6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mākslīgais intelekts: prognozēt tā ietekmi uz nodarbinātību, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 440/01)

Ziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	183/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mākslīgais intelekts un robotika paplašinās un pastiprinās ekonomikas digitalizācijas ietekmi uz darba tirgiem (1). Tehnikas progress vienmēr ir ietekmējis darbu un nodarbinātību, un tādēļ ir vajadzīgs jauna veida sociālais un sabiedriskais satvars. EESK ir pārliecināta, ka tehnoloģiju attīstība var veicināt ekonomikas un sociālo progresu. Tomēr Komiteja uzskata, ka būtu kļūdaini neņemt vērā vispārējo ietekmi uz sabiedrību. Darba vidē mākslīgais intelekts paplašinās un pastiprinās darbvietu automatizācijas ietekmi (2). Tāpēc EESK vēlas palīdzēt sagatavoties sociālajām pārmaiņām, ko radīs mākslīgā intelekta un robotikas izplatība, nostiprinot un atjaunojot Eiropas sociālo modeli.

1.2.

EESK vēlas uzsvērt mākslīgā intelekta un tā lietojumu radītās iespējas, jo īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, drošība transporta un enerģētikas nozarē, klimata pārmaiņu apkarošana un apdraudējuma prognozēšana kiberdrošības jomā. Eiropas Savienībai, valdībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāuzņemas svarīga loma, lai pilnībā izmantotu ieguvumus, ko mākslīgais intelekts var radīt personām ar invaliditāti, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī gados veciem cilvēkiem un personām, kuras slimo ar hroniskām slimībām.

1.3.

Tomēr Eiropas Savienībā nav datu par digitālo ekonomiku un tās radītajām sociālajām pārmaiņām. EESK iesaka uzlabot statistikas rīkus un pētniecību, tostarp saistībā ar mākslīgo intelektu, rūpniecisko robotu un pakalpojumu izmantošanu, lietu internetu, kā arī jaunajiem ekonomikas modeļiem (platformu ekonomiku, jauniem nodarbinātības un darba veidiem).

1.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju veicināt un atbalstīt pētījumus Eiropas nozaru sociālā dialoga komiteju līmenī par mākslīgā intelekta un robotikas un, plašākā nozīmē, ekonomikas digitalizācijas ietekmi uz nozarēm.

1.5.

Ir atzīts, ka mākslīgā intelekta un robotikas ietekmē tiks pārceltas un pārveidotas darbvietas, daļa darbvietu tiks likvidētas un radītas jaunas darbvietas. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai ir jāgarantē visu darba ņēmēju – algoto darbinieku, pašnodarbināto un fiktīvi pašnodarbināto – piekļuve sociālajai aizsardzībai saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

1.6.

Komisija ierosinājusi nostiprināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai to varētu izmantot darba ņēmēji, kuri ekonomikas digitalizācijas dēļ zaudējuši darbu, un pašnodarbinātas personas, kuras šā paša iemesla dēļ ir pārtraukušas darbību (3). EESK skatījumā tas ir solis uz priekšu, lai izveidotu reālu Eiropas pārejas fondu, kas veicinātu sociāli atbildīgu digitālās pārveides pārvaldību.

1.7.

EESK iesaka piemērot un nostiprināt principus, saistības un pienākumus, kas noteikti pašreizējos ES iestāžu un sociālo partneru pieņemtajos dokumentos par darba ņēmēju informēšanu un konsultēšanu (4), jo īpaši jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta un robotikas, ieviešanas laikā. EESK vēlas, lai tiktu izstrādāta iekļaujoša Eiropas programma mākslīgā intelekta jomā, pamatojoties uz šiem dokumentiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru un iesaistot visas ieinteresētās personas.

1.8.

Gaidāmajās Komisijas izstrādātajās pamatnostādnēs par ētiku mākslīgā intelekta jomā EESK iesaka noteikt skaidru robežu darba ņēmēju un viedo mašīnu mijiedarbībā, lai cilvēks nekad nekļūtu par mašīnas kalpu. Saskaņā ar iekļaujoša mākslīgā intelekta ideju šajās pamatnostādnēs jānosaka principi, kas saistīti ar iesaistīšanos, atbildību, dalību ražošanas procesā, lai darbs strādājošajam radītu gandarījumu, ka viņš tajā var pilnībā izmantot savas prasmes un zināšanas un maksimāli veicināt kopējo labklājību, kā uzsvērts SDO konstitūcijā.

1.9.

EESK arī iesaka pamatnostādnēs iekļaut pārredzamības principus mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanā darba ņēmēju nodarbināšanas, novērtēšanas un vadības veiktās kontroles nolūkā, kā arī veselības un drošības principus un darba apstākļu uzlabošanas principus. Turklāt jānodrošina, ka ar šīm pamatnostādnēm tiek aizsargātas tiesības un brīvības, kas saistītas ar darba ņēmēju datu apstrādi, ievērojot nediskriminēšanas principus.

1.10.

Ētikas pamatnostādņu īstenošanai mākslīgā intelekta jomā ir vajadzīga uzraudzība. Šādu funkciju, kas paredz ētikas jautājumu novērošanu vai uzraudzību mākslīgā intelekta sistēmās, tostarp uzņēmumā, varētu veikt Eiropas līmeņa novērošanas centrs.

1.11.

EESK iesaka apmācīt viedo mašīnu inženierus un projektētājus ētikas jautājumos, lai nepieļautu jaunus “digitālā teilorisma” veidus, kur cilvēks tikai izpilda mašīnu dotos norādījumus. Šajā jomā ir jāveicina labas prakses izplatīšana un pieredzes apmaiņa.

1.12.

EESK lūdz sīkāk skaidrot juridiskās atbildības principu. Cilvēka un mašīnas attiecībās ir vajadzīga tālejošāka pieeja jauniem riskiem veselības un drošības jomā saskaņā ar direktīvu par produktatbildību (5).

1.13.

Ņemot vērā sociālās polarizācijas risku digitālās pārveides jomā, EESK aicina ES iestādes sākt debates par valsts budžeta un sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanu tādā ekonomikā, kur arvien plašāk izmanto robotiku (6), lai gan darbaspēka nodokļi joprojām ir galvenais nodokļu ieņēmumu avots Eiropā. Lai piemērotu taisnīguma principu, šādām debatēm būtu arī jāietver jautājums par digitalizācijas ieguvumu pārdalīšanu.

2. Ievads

2.1.

Kopš šā jēdziena rašanās 1956. gadā mākslīgais intelekts 20. gs. otrajā pusē ir attīstījies nevienmērīgi. Tas ir raisījis gan lielas cerības, gan sagādājis lielu vilšanos. Taču pēdējo gadu laikā tas atkal strauji attīstās, pateicoties tam, ka pirmo reizi cilvēces vēsturē ir savākts, organizēts un glabāts tik liels datu apjoms (big data) un ka strauji ir pieaugusi datoru skaitļošanas jauda un algoritmu spējas.

2.2.

EESK 2017. gadā sagatavoja atzinumu par mākslīgo intelektu (7), kurā skatīti vairāki problēmjautājumi. Minētajā atzinumā uzsvērts, ka nav precīzas mākslīgā intelekta definīcijas. Šajā atzinumā mākslīgais intelekts ir aplūkots kā nozare, kuras mērķis ir izmantot digitālās tehnoloģijas tādu sistēmu radīšanai, kas spēj autonomi reproducēt cilvēka kognitīvās funkcijas, tostarp datu uztveri, sava veida sapratni un pielāgošanos (problēmu atrisināšana, automātiska argumentācija un mašīnmācīšanās).

2.3.

Mākslīgā intelekta sistēmas mūsdienās spēj atrisināt sarežģītas problēmas, kas reizēm pārsniedz cilvēka intelekta spējas. Mākslīgajam intelektam, šķiet, ir potenciāli neskaitāmi pielietojuma veidi gan banku, apdrošināšanas, transporta, veselības aprūpes, izglītības, enerģētikas, mārketinga un aizsardzības nozarēs, gan arī rūpniecībā, būvniecībā, lauksaimniecībā, amatniecībā u. c. (8). No mākslīgā intelekta tiek gaidīta preču un pakalpojumu ražošanas procesa efektivitātes uzlabošana, uzņēmumu rentabilitātes stimulēšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana.

2.4.

Šis jaunais mākslīgā intelekta progress rada arī vairākus jautājumus saistībā ar tā iespējamo lomu sabiedrībā, autonomijas pakāpi un mijiedarbību ar cilvēku. Kā uzsvērts 2017. gadā pieņemtajā EESK atzinumā par mākslīgo intelektu (9), šādi jautājumi konkrēti skar ētiku, drošību, pārredzamību, privātumu, darba standartus, izglītību, pieejamību, likumdošanu un regulējumu, pārvaldību un demokrātiju.

2.5.

Diskusijā par mākslīgo intelektu ir jāaplūko dažādas pieejas, lai debates neaprobežotos tikai ar ekonomikas nozari, kā tas reizēm mēdz notikt. Šāds daudzdisciplinārs satvars būtu lietderīgs, lai analizētu mākslīgā intelekta ietekmi uz darba vidi, jo cilvēka un mašīnas mijiedarbība galvenokārt notiek darbā. Tehnika vienmēr ir ietekmējusi darbu. Tādēļ mākslīgā intelekta ietekmei uz nodarbinātību un darbu ir jāpievērš īpaša uzmanība politiskā līmenī, jo iestāžu uzdevums ir panākt, lai darīt ekonomikas pārveides procesi būtu sociāli atbalstāmi (10).

2.6.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir noskaidrot, kāda būs mākslīgā intelekta ietekme uz darbu un tā raksturu, darba apstākļiem un darba organizāciju. EESK jau ir uzsvērusi (11), ka ir jāuzlabo statistika un pētniecība, lai varētu sagatavot precīzas prognozes par darba tirgu attīstību, kā arī skaidrus rādītājus par atsevišķām tendencēm, kas saistītas, piemēram, ar darba kvalitāti, darbvietu un ienākumu polarizāciju un darba apstākļiem digitālās pārveides periodā. Eiropas Savienībā nav datu par t. s. sadarbīgo ekonomiku, platformām darbam pēc pieprasījuma, jauniem modeļiem apakšuzņēmuma līguma slēgšanai tiešsaistē, ne arī par rūpniecisko robotu un personalizētu pakalpojumu izmantošanu, lietu internetu, mākslīgā intelekta sistēmu lietošanu un izplatīšanu.

3. Mākslīgais intelekts un nodarbinātības līmeņa attīstība

3.1.

