ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 461

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

61. gadagājums
2018. gada 21. decembris


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Reģionu komiteja

 

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

2018/C 461/01

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu

1

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

2018/C 461/02

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai

5

2018/C 461/03

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Darba iestādes izveide

16

2018/C 461/04

Eiropas Reģionu komitejas atzinums ES pilsētu un reģionu devums Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksmei un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam pēc 2020. gada

24

2018/C 461/05

Eiropas Reģionu komitejas atzinums – paziņojums Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā

30

2018/C 461/06

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Integrēt sportu ES darba programmā laikposmam pēc 2020. gada

37

2018/C 461/07

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Taisnīgas nodokļu politikas tiesību aktu kopums

43

2018/C 461/08

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Digitālās izglītības rīcības plāns

52

2018/C 461/09

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme

57


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

REĢIONU KOMITEJA

 

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

2018/C 461/10

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Dokumentu kopums attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

70

2018/C 461/11

Eiropas reģionu komitejas atzinums Apvārsnis Eiropa: devītā pētniecības un inovācijas pamatprogramma

79

2018/C 461/12

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

125

2018/C 461/13

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Patvēruma un migrācijas fonds

147

2018/C 461/14

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013

156

2018/C 461/15

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

173

2018/C 461/16

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Tiesības un vērtības

196

2018/C 461/17

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums vienreizlietojamas plastmasas direktīvai

210

2018/C 461/18

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Tīras ostas, tīras jūras – ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai

220

2018/C 461/19

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Riska novērtējums pārtikas aprites ķēdē

225

2018/C 461/20

Eiropas Reģionu komitejas atzinums Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss

232


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Reģionu komiteja

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/1


Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu

(2018/C 461/01)

Iesniegušas politiskās grupas: PPE, PSE, ALDE, EA un ECR

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā gan Eiropas Komisijas paziņojumu “2018. gada izaugsmes pētījums” (1), gan 2018. gada Eiropas pusgada sākšanos,

ņemot vērā Komitejas 2017. gada 11. oktobra rezolūciju par 2017. gada Eiropas pusgadu, saistībā ar 2018. gada izaugsmes pētījumu (GIP) un ņemot vērā Komitejas 2018. gada 1. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 2018. gada izaugsmes pētījumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm (2) un 2018. gada 14. marta rezolūciju par 2018. gada izaugsmes pētījumu;

1.

balstoties uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) (3) īstenošanas tempu, norāda uz ES strukturālo reformu vispārēji lēno un nevienmērīgo norisi; uzsver, ka reformas ir vajadzīgas visās dalībvalstīs, lai sekmētu konkurētspēju un izaugsmi un pastiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un ekonomikas konverģenci, kā arī noturību pret ārējiem satricinājumiem, kam ir izšķirīga nozīme eurozonas stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka galvenokārt līdzdalības trūkums valstu līmenī un daļēji arī nepietiekamas administratīvās un institucionālās spējas kopumā ir galvenie faktori, kas veicina konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) neapmierinošu īstenošanu (4);

2.

norāda, ka stipri pieaudzis to KVAI skaits, kas tieši adresēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP) (36 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 24 % 2017. gadā); (5); tāpat norāda, ka, ņemot vērā pat netieši uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām attiecināmos KVAI un uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām neattiecināmos KVAI, kam ir teritoriāla ietekme, ar teritoriju saistīti ieteikumi veido 83 % no visiem KVAI (salīdzinājumā ar 76 % 2017. gadā);

3.

norāda, ka 48 % no konkrētajiem 124 ieteikumiem, kas 2018. gadā tiek adresēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām un/vai kuros izvirzītas problēmas saistībā ar teritoriālajām atšķirībām, tiek atkārtots jau 2015. gadā publicētais; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas veikto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas daudzgadu novērtējumu, kas liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, kuri publicēti kopš Eiropas pusgada uzsākšanas 2011. gadā, ir īstenoti vismaz ar “zināmu progresu” (6); tomēr pauž nožēlu par joprojām pastāvošo pārredzamības trūkumu attiecībā uz kritērijiem, uz ko balstās šāds novērtējums;

4.

uzsver, ka Eiropas pusgads ir jāsaskaņo ar ES ilgtermiņa stratēģiju, kurā ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programma pielāgota ES līmenim. Pāreja uz jaunu ES stratēģisko satvaru pēc stratēģijas “Eiropa 2020” būtu piemērots brīdis, lai īstenotu Eiropas pusgada pārvaldības reformas;

5.

stingri uzstāj, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu nepārprotami jāpievēršas teritoriālo problēmu risināšanai un vietējo un reģionālo pašvaldību lomai problēmu apzināšanā un ieteikumu īstenošanā, turpretī ar teritoriālo aspektu saistītās problēmas un nākotnes scenāriji nepārprotami būtu analizējami un apspriežami gada izaugsmes pētījumos un ziņojumos par valstīm, un būtu atspoguļojami valstu reformu programmās;

6.

uzsver, ka jānodrošina Eiropas pusgada pilnīga saskaņotība ar Līgumā par Eiropas Savienību noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi, un ierosina, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos jāpievēršas dalībvalstu daudzgadu problēmām kohēzijas politikas jomā;

7.

atzinīgi vērtē Eiropas pusgada mērķtiecīgo pievēršanos Eiropas sociālo tiesību pīlāram un uzsver, ka 45 % konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2018. gadam tiek paredzēta loma vietējām un reģionālajām pašvaldībām un/vai ir izvirzītas problēmas, kas saistītas ar teritoriālajām atšķirībām sociālo tiesību jomā (7);

8.

atkārtoti norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana Eiropas pusgada plānošanā un īstenošanā līdz ar daudzlīmeņu pārvaldības pasākumu ieviešanu un vietējo un reģionālo pašvaldību strukturētu, pastāvīgu un skaidri atzītu funkciju noteikšanu ievērojami palielinātu līdzatbildību par KVAI īstenošanu attiecīgās valsts līmenī; uzsver, ka šāda iesaistīšana ir vēl jo svarīgāka, lai saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam nodrošinātu stingrāku saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu, kā arī saistībā ar Reformu atbalsta programmas iespējamo pieņemšanu, tā kā minētā reforma arī tiktu pārvaldīta Eiropas pusgada ietvaros;

9.

tādēļ uzsver, ka noteikti jānodrošina labāka koordinācija un sinerģijas starp Eiropas pusgada procesu un dalītas pārvaldības pieeju, un ESI fondu decentralizēto būtību; nolūkā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas pusgada procesā atkārtoti izvirza priekšlikumu ES pieņemt rīcības kodeksu (8) un uzsver, ka šāds priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu un pašreizējo pilnvaru un kompetenču sadalījumu valdības līmeņos dalībvalstīs; norāda, ka minētajā rīcības kodeksā būtu jāņem vērā attiecīgā pieredze, kas gūta, piemērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar kohēzijas politikas Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (9), kā arī dažās valstīs esošā labā prakse attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību plašu iesaisti Eiropas pusgada norisēs;

10.

atzinīgi vērtē ES darba grupas par subsidiaritāti “stingro” ieteikumu, ka “dalībvalstis ievēro Komisijas vadlīnijas par to, kā sekmēt lielāku līdzdalību un atbildību par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, ņemot vērā to, ka (..) ekonomikas reformas (..) var ietekmēt visus pārvaldības līmeņus (..). Tas būtu jāattiecina ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību kopumā (10)”;

11.

pauž nožēlu, ka saistībā ar ES ekonomikas pārvaldību un iespējamo atbalstu no ES programmām, tādām kā ierosinātā reformu atbalsta programma, Eiropas Komisija joprojām nav sniegusi “strukturālo reformu” definīciju. Šajā kontekstā RK uzsver, ka atbilstoši subsidiaritātes principam to strukturālo reformu tvērumā, uz kurām attiecas ES atbalsts, būtu jāiekļauj tikai tās politikas jomas, kas attiecas uz ES līguma mērķu īstenošanu un ir tieši saistītas ar ES kompetenci. RK iebilst pret jebkuru priekšlikumu finansēt nenoteiktus strukturālo reformu pasākumus dalībvalstīs, attiecībā uz kuriem nav veikts iepriekšējs Eiropas pievienotās vērtības novērtējums un kuri tieši neskar Līgumā noteikto ES kompetenci. Šajā saistībā RK norāda uz savu 2018. gada 1. februāra rezolūciju, ar ko tā noraida Komisijas 2017. gada 6. decembra priekšlikumu regulai, ar kuru groza Kopīgo noteikumu regulu (ES) Nr. 1303/2013 (11);

12.

norāda, ka Eiropas un valstu līmenī no jauna jāpievērš uzmanība vietējo un reģionālo finanšu stāvoklim, un tādēļ atzinīgi vērtē prezidentvalsts Austrijas pieprasījumu Reģionu komitejai pievērsties minētajam tematam un izpētīt to; atgādina, ka vietējo un reģionālo pašvaldību budžeti, tostarp sociālie izdevumi un jo īpaši ar labklājību saistīti izdevumi, bija starp pirmajiem, ko ietekmēja finanšu un ekonomikas krīze un ko skāra no tās izrietošā budžetu konsolidācija un samazinājumi pārvedumos no centrālās valdības; norāda, ka, neraugoties uz to, ka krīze bija pirms desmit gadiem, daudzu vietējo un reģionālo pašvaldību budžeta līdzekļi joprojām ir ierobežoti;

13.

atkārtoti pauž bažas par publisko ieguldījumu nemainīgi zemo līmeni Savienībā un jo īpaši par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumiem, kas, izsakot tos kā IKP daļu, 2017. gadā joprojām bija vairāk nekā 30 % mazākā apmērā nekā 2009. gadā (12); tādēļ ar nožēlu atzīmē, ka tieši publiskos ieguldījumus visbiežāk skar fiskālās konsolidācijas politikas pasākumi, neraugoties uz to, ka šādi ieguldījumi tieši ietekmē vietējo ekonomiku un iedzīvotāju ikdienas dzīvi; joprojām pauž bažas par ieguldījumu aizvien pieaugošo centralizāciju – vietējo un reģionālo pašvaldību veikto publisko ieguldījumu īpatsvars, lai gan vidēji ES joprojām pārsniedz 50 %, ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar 60 % pagājušā gadsimta 90. gados (13);

14.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri priekšlikumā par InvestEU programmu plašāk izmantot saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Investīciju plānu gūto pieredzi; atzīst, ka ar minēto priekšlikumu varētu vienkāršot finanšu instrumentu izmantošanu, un tā ir RK sen izvirzīta prasība, jo pašreizējā sarežģītība ir šķērslis finanšu instrumentu plašai un efektīvai izmantošanai;

15.

pauž nožēlu par starptautiskajā tirdzniecībā vērojamo tendenci virzībā uz protekcionisma palielināšanos un brīdina par daudzpusējas sadarbības tirdzniecības jomā un strīdu izšķiršanas sistēmu apdraudējuma izraisītajām negatīvajām sekām; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka pirms jaunu brīvās tirdzniecības iniciatīvu uzsākšanas ir jāveic ietekmes novērtējumi, kas sekmē iespējamas asimetriskas ietekmes uz Eiropas reģioniem agrīnu identificēšanu un kvantitatīvu noteikšanu, dodot iespēju ātri reaģēt ar pasākumiem publiskās politikas jomā;

16.

uzsver, ka tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES kompetence un ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) pašlaik ir viens no instrumentiem, kas mazina tirdzniecības politikā pieņemto lēmumu iespējamo negatīvo blakusietekmi; pauž nožēlu par to, ka no EGF pieejamie līdzekļi agrāk nav pilnībā izmantoti, un norāda, ka dažas dalībvalstis tā vietā ir devušas priekšroku ESF līdzekļu izmantošanai. RK atsevišķā atzinumā veiks sīku analīzi par to, vai Eiropas Komisijas priekšlikums paplašināt EGF darbības jomu un uzdevumus, kā arī tā robežvērtību pazemināšana nodrošinās, ka reformētais EGF sniedz pievienoto vērtību un ļauj izvairīties no pārklāšanās un kompromisiem ar ESF +, kā tas ir pašlaik (14);

17.

atkārtoti pauž aicinājumu izstrādāt spēcīgu un holistisku ES rūpniecības politikas stratēģiju, kas dotu Eiropas rūpniecībai, jo īpaši MVU, iespēju risināt ar digitalizāciju un dekarbonizāciju saistītās problēmas un iespējas, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumiem MVU tehnoloģiskajā izaugsmē un darba ņēmēju specializācijā ar pastāvīgas apmācības palīdzību; vēlreiz uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo lomu reģionālo inovācijas ekosistēmu un kopu veidošanā, kam ir būtiska nozīme sekmīgas inovācijas nodrošināšanā; uzsver, ka ES ekonomiskās un politiskās integrācijas pamatā ir Eiropas vienotais tirgus, un norāda, ka vienotā tirgus veidošana ir pašlaik īstenojams projekts un ka tirgus veidošana joprojām nav pabeigta vairākos svarīgos aspektos, kas jo īpaši ietekmē patērētājus un MVU; tāpat atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu programmu vienotajam tirgum pēc 2020. gada, kurā izklāstīts satvars to pasākumu atbalstam, kuru mērķis ir palielināt Eiropas MVU konkurētspēju;

18.

norāda, ka lielākās daļas strukturālo reformu, kas apzinātas Eiropas pusgadā, nepieciešamību nosaka tas, ka ir jāuzlabo administratīvās un institucionālās spējas; uzsver, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ neapmierinoši tiek īstenotas strukturālās reformas Eiropas pusgada ietvaros, ir citu politisko prioritāšu izvēle; turklāt atsevišķās valstīs tam pievienojas nepietiekamas administratīvās un institucionālās spējas dažādos pārvaldības līmeņos: tās kavē publiskā un privātā sektora ieguldījumus, pazemina publisko pakalpojumu kvalitāti un palēnina ESI fondu un citu ES programmu īstenošanu; uzsver, ka 2018. gadā 63 % visu vietējām un reģionālajām pašvaldībām tieši adresēto ieteikumu attiecās uz administratīvo spēju pilnveidošanu;

19.

norāda, ka, neraugoties uz to, ka pieteikumus saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRSP) bija iesniegusi lielākā daļa dalībvalstu, problēmas saistībā ar publiskās administrācijas kvalitāti un spēju nopietnākas ir daudzās Dienvideiropas un Austrumeiropas valstīs (15); atzinīgi vērtē vietējām un reģionālajām pašvaldībām pavērto SRSP pieejamības iespēju un aicina Komisiju rosināt dalībvalstis pievērsties vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanas vajadzībām; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stiprināt dažādo no ES līdzekļiem finansēto spēju veidošanas virzienu koordinēšanu un atkārtoti norāda, ka Komisijai tas būtu jādara pārredzami, publicējot vienotu stratēģisko dokumentu (16);

20.

aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kā ES noteikumi par publisko iepirkumu ir transponēti valstu tiesību aktos un kā tos īsteno dalībvalstīs, pievēršot īpašu uzmanību gan tam, kādā veidā minētos tiesību aktus īsteno vietējā un reģionālajā līmenī – ņemot vērā vietējo pašvaldību īpatsvaru publiskā iepirkuma jomā – gan tam, kādā mērā jaunie standarti ir vienkāršojuši vai sarežģījuši regulējumu šajā jomā; norāda, ka vairāk jādara digitālā publiskā iepirkuma jomā un ka dalībvalstīm būtu jācenšas panākt procedūru strauju digitālo pārveidi un ieviest e-procesus visos galvenajos posmos;

21.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomes prezidentvalstij Austrijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  COM(2017) 690 final.

(2)  http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P8-TA-2017-0418&language=LV&ring=A8-2017-0310

(3)  Komisijas paziņojums par 2018. gada KVAI, 3. lpp. (https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-communication-en.pdf); sk. arī Eiropas Komisijas veikto priekšlikuma par Reformu atbalsta programmas izveidi ietekmes novērtējumu: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2018/EN/SWD-2018-310-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF.

(4)  Sk. iepriekšējā zemsvītras piezīmē minētā ietekmes novērtējuma 23.–26. lpp.

(5)  http://portal.cor.europa.eu/europe2020/Documents/publi-file/2018-Territorial-Analysis-of-CSRs/2018_CSRs_draft_final.pdf

(6)  Komisijas paziņojums par 2018. gada konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, 3. lpp.

(7)  http://portal.cor.europa.eu/europe2020/Documents/publi-file/2018-Territorial-Analysis-of-CSRs/2018_CSRs_draft_final.pdf

(8)  Sk. RK atzinumu “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai”, 2017. gada 11. maijs.

(9)  Komisijas Deleģētā regula par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Nr. 240/2014).

(10)  https://ec.europa.eu/commission/files/report-task-force-subsidiarity-proportionality-and-doing-less-more-efficiently_en

(11)  COM(2017) 826 final.

(12)  Avots: Eurostat. https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/refreshTableAction.do?tab=table&plugin=1&pcode=tec00022&language=en

(13)  Eiropas Komisija, septītais ziņojums par kohēziju (168. lpp.).

(14)  https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR13_07/SR13_07_EN.pdf

(15)  Liecības par minēto ir apkopotas 27. lpp. Eiropas Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā par priekšlikumu Reformu atbalsta programmas izveidei:http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2018/EN/SWD-2018-310-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF.

(16)  https://memportal.cor.europa.eu/Handlers/ViewDoc.ashx?doc=COR-2018-00502-00-00-AC-TRA-LV.docx


ATZINUMI

Reģionu komiteja

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/5


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai”

(2018/C 461/02)

Līdzziņotāji:

Karl-Heinz LAMBERTZ (BE/PSE), Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs, Beļģijas vācu valodas kopienas parlamenta deputāts, Senāta deputāts

Markku MARKKULA (FI/PPE), Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Espo pilsētas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Eiropadomes priekšsēdētāja Donald TUSK 2016. gada 8. novembrī iesniegtais atzinuma pieprasījums Eiropas Reģionu komitejai (RK) izstrādāt atzinumu par tematu “Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai”

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Preambula: vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju ieguldījums uzticēšanās atjaunošanā

1.

ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas (RK) Pamatuzdevumu deklarāciju, kura pieņemta Briselē 2009. gada 21. aprīlī un kurā noteikts: “Mēs esam vēlētu reģionālo un vietējo pārstāvju politiska asambleja, kuras uzdevums ir veicināt Eiropas integrāciju. Pateicoties savai politiskajai leģitimitātei, mēs nodrošinām visu Eiropas Savienības teritoriju, reģionu, pilsētu un vietējo pašvaldību institucionālo pārstāvību. Mūsu uzdevums ir iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā un tādējādi sekmēt iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību. (..) Mēs uzraugām, lai tiktu ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un Eiropas lēmumi tiktu pieņemti un piemēroti iedzīvotājiem vistuvākajā un visatbilstošākajā līmenī. (..) Mēs uzturam tiešu dialogu ar iedzīvotājiem par Eiropas sasniegumiem un tās turpmākajiem uzdevumiem, palīdzam skaidrot un informēt par Kopienas politiku īstenošanu un to teritoriālo ietekmi.”;

2.

ņemot vērā RK 2015.–2020. gada piecas politiskās prioritātes (jauns starts Eiropas ekonomikai; teritoriālā dimensija ES tiesību aktos; vienkāršāka, vairāk savienota Eiropa; stabilitāte un sadarbība Eiropas Savienībā un ārpus tās; nākotnes Eiropa ir pilsoņu Eiropa);

3.

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2016. gada 8. novembrī iesniegto atzinuma pieprasījumu Reģionu komitejai izstrādāt atzinumu, izklāstot vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli un priekšlikumus attiecībā uz Eiropas nākotni, lai palīdzētu atjaunot uzticēšanos Eiropas projektam (1);

4.

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni “Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam” un piecus tai sekojošos pārdomu dokumentus;

5.

ņemot vērā 2017. gada 25. martā parakstīto Romas deklarāciju, kurā tās parakstītāji apliecina apņemšanos “ieklausīties [savu] pilsoņu paustajās bažās un atsaukties uz tām”, kā arī “[strādāt] kopā tajā līmenī – Eiropas Savienības, valstu, reģionālā vai vietējā –, kur var panākt reālus rezultātus, uzticības un lojālas sadarbības garā – gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un ES iestādēm, ievērojot subsidiaritātes principu”; deklarācijā arī teikts: “Mēs atstāsim vajadzīgo rīcības brīvību dažādos līmeņos, lai stiprinātu Eiropas inovācijas un izaugsmes potenciālu. Mēs gribam, lai Savienība lielos jautājumos ir liela, bet mazos – maza. Mēs veicināsim demokrātisku, efektīvu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu un labāku izpildi.”;

6.

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja nodomu vēstuli (2), kuras mērķis ir līdz 2019. gada jūnija vēlēšanām turpināt ar Balto grāmatu iesāktās debates par Eiropas nākotni, īstenojot debates, pilsoņu dialogus, sadarbību ar valstu parlamentiem un darbu ar reģioniem;

7.

ņemot vērā ziņojumu “Uzrunāt ES iedzīvotājus: jauna iespēja” (3), kurā teikts, ka reģioniem ir arī arvien lielāka ietekme pārdomās par pārvaldības izmaiņām Savienībā un tās dalībvalstīs Reģioni, kam ir stabils sociālekonomiskais pamats un vienota kultūras identitāte, ir labs mērogs, kādā ievirzīt politiku un panākt piemērotu izpildi daudzās politikas jomās, jo tie ir svarīgi dalībnieki un starpnieki saziņā ar iedzīvotājiem; kā arī ņemto vērā 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību (4), kurā atzīts, ka ir būtiski stiprināt iedzīvotāju piederības apziņu un līdzdalību integrācijas projektā;

8.

ņemot vērā Eiropas Parlamenta trīs rezolūcijas par Eiropas Savienības nākotni (5);

9.

ņemot vērā no 2018. gada sāktos dialogus ar iedzīvotājiem ES dalībvalstīs;

Izpratne un ziņošana par iedzīvotāju un vietējo un reģionālo pārstāvju viedokļiem un gaidām attiecībā uz ES

a)   Vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji strādā, lai iedzīvotāji tiktu uzklausīti

10.

uzsver, ka 2016. gada martā sāktās iniciatīvas “Pārdomas par Eiropu” ietvaros Komiteja ir ieguldījusi darbu, lai vairotu uzticēšanos Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju attiecībās, īstenojot dialogus ar iedzīvotājiem un diskusijas pašvaldībās, kā arī sanāksmes ar asociācijām un vietējo un reģionālo politiķu asamblejām, un vairāku vietēja mēroga kustību (6) pārstāvjiem, kā arī valsts un Eiropas mēroga teritoriālajām apvienībām ar mērķi uzklausīt iedzīvotāju domas, idejas un bažas par Eiropas projektu un ziņot par tām;

11.

norāda, ka līdz šim šajā procesā iesaistījušies vairāk nekā 176 Eiropas Reģionu komitejas politiskie pārstāvji, kuri rīkojuši dialogus ar iedzīvotājiem un piedalījušies tajos iniciatīvas “Pārdomas par Eiropu” ietvaros. Klātienē vai digitāli šajos pasākumos, kas notikuši 110 reģionos visās dalībvalstīs, ir piedalījušies vairāk nekā 40 000 dalībnieku. Vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju ir iesaistījušies, sava viedokļa paušanai izmantojot tiešsaistes apsekojumu un mobilo lietotni, kas nodrošina dialogu dalībniekiem un iedzīvotājiem iespēju piedalīties diskusijā arī attālināti;

12.

uzsver, ka šajos pasākumos piedalās vēlēti pārstāvji no visām RK politiskajām grupām un, cik vien iespējams, viņi nodrošina piekļuvi šīm platformām arī Eiropadomes pārstāvjiem, valstu parlamentu deputātiem, Eiropas Parlamenta deputātiem, Eiropas Komisijas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem; uzsver, ka jāturpina koordinēšanas darbs, lai uzlabotu visu iestāžu un dalībvalstu organizēto informatīvo pasākumu redzamību un ietekmi;

13.

vērš uzmanību uz rezultātiem, kas gūti RK pasūtītajā apsekojumā, kurā tika aptaujātas vietējās un reģionālās pašvaldības, tostarp RK locekļi un to aizvietotāji, un pašvaldību apvienības (7);

14.

norāda, ka vairumā dialogu to dalībnieki problēmas vērtē, ņemot vērā to, kas notiek viņu reģionā, pilsētā vai vietējā apkaimē; šajā saistībā uzsver, ka ES politiķi no reģioniem un pilsētām tādējādi vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju raizēm un cerībām;

b)   Iedzīvotāju paustais viedoklis: viņi vēlas, lai ES projekta pamatā būtu solidaritāte, kohēzija un pietuvinātība

15.

uzsver, ka galvenās bažas, kas paustas RK organizētajos dialogos ar iedzīvotājiem (8), attiecas uz risinājumu lēno ieviešanu, jo īpaši bezdarba un migrācijas jomā un attiecībā uz vispārējo sociālekonomisko situāciju;

16.

Šajā saistībā vērš uzmanību uz to, ka daudzi iedzīvotāji ir izteikuši vēlēšanos pēc lielākas solidaritātes Eiropas Savienībā; tas ir spēcīgs pamudinājums rīkoties, lai mazinātu esošo un daudzos gadījumos pieaugošo nevienlīdzību dažādās jomās, galvenokārt stiprinot kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm un reģioniem, kā arī to iekšienē; šīs vispārējās vēlmes izpildīšanai var būt nepieciešams pārorientēt- un no jauna līdzsvarot- vairākas politikas jomas Eiropas Savienībā;

17.

ziņo, ka daudzi iedzīvotāji ir vīlušies Eiropas Savienībā, jo tā bieži šķiet pārāk attālināta un neuzticama. Vienlaikus daudzi joprojām atzīst, ka viņi nezina, kas ir ES un ko tā dara. Līdz ar to cilvēku gaidas ir daudz lielākas nekā ES spēja tās piepildīt. Pārāk reti – arī sliktas komunikācijas dēļ – tiek saskatīti ieguvumi, ko var sniegt vietējo problēmu risināšana, kā arī saziņā ar iedzīvotājiem tiek lietoti maldinoši vēstījumi un termini un iedzīvotāji nav pietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā;

18.

konstatē, ka Eirobarometra aptaujas (9) liecina – vairāk nekā divas trešdaļas respondentu ir pārliecināti, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības ES;

19.

šajā sakarā atkārtoti norāda uz dalībvalstu līdzatbildību par to, lai Eiropas līmenī tiktu rasti risinājumi, kas nodrošina, ka ES spēj īstenot galvenās programmas, ar kurām tā var radīt patiesu pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir jāīsteno nepieciešamās valstu reformas, tajā skaitā jānodrošina pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pārvaldību, kas labi darbojas un pārliecina iedzīvotājus, ka problēmas tiek risinātas;

20.

uzsver, ka daudzas vietējās diskusijas un arī apsekojuma rezultāti liecina, ka 30 gadu vecumu nesasniegušie iedzīvotāji ir tā paaudze, kas izrāda vislielāko entuziasmu par ES, un viņi ļoti augstu vērtē ES nodrošināto pārvietošanās brīvību un izglītības iespējas; tomēr arī apzinās, ka šī paaudze daudzās valstīs ir vissmagāk cietusi no ekonomikas krīzes ieilgušajām sekām un no jaunatnes bezdarba, un ļoti kritiski raugās uz Eiropas Savienības lomu šajā saistībā; tādēļ uzstāj, ka ES politikai jābūt daudz spēcīgāk orientētai uz nākotni un ka tā jāiekļauj ES lēmumu pieņemšanas sistēmā, paredzot konkrētus pasākumus un mērķtiecīgākus resursus jaunatnes specifisko problēmu risināšanai;

21.

norāda, ka iedzīvotāju bažas par to, ka viņu viedoklis netiek pienācīgi ņemts vērā lēmumu pieņemšanas procesā, bieži izraisa dažādi paustu neuzticību demokrātiskām institūcijām, tostarp ES iestādēm;

22.

uzsver, ka iedzīvotāji caurmērā vairāk uzticas vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldības iestādēm nekā valsts valdībai un – lielākajā daļā dalībvalstu – arī vairāk nekā ES;

23.

uzsver: lai atjaunotu uzticēšanos ES, ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem precīzi skaidrot, kuram ir galīgā atbildība par lēmumiem ES līmenī, un tādēļ aicina stiprināt demokrātisku pārskatatbildību;

24.

atgādina, ka Eiropas integrācija ir bijusi paredzēta, lai nodrošinātu politisku izteiksmi universālo vērtību un tiesību kopumam, un ka tomēr daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar ES šķietamo nespēju dzīvot saskaņā pašai ar savām vērtībām un stiprināt tās; atzīst, ka izšķiroši svarīgi ir pastāvīgi no jauna apstiprināt ES iedzīvotāju kopīgās vērtības, kuras ir obligāts savstarpējas uzticēšanās un kompromisa pamats;

25.

uzskata, ka ir ievērojams potenciāls, lai Eiropas iedzīvotāju vidū izvērstu “Eiropas pilsonisko identitāti”, kas saistīta ar svarīgām tiesībām un pienākumiem, kuri ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi; šāda identitāte, kas balstīta uz Eiropas bagātīgo vēstures un kultūras mantojumu, būtu svarīga, lai palielinātu iedzīvotāju piederības sajūtu “Eiropas projektam”, un tai būtu jāpapildina un jābagātina valsts, reģionālās un vietējās identitātes, kas veido katras personas identitāti; tā kā identitātes izjūtu nevar un nevajadzētu uzspiest, to var atbalstīt un veicināt ar pilsoniskās līdzdalības, kultūras pasākumu un izglītības starpniecību, un tādējādi tā ir atbalstāma ar attiecīgiem pasākumiem un resursiem;

26.

atzīst, ka cilvēki, kas dzīvo uz zināšanām un nākotni orientētā sabiedrībā, spēj labāk apzināties vietējās sabiedrības vajadzības un tādēļ tiem ir lielāks potenciāls eksperimentēt un radīt jaunu, inovatīvu risinājumu paraugus vietējo vajadzību apmierināšanai;

27.

atbalsta iedzīvotāju izteikto prasību pēc plašākām demokrātiskās līdzdalības iespējām un labākas komunikācijas ar Eiropas iestādēm, ko nodrošinātu pastāvīgi un strukturēti saziņas kanāli; Šajā nolūkā mudina stiprināt Eiropas Komisijas komunikācijas stratēģiju, kas tiek īstenota ar tās informācijas tīklu starpniecību, izmantojot reģionālo pašvaldību spējas koordinēt Eiropas informācijas centrus to teritorijā un tādējādi palielinot to darbības ietekmi;

c)   Vietējo un reģionālo pārstāvju stingrā prasība tikt pilnvērtīgi iesaistītiem ES kopējās politikas noteikšanā un īstenošanā (10)

28.

piekrīt vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, ka prioritārās jomas, kurām ES būtu galvenokārt jāpievēršas, ir vispirms kohēzijas politika, kā arī sociālā politika (ietverot izglītību un mobilitāti), ekonomikas politika (nodarbinātība un izaugsme), migrācija un integrācija, vides jautājumi (tostarp klimata pārmaiņas) un drošība;

29.

uzsver, ka gan dialogos ar iedzīvotājiem, gan vietējo un reģionālo pašvaldību apsekojumā paustas nopietnas bažas par jauniešiem un to, kā tiem sniegt nepieciešamās iespējas un piepildīt viņu gaidas;

30.

uzsver, ka arī vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji, tāpat kā iedzīvotāji, atkārtoti izceļ solidaritāti kā vienu no Eiropas Savienības galvenajām pamatvērtībām;

31.

norāda, ka vairums respondentu no vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzskata, ka labas pārvaldības svarīgi elementi ir lielāka decentralizācija un labāka pilnvaru sadale, kas var uzlabot pārredzamību, pārskatatbildību un politikas veidošanas kvalitāti, jo tādējādi ir iespējams tieši iesaistīt iedzīvotājus un sadarboties ar tiem, kā arī īstenot konkrētai vietai piemērotus risinājumus; norāda, ka pievienoto vērtību īstenotajai politikai sniedz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana ES lēmumu pieņemšanas procesā;

32.

konstatē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības skaidri apzinās arvien lielāko nepieciešamību pēc valstu pārrobežu sadarbības, kas vajadzīga, lai stātos pretī mūsdienu lielākajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, globalizācijai visās tās izpausmēs, digitalizācijai un tās sociālajām sekām, nestabilitātei pasaulē, demogrāfiskajām pārmaiņām, nabadzībai un sociālajai atstumtībai utt. Pašvaldībām ir arī izšķirīga nozīme kohēzijas politikas īstenošanā, tostarp tādu pārrobežu sadarbības iniciatīvu realizēšanā kā, piemēram, daudzi neliela mēroga un iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projekti, kas ir īpaši svarīgi kā konkrēts solidaritātes apliecinājums ikdienā;

33.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības arī vēlētos, lai Eiropas Savienība vairāk pievēršas ES pilsoņu tiesībām, piemēram, tiesībām brīvi izvēlēties dzīvesvietu, darbu un izglītību; šajā ziņā svarīgs ir darbs, ko var veikt reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes sadarbībā ar Eiropas iestādēm, lai informētu iedzīvotājus par reālajām iespējām, ko nodrošina brīvas pārvietošanās tiesības, sniedzot viņiem iespēju mācīties vai attīstīt savu profesionālo karjeru citā dalībvalstī;

ES politikas nostiprināšana vietējā līmenī ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi

a)   Sabiedrības problēmu risināšana vietējā mērogā

34.

uzsver, ka ES politikai ir jāsniedz iedzīvotājiem iespēja risināt problēmas, kuras ir svarīgas viņu ikdienā un kuru risinājumi būtu jāpiedāvā visos pārvaldības līmeņos – no Eiropas līdz pat vietējam līmenim;

35.

norāda, ka sabiedrības problēmas, ar ko mums nāksies saskarties, būtu jārisina globālā mērogā, tomēr jārīkojas arī vietējā līmenī;

36.

atgādina, ka pilsētas un reģioni nodrošina iedzīvotāju saikni ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), ar ES nodrošinātajiem rīkiem atbildot uz iedzīvotāju aicinājumiem rīkoties; 17 IAM netiks sasniegti bez vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalības un koordinācijas ar tām. Tāpēc ir pilnībā jāizmanto visi instrumenti, kuru mērķis ir atbalstīt decentralizētu sadarbību, politikas saskaņotību un teritoriālo pieeju, jo tie mobilizē vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības potenciālu veicināt partnerības un sinerģijas starp visiem pārvaldības līmeņiem.

b)   Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana iedzīvotāju labā

37.

uzsver, ka joprojām pastāvošo ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšana ir viens no ES nākotnes attīstībai svarīgākajiem uzdevumiem;

38.

atgādina, ka sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzija ir ES līgumā noteikti mērķi un, lai tos sasniegtu, ir jāpievēršas gan strukturālām, gan jaunām problēmām, jāveicina noturīgas sabiedrības un ekonomikas attīstība un jāizveido satvars globalizācijas iespēju izmantošanai;

39.

