ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 4
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 7. janvāris

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

2019/C 004/01

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1

 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2019/C 004/02

Lieta C-124/17: Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Vergabekammer Südbayern (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vossloh Laeis GmbH/Stadtwerke München GmbH (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2014/24/ES – 57. pants – Direktīva 2014/25/ES – 80. pants – Publiskais iepirkums – Procedūra – Izslēgšanas iemesli – Maksimālais izslēgšanas laikposms – Saimnieciskās darbības subjekta pienākums sadarboties ar līgumslēdzēju iestādi, lai pierādītu savu uzticamību)

2

2019/C 004/03

Lieta C-234/17: Tiesas (virspalāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XC, YB, ZA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Savienības tiesību principi – Lojāla sadarbība – Procesuālā autonomija – Līdzvērtības un efektivitātes principi – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts tiesību aizsardzības līdzeklis, kas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpuma gadījumā ļauj atjaunot kriminālprocesu – Pienākums šo procedūru attiecināt uz gadījumiem, kad tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Savienības tiesībās nostiprinātas pamattiesības – Neesamība)

3

2019/C 004/04

Lieta C-260/17: Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Anodiki Services EPE/GNA, O Evangelismos – Ofthalmiatreio Athinon – Polykliniki, Geniko Ogkologiko Nosokomeio Kifisias – (GONK) Oi Agioi Anargyroi (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskie iepirkumi – Direktīva 2014/24/ES – 10. panta g) punkts – Izslēgšana no piemērošanas jomas – Darba līgums – Jēdziens – Publisko tiesību slimnīcu lēmums slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ēdināšanas, maltīšu piegādes un uzkopšanas vajadzībām – Direktīva 89/665/EEK – 1. pants – Tiesības celt prasību)

3

2019/C 004/05

Lieta C-331/17: Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Corte d'appello di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Martina Sciotto/Fondazione Teatro dell'Opera di Roma (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 1999/70/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – 5. klauzula – Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta šo pasākumu piemērošana opermūzikas un simfoniskās mūzikas fondu darbības nozarē)

4

2019/C 004/06

Lieta C-413/17: Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ierosinājusi Roche Lietuva UAB (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski materiālu un diagnostikas medicīnas ierīču piegādes līgumi – Direktīva 2014/24/ES – 42. pants – Piešķiršana – Līgumslēdzējas iestādes novērtējuma brīvība – Detalizēts tehnisko specifikāciju formulējums)

5

2019/C 004/07

Lieta C-433/17 P: Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums – Enercon GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Gamesa Eólica, SL (Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Spēkā neesamības atzīšanas process – 53. pants – Eiropas Savienības krāsu preču zīme, ko veido zaļu toņu pāreja – Daļējas spēkā neesamības atzīšana – Nodošana anulēšanas nodaļai)

6

2019/C 004/08

Lieta C-451/17: Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WalltopiaAD/Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 12. panta 1. punkts – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 14. panta 1. punkts – Nosūtītie darba ņēmēji – Piemērojamie tiesību akti – Apliecība A 1 – Tās dalībvalsts, kurā ir reģistrēts darba devējs, tiesību aktu attiecināšana uz darbinieku – Nosacījumi)

6

2019/C 004/09

Lieta C-462/17: Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tänzer & Trasper GmbH/Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Regula (EK) Nr. 110/2008 – Stiprie alkoholiskie dzērieni – Definīcija, apraksts, noformējums, marķējums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība – II pielikuma 41. punkts – Olu liķieris – Jēdziens – Atļauto sastāvdaļu izsmeļošais raksturs)

7

2019/C 004/10

Lieta C-527/17: Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Boston Scientific Ltd (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums – Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm – Regula (EK) Nr. 469/2009 – Piemērošanas joma – Medicīnas ierīce, kas kā neatņemamu sastāvdaļu ietver vielu, kuru var uzskatīt par zālēm, ja to lieto atsevišķi – Direktīva 93/42/EEK – 1. panta 4. punkts – Jēdziens administratīvās atļaujas procedūra)

8

2019/C 004/11

Lieta C-528/17: Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Milan Božičevič Ježovnik/Republika Slovenija (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 143. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Atbrīvojums no PVN par importu – Imports, pēc kura tiek veikta piegāde Kopienas iekšienē – Krāpšanas nodokļu jomā risks – Nodokļa maksātāja importētāja un piegādātāja labticība – Novērtēšana – Nodokļa maksātāja importētāja un piegādātāja pienākums ievērot pienācīgu rūpību)

8

2019/C 004/12

Lieta C-595/17: Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Apple Sales International, Apple Inc., Apple retail France EURL/MJA, likvidējamās sabiedrības eBizcuss.com maksātnespējas administratore (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Jurisdikcija civillietās un komerclietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – 23. pants – Piegādes līgumā ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula – Izplatītāja prasība par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar piegādātāja LESD 102. panta pārkāpumu)

9

2019/C 004/13

Lieta C-602/17: Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Benoît Sauvage, Kristel Lejeune/État belge (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, gūti ienākumi – Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu – Kompetences nodokļu jomā sadalījums – Dzīvesvietas valsts nodokļu ieturēšanas kompetence – Piesaistes faktori)

10

2019/C 004/14

Lieta C-696/17 P: Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 18. oktobra rīkojums – Alex SCI/Eiropas Komisija (Apelācija – Tiesas Reglamenta 181. pants – Valsts atbalsts – Pilsētu attīstības projekta finansējums – Sūdzības noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāls skārums – Locus standi)

10

2019/C 004/15

Lieta C-296/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. aprīlī iesniedza Chambre disciplinaire de première instance de l’ordre des chirurgiens-dentistes de Midi-Pyrénées (Francija) – Conseil départemental de l’ordre des chirurgiens-dentistes de la Haute-Garonne/RG, RG

11

2019/C 004/16

Lieta C-626/18: Prasība, kas celta 2018. gada 3. oktobrī – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

12

2019/C 004/17

Lieta C-632/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 10. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Beļģija) – Fonds du Logement de la Région de Bruxelles-Capitale SCRL/Institut des Comptes nationaux (ICN)

13

2019/C 004/18

Lieta C-640/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Mons (Beļģija) – Wagram Invest SA/État belge

14

2019/C 004/19

Lieta C-643/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. oktobrī iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – British Airways Plc/MF

14

2019/C 004/20

Lieta C-649/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – A/Daniel B, UD, AFP, B, L

15

2019/C 004/21

Lieta C-652/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. oktobrī iesniedza Administrativen sad Haskovo (Bulgārija) – SZ/Mitnitsa Burgas

16

2019/C 004/22

Lieta C-655/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. oktobrī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Mitnitsa Varna/Schenker EOOD

17

2019/C 004/23

Lieta C-657/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. oktobrī iesniedza Općinski sud u Novom Zagrebu (Horvātija) — Hrvatska radiotelevizija/TY

17

2019/C 004/24

Lieta C-662/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Francija) – AQ/Ministre de l'Action et des Comptes publics

18

2019/C 004/25

Lieta C-663/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. oktobrī iesniedza Cour d'appel d'Aix-En-Provence (Francija) – kriminālprocess pret BS un CA

18

2019/C 004/26

Lieta C-666/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – IT Development SAS/Free Mobile SAS

19

 

Vispārējā tiesa

2019/C 004/27

Lieta T-544/13 RENV: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Dyson/Komisija (Direktīva 2010/30/ES – Enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšana ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm – Komisijas deleģētā regula, ar ko papildina direktīvu – Putekļsūcēju energomarķējums – Būtisks pilnvarojuma akta elements)

20

2019/C 004/28

Lieta T-286/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – KF/SATCEN (Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus – SATCEN personāls – Līgumdarbinieki – Savienības tiesu kompetence – Kopējā ārpolitika un drošības politika – LES 24. pants – LESD 263., 268., 270. un 275. pants – Pamattiesību hartas 47. pants – Vienlīdzīga attieksme – Lēmums 2014/401/KĀDP un Lēmums 2009/747/KĀDP – SATCEN Apelācijas padome – Iebilde par prettiesiskumu – Lūgums sniegt palīdzību – Administratīvās izmeklēšanas kārtība – Atcelšana no amata uz laiku – Disciplinārlieta – Atstādināšana no amata – Labas pārvaldības princips – Objektivitātes prasība – Tiesības tikt uzklausītam – Piekļuve lietas materiāliem – Ārpuslīgumiskā atbildība – Priekšlaicīgi prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu – Morālais kaitējums)

20

2019/C 004/29

Lieta T-34/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Lietuva/Komisija (ELGF – No finansējuma izslēgti izdevumi – Īpašs atbalsts liellopu un kazu gaļas nozarei – Pārbaudes uz vietas – Dzīvnieku fiziska pārbaude – Pārbaudes kvalitāte – Pārbaudes ziņojums – Vienotas likmes korekcija – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Precīza korekcija)

21

2019/C 004/30

Lieta T-334/16 P: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – FN u.c./CEPOL (Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – CEPOL mītnes vietas pārcelšana no Bremshilas (Apvienotā Karaliste) uz Budapeštu (Ungārija) – Darbinieku pārcelšana citā amatā – Nepārsūdzams akts – Prasības nepieņemamība Civildienesta tiesā)

22

2019/C 004/31

Lieta T-447/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedums – Pirelli Tyre/EUIPO – Yokohama Rubber (L formas gropes attēls) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā ir attēlota L formas grope – Absolūts atteikuma pamats – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) – Regula (ES) 2015/2424 – Likuma piemērošana laikā – Preces forma – Apzīmējuma raksturs – Apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanai lietderīgo elementu ņemšana vērā – Vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam)

23

2019/C 004/32

Lieta T-729/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – PO u.c./EĀDD (Civildienests – EĀDD – Atalgojums – Ierēdņi, kas pilda pienākumus delegācijā Pekinā – Ģimenes pabalsti – Pabalsts izglītībai 2015./2016. gadam – Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta otrais teikums – Noteikumos paredzētā maksimālā apmēra pārsniegšana attiecībā uz trešajām valstīm – Lēmums izņēmuma gadījumos ierobežot izglītības izdevumu atlīdzināšanu – Vispārīgie īstenošanas noteikumi)

24

2019/C 004/33

Lieta T-874/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – RA/Revīzijas palāta (Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2016. gada paaugstināšana amatā – Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā AD 11 pakāpē – Novērtējuma ziņojuma neesamība – Nopelnu salīdzināšana)

24

2019/C 004/34

Lieta T-29/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedums – RQ/Komisija (Civildienests – Ierēdņi – OLAF ģenerāldirektors – Lēmums par prasītāja imunitātes pret tiesvedību atcelšanu – Lis pendens – Nelabvēlīgs akts – Pienākums norādīt pamatojumu – Pienākumi sniegt palīdzību un ņemt vērā ierēdņu intereses – Tiesiskā paļāvība – Tiesības uz aizstāvību)

25

2019/C 004/35

Lieta T-122/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – Devin/EUIPO – Haskovo (DEVIN) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme DEVIN – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Ģeogrāfisks nosaukums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

26

2019/C 004/36

Lieta T-129/17 RENV: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – DI/EASO (Civildienests – ESAO personāls – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums – Pārbaudes laiks – Lēmums par atlaišanu pārbaudes laika beigās – Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību – Atbildība)

