10.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/1

PADOMES IETEIKUMS

(2018. gada 26. novembris)

par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

(2018/C 444/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Mācību mobilitāte veicina zināšanas, prasmes, kompetences un pieredzi, tostarp personīgo un sociālo kompetenci un kultūras izpratni, kas ir būtiska aktīvai dalībai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī Eiropas identitātes veidošanai.

(2)

Eiropas Komisija savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru (1) ir izklāstījusi redzējumu par to, kā līdz 2025. gadam izveidot tādu Eiropas izglītības telpu, kurā robežas netraucēs mācīties, studēt un pētīt un kuru tostarp panāks, novēršot šķēršļus kvalifikācijas atzīšanai gan skolu, gan augstākās izglītības līmenī.

(3)	Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos dalībvalstis, Padome un Komisija tika aicinātas, ievērojot savas kompetences, turpināt darbu ar mērķi “veicināt dalībvalstu sadarbību saistībā ar augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu” (2).

(4)

Eiropas Padomes un UNESCO izstrādātā 1997. gada Konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), un tās papildu dokumenti nosaka tiesisko regulējumu augstākās izglītības un tādas vidējās izglītības kvalifikāciju atzīšanai, kas dod tiesības iegūt augstāko izglītību.

(5)

Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri 2012. gada Bukarestes komunikē apņēmās īstenot ilgtermiņa mērķi – panākt, lai salīdzināmi akadēmiskie grādi tiktu automātiski atzīti. Tika panākts progress, arī pateicoties darbam, ko veikusi Iniciatīvas grupa automātiskas atzīšanas jautājumos, tomēr mērķis vēl nav sasniegts.

(6)	Ministri, kas dalībvalstīs ir atbildīgi par profesionālo izglītību un mācībām, 2002. gadā apņēmās ievērot Kopenhāgenas procesu – ciešākas sadarbības procesu, kas veicina kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu.

(7)

Kvalitātes nodrošināšanai ir jākļūst īpaši nozīmīgai pārredzamības uzlabošanā, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos. Tādēļ ir svarīgi balstīties uz darbu, kas jau ir paveikts saistībā ar standartiem un pamatnostādnēm kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācību un izmantojot atsauces uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai.

(8)	Lai sekmētu mācību rezultātu atzīšanu valstu tiesību aktos, tostarp saistībā ar mobilitāti, būtu jāturpina darbs, ar ko īsteno Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un mācību jomā.

(9)	Ar Padomes Ieteikumu (2017. gada 22. maijs) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (3) tiecas uzlabot kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesamību, tādējādi veicinot to atzīšanu.

(10)	Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju aicina ES un dalībvalstis vairāk censties panākt efektīvāku atzīšanu un uzlabotu saskaņošanu arī attiecībā uz akadēmiskajām kvalifikācijām (4).

(11)

Saistībā ar arvien plašāko globalizāciju ir svarīgi, lai studenti visur Eiropā varētu pēc iespējas labāk izmantot visas mācību iespējas. Lai tas notiktu, kvalifikācijai, ko piešķīrusi vienas dalībvalsts kompetenta iestāde, mācību turpināšanas nolūkos vajadzētu būt derīgai jebkurā citā dalībvalstī. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir kādā dalībvalstī piešķirta kvalifikācija un kuri dodas uz citu dalībvalsti. Tomēr tas, ka šādas kvalifikācijas un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti netiek atzīti automātiski, kavē mobilitāti. Savienības mēroga pieeja automātiskai atzīšanai nodrošinās vajadzīgo skaidrību un saskaņotību, lai pārvarētu atlikušos šķēršļus.

(12)

Augstākās izglītības jomā atzīšanas procedūras bieži ir pārāk sarežģītas vai pārāk dārgas, un pārāk daudziem mobilajiem studentiem netiek pilnībā atzīti sekmīgi sasniegtie mācību rezultāti. Tomēr vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu panākt virzību uz automātisku savstarpējo atzīšanu, tostarp parakstot reģionālus nolīgumus. Šīs iniciatīvas varētu kalpot par paraugu Savienības mēroga sistēmas izveidei.

(13)

Vidējās izglītības un mācību līmenī personas, kas ir ieguvušas kvalifikāciju, kura nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai kādā no dalībvalstīm, bieži vien nav pārliecinātas par iespēju piekļūt augstākajai izglītībai citā dalībvalstī. Jo īpaši dažas dalībvalstis neatzīst kvalifikācijas, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai un kas ir tādām personām, kuras vidējās izglītības kvalifikāciju ir ieguvušas citas dalībvalsts profesionālajā izglītībā un mācībās. Turklāt, lai gan īsāki mācību periodi ārvalstīs ne vienmēr rada problēmas ar atzīšanu, ievērojama problēma joprojām ir neskaidrība par periodiem no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

(14)

Pakāpeniska pieeja palīdzēs dalībvalstīm radīt apstākļus, kuros būs iespējama automātiska savstarpējā atzīšana. Šī pieeja balstīsies uz instrumentiem, kas augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un mācībās jau ir ieviesti, tomēr uzlabos to izmantošanu un pakāpeniski paaugstinās prasību līmeni. Vispārējās vidējās izglītības un mācību jomā tiks sākta sadarbība ar mērķi panākt vajadzīgo uzticēšanās pakāpi starp atšķirīgajām dalībvalstu izglītības un mācību sistēmām. Ar šo ieteikumu tiek papildinātas dalībvalstu iniciatīvas, un saistības ir brīvprātīgas.

(15)

Šis ieteikums neskar profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas sistēmu un saskaņotās minimālās apmācības prasības vairākām profesijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (5) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/55/ES (6),

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM

saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un apstākļiem valstī, balstoties uz Lisabonas konvenciju par kvalifikāciju atzīšanu (7) un tās papildu dokumentiem un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

Pamatprincips

Līdz 2025. gadam ieviest pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

panāktu automātisku savstarpējo atzīšanu (8) turpmākas mācīšanās nolūkā bez pienākuma izmantot atsevišķu atzīšanas procedūru, nosakot, ka:

augstākās izglītības kvalifikācija, kas ir iegūta kādā no dalībvalstīm, tiek automātiski atzīta citās dalībvalstīs (9) tādā pašā līmenī turpmāku studiju nolūkiem, neskarot augstākās izglītības iestādes vai kompetentās iestādes tiesības noteikt īpašus uzņemšanas kritērijus konkrētām programmām vai pārbaudīt dokumentu autentiskumu;

ii)

ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti augstākajā izglītībā, kuri gūti kādā no dalībvalstīm, tiek automātiski un pilnībā atzīti citās dalībvalstīs, kā tas iepriekš ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu;

panāktu ievērojamu virzību uz automātisku savstarpējo atzīšanu turpmākas mācīšanās nolūkā, nosakot, ka:

tāda vidējās izglītības un mācību kvalifikācija, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai tajā dalībvalstī, kurā tā tika piešķirta, tiek atzīta citās dalībvalstīs tikai nolūkā dot piekļuvi augstākajai izglītībai, neskarot augstākās izglītības iestādes vai kompetentās iestādes tiesības noteikt īpašus uzņemšanas kritērijus konkrētām programmām vai pārbaudīt dokumentu autentiskumu;

ii)

rezultāti, kuri gūti ārvalstīs pavadītā mācību periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, un kuri ir iegūti vidējās izglītības un mācību laikā kādā citā dalībvalstī, tiek pilnībā atzīti jebkurā citā dalībvalstī, izglītojamajam neprasot atkārtot programmas gadu vai vēlreiz iegūt mācību rezultātus izcelsmes valstī, ar noteikumu, ka mācību rezultāti kopumā atbilst valsts izglītības programmai izcelsmes valstī.

Augstākā izglītība

Atzīstot to, cik svarīgi ir veicināt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos augstākās izglītības sistēmām ar mērķi panākt automātisku savstarpējo atzīšanu turpmākas mācīšanās nolūkā, vienoties par šādu nosacījumu izpildi, saskaņā ar kuriem:

a)	nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas ir pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai ar atsaucēm, kas ir pārskatītas un attiecīgā gadījumā atjauninātas, un ir veikušas pašsertifikāciju saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru;

b)	augstākās izglītības sistēma ir organizēta saskaņā ar Boloņas procesa struktūrām un principiem, kas aptver trīs ciklu sistēmu un, ja tas attiecas uz dalībvalsti, – īsu ciklu, kā definēts Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā; un

ārēju kvalitātes nodrošināšanu veic neatkarīgas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas ir reģistrētas vai pieteikušās reģistrācijai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un kas tādējādi darbojas, ievērojot gan standartus un pamatnostādnes attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības telpā, gan Eiropas pieeju kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai.

Sadarbībā ar Nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem, augstākās izglītības iestādēm, kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām un citām galvenajām ieinteresētajām personām izstrādāt valsts norādījumus, kas augstākās izglītības iestādēm palīdzētu saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu izveidot un efektīvi īstenot turpmāk minētos pārredzamības instrumentus, vienlaikus nodrošinot saskaņotību un administratīvā sloga samazināšanu augstākās izglītības iestādēm un izglītojamajiem. Tie būtu:

a)	atjaunināts kursu katalogs ar aprakstiem par augstākās izglītības studiju programmām un atsevišķām izglītības vienībām un ar grādu sadales tabulām;

b)	diplomu pielikumi, kas visiem absolventiem tiek izsniegti automātiski un bez maksas, plaši izmantotā valodā un, ja iespējams, digitālā formātā; un

c)	pārredzami atzīšanas kritēriji, kas tiek piemēroti visās augstākajās izglītības iestādēs.

Sadarbībā ar Nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem nodrošināt ekspertu atbalstu un mācības augstākās izglītības iestādēm, lai īstenotu šādus valsts norādījumus, un uzraudzīt to īstenošanu.

Vidējā izglītība un mācības

Lai būtiski pavirzītos uz priekšu automātiskā savstarpējā vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju atzīšanā tikai turpmāku mācību nolūkā, sekmēt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos vidējās izglītības un mācību sistēmai šādā veidā:

a)	nodrošināt, lai valstu kvalifikācijas ietvarstruktūras vai sistēmas būtu pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, un lai šī pielīdzināšana vajadzības gadījumā būtu pārskatīta un atjaunota;

b)	veikt informācijas apmaiņu un veicināt savstarpēju mācīšanos par skolu izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, vienlaikus pilnībā ievērojot atšķirīgās valstu pieejas kvalitātes nodrošināšanā; un

c)	pilnveidot kvalitātes nodrošināšanas instrumentus profesionālajā izglītībā un mācībās saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām un tās turpmākās norises.

Atvieglot mobilitāti un vidējās izglītības un mācību laikā ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanu šādā veidā:

a)	atbalstīt vidējās izglītības un mācību iestādes saistībā ar atzīšanas vispārējiem principiem un instrumentiem, piemēram, ar valsts norādījumu vai mācību palīdzību;

b)	sekmēt tādu pārredzamu kritēriju un instrumentu izmantošanu kā, piemēram, uz mācību rezultātiem balstīti mācību līgumi starp sūtītāju iestādi un uzņēmēju iestādi. Profesionālajā izglītībā un mācībās paplašināt Savienības instrumentu izmantošanu (10); un

c)	ieguvumus, ko dod mobilitāte, popularizēt vidējās izglītības un mācību iestādēs un izglītojamo un viņu ģimeņu vidū.

Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri

Attīstīt nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru un apliecinājuma dokumentu vērtētāju spējas un pastiprināt to nozīmi, īpaši attiecībā uz informācijas izplatīšanu, tiešsaistes rīku izmantošanu efektivitātes, pārredzamības un saskaņotības uzlabošanā, un tiekties uz mērķi – to pakalpojumu lietotājiem samazināt administratīvo un finansiālo slogu.

Pārejas iespējas un mobilitāte

Pētīt paraugpraksi attiecībā uz iepriekšēju mācību atzīšanu un caurlaidīgumu starp izglītības un mācību nozarēm, īpaši profesionālajā izglītībā un mācībās un augstākajā izglītībā.

Faktu bāze

Šā ieteikuma nolūkiem uzlabot faktu bāzi, vācot un izplatot datus par atzīšanas gadījumu apmēru un veidu.

Ziņošana un izvērtējums

10.

Trīs gados pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri, izmantojot esošās sistēmas un rīkus, ziņot par pieredzi, paraugpraksi, tostarp reģionāliem līgumiem, un progresu, kas gūts, lai kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātiem panāktu automātisku savstarpēju atzīšanu.

AR ŠO ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

11.

Sniegt dalībvalstīm mērķtiecīgu atbalstu, tostarp iespēju savstarpēji mācīties, analizēt šķēršļus, kas pieredzēti pašreizējā kvalifikāciju atzīšanas praksē, apmainīties ar paraugprakses piemēriem un sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un ar ieinteresētajām personām, atzīšanas iestādēm un starptautiskām organizācijām, īpaši ar Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju. Šīs sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai Savienībā pilnībā tiktu īstenoti Boloņas procesa instrumenti augstākajai izglītībai, Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu un tās papildu dokumenti, kā arī Kopenhāgenas procesa instrumenti profesionālajai izglītībai un mācībām.

12.

Vispārējās vidējās izglītības jomā kopā ar dalībvalstīm sākt Savienības līmeņa sadarbības procesu saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ET 2020 vai jebkādu tās turpinājuma sistēmu, lai starp dalībvalstīm sāktu ciešāku sadarbību un paņēmienu apmaiņu vidējās izglītības līmenī nolūkā sasniegt šā ieteikuma mērķus – veicināt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos skolu izglītības sistēmām visur Savienībā.

13.

Sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot ērti lietojamu Savienības līmeņa tiešsaistes informācijas dienestu attiecībā uz tām vidējās izglītības un mācību kvalifikācijām, kuras nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai katrā dalībvalstī, šim nolūkam tālāk pilnveidojot jau pastāvošās tiešsaistes platformas.

14.

Izpētīt ES pārredzamības instrumentu (11) sinerģijas un pēc vajadzības tās tālāk pilnveidot, lai uzlabotu sadarbību un mobilitāti starp izglītības un mācību nozarēm.