uzsver Septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne”, kurā norādīts “cik būtiski svarīga kohēzijas politika ir Eiropai, tās iedzīvotājiem, ekonomikai, kā arī tās pilsētām un reģioniem, un ka ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes saskaņošana ar sociālo progresu, ko palīdz panākt kohēzijas politika, ir tikpat būtiska kā vienmēr” (11);

40.

aicina pēc 2020. gada veidot spēcīgu kohēzijas politiku visos reģionos, pamatojoties uz Eiropas partnerības, dalītas pārvaldības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, kā prasīts #CohesionAlliance deklarācijā;

41.

pauž nožēlu par to, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju apzinās kohēzijas politikas sniegtos ieguvumus. Tādēļ aicina visos pārvaldības līmeņos veikt saskaņotu darbu, lai vairotu informētību par dažādu ES politikas pasākumu un fondu rezultātiem;

42.

uzsver, ka ES pilsētprogramma palīdz risināt problēmas dažādās jomās – no mobilitātes pilsētās līdz gaisa kvalitātei, no aprites ekonomikas līdz migrantu un bēgļu integrācijai. Turklāt uzsver pilsētu un lauku partnerību nozīmi šo problēmu efektīvākā risināšanā. Tā arī palīdz pilsētām un reģioniem veidot teritoriālas inovācijas ekosistēmas un īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas;

43.

uzsver, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi (SGI) un pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (SGEI) ir Eiropas sociālā modeļa un sociālās tirgus ekonomikas neatņemama daļa – tie nodrošina, ka ikvienam ir tiesības un iespējas piekļūt pirmās nepieciešamības precēm un kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem; iestājas par jēdziena SGEI plašāku interpretāciju, kas ietvertu arī jaunus sociālos pakalpojumus, piemēram, bēgļu un migrantu uzņemšanu un integrāciju, sociālos mājokļus, minimālos ienākumus vai digitālo infrastruktūru;

44.

aicina Eiropā veidot vairāk pašvaldību, pilsētu un reģionu partnerību, arī īstenojot mērķsadarbību, lai uzņemtos vadošo lomu pasaulē un ieviestu paraugpraksi sabiedrības problēmu risināšanā un jaunāko zinātnes atklājumu izmantošanā;

c)   Reakcija uz migrāciju un integrācijas nodrošināšana

45.

norāda, ka Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka migrācijas problēma ir kritērijs tam, kā solidaritāte izpaužas praksē, bet kopēja izpratne par to, ko solidaritāte nozīmē šajā kontekstā, vēl joprojām ir jāveido; uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu migrantu uzņemšanā un integrēšanā, kā arī atklātu, konstruktīvu un humānu debašu organizēšanā par šiem sensitīvajiem jautājumiem;

46.

uzstāj, ka pašvaldības, pilsētas un reģioni ir jāatbalsta, lai tie varētu veikt savus uzdevumus krīzes pārvaldības un ilgtermiņa integrācijas jomā. ES būtu jānodrošina saskaņots migrācijas politikas satvars, kā arī pietiekams un mērķorientēts finansiālais un tehniskais atbalsts, kas papildinātu dalībvalstu sniegto atbalstu, lai veicinātu migrantu integrāciju vietējā līmenī;

47.

uzsver, ka migrantu integrācijas politika jāizstrādā, sadarbojoties visiem pārvaldības līmeņiem, un tā jāuztver kā daļa no visaptverošas ES migrācijas politikas un jāatbalsta arī ar piemērotiem finanšu instrumentiem ES līmenī. Lai nodrošinātu labākās izredzes veiksmīgai integrācijai gan migrantu, gan uzņēmējvalsts sabiedrības interesēs, būtu jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, migrantu profesionālās prasmes un valodu zināšanas, pastāvošās radniecības saites, viņu vēlmes un iespējamā saziņa ar uzņēmējvalsti pirms ierašanās;

48.

norāda, ka visām pilsētām un reģioniem ļoti svarīga ir ES ārējo robežu efektīva un humāna pārvaldība un visaptverošas migrācijas politikas un uz kopējiem augstiem standartiem balstītas ES kopējās patvēruma sistēmas izstrāde, jo īpaši svarīgi tas ir pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, kas uzņem bēgļus un atrodas pie robežām, kur vērojams īpaši liels migrantu pieplūdums; uzsver arī to, ka šādā politikā jāiekļauj koordinēta pieeja alternatīvajai aizsardzībai, jauni ceļi likumīgai migrācijai, tostarp cirkulārās migrācijas shēmas, kā arī pasākumi migrācijas cēloņu un visa veida cilvēktirdzniecības, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā, apkarošanai, un tam visam ir vajadzīga gan jauna politiskā apņemšanās visos līmeņos, gan atbilstīgi līdzekļi;

d)   Sociālo tiesību un piekļuves izglītībai garantēšana un rūpes par kultūras mantojumu

49.

uzsver: iedzīvotāji uzskata, ka ir ļoti svarīgi visās ES politikas jomās un programmās papildus pašreizējām valstu vai reģionu izstrādātajām dzimumu līdztiesības un sociālās aizsardzības sistēmām izvērst ES sociālo dimensiju. Šādas politikas pamats ir LESD 8. un 9. pants, tāpēc to vajadzētu pienācīgi īstenot. RK arī atbalsta sociālā pīlāra īstenošanu, kurā būtiska loma būtu jāpiešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un aicina ES līgumos iekļaut sociālā progresa protokolu; vēlas panākt, ka sociālās tiesības tiek pielīdzinātas ekonomiskajām tiesībām; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs iekļauts Eiropas pusgadā. RK arī atbalsta ideju par Eiropas pusgada sociālo rezultātu pārskatu un uzskata, ka ES primārajos tiesību aktos jāiekļauj saistoši sociālie mērķi;

50.

uzstāj, ka sociālie ieguldījumi nav jāuztver tikai kā slogs valsts finansēm. Kā atzīts 2017. gada novembrī notikušajā Gēteborgas samitā, sociālās politikas finansēšanai un sociālo tiesību aizsargāšanai ir acīmredzama Eiropas pievienotā vērtība, kas ir būtiska, lai atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos integrācijas procesam;

51.

uzsver, ka izšķirīgi svarīgi ir palīdzēt iedzīvotājiem piekļūt vietējiem, taisnīgiem darba tirgiem, lai novērstu bezdarbu, īstenojot īpašus pasākumus ar mērķi palīdzēt tām grupām, kuras bezdarbs skāris vairāk; paredz izstrādāt plānu par sociālo mērķu iekļaušanu tālredzīgā sociālās politikas rīcības programmā, kurā būtu noteikti konkrēti pasākumi un konkrētas turpmākās likumdošanas darbības saistībā ar ieguldījumiem cilvēkos, prasmēs, zināšanās, sociālajā aizsardzībā un iekļaušanā;

52.

aicina Eiropas Savienību pilnībā apņemties veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un jo īpaši novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm – vispārēju, strukturālu un daudzdimensionālu problēmu, kas rada neparedzamas personīgās, sociālās un ekonomikas izmaksas;

53.

pauž pārliecību, ka ir ļoti svarīgi ieguldīt jauniešos, un aicina ES atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības prasmju un izglītības vajadzību apmierināšanā; aicina veidot jaunu “Prasmju un izglītības aliansi”, kuras mērķis būtu palielināt publiskos ieguldījumus izglītībā, veicināt mobilitāti (Erasmus+), sekmēt starpreģionu sadarbību, jo īpaši pārrobežu reģionos, un veicināt apmaiņas braucienus ne tikai profesionālajā, bet arī kultūras jomā;

54.

saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem aicina iesaistīt reģionālās valdības tādu instrumentu pārvaldībā kā Eiropas Sociālais fonds un fondi, kas atbalsta Garantijas jauniešiem piemērošanu, jo bieži vien reģionālā līmenī tiek īstenota aktīva nodarbinātības politika, tostarp sociālās inovācijas un līdztiesības politika;

55.

uzsver, ka izglītības jomā ir būtiski iekļaut mācību programmās dažādus elementus, kas eiropiešiem ir kopīgi dažādās jomās, piemēram, vēsturē, kultūrā, mantojumā vai pašu Eiropas integrācijas projektu. Turklāt jebkurā gadījumā norāda, cik svarīgi ir skolēnu vidū veikt Eiropas projekta popularizēšanas darbu, kuru parasti veic reģionālās un vietējās pašvaldības;

56.

atgādina, ka kultūras mantojuma dažādie veidi ir vērtīgs Eiropas resurss: tas ir instruments, kas var radīt lielu sviras efektu, lai ES veidotu ilgtspējīgākus un saliedētākus reģionus, un var stiprināt reģionu un visas Eiropas identitāti, tāpēc tas jo īpaši atbilst Eiropas moto “Vienoti daudzveidībā”;

57.

Uzsver, ka tūrisms un radošās nozares var reģionu kultūras mantojumu izmantot, lai nodrošinātu iespēju radīt darbvietas un plašāku ekonomisko ietekmi, tostarp ar inovāciju un pārdomātas specializācijas stratēģijām.

58.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāveicina un jāpopularizē tās valodu un kultūru daudzveidība, jāsekmē zināšanas par tām, jāveicina inovācija un starpreģionu sadarbība visās kultūras jomās, kā arī jauni uzņēmējdarbības modeļi kultūras un radošajās nozarēs;

e)   Atbalsts pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai

59.

uzskata, ka Eiropas finansējuma programmas, kas vērstas uz pētniecību, inovāciju, apmaiņu, partnerību un mobilitāti un ir pieejamas viedās pilsētās, var nodrošināt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem un tādējādi uzlabot viņu dzīves kvalitāti, un uzsver, ka arī kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika ar pētniecības un inovācijas palīdzību var iegūt dinamiku un orientāciju uz nākotni;

60.

aicina vairot inovāciju publiskajā sektorā un uzņēmumos, šajā nolūkā cita starpā izmantojot tādas iniciatīvas kā “Zinātne reģionos”, kuru ietvaros politiķi un zinātnieki apspriež pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu, kas ļauj eiropiešiem piedalīties savas nākotnes veidošanā;

61.

uzsver, ka digitalizācija un e-pārvaldība nodrošina atbalstu vietējām pārvaldes iestādēm. Iedzīvotāji un uzņēmēji novērtē Eiropas pievienoto vērtību, ko sniedz šādi ieguldījumi, kuri bieži tiek veikti pārrobežu vai starpreģionu sadarbības ietvaros (piemēram, “Platjosla visiem”), jo tie uzlabo vietējās ekonomikas noturību un palīdz paaugstināt dzīves kvalitāti vietējā un reģionālajā līmenī;

62.

uzsver, ka pilsētas ir gan fiziska, gan digitāla vide, kurā cilvēki var tikties, iepazīt jaunas idejas, izzināt jaunas iespējas, inovatīvi plānot nākotni un uzzināt, kā sabiedrība mainās un kā izmaiņas ietekmē iedzīvotājus. Tādējādi pilsētas var paātrināt procesu, kura rezultātā vietējās kopienas visā Eiropā kļūs digitāli savienotas;

63.

šajā saistībā atgādina, ka digitalizācija ir jauns kohēzijas instruments un efektīvs instruments, kas palīdz risināt demogrāfijas problēmu: attāliem rajoniem un lauku apgabaliem, kā arī tālākajiem reģioniem jānodrošina pastāvīgs savienojums, un tiem raksturīgie trūkumi jāpārvērš ieguvumos atbilstoši teritoriālās kohēzijas principam. ES un vietējo struktūru atbalstīti inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, ražošanas laboratorijas, dizaina studijas, bibliotēkas, biznesa inkubatori un inovācijas nometnes stimulē vietējo ekonomiku un atvieglo ieinteresēto personu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;

f)   Atbalsts lauku teritoriju attīstībai, kopējās lauksaimniecības politikas nostiprināšana un vietējās ražošanas veicināšana

64.

atgādina, ka 91 % ES teritorijas ir lauku un vidēji apdzīvoti apgabali, kuros mitinās 60 % ES iedzīvotāju, kā arī atgādina, ka lauku teritoriju attīstība būtiski atpaliek no pilsētu attīstības un ka lauku teritorijās pamestības sajūta raisa arvien lielāku eiroskepticismu; tādēļ uzskata, ka gan kopējai lauksaimniecības politikai, gan kohēzijas politikai joprojām jādarbojas kā solidaritātē balstītiem instrumentiem, lai sekmētu ilgtspējīgas un inovatīvas lauksaimniecības un lauku attīstības atjaunošanos; uzsver, ka lauku teritorijas ir jāņem vērā visās ES politikas jomās;

65.

starpreģionu sadarbība var būt svarīgs aspekts pārdomātas specializācijas stratēģiju optimizācijā, radot sinerģiju un maksimāli palielinot kopējo inovācijas centienu efektivitāti;

66.

uzsver: veidam, kā tiek ražota un patērēta pārtika, ir milzīga vietēja un globāla mēroga ietekme, kas skar ne tikai iedzīvotāju labklājību, vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatu, bet arī cilvēku veselību un ekonomiku; aicina attīstīt un stimulēt vietējos tirgus un īsas pārtikas piegādes ķēdes, kas ir pārtikas sistēmas, kurām piemīt īpaša vietējā dimensija, un aicina veicināt augstas kvalitātes Eiropas ražojumus;

67.

uzskata, ka līdzekļu samazinājumi KLP otrajā pīlārā ir nesamērīgi, un pauž bažas, ka šis pasākums varētu kaitēt lauku apvidiem un Eiropas Komisijas izvirzītajam mērķim stiprināt vides un dabas aizsardzību, kā arī ES klimata un resursu aizsardzības mērķiem;

g)   Ilgtspēja, vides aizsardzība un cīņa pret klimata pārmaiņām

68.

norāda, ka iedzīvotāji sagaida pasaules un vietējā mēroga rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšanā. Tāpēc visos ES politikas virzienos būtu jāiekļauj ilgtspējas aspekti, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, energoefektivitāti, tīrāku mobilitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmām un ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. RK aicina ES nodrošināt skaidru tiesisko un politisko regulējumu, saskaņā ar kuru pilsētas un reģioni var attīstīt savas iniciatīvas virzībai uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu;

69.

atgādina, ka Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā liela nozīme ir globālajam Pilsētas mēru paktam klimata un enerģētikas jomā un augšupējām īstenošanas iniciatīvām, un aicina ES atbalstīt vietējā līmenī noteiktu devumu ieviešanu attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu; uzskata, ka visos ES politikas virzienos atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un citām ES starptautiskajām saistībām tādēļ būtu jāiekļauj ilgtspējas un vides aizsardzības aspekti;

70.

uzsver, ka ir jāpanāk lielāka sinerģija starp tīkliem, projektiem un nolīgumiem, kuru mērķis ir risināt klimata pārmaiņu jautājumu, un tādiem tīkliem, projektiem un nolīgumiem, kas saistīti ar izturību pret katastrofām, kā, piemēram, Sendai pamatprogramma;

h)   Sadarbība ar partneriem ārpus ES kā atbalsts stabilitātei un attīstībai

71.

atgādina, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistei pārrobežu sadarbībā un pilsētu diplomātijas pasākumos ārpus ES, jo īpaši paplašināšanās procesā un ES kaimiņreģionos, ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu vietējā līmeņa demokrātiju, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti;

72.

atgādina, ka vietējām pašvaldībām ir svarīga loma iedzīvotāju drošības garantēšanā, nepieļaujot vardarbīgu radikalizāciju un aizsargājot sabiedriskas vietas. Tā kā noziedzība un terorisms ir transnacionālas pārrobežu parādības, iedzīvotājiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāsadarbojas, un par labu nāks pievienotā vērtība, ko rada ES rīcība kopīgos projektos;

73.

atgādina RK nostāju, ka pirms jebkura tirdzniecības liberalizācijas nolīgumu priekšlikuma ir jāiesniedz teritoriālās ietekmes novērtējums. Atkārtoti uzsver arī to, ka valsts un vietējā līmenī būtu jāievieš mehānismi, kas nodrošina piekļuvi attiecīgai informācijai par tirdzniecības politiku. Turklāt tirdzniecības sarunas būtu jāpapildina ar oficiālu un iesaistošu dialogu starp atbildīgajām valsts iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tas ir svarīgi jo īpaši tad, ja tirdzniecības sarunas aptver arī jomas, kurās kompetences tiek dalītas ar dalībvalstīm, jo šajos gadījumos vietējā un reģionālā līmeņa kompetences tiek skartas visbiežāk;

Nepieciešamās rīcības brīvības nodrošināšana pilsētām un reģioniem: tāds ES budžets laikposmam pēc 2020. gada, kas atbilst mērķiem un paredz pasākumu un ieguldījumu elastīgumu

74.

uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmai (DFS) jāatbilst ES prioritātēm un mērķiem, lai tiktu izpildīti Līgumā noteiktie pienākumi un piepildītas ES iedzīvotāju gaidas; iestājas par to, lai DFS budžets atbilstu 1,3 % no ES 27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI);

75.

norāda, ka ES budžetu nevajadzētu uztvert kā kompromisu starp neto maksātājvalstīm un neto saņēmējvalstīm, bet gan kā kopīgu rīku, kas ļauj sasniegt kopīgos mērķus, nodrošinot pievienoto vērtību visā Eiropā. Tādēļ piekrīt Komisijas secinājumam, ka DFS sniedz ieguvumus visiem, jo kopējā tirgus, drošības un kohēzijas pozitīvie rezultāti atsver individuālo finansiālo ieguldījumu ES;

76.

uzsver, ka ES nākotne ir atkarīga no vērienīga un efektīva ES budžeta, kas veidots saskaņā ar principu, ka, uzticot ES papildu uzdevumus, ir arī jānodrošina papildu resursi un pakāpeniski jālikvidē valstu iemaksu atlaides;

77.

norāda, ka ES budžeta jebkāda atjaunota centralizācija, jo īpaši dalītās pārvaldības programmu un teritoriālās pieejas vājināšana, varētu apdraudēt kohēziju Savienībā, un no tās ir jāizvairās;

78.

atgādina, ka sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte ir svarīgs faktors, kas ietekmē uzticēšanos iestādēm, jo iedzīvotāji vērtē valdību, pamatojoties uz savu pieredzi šo pakalpojumu saņemšanā; ņemot vērā, ka vairāk nekā trešdaļa visu publisko izdevumu un vairāk nekā puse publisko ieguldījumu tiek īstenoti vietējā līmenī, uzsver, ka publisko ieguldījumu apjoms ES joprojām ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pienācīgu sabiedrisko infrastruktūru un pakalpojumus. Tāpēc publisko ieguldījumu nepietiekamības novēršana ir ļoti svarīgs uzdevums;

79.

uzsver, ka desmit gadus pēc finanšu krīzes, kas ir ievērojami mazinājusi vietējo un reģionālo pašvaldību publiskās investīcijas, ir jāuzlabo to spēja veikt ieguldījumus, nodrošinot tām nepieciešamo nodokļu vidi, kas atbalsta publiskos ieguldījumus, un veicinot vietējos risinājumus; šajā nolūkā jānostiprina partnerībā balstītas dalītās pārvaldības un daudzlīmeņu pārvaldības princips un jāizslēdz ar ES programmām saistītais publiskais līdzfinansējums no parāda aprēķinu kategorijas Stabilitātes un izaugsmes pakta kontekstā;

Augšupēja pieeja Savienības attīstīšanā: turpmākā virzība uz demokrātisku ES atjaunotni ir iespējama, ja iesaistās iedzīvotāji

a)   Ietekmīgi ES pasākumi: pareizie pasākumi jāveic pareizajā līmenī

80.

pauž stingru pārliecību, ka centienos tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem ārkārtīgi liela nozīme ir subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa pareizai piemērošanai; atgādina, ka ir svarīgi lēmumus pieņemt iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, un uzsver, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešama pilnīgi atbildīga un pārredzama lēmumu pieņemšanas sistēma, kas nodrošina, ka iedzīvotāji var skaidri atpazīt, kurš ir politiski atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem (12);

81.

uzsver, ka kopīgā atbildība un ciešā saikne starp daudzlīmeņu pārvaldības principu un subsidiaritātes principu ir patiesi demokrātiskas Eiropas Savienības svarīgi elementi;

82.

uzsver, ka subsidiaritātes principa saskaņotai piemērošanai nākotnē ir jābūt ES pamatprincipam. Tas nozīmē “vairāk Eiropas, kad tā vairāk vajadzīga” un “mazāk Eiropas, kad tā mazāk vajadzīga”, un tas palīdzēs virzīties uz efektīvāku un veiksmīgāk funkcionējošu Eiropas Savienību. Diskusijās par Eiropas nākotni jūtamā vienīgā vēlme aizsargāt dalībvalstu intereses pret ES iejaukšanos ir neproduktīva. Komiteja apzinās savus subsidiaritātes principa sargātājas pienākumus un uzskata, ka subsidiaritātes princips politikas veidošanā un īstenošanā būtu jāuztver kā dinamiska politiskā un juridiskā koncepcija, kuras mērķis ir nodrošināt, ka piemērotākajos līmeņos īstajā laikā tiek veikti pareizie pasākumi, kas vislabāk kalpo iedzīvotāju interesēm; ir vēlreiz guvusi apstiprinājumu šai pārliecībai Subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu darba grupas galīgajā ziņojumā, kurā uzsvērta jauna “aktīvās subsidiaritātes” izpratne; Komiteja centīsies īstenot minētās darba grupas ieteikumus ciešā sadarbībā ar pārējām ES iestādēm, valstu parlamentiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām visā Savienībā;

83.

atkārtoti aicina nostiprināt daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus iestāžu rīcības kodeksā un tos īstenot, kā arī tos atspoguļot Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Papildus kohēzijas politikai daudzlīmeņu pārvaldība būtu jāpiemēro visos likumdošanas un regulatīvajos pasākumos tajās politikas jomās, kurām ir reģionāla ietekme (13);

84.

uzskata, ka ir būtiski cīnīties pret centralizācijas tendencēm un atbalstīt piemērotu, efektīvu vietējo risinājumu izstrādi, jo īpaši turpmākajā kohēzijas politikā, kas būtu pārvaldības pieejas paraugs arī citām politikas jomām;

85.

iesaka papildus attīstīt pašreizējos teritoriālās ietekmes novērtējumus (TIN), lai panāktu efektīvu atgriezenisko saikni, ņemot vērā ES reģionu daudzveidību un to, cik atšķirīgi ES politika ietekmē dažādas vietējās un reģionālās pašvaldības;

b)   Reģionu un pilsētu iesaistīšana: Eiropas demokrātijas atjaunošana, uzlabojot līdzatbildību un rezultativitāti

86.

uzsver, ka ES politikā jāparedz iespēja iedzīvotājiem proaktīvi rīkoties attiecībā uz jautājumiem, kas ir svarīgi viņu ikdienā. Cilvēki vēlas vietēja līmeņa risinājumus, lielāku iesaisti problēmu noteikšanā un palīdzību to risināšanā. Šī uz iedzīvotājiem orientētā un iedzīvotāju virzītā pieeja var atrisināt daudzas vietējās problēmas un parādīt ES nozīmi cilvēku dzīvē; tā arī paredz, ka ES politika jāorientē uz pilsētu un reģionu ietekmes palielināšanu, iesaistot iedzīvotājus publiskā un privātā sektora un indivīdu partnerībās;

87.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības rada ES politikas pievienoto vērtību – tās darbojas kā laboratorijas, kuras attīsta un ievieš jaunus sabiedrības inovāciju veidus, solidaritāti un iekļaujošu politiku, ko iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības;

88.

norāda, ka tas nozīmē arī to, ka ne visas iedzīvotāju problēmas var atrisināt, paredzot sīki izstrādātus noteikumus ES tiesību aktos. Subsidiaritātes princips attiecas ne tikai uz to, cik tālu sniedzas ES juridiskās iespējas pieņemt tiesību aktus, bet arī uz to, cik šie risinājumi ir lietderīgi iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji redzēs, ka ES piedāvā risinājumus, kas viņu ikdienas dzīvē nav efektīvi, tas tikai palielinās pretestību pret ES;

89.

ir pārliecināta: lai nodrošinātu iekļaujošu, pārredzamu, demokrātisku un efektīvu lēmumu pieņemšanu, ES institucionālajai sistēmai joprojām vajadzēs attīstīties, un tā būs jāpielāgo jauniem uzdevumiem; uzsver, ka lielākā mērā jāatzīst RK pārstāvēto vietējo un reģionālo pašvaldību loma gan ES lietu ikdienas pārvaldībā, gan turpmāk pielāgojot ES Līgumus, saskaņā ar kuriem RK vajadzētu būt pilntiesīgi pārstāvētai visos turpmākajos konventos;

90.

pauž stingru pārliecību, ka Eiropas pusgada kontekstā jāatzīst vietējā un reģionālā dimensija un ka vietējās un reģionālās pašvaldības tāpēc būtu jau no sākuma jāiesaista gada izaugsmes pētījuma sagatavošanā, kā arī valstu ziņojumu un valstu reformu programmu sagatavošanā; uzskata, ka šajā saistībā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) rezultātu pārskats būtu jāpapildina ar reģionāliem rādītājiem, kas palīdzētu stiprināt un uzturēt ES pusgada procesa reģionālo dimensiju;

91.

uzskata, ka ES un jo īpaši ekonomiskās un monetārās savienības demokrātiskā leģitimitāte jānostiprina, ES lēmumu pieņemšanā balstoties uz sociālā progresa un vienlīdzīgu iespēju principiem, lai nodarbinātība un sociālās normas netiktu uzskatītas tikai par makroekonomiskās pielāgošanās procesa mazsvarīgāku elementu;

92.

uzskata, ka reģionu un reģionālo parlamentu labāka iesaistīšana ES lēmumu pieņemšanas procesā varētu uzlabot demokrātisku kontroli un pārskatatbildību;

c)   Iedzīvotāju līdzdalības ES politikā veicināšana un pastāvīga dialoga ar iedzīvotājiem kopīga veidošana pēc 2019. gada

93.

atgādina arī to, ka ES iegūs lielāku uzticību un uzticēšanos tikai tad, ja un kad tā sasniegs savus mērķus un ja iedzīvotāji saņems saprotamākus skaidrojumus attiecībā uz Eiropas pievienoto vērtību un pamatojumu un nepieciešamajiem kompromisiem, uz ko balstās ES lēmumi. Tādēļ RK prasa daudz aktīvāk atbalstīt daudzvalodīgos Eiropas plašsaziņas līdzekļus un informācijas formātus, tostarp viegli saprotamus vēstījumus, izstrādāt un ieviest dažādiem izglītības līmeņiem paredzētus Eiropas pilsoniskās izglītības moduļus, kā arī būtiski palielināt atbalstu iedzīvotāju savstarpējiem kontaktiem pāri Eiropas robežām (izglītības un profesionālie apmaiņas mehānismi, mērķsadarbības programmas utt.);

94.

uzsver, ka būtu jāstiprina līdzdalības instrumenti, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva (14); kā papildu instruments pārstāvības demokrātijas esošajām struktūrām ES līmenī, kā arī citiem inovatīviem elementiem, kas paredzēti, lai sekmētu iesaistošu lēmumu pieņemšanu un pastāvīgu dialogu, EPI var palīdzēt mobilizēt iedzīvotājus kopīgam mērķim, izcelt svarīgu politisku jautājumu Eiropas dimensiju un sekmēt Eiropas mēroga debašu un atbilstīgas sabiedriskās domas veidošanos;

95.

aicina RK locekļus turpināt sadarbību ar iedzīvotājiem un uzklausīt viņus, piedaloties vietējos pasākumos, sanāksmēs, kas notiek pašvaldībās, un dialogos ar iedzīvotājiem, lai sasniegtu katru reģionu ES 27 dalībvalstīs, un aicina pārējās iestādes pievienoties šim darbam; šajā saistībā uzsver mērķi līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām organizēt pilsoņu dialogus visos ES reģionos un rosina Komitejas locekļus organizēt savu vietējo vai reģionālo asambleju īpašas sesijas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem un viņu apvienībām, lai apkopotu atbildes uz Reģionu komitejas, kā arī Eiropas Komisijas aptaujā par Eiropas nākotni iekļautajiem jautājumiem; uzsver, cik svarīga nozīme ir decentralizētai komunikācijai par ES politiku un tās pamatā esošo politisko izvēli, kā arī to, ka ES iestādēm ir jāatbalsta vietējā un reģionālā līmeņa centieni un ierosmes šajā virzienā;

96.

uzsver, ka, apspriežoties ar iedzīvotājiem, būtu jāuzrunā arī tie iedzīvotāji, kuri nereti tiek ignorēti vai nav ieinteresēti apspriešanas procesā; ir svarīgi nodrošināt patiesi iekļaujošu un reprezentatīvu dialogu ar iedzīvotājiem, lai izvairītos no tā, ka diskusijās izsakās tikai tie, kuri jau ir vismobilizētākie par vai pret ES vai konkrētu politisku jautājumu;

97.

norāda, ka komunikācija un pastāvīgs dialogs ar iedzīvotājiem ir būtiski jebkurā politiskajā sistēmā, tāpēc tiem ir ļoti liela nozīme ES demokrātiskās leģitimitātes palielināšanā un Eiropas tuvināšanā tās iedzīvotājiem;

98.

šajā saistībā atgādina, ka saziņa ar iedzīvotājiem nedrīkst aprobežoties ar laika posmu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

99.

apņemas līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām piedāvāt metodiku pastāvīgai un strukturētai sistēmai, kas nodrošinātu dialogu starp iedzīvotājiem un ES politiķiem un iestādēm, ar RK starpniecību iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un balstoties uz pārredzamu procesu iedzīvotāju sniegtās informācijas apkopošanā, nodrošinot telpas un informāciju iedzīvotājiem vissvarīgāko jautājumu apzināšanai un apspriešanai, tādējādi dodot iespēju ar rezultātiem bagātināt ES politikas veidošanu un nodrošināt pienācīgu atgriezenisko informāciju par iedzīvotāju sniegtā ieguldījuma ietekmi;

100.

pauž pārliecību, ka atgriezeniskās saiknes sniegšana iedzīvotājiem nodrošina, ka RK locekļu politiskais darbs var stiprināt saikni ar vietējo sabiedrību un palielināt iedzīvotāju uzticēšanos ES politikai.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Eiropadomes priekšsēdētāja 2016. gada 8. novembra vēstule Reģionu komitejas priekšsēdētājam: http://www.cor.europa.eu/en/events/Documents/Letter%20Tusk%20Markkula_Reflecting%20on%20the%20EU_081116.pdf.

(2)  Nodomu vēstule priekšsēdētājam Antonio Tajāni un premjerministram Jiri Ratasam, 2017. gada 13. septembris: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/letter-of-intent-2017_lv.pdf.

(3)  Priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker īpašais padomnieks Luc Van den Brande, “Reaching out to EU citizens: a new opportunity” (“Uzrunāt ES iedzīvotājus: jauna iespēja”), 2017. gada oktobris.

(4)  RK atzinums “2017. gada ziņojums par ES pilsonību”, COR-2017–01319, ziņotājs: Guillermo Martínez Suárez.

(5)  Eiropas Parlamenta 2017. gada rezolūcija par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (P8_TA(2017)0049), 2017. gada rezolūcija par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām (P8_TA(2017)0048) un 2017. gada rezolūcija par eurozonas budžeta kapacitāti (P8_TA(2017)0050).

(6)  Piemēram, Why Europe, Pulse of Europe, Stand up for Europe, Committee for the Defence of Democracy, 1989 Generation Initiative.

(7)  Londonas Ekonomikas augstskola, Reflecting on the future of the European Union (“Pārdomas par Eiropas Savienības nākotni”), 2018. gada marts., https://cor.europa.eu/en/engage/studies/Documents/Future-EU.pdf.

(8)  RK, Reflecting on Europe: how Europe is perceived by people in regions and cities (“Pārdomas par Eiropu: kā Eiropu uztver reģionu un pilsētu iedzīvotāji”), 2018. gada aprīlis: https://cor.europa.eu/en/events/Documents/COR-17-070_report_EN-web.pdf.

(9)  Eirobarometrs, Public opinion in the European Union (“Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā”), Nr. 88, pielikums, 2017. gada novembris (http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/81142); Eirobarometrs, Future of Europe (“Eiropas nākotne”), Nr. 467, 2017. gada septembris–oktobris (http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/special/surveyky/2179); Eiropas Parlamenta pasūtītais Eirobarometra apsekojums Democracy on the move one year ahead of European election (“Demokrātijas dinamika gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām”), Nr. 89.2, 2018. gada maijs (http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/2018/oneyearbefore2019/eb89_one_year_before_2019_eurobarometer_en_opt.pdf).

(10)  Londonas Ekonomikas augstskola, Reflecting on the future of the European Union (“Pārdomas par Eiropas Savienības nākotni”), 2018. gada marts.

(11)  Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Septītais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne”, 2017.

(12)  RK rezolūcija par Eiropas Komisijas “Balto grāmatu par Eiropas nākotni. Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam” (2017/C 306/01).

(13)  RK atzinums par tematu “Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni” (COR-2017-03718), ziņotājs Marek Woźniak.

(14)  RK atzinums par tematu “Eiropas pilsoņu iniciatīva” (COR-2017-04989), ziņotājs Luc Van den Brande.


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/16


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Darba iestādes izveide”

(2018/C 461/03)

Galvenā ziņotāja:

Doris KAMPUS (AT/PSE), Štīrijas federālās zemes valdības locekle sociālajos, darba un integrācijas jautājumos

Atsauces dokuments:

2018. gada 13. marta priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi (dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

COM(2018) 131 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)

Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā. Tas nozīmē arī, ka jānodrošina konsekvents un efektīvs izpildes mehānismu tīkls.

Pamatojums

Lai valstu un reģionu iestādes varētu skaidri, taisnīgi un efektīvi īstenot Savienības noteikumus, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, tām ir vajadzīgi atbilstoši izpildes mehānismi, kuri pilda arī atturošu preventīvo funkciju.

2. grozījums

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(14.a)

Lai varētu palielināt juridisko noteiktību un stiprināt tiesību normu piemērošanas vienādību (arī attiecīgo teritoriju kompetentajās tiesās), obligāti ir vajadzīgs regulējums attiecībā uz inspekcijās iegūtās informācijas juridisko izmantošanu (piem., vai tā ir pieņemama kā pierādījums tiesvedībā). Būtu jānodrošina, ka visur ir iespējama vienāda kopīgo inspekciju rezultātu izmantošana.

Pamatojums

Jau daudzus gadus Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) iesaka ES līmenī precizēt kopīgas rīcības statusu.

3. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

c)

pastiprināt, koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

Pamatojums

Valstu kompetento iestāžu saskaņotas un kopīgas inspekcijas būtu ievērojami jāpastiprina, lai uzlabotu rezultātu izpildāmību.

4. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. panta h) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

h)

atvieglot jau pastāvošo funkcionējošo struktūru darba turpināšanu, tostarp EURES pārrobežu partnerības, kas veicina sadarbību pārrobežu reģionos ar nolūku atbalstīt taisnīgu pārrobežu mobilitāti.

Pamatojums

Būtu jānodrošina, ka tiek radīts Komisijas solītais sinerģijas efekts un ka tiek integrētas jau funkcionējošās struktūras (kā, piemēram, reģioniem nozīmīgās EURES pārrobežu partnerības), un šim mērķim būtu jāatvēl budžeta līdzekļi.