26

2019/C 004/37

Lieta T-359/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – Aldo Supermarkets/EUIPO – Aldi Einkauf (ALDI) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes ALDI reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme ALDO – Relatīvs atteikuma pamats – Iebildumu pieņemamības nosacījumi – Regulas (EK) Nr. 2868/95 15. noteikums (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 2. pants) – Agrākas preču zīmes atveidošanas nosacījumi – Regulas Nr. 2868/95 19. noteikums (tagad Deleģētās regulas 2018/625 7. pants) – Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 47. pants))

27

2019/C 004/38

Lieta T-550/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Troszczynski/Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlamenta loceklis – Privilēģijas un imunitāte – Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti – Ar deputāta pienākumiem nesaistīta darbība – Imunitātes atcelšanas procedūra – Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējums – Cēloņsakarība)

28

2019/C 004/39

Lieta T-758/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Perfect Bar/EUIPO (PERFECT BAR) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes PERFECT BAR reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstošs raksturs – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

28

2019/C 004/40

Lieta T-759/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Perfect Bar/EUIPO (PERFECT Bar) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes PERFECT Bar reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstošs raksturs – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

29

2019/C 004/41

Lieta T-608/18: Prasība, kas celta 2018. gada 8. oktobrī – Sammut/Parlaments

30

2019/C 004/42

Lieta T-616/18: Prasība, kas celta 2018. gada 15. oktobrī – Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A./Eiropas Komisija

31

2019/C 004/43

Lieta T-622/18: Prasība, kas celta 2018. gada 15. oktobrī – EN  (1) /Komisija

32

2019/C 004/44

Lieta T-623/18: Prasība, kas celta 2018. gada 13. oktobrī – EO  (1) /Komisija

33

2019/C 004/45

Lieta T-627/18: Prasība, kas celta 2018. gada 19. oktobrī – ZK/Komisija

34

2019/C 004/46

Lieta T-634/18: Prasība, kas celta 2018. gada 23. oktobrī – Geske/EUIPO (revolutionary air pulse technology)

35

2019/C 004/47

Lieta T-640/18: Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī — Intercontact Budapest/CdT

35

2019/C 004/48

Lieta T-642/18: Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – August Wolff/EUIPO – Faes Farma (DermoFaes Atopimed)

36

2019/C 004/49

Lieta T-644/18: Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – August Wolff/EUIPO – Faes Farma (DermoFaes Atopiderm)

37

2019/C 004/50

Lieta T-649/18: Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – ruwido austria/EUIPO (transparent pairing)

38

2019/C 004/51

Lieta T-651/18: Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – Balani Balani u.c./EUIPO – Play Hawkers (HAWKERS)

39

2019/C 004/52

Lieta T-652/18: Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – Porus/EUIPO (oral Dialysis)

39

2019/C 004/53

Lieta T-656/18: Prasība, kas celta 2018. gada 2. novembrī – Jareš Procházková un Jareš/EUIPO – Elton Hodinářská (MANUFACTURE PRIM 1949)

40

2019/C 004/54

Lieta T-659/18: Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – ZS/EIB

41

2019/C 004/55

Lieta T-660/18: Prasība, kas celta 2018. gada 8. novembrī –VodafoneZiggo Group/Komisija

42

2019/C 004/56

Lieta T-662/18: Prasība, kas celta 2018. gada 9. novembrī – romwell/EUIPO (twistpac)

43

 

Labojumi

2019/C 004/57

Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T-531/18 ( OV C 399, 5.11.2018. )

45

 

LV

 

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 004/01)

Jaunākā publikācija

OV C 455, 17.12.2018.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 445, 10.12.2018.

OV C 436, 3.12.2018.

OV C 427, 26.11.2018.

OV C 408, 12.11.2018.

OV C 399, 5.11.2018.

OV C 392, 29.10.2018.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Vergabekammer Südbayern (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vossloh Laeis GmbH/Stadtwerke München GmbH

(Lieta C-124/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2014/24/ES - 57. pants - Direktīva 2014/25/ES - 80. pants - Publiskais iepirkums - Procedūra - Izslēgšanas iemesli - Maksimālais izslēgšanas laikposms - Saimnieciskās darbības subjekta pienākums sadarboties ar līgumslēdzēju iestādi, lai pierādītu savu uzticamību)

(2019/C 4/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Vergabekammer Südbayern

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vossloh Laeis GmbH

Atbildētāja: Stadtwerke München GmbH

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, 80. pants, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 57. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesību normu, atbilstoši kurai ekonomikas dalībniekam, kas, neraugoties uz atbilstošu izslēgšanas iemeslu, vēlas pierādīt savu uzticamību, ir pilnībā jāizskaidro fakti un apstākļi, kuri ir saistīti ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai pārkāpumu, aktīvi sadarbojoties ne tikai ar izmeklēšanas iestādi, bet arī ar līgumslēdzēju iestādi tās īpašās lomas kontekstā, lai sniegtu tai pierādījumu par savas uzticamības atjaunošanos, ja vien šī sadarbība ir ierobežota ar pasākumiem, kas ir strikti nepieciešami šīs pārbaudes veikšanai.

2)

Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ekonomikas dalībnieks ir īstenojis rīcību, uz kuru ir attiecināms šīs direktīvas 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats un par kuru kompetentā iestāde ir piemērojusi sodu, maksimālais izslēgšanas laikposms ir aprēķināms no šīs iestādes pieņemtā lēmuma dienas.

(1)  OV C 178, 6.6.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/3

Tiesas (virspalāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XC, YB, ZA

(Lieta C-234/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības tiesību principi - Lojāla sadarbība - Procesuālā autonomija - Līdzvērtības un efektivitātes principi - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts tiesību aizsardzības līdzeklis, kas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpuma gadījumā ļauj atjaunot kriminālprocesu - Pienākums šo procedūru attiecināt uz gadījumiem, kad tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Savienības tiesībās nostiprinātas pamattiesības - Neesamība)

(2019/C 4/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: XC, YB, ZA

Piedaloties: Generalprokuratur

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības, it īpaši līdzvērtības un efektivitātes principi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās valsts tiesai neuzliek pienākumu uz Savienības tiesību pārkāpumiem – it īpaši uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā un Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā un stājusies spēkā 1995. gada 26. martā, 54. pantā garantēto pamattiesību pārkāpumiem – attiecināt valsts tiesību aktos paredzētu tiesību aizsardzības līdzekli, kas vienīgi 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai kādas no tās protokoliem pārkāpuma gadījumā ļauj panākt tāda kriminālprocesa atjaunošanu, kurš noslēdzies ar likumīgā spēkā stājušos valsts nolēmumu.

(1)  OV C 239, 24.7.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/3

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Anodiki Services EPE/GNA, O Evangelismos – Ofthalmiatreio Athinon – Polykliniki, Geniko Ogkologiko Nosokomeio Kifisias – (GONK) “Oi Agioi Anargyroi”

(Lieta C-260/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskie iepirkumi - Direktīva 2014/24/ES - 10. panta g) punkts - Izslēgšana no piemērošanas jomas - Darba līgums - Jēdziens - Publisko tiesību slimnīcu lēmums slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ēdināšanas, maltīšu piegādes un uzkopšanas vajadzībām - Direktīva 89/665/EEK - 1. pants - Tiesības celt prasību)

(2019/C 4/04)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Pamatlietas puses

Prasītāji: Anodiki Services EPE

Atbildētāji: GNA, O Evangelismos – Ofthalmiatreio Athinon – Polykliniki, Geniko Ogkologiko Nosokomeio Kifisias – (GONK) “Oi Agioi Anargyroi”

Piedaloties: Arianthi Ilia EPE, Fasma AE, Mega Sprint Guard AE, ICM – International Cleaning Methods AE, Myservices Security and Facility AE, Kleenway OE, GEN – KA AE, Geniko Nosokomeio Athinon “Georgios Gennimatas”, Ipirotiki Facility Services AE

Rezolutīvā daļa

1)

10. panta g) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2170 (2015. gada 24. novembris), ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais jēdziens “darba līgumi” aptver tādus darba līgumus kā pamatlietā aplūkotie, proti, individuālus darba līgumus uz noteiktu laiku, kuri tiek noslēgti ar personām, kas ir atlasītas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, personas bezdarba laiks, agrākā pieredze un aprūpē esošo nepilngadīgo bērnu skaits.

2)

Direktīvas 2014/24, kurā grozījumi izdarīti ar Deleģēto regulu 2015/2170, tiesību normas, LESD 49. un 56. pants, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 52. pants nav piemērojami tam, ka publiska iestāde pieņem lēmumu izmantot tādu darba līgumu slēgšanu kā pamatlietā aplūkotie, lai izpildītu noteiktus savus uzdevumus, kas izriet no to pienākumiem sabiedrības interesēs.

3)

1. panta 1. punkts Padomes Direktīvā 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris), ir interpretējams tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes lēmums slēgt darba līgumus ar fiziskām personām par noteiktu pakalpojumu sniegšanu, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru atbilstoši Direktīvai 2014/24, kurā grozījumi ir izdarīti ar Deleģēto regulu 2015/2170, jo šīs iestādes ieskatā šie līgumi neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, var tikt pārbaudīts saskaņā ar pirmo minēto tiesību normu saimnieciskās darbības subjektam, kuram būtu interese piedalīties publiskajā iepirkumā, kam ir tāds pats priekšmets kā minētajiem līgumiem, un kurš uzskata, ka minētie līgumi ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā, ceļot prasību tiesā.

(1)  OV C 239, 24.7.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/4

Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Corte d'appello di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Martina Sciotto/Fondazione Teatro dell'Opera di Roma

(Lieta C-331/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 5. klauzula - Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta šo pasākumu piemērošana opermūzikas un simfoniskās mūzikas fondu darbības nozarē)

(2019/C 4/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Roma

Pamatlietas puses

Prasītāja: Martina Sciotto

Atbildētājs: Fondazione Teatro dell'Opera di Roma

Rezolutīvā daļa

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru vispārīgās tiesību normas, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības un kuru mērķis ir paredzēt sodu par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, automātiski pārkvalificējot uz noteiktu laiku slēgtu līgumu par uz nenoteiktu laiku noslēgtu līgumu, ja darba tiesiskās attiecības turpinās pēc konkrētā datuma, nav piemērojamas opermūzikas un simfoniskās mūzikas fondu darbības nozarē, ja valsts tiesību sistēmā nav neviena cita efektīva līdzekļa, lai sodītu par ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta šajā nozarē.

(1)  OV C 309, 18.9.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/5

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ierosinājusi “Roche Lietuva” UAB

(Lieta C-413/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski materiālu un diagnostikas medicīnas ierīču piegādes līgumi - Direktīva 2014/24/ES - 42. pants - Piešķiršana - Līgumslēdzējas iestādes novērtējuma brīvība - Detalizēts tehnisko specifikāciju formulējums)

(2019/C 4/06)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

“Roche Lietuva” UAB

Piedaloties: Kauno Dainavos poliklinika VšĮ

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 18. un 42. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliek līgumslēdzējai iestādei, nosakot ar medicīnisko preču iegādi saistīta iepirkuma tehniskās specifikācijas, principiāli piešķirt lielāku nozīmi vai nu medicīnisko ierīču individuālajiem raksturlielumiem, vai šo ierīču darbības rezultātam, bet paredz, ka tehniskajām specifikācijām kopumā ir jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai tās izskatāmajā lietā attiecīgās tehniskās specifikācijas atbilst šīm prasībām.

