Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Problēmas un rūpniecības pārmaiņas ES aeronautikas nozarē”

(2019/C 62/01)

Ziņotājs:	Thomas KROPP
Līdzziņotājs:	Enrico GIBELLIERI

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI	25.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	184/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ir jāattīsta ES rūpniecības politika aeronautikas nozarei, lai tā sīvas konkurences apstākļos, kā arī palielinoties konkurencei ar jaunajiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši Ķīnu), varētu līdzvērtīgi konkurēt ar esošajiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši ASV). Šajos apstākļos ES līmenī jāizveido aeronautikas uzraudzības sistēma un jāpadara aeronautika par būtisku ES ekonomiskās diplomātijas un tirdzniecības politikas sastāvdaļu.

1.2.

Jārisina ar prasmēm saistītās problēmas, tostarp jānodrošina novecojošam augsti specializētam darbaspēkam iespēja dalīties savā kompetencē un prasmēs ar gados jaunākiem darbiniekiem, jāpiesaista lielāks skaits gados jaunu darbinieku nozarei ar arvien pieprasītākām prasmēm gan inženiertehniskajā, gan IST jomā un steidzami jāpaaugstina esošo darba ņēmēju kvalifikācija digitalizācijas jomā.

1.3.

Pētniecībai civilās aviācijas jomā arī turpmāk jābūt ļoti nozīmīgai prioritātei programmā “Apvārsnis Eiropa”, palielinot tās budžetu salīdzinājumā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Šajā sakarā, uzsākot programmas Clean Sky 3 un SESAR 3, jānodrošina tādu veiksmīgu tehnoloģiju ierosmju turpinājums, kuru mērķis ir samazināt emisiju ietekmi uz vidi.

1.4.

Steidzami ir vajadzīgs ieviest SESAR risinājumus un izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu (SES) pēc gadu desmitiem ilgas diskusijas. Jāveic ieguldījumi efektīvā jaudā gan gaisa telpā, gan uz zemes, lai atvieglotu aviācijas izaugsmi, vienlaikus samazinot tās ietekmi uz vidi un paaugstinot drošības līmeni.

1.5.

Jāpalielina Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) starptautiskā nozīme un jāizstrādā vairāk uz darbību balstīti EASA noteikumi, lai jaunās tehnoloģijas varētu efektīvāk ieviest drošā veidā un ES eksportētājiem vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

1.6.

Jārod risinājumi, lai varētu noslēgt efektīvu nolīgumu pēc Brexit , aptverot šādus elementus: muitas noteikumi, regulējums, sadarbība pētniecībā un ieviešanā un darbaspēka mobilitāte. Prioritārā kārtā jāuzsāk tehniskas diskusijas par regulējumu, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti seku mazināšanas pasākumi.

1.7.

Jāturpina ES ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšana, lai aizsargātu kritiskās tehnoloģijas ES aeronautikas ražošanas un tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) nozarēs.

1.8.

Jānodrošina pastāvīgs sociālais dialogs starp darba devējiem, darba ņēmējiem un pilsonisko sabiedrību. Turklāt jāuzsāk sociālais dialogs aeronautikas nozarē saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK.

2.   Vispārīgas piezīmes

Aeronautikas nozare ir viena no galvenajām ES augsto tehnoloģiju nozarēm pasaules tirgū. Nozarē tieši ir nodarbināti 500 000 cilvēki augstas kvalitātes darbavietās (1) (un 1 miljons netieši saistītās darbvietās), un tās ekosistēmu veido lieli un mazi uzņēmumi, kas aptver visu aeronautikas spektru.

ES aeronautikas nozarei ir tehnoloģiska līderpozīcija šajā jomā, un patlaban tās tirgus daļa veido aptuveni vienu trešdaļu globālā nozares tirgus. Šī nozare nodrošina pozitīvu ieguldījumu ES tirdzniecības bilancē (46 miljardi EUR ES eksportā) (2).

Atzinuma mērķis

Aizsardzības un kosmosa jomas šajā atzinumā nav konkrēti aplūkotas. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka civilās aeronautikas nozare sniedz ieguldījumu šajās nozarēs. Tās kopā nodrošina arī Eiropas stratēģisko autonomiju, izmantojot tehnoloģiju sinerģiju un lēmumu pieņemšanas centrus, kas kopīgi ar aizsardzības nozari.

ES aeronautikas nozares spēks un globālā līderība izriet no pagātnē izstrādātām stabilām stratēģijām un produktīvām darbībām. Šī vadošā pozīcija nav jāuzskata par pašsaprotamu, jo nozarē ir jārisina daudzas problēmas.

1.	Sīvā konkurence no atzītiem un jauniem dalībniekiem, kuri saņem ievērojamu atbalstu no savām attiecīgajām valdībām.

2.	Ekonomiskās izaugsmes un varas pāreja uz austrumiem; šis apstāklis rada gan iespējas, gan apdraudējumu.

3.	Tuvākajā laikā paredzamās darbības problēmas, piemēram, Brexit, ES budžeta ierobežojumi un protekcionistiski pasākumi trešās valstīs.

4.	Vajadzība ES aeronautikas nozarei saglabāt vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā, jo īpaši samazinot emisiju ietekmi uz vidi.

5.	Saskaņotas ES politikas šajā nozarē trūkums.

6.	Vajadzība nodrošināt saskaņotu ES stratēģiju ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai.

7.	Nepieciešamība palielināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) starptautisko klātbūtni.

8.	Nepieciešamība palielināt ES MRO nozares konkurētspēju.

9.	Ir svarīgi nodrošināt, lai nākotnes darbaspēkam būtu specializētas nozarei nepieciešamās prasmes, jo īpaši digitalizācijas jomā.

Īpašas piezīmes

3.   Pasaules tirgus un problēmas

3.1.

ES nozares pašreizējās vadošās pozīcijas nebūtu jāuzskata par pašsaprotamām. ES IKP īpatsvars pasaules IKP samazināsies par 30 %, no pašreizējiem 17 % līdz 12 % (3).

3.2.

Daudzas valstis ir izstrādājušas un īstenojušas tālejošas stratēģijas par to, kā šīm valstīm rīkoties, kā nodarbināt savus iedzīvotājus un kā nodrošināt augstāko pozīciju globālajā vērtību ķēdē apstākļos, kad notiek automatizācija un ekonomiskās varas pārbīde uz austrumiem.

3.3.

Eiropai būs jādarbojas pilnīgi citā konkurences situācijā, kurā ir daudz iespēju, ja izdosies maksimāli pastiprināt centienus un pieņemt atbildīgus lēmumus. Taču būs arī daudz apdraudējumu, ja vienkārši pieņemsim savu vadošo pozīciju par pašsaprotamu.

4.   Atbalsts nozarei citās valstīs no šo valstu valdībām

4.1.

ASV šī nozare (galvenais ES nozares konkurents) joprojām saņem stingru valsts atbalstu no ASV valdības, ieskaitot 34 dažādas aģentūras/departamentus. Noteikumu, politikas un rīku kopums, ko ASV administrācijas gadu gaitā ir izstrādājušas, lai atbalstītu savu civilās aeronautikas nozari, ir plašs un ļoti efektīvi iesaista aizsardzības sektoru, jo īpaši pētniecības, tehnoloģiju un izstrādes jomā (tostarp federālos budžeta līdzekļu piešķīrumus pētniecības programmām). Arī pārējie esošie tirgus dalībnieki (Kanāda un Brazīlija) joprojām saņem ievērojamu atbalstu no attiecīgajām valdībām, izmantojot vispārējo nozares stratēģiju.

4.2.

Papildus šiem esošajiem tirgus dalībniekiem civilajā aeronautikā arī vairākas jaunietekmes valstis (Ķīna, Indonēzija, Indija, Dienvidkoreja, Filipīnas un citas) pastiprina savu apņemšanos turpmākajos gados atbalstīt konkurētspējīgu savu valstu aeronautikas nozaru attīstību.

4.3.

To vidū Ķīnai ir visaptverošākā stratēģija, kas ietver gan centralizētu plānošanu, gan valstij piederošus uzņēmumos. Ķīnas valdība ir noteikusi valsts civilās aeronautikas nozares attīstību par nozīmīgu prioritāti vairākos oficiālos (augstākā līmeņa) dokumentos, ieskaitot Made in China 2025 iniciatīvu. Ķīnas pašreizējais piecgades plāns aicina nodrošināt “izrāvienu civilās aviācijas dzinēju tehnoloģijā” un “paātrināt pētniecību liela korpusa gaisa kuģu, helikopteru, reģionālo lidmašīnu un vispārīgajā aviācijā”. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka Ķīnas aviosabiedrību nozare pieder valstij un Ķīnas Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) ir tiesīga apstiprināt visus gaisa kuģu iepirkumus, ko veic Ķīnas aviosabiedrības, un tas tiek izmantots, lai rosinātu iegādāties Ķīnā ražotus gaisa kuģus, tādus kā COMAC C919 (4). Visbeidzot, ne mazāk svarīgs ir plāns Internet Plus, kas arī iedibina partnerattiecības starp Ķīnas lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un tradicionālajām nozarēm, tostarp aeronautikas nozari.

5.   ES stratēģija šajā nozarē

5.1.

Tādas ES nozares politikas trūkums, kura atbalstītu aeronautikas nozari, un sadrumstalotā pieeja attiecībās starp ES iestādēm un dalībvalstu valdībām ir galvenā problēma mainīgas konkurences situācijas apstākļos. Ir jāizstrādā ES nozares stratēģija ES aeronautikas nozarei, lai nodrošinātu tās konkurētspēju un vadošās pozīcijas pasaules civilās aviācijas tirgū arī turpmāk.

5.2.

Šim nolūkam ir vajadzīga stratēģija un apņemšanās ES līmenī, lai visi iesaistītie dalībnieki ES, valstu un starpvalstu līmenī (tostarp ES Komisija, ES Ārējās darbības dienests un attiecīgās aģentūras, piemēram, EASA un Eurocontrol, kā arī kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, tādas kā SESAR un Clean Sky) sadarbotos kopīga mērķa sasniegšanai, lai atbalstītu ES nozares konkurētspēju pasaules civilās aviācijas tirgū.

5.3.

Apņemšanās ES līmenī ir vajadzīga, lai sniegtu pastāvīgu publiskā finansējuma atbalstu šai būtiskajai nozarei, jo īpaši pētniecības un inovāciju jomā, pamatojoties uz ilgtermiņa ceļvedi.

5.4.

Komisijas līmenī jāizveido aeronautikas uzraudzības sistēma, lai uzraudzītu beztarifu šķēršļus nozīmīgākajos aeronautikas reģionos un novērtētu ES aeronautikas nozares relatīvo konkurētspēju.

5.5.

Aeronautikai jākļūst arī par ES ekonomiskās diplomātijas un ES tirdzniecības politikas svarīgu nozari un jāpastiprina ES ietekme starptautiskā līmenī, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO).

6.   Pētniecība un izstrāde, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu emisijas

6.1.

Abas nozīmīgākās Eiropas aviācijas pētniecības programmas Clean Sky (zaļākas un efektīvākas aviācijas tehnoloģijas) un SESAR (gaisa satiksmes pārvaldības pētniecība un inovācija un ekspluatācija) darbojas kā katalizatori visā inovāciju ķēdē Eiropā.

6.2.

Šīm programmām ir ilgtermiņa tehnoloģiju ceļvedis un finanšu resursi, ar kuru palīdzību tās ir apliecinājušas savu efektivitāti un pievienoto vērtību gan valsts iestādēm, gan inovāciju sistēmai, galvenokārt: 1) projektējot, izstrādājot, ražojot un ekspluatējot konkurētspējīgākus, drošus un vides ziņā ilgtspējīgus gaisa kuģus un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas; 2) veidojot plašu un efektīvu zinātnieku un tehnoloģiju speciālistu kopienu no akadēmisko pētnieku un nozares uzņēmumu vidus gan no lieliem uzņēmumiem, gan MVU visās ES-28 valstīs; un 3) nodrošinot izcilus demonstrējumus ar reālu ietekmi uz gaisa kuģu programmām un tirgu.

6.3.

Programmas Clean Sky veiksmes stāsti inter alia ietver BLADE laminārā spārna (ar 50 % spārnu berzes samazinājumu un līdz 5 % mazākām CO2 emisijām) un pretrotācijas atvērtā rotora (kas samazina degvielas patēriņu un CO2 emisijas par aptuveni 30 %) lidojuma testus.

6.4.

SESAR veiksmes stāstus vislabāk raksturo šīs programmas iespaidīgie rezultāti – 63 iesniegtajiem SESAR risinājumiem pēc ieviešanas jānodrošina gaisa telpas jaudas 34 % palielinājums un lidojuma laika dispersijas 30 % samazinājums, un tas nozīmē īsāku kavēšanos visos ES lidojumos un 95 % lidojumu iekļaušanos laika grafikā, kā arī patērētās degvielas un emisiju 2,3 % samazinājumu katrā lidojumā.

6.5.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” civilajai aviācijai jāsaglabā nozīmīgas prioritātes statuss ar palielinātu budžetu, salīdzinot ar pašreizējo finansējumu saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Pētniecība un inovācija ir ES aeronautikas nozares dzīvības spēks, un aeronautikas nozares ilgie pētniecības cikli liek sadalīt riskus starp valsts un privāto sektoru, izmantojot uz subsīdijām balstītu finansējumu, kura pamatā ir ilgtermiņa apņemšanās izstrādāt pētniecības ceļvežus. Tas ir būtiski ES aeronautikas nozares konkurētspējai. Tādēļ ir jāsaglabā abas kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (Clean Sky un SESAR). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros nozīmīgai prioritātei joprojām vajadzētu būt tādu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir paātrināt un veicināt iniciatīvās Clean Sky un SESAR R&I izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.

6.6.

Civilajā aviācijā ir reģistrēta ietekmes uz vidi samazināšanās. Jauna gaisa kuģu paaudze parasti samazina emisijas par 15–20 %. Globālā civilās aviācijas nozare kļuva par pirmo pasaulē, kas vienojās par visaptverošu pieeju emisiju samazināšanai. Vienošanās pamatā ir “četru pīlāru stratēģija”, ko veido tehnoloģijas, operācijas, infrastruktūra un globāls uz tirgu balstīts pasākums.

6.7.

Pastāvīgs ES atbalsts pētniecībai un inovācijām ir būtisks, lai varētu nodrošināt turpmāku progresu, samazinot civilās aviācijas ietekmi uz vidi (tehnoloģiju pīlārs), jo vairāk nekā 70 % visu pētniecisko darbību ir saistītas ar mērķiem vides jomā.

6.8.

Konsultatīvā padome aviācijas pētniecībai Eiropā Flightpath 2050 ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka tehnoloģijas un procedūras nodrošina 75 % samazinājumu CO2 emisijām uz katru pasažierkilometru, 90 % samazinājumu NOx emisijām un 65 % samazinājumu uztvertā trokšņa emisijām, ko rada gaisa kuģis lidojumā (tie ir saistīti ar tipiska jauna gaisa kuģa parametriem 2000. gadā).

6.9.

Turklāt būtu jāpanāk, ka gaisa kuģu manevrēšana pa lidlauku nerada emisijas, un projektētajiem un saražotajiem gaisa transportlīdzekļiem jābūt pārstrādājamiem. Eiropai jākļūst arī par izcilības centru tādā jomā kā ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, tostarp degvielas aviācijai, pamatojoties uz stingru ES enerģētikas politiku.

6.10.

Eiropai vajadzētu atrasties atmosfēras izpētes galvenajās pozīcijās un uzņemties vadību, lai izstrādātu vides rīcības plānu, kurā ir noteiktas prioritātes, un globālus vides standartus. Kaut arī programma “Apvārsnis 2020” ļāva gūt būtiskus panākumus, pētniecības un inovāciju tempam programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir jāpalielinās, ietverot gaisa kuģu elektrifikāciju un hibridizāciju.

7.   Digitalizācija

7.1.

Arī digitalizācija (tostarp digitālā infrastruktūra, kas vajadzīga, lai varētu uzstādīt jaunās automātiskās lidojumu platformas), automatizācija, virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas būs aeronautikas pētījumu nozīmīga prioritāte. Kopā ar tādiem elementiem kā vajadzība turpināt uzlabot aviācijas drošības līmeni un vajadzība turpināt darbu pie aviācijas ietekmes uz vidi samazināšanas tā veidos pētniecības un inovāciju ceļvedi programmām SESAR 3 un Clean Sky 3.

7.2.

SESAR risinājumu ieviešana jāpaātrina, un ir būtiski izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, lai nodrošinātu to efektīvu ieviešanu ES.

8.   Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

8.1.

EASA starptautiskās lomas palielināšana ir svarīga ES aeronautikas nozarei (tostarp tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) nozarei), lai tā atbilstu pastāvīgi spēcīgajai starptautiskajai lomai, kāda ir ASV Federālajai aviācijas administrācijai (FAA), atbalstot ASV aviācijas nozari trešo valstu tirgos.

8.2.

EASA jāiegūst atļauja atvērt trešās valstīs papildu birojus, kuru galvenais uzdevums būtu popularizēt Eiropas drošības noteikumus, sertifikācijas standartus un politiku, kā arī nodrošināt, lai Eiropas nozare var līdzvērtīgi konkurēt galvenajos eksporta tirgos, uzturot ikdienas saziņu ar trešo valstu civilās aviācijas iestādēm un novēršot tehniskos šķēršļus Eiropas produktu atzīšanai šajos eksporta tirgos.

8.3.

Būtu jāpaplašina ES divpusējie aviācijas drošības nolīgumi ar trešām valstīm, lai novērstu divkāršu drošības pārraudzību attiecībā uz tipa sertifikāciju/sākotnējo lidojumderīgumu un lidojumderīguma uzturēšanu/tehnisko apkopi.

8.4.

Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir tas, lai EASA detalizētie noteikumi būtu vairāk balstīti uz rezultativitāti, izmantojot nozares standartus, lai varētu efektīvāk un ātrāk nodrošināt jaunu tehnoloģiju drošu ieviešanu. Šajā situācijā atzinīgi vērtējama ir nesen panāktā vienošanās par EASA pamatregulas pārskatīšanu (Regulas Nr. 216/2008 pārskatīšana).

9.   Infrastruktūra

9.1.

ES aeronautikas nozare ir ieguvēja arī no tā, ka sekmīgi darbojas ES civilās aviācijas nozare plašākā nozīmē (t. i., aviosabiedrības, helikopteru operatori, uzņēmumu gaisa kuģu operatori un citi gaisa telpas lietotāji), jo straujāka gaisa telpas lietotāju izaugsme izraisa vajadzību pēc papildu gaisa kuģiem un atbilstošām tehnoloģijām.

9.2.

Tādēļ šajā situācijā ir būtiski turpināt ieguldījumus drošā un rentablā infrastruktūrā uz zemes, kā arī gaisa telpā, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu nodokļu iekasēšanu aviācijas jomā.

9.3.

Līdz ar to ES aviācijas stratēģija ir atzinīgi vērtējama, jo tā ietver rīku kopumu šīs plašākās ES civilās aviācijas nozares konkurētspējas uzlabošanai, tostarp EASA pamatregulas pārskatīšanu, stratēģiju, lai nodrošinātu ES vadošās pozīcijas jaunajā tirgū, ko veido civilās tālvadības gaisa kuģu sistēmas un bezpilota satiksmes vadības sistēmas, kā arī citus priekšlikumus, kas ietekmē aviosabiedrību nozares konkurētspēju (Regulas (EK) Nr. 868/2004 pārskatīšana un iespējamā ES Lidostas maksu direktīvas pārskatīšana).

9.4.

Šādā aspektā jāskata arī Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (Kopīgie noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā) pārskatīšana un jānodrošina vienotā tirgus pielāgošana turpmākām pārmaiņām. Turklāt, ņemot vērā atzīto vajadzību vēl vairāk konsolidēt ES aviosabiedrību nozari, jānodrošina līdzsvars starp aviosabiedrību nozari, kas ir konsolidētāka, un ES patērētāju ieguvumiem, ko dod iespēja izvēlēties aviosabiedrības un efektīva konkurence.

10.   Tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas (MRO) pakalpojumi

10.1.

Arī tehniskās apkopes, remonta un rekonstrukcijas pakalpojumi ir svarīgs ES aeronautikas nozares segments, kas sekmē darbvietu radīšanu ES un MRO pakalpojumu eksportu. Tādēļ būtiski svarīga ir arī ES MRO nozares (aviosabiedrību MRO, neatkarīgo MRO un oriģinālo iekārtu ražotāju MRO) konkurētspējas paaugstināšana, lai nozare varētu arī turpmāk radīt darbvietas un aptvert jaunus tirgus.

10.2.

Lielo datu un jauno tehnoloģiju izmantošana MRO pakalpojumos arī būs svarīgs jautājums, kam jāpievēršas pētniecības un inovāciju programmās.

11.   Ārvalstu tiešie ieguldījumi

11.1.

ES Komisijas priekšlikums par ĀTI izvērtēšanu (COM(2017) 487) uzlabos informācijas apmaiņu un ietekmes novērtēšanu un palielinās starptautisko pārredzamību, bet galīgais lēmums joprojām tiks pieņemts valstu līmenī. Priekšlikums paredz arī Eiropas Komisijas veiktu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem gadījumos, kas var ietekmēt ES nozīmes projektus vai programmas.

11.2.

Šis Komisijas priekšlikums ir atzinīgi vērtējams kā pirmais solis, jo tas ir īpaši svarīgs ne tikai saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ES aeronautikas nozarē un tās piegādes ķēdē, bet arī saistībā ar ES ražošanai kritiskajām tehnoloģijām (automatizāciju, virtuālo izlūkošanu, lielajiem datiem un kibernētiku).

12.    Brexit

Eiropas aeronautikas nozare ir pilnībā integrēta ar daudziem komponentiem, kas šķērso valstu robežas vairākas reizes pirms galīgās montāžas. Piegādes ķēde sastāv no daudziem lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar principu “tieši laikā”.

vienotais tirgus un muitas savienība ir būtiski, jo tie nozarei samazina administratīvo slogu un birokrātiju, tādējādi samazinot izmaksas.

ES-27 un Eiropas Parlaments ir skaidri norādījuši, ka tie aizsargās vienotā tirgus integritāti, ieskaitot četras pamatbrīvības, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju, un nevienai nozarei netiks piemērota īpaša pieeja, lai tā varētu izmantot priekšrocības.

Apvienotās Karalistes valdība ir skaidri apliecinājusi, ka no 2019. gada 29. marta tā būs trešā valsts.

12.1.

Ja izvairās no tāda Brexit scenārija, ka netiek panākta vienošanās, jo tas īpaši kaitētu Eiropas aeronautikas nozares konkurētspējai pasaules mērogā un apdraudētu tūkstošiem darbvietu Lamanša abās pusēs. Ir jārod risinājumi, kas veidos vienošanos pēc Brexit un aptvers šādus elementus: — netraucēts muitas režīms, tostarp eksporta kontrole attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, — turpmāka dalība EASA un ECHA (REACH), — civilās aeronautikas pētniecība: turpināt sadarbību kopējās tehnoloģiju ierosmēs, — augsti kvalificētu darba ņēmēju spēja pārvietoties pāri robežām.

Prioritārā kārtā jāuzsāk tehniskas diskusijas par regulējumu, kas attiecas uz EASA un ECHA, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti pasākumi, kas pēc iespējas samazina iespējamos traucējumus.

Valstu valdību uzdevums ir sniegt skaidras norādes, kas palīdz uzņēmumiem sagatavoties visām ar Brexit saistītajām iespējamajām izmaiņām, lai pēc iespējas samazinātu traucējumus.

13.   Prasmes

13.1.

ES aeronautikas nozares turpmākie panākumi lielā mērā ir atkarīgi arī no spējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Situācijā, kad darbaspēks noveco un rodas jauni tehnoloģiski izaicinājumi (digitalizācija, automatizācija, kiberdrošība, “Rūpniecība 4.0”), ir vajadzīga vispārēja ES stratēģija, kā attīstīt ES izglītības un mācību programmas, par pamatu izmantojot mūžizglītību un augstvērtīgas mācību programmas.

13.2.

Valstu līmenī dalībvalstis tiek aicinātas veicināt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetu apguvi, jo īpaši meitenēm no agrīna vecuma, kā arī dalību Erasmus+  programmās.

13.3.

Jāizstrādā iespējas elastīgai pārejai starp darba pasauli un izglītības pasauli (mācīšanās darbavietā, kvalitatīva stažēšanās un konkrētu nozaru apmācību iniciatīvas), un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsaņem papildu atbalsts, ja nepieciešams.

13.4.

Ņemot vērā šos nozīmīgos sociālos izaicinājumus, ES aeronautikas nozare gūtu labumu, ja tiktu īstenots nozares sociālais dialogs ES līmenī (Lēmums 98/500/EK), lai ļautu sociālajiem partneriem apspriest konkrētus jautājumus.

---

(1)  Avots: ASD Facts and Figures.

(2)  Avots: ASD Facts and Figures.

(3)  Avots: PWC.

(4)  Avots: RAND, “Chinese Investment in U.S. Aviation”, 2017.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 62/02)

Ziņotājs:

Rudy DE LEEUW

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	172/4/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK stingri atbalsta ANO pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas nostiprināta Parīzes nolīgumā. Taču pašreizējā situācijā, labākajā gadījumā, būtu iespējams samazināt temperatūras pieaugumu līdz 3 oC vai vairāk, būtiski pārsniedzot Parīzes nolīgumā paredzēto.

1.2.

Līdztekus Eiropai ir vajadzīgs jauns impulss un jauns projekts, kura pamatā būtu nevis konkurence, bet drīzāk sadarbība un konverģence, kas apliecinātu konkrētu pievienoto vērtību, ko tā var sniegt iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi pieņemt aktīvu Eiropas politiku un piešķirt skaidru virzību sociālekonomiskajam modelim, ko vēlamies nodrošināt pašlaik un jo īpaši nākamajām paaudzēm.

1.3.

Eiropai ir jāapliecina, ka tā vienlaikus spēj nodrošināt labvēlīgu vidi tādu kvalitatīvu un labi atalgotu darbvietu radīšanai, kas atbilst vides prasībām, kā arī atveseļot reālo ekonomiku visu Eiropas uzņēmēju, darba ņēmēju un iedzīvotāju labā.

1.4.

Taču milzīgs kapitāla daudzums tā vietā, lai sekmētu reālo ekonomiku, veido jaunus finanšu burbuļus, un iestādes, piemēram, SVF (Starptautiskais Valūtas fonds), ziņo, ka ir iespējama jauna krīze, kas varētu būt vēl postošāka nekā 2008. gadā (1).

1.5.

Jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (2021–2027) ir jāatbalsta ekonomikas attīstība (2) un nodarbinātība (3), jāsekmē ES mērķu sasniegšana un jāpalīdz līdz 2050. gadam pāriet uz mazoglekļa ekonomiku.

1.6.

Uz mirušas planētas nebūs ne dzīvības, ne darbvietu, ne uzņēmējdarbības. Tādējādi klimata pārmaiņas paver iespēju radīt kvalitatīvas darbvietas, un tas jāizmanto, lai risinājums dotu labumu darba devējiem, darba ņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Pielāgošanās kavēšana vai nekā nedarīšana varētu būtiski palielināt kopējās ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas (4).

1.7.

Komisija, Revīzijas palāta un Pasaules Banka min vienādas summas: lai sāktu rīkoties un sasniegtu 2030. gadam noteiktos ES mērķus, no 2021. gada Eiropas Savienībā būs jāiegulda 1 115 miljardi EUR gadā (5). Minētie 1 115 miljardi EUR ietver lielu daļu pašreizējo ieguldījumu, kuri jāpārvirza ilgtspējīgas attīstības labā (zaļā novirzīšana). Bezdarbība izmaksātu 190 miljardus EUR gadā (t. i., 2 % no ES IKP) (6).

1.8.