Jautājums par to, kā mākslīgā intelekta un robotikas ieviešana ražošanas procesos ietekmēs nodarbinātības līmeni, ir pretrunīgs. Vairākos pētījumos mēģināts rast atbildi uz šo jautājumu, taču zinātniska vienprātība nav panākta. Pētījumu rezultātu daudzveidība (no 9 % līdz 54 % apdraudēto darbvietu (12)) atspoguļo sarežģīto metodoloģisko izvēli un tās noteicošo ietekmi uz pētījumu rezultātiem.

3.2.

Prognozes ir nenoteiktas, jo papildus automatizācijas tehniskajam potenciālam iedarbojas arī citi faktori: politiskās, regulatīvās, ekonomiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī sociālā pieņemamība. Tas, ka tehnoloģija ir progresīva, vēl negarantē tās lietošanu un izplatīšanu.

3.3.

Visbeidzot, nav iespējams prognozēt automatizējamo darbvietu neto bilanci katrā nozarē, neņemot vērā profesiju pārveidošanos un jaunu darbvietu radīšanas tempu. Lai attīstītu mākslīgā intelekta sistēmas, būs nepieciešamas jaunas darbvietas inženierijas, informātikas un telekomunikāciju jomā (inženieri, tehniskie darbinieki un operatori), kā arī lielo datu (big data) jomā: datu speciālisti, datu analītiķi, datu pētnieki u. c.

3.4.

Publiskās pārvaldes iestāžu uzdevums būs nodrošināt, lai digitalizācija neradītu negatīvas sociālās sekas, kas var ietekmēt darbvietu skaitu un kvalitāti (13). Eksperti uzsvēruši, ka viens no riskiem ir darbvietu polarizācija starp “superzvaigznēm”, kam ir digitālajā ekonomikā noderīgas prasmes, un “zaudētājiem”, kuru prasmes, pieredze un zinātība digitalizācijas apstākļos pakāpeniski kļūs nevajadzīgas. Nesenajā paziņojumā (14) Eiropas Komisija ierosina uz šo problēmu reaģēt galvenokārt ar centieniem izglītības, apmācības, rakstīšanas, lasīšanas un rēķināšanas pamatprasmju, kā arī digitālo prasmju uzlabošanas jomā. Šiem centieniem ir vajadzīgs atbalsts no ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem valsts, Eiropas, starpnozaru un nozaru sociālā dialoga ietvaros (15).

3.5.

Tomēr EESK uzskata, ka šādi centieni nebūs pietiekami, lai reaģētu uz visām problēmām, īpaši nenoteiktību darbvietu attīstībā. Vajadzētu apsvērt trīs papildu risinājumus: “iekļaujošu” mākslīgo intelektu, pārmaiņu prognozēšanu un sociāli atbildīgu un definētu pārstrukturēšanu, ja sociālie plāni kļūst nenovēršami.

4. Iekļaujošs un vieds mākslīgais intelekts un robotizācija

4.1.

EESK atbalsta iekļaujoša mākslīgā intelekta un robotizācijas programmas principu. Tas nozīmē, ka ieviešot uzņēmumos jaunus procesus, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas, būtu lietderīgi iesaistīt darba ņēmējus šo procesu darbības noteikumos. Kā norāda WRR (16), iekļaujoša un vieda jauno tehnoloģiju ieviešana, kurā darba ņēmēji paliek procesu centrā un piedalās to uzlabošanā, var palīdzēt veicināt ražošanas procesu uzlabošanu (17).

4.2.

Tā kā algoritmi ietekmē darbā pieņemšanas, darba un profesionālā novērtējuma nosacījumus, EESK atbalsta algoritmu pārredzamības principu, kas nenozīmē neizpaust kodus, bet gan to, lai pieņemto lēmumu parametri un kritēriji būtu saprotami. Vienmēr jābūt iespējai izmantot cilvēku.

4.3.

Mākslīgais intelekts, kurā cilvēkam ir centrālā vieta, ņem vērā to personu viedokļus, kuriem būs jāstrādā jaunu tehnoloģisku procesu ietvaros, skaidri nosaka darba ņēmēju uzdevumus un pienākumus, saglabā darba ņēmēju līdzdalības veidus darbā, lai viņi nekļūtu tikai par izpildītājiem.

4.4.

Ir jāprecizē juridiskās atbildības princips. Rūpnieciskie vai pakalpojumu roboti arvien vairāk sadarbojas ar cilvēku. Mākslīgais intelekts ļauj robotiem “izkļūt no būra”, un var notikt negadījumi (18). Tāpēc ir skaidri jānosaka autonomo sistēmu atbildība negadījumā un jānodrošina, ka tiek segti riski, ar kuriem darba ņēmēji saskaras veselības un drošības jomā. Saistībā ar direktīvu par produktatbildību Eiropas Komisija ir uzsākusi pārdomu procesu par šiem jaunajiem riskiem (19). Darba drošības jomā šai pieejai jābūt tālejošākai.

4.5.

Taisnīguma princips darba vidē nozīmē neatņemt darba ņēmējam darbu. Daži eksperti norāda uz risku, ka mākslīgais intelekts zināmā mēra veicina darba ņēmēju kvalifikācijas zaudēšanu. Tādēļ ir jāpanāk, lai darbs strādājošajam radītu gandarījumu, ka viņš tajā var pilnībā izmantot savas prasmes un zināšanas un maksimāli veicināt kopējo labklājību, kā noteikts SDO konstitūcijā. Pārvaldības aspektā tas ir arī veids, kā saglabāt motivāciju strādāt.

5. Pārmaiņu prognozēšana

5.1.

Vairākos pētījumos norādīts, ka pēdējo gadu laikā Eiropas (un reizēm valstu) sociālais dialogs ir pavājinājies, neraugoties uz Komisijas un Eiropadomes pausto gribu “atsākt” dialogu. Faktiski sociālais dialogs ir viens no piemērotākajiem līdzekļiem, lai risinātu digitalizācijas radītās problēmas sociālajā jomā. Tāpēc EESK stingri atbalsta to, ka uzņēmumos un visos attiecīgajos līmeņos šādam dialogam ir jākļūst par ierastu praksi, lai sagatavotos pārmaiņām sociāli pieņemamā veidā. EESK atgādina, ka sociālais dialogs ir viena no labākajām garantijām sociālajam mieram un nevienlīdzības mazināšanai. Papildus politiskām deklarācijām par ekonomikas atveseļošanu ES iestāžu pienākums ir veicināt un papildināt šo sociālo dialogu.

5.2.

Ja paredzēts ieviest šādas tehnoloģijas, sociālā dialoga ceļā ir jānoskaidro, kādas būs ražošanas procesu pārveides perspektīvas uzņēmumu un nozaru līmenī un kādas jaunas prasmes un apmācības būs vajadzīgas, kā arī iepriekš jāpārdomā, kā mākslīgo intelektu izmantot, lai uzlabotu organizatoriskos un ražošanas procesus, palielinātu darba ņēmēju kvalifikāciju un optimāli izmantotu mākslīgā intelekta atbrīvotos resursus jaunu preču un pakalpojumu attīstīšanai vai klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai.

5.3.

Sociāli atbildīga pārstrukturēšana

5.4.

Ja sociālie plāni tiek atzīti par nenovēršamiem, izaicinājumi ir saistīti ar šādas pārstrukturēšanas sociālo pārvaldību. Kā uzsvēruši Eiropas sociālie partneri orientējošajos norādījumos pārmaiņu un to sociālo seku pārvaldībai (20), daudzos konkrētu gadījumu pētījumos norādīts, ka ir svarīgi meklēt visas iespējamās alternatīvas atlaišanai, piemēram, apmācība, pārkvalificēšanās un atbalsts uzņēmumu veidošanai.

5.5.

Jāpanāk, ka pārstrukturēšanas gadījumā darba ņēmēju informēšana un uzklausīšana saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām (21) uzlabo risku paredzēšanu, veicina darbinieku piekļuvi apmācībai uzņēmumā, palielina darba organizācijas elastīgumu, vienlaikus saglabājot drošību, veicina darbinieku iesaisti uzņēmuma darbībā un nākotnē.

5.6.

Visbeidzot, kā to ļoti pamatoti uzsver Komisija, Eiropas Savienībai ir jāgarantē visu iedzīvotāju, to skaitā algoto darbinieku, pašnodarbināto vai fiktīvi pašnodarbināto, piekļuve sociālajai aizsardzībai“neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma” saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru (22).

6. Mākslīgais intelekts un pārmaiņas darba apstākļos

6.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 25. aprīlī ierosināja ES pieeju, lai veicinātu politikas ieguldījumiem mākslīgā intelekta attīstībā un ieviestu pamatnostādnes ētikas jomā. Komisija uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju potenciālu mūsu sabiedrība pārveidošanā, jo īpaši transporta, veselības aprūpes un apstrādes rūpniecības nozarēs.

6.2.

Šis pārveides potenciāls izpaužas ražošanas procesos un ietekmē arī darba saturu. Šāda ietekme var būt pozitīva, jo īpaši veidā, kā mākslīgais intelekts var uzlabot šos procesus un darba kvalitāti. Tāda pati pozitīva ietekme var būt arī uz “elastīgu” darba organizāciju, kurā vairāk tiek dalītas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kā arī uz grupu autonomiju, daudzfunkcionalitāti, horizontālu organizāciju, inovatīvu un līdzdalības praksi (23).

6.3.

EESK (24), tāpat kā Komisija, uzsver, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt darba ņēmējiem rutīnas, smagos vai bīstamos uzdevumos un daži mākslīgā intelekta lietojumi var uzlabot algoto darbinieku labjutību un atvieglot viņu ikdienas dzīvi.

6.4.

Taču šādu redzējumu papildina jauni jautājumi, piemēram, attiecībā uz mākslīgā intelekta un darba ņēmēja mijiedarbību un izmaiņām darba saturā. Cik lielā mērā rūpnīcās, uzņēmumos un birojos viedās mašīnas būs autonomas un kā tās papildinās cilvēka darbu? EESK uzsver, ka jaunajā darba vidē ir prioritāri jādefinē cilvēka un mašīnas attiecības. Ļoti svarīgi ir piemērot pieeju, kas vērsta uz cilvēka kontroli pār mašīnu (25).

6.5.

Principā nav ētiski pieņemams, ka mākslīgais intelekts ierobežo cilvēku vai ka cilvēks tiek uzskatīts par izpildītāju mašīnas dotajiem norādījumiem par to, kādi uzdevumi, kādā veidā un kādos termiņos viņam jāveic. Taču šī ētikas robeža reizēm, šķiet, ir pārkāpta (26). Tādēļ ētikas pamatnostādnēs saistībā ar mākslīgo intelektu ir skaidri jāformulē šī ētikas robeža.

6.6.

Nepieļaut jauna veida “digitālo teilorismu” viedo iekārtu izstrādātāju vadībā ir mērķis, kas jāizvirza par vienu no ES prioritātēm. Tādēļ, kā to nesen apliecināja EESK, Eiropas pētniekiem, inženieriem, projektētājiem un uzņēmējiem, kuri sekmē mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanu un laišanu tirgū, jārīkojas saskaņā ar ētiskās un sociālās atbildības kritērijiem. Šajā nolūkā piemērots risinājums var būt ētikas un humanitāro zinātņu iekļaušana inženierzinātņu mācību programmās (27).

6.7.

Otrs jautājums ir saistīts ar pārvaldības uzraudzību un kontroli. Visi piekrīt, ka ir vajadzīga samērīga ražošanas procesu un attiecīgi arī paveiktā darba uzraudzība. Pašlaik jauni tehnoloģiskie rīki potenciāli ļauj ieviest viedas sistēmas pilnīgai darba ņēmēju kontrolei reāllaikā, radot risku, ka uzraudzība un kontrole var kļūt nesamērīga.

6.8.

Jautājums par darba izpildes un darbības rādītāju kontroles samērīgumu un proporcionalitāti, par vadītāja un darbinieka savstarpējo uzticēšanos arī ir temats, kas būtu jāiekļauj valstu, Eiropas, starpnozaru un nozaru sociālā dialoga darba kārtībā.

6.9.

Joprojām pretrunīgs ir jautājums par algoritmu ievirzēm un sagatavošanas datiem, kā arī par iespējamām diskriminācijas nevēlamajām sekām. Daži uzskata, ka algoritmi un cita prognozējoša darbinieku atlases programmatūra var samazināt diskrimināciju darbā pieņemšanas procesā un veicināt “gudrāku” atlasi. Citi savukārt uzskata, ka darbinieku atlases programmatūras joprojām var atspoguļot, pat netīši, šādu darbinieku atlases robotu programmētāju neobjektivitāti. Daži eksperti uzskata, ka algoritmu modeļi vienmēr būs tikai matemātiski izteikti viedokļi (28). Tāpēc vienlaikus jāpanāk, ka ir iespējama cilvēka intervence (saistībā ar iepriekš izklāstīto pārredzamības principu – tiesības prasīt lēmuma pieņemšanas kritērijus) un jānodrošina, ka datu vākšana un apstrāde atbilst proporcionalitātes un mērķa principiem. Jebkurā gadījumā datus var izmantot tikai tādam mērķim, kādam tie vākti (29).

6.10.

Iespēja ar tiesību aktiem vai ar koplīgumiem paredzēt konkrētākus noteikumus, lai aizsargātu tiesības un brīvības attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi darba attiecību ietvaros, ko dalībvalstīm sniedz Vispārīgā datu aizsardzības regula, ir reāla svira, kas dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāizmanto (30).

6.11.

Šajā sakarā ir jānorāda, ka risks attiecas ne tikai uz algotiem darba ņēmējiem. Arī apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiešsaistē, darba platformā un dažādu kolektīvā darba modeļu attīstību papildina jaunas automatizētas sistēmas rezultātu un rūpības pārvaldībai, kuru ētiskās robežas reizēm šķiet pārkāptas (darba ņēmēja tīmekļa kameras ieslēgšana platformā, attālināta ekrāna satura kopēšana u. c.).

6.12.

Šādu platformu algoritmi, kas cita starpā nosaka pašnodarbinātas personas atalgojumu, digitālo reputāciju un iespējas piekļūt uzdevumiem, bieži vien ir neskaidri. To darbības veidi darba ņēmējiem netiek izskaidroti, un viņi nevar piekļūt darbības kritērijiem, kas viņiem tiek piemēroti.

7. Taisnīgas pārejas sagatavošana

7.1.

Vidējā termiņā sociālās polarizācijas risks, ko uzsver daudzi eksperti, liek pamatīgi pārdomāt mūsu sociālo modeļu nākotni, tostarp to turpmāko finansējumu. EESK aicina Komisijai uzsākt debates par nodokļiem, valsts budžeta un kolektīvo sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanu ekonomikā, kurā strauji pieaug robotu skaits (31), lai gan darbaspēka nodokļi joprojām ir galvenais nodokļu ieņēmumu avots Eiropā. Debatēs būtu jāietver arī jautājums par digitalizācijas dividenžu pārdalīšanu.

7.2.

Komisija ierosinājusi nostiprināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) un cita starpā panākt, lai to varētu izmantot darba ņēmēji, kuri ekonomikas digitalizācijas (digitalizācijas, automatizācijas) dēļ ir zaudējuši darbu, un pašnodarbinātas personas, kuras šā paša iemesla dēļ ir pārtraukušas darbību (32). EESK uzskata, ka tas ir solis ceļā uz reāla Eiropas pārejas fonda izveidi, kas veicinātu sociāli atbildīgu digitālās pārveides un ar to saistītās pārstrukturēšanas plānošanu un pārvaldību.

7.3.

Valstu līmenī arvien biežāk tiek apspriesti mākslīgā intelekta sociālie aspekti un plašākā nozīmē sabiedriskie aspekti. Nesenās diskusijas Apvienotās Karalistes parlamentā (33) un Francijas parlamenta Senātā apliecināja vajadzību veicināt ētisku pieeju mākslīgajam intelektam, balstot šo pieeju uz vairākiem principiem, piemēram, algoritmu sistēmu godprātību, pārredzamību un izskaidrojamību, mākslīgā intelekta pielietojumu ētiku un atbildību, pētnieku, ekspertu un speciālistu izpratnes veidošanu par viņu pētījumu rezultātu iespējamu nevēlamu izmantošanu. Francijā Villani ziņojumā mēģināts mākslīgajam intelektam “piešķirt jēgu” (34). Daudzi Jeila, Stenforda, Kembridžas un Oksfordas universitāšu eksperti brīdina par mākslīgā intelekta “nenovērsto neaizsargātību” un uzsver, ka ir obligāti jāprognozē, jānovērš un jāmazina šāda neaizsargātība (35). Kvebekas Pētniecības fonds (FRQ) partnerībā ar Monreālas Universitāti jau vairākus mēnešus strādā pie Globālā novērošanas centra projekta par mākslīgā intelekta un digitalizācijas ietekmi uz sabiedrību (36).

7.4.

Visas minētās iniciatīvas apliecina vajadzību pārnest debates par mākslīgo intelektu ārpus ekonomiskajiem un tehniskajiem aspektiem un paplašināt publisko apspriešanu par mākslīgā intelekta lomu, kādu sabiedrība to vēlas redzēt, tostarp darba vidē. Šādas debates ļautu novērst “nepareizu pretstatījumu” starp izteikti naivu un optimistisku skatījumu uz mākslīgo intelektu un tā sekām, no vienas puses, un katastrofālu skatījumu, no otras puses (37). Šādu debašu uzsākšana valstu līmenī ir viens no pirmajiem lietderīgajiem posmiem, taču jāiesaistās arī Eiropas Savienībai, piemēram definējot pamatnostādnes ētikas jomā, ko Komisija jau ir sākusi darīt.

7.5.

Jautājums par šādu pamatnostādņu īstenošanu būs jāuztic novērošanas centram, kas skatītu ētikas jautājumus mākslīgā intelekta sistēmās. Mākslīgais intelekts un tā lietojumi ir jāizmanto iedzīvotāju un darba ņēmēju labjutības un emancipācijas veicināšanai, ievērojot pamattiesības, un nedrīkst pieļaut, ka tie tieši vai netieši ietekmē procesus, kas veicina līdzdalības, mācīšanās, kvalifikācijas un autonomijas zaudēšanu. Princips “noteicējs ir cilvēks” ir konkrēti jāpiemēro jebkuros apstākļos, tostarp darba vidē.

7.6.

Šis princips ir jāpiemēro arī citās darbības nozarēs, piemēram, veselības aprūpes nozarē, kurā sniegtie pakalpojumi ir cieši saistīti ar cilvēku dzīvību, veselību, drošību un dzīves kvalitāti. Tikai ar stingriem ētikas noteikumiem varēs garantēt, ka ne tikai darba ņēmēji, bet arī patērētāji, pacienti, klienti un citi pakalpojumu sniedzēji varēs pilnībā izmantot jaunos mākslīgā intelekta lietojumus.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Acemoglu, D., Restrepo, P. (2018), “Artificial Intelligence, Automation and Work”, NBER darba dokuments 24196, 2018. gada janvāris. Sk. arī: Conseil d’orientation pour l’emploi (2017), “Automatisation, numérisation et emploi” (1. sējums) (www.coe.gouv.fr).

(2) Acemoglu, D., op. cit.; Conseil d’orientation pour l’emploi (Nodarbinātības konsultāciju centrs) (2017), op. cit.

(3) COM(2018) 380 final.

(4) Direktīva 2002/14/EK; Eiropas Biznesa konfederācijas, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centra kopīgā nodoma deklarācija par sociālo dialogu un jaunajām tehnoloģijām, 1985. g.; Sociālo partneru kopīgais atzinums par jaunajām tehnoloģijām, darba organizāciju un darba tirgus pielāgojamību, 1991. g.; Pārmaiņu un to sociālo seku pārvaldības pamatnostādnes, 2003. g.

(5) COM(2018) 246 final.

(6) https://ifr.org/ifr-press-releases/news/robots-double-worldwide-by-2020

(7) OV C 288, 31.8.2017, 1. lpp.

(8) Sk. https://www.techemergence.com.

(9) OV C 288, 31.8.2017, 1. lpp.

(10) Eurofound (2018), “Automation, digitalisation and platforms: Implications for work and employment”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(11) OV C 13, 15.1.2016., 161. lpp.

(12) Frey un Osborne, 2013; Bowles, 2014; Arntz, Gregory un Zierahn, 2016; Le Ru, 2016; McKinsey, 2016; ESAO, 2017; sk. arī izpētes atzinumu CCMI/136 (OV C 13, 15.1.2016., 161. lpp.).

(13) http://www.oecd.org/employment/future-of-work/

(14) COM(2018) 237 final.

(15) OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.

(16) Nīderlandes zinātniskā padome valdības politikas jautājumos.

(17) https://english.wrr.nl/latest/news/2015/12/08/wrr-calls-for-inclusive-robot-agenda

(18) Sk. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras darbu saistībā ar “jauniem riskiem” (https://osha.europa.eu/lv/emerging-risks). Aģentūra uzskata, ka pašreizējās pieejas un tehniskie standarti, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no riskiem darbā ar kolaboratīviem robotiem, būs jāpārskata, ņemot vērā šīs tendences.

(19) COM(2018) 246 final.

(20) Eiropas Biznesa konfederācijas, Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centra, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas kopīgs dokuments, 16.10.2003.

(21) Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Savienībā.

(22) OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp.; OV C 173, 31.5.2017., 15. lpp.; OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.; OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.

(23) OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.

(24) OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.

(25) OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.; OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.

(26) Vairāki Eiropas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par darba apstākļiem dažos loģistikas centros, kuros darba ņēmēji ir pilnībā atkarīgi no algoritmiem, kuri viņiem norāda noteiktā laikā veicamos uzdevumus, vai viņu darba rezultāti tiek vērtēti reāllaikā.

(27) OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.

(28) Cathy O’Neil, Hārvarda doktora grāda ieguvēja un datu zinātniece, “Models are opinions embedded in mathematics” (https://www.theguardian.com/books/2016/oct/27/cathy-oneil-weapons-of-math-destruction-algorithms-big-data).

(29) Skatīt, piemēram, Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestādes (CNIL) darbus (“Comment permettre à l’homme de garder la main? Les enjeux éthiques des algorithmes et de l’intelligence artificielle”,

https://www.cnil.fr/sites/default/files/atoms/files/cnil_rapport_garder_la_main_web.pdf).

(30) Regula (ES) 2016/679 (88. pants).

(31) https://ifr.org/ifr-press-releases/news/robots-double-worldwide-by-2020

(32) COM(2018) 380 final.

(33) https://www.parliament.uk/ai-committee

(34) http://www.enseignementsup-recherche.gouv.fr/cid128577/rapport-de-cedric-villani-donner-un-sens-a-l-intelligence-artificielle-ia.html

(35) https://www.eff.org/files/2018/02/20/malicious_ai_report_final.pdf

(36) http://nouvelles.umontreal.ca/article/2018/03/29/le-quebec-jette-les-bases-d-un-observatoire-mondial-sur-les-impacts-societaux-de-l-ia/

(37) Acemoglu, D., op.cit. Sk. arī Eurofound (2018), “Automation, digitalisation and platforms: Implications for work and employment”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 23. lpp.: “The risks comprise unwarranted optimism, undue pessimism and mistargeted insights”.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/8

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās, privātuma aizsardzība un drošība lietu interneta (IoT) jomā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 440/02)

Ziņotājs:	Carlos TRIAS PINTÓ
Līdzziņotājs:	Dimitris DIMITRIADIS

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats:	Reglamenta 29. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa:	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/3/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lietu internets (Internet of Things – IoT) – pamatojoties uz spēju savienot personas un objektus – paver iedzīvotājiem un uzņēmumiem daudzas un dažādas iespējas. Šīs iespējas ir jāpapildina ar virkni aizsardzības un kontroles pasākumu, lai nodrošinātu IoT ieviešanu bez sarežģījumiem.

1.2.

Tā kā viens no IoT pamatelementiem ir automātiska lēmumu pieņemšana bez cilvēka iejaukšanās, ir jānodrošina, lai šie lēmumi nekaitētu patērētāju tiesībām, neradītu nekādu ētiska rakstura risku un nebūtu pretrunā pamatprincipiem un cilvēku pamattiesībām.

1.3.

EESK aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis:

1.3.1.

nodrošināt drošības un privātuma aizsardzību, izstrādājot atbilstīgu tiesisko regulējumu, kurā būtu paredzēti stingri uzraudzības un kontroles pasākumi;

1.3.2.

skaidri definēt visu dalībnieku atbildību produktu piegādes ķēdē un saistītās informācijas plūsmas, novēršot juridiskās nepilnības, kas rodas, ja vienlaicīgi ir iesaistīti vairāki ražotāji un izplatītāji;

1.3.3.

nodrošināt atbilstošus resursus un izveidot efektīvus koordinācijas mehānismus starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu gan pārskatāmā, gan jaunā regulējuma piemērošanu, ņemot vērā arī starptautisko vidi;

1.3.4.

uzraudzīt ar IoT saistīto jauno tehnoloģiju attīstību, lai garantētu augstu drošības līmeni, pilnīgu pārredzamību un taisnīgu pieejamību;

1.3.5.

veicināt Eiropas un starptautiskās standartizācijas iniciatīvas, lai nodrošinātu produktu uzticamību, pieejamību, noturību un uzturamību;

1.3.6.

uzraudzīt tirgus un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus IoT ieviešanai, nepieļaujot starptautiskās ekonomiskās ietekmes koncentrāciju jauno tehnoloģiju tirgus dalībnieku rokās;

1.3.7.

apņemties popularizēt izpratnes un spēju veidošanas iniciatīvas attiecībā uz digitālajām prasmēm, saistot tās ar fundamentālajiem pētījumiem un inovāciju šajā jomā;

1.3.8.

nodrošināt, lai tiktu pilnībā ieviesti un efektīvi izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi gan tiešsaistē, gan ārpus tiešsaistes (strīdu alternatīva izšķiršana (SAI) un strīdu izšķiršana tiešsaistē (SIT));

1.3.9.

nodrošināt, lai pastāvētu, tiktu ieviesta un labi darbotos Eiropas kolektīvo prasību sistēma, kas ļautu pārtraukt situācijas un saņemt kompensācijas arī gadījumos, kad IoT izmantošana rada kolektīva rakstura zaudējumus vai kaitējumu, kā tam vajadzētu būt atbilstīgi “uz patērētājiem orientētajam jaunajam kursam”.

1.4.

Patērētāju uzticēšanos veicinās attiecīgo tiesību aktu stingra ievērošana un informācija par labu uzņēmējdarbības praksi privātuma aizsardzības un drošības jomā, un iestāžu pienākums ir iekļaut to uzņēmumu sociālās atbildības un sociāli atbildīgu ieguldījumu stratēģijās.

1.5.

IoT sociālā un ekonomiskā ietekme būs pozitīva un palielināsies, ja IoT tiks pienācīgi saistīts ar sociālās un vides politikas attīstību sadarbīgās ekonomikas, aprites ekonomikas un funkcionalitātes ekonomikas ietvaros.

2. Priekšvēsture un konteksts

2.1.

Pēdējos piecpadsmit gados interneta straujā attīstība ir radījusi pārmaiņas visās ikdienas jomās, ietekmējot dažādus patērētāju ieradumus. Tagad tiek prognozēts, ka turpmākajos desmit gados IoT revolūcija notiks enerģētikas, lauksaimniecības un transporta nozarē, kā arī ekonomikas un sabiedrības tradicionālākās nozarēs. Tādēļ ir jāizstrādā visaptveroša politika, kas ļautu pārdomāti vadīt šo straujo tehnoloģisko attīstību.

2.2.

IoT koncepcija radās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT), un tā ideja galvenokārt balstīta uz redzējumu, ka pasaulē ir daudz pilnībā savienotu ierīču, kas ļauj kopīgi automatizēt dažādus mijiedarbības procesus. Savukārt Eiropas Savienība gatavojas digitālajai konverģencei un jaunajiem IoT uzdevumiem, nākot klajā gan ar plānu “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (1), gan ar nesen paziņoto IoT rīcības plānu; sk. dokumentu “Lietu interneta veicināšana Eiropā”, kas 2016. gadā bija iekļauts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (2).

2.3.

EESK jau vairākkārt ir paudusi viedokli par ceturto rūpniecisko revolūciju, ko raksturo digitālo, fizisko un bioloģisko tehnoloģiju konverģence, un norāda uz 2017. gada atzinumu (3). IoT faktiski ir visprogresīvākajām mākslīgā intelekta formām izcili piemērota vide un vieta, kurā tiek pārbaudīti EESK izklāstītie principi, it īpaši “cilvēku veiktas kontroles” princips.

2.4.

IoT ierīcēm bieži trūkst autentifikācijas standartu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu lietotāju datu drošību. Tas rada problēmas, jo ierīces, dati un partneri piegādes ķēdē saskaras ar drošības pārkāpumiem.

2.5.

Drošības un uzticamības problēmas iespējams atrisināt ar jaunu tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes tehnoloģijas, palīdzību: proti, blokķēdi var izmantot, lai sekotu līdzi sensoru datu mērījumiem un novērstu ne vien dublēšanos ar jebkādiem citiem ļaunprātīgiem datiem, bet arī saglabātu modifikāciju integritāti un izsekojamību; sadalītā virsgrāmata var nodrošināt IoT ierīču identifikāciju, autentifikāciju un datu vienlaidu drošu nosūtīšanu; IoT sensorus var izmantot datu apmaiņai, izmantojot blokķēdi, nevis trešo personu; ierīces autonomiju nodrošina, izmantojot viedos līgumus, kā arī individuālo identitāti un datu integritāti; izveides un darbības izmaksas samazinās, jo nav starpnieka; visbeidzot, IoT ierīces blokķēdē nodrošina savienoto ierīču vēsturi, kas ir ļoti noderīga iespējamo problēmu risināšanā (4).

2.6.

Savukārt atklātā pirmkoda sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas attīsta, lai nodrošinātu informācijas un vērtības apmaiņu starp IoT iekārtām. Tās nepieļauj datizraci, bet izmanto struktūru, kuras pamatā ir matemātiska koncepcija, ko sauc par orientēto aciklisko grafu (DAG), kas ļauj izvairīties no komisijas maksas un, pieaugot lietotāju skaitam, nodrošina tīkla veiktspējas palielināšanos.

2.7.

Mēs saskaramies ar parādību, kam ir liels ekonomiskais (5) un sociālais potenciāls, kas rada lielas iespējas, taču arī nopietnas problēmas, kas saistītas ar ievērojamu risku, jo šai parādībai ir daudznozaru un pārnozaru raksturs un tā vienādā mērā ietekmē uzņēmumus un patērētājus, iestādes un iedzīvotājus. Tāpēc šī jautājuma risināšanai ir jāizmanto vienota pieeja, taču vienlaikus tajā jāņem vērā arī atšķirīgo situāciju īpatnības. Šajā sakarā atzīmēsim vien to, ka saskaņā ar ANO aplēsēm 2020. gadā būs 50 miljardi savstarpēji savienotu ierīču ar patērētājiem paredzētām lietojumprogrammām, izmantojot televizorus, ledusskapjus, drošības kameras, transportlīdzekļus utt.

2.8.

IoT lietojumprogrammas jau sniedz ekonomiskus un sociālus ieguvumus globalizētā pasaulē, kas cita starpā nozīmē vairāk sociālekonomiskajai videi pielāgotu pakalpojumu, īsākus savstarpējās mijiedarbības ciklus, remonta veikšanu attālināti, atbalstu lēmumu pieņemšanā, resursu piešķiršanas uzlabošanu un pakalpojumu tālvadību. Tomēr ar to ir saistīti ļoti sensitīvi faktori, piemēram, privātuma aizsardzība un drošība, informatīvā asimetrija un darījumu pārredzamība, sarežģīta atbildība, produktu un sistēmu bloķēšana, kā arī hibrīda tipa produktu skaita pieaugums, kas var ietekmēt īpašumtiesības un likt piemērot patērētājiem distances līgumus, tādējādi vājinot garantijas.

2.9.

Milzīgās juridiskās problēmas, ar ko saskaras ES un tās dalībvalstis, izskaidrojamas ar to, ka daudzas IoT īpašās iezīmes (augsts sarežģītības līmenis un liela savstarpējā atkarība, autonomijas elements, datu ģenerēšanas un/vai apstrādes elementi un atklāta dimensija) piemīt arī citām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, blokķēdei, 3D drukāšanai un mākoņdatošanai. Pēc EESK domām, ar Eiropas Komisijas darba dokumentu (6) par atbildību jauno digitālo tehnoloģiju jomā tiek sperts vēl viens solis pareizajā virzienā.

2.10.

Visbeidzot, lai palielinātu ar IoT saistītos ieguvumus un mazinātu riskus, ir jānodrošina pieejama, skaidra, kodolīga un precīza informācija, it īpaši veicinot mazāk aizsargāto patērētāju digitālo savienojamību un iekļautību, izstrādājot pilnībā izsekojamus produktus un pakalpojumus, kuros iekļauti integrēti uzticēšanās, privātuma aizsardzības un drošības standarti.

3. Patērētāju un uzņēmēju uzticēšanās lietu internetam

3.1.

IoT ir kompleksa ekosistēma, kas ļauj savstarpēji savienot dažādu ražotāju, izplatītāju un programmatūras izstrādātāju ierīces, taču tas var apgrūtināt atbildības noteikšanu tad, ja nav ievēroti noteikumi vai trešajām personām vai sistēmām ir nodarīti materiāli zaudējumi vai cita veida kaitējums, ko rada produkti ar trūkumiem vai produkti, kurus trešās personas izmanto neatbilstīgi, izslēdzot galalietotājus, ar interneta starpniecību. Pastāv arī iespējamība, ka daudziem dalībniekiem, kas ir iesaistīti globālajā produkta vērtības veidošanas ķēdē, nav pietiekamu zināšanu un pieredzes jautājumos par drošību vai datu aizsardzību attiecībā uz tīklā savienotām ierīcēm.

3.2.

Tāpēc attiecībā uz atbildības jomām ir nepieciešama jauna pieeja, kuras mērķis ir nodrošināt gan patērētāju, gan uzņēmumu, kuri izmanto IoT lietojumprogrammas, aizsardzību vidē, kurā atbilstīgi konfigurētiem produktiem var parādīties trūkumi un tie var kļūt nedroši digitālās drošības incidentu vai neatļauta neatbilstīga izmantojuma (piemēram, hakeru) dēļ. Šai videi vajadzētu dot iespēju paredzēt un novērst automatizētus lēmumus, kas varētu apdraudēt vispārēji atzītos ētikas pamatprincipus un cilvēktiesības, kā arī nodrošināt aizsardzību pret šādiem lēmumiem.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē gan 1985. gada direktīvas attiecībā uz atbildību par kaitējumu, kas nodarīts, ja produkti ir ar trūkumiem, piemērošanas pārskatīšanu (7), gan daudzus dalībniekus aptverošas ekspertu grupas atbildības un jauno tehnoloģiju jautājumos neseno izveidi, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp ražotāju un patērētāju interesēm. Ar jaunu atbildības regulējumu ir skaidri jāparedz atbildības izsekojamība un drošība gan visā produkta vērtības ķēdē, gan tā aplēstā kalpošanas ilguma laikā, iekļaujot ilgtspēju kā jaunu faktoru, kas paredzēs prasību par produkta modernizāciju, uzlabošanu, pārnesamību, savietojamību, atkārtotu izmantošanu, labošanu vai pielāgošanu.

3.4.

Turklāt attiecībā uz IoT ir īpaši jāņem vērā visu produkta piegādes ķēdē iesaistīto profesionāļu atbildības noteikšana, nepieļaujot juridisko vakuumu, ja vienlaikus ir iesaistīti vairāki ražotāji un izplatītāji. EESK uzskata, ka skaidri jānosaka patērētājiem katrā gadījumā veicamās procedūras, veicinot strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismu izveidi.

3.5.

EESK uzsver, ka svarīgi faktori ir pirms līguma noslēgšanas sniedzamā informācija, pārredzami līguma noteikumi un skaidras lietošanas instrukcijas ierīcēm; īpaši jāuzsver iespējamie saistītie riski un aizsardzības pasākumi.

3.6.

Jānodrošina ierīču un ar tām saistītās programmatūras sadarbspēja un saderība, lai novērstu problēmas un dotu patērētājiem iespēju salīdzināt pakalpojumu sniedzējus. EESK uzsver, ka šis faktors arī ir svarīgs, lai izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielajiem uzņēmumiem un MVU.

3.7.

Visbeidzot EESK iesaka ievērot tīkla neitralitātes principu un aicina Komisiju stingri uzraudzīt darbību tirgū.

4. Patērētāju privātums lietu internetā

4.1.

Patērētāju spēja kontrolēt savus personas datus un privātuma nosacījumus ir uzlabojusies, pateicoties jaunajai Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) (8). Ierīces lietotājam ir jābūt kontrolei pār to, kā tiek izmantoti viņa ģenerētie dati un kas tiem drīkst piekļūt, jo datu daudzveidība, kā arī to apkopošana un saikne ar citiem datiem nozīmē nopietnu risku attiecībā uz privātumu IoT ekosistēmā.

4.2.

Jāņem vērā tas, kā produktu, pakalpojumu un uzņēmumu daudzskaitlīgums var ietekmēt privātumu un datu aizsardzību, kad tie tiek pārsūtīti autonomi atbilstoši to savstarpējai savienojamībai. Līdzīgi arī gadījumos, kad tiek apstrādāta vai pārstrādāta informācija, izmantojot sākotnēji nekaitīgus datus, var iegūt precīzas ziņas par indivīdu paradumiem, atrašanās vietu, interesēm un prioritātēm, tādējādi atvieglojot lietotāja profila pieejamību un izsekojamību.

4.3.

Ar juridiskajām garantijām ir jānodrošina lietotājiem pilna spēja bez ierobežojumiem īstenot savas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, tādējādi novēršot iespējamu kaitējumu, piemēram, diskriminējošu praksi, agresīvu reklāmu, privātuma zaudējumu un drošības pārkāpumus. Savukārt patērētāju rīcībā ir jābūt informācijai par viņu datu ekonomisko vērtību un jāpatur tiesības dalīties ar tiem.

4.4.

Saskaņā ar VDAR uzņēmumiem un regulatīvajām iestādēm periodiski jāpārskata apkopoto personas datu apjoms un jānovērtē apstrādāto datu samērīgums un nepieciešamība pakalpojuma nodrošināšanai. Privātuma aspekti un ietekme ir jānovērtē visos satīklota produkta koncepcijas, izstrādes un attīstības cikla posmos un tīkla ekosistēmā, kurā tas darbojas (integrēta privātuma aizsardzība). Tāpēc IoT jomā konsekventi ir jāievieš integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma principi.

4.5.

Turklāt jebkurš satīklots produkts iepriekš noteiktā veidā ir jākonfigurē, ievērojot visaugstāko privātuma aizsardzības līmeni (integrēta aizsardzība un aizsardzība pēc noklusējuma), novēršot lietotāju rīcības un viņu darbību nevēlamu izsekošanu.

4.6.

Jebkurā gadījumā patērētājiem ir uzticamā veidā jāzina, kādi dati tiek apkopoti, kam tie ir pieejami un kādam nolūkam tos paredzēts izmantot, kamēr pastāv aktīva saikne ar produktu vai pakalpojumu, turklāt viņiem jābūt informētiem par piemērojamo privātuma aizsardzības politiku un to, vai izmantotie algoritmi ietekmē pakalpojuma kvalitāti, cenu vai tā pieejamību.

5. Patērētāju un uzņēmēju drošība lietu internetā

5.1.

Ierīču savstarpējā savienojamība, kas raksturīga IoT ekosistēmai, var veicināt nelikumīgas vai nevēlamas tehnoloģiskās prakses attīstību, veicinot vides neaizsargātību un vīrusu izplatīšanu tajā. Tāpēc ir jāveic vispusīgi drošības pasākumi attiecībā uz visu sistēmu un katru tās sastāvdaļu.

5.2.

Produktu piedāvājumam un ar kiberdrošību saistītajiem atjauninājumiem ir jābūt pamatotiem un jāattiecas ne vien uz atsevišķām ierīcēm, bet arī uz drošības riskiem, ko rada savstarpējā savienojamība ar citām ierīcēm lietu internetā, to skaita dēļ nepazeminot drošības kvalitātes standartus.

5.3.

Šajā sakarā regulas priekšlikumā par ES Kiberdrošības aģentūru (9) ir iekļauts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sertifikācijas regulējums, kas nodrošinās brīvprātīgu drošības sertifikāciju un marķēšanu dažādu veidu produktiem, tostarp arī IoT produktiem. Kaut arī EESK atzinīgi vērtē šo pasākumu, tā pauž bažas arī par to, ka tas nav obligāts.

5.4.

Ar kiberdrošības pasākumiem būtu jānovērš jebkāda veida neaizsargātības riski un it sevišķi – hakeru darbība, neatļauta piekļuve vai ļaunprātīga izmantošana, kā arī ar maksāšanas līdzekļiem un finanšu krāpšanu saistīts risks. Šajā sakarā EESK atbalsta pilnvaras, kas piešķirtas daudzas ieinteresētās personas aptverošajai ekspertu grupai atbildības un jauno tehnoloģiju jautājumos.

5.5.

Turklāt patērētāju personiskā drošība ir jāaizsargā pret tādiem riskiem kā ikdienas lietojums tuvā darbības laukā, koplietošanas frekvenču joslas, pakļautība elektromagnētiskā lauka iedarbībai un iespējama interference ar satīklotu īpaši svarīgu aprīkojumu. EESK atbalsta uzraudzības un preventīvas izņemšanas no tirgus pasākumus, ja pastāv risks, kas ietekmē patērētāju veselību un drošību vai viņu personiskās un ekonomiskās intereses.

5.6.