5. grozījums

Lēmuma priekšlikums

6. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

c)

nodrošina darba devējiem un darba ņēmējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

Pamatojums

Pielāgota informācija būtu jāsniedz visiem sociālajiem partneriem.

6. grozījums

Lēmuma priekšlikums

6. panta g) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

g)

veicina informācijas apmaiņu starp mobilitātes ietekmētajiem reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, lai varētu strukturēti apmainīties un dalīties ar zināšanām un pieredzi.

Pamatojums

Informācija par vietējiem apstākļiem un vietējo pieredzi būtiski sekmē sadarbības uzlabošanu, spēju veidošanu un uzkrāto zināšanu izmantošanu un uzlabošanu.

7. grozījums

Lēmuma priekšlikums

7. panta 1. punkta e) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

e)

veicina labas prakses piemēru apmaiņu starp mobilitātes ietekmētajiem reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām un izplata šo pieredzi.

Pamatojums

Būtu jānodrošina arī pakalpojumu jomā uzkrātās pieredzes apmaiņa.

8. grozījums

Lēmuma priekšlikums

8. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)

atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

d)

atvieglo valstīs noteikto sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi un izstrādā priekšlikumus par to, kā veicināt lielāku pārredzamību un konsekvenci šādu valstīs noteiktu sankciju pārrobežu izpildes kontekstā ;

Pamatojums

Nepietiekamais regulējums attiecībā uz pārskatatbildību valstīs noteiktu sankciju un naudassodu pārrobežu izpildes kontekstā apdraud Savienības tiesību normu efektīvu piemērošanu, reģionu iestādēm sadarbojoties pāri robežām.

9. grozījums

Lēmuma priekšlikums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

1.   Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu darba tirgū pieņemto praksi . Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā, ka valstīm ir daudzveidīgas tradīcijas, kas saistītas ar atbilstības tiesību aktiem pārraudzību (tai skaitā institūcijas, kas sadarbojas ar valstu iestādēm).

10. grozījums

Lēmuma priekšlikums

9. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

11. grozījums

Lēmuma priekšlikums

10. panta 5.a punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

5.a     Kopīgo inspekciju rezultātus iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes var izmanto kā pierādījumus, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā savā jurisdikcijā savāktiem dokumentiem.

Pamatojums

Jau daudzus gadus Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) iesaka ES līmenī precizēt, ka kopīgajai rīcībai ir juridisks spēks.

Cenšoties stiprināt sadarbību visos iestāžu līmeņos, būtu arī jāregulē un jānodrošina kopīgo inspekciju rezultātu juridiska izmantošana.

12. grozījums

Lēmuma priekšlikums

11. panta 2. punkta d) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

d)

rīkot regulāru informācijas apmaiņu ar visvairāk skartajiem uzņemošo valstu un izcelsmes valstu reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu šo zināšanu atbilstību aktuālajam stāvoklim.

Pamatojums

Arī analīzes un riska novērtēšanas jomā būtu jānodrošina regulāra visvairāk skarto reģionu pieredzes apmaiņa un to iespējas paust savu viedokli.

13. grozījums

Lēmuma priekšlikums

18. pants (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.

1.   Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji , kā arī viens dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvis , un viņiem visiem ir balsstiesības.

2.   Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

2.   Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

3.   Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

3.   Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.

 

Dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvi ieceļ Reģionu komiteja no to locekļu vidus, kas nāk no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur nodarbinātības politikas jomā kompetence ir dalīta ar reģioniem.

Dalībvalstis un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

Dalībvalstis, Komisija un Reģionu komiteja cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

4.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

4.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

5.   Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

5.   Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs kompetence nodarbinātības politikas jomā ir dalīta starp valsti un reģioniem: Valdē būtu jāiekļauj viens reģionālo pašvaldību pārstāvis, lai nodrošinātu interešu līdzsvarotu pārstāvību.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi apsvērumi un priekšlikuma vispārējs novērtējums

1.

atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi panākt darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomā spēkā esošo Savienības tiesību aktu efektīvāku piemērošanu, lai stiprinātu taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam;

2.

atbalsta ieceri izveidot Eiropas Darba iestādi, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus cīnīties pret pārkāpumiem tādās jomās kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība un tādā veidā paaugstināt mobilitātes kvalitāti;

3.

uzsver, ka šo brīvību ļaunprātīga izmantošana ne tikai vājina ES kohēziju, bet arī nodara būtisku sociālu, ekonomisku un fiskālu kaitējumu gan reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, gan pašiem to iedzīvotājiem;

4.

šajā saistībā vēlreiz atzīmē, ka šāda ļaunprātīga izmantošana mazina nodokļu ieņēmumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas un negatīvi ietekmē nodarbinātību, darba apstākļus, konkurenci, teritoriālo un reģionālo attīstību, labklājību un sociālo nodrošinājumu;

5.

tāpēc atbalsta centienus palielināt konsekvenci un atvieglot valstu iestāžu sadarbību, jo teritoriālās pilnvaras pašlaik ierobežo to spēju efektīvi piemērot spēkā esošos noteikumus, kas attiecas uz pārrobežu gadījumiem;

6.

uzsver, ka labāka sankciju koordinācija ES līmenī par darbaspēka mobilitātes tiesību aktu pārkāpumiem varētu atturēt no regulējuma neievērošanas un dot nozīmīgu ieguldījumu efektīvākas izpildes sistēmas izveidē, arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. panta izpratnē. Turklāt tādējādi tiktu stiprināta uzticēšanās un taisnīgums iekšējā tirgū, cita starpā nodrošinot skaidru uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Lai efektīvi panāktu šādu koordināciju, jāizmanto visi šim nolūkam nepieciešamie līdzekļi (piemēram, saites starp IT platformām vai telemātikas sistēmas, vai citi saziņas līdzekļi);

7.

atbalsta darbības uzdevumus, kas uzticēti Eiropas Darba iestādei, kura no pašreizējām struktūrām pārņems tehniskos uzdevumus un tos integrēs un papildinās, lai novērstu apzinātos sistēmas trūkumus un radītu sinerģiju;

8.

norāda, ka uzdevumi un pilnvaras būtu skaidri jānosaka, lai visos publiskās pārvaldes līmeņos varētu mērķtiecīgi un efektīvi veidot atbalstošu sadarbību un nepieļaut pastāvošo struktūru dubultošanos;

9.

norāda, ka ierosinātajā Eiropas Darba iestādes darbības jomā jau pastāv daudzveidīga valstu, reģionu un vietējo pašvaldību prakse un regulējums, un uzsver, ka Eiropas Darba iestādes pilnvarām vajadzētu būt saskaņotām ar šo daudzveidību un ka uzkrātās zināšanas būtu jāņem vērā;

Mērķi un uzdevumi – kritisks reģionu skatījums

10.

uzsver, ka it īpaši darba ņēmēji, kas dodas darbā uz citām valstīm, Eiropā ir apdraudēta grupa, kuras tiesības ir vieglāk pārkāpt šo darba ņēmēju mobilitātes dēļ (pārvietošanās starp izcelsmes un uzņemošajiem reģioniem);

11.

vēlreiz norāda, ka pārkāpumi darba ņēmēju pārrobežu mobilitātes jomā tieši skar reģionālo un vietējo līmeni, ka tam ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem un, tātad, darba meklētājiem un darba devējiem un ka darba tirgus mobilitāte pēc būtības lielā mērā ir reģionāla un ir jānodrošina reģionos (1);

12.

vēlreiz norāda, ka šīs būtiskās nozīmes dēļ obligāti ir jāparedz atbilstoša vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvība Eiropas Darba iestādes valdē (2);

13.

atgādina, ka Eiropas Darba iestādei būtu jāaptver visas tautsaimniecības nozares un ka jānodrošina sociālo partneru – nozaru un reģionu pārstāvju – cieša iesaiste Ieinteresēto personu grupā, lai pietiekami tiktu ņemta vērā problēmsituāciju dažādība;

14.

uzsver: lai mērķi varētu sasniegt, svarīgi ir pieprasīt, ka Eiropas Darba iestādes darbībai ir jābalstās uz izpildāmu pieeju un pārskatatbildību, vienlaikus tikpat lielā mērā saglabājot valstu sistēmu autonomiju;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

15.

uzsver, ka visos Eiropas Darba iestādes attīstības posmos pilnībā jārespektē subsidiaritātes princips un visas valstu pilnvaras nodarbinātības un sociālās politikas jomā;

16.

uzsver, ka pilnībā jārespektē proporcionalitātes princips, lai netiktu radīts papildu finanšu un administratīvais slogs;

17.

norāda, ka Eiropas Darba iestāde būtu jāveido ar mērķi stiprināt iekšējā tirgus pamatbrīvības un ka tai būtu jāatbalsta valstu iestādes, ja dalībvalstu centienus efektīvi piemērot Savienības tiesību normas kavē valstu robežas un/vai ja dalībvalstis nevar pietiekamā mērā mazināt reģionālās atšķirības;

18.

norāda, ka Eiropas Darba iestādei būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm izmantot dažādus iespējamos darba tirgus modeļus un prioritātes. Eiropas Darba iestāde nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot sociālo partneru autonomiju un to svarīgo lomu;

19.

atzīmē, ka tādā veidā, ievērojot pašlaik spēkā esošās pilnvaras un tiesību normas, būtu jāsekmē mobilitātes kvalitātes uzlabošana;

20.

norāda, ka pozitīvu ietekmi gan uz izcelsmes, gan uz uzņemošajiem reģioniem varētu panākt, jo valstu iestādes centīsies efektīvāk nodrošināt noteikumu pārrobežu izpildi, paredzams, ka palielināsies nodokļu ieņēmumi un sociālā nodrošinājuma iemaksas, un lielāka juridiskā noteiktība un tiesību normu vienveidīga piemērošana sāks ietekmēt taisnīgus darba un konkurences apstākļus attiecīgajās vietās (3);

Papildu priekšlikumi un cita regulējuma nepieciešamība

21.

iesaka paredzēt Eiropas darba iestādes attīstības iespējas, ņemot vērā Eiropas darba tirgus dinamismu, kas izskaidrojams ar demogrāfiskām pārmaiņām un tehnoloģiju radītām problēmām, un ievērojot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu;

22.

uzskata: lai panāktu pozitīvu ietekmi uz reģionālo un vietējo līmeni, pārrobežu jautājumu risināšanas jomā ir jāpastiprina visu iesaistīto dalībnieku apņēmība veikt ātrus, efektīvus un konsekventus turpmākus pasākumus.

23.

ierosina, ka Iestādei attiecībās ar trešām valstīm attiecīgos gadījumos būtu jābalstās uz Savienības makroreģionālām stratēģijām, kuras, izmantojot ciešāku sadarbību, palīdz risināt kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, kas aptver dalībvalstis un trešās valstis, un kuras dod ieguldījumu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanā.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Reģionu komitejas atzinums “Darbaspēka mobilitāte un EURES tīkla stiprināšana” (COR-2014-1315).).

(2)  RK atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (CDR 2868/2016)

(3)  https://cor.europa.eu/en/our-work/Documents/Territorial-impact-assessment/TIA-ELA-Labour-Authority-20180704.pdf


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/24


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES pilsētu un reģionu devums Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksmei un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam pēc 2020. gada”

(2018/C 461/04)

Ziņotājs:

Roby BIWER (LU/PSE), Betemburgas (Bettembourg) pašvaldības padomes loceklis

Atsauces dokuments:

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Frans Timmermans 2018. gada aprīļa vēstule

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

A.   Pašreizējais stāvoklis Eiropas un visas pasaules centienos sasniegt bioloģiskās daudzveidības mērķus

1.

pauž bažas par bioloģiskās daudzveidības izzušanu, kas attiecas ne tikai uz dzīvnieku un augu sugu izzušanu, bet arī negatīvi ietekmē nākotnes iespējas ekonomikas, vides un pat sociālajā un kultūras jomā;

2.

uzsver, ka tuvojas mērķa datumi, kas noteikti divos svarīgos politikas instrumentos bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, proti, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam (KBD Stratēģiskajā plāna) un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam;

3.

atkārtoti norāda: lai gan ir panākts ievērojams progress atsevišķās daļās, zinātnes atziņas liecina, ka pasaulei kopumā un it īpaši daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām neizdosies sasniegt Aiči globālos mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā un īstenot ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Tomēr līdz 2020. gadam vēl var daudz sasniegt, un jau ir uzsākts globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada sagatavošanas posms;

4.

uzsver, ka globālā bioloģiskās daudzveidības izzušana, kā arī ekosistēmu zudums un to stāvokļa pasliktināšanās būtiski apdraud mūsu planētas nākotni; vispārējā politiskajā kontekstā saistībā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu novērst un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un atjaunot ekosistēmas ir izšķirošs elements, kas ir cieši saistīts ar klimata pārmaiņu ierobežošanu;

5.

norāda, ka atsevišķu vietējo darbību vai to trūkuma kulminējošā ietekme veicina pasaules bioloģiskās daudzveidības krīzi, un tas liecina par to, cik bīstams ir “šaurs skatījums”, kad katrs ar bioloģisko daudzveidību saistīts gadījums tiek risināts atsevišķi vietējā mērogā, neņemot vērā globālo ietekmi, kā arī citu ārējo ietekmi, un uzsver līdzsvarotas mikro/makro perspektīvas nepieciešamību;

6.

uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu un zinātniskā pamatojuma par to, ka ir nepieciešams steidzami pievērsties radikālākai, aktīvākai un preventīvai rīcībai pasaules, reģionālā un vietējā līmenī, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un atjaunotu degradētas ekosistēmas tagad, un negaidīt ilgāk (proti, līdz oficiālajam progresa novērtējumam 2020. gadā);

7.

uzsver politikas mērķu – horizontālo un vertikālo – nekonsekvenci un to bieži vien pretrunīgo pieeju vides jautājumiem, tostarp, piemēram, lauksaimniecības vai enerģētikas politikā, un norāda, ka šāda nekonsekvence apdraud progresu Aiči mērķu sasniegšanā;

8.

secina, ka ES dalībvalstu urbanizācijas politika joprojām izraisa ainavu sadrumstalošanu un pilsētu teritoriju izplešanos, kuru dēļ izzūd ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība;

9.

atzinīgi vērtē daudzpusējos vides nolīgumus un to darbību, kā arī centienus izstrādāt jaunas visaptverošas politikas un pārvaldības sistēmas, kas atbalsta pārrobežu sadarbību, un aicina attiecīgās valstu un reģionālās iestādes sākt izmantot šos instrumentus saskaņotu pārrobežu politikas pasākumu izstrādāšanai;

10.

norāda uz atsevišķu Natura 2000 tīklā iekļauto teritoriju iznīcināšanu un putnu un citu dzīvnieku sugu nelikumīgas nonāvēšanas un sagūstīšanas līdzšinējiem apmēriem un pauž pārliecību, ka ir vajadzīgi lielāki pūliņi visos līmeņos, lai ar atbilstīgiem apsaimniekošanas plāniem nodrošinātu Dabas direktīvu īstenošanas uzraudzību un izpildes panākšanu;

11.

pauž satraukumu par aizsargājamo sugu nelikumīgas tirdzniecības turpināšanos, invazīvo svešzemju sugu izplatīšanos un pesticīdu, piemēram, neonikotinoīdu, neilgtspējīgu izmantošanu, kas izraisa apputeksnētāju, tostarp bišu populāciju, masveida samazināšanos;

12.

atgādina, ka ir steidzami nepieciešams būtiski palielināt vispasaules un ES centienus efektīvi novērst pasaules bioloģiskās daudzveidības krīzi un likvidēt ekonomikas attīstības saikni ar bioloģiskās daudzveidības zudumu un ar to saistītiem jautājumiem, tostarp ekosistēmu funkciju un pakalpojumu pasliktināšanos, ko izraisa bioloģiskās daudzveidības zudums;

13.

vērš uzmanību uz to, ka trūkst finanšu līdzekļu un instrumentu bioloģiskās daudzveidības pasākumu integrēšanai un atbilstīgai bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai, un uz attiecīgajiem finansiālajiem un ekonomiskajiem riskiem, ko rada visos līmeņos vērojamā bezdarbība;

14.

uzsver nepieciešamību pievērsties trūkumiem pasaules un Eiropas pārvaldības struktūrā, problēmām KBD Stratēģiskā plāna īstenošanā un bioloģiskās daudzveidības globālā satvara laikposmam pēc 2020. gada uzlabošanai, lai ar konkrētām stratēģijām panāktu efektīvu īstenošanu;

15.

ar bažām atzīmē, ka nav izveidoti un/vai ka nepiemēroti ir mērīšanas, ziņošanas un pārbaudes mehānismi (brīvprātīgiem) ieguldījumiem, kas paredzēti, lai novērtētu progresu Aiči mērķu sasniegšanā, izmantojot valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiskos rīcības plānus (NBSAP) un reģionālos bioloģiskās daudzveidības stratēģiskos rīcības plānus (RBSAP);

16.

mudina pēc iespējas ātrāk visas attiecīgās ieinteresētās personas iesaistīt globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada izstrādāšanas nākamā posma sagatavošanā – pasaules un ES līmenī;

B.   Pasākumi un pienākumi līdz 2020. gadam

17.

uzskata, ka ir lietderīgi izmantot Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Līgumslēdzēju pušu konferences 14. sanāksmi (KBD COP14) kā svarīgu iespēju apzināt, ko vēl var faktiski sasniegt līdz 2020. gadam, lai varētu formulēt skaidras un īstenojamas saistības;

18.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu Aiči mērķu sasniegšanā atlikušajos divos gados;

19.

uzsver, cik svarīgs ir atbilstošs daudzlīmeņu pārvaldības satvars koordinētai vietējo un reģionālo pašvaldību, ES un tās dalībvalstu rīcībai, kuras mērķis ir turpināt centienus sasniegt Aiči mērķus un īstenot Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam;

20.

atbalsta Eiropas Savienības lēmumu aizliegt plaši izmantotus pesticīdus, piemēram, neonikotinoīdus, jo tie rada nopietnus draudus blakussugu insektiem, piemēram, apputeksnētājiem, kuri ir ļoti svarīgi augu reprodukcijai mežos, pilsētu zaļajās zonās un labības laukos un tāpēc ir īpaši nozīmīgi pasaules pārtikas ražošanai. Komiteja, pienācīgi ņemot vērā pienākumu sadalījuma atšķirības dalībvalstīs, uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību devumu pesticīdu izmantošanas ierobežošanā, tostarp ar tādām iniciatīvām kā “No pesticīdiem brīvas pilsētas” un “Bitēm draudzīgas pilsētas”;

21.

aicina palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību, kuras vēlas to darīt, resursus (juridiskos, finansiālos un cilvēkresursus), lai pienācīgi attīstītu to tiešās kompetences tādu jautājumu risināšanā kā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība, plānošana, ilgtspējīga izmantošana, pārvaldība, atjaunošana un uzraudzība, tostarp vairāk aizsargājamas teritorijas;

22.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām instrumentus un mehānismus, kas sniedz piekļuvi augstas kvalitātes informācijai par sugu, dzīvotņu, ekosistēmu un to pakalpojumu stāvokli un attīstības tendencēm;

23.

aicina ES dalībvalstis izveidot integrētu pieeju valstu, reģionālo un vietējo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu (LBSAP) izstrādei un īstenošanai tur, kur tie nav jau ieviesti, kā ierosināts Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un KBD sekretariāta un ICLEI rīcības plāna pamatnostādnēs, un uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti valstu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un rīcības plānu izstrādāšanā, pārskatīšanā un īstenošanā, lai atbalstītu to efektīvu īstenošanu un integrāciju – vertikālajā un horizontālajā – plānošanā un nozarēs, kuru darbībai ir (pozitīva vai negatīva) ietekme uz bioloģisko daudzveidību;

24.

uzsver nepieciešamību palielināt no visiem ES finanšu instrumentiem, tostarp struktūrfondiem un kohēzijas fondiem piešķirto finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši ieguldījumiem Natura 2000, kā arī atzinīgi vērtē atbalsta instrumentus, piemēram, eConservation, kas piedāvā datubāzi ar vērtīgu informāciju par publisko līdzekļu devēju sniegtajām bioloģiskās daudzveidības finansēšanas iespējām;

25.

ierosina izplatīt labas prakses piemērus par nelietderīgu subsīdiju atcelšanu dažādās sektorpolitikas jomās, lai palielinātu ES rīcības saskaņotību bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā, un veikt novērtējumus par videi kaitīgām subsīdijām, lai labāk piemērotu ES budžetu virzībai uz ilgtspējīgu attīstību; finanšu resursu iezīmēšanā augsta prioritāte jāpiešķir ilgtspējīgai attīstībai;

26.

atzinīgi vērtē ES programmas “Apvārsnis 2020” centienus pastiprināt pētniecību un inovāciju, lai pētītu dabā balstītu risinājumu un zaļās un zilās infrastruktūras potenciālu pilsētu teritoriju reģenerācijas jomā, kurus tā uzskata par piemērotiem elementiem, ar ko uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu pilsētās un blīvi apdzīvotās teritorijās, arī laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam un saistībā ar ES pilsētprogrammu; tomēr uzsver, ka jāturpina veicināt ES dabas aizsardzības direktīvas īstenošanu un ka ar dabā balstītiem risinājumiem un zaļo un zilo infrastruktūru saistītas programmas jāuzskata nevis par aizstājējiem, bet gan par noderīgu papildinājumu izlēmīgiem pasākumiem, kas kalpo bioloģiskai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem piepilsētu un lauku teritorijās;

27.

uzsver, ka dažādo finanšu instrumentu līdzekļi būtu tieši jāpārvalda kompetentajām un pilnvarotajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kas atbild par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu saskaņā ar Aiči mērķiem;

28.

aicina, ieviešot uz bioloģisko daudzveidību orientētus publiskā iepirkuma noteikumus, palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu centienos novērst nelikumīgu tirdzniecību un ierobežot invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos, it īpaši, nodrošinot satvarus sadarbībai un kopīgiem pasākumiem pārrobežu situācijās, lai sekmētu sugu migrācijas un bioloģiskās daudzveidības integrētu pārvaldību; uzsver esošo stratēģisko tīklu, piemēram, Eiropas zaļās infrastruktūras tīkla (TEN-G) lomu centienos ar pārrobežu sadarbības pārvaldību un rīcības plāniem nodrošināt pārrobežu zaļo infrastruktūru un koridorus;

Vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā loma KBD stratēģiskā plāna un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam īstenošanā

29.

apliecina un atzinīgi vērtē to, ka ES līmenī aizvien vairāk tiek atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanā;

30.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu aktīvi jāiesaista centienos izstrādāt un īstenot politikas pasākumus neproduktīvu subsīdiju atcelšanai un dažādās sektorpolitikas jomās integrēt bioloģiskās daudzveidības aspektu, tostarp lauksaimniecības, kā arī pilsētu un reģionālās attīstības jomā (izmantojot attiecīgos ES fondus);

31.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvāk rīkoties, lai bioloģiskās daudzveidības apsvērumus integrētu zemes izmantošanā un pilsētplānošanā kā efektīvu instrumentu, ar ko veicināt ieguldījumus Aiči mērķu sasniegšanai;

32.

atkārtoti uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību uz brīvprātības principu balstīto lomu saistībā ar izpratnes palielināšanas programmām un platformām, kuru mērķis ir uzsvērt, cik svarīgi ir aizsargāt un atjaunot mūsu bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un to pakalpojumus;

33.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties starptautiskajos, Eiropas un valstu standartizācijas un sertifikācijas procesos bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pārvaldībai, tostarp saistībā ar instrumentiem, kas izmantojami kā atsauces, un atbalstīt saskaņotas bioloģiskās daudzveidības pārvaldības un vadības sistēmas ieviešanu;

C.   Virzība uz efektīvu un darbotiesspējīgu globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada

34.

atzinīgi vērtē Parlamenta rezolūciju par ES rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai, kas pieņemta 2017. gada beigās un kas, ņemot vērā globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada izstrādes procesu, aicina Komisiju nekavējoties uzsākt darbu pie ES nākamās stratēģijas bioloģiskās daudzveidības jomā laikposmam pēc 2020. gada;

35.

atzīst nepieciešamību stiprināt pasaules un ES līmeņa politisko apņēmību risināt pasaules bioloģiskās daudzveidības krīzi un izvirzīt tālejošākus mērķus desmitgadei pēc Aiči, proti, laikposmam no 2020. līdz 2030. gadam;

36.

pauž cerību, ka KBD līgumslēdzēju Pušu konferences 15. sanāksmē tiks radīta atjaunota pasaules uzmanība un samērīgas saistības, lai ne tikai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, bet arī faktiski atjaunotu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, un tiks izveidots vērienīgs un iekļaujošs globālais bioloģiskās daudzveidības satvars laikposmam pēc 2020. gada līdz 2030. gadam, kas paver iespēju sasniegt KBD un citos attiecīgos ANO nolīgumos izvirzītos mērķus laikposmam līdz 2050. gadam;

37.

mudina ES uzņemties atbildīgu vadošo lomu globālajā sagatavošanas procesā virzībai uz globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada un izveidot “ārējo bioloģiskās daudzveidības politiku” – vai dot ieguldījumu “globālai iekšējai bioloģiskās daudzveidības politikai” – nosakot ES kā pasaules līdera atbildību bioloģiskās daudzveidības jomā;

38.

aicina ES un visas KBD līgumslēdzējas Puses stiprināt dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām (un citām ieinteresētajām personām, kas nav līgumslēdzējas Puses) un to iesaistīšanu jaunā politikas satvara izstrādāšanā un īstenošanā un piešķirt šim dialogam un iesaistīšanai oficiālu statusu;

39.

mudina ES iesaistīties reģionālajā sadarbībā ar Āfriku, Dienvidameriku, Āziju un jo īpaši Ķīnu, kur notiks KBD līgumslēdzēju Pušu konferences sanāksme 2020. gadā, lai izstrādātu kopīgu un saskaņotu pieeju kopējo interešu veicināšanai centienos sasniegt “atjauninātos” Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošanai, ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībai desmitgadē no 2020. līdz 2030. gadam;

40.

uzsver nepieciešamību 2050. gadam izvirzītos mērķus materializēt konkrētos nosacījumos un darbības virzienos, kas iekļauj pragmatiskas, uz risinājumiem orientētas atbildes, kas jāapspriež KBD Līgumslēdzēju pušu konferences 14. sanāksmē;

41.

uzsver nepieciešamību izstrādāt globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, visus attiecīgos ANO nolīgumus vides jomā, piemēram, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes klimata pārmaiņu nolīgumu un Sendai pamatprogrammu katastrofu riska mazināšanai, saskaņojot un sasaistot ar – atjauninātajiem – Aiči mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu nodalīšanu no to balstītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem; tas ļaus bioloģiskās daudzveidības vērtības integrēt citās nozarēs un līdz ar to arī politikas jomās un plānošanas procesos, kā arī pārrobežu sadarbībā;

42.

mudina nodrošināt politikas saskaņotību, labāk integrējot bioloģisko daudzveidību, jo īpaši ar 11. IAM “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”, 14. IAM “Zemūdens pasaule”, 15. IAM “Dzīvība uz zemes” –, un nodrošināt precīzākus un saskaņotākus formulējumus dažādajos instrumentos, lai novērstu neskaidrības, pretrunas un dublēšanos;

43.

uzsver, ka īpaši svarīgi ir īstenot daudzlīmeņu sadarbību un izveidot efektīvu un darbotiesspējīgu daudzlīmeņu pārvaldības struktūru Globālajam bioloģiskās daudzveidības satvaram laikposmam pēc 2020. gada, iekļaujot vietējās un reģionālās pašvaldības (visā pasaulē, kā arī ES) saskaņotā darbībā ar mērķi sasniegt “atjauninātos” Aiči mērķus;

44.

aicina jaunajā Globālajā bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada skaidri norādīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu valstu monitoringa, ziņošanas un pārbaudes mehānismos;

45.

mudina izveidot saskaņotu globālās bioloģiskās daudzveidības pārvaldības laikposmam pēc 2020. gada struktūru un mehānismu, ar ko piemēro tādus principus kā horizontālā integrēšana, vertikālā saskaņošana un uz sadarbību balstīta un integrēta pārvaldība, kas piesaistīta izmērāmiem mērķiem un ziņošanas mehānismiem visos līmeņos un visiem līmeņiem, tostarp reģionālajām pašvaldībām, kas saskaņoti ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem;

46.

iesaka izpētīt iespējas, kā veicināt sistēmu brīvprātīgiem ieguldījumiem dažādos līmeņos – līdzīgi kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCC), ar kuru ievieš valstu, reģionālā un vietējā līmenī noteiktus ieguldījumus – kas atbilst valstu apstākļiem, bet ir vismaz vienlīdz būtiski un vērienīgi;

47.

atkārtoti norāda uz nepieciešamību turpināt līdzīgu pieeju – un Aiči mērķu garā – ieviest skaidrus, laikam piesaistītus un izmērāmus mērķus apturēt bioloģiskās daudzveidības, dabas un ekosistēmu zudumu un tās atjaunot, kā arī efektīvi izskaust un novērst invazīvu svešzemju sugu ieviešanos un efektīvi apturēt savvaļas dzīvnieku nelikumīgu nogalināšanu un tirdzniecību 2020.–2030. gadā;

48.

aicina ES sniegt stratēģisku un pastāvīgu orientāciju un norādes ES dalībvalstīm un citām valstīm attiecībā uz centieniem risināt ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumu novēršanu un pārvaldību saistītos jautājumus. Ņemot vērā, ka bioloģiskās daudzveidības izzušana ir saistīta ar daudziem atsevišķiem gadījumiem un lēmumiem, norādēs vajadzētu ietvert principus un kritērijus, lai novērtētu no tiem izrietošo ietekmi, un tās būtu jāsalīdzina ar globālajiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā, lai izvairītos no “sašaurināšanas”;

49.

uzskata, ka saskanīga monitoringa, ziņošanas un pārbaudes (MRV) pieeja ir ļoti svarīga uzskaitei attiecībā uz progresu saistībā ar globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada un periodisku novērtējumu par tā ilgtermiņa mērķu īstenošanu. Tas jāveic visaptverošā un veicinošā veidā, koncentrējoties uz 1) bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu, 2) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošanu, 3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību. Tas ir jāīsteno ar invazīvu svešzemju sugu ieviešanās novēršanu un to izskaušanu, savvaļas dzīvnieku nelikumīgas nogalināšanas un tirdzniecības pārtraukšanu un bioloģiskās daudzveidības rādītāju uzraudzību un pārbaudi. MRV jābūt pēc iespējas objektīvākai un balstītai uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, paredzot kvantificētas ietekmes attiecināšanu uz politikas darbībām un pasākumiem, progresa un sasniegumu pārredzamību un korekciju vai turpmākas rīcības vajadzību apzināšanu;

50.

aicina veikt valstu ieguldījumu kartēšanu un uzraudzību, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, salīdzinot ar globālajiem mērķiem saskaņā ar globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, lai varētu izsekot un periodiski novērtēt kolektīvās saistības;

51.

atbalsta kopīgas ar bioloģisko daudzveidību saistītu zinātnisko un tehnisko zināšanu bāzes izveidi, izstrādājot salīdzināmas noteikšanas metodes, nosakot kopīgus monitoringa noteikumus un radot atbilstīgas platformas datu un zināšanu pārvaldībai un izplatīšanai;

52.

aicina panākt dziļāku izpratni par teritoriju sniegtajiem resursiem un pakalpojumiem (vide, tūrisms, lauksaimniecība, amatniecība, enerģētika, pakalpojumi, sociālā ekonomika), lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrāciju ar plānošanu dažādos pārvaldības līmeņos un ar teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības iniciatīvām;

53.

aicina padziļināt un izplatīt zināšanas par labu praksi Natura 2000 teritoriju aizsardzībā Eiropas līmenī un veicināt regulārus dialogus ar attiecīgajām pārvaldes struktūrām, kā iesaistīt dažādas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, kuras vietējā līmenī darbojas bioloģiskās daudzveidības jomā;

54.

ierosina ieviest konkrētus, izmērāmus, vērienīgus, reālistiskus un noteiktam termiņam piesaistītus (SMART) darbības mērķus satvaram laikposmā pēc 2020. gada, pārejot no mērķiem, kas ir saistīti ar statusu un nav izmērāmi, uz mērķiem, kas ir orientēti uz rezultātu un saistīti ar “spiedienu” un ir definēti skaidrā un operatīvā veidā un valodā un ļauj novērtēt un ziņot par progresu salīdzinājumā ar mērķiem;

55.

atzīst nepieciešamību pēc saistošākiem un vieglāk komunicējamiem mērķiem un uzdevumiem globālajā bioloģiskās daudzveidības satvarā laikposmam pēc 2020. gada, kā arī Aiči mērķu atjaunināšanas un/vai aizstāšanas, tostarp: 1) stratēģiskajam mērķim B, kas paredz samazināt tiešo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veicināt ilgtspējīgu izmantošanu, būtu jāiekļauj arī sauszemes sugu, tāpat kā zivju un bezmugurkaulnieku krājumu un ūdensaugu, ilgtspējīga izmantošana saskaņā ar 6. mērķi; 2) stratēģiskajam mērķim D “palielināt ieguvumus, ko ikviens saņem no bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumiem”, vajadzētu atzīt bioloģiskās daudzveidības ieguldījumu cilvēku veselībai, izņemot tos, kas minēti 14., 15. un 16. mērķī – ar papildu mērķiem tādās jomās kā farmaceitiskā lietošana, ārstniecības augi, uzturs, garīgā veselība un veselības veicināšana utt., kā arī atzīt saiknes starp bioloģisko daudzveidību, mieru un konfliktiem un cilvēku migrāciju; 3) pievērst lielāku uzmanību pakalpojumiem, ko piedāvā augsne, saldūdens un atklātā jūra un to bioloģiskā daudzveidība; un 4) dabas un ekosistēmu pakalpojumu jomā veiktiem pasākumiem ar mērķi uzlabot dzīves apstākļus pilsētās un piepilsētas teritorijās, tostarp klimata pārmaiņu kontekstā;

56.

vērš vietējo kopienu uzmanību uz nepieciešamību bioloģisko daudzveidību uzskatīt par iespēju ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, arī attiecībā uz sociālās iekļaušanas vajadzībām; vajadzētu arī izmēģināt jaunus vietējās sadarbības modeļus, kuru pamatā ir sociālo un vides klauzulu izplatīšana bioloģiskās daudzveidības veicināšanai;

57.

aicina balstīt kopējos bioloģiskās daudzveidības rādītājus uz visiem attiecīgajiem starptautiskajiem satvariem, tostarp, jo īpaši, Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar tiem papildināt un saskaņot nolūkā novērst dublēšanos, veicināt efektīvu, integrētu izmērāmību un izmantot panāktās pārmaiņas, lai izskaustu nabadzību, veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vietējās kopienās palielinātu noturību pārtikas jomā;

58.