(1)  OV C 309, 18.9.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/6

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums – Enercon GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Gamesa Eólica, SL

(Lieta C-433/17 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Spēkā neesamības atzīšanas process - 53. pants - Eiropas Savienības krāsu preču zīme, ko veido zaļu toņu pāreja - Daļējas spēkā neesamības atzīšana - Nodošana anulēšanas nodaļai)

(2019/C 4/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enercon GmbH (pārstāvji: R. H. F. Böhm, advokāts, M. Silverleaf, QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Botis, V. Ruzek un A. Folliard-Monguiral), Gamesa Eólica, SL (pārstāvis: A. Sanz Cerralbo, advokāts)

Rezolutīvā daļa

1)

Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)

Enercon GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 412, 4.12.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/6

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Walltopia”AD/Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo

(Lieta C-451/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EK) Nr. 883/2004 - 12. panta 1. punkts - Regula (EK) Nr. 987/2009 - 14. panta 1. punkts - Nosūtītie darba ņēmēji - Piemērojamie tiesību akti - Apliecība A 1 - Tās dalībvalsts, kurā ir reģistrēts darba devējs, tiesību aktu attiecināšana uz darbinieku - Nosacījumi)

(2019/C 4/08)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Veliko Tarnovo

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Walltopia” AD

Atbildētājs: Direktor na Teritorialna direktsia na Natsionalnata agentsia za prihodite – Veliko Tarnovo

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 14. panta 1. punkts, lasīts kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), 12. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka darbinieks, kas pieņemts darbā viņa nosūtīšanai uz citu dalībvalsti, ir jāuzskata par personu, uz kuru “tieši pirms darba uzsākšanas jau attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir reģistrēts šīs personas darba devējs”, Regulas Nr. 987/2009 14. panta 1. punkta izpratnē, kaut arī šim darbiniekam tieši pirms darba uzsākšanas nebija apdrošinātas personas statusa atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem, ja darbiniekam šajā brīdī bija dzīvesvieta minētajā dalībvalstī; par to ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

(1)  OV C 330, 2.10.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/7

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tänzer & Trasper GmbH/Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft

(Lieta C-462/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 110/2008 - Stiprie alkoholiskie dzērieni - Definīcija, apraksts, noformējums, marķējums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība - II pielikuma 41. punkts - Olu liķieris - Jēdziens - Atļauto sastāvdaļu izsmeļošais raksturs)

(2019/C 4/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tänzer & Trasper GmbH

Atbildētāja: Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris), II pielikuma 41. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu izmantot tirdzniecības nosaukumu “olu liķieris”, stiprā alkoholiskā dzēriena sastāvā nedrīkst būt citas sastāvdaļas kā tās, kas ir minētas šajā tiesību normā.

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/8

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Boston Scientific Ltd

(Lieta C-527/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm - Regula (EK) Nr. 469/2009 - Piemērošanas joma - Medicīnas ierīce, kas kā neatņemamu sastāvdaļu ietver vielu, kuru var uzskatīt par zālēm, ja to lieto atsevišķi - Direktīva 93/42/EEK - 1. panta 4. punkts - Jēdziens “administratīvās atļaujas procedūra”)

(2019/C 4/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Boston Scientific Ltd

Piedaloties: Deutsches Patent- und Markenamt

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekšējas atļaujas procedūra atbilstoši Padomes Direktīvai 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/47/EK (2007. gada 5. septembris), attiecībā uz medicīnas ierīci, kas kā neatņemamu sastāvdaļu ietver vielu šīs direktīvas, kurā ir izdarīti grozījumi, 1. panta 4. punkta izpratnē, šīs regulas piemērošanas nolūkā nav pielīdzināma šīs vielas tirdzniecības atļaujas procedūrai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/27/EK (2004. gada 31. marts), pat ja attiecībā uz šo vielu ir ticis veikts Direktīvas 93/42 ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Direktīvu 2007/47, I pielikuma 7.4. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētais novērtējums.

(1)  OV C 402, 27.11.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/8

Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Milan Božičevič Ježovnik/Republika Slovenija

(Lieta C-528/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 143. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Atbrīvojums no PVN par importu - Imports, pēc kura tiek veikta piegāde Kopienas iekšienē - Krāpšanas nodokļu jomā risks - Nodokļa maksātāja importētāja un piegādātāja labticība - Novērtēšana - Nodokļa maksātāja importētāja un piegādātāja pienākums ievērot pienācīgu rūpību)

(2019/C 4/11)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče

Pamatlietas puses

Prasītājs: Milan Božičevič Ježovnik

Atbildētāja: Republika Slovenija

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 2009/69/ES (2009. gada 25. jūnijs), 143. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstākļos, kuros nodokļa maksātājam importētājam un piegādātājam ir piešķirts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa par importu, pamatojoties uz atļauju, ko pēc iepriekšējas pārbaudes, ņemot vērā šī nodokļa maksātāja iesniegtos pierādījumus, ir devušas kompetentās muitas iestādes, tam nav a posteriori jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, ja vēlākā pārbaudē izrādās, ka nav izpildīti šī atbrīvojuma materiāltiesiskie nosacījumi, izņemot, ja, ņemot vērā objektīvus apstākļus, ir pierādīts, ka minētais nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka pamatlietā aplūkotās, pēc importēšanas veiktās piegādes ir saistītas ar pircēja veiktu krāpšanu, un ka nodokļa maksātājs nav veicis visus saprātīgos pasākumus, kas bija tā spēkos, lai izvairītos no šīs krāpšanas; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/9

Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Apple Sales International, Apple Inc., Apple retail France EURL/MJA, likvidējamās sabiedrības eBizcuss.com maksātnespējas administratore

(Lieta C-595/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 23. pants - Piegādes līgumā ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula - Izplatītāja prasība par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar piegādātāja LESD 102. panta pārkāpumu)

(2019/C 4/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītājas: Apple Sales International, Apple Inc., Apple retail France EURL

Atbildētāja: MJA, likvidējamās sabiedrības eBizcuss.com maksātnespējas administratore

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja izplatītājs ir cēlis pret savu piegādātāju prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz LESD 102. pantu, jurisdikcijas noteikšanas klauzulas, kura ir paredzēta starp pusēm noslēgtajā līgumā, piemērošana nav izslēgta tikai tā iemesla dēļ, ka šajā klauzulā nav ietverta tieša atsauce uz strīdiem par atbildību, kas ir radusies konkurences tiesību pārkāpuma dēļ.

2)

Regulas Nr. 44/2001 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jurisdikcijas noteikšanas klauzulas saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, ko izplatītājs ir cēlis pret savu piegādātāju, pamatojoties uz LESD 102. pantu, piemērošana nav atkarīga no konkurences tiesību pārkāpuma iepriekšējas konstatēšanas, ko veic valsts vai Eiropas Savienības iestāde.

(1)  OV C 437, 18.12.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/10

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Benoît Sauvage, Kristel Lejeune/État belge

(Lieta C-602/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, gūti ienākumi - Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Kompetences nodokļu jomā sadalījums - Dzīvesvietas valsts nodokļu ieturēšanas kompetence - Piesaistes faktori)

(2019/C 4/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāji: Benoît Sauvage, Kristel Lejeune

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds no konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu izrietošs dalībvalsts nodokļu režīms kā pamatlietā aplūkotais, kurā ienākumu, ko rezidents kādā citā dalībvalstī gūst saistībā ar šajā citā valstī strādātu algotu darbu, atbrīvojums no nodokļa ir pakārtots nosacījumam, ka darbība, kuras dēļ šie ienākumi tiek maksāti, faktiski tiek veikta minētajā valstī.

(1)  OV C 437, 18.12.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/10

Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 18. oktobra rīkojums – Alex SCI/Eiropas Komisija

(Lieta C-696/17 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Valsts atbalsts - Pilsētu attīstības projekta finansējums - Sūdzības noraidīšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāls skārums - Locus standi)

(2019/C 4/14)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alex SCI (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Georgieva-Kecsmar, K. Herrmann un T. Maxian Rusche)

Persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: D. Colas, E. de Moustier un P. Dodeller)

Rezolutīvā daļa

1)

Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)

Alex SCI sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)

Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 72, 26.2.2018.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. aprīlī iesniedza Chambre disciplinaire de première instance de l’ordre des chirurgiens-dentistes de Midi-Pyrénées (Francija) – Conseil départemental de l’ordre des chirurgiens-dentistes de la Haute-Garonne/RG, RG

(Lieta C-296/18)

(2019/C 4/15)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Chambre disciplinaire de première instance de l’ordre des chirurgiens-dentistes de Midi-Pyrénées

Pamatlietas puses

Prasītāja: Conseil départemental de l’ordre des chirurgiens-dentistes de la Haute-Garonne

Atbildētāji: RG, RG

Ar 2018. gada 23. oktobra rīkojumu Tiesa (astotā palāta) nolemj:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru vispārēji un absolūti ir aizliegta jebkāda zobārstniecības profesijas pārstāvju reklāma, jo ar to tiek aizliegts jebkādā veidā interneta vietnēs reklamēt viņus personiski vai viņu uzņēmumus.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/12

Prasība, kas celta 2018. gada 3. oktobrī – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-626/18)

(2019/C 4/16)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 1. panta 2. panta b) apakšpunktu, kā arī 3. panta 3. punktu;

—

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Tiesa uzskata, ka apstrīdētās Direktīvas (ES) 2018/957 tiesību normas nevar tikt nodalītas no pārējās direktīvas, nemainot tās būtību, Polijas Republika lūdz atcelt Direktīvu (ES) 2018/957 pilnībā.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika attiecībā uz apstrīdētajām Direktīvas 2018/957 tiesību normām izvirza šādus pamatus:

1)

pamats par LESD 56. pantā aizliegtu ierobežojumu ieviešanu pakalpojumu sniegšanas brīvībā Savienības iekšienē attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir savs uzņēmums kādā dalībvalstī, kas nav pakalpojuma saņēmēja dalībvalsts:

a)

nosakot dalībvalstīm pienākumu garantēt norīkotiem darba ņēmējiem tādu atalgojumu, tai skaitā likmes par virsstundām, kas ir noteikts saskaņā ar norīkojuma valsts tiesību aktiem vai praksi (1. panta 2. punkta a) apakšpunkts),

b)

nosakot dalībvalstīm pienākumu garantēt norīkotiem darba ņēmējiem principā visus piemērojamos nodarbinātības noteikumus, kas ir paredzēti norīkojuma valsts tiesību aktos vai praksē, ja viena norīkotā darba ņēmēja faktiskais norīkojuma ilgums vai tādu darba ņēmēju norīkojuma kopējais ilgums, kuri viens otru aizstāj tā paša uzdevuma izpildei, pārsniedz 12 mēnešus, bet, ja pakalpojuma sniedzējs iesniedz motivētu paziņojumu, – 18 mēnešus (1. panta 2. punkta b) apakšpunkts);

2)

pamats par LESD 53. panta 1. punkta un 62. panta pārkāpumu, paredzot uz šo direktīvas tiesību normu pamata pasākumus, kuru mērķis nav atvieglot pašnodarbinātas darbības veikšanu (pārrobežu pakalpojumu sniegšanas atvieglošana), bet kuri ir pretēji šim mērķim;

3)

pamats par LESD 53. panta 1. punkta un 62. panta, lasot tos kopsakarā ar LESD 58. panta 1. punktu, pārkāpumu, piemērojot apstrīdēto direktīvu autotransporta nozarei (3. panta 3. punkts).