Saskaņā ar daudzu ekonomistu un pilsoniskās sabiedrības politisko personību pausto nostāju (7) ir svarīgi sekmēt un atbalstīt visus projektus, kas var apvienot Eiropas spēkus darba ņēmēju, uzņēmumu un visu Eiropas pilsoņu interesēs. Tāds ir pakta par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu mērķis kvalitatīvu darbvietu radīšanai.

1.9.

Pakta par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu nolūks ir pārvirzīt uz klimata pārmaiņu apkarošanu un reālās ekonomikas attīstību kapitālu, kas varētu radīt jaunu spekulatīvu cenu burbuli. Paktam ir vajadzīgi arī jauni finansējuma avoti, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tam būtu jākļūst par jaunu ceļvedi, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu un par aicinājumu izveidot integrētu plānu (sadarbībā ar Ķīnu un Indiju – valstīm, kurām ir liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām).

1.10.

EESK uzskata, ka šim ceļvedim būs jāaptver visi klimata pārmaiņu apkarošanas politikas aspekti – taisnīga pāreja (pasākumi, kas jāveic pārmaiņu seku mazināšanai, kā arī kaitējuma un zaudējumu atlīdzināšanai) un reāla politika, kas būtu vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pēc iespējas jāveicina izvēle par labu aprites ekonomikas modelim (8) un jāuzlabo tā tiesiskais regulējums. Tas viss būs jāfinansē ar budžetu, kas piemērots pašreizējo ieguldījumu pārvirzei (zaļā novirzīšana) un no jauniem pieejamiem finansējuma avotiem.

1.11.

Šāda pāreja darba tirgū var ienest nepieciešamās pārmaiņas un var palīdzēt veidot kvalitatīvas darbvietas Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros (9).

1.12.

Ir ļoti svarīgi sociāli atbalstīt virzību uz ilgtspējīgas sabiedrības modeli, un ir nepieciešams rīcības plāns taisnīgai pārejai, lai neviens nepaliktu novārtā.

1.13.

Šāda pāreja ietver ievērojamus ieguldījumus pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas jomā, lai stimulētu un atbalstītu inovatīvus projektus, kas atbilst Eiropas taksonomijai.

1.14.

Tas nozīmē, ka nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas (subsīdijas degvielai un fosilās enerģijas pārmērīga izmantošana) un ir jāpārtrauc jebkāds atbalsts projektiem, kas kaitē klimatam un/vai ir pretrunā Parīzes nolīgumam.

1.15.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, būtiska klimata pārmaiņu apkarošanai paredzēto ieguldījumu daļa ir jārealizē privātajam sektoram papildus publiskajam finansējumam.

1.16.

Pakts liek ieviest skaidru un prognozējamu Eiropas politikas satvaru, kas būtu paredzēts ilgākam laikam, un tā mērķis ir radīt ieguldījumu plānošanas drošību (10). Šāds regulējums būs jāpapildina ar korekcijas mehānismiem uz robežām attiecībā uz produktiem, kuriem netiek piemēroti vienādi sociālie un vides standarti.

1.17.

EESK piekrīt Komisijas norādei, ka ļoti svarīgi ir izveidot vienotu ES klasifikācijas sistēmu (taksonomiju), lai saglabātu ilgtspējīgus projektus (un izslēgtu tos, kuri tādi nav) un uzskaitītu jomas, kurās ieguldījumiem var būt visspēcīgākā ietekme. Eiropas Parlaments šādu pieeju atbalsta un arī ierosina ieviest “zaļo marķējumu”. Šāds marķējums būtu jāpiešķir ieguldījumiem, kas atbilst ES taksonomijai un visstingrākajiem ilgtspējas standartiem ieguldījumu godīgas novirzīšanas perspektīvā (11).

1.18.

Atbalstāmie projekti, kuri atbildīs Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kuriem vajadzīgi būtiski inovācijas, pētniecības un izstrādes līdzekļi, jāīsteno, izmantojot mehānismu, kas ļauj vizualizēt dažādos finansējuma avotus (t. sk. no nākamās daudzgadu finanšu shēmas), un ar dažādām darbībām: — pārvirzīt finansējumu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, izmantojot “zaļo novirzīšanu” un šajā saistībā veicināt Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu ar zaļo marķējumu, — izmantot Eiropas Centrālās bankas (ECB) kvantitatīvo mīkstināšanu kā finansējuma avotu, — līdz 40 % palielināt cīņai pret klimata pārmaiņām paredzēto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda daļu, — ES ar savu rīcību jāapliecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu apkarošanas uzdevuma nopietnību; šim mērķim ir jāatvēl vidēji 40 % no tās vispārējā budžeta (DFS 2021.–2027. gadam), — Eiropas Kohēzijas fonda daļu palielināt virs pašreizējiem 20 %, — mobilizēt 3 % no pensiju un apdrošināšanas fondiem, — atbalstīt uzņēmumu, īpaši MVU, ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, šim mērķim paredzot 100 miljardu EUR lielu budžetu, — ievērot finanšu palīdzības saistības pret dienvidu valstīm, kuras piedalās klimata pārmaiņu apkarošanā, — ES tirdzniecības nolīgumos ieviest patiešām saistošu klauzulu, kas ietvertu Parīzes nolīguma prasības.

2.   Ievads

2.1.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir noteikts, ka ES ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme, kas nekaitē videi. Klimata pārmaiņu jautājums nu ir kļuvis par absolūtu prioritāti, tostarp EESK skatījumā, un tas ir būtiski svarīgs kā visaptverošs rīcības plāns sabiedriskajām struktūrām, kā arī ekonomikas dalībniekiem, darba ņēmējiem un pilsoņiem. Attiecīgi ir jāorganizē un jo īpaši jāfinansē vērienīga pāreja ekonomikas, sociālajā un vides jomā (12).

2.2.

Tāpēc diskusijā, kas nesen ir uzsākta par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, ir horizontāli jāintegrē jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un tā jāvērš uz prioritāro mērķi īstenot pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli.

2.3.

Šāda pāreja var ienest nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū un var palīdzēt veidot kvalitatīvas darbvietas Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros.

2.4.

Eiropai ir vajadzīgs jauns projekts, kas apliecinātu tās pievienoto vērtību un pierādītu, ka tā spēj nodrošināt labvēlīgu vidi kvalitatīvu un labi atalgotu darbvietu radīšanai, kā arī atjaunot reālu un ilgtspējīgu ekonomiku visu labā.

2.5.

Eiropa būs daļa no risinājuma, jo, vienlaikus reaģēdama uz ilgtspējīgas attīstības sociālajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem, tā gūs no citiem starptautiskiem ekonomikas dalībniekiem atšķirīgus rezultātus.

2.6.

Nesenos SVF, gan ESAO pētījumos tika kritizēts veids, kā 2008. gada finanšu krīzes pārvaldības nolūkā tika veikti ekonomikas pasākumi, kas privātpersonas, uzņēmumus un valdības piespieda noteikt budžeta samazinājumus.

2.7.

Ir nepieciešami lielāki ieguldījumi inovācijā vai pētniecībā un izstrādē, lai pielāgotos jauniem sociāli ekonomiskiem izaicinājumiem, piemēram, enerģētikas pārkārtošanai, aprites un sadarbīgajai ekonomikai vai arī automatizācijai un lai novērstu darbvietu kvalitātes pazemināšanos.

2.8.

Finanšu un sociālo krīzi papildina politikas krīze, bet dažās valstīs arī būtisks politiskās stabilitātes trūkums un vides krīze.

2.9.

Tāpēc klimata pārmaiņas ir gan nepieciešamība, gan arī iespēja pārveidot mūsu ekonomiku, atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmes modeli, efektīvāk cīnīties pret nevienlīdzību un stiprināt demokrātiju.

3.   Konstatējumi

3.1.

EESK stingri atbalsta ANO noteikto programmu 2030. gadam, kuras nolūks ir definēt ilgtspējīgas attīstības mērķu kopumu ar mērķi izskaust nabadzību, aizsargāt planētu, gādāt par cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināt labklājību visiem. Minētās programmas pieņemšana iezīmē vēsturisku pāreju uz jaunu modeli, kas vērsts pret līdzsvara trūkumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā universālas un integrētas pieejas ietvaros.

3.2.

Parīzes nolīgumā paredzēts līdz 2100. gadam ierobežot globālo sasilšanu “krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni” un, ja iespējams, tiekties “temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC”. Taču saskaņā ar ANO datiem pašreizējā situācijā, labākajā gadījumā, būtu iespējams samazināt temperatūras pieaugumu līdz 3 oC (vai vairāk).

3.3.

Klimata pārmaiņas rada ļoti augstas finansiālās izmaksas un lielus cilvēku zaudējumus, jo īpaši dabas katastrofu pieauguma dēļ – intensīvas svelmes periodi un ūdens līmeņa celšanās kopš 20. gadsimta sākuma visā pasaulē ir veicinājuši astoņu miljonu cilvēku nāvi un radījuši izmaksas 7 000 miljardu (ASV) dolāru apmērā (13). Vērojams arī klimata bēgļu skaita pieaugums (250 miljoni līdz 2050. gadam). Attiecīgi arī vājākie ir pirmie nevienlīdzību palielinošo klimata pārmaiņu upuri. Taču, kā norāda SVF, nevienlīdzības padziļināšanās apdraud ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi (14).

3.4.

Ja nekas nemainīsies un netiks veikti nekādi pielāgošanās pasākumi, līdz 2080. gadam gaidāmās klimata pārmaiņas mājsaimniecībām visā ES ik gadu izmaksās 190 miljardus EUR (vienīgi izmaksas par apdrošināšanu, kura sedz klimata radīto kaitējumu) salīdzināmās cenās (15).

3.5.

Lai gan ir panākts zināms globālās sasilšanas un tās seku mazināšanas finansējuma progress, tas nav pietiekams. Ilgtspējīgas finanses un ekonomika ir jānosaka par politikas prioritāti – šajā nolūkā jo īpaši ir vajadzīgs skaidrs, stabils un stimulējošs politikas satvars, ar kuru būtu arī jāveicina tādu inovatīvu projektu īstenošana, kam ir augsta pievienotā vērtība un kas nekaitē videi.

3.6.

Eiropa joprojām nav pilnībā atguvusies no 2008. gada finanšu krīzes, taču SVF jau brīdina par risku, ka var iestāties vēl smagāka un plašāka krīze nekā 2008. gadā (16).

3.7.

Kā norāda P. Larrouturou un J. Jouzel, no 2 200 miljardiem EUR, ko Eiropas Centrālā banka laidusi apgrozībā kopš 2015. gada, tikai 11 % ir iepludināti reālajā ekonomikā, savukārt 89 % ir veicinājuši spekulāciju un jaunu cenu burbuli (17). Turklāt ESAO ir uzskaitījusi gandrīz 800 izdevumu un nodokļu atvieglojumu programmas, kas ieviestas 35 ESAO valstīs un sešās lielajās G20 jaunietekmes ekonomikās (18) un kas stimulē fosilo kurināmo ražošanu vai patēriņu, un ir pilnīgā pretrunā Parīzes nolīgumā paredzētajām nostādnēm.

3.8.

Šāda finansējuma ievirze neatkarīgi no tā, vai to izraisa spekulācija vai ES noteiktajiem klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem pretēja rīcība, dārgi izmaksā visai Eiropas sabiedrībai gan ekonomikas, gan sociālajā un vides ziņā.

3.9.

Eiropas Parlaments konstatē, ka daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir apliecinājusi nespēju apmierināt pašreizējās vajadzības. Turklāt tā nereaģē uz vairākām krīzēm un jauniem izaicinājumiem (piemēram, lauksaimniecības, jauniešu nodarbinātības, ilgtspējīgu ieguldījumu un vides jomā). Tāpēc jaunā finanšu shēma ir jāizmanto šīs smagās problēmas risināšanai, proti, cīņai pret klimata pārmaiņām, un šajā procesā jārada kvalitatīvas darbvietas.

4.   Iespējas

4.1.

Lielo uzņēmumu vadītāji apzinās klimata pārmaiņu radītās iespējas. Vairāki no viņiem uzskata, ka uzņēmumiem ir jābūt daļai no risinājuma, un uzsver, ka tie, kuri izmantojuši mazoglekļa nozaru sniegtās iespējas, arvien vairāk ir ieguvēji.

4.2.

Uzņēmēji var radīt darbvietas un īstenot inovāciju un vienlaikus gan virzīties uz pārticīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām (19), gan gūt peļņu. Jo īpaši svarīgi ir tas, ka “nulles emisijām” jāstājas spēkā līdz gadsimta vidum, lai sasniegtu mērķi saglabāt sasilšanu zem 2 oC.

4.3.

Paktam par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu ir jāpalīdz nepieciešamību reaģēt uz klimata pārmaiņām pārveidot iespējā mainīt Eiropas rūpniecību un radīt jaunus uzņēmumus. Tāpēc ir svarīgi veikt būtiskus ieguldījumus reālajā ekonomikā, kā arī pētniecībā un izstrādē, lai radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas.

4.4.

Nesenās ekonomikas atlabšanas rezultātā vispārējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā ir palielinājies, savukārt bezdarbs ir samazinājies. Taču ilgstošs bezdarbs, arvien nestabilāka nodarbinātība, jo īpaši sievietēm, kā arī jauniešu bezdarbs joprojām rada lielas bažas. Notiekot pārejai uz ilgtspējīgu attīstību, dinamiskiem un inovatīviem uzņēmumiem būtu jāizmanto visas tiem pieejamās iespējas un, cik vien iespējams, jāpalīdz uzlabot stāvoklis bezdarba jomā.

4.5.

Tāpēc Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm jārūpējas par koordinētas stratēģijas ieviešanu ar mērķi nodrošināt uzņēmējdarbības vidi, kas ir labvēlīga ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Komisijai ir jāizskata iespēja no parāda aprēķiniem izslēgt (20) publiskos ieguldījumus, kas palīdz radīt kvalitatīvas darbvietas un visiem – uzņēmumiem un strādājošiem – labvēlīgu ekonomiku.

4.6.

ES mudina dalībvalstis sadarboties. Tā atbalsta un novērtē dalībvalstu centienus, galvenokārt Eiropas pusgada, nodarbinātības pamatnostādņu un valsts politikas uzraudzības kontekstā (kopīgie ziņojumi par nodarbinātību, valstu reformu programmas un konkrētai valstij adresēti ieteikumi). Taču tai ir arī jāpanāk, lai šī politika saskanētu ar mērķiem, kas vērsti uz uzņēmēju, darba ņēmēju un Eiropas pilsoņu kopīgu labklājību.

4.7.

ADEME (21) uzskata, ka tīrais ar klimatu saistītu darbvietu radīšanas potenciāls Eiropā ir no 5 līdz 6 miljoniem darbvietu līdz 2050. gadam, savukārt Komisija ir aprēķinājusi, ka līdz 2020. gadam atjaunojamo energoresursu jomā iespējams radīt 3 miljonus darbvietu.

4.8.

Savukārt Vācijas darba devēju konfederācija (BDI) ziņo, ka var sasniegt mērķi līdz 2050. gadam samazināt CO2 emisijas par 80 %, ja tai attiecīgā perioda laikā būtu pieejami 50 miljardi EUR gadā.

4.9.

Var konstatēt pilnslodzes ekvivalenta darbvietu pieaugumu zaļajā ekonomikā (no 2,8 miljoniem 2000. gadā līdz 4,2 miljoniem 2014. gadā). Atsevišķas nozares ir ļoti dinamiskas – atjaunojamo energoresursu enerģija (1 miljons jaunu darbvietu kopš 2000. gada jeb + 182 %) vai atkritumu apsaimniekošana (no 0,8 miljoniem 2000. gadā līdz 1,1 miljonam 2014. gadā jeb + 36 %).

4.10.

Tomēr ir būtiski, lai MVU, kā arī kooperatīvi un vismazākās organizācijas, kas darbojas visos vietējos līmeņos, arī varētu iesaistīties ilgtspējīgos projektos un lai finansējums tām tiktu piešķirts prioritāri. Tāpēc ir jānodrošina, lai piekļuve finansējumam šādām struktūrām nebūtu šķērslis (22).

4.11.

Turklāt ir svarīgi izvēlēties daudzlīmeņu pieeju un iesaistīt visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai sekmētu un integrētu klimata pārmaiņu mazināšanā iesaistīto reģionu, pilsētu un kopienu tīklu iniciatīvas, plānus un darbības un Parīzes nolīguma īstenošanu, kā to vienā no nesenajiem atzinumiem norādījusi Eiropas Reģionu komiteja (23).

4.12.

Visbeidzot, paktā par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu, mobilizējot šim mērķim visu publiskā un privātā sektora enerģiju un labo gribu, būs jāņem vērā Komisijas ierosinātie atbalsta pasākumi, piemēram, taksonomija (klasifikācija), institucionālo ieguldītāju pienākums integrēt ilgtspējas aspektu, informācija ieguldītājiem, banku pašu kapitāla pārkalibrēšana, pārredzamības nostiprināšana uzņēmumu publicētās informācijas jomā vai ES marķējums (ko ierosinājis Eiropas Parlaments).

5.   Dažādie finansējuma avoti un veicamās darbības

Pārvirze (zaļā novirzīšana) un jauni finansējuma avoti

5.1.

Eiropas Komisija un Revīzijas palāta norāda uz vieniem un tiem pašiem skaitļiem, piekrītot, ka klimata pārmaiņu un to seku mazināšanai ir vajadzīgi aptuveni 1 115 miljardi EUR gadā.

5.2.

Šajā 1 115 miljardu EUR finansējumā laika posmam no 2021. līdz 2030. gadam ir jānošķir (24) divas finansējamo projektu kategorijas: — no vienas puses, projekti, kas rada peļņu no kapitāla ieguldījuma un ir saistīti ar EIB un publisko attīstības banku (25), privāto banku, pensiju un apdrošināšanas fondu vai valsts ieguldījumu fondu intervences jomām, — no otras puses, projekti, kam vajadzīgas publiskās subsīdijas, kuras jāfinansē ar ES ieguldījumu.

5.3.

Tas nozīmē, ka pašreizējais finansējums pilnībā vai daļēji ir jānovirza ilgtspējīgiem ieguldījumiem, t. i., “jāzaļina” ES finanšu shēma un jāpiešķir finansējums klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Tas attiecas uz šādiem finansējuma veidiem: — EIB aizdevumi: privātās bankas varētu ar EIB palīdzību finansēt ES taksonomijai (klasifikācijai) atbilstošus ieguldījumus, — ECB naudas līdzekļu radīšana, novirzot ar kvantitatīvo mīkstināšanu radīto naudas masu reālai un ilgtspējīgai ekonomikai – 50 % no kvantitatīvās mīkstināšanas gadā ik gadu ļautu atbrīvot simtiem miljardu EUR, — 40 % (pašlaik 20 %) no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EIB un Komisija) būtu jāatvēl globālās sasilšanas un tās seku mazināšanai, tostarp sociālajā un izglītojošajā aspektā, — ES ar savu rīcību jāapliecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu apkarošanas uzdevuma nopietnību un šā mērķa sasniegšanai jāatvēl vidēji 40 % no tās budžeta, jo īpaši no Eiropas Kohēzijas fonda, kura budžetā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam klimata pārmaiņu apkarošanai paredzēti tikai 20 % līdzekļu, — papildinot minēto finansējumu, globālās sasilšanas mazināšanai būtu jāatvēl 3 % no pensiju un apdrošināšanas fondu ieguldījumiem.

5.4.

Īpašas pūles ir jāvelta pētniecības, attīstības un profesionālās apmācības jomai: šim mērķim vien katru gadu ir jārezervē 100 miljardi euro. Komiteja laikus sagatavos priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par to, kuru(-us) instrumentu(-us) izmantot, lai papildinātu pašreizējo un turpmāko šim nolūkam nepieciešamo finansējumu.

Veicamās darbības

5.5.

Klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā iespējams izmantot daudzus finanšu instrumentus, taču finansējuma pietiks tikai tad, ja Eiropai būs konsekvents plāns ar skaidru ilgtermiņa virzību (26). Šādā plānā būtu jāņem vērā turpmāk minētie elementi.

5.5.1.

Būs jāizveido skaidrs, stabils un ilgtermiņa politikas satvars. Tas nozīmē, ka būs jārada plānošanas un ieguldījumu drošība, jo nekas nemazina iesaistīšanos tik ļoti kā nedrošība kopā ar pastāvīgu virziena maiņu politikas izstrādē.

5.5.2.

EIB kopš 2018. gada janvāra ir kļuvusi par lielāko “zaļo” obligāciju izdevēju pasaulē. Lai ļautu tai sniegt aizdevumus ar nosacījumiem, kas būtu vēl labvēlīgāki to projektu īstenotājiem, kuri saistīti ar paktu par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu, varētu pieņemt šādus divus pasākumus: — vispirms būtu jāpaplašina Investīciju plāns Eiropai, to vēršot uz attiecīgajiem projektiem, kas ļautu EIB saņemt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantiju, — pēc tam EIB varētu saņemt papildu finansējumu no ECB. EIB jau ir piekļuve ECB aktīvu iegādes programmai, taču tā attiecas tikai uz ļoti ierobežotu daļu. Tomēr, ņemot vērā paredzētās summas, EIB ātri saskartos ar pašu kapitāla fondu īpatsvara problēmu. Tāpēc varētu iedomāties, ka EIB varētu kļūt par ilgtspējīgas attīstības banku, kas galvenokārt finansē enerģētikas pārkārtošanu, ekoloģisko mobilitāti un inovāciju, un atteikties no to tradicionālo projektu finansēšanas, kuriem joprojām ir veltīta liela daļa tās aizdevumu.

5.5.3.

Būs jānosaka nozares, kurās šādi budžeti būtu vislabvēlīgākie un izmaksu un ieguvumu ziņā visizdevīgākie videi, iedzīvotājiem un ekonomikai (enerģētika, mājokļi, lauksaimniecība, mobilitāte, transports, reciklēšana, ūdens u. c.). Kaut arī ir vajadzīga taisnīga piekļuve tīklam, svarīgi ir ņemt vērā, ka dažas nozares ir pietiekami rentablas un tām nav vajadzīgas papildu subsīdijas (piemēram, saules fotoelementi).

5.5.4.

Būtu jāpastiprina ne vien EIB rīcības apjoms, bet arī tās spēja uzņemties lielāku risku. Tādējādi EIB ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, ko tā īsteno, atbalstot jaunas un augošas nozares, tostarp arī nelielas, būtu noderīgāks, nekā piešķirot miljardiem EUR saules un vēja enerģijas nozarei, kuru jau plaši finansē privātais sektors.

5.5.5.

Kā ierosinājusi Komisija, jebkādam finansējumam ir jāatbilst kopīgai ES taksonomijai (klasifikācijai). EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvei būtu jāpiedalās šādas klasifikācijas praktiskās kārtības izstrādē.

5.5.6.

Pēc iespējas jāveicina izvēle par labu aprites ekonomikas modelim un jāuzlabo tā tiesiskais regulējums. Aprites ekonomikai ir jānodrošina, ka, pārstrādājot priekšmetus un dārgmetālus, izdotos samazināt un ar laiku pat apturēt dabas resursu ieguvi (mobilie tālruņi tiek pārstrādāti tikai 3 % apmērā, citi priekšmeti netiek pārstrādāti vispār). Dārgmetāli, piemēram, kobalts un litijs, ko izmanto nākotnes produktu ražošanā, ir pieejami tikai nelielā daudzumā salīdzinājumā ar turpmākajām vajadzībām transportlīdzekļu elektrifikācijai un elektroenerģijas uzglabāšanai kopumā, un šādu dārgmetālu ražošanas apjoms neatbilst gaidāmajām vajadzībām.

5.5.7.

Būs jāatbalsta arī ieguldījumi ēku energoefektivitātes jomā. Ēkas rada 30 % no CO2 emisijām (it īpaši jāņem vērā, ka ieguldījumi ātri sniedz atdevi). Būs arī vajadzīgas pilnībā savienotas elektrolīnijas un gāzes vadi, lai izveidotu integrētu Eiropas enerģētikas tirgu, kas savienots ar Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

5.5.8.

Gādājot par taisnīgu un sociālu pāreju, kas paredzēta Parīzes nolīgumā un ko atbalsta Jacques Delors institūts (27), daļa finansējuma būs jāatvēl pielāgošanās fondam, kas paredzēts reģioniem un darba ņēmējiem, kurus ietekmē pārejas posmā esošās nozares. Šajā nolūkā būtu lietderīgi būtisku daļu no Eiropas Kohēzijas fonda reģioniem paredzētā finansējuma piešķirt klimata mērķiem un to pozitīvajai sociāli ekonomiskajai ietekmei. Pielāgošanās fondā, ar ko atbalsta pāreju, būs arī jāparedz atbalsts tiem darba ņēmējiem, kuri pārkvalificējas. Tā vietā, lai tikai pakļautos pārmaiņām, būs arī tās jāprognozē un daļa budžeta jāpiešķir inovācijai, kā arī pētniecībai un izstrādei nozarēs, kas būs norādītas kā prioritāras.

5.5.9.

Katrā brīvās tirdzniecības nolīgumā sociālās un vides klauzulas būtu jāpapildina ar saistošu apņemšanos pildīt Parīzes nolīgumu. (Tas attiektos uz visiem potenciālajiem ES tirdzniecības partneriem, jo Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 no 197 ANO loceklēm).

5.5.10.

Lai uzsvērtu šīs darbības ārkārtīgi lielo politisko nozīmi, šāda budžeta un finanšu līdzekļu rezervēšana būtu jāpanāk, izmantojot mehānismu, kas ļautu reāli un pārredzami vizualizēt attiecīgos līdzekļus.

5.5.11.

Turklāt, lai gan tas nav tieši saistīts ar Eiropas klimata aizsardzības finansēšanas fondu, ES ir jāievēro savas starptautiskās politiskās saistības (šīs saistības tā uzņēmās ANO 2009. gada konferencē par klimata pārmaiņām), saskaņā ar kurām līdz 2020. gadam klimata pārmaiņu mazināšanai Āfrikā un Vidusjūras reģionā ir jāmobilizē 100 miljardi ASV dolāru gadā.

---

(1)  https://www.theguardian.com/business/2018/oct/03/world-economy-at-risk-of-another-financial-crash-says-imf; IMF: Global Financial Stability Report October 2018.

(2)  EESK atzinuma par tematu “Daudzgadu finanšu shēma” 3.1.8. punkts (pieņemts 2018. gada 19. septembrī, Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  EESK dokuments “ECO specializētās nodaļas prioritātes 2018. gadam un pēc tam”.

(4)  ESAO, The Economic Consequences of Climate Change (Klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas), 2.9.2016.

(5)  Eiropas Komisija, Impact assessment accompanying the document “Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council amending Directive 2012/27/EU on Energy Efficiency” (Ietekmes novērtējums, kas papildina dokumentu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti”), SWD(2016) 405 final/2, 6.12.2016., 22. tabula (scenārijs EUCO30, avots: modelis PRIMES);

Revīzijas palāta, https://www.euractiv.fr/section/climat/news/la-cour-des-comptes-fustige-linefficacite-de-la-politique-climat-de-lue/.

(6)  Ciscar, M. un citi, Climate Impacts in Europe – The JRC PESETA II Project (Klimata ietekme Eiropā – JRC projekts PESETA II), 2014.

(7)  https://www.pacte-climat.eu/en/the-first-signatories-of-the-call/

(8)  EESK atzinums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā” (OV C 227, 28.6.2018., 70. lpp.).

(9)  EESK atzinums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.).

(10)  EESK atzinums par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (OV C 389, 21.10.2016., 20. lpp.).

(11)  2018. gada 4. maija ziņojums [2018/2007(INI)] par ilgtspējīgām finansēm, referente: Molly Scott Cato.

(12)  EESK atzinums par tematu “Rīcības plāns finanšu ilgtspējai” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.).

(13)  James Daniell pētījums, Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, 2016. gada aprīlis.

(14)  https://blogs.imf.org/2017/02/22/the-imfs-work-on-inequality-bridging-research-and-reality/

(15)  Ciscar, M. un citi, Climate Impacts in Europe – The JRC PESETA II Project (Klimata ietekme Eiropā – JRC projekts PESETA II), 2014.

(16)  https://www.theguardian.com/business/2018/oct/03/world-economy-at-risk-of-another-financial-crash-says-imf; IMF: Global Financial Stability Report October 2018.

(17)  “Lai novērstu haosu klimata un finanšu jomā” (P. Larrouturou un J. Jouzel, izdevniecība Odile Jacob).

(18)  ESAO 2015. gada atbalsta pasākumu fosilajam kurināmajam saraksts.

(19)  Unilever vadītājs Paul Polman un Schneider Electric vadītājs un Globālā līguma priekšsēdētājs Francijā Jean-Pascal Tricoire Uzņēmējdarbības un klimata samitā: http://www.businessclimatesummit.com/summit/2015/press-room.

(20)  EESK atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums” (OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.).

(21)  Francijas Vides un enerģijas pārvaldības aģentūra.

(22)  EESK atzinums “Ceļā no Parīzes” (OV C 487, 28.12.2016., 24. lpp.).

(23)  RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai” (OV C 54, 13.2.2018., 9. lpp.).

(24)  Saskaņā ar kādreizējā EIB priekšsēdētāja Philippe Maystadt viedokli.

(25)  KfW Vācijā, CDC Francijā, CDP Itālijā, ICO Spānijā.

(26)  Jeffrey Sachs, EESK uzklausīšana 2018. gada 18. maijā.

(27)  http://institutdelors.eu/wp-content/uploads/2018/01/Pactesocialtransitionénergétique-FernandesPellerinCarlin-janvier18.pdf

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpniecības politikas stratēģiskā attīstība līdz 2030. gadam: konkurētspējīga un daudzveidīga rūpnieciskā pamata stiprināšana Eiropā un koncentrēšanās uz ilgtermiņa darbību globālajās vērtību ķēdēs”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

(2019/C 62/03)

Ziņotājs:	Carlos TRIAS PINTÓ
Līdzziņotājs:	Gerald KREUZER

Atzinuma pieprasījums	Austrijas prezidentūra Padomē, 12.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā struktūrvienība	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	25.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	158/9/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Rūpniecības politikai būtu jāapzina un jārada iespējas pasaulē nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu turpmāko izaugsmi. Neviens nebūtu jāatstāj novārtā.

1.2.

Eiropai arī turpmāk ir jācenšas atjaunot rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru iepriekšējā līmenī, un galvenie darbības rādītāji ļautu precizēt šo mērķi. Ir jāuzlabo Eiropas rūpniecības politika (starp ģenerāldirektorātiem, dalībvalstīm, reģioniem), jo arvien globalizētākā tirgū tā ir daļa no kompleksām pārrobežu vērtību ķēdēm. Nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ļautu saskaņot izaugsmes, klimata, vides un sabiedrības problēmas, izmantojot taisnīgas pārejas modeli, kurā varētu efektīvi apvienot valstu un ES virzītājspēkus.

1.3.

Eiropas rEUnaissance ir visaptverošs Eiropas rūpniecības ģenerālplāns , kurš paredz rūpniecības politiku iekļaut visās ES politikas jomās, tādējādi ļaujot nozarei pārveidoties, lai Eiropa kļūtu par lielāko ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un kas rūpniecības pievienoto vērtību rada, izmantojot radošumu, lietpratīgu izstrādi un sociālo inovāciju, kā arī veicinot jaunus ilgtspējīgus un iekļaujošus rūpniecības modeļus (zīmols Made in Europe).

1.4.

Ja ES klimata un aprites ekonomikas politikas mērķis ir radīt darbvietas Eiropā, ir ļoti svarīgi, lai būtiskākās vērtību ķēdes daļas, kas ļauj īstenot šo politiku, atrastos Eiropā. Tāpēc ir svarīgi, lai ES stratēģijā būtu atzīta vērtību ķēžu nozīme un lai tajā būtu paredzēti spēcīgi pasākumi to tālākai pilnveidošanai. Stratēģijā būtu jākoncentrējas nevis uz atsevišķām nozarēm, bet gan uz pievilcīgu darbības apstākļu nodrošināšanu Eiropā. Lai Eiropa varētu saglabāt savu lomu pasaules ekonomikā, panākumu atslēga ir atsevišķu Eiropas vērtību ķēdēs iesaistīto posmu spēja tikt integrētiem globālajās vērtību ķēdēs, t. i., piegādātājiem Eiropā vajadzētu būt spējīgiem konkurēt nevis tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā.

1.5.

Uzlabojumi izglītībā un apmācībā, kas paredzēta jaunu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai, būtu cieši jāsaista arī ar pētniecības, attīstības un inovāciju politiku un ar mācīšanos darbavietā, un šajā nolūkā Prasmju programma (1) būtu jāattiecina arī uz tādām svarīgākajām rūpniecības nozarēm, kā būvniecība, tērauda nozare, papīra nozare, ekotehnoloģijas, atjaunojamā enerģija, apstrāde un jūras kuģniecība.

1.6.

Lai nodrošinātu Eiropas vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā, EESK iesaka arī palielināt ieguldījumus tādās revolucionārās tehnoloģijās, kas maina “spēles noteikumus”, kā mākslīgais intelekts un robotika, lietu internets, datu analīze, 3D drukāšana, jauni materiāli un nanomateriāli, uzlabota virtuālā realitāte, bioekonomika, ilgtspējīga pārtika, digitālās tehnoloģijas, neirotehnoloģijas, nanoelektronika, okeāna un kosmosa izpēte u. c.

1.7.

Daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam jāparedz pēc iespējas precīzi un sīki izstrādāti noteikumi, lai varētu piešķirt papildu budžeta resursus katrai atsevišķai nozarei, jo īpaši pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī kohēzijas politikai.

1.8.

EESK uzsver, ka jāuzlabo institucionālā pārvaldība, un šim nolūkam ietekmes novērtējumā jāiekļauj ne tikai ietekme uz ekonomiku, bet arī uz vidi un sabiedrību visā vērtību ķēdē.

1.9.

Lai visu rūpniecības vērtību ķēdi padarītu ilgtspējīgāku, EESK stingri atbalsta Komisijas ceļvedi ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai (2), ilgtspējīgas finanšu taksonomijas izveidošanu, kas ļautu pārorientēt atbildīgus ietaupījumus uz ilgtspējīgām investīcijām, kā arī Eiropas stratēģisko investīciju uzlabošanu (plānotā InvestEU fonda un privāto finanšu avotu pareiza apvienošana).

1.10.

EESK kārtējo reizi pauž stingru atbalstu “zelta likumam” attiecībā uz publiskajām investīcijām, t. i., līdzfinansēt ne tikai stratēģiskus investīciju projektus, bet arī visus ilgtspējīgos investīciju projektus, kas veicina virzību uz vienotu ES klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām darbībām (jeb taksonomiju), lai sniegtu jaunas attīstības iespējas tām Eiropas valstīm, kuras krīze skārusi vairāk.

1.11.

Finansēšanas instrumenti: līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana, publiskā finansējuma piešķiršana rūpnieciska līmeņa projektiem (līdz 75 % vai vairāk no investīciju izmaksām, ja tas ir pamatoti), vairāk aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem un piekļuve kredītiem. Piekļuve valsts dotācijām tādu darbību īstenošanai, kas vērstas uz riska mazināšanu revolucionāriem projektiem, kuri ir ļoti riskanti.

1.12.

Produktīvākās nozares (ar lielāko pievienoto vērtību) ir arī tās, kurās ir augstākais inovāciju līmenis. Turklāt šīm nozarēm, kurām piemēro stingrākus vides noteikumus, ir raksturīgs arī augstāks patentēšanas līmenis, ko, iespējams, ir izraisījis regulatīvais spiediens (3).

1.13.

Regulējuma izmaksas galvenokārt ir saistītas ar ES politikas īstenošanu, kas notiek, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus. Tehnokrātiskās atbilstības procedūras, ja netiek noteikti rentablākie veidi, kā panākt vēlamos regulējuma rezultātus, palēnina nozares dalībnieku, jo īpaši MVU, inovācijas spējas.

1.14.

Ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai ir jābūt savstarpēji saistītām. EESK prasa gādāt par to, lai Eiropas Savienībā tiktu izstrādāti produktu standarti, kas būtu jāievēro gan vietējiem, gan ārvalstu ražotājiem un kuru izpildi varētu pārbaudīt pie robežas. Tomēr tādu izstrādājumu imports, kuru ražošanā netiek ievēroti vides un sociālie noteikumi, nozīmē to, ka ES rūpniecības nozares saskaras ar nopietniem šķēršļiem, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām un prasībām attiecībā uz ilgtspējību.

1.15.

Komisijai vajadzētu stingri uzraudzīt, lai ES brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN), tostarp vienkārši un skaidri noteikumi, tiktu pienācīgi īstenoti. BTN ilgtspējības nodaļu mērķim jābūt pienācīgai SDO darba standartu un ANO darījumdarbības un cilvēktiesību principu (4) īstenošanai, un tāpēc minētajās nodaļās jāiekļauj obligātie transversālie nosacījumi, kurus nedrīkst aizstāt (neaizsargāto personu tiesības, laba fiskālā pārvaldība utt.). Tirdzniecības attiecībās (piem., ieguldījumu, publiskā iepirkuma, subsīdiju jomā), būtu jāgarantē savstarpīgums.

1.16.

Nepieciešams paplašināts sociālais dialogs dažādos līmeņos, lai veiktu pienācīgu analīzi un rastu kopīgus risinājumus saistībā ar globālām vērtību ķēdēm noturīgos uzņēmumos, kuros tiek ievērots darbinieku viedoklis.

1.17.

EESK aicina Eiropas Komisiju par politisku prioritāti izvirzīt rūpniecisko konkurētspēju un līderību un ierosināt ES rūpniecības stratēģijas programmu. Tā mudina Komisiju katru gadu publicēt ziņojumu par ES rūpniecības stratēģijas rezultātiem visās attiecīgajās Komisijas politikas jomās.

2.   Dominējošā tendence – tikai viena pasaule

2.1.

Mūsdienās rūpniecība piedzīvo dziļas pārvērtības, kas saistītas ar vērienīgu digitālo pārveidi un mazoglekļa ekonomiku. Atjaunojamo energoresursu enerģija aizstās fosilo kurināmo, dati kļūst par jaunu dominējošo izejvielu, (lietiskais) internets ir kļuvis par galveno saziņas līdzekli. Lineāro ražošanas modeļu vietā stāsies sistēmas, kas ir vairāk orientētas uz apriti ražošanas, patēriņa un reciklēšanas jomā, savukārt masveida ražošana tiks aizstāta ar individualizētiem ražošanas procesiem. Mūsdienu rūpniecība ir ražošana un inovācija, kas norisinās, izmantojot tīklu, kura ietvaros cieši sadarbojas dalībnieki, sākot no lieliem līdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un šis tīkls plešas līdz savstarpēji saistītiem pakalpojumiem visā vērtību ķēdē. Zināšanas ir aizstājušas darbu un kapitālu, kļūstot par svarīgāko faktoru. Eiropas ilgtermiņa rūpniecības stratēģijā ir jāņem vērā visi šie (vēl nebijušie) izaicinājumi, lai pārietu uz infolītu (5), kas cilvēces vēsturē pielīdzināms vienīgi pārejai no paleolīta uz neolīta laikmetu.

2.2.

Vairums akadēmisko pētījumu brīdina, ka aptuveni 20–50 % darbvietu, atkarībā no nozares, līdz 2030. gadam tiks aizstātas ar tehnoloģijām un robottehniku (6). Neraugoties uz to, tiks radītas jaunas darbvietas, lai gan būs vērojama lielāka atšķirība ģeogrāfiskā izvietojuma, nozares un prasmju ziņā. Eiropas rūpniecības politikas uzdevums ir novērst ES, tās reģionu un iedzīvotāju izslēgšanu.

2.3.

Digitālā pārveide ietekmē visus galvenos rūpniecības resursus – dabas un vides, darbaspēka un kapitāla (fiziskā, tehnoloģiskā un institucionālā kapitāla) resursus. Lai pienācīgi vadītu tās sociālo ietekmi, no jauna ir jāizvērtē galvenie resursi vai kapitāla krājumi, no kuriem katrā valstī un katrā nozarē nāks galvenā ienākumu plūsma.

2.4.

Eiropas rūpniecības lielas daļas ir arvien vairāk atkarīgas no ārējā eksporta vai arī arvien globalizētāka tirgus kontekstā ietilpst kompleksās pārrobežu vērtību ķēdēs. Tajā pašā laikā ES saskaras ar America First (Amerika pirmajā vietā) politikas pasākumiem, un tādēļ pieaug risks, ka notiks tirdzniecības kari, kuros nebūs neviena uzvarētāja, bet būs tikai zaudētāji. Tie arī apdraud Eiropas daudzpusējo ekonomisko kārtību, kas izveidota pēc kara. Turklāt aizvien lielāku nozīmi iegūst centralizēti valstu vadītas ekonomikas modeļi.

2.5.

Lai taisnīga pāreja uz ilgtspējīgāku rūpniecību notiktu līdz 2050. gadam (7), Eiropai ir jāatrisina turpmāk minētās problēmas. — Pastāvīgās klimata pārmaiņas un vides apstākļu pasliktināšanās. — Planētas dabas resursu izsīkšana un bioloģiskās daudzveidības zudums. — Digitalizācija lielākajā daļā rūpniecības nozaru kliedēs robežas starp nozarēm, kā arī starp fizisko un virtuālo pasauli un dos iespēju nozarēs iesaistīties jaunpienācējiem, un tā rezultātā samazināsies fiziskais darbs. — Sociālā nevienlīdzība, arī aizvien lielāka polarizācija darba tirgos, jauniešu bezdarbs un cilvēki, kas dzīvo reģionos, kuros mazinās vai izzūd ražošana. — Sabiedrības neuzticēšanās valdībai, politiskajai iekārtai, Eiropas Savienībai un tās pārvaldības struktūrām, kā arī citām iestādēm. — Demogrāfiskās pārmaiņas: sabiedrības novecošana, migrācija, spēcīgs pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un jauna izpratne par vides jautājumiem. — Iedzīvotāju skaita koncentrācija lielpilsētās, kā arī infrastruktūras tīklu, mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un dziļās mācīšanās integrācija. — Izmaiņas patērētāju izvēles ziņā (mainīgā patērētāju uzvedība, lielāka informētība par vides jautājumiem, publiskās pārvaldes īstenotā patērētāju uzvedības regulācija).

Visas minētās tendences būtu vienlaikus jāaptver ilgtermiņa redzējumam. Galvenā Eiropas rūpniecības politikas prioritāte būs izprast minētos problēmjautājumus un pārveidot tos par iespējām. Ņemot vērā, ka atbildes pasākumu sagatavošana ir sarežģīts pasākums, nepieciešama visu ieinteresēto personu iesaistīšanās, kā arī kopīgas atbildības uzņemšanās. Tā panākumi ir atkarīgi no ES iestāžu, dalībvalstu un reģionu ieguldītā darba un sadarbības, un pats svarīgākais ir pašas nozares aktīva līdzdalība.

3.   Pāreja: ES apņemšanās saglabāt konkurētspēju, īstenojot ilgtspēju

3.1.

Lai atrisinātu daudzās nepieredzētās problēmas, ar ko saskaras rūpniecība, Eiropa ir izvēlējusies stiprināt tās konkurētspēju un tāpēc paaugstināt produktu un pakalpojumu kvalitāti, īstenot reģionu un rūpniecības nozaru diferenciācijas stratēģiju, lai radītu izaugsmi un nodarbinātību, izmantojot pievienoto vērtību, kuru rada radošums un lietpratīga izstrāde, sociālā inovācija, kā arī jauni ilgtspējīgi, iekļaujoši rūpniecības modeļi.

3.2.

Eiropā jau ir manāmi daži uzmundrinoši rādītāji, piemēram, 40 % no pasaules patentiem atjaunojamo tehnoloģiju jomā. Tomēr rodas jaunas un nopietnas neatbilstības starp izglītības un apmācības funkciju, uzņēmējdarbības iniciatīvām un jaunajām rūpniecībā vajadzīgajām prasmēm.

3.3.

Vēl vienu svarīgu rūpniecības attīstības traucējumu visā Eiropā var izskaidrot ar Eiropas Savienības politikas sadrumstalotību gan ģeogrāfiskā, gan nozaru ziņā. Lai atkāptos no 28 dažādiem politikas uzstādījumiem katrā rūpniecības nozarē un pārietu uz visaptverošu pieeju ES rūpniecības politikā, nepieciešams nodrošināt sinhronizāciju ar pasākumiem, kas ļauj līdz galam izveidot EMS (jo īpaši fiskālo un banku savienību), Eiropas mērogā izveidot riska kapitāla tirgu un pieņemt ilgtspējīgu finansēšanas modeli, kurš nodrošina līdzsvarotu un saskaņotu izaugsmi visā Eiropas Savienībā.

3.4.

Izpratne par to, vai spēcīgāka zaļā inovācija veicina inovāciju citās nozarēs, kā arī par tās ietekmi uz rūpniecības izejvielu cenām, ir svarīgs posms, kas ļauj novērtēt vides politikas ietekmi uz valstu konkurētspēju, kā arī labāk plānot vides politiku.

3.5.

Tāpat šajā nolūkā jāvērš uzmanība uz MVU potenciālu nozarēs, kas nodrošina augsta līmeņa inovatīvus, uz zināšanām balstītus pakalpojumus. Tipisks inovācijas avots Eiropā bieži ir mazas struktūras, un uz augsta līmeņa zināšanām balstītu pakalpojumu eksportam ir celmlauža nozīme saistīto nozaru tirgus pozicionēšanā.

3.6.

Ja vēlamies, lai Eiropa atgūst vadošo lomu uz zināšanām balstītā rūpniecībā vai nemateriālā kapitāla jomā, svarīgs faktors Eiropas inovācijas uzlabošanai ir rūpnieciskā sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm. EESK vēlas uzsvērt, cik liela nozīme ir kopīgām Eiropas interesēm, inovatīvām publiskā un privātā sektora partnerībām un reģionālajai sadarbībai, ko īsteno pārdomātas specializācijas stratēģiju ietvaros.

4.   Globāla un visaptveroša stratēģija

4.1.

Tautsaimniecībām, kas ir aktīvāk iesaistītas globālajās vērtību ķēdēs, veiksmīgāk izdodas radīt pievienoto vērtību. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu ar lielāku apņēmību jāvēršas pret jauno protekcionismu, jo tas varētu vēl vairāk bloķēt lielāku iesaistīšanos šādās ķēdēs.

4.2.

Ir iespēja sasaistīt globālās vērtību ķēdes ar vietējās ekonomikas struktūru, un tādējādi veicināt vietējās ekonomikas attīstību, kā arī revolucionāras tehnoloģijas (blokķēde, 3D printeri, robotika, lietu internets, enerģijas uzglabāšana, atjaunojamā enerģija, lielie dati, bioģenētika, nanotehnoloģija u. c.) ar integrējošu pieeju: tās var arī dot iespējas pazemināt vietējās ražošanas izmaksas, jo īpaši, ja ražojoša patērētāja profils tiek pielāgots (un labi regulēts), veicinot produktīvu un iekļaujošu mikrouzņēmumu izveidi tā, lai papildinātu svarīgākās globālās vērtību ķēdes.

4.3.

Jaunā paradigma, proti, uz ilgtermiņa pieeju vērsta ilgtspēja kā konkurētspējas faktors, ir paredzēta, lai mobilizētu, saskaņotu un nodrošinātu pietiekamus valsts un privātos resursus ES politisko mērķu sasniegšanai. Pietiekamu resursu nodrošināšanai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu, līdzsvarotu un iekļaujošu pārveidi, kurā neviens nav atstumts vai izslēgts no spēles un kurā tādas publiskās intereses kā patērētāju aizsardzība, veselība, drošība un kvalitāte joprojām ir augsta prioritāte.

4.4.

Eiropas rūpniecības nozaru iniciatīvām un aliansēm, kuru mērķis ir veidot jauno prasmju programmu un apkopot labi strukturētas iniciatīvas, kas vērstas uz pašreizējo programmu (Erasmus+, jauna Eiropas darba kārtība kultūrai utt.) stiprināšanu vai pielāgošanu un jauno programmu īstenošanu, pēc iespējas ātri ir jāsasniedz ES-27 kopumā, lai tiktu nodrošināta ģeogrāfiskā daudzveidība un vietējo iestāžu cieša iesaiste.

4.5.

Vienlaikus EESK stingri atbalsta daudzpusēja dialoga forumu sekmēšanu, inovatīvu stratēģiju un ilustratīvās vērtības izmēģinājuma shēmu kopīgu izstrādi, kopīgu eksperimentēšanu, paraugprakses apmaiņu, kā arī vēlmi detalizēti izanalizēt un izvērtēt projektus. Komiteja uzsver, ka jāiesaista visi rūpnieciskās vērtību ķēdes dalībnieki, kā arī patērētāji. Šajā saistībā būtu jāpiemin arī Apaļā galda augsta līmeņa diskusijas par rūpniecību, Augsta līmeņa grupa energoietilpīgu nozaru jautājumos un Augsta līmeņa grupa konkurētspējas un izaugsmes jautājumos.

4.6.

Ir svarīgi uzlabot ES spēju veikt ieguldījumus un novērst plaisu starp nozares politikas pasākumu noteikšanu un veiktajiem finanšu ieguldījumiem, un šajā nolūkā palielināt piešķīrumus ESIF 2.0 vajadzībām un ar ieguldījumiem saistītiem struktūrfondiem, lai tādējādi sasniegtu reģionus un iedzīvotājus, kas krīzes gados ir atstāti novārtā, un neseno ES un valsts pārvaldes iestāžu ārējo pārpalikumu novirzīt ieguldījumiem, kas ļauj modernizēt mūsu rūpniecības infrastruktūru un tādējādi palīdz palielināt produktivitāti un ekonomikas izaugsmi.

5.   Institucionāla ES rūpniecības pārvaldība

5.1.

ES ilgtermiņa rīcības plāniem (Eiropa 2020, klimata plāni utt.) būtu jāatspoguļojas rūpniecības rīcības plānos. Radot sinerģijas starp dažādām politikas iniciatīvām (aprites ekonomika, inovācija, transporta politika, tirdzniecība, prasmes, reģionālā politika), neapšaubāmi tiktu maksimāli palielināta to ietekme.

5.2.

Pārredzamība ir noteicošais faktors šā procesa panākumu nodrošināšanā. Rūpniecības nozarei kopumā ir jārīkojas un jākomunicē, nodrošinot augstas kvalitātes informāciju (atbilstošu, pārbaudāmu un salīdzināmu), kas ļautu precīzi novērtēt finansiālo un ar finansēm nesaistīto ietekmi visā izstrādājuma globālajā vērtību ķēdē.

5.3.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (17 mērķi un ar tiem saistītie 169 apakšmērķi) un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām kalpo kā norāde kopējā labuma virzienā, taču rādītāji ir steidzami jāpielāgo un jāpaplašina, izmantojot kopīgas metodes, kurās apvienoti kvantitatīvie un kvalitatīvie parametri un ārējo faktoru ietekme pārvērsta naudas izteiksmē. Jaunajam rādītāju kopumam jāietver tie rādītāji, kas skar globālo vērtību izmaiņu dimensiju un atspoguļo ES vērtības.

5.4.

EESK aicina ieviest rīcības kodeksus Eiropas izstrādājumu vai pakalpojumu vērtību ķēdes starptautiskajiem segmentiem, kā ir izdarīts attiecībā uz ilgtspējīgu pārtiku, jo daudzi no tiem paliek ārpus juridiskās pārvaldības. Tāpat tā aicina īstenot ciešāku tirgus uzraudzību un ieviest preventīvus pasākumus vai sankcijas pret tādām darbībām, kas ir kaitīgas ilgtspējai, piemēram, pret plānoto nolietojumu.

5.5.

Augšupējas pieejas ietvaros stiprināt atbildīgu pētniecību un inovācijas. Precīzāka prognoze par konkrētām nozarēm katrā reģionā un ieguldījumu saskaņošana ar ES stratēģiskajiem mērķiem līdz 2030. gadam un perspektīvām līdz 2050. gadam (8). Eiropas Savienībai vajadzētu arī nodrošināt, ka publiski finansētas pētniecības un izstrādes iniciatīvas pirmā pielietošana notiktu ES teritorijā. Beidzot būtu jāsasniedz mērķis, kas paredz 3 % novirzīt pētniecībai un izstrādei (pašlaik tikai 1,9 %, kas ir zemāks nekā Ķīnā – 2,2 %). Līdztekus revolucionārām tehnoloģijām ir vajadzīgi ceļveži, kuros būtu precizēti uzdevumi un nosacījumi saistībā ar to ieviešanu (piem., ekonomikas, tiesiskā un sociālā ietekme).

5.6.

Daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam jāparedz pēc iespējas precīzi un sīki izstrādāti noteikumi, lai varētu piešķirt papildu budžeta resursus katrai atsevišķai nozarei, jo īpaši pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī kohēzijas politikai. Visos inovācijas cikla posmos būtu jāpalielina publiskais atbalsts, tostarp atbalsts jaunuzņēmumiem, demonstrējumu un izmēģinājumu projektiem, kopīgiem pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu projektiem, tehnoloģiju izplatīšanai utt.

5.7.

Pateicoties ES kapitāla tirgu savienībai un rūpniecības attīstībai, būtu jārodas iespējai piesaistīt valsts un privātos ietaupījumus no drošiem avotiem, sākot ar sociāli atbildīgiem ieguldījumiem līdz pat uzņēmumu sociālajai atbildībai. EMAS sertifikācija varētu arī panākt labāku līdzsvaru starp finanšu ienākumiem un ilgtspēju.

5.8.

Godīga politikas pāreja līdz 2030. gadam nozīmē ne tikai cilvēku vajadzībām paredzētas inovācijas un ieguldījumus darbvietu radīšanā darba ņēmējiem, bet arī inovāciju radīšanu kopā ar cilvēkiem un strādājošiem, nodrošinot viņiem pienācīgas jaunas darbvietas. Šajā sakarā EESK atgādina, ka ražošanai arī turpmāk jābūt tehnoloģiski neitrālai.

6.   Tālejošāks rīcības plāns Eiropas rūpniecības nozarē

6.1.

Inovatīvas un konkurētspējīgas rūpniecības priekšnosacījums ir zināšanu sabiedrības veidošana. Eiropa nespēj konkurēt ar jaunietekmes valstīm algu ziņā; tai jābūt gudrākai. Arī prasmēm ir būtiska nozīme: tās palielina ne tikai darba ņēmēju nodarbināmību, bet arī darbvietas drošību, kā arī sociālo integrāciju un labākas iespējas dzīvē; ir jāiegulda pastāvīgā darba ņēmēju prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā, jāveicina kvalitatīva izglītība, apmācība un profesionālā pilnveidošanās visā darba dzīves laikā. Nepieciešama tālejošāka “Jaunu prasmju programma Eiropai”: šajā nolūkā jāpārskata Eiropas pamatprasmju sistēma, lai nodrošinātu, ka cilvēki iegūst zināšanas un prasmes, kas nozarei vajadzīgas, un būtu iespējams stiprināt Eiropas ekonomikas noturību, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību (ANO ceturtais ilgtspējīgas attīstības mērķis).

6.2.

Uzlaboti mehānismi, kas paredzēti zināšanu nodošanai starp universitātēm un pētniecības centriem, kā arī rūpniecības nozarēm un to darbiniekiem.

6.3.