aicina nodrošināt vairāk spēju veidošanas iespēju, tostarp nepieciešamos finanšu līdzekļus un inovatīvas, aktivitāti sekmējošas metodes, piemēram, savstarpēju mācīšanos, lai stiprinātu tehniskās zināšanas un prasmes bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošanai, kā arī invazīvu svešzemju sugu ieviešanās novēršanai un savvaļas dzīvnieku nelikumīgas nogalināšanas un tirdzniecības pārtraukšanai, visos līmeņos, iekļaujot pirmiedzīvotājus un vietējās kopienas (IPLC), ekspertus un profesionāļus (tostarp medniekus, zvejniekus, ganus un mežsaimniekus) bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā;

59.

ierosina ciešākas partnerības un atbalstu visu ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības kopīgai rīcībai, pievēršot īpašu uzmanību ieguldījumiem, ko sniedz pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas (IPLC), sievietes, jaunieši un tie, kuri tiešā veidā izmanto un pārvalda bioloģisko daudzveidību (tostarp mednieki, zvejnieki, gani un mežsaimnieki), un savvaļas dzīvnieku nelikumīgas nogalināšanas un tirdzniecības pārtraukšanai. RK atkārtoti uzsver nepieciešamību palielināt tehnisko palīdzību un/vai norādes (ne tikai ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām, bet arī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības tranzīta un izcelsmes reģioniem), spēju veidošanu un uz tiesībām balstītus instrumentus efektīvas līdzdalības procesam, integrējot labas pārvaldības principus;

60.

mudina izstrādāt starptautiskus standartus bioloģiskās daudzveidības stratēģijām un rīcības plāniem, integrētai pārvaldībai un plānošanai, kā arī citus instrumentus, kas saistīti ar nākotnes pārvaldības un vadības mehānismu, lai atvieglotu ieviešanu un saskaņotību;

61.

atzīst globālas bioloģiskās daudzveidības modelēšanas un scenāriju nozīmību uz labāku informētību balstītu un pareizu bioloģiskās daudzveidības pārvaldības lēmumu pieņemšanā un inovatīvu datu vākšanas sistēmu izveidē vai esošo bioloģiskās daudzveidības datu sistēmu paplašināšanā;

62.

mudina izveidot globālu platformu zināšanu nodošanai, monitoringam un ziņošanai par valstu un vietējo un reģionālo pašvaldību saistību par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu paraugprakses apmaiņā un vairošanā un MRV atbalstīšanā īstenošanu;

63.

iestājas par nepieciešamību palielināt finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai – pasaules mērogā, Eiropas Savienībā un valstīs – kas vērsts uz konkrētiem vietējiem apstākļiem. Tajā būtu jāiekļauj attiecīgas norādes, lai atvieglotu piekļuvi pieejamajiem finanšu instrumentiem un tos efektīvi un lietderīgi izvērstu, kā arī regulāri sistemātiski rezultātu novērtējumi, lai novērstu negatīvu ietekmi un pretrunas starp dažādiem politikas mērķiem;

64.

iesaka izpētīt un izmantot ieguvumus, ko sniedz jaunas un inovatīvas finansējuma iespējas, piemēram, nodokļu atvieglojumi, maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem, reģionālas/valsts loterijas, īpašs bioloģiskās daudzveidības fonds ES un/vai pasaules mērogā un finansējuma kombinēšana un saplūdināšana, kā arī attiecīgas strukturālas inovācijas, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerības bioloģiskās daudzveidības labā, privātie un uzņēmējdarbības fondi, publisko tiesību reglamentēti fondi un rīcības stimuli, piemēram, brīvprātīga marķēšana/sertifikācija;

65.

apņemas pastāvīgi un aktīvi iesaistīties globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada sagatavošanas procesā saskaņā ar šajā atzinumā pausto garu.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/30


Eiropas Reģionu komitejas atzinums – paziņojums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”

(2018/C 461/05)

Ziņotājs:

André VAN DE NADORT (NL/PSE), Weststellingwerf komūnas mērs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”

COM(2018) 28 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

A.   Vispārīgas piezīmes

Reģionu komiteja

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā un tajā apzinātos uzdevumus un galvenos pasākumus un uzsver, ka ir vajadzīga vērienīga rīcība, lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku un risinātu ar plastmasu saistītās sociālās un vides problēmas un praktiskos jautājumus; Tādēļ pieņem zināšanai Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz desmit vienreizējas lietošanas plastmasas izstrādājumiem, ko visbiežāk atrod ES pludmalēs un ES jūrās un kas kopā ar pamestiem zvejas rīkiem veido 70 % no visa jūras piedrazojuma;

2.

atzīst, ka plastmasai, kas ir ļoti izturīgs, higiēnisks un lēts materiāls, ir vairākas priekšrocības, tomēr pauž dziļas bažas par pašreizējiem zemajiem plastmasas savākšanas un reciklēšanas rādītājiem un uzskata, ka tagadējā prakse šīs problēmas risināšanā pārāk koncentrējas uz cikla noslēguma posma risinājumiem (savākšanu, šķirošanu, pārstrādi);

3.

uzsver, ka attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma un tās ir ieinteresētas izstrādāt un īstenot risinājumus. Vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumi atkritumu apsaimniekošanas un vides aizsardzības jomā ietver vairākus elementus, to skaitā atkritumu rašanās novēršanu, savākšanu, transportēšanu, apstrādi (tostarp šķirošanu, otrreizēju izmantošanu un reciklēšanu), atkritumu izvešanu un piedrazojuma savākšanu ielās, piekrastē, ezeros un jūrā, kā arī atbalstu zivsaimniecībai un tūrismam un iedzīvotāju izpratnes veidošanu par atkritumu, piedrazojuma un reciklēšanas jautājumiem;

4.

koncentrējas uz plastmasas aprites nākotni no vietējās un reģionālās perspektīvas. Tas nozīmē mazāk plastmasas, labāku plastmasu, labāku savākšanu, labāku reciklēšanu un labāku tirgu;

5.

ir noteikti pārliecināta: lai risinājumi būtu efektīvi, svarīga ir visu dalībnieku labāka sadarbība un materiālu ķēdes pieeja plastmasas vērtības ķēdē; Darbības būs jāveic visos vērtības ķēdes posmos, tostarp produktu izstrādes, plastmasas ražošanas, iepirkuma, patēriņa, savākšanas un reciklēšanas posmos;

6.

uzsver inovācijas un ieguldījumu nozīmi virzībā uz aprites risinājumiem, lai veicinātu pārmaiņas sabiedrībā un ieradumu maiņu, kas nepieciešamas pārejai uz aprites ekonomiku, un uzskata, ka tas ir izšķirošs solis virzībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī; tāpēc aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis sarunās par nākamo DFS pilnībā izmantot iespējas palielināt ES finansējumu plastmasas aprites ekonomikai;

B.   Mazāk plastmasas

Rašanās novēršana – galvenā prioritāte plastmasas atkritumu samazināšanā

7.

norāda, ka saskaņā ar vispārējo ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju par galveno prioritāti būtu jānosaka plastmasas atkritumu rašanās novēršana. Plastmasa, kas nenonāk atkritumos, nav ne jāšķiro, ne jāpārstrādā, ne jāsadedzina; Atkritumu rašanās novēršanas sākas ar plastmasas izmantošanas ierobežošanu un ar produktu izstrādi.

8.

atgādina, ka ir daudz veidu, kā izvairīties no plastmasas nevajadzīgas lietošanas vienreizlietojamos produktos un pārmērīgā iepakojumā. Iepakojuma pamatkritēriji ir jāpadara stingrāki, lai nepieļautu nevajadzīgu un pārmērīgu iepakojumu, un regulāri jāpārbauda, vai nozīmīgi produkti ES tirgū atbilst šiem kritērijiem;

9.

pieprasa tālākus pētījumus par saistību starp iepakojumu un pārtikas saglabāšanu, pamatojoties uz aprites ciklu, un par iespējamiem alternatīviem risinājumiem, ar ko novērst pārtikas izšķērdēšanu, neizmantojot (kompleksu) plastmasas iepakojumu;

Novērst piedrazojuma un plastmasas zupas veidošanos un samazināt vienreizlietojamo produktu izmantojumu

10.

uzsver, ka plastmasas piedrazojums raisa lielas bažas: attīrīšana rada lielas izmaksas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tādēļ ir svarīgi nepieļaut piedrazojumu ne uz zemes, ne jūrā;

11.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu sagatavot leģislatīvu priekšlikumu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurā būtu ierosināti mērķi samazināt vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, jo tie veido lielāko daļu plastmasas piedrazojuma ielās. Tādēļ uzskata, ka nesen iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz visvairāk izplatītajiem vienreizlietojamajiem produktiem pludmalēs un jūrā ir svarīgs pirmais solis, taču gaida turpmākus vērienīgus pasākumus, lai novērstu arī citu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu radīto piedrazojumu un piedrazojumu uz sauszemes;

12.

sagaida, ka paplašinātas ražotāja atbildības sistēmā tiks izvirzīti vērienīgi savākšanas mērķi attiecībā uz vienreizlietojamiem un pārtikas patēriņam ārpus mājas paredzētiem plastmasas izstrādājumiem, piemēram, lai samazinātu piedrazojumu, ražotāja atbildība tiks attiecināta uz dzērienu iepakojumu no plastmasas;

13.

uzsver ražotāju un importētāju visaptverošo atbildību par savu produktu negatīvo ietekmi, kad tie kļūst par atkritumiem, un to, ka tāpēc viņiem jāuzņemas pilnīga atbildība par šo atkritumu radītā piedrazojuma savākšanas un apstrādes izmaksām;

14.

norāda uz dažādajām grūtībām, ar ko cīņā pret jūras piedrazojumu saskaras konkrētas ES kopienas un reģioni, proti, tālākie reģioni, upju kopienas, salas, piekrastes un ostu kopienas, un uzsver, ka īpaši svarīgi ir iesaistīt šo kopienu ieinteresētās personas, lai to viedoklis tiktu ņemts vērā pozitīvu un praktiski pielietojamu risinājumu izstrādē;

15.

atbalsta izpratnes veidošanas kampaņu rīkošanu saistībā ar piedrazojumu un attīrīšanas pasākumiem; atbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību tādās iniciatīvās kā Let’s Clean Up Europe kampaņa un Eiropas nedēļa atkritumu samazināšanai, un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības piedāvāt arī citas iniciatīvas, kā arī apzina iespējas ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību piesaistīt brīvprātīgos;

16.

ņemot vērā iepriekš minēto, stingri atbalsta priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai (COM(2018) 33) iekļauto principu, ka maksu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu izmantošanu samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā;

Mikroplastmasas rašanās novēršana

17.

uzsver, ka mikroplastmasa kļūst par aizvien plašāk izplatītu un problemātisku parādību un šobrīd to var atrast gandrīz visās jebkuras ekosistēmas daļās, tai skaitā cilvēka uzturā. Mikroplastmasas ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību un uz mūsu ekosistēmām šobrīd vēl ir lielā mērā nezināma;

18.

atbalsta turpmākus pētījumus par mikroplastmasas galvenajiem avotiem un maršrutiem, piemēram, no automobiļu riepu nodiluma, tekstilmateriāliem un atkritumiem, ietverot saistību starp plastmasas reciklēšanu un mikroplastmasu, kā arī mikroplastmasas ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību un ekosistēmām. Tādēļ RK uzsver, ka jāizstrādā uzticama un efektīva mērīšanas tehnoloģija un procesi, un aicina Eiropas Komisiju atbalstīt ar šo jautājumu saistītus pētniecības un izstrādes pasākumus;

19.

aicina aizliegt oksonoārdāmo plastmasu un jebkura veida produktiem ar nolūku pievienotu mikroplastmasu, kur tās nav nepieciešamas no cilvēka veselības viedokļa, tostarp ādas kopšanas līdzekļos un tīrīšanas līdzekļos. RK aicina arī noteikt obligāto prasību minimumu attiecībā uz mikroplastmasas netīšu atdalīšanos no produktiem, piemēram, automobiļu riepām un tekstilizstrādājumiem, kā arī veikt pasākumus, ar ko mazina plastmasas granulu zudumus;

C.   Labāka plastmasa

Labāks plastmasas dizains

20.

pauž stingru pārliecību, ka ir neatliekami vajadzīga labāks plastmasas dizains, kurā ņemtas vērā plastmasas un plastmasas produktu turpmākas dalītas savākšanas, šķirošanas un reciklēšanas iespējas, lai plastmasa kļūtu par aprites ekonomikas ilgtspējīgu elementu, un uzsver, ka šajā jomā ir ļoti vajadzīga inovācija;

21.

uzsver, ka aprites ekonomikā principā nebūtu pieļaujams, ka ES tirgū tiek laisti produkti vai materiāli, kurus nevar reciklēt. Tādēļ līdz 2025. gadam visai ES tirgū laistajai plastmasai, plastmasas izstrādājumiem un plastmasas iepakojumam jābūt, kā minimums, rentabli reciklējamiem. Šajā nolūkā līdz 2025. gadam no plastmasas un plastmasas izstrādājumiem būtu pilnībā jāatdala videi kaitīgas un bīstamas vielas;

22.

uzsver, ka aprites ekonomika ir arī ekonomika bez fosilā kurināmā izmantošanas. Tādēļ, lai no pašreizējās, uz fosilo kurināmo balstītas plastmasas pārietu uz inovatīvu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu plastmasu, ir vajadzīga spēcīga inovāciju programma un pēc tam atbalsts nefosilās plastmasas plaša mēroga ieviešanai;

23.

ir pārliecināta, ka, it īpaši attiecībā uz vienreizlietojamiem produktiem ir jāsamazina plastmasas izstrādājumu ražošanā pieejamo dažādo polimēru skaits, aprobežojoties ar polimēriem, kas atbilst mērķim un ko ir viegli atdalīt, šķirot un reciklēt. Šajā nolūkā, iespējams, būs jāizstrādā ES līmeņa rūpniecības standarti minētajiem lietojumiem;

24.

prasa veikt rūpīgu pētījumu, vai būtu nepieciešams saskaņot un, iespējams, ierobežot piedevas, ko plastmasā izmanto ar nolūku ietekmēt un uzlabot plastmasas fiziskās īpašības, lai vēl vairāk atvieglotu un vienkāršotu plastmasas reciklēšanu un reciklēto materiālu izmantošanu. Šajā nolūkā, iespējams, būs jāizstrādā ES līmeņa rūpniecības standarti plastmasas piedevām;

25.

turklāt uzskata, ka arī plastmasas produkti, kas nav iepakojums, var radīt atkritumu plūsmas pieaugumu un tāpēc tie būtu jāizstrādā tā, lai to novērstu. Ražotājiem būtu arī jānodrošina atbilstošas sistēmas, lai likvidētu šos produktus pēc to lietderīgās lietošanas laika izbeigšanās;

26.

atgādina, ka paplašinātās ražotāja atbildības (PRA) shēmas var ievērojami palīdzēt popularizēt ekodizainu, piemērojot maksu modulāciju atkarībā no produkta aprites līmeņa, ņemot vērā atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas, apstrādes un reciklēšananas iespējas, un no reciklētā satura daudzuma. Tādēļ PRA tiesību aktos jāiekļauj atbildība par ekodizainu. PRA tiesību aktos būtu arī jānorāda uz ES līmeņa rūpniecības standartiem attiecībā uz polimēru un piedevu izmantojumu vienreizlietojamos produktos;

27.

uzsver, ka būs svarīgi turpmākajās desmitgadēs izstrādāt materiālus, kam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un vidi, kāda patlaban ir visām plastmasām, un ar ko var pilnībā aizstāt plastmasu. Komiteja tāpēc aicina nodrošināt pētniecības pasākumus un instrumentus, kas var radīt virzību uz nākotni bez plastmasas un ar jauniem, mūsdienīgiem materiāliem;

Bioloģiski noārdāma plastmasa

28.

atzīst, ka pašreizējās paaudzes bioloģiski noārdāmā plastmasa nav plastmasas piedrazojuma un plastmasas zupas radītās problēmas risinājums, jo šāda plastmasa nenoārdās dabiskā vidē vai ūdens sistēmās;

29.

uzsver, ka informācija par to, ka daļa plastmasas jāšķiro kā plastmasa un daļa – kā bioatkritumi, patērētājiem ir mulsinoša. Tas sarežģī komunikāciju ar patērētājiem un noved pie kļūdīšanās gan parastās plastmasas, gan bioloģiski noārdāmās plastmasas šķirošanā;

30.

uzsver, ka bioloģiski noārdāma plastmasa, kas nokļūst plastmasas reciklēšanas plūsmā, kavē parastās plastmasas reciklēšanu. Tādēļ bioloģiski noārdāmas plastmasas izmantošanā būtu jāaprobežojas ar lietojumiem, kuros bionoārdāmībai ir konkrēts mērķis, piemēram, bioloģiski noārdāmu maisu izmantošana bioloģisko atkritumu savākšanai;

31.

uzsver ka attiecībā uz dažādiem bionoārdāmības veidiem jāizstrādā labākas definīcijas un/vai standarti. Tie būtu jāsaista ar atkritumu apstrādi, tostarp kompostējamības un sagremojamības standartiem, un tajos jāņem vērā Eiropas atkritumu apstrādes iekārtās ierastā prakse. Tas palīdzēs pilnveidot un/vai vienkāršot marķēšanu, samazināt piedrazojumu un uzlabot pareizu šķirošanu, kā arī stimulēs inovāciju bioloģiski noārdāmas plastmasas jomā;

32.

īpaši uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka plastmasa, kas tiek tirgota kā kompostējama, patiešām noārdās vidē, neprasot rūpniecisko kompostēšanu speciālās iekārtās. Šāda definīcija var ievērojami samazināt mikroplastmasas nekontrolētas izplatīšanās risku, jo pastāv iespēja, ka patērētāji varētu kļūdaini uzskatīt, ka plastmasas, kas pašlaik ir marķētas kā kompostējamas, var bioloģiski noārdīties vidē bez papildu apstrādes darbībām;

D.   Labāka savākšana

33.

uzsver, ka efektīvas sistēmas plastmasas atkritumu dalītai savākšanai ir būtisks plastmasas aprites ekonomikas priekšnoteikums. Tāpēc savākšanas sistēmām jābūt vienkāršām un lietotājiem loģiski saprotamām;

34.

norāda, ka ES dalībvalstu pašreizējās savākšanas sistēmas parasti nav paredzētas plastmasai, kas nav iepakojums, tādēļ tā netiek savākta atsevišķi un nonāk atkritumu poligonos vai sadedzināšanas iekārtās kā daļa no atkritumu atlikām vai kļūst par (jūras) piedrazojumu. Tas noved pie kaitējuma videi, vērtīgu reciklējamu materiālu zuduma un patērētāju apjukuma, jo viņi nesaprot, kāpēc daži plastmasas veidi jāšķiro reciklēšanai, bet citi ne; Pateicoties labākām informācijas kampaņām un lielākai saskaņotībai starp dalībvalstīs pastāvošām dalītas savākšanas pieejām, varētu palielināt reciklēšanas apjomu un ļaut gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem labāk ievērot norādes par atkritumu šķirošanu;

35.

atzīst, ka gadījumos, kuros plastmasas un plastmasas izstrādājumu savākšanas pamatā ir PRA, efektīvi mērķi ir jānosaka tā, lai ražotāji būtu motivēti, kad vien iespējams, pārsniegt izvirzītos mērķus;

Efektīva dalītā plastmasas atkritumu savākšana

36.

aicina Komisiju dalītā atkritumu savākšanā iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp tās, kas darbojas atkritumu rašanās novēršanas un neplastmasas materiālu apsaimniekošanas jomā;

37.

uzsver, ka savākšanas sistēmās būtu īpaši jākoncentrējas uz plastmasu kā materiālu, nevis plastmasu kā iepakojuma produktu. Tas ievērojami vienkāršotu saziņu ar patērētājiem un palielinātu savākšanas rādītājus. Būtu jāuzlabo saskaņotība starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un PRA shēmām, lai dialogā ar ražotājiem un importētājiem varētu pievērsties plastmasas, kas nav iepakojums, atkritumiem. Tas ir jāņem vērā arī, pārskatot Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu;

38.

atzinīgi vērtē ieceri izdot vadlīnijas par atkritumu dalīto savākšanu un šķirošanu un aicina Eiropas Komisiju nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu vadlīniju izstrādē un izplatīšanā, ņemot vērā, ka daudzās dalībvalstīs tām ir nozīmīga loma;

39.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām vajadzētu koncentrēties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, proti, atkritumu rašanās novēršanu, dalītu savākšanu un līdz minimumam samazinātu atkritumu atliku daudzumu. Ir daudz labu šādu stratēģiju piemēru un pieredzes. Būtu jāstimulē inovācija dalītas vākšanas jomā un stingri jāatbalsta paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, piemēram, izmantojot tādus instrumentus kā TAIEX, salīdzinošās izvērtēšanas instruments un ES pilsētprogramma;

40.

uzsver: nedrīkst pieļaut, ka Ķīnas noteiktā plastmasas aizlieguma dēļ pieaug atkritumu poligonu skaits, [nelikumīga] izgāšana vai incinerācija; norāda, ka nepieciešami arī ieguldījumi, lai palielinātu mūsdienīgas reciklēšanas jaudu;

Sabiedrības izpratne un ieradumu maiņa

41.

uzsver: lai izstrādātu sekmīgas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, EK, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāapzinās savstarpējās saiknes, kas vietējā un reģionālajā līmenī pastāv starp infrastruktūru, komunikāciju un sabiedrības uztveri, un instrumenti, ko var izmantot ieradumu maiņas veicināšanai;

42.

uzsver: lai efektīvas savākšanas sistēmas pienācīgi darbotos, priekšnoteikums ir iedzīvotāju informētība par atkritumu apsaimniekošanu. Sabiedrības informētība ved pie atbalsta atkritumu dalītai savākšanai un rašanās novēršanai, kā arī vietēju iniciatīvu rīkošanas, tomēr tā ne vienmēr nozīmē ieradumu maiņu. Tādēļ ir svarīgi labāk izprast mehānismus, kuri var sekmēt pozitīvas izmaiņas ieradumos. Tāpēc RK uzsver, ka būtu jāveicina stratēģiju tālāka izstrāde nolūkā sekmēt ieradumu maiņu, izmantojot gan tādus klasiskus līdzekļus kā stimulus un sankcijas, gan inovatīvas metodes, un stingri jāatbalsta paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

43.

mudina visas vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresētās personas palīdzēt palielināt informētību par reciklētas plastmasas priekšrocībām;

Apsvērt saskaņotas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izmantošanu Eiropas mērogā

44.

atzīst, ka depozīta sistēmas ir ļāvušas sasniegt ļoti augstus savākšanas rādītājus un augstas kvalitātes reciklēšanu un ļoti efektīvi palīdz novērst piedrazojumu un plastmasas zupas veidošanos;

45.

atzīst, ka aizvien vairāk ES valstu ievieš depozīta sistēmas, dažreiz izraisot negatīvu pārrobežu efektu reģionos ar atšķirīgām depozīta sistēmām;

46.

ierosina, ka būtu jāapsver saskaņota pieeja ES līmenī vai vismaz maksimāla koordinācija attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras pašlaik ievieš depozīta sistēmas vai kuras nākotnē plāno izstrādāt jaunas sistēmas, lai novērstu negatīvu pārrobežu ietekmi un atvieglotu preču brīvu apriti;

Izskatīt kvantitatīvu mērķrādītāju alternatīvas

47.

norāda, ka dažādās ES direktīvās (Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīva, Nolietoto transportlīdzekļu direktīva, Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīva) izvirzītie mērķi, kas saistīti ar plastmasas dalītu savākšanu un reciklēšanu, visām dalībvalstīm ir vienādi, lai arī dalībvalstu faktiskie sasniegumi var ievērojami atšķirties. Tas rada situāciju, ka dažām dalībvalstīm vēl jāpieliek lielas pūles, savukārt citas mērķus sasniedz viegli un nav motivētas tos pārsniegt;

48.

mudina pārskatīt dažādajās direktīvās noteiktos mērķus, lai radītu spēcīgākus stimulus un veicinātu augstāku reciklēšanas kvalitāti, pamatojoties uz šādām iespējamām pieejām:

ieviest bonusu, ja mērķi ir pārsniegti,

paplašināt ražotāju finansiālo atbildību, to attiecinot uz visām viņu produktu atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, tostarp izmaksām par viņu produktu radītā piedrazojuma satīrīšanu un to produktu savākšanas un apstrādes izmaksām, kuri nav savākti dalīti un joprojām kļūst par atkritumu atlikām;

E.   Labāka reciklēšana

Izstrādāt šķirošanas un pārstrādes tehnoloģijas

49.

stingri atbalsta pētniecību un inovāciju attiecībā uz jaunām atkritumu šķirošanas un reciklēšanas tehnoloģijām, tostarp depolimerizāciju. Teorētiski tādā veidā varētu atrisināt daudzas pašreizējās problēmas, kas saistītas ar plastmasas atkritumu šķirošanu un reciklēšanu;

50.

uzsver, ka reģioniem un pilsētām piemīt potenciāls izvērst un atbalstīt augšupējas iniciatīvas, izmantojot “dzīvās laboratorijas”, inovāciju centrus, kā arī citas sadarbīgas un novatoriskas pieejas, kas popularizē viedu dizainu un otrreizējo izejvielu izmantošanu;

51.

atbalsta ierosinātos papildu ieguldījumus prioritāros stratēģijas pētniecības un inovācijas pasākumos un piedāvā sadarboties ar Eiropas Komisiju, kad tā izstrādās jauno stratēģisko plastmasas pētniecības un inovācijas programmu. Ar šādu sadarbību varētu nodrošināt, ka vietējā un reģionālā dimensija tiek ņemta vērā gan prioritāri risināmo problēmu noteikšanā, gan radīto inovāciju atbilstīgā izplatīšanā;

52.

atbalsta šķirotu plastmasas atkritumu un reciklētas plastmasas kvalitātes standartu izstrādi;

Enerģijas atgūšana kā prioritāte attiecībā pret apglabāšanu poligonos

53.

atgādina, ka nereciklējami plastmasas atkritumi vai plastmasas atkritumi, kas satur bīstamas vielas, īstermiņā ir jāapstrādā visefektīvākajās un tīrākajās enerģijas atgūšanas rūpnīcās, kurās plastmasas atkritumu augsto enerģētisko vērtību var izmantot siltuma un strāvas ražošanai;

F.   Labāks tirgus

Pārliecinoši veicināt reciklēta satura plašāku izmantošanu jaunos produktos

54.

ir stingri pārliecināta, ka galalietotāju pieprasījums pēc pārstrādāta satura būtu jāveicina ar finansiāliem stimuliem, kas rada faktisku finansiāli pievilcīgu alternatīvu jaunmateriāliem un uz fosilajiem resursiem balstītai plastmasai, kā arī likvidējot šķēršļus otrreizējo izejvielu vienotajam tirgum;

55.

atgādina, ka fosilajam kurināmajam joprojām tiek piešķirtas subsīdijas, kas jaunmateriālus padara lētākus nekā reciklētu plastmasu vai bioplastmasu un kas ir liels ekonomisks šķērslis plastmasas aprites ekonomikas attīstībai; tādēļ uzskata, ka šādi nepareizi stimuli ir jālikvidē. Turklāt uz fosilajiem resursiem balstītas plastmasas vai plastmasas izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem varētu uzlikt finansiālu atbildību par to CO2 emisiju samazināšanu, kuras rodas no viņu radīto plastmasas atkritumu galīgās apstrādes;

56.

uzsver, ka līdz 2025. gadam plastmasas izstrādājumu ražotājiem jaunas plastmasas ražošanā ir jāizmanto vismaz 50 % reciklētu materiālu, ja vien nav likumīgu ierobežojumu šādu materiālu izmantošanai galaproduktos. RK uzsver: lai uzlabotu reciklēšanas kvalitāti un palielinātu otrreizējo izejvielu izmantojumu, ir vajadzīga uz vērtību ķēdi balstīta pieeja, kurā tiek saskaņotas ražotāju, patērētāju, vietējo un reģionālo pašvaldību un reciklēšanas nozares intereses;

57.

tādēļ atbalsta ES iniciatīvu attiecībā uz brīvprātīgām uzņēmumu un/vai nozaru apvienību saistībām un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības izplatīt informāciju par savu attiecīgo teritoriju ieinteresēto personu saistībām, popularizējot paraugpraksi un tādējādi stimulējot citus to īstenot, vienlaikus arī pārbaudot, kā tiek pildītas minētās saistības un, ja nepieciešams, norādot arī neveiksmes, lai nodrošinātu to, ka brīvprātīgās saistības nav tikai tukši solījumi, ko izmanto zaļmaldināšanas nolūkā attiecībā uz konkrētiem produktiem vai nozarēm;

Publiskais iepirkums

58.

uzsver, ka zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir Eiropas publisko iestāžu vērtīgs resurss plastmasas atkritumu rašanās novēršanai, jo tās var brīvi izmantot savu pirktspēju, lai izvēlētos videi nekaitīgas preces, pakalpojumus un būvdarbus, kas ir piemērs arī citām organizācijām. Tāpēc aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības plastmasas reciklēšanu veicināt ar publiskā iepirkuma politikas starpniecību, nosakot, ka produktos, ko tās iepērk, jāpiemēro ekodizaina principi un jāizmanto reciklēts saturs;

59.

tādēļ atzinīgi vērtē pamatnostādnes, ko Eiropas Komisija un vairākas Eiropas valstis ir izstrādājušas attiecībā uz ZPI, izstrādājot valsts līmeņa ZPI kritērijus (1), tomēr aicina Komisiju ierosināt sīkāk izstrādātus vadlīniju dokumentus, kuros būtu informācija par reciklētās plastmasas veidu, tās izmantošanas iespējām, kā arī ekoloģiskajām un ekonomiskajām priekšrocībām, ko vietējās un reģionālās pašvaldības iegūs, izmantojot reciklētu plastmasu;

60.

uzsver, ka lielākā daļa plastmasas okeānos nonāk no Āzijas un ka visā pasaulē reciklē tikai 9 % plastmasas atkritumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskata lielu potenciālu uzlabot ilgtspēju un izsekojamību globālajās piegādes ķēdēs, īstenojot ES jauno tirdzniecības stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, kuras mērķis ir izmantot tirdzniecības nolīgumus un preferenču programmas kā sviras ilgtspējīgas attīstības veicināšanai visā pasaulē. Tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2017. gada martā ierosināto ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari (2); uzsver, ka šādas iniciatīvas būs atkarīgas arī no vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsta to veicināšanā, un uz minētajām iniciatīvām vajadzētu balstīt vietēja un reģionāla mēroga decentralizētas attīstības sadarbības pasākumus.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  http://ec.europa.eu/environment/gpp/pubs_en.htm

(2)  http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2017-0196+0+DOC+PDF+V0//EN


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/37


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Integrēt sportu ES darba programmā laikposmam pēc 2020. gada”

(2018/C 461/06)

Ziņotājs:

Roberto PELLA (IT/PPE), Valdengo komūnas mērs, BI

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

iecerējusi aplūkot sporta ekonomisko un cilvēka dimensiju, kā arī sporta sociālās iekļaušanas lomu no Eiropas Savienības un vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa, jo minētie aspekti ir nedalāmi. Sports, kas tiek saprasts kā kustību un fiziskās aktivitātes nepārtrauktība, ir saistīts ar vairākām politikas jomām, produktiem un pakalpojumiem, kuri ir piederīgi dažādām pievienotās vērtības veidošanas ķēdēm, kā arī mijiedarbojas ar tām;

2.

norāda, ka saskaņā ar jaunākajām aplēsēm sports ir Eiropas Savienībai būtiska ekonomikas nozare, jo tas veido “valstu ekonomikas daļu, kas pielīdzināma lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zvejsaimniecībai kopā” (1), un paredzams, ka nākotnē šī daļa vēl pieaugs. Turklāt sporta nozare veido 2 % no ES iekšzemes kopprodukta, visā Eiropā nodrošinot 7,3 miljonus darbvietu, t. i., 3,5 % no kopējās nodarbinātības ES. Tūrisma nozare ik gadus tiek plānoti 12–15 miljoni starptautisku ceļojumu, lai piedalītos sporta pasākumos vai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. Tādējādi viena no sporta nozares īpatnībām ir tās ciešā saikne ar citām ražošanas jomām (piemēram, pieejamais vai sporta tūrisms, tehnoloģijas, veselības aizsardzība, vide, transports, integrācija, celtniecība un infrastruktūra), kurās tā gan tieši, gan netieši palīdz radīt pievienoto vērtību (2);

3.

vienlaikus atzīmē, ka pētījumā, ko Eiropas Parlamenta uzdevumā veica SpEA (SportsEconAustria(3), ir uzsvērts, ka sporta iedarbība un nozīme publiskās politikas ietekmēšanā un ievirzē tiek vērtēta pārāk zemu, jo īpaši, ja ņem vērā tādas parādības kā brīvprātīgais darbs (lielāko daļu sporta aktivitāšu rīko bezpeļņas struktūras), integrācijas un sociālās iekļaušanas blakusietekme vai arī fiziskās aktivitātes trūkuma izmaksas 28 ES valstīs 80 miljardu euro apmērā gadā (4), un vidēja termiņa ietekme uz reģionālajiem veselības aprūpes budžetiem saistībā ar slimībām, ko izraisa fiziskās aktivitātes trūkums vai nepietiekamība;

4.

uzsver: lai gan fiziskā aktivitāte arvien vairāk tiek atzīta par nozīmīgu politikas jautājumu, vietējā līmenī joprojām ļoti pietrūkst zināšanu par plašāku labumu, ko fiziskā aktivitāte dod, jo pētījumi rāda, ka 66 % no vietējās politikas veidotājiem nav informēti par aptaukošanās rādītājiem savās kopienās, savukārt 84 % – par liekā svara rādītājiem (5);

5.

uzsver, ka sports nav margināla nozare; gluži pretēji, tas ir ES prioritārs ieguldījumu mērķis, jo papildus sacensību aktivitātei sporta definīcija pašlaik pilnībā aptver arī tādas jomas kā kustību aktivitāte un fiziskā aktivitāte, kas vērstas ne tikai uz sporta aktivitāšu pieaugumu kā tādu, bet arī uz veselības stiprināšanu un veselīga dzīvesveida izvēli. Pieeju šim jautājumam vajadzētu vērst uz vienlīdzīgākas piekļuves nodrošināšanu dažādām disciplīnām, kā arī saslimšanu ar hroniskām slimībām novēršanu (īpaši neinfekciozajām slimībām, piemēram, aptaukošanos, 2. tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, garīgām slimībām u. c.);

6.

uzsver sporta būtisko nozīmi veselības nostiprināšanā un labklājības veicināšanā; tas atzīts it īpaši ES trešajā Veselības programmā un HEPA pārraudzības programmā (Health-Enhancing Physical Activity – veselību veicinoša fiziskā aktivitāte), Pasaules Veselības organizācijas (PVO) programmā 2014–2019. gadam un PVO Eiropas datubāzē NOPA (Nutrition, Obesity and Physical Activity – uzturs, aptaukošanās un fiziskā aktivitāte);

7.

turklāt atgādina, ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam sports tiek uzskatīts par svarīgu ilgtspējīgas attīstības faktoru un ir atzīta gan tā nozīme veselības un izglītības uzlabošanā, gan tā ieguldījums miera, tolerances, cieņas un sociālās iekļaušanas veicināšanā, kā arī sieviešu un jauniešu iespēju paplašināšanā (6);