Uzņēmumiem ir jāievieš paraugprakses standarti, piemēram, integrēta drošības aizsardzība un aizsardzība pēc noklusējuma, un jāpakļaujas neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem. Drošības starpgadījumu vai datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā uzņēmumiem būtu jāuzliek pienākums ziņot par šiem starpgadījumiem, tostarp sniedzot informāciju, kas saistīta ar atbildību par kaitējumu un tiesiskā regulējuma neievērošanu.

5.7.

Uzņēmumiem jāsniedz patērētājiem vienkārša un pieejama informācija, kas viņiem ļauj pieņemt atbilstošus lēmumus un veikt drošības pasākumus, un jānodrošina svarīgi produkta drošības atjauninājumi visa tā dzīves cikla laikā.

5.8.

Jānovērš saskaņotu standartu trūkums IoT tīklos. Jāattīsta modernas platjoslas un jaunas paaudzes tehnoloģijas, kas uzlabotu pašreizējo infrastruktūru.

6. Priekšlikumi par pasākumiem publiskās politikas jomā (10)

6.1.

Publiskā sektora iestādēm, īstenojot savas pilnvaras dažādajās Eiropas Savienības teritorijās, ir aktīvi jāiesaistās IoT politikas un rīcības plānu izstrādē ar mērķi panākt līdzsvaru starp dažādu iesaistīto personu interesēm, prognozējot problēmjautājumus un pārdomāti mazinot iespējamo negatīvo ietekmi. EESK ierosina:

6.1.1.

radīt testēšanas vidi (sand box), t. i., fizisko telpu, klasterus u. c., lai īstenotu izmēģinājuma projektus un gūtu koncepcijas pamatojumu. Tajā būtu jāizmēģina būtu ne tikai tehnoloģijas, bet arī regulējuma modeļi (11);

6.1.2.

finansēt tehnoloģiju infrastruktūru, kas dod iespēju izstrādāt inovatīvus IoT projektus jaunās programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;

6.1.3.

izraudzīties neatkarīgus institūtus un aģentūras, kas veicinātu un pārraudzītu IoT projektu īstenošanu. EESK atzinīgi vērtē attiecīgos pasākumus, kas minēti 2017. gada regulā par kiberdrošību, un aicina Komisiju efektīvi veicināt standartizācijas procesus digitālajā nozarē, izmantojot atbilstīgus budžeta līdzekļus (12);

6.1.4.

sekmēt publiskā un privātā sektora partnerību un sadarbības platformu izveidi, iesaistot zinātnes aprindas, nozares pārstāvjus un patērētājus;

6.1.5.

veicināt ieguldījumus tādu vietējās uzņēmējdarbības modeļu izstrādē, kuros izmantotas IoT priekšrocības un atvieglota tādu sarežģītu aspektu kā datu aizsardzība un īpašumtiesības ņemšana vērā;

6.1.6.

īstenot pasākumus spēju veidošanai uzņēmējdarbības jomā, pievēršot uzmanību līdzatbildībai. Būtu jānodrošina, lai drošības un privātuma aizsardzība un aizsardzība pēc noklusējuma būtu integrēta IKT produktos un pakalpojumos saskaņā “rūpības” principu, kas iekļauts jaunajā regulā par kiberdrošību. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē nodomu izstrādāt rīcības kodeksus, lai papildinātu regulu;

6.1.7.

veicināt Eiropas un starptautiskās standartizācijas iniciatīvas, lai nodrošinātu IoT sistēmu būtiskās īpašības, t. i., uzticamību, drošumu, pieejamību, noturību, uzturamību un izmantošanu. Standartizācija ir jo īpaši svarīga augstā līmenī digitalizētu rūpnieciskās ražošanas procesu ātrai ieviešanai;

6.1.8.

nodrošināt, ka IoT lietotājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem un tiem, kas dzīvo mazapdzīvotos reģionos, ir izmaksu ziņā pieejama, kvalitatīva piekļuve internetam;

6.1.9.

rosināt izpratnes veicināšanas kampaņas un izglītošanas programmas, kas atvieglo IoT izmantošanu uzņēmumos un patērētāju vidū, nodrošinot vajadzīgo spēju un prasmju apguvi (13) un īpašu uzmanību veltot neaizsargātām grupām un daudzveidībai;

6.1.10.

uzsākt iniciatīvas izglītības jomā, lai nodrošinātu pietiekamas preventīvas darbības, ņemot vērā bērnu agrīno iesaisti digitālajā vidē;

6.1.11.

uzsākt diagnostikas analīzes un pētījumus par IoT ietekmi tādās jomās kā jauni ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļi;

6.1.12.

6.1.13.

6.2.

EESK arī aicina Komisiju izvērtēt noteikumus, kas tieši vai netieši saistīti ar IoT, un, ja nepieciešams, uzlabot spēkā esošos tiesību aktus. Šajā sakarā paketē “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” būtu jākoncentrējas arī uz savstarpēji savienotām ierīcēm, tīkliem un to drošību, un datiem, kas saistīti ar šādām ierīcēm.

6.3.

Visbeidzot EESK uzsver, ka ir svarīgi izveidot dalībvalstu sadarbības un koordinācijas mehānismus plānoto tiesību aktu efektīvai un vienveidīgai piemērošanai, kā arī nolīgumiem, kas Eiropas Savienībai jānoslēdz ārpus tās teritorijas atkarībā no uzņēmumu un piegādātāju biroju atrašanās vietas, īpašu uzmanību pievēršot paraugprakses apmaiņai. Starptautiskā politika par pārrobežu datu plūsmām ir jākoordinē, lai iesaistītās valstis savos tiesību aktos varētu noteikt tikpat augstus aizsardzības standartus gan materiālo tiesību, gan procesuālo tiesību jomā.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2005) 229 final.

(2) COM(2016) 180 final.

(3) “Mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta ietekme uz (digitālo) vienoto tirgu, ražošanu, patēriņu, nodarbinātību un sabiedrību” (OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.).

(4) Sk. Khwaja Shaik “Why blockchain and IoT are best friends”, https://www.ibm.com/us-en/?lnk=m; par inovācijām Eiropas finanšu nozarē sk. OV C 246, 28.7.2017., 8. lpp.

(5) Digital McKinsey lēš, ka IoT ekonomiskais potenciāls ir no 3,9 miljardiem līdz 11,1 miljardam USD gadā.

(6) SWD(2018) 137.

(7) COM(2018) 246 final.

(8) Spēkā kopš 2018. gada 25. maija.

(9) Sk. COM(2017) 477 final.

(10) Sk. Pasaules Bankas grupa, Internet of Things: The New Government-to-Business Platform (Lietu internets. Jauna pārvaldes iestāžu-uzņēmumu platforma).

(11) Sk. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-and-eea-member-states-sign-cross-border-experiments-cooperative-connected-and-automated.

(12) OV C 197, 8.6.2018., 17. lpp.

(13) OV C 434, 15.12.2017., 36. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/14

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai – pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 440/03)

Ziņotāja:	Brenda KING
Līdzziņotājs:	Thierry LIBAERT

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	194/2/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Jau kopš 2015. gada, kad Eiropas iestādes starptautiskā līmenī pieņēma ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, EESK ir aicinājusi Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, paredzot konkrētus uzdevumus, mērķus un pasākumus, lai ES sasniegtu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībai bija vadoša nozīme 2030. gada programmas pieņemšanā un ka IAM atspoguļo ES pamatvērtības, kuru mērķis ir uzlabot sociālo, politisko, ekonomisko un vides harmoniju, Eiropas Komisija nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju. Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā”, kas tiks publicēts līdz 2018. gada beigām, ir iespēja uzsvērt visaptverošas Eiropas stratēģijas pieņemšanas nozīmi.

1.2.

Pašreizējais Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas trūkums apdraud 2030. gada programmas saskaņotu īstenošanu ES un valstu līmenī. Ir iespējamas atšķirīgas pieejas ar IAM saistīto jautājumu risināšanā, ņemot vērā to, ka vairākas dalībvalstis jau tagad izstrādā savas valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, taču Eiropas stratēģiskais pamats vai kopīgas īstenošanas pamatnostādnes vēl nav pieņemtas.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē Eurostat pirmo 2017. gada uzraudzības ziņojumu par IAM (1), kura pamatā ir 100 rādītāju kopums ar stingriem datu kritērijiem. Tomēr EESK ir konstatējusi vairākus trūkumus attiecībā uz pašreizējo rādītāju kopumu, kas būtu jāņem vērā Eurostat ikgadējā IAM uzraudzības ziņojuma turpmākajās publikācijās.

1.4.

EESK aicina izstrādāt tādus rādītājus, kas kalpotu par pamatu politikas plānošanai un politikas veidošanai. Pašreizējais rādītāju kopums neļauj ne novērtēt sasniegto ceļā uz mērķu īstenošanu, ne nodrošināt atbilstīgu progresa izvērtējumu. Nepieciešams izvirzīt konkrētus ES politikas mērķus attiecībā uz IAM un izstrādāt rādītājus, kurus varētu izmantot, lai uzraudzītu šo mērķu sasniegšanu. Tā kā nav noteikti konkrēti ES politikas mērķi, ES varētu novērtēt valstu sniegumu salīdzinājumā ar labākajiem un vidējiem rādītājiem.

1.5.

EESK arī norāda uz dažiem tehniskiem ierobežojumiem; šis jautājums ir jārisina, lai nodrošinātu vislabāko rādītāju izmantošanu. Piemēram, joprojām tiek nepietiekami izmantoti horizontālie rādītāji, lai sniegtu informāciju par mērķu sinerģijām un dilemmām. Tāpat vēl nav pilnībā iekļauta plašāka ietekme uz partnervalstu ilgtspējīgu attīstību un politikas saskaņotības uzraudzība attiecībā uz svarīgiem ārējiem un iekšējiem politikas mērķiem.

1.6.

Eurostat un valstu statistikas birojiem jānodrošina, ka tie piemēro saskaņotu rādītāju sistēmu. Ir jāizveido visaptveroša un integrēta rādītāju sistēma, kas garantētu IAM ieviešanas uzticamu uzraudzību Eiropas un valstu līmenī.

1.7.

Eurostat un valstu statistikas biroju rīcībā nav pietiekamu cilvēkresursu un finanšu līdzekļu, lai savāktu jaunus datus, tādēļ ne vienmēr ir iespējams izstrādāt jaunus un mērķtiecīgākus rādītājus. EESK aicina nodrošināt pietiekamus resursus, lai pārvarētu šo būtisko ierobežojumu.

1.8.