Polijas Republika it īpaši apgalvo, ka apstrīdēto tiesību normu par norīkoto darba ņēmēju atalgojumu galvenais mērķis ir ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, palielinot pakalpojumu sniedzēju slogu, tādējādi likvidējot viņu konkurences priekšrocību, kas izriet no zemākām atalgojuma likmēm viņu izcelsmes dalībvalstī. Ieviestie grozījumi izraisot pārrobežu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju. Šie grozījumi neesot pamatoti ar vispārējo interešu apsvērumiem, it īpaši ar darba ņēmēju sociālās aizsardzības un godīgas konkurences apsvērumiem. Turklāt tie esot pretrunā samērīguma prasībai.

(1)  OV L 173, 16. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 10. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Beļģija) – Fonds du Logement de la Région de Bruxelles-Capitale SCRL/Institut des Comptes nationaux (ICN)

(Lieta C-632/18)

(2019/C 4/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Société coopérative à responsabilité limitée “Fonds du logement de la Région de Bruxelles-Capitale”

Atbildētājs: Institut des Comptes nationaux (ICN)

Prejudiciālie jautājumi

1)

 Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (1) 2.22., 2.23., 2.27., 2.28. un 20.33. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts pārvaldes kontrolēta atsevišķa institucionāla vienība ir jāuzskata par ārpustirgus esošu, kas tātad ietilpst vispārējās valdības sektorā, ja tai ir piesaistošas finanšu iestādes pazīmes, un nav nepieciešams pārbaudīt kritēriju par tās pakļautību riskam?

2)

 Vai vienību, kas darbojas valdības kontrolē, var kvalificēt kā piesaistošo finanšu iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā 2.21.–2.23. punkta, 2.27. un 2.28. punkta izpratnē:

a)

jo valdība reglamentē vienības darbību, kā dēļ vienībai tiek atņemta kontrole pār saviem aktīviem, saglabājot iespēju lemt par tās izsniegto hipotekāro kredītu piešķiršanu, to ilgumu, summu, kā arī par atsevišķiem nosacījumiem, tajā pašā laikā valdībai nosakot citus elementus un tostarp šo kredītu procentu likmi;

b)

jo it īpaši valdības sniegtās garantijas aizņēmumiem, par kuriem šī vienība slēdz līgumus, tai atņem kontroli pār savām saistībām, nepārbaudot šādas garantijas mērķi un sekas, atkarībā no tās pazīmēm konkrētajā lietā un to pamatojošās ekonomiskās situācijas?

(1)  OV L 174, 1. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Mons (Beļģija) – Wagram Invest SA/État belge

(Lieta C-640/18)

(2019/C 4/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Pamatlietas puses

Prasītāja: Wagram Invest SA

Atbildētāja: État belge

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (1), 2. panta 3. punktā lietoto jēdzienu “skaidrs un patiess priekšstats” gadījumā, kad akciju sabiedrība iegādājas finanšu aktīvus, peļņas un zaudējumu pārskatā ir atļauts norādīt diskontu attiecībā uz bezprocentu parādu, kura atmaksas termiņš ir ilgāks par vienu gadu, un aktīvu iegādes cenu norādīt aktīvu bilancē kā minētā diskonta atskaitījumu, ņemot vērā iepriekš minētās direktīvas 32. pantā minētos novērtēšanas principus?

2)

Vai vārdkopa “izņēmuma gadījumā”, kas ir priekšnoteikums Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu [tagad LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts] un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 2. panta 5. punkta piemērošanai, un ar ko ir atļauts nepiemērot (citas) minētās direktīvas tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka šo tiesību normu var piemērot tikai tad, ja tiek pierādīts, ka, izpildot šīs direktīvas tiesību normas, nav iespējams ievērot skaidra un patiesa priekšstata sniegšanas principu, ja attiecīgā gadījumā atbilstoši minētās direktīvas 2. panta 4. punktam pielikumos nesniedz papildu informāciju?

3)

Vai iepriekš minētās direktīvas 2. panta 4. punkts ir jāpiemēro prioritārā kārtībā tādējādi, ka tikai tad, ja papildu informācija neļauj faktiski piemērot minētās direktīvas 2. panta 3. punktā nostiprināto skaidra un patiesa priekšstata sniegšanas principu, var īstenot tiesības nepiemērot ar šīs direktīvas 2. panta 5. punktu ieviesto noteikumu un to drīkst darīt tikai izņēmuma gadījumos?

(1)  Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 11. lpp.).

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. oktobrī iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – British Airways Plc/MF

(Lieta C-643/18)

(2019/C 4/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: British Airways Plc

Atbildētāja: MF

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs var atsaukties arī uz tādiem ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav radušies saistībā ar pasažiera rezervēto lidojumu, bet gan saistībā ar tajā pašā dienā – ne secīgi – iepriekš notikušo lidojumu ar lidmašīnu, ko lidojumu cikla procedūrā bija paredzēts izmantot pasažiera rezervētajā lidojumā?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “visiem iespējamiem pasākumiem”, kas apkalpojošam gaisa pārvadātājam jāveic, lai ārkārtēju apstākļu gadījumā novērstu pienākumu maksāt kompensāciju atbilstoši regulas 7. pantam, ir jābūt vērstiem tikai uz to, lai izvairītos no “ārkārtējiem apstākļiem” (konkrētajā gadījumā – jaunas [vēlākas] gaisa satiksmes kontroles laika nišas [Air-Traffic-Control-Slot] saņemšanu no Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Eirokontrole); vai arī turklāt tiek prasīts, lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs arī pats veic visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās?

3)

Ja uz nepieciešamību pašam gaisa pārvadātājam veikt visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no ilgas kavēšanās, tiek atbildēts apstiprinoši, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai novērstu pienākumu maksāt kompensāciju atbilstoši regulas 7. pantam, gaisa pārvadātājam, veicot pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutā, kas sastāv no diviem (vai vairāk) lidojumiem, ir jāveic tikai iespējamie pasākumi, lai izvairītos no tāda lidojuma kavēšanās, kas tam jāveic un attiecībā uz kuru pastāv kavēšanās risks; vai arī gaisa pārvadātājam turklāt ir jāveic arī iespējamie pasākumi, lai izvairītos no individuāla pasažiera ilgas kavēšanās galamērķī (piemēram, izskatot iespēju veikt rezervācijas maiņu uz citu lidojumu)?

(1)  OV 2004, L 46, 1. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 15. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – A/Daniel B, UD, AFP, B, L

(Lieta C-649/18)

(2019/C 4/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: A

Atbildētāji: Daniel B, UD, AFP, B, L

Prejudiciālie jautājumi

Uzdod kancelejai nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, lai noskaidrotu, vai ar Eiropas tiesisko regulējumu, it īpaši

—

LESD 34. pantu,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (ar grozījumiem) (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), 85.quater panta noteikumiem,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību (2), iekšējā tirgū 3. pantu “Iekšējais tirgus”,

Savienības dalībvalstij ir atļauts savā teritorijā citas Savienības dalībvalsts farmaceitiem paredzēt īpašus noteikumus, kas attiecas uz

—

aizliegumu mudināt klientus iegādāties zāles, izmantojot līdzekļus un praksi, kas pašreizējā (Francijas) Sabiedrības veselības aizsardzības kodeksa R 4235-22. panta izpratnē ir uzskatāmi par nesaderīgiem ar profesionālo cieņu[;]

—

aizliegumu mudināt pacientus pārmērīgi lietot zāles pašreizējā Sabiedrības veselības aizsardzības kodeksa R 4235-64. panta izpratnē[;]

—

pienākumu ievērot zāļu izplatīšanas labo praksi, ko ir noteikusi dalībvalsts iestāde, prasot zāļu pasūtīšanas tiešsaistē procesā iekļaut anketu par veselības stāvokli un aizliedzot izmantot maksas atsauces pakalpojumu atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem Veselības un sociālo lietu ministra 2016. gada 28. novembra Noteikumiem[.]

(1)  OV L 311, 67. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.).

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. oktobrī iesniedza Administrativen sad Haskovo (Bulgārija) – SZ/Mitnitsa Burgas

(Lieta C-652/18)

(2019/C 4/21)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Haskovo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: SZ

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: Mitnitsa Burgas

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1889/2005 (1) (2005. gada 26. oktobris) par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, 9. panta 1. punkts, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Valuten Zakon (Valūtas likums) 20. panta 1. punkts, kurā regulas 3. pantā noteiktā deklarēšanas pienākuma neizpildes gadījumā papildus naudas soda piemērošanai saskaņā ar Valuten Zakon 18. panta 1. punktu no 1 000 BGN līdz 3 000 BGN apmērā kumulatīvi ir paredzēta nedeklarētās skaidrās naudas pilnīga konfiskācija neatkarīgi no tās izcelsmes un izmantošanas mērķa?

(1)  OV 2005, L 309, 9. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. oktobrī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Mitnitsa Varna/“Schenker” EOOD

(Lieta C-655/18)

(2019/C 4/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Mitnitsa Varna

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā:“Schenker” EOOD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), 242. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču, kas nodotas uzglabāšanai muitas noliktavā, zādzība konkrēto pamatlietas apstākļu gadījumā ir preču izņemšana no uzglabāšanas muitas noliktavā, kas ir pamats uzlikt atļaujas turētājam finansiālu sodu par muitas tiesību normu pārkāpumu?

2)

Vai pienākumam samaksāt to preču vērtību, kas ir muitas noteikumu pārkāpuma priekšmets (šajā gadījumā – preču izņemšana no uzglabāšanas muitas noliktavā), ir administratīva soda raksturs atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 42. panta 1. un 2. punktam un vai līdztekus finansiāla soda uzlikšanai ir pieļaujama valsts tiesību norma, kas reglamentē šādas samaksas noteikšanu? Vai šis tiesiskais regulējums atbilst regulas 42. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktajiem sankciju par Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem iedarbīguma, samērīguma un atturēšanas kritērijiem?

(1)  OV 2013, L 269, 1. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. oktobrī iesniedza Općinski sud u Novom Zagrebu (Horvātija) — Hrvatska radiotelevizija/TY

(Lieta C-657/18)

(2019/C 4/23)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Općinski sud u Novom Zagrebu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hrvatska radiotelevizija

Atbildētājs: TY

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai – ņemot vērā Tiesas spriedumus lietās C-484/15 un C-551/15 – ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. pantu ir saderīga tāda valsts tiesību norma kā Ovršni zakon (Likums par piespiedu izpildi; kas publicēts Narodne novine 112/12, 25/13, 93/14, 55/16 un 73/17) 1. pants, kurā notāriem ir piešķirtas pilnvaras veikt parādu piedziņu saskaņā ar publiski ticamu dokumentu, bez skaidri izteiktas parādnieka piekrišanas izdodot izpildes rīkojumu kā izpildu dokumentu?

2)

Vai iesniedzējtiesas izskatāmajā lietā Nr. Povrv-2032/17 ir piemērojama interpretācija, ko Tiesa veikusi 2017. gada 9. marta spriedumos Zulfikarpašić (C-484/15, EU:C:2017:199) un Pula Parking (C-551/15, EU:C:2017:193)?