8.

min šādus galvenos faktus, kas konstatēti Eirobarometra aptaujā par sportu (7):

gandrīz puse (46 %) Eiropas iedzīvotāju nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vai sportu, un pēdējos gados viņu īpatsvars ir pakāpeniski palielinājies (2013. gadā – 42 %); šī pakāpeniskā tendence sākusies kopš 2009. gada,

sporta vai fiziskajās aktivitātēs retāk iesaistās cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un/vai kuri saskaras ar lielākām ekonomiskām grūtībām,

sporta nodarbībām plaši izplatītas ir neformālas sportošanas vietas, piemēram, parki vai āra platības (40 %), mājokļa vide (32 %) vai maršruts skola/darbs–mājas (23 %); tās ir vairāk izplatītas nekā vietas, kas oficiāli paredzētas šim mērķim,

dalības sporta vai fiziskās aktivitātēs galvenā motivācija ir veselības stāvokļa uzlabošana kopā ar organisma uzturēšanu labā fiziskā formā, bet galvenais šķērslis ir laika trūkums,

lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir iespējas fiziski aktīvi darboties vietējā līmenī, taču vienlaikus daudzi no viņiem arī uzskata, ka vietējās pašvaldības šajā ziņā nedara pietiekami daudz;

9.

vērš uzmanību uz faktu, ka sporta loma ekonomikā un mūsdienu sabiedrībā – arī pēc ekonomikas krīzes, kas skāra ES, – sniedz ievērojamu labumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām: to nozaru caurlaidība, kuras tā ietekmē, radot ievērojamu sviras efektu; konkurētspēja, pievilcība un dzīves kvalitāte vietās, kur notiek daudz sporta pasākumu un fizisko nodarbību; nodarbināmība, jo Eiropā sporta objekti ļoti bieži ir pašvaldību īpašumā; integrācija, kas ir spēcīgs instruments, ar ko paziņot par ES kopīgajām vērtībām, kuras daudzos gadījumos spilgtāk izpaužas vietējā līmenī (8). Tā kā sportu arvien vairāk izmanto kā līdzekli, ar ko sasniegt sociālos un ekonomiskos mērķus, efektivitātes un lietderības pieprasījums sporta nozarē pakāpeniski palielinās ne tikai tāpēc, ka sports ir līdzeklis tam raksturīgo mērķu sasniegšanai, bet arī tāpēc, ka tas ir stratēģisks mērķis pats par sevi;

Konteksts: ES pašreizējās iniciatīvas

10.

atgādina, ka pirmo politikas dokumentu par sportu, “Balto grāmatu par sportu”, Eiropas Komisija publicēja 2007. gadā;

11.

vēlas vērst uzmanību uz to, ka sporta, kultūras un izglītības pasākumi var nodrošināt satvaru integrācijas šķēršļu likvidēšanai, kā norādīts RK atzinumā “Vardarbīgas radikalizācijas un ekstrēmisma apkarošana” (9);

12.

uzsver: ar Lisabonas līgumu, kas ir spēkā kopš 2009. gada decembra, tika ieviests īpašs pants, t. i., LESD 165. pants, kas ES piešķīra jaunu kompetenci sporta atbalstam, paredzot noteikumus tā veicināšanai un aicinot veikt ES pasākumus Eiropas dimensijas attīstīšanai sportā. LESD 6. panta e) punktā bija noteikts, ka ES kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu vai papildinātu dalībvalstu darbības sporta jomā;

13.

atgādina, ka Komisija 2011. gadā pieņēma paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (10). Pamatojoties uz to, Padome pieņēma rezolūciju par ES sporta darba plānu 2011.–2014. gadam, kura mērķis bija nostiprināt Eiropas sadarbību sportā, nosakot prioritātes ES līmeņa darbībām, kurās ir iesaistītas ES dalībvalstis un Komisija. Padome 2012. gadā pieņēma secinājumus par fiziskās aktivitātes veicināšanu kā līdzekli, kas uzlabo veselību, un par datubāzes pilnveidošanu sporta politikas izstrādei, aicinot Komisiju publicēt regulārus sporta un fizisko aktivitāšu apsekojumus;

14.

turklāt atgādina: lai īstenotu minēto darba plānu, darbs ekspertu līmenī koncentrējas uz Eirobarometra aktuālās aptaujas anketas ieviešanu;

15.

norāda, ka nesen (2017. g.) sadarbībā ar EPSI (Eiropas platformu inovācijām sportā) tika aizsākta starpreģionāla iniciatīva, proti, ClusSport, kurā līdz šim ir iesaistījušās 10 valstis un kuras temats ir ekonomikas attīstība un vērtības radīšana šajā nozarē; pagājušajos 18 gados Eiropas vērtības ir popularizējusi ACES Europe, Eiropas paspārnē rīkojot balvu pasniegšanu “Eiropas sporta galvaspilsētas, pilsētas, kopienas un mazpilsētas”;

16.

norāda, ka 2017. gada jūlijā stājās spēkā jauns ES sporta jomas darba plāns, kurā izklāstīti būtiskie jautājumi, kam līdz 2020. gadam jākļūst par ES dalībvalstu un Komisijas prioritāti, un tie ir: integritāte sportā, kas vērsta uz labu pārvaldību, nepilngadīgo aizsardzību, cīņu pret spēļu rezultātu saskaņošanu, kā arī uz dopinga lietošanas novēršanu un cīņu pret korupciju; sporta ekonomiskā dimensija, kas vērsta uz inovāciju un sporta un digitālā vienotā tirgus saikni; sports un sabiedrība, kas koncentrējas uz sociālo iekļaušanu, treneru darbību, plašsaziņas līdzekļiem, vidi, veselību, izglītību un sporta diplomātiju;

17.

visbeidzot atgādina par jaunāko Komisijas iniciatīvu “Tartu aicinājums uz veselīgu dzīvesveidu” (11) – ceļvedi, kas rosinājis pozitīvu dinamiku starpnozaru sadarbības jomā;

Mērķi

18.

ņemot vērā līdz šim apzinātās iespējas un problēmas, ierosina pievērsties šādiem izaicinājumiem:

a)

uzlabot mijiedarbību starp jau notiekošajiem projektiem un reģionu īstenotajiem jaunākajiem pasākumiem, mobilizējot iedzīvotājus plašai līdzdalībai un veicinot paraugprakses apmaiņu un partnerību (ko varētu attiecināt arī uz paplašināšanās programmas valstīm);

b)

sporta projektus vairāk tuvināt iedzīvotājiem un sociālajai dimensijai, paredzot izšķirošo nozīmi tuvumam un lokālai pieejai un atspoguļojot vietējo un reģionālo pašvaldību atbildību par objektiem un pasākumiem;

c)

vispārēji palielināt izpratni par ieguvumiem, ko dod kustību, fiziskās un sporta aktivitātes;

d)

plaši informēt par sporta pozitīvo ietekmi uz ES ekonomiku un tādējādi vairāk integrēt sporta politiku nozarēs, ar kurām tā saskaras un ko tā ietekmē;

e)

vairāk tehnoloģiju inovācijas un uzņēmumu, kuru pamatā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzētie instrumenti, mudinot pētniecības, tehnoloģiju un izglītības nozares dalībniekus kopā ar pārvaldības iestādēm pielikt kopīgas pūles ar mērķi izstrādāt un īstenot kopēju stratēģiju, kurā tiktu izmantota saikne ar visām vērtību ķēdēm ražošanas procesa augšupējā un lejupējā posmā, vislielāko uzmanību veltot nodarbinātības iespējām nozarē;

f)

uzskatīt sportu par īstām un patiesām pilsoņu tiesībām, par socializācijas un iekļaušanas instrumentu, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotājiem ar invaliditāti, par iespēju uzlabot dzīves kvalitāti un fizisko un garīgo labsajūtu, kā arī par izglītības iespēju;

g)

paredzēt atbalstu, kura mērķis būtu padarīt sporta objektus pilnībā pieejamus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pilsonības un statusa, ļaujot viņiem tos brīvi izmantot un paplašinot publiski pieejamās laika nišas;

h)

palielināt atbalstu sieviešu sporta sacensībām un to pamanāmību;

i)

uzskatīt sportu par instrumentu, kas veicina sociālo vienlīdzību un integrāciju;

j)

finansiāli atbalstīt sportistu amatieru mobilitāti saistībā ar dalību sacensībās, īpaši attiecībā uz salu un tālāko reģionu sportistiem amatieriem;

Ieteikumi politikas jomā un priekšlikumi

19.

norāda uz izdevību ierosināt pasākumus un pieņemt praktiskus instrumentus, lai sportu integrētu ES darba programmā laikposmam pēc 2020. gada, veicot šādus pasākumus:

Politikas līmenī

20.

apņēmīgi iesaistīties sporta diplomātijā, kas popularizēs Eiropas vērtības, izmantojot sportu un daudzlīmeņu konstruktīvu dialogu, kurā piedalās visi pārvaldības līmeņi un ES iestādes, tādas kā Eiropas Parlaments ar sadarbības grupas sporta jautājumos starpniecību, Eiropas Komisijas attiecīgie ģenerāldirektorāti, valstu un Eiropas olimpiskās komitejas, kā arī visas pārējās šajā procesā iesaistītās ieinteresētās personas, arī pilsoniskā sabiedrība, piemēram, ar izmēģinājuma projektu starpniecību;

21.

izvērst ārējo attiecību un starptautiskās sadarbības projektus ārpus Eiropas, lai izveidotu vēl vienu dialoga dimensiju, izmantojot mobilitātes, kā arī zināšanu, pieredzes un labas prakses apmaiņas projektus (prakses kopienas);

22.

Eiropas līmenī izstrādāt instrumentus, kas padarītu sportu par ES izaugsmes faktoru, izmantojot mentorēšanas programmas un ieteikuma rakstura politikas pasākumus (piemēram, sadarbībā ar ikgadējo Sporta forumu un informācijas dienām), kā arī atbalstot paraugprakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām sporta organizācijām un apvienībām, kas darbojas valsts un Eiropas līmenī, saskaņā ar augšupēju un līdzdalības pieeju, kurā ir ņemtas vērā to prasības un vajadzības;

23.

palielināt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi, nodrošinot reģionu aktīvāku un koordinētāku iesaistīšanu gadskārtējā Eiropas Sporta nedēļā, kas jau kopš tās aizsākšanas brīža ir bijis motivācijas avots, lai īstenotu vidējā termiņa un ilgtermiņa publisko politiku, kurai ir uzskatāma ietekme uz veselīgu dzīvesveidu un uzvedību un uz lielāku iedzīvotāju līdzdalību aktivitātēs un kura tādējādi varētu nodrošināt augstāku profesionalitāti un nodarbināmību sporta nozarē;

24.

Eiropas Savienības praktiskais atbalsts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs attiecībā uz sporta dimensiju;

Programmu līmenī

25.

atzinīgi novērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam divkāršot Erasmus finansējumu, kā arī pievērsties tautas sporta jautājumam (12), aicina Komisiju šajā saistībā koncentrēties uz pieredzes apmaiņu starp treneriem, sporta amatpersonām un profesionāļiem, kas saistīti ar nozari plašā nozīmē (īpaši jauniešiem), piemēram, mācīties no līdzbiedriem un rīkot izpētes apmeklējumus, dalīties zināšanās un pieredzē un veidot vietējā līmeņa spējas pilsētās, pašvaldībās un reģionos, lai varētu izstrādāt novatoriskas pieejas fiziskās aktivitātes kā būtiska elementa integrēšanai pilsētu stratēģijās;

26.

aicināt nākamajos Eiropas strukturālajos un investīciju fondos iedalīt finansējumu konkrēti un tieši sportam, ņemot vērā arī to, ka vietējā tautas sporta infrastruktūrā ieguldījumi ir nepietiekami, un koncentrēties uz fiziskās aktivitātes veicināšanu it īpaši mazāk attīstītos reģionos, nodrošinot ikvienam piekļuvi sporta aktivitātēm un stiprinot cilvēka prasmes un spējas, kas ir svarīgs ekonomiskās un sociālās attīstības veicinātājs;

27.

atzīt par svarīgu ieviest skaidrākus norādījumus Erasmus+ ietvaros par nepieciešamību palielināt sporta nodarbību skaitu, sākot ar obligāto izglītību;

28.

aicināt ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem atbalstīt nodarbinātību, it sevišķi jauniešu nodarbinātību, izmantojot nozares jaunuzņēmumus vai tehnoloģiju inovācijas platformas, un veicināt pamata līmeņa tautas sportu ar jauna veida nelielu sporta iekārtu un infrastruktūru starpniecību; ar sporta palīdzību veicināt dzimumu līdztiesību, lai sporta politiku padarītu efektīvāku un palielinātu līdzdalības rādītājus. Turklāt ar ESI fondu palīdzību varētu rast jaunus risinājumus konkrētiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ES reģioni, piemēram, atbalsts tautas un tradicionālajiem sporta veidiem, un sekmēt to integrēšanu publiskās izglītības sistēmas mācību programmās, kuras var izmantot, lai stiprinātu un popularizētu Eiropu, vienlaikus saglabājot kopienu īpatnības un identitāti;

29.

veicināt veselību ar kustību un fiziskajām aktivitātēm, kā tas ir minēts Tartu hartā, arī darbavietās, apsverot iespēju ieviest stimulus darba devējiem, tostarp Eiropas MVU, veikt šādus pasākumus, lai uzlabotu darbinieku sniegumu un vispārējo ražīgumu un vienlaikus mazinātu darba kavējumus un novērstu slimības;

30.

uzsvērt, cik būtiski ir plānot kopienas pasākumus – kad vien iespējams, sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem – pieejamās vietās, kurām var ērti piekļūt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, jo īpaši cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām (13), mātes un bērni, gados vecāki cilvēki, kā arī sociālās atstumtības riska grupas, piemēram, migranti vai tie, kas dzīvo sliktākos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos, lai uzlabotu vairāku paaudžu līdzāspastāvēšanu un Eiropas iedzīvotāju integrāciju; plānot kopienas pasākumus ieslodzītajiem apcietinājuma vietās. Šajā sakarā, lai veicinātu veselību ar sporta nodarbību un fiziskas aktivitātes palīdzību, aicina apsvērt iespēju izveidot Sport4EU shēmu, kas būtu līdzīga pašreizējai WIFI4EU shēmai. Tā darbotos vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, pamatojoties uz kuponiem, ko piešķirtu pēc ģeogrāfiskā līdzsvara principa;

31.

it īpaši skolās, kā arī lauksaimniecības programmu tematiskajos mērķos uzsvērt saikni starp fiziskajām aktivitātēm un veselīgu uzturu. To varētu īstenot, piemēram, veidojot īstas laboratorijas jeb tā sauktos “veselības dārzus”, kuros bērni, pusaudži un ģimenes varētu iegūt praktisku informāciju par pareizu uzturu, augļu un dārzeņu sezonalitāti, ar neveselīgu dzīvesveidu saistītu risku un par sporta un fiziskās aktivitātes nozīmi;

32.

ņemot vērā milzīgo uzmanību, ko ES iestādes velta gaidāmajai pilsētprogrammai, paredzēt resursus, kas vajadzīgi “aktīvu pilsētu” izmēģināšanai un attīstīšanai, jo tās ir ļoti pievilcīgas tūrisma un inovāciju aspektā, kā arī viedākas attiecībā uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu;

33.

aicināt Interrail projektā iekļaut sporta pasākumus un vietas, kas simbolizē sportu, lai jau visjaunākās paaudzes varētu atklāt un izplatīt sporta vērtības, ko atbalsta ES, un tādējādi tiktu sekmēta jauniešu identitātes stiprināšana;

34.

izmantot pieejamos struktūrfondus, lai uzlabotu sabiedrisko ēku un citu publiskās infrastruktūras objektu energoefektivitāti nolūkā sekmēt esošo sporta struktūru ekoloģisko ilgtspēju, tostarp novēršot aizvien plašāko mikroplastmasas izmantojumu, un vienlaikus apzināt iespējas ar ES fondu palīdzību pārvērst tās par daudzdisciplīnu objektiem;

35.

iekļaut gaidāmajā programmā “Apvārsnis Eiropa” iespēju uzlabot datu vākšanas instrumentus un to apstrādes modeļus, lai atrastu inovatīvus risinājumus un jaunas tehnoloģijas nepārtrauktas zināšanu apmaiņas veicināšanai atbilstīgi mērķiem, kurus pārdomātas specializācijas stratēģijas un digitālā vienotā tirgus jomā izvirzījusi nākamā ES prezidentvalsts Rumānija;

36.

aicināt minētās iniciatīvas apsvērt sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un sportu cieši integrēt ES darba kārtībā, kas paredzēta laikposmam pēc 2020. gada; mudina arī sākt diskusiju par iespējamās sporta programmas izveides lietderību;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

37.

pauž cerību, ka nākamās DFS apspriešanas un tai sekojošās apstiprināšanas laikā saistībā ar šo jautājumu Komitejai būs iespēja pilnīgāk izmantot subsidiaritātes principu, kā arī vērst Eiropas Komisijas uzmanību uz to, ka Komiteja attiecīgos apstākļos vēlas uzsvērt vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo nozīmi sporta ekonomiskajā un cilvēka dimensijā;

38.

atkārtoti apstiprina savu apņemšanos reģionālos darbības plānus, kuros ir noteiktas struktūrfondu ieguldījumu stratēģijas, ņemt vērā kā lietderīgu un efektīvu papildu instrumentu, uz kuru jāvirza šādi centieni, un ar kuriem vietējās un reģionālās pašvaldības ir kļuvušas par garantiem sadarbīgai daudzlīmeņu pārvaldībai, kurā iestādes, uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāji var sniegt ieguldījumu nozares plānošanā un attīstīšanā;

39.

kopā ar Eiropas iestādēm vēlas iesaistīties pārdomās, kas debates un politiskās runas pārveidotu konkrētos priekšlikumos saskaņā ar SEDEC komisijas darba programmu (21.11.2017., 1.2. punkts) un Reģionu komitejas politiskajām prioritātēm;

40.

pauž cerību, ka Komisija ir apņēmusies ES vārdā ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Eiropas Komisija (2014), Sport as a growth engine for EU economy. http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-432_en.htm

(2)  Eiropas Komisija. http://ec.europa.eu/growth/content/sport-growth-engine-eu-economy-0_lv

(3)  http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/563392/IPOL_STU(2015)563392_EN.pdf

(4)  Pētījums ISCA/CEBR 2015, sk. Narrative review: the state of physical activity in Europe, 37. lpp., un PASS Project. http://fr.calameo.com/read/000761585fb41d432c387

(5)  PASS Project. http://fr.calameo.com/read/000761585fb41d432c387

(6)  https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld

(7)  Eurobarometer (publicēšanas datums 22.3.2018.). https://ec.europa.eu/sport/news/2018/new-eurobarometer-sport-and-physical-activity_en

(8)  Pētījums par sporta ieguldījumu reģionālajā attīstībā ar struktūrfondu starpniecību. https://ec.europa.eu/sport/news/20161018_regional-development-structural-funds_en

(9)  CdR 6329/2015.

(10)  CdR 66/2011 fin.

(11)  https://ec.europa.eu/sport/sites/sport/files/ewos-tartu-call_en.pdf

(12)  COM(2018) 367 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

(13)  CdR 3952/2013 fin.


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/43


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīgas nodokļu politikas tiesību aktu kopums”

(2018/C 461/07)

Ziņotājs:

Paul LINDQUIST (SE/PPE), Stokholmas landstinga loceklis

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

COM(2018) 20 final

Pielikums dokumentam “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm”

COM(2018) 20 final

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

COM(2018) 21 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

(COM(2018) 20 final)

1. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Galīgā PVN sistēmā pret visām dalībvalstīm jābūt vienlīdzīgai attieksmei, un tāpēc tām jāpiemēro vienādi ierobežojumi samazinātu PVN likmju piemērošanā, kuriem jāsaglabājas kā izņēmumam no pamatlikmes. Šādu vienlīdzīgu attieksmi, neierobežojot dalībvalstu pašreizējo elastību PVN likmju noteikšanā, var panākt, visām dalībvalstīm dodot iespēju piemērot samazinātu likmi, uz kuru neattiecas minimuma prasība, kā arī atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN priekšnodokli, papildus ne vairāk kā divām samazinātām likmēm vismaz 5 % apmērā.

Galīgā PVN sistēmā pret visām dalībvalstīm jābūt vienlīdzīgai attieksmei, un tāpēc tām jāpiemēro vienādi ierobežojumi samazinātu PVN likmju piemērošanā, kuriem jāsaglabājas kā izņēmumam no pamatlikmes. Šādu vienlīdzīgu attieksmi, neierobežojot dalībvalstu pašreizējo elastību PVN likmju noteikšanā, var panākt, visām dalībvalstīm dodot iespēju , lai ņemtu vērā dažādu pakalpojumu un preču pozitīvo sociālo un ekoloģisko ietekmi, piemērot samazinātu likmi, uz kuru neattiecas minimuma prasība, kā arī atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN priekšnodokli, papildus ne vairāk kā divām samazinātām likmēm vismaz 5 % apmērā. Ievērojot šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus, dalībvalstis var saglabāt pašreizējās samazinātās PVN likmes vai noteikt jaunas samazinātas likmes, kas sniedz labumu galapatērētājam un kalpo vispārējas nozīmes mērķiem un kas, piemēram, attiecas uz darbietilpīgiem pakalpojumiem un ņem vērā sociālus un/vai ekoloģiskus aspektus.

Pamatojums

Ja noteikumi ir pārāk specifiski, rodas ievērojams risks, ka tie var būt šķērslis vēlamajam elastīgumam.

2. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kaut gan joprojām ir iespējama dažādu likmju piemērošana konkrētos attālos apgabalos, ir jānodrošina, ka pamatlikmē tiek ievērots 15 % minimums.

Kaut gan joprojām ir iespējama dažādu likmju piemērošana konkrētos attālos apgabalos, ir jānodrošina, ka pamatlikmē tiek ievērots 15 % minimums un 25 % maksimums .

3. grozījums

Aiz 1. panta 1. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

direktīvas 97. pantu aizstāj ar šādu: “Pamatlikme nevar būt zemāka par 15 % un augstāka par 25 %.”

4. grozījums

1. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu:

direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu:

“98. pants

“98. pants

1.   Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes.

1.   Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes.

Samazinātas likmes nosaka procentu veidā no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %.

Samazinātas likmes nosaka procentu veidā no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis papildus minētajām divām samazinātām likmēm var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis papildus minētajām divām samazinātām likmēm var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.

3.   Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas piemēroti saskaņā ar 1. un 2. punktu, saņem tikai galapatērētājs un tos piemēro, lai konsekventi īstenotu vispārējas nozīmes mērķi.

3.   Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas piemēroti saskaņā ar 1. un 2. punktu, saņem galapatērētājs un tos piemēro, lai konsekventi īstenotu vispārējas nozīmes mērķi , kurā ir ņemta vērā dažādu pakalpojumu un preču radīta pozitīva sociālā un ekoloģiskā ietekme .

Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro precēm vai pakalpojumiem kategorijās, kas noteiktas IIIa pielikumā.”;

Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro precēm vai pakalpojumiem kategorijās, kas noteiktas IIIa pielikumā.”;

Pamatojums

Ierobežojumu, ar kuru atbrīvojumus paredzēts noteikt “tikai” galapatērētājam, praksē varētu būt grūti īstenot, jo daudzas preces un pakalpojumi tiek pārdoti gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Apsvērumos norādīts, ka priekšlikuma mērķis ir cita starpā nodrošināt iekšējā tirgus darbību, kā arī izvairīties no liekas sarežģītības un no tās izrietoša izmaksu pieauguma uzņēmumiem. Minēto iemeslu dēļ vārds “tikai” būtu jāsvītro no direktīvas teksta.

Pielikums dokumentam “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm”

(COM(2018) 20 final)

5. grozījums

5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Alkoholisko dzērienu piegāde

11.01

11.02

11.03

11.05

47.00.25

Nav

Nav

(5)

Alkoholisko dzērienu piegāde

11.01

11.02

11.03

11.04

11.05

47.00.25

Nav

Nav

Pamatojums

Nav nekāda pamatojuma, kādēļ alkoholam vermutā un citiem aromatizētiem vīniem būtu jāpiemēro samazināta nodokļu likme.

6. grozījums

7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

Transportlīdzekļu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

29

30

33.15

33.16

45

47.00.81

77.1

77.34

77.35

77.39.13

Velosipēdu, bērnu ratiņu un invalīdu ratiņu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

….

30.92

33.17.19

47.00.45

47.00.75

77.21.10

77.29.19

95.29.12

29.10.24

45.11.245.11.3

(7)

Transportlīdzekļu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

29

30

33.15

33.16

45

47.00.81

77.1

77.34

77.35

77.39.13

Velosipēdu (tai skaitā elektropiedziņas velosipēdu), elektropiedziņas motorolleru , bērnu ratiņu un invalīdu ratiņu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

…..

30.92

33.17.19

47.00.45

47.00.75

77.21.10

77.29.19

95.29.12

29.10.24

45.11.245.11.3

Pamatojums

Būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var noteikt samazinātas likmes arī elektropiedziņas velosipēdiem un elektropiedziņas motorolleriem. Elektropiedziņas velosipēdiem un elektropiedziņas motorolleriem ir liela nozīme mobilitātes jomā.

7. grozījums

10. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

Datoru, elektronisko un optisko ierīču piegāde; rokas pulksteņu piegāde

26

47.00.3

47.00.82

47.00.83

47.00.88

Nav

Nav

(10)

Datoru, elektronisko un optisko ierīču piegāde; rokas pulksteņu piegāde

26

47.00.3

47.00.82

47.00.83

47.00.88

Apstarošanas, elektromedicīnas un elektroterapijas ierīču, kā arī briļļu un kontaktlēcu piegāde

26.60

32.50.4

Pamatojums

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt samazinātas likmes arī brillēm un kontaktlēcām, kā arī sirdsdarbības stimulatoriem un dzirdes aparātiem.

8. grozījums

15. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi

64

65

66

Nav

Nav

(15)

Finanšu pakalpojumi

64

66

Nav

Nav

Pamatojums

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti.

Izskatāmais Komisijas priekšlikums tādējādi ir pretrunā Direktīvas 2006/112/EK tekstam.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

(COM(2018) 21 final)

9. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Mazajam uzņēmumam š āds paziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību . Pēc tam minētajai dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.

Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Š āds paziņojums būtu jāiesniedz , izmantojot tiešsaistes portālu, kas būtu jāizveido Komisijai . Pēc tam uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar 1. panta 12. punkta grozījumu: tiek pārņemts priekšlikums, kas ietverts ziņojuma projektā, ko Eiropas Parlamentam iesniedza T. Vandenkendelaere (PPE/BE).

10. grozījums

1. panta 12. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 284. pantu aizstāj ar šādu:

direktīvas 284. pantu aizstāj ar šādu:

“284. pants

“284. pants

1.   Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko šo dalībvalstu teritorijā veic mazie uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību šajā teritorijā un kuru gada apgrozījums, kas attiecināms uz šādu piegādi un sniegšanu, dalībvalstī nepārsniedz robežvērtību, ko šā atbrīvojuma piemērošanai noteikušas minētās dalībvalstis.

1.   Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko šo dalībvalstu teritorijā veic mazie uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību šajā teritorijā un kuru gada apgrozījums, kas attiecināms uz šādu piegādi un sniegšanu, dalībvalstī nepārsniedz robežvērtību, ko šā atbrīvojuma piemērošanai noteikušas minētās dalībvalstis.

Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt atšķirīgas robežvērtības attiecībā uz dažādām uzņēmējdarbības nozarēm . Tomēr šīs robežvērtības nedrīkst pārsniegt EUR 85 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt atšķirīgas robežvērtības. Tomēr šīs robežvērtības nedrīkst pārsniegt EUR 100 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

2.   Dalībvalstis, kuras ir ieviesušas atbrīvojumu attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, piemēro atbrīvojumu arī preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai savā teritorijā, ko īsteno uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā mazā uzņēmuma gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000 ;

b)

vērtība piegādēm dalībvalstī, kurā uzņēmums neveic uzņēmējdarbību, nepārsniedz robežvērtību, ko šajā dalībvalstī piemēro, lai piešķirtu atbrīvojumu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

2.   Dalībvalstis, kuras ir ieviesušas atbrīvojumu attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, piemēro atbrīvojumu arī preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai savā teritorijā, ko īsteno uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā mazā uzņēmuma gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000 ;

b)

vērtība piegādēm dalībvalstī, kurā uzņēmums neveic uzņēmējdarbību, nepārsniedz robežvērtību, ko šajā dalībvalstī piemēro, lai piešķirtu atbrīvojumu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

3.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazie uzņēmumi, kuri gūst labumu no atbrīvojuma, atbilst 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazie uzņēmumi, kuri gūst labumu no atbrīvojuma, atbilst 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

4.    Pirms atbrīvojuma izmantošanas citās dalībvalstīs mazais uzņēmums informē dalībvalsti, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

4.    Komisija izveido tiešsaistes portālu, kurā var reģistrēties mazie uzņēmumi, kas atbrīvojumu vēlas izmantot citā dalībvalstī .

Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus.”;

Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus.”;

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes principu valstu robežvērtību noteikšanai jābūt dalībvalstu ziņā. Tāpēc, izņemot Savienībai kopumā ierosināto maksimālo summu EUR 100 000 apmērā, nebūtu jāievieš cita maksimālā summa. Iespēja noteikt atšķirīgas valstu robežvērtības ir vērtējama atzinīgi, jo tā nodrošina lielāku elastīgumu, tomēr aprobežošanās ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm var radīt nodalīšanas problēmas.

11. grozījums

1. panta 15. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iekļauj šādu 288.a pantu:

Iekļauj šādu 288.a pantu:

“288.a pants

“288.a pants

Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka tā gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 50 % .”;

Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka tā gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 33 % .”;

Pamatojums

Šis noteikums ļauj ierobežot negatīvu domino efektu. Tomēr uzņēmumiem, kuri nevar izmantot atbrīvojumu, var rasties konkurences kropļojumi. Tādēļ procentu likmei, par kādu var pārsniegt robežvērtību, nevajadzētu būt lielākai par 33 %.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu reformēt pašreizējo PVN sistēmu Eiropas Savienībā, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un lai nodrošinātu, ka PVN tiesību akti ir pielāgoti globālajā un digitālajā ekonomikā notiekošajām pārmaiņām;

2.

tomēr uzsver, ka priekšlikumam ir jābūt līdzsvarotam, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvā sloga un izmaksu pieauguma;

3.

vērš uzmanību uz to, ka PVN režīmu un noteikto likmju atšķirības īpaši ietekmē pierobežas reģionus un šo reģionu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību. Tāpēc jāpārbauda, kāda ir teritoriālā ietekme izskatāmajiem priekšlikumiem, kuri ļauj nodrošināt lielāku elastīgumu PVN likmju noteikšanā, un ierosinātajām robežvērtībām;

Kopīgi noteikumi attiecībā uz PVN likmēm

4.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu preces un pakalpojumus aplikt ar nodokļiem saskaņā ar galamērķa valsts principu, jo šādi konkurences kropļojumu risks ir mazāks;

5.

atbalsta direktīvas priekšlikuma 98. panta 1. un 2. punktu, saskaņā ar kuriem dalībvalstis drīkst piemērot ne vairāk kā divas samazinātas 5 % likmes, vienu samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN;

6.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot to preču sarakstu (IIIa pielikums), kam nevar piemērot samazinātu nodokļa likmi, pašreizējā to preču saraksta (kurā iekļauti arī dažādi pagaidu izņēmumi) vietā, kam PVN likme var būt zemāka nekā standarta likme. Priekšlikums dalībvalstīm nodrošina lielāku elastīgumu un novērš nodokļu neitralitātes trūkumu, kas izriet no fakta, ka dažas dalībvalstis ir samazinājušas PVN precēm, kurām citās dalībvalstīs nav paredzēts samazinājums. RK norāda, ka saraksta mērķis ir izvairīties no konkurences kropļojumiem. Tāpēc sarakstu nevajadzētu izmantot citu politikas mērķu sasniegšanai;

7.

uzskata, ka pašreizējais regulējums ne tikai nenodrošina nodokļu neitralitāti dalībvalstu starpā, bet arī ierobežo iespējas izmantot tehnoloģiju attīstības potenciālu, jo vienam un tam pašam produktam vai pakalpojumam atkarībā no izplatīšanas veida piemēro atšķirīgas nodokļu likmes. Viens no uzskatāmiem piemēriem ir aizliegums piemērot samazinātu PVN likmi digitālām publikācijām, piemēram, elektroniskiem laikrakstiem, klausāmgrāmatām un mūzikas straumēšanai. Iepriekš minētais ir īpaši skāris laikrakstu nozari, kurā šobrīd līdz ar plašsaziņas līdzekļu patēriņa pieaugošo digitalizāciju norisinās dziļas strukturālas pārmaiņas un kuras nozīmi demokrātijā nevajadzētu novērtēt par zemu;

8.

izsaka pieņēmumu, ka 98. panta 3. punkts attiecas uz precēm un pakalpojumiem, ko parasti pērk patērētāji. Pēc šādas pārskatīšanas preces un pakalpojumus varēs pārdot ar samazinātu nodokļu likmi arī tad, ja tās tiek pārdotas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām;

9.

uzsver, ka termins “galapatērētājs” var radīt piemērošanas problēmas. PVN kontekstā galapatērētājs var būt privātpersona, ar nodokli neapliekama juridiska persona vai ar nodokli apliekama persona, kas veic no nodokļa atbrīvotu darbību bez tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN. Tomēr paskaidrojuma rakstā norādīts, ka “galapatērētājs” ir persona, kura iegūst preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai. Tā kā arī juridiskas personas var būt galapatērētāji, RK uzskata, ka šī definīcija jāattiecina arī uz tām;

10.

atbalsta priekšlikumu, ka vidējai svērtajai PVN likmei jābūt lielākai par 12 %, lai nodrošinātu dalībvalstu ieņēmumu aizsardzību;

11.

uzskata, ka lielāks elastīgums PVN likmju noteikšanas jomā var palielināt sarežģītību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem nav tādu resursu un sistēmu kā lieliem uzņēmumiem, lai pārrobežu tirdzniecībā piemērotu vairākas atšķirīgas nodokļu likmes;

12.

aicina Eiropas Komisiju izveidot elektronisku portālu, piemēram, pilnveidojot jau izveidoto TEDB tīmekļa portālu, lai uzņēmumi varētu sekot līdzi visu ES dalībvalstu dažādajām PVN likmēm un saskaņā ar nosacījumiem par atbrīvojumu, kuru dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kas tajā neveic uzņēmējdarbību, paziņot par savu nodomu izmantot atbrīvojumu. Šim rīkam ir jābūt viegli pieejamam, uzticamam un lietojamam visās ES valodās;

13.

aicina Komisiju saistībā ar izskatāmā priekšlikuma īstenošanu paplašināt iespēju izmantot vienas pieturas aģentūras minishēmu (MOSS). Vienas pieturas aģentūras minishēma ir īpaši nozīmīga PVN administratīvajā pārvaldībā galamērķa valstī;