15.

Sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt, kāds potenciāls automātiskas savstarpējās atzīšanas veicināšanai ir jaunām tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes tehnoloģijai.

16.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem izpētīt, kā paplašināt to nozīmi tā, lai tie aptvertu citas izglītības un mācību nozares, un kā tos šādā paplašināšanā atbalstīt.

17.

Atbalstīt valstu vai Eiropas finansējuma avotu, piemēram, Erasmus+ un Eiropas strukturālo un investīciju fondu, izmantošanu pēc vajadzības un saskaņā ar to finansiālajām spējām, juridisko pamatu, lēmumu pieņemšanas procedūrām un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Stiprināt mobilitāti vidējā izglītībā un mācībās programmas Erasmus+ un tās turpinājuma programmas ietvaros.

18.

Četru gadu laikā, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ziņot Padomei par pasākumiem pēc šā ieteikuma, šim nolūkam izmantojot esošās sistēmas un rīkus.

Briselē, 2018. gada 26. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS

(1) COM(2017) 673 final

(2) EUCO 19/1/17 REV 1.

(3) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.

(4) P7_TA(2012)0139.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regulu”) (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.).

(7) Lisabonas konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

(8) Kā definēts pielikumā.

(9) Kā tas ir definēts Lisabonas konvencijā par kvalifikāciju atzīšanu un attiecībā uz Boloņas procesu nesen ir apstiprināts Parīzes 2018. gada 25. maija komunikē.

(10) Piemēram, to, kuri ir darīti pieejami Europass tiešsaistes platformā, un saprašanās memorandu un mācību nolīgumu, kas ietilpst Eiropas kredītpunktu sistēmā profesionālās izglītības un mācību jomā.

(11) Piemēram, diploma pielikums, kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma, Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un mācību jomā, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra un tie instrumenti, kas ir darīti pieejami Europass tiešsaistes platformā.

PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

Automātiska savstarpējā kvalifikācijas atzīšana ir tiesības, kas personai, kura kādā dalībvalstī ir ieguvusi noteikta līmeņa kvalifikāciju, dod iespēju iestāties nākamā līmeņa augstākās izglītības programmā jebkurā citā dalībvalstī bez nepieciešamības veikt jebkādu atsevišķu atzīšanas procedūru. Tas neskar augstākās izglītības iestādes vai kompetento iestāžu tiesības noteikt īpašus izvērtēšanas un uzņemšanas kritērijus kādai konkrētai programmai. Tas neskar tiesības vidējā izglītības un mācību kvalifikācijas gadījumā pārbaudīt, vai kvalifikācija ir autentiska, vai tā patiešām nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai kvalifikācijas piešķīrējā dalībvalstī un vai – pietiekami pamatotos gadījumos – piešķirtā kvalifikācija atbilst prasībām, kas noteiktas piekļuvei kādai konkrētai augstākās izglītības programmai uzņemošajā dalībvalstī.

Automātiska savstarpējā ārvalstīs pavadīta mācību perioda rezultātu atzīšana: augstākās izglītības līmenī – tiesības, ka tiek atzīti ārvalstīs pavadītu mācību periodu mācību rezultāti, kuri gūti, kā tas iepriekš ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Konkrētāk, tas nozīmē piemērot noteikumu, kas ir izklāstīts 2015. gada ECTS lietotāja pamācībā, kur ir minēts, ka: “[v]isi kredītpunkti, kas iegūti ārvalstīs pavadītu studiju periodā vai virtuālās mobilitātes laikā, – kā tas ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā, – būtu nekavējoties jāpārnes un jāieskaita studenta pakāpē, neprasot no studenta nekādu papildu darbu vai viņa novērtējumu.”Vidējās izglītības līmenī – tiesības, ka izcelsmes valstī tiek atzīti citās dalībvalstīs pavadītu mācību periodu mācību rezultāti, ar noteikumu, ka mācību rezultāti kopumā atbilst valsts izglītības programmai izcelsmes valstī. Tas neskar izglītības un mācību iestādes tiesības noteikt īpašas prasības pirms mācību mobilitātes sākšanas vai pārliecināties, ka minētās prasības ir izpildītas, studentam atgriežoties pēc mācību mobilitātes perioda.

Blokķēde ir veids, kā kādā kopienā var ierakstīt informāciju un to kopīgot. Katrs kopienas loceklis patur savu informācijas eksemplāru. Ieraksti ir pastāvīgi, pārredzami un meklējami. Katrs atjauninājums ir jauns “bloks”, kas tiek pievienots “ķēdes” galā.

Kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast kvalifikācijas ieguvēja mācību rezultātus, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju veidu, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

Kursu katalogs ir aprakstīts ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015), proti, ka “[k]ursu katalogā ir iekļauta detalizēta, ērti izmantojama un atjaunināta informācija par iestādes mācību vidi (vispārīga informācija par iestādi, tās resursiem un pakalpojumiem, kā arī akadēmiska informācija par tās programmām un atsevišķiem izglītības komponentiem), kam ir jābūt pieejamai studentiem pirms iestāšanās un visā studiju laikā, lai palīdzētu izdarīt pareizās izvēles un pēc iespējas efektīvāk izmantot savu laiku. Lai visas ieinteresētās personas varētu viegli piekļūt kursu katalogam, tas būtu jāpublicē iestādes tīmekļa vietnē, norādot kursa/mācību priekšmeta nosaukumus valsts valodā (vai, attiecīgā gadījumā, reģionālā valodā) un angļu valodā. Iestāde var brīvi noteikt kataloga formātu un informācijas sniegšanas secību. Tam jābūt publicētam pietiekami savlaicīgi, lai topošie studenti varētu izdarīt izvēli”.

Kompetentā iestāde ir persona vai organizācija, kam ir juridiski deleģētas vai piešķirtas pilnvaras, tiesībspēja vai vara veikt paredzētās funkcijas.

Apliecinājuma dokumentu vērtētājs ir persona, kas izvērtē kvalifikācijas vai pieņem lēmumus par to atzīšanu.

Diploma pielikums ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam augstākās izglītības diplomam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas ieguvējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju veidu, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

Eiropas pieeja kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai ir pieeja, ko 2015. gadā apstiprināja Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri; tās mērķis ir uzlabot apvienoto programmu kvalitātes nodrošināšanu, nosakot standartus un likvidējot šķēršļus šo programmu atzīšanai.

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) ir tehnisks pamats, lai pārnestu, atzītu un vajadzības gadījumā uzkrātu indivīdu mācību rezultātus kvalifikācijas ieguves nolūkā. Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā balstās uz kvalifikāciju aprakstu, kas izteikts mācību rezultātu vienībās, pārneses, atzīšanas un uzkrāšanas procesiem un vairākiem papildu dokumentiem, piemēram, saprašanās memorandiem un mācību līgumiem.

Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS) ir aprakstīta ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) kā “[u]z izglītojamo vērsta sistēma kredītpunktu uzkrāšanai un pārnesei, kura balstīta uz mācību, mācīšanas un izvērtēšanas procesu pārredzamības principu. Tās mērķis ir atvieglot studiju programmu plānošanu, īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī atvieglot studentu mobilitāti, atzīstot mācību sekmes un kvalifikācijas un mācību periodus”.

Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EAITKI) ir vispārēja kvalifikāciju ietvarstruktūra 48 valstu plašā Eiropas augstākās izglītības telpā. Tā aptver četrus ciklus (īso ciklu, bakalaura studijas, maģistrantūru, doktorantūru), tostarp valstu kontekstā – starpkvalifikācijas, vispārējus raksturlielumus katram ciklam, kuru pamatā ir mācību rezultāti un prasmes, kā arī kredītpunktu diapazonu pirmajā un otrajā ciklā.

Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR) ir kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrs, kurā ir uzskaitītas tās aģentūras, kas ir pierādījušas vispārēju atbilstību kopējiem kvalitātes nodrošināšanas principiem Eiropā. Šie principi ir izklāstīti standartos un pamatnostādnēs kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG).

Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) ir prakses kopiena, kas apvieno dalībvalstis, sociālos partnerus un Eiropas Komisiju, lai pilnveidotu un uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu profesionālajā izglītībā un mācībās.

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir interpretācijas rīks, kas palīdz saziņā un palīdz salīdzināt kvalifikācijas sistēmas Eiropā. Tās astoņi kopējie Eiropas standarta līmeņi ir aprakstīti kā mācību rezultāti: zināšanas, prasmes un atbildība un autonomija. Tas ļauj visas valstu kvalifikācijas sistēmas, valstu kvalifikācijas ietvarstruktūras un kvalifikācijas Eiropā pieskaņot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem. Izglītojamie, absolventi, pakalpojumu sniedzēji un darba devēji var izmantot šos līmeņus, lai izprastu un salīdzinātu dažādās valstīs un dažādu izglītības un mācību sistēmu piešķirtās kvalifikācijas.

Mācību līgums: augstākajā izglītībā tas ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) ir definēts kā “[o]ficiāls triju mobilitātē iesaistīto pušu – studenta, nosūtošās iestādes un uzņēmējas iestādes vai organizācijas/uzņēmuma – līgums, kas atvieglo kredītpunktu mobilitātes un to atzīšanas organizēšanu. Līgums trim pusēm ir jāparaksta pirms mobilitātes perioda sākuma, un tā nolūks ir sniegt studentam apstiprinājumu, ka viņa mobilitātes perioda laikā sekmīgi iegūtie kredītpunkti tiks atzīti”. Vidējā izglītībā un mācībās tas ir triju mobilitātē iesaistīto pušu – skolēna/praktikanta, viņa ģimenes, nosūtošās iestādes un uzņēmējas iestādes vai organizācijas/uzņēmuma – līgums, kas atvieglo mācību perioda un tā atzīšanas organizēšanu. Visas trīs puses, kas paraksta mācību līgumu, apņemas ievērot visus noteikumus, par ko ir vienojušās, tādējādi nodrošinot, lai skolēnam/praktikantam mācību periods vai mācību rezultāti tiktu atzīti bez jebkādām papildu prasībām.

Mācību rezultāti ir atzinumi par to, ko izglītojamais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti kā zināšanas, prasmes un kompetences.

Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra ir instruments kvalifikāciju klasificēšanai pēc tādu kritēriju kopuma, kuriem atbilst konkrēti ar mācīšanos sasniegti līmeņi, un tā mērķis ir integrēt un koordinēt nacionālās kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārredzamību, pieejamību, kvalifikāciju gradāciju un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību.

Augstākās izglītības iestāde ir jebkāda veida augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstskolas līmeņa kvalifikāciju neatkarīgi no tā, kā šo iestādi sauc, kā arī jebkāda veida augstākās izglītības iestāde, ko valsts iestādes ir atzinušas par tādu, kas ietilpst attiecīgās valsts augstākās izglītības sistēmā.

Kvalifikācija ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde vai struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus, kas atbilst konkrētiem standartiem.

Iepriekšēju mācību atzīšana ir to mācību rezultātu atzīšana, kuri ir iegūti vai nu formālajā izglītībā, vai ar neformālo, vai ikdienējo mācīšanos, pirms tikusi prasīta validēšana (1).

Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG) ir Boloņas procesa ietvaros izstrādāts standartu un pamatnostādņu kopums, kas ir paredzēts ārējās un iekšējās kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā. Tajos ir sniegti norādījumi par jomām, kam ir izšķirīga nozīme veiksmīgai kvalitātes nodrošināšanai un augstākās izglītības mācību videi. Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā būtu jāaplūko plašāk, aptverot kvalifikāciju ietvarstruktūras, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un diploma pielikumu, kuri visi palīdz panākt pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos Eiropas augstākās izglītības telpā.

Sekmju izraksts ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) ir definēts kā “[a]tjaunināts izraksts par studentu sekmēm studijās: viņu izvēlētie izglītības komponenti, iegūto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas punktu skaits un piešķirtie grādi. Tas ir svarīgs dokuments ierakstiem par progresu un mācību sekmju atzīšanai, tostarp studenta mobilitātes nolūkā. Lielākā daļa iestāžu sekmju izrakstu iegūst no savām datubāzēm”.

(1) Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

10.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/11

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2018. gada 9. novembris)

par priekšlikumu regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi

(CON/2018/51)

(2018/C 444/05)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2018. gada 10. jūlijā saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ar tās makroekonomiskās stabilizācijas mērķi ir nozīmīga Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galvenajam mērķim uzturēt cenu stabilitāti un, neskarot cenu stabilitātes uzturēšanas mērķi, mērķim atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, kā minēts Līguma 127. panta 1. punktā un 282. panta 2. punktā, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 2. pantā. Ierosinātajā regulā ir arī noteikumi, kuri skar ECB lomu, tai darbojoties kā publisko tiesību subjektu fiskālajam aģentam saskaņā ar ECBS Statūtu 21.2. pantu.

ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas (“EISF”) izveides mērķis ir aizsargāt valstu publiskās investīcijas lielu asimetrisku makroekonomisko satricinājumu gadījumos dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīs, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II) (turpmāk kopā – “iesaistītās dalībvalstis”), kā arī novērst negatīvas ietekmes risku. (2) EISF būtu daļa no noturīgākai eurozonai paredzētu jaunu instrumentu plašāka kopuma Savienības regulējumā. Šī noturība veicinātu Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanos. Ierosinātā regula paredz, ka atbalsta saņemšana saskaņā ar instrumentu būs atkarīga no lēmumu un ieteikumu ievērošanas saskaņā ar fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējumu (3). Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ES fiskālā regulējuma mērķis ir nodrošināt to, lai dalībvalstis īstenotu pārdomātu fiskālo politiku un veidotu fiskālās rezerves ekonomikas uzplaukuma laikā (4).

Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumā (5) uzsvērts, ka vajadzīgs pabeigt EMS ekonomiskās un institucionālās struktūras izveidi. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi, tika atbalstīti papildu pasākumi integrācijai, lai uzlabotu dalībvalstu noturību pret nopietnu ekonomikas lejupslīdi. Tika sagaidīts, ka dalībvalstis atbalstīs iniciatīvas, kuras vērstas uz valstu ekonomikas noturības uzlabošanu, un papildinās tās ar pasākumiem, kuru mērķis ir pabeigt Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, jo īpaši kopējas makroekonomiskās stabilizācijas funkcijas izveidi. Šāda funkcija pastāv visās monetārajās savienībās, lai sekmīgāk rīkotos attiecībā uz ekonomikas satricinājumiem, kurus nav iespējams pārvaldīt valsts līmenī. Ja kopēja makroekonomiskās stabilizācijas funkcija ir izstrādāta pienācīgi, tā palielinātu ekonomikas noturību gan atsevišķās iesaistītajās dalībvalstīs, gan eurozonā kopumā, tādējādi atbalstot vienoto monetāro politiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB atzinīgi vērtē jauno ierosmi diskusijā par to, kā izveidot kopēju makroekonomiskās stabilizācijas funkciju iesaistītajām dalībvalstīm. Šādas funkcijas izveidē ir svarīgi panākt, lai tā nodrošinātu efektīvu makroekonomisko stabilizāciju, it īpaši smagu eurozonas mēroga recesiju apstākļos. Šajā nolūkā fiskālās stabilizācijas funkcijai jābūt pietiekami lielai. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ESIF priekšlikums paredz finansējumu kompensējošo aizdevumu veidā līdz 30 miljardu euro apmērā, kas ir apmēram 0,3 % no eurozonas bruto iekšzemes kopprodukta (IKP). Efektīvai stabilizācijai vajadzīgs arī savlaicīgi konstatēt ESIF atbalsta aktivizēšanas slieksni un savlaicīgi īstenot šo atbalstu. Pienācīgiem ESIF atbalsta aktivizēšanas kritērijiem būtu jāspēj efektīvi nošķirt cikliskas un strukturālas norises. Paredzētais EISF slieksnis ir saistīts ar vidējo nodarbinātību 60 ceturkšņu periodā. Tik ilgs periods tomēr liekas nepamatots, ņemot vērā, ka valstīs, kurās iepriekšējo 15 gados ir bijušas izteiktas bezdarba pieauguma un krituma tendences, pašreizējais bezdarbs varētu ievērojami atšķirties no 60 ceturkšņu vidējā. Tādējādi paredzētais EISF slieksnis pienācīgi neņemtu vērā tādas elastības trūkumu darba tirgū, kura dažās dalībvalstīs nav risināta ar reformu palīdzību, no vienas puses, un noturību uzlabojošas reformas citās dalībvalstīs, no otras puses. Svarīgi, lai EISF atbalsts papildinātu stimulus pārdomātas fiskālās un ekonomiskās politikas īstenošanai, kā arī tādu reformu īstenošanai, ar kurām rīkojas attiecībā uz valsts līmeņa strukturāliem pārbaudījumiem un stiprina atbilstību Savienības fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējumam. EISF atbalstam vajadzētu būt saistītam ar dalībvalsts pilnīgu atbilstību Savienības fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējumam pagātnē. Ņemot vērā minēto, šķiet, ka paredzētie atbilstības kritēriji ir vāji, it īpaši kritērijs, ka nav saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu pieņemta Padomes lēmuma, ar kuru konstatē, ka dalībvalsts divu gadu laikā pirms atbalsta pieprasīšanas no EISF nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (6). Šis atbilstības kritērijs ļautu piešķirt EISF atbalstu dalībvalstīm, kas spējušas izvairīties no neatbilstības Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem, neraugoties uz ilgstošiem trūkumiem strukturālo korekciju prasību izpildē. Svarīgi, lai gaidāmā stabilizācijas funkcija nodrošinātu stimulus dalībvalstīm veidot tādas fiskālās rezerves ekonomikas uzplaukuma laikā, kuras var mazināties recesiju laikā. Visbeidzot, būtu vajadzīga skaidrība attiecībā uz mijiedarbi starp ierosināto regulu un iespējamo elastīgumu SIP ietvaros, jo īpaši saistībā ar t.s. “investīciju klauzulas” noteikumiem (7), kuru mērķis ir līdzīgs EISF mērķim, t. i., saglabāt investīcijas ekonomikas grūtību laikā. Būtiski, ka vajadzīgs noteikums, kas nodrošina EISF atbalsta līmeņa samērīgumu ar līmeni, kāds vajadzīgs parāda atmaksājamībai.

Īpaši apsvērumi

1. Monetāro ienākumu izmantošana, nosakot valstu iemaksu, kuras jāveic Stabilizācijas atbalsta fondā, summas

Stabilizācijas atbalsta fonds tiktu nodrošināts, gandrīz pilnībā balstoties uz iesaistīto dalībvalstu gada iemaksām. Šīs iemaksas tiktu aprēķinātas saskaņā ar projektu iesaistīto dalībvalstu nolīgumam par iemaksu pārvedumu Stabilizācijas atbalsta fondā (8) (turpmāk – “nolīguma projekts”). Nolīguma projekts paredz, ka katras dalībvalsts, kuras valūta ir euro, gada iemaksa Stabilizācijas atbalsta fondā atbilstu 6 % no monetārajiem ienākumiem, kas ir šīs dalībvalsts NCB monetārie ienākumi pēc sadalīšanas iepriekšējā finanšu gada beigās saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECBS Statūtu 32. pantu. Dalībvalstu, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras piedalās VKM II, gada iemaksas aprēķinās saskaņā ar formulu, kurā ņem vērā Eurosistēmas kopējos monetāros ienākumus un ar kuru nosaka dalībvalstij, kura nav eurozonas dalībniece un kura piedalās VKM II, sadalīto daļu, balstoties tikai uz IKP un neņemot vērā iedzīvotāju skaitu.

1.1. Institucionālā neatkarība

Institucionālās neatkarības princips ir skaidri noteikts Līguma 130. pantā un ECBS Statūtu 7. pantā. Šie divi panti aizliedz ECBS NCB un to lēmējinstanču locekļiem lūgt un pieņemt norādījumus no Savienības iestādēm vai struktūrām, no kādas dalībvalsts valdības vai no kādas citas struktūras. Savienības iestādes vai struktūras un dalībvalstu valdības turklāt apņemas ievērot šo principu un nemēģināt iespaidot NCB lēmējinstanču locekļus, kad viņi veic ar ECBS saistītu uzdevumu izpildi. (9) Nolīguma projektā skaidri noteikts, ka iemaksas Stabilizācijas atbalsta fondā ir iesaistīto dalībvalstu maksājumu saistības, savukārt institucionālās neatkarības princips paredz, ka dalībvalstu valdības neizdara spiedienu uz to attiecīgajām NCB. Šajā sakarā jāatzīmē, ka nolīguma projektā ietvertā atsauce, ka dalībvalsts iemaksa “atbilst 6 % no monetārajiem ienākumiem, kas ir šīs dalībvalsts nacionālās centrālās bankas monetārie ienākumi pēc sadalīšanas”, norāda, ka tā ir tikai formula, ko izmantos iesaistītās dalībvalsts maksājumu saistību aprēķinam. Tas mazina risku, ka tiek izdarīts spiediens uz NCB lēmējinstanču locekļiem saistībā ar tādiem neatkarīgas lēmumu pieņemšanas procesiem, kas attiecas uz investīciju un risku stratēģijām, kā arī uz peļņas sadali. Visbeidzot, ECB atzinīgi novērtētu, ja tiktu svītrots ierosinātajā regulā tai paredzētais pienākums, proti, pienākums iesaistīto dalībvalstu iemaksu aprēķina vajadzībām ne vēlāk kā līdz katra attiecīgā gada 30. aprīlim paziņot Komisijai monetāro ienākumu summas, kuras piešķirtas Eurosistēmas NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32. pantu. Šāds svītrojums novērstu iejaukšanās risku attiecībā uz ECB institucionālo neatkarību. ECB ir gatava sadarboties ar Komisiju šajā jautājumā atbilstoši ierosinātās regulas 27. apsvērumam, kas precizē, ka ECB būtu jāpaziņo Komisijai to monetāro ienākumu summas, kuras Eurosistēmas valstu centrālās bankas ir tiesīgas saņemt.