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Francija) – AQ/Ministre de l'Action et des Comptes publics

(Lieta C-662/18)

(2019/C 4/24)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: AQ

Atbildētājs: Ministre de l'Action et des Comptes publics

Prejudiciālie jautājumi

—

Vai 2009. gada 19. oktobra direktīvas (1) 8. panta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tas, ka kapitāla pieaugumam, kas radies no maiņas rezultātā iegūto vērtspapīru pārvešanas, un kapitāla pieaugumam, attiecībā uz kuru ir atlikta aplikšana ar nodokli, tiek piemēroti atšķirīgi nodokļu bāzes un likmes noteikumi?

—

Vai šīs pašas tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā, ka nodokļu bāzes atvieglojumi, kuru mērķis ir ņemt vērā vērtspapīru turējuma laikposmu, nav piemērojami kapitāla pieaugumam, attiecībā uz kuru ir atlikta aplikšana ar nodokli, ņemot vērā, ka šis nodokļa bāzes noteikums nebija piemērojams brīdī, kad šis kapitāla pieaugums radās, bet bija piemērojams kapitāla pieaugumam, kas radās no maiņas rezultātā iegūto vērtspapīru pārvešanas, ņemot vērā vērtspapīru maiņas brīdi un nevis brīdi, kurā maiņai nodotie vērtspapīri tika iegādāti?

(1)  Padomes Direktīva 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 34. lpp.).

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. oktobrī iesniedza Cour d'appel d'Aix-En-Provence (Francija) – kriminālprocess pret BS un CA

(Lieta C-663/18)

(2019/C 4/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel d'Aix-En-Provence

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

BS un CA

Citi lietas dalībnieki: Ministère public, Conseil national de l’ordre des pharmaciens

Prejudiciālais jautājums

Vai Regula Nr. 1307/2013 (1) un Regula Nr. 1308/2013 (2), kā arī preču brīvas aprites princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar 1990. gada 22. augusta rīkojumu izdarītās atkāpes, saskaņā ar kurām kaņepju audzēšana, to rūpnieciska pārstrāde un tirdzniecība tiek atļauta tikai attiecībā uz šķiedrām un sēklām, ir ar [Savienības] tiesībām nesaderīgs ierobežojums?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 608. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 671. lpp.).

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. oktobrī iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – IT Development SAS/Free Mobile SAS

(Lieta C-666/18)

(2019/C 4/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: IT Development SAS

Atbildētāja: Free Mobile SAS

Prejudiciālie jautājumi

Vai tas, ka programmatūras licenciāts neievēro programmatūras licences līguma noteikumus (pieļaujot izmēģinājuma termiņa izbeigšanos, pārsniedzot atļauto lietotāju vai tādu citu elementu skaitu kā procesori, kas var tikt izmantoti programmatūras instrukciju izpildei, vai modificējot programmatūras pirmkodu, ja licencē šīs tiesības ir paredzētas tikai sākotnējam īpašniekam), ir:

—

Direktīvas 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) (1) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 4. pantā noteikto programmatūras autortiesību īpašnieka tiesību pārkāpums (Direktīvas 2004/48 (2004. gada 29. aprīlis) (2) izpratnē),

—

vai arī uz to var attiecināt atšķirīgu tiesisko režīmu, piemēram, vispārējo tiesību līgumiskās atbildības tiesisko režīmu?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 16. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.).

Vispārējā tiesa

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/20

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Dyson/Komisija

(Lieta T-544/13 RENV) (1)

(Direktīva 2010/30/ES - Enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšana ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm - Komisijas deleģētā regula, ar ko papildina direktīvu - Putekļsūcēju energomarķējums - Būtisks pilnvarojuma akta elements)

(2019/C 4/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dyson Ltd (Malmsberija, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: F. Carlin, barrister, E. Batchelor un M. Healy, solicitors, kuriem palīdz A. Patsa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, K. Herrmann un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 665/2013 (2013. gada 3. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz putekļsūcēju energomarķējumu (OV 2013, L 192, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 665/2013 (2013. gada 3. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz putekļsūcēju energomarķējumu.

2)

Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar apelācijas tiesvedību Tiesā.

(1)  OV C 344, 23.11.2013.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/20

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – KF/SATCEN

(Lieta T-286/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - SATCEN personāls - Līgumdarbinieki - Savienības tiesu kompetence - Kopējā ārpolitika un drošības politika - LES 24. pants - LESD 263., 268., 270. un 275. pants - Pamattiesību hartas 47. pants - Vienlīdzīga attieksme - Lēmums 2014/401/KĀDP un Lēmums 2009/747/KĀDP - SATCEN Apelācijas padome - Iebilde par prettiesiskumu - Lūgums sniegt palīdzību - Administratīvās izmeklēšanas kārtība - Atcelšana no amata uz laiku - Disciplinārlieta - Atstādināšana no amata - Labas pārvaldības princips - Objektivitātes prasība - Tiesības tikt uzklausītam - Piekļuve lietas materiāliem - Ārpuslīgumiskā atbildība - Priekšlaicīgi prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu - Morālais kaitējums)

(2019/C 4/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: KF (pārstāvji: A. Kunst, advokāts, un N. Macaulay, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Satelītcentrs (pārstāvji: L. Defalque un A. Guillerme, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētāja atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: F. Naert un M. Bauer)

Priekšmets

Pirmkārt, par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt SATCEN direktora 2013. gada 5. jūlija lēmumu uzsākt disciplinārlietu pret prasītāju, atcelt prasītāju no amata uz laiku un noraidīt viņas lūgumu sniegt palīdzību un 2014. gada 28. februāra lēmumu atstādināt prasītāju no amata, kā arī SATCEN Apelācijas padomes 2015. gada 26. janvāra lēmumu, ar ko ir apstiprināti šie lēmumi, un, otrkārt, par prasību, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un kurā ir lūgts atlīdzināt iespējami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Satelītcentra (SATCEN) Apelācijas padomes 2015. gada 26. janvāra lēmumu.

2)

Atcelt SATCEN direktora 2013. gada 5. jūlija lēmumu par KF atcelšanu no amata uz laiku.

3)

Atcelt SATCEN direktora 2014. gada 28. februāra lēmumu par KF atstādināšanu no amata.

4)

SATCEN samaksā KF 10 000 EUR kā atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

5)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

6)

SATCEN sedz savus un atlīdzina KF tiesāšanās izdevumus.

7)

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 302, 14.9.2015.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/21

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Lietuva/Komisija

(Lieta T-34/16) (1)

(ELGF - No finansējuma izslēgti izdevumi - Īpašs atbalsts liellopu un kazu gaļas nozarei - Pārbaudes uz vietas - Dzīvnieku fiziska pārbaude - Pārbaudes kvalitāte - Pārbaudes ziņojums - Vienotas likmes korekcija - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Precīza korekcija)

(2019/C 4/29)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lietuvas Republika (pārstāvji: sākotnēji D. Kriaučiūnas, T. Orlickas un R. Krasuckaitė, vēlāk T. Orlickas un R. Krasuckaitė)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sauka un A. Steiblytė)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2098 (2015. gada 13. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 303, 35. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Lietuvas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 118, 4.4.2016.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/22

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – FN u.c./CEPOL

(Lieta T-334/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - CEPOL mītnes vietas pārcelšana no Bremshilas (Apvienotā Karaliste) uz Budapeštu (Ungārija) - Darbinieku pārcelšana citā amatā - Nepārsūdzams akts - Prasības nepieņemamība Civildienesta tiesā)

(2019/C 4/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji:: FN, FP un FQ (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) (pārstāvji: sākotnēji F. Bánfi un R. Woldhuis, vēlāk R. Woldhuis un D. Schroeder, pārstāvji, kuriem palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 11. aprīļa spriedumu FN u.c./CEPOL (F-41/15 DISS II, EU:F:2014:70), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2016. gada 11. aprīļa spriedumu FN u.c./CEPOL (F-41/15 DISS II), jo tajā netika atzīti par nepieņemamiem FN, FP un FQ iesniegtie prasījumi par atcelšanu.

2)

Noraidīt FN, FP un FQ Civildienesta tiesā lietā F-41/15 DISS II iesniegtos prasījumus par atcelšanu.

3)

Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt.

4)

FN, FP un FQ, no vienas puses, un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus paši gan apelācijas tiesvedībā, gan tiesvedībā pirmajā instancē.

(1)  OV C 305, 22.8.2016.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/23

Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedums – Pirelli Tyre/EUIPO – Yokohama Rubber (“L” formas gropes attēls)

(Lieta T-447/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā ir attēlota “L” formas grope - Absolūts atteikuma pamats - Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) - Regula (ES) 2015/2424 - Likuma piemērošana laikā - Preces forma - Apzīmējuma raksturs - Apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanai lietderīgo elementu ņemšana vērā - Vispārējās intereses, kas ir pamatā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam)

(2019/C 4/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli Tyre Spa (Milāna, Itālija) (pārstāvji: T. M. Müller un F. Togo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The Yokohama Rubber Co. Ltd (Tokija, Japāna) (pārstāvji: F. Boscariol de Roberto, D. Martucci un I. Gatto, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 2583/2014-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Yokohama Rubber un Pirelli Tyre.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmuma rezolutīvās daļas 2. un 3. punktu lietā R 2583/2014-5.

2)

EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Pirelli Tyre SpA. tiesāšanās izdevumus.

3)

The Yokohama Rubber Co. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 350, 26.9.2016.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – PO u.c./EĀDD

(Lieta T-729/16) (1)

(Civildienests - EĀDD - Atalgojums - Ierēdņi, kas pilda pienākumus delegācijā Pekinā - Ģimenes pabalsti - Pabalsts izglītībai 2015./2016. gadam - Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. panta otrais teikums - Noteikumos paredzētā maksimālā apmēra pārsniegšana attiecībā uz trešajām valstīm - Lēmums izņēmuma gadījumos ierobežot izglītības izdevumu atlīdzināšanu - Vispārīgie īstenošanas noteikumi)

(2019/C 4/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: PO, PP, PQ un PR (pārstāvji: sākotnēji N. de Montigny un J.-N. Louis, vēlāk N. de Montigny, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spac, pārstāvji, kam palīdz M. Troncoso Ferrer, F.-M. Hislaire un S. Moya Izquierdo, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt EĀDD lēmumus neatmaksāt prasītājiem par 2015./2016. mācību gadu izglītības izdevumus, kuri pārsniedz summu, kas atbilst noteikumos paredzētajam maksimālajam apmēram attiecībā uz trešajām valstīm (kas sešas reizes pārsniedz pamatlīmeni), kura tika palielināta par 10 000 EUR (kopā 27 788,40 EUR).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

PO, PP, PQ un PR sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 475, 19.12.2016.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – RA/Revīzijas palāta

(Lieta T-874/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2016. gada paaugstināšana amatā - Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā AD 11 pakāpē - Novērtējuma ziņojuma neesamība - Nopelnu salīdzināšana)

(2019/C 4/33)

Tiesvedības valoda –franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RA (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta (pārstāvji: C. Lesauvage, E. von Bardeleben un A.–M. Cosciug)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Revīzijas palātas 2016. gada 4. marta lēmumu, ar ko Revīzijas palāta nepaaugstināja prasītāju amatā augstākā pakāpē (AD 11) 2016. gada paaugstināšanas amatā procedūrā, neiekļaujot prasītāja vārdu to ierēdņu sarakstā, kuri tika paaugstināti amatā 2016. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Revīzijas palātas 2016. gada 4. marta lēmumu nepaaugstināt RA amatā AD 11 pakāpē 2016. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

2)

Revīzijas palāta atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 46, 13.2.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedums – RQ/Komisija

(Lieta T-29/17) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - OLAF ģenerāldirektors - Lēmums par prasītāja imunitātes pret tiesvedību atcelšanu - Lis pendens - Nelabvēlīgs akts - Pienākums norādīt pamatojumu - Pienākumi sniegt palīdzību un ņemt vērā ierēdņu intereses - Tiesiskā paļāvība - Tiesības uz aizstāvību)

(2019/C 4/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RQ (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Banks, J.-P. Keppenne un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2016)1449 final (2016. gada 2. marts) par pieprasījumu atcelt prasītāja imunitāti pret tiesvedību, kā arī, ciktāl nepieciešams, Komisijas lēmumu Ares(2016) 5814495 (2016. gada 5. oktobris), ar ko noraidīta prasītāja sūdzība par pirmo minēto lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2016)1449 final (2016. gada 2. marts) par pieprasījumu atcelt RQ imunitāti pret tiesvedību.