14.

norāda, ka lielāks elastīgums PVN likmju pieņemšanas jomā var apgrūtināt noteikšanu, kā uzliekami nodokļi darījumam, kas ietver vairākus elementus. Šī problēma attiecas uz piemērojamo nodokļa likmi, nodokļu bāzi, rēķinu noformēšanu un jautājumu par valsti, kurā jāmaksā nodokļi. Tā kā šos jautājumus dažādās dalībvalstīs var risināt atšķirīgi, tie var radīt gan problēmas rēķinu sagatavošanā, gan nenoteiktību, izmaksas un tiesvedības risku. Tādēļ RK uzskata, ka no Komisijas puses ir vajadzīgas skaidras norādes, kā rīkoties ar darījumiem, kas ietver vairākus elementus;

Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem

15.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu pavērt dalībvalstīm lielākas iespējas vienkāršot PVN procedūras attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Tomēr ir svarīgi paaugstināt nodokļu efektivitāti un apkarot krāpšanu, lai novērstu konkurences kropļojumus un nodrošinātu dalībvalstu nodokļu ieņēmumus;

16.

piekrīt ierosinātajai jēdziena definīcijai, kurā noteikts, ka par “mazajiem uzņēmumiem” uzskatāmi visi uzņēmumi, kuru gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 2 000 000;

17.

norāda, ka PVN sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība rada lielas ar atbilstības nodrošināšanu saistītas izmaksas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu darījumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido ekonomikas un reģionālā līmeņa nodarbinātības pamatu, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 2 000 000, šīs izmaksas ir nesamērīgi augstas. Minētie uzņēmumi ir 98 % no visiem ES uzņēmumiem, to daļa kopējā apgrozījumā ir 15 %, un tie rada aptuveni 25 % PVN neto ieņēmumu;

18.

norāda, ka saistībā ar elektronisko pakalpojumu sniegšanu var būt grūti noteikt, kurā dalībvalstī klients atrodas. Administratīvās izmaksas, kas mazajiem uzņēmumiem rodas, nosakot iepriekšminēto tādā veidā, kurš apmierina nodokļu iestādes, dažos gadījumos ir tik lielas, ka šie uzņēmumi atturas no tirdzniecības ar klientiem citās dalībvalstīs. Lai samazinātu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 2 000 000, tiem vajadzētu būt alternatīvai iespējai piemērot augstāko PVN likmi, kas Eiropas Savienībā tiek piemērota attiecīgajam pakalpojumam;

19.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka PVN saistību izpildes izmaksām jābūt, cik vien iespējams, zemām. Atzinīgi vērtējams tas, ka izskatāmais priekšlikums PVN saistību izpildes izmaksas MVU varētu samazināt par līdz pat 18 % gadā;

20.

atbalsta priekšlikumu attiecināt nodokļu atbrīvojuma iespēju uz visiem mazajiem uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja to gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000; tomēr uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt izaugsmi kavējošas ietekmes risku. Uzņēmumam, kurš atbrīvots no nodokļiem un kura administratīvais slogs tādējādi ir bijis daudz mazāks, robežvērtības pārsniegšana var būt saistīta ar lielu ekonomisko slogu;

21.

atzinīgi vērtē priekšlikumu atļaut mazajiem uzņēmumiem sagatavot vienkāršotus rēķinus, kā arī priekšlikumu no nodokļa atbrīvotos mazos uzņēmumus atbrīvot no pienākuma izsniegt rēķinu;

22.

piekrīt priekšlikumam, ka mazajiem uzņēmumiem PVN deklarācijā aptveramais taksācijas periods var būt viens kalendārais gads;

23.

uzskata, ka nav skaidrs, kādēļ no PVN atbrīvotie uzņēmumi var izvairīties no visiem rēķinu izsniegšanas un glabāšanas pienākumiem. Šāda prasību mīkstināšana var radīt ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo dalībvalstīm būs grūti pārbaudīt, vai uzņēmums ir pārsniedzis robežvērtību;

24.

norāda, ka dažās dalībvalstīs ir veikti pasākumi, ar ko atvieglot jaunu uzņēmumu reģistrāciju un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, taču vienlaikus tie var palielināt t. s. “karuseļveida krāpšanas” risku. Aplēsts, ka tikai 2014. gadā vien karuseļveida krāpšanas dēļ neiekasētais PVN bija aptuveni EUR 50 miljardi. Lai samazinātu neiekasēto PVN, ir svarīgi uzlabot nodokļu efektivitāti un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/52


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Digitālās izglītības rīcības plāns”

(2018/C 461/08)

Galvenais ziņotājs:

Domenico GAMBACORTA (IT/PPE), Avellīno provinces padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Digitālās izglītības rīcības plānu,

COM(2018) 22 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Svarīgākās nostādnes

1.

uzsver, ka kopš Boloņas procesa laikiem izglītībai ir bijusi izšķiroša loma Eiropas mēroga dialoga veidošanā un sadarbībā, kas vērsta uz pamatprincipiem – vārda brīvību, iecietību, pētniecības brīvību, studentu un personāla brīvu pārvietošanos, studentu līdzdalību un mūžizglītības līdzradīšanu –, kas atspoguļo Eiropas pašreizējās sabiedrības pamatvērtības;

2.

uzsver, ka ES dalībvalstu apņemšanās nodrošināt jauniešiem “vislabāko izglītību un apmācību” ir apstiprināta nesenajās deklarācijās (Bratislava, 2016. gada septembris; Roma, 2017. gada marts) un samitos (Tallina, 2017. gada maijs; Gēteborga, 2017. gada novembris; Brisele, 2018. gada janvāris);

3.

norāda, ka digitālā revolūcija arī turpmāk ievērojami mainīs veidu, kā Eiropas iedzīvotāji dzīvo, mācās, strādā un sazinās, un ka līdz ar rakstpratību un rēķinpratību būtiskas ir arī digitālās prasmes un kompetences, lai palīdzētu iedzīvotājiem risināt problēmjautājumus pastāvīgi mainīgā, globalizētā un savstarpēji saistītā pasaulē;

4.

piekrīt tam, ka digitālo prasmju un kompetenču mācīšana ir jāuzsāk agrīnā vecumā un jāturpina visa mūža garumā kā daļa no izglītības programmas gan pirmsskolas posmā, gan pieaugušo izglītībā;

5.

atzīst, ka ES darbaspēka digitālo prasmju attīstīšana ir būtiska, lai risinātu pārmaiņu radītās problēmas darba tirgū un novērstu prasmju trūkumu vai neatbilstību;

6.

uzskata digitālo izglītību par nepieciešamību un iespēju risināt problēmas izglītības jomā, piemēram, nodrošinot iespējas individualizētākam un iekļaujošākam mācību procesam attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām izglītības vajadzībām un cilvēkiem ar invaliditāti, migrantiem un personām dalībvalstu aprūpes sistēmās;

7.

norāda, ka digitālo kompetenču attīstīšana ir lielisks instruments, ar ko attīstīt jauno uzņēmēju talantu, izkopt individuālu vai papildinošu uzdevumu izpildes spējas, kā arī pilnveidot prasmi darboties daudznozaru vai ģeogrāfiski daudzveidīgā komandā;

8.

uzsver, ka digitālā pārveide var ļoti pozitīvi ietekmēt augšupēju mobilitāti, palīdzot izglītot un informēt iedzīvotājus, veicinot pilsonisko iesaistīšanos, demokratizējot zināšanas un paplašinot piekļuvi informācijai, kā arī sekmējot tās patēriņu un radīšanu, lai nodrošinātu gan veselīgu digitālo identitāti, gan aktīvus un atbildīgus, ar digitālām prasmēm apveltītus iedzīvotājus;

9.

uzsver, ka slikti sagatavoti lietotāji īpaši cieš no daudziem apdraudējumiem, kas slēpjas digitālo resursu neapzinīgā izmantošanā; šādi riski ietver, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē, personas datu izmānīšanu, “sekstingu”, seksuāla rakstura piespiešanu un šantāžu tiešsaistē (“sextortion”), interneta azartspēļu izraisītus traucējumus (IGD), ar darbu tiešsaistē saistīta stresa simptomus, FOMO (“Fear of Missing Out” jeb bailes kaut ko palaist garām);

10.

prasa pievērst lielāku uzmanību bērnu un jauniešu, kā arī pieaugušo kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes stiprināšanai, lai viņi varētu izvērtēt un pārvarēt viltus ziņu masveida izplatīšanos, kā arī spētu kritiski izmantot informāciju, kas pieejama tīmeklī vai digitālā veidā;

11.

norāda uz apdraudējumu, ko pedagoģiskajai brīvībai, kā arī neitralitātei, datu drošībai un privātumam rada uz mākslīgā intelekta bāzes veidotu datu analīzes algoritmu un mašīnmācīšanās sistēmu masveida ieviešana;

12.

norāda, ka pētījumā “Skolu apsekojums: IKT izglītībā” (1) (2013) konstatēts:

valstīs ievērojami atšķiras infrastruktūras nodrošināšana skolu līmenī,

tikai aptuveni 50 % skolēnu Eiropas Savienībā mācās pie tādiem skolotājiem, kam ir konstruktīva attieksme pret savu spēju pedagoģiski efektīvā veidā mācīšanā integrēt digitālās tehnoloģijas,

tikai 25–30 % audzēkņu mācās pie tādiem skolotājiem, kuru apmācība IKT jomā ir obligāta;

13.

tādēļ uzsver skolotāju un pedagogu izšķirošo lomu apmācāmo virzīšanā uz inovatīvu praksi zināšanu radīšanā, veidojot atbilstošas saiknes starp formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos un pieņemot, ka nav universālas pieejas, kā palielināt digitālo inovāciju izmantošanu izglītībā;

14.

uzsver, ka skolotājiem, skolu direktoriem un citiem izglītības darbiniekiem vajadzīgs atbalsts un attiecīga apmācība, lai viņi lietpratīgi varētu atrast savu paņēmienu, kā tradicionālās izglītības metodikas sasaistīt ar iespējām, ko piedāvā digitālās tehnoloģijas;

15.

ierosina šajā nolūkā veidot privātā un publiskā sektora ieinteresēto personu sadarbību, ar starpnozaru organizāciju palīdzību, ja tādas ir, iesaistot izglītības tehnoloģiju piedāvātājus, lai nodrošinātu skolotāju apmācību ar bezmaksas digitālajiem mācību materiāliem, kā arī risinot pārrobežu problēmas autortiesību jomā;

16.

norāda uz risku, ko, nodrošinot savu datoraparatūru un/vai programmatūru un izglītības resursus, rada lielie digitālie uzņēmumi, jo īpaši GAFAM (Google, Amazon, Facebook, Apple un Microsoft), faktiski uzspiežot savus standartus izglītībā, kā dēļ būtu jāievieš stingra kontrole saistībā ar datu aizsardzību un autortiesībām;

17.

uzsver, ka jāsamazina pašreizējā digitālā plaisa, ņemot vērā dažādos faktorus, kas nosaka minēto parādību, piem., dzīvesvieta ģeogrāfiski un demogrāfiski atšķirīgās vietās, saziņas valodas, dzimuma un vecuma atšķirības, atšķirīgi izglītības līmeņi, iespējama invaliditāte, piederība nelabvēlīgākā situācijā esošām sociālekonomiskajām grupām;

18.

uzstāj, ka labāk jāizmanto ES finanšu atbalsts, lai nodrošinātu, ka skolās un izglītības iestādēs – tostarp ne tikai tajās, kas nodrošina obligāto izglītību, bet arī citu izglītības posmu iestādēs, piemēram, pirmsskolas un pieaugušo apmācības centros, mūzikas skolās utt., kas garantē mācību pieejamību visa mūža garumā, – var ierīkot nepieciešamo ātrgaitas un augstas kvalitātes platjoslas infrastruktūru, it īpaši tajās, kas atrodas ģeogrāfiski, demogrāfiski un sociāli problemātiskos apgabalos;

19.

ierosina, ka paralēli digitālu inovatīvu resursu un paņēmienu īstenošanai būtu jāpārbauda jauni novērtēšanas resursi un paņēmieni, piemēram, rubrikas, un pēc tam tie jāievieš apvienojumā ar tradicionālajām metodēm, lai izmantotu iespējas, ko ātras atgriezeniskās saites var pavērt individualizētākam un efektīvākam mācību procesam;

20.

norāda: lai iegūtu pilnvērtīgu mācīšanās pieredzi un rezultātus, saskaņā ar Mūžizglītības platformas principiem izglītojamā vietai jābūt centrā, kur viņš, pamatojoties uz saviem uzskatiem un vērtībām, tiecas uz kopīgiem mērķiem, tādējādi neriskējot kļūt par pasīvu tehnoloģijas patērētāju;

21.

atzinīgi vērtē Digitālās izglītības rīcības plānu (DEAP), kas ir īstermiņa-vidēja termiņa instruments un paredzēts, lai stimulētu, īstenotu un izvērstu digitālas un novatoriskas izglītības prakses mērķtiecīgu izmantošanu skolās, profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) un augstākajā izglītībā, un ir daļa no “Eiropas izglītības telpas” un “Jaunu prasmju programmas Eiropai” (2), papildinot “Ieteikumus par kopējām vērtībām un pamatprasmēm”;

22.

atzīst, ka DEAP noteiktās prioritātes atbilst daudzajiem un sarežģītajiem izaicinājumiem, ko rada digitālā revolūcija;

23.

uzskata, ka DEAP plāns būtu pienācīgi jāatbalsta ar jauno daudzgadu finanšu shēmu, kā arī ar resursiem, kas piešķirami no valstu budžetiem un iedalāmi ne tikai savienojamībai un infrastruktūrai, bet arī digitālo prasmju un kompetenču attīstīšanai visos izglītības līmeņos;

24.

uzsver, ka priekšnosacījums digitālo tehnoloģiju integrēšanai mūsu izglītības sistēmās un DEAP mērķu reālai sasniegšanai ir visu iesaistīto un iespējamo ieinteresēto personu auglīgāka sadarbība, kas nodrošinātu konverģenci, sinerģiju un starpdisciplīnu zināšanas, kā arī dažādu sistēmu sadarbspēju;

25.

uzskata: lai nepieļautu, ka pieejamās iespējas izmanto galvenokārt tās izglītojošās un politiskās iestādes, kuras var labāk tikt galā ar finansējuma atbalsta pieprasījumu “džungļiem”, ļoti svarīgi ir veltīt ievērojamas pūles visu iniciatīvu un darbību koordinēšanai un integrēšanai, kā arī izplatīšanas politikas uzlabošanai;

26.

vēlreiz norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma izglītības un apmācības politikas īstenošanā un ka tāpēc izglītības sistēmu pielāgošanā digitālā laikmeta standartiem vajadzētu iesaistīt visus pārvaldības līmeņus (Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo līmeni);

Labāka digitālās tehnoloģijas izmantošana mācību un mācīšanās procesā: digitālo kompetenču un prasmju attīstīšana digitālās pārveides īstenošanai

27.

norāda, ka pat tad, ja piekļuve digitālajai infrastruktūrai ir tikai viens no digitālās plaisas aspektiem, finansējuma trūkums, tāpat kā nepietiekams un neefektīvs aprīkojums un joslas platums, vēl aizvien rada šķērsli IKT izmantošanai mācību un mācīšanās procesā;

28.

aicina atbalstīt valstu stratēģiju un sistēmu izstrādi nolūkā paplašināt ieinteresēto personu dialogu un sniegt lielāku atbalstu skolotājiem jaunu metodoloģisko zināšanu apguvē;

29.

cer, ka tiks uzsākta plaša apmācības kampaņa skolotājiem un izglītības darbiniekiem, lai nostiprinātu viņu faktiskās digitālās prasmes, īpašu uzmanību pievēršot personām ar zemu kvalifikāciju un nelielu pieredzi darbā ar digitālajām tehnoloģijām;

30.

atzinīgi vērtē to, ka ES atbalsta gan vispārējo, gan profesionālās izglītības skolu digitālo gatavību, stiprinot to digitālās kompetences un nodrošinot, ka pašnovērtējuma instruments SELFIE 2019. gada beigās aptver vienu miljonu skolotāju, pasniedzēju un audzēkņu sinerģijā ar iespējamajiem novērtējuma instrumentiem, kas pieņemti dažādās dalībvalstīs;

31.

norāda, ka IKT veicina procesu un organizatorisku pasākumu inovāciju, un uzskata, ka tādi instrumenti kā Eiropas e-kompetences sistēma (e-CF) ir lietderīgi IKT kompetenču un prasmju pielīdzināšanai visā Eiropā;

32.

atzīst pievienoto vērtību, kāda ir gan kuponu sistēmai, kas orientēta uz mazāk attīstītiem apgabaliem, gan atbilstoša instrumentu kopuma ieviešanai lauku apvidos;

33.

atzinīgi vērtē tādu sistēmu digitāli apstiprinātu kvalifikācijas dokumentu izsniegšanai un digitāli iegūtu prasmju validēšanai, kas ir uzticama un vairākās valodās, un uzskata, ka ir svarīgi minēto sistēmu pilnībā saskaņot ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (EKI) un Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO);

34.

mudina uz rūpniecības, izglītības un cita veida publiskā un privātā sektora partnerību sadarbību ar mērķi izvērst digitālo kompetenču apmācības programmas un nodrošināt vienlīdzīgas digitālās karjeras iespējas visām personām neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa vai fiziskās invaliditātes;

Attiecīgo digitālo kompetenču un prasmju attīstīšana digitālās pārveides īstenošanai

35.

norāda, ka skolu kopienām jāgādā par atbalstu visiem, kuri mācās, un jāreaģē uz viņu konkrētajām vajadzībām, lai nodrošinātu pilnīgu iekļaušanu;

36.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi samazināt izglītības līmeņu atšķirību audzēkņiem no dažādām sociāli ekonomiskajām grupām un izmantot personalizētas mācīšanas un jaunu mācību apguves rīku potenciālu, kā arī pilnībā izmantot atvērtos izglītības resursus un atvērto zinātni;

37.

pauž cerību, ka tiks izstrādāta Eiropas mēroga digitālās augstākās izglītības platforma, kuras ietvaros tiks sniegtas mācību, jauktas mobilitātes, virtuālu augstskolu un paraugprakses apmaiņas iespējas starp augstākās izglītības iestādēm;

38.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas digitālās kompetences satvaru pedagogiem, kurā sniegtas norādes par digitālo kompetenču modeļu izstrādi;

39.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt un sekmēt digitālās pedagoģiskās kompetences attīstību integrētā veidā un profesionālo mācībspēku kompetenču mērogā, kas aptver skolotāju sākotnējo apmācību, piekļuvi apmācībai un tālākizglītību;

40.

atzīst mobilitātes nozīmīgumu un tāpēc aicina nākamo programmu Erasmus+ un citas attiecīgās ES finansējuma programmas mērķtiecīgāk orientēt uz to, lai atbalstītu izglītības un apmācības pielāgošanu digitālajam laikmetam;

41.

uzsver, cik svarīga ir sadarbība izglītības jomā un saskaņoti centieni. Aicina izveidot kopīgu Eiropas forumu, kurā varētu iesaistīties dažādas ieinteresētās personas, lai izstrādātu standartus un rādītājus, kas ļautu novērtēt dažādu izglītības pakalpojumu sniedzēju sasniegumus IKT jomā skolās un citā mācību vidē. Šis darbs jāveic, dalībvalstīm cieši sadarbojoties, lai izmantotu uzkrāto pieredzi, apzinātu līdz šim izmantotās rezultātu analīzes metodes utt.;

42.

uzsver digitālo kompetenču nozīmīgumu visiem iedzīvotājiem, kā norādīts pārskatītajā Eiropas pamatprasmju sistēmā mūžizglītībai, tostarp Eiropas satvarā pilsoņu digitālai kompetencei piecās jomās (informācijā un digitālā pratībā, saziņā un sadarbībā, digitālajā saturā un radīšanā, drošībā un labjutībā, problēmu risināšanā), un mudina īstenot tādas mācības un apmācību, kur digitālās prasmes ir integrētas līdzās pārējām attīstāmajām spējām;

43.

atbalsta ierosināto i) ES mēroga informētības palielināšanas kampaņu, kas vērsta uz pedagogiem, ģimenēm un apmācāmajiem, lai veicinātu drošību tiešsaistē, kiberhigiēnu un medijpratību, ii) kiberdrošības mācīšanas iniciatīvu, kuras pamatā ir Satvars pilsoņu digitālai kompetencei un kuras mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju daudzveidību, un iii) paraugprakses nozīmes uzsvēršanu un izplatīšanu, lai varētu izmantot tehnoloģijas pārliecinoši un atbildīgi;

44.

atbalsta reģionu un pilsētu uzņēmējdarbības garu un virzību uz atvērtu inovāciju, izmantojot publiskā un privātā sektora dalībnieku, akadēmisko augstskolu un iedzīvotāju partnerības;

45.

sagaida, ka tiks regulāri informēta par pasākumu īstenošanā gūto politisko pieredzi un ka tiks uzaicināta piedalīties jaunajā diskusijā par turpmāko Eiropas sadarbību izglītības un apmācības jomā;

Izglītības uzlabošana ar labākas datu analīzes un prognožu starpniecību

46.

cer, ka tiks pieņemta vienota un kopēja metodoloģiska sistēma, pēc kuras definēt rādītājus, kas spēj atspoguļot visus digitālās plaisas aspektus, un aicina īstenot būtiskus centienus nolūkā veidot un vākt uzticamus un viegli pieejamus datus minētās sistēmas novērtēšanai un uzraudzībai;

47.

vērš uzmanību uz problēmām, kas rodas, ja personas datus un apmācāmo datus uzglabā pie privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri bieži atrodas citā pasaules daļā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai šādi pakalpojumu sniedzēji ir gatavi slēgt izmantošanas līgumus ar daudzām dažādu valstu vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm;

48.

pauž bažas arī par tā dēvēto “datizraci”, t. i., kā būtu jāattiecas pret uzņēmumiem, kas izmanto audzēkņu un mācībspēku datus, lai tos pārdotu citiem, un norāda, ka arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgi precizēt, cik ilgi attiecīgie administratīvie dati un tiem līdzīgi dokumenti var būt publiski pieejami;

49.

ar nepacietību gaida plānotos izmēģinājuma projektus, kas paredzēti, lai labāk izmantotu pieejamos datus un lai palīdzētu īstenot un uzraudzīt izglītības politiku, un atzinīgi vērtē arī plānoto instrumentu kopumu un norādījumus dalībvalstīm;

50.

uzskata, ka ir svarīgi, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem – un arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem – un izmantojot esošos un nākotnē pieejamos kanālus ES mēroga sadarbībai izglītības un apmācības jomā, uzsākt stratēģisku prognozēšanu attiecībā uz galvenajām izglītības sistēmu nākotnes tendencēm, kas izriet no digitālās pārveides;

51.

atbalsta lietotāju virzītu inovāciju, kam ir svarīga loma tādu inovāciju risinājumu agrīnā pieņemšanā, kas palīdz novērst problēmas izglītības jomā. Lietotāju viedoklis bieži netiek pietiekami ņemts vērā, un tas var ierobežot problēmas iespējamos risinājumus; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija meklēs veidus, kā veicināt iedzīvotāju iesaisti, līdzdalību un lietotāju virzītu inovāciju;

52.

uzsver, ka šis rīcības plāns nodrošinās atbalstu arī Eiropas pusgadam, kas ir nozīmīgs reformu virzītājspēks, izmantojot konkrētām valstīm paredzētus ieteikumus izglītības un apmācības jomā;

53.

atbalsta centienus pilnveidot skolu izglītības sistēmu pārvaldību un atgādina, ka laba daudzlīmeņu pārvaldība var uzlabot rādītājus izglītības un mācību jomā, stiprināt līdzdalību, sekmēt inovatīvu mehānismu izveidi, veicināt iekļaujošu izglītības sistēmu, kurā katrs indivīds tiek uzskatīts par vienotu veselumu, un izstrādāt mūžizglītības sistēmas;

54.

atzinīgi vērtē Komisijas plānoto dialogu par ierosināto darbību un pasākumu īstenošanu, un pauž gatavību iesaistīties un kopā ar dalībvalstīm arī turpmāk sadarboties ar ES Komisiju, Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Investīciju bankas grupu, lai virzītu ierosināto darba kārtību un nodrošinātu saskaņotību ar pašreizējo un turpmāko ES finansēšanas programmu prioritātēm.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  “Skolu apsekojums: IKT izglītībā. Salīdzinošās novērtēšanas pieeja, tehnoloģijas izmantošana un attieksme pret tām Eiropas skolās”. Galīgais izpētes ziņojums, Eiropas Komisija, 2013.

(2)  COM(2016) 381.


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/57


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme”

(2018/C 461/09)

Galvenā ziņotāja:

Gillian FORD (UK/EA), Londonas Heiveringas rajona domes deputāte

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme”

COM(2018) 268 final

un

Priekšlikums Padomes ieteikumiem par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

COM(2018) 270 final

par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

COM(2018) 271 final

par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

COM(2018) 272 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

d)

attīstīt kvalitātes nodrošināšanas instrumentus tiešsaistes izglītībā un mācībās.

Pamatojums

Dažos apgabalos, jo īpaši attālākos vai mazapdzīvotos reģionos piekļuve izglītībai, mācībām un kvalifikācijai arvien vairāk notiek digitālā veidā; ir svarīgi, ka attiecībā uz šīm kvalifikācijām tiek nodrošināta kvalitāte, lai varētu notikt automātiska savstarpēja atzīšana.

2. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.   Atvieglot mobilitāti un vidējās izglītības un apmācības laikā ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanu šādā veidā:

6.   Atvieglot visu studentu – neatkarīgi no viņu dzīvesvietas – mobilitāti un vidējās izglītības un apmācības laikā ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanu šādā veidā:

(..)

(..)

c)

popularizēt mobilitātes priekšrocības vidējās izglītības un apmācības iestāžu, izglītojamo un viņu ģimeņu vidū, un popularizēt uzņēmēju iestāžu mobilitātes priekšrocības darba devēju vidū.

c)

popularizēt mobilitātes priekšrocības vidējās izglītības un apmācības iestāžu, izglītojamo un viņu ģimeņu vidū, un popularizēt uzņēmēju iestāžu mobilitātes priekšrocības darba devēju vidū.

Pamatojums

Pašsaprotams.

3. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8.   Pētīt labu praksi attiecībā uz iepriekšēju mācību un caurlaidības atzīšanu izglītības un apmācības jomās, īpaši profesionālajā izglītībā un apmācībā un augstākajā izglītībā.

8.   Pētīt un veicināt labu praksi attiecībā uz iepriekšēju mācību un caurlaidības atzīšanu

a)

izglītības un apmācības jomās, īpaši profesionālajā izglītībā un apmācībā un augstākajā izglītībā; un

b)

izglītības un apmācības jomās un darba tirgū.

Pamatojums

Darba devējiem būtu jāatzīst kvalifikācijas un mācību periodi ārzemēs, lai uzlabotu darbaspēka mobilitāti un dzīves izredzes un iespējas.

4. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzlabot faktu bāzi, vācot un izplatot datus par atzīšanas gadījumu skaitu un veidu.

Uzlabot faktu bāzi, vācot un izplatot datus par atzīšanas gadījumu skaitu, veidu un rezultātiem .

Pamatojums

Analizējot rezultātus, var veicināt un uzlabot atzīšanas procesu.

5. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Turklāt pieejamības, piekļuves iespēju un pieņemamas cenas nodrošināšana attiecībā uz kvalitatīvām bērnu aprūpes iestādēm ir būtisks faktors, kas ļauj sievietēm un arī vīriešiem, kam ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū, kā tas atzīts 2002. gada Eiropadomes sanāksmē Barselonā, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā un Komisijas 2017. gada 26. aprīlī pieņemtajā paziņojumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Sieviešu nodarbinātība tieši sekmē mājsaimniecību sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos un ekonomikas izaugsmi.

(8)

Turklāt pieejamības, piekļuves iespēju un pieņemamas cenas nodrošināšana attiecībā uz kvalitatīvām bērnu aprūpes iestādēm ir būtisks faktors, kas ļauj sievietēm un arī vīriešiem, kam ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū, kā tas atzīts 2002. gada Eiropadomes sanāksmē Barselonā, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā un Komisijas 2017. gada 26. aprīlī pieņemtajā paziņojumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru , un tā būtu jāveicina saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. principu . Sieviešu nodarbinātība tieši sekmē mājsaimniecību sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos un ekonomikas izaugsmi.

Pamatojums

Pašsaprotams.

6. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Šā ieteikuma mērķis ir izveidot kopīgu izpratni par to, kas ir kvalitāte agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā. Tajā ir izklāstīti iespējamie pasākumi, kas valdībām jāapsver, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šis ieteikums attiecas arī uz vecākiem, iestādēm un organizācijām, tajā skaitā sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbības mērķis ir uzlabot šo jomu.

(23)

Šā ieteikuma mērķis ir izveidot kopīgu izpratni par to, kas ir kvalitāte agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā. Tajā ir izklāstīti iespējamie pasākumi, kas visiem attiecīgajiem pārvaldības līmeņiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jāapsver, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šis ieteikums attiecas arī uz vecākiem, iestādēm un organizācijām, tajā skaitā sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru darbības mērķis ir uzlabot šo jomu.

Pamatojums

Pašsaprotams.

7. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.    Vērst darbību uz to, lai nodrošinātu , ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir pieejami, pieņemami cenas ziņā un iekļaujoši. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

2.    Nodrošināt , ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir pieejami, pieņemami cenas ziņā , pietiekami un iekļaujoši. Apsveramie jautājumi visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī, varētu būt šādi:

Pamatojums

Stiprināt ieteikumu un uzsvērt īpaši svarīgo nozīmi, kāda šajā jomā ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

8. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Atbalstīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla kvalifikācijas celšanu. Atkarībā no profesionālās kvalifikācijas un darba apstākļu esošā līmeņa veiksmīgos centienos var būt ietverti šādi pasākumi:

3.   Atbalstīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla kvalifikācijas celšanu. Atkarībā no profesionālās kvalifikācijas un darba apstākļu esošā līmeņa veiksmīgos centienos var būt ietverti šādi pasākumi:

(..)

(..)

d)

tādu personāla kompetenču apgūšanas veicināšana, kas atbilst dažādas izcelsmes bērnu un bērnu, kam ir īpašas izglītības vajadzības vai invaliditāte, individuālajām vajadzībām, personāla sagatavošana darbam ar dažādām grupām.

d)

tādu personāla kompetenču veicināšana, kas atbilst dažādas izcelsmes bērnu un bērnu, kam ir īpašas izglītības vajadzības vai invaliditāte, individuālajām vajadzībām, personāla sagatavošana darbam ar dažādām grupām.

Pamatojums

Stiprināt ieteikumu.

9. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Uzlabot agrīnās bērnības mācību programmu izveidi, lai apmierinātu bērnu labjutības un izglītības vajadzības. Pieejas, kas sekmē mācību programmas izveidi un bērnu sociālās, emocionālās, mācību un valodu kompetences, var veidot šādi pasākumi:

4.   Uzlabot agrīnās bērnības mācību programmu izveidi, lai apmierinātu visu bērnu veselības, labjutības un izglītības vajadzības. Pieejas, kas sekmē mācību programmas izveidi un bērnu sociālās, emocionālās, mācību un valodu kompetences, var veidot šādi pasākumi:

 

a)

līdzsvara nodrošināšana starp izglītības sociāliem un emocionāliem, labjutības un mācību aspektiem, atzīstot spēļu izmantošanas un saiknes ar dabu nozīmību, mūzikas, mākslas un fizisko aktivitāšu nozīmi;

 

a)

līdzsvara nodrošināšana starp izglītības sociāliem un emocionāliem, labjutības un mācību aspektiem, atzīstot spēļu izmantošanas un saiknes ar dabu nozīmību, mūzikas, mākslas un fizisko aktivitāšu nozīmi;

 

b)

empātijas, līdzjūtības un informētības sekmēšana attiecībā uz vienlīdzību un dažādību;

 

b)

empātijas, līdzjūtības un informētības sekmēšana attiecībā uz vienlīdzību un dažādību;

 

c)

agrīnas saskarsmes ar valodu un apguves iespēju piedāvāšana, izmantojot ar spēlēm saistītas aktivitātes; un bilingvālas agrīnās pirmsskolas programmas apsvēršana;

 

c)

agrīnas saskarsmes ar valodu un apguves iespēju piedāvāšana, izmantojot ar spēlēm saistītas aktivitātes; un bilingvālas agrīnās pirmsskolas programmas apsvēršana;

 

d)

norādījumu par vecumam piemērotu digitālo rīku izmantojumu un strauji augošām jaunām tehnoloģijām piedāvāšana pakalpojumu sniedzējiem;

 

d)

norādījumu par vecumam piemērotu digitālo rīku izmantojumu un strauji augošām jaunām tehnoloģijām piedāvāšana pakalpojumu sniedzējiem;

 

e)

agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes turpmākas integrēšanas veicināšana izglītības nepārtrauktībā un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla un sākumskolas personāla sadarbības atbalstīšana, kā arī bērnu vienmērīgas pārejas uz sākumskolu sekmēšana.

 

e)

agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes turpmākas integrēšanas veicināšana izglītības nepārtrauktībā un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla un sākumskolas personāla sadarbības atbalstīšana, kā arī bērnu vienmērīgas pārejas uz sākumskolu sekmēšana;

 

 

f)

īpaša atbalsta un mācību iespēju nodrošināšana bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un invaliditāti;

 

 

g)

īpaša atbalsta un mācību iespēju nodrošināšana bērniem migrantiem, arī situācijā, kad politisku un humanitāru krīžu dēļ atgriežas liels skaits eiropiešu;

 

 

h)

īpaša atbalsta un mācību iespēju nodrošināšana bērniem dalībvalstu aprūpes sistēmās;

 

 

i)

0–6 gadus veciem bērniem paredzēta agrīnas aprūpes modeļa veicināšana.

Pamatojums

Bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un invaliditāti, kā arī bērniem migrantiem var būt nepieciešams īpašs atbalsts, lai piekļūtu visām iespējām, ko sniedz agrīnās pirmsskolas mācību programmas, un dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt, ka tas tiek sniegts.

10. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.   Tiekties nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstīgu finansējumu un tiesisko regulējumu. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

6.   Tiekties nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstīgu finansējumu un tiesisko regulējumu. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

 

a)

ieguldījumu agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē paplašināšana, koncentrējot uzmanību uz pieejamību, kvalitāti un pieņemamību cenas ziņā, tostarp izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu piedāvātās finansēšanas iespējas;

 

a)

ieguldījumu agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē paplašināšana, koncentrējot uzmanību uz pieejamību, piekļuvi, kvalitāti un pieņemamību cenas ziņā, tostarp izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu piedāvātās finansēšanas iespējas;

 

b)

piemērotu valsts un reģionālo kvalitātes sistēmu izveidošana un uzturēšana;

 

b)

piemērotu valsts un reģionālo kvalitātes sistēmu izveidošana un uzturēšana;

 

c)

ģimenēm un bērniem paredzētu pakalpojumu turpmākas integrācijas veicināšana, integrējot tos galvenokārt ar sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem;

 

c)

ģimenēm un bērniem paredzētu pakalpojumu turpmākas integrācijas veicināšana vietējā un reģionālajā līmenī , integrējot tos galvenokārt ar sociālās un veselības aprūpes un labklājības pakalpojumiem;

 

d)

stabilas bērnu aizsardzības/drošības politikas iekļaušana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā, lai palīdzētu aizsargāt bērnus pret visu veidu vardarbību.

 

d)

stabilas bērnu aizsardzības/drošības politikas iekļaušana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā, lai palīdzētu aizsargāt bērnus pret visu veidu ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību.

Pamatojums

Pašsaprotams.

11. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8.   Sekmēt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tās pēctecīgām shēmām, kā arī Sociālās aizsardzības komitejā.

8.   Sekmēt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm visos pārvaldības līmeņos saistībā ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tās pēctecīgām shēmām, kā arī Sociālās aizsardzības komitejā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

12. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9.   Pamatojoties uz pieprasījumu, atbalstīt dalībvalstu sadarbību, organizējot savstarpēju mācīšanos un savstarpējas konsultācijas.

9.   Pamatojoties uz pieprasījumu, atbalstīt dalībvalstu sadarbību visos pārvaldības līmeņos , organizējot savstarpēju mācīšanos un savstarpējas konsultācijas.

Pamatojums

Pašsaprotams.

13. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” Eiropas Komisija izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nav šķērslis kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, par standartu ir kļuvusi laika pavadīšana citā dalībvalstī – lai studētu, mācītos vai strādātu, daudz vairāk iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai runā vēl divās citās valodās, un cilvēki pārliecinoši sevi identificē kā eiropiešus, kā arī apzinās Eiropas kultūras mantojumu un tā daudzveidību.

(1)

Paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” Eiropas Komisija izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nav šķērslis kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, par standartu ir kļuvusi laika pavadīšana citā dalībvalstī – lai studētu, mācītos vai strādātu, daudz vairāk iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai runā vēl divās citās valodās, un cilvēki pārliecinoši sevi identificē kā eiropiešus, kā arī apzinās Eiropas kultūras mantojumu un tā daudzveidību un iespējas .

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas izglītības telpas vērtība ietver tās spēju pavērt ceļu lielākām iespējām.

14. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Izpētīt veidus, kā palīdzēt jauniešiem līdz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības un apmācības pabeigšanai – papildus mācību valodai – augstākajā līmenī apgūt vēl vismaz vienu Eiropas valodu un mudināt viņus vidējā līmenī apgūt vēl papildu (trešo) valodu.

(1)

Izpētīt veidus, kā palīdzēt jauniešiem līdz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības un apmācības pabeigšanai – papildus mācību valodai – augstākajā līmenī apgūt vēl vismaz vienu Eiropas valodu un mudināt viņus vidējā līmenī apgūt vēl papildu (trešo) valodu , tostarp īpašu uzmanību pievēršot mutvārdu valodas praksei un pieredzei, kā arī visiem apmācāmajiem nodrošinot pienācīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai .

Pamatojums

Ieinteresētās personas ir uzsvērušas, ka svarīga nozīme ir prasmei runāt papildu valodās, ne vien lasīt un rakstīt, jo tā ir galvenais līdzeklis mobilitātes un iespēju atraisīšanai. Tika atzīmēts arī, ka gadījumos, kad nav pieejama kvalitatīva valodu apmācība, tie, kuriem ir vairāk līdzekļu, var izmantot privātus valodu kursus, kas nav pieejami sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošām personām; tādējādi palielinās atšķirības iespēju ziņā starp dažādām sociālajām grupām.

15. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

Šādu visaptverošu stratēģiju ietvaros atbalstīt valodu izpratnes attīstību skolās un apmācību centros:

(4)

Šādu visaptverošu stratēģiju ietvaros atbalstīt valodu izpratnes attīstību skolās un apmācību centros:

a)

aktīvi atbalstot izglītojamo personu mobilitāti, tostarp izmantojot attiecīgo ES finansējuma programmu sniegtās iespējas;

a)

aktīvi atbalstot izglītojamo personu mobilitāti, tostarp izmantojot attiecīgo ES finansējuma programmu sniegtās iespējas;

b)

nodrošinot, lai skolotāji savā mācību jomā ņemt vērā konkrētās valodas lietojumu;

b)

nodrošinot, lai skolotāji savā mācību jomā ņemt vērā konkrētās valodas lietojumu;

c)

skolā nostiprinot visu izglītojamo personu – un īpaši to, kuri nāk no migrantu vai nelabvēlīgas vides – mācību valodas kompetenci kā turpmākas mācīšanās un izglītības sasniegumu pamatu;

c)

skolā nostiprinot visu izglītojamo personu – un īpaši to, kuri nāk no migrantu vides, tostarp situācijā, kad politisku un humanitāru krīžu dēļ atgriežas liels skaits eiropiešu, vai nelabvēlīgas vides – mācību valodas kompetenci kā turpmākas mācīšanās un izglītības sasniegumu pamatu vai personām ar īpašām izglītības vajadzībām un invaliditāti ;

d)

augstu vērtējot izglītojamo personu valodu daudzveidību un to izmantojot kā mācību resursu, tostarp valodas izglītībā iesaistot arī vecākus un plašāku vietējo sabiedrību;

d)

augstu vērtējot izglītojamo personu valodu daudzveidību un to izmantojot kā mācību resursu, tostarp valodas izglītībā iesaistot arī vecākus un plašāku vietējo sabiedrību;

e)

piedāvājot iespējas novērtēt un apstiprināt tādu valodu kompetences, kuras nav ietvertas mācību programmā, bet kuras izglītojamie ir apguvuši citur, tostarp paplašinot to valodu klāstu, kuras var pievienot izglītojamo skolas pabeigšanas kvalifikācijā.

e)

piedāvājot iespējas novērtēt un apstiprināt tādu valodu kompetences, kuras nav ietvertas mācību programmā, bet kuras izglītojamie ir apguvuši citur, tostarp paplašinot to valodu klāstu, kuras var pievienot izglītojamo skolas pabeigšanas kvalifikācijā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

16. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Palīdzēt skolotājiem, pasniedzējiem un skolu vadītājiem attīstīt valodas izpratni:

(5)

Palīdzēt skolotājiem, pasniedzējiem un skolu vadītājiem attīstīt valodas izpratni:

a)

veicot ieguldījumus valodu skolotāju sākotnējā izglītībā un tālākizglītībā, lai obligātajā izglītībā un apmācībā arī turpmāk tiktu nodrošināts plašs valodu piedāvājums;

a)

veicot ieguldījumus valodu skolotāju sākotnējā izglītībā un tālākizglītībā, lai piesaistītu un saglabātu personālu un obligātajā izglītībā un apmācībā arī turpmāk tiktu nodrošināts plašs valodu piedāvājums;

b)

skolotāju un skolu vadītāju sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā ietverot sagatavošanos valodu daudzveidībai klasē;

b)

skolotāju un skolu vadītāju sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas , tostarp ikdienējās mācīšanās un neformālās mācīšanās procesā ietverot sagatavošanos valodu daudzveidībai klasē;

Pamatojums

Vietējās kopienas sniedz ļoti daudz iespēju uzlabot valodu zināšanas skolotāju vidū, piemēram, ar vecāku un aprūpētāju, reliģisko grupu un sabiedrisko organizāciju līdzdalību.

17. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Mudināt pētīt un lietot inovatīvas, iekļaujošas un daudzvalodīgas mācību metodes, tostarp digitālus rīkus un mācību satura un valodas integrētu apguvi.

(6)

Mudināt pētīt un lietot inovatīvas, iekļaujošas un daudzvalodīgas mācību metodes, tostarp digitālus rīkus , audiovizuālos darbus, filmas, mūzikas ierakstus un mācību satura un valodas integrētu apguvi.

Pamatojums

Eiropas audiovizuālo darbu, filmu un mūzikas piedāvātā kultūras bagātība var palīdzēt ne tikai apgūt citu valodu, bet pirmām kārtām arī iepazīt dažādas kultūras un kopīgās vērtības.

18. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(8)

Uzlabot augstas kvalitātes digitālās apmācības programmu pieejamību gan skolotājiem, gan iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri dzīvo attālākos vai mazapdzīvotos apgabalos, kā arī tālākajos reģionos.

Pamatojums

Kvalitatīvākas digitālās valodu programmas piekļuves ziņā var būt dārgākas nekā vienkāršākas programmas, savukārt dažos apvidos platjoslas savienojamība nav nedz pietiekami ātra, nedz uzticama, lai atvieglotu valodu mācīšanos tiešsaistē tur, kur trūkst skolotāju.

19. grozījums

Priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

1. iecere

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Atbalstīt šā ieteikuma turpmākos pasākumu, atvieglojot dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot:

(1)

Atbalstīt šā ieteikuma turpmākos pasākumus, atvieglojot dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un atbilstošos gadījumos izmantojot pieredzi, kas gūta saistībā ar attiecīgiem pārrobežu un teritoriālās sadarbības projektiem, kurus īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības, un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot:

Pamatojums

Pašsaprotams.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atkārtoti aicina visā ES īstenot visaptverošu un uz nākotni vērstu pieeju attiecībā uz izglītību, iekļaujot pastiprinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru, lai iedzīvotājiem palīdzētu pielāgoties dzīvei arvien sarežģītākā un daudzveidīgākā sabiedrībā, veidot “Eiropas identitāti”, kam vajadzētu papildināt valsts, reģionālo, vietējo un individuālo identitāti, un apgūt prasmes, kuras vajadzīgas mobilā un arvien digitalizētākā sabiedrībā;

2.

atbalsta Eiropas Komisijas nodomu koordinēt virzību uz Eiropas izglītības telpu līdz 2025. gadam, pievēršoties tādiem galvenajiem uzdevumiem kā agrīnā vecuma nodrošinājuma uzlabošana, augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu savstarpējas atzīšanas sekmēšana, valodu apmācības uzlabošana, mūžizglītības, studentu mobilitātes un iespēju veikt ieguldījumus digitalizācijā veicināšana;

3.

uzskata, ka izglītības politikas stratēģijās dalībvalstīs un reģionos vajadzētu piešķirt prioritāti sadarbībai visos pārvaldības līmeņos, iekļaujot vietējās un reģionālās pašvaldības, lai uz apmācāmo vērstu augstas kvalitātes izglītību, kas saistīta ar spēcīgu apmācību, inovāciju un digitalizāciju, saskaņotu ar dinamiskā attīstībā esošā darba tirgus vajadzībām Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principa kontekstā;

4.

uzsver, ka ir vairāk jādara visos pārvaldības līmeņos, lai prognozētu prasmju pieprasījumu darba tirgū un nodrošinātu atbilstošu izglītību, vispārējas zināšanas, arodmācības un mūžizglītību ar mērķi veicināt darbvietu radīšanu un rast risinājumus attiecībā uz bezdarbu;

5.

prasa nodrošināt mūžizglītības konsekvenci un atbalsta principus, kas izklāstīti UNESCO globālā tīkla “Mācību pilsētas” 2017. gadā pieņemtajā Korkas aicinājumā par rīcību “Mācību pilsētām”, kurā atzīts, ka mūžizglītība ir Ilgtspējīgas attīstības mērķu pamatā (1);

6.

prasa, lai ES iestādes un dalībvalstis ar vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstu, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, īstenotu pašreizējos priekšlikumus saistībā ar plašāku ES politiku ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā, stratēģiski izmantojot laikposmam pēc 2020. gada paredzēto daudzgadu finanšu shēmu, kurā skaidrāk un vērienīgāk vajadzētu formulēt konkrētas izglītības politikas jomas, un uzsver, ka ir svarīgi ievērot proporcionalitātes principu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm netiek radīti nekādi jauni finanšu vai administratīvi slogi;

7.

tāpat atzinīgi vērtē Eiropas studenta kartes ieviešanu un iespējas, ko tā pavērs studentu mobilitātes veicināšanas un kvalifikācijas automātiskas atzīšanas ziņā, un aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecināt to ne tikai uz augstāko mācību iestāžu studentiem, bet gan uz visiem izglītojamajiem nolūkā paplašināt mūžizglītības iespējas;

8.

atzīst faktu, ka primārā atbildība par izglītības politiku gulstas uz dalībvalstīm, kuras dažādā mērā ir iesaistījušas savas reģionālās un vietējās pašvaldības saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām sistēmām, un ka ES rīcībai saskaņā ar LESD 6. pantu vajadzētu tikai papildināt, atbalstīt vai koordinēt dalībvalstu rīcību; jebkura ES rīcība šajā jomā ir pilnībā jāpamato no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa, un tā būtu jāsaskaņo ar esošajiem satvariem, instrumentiem un procedūrām;

Savstarpēja atzīšana

9.

pauž nožēlu par pastāvošajiem šķēršļiem mobilitātei izglītības jomā un pievienojas Eiropas Komisijas aicinājumam veidot Eiropu, kurā mācības, studijas un pētniecību nevis apgrūtina robežas, bet kurā studijas, mācības vai darbs citā dalībvalstī ir norma;

10.

uzsver nepieciešamību sniegt papildu atbalstu reģioniem, kuros apmācāmo personu mobilitāti var kavēt papildu šķēršļi, piemēram, iedzīvotāju deficīts, lauku apstākļi vai nabadzība;

11.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm un mudina tajā iesaistīt vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjus, atzīstot viņu reģionālo zināšanu un pieredzes vērtību;

12.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu un aicina Komisiju ņemt vērā tās turpmākajā darbā saikni ar teritoriālo attīstību, jo īpaši gadījumos, kad vietējā un reģionālā līmeņa projekti ir saistīti ar kvalificētu darbinieku un personāla mobilitāti;

Agrīnais pirmsskolas posms

13.

atgādina, ka jēdziens “agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe” sniedzas ārpus tā, kas dažkārt tiek apzīmēts kā pirmsskolas izglītība, un ietver mērķi sagatavot bērnus ne tikai skolai, bet arī dzīvei un tāpat kā visas pārējās izglītības sistēmas sastāvdaļas sniedz ieguldījumu šajā procesā;

14.

atgādina par Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, un ierosina gādāt par to, ka ES un valstu lēmumu pieņēmēji šajā saistībā pievērš īpašu uzmanību tādu partnerību potenciālam, ko varētu izveidot starp valstu iestādēm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un arodbiedrībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai šāda kvalifikācija un prasmes tiktu ņemtas vērā;

15.

šajā sakarā pauž vilšanos, ka ieteikumā ir tikai ierobežota atsauce uz ģimenes dzīvi vai vietējā līmeņa pasākumiem, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību agrīnā vecumā, un uzsver, cik svarīga ir holistiska, integrēta pieeja;

16.

uzskata, ka labi izglītoti speciālisti ir priekšnoteikums augstas kvalitātes agrīnajai pirmsskolas izglītībai, un tādējādi visi pārvaldības līmeņi, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, būtu jāmudina veikt pienācīgus ieguldījumus ne tikai skolotāju sākotnējā izglītībā, bet arī nepārtrauktā profesionālajā attīstībā;

17.

uzsver, ka ir pastāvīgi jāuzlabo “aprūpes” daļa agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un tas ietver arī agrīnās pirmsskolas skolotāju lomu, kas izpaužas, veidojot pozitīvas attiecības ar bērniem, vecākiem un citam ar citu; jānodrošina agrīnās pirmsskolas pakalpojumu pieejamība ģimenēm ar zemiem ienākumiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principu; jāatzīst Konvencijā par bērna tiesībām ietvertais princips, kas nosaka, ka bērna interesēm jābūt primārajam apsvērumam visās darbībās attiecībā uz bērniem;

18.

uzsver, ka bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un invaliditāti attiecīgos gadījumos būtu jāsaņem laba izglītība ar piekļuvi vispārējās izglītības sistēmai un vajadzības gadījumā būtu jānodrošina individuāls atbalsts;

19.

norāda uz daudzajām priekšrocībām, kas izriet no tādu pasākumu veicināšanas, kuru mērķis ir sekmēt pozitīvu dialogu starp skolotājiem un vecākiem/aprūpētājiem, lai stiprinātu saiknes starp skolas vidi un mājas vidi un atbalstītu apmācāmo personu sekmīgu integrēšanos skolas vidē un viņu kopējās socializācijas un attīstības iespējas;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst vietējo un reģionālo partneru lomu mācīšanas un mācīšanās pilnveidošanā, tomēr norāda, ka netiek atzīts, ka dažas kopienas saskarsies ar lielākām problēmām nekā pārējās, piemēram, attālākās kopienas vai kopienas, kur ir lielāks skaits dzimto valodu, kurās būs vajadzīgi lielāki resursi un finansējums, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos visiem;

21.

uzsver, ka Komisijai jāņem vērā attiecīgie Komitejas atzinumi un Padomes secinājumi, tostarp Padomes secinājumi “Integrēti bērnu agrīnās attīstības politikas pasākumi kā instruments nabadzības mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai” (2);

Valodu apguve un apmācība

22.

pauž nožēlu par to, ka vājas valodu prasmes ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē cilvēku brīvu pārvietošanos un tāda darbaspēka veidošanos, kurš atbilst Eiropas ekonomikas vajadzībām, tāpēc uzsver savu atbalstu valodu apguves nozīmīgākai lomai;

23.

norāda, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir paredzēts samazināt kohēzijas politikas finansējumu, tāpēc pauž bažas par ieteikumā minēto mērķu īstenošanai pieejamo Eiropas Sociālā fonda finansējumu;

24.

tādēļ ir vīlusies, ka ieteikumā galvenā uzmanība ir pievērsta mācībām obligātās izglītības sistēmā, bet nav atzīta valodu mācīšanās, kas ir nozīmīga mūžizglītības daļa, tostarp agrīnajā vecumposmā, lai veicinātu integrāciju un mobilitāti, un kurā var iesaistīties vietējo kopienu partneri un uzņēmēji;

25.

uzsver, cik svarīgi ir aktīvi popularizēt iespējas, ko sniedz attiecīgās ES finansējuma programmas, un vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procesu, lai skolas un mācību centri visās dalībvalstīs varētu izmantot minētās iespējas.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  http://uil.unesco.org/lifelong-learning/learning-cities/cork-call-action-learning-cities

(2)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1530526890119&uri=CELEX:52018DC0270


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

REĢIONU KOMITEJA

RK 131. plenārsesija un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sēde, 8.10.2018.–10.10.2018.

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/70


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Dokumentu kopums attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam”

(2018/C 461/10)

Galvenais ziņotājs:

Nikola DOBROSLAVIĆ (HR, PPE), Dubrovnikas un Neretvas županijas prefekts

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”

COM(2018) 321 final

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

COM(2018) 322 final

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību

COM(2018) 323 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs

COM(2018) 324 final

Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

COM(2018) 325 final

Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas pamatojas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības

COM(2018) 326 final

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus

COM(2018) 327 final

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izdara grozījumus Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi

COM(2018) 328 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs

COM(2018) 324 final

1. grozījums

2. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

“valsts pārvaldes iestāde” ir visas publiskās iestādes visos valdības līmeņos, tostarp valsts , reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijām Regulas (ES, Euratom) xx/xx (“Finanšu regula”) [2. panta 42. punkta] nozīmē.

c)

“valsts pārvaldes iestāde” ir visas centrālās valsts varas iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijas Regulas (ES, Euratom) xx/xx (“Finanšu regula”) [2. panta 42. punkta] nozīmē.

Pamatojums

No regulas piemērošanas jomas jāizslēdz visas tieši vēlētu vietējo un reģionālo pašvaldību iestādes un citas struktūras.

2. grozījums

3. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)

efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu.

f)

efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un vajadzības gadījumā ar Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu.

Pamatojums

Noteikumus par Eiropas Prokuratūru, tiklīdz tā būs izveidota, var piemērot tikai iesaistītajām dalībvalstīm.

3. grozījums

4. panta 1. punkta b) apakšpunkta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

vienas vai vairāku programmu vai to grozījuma apstiprinājuma apturēšana;

 

Pamatojums

Vienas vai vairāku programmu vai to grozījuma apstiprinājuma apturēšana neizpaudīsies kā tiešs finansiālais sods attiecīgajai dalībvalstij. Gluži pretēji, ja apturētu saistības un/vai maksājumus, taču vienlaikus saglabātu valsts pārvaldes iestāžu pienākumu īstenot programmas un veikt maksājumus galasaņēmējiem vai saņēmējiem saskaņā ar ierosinātās regulas 4. panta 2. punktu, tiktu nepārprotami ietekmēti valstu budžeti. Turklāt vienas vai vairāku programmu vai to grozījuma apstiprinājuma apturēšana ievērojami kavētu attiecīgo programmu īstenošanu, jo visas turpmākās procedūras tiktu arī apturētas.

4. grozījums

5. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.   Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā Padomei iesniedz priekšlikumu īstenošanas aktam par attiecīgiem pasākumiem.

6.   Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā Padomei iesniedz priekšlikumu īstenošanas aktam par attiecīgiem pasākumiem. Minētajam priekšlikumam Komisija pievieno turpmākajiem gadiem paredzētu indikatīvu finanšu plānojumu attiecībā uz ES budžetu, ko skar ierosinātais pasākums; minētais plānojums ir strukturēts pa izdevumu kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām. Šāds indikatīvais plānojums veido pamatu ietekmes novērtējumam, kurā analizēta budžeta ietekme uz valstu un pašvaldību budžeta līdzekļiem attiecīgajā dalībvalstī.

Pamatojums

Eiropas Komisijai, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes un nediskriminācijas principu, būtu jāizvērtē, kā ES finansējuma samazinājums varētu ietekmēt valstu un pašvaldību budžetu attiecīgajā dalībvalstī.

5. grozījums

6. panta 2.punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Komisija izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti atbilstošie pasākumi, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu lēmumam pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6. un 7. punktā.

2.   Komisija izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti atbilstošie pasākumi, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu lēmumam pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6. un 7. punktā. Lai savāktu būtiskus pierādījumus pasākumu atcelšanai, Revīzijas palāta, izmantojot ātru procedūru, saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu sagatavo īpašu ziņojumu par attiecīgo jautājumu.

Pamatojums

Pasākumu atcelšana būtu pārliecinoši, objektīvi un savlaicīgi jāpierāda, lai bez liekas kavēšanās turpinātu īstenot attiecīgās programmas.

6. grozījums

6. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) xx/xx (DFS regula) 7. pantu. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+ 2 gad a.

3.   Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) xx/xx (DFS regula) 7. pantu. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+ 3 gad a.

Pamatojums

Šāds risinājums dotu iespēju izmantot līdzekļus, kuru piešķiršana vispirms tika apturēta, bet pēc tam atļauta, un novērstu šo līdzekļu iešanu zudumā.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, jo tas, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī citas iekšējas un ārējas problēmas, nodrošina stabilu pamatu sarunām; atzinīgi vērtē paveikto darbu, tomēr norāda, ka pirms priekšlikuma pieņemšanas tas vēl jāpilnveido un jāuzlabo, lai attaisnotu Eiropas Savienības iedzīvotāju cerības un apmierinātu vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības;

2.

konstatē, ka nav paredzēta stratēģija, kas aizstātu stratēģiju “Eiropa 2020”, un tādēļ dažu programmu stratēģiskie mērķi nav pietiekami skaidri un saikne starp daudzgadu finanšu shēmu (DFS) kopumā un ilgtspējīgas attīstības mērķiem nav pietiekama; tādēļ aicina Komisiju saistībā ar debatēm par DFS priekšlikumu izstrādāt stratēģiskus mērķus atsevišķām ES politikas jomām un noteikt šo mērķu ietekmi. Šim nolūkam valsts, reģionālajā un vietējā līmenī būs nepieciešama strukturēta pieeja, kurā nepārprotami atspoguļotos vietējo un reģionālo priekšrocību un iniciatīvu saikne ar kopējiem Eiropas mērķiem;

3.

ir norūpējusies par to, ka, ņemot vērā pašreizējo nelīdzsvarotību starp pienākumiem, kas izriet no Līgumā izvirzītajiem mērķiem, kā arī pašreizējiem un gaidāmajiem uzdevumiem, no vienas puses, un nākamās DFS apjomu, no otras puses, Komisijas priekšlikums nav pietiekami tālejošs; atkārtoti norāda uz savu nostāju, kas sakrīt ar Eiropas Parlamenta nostāju, ka nākamās DFS apjomam vajadzētu būs vismaz 1,3 % no NKI; pauž bažas par to, ka iepriekšējās reizēs galīgais DFS apjoms bija mazāks par Komisijas ierosināto, un tāpēc, ja šoreiz notiks tāpat, atsevišķās ES politikas jomās sagaidāmā ietekme tiks vēl vairāk mazināta;

4.

uzskata par nepieņemamu to, ka papildu prioritāšu finansēšana notiek uz tādu pašreizējo ES politikas jomu rēķina, kuras ir pierādījušas ES pievienoto vērtību, piemēram, kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika, bet it īpaši lauku attīstības politika. Ierosinātie samazinājumi ir nepareizais veids, kā risināt papildu prioritāšu un uzdevumu finansēšanas jautājumu;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi uzlabot noteikumu saskaņotību un krasi samazināt administratīvo slogu labuma guvējiem un vadošajām iestādēm, lai atvieglotu dalību ES programmās un paātrinātu to īstenošanu;

6.

ir norūpējusies par to, ka Komisija nav pietiekami pārredzami salīdzinājusi pašreizējās un nākamās finanšu shēmas skaitļus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pūles, ko tas ieguldījis abu DFS salīdzinošas finanšu analīzes izstrādē;

7.

ņem vērā pieeju, kas izmantota nesen ierosinātās DFS struktūras veidošanā un ar ko mēģināts ņemt vērā vietējās vajadzības un nodrošināt lielāku Eiropas pievienoto vērtību; nepiekrīt tam, ka ir svītrota kopīgā izdevumu kategorija ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, jo tādā veidā tiek vēl vairāk mazināta kohēzijas politikas pozīcija DFS ietvaros un tiek radīta iespēja no kohēzijas politikas izslēgt ESF+. Ja tas notiktu, vēl vairāk mazinātos sinerģija un saikne starp dažādiem finansējuma avotiem, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši svarīgi;

8.

ar bažām norāda, ka Komisijas priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uz Komisijas un dalībvalstu kopīgi pārvaldīto programmu rēķina vēl vairāk stiprinātu tieši vai netieši pārvaldītas programmas, taču ilgtermiņā tas mazinās ES pasākumu īstenošanas pārredzamību vietējā un reģionālajā līmenī; uzsver, ka pilnībā jāievēro un jāievieš partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības princips, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu visos attiecīgajos ES politikas pasākumu posmos, sākot no izstrādes līdz pat īstenošanai;

9.

pauž nožēlu par nesakritību starp ES Astotās vides rīcības programmas (VRP) pieņemšanu un DFS laikposmam pēc 2020. gada. Turpmāko VRP lēmumu pieņemšanas process un programmu ilgums būtu jāsaskaņo ar DFS termiņiem, lai piešķirtais finansējums labi atspoguļotu ilgtspējas prioritātes un mērķus;

10.

pauž bažas par to, ka DFS ietvaros nav pietiekami drošu plānošanas iespēju, ja netiks panākta savlaicīga, skaidra un praksē īstenojama vienošanās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības;

11.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot ciešāku saikni starp reģionālajiem fondiem un Eiropas pusgadu, kamēr Eiropas pusgadā ir iekļauta reģionālā perspektīva, jo tas ir vienīgais iespējamais veids, kā starp tiem izveidot skaidru un jēgpilnu saikni;

Pašu resursu sistēmas reforma

12.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz ieviest trīs jaunus pašu resursus, taču ar bažām konstatē, ka Komisija ir pārņēmusi tikai divus citus avotus no tiem, kurus bija ieteikusi Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, un uzskata, ka Komisijas priekšlikums šajā sakarā varēja būt tālejošāks; tāpēc iesaka steidzami turpināt darbu saistībā ar jaunu budžeta finansēšanas iespēju meklēšanu;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus, kuru mērķis ir vienkāršot budžeta ieņēmumu daļu, un jo īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu pakāpeniski likvidēt visas atlaides, kas saistītas ar dalībvalstīm, un vienkāršot uz PVN balstītus ieņēmumus;

14.

ar bažām norāda, ka Komisija savā priekšlikumā par jaunu pašu resursu ieviešanu nav pietiekami pārbaudījusi atbilstību subsidiaritātes principam un nav izvērtējusi iespējamo priekšlikuma ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālo stāvokli;

15.

uzsver, ka priekšlikumam par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) ir ļoti liels potenciāls palielināt pašu resursu īpatsvaru, ja vien minētā nodokļa bāze obligāti attieksies uz lielu skaitu uzņēmumu. Tomēr pagaidām vēl nav nedz skaidri noteikts, nedz zināms, kad var rēķināties ar minēto pašu resursu ieviešanu; pauž bažas saistībā ar ienākumiem, ko iegūst saistībā ar nereciklētu izlietoto plastmasas iepakojumu, jo viens no ES galvenajiem mērķiem ir pilnībā izvairīties no šāda iepakojuma lietošanas, un tādēļ zustu ieņēmumi no minētā resursa vai arī vairāk svārstītos budžeta ienākumi;

16.

atzinīgi vērtē to, ka ir ierosināts samazināt summas, ko dalībvalstis ietur par tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, taču aicina Komisiju iet vēl tālāk un summas, kuras paredzētas iekasēšanas izmaksu segšanai, noteikt nevis 10 % apmērā, kā ierosināts, bet gan atbilstīgi faktiskajām izmaksām;

Tiesiskums, elastīgums un stabilitāte

17.

uzskata, ka tiesiskuma ievērošana ir obligāts pareizas finanšu vadības un efektīvas ES budžeta izmantošanas priekšnoteikums; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus ieviest efektīvus mehānismus, kas ļautu nodrošināt tiesiskuma ievērošanu un juridisko noteiktību visās dalībvalstīs, kā arī efektīvi cīnīties pret krāpšanu un korupciju;

18.

piekrīt Revīzijas palātas atzinumam, ka piedāvātais mehānisms, ar ko paredz nodrošināt tiesiskuma ievērošanu, ir tālejošāks nekā LES 7. pantā izklāstītā procedūra un to var īstenot ātrāk;

19.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus, kas vērsti uz to, lai, panākot, ka dalībvalstis izpilda savas finanšu saistības pret atbalsta saņēmējiem arī tad, kad ES finanšu interešu aizstāvībai ir uzsākta tiesvedība, ES galīgajiem saņēmējiem būtu nodrošināts nepārtraukts finansējums; sagaida, ka Komisija izstrādās vēl citus instrumentus galīgo saņēmēju interešu aizsardzībai;

20.

iesaka Komisijai apsvērt tādu papildu procedūru ieviešanu, kas ļautu aizsargāt Savienības finanšu intereses (piemēram, vienreizējus naudas sodus) un vienādi ietekmētu atšķirīgas dalībvalstis;

21.

pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas atzinumu, uzskata, ka pašreizējais likumdošanas risinājums piešķir Komisijai pārāk lielu rīcības brīvību attiecībā uz procedūras uzsākšanu, un aicina Komisiju izstrādāt skaidrus kritērijus, kuri ļautu precizēt ar tiesiskumu saistītu vispārējo nepilnību, kas apdraud pareizu finanšu pārvaldību;

22.

saskaņā ar LES 287. pantu ierosinātās procedūras īstenošanā iesaka lielāku nozīmi piešķirt Eiropas Revīzijas palātai;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt DFS elastību, jo tas noteikti palīdzēs laikus risināt jaunas un neparedzētas problēmas; tomēr uzsver, ka lielāka elastība līdzekļu izmantošanas vajadzībām nedrīkst negatīvi ietekmēt ilgtermiņa plānošanas noteiktību un programmu stratēģisko virzību, jo īpaši dalītas pārvaldības gadījumā; tādēļ aicina pārbaudīt, vai lielāka elastība tajā daļā, kur ir runa par plašākām Komisijas pilnvarām attiecībā uz līdzekļu pārdali, nav pretrunā subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principam, un aicina iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības lēmumu pieņemšanā ikreiz, kad jāpārvieto dalītā pārvaldībā esoši līdzekļi;

Atsevišķas es budžeta izdevumu kategorijas

24.

atzinīgi vērtē gan priekšlikumus palielināt budžetu tām politikas jomām, kas saistītas ar jaunām, nopietnām problēmām, piemēram, migrāciju un robežu pārvaldību, gan arī to, ka ir izveidota īpaša izdevumu kategorija drošības un aizsardzības jomā;

25.

atbalsta finanšu resursu palielināšanu pētniecībai un inovācijām, kā arī pašreizējā ESIF turpināšanu un pilnveidošanu jauna fonda InvestEU veidolā, līdzekļu palielināšanu programmai Erasmus+, kā arī vēl vairāk palielināt ieguldījumus klimata aizsardzībā visās ES politikas jomās; tomēr atkārtoti norāda, ka ierosināto budžeta palielinājumu nedrīkst īstenot uz kohēzijas politikas un lauku attīstības politikas rēķina;

26.

kategoriski iebilst pret ierosinājumu par 10 % samazināt kohēzijas politikas budžetu, jo īpaši attiecībā uz Kohēzijas fondu, kura apjomu paredzēts samazināt pat par 45 %; turklāt uzskata, ka priekšlikums samazināt kopējās lauksaimniecības politikas budžetu – jo īpaši ELGF gadījumā samazināt par 28 % un EJZF gadījumā par 13 % – nav pieņemams. Tik radikāls samazinājums jomās, kas turpina radīt Eiropas pievienoto vērtību un iedzīvotājiem ir vienas no uzskatāmākajām ES politikas jomām, ilgtermiņā ārkārtīgi negatīvi ietekmētu Eiropas reģionu izaugsmi un attīstību;

27.

gluži pretēji, saskaņā ar Korkā 2016. gada septembrī pieņemto deklarāciju par lauku attīstību prasa pastiprināt ES vispārējo finansiālo atbalstu lauku attīstībai tā, lai vairāk nekā 5 % no ES budžeta tiktu novirzīti lauku un pārejas teritorijām, kuras veido vairāk nekā 90 % no ES platības un kurās dzīvo 58 % iedzīvotāju un atrodas 56 % ES darbvietu;

28.

uzsver, ka ierosinātais kohēzijas politikas līdzekļu samazinājums liktu apšaubīt, vai ir sasniedzams viens no galvenajiem Līguma mērķiem, proti, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas radīšana. Šādas pieejas dēļ vēl vairāk palielinātos atšķirības starp Eiropas reģioniem, un tas jo īpaši skartu mazāk attīstītus reģionus un tādus reģionus, kuriem jārisina nopietnas strukturālās un demogrāfiskās problēmas. Minētajā pieejā ir pārāk zemu novērtēts līdzšinējais Kohēzijas fonda devums, kas ir bijis nozīmīgs tādās jomās kā inovācija, digitalizācija un klimata aizsardzība; brīdina, ka, samazinot teritoriālās sadarbības programmu līdzekļus, tiek apdraudēta teritoriālās kohēzijas stiprināšana, kā arī svarīgākie juridiskie instrumenti šajā jomā, piemēram, ETSG un makroreģionālās stratēģijas;

29.

ir vīlusies, ka, neskatoties uz to, ka vairāk nekā viena trešdaļa ES pilsoņu dzīvo pierobežas reģionos, un ņemot vērā to, ka šie reģioni saskaras ar daudzām problēmām, kas saistītas ar teritoriāliem aspektiem, ir paredzēts faktiski samazināt budžeta līdzekļu apjomu pārrobežu sadarbībai, lai gan tā ir pierādījusi Eiropas pievienoto vērtību;

30.

uzsver, ka minētais DFS priekšlikums ļoti negatīvi ietekmēs Eiropas lauksaimniekus un lauku apvidu iedzīvotājus. Ja tiktu apstiprināts ierosinātais līdzekļu samazinājums attiecībā uz KLP otro pīlāru, lauku attīstības politika vairs nespētu pildīt savus uzdevumus, jo īpaši runājot par pilsētu un lauku iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirību samazināšanu; turklāt aicina gādāt par to, lai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai arī turpmāk būtu iekļauts pārvaldības sistēmā Kopīgo noteikumu regulas ietvaros tā, lai tiktu saglabāta saskaņotība starp dažādiem finansējuma avotiem un stiprināta KLP teritoriālā dimensija;

31.

iebilst pret priekšlikumu samazināt apropriācijas tālākajiem reģioniem paredzētajai POSEI programmai, jo šāds priekšlikums negatīvi ietekmē tās mērķi rast konkrētu risinājumu īpašajām lauksaimniecības problēmām katrā reģionā, izmantojot finanšu instrumentu tiešam lauksaimnieku atbalstam;

32.

pauž bažas par to, ka ESF+ gadījumā apropriāciju saistības reālā izteiksmē nav palielinātas, lai gan ir nākuši klāt papildu uzdevumi, piemēram, trešo valstu valstspiederīgo integrācija; atgādina, ka Eiropas Sociālajam fondam (sk. RK atzinumu par ESF+ (1)) ir jāpaliek balstītam kohēzijas politikā, kas ir galvenais ES instruments, kuru var izmantot, lai ieguldītu cilvēkos un cilvēkkapitālā, veicinātu dzimumu līdztiesību un uzlabotu dzīvi miljoniem ES iedzīvotāju;

33.

norāda, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), neskatoties uz pastāvošo pārklāšanos un kompromisiem ar ESF+, nav tajā iekļauts; uzskata, ka EGF finansēto pasākumu pievienotā vērtība ir atkarīga no tā, vai šādi pasākumi tiks papildināti ar pārveides un pārstrukturēšanas procesiem, ko īstenos, izmantojot ilgtermiņa reģionālās attīstības programmas, jo īpaši ESF+ ietvaros piedāvātos sagatavošanās pasākumus;

34.

iebilst pret to, ka katru gadu piešķirto summu izmantošanas laika noteikšanai n+3 noteikuma vietā ievieš n+2 noteikumu. Pastāv liels risks, ka tiesību aktus varētu pieņemt novēloti, un šādā gadījumā n+2 noteikuma piemērošana varētu būtiski kavēt piešķirto līdzekļu izmantošanu;

35.

kategoriski iebilst pret ierosinātajiem risinājumiem, kuru dēļ salīdzinājumā ar līdzšinējo situāciju vēl vairāk pasliktinātos vietējo un reģionālo pašvaldību nosacījumi attiecībā gan uz termiņu, kurā jāizmanto gada piešķīrumi ES programmām, gan uz projektu priekšfinansējuma un it īpaši līdzfinansējuma summu, jo daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav vajadzīgo finanšu resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo pašu finansējuma daļu;

36.

aicina Komisiju kohēzijas politikas piešķīrumus dalībvalstīm aprēķināt, pamatojoties uz jaunāko NUTS 2. līmeņa reģionu sadalījumu, kura vajadzībām Eurostat var nodrošināt nepieciešamos datus, lai tādējādi izveidotu labāku saikni starp sociāli ekonomiskajiem apstākļiem NUTS 2. līmeņa reģionos un valstīm paredzēto piešķīrumu aprēķināšanu;

37.

tāpat aicina Eiropas Komisiju tad, kad tā mainīs kohēzijas politikas līdzfinansējuma un finansējuma piešķiršanas kritērijus, ņemt vērā citus rādītājus, ne tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, jo ar IKP nevar precīzi novērtēt sabiedrības spēju risināt problēmas, ar ko tā saskaras, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, un aicina papildus IKP izstrādāt starptautiska, valsts, vietēja un reģionāla mēroga rādītājus progresa novērtēšanai. Attiecībā uz demogrāfisko problēmu Komiteja ierosina apsvērt šādus aspektus: iedzīvotāju skaita attīstība (intensīvs un pastāvīgs samazinājums), teritoriālā izplatība, novecošana, pārmērīga novecošana, jauniešu un pieaugušo iedzīvotāju emigrācija un attiecīgi dzimstības samazināšanās;

38.

nepiekrīt tam, ka ir ierosināts samazināt līdzekļus transporta infrastruktūrai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros (it sevišķi ņemot vērā to, ka Kohēzijas fonda līdzekļi ir samazināti bez iemesla), jo, ņemot vērā mērķus un nepieciešamību nodrošināt videi nekaitīgu, drošu un labi savienotu transporta sistēmu, tas nav pamatoti;

39.

uzskata, ka jaunajam instrumentam “Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija” ierosinātais piešķīrums ir pārāk mazs: attiecīgā budžeta pozīcija ES budžetā ļauj piešķirt aizdevumus ne vairāk kā 30 miljardu EUR apmērā, lai varētu atbilstīgi reaģēt uz jauniem ekonomikas un finanšu tirgus satricinājumiem, kas ietekmē eurozonas dalībvalstis un Eiropas valūtas kursa mehānismā (VKM) iesaistītās valstis. Tādēļ, lai aizsargātu ES investīciju potenciālu, RK ierosina ievērojami paaugstināt attiecīgo līdzekļu apjomu un to neiekļaut ES budžetā;

40.

pauž bažas par Reformu atbalsta programmu, kas ir ierosināta strukturālo reformu vajadzībām. Faktiski, ņemot vērā, ka priekšlikums ir balstīts uz Līguma 175. pantu, kas attiecas uz kohēziju, programmai vajadzētu būt saistītai reformām, kas stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un sniedz Eiropas pievienoto vērtību. Programmai būtu arī jāiekļaujas jaunā ES ilgtermiņa attīstības stratēģijā, kas sekos stratēģijai “Eiropa 2020” un būs vērsta uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt attiecībā uz partnerību un vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu reformu plānošanā un īstenošanā būtu jāpiemēro tādas pašas prasības kā strukturālajiem un investīciju fondiem; visbeidzot, Komiteja iebilst pret strukturālo un investīciju fondu satvarā paredzēto iespēju līdz 5 % finansējuma pārnest uz ES fondiem un finanšu instrumentiem, kas nav saistīti ar kohēzijas mērķiem un turklāt lielākoties ir tiešā pārvaldībā bez vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalības;

41.

uzsver, ka kohēzijas politikas, lauku attīstības politikas un KLP līdzekļu samazinājums ārkārtīgi negatīvi ietekmē mērķu sasniegšanu teritoriālās kohēzijas un vides aizsardzības jomā. Lai arī programmas LIFE budžets ir palielināts par gandrīz 60 %, klimata aizsardzībai un pielāgošanās pasākumiem enerģētikas jomā kopumā paredzētais budžets ir mazāks salīdzinājumā ar pašreizējo finanšu perspektīvu. Tā vietā, lai izmantotu lielo lauksaimniecības un jo īpaši kohēzijas politikas potenciālu veicināt investīcijas, kas pozitīvi ietekmē vidi un klimata aizsardzību, ierosinātajā DFS tiek samazināti kohēzijas un lauksaimniecības politikai paredzētie līdzekļi, un tādēļ jāšaubās, vai būs iespējams sasniegt ES vides politikas mērķus;

42.

ņem vērā priekšlikumu palielināt programmas LIFE finansējumu (sk. RK atzinumu par programmu LIFE (2)), kas ir būtiski svarīgs vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tām palīdzētu cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zudumu, izstrādāt zaļās infrastruktūras risinājumu un veicināt ilgtspēju; tomēr ir vīlusies, ka ierosinātais palielinājums daļēji ir mazināts, iekļaujot pasākumus pārejai uz tīru enerģiju, proti, pasākumus, kurus iepriekš finansēja no programmas “Apvārsnis 2020”; tāpēc prasa par attiecīgu summu palielināt programmas LIFE kopējo finansējumu; turklāt prasa gādāt par to, ka pasākumiem, kas paredzēti enerģētikas pārkārtošanas spēju veidošanai, tiek piemērota tāda pati līdzfinansējuma likme kā programmas “Apvārsnis 2020” gadījumā;

43.

norāda, ka plānotais mērķis, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem paredzēt klimata aizsardzības mērķu sasniegšanai, nav pietiekams, lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus. Nākamajā finanšu shēmā būtu jāmēģina atrast iespējas, kā par vairāk nekā 30 % paaugstināt to izdevumu īpatsvaru, kas paredzēti enerģētikas nozares, rūpniecības un transporta dekarbonizācijai, kā arī pārejai uz aprites ekonomiku;

44.

atzinīgi vērtē līdzekļu palielinājumu izdevumu apakškategorijā “Apvārsnis Eiropa” salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu; turklāt prasa definēt iespēju pārvietot citu DFS instrumentu resursus uz programmu “Apvārsnis Eiropa”, īpaši ievērojot attiecīgās vadošās iestādes iniciatīvas brīvību, šādi līdzfinansētu darbību kopīgu veidošanu un līdzekļu atgriešanu vadošās iestādes teritorijā;

45.

atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauta atsevišķa izdevumu kategorija migrācijai un robežu pārvaldībai un ievērojami palielināts finansējums pasākumu īstenošanai šajās jomās; ir vīlusies par to, ka robežu drošības jautājumam ir piešķirta daudz lielāka nozīme nekā citiem jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju, piemēram, patvēruma un aizsardzības nodrošināšana migrantiem, likumīgas migrācijas atbalstīšana un integrācijas pasākumi. Tāpēc RK prasa palielināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam piešķirtos finanšu resursus (sk. RK atzinumu par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (3)) tādā pašā apmērā (240 %) kā ārējo robežu aizsardzībai paredzētos resursus, lai pienācīgi risinātu integrācijas problēmas;

46.

ņemot vērā kopumā pieticīgo DFS apjomu, kas vēl vairāk ierobežo ES rīcību šajā jomā, kura ir ārkārtīgi svarīga ES politiskajai un sociālajai stabilitātei un drošībai, uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ir atbildīgas par lielu daļu šo pasākumu; šajā saistībā arī uzsver, ka, lai veiktu jauno uzdevumu, ir jāpalielina Eiropas Sociālā fonda (ESF+) finanšu līdzekļi, kuriem ilgtermiņā būtu jāsedz integrācijas pasākumi migrantiem;

47.

vērš uzmanību arī uz to, ka jaunā programma “Tiesības un vērtības”, kurai būtu jāaptver ES tiesību un pamatvērtību aizsardzība un jāsekmē aktīvs Eiropas pilsoniskums, ir ļoti nozīmīga vietējām un reģionālajām pašvaldībām šajās jomās. Šā iemesla dēļ ierosina palielināt programmas vispārējo bāzi, lai reaģētu uz lielajām problēmām šajā saistībā;

48.

atzinīgi vērtē ārējās darbības instrumentu vienkāršošanu un līdzekļu piešķīrumu, kas sniegs ieguldījumu efektīvākas un lietderīgākas ES ārpolitikas un attīstības politikas veidošanā; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai visās iespējamās jomās veicinātu sadarbību ar kaimiņvalstīm un trešām valstīm un kopumā izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; aicina šo lomu nepārprotamāk ņemt vērā daudzgadu finanšu shēmā, vēlams, izmantojot tieši piešķirtu budžetu;

49.

uzskata, ka spēcīga, efektīva un kvalitatīva Eiropas publiskā pārvalde ir nepieciešama, lai īstenotu Eiropas Savienības politiku un atjaunotu uzticību ES pievienotajai vērtībai, kā arī stiprinātu dialogu ar iedzīvotājiem visos līmeņos; šajā saistībā uzsver to iestāžu būtisko lomu, kuru sastāvā ir demokrātiski ievēlēti locekļi;

50.

aicina visas ES iestādes panākt drīzu vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu, ka ES programmas tiek pieņemtas savlaicīgi pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākuma.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  RK atzinums 3597/2018 (vēl nav pieņemts).

(2)  RK atzinums 3653/2018.

(3)  RK atzinums 4007/2018.


21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/79


Eiropas reģionu komitejas atzinums ““Apvārsnis Eiropa”: devītā pētniecības un inovācijas pamatprogramma”

(2018/C 461/11)

Galvenais ziņotājs:

Christophe CLERGEAU (FR/PSE), Luāras reģionālās padomes loceklis

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

(COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD)

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem

(COM(2018) 435 final – 2018/0224 (COD))

1. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Eiropas apvārsnis” (“pamatprogramma”, “Programma”), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicinot visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, stiprinot novatorisku risinājumu ieviešanu tirgū un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.

Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai , teritorijai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Eiropas apvārsnis” (“pamatprogramma”, “Programma”), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicinot visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, stiprinot novatorisku risinājumu ieviešanu tirgū un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.

2. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pīlāram “Atvērta zinātne” atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata.

Pīlāram “Atvērta zinātne” atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības un gaidāmās ietekmes pamata.

3. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati (Frascati) rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju.

Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Principā dotācijas darbībām nav piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TRL 8. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.

Visa veida pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati (Frascati) rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.

Pamatojums

Iespēja piešķirt dotācijas jāattiecina arī uz posmiem, kas ir tuvu produktu laišanai tirgū.

4. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatprogrammai jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz “Eiropas apvārsni”. Tādos gadījumos jāievēro “Eiropas apvāršņa” noteikumi.

“Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānošanā paredzēts meklēt programmas sinerģiju ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu , ņemot vērā valstu stratēģijas un pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3), un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, līdzekļus var kombinēt ar reģionālajiem un valsts publiskajiem fondiem un var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz “Eiropas apvārsni” saskaņā ar esošajām S3 . Tādos gadījumos jāievēro “Eiropas apvāršņa” noteikumi.

5. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.

Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, augstskolas, reģionus, pilsētas un struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.

6. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pīlārā “Atklāta inovācija” jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.

Pīlārā “Atklāta inovācija” jānosaka virkne pasākumu novatoru , uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem un publiskā sektora ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un vietējās, reģionlālās, valstu un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.

Pamatojums

“Atklātas inovācijas” pīlāra mērķos būtu skaidrāk jānorāda attiecīgā mērķauditorija, kas neaprobežojas vienīgi ar uzņēmējiem, un jāprecizē iespēja līdztekus privātiem ieguldītājiem piesaistīt arī publiskos ieguldītājus.

7. grozījums

Jauns teksts pēc 2. panta 3. punkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

“reģionālās inovācijas ekosistēmas un inovācijas centri” apvieno publiskā un privātā sektora dalībniekus no četrkāršās spirāles (augstskolas, ražotāji, publisko lēmumu pieņēmēji, pilsoniskā sabiedrība) tīkliem, kuri izveidoti vietējā un reģionālajā līmenī. Minētie dalībnieki koordinē pētniecības, apmācības un inovācijas darbības un savā starpā paātrina rezultātu izplatīšanu, zināšanu pārnesi, inovāciju un tādu jaunu saimniecisko darbību un pakalpojumu attīstīšanu, kas rada ilgtspējīgas darbvietas, nodrošinādami ciešu saikni ar iedzīvotājiem un viņu vajadzībām vietējā līmenī un pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešanu sabiedrībai un tirgum tuvākajā līmenī;

Pamatojums

Lai efektīvi ņemtu vērā un pilnībā atzītu visas programmas “Apvārsnis Eiropa” sadaļas, ir jāizstrādā oficiāla “reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru” definīcija, kurā vienlaikus ņemta vērā reālā situācija pilsētās un reģionos.

8. grozījums

2. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;

“uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību, iedzīvotājiem un attiecīgo teritoriju , ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;

9. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, cita starpā tās rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu katras dalībvalsts un tās reģionu konkurētspēju, cita starpā rūpniecībā , piemēram, sekmējot zināšanu un inovācijas sabiedrības veidošanu , īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

10. grozījums

3. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas;

b)

stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, kā arī to izplatīšanu Savienībā, tās dalībvalstīs un reģionos , lai risinātu vietējas un globālas problēmas;

11. grozījums

6. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpašā programma, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar ieinteresētajām pusēm apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām.

Īpašā programma, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām un ņemtas vērā valstu stratēģiskās prioritātes un pārdomātas specializācijas prioritātes .

Pamatojums

Stratēģiskā plānošana būs programmas turpmākās pārvaldības uzmanības centrā, tāpēc tajā jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības un jāņem vērā pārdomātas specializācijas stratēģijas.

12. grozījums

6. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9.   Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.

9.   Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.

Saskaņā ar LESD 349. pantu Programmā būtu jāņem vērā tālāko reģionu īpatnības atbilstīgi Komisijas paziņojumam “Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī.

Pamatojums

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 27. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka ir pamatoti īstenot tālākajiem reģioniem paredzētus īpašus pasākumus un ka Programmai būtu jāņem vērā šo reģionu īpatnības; savukārt pantos nav atsauces uz tālākajiem reģioniem.

13. grozījums

7. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Uzdevumi:

3.   Uzdevumi

a)

sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;

a)

sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;

b)

ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;

b)

ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;

c)

skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;

c)

skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;

d)

ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

d)

ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;

e)

rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;

e)

rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;

f)

ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus.

f)

ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus;

 

g)

palīdz stiprināt Eiropas Pētniecības telpu un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu.

14. grozījums

8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

15. grozījums

7. pants, jauns 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

4.     Jānodrošina, ka uzdevumi tiek izstrādāti atklātā līdzdalības procesā, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas vietējā, reģionālajā, Eiropas un pasaules līmenī.

16. grozījums

9. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

c)

EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:

 

1)

EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp līdz EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām;

 

1)

EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām, pie kuriem jāpieskaita EUR 1 500 000 000 , kas pārcelti no II pīlāra un kas tiks izmantoti tā tematisko jomu ietvaros. Vismaz EUR 1 000 000 000 tiks piešķirti līdzfinansējuma veidā kopīgajām programmām MVU, it īpaši pakāpeniskās inovācijas MVU atbalstam;

 

2)

EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

 

2)

EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

Pamatojums

Atbalsts Eiropas inovācijas ekosistēmām lielā mērā attieksies uz reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem. Paredzētā summa nav fiksēta, un tas nav pieņemami, turklāt tā ir pārāk maza, lai radītu būtisku vispārēju vai teritoriālu ietekmi. Šādām darbībām paredzētā budžeta palielināšana var palīdzēt reģioniem atrast savu vietu nākamajā pamatprogrammā un izstrādāt vidējā termiņa strukturālās stratēģijas, kas ir būtiskas Savienības inovācijas spēju stiprināšanai.

17. grozījums

9. panta 8. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

 

Pamatojums

Pārcelts uz 11. pantu.

18. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

1.     Programma “Apvārsnis Eiropa” būtu jāīsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām. Papildu finansējums, kas apvienots ar programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu būtu jāīsteno saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro pašreizējai programmai.

Attiecīgā gadījumā var organizēt ar citām Savienības programmām kopīgus konkursus, piemērojot tikai vienas programmas noteikumus par dalību konkursā. Ja minētās darbības ir saistītas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tās noteikumi attiecas uz visiem maksājumiem, ar ko finansē šīs darbības.

Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

2.    Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

a)

tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

a)

tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)

tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

b)

tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) xx/xx [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.

var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) xx/xx [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem.

 

3.     Arī darbībām, ko īsteno saistībā ar 8. pantā minētajām Eiropas partnerībām, var piešķirt finansējumu no citām Savienības programmām, no dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tādā gadījumā var piemērot tikai vienas programmas dalības noteikumus. Ja minētās darbības ir saistītas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tās noteikumus var piemērot visiem maksājumiem, ar ko finansē šīs darbības, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus.

 

4.     Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) xx/xx [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc vadošās iestādes lūguma

a)

vai nu pārnes uz programmu “Apvārsnis Eiropa”: Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šos resursus, ja iespējams, izmanto tās ģeogrāfiskās zonas labā, kura atbilst attiecīgajai vadošajai iestādei saskaņā ar 18. panta 7. punktu un 19. panta 1. punkta otro daļu;

b)

vai tos uzskata par pārnestiem uz programmu “Apvārsnis Eiropa”, ja vadošā iestāde tos tieši piešķir kopīgai programmai, ko līdzfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Dotācijas, kas izmaksātas trešām pusēm kopīgas programmas ietvaros, kuru šādā veidā līdzfinansē, var būt izmaksātas saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus.

Pamatojums

Ieilgušās debates par sinerģiju ir jānoslēdz, izstrādājot skaidru un visaptverošu sistēmu, kas reāli nodrošina kombinēto finansējumu (ne tikai izcilības zīmoga piešķiršanai) un Eiropas partnerības potenciāla mobilizēšanu pilnā apjomā. Taču šai sistēmai ir jābūt arī elastīgai un jādod reģioniem spēja reaģēt un ātri pielāgoties iniciatīvām un attīstības tendencēm Eiropas ekosistēmā. Ar šo grozījumu šis mērķis tiek sasniegts, ļaujot vadošajām iestādēm veikt virtuālu pārvedumu ar tiešu piešķīrumu programmai, ko līdzfinansē pamatprogramma, kurā minētās iestādes tādā veidā nolemtu piedalīties bez iepriekšējas plānošanas un faktiska pārveduma.

19. grozījums

20. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Lai saņemtu “izcilības zīmogu”, pieteikuma iesniedzējam ir jādod atļauja ieinteresētajām finansēšanas iestādēm piekļūt informācijai par pieteikumu un izvērtējumu , par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

20. grozījums

23. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Katras tās Savienības programmas noteikumus, no kuras piešķir ieguldījumu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam, kas veikts darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas.

 

Pieņemot, ka šīs iemaksas tiek piešķirtas kopīgi, lai segtu tās pašas darbības un to izmaksas,

a)

šī darbība būtu jāīsteno saskaņā ar vienu un to pašu īstenošanas un atbilstības noteikumu kopumu.

Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi;

b)

darbība ir īstenota saskaņā ar tās programmas noteikumiem, kas sniedz galveno finansiālo ieguldījumu, ievērojot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteikumus gadījumos, kas minēti 11. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

21. grozījums

30. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.

1.   Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.

2.   No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

2.   No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:

a)

inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

a)

inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;

b)

programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

b)

programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.

3.   Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

3.   Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

Pamatojums

Saskaņā ar līdzfinansējuma principu.

22. grozījums

43. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   EIC Accelerator saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.

1.   EIC Accelerator saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.

2.   Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

2.   Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.

3.   Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.

3.   Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.

4.   Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

izcilība,

ietekme,

darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma.

4.   Piešķiršanas kritēriji ir šādi:

izcilība,

ietekme,

darbības riska pakāpe , atbalsta kvalitāte valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un vajadzība pēc Savienības finansējuma.

Pamatojums

Kaut arī uzņēmumiem, kuri ir “Accelerator” saņēmēji, jāorientējas uz plašu tirgu, to veiksmīga darbība ir atkarīga ne tikai no to finansiālās struktūras, bet arī no atbalsta, kas sniegts labvēlīgā ekosistēmā Eiropas, valsts un vietējā līmenī.

23. grozījums

I pielikums “Pasākumu pamatvirzieni”, 3. daļa, b) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

Eiropas inovācijas ekosistēmas

Intervences jomas: saiknes veidošana ar reģionāliem valstu inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic dalībvalstis un asociētās valstis, no vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai līdz pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas papildinās ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

b)

Eiropas inovācijas ekosistēmas

Intervences jomas: saiknes veidošana ar reģionāliem valstu inovāciju dalībniekiem un atbalsts kopīgu pārrobežu inovācijas programmu īstenošanai, ko veic starpreģionālo inovācijas programmu reģionālo inovācijas ekosistēmu dalībnieki un inovācijas centri, dalībvalstis un asociētās valstis, jo šīs programmas ietver procesu no vispārīgo prasmju pilnveidošanas inovācijai līdz pētniecības un inovācijas pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas inovācijas sistēmas efektivitāti. Tas papildinās ERAF atbalstu inovācijas ekosistēmām un starpreģionālām partnerībām par pārdomātas specializācijas tēmām.

Pamatojums

Būtisks nosacījums starpreģionālo projektu finansēšanai.

24. grozījums

II pielikums “Pasākumu veidi”, 6. ievilkums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.

Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Ar šādu darbību varēs atbalstīt reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru darbības programmas un to savstarpējo sadarbību. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.

Pamatojums

Būtisks nosacījums starpreģionālo projektu finansēšanai.

25. grozījums

III pielikums “Partnerības”, 1. daļa, a) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;

a)

pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir ļoti efektīva Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;

Pamatojums

Pašreizējais formulējums ir ļoti šaurs un var būtiski ierobežot Eiropas partnerības darbības jomu.

26. grozījums

IV pielikums “Sinerģija ar citām programmām”, 4. punkts, a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.

Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

a)

ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu vai reģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

4.

Sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+) nodrošinās, ka:

a)

ESF+ var izplatīt un efektīvi izmantot Programmas atbalstītās inovatīvās mācību programmas, īstenojot valstu, reģionālās vai starpreģionālās programmas, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kas tiem būs nepieciešamas darbam nākotnē;

27. grozījums

IV pielikums “Sinerģija ar citām programmām”, 6. punkts, b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.

Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

6.

Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinās, ka:

 

a)

tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

 

a)

tā kā Programmas un programmas “Digitālā Eiropa” vairākas risinātās tematiskās jomas konverģē, atbalstāmo darbību veidi, to sagaidāmā izlaide un intervences loģikas ir atšķirīgas un komplementāras;

 

b)

pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

 

b)

pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; palīdzība digitālās inovācijas centriem un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;

28. grozījums

V pielikuma “Galvenie ietekmes ceļu rādītāji” beigās pievienot jaunu rindkopu, 17. lpp.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Teritoriālās ietekmes ceļu rādītāji

Programmai vajadzētu ietekmēt ekonomikas attīstību un pārveidi vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, tādējādi palīdzot stiprināt Savienības tehnoloģisko bāzi un konkurētspēju.

(sk. tabulu, kas ir neatņemama šā grozījuma sastāvdaļa)


Gaidāmā teritoriālā ietekme

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

Veicināt ekonomikas izaugsmi un pārveidi teritorijās

Finansējumu sinerģija

Pamatprogrammas projektiem piešķirtā publiskā un privātā līdzfinansējuma summa pirms pamatprogrammas īstenošanas, tās īstenošanas laikā un pēc tam

Ieguldījums stratēģiskajās prioritātēs

To pamatprogrammas projektu īpatsvars, kas sekmē pārdomātu specializāciju reģionālajā un valsts līmenī

Ieguldījums izaugsmē un ekonomikas pārveidē

Uzņēmumu veidošana un tirgus daļu palielināšana ekosistēmu pārdomātas specializācijas jomās

Pētniecības un inovācijas rezultātu izplatīšana un izmantošana teritorijās un ar teritoriju starpniecību, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem

Pārņemšana

Ar pamatprogrammu saistītās pētniecības un inovācijas īpatsvars, ko pārņēmušas teritoriālā līmeņa ieinteresētās personas, tostarp publiskajā sektorā

Izvēršana

Inovāciju skaits, kas izplatīts visiem partneriem attiecīgajās teritorijās ar publiskā sektora palīdzību

Replikācija

Inovācijas pāriešana uz citām teritorijām un izplatīšanās tajās

Atbalstīt izcilības tīklu un inovācijas centru attīstību un ieguldījumus tajos

Reģionālo inovācijas ekosistēmu, inovācijas centru un izcilības punktu sadarbība visā Savienībā

No pamatprogrammas finansēto to projektu skaits vai īpatsvars, kuri sekmējuši turpmāko sadarbību starp dažādu teritoriju struktūrām un šo kategoriju dalībniekiem

Reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru attīstīšana

Aplēses par sadarbības, kas saistīta ar pamatprogrammas finansēto projektu rezultātiem, ietekmi uz reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru attīstību

Ieguldījums inovācijas plaisas mazināšanā

Aplēses par pamatprogrammas finansēto projektu rezultātu radīto kumulatīvo ietekmi uz inovācijas plaisas mazināšanu Savienībā

Pamatojums

Papildus Komisijas ierosinātajiem ietekmes ceļu rādītājiem konkrēti jāmin arī teritoriālās ietekmes rādītāji. Šis priekšlikums atbilst Komisijas ierosinātajai V pielikuma teksta redakcijai (nosaukums, paskaidrojošs teksts un tabula).

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

(COM(2018) 436 final – 2018/0225 (COD))

29. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.

Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības , jūrlietu, zivsaimniecības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, integrēto jūrlietu politiku un kopējo zivsaimniecības politiku , īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika, lauksaimniecība un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.

Pamatojums

Jūrlietas un zivsaimniecība ir svarīgas ES nozares, tādēļ ir būtiski ietvert atsauci uz šīm nozarēm.

30. grozījums

Jauns (7.a) apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(7.a)

Tā kā ar jūrlietām saistīto jautājumu risināšanai ir svarīga nozīme nodarbinātības (zilās ekonomikas), vides kvalitātes un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, minētie jautājumi būs programmas transversāla prioritāte, kurai stratēģiskajā plānošanā būs paredzēta īpaša uzraudzība un noteikts programmas mobilizēšanas mērķis.

31. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:

a)

stiprināt un vērst plašumā izcilību;

a)

stiprināt un vērst plašumā izcilību;

b)

palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

b)

palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;

c)

savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;

c)

savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;

d)

stiprināt starptautisko sadarbību;

d)

stiprināt starptautisko sadarbību;

e)

piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;

e)

piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;

f)

sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

f)

sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;

g)

aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

g)

aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;

h)

atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;

h)

atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;

 

(ha)

plašāk īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas un palielināt reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru konkurētspēju;

i)

stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;

i)

stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;

j)

izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

j)

izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;

k)

iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

k)

iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

l)

uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

l)

uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;

m)

paātrināt rūpniecības pārveidi;

m)

paātrināt rūpniecības pārveidi , tostarp rūpniecības ekoloģisku un digitālu pārkārtošanu, vienlaikus veidojot ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

Pamatojums

Ar pamatprogrammas darbības mērķiem būtu jāpalīdz īstenot pārdomātas specializācijas stratēģijas ES dalībvalstīs un to reģionos, jo tiem ir svarīga nozīme Savienības atbalstā pētniecībai un inovācijai (COM(2018) 306 final).

32. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par

Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus un publiskā un privātā sektora dalībniekus . Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par

a)

darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, attiecīgā gadījumā īstenojot kopizstrādi ar ieinteresētajām personām un sabiedrību;

a)

darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, īstenojot kopizstrādi ar dalībvalstu publisko lēmumu pieņēmējiem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām , ieinteresētajām personām un sabiedrību;

33. grozījums

10. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:

a)

par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

a)

par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, tostarp reģionālo inovācijas ekosistēmu un inovācijas centru sadarbību, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;

34. grozījums

10. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

3.    EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām vietējām, reģionālām, valstu un Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.

35. grozījums

10. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.

EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.

Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī , cieši iesaistot reģionālās un valstu inovācijas aģentūras . Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.

36. grozījums

Apsvērums – 1.4.4. Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS

I DAĻA. 1.4.4. punkts Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats (COM(2018)436 20. lpp.)

Programmu “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts īstenot, īstenojot sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, jo īpaši izmantojot mehānismus komplementārajam finansējumam no ES programmām, ja to ļauj pārvaldības kārtība, vai nu secīgi, pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

I DAĻA. 1.4.4. punkts Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats (COM(2018)436 20. lpp.)

Programmu “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts īstenot, īstenojot sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, jo īpaši izmantojot mehānismus komplementārajam finansējumam no ES programmām, ja to ļauj pārvaldības kārtība, vai nu secīgi, pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.

Neizsmeļošs šādu mehānismu un finansējuma programmu saraksts ietver sinerģiju ar tālāk minētajām programmām.

Neizsmeļošs šādu mehānismu un finansējuma programmu saraksts ietver sinerģiju ar tālāk minētajām programmām.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

Integrētā jūrlietu politika

Kopējā zivsaimniecības politika

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

vienotā tirgus programma

vienotā tirgus programma

Eiropas kosmosa programma

Eiropas kosmosa programma

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

Programma “Digitālā Eiropa”

Programma “Digitālā Eiropa”

Programma Erasmus

Programma Erasmus

Ārējais instruments

Ārējais instruments

Fonds InvestEU

Fonds InvestEU

Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma

Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma

37. grozījums

I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, pirmā daļa “Stratēģiskā plānošana”, 3. un 5. rindkopa (1. lpp.)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.

Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm un to reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem , Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.

Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.

Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.

Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs. ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES un valstu līmenī.

Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs un to reģionos, tostarp tālākajos reģionos . ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES, valstu un reģionālā līmenī.

38. grozījums

I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, pirmā daļa “Stratēģiskā plānošana”, 11. un 12. rindkopa (2. un 3. lpp.)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.

“Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.

 

Jaunā pamatprogramma būs virzīta uz efektīvāku izcilības atzīšanu un izmantošanu visās dalībvalstīs un Eiropas reģionos, un ar to paredzēts veicināt jo īpaši tās iniciatīvas, kas ļauj veidot starpvalstu un starpreģionālo sadarbību starp reģionālajām inovācijas ekosistēmām un inovācijas centriem.

Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.

Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.

39. grozījums

I pielikums “Pamatprogrammas pasākumi”, otrā daļa “Izplatīšana un izziņošana”, 1. un 2. rindkopa (3. lpp.)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

“Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).

Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehānismiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu un reģionālie kontaktpunkti), īpaši to vēršot uz dalībvalstīm un reģioniem, kuri vismazāk ir iesaistījušies programmā “Apvārsnis 2020” .

40. grozījums

I pielikums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

Pamatojums

Pamatojums

COM(2018) 436 final 17. lpp. (I pielikums)

COM(2018) 436 final 14. lpp. (I pielikums)

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 – Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 – Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 – Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 – Klimatiskā rīcība.

Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 – Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 – Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 – Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 – Klimatiskā rīcība ; IAM 14 – Zemūdens pasaule; IAM 17 – Partnerības mērķu sasniegšanai .

Pamatojums

Vairāki ESFRI piederoši infrastruktūras objekti ir saistīti ar jūras vidi, tādēļ ir pamatoti ietvert IAM 14. Ierosinājums ietvert IAM 17 izriet no ES mēroga kopīgas infrastruktūras jēdziena un attiecīgajām partnerībām mērķu sasniegšanai.

41. grozījums

I pielikums, II pīlārs

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatvirzieni

Pamatvirzieni

Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās,

Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās,

jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu,

jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu, asociāciju un bezpeļņas sektora devums ,

veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana,

veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana,

veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi,

veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi,

nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības,

nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības,

veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti,

veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti,

veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai,

veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai,

risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju,

risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju,