LX COSAC PLENĀRSĒDE

Vīnē 2018. gada 18.–20. novembrī

LX COSAC apsvērumi

(2019/C 12/01)

1.   DROŠĪBA UN CĪŅA PRET NELIKUMĪGU MIGRĀCIJU

1.1.

COSAC atgādina, ka ir nepieciešama tāda visaptveroša un vienota ES pieeja migrācijai, kas nodrošina iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību, aptver visus migrācijas maršrutus un ir balstīta uz ES pamatprincipiem un pamatvērtībām. Tādēļ ir jākoncentrējas uz likumīgas, drošas un sakārtotas migrācijas politikas izveidi, pienācīgi ņemot vērā patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu. Lai ilgtermiņā varētu efektīvi risināt ar neatbilstīgu migrāciju un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu saistītās problēmas, ir nepieciešama pastiprināta sadarbība ar izcelsmes valstīm, tranzītvalstīm un trešām valstīm, kuras uzņem bēgļus, starptautiskās aizsardzības saņēmējus vai patvēruma meklētājus, kas tiktu īstenota plašākas partnerības ietvaros nolūkā novērst šo parādību pamatcēloņus un sagraut kontrabandistu un cilvēku tirgotāju darījumdarbības modeli. COSAC uzsver arī nepieciešamību pēc tādas reformētas kopējās Eiropas patvēruma sistēmas, kā arī pilntiesīgas ES Patvēruma aģentūras, kuras darbības pamatā ir pienācīgs līdzsvars starp atbildību un solidaritāti un kura sekmē Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumu 5. un 6. punkta īstenošanu.

1.2.

COSAC uzskata, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai aizsargātu ES ārējās robežas nolūkā novērst neatbilstīgu ieceļošanu ES teritorijā, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, un cilvēku bojāeju jūrā. COSAC atzīst Šengenas zonas un tās reformas nozīmi, kā arī to, cik svarīga ir Šengenas paplašināšanās procesa turpināšana ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi kritēriji, lai tādējādi aizsargātu ES ārējās robežas. Tā arī uzsver nepieciešamību būtiski pastiprināt neatbilstīgu migrantu efektīvu atgriešanu atbilstoši starptautisko un ES tiesību pamatprincipiem. Atbilstoši Eiropadomes oktobrī pieņemtajiem secinājumiem COSAC uzskata, ka spēkā esošie atpakaļuzņemšanas nolīgumi būtu pilnībā jāīsteno nediskriminējošā veidā attiecībā pret visām ES dalībvalstīm un jānoslēdz jauni atpakaļuzņemšanas nolīgumi, un vienlaikus jāizveido un jāpiemēro vajadzīgie ietekmes līdzekļi, izmantojot visas attiecīgās ES politikas nostādnes, instrumentus un rīkus. Ir vajadzīgi papildu centieni, lai pilnībā īstenotu ES un Turcijas paziņojumu attiecībā uz visām ES dalībvalstīm.

1.3.

COSAC atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz Atgriešanas direktīvu, Patvēruma aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (1), kuri nodrošina resursu visefektīvāko izmantošanu un kopēju obligāto standartu izstrādi ārējo robežu uzraudzības jomā, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu atbildības un kompetences jomas un nodrošinot efektīvu Parlamenta kontroli. Vienlaikus COSAC aicina visas attiecīgās puses turpināt apspriedes, lai panāktu vienošanos par Dublinas regulas reformu, kas nodrošinās taisnīgāku pieeju ar efektīvāku sloga sadalījumu. COSAC uzsver nepieciešamību steidzami rast risinājumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidei un aicina Padomi turpināt darbu, lai to pabeigtu pēc iespējas ātri.

1.4.

COSAC atgādina, ka ES valstu un valdību vadītāji 2018. gada 19. un 20. septembrī tikās neformālā sanāksmē Zalcburgā, lai apspriestu svarīgus iekšējās drošības jautājumus, un novērtēja panākto progresu un cita starpā arī vienojās pastiprināt cīņu pret visu veidu kibernoziegumiem, manipulāciju un dezinformāciju. Šajā saistībā COSAC aicina īstenot pasākumus, lai apkarotu nelikumīgas un ļaunprātīgas kiberdarbības un tās šāda veida darbības, kuras dara iespējamas kibertelpa, un veidot spēcīgu kiberdrošību, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz privātuma aizsardzību. Darbs pie visiem jaunākajiem Komisijas priekšlikumiem būtu jāpabeidz pirms likumdošanas cikla beigām.

1.5.

COSAC uzsver, cik svarīgi ir stiprināt spēju nepieļaut radikalizāciju un terorismu un sekmīgi uz tiem reaģēt. Tā atbalsta nesenos pasākumus, kas tika īstenoti, lai uzlabotu informācijas sistēmu un datubāžu sadarbspēju un stiprinātu Savienības krīzes pārvarēšanas spējas un krīzes pārvarēšanai paredzēto ES un valstu mehānismu saskanīgumu un efektivitāti.

2.   LABKLĀJĪBAS UN KONKURĒTSPĒJAS NODROŠINĀŠANA, IZMANTOJOT DIGITALIZĀCIJU

2.1.

COSAC uzsver, ka, lai ilgtspējīgā veidā nodrošinātu ES labklājību un konkurētspēju, tās tiesiskajam regulējumam būtu jāattīstās atbilstoši tehnoloģiskajam progresam. Ir svarīgi, lai ES konsekventi novērstu pārmērīgu regulējumu un panāktu progresu inovācijas un digitalizācijas jomās.

2.2.

COSAC aicina likumdevējus steidzami turpināt darbu pie priekšlikumiem par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un pie jaunākā datiem paredzētā tiesību aktu kopuma, kuru Komisija publicēja 2018. gada aprīlī, kā arī strādāt pie pārējiem tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz digitālo vienoto tirgu, tostarp pie priekšlikuma par e-privātumu, kas ir pēdējais dokuments, kurš vēl nepieciešams, lai nodrošinātu ES datu aizsardzības tiesiskā regulējuma modernizēšanu pirms pašreizējā likumdošanas cikla beigām. Saskaņā ar Eiropadomes nostāju COSAC atzinīgi vērtē Eiropas iestāžu un dalībvalstu pašreizējo darbu, kura mērķis ir izstrādāt saskaņotu plānu attiecībā uz mākslīgo intelektu.

2.3.

COSAC atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā par programmu “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts turpināt izmantot stabili noteiktos finansēšanas instrumentus, vienlaikus radot jaunu impulsu – gan attiecībā uz Eiropas Inovācijas padomi, gan saistībā ar pasākumiem vērienīgāku mērķu izvirzīšanai pētniecības un inovācijas jomā. COSAC atbalsta tādu programmas “Digitālā Eiropa” galveno spēju attīstīšanu kā augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un izcilas digitālās prasmes, kā arī šo spēju plašas izmantošanas un pieejamības nodrošināšanu ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai gan darījumdarbības, gan publiskajā sektorā. Turklāt šo iniciatīvu izstrādes procesā tiks pilnībā integrēta un nodrošināta pamattiesību ievērošana, jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību.

2.4.

COSAC pauž bažas par to, ka dzimumu pārstāvības nevienlīdzība digitālajā jomā, kas ir visā ES, kavē progresu šajā jomā. Sievietes nav pietiekami pārstāvētas visos digitālās nozares līmeņos Eiropā. Lai gan šī ir strauji augoša nozare, kurā katru gadu tiek izveidotas simtiem tūkstošu jaunu darbvietu, šajā nozarē strādājošo sieviešu īpatsvars samazinās. Lai novērstu šo tendenci, COSAC atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir cīnīties pret stereotipiem, investēt digitālajās prasmēs un uzlabot tās, kā arī sekmēt sieviešu iesaistīšanos digitālajā uzņēmējdarbībā un inovācijā.

3.   RIETUMBALKĀNI/DIENVIDAUSTRUMEIROPA UN ES KAIMIŅVALSTIS

3.1.

COSAC kopā ar ES Padomes Austrijas prezidentūru atkārtoti apstiprina savu atbalstu un gatavību iesaistīties, lai strādātu pie tādām konkrētām Rietumbalkānu/Dienvidaustrumeiropas partneru perspektīvām pievienoties ES, kuru rezultāti ir izmērāmi, ņemot vērā to individuālos sasniegumus un pamatojoties uz tādām kopīgām vērtībām un principiem kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu neatkarība, cilvēktiesību ievērošana, izlīgums un labas kaimiņattiecības, kā arī cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību.

3.2.

COSAC atzinīgi vērtē Kopīgo deklarāciju par reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām, Kopīgo deklarāciju par bezvēsts pazudušām personām un Kopīgo deklarāciju par kara noziegumiem, kuras tika parakstītas Rietumbalkānu samitā, kas Berlīnes procesa ietvaros norisinājās 2018. gada 10. jūlijā Londonā, kā arī Sofijas prioritāšu programmu, kas tika pieņemta ES un Rietumbalkānu samitā 2018. gada 17. maijā Sofijā. COSAC atbalsta ES Padomes Austrijas prezidentūru darba programmas īstenošanā.

3.3.

COSAC uzsver nepieciešamību nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt pienācīgu līdzekļu apjomu potenciālajām jaunajām ES dalībvalstīm.

3.4.

Atzīstot Rietumbalkānu/Dienvidaustrumeiropas partneru sasniegumus, COSAC atgādina, ka ir jāpastiprina centieni, lai paātrinātu reformu procesus valstīs, tostarp demokrātisku iestāžu stiprināšanu un publiskās pārvaldes reformu, un jāpanāk neatgriezeniski un ilgtspējīgi rezultāti. COSAC uzsver, ka pastāvīgi ir arī jāīsteno centieni, lai risinātu nenokārtotās divpusējās domstarpības reģionā, tostarp pārrobežu strīdos, tādējādi uzlabojot stabilitāti un labklājību šajā reģionā. COSAC atzinīgi vērtē pozitīvās norises reģionā, jo īpaši vēsturisko vienošanos starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju ieilgušajā strīdā par nosaukumu.

3.5.

COSAC aicina Rietumbalkānu/Dienvidaustrumeiropas partnerus stiprināt to izturētspēju pret destabilizējošu ārvalstu iejaukšanos un pret dezinformāciju un apliecināt savu stratēģisko izvēli, pilnībā to saskaņojot ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

3.6.

Lai uzsvērtu visu kaimiņvalstu nozīmi, COSAC atzīst Austrumu partnerības svarīgumu un uzsver, ka Austrumu partnerības panākumus bija iespējams sasniegt, ņemot vērā tikai visu ES iestāžu, ES dalībvalstu un pašu Austrumu partnerības valstu kopīgos centienus. COSAC atkārtoti uzsver nepieciešamību atstāt spēkā sankcijas pret Krieviju līdz Minskas vienošanās pilnīgai īstenošanai.

3.7.

Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO), kas ir kopējās drošības un aizsardzības politikas neatņemama sastāvdaļa, mērķis ir sekmēt stabilitāti un drošību Eiropas Savienības ģeogrāfiskajā kontekstā. COSAC augstu vērtē šo sadarbību kā instrumentu Eiropas aizsardzības stiprināšanai.

4.    BREXIT – PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4.1.

COSAC atzīst, ka ES 27 valstu vadītāji Eiropadomes (50. pants) 2018. gada 17. oktobra sanāksmē atkārtoti apstiprināja pilnīgu uzticību Michel Barnier kā Savienības galvenajam sarunvedējam un savu apņēmību saglabāt vienotību. COSAC uzsver, ka ir jāsaglabā iekšējā tirgus integritāte un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz iekšējā tirgus darbības principiem.

4.2.

COSAC uzsver, ka Lielās piektdienas vienošanās ir bez nosacījumiem jāaizsargā neatkarīgi no sarunu rezultātiem, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ilgtspējīgu risinājumu. COSAC uzsver nepieciešamību izrādīt solidaritāti attiecībā uz Īriju.

4.3.

COSAC atzinīgi vērtē Izstāšanās līguma projektu un mudina Savienības galveno sarunvedēju turpināt centienus panākt vienošanos par politisko deklarāciju par turpmākajām attiecībām.

4.4.

COSAC uzsver, cik svarīga ir sadarbība starptautiskā līmenī ar Apvienoto Karalisti pēc Brexit, un analizēs iespējamos veidus, kā tā varētu turpināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti pēc Izstāšanās līguma noslēgšanas un pēc tam, kad būs zināms, kā turpmāk tiks veidotas attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES.

5.   KLIMATA POLITIKA UN ENERĢĒTIKAS SAVIENĪBA

5.1.

COSAC atkārtoti apstiprina Eiropas Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos ātri un visā pilnībā īstenot Parīzes nolīgumu un arī turpmāk uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām, cita starpā pieņemot vēl nepieņemtos tiesību aktu priekšlikumus ES līmenī. Šis nolīgums ir stūrakmens, kas nosaka globālos centienus pasaules līmenī efektīvi novērst klimata pārmaiņas. Ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunāko ziņojumu, COSAC uzsver nepieciešamību ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu līdz 2 °C, salīdzinot ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta, un turpināt centienus to ierobežot līdz 1,5 °C.

5.2.

COSAC atzinīgi vērtē enerģētikas savienības projektu un visus centienus, kuru mērķis ir izstrādāt drošāku un ilgtspējīgāku enerģētikas politiku. COSAC atbalsta visaptverošu pieeju, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība uzņemtos vadību cīņā pret klimata pārmaiņām un saskaņā ar kuru tiktu palielināta atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana. Ņemot vērā paredzamo COP 24, kas 2018. gada 3.–14. decembrī notiks Polijā, COSAC pauž cerību, ka tiks pieņemti vērienīgi un visaptveroši Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumi.

5.3.

COSAC uzskata, ka enerģētikas savienības projekts var sniegt būtisku ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. COSAC jo īpaši uzsver, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas veicināšana palīdz sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus. Savukārt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana vienlaikus mazina Eiropas Savienības atkarību no enerģijas importa.

5.4.

COSAC atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir ātri un visaptveroši pieņemt tiesību aktu kopumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, jo īpaši visus tos pasākumus, kas īstenoti nolūkā izveidot iekšējo elektroenerģijas tirgu un uzlabot Eiropas Savienības gatavību dažādiem riskiem. Turklāt COSAC atzinīgi vērtē tādas enerģētikas savienības pārvaldības sistēmas izveidošanu, kurā vienotā ietvarā integrēti klimata un enerģētikas plānošanas jautājumi, jo tādējādi tiek izveidots sadarbības mehānisms, kas ļaus pārraudzīt ES klimata un enerģētikas politikas laikposmam līdz 2030. gadam mērķu īstenošanu.

5.5.

COSAC norāda, ka vairākas dalībvalstis ir atkarīgas no viena enerģijas piegādātāja, kas rada problēmas Eiropas Savienībai – lielākajai enerģijas importētājai pasaulē. COSAC atbalsta visus centienus maksimāli palielināt vietējo energoresursu izmantošanu Eiropas Savienībā, pilnībā ievērojot klimata mērķrādītājus, un garantēt drošu energoapgādi, kā arī enerģijas avotu dažādošanu. COSAC norāda, ka pasākumi, kas tiek veikti, lai aizsargātu vidi un palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, palīdz arī uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju. Šajā kontekstā COSAC uzsver pētniecības un izstrādes nozīmi. Turklāt COSAC atbalsta jaunu energotehnoloģiju un inovatīvu risinājumu popularizēšanu.

5.6.

Enerģijai arī turpmāk jābūt cenas ziņā pieejamai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Atbalstot plānus, kuru mērķis ir klimata un vides aizsardzība, COSAC uzsver, ka ir jānodrošina ilgtspējīga nākotne rūpniecības nozarei un darījumdarbībai, kā arī godīga konkurence. Enerģijas pieejamību cenas ziņā un Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju nekādā ziņā nedrīkst aizmirst. Ir jāņem vērā energoietilpīgo rūpniecības nozaru īpašās vajadzības.

5.7.

COSAC atkārtoti uzsver, ka cīņai pret klimata pārmaiņām arī turpmāk ir jābūt vienam no galvenajiem centieniem Eiropas Savienības vides politikas jomā. Vienlaikus nedrīkst neņemt vērā arī citus vides piesārņojuma iemeslus. Šajā kontekstā COSAC norāda, ka plastmasa un jo īpaši mikroplastmasa ievērojami palielina piesārņojumu – proti, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu. COSAC uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt pasākumus, kas vērsti pret plastmasas piesārņojumu, un apturēt mikroplastmasas izmantošanu dažādās produktu grupās. COSAC atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir samazināt plastmasas, jo īpaši vienreiz lietojamās plastmasas, atkritumu apjomu.

5.8.

COSAC atzinīgi vērtē Eiropas Savienības programmas LIFE pasākumus, ar kuriem tiek atbalstīta rīcība klimata politikas jomā un vides un dabas aizsardzības projekti visā ES teritorijā. COSAC uzsver šādu projektu nozīmi.

6.   PĀRREDZAMĀKA UN IEDZĪVOTĀJIEM TUVĀKA EIROPAS SAVIENĪBA GAIDĀMO EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANU KONTEKSTĀ

6.1.

COSAC uzsver, cik svarīgs ir subsidiaritātes princips, lai varētu tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Lēmumi tiks pieņemti iespējami atklāti un pietuvināti iedzīvotājiem.

6.2.

COSAC atzinīgi vērtē Darba grupas jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu “Darīt mazāk, bet efektīvāk” sagatavoto ziņojumu un Eiropas Komisijas neseno paziņojumu “Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi – to nozīmes stiprināšana ES politikas veidošanā” un tajos iekļautos ieteikumus padarīt subsidiaritāti aktīvāku un redzamāku.

6.3.

COSAC uzsver, ka valstu parlamentu pienācīga iesaistīšanās politikas veidošanā un likumdošanas procesos Eiropas līmenī ir būtiski svarīga, lai varētu nodrošināt augstu pārredzamības, efektivitātes un sabiedrības atbalsta līmeni. COSAC mudina ES iestādes un valstu un reģionu parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību sadarboties, lai uzlabotu ideju apmaiņu parlamentu, iestāžu un iedzīvotāju starpā visā Eiropas Savienībā.

6.4.

COSAC atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus uzlabot saziņu ar reģionālajām un vietējām iestādēm un vispārējās apspriedēs ņemt vērā to īpatnības. COSAC aicina reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt savstarpējo saziņu ar Eiropas Komisiju.

6.5.

COSAC uzskata, ka Darba grupas jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu “Darīt mazāk, bet efektīvāk” ziņojums un Eiropas Komisijas paziņojums “Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi – to nozīmes stiprināšana ES politikas veidošanā” ir labs pamats turpmākām apspriedēm. Ņemot vērā viedokli, ko COSAC pauda LVIII COSAC plenārsēdes secinājumos par Darba grupas izveides procedūru, COSAC uzsver, cik svarīgi ir aicināt valstu parlamentus un Eiropas Parlamentu aktīvi piedalīties šajās apspriedēs. Šajās apspriedēs cita starpā būtu jāapsver iespēja pagarināt spēkā esošo astoņu nedēļu termiņu, kurā subsidiaritātes kontroles mehānisma ietvaros jāiesniedz pamatoti atzinumi, izņemot darba pārtraukšanas laikposmus un apsverot iespēju noteikt divpadsmit nedēļu termiņu, kā arī jautājums par to, vai valstu parlamentiem būtu jāsniedz papildu iespēja paust savu viedokli par proporcionalitāti, un arī pamatotajos atzinumos ierosināto tiesību aktu priekšlikumu juridiskais pamats, ņemot vērā, ka konkrētas izmaiņas var panākt arī bez Līguma grozījumiem. COSAC atkārtoti uzsver, ka atzinīgi vērtē tā dēvēto “zaļās kartes” mehānismu, kas ļauj paplašināt politisko dialogu starp Eiropas Komisiju un valstu parlamentiem.

6.6.

COSAC atzinīgi vērtē ES iestāžu centienus nodrošināt lielāku pārredzamību. Šajā kontekstā COSAC atzinīgi vērtē Padomes pašreizējos centienus pārskatīt tās likumdošanas procesa pārredzamības standartus, kā arī aicinājumus nodrošināt lielāku pārredzamību Eiropas Ombuda un valstu parlamentu darbā. COSAC uzmanīgi sekos līdzi Padomes apspriedēm un aicina Padomi savlaicīgi ziņot par apspriedēs panākto progresu, kā arī atkārtoti uzsver secinājumus, kas minēti LVIII COSAC plenārsēdes (Igaunija) apsvērumu 2.8. punktā un LIX COSAC plenārsēdes (Bulgārija) apsvērumu 2.6./2.7. punktā. Attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot obligātu pārredzamības reģistru COSAC aicina visas puses šo jautājumu apsvērt konstruktīvi.

6.7.

COSAC uzsver, ka Eiropas Savienības pilsoņi Eiropas Parlamentā tiek pārstāvēti, pamatojoties uz brīvām un godīgām vēlēšanām. Politiskās partijas Eiropas līmenī nodrošina tiešu saikni starp iedzīvotājiem un politisko sistēmu, uzlabojot pārredzamību un veicinot labāku izpratni par Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesiem.

6.8.

Ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gada 23.–26. maijā, COSAC atzinīgi vērtē ES iestāžu centienus pastiprināt demokrātisko izturētspēju Eiropā. Tiešsaistes politisko reklāmu pārredzamības nodrošināšana, dezinformācijas kampaņu apkarošana, Eiropas politisko partiju finansēšanas noteikumu uzlabošana un kiberdrošības palielināšana ir svarīgi pasākumi, kas ļauj efektīvi novērst jaunu veidu draudus, kuri apdraud brīvas un godīgas vēlēšanas.

6.9.

COSAC mudina visus Eiropas pilsoņus aktīvi piedalīties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Turklāt COSAC atgādina, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības tiešā veidā iesaistīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, cita starpā arī piedaloties Eiropas pilsoņu iniciatīvā.

---

(1)  COM(2018) 634 final, COM(2018) 633 final un COM(2018) 631 final.