2)

Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 95, 27.3.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/26

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – Devin/EUIPO – Haskovo (“DEVIN”)

(Lieta T-122/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Ģeogrāfisks nosaukums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2019/C 4/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Devin AD (Devin, Bulgārija) (pārstāvis: B. Van Asbroeck, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Di Natale un D. Gája)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Haskovo Chamber of Commerce and Industry (Haskovo, Bulgārija) (pārstāvis: D. Dimitrova, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmumu lietā R 579/2016-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Devin AD un Haskovo Chamber of Commerce and Industry.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmumu lietā R 579/2016-2.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Devin AD tiesāšanās izdevumus.

4)

Haskovo Chamber of Commerce and Industry sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1)  OV C 121, 18.4.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/26

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – DI/EASO

(Lieta T-129/17 RENV)

(Civildienests - ESAO personāls - Līgumdarbinieki - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Pārbaudes laiks - Lēmums par atlaišanu pārbaudes laika beigās - Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību - Atbildība)

(2019/C 4/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DI (pārstāvji: I. Vlaic un G. Iliescu, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (pārstāvji: W. Stevens, pārstāvis, kuram palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt ESAO izpilddirektora 2013. gada 28. februāra lēmumu par prasītāja atlaišanu pārbaudes laika beigās un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kurš esot nodarīts prasītājam un viņa ģimenei.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies lietā F-113/13 un lietā T-730/15 P.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/27

Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums – Aldo Supermarkets/EUIPO – Aldi Einkauf (“ALDI”)

(Lieta T-359/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ALDI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “ALDO” - Relatīvs atteikuma pamats - Iebildumu pieņemamības nosacījumi - Regulas (EK) Nr. 2868/95 15. noteikums (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 2. pants) - Agrākas preču zīmes atveidošanas nosacījumi - Regulas Nr. 2868/95 19. noteikums (tagad Deleģētās regulas 2018/625 7. pants) - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 47. pants))

(2019/C 4/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldo Supermarkets (Varna, Bulgārija) (pārstāvji: sākotnēji C. Saettel, vēlāk T. Chevrier un M. Thewes, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: G. Sakalaite-Orlovskiene, A. Folliard-Monguiral un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG, (Esene, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, U. Rademacher, N. Bertram un C. Fürsen, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 29. marta lēmumu lietā R 976/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldo Supermarkets un Aldi Einkauf.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Aldo Supermarkets atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 249, 31.7.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Troszczynski/Parlaments

(Lieta T-550/17) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta loceklis - Privilēģijas un imunitāte - Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti - Ar deputāta pienākumiem nesaistīta darbība - Imunitātes atcelšanas procedūra - Ārpuslīgumiskā atbildība - Kaitējums - Cēloņsakarība)

(2019/C 4/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mylène Troszczynski (Noyon, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Dean un S. Alonso de León, pēc tam S. Alonso de León, N. Görlitz un S. Seyr)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt 2017. gada 14. jūnija lēmumu, ar kuru Parlaments ir atcēlis prasītājas imunitāti, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņai iespējami nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt.

2)

Mylène Troszczynski atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1)  OV C 357, 23.10.2017.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Perfect Bar/EUIPO (“PERFECT BAR”)

(Lieta T-758/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PERFECT BAR” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

(2019/C 4/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Perfect Bar LLC (San Diego, Kalifornija, Savienotās Valstis) (pārstāvji: F. Miazzetto, J. L. Gracia Albero un E. Cebollero González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 5. septembra lēmumu lietā R 2439/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “PERFECT BAR” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 5. septembra lēmumu lietā R 2439/2016-4, ciktāl tas attiecas uz “proteīna bagātinātājiem” un uz “uztura bagātinātājiem un pārtikas piedevām”.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/29

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums – Perfect Bar/EUIPO (“PERFECT Bar”)

(Lieta T-759/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PERFECT Bar” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts))

(2019/C 4/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Perfect Bar LLC (San Diego, Kalifornija, Savienotās Valstis) (pārstāvji: F. Miazzetto, J. L. Gracia Albero un E. Cebollero González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 5. septembra lēmumu lietā R 2440/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “PERFECT Bar” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 5. septembra lēmumu lietā R 2440/2016-4, ciktāl tas attiecas uz “proteīna bagātinātājiem” un uz “uztura bagātinātājiem un pārtikas piedevām”.

2)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)

Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/30

Prasība, kas celta 2018. gada 8. oktobrī – Sammut/Parlaments

(Lieta T-608/18)

(2019/C 4/41)

Tiesvedības valoda – maltiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mark Anthony Sammut (Foetz, Luksemburga) (pārstāvis: P. Borg Olivier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atbilstoši LESD 270. pantam atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. jūlija lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, ar ko tika noraidīta prasītāja sūdzība nolūkā no viņa novērtējuma ziņojuma par 2016. gadu izņemt daļu, kurā apgalvots, ka viņš nebija iecēlējinstitūcijai darījis zināmu savu nodomu 2016. gadā publicēt grāmatu “L-Aqwa fl-Ewropa. Il-Panama papers u il-Poter” [“Labākais Eiropā. Panamas dokumenti un vara”]; un tādējādi

—

daļēji atcelt Tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2018. gada 4. janvāra lēmumu; un tādēļ

—

uzdot izņemt minēto daļu no novērtējuma ziņojuma (3. punkts par prasītāja uzvedību – Noteikumu un procedūru ievērošana);

—

novērtēt prasītājam šo lēmumu rezultātā nodarīto kaitējumu;

—

piespriest atbildētājam izmaksāt kompensāciju par prasītājam ar minētajiem lēmumiem nodarīto kaitējumu;

—

piespriest iecēlējinstitūcijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmā pamata ietvaros viņš norāda, ka ir ticis pārkāpts Civildienesta noteikumu 17.a pants, ciktāl tā mērķis ir aizsargāt pamattiesības uz izpausmes brīvību, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā. Turklāt esot jārod līdzsvars tiesību un pienākumu starpā, jo tiesības nav absolūtas.

2.

Otrā pamata ietvaros tiek apgalvota nepareiza Civildienesta noteikumu 17.a panta interpretācija, jo grāmatā nav aplūkota “Savienības darbība” un tādējādi prasītājam nemaz nebija pienākuma par savu ieceri informēt iecēlējinstitūciju. Vārdi “jautājumu [..] kas attiecas uz” nozīmē un attiecas uz dokumenta, kura mērķis ir aplūkot “Savienības darbību”, saturu. Tas nozīmē, ka ierēdnim iecēlējinstitūcija ir jāinformē un jāsaņem atļauja tikai tad, ja viņš jebkādā veidā aplūko Savienības darbību. No tā izriet iecēlējinstitūcijas pienākums to, kas ir “Savienības darbība”, interpretēt šauri un nevis plaši. Turklāt tiek apgalvots, ka:

—

lēmumam nav norādīts nekāds pamatojums, jo tā pamatā bija vienīgi viedoklis, bet ne fakti vai juridiski apsvērumi;

—

iecēlējinstitūcijas uzliktais pienākums ir krietni apgrūtinošāks nekā izklāstīts Civildienesta noteikumos;

—

lēmuma pamatā ir nesamērīga rīcības brīvības izmantošana;

—

“jautājums [..], kas attiecas uz Savienības darbību” ir saistīts ar kontekstu, kuru, ņemot vērā Savienības darbības, ir iespējams secināt no citām pamatnostādnēm;

—

tā kā grāmatā nav atsauču uz prasītāja darbu vai jebkādiem citiem Savienības darbiem, prasītājs ir izpildījis uzticēšanās, uzticības un objektivitātes pienākumus pret Savienību;

—

no Tiesas judikatūras un īpaši 2001. gada 6. marta sprieduma (Connolly/Komisija (C-274/99 P, EU:C:2001:127, 43.–62. punkts) ir secināmi virkne aspektu saistībā ar Civildienesta noteikumu 17.a panta piemērošanas un īstenošanas izvērtējumu.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz to, ka prasītājam ar lēmumu ir radīts nemateriāls kaitējums kā darbavietā, tā personīgajā dzīvē, kā arī tas ir iespaidojis viņa literāro izpausmi. Tādēļ ir jāaplēš kaitējums un jānosaka par to izmaksājamās kompensācijas apmērs.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/31

Prasība, kas celta 2018. gada 15. oktobrī – Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A./Eiropas Komisija

(Lieta T-616/18)

(2019/C 4/42)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvji – E. Buczkowska un M. Trepka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 24. maija lēmumu procedūrā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantam, kā arī Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 54. pantam (lieta AT.39816 – Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā) (1), ar ko atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (2), 9. pantam procedūra beidzās, akciju sabiedrībai Gazprom i Gazprom Export LLC (turpmāk tekstā – “Gazprom”) uzņemoties 2018. gada 15. marta saistības;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu, acīmredzami esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 9. pantu, skatītu kopā ar LESD 102. pantu, kā arī samērīguma principu, pieļaudama acīmredzamu kļūdu savākto pierādījumu vērtējumā un konstatējot, ka Komisijas procedūras AT.39816 laikā izteiktie iebildumi attiecībā uz to, ka Gazprom piegādā gāzi Polijā ar nosacījumu, ka kontrolēs gāzes infrastruktūru Polijā, nav pamatoti, un šīs kļūdas rezultātā tā esot noteikusi Gazprom saistības, neņemot vērā šos iebildumus.

2.

Otrais pamats attiecas uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu, acīmredzami esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, skatītu kopā ar LESD 102. pantu, kā arī samērīguma principu, pieņemot Gazprom saistības, kas attiecas uz negodīgu, ievērojami pārāk augstu cenu piemērošanu, kurās neesot atbilstoši ņemti vērā Komisijas iebildumi, kas būtībā attiecas uz ievērojami pārāk augstu cenu piemērošanu, ko veic dominējošais uzņēmums.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu, acīmredzami esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, skatītu kopā ar LESD 102. pantu, kā arī samērīguma principu, pieņemot Gazprom saistības, kas attiecas uz teritoriālu ierobežojumu ieviešanu, kuros pienācīgi neesot ņemti vērā Komisijas iebildumi, kuriem esot selektīvs raksturs un kuri sakrītot ar pienākumiem, kas dominējošajam uzņēmumam jau esot tikuši piedāvāti citās procedūrās, kuri tomēr neesot varējuši mainīt tā uzvedību.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu, ir acīmredzami pārkāpusi LESD 7. pantu, skatītu kopā ar LESD 194. panta 1. punktu, pieņemot lēmumu pretēji Eiropas Savienības mērķiem enerģētikas politikas jomā, kā arī neievērojot tā negatīvo ietekmi uz Eiropas gāzes piegādes tirgu, it īpaši nostiprinot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu gāzes tirgu izolāciju un pretkonkurences nosacījumu turpināšanos attiecībā pret Rietumeiropu, lai gan šīs politikas mērķis esot šo tirgu integrācija, kā arī vienādu konkurences nosacījumu nodrošināšana visos Savienības tirgos.

5.

Piektais pamats attiecas uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu, acīmredzami esot pārkāpusi LESD 18. panta 1. punktu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu, radot diskrimināciju starp Gazprom līgumslēdzējām pusēm, kas darbojas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tirgos, tostarp prasītāju, no vienas puses, un Gazprom līgumslēdzējām pusēm, kas darbojas Rietumeiropas valstīs, no otras puses, lai arī abas minētās līgumslēdzēju pušu grupas darbojas vienā un tajā pašā Savienības gāzes piegādes tirgu un šajā saistībā tiem ir piemērojams LESD 102. pants un 194. panta 1. punkts un uz to pamata pieņemtie atvasināto tiesību akti.

6.

Sestais pamats attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, kā arī būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, Komisijai pieņemot lēmumu, kas objektīvi esot pretrunā Regulas Nr. 1/2003 9. pantam, kā arī veicot procedūru AT.39816, acīmredzami pārkāpjot Komisijai piešķirtās pilnvaras.

(1)  OV 2018, C 258, 6. lpp.

(2)  OV 2018, L 1, 1. lpp.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/32

Prasība, kas celta 2018. gada 15. oktobrī –  EN (1) /Komisija

(Lieta T-622/18)

(2019/C 4/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: EN (2) (pārstāve: E. Metodieva, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/323/16 – Izmeklētāji (AD 7) šādiem amatiem: 1. Izmeklētāji: ES izdevumi, korupcijas apkarošana; 2. Izmeklētāji: Muita un tirdzniecība, tabaka un kontrafakta preces, atlases komisijas 2017. gada 12. decembra lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu rezerves sarakstā minētā konkursa pirmajam amatam;

—

pilnībā atcelt EPSO 2018. gada 10. jūlija lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu attiecībā uz EPSO atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam atlīdzību par zaudējumiem negūto ienākumu veidā viņa neiekļaušanas minētajā rezerves sarakstā dēļ;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja izdevumus par juridisko palīdzību un juridisko pārstāvību pirms tiesvedības un tās laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka viens no atlases komisijas locekļiem ir uzvedies nepiemēroti, izraisot to, ka prasītājs, kā tiek apgalvots, nav pienācīgi pārbaudīts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka viens no attiecīgā konkursa atlases komisijas locekļiem nav bijis objektīvs.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka vērtētāji nav bijuši kompetenti.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgajā konkursā ir pieļauts valodu lietojuma pārkāpums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka lietas izpēte attiecīgajā konkursā ir ietvērusi zināmas neatbilstības prasībām.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu pārkāpums, kas esot radies attiecīgā konkursa, kā tiek apgalvots, pārmērīgi ilgās norises – viena mēneša garumā – dēļ.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz prasītāja novērtējumu nav sniegts pietiekams pamatojums.

(1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(2)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/33

Prasība, kas celta 2018. gada 13. oktobrī –  EO (1) /Komisija

(Lieta T-623/18)

(2019/C 4/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EO (2) (pārstāve: E. Metodieva, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/323/16 – Izmeklētāji (AD 7) šādiem amatiem: 1. Izmeklētāji: ES izdevumi, korupcijas apkarošana; 2. Izmeklētāji: Muita un tirdzniecība, tabaka un kontrafakta preces, atlases komisijas 2017. gada 12. decembra lēmumu neiekļaut prasītājas vārdu rezerves sarakstā minētā konkursa pirmajam amatam;

—

pilnībā atcelt EPSO 2018. gada 9. jūlija lēmumu noraidīt prasītājas sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu attiecībā uz EPSO atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai atlīdzību par zaudējumiem negūto ienākumu veidā viņas neiekļaušanas minētajā rezerves sarakstā dēļ;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas izdevumus par juridisko palīdzību un juridisko pārstāvību pirms tiesvedības un tās laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus un papildus pamatojas uz visiem tiem argumentiem, kas ir minēti viņas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegtajā sūdzībā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka viens no atlases komisijas locekļiem ir uzvedies nepiemēroti, izraisot to, ka prasītāja, kā tiek apgalvots, nav pienācīgi pārbaudīta.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka viens no attiecīgā konkursa atlases komisijas locekļiem nav bijis objektīvs.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka vērtētāji nav bijuši kompetenti.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgajā konkursā ir pieļauts valodu lietojuma pārkāpums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka lietas izpēte attiecīgajā konkursā ir ietvērusi zināmas neatbilstības prasībām.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu pārkāpums, kas esot radies attiecīgā konkursa, kā tiek apgalvots, pārmērīgi ilgās norises – viena mēneša garumā – dēļ.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz prasītājas novērtējumu nav sniegts pietiekams pamatojums.

(1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(2)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/34

Prasība, kas celta 2018. gada 19. oktobrī – ZK/Komisija

(Lieta T-627/18)

(2019/C 4/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZK (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt konkursa EPSO/AD/323/16 atlases komisijas 2018. gada 1. februāra apstiprinošo lēmumu neiekļaut prasītājas vārdu veiksmīgo kandidātu sarakstā;

—

vajadzības gadījumā atcelt konkursa atlases komisijas 2017. gada 12. decembra apstiprinošo lēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats – pirmkārt, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 30. panta un to III pielikuma 3. panta, un, otrkārt, konkursa pārbaudījumu rīkošanu regulējošo noteikumu pārkāpums. Šajā ziņā prasītāja it īpaši uzsver, ka viņu intervijās ir uzklausījuši tikai divi atlases komisijas locekļi, nevis atlases komisija, kas ietver priekšsēdētāju un sešus locekļus. Viņa turklāt norāda, ka priekšsēdētāja atlases komisijas darbā ir piedalījusies tikai kā vienkārša novērotāja, kas arī esot Civildienesta noteikumu pārkāpums.

2.

Otrais pamats – vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpums, kas esot pieļauts saistībā ar šajā lietā apstrīdēto lēmumu atlases komisijas nestabilitātes dēļ un tāpēc, ka ir bijuši pieaicināti tādi eksaminatori atbalstam, kuri nav piedalījušies īpašās eksaminatoru mācībās.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/35

Prasība, kas celta 2018. gada 23. oktobrī – Geske/EUIPO (“revolutionary air pulse technology”)

(Lieta T-634/18)

(2019/C 4/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: André Geske (Lübbecke, Vācija) (pārstāvis: R. Albrecht, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “revolutionary air pulse technology” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 025 231

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 5. septembra lēmums lietā R 2721/2017–2

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp EUIPO apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/35

Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī — Intercontact Budapest/CdT

(Lieta T-640/18)

(2019/C 4/47)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intercontact Budapest Fordító és Pénzügyi Tanácsadó Kft. (Intercontact Budapest Kft.) (Budapešta, Ungārija) (pārstāve: É. Subasicz, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

galvenokārt – noteikt, vai dažādiem pretendentiem piešķirtā novērtējuma punktu summa, ņemot vērā iesniegto piedāvājumu salīdzinājumu, ir reālistiska un atbilst vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, samērīguma un pārskatāmības principiem;

—

pakārtoti – atzīt, ka atbildētājs kļūdaini interpretē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 113. panta 3. punktu un ka publiskā iepirkuma procedūras dalībnieku piedāvājumu cenu publiskošana nav pretrunā minētajai regulai;

—

pakārtotāk – atcelt atbildētāja lēmumu par procedūras iznākumu attiecībā uz procedūras FL/FIN17 pasūtījuma daļu Nr. 12, kā arī administratīvo procedūru saistībā ar šo pašu pasūtījuma daļu;

—

vēl pakārtotāk – noteikt, pēc kura procesuālā akta (tiesiskas sekas radoša tiesību akta) paziņošanas šajā prasībā aplūkotajā publiskā iepirkuma procedūrā ir jāaprēķina pārsūdzības termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus:

1.

Pirmais pamats ir par to, ka publiskā iepirkuma procedūrās pretendentus vērtējot pēc atšķirīgiem kritērijiem, atbildētājs esot pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, samērīguma un pārskatāmības principus (1).

2.

Otrais pamats ir par to, ka, nepaziņojot prasītājai publiskā iepirkuma procedūrās prasīto informāciju, atbildētājs esot ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras (2).

3.

Trešais pamats ir par to, ka, nepaziņojot pārsūdzības termiņus un tādējādi ierobežojot iespēju veikt pārsūdzību, atbildētājs esot pārkāpis Savienības direktīvu par publisko iepirkumu (3).

4.

Ceturtais pamats ir par to, ka atbildētājs esot kavējis prasītāju izmantot tās tiesības celt prasību pret Savienības iestādi (4).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 1. un 90. apsvērums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.) 113. pants.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 (OV 2014, L 94, 65. lpp.) V pielikuma D daļas 16. punkts.

(4)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta sestā daļa.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/36

Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – August Wolff/EUIPO – Faes Farma (“DermoFaes Atopimed”)

(Lieta T-642/18)

(2019/C 4/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. August Wolff GmbH & Co. KG Arzneimittel (Bielefeld, Vācija) (pārstāvis: A. Thünken,, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Faes Farma, SA (Lamiaco-Leioa, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DermoFaes Atopimed” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 069 396

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 11. jūlija lēmums lietā R 1365/2017-2

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pieņemt iebildumu un noraidīt apstrīdēto pieteikumu;

—

piespriest EUIPO, kā arī nepieciešamības gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus saistībā ar procesu EUIPO.

Izvirzītais pamats:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/37

Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – August Wolff/EUIPO – Faes Farma (“DermoFaes Atopiderm”)

(Lieta T-644/18)

(2019/C 4/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. August Wolff GmbH & Co. KG Arzneimittel (Bielefeld, Vācija) (pārstāvis: A. Thünken,, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Faes Farma, SA (Lamiaco-Leioa, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DermoFaes Atopiderm” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 069 438

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 11. jūlija lēmums lietā R 1305/2017-2

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pieņemt iebildumu un noraidīt apstrīdēto pieteikumu;

—

piespriest EUIPO, kā arī nepieciešamības gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus saistībā ar procesu EUIPO.