EESK aicina pilsonisko sabiedrību aktīvi iesaistīties, lai definētu rādītājus un novērtētu ES progresu ceļā uz mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā IAM visaptverošo specifiku, ir vajadzīga daudzpusēju ieinteresēto personu integrēta sadarbība.

1.9.

Tādēļ EESK iesaka papildināt rādītāju kopumu ar kvalitatīvu alternatīvo ziņojumu, kas sagatavots ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai paplašinātu ieinteresēto personu apzinātu līdzdalību IAM sasniegšanā. Kvalitatīva informācija var izcelt tendences, kas pretējā gadījumā – ja tiek izmantoti vienīgi kvantitatīvi rādītāji – netiktu ietvertas. EESK piedāvā uzņemties vadību, koordinējot papildu kvalitatīvā ziņojuma sagatavošanu. Turklāt EESK aicina Eiropas Komisiju sadarboties, organizējot Eiropas IAM augstākā līmeņa sanāksmi, kas kalpotu kā izvērtēšanas pasākums, kurā būtu iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas.

1.10.

Lai nodrošinātu saskaņotu stratēģisko sistēmu, arī citi ES rādītāji (piemēram, rādītāji, kas iekļauti sociālo rezultātu pārskatā vai Eiropas bioloģiskās daudzveidības rādītāji) ir jāsaskaņo ar 2030. gada programmas sistēmu. Visaptverošai stratēģijai jāsniedz šāds pārskats par IAM, ES politiku un dažādu rādītāju kopumu savstarpējo saikni.

1.11.

EESK aicina pašreizējo ES pārvaldības sistēmu pielāgot 2030. gada programmas īstenošanai. Visaptveroša, ilgtspējīga un ar 2030. gada programmu pilnībā saskaņota ES attīstības stratēģija palīdzētu integrēt IAM visos ES politikas virzienos, kā arī nodrošinātu satvaru IAM īstenošanas koordinēšanai un uzraudzībai gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Piemēram, IAM uzraudzība un to īstenošanas veicināšana ir jāietver Eiropas pusgada procesā. Turklāt ES politikas izveide un novērtēšana (piemēram, labāka regulējuma programma) ir jāpielāgo tā, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus pilnībā iekļautu politikas ciklā. Lai novērtētu ietekmi uz IAM un lemtu par kāda politikas priekšlikuma lietderīgumu, visiem tiesību aktiem un priekšlikumiem ir jāpiemēro ilgtspējas pārbaude.

1.12.

EESK ierosina, ka par IAM iekļaušanu ES politikas jomās Komisijā būtu jāatbild Komisijas priekšsēdētāja vietniekam kopā ar specializētu projekta grupu, kam būtu konkrēts budžets un darba struktūra, kurā sadarbojas visi komisāri un Komisijas dienesti. Turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētājam savā ikgadējā uzrunā par stāvokli Savienībā ir jānovērtē sasniegtais un jāizklāsta turpmākā rīcība saistībā ar IAM īstenošanu.

1.13.

Visbeidzot, EESK aicina vienoties par tādu ES budžetu, kas ļauj noteikt ilgtspējīgu attīstību par galveno mērķi. EESK atgādina, ka galīgā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam rādīs, vai ES spēs izpildīt 2030. gada programmā paredzētās saistības. Komisijas 2018. gada maija priekšlikuma ievirze ir pareiza, tomēr tajā nav izmantota iespēja 2030. gada programmu izvirzīt par Eiropas darba kārtības prioritāti.

2. ES stratēģijas trūkums

2.1.

Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāuzņemas vadošā loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un veicināšanā. Faktiski ANO 2030. gada programma tieši atbilst Eiropas Savienības pamatmērķim – veicināt sociālo, politisko, ekonomisko un vides harmoniju gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tomēr, lai gan ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas globālo programmu, Eiropa vēl atpaliek. ES un vairākas dalībvalstis līdz šim nav īstenojušas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas nodrošinātu IAM sasniegšanu.

2.2.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā minēta atsauce uz ilgtspējīgas attīstības valstīm: “Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība (..) veicina ilgtspējīgu Zemes attīstību (..)”. Lai gan vairākās ES politikas jomās – piemēram, rūpniecības, transporta un enerģētikas politikā – palielinās dažu ilgtspējas elementu daudzums, tām tomēr trūkst vērienīguma un finansējuma. Kopumā EESK pauž nožēlu par acīmredzamo stratēģijas, politikas saskaņotības un integrācijas trūkumu kopējā ES politikas koordinēšanā.

2.3.

EESK ir vienīgā Eiropas līmeņa iestāde, kas ilgtspējīgu attīstību ir izvirzījusi par galveno prioritāti. Eiropas Parlamentā nav struktūras, kas nodarbotos ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, lai gan saistībā ar 2019. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dažas politiskās grupas iekļauj 2030. gada programmu savās politiskajās prioritātēs. Tikmēr Eiropas Komisija ir izveidojusi daudzpusēju ieinteresēto personu platformu IAM īstenošanai, kas ir solis pareizajā virzienā, taču nav skaidrs, vai šī platforma turpinās pastāvēt arī nākamās Komisijas darbības laikā. Turklāt EESK agrāk atbalstīja vērienīgāku un plašāku pilsoniskās sabiedrības forumu nekā to, kas visbeidzot tika izveidots (2).

2.4.

Valstu līmenī vērojams atšķirīgs IAM plānošanas un īstenošanas līmenis (3). Dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas visaptverošas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, un dažos gadījumos gan reģionālās un vietējās pašvaldības, gan attiecīgās ieinteresētās personas īsteno arī IAM iniciatīvas, kas paredzētas informētības veicināšanai. Pastāv risks, ka valstu pieejas nebūs saskaņotas, jo nav izveidots attiecīgs Eiropas regulējums. EESK aicina iekļaut ilgtspējīgu attīstību valsts politikā un pilnībā iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību izstrādē un īstenošanā saskaņā ar visaptverošu ES stratēģiju.

3. Nākotnes plāni

3.1.

Priekšsēdētājs J. C. Juncker2017. gada 13. septembrī izziņoja pārdomu dokumentu “Ilgtspējīga Eiropa līdz 2030. gadam” par turpmākiem pasākumiem saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, t. sk. par Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām; dokumentu publicēs 2018. gada ziemā. Sagatavošanas posmā Komisija ņem vērā daudzpusējo ieinteresēto personu platformas dalībnieku viedokli par IAM. Platformas dalībnieki iesaka risinājumus, kā uzlabot ES pārvaldību attiecībā uz IAM (piem., visaptverošas stratēģijas pieņemšana), sniedz politikas ieteikumus, kā arī ieteikumus ES pasākumu kopuma pilnveidei, lai koordinētu politikas jomas, uzraudzību un pārskatatbildību.

3.2.

IAM īstenošana ietver ekonomiskos, sociālos, politiskos un vides mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Eiropas sabiedrībā un ES iestādēs.

3.3.

Lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu attīstību, būtiska nozīme ir diskusijām par Eiropas nākotni pirms 2019. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas politiskajām partijām savos vēlēšanu manifestos ir jāpauž sava nostāja un jāpievēršas ilgtspējīgas attīstības jautājumam.

3.4.

Turklāt EESK uzskata, ka nākamajai Eiropas Komisijai un jaunajam Eiropas Parlamentam, kas tiks izveidoti pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, par prioritāti jānosaka labāka IAM integrēšana ES politikas jomās. EESK aicina Eiropas Parlamentu stingrāk uzraudzīt un pārraudzīt panākto progresu IAM īstenošanā un uzņemties atbildību par mērķiem. Attiecībā uz Komisiju ir ieteicams pastiprināt priekšsēdētāja vietnieka, kas atbild par ilgtspējīgu attīstību, vadošo nozīmi, un pārstrukturizēt ģenerāldirektorātu pienākumus, lai precizētu, kuras personas atbild par katra IAM īstenošanu.

3.5.

Galīgais lēmums par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam rādīs, vai ES spēs izpildīt 2030. gada programmā paredzētās saistības. DFS ir izšķiroša nozīme IAM integrācijas nodrošināšanā. 2018. gada maijā publicētā Eiropas Komisijas priekšlikuma ievirze ir pareiza, taču tajā nav izmantota iespēja 2030. gada programmu izvirzīt par Eiropas darba kārtības prioritāti. Līdztekus nelielajam līdzekļu palielinājumam, kas ierosināts klimata jomas integrācijas mērķa sasniegšanai, jaunajā DFS būtu jāpiešķir atbilstīgi finanšu līdzekļi ilgtspējīgai attīstībai un arī jāgādā, ka finansējuma trūkums neapdraud IAM sasniegšanu. Ir jāpiešķir finansējums IAM īstenotājiem, tostarp dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem un NVO, kas īsteno inovatīvus, elastīgus projektus.

3.6.

ES piedzīvo nopietnu politisko un institucionālo krīzi un saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā pieaugoša sociālā nevienlīdzība, vides problēmas un uzticības zaudēšana valdībai un ES (4). Lai pārvarētu šo situāciju, Eiropas Savienībai ir jānāk klajā ar jaunu vēstījumu, kas spēj piedāvāt reālus risinājumus mūsu sabiedrības problēmām. Šobrīd notiekošajām debatēm par Eiropas nākotni būtu jāveicina šī jaunā vēstījuma tapšana, ņemot vērā 2030. gada programmu un Eiropas 6. scenāriju (5), lai ES kļūtu par ilgtspējas virzītājspēku. Eiropas valstu vadītājiem jāīsteno spēcīgāka vadība un jāpadara IAM par galveno sava politiskā diskursa un Eiropas redzējuma elementu.

3.7.

2030. gada programmas pamatā ir tādas Eiropas pamatvērtības kā demokrātija un līdzdalība, sociālais taisnīgumus, solidaritāte un ilgtspēja, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana gan Eiropā, gan visā pasaulē. Jaunajam ilgtspējīgas attīstības vēstījumam jāsniedz iedzīvotājiem atbildes uz jautājumu, kādā veidā valsts pārvaldes iestādes un organizētā pilsoniskā sabiedrība plāno atbalstīt viņu centienus panākt ekonomisko, sociālo un vides labklājību.

4. Rādītāju noteikšana

4.1.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga plašāka pieeja attiecībā uz ES IAM rādītājiem: tie nav tikai vienkāršs novērtējums un ziņošanas rīks, bet gan veicina politikas formulēšanu un politikas veidošanu. Rādītājiem jāpalīdz ES politikas veidotājiem definēt turpmāko politiku un plānot, kā labāk sasniegt IAM. Turklāt rādītājiem jāpalīdz politikas veidotājiem konstatēt IAM progresa novirzes un laikus ieviest vajadzīgās politikas izmaiņas, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķus.