Bieži vien MVU ir pionieri augsta līmeņa inovatīvu izstrādājumu un pakalpojumu radīšanas jomā, taču tiem nepietiek līdzekļu, lai šīs inovācijas ieviestu plašākā tirgū. Saskaņā ar ES rūpniecības politikas prioritātēm, kas izvirzītas līdz 2030. gadam, ir vajadzīgs plašs veicinošu pasākumu un ieguvumu klāsts, kurš sekmētu uz atalgojumu balstīta visas Eiropas publiskā tīkla spēku un kurš būtu īpaši vērsts uz MVU, taču iekļautu arī brīvās profesijas, kas ir uz augsta līmeņa zināšanām balstītu pakalpojumu sniegšanas un eksportēšanas pionieri. — Svarīgs rūpniecības politikas instruments ir stratēģisks publiskais iepirkums. Tā potenciāls būtu pilnībā jāizmanto, publiskā iepirkuma konkursā integrējot novatoriskus, videi draudzīgus un sociālus kritērijus, nevis koncentrējoties tikai uz zemāko cenu. Eiropas Savienībai vajadzētu šajā sakarā atbalstīt iestādes, šajā nolūkā sniedzot ieteikumus, izveidojot palīdzības dienestu, atbalstot lielu infrastruktūras projektu plānošanu un veicinot apmaiņu ar paraugpraksi. — Atbalsts internacionalizācijai. — Nepieciešamie apstākļi daudzpusējiem eksperimentiem, atbalsts inovatīvu risinājumu iepriekšējai apstiprināšanai. — Kopu (nozaru, horizontālo un vertikālo) veidošana un jaunuzņēmumu inkubatori, kas veicina saiknes starp rūpniecības pārstāvjiem, lai dalītos ar resursiem un apmainītos ar tiem. — Specializēta mentorēšana ar augstu pievienoto vērtību, regulāras sanāksmes starp jaundibinātiem uzņēmumiem un stabiliem nozares uzņēmumiem, lai apmainītos ar viedokļiem par plāniem un iniciatīvām. — Nodokļu atvieglojumi un valsts garantijas ieguldījumu atbalstam. — u. c.

6.4.

Zināšanu apguves veicināšana un tādu jaunu ilgtspējīgas ekonomikas modeļu (9) konsolidēšana, kas, pateicoties progresīvām metodēm, ļauj sekmēt sociālo inovāciju (jauni cilvēku un sabiedrības vajadzību apmierināšanas veidi).

6.5.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītajiem reģioniem un tādiem reģioniem, ko ir skārusi rūpniecības pārkārtošana. Vietējām attīstības aģentūrām un to rīcībā esošajam instrumentu klāstam ir jākļūst par dzinējspēku, kas ļauj izveidot “mikroapstākļus” vai “ekosistēmas”, kuras apvieno un stimulē pieaugošo sinerģiju starp ražošanu un pakalpojumiem, sākot ar atsevišķu cilvēku un teritoriju vajadzībām.

6.6.

Starptautiskās tirdzniecības nozīme ir ļoti svarīga, lai risinātu ilgtspējīgas rūpniecības problēmas. Brīvās tirdzniecības preferenču nolīgumu un līgumu pārskatīšana un uzlabošana (no GATT uz TTIP), kas notiek, ieviešot nosacījumus, kuri saistīti ar ilgtspējas saistību izpildi. Sarkano līniju noteikšana — juridiskā un fiskālā pārvaldība, ārzonu atšķirību risināšana, obligātas sociālās un vides robežvērtības. Tirdzniecības attiecībās (piem., ieguldījumu, publiskā iepirkuma, subsīdiju jomā), būtu jāgarantē savstarpīgums.

6.7.

Nozaru programmas izstrāde, kas ļautu līdzsvarot pāreju uz mazoglekļa aprites ekonomiku: nozares un ģeogrāfisko apgabalu mērķu ieviešana, tādu ceļvežu ieviešana, kuros atspoguļoti reāli apstākļi, kā arī enerģijas un citu izejvielu izmaksu ietekme.

6.8.

Rūpniecības modernizācija atbilstīgi digitālā laikmeta vajadzībām liks Eiropas rūpniecībai kļūt par tādu ražošanas sistēmu, kas izteikti balstīta uz informāciju un zināšanām. Tādēļ EESK vēlas uzsvērt šādas prioritātes: — visaptveroši jāveicina informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrības problēmu risināšanas nolūkā, — ES mērogā jāveido augstas veiktspējas digitālā infrastruktūra, — jānovērš lielās atšķirības, kas digitalizācijas ziņā pastāv starp reģioniem un starp lieliem un maziem uzņēmumiem, — jāpaātrina IKT standartu izstrāde, — jāpievēršas digitalizācijas sociālajai dimensijai: ietekmei uz darbvietu kvalitāti un kvantitāti, negodīgas konkurences novēršanas nolūkā jāregulē dalīšanās ekonomika, — visos profesionālajos līmeņos būtu jāpalielina digitālā inteliģence; digitālo prasmju apguve būtu jāpopularizē visos izglītības līmeņos (sākot ar skolu līdz pat mūžizglītībai), — jānosaka jauni noteikumi attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā; — jāgarantē kiberdrošība.

6.9.

Droša, pietiekama un ilgtspējīga enerģija ir svarīgākā rūpniecības un sabiedrības prioritāte. Atjaunojamo energoresursu enerģijai jābūt pieejamai par konkurētspējīgām cenām. Lai to nodrošinātu, būs nepieciešami milzīgi ieguldījumi viedtīklos un savienojamībā, kā arī revolucionāras tehnoloģijas enerģijas uzglabāšanas jomā. Koncepcija Smart Carbon Usage (gudri izmantots ogleklis) palīdzēs atkārtoti izmantot atkritumu veidā paliekošo oglekli un ūdeņradi, kas pašlaik tiek sadedzināts, un tas tiks izmantots enerģijas, kā arī sintētiskās degvielas un ķīmisko vielu ražošanai. Šo produktu izmantošana varētu kopumā ievērojami paātrināt CO2 samazinājumu tērauda, ķīmisko vielu un transporta nozarē. Atjaunojamo energoresursu direktīvā būtu jāpopularizē šīs sintētiskās degvielas vai sākvielas.

6.10.

EESK vēlas uzsvērt, ka liela nozīme ir rīcības plāniem, kas attiecas uz nozarēm un vērtību ķēdēm ar spēcīgu izaugsmes potenciālu, kā arī uz tradicionālo nozaru strukturālo modernizāciju un energoietilpīgo nozaru dekarbonizācijas atbalstīšanu.

6.11.

Rūpniecības politikā būs jāpievērš īpaša uzmanība transporta nozarei, kurā notiek virzība uz pilnīgi jaunu paradigmu, jo daudzās jomās vienlaicīgi norisinās tehnoloģiskais pārrāvums: elektrifikācija, ražošanas digitalizācija, savienoti un automatizēti automobiļi, privātā un sabiedriskā transporta integrācija.

---

(1)  Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā: patlaban notiekošā īstenošana.

(2)  COM(2018) 97 final.

(3)  ftp://ftp.unibocconi.it/pub/RePEc/bcu/papers/iefewp69.pdf

(4)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. oktobra rezolūcija par ES ieguldījumu tāda juridiski saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē transnacionālu korporāciju un citu tādu uzņēmumu darbību, kuriem piemīt transnacionālas iezīmes (2018/2763(RSP). http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P8-TA-2018-0382&format=XML&language=LV

(5)  Izskaņa “-līt” ir atvasināta no “-līze” (piem., elektrolīze) un nozīmē “vadīt, izplatīt”. Šajā kontekstā lietots ar nozīmi “izplatītā informācija”.

(6)  D. Acemoglu un P. Restrepo (2017), Robots and jobs: evidence from US labour markets (Roboti un darbvietas: no ASV darba tirgiem iegūtie pierādījumi), NBER Darba dokuments Nr. 23285. Arntz, M. T. Gregory un U. Zierahn (2016), The risk of automation for jobs in OECD countries: a comparative analysis (Darbvietu automatizācijas risks ESAO valstīs: salīdzinošā analīze), ESAO Sociālās, nodarbinātības un migrācijas lietu darba dokuments Nr. 189.

(7)  Skatīt SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(8)  Kā norādīts EESK atzinumā SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(9)  Sk. EESK izpētes atzinumu SC/048 (OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132”

(COM(2018) 239 final – 2018/0113 (COD))

un b) “Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu”

(COM(2018) 241 final – 2018/0114 (COD))

(2019/C 62/04)

Ziņotājs:	Dimitris DIMITRIADIS
Līdzziņotājs:	Norbert KLUGE

Apspriešanās	a) Eiropas Parlaments, 28.5.2018. a) Padome, 30.5.2018. b) Eiropas Parlaments, 28.5.2018. b) Padome, 29.5.2018.
Juridiskais pamats	a) LESD 50. panta 1. punkts un 50. panta 2. punkta b), c), f) un g) apakšpunkts b) LESD 50. panta 1. un 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	190/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kas nodrošina visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir līdzsvarot un aizsargāt visu ieinteresēto personu, MVU, mazākuma akcionāru, kreditoru un darbiniekiem leģitīmās intereses un vajadzības.

1.2.

Vienlaikus mērķis par vienoto tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību, kas nostiprināta LES 3. panta 3. punktā, LESD 9. un 151. pantā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā. EESK uzskata, ka nesen iesniegtais leģislatīvais priekšlikums par sabiedrību mobilitāti ir laba izdevība sākt tālākas debates par Eiropas sabiedrību tiesību prasībām un efektivitāti digitālajā laikmetā. Tajās būtu jāaplūko visu ieinteresēto personu, tādu kā darba ņēmēji un sabiedrība kopumā, perspektīvas. Tas ļaus vēlamo attīstību virzīt uz ilgtspējīgu sabiedrību veidošanu, kas nodrošina ES konkurences priekšrocības.

1.3.

EESK atbalsta priekšlikumus, kas uzlabo MVU starptautisko konkurētspēju, mazina izmaksas, saskaņo un vienkāršo sabiedrību reģistrācijas, informācijas par izmaiņām sniegšanas un reorganizācijas procedūras. Tā uzskata, ka dalībvalstīm sniegtās Komisijas norādes par direktīvu transponēšanu ir lietderīgas.

1.4.

EESK uzskata, ka nav pieļaujamas nepilnības, kas pastkastītes uzņēmumiem paver iespēju ļaunprātīgi izmantot tiesību normas, lai krāptos, izvairītos no nodokļu maksāšanas, legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, pazeminātu darba standartus vai ierobežotu sociālo aizsardzību un veicinātu negodīgu konkurenci. Komiteja mudina iesaistītās iestādes atklāt un sodīt krāpnieciskas darbības. EESK atbalsta to, ka ierobežotas iespējas izraudzīties reģistrācijas dalībvalsti, proti, sabiedrību var reģistrēt tikai tajā dalībvalstī, ar kuru attiecīgajai sabiedrībai ir reāla saikne.

1.5.

EESK atbalsta pārredzamību, drošību un juridisko noteiktību. Komiteja uzsver, ka ļoti nozīmīga ir efektīva identitātes pārbaude, kas būtu obligāti jāveic, kad tiek veidotas sabiedrības, un kam vienmēr būtu jānotiek pirms to reģistrācijas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pilnīga atbilstība ES standartiem vai jāpiemēro līdzvērtīgi standarti attiecībā uz efektīvu identitātes pārbaudi un jāizmanto uzticama informācija, lai standartus varētu pilnībā piemērot faktiskajiem īpašniekiem.

1.6.

EESK uzskata, ka skenētas pases, identitātes kartes vai pilnvaras kopijas iesniegšana nebūtu pieļaujama un ka tā apdraudēs juridisko noteiktību. Pilnvaru veidlapām vajadzētu būt publiskiem dokumentiem, un tās būtu pienācīgi jāpārbauda pirms informācijas iesniegšanas. Juridiskām personām, kas reģistrētas valstu reģistros, būtu jāizmanto tiešsaistē pieejamie reģistrācijas un dokumentu iesniegšanas rīki, ja šo personu juridiskais pārstāvis ir fiziska persona, nevis pārvaldītājsabiedrība.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē “tikai vienreiz principu”, jo tas paver MVU iespēju izvairīties no vairākkārtējas reģistrācijas un vairākkārtējas oficiālu dokumentu publicēšanas un valstu reģistri vienlaikus nodrošina to publicēto dokumentu un informācijas drošumu un ticamību.

1.8.

EESK uzsver, ka svarīgs ir mikrouzņēmumu un MVU izmaksu faktors, jo tiem nav nedz veiktspējas, nedz instrumentu, kas vajadzīgi, lai varētu sekmīgi darboties digitālā sabiedrībā. Viegla reģistrācija un pārrobežu mobilitāte palīdzēs tiem izmantot visus digitālā vienotā tirgus labumus un mazinās to administratīvo slogu. EESK atbalsta ierosmi, ka dokumentiem un informācijai, ko izsniegs uzņēmējsabiedrību reģistri, vajadzētu būt līdzvērtīgiem pareizām kopijām. Tomēr faktiskajām administratīvajām maksām, kas radīsies, norēķinoties ar uzņēmējsabiedrību reģistriem, vajadzētu būt pārredzamām, pamatotām un nevajadzētu ietekmēt pieejamību.

1.9.

EESK uzskata, ka jānodrošina brīva un viegla pārrobežu piekļuve uzņēmējsabiedrību reģistriem, lai varētu apstiprināt informāciju par sabiedrībām (piemēram, par vadītāju atstādināšanu) un tādā veidā kontrolēt šo informāciju un samazināt pārrobežu krāpšanas gadījumu skaitu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā skaidri atzīta notāru nozīme daudzās dalībvalstīs, jo viņi garantē juridisko noteiktību, sniedz juridiskas konsultācijas un novērš krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu aizvien digitalizētākā ekonomiskajā vidē. EESK visnotaļ uzskata, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana nekavē saimniecisko darbību, bet, gluži pretēji, ir priekšnosacījums taisnīgam un pārredzamam ES vienotajam tirgum, kurā MVU un mikrouzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas un kurā tie var konkurēt par klientiem taisnīgā un attīstībai labvēlīgā vidē, piedāvājot labākos produktus un pakalpojumus, no kā labumu gūst visi tirgus dalībnieki.

1.11.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz sabiedrību pārrobežu mobilitātes atvieglošanu un kurā paredzēts ar sekundāriem tiesību aktiem noteikt skaidrus nosacījumus. Tomēr, kā uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, būtu skaidri jānorāda, ka sabiedrību vēlme izmantot izdevīgākus tiesību aktus pati par sevi nav brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīga izmantošana. Sabiedrību mobilitāte veicinās jaunas darbvietas visā Eiropas Savienībā. Tomēr būtu arī jāņem vērā reorganizācijas, sadalīšanas vai apvienošanās negatīvā ietekme uz vietējo un reģionālo darba tirgu.

1.12.

EESK ierosina Komisijai veltīt uzmanību atšķirībām starp Direktīvu 2005/56/EK par pārrobežu apvienošanos un ierosinātajām procedūrām par pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu, lai ņemtu vērā iespējamo ietekmi uz to efektivitāti un pievilcību.

1.13.

EESK ir pārliecināta, ka jaunā procedūra attiecībā uz sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu (pārrobežu reorganizāciju) radīs juridisko noteiktību, jo paredzēta ex ante pārbaude izcelsmes dalībvalstī un galamērķa dalībvalstī, kuras gadījumā būtu tikai jāpārbauda prasības attiecībā uz reorganizētās sabiedrības saikni ar šīs valsts tiesību sistēmu. Tā arī uzskata, ka būtu noderīga vispārīga klauzula, kas vērsta pret brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīgu izmantošanu.

1.14.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā ņemts vērā fakts, ka reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu var izmantot krāpnieciski; taču joprojām nav skaidrs, ko nozīmē “mākslīga struktūra”. Tāpēc EESK ierosina: lai paskaidrotu jēdzienu “mākslīga struktūra”, ir jānosaka kritēriji vai rādītāji, kas norāda uz krāpniecisku praksi vai nepamatotām nodokļu priekšrocībām, kas negatīvi ietekmē juridisko noteiktību, godīgu konkurenci un sociālo aizsardzību.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu atbrīvojumu no neatkarīga eksperta novērtējuma, jo ar neatkarīga eksperta ziņojumu saistītās izmaksas radītu tiem pārmērīgu slogu. Tā uzskata, ka šis ziņojums būtu jāizstrādā tikai attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kuri vēlas veikt pārrobežu reorganizāciju, sadalīšanu vai apvienošanos.

1.16.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu aizsargāt pašreizējās darba ņēmēju līdzdalības tiesības. Tomēr tā vēlētos, ka saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK tiek palielināta Eiropas uzņēmumu padomju nozīme lielu sabiedrību pārveides gadījumos.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē to, ka iecerēts ieviest saskaņotus noteikumus, kas aizsargās mazākuma akcionārus un kreditorus un kas nebija iekļauti Direktīvā 2005/56/EK.

1.18.

EESK uzsver, ka visiem šajos priekšlikumos paredzētajiem digitālajiem rīkiem un procesiem jābūt pilnībā pieejamiem, it īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

2.   Komisijas priekšlikumi

2.1.

Komisija ierosinājusi vērienīgu pasākumu kopumu (1) , (2) attiecībā uz taisnīgiem, atvieglojošiem un mūsdienīgiem sabiedrību tiesību noteikumiem Eiropas Savienībā.

2.2.

Patlaban ES sabiedrību tiesības (3) ietver vairākus digitalizācijas elementus, piemēram, dalībvalstu pienākumu tiešsaistē darīt pieejamu informāciju par kapitālsabiedrībām. Tomēr šīs prasības ir ierobežotas un trūkst precizitātes, un tāpēc ļoti atšķiras īstenošana valstu līmenī.

2.3.

Priekšlikuma (4) mērķis ir sniegt vairāk digitālu risinājumu sabiedrībām vienotajā tirgū un vairāk vienlīdzīgu iespēju uzņēmumiem ES, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir nepieciešamais elastīgums, lai pielāgotu savas valsts sistēmas un saglabātu savas tiesiskās tradīcijas. Tiem būtu jāatvieglo un jāveicina pastāvīga digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesību jomā, ļaujot dalībvalstīm savas esošās ex ante kontroles sistēmas pielāgot digitālajam laikmetam.

2.4.

Minētā priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt netraucētu vienotā tirgus darbību visā sabiedrību dzīves cikla laikā, kad tās visā ES teritorijā sazinās ar iestādēm saistībā ar sabiedrības un filiāles reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu.

2.5.

Brīvībai veikt uzņēmējdarbību ir būtiska nozīme vienotā tirgus attīstībā, jo tā ļauj korporatīvajām struktūrām veikt saimniecisko darbību citā dalībvalstī, balstoties uz stabiliem noteikumiem. Kā minēts 2015. gada vienotā tirgus stratēģijā (5), uzņēmumi, it īpaši MVU, joprojām saskaras ar grūtībām izmantot šo brīvību. Tomēr dažas sabiedrību pārrobežu darbības reglamentējošu noteikumu juridiskā nenoteiktība, daļēja neatbilstība un arī to trūkums nozīmē, ka nav skaidras sistēmas, kā nodrošināt minēto ieinteresēto personu efektīvu aizsardzību.

2.6.

Pārrobežu reorganizācija ir efektīvs risinājums sabiedrībām, lai tās varētu pārcelties uz citu dalībvalsti, nezaudējot savu juridiskās personas statusu un bez vajadzības pārskatīt noslēgtos darījumu līgumus. Eiropas Savienības Tiesa (EST) uzskatīja, ka LESD 49. pantā garantētā brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, izmantojot pārrobežu reorganizāciju un nezaudējot savu juridiskās personas statusu (6). Nesenā spriedumā Polbud (7) lietā EST apstiprināja, ka, pamatojoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, sabiedrībām ir tiesības veikt pārrobežu reorganizāciju.

2.7.

Kā minēts EST nolēmumos (8), saskaņotiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju (9) ir divi galvenie mērķi: — ļaut sabiedrībām, it īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, veikt pārrobežu reorganizāciju pienācīgi, efektīvi un lietderīgi, — piemērotā un samērīgā veidā aizsargāt visvairāk skartās ieinteresētās personas, piemēram, darbiniekus, kreditorus un akcionārus.

2.8.

Priekšlikumā arī paredzēti saskaņoti noteikumi kreditoru un akcionāru aizsardzībai. Sabiedrībai būs jāparedz kreditoru un akcionāru aizsardzība pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā. Noteikumi arī papildina gan nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir stingrāki noteikumi attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem un uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, gan arī Komisijas priekšlikumu par Eiropas Darba iestādi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (10) kodificē spēkā esošās direktīvas, kas attiecas uz ES sabiedrību tiesībām. Direktīva stājās spēkā 2017. gada 20. jūlijā, bet vēl nebija pagājis gads, un Eiropas Komisija jau nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem par ES sabiedrību tiesību modernizāciju.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē minētās Eiropas Komisijas iniciatīvas un ES iestāžu un dalībvalstu savstarpējo vienošanos par to, ka digitālā pāreja jāturpina, lai īstenotu digitālā vienotā tirgus stratēģiju (2015. gads) (11) un e-pārvaldes rīcības plānu (2016. gads) (12).

3.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumos par Direktīvas (ES) 2017/1132 grozīšanu ir ierosināti pasākumi, kas vajadzīgi, lai ES sabiedrībām radītu tādus pašu apstākļus kā sabiedrībām citās rūpnieciski attīstītās valstīs ar stiprām digitalizācijas tradīcijām, piemēram, ASV, Kanādā un Austrālijā. Sabiedrībām ir jādarbojas stabilā juridiskā un administratīvā vidē, kas ir pielāgota globalizētās un digitālās pasaules jauno ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ievērojot citas publiskās leģitīmās intereses (piemēram, darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru aizsardzība) un nodrošinot iestādes ar visiem vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (piemēram, fiskālo datu nodošana administratīvās sadarbības ietvaros (13)) un lai nodrošinātu valstu reģistros pieejamo dokumentu un informācijas drošumu un ticamību.

3.4.

Tomēr ir jāveic noteikti grozījumi, lai mazinātu administratīvo slogu un ierosināto iniciatīvu īstenošanas radītās izmaksas mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.5.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132 – COM(2018) 239 final

3.5.1.

EESK atzinīgi vērtē minēto tiesību akta priekšlikumu (14), kura mērķis ir nodrošināt netraucētu ES vienotā tirgus darbību visā sabiedrību dzīves cikla laikā to saziņā ar iestādēm saistībā ar sabiedrību un filiāļu reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu.

3.5.2.

EESK uzskata, ka sabiedrību tiesību digitalizācija ir instruments, kas nodrošinās procesu godīgumu, pārredzamību un efektivitāti. Šī digitalizācija nav pašmērķis, bet tai ir jākalpo sabiedrību, it īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu interesēm. Tādēļ priekšlikumā par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesību jomā būtu jānodrošina iepriekšminētās mūsdienīgām ES sabiedrību tiesībām digitālajā laikmetā raksturīgās pamatiezīmes, proti, juridiskā noteiktība un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, uzticama informācija, lai standartus pilnībā piemērotu sabiedrību faktiskajiem īpašniekiem, preventīvas pārbaudes un sabiedrību struktūras pārredzamība, ko var panākt ticami uzņēmējsabiedrību reģistri. Tikai radot šos pamatnosacījumus, varēs atraisīt visu digitalizācijas potenciālu un mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi gūs labumu no vienlīdzīgiem digitāliem konkurences apstākļiem, lai nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

3.5.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzinusi un ierosinājusi likvidēt šķēršļus, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, kuri vēlas izveidot jaunu sabiedrību vai paplašināt savas sabiedrības, reģistrējot to filiāles. Jālikvidē šādi šķēršļi: a) dalībvalstu tiesību normas atļauj, aizliedz vai uzspiež sabiedrību vai filiāļu reģistrāciju tiešsaistē, un tādēļ ir vērojamas atšķirības, kas rada sarežģījumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (15); b) sabiedrību dati un filiāļu pārskati ir vairākkārt jāpublicē oficiālajos vēstnešos daudzās dalībvalstīs, kur filiāles izveidotas; c) dažādi nosacījumi attiecas uz to, kā trešās personas (investori, iedzīvotāji, citas sabiedrības) var piekļūt valstu reģistros pieejamai informācijai par sabiedrībām (kāda informācija tiek sniegta bez maksas un par kādu informāciju ir jāmaksā).

3.5.4.

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir turpināt digitalizāciju, jo a) reģistrācijas procesi tiešsaistē kopumā ir lētāki, ātrāki un efektīvāki nekā tie, kad pieteikumi tiek iesniegti personīgi un papīra formātā (16); b) iniciatīva ir pilnībā saskanīga ar esošajiem ES sabiedrību tiesību digitālajiem elementiem un balstīsies uz tiem, it īpaši Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), kura pamatā ir juridiskās saistības, kas noteiktas Direktīvā 2012/17/ES (17) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/884 (18); c) pašreizējais priekšlikums papildinās Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi, kas attiecas uz darījumdarbības vispārīgu reģistrāciju, izņemot attiecībā uz kapitālsabiedrību izveidošanu. Šis priekšlikums ir lex specialis, kas saistīts ar vienoto digitālo vārteju (19).

3.5.5.

Bažas par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, it īpaši tas attiecas uz “pastkastītes” uzņēmumiem, dažādu iemeslu dēļ nedrīkstētu mazināt atbalstu priekšlikumam. Šo bažu novēršana tiek uzticēta dalībvalstīm, kam jāregulē nosacījumi attiecībā uz sabiedrību dibināšanu, tostarp uz sabiedrību statūtu obligātu notariālo un/vai administratīvo pārbaudi (20). Eiropas Savienība jau apstiprinājusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir vērsties pret izvairīšanos no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, paredzot obligātu informācijas par nodokļu plānošanas shēmām izpaušanu, kas jāveic starpniekiem, fiskālo datu nodošanu administratīvās sadarbības ietvaros (21), kā arī tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu obligātu atzīšanu, ar kuriem identificē Savienības pilsoņus un kuri atbilst e-IDAS un izdoti citā dalībvalstī.

3.5.6.

EESK atbalsta noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm – kā pēdējo aizsardzības pasākumu pret krāpšanu – pieprasīt attiecīgo personu fizisku klātbūtni kompetentajā iestādē, bet tikai tad, ja pastāv sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar sabiedrības interesēm. EESK uzskata, ka šo digitālo procedūru nedrīkstētu izmantot pārvaldītājsabiedrības vai pilnvarotie pārstāvji, jo tad varētu noslēpt faktisko ieinteresēto personu, un brīdina, ka ir iespējama “identitātes zādzība”.

3.5.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā skaidri atzīta notāru nozīme daudzās dalībvalstīs, jo viņi garantē juridisko noteiktību, sniedz juridiskas konsultācijas un novērš krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu aizvien digitalizētākā ekonomiskajā vidē. EESK visnotaļ uzskata, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana nekavē saimniecisko darbību, bet, gluži pretēji, ir priekšnosacījums taisnīgam un pārredzamam ES vienotajam tirgum, kurā MVU un mikrouzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas un kurā tie var konkurēt par klientiem taisnīgā un attīstībai labvēlīgā vidē, piedāvājot labākos produktus un pakalpojumus, no kā labumu gūst visi tirgus dalībnieki.

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu krāpšanu, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām paredzēt preventīvas pārbaudes, ko veiktu kompetentās iestādes un/vai notāri visā uzņēmumu dzīves ciklā, arī tur kur, tiek izmantotas dokumentu veidnes, ja procedūru pilnībā var veikt tiešsaistē. Dokumentu iesniegšana tiešsaistē un automātiska apmaiņa ar izrakstiem no komercreģistriem nedrīkst negatīvi ietekmēt reģistrācijas valsts tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz iesniegto dokumentu formu un precizitāti.

3.5.8.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu atvieglot sabiedrību tiesību digitalizāciju, balstoties uz “tikai vienreiz principu”, kas darbosies, jo tiks panākta savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm, kuras turpinās piemērot pašu noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrību izveidošanu.

3.6.   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu – COM(2018) 241 final

3.6.1.

Priekšlikuma mērķis ir nostiprināt skaidrus noteikumus un sabiedrību tiesību normas pielāgot sabiedrību pārrobežu mobilitātei Eiropas Savienībā. Priekšlikums piesardzīgi līdzsvaro, no vienas puses, konkrētos noteikumus un procedūras, kas attiecas uz to sabiedrību pārrobežu darbību, kuras vēlas izmantot vienotā tirgus potenciālu, un, no otras puses, visu sabiedrību darbībā ieinteresēto personu, proti, darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu.

3.6.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienībā sabiedrību veikto pārrobežu reorganizāciju (22) un to, ka Komisijas priekšlikumā integrēts Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada spriedums Polbud lietā (23). Polbud lietā Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka valsts tiesību norma, kas pieprasa obligātu sabiedrības likvidāciju, kura ir priekšnosacījums sabiedrības juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanai, ir nepamatots un nesamērīgs ierobežojums un tādēļ nav savienojama ar brīvību veikt uzņēmējdarbību. Vispārējais valsts uzliktais pienākums īstenot likvidācijas procedūru rada vispārēju prezumpciju par to, ka ir notikusi ļaunprātīga rīcība; tādēļ šāds tiesiskais regulējums ir nesamērīgs. Uz šādu sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu, kad netiek mainīta tās faktiskā mītnesvieta, attiecas ar ES regulējumu aizsargātā brīvība veikt uzņēmējdarbību. Tāpēc Eiropas Savienības Tiesa vēlreiz apstiprināja, ka sabiedrībām ir tiesības no vienas dalībvalsts uz citu pārcelt savu juridisko adresi un nemainīt faktisko mītnesvietu, pat ja šī sabiedrība lielāko daļu vai pat visu savu saimniecisko darbību veic pirmajā dalībvalstī. Polbud vēlme izmantot izdevīgākus tiesību aktus pati par sevi nav brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīga izmantošana.

3.6.3.

EESK principā atbalsta to, ka tiek izveidota procedūra, kas paver iespēju veikt šādu reorganizāciju, un ka tiek ierosināts pieņemt materiālo tiesību normas, lai likvidētu valstu atšķirīgo noteikumu radīto juridisko nenoteiktību, kura negatīvi ietekmē sabiedrības, ieinteresētās personas un dalībvalstis. Valstu tiesību akti, ja tādi pastāv, bieži vien ir savstarpēji nesaderīgi vai grūti savienojami. Turklāt vairāk nekā puse dalībvalstu neļauj veikt pārrobežu reorganizāciju. Tas īpaši negatīvi ietekmē MVU, jo tiem bieži vien trūkst līdzekļu, lai veiktu pārrobežu procedūras, izmantojot dārgas un sarežģītas alternatīvas metodes.

3.6.4.

Procedūra sākas ar to, ka kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī mēneša laikā izdod pirmsreorganizācijas apliecību vai, ja tai rodas bažas, sāk padziļinātu pārbaudi, kas ilgst vēl vienu mēnesi. Procedūra beidzas, kad galamērķa dalībvalsts, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un informāciju, reģistrē reorganizēto sabiedrību, ja tā ievēro šīs dalībvalsts tiesību normas attiecībā uz reģistrāciju un darbinieku aizsardzību. Saziņu starp kompetentajām iestādēm atvieglos Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma (BRIS). Bažas par darba ņēmēju līdzdalību ir ņemtas vērā, nosakot viņu tiesības, proti, nosakot, ka sabiedrībai viņi ir laikus jāinformē un jāuzklausa. Darba ņēmēju aizsardzību var arī apstiprināt galamērķa dalībvalsts iestāde. Svarīga loma ir Eiropas uzņēmumu padomēm.

3.6.5.

EESK vēlētos paust šaubas par to, vai ilga un dārga procedūra atbilst kritērijiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un ir saderīga ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Polbud lietā (C-106/16). Svarīgi ir uzsvērt, ka Eiropas Savienības Tiesa interpretēja Līguma par ES darbību 54. pantu un piemēroja vispārējo samērīguma principu. Tas nozīmē, ka sabiedrības tiesības uz pārrobežu reorganizāciju izriet no paša Līguma un dalībvalstīm (un ES iestādēm) ir jārīkojas uzmanīgi, lai šīs tiesības nepārkāptu. Tāpēc EESK atbalsta izcelsmes dalībvalstī piemērojamo procedūru attiecībā uz sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu (pārrobežu reorganizāciju), taču iesaka procedūru galamērķa dalībvalstī (86.p pants) veikt tikai kā ex ante pārbaudi, kurā tiktu kontrolētas prasības attiecībā uz reorganizētās sabiedrības saikni ar šīs valsts tiesību sistēmu. (24) Tomēr būtu vajadzīga vispārīga klauzula, kas vērsta pret brīvības veikt uzņēmējdarbību ļaunprātīgu izmantošanu. Tad jaunā procedūra neradīs nevajadzīgu slogu, kas nav samērojams ar izvirzītajiem mērķiem, un tajā pašā laikā nodrošinās galamērķa dalībvalstij tiesības pat pēc reorganizācijas pārbaudīt, vai nav notikusi ļaunprātīga izmantošana.

3.6.6.

Turklāt ir jāprecizē jēdziens sabiedrības “mākslīga struktūra” dalībvalstī, lai iegūtu nepamatotas nodokļu priekšrocības. Tas ir jēdziens, ko galvenokārt izstrādāja Eiropas Savienības Tiesa un kas ir minēts apsvērumos un 86.c panta 3. punktā. Tas ir svarīgs jēdziens, kas ļaus vai liegs sabiedrībai brīvību veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Jānosaka skaidri kritēriji vai rādītāji, lai, kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas izskatītajā Polbud lietā, netiktu kavēta reāla saimnieciskā darbība, kuras pamatā ir saprātīgi ekonomiski lēmumi.

3.6.7.

Pārrobežu apvienošanās (25): priekšlikuma pamatā ir pozitīvā pieredze saistībā ar Direktīvu 2005/56/EK (26) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, un priekšlikumā ņemti vērā minētās direktīvas trūkumi. Tāpēc priekšlikumā paredzēts, ka tiks ieviestas saskaņotas materiālo tiesību normas attiecībā uz kreditoru un akcionāru aizsardzību, bet Direktīvā 2005/56/EK paredzētas tikai procesuālo tiesību normas, piemēram, pienākums informēt akcionārus, materiālo tiesību aizsardzību atstājot dalībvalstu pārziņā. Priekšlikums no jauna pieprasa pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā norādīt uz: — kreditoru aizsardzības pasākumiem: priekšlikumā ieviests pieņēmums, ka kreditoriem netiek radīts kaitējums, ja garantijas devējs vai sabiedrība, kas tiks izveidota apvienošanās rezultātā, ņemot vērā neatkarīga eksperta vērtējumu par viņu stāvokli, ar viņiem norēķinās, — tiesībām izstāties tiem akcionāriem, kas nebalsoja vai kam nav balsstiesību, tiesībām saņemt atbilstošu kompensāciju, un tiesībām valstu tiesās apstrīdēt akciju apmaiņas attiecību.

3.6.8.

EESK piekrīt arī citiem Komisijas priekšlikuma elementiem: a) saskaņoti noteikumi par darbinieku konkrētu un visaptverošu informēšanu par pārrobežu apvienošanās sekām – Direktīva 2005/56/EK paredzēja tikai līdzdalību valdēs un darbinieku stāvokļa atspoguļošanu vadības ziņojumā; b) saskaņoti noteikumi par paātrinātu procedūru, ko piemēro mazāk sarežģītiem apvienošanās darījumiem, vai atteikšanos no neatkarīga eksperta ziņojuma, ja visi akcionāri par to vienojas vai ja mātessabiedrība apvienojas ar meitasuzņēmumu; c) uzņēmējsabiedrību reģistru sadarbību informācijas apmaiņas jomā – digitālo rīku izmantošanu.

3.6.9.

Pārrobežu sadalīšana (27): uz to attiecas pretrunīgi valstu noteikumi, kas ir spēkā tikai 13 dalībvalstīs, un ES līmenī tie vispār nav saskaņoti, kaut arī šādām darbībām ir būtiska ietekme uz izaugsmi. Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargātu ieinteresētās personas, ir jāievieš ES tiesiskais regulējums, kas attiecas uz kapitālsabiedrībām un kas līdzīgs tam, kurš tiek piemērots pārrobežu reorganizācijai. Jāievieš divu posmu procedūra. Pirmajā posmā tiek izstrādāti sadalīšanas nosacījumi un divi ļoti izsmeļoši ziņojumi par sadalīšanas ietekmi uz kreditoriem un darbiniekiem. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem turklāt ir vajadzīgs neatkarīga eksperta ziņojums. Šis ir tikai pirmais solis, un EESK uzskata, ka tam būtu jāattiecas arī uz pārrobežu sadalīšanu, kas notiek, iegādājoties eksistējošu sabiedrību aktīvus/pasīvus, un ne tikai uz gadījumiem, kad tiek radītas jaunas sabiedrības.

3.6.10.

Pašlaik dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi ļoti atšķiras un dažkārt uzspiež pārmērīgas administratīvās procedūras, kas Komisijai ar jauno priekšlikumu ir jāsamazina, lai neatturētu sabiedrības izmantot jaunas iespējas. EESK atbalsta jaunos noteikumus un procedūras, tomēr tie ir īpaši rūpīgi jāpārbauda, lai tie neradītu papildu administratīvo slogu un izmaksas, kas pārsniedz mērķus, kuriem tie kalpo, proti, mērķus aizsargāt darbiniekus, kreditorus un akcionārus.

3.6.11.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma 86.g pantā paredzēto mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu atbrīvojumu no neatkarīga eksperta pārbaudes, jo ar neatkarīga eksperta ziņojumu saistītās izmaksas radītu pārmērīgu slogu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.6.12.

EESK vēlas uzsvērt neatkarīgo ekspertu lomu centienos atklāt krāpšanu tieši lielajās sabiedrībās, rakstiskā ziņojumā pārbaudot un apkopojot sabiedrības dokumentus, ar noteikumu, ka ir izpildītas noteiktas prasības, piemēram, efektīva iekšējās kontroles struktūra un standarta darbības procedūras, lai novērstu un mazinātu iespējamos interešu konfliktus un nodrošinātu neatkarību ziņojumos attiecībā uz ieinteresētajām personām.

3.6.13.

EESK visnotaļ atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā pirmo reizi tiek paredzēta procedūra attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju un kurā, uzlabojot ieinteresēto personu aizsardzību, tiek papildinātas jau izveidotās procedūras attiecībā uz pārrobežu apvienošanos un sadalīšanu. Tomēr atšķirības starp pārrobežu apvienošanās procedūrām, no vienas puses, un pārrobežu reorganizācijas un sadalīšanas procedūrām, no otras puses, var ietekmēt reorganizācijas un sadalīšanas relatīvo pievilcību. EESK ierosina Komisijai izvērtēt šo ietekmi.

3.6.14.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu aizsargāt pašreizējās darba ņēmēju līdzdalības tiesības. EESK uzskata, ka sabiedrībai, kas izveidota pēc pārrobežu reorganizācijas, jānodrošina, ka visi darbinieku līdzdalības aspekti ir vismaz tik augstā līmenī, kāds bija noteikts izcelsmes valsts tiesību aktos, kā to paredz Direktīvā 2001/86/EK nostiprinātā procedūra un standarta noteikumi (28).

3.6.15.

EESK uzsver, ka būtiska loma ir Eiropas uzņēmumu padomēm, kas izveidotas lielās sabiedrībās, kuras paredzēts pārveidot, un aicina iesaistīt šīs padomes plašāk, kā noteikts Direktīvā 2009/38/EK (29).

3.7.

Izsakot vispārīgu piezīmi, EESK uzsver, ka visiem šajos priekšlikumos paredzētajiem digitālajiem rīkiem un procesiem vajadzētu būt pilnībā pieejamiem cilvēkiem ar invaliditāti, jo īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

---

(1)  COM(2018) 239 final.

(2)  COM(2018) 241 final.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(4)  COM(2018) 239 final.

(5)  COM(2015) 550 final.

(6)  Cartesio, C-210/06, EU:C:2008:723, 109.–112. punkts; VALE, C-378/10, EU:C:2012:440, 32. punkts.

(7)  Polbud – Wykonawstwo, Lieta C-106/16, ECLI:EU:C:2017:804.

(8)  Skatīt 6. un 7. zemsvītras piezīmi.

(9)  COM(2018) 241 final.

(10)  OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.

(11)  COM(2015) 192 final.

(12)  COM(2016) 179 final.

(13)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(14)  COM(2018) 239 final.

(15)  COM(2018) 241, 3. lpp.

(16)  COM(2018) 241, 5. lpp.

(17)  OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.

(18)  OV L 144, 10.6.2015., 1. lpp.

(19)  COM(2017) 256 final.

(20)  Kodificētās Direktīvas (ES) 2017/1132 par sabiedrību tiesībām 10. pants.

(21)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(22)  Darbība, kas tiek veikta, lai saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību normām izveidotu un reģistrētu sabiedrību bez likvidācijas un, vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu, pārveidotu par citu sabiedrību, kura izveidota un reģistrēta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību normām.

(23)  Lieta C-106/16. ECLI:EU:C:2017:804. Polbud ir Polijā dibināts uzņēmums, kas nolēma sabiedrības juridisko adresi pārcelt uz Luksemburgu, nemainot sabiedrības faktisko mītnesvietu. Polijas uzņēmējsabiedrību reģistrā tika sākta likvidācijas procedūra, un tika iecelts likvidators. Polbud juridiskā adrese 2013. gadā tika pārcelta uz Luksemburgu. Polbud tad pārtapa par Consoil Geotechnik Sàrl, proti, sabiedrību, kas darbojas saskaņā ar Luksemburgas tiesību normām. Polbud arī vērsās Polijas Uzņēmējsabiedrību reģistra tiesā ar pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no reģistra. Uzņēmējsabiedrību reģistra tiesa noraidīja pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no reģistra. Polbud cēla tiesā prasību par šo lēmumu. Polijas Augstākā tiesa, kurā šis lēmums tika pārsūdzēts, vispirms lūdza Eiropas Savienības Tiesai skaidrot, vai tiesības veikt uzņēmējdarbību ir piemērojamas, ja sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību normām, tikai vēlas juridisko adresi pārcelt uz citas dalībvalsts teritoriju, kur šī sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību, uz kuru attiecas šīs otrās dalībvalsts tiesību normas, un ja šīs sabiedrības faktiskā mītnesvieta netiek mainīta. Skatīt arī https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2017-10/cp170112en.pdf.

(24)  Tiesas spriedumi lietā C-378/10, Vale Epitesi, EU:C:2012:440, 31. punkts, un Polbud lietā C-106/16, ECLI:EU:C:2017:804, 33., 35., 44. punkts.

(25)  Darbība, kad divas vai vairākas sabiedrības no divām vai vairākām dalībvalstīm nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai – ieguvējai sabiedrībai – vai jaunai sabiedrībai.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Tā tagad ir iekļauta kodifikācijas direktīvā (2017. gads).

(27)  Darbība, kad sabiedrība sadala un visus aktīvus un pasīvus vai daļu savu aktīvu un pasīvu nodod vienai vai vairākām jau pastāvošām vai jaunām sabiedrībām citā dalībvalstī.

(28)  Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem”

(COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD))

un b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa””

(COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD))

(2019/C 62/05)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Atzinuma pieprasījums	a) Eiropas Parlaments, 14.6.2018. Padome, 25.6.2018. b) Eiropas Parlaments, 14.6.2018. Padome, 27.6.2018.
Juridiskais pamats:	a) LESD 173. panta 3. punkts, 182. panta 1., 4. un 5. punkts, 188. pants; un Euratom Līguma 7. panta 5. punkts b) LESD 173. panta 3. punkts un 182. panta 4. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	187/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas skaidro norādi, ka pētniecībai un inovācijai arī turpmāk jābūt būtiskai ES prioritātei arī saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. EESK ar lielu gandarījumu secina, ka daudzi Komitejas ieteikumi, kas attiecās uz programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējumu, ir ņemti vērā tādās jomās kā kopdarbīgā pētniecība un mobilitāte un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt inovāciju, mazināt reģionu atšķirības, veicināt iedzīvotāju darbību zinātnes un inovācijas jomā, novērst zemos sasniegumu rādītājus un mazināt administratīvo slogu (1).

1.2.

EESK uzsver, ka zinātnei, pētniecībai un inovācijai jābūt galvenajiem Eiropas kopības veidošanas procesa elementiem, un tādēļ atbalsta “Apvārsnis Eiropa” pieeju, proti, tuvināt iedzīvotājus šīm darbībām un sasniegumiem. Tādēļ ar mērķi veicināt dalībvalstu lielāku atbalstu šiem centieniem stratēģijā jāiekļauj efektīva informēšana ne tikai par programmas iespējām, bet arī par inovācijas un pētniecības darbību ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.

1.3.

EESK atbalsta pētniecības un inovācijas misiju izveides iekļaušanu stratēģijā “Apvārsnis Eiropa” ar mērķi panākt ietekmīgākus pētniecības un inovācijas rezultātus un reāli mainīt veidu, kā iedzīvotāji uztver zinātni un tās ietekmi savā ikdienas dzīvē. EESK aicina steidzami noteikt stratēģiskos uzdevumus, kas var stimulēt pētniecības un inovācijas ekosistēmas visā Eiropā un kas veicina kolektīvos pētījumus kā galveno dzinējspēku, lai nodrošinātu zināšanas un radītu ietekmi. Uzdevumiem vajadzētu būt vērstiem uz konkrētu, skaitliski izsakāmu un sasniedzamu mērķi, un tiem vajadzētu būt atvērtiem visiem iespējamajiem dalībniekiem, apkopojot izcilību no dažādām Eiropas daļām.

1.4.

EESK atbalsta to, ka uzdevumi būs atvērti dažādiem augšupējiem risinājumiem un aptvers visu pētniecības un inovācijas ciklu. Tā kā ar uzdevumiem būtu jānodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu sasniegšana, to pieejā būtu jāatspoguļo zema tehnoloģiskās gatavības līmeņa pētniecības lielā nozīme. Uzdevumi būtu jākoncentrē ne tikai uz lineāriem inovācijas modeļiem, kas bieži aprobežojas ar pakāpenisku inovāciju, bet ar tiem būtu tieši jāstimulē arī revolucionāri inovācijas modeļi.

1.5.

EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve ir atvērta aktīvai kopizstrādes procesa veicināšanai un atbalsta šo ideju, kas saistīta ar uzdevumiem, taču nedrīkstam aizmirst, ka pārmērīga lēmumu pietuvināšana galalietotājiem var ierobežot uzdevumu tvērumu un novitāti. Uzdevumu valdēs vajadzētu būt kvalitatīvai un pietiekamai visu ieinteresēto personu kritiskajai masai, lai novērstu papildu pētniecību vai – gluži pretēju galējību – uzdevumus, kuri tālu pārsniedz pašreizējās tehniskās/tehnoloģiskās iespējas.

1.6.

EESK uzsver, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) ir svarīgs instruments radikālas inovācijas atbalstam un uzņēmējdarbības un konkurētspējas sekmēšanai ES līmenī. Šādā veidā, kā arī ņemot vērā apstākļus Eiropā, EESK uzskata, ka EIP būtu īpaši jākoncentrējas uz ļoti inovatīviem un revolucionāriem MVU un jaunuzņēmumiem.

1.7.

EESK piekrīt viedoklim, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” būtu sistemātiski jāiesaista sociālās un humanitārās zinātnes. Pieeja SHZ būtu jāapvieno ar tehnoloģisku pieeju. Inovācija tālu pārsniedz tehnoloģijas, un dažādu vīziju, kompromisu un problēmu tuvināšana labāk veidos pētniecības un inovācijas vidi Eiropā. EESK uzskata, ka neaprobežošanās ar tehnoloģijām stiprinātu sociālo un humanitāro zinātņu lomu programmā “Apvārsnis Eiropa”.

1.8.

EESK atbalsta tādu politikas pieeju kā “atvērtā zinātne”, kas ir līdzeklis, kurš paver iespēju koncentrēties uz izcilu zinātni un augstas kvalitātes zināšanām. Atvērtajai zinātnei ir ļoti svarīga loma Eiropas iestāžu vispārējā zinātniskajā attīstībā, bet būtu jāapsver iespēja noteikt konkrētus visu zinātnisko rezultātu publicēšanas termiņus, lai nodrošinātu, ka visi projektu rezultāti kļūst pieejami piemērotos repozitorijos un skaidri noteiktos termiņos. EESK atzinīgi vērtē atvērtu piekļuvi publikācijām un pētniecības datiem, taču visnotaļ iesaka regulāri konsultēties ar pētniecībā ieinteresētajām personām par turpmākajām prasībām attiecībā uz atvērto zinātni. Programmā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāsaglabā jau iedibinātās atteikšanās iespējas.

1.9.

EESK piekrīt, ka pārveidota pīlāru struktūra uzlabos iekšējo saskaņotību, jo īpaši integrējot rūpnieciskās tehnoloģijas 2. pīlārā, palielinot rūpniecības ieguldījumu globālo problēmu risināšanā un saskaņojot piedāvājumu ar pieprasījumu, lai rastu jaunus risinājumus. Šī pieeja ir ļoti pievilcīga, un viens ierosinājums būtu atbalstīt konsorcijus, kas noslēdz inovācijas ciklu, t. i., ietver akadēmiskos partnerus, kuri rada, risinājumu sniedzējus, kas izstrādā inovatīvus risinājumus, un galalietotājus, kuri pauž savas vajadzības, lai varētu darboties ilgtspējīgi.

1.10.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts vēl vairāk vienkāršot valsts atbalsta noteikumus, lai būtu vieglāk kombinēt dažādus līdzekļus, ko var izmantot, lai pārvarētu lielās sekmīgu pētniecības un inovācijas projektu skaita atšķirības, kuras pastāv starp dalībvalstīm un reģioniem. Ar saderīgu regulējumu radīta dažādu Savienības finansēšanas programmu un Savienības politikas pasākumu, proti, struktūrfondu sinerģija ir būtiska, lai varētu garantēt pētniecības un inovācijas projektu iespējami lielāku ietekmi.

1.11.

EESK uzsver, ka pētnieku mobilitātes atbalstīšana, kas notiek, izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, ir būtiska centienos vēl vairāk stiprināt Eiropas pētniecības telpu, savukārt ar ES un valstu politikas pasākumiem ir jācenšas radīt atbilstošus un pievilcīgus darba apstākļus speciālistiem, lai nepieļautu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kura patiešām kavē ES saskaņotības panākšanu. Svarīgi ir arī palielināt Eiropas Pētniecības padomes (ERC) programmā paredzēto atbalstu jaunajiem pētniekiem.

1.12.

EESK uzskata, ka daļā “Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana” īpaša uzmanība būtu jāpievērš zinātniskajai izglītībai un zinātniskās informācijas izplatīšanai. Tas nostiprinātu programmu “Zinātne kopā ar sabiedrību un sabiedrībai” šajā daļā un attiecīgi arī visā programmā “Apvārsnis Eiropa”.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nesenos centienus stimulēt Eiropas izaugsmi, izmantojot jaunus un izvērtētus Eiropas politikas pasākumus, ko atbalsta pastiprināta pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību veicināšana, kura var nodrošināt Eiropas līderību daudzās jomās (2). Eiropas novatoru un pētnieku kopiena pēdējos gados ir sasniegusi daudzus mērķus, tomēr vairāku iemeslu dēļ joprojām šo faktu pilnībā nenovērtē Eiropas iedzīvotāji, un te jāmin, piemēram, saziņas trūkums, nepietiekama kopienas apņēmība vai pat iedzīvotāju vienaldzība pret zinātnes sasniegumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi mainīt šo Eiropas sabiedrības attieksmi ne tikai īstermiņā, bet arī lai veicinātu ilgtermiņa inovāciju un zinātnisko ekosistēmu visā sabiedrībā.

2.2.

EESK atbalsta pieeju, ka iedzīvotāju uzskatus var mainīt, nosakot galvenās globālās problēmas, kas ir daļa no ļoti spēcīgajiem centieniem mobilizēt sabiedrību un iesaistīt to Eiropas projektā. Eiropas konkurētspējas veicināšana ar inovācijas palīdzību ir būtiska, un, nosakot politikas prioritātes, vadītājiem tas būtu jāpatur prātā. Nevar vienkārši apgalvot, ka pētniecības un izstrādes un inovācijas darbības dod nozīmīgu ieguldījumu darbvietu radīšanā un izaugsmē. Nepietiek tikai sniegt informāciju par to, ka divas trešdaļas ekonomikas izaugsmes Eiropā patlaban izriet no pētniecības un izstrādes un inovācijas darbībām. Dalībvalstīm ir jāpiedalās šajos kopīgajos centienos.

2.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par jaunu Eiropas pētniecības un inovācijas programmu pētniecības un inovācijas atbalstam un veicināšanai ES līmenī laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam, un tās galvenās iezīmes, proti, koncentrēšanos uz atvērtu zinātni, globālām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, kā arī atvērtu inovāciju. EESK ir stingri pārliecināta, ka līdzradīšanas pieeja, iesaistot visas ieinteresētās personas zināšanu un inovācijas kopienā, ir pamats, kas paver iespēju uzlabot Eiropas konkurētspēju un veicināt darbvietu radīšanu, sociālo kohēziju, it īpaši jaunatnes bezdarba mazināšanu un vides aizsardzību saskaņā ar ANO 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2.4.

Šķiet, ka programma “Apvārsnis Eiropa” atspoguļo Komisijas prioritāti veidot inovācijas un zinātnes ekosistēmu, kas pavērtu Eiropas Savienībai iespēju uzlabot savu konkurētspēju, veicot strukturālas darbības, kuras ietekmēs ekonomiku un sabiedrību. Par to liecina ne tikai ierosinātais finansējuma palielinājums, bet arī pasākumi, kas tiek plānoti programmas trīs pīlāros.

2.5.

EESK atbalsta galvenos jaunos elementus, kas uzsvērti “Apvārsnis Eiropa” priekšlikumā, proti: i) revolucionāras inovācijas atbalstīšana, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi; ii) lielākas ietekmes radīšana, orientējoties uz uzdevumu risināšanu un iesaistot iedzīvotājus: pētniecības un inovācijas uzdevumi; iii) starptautiskās sadarbības nostiprināšana; iv) atvērtības stiprināšana, īstenojot spēcīgāku atvērtas zinātnes politiku; un v) finansēšanas noteikumu racionalizēšana, piemērojot jaunu pieeju Eiropas partnerībām.

2.6.

Paredzētā ES augšupējā pētniecība un inovācijas uzdevumi, koncentrējoties uz globālām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, varētu būt labs veids, kā panākt sabiedrības lielāku iesaisti zinātnes un inovācijas darbībās. Šī pieeja varētu būt sekmīgs veids sabiedrības un iedzīvotāju iesaistei uzdevumos, kuri jānosaka, un tā radīs kopienas izjūtu, kas varētu būt būtiska, lai panāktu ievērojamus rezultātus un ietekmi. Vēlreiz jāuzsver, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības loma šajā procesā varētu būt izšķiroša.

2.7.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs “publiskā un privātā sektora partnerības”, kas ir efektīvs instruments centienos stimulēt kopdarbīgo pētniecību, kura koncentrēta uz rūpniecības virzītu pētniecību un inovāciju, un ka uzsvērta iecere veidot mazāk partnerību, bet panākt lielāku ietekmi. Eiropai ir jāpieņem tas, ka vēl ir daudz jādara, lai panāktu pārskatāmu procesu attiecībā uz efektīvu sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību. Protams, ir daudz labu piemēru un paraugprakses, tomēr ir iespējami turpmāki uzlabojumi. Publiskā un privātā sektora partnerības ir viens no instrumentiem, kas paver iespēju mazināt pastāvošo plaisu starp divām atšķirīgām, taču savstarpēji papildinošām pasaulēm: akadēmiskajām aprindām un rūpniecību/tirgu.

2.8.

EESK atkārtoti (3) mudina Komisiju pastāvīgi tupināt centienus pazemināt programmas “Apvārsnis” birokrātijas līmeni. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par birokrātijas samazināšanu un labāku “termiņu nonākšanai tirgū” / reaģēšanas uz priekšlikumiem līmeni, kas redzams, piemēram, programmā “Apvārsnis 2020” saistībā ar īpašo “MVU instrumentu”. Vienkāršošanai jābūt galvenajam mērķim programmā “Apvārsnis Eiropa”, proti, attiecībā uz termiņu dotāciju piešķiršanai un tai sekojošajai laišanai tirgū, pastāvīgām finansējuma likmēm, instrumentu samazinātu skaitu, darba laika uzskaites tabulu samazinātu izmantošanu, fiksēto summu plašu izmantošanu utt.

2.9.

EESK uzskata, ka līdztekus birokrātijas samazināšanai, vienkāršošanas uzlabošanai un redzamākai kampaņai, kuras mērķis ir MVU iesaistīšana inovācijā un pētniecības un inovācijas darbībās, Eiropas Inovācijas padomes pamatā esošā koncepcija ir vērtējama ļoti atzinīgi, it īpaši attiecībā uz komercializācijas sekmēšanu, inovācijas izvēršanu un uzņēmējiem. Faktiski EESK uzskata, ka saskaņā ar šo stratēģiju panākumu apjoms varētu palielināties, paturot prātā, ka līdz šim daži no jaunuzņēmumiem un idejām nav guvuši panākumus dažādu iemeslu dēļ, kurus EIP vēlas novērst. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas kultūra jāpadara mazāk pakļauta riskam, un EIP veicinās šos centienus, un tai savos vispārējos mērķos un novērtēšanas kritērijos būtu jāapsver augsta riska pētniecības un inovācijas darbības.

2.10.

EESK atbalsta domu par vairāk MVU un jaunuzņēmumu iesaistīšanu programmā, taču tai ir šaubas par priekšlikuma paplašināšanu. Neraugoties uz līdzšinējiem pamatprogrammu centieniem, MVU būtu vairāk jāiesaista darbībās, kas balstās uz pētniecību un inovāciju, un programma “Apvārsnis Eiropa” varētu būt labākā iespēja iesaistīt šos uzņēmumus. Iespējams, ka iecere izmantot kapitālu, lai paplašinātu iesaisti, ir laba, taču jāraida skaidrs vēstījums visiem uzņēmumiem. Tā kā MVU joprojām ir atšķirīga izpratne par “kapitāla īpašumtiesībām”, programmā šis aspekts ir pilnībā jāpaskaidro, lai palielinātu kopienas līdzdalību un izvairītos no kļūdainas interpretācijas. MVU ir senas kapitāla tradīcijas, kuru pamatā ir uzņēmējdarbību veicošie ģimenes locekļi, un priekšlikumi par šo uzņēmumu kapitāla “atvēršanu” tirgum, saņemot finansējumu no šīs programmas, varētu radīt īpašus jautājumus. Tāpēc EESK mudina Komisiju ļoti skaidri formulēt šo interesanto priekšlikumu.

2.11.

EESK arī piekrīt principam, ka bez dialoga ar ES uzņēmēji vairs nesaņemtu ES finanšu ieguldījumus. Šis “moto”, par ko nesen atklātā sēdē paziņoja komisārs C. Moedas, parāda mērķtiecīgu ideju par tiešāku mijiedarbību ar uzņēmējiem un kandidātiem, taču šī ir arī ļoti riskanta attieksme: vēl nav skaidrs, kāda veida resursi tiks piešķirti kandidātu intervijām, turklāt visam procesam joprojām jābūt efektīvam. Tomēr EESK ir pilnībā gatava atbalstīt minēto jauno pieeju un pat piedāvā palīdzību sadarbībai šajā procesā, izmantojot savu locekļu pieredzi un atbalstot tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras atbalsta savus locekļus.

2.12.

EESK arī atzinīgi vērtē centienus, kas, šķiet, tiek veikti, lai sekmētu līdzekļu sinerģiju starp programmām. Līdzekļu sinerģijai var būt liela nozīme pētniecības un izstrādes spēju piesaistīšanā un veicināšanā dažādos Eiropas reģionos. Galvenajam aspektam vajadzētu būt sinerģiju palielināšanai ar citām Savienības finansējuma programmām un Savienības politikas jomām, proti, struktūrfondiem, izmantojot saderīgus noteikumus. Faktiski saskaņā ar DFS noteikumiem attiecībā uz kohēzijas fondiem dalībvalstis var pārskaitīt līdz 5 % sava piešķīruma no viena fonda uz citu, kas ļauj tām pārskaitīt ieguldījumu līdzekļus citām svarīgām apzinātajām jomām. Tas varētu būt vēl viens svarīgs solis ceļā uz to, lai labāk iesaistītu dalībvalstis inovācijas programmas mērķa sasniegšanā un zinātniskās programmas īstenošanā jaunā līmenī. EESK uzskata, ka, tikai iesaistot publisko un privāto sektoru, programmu var uzskatīt par veiksmes stāstu ar ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Vēl viens svarīgs aspekts būtu saskaņot dažādo fondu noteikumus, vismaz par vienu un to pašu darbības veidu, un it īpaši par pētniecību un inovāciju.

3.   Priekšlikums “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027)

3.1.

Komisijas priekšlikums programmai “Apvārsnis Eiropa” balstās uz paziņojumu par nozīmīgu sasniegumu: 100 miljardu EUR vērta pētniecības un inovācijas programma, kas jau ir panākums zinātnei un inovācijā balstītai Eiropas zināšanu sabiedrībai. Šajā saistībā tas, ka dalībvalstis ir piekritušas šim budžeta palielinājumam, liecina ne tikai par politisku apņēmību, bet arī skaidri vēsta pasaulei: Eiropa vēlas būt līderis inovācijas jomā un ar šo palielinājumu ir radīti apstākļi, lai tas notiktu.

3.2.

Papildus finanšu palielinājumam ir dažas jaunas un inovatīvas idejas, ko EESK vēlas uzsvērt kā tieši no priekšlikuma pārņemtus aspektus, kuri ir svarīgi šim atzinumam. Tāpēc EESK vēlētos īsi norādīt uz šādiem aspektiem: a) “Apvārsnis Eiropa” trīs pīlāru struktūra. Kā norādījusi Eiropas Komisija, “Apvārsnis Eiropa” nav revolūcija, bet gan evolūcija. Tādējādi tā ir balstīta uz trim galvenajiem pīlāriem: atvērtu zinātni, kurā ietilpst Eiropas Pētniecības padome (EPP), Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) un pētniecības infrastruktūras; globālajām problēmām un rūpniecības konkurētspēju, kas ietver piecas kopas: veselību, iekļaujošu un drošu sabiedrību, digitālo jomu un rūpniecību; klimatu, enerģētiku un mobilitāti, pārtiku un dabas resursus; un atvērtās inovācijas pīlāru, kurā ietilpst Eiropas Inovācijas padome (EIP), Eiropas inovācijas ekosistēmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). Minēto trīs pīlāru pamatā būs pasākumi Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai. b) Eiropas Inovācijas padomes (EIP) izveide ar mērķi palīdzēt ES kļūt par līderi tirgu radošas inovācijas jomā; Eiropa ir centusies sasniegt šo mērķi jau daudzus gadus, taču – par spīti šiem centieniem, par spīti izcilām idejām un stiprai inovatīvajai un zinātniskajai kopienai – izaugsmes un darbvietu radīšanas līmenis neatspoguļo minēto centienu līmeni. Tādējādi saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tiks izveidota vienas pieturas aģentūra, lai visdaudzsološākās liela potenciāla un revolucionārās tehnoloģijas pārnestu no laboratorijas uz tirgu, un sniegta palīdzība novatoriskākajiem jaunuzņēmumiem un sabiedrībām izvērst to idejas. Jaunā EIP palīdzēs apzināt un finansēt strauji mainīgas augsta riska inovācijas, kam ir spēcīgs potenciāls radīt pilnīgi jaunus tirgus. Tā nodrošinās tiešu atbalstu novatoriem, izmantojot divus galvenos finansējuma instrumentus – vienu agrīnajiem posmiem, bet otru attīstībai un inovāciju ieviešanai tirgū. Tas papildinās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). EESK uzskata, ka EIP būtu jākoncentrējas uz ļoti inovatīviem un revolucionāriem MVU un jaunuzņēmumiem. c) EIT ietvaros priekšlikumi turpmākām EIT zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK) tiks norādīti EIT stratēģiskajā inovāciju programmā (SIP). EESK uzskata, ka to skaits nebūtu ievērojami jāpalielina, bet gan jāsaglabā ierobežots saskaņā ar pētniecības un inovācijas vides vienkāršošanas principu. Turklāt turpmākajām ZIK būtu jāgarantē dažādu Eiropas valstu pārstāvība, proti, attiecībā uz jaunrades centru atrašanās vietu. Būtu jāstiprina uzņēmējdarbība, ko veicina akadēmiskais pīlārs (piemēram, izglītošana uzņēmējdarbībā; spēcīgas pārdisciplīnu sadarbības veicināšana starp rūpniekiem un mācībspēkiem; un topošo novatoru gaidāmo prasmju apzināšana). d) ES pētniecības un inovācijas uzdevumu noteikšana, koncentrējoties uz globālajām problēmām un rūpniecības konkurētspēju. Šī pieeja varētu būt sekmīgs veids sabiedrības un iedzīvotāju iesaistei nosakāmajos uzdevumos, un tā radīs kopienas izjūtu, kas varētu būt svarīga, lai gūtu ievērojamus rezultātus un ietekmi. Piemēru vidū varētu būt gan cīņa pret vēzi, gan tīrs transports, no plastmasas brīvi okeāni vai drošs un tīrs ūdens visiem. Šie uzdevumi tiks izstrādāti kopā ar iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm. EESK, kas ir organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, ir gatava sniegt aktīvu ieguldījumu šajā kopizstrādes procesā. e) Inovācijas potenciāla maksimāla palielināšana Eiropas Savienībā un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana. Atbalsts tiks divkāršots tām dalībvalstīm, kuras uzrāda zemu pētniecības un inovācijas potenciālu. Turklāt sinerģijas ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (piemēram, strukturālajiem un kohēzijas fondiem) atvieglos finansējuma koordinēšanu un apvienošanu un palīdzēs reģioniem ieviest inovāciju un panākt sviras efektu ES līmenī. f) Lielāka atvērtība. “Atvērtas zinātnes/atvērtas inovācijas” princips kļūs par “Apvārsnis Eiropa” darbības principu, prasot atvērto piekļuvi publikācijām un datiem. Tas veicinās rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, to ieviešanu tirgū un palielinās ar ES finansējumu radīto rezultātu inovācijas potenciālu. g) Jauna Eiropas partnerību paaudze un palielināta sadarbība ar citām ES programmām. Tiek sagaidīts, ka “Apvārsnis Eiropa” racionalizēs to partnerību skaitu, ar kurām ES ir kopīga programma vai ko tā līdzfinansē ar tādiem partneriem kā rūpniecība, pilsoniskā sabiedrība un finansējuma aģentūras, lai palielinātu minēto partnerību efektivitāti un ietekmi uz Eiropas politikas prioritāšu īstenošanu. “Apvārsnis Eiropa” veicinās efektīvu un operatīvu saikni ar citām turpmākajām ES programmām, piemēram, kohēzijas politiku, Eiropas Aizsardzības fondu, Digitālās Eiropas programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kā arī ar starptautisko kodolsintēzes enerģētikas projektu ITER. h) Kopīgais pētniecības centrs (KPC), Komisijas zinātnes un zinātības dienests arī turpmāk dos ieguldījumu, sniedzot zinātniskus ieteikumus, tehnisku atbalstu un veicot īpašus pētījumus.

4.   Zinātne un inovācija visiem Eiropas iedzīvotājiem

4.1.

Iedzīvotājiem ir jāapzinās Eiropas potenciāls un sasniegumi zinātnē un inovācijas darbībās. Šīs darbības patiesi ir daļa no ikviena iedzīvotāja dzīves un reāla iespēja iesaistīt sabiedrību Eiropas projektā. Koncepcija un pasākumi, ko ierosinājusi Komisija, ir vērienīgi un “nebeidzams process”, taču šī ir arī labākā iespēja panākt iedzīvotāju izpratni par Eiropas vērtībām, kas saistītas ar inovāciju un zinātni visiem.

4.2.

Zinātniskā izglītība un zinātniskās informācijas izplatīšana jāuzskata par būtisku pieeju, kas paver iespēju visus iesaistīt Eiropas projekta īstenošanā. Nosakot, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” prioritāte ir sabiedrības iesaistīšana, tiks panākta skaidra virzība uz pētniecības un inovācijas rezultātu ienākšanu tirgū un mūsu ikdienas dzīvē. Līdzradīšanas process, kura pamatā ir daudzpusēja pieeja, būtu skaidrs vēstījums, kas nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā. Lai veicinātu jaunus pārvaldības, ražošanas un patēriņa modeļus, izšķiroša nozīme būs sociālajai inovācijai ar sabiedrības iesaistīšanos un uzticībai inovācijai.

4.3.

Šķiet, ka Eiropas zinātnes un inovācijas sasniegumu izplatīšana, informēšana par tiem un to izmantošana kaut kādā mērā nav efektīva. Iedzīvotāji novērtē citu reģionu inovācijas, taču neatzīst “Eiropas sasniegumus” pat tad, kad tos redz. Tas ir jāmaina vairāku iemeslu dēļ, proti, papildus idejai iegūt “Eiropas vērtību” no Eiropas veiktajiem ieguldījumiem ir svarīgi arī lepoties ar ES sasniegumiem un mērķiem saistībā ar Eiropas projektu visiem.

4.4.

Eiropa bieži tiek kritizēta par tās “ieguldījumu trūkumu” un “riska un uzņēmējdarbības kultūras trūkumu”. Eiropas Komisijas priekšlikuma vispārīgais mērķis ir risināt šīs problēmas un radīt jaunu vēstījumu par minētajām idejām. Zinātnes un inovācijas darbību ieguldījums labākas un iekļaujošākas Eiropas veidošanā ir daļa no pārmaiņām, kas ir vajadzīgas, lai novērstu pārpratumus attiecībā uz Eiropas projektu, un tas noteikti ir labs ieguldījums, lai panāktu iedzīvotāju lielāku iesaisti un padarītu viņus lepnus par to, ka viņi ir daļa no risinājuma. Ir svarīgi arī novērst neprecīzas idejas par Eiropas līdzekļu izmantošanu vietējās kopienās: ja iedzīvotāji atzītu, ka “nodokļu maksātāju” nauda tiek izmantota labi, tas būtu liels solis ceļā uz galējo ekstrēmistu runu, kas ir jāapkaro, novēršanu.

4.5.

Lai radītu ievērojamu ES pievienoto vērtību, programmai būtu īpaši jāveicina Eiropas pētniecības telpas stiprināšana, nodrošinot, ka lielākā daļa tās finansējuma tiek izmantota kopdarbīgiem pētījumiem, kuros iesaistās dalībnieki no dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm. Eiropas pētnieku, rūpniecības (tostarp MVU) un citu publisko un privāto iestāžu sadarbībai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas pētniecības telpas izveidē, un šī sadarbība ir Eiropas pētniecības un inovācijas programmu, ko ļoti atzinīgi vērtē ieinteresētās personas un kas ir jāsaglabā programmā “Apvārsnis Eiropa”, raksturīga iezīme.

4.6.

“Apvārsnis Eiropa” darbības galvenokārt tiek īstenotas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Būtu jānodrošina, ka lielākā daļa “Apvārsnis Eiropa” budžeta tiek izlietota, izmantojot uz konkurenci orientētus uzaicinājumus, ko pārredzami un efektīvi pārvalda tieši Eiropas Komisija vai tās izpildaģentūras, un ka uzdevumu un partnerību skaits un budžets tiek uzturēts saprātīgā līmenī, lai racionalizētu pētniecības un inovācijas vidi saskaņā ar galveno mērķi – vienkāršošanu.

4.7.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” ir jāracionalizē vajadzības un steidzamās prioritātes, kas uzsvērtas 2018. gada sākumā uzsāktajā apspriedē ar ieinteresētajām personām ietekmes novērtējuma (4) ietvaros. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām mērķis bija apkopot ieinteresēto iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokļus par “Apvārsnis Eiropa” izstrādi, proti, attiecībā uz pētniecības un inovācijas veicināšanu ES, izglītības, prasmju un apmācības atbalstīšanu, tīras un veselīgas vides nodrošināšanu un dabas resursu aizsardzību.

4.8.

Lai aktīvi veicinātu Eiropas dažādo reģionu kohēziju, atzinīgi vērtējams ir finansējuma palielinājums Eiropas Pētniecības padomei, jo īpaši tad, ja tas vispirms un galvenokārt tiks piešķirts jauniem pētniekiem, jo tā ir grupa, kas nodrošina lielāko iespējamo potenciālu Eiropas nākotnei. Jāmazina intelektuālā darbaspēka aizplūšana no attāliem reģioniem uz citām vietām, un patiešām jārada iespējas jauniem pētniekiem.

4.9.

Lai uzlabotu pilsoniskā sabiedrības iespējas izmantot pētījumu rezultātus, ir svarīgi uzsvērt sociālās inovācijas būtisko nozīmi. Svarīgi ir arī uzsvērt, cik nozīmīgi ir sociālās ekonomikas uzņēmumi un visas ieinteresētās personas, kas kopā ar rūpniecību un MVU patlaban veido svarīgu Eiropas ekonomikas sistēmas daļu.

5.   Uzņēmumu nozīme

5.1.

EESK ir vēlreiz jāatkārto, ka MVU ir visnozīmīgākā uzņēmējdarbības kopiena Eiropā. MVU ir atbildīgi par darbvietu izaugsmi un radīšanu, tādēļ tiem jābūt politikas veidošanas procesa centrā. Šis priekšlikums tiecas atspoguļot minēto ideju, taču vienlaikus EESK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka nav “viena risinājuma visām” dalībvalstīm attiecībā uz to, kā veicināt MVU līdzdalību programmā “Apvārsnis Eiropa”. Dalībvalstīs ir dažāds izaugsmes un strukturālo inovācijas ekosistēmu līmenis, un tas ir jāatspoguļo konkrētajos ierosinātajos pasākumos.

5.2.

EESK atzīst jaunuzņēmumu nozīmi inovācijas un zinātniskajās ekosistēmās, taču vērš Komisijas uzmanību uz to, ka uzņēmējiem, ja tie vēlas gūt panākumus, jābūt uz uzņēmējdarbību orientētai pieejai. Tādēļ ir vēlams sniegt uzņēmējiem ieteikumus par tirgus potenciālu un vajadzībām. Arī lielajiem uzņēmumiem ir jāpiedalās šajā procesā. Lielie uzņēmumi nodrošina vairāk iespēju jaunuzņēmumiem un MVU ne tikai radīto problēmu dēļ, bet arī to uzņēmējdarbības iespēju dēļ, kas parasti ir saistītas ar to darbību. Tādēļ ļoti laba ir doma radīt efektīvāku ekosistēmu, kas apvieno visas minētās īpatnības.

5.3.

EESK vērš uzņēmēju kopienas un Komisijas uzmanību uz vajadzību veidot jaunu vēstījumu par rūpnieciskām darbībām. Tradicionālās rūpniecības nozares patiešām varētu gūt labumu no jaunuzņēmumu darbībām, ja šīs darbības ir vērstas uz problēmām, ko rada rūpniecības darbību digitalizācija un robotizācija – piemēram, attiecībā uz aprites ekonomiku vai ļoti modernu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, izmantojot MVU un jaunuzņēmumu līdzdalību un to sadarbību ar lielām rūpniecības nozarēm. Panākumu līmeni varētu palielināt, ja jaunuzņēmumu kopienu kādā veidā varētu informēt par gaidāmajām rūpniecības problēmām.

6.   Finansiālie jautājumi

6.1.

Ierosinātais budžeta piešķīrums 100 miljardu EUR apmērā 2021.–2027. gadam ietver 94,1 miljardus EUR programmai “Apvārsnis Eiropa”, 3,5 miljardus EUR, ko piešķirs no InvestEU fonda, un 2,4 miljardus EUR Euratom pētniecības un mācību programmai. Euratom programma, kas finansē pētniecību un apmācību par kodoldrošību, drošumu un aizsardzību pret radiāciju, būs vairāk koncentrēta uz lietojumiem, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, piemēram, veselības aprūpi un medicīnas aprīkojumu, un tā atbalstīs arī kodolpētnieku mobilitāti Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros.

6.2.

“Apvārsnis Eiropa” budžeta indikatīvais sadalījums uzsver ievērojamu palielinājumu (aptuveni 20 %) EPP budžetā un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (aptuveni 10 %) salīdzinājumā ar “Apvārsnis 2020” pamatprogrammu 2014.–2020. gadam. EESK pilnībā atbalsta šo palielinājumu un to, ka lielākā daļa Eiropas Pētniecības padomes budžeta tiktu atvēlēta jauniem pētniekiem produktīvākajā un radošākajā posmā (Starting Grant (5) un Consolidator Grant (6)).

6.3.

EIP budžets atspoguļo lielāko pieaugumu programmā “Apvārsnis Eiropa”, un tā kopējais apjoms ir 13,5 miljardi EUR. Globālo problēmu un rūpniecības konkurētspējas pīlārā vislielākais pieaugums, proti, 10 miljardi EUR, ir kopai “pārtika un dabas resursi”. Transversālais pīlārs, kas atvēlēts “Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai”, arī uzrāda būtisku palielinājumu budžetā, sasniedzot 2,1 miljardu EUR. EESK uzskata, ka šīs budžeta tendences ir vērtējamas atzinīgi un ka tās stiprinās Eiropas pētniecības telpu un veidos stiprāku vairāku dalībnieku pētniecības un inovācijas ekosistēmu visos Eiropas reģionos.

---

(1)  OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp. un “Apvārsnis 2020” (novērtējums) (informatīvais ziņojums).

(2)  OV C 197, 8.6.2018., 10. lpp.

(3)  OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp.

(4)  https://ec.europa.eu/info/publications/horizon-europe-impact-assessment-swd-2018-307_en

(5)  Visu tautību pētniekiem, kuriem ir 2 līdz 7 gadu pieredze kopš doktora studiju pabeigšanu, kuru līdzšinējā zinātniskā darbība bijusi daudzsološa un kuriem ir izcils pētniecības priekšlikums (https://erc.europa.eu/funding/starting-grants).

(6)  Visu tautību pētniekiem, kuriem ir 7 līdz 12 gadu pieredze kopš doktora studiju pabeigšanu, kuru līdzšinējā zinātniskā darbība bijusi daudzsološa un kuriem ir izcils pētniecības priekšlikums. (https://erc.europa.eu/funding/consolidator-grants).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826”

(COM(2018) 441 final – 2018/0231 (COD))

(2019/C 62/06)

Ziņotājs:	Oliver RÖPKE
Līdzziņotāja:	Violeta JELIĆ

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 14.6.2018. Padome, 26.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts, 169. panta 3. punkts, 43. panta 2. punkts un 173. panta 3. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	187/4/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

vienotais tirgus veido svarīgu pamatu ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas attīstīšanai. Tas būtiski sekmē darbvietu radīšanu un patērētājiem nodrošina plašu klāstu preču un pakalpojumu. Turklāt tas var kalpot par pamatu labklājības veidošanai Eiropas Savienībā.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) principā atzinīgi vērtē to, ka piecas līdzšinējās programmas (kā arī Eiropas statistikas programma, kas ir saistīta ne tikai ar vienotā tirgus jomu) un vairākas budžeta pozīcijas ir apvienotas vienotā tirgus programmā, jo tas var radīt sinerģiju un uzlabot izmaksu efektivitāti.

1.3.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka vienotajā tirgū ir jālikvidē pašreizējie šķēršļi un jāveicina Savienības tiesību aktu izstrādāšana, īstenošana un izpildīšana vienotajā tirgū. Tas jo īpaši attiecas uz tādām jomām kā preces un pakalpojumi, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, kapitāla brīva aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un pārvaldības instrumentu pilnveidošana. Saistībā ar taisnīga un pilnvērtīga vienotā tirgus veidošanu EESK aicina ņemt vērā arī darba, patērētāju un vides tiesību normas.

1.4.

Tomēr attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi EESK aicina Komisiju nodrošināt finansējumu no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide”, ņemot vērā programmas ciešo saistību ar lauksaimniecības un agrāro politiku.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz piešķirt 25 % no pieejamā finansējuma, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā, taču vēlētos saņemt papildu informāciju par to, kādi izdevumi tiek uzskatīti par saistītiem ar klimatu.

1.6.

EESK norāda, ka darba apjoms patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā nepārtraukti palielinās, jo īpaši digitālās pārveides dēļ. Tāpēc EESK aicina Komisiju arī turpmāk pilnveidot sadarbību ar patērētāju tīkliem un organizācijām un attiecīgi palielināt finansējumu patērētāju tiesību aizsardzībai.

1.7.

EESK pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunās vienotā tirgus programmas prioritātēm paredzētais finansējums ir aptuveni 3,9 mljrd. EUR, kas ir gandrīz tāds pats apjoms kā pašreizējā 2014.–2020. gada finanšu periodā, taču izsaka bažas, ka ES finanšu shēmas apspriešanas laikā budžets varētu tikt samazināts un tādēļ tas būtu mazāks nekā iepriekš. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME) kontekstā ir pieejami 2 mljrd. EUR no programmas InvestEU un ka pastāv iespēja piesaistīt arī finansējumu no citām programmām.

1.8.

Eiropas statistikas programmas ietvaros apkopotajai statistikai ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un tā ir viens no faktoriem, uz ko balstās lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības politikā, jo īpaši arī vienotā tirgus politikā. Tādēļ EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka arī jaunajā vienotā tirgus programmā ir jāparedz pašreizējai Eiropas statistikas programmai nepieciešamie resursi.

1.9.

EESK aicina gādāt par to, ka Eiropas sociālie partneri ir pienācīgi iesaistīti visos jaunās vienotā tirgus programmas posmos.

2.   Vispārīgas piezīmes par jauno vienotā tirgus programmu

2.1.

EESK jau vairākkārt ir norādījusi uz to, ka vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas procesa stūrakmens un ievērojami veicina ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. vienotais tirgus turklāt var arī veicināt labklājību (1).

2.2.

Jau EESK atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada (2) ir kritizēts tas, ka salīdzinājumā ar pašreizējo periodu nākamajā finansēšanas periodā būs vēl mazāk līdzekļu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai.

2.3.

ES daudzgadu finanšu shēmas ietvaros Komisija ierosina apvienot vairākas programmas un budžeta pozīcijas, kas attiecas uz uzņēmumu (tostarp MVU) konkurētspēju, patērētāju tiesību aizsardzību, finanšu pakalpojumu klientiem un tiešajiem lietotājiem, politikas veidošanu finanšu pakalpojumu jomā, pārtikas piegādes ķēdi, kā arī Eiropas statistikas izstrādāšanu, sagatavošanu un izplatīšanu. EESK principā atzinīgi vērtē minēto nodomu, jo ar to var palielināt atbalstīto projektu sinerģiju un to finansējuma efektivitāti. Programma piedāvā arī elastīgāku finanšu satvaru, kas saņēmējiem atvieglos projektu īstenošanu.

2.4.

To atsevišķo programmu izvērtējums, kuras tagad tiks iekļautas jaunajā vienotā tirgus programmā, apliecina arī lielo Eiropas pievienoto vērtību, ko nodrošina šīs dažādās iniciatīvas.

2.5.

Vēl aizvien jākonstatē, ka vienotajā tirgū joprojām pastāv barjeras un šķēršļi. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi norisēm šajā jomā, apzināt atlikušos šķēršļus un izstrādāt ceļvedi, kas kopējās interesēs nodrošinātu raitu vienotā tirgus darbību. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka jaunā programma var palīdzēt uzlabot vienotā tirgus darbību, atbalstot ES tiesību aktu izstrādāšanu, īstenošanu un izpildīšanu. ES pasākumu rezultātam ir jābūt vienkāršam, skaidram, stabilam un paredzamam tiesiskajam regulējumam, kas sniedz labumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Saistībā ar taisnīga un pilnvērtīga vienotā tirgus veidošanu EESK aicina ņemt vērā arī darba, patērētāju un vides tiesību normas.

2.6.

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, kas darbības un projektus ir iespējams finansēt kumulatīvi no vairākām ES programmām, piemēram, InvestEU, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Sociālā fonda. Tas varētu radīt sinerģiju, kā arī atvieglot projektu finansēšanu.

2.7.

EESK vērš uzmanību arī uz to, ka ir sevišķi svarīgi turpināt attīstīt ES nodokļu politiku, lai sekmētu efektīvu, konkurētspējīgu un taisnīgu vienoto tirgu (3).

3.   Programmas mērķi

3.1.

Eiropas ekonomikā būtiska nozīme ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 99 % no ES uzņēmumiem ir MVU, un tajos strādā divas trešdaļas nodarbināto. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība tāpēc atbalstītu MVU, palīdzot uzlabot to konkurētspēju. EESK vēlas uzsvērt, ka pasākumi, kas paredzēti profesionālo pakalpojumu un komercpakalpojumu atbalstam, ir ļoti nozīmīgi Eiropas MVU konkurētspējas veicināšanai. Tie ir būtiski daudzām citām nozarēm, un tiem ir svarīga loma Eiropas ekonomikas orientācijā uz pakalpojumiem (t. s. servitizācija).

3.2.

EESK vēlas uzsvērt pozitīvo pieredzi saistībā ar programmu COSME, kas, pateicoties uz vajadzībām orientētam atbalstam tādās jomās kā tūrisms, tekstilrūpniecība un citas nozares, ir devusi lielu labumu MVU un tādējādi ievērojami veicinājusi ekonomikas izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu. Tāpēc atbalsts, ko nodrošina programma COSME, būtu jāturpina un jāpaplašina.

3.3.

Pēdējos gados mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir kļuvis īpaši sarežģīti piekļūt finansējumam. Kredītspējas trūkums liedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veikt atbilstošus ieguldījumus tādās uz nākotni vērstās jomās kā digitalizācija, inovācija un globalizācija. Tas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu un var pat apdraudēt uzņēmumu izdzīvošanu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē papildu refinansēšanas iespēju, ko, pateicoties parāda un pašu kapitāla instrumentiem, nodrošina jaunais fonds InvestEU.

3.4.

Turklāt ir jāsniedz atbalsts tādā jomā kā sociālo partneru, publiskās pārvaldes iestāžu un citu saņēmēju spēju veidošana, lai minētajām ieinteresētajām pusēm dotu iespēju piedalīties ES programmās.

3.5.

Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un inovatīvām precēm un pakalpojumiem būs viens no vienotā tirgus programmas galvenajiem elementiem. EESK uzskata, ka izmantot kopu iniciatīvas, kas ļauj atbalstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, progresīvas tehnoloģijas, CO2 emisiju samazināšanas un resursu lietderīgas izmantošanas risinājumus, kā arī citas jomas, piemēram, iniciatīvas saistībā ar starptautiskām darbībām vai darbinieku atrašanu un prasmju pilnveidi, ir pozitīva pieeja, un EESK atbalsta Eiropas kopu sadarbības platformas darbību.

3.6.

Daudzās ekonomikas nozarēs digitālu risinājumu izmantošana jau tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Tas, vai MVU spēs turpmāk sekmīgi darboties un konkurēt, ir atkarīgs arī no laikus veiktiem ieguldījumiem atbilstošā digitālajā infrastruktūrā. Tāpēc EESK piekrīt idejai atbalstīt MVU, kas iegulda līdzekļus digitālos projektos. Šie projekti jāveido tā, lai tie sniegtu labumu gan attiecīgajai uzņēmējdarbības nozarei, gan pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

3.7.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi turpināt atbalstīt digitālos portālus, kā “Tava Eiropa”, SOLVIT un “Tavs Eiropas padomdevējs”, kā arī Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienestu un vienotā tirgus rezultātu apkopojumu, kā arī veicināt arī citu digitālo publisko pakalpojumu radīšanu un paplašināšanu un iestāžu sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm digitālajā jomā, arī saistībā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

3.8.

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas progresīvo pieeju, kas paredz piešķirt 25 % no pieejamā finansējuma, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā, taču vēlētos saņemt papildu informāciju par to, kādi izdevumi tiek uzskatīti par saistītiem ar klimatu.

3.9.

vienotā tirgus programmas mērķis ir atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī. EESK norāda, ka problēmas, kas jārisina patērētāju tiesību aizsardzības politikā, arvien pieaug – daļēji saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību tiešsaistē, respektīvi, digitālās pārveides dēļ, daļēji tāpēc, ka atcelti nepamatoti ierobežojumi, piemēram, atcelti likumos paredzētie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi vai arī noteikumi par piekļuvi profesijām. Tāpēc jaunās programmas uzdevums ir nodrošināt, ka patērētājiem ikdienā tiek sniegta atbilstoša informācija un atbalsts. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina arī uzņēmumiem pienācīgs atbalsts un informācija par patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem.

3.10.

Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, ir parādījusi, ka īpaši svarīgi ir sniegt patērētājiem vispusīgus padomus un informāciju par finanšu pakalpojumiem, kā arī konsultācijas saistībā ar parādiem. Turklāt pilsoniskā sabiedrība ir intensīvāk jāiesaista politikas veidošanā šajā jomā, jo īpaši palīdzot organizācijām, kas finanšu pakalpojumu jomā atbalsta patērētāju politiskās intereses.

3.11.

Tirgus un patērētāju informācijas sniegšana un piekļuve tiesiskajai aizsardzībai būtu jānodrošina, atbalstot patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un atbildīgās izpildvaras iestādes. EESK tomēr norāda, ka uz patērētājiem orientēts jaunais kurss neatbilst cerībām, ko patērētāji pamatoti saista ar to, un tas tika arī atzīmēts nesenajā EESK atzinumā par attiecīgo Komisijas priekšlikumu.

3.12.

Patērētāju tiesību aizsardzība Eiropas Savienības līmenī tiek stingri atbalstīta, jo īpaši ar Eiropas Patērētāju centru tīkla un Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) starpniecību. Pēdējos gados tīkls ir spējis sasniegt un regulāri informēt miljoniem patērētāju un ir atbildējis uz vairāku simtu tūkstošu patērētāju vaicājumiem. BEUC ir aktīvi pārstāvējis patērētāju intereses visās attiecīgajās ES politikas jomās. Atbalsts tīklam un BEUC ir radījis lielu Eiropas pievienoto vērtību. Tāpēc EESK atbalsta to, ka ilgtermiņā paredzēts turpināt un paplašināt veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Patērētāju centru tīklu un Eiropas Patērētāju organizāciju. Komiteja atzinīgi vērtē arī plānoto sadarbību ar dalībvalstīs pastāvošajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.

3.13.

Lai uzlabotu patērētāju interešu pārstāvību finanšu pakalpojumu jomā, tika piešķirts finansējums divām bezpeļņas asociācijām – Finance Watch un Better Finance – vispirms kā izmēģinājuma projektam un vēlāk sagatavošanas darbības veidā. Regulā (ES) 2017/826 par spēju veidošanu šajā jomā ir paredzēts piešķirt šīm apvienībām turpmāku līdzfinansējumu. EESK aicina Komisiju vēl vairāk veicināt sadarbību ar organizācijām šajā politikas jomā.

3.14.

EESK atzīmē, ka, ņemot vērā daudzos veicamos uzdevumus, patērētāju interešu aizsardzībai atvēlētais 198,5 miljonu EUR budžets ir ļoti niecīgs. EESK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi attiecīgi palielināt pieejamo budžeta apjomu.

3.15.

Dati un statistika nodrošina lēmumu pieņemšanas pamatu daudzās jomās, tostarp sociālajā, ekonomikas, reģionālajā, vides un lauksaimniecības politikā. Tāpēc Eiropas statistikas programmas ietvaros apkopotajai statistikai ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un tā ir viens no faktoriem, uz ko balstās lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības politikā, jo īpaši arī vienotā tirgus politikā. Tāpēc EESK piekrīt Komisijai, ka arī vienotā tirgus programmas ietvaros būtu jāturpina piešķirt vajadzīgos resursus līdzšinējai Eiropas statistikas programmai, jo īpaši ņemot vērā vajadzību modernizēt statistikas sagatavošanas procesus un pieaugošo nepieciešamību pēc statistikas datiem.

3.16.

Attiecībā uz normām un standartiem EESK atbalsta to ātru un savlaicīgu izstrādi sadarbībā ar MVU, darba ņēmēju, patērētāju un vides jomas pārstāvjiem.

3.17.

Pārtikas aprites programma veicina pasākumus, kas ļauj nodrošināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību augstā līmenī. Turklāt ES līmenī jāuzlabo pārtikas un barības ražošanas ilgtspēja un jāpaaugstina kvalitātes standarti. Dzīvnieku slimību un kaitīgo organismu ietekme būtu jāmazina, izmantojot ES atbalstītas profilakses programmas. Būtu jāatbalsta arī augsts vides aizsardzības līmenis un bioloģiskā daudzveidība.

3.18.

Daudzas no pārtikas aprites programmas darbībām ietilpst lauksaimniecības un agrārās politikas, kā arī vides politikas jomā. Tāpēc EESK aicina Komisiju nodrošināt finansējumu šīm pārtikas piegādes ķēdes darbībām no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide”.

4.   Budžets

4.1.

Komisijas ierosinātais kopējais budžets vienotā tirgus programmai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 4,089 mljrd. EUR. Tas ietver — vienotajam tirgum aptuveni 438 miljonus EUR, — MVU programmai COSME 1 miljardu EUR, — patērētāju tiesību aizsardzībai 198,5 miljonus EUR, — standartizācijai 220,5 miljonus EUR, — statistikai 552 miljonus EUR, — pārtikas piegādes ķēdei 1 680 miljonus EUR.

4.2.

EESK norāda, ka, ņemot vērā Brexit un atsevišķo programmu iekļaušanu vienotā tirgus programmā, par pašlaik ierosināto budžetu var paust tikai dažus apgalvojumus, ja to salīdzina ar pašreizējo 2014.–2020. gada finansēšanas periodu.

4.3.

EESK norāda, ka Eiropas Komisijas ierosinātais vienotā tirgus programmas finansējums ir aptuveni tāds pats kā pašreizējā finanšu periodā (aptuveni 3,9 mljrd. EUR), taču izsaka bažas, ka sarunu rezultātā budžets varētu tikt samazināts un līdz ar to pieejamie resursi būtu mazāki nekā 2014.–2020. gadā.

4.4.

EESK norāda, ka vairāk nekā 41 % no kopējā budžeta (1,68 mljrd. EUR) ir piešķirts pārtikas piegādes ķēdei, padarot to par vislabāk finansēto vienotā tirgus programmas elementu, kamēr projektiem patērētāju politikas jomā būs pieejami mazāk nekā 5 % budžeta līdzekļu.

4.5.

Komiteja ir gandarīta, ka MVU atbalstīšanai papildus programmas COSME budžetam 1000 milj. EUR apmērā būs pieejami vēl 2000 milj. EUR no programmas InvestEU (4).

4.6.

EESK aicina vienotā tirgus programmas ietvaros būtiski palielināt patērētāju politikas sadaļas finansējumu, ņemot vērā, ka problēmas, kas jārisina patērētāju politikas jomā, arvien pieaug, jo īpaši tāpēc, ka palielinās pārrobežu e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu nozīme.

4.7.

Attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi EESK aicina no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide” finansēt pasākumus, kas neietilpst tirgus uzraudzībā. Kā piemērus var minēt dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošanas pasākumus un dzīvnieku labturības pasākumus.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē iespēju kombinēt projektu finansējumu no citām programmām, piemēram, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

4.9.

Tiesībām saņem finansējumu saskaņā ar vienotā tirgus programmas 3. pantu vajadzētu būt ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanai, bet arī pasākumiem, kas sabiedrībai, patērētājiem, galalietotājiem, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un uzņēmumiem ļauj aktīvi piedalīties politiskajās debatēs, politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp atbalstot valsts un ES mēroga pārstāvības organizāciju darbību.

---

(1)  OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(2)  ECO/460 – atzinums “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (pieņemts 2018. gada septembra plenārsesijā).

(3)  OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(4)  COM(2018) 439 final.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita””

(COM(2018) 442 final – 2018/0232 (COD))

(2019/C 62/07)

Ziņotāja:

Laure BATUT

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 14.6.2018. ES Padome, 27.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114., 33. un 207. pants.
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	191/3/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

EESK pauž gandarījumu, ka ir atzīta muitas nozīme iekšējā tirgū, un par priekšlikuma mērķi atbalstīt muitas savienību un muitas iestādes, nodrošinot tām jaunu finanšu instrumentu, kas palīdzēs īstenot muitas politiku attiecībā uz noteikumu vienotu piemērošanu. EESK uzskata, ka Eiropas muitas dienestiem, kuri jau piemēro kopēju likumdošanas kodeksu, nākotnē politiskajā aspektā būtu jādarbojas kā vienai struktūrai.

1.1.   Par programmas “Muita” budžetu un īstenošanu

1.1.1.

EESK uzskata, ka programmai “Muita” septiņiem gadiem paredzētā summa 950 miljoni EUR jeb vidēji 5,02 miljoni EUR gadā vienai valstij (ES-27) var būt nepietiekama, ņemot vērā priekšlikuma mērķus un vērienīgos uzdevumus attiecībā uz cilvēkresursiem, tīkliem, tehnoloģijām un iekārtām; tā kā šie uzdevumi būs jāīsteno valstīm to kompetences jomās, komiteja iesaka Komisijai sekmēt to, ka valstu muitas dienesti var pilnībā izmantot šo programmu, kā arī dažādu programmu gaidāmo sinerģiju; komiteja vēlas, lai Komisija nodrošinātu elastīgumu starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) budžeta prioritātēm.

1.1.2.

EESK atzīst, ka ir grūti aprēķināt Brexit iespējamās izmaksas, kas var būt ļoti augstas; komiteja iesaka pakāpeniski pielāgot izskatāmo dokumentu, nekavējot 27 dalībvalstu iekšēja tirgus izveides pabeigšanu un ņemot vērā būtiski svarīgo prasību nodrošināt labi apmācītus muitas darbiniekus, kopējus instrumentus un procedūras, kas būtu konkurētspējīgas attiecībā pret tādām valstīm kā ASV un Ķīna.

1.2.   Par IT šajā programmā

Tā kā šī ir programmas vislielākā gaidāmā pievienotā vērtība un ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi attīstīt IT stratēģiju muitas jomā (1), EESK atzinīgi vērtē to rīku integrēšanu, kas paredzēti Eiropas muitas IT sistēmu finansēšanai, to attīstīšanas un uzturēšanas veicināšanai, tostarp plānošanas IT rīku integrēšanu sistēmā, jo īpaši tad, ja tie palīdz samazināt atšķirības starp dalībvalstīm.

1.2.1.

Par tehnoloģiskajām inovācijām – EESK iesaka šo programmu izmantot tā, lai vienlaicīgi izplatītu tehnoloģiskās inovācijas visās iesaistītajās valstīs.

1.2.2.

Par digitālo sadarbību – lai izmantotu visas šīs sadarbības sniegtās iespējas, EESK iesaka mudināt dalībvalstis rīkoties, lai samazinātu atšķirības praksē un kompetencēs un pastiprinātu kopējo vēlmi cīnīties pret krāpšanu.

1.3.   Par kompetenču nostiprināšanu

EESK uzskata, ka iestāžu darbinieku kompetenču stiprināšanai un muitas darbinieku apmācībai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu efektīvu ES muitas sadarbību. Komiteja iesaka pilnībā izmantot programmu, lai turpinātu jau notiekošos procesus (2), kurus vairākus gadus pēc programmas Matthaeus varētu turpināt ar Erasmus muitas jomā (visu kategoriju darbinieku pagaidu apmaiņa).

1.3.1.

EESK iesaka muitas dienestiem piešķirt “pilnvaroto iestāžu” statusu, lai tie varētu piekļūt sadarbspējīgām sistēmām personu kontrolei pie robežām (3).

1.4.   Par pamattiesībām

EESK iesaka, lai programma tās darbības jomā palīdzētu stiprināt pamattiesību ievērošanu un datu aizsardzību.

1.5.   Par rādītājiem

EESK iesaka palīdzēt iesaistītajām valstīm pareizi izpildīt pienākumu ziņot par programmas īstenošanu saskaņā ar ierosinātajiem rādītājiem, saprotot, ka valsts budžeta ierobežojumi ne vienmēr ļauj nodrošināt valstu iestādēm pietiekami daudz laika/darbinieku. EESK ierosina paredzēt, ka vismaz pirmos piecus gadus tiek veikta visu dalībvalstu salīdzināšana.

1.6.   Par pārvaldību

EESK atbalsta atklātu dialogu starp dalībvalstīm, Komisiju un ieinteresētajām personām par programmas īstenošanu. Komiteja iesaka ar atjaunoto Eiropadomes atbalstu gadu gaitā horizontāli palielināt programmas pamanāmību, veicināt apstākļus tās veiksmīgai īstenošanai, piemēram, nodokļu saskaņošanu starp dalībvalstīm, visu iesaistīto valstu dalību apmācībā un vēlmi iesaistīties sadarbībā, apkarot krāpšanu un īstenot taisnīgu tirdzniecību.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Komisijas ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā programmas “Muita” mērķis ir atbalstīt sadarbību starp muitas dienestiem un aizsargāt Savienības ekonomiskās un finanšu intereses. Pēc 50 gadiem muitas savienībai ir Eiropas mērogā saskaņots tiesiskais regulējums. Tomēr ir jādara vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu muitas dienesti savas funkcijas veic vienotā un līdzvērtīgā veidā. Ir izveidota kopēja muitas teritorija un kopējs ārējais tarifs, kas liedz piemērot muitas nodokļus un līdzvērtīgas nodevas starp dalībvalstīm. Tomēr joprojām vērojamas atšķirības, un nepilnības noteikumu piemērošanā, kas, tāpat kā muitas sankcijas, ir valsts tiesību kompetencē, paver iespēju meklēt izdevīgāko muitošanas vietu, bet tas pielīdzināms negodīgai konkurencei.

2.2.

Vienotu īstenošanu vēl vairāk apgrūtina tas, ka muitas funkcijas ir daudzveidīgas. Muita ir politiska līdzsvara punkts starp valstu, Eiropas un starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un brīvu apriti. Muita ir saistīta ar precēm – likumīgajām precēm, kuru aprite tai jāveicina, nelikumīgajām precēm, kuras tai jāpārtver, un bīstamām precēm, kuras tai jāaiztur. Dažās dalībvalstīs muita apkopo ārējās tirdzniecības statistiku.

2.3.

Turklāt muitai jāievēro arī daudzi tiesību akti, kas nav saistīti ar muitu: a) tā aizsargā iedzīvotājus no terorisma, vides un veselības apdraudējumiem, šaujamieročiem un narkotikām, kontrolē valūtas apriti, intelektuālā īpašuma tiesības, sabiedrības veselību un drošību, produktu drošību, savvaļas sugu un vides aizsardzību utt. Pieaug muitas loma jebkurā drošības jomā; b) muitas dienestiem ir arī noteicošā loma piegādes ķēdes integritātes nodrošināšanā. Programmai “Muita” ir daudzveidīga sinerģija ar citām DFS finanšu programmām.

2.4.

Muita jau izmanto digitālās ierīces un tehnoloģijas, kas saīsinājušas kontroles laiku un samazinājušas publiskos izdevumus, neraugoties uz pasaules tirdzniecības un starptautiskās noziedzības pieaugošo mērogu. Muita ir valdībām un Savienībai nozīmīgs instruments. Muitu var mobilizēt visā ES teritorijā, lai aizsargātu ES finanšu intereses (piemēram, attiecībā uz muitas nodokļiem ASV precēm) un iedzīvotāju intereses (piemēram, “govju trakumsērgas” gadījumā). Muitai palīdz Eiropas Robežu un krasta apsardze (4).

3.   Regulas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Eiropas Komisija vispārējo budžeta projektu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam (5) ir orientējusi uz ES 27 dalībvalstu politiskajiem mērķiem. Viens no šiem mērķiem ir jaunā programma “Muita”, ar ko pastiprināti un paplašināti turpina programmu “Muita 2020” ar mērķi atbalstīt Savienības Muitas kodeksa (6) un muitas politikas īstenošanu. Šajā nolūkā programmā priekšroka dota strukturētai sadarbībai metodoloģijas un budžeta jautājumos, kā arī ciešākai operatīvajai sadarbībai starp dalībvalstīm un plašāk – ar “iesaistītajām” valstīm, to skaitā kandidātvalstīm un pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm.

3.2.

Muitas deklarāciju skaits pieaug (2016. gadā aptuveni 310 miljoni, t. i., desmit deklarācijas sekundē, un 98 % no tām tika iesniegtas elektroniski). Ar Savienības Muitas kodeksu jau ir sākts 17 elektronisko sistēmu masveida digitalizācijas projekts 2020.–2025. gadam. Ar to paredzēts veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Komisija uzskata, ka šādas sistēmas būs vislielākā programmas “Muita” pievienotā vērtība.

3.3.

Ietekmes novērtējumos konstatēts, ka ir jānostiprina kompetences un ES muitas iestāžu koordinācija, kā arī jāizstrādā vienkāršoti rādītāji, lai samazinātu šo iestāžu administratīvo slogu. Priekšlikums paredz darbību pastiprināšanu gan operatīvajā līmenī, īstenojot labas prakses un operatīvo ziņu strukturālu apmaiņu starp dalībvalstīm, gan izmantojot vairākas IT sistēmas un infrastruktūru, lai pilnībā nodrošinātu muitas darbību tiešsaistē (7). Projekti ilgs vairākus gadus un, protams, sinerģijā ar programmu Fiscalis.

3.4.

Komisija ievēros ES starptautiskās saistības PTO, un, lai nodrošinātu atbilstību politiskajam vēstījumam, kas iekļauts paziņojumā par pārvaldību (8), dalībvalstu muitas pārvaldēm būtu jādarbojas tā, it kā tās būtu viena struktūra.

3.5.

Apvienojot ietaupījumus, kas gūti no Brexit, reformām un taupības pasākumiem, ar jaunajiem ieguldījumiem, kas jāprasa no dalībvalstīm, Komisija ierosina vispārēju Savienības daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam 1 279 miljardu EUR apmērā, proti, 1,11 % no 27 dalībvalstu radītās bagātības, un 950 miljonus EUR piešķirt programmai “Muita”.

3.5.1.

Finansējuma apvienošana ļaus veidot sinerģiju, izmantojot jaunu elastību starp dažādiem vispārējā budžeta pārvaldības centriem, piemēram, IT jomā. Integrētās robežu pārvaldības fonda līdzekļus valstu muitas iestādes varēs izmantot, lai uzlabotu kontroles iekārtas (atbilstīgo iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana), bet ar programmu “Muita” tiks atbalstītas visas saistītās darbības, piemēram, sadarbības pasākumi aprīkojuma vajadzību novērtēšanai vai apmācība saistībā ar iegādātajām iekārtām.

3.5.2.

Strukturālo reformu atbalsta programma var uzlabot ES muitas administratīvo spēju. Programma “Muita” palīdzēs muitas dienestiem aizsargāt ES finanšu intereses, un to atbalstīs arī krāpšanas apkarošanas programma, kas aizstās pašreizējo programmu Hercule III (9) un Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu, kas atbalsta savstarpējo palīdzību muitas jomā. Saistībā ar apmācību par ES muitas jomas tiesību aktu piemērošanu programma veidos sinerģiju ar programmu Fiscalis, Eiropas Prokuratūras darbībām, kā arī ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda programmu “Tiesiskums”.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Programmas “Muita” īstenošana

4.1.1.

Eiropas Parlaments 2018. gada 24. martā ieteica palielināt vispārējo ES budžetu par 219 miljardiem EUR. Komisija vēlas uzsvērt Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz valstu publiskajiem izdevumiem. Tomēr kopējais palielinājums ir tikai 1,11 % no ES radītās bagātības (10) (iepriekšējā periodā – 1,13 %). Vidējais rādītājs laikā no 1993. līdz 1999. gadam bija 1,25 %. EESK, kas jau gadiem ilgi aicina palielināt ES pašu resursus (11), vēlas, lai politiskā griba pabeigt iekšējā tirgus izveidi tiktu apliecināta arī attiecībā uz muitas politiku un lai valstu muitas dienesti saņemtu atbalstu tās īstenošanai.

4.1.2.

Komiteja vēlas noskaidrot, kā tika noteikta summa 950 miljonu EUR apmērā 2021.–2027. gadam (priekšlikuma 4. panta 1. punkts): 137,7 miljoni EUR gadā, t. i., 5,02 miljoni EUR gadā katrai valstij (27 valstīm), kuru attīstības līmeņi ir atšķirīgi, tas šķiet pārāk maz.

4.2.

Priekšlikumā ir paredzēts piešķirt līgumus un dotācijas tiešas pārvaldības ceļā. Jaunā daudzgadu finanšu shēmas modeļa elastīgums radītu sinerģiju starp dažādām programmām, kā arī starp dažādām muitas funkcijām, attiecībām ar citām iestādēm, citām ES intervences jomām, piemēram, Eiropas digitalizācijas programmu (12), programmām Fiscalis, “Tiesiskums” utt. un ar tām saistītajām budžeta daļām. EESK uzskata, ka tas ir labs princips, taču vēlas uzzināt, kādi būs atbilstības kritēriji pieprasītā atbalsta piešķiršanai katras programmas atļautajā daļā. EESK pauž bažas par risku, ka var būt atšķirības starp šo finansējuma kombināciju teoriju un praksi gadījumos, kad dažādas darbības vienlaikus vēlas saņemt finansējumu no viena un tā paša fonda, bet to nevarēs daudzkāršot.

4.3.

Komisija, šķiet, uzskata, ka var rasties labvēlīgi apstākļi dalībvalstu un ES ieņēmumiem, taču tas ir tikai pieņēmums, kas septiņu gadu laikā ir grūti pārbaudāms.

4.4.

Priekšlikumā liela daļa fiskālās atbildības atstāta dalībvalstu ziņā, un tām būs jāizstrādā elementi valsts līmenī, ņemot vērā valstu ierobežojumus. Dalībvalstis joprojām saskaras ar Eiropas pusgada noteikto taupības politiku un lēnu un nestabilu izaugsmi, īpaši eurozonā. Tomēr priekšlikumā paredzētais strukturētas sadarbības rīks ļaus dalībvalstīm sadarboties, tostarp IT sistēmu komponentu izstrādes jomā.

5.   EESK īpašās piezīmes

5.1.   Informācijas tehnoloģijas

5.1.1.

Tās uzskata par šīs programmas lielāko pievienoto vērtību (13). Iespējams, ka muita ir pirmais e-pārvaldes posms Savienībā. Ņemot vērā kontroles rīku un deklarāciju daudzveidību, ir vajadzīga arvien lielāka savstarpējā savietojamība un sadarbspēja. Vispirms ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu pieejama efektīva muitas IT infrastruktūra ar ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu jebkurā vietā. EESK vēlas, lai 27 dalībvalstu muitas dienestiem tiktu atzītas pilnvaras izmantot sadarbspējīgu robežkontroles sistēmu turpmāko arhitektūru (14).

5.1.2.

Priekšlikuma 7. panta 5. punktā un 8. pantā norādīts, ka Komisijas piemērotā finansējuma likme projektiem var sasniegt 100 % sadarbības pasākumiem. Ja pasākums būs saistīts ar ES elektroniskas sistēmas izstrādi vai ekspluatāciju, tiks segtas tikai izmaksas, kas saistītas ar kopīgiem komponentiem un koordināciju, un dalībvalstis segs izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kas tām noteikti dokumentā.

5.1.3.   Jauninājumi IT jomā

5.1.3.1.

Ļoti augstas veiktspējas digitālie tīkli atbalsta visus inovatīvos digitālos pakalpojumus. Lai muitas pievienotā vērtība informācijas tehnoloģiju jomā sniegtu gaidītos rezultātus, visiem privātajiem uzņēmējiem (uzņēmumiem) un publiskajām struktūrām (trešo valstu iestādēm), kas nodarbojas ar muitas lietām, jābūt pieejamam visaugstākā līmeņa aprīkojumam un pakalpojumiem.

5.1.3.2.

Ja programma “Muita” tiks iekļauta elektronisko sistēmu daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā (e-muita, MASP-C) (15), jebkāda digitālā inovācija tiks īstenota ar tās starpniecību. EESK vēlas, lai iestāžu apstiprināta inovācija tiktu droši izplatīta visā savstarpēji savienotajā Savienības muitas tīklā, lai pēc iestāžu apstiprināšanas nebūtu jāzaudē laiks un netiktu novirzīta preču aprite.

5.1.3.3.

Nepieciešamība nodrošināt kiberdrošību attiecībā uz datiem un tīkliem tiek minēta visās jomās. Jo vairāk starpsavienojumu, jo lielāks risks. EESK uzskata, ka tas ir pietiekami svarīgi, lai to norādītu programmā un šim mērķim piešķirtu līdzekļus, vēl jo vairāk tāpēc, ka muitas darbībām ir stratēģiski aspekti.

5.2.   Rādītāji

5.2.1.

Komisija uzsver atbalstu, ko programma var sniegt tiesību aktu un muitas politikas vienveidīgā īstenošanā, un novērtēšanas nolūkā ierosina īpašus kvalitatīvos rādītājus.

5.2.2.

Komiteja iesaka iesaistītajām valstīm sagatavoties, izmantojot programmā paredzēto apmācību, noderīgo datu vākšanai un apstrādei. Valstu budžeta samazinājuma apstākļos muitai var trūkt laika un darbinieku, lai veiktu šādus apsekojumus, un to ticamība var būt apšaubāma. Vērtēšanas rīki jau ir pieejami, un programmatūra varētu tiešā veidā sniegt informāciju, piemēram, par Eiropas elektronisko sistēmu pieejamību.

5.3.   Pārvaldība

5.3.1.

Lai nepieļautu preču aprites novirzīšanu un konkurētspējas zudumu, Komisija izvirzījusi mērķi koordinēt pasākumus virzībā uz vienādotu noteikumu piemērošanu. Komisija, tāpat kā agrāk, vēlas, lai tai palīdzētu ekspertu komitejas un grupas, un uzstāj uz pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaisti.

5.3.2.

Operatīvajā līmenī būtu ilgtermiņā jānodrošina šāda koordinācija ar valstu muitas dienestiem un specializētajiem pārstāvjiem. EESK atbalsta atklātu dialogu ar ieinteresētajām personām, piemēram, ārējiem ekspertiem un valsts iestāžu pārstāvjiem, to skaitā no trešām valstīm, starptautisko organizāciju, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; komiteja vēlētos, lai 1) līdz programmas “Muita” termiņa beigām Eiropadome apliecinātu savu ieinteresētību programmas pilnīgā īstenošanā un veicinātu to; 2) programmā būtu precīzākas norādes par pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un pārsūdzības iespējām, ko iedzīvotāji varētu izmantot, lai aizsargātu savas tiesības.

5.3.3.

Komiteja uzskata, ka, lai panāktu šādu vienādošanu, visām ES dalībvalstīm un iestādēm būtu jāstrādā kopīgam mērķim, un šim darbam ir jābūt pārredzamam. EESK atzinīgi vērtētu, ja pēc politisko lēmumu par prioritātēm pieņemšanas tiktu nošķirtas darbības, kas saistītas ar likumīgu preču kontroli, nelikumīgu preču kontroli un personu kontroli pie robežām (saskaņā ar muitas politiku un migrācijas politiku).

5.3.4.

Jānorāda arī vispārējie elementi, kas varētu sekmēt programmas “Muita” veiksmīgu īstenošanu, piemēram, nodokļu saskaņošana starp dalībvalstīm, visu iesaistīto valstu dalība apmācības pasākumos un vēlme iesaistīties sadarbībā, apkarot krāpšanu un īstenot taisnīgu tirdzniecību.

5.4.   Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana

5.4.1.

Muita nesāk no nulles, tai ir darbinieki, iekārtas un prasmes. Šis ļoti svarīgais jautājums programmā ir pieminēts, bet nav sīkāk izstrādāts. Jānodrošina, ka ikviena valsts muitas pārvalde var izmantot Infrastruktūras un zināšanu pilnveidošanas programmu.

5.4.2.

Komiteja atbalsta kopīgu Eiropas mācību vispārēju ieviešanu, kā to jau dara Eiropols. Tās varētu būt tematiskas mācības par sadarbspēju, atzītā uzņēmēja revīzijām (16), krāpšanas apkarošanu, kiberdrošību, iekšējo drošību utt. Papildus Eiropas Komisijas sagatavotajiem kopīgajiem moduļiem digitālajā formātā šīs mācības varētu papildināt ar Erasmus tālākizglītību muitas jomā, kurā paredzēta visu kategoriju darbinieku pagaidu apmaiņa un kuru finansē no programmas “Muita”.

5.4.3.

Komiteja ir pārliecināta, ka, lai valstu muitas iestādes ar atšķirīgām kultūrām varētu veiksmīgi sadarboties un lai apzinātu un dalītos ar labas prakses piemēriem, ir vajadzīgi darbinieki, kuri ir iemācījušies iepazīt viens otru un savā profesijā strādāt līdzīgām metodēm (17) ne tikai digitālo tehnoloģiju izmantošanā, bet arī citās jomās (administratīvās prasmes). EESK uzskata, ka valstīm un Savienībai būtu lietderīgi saglabāt muitas pārvalžu klātbūtni uz vietas, neraugoties uz pieaugošajām tehniskajām prasībām. EESK vēlas, lai taupība apvienojumā ar programmas tālejošo mērķi nesamazinātu publiskā sektora darbinieku skaitu un lai visiem būtu pieejama iespēja pilnveidot savas zināšanas, lai sadarbotos ar kolēģiem Eiropā.

5.5.   Pamattiesību aizsardzība

5.5.1.

Komiteja uzsver, ka programma Muita ir ne tikai muitas politikas īstenošanas instruments, bet tā var būt arī katalizators pamattiesību ievērošanai, izmantojot saskaņotu apmācību darbiniekiem un iesaistīto trešo valstu pārstāvjiem, un ka ir svarīgi ņemt vērā šādu iespēju.

5.5.2.

Vispārīgo datu aizsardzības regulu (18) piemēro visā Savienībā. Komerciālajiem lietotājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem ir jāievēro minētā regula. Personas, rūpniecisko un komerciālo datu aizsardzība var būt ļoti svarīga, un tā ir jānodrošina valstu un kopīgajās sistēmās, standarta un tiesvedības procedūrās, kā arī e-komercijā un statistikas datos, kas saistīti ar programmas īstenošanā panākto progresu.

5.5.2.1.

Savienības ārējo robežu pārvaldībā, ko veic sadarbībā ar Frontex, var būt gadījumi, kad ir apdraudētas cilvēktiesības. Attiecīgajām muitas pārvaldēm ir jāievēro cilvēktiesības gan attiecībā uz iespējamiem likumpārkāpējiem, gan muitas darbiniekiem.

---

(1)  COM(2018) 178 final: Komisijas 2018. gada 11. aprīļa ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(2)  SWD(2017) 34 final.

(3)  COM(2017) 793 un 794 final – 2017/0351 un 352 (COD).

(4)  Regula (ES) 2016/1624.

(5)  COM(2018) 322 final.

(6)  Savienības Muitas kodekss (Regula (ES) Nr. 952/2013, ko piemēro no 2016. gada 1. maija) paredz uzņēmējam iespēju iesniegt muitas deklarāciju tikai vienā Savienības muitas iestādē (centralizācija), pat ja preces šķērso dažādas vietas; kodeksa mērķis ir līdz 2020. gada 31. decembrim dematerializēt pilnīgi visas muitas formalitātes.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi.

(8)  OV C 434, 15.12.2017., 43. lpp.

(9)  Programmas Hercule III (Regula (ES) Nr. 250/2014, 104,9 miljoni EUR) mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses, atbalstot darbības, kas paredzētas pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas novēršanai attiecībā uz ES budžetu. To vada Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

(10)  Nacionālais kopienākums.

(11)  OV C 74, 23.3.2005., 32. lpp. (4.5.15. punkts).

(12)  COM(2018) 434 final.

(13)  SWD(2018) 322 final, ietekmes novērtējums.

(14)  COM(2017) 793 final.

(15)  Elektronisko sistēmu daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā (e-muita, MASP-C), Taxud.a.3(2017) 6498377.

(16)  Atzīts uzņēmējs.

(17)  Iepriekš tā bija programma Matthaeus.

(18)  Vispārīgā datu aizsardzības regula: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32016R0679&from=LV

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES”

(COM(2018) 447 final – 2018/0236 (COD))

(2019/C 62/08)

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 12.7.2018. Padome, 13.7.2018.
Juridiskais pamats	LESD 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	189/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Ar savām kosmosa programmām tā veicina dažu nozīmīgu pasaules problēmu risinājumus, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām, drošību un iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu, vienlaikus saglabājot savu suverenitāti un stratēģisko neatkarību attiecībā pret citām kosmosa lielvarām.

1.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt neatkarīgai kosmosa lielvarai. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ES piešķir mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, “galveno atsauces summu” 16 miljardu euro apmērā, kas, pēc EESK domām, veido minimālo finanšu līdzekļu apjomu. EESK atkārtoti prasa kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi.

1.3.

Attiecībā uz Eiropas kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atzinīgi vērtē to, ka papildus programmas divu izcilāko paraugu – Galileo un Copernicus – pastāvīgai attīstībai ES piešķir Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras pret risku, ko rada neskaitāmie, ap Zemi riņķojošie kosmosa atkritumi. Komiteja ir gandarīta arī par jauno iniciatīvu attiecībā uz valdības satelītsakaru sistēmu (GOVSATCOM), kas atbilst vajadzībām pēc drošiem ES satelītsakariem.

1.4.

Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par priekšrocībām, ko sabiedrībai un ekonomikai rada Kopienas darbības kosmosā. Komiteja ierosina veikt atbilstīgu kampaņu, lai iedzīvotāji apzinās pievienoto vērtību ES kosmosa darbībām, kas ir kļuvušas būtiski nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, kā arī rada priekšrocības viņu drošībai.

1.5.

Turklāt vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

1.6.

Starptautiskā līmenī ES kosmosa nozarei ir ļoti spēcīga konkurence, ņemot vērā to, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tirgū ārpus ES tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

1.7.

Ja Eiropa, saskaroties ar kosmisko nesējraķešu augošo skaitu un ar spēcīgu konkurenci, vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas konkurētspējīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un raķešu palaišanas infrastruktūras.

1.8.

EESK uzskata, ka futūristiskais projekts dabas resursu ieguvei un atgūšanai ārpus Zemes orbītas (space mining), kurā viena dalībvalsts jau ir uzņēmusies vadību, ir pelnījis, lai ES ciešāk seko līdzi tā attīstībai nepārprotamas ES pievienotās vērtības saglabāšanas nolūkā.

2.   Ievads

2.1.

Kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem ES ir veidojusi no citām kosmosa lielvarām neatkarīgu Kopienas kosmosa politiku, jo īpaši izstrādājot programmas un pielietojumus tādās galvenajās rūpniecības nozarēs kā komunikāciju tehnoloģijas, drošība, ārkārtas situāciju pakalpojumi, navigācijas sistēmas, informācija, pasākumu pārraide, klimata pārmaiņas, meteoroloģiskās prognozes utt.

2.2.

ES sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) ir arī plašs satelītu tīkls un pašai sava piekļuve kosmosam no Francijas Gviānas, izmantojot Eiropas kosmiskās nesējraķetes. Savukārt EKA dalībvalstīm (1) ir pašām savas kosmosa aģentūras un savas programmas, pētniecības centri, iekārtas uz zemes un būtiskas rūpnieciskās spējas. Kopumā tieši tās veido kosmosa iniciatīvas, kuras pēc tam pārņem ES vai EKA.

2.3.

ES jo īpaši iesaistās, izstrādājot, pilnībā finansējot un izmantojot turpmāk minētās kosmosa programmas, par kurām tā uzņemas vispārēju atbildību attiecībā uz to īstenošanu, tostarp drošības jomā: — Galileo ir pirmā augstas precizitātes radionavigācijas un satelīta pozicionēšanas infrastruktūra, kas īpaši izstrādāta civiliem mērķiem un tiek bez maksas piedāvāta lietotājiem, — Copernicus sniedz Zemes novērošanas datus sešās jomās: zemes, jūras vides, atmosfēras un klimata pārmaiņu uzraudzība, kā arī ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība, — EGNOS ir 3 satelītu sistēma Eiropas mērogā, kas uzlabo esošo globālo radionavigācijas satelītu sistēmu raidīto signālu kvalitāti un sniedz precīzākus ģeolokācijas datus, — SST (space surveillance and tracking jeb Zemei tuvo kosmisko objektu novērošana un uzraudzība) ir kosmosa uzraudzības sistēma, kas Zemes orbītā novēro aptuveni 780 000 kosmosa atkritumu, — GOVSATCOM ir valdību telesakaru (civilo un militāro) sistēma, kas izmanto satelītu un ir atzīta kā viens no ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas elementiem.

2.4.

Kosmosa infrastruktūras izstrādi un ieviešanu Komisija pašlaik ir deleģējusi EKA, kas ir atbildīga par Galileo infrastruktūras ieviešanu, savukārt Prāgā esošās ES aģentūras (Eiropas GNSS aģentūra – GSA) pienākums ir sekmēt Galileo iekļūšanu tirgū. EKA pārvalda arī daļu no Copernicus darbībām.

2.5.

Eiropas kosmosa nozare nodarbina vairāk nekā 231 000 personu, tostarp 41 333 personas kosmisko aparātu un iekārtu ražošanā, un rada pievienoto vērtību, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm 2017. gadā bija no 53 līdz 62 miljardiem euro.

3.   Komisijas priekšlikums

3.1.

Ierosinātā kosmosa programma atbilst rūpnieciskajai stratēģijai, ko savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā izklāstīja priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker, kā arī Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumam “Kosmosa stratēģija Eiropai”.

3.2.

Dokumenti — Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju (Galileo un EGNOS), — Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus, — Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, un — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, tiek atcelti un aizstāti ar šajā atzinumā izskatāmo regulu, ar kuru izveido kopējus noteikumus visiem programmas komponentiem un kurā jo īpaši analizētas ir budžeta iemaksas un mehānismi, finanšu noteikumi, publiskais iepirkums, pārvaldība un drošība. Minētajā regulā paredzēti arī atsevišķi noteikumi par katru no šiem komponentiem.

3.3.

Eiropas GNSS aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) jaunas paaudzes īstenošanu, kļūst par Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru, kuras uzdevums ir sekmēt programmu, jo īpaši attiecībā uz drošību, komunikācijas un veicināšanas pasākumiem, kā arī Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu komercializāciju.

3.4.

Jaunās kosmosa programmas mērķis ir: — sniegt kvalitatīvus, aktuālus un – vajadzības gadījumā – drošus datus, informāciju un kosmosa pakalpojumus, — maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, — stiprināt ES un tās dalībvalstu drošību, — veicināt ES kā vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā.

3.5.

Regulas priekšlikumā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam noteikts kopējais budžeta piešķīrums visām ES darbībām kosmosa jomā, tostarp pētniecībai, 16 miljardu euro apmērā (atšķirībā no 12,6 miljardiem euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam). Šis finanšu piešķīrums veido galveno atsauces summu saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un ir sadalīts šādi: — Galileo + EGNOS9,7 miljardi, — Copernicus5,8 miljardi, — SST/GOVSATCOM0,5 miljardi.

3.6.

Jaunajā regulā skatīti arī dažādi sadarbības un partnerības veidi starp ieinteresētajām personām, kā arī attiecības ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

3.7.

Komisija katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par kosmosa programmas īstenošanu, pamatojoties uz veikuma rādītājiem, kas vēl ir jānosaka.

3.8.

Turklāt programma tiks izvērtēta vismaz reizi četros gados. Novērtējumu secinājumi kopā ar Komisijas apsvērumiem jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī EESK un Reģionu komitejai.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Vispirms ir jāatzīst, ka ES var lepoties ar to, ka ir savlaicīgi izstrādājusi pati savu kosmosa politiku un pašlaik var būt neatkarīga no citām kosmosa lielvarām, tostarp to, kura agrāk tika uzskatīta par uzticamu partneri, taču nu ir kļuvusi neprognozējama.

4.2.

EESK atbalsta Eiropas Savienības papildu centienus palikt nozīmīgai un neatkarīgai kosmosa lielvarai un to, ka tā piešķir līdzekļus savu tehnisko priekšrocību nostiprināšanai. Kosmoss ir nozare, kurā ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Nav iespējama vērienīga kosmosa politika bez atbilstoša budžeta.

4.3.

Tāpēc var tikai atzinīgi vērtēt to, ka ar regulas projektu plānots piešķirt ES tās mērķiem atbilstošus finanšu līdzekļus, proti, programmas finansējumu 16 miljardu euro apmērā, kas veido minimālo galveno atsauces summu. Tas nozīmē, ka Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas visā programmas laikā neatkāpties no šīs summas par vairāk nekā 10 % (izņemot ārkārtas situācijas). Tomēr EESK atkārtoti prasa kopā ar EIB apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai atbalstītu ar kosmosu saistītus pētniecības, konstruēšanas un ražošanas projektus, kurus īsteno privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi tādās jomās kā nanosatelīti, miniaturizētas piedziņas sistēmas, satelītu ekspluatācijas laika pagarināšana, Zemes novērošanas lietojumi utt.

4.4.

Turklāt kosmosa pētniecību un inovāciju, kas noteikti ir jāpastiprina, ja ES vēlas saglabāt progresa līderes pozīcija, var finansēt ar programmu “Apvārsnis Eiropa” darba programmas “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” ietvaros, kurai piešķirts budžets 13,5 miljardu euro apmērā.

4.5.

Šajā saistība var tikai atbalstīt faktu, ka Apvienotā Karaliste arī pēc aiziešanas no ES plāno turpināt dalību Eiropas kosmosa programmā. Taču EESK ir sarūgtināta par to, ka tikai 20 no pašreizējām 28 ES dalībvalstīm ir EKA locekles.

4.6.

Attiecībā uz kosmosa programmas konkrētajiem mērķiem EESK atbalsta to, ka jaunajos lietojumos un jaunajos pakalpojumos ņemtas vērā attīstības tendences autonomu vieglo automobiļu, dronu, robotu un lietu interneta (Galileo) jomā un cilvēces interesēs uzsvērta klimata pārmaiņu uzraudzība (piemēram, CO2 un siltumnīcefekta gāzes antropogēno emisiju uzraudzība), zemes izmantošana lauksaimniecības atbalstam, polāro apgabalu novērošana, mežu un ūdens resursu apsaimniekošana un nelielu objektu (piemēram, kuģu) konstatēšana nelikumīgas tirdzniecības uzraudzībai (Copernicus).

4.7.

EESK arī atbalsta priekšlikumu piešķirt Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai vairāk autonomijas un lielāku kapacitāti, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūras un Zemi pret kosmosa riskiem, kā arī jaunu darbību ieviešanu, lai novērotu kosmosa atkritumus, no saules aktivitātes izrietošas ārkārtējas meteoroloģiskās parādības kosmosā, kā arī asteroīdus un komētas (Zemei tuvos objektus). Jautājums par kosmosā esošajiem atkritumiem tieši skar vairāk nekā 60 valstis, kurām ir satelīti un kuras pašlaik tos izmanto. Šāda kosmosa uzraudzība patiešām ir būtiski svarīga, ņemot vērā risku radīt kaitējumu galvenajām infrastruktūrām, kas nosaka cilvēku ikdienas dzīvi, un izraisīt pārtraukumus pakalpojumos, neērtības un ar tām saistītos ekonomiskos zaudējumus.

4.8.

Jaunā iniciatīva attiecībā uz GOVSATCOM sistēmu sniedz risinājumus Eiropas vajadzībām pēc drošiem satelītsakariem (robežu uzraudzība, jūras kopiena, policijas uzdevumi, civilā aizsardzība, humānā palīdzība, ES ārējā darbība utt.); tā ļaus palielināt drošību un Eiropas neatkarību turpmākajās drošu telekomunikāciju sistēmās un pakalpojumos, un EESK to var tikai atbalstīt.

4.9.

Tāpēc Eiropas Savienība var lepoties ar lieliem panākumiem kosmosa jomā. Tomēr EESK konstatē, ka ES joprojām ļoti atturīgi informē iedzīvotājus par kosmosa radītajām priekšrocībām sabiedrībai un ekonomikai. Daudzi iedzīvotāji neapzinās, ka tad, kad viņi, piemēram, izmanto savu mobilo tālruni, viedtālruni vai navigācijas sistēmas, skatās satelīta televīziju, ceļo pa zemes, jūras vai gaisa ceļiem vai izņem naudu no bankomāta, viņi izmanto kosmosa pakalpojumus. Tāpēc ar piemērotu informēšanas kampaņu ir jāgādā par to, lai iedzīvotāji apzinātos, ka Eiropas darbības kosmosa jomā ir būtiski svarīgas viņu ikdienas dzīvē, stimulē nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus un rada priekšrocības viņu drošībai.

4.10.

Tāpat vēl ir ļoti tālu līdz ES ekonomisko ieguvumu no kosmosa maksimizācijai. Iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas programma, un milzīgais datu apjoms, kas ar to tiek iegūts, joprojām ir nepietiekami izmantots. EESK prasa uzsākt potenciālo labuma guvēju, jo īpaši jūras un lauksaimniecības nozarē, informēšanas un izpratnes veidošanas pasākumus.

4.11.

Kā norāda Komisija, kosmosa nozare saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar tās nepietiekamo spēju pieņemt darbā piemērotu personālu. EESK uzskata, ka kosmosa zinātne būtu jāiekļauj izglītības sistēmā un būtu jāveicina dalībvalstu augstskolu izpratne par nepieciešamību piedāvāt kosmosa inženierijas maģistra grādu.

4.12.

Starptautiskā līmenī Eiropas kosmosa nozarei būs jārisina ļoti spēcīgas konkurences problēma, ņemot vērā, ka kosmosa darbības kļūst arvien komerciālākas, jo tajās arvien vairāk iesaistās privātais sektors. Lielie Eiropas dalībnieki savas darbības lielākoties veic ārpus Eiropas. Tas nozīmē, ka kosmosa nozarē absolūti nepieciešams ir palielināt iekšējā tirgus nozīmi un piemērot “ES priekšrocības” principu.

4.13.

Kā norāda Komisija, kosmoss ir daļa no globālās vērtību ķēdes, kuru skar ievērojamas pārmaiņas, kas paplašina kosmosa nozares tradicionālās robežas. Tā sauktais “jaunais kosmoss” (New Space –komerciālais kosmosa tehnoloģiju sektors) rada apvērsumu kosmosa nozarē ne tikai no tehnoloģiju, bet arī no darījumdarbības modeļa aspekta. Tāpēc ļoti svarīgi ir, ka ES aktīvi atbalstītu visu kosmosa nozari, jo īpaši pētniecību un izstrādi, jaunuzņēmumus un biznesa inkubatorus, kas darbojas šajā nozarē. EESK ir sarūgtināta, ka izskatāmajā regulā Komisija tikai paziņo, ka kosmosa programma atbalsta uzņēmumu sadarbību kosmosa centru veidā, kuri valsts un reģionālā līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, neko nenorādot par šādu centru darbību un finansējumu.

Šāds “jaunā kosmosa” projekts varētu ietvert kosmosa resursu ekonomikas (space mining) izvēršanu ar mērķi iegūt un atgūt dabas resursus ārpus Zemes orbītas. Piemēram, asteroīdi var saturēt niķeli, platīnu, dzelzi un kobaltu. NASA ir novērtējusi asteroīdu joslas (kas ietver vairāk nekā miljonu asteroīdu starp Marsu un Jupiteru) vērtību 700 kvintiljonu dolāru apmērā. Šos resursus varētu vai nu nogādāt uz Zemes, vai izmantot kosmosā kā satelītu enerģiju vai arī bāžu būvēšanai, no kurām varētu veikt tālāku kosmosa izpēti.

4.14.

Luksemburga ir otrā valsts pasaulē pēc ASV, kura ir noteikusi tiesisko regulējumu (ko daži apstrīd), ar kuru ļauj pētīt un komerciāli izmantot kosmosa resursus. Arī EIB ir iesaistījusies projektā kā padomdevēja, tāpat kā EKA, kura plāno sniegt atzinumus un norādījumus, izmantojot savu dienestu finanšu konsultācijām inovācijas jomā.

4.15.

EESK uzskata, ka Savienībai no tehnoloģiskā, finansiālā un juridiskā aspekta būtu ciešāk jāiesaistās pētniecībā par kosmosa resursu ekonomiku (space mining) un jāraugās, ka projekts saglabātu nepārprotamu ES vērtību, ņemot vērā to, ka tajā jau ir iesaistījušās citas amerikāņu, arābu vai Āzijas organizācijas vai uzņēmumi.

4.16.

Ja Eiropa vēlas saglabāt savu autonomiju piekļuvē kosmosam, tai ir vajadzīgas kosmiskās nesējraķetes, kas ir pielāgotas komerciālajam un institucionālajam tirgum. Atkārtoti izmantojamas vadāmas raķetes ir īpaši daudzsološs progress, kas samazinās izmaksas un rotācijas laiku starp palaišanas reizēm. Komerciālajā tirgū konkurence ir spēcīga un dažkārt negodīga. EESK mudina Komisiju izskatīt iespējas atbalstīt ES pētniecību un palaišanas infrastruktūras, ievērojot būtiski svarīgo aspektu saglabāt Eiropas neatkarību piekļuvē kosmosam.

4.17.

Pat ja saskaņā ar LESD visām dalībvalstīm ir kompetence noteikt vispārējas nozīmes pakalpojumus, tas nekādā mērā neatceļ ES kompetences savā līmenī noteikt šādus pakalpojumus, ja tas šķiet nepieciešams, lai īstenotu ES mērķus. EESK aicina Kopienas iestādes atzīt vispārējas nozīmes Kopienas pakalpojumu esamību un nepieciešamību jomās, kurās ES rīcība ir efektīvāka, lai sasniegtu tās mērķus, kā tas nepārprotami ir kosmosa nozares gadījumā.

---

(1)  EKA ir 22 dalībvalstis. EKA valdē ir pārstāvētas valstu struktūras, kas ir atbildīgas par kosmosu šādās valstīs: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Kanāda arī piedalās valdē, kā arī dažos projektos sadarbības nolīguma ietvaros. Slovēnija ir asociētā locekle. Sadarbības nolīgumu ar EKA ir noslēgušas šādas septiņas citas ES dalībvalstis: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva un Slovākija.