Izvirzītais pamats:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/38

Prasība, kas celta 2018. gada 29. oktobrī – ruwido austria/EUIPO (“transparent pairing”)

(Lieta T-649/18)

(2019/C 4/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ruwido austria GmbH (Neumarkt am Wallersee, Austrija) (pārstāvis: A. Ginzburg, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “transparent pairing” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 581 118

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 30. augusta lēmums lietā R 2487/2017–2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

pamatojuma nenorādīšana apstrīdētajā lēmumā;

—

kļūdaina reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma faktiskā interpretācija.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/39

Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – Balani Balani u.c./EUIPO – Play Hawkers (“HAWKERS”)

(Lieta T-651/18)

(2019/C 4/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sonu Gangaram Balani Balani, Anup Suresh Balani Shivdasani un Amrit Suresh Balani Shivdasani (Las Palmas de Gran Canaria, Spānija) (pārstāvis: A. Díaz Marrero, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Play Hawkers, SL (Elche, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “HAWKERS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 746 209

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 2. augusta lēmums lietā R 396/2018-2

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un pasludināt spriedumu, konstatējot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme Nr. 15 746 209, kuras reģistrācija daļēji tika pieļauta, ir reģistrējama arī attiecībā uz pārējām pieteiktajām precēm: pulksteņi; hronometri (pulksteņi); sporta pulksteņi; rotaslietas; bižutērija; bižutērijas izstrādājumi; rotaslietas, ieskaitot bižutēriju un no plastmasas izgatavotu bižutēriju; pulksteņu izstrādājumi; pulksteņu produkti; pulksteņu kastītes;

—

piespriest [EUIPO] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/39

Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – Porus/EUIPO (“oral Dialysis”)

(Lieta T-652/18)

(2019/C 4/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Porus GmbH (Monheima pie Reinas, Vācija) (pārstāvis: C. Weil, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “oral Dialysis” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 774 259

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 14. septembra lēmums lietā R 1375/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

apmierināt prasību;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/40

Prasība, kas celta 2018. gada 2. novembrī – Jareš Procházková un Jareš/EUIPO – Elton Hodinářská (“MANUFACTURE PRIM 1949”)

(Lieta T-656/18)

(2019/C 4/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hana Jareš Procházková un Antonín Jareš (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: M. Kyjovský, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Elton Hodinářská a.s. (Nové Město nad Metují, Čehijas Republika)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MANUFACTURE PRIM 1949” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 531 662

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 7. septembra lēmums lietā R 1159/2017-4

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—

Regulas 2017/1001 60. panta 2. un 3. punkta, 64. panta 5. punkta un 70. panta 2. punkta pārkāpums;

—

Regulas 2018/625 27. panta 4. punkta un 55. panta pārkāpums.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/41

Prasība, kas celta 2018. gada 30. oktobrī – ZS/EIB

(Lieta T-659/18)

(2019/C 4/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZS (pārstāvis: B. Maréchal, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka (EIB)

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt EIB 2017. gada 27. septembra un 28. decembra lēmumus;

—

piespriest atlīdzināt visus prasītājam radušos zaudējumus;

—

Šajā ziņā piespriest EIB izmaksāt prasītājam:

—

30 000 EUR kā neizmaksāto algu par 42 ikgadējā atvaļinājuma dienām un 40,5 dienām par TSA-A, proti, kopsummā par 82,5 atvaļinājuma dienām;

—

30 000 EUR, kas tika nelikumīgi atskaitīti no summām saistībā ar viņa aiziešanu pensijā;

—

50 000 EUR, proti, iemaksas no ikgadējās algas 3 % apmērā brīvprātīgās papildu pensijas shēmā (BPPS) līdz ierastā pensijas vecuma sasniegšanai;

—

35 000 EUR saistībā ar prasītāja tiesībām uz prēmiju;

—

15 000 EUR kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—

provizorisku summu 15 000 EUR apmērā, ko prasītājs samaksājis par juridiskajiem pakalpojumiem;

—

tiesāšanās un jebkurus citus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

 Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja prombūtne neesot bijusi nepamatota un ka katrā ziņā EIB esot bijis jāreaģē agrāk, ņemot vērā piecu gadu ilgo prombūtni. Šajos apgalvojumos neesot ņemta vērā mutvārdu vienošanās starp prasītāju un atbildētāju par darba laika uzskaites tabulu aizpildīšanu. Turklāt, neesot juridiska pamatojuma tam, lai darba devējs veiktu apgalvotās nepamatotās prombūtnes “dzēšanu” vai atskaitīšanu saistībā ar prasītāja tiesībām uz atvaļinājumu vai summām, kas viņam jāizmaksā aizejot pensijā.

2.

 Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka dažas atbildētājas pieļautās kļūdas attiecībā uz prasītāju esot uzskatāmas par prettiesiskiem administratīviem aktiem, kā, piemēram, iebildumi par nepamatotu prombūtni, 82,5 atvaļinājuma dienu zaudēšana bez jebkāda juridiska pamatojuma, jo “dzēšana” vai atskaitīšana neesot atļauta, prettiesiska iespējamās nepamatotās prombūtnes atskaitīšana no summām, kas izmaksājamas prasītājam aizejot pensijā un kuras nav iekļautas brīvprātīgās papildu pensijas shēmā, kā rezultātā prasītājs cietis tiešus zaudējumus un papildu morālo kaitējumu.

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/42

Prasība, kas celta 2018. gada 8. novembrī –VodafoneZiggo Group/Komisija

(Lieta T-660/18)

(2019/C 4/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VodafoneZiggo Group BV (Utrehta, Nīderlande) (pārstāvji: W. Knibbeler un A. Pliego Selie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—

atcelt atbildētājas 2018. gada 30. augusta lēmumu lietās NL/2018/2099 un NL/2018/2100 – fiksētā savienojuma vairumtirdzniecības tirgus Nīderlandē, lietas numurs C(2018) 5848 final, un

—

uzdot atbildētājai segt prasītājas izdevumus atbilstoši Vispārējas tiesas Reglamenta 87. pantam, tostarp izdevumus, kas radušies personām, kuras iestājušās lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi interpretēti un piemēroti Direktīvas 2002/21/EK (1) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 7. un 7.a. pants.

Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā esot iekļauti vairāki būtiski konstatējumi attiecībā uz Nīderlandes valsts pārvaldes iestādes lēmuma projektu (turpmāk tekstā – “2018. gada WFA lēmums”), kuri ir uzskatīti par piezīmēm, lai gan tie neapšaubāmi atbilstot kritērijiem, lai varētu konstatēt nopietnas šaubas. Prasītāja arī apgalvo, ka katrs minētais apsvērums objektīvi liecinot par nopietnām šaubām, kuru dēļ Komisijai esot bijis jāveic padziļināta izmeklēšana saskaņā ar pamatdirektīvas 7. panta 4. punktu un 7.a. panta 1. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, veikta nepareiza pamatdirektīvas 7. panta piemērošana un izmeklēšana neesot bijusi pietiekami rūpīga.

—

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā, piekrītot 2018. gada WFA lēmumā ietvertajiem konstatējumiem attiecībā uz vienotu būtisku ietekmi tirgū (vienota BIT), lai gan šie konstatējumi acīmredzami radot nopietnas šaubas pamatdirektīvas 7. panta 4. punkta izpratnē, Komisija esot nepareizi piemērojusi pamatdirektīvas 7. un 7.a. pantu, un esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

—

Pakārtoti, prasītāja uzskata, ka Komisijai katrā ziņā esot bijis pienākums rūpīgi izmeklēt šo lietu, ņemot vērā i) Nīderlandes valsts pārvaldes iestādes acīmredzami nepietiekamo analīzi par vienotu BIT, to salīdzinot ar Komisijas izstrādāto vienotas BIT novērtējuma sistēmu, un ii) Komisijas pašas iepriekš pieņemtos lēmumus, kuros tā esot atzinusi, ka attiecīgajos tirgos nav pamata konstatēt vienotu BIT (nekonsekvence).

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

—

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot pietiekams pamatojums attiecībā uz būtiskiem 2018. gada WFA lēmuma elementiem.

—

Turklāt prasītāja uzskata, ka attiecībā uz citiem izšķirošiem konstatējumiem apstrīdētais lēmums esot pārāk vispārīgs un pretrunīgs.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.04.2002., 33. lpp.).

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/43

Prasība, kas celta 2018. gada 9. novembrī – romwell/EUIPO (“twistpac”)

(Lieta T-662/18)

(2019/C 4/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: romwell GmbH & Co. KG (Breitscheidt, Vācija) (pārstāvji: C. Spintig, S. Pietzcker un M. Prasse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “twistpac” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 219 163

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. augusta lēmums lietā R 336/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp arī prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Labojumi

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/45

Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T-531/18

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”C 399, 2018. gada 5. novembris )

(2019/C 4/57)

Oficiālajā Vēstnesī publicētais paziņojums par lietu T-531/18 LL-Carpenter/Komisija jālasa šādi:

“Prasība, kas celta 2018. gada 1. septembrī – LL-Carpenter/Komisija

(Lieta T-531/18)

(2018/C 399/60)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LL-Carpenter s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: J. Buřil, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 26. jūnija Lēmumu C(2018) 4138 final lietā AT.40037 – Carpenter/Subaru, ar kuru atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1/2003”), 13. pantam un Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 773/2004”), 7. panta 2. punktam ir noraidīta prasītājas sūdzība saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 7. pantu, kura ir datēta 2012. gada 6. septembrī un kurā ir apgalvots, ka ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants, un

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda, sniedzot nepareizu juridisko vērtējumu un acīmredzami nepareizu faktu vērtējumu.

—

Eiropas Komisija esot nepareizi novērtējusi faktus, izdarīdama secinājumu, ka prasītājai pārmesto pretkonkurences rīcību (attiecībā uz Čehijas Republiku) ir izskatījusi valsts ekonomikas konkurences iestāde Čehijas Republikā, un sniegusi nepareizu lietas juridisko vērtējumu par to, ka ir izpildīti Regulas Nr. 1/2003 13. panta piemērošanas nosacījumi (attiecībā uz Čehijas Republiku).

—

Eiropas Komisija neesot pamatīgi izskatījusi faktiskos un tiesiskos apstākļus, par kuriem to ir informējusi prasītāja, un tāpēc esot nepareizi novērtējusi faktus, izdarīdama secinājumu, ka no prasītājas rakstveida apsvērumiem neizriet atšķirīgs sūdzības novērtējums un ka iespējamība, ka tiktu konstatēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pārkāpums, ir maza, un esot sniegusi nepareizu lietas juridisko vērtējumu par to, ka ir izpildīti Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauts procedūras noteikumu pārkāpums, kas izpaužas apstāklī, ka Eiropas Komisija lēmumā neesot norādījusi pienācīgu pamatojumu.

—

Eiropas Komisija neesot norādījusi, uz kādām prioritātēm tā ir balstījusi savu lēmumu neveikt turpmāku izmeklēšanu lietā, atsaukdamās vienīgi uz turpmākas izmeklēšanas sagaidāmajām augstajām izmaksām.

—

Eiropas Komisija neesot izskaidrojusi, kā tā ir novērtējusi pierādījumus vai kāpēc tā nav ņēmusi vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, par kuriem to ir informējusi prasītāja, vai arī, kāpēc tā ir balstījusi savu lēmumu par sūdzības noraidīšanu vienīgi uz apgalvojumiem, kas ir gūti no sabiedrības, pret kuru bija vērsta sūdzība, rakstveida apsvērumiem.”