4.2.

EESK uzskata, ka Eurostat 2017. gada uzraudzības ziņojums par progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā ES kontekstā ir labs sākums, taču tajā vēl ir jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. To ir nepieciešams pilnveidot, uzlabojot rādītājus. Tā kā ES līmenī nav noteikti kvantitatīvi mērķi, metode, ko patlaban izmanto, lai novērtētu sasniegto (t. i., 1 % pozitīvu pārmaiņu), var būt maldinoša, jo atšķirībā no citiem ziņojumiem tā nenodrošina informāciju par to, ciktāl ir sasniegti IAM. Piemēram, lai gan Eurostat secina, ka Eiropā ir ievērojams progress attiecībā uz IAM12 (6), citi avoti, piemēram, ESAO, izdara atšķirīgus secinājumus (7). Uzraudzības ziņojumā ir vairāk jāuzsver, ka programmas elementi ir savstarpēji saistīti, un, veicot darbības, ir jācenšas stiprināt katru konkrēto mērķi, nevienu no tiem nevājinot. Lai gan starpnozaru rādītāji ir vērtīgi, to izmantošana joprojām ir nepietiekama, lai sniegtu informāciju par mērķu sinerģiju un dilemmām. Turklāt ziņojumā būtu jānovērtē plašāka ietekme uz partnervalstu ilgtspējīgu attīstību un jāuzrauga politikas saskaņotība attiecībā uz svarīgiem ārējiem un iekšējiem politikas mērķiem. Visbeidzot, ir jānodrošina, ka rādītāji spēj sniegt salīdzinošu pārskatu par Eiropas valstīm un noteikt īstenošanas atšķirības dalībvalstīs, turklāt tie ir regulāri jāatjaunina, lai to pamatā būtu labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, zināšanas un informācija.

4.3.

Lai izveidotu saskaņotu rādītāju kopumu, kas sniedz skaidru pārskatu par IAM īstenošanu ES līmenī, ir svarīgi izveidot visaptverošu rādītāju sistēmu, kas aptvertu Eiropas un valstu līmeni. Pirmkārt, pašreizējie rādītāji, kas tiek izmantoti dažādām politikas jomām ES līmenī, ir jāsaskaņo vai vismaz jāsaista ar ES IAM rādītājiem. Piemēram, tādi attiecīgo rādītāju kopumi kā sociālo rezultātu pārskats vai Eiropas bioloģiskās daudzveidības rādītāji ir jāsaista ar ES IAM rādītājiem, un to saistība ir skaidri jādefinē. Otrkārt, valstu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās ir jāizmanto tie paši rādītāji vai vismaz tādi, kas ir salīdzināmi ar ES IAM rādītājiem. Pretējā gadījumā pastāvēs liels risks, ka dalībvalstīs tiks izmantotas atšķirīgas, nesaskaņotas pieejas. Treškārt, ES ir jānodrošina visaptverošs process, kā sagatavot ziņojumus ANO augsta līmeņa politiskajam forumam par ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Komisijai ir jāspēj sniegt skaidru pārskatu par IAM īstenošanu ES līmenī un visās dalībvalstīs.

4.4.

EESK uzskata, ka ir jānovērš konkrēti šķēršļi, kas negatīvi ietekmē rādītāju noteikšanas procesu. Eurostat un valstu statistikas biroju rīcībā nav pietiekamu cilvēkresursu un finanšu līdzekļu, lai savāktu jaunus datus, tādēļ ne vienmēr ir iespējams izstrādāt jaunus un mērķtiecīgākus rādītājus. Saskaņā ar Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes 2017. gada ziņojumu Eiropas Parlamentam Eiropas statistikas sistēmas izmaksas sasniedz 0,02 % no IKP, un pēc cilvēkresursu samazināšanas budžeta taupības nolūkā darbinieku skaits nav atgriezies tajā līmenī, kāds bija pirms ekonomikas krīzes (8). Lai uzlabotu rādītāju kopumu, lielāka prioritāte jāpiešķir ilgtspējas rādītāju izstrādei, turklāt Eurostat un valstu statistikas birojiem jāparedz pienācīgs finansējums ilgtspējas rādītāju izstrādei saskaņā ar IAM 17. mērķi. Tādējādi būs iespējams pievienot jaunus rādītājus, saistībā ar kuriem varētu būt jāvāc papildu dati.

4.5.

Attiecībā uz pašreizējo Eurostat rādītāju kopumu EESK ir konstatējusi vairākas nepilnības, kuras ir jānovērš, ideālā gadījumā – publicējot Eurostat 2018. gada uzraudzības ziņojumu par progresu IAM sasniegšanā. Nepieciešami uzlabojumi šādās jomās:

—	objektīvāks kopējo rezultātu vizuālais attēlojums, lai neradītu maldīgu priekšstatu, ka Eiropā kopumā notiek virzība uz IAM sasniegšanu, kas ir pretrunā citiem kvalitatīviem vai tematiskiem pētījumiem, kā arī iedzīvotāju priekšstatiem,

—	lielāka uzmanība jāpievērš Eiropas pašreizējā attīstības modeļa plašākai ietekmei, piemēram, turpinot pilnveidot Eurostat jau paveikto darbu par pēdas nospiedumiem, kā arī sniedzot Eiropas palīdzību partnervalstīm, lai tās varētu sasniegt IAM,

—	novatoriskāka pieeja, kā izprast IAM programmas nedalāmību plašākā tvērumā nekā tikai pēc horizontālajiem rādītājiem, kas paši par sevi neuzrāda dažādu ilgtspējas dimensiju nelīdzsvarotību un pretrunas, kā arī tādas sistēmas trūkumu, pēc kuras varētu novērtēt politikas saskaņotību,

—	vairāk datu par uzņēmumu, vietējo pašvaldību un NVO darbību,

—	vairāk informācijas par dalībvalstu sniegumu IAM īstenošanā, jo vidējie dati sniedz nepilnīgu priekšstatu. Tāpat ir svarīgi sniegt informāciju valstu līmenī, jo dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz vairākiem IAM,

—	labāki pārskatatbildības rādītāji attiecībā uz IAM sasniegšanu saskaņā ar 16. (9) un 17. mērķi (10), piemēram, attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības telpu Eiropā (11) un inovatīvām partnerībām,

—	stingrāka metodika, pēc kuras novērtēt IAM progresu, kamēr nav noteikts Eiropas līmeņa mērķuzdevums, piemēram, vidējā snieguma salīdzināšana ar vissekmīgākajiem izpildītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vai mērķuzdevumi, kas izriet no citām starptautiskām saistībām vai pieejamajiem pētījumiem.

4.6.

Lai gan garas laikrindas ir lietderīgas, rādītāji ir jāpārskata un jāpilnveido, ņemot vērā gan konstatētās jaunās problēmas, gan zināšanu bāzes attīstību, tostarp jaunus datus. Kaut arī Eurostat centieni 2018. gadā iekļaut jaunus rādītājus ir pareiza virzība, būtiski svarīga ir skaidra izpratne par “vēl precizējamu” rādītāju iekļaušanas procesu un termiņiem. Piemēram, ir jānorāda rīcības plāns un grafiks attiecībā uz FEANTSA (Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem) ierosināto rādītāju “Bezpajumtniecības apjoms Eiropas Savienībā”, kas pašlaik ir atzīts par “vēl precizējamu”.

4.7.

Ir jāpalielina organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Eurostat gada ziņojuma sagatavošanā. Eurostat plašāk jāapspriežas ar pilsonisko sabiedrību par rādītāju noteikšanu un to sasniegšanas progresa novērtēšanu. Kopumā pilsoniskā sabiedrība šajā procesā ir jāiesaista pietiekami agri, lai varētu izmantot tās ieteikumus, un Eurostat ir jāpaskaidro, kāpēc pilsoniskās sabiedrības ieteikumi ir vai nav ņemti vērā.

4.8.

Tam, kuras jomas tiek uzraudzītas un kuras ne – jo īpaši rādītāju izveidei un izvēlei –, ir ievērojama politiska ietekme (12). Tādēļ Eurostat gada ziņojuma sagatavošanas procesa gaitā ir jānodrošina iespēja pilsoniskajai sabiedrībai iesaistīties ziņojuma sagatavošanā, kvalitatīvi interpretējot rādītājus. Tas būtu jāpapildina ar regulārām Eirobarometra aptaujām, kurās novērtēt iedzīvotāju priekšstatus par panākto progresu.

4.9.

EESK saprot, ka pilsoniskajai sabiedrībai nav pietiekamu resursu statistikas datu sagatavošanai, lai ierosinātu jaunus rādītājus, kas var izpildīt Eurostat statistikas datu ticamības kritērijus. Tomēr pilsoniskā sabiedrība spēj definēt lietderīgus rādītājus, kuri papildus Eurostat datiem izmanto citus avotus. Piemēram, tie ir rādītāji, ko patlaban izstrādā Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls. Tomēr EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāatbalsta, organizējot spēju veidošanas pasākumus, lai tās varētu labāk iesaistīties diskusijās ar Eurostat.

4.10.

Lai, kā minēts iepriekš, nāktu klajā ar jaunu, pārliecinošu vēstījumu, kura pamatā būtu ilgtspējīga attīstība, EESK aicina uzlabot Eiropas Komisijas un Eurostat ziņošanu par IAM progresu. Eurostat ziņojums lasītājam nav pilnībā saprotams un par to nav sniegta plaša informācija, tādēļ būtu jāmeklē jaunas iespējas, kā veicināt nespeciālistu un sabiedrības izpratni par to. Kā daļu no vērienīgas izpratnes veidošanas stratēģijas jāizskata iespējas izmantot arī citus pētniecības un komunikācijas produktus. Piemēram, “pilsoniskās sabiedrības uzraudzības” sadaļas iekļaušana Eurostat IAM tīmekļa vietnē nodrošinātu interaktīvu līdzatbildību mērķu uzraudzībā.

4.11.

EESK atzīst, ka Eurostat gada ziņojums neietver un nevar ietvert kvalitatīvu informāciju. Lai novērstu šo trūkumu (kā arī veicinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos), EESK ierosina papildināt IAM īstenošanas uzraudzību ar atsevišķu, neatkarīgu, kvalitatīvu ēnu ziņojumu, kas būtu izstrādāts ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Šajā ēnu ziņojumā galvenā uzmanība jāpievērš: a) pārdomām par Eurostat ziņojumu un tā analīzei; b) Eurostat ziņojuma papildināšanai ar kvalitatīvu informāciju no organizētas pilsoniskās sabiedrības; un c) organizētas pilsoniskās sabiedrības skaidrojuma sniegšanai par virzību IAM īