiropas robežām ir kombinēta ar ilgtermiņa pasākumiem migrācijas pārvaldībai visaptverošā veidā.

2.3.

Krīze Vidusjūras reģionā ir atklājusi neatliekamās vajadzības, kā arī ES politikas un migrācijas instrumentu strukturālos ierobežojumus. ES ir jāatrod pareizais līdzsvars un jāraida skaidrs vēstījums eiropiešiem, ka migrāciju labāk var pārvaldīt kopīgiem spēkiem. Patvēruma un migrācijas fonds (PMF) un finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām ir daļa no šī procesa.

2.4.

Saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Komisija ir ierosinājusi būtiski nostiprināt migrācijas un ārējo robežu pārvaldības vispārējo budžetu, ierosinot piešķirt jaunajam PMF kopsummu 10,415 miljardu EUR apmērā (pašreizējās cenās) (4) un Integrētās robežu pārvaldības fondam – 9,318 miljardu EUR apmērā (pašreizējās cenās).

2.5.

PMF mērķis ir veicināt visaptverošu migrācijas, integrācijas un atgriešanas pārvaldību, kā arī kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), sniedzot atbalstu dalībvalstīm, pamatojoties uz solidaritāti un atbildības sadalījumu starp tām.

2.6.

Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām kā daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda izveidots, lai palīdzētu dalībvalstīm veiksmīgāk īstenot kopējus pasākumus attiecībā uz personu pārvietošanos pāri iekšējām robežām, kā arī uz robežkontroli un kopējo vīzu politiku. Laba ārējo robežu pārvaldība ir būtiska, lai izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā var īstenot personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pauž gandarījumu, ka par abu instrumentu juridisko pamatu ir ņemts LESD 80. pants, kurā minēts, ka patvēruma, migrācijas un ārējo robežu kopējās politikas pamatā ir solidaritātes princips un atbildības taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā.

3.2.

Abi fondi jāīsteno, sniedzot skaidrus un precīzus norādījumus par pārvaldības un kontroles sistēmām un revīzijas prasībām. Ir jāveicina procedūru vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana, kā arī jāpanāk progress attiecībā uz pasākumiem, ar ko nodrošina lielāku pārredzamību, labāku pārskatatbildību un atbilstību mērķiem attiecībā uz līdzekļiem, kurus pārskaita dalībvalstīm.

3.3.

Instrumenti ir jākoordinē ar citiem spēkā esošajiem noteikumiem, novēršot to dublēšanos un darbojoties pilnīgā savstarpējā papildināmībā ar Eiropas Savienības dažādajām aģentūrām, kas arī darbojas šajās jomās. Darbs jāveic saskaņā ar attiecīgajām ES politikas nostādnēm, piemēram, attiecībā uz robežu pārvaldību, iekšējo drošību, trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu un sociālo integrāciju, kā arī ES ārpolitiku.

3.4.

Instrumentiem jābūt elastīgiem, lai reaģētu uz mainīgajām problēmām robežu pārvaldības un vīzu jomā. Tādēļ komiteja atzinīgi vērtē to, ka papildus fiksētajai summai, kas paredzēta katrai iesaistītajai dalībvalstij, pārējos līdzekļus piešķirs īpašiem pasākumiem, kuros ES ieguldījumam ir pievienotā vērtība.

3.5.

Ar šiem instrumentiem ir jākoordinē solidaritāte un dalītā atbildība starp tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām un vīzām (vai gatavojas tiem pilnībā pievienoties), un tie jāizmanto Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldības kopējās politikas labā. Lai nodrošinātu netraucētu Šengenas līguma darbību, ārējās robežas, kas ir kopīgas robežas, ir jāpārvalda Eiropas līmenī.

3.6.

Ir būtiski, lai, ievērojot Eiropas Padomes (5) un Eiropas Parlamenta (6) ieteikumus, tekstos tiktu vienādoti tādi termini kā “neatbilstīga” migrācija un “personu bez dokumentiem migrācija”.

3.7.

Eiropas Savienībai ir vajadzīga kopēja migrācijas politika ar instrumentiem un veidiem, kas veicina likumīgu un sakārtotu migrāciju, kā arī patvēruma tiesību aizsardzību. EESK pauž nožēlu, ka apsvērumos galvenā uzmanība ir pievērsta neatbilstīgai ieceļošanai un robežkontrolei un tajos nav minēts, ka visaptverošā Eiropas migrācijas sistēmā ir jāvirzās uz priekšu un jāievieš jauninājumi. Tāpat ir jāveic arī Dublinas sistēmas reforma.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka priekšlikumi par abiem finanšu instrumentiem ir piemēroti, ņemot vērā, ka tehniskā un finansiālā palīdzība, ko Eiropas Savienība sniedza dalībvalstīm laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam, izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (7) un citus fondus, palīdzēja uzlabot pārvaldību patvēruma, migrācijas un ārējo robežu jomā.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē budžeta palielinājumu šiem fondiem, ja vien tas veicinās tādu ES migrācijas politiku, kas ir visaptveroša, kopīga, saskaņota un pielāgota starptautisko tiesību principiem, vienlaikus atzīstot arī uzņēmējvalsts sabiedrības un ES iedzīvotāju vajadzības, kā arī cieši sadarbojoties ar partneriem visā pasaulē.

4.3.

Tā kā dalībvalstīm iekļaušana ir nozīmīgs izaicinājums, komiteja uzskata, ka PMF nosaukumā ir no jauna jāievieš vārds “integrācija”.

4.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka PMF atzīst vietējo un reģionālo (arī tālāko reģionu) pašvaldību, kā arī sociālo pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi trešo valstu valstspiederīgo īstermiņa un ilgtermiņa integrācijā, arī darba tirgū. Komiteja pauž nožēlu, ka nav piedāvti novatoriski veidi, kā uzlabot šo dalībnieku piekļuvi PMF, un atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt un ievērot subsidiaritātes principu.

4.5.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz šī fonda operatīvā atbalsta izmantošanu var noteikt, ka dalībvalsts neievēro Eiropas Savienības acquis, jo nav īstenojusi Līgumos noteiktos saistošos pienākumus vai ja ir skaidrs risks, ka tiks pārkāptas Eiropas Savienības vērtības patvēruma un atgriešanas jomā. Būtu lietderīgi, ja šādas PMF operatīvā izmantojuma neatbilstības sekas būtu izklāstītas sīkāk. EESK atgādina, ka tā atbalsta Komisijas spēju iejaukties ārkārtas situācijās, ja vien tas notiek saskaņā ar pārredzamu procedūru, nekavējoties informējot Eiropas likumdevējus (Parlamentu un Padomi) (8). Tāpat komiteja uzskata, ka lietderīga ir iespēja nekavējoties sākt pārkāpumu procedūras, ja dalībvalstis neievēro noteikumus šajās jomās.

4.6.

Lai pienācīgi pārvaldītu patvēruma meklētāju plūsmas sadarbībā ar trešām valstīm, ir vajadzīgi ekonomiskie stimuli, kā arī tehniskā sadarbība un iestāžu stiprināšana. Ārkārtas trasta fonds Āfrikai ir vajadzīgs instruments, bet ne vienīgais: tā nodrošināšana ar pietiekamu budžeta piešķīrumu jāpapildina ar centieniem izveidot Eiropas Savienības dalībvalstu un Āfrikas valstu reālu un līdzatbildīgu partnerību, lai īstenotu kopīgus uzdevumus, kas ietilpst ilgtspējīgas attīstības mērķos. Būtu jācenšas uzlabot šo darbību koordināciju migrācijas un patvēruma jomā ar iestāžu nostiprināšanas pasākumiem un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO ĢD) atbalstu demokrātiskajiem procesiem, vienmēr izvairoties no dublēšanas un nekonsekvences.

4.7.

Komiteja uzskata, ka ir jāveic sadarbības pienākuma ciešāka uzraudzība un jāizveido koordinācijas mehānismi ar iestādēm, kuras katrā dalībvalstī pārvalda ESF+ un ERAF, lai veicinātu koordināciju un transversālo raksturu, kā arī jānoskaidro, kā tos piemērot, ja tie ir arī vietējo pārvaldes iestāžu rīcībā.

4.8.

Ar PMF ir jānodrošina lielāka pievienotā vērtība attiecībā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nostiprināšanu, dalībvalstu spējām palīdzēt personām, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, likumīgu veidu izmantojumu ieceļošanai Eiropas Savienībā un atbalstu likumīgi ieceļojušu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai.

4.9.

Runājot par integrāciju, sadales formulā ņem vērā tikai ikgadējo ierašanās plūsmu un ārvalstu iedzīvotāju kopējo procentuālo daļu, neizmantojot kvalitatīvus rādītājus, kas arī varētu palīdzēt precīzāk noteikt dalībvalstu īpašās vajadzības. Šajā sakarā ir precīzāk jānosaka mērķi un jādefinē rādītāji (9), kas ļauj nepārtraukti novērtēt PMF ieguldījuma rezultātus šajās jomās.

4.10.

Šķiet būtiski nodrošināt PMF starpposma un retrospektīvu izvērtējumu un elastīgus mehānismus, ar kuriem varētu ieviest korekcijas izvērtētajās darbībās. Komiteja uzskata, ka ir jākombinē ietekmes un rezultātu vērtēšana, jo īpaši attiecībā uz tām darbībām, kuras katrā dalībvalstī var veikt dažādi administratīvie līmeņi.

4.11.

Nav skaidras norādes par neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšanu, izmantojot atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Komiteja uzskata, ka ir vajadzīga tāda atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politika, kas būtu efektīva un nodrošinātu iesaistīto personu cilvēktiesības, un uzsver nepieciešamību uzlabot šādu politiku novērtējumu un to faktisko ietekmi uz neatbilstīgas ieceļošanas plūsmu samazināšanos.

4.12.

Tāpat komiteja uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību cīnīties pret nelikumīgu nodarbinātību, jo īpaši saistībā ar administratīvi nedeklarētu migrantu nodarbinātību un darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas gadījumos. Komiteja ļoti atzinīgi vērtē to, ka no PMF var finansēt pasākumus, kuru mērķis ir novērst neatbilstīgas migrācijas stimulēšanu, tostarp nelikumīgu nodarbinātību, kas var piesaistīt neatbilstīgas plūsmas, veicināt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem un tiesību pārkāpumu telpu (10).

4.13.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē arī līdzekļu piešķiršanu Eiropas Savienības pārmitināšanas (un humanitārās uzņemšanas) sistēmai. Komiteja cer, ka īpašā Eiropas Savienības pārmitināšanas programma šo apņemšanos pārvērtīs realitātē, ko efektīvi īstenos dalībvalstis. EESK jau ir atbalstījusi īpašu Eiropas Savienības pārmitināšanas programmu, kas šo iniciatīvu pārvērstu par realitāti, ko efektīvi īsteno dalībvalstis, piešķirot finansiālus stimulus tām dalībvalstīm, kuras darbojas visaktīvāk.

4.14.

Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām vēlreiz apliecina vēlmi dot ieguldījumu Eiropas Savienības iekšējās drošības garantēšanā, pilnībā ievērojot pamattiesības, bet komiteja pauž nožēlu, ka tajā nav konkrēti pieminēta šo tiesību aizsardzība pierobežas apgabalos, kā arī attiecībā uz tām personām, kuras nav Eiropas Savienības valstspiederīgie.

4.15.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šis instruments ļauj dalībvalstīm īstenot projektus ar trešām valstīm vai to teritorijā ar nosacījumu, ka ir notikusi iepriekšēja apspriešanās ar Komisiju. Komiteja uzskata, ka ir jāuzlabo informācija par šīs apspriešanās (vai informācijas paziņošanas) prasībām, nosakot skaidrus kritērijus, kas ietvertu arī cilvēktiesību ievērošanas stāvokli galamērķa valstī. Tas šķiet būtiski, jo sadarbība ar trešo valsti var ietvert tādas darbības kā uzraudzība, atklāšana, identifikācija, izsekošana, novēršana un neatļautas robežu šķērsošanas gadījumu pārtveršana.

4.16.

Komiteja pauž nožēlu par to, ka regulā cīņa pret neatbilstīgu migrāciju atkārtoti tiek pielīdzināta cīņai pret pārrobežu noziedzību, nenošķirot otrās pretlikumīgos mērķus attiecībā pret pirmo.

4.17.

Runājot par robežu pārvaldību, komiteja pauž neapmierinātību par to, ka drošība joprojām tiek uzskatīta par pamatā militāru jautājumu, lai gan ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija paredz, ka ES veicinās cilvēku drošību, izmantojot integrētu pieeju. Tas nozīmē darbības, kuru mērķis cita starpā ir samazināt nabadzību un nevienlīdzību, veicināt labu pārvaldību un cilvēktiesības, atbalstīt attīstību un novērst konfliktu un nedrošības galvenos cēloņus.

4.18.

Komiteja atzinīgi vērtē norādi, ka šī instrumenta mērķis ir arī palīdzēt aizsargāt un glābt migrantu dzīvības un ka dalībvalstīm tiek atgādināts, ka jūras robežu uzraudzība ietver ne tikai robežu drošību un robežkontroli, bet arī meklēšanas un glābšanas darbības jūrā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Skatīt SOC/582 par Vīzu kodeksa pārskatīšanu (OV C 440, 6.12.2018., 142. lpp.).

(2)  Lieta Hirsi Jamaa un citi pret Itāliju (pieteikums Nr. 27765/09).

(3)  OV C 303, 19.8.2016., 109. lpp.; OV C 451, 16.12.2014., 1. lpp.; OV C 458, 19.12.2014, 7. lpp.; OV C 44, 11.2.2011., 162. lpp.

(4)  Vairāk informācijas par šiem skaitļiem skatīt ECO/460 – “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(5)  Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Rezolūcija 1509 (2006).

(6)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 14. janvāra rezolūcija par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam (2007/2145(INI)).

(7)  2014. gada aprīlī pieņēma Regulu (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido īpašu ES finansējuma programmu patvēruma un migrācijas jomā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ar mērķi veicināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību, izmantojot finansiālu atbalstu, kā arī īstenot un attīstīt kopēju ES pieeju attiecībā uz patvērumu un migrāciju. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) bija četri mērķi: 1) stiprināt un attīstīt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveidi, 2) atbalstīt likumīgo migrāciju dalībvalstīs saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju, 3) uzlabot taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas, lai novērstu neatbilstīgu imigrāciju, un 4) palielināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas.

(8)  OV C 303, 19.8.2016., 109. lpp.

(9)  OECD/EU (2015) “Indicators of Immigrant Integration 2015” (Imigrantu integrācijas rādītāji 2015. gadā) jeb Saragosas rādītāji.

(10)  Skatīt pieņemtos atzinmus OV C 204, 9.8.2008., 70. lpp. un OV C 75, 10.3.2017., 81. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/189


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Iekšējās drošības fonda izveidi”

(COM(2018) 472 final – 2018/0250 (COD))

(2019/C 62/31)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 2.7.2018.

Padome, 25.7.2018.

Juridiskais pamats:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkts, 84. pants, 87. panta 2. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa:

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

141/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt, ka vairāk līdzekļu ir jāpiešķir operatīvām un preventīvām darbībām un programmām drošības jomā un ka šajā nolūkā ir jāizveido elastīgs un pārredzams fonds, kurā līdzekļu sadalījums atbilst darbības kritērijiem un skaidri un paredzami noteiktiem mērķiem minēto darbību un programmu pastiprināšanai.

1.2.

Veidojot drošības fondu, ir jātiecas padziļināt preventīvo politiku, un tādēļ ir vajadzīgs pilsoniskās sabiedrības atbalsts un aktīva sadarbība ar to, jo īpaši attiecībā uz palīdzību upuriem un to organizēšanu, drošības dalībnieku uzraudzību un radikalizācijas novēršanu.

1.3.

Fonda līdzekļi – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti Eiropas Savienības valstīm vai trešām valstīm – ir jāpiešķir tikai publiskajām iestādēm, kuras reāli garantē cilvēktiesību stingru ievērošanu.

1.4.

Šā fonda izveidē un attīstībā ir jābūt iesaistītai EESK novērotāja statusā, lai ES līmenī darītu zināmu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli.

1.5.

Komiteja norāda, ka īpaši jāņem vērā risks, kas saistīts ar galēji labējo grupu vardarbīgu radikalizāciju.

1.6.

Komiteja norāda, ka ir jāvēršas pret organizētu noziedzīgu grupējumu finansēšanas mehānismiem un kapitāla plūsmām.

1.7.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams iet tālāk par vienkāršu reaģēšanu un padziļināt preventīvo politiku, pievēršot uzmanību galvenajiem iemesliem, kāpēc atsevišķas personas radikalizējas, radot risku līdzcilvēkiem, kā arī vardarbīgo grupu finansēšanas mehānismiem.

1.8.

Pamatojoties uz tādu pašu filozofiju, kāda ir Eiropas Savienības veidošanas pamatā, cilvēktiesībām ir jābūt jebkuras darbības neatņemamai sastāvdaļai un pamatnosacījumam. Tas nozīmē, ka finansējuma fonda gadījumā līdzekļu piešķīrums būtu jāatsaka jebkurai struktūrai, kura neievēro obligātos standartus. Tā tas ir attiecībā uz Komisijas neseno priekšlikumu (1) par finanšu pasākumiem tiesiskuma nodrošināšanai dalībvalstīs, kā arī uz EESK izveidoto grupu “Pamattiesības un tiesiskums”.

2.   Priekšlikuma teksts

2.1.

Metodoloģijas nolūkā šajā dokumentā pārņemtas Komisijas priekšlikuma 2. pantā minētās dažādu jēdzienu definīcijas, kas izmantotas tā izstrādē.

2.2.

EESK piekrīt izskatāmajā priekšlikumā izklāstītajam konstatējumam, kura pamatā ir reāls apdraudējums drošībai Eiropā, jo draudi ir pastiprinājušies un kļuvuši daudzveidīgāki – teroristu uzbrukumi, jauni organizētās noziedzības veidi un kibernoziedzība.

2.3.

Tā kā drošībai pēc būtības ir pārrobežu dimensija, Eiropas Savienībai ir jāreaģē stingri un saskaņoti: papildus iekšējai drošībai ES saskaras ar sarežģītiem ārējiem draudiem, kurus neviena dalībvalsts nevar novērst pati saviem spēkiem.

2.4.

Drošība arī turpmākajos gados būs izšķirīgs jautājums ES, un Eiropas iedzīvotāji gaida no savas Savienības un valstu valdībām, ka tās spēs sniegt drošību strauji mainīgajā un nenoteiktajā pasaulē. Tādēļ būtu vēlams īstenot izglītojošus un pedagoģiskus pasākumus par vardarbīgas rīcības novēršanu, tostarp sagatavojot mācību grāmatas un materiālus, kuros galvenā uzmanība pievērsta pamattiesību, plurālisma un daudzveidības ievērošanai.

2.5.

Saprotams, ka problēmas, ar ko saskaras Savienība, jo īpaši starptautisko terorismu, nevar novērst katra dalībvalsts atsevišķi un bez ES finansiāla un tehniska atbalsta. Laikā, kad terorisms gan ārpus ES, gan tās teritorijā, tāpat kā reliģiskais vai politiskais (piemēram, galēji labējais) ekstrēmisms, kā arī citi draudi, ko rada narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība un citi smagi noziegumi, nepazīst robežas, dalībvalstu pienākums ir nodrošināt iedzīvotāju drošību, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības, kas ietvertas ES dokumentos.

2.6.

ES var atbalstīt un tai jāatbalsta šie pasākumi, un šajā nolūkā Līgumos ir paredzēts, ka ir jānodrošina augsta līmeņa drošība, īstenojot, piemēram, preventīvos pasākumus, kā arī policijas, tiesu iestāžu un citu kompetento iestāžu, piemēram, decentralizēto aģentūru, sadarbību un koordinēšanu.

2.7.

Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) ir būtiska nozīme gan operatīvajā aspektā, gan ES prioritāšu, mērķu un pasākumu īstenošanas koordinēšanā un veicināšanā drošības jomā.

2.8.

Iekšējās drošības fonds tiek veidots, lai sekmētu pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un dienestiem un citām attiecīgajām iestādēm. Šī sadarbība konkrēti nodrošinās dažādu ES informācijas sistēmu sadarbspēju drošības jomā, tādējādi palielinot robežu un migrācijas plūsmu pārvaldības efektivitāti, kā arī kopīgas operatīvas darbības un atbalstu apmācībai un ar drošību saistītas nozīmīgas infrastruktūras izveidei, pasažieru datu vākšanai un apstrādei saskaņā ar attiecīgo ES acquis, vajadzīgo tehnisko iekārtu iegādei.

2.9.

Fonda mērķis ir pastiprināt pārrobežu operatīvo sadarbību, lai novērstu, atklātu un izmeklētu pārrobežu noziegumus, un atbalstīt centienus, kuru mērķis ir stiprināt spējas novērst šādus noziegumus, to skaitā terorismu, izmantojot ciešu sadarbību starp visu dalībvalstu publiskajām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privātā sektora partneriem.

2.10.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās drošības jautājumu risināšanā ir bijusi ļoti noderīga un vajadzīga, lai uzlabotu pamattiesību ievērošanu, uzraudzītu, lai iestādes nepārsniegtu savas pilnvaras, un ziņotu par atsevišķām nevēlamām darbībām, kuras joprojām ir vilinošas. Mūsu demokrātiskajā sabiedrībā nevar drošības jomā vadīties pēc principa “efektivitāte par katru cenu”. Tādēļ pašlaik veidojamajam fondam jābūt atvērtam, lai finansētu programmas, kas stiprina šāda veida uzraudzību, un atbalstītu juridiskas struktūras, kas ļautu drošības spēku darbības pakļaut tiesu iestāžu neatkarīgai kontrolei. Tas pats attiecas uz fonda neapstrīdamo uzdevumu radikalizācijas novēršanā, sabiedrības izglītošanā un izpratnes veidošanā.

2.11.

Nevalstiskās organizācijas un pārējie pilsoniskā sabiedrības dalībnieki jau sniedz kvantitatīvu un kvalitatīvu ieguldījumu drošības jomā, izmantojot šādas darbības:

novērst dalībvalstu spēku īstenotas pārmērīgas darbības vai darbības, kurās nav pietiekami ievērotas cilvēktiesības, un saukt pie atbildības par šādām darbībām,

novērst jebkāda veida ideoloģisko radikalizāciju un saucot pie atbildības par to,

veidot sabiedrības izpratni par cietušajiem, viņu sociālo integrāciju un nepieciešamo atbalstu,

saistīt intervences organizēšanu un spējas ar ierosinājumiem, ko izteikuši cietušie un visi tie, kuri cenšas ar viņiem solidarizēties, kā arī tie, kurus uztrauc ar drošību saistītās problēmas,

intervence izglītības jomā, īpaši attiecībā uz jauno paaudzi, īstenojot svarīgu funkciju, pirmkārt, izpratnes veidošanā un, otrkārt, radikalizācijas novēršanā,

daudzas citas darbības, kas netieši veicina iekšējo un ārējo drošību, piemēram, iepriekš minētā drošības spēku darbības uzraudzība, izglītošana un izpratnes veidošana, cietušo aizsardzība un organizēšana u. c.,

šajā saistībā pilsoniskajai sabiedrībai būtu jādod iespēja pastāvīgi uzraudzīt fonda līdzekļu izlietojumu.

2.12.

Visām šīm darbībām ir jāsaņem tiešs atbalsts no ES iestādēm, turklāt ņemot vērā, ka tās veicina drošību, tām jāpiešķir līdzekļi no iepriekš minētās budžeta pozīcijas.

2.13.

ES un dalībvalstīm ir jāapzinās, ka arī dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas – tieši vai netieši – var popularizēt runas un/vai darbības, kas vērstas pret ES vērtībām un tiesībām.

2.14.

Galvenais uzdevums šajā priekšlikumā ir panākt jaunā fonda pārvaldībā lielāku elastību salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Svarīgi ir arī nodrošināt rīkus, lai ES finansējums tiktu virzīts uz prioritātēm un darbībām, kuras rada būtisku pievienoto vērtību Eiropas Savienībai. Lai īstenotu jaunos uzdevumus un prioritātes, ir vajadzīgi jauni mehānismi finansējuma piešķiršanai tiešas, netiešas un dalītas pārvaldības shēmām, un tādā nolūkā šajos mehānismos jāiesaista arī iepriekšējā punktā minētie aktīvie pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tādēļ ierosinām uzskatīt EESK par novērotāju šā fonda izveidē un attīstībā, lai ES līmenī tiktu pienācīgi uzklausīts organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

2.15.

Ņemot vērā fondam piešķirto līdzekļu apjomu, proti, 2 500 000 000 EUR, būtu jāprecizē šo apropriāciju sadales kritēriji. Ir jāsaglabā vajadzīgā elastība, tomēr skaidri jāprecizē budžeta pozīcijas, kurās šīs apropriācijas tiks sadalītas.

2.16.

Šajās budžeta pozīcijās būs jāievēro vienkāršības kritērijs, kas palīdz novērst pārmērīgu birokrātiju piekļuvē fondam, un jāpiemēro savstarpējas uzticēšanās princips. Skaidrība un paredzamība šajā jomā palīdzēs panākt, ka dažādu valstu atbildīgās personas varēs uzsākt operatīvas grupas (task force) vai ātras iejaukšanās darbības ar garantiju, ka tās tiks finansētas vai atbalstītas no fonda līdzekļiem.

2.17.

EESK priekšlikumu vērtē atzinīgi un atbalsta Iekšējās drošības fonda izveidi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pantā minētajiem mērķiem, saskaņā ar LESD 80. pantā noteiktajiem solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principiem, kā arī subsidiaritātes principu – runa nav par ekskluzīvu kompetenci – un proporcionalitātes principu, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Iekšējās drošības fonda izveidi.

2.18.

Jebkurā gadījumā Iekšējās drošības fonda izveides mērķis ir nodrošināt papildu instrumentu pašreizējo ES aģentūru un fondu, kā arī valsts līmeņa struktūru darbā. Fonda galvenais mērķis ir veicināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā, īpaši ar cīņu pret terorismu un radikalizāciju, smagu un organizētu noziedzību un kibernoziedzību, kā arī ar palīdzību noziegumos cietušajiem un viņu aizsardzību. Šajā nolūkā izmantojot īpašus mērķus, piemēram, informācijas apmaiņu, pārrobežu kopīgo pasākumu pastiprināšanu un spēju stiprināšanu preventīvos nolūkos, un pastāvīgā sadarbībā starp dažādām publiskajām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un dalībvalstu privātā sektora partneriem (2). Šajā saistībā ir svarīgi vērsties pret noziedzīgu organizāciju finansēšanas mehānismiem un kapitāla plūsmām, un fondam tas būtu jāņem vērā.

2.19.

Visbeidzot, jāatgādina, ka EESK novērotāja statusā ir piedalījusies Eiropas Komisijas 2017. gadā izveidotās Augsta līmeņa ekspertu grupas radikalizācijas jautājumos darbā (3).

3.   Ieteikumi

3.1.

Lai novērstu objektīvas situācijas, ar apsekojumu un pētījumu palīdzību fondam vajadzētu apzināt galvenos iemeslus, kāpēc atsevišķas personas iesaistās un apvienojas grupās, kas rada apdraudējumu līdzcilvēkiem.

3.2.

Fonda izveides pamatā ir ieguldījumi un iepriekš gūtie panākumi, piemēram, programma “Drošība un brīvību garantēšana”, instruments policijas sadarbībai un programmas “Tiesiskums” narkotiku apkarošanas politikas aspekts. Tomēr sīkāk būtu jāizklāsta apgalvojums: “Mehānisms dos iespēju pievērsties jaunām prioritātēm vai veikt neatliekamas darbības un tās īstenot, izmantojot tādu darbības veidu, kas ir vislabāk piemērots, lai sasniegtu konkrēto politikas mērķi” (4). Inovācija ir prioritāte, īpaši gadījumos, kad apkarojamās grupas ir ļoti inovatīvas.

3.3.

Fonda līdzekļu sadalījuma kritērijiem ir jābūt saistītiem tikai ar darbību, lai finansētu darbības un programmas neatkarīgi no tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits vai valsts teritorijas platība. Vēl viens svarīgs apsvērums ir fonda finansējuma un darbības pilnīga pārredzamība, jo fonds būs atvērts plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai tie varētu uzraudzīt, kā tiek ievēroti fonda līdzekļu saņemšanai noteiktie nosacījumi.

3.4.

Fonda izveides laikā ir svarīgi paredzēt tā nozīmes un efektivitātes turpmāku novērtēšanu, veicot atjauninātu pētījumu par vispārējo situāciju un to periodiski atjaunojot, kas ļautu novērtēt tā attīstību.

3.5.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas norādīt uz dažām no šīm jaunajām prioritātēm, kuras nav ietvertas dokumentā, bet būtu īpaši jāņem vērā, jo tās var būt nozīmīgs radikalizācijas novēršanas mērķa aspekts, jo īpaši saistībā ar dažu iestāžu iespējamu līdzdalību.

3.6.

Tas attiecas uz galēji labējām, ekstrēmi labējām, neonacistu, antisemītu kustībām, baltās rases pārākumu slavinošām vai jebkura cita veida kustībām, kuras slavina diskrimināciju reliģijas, tautības, nacionālās izcelsmes, seksuālās orientācijas un citu iemeslu dēļ, kas rada reālus draudus drošībai un tiesiskumam, un ir Eiropas Savienības kompetencē, jo šīs kustības, neraugoties uz to ultranacionālistisko motivāciju, sāk saprast, ka ir izdevīgi darboties starptautiskā mērogā un koordinēt savas darbības ar līdzīgi domājošajiem citās valstīs (5).

3.7.

Šķiet, ka aizsardzība un palīdzība cilvēku tirdzniecības tīklu upuriem ir atkarīga no reālas un efektīvas sadarbības par cilvēku tirdzniecību atbildīgo personu saukšanā pie atbildības. Tomēr Eiropas Savienības un fonda darbības pamatmērķis šajā jautājumā ir upuru aizsardzība, un tā nedrīkst būt atkarīga no labākas vai sliktākas sadarbības, ko īsteno, lai sauktu pie atbildības vainīgos.

3.8.

Tomēr nepieciešamo līdzekļu piešķīrums no izveidojamā fonda gan tieši upuriem, gan iestādēm, kuras veicina viņu aizsardzību un integrāciju, bez šaubām dabiski ietekmēs šo sadarbību un vidējā termiņā sekmēs saukšanu pie atbildības un preventīvās darbības.

3.9.

Radikalizācijas novēršana ir nozīmīga joma, kurā nevar iekļaut tikai iespējamās radikalizācijas vienu aspektu, domājot par ekstrēmo islāmistu grupējumu īstenotiem smagajiem teroristu uzbrukumiem pēdējos gados, bet īpaša uzmanība ir jāpievērš arī politiskajam un ideoloģiskajam ekstrēmismam, kurš veidojas un attīstās pilnīgi atšķirīgā vidē un kura iespējamie upuri arī ir atšķirīgi.

3.10.

Vēl viens priekšlikumā apskatītais jautājums, par kuru EESK izsaka kritisku piezīmi, ir ex post novērtējumi, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumi. Nav šaubu, ka no ieviesto instrumentu mērķu efektivitātes viedokļa atzinīgi vērtējamas to izmaksas, loģika, atbilstība, saskaņotība un savstarpējā papildināmība. Taču analīzē nav ietverts novērtējums par to, vai šie instrumenti ir palīdzējuši uzlabot ne tikai sadarbību, zināšanu un labas prakses apmaiņu un iestāžu savstarpējo uzticēšanos, bet arī aspektus, kas saistīti ar pamattiesībām, kurām priekšlikumā nav veltīta pat neliela rindkopa, tikai minētas formālas saistības 3. panta beigās.

3.11.

Ņemot vērā vēsturisko spriedzi starp drošību un pamattiesībām, ierosinātajā instrumentā, kura mērķis ir palielināt drošību un kurš neapšaubāmi ir vajadzīgs, ir jāparedz īpaši mērķi efektīvākai pamattiesību ievērošanai drošības jomā. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka drošības uzlabošana notiek uz pamattiesību rēķina.

3.12.

Ja kāda konkrēta valsts neatkarīgi no tā, vai tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešā valsts, neapliecina savu drošības spēku un struktūru darbības atbilstību šim instrumentam, atsakās saņemt atbilstošu apmācību vai piemērot šajā nodaļā minētajām darbībām kontroles mehānismus, tā nedrīkst saņemt finansējumu no fonda, un tiks izslēgta no tā. Obligāto standartu ievērošana cilvēktiesību jomā ir jāizvirza par sine qua non nosacījumu, lai saņemtu atbalstu no citām ES dalībvalstīm, izmantojot šo drošības fondu vai jebkuru citu solidaritātes mehānismu.

3.13.

Attiecībā uz punktu par saskaņotību ar citām ES politikas jomām Komiteja norāda, ka ir jāveido sinerģija un saskaņotība ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Integrētās robežu pārvaldības fondu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tieši šajā nodaļā ir apšaubīta pārāk lielā prioritāte, ko minētie fondi un aģentūra piešķir drošības mērķim salīdzinājumā ar citiem pienākumiem, par kuru veikšanu ir atbildīgas visas Eiropas iestādes un struktūras, tiešā saistībā ar jau izskanējušo aicinājumu pievērst lielāku uzmanību pamattiesībām, lai panāktu lielākas pamattiesību ievērošanas garantijas.

3.14.

Fonds ir atvērts un tam jābūt atvērtam, lai atbalstītu sadarbību ar trešām valstīm, taču šo fondu līdzekļus nevar tiešā veidā piešķirt šo valstu iestādēm, bet gan darbībām un programmām, ko kopīgi īsteno trešo valstu un dalībvalstu iestādes. Uz sadarbību noteikti ir jāattiecina no fonda saņemtā finansējuma kontrole, cilvēktiesību ievērošana šajā sadarbībā iesaistītajās valstīs un jo īpaši nosacījums, ka sadarbībā var iesaistīties un finansējumu var saņemt tikai publiskās struktūras, kuras kontrolē un pārvalda valsts. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka no fonda līdzekļiem tiek finansētas nekontrolētas grupas vai grupējumi, kas varētu apdraudēt drošību attiecīgajās valstīs vai Eiropas Savienībā.

3.15.

Starptautiskajos instrumentos jūras tiesību jomā un Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu, kā arī pārējos tiesību aktos par tādu personu aizsardzību, kuras ir nonākušas sarežģītā situācijā, šķērsojot robežu pa netradicionāliem kanāliem, Eiropas Savienībai un visām tās dalībvalstīm ir noteikta prasība izvirzīt glābšanu jūrā par vienu no robežu drošības politikas galvenajiem jautājumiem un uzņemt glābšanas vietai tuvākajā ostā izglābtās personas un nelikumīgos pasažierus, kuri ierodas ostā, ievērot viņu pamattiesības un piemērot šīm personām atgriešanās vai repatriācijas procedūras ar visām konkrētajām viņu tiesību garantijām, jo īpaši tiesībām uz bēgļa statusa atzīšanu. Izveidojamais fonds ir jāizmanto arī šiem mērķiem gan finansējot valstu vajadzības, gan atbalstot pilsonisko sabiedrību, kā minēts iepriekš.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 324 final.

(2)  Priekšlikuma 3. panta 1. un 2. punkts.

(3)  Augsta līmeņa ekspertu grupas radikalizācijas jautājumos (HLCEG-R) nobeiguma ziņojums.

(4)  Priekšlikuma paskaidrojuma raksta 3. lappuse.

(5)  Galīgais ziņojums, ko izstrādājusi Komisijas Augsta līmeņa ekspertu grupa radikalizācijas jautājumos (HLCEG-R); Ieteikumi politikas jomās. 2.5.: “Par ideoloģiju un polarizāciju”; grupa atzīst, ka uzmanība jāpievērš arī labējā ekstrēmisma pieaugumam un plašai polarizācijas tendencei sabiedrībā.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/194


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013”

(COM(2018) 367 – 2018/0191(COD))

(2019/C 62/32)

Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Līdzziņotāja:

Imse SPRAGG NILSSON

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Padome, 21.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pants, 4. pants, 166. panta 4. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

186/3/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

EESK

1.1.

atzinīgi vērtē nākamās programmas Erasmus mērķi, proti, nodrošināt cilvēkiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas sociālo un ekonomisko uzdevumu risināšanai, un galveno uzsvaru likt uz gados jauniem Eiropas iedzīvotājiem;

1.2.

pauž cerību, ka nākamajā programmā Erasmus izglītība un apmācība tiks apsvērtas holistiskā perspektīvā, t. i., mūžizglītībā līdztekus nepārtrauktai prasmju pilnveidei būtisku nozīmi piešķirot pamatkompetencēm (1) un pamatprasmēm, kā arī īpašu uzmanību pievēršot validēšanai un atzīšanai.

1.3.

iesaka nemainīt nosaukumu un saglabāt nosaukumu Erasmus+, jo tas simbolizē faktu, ka visas programmas ir apvienotas zem viena jumta;

1.4.

atzinīgi vērtē to, ka ir ierosināts divkāršot programmas budžetu, taču aicina to trīskāršot, lai apliecinātu dziļāku apņemšanos sniegt atbalstu cilvēku izglītības, profesionālajai un personiskajai attīstībai izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un tādējādi nodrošinātu, ka ikviens ir patiešām iekļauts un ikvienam ir garantēta piekļuve;

1.5.

uzskata, ka līdztekus lielākam budžetam ir vajadzīgs lielāks elastīgums un atbildība valstu līmenī;

1.6.

uzsver, ka jaunatnei paredzētajā nodaļā minētās darbības iepriekš ļoti veiksmīgi ir palīdzējušas sasniegt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju, un ka tas būtu jāatspoguļo finansējuma piešķīrumā;

1.7.

prasa, lai iniciatīva DiscoverEU , ja tā tiks iekļauta programmā, ietvertu spēcīgu mācību komponentu;

1.8.

uzsver, ka papildus virtuāliem rīkiem arī turpmāk būtu jāizmanto fiziska pieredze, un tā nav jāaizēno vai jāaizstāj;

1.9.

piekrīt tam, ka ir palielināts mērķu skaits pieaugušo izglītības un tālākas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, un ierosina gādāt par to, ka darbības jomas paplašinājums atspoguļojas finansējuma piešķīrumā;

1.10.

prasa, lai mūžizglītības pieejā lielāks uzsvars tiktu likts uz starpnozaru sadarbību (2. pamatdarbība), piešķirot pietiekamu budžetu plaša mēroga politikas projektu īstenošanai;

1.11.

atzinīgi vērtē sākotnējas un tālākas profesionālās attīstības veicināšanai paredzētā budžeta palielinājumu personālam, jo īpaši skolotāju un apmācītāju mobilitātei;

1.12.

atzinīgi vērtē priekšlikumā pausto labo nodomu piešķirt neliela apjoma finansiālu atbalstu, lai palīdzētu pretendentiem, kam nav pieredzes pieteikties programmai;

1.13.

iesaka jaunās programmas nodaļā “Jaunatne” piešķirt prioritāti brīvprātīgo vadītām darbībām un organizācijām, nevis lietot terminus “liela” un “maza”. Turklāt būtu jāapsver iespēja piešķirt dotācijas plaša mēroga Eiropas jaunatnes pasākumiem.

1.14.

atzinīgi vērtē arī to, ka priekšlikumā ir uzsvērta neatkarīgas revīzijas iestādes nozīme valstu aģentūru darbības novērtēšanā;

1.15.

uzskata: lai sasniegtu plašākas mērķgrupas, nākamā programma ir jāpopularizē un jāatbalsta gan karjeras attīstības atbalsta dienestiem izglītības un apmācības iestādēs, gan arī nodarbinātības dienestiem un citām organizācijām;

1.16.

uzskata, ka priekšlikumam būtu jāveicina projektu rezultātu popularizēšana ES līmenī un ES mērogā, kā arī izcilāko projektu turpināšana;

1.17.

uzsver, ka pastāvīgajai komitejai, kas pārvalda šo programmu, noteikti ir jānodrošina, lai tās struktūrā pastāvīgi darbotos visas attiecīgās Eiropas līmeņa ieinteresētās personas un sociālie partneri;

1.18.

atzinīgi vērtē darbības ar jauniešu līdzdalību. Tas ir formāts, kas tika atzīts par ļoti veiksmīgu programmā “Jaunatne darbībā” (un toreiz tika dēvēts par jauniešu iniciatīvām), jo tas deva iespēju organizācijās neiesaistītiem jauniešiem piedalīties programmā.

2.   Ievads

2.1.

Pēc ES finanšu programmas, kas, pamatojoties uz pašreizējo programmu Erasmus+ (2014–2020), paredz atbalstīt izglītību, apmācību, jaunatni un sportu, Eiropas Komisija ir publicējusi nākamās paaudzes programmu, kuras nosaukums ir Erasmus un kura ir paredzēta daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam.

2.2.

Iepriekšējā programma Erasmus+ ir ievērojami palīdzējusi atbalstīt izglītību un apmācību Eiropas Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, attīstīt piederības izjūtu ES (Eiropas Savienības identitāti visā tās daudzveidībā) un veicināt savstarpēju sapratni, demokrātisku pilsoniskumu, Eiropas integrāciju un sociālo taisnīgumu, iekļaušanu darba tirgū un tādējādi arī ekonomikas izaugsmi.

2.3.

Iecerēts, ka nākamās paaudzes programma, kuras budžets būs divreiz lielāks, tiks uzlabota un paplašināta, lai sasniegtu lielāku skaitu mērķgrupu, būs iekļaujošāka, ļaus atbalstīt nelielus projektus un iesaistīt organizācijas, kam nav pieredzes pieteikties dalībai programmā. Tā arī turpmāk aptvers skolas, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību un pieaugušo izglītību, tostarp neformālo un ikdienējo mācīšanos un brīvprātīgo darbu, kā arī jaunatni un sportu, taču tas notiks racionalizētākā veidā, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu un konsultācijām ar ieinteresētajām personām.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un mācību mobilitātei vajadzētu būt pieejamai visiem. Tas, ka jaunajā programmā Erasmus ir pausta apņemšanās nodrošināt iekļautību un vienlīdzību kā ļoti svarīgus mērķus, ir būtiski. Statistika liecina, ka pašreiz vairums mobilo augstskolu studentu nāk no priviliģētiem sociāli ekonomiskiem slāņiem un akadēmisko aprindu ģimenēm (2). Uz to, ka Erasmus stipendijas nav pietiekamas ārzemēs studējošiem augstskolu studentiem un ka dzīvošana citā valstī izmaksā dārgi, 2016. gadā ir norādījuši 63 % nemobilo studentu, atzīstot tos par galvenajiem šķēršļiem dalībai Erasmus apmaiņas programmās augstskolu līmenī (3). Programmas ierobežotais finansiālais atbalsts ir veicinājis to, ka piekļuves iespēju ziņā ir radušās lielas atšķirības starp studentiem no dažādiem sociāli ekonomiskiem slāņiem.

3.2.

Nākamajai programmai Erasmus ir būtiska nozīme savstarpējas sapratnes un piederības izjūtas ES stiprināšanā un jauniešu prasmju un kompetenču uzlabošanā, un tas ļauj viņiem rīkoties kā demokrātiskiem pilsoņiem un nodrošināt labākas iespējas darba tirgū. Lai atbalstītu sociālo iekļautību un kopējas Eiropas vērtības, ir būtiski sekmēt sociālo integrāciju, uzlabot izpratni par dažādām kultūrām un novērst radikalizāciju, iesaistot jauniešus demokrātiskajos procesos un šo procesu atbalstam veicinot mācību mobilitāti un sadarbību starp Eiropas iedzīvotājiem, izglītības un apmācības iestādēm, organizācijām, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, un tas viss ir ārkārtīgi svarīgi Savienības nākotnei.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē nākamās Erasmus programmas mērķi, proti, gados jauniem Eiropas iedzīvotājiem kā nākamajiem labuma guvējiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai piedalītos nepārtraukti mainīgajā darba tirgū, kā arī risinātu sociālās, ekonomiskās un vides problēmas. Tam būs vajadzīga modernizēta, pieejama un digitālajam laikmetam piemērota izglītības sistēma un audzēkņi, kas ir labāk sagatavoti kļūt par aktīviem pilsoņiem un spēcīgiem kandidātiem uz kvalitatīvām un taisnīgām darbvietām.

3.4.

EESK pauž cerību, ka nākamajā programmā Erasmus izglītība un apmācība tiks apsvērtas holistiskā perspektīvā, t. i., mūžizglītībā līdztekus nepārtrauktai prasmju pilnveidei būtisku nozīmi piešķirot pamatkompetencēm un pamatprasmēm, it īpaši t. s. STEM (4). Tai galvenokārt būtu jāatbalsta demokrātisks pilsoniskums un Eiropas Savienības kopīgās vērtības, lai nodrošinātu mieru, drošību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, solidaritāti un savstarpēju cieņu un veicinātu atvērtu tirgu, ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo iekļautību un taisnīgumu, vienlaikus ņemot vērā un bagātinot piederības izjūtu un kultūras daudzveidību.

3.5.

Attiecībā uz politikas mērķi EESK atbalsta to, ka regula pamatojas uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru. EESK uzskata, ka nākamajai programmai Erasmus vajadzētu būt instrumentam, kas ļauj īstenot sociālo tiesību pīlāra pirmo principu, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību.

3.6.

EESK atbalsta arī to, ka regula pamatojas uz ES Pamattiesību hartu (5), lai ikvienam nodrošinātu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un piekļuvi. EESK prasa, lai regulas galīgajā redakcijā vēl vairāk tiktu uzsvērts, ka uz programmu attiecas un ar to tiek stiprināti vienlīdzīgas attieksmes, taisnīguma un dzimumu līdzsvara principi.

3.7.

Lai gan ir skaidrs, ka jaunajā programmā Erasmus ir ņemti vērā cilvēki ar invaliditāti un migranti, kā arī Eiropas Savienības attālo reģionu iedzīvotāji, EESK aicina atbilstīgi ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD(6) budžeta piešķīrumā paredzēt īpašu personīgo palīdzību un finansiālu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti.

3.8.

Ir jāpalielina finansiāla palīdzība visiem jauniešiem, lai atbalstītu viņu mācību mobilitāti un nodrošinātu cilvēkiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, tostarp nesen ieceļojušiem migrantiem, vairāk iespēju piekļūt kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, lai tādējādi veicinātu viņu iekļaušanu sabiedrībā.

3.9.

Ņemot vērā, ka ES Pamattiesību hartā ir paredzēta taisnīga attieksme ne tikai pret ES pilsoņiem, bet pret visiem cilvēkiem, atbalsts ir vajadzīgs arī migrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, lai tiktu atzīts viņu izglītības un apmācības līmenis un nodrošinātas tālākapmācības iespējas, tādējādi palīdzot viņiem integrēties ES izglītības sistēmā un darba tirgū.

3.10.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka nākamā programma Erasmus palīdzēs īstenot Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopīgo vērtību – brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma – veicināšanu ar izglītības palīdzību (7), ņemot vērā, ka ekstrēmisma un radikalizācijas novēršana Eiropā pašreiz ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai programma papildinātu dalībvalstu un Eiropas Savienības politiskos mērķus un darbības. Starp politiskajiem mērķiem, kas programmai būtu jāīsteno, ir minēta Eiropas izglītības telpa, ES jaunatnes stratēģija, kā arī gaidāmā stratēģiskā sistēma izglītības un apmācības jomā un tās nozaru programmas, un sniegts skaidrojums par to, kā programma atbalstīs dalībvalstis, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, lai palīdzētu sasniegt šo nākotnes stratēģiju rādītājus un kritērijus.

4.2.

EESK aicina trīskāršot programmas Erasmus budžetu, lai apliecinātu dziļāku apņemšanos sniegt atbalstu mācību mobilitātei un atzītu vajadzību ieguldīt līdzekļus sociālajā kohēzijā, Eiropas Savienības vērtībās, integrācijā un pilsoniskumā. Kā iepriekš teikts, jaunajā programmā Erasmus būs jāiekļauj papildu politiskie mērķi. Politikas veidotājiem jānodrošina, lai tas neizraisītu nepieņemami zemu sekmīgo projektu īpatsvaru dažās programmas daļās, kā ir noticis iepriekšējās programmās.

4.3.

EESK uzskata, ka nākamajai programmai Erasmus ir jāpapildina citi Eiropas Savienības fondi un programmas, jo īpaši jaunais Eiropas Sociālais fonds+. Vienlaikus EESK vēlas uzsvērt, ka valstu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomas budžetam ir jābūt ilgtspējīgam un ka dalībvalstis nedrīkst izmantot programmas Erasmus budžetu, lai novērstu investīciju trūkumu. Eiropas semestra procesam arī turpmāk būtu aktīvi jāgādā par to, lai nodrošinātu taisnīgas un ilgtspējīgas valstu investīcijas izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā.

4.4.

EESK uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamās programmas Erasmus budžets veicinātu dalībvalstu sadarbību ar mērķi uzlabot to izglītības un apmācības sistēmas saskaņā ar demokrātiski saskaņotiem politiskiem mērķiem un darbībām, par kurām Padome un Eiropas Parlaments ir apspriedušies un vienojušies, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un EESK. Līdztekus lielākam budžetam ir vajadzīgs lielāks elastīgums un atbildība valstu līmenī. Tas attiecas uz mērķiem, kas ir saistīti ar saturu, piemēram, visām programmas izmaiņām, kuras veiktas, lai to saskaņotu ar pašreizējām un turpmākajām politiskajām un sociāli ekonomiskajām norisēm Eiropas Savienībā.

4.5.

EESK atbalsta to, ka Komisijas priekšlikums ļaus programmā piedalīties trešām valstīm, un uzskata to par turpmākas internacionalizācijas iespēju un veidu, kā stiprināt sadarbību starp dažādām izglītības iestādēm, kā arī jaunatnes un sporta organizācijām visā pasaulē, jo tas jauniešiem no partnervalstīm dos lielākas iespējas studēt un mācīties Eiropas Savienībā, un otrādi. Lai Eiropas izglītība iekarotu vietu pasaules izglītības arēnā, ir jāgādā par to, lai šiem dalībniekiem būtu vienkāršāka piekļuve un pietiekams administratīvs, finansiāls un sociāls atbalsts.

4.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā lielāka nozīme ir piešķirta virtuālās sadarbības rīkiem, un piekrīt, ka tādi risinājumi kā jaukta mobilitāte, kas arī ir izcelti priekšlikumā, ir lielisks veids, kā atvieglot piekļuvi grupām, kurām fiziska mobilitāte rada īpašas grūtības, piemēram, attālu reģionu iedzīvotājiem, ģimenes aprūpētājiem vai cilvēkiem ar invaliditāti. Šie rīki var palīdzēt veidot ciešāku transnacionālo sadarbību un sakarus un sagatavot un ievirzīt nākamos dalībniekus. Tomēr EESK uzsver, ka virtuāli rīki arī turpmāk būtu jāizmanto kā papildinājums fiziskai pieredzei un nedrīkstētu to aizstāt. Prioritāte jāpiešķir investīcijām kvalitatīvā fiziskā mobilitātē.

4.7.

EESK ierosina priekšlikumā minēt birokrātiskos šķēršļus, kas var rasties, kad grupas, kurās ietilpst izglītojamie ar dažādu valstspiederību un statusu, vēlas piedalīties mobilitātes iniciatīvā, jo īpaši tad, ja galamērķa valsts nav ES dalībvalsts (piemēram, dažādas prasības attiecībā uz vīzu vai piekļuves ierobežojumi dažādu valstu pilsoņiem).

4.8.

EESK uzskata, ka programmas nosaukumam ir ļoti svarīga nozīme un ir jānodrošina, lai sabiedrībai būtu skaidrs priekšstats par jomām, ko programma atbalsta, un ka tā aptver ne tikai augstāko izglītību, bet visus izglītības posmus un mācību veidus, jo puse no programmas Erasmus finansējuma tiek novirzīta izglītības un apmācības, pieaugušo izglītības, kā arī jaunatnes un sporta veicināšanai, tādējādi sniedzot jauniešiem un personālam iespēju pavadīt laiku ārzemēs. Tomēr pašreiz, kad nosaukumā vairs nebūs zīmes “+” (kas simbolizē faktu, ka visas programmas ir apvienotas zem viena jumta), programma riskē zaudēt dalībniekus, kas nepieder augstākās izglītības jomai. Tāpēc EESK ierosina saglabāt nosaukumu Erasmus+.

4.9.

EESK piekrīt tam, ka ir palielināts mērķu skaits pieaugušo izglītības un tālākas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, un ierosina gādāt par to, ka darbības jomas paplašinājums atspoguļojas finansējuma piešķīrumā. EESK norāda, ka pieaugušo izglītība attiecas arī uz sociāli ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, tostarp bēgļiem. Tāpēc EESK pauž bažas, ka pieaugušo izglītībai un mazkvalificētu pieaugušo atbalstam atkal tiks piešķirta budžeta mazākā daļa. EESK apšauba, ka šī summa kopā ar jaunā Eiropas Sociālā fonda+ budžetu būs pietiekama, lai palīdzētu 70 miljoniem mazkvalificētu pieaugušo, kas jāintegrē darba tirgū, kam jāsaglabā savas darbvietas un kas jāatbalsta profesionālu pārmaiņu laikā.

4.10.

EESK atzinīgi vērtē centienus palielināt profesionālās izglītības un apmācības budžetu, tomēr norāda, ka nav paredzēti nekādi konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvāku, pievilcīgāku, pieejamāku un iekļaujošāku profesionālo izglītību un apmācību. Tajā pašā laikā jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācības iestāžu audzēkņu un mācekļu mobilitāte (līdz šim tikai 1 % Eiropas mācekļu ir izvēlējies doties uz ārzemēm mācību laikā – mērķis līdz 2020. gadam ir 6 % (8)) saskaņā ar Padomes Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (EFQEA) (9), Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET).

4.11.

EESK vēlas redzēt, kā praksē tiek īstenota mūžizglītības pieeja, un uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz starpnozaru sadarbību (2. pamatdarbība), piešķirot pietiekamu budžetu liela mēroga politikas projektu īstenošanai, jo to potenciāls ir augsts gan valstu, gan ES līmenī, kā minēts EESK informatīvajā ziņojumā par programmu Erasmus+ (10).

4.12.

EESK arī atzinīgi vērtē sākotnējas un tālākas profesionālās attīstības veicināšanai paredzētā budžeta palielinājumu personālam, jo īpaši skolotāju un apmācītāju mobilitātei. Skolotāju, apmācītāju un citu (izglītības jomas) darbinieku mobilitāte ir būtiska, lai uzlabotu izglītības un apmācības kvalitāti. Tā arī veicina būtisku starptautisko sadarbību starp izglītības iestādēm un citām organizācijām, kā arī to internacionalizāciju. EESK uzskata, ka priekšlikumā varētu paredzēt papildu atbalstu skolotājiem, apmācītājiem, citiem (izglītības jomas) darbiniekiem, augstskolu profesoriem un pētniekiem, kas mobilitātes periodu laikā jāaizvieto ar citiem darbiniekiem. Būtu jāatbalsta viņu iespējas mācīties valodas, un viņu mobilitātes atvaļinājums būtu jāuzskata par daļu no viņu darba un jāatzīst par tālāku personīgo un profesionālo attīstību.

4.13.

EESK uzskata, ka nākamā programma ir jāizplata un jāatbalsta gan karjeras attīstības atbalsta dienestiem izglītības un apmācības iestādēs, gan arī nodarbinātības dienestiem, un tā vairāk jāpopularizē plašsaziņas līdzekļu kampaņās, lai sasniegtu plašākas mērķgrupas.

4.14.

EES ierosina regulā norādīt, ka budžeta piešķīrumu un konkrētas dotācijas ir svarīgi sasaistīt ar stingrām kvalitātes novērtēšanas procedūrām un mācību rezultātu aprakstu. Priekšlikumā īpašs uzsvars būtu jāliek arī uz ārzemēs un tiešsaistē gūtās izglītības un apmācības validēšanu un atzīšanu. Tādēļ priekšlikumā būtu jāatsaucas uz Padomes Ieteikumu par ikdienējās un neformālās mācīšanās validēšanu (11) , EFQEA  (12), Boloņas procesu un tā pamatvērtībām, kā arī valstu kredītpunktu sistēmām, tādiem Eiropas rīkiem un instrumentiem kā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR), ECVET un EQAVET.

4.15.

Programmai Erasmus+ ir ļoti svarīga nozīme jaunatnes organizāciju centienu un ikdienas darba veicināšanā, jo īpaši tāpēc, ka tā ļauj atbalstīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, kā arī pilnveidot darbu ar jaunatni. Tāpēc priekšlikums nākamajā programmā atstāt jaunatnei paredzēto nodaļu kā atsevišķu elementu ir vērtējams atzinīgi. Cenšoties uzrunāt vairāk jauniešu, jo īpaši tos, kam ir mazāk iespēju, jāievēro, ka jaunatnes nodaļā paredzētās darbības ir izšķirošas, lai palīdzētu sasniegt šīs mērķgrupas. No pašreizējās programmas vidusposma novērtējuma izriet, ka jaunatnei paredzētajā nodaļā minētās darbības (kurās tiek izmantota iekļaujošas un neformālas mācīšanās pieejas) vissekmīgāk ir palīdzējušas sasniegt jauniešus, kam ir mazāk iespēju. Tas jāņem vērā, nosakot finansējuma piešķīrumu dažādām nodaļām. Tāpēc jaunatnes nodaļā jābūt piekļuvei labākam finansējumam. Būtu jāapsver arī iespēja piešķirt dotācijas plaša mēroga Eiropas jaunatnes pasākumiem (dotācijas tiem aprēķinot nevis pēc dalībnieku skaita, bet gan piešķirot par konkrētu pasākumu), jo tādējādi ar Erasmus+ varētu sasniegt daudz vairāk jauniešu.

4.16.

Eiropas Brīvprātīgo dienests (EVS) – kas bija nozīmīga daļa no iepriekšējās programmas Erasmus+ – tagad vairs programmā neietilpst. Tā kā šīs darbības tagad tiks īstenotas nevis saskaņā ar programmu Erasmus+, bet saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu, būtu jāturpina pilnveidot un precizēt saiknes starp abām programmām.

4.17.

EESK pauž bažas par izglītības komponentu trūkumu iniciatīvā DiscoverEU . Programmas Erasmus+ pamatā ir mobilitāte, un tai ir spēcīgs mācību komponents. Ja tā trūkst, iniciatīvu nevar uzskatīt par programmas Erasmus+ daļu. Tas, ka jaunieši saņem atbalstu, lai varētu apceļot Eiropas kontinentu, ir vērtējams atzinīgi, ņemot vērā pievienoto vērtību, ko tas nodrošina attiecībā uz dažādu valstu, cilvēku, valodu, kultūru utt. iepazīšanu. Tomēr DiscoverEU rada iespaidu, ka tā ir iniciatīva, kas galvenokārt sniedz priekšrocības priviliģētiem jauniešiem. Tā sedz tikai ceļa izdevumus, tādējādi liedzot piedalīties nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kas nevar atļauties ceļot. Turklāt papildus būs jāprecizē jaunatnes organizāciju nozīme šīs darbības īstenošanā. Lai šī iniciatīva būtu tiešām jēgpilna un vērtīga, tajā ir jābūt izglītības komponentam un tai ir patiesi jāaptver visi jaunieši.

4.18.

Īpaši ir vajadzīgs vienkāršot un racionalizēt pieteikumus projektiem nākamās programmas Erasmus ietvaros. EESK informatīvajā ziņojumā par programmas Erasmus+ vidusposma novērtējumu (13) un sociālo partneru pētījumā (14) secināts, ka programmā nav ņemtas vērā visu lielumu un veidu organizācijas no visiem ES ģeogrāfiskajiem apgabaliem un reģioniem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikumā pausto labo nodomu piešķirt neliela apmēra finansiālu atbalstu, lai palīdzētu pretendentiem, kam nav pieredzes pieteikties programmai. Veicot vienkāršošanu, jānovērš nepareiza pārvaldība. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir uzsvērta neatkarīgas revīzijas iestādes nozīme valstu aģentūru darbības novērtēšanā.

4.19.

Attiecībā uz nodaļu “Jaunatne” ierosinātā terminoloģija, proti, “lielas” organizācijas iepretī “mazām”, finansējuma saņēmēju ziņā neatbilst realitātei. Tā vietā EESK iesaka jaunajā programmā piešķirt prioritāti “brīvprātīgo vadītām” darbībām un organizācijām, kur jauniešiem ir būtiska loma savā izglītības attīstībā. Turklāt vietējām jauniešu grupām būtu jādod iespēja reģistrēties par saņēmējiem kā neatkarīgām jauniešu grupām neatkarīgi no valsts līmeņa juridiskās personas statusa. Vietējām jauniešu grupām būtu jāsaņem vajadzīgās norādes no attiecīgajām valsts aģentūrām. Tas palīdzētu novirzīt finansējumu pašu jauniešu iniciatīvām un samazināt risku, ka liela daļa finansējuma nonāk pie profesionālajiem operatoriem, kā diemžēl ir noticis pašreizējā programmā un kas saņēma kritiku EESK konsultācijās par vidusposma pārskatu.

4.20.

Ļoti svarīga ir arī projektu popularizēšana un ilgtspējība. Priekšlikumam būtu jāsekmē pienācīga projektu rezultātu izplatīšana, labāko projektu turpināšana un koordinēta projektu iznākumu popularizēšana ES līmenī un ES mērogā.

4.21.

Gan formālajai, gan neformālajai izglītībai būtu jāatvēl vienāda apmēra darbības dotācijas. Tas stiprinātu papildināmību un dotu iespējas neformālās izglītības sektorā nodrošināt kvalitatīvas, pievilcīgas programmas. Turklāt darbības dotācijai jābūt samērojamai ar panākto ietekmi gan attiecībā uz programmas prioritātēm, gan saistībā ar Eiropas platformu darbības izmaksām.

4.22.

Turklāt EESK uzskata, ka nākamajā programmā vajadzētu būs iespējai Eiropas līmeņa projektus pieteikt centralizētā struktūrā, nevis valstu aģentūrās. Eiropas tīkliem un organizācijām tas nodrošinātu labāku piekļuvi, kā arī novērstu finansējuma dublēšanos paralēli izstrādātiem projektiem.

4.23.

Tā kā programmas budžeta pamatā ir ES iedzīvotāju finansiālais ieguldījums, EESK uzsver demokrātiskas pārvaldības nozīmi nākamajā programmā, kā arī to, ka pastāvīgajai komitejai, kas pārvalda programmu, noteikti ir jānodrošina, lai visas attiecīgās Eiropas līmeņa ieinteresētās personas un sociālie partneri tās struktūrā darbotos pastāvīgi, nevis tikai ad hoc novērotāju statusā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā. Kā pamatkompetences ir minētas šādas: rakstpratība un valodas; matemātika, dabaszinātnes un inženierzinātnes; digitālā kompetence; personīgā, sociālā un mācīšanās kompetence; pilsoniskuma kompetence; uzņēmējdarbība; kultūras izpratnes un izpausmes kompetence. Tas ietver arī virkni dažādu vērtību, prasmju un nostāju, kas nepieciešamas, lai atbilstīgi iesaistītos demokrātiskā sabiedrībā.

(2)  Erasmus ietekmes pētījumā (2014. gads) ir minēts, ka gandrīz divām trešdaļām studentu vismaz viens no vecākiem ir uzņēmuma vadītājs, speciālists vai tehniskais darbinieks.

(3)  What are the obstacles to student mobility during the decision and planning phase? (Kādi ir šķēršļi studentu mobilitātei lēmumu pieņemšanas un plānošanas posmā?). Informatīva piezīme Nr. 02 (2016) http://www.eurostudent.eu/download_files/documents/EV_IB_mobility_obstacles.pdf.

(4)  Science, technology, engineering, arts and mathematics (dabaszinātnes, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika).

(5)  http://www.europarl.europa.eu/charter/pdf/text_en.pdf

(6)  https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities.html

(7)  http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/news/2015/documents/citizenship-education-declaration_en.pdf

(8)  http://www.institutdelors.eu/wp-content/uploads/2018/01/extendingerasmus-fernandesbertoncini-june2017.pdf?pdf=ok

(9)  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/03/15/quality-and-effective-apprenticeships-council-adopts-european-framework/

(10)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/information-reports/erasmus-mid-term-evaluation

(11)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32012H1222%2801%29

(12)  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/03/15/quality-and-effective-apprenticeships-council-adopts-european-framework/

(13)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/information-reports/erasmus-mid-term-evaluation

(14)  ETUC – ETUCE – CEEP – EFEE: Investment in Education, 2017, https://www.etuc.org/sites/default/files/publication/files/investment_in_education_and_training_-etuc_-ceep.pdf


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/201


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014”

(COM(2018) 440 final – 2018/0230 (COD))

(2019/C 62/33)

Ziņotājs:

Michael McLOUGHLIN

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 2.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 10.7.2018.

Juridiskais pamats

LESD 165. panta 4. punkts, 166. panta 4. punkts, 214. panta 5. punkts un 294. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

184/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos atjaunot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK) ar lielāku budžetu un mērķi attiecībā uz dalību.

1.2.

Komiteja pauž gandarījumu par ESK pilnīgo un jauno juridisko pamatu, īpašo budžetu un apvienošanu ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie” (1).

1.3.

Ir vajadzīga jauna visaptveroša ES brīvprātīgā darba politika, kas risinās visus attiecīgos jautājumus un sadarbosies ar dalībvalstīm papildus Eiropas Solidaritātes korpusa koncepcijai.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē budžeta sadalījumu, kurā par prioritāti noteikts brīvprātīgo virziens, un sagaida, ka šim jautājumam tiks pievērsta pastāvīga uzmanība.

1.5.

Nākotnē ES ir jāizstrādā divas neatkarīgas atbalsta programmas, proti, viena jaunatnei un otra – brīvprātīgo darbam, akceptējot to, ka būs zināma pārklāšanās.

1.6.

Uzmanība jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka ES ārpolitikas prioritātes, īpaši steidzamākās, neietekmē ESK pēc apvienošanās ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”.

1.7.

Lai sekmētu novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ESK, laikus jāapkopo un jāiesniedz uzticami statistikas dati, tostarp dati par ESK ietvaros veikto pasākumu ietekmi uz sabiedrību, un jāpublisko tie, pat ja šādi dati ir negatīvi.

1.8.

Nodarbinātības sadaļai jāpiemēro stingrs regulējums, un tā regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu ar to saistīto saistību izpildi.

1.9.

Saskaņā ar mūžizglītības pieeju nevajadzētu būt vecuma ierobežojumam attiecībā uz ESK, jo tam vajadzētu būt par atbalstu brīvprātīgajam darbam.

1.10.

Komiteja atkārtoti uzsver savu nostāju, ka ESK būtu jāattiecina tikai uz bezpeļņas sektoru un ka šī vērtība būtu jāsaglabā neatkarīgi no tā, kurš īsteno projektus.

1.11.

Paraugprakses piemēru apmaiņa par brīvprātīgo darbu ir jāatvieglo un jānosaka par prioritāti, un tajā būtu jāiesaista ES dalībvalstis, lai apkopotu visu būtisko informāciju un veicinātu labāku politikas izstrādi šajā jomā.

1.12.

Valstu aģentūrām būtu jāsaņem lielāks atbalsts, lai risinātu nodarbinātības sadaļas un darba tirgus jautājumus.

1.13.

Veicot ESK uzraudzību, būtu jāizmanto galvenie dokumenti par to, lai nodrošinātu godīgu attieksmi pret stažieriem, un praktikantiem, kā arī citi šajā atzinumā izklāstītie pasākumi, un par tiem jāziņo.

1.14.

ESK reglamentēšanā un pārraudzībā centralizēti būtu jāiesaista šajā jomā svarīgākās pilsoniskās sabiedrības platformas (Eiropas Jaunatnes forums (EJF) un Eiropas Brīvprātīgo centrs (CEV)).

1.15.

Atzinīgi vērtējama ir programmas vienkāršošana un racionalizēšana.

1.16.

ES jāapliecina sava vēlme papildus ESK ieguldīt arī citās brīvprātīgā darba formās un veidos.

2.   Pamatojums

2.1.

Eiropas Komisija ierosina noteikt Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) kopējo budžetu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim1,26 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās. Tas ļautu aptuveni 350 000 jauniešu piedalīties programmā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam papildus tiem 100 000 dalībniekiem, kurus Komisija paredzējusi atbalstīt līdz 2020. gada beigām.

2.2.

Ņemot vērā potenciālu palielināt solidaritāti ar krīzēs un katastrofās cietušajiem trešo valstu iedzīvotājiem, izskatāmajā priekšlikumā paredzēts paplašināt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības jomu, iekļaujot tajā atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, ieskaitot ES tālāko reģionu kaimiņvalstis.

2.3.

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir stiprināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās. Korpuss ir kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanas līdzeklis Eiropā un ārpus tās, tas risinās sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, īpašu uzmanību pievēršot sociālās iekļaušanas veicināšanai.

2.4.

ESK dos iespēju dalībniekiem stiprināt un validēt viņu prasmes un veicinās viņu integrāciju darba tirgū.

2.5.

Programma piedāvās gan ārpus dalībnieku dzīvesvietas valsts īstenojamas darbības (pārrobežu darbības un brīvprātīgo darbu humānās palīdzības jomā), gan dalībnieku dzīvesvietas valstī īstenojamas darbības (iekšzemes darbības). Programmu īsteno šādās divās darbību sadaļās:

1. sadaļa. Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas. Darbības sekmē kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu,

2. sadaļa. Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss). Darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, kā arī stiprināt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību.

2.6.

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura publiska vai privāta struktūra, kas ir reģistrēta valstī, kura ir ESK dalībniece, kā arī starptautiskas organizācijas. Lai saņemtu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu vai tā ietvaros īstenotu pašfinansētus pasākumus, dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme.

2.7.

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Jāīsteno īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī lai ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos atjaunot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK) ar lielāku budžetu un mērķi attiecībā uz dalību. Komiteja tomēr uzskata, ka joprojām ir jautājumi, kas jārisina, un daudzi no tiem tika izvirzīti EESK iepriekšējā atzinumā (2) par šo tematu. Pastāv arī dažas citas attīstības tendences, kā arī iespējamas problēmas saistībā ar apvienošanos ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”, kas ietver brīvprātīgo virziena paplašināšanu uz kaimiņvalstīm, pirmspievienošanās valstīm un Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem.

3.2.

Šajā atzinumā īpaša uzmanība vērsta uz to, kas jaunākajā priekšlikumā ir jauns vai novatorisks. Jaunākajā paziņojumā faktiski ir paredzēts pilnīgs un jauns ESK juridiskais pamats, īpašs budžets un faktiska apvienošana ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie.” Saskaņā ar priekšlikumiem Eiropas Solidaritātes korpuss kļūst par vienu struktūru pretstatā līdz šim esošajām astoņām dažādajām struktūrām, un tas ir apsveicami.

3.3.

Komitejas iepriekšējā atzinumā par Eiropas Solidaritātes korpusu (3) bija vairāki pieprasījumi, kas, mūsuprāt, paliek spēkā. Tā kā attiecībā uz daudziem minētajiem pieprasījumiem nesekoja attiecīga rīcība, daži no tiem ir jāatkārto, bet attiecībā uz citiem ir vajadzīgas sistēmas un struktūras, lai nodrošinātos pret rezultātiem, par kuriem Komiteja pauda bažas tajā laikā. Daži no minētajiem pieprasījumiem attiecas uz šādiem jautājumiem:

kvalitātes kontroles nodrošināšana attiecībā uz dalībniekiem, kas pievienojas ESK,

kvalitātes kontroles nodrošināšana attiecībā uz projektiem un cilvēkiem vietējās kopienās,

tiešsaistes resursu loma brīvprātīgo atbalstā,

jautājums par jauniem līdzekļiem,

to organizāciju loma, kas nav bezpeļņas organizācijas,

brīvprātīgā darba definīcija,

jaunatnes organizāciju loma,

nepieciešamība atbalstīt dalībniekus, kas gatavojas dalībai Eiropas Solidaritātes korpusā,

atbalsts un uzraudzības pasākumi, kas palīdz nodrošināt to, ka iesaistīšanās Eiropas Solidaritātes korpusā rada lielāku iespējamību, ka brīvprātīgais darbs un citas solidaritāti apliecinošas darbības tiks veiktas mūža garumā.

3.4.

Komitejai ir svarīgi, ka attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju platformas, piemēram, Eiropas Jaunatnes forums un Eiropas Brīvprātīgo centrs, ir oficiāli iekļautas ESK uzraudzības struktūrā, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā pilsoniskās sabiedrības viedoklis un ka programmu pārvaldībā tiek iekļautas atsauksmes no vietējā līmeņa dalībniekiem un programmas lietotājiem.

3.5.

Ir svarīgi izvērtēt apvienošanos ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie.” Tas ir ļoti atšķirīgs darbības veids. Lai gan būtu daudz kas sakāms par procesa vienkāršošanu un racionalizēšanu, ir dažādi un konkrēti jautājumi attiecībā uz norisēm saistībā ar kultūru, pilnvarām un projekta veidu. Šī problēma ir atzīta priekšlikumā. Ir svarīgi nesteidzināt minēto jautājumu risināšanu tikai administratīvas ērtības labad.

3.6.

“ES palīdzības brīvprātīgie” ir salīdzinoši maza programma, tomēr tā nav paredzēta tikai jauniešiem, bet priekšlikumā par to nekas nav minēts. Kā tika konstatēts ES palīdzības brīvprātīgo ārējā novērtējumā, programmā tika izmantots brīvprātīgo pārvaldības Eiropas standarts, tādēļ, apvienojoties ar ESK, nedrīkstētu zaudēt šādu pieredzi vai sistēmas.

3.7.

Dati no Eiropas Solidaritātes korpusa portāla (4) ir jāanalizē, lai sāktu izskatīt pat tā agrīnās darbības ietekmi. Izšķiroša nozīme būs novērtēšanas un atsauksmju sistēmām. Papildus jau minētajam gan dalībnieku, gan citu ieinteresēto personu vajadzībām būtu jānodrošina oficiālas atbilstības sistēmas, piemēram, piekļuve Eiropas ombudam.

3.8.   Atbalsts brīvprātīgajam darbam

3.8.1.

Atbalsts brīvprātīgajam darbam var izpausties dažādos veidos, un tas lielā mērā joprojām būs dalībvalstu kompetencē. Komisija norāda, ka Eiropas Solidaritātes korpuss ir tikai viena programma un viens aspekts. Tomēr tas ir jāskata kā reprezentatīvs pasākums, kam pievienots liels politiskais kapitāls. Tas var samazināt potenciālu mērķtiecīgākai pieejai brīvprātīgo atbalstam.

3.8.2.

Protams, pastāv bažas, ka ESK var piesaistīt cilvēkus, novirzot viņus no citiem brīvprātīgā darba veidiem. Tāpat arī, lai gan Komiteja vienmēr atzinīgi vērtē atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, varētu būt arī lielāka vēlme izvēlēties nevis publiskā sektora struktūru vai varbūt individuālu brīvprātīgo darbu, bet gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vai arī dot priekšroku nevis vietējā līmeņa brīvprātīgajam darbam, bet gan starptautiskā līmeņa brīvprātīgajam darbam.

3.8.3.

Brīvprātīgais darbs ir ļoti daudzveidīga koncepcija. Tas var būt ļoti ierobežots laikā vai arī gluži pretēji – ilgtermiņa. Tas var prasīt dažādas pakāpes altruismu, entuziasmu un it īpaši laika patēriņu. Brīvprātīgais darbs neapšaubāmi ir sabiedrisks labums un tajā pašā laikā var kalpot būtiskām sociālajām un saimnieciskajām interesēm, mazinot spiedienu uz valsti un bieži vien nodrošinot vitāli svarīgu uzdevumu izpildi vietējā kontekstā. Šādā gadījumā valstij jāatbalsta brīvprātīgais darbs, kā to dara ES. Lai gan Eiropas Solidaritātes korpuss ir tikai viena programma, tās pievēršanās patiesi pilna laika brīvprātīgajam darbam starptautiskā kontekstā uzsver šo pieeju. Līdz ar to citi brīvprātīgā darba veidi pat pēc labākās gribas var negūt tādu pašu uzmanību.

3.8.4.

Valsts atbalstam brīvprātīgajam darbam jābūt daudzveidīgam, tam ir jāaptver darba vide, elastīgi sociālā nodrošinājuma noteikumi, sertifikācija, piekļuve valsts iestādēm veselības aprūpes un izglītības jomā, attiecīgā gadījumā jautājums par kompensāciju, mācības un daudz kas cits. Eiropas Savienībai noteikti ir jādod signāls, ka runa ir par visiem šiem jautājumiem, un, lai gan ES, iespējams, nav kompetences visās jomās, tai ir jābūt piesardzīgai, nosakot prioritātes tās sniegtajā finansējumā. Attiecībā uz brīvprātīgo darbu ir vajadzīga nevis viena programma, lai cik vēlama vai labi finansēta tā nebūtu, bet gan plaša un visaptveroša politika.

3.8.5.

Pat saistībā ar jaunajiem priekšlikumiem un pēc zināmas to sākotnējas ieviešanas joprojām ir daži vispārēji jautājumi par pamatojumu un mērķiem. Tas, vai Eiropas Solidaritātes korpuss ir brīvprātīgā darba programma vai atbalsts jauniešu prasmju attīstībai, ir jānosaka visaugstākajā līmenī. Cenšanās aptvert abus mērķus var radīt grūtības.

3.8.6.

Tādā gadījumā var būt vēlams nodalīt brīvprātīgā darba atbalsta, kas var izpausties dažādos veidos, būtību un pamatojumu no jaunatnes programmu, kuras var atbalstīt ar Jaunatnes stratēģiju, atbalsta būtības un pamatojuma. To sajaukšanas vai pārklāšanās varētu notikt koncepcijas un principu, nevis to vēstures un pieejamā finansējuma dēļ. Attiecībā uz nākotni šķiet, ka lietderīgāk būtu izveidot atsevišķas programmas jauniešu un brīvprātīgā darba atbalstam, pat ja būtu zināma pārklāšanās. Tā varētu būt pieeja, ja mums būtu jāsāk, piemēram, no “baltas lapas”.

3.8.7.

Eiropas Solidaritātes korpusam ir noteikts liels skaits mērķu. Mums ir pastāvīgi jāuzdod jautājums, kāds ir programmas pamatojums un vai tas ir labākais veids, lai sasniegtu attiecīgo mērķi. Kopumā Komiteja joprojām uzskata, ka ESK vajadzētu būt pieejamam tikai bezpeļņas organizācijām. Tas var ietvert partnerības ar peļņu gūstošām organizācijām, bet darbība nepārprotami jāveic ar bezpeļņas organizācijas starpniecību un vajadzības gadījumā jāregulē ar tiesiski īstenojamu vienošanos šajā jomā.

3.9.   Nodarbinātības sadaļa

3.9.1.

Liela uzmanība tiek pievērsta Eiropas Solidaritātes korpusa nodarbinātības sadaļai. Komiteja ir pārliecināta, ka minētajai sadaļai vajadzīgs ārkārtīgi stingrs regulējums un tā pavisam noteikti būtu jāpiedāvā tikai bezpeļņas organizācijām. Šķiet, ka šādas sadaļas izveidei salīdzinājumā ar ļoti nelielo darbvietu skaitu vajadzēs daudz darba un pūļu, un tā būs pastāvīgi jāpārskata. Pat pēc vislabākās gribas nevar gaidīt, ka valstu aģentūrām (tāpat kā Erasmus+) būs pietiekamas zināšanas par nodarbinātības un darba tirgus jautājumiem.

3.9.2.

Lai nodarbinātības sadaļa turpinātu darboties, tai ir jāatbilst visaugstākajiem standartiem šajā jomā. Šeit joprojām svarīgi ir dažādi standarti un ārējie dokumenti brīvprātīgā darba, darba un jaunatnes jomā, un Komiteja tos turpinās atbalstīt un ieteikt tos Komisijai, izpildaģentūrai un valsts aģentūrām, proti:

a)

Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programma (PAVE(5);

b)

Eiropas Jaunatnes foruma Eiropas Harta par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem (6);

c)

Eiropas Jaunatnes foruma Eiropas Stažēšanās un māceklības kvalitātes harta (7);

d)

Eiropas Parlamenta Biroja lēmumus par stažēšanos bez atlīdzības (8).

3.10.   Jaunatnes programma?

3.10.1.

Saprotamu iemeslu dēļ liela uzmanība tiek pievērsta jauno dalībnieku pieredzei, labklājībai un izaugsmei, un Komiteja to pilnībā atbalsta. Līdzvērtīga uzmanība jāpievērš arī intervences pasākumu kvalitātei, vai tie sasniedz savus mērķus, vai tiek ievērotas vajadzības un standarti attiecīgajās jomās. Nevar būt kompromiss starp projekta kvalitāti un rezultātu kvalitāti attiecībā uz dalībnieku; abas ir vienlīdz svarīgas.

3.10.2.

Lai gan brīvprātīgais darbs jauniešiem ir īpašs mērķis un prioritāte šajā brīdī, mūžizglītības kontekstā varbūt ir laiks arī sākt apspriest, vai attiecībā uz ESK un ar to saistītām darbībām būtu jānosaka vecuma ierobežojumi. Sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuriem ir ko piedāvāt un patiešām arī ko mācīties, un tikpat svarīga var būt paaudžu solidaritāte.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Nav skaidrs, vai dati par līdzšinējo progresu ir bijuši pietiekami, lai pieņemtu turpmākus lēmumus par konsolidāciju un apvienošanu ar jaunām jomām. Eiropas Brīvprātīgo dienestam (EVS(9) kā jaunatnes programmai bija skaidrs pamatojums. Komiteja nav pārliecināta, ka pirms Eiropas Solidaritātes korpusa ieviešanas tika veikts pietiekams EVS ietekmes novērtējums. Lai gan daudz kas no EVS tagad ir kļuvis par Eiropas Solidaritātes korpusu, varētu būt, ka šo procesu ir virzījis pieejamais budžets nevis redzējums par brīvprātīgo darbu. Komitejai nav skaidra arī jaunatnes līdzdalības pakāpe lēmumu pieņemšanā par minētajām izmaiņām.

4.2.

ES humānās palīdzības un brīvprātīgo dienesta programmu apvienošanai ir vajadzīgs skaidrs un nepārprotams pamatojums. Dažu ES dalībvalstu ārpolitikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošībai, un bēgļu krīze arī radījusi savu ietekmi. Tas arī var veicināt pārmaiņas Eiropas Solidaritātes korpusa būtībā, ja minēto korpusu izmantos ES ārējās darbības jomā. Šāda apvienošana rada arī iepriekš nebijušus vecuma ierobežojumus humanitārajā aspektā.

4.3.

Priekšlikumā lielāku uzmanību varēja pievērst jaunās ES jaunatnes stratēģijas (10) mērķiem attiecībā uz aizvien lielāko iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā dalībvalstīs, kas nav saistīta ar ESK. ES jaunatnes stratēģijai 2019.–2027. gadam, šķiet, ir tālejošāki mērķi attiecībā dalībvalstu rosināšanu stiprināt brīvprātīgā darba politiku un stratēģijas, lai mudinātu iesaistīties lielāku skaitu jauniešu. Svarīgi būtu paredzēt arī īpašu finansējumu nolūkā piedāvāt dalībvalstīm telpas, kur apmainīties ar paraugprakses piemēriem saistībā ar brīvprātīgā darba politiku un stratēģijām, lai, piemēram, atjaunotu ekspertu grupu brīvprātīgo jauniešu mobilitātes jautājumos. Komiteja jo īpaši cer, ka ESK mācību rezultātu atzīšanas instrumentu varētu izmantot visu veidu brīvprātīgajā darbā, kas nav iekļauts ESK programmā. Priekšlikuma juridiskais pamats to neizslēdz, bet būtu lietderīgi izvirzīt plašāku mērķi šajā jomā.

4.4.

Jaunajā priekšlikumā izteikts solījumus vienkāršot procedūras, un tas ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc ieinteresētajām personām būtu lietderīgi šajā saistībā saņemt sīkāku informāciju. Vietējā līmeņa solidaritātes projekti ir vērtējami ļoti atzinīgi, un tie būtu jānosaka par prioritāriem.

4.5.

Dažos reklāmas materiālos par Eiropas Solidaritātes korpusu ļoti uzsvērtas individuālās iespējas un attīstība. Lai gan tā ir daļa no piedāvājuma, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, ka vienlīdz tiek uzsvērti un popularizēti brīvprātīgā darba galaprodukts un rezultāts. Ņemot vērā iniciatīvu DiscoverEU (11), mums būtu jāuzmanās, lai nerastos priekšstats, ka ES atbalsts prioritāri ir paredzēts “pārtraukuma gadiem” (gap years) un turīgākiem jauniešiem.

4.6.

Komiteja stingri atbalsta programmas budžeta indikatīvo sadalījumu 90 % apmērā brīvprātīgajam darbam, kā arī iespēju pastiprināt mentorēšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Budžeta sadalījums iepriekš minētajām abām sadaļām būtu jāsaglabā, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma trūkums nozīmē to, ka valstu aģentūrām ir jāpārdala līdzekļi starp budžeta pozīcijām. Kopumā piešķīrumi būtu jāveic, pamatojoties uz iesaistīto organizāciju pieprasījumu.

4.7.

Pietiekami līdzekļi būs jāpiešķir valstu aģentūrām, lai tās varētu risināt radušās problēmas un jo īpaši saistībā ar jauniem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Solidaritātes korpusa nodarbinātības aspektu, kā arī sadarbībai ar darba tirgus aģentūrām un citām attiecīgajām valstu struktūrām.

4.8.

Eiropas Brīvprātīgo dienestam (EVS) bija stingrs regulējums attiecībā uz formālo un neformālo apmācību. Ir izstrādāta Erasmus koncepcija kultūras darbiniekiem, un tā varētu būt noderīga Eiropas Solidaritātes korpusam. Būtiska joma ir neformālā mācīšanās. Būtu jāapsver PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pieeja, kas dod iespēju skolēniem saņemt kredītpunktus par konkrētu Erasmus tipa darbu.

4.9.

Eiropas Solidaritātes korpusa koncepcijā ir iekļauta arī pārraudzības dimensija, taču tā ir paredzēta tikai attiecībā uz zināšanu apmaiņu. Papildus brīvprātīgā darba iespējai, ko piedāvā ESK, jācenšas panākt dalībnieku ilgāka termiņa iesaistīšanos solidaritātes pasākumos, tostarp (visizplatītākajā) nepilna laika brīvprātīgajā darbā, ko veic brīvajā laikā.

4.10.

Ir svarīgi analizēt nodarbinātības aspekta līdzšinējo īstenošanu un reaģēt uz esošo situāciju. Daži no efektivitātes mērījumiem ex ante novērtējumā ir vairāk vērsti uz kvantitāti, nevis rezultātiem, un šim jautājumam būtu jāpievēršas turpmākajos novērtējumos.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  https://webgate.ec.europa.eu/echo/eu-aid-volunteers_en/

(2)  OV C 81, 2.3.2018., 160. lpp.

(3)  OV C 81, 2.3.2018., 160. lpp.

(4)  https://europa.eu/youth/solidarity_lv

(5)  http://www.kansalaisareena.fi/EYV2011Alliance_PAVE_copyfriendly.pdf

(6)  https://www.youthforum.org/charter-rights-and-responsibilities-volunteers

(7)  https://www.youthforum.org/european-quality-charter-internships-and-apprenticeships

(8)  https://www.socialistsanddemocrats.eu/newsroom/unpaid-internships-european-parliament-and-elsewhere-must-be-banned-say-sds

(9)  https://europeanvoluntaryservice.org/

(10)  https://ec.europa.eu/youth/policy/youth-strategy_en

(11)  https://europa.eu/youth/discovereu_lv


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/207


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu”

(COM(2018) 340 final – 2018/0172(COD))

(2019/C 62/34)

Ziņotāja:

Maria NIKOLOPOULOU

Apspriešanās

Padome, 15.6.2018.

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Pilnsapulces lēmums

17.4.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

210/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta priekšlikumu direktīvai par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un uzskata to par būtisku elementu aprites ekonomikas stratēģijā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

1.2.

Komiteja īpaši uzsver, ka pārejai uz ilgtspēju pirmām kārtām nepieciešama visu politisko, ekonomisko, sociālo, vides un kultūras procesu dalībnieku iesaistīšana, arī katru iedzīvotāju iesaistot jaunā produktu ražošanas, patēriņa un reciklēšanas paradigmā. Tāpēc būtisks priekšnosacījums visos līmeņos ir izglītība, apmācība un izpratnes veidošanas kampaņas, īpašu uzmanību pievēršot skolas vecuma jauniešiem.

1.3.

Komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir nozīmīgs pilotprojekts, kas paredz īpašu pieeju jūrās un okeānos visbiežāk sastopamajiem plastmasas izstrādājumiem. Tomēr priekšlikums varētu būt vēl vērienīgāks un vienlaikus, lai nodrošinātu tā sekmīgu īstenošanu, tam būtu jāpievieno ceļvedis un citas iniciatīvas.

1.4.

Komiteja it īpaši iesaka:

1.4.1.

izvērtēt 10 priekšmetu saraksta paplašināšanu un iekļaut citus priekšmetus, kuriem tirgū jau ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvas atbilstošā daudzumā un par atbilstošu cenu;

1.4.2.

precizēt principu, saskaņā ar kuru visiem bioloģiski noārdāmiem izstrādājumiem jābūt arī kompostējamiem, nosakot konkrētus fotodegradācijas termiņus uz sauszemes un jūrā;

1.4.3.

zvejnieki var būt izšķiroši svarīgs faktors jūru un okeānu attīrīšanā. Pēc iespējas drīz jāpaplašina stimuli attiecībā uz zvejas rīku atgriešanu, attiecinot tos arī uz visiem zvejas laikā savāktajiem atkritumiem. Lai pilnībā attīstītu jaunu jūru un okeānu attīrīšanas sistēmu, jāiesaista visas ieinteresētās puses un vietējās iestādes. Turklāt visās ostās, tostarp arī mazākajās, jāizveido moderna atkritumu savākšanas un pārredzamas to apsaimniekošanas sistēma;

1.4.4.

lai gan 90 % vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu, kas sastopami Eiropas tirgū, ir ražoti trešās valstīs, ir būtiski svarīgi palīdzēt visiem nozares uzņēmumiem pāriet uz ilgtspējīgāku ražošanu. Proti, ar finanšu un nodokļu instrumentu palīdzību jāveicina inovācija un attīstība tādās jomās kā ekodizains, bioplastmasa un otrreizējas izejvielas. Tādējādi ES varēs gūt labumu no ievērojama tirdzniecības bilances pieauguma, veicināt ilgtspējīgāko uzņēmumu attīstību un palielināt kvalitatīvi augstvērtīgu darbvietu skaitu;

1.4.5.

princips “piesārņotājs maksā”, kas ieviests ar Direktīvu 2004/35/EK, ir būtisks Komisijas priekšlikuma pīlārs, un tas ir pamatā atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes izmaksu taisnīgākai un līdzsvarotākai sadalei. Pareizi piemērota, direktīva pavērs iespēju samazināt minētās izmaksas tiem uzņēmumiem, kuros ir sertificēti procesi, kas ļauj novērst piesārņojumu vai tieši atgūt ražotos piesārņojošos produktus;

1.4.6.

labāka koordinācija starp pārējiem spēkā esošajiem tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, īpaši pievēršoties atkritumu dalītai vākšanai. Turklāt būtu svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu saskaņotas atļaujas un sodus;

1.4.7.

stratēģijai attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem būs ierobežota ietekme, ja Komisija neizstrādās ad hoc stratēģiju, kā ilgtspējīgāk apsaimniekot un kontrolēt iekšējos ūdeņus (ezerus un upes), caur kuriem iziet 80 % jūrās sastopamo atkritumu. Komiteja iesaka sekmēt tādu pārvaldības sistēmu plašu ieviešanu, kurās iesaistītas publiskā sektora un privātās iestādes, un organizēta pilsoniskā sabiedrība, piemēram, “upes līgumi”, kas būtu jāvērtē kā pamata priekšnosacījums, lai piekļūtu noteiktiem vides aizsardzības fondiem (piemēram, Interreg);

1.4.8.

plastmasas izstrādājumiem paredzētu marķēšanas un izsekojamības sistēmu ieviešana varētu sniegt pievienoto vērtību atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes procesos. Īpaša logotipa izveide varētu stiprināt patērētāju uzticēšanos, it īpaši no otrreizējām izejvielām ražotiem izstrādājumiem;

1.4.9.

direktīva būtu jāpārskata ik pēc trijiem, nevis ik pēc sešiem gadiem. Šā priekšlikuma pamatā ir fakts, ka pārraudzības mehānismi jau darbojas un ir apstiprināti (skaitīšanas metode). Turklāt šāds pasākums ļautu atrisināt problēmas, kas varētu rasties piemērošanas posma laikā, un, ja būtu nepieciešams, grozīt vai paplašināt 10 priekšmetu sarakstu atkarībā no direktīvas īstenošanas stāvokļa un attīstības ekodizaina jomā;

1.4.10.

būtu vairāk jāizplata daudzie labas prakses piemēri, kas sastopami aprites ekonomikā, stiprinot Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu, ko izveidojusi EESK un kas ir efektīvs instruments pieredzes apmaiņai visu ieinteresēto personu starpā.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Savienībā plastmasas atkritumi veido no 80 % līdz 85 % no jūras piedrazojuma, no kuriem 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti (VPP), bet 27 % ir plastmasu saturoši zvejas rīki, kas izmantoti tradicionālajā zvejā un akvakultūrā un pamesti vai nozaudēti jūrā.

2.2.

Desmit VPP, kas visbiežāk tiek atrasti Eiropas pludmalēs, atbilst 86 % no visiem atrastajiem priekšmetiem un 43 % no kopējā jūras piedrazojuma. Tie ir ikdienas lietošanas izstrādājumi, kuru sastāvs ne vienmēr asociējas ar plastmasu (1): pārtikas tara, dzērienu glāzes, vates kociņi, šķīvji, salmiņi, balonu kociņi, dzērienu tara un korķīši, tabakas izstrādājumu filtri, mitrās salvetes un plastmasas maisiņi. Šie 10 priekšmeti kopā ar zvejas rīkiem pēc skaita veido aptuveni 70 % no visiem jūras atkritumiem (2).

2.3.

Lai VPP, kas parasti ražoti no polietilēna un polipropilēna, vidē noārdītos, vajadzīgi vidēji 300 gadi, bet dažos gadījumos to fotodegradācija var ilgt pat 1 000 gadu. Turklāt noārdīšanās nenozīmē, ka plastmasas izstrādājums dabā pilnībā sadalās, – tas pārveidojas par mikroplastmasu un kļūst cilvēka acij neredzams.

2.4.

Plastmasa ir viens no 20. gadsimta vērtīgākajiem izgudrojumiem, kas lielā mērā ietekmējis mūsu dzīvi. Tās fiziskās īpašības (elastīgums, vieglums un izturība) padara to par daudzpusīga pielietojuma materiālu; kā tas ir ar VPP, kas ir ideāli piemēroti lietošanai brīvā dabā (piemēram, piknikā). Tas nozīmē, ka VPP ir produkti, kuriem ir augsts risks izplatīties dabā neatkarīgi no daudzu patērētāju gribas un atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmu efektivitātes. Vides ietekmes risks ir nesamērīgi liels, it īpaši ņemot vērā, ka šo izstrādājumu paredzētais lietošanas laiks dažkārt nepārsniedz 5 minūtes.

2.5.

VPP, kas nenonāk atkritumu apsaimniekošanas ķēdē, uzkrājas jūrās un okeānos, nodarot kaitējumu videi un cilvēka veselībai, jo tie nonāk barības ķēdē. Turklāt šī parādība ietekmē vairākas ekonomikas nozares, piemēram, tūrismu, zvejniecību un jūras transportu.

2.6.

Jūras piedrazojums ir pārrobežu problēma, un tās simbols ir plastmasas salas (3). Eiropas Savienība ir apņēmusies vērsties pret šo parādību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (4) un Parīzes nolīgumu (COP 21). Plastmasas stratēģija (5) bija pirmais solis šajā virzienā saskaņā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku (6).

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir nepieļaut VPP un zvejas rīku plastmasas atkritumu (makroplastmasas) nonākšanu jūrā un samazināt to skaitu, papildinot Plastmasas stratēģijā jau paredzētos pasākumus un novēršot pašreizējos pasākumos un tiesību aktos atklātās nepilnības.

3.2.

Direktīva ir arī saistīta ar iniciatīvu, kuras mērķis ir atbrīvoties no vienreizlietojamiem plastmasas iepirkumu maisiņiem (dodot priekšroku citiem maisiņiem, kas ražoti no bioplastmasas vai kompostējamiem materiāliem), kas ir radikāli un īsā laikā mainījusi patērētāju ieradumus, tādējādi ļoti labvēlīgi ietekmējot vidi (7).

3.3.   Vienreizlietojami plastmasas priekšmeti (VPP)

3.3.1.

Balstoties uz dažādās Eiropas pludmalēs veikto atkritumu skaitīšanu, priekšlikums ir vērsts uz 10 VPP, kas visbiežāk sastopami pludmalēs. Komisija ir paredzējusi virkni pasākumu, kuru pamatā ir ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu alternatīvu izstrādājumu pieejamība. Ja tādi tirgū jau ir, paredzēts atbrīvoties no to analogiem, kas rada lielāko piesārņojumu (piemēram, salmiņi, šķīvji un vates kociņi). Ja tādu nav, tiek ieviesti vairāki pasākumi, kas vērsti uz patēriņa samazināšanu, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas un veicinot ekodizainu, lai iespējami drīz sāktu ražot alternatīvus, bioloģiski saderīgus un reciklējamus materiālus (piemēram, pārtikas taru, dzērienu glāzes, balonus, paciņas un iesaiņojumus, dzērienu taru, tabakas izstrādājumu filtrus, mitrās salvetes, vieglās plastmasas maisiņus).

3.3.2.

Direktīva nosaka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas piemērošanu visiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas tirdzniecības ierobežošanas pasākums; šīs shēmas mērķis ir palīdzēt segt izmaksas, kas rodas, novēršot šādu izstrādājumu kļūšanu par atkritumiem un apsaimniekojot šādus par atkritumiem kļuvušus izstrādājumus.

3.3.3.

Komisija ierosina arī ieviest marķēšanas sistēmu, lai informētu patērētājus par atkritumu apsaimniekošanu un tādējādi veicinātu dalīto savākšanu un reciklēšanu. Šī pasākuma ietvaros paredzēts informēt par tādiem uzvedības veidiem, no kuriem ir jāizvairās (piemēram, mitro salvešu lietošana).

3.3.4.

Priekšlikums paredz konkrētus pasākumus attiecībā uz izstrādājumu dizainu (piemēram, pudelēm piestiprinātus korķīšus) un vērienīgus mērķus attiecībā uz reciklēšanu (piemēram, reciklēt 90 % dalīti savākto vienreizlietojamo plastmasas pudeļu).

3.4.   Plastmasu saturoši zvejas rīki

3.4.1.

Direktīvā ierosināts izveidot integrētu un modernu zvejas rīku savākšanas sistēmu, pamatojoties uz 3 galvenajiem punktiem: īpaša mehānisma un dalītās savākšanas iekārtu ieviešana ostās, stimuli zvejniekiem, kuri zvejas rīkus atved atpakaļ vai nodod to jūrā pamestās atliekas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ieviešana attiecībā uz zvejas rīku ražotājiem, tostarp MVU. Ražotāja paplašinātās atbildības shēmas piemērošanas gaitā iekasētie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu izmaksas, kas rodas, novēršot atkritumu rašanos (sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas) un apsaimniekojot atkritumus, tostarp aizvācot piedrazojumu, ko veido vienreizlietojami plastmasas priekšmeti.

3.5.

Liela daļa VPP tiek ražoti valstīs, kas atrodas ārpus ES. Tas nozīmē, ka priekšlikums varētu veicināt ilgtspējīgas ražošanas attīstību Eiropā, pateicoties lielam iekšējam pieprasījumam. Tāpēc tiek gaidīts, ka šis regulējums veicinās arī ātrāku konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un dekarbonizētas ekonomikas izaugsmi, radot skaidras priekšrocības tirdzniecības bilancē ar trešām valstīm un labvēlīgi ietekmējot kvalitatīvi augstvērtīgu darbvietu radīšanu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) viena no pirmajām atbalstīja ilgtspējīgu attīstību, kas pamatojas gan uz iedzīvotāju, gan uz visu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras procesu dalībnieku izpratnes veicināšanu. Tāpēc izglītībai visos līmeņos ir izšķiroši svarīga loma, lai veidotu pamatu jauna veida ražošanai, patēriņam un dzīvesveidam, saudzējot vidi. Uzņēmumi, ņemot vērā to korporatīvo sociālo atbildību, ir izšķiroši svarīgs faktors šajā izpratnes veicināšanas un izglītošanas darbā. Organizēta pilsoniskā sabiedrība jau ir īstenojusi daudzus brīvprātīgus pasākumus, kas Komisijas iniciatīvai varētu sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību.

4.2.

EESK atgādina, ka piesārņojums ir globāla problēma. Jebkura Eiropas iniciatīva, neatkarīgi no tās redzējuma un tvēruma, būs nepietiekama, ja to nepapildinās plašāks ilgtspējīgas attīstības projekts, kurā iesaistītos gan Savienības augsti attīstītās valstis, gan jaunattīstības valstis. It īpaši ieteicams veidot sinerģiju ar trešām kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību tādām slēgtām jūrām kā Melnā jūra un Vidusjūra. Tāpēc komiteja pauž cerību, ka ES uzņemsies arvien lielāku lomu ilgtspējīgas attīstības procesu vadīšanā.

4.3.

EESK atbalsta priekšlikumu, kura mērķis ir nepieļaut VPP un zvejas rīku plastmasas atkritumu nonākšanu jūrā un samazināt to skaitu. Komiteja saprot ideju koncentrēties uz ierobežotu to izstrādājumu skaitu, kam saskaņā ar pilotprojekta koncepciju ir liela ietekme uz vidi, un uzskata šo iniciatīvu par nozīmīgu soli virzībā uz patiešām ilgtspējīgas ekonomikas izveidi, Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku (8) īstenošanā, kā arī par papildinājumu ES stratēģijai attiecībā uz plastmasu (9). Komiteja tomēr uzskata, ka Komisijas iniciatīva varētu būt vēl vērienīgāka, proti, paplašināt sarakstu ar visiem tiem ilgtspējīgajiem produktiem, kas jau ir pieejami pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu (piemēram, kafijas kapsulas) un, iesaistot EFSA, nodrošināt to nekaitīgumu.

4.4.

EESK uzskata, ka priekšlikums ierobežot tirdzniecību ir atbilstošs tikai gadījumā, ja izstrādājumiem jau ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvas, kas ir drošas videi un cilvēkiem un ko patērētāji var iegādāties par pieņemamu cenu.

4.5.

Lai atrisinātu plastmasas atkritumu uzkrāšanās problēmu, līdztekus atkritumu apsaimniekošanai liela nozīme ir arī patēriņa ieradumiem un ražošanas modelim. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valstu valdības ieviestu visus nepieciešamos instrumentus, ar ko stimulē ilgtspējīgu plastmasas izstrādājumu lietošanu, veicinot un atbalstot visracionālākos ražošanas un patēriņa procesus. Vienlaikus ir svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni jau no skolas vecuma, lai viņi rīkotos atbildīgi un piedalītos atkritumu dalītā savākšanā.

4.6.

VPP ir produkti, kuriem ir augsts risks izplatīties vidē neatkarīgi no daudzu patērētāju gribas un atkritumu apsaimniekošanas un reciklēšanas sistēmu efektivitātes. Tā kā nav iespējams izveidot par 100 % efektīvu atkritumu savākšanas un reciklēšanas mehānismu, izstrādājumiem iespējami drīz jārada ilgtspējīgas alternatīvas un jāveic pasākumi to radītā piesārņojuma līmeņa pazemināšanai (10).

4.7.

Ekodizains ir izšķiroši svarīgs faktors, lai izstrādājumiem, kuri rada lielāko piesārņojumu, radītu bioloģiski saderīgas alternatīvas. Komiteja iesaka ES jaunajā finanšu shēmā paredzēt šai jomai atbilstošus resursus, it īpaši izmantojot jauno “Apvārsnis” programmu. EESK uzskata, ka zaļie jauninājumi bioplastmasas un otrreizējo izejvielu jomā vai tādu fermentu kā PETase lietošana, kuri spēj “ēst” plastmasu, var sniegt pievienoto vērtību visai Savienībai no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa.

4.8.

Komiteja iesaka piemērot īpašu pieeju tiem plastmasas izstrādājumiem, kurus paredzēts pārveidot par otrreizējām izejvielām. Īpaši svarīgi ir, lai plastmasas izstrādājuma sastāvā nebūtu toksisku ķīmisku piedevu, kas varētu nepieļaut to reciklēšanu un nodarīt kaitējumu cilvēkiem, uzņēmumiem un videi. Turklāt ir svarīgi noteikt dzīves cikla beigas, jo tos nevar reciklēt neskaitāmas reizes.

4.9.

EESK uzskata, ka viens no iniciatīvas redzamākajiem ierobežojumiem ir tas, ka trūkst regulējuma, kas papildinātu bioloģiskās noārdāmības jēdzienu. Patiesībā tas, ka plastmasas izstrādājums ir bioloģiski noārdāms, ne vienmēr nozīmē, ka tas ir ekoloģiski ilgtspējīgs. Plastmasas izstrādājumi un it īpaši VPP var pārveidoties par mikroplastmasu, piesārņojot vidi un nonākot barības ķēdē. Tāpēc komiteja iesaka iespējami drīz precizēt principu, ka visi “bioloģiski noārdāmie” plastmasas izstrādājumi ir arī “ kompostējami” , t. i., tie nav ne toksiski, ne arī kaitīgi videi. Šajā saistībā ir svarīgi noteikt arī konkrētus termiņus attiecībā uz bioloģisko noārdāmību jūrā un uz sauszemes atbilstoši saskaņotajam standartam EN 13432 (11). Visbeidzot, ir jāizveido Eiropas marķēšanas sistēma, paredzot atbilstošus kontroles mehānismus, lai novērstu krāpšanu.

4.10.

EESK atbalsta priekšlikumu par zvejas rīku atgriešanas veicināšanu, paredzot zvejniekiem stimulus. Komiteja norāda, ka atkritumu dalīta vākšana nav ne viegls, ne arī ātri veicams pasākums, tāpēc pauž cerību, ka stimuli būs atbilstoši laikam, ko zvejnieki patērēs atkritumu dalītai vākšanai.

4.10.1.

Šis pasākums būtu jāattiecina uz visu to atkritumu atgriešanu, kuri tiek savākti zvejas laikā un par kuru izkraušanu ostās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem zvejniekiem ir jāmaksā. Tas nozīmē, ka pašlaik zvejnieki maksā, lai attīrītu jūru un izceltu krastā atkritumus, ko viņi nav radījuši, bet gan savākuši. Šī iemesla dēļ pašreizējos pasākumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu jaunā Eiropas Zivsaimniecības fonda 2021.–2026. gadam kontekstā ieteicams pārskatīt, veicinot aktīvu un atbildīgu rīcību.

4.10.2.

Tā kā gan peldošo, gan nogrimušo atkritumu skaits ir liels, zvejnieki var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību to savākšanā. Nesen ieviestie ierobežojumi attiecībā uz vairākiem zivju resursiem ļauj šos stimulus uzskatīt par ekonomiskās kompensācijas elementu (12). Tādējādi pēc atbilstošas apmācības un zvejnieku asociāciju tiešas iesaistīšanas attīrīšanas darbu varētu pārveidot par citu interesantu saimniecisku darbību, piemēram, makšķerēšanas tūrismu (zilā ekonomika), ko bieži praktizē zvejas dabisko pārtraukumu laikā. Šis pasākums būtu jāiekļauj jaunajā Eiropas Zivsaimniecības fondā, un tā ieviešanai būtu jāparedz īpaša Eiropas leģislatīvā iniciatīva.

4.11.

Komiteja atbalsta ražotāja paplašinātas atbildības (EPR) shēmas ieviešanu, jo tā atbilst principam “piesārņotājs maksā”. Līdz šim izmaksas, kas saistītas ar jūras piesārņojumu, sedza citas ražošanas nozares (tūrisms (13), jūras transports, zvejniecība) un iedzīvotāji (maksājot lielākus nodokļus par atkritumu savākšanu, apsaimniekošanu un reciklēšanu). Shēmas ieviešanas brīdī būs svarīgi nodrošināt, ka šis princips tiek piemērots uzņēmumiem, kas patiešām ražo piesārņojošus izstrādājumus, un netiek pārcelts uz galīgo cenu, ko maksā patērētāji (14).

4.12.

Komiteja saskaņā ar Direktīvas 2004/35/EK (15) kritērijiem aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju samazināt ekonomisko slogu uzņēmumiem, kas veic sertificētas darbības, lai tieši atgūtu to ražoto izstrādājumu radīto piesārņojumu (piemēram, atpakaļ nododamu iepakojumu sistēma). Lai gan šīs labās prakses izvērtēšana ir valsts iestāžu tiešā kompetencē, to vajadzētu pakļaut arī Eiropas kontrolei otrā līmenī.

4.13.

EESK apzinās, ka pāreja uz aprites ekonomiku daudziem uzņēmumiem radīs augstas izmaksas. Tāpēc komiteja pauž cerību, ka šis process, kas ir tik neatliekams no vides viedokļa, tiks papildināts ar finanšu un nodokļu stimuliem, lai ļautu uzņēmumiem īstenot pāreju uz ilgtspējīgu ražošanu. Ir svarīgi minēto procesu pārvaldīt un pārraudzīt Eiropas līmenī, lai novērstu negodīgu konkurenci iekšējā tirgū.

4.14.

Pāreja uz aprites ekonomiku var visai Eiropas Savienībai pavērt iespējas konkurētspējas un nodarbinātības jomā. Lai izmantotu šīs iespējas, jāizveido moderna izglītības un apmācības sistēma. Šādā nolūkā nepieciešama arī atbilstoša aktīva nodarbinātības politika, lai atjauninātu darba ņēmēju prasmes.

4.15.

Komiteja arī atbalsta ideju izstrādāt direktīvu, lai katra dalībvalsts varētu ieviest regulējumu atbilstoši savām īpatnībām, tomēr būtu svarīgi iespējami drīz mazināt atšķirības attiecībā uz atļaujām un sodiem (16). Šajā saistībā ir būtiski svarīgi, lai valstu valdības iesaistītu organizēto pilsonisko sabiedrību visos posmos – no tiesību aktu izstrādes līdz to ieviešanai, pārraudzībai un izvērtēšanai. Piemērojot izskatāmo direktīvu, dažos gadījumos izvirzīto mērķu sasniegšanai ir noteikti laika ierobežojumi, taču daudzos citos gadījumos (piemēram, PET reciklēšanai) termiņi nav noteikti. EESK uzskata, ka skaidru un visiem vienādu termiņu trūkums var vairot nelīdzsvarotību regulējuma transponēšanas posmā.

4.16.

Komiteja norāda, ka pārraudzības mehānismi jau darbojas un ir apstiprināti (skaitīšanas metode). Šā iemesla dēļ direktīvu ieteicams pārskatīt ik pēc trijiem, nevis ik pēc sešiem gadiem, kā paredzēts sākotnējā priekšlikumā. Šāds pasākums ļautu atrisināt problēmas, kas varētu rasties piemērošanas posma laikā, un, ja būtu nepieciešams, grozīt vai paplašināt 10 VPP sarakstu atkarībā no direktīvas īstenošanas stāvokļa un attīstības ekodizaina jomā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Saskaņā ar UNEP datiem (17) 80 % atkritumu, kas uzkrājušies jūrās un okeānos, ir ražoti uz sauszemes un nonāk jūrā pa upēm. Tas nozīmē, ka jāveic arvien labāk koordinēti pasākumi, lai nepieļautu atkritumu nonākšanu jūrā. Ar VPP saistītie pasākumi uzlabos ezeru un upju stāvokli, tomēr nav īpašu noteikumu attiecībā uz zvejas rīkiem. Šā iemesla dēļ EESK iesaka izskatāmo direktīvu attiecināt arī uz ezeriem un upēm, izmantojot Eiropas līmeņa stratēģiju iekšējo ūdeņu ilgtspējīgākai pārvaldībai.

5.2.

Upes līgumi (18) ir laba, ļoti sekmīga un Eiropā izplatīta prakse, kas var būt ļoti efektīva iekšējo ūdeņu pārvaldībai hidroģeoloģisko un vides risku gadījumā. Minētā instrumenta spēks ir atklāta pārvaldība, kas ļauj teritoriālā līmenī iesaistīt visus publiskā sektora, privāto iestāžu un organizētās pilsoniskās sabiedrības dalībniekus. Šī pieredze būtu jāapkopo, izveidojot Eiropas datu bāzi, lai veicinātu organisku un strukturētu attīstību visā ES. Atbilstīgi jaunajai “Apvārsnis Eiropa” programmai, saskaņā ar kuru 35 % no budžeta būtu jāparedz ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem, komiteja iesaka minētos līgumus noteikt par būtisku priekšnosacījumu, lai piekļūtu noteiktiem Eiropas fondiem, kas saistīti ar vides ilgtspējas pētniecību un inovāciju, un fondiem, kuru mērķis ir teritoriju pārraudzība ar hidroģeoloģisko un vides risku saistītos jautājumos (piemēram, Interreg).

5.3.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai direktīva tiktu īstenota saskaņoti un koordinēti ar pārējiem ES tiesību aktiem atkritumu un ūdens jomā, jo īpaši ar Atkritumu pamatdirektīvu (19), Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu (20), Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (21) un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (22). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas regulējumam atkritumu apsaimniekošanas jomā (23).

5.3.1.

Ir svarīgi, lai būtu izveidotas atbilstīgas atkritumu apsaimniekošanas struktūras (piemēram, kompostējamu atkritumu dalīta vākšana, lai tos varētu efektīvi un pareizi apstrādāt reciklēšanas iekārtās) un patērētājiem par tām tiktu sniegta skaidra informācija. Pareiza šķirošana veicinās arī 3D drukas tehnoloģiju pielietojumu, jo plastmasu var viegli izmantot kā izejvielu jaunu objektu radīšanai.

5.3.2.

Lai arī tie nav VPP, komiteja aicina Komisiju ņemt vērā aizvien pieaugošo daudzumu bioloģisko (biomedia) filtru, kas tiek atrasti daudzās Eiropas pludmalēs notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu defektu dēļ.

5.4.

Digitalizācija var būt spēcīgs sabiedrotais cīņā pret piesārņojumu un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanā. Plastmasas izstrādājumiem paredzētu marķēšanas un izsekojamības sistēmu ieviešana varētu sniegt pievienoto vērtību atkritumu apsaimniekošanas un reciklēšanas procesos. Īpaša logotipa izveide varētu stiprināt patērētāju uzticēšanos, it īpaši no otrreizējām izejvielām ražotiem izstrādājumiem (24).

5.5.

Komiteja iesaka ieviest kopīgu un augstas kvalitātes regulējumu sertifikācijai attiecībā uz atbilstību vides aizsardzības prasībām. Šī iniciatīva ir būtiski svarīga, lai uzņēmumiem ļautu sasniegt augstākos ilgtspējas standartus, novēršot prasību pārklāšanos un papildu ekonomisko slogu.

5.6.

EESK vēlreiz izvirza jautājumu par dažādām ostu sistēmām ES (25). Eiropā ir simtiem mazu ostu, kas ir izšķiroši svarīgs faktors to nelielo vietējo kopienu attīstībai, kuru pastāvēšanu nodrošina jūra un zveja. Komisijas priekšlikums paredz veikt (metožu, tehnoloģiju un infrastruktūras) modernizāciju, ko vietējā līmenī būtu grūti īstenot bez Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Šis process ir būtisks, lai novērstu depopulāciju un saglabātu gan vietējās ražošanas īpatnības, gan arī pašas kopienas.

5.6.1.

Komiteja iesaka ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmas palīdzību iekasētos līdzekļus, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2018/851, paredzēt arī ostu infrastruktūras atjaunošanai atbilstīgi atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas augstākajiem standartiem. Vienlaikus EESK uzskata, ka ir svarīgi iesaistīt vietējā līmeņa iestādes un pilsonisko sabiedrību, īpaši pievēršoties mazām piekrastes pašvaldībām (kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5 000), lai atrastu kopīgus risinājumus, kas ilgtermiņā nerada lielas izmaksas.

5.7.

Komitejas rīcībā kopīgi ar Komisiju ir aprites ekonomikas platforma (26), kas jau ir guvusi nozīmīgus rezultātus, atvieglojot dažādu jau iesaistīto dalībnieku līdzšinējās apjomīgās pieredzes un labas prakses apkopošanu un apmaiņu, kā arī veicinot to izplatīšanu un atdarināšanu. Minētā platforma ir svarīgs instruments, kas pelnījis plašāku pielietojumu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  95 % cigarešu filtru ir izgatavoti no plastmasas. https://www.noordzee.nl/hele-noordzeekust-schoon-2764-vrijwilligers-ruimen-11163-kilo-afval-op/

(2)  Pludmales atkritumu skaitīšana ir starptautiski atzīta metode jūras piedrazojuma sastāva mērīšanai. Zinātnes aprindas to uzskata par ļoti ticamu rādītāju, uz ko var balstīt politikas izstrādi. Skaitīšanas metodes pamatā ir ziņojumi, ko sagatavo dalībvalstis un apkopo Kopīgais pētniecības centrs (KPC), īstenojot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu 2008/56/EK. Datu avots: UNEP, 2017.

(3)  Plastmasas salas atrodas starptautiskajos ūdeņos, un, lai tās likvidētu, jāpanāk globāla līmeņa vienošanās. Šīs salas daudzu gadu garumā ir veidojušās, pateicoties jūras straumēm, kas sanesušas vienkopus lielu daļu plastmasas izstrādājumu no jaunattīstības valstīm (galvenokārt Dienvidaustumāzijā).

(4)  IAM Nr. 3, 9, 12 un 14 (Veselība un labklājība; Rūpniecība, jauninājumi un infrastruktūra; Atbildīgs patēriņš un ražošana; Dzīvība ūdenī).

(5)  COM(2018) 28 final.

(6)  COM(2015) 614 final.

(7)  Direktīva (ES) 2015/720 (OV C 214, 8.7.2014., 40. lpp.).

(8)  OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp., OV C 367, 10.10.2018., 97. lpp.

(9)  OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.

(10)  OV C 230, 14.7.2015., 33. lpp.

(11)  UNI EN 13432:2002 ir Eiropas Standartizācijas komitejas saskaņots standarts, kādām jābūt materiāla īpašībām, lai to varētu definēt kā bioloģiski noārdāmu vai kompostējamu.

(12)  OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.

(13)  OV C 209, 30.6.2017., 1. lpp.

(14)  OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.

(15)  Direktīva 2004/35/EK nosaka principu “piesārņotājs maksā”. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kas nodara videi kaitējumu, ir par to atbildīgs, tāpēc tam jāveic nepieciešamie preventīvie vai kaitējuma novēršanas pasākumi un jāsedz visas ar to saistītās izmaksas.

(16)  OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.

(17)  UNEP, Marine plastic debris and microplastics, 2016.

(18)  Upes līgumi ir laba prakse, kas pirmoreiz tika pielietota Francijā 90. gados. To nozīme un lietderība tika atzīta 2000. gadā notikušajā Pasaules ūdens forumā. Sākotnēji upes līgumu mērķis bija hidroģeoloģiskā riska novēršana. Pēdējos gados daudzās ES valstīs tie ir kļuvuši par nozīmīgu instrumentu atbildīgai un ilgtspējīgai iekšējo ūdeņu pārvaldībai, izmantojot augšupēju pieeju.

(19)  Direktīva 2008/98/EK.

(20)  Direktīva 1994/62/EK.

(21)  Direktīva 2008/56/EK.

(22)  Direktīva 91/271/EEK.

(23)  Direktīva 2008/98/EK.

(24)  OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.

(25)  OV C 288, 31.8.2017., 68. lpp.

(26)  https://circulareconomy.europa.eu/platform/en


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/214


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013”

(COM(2018) 392 final – 2018/0216 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013”

(COM(2018) 393 final – 2018/0217 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām”

(COM(2018) 394 final – 2018/0218 (COD))

(2019/C 62/35)

Ziņotājs:

John BRYAN

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Eiropas Savienības Padome, 22.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants

 

 

Biroja lēmums

22.5.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

201/11/19

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Savienībai un visiem tās iedzīvotājiem ļoti svarīga ir spēcīga KLP politika, kurai ir pienācīgs KLP budžets, kas balstīts uz Eiropas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas modeli; kura atbalsta ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības nozari ar visaugstākajiem standartiem un kura palīdz nodrošināt konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari. Ar šo reformu ir svarīgi modernizēt un vienkāršot KLP, lai to visā Eiropā labāk varētu pielāgot atbilstīgi ilgtspējīgākas un dzīvotspējīgākas ES lauksaimniecības nozares vajadzībām un lai risinātu jaunos uzdevumus saistībā ar klimata pārmaiņām un vidi.

1.2.

Priekšlikumi samazināt KLP budžetu ir nepieņemami. Atbilstoša finansējuma saglabāšana kopējai lauksaimniecības politikai ir priekšnoteikums ES lauksaimniecības ilgtspējai (ekonomiskajai, vides un sociālajai), lai varētu saglabāt ienākumus un darbvietas, kā arī nodrošināt ar vidi saistīto sabiedrisko labumu ražošanu, tādējādi būtiski veicinot lauku vides dzīvotspēju un visas ekonomikas stabilitāti. EESK piekrīt, ka, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu KLP un jauno politikas mērķu sasniegšanu un risinātu konstatētās problēmas, ES budžets būtu jāpalielina līdz 1,3 % no NKI.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto jauno virzienu attiecībā uz subsidiaritātes principu KLP – ar to dalībvalstīm piešķirta lielāka atbildība un rīcības brīvība, izmantojot KLP stratēģiskos plānus un jauno īstenošanas modeli, kas orientēts uz rezultātiem. Tomēr EESK vēlas nodrošināt, lai KLP arī turpmāk būtu spēcīga visu dalībvalstu kopējā politika un lai pilnībā tiktu saglabāts vienotais tirgus. Ir būtiski saglabāt pašreizējo KLP divu pīlāru struktūru, kur I pīlārs nodrošina augstu tiešo maksājumu līmeni saimniecību ienākumu atbalstam, bet II pīlārs ietver lauku attīstības pasākumus, ar ko atbalsta īpaši jutīgus reģionus, nozares un sociālo infrastruktūru un veicina pāreju uz ilgtspējīgākām un novatoriskākām saimniecībām. Būtiski svarīga ir arī lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija un efektīvs vienotais tirgus.

1.4.

Pozitīvi vērtējams lielāks uzsvars un vērienīgums KLP priekšlikumos attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām. Konkrētie mērķi ir skaidri un pārliecinoši un aptver tādas galvenās jomas kā ūdens, gaiss un augsne, kā arī ainava un bioloģiskā daudzveidība, un kvalitatīvas pārtikas ilgtspējīga ražošana. Taču regulas tekstā minētie mērķu sasniegšanas pasākumi ir jāapraksta daudz skaidrāk un jākonkretizē. Minēto mērķu sasniegšanā būtiska nozīme ir pienācīgam KLP budžetam, kurā paredzēti piemēroti stimulējoši maksājumi lauksaimniekiem.

1.5.

ES klimata mērķiem jāatvēl 40 % no lauksaimniecības izdevumiem. EESK atzinīgi vērtē šo ieceri, taču sagaida, ka šajā saistībā ES noteiks skaidri definētu pasākumu klāstu.

1.6.

EESK ir stingri pārliecināta, ka šajā reformā ir jāīsteno jau vairākās iepriekšējās KLP reformās solītā vienkāršošana lauku saimniecību līmenī. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka jaunā subsidiaritāte un nosacījumu sistēma attiecībā uz KLP stratēģiskajiem plāniem I un II KLP pīlāram, kā arī tiesību aktos papildus noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarti drīzāk palielinās, nevis samazinās ikviena lauksaimnieka birokrātisko slogu.

1.7.

KLP I pīlāra tiešie maksājumi un II pīlāra finansējums ir pilnībā jāaizsargā, lai nodrošinātu lauku saimniecību dzīvotspēju un ilgtspēju. Tiešie maksājumi ir jāsaņem tikai īsteniem lauksaimniekiem, un ES līmenī būtu jāpieņem skaidri objektīvi kritēriji īstena lauksaimnieka precīzākai definēšanai.

1.8.

Pozitīvi vērtējama atbalsta palielināšana paaudžu maiņai un gados jaunajiem lauksaimniekiem. Līdztekus atbalsta palielināšanai ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas nodrošinātu efektīvu paaudžu maiņu.

1.9.

Visi priekšlikumi par iekšējo un ārējo konverģenci, izlīdzināšanu, samazinājumu un pārdali ir jāpamato ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un nedrīkst pieļaut, ka tie apdraud dzīvotspējīgas lauku saimniecības un godīgus konkurences nosacījumus vai mazina lauksaimnieku konkurētspēju dažādos ES reģionos.

1.10.

Jebkāds finansējuma samazinājums KLP II pīlāram nav pieļaujams, jo spēcīga lauku attīstības programma ir būtiski svarīga, lai atbalstītu mazāk aizsargātus apgabalus un nozares, kā arī veicinātu līdzsvarotāku teritoriālo attīstību.

2.   KLP 2021.–2027. gada reformas galvenie temati

Ievads

2.1.

EESK atzīst tiesību aktu priekšlikumus par KLP reformu un jo īpaši lielāko uzsvaru un vērienīgākos mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un vidi; iebilst pret KLP budžeta samazināšanu, jo ilgtspējīgai lauksaimniecības nozarei un lauksaimnieku ienākumu saglabāšanai ir nepieciešams spēcīgs budžets; atzīst izmaiņas attiecībā uz subsidiaritāti un uzskata, ka ir jāpanāk īstena vienkāršošana lauku saimniecību līmenī.

2.2.

EESK sniedz šo atzinumu par tiesību aktu priekšlikumiem, iekļaujot sīki izstrādātus priekšlikumus izmaiņām un grozījumiem, un prasa to ņemt vērā turpmākajās debatēs Eiropas Parlamentā un Padomē.

Eiropas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas modelis

2.3.

Spēcīga KLP, kas atbalsta ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu Eiropas lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības nozari, ir pārtikas nodrošinājuma un suverenitātes pamats Eiropas Savienībā, turklāt tai ir jānodrošina 512 miljonu Kopienas iedzīvotāju pieaugošais pieprasījums pēc augstākas kvalitātes pārtikas (1). Tāpat ES nedrīkst aizmirst par pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, proti, aplēses liecina, ka līdz 2050. gadam tas palielināsies līdz 9,5 miljardiem, kamēr 3 miljardi iedzīvotāju dzīvo reģionos, kur ir apgrūtināta ūdens apgāde, tāpēc aizvien vairāk cilvēku izjūt pārtikas trūkumu un pat badu. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai tādēļ jākoncentrējas uz zināšanu nodošanu un pieredzes apmaiņu par to, kā citās pasaules daļās ilgtspējīgi un uz vietas var ražot vairāk un labāku pārtiku.

2.4.

Visu Eiropas iedzīvotāju un lauku kopienu labā kopējai lauksaimniecības politikai ir jāsasniedz sākotnējie mērķi, kas izvirzīti Romas līgumā, kā arī jārisina jaunie uzdevumi klimata un attīstības jomā, kuri izklāstīti ES saistībās saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM).

2.5.

EESK ir stingri pārliecināta, ka, īstenojot KLP politiku 2021.–2027. gadam, visās Eiropas daļās ir jāatbalsta un jāsekmē Eiropas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas modelis, kuram ir raksturīga ģimeņu lauku saimniecību struktūra, kā arī kooperatīvi, ražotāju grupas un citi lauksaimniecības veidi un pārtikas produkti, kas ražoti saskaņā ar augstākajiem pasaules standartiem (2). Jaunajā KLP ir labāk jārisina jautājums par zemiem lauksaimniecībā gūtiem ienākumiem un jāsamazina aizvien lielākā atšķirība starp lauksaimnieku ienākumiem un algām plašākā ekonomikā (3). Eiropas lauksaimniecības modeli nevar saglabāt ar pasaules tirgus nosacījumiem un ar pasaules tirgus cenām. Tāpēc pašreizējās attīstības tendences Eiropas lauksaimniecības modeli apdraud vairāk nekā jebkad agrāk, un tādēļ tas jāstiprina un jāpilnveido, īstenojot pārdomātu KLP (4).

2.6.

Atzīstot lauksaimniecības nozares ieguvumus no tirdzniecības, ir svarīgi, lai ES lauksaimniecības politika, īstenojot KLP, nodrošinātu pasaulē augstāko standartu ievērošanu lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, vides kontroles, veselības aizsardzības un drošības, kā arī darba ņēmēju tiesību jomā. EESK uzskata, ka ir vajadzīga daudz saskaņotāka ES politikas pieeja attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem lauksaimniecības un pārtikas nozarē un KLP (5). Lai gan KLP tiecas saglabāt augstākos standartus, tirdzniecības sarunās, piemēram, saistībā ar Mercosur, ES akceptē tādas pārtikas importu, kas neatbilst ES pārtikas nekaitīguma standartiem un tiek ražota, piemērojot zemākus vides standartus. Nedrīkst pieļaut, ka globalizācija apdraud Eiropas standartus, tirgus un ES iedzīvotājus.

2.6.1.

Komiteja ar bažām atzīmē, ka liels skaits lauksaimnieku Apvienotajā Karalistē balsoja par Brexit, acīmredzot tāpēc, ka KLP vietējā līmenī ir traucējoša un sarežģīta. Lai citās dalībvalstīs novērstu līdzīgas problēmas, kas palielinātu populistiskas un pret ES vērstas tendences, EESK mudina Komisiju nodrošināt, lai KLP priekšlikumos 2021.–2027. gadam galvenais elements būtu reāli un praktiski vienkāršošanas pasākumi saimniecību līmenī.

2.7.

Ņemot vērā Eiropas lauksaimniecības, kulinārā mantojuma un tirgus perspektīvu daudzveidību, kvalitātes diferenciācija ir stratēģisks mērķis un ir neatņemami saistīta ar Eiropas lauksaimniecības nākotni, tāpat kā centieni uzlabot efektivitāti un konkurētspēju. Tāpēc ar KLP būtu jānodrošina dažādi veidi kvalitātes politikas veicināšanai, kā tas noticis jau iepriekš. Lai sasniegtu minēto mērķi, arī KLP stratēģisko plānu izstrādē ir jāpievērš uzmanība kvalitātei.

2.8.

Visām ierosinātajām KLP izmaiņām, tostarp subsidiaritātei, ir jānodrošina, ka netiek ietekmēts ES vienotais tirgus un tas turpina darboties spēcīgi un labi. Svarīgi nodrošināt, ka valstu KLP stratēģiskie plāni netraucē vienotā tirgus darbībai.

Nepieciešams spēcīgs KLP budžets

2.9.

EESK uzskata, ka ierosinātais KLP budžeta samazinājums no 38 % ES budžetā 2014.–2020. gadā uz 28,5 % 2021.–2027. gadā nav pieņemams, jo īpaši tāpēc, ka kopējais ES budžets ir palielinājies. KLP budžeta samazinājums atkarībā no izmantotās aprēķina metodes pašreizējās cenās ir intervālā no 3 % līdz 4 % un 2018. gada cenās – no 11 % līdz 16 % (ņemot vērā inflāciju 2 % gadā) (6). Attiecībā uz lauku attīstības fondiem ierosinātie samazinājumi 2018. gadā cenās ir lielāki par 25 %.

1 000  EUR

2014–2020

(ES 28 + EAF)

7*2020

ES 27 + EAF

2014–2020

(ES 27 + EAF)

2021–2027

% izmaiņas sal. ar ES 27

2020*7

% izmaiņas sal. ar ES 27

2014–2020

DFS (pašreizējās cenās)

1 115 919

1 151 866

1 063 101

1 279 408

+ 11 %

+ 20 %

% NKI

1,03  %

1,14  %

1,16  %

1,11  %

 

 

KLP (pašreizējās cenās)

420 015

394 659

391 849

378 920

-4 %

-3 %

DFS (2018. gada cenās)

1 136 105

1 107 138

1 082 320

1 134 583

+ 2 %

+ 5 %

KLP (2018. gada cenās)

428 354

379 334

399 608

336 623

-11 %

-16 %

Avots: Eiropas Komisijas darba dokuments par 2021.–2027. gada DFS un 2014.–2020. gada DFS salīdzinājumu.

2.10.

Saskaņā ar EP Budžeta komitejas nostāju EESK ir stingri pārliecināta, ka ES budžets ir jāpalielina līdz 1,3 % no NKI. KLP budžetā vajadzētu saglabāt pašreizējo ES finansējuma procentuālo daļu. Tas nodrošinātu atbilstošu finansējumu KLP budžetam, lai varētu sasniegt KLP politikas mērķus un īstenot vērienīgās ieceres, kā arī risināt citas būtiskas problēmas, piemēram, Brexit. Bez pienācīgi finansēta KLP budžeta nav iespējams sasniegt mērķus, kurus Komisija izvirzījusi tiesību aktu priekšlikumos.

2.11.

KLP budžeta samazinājums neatbilst LESD 39. pantā izvirzītajiem KLP politikas mērķiem, proti,

panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus,

panākt, ka patērētāji piegādātos produktus saņem par samērīgām cenām.

EESK stingri iebilst pret priekšlikumos paredzēto KLP II pīlāra (ELFLA) finansējuma samazinājumu, jo tas nesamērīgi ietekmēs daudzas dalībvalstis, kurās II pīlāra īpatsvars KLP kopējā finansējumā ir salīdzinoši lielāks, un norāda, ka ar II pīlāra finansējumu tiek atbalstītas neaizsargātākas nozares un jomas, kā arī ieguldījumi, modernizācija, zināšanu pilnveide, resursu efektivitāte un dzīvnieku labturība visā Eiropas lauksaimniecības nozarē.

Līdzekļu pārcelšana starp pīlāriem un līdzfinansējums

2.12.

EESK pauž bažas par dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz līdzekļu pārcelšanu starp KLP pīlāriem. EESK uzskata – lai novērstu to, ka dalībvalstis nepilda II pīlārā paredzētās līdzfinansēšanas saistības, dalībvalstīm būtu jāļauj izmantot iespējas brīvi pārcelt līdzekļus starp pīlāriem tikai tad, ja tās pilnībā līdzfinansē šos pārcēlumus. EESK neatbalsta dalībvalstīm doto iespēju pārcelt līdzekļus no II pīlāra uz I pīlāru (7).

KLP struktūra un jaunie pasākumi

2.13.

Tiesību aktu priekšlikumos ir saglabāti KLP galvenie elementi (KLP I pīlārs par tiešajiem maksājumiem, KLP II pīlārs par lauku attīstības pasākumiem un tirgus kopīgā organizācija (TKO), kas ietver tirgus atbalsta pasākumus) saskaņā ar komisāra P. Hogan solījumu, ka šī reforma ir evolūcija, nevis revolūcija.

2.14.

EESK atzinīgi vērtē 14. pantā ietverto priekšlikumu pavisam paredzēt četrus šādus atsaistītu maksājumu veidus, kā arī saistītos maksājumus, kam būtu jāpalīdz stabilizēt ienākumus:

“ienākumu pamatatbalsts” – svarīgi: EESK ierosina, ka vārdi “ilgtspēju sekmējošais” šeit būtu jāsvītro un jāiekļauj 14. panta virsrakstā, jo lielāku un pietiekamu ilgtspēju var panākt tikai ar visu četru atsaistīto maksājumu patiesi līdzsvarotu kombināciju,

“pārdalošais ienākumu papildatbalsts” – arī šeit ir svarīgi svītrot vārdus “ilgtspēju sekmējošais” un iekļaut to nosaukumā,

“ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem” un

“klimatiskās un vidiskās shēmas”.

2.15.

Priekšlikumos ir paredzēti jauni pasākumi saistībā ar papildu nosacījumu sistēmu vides un klimata pārmaiņu jomā attiecībā uz visiem KLP maksājumiem (I pīlārs un II pīlārs), kā arī jauni subsidiaritātes priekšlikumi ar jaunu īstenošanas modeli (KLP stratēģiskie plāni), kuru mērķis ir paredzēt dalībvalstīm daudz lielāku atbildību un rīcības brīvību attiecībā uz metodēm, kā sasniegt konkrētus mērķus, risināt konkrētas problēmas, kā arī īstenot un piemērot atbilstības prasības. Subsidiaritātes palielināšanas rezultātā nevajadzētu notikt lielākai renacionalizācijai; tai drīzāk vajadzētu novest pie vispārēju pasākumu pielāgošanas katras teritorijas konkrētajiem apstākļiem.

2.16.

EESK atzinīgi vērtē KLP galveno aspektu saglabāšanu saistībā ar I un II pīlāra maksājumiem, uzsverot tiešo maksājumu nozīmi lauksaimniekiem un saimniecību ienākumu jomā, kā arī atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība pievērsta ar vides un klimata pārmaiņām saistītiem nosacījumiem un to īstenošanai.

Vērienīgāki mērķi vides un klimata pārmaiņu jomā

2.17.

EESK atgādina, ka lauksaimnieki jau dod savu ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā un atzīst, ka priekšlikumos lielāka uzmanība pievērsta videi un klimata pārmaiņām un šajā ziņā izvirzīti vērienīgāki mērķi, kā arī šo mērķu pielīdzināšanu ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Tomēr EESK norāda, ka virzībā uz šo vērienīgo mērķu sasniegšanu nedrīkst ciest nozares konkurētspēja un būs nepieciešams atbilstīgs KLP budžets.

2.18.

Sabiedrība prasa, lai pārtikas ražošana un lauksaimniecība būtu vides ziņā ilgtspējīga, tādēļ šo prasību izpildei ir būtiski svarīga KLP modernizācija un koncentrācija. Ilgtspēju veido trīs savstarpēji nedalāmi elementi: ekonomiskais, sociālais un vides. Visi trīs elementi ir vienlīdz svarīgi. Jaunajā KLP ir būtiski nodrošināt vides aizsardzību un rīcību klimata pārmaiņu jomā. EESK atzinīgi vērtē to, ka viens no trim priekšlikumos izvirzītajiem vispārīgajiem mērķiem ir “balstīt vidaprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu” (8). Šādiem pasākumiem ir vajadzīgs pietiekams finansiāls atbalsts, lai netiktu apdraudēta ģimenes lauku saimniecību vispārējā rentabilitāte.

2.19.

EESK atzinīgi vērtē to, ka no deviņiem konkrētajiem mērķiem, kas izvirzīti priekšlikumos, trīs ir paredzēti uzlabojumiem vides un klimata pārmaiņu jomā. Proti, šādi priekšlikumi:

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku,

veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu,

veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, uzlabot ekosistēmas pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas.

Svarīgi, lai attiecīgās darbības un programmas klimatisko un vidisko shēmu ietvaros tiktu atbalstītas ar stimulējošu elementu, kas mudinātu lauksaimniekus tās izmantot, kā arī sūtītu spēcīgu signālu sabiedrībai.

2.20.

Jaunā, visaptverošā pieeja KLP, kas tiks iekļauta dalībvalstu stratēģiskajos plānos, ir izstrādāta, lai ietvertu gan KLP I pīlāra, gan II pīlāra intervences un nosacījumus. Jaunā, paplašinātā nosacījumu sistēma ietver papildu prasības par savstarpējo atbilstību un zaļināšanu, kas attiecas uz:

klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanu, mitrāju un kūdrāju pienācīgu aizsardzību, aizliegumu dedzināt aramos rugājus,

ūdens resursu aizsardzību, īstenojot Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā, fosfātu piesārņojuma kontroli, Nitrātu direktīvu un izveidojot buferjoslas gar ūdensteci, kā arī izmantojot ilgtspējas instrumentu barības vielām (barības vielu pārvaldības plānus),

augsnes aizsardzību un kvalitāti, pievēršot uzmanību augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas risku, nepieļaujot nepārklātu zemi un augsekas trūkumu jutīgākajos periodos.

2.21.

Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ainavu priekšlikumos par nosacījumu sistēmu ir sīki izklāstītas prasības par savvaļas putnu, dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību: minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām; ainavas iezīmju saglabāšana; aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā un invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi (LLVS 9), “Buferjoslu izveide gar ūdensteci” (LLVS 4) un “Augseka” (LLVS 8). EESK tomēr ierosina, ka Eiropas Savienībai laba lauksaimnieciskā un vides stāvokļa (LLVS) standarti būtu jāpapildina ar skaidrām kvantitatīvām prasībām, kuras dalībvalstīm būtu saistošas.

2.22.

EESK atzinīgi vērtē prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstīm vismaz 30 % no ELFLA budžeta jāiegulda intervencēs, kas tieši vērstas uz vidi un klimata pārmaiņām, un 40 % no kopējā budžeta (ELGF un ELFLA) ir jāparedz klimata pārmaiņām.

2.23.

ES klimata mērķiem jāatvēl 40 % no lauksaimniecības izdevumiem. EESK atzinīgi vērtē šo ieceri, taču sagaida, ka šajā saistībā ES noteiks skaidri definētu pasākumu klāstu.

2.24.

EESK norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu stratēģiskajos plānos par prioritāti būtu izvirzīta intervence vides un klimata pārmaiņu jomā, tādējādi veicinot lauku saimniecību noturību un ilgtermiņa ienesīgumu, kā arī darbvietu saglabāšanu, un lai īstenošana būtu virzīta uz mērķu sasniegšanu.

Subsidiaritāte – KLP stratēģiskie plāni un īstenošanas modelis

2.25.

EESK atbalsta koncepciju par KLP politikas maiņu no atbilstības uz veikumu un lielākas rīcības brīvības un atbildības piešķiršanu dalībvalstīm, izmantojot jaunajā īstenošanas modelī paredzēto subsidiaritāti un KLP stratēģiskos plānus.

2.26.

Tomēr EESK vēlas nodrošināt, lai KLP joprojām būtu visu dalībvalstu kopējā politika un pilnībā tiktu saglabāts vienotais tirgus. Izmantojot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstis nedrīkst atkārtoti nacionalizēt tirgus vai radīt šķēršļus vai ierobežojumus godīgai konkurencei vienotajā tirgū. Šo stratēģisko plānu īstenošanu nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par soli ceļā uz visas KLP līdzfinansēšanu.

2.27.

Ir būtiski svarīgi saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz īstenošanu saimniecību līmenī, jo īpaši saistībā ar savstarpēju atbilstību un labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Būtu jānovērš iespēja, ka dalībvalstis un reģioni varētu pieņemt pārmērīgi reglamentētus vai pārāk vienkāršotus īstenošanas plānus.

2.28.

EESK atzinīgi vērtē KLP stratēģiskajos plānos izvirzīto prasību, ka dalībvalstis var sniegt lielāku ieguldījumu izklāstīto konkrēto vides un klimata mērķu sasniegšanā. Lauksaimniekiem būtu jādod iespēja no saraksta izvēlēties pasākumus, ar ko var labāk pielāgoties to īpašajiem apstākļiem (piemēram, rīsu, daudzgadīgu vai ilggadīgu kultūraugu laukos nav iespējama augseka).

2.29.

Priekšlikumu, kurā dalībvalstīm prasīts izstrādāt un iesniegt KLP stratēģiskos plānus gan KLP I, gan II pīlāram, būs sarežģītāk īstenot nekā pašreizējo sistēmu. Ir būtiski, lai šī prasība neļautu atlikt īstenošanu, un nekādā gadījumā tā nedrīkst aizkavēt tiešo maksājumu efektīvu un savlaicīgu izmaksāšanu lauksaimniekiem. Ir jāiesaista reģioni un pēc iespējas labāk jāizmanto to zinātība.

2.30.

EESK ierosina, lai atbilstīgi priekšlikumos izklāstītajiem galvenajiem elementiem KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstu līmenī būtu risināti šādi jautājumi:

kā dalībvalsts savā teritorijā risina konkrēto problēmu, piemēram, zemes pamešana/pārtuksnešošanās dažās Dienvideiropas valstīs, ūdens kvalitāte/nitrāti dažās valstīs Eiropas ziemeļrietumu daļā, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās Eiropā,

dalībvalsts plāns vienkāršošanai saimniecību līmenī,

īstenošanas plāns un visu KLP maksājumu izmaksas termiņi,

stimulu sistēma labam vidiskajam un klimatiskajam veikumam,

veikums un mērķu sasniegšana valsts līmenī.

Vienkāršošana un nosacījumu sistēma

2.31.

EESK stingri atbalsta vienkāršošanu un prasa, lai attiecīgās politiskās saistības tiktu īstenotas saimniecību līmenī saskaņā ar jaunajiem KLP priekšlikumiem. Komiteja atzīst pozitīvus elementus, taču jaunā īstenošanas modeļa darbība, paplašinātā nosacījumu sistēma, rādītāju ieviešana I pīlārā un pienākums sagatavot detalizētus KLP stratēģiskos plānus ir sevišķi uztraucoši priekšlikumi, kas ir pretrunā reālai vienkāršošanai.

2.32.

Par spīti pozitīvajai virzībai uz vienkāršošanu Omnibus regulā, dzeltenās kartes sistēmas darbības pagarināšanai un satelītu tehnoloģijas pieņemšanai platību pārbaudei, KLP priekšlikumos joprojām saglabāts liels daudzums sīki izstrādātu prasību, kas rada ievērojamu birokrātisko slogu ikvienam lauksaimniekam, kuru vairākums ir individuālie uzņēmēji ar nestabiliem ienākumiem.

2.33.

EESK ir bažas, ka Komisijas priekšlikumos izklāstītā pieeja attiecībā uz vienkāršošanu un subsidiaritāti ir zināmā mērā pretrunīga. No vienas puses, Komisija atbalsta vienkāršošanu, bet, no otras puses, jauni priekšlikumi par īstenošanas modeli un KLP stratēģiskajiem plāniem, kas paplašināti gan uz I, gan II pīlāru, kā arī papildu un sīkāk izstrādātajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) prasībām (III pielikums) (9) saimniecību līmenī sarežģīs politiku, un tās īstenošana gan dalībvalstu, gan saimniecību līmenī būs saistīta ar lielāku birokrātisko slogu. Dažādas izņēmumu kategorijas, kas ieviestas 2014.–2020. gada zaļināšanas sistēmā, jāpārceļ arī uz nosacījumu sistēmu laikposmam pēc 2020. gada.

2.34.

Lai patiešām panāktu vienkāršošanu saimniecību līmenī, vienlaikus saglabājot pilnīgu un pienācīgu kontroli, ir jāsamazina birokrātijas slogs, kas apgrūtina lauksaimniekus. Pašreizējās KLP īstenošanas sistēmas pamatā ir ES līmenī sīki izstrādātas prasības, un tajā ir paredzēta stingra kontrole, sankcijas un revīzijas kārtība (10). Vajadzētu pilnībā pārskatīt un pārveidot saimniecību līmenī pastāvošās kontroles sistēmas: nedrīkst pieļaut, ka plašāks tehnoloģiju izmantojums, satelītpārbaudes un tālizpēte, lielāka pielaide un pārbaudes kavē maksājumus (11). Runājot par tālizpētes aizvien plašāko izmantošanu, attiecināmās platības pareizā noteikšanā jāiesaistās arī iestādēm, kas ir atbildīgas par uzraudzību.

2.35.

Pašreizējais pārbaužu un sodu režīms ir izstrādāts, lai notvertu un sodītu, nevis labotu un pilnveidotu. EESK ierosina ieviest tiesības labot trūkumus, izmantojot saimniecības līmenī ieviestu slēgšanas modeli, kas lauksaimniekiem ļautu bez soda koriģēt netīšas neatbilstības.

2.36.

Saistībā ar KLP II pīlāra programmām noteikti ir jāturpina vienkāršošana un jāsamazina birokrātija ES un dalībvalstu līmenī (12).

2.37.

Būtu jāprasa, lai dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos izstrādātu īpašu iedaļu par vienkāršošanu un to, kā tās ierosina samazināt lauksaimnieku birokrātisko slogu, kā arī paskaidrotu, kā tas atšķiras no pašreizējās kārtības.

Paaudžu maiņa

2.38.

EESK atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta paaudžu maiņai un papildu atbalstiem, kas paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir nepieciešama ērtāka piekļuve zemei, apmācībai un finansējumam. Ir jānodrošina stimuli lauksaimniekiem, kuri pensionējas un nodod savu saimniecību jaunam lauksaimniekam.

3.   Konkrēti EESK priekšlikumi

Īstenie lauksaimnieki

3.1.

EESK stingri atbalsta mērķi, saskaņā ar kuru tiešie maksājumi būtu jāsaņem tikai īsteniem lauksaimniekiem. Zemes īpašumtiesības nebūt nenozīmē to, ka attiecīgajai personai, ja tā nenodarbojas ar lauksaimniecību, ir tiesības saņemt tiešos maksājumus. Tomēr šī situācija ir jāapzinās, jo tā skar faktiski visas lauku saimniecības.

3.2.

EESK uzskata, ka tādi svarīgi termini kā “īstens lauksaimnieks” un “atbilstības kritēriji” ir jādefinē skaidri, stabili un vienoti visā ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī novērstu konkurētspējas priekšrocības/trūkumus un kopīgo noteikumu vājināšanu.

3.3.

Līdztekus ierosinātajām saimniecības ienākumu un darbaspēka izmantošanas pārbaudēm būtu jāpaplašina termina “īstens lauksaimnieks” definīcija, ņemot vērā objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, tostarp ienākumus, aktīvus, laika patēriņu, izlaidi un izglītību. Saskaņā ar nesenajām izmaiņām, kas ieviestas Omnibus regulā, dalībvalstis varētu saglabāt elastīgumu, lai labāk pielāgotos atbalsta saņemšanas prasībām. Tādējādi vajadzētu būt iespējai izstrādāt kopīgu regulējumu, vienlaikus atstājot iespēju pielāgot definīciju dalībvalstu reālajām vajadzībām un apstākļiem.

Jaunie lauksaimnieki

3.4.

EESK ierosina pārskatīt termina “jaunais lauksaimnieks” definīciju, lai nodrošinātu, ka maksājumus novirza tikai īsteniem jaunajiem lauksaimniekiem. Būtu jānodrošina, ka atbalsts jaunpienācēju iesaistīšanai ir viens no II pīlāra prioritārajiem pasākumiem.

Vispārīgie mērķi

3.5.

EESK vēlas norādīt, ka vispārīgos mērķus – proti, attīstīt gudru, noturīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē pārtikas nodrošinājumu, balstīt vidaprūpi un rīcību klimata jomā, kā arī stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos – nav iespējams sasniegt, ja vispirms netiks izveidota ekonomiski ilgtspējīga lauksaimniecības nozare. Dzīvotspējīgas lauksaimniecības nozares izveidei jābūt KLP vispārīgajam mērķim.

Konkrētie mērķi

3.6.

EESK pilnībā atbalsta deviņus konkrētos KLP mērķus, kas izklāstīti tiesību aktu priekšlikumos. Tomēr EESK ierosina f) iedaļā iekļaut papildu mērķi – novērst zemes pamešanu un aizsargāt lauksaimniecības zemi pret pārņemšanu. Turklāt EESK uzskata, ka arī līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai ir jābūt vienam no konkrētajiem mērķiem. EESK vēlas arī, lai 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis “vairot konkurētspēju” tiktu pārformulēts iekļaujošākā veidā: “vairot saimniecību dzīvotspēju vietējos, valstu un starptautiskajos tirgos”. EESK arī iesaka uzsvērt sociālās iekļaušanas veicināšanas mērķi un kā konkrētu mērķi iekļaut sociālās infrastruktūras attīstīšanu.

Rādītāji

3.7.

EESK uzskata, ka priekšlikums ieviest rādītājus, lai noteikto mērķu sasniegšanu novērtētu, izmantojot skaitliskus starpposma mērķus un mērķrādītājus un salīdzinot tos ar sīki izstrādātiem kritērijiem, kas noteikti I pielikumā (13), būtu jāīsteno tikai valsts līmenī, un ar to nevajadzētu palielināt birokrātisko slogu lauksaimniekiem. Jaunās KLP rādītājiem jābūt vienkāršiem, reāliem, viegli izsakāmiem skaitļos, kontrolējamiem un piemērojamiem vietējai realitātei. Tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar noteiktajiem KLP mērķiem.

Labs lauksaimniecības un vides stāvoklis (LLVS)

3.8.

Lai nodrošinātu zemes saglabāšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, EESK ierosina apsvērt iespēju zālāju platībās ieviest minimālo un maksimālo ganāmpulka blīvuma koeficientu.

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

3.9.

Lai palīdzētu lauksaimniekiem izmantot inovācijas un jaunās tehnoloģijas, kas savukārt uzlabotu viņu konkurētspēju un ilgtspēju, ir jāatbalsta un tālāk jāpilnveido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēma, tostarp jānodrošina konsultāciju pakalpojumi, zināšanu apmaiņa un arodapmācība. Inovāciju sistēmām visās ES iniciatīvās saistībā ar konsultāciju pakalpojumiem ir jābalstās uz jau pastāvošajām dalībvalstu sistēmām, galveno uzmanību pievēršot pievienotās vērtības nodrošināšanai. Tā kā KLP budžets tiek samazināts, tiesību aktu priekšlikumos būtu skaidri jānosaka, ka nav pieļaujama KLP I pīlāra tiešo maksājumu noplūde speciālistiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Tiešie maksājumi

3.10.

EESK pilnībā atzīst un atbalsta KLP I pīlāra tiešo maksājumu būtisko nozīmi lauku saimniecību ienākumu papildināšanā. Šajā saistībā EESK uzskata, ka KLP I pīlāra maksājumi ir pilnībā jāaizsargā un visiem pielāgojumiem jaunajam ienākumu pamatatbalstam jābūt pēc iespējas mazākiem.

Maksimuma noteikšana un maksājumu samazināšana

3.11.

Komisijas priekšlikumā paredzēti divi dažādi tiešo maksājumu veidi, proti četri dažādi atsaistītie maksājumi un vairāki saistītie maksājumi.

3.12.

Attiecībā uz atsaistītajiem maksājumiem EESK savos atzinumos ir skaidri norādījusi, ka “[i]ndividuāliem lauksaimniekiem paredzēto 1. pīlāra tiešo maksājumu maksimālā robeža būtu jānosaka taisnīgā un pieņemamā līmenī (piem., tiem vajadzētu būt līdzīgiem kvalificēta darba ņēmēja ienākumiem)”. “Būtu jāparedz pielāgošanas iespējas un jāņem vērā partnerības, kooperatīvi, uzņēmumi un tas, cik daudz ir darbinieku ar sociālo nodrošinājumu” (14).

3.13.

Komiteja arī ieteica neierobežot to maksājumu maksimālo apmēru, ar kuriem tiek atalgota sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, it īpaši maksājumus vides un klimata jomā, kuru saistībā Komiteja aicināja nodrošināt, ka tie darbojas kā nepārprotams stimuls.

3.14.

Komiteja arī aicināja palielināt piemaksu par zālāju platībām.

3.15.

Darba algu iekļaušanu saskaņā ar 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu EESK principā vērtē atzinīgi, taču neuzskata, ka tie būtu jāpiemēro 100 % apmērā. Nav pamatoti no publiskā budžeta pilnībā finansēt vienas konkrētas profesionālās grupas darba algas un ar tām saistītos nodokļus un aprēķinos pilnībā iekļaut pat neapmaksātu darbu. Eiropas Savienībai jānosaka maksimālā piemērošanas likme mazāk nekā 100 % apmērā.

Maksājumu konverģence

3.16.

EESK atbalsta priekšlikumus par ārējo konverģenci turpmākai tiešo maksājumu atbalsta apmēra saskaņošanai dalībvalstu starpā. Priekšlikumā paredzēts laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam par 50 % samazināt pašreizējo starpību, kas dalībvalstu pašreizējo vidējo tiešo maksājumu atbalsta līmeni šķir no 90 % no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Ja KLP budžets būtu atbilstīgs, Komisijas priekšlikumi varētu būt vēl vērienīgāki, it īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kurās atbalsta līmenis ir viszemākais. EESK uzskata, ka nākamā budžeta perioda beigās tiešo maksājumu līmenim visās dalībvalstīs vajadzētu būt vismaz 85 % no ES dalībvalstu vidējā līmeņa.

3.17.

Maksājumtiesību izlīdzināšana ir ļoti neizstrādāta pieeja, un tajā nav ņemti vērā objektīvi kritēriji, piemēram, saimniecības investīciju apmērs, lauksaimniecības sistēmas veids, ienākumu līmenis, darba prasības, saimniecības turpmākā dzīvotspēja un saimniecības iespējamā atkarība no tiešajiem maksājumiem, kā arī lauksaimnieka saistības.

3.18.

Lai lauksaimnieki varētu izmantot iekšējo konverģenci un minimālo maksājumtiesību apmēru līdz 2026. gadam palielinātu līdz 75 % no vidējā apmēra, viņiem būtu jāizpilda objektīvi kritēriji.

Valsts rezerve

3.19.

EESK atbalsta ierosinājumu par valsts rezerves izmantošanu jauno lauksaimnieku un lauksaimniecisko darbību uzsākošo lauksaimnieku labā. Tomēr finansējuma piešķiršanai no valsts rezerves jānosaka tādi kritēriji, lai maksājumtiesību piešķiršanu nevarētu izmantot ļaunprātīgi un lai šīs maksājumtiesības tiktu piešķirtas tikai īsteniem lauksaimniekiem, pamatojoties uz skaidriem un objektīviem kritērijiem, piemēram, vecumu, ienākumiem, izglītību, ieguldīto laiku un izlaides līmeni.

3.20.

Turklāt būtu jānosaka obligāta prasība, ka visas maksājumtiesības, kas piešķirtas no valsts rezerves, saņēmējam ir jāaktivizē un jāizmanto attiecīgās dalībvalsts noteiktajā minimālajā periodā, un līdz šā laikposma beigām valsts rezerves saņēmēji piešķirtās maksājumtiesības nedrīkstētu pārdot.

Pārdalošais ienākumu papildatbalsts

3.21.

Ienākumu papildatbalsts dažās valstīs ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, tomēr atšķirīgos apstākļos tas var vēl vairāk samazināt tiešo maksājumu apmēru un to lauksaimnieku ienākumus, kuriem tie ir visvairāk atkarīgi no tiešajiem maksājumiem, jo daudzi no viņiem ir pilna darba laika lauksaimnieki, un novirzīt maksājumus nepilna darba laika lauksaimniekiem un lauksaimniekiem, kuru kopējie ienākumi ir mazāk atkarīgi no tiešajiem maksājumiem.

3.22.

Priekšlikumos ir uzsvērta tiešo maksājumu nozīme saimniecību ienākumu papildināšanā un skaidri noteikts, ka, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, vidisko un klimatisko mērķu vērienīgumu un lauku dzīvotspēju, nākotnē joprojām būs svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalsta līmeni un tātad pienācīgu lauku saimniecību ienākumu līmeni. Tomēr EESK precizē arī, ka ikviens variants, kurš paredz būtiski pārdalīt tiešos maksājumus, tos novirzot zemāka ražīguma lauku saimniecībām un reģioniem, īstermiņā samazinās ES konkurētspēju (15) starptautiskajos tirgos, bet precīzāk atbildīs patērētāju un pilsoņu vēlmei KLP vairāk orientēt uz iekšējā tirgus vajadzību apmierināšanu.

3.23.

EESK uzskata, ka pārdalošo ienākumu papildatbalstu, ja to piemēro, vajadzētu finansēt tikai no līdzekļiem, kas iegūti, nosakot maksimālo apmēru, un lai samazinātu nozarē pastāvošo lielo nevienlīdzību, tam jābūt mērķētam un novirzītam lauksaimniekiem, kuru ienākumi galvenokārt ir atkarīgi no lauksaimnieciskās darbības.

Ienākumu papildatbalsts jaunajiem lauksaimniekiem

3.24.

EESK atbalsta priekšlikumu par ienākumu papildatbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Lai šis atbalsts nekaitētu īstenajiem lauksaimniekiem, būs jāievieš atbilstīgi mehānismi, lai nepieļautu, ka finansiāls atbalsts tiek piešķirts bez nosacījuma par reālu iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā.

Brīvprātīga klimatiskā un vidiskā shēma (ekoshēma)

3.25.

EESK ņem vērā to, ka I pīlārā lauku saimniecību līmenī tiek ieviesta brīvprātīga klimatiskā un vidiskā shēma jeb ekoshēma. Tomēr ir svarīgi, lai I pīlārā ierosinātā ekoshēma nenodarītu kaitējumu lauksaimniekiem, mazinot viņu apņemšanos vai atturot viņus no pieteikšanās un piedalīšanās svarīgās II pīlāra vides un klimata pārmaiņu shēmās.

3.26.

Būtu jāizstrādā noteikums, lai šajā pasākumā maksājumus par zālaugu platībām varētu veikt lopkopībai ar minimālu un maksimālu ganāmpulku blīvumu. Turklāt būtu jāparedz noteikums, ka maksājumus par dzīvnieku labturību ir iespējams saņemt par katru dzīvnieku, kā tas pašreiz notiek šajā shēmā.

Saistītie maksājumi

3.27.

Saistītajiem maksājumiem ir ļoti ievērojama nozīme neaizsargātu nozaru un īpaši jutīgu teritoriju aizsardzībā. Saistītie maksājumi var nodrošināt būtiskus mērķtiecīgus un augstāka līmeņa tiešos maksājumus nozarēs, kurās ienākumi ir zemi, piemēram, ekstensīvā zīdītāju liellopu vai aitu lopkopībā, proteīnaugu vai mājlopu audzēšanā kalnainos apvidos, kur mājlopu saglabāšana ir būtisks priekšnoteikums ekosistēmas līdzsvaram. Iespējai izmantot saistītos maksājumus arī turpmāk vajadzētu būt kopumā ierobežotai, bet tai vajadzētu būt pieejamai, lai palīdzētu novērst zemes pamešanu un veicinātu un atbalstītu ganību lopkopību (16).

Lauku attīstība

3.28.

EESK atbalsta astoņas ES intervences lauku attīstības jomā. Kā jau iepriekš uzsvērts, EESK iebilst pret jebkādu II pīlāra finansējuma samazinājumu, jo tas nesamērīgi ietekmē vairākas dalībvalstis un liek apšaubīt gudras, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstību.

3.29.

EESK uzskata, ka saskaņā ar pašreizējo kopējo lauksaimniecības politiku lauku attīstības programmās būtu vajadzīgs noteikums par konkrētām intervencēm dzīvnieku labturības jomā un ka tas būtu jāiekļauj vienā no plašākām intervencēm.

3.30.

EESK ierosina piešķirt lielāku maksājuma daļu darījumu izmaksām vai stimuliem, lai palielinātu lauksaimnieku līdzdalību un finansējuma izmantošanu.

3.31.

EESK uzskata, ka vides un klimata saistības, kā arī citas saistības pārvaldības jomā būtu jāapsver laikposmiem, kas ir ilgāki par septiņiem gadiem, ar noteikumu, ka attiecīgi ir garantēts arī minēto saistību finansējums.

3.32.

EESK uzskata, ka ANC (17) maksājumiem attiecīgajās platībās vajadzētu būt obligātiem, lai dalībvalstīs novērstu zemes pamešanu. Turklāt šiem pasākumiem vajadzētu ietvert pasākumus, ar kuriem nosaka minimālo un maksimālo ganāmpulka blīvumu un to, cik ilgi konkrētā laikposmā dzīvniekiem būtu jāganās attiecīgajā platībā. ANC maksājumus būtu jāļauj klasificēt kā II pīlāra vides izdevumus.

3.33.

Priekšlikumos par dabas vai citiem īpašiem ierobežojumiem ir svarīgi ieviest principu “neierobežot bez kompensācijas”. Lai mainītu paņēmienus, ir ļoti svarīgi, ka kompensāciju par zaudējumiem aprēķina pilnā apmērā un ka tiek maksāti pienācīgi stimuli.

3.34.

EESK atbalsta pozitīvu, nevis negatīvu investīciju priekšlikumu sarakstu.

3.35.

EESK uzskata, ka priekšlikumiem par riska pārvaldības instrumentiem dalībvalstīs vajadzētu būt brīvprātīgiem, nevis obligātiem. Kopumā EESK uzskata, ka labākā aizsardzība pret ienākumu nestabilitāti ir spēcīgi I pīlāra tiešie maksājumi un ka tos nekādi nedrīkstētu samazināt, lai pārceltu finansējumu apdrošināšanas shēmām vai kopieguldījumu fondiem. EESK ierosina arī riska pārvaldībai paredzēto finansējumu piešķirt atbilstīgi katras nozares vajadzībām.

3.36.

EESK atzinīgi vērtē jauno elastīgumu un finanšu instrumentos paredzēto atbalsta veidu klāstu.

Rezerve krīzes situācijām

3.37.

EESK atzīst, ka ir nepieciešams efektīvs un pareizi finansēts pastāvīgs krīzes rezerves fonds. EESK ierosina krīzes rezerves fonda finansējumu nodrošināt no jaunas izdevumu pozīcijas ārpus KLP budžeta, lai tas nekādā veidā nevarētu samazināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Saskaņā ar pašreizējiem KLP tiesību aktiem neizmantotie līdzekļi no 2020. gada krīzes rezerves ir jāatmaksā lauksaimniekiem 2021. gadā.

Tirgus kopīgā organizācija

3.38.

Tiesību aktu priekšlikumos TKO lielā mērā ir palikusi nemainīta, ietverot valsts intervences drošības tīklu, privātu glabāšanu un ārkārtas pasākumus. Turklāt TKO izstrādā tirgus standartus un lauksaimnieku sadarbības noteikumus. EESK uzskata, ka Komisijai ir jāizskata iespēja pastiprināt tirgu regulēšanu ar mērķi uzlabot ienākumus.

3.39.

EESK uzskata, ka priekšlikumos būtu atkārtoti jāizvērtē un jānosaka atsauces cenas, ņemot vērā ražošanas izmaksu izmaiņas, un aktivizēšanas līmeņi tirgus atbalsta ieviešanai praktiskākā veidā, lai vajadzības gadījumā sniegtu reālāku un vērtīgāku tirgus atbalstu. Komisijai būtu jāpievēršas tirgus pārvaldības instrumentiem, galvenokārt tiem, kuri ierobežo lauksaimniecības produktu cenu svārstības, jo tas ir galvenais lauksaimnieku ienākumu avots.

Maksājumi

3.40.

EESK ierosina katru gadu no 16. oktobra palielināt avansa maksājumus līdz 80 % (pašreiz 50 %, bet parasti ir atļauti 70 %) tiešajiem maksājumiem un līdz 90 % (pašreiz 75 %, bet parasti ir atļauti 85 %) lauku attīstības pasākumiem.

Termiņi

3.41.

DFS saskaņošanas un jauno KLP priekšlikumu termiņi vēl nav zināmi, jo īpaši, ņemot vērā nākamā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Ar reformas priekšlikumu tiek ieviesti vairāki jauninājumi, piemēram, stratēģiskais plāns, kas ir pamats reformai, kuru valstu pārvaldes iestādēm nebūs viegli īstenot, un jauna KLP struktūra, kas paredz lauksaimniekiem noteiktus pienākumus (jaunā, paplašinātā nosacījumu sistēma, atbilstība stratēģiskā plāna rādītājiem utt.), kuru pieņemšanai un īstenošanai lauksaimniekiem vajadzēs zināmu laiku. EESK ierosina savlaicīgi vienoties par DFS pirms EP vēlēšanām 2019. gada maijā, kā arī laikus vienoties par KLP nākotni, lai lauksaimnieki un lauksaimniecības nozare var ar noteiktību atbilstoši plānot nākotni. Tāpēc ir būtiski, lai jau agrāk, pamatojoties uz pašreizējo atbalsta sistēmu, tiktu pieņemts pienācīgs pārejas periods attiecībā uz jebkuru laikposmu pēc 2020. gada pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā.

Pārtikas aprite

3.42.

EESK atkārtoti pauž aicinājumu izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku Eiropas Savienībā (18). EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsvērusi KLP būtisko lomu veselīgāka uztura popularizēšanā, nodrošinot, ka ES iedzīvotājiem ir pieejami ar uzturvielām bagāti pārtikas produkti, piemēram, augļi un dārzeņi. Konkrētāki priekšlikumi un ieteikumi šajā jautājumā tiks sniegti pašiniciatīvas atzinumā, kurš tiek izstrādāts. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus stiprināt lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē. Lielākai tirgus cenu pārredzamībai ir būtiska nozīme visos līmeņos – no patērētāja līdz primārajam ražotājam. Turklāt ražotāju organizācijām būtu jāpiešķir lielāki stimuli un atbalsts.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Eurostat – ES iedzīvotāju skaits 2017. gada 1. janvārī.

(2)  EESK atzinums “Kopējās lauksaimniecības politikas iespējamā pārveidošana” (OV C 288, 31.8.2017., 10. lpp.).

(3)  R. Ramon i Sumoy AGRI ĢD, nodaļa C.1, prezentācija EESK izpētes grupai 25.6.2018.

(4)  OV C 354, 28.12.2010., 35. lpp.

(5)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp., 10.2., 10.3., 10.4. punkts.

(6)  ES darba dokuments par 2021.–2027. gadam ierosinātās DFS un 2014.–2020. gada DFS salīdzinājumu.

(7)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp., 7.13. punkts.

(8)  COM(2018) 392 final, 5. pants “Vispārīgie mērķi”, 41. lpp.

(9)  COM(2018) 392 final, III pielikums – Noteikumi par nosacījumu sistēmu saskaņā ar 11. pantu.

(10)  COM(2018) 392 final, 3. lpp.

(11)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp., 1.9. un 6.4. punkts.

(12)  KLP II pīlāra programmas – “2007.–2013. gada lauku attīstības programmu ex post novērtējums”.

(13)  COM(2018) 392 final, I pielikums – Ietekmes, rezultātu un izlaides rādītāji saskaņā ar 7. pantu.

(14)  OV C 288, 31.8.2017., 10. lpp., un OV C 283, 10.8.2018, 69. lpp.

(15)  COM(2018) 392 final, 7. lpp.

(16)  The Policy Roadmap for the EU Sheep meat Sector (Politikas ceļvedis ES aitas gaļas nozarē) – Ieteikumi ES aitas gaļas nozarei veltītajā forumā, ko vadīja John Bryan.

(17)  Apgabali, kuros ir dabas vai kādi citi īpaši ierobežojumi.

(18)  OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/226


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013”

(COM(2018) 385 final – 2018/209 (COD))

(2019/C 62/36)

Galvenais ziņotājs:

Lutz RIBBE

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

 

Padome, 2.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Pilnsapulces lēmums

22.5.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa:

Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

133/7/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Daba un vide Eiropas Savienībā atrodas nopietnā krīzes situācijā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka LIFE programma ar tās pārāk niecīgo finansējumu nav pienācīga atbilde un pašreizējā vides krīzē neko būtiski nevarēs mainīt. Tomēr EESK kopumā ļoti atzinīgi vērtē šīs programmas turpināšanu.

1.2.

Papildus būtiskam LIFE programmas budžeta palielinājumam būtu nepieciešama daudz lielāka saskaņotība starp visām ES politikas jomām. EESK jau ir vairākkārt kritizējusi nesaskaņotību, kas negatīvi ietekmē dabu un vidi, taču nekas šajā ziņā nav mainījies.

1.3.

Eiropas Komisijas atbalstītā integrēšanas pieeja pēdējās desmitgadēs, finansējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir izrādījusies nepiemērota. Tādēļ EESK neatkāpjas no sava priekšlikuma izvērst LIFE kā faktisko Natura 2000 finansēšanas mehānismu.

1.4.

Jaunajā finanšu periodā integrēšanas pieeja attiecībā uz klimata pasākumiem varētu darboties, jo vismaz 25 % no ES līdzekļiem tiks piešķirti ar klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem.

1.5.

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka jaunā LIFE programma var finansiāli atbalstīt ieguldījumus, lai izstrādātu un īstenotu augšupējas iniciatīvas par novatoriskām, decentralizētām un ilgtspējīgām ekonomikas koncepcijām.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunā LIFE regula nav tik ierobežojoša un cita starpā ļauj projektus finansēt arī pilnībā. Vienlaikus tā atzinīgi vērtē iespēju atbalstīt organizācijas, kas ir svarīgas Eiropas vides politikas tālākai izstrādei un īstenošanai.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Komisija ir izklāstījusi savus priekšlikumus par vidēja termiņa finanšu plānošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī jaunu prioritāšu noteikšanu tiem būs būtiska ietekme uz ES līdzšinējo atbalsta politiku un it īpaši uz konkrētām programmas jomām.

2.2.

Piemēram, pašreizējā daudzgadu finanšu shēmas atbalsta struktūra ir paredzēta 58 dažādām programmām, kuru skaits būs jāsamazina līdz 37.

2.3.

Šīs strukturālās pārmaiņas neskar LIFE programmu, tā turpinās darboties kā atsevišķa programma ar savu budžeta pozīciju un veicinās tādu inovatīvu risinājumu izstrādi un pielietošanu, kas saistīti ar vides un klimata jautājumiem, piemēram, enerģētikas pārkārtošanu. Nākamajā ES budžetā LIFE tiks nodrošināta ar pašu resursiem EUR 5,45 miljardu apmērā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pēdējo gadu laikā EESK vienmēr ir uzskatījusi programmu LIFE par vērtīgu daļu no Eiropas dabas un vides aizsardzības politikas un tādēļ atzinīgi vērtē tās turpināšanu atsevišķas programmas veidā jaunajā finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

3.2.

EESK vispārīgi secina, ka daba un vide Eiropas Savienībā atrodas nopietnas krīzes situācijā. Pirmkārt, tas ir saistīts ar nepietiekamo finansējumu ES finanšu un vides aizsardzības programmām. Otrkārt, kritiku ir pelnījusi dažādo ES nozaru politikas nepietiekamā saskaņotība. EESK mudina Komisiju un Padomi steidzami novērst šos trūkumus, kurus Komiteja ir vairākkārt kritizējusi. Pretējā gadījumā programmai LIFE, kas neapšaubāmi finansē ļoti labus projektus, paliek tikai alibi funkcija.

3.3.

EESK saskata nopietnu pretrunu starp politisko prioritāšu izklāstu paziņojumos, stratēģijās, koncepcijās un tiesību aktos, no vienas puses, un veidu, kā šīs šķietamās politiskās prioritātes tiek nostiprinātas budžetā, no otras puses. Būtībā budžets atklāj patiesību, kas ir faktiskās politiskās prioritātes.

3.4.

EESK nesen pauda viedokli par LIFE atzinumā “LIFE programmas vidusposma novērtējums” (1) un iesniedza vairākus ierosinājumus par tās pārskatīšanu, kuri jaunajā regulas priekšlikumā diemžēl netika ņemti vērā; tie attiecās, piemēram, uz LIFE uzdevumiem un finansējumu.

LIFE finansējums

3.5.

Jau ar apropriāciju jaunajai apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju” vien kļūst relatīvs pirmajā brīdī šķietami iespaidīgais LIFE programmas finansējuma pieaugums no 3,45 miljardiem EUR (2014.–2020. gada plānošanas periodā) līdz 5,45 miljardiem EUR (2021.–2027. gada periodam). Jāņem vērā arī tas, ka aptuveni 2,6 miljardi EUR – gandrīz puse no piešķīruma – ir saistību apropriācijas, kuras saskaņā ar pašreizējiem plāniem tiks izmantotas tikai pēc 2027. gada.

3.6.

Pašreizējā plānošanas periodā klimata politikas jomai paredzētais budžets ir 864 miljoni EUR, savukārt jaunajā periodā tas būs 1,95 miljardi EUR, ieskaitot 1 miljardu EUR jaunajai apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”, kas pašreiz tiek finansēta no programmas “Apvārsnis 2020”. Tātad līdzšinējai programmas jomai “Klimata politika” paredzētā finansējuma faktiskais pieaugums aptuveni 100 miljonu EUR apmērā (kopā uz septiņiem gadiem) ir pārāk zems.

3.7.

Vides un resursu efektivitātes jomai pašreizējā plānošanas periodā ir pieejami 2,59 miljardi EUR, no kuriem 1,15 miljardi EUR ir paredzēti bioloģiskajai daudzveidībai. Jaunajā finansēšanas periodā šajā jomā gaidāms būtisks pieaugums līdz 2,15 miljardiem EUR (gandrīz 100 % pieaugums), taču šis skaitlis ir jāvērtē kopsakarībā.

3.8.

Proti, 14. apsvērumā Komisija pamatoti norāda, ka “viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums”. Uz nepietiekamo finansējumu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai īpaši norādījusi arī Eiropas Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā par Natura 2000 (2).

3.9.

Plānotais pieaugums šo problēmu ne tuvu neatrisinās. Gluži pretēji – EESK ir ļoti nobažījusies par ārkārtīgi nepietiekamo finansējumu Eiropas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā īpaši nozīmīgajam Natura 2000 tīklam. EESK uzskata, ka šī problēma jaunajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam saasināsies vēl vairāk, ņemot vērā finansējuma samazinājumu ELFLA programmai un reģionālajai attīstībai.

3.10.

Komisija ierosina pastiprināt integrēšanas pieeju, proti, atvēlēt finansējumu no citām budžeta pozīcijām, nevis palielināt līdzekļus LIFE programmai, ko EESK uzskata par nepieciešamu. EESK atzīst, ka integrēšana var darboties, ja attiecīgi piešķirtie budžeta līdzekļi ir pieejami citur, un īpaši atsaucas uz klimata aizsardzību, ņemot vērā arī to, ka Komisija ierosinājusi vismaz 25 % no ES budžeta tērēt ar klimata pārmaiņām saistītajiem pasākumiem (3).

3.11.

Tomēr bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā integrēšanas pieeja, finansējumu Natura 2000 tīklam galvenokārt organizējot no ES reģionālās attīstības fondiem un kopējās lauksaimniecības politikas 2. pīlāra, ir uzskatāma par neveiksmīgu. Tādēļ EESK savā 2017. gada 23. februāra atzinumā “LIFE programmas vidusposma novērtējums” ierosināja, ka “LIFE programmai (4) būtu jākļūst par Natura 2000 tīkla galveno finansēšanas instrumentu”. Šajā saistībā Komiteja norāda uz minēto atzinumu, kā arī uz citiem atzinumiem (5) un joprojām aicina papildināt LIFE programmu ar atbilstošu finansējumu. Vēl viens priekšlikums, kā sasniegt tālejošus mērķus vides jomā, varētu būt, ka KLP ietvaros notikušu pārkāpumu gadījumā iespējamie neizmaksātie maksājumi tiek pārvirzīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem.

3.12.

Pamatojoties uz Vācijā veiktajiem aprēķiniem par finansējumu Natura 2000 īstenošanai un attiecinot to uz 28 ES valstīm, jārēķinās ar nepieciešamo finansējumu līdz pat 21 miljardam EUR gadā (6). Tādēļ LIFE bioloģiskās daudzveidībai/dabas aizsardzībai atvēlētā budžeta palielinājums par 1 miljardu EUR 7 gadu laikposmam ir tikai piliens jūrā.

3.13.

Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa no iepriekš minētajām Natura 2000 tīkla izmaksām ir paredzētas, lai ilgtermiņā uzturētu un apsaimniekotu vairāk nekā 27 000Natura 2000 teritoriju. Tomēr pat atbilstīgi jaunajam priekšlikumam LIFE piedāvā tikai ierobežotas iespējas finansēt ilgtermiņa uzturēšanas izdevumus Natura 2000 teritorijās, un tādēļ, pretēji 14. apsvērumā minētajām prasībām, EESK ieskatā tā nespēs pienācīgi novērst bioloģiskās daudzveidības krīzi ES.

3.14.

Šajā saistībā EESK ir ārkārtīgi vīlusies, ka tās ierosinājums nav ņemts vērā. Komisija savā regulas priekšlikumā norāda, ka ietekmes novērtējumā tika izskatīts arī tas, kā programmai LIFE“dot būtiskāku lomu Savienības dabas un biodaudzveidības rīcībpolitiku īstenošanā. (..) [V]ariants LIFE paspārnē izveidot lielu dalītās pārvaldības fondu tika atzīts par neefektīvu”, tomēr EESK nav skaidrs, kāds ir risinājums nepārprotami nepietiekamajam finansējumam Natura 2000 vajadzībām. Turklāt EESK nekad nav aicinājusi izmantot dalītas pārvaldes fondu, jo to nebūtu iespējams efektīvi pārvaldīt. Tā drīzāk ieteica pārveidot programmu LIFE (kā Eiropas vides finansēšanas instrumentu) kopumā un pēc tam no tās finansēt ES saistības attiecīgo dabas aizsardzības direktīvu īstenošanā.

3.15.

Turklāt 18. apsvērumā ir noteikts, ka turpmāk no LIFE atbalstīs arī projektus, kas palīdz īstenot Ūdens pamatdirektīvu (2000/60/EK). EESK to būtībā vērtē atzinīgi, taču norāda, ka tad, ja netiks piešķirts papildu finansējums, vēl vairāk tiks samazināts jau tāpat nepietiekamais finansējums citām svarīgām programmas daļām. Šādu iebildumu EESK pauž arī attiecībā uz 19. apsvērumā minēto atbalstu projektiem, ar kuriem īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK).

3.16.

EESK pauž izbrīnu par to, ka ierosinātajā LIFE regulā ir tikai viena un nenozīmīga atsauce uz “zaļās infrastruktūras” perspektīvo jēdzienu. Tā kā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam nav atrodama Komisijas 2013. gada 6. maija paziņojumā (7), ierosinātā TEN-G finansējuma programma “zaļajai infrastruktūrai”, EESK iesaka izmantot LIFE programmu – ar ievērojami palielinātu budžetu – arī zaļās infrastruktūras projektu finansēšanai.

3.17.

Jau tagad kļūst skaidrs, ka 2020. gadam izvirzītie ES mērķi attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību netiks sasniegti. Ja finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam pieejamo resursu būs vēl mazāk, ir bažas, ka ES pat līdz 2030. gadam nespēs panākt būtiskus uzlabojumus. Šī nopietnā bioloģiskās daudzveidības krīze prasa ievērojamu finansējuma palielinājumu LIFE programmai. Tādēļ EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu apspriest un ņemt vērā EESK ieteiktās idejas turpmākajās debatēs par finansējuma plānošanu vidējā termiņā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija vairākkārt uzsver atbalstīto projektu mazo mērogu, kas programmu LIFE atšķir, piemēram, no “Apvārsnis Eiropa”. Priekšlikumā norādīts, ka LIFE“palīdzēs iedzīvotājiem rīkoties klimata un savu kopienu labā”. EESK uzskata, ka tieši šī pieeja – veicināt augšupēju pieeju, iesaistot pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, – ir ļoti svarīga, un tā ir jāatbalsta arī turpmāk.

4.2.

Tomēr tai jāiever vairāk nekā tikai elementi, ko Komisija minējusi 8. un 10. apsvērumā. Protams, ka projekti, kas palīdz “ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām”, ir vērtējami atzinīgi. Tomēr “iedzīvotāju” loma ir daudz plašāka par izstrādāto procedūru īstenošanu.

4.3.

Jo ne tikai regulas priekšlikumā minētā Eiropas Inovācijas padome var, kā raksta Komisija, “izvērst jaunas, revolucionāras idejas” un “komercializēt tās plašākā mērogā”.

4.4.

To var darīt arī MVU, pilsoņu organizētas mazas un lielākas iniciatīvu grupas, arodbiedrības, privātpersonas vai pašvaldības. Tās jau tagad izvērš (dažkārt ļoti vienkāršas) idejas, praksi vai inovatīvas, pielāgotas tehnoloģijas, ko dažkārt nav piemērojuši vai vēlējušies piemērot ne politikas veidotāji/pārvaldes iestādes, ne stabili uzņēmumi.

4.5.

Programmai LIFE vajadzētu palīdzēt un sniegt atbalstu tieši šiem centieniem, īpaši tādēļ, ka šīm ne tik stabilajām struktūrām bieži vien ir grūti atrast atbalstu inovācijām.

4.6.

To var ilustrēt ar diviem piemēriem, kas pilnībā iederas jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”:

4.6.1.

Ir labi zināms, ka elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir svarīgs uzdevums, kas jārisina arī politiskā līmenī. Pilsoņu iniciatīvas sāk par to domāt, piemēram, kā decentralizēti izmantot kooperatīvi darbinātajās vēja turbīnās saražoto elektroenerģiju, lai darbinātu vietējā līmeņa uzlādes stacijas vai nodrošinātu privātās uzlādes stacijas savā mājā, dzīvojamajā rajonā vai darba vietā. Uzkrāto pieredzi ar “solārajām uzlādes stacijām” (ar saules fotoelementu sistēmām aprīkotas automašīnu pieslēgvietas) varētu izmantot arī attiecībā uz vēja turbīnām. Tas radītu pilnīgi jaunas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas, kas būtu svarīgi gan reģionālās ekonomikas attīstībai, gan jaunas apgādes struktūras akceptēšanai sabiedrībā (8). Tas varētu arī iedzīvināt ES prasību par “iedzīvotāju iesaistīšanu pārejā uz tīru enerģiju”. Tomēr šādas jaunas konceptuālas pieejas parasti neizstrādā jau nostabilizējušies elektroapgādes tirgus dalībnieki. Tam ir nepieciešams sākotnējs atbalsts, jo īpaši tādēļ, ka tiesiskais regulējums un tehniskie jautājumi bieži vien ir intensīvi jāpārbauda. Ar programmu LIFE noteikti būtu jāatbalsta šādas inovācijas, kas vēl nav “gatavas tirgum”.

4.6.2.

Tas pats attiecas uz inovatīvu pieeju, kas tika izstrādāta Podlases vojevodistes (Polija) Lapy pilsētā un kuru nevar īstenot, jo vienkārši nav iespējams atrast finansējumu nepieciešamajiem padziļinātajiem pētījumiem. Tāpat kā daudzas citas Centrāleiropas un Austrumeiropas pašvaldības, pilsēta cieš no lielām emisijām, ko rada centrālapkures sistēmas, kurās apkurei izmanto ogles. Saskaņā ar aprēķiniem ogļu aizstāšana ar atjaunojamiem enerģijas avotiem (piemēram, biomasu) vai mazāk piesārņojošiem enerģijas avotiem (piemēram, gāzi) novestu pie patēriņa cenu pieauguma, kas sabiedrībā netiktu akceptēts. Ļoti iespējams, ka zemākas cenas par siltumu varētu nodrošināt pieeja, kas paredz pilsētas vēja turbīnu izbūvi un ekspluatāciju, lai iegūto strāvu ar siltumsūkņu palīdzību pārveidotu par siltumu. Taču pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai veiktu tehnisko un juridisko sākotnējo izpēti, kas ir noteikti nepieciešama šāda modeļa projekta īstenošanai, un līdz šim nav pieejami arī citi finansējuma avoti.

4.7.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē faktu, ka, īstenojot apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju”, ir noteikta jauna prioritāte LIFE programmas klimata politikas jomā, kuras īstenošanai laikposmā no 2012. gada līdz 2027. gadam ir paredzēts 1 miljards EUR, kas ir nepilni 20 % no kopējā budžeta 5,45 miljardu EUR apmērā.

4.8.

EESK uzskata, ka LIFE programmai ir jāizvēlas pēc iespējas vienkāršas pieteikšanās un īstenošanas procedūras. Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas nepārtrauktajiem centieniem vēl vairāk samazināt ar projektu pieteikšanu un īstenošanu saistīto birokrātisko slogu.

4.9.

Jaunajā LIFE regulā ir daudz mazāk ierobežojumu nekā šobrīd spēkā esošajā programmā, tādējādi Komisijai ir ievērojami lielāka rīcības brīvība attiecībā uz projektu atlasi un finansēšanu. EESK uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta daudz efektīvāka līdzekļu izmantošana.

4.10.

Labiem un inovatīviem projektiem nevajadzētu ciest neveiksmi tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzējiem varētu nebūt pietiekamu līdzfinansēšanas iespēju. EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka jaunajā LIFE regulā vairs nav panta, kas izslēdz projektu finansēšanu pilnā apmērā (sk. iepriekšējās regulas 20. pantu).

4.11.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka programma LIFE tiek nepārtraukti attīstīta un ka pašreiz tiek uzsvērta LIFE un tās finansēto projektu katalizatora funkcija. Tomēr Komitejai nav skaidrs, kā tieši šī katalizatora funkcija varētu izpausties.

4.12.

EESK var iedomāties, ka Komisija izvēlas noteiktu skaitu no atbalstītajiem projektiem, kas ir bijuši īpaši inovatīvi, un aicina projekta dalībniekus mazākā papildprojektā precīzāk aprakstīt apstākļus, kas īpaši ietekmēja projekta panākumus vai neveiksmi. Daudzas inovatīvas idejas (sk. 3.8. punktu) šobrīd cieš neveiksmi, piemēram, birokrātijas vai trūkstoša vai traucējoša tiesiskā regulējuma dēļ. Lai politikas veidotāji varētu mācīties no LIFE finansētajiem projektiem un izdarīt secinājumus, ir svarīgi precīzi zināt veiksmes vai neveiksmes faktorus.

4.13.

Priekšlikuma 17. apsvērumā teikts, ka sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un “iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību”. Tā ir taisnība, un LIFE šajā ziņā var palīdzēt arī turpmāk, no projektiem izrietošo attiecīgo informāciju īstenojot praktiskajā politikā.

4.14.

Tomēr LIFE programma nevar un nedrīkst uzņemties sava veida “satīrītāja lomu”, lai kompensētu publisko iestāžu nespēju rīkoties. Gaisa tīrība Eiropā jau varētu būt ievērojami uzlabota, ja, piemēram, tiktu a) konsekventi ievērotas iepriekš saskaņotās robežvērtības, b) konsekventi īstenota solītā ārējo izmaksu internalizācija un c) atceltas videi kaitīgas subsīdijas, kā solīts jau gadiem.

4.15.

Tādēļ 27. apsvērumā ļoti pamatoti norādīts arī uz tiesību aktu īstenošanas aspektiem, tostarp uzraudzības un apstiprināšanas procedūrām, vides inspekcijas kvalitāti un izpildes mehānismu. Ņemot vērā ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, būtu jānodrošina, ka arī Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes nodrošināšanas tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un ES Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE) saskaņā ar priekšlikuma 12. pantu var saņemt institucionālas dotācijas “bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus”. EESK atzinīgi vērtē šādas dotācijas un uzsver, cik svarīgi ir citiem nozīmīgiem sabiedrības locekļiem, kas var virzīt uz priekšu ES vides politiku, nodrošināt salīdzinoši nebirokrātisku atbalstu, kā paredzēts priekšlikuma 10. panta 5. punktā.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 173, 31.5.2017., 7. lpp.

(2)  Eiropas Revīzijas palāta (2017): Īpašais ziņojums Nr. 1/2017 – “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanā jāiegulda vairāk darba”.

(3)  EESK uzskata, ka tas joprojām ir pārāk maz, un ir aicinājusi šim nolūkam tērēt 40 % (EESK atzinums “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu”) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lappusi).

(4)  OV C 173, 31.5.2017., 7. lpp.

(5)  Sk. EESK atzinumu NAT/681 “ES bioloģiskās daudzveidības politika” (OV C 487, 28.12.2016., 14. lpp.).

(6)  Sk. EESK atzinumu (OV C 129, 11.4.2018., 90. lpp.).

(7)  COM(2013) 249 final.

(8)  EESK atzinums “Jaunas bezoglekļa, decentralizētas un digitalizētas energoapgādes struktūras ietekme” (OV C 367, 10.10.2018., 1. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/231


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu”

(COM(2017) 772 final – 2017/0309 (COD))

(2019/C 62/37)

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. un 304. pants

 

 

Biroja lēmums

26.6.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.10.2018.

Datums, kad pieņemts plenārsesijā

18.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

205/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

Secinājumi

1.1.

Ņemot vērā jaunos un arvien mainīgos apstākļus, ko rada klimata pārmaiņu problēmas un kas ievērojami ietekmē cilvēku dzīvi un darbu, EESK aicina Eiropas iestādes uzsākt jaunu kopīgu darbību un kopīgas politikas īstenošanu.

1.2.

Lai risinātu šīs problēmas, ir jāpalielina modrība un solidāri jāizstrādā ne tikai plāni, bet arī konkrēti risinājumi. Šādai pieejai atbilst priekšlikums pārskatīt ES civilās aizsardzības mehānismu rescEU, kurā pirmo reizi tiks iekļauti tādi līdzekļi kā spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, meklēšanas un glābšanas spējas pilsētvidē, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

1.3.

EESK uzskata par svarīgu priekšlikumā paredzēt, ka papildus četrām jau aprakstītajām spējām Komisija ar deleģēto pilnvaru palīdzību var noteikt, kādas spējas vēl būtu jānodrošina rescEU, un ka tādējādi tai tiks nodrošināts nepieciešamais elastīgums.

1.4.

EESK uzskata, ka Komisija ar savu priekšlikumu stiprina izpratni pa Eiropas solidaritāti, bet nekādā veidā neatbrīvo dalībvalstis no atbildības un no uzdevumiem, kas tām jāpilda.

1.5.

Pateicoties jaunajam civilās aizsardzības mehānismam, ES kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi kolektīvi gūs labumu no spējām, ko nodrošinās struktūrvienība, kurai būs savi līdzekļi, un citiem resursiem, kuros savu ieguldījumu sniegs arī Savienības dalībvalstis.

1.6.

EESK uzskata, ka Komisija, ierosinot priekšlikumu izskatīšanai, ir izpratusi ne vien to, ka ir svarīgi pareizi izplatīt informāciju, bet arī to, ka, ja vēlamies, lai tā būtu lietderīga, šī informācija ieinteresētajām personām ir jāsniedz strukturētā veidā.

1.7.

Kopīgas civilās aizsardzības obligāts priekšnosacījums ir iedzīvotāju izglītošana un viņu sagatavošana rīcībai katastrofas gadījumā, un tā jāīsteno gan kopā ar dalībvalstīm, gan ar trešām valstīm, kuras piedalās kopīgos pasākumos, un jānotiek aktīvai sadarbībai ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

1.8.

Civilā aizsardzība ir visu kopēja un katra personiska atbildība, tomēr individuālā atbildība nav vienīgais faktors, kas spēj uzlabot reaģēšanu uz problēmām: šajā ziņā lielāka nozīme ir kolektīvam darbam un kopējai izpratnei. Šādā saistībā ir būtiski, lai, izstrādājot ārkārtas reaģēšanas plānus dabas katastrofu gadījumiem un tos īstenojot, atbildību uzņemtos un piedalītos pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas, brīvprātīgie un neatkarīgie dalībnieki.

1.9.

Rīkojoties kolektīvi, uzņēmējdarbības nozare un cilvēki, kas tajā strādā, var palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, vai pat tās ierobežot, kā arī iespēju robežās mazināt to dabas katastrofu sekas vai cēloņus, kuras vienlaikus rada cilvēks. Viens no to piemēriem ir gāzu un daļiņu emisijas.

1.10.

To struktūru rīcībā, kas pārvalda civilās aizsardzības darbību ciklu katrā no tā posmiem, ir jābūt mūsdienīgām inovatīvām tehnoloģijām un digitālajiem rīkiem (lietu internetam). Neatkarīgi no tā, vai tie izstrādāti katastrofas prevencijas posmam vai lai kontrolētu, vadītu vai informētu uz vietas esošos resursus, šie rīki, ja tos atbilstoši izmanto, ir piemēroti briesmu novēršanai.

1.11.

EESK uzskata, ka ierosinātais Komisijas rescEU mehānisms spēj:

a)

sūtīt spēcīgu Eiropas solidaritātes vēstījumu tās iedzīvotājiem laikā, kad ES tas ir īpaši vajadzīgs;

b)

veicināt sadarbību ar valstīm, kas gatavojas pievienoties ES, kā arī stimulēt atbilstošu solidaritātes kultūras veidošanos, kurai būtu jāvalda dalībvalstu vidū;

c)

panākt, lai valstis, kas sadarbojas Eiropas iestāžu satvarā, iepazīst jutīgas un svarīgas jomas un gūst apziņu par to, cik spēcīgi tāda valstu savienība kā ES var ietekmēt ne tikai parasti apspriestos jautājumus, bet arī citus;

d)

veicināt reģionālo sadarbību ar divpusēju līgumu palīdzību un palīdzēt mazināt spriedzi politiski jutīgās jomās, kā liecina daudzi pagātnes piemēri, kad cīņa pret lielām dabas katastrofām veikta kopīgiem spēkiem.

1.12.

EESK norāda, ka papildus Komisijas sniegtajiem faktiem par dabas parādībām un katastrofām līdz 2017. gadam šā gada vasara apliecina nepieciešamību pārskatīt pašreizējo regulējumu ES civilās aizsardzības mehānisma jomā un to papildināt. Ugunsgrēki, karstuma viļņi vai plūdi, kas visā Eiropas teritorijā sasnieguši iepriekš nepieredzētu intensitāti pat tādos reģionos, kurus līdz šim šādi postījumi nebija skāruši, un kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām, kā arī ar spēcīgām un biežām zemestrīcēm, kuras, būdamas neparedzamas, ir iznīcinošas un rada lielus zaudējumus, liecina, ka ir jāīsteno tāda veida iniciatīvas, kādas Komisija ir ierosinājusi ar rescEU.

1.13.

EESK ir pārliecināta, ka turpmākajos gados civilās aizsardzības jautājumi būs jārisina, ņemot vērā arvien visaptverošāku pasaules mēroga pieeju, un intervences politika būs jāizmanto visos cilvēku darbības līmeņos. EESK konstatē, ka civilās aizsardzības jomā Eiropas Savienībā nekavējoties ir jāpieņem plašāks politisks un tiesisks regulējums.

Ieteikumi

1.14.

Apzinoties problēmas un Komisijas pienākumus, kas izriet no spēkā esošajiem, galvenokārt primārajiem Eiropas tiesību aktiem, Komiteja uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai dalībvalstis atbalstītu ideju par vienotu pieeju civilās aizsardzības jautājumiem, jo īpaši prevencijas, reaģēšanas un seku pārvarēšanas jomā.

1.15.

Valsts riska novērtēšanas pētījumu veikšana un vietējo, reģionālo un valsts līmeņa rīcības plānu izstrāde novēršanas un reaģēšanas jomā gan ir brīvprātīga, taču tai var saņemt finansējumu, tāpēc tai vajadzētu mudināt ES dalībvalstis maksimāli palielināt ieguvumus, ko sniedz rescEU.

1.16.

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai būtu jāizstrādā vispārēji principi un pamatnostādnes valstu tiesību aktu izmaiņām, kas tām nodrošinātu kopēju, mūsdienīgu un saderīgu tiesisko regulējumu tādos jautājumos kā agrīnā brīdināšana, brīvprātīgais darbs un institucionalizēta līdzdalība visos civilās aizsardzības darbības cikla līmeņos, vai arī paredzētu tām pienākumu zināmu procentuālo daļu no budžeta veltīt katastrofu novēršanas darbībām, bet šie ir tikai daži no piemēriem.

1.17.

EESK uzskata, ka dalībvalstu kopīgu administratīvo procedūru izveide palīdzētu radītu kopīgu izpratni šajā jomā, kas maksimāli palielinātu rescEU mehānisma sniegtās priekšrocības un nodrošinātu tā pēc iespējas optimālākai izmantošanai vēlamo elastīgumu un efektivitāti, jo īpaši ārkārtas operācijās.

1.18.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izmantot tādus resursus kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), lai pārrobežu līmenī nodrošinātu dalībvalstu kopīgu darbību civilās aizsardzības jomā.

1.19.

EESK uzskata, ka ir jāīsteno iniciatīva, lai rosinātu inovējošus uzņēmumus un jaunuzņēmumus uzlabot, izstrādāt vai radīt jaunus augsto tehnoloģiju instrumentus novēršanas un reaģēšanas jomās, piemēram, tādus kā prognozēšanas, brīdināšanas vai reaģēšanas ierīces, kas ir tikai daži no piemēriem.

1.20.

Meža ugunsgrēki ir viens no piemēriem, kas ilustrē nepieciešamību izstrādāt šādas sistēmas, vienlaikus izmantojot Eiropas rūpniecības stiprās puses aeronautikas, informātikas, automobiļu, ugunsdzēsības ierīču ražošanas u. c. jomās.

1.21.

EESK ir pārliecināta, ka Komisijai savā iniciatīvā būs aktīvi jāiesaista zinātnes un pētniecības aprindu pārstāvji, lai veidotu dialogu par darbībām, kas būtu jāveic dažādos civilās aizsardzības cikla posmos.

1.22.

Lai veicinātu apmaiņu ar paraugprakses piemēriem, ar informāciju par jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām vai citiem aspektiem, būtu lietderīgi uzņemties iniciatīvu un EESK paspārnē izveidot ikgadēju Eiropas forumu, kurā piedalītos zinātnes aprindu pārstāvji un par civilo aizsardzību atbildīgi vadošie darbinieki.

1.23.

Komisijai jāiesaka dalībvalstīm virkne paraugprakses piemēru, jo īpaši novēršanas un seku pārvarēšanas jomā, un tās jāiepazīstina ar modeļiem, kas nodrošinātu dzīvotspēju un ilgtspējību.

1.24.

EESK uzskata, ka brīvprātīgo kustība un līdz ar to arī pilsoniskā sabiedrība ir viens no svarīgākajiem civilās aizsardzības mehānismu virzītājspēkiem. Tāpēc ir būtiski paredzēt, lai tai tiktu nodrošināts atbalsts ar resursiem un aprīkojumu Eiropas līmenī un lai vienlaikus tā tiktu institucionāli iekļauta jaunajā rescEU mehānismā.

1.25.

Viens no jautājumiem, kas noteikti būs jāapspriež Eiropas Savienības iestādēs, lai būtu iespējams izveidot vienotu pārvaldības sistēmu, būs saistīts ar to, kā nodrošināt darba ņēmēju, kuri to vēlas, iekļaušanu brīvprātīgo vienībās, veicot atbilstošus pasākumus viņu pamattiesību nodrošināšanai, piemēram, apdrošināšanu un tiesības uz brīvdienām, kuras nebūtu iespējams atteikt, vismaz tajos gadījumos, kad brīvprātīgais piedalās civilās aizsardzības operācijās notikuma vietā.

1.26.

Attiecībā uz brīvprātīgām civilās aizsardzības vienībām un to izmantotajiem līdzekļiem būtu lietderīgi izveidot vienotu Eiropas sertifikācijas sistēmu, ko papildinātu ad hoc apmācība vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī.

1.27.

EESK atgādina Komisijai, ka Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem vajadzētu tiešā veidā nodrošināt nepieciešamo elastīgumu katastrofu radīto seku pārvarēšanas un atjaunošanas pasākumu finansēšanai, un uzsver, ka papildus tam ir jāveic pētījumi, kas stimulētu ilgtspējīgu attīstību, jāpalīdz uzlabot skarto reģionu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no šiem reģioniem.

1.28.

Būtu lietderīgi, ja “spējas”, kuras varētu iegādāties vai iznomāt, kā paredzēts jaunā rescEU mehānisma ietvaros, vajadzības gadījumā apvienotu vairākas izmantošanas iespējas, lai maksimāli rentabilizētu investīcijas. Piemēram, aviācijas līdzekļus varētu izmantot, lai dzēstu meža ugunsgrēkus, veiktu meklēšanas un glābšanas operācijas, uzraudzītu robežas pārrobežu katastrofu gadījumos un, protams, lai veiktu preventīvās darbības.

1.29.

Ja tiktu paredzēta jaukta spēju izmantošana, kas vienlaikus aptvertu gan drošības (safety), gan aizsardzības (security) jomu, būtu iespējams ne vien ietaupīt resursus, bet arī veicināt integrētu intervences pasākumu izvēršanu ES vadībā un pietuvināties darbību komplementaritātes mērķa īstenošanai.

1.30.

Spēju izkliedēts sadalījums, ko paredzēts ieviest rescEU ietvaros, ir jāapskata atsevišķā pētījumā, kurā būtu jāņem vērā ne tikai ģeogrāfiskie, ģeoloģiskie un finanšu faktori, bet kuru īstenojot, atkarībā no draudošā riska, noteikti jāņem vērā ES reģionu tūlītējās reaģēšanas iespējas un to segums attiecībā uz katru apdraudējuma veidu.

1.31.

EESK ierosina, lai parasti un vismaz tad, kad tiek iedarbināts un darbībā iesaistās Eiropas mehānisms, kompetentā dalībvalsts vai reģions sagatavo katastrofas dokumentāciju, kuras modeli varētu izstrādāt Komisija, ar mērķi veidot zinātību un uzlabot tālāko intervences praksi un tādējādi veidot visu Eiropu aptverošu datu bāzi. Būtu ieteicams arī izveidot rādītājus, pēc kuriem varētu noteikt laiku, kas nepieciešams, lai iesaistītos rescEU, un tās konkrēto ietekmi.

1.32.

EESK atzinīgi vērtē pieņēmumu, ka plānošanas noteikumu īstenošana riska novērtēšanas un tā pārvaldības saistībā ir ex ante nosacījums kohēzijas politikas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. Tomēr ir jāatzīst, ka pirms šādu darbību uzsākšanas būtu īstenojama plaša informācijas kampaņa, lai netiktu kavēts ražošanas process.

1.33.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt dalībvalstu līdzdalību Eiropas civilās aizsardzības rezervē. Tomēr sagatavošanās pasākumi, kurus tās veiks, lai varētu tajā piedalīties, ietver arī to investīcijas papildu aprīkojumā, no vienas puses, lai novērstu savu resursu pavājināšanos, un, no otras puses, lai stiprinātu visas Savienības operatīvās spējas.

1.34.

EESK uzskata, ka ir jāatceras, ka atjaunošanas posmā, kas seko jebkura veida katastrofai, īpaša vērība ir jāvelta mazo un vidējo uzņēmumu sektoram, jo tas ir galvenais ekonomiskās un sociālās dzīves dzinējspēks ikdienā.

2.   Vispārīgas piezīmes (vēsturisks pārskats)

2.1.

ES civilās aizsardzības mehānisms nodrošina pamatu sadarbībai un palīdzībai nopietnu un ārkārtēju vajadzību gadījumos gan ES teritorijā, gan ārpus tās robežām. Tā tiesiskā regulējuma pamati tika likti ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā.

2.2.

Turpmākajos gados sākotnējais lēmums tika grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

2.3.

Šobrīd tajā ir 28 ES dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis (EEZ), konkrēti Islande un Norvēģija, kā arī Melnkalne, Serbija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija. EESK uzskata, ka ļoti noderīgi būtu arī citām valstīm tajā piedalīties, jo tādējādi būtu iespējams palielināt tā elastību un tā iesaistīšanās ātrumu, kā arī labu tā resursu izmantošanu.

2.4.

Komisija 2017. gada 23. novembrī pieņēma priekšlikumu, kam pievienots paziņojums, kura mērķis ir grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānisma tiesisko regulējumu. Balstoties uz zināšanām, kas izveidojušās, uzkrājot pieredzi, ierosinātajam dokumentam ir šādi mērķi:

a)

izveidot īpašu ES civilās aizsardzības spēju (resursu) rezervi;

b)

nodrošināt ātrāku atbalsta sniegšanu un samazināt birokrātiju;

c)

veikt papildu pasākumus novēršanas un sagatavotības jomā.

2.5.

Līdz šim galvenais finansēšanas līdzeklis ir bijis Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots 2002. gadā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002.

2.6.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savos atzinumos NAT/314 (2006) (1), ΝΑΤ/375 (2008) (2), ΝΑΤ/438 (2009) (3), ECO/355 (2013) (4) un ECO/426 (2017) (5) jau ir paudusi savu nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar civilo aizsardzību, dabas katastrofām un Solidaritātes fondu.

2.7.

Pašreizējās darbības pamatelementi, uz kuriem balstās ES civilās aizsardzības mehānisms, ir Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC) Briselē, kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS), ārkārtas reaģēšanas vienības, civilās aizsardzības moduļi un tehniskās palīdzības komandas ar to rīcībā esošajiem resursiem, kā arī mācību programmu un ekspertu apmaiņas programma.

3.   Mehānisma pašreizējā konfigurācija

3.1.

Ar Lisabonas līgumu ir noteiktas jaunas kompetenču jomas, kurās Eiropas Savienība var iejaukties. Eiropas Savienībai piešķirtās jaunās kompetences civilās aizsardzības jomā galvenokārt ir saistītas ar atbalsta sniegšanu.

3.2.

Lisabonas līgumā ir paredzēts būtiski uzlabot ES spējas reaģēt dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā. Tā 196. pantā ES ir dota iespēja veikt pasākumus saistībā ar riska novēršanu, civilās aizsardzības dalībnieku sagatavošanu, reaģēšanu dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā, operatīvo sadarbību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem, kā arī starptautiskā līmenī veicamo darbību saskaņošanu.

3.3.

Turklāt šie noteikumi par civilo aizsardzību ir jāsaista ar Līguma 222. pantā minēto solidaritātes pienākumu, kas pilnvaro ES sniegt palīdzību dalībvalstij, kas ir piedzīvojusi teroristu uzbrukumu vai cietusi no dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas.

3.4.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laika apstākļi ir sasnieguši arī Eiropu. EESK pievienojas Komisijas un Eiropas Parlamenta viedoklim, ka dabas katastrofu ziņā 2017. un 2018. gadā Eiropas kontinentā ir nācies izturēt smagus pārbaudījumus, kas maksājuši daudzas dzīvības un iznīcinājuši milzīgas meža platības, daudzus īpašumus un infrastruktūras. Smagi skartas ir lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības un rūpniecības nozares, bet tāda parādība kā mežu ugunsgrēki satraucošus apmērus sasniedza ES ziemeļos, kas līdz šim tika uzskatīti par tādiem, kas ir no tiem bija pasargāti.

3.5.

EESK uzskata, ka jaunajā vidē, kas pašlaik veidojas, Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms tā pašreizējā veidolā ir savu laiku nokalpojis, jo tas tiek slikti nodrošināts, ir lēns un neefektīvs, īpaši tajos gadījumos, kad vairākas dabas katastrofas notiek vienlaikus atšķirīgos reģionos. Vēl tā neefektivitātes cēlonis ir pārāk mazie tā rīcībā esošie resursi, kas sedz tikai transporta izdevumus, bet ne operatīvos vai citus izdevumus, kas bieži vien ir daudz augstāki.

3.6.

Tajā pašā laikā ir noskaidrojies, ka patlaban dalībvalstis, ja tām jāpaļaujas tikai uz saviem resursiem, nespēj stāties pretim lielām katastrofām, jo izmaksas, kas tām būs jāsedz, ja pašām būs jāiegādājas vai jānomā viss intervences aprīkojums, ir ārkārtīgi augstas un līdz ar to tām nav citas izvēles, kā paļauties uz Eiropas līmeņa intervenci.

3.7.

To spilgti ilustrē šāds piemērs: modernas un efektīvas Canadair tipa ugunsdzēsības lidmašīnas, kas plaši tiek izmantota dalībvalstīs, pirkšanas cena ir aptuveni 30 miljoni EUR, lai gan šo lidaparātu ražošana ir pārtraukta, un, pat ja attiecīgais uzņēmums saņem jaunus pasūtījumus, tas gadā var piegādāt tikai vienu vai divus jaunus eksemplārus.

3.8.

No otras puses, lai gan pašlaik ir plānots dot iespēju aktivizēt resursu nodrošināšanas mehānismu, ja kādu no valstīm apdraud liela katastrofa, visbiežāk notiek tā, ka citas ES valstis nespēj sniegt nekādu palīdzību vai nu tāpēc, ka tām nepietiek resursu, vai arī tāpēc, ka mainīgie apstākļi neļauj tām iesaistīties jebkādā operatīvā darbībā citā dalībvalstī, pat ja tam vajadzīgie resursi dažos gadījumos būtu pietiekami.

3.9.

Ņemot vērā resursus, kas pašlaik pieejami civilās aizsardzības mehānismam, iepriekš minētā Lisabonas līguma 222. panta klauzula bieži vien zaudē spēju darboties, jo resursi ir ierobežoti, birokrātija traucē nekavējoties reaģēt un ātri uzsākt pasākumus un savstarpējās saiknes zinātības jomā un paraugprakses apmaiņā paliek tikai teorētiskā līmenī.

4.   Vispārīgas piezīmes par Komisijas priekšlikumu

4.1.

EESK atkārtoti norāda, ka ir jāuzlabo, jāgroza un jāattīsta ES civilās aizsardzības mehānisms tā, lai tas kļūtu par integrētu Eiropas mehānismu, kura galvenais uzdevums būtu katastrofu pārvaldība un par mērķi noteikt, ka tam ir jāaptver viss civilās aizsardzības darbības cikls – no novēršanas un līdz seku pārvarēšanai.

4.2.

Ierosinot stiprināt savas pārvaldības spējas minēto katastrofu pārvarēšanā ar rescEU mehānismu, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var parādīt ne tikai cilvēcisku attieksmi no principu un prakses viedokļa, bet arī to, ka šajos laikos, kad ir jāatgriežas pie Eiropas saknēm, tā apliecina vienotību un solidaritāti – pamatprincipus, kas noteikti gan dibināšanas līgumos, gan no tiem izrietošajos nolīgumos.

4.3.

Jāuzsver, ka praksē līdz šim nav bijuši ieviesti būtiski Eiropas noteikumi, kas rosinātu apsvērt aktīvus priekšlikumus un veidot spēcīgas alianses, lai stātos pretim šādām katastrofām, un ka regulāri pierādās, ka spontāna darbība šādos gadījumos ir lieka un neefektīva. Ir jūtama nepieciešamība steidzami palielināt praktisko mācību biežumu valstīs, kuras ir pakļautas kopīgam apdraudējumam un kurām ir kopējas robežas, un iesaistīt un apmācīt brīvprātīgos, kā arī vienlaikus veikt pašvaldībām veltītus stimulējošus pasākumus, lai palielinātu brīvprātīgo skaitu (atbrīvojot no tādiem uzdevumiem kā rezerves nodrošināšana vai mazinot tās slogu).

4.4.

EESK piekrīt novēršanas un sagatavotības mehānismu stiprināšanai, vienlaikus palielinot infrastruktūras un ekosistēmu izturētspēju. Neraugoties uz bojāgājušo skaita pazemināšanos, sabiedrības labā nodrošināto aizsardzību un tiešajiem finansiālajiem ieguvumiem reaģēšanas vajadzību samazināšanās rezultātā, šī pieeja uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas darbību aizsardzību, jo tā samazinās ugunsgrēku vai plūdu izraisītu katastrofu risku, kas rada milzu zaudējumus primārajā sektorā.

4.5.

Komisija, atzīdama, ka, neraugoties uz cēloni, vai tas būtu dabisks (plūdi, ugunsgrēki vai zemestrīces), vai antropogēns (tehnoloģiski negadījumi, teroristu uzbrukumi u. c.), apdraudējums šajos laikos ir ļoti mainīgs un izpaužas vienmēr jaunos veidos, izdara secinājumu, kas pilnībā atbilst veidam, kādā šis apdraudējums mūsdienās izpaužas, un klimata pārmaiņu pastiprinošajai ietekmei, par kuru viedoklis ir vienots. Katastrofu riska pārvaldības jomā ieviestais “izturētspējas” jēdziens atspoguļo veidu, kā vispār būtu jāveic jebkāda veida saimnieciskā darbība, bet jo īpaši darbība infrastruktūras jomā. Lai novērtētu un stiprinātu infrastruktūras izturētspēju, būtu jāizmanto vismodernākie digitālie rīki un tehnoloģijas, ko nodrošina visjaunākās inovācijas.

4.6.

Pirmo reizi koncepcija, kas izstrādāta, lai stiprinātu katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas, kā arī to radīto seku pārvarēšanas spējas, balstās uz būtiskiem pīlāriem, kuri ietver atbalstu ilgtspējīgas attīstības principam. EESK pilnībā atbalsta visaptverošu civilās aizsardzības jēdziena skaidrojumu visā tās darbības ciklā, jo tādējādi ir izcelta nepieciešamība pēc pastiprinātas uzmanības sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Šī visaptverošā pieeja nodrošina visu atbildīgo personu iesaisti visā cikla laikā, kā arī zinātības un prakses izplatīšanā un informēšanā par tām. Lai šajā procesā gūtu labus rezultātus, valstu grupām ar kopējām riska pazīmēm būtu jāizmanto kopīgi īstenotas programmas un treniņi vai apmācība.

4.7.

Šis mehānisms darbojas ANO programmas 20/20 ietvaros un atbilstoši globālajai katastrofu riska pārvaldības stratēģijai, kas definēta Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai (UNISDR), un precīzāk – kas noteikta tās pirmajā prioritātē “izprast katastrofas riskus”.

4.8.

EESK piekrīt arī vispārējam zināšanu un apmācības tīkla izveidošanas principam, kā to aprakstījusi Komisija. Tomēr tā norāda, ka zinātnes un akadēmiskajām aprindām ir jābūt institucionāli saistītām ar to un pilnvarotām veikt pētniecības darbības zinātnisku darbu un pētījumu veidā ar mērķi aprakstīt un novērtēt iespējamos riskus, ar tiem saistītās vājās vietas un sabiedrības pakļautību apdraudējumam. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt privāto iniciatīvu un uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalstu, ņemot vērā visu šo dalībnieku uzkrāto pieredzi un zināšanas, bet tā nolūks, protams, ir arī panākt, lai pašvaldības struktūras katastrofas gadījumā būtu iespējams vieglāk un tiešākā veidā mobilizēt vietējā līmenī. Turklāt ir ļoti svarīgi informēt un izglītot iedzīvotājus par dažādiem apdraudējumiem, ar kuriem viņi var saskarties.

4.9.

EESK atbalsta īpašās spējas, kuras Komisija ierosina attīstīt saistībā ar rescEU: izveidot rezervi, kas ietvertu ugunsdzēsības lidmašīnas, lieljaudas sūkņus, meklēšanas un glābšanas aprīkojumu darbam pilsētvidē, kā arī operatīvo spēju attīstīšanu sabiedrības veselības jomā, šajā nolūkā iegādājoties lauka hospitāļu un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības, kā aprakstīts paziņojuma 3.1. sadaļas 2. punktā. EESK uzskata, ka ir jānodrošina, lai šie resursi būtu sadarbspējīgi un tos varētu elastīgi izmantot tā, lai ilgtspējīgas attīstības perspektīvā būtu iespējams panākt apjomradītus ietaupījumus. Piemēram, vajadzētu pastāvēt iespējai izskatīt tādu lidaparātu pirkumu, kas vienlaikus kalpotu a) ugunsgrēku dzēšanai no gaisa, b) uzraudzībai un gaisa patrulēšanai ar mērķi nekavējoties brīdināt, c) īstenot meklēšanu un glābšanu, d) pārvest cietušos no grūti pieejamām zonām vai tālām salām. Tādējādi būtu iespējams visu gadu lietderīgi izmantot lidaparātu spējas un to izmaksas amortizēt ātrāk un finansiālā ziņā izdevīgāk.

4.10.

EESK ierosina izveidot reģionālās struktūras tajos reģionos, kuros, visticamāk, būs nepieciešama tūlītēja intervence. Papildus ir jāstiprina vietējās pašvaldības, nodrošinot tām nepieciešamos līdzekļus sākotnējai reaģēšanai, kā arī šajā līmenī jāizveido labi apmācītas komandas, kuru rīcībā būtu agrīnās brīdināšanas sistēmas. Turklāt pilnīgi noteikti ir nepieciešams izstrādāt un izplatīt sertificētas rokasgrāmatas, kurās būtu sniegtas vadlīnijas.

4.11.

EESK ir gandarīta, ka ir paplašinātas civilās aizsardzības pasākumu finansēšanas jomas dalībvalstu labā un tas noticis, piemēram, pielāgojot, atjaunojot, kā arī palielinot transporta līdzfinansējuma procentuālo daļu. Piemēram, ja zemestrīce rada plaša mēroga postījumus, ir pamatoti izmantot ES un attiecīgās dalībvalsts līdzfinansējumu, lai transportētu un izvietotu nelielas izmitināšanas vienības un lai iekārtotu piemērotu teritoriju: veiktu būvdarbus infrastruktūras izveides un sabiedrisko pakalpojumu (elektrība, ūdensapgāde, sakari, notekūdeņi) nodrošināšanas nolūkā. Tā mērķis ir paātrināt sociāli ekonomiskās darbības atsākšanos un nodrošināt sociālo kohēziju.

4.12.

EESK neiebilst, ja līdzfinansējuma saistībā tiktu ņemti vērā darbības izdevumi, un vienlaikus norāda, ka ar mērķi panākt, lai resursi tiktu tērēti atbilstīgi, ir jāparedz objektīvs aprēķināšanas mehānisms, īpaši to izmaksu novērtēšanai. Turklāt tā uzskata, ka ir svarīgi izmantot visus alternatīvos finansējuma avotus, piemēram, struktūrfondus vai Eiropas Investīciju bankas līdzfinansējumu.

4.13.

Daudzos atzinumos EESK ir atbalstījusi nepieciešamību mazināt birokrātiskās procedūras un nodrošināt Eiropas līdzekļu izmantošanas elastību, vienlaikus neskarot procesa pārredzamību un tā neatkarīgu kontroli – tie ir obligāti priekšnosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas iedzīvotāju ieguldījums tiktu izmantots likumīgi un efektīvi.

4.14.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atsaucas uz cīņu pret terorisma sekām, un uzskata, ka novēršanas, reaģēšanas (seku līmenī) un seku pārvarēšanas darbībām ir nepieciešams skaidrs satvars. Vistuvākajā nākotnē Komisija varētu šajā saistībā izstrādāt plānu, lai izveidotu arī rezerves resursu kopumu tādām dabas katastrofām, kuru cēlonis ir ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas avārijas un kodolavārijas (CBRN), taču uzņēmumi, kas aktīvi darbojas šajās nozarēs, nedrīkst vienlaikus tikt atbrīvoti no atbildības un pienākumiem. Komiteja norāda, ka, nenodrošinot savlaicīgu reaģēšanu uz šādām avārijām, var tikt neatgriezeniski skarta ražošana primārajā sektorā, ilgtermiņā radot ārkārtīgi lielas negatīvas sekas uz visu iedzīvotāju apgādi un veselību.

4.15.

EESK uzskata, ka rescEU ietvaros ir būtiski mobilizēt pilsonisko sabiedrību, to atzīstot institucionāli, šajā nolūkā katru reizi, kad vien iespējams, to iesaistot politikas izstrādē un preventīvajā darbā, kā arī reaģējot uz katastrofām. Arī Eiropas Solidaritātes korpuss būtu jāiesaista šajā procesā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK arī uzskata, ka ir jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību loma civilajā aizsardzībā un jaunajā Savienības mehānismā, un šajā nolūkā:

a)

reģionālās un vietējās pašvaldības jāiesaista riska pārvaldības preventīvajā posmā, plānošanā un īstenošanā, neatkarīgi no tā, vai šie riski ir dabiskas izcelsmes vai cilvēku darbības izraisīti;

b)

jāatbalsta un jāintegrē vietējo un reģionālo pašvaldību specifiskās spējas, jo katastrofas gadījumā tām ir jāreaģē pirmajām;

c)

koordinācijas un operatīvajā nolūkā jāizmanto jebkuras vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā esošās spējas, lai pēc iespējas novērstu dublēšanos un veicinātu sadarbspēju;

d)

jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību loma pārrobežu sadarbībā, īstenojot kopīgus plānus, programmas un apmācību.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 139, 11.5.2001., 27. lpp.

(2)  EESK atzinums “Kopienas civilās aizsardzības mehānisma pilnveidošana, reaģējot uz dabas katastrofām” (OV C 204, 9.8.2008., 66. lpp.).

(3)  EESK atzinums “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (OV C 318, 23.12.2009., 97. lpp.).

(4)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu” (OV C 170, 5.6.2014., 45. lpp.).

(5)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai sniegtu papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm” (OV C 173, 31.5.2017., 38. lpp.).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/238


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija) un Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā””

(COM(2018) 234 final – 2018/0111 (COD); COM(2018) 232 final)

(2019/C 62/38)

Ziņotāja:

Baiba MILTOVIČA

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

Eiropas Savienības Padome, 4.6.2018.

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

 

 

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

6.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

122/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana stiprina ES datu ekonomiku un veicina sabiedrības attīstību un labklājības līmeņa pieaugumu kopumā. EESK uzskata, ka direktīva un arī tās plānotie uzlabojumi un papildinājumi ir īpaši svarīgi, lai risinātu šos visai sabiedrībai tik nozīmīgos jautājumus kontekstā ar Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu.

1.2.

EESK ir novērtējusi direktīvā plānoto izmaiņu atbilstību direktīvas uzlabojumu mērķiem un kopumā atzinīgi vērtē Komisijas pārstrādātās direktīvas projektu un ir pārliecināta par plānoto izmaiņu pozitīvo ietekmi uz vispārējiem uzlabojumu mērķiem. Tomēr tā uzskata, ka plānotās izmaiņas nav pietiekamas rezultatīvai problemātisko jomu uzlabošanai.

1.3.

EESK ir novērtējusi Komisijas paziņojumu “Ceļā uz vienotas Datu telpas izveidi Eiropā” un pauž atbalstu paziņojumā izklāstītajiem pamatprincipiem un pasākumiem, kuri atvieglos uzņēmumu un valsts iestāžu piekļuvi datiem no dažādiem avotiem, nozarēm un disciplīnām un veicinās to atkalizmantošanu.

1.4.   Secinājumi

1.4.1.

Komiteja uzskata, ka direktīvas plānotās izmaiņas saistībā ar vispārējiem uzlabojumu mērķiem ir vērstas uz to, lai:

uzlabotu PSI direktīvas jau esošo pozitīvo ietekmi, stiprinātu ES datu ekonomiku, palielinātu atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu,

ES līmenī garantētu salīdzināmus datu piegādes nosacījumus un nodrošinātu godīgu konkurenci (atzinuma 3.2.2. punkts),

ilgtermiņā samazinātu publiskā sektora atkalizmantojamās informācijas turētāju un lietotāju administratīvo slogu (atzinuma 3.2.3. punkts),

stiprinātu MVU pozīcijas datu tirgū, nodrošinot, ka tiem nav jāsaskaras ar šķēršļiem, kas liedz tiem atkalizmantot publiskos datus komerciāliem mērķiem (atzinuma 3.2.4. punkts). Tomēr MVU pozīciju stiprināšanas mērķi nedrīkst apdraudēt pārmērīgi stingrs datu bloķēšanas aizliegums, kas kavētu novatorisku projektu izstrādi un īstenošanu vietējā līmenī kopā ar MVU.

1.4.2.

Komiteja uzskata, ka direktīvas plānotās izmaiņas saistībā ar konstatētajiem problēmjautājumiem kopumā uzlabo situāciju, tām būs pozitīva ietekme un tās ir vērstas uz problēmjautājumu risināšanu. Tomēr attiecībā uz katru no konstatētajiem problēmjautājumiem:

“Dinamiskie dati / API – izmaiņas ir tikai daļēji atbilstošas problemātiskās jomas uzlabošanai – izmaiņu rezultāts nav kontrolējams un prognozējams, it sevišķi īstermiņā uzlabojumu rezultāts var nebūt pietiekams (atzinuma 3.1.3. un 3.3.1. punkts),

“Maksa” – izmaiņas ir atbilstošas problemātiskās jomas uzlabošanai – un palīdzēs risināt paaugstinātas samaksas jautājumus kā arī veicinās datu atkalizmantošanu, it sevišķi, padarot tos pieejamākus MVU sektora uzņēmumiem (atzinuma 3.1.5. un 3.3.2. punkts); vienlaikus EESK norāda, ka publiskā sektora uzņēmumiem būtiska ir pienācīga kompensācija par izdevumiem, kas tiem rodas,

“PSI direktīvas darbības joma” – izmaiņas nav pietiekamas, jo direktīvas darbības jomas paplašināšana ir formāla, bez reālas pienākumu paplašināšanas, un nerisina konkrēto problēmjautājumu (atzinuma 3.1.1., 3.1.3. un 3.3.3. punkts),

“Publiskā sektora datu bloķēšana” – izmaiņas nav pietiekamas un tikai daļēji un netieši uzlabos publiskā sektora datu bloķēšanas problēmjautājuma risināšanu (atzinuma 3.1.4. un 3.3.4. punkts).

1.5.   Ieteikumi

1.5.1.

Komiteja uzskata: Komisijas izvēlētie “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” varianti nepietiekami rezultatīvi risina vairākus iepriekš apzinātos direktīvas darbības problēmjautājumus (atzinuma 4.1.3. punkts).

Komiteja iesaka: ja viens no galvenajiem direktīvas izmaiņu iemesliem un mērķiem ir risināt apzinātos problēmjautājumus, tad nepieciešams ieņemt aktīvāku, mērķtiecīgāku pozīciju un izvēlēties “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantus saistībā ar katra konkrētā problēmjautājuma risināšanu, iespējams, modificējot Ietekmes novērtējuma dokumentā minētos variantus.

1.5.2.

Komiteja uzskata: ir nepieciešams novērst Regulatīvās kontroles padomes konstatētās nepilnības, kā arī veikt atbilstošas korektīvas darbības saistībā ar direktīvas izmaiņām (atzinuma 4.1.2. punkts).

Komiteja iesaka: kā vienu no korektīvām darbībām direktīvas tekstā tieši un precīzi noteikt, kurš no dokumentiem ir primārs konfliktu gadījumos starp šo direktīvu un vairākiem citiem dokumentiem – Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), Datubāzu direktīvu (Database Directive), Telpiskās informācijas infrastruktūras direktīvu (INSPIRE Directive).

1.5.3.

Komiteja uzskata: ietekmes novērtējuma dokumentā nav pietiekami atspoguļoti iesaistīto grupu viedokļi par izvēlēto “zemas vai augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu (atzinuma 4.1.4. punkts).

Komiteja iesaka: veikt papildu novērtējumu par iesaistīto grupu nostāju attiecībā uz izvēlētā risinājuma varianta izvēli katra problēmjautājuma risināšanai un novērtēt katras iesaistītās grupas apjomu sabiedrībā, kas ļautu objektīvāk un pamatotāk veikt piemērotākā risinājuma varianta izvēli katram atsevišķam problēmjautājumam.

1.5.4.

Komiteja uzskata: arvien pieaugot nepieciešamībai operatīvi saņemt informāciju vai dokumentus, maksimālais dokumentu sniegšanas termiņš 20 darbdienas dažos gadījumos ir pārlieku ilgs (atzinuma 3.1.2. punkts).

Komiteja iesaka: izskatīt iespēju pieļaut lielāku elastīgumu.

1.5.5.

Komiteja uzskata: direktīvas projekta tekstā un ietekmes novērtējuma dokumentā nav pietiekami atspoguļoti vairāki iesaistītajām grupām svarīgi jautājumi (atzinuma 4.2.1. punkts).

Komiteja iesaka: papildus novērtēt šādus nepietiekami skatītus jautājumus:

iespējamais automatizācijas izraisītais nodarbinātības apjomu samazinājums publiskajā sektorā un nepieciešamība veikt darbinieku pārkvalificēšanu un risināt sociālos jautājumus,

vienādas tiesības un pienākumi saistībā ar datu pieejamību publiskajam un privātajam sektoram,

kompensācijas publiskajiem uzņēmumiem,

“kritiskās infrastruktūras” aizsardzība,

direktīvas un lokālo vai nozares normatīvo dokumentu dublēšanās novēršana,

publisko uzņēmumu konkurences apdraudējumi.

1.5.6.

EESK uzskata: ierosinātajā pārstrādātajā direktīvas redakcijā Komisija apzināti norāda, ka direktīvā jālabo iepriekš konstatētās nepilnības. Taču pārstrādātā redakcija nenodrošina būtiskus uzlabojumus saistībā ar iepriekš apzinātajām nepilnībām, jo tajā nav panākts dažādo ieinteresēto personu grupu atšķirīgo interešu līdzsvars un – tas ir īpaši svarīgi – valsts uzņēmumiem un privātiem uzņēmumiem nav radīti līdzīgi nosacījumi saistībā ar informācijas apmaiņu.

EESK iesaka: Komiteja aicina Komisiju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz uzlabojumiem, kas novērstu līdz šim spēkā esošās direktīvas novērtējumā minētās problēmas, un precīzi norādīt:

mērķus, kas jāsasniedz ar pārstrādāto direktīvu, ņemot vērā pašreizējo situāciju, proti, dažādu ieinteresēto personu grupu atšķirīgās intereses un to paustās bažas,

pārejas nosacījumus attiecībā uz pakāpenisku virzību uz direktīvas pārstrādātās redakcijas mērķu sasniegšanu, dažādos direktīvas punktus saistot ar citiem likumdošanas dokumentiem vai darbībām, kas paver iespēju panākt dažādo ieinteresēto personu grupu atšķirīgo interešu līdzsvaru.

2.   Direktīvas projekta satura pārskats

2.1.   Direktīvas izmaiņu konteksts

2.1.1.

ES dalībvalstu publiskais sektors rada lielu daudzumu datu, kas nodrošina lielāku efektivitāti privāto un publisko pakalpojumu sniegšanā un labāku pamatojumu lēmumu pieņemšanā, tādēļ ES jau vairākus gadus veicina publiskā (valsts) sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu. PSI direktīvas pārskatīšana ir svarīga iniciatīva saistībā ar publisko un publiski finansēto datu pieejamību un atkalizmantošanu, par ko Komisija paziņojusi digitālā vienotā tirgus (DSM) stratēģijas vidus posma pārskatā.

2.1.2.

Komisija ir pārskatījusi direktīvu un pielāgo to jaunākajām norisēm datu pārvaldības un izmantošanas jomā:

2003. gada 17. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (“PSI direktīva”).

Direktīvas mērķis bija veicināt PSI atkalizmantošanu Savienībā, saskaņojot atkalizmantošanas pamatnoteikumus un novēršot galvenos šķēršļus atkalizmantošanai iekšējā tirgū.

2013. gada jūlijā Direktīva 2003/98/EK tika grozīta ar Direktīvu 2013/37/ES.

Ar grozījumiem tika ieviests pienākums atļaut vispārpieejamu publisko datu atkalizmantošanu, tika paplašināta direktīvas darbības joma. Tika noteikts vispārējs noteikums par maksas iekasēšanu, ierobežojot minētās maksas apmēru līdz informācijas reproducēšanas, sniegšanas un izplatīšanas robežizmaksām, un tika noteikts, ka publiskā sektora struktūrām ir pārredzamāk jāataino to piemērotie maksas noteikumi un nosacījumi.

2018. gada 25. aprīlī ir izveidots priekšlikums PSI direktīvas izmaiņām – pārstrādātam variantam (COM(2018) 234 final). Ar šo priekšlikumu tiek būtiski grozīta Direktīva 2003/98/EK un tiek pievienoti vairāki jauni noteikumi. Saskaņā ar direktīvas 13. pantu ir veikts PSI direktīvas iepriekšējās darbības novērtējums un apzināti problēmjautājumi. Lai pilnīgāk izmantotu publiskā sektora informācijas potenciālu, pārstrādātā direktīva paredz vairāku novērtējumā apzināto problemātisko jomu uzlabošanu.

2.1.3.

Ierosinātās direktīvas izmaiņas ir 2018. gada 25. aprīlī Eiropas Komisijas pieņemtās trešās Datu pakotnes ietvaros radīts priekšlikums. Tā ietver paziņojumu “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (1), kas iezīmē jautājumu par piekļuvi privātā sektora datiem sabiedrības interesēs, kā arī nosaka pamatprincipus uzņēmumu (B2B) un uzņēmumu un publiskā sektora datu apmaiņai (B2G).

2.1.3.1.

Paziņojumā minētie galvenie principi privātā sektora datu atkalizmantošanai (B2B):

pārredzamība,

kopējas vērtības radīšana,

komerciālo interešu savstarpēja ievērošana,

neizkropļotas konkurences nodrošināšana,

datu iestrēgšanas iespēju samazināšana līdz minimumam.

2.1.3.2.

Paziņojumā minētie galvenie principi privātā sektora datu atkalizmantošanai publiskajā sektorā (B2G):

privātā sektora datu izmantošanas samērīgums,

pielietojuma mērķu ierobežošana,

princips “nekaitēt”,

datu atkalizmantošanas nosacījumi,

mazināt privātā sektora datu ierobežojumus,

pārredzamība un sabiedrības līdzdalība.

2.2.   Direktīvas izmaiņu mērķi

2.2.1.

Vispārējie mērķi:

uzlabot PSI direktīvas jau esošo pozitīvo ietekmi, stiprināt ES datu ekonomiku, palielinot atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu,

ES līmenī garantēt salīdzināmus datu piegādes nosacījumus, nodrošinot godīgu konkurenci,

samazināt publiskā sektora atkalizmantojamās informācijas turētāju administratīvo slogu,

nostiprināt MVU pozīciju datu tirgū, nodrošinot, ka tiem nav jāsaskaras ar šķēršļiem, kas liedz tiem atkalizmantot publiskos datus komerciāliem mērķiem.

2.2.2.

Speciālie mērķi:

uzlabot direktīvas iepriekšējās darbības novērtējumā apzinātās četras galvenās problemātiskās jomas.

2.3.   Direktīvas iepriekšējās darbības galvenās problemātiskās (uzlabojamās) jomas

2.3.1.

Problemātiskā joma “Dinamiskie dati / API:

nepilnīga reāllaika piekļuve valsts sektora iestāžu rīcībā esošajiem datiem, jo īpaši dinamiskiem – laikā mainīgiem datiem,

nepietiekoša atbilstošu tehnisko līdzekļu (lietojumprogrammu saskarnes / API) esamība un pielietošana.

2.3.2.

Problemātiskā joma “Maksa”:

publiskā sektora struktūras izmanto dažādus pašreiz pieļaujamos izņēmuma gadījumu nosacījumus un nosaka samaksu par publiskā sektora datu atkalizmantošanu, kas ir daudz lielāka, nekā nepieciešams, lai segtu izmaksas, tādējādi rada tirgus kropļojumus – stiprina lielos uzņēmums un rada šķēršļus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nevar atļauties pirkt publiskos datus.

2.3.3.

Problemātiskā joma “PSI direktīvas darbības joma”:

PSI direktīva neattiecas uz subjektiem, kas darbojas komunālo un transporta pakalpojumu nozarēs,

PSI direktīva neattiecas uz pētniecības datiem, kas iegūti, izmantojot publisko finansējumu.

2.3.4.

Problemātiskā joma “Publiskā sektora datu bloķēšana”:

publiskā sektora datu turētāji noslēdz ekskluzīvas vienošanās ar privāto sektoru, lai no saviem datiem iegūtu papildu labumu, tādējādi ierobežojot attiecīgo datu iespējamo atkalizmantotāju skaitu.

2.4.   Iespējamie un izvēlētais problemātisko jomu uzlabošanas variants

2.4.1.

Ietekmes novērtējumā (2) apsvērtie iespējamie turpmāko aktivitāšu varianti:

a)

pamatscenārijs (pašreizējās pieejas saglabāšana, neveicot izmaiņas);

b)

esošās ES rīcības pārtraukšana (PSI direktīvas atcelšana);

c)

tikai ieteikuma tiesību pasākumi;

d)

tiesību aktu kopuma risinājums, kurā ietilpst gan PSI direktīvas grozījumi, gan ieteikuma tiesības.

2.4.2.

Problemātisko jomu uzlabošanas varianta izvēle:

a) risinājuma variants tika izmantots kā pamatscenārijs, pret kuru tika salīdzināti pārējo variantu ieguvumi,

b) un c) risinājumu varianti tika noraidīti jau sākotnējā posmā,

c) risinājuma variants tika ņemts par pamatu divu apakšvariantu izveidei:

variants, kura visi elementi ir ar zemu likumdošanas intensitāti,

variants, kura visi elementi ir ar augstu likumdošanas intensitāti.

Komisijas izvēlētais variants ir jaukts tiesību aktu kopums, kas paredz mazāk intensīvu regulatīvo iejaukšanos kopā ar esošo ieteikuma tiesību aktualizēšanu – kopumā ar “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanos”.

3.

Vispārīgi komentāri

Komiteja ir novērtējusi direktīvas plānotās izmaiņas, vadoties no trīs skatu punktiem:

galvenās izmaiņas un papildinājumi direktīvas pamattekstā (atzinuma 3.1. nodaļa),

direktīvas izmaiņu un papildinājumu atbilstība direktīvas izmaiņu vispārējiem mērķiem (atzinuma 3.2. nodaļa),

direktīvas izmaiņu un papildinājumu atbilstība galvenajām uzlabojamām jomām (atzinuma 3.3. nodaļa).

3.1.   Galvenās izmaiņas un papildinājumi direktīvas pamattekstā

3.1.1.   Direktīvas I nodaļa – Vispārīgie noteikumi

Izmaiņas direktīvas 1. pantā – Priekšmets un darbības joma:

paplašināta direktīvas darbības joma, attiecinot to arī uz datiem sabiedrisko pakalpojumu un transporta pakalpojumu nozarēs un uz pētniecības datiem,

direktīvas (3) paskaidrojuma tekstā norādīts, ka:

saistībā ar “Transporta un komunālo pakalpojumu nozares dati” tiks piemērots ierobežots pienākumu kopums – “tie var iekasēt maksu, kas pārsniedz izplatīšanas robežizmaksas, un tiem nav pienākuma darīt pieejamus datus, kurus tie nevēlas publiskot”,

saistībā ar “Pētniecības dati” dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt politiku par atvērto piekļuvi pētniecības datiem, kas pēc būtības neko nenosaka ES līmenī, kā līdz šim atstājot visas aktivitātes dalībvalstu ziņā.

EESK viedoklis:

Komiteja daļēji atbalsta plānotās izmaiņas, tomēr uzskata, ka tās nepietiekami veicinās problēmjautājuma “PSI direktīvas darbības joma” risināšanu, jo direktīvas darbības jomas paplašināšana varētu radīt tirgus kropļojumus starp publiskā sektora uzņēmumiem un privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā tirgū. Darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz privātiem uzņēmumiem, var atrisināt šo problēmu un vienlaikus veicināt inovāciju publiskā sektora uzņēmumos,

plānotās izmaiņas prasīs papildu darbu un finanšu resursus.

3.1.2.   Direktīvas II nodaļa – Atkalizmantošanas pieprasījumi

Izmaiņas direktīvas 4. pantā – Prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei:

noteikti izņēmumu gadījumi, uz kuriem neattiecas prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei.

EESK viedoklis: Komiteja atbalsta plānotās izmaiņas saistībā ar izņēmumiem, tomēr uzskata, ka, arvien pieaugot nepieciešamībai operatīvi saņemt informāciju vai dokumentus, esošais maksimālais dokumentu sniegšanas termiņš 20 darba dienas var būt īsāks, ja pieprasījums ir saistīts ar datiem, kurus var viegli darīt pieejamus.

3.1.3.   Direktīvas III nodaļa – Atkalizmantošanas nosacījumi

Izmaiņas direktīvas 5. pantā – Pieejamie formāti:

noteikts, ka publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dinamiskos datus dara pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc savākšanas, izmantojot piemērotas lietojumprogrammu saskarnes (API),

noteikts, ka gadījumos, kad dokumentu pieejamības tūlītēja nodrošināšana pārsniedz publiskā sektora iestādes vai publiskā uzņēmuma finansiālās un tehniskās iespējas, dokumentu pieejamība tiek nodrošināta tādā termiņā, kas nepamatoti nekaitē to ekonomiskā potenciāla izmantošanai,

ir izvēlēts variants, kas paredz, ka dalībvalstīm ir “nesaistošs” pienākums “savlaicīgi darīt pieejamus dinamiskos datus un ieviest API” (“zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants).

EESK viedoklis:

Komiteja daļēji atbalsta plānotās izmaiņas un uzskata, ka tās kopumā veicinās problēmjautājuma “Dinamiskie dati” risināšanu, tomēr izmaiņu rezultāts nav kontrolējams un prognozējams, it sevišķi īstermiņā uzlabojumu rezultāts var nebūt pietiekams,

sākotnēji palielināsies datu turētāju izmaksas (API veidošana, tehnoloģiju ieviešana), bet ilgtermiņā sagaidāmi datu turētāju ieguvumi no darba organizācijas optimizēšanas (papildus ir jāņem vērā iespējamās automatizācijas izraisītās nodarbinātības izmaiņas publiskajā sektorā un nepieciešamība risināt sociālos jautājumus).

Izmaiņas direktīvas 10. pantā – Pētniecības datu pieejamība un atkalizmantošana:

ir noteikts, ka dalībvalstis atbalsta pētniecības datu pieejamību, tālab, pieņemot valsts rīcībpolitiku un attiecīgas darbības, no publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datus padarīs brīvi pieejamus (“atvērtās piekļuves politika”).

EESK viedoklis: Komiteja daļēji atbalsta jaunizveidoto redakciju, jo uzskata, ka kopumā tā uzlabos PSI direktīvas darbību, tomēr tā nav pietiekama problēmjautājuma “PSI direktīvas darbības joma” risināšanai, tai ir tikai deklaratīva paziņojuma forma, kas neko nenosaka ES līmenī, atstājot visas iespējamās aktivitātes katras atsevišķas dalībvalsts ziņā.

3.1.4.   Direktīvas IV nodaļa – Nediskriminācija un godīga tirdzniecība

Izmaiņas direktīvas 12. pantā – Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās:

ir noteikts, ka, ja veidojas situācija, kad juridiski vai praktiski pasākumi, kas, neradot ekskluzīvu tiesību piešķiršanu, var ierobežot dokumentu atkalizmantošanu, par to jānodrošina publiski pieejama informācija vismaz divus mēnešus pirms atbilstošās situācijas iestāšanās,

paredzētais variants tikai nosaka pārredzamības prasības (“zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants), nevis aizliedz aktivitātes, kas noved pie datu bloķēšanas (“augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants).

EESK viedoklis: Komiteja daļēji atbalsta plānotās izmaiņas un uzskata, ka tās kopumā veicinās virzību uz problēmjautājuma “Publiskā sektora datu bloķēšana” risināšanu. Tomēr MVU pozīciju stiprināšanas mērķi nedrīkst apdraudēt pārmērīgi stingrs datu bloķēšanas aizliegums, kas kavētu novatorisku projektu izstrādi un īstenošanu vietējā līmenī kopā ar MVU.

3.1.5.   Direktīvas V nodaļa – Augstvērtīgas datu kopas

Izmaiņas direktīvas 13. pantā – Augstvērtīgu datu kopu saraksts:

Komisija nosaka augstvērtīgu datu kopu saraksta izveides un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.

EESK viedoklis:

Komiteja atbalsta plānotās izmaiņas un uzskata, ka tās veicinās PSI atkalizmantošanas apjomu pieaugumu,

jāņem vērā, ka paredzamas papildu izmaksas tehnoloģisko risinājumu izveidei, kā arī ienākumu samazināšanās datu turētājiem,

nav skaidri noteikta augstvērtīgo datu kopu izveides, uzturēšanas un lietošanas kārtība,

nav skaidri noteikti kompensēšanas mehānismi datu turētājiem saistībā ar datu nodrošināšanu bez maksas.

3.2.   Direktīvas izmaiņu un papildinājumu atbilstība direktīvas izmaiņu vispārējiem mērķiem

3.2.1.    Mērķis: Uzlabot PSI direktīvas jau esošo pozitīvo ietekmi, stiprināt ES datu ekonomiku, palielinot atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas kopumā ir vērstas uz šī vispārējā mērķa sasniegšanu.

3.2.2.    Mērķis: ES līmenī garantēt salīdzināmus datu piegādes nosacījumus, nodrošinot godīgu konkurenci

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas tiešā un nepārprotamā veidā ir vērstas uz šī mērķa sasniegšanu:

pilnveidojot maksas noteikšanas nosacījumus (direktīvas 6. pants),

stingrāk regulējot iespējas slēgt ekskluzīvas vienošanās (direktīvas 12. pants),

stingri nosakot bezmaksas datu piegādi – augstvērtīgas datu kopas (direktīvas 13. pants),

vienlaikus EESK norāda, ka vienpusēji pienākumi, kas uzlikti publiskiem uzņēmumiem, kuri tieši konkurē ar privātiem uzņēmumiem, var radīt konkurences izkropļojumus.

3.2.3.    Mērķis: Samazināt publiskā sektora atkalizmantojamās informācijas turētāju administratīvo slogu

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas kopumā vērtējamas pozitīvi:

tās ilgtermiņā samazinās publiskā sektora atkalizmantojamās informācijas turētāju administratīvo slogu it sevišķi saistībā ar jaunu tehnoloģisku risinājumu pielietošanu (direktīvas 5. un 13. pants),

tomēr jārēķinās ar iespējamām izmaiņām saistībā ar nodarbinātību publiskajā sektorā un savukārt iespējamu no tām izrietošu sociālu jautājumu risināšanas nepieciešamību.

3.2.4.    Mērķis: Nostiprināt MVU pozīciju datu tirgū, nodrošinot, ka tiem nav jāsaskaras ar šķēršļiem, kas liedz tiem atkalizmantot publiskos datus komerciāliem mērķiem

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas ir vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un izpildes gadījumā uzlabos MVU situāciju saistībā ar publiskā sektora datu atkalizmantošanas iespējām (direktīvas 6., 12., 13. pants). Tomēr pārmērīgas prasības, kas attiecas uz datu par sadarbības partneriem no publiskā sektora sniegšanu, vai ekskluzīvo tiesību aizliegums nedrīkst negatīvi ietekmēt MVU darbības rezultātus, inovāciju un attīstību.

3.3.   Direktīvas izmaiņu un papildinājumu atbilstība galvenajām uzlabojamām jomām

3.3.1.   Uzlabojamā joma “Dinamiskie dati / API

Paredzētie uzlabojumi:

nostiprināt dalībvalstu “nesaistošu” pienākumu savlaicīgi darīt atkalpieejamus dinamiskos datus un ieviest API (direktīvas 5. pants),

nostiprināt dalībvalstu obligātu pienākumu nodrošināt atkallietošanas iespēju ierobežotam skaitam augstvērtīgu datu kopu (direktīvas 13. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas ir daļēji atbilstošas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.3. punkts),

paredzētās izmaiņas ilgtermiņā palīdzēs risināt dinamisko datu pieejamības jautājumus un veicinās dinamisko datu atkalizmantošanu un jaunu tehnoloģiju (API) izmantošanu automātiskai datu apmaiņai. Pienākumam savlaicīgi darīt pieejamus datus vajadzētu būt “nesaistošam”, tādējādi paverot iespēju kompensēt sarežģītus vietējos apstākļus un ņemt vērā vietējo praksi.

3.3.2.   Uzlabojamā joma: “Maksa

Paredzētie uzlabojumi:

noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz izņēmumiem no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru publiskā sektora iestādes nevar pieprasīt samaksu, kas ir augstāka par izplatīšanas robežizmaksām (direktīvas 6. pants),

izveidot sarakstu ar augstvērtīgu datu kopām, kurām ir jābūt brīvi pieejamām visās dalībvalstīs (direktīvas 13. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas ir atbilstošas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.5. punkts), tomēr vienlaikus EESK norāda, ka publiskajiem uzņēmumiem svarīga ir pienācīga radušos izdevumu kompensācija,

paredzētās izmaiņas palīdzēs risināt paaugstinātas samaksas jautājumus un veicinās datu atkalizmantošanu, it sevišķi, padarot tos pieejamākus MVU sektora uzņēmumiem.

3.3.3.   Uzlabojamā joma: “PSI direktīvas darbības joma

Paredzētie uzlabojumi:

paredzēta direktīvas priekšmeta un jomas paplašināšana (direktīvas 1. pants),

dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt politiku par atvērto piekļuvi pētniecības datiem, kuri iegūti tādas pētniecības rezultātā, kas finansēta no publiskiem līdzekļiem, un vienlaikus dalībvalstis varēs saglabāt elastību minētās politikas īstenošanā (direktīvas 10. pants).

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas nav pietiekamas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.1. un 3.1.3. punkts).

3.3.4.   Uzlabojamā joma: “Publiskā sektora datu bloķēšana

Paredzētie uzlabojumi: noteikt stingrākas neekskluzivitātes-pārredzamības prasības attiecībā uz publiskā un privātā sektora līgumiem, kas saistīti ar publiskā sektora informāciju (direktīvas 11.un 12. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas nav pietiekamas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.4. punkts),

paredzētās izmaiņas daļēji uzlabos publiskā sektora datu bloķēšanas problēmjautājuma risināšanu un veicinās datu atkalizmantošanu, tomēr pārmērīgi pret datu bloķēšanu vērsti pasākumi nedrīkst radīt šķēršļus inovatīviem projektiem un partnerībām.

4.   Īpaši komentāri

4.1.   Plānoto izmaiņu ietekmes novērtējums

4.1.1.

Plānoto izmaiņu ietekmes novērtējums ir būtisks dokuments, uz kā pamata tiek izdarīti secinājumi un pieņemti lēmumi, kā rezultātā tiek veiktas izmaiņas un papildinājumi direktīvas tekstā, kas savukārt būtiski ietekmē visas ES dalībvalstis. Tādēļ īpaši svarīgi ir būt pārliecinātiem par izmaiņu ietekmes novērtējuma veikšanas metodoloģiju un iegūto rezultātu objektivitāti un ticamību.

4.1.2.

Regulatīvās kontroles padomes (Regulatory Scrutiny Board(4) atzinumā konstatētās svarīgākās nepilnības:

Ietekmes novērtējumā nepilnīgi atspoguļots iesaistīto pušu viedoklis – jo īpaši tajā nav pietiekami ņemtas vērā ieinteresēto pušu bažas par personas datu drošību un datubāzu aizsardzību.

Ietekmes novērtējumā nav pietiekami izskaidrots, kā plānotās izmaiņas sader ar Datubāzu direktīvu (Database Directive) un Vispārīgo datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation – GDPR).

Ietekmes novērtējumā nav pietiekami detalizēti aprakstīti iespējamie izmaiņu pielietojuma varianti, un to izvēle ir pārāk šaura (vienveidīga), lai nodrošinātu reālu alternatīvu risinājumu izvēli.

EESK viedoklis:

nepieciešams novērst Regulatīvās kontroles padomes konstatētās nepilnības,

vajadzības gadījumā jāveic atbilstošas korektīvas darbības saistībā ar direktīvas izmaiņām.

4.1.3.

Ietekmes novērtējuma vadības kopsavilkumā (Executive summary of the impact assessment(5) minētās iesaistīto grupu intereses:

datu turētāji (publiskā sektora pārstāvji) vairāk atbalsta esošā stāvokļa saglabāšanu saistībā ar publiskā sektora datu atkalizmantošanu – “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu,

datu atkalizmantotāji (tai skaitā MVU) dod priekšroku variantam, kas nodrošinātu ātrāku un efektīvāku virzību uz atkalizmantoto datu apjoma pieaugumu – “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantam.

EESK viedoklis:

kaut arī direktīvas mērķis ir palielināt atkalizmantoto datu apjomu un stiprināt MVU pozīciju datu tirgū, iespējamos tirgus izkropļojumus nedrīkst neņemt vērā, un tāpēc Komisija tomēr ir izvēlējusies “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu un līdz ar to neizmanto visu problemātisko jomu uzlabojumu potenciālu,

lai nodrošinātu efektīvāku virzību uz direktīvas izmaiņu mērķiem, ir jānovērtē īstenoto pasākumu efektivitāte.

4.1.4.

Ietekmes novērtējumā (6) apzinātie un novērtētie iesaistīto grupu viedokļi:

lai izvēlētos atbilstošas aktivitātes problēmjautājumu risināšanai (“zemas vai augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu), būtiska nozīme ir iesaistīto grupu viedokļu apzināšanai,

ietekmes novērtējuma dokumentā ir atspoguļoti dažādu iesaistīto grupu viedokļi saistībā ar vispārēju direktīvas darbības novērtējumu un vēlamajām izmaiņām.

EESK viedoklis:

ietekmes novērtējuma dokumentā nav pietiekami konkrēti atspoguļoti iesaistīto grupu viedokļi par izvēlētajiem “zemas vai augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantiem,

nav veikta segmentācija iesaistīto grupu ietvaros, vadoties no to atšķirīgām interesēm, iespējām, informācijas rakstura, darbības formas (piemēram: datu turētāji, kas nesaņem samaksu par datu sniegšanu, datu turētāji, kas saņem samaksu par datu sniegšanu, datu izmantotāji – lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, citas publiskā sektora institūcijas),

nav apzināta katras iesaistīto grupas nostāja saistībā ar katra atsevišķa problēmjautājuma risināšanas katru iespējamo variantu,

nav novērtēts katras iesaistītās grupas īpatsvars (apjoms) sabiedrībā kopumā, un līdz ar to – patiesais katras iesaistītās grupas pārstāvniecības un ietekmes apjoms.

4.2.   Citi ar direktīvu saistītie nepietiekami apskatītie jautājumi

4.2.1.

Komiteja uzskata, ka direktīvas projekta tekstā un ietekmes novērtējuma dokumentā nav pietiekami atspoguļoti vairāki iesaistītajām grupām svarīgi jautājumi, un iesaka papildus novērtēt šādus jautājumus:

vienādas tiesības un pienākumi saistībā ar datu pieejamību publiskajam un privātajam sektoram,

kompensācijas publiskajam sektoram par datu nodrošināšanu saistībā ar obligātu bezmaksas datu pieejamības nodrošināšanu,

“kritiskās infrastruktūras” aizsardzība – direktīvas piemērošanas izņēmumu gadījumi saistībā ar “kritisko infrastruktūru”,

dublēšanās novēršana – direktīvas saskaņošana ar jau esošiem nozaru normatīvajiem aktiem saistībā ar datu apmaiņu un izmantošanu,

konkurences apdraudējumi – apdraudējumi publiskiem uzņēmumiem gadījumos, kad tiem jāsniedz bezmaksas informācija konkurējošiem privātajiem uzņēmumiem,

iespējamais automatizācijas izraisītais nodarbinātības apjomu samazinājums publiskajā sektorā un nepieciešamība veikt darbinieku pārkvalificēšanu un risināt sociālos jautājumus.

4.3.   Paziņojums “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”

4.3.1.

Komiteja piekrīt un atbalsta Komisijas paziņojumā pausto viedokli, ka piekļuve publiskiem datiem un publiski finansētiem datiem un to atkalizmantošana ir viens no svarīgākajiem kopējās Eiropas datu telpas stūrakmeņiem. Tas pilnībā sasaucas ar aktivitātēm, kas saistītas ar “Direktīvas par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu” pārskatīšanu. Paziņojumā ir uzskaitīti direktīvas pārskatīšanas mērķi, un Komiteja uzskata, ka virzība uz šiem mērķiem palielinās datu pieejamību atkalizmantošanai.

4.3.2.

Komiteja pozitīvi vērtē paziņojumā noteiktos galvenos principus datu apmaiņai starp uzņēmumiem (B2B) un arī starp uzņēmumiem un valsts sektora struktūrām (B2G) un uzskata, ka tie varētu būt labs pamats turpmākajām aktivitātēm ar ieinteresētajām personām.

4.3.3.

Komiteja atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstītos pasākumus, un uzskata, ka tie atvieglos uzņēmumu un valsts iestāžu piekļuvi datiem no dažādiem avotiem, nozarēm un disciplīnām ES un to atkalizmantošanu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”, COM(2018) 232 final.

(2)  The Impact Assessement, SWD(2018) 127.

(3)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija), COM(2018) 234 final.

(4)  Opinion of the Regulatory Scrutiny Board, SEC(2018) 206.

(5)  Executive Summary of Impact Assessement, SWD(2018) 128.

(6)  The Impact Assessement, SWD(2018) 127.


PIELIKUMS

Plenārsesija specializētās nodaļas atzinumā noraidīja šādas teksta daļas, aizstājot tās ar grozījumiem, tomēr par labu specializētās nodaļas atzinuma teksta daļu saglabāšanai tika nodota vismaz viena ceturtā daļa balsu.

Izmaiņas direktīvas 1. pantā – Priekšmets un darbības joma:

paplašināta direktīvas darbības joma, attiecinot to arī uz datiem sabiedrisko pakalpojumu un transporta pakalpojumu nozarēs un uz pētniecības datiem,

direktīvas (1) paskaidrojuma tekstā norādīts, ka:

saistībā ar “Transporta un komunālo pakalpojumu nozares dati” tiks piemērots ierobežots pienākumu kopums – “tie var iekasēt maksu, kas pārsniedz izplatīšanas robežizmaksas, un tiem nav pienākuma darīt pieejamus datus, kurus tie nevēlas publiskot”,

saistībā ar “Pētniecības dati” dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt politiku par atvērto piekļuvi pētniecības datiem, kas pēc būtības neko nenosaka ES līmenī, kā līdz šim atstājot visas aktivitātes dalībvalstu ziņā.

EESK viedoklis:

Komiteja daļēji atbalsta plānotās izmaiņas, tomēr uzskata, ka tās nepietiekami veicinās problēmjautājuma “PSI direktīvas darbības joma” risināšanu, jo direktīvas darbības jomas paplašināšana ir formāla, bez reālas pienākumu un atbildības paplašināšanas,

plānotās izmaiņas prasīs papildu darbu un finanšu resursus – datu turētāju ieguldījumus īstermiņā, tomēr ilgtermiņā ieguvumi ir paredzami gan datu turētājiem, gan atkalizmantotājiem.

Balsojuma rezultāts

Par:

80

Pret:

52

Atturas:

16

3.1.2.   Direktīvas II nodaļa – Atkalizmantošanas pieprasījumi

Izmaiņas direktīvas 4. pantā – Prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei:

noteikti izņēmumu gadījumi, uz kuriem neattiecas prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei.

EESK viedoklis: Komiteja atbalsta plānotās izmaiņas saistībā ar izņēmumiem, tomēr uzskata, ka, arvien pieaugot nepieciešamībai operatīvi saņemt informāciju vai dokumentus, esošais maksimālais dokumentu sniegšanas termiņš 20 darba dienas ir pārlieku ilgs, un, optimizējot publiskā sektora institūciju darba procesus, tas būtu jāsamazina.

Balsojuma rezultāts

Par:

83

Pret:

55

Atturas:

7

3.1.4.   Direktīvas IV nodaļa –Nediskriminācija un godīga tirdzniecība

Izmaiņas direktīvas 12. pantā – Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās:

ir noteikts, ka, ja veidojas situācija, kad juridiski vai praktiski pasākumi, kas, neradot ekskluzīvu tiesību piešķiršanu, var ierobežot dokumentu atkalizmantošanu, par to jānodrošina publiski pieejama informācija vismaz divus mēnešus pirms atbilstošās situācijas iestāšanās,

paredzētais variants tikai nosaka pārredzamības prasības (“zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants), nevis aizliedz aktivitātes, kas noved pie datu bloķēšanas (“augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants).

EESK viedoklis: Komiteja daļēji atbalsta plānotās izmaiņas un uzskata, ka tās kopumā veicinās virzību uz problēmjautājuma “Publiskā sektora datu bloķēšana” risināšanu, tomēr sasniegtais rezultāts nebūs pietiekams problēmjautājuma risināšanai pēc būtības, un tādēļ Komiteja uzskata, ka saistībā ar šo problēmjautājumu rezultatīvāk būtu izvēlēties variantu, kas aizliedz aktivitātes, kuras noved pie datu bloķēšanas.

Balsojuma rezultāts

Par:

80

Pret:

60

Atturas:

12

3.2.2.    Mērķis: ES līmenī garantēt salīdzināmus datu piegādes nosacījumus, nodrošinot godīgu konkurenci

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas tiešā un nepārprotamā veidā ir vērstas uz šī mērķa sasniegšanu:

pilnveidojot maksas noteikšanas nosacījumus (direktīvas 6. pants),

stingrāk regulējot iespējas slēgt ekskluzīvas vienošanās (direktīvas 12. pants),

stingri nosakot bezmaksas datu piegādi – augstvērtīgas datu kopas (direktīvas 13. pants).

Balsojuma rezultāts

Par:

80

Pret:

61

Atturas:

9

3.2.4.    Mērķis: Nostiprināt MVU pozīciju datu tirgū, nodrošinot, ka tiem nav jāsaskaras ar šķēršļiem, kas liedz tiem atkalizmantot publiskos datus komerciāliem mērķiem

EESK viedoklis: paredzētās izmaiņas ir vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un izpildes gadījumā uzlabos MVU situāciju saistībā ar publiskā sektora datu atkalizmantošanas iespējām (direktīvas 6., 12., 13. pants), tomēr tās varētu būt rezultatīvākas, ja būtu izvēlēts “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants.

Balsojuma rezultāts

Par:

76

Pret:

53

Atturas:

6

3.3.1.   Uzlabojamā joma “Dinamiskie dati /” API

Paredzētie uzlabojumi:

nostiprināt dalībvalstu “nesaistošu” pienākumu savlaicīgi darīt atkalpieejamus dinamiskos datus un ieviest API (direktīvas 5. pants),

nostiprināt dalībvalstu obligātu pienākumu nodrošināt atkallietošanas iespēju ierobežotam skaitam augstvērtīgu datu kopu (direktīvas 13. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas ir daļēji atbilstošas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.3. punkts),

paredzētās izmaiņas ilgtermiņā palīdzēs risināt dinamisko datu pieejamības jautājumus un veicinās dinamisko datu atkalizmantošanu un jaunu tehnoloģiju (API) izmantošanu automātiskai datu apmaiņai, tomēr, ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir “nesaistošs” pienākums “savlaicīgi darīt pieejamus dinamiskos datus un ieviest API”, izmaiņu rezultāts nav kontrolējams un prognozējams, it sevišķi īstermiņā uzlabojumu rezultāts var nebūt pietiekams.

Balsojuma rezultāts

Par:

77

Pret:

58

Atturas:

10

3.3.3.   Uzlabojamā joma: “PSI direktīvas darbības joma”

Paredzētie uzlabojumi:

paredzēta direktīvas priekšmeta un jomas paplašināšana (direktīvas 1. pants),

dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt politiku par atvērto piekļuvi pētniecības datiem, kuri iegūti tādas pētniecības rezultātā, kas finansēta no publiskiem līdzekļiem, un vienlaikus dalībvalstis varēs saglabāt elastību minētās politikas īstenošanā (direktīvas 10. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas nav pietiekamas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.1. un 3.1.3. punkts),

direktīvas darbības jomas paplašināšana, izvēloties “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu, ir formāla, bez reālas pienākumu paplašināšanas, un nerisina konkrēto problēmjautājumu.

Balsojuma rezultāts

Par:

78

Pret:

61

Atturas:

10

3.3.4.   Uzlabojamā joma: “Publiskā sektora datu bloķēšana”

Paredzētie uzlabojumi: noteikt stingrākas neekskluzivitātes-pārredzamības prasības attiecībā uz publiskā un privātā sektora līgumiem, kas saistīti ar publiskā sektora informāciju (direktīvas 11.un 12. pants).

EESK viedoklis:

paredzētās izmaiņas nav pietiekamas problemātiskās jomas uzlabošanai (atzinuma 3.1.4. punkts),

paredzētās izmaiņas daļēji uzlabos publiskā sektora datu bloķēšanas problēmjautājuma risināšanu un veicinās datu atkalizmantošanu, tomēr paredzētais “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variants nepietiekami rezultatīvi risinās konstatēto datu bloķēšanas problēmu, un Komiteja uzskata, ka rezultatīvāk būtu izvēlēties “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu.

Balsojuma rezultāts

Par:

82

Pret:

57

Atturas:

8

4.1.3.

Ietekmes novērtējuma vadības kopsavilkumā (Executive summary of the impact assessment(2) minētās iesaistīto grupu intereses:

datu turētāji (publiskā sektora pārstāvji) vairāk atbalsta esošā stāvokļa saglabāšanu saistībā ar publiskā sektora datu atkalizmantošanu – “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu,

datu atkalizmantotāji (tai skaitā MVU) dod priekšroku variantam, kas nodrošinātu ātrāku un efektīvāku virzību uz atkalizmantoto datu apjoma pieaugumu – “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantam.

EESK viedoklis:

kaut arī direktīvas mērķis ir palielināt atkalizmantoto datu apjomu un stiprināt MVU pozīciju datu tirgū, Komisija tomēr ir izvēlējusies “zemas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantu un līdz ar to neizmanto visu problemātisko jomu uzlabojumu potenciālu,

lai nodrošinātu efektīvāku virzību uz direktīvas izmaiņu mērķiem, ir nepieciešams ieņemt aktīvāku, mērķtiecīgāku pozīciju un izvēlēties “augstas intensitātes likumdošanas iejaukšanās” variantus saistībā ar katra konkrētā problēmjautājuma risināšanu, iespējams, modificējot Ietekmes novērtējuma dokumentā minētos variantus.

Balsojuma rezultāts

Par:

87

Pret:

58

Atturas:

6


(1)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija), COM(2018) 234 final.

(2)  Executive Summary of Impact Assessement, SWD(2018) 128.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/254


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa kustībā – Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra””

(COM(2018) 293 final)

(2019/C 62/39)

Ziņotāja:

Giulia BARBUCCI

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

 

 

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

201/3/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē trešo mobilitātes paketi un uzskata to par jaunu soli ceļā uz ilgtspējīgu mobilitāti Eiropā. Komiteja tomēr norāda, ka Komisijas priekšlikumā skatīts pārsvarā tikai autotransports. Īsti ilgtspējīgas un drošas mobilitātes attīstīšanas nolūkā ir jāizstrādā mērķtiecīgāks projekts, kurā būtu ņemti vērā visi pieejamie transporta veidi un īpaša uzmanība būtu jāpievērš kravas un pasažieru pārvadājumu intermodalitātei.

1.2.

EESK uzskata, ka šie Komisijas priekšlikumi, kuru mērķis ir droša, satīklota un tīra mobilitāte, prasītu būtisku ekonomisku piepūli vispirms no dalībvalstīm, jo būtu jāpielāgo fiziskā un digitālā (5G) infrastruktūra. Tāpēc ir svarīgi šīs iniciatīvas ilgstoši atbalstīt ar piemērotu ilgtermiņa finansējumu un noteikt reālistiskus un sasniedzamus mērķus.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē “Stratēģisko rīcības plānu ceļu satiksmes drošības jomā” un atbalsta mērķi “nulles vīzija” – līdz 2050. gadam līdz nullei samazināt satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaitu. Tā sauktā “drošas sistēmas” metode, ko ieteica Pasaules Veselības organizācija (PVO), noteikti palīdzēs šo mērķi sasniegt, jo ar tās palīdzību tiks samazināts negadījumu skaits un pasažieriem un gājējiem nodarītais kaitējums. Turklāt prioritāri ir jāsaskaņo valstu tiesību akti par ceļu satiksmes noteikumiem un ar tiem saistītie sodi, un vienlaikus automobiļu drošības aprīkojuma obligātums jāattiecina uz visiem autotransporta veidiem – publiskiem un privātiem kravas un pasažieru transporta līdzekļiem. Komiteja arī iesaka rūpēties, lai jauno “drošo” transportlīdzekļu cenas būtu pieejamas patērētājiem un uzņēmumiem.

1.4.

Digitalizācija, savienojamība un automatizācija ir galvenie instrumenti “drošas sistēmas” metodes izvēršanai un virzībai uz “nulles vīzijas” mērķi. EESK atbalsta ieceri izveidot automatizētu, satīklotu un drošu ceļu tīklu. Komiteja iesaka Komisijai ņemt vērā ceļu infrastruktūras atšķirīgo stāvokli dažādās dalībvalstīs un projektu pirmām kārtām paplašināt, to attiecinot arī uz pilsētām, kurās notiek liela daļa smagu negadījumu bez letālām sekām.

1.5.

Komisijas priekšlikumā ir uzsvērta autonomu transportlīdzekļu attīstības nozīme un to loma drošības palielināšanā. Tomēr priekšlikumā nav definēta detalizēta stratēģija automatizētas mobilitātes īstenošanai, un tas, iespējams, sekmē progresu šajā jomā, taču var radīt problēmas dalībvalstīm, kurām transporta politika būs jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām un to izmantošanai. EESK turklāt uzsver tehniskās iespējamības problēmas, kas varētu ietekmēt maksimālas drošības apstākļu nodrošināšanu jauktā satiksmē (cilvēka vadīti transportlīdzekļi, transportlīdzekļi ar vadīšanas palīdzību un automatizēti transportlīdzekļi).

1.6.

Pilnīga transportlīdzekļu automatizācija rada daudzus jautājumus, kas saistīti ar ētiku, ekonomiku, nodarbinātību, sabiedrības atbalstu un juridisko atbildību. EESK vērš uzmanību uz principu, saskaņā ar kuru tikai cilvēks kā tāds var izdarīt ētisku izvēli, savukārt mašīnām, neraugoties uz to attīstības pakāpi, ir cilvēkam jāpalīdz, nevis viņš jāaizstāj. Ir svarīgi, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu pilnībā iesaistīta šā procesa pārraudzībā un lai aktīvi norisinātos sociālā dialoga un kolektīvo sarunu procesi ar mērķi novērst potenciālo negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un strādājošiem.

1.7.

EESK atbalsta transporta ilgtspējas uzlabošanas priekšlikumus un akumulatoru jomā izstrādātu stratēģisko rīcības plānu, kura mērķis ir samazināt Eiropas enerģētisko deficītu un radīt akumulatoru vērtības ķēdi. Tomēr Komiteja uzsver, ka dažādi faktori apgrūtina šī plāna pilnīgu īstenošanu: atkarība no trešo valstu izejvielām; alternatīvo degvielu trūkums; izlietoto akumulatoru pārvaldības, pārstrādes un likvidēšanas kavēšanās; kvalificēta darbaspēka trūkums.

1.8.

Šādos apstākļos ir nepieciešami būtiski ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, lai atrastu jaunus alternatīvo degvielu veidus, kas būtu pilnībā atjaunojami un ar neitrālu ietekmi. Lai iegūtu kvalificētu darbaspēku, tikpat svarīgi būs ieguldīt izglītībā un apmācībā un iesaistīt pētniecības centrus.

1.9.

Pāreja uz elektriskajiem automobiļiem nedaudz vairāk kā desmit gados ļaus atjaunot lielu daļu ES automobiļu parka. Videi draudzīgākiem un drošākiem transportlīdzekļiem vajadzētu būt cenas ziņā pieejamiem ikvienam – iedzīvotājiem un uzņēmumiem –, un pāreja dalībvalstīm būtu jāveicina ar attiecīgiem nodokļu stimuliem.

1.10.

Automobiļu parka atjaunošana radīs arī problēmu, proti, būs jāatbrīvojas no lielas daļas pašreizējo automobiļu, un tie būs jāreciklē. Šim tematam vajadzētu būt to Komisijas stratēģiju centrā, ko īstenot aprites ekonomikas ietvaros. Organizēta pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista visos pārejas posmos un jāaicina informēt iedzīvotājus par ilgtspējīgu mobilitāti un padziļināt viņu izpratni šajā ziņā.

2.   Ievads

2.1.

Transporta nozare jau ilgu laiku tiek pārveidota, un tajā notiek daudzas pārmaiņas, tāpēc tā ir kļuvusi par vienu no attīstības pamatfaktoriem. Inovācija, tehnoloģijas, digitalizācija un satīklošana transporta jomā ienes jaunas radikālas pārmaiņas, kuru mērķis ir palielināt drošību, pieejamību, ilgtspēju, konkurētspēju un nodarbinātību.

2.2.

Eiropas Savienība atbilstoši mazemisiju mobilitātes stratēģijai (1) ir izveidojusi šīs jomas ad hoc darba kārtību, kas sadalīta trijās “mobilitātes paketēs” (2), kuras publicētas attiecīgi 2017. gada maijā, 2017. gada novembrī un 2018. gada maijā. Šis atzinums attiecas uz pēdējo no šīm uzskaitītajām leģislatīvajām iniciatīvām, kuras nosaukums ir “Eiropa kustībā”.

2.3.

Komisijas paziņojums un paketes priekšlikums attiecas galvenokārt uz autotransportu, un tas ir īpaši vērsts uz autopārvadājumiem, bet tajā nav ņemti vērā visi citi transporta veidi.

3.   Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Komisijas paziņojums COM(2018) 293 final “Eiropa kustībā. Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra” ir galvenais dokuments trešajā mobilitātes paketē, jo ar to ir radīts atsauces satvars. To veido trīs sadaļas: drošība; satīklotība un automatizācija; ilgtspēja. Turklāt divos paziņojumam pievienotajos pielikumos ietvertas pamatiniciatīvas: stratēģiskais rīcības plāns ceļu satiksmes drošības jomā un stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā.

3.2.   Droša mobilitāte

3.2.1.

Neraugoties uz progresu pēdējos gados, nopietnu vai letālu nelaimes gadījumu skaits uz ceļiem joprojām ir pārāk augsts. 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos ir gājuši bojā 25 300 cilvēki un 135 000 ir guvuši smagas traumas, un tā rezultātā ir radušies ārkārtīgi lieli ekonomiskie un sociālie izdevumi. Tā kā avāriju cēlonis 90 % gadījumu ir cilvēka kļūda, Komisijas skatījumā automatizācija, satīklotība un jauni konstruēšanas standarti varētu lielā mērā uzlabot šo satraucošo situāciju (3); šajā sakarā mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi cietušo skaits sasniegtu nulles līmeni (“nulles vīzija”). Stratēģijā ir paredzēts starpposma mērķis – līdz 2030. gadam bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu samazināt par 50 %.

3.2.2.

Lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu, ES vēlas, pamatojoties uz PVO pieeju “droša sistēma”, ieviest jaunus tehniskus un normatīvus instrumentus. Šīs sistēmas pamatā ir sekojošs princips: no nelaimes gadījumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr ir iespējams panākt bojā gājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanos.

3.2.3.

Eiropas Savienība ir apņēmusies integrēti vērsties pret negadījumu cēloņiem, šajā nolūkā veidojot aizsardzības slāņus, kas nodrošinātu, ka gadījumā, ja kāds elements pieviltu, cits to varētu kompensēt. Šajā procesā tiks tehniski aprīkoti transportlīdzekļi un ceļu infrastruktūra, kā arī tiks pastiprināta informācijas apmaiņa to starpā. Katram no pasākumiem ir paredzēta īpaša likumdošanas iniciatīva.

a)

Stratēģiskais rīcības plāns ceļu satiksmes drošības jomā (4). Rīcības plānā ir noteikts mērķis pēc iespējas līdz minimumam samazināt bojāgājušo skaitu (“nulles vīzija”), kā arī Eiropas pārvaldības stiprināšanas kritēriji, finansējuma palielināšana ceļu tīkla inovācijai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību (200 miljoni EUR), pieejas “droša sistēma” pielāgošana, jaunas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu drošības palielināšanu, kā arī mērķi, kas vērsti gan uz savienojumu veidošanu starp transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru, gan uz automatizāciju un visbeidzot priekšlikums eksportēt Eiropas drošības standartus uz trešām valstīm (prioritāte ir Rietumbalkāni).

b)

Regula par braucēju un neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību (5). Regulā cita starpā paredzēts ieviest uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas, kustības joslas pamešanas brīdinājumu, citas smago transportlīdzekļu kabīnes projektēšana ar mērķi uzlabot riteņbraucēju un gājēju redzamību, kā arī sensori, kas brīdinātu par viņu klātbūtni.

c)

Direktīva par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (6). Direktīvā ir izvirzīts mērķis veikt visa Eiropas tīkla risku klasificēšanu, aptverot ne tikai Eiropas transporta tīklu (TEN-T), bet arī visas citas automaģistrāles un primāros ceļus. Pilsētu ceļi netiks klasificēti. Direktīvā ir noteikti arī uzlaboti ceļu infrastruktūras standarti (skaidrs ceļu marķējums un ceļazīmes, kā arī jauno tehnoloģiju, piemēram, joslas neievērošanas novēršanas sistēmas ieviešana).

3.3.   Satīklota un automatizēta mobilitāte

3.3.1.

Komisijas stratēģija attiecībā uz satīklotu un automatizētu mobilitāti (7) ir balstīta uz ES līmenī jau uzsāktu virzību un jo īpaši uz paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai” (8) un uz Amsterdamas deklarāciju, kurā dalībvalstis ir aicinājušas Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju par automatizētu un savienotu braukšanu, pielāgot tiesisko regulējumu, atbalstīt pētniecību un inovāciju un izplatīt sadarbīgas un sadarbspējīgas intelektiskās transporta sistēmas.

3.3.2.

Komisija iekļauj vienotā dokumentā ilgtermiņa mērķus (emisiju, satiksmes un negadījumu samazināšanu): automobiļu rūpniecībai nodrošināt konkrētu atbalstu, kas būtu sasaistīts ar pētniecību un inovāciju; ātri risināt ētiskas un sociālas dabas jautājumus, kas saistīti, piemēram, ar jaunajām cilvēka un mašīnas attiecībām, ar kiberdrošības un šo tehnoloģiju ietekmi uz nodarbinātību, pirms tirgū laiž pilnībā automatizētus transportlīdzekļus.

3.3.3.

Viena no automatizācijas galvenajām priekšrocībām ir visu to personu (pirmām kārtām, cilvēku ar īpašām vajadzībām un vecu cilvēku) piekļuve mobilitātei, kas līdz šim no tās ir izslēgti. Lai maksimāli izmantotu automatizācijas sniegtās iespējas, ir būtiski, lai pastāvīgi notiktu informācijas apmaiņa starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru un nākamajos gados būtu jāapsver iespēja izveidot “jauktu sistēmu”, kurā piedalītos ar dažādām tehnoloģijām aprīkoti transportlīdzekļi (cilvēka vadīti transportlīdzekļi, transportlīdzekļi ar vadīšanas palīdzību un automatizēti transportlīdzekļi). Lai šo satvaru papildinātu un attīstītu intermodalitāti, ir paredzēti īpaši noteikumi par Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi (9) un par kravu pārvadājumu elektronisko informāciju (10).

3.4.   Tīra mobilitāte

3.4.1.

Transporta dekarbonizācija un pāreja uz tīru enerģiju ir viens no svarīgākajiem mobilitātes paketes aspektiem. Šī iniciatīva atbilst plašākam rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku. Ilgtspējas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā ES aizsāk virkni iniciatīvu.

a)

Stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā (11) ir atbilde uz nepieciešamību uzlabot Eiropas enerģētisko neatkarību, un tas ir saistīts ar Eiropas Akumulatoru alianses izveidi, kurā paredzēta rūpniecības dalībnieku, dalībvalstu un EIB iesaiste. Šis plāns ir paredzēts ilgtspējīgai akumulatoru ražošanai visā vērtības ķēdē – no (primāro un sekundāro) izejvielu ieguves, akumulatoru elementu un akumulatoru komplektu izstrādes un ražošanas līdz pat to izmantošanai, atkalizmantošanai, reciklēšanai un likvidēšanai.

b)

Regula par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijām (12) ir vērsta uz kravas automobiļu un autobusu parametru definēšanu CO2 emisiju jomā un ar to tiek pilnveidoti un papildināti spēkā esošie tiesību akti. Iniciatīvā ir paredzēti arī pasākumi, kuru mērķis ir mudināt uzņēmumus iegādāties energoefektīvākus un mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus. To papildina priekšlikums, kura mērķis ir panākt, ka jaunie lielas noslodzes transportlīdzekļu aerodinamiskas konstruēšanas un svara standarti drīzumā stājas spēkā, lai samazinātu CO2 emisijas (13).

c)

Regulā dažādu degvielas veidu salīdzināšanas veicināšanai paredzēta vienota mērvienība tādu transportlīdzekļu iegādes veicināšanai, kas maz ietekmē vidi (14).

d)

Regulā par riepu marķēšanu (15) ir noteikti drošības, energoefektivitātes un trokšņa standarti.

e)

Pārskatot noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem, tiek veicināta elektromobilitāte.

f)

Regula par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu (16) ir vērsta uz projektu apstiprināšanas procedūru vienkāršošanu.

3.5.

Minētajām iniciatīvām ir paredzētas kopējās investīcijas 450 miljonu euro apmērā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros tādu projektu finansēšanai, kas veicina ceļu satiksmes drošību, digitalizāciju un multimodalitāti. Tās pašas programmas ietvaros vēl 4 miljoni tiks piešķirti kiberdrošībai un sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē trešo mobilitātes paketi un uzskata to par jaunu soli drošākas, pieejamākas un ilgtspējīgākas mobilitātes virzienā. Komiteja tomēr norāda, ka Komisijas priekšlikumā skatīta pārsvarā tikai viena autotransporta nozares daļa. Ilgtspējīgas un drošas mobilitātes veidošanas nolūkā vērā ir jāņem visi pieejamie transporta veidi un jāplāno arvien ciešāki, efektīvāki un lietderīgāki sabiedriskā un privātā transporta starpsavienojumi, tādējādi samazinot ceļā pavadīto laiku un satiksmes intensitāti.

4.2.

Mobilitātes paketē ietilpst vairākas savstarpēji saistītas likumdošanas iniciatīvas, un EESK uzskata, ka tās jāizskata padziļināti, šajā nolūkā izstrādājot atsevišķus atzinumus. Tāpēc šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta attiecīgajam paziņojumam, un pašreizējais atzinums ir jālasa un jāinterpretē saistībā ar iepriekšējiem EESK atzinumiem par pirmo un otro mobilitātes paketi, kā arī ar atzinumiem, kas izstrādāti saskaņoti ar šeit aplūkojamo paketi un kuros ir analizēti konkrēti aspekti (17).

4.3.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojums un ar to saistītie priekšlikumi atbilst iepriekšējiem Komitejas atzinumiem par šo tematu un var palīdzēt uzlabot drošības standartus un konkurētspēju Eiropas autorūpniecības nozarē kopumā.

4.4.

EESK norāda, ka Komisijas paziņojums nav balstīts uz novērtējumu, kurā būtu izanalizēta paziņojumā ierosināto pasākumu ietekme. Piemēram, nav skaidrs, kāda būs ietekme uz transportlīdzekļiem kā īpašumu un to izmantošanu, kā arī uz satiksmes intensitātes izmaiņām. Transporta jomas veicināšanas kontekstā tas varētu nozīmēt, ka laiks, ko iedzīvotāji pavada pārvietojoties varētu nevis samazināties, bet palielināties, un līdz ar to varētu arī pieaugt negadījumu risks. Ir ļoti svarīgi, lai Komisijai būtu vispārējs un tālejošs redzējums transporta jomai un lai sabiedriskā un privātā transporta intermodalitāti tā uzskatītu par efektivitātes, dzīves kvalitātes un drošības garantu. EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt attiecīgus ietekmes novērtējumus par visiem priekšlikumiem, kuros ietverti konkrēti pasākumi. Gatavojoties jaunajiem transportlīdzekļiem, nevajadzētu palēnināt viedo tehnoloģiju risinājumu (piemēram, apgaismojuma jomā) plašu ieviešanu, jo tie palielina transporta, jo īpaši sabiedriskā transporta, efektivitāti un samazina negadījumu iespējamību.

4.5.

Komiteja atbalsta mērķi “nulles vīzija”, ko iecerēts sasniegt, izmantojot “drošas sistēmas” metodi. Tāpēc ir nepieciešams visu nozaru un visu satiksmes dalībnieku atbalsts uzlabotai pārvaldības struktūrai. Ir svarīgi, lai mērķu sasniegšanai noteiktie rādītāji būtu skaidri, reālistiski un pārbaudāmi. EESK jo īpaši vēlas, lai visos stratēģijas izstrādāšanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un novērtēšanas posmos tiktu aktīvi iesaistīta organizēta pilsoniskā sabiedrība.

4.6.

EESK pozitīvi vērtē lēmumu, ar ko paredzēts 450 miljonus euro (laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam) ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību piešķirt digitalizācijai un ceļu satiksmes drošībai. Tomēr Komiteja atkārtoti norāda uz to, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam tiktu būtiski palielināts finansējums, kas pieejams nepārtrauktības nodrošināšanai ilgtermiņā, un tādējādi būtu iespējams sasniegt tālejošos mērķus, kurus ir izvirzījusi ES.

4.7.

Komiteja uzskata, ka visa Eiropas TEN-T tīkla, visu automaģistrāļu un primāro ceļu riska klasificēšana ir ļoti svarīga Eiropas ceļu tīkla infrastruktūras pasākumu apmēra un veida plānošanai. Ir būtiski, lai līdztekus notiktu gan fiziskās, gan digitālās infrastruktūras veidošana. Vienlīdz svarīgi ir pabeigt automaģistrāļu un primāro ceļu 5G pārklājumu, lai būtu iespējams reāli nodrošināt ceļu un transportlīdzekļu, kā arī transportlīdzekļu savstarpējo satīklotību. EESK konstatē, ka ceļu un automaģistrāļu tīklu jomā dažādās Eiropas valstīs apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc ir svarīgi ar atbilstošu finansējumu sniegt dalībvalstīm atbalstu šajā būtiskajā modernizācijas procesā un noteikt reālistiskus un sasniedzamus mērķus.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par obligātiem noteikt dažus būtiskus transportlīdzekļu drošības elementus: gan tehniska rakstura (intelektiskā ātruma pielāgošana, autonoma avārijas bremzēšana u. c.), gan saistītus ar projektēšanu (uzlabot tiešo redzamību smagajos automobiļos). Komiteja tomēr vēlas, lai visu jauno drošības elementu kopums tiktu attiecināts uz visiem autotransporta veidiem un tiesiskais regulējums tiktu padarīts pilnīgs, skaidrs un viendabīgs.

4.9.

Jaunas riepu marķējuma sistēmas priekšlikums, kas ietver drošības standartu specifikācijas (arī vides aizsardzības un trokšņa ziņā), varētu būtiski ietekmēt negadījumu samazināšanos, citstarp palīdzot patērētājiem izdarīt proaktīvu un apzinātu izvēli. Ir svarīgi, lai norādes uz patērētājiem domātajām etiķetēm būtu tūlīt skaidras un saprotamas.

4.10.

No satiksmes drošības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība īstenotu dalībvalstīs spēkā esošo tiesību aktu un attiecīgo sankciju pakāpenisku saskaņošanu (ceļazīmju, ātruma, drošības joslu un aizsargķiveru izmantošanu, aizliegumu vadīt transportlīdzekli alkohola vai narkotiku ietekmē u. c.). Papildus šiem pasākumiem riskantu un bīstamu situāciju novēršanas nolūkā būtu jāattīsta piemērotas individuālās tehnoloģijas (autobloķētāji, miegainības atpazīšana u. c.). Vienlīdz svarīgi ir, lai dažādas tehnoloģijas pārmērīgi nepalielinātu transportlīdzekļu cenas. Drošākiem transportlīdzekļiem ir jābūt pieejamiem ikvienam (18).

4.11.

Mērķis “nulles vīzija” ir saistīts ar lielām cerībām, ka tiks attīstīta satīklota un automatizēta mobilitāte. EESK uzskata, ka automatizācija varētu būt izšķirošs nelaimes gadījumu samazināšanas faktors. Tomēr tā uzskata, ka ir būtiski norādīt uz vairākām problēmām un neskaidrībām, kas saistītas ar Komisijas iecerēto attīstības gaitu. Tāpēc ir svarīgi uzlabot pašreizējās tehnoloģijas un vienlaikus paredzēt procedūru, kas ļautu pārbaudīt pašreizējās un jaunās tehnoloģijas, lai nodrošinātu apmierinošu drošības līmeni. Tas, ka nav detalizētas stratēģijas, kā panākt automatizētu satiksmi, neapšaubāmi sekmē progresu šajā jomā, taču var radīt problēmas dalībvalstīm, kurām transporta politika jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām un to izmantošanai.

4.11.1.

Šī stratēģija būtu jāizvērš, maksimāli izmantojot automatizāciju un satīklotību, kas kalpo cilvēkam. Komiteju jo īpaši uzmanīgu dara tas, ka Komisija kā līdzīgus vērtē transportlīdzekļus ar vadīšanas palīdzību un pilnībā automatizētus transportlīdzekļus (kuros cilvēks ir tikai pasažieris). Pilnīga automatizācija realitātē ietver gan sociāli ekonomiskās pieņemamības problēmu, gan īstenojamības problēmu tehniskā un ar infrastruktūru saistītā aspektā, ņemot vērā nepieciešamību garantēt maksimālu drošību jauktā sistēmā (transportlīdzekļi bez vadīšanas palīdzības, transportlīdzekļi ar vadīšanas palīdzību un pilnībā automatizēti transportlīdzekļi). Tāpēc pirms pilnībā automatizētu transportlīdzekļu laišanas tirgū būtu jāparedz izmēģināšanas posms, kas nodrošinātu tādu efektivitātes un drošības līmeni, kurš pielīdzināms lidmašīnām un vilcieniem noteiktajam līmenim.

4.11.2.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus, ar ko paredz izveidot digitālas informācijas apmaiņu jūras transporta jomā (Jūras vienloga sistēma un transporta dokumentu atzīšana), taču uzskata, ka šos priekšlikumus varētu attīstīt tālāk.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā, kurš procesa centrā izvirza Eiropas Akumulatoru aliansi un tādējādi uzsver smago problēmu, ko rada ES energoatkarība no trešām valstīm.

4.12.1.

Izvēle akumulatoru vērtības ķēdi veidot, sekojot aprites ekonomikas modelim, noteikti ir atzinības cienīga. Tomēr Komiteja uzsver, ka pašlaik šā plāna pilnīgu īstenošanu apgrūtina dažādi faktori: atkarība no trešo valstu izejvielām (piemēram, litija); aprites ekonomikā izmantojamu alternatīvo izejvielu izpēte vēl ir vāji attīstīta; nespēja pilnībā pārvaldīt izlietoto bateriju pārstrādes darbību (otrreizējās izejvielas) un to iznīcināšanu; kvalificēta darbaspēka trūkums.

4.12.2.

Konkrētāk runājot, Komiteja uzskata, ka šo problēmu pārvarēšanas nolūkā pētniecībai un inovācijai ir nepieciešams būtisks finansējums. Līdzekļi, kas piešķirti 2018.–2020. gada laikposmam, protams, ir būtiski, taču ir jānodrošina to nepārtrauktība nākamajā DFS 2021.–2027. gadam. Jo īpaši ir svarīgi atbalstīt pilnībā atjaunojamu, tīru un vidi nemaz nepiesārņojošu alternatīvo enerģijas avotu pētniecību ar mērķi pārvarēt noteiktus acīmredzamus izejvielu pieejamības ierobežojumus un novērstu ietekmi uz vidi – problēmas, kas šobrīd ir raksturīgas elektromotoru akumulatoru jomā. Papildus tam ir nepieciešams, izmantojot Erasmus+ programmas līdzekļus un iesaistot augstskolas un pētniecības centrus, sagatavot kvalificētu darbaspēku.

4.12.3.

Komiteja uzsver, ka, pateicoties Komisijas iniciatīvai, aptuveni desmit gadu laikā tiks pilnībā atjaunots gandrīz viss Eiropas autoparks un radīsies jauna problēma, kas būs saistīta ar miljoniem transportlīdzekļu likvidēšanu un reciklēšanu. Šim tematam vajadzētu būt to Komisijas stratēģiju centrā, ko īstenot aprites ekonomikas ietvaros. Organizēta pilsoniskā sabiedrība jāiesaista visos pārejas posmos un jāaicina informēt par ilgtspējīgu mobilitāti un padziļināt izpratni šajā ziņā.

4.13.

EESK atbalsta iniciatīvu noteikt CO2 emisiju robežvērtības arī smagkravas transportlīdzekļiem, tāpat kā tas ir citu transportlīdzekļu kategoriju gadījumā. Tā kā transporta nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu būt grūti atjaunot savu autoparku, Komiteja iesaka dalībvalstīm ar īpašu nodokļu atvieglojumu palīdzību atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

4.14.

EESK uzskata, ka priekšlikumā, ar ko paredz vienkāršot TEN-T pilnveidošanu, būtu pienācīgi jāņem vērā tiesvedība, lai tas būtu pilnībā iedarbīgs (19).

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Klasificējot Eiropas automaģistrāļu un valsts nozīmes ceļu risku, nav ņemta vērā pienācīgas un koordinētas tehnoloģijas attīstība pilsētās, kurās notiek lielākā daļa smagu ceļu satiksmes negadījumu bez letālām sekām. Papildus tam būtu svarīgi uzsākt šo procesu arī sešās Rietumbalkānu valstīs, kuras jau ir uzsākušas sarunas par pievienošanos ES.

5.2.

Automašīnu eCall sistēma, kas avārijas gadījumā automātiski brīdina ceļu satiksmes drošības un veselības aizsardzības dienestus, noteikti ir vēl viens instruments, kurš var samazināt satiksmes negadījumu sekas. EESK vēlas, lai šie instrumenti tiktu noteikti par obligātiem visos izplatītākajos transportlīdzekļos, kas pakļauti negadījumu riskam (smagkravas transportlīdzekļos, autobusos un motociklos), un lai ES veicinātu neatliekamās satiksmes drošības palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu spēcīgāku integrāciju.

5.3.

Ētikas aspekti ir ļoti svarīgs automatizācijas attīstības aspekts. Īpaši apspriežamas ir situācijas, kurās mašīnām varētu būt jāizdara ētiska izvēle. EESK vērš uzmanību uz principu, saskaņā ar kuru tikai cilvēks kā tāds var izdarīt ētisku izvēli, savukārt mašīnām, neraugoties uz to attīstības pakāpi, ir cilvēkam jāpalīdz, nevis viņš jāaizstāj.

5.4.

Saistībā ar pilnībā automatizētu transportlīdzekļu izstrādi un laišanu tirgū EESK aicina Komisiju rūpīgāk iedziļināties ar to saistītajās nodarbinātības un sociālajās sekās. Jo īpaši Komiteja raizējas, ka salīdzinoši īsā laikā varētu izzust veseli nodarbinātības sektori (piemēram, pārvadājumu sektors) un ka zaudētās darbvietas varētu netikt aizstātas ar jaunām. Līdztekus citām sekām tādā gadījumā ES nāktos rēķināties arī ar ārkārtīgi lielu tādu bezdarbnieku skaitu, kuru prasmes un zināšanas būtu grūti pielāgojamas jaunajai automatizētajai transporta sistēmai. Tāpēc ar sociālā dialoga un ar darba koplīguma slēgšanas sarunu palīdzību ir nepieciešams paredzēt pārmaiņu procesu pārvaldību un apmācības procesu ieviešanu ar mērķi nodrošināt visiem šīs nozares darba ņēmējiem nepieciešamās prasmes.

5.5.

Komiteja uzskata, ka apdrošināšanas aģentūrām, samazinot apdrošināšanas iemaksas, būtu jāstimulē drošāku transportlīdzekļu iegāde. Kopumā EESK uzskata, ka ļoti būtiski ir uzsākt pārdomas par juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar pilnībā automatizētu transportlīdzekļu ieviešanu, un pirmām kārtām jāuzdod jautājums par to, kuram jāuzņemas civiltiesiskā vai krimināltiesiskā atbildība avārijas gadījumā.

5.6.

Komiteja pauž neizpratni par sistēmu, ko Komisija pieņēmusi dažādu degvielu salīdzināšanai (20). Minētajā sistēmā, kuras pamatā ir izmaksas, ko rada 100 km nobraukums ar automobili, nav ievēroti daudzi svarīgi parametri, kuri nepieciešami reālo degvielas izmaksu aprēķināšanai, un tāpēc tā var būt mulsinoša patērētājiem. Turklāt patērētāju viedokļa apzināšanai Komisijas izmantotajā mehānismā faktiski nav ņemta vērā EESK un šajā nozarē aktīvo patērētāju apvienību loma, un turklāt tas ir vērsts uz statistiski nepiemērotu grupu (intervētas 3 000 personas trijās ES valstīs), kurai piedāvātas pārāk līdzīgas alternatīvas.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2016) 501 final.

(2)  COM(2017) 283 final, COM(2017) 675 final, COM(2018) 675 final.

(3)  COM(2016) 686 final.

(4)  COM(2018) 293 final, 1. pielikums.

(5)  COM(2018) 286 final.

(6)  COM(2018) 274 final.

(7)  COM(2018) 283 final.

(8)  COM(2018) 237 final.

(9)  COM(2018) 278 final.

(10)  COM(2018) 279 final.

(11)  COM(2018) 293 final, 2. pielikums.

(12)  COM(2018) 284 final.

(13)  COM(2018) 275 final.

(14)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/732 (OV L 123, 18.5.2018., 85. lpp.).

(15)  COM(2018) 296 final.

(16)  COM(2018) 277 final.

(17)  TEN/668 “Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide un kravu pārvadājumu elektroniska informācija” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 265. lpp.), TEN/669 “TEN-T projektu īstenošana” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.), TEN/675 “CO2 standarti kravas automobiļiem un transportlīdzekļu masa un gabarīti” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 286. lpp.), TEN/672 “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)” (OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.), TEN/673 “Satīklota un automatizēta mobilitāte” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 274. lpp.), TEN/674 “Riepu marķēšana”, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 280. lpp.), TEN/667 “Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 261. lpp.), INT/863 “Transportlīdzekļu drošība/neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzība” (OV C 440, 6.12.2018., 90. lpp.).

(18)  OV C 157, 28.6.2005., 34. lpp.

(19)  TEN/669 “TEN-T projektu īstenošana” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.).

(20)  Īstenošanas regula (ES) 2018/732.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/261


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību”

(COM(2018) 274 final – 2018/0129 (COD))

(2019/C 62/40)

Ziņotājs:

Brian CURTIS

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 31.5.2018.

Eiropas Savienības Padome, 8.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa:

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

204/2/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (CIDP). Jo īpaši, Komiteja uzskata, ka Komisijas ierosinātajiem pasākumiem būtu jānovērš trūkumi pašreizējā direktīvā (saskaņošana, informācijas apmaiņa un ierobežota darbības joma), un tiem būtu jāpilda nozīmīga loma stratēģiskā rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai īstenošanā.

1.2.

Komiteja atbalsta iniciatīvu Vision Zero, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam uz ceļiem nebūtu bojāgājušo un smagu nelaimes gadījumu, un to paredzēts sasniegt, pieņemot “drošības sistēmas” pieeju, ko veicina Pasaules Veselības organizācija. Šīs stratēģijas īstenošanai būs nepieciešama visu nozaru un visu satiksmes dalībnieku līdzdalība, lai panāktu spēcīgāku pārvaldību. Ir svarīgi, lai rādītāji būtu skaidri un tos varētu uzraudzīt. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu aktīvi jāiesaista visos stratēģijas izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos.

1.3.

Komiteja uzskata, ka sistemātiska un proaktīva riska kartēšanas procedūra visā TEN-T tīklā un attiecībā uz visām automaģistrālēm un visiem primārajiem ceļiem ir būtisks solis jaunu infrastruktūras pasākumu plānošanā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās CIDP direktīvas dažādo īstenošanas gaitu, ir svarīgi noteikt izpildāmus mērķus un termiņus visām dalībvalstīm un sniegt finansiālo atbalstu atpalikušākajiem reģioniem, tostarp sešām Rietumbalkānu valstīm. Turklāt Komiteja norāda, ka CIDP darbības joma būtu jāpaplašina un jāiekļauj visi galvenie lauku un pilsētu ceļi, lai līdz 2030. gadam efektīvi un krasi samazinātu letālu un smagu negadījumu skaitu.

1.4.

EESK uzskata, ka sasniegt augstus ceļu satiksmes drošības rādītājus ir stratēģisks mērķis, bet nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ir vajadzīgs palielināts budžets, lai nodrošinātu nepārtrauktību ilgtermiņā un līdz ar to varētu sasniegt tālejošos mērķus, ko ES sev ir izvirzījusi. Jo īpaši, Komiteja norāda, ka ES stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta jaunas infrastruktūras būvniecības finansēšanai, tomēr būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi arī esošo ceļu uzturēšanai un modernizācijai. Turklāt EESK uzskata, ka lielāks budžets transportam arī pozitīvi ietekmēs Eiropas izaugsmi un nodarbinātību.

1.5.

Komiteja atbalsta priekšlikumu par jaunām parametru prasībām attiecībā uz ceļu marķējumiem un zīmēm, lai izstrādātu sadarbīgas, savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas (C-ITS). EESK iesaka šādu pieeju paplašināt un attiecināt uz visiem pieejamajiem transportlīdzekļiem (intermodalitāte), lai maksimāli palielinātu šīs stratēģijas ietekmi. EESK arī uzskata, ka jebkurai ceļu satiksmes drošības stratēģijai būtu jāsākas ar labu izglītību un apmācību privātajiem un profesionālajiem autovadītājiem, jo cilvēka kļūdas joprojām ir galvenais negadījumu cēlonis.

1.6.

EESK atbalsta priekšlikumu visās ceļu drošības pārvaldības procedūrās sistemātiski ņemt vērā mazaizsargātos satiksmes dalībniekus. Komiteja jo īpaši iesaka līdztekus izstrādāt citus konkrētus drošības noteikumus transportlīdzekļiem, lai noslēgtu ciklu.

2.   Ievads

2.1.

Pēdējās desmitgadēs ceļu satiksmes drošība ES ir krietni vien uzlabojusies. No 2001. līdz 2010. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES ir samazinājies par 43 %, savukārt no 2010. līdz 2016. gadam – vēl par 19 %. Tomēr ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits joprojām saglabājas augsts (2016. gada uz ES ceļiem dzīvību zaudēja 25 620 cilvēki (1)), un statistikas dati liecina par pakāpenisku stagnāciju ES ceļā uz drošu mobilitāti.

2.2.

Šā iemesla dēļ Valletas deklarācijā Eiropas Komisija ir mudināta uzsākt jaunu iniciatīvu, lai Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (CIDP) pielāgotu pārmaiņām mobilitātē, kuras rodas sociālo tendenču un tehnoloģiju attīstības ietekmē. Šai iniciatīvai, kas koncentrēta uz ceļu satiksmes drošību, ir būtiska nozīme stratēģiskajā rīcības plānā ceļu satiksmes drošībai (2), kas publicēts 2018. gada maijā saskaņā ar trešo tiesību aktu kopumu mobilitātes jomā (3).

3.   Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Neraugoties uz progresu pēdējos gados, nopietnu vai letālu nelaimes gadījumu skaits uz ceļiem joprojām ir pārāk augsts. Tā kā 90 % negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ, Komisija uzskata, ka, izmantojot automatizāciju, savienojamību, jaunus konstrukcijas standartus ceļiem un transportlīdzekļiem, varētu samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to sekas transportlīdzekļu vadītājiem, pasažieriem un neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem (piemēram, velosipēdistiem).

3.2.

Komisija jo īpaši ir izvirzījusi mērķi Vision Zero , lai līdz 2050. gadam panāktu, ka uz ceļiem nav bojāgājušo un smagu nelaimes gadījumu. Ar šo priekšlikumu ievieš arī starpposma mērķi, proti, līdz 2030. gadam par 50 % samazināt bojāgājušo un smagas traumas guvušo skaitu.

3.3.

Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir iecerējusi pieņemt jaunus tehnoloģiskus un regulatīvus instrumentus, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas pieeju “drošības sistēma” (4). Šīs pieejas pamatā ir princips, ka, lai gan nelaimes gadījumus nevar novērst pilnībā, var veikt pasākumus, lai samazinātu bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaitu.

3.4.

Pašreizējā CIDP direktīva tika pieņemta 2008. gadā, lai nodrošinātu, ka ceļu drošības apsvērumi tiek izvirzīti priekšplānā visos ceļu infrastruktūras plānošanas, projektēšanas un ekspluatācijas posmos. Tomēr pastāv daudzas atšķirības šīs direktīvas īstenošanā valstu līmenī. Šīs atšķirības bieži vien atbilst letālu un smagu negadījumu lielākam īpatsvaram (5). Šī iemesla dēļ ir svarīgi saskaņot drošības noteikumus un uzlabot ceļu infrastruktūras drošības rādītājus. Laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam dalībvalstīm būtu jāsaņem īpašs finansiāls atbalsts, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (200 miljonus EUR).

3.5.

Pārskatītās direktīvas mērķis ir sasniegt minētos mērķus, ieviešot šādus pasākumus:

nosakot par obligātu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūru pārredzamību un pēcpasākumus,

ieviešot tīkla mēroga ceļu novērtējumu un sistemātisku un proaktīvu riska kartēšanas procedūru, lai novērtētu autoceļu “iebūvēto” vai piemītošo drošību visā ES,

paplašinot direktīvas darbības jomu tā, lai tā aptvertu ne tikai Eiropas transporta tīklu (TEN-T), bet arī automaģistrāles un primāros ceļus ārpus šā tīkla, kā arī visus ceļus ārpus pilsētu teritorijām, kas ir būvēti, pilnībā vai daļēji izmantojot ES līdzekļus (TEN-T tīklam ir raksturīgs ievērojams satiksmes apjoms, bet, pateicoties augstiem drošības standartiem, nāvējoši negadījumi nav īpaši bieži (8 %). ES primāro ceļu tīklā notiek 39 % no visiem letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem Eiropas Savienībā. Koordinētai ES rīcībai primāro ceļu tīklā (tostarp attiecībā uz ceļiem, kas neietilpst TEN-T) vajadzētu palīdzēt sasniegt Vision Zero mērķus),

nosakot vispārējas prasības attiecībā uz ceļa marķējumu un ceļazīmju parametriem, lai būtu vienkāršāk ieviest sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes sistēmas.

nosakot par obligātu to, lai visās ceļu drošības pārvaldības procedūrās sistemātiski tiktu ņemti vērā mazaizsargātie satiksmes dalībnieki.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Komiteja jo īpaši atbalsta Valletas deklarāciju un pauž pārliecību, ka ir vajadzīga uzlabota Eiropas pieeja, lai sasniegtu labākus ceļu satiksmes drošības rādītājus.

4.2.

Trešo mobilitātes pasākumu kopumu veido vairākas savstarpēji saistītas likumdošanas iniciatīvas. Komiteja nolēma izskatīt katru tiesību aktu priekšlikumu atsevišķā atzinumā. Tāpēc šis atzinums būtu jālasa un jāskata saistībā gan ar iepriekšējiem EESK atzinumiem, gan ar tiem atzinumiem, kuri izstrādāti saistībā ar to un kuros analizēti Trešā mobilitātes pasākumu kopuma konkrēti aspekti (6).

4.3.

Komiteja atbalsta Vision Zero mērķi, kas jāsasniedz, izmantojot “drošības sistēmas” pieeju. Tam būs nepieciešama visu nozaru un visu satiksmes dalībnieku līdzdalība, lai panāktu spēcīgāku pārvaldību. Ir svarīgi, lai rādītāji, kas noteikti virzībā uz šiem mērķiem, ir skaidri un tos var uzraudzīt. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu aktīvi jāiesaista visos stratēģijas izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos.

4.4.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu (laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam) piešķirt 200 miljonus EUR ceļu satiksmes drošībai. Tomēr Komiteja uzskata, ka jāpalielina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, lai nodrošinātu nepārtrauktību ilgtermiņā un līdz ar to varētu sasniegt tālejošos mērķus, ko ES sev ir izvirzījusi (7). (Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam TEN-T pamattīkla pabeigšanai būs vajadzīgi ieguldījumi aptuveni 500 miljardu EUR apmērā, savukārt visaptverošā tīkla pabeigšanas izmaksas būs aptuveni 1 500 miljardi EUR.)

4.5.

EESK uzskata, ka lielāks budžets transportam arī pozitīvi ietekmēs Eiropas izaugsmi un nodarbinātību. Ieguldītie līdzekļi radīs sviras efektu, proti, līdz 2030. gadam tie ik gadu palīdzēs radīt 13 miljonus darbvietu un gūt papildu ieņēmumus līdz 4 500 miljardu EUR apmērā (1,8 % no ES IKP). Tas nozīmē, ka katrs miljards euro, kas ieguldīts TEN-T tīklā, varētu radīt līdz pat 20 000 darbvietu (8).

4.6.

Komiteja uzskata, ka iniciatīva ieviest sistemātisku un proaktīvu riska kartēšanas procedūru, ko izmantot visā Eiropas TEN-T tīklā un attiecībā uz visām automaģistrālēm (ārpus TEN-T tīkla), kā arī visiem primārajiem ceļiem, ir būtisks solis, lai plānotu Eiropas ceļu tīklā īstenojamo infrastruktūras pasākumu apjomu un veidus. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās CIDP direktīvas dažādo īstenošanas gaitu, ir svarīgi noteikt izpildāmus mērķus un termiņus visām dalībvalstīm un nodrošināt atbilstošus finansiālus pasākumus, lai sniegtu atbalstu atpalikušākajiem reģioniem un valstīm (9).

4.7.

Komiteja norāda, ka ES stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta jaunas infrastruktūras būvniecības finansēšanai. Tomēr arī esošo ceļu uzturēšanai un modernizācijai būtu jāpiešķir pienācīgi līdzekļi, jo šie faktori ir tikpat svarīgi augsta ceļu satiksmes drošības līmeņa uzturēšanai.

4.8.

Jaunas parametru prasības attiecībā uz ceļa marķējumiem un zīmēm ir būtiskas, lai izstrādātu sadarbīgas, savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas (C-ITS). Komiteja uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai transportlīdzekļi un ceļu infrastruktūra varētu pastāvīgi apmainīties ar informāciju; tas būtu piemēroti “jauktai satiksmes sistēmai”, ko raksturo transportlīdzekļi, kuri izmanto dažādas tehnoloģijas: cilvēka veiktu, asistētu un automatizētu transportlīdzekļu vadību (10). Lai pabeigtu stratēģijas par drošu mobilitāti izstrādi, ir svarīgi šādu pieeju paplašināt un attiecināt uz visu pieejamo transportu (intermodalitāte), tādējādi tieši ietekmējot satiksmes drošību un samazinot satiksmes apjomus (11).

4.9.

EESK ir pārliecināta, ka jaunās tehnoloģijas būs lietderīgs ieguldījums ceļu satiksmes drošības standartu uzlabošanā, ņemot vērā to ierobežojumus un piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi to izmantošanā. EESK arī uzskata, ka jebkurai ceļu satiksmes drošības stratēģijai būtu jāsākas ar labu izglītību un apmācību privātajiem un profesionālajiem autovadītājiem, jo cilvēka kļūdas joprojām ir viens no galvenajiem negadījumu cēloņiem.

4.10.

EESK atbalsta priekšlikumu visās ceļu drošības pārvaldības procedūrās sistemātiski ņemt vērā mazaizsargātos satiksmes dalībniekus. Šī pieeja atbilst jaunajām tendencēm un ES iedzīvotāju jaunajiem ieradumiem (piemēram, velosipēdistu skaita pieaugums). Komiteja jo īpaši iesaka līdztekus izstrādāt citus konkrētus drošības noteikumus transportlīdzekļiem, lai noslēgtu ciklu (piemēram, uzlabotas ārkārtas bremzēšanas sistēmas, brīdināšana par novirzīšanos no joslas un atšķirīga konstrukcija smagdarba transportlīdzekļu kabīnēm, lai atvieglotu gājēju un velosipēdistu pamanāmību, kā arī sensori, kas par viņiem brīdina) (12).

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai fiziskā un digitālā infrastruktūra tiktu attīstīta paralēli. Ir svarīgi arī pēc iespējas ātrāk pabeigt 5G pārklājuma izveidi uz visiem Eiropas automaģistrāļu un primāro ceļu tīkliem, lai varētu efektīvi nodrošināt satīklotību starp ceļiem un transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekļiem (13). Arī šajā sakarā EESK iesaka nodrošināt pienācīgu un ilgtermiņa finansiālo atbalstu nākamajā DFS 2021.–2027. gadam.

5.2.

Komiteja saskaņā ar Eiropas Transporta drošības padomes ieteikumu (14) norāda, ka CIDP darbības joma būtu jāpaplašina, lai aptvertu arī visus galvenos lauku un pilsētu ceļus. Šī plašākā pieeja ir nepieciešama, lai līdz 2030. gadam efektīvi un krasi samazinātu letālu un smagu negadījumu skaitu. Šā ierosinājuma pamatā ir fakts, ka Komisijas priekšlikums ietekmē pusi no negadījumiem, kuri notiek uz ES ceļiem, un ka lielākā daļa no nopietniem negadījumiem notiek uz pilsētu ceļiem.

5.3.

Eiropas Savienība 2015. gadā uzsāka jaunu iniciatīvu, proti, TEN-T stratēģijas paplašināšanu uz Rietumbalkāniem (15). Šai iniciatīvai, ko atbalsta Rietumbalkānu ieguldījumu sistēma (WBIF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), vajadzētu būtiski ietekmēt ES paplašināšanās procesu. EESK ieteic stratēģiskā rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai īstenošanu iekļaut šajā vērienīgajā infrastruktūras projektā. Šim pasākumam būtu jāsaskan ar Komisijas priekšlikumu paplašināt CIDP darbības jomu, lai aptvertu autoceļu infrastruktūru, kura atrodas ārpus pilsētu teritorijām un izveidota, izmantojot ES finansējumu. Jo īpaši tas dotu iespēju sešām Rietumbalkānu valstīm pievienoties ES bez nopietniem drošības un infrastruktūras trūkumiem.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  ES ceļu satiksmes negadījumu datubāze, 2016. gads.

(2)  COM(2018) 293, 1. pielikums.

(3)  COM(2018) 293 final.

(4)  World Health Organization, “Save LIVES – A road safety technical package”, 2017.

(5)  Care – ES ceļu satiksmes negadījumu datubāze.

(6)  TEN/666, “Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai”, Barbucci, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 254. lpp.); TEN/668, “Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide un kravu pārvadājumu elektroniska informācija”, Back, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 265. lpp.); TEN/669, “TEN-T projektu īstenošana”, Dumitru Fornea, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 269. lpp.); TEN/675, “Autotransporta līdzekļu masa un gabarīti”, Back, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 286. lpp.); TEN/672, “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)”, Plosceanu un Watson, 2018. gads (OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.); TEN/673, “Satīklota un automatizēta mobilitāte”, Samm, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 274. lpp.); TEN/674, “Riepu marķēšana”, 2018. gads (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 280. lpp.); TEN/667 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 261. lpp.); INT/863, “Transportlīdzekļu drošība/neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzība”, Hencks, 2018. gads (OV C 440, 6.12.2018., 90. lpp.).

(7)  COM(2018) 277.

(8)  TEN/672, “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)”, Plosceanu un Watson, 2018. gads.

(9)  TEN/669, “TEN-T projektu īstenošana”, Dumitru Fornea, 2018. gads.

(10)  TEN/673, “Satīklota un automatizēta mobilitāte”, Samm, 2018. gads.

(11)  TEN/666, “Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai”, Barbucci, 2018. gads.

(12)  INT/863, “Transportlīdzekļu drošība/neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzība”, Hencks, 2018. gads.

(13)  TEN/673, “Satīklota un automatizēta mobilitāte”, Samm, 2018. gads.

(14)  COM(2018) 274, 7. lpp.

(15)  http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-15-4826_lv.htm.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/265


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES”

(COM(2018) 278 final – 2018/0139(COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju”

(COM(2018) 279 final – 2018/0140-(COD))

(2019/C 62/41)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Padome, 14.6.2018.–15.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pants, 100. panta 2. punkts, 192. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

210/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē abus priekšlikumus, jo tie ir svarīgi virzībā uz transporta digitalizāciju, kas ir viens no 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku noteiktajiem mērķiem, un centienos īstenot Komisijas 2017. gada oktobrī iesniegto jauno rūpniecības stratēģiju, kā arī Ministru padomes 2017. gada 5. decembra secinājumus par transporta digitalizāciju un 2017. gada 10. novembrī Tallinā parakstīto Digitālā transporta dienu deklarāciju.

1.2.

EESK atbalsta izraudzīto tiesību akta veidu. Pieredze liecina – lai elektroniska informācijas sistēma pienācīgi darbotos visā Eiropas Savienībā, ir jānosaka skaidri un obligāti pienākumi dalībvalstīm.

1.3.

Abu priekšlikumu mērķis ir panākt izpildāmajiem uzdevumiem atbilstošu saskaņotības līmeni.

1.4.

EESK uzsver – ja Komisija deleģētajos vai īstenošanas aktos pienācīgi noteiks standartus un sertificēšanas prasības, tiks ievērojami veicināta plānoto koncepciju pareiza īstenošana un lietotāju uzticēšanos digitāliem risinājumiem. Saistībā ar priekšlikumu par kravu pārvadājumu informāciju jānorāda, ka šāda rīcība varētu būt būtisks faktors centienos šo sistēmu padarīt obligātu ne tikai iestādēm, bet arī lietotājiem.

1.5.

EESK uzskata – lai radītu uzticēšanos, ir ļoti svarīgi nodrošināt sistēmu nevainojamu darbību, drošumu, saziņas integritāti un komerciālas informācijas un attiecīgā gadījumā arī citas sensitīvas informācijas privātumu un konfidencialitāti. EESK norāda uz darbu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes Eiropas Ekonomikas komisija (ANO/EEK) pašlaik veic, lai nodrošinātu augstus un vispārējus standartus šajā jomā.

1.6.

EESK vēlētos, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (COM(2018) 279) (turpmāk – priekšlikums par kravu pārvadājumu informāciju) tiek ātri pilnveidots, lai radītu sistēmu, kas būtu obligāta arī lietotājiem, lai iespējami paaugstinātu efektivitāti, samazinātu izmaksas un radītu pievienoto vērtību vides jomā. Piemērota iespēja šādas sistēmas izveidei varētu būt regulas pārskatīšana, kas paredzēta priekšlikuma 15. pantā.

1.7.

EESK arī pauž nožēlu par to, ka priekšlikuma par kravu pārvadājumu informāciju darbības joma attiecas tikai uz tām informācijas prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos par to, kā jānotiek pārvadājumiem saskaņā ar LESD nodaļu par transportu. EESK uzskata, ka digitalizācijas pozitīvajai ietekmei būtu jāskar arī citas administratīvās prasībās, kas attiecas uz šādiem pārvadājumiem. Šā dokumenta 3.8. punktā ir iekļauts redakcionāls ieteikums. Ir svarīgi šajā saistībā raidīt vispārīgu vēstījumu, neskarot pašlaik un turpmāk spēkā esošos īpašos noteikumus.

1.8.

EESK arī norāda uz pievienoto vērtību, ko varētu radīt iespēja informāciju iestādēm visā pasaulē nosūtīt elektroniski, ievērojot saskaņotus standartus, piemēram, tādus, ko izstrādā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija.

1.9.

It īpaši saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES (COM(2018) 278) (turpmāk – priekšlikums par Jūras vienloga sistēmu), EESK pauž bažas par to, ka iespēja brīvi noteikt īpašas valsts prasības varētu viegli kļūt par šķērsli iekšējā tirgus netraucētai darbībai. EESK pauž cerību, ka Komisija cieši uzraudzīs šīs iespējas izmantošanu un ka pastāvīgs dialogs starp Komisiju un dalībvalstīm palīdzēs ierobežot īpašas valstu prasības.

1.10.

EESK norāda, ka šajā saistībā ir svarīgi ņemt vērā arī digitalizācijas sociālo ietekmi. Tas nozīmē, ka laikus jāsniedz informācija, jāveido dialogs, jārisina jautājumi saistībā ar profesionālo prasību izmaiņām un nepieciešamību apgūt jaunas prasmes un jāpaver darbaspēkam iespēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem. EESK uzskata, ka transporta digitalizācija varētu šo nozari padarīt pievilcīgāku darba ņēmējiem un tādējādi palīdzēt atrisināt pašreizējās darbaspēka problēmas šajā nozarē.

2.   Komisijas priekšlikumi

2.1.

Komisija ir iesniegusi divus savstarpēji saistītus priekšlikumus, proti:

priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES (COM(2018) 278) (priekšlikums par Jūras vienloga sistēmu), un

priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisku informāciju par kravu pārvadājumiem (COM(2018)279) (priekšlikums par kravu pārvadājumu informāciju).

2.2.

Šie priekšlikumi ir funkcionāli savstarpēji saistīti, jo ar abiem priekšlikumiem tiek izveidota sistēma elektroniskai saziņai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm, lai labāk varētu kontrolēt atbilstību vairākiem juridiskiem pienākumiem; šī sistēma nodrošina sniegtās informācijas autentiskumu un integritāti un privātuma prasību ievērošanu.

2.3.

Ar priekšlikumu par Jūras vienloga sistēmu ir paredzēts aizstāt Direktīvu 2010/65/ES, kurai bija līdzīgs mērķis, bet kura izrādījās neefektīva, jo deva dalībvalstīm pārāk lielu rīcības brīvību īstenošanas jomā, un tādēļ tika noteikti atšķirīgi standarti, kārtība un digitalizētu paziņojumu nodrošināšanas veids un tādējādi tika palielināts administratīvais slogs pārvadājumu veicējiem un saglabātas administratīvās procedūras, kuras joprojām bija jāveic manuāli.

2.4.

Šķiet, ka Jūras vienloga sistēma kā tāda ir pieejama visiem kuģiem, uz kuriem, ienākot dalībvalstu ostās, attiecas juridiski noteiktie ziņošanas pienākumi.

2.5.

Priekšlikuma par kravu pārvadājumu informāciju mērķis ir uzlikt dalībvalstu iestādēm pienākumu pieņemt elektroniskus dokumentus, lai uzņēmumi varētu izpildīt savu pienākumu iesniegt dokumentus, tā pierādot atbilstību prasībām, kas ir noteiktas vairākos ES tiesību aktos par kravu pārvadājumiem, kā arī nosacījumiem par atkritumu sūtījumiem. Tādēļ ar priekšlikumu par kravu pārvadājumu informāciju tiek izveidota elektroniska kravu pārvadājumu informācijas sistēma (eFTI), kuras pamatā ir pakalpojumu sniegšanas regulējums, tostarp kopīga datu kopa, procedūras un piekļuves noteikumi, prasības eFTI platformām un pakalpojumiem un sertificēšanas sistēma.

2.6.

Priekšlikumā par kravu pārvadājumu informāciju nodrošinātā iespēja ir pieejama pārvadātājiem, uz kuriem attiecas priekšlikumā izklāstītie pienākumi, kas ir saistīti ar juridisko informāciju vai dokumentiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē abus priekšlikumus, jo ar tiem paredzēts sasniegt vispārīgo transporta digitalizācijas mērķi, kas sākotnēji tika izvirzīts 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku un pēc tam minēts digitālā vienotā tirgus stratēģijā un Komisijas 2017. gada oktobrī iesniegtajā jaunajā rūpniecības stratēģijā, kā arī Ministru padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par transporta digitalizāciju, kuri tika pieņemti pēc 2017. gada 10. novembrī Tallinā notikušo Digitālā transporta dienu deklarācijas parakstīšanas.

3.2.

EESK atkārtoti pauž atbalstu novatoriskiem risinājumiem un izvēlētajam tiesību akta veidam, jo – lai elektroniska informācijas sistēma pienācīgi darbotos visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm ir jāpilda skaidri un obligāti pienākumi.

3.3.

Šajā saistībā EESK atgādina par tās jau iepriekš izteiktajiem brīdinājumiem, ka direktīva, ko aizstāj ar priekšlikumu par Jūras vienloga sistēmu, būs problemātiski īstenojama, jo vairums tās noteikumu nav obligāti.

3.4.

Tomēr EESK piekrīt, ka varētu būt nepieciešams panākt līdzsvaru starp pilnīgu saskaņotību un sadarbspēju. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama plaša saskaņošana, ieviešot sistēmu, kuras mērķis ir atvieglot ziņošanu par kuģiem, kas ienāk ES ostās un iziet no tām, un kurai, piemēram, būs vajadzīga nevainojami funkcionējoša saskarne saziņai starp kuģi un krastu atbilstoši saskaņotiem standartiem un procedūrām. Mazāks saskaņotības līmenis varētu būt pieļaujams sistēmā, kas pamatā nodrošina pienācīgas un drošas procedūras, kuras ļauj iesniegt publiskām iestādēm dokumentus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem.

3.5.

Ņemot to vērā, EESK uzskata, ka abi priekšlikumi ir vērsti uz pareizā saskaņotības līmeņa panākšanu.

3.6.

EESK pieņem zināšanai to, ka priekšlikums par kravu pārvadājumu informāciju būtībā nodrošina iespēju (nevis pienākumu) atļaut iesniegt dokumentus elektroniskā formātā. EESK pašlaik izprot šādas pieejas pamatojumu, taču vēlas, lai ātri tiktu izveidota obligāta sistēma, jo tādējādi tiktu nodrošināta nepārtraukta atbilstības uzraudzība un tiktu samazināts izmantotā papīra apjoms, proti, izdrukas vairs nebūtu jāizmanto – īpaši operatīvajiem darbiniekiem, piemēram, kravas automobiļu vadītājiem. Piemērota iespēja šādas sistēmas izveidei varētu būt regulas pārskatīšana, kas paredzēta priekšlikuma 15. pantā.

3.7.

Priekšlikums par kravu pārvadājumu informāciju, kā noteikts 1. panta 2. punktā, tiek piemērots “attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām informācijas prasībām, kas izvirzītas Savienības tiesību aktos, ar kuriem paredz nosacījumus preču pārvadāšanai Savienības teritorijā saskaņā ar Līguma Trešās daļas VI sadaļu vai nosakot atkritumu pārvadāšanas nosacījumus.” EESK jautā, vai tādējādi netiek pārmērīgi ierobežotas tiesības iesniegt informāciju un dokumentus elektroniskā formātā. Eiropas Savienības tiesību akti, kas ir uzskaitīti priekšlikuma par kravu pārvadājumu informāciju I pielikumā, ir tiesību akti, kuri tieši attiecas uz tirgus piekļuves nosacījumiem.

3.8.

EESK uzskata, ka arī citās administratīvās dokumentācijas vai informācijas prasībās varētu iekļaut tiesības iesniegt informāciju elektroniskā formātā. Šajā saistībā kā piemērus var minēt paziņojumus par norīkošanu darbā un informāciju, kas ir jāsniedz saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, vai informāciju, kura tiek sniegta, lai pierādītu atbilstību braukšanas un atpūtas laikiem. EESK uzskata, ka priekšlikuma darbības jomu varētu paplašināt, 1. panta 2. punktā starp vārdu “nosacījumus” un vārdiem “preču pārvadāšanai” iekļaujot vārdus “un citus noteikumus”. EESK uzskata, ka ir svarīgi šajā saistībā raidīt vispārīgu vēstījumu, neskarot pašlaik un turpmāk spēkā esošos īpašos noteikumus.

3.9.

EESK norāda uz to, ka izdruku apjoma samazināšana ir ilgtspējīga, kas ir minēts arī priekšlikumā par kravu pārvadājumu informāciju.

3.10.

EESK atzīmē abos priekšlikumos iekļautos īpašos noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt komerciālas informācijas un – Jūras vienloga sistēmas gadījumā – citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti. EESK arī vēlas norādīt, ka labi pārdomātas un labi īstenotas tiešas datu apmaiņas struktūras (Pipeline Data Exchange Structure – PDES) pamatā ir augsts drošības līmenis, kas nepieļauj viltošanu, un augsts privātuma aizsardzības līmenis.

3.11.

EESK norāda, ka svarīgs ir pašlaik notiekošais ANO/EEK darbs saistībā ar 3.10. punktā minētajiem aspektiem, un vērš īpašu uzmanību uz ANO/EEK Baltā grāmatu par tiešas datu apmaiņas koncepciju, kuras mērķis ir uzlabot datu kvalitāti piegādes ķēdē. EESK uzskata, ka tas ir vēl viens arguments, kādēļ būtu iespējami jāpaplašina obligāta elektroniskas dokumentācijas izmantošana.

3.12.

EESK šajā saistībā norāda uz pievienoto vērtību, ko varētu radīt iespēja informāciju iestādēm visā pasaulē nosūtīt elektroniski, ievērojot saskaņotus standartus, piemēram, tādus, ko izstrādā ANO/EEK.

3.13.

Saistībā ar abiem priekšlikumiem Komisijai ir svarīgs uzdevums – izstrādāt standartus un sertificēšanas kritērijus. EESK uzsver – lai priekšlikumos paredzētās sistēmas labi darbotos un nodrošinātu plānoto pievienoto vērtību, ir nepieciešams satvars, kas raisa uzticību, labi darbojas un nav nevajadzīgi sarežģīts. Turklāt tas ir svarīgs elements, kas palīdz radīt uzticību digitāliem risinājumiem visā transporta nozarē.

3.14.

EESK norāda, ka arī šajā saistībā ir jāņem vērā digitalizācijas sociālie aspekti. Ir skaidrs, ka digitalizācija mainīs darba vidi un radīs jaunas darbvietas un ka tās dēļ darba ņēmējiem būs jāiegūst jaunas prasmes; ir svarīgi laikus nodrošināt, ka darbaspēks spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. EESK arī uzsver, ka ir svarīgi laikus sniegt informāciju un pavērt iespējas dialogam par paredzamajām pārmaiņām. EESK uzskata, ka transporta digitalizācija varētu šo nozari nākotnē padarīt pievilcīgāku darba ņēmējiem, tādējādi palīdzot atrisināt pašreizējās darbaspēka problēmas šajā nozarē.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Priekšlikums par Jūras vienloga sistēmu

4.1.1.

Salīdzinājumā ar Direktīvu 2010/65/ES priekšlikums par Jūras vienloga sistēmu ir patiešām pilnvērtīgs. Šķiet, ka tas nodrošina pienācīgu regulējumu attiecībā uz formalitātēm, kas ir saistītas ar kuģu ienākšanu ostās un iziešanu no tām, tādēļ varam secināt, ka ir novērsti trūkstošie elementi un saskaņotības trūkums, kuri, īstenojot Direktīvu 2010/65/ES, nelabvēlīgi ietekmēja lietotājus.

4.1.2.

EESK piekrīt Komisijas izvēlei ierosināt valstu vienloga sistēmu, nevis Eiropas Savienības vienloga sistēmas izveidi. Lai arī ir nopietni iemesli, kādēļ būtu jāizveido ES līmeņa vienloga sistēma, risinājums, kura pamatā ir valstu vienloga sistēmas, novērsīs neatgūstamās izmaksas, ko radījuši valstu jau veiktie ieguldījumi, un pavērs valstīm iespēju vajadzības gadījumā noteikt īpašas administratīvās prasības.

4.1.3.

EESK uzsver, ka saskaņošana, kuras mērķis ir veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir svarīgs priekšlikuma elements, un ir svarīgi to nepazaudēt.

4.1.4.

Tādēļ EESK pauž šaubas par valstu iespēju brīvi noteikt īpašas prasības, jo tas viegli varētu kļūt par šķērsli iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Šajā saistībā EESK aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt īpašās valstu prasības no iekšējā tirgus viedokļa un risināt pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu minētās prasības.

4.2.   Priekšlikums par kravu pārvadājumu informāciju

4.2.1.

EESK īpaši norāda, ka liela nozīme būs īstenošanas un deleģētajiem aktiem, ko Komisija pieņems saskaņā ar šo priekšlikumu, un uzsver, cik svarīga ir to ātra stāšanās spēkā, jo tie ir būtiski ierosinātās regulas pienācīgai darbībai.

4.2.2.

Šajā saistībā EESK vērš Komisijas uzmanību uz iepriekš minēto ANO/EEK Balto grāmatu, kurā tiešas datu apmaiņas struktūras (PDES) elementi raksturoti kā lietderīga struktūra, ar ko var izveidot drošu un no viltošanas pasargātu sistēmu datu apmaiņai dažādos pārvadāšanas procesa posmos.

4.2.3.

EESK norāda uz savām iepriekš minētajām atziņām par labi pārdomātas un labi īstenotas elektronisku dokumentu apmaiņas sistēmas augsto drošības līmeni un vēlreiz uzsver, ka it īpaši saistībā ar atbilstības uzraudzības mērķi, kurš ir izvirzīts aplūkotajā priekšlikumā, ir pamatoti regulas pārskatīšanā, kas paredzēta priekšlikuma par kravu pārvadājumu informāciju 15. pantā, apsvērt iespēju noteikt, ka elektroniska dokumentācija ir obligāta.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/269


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu”

(COM(2018) 277 final – 2018/0138 (COD))

(2019/C 62/42)

Ziņotājs:

Dumitru FORNEA

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Padome, 15.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta 1. punkts.

 

 

Pilnsapulces lēmums

22.5.2018.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

210/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka iniciatīvas, kas kopā iekļautas trešajā mobilitātes paketē “Eiropa kustībā”, ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko regulējumu Eiropas līmenī, kā arī atkārtoti apstiprināt dalībvalstu politisko un finansiālo apņemšanos savlaicīgi ieviest Eiropas transporta tīklu (TEN-T): pamattīkls būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošais tīkls – līdz 2050. gadam.

1.2.

EESK norāda, ka regulas priekšlikums sniedz pievienoto vērtību, jo, pamatojoties uz visā ES apzināto paraugpraksi, tas reglamentē vairākus galvenos aspektus attiecībā uz to, lai ievērotu termiņus projektu īstenošanai un turpinātu piesaistīt un ieinteresēt publiskā un privātā sektora ieguldītājus transporta infrastruktūras konkursu piedāvājumu iesniegšanā.

1.3.

EESK atbalsta Komisijas pieeju, uzskatot, ka tā ir piemērota un atbilstoša, ņemot vērā priekšlikuma regulai galveno mērķi, proti, samazināt kavēšanos TEN-T infrastruktūras projektu īstenošanā. Faktiski šos kavējumus var ievērojami samazināt, atzīstot kopējas ieinteresētības projektu prioritāro statusu, norīkojot vienotu kompetento iestādi, kuras rīcībā būtu kompetents personāls un pietiekami līdzekļi. Lai nodrošinātu patiesu administratīvo vienkāršošanu, tā apvienotu iestādes un struktūras ar konkurējošām funkcijām, integrējot un saskaņojot procedūras, kā arī piemērojot vienotu valsts tiesisko regulējumu iepirkumiem, ko veic kopīga struktūrvienība.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir noteikusi atsauces punktu attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesu ilgumu, un uzskata, ka ir pamatoti ierobežot visu atļauju piešķiršanas procesu līdz ne vairāk kā trim gadiem, taču norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā kompetento valsts iestāžu viedokļus, lai nodrošinātu, ka ierosinātie termiņi ir reāli, ņemot vērā konkrētās situācijas dalībvalstīs.

1.5.

EESK uzskata, ka dažās dalībvalstīs, lai ievērotu obligātos termiņus, kas noteikti regulas priekšlikumā, būs vajadzīgas dažas juridiskas un administratīvas reformas. Tās ļaus kompetentām juridiskajām un administratīvajām struktūrām padarīt savas darba metodes ātrākas un efektīvākas, lai novērstu tiesvedības procesus valstu vai Eiropas līmenī sakarā ar termiņu neievērošanu.

1.6.

EESK atbalsta 9. pantā ierosināto tehnisko palīdzību, taču atgādina Komisijai, ka ir vajadzīgi turpmāki precizējumi attiecībā uz atbilstības kritērijiem un procedūru, kas jāievēro, lai tiktu piešķirta priekšlikumā paredzētā tehniskā palīdzība.

1.7.

EESK uzskata, ka ir iespējams paātrināt infrastruktūras projektu īstenošanas tempu, ja Eiropas līmenī tiktu izveidoti standartizēti noteikumi un nosacījumi un noteikta īpaša kārtība attiecībā uz publisko iepirkumu.

1.8.

EESK uzskata, ka valstu iestādes var samazināt iespējamo konfliktu TEN-T projektu īstenošanā, iesaistot ieinteresētās personas/iesaistītās puses jau transporta infrastruktūras plānošanas posmā un efektīvi un savlaicīgi organizējot apspriešanos ar iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgajām vietējām pašvaldībām.

1.9.

EESK norāda, ka nolūkā radīt tādu politisko un sociālo klimatu, kas sekmē Eiropas transporta infrastruktūras politikas īstenošanu, izšķiroši svarīgi ir informētības palielināšanas pasākumi un laikus apzināti mēģinājumi nomelnot TEN-T projektus. Eiropas iestādes var neitralizēt maldinošas informācijas kaitīgās sekas, uzturot sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem un turpinot attīstīt institucionālos instrumentus, kas dod iespēju sniegt precīzu informāciju un apspriesties ar sabiedrību.

1.10.

EESK atzīmē neatbilstību priekšlikuma tekstā, jo 2. panta e) punktā iekļautajās definīcijās jēdziens “kopīgu interešu pārrobežu projekts” attiecas tikai uz projektiem, kurus īsteno kopējs subjekts. Tomēr 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. punktā šķiet, ka šis jēdziens aptver arī projektus, kur nav kopēja subjekta.

1.11.

EESK uzskata, ka pārrobežu koordinācijas mehānismus, kas paredzēti TEN-T tīklam, var stiprināt, palielinot Eiropas koordinatoru pilnvaras un papildinot viņiem pieejamos instrumentus. Lai optimāli izmantotu Eiropas koordinatoru pieredzi un spējas, varētu būt nepieciešams pārskatīt tiesību aktus, ar ko reglamentē viņu pilnvaras, nolūkā paplašināt tās, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu to pārrobežu transporta infrastruktūras projektu realizēšanā, kurus īsteno dalībvalstis.

1.12.

EESK norāda, ka nav skaidrs, kādas sankcijas ir paredzētas par priekšlikumā regulai noteikto juridisko noteikumu neievērošanu. Ņemot vērā priekšlikuma galveno mērķi, proti, samazināt kavējumus, šis aspekts ir jāprecizē, lai pastiprinātu regulas juridiski saistošo raksturu un nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm un valsts un Eiropas līmeņa tiesām un tribunāliem būs pārredzams un paredzams tiesiskais regulējums.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Ar šajā atzinumā izskatāmo regulas priekšlikumu Komisija nāca klajā 2018. gada maijā. Komisija ir iecerējusi papildināt iniciatīvas, kas kopā iekļautas trešajā mobilitātes paketē “Eiropa kustībā”, koncentrējoties uz leģislatīviem un administratīviem pasākumiem, kuri var paātrināt ieguldījumu programmu īstenošanu, lai savlaicīgi ieviestu Eiropas transporta tīklu (TEN-T): pamattīkls būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošais tīkls – līdz 2050. gadam.

2.2.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam TEN-T pamattīkla pabeigšanai būs vajadzīgi ieguldījumi aptuveni 500 miljardu EUR apmērā, savukārt visaptverošā tīkla pabeigšanas izmaksas būs aptuveni 1 500 miljardi EUR. Eiropas transporta infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi radīs sviras efektu, proti, līdz 2030. gadam tie ik gadu palīdzēs radīt 13 miljonus darbvietu un gūt papildu ieņēmumus līdz 4 500 miljardu EUR apmērā (1,8 % no ES IKP).

2.3.

Komisija 2018. gada jūnijā paziņoja, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros tā plāno piešķirt 30,6 miljardus EUR Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, veidojot 47 % nominālo pieaugumu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tomēr ar ES stingro apņemšanos un ieguldījumu TEN-T tīkla izveides pabeigšanai nepietiks, ja netiks panākta dalībvalstu reāla iesaistīšanās un apzināti alternatīvi risinājumi transporta infrastruktūras projektu līdzfinansēšanai vai pilnīgai finansēšanai.

2.4.

TEN-T ieguldījumu programmu īstenošana ietver gan ieguldītāju apzināšanu, gan nepieciešamo līdzekļu nodrošināšanu, un jāparedz tiesiskais un administratīvais pamats, lai nodrošinātu savlaicīgus ieguldījumus un atbilstību noteiktajiem standartiem. Sabiedriskā apspriešana liecina, ka visas ieinteresētās personas (publiskā un privātā sektora ieguldītāji, uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sabiedrības pārstāvji) vēlas, lai ar infrastruktūras projektu īstenošanu saistītās administratīvās procedūras būtu efektīvas, paredzamas, atbilstīgas ilgtspējīgas attīstības principiem un jaunākajiem sasniegumiem digitālo tehnoloģiju jomā, un orientētas uz to, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Eiropas un valstu politikas nostādnēs par mobilitāti ES.

2.5.

Priekšlikuma 6. pantā ir noteikti posmi un termiņi atļauju piešķiršanas procesa īstenošanai, proti, pirmspieteikuma posms, kurš nedrīkst pārsniegt divus gadus, un posms, kurā vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem lēmumu un kurš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Priekšlikumā noteiktie termiņi tieši neskar inter alia administratīvās apelācijas procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesā vai tribunālā.

2.6.

Pirmspieteikuma posmā ir iekļauti termiņi, kuri vienotajai kompetentajai iestādei ir jāievēro, lai pabeigtu šā posma galvenos etapus. Tādēļ:

ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc projekta virzītāja sagatavotā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde vai nu apstiprina atļauju piešķiršanas procesa uzsākšanu vai noraida paziņojumu, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai,

trīs mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kas jāiesniedz, pirms var tikt piešķirtas atļaujas, kuras vajadzīgas projekta virzībai,

vēlākais divu mēnešu laikā no pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienas kompetentā iestāde rakstiski informē projekta virzītāju par to, vai pieteikuma dokumentācija ir pilnīga.

2.7.

Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus, Komisija strādā, lai ar šo likumdošanas iniciatīvu sasniegtu šādus četrus galvenos mērķus:

I.

samazināt kavēšanās gadījumu skaitu ar TEN-T tīklu saistīto infrastruktūras projektu īstenošanā;

II.

noteikt skaidrākas procedūras, kas jāievēro projektu virzītājiem un īstenotājiem, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanu un publiskā iepirkuma procedūrām, kā arī attiecībā uz pieteikumiem par valsts atbalstu vai citām situācijām, kurās vajadzīga publisko iestāžu iesaistīšanās;

III.

sistemātiski piemērot vienu vienīgu satvaru kopēja subjekta īstenotu pārrobežu projektu gadījumā, ja vien iesaistītās dalībvalstis nenolemj citādi;

IV.

palielināt skaidrību iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai, nostiprinot pārredzamības satvaru un kārtību viņu iesaistei TEN-T projektu plānošanā un īstenošanā.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

EESK uzskata: TEN-T tīklu nebūs iespējams pabeigt, ja nebūs stingras politiskās apņemšanās no dalībvalstu puses un spēcīgas vadošās lomas un sadarbības Eiropas līmenī. Pamatojoties uz visā ES apzināto paraugpraksi, regulas priekšlikums sniedz pievienoto vērtību, jo tas reglamentē vairākus galvenos aspektus attiecībā uz to, lai ievērotu termiņus projektu īstenošanai un turpinātu piesaistīt un ieinteresēt publiskā un privātā sektora ieguldītājus transporta infrastruktūras konkursu piedāvājumu iesniegšanā.

3.2.

EESK atbalsta Komisijas pieeju, uzskatot, ka tā ir atbilstīga un piemērota, ņemot vērā nozīmīgos aspektus, kurus regulē šis priekšlikums. Tie ir šādi: prioritāra statusa atzīšana TEN-T kopīgu interešu projektiem; atļauju piešķiršanas procesu integrēšana; tādas vienotas kompetentas iestādes iecelšana, kuras pārziņā ir atļauju piešķiršana; atļauju piešķiršanas un īstenošanas grafika izstrāde; pārrobežu atļauju piešķiršanas procesu koordinēšana; vienkāršots publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos; ES tehniskais atbalsts šīs regulas piemērošanai un kopīgu interešu projektu īstenošanai.

3.3.

Komisijas izraudzītā politikas iespēja – ierobežota saistoša rīcība, kas jādecentralizē un jāīsteno valsts līmenī  – ir saprotama, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju dažās dalībvalstīs, un ataino valstu valdību nostāju attiecībā uz ES likumdošanas iniciatīvām, kurās ir ierosināta Eiropas līmeņa sadarbība jomās, kurās jāievēro subsidiaritātes princips.

3.4.

Termiņi, kas noteikti priekšlikumā reglamentētajiem atļauju piešķiršanas procesiem, ir atzinīgi vērtējami, taču samērā optimistiski, ņemot vērā ierobežojumus saistībā ar atbilstību valstu tiesību aktiem ieguldījumu un publiskā iepirkuma jomā.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir noteikusi kritēriju atļauju piešķiršanas procesu ilgumam, tomēr vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi apspriesties ar kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka ierosinātie termiņi ir reāli, ņemot vērā konkrētas situācijas dalībvalstīs. Līdzšinējā pieredze rāda: ir iespējams, ka laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu katru procedūras posmu – tostarp tehnisko dokumentu, tehnisko un ekonomisko rādītāju un publiskā iepirkuma procedūru apstiprināšanu, un attiecīgo līgumu noslēgšanu un īstenošanu noteiktajos termiņos un saskaņā ar valsts tiesību aktiem – var ievērojami pārsniegt šajā regulā ierosinātos termiņus.

3.6.

Līdz šim konstatētās kavēšanās TEN-T projektu īstenošanā dažreiz ir saistītas ar nepiemērotu un – dažos gadījumos – pārmērīgi politizētu valsts institucionālo arhitektūru, kur valsts iestādes nespēj īstenot reformas un pieņemt mūsdienīgas darba metodes un joprojām izmanto novecojušas administratīvās procedūras, no kurām jau pirms ilgāka laika ir atteikušās iestādes, kas plašā mērogā pārņēmušas digitālās revolūcijas lietotnes.

3.7.

Ņemot vērā šo situāciju, regula tieši ietekmēs tās dalībvalstu administratīvās struktūras, kuru darbība neatbilst Eiropas standartiem. Būtu jāapsver šo iestāžu reforma, un 9. pantā ierosinātā tehniskā palīdzība tādējādi ir vērtīga tām dalībvalstīm, kuras to pieprasa, lai īstenotu ar TEN-T pamattīkla īstenošanu saistītus nozīmīgus projektus. Tomēr ir vajadzīga papildu informācija attiecībā uz atbilstības kritērijiem un procedūru, kas jāievēro, lai varētu saņemt priekšlikumā paredzēto tehnisko palīdzību.

3.8.

Kavēšanās daudzkārt ir saistīta ar juridiskiem strīdiem, ko izraisa konflikti starp ieinteresētajām personām vai tām personām, kuru intereses skar projektu īstenošana. Viens no tiesiskuma īstenošanas aspektiem ir līdzsvara nodrošināšana starp personu tiesībām un attiecīgās valsts tiesību aktiem. Tas, ka dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence tieslietu jomā, un ļoti sarežģītais valstu un Eiropas tiesiskais regulējums infrastruktūras projektu atļauju piešķiršanai neizbēgami rada virkni juridisku nosacījumu, kas varētu būtiski ierobežot Komisijas vērienīgos mērķus.

3.9.

Administratīvās apelācijas un tiesas procesu ilgums un apturēšanas nosacījumu ietekme, tehniska rakstura problēmas saistībā ar infrastruktūras darbu pabeigšanu, tādu būtisku administratīvu dokumentu trūkums, kas nepieciešami, lai pamatotu procedūras tiesiskumu, un nepieciešamā finansējuma trūkums – tas viss ietekmē projekta atļauju piešķiršanas procesa ilgumu. Tāpēc Eiropas iestādēm šie faktori jāņem vērā, pieņemot galīgo lēmumu par atļauju piešķiršanas termiņiem, kurus Eiropas līmenī reglamentē ar šo priekšlikumu regulai.

3.10.

Arī tiesnešu, tiesas ierēdņu un advokātu labāka apmācība un specializācija sabiedriskas nozīmes infrastruktūras projektu jomā varētu palīdzēt saīsināt tiesvedības procedūru ilgumu un paaugstināt tiesu sistēmas efektivitāti, vienlaikus pilnībā ievērojot juridiskās prasības.

3.11.

Iepirkuma procedūras attiecībā uz transporta infrastruktūras būvdarbiem ir ārkārtīgi laikietilpīgas, un tas ir būtisks faktors, kas kavē TEN-T projektu īstenošanu. EESK uzskata, ka ir iespējams paātrināt infrastruktūras projektu īstenošanas tempu, ja Eiropas līmenī tiktu izveidoti standartizēti noteikumi un nosacījumi un noteikta īpaša kārtība attiecībā uz publisko iepirkumu.

3.12.

EESK uzskata, ka valstu iestādes var samazināt iespējamo konfliktu TEN-T projektu īstenošanā, iesaistot ieinteresētās personas/iesaistītās puses jau pašā transporta infrastruktūras plānošanas posma sākumā un efektīvi un laikus organizējot apspriešanos ar iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgajām vietējām pašvaldībām. Sociālais un pilsoniskais dialogs valsts, reģionālajā un vietējā līmenī var ievērojami palielināt sabiedrības atbalstu transporta infrastruktūras projektiem un palīdzēt uzlabot administrācijas darba metodes, izveidojot un ieviešot integrētus atļauju piešķiršanas procesus.

3.12.1.

EESK atzīmē neatbilstību priekšlikuma tekstā, jo 2. panta e) punktā iekļautajās definīcijās jēdziens “kopīgu interešu pārrobežu projekts” attiecas tikai uz projektiem, kurus īsteno kopējs subjekts. Tomēr 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. punktā šķiet, ka šis jēdziens aptver arī projektus, kur nav kopēja subjekta.

3.13.

Dažās dalībvalstīs TEN-T un TEN-E infrastruktūras projekti ir maldinošas informācijas un nomelnošanas kampaņu objekts, jo tie dažkārt ir pretrunā to valstu vai interešu grupu ģeopolitiskajām interesēm, kas vēlas iegūt politisko kapitālu no ES atbalstīto infrastruktūras projektu progresa vai šāda progresa trūkuma. Nolūkā radīt tādu politisko un sociālo klimatu, kas sekmē Eiropas transporta infrastruktūras politikas īstenošanu, izšķiroši svarīgi ir informētības palielināšanas pasākumi un šādu draudu savlaicīga apzināšana. Eiropas iestādes var neitralizēt maldinošas informācijas kaitīgās sekas, uzturot sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem un turpinot attīstīt institucionālos instrumentus, kas dod iespēju sniegt precīzu informāciju un apspriesties ar sabiedrību.

3.14.

EESK uzskata, ka pārrobežu koordinācijas mehānismus, kas paredzēti TEN-T tīklam, var stiprināt, palielinot Eiropas koordinatoru pilnvaras un papildinot viņiem pieejamos instrumentus. Priekšlikumā regulai ir apsvērts šis aspekts un precizēta svarīgā loma, ko veic TEN-T koordinatori, kuru uzdevums ir cieši uzraudzīt atļauju piešķiršanas procesu attiecībā uz Eiropas kopīgo interešu projektiem un sniegt regulārus progresa ziņojumus. Lai optimāli izmantotu Eiropas koordinatoru pieredzi un spējas, varētu būt nepieciešams pārskatīt tiesību aktus, ar ko reglamentē viņu pilnvaras, nolūkā paplašināt tās, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu to pārrobežu transporta infrastruktūras projektu realizēšanā, kurus īsteno dalībvalstis.

3.15.

EESK norāda, ka nav paredzētas nekādas sankcijas par priekšlikumā regulai noteikto juridisko noteikumu neievērošanu. Minētā jautājuma precizēšana varētu nostiprināt šīs regulas juridiski saistošo raksturu, un Eiropas iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, publiskajām iestādēm, kā arī valsts un Eiropas līmeņa tiesām un tribunāliem būs pārredzams un paredzams tiesiskais regulējums.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/274


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija””

(COM(2018) 283 final)

(2019/C 62/43)

Ziņotājs:

Ulrich SAMM

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

207/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par satīkloto un automatizēto mobilitāti, kas piedāvā daudz jaunu funkciju patērētājiem un transporta uzņēmumiem. EESK ir pārliecināta par automatizētas mobilitātes ieguvumiem mūsu sabiedrībai, jo tā nodrošinās jaunus pakalpojumus cilvēku mobilitātes veicināšanai, lielākas iespējas kopīgotai ekonomikai, satiksmes optimizācijas iespējas ar priekšrocībām attiecībā uz vidi un mobilitāti tiem, kuri paši nespēj vadīt transportlīdzekli.

1.2.

ES autobūves nozarei ar tās pieredzi transportlīdzekļu tehnoloģiju izstrādē ir labas iespējas izmantot šo izdevību, tomēr ar nosacījumu, ka ES nosaka standartus, lai nodrošinātu dažādu automobiļu zīmolu pārrobežu darbību un sadarbspēju.

1.3.

Automātiskās vai pusautomātiskās braukšanas galvenā iezīme ir tā, ka tā varētu ievērojami uzlabot sauszemes transportlīdzekļu aktīvo drošumu un ievērojami samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu vai pat pilnībā novērst šādus negadījumus. Tomēr letāli negadījumi ar automatizētiem transportlīdzekļiem sākuma posmā varētu kļūt par šķērsli ceļā uz šīs tehnoloģijas progresu. Tādēļ EESK iesaka visus izmēģinājuma projektus un testēšanas procedūras ar autonomo braukšanu izpildīt saskaņā ar visaugstākajiem iespējamajiem drošuma standartiem, pat ja šis ierobežojošais nosacījums var palēnināt attīstību salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus ES. Ilgtermiņā tas nodrošinās labākus produktus, kam būs lielāks atbalsts.

1.4.

EESK uzskata, ka bezvadītāja automobiļus (5. pakāpe) pieņems tikai tad, ja tie nodrošinās tādu pašu drošumu kā citas pasažieru transporta sistēmas, piemēram, vilcieni vai lielās lidmašīnas (gandrīz 100 % drošums). Tas ir liels šķērslis, kamēr autonomie transportlīdzekļi un parastie automobiļi, kā arī citi ceļu satiksmes dalībnieki (riteņbraucēji, gājēji, speciālie transportlīdzekļi) izmanto vienus un tos pašus ceļus. Tomēr “100 % drošums” var būt galvenais faktors ar autonomiem transportlīdzekļiem saistītu konkrētu ētikas jautājumu risināšanā.

1.5.

EESK atzīst, ka pusautomātiskie transportlīdzekļi (1.–4. pakāpe) ar vairākām palīdzības sistēmām jau var samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, un tādēļ atbalsta Komisijas ierosinājumu ieviest vairākus jaunus automatizēto transportlīdzekļu drošības elementus, pārskatot Mehānisko transportlīdzekļu vispārējās drošības regulu. Tomēr EESK norāda uz divām problemātiskām jomām, kas var būt šķērslis sabiedrības atbalsta iegūšanā: a) papildu izmaksas un b) arvien lielāka automašīnas vadīšanas sarežģītība.

1.6.

Parastā apmācība autovadītāja apliecības iegūšanai neietver vismodernāko palīdzības sistēmu tehnoloģijas. Acīmredzami ir vajadzīga papildu apmācība. EESK uzskata, ka autobūves nozarei kopā ar pašvaldībām ir steidzami jāpiedāvā apmācību kursi un apmācību laukumi privātiem un profesionāliem autovadītājiem, citādi tiks ievērojami apgrūtināta jauno, ar drošumu saistīto, tehnoloģiju ieviešana.

1.7.

Apmācība pusautomātiskajā braukšanā, kam vajadzīgas jaunas prasmes un atbildība, būs galvenais elements, lai izveidotu mūsdienīgu profesionāla autovadītāja profilu un reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu transporta nozarē.

1.8.

EESK atzīst, ka daudzi nozarē strādājošie varētu zaudēt darbvietas (proti, kravas automašīnu un autobusu vadītāji), ja nākotnē tiks sekmīgi ieviesta pilnīga automatizācija (5. pakāpe). EESK uzskata, ka no automatizācijas izrietošās priekšrocības ir jāgūst visai sabiedrībai, un tādēļ mudina sociālos partnerus kopīgi plānot turpmāko attīstību un attiecīgā gadījumā vienoties par jauniem darba koplīgumiem par autotransporta automatizācijas ieviešanu.

1.9.

Ir jāpārskata Produktatbildības direktīva, attiecinot to gan uz kustamiem produktiem un pakalpojumiem, gan arī uz produktiem ar iebūvētu programmatūru, lai patērētājiem nebūtu jāmeklē informācija atbildīgās personas noskaidrošanai. Turklāt sarežģītākā digitālā vidē bažas raisa arī pierādīšanas pienākums produktu nepilnību gadījumā, un šis jautājums būtu jāregulē patērētājiem labvēlīgā veidā. Saistībā ar bezvadītāja transportlīdzekļiem Komiteja mudina Komisiju jo īpaši paredzēt izmaiņas apdrošināšanas direktīvā un garantēt kompensācijas ceļu satiksmes negadījumos cietušām personām.

1.10.

Pateicoties pieaugošajai savienojamībai, transportlīdzekļa datiem var piekļūt jebkurā pasaules malā. No pieredzes ar viedtālruņiem un personālajiem datoriem mēs zinām, ka tas rada ievērojamus riskus un problēmas saistībā ar drošumu, drošību un privātumu. Tādus pašus standartus nevar pieņemt attiecībā uz transportlīdzekļiem, jo pastāv nāves vai ievainojumu risks. Tādēļ EESK uzsver, ka visās jaunajās regulās par datu pieejamību attiecībā uz transportlīdzekļiem ir jāparedz princips “drošība pirmajā vietā”.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju prioritārā kārtā regulēt transportlīdzekļu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, nodrošinot drošus un uzticamus sakarus starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru, kā arī pienācīgu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

1.12.

EESK ir gatava piedalīties gaidāmajā Komisijas novērtējumā par bezvadītāja transportlīdzekļu mobilitātes sociālo un ekonomisko ietekmi uz vidi un ES forumā, lai risinātu konkrētus ētikas jautājumus.

2.   Ievads

2.1.

Iniciatīva “Eiropa kustībā” ietver vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kuri iesniegti kā trīs tiesību aktu kopumi. Pirmais tiesību aktu kopums atspoguļoja Eiropas ieceri raiti virzīties uz to, lai līdz 2025. gadam ieviestu tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitātes sistēmu, kas ir svarīgs elements labi funkcionējošā Eiropas vienotajā transporta telpā (1). Otrajā tiesību aktu kopumā galvenā uzmanība tika pievērsta instrumentiem, kas samazina autotransporta radītās emisijas (2). Trešajā tiesību aktu kopumā, kas patlaban iesniegts izskatīšanai un ir apskatīts šajā atzinumā, galvenokārt uzmanība pievērsta drošuma jautājumiem saistībā ar stratēģiju, kas izklāstīta paziņojumā “Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei” (3).

2.2.

Ievērojamus sauszemes transporta tehnoloģijas uzlabojumus, visticamāk, nodrošinās digitalizācija. Tādēļ šis paziņojums ir jāaplūko plašākā kontekstā, ietverot arī citus jautājumus, piemēram, nodarbinātības nākotni, pētniecību un jauninājumus, mākslīgo intelektu un prasmju programmu.

3.   Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Ar šo paziņojumu Komisija ierosina visaptverošu ES pieeju satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu mobilitātes jautājuma risināšanai, izveidojot vērienīgu Eiropas programmu, nodrošinot kopīgu redzējumu un nosakot atbalsta darbības galveno tehnoloģiju, pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai un ieviešanai.

3.2.

Komisija ir iecerējusi līdz 2050. gadam īstenot projektu Vision Zero (“Mērķis – nulle”), jo automatizētā braukšana var veicināt ievērojamas pārmaiņas un būtiski samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu vai pat pilnībā novērst šādus negadījumus. Šādā veidā tā veicina arī ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu sadaļā “Laba veselība un labklājība” un sadaļā “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”.

3.3.

Lai spēcinātu ES pozīcijas automatizēto transportlīdzekļu mobilitātes tehnoloģiju un infrastruktūras jomā, Komisija finansē dažādus instrumentus un piedāvā virkni iniciatīvu:

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ar 450 miljoniem EUR, lai atbalstītu digitalizāciju transporta jomā ar mērķi sekmēt automatizāciju,

plaša mēroga testēšana, kuras pamatā ir 5G pārrobežu koridori,

pētniecības un inovāciju finansējuma (“Apvārsnis 2020” un nākamā pamatprogramma) prioritātes.

3.4.

Līdz 2019. gadam ES ieviesīs sākotnējo sistēmas Galileo augstas precizitātes pakalpojumu bezmaksas piedāvājumu, padarot to par pirmo sistēmu pasaulē, kas spēj piedāvāt tādu navigācijas pakalpojumu.

3.5.

Lai garantētu iekšējo tirgu automatizēto transportlīdzekļu mobilitātes drošai ieviešanai, Komisija ierosina (galvenokārt saistībā ar Mehānisko transportlīdzekļu vispārējās drošības regulas pārskatīšanu):

kopā ar dalībvalstīm izstrādāt pamatnostādnes, kas nodrošinās saskaņotu pieeju automatizēto transportlīdzekļu īpašajiem valsts drošuma novērtējumiem,

kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sākt veidot jaunu pieeju automatizēto transportlīdzekļu drošības sertifikācijai,

jaunus automatizēto transportlīdzekļu drošības elementus saistībā ar Mehānisko transportlīdzekļu vispārējās drošības regulas pārskatīšanu,

regulēt automatizēto transportlīdzekļu datu reģistratorus,

regulēt ciešās autokolonnas, lai nodrošinātu dažādu zīmolu transportlīdzekļu datu apmaiņas standartizāciju,

regulēt transportlīdzekļu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem,

risināt jautājumu par vajadzību izdot specifikācijas attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa datiem publiskā sektora vajadzībām,

pieņemt deleģēto regulu, lai nodrošinātu drošus un uzticamus sakarus starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru un pienācīgu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

3.6.

Pamatojoties uz Padomes secinājumu, Komisija plāno novērtēt automatizācijas un digitalizācijas sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi transporta jomā, ņemot vērā šajā nozarē vajadzīgās jaunās prasmes. Tāpēc Komisija:

apspriedīsies ar ieinteresētajām personām par bezvadītāja transportlīdzekļu mobilitātes sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi,

atbalstīs jaunu prasmju apguvi, saglabās un pārkvalificēs nozares darbaspēku saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai,

izveidos ES forumu specifisku bezvadītāja transportlīdzekļu mobilitātes radīto ētikas problēmu risināšanai.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Digitalizācija un automatizācija, kuras pamatā ir ātrs un uzticams internets, piedāvā daudzas jaunas funkcijas patērētājiem un uzņēmumiem, kas cenšas panākt labāku kvalitāti, ērtības, elastīgumu, pieejamību un drošību autotransporta jomā.

4.2.

ES autobūves nozarei ar tās pieredzi transportlīdzekļu tehnoloģiju izstrādē ir labas iespējas izmantot šo izdevību. EESK uzsver, ka par vienu no vispārējiem mērķiem ir jāizvirza sistēmu saskaņošana vai arī jārod tehniski risinājumi, kā sistēmām darboties pāri robežām, jo šim aspektam ir būtiska nozīme iekšējā tirgus netraucētā darbībā.

4.3.

Transportlīdzekļu savstarpējā savienojamība un to savienojamība ar fiksētu infrastruktūru ir galvenā īpašība, kas būs vajadzīga, lai pilnībā varētu izmantot digitālās tehnoloģijas. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu sagatavot grafiku, lai izveidotu Eiropas augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūru, kas ļautu nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu un ļoti augstas veiktspējas interneta savienojumu gar visām sauszemes transporta maģistrālēm (4).

4.4.

EESK atkārtoti aicina Komisiju turpināt projektu Vision Zero by 2050 . Automātiskās vai pusautomātiskās braukšanas galvenā iezīme ir tā, ka tā varētu ievērojami uzlabot sauszemes transportlīdzekļu aktīvo drošību un ievērojami samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu vai pat pilnībā novērst šādus negadījumus.

5.   Sabiedrības atbalsts un sociāli ekonomiskā ietekme

5.1.

Jaunās tehnoloģijas var sekmīgi īstenot tikai tad, ja ir pienācīgi risināts arī jautājums par sociāli ekonomisko ietekmi. Sabiedrības atbalstam ir būtiska nozīme automatizēto transportlīdzekļu mobilitātes ieviešanā.

5.2.

EESK ir pārliecināta par satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu mobilitātes ieguvumiem mūsu sabiedrībai, jo tā nodrošinās jaunus pakalpojumus cilvēku mobilitātes veicināšanai, lielākas iespējas dalīšanās ekonomikai un videi un mobilitāti tiem, kuri paši nespēj vadīt transportlīdzekli.

5.3.

Drošuma un atbildības jautājumos skaidri jānošķir pusautomātiskā un autonomā braukšana. Pusautomātiskajos transportlīdzekļos (1.–4. pakāpe) jaunās tehnoloģijas (radars, kamera, lāzers) palīdz autovadītājam, savukārt automatizētajiem automobiļiem (5. pakāpe) autovadītājs nemaz nav vajadzīgs. Pirmajā gadījumā vadītājs joprojām ir atbildīgs jebkādos apstākļos, taču otrajā gadījumā atbildības jautājums ir jāprecizē. EESK ir pārliecināta, ka autonomiem automobiļiem ir jāatbilst tādiem pašiem drošuma standartiem kā citām pasažieru pārvadāšanas sistēmām, piemēram, vilcieniem vai lielām lidmašīnām. Novēršot cilvēka kļūdas, automatizētajām transporta sistēmām jābūt 100 % drošām.

5.4.

Mūsu sabiedrība zināmā mērā ir toleranta pret cilvēka kļūdām, kas izskaidro pieļautos satiksmes negadījumos apmēram 25 000 bojāgājušo skaitu ES (2016. gads). Visai atšķirīga ir situācija citās transporta sistēmās, kurās pasažieri ir pasīvi. Prasība nodrošināt autonomo transportlīdzekļu 100 % drošumu ir liels šķērslis, kamēr autonomie transportlīdzekļi un parastie automobiļi, kā arī citi satiksmes dalībnieki (riteņbraucēji, gājēji, speciālie transportlīdzekļi) izmanto vienus un tos pašus ceļus.

5.5.

Letāli negadījumi ar automatizētiem transportlīdzekļiem varētu kļūt par šķērsli šīs tehnoloģijas ieviešanai, neraugoties pat uz relatīvi zemo negadījumu skaitu. Tādēļ EESK iesaka visus izmēģinājuma projektus un testēšanas procedūras ar automatizēto braukšanu veikt saskaņā ar visaugstākajiem drošuma standartiem. Šis robežnosacījums var palēnināt attīstību salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus ES, taču tas veicinās sabiedrības atbalstu un ilgtermiņā nodrošinās labākus produktus. EESK norāda, ka automatizēto transportlīdzekļu 100 % drošumu varētu panākt tikai, būtiski pārveidojot autoceļu sistēmu.

5.6.

Lai izstrādātu ētikas pamatnostādnes lielā mērā automatizētiem transportlīdzekļiem, EESK atgādina par principu human in command (vadība cilvēka uzraudzībā), kā tas vairākkārt uzsvērts citos atzinumos. Saskaņā ar šo principu tikai cilvēki pieņem atbildīgus lēmumus, kas ietekmē autonomo transportlīdzekļu konstrukciju un vidi, kurā tiem ir atļauts darboties. Tomēr bezvadītāja transportlīdzekļu drošumam būtiskas darbības, piemēram, negadījumu novēršana, plānošanas līmenī var radīt nopietnas ētiskas problēmas, kuras ir jārisina.

5.7.

EESK atzīst, ka pusautomātiskie transportlīdzekļi (1.–4. pakāpe) jau var samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, un tādēļ atbalsta Komisijas pieeju attiecībā uz vairāku jaunu automatizēto transportlīdzekļu drošības elementu ieviešanu saistībā ar Mehānisko transportlīdzekļu vispārējās drošības regulas pārskatīšanu. EESK norāda uz divām problemātiskām jomām, kas var būt šķērslis sabiedrības atbalsta iegūšanā: a) papildu tehniskie parametri var ievērojami palielināt automobiļa izmaksas; b) arvien lielāks palīdzības sistēmu skaits var padarīt automobiļa vadīšanu daudz sarežģītāku.

5.8.

Parastā apmācība autovadītāja apliecības (vieglais transportlīdzeklis, kravas automobilis un autobuss) iegūšanai neietver vismodernāko palīdzības sistēmu tehnoloģijas. Acīmredzami ir vajadzīga papildu apmācība gan jaunajiem autovadītājiem, gan autovadītājiem ar pieredzi. Turklāt automobiļa iegādes, noīrēšanas vai koplietošanas brīdī patērētājam ir jāsaņem skaidra un nepārprotama informācija par modernā transportlīdzekļa iezīmēm. EESK ierosina autobūves nozarei kopā ar pašvaldībām piedāvāt apmācību kursus un apmācību laukumus privātiem un profesionāliem autovadītājiem. Braukšanas eksāmenā jaunajiem transportlīdzekļa vadītājiem, kas vēlas iegūt autovadītāja apliecību, ir jāiekļauj drošuma apmācība par jauno tehnoloģiju/automatizācijas funkciju izmantošanu. Apmācība pusautomātiskajā braukšanā būs galvenais elements, lai izveidotu mūsdienīgu profesionāla autovadītāja profilu, un tam varētu būt vajadzīgas jaunas prasmes un pienākumi.

5.9.

EESK atzīst, ka daudzi nozarē strādājošie (proti, kravas automašīnu un autobusu vadītāji) varētu zaudēt darbu, ja nākotnē tiks sekmīgi ieviesta pilnīga automatizācija (5. pakāpe). Mēs aicinām Komisiju ņemt vērā vispārējās bažas, ka jauno tehnoloģiju/digitalizācijas/automatizācijas ieviešana dažādās nozarēs (transports, ražošana, finanšu pakalpojumi utt.) var izraisīt darbvietu skaita ievērojamu samazinājumu ar salīdzinoši nelielu jaunu darbvietu skaitu, kas tiks izveidotas to vietā. EESK uzskata, ka jauno tehnoloģiju/digitalizācijas/automatizācijas ieguvumi ir jāizmanto visai sabiedrībai kopumā, nevis vienkārši privāto uzņēmumu labā, lai samazinātu viņu darbaspēka izmaksas. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka pat mūsdienās profesionālie autovadītāji dara vairāk, nevis vienkārši vada transportlīdzekli, un nākotnē, kad tiks samazināta vajadzība tikai vadīt transportlīdzekli (ar 5. pakāpi), transporta nozares profesionāļu uzdevumi var tikt paplašināti, kas lielā mērā varētu kompensēt transportlīdzekļa vadīšanas funkciju samazināšanu.

5.10.

EESK skaidri apzinās, ka pusautomātisko (1.–4. pakāpe) un pilnībā automatizēto (5. pakāpe) sistēmu ieviešana kravas automašīnām un autobusiem ietekmēs darbvietas un darba apstākļus. Tādēļ Komiteja mudina sociālos partnerus kopīgi plānot turpmāko attīstību un attiecīgā gadījumā apspriest jaunus darba koplīgumus par jauno tehnoloģiju/digitalizācijas/automatizācijas ieviešanu autotransporta jomā. Jānorāda, ka dažas arodbiedrības (piemēram, UNITE Apvienotajā Karalistē) jau ir izstrādājušas koplīgumu modeļu paraugus, lai aizsargātu darbvietas, nodrošinātu pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu, kā arī nodrošinātu, ka visi ietaupījumi tiek taisnīgi sadalīti darbaspēkam.

5.11.

Ir jāpārskata Produktatbildības direktīva, attiecinot to gan uz kustamiem produktiem un pakalpojumiem, gan arī uz produktiem ar iebūvētu programmatūru, lai patērētājiem nebūtu jāmeklē informācija atbildīgās personas noskaidrošanai (skatīt arī atzinumu INT/857). Turklāt sarežģītākā digitālā vidē bažas raisa arī pierādīšanas pienākums produktu nepilnību gadījumā, un šis jautājums būtu jāregulē patērētājiem labvēlīgā veidā.

5.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka starptautiskajā līmenī arvien vairāk tiek atzīti ES datu aizsardzības noteikumi, nosakot dažus visaugstākos datu aizsardzības standartus pasaulē, un atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu prioritārā kārtā regulēt transportlīdzekļu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, nodrošinot drošus un uzticamus sakarus starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru, kā arī pienācīgu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

5.13.

Pateicoties pieaugošajai savienojamībai, transportlīdzekļa datiem var piekļūt jebkurā pasaules malā. Šī iespēja paver durvis uz lielu neizmantoto potenciālu. Tomēr tā rada arī ievērojamus riskus un problēmas saistībā ar drošumu, drošību un privātumu. Piemēram, salīdzinot ar viedtālruņiem, transportlīdzekļiem ir nepieciešami daudz augstāki standarti attiecībā uz drošumu, drošību un privātumu. Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā šādi standarti un sarunās jāpanāk starptautiskas vienošanās par tiem.

5.14.

Piekļuve transportlīdzekļa datiem ir ļoti nozīmīga konkurences veicināšanai pēcpārdošanas pakalpojumu jomā, jo īpaši neatkarīgiem remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, kas var ietekmēt patērētāju izvēli un izmaksas. EESK mudina Komisiju iespējami drīz ieviest datu izmantošanas noteikumus, īpaši ņemot vērā to, ka ES autobūves nozare jau ir nākusi klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par godīgu platformu datu apmaiņai ar trešām personām drošā un nediskriminējošā veidā (piemēram, detalizētā koncepcija “Nevada”, ko izstrādājusi ES autobūves nozare (avots: VDA)), kā arī ņemot vērā klientu tiesības uz privātumu.

5.15.

Komisijai būtu jāņem vērā fakts, ka infrastruktūra, kas nepieciešama tīklam pieslēgtu automobiļu un autonomu vieglo automobiļu ekspluatācijai, dalībvalstīs ir ārkārtīgi atšķirīga. Arī tirgus uzraudzības iestādēm visās dalībvalstīs ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai varētu strādāt jauno tehnoloģiju laikmetā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 246, 28.7.2017., 64. lpp.

(2)  OV C 262, 25.7.2018., 75. lpp.

(3)  COM(2018) 283 final.

(4)  OV C 125, 21.4.2017., 51. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/280


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem un Regulas (EK) Nr. 1222/2009 atcelšanu”

(COM(2018) 296 final – 2018/0148 (COD))

(2019/C 62/44)

Ziņotājs:

András EDELÉNYI

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Padome, 14.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts, 114. un 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

215/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas likumdevējs ir no jauna pārskatījis ES izmantoto riepu vispārējo veiktspēju, kvalitāti un marķēšanu saskaņā ar savām prasībām. Riepas, kas ir vienīgais kontaktpunkts starp transportlīdzekli un ceļu, ievērojami uzlabo transporta vispārējo drošību un degvielas patēriņa līmeni.

1.1.1.

EESK piekrīt, ka uzlabota riepu marķēšana nodrošinās patērētājiem vairāk informācijas par degvielas patēriņa efektivitāti, drošību un troksni, ļaujot viņiem iegūt atbilstošu un salīdzināmu informāciju, iegādājoties jaunas riepas, un pieņemt apzinātus lēmumus.

1.1.2.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tāds, ka labs marķējums ļauj patērētājam izdarīt izvēli, pamatojoties uz reālistiskāku līdzsvaru starp lēmuma pieņemšanas kritērijiem, proti, veiktspējas datiem, zīmola radīto tēlu un cenu līmeni. Tas arī palīdz informētiem pircējiem pieņemt rentablus un videi nekaitīgus iegādes lēmumus, kas vienlaikus ir labvēlīgi videi un ietaupa naudu, un arī tas ir būtisks aspekts.

1.1.3.

EESK atzīst, ka regulas priekšlikums palīdzēs uzlabot riepu marķēšanas sistēmas efektivitāti, un tādējādi nodrošinās tīrākus, drošākus un klusākus transportlīdzekļus un maksimāli palielinās šīs sistēmas devumu transporta nozares modernizācijai un dekarbonizācijai.

1.1.4.

Augstas kvalitātes riepu izstrāde, ražošana un to atjaunošana lielā mērā var netieši veicināt Eiropas ražošanu, kam ir augsta pievienotā vērtība, un līdz ar to arī augstas kvalitātes nodarbinātību. Sabiedrībai kopumā tas varētu samazināt kopējās izmaksas galalietotājam, kā arī izdevumus gan finansiālā, gan veselības un drošības aspektā, novēršot nelaimes gadījumus.

1.1.5.

EESK atbalsta riepu marķēšanas sistēmas pārskatīšanu, jo tā palīdz ES samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi uzlabojot autotransporta drošību, veselības aizsardzību, kā arī ekonomikas un vides efektivitāti.

1.1.6.

EESK uzskata, ka ir būtiski, lai rītdienas mobilitātes sistēma būtu droša, tīra un efektīva visiem ES iedzīvotājiem. Mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību konkurētspējīgāku un Eiropas darbvietas drošākas, vienlaikus padarot Savienību mazāk piesārņotu un labāk pielāgotu nepieciešamībai risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīga ES, dalībvalstu un ieinteresēto personu pilnīga iesaiste.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprināta prasība uzrādīt marķējumu gadījumos, kad patērētāji neredz riepu vai riepas, kuras vēlas iegādāties (jo riepas tiek uzglabātas citur vai tiek tirgotas tālpārdošanā vai internetā).

1.2.1.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā paredzēta riepu iekļaušana ražojumu reģistrācijas datubāzē, kas nesen izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 nolūkā uzlabot tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanu.

1.2.2.

EESK atbalsta to, ka piegādātājiem būs jāievada informācija jaunajā ražojumu datubāzē. Tā ir informācija, kas tiem jau pašlaik pēc pieprasījuma ir jāsniedz valsts tirgus uzraudzības iestādēm. Tādēļ uzliktais papildu slogs tiek uzskatīts par minimālu un samērīgu, salīdzinot ar ieguvumiem, jo īpaši gadījumos, kad šim nolūkam ir iespējams izmantot saiti ar esošajām datubāzēm un izvairīties no pārmērīgas informācijas plūsmas patērētājiem.

1.2.3.

Regulas īstenošanas termiņš būtu jāpagarina par vienu gadu, lai nodrošinātu rūpīgu sagatavošanos. Attiecībā uz atsauces datumu būtu jāņem vērā uz ražojuma norādītais ražošanas datums, nevis datums, kad ražojums ir laists tirgū, kas rada pārklāšanās risku.

1.2.4.

Priekšlikums par obligātu prasību iekļaut marķējumā informāciju par riepu veiktspēju sniega un ledus apstākļos (jaunu logotipu attiecībā uz veiktspēju ledus apstākļos, kura koncepcija jāizstrādā ISO līdz 2018. gada decembrim) ir pozitīva iniciatīva, un jo īpaši būtiska valstīm Eiropas ziemeļos. Vēl ir jāizstrādā un galīgi jāapstiprina droša testēšanas metode attiecībā uz saķeri ar ledu, tādēļ tās pakāpeniska ieviešana ir pamatota.

1.2.5.

EESK atzinīgi vērtē ar drošību saistīto aspektu arvien lielāko skaitu un nozīmīgumu starp marķējumā norādītajiem parametriem. Tomēr šķiet, ka tie neatbilst ierosinātajām marķējuma formāta izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz tā iekšējām proporcijām un izmēriem.

1.2.6.

Regulas regulārās pārskatīšanas sistēma, ko atvieglo pētniecība, ietekmes novērtēšana un apspriešana, darbojas labi, un ļoti sarežģītās tematikas dēļ tā būtu jāsaglabā arī turpmāk, pirms tiek veiktas jebkādas būtiskas tehniskas izmaiņas. Komisijas deleģētās pilnvaras, kas darbojas starp divām pārskatīšanas reizēm, ir pamatotas, lai varētu veikt nelielas loģiskās izmaiņas, pamatojoties uz tehnikas sasniegumiem.

1.2.7.

Esošajām parametru klasēm jāveic vismaz viens papildu pārskatīšanas cikls, jo izmaiņas skalā nav pamatotas, ņemot vērā to, ka augstākās klases pašlaik ir praktiski tukšas.

1.2.8.

Dalībvalstīm jāmudina ražotāji nodrošināt stabilus un kvalitatīvus rezultātus attiecībā uz emisijām un tehnikas sasniegumiem, taču tie, pamatojoties uz vienotiem principiem, būtu jāsaglabā C klases un augstākā līmenī.

1.2.9.

Nākotnē marķējumā vai starp tehniskajiem datiem būtu ieteicams iekļaut norādes par nobraukumu un nodilumu. Tomēr, tā kā mums nav pieejamas atbilstošas standartizētas testēšanas metodes, mēs nevaram atļauties graut uzticību marķējumam, balstoties uz neskaidru un nepietiekami pamatotu informāciju.

1.2.10.

Atzinīgi ir vērtējama C3 klases atjaunoto riepu marķējuma ieviešana nākotnē. Arī šajā jomā vispirms būtu jāizstrādā atbilstošas un ticamas testēšanas metodes. Jānodrošina MVU, kas veic riepu atjaunošanu, aizsardzība pret jebkurām pārmērīgām izmaksām saistībā ar testēšanas metodēm.

1.2.11.

Lai nodrošinātu visu noteikumu sekmīgu izpildi, svarīgi ir sniegt atbilstošu informāciju un nodrošināt, lai patērētājiem un lietotājiem būtu nepieciešamās zināšanas un viņi būtu labi sagatavoti, izmantojot apmācību, informāciju, kampaņas, padomus par ražojumu iegādi un plaši iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

2.   Ievads – priekšlikuma pamatojums un galvenie punkti

2.1.

Ar izskatāmo regulas priekšlikumu atceļ un aizstāj Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (1) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (turpmāk – Riepu marķēšanas regula, RMR).

2.1.1.

Pirms stāšanās spēkā 2012. gadā RMR 2011. gadā tika divas reizes grozīta. Pirmo reizi, lai iekļautu jaunu testēšanas metodi par saķeri ar slapju ceļu, un pēc tam – lai pievienotu stingrāku savirzes procedūru laboratorijā rites pretestības mērīšanai. Komisijas pašlaik iesniegtais priekšlikums ietver abus šos grozījumus.

2.2.

ES 2009. gadā pieņēma divus noteikumu kopumus par riepām, ņemot vērā jaunās prasības un speciālistu viedokļus:

RMR, kurā noteiktas Savienības prasības attiecībā uz tās informācijas saskaņošanu par riepu parametriem, kas jāpieņem galalietotājiem, lai viņi varētu izdarīt apzinātu pirkuma izvēli, un

regulu (2) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību (turpmāk – Vispārējās drošības regula, VDR), ar ko ievieš tādas saskaņotas tehniskās prasības riepām, kurām ir jābūt izpildītām, pirms minētās riepas drīkst laist Savienības tirgū.

2.2.1.

Ar VDR nosaka obligātās prasības, jo īpaši riepām, attiecībā uz: i) rites pretestību; ii) saķeri ar slapju ceļu; un iii) riepu ārējās rites troksni.

2.3.

Šīs prasības bija jāsāk piemērot no 2012. gada 1. novembra, un otrajā posmā daudz stingrākas prasības attiecībā uz rites pretestību bija jāsāk piemērot no 2016. gada 1. novembra (papildu korekcijas būs jāsāk piemērot 2018. un 2020. gadā).

2.3.1.

Vispārējais energomarķējuma satvars tika atjaunināts 2017. gadā, pieņemot Regulu (ES) 2017/1369 (3). Ar to tika atcelta un aizstāta Direktīva 2010/30/ES un ieviesti vairāki jauni elementi, piemēram, ražojumu reģistrācijas datubāze un jauni noteikumi par vizuālo reklāmu, tālpārdošanu un tirdzniecību internetā.

2.4.

Padome jau 2008. gada 17. decembrī apspriedās ar EESK par pirmo priekšlikumu, un atbildīgā specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2009. gada 12. martā (TEN/369, ziņotājs: Virgilio Ranocchiari). EESK savu atzinumu pieņēma 452. plenārsesijā 2009. gada 25. martā.

2.5.

Eiropas Komisija pasūtīja padziļinātu pētījumu un ietekmes novērtējumu [SWD (2018) 189 final], lai izvērtētu Regulas (EK) Nr. 1222/2009 efektivitāti. To secinājumi ir noderējuši par pamatu, iesniedzot priekšlikumu grozījumiem. VDR ir papildināta ar diviem parametriem, proti, ar iespēju norādīt: iv) saķeri ar sniegu (veiktspēju sniega apstākļos); un v) saķeri ar ledu (veiktspēju ledus apstākļos). Korelācija starp izmērītajiem parametriem un attiecīgajām jomām ir sniegta tabulā turpmāk.

Joma

Parametrs

Rites pretestība

Saķere ar mitru ceļu

Troksnis

Sniegs

Ledus

Vide

X

 

X

 

 

Enerģija

X

 

 

 

 

Drošība

 

X

 

X

X

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Uz transporta nozari attiecināmi vairāk nekā 30 % ES kopējā enerģijas patēriņa. Tieši autotransports rada aptuveni 22 % ES kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju. 2016. gada paziņojuma “Eiropas stratēģija zema emisiju līmeņa mobilitātei” mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 60 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Trešā mobilitātes pasākumu kopuma mērķis ir samazināt vieglo un kravas automobiļu radītās emisijas, uzlabot ceļu satiksmes drošību un samazināt piesārņojumu. Tas arī palīdz samazināt Savienības atkarību no enerģijas importa. Transportlīdzekļu riepas ietekmē degvielas patēriņu (un līdz ar to arī SEG emisijas), troksni un drošību.

3.2.

Pašreizējās Riepu marķēšanas regulas pārskatīšana ir pierādījusi, ka ar to nepietiek, lai pilnībā sasniegtu mērķi paaugstināt autotransporta vides efektivitāti, popularizējot degvielu taupošas un drošas riepas ar zemu trokšņa līmeni. Tas galvenokārt ir izskaidrojams šādi:

a)

riepu marķējuma slikta redzamība un sabiedrības zemais informētības līmenis par riepu marķēšanu;

b)

atbilstības problēmas un nepietiekama noteikumu izpilde dalībvalstīs;

c)

neskaidras veiktspējas klases un neprecīza un nepilnīga informācija.

3.3.

Savienības reglamentējošā darbība nodrošina:

a)

vienādu standartizētu informāciju galalietotājiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi iegādājas riepas;

b)

mazākas izmaksas piegādātājiem, kuri spēj tirgot savas riepas visā ES ar vienu un to pašu marķējumu.

3.4.

Šie ieguvumi galvenokārt ir izdevīgi patērētājiem, palielina drošību un stiprina Eiropas riepu nozares konkurētspēju. Tie atvieglo riepu tirdzniecību iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot patērētājiem mazākas kopējās izmaksas un plašāku produktu klāstu. Lai pasākumi ES līmenī būtu sekmīgi, tirgus uzraudzības darbībai visā Savienībā ir jābūt saskaņotai ar mērķi atbalstīt iekšējo tirgu. Ražotāji būtu jāmudina ieguldīt līdzekļus energoefektīvu riepu izstrādē, ražošanā un pārdošanā.

3.5.

Atklātā sabiedriskā apspriešana ļāva konstatēt vienprātību par nepieciešamību uzlabot zināšanas par marķēšanu, veidojot izpratnes veicināšanas kampaņas, padarot obligātu marķēšanu tiešsaistē un veicot oriģinālo riepu marķēšanu jaunajiem automobiļiem. Ar mērķi uzlabot patērētāju uzticēšanos respondenti vienojās, ka ir jāpastiprina tirgus uzraudzība un jāizveido labāka platforma iestādēm, lai tās varētu īstenot un koordinēt savu darbību.

3.6.

Atzinīgi jāvērtē ar drošību saistīto parametru arvien lielākais skaits un nozīmība starp marķējumā norādītajām īpašībām. Tomēr šķiet, ka tas nav savietojams ar parametru attēlojumam atvēlētās platības relatīvo samazinājumu, kā rezultātā mainās marķējuma izskats. Nav arī skaidrs, kādēļ būtu jāmaina marķējuma izmēri.

3.7.

Padziļināts ietekmes novērtējums ir pierādījis, ka uzticēšanās marķēšanas sistēmām ir sensitīvs un svarīgs jautājums, un tas uzliek lielu atbildību tiesiskajam regulējumam, jo ir nepieciešams atlasīt un paziņot precīzu un ticamu informāciju par nelielu parametru skaitu. Turklāt šis uzdevums dārgi izmaksā valstu kompetentajām tirgus uzraudzības iestādēm, jo tām ir jāaizsargā ne tikai patērētāji, bet arī godīgie ražotāji, lai tie nenonāktu konkurencei neizdevīgākos apstākļos salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri ir mazāk uzticami – vai pat vispār nav uzticami – un tāpēc darbojas ar zemākām izmaksām un nosaka zemākas cenas.

3.8.

Visu iepriekš minēto aspektu vienlaicīga ievērošana var radīt piemērotu satvaru pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam un dot iespēju efektīvi izvirzīt mērķus un sadalīt tiem piešķirtos pamatresursus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Lai ieviestu jaunas prasības un pielāgotu pielikumus tehnoloģiju attīstībai, Eiropas Komisijai, izmantojot deleģētās pilnvaras, būs jāapspriežas ar ekspertiem. Tomēr šīs regulas grozījumi, pamatojoties uz pilnvaru deleģēšanu, jāattiecina tikai uz tiem pasākumiem, kas izriet no tehnoloģiskā progresa, un tie nedrīkst attiekties uz būtiskām izmaiņām, piemēram, jauniem noteikumiem par nobraukumu, riepu nodilumu vai atjaunotām riepām, kurus ir paredzēts regulāri pārskatīt. Tas palīdzētu uzlabot likumdošanas procesu (4). Tādēļ ir jānodrošina pilsoniskās sabiedrības profesionālo organizāciju spēcīga pārstāvība. Būtībā šīs organizācijas – atšķirībā no citām iestādēm, kuru rīcībā ir atsevišķi, cikliski un/vai netieši dati, – saņem tiešu un pastāvīgi atjauninātu informāciju no lietotājiem (individuālajiem patērētājiem un autoparku apsaimniekotājiem).

4.2.

Pamatojoties uz izpētes ziņojumu, kas sagatavots regulas pārskatīšanai, un tirgus izpētes datiem, EESK uzskata, ka ir pārāk agri grozīt parametru klases, proti, attiecībā uz rites pretestības un saķeres ar slapju ceļu klasēm būtībā mazāk nekā 1 % ražojumu tirgū iegūst A klasi, tādēļ šī kategorija ir praktiski tukša. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 izmaiņas klasifikācijā ir pamatotas tikai tad, kad 30 % ražojumu ir sasnieguši augstāko klasi. Turklāt 6–7 pakāpju skala, kurā divas augstākās pakāpes netiek izmantotas, nav pārāk motivējoša. No tehniskā viedokļa būtu jāņem vērā arī tas, ka, testējot vienu un to pašu riepu sēriju, riepu klasifikācija dažkārt var atšķirties.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē mērķi nākotnē ieviest nobraukuma un nodiluma parametrus, ja vien būs pieejami skaidri un nozīmīgi dati. Tomēr Komiteja atzīmē, ka šajā jomā pēdējo simts gadu laikā nav atrasta neviena piemērota un atbilstoša testēšanas metode (izņemot praktisko pārbaudi). Šiem testēšanas parametriem būtībā jāatspoguļo un jāraksturo ilgtspējīga un mainīga ilgtermiņa lietošana. Efektīvi un par saprātīgu cenu modelējot visus šos parametrus laboratorijā, noteikti tiek paredzēts paātrinājuma pārslodzes tests, bet tam nav obligāti jāatbilst daudzveidīgajām reālajām prasībām un atšķirīgajai dabiskajai rīcībai attiecīgos apstākļos. Šie testi, kas tiek veikti dažādos apstākļos, liek klasificēt riepas atšķirīgās klasēs pēc nobraukuma un nodiluma lielumiem.

4.3.1.

No iepriekš minētā var secināt, ka marķējuma ticamību apdraud un tā ir atkarīga no apstākļa, vai patērētājs praksē konstatēs, ka riepu darbība kādā aspektā neatbilst marķējuma informācijai. Šāda veida problēmas nekad nerodas attiecībā uz citiem parametriem, jo tiem tiek veikta precīza un unikāla rīcības modelēšana un demonstrēšana. Abu iepriekš minēto parametru iekļaušana marķējumā ir ļoti riskanta un pašlaik nav ieteicama.

4.3.2.

Negatīvas ietekmes uz vidi konstatēšana vairākos gadījumos liecina par to, ka ir svarīgi samazināt nolietojumu – pirmkārt, ir jāsamazina ūdenī esošo plastmasas daļiņu daudzums, pat ar salīdzinoši mazu gumijas īpatsvaru, un, otrkārt, benzopirēna klātbūtne gaisā, pat ļoti mazā koncentrācijā, kas, visticamāk, radīsies enerģijas reģenerācijas rezultātā, un tā savukārt lielā mērā ir atbildīga par smoga veidošanos un saslimšanu ar dažām elpceļu slimībām.

4.4.

Kopumā EESK piekrīt viedoklim, ka C3 klases riepu atjaunošana ļauj ietaupīt izejvielas un enerģiju visā pasaulē. Tomēr jāatzīmē, ka uz atjaunotām riepām var attiecināt tikai tos trīs parametrus, kas pašlaik ir iekļauti marķējumā, un arī tad tikai ierobežotā apmērā. Attiecībā uz datiem, kas raksturo ekspluatācijas ilgumu un nodilumu, atbildību par kvalitāti ir vēl grūtāk sadalīt starp riepu ražotāju un atjaunotāju. Tādēļ šo parametru iekļaušana marķējumā nav ieteicama. No ekonomikas un vides viedokļa nav pamatoti iekļaut RMR darbības jomā atjaunotas C1 un C2 klases riepas, ņemot vērā to nelielo tirgus daļu. No otras puses, ir jāparedz iespēja, ka šo atjaunoto C1 un C2 klases riepu ražotāji var tās marķēt brīvprātīgi, lai apmierinātu pircēju pieprasījumu pēc obligātiem veiktspējas parametriem marķējumā.

4.4.1.

EESK brīdina, ka ražojumu datubāzē iekļauto ierakstu skaits daudzkārt palielināsies, salīdzinot ar ierakstu skaitu par jaunajām riepām, ja šajā datubāzē iekļaus atjaunotas riepas. Riepu atjaunotāja un ražotāja dati, riepu atjaunošanas reižu skaits un dažādas atjaunošanas metodes – tie ir elementi, uz kuru pamata tiek veidots jauns artikula numurs. Lielais ražojumu testu skaits rada pārmērīgu finansiālu slogu ražotājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, un arī patērētājs nespēj izprast ražojumu pārmērīgi lielo dažādību.

4.5.

EESK uzskata, ka šīs regulas īstenošanai nepieciešamais sagatavošanās laiks ir pārāk īss, un to vajadzētu pagarināt par vienu gadu. Ražojumus, uz kuriem attiecas šie noteikumi, būtu daudz vienkāršāk un vieglāk apsaimniekot, ja ņemtu vērā to ražošanas datumu, nevis datumu, kurā tie laisti tirgū. Ražošanas datums uz riepas ir norādīts vienmēr, un tas mazina risku, ka notiks divkārša reģistrācija datubāzē.

4.6.

Turklāt, piemērojot tikai jauno regulu vien, patērētājiem joprojām nebūs iespējas salīdzināt riepu veiktspēju un cenu atbilstīgi degvielas patēriņam. Lai gan informācija par šo patēriņu bieži vien ir pieejama tirdzniecības vietās vai transportlīdzekļa lietošanas instrukcijā, lielākajai daļai patērētāju joprojām nav pietiekamu zināšanu vai pilnīgas informācijas par šo tematu.

4.6.1.

Turklāt, tā kā riepu veiktspēja ir gan savstarpēji saistīta, gan arī atšķirīga, informācija tādējādi attieksies uz iespējami optimālāko izvēli starp šiem parametriem. Tomēr ar to nepietiek, lai patērētājs izdarītu pilnībā apzinātu izvēli, jo viņš nepārzina norādīto parametru savstarpējo atkarību.

4.6.2.

EESK iesaka valstu un Eiropas profesionālajām organizācijām, civilajām un policijas iestādēm, kas atbild par ceļu satiksmes un transporta drošību, kā arī autoskolām iekļaut zināšanas par riepām, kā arī par visiem tehniskajiem parametriem un simboliem, kuri turpmāk būs piemērojami saskaņā ar regulu, savās izglītošanas, komunikācijas un pašreizējās apmācības programmās un eksāmenos.

4.6.3.

Būtu svarīgi arī, lai ražotāji savukārt nodrošinātu to, ka viņu tirdzniecības partneri, kas bieži vien ir riepu pārdevēji, pienācīgi informē pircējus par pārdoto transportlīdzekli vai riepām, kuras viņi vēlas iegādāties, un iespēju robežās piedāvā alternatīvus risinājumus un ieteikumus.

4.6.4.

EESK uzskata, ka ES būtu jānodrošina, lai dalībvalstis sagatavotu informatīvas un izpratnes veicināšanas kampaņas ne tikai par regulu, bet arī par citiem ar riepām saistītiem jautājumiem, piemēram, par sezonai piemērotu riepu lietošanu, vispārējo riepu izmantojumu utt.

4.7.   Piezīmes turpmākai izskatīšanai

4.7.1.

Ilgtermiņā Savienībai būtu jāapsver iespēja ieviest konsultatīvu informāciju – nevis marķējumā, bet gan tehniskajā dokumentācijā un tehniskajos reklāmas materiālos – attiecībā uz riepu pārstrādājamību to ekspluatācijas laika beigās.

4.7.2.

Pēc regulas nākamās pārskatīšanas varētu būt lietderīgi vēlreiz apsvērt, vai papildu diferencēšana jāpiemēro attiecībā uz sniega riepām (testos, tehniskajā dokumentācijā un tehniskajos reklāmas materiālos vai marķējumā).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.

(2)  OV L 200, 31.7.2009, 1. lpp..

(3)  OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.

(4)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/286


Eiropas Ekonomikas un sociālie lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem”

(COM(2018) 284 final – 2018/0143 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Direktīvu 96/53/EK groza attiecībā uz īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādu kabīņu gadījumā, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus”

(COM(2018) 275 final – 2018/0130 (COD))

(2019/C 62/45)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018. un 5.7.2018.

Padome, 8.6.2016. un 5.7.2018.

Juridiskais pamats:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts, 192. panta 1. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

216/2/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK (turpmāk tekstā – “lēmuma priekšlikums”), un norāda, ka tas nozīmē tikai to, ka būtiski Direktīvas 96/51/EK grozījumi, par kuriem jau ir panākta vienošanās, tiks īstenoti drīzāk. EESK uzsver nepieciešamību, pieņemot īstenošanas noteikumus, ņemt vērā autovadītāju darba vidi, un aicina Komisiju apspriesties šajā sakarā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (1) (turpmāk tekstā – “regulas priekšlikums”), jo tas nodrošina līdzsvarotu pieeju vajadzībai samazināt CO2 emisijas no lielas noslodzes transportlīdzekļiem (HDV), tā palīdzot īstenot Parīzes nolīgumā noteiktās saistības un ņemot vērā īpašos noteikumus, kurus Eiropadome 2014. gada oktobrī pieņēma attiecībā uz transporta nozari.

1.3.

Turklāt EESK atzinīgi vērtē regulas priekšlikuma mērķi veicināt inovāciju un ES autobūves nozares konkurētspēju attiecībā uz mazemisiju HDV, ņemot vērā konkurentvalstis šajā nozarē – Ķīnu, Japānu un Amerikas Savienotās Valstis.

1.4.

Tomēr EESK pauž nožēlu par priekšlikuma sarežģītību, jo šā iemesla tam ir grūti piekļūt. EESK pauž nožēlu arī par to, ka regulas priekšlikumā nav izmantota kopīga terminoloģija un vienoti kritēriji attiecībā uz nulles un mazemisiju transportlīdzekļiem, jo citos mobilitātes paketes priekšlikumos ir izmantoti atšķirīgi nosaukumi. Kopīga terminoloģija un, ja iespējams, kopīgi kritēriji, būtu uzlabojuši šo dokumentu skaidrību.

1.5.

EESK uzskata, ka izvēle izmantot tehnoloģiju ziņā neitrālu pieeju ir vajadzīga, jo alternatīvo enerģijas avotu joma dinamiski attīstās, turklāt ir jāizvairās no valsts līmeņa risinājumiem, kas radītu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai.

1.6.

Īpatnējo CO2 emisiju samazināšana 2020.–2025. gadā vidēji par 15 % ir grūts uzdevums, taču tas joprojām atbilst samazinājuma līmenim, ko 2014. gada oktobrī pieņēma Eiropadome un ko var pamatoti pieprasīt no transporta nozares.

1.7.

EESK arī atzinīgi vērtē ierosinātās parādvienību/kredītvienību sistēmas nodrošināto elastību.

1.8.

EESK uzsver, ka gan attiecībā uz autobūves nozari, gan transporta nozari ir svarīgi nodrošināt paredzamību, ņemot vērā laiku un ieguldījumus, kas vajadzīgi jaunu produktu izstrādei, un ir jānodrošina tiesiskā regulējuma paredzamība, lai varētu veikt ieguldījumus jaunā aprīkojumā. Šā iemesla dēļ EESK arī vēlas, lai laikposmam pēc 2030. gada tiktu noteikti precīzāki mērķrādītāji attiecībā uz CO2 emisijām.

1.9.

EESK vērš uzmanību uz to, ka inovācija bieži nozīmē izmaiņas darba apstākļos un vajadzību pēc apmācības, lai pielāgotos jaunām prasībām. Šajā sakarā jācenšas, lai pārveide varētu notikt sociāli ilgtspējīgā veidā un tiktu veicināts dialogs starp sociālajiem partneriem.

1.10.

Turklāt EESK uzsver, ka ir svarīgi testēt, kādi ir transportlīdzekļu faktiskie CO2 emisiju rādītāji reālos braukšanas apstākļos, ņemot vērā, piemēram, digitalizācijas un taupīgāku braukšanas metožu radīto papildu ietekmi uz CO2 emisiju līmeni, jo tie palielina efektivitāti, uzlabo jaudas izmantošanu un samazina izmaksas uz pārvadāto vienību.

1.11.

Tādēļ EESK uzskata, ka regulas priekšlikums arī uzlabotu Eiropas transporta nozares konkurētspēju.

1.12.

ESK norāda, ka regulas priekšlikumā nav skaidrs “profesionālo transportlīdzekļu” statuss, kā turpmāk izklāstīts 5.1. punktā. EESK uzskata, ka profesionālu transportlīdzekļu īpašais statuss būtu labāk jāizskaidro – iespējams, papildinot 17. apsvērumu.

1.13.

Pēc EESK domām, ieņēmumi no naudassodiem, kas ir jāsamaksā gadījumā, ja netiek ievēroti regulas priekšlikumā noteiktie mērķrādītāji, būtu jāatvēl inovācijas un ilgtspējīgu transporta risinājumu izstrādes finansēšanai, lai samazinātu HDV radīto CO2 pēdu.

1.14.

Visbeidzot, EESK atzīmē, ka 8. pantā izmantotais termins “maksa par emisiju pārsniegumu”, nešķiet atbilstošs, jo tā faktiski ir sankcija, un tas būtu jāaizstāj, piemēram, ar terminu “naudassods par emisiju pārsniegumu”.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. ES šīs saistības uzņēmās, pamatojoties uz Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem, kurā tika pausta apņemšanās līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 40 % samazinājumu, lai arī nozarēm, uz kurām neattiecas emisiju tirdzniecība, jo īpaši transporta nozarei, tika noteikts mazāk vērienīgs mērķis – 30 % (2).

2.2.

Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijas (3) mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt SEG emisiju līmeni vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un tajā ir noteikts uzdevums līdz 2030. gadam panākt, ka mazemisiju transportlīdzekļi veido būtisku tirgus daļu.

2.3.

Viens no iniciatīvas “Eiropa kustībā” (mobilitātes paketes) galvenajiem uzdevumiem ir izpildīt mazemisiju mobilitātes stratēģiju un atjaunoto ES rūpniecības politikas stratēģiju (4). Mobilitātes paketes finansējums tika izmaksāts trīs daļās: 2017. gada 31. maijā un 8. novembrī un 2018. gada 17. maijā. Galvenajos paziņojumos, kas attiecas uz šīs paketes visām trim daļām, ir uzsvērts, cik svarīgi ir īstenot šo stratēģiju, un šajā saistībā ir iesniegti vairāki priekšlikumi, tostarp priekšlikums regulai par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (5) un priekšlikums regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (6). Jāuzsver, ka šo pasākumu mērķis nav saistīts tikai ar vidi, bet arī ar konkurētspējas saglabāšanu attiecībā pret tādām valstīm kā Ķīna, Japāna un Amerikas Savienotās Valstis, kur HDV piemērojamie vides standarti jau ir ieviesti.

2.4.

Abi priekšlikumi, kas ir aplūkoti šajā atzinumā, ietilpst paketes trešajā daļā, – viens no tiem attiecas uz emisiju standartiem jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, bet ar otru tiek noteikts īsāks termiņš, kurā valsts tiesību aktos ir jātransponē īpašie noteikumi par tādu kabīņu maksimālajiem garumiem, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus.

3.   Priekšlikumi

3.1.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Direktīvu 96/53/EK groza attiecībā uz termiņu īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādu kabīņu gadījumā, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus (7) (lēmuma priekšlikums)

3.1.1.

Iepriekš minēto īpašo noteikumu mērķis ir atļaut tādu kabīņu izmantošanu, kurām ir uzlabota aerodinamika, tādējādi palielinot energoefektivitāti un samazinot SEG emisijas. Pašreizējā Direktīvā 96/53/EK ir noteikts trīs gadus ilgs moratorijs attiecībā uz aerodinamisko kabīņu ieviešanu pēc transponēšanas perioda beigām. Tagad tiek ierosināts šo termiņu samazināt līdz četriem mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas, lai bez liekas kavēšanās varētu sākt izmantot aerodinamiskās kabīnes. Īstenošanai ir nepieciešams grozīt noteikumus par tipa apstiprinājumu.

3.1.2.

Ar lēmuma priekšlikumu netiek grozīti Direktīvas 96/53/EK būtiskie noteikumi.

3.2.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (8) (regulas priekšlikums)

3.2.1.

Regulas priekšlikumā ir noteikti mērķrādītāji CO2 emisiju samazinājumam no HDV, uz kuriem attiecas šis regulas priekšlikums, proti, 15 % samazinājums laikposmam no 2025. līdz 2029. gadam un vismaz 30 % samazinājums laikposmam no 2030. gada 1. janvāra, un pēdējais minētais mērķrādītājs ir jāpārskata 2022. gadā. Atsauces emisiju pamatā ir 2019. gada dati, kuri tiks iegūti, veicot monitoringu, kas ir paredzēts priekšlikumā regulai par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (9) (atsauces gada emisijas).

3.2.2.

Regulas priekšlikums attiecas uz kravas automobiļiem ar maksimālo masu virs 16 tonnām, vilcējiem un – attiecībā uz īpašajos noteikumos paredzētajiem stimuliem, kas ir piemērojami bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem – arī tālsatiksmes autobusiem, autobusiem un kravas automobiļiem, kuriem citādi šo regulas priekšlikumu nepiemērotu. Regulas priekšlikumā noteiktie CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji principā neattiecas uz profesionāliem transportlīdzekļiem un HDV, kas nav paredzēti preču piegādei.

3.2.3.

Sākot ar 2020. gadu, katra ražotāja vidējās īpatnējās emisijas aprēķinās par iepriekšējo kalendāro gadu (2019. gadu) saskaņā ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz informāciju, kas ir savākta atbilstoši ierosinātajai regulai par monitoringu (sk. 3.2.1. punktu), un bezemisiju vai mazemisiju koeficientu, kas tiks noteikts.

3.2.4.

Attiecībā uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem Komisija no 2020. gada (sākot ar 2019. gadu) katram ražotājam nosaka bezemisiju un mazemisiju koeficientu. Katru bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus. Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %, bet attiecībā uz autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un kravas automobiļiem, kuriem parasti šo regulu nepiemēro, – par ne vairāk kā 1,5 %.

3.2.5.

No 2026. gada Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, katram ražotājam nosaka īpatnējo emisiju mērķrādītāju nākamajam gadam, pamatojoties uz iepriekšējā gada datiem. Tā pamatā ir regulā noteiktie mērķrādītāji, atsauces gada (2019. gada) emisijas, ražotāja transportlīdzekļu daļa katrā transportlīdzekļu kategorijā un ikgadējā nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficienti, ko piemēro katrai kategorijai.

3.2.6.

Ir iespējams iegūt kredītvienības un parādvienības. Tās tiek aprēķinātas, pamatojoties uz starpību starp samazinājuma trajektoriju, ko nosaka katram ražotājam pēc atsauces gada emisijām un 2025. un 2030. gada mērķrādītājiem, un ražotāja vidējām īpatnējām emisijām; ja starpība ir pozitīva, var iegūt kredītvienību. Savukārt negatīva starpība starp ražotāja vidējām īpatnējām emisijām un īpatnējo emisiju mērķrādītāju veido emisijas parādvienības.

3.2.7.

Emisijas kredītvienības var iegūt laikposmā no 2019. līdz 2029. gadam, bet kredītvienības laikposmam no 2019. līdz 2024. gadam var izmantot tikai salīdzinājumā ar īpatnējās emisijas mērķrādītāju 2025. gadam. Parādvienības 2025.–2029. gada laikposmā nedrīkst pārsniegt 5 % no ražotāja 2025. gada īpatnējās emisijas mērķrādītāja, kas reizināts ar ražotāja HDV skaitu minētajā gadā (“emisijas parādvienību ierobežojums”). 2025.–2028. gada laikposmā parādvienības un kredītvienības drīkst pārnest no viena gada uz citu gadu, taču līdz 2029. gadam tās ir pilnībā jāatmaksā.

3.2.8.

Ja kādā gadā vai 2025.–2029. gada laikposmā emisijas tiks pārsniegtas, Komisija piemēros maksu par pārsniegtajām emisijām, un tās līmenis ir 6 800 EUR par g CO2/tkm. Maksas par pārsniegumu uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

3.2.9.

Regulas priekšlikumā ir ietverti arī noteikumi par transportlīdzekļu atbilstības uzraudzīšanu un datu un ražotāja rezultātu publicēšanu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Lēmuma priekšlikums

4.1.1.

EESK atbalsta iniciatīvu ļaut agrāk īstenot noteikumus par tādu kabīņu izmantošanu, kurām būtu jāuzlabo energoefektivitāte, tādējādi samazinot emisijas, kā arī uzlabojot ES autobūves nozares konkurētspēju. EESK uzsver, ka šis priekšlikums neparedz nekādas būtiskas izmaiņas Direktīvā 96/53/EK, bet tikai pielāgo tās īstenošanas grafiku.

4.1.2.

EESK atzīmē, ka ir vajadzīgi jauni noteikumi, pirms tiek ieviestas aerodinamiskās kabīnes, kas pārsniedz pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz transportlīdzekļa svaru/gabarītiem. Atbilstoši ES Direktīvas (ES) 2015/719 9. pantam šie jaunie noteikumi aptvers četras jomas:

aerodinamiskie rādītāji,

neaizsargātu satiksmes dalībnieku drošība, piemēram, redzamība, neredzamu zonu novēršana utt.,

transportlīdzekļu vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem sadursmes gadījumā radīto bojājumu vai ievainojumu mazināšana,

transportlīdzekļu vadītāju drošība un komforts, piemēram, kabīnes iekšējie izmēri.

4.1.3.

EESK aicina Komisiju pirms šos priekšlikumu pabeigšanas apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, arodbiedrībām, kas pārstāv transportlīdzekļu vadītājus, kravu autopārvadājumu operatorus utt.

4.1.4.

EESK uzskata, ka nepieciešamie grozītie tipa apstiprināšanas noteikumi nodrošinās autovadītājiem darba vidi, kas ir vismaz vienāda ar pašreizējiem standartiem.

4.2.   Regulas priekšlikums

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurā, šķiet, ir panākts saprātīgs līdzsvars starp SEG emisiju samazināšanas mērķiem saistībā ar mobilitāti, inovācijas veicināšanu ES autobūves nozarē un šīs nozares konkurētspējas uzlabošanu. Šis priekšlikums tika sagatavots pēc 2.3. punktā minētā priekšlikuma par HDV CO2 emisiju monitoringu un ziņošanu, ko EESK vērtē atzinīgi.

4.2.2.

EESK norāda, ka šis regulas priekšlikums ir ļoti sarežģīts tiesību akts. EESK pauž nožēlu, ka, šķiet, nav bijis iespējams izstrādāt skaidrāku un vieglāk pieejamu tekstu. Šajā saistībā EESK pauž nožēlu arī par to, ka visos trijos priekšlikumos, kas attiecas uz transportlīdzekļu CO2 emisijām un ir daļa no mobilitātes tiesību aktu kopuma, terminoloģija attiecībā uz zemu vai nulles emisiju transportlīdzekļu nosaukumiem ir ļoti atšķirīga. Kā piemēru var minēt priekšlikuma par grozījumiem Direktīvā 2009/33/EK tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu veicināšanai (10) 4. pantu un pielikuma 2. tabulu un Regulas (EK) Nr. 715/2007 par vieglo automobiļu un furgonu CO2 emisiju standartiem (11) pārstrādātās redakcijas priekšlikuma 3. pantu – katrā no tiem zemas vai nulles emisijas ir definētas atšķirīgā veidā. Regulas priekšlikumā ir lietota trešā terminoloģija. Komiteja pauž nožēlu, ka nav izmantota saskaņota kopēja terminoloģija.

4.2.3.

EESK īpaši atzinīgi vērtē ne tikai šā priekšlikuma vides aizsardzības mērķus, bet arī tā konkurētspējas aspektu, jo CO2 standarti un monitoringa sistēmas attiecībā uz HDV ir ieviestas, piemēram, Ķīnā, Japānā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tādēļ ir svarīgi mudināt ES autobūves nozari sasniegt līdzīgus standartus, lai ES varētu efektīvi konkurēt šajā un citos tirgos.

4.2.4.

EESK atzinīgi vērtē regulas priekšlikumā izmantoto tehnoloģiju ziņā neitrālo pieeju, jo tai vajadzētu radīt apstākļus, kuros var īstenot plašu pieeju bezemisiju vai mazemisiju spēka piedziņas attīstībai, tostarp iekšdedzes motoru turpmākai attīstībai.

4.2.5.

EESK vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi izstrādāt alternatīvu spēka piedziņu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vienlaikus paturot prātā komerciālo kontekstu, kurā šie transportlīdzekļi parasti tiek izmantoti. Šajā saistībā EESK arī vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ir pieejams plašs risinājumu klāsts un šajā jomā notiek dinamiska attīstība, kas nozīmē – apstākļi nepārtraukti mainās. Tādēļ EESK uzsver, ka, jo īpaši attiecībā uz HDV, ir svarīgi novērst atšķirīgus valstu risinājumus, kas kavē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot pārrobežu mobilitāti.

4.2.6.

EESK pieņem zināšanai 15 % CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju 2020.–2025. gada laikposmam un uzskata, ka tas ir jāuztver kā grūti izpildāms uzdevums, ņemot vērā to, ka šāda veida saistības HDV ir jaunas un šāda veida transportlīdzekļiem iepriekš nav tikušas piemērotas tādas prasības, kādas ir izklāstītas šajā regulas priekšlikumā.

4.2.7.

Tomēr EESK ir gandarīta, ka noteiktais mērķrādītājs ir ievērojami zemāks nekā ES kopējais CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājs, un tas atbilst arī Eiropadomes 2014. gada oktobrī paustajai nostājai par prasībām, kuras būtu saprātīgi piemērot transporta nozarei. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē arī ierosināto parādvienību/kredītvienību sistēmu, kas nodrošina elastību, kura varētu būt nepieciešama – vismaz noteiktu laikposmu.

4.2.8.

Paredzamība ir svarīga gan autobūves nozarei, gan transporta nozarei. Lai autobūves nozare varētu izstrādāt jaunus modeļus un jaunus tehniskos risinājumus, kas ir ilgtermiņa projekti, tai ir jāzina, kas ir gaidāms. Transporta nozarei ir svarīgi, lai tai būtu iespēja izdarīt informācijā balstītas izvēles, piemēram, gadījumā, kad tiek veikti ieguldījumi jaunā transportlīdzeklī. Šā iemesla dēļ ir svarīgi attiecībā uz CO2 samazinājuma trajektoriju laikposmam pēc 2030. gada definēt precīzākus mērķrādītājus.

4.2.9.

Inovācija arī varētu izraisīt pārmaiņas darba apstākļos autobūves nozarē, kā arī radīt vajadzību pēc jaunām prasmēm. Tas varētu izrietēt arī no pārmaiņām darba vidē un jaunām tehnoloģijām, kas varētu uzlikt jaunas prasības – piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem. Šis tehnoloģiju attīstības sociālais aspekts ir pienācīgi jāņem vērā, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un apmācību, kas paver iespēju apgūt jaunas prasmes. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pāreju, ir vajadzīgs arī dialogs starp sociālajiem partneriem.

4.2.10.

Regulas priekšlikums attiecas tikai uz transportlīdzekļu tehniskajiem raksturlielumiem. Tādēļ EESK arī vērš uzmanību uz transporta digitalizāciju, tostarp automātisku transportlīdzekļu un braukšanas metožu attīstību, kas līdz ar transportlīdzekļu CO2 standartu uzlabošanu samazinās HDV oglekļa pēdu. Tāpat arī būtisku ietekmi uz faktiskajiem emisiju rādītājiem varētu radīt digitalizācijas izraisītais iespējamais efektivitātes pieaugums, piemēram, uzlabota braucienu plānošana un kravu grupēšana, kas ir iespējama digitālajās platformās.

4.2.11.

Efektivitātes pieaugums un labāka jaudas izmantošana arī samazinās izmaksas uz pārvadāto vienību, tādējādi uzlabojot transporta nozares konkurētspēju.

4.2.12.

Tādēļ ir svarīgi, ka monitoringa un standartu pārbaudes nolūkos izmantotie VECTO simulācijas dati tiek papildināti ar datiem no reālās dzīves. Šajā sakarībā EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija saistībā ar Eiropas Parlamenta pieņemto normatīvo rezolūciju par regulu par HDV CO2 emisiju monitoringu paziņoja, ka tā plāno papildināt pašreizējās datu vākšanas metodes ar testēšanu uz ceļa, vērtējot HDV rādītājus uz ceļa (12).

5.   Īpašas piezīmes – regulas priekšlikums

5.1.

Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka profesionāliem transportlīdzekļiem ir piešķirti atbrīvojumi no CO2 emisiju standartiem. Īpaši atbrīvojumi ir noteikti 1. panta otrajā daļā (atsauces CO2 emisiju aprēķināšana) un 4. pantā (ražotāja vidējās īpatnējās emisijas). Tomēr tie nav minēti ne 2. pantā (darbības joma), ne 6. pantā (ražotāja īpatnējās emisijas mērķrādītāji). Tādēļ šo transportlīdzekļu statuss regulas priekšlikumā nešķiet pilnīgi skaidrs. Tomēr izskatās, ka uz profesionāliem transportlīdzekļiem attiecas 1. panta a) un b) punktā noteiktie CO2 emisiju samazināšanas mērķi un tie tiek ņemti vērā, nosakot ražotāja īpatnējās emisijas mērķrādītājus un emisijas kredītvienības saskaņā ar 7. pantu. EESK uzskata, ka profesionālu transportlīdzekļu īpašais statuss būtu labāk jāizskaidro – iespējams, papildinot 17. apsvērumu.

5.2.

Regulas priekšlikuma 8. pantā izmantotais termins “maksa par emisiju pārsniegumu” drīzāk nozīmē saņemamu summu, nevis apmaksājamu naudassodu, lai gan faktiski tas ir naudassods. Skaidrības nolūkos varētu būt lietderīgi apsvērt iespēju mainīt šo terminu, piemēram, uz terminu “naudassods par emisiju pārsniegumu”, kas vairāk atbilst realitātei.

5.3.

Regulas priekšlikuma 8. pantā ir noteikts, ka maksas par pārsniegtajām emisijām uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. EESK uzskata, ka šie ieņēmumi būtu jāpiešķir ilgtspējīgu risinājumu izstrādei vai nu autobūves nozarē, vai transporta nozarē.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 284 final – 2018/0143 (COD).

(2)  Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi.

(3)  COM(2016) 501 final.

(4)  COM(2017) 479 final.

(5)  COM(2017) 279 final – 2017/0111 COD.

(6)  COM(2017) 676 final – 2017/0293 (COD).

(7)  COM(2018) 275 final – 2018/0130 (COD).

(8)  COM(2018) 284 final – 2018/0143 (COD).

(9)  COM(2017) 279 final – 2017/0111 (COD).

(10)  COM(2017) 653 final – 2017/0291 (COD).

(11)  COM(2017) 676 final – 2017/0293 (COD).

(12)  Eiropas Parlaments, P8_TA-PROV(2018)0246.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/292


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu”

(COM(2018) 434 final – 2018/0227 (COD))

(2019/C 62/46)

Ziņotājs:

Norbert KLUGE

Līdzziņotājs:

Ulrich SAMM

Apspriešanās

Eiropas Parlamenta pieprasījuma datums, 14.6.2018.

Padomes pieprasījuma datums, 25.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants, 173. panta 3. punkts un 304. pants

Biroja lēmuma datums

19.6.2018.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

212/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto Digitālās Eiropas programmu, kurā norādīts uz ieceri padarīt Eiropu par nozīmīgu dalībnieku digitalizācijā un nostiprināt tās ekonomisko potenciālu globālajā konkurencē. Digitālās Eiropas programmas mērķis ir nodrošināt vienotā digitālā tirgus izveidi un panākt, ka digitālajai pārveidei ir pozitīva ietekme uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Šī programma patiešām var būt sekmīga, bet tāpēc programmas elementi, kas pašlaik vēl nav zināmi, ir pareizi jāizstrādā.

1.2.

Pētnieki ir viens no sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēkiem. Prasmes un spējas ir augsta līmeņa pētniecības, kā arī programmas praktiskas īstenošanas priekšnosacījums. Tas nozīmē, kā tās ir faktori, kas ietekmēs programmas sekmīgu īstenošanu. EESK secina, ka tāpēc programmā liels uzsvars likts uz pētniecības un izstrādes veicināšanu.

1.3.

Lai nodrošinātu, ka pētniecības un izstrādes rezultāti ir dod labumu visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un tiek izplatīti, EESK vēlas stiprināt dialogu starp pētniekiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Par sarežģītiem jautājumiem ir jāinformē tā, lai tos varētu izprast un saprast arī nespeciālisti. EESK arī ierosina saistīt programmu ar programmā “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis Eiropa”) noteiktajiem pētniecības finansēšanas principiem, kuru pamatā cita starpā ir atbilstība Eiropas pētnieku hartai un tādas pamattēzes kā “Atbildīga pētniecība un inovācija” (Responsible Research and Innovation) un “Atvērtā zinātne” (Open Science).

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka atbalsts digitālo prasmju apguvei ir kļuvis par svarīgu programmas elementu. Digitālās prasmes un spējas ir priekšnosacījums pārējo četru prioritāšu īstenošanai. Ar nožēlu jāsecina, ka šai prioritātei paredzētais budžets ir mazāks nekā citu prioritāšu budžets. Tādēļ EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt budžetu no 700 miljoniem EUR (7,6 % no kopējā budžeta) līdz 830 miljoniem EUR (9 % no kopējā budžeta). Tomēr Komiteja arī uzsver, ka apmācības jomā īpaša atbildība ir uzticēta dalībvalstīm, kam tā ir jāfinansē no sava budžeta. EESK secina, ka digitālo prasmju apguvei atvēlētais finansējums ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju norādīt dalībvalstīm uz to atbildību šajā jomā, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki var gūt vienādu labumu no digitalizācijas.

1.5.

EESK uzskata, ka ir jāapmāca un jāpiesaista augsti kvalificēti talantīgi cilvēki, lai globālās konkurences apstākļos vairotu Eiropas kā šīs iedzīvotāju grupas darba vietas pievilcību. Taču EESK arī uzsver, ka programmā uzmanība jāpievērš ne tikai īpašajiem centieniem piesaistīt augsti kvalificētas un padziļinātas digitālās spējas un prasmes. Visaptveroši jāatbalsta arī uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju pūliņi ieviest un izmantot gan digitālās pamattehnoloģijas, gan progresīvas digitālās tehnoloģijas. Tam ir būtiska nozīme centienos nodrošināt darba vietu kvantitāti un kvalitāti un Eiropas konkurētspēju. EESK secina, ka šodien daudziem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem trūkst tehniskā pamataprīkojuma un spēju. Šajā saistībā EESK norāda uz Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumiem, kuros minēts, ka jāveic ieguldījumi digitālo prasmju jomā, lai “visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas un spējas” (1).

1.6.

Digitālās Eiropas programma šajā jomā būs sekmīga, ja tā darbosies kā “vadošā programma” un uzmanības lokā paturēs citas ES finansēšanas programmas, kam ir līdzīgi mērķi. Vajadzīgos pasākumu finansēšanai jāpiesaista, piemēram, ESF+ līdzekļi.

1.7.

EESK pauž cerību, ka digitālās inovācijas centru izveidē vienmēr tiks iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Jānodrošina, ka digitālās inovācijas centri ir pieejami sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai. Būdamas nevalstiskas organizācijas, tās var vairot inovācijas centru darbības pamanāmību un sabiedrības atbalstu šo centru darbībai.

EESK jau no paša sākuma vēlas novērst iespējamo sociālo nelīdzsvarotību programmas īstenošanā. Tā kā digitalizācija ietekmē visas dzīves jomas un visus cilvēkus, ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji gūst no tās labumu. Tādēļ EESK uzsver, ka programma ir jāizstrādā tā, lai digitālās Eiropas radītās priekšrocības un iespējas būtu pieejamas visai Eiropas sabiedrībai. Jāpanāk, ka Eiropā digitalizācija ir iekļaujoša. Tādu faktoru dēļ kā dzimums, sociālais statuss, zems izglītības līmenis, prasmes, digitālās prasmes, izcelsme, vecums vai arī invaliditāte cilvēkus nedrīkst atstumt no digitālās attīstības. Digitalizācijas sniegtā atdeve ir jāsadala taisnīgi, veicot atbilstošus politikas pasākumus. Tā nedrīkst radīt priekšrocības tikai dažām interešu grupām. Programmas īstenošanas pasākumos Eiropas Savienībā ir jāņem vērā princips, ka katrs cilvēks ir un būs savu datu īpašnieks.

1.8.

EESK vēlētos, ka programma tiek vairāk saskaņota ar sociālo realitāti. Jāņem vērā tās, kā digitalizācija skar darba tirgus politiku, un tās dažādā ietekme uz reģioniem. Tāpēc Komiteja uzskata, ka būtisks programmas panākumu kritērijs ir tas, vai digitalizācija paver ekonomiskās līdzdalības iespējas un rada darbvietas un vai tas notiek visos Eiropas reģionos.

1.9.

EESK vēlētos, ka ES var kļūt par pasaules procesu dalībnieku, kas sniedz zināšanas un starptautiskajā konkurencē spēj neatpalikt no Ķīnas un ASV. Tāpēc jāpanāk arī, ka uzņēmumi un darba ņēmēji var paļauties uz tehnoloģiju. Digitālās Eiropas programma var radīt pievienoto vērtību it īpaši tajās jomās, kurās valstis vienas pašas nevar daudz panākt. Tas īpaši attiecas uz tādu prioritāti kā kibernoziedzība un centieniem kopīgi izstrādāt metodes un stratēģijas trešo valstu veiktu kiberuzbrukumu atvairīšanai. Šajā saistībā, piemēram, ir jāveido neatkarīga Eiropas mikroshēmu nozare.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka visa programmā paredzētā rīcība atbilst ētikas principiem. Šajā saistībā EESK vēlreiz uzsver, ka jāpanāk principa “human-in-command” (“vadība uzticēta cilvēkam”) piemērošana, it īpaši mākslīgā intelekta pilnveidē un izmantošanā nodarbinātības jomā. Balstoties uz šādiem ētikas principiem, noteikti ir jāveic vēl citi likumdošanas pasākumi (piemēram, tādās jomās kā atbildība, datu aizsardzība, darba ņēmēju aizsardzība, patērētāju aizsardzība). Vēl jāpiebilst, ka turpmākā mūsu sabiedrības digitalizācija būs sekmīga tikai tad, ja līdztekus likumiem tiks rosinātas kultūras norises, kas palielina informētību par digitālās attīstības radītajām priekšrocībām un draudiem.

2.   Vispārīga informācija – Digitālās Eiropas programma

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Saistībā ar šo finanšu shēmu Eiropas Komisija 2018. gada 6. jūnijā nāca klajā ar Priekšlikumu regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu.

2.2.

Ar Digitālās Eiropas programmu Eiropas Komisija vēlas izveidot stabilu finanšu shēmu digitālā vienotā tirgus stratēģijai un mazināt ieguldījumu nepietiekamību. Šim nolūkam tā ir paredzējusi kopējo budžetu 9,2 miljardu EUR apmērā. Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi. Digitālās pārveides priekšrocības ir jāpalielina, un jānodrošina, ka visi ES iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi gūst no tās labumu.

2.3.

Digitālās Eiropas programma aptver piecas prioritātes: 1) augstas veiktspējas datošana, 2) mākslīgais intelekts, 3) kiberdrošība un uzticēšanās, 4) padziļinātas digitālās prasmes un 5) digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā. Programma attiecas arī uz rūpniecības digitalizāciju.

2.4.

Pirmajā prioritārajā jomā “Augsta līmeņa digitālās prasmes” paredzēts ar tā dēvētās “superdatošanas” palīdzību attīstīt spējas, lai varētu labāk apstrādāt nepārtraukti pieaugošos datu apjomus. Programmā paredzēts, ka 2,7 miljardi EUR tiks atvēlēti centieniem nostiprināt ES veiktspēju augsta līmeņa datošanas un datu apstrādes jomā, kā arī nodrošināt to pilnīgu izmantošanu tādiem uzdevumiem kā klimata pārmaiņu ierobežošana, veselības aprūpes uzlabošana un drošības palielināšana.

2.5.

Mākslīgā intelekta jomai atvēlētos 2,5 miljardus EUR Eiropas Komisija vēlas izlietot, lai attīstītu un stiprinātu ES spējas šajā jomā. Šie līdzekļi tiks atvēlēti arī lielu datu kopu un algoritmu izveidei, drošai piekļuvei un uzglabāšanai. Paredzēts arī stiprināt esošās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas dalībvalstīs un veicināt iestāžu sadarbību. Paredzēts, ka tehnoloģiskos sasniegumus izmantos uzņēmumi un publiskās iestādes.

2.6.

Prioritārajā jomā “Kiberdrošība un uzticēšanās” ar atvēlētajiem 2 miljardiem EUR būs jāstiprina Eiropas Savienības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai sniegtu drošību ekonomikai, sabiedrībai un demokrātijai. Līdzekļus arī paredzēts atvēlēt, lai kopā ar dalībvalstīm iepirktu progresīvu kiberdrošības aprīkojumu un rīkus, nodrošinātu jaunāko kiberdrošības risinājumu izvēršanu visās ekonomikas nozarēs, kā arī pēc iespējas vairāk izmantotu Eiropas zināšanas un stiprinātu dalībvalstu un privātā sektora spējas šajā jomā.

2.7.

Lai varētu gūt labumu no ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās, ir vajadzīga kompetenta sabiedrība un darbaspēks. Ceturtajai prioritātei atvēlētos 700 miljonus EUR Eiropas Komisija vēlas izlietot, lai atbalstītu padziļinātu digitālo prasmju apguvi it īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā. Paredzēts izveidot un nodrošināt ilgstošu apmācību un kursus studentiem, IT speciālistiem un darbiniekiem. Paredzēts arī atbalstīt īstermiņa apmācības kursus un apmācību darba vietā. Paredzēts, ka prasmju apguvei jānotiek it īpaši digitālās inovācijas centros.

2.8.

Piektās prioritātes mērķis ir veicināt publiskās pārvaldes iestāžu darbību un pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interešu jomās. Atvēlētie 1,3 miljardi EUR ir paredzēti, lai, piemēram, nodrošinātu moderno digitālo tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu publiskajā sektorā un tādās jomās kā veselība un aprūpe, izglītība, transports, kā arī kultūras un radošajā nozarē. Turklāt paredzēts atbalstīt digitālo tehnoloģiju ieviešanu publiskās pārvaldes iestādēs un rūpniecībā, it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Digitalizācijas un pārmaiņu, kas notiek nodarbinātības jomā un dzīvē un kas liecina par tehnoloģiju attīstību, klātbūtne ir jūtama it visur. Nav tādas dzīves jomas, ko nebūtu skārusi to ietekme.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi Digitālās Eiropas programmu, kas liecina par to, cik nozīmīgs šis temats ir Eiropas Komisijai. Ar šādu prioritāti var radīt nenoliedzamu ES pievienoto vērtību, jo paredzēts atbalstīt augstās tehnoloģijas, kas var sekmēt lielāko mūsdienu sabiedrības problēmu risināšanu un pozitīvi ietekmēt nodarbinātību un konkurētspēju, kā arī iedzīvotāju vispārējos dzīves apstākļus. Par to liecina fakts, ka paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu Eiropas Komisija paredz iespēju divkāršot ieguldījumus digitalizācijas jomā (2). EESK arī uzsver, ka saistībā ar digitālo pārveidi ir jāveic arī sociāli ieguldījumi, lai visa sabiedrība gūtu labumu no digitālās pārveides. Tiek uzsvērts, ka cilvēkam vienmēr ir jāsaglabā kontrole pār tehniku (“human-in-command”), it īpaši, mākslīgā intelekta jomā.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ar Digitālās Eiropas programmu iecerējusi veicināt digitālo spēju veidošanu un optimālu izmantošanu. EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka digitālās spējas ir pamats inovācijai sabiedrības interešu jomās un tautsaimniecībā. Lai ES digitālā pārveide būtu sekmīga, noteikti ir vajadzīgas vadošās digitālās tehnoloģijas, kā arī atbilstošas spējas. EESK uzskata, ka tam paredzētais budžets ir ievērojams, taču nav salīdzināms ar konkurentu, proti, ASV un Ķīnas budžetu, kas atvēlēts šiem mērķiem. EESK tomēr ir pārliecināta, ka ar šo budžetu izvirzītos mērķus var sasniegt, bet aicina ES dalībvalstīs būtiski palielināt ieguldījumus, lai Eiropu noturētu visaugstākajā līmenī.

3.4.

EESK norāda, ka svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai visa Eiropas sabiedrība varētu piedalīties tehnoloģiju attīstībā. Digitālās Eiropas programmā būtu jāizvirza mērķis nodrošināt, ka atdeve, ko digitalizācija sniegs turpmākajos gados un desmitgadēs, tiek taisnīgi sadalīta visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tā kā digitalizācija ietekmē visas dzīves jomas un visus cilvēkus, svarīgi ir nodrošināt, ka visi gūst no tās labumu. Visus ekonomiskos un sociālos ieguvumus, ko sniegs digitalizācija, varēs izjust tikai tad, ja Eiropa nodrošinās augstas veiktspējas tīklus lauku apvidos un pilsētu teritorijās un visai sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir vajadzīgi publiskie ieguldījumi, jo tirgus viens pats nespēs aptvert visas attālākās teritorijas un nodrošināt sabiedrības neaizsargātajām grupām digitālās pieejamības minimumu.

3.5.

EESK uzskata: ir svarīgi, ka integrēta un koordinēta pieeja var Eiropas Savienībā radīt pievienoto vērtību, ko atsevišķas valstis nevarētu panākt. Te īpaši jāmin neatkarīgas Eiropas mikroshēmu nozares izveide, īstenojot atbalsta programmu augstas veiktspējas datošanai (3), ārēju kiberuzbrukumu atvairīšanas metožu un stratēģiju kopīga izstrāde (4), vienotā digitālā tirgus standartu izveide, Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas konsekventa piemērošana un turpmāka pilnveidošana, it īpaši mākslīgā intelekta pielietošanas (5) un autonomās braukšanas jomā (6). Mākslīgā intelekta attīstības jomā balstīšanās uz Eiropas vērtībām (datu aizsardzība, privātuma aizsardzība, sociālā aizsardzība, ilgtspēja) kādu dienu varētu kļūt par konkurētspējai svarīgu priekšrocību, proti, tad, kad cilvēki aizvien lielāku uzmanību sāks pievērst trešo pušu lietotajām datu izmantošanas metodēm (ASV) un mākslīgā intelekta sistēmu potenciālam uzraudzības jomā (Ķīna).

3.6.

EESK pozitīvi vērtē to, ka Digitālās Eiropas programmā vairākkārt uzsvērta rūpniecības digitalizācijas nozīme. Nav šaubu, ka digitālā pārveide var notikt tikai tad, ja visi uzņēmumi un tajos nodarbinātie darba ņēmēji gūst labumu no šīs pārveides. Tādēļ būtu vēlams šo aspektu programmā atspoguļot saskaņotāk, lai panāktu, ka progresu varētu novērtēt, piemēram, izmantojot dažāda lieluma uzņēmumu digitalizācijas rādītājus.

3.7.

Liela budžeta daļa tiks atvēlēta pētniecības projektiem un inovācijas programmām, lai stiprinātu tehniskās un digitālās spējas. EESK uzsver, ka atbalsta piešķiršana cieši jāsaista ar programmā “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis Eiropa”) noteiktajiem pētniecības finansēšanas principiem, kuru pamatā ir arī atbilstība Eiropas pētnieku hartai (7) un tādas pamattēzes kā “Atbildīga pētniecība un inovācija” (8) un “Atvērtā zinātne” (9). Tikai saistība ar šiem principiem var nodrošināt, ka pētniecība kalpo cilvēcei. Jānodrošina rezultātu saprotamība arī nespeciālistiem, izplatīšana un lietderīga izmantošana. Īsāk sakot, pētniecībai ir jāpievēršas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

3.8.

Lai nodrošinātu pētniecības nozīmīgumu visai Eiropas sabiedrībai, jārīko regulāri pasākumi, kuros notiek dialogs. Šajos pasākumos pētnieki var apmainīties ar idejām gan savā starpā, gan ar plašāku sabiedrību un sniegt savstarpējus impulsus.

3.9.

Tāpēc atzinīgi vērtējams tas, ka viens no programmas mērķiem ir publiskās pārvaldes iestāžu un uzņēmumu iesaistīšana attīstībā. EESK atbalsta dažādu dalībnieku viedokļu apmaiņu. EESK mudina Eiropas Komisiju organizēt šo apmaiņu visos reģionos, nozarēs un dažāda lieluma uzņēmumos. Progresīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos un it īpaši MVU var atvieglot partnerības un labvēlīga rūpnieciskā vide. EESK arī aicina ievērot partnerības principu un Digitālās Eiropas programmas īstenošanā iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Sociālo partneru dialogs palīdz Digitālās Eiropas programmu īstenot darba ņēmēju interesēs.

3.10.

EESK uzskata, ka ir jāapmāca un jāpiesaista augsti kvalificēti talantīgi cilvēki, lai globālās konkurences apstākļos vairotu Eiropas kā šīs iedzīvotāju grupas darba vietas pievilcību. EESK tomēr arī uzsver, ka Digitālās Eiropas programmā jāpievērš uzmanība ne tikai augsti kvalificētiem darbiniekiem ar padziļinātām digitālām prasmēm. Tieši tāpēc, ka Digitālās Eiropas programmas mērķis ir veicināt digitālā vienotā tirgus izveidi un sekmēt pozitīvu digitālo pārveidi, jānodrošina, ka visi ES iedzīvotāji un darba ņēmēji gūst labumu no šīs spēcīgās atbalsta programmas. Ja tas neizdosies, iespējams, ka Eiropā vēl vairāk palielināsies sociālās atšķirības. Kā norādīts citos EESK atzinumos, lai varētu izveidot digitālo vienoto tirgu, ir ļoti svarīgi novērst nepieciešamo prasmju, tostarp digitālo prasmju trūkumu (10). Programmā Eiropas Komisija norāda uz tādām finansēšanas programmām kā ESF+ vai ERAF, kas var finansēt digitālās pamatpratības apguvi. Tomēr, tā kā šo programmu struktūra neļauj nodrošināt visaptverošu atbalstu visā Eiropā, arī ar Digitālās Eiropas programmu būtu jāaptver dažādi prasmju līmeņi. Ja šajā programmā pietrūks līdzekļu, kas vajadzīgi, lai digitalizācijas radītās priekšrocības garantētu visiem cilvēkiem, šīs prasības jāizvirza citām programmām, piemēram, ESF+. Digitālās Eiropas programmai būtu jādarbojas kā “vadošai” šā jautājuma risināšanas programmai un citas programmas jāpatur uzmanības lokā, lai var sasniegt izvirzītos mērķus. Pretējā gadījumā iespējams, ka labumu no dažādām ES finansēšanas programmām gūs tikai neliela daļa.

3.11.

Šajā saistībā EESK uzsver mērķi veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek veicināta visu cilvēku vienlīdzība. Digitalizācija nedrīkst kaitēt cilvēkiem tādu faktoru dēļ kā dzimums, sociālais statuss, izglītība, prasmes, digitālās prasmes, izcelsme, vecums vai arī invaliditāte.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi veicināt uzņēmumu, it īpaši MVU, piekļuvi digitālajām spējām un tehnoloģijām. Tomēr, programmā uzsvaru liekot uz progresīvām tehnoloģijām, netiek ņemts vērā fakts, ka daudziem darba ņēmējiem un uzņēmumiem šodien ir vispirms vajadzīgs atbalsts, lai apmierinātu ar digitalizāciju saistītās pamatvajadzības. EESK uzsver, ka visaptverošam uzņēmumu atbalstam, kura mērķis ir gan pamata, gan progresīvo digitālo tehnoloģiju ieviešana, ir būtiska loma centienos uzlabot Eiropas konkurētspēju un izveidot jaunas darbvietas. EESK modina iedibināt sociālo partneru dialogu arī tādā jomā kā programmas finansētie ieguldījumi.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē programmas prioritāro jomu “Kiberdrošība un uzticēšanās”. Kiberdrošība ir būtiska gan mūsu demokrātisko sabiedrību attīstībai, gan to funkcionēšanai. Tam, ka uzņēmumi un darba ņēmēji var paļauties uz kibedrošību, ir izšķiroša nozīme programmas sekmīgā īstenošanā.

4.3.

Programma būtu iespējami ciešāk jāsaskaņo ar sociālo realitāti. Būtu jāņem vērā tas, kā digitalizācija skar darba tirgus politiku, un tās dažādā ietekme uz dažādiem reģioniem. Tāpēc EESK uzskata, ka programmas īstenošanas gaitā ir svarīgi noteikt ekonomiskās līdzdalības un darbvietu radīšanas iespējas, ko paver digitalizācija. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi veicināt šīs iespējas Eiropas reģionos. Šim nolūkam var izmantot paredzēto sadarbību ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu. Jānodrošina regulāra pieredzes apmaiņa starp Digitālās Eiropas programmu, ERAF un Kohēzijas fondu. Turklāt reģionos uz vietas izveidotajiem inovācijas centriem būtu jācenšas sasniegt reģionālās attīstības mērķi.

4.4.

Ceturtā prioritāte (“Padziļinātas digitālās prasmes”), kā arī rūpniecības digitalizācija it īpaši būtu jāīsteno inovācijas centriem, kas būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām. EESK atzinīgi vērtē to, cik pārdomāta ir programmas īstenošana. EESK atbalsta mērķi izveidot vismaz vienu digitālās inovācijas centru katrā dalībvalstī un piedāvāt papildu vienību skaitu ES tālākajiem reģionos. EESK uzskata, ka lietderīga būtu inovācijas centru sadarbība, bet kritiski vērtē lielo administratīvo slogu, kas saistīts ar inovāciju centru izveidi. Šo jautājumu varētu risināt ar pārrobežu konsorciju palīdzību. Turklāt kā priekšnoteikums digitālo inovāciju centru izveidei būtu jāparedz sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana: ar šādu iesaistīšanu centru darbu var pielāgot gan vietējo uzņēmumu un darba ņēmēju, gan pārējo tehnoloģiju lietotāju vajadzībām un var nodrošināt ieguvumus plašam iedzīvotāju lokam.

4.5.

Prioritāte atbalstīt padziļinātu digitālo prasmju apguvi ir galvenais elements, kas ir vajadzīgs, lai varētu īstenot pārējās četras prioritātes, un ar nožēlu jāatzīst, ka šai prioritātei paredzētais budžets ir mazāks nekā citu prioritāšu budžets. EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt budžetu no 700 miljoniem EUR (7,6 % no kopējā budžeta) līdz 830 miljoniem EUR (9 % no kopējā budžeta) (11). Tomēr EESK arī uzsver, ka apmācības jomā īpaša atbildība ir uzticēta dalībvalstīm, kam tā ir jāfinansē no sava budžeta. EESK pauž šaubas par to, vai Komisija spēs izmantot visus vajadzīgos līdzekļus, lai panāktu dalībvalstu izpratni par to, ka steidzami jānodrošina visu iedzīvotāju grupu (sākot ar sākumskolu audzēkņiem) digitālā izglītība. Finansējums, ko dalībvalstis piešķir šim uzdevumam, ir ļoti atšķirīgs. Lai pārāk maza valsts piešķirtā finansējuma dēļ nevienam netiktu liegta iespēja piekļūt tālākizglītības programmai, Eiropas Savienībai būtu rūpīgi jāpārrauga šīs prioritātes īstenošana un savi secinājumi jāpublisko.

4.6.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta secinājumu (12), ka visām programmā paredzētajām darbībām jāatbilst ētikas principiem. It īpaši, strādājot mākslīgā intelekta jomā, ir jāievēro nesen izstrādātie un vēl izstrādājamie principi (13). Šajā saistībā EESK vēlreiz norāda, ka jāievēro princips “human in command”, kam jābūt būtiskam orientierim turpmākajā attīstībā. Balstoties uz šādiem ētikas principiem, noteikti ir jāveic vēl citi likumdošanas pasākumi (piemēram, tādās jomās kā atbildība, datu aizsardzība, patērētāju aizsardzība). Vēl jāpiebilst, ka turpmākā mūsu sabiedrības digitalizācija būs sekmīga tikai tad, ja līdztekus likumiem tiks rosinātas atbilstošas kultūras norises, kas palielina informētību par digitālās attīstības radītajām priekšrocībām un draudiem.

4.7.

EESK pauž cerību, ka darbības prioritātē “Mākslīgais intelekts” papildus spēju stiprināšanai un pieejamības veicināšanai uzmanība tiks vērsta arī uz juridiskās atbildības jautājumu saistībā ar mākslīgā intelekta un automatizēto sistēmu izmantošanu. EESK pozitīvi vērtē to, ka paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt brīvu piekļuvi datubāzēm. Šādas piekļuves iespējas būtu jāpaver arī publiskajam sektoram. Uzņēmumiem arī ir jābūt pienācīgi sagatavotiem šādam darbam, un ir vajadzīga skaidras juridiskas pamatnostādnes par to, kam jāuzņemas atbildība personu nelaimes vai tamlīdzīgos gadījumos. Darba ņēmēju un iedzīvotāju aizsardzība ir tikpat nozīmīga kā ekonomikas izaugsmes nodrošināšana.

Briselē, 2018 gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  EUCO 14/17 – Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) – Secinājumi.

(2)  COM(2018) 98 final.

(3)  OV C 283, 10.8.2018., 89. lpp.

(4)  OV C 227, 28.6.2018., 86. lpp.

(5)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp., INT/851 – “Mākslīgais intelekts Eiropai” (OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.) un TEN/664 – “Iniciatīva, ar kuru risina problēmas saistībā ar dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistes platformās” (OV C 440, 6.12.2018., 183. lpp.).

(6)  TEN/673 – “Satīklota un automatizēta mobilitāte” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 274. lpp.) un INT/846 – “Patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās, privātuma aizsardzība un drošība lietu interneta (IoT) jomā” (OV C 440, 6.12.2018., 8. lpp.).

(7)  https://euraxess.ec.europa.eu/jobs/charter

(8)  https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/science-and-society

(9)  https://ec.europa.eu/research/openscience/

(10)  OV C 71, 24.2.2016., 65. lpp.

(11)  Atzinuma projekts – 2018/0227 (COD).

(12)  Ziņojuma projekts – 2018/0227 (COD).

(13)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/high-level-expert-group-artificial-intelligence


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/298


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 391/2009 groza attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 567 final – 2018/0298 (COD))

(2019/C 62/47)

Galvenais ziņotājs:

Séamus BOLAND

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 10.9.2018.

Eiropas Savienības Padome, 10.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Biroja lēmums

18.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

122/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kuģu inspekciju un sertifikāciju, jo tas ir nepieciešams saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

1.2.

EESK uzskata, ka ierosinātās izmaiņas radīs vidi, kas paver iespējas, un iesaka Komisijai veicināt ciešāku sadarbību starp visām attiecīgajām Eiropas un valstu iestādēm un atzītajām organizācijām, ar kurām dalībvalstis ir parakstījušas pilnvarojuma līgumus.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šis priekšlikums sniedz tiesisko noteiktību nozarei, no kuras ir būtiski atkarīgi preču netraucēti pārvadājumi apstākļos, kas ir izrādījušies atbilstoši augstākajiem drošības standartiem. Tāpēc Komiteja iesaka priekšlikumu steidzami pieņemt.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ziņot par priekšlikuma ietekmi pēc pienācīga piemērošanas laikposma un iesaka veikt pietiekamus pasākumus, jo īpaši tur, kur, mainot regulas darbības noteikumus, sekas nebija paredzētas.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

2016. gada 23. jūnijā pēc referenduma par dalību Eiropas Savienībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no tās. Šis lēmums attiecas arī uz Gibraltāra salu.

2.2.

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Tātad Savienības primāro un sekundāro tiesību kopums Apvienotajai Karalistei no 2019. gada 30. marta (“izstāšanās dienas”) vairs nebūs saistošs. Apvienotā Karaliste kļūs par “trešo valsti”.

2.3.

Ir skaidrs, ka ES jūras transporta tiesību akti uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (tostarp Gibraltāru) vairs neattieksies, bet tas būs atkarīgs no patlaban apspriežamā izstāšanās nolīguma satura. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tādu organizāciju atzīšana Savienības līmenī, kuras veic dalībvalstu karoga kuģu inspekcijas un apskates, varēs turpināties tikai tad, ja tiks panākta vienošanās par priekšlikumu.

2.4.

Regulas (EK) Nr. 391/2009 (“regulas”) 8. panta 1. punktā noteikts, ka “atzītās organizācijas”, kuras ir atbildīgas par kuģu inspekcijām un apskati, Komisijai jānovērtē reizi divos gados kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi organizācijas atzīšanas pieprasījumu. Tomēr Apvienotajai Karalistei pēc izstāšanās vairs nebūs iespējas piedalīties novērtēšanā, ko saskaņā ar regulas 8. panta 1. punktu veic organizācijām, kurām Apvienotā Karaliste ir atbalstītāja dalībvalsts.

2.5.

Tā kā ir sagaidāms, ka Apvienotās Karalistes atbalstītās organizācijas zaudēs ES atzīšanu, ir loģiski pieņemt, ka tas negatīvi ietekmēs to ES 27 dalībvalstu karogu konkurētspēju un piesaistītspēju, kuras pilnvarojušas šīs atzītās organizācijas rīkoties dalībvalsts vārdā, lai veiktu tiesību aktos noteiktās kuģu inspekcijas, apskates un sertifikāciju. Daudzām ietekmētajām organizācijām ir pilnvarojuma nolīgumi ar pārējām 27 dalībvalstīm, kuri pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās zaudēs spēku.

2.6.

Tāpēc Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot juridisko noteiktību, garantēt attiecīgo kuģu īpašnieku uzņēmējdarbības nepārtrauktību un saglabāt ES 27 dalībvalstu karogu konkurētspēju.

2.7.

Kad AK kā dalībvalsts izstāsies no Savienības, tā vairs nevarēs piedalīties nevienā procedūrā, kas tiek veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. panta 1. punktu. Tomēr organizācijas, ar kurām ir noslēgts nolīgums saskaņā ar šo priekšlikumu, varēs turpināt savu darbu.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir atjaunot juridisko noteiktību jūrlietu regulējumā, jo pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības tā tiks traucēta.

3.2.

Faktiski atceļot noteikumu par to, ka ir nepieciešama atbalstītāja valsts, priekšlikums ļaus organizācijām darboties līdztekus Komisijai kopā ar dalībvalstīm, kuras ar tām ir noslēgušas pilnvarojuma nolīgumus, un turpināt kuģu inspekciju un sertifikāciju.

3.3.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt to organizāciju atzīšanu, kuras agrāk darbojās Komisijas uzdevumā, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes kā atbalstošās dalībvalsts pieprasījumu. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai tiktu turpināti spēkā esošie nolīgumi starp šīm organizācijām un pārējām 27 ES dalībvalstīm. Tie ietver kuģu inspekcijas un apskates ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu drošību.

3.4.

Lai to panāktu, šajā priekšlikumā paredzēts grozīt regulas 8. panta 1. punktu. Tas mainītu prasību, ka Komisijas veiktajā regulāras novērtēšanas procesā piedalās tikai atbalstošā dalībvalsts. Faktiski tas nozīmētu, ka novērtējumus veiktu atzītas organizācijas, kuras darbojas Komisijas vārdā.

3.5.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt uzņēmējdarbības nepārtrauktību un to ES 27 dalībvalstu karogu konkurētspēju, kuras sadarbosies ar attiecīgajām organizācijām.

3.6.

Regulai būtu tikai jānovērš iespējamās nelabvēlīgās sekas, ko varētu radīt Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

4.   EESK piezīmes

4.1.

EESK norāda, ka noteikumi, kas reglamentē jūrlietas, jo īpaši kuģniecību, ir attīstījušies tādā veidā, kas nodrošina visu tirdzniecības un uzņēmējdarbības darbību saskaņotību visā ES, tostarp Apvienotajā Karalistē.

4.2.

EESK piekrīt priekšlikuma galvenajai ievirzei, proti, ka ir nepieciešams aizsargāt ES karogus un nodrošināt, ka pēc Brexit šajā jautājumā nav juridiskas nenoteiktības.

4.3.

EESK atzīmē, ka patlaban šajā jomā darbojas trīs galvenās organizācijas: Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), American Bureau Shipping (ABS) un Lloyds.

4.4.

EESK atzīmē, ka bez šā priekšlikuma dalībvalstis nevarētu turpināt sadarboties ar atzītajām organizācijām, kas pārbauda to karogu flotes. Ja priekšlikuma nebūtu, tām vajadzētu reģistrēt savus kuģus zem trešo valstu karoga. Šādas darbības varētu nopietni ietekmēt pašreizējos nolīgumus ar organizācijām un nozares darbības nepārtrauktību.

4.5.

EESK uzskata, ka kuģniecības nozarei ir ļoti svarīga nozīme pasaules tirdzniecībā un preču apritē. Tāpat ir svarīgi, lai regulēšanas sistēmas nodrošinātu vislielāko iespējamo drošību visām iesaistītajām pusēm.

4.6.

EESK norāda, ka jebkura nespēja pieņemt priekšlikumu varētu traucēt kravu pārvadājumus visā pasaulē un nopietni apdraudēt ES ekonomiku. Tādēļ ir būtiski to pieņemt nekavējoties.

4.7.

EESK norāda uz Komisijas konstatējumu, ka par sekām, kuras patlaban nav paredzētas, tiks ziņots pēc konkrēta piemērošanas perioda.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/301


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 568 final – 2018/0299(COD))

(2019/C 62/48)

Galvenais ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 10.9.2018.

Padome, 11.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Biroja lēmums

18.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

118/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu kā sagatavošanās pasākumu, kas ļauj nodrošināt integrētu TEN-T tīklu un pielāgot pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridoru (koridors NSM) situācijai, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs daļa no TEN-T tīkla.

1.2.

EESK iesaka Komisijai ņemt vērā Īrijas situāciju pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un nopietni apsvērt no tā izrietošās negatīvās sekas, kas varētu ietekmēt ES ekonomiku un Īrijas ekonomiku. Šajā saistībā ir ieteicams ļoti rūpīgi izstrādāt pielāgojumus.

1.3.

EESK uzskata, ka vajag vienu vai vairākus tiešos savienojumus starp ES kontinentālo daļu un Īrijas Republiku, lai saglabātu koridora NSM integritāti un nodrošinātu, ka transporta pārvadājumus starp Īriju un ES kontinentālo daļu var veikt bez robežkontrolēm.

1.4.

EESK viedoklis ir tāds, ka satiksmes plūsmas uz Īriju un no Īrijas visticamāk virzīsies pa citiem maršrutiem, ja Apvienotā Karaliste nebūs TEN-T daļa un transporta satiksme caur Apvienoto Karalisti robežkontroļu dēļ kļūs lēnāka.

1.5.

EESK norāda, ka pašreizējais Komisijas ierosinātais koridoru izvietojums tika apšaubīts apspriešanā, kas notika pirms priekšlikuma nākšanas klajā, un tam ir vairāki iemesli, piemēram, izvēlēto ostu piemērotība un vajadzība apsvērt pielāgojumus arī pamattīkla koridorā “Atlantijas okeāns”.

1.6.

EESK atgādina, ka TEN-T mērķis ir nodrošināt kohēziju, efektivitāti un ilgtspēju transporta nozarē; pamattīkls šajā sakarā ir stratēģiski svarīgākais elements.

1.7.

Tādēļ EESK apšauba jaunā ierosinātā koridora posma izvietojumu, jo tas varētu nākotnē nesakrist ar satiksmes plūsmām un tādējādi neatbilstu TEN-T pamattīkla koridoru mērķim, proti, atvieglot svarīgākās tālsatiksmes plūsmas.

1.8.

EESK norāda arī uz to, ka dažas ostas, kas jaunajos apstākļos varētu tikt izvirzītas priekšplānā, nav galvenās ostas un, tā kā tās neatbilst pamatkritērijam, nevar kļūt par pamattīkla koridora daļu, un ka regulu par TEN-T pamatnostādnēm nav paredzēts pārskatīt līdz 2023. gadam.

1.9.

EESK atzīst, ka tagad visdrīzāk vēl nav iespējams droši paredzēt, kā transporta plūsmas mainītos, ja būtu jāpiemēro priekšlikums.

1.10.

Tāpēc EESK piekrīt tam, ka priekšlikumā minētais izvietojums ir atbilstīgs pagaidu risinājums, līdz būs redzamas izmaiņas satiksmes plūsmās.

1.11.

Tomēr EESK ir vīlusies, ka nav veikts ietekmes novērtējums, kas ļautu pārbaudīt ierosinātā izvietojuma atbilstību, piemēram, ātrbojīgu preču gadījumā, un lai apsvērtu, kāds būtu efektīvākais un piemērotākais izvietojums maršrutam, kas varētu aizstāt Apvienotās Karalistes “sauszemes tiltu” un kļūtu par TEN-T savienojumu ar Īriju.

1.12.

Tādēļ EESK iesaka priekšlikumā iekļaut īpašu pārskatīšanas klauzulu, kas paredzētu, ka Komisijai divu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā būtu tā jāpārskata. Regulu pārskatot, būtu jāizvērtē izmaiņas, kas ir ietekmējušas reālās transporta plūsmas starp Īrijas Republiku un ES kontinentālo daļu, un pārskatam vajadzētu veidot pamatu, kas ļautu izvirzīt atbilstīgus priekšlikumus par attiecīgajos TEN-T pamattīkla koridoros veicamajiem pielāgojumiem.

1.13.

Kamēr nav šāda pārskata, EESK uzskata, ka nav iemesla būtiski grozīt priekšlikuma saturu, ņemot vērā, ka nevienu no pašreizējām galvenajām Lamanša jūras šauruma ostām, kas pašlaik ir daļa no pamattīkla koridora NSM un koridora “Atlantijas okeāns”, izmaiņas neskars.

1.14.

EESK vēlas zināt, kāpēc priekšlikumā nav ierosināts svītrot pašreizējos savienojumus ar Apvienoto Karalisti un tās teritorijā esošos savienojumus. Ja ES tiesību akti par TEN-T neattiecas uz Apvienoto Karalisti, tad nav juridiskā pamata tos izmantot. Tāpēc būtu prātīgi tos svītrot.

2.   Priekšlikums

2.1.

Kā vienu no pasākumiem, kas paredzēti, lai sagatavotos tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības (Brexit), Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (turpmāk – priekšlikums).

2.2.

Apvienotajai Karalistei, ņemot vērā, ka 2017. gada 29. martā tā paziņoja par izstāšanos no ES, 2019. gada 30. martā saskaņā ar LES 50. pantu jāizstājas no ES. Ja vien ratificētajā izstāšanās līgumā nebūs noteikts citādi, ES tiesību akti no 2019. gada 30. marta vairs neattieksies uz Apvienoto Karalisti un tā kļūs par valsti, kas nav ES dalībvalsts un nav daļa no TEN-T un tā koridoriem.

2.3.

Paziņojumā “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā” (COM(2018) 556) Komisija ir uzsvērusi, ka ir svarīgi būt gataviem jebkādam pašreizējo izstāšanās sarunu rezultātam, tostarp tam, ka vienošanās netiks panākta.

2.4.

Priekšlikuma mērķis ir risināt situāciju, kad pašreizējās sarunas starp Apvienoto Karalisti un ES nebeidzas ar pārejas noteikumu iekļaušanu izstāšanās līgumā. Tas ir paredzēts, lai pamattīkla koridorā NSM saglabātu tiešu savienojumu ar Īrijas Republiku tad, kad minētā koridora savienojums pa Apvienotās Karalistes teritoriju neeksistēs.

2.5.

Ar priekšlikumu tiek mainīts koridora ceļš, pievienojot šādu savienojumu: Baile Átha Cliath/Dublin/Corcaigh/Cork – Zeebrugge/Antwerpen/Rotterdam. Izmaiņas piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Regula (ES) Nr. 1316/2013 kļūst nesaistoša Apvienotajai Karalistei.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu kā pasākumu, kas ļauj nodrošināt integrētu TEN-T tīklu un saglabāt pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridoru (koridors NSM) arī tad, ja pašreizējās sarunas par izstāšanos un par pārejas noteikumiem starp ES un Apvienoto Karalisti nevainagosies ar vienošanos. Priekšlikums šajā sakarā ir viens no Komisijas pasākumiem, kuru mērķis ir sagatavoties sliktākajam gadījumam, kad Apvienotā Karaliste no ES izstājas bez vienošanās.

3.2.

Priekšlikumu pēc pieņemšanas piemēros no dienas, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES un ES tiesību akti vairs neattieksies uz Apvienoti Karalisti, un tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste šā iemesla dēļ nebūs daļa no TEN-T.

3.3.

EESK norāda, ka vajag vienu vai vairākus tiešos savienojumus starp ES kontinentālo daļu un Īrijas Republiku, lai saglabātu koridora NSM integritāti un nodrošinātu, ka transporta pārvadājumus starp Īriju un ES kontinentālo daļu var veikt bez robežkontrolēm.

3.4.

EESK īpaši uzsver to, ka Īrijas ekonomika un labklājība ir lielā mērā apdraudēta, ņemot vērā sevišķi to, ka pārmaiņas var izraisīt paredzamas un neparedzamas sekas.

3.5.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai ikviens jaunais savienojums uzlabotu Īrijas savienojamību ar ES kontinentālo daļu. Tā kā liela daļa autopārvadājumu no Īrijas uz kontinentālo ES daļu pašlaik tiek veikta pa Apvienotās Karalistes teritoriju, katrā ziņā būtu jāiekļauj jūras savienojumi starp galvenajām Īrijas ostām, kā Dublina un Korka, un koridora NSM ostām kontinentālajā daļā.

3.6.

EESK norāda, ka priekšlikumā izklāstītajā koridora izvietojumā ir ņemta vērā situācija, kad Apvienotā Karaliste nav TEN-T daļa un transporta satiksme pa Apvienotās Karalistes teritoriju kļūs lēnāka robežkontroļu dēļ, un ka šādā jaunā situācijā satiksmes plūsmas uz Īriju un no Īrijas visdrīzāk virzīsies par citiem maršrutiem.

3.7.

EESK arī norāda, ka pašreizējais Komisijas ierosinātais koridora izvietojums ir apšaubīts gan konkrētos aspektos, gan plašākā nozīmē. Apspriešanā, kas notika pirms priekšlikuma nākšanas klajā, daudzi Lamanša jūras šauruma dienvidu piekrastes ostu pārstāvji, kā arī Francijas Ostu apvienības un reģionālo pašvaldību pārstāvji apšaubīja karti, uz ko pārsvarā balstās priekšlikums; šajā sakarā tika izvirzīts jautājums par tādu ostu kā Denkerka, Kalē, Havra, Roskofa un Bresta iekļaušanu ierosinātajā koridora NSM savienojumā un par pamattīkla koridora “Atlantijas okeāns” izvietojuma mainīšanu. Līdzīgi arī dažādas Īrijas interešu grupas apšaubīja, cik efektīvi būs jūras savienojumi kā aizvietotājs “sauszemes tiltam” pa Apvienotās Karalistes teritoriju, jo īsāki jūrasceļi ir pieejami, piemēram, no Īrijas uz Bretaņas ostām. Viens no argumentiem bija, ka īsāki jūrasceļi ir piemērotāki, piemēram, ātrbojīgām precēm.

3.8.

TEN-T mērķis ir nodrošināt kohēziju, efektivitāti un ilgtspēju transporta nozarē. Pamattīkls ir stratēģiski svarīgākais elements minēto mērķu sasniegšanai, un pamattīkla koridori ir paredzēti, lai atvieglotu svarīgākās tālsatiksmes plūsmas pamattīklā (1).

3.9.

Tādēļ EESK apšauba jaunā koridora posma izvietojumu un uzskata, ka koridora izvietojuma izmaiņas varētu nākotnē nesakrist ar satiksmes plūsmām un tādējādi neatbilst TEN-T mērķim, proti, atvieglot svarīgākās tālsatiksmes plūsmas (2).

3.10.

EESK norāda uz to, ka dažas ostas (piem., Bresta un Roskofa), kas jaunajos apstākļos varētu tikt izvirzītas priekšplānā, nav galvenās ostas un, tā kā tās neatbilst pamatkritērijam, nevar kļūt par pamattīkla koridora daļu, un ka regulu par TEN-T pamatnostādnēm nav paredzēts pārskatīt līdz 2023. gadam.

3.11.

Turklāt EESK pauž viedokli, ka tagad visdrīzāk vēl nav iespējams droši paredzēt, kā transporta plūsmas mainītos, ja būtu jāpiemēro priekšlikums.

3.12.

Tāpēc EESK piekrīt tam, ka priekšlikumā minētais izvietojums ir atbilstīgs pagaidu risinājums, līdz būs redzamas izmaiņas satiksmes plūsmās.

3.13.

Tomēr EESK ir vīlusies, ka nav veikts ietekmes novērtējums, kas ļautu pārbaudīt ierosinātā izvietojuma atbilstību, piemēram, ātrbojīgu preču gadījumā, un lai apsvērtu, kāds būtu efektīvākais un piemērotākais izvietojums maršrutam, kas varētu aizstāt Apvienotās Karalistes “sauszemes tiltu” un kļūtu par galveno TEN-T savienojumu starp Īrijas Republiku un ES kontinentālo daļu, ņemot vērā, ka ir grūti paredzēt, kā mainīsies transporta plūsmas, ja Apvienotā Karaliste no ES izstāsies bez vienošanās līguma.

3.14.

EESK uzskata, ka ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās sekas, ko var izraisīt ierosinātais pasākums, ir pietiekami nopietnas, lai attaisnotu ietekmes novērtējumu, kā teikts Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (3).

3.15.

Tādēļ EESK iesaka priekšlikumā iekļaut īpašu pārskatīšanas klauzulu, kas paredzētu, ka Komisijai divu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā būtu tā jāpārskata. Regulu pārskatot, būtu jāizvērtē izmaiņas, kas ir ietekmējušas reālās transporta plūsmas starp Īrijas Republiku un ES kontinentālo daļu, un pārskatam vajadzētu veidot pamatu, kas ļautu izvirzīt atbilstīgus priekšlikumus par attiecīgajos TEN-T pamattīkla koridoros veicamajiem pielāgojumiem.

3.16.

Kamēr šāda pārskata nav, EESK uzskata, ka nav iemesla grozīt priekšlikuma saturu, ņemot vērā, ka nevienu no galvenajām Lamanša jūras šauruma ostām, kas pašlaik ir daļa no koridora, izmaiņas neskars.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK vēlas zināt, kāpēc priekšlikumā nav ierosināts svītrot savienojumus ar Apvienoto Karalisti un tās teritorijā esošos savienojumus. Ja ES tiesību akti par TEN-T neattiecas uz Apvienoto Karalisti, tad saskaņā ar ES tiesību aktiem šādus savienojumus nedrīkst izmantot. Tāpēc būtu prātīgi tos svītrot.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.), 38. pants.

(2)  Regula (ES) Nr. 1315/2013, 43. panta 1. punkts.

(3)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. Skatīt arī Komisijas paziņojumu (COM(2016) 615 final) par labāku regulējumu un Komisijas paziņojumu (COM(2017) 651 final) par labāka regulējuma programmas noslēgšanu (2.3. nodaļa).


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/305


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK”

(COM(2018) 639 final – 2018/0332 (COD))

(2019/C 62/49)

Galvenā ziņotāja:

Maria NIKOLOPOULOU

Apspriešanās

Eiropas Parlaments pieprasa atzinumu: 13.9.2018.

Padome pieprasa atzinumu: 19.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Biroja lēmums

18.9.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

 

 

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

109/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņem zināšanai Eiropas Komisijas priekšlikumu atcelt sezonālo laika maiņu. Komiteja norāda vairākus svarīgus ierobežojumus attiecībā uz metodi, termiņiem un saturu. Šo iemeslu dēļ tā uzskata par svarīgu nodrošināt vairāk laika debatēm un analīzei. Ir īpaši svarīgi panākt plašu konsensu iedzīvotāju vidū un vienprātīgu atbalstu no visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu priekšlikuma efektīvu, saskaņotu un vienprātīgu īstenošanu.

1.2.

EESK atzīst dažu Eiropas iedzīvotāju intereses atcelt pašreizējo mehānismu, ar ko izveido saskaņotu laika maiņu divas reizes gadā, kā liecina nesenā sabiedriskā apspriešana tiešsaistē. Komiteja uzskata labi organizētas sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē kā instrumentu, kas var sniegt norādes par sabiedrības izvēli un papildināt izveidojušos demokrātiskos procesus. Komiteja pauž nožēlu, ka nav notikusi pietiekama apspriešanās ar valstu valdībām un organizētu pilsonisko sabiedrību pirms priekšlikuma steidzamas publicēšanas.

1.3.

Komiteja uzskata, ka Komisijas sabiedriskā apspriešanās izvirzīja svarīgu problēmu daļai ES iedzīvotāju, galvenokārt tāpēc, ka šis temats ir apspriests vairākus gadus dažās dalībvalstīs, bet ne vairākās citās. Tomēr Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka lielākā daļa dalībnieku bija no vienas valsts, priekšlikums tika noraidīts noteiktās dalībvalstīs, un nav skaidras vienprātības par reālu labumu, atceļot pašreizējo saskaņoto struktūru, vai par to, vai labāk būtu pieņemt ziemas vai vasaras laiku.

1.4.

Komiteja norāda, ka Komisijas pieņemtā steidzamības procedūra tika kritizēta vairākās dalībvalstīs, kuru iedzīvotāji uzskata, ka ES prioritātes ir pavisam citas (ekonomikas krīze, bezdarbs, imigrācija utt.), kas var radīt problēmas saistībā ar iniciatīvas sociālo pieņemamību.

1.5.

Saskaņā ar priekšlikumu direktīvai subsidiaritātes princips nozīmētu, ka katrai valstij ir tiesības saglabāt vasaras vai ziemas laiku visu gadu, aizstājot pašreizējo saskaņoto sistēmu, kura ir plaši pierādījusi savu efektivitāti. EESK tāpat kā Komisija uzskata, ka būtiska ir vienprātība starp visām dalībvalstīm par to, kuru laiku izvēlēties, lai nodrošinātu pašreizējo saskaņotības līmeni. Pretējā gadījumā laika atšķirības starp valstīm, kuras pašlaik atrodas vienā un tajā pašā stundu zonā, varētu radīt sadrumstalotību un iekšējā tirgus izkropļojumus.

1.6.

Komiteja atzīmē, ka iniciatīvas īstenošana būtu saistīta ar visu digitālo sistēmu un ierīču pārprogrammēšanu globālā līmenī, radot acīmredzamas ekonomiskās izmaksas uzņēmumiem un valdībām un iespējamu ietekmi uz cilvēkiem. Pāreju uz jaunu stundu sistēma prasīs ilgu laiku iepriekšējai IKT testēšanai, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu. Gadījumā, ja no ietekmes novērtējuma, kas plānots 2024. gadā, izrietētu negatīvs rezultāts, būtu neiespējama ātra atcelšana sakarā ar papildu izmaksām un ietekmi uz uzticēšanos Eiropas iestādēm. Tas vēlreiz parāda, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai paplašinātu izpēti, datu vākšanu, palielinātu politisko gribu un sociālo pieņemamību iedzīvotājiem pirms šādas sensitīvas pārmaiņas valstīm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

ES tiesību akti par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku pirmo reizi tika ieviesti 1980. gadā; to mērķis bija vienādot dalībvalstu atšķirīgo spēkā esošo praksi un termiņus attiecībā uz vasaras laika režīmu, tā nodrošinot, ka vienotajā tirgū ir saskaņota pieeja laika maiņai.

2.2.

Kopš 2001. gada Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku reglamentē Direktīva 2000/84/EK (“Vasaras laika direktīva”), kurā visām dalībvalstīm noteikts pienākums marta pēdējā svētdienā pāriet uz vasaras laika režīmu un oktobra pēdējā svētdienā atgriezties pie sava standarta (jeb “ziemas”) laika.

2.3.

Tomēr, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, lēmumus par standarta laiku dalībvalstis pieņem individuāli attiecībā uz visu to teritoriju vai konkrētām teritorijas daļām.

2.4.

Tas, vai laika režīma maiņa divas reizes gadā ir lietderīga, nesen ir apšaubīts vairākās Eiropas valstīs, kā norādīts Komisijas veiktajā sabiedriskā apspriešanā, kas notika no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam. Sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu, no tām 84 % atbalstīja, ka līdzšinējā kārtība, kad divas reizes gadā tiek pagriezti pulksteņrādītāji, tiek pārtraukta, bet 16 % vēlējās esošo kārtību saglabāt. Tie, kuri atbalstīja laika maiņas pārtraukšanu, deva priekšroku vasaras laikam (60 %). Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa dalībnieku bija no vienas valsts (Vācija, ar 3,1 milj.) un ka priekšlikums tika noraidīts dažās valstīs (Grieķijā un Kiprā) vai nav guvis skaidru vairākumu (Maltā).

2.5.

Savā 2018. gada 8. februāra rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalstīja ideju mainīt pašreizējo kārtību, un aicināja Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Satiksmes ministri nesen izskatīja šo jautājumu Padomes 2018. gada jūnija un 2017. gada decembra sanāksmēs, nepanākot skaidru vienprātību. Jautājums nav apspriests ar citiem attiecīgajiem ministriem un nav iepriekš diskutēts premjerministru tikšanos laikā. Tāpat arī nav notikusi iepriekšēja apspriešanās ar EESK.

2.6.

Priekšlikums paredz atcelt pašreizējo mehānismu, ar ko nosaka saskaņotu laika maiņu divas reizes gadā, saglabājot to pašu laiku visu gadu. Laiku noteiks katra dalībvalsts, ievērojot subsidiaritātes principu. Komisija cer, ka visas valstis bez izņēmuma pieņems to pašu vasaras un ziemas laiku, lai saglabātu pašreizējo saskaņotību un izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Priekšlikums stātos spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

2.7.

Komisija atzīst, ka pieejamie pētījumi par enerģētikas, veselības, ceļu satiksmes drošības un lauksaimniecības ieguvumiem, kas saistīti ar laika izmaiņām, ne vienmēr ir pilnīgi. Pierādīts ir tas, ka laika saskaņotības trūkums var radīt ietekmi uz vienoto tirgu, gaisa transportu, jūras transportu un autotransportu, kā arī uz cilvēkiem, kuri ceļo atpūtas vai darba nolūkā (1).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikums atcelt sezonālās laika maiņas, kā noteikts Direktīvā 2000/84/EK, ir interesants, taču norāda uz virkni svarīgu ierobežojumu attiecībā uz metodēm, termiņiem un saturu. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi dot vairāk laika debatēm un analīzei, lai panāktu patiesi plašu konsensu iedzīvotāju vidū un vienprātīgu atbalstu no visām dalībvalstīm. Šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu priekšlikuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu.

3.2.

Komiteja uzskata, ka Komisijas izmantotā metode – tiešsaistes sabiedriskā apspriešana no 2018. gada jūlija līdz augustam – piedāvā interesantus datus par Eiropas iedzīvotāju daļas vēlmēm, taču tas nav vienīgais pieejamais instruments, lai izvērtētu sabiedrības viedokli. Ņemot vērā daudzējādo politisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, būtu pienācīgi jāiesaista organizēta pilsoniskā sabiedrība un lielāks skaits dalībvalstu, un ar tām būtu jāapspriežas pirms priekšlikuma iesniegšanas.

3.3.

Komiteja norāda, ka sabiedriskā apspriešana neparādīja reālu vienprātību starp visām dalībvalstīm (priekšlikums tika noraidīts Grieķijā un Kiprā), un vēl svarīgāk ir tas, ka lielākā daļa dalībnieku bija tikai no vienas valsts (Vācijas). Tas liecina, ka pastāv reāla interese par šo jautājumu dažās valstīs, taču ne visur ES. Konkrētāk, Komiteja uzskata, ka ar tiešsaistes sabiedrisko apspriešanos nevar aizstāt demokrātiskus konsultāciju procesus visos līmeņos un visos likumdošanas posmos (pirms, tās laikā un pēc tās).

3.4.

Komiteja norāda, ka Komisijas pieņemtā steidzamības procedūra tika kritizēta dažās dalībvalstīs, kurās iedzīvotāji uzskata, ka ES vajadzētu pievērsties citām steidzamām prioritātēm (ekonomikas krīze, bezdarbs, imigrācija utt.), uzsverot iespējamas problēmas saistībā ar iniciatīvas sociālo pieņemamību. Turklāt dažu valstu valdībām vēl nav skaidras nostājas nedz par pašreizējo noteikumu atcelšanu, nedz par to, kuru laiku izvēlēties (vasaras vai ziemas), un tās neuzskata šo jautājumu par prioritāti.

3.5.

Attiecībā uz saturu Komiteja uzskata, ka ideja uzsākt debates par šo tematu ir interesanta, bet atzīmē dažus ierobežojumus pašreizējā Komisijas priekšlikumā, kuri pamatotu diskusijām paredzētā laika pagarināšanu, lai panāktu plašu konsensu starp visiem iedzīvotājiem un vienprātību starp dalībvalstīm:

3.5.1.

tiesības noteikt laiku ir valstu kompetencē. Saskaņā ar jauno priekšlikumu direktīvai subsidiaritātes princips nozīmē, ka katrai valstij ir tiesības saglabāt vasaras vai ziemas laiku visu gadu. Pastāv risks, ka, ja nav vienprātīgas laika saskaņošanas ar visām valstīm, nodrošinot tādu pašu saskaņotas īstenošanas līmeni kā pašlaik, izmaksas, ko rada dažādi laiki starp valstīm, izraisītu negatīvu ietekmi uz iekšējo tirgu (sadrumstalotība), radot vairāk problēmu nekā ieguvumu. Komisija savā ietekmes novērtējumā atzīst šo problēmu, un Komiteja uzskata par nepieciešamu panākt plašāku iepriekšēju konsensu pirms Komisijas priekšlikuma oficiālās iesniegšanas.

3.5.2.

Komisija pati norāda, ka iniciatīva ir balstīta uz virkni pētījumu, ko veikušas dažādas apvienības un dalībvalstis, kuri nav pilnīgi vai ir savstarpēji pretrunīgi. Komiteja iesaka uzsākt padziļinātu ietekmes novērtējumu, iesaistot visas ekonomiskos un sociālos sektorus ikvienā ES dalībvalstī, lai varētu saprast, kura sistēma ir piemērotāka.

3.6.

Sistēmu tehnoloģiskā pielāgošana globālā mērogā rada acīmredzamas ekonomiskās izmaksas uzņēmumiem un valdībām un iespējamu ietekmi uz cilvēkiem. Turklāt jau ilgu laiku iepriekš ir vajadzīga IKT testēšana, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu.

3.7.

Lai gan Komisija ievieš mehānismu, ar ko novērtēt direktīvas ietekmi (2024. gadā), Komiteja norāda, ka laika maiņu izmaksas ir visai augstas. Tāpēc negatīva ietekmes novērtējuma gadījumā nav reāli iedomājama ātra atcelšana, ņemot vērā ekonomiskās izmaksas un ietekmi uz uzticēšanos Eiropas iestādēm.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  ICF International veiktais pētījums MOVE ĢD uzdevumā: Vasaras laika piemērošana Eiropā, 2014. gada 19. septembris.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/308


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz resursiem, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un minēto regulu labo attiecībā uz resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai””

(COM(2018) 498 final – 2018/0265 (COD))

(2019/C 62/50)

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 19.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 177. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

214/0/2

Tā kā priekšlikuma saturs ir pieņemams un attiecībā uz to nav nepieciešami nekādi Komitejas komentāri, Komiteja 538. plenārajā sesijā, kas notika 2018. gada 17. un 18. oktobrī (2018. gada 17. oktobra sēdē) ar 214 balsīm par un 2 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par ierosināto dokumentu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/309


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (robežas un vīzas) un groza Padomes Lēmumu 2004/512/EK, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Padomes Lēmumu 2008/633/IT, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2018/2226, Regulu (ES) 2018/XX [ETIAS regula], Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS robežpārbaužu jomā] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula]”

(COM(2018) 478 final – 2017/0351 (COD))

un “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija) un groza [Regulu (ES) 2018/XX [Eurodac regula],] Regulu (ES) 2018/XX [regula par SIS tiesībaizsardzības jomā], Regulu (ES) 2018/XX [ECRIS-TCN regula] un Regulu (ES) 2018/XX [eu-LISA regula]”

(COM(2018) 480 final – 2017/0352 (COD))

(2019/C 62/51)

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 10.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punkts, 74. pants, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

196/2/5

Tā kā priekšlikuma saturs ir pieņemams un Komiteja par šo tematu jau ir paudusi viedokli 2018. gada 23. maijā pieņemtajā atzinumā SOC/573 – Sadarbspējas tiesību aktu kopums (1), Komiteja 538. plenārsesijā, kas notika 2018. gada 17. un 18. oktobrī (2018. gada 17. oktobra sēdē), ar 196 balsīm par, 2 balsīm pret un 5 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par ierosināto dokumentu un atsaukties uz viedokli, ko tā paudusi minētajā atzinumā.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 283, 10.8.2018., 48. lpp.


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/310


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta versija)”

(COM(2018) 499 final – 2018/0263 (COD))

(2019/C 62/52)

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 5.7.2018.

Eiropas Savienības Padome, 17.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

208/0/5

Tā kā priekšlikuma saturs ir pieņemams un attiecībā uz to nav nepieciešami nekādi Komitejas komentāri, Komiteja 538. plenārsesijā 2018. gada 17. un 18. oktobrī (2018. gada 17. oktobrī) ar 208 balsīm par un 5 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par ierosināto dokumentu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/311


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)”

(COM(2018) 461 final)

(2019/C 62/53)

Apspriešanās

Komisija, 12.7.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ārējo attiecību specializētā nodaļa

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

207/0/6

Tā kā priekšlikuma saturs ir pieņemams un attiecībā uz to nav nepieciešami nekādi Komitejas komentāri, Komiteja 538. plenārajā sesijā, kas notika 2018. gada 17. un 18. oktobrī (2018. gada 17. oktobra sēdē) ar 207 balsīm par un 6 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par ierosināto dokumentu.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/312


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eurozonas ekonomikas politika (2018) (atzinuma papildinājums)”

(COM(2017) 770 final)

(2019/C 62/54)

Ziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

Komitejas Biroja lēmums

22.5.2018.

Juridiskais pamats

Reglamenta piemērošanas noteikumu 29. panta a) punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.10.2018.

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

132/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt Padomes ieteikuma mērķiem un daļai tajā minēto ierosinājumu. Tomēr EESK nepiekrīt ierosinājumam par neitrālu eurozonas kopējo fiskālo nostāju un veidam, kādā formulēts ieteikums par algām. Tādējādi tā atkārto iepriekšējā atzinumā pausto viedokli par Komisijas ierosināto ieteikumu (1).

1.2.

Eurozonas ekonomikas politika būtu jāveido atbilstīgi EMS reformu projektam, ar ko tiks novērsti struktūras un darbības trūkumi, kas pastāv kopš tās izveides, un kas būtu vērsts uz lielāku integrāciju un demokrātiskāku pārvaldību. EESK pauž bažas par reformu procesa pašreizējo pilnīgo apstāšanos, daudzu valdību ieinteresētības trūkumu un dažu valdību pausto naidīgo attieksmi, kā arī spēcīgas politiskās vadības trūkumu šo apstākļu pārvarēšanā.

1.3.

EESK uzskata, ka Padomes ieteikumi būtu jāiekļauj vispārējā ekonomikas politikas stratēģijā, kuras pamatā būtu atsauce uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM, kā arī Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām piemērošana. Šai stratēģijai vajadzētu sagatavot Eiropas sabiedrību taisnīgai pārejai uz zaļās un digitālās ekonomikas modeli.

1.4.

Pēc EESK domām, iekšējie iemesli mēreni pozitīvas fiskālās nostājas veicināšanai ir šādi: ECB ekspansīvās monetārās politikas īstenošanas izbeigšana; satraucošs ieguldījumu trūkums Eiropas Savienībā, it īpaši publisko ieguldījumu jomā, kas apdraud tās ekonomisko un sociālo nākotni; tas, ka minētais ieguldījumu trūkums savukārt veicina ļoti zemus ražīguma pieauguma rādītājus; joprojām pārmērīgs tekošā konta pārpalikums svarīgākajās eurozonas valstīs.

1.5.

Dažas eurozonas valstis ar lielākajiem pārpalikumiem neveic ieguldījumus: tās palielina negatīvus ikgadējos valsts neto kapitāla veidošanas rādītājus. EESK uzskata, ka lielāki izdevumi ieguldījumiem šajās valstīs no ekonomikas politikas viedokļa ir vajadzīgi gan šīm valstīm, gan visai eurozonai un Eiropas Savienībai.

1.6.

EESK uzskata, ka pienācīgs monetārās un fiskālās politikas apvienojums ar mērķi stiprināt eurozonas izaugsmi, ko pēdējos gados pieprasījusi ECB, SVF un ESAO, ir vajadzīgs, ņemot vērā arī tirdzniecības protekcionisma paredzamās sekas un dažādu globālo ģeopolitisko risku radīto nestabilitāti.

1.7.

Jāpiemin arī sociālie un politiskie motīvi, lai pieprasītu vairāk fiskālo pasākumu: ES un dalībvalstīm aktīvāk jāuzņemas cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību un jāveicina lielāka sociālā kohēzija, jo īpaši piešķirot pietiekamu finansējumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra piemērošanai. Ja ES un dalībvalstis to nedarīs, EESK uzskata, ka pastiprināsies pašreizējās politiskās krīzes, kā arī palielināsies nacionālistiskas un pret Eiropu vērstas tendences, apdraudot ES pastāvēšanu.

1.8.

Ja strikti piemērotu ierosinājumu paaugstināt algas, tas ietekmētu tikai nelielu skaitu valstu. EESK uzskata, ka darbaspēka vienības izmaksu ierobežošanu nedrīkst veikt, samazinot vai iesaldējot algas, bet gan palielinot ražīgumu, ko veicina lielāki ieguldījumi, vairāk inovāciju un labāka darbinieku apmācība. Jebkurā gadījumā algu līmenis jānosaka sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus. Eiropas pusgadam ir jāierosina izmaiņas tiesību aktos, kas koplīgumus pastiprinātu krīzes novājinātajās valstīs un atjaunotu tajās, kur to nav, neraugoties uz ES Pamattiesību hartas 28. pantu. Tāpat ir jāpieņem papildu pasākumi zemāko algu palielināšanai.

1.9.

Kvalitatīvas nodarbinātības izveidei ir jābūt vienai no ekonomikas politikas prioritātēm. EESK uzskata, ka vēl vienam Eiropas pusgada prioritārajam ieteikumam ir jābūt nestabilitātes samazināšanai (izteikts pagaidu raksturs un mazas algas), ar ko īpaši saskaras jaunieši.

1.10.

Ir jāveicina ieguldījumiem un inovācijām labvēlīgas vides izveide uzņēmumos, jo īpaši, lai risinātu jautājumu par saimniecisko darbību digitalizāciju.

1.11.

Vēl vienai no ekonomikas politikas prioritātēm ir jābūt uzņēmumu finansēšanas veicināšanai. EESK atkārtoti uzsver, ka banku savienībai un kapitāla tirgu savienībai ir ļoti liela nozīme saimnieciskās darbības finansēšanā, un pauž bažas par kavēšanos un šķēršļiem banku savienības attīstībā, tajā skaitā par problemātisko aizdevumu daudzumu dažās dalībvalstīs.

1.12.

EESK uzskata, ka Eiropas iestādēm par politisku prioritāti ir jānosaka cīņa pret publisko līdzekļu piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu oāzēm un negodīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm. Tā ir ne tikai politiskās ētikas un tiesību aktu ievērošanas prasība, bet arī valsts finanšu stabilizācijas faktors.

2.   Padomes un Komisijas nostājas

2.1.

Atšķirībā no 2017. gada, Padomes 2018. gada 23. janvāra ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku (2) būtiski neatšķiras no Komisijas ierosinātā (2017. gada 22. novembris) (3). Piekrītot, ka vispārējā fiskālā nostāja 2018. gadam ir kopumā neitrāla, Padome piebilst, ka ir jāveic uzlabojumi ekonomikā, lai izveidotu budžeta rezerves.

2.2.

Pārējos ieteikumos Padome un Komisija ir vienisprātis, ka dalībvalstis par prioritāti izvirza reformas, kas palielina ražīgumu un izaugsmes potenciālu, veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, inovācijas un ieguldījumus, kā arī sekmē kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu, samazinot nevienlīdzību. Dalībvalstīm ar lielu tekošā konta pārpalikumu ir jāveicina lielākas algas, bet tām, kurām ir deficīts vai liels ārējais parāds, ir jāiekļauj darbaspēka vienības izmaksu pieaugums. Visbeidzot, Komiteja lūdz turpināt darbu, lai pabeigtu banku savienības izveidi. Konkrētām valstīm paredzētajos 2018. gada ieteikumos ir uzsvērts ES labais ekonomikas stāvoklis, kam, pēc Komitejas domām, vajadzētu nostiprināt pēdējos gados panāktos strukturālos uzlabojumus un pabeigt makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekciju lielākajā daļā dalībvalstu.

2.3.

Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos skatīts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, nodarbinātības un kolektīvo sarunu kvalitātes uzlabošana, kā arī sociālais dialogs un algas pieaugums. Arī valsts pārvaldes reforma, ieskaitot pasākumus pret korupciju, un uzņēmējdarbības vides reforma, kā arī abu jomu attiecību uzlabošana un uzņēmumu finansēšanas uzlabošana. Atbalstot neitrālu fiskālo nostāju, Komiteja iesaka reformēt pensiju un veselības aprūpes sistēmu, lai risinātu ar iedzīvotāju novecošanos saistītās problēmas.

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

Ekonomikas politikas stratēģija un EMS reforma

3.1.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga vispārēja ekonomikas politikas stratēģija, kurā ņemti vērā starptautiskie nolīgumi un vides ilgtspējas mērķi, energoatkarības mazināšana, digitālā revolūcija un citi globālie izaicinājumi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajās jomās, taču, kā minēts atzinumā par ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopumu (4), Komiteja uzskata, ka nav ne vispārējas Eiropas līmeņa ekonomikas stratēģijas, kas tās aptvertu, ne arī pietiekamu līdzekļu to finansēšanai.

3.2.

EESK pauž bažas par to, ka EMS reformu kavē politiskās vadības trūkums, kavēta rezolūciju pieņemšana un daudzu eurozonas valstu valdību ieinteresētības trūkums; tas palielina risku, ka ES nav gatava nākamajai lejupslīdei.

3.3.

Ilgtspējīgu izaugsmi veicinošas ekonomikas politikas pamatā ir jābūt ieguldījumiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un ražīguma uzlabošanai, kā arī sociālās kohēzijas veicināšanai, jo īpaši ar pasākumiem, kas sekmē nabadzības izskaušanu un sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

3.4.

EESK aicina Komisiju nodrošināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un ņemt vērā ierosinājumus, kas minēti EESK atzinumā “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums” (5), un pauž nožēlu, ka Padomes ieteikumos un Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam attiecībā uz šo nekas nav precizēts. Tāpat ir jāņem vērā ierosinājumi, ko paudusi Augsta līmeņa grupa par ieguldījumiem atbalsta un sociālās aprūpes jomā (6).

3.5.

EESK uzskata, ka ikgadējie ieteikumi par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm ir jāiekļauj vispārējā ekonomikas politikas stratēģijā, kuras pamatā būtu atsauce uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, IAM un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām piemērošanas noteikumiem. Ekonomikas politikai ir jāveicina ilgtspējīga Eiropas ekonomikas modeļa veidošana, kas samazina energoatkarību, izmantojot tīru un atjaunojamo energoresursu enerģiju, un kas iekļauj digitālās revolūcijas ietekmi, nodrošinot darbiniekiem taisnīgu pārejas posmu.

Padomes ieteikums: mēreni pozitīvas fiskālās nostājas iemesli

3.6.

EESK atkārtoti norāda uz secinājumiem, kurus tā pauda savā atzinumā par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (7) un kuros EESK piekrita ierosinātajiem Komisijas ieteikuma mērķiem un lielākajai daļai tās priekšlikumu, kā arī norādīja, ka nepiekrīt ieteikumam par vispārēji neitrālu eurozonas fiskālo nostāju. EESK atkārtoti pauž prasību noteikt pozitīvu vēlamo kopējo fiskālo nostāju eurozonā, galvenokārt palielinot to valstu budžetu, kurām ir maksājumu bilances pārpalikums un ilgtspējīgs parādsaistību līmenis ilgtermiņā.

3.7.

EESK uzskata, ka šī pieeja palīdzēs pārvarēt negatīvo mantojumu, kas izriet no ilgstošiem un pārmērīgiem konsolidācijas pasākumiem, kuri tika piemēroti dažās dalībvalstīs. Dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu ir jāīsteno pasākumi, kas veicina ieguldījumus un ilgtspējīgus sociālos izdevumus, kā arī atbalsta iekšējo pieprasījumu un izaugsmes potenciālu, tādējādi sekmējot līdzsvara atjaunošanu.

3.8.

EESK atzīst, ka jēgpilna fiskālā politika ES līmenī ir ierobežota, jo salīdzinājumā ar pilnīgu monetāro savienību ekonomiskā savienība pēc būtības ir ierobežota, galvenokārt balstoties uz tās sastāvā esošo valstu ekonomikas politikas koordinēšanu. EESK konkrēti vērš uzmanību uz to, ka līdz šim Komisija un Padome ir maz ņēmušas vērā Eiropas pusgada procesa asimetrisko būtību, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienīgi tam, lai tiktu nodrošināti koriģējoši pasākumi dalībvalstīs ar fiskālo deficītu. Komisijai un Padomei ir jāierosina pasākumi pārmērīga deficīta un pārpalikumu novēršanai.

Ieguldījumu trūkums eurozonā

3.9.

Vēl viens iemesls apšaubīt neitrālu fiskālo nostāju ir ieguldījumu trūkums eurozonā. Pirmskrīzes līmenis vēl nav atjaunots. Publiskie ieguldījumi ir samazinājušies no praktiski nemainīgas vērtības 3,2 % apmērā no IKP (1997.–2007. gadā un no 2009. līdz 2013. gadam) līdz 2,6 % no IKP 2017. un 2018. gadā (8). Šis trūkums ir viens no visnegatīvākajiem ekonomikas stāvokļa aspektiem, kas rada nopietnu apgrūtinājumu Eiropas ekonomikas nākotnei un sabiedrībai. Šī iemesla dēļ EESK atkārtoti prasa (9), lai tiktu piemērots tā dēvētais budžeta “zelta likums”, proti, ka ieguldījumu izdevumi netiek ņemti vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta deficīta mērķu īstenošanā, ievērojot valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. EESK vērš uzmanību uz to, ka izdevumi par produktīviem ieguldījumiem arī var veicināt šo ilgtspēju.

3.10.

Jāuzsver, ka šis ieguldījumu trūkums rodas arī dalībvalstīs, kurām vajadzētu veicināt aktīvāku Eiropas fiskālo politiku. Zīmīgs piemērs varētu būt publiskie ieguldījumi Vācijā. Vācijā publiskie ieguldījumi attiecībā pret IKP 2013.–2017. gadā bija 2,1 % (10), kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eurozonā. Tās valsts kapitāla veidošanas neto likme (ievērojot pamatkapitāla nolietojumu) šajā laikposmā ir bijusi negatīva (-0,08 %), kā tas bija arī 2003.–2007. gadā (-0,11 %), un tikai +0,06 % 2008.–2012. gadā. Savukārt privātā kapitāla veidošanas neto likme, kas deviņdesmitajos gados bija 6–8 % no IKP, 2008.–2017. gadā ir samazinājusies no 3,2 % līdz 2,2 % no IKP. Tajā pašā laikā Vācija finansēja ieguldījumus citās valstīs. Tās maksājumu bilances pārpalikums, kas 2017. gadā bija 8,0 % no IKP, 2018. gadā sasniegs 7,9 %, bet 2019. gadā – 7,6 %. Padomes un Komisijas ieteikumiem vajadzētu sūtīt nozīmīgu signālu un palīdzēt koriģēt zemo iekšzemes ieguldījumu līmeni Vācijā. Lielāka uzticēšanās ekonomikas rīcībpolitiku ilgtspējai sekmētu publiskos un privātos ieguldījumus arī citās valstīs, kurās vērojams tekošā konta pārpalikums (11).

3.11.

EESK aicina Komisiju un Padomi, ņemot vērā ES Līguma 3. pantu, noteikt ieguldījumu likmju pieaugumu kā eurozonas ekonomikas politikas pamatnostādņu prioritāro mērķi, līdz tās sasniedz pirmskrīzes līmeni. Šim pieaugumam jābūt vērstam uz ilgtspējīgas attīstības modeli tā trīs dimensijās: ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

Ekonomikas izaugsme un riska faktori

3.12.

Saskaņā ar Komisijas vasaras ekonomikas prognozi (12) izaugsmes perspektīvas norāda uz to pašu nepārtrauktību ar noteiktu samazinājumu: 2,4 % (2017), 2,1 % (2018) un 2,0 % (2019) eurozonā un 2,6 % (2017), 2,3 % (2018) un 2,1 % (2019) 27 ES dalībvalstīs. Citur pasaulē ārpus ES izaugsme būs 3,9 % (2017), 4,2 % (2018) un 4,1 % (2019). Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanas elastīgums, ko, izmantojot pārejas klauzulu un strukturālo reformu klauzulu, Komisija ieviesa 2015. gada janvārī (13), neapšaubāmi ir sekmējis šo pozitīvo ievirzi. Tas redzams jaunākajā rezultātu novērtējumā Komisijas paziņojumā par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu (14).

3.13.

Ekspansīvā monetārā politika drīz tiks pārtraukta. Kvantitatīvās mīkstināšanas ekspansīvā politika beigsies nākamajā decembrī, kad ECB vairs nepirks aktīvus. Sākot no 2019. gada vasaras, pēc vidēja termiņa inflācijas prognozes novērtēšanas bāzes procentu likmes varētu sāk pieaugt. ECB priekšsēdētājs Mario Draghi vairākus gadus ir lūdzis nodrošināt, lai fiskālā politika līdztekus atbilstīgām strukturālajām reformām papildinātu monetāro politiku, tādējādi stiprinot atgūšanos un īstenojot inflācijas mērķus. To ir lūdzis arī SVF, ESAO un daudzi akadēmiskie forumi. Attiecībā uz fiskālo politiku Eiropas politikas veidotāji nav atbalstījuši šo lūgumu. Tagad, kad monetārā politika ir mazāk aktuāla, eurozonā vēl jo vairāk ir vajadzīga aktīvāka budžeta politika.

3.14.

Ir arī citi faktori (ekonomiski un sociāli) un iekšēja politiskā nelīdzsvarotība, kā arī ekonomiskā riska faktori un globāla ģeopolitiskā nenoteiktība, kuru dēļ arī būtu jāizmanto fiskālā politika, lai stiprinātu izaugsmi un novērstu krīzes sekas, kas joprojām ir manāmas daudzās Eiropas valstīs. EESK ierosinājums palīdz nodrošināt finansiālo stabilitāti vidējā termiņā un samazināt pārmērīgu pārpalikumu nelīdzsvarotību.

3.15.

Lai novērstu un apkarotu politisko nestabilitāti un centrbēdzes spēkus, kas kopš krīzes sākuma pieaug ES iekšienē un apšauba tās pastāvēšanu, būtu vajadzīgi pamatīgi EMS un ES reformu projekti, kas paredzētu lielāku un demokrātiskāku integrāciju un spēcīgāku sociālo dimensiju; būtu arī jāstiprina izaugsme no budžeta un fiskālās politikas, izmantojot modeli, kas veicina nevienlīdzības samazināšanu ienākumu sadalē. To ir iespējams izdarīt, neapšaubot publisko finanšu turpmāko stabilitāti. Jāievieš arī stratēģija, kā pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, tajā iekļaujot visas ES valstis, kam nav piemēroti konstitucionāli atbrīvojumi.

3.16.

Pasaules ģeopolitiskās nestabilitātes punkti – daži ES tuvumā –, transatlantisko attiecību pasliktināšanās tirdzniecības, vides, ārpolitikas, kā arī drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā pašreizējās ASV valdības attieksmi, liek EESK uzsvērt, ka ES ir vajadzīga spēcīga ekonomika, kas atbalsta tās politisko vadību pasaulē. Tirdzniecības karš vairākās jomās un tā saistība ar ekonomiskā un politiskā nacionālisma pieaugumu radītu augsta riska ekonomisko un ģeopolitisko scenāriju. ES ir jācenšas no tā izvairīties un vajadzības gadījumā ir jābūt gatavai risināt šādas problēmas.

3.17.

Neraugoties uz naftas un izejvielu cenu pieaugumu, tiek prognozēts, ka inflācija eurozonā no 2017. līdz 2019. gadam saglabāsies stabila aptuveni 1,7 % apmērā (vasaras prognozes) ar 1,1 % pamatinflāciju, kas ir visai tālu no inflācijas mērķa. Pēc EESK domām, šie ir jauni iemesli iebilst pret nodomu atkāpties no ekspansīvas monetārās politikas, vienlaikus praktizējot neitrālu fiskālo nostāju, nemaz nerunājot par to, ja tā ir ar negatīvu noslieci, kā to pieprasījusi Eiropas Fiskālā padome 2019. gadam (15).

Algas, nodarbinātība un koplīgumi

3.18.

Vidējais reālais algu pieaugums deviņpadsmit eurozonas valstīs 2017. gadā bija tikai 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Septiņās valstīs tas bija negatīvs. Tiek prognozēts, ka 2018. un 2019. gadā pieaugums būs attiecīgi 0,9 % un 0,3 % (16). Paredzams, ka minētajos trīs gados reālās darbaspēka vienības izmaksas eurozonā samazināsies: 0,3 %, 0,1 % un 0,6 %. Savukārt reālais ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto, kas 2017. gadā palielinājās par 0,8 %, atkal samazināsies par 1 % gan 2018., gan 2019. gadā (17).

3.19.

Bezdarba līmenis eurozonā 2017. gadā bija 9,1 % apmērā, kas joprojām ir augstāks nekā pirms krīzes – 8,4 % (2004–2008). Atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, jo bezdarba līmenis 2017. gadā svārstījās no 3,8 % Vācijā līdz 21,5 % Grieķijā. Jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts – vairāk nekā 15 % – ar lielām atšķirībām un galējām vērtībām Grieķijā – 43,2 %, Spānijā – 35,0 % un Itālijā – 32,5 %. Pagaidu nodarbinātības līmenis turpina pieaugt – vidēji par 12,2 % 2017. gadā, salīdzinot ar 11,5 % 2012. gadā. Pieaug arī nepilna laika darba rādītāji: 19,4 % 2017. gadā, salīdzinot ar 17,5 % 2007. gadā (18).

3.20.

Neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, daudzās valstīs ir plaisa starp līdzšinējām un jaunām darbvietām, kas ir nedrošākas un ar zemāku darba samaksu. Šī plaisa ir saistīta arī ar paaudžu problēmu: tā visvairāk ietekmē jauniešus, tāpat kā lielu daļu no digitālās ekonomikas darbiniekiem, kuru darbs ir atkarīgs no tiešsaistes platformām. Padomes un Eiropas pusgada ieteikumos ir paustas bažas par nodarbinātības kvalitātes uzlabošanu. EESK aicina precizēt plānus un pasākumus, lai šo mērķi noteiktu par prioritāti. Būtiska nozīme vajadzīgo pasākumu īstenošanā ir sociālo partneru līdzdalībai, izmantojot sociālo dialogu un darba koplīgumu slēgšanu. Tikpat svarīgi ir pieņemt pasākumus, kas ļauj būtiski palielināt zemākās algas. Ir jāveicina arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība darba ņēmēju sociālo un dzīves apstākļu uzlabošanā.

3.21.

Padomes ieteikums par algu pieaugumu, ja tas tiks stingri piemērots, ietekmēs tikai nelielu skaitu valstu, kā arī tas var radīt papildu atšķirības starp valstīm un nevienlīdzības palielināšanos. EESK uzskata, ka ražīguma pieaugumam, ko veicinājuši lielāki ieguldījumi, vairāk inovāciju un labāka darbinieku apmācība, būtu jāuzlabo Eiropas atpalikušo ekonomiku konkurētspēja, nevis iekšējā devalvācija, kura turklāt rada nevēlamas sociālas sekas. Algu pieaugums veicina arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu un sekmē fiskālo līdzsvaru, palielinot nodokļu ieņēmumus.

3.22.

Jebkurā gadījumā algu līmenis jānosaka sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus. Dažās dalībvalstīs to var veicināt arī tiesību akti, vismaz attiecībā uz minimālo algu. Eiropas pusgadam ir jāmudina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas nostiprinātu sarunas par koplīguma slēgšanu, pamatojoties uz sociālo partneru autonomiju, un sociālo dialogu, jo īpaši tajās valstīs, kurās tos ir vājinājusi krīzes pārvarēšanas politika vai kurās šādu tiesību pašreiz nav, neraugoties uz ES Pamattiesību hartas 28. pantu.

Ražīgums, uzņēmējdarbības vide un privāto ieguldījumu finansēšana

3.23.

EESK pauž bažas par ES ražīguma pieauguma tempa samazināšanos pēdējās desmitgadēs. Nesen veikts ESAO pētījums (19) liecina, ka vidējais saražotā pieauguma temps stundā Eiropas Savienībā bija 0,6 % 2007.–2016. gadā (nemainīgs samazinājums no 2,2 %, kas tika sasniegti 1990.–2000. gadā), kas tajā pašā laikposmā ir zemāk par ESAO vidējiem rādītājiem 0,8 % apmērā un tālu atpaliek no 5 % valstīs, kas nav ESAO valstis. Iepazīstinot ar pētījumu (20), ESAO ģenerālsekretārs Ángel Gurría apstiprināja, ka ražīguma pieaugumam papildus labam regulējumam un pārvaldībai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kā arī izglītībā un profesionālajā apmācībā. EESK pilnībā piekrīt šim viedoklim.

3.24.

Tajā pašā pētījumā ESAO uzsver, ka ES budžets ir mazs un ka attiecībā pret Eiropas nacionālo kopieņēmumu tas ir samazinājies kopš 1993. gada (21). EESK pauž nopietnas bažas par to, ka šī tendence turpināsies, ja tiks apstiprināta Komisijas pašlaik ierosinātā daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada, kas apgrūtinās uzlabotas ekonomiskās un sociālās konverģences īstenošanu Eiropas valstīs. Kā Komiteja norādījusi atzinumā “Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu” (22), tas, ka vēl nav panākta vienošanās par EMS pabeigšanu saskaņā ar pārdomu dokumentos izskatītajām Eiropas nākotnes perspektīvām, šo situāciju ietekmē nelabvēlīgi.

3.25.

EESK atbalsta Padomes ierosinājumu par ražīguma pieauguma sekmēšanu un ieguldījumu nozīmi pētniecībā, attīstībā un inovācijā šajā jomā, kā arī konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

3.26.

Lai sekmētu pieaugumu, ir jāveicina uzņēmējdarbības ieguldījumi. EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi drīzumā izveidot kapitāla tirgu savienību un pabeigt banku savienības izveidi. EESK pauž bažas par banku savienības izveides kavēšanos, jo vienotajam noregulējuma fondam no ESM joprojām nav paredzēts kopīgs aizsardzības mehānisms, un par šķēršļiem Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) izveidē, kas pārsniedz bažas par dažu valstu radīto šaubīgo kredītu apjomu (23).

Cīņa pret noziedzību nodokļu jomā un par taisnīgu nodokļu sistēmu

3.27.

Ir ļoti grūti nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju un īstenot spēcīgu sociālo un ieguldījumu politiku, vienlaikus pašreizējā līmenī saglabājot krāpšanos nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nodokļu oāzēs un negodīgu konkurenci nodokļu jomā ES dalībvalstīs. SVF žurnālā Finance & Development kādā svarīgā rakstā (24) minēts, ka apmēram 40 % no pasaules ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, aptuveni divpadsmit miljardu dolāru, ir fantoms, proti, tas tiek novirzīts caur tukšām korporatīvajām čaulām bez reālas darbības. Starpnieku jeb pastarpinātu struktūru izmantošana pati par sevi nav nodokļu apiešana, taču tā, protams, nozīmē vairāk iespēju apiet nodokļus vai pat izvairīties no to maksāšanas. Rakstā arī norādīts, ka 9,8 % no pasaules bagātības atrodas nodokļu oāzēs.

3.28.

EESK atkārtoti uzsver vajadzību steidzami ieviest efektīvus papildu pasākumus pret publisko līdzekļu piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu oāzēm un negodīgu nodokļu konkurenci, sākot ar to, ka tiek īstenota 5. direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (25), un tiek izveidots viens saskaņots un uzticams saraksts ar reālām vispasaules nodokļu oāzēm, kurām piemēro attiecīgas sankcijas.

3.29.

Ir jārīkojas efektīvi arī pret agresīvu nodokļu plānošanu, ko īsteno starptautiski uzņēmumi, it īpaši digitālajā ekonomikā. Šīs cīņas pamatā ir jāapvieno globālu pasākumu stimuls un citi pasākumi, kurus var piemērot ES. Tajā pašā laikā eurozonā un Eiropas Savienībā pakāpeniski ir jāveido atbilstīga nodokļu saskaņošana.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  EESK atzinums par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.).

(2)  Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku.

(3)  Skatīt COM(2017) 770 final.

(4)  OV C 262, 25.7.2018., 28. lpp.

(5)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(6)  Ieguldījums sociālajā aprūpē un atbalstā.Obligāta prasība Eiropā, 2017. gada novembris.

(7)  OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.

(8)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada pavasaris. Statistikas pielikums, 165. lpp.

(9)  Tāpat kā atzinumā par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.) un iepriekšējos atzinumos.

(10)  Šie un visi turpmāk minētie ieguldījumu dati ir ņemti no Alexander Roth un Gutram Wolff: Understanding (the lack of) German public investment (Vācijas publisko ieguldījumu [trūkuma] skaidrojums); Bruegel Foundation, Blog Spot, 2018. gada 6. jūnijs.

(11)  No eurozonas valstīm tas attiecas uz Nīderlandi, Īriju, Maltu un Slovēniju, savukārt ārpus eurozonas šāda situācija ir Dānijā.

(12)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada vasara.

(13)  Skatīt Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”, COM(2015) 12 final.

(14)  Skatīt COM(2018) 335 final.

(15)  Eiropas Fiskālā padome, Assessment of the fiscal stance appropriate for the euro area in 2019 (Eurozonai 2019. gadā piemērotās fiskālās nostājas novērtējums); 2018. gada 18. jūnijs.

(16)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada pavasaris. Statistikas pielikums, 172. lpp.

(17)  Turpat 172.–174. lpp. un Eurostat.

(18)  Turpat 171. lpp. un Eurostat.

(19)  2018 OECD Economic Surveys of the Euro Area and the EU (ESAO 2018. gada eurozonas un ES ekonomikas pētījumi). Prezentācijas kopsavilkums, 2018. gada 19. jūnijs, 21. lpp.

(20)  Brisele, 2018. gada 19. jūnijs, Bruegel Foundation.

(21)  Turpat, ESAO, 25.–30. lpp.

(22)  OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.

(23)  EESK nostāja šajā jautājumā ir atrodama tās atzinumā par tematu “Dokumentu kopums attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem” (OV C 367, 10.10.2018., 43. lpp.).

(24)  Piercing The Veil: Some $12 Trillion Worldwide Is Just Phantom Corporate Investment (Aiz plīvura: pasaulē ap 12 miljardiem USD ir fantoma uzņēmumu ieguldījumi), J. Damgaard, T. Elkjaer un N. Jahannesen; Finance&Development, 10.6.2018.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).