1.2. Finansiālā neatkarība

Finansiālās neatkarības princips paredz, ka NCB ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai veiktu savus ar ECBS saistītos vai nacionālos uzdevumus. Dalībvalstis nedrīkst pieļaut, ka to NCB nav pietiekamu finanšu līdzekļu šo uzdevumu veikšanai (10). Ierosinātā regula paredz, ka iesaistītajām dalībvalstīm ir jāveic nolīguma projektā minētās valstu iemaksas Stabilizācijas atbalsta fondā. Tās nav uzskatāmas par NCB vai ECB iemaksām vai saistībām. Tādēļ šķiet, ka ierosinātā regula neietekmē ECB spēju autonomi izmantot pietiekamus finanšu līdzekļus savu uzdevumu veikšanai.

1.3. Papildu apsvērumi

1.3.1.

ECB apzinās, ka valstu iemaksu, kuras jāveic Stabilizācijas atbalsta fondā, summu aprēķins nav saistīts ar centrālās bankas faktiskajiem ienākumiem vai peļņu. NCB piešķirtās monetāro ienākumu summas var uzskatīt par aprēķina parametru, kas mainās katru gadu. Tāpēc 6 % apmērs, kas minēts nolīguma projektā kā atsauce, lai aprēķinātu valstu iemaksas, kuras jāveic Stabilizācijas atbalsta fondā, būtu jāattiecina tikai uz NCB gala monetārajiem ienākumiem pēc sadalīšanas. To vajadzētu piemērot pat tādos gadījumos, ja ECB ciesti zaudējumi ir pilnībā vai daļēji jākompensē no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem, kā paredzēts ECBS Statūtu 33.2. pantā. (11)

1.3.2.

ECB atzīmē, ka iesaistīto dalībvalstu iemaksu, kas jāveic Stabilizācijas atbalsta fondā, un monetāro ienākumu sasaistīšana, piemērojot iepriekš noteiktu procenta apmēru, automātiski izraisa iesaistīto dalībvalstu iemaksu nepastāvīgumu. Šis nepastāvīgums var ietekmēt jaunu līdzekļu pārvedumus Stabilizācijas atbalsta fondā.

1.3.3.

Eurosistēmas gada monetārie ienākumi ierosinātajā regulā tiek izmantoti kā pamats, lai aprēķinātu iemaksas, kas jāveic gan dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, gan dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras piedalās VKM II. To dalībvalstu gadījumā, kuru valūta ir euro, monetāro ienākumu summas tiek piešķirtas dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB atbilstoši to attiecīgajām daļām ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, kas tiek svērtas vienādā proporcijā atbilstoši katras attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP īpatsvaram Savienībā, kā paredzēts ECBS Statūtu 29. pantā. Savukārt dalībvalstu, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras piedalās VKM II, iemaksas Stabilizācijas atbalsta fondā aprēķina, balstoties uz Eurosistēmas monetārajiem ienākumiem, dalībvalsts īpatsvaru tajos nosakot tikai uz IKP pamata. Šīs neatbilstības dēļ dalībvalstu, kuras nav eurozonas dalībnieces un kuras piedalās VKM II, iemaksas var būt salīdzinoši lielākas vai mazākas.

2. Aizdevumu pārvaldība

2.1.

ECB ir gatava kopā ar Komisiju noteikt vajadzīgos pasākumus aizdevumu pārvaldībai, kā arī saņemt no attiecīgās dalībvalsts EISF aizdevuma pamatsummu un maksājamos procentus ECB kontā, kā paredzēts ierosinātajā regulā. Šajā sakarā ECB atzīmē, ka saskaņā ar ECBS Statūtu 21.2. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu fiskālais aģents tādā pašā veidā kā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (12) regulējumā paredzēts aizdevumu pārvaldībai ar ECB.

2.2.

Īpašos kontos, kurus saņemtā EISF atbalsta pārvaldības vajadzībām attiecīgā dalībvalsts atvērusi savā NCB, noguldītajām EISF summām būtu piemērojami noteikumi, kas paredzēti saistītajā tiesiskajā aktā, piemēram, Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē ECB/2014/9 (13).

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kam pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2018. gada 9. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2018) 387 final.

(2) Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 2. lpp.

(3) Sk. ierosinātās regulas 3. panta 1. punktu.

(4) Sk. ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, kuru sagatavoja Žans Klods Junkers ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu, Mario Dragi un Martinu Šulcu, 2015. gada 22. jūnijs, 4. lpp., pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu.

(5) Ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, kuru sagatavoja Žans Klods Junkers ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu, Mario Dragi un Martinu Šulcu, 2015. gada 22. jūnijs.

(6) Šajā sakarā jāatzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu Padomei jāpieņem lēmums, ar kuru nosaka, ka nav veikta nekāda efektīva rīcība dalībvalstī, ja šī dalībvalsts nav reaģējusi uz ieteikumiem, ko Padome tai adresējusi saistībā ar agrāku Padomes lēmumu par Līguma deficīta kritēriju prasību neizpildi šajā dalībvalstī.

(7) “Investīciju klauzula” ietverta 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(8) Nolīguma projekts ir pieejams: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/budget-may2018-contributions-stabilisation-fund_en.pdf.

(9) Sk. ECB Konverģences ziņojumu, 2018. gada maijs, 21. lpp.

(10) Sk. ECB Konverģences ziņojumu, 2018. gada maijs, 25. lpp.

(11) ECBS Statūtu 33.2. pants paredz, ka gadījumā, ja ECB cieš zaudējumus, iztrūkumu var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda, un vajadzības gadījumā – pēc ECB Padomes lēmuma – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli summām, kas sadalītas valstu centrālajām bankām saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu, un nepārsniedzot šīs summas.

(12) Sk. 8. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(13) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/9 (2014. gada 20. februāris) par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (OV L 159, 28.5.2014., 56. lpp.).

10.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/15

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2018. gada 20. novembris)

par priekšlikumu direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu

(CON/2018/54)

(2018/C 444/06)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Komisija 2018. gada 14. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu (tālāk tekstā – “ierosinātā direktīva”) (1). Eiropas Centrālā banka (ECB) uzskata, ka ierosinātā direktīva ir tās kompetences jomā, un ECB ir nolēmusi īstenot savas Līguma par Eiropas Savienības darbību (tālāk tekstā – “Līgums”) 127. panta 4. punkta otrajā teikumā un 282. panta 5. punktā paredzētās tiesības sniegt atzinumu.

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 25. pantu, saskaņā ar kuru ECB var sniegt padomus Padomei un Komisijai par to, ciktāl un kā piemērot Savienības tiesību aktus attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti, un uz saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu ECB uzticētajiem uzdevumiem saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

ECB ir stingri atbalstījusi banku aktīvu, jo īpaši ienākumus nenesošo kredītu (INK), sekundāro tirgu attīstību, kā tas atspoguļots Eiropas Savienības Padomes rīcības plānā, lai risinātu INK Eiropā (2). Lielo INK krājumu, kas turpina būt dažu Eiropas kredītiestāžu bilancē, kā arī INK noregulējuma visaptveroša risinājuma kontekstā (3) sekundāro tirgu attīstība var veicināt INK mazināšanos. Skatoties nākotnē, labi funkcionējoši sekundārie tirgi var arī novērst INK turpmāku uzkrāšanos (4).

1.2.

Turklāt labi funkcionējošam sekundārajam tirgum var pozitīva ietekme uz finanšu stabilitāti tādā mērā, ka tas varētu atvieglot INK risku pārnešanu ārpus kredītiestāžu bilancēm. Būtisks INK apjoms kredītiestāžu bilancēs samazina to spēju pildīt to lomu reālās ekonomikas kreditēšanā un samazina funkcionālo elastīgumu un vispārējo rentabilitāti, kas ir nozīmīga labi funkcionējošam banku sektoram. Ir būtiski, ka tiesiskais regulējums, ko piemēro sekundārajiem tirgiem, ļauj efektīvi pārvest INK ārpus kredītiestāžu bilances (5).

2. Īpaši apsvērumi

2.1. Pārskatu sniegšanas prasības

Ar ierosināto direktīvu kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un kredītiestādēm tiek noteiktas vairākas pārskatu sniegšanas prasības. Piemēram, kredīta pircējam vai attiecīgā gadījumā tā pārstāvim prasīts par to paziņot tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir kredīta pircēja vai attiecīgā gadījumā tā pārstāvja atrašanās vieta, vai tas ir nolēmis tieši izpildīt kredītlīgumu (6). Turklāt kredīta pircējam vai attiecīgā gadījumā tā pārstāvim, kas pārved kredītlīgumu citam kredīta pircējam, ir jāinformē kompetentās iestādes par pārvedumu, jaunā kredīta pircēja identitāti un adresi un attiecīgā gadījumā tā pārstāvi (7). Savienības likumdevējiem rūpīgi jāpārdomā, vai šīs pārskatu sniegšanas prasības kavēs INK sekundāro tirgu efektīvu darbību, jo ievērojams pārskatu sniegšanas slogs varētu atturēt jaunus tirgus dalībniekus vai izraisīt datu dublēšanos kompetentajām iestādēm.

2.2. INK datu tehniskie standarti

Ierosinātā direktīva piešķir Eiropas Banku iestādei (EBI) pilnvaras izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizēti formāti, kas kreditoriem, kuri ir kredītiestādes, jāizmanto, izvērtēšanas, finanšu pārbaužu un kredītlīguma novērtēšanas vajadzībām sniedzot detalizētu informāciju par bankas portfelī iekļautajiem kredītriska darījumiem ar kredīta pircējiem (8).

Šajā sakarā ECB atzīmē, ka Regula (ES) 2016/867 (9) paredz jaunu datu kopumu ar detalizētu informāciju par individuāliem banku kredītiem eurozonā. Šīs datu kopas mērķis ir nodrošināt visās eurozonas dalībvalstīs tādus precīzus mikrodatus ar augstu detalizācijas pakāpi, kas ir pilnībā salīdzināmi, jo tie ir balstīti uz saskaņotiem jēdzieniem un definīcijām. Ņemot vērā šīs jaunās normatīvās izmaiņas, ir svarīgi, lai visos EBI izstrādātajos datu paraugos tiktu ņemta vērā kredītu un kredītriska mikrodatu vākšana vai citas būtiskas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka nenotiek iniciatīvu dublēšanās, un lai mazinātu pārskatu sniegšanas prasības kredītiestādēm.

2.3. Kompetento iestāžu veikta datu vākšana saistībā ar paātrinātu ārpustiesas nodrošinājuma izpildes mehānismu

Ierosinātā direktīva pieprasa, lai kompetentās iestādes, kas pārrauga kredītiestādes, katru gadu vāc kreditoru informāciju par to, attiecībā uz cik garantētajiem kredītlīgumiem tiek veikta; piespiedu izpilde, izmantojot paātrināto ārpustiesas nodrošinājuma izpildes mehānismu, un par šādas izpildes termiņiem, tostarp: a) uzsākto, izskatāmo un realizēto procedūru skaits, t.sk. attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu; b) procedūras ilgums no paziņošanas līdz norēķiniem, ko organizē ar realizācijas palīdzību (publiska pārdošana, privāta pārdošana vai apropriācija); c) katras procedūras vidējās izmaksas euro; un d) norēķinu likmes. Dalībvalstīm tiks prasīts apkopot šos datus, sagatavot statistiku par šiem apkopotajiem datiem un paziņot Komisijai šo statistiku (10). Ja ECB ir kredītiestāžu uzraudzības kompetentā iestāde, ECB uzraudzības pienākumu juridiskais pamats ir noteikts Līguma 127. panta 6. punktā, saskaņā ar kuru Padome var uzticēt ECB īpašus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību. Tā kā šīs informācijas apkopošana attiecas uz paātrinātas ārpustiesas nodrošinājuma izpildes mehānisma iedarbīgumu, nevis kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību, Savienības likumdevējiem būtu jāprecizē, ka uzdevumu iegūt šādu informāciju nebūtu jāuztic ECB.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2018. gada 20. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2018) 135 final.

(2) Sk. Padomes 2017. gada 11. jūlija paziņojumu presei par Padomes secinājumiem “Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā”, pieejams Padomes interneta vietnē: http://www.consilium.europa.eu.

(3) Sk. piemēram, ECB 2016. gada novembra Finanšu stabilitātes pārskata B iedaļu, pieejams ECB interneta vietnē: https://www.ecb.europa.eu.

(4) Sk. Atzinuma CON/2018/31 2.2.1. punktu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē.

(5) Sk. Atzinuma CON/2018/31 2.2.2. punktu.

(6) Sk. ierosinātās direktīvas 18. panta 1. punktu.

(7) Sk. ierosinātās direktīvas 19. panta 1. punktu.

(8) Sk. ierosinātās direktīvas 14. panta 1. punktu.

(9) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).

(10) Sk. ierosinātās direktīvas 33. pantu.

10.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/19

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS 2019 – EAC/A05/2018

Eiropas Solidaritātes korpuss

(2018/C 444/09)

1. Ievads un mērķi

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1475, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, Regulu (ES) Nr. 1293/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada darba programma. Regula par Eiropas Solidaritātes korpusu aptver laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam. Eiropas Solidaritātes korpusa vispārējie un konkrētie mērķi ir izklāstīti minētās regulas 3. un 4. pantā.

2. Darbības

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz šādām Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām:

—	Brīvprātīgi projekti

—	Brīvprātīgas partnerības (konkrēti nolīgumi 2019. gadam saskaņā ar PPN 2018.–2020. gadam) (1)

—	Brīvprātīgo grupas augstas prioritātes jomās

—	Stažēšanās un darbs

—	Projekti solidaritātes darbībās

—	Kvalitātes zīme

3. Atbilstība

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam var pieteikties jebkura publiska vai privāta struktūra (2). Turklāt jauniešu grupas, kas reģistrējušās Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, var pieteikties uz finansējumu projektiem solidaritātes darbībās.

Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaistīties šādas valstis:

28 Eiropas Savienības dalībvalstis var pilnvērtīgi piedalīties visās Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās.

Turklāt dažās Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās var piedalīties organizācijas no šādām valstīm:

—	EBTA/EEZ valstis: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija,

—	ES kandidātvalstis: Turcija, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika,

—	partnervalstis.

Sīkāku informāciju par dalības kārtību lūdzam skatīt Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada vadlīnijās.

Pieteikuma iesniedzējiem no Apvienotās Karalistes: ievērojiet, ka atbilstības kritērijiem jābūt izpildītiem visā dotāciju periodā. Ja dotāciju periodā Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, nenoslēdzot tādu nolīgumu ar ES, kas jo īpaši garantētu, ka pieteikuma iesniedzēji no Apvienotās Karalistes arī turpmāk ir atbalsttiesīgi, jūs vairs nesaņemsiet ES finansējumu (vienlaikus iespēju robežās turpinot piedalīties), vai arī jums nāksies atstāt projektu, pamatojoties uz attiecīgajiem dotāciju nolīguma noteikumiem par nolīguma izbeigšanu.

4. Projektu budžets un ilgums

Šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus īsteno šādi: ja budžeta iestāde ir pieņēmusi 2019. gada budžetu, ņem vērā 2019. gada budžeta projektā paredzēto asignējumu pieejamību, bet, ja budžets nav pieņemts, darbojas pagaidu divpadsmitdaļu sistēma.

Šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus ir paredzēts 96 322 671 EUR liels kopējais budžets, un tā pamatā ir Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada darba programma.

Šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus atvēlētais kopējais budžets un tā sadalījums ir indikatīvs, un tas var tikt izmainīts līdz ar grozījumiem Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada darba programmā. Iespējamie pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti regulāri iepazīties ar Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada darba programmu un tās grozījumiem, ko publicē:

https://ec.europa.eu/youth/annual-work-programmes_en (attiecībā uz budžetu katrai uzaicinājumā ietvertajai darbībai).

Piešķirto dotāciju apjoms un projektu ilgums atšķiras atkarībā no tādiem faktoriem kā projekta veids un iesaistīto partneru skaits.

5. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Visi turpmāk norādītie pieteikumu iesniegšanas termiņi beidzas pulksten 12.00 (pusdienlaikā) pēc Briseles laika.

Brīvprātīgi projekti	2019. gada 5. februāris
	2019. gada 30. aprīlis
	2019. gada 1. oktobris
Brīvprātīgas partnerības (konkrēti nolīgumi 2019. gadam saskaņā ar PPN 2018.–2020. gadam)	2019. gada 20. aprīlis
Brīvprātīgo grupas augstas prioritātes jomās	2019. gada 28. septembris
Stažēšanās un darbs	2019. gada 5. februāris
	2019. gada 30. aprīlis
	2019. gada 1. oktobris
Projekti solidaritātes darbībās	2019. gada 5. februāris
	2019. gada 30. aprīlis
	2019. gada 1. oktobris

Kvalitātes zīmes pieteikumus var iesniegt visu laiku.

Sīki izstrādātus norādījumus par pieteikumu iesniegšanu lūdzam skatīt Eiropas Solidaritātes korpusa vadlīnijās.

6. Pilnīga informācija

Sīki izstrādātus šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nosacījumus, tostarp prioritātes, lūdzam skatīt Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada vadlīnijās, kas pieejamas šajā interneta adresē:

https://ec.europa.eu/youth/solidarity-corps

Eiropas Solidaritātes korpusa 2019. gada vadlīnijas ir šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus neatņemama sastāvdaļa, un tajās izklāstītie dalības un finansējuma nosacījumi pilnā mērā attiecas uz šo uzaicinājumu.

(1) Uz šo darbību ir tiesīgas pieteikties tikai dalīborganizācijas, kuras ir parakstījušas pamatpartnerības nolīgumu (PPN) 2018.–2020. gadam.

(2) Neskarot konkrētus atbilstības nosacījumus, ko piemēro šajā uzaicinājumā ietvertām atsevišķām darbībām.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 444

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 10. decembris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS
2018/C 444/01	Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu	1
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 444/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8993 – Huaxin/Juniper/JV) ( 1 )	9
2018/C 444/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9137 – Rehau / MB Barter & Trading) ( 1 )	9
2018/C 444/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9153 – Caisse des dépôts et consignations / Meridiam / FICA HPCI) ( 1 )	10

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2018/C 444/05 CON/2018/51	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2018. gada 9. novembris) par priekšlikumu regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi (CON/2018/51)	11
2018/C 444/06 CON/2018/54	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2018. gada 20. novembris) par priekšlikumu direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu (CON/2018/54)	15

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 444/07	Euro maiņas kurss	17
	Revīzijas palāta
2018/C 444/08	Īpašais ziņojums Nr. 32/2018 – Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai: elastīgs, bet trūkst mērķtiecības	18

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2018/C 444/09	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2019 – EAC/A05/2018 – Eiropas Solidaritātes korpuss	19
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 444/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9173 – Astorg Asset Management / Montagu Private Equity / Nemera Capital) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	22
2018/C 444/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9085 – Dr. August Oetker / Coop-Gruppe / F&B – Food and Beverage Services) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	24

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1371
JPY	Japānas jena	128,36
DKK	Dānijas krona	7,4641
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89085
SEK	Zviedrijas krona	10,2665
CHF	Šveices franks	1,1299
ISK	Islandes krona	139,50
NOK	Norvēģijas krona	9,6970
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,851
HUF	Ungārijas forints	323,50
PLN	Polijas zlots	4,2895
RON	Rumānijas leja	4,6485
TRY	Turcijas lira	6,0619
AUD	Austrālijas dolārs	1,5766
CAD	Kanādas dolārs	1,5230
HKD	Hongkongas dolārs	8,8866
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6558
SGD	Singapūras dolārs	1,5583
KRW	Dienvidkorejas vona	1 278,67
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,0673
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8244
HRK	Horvātijas kuna	7,3913
IDR	Indonēzijas rūpija	16 454,01
MYR	Malaizijas ringits	4,7372
PHP	Filipīnu peso	60,059
RUB	Krievijas rublis	75,8850
THB	Taizemes bāts	37,359
BRL	Brazīlijas reāls	4,4358
MXN	Meksikas peso	23,1435
INR	Indijas rūpija	80,5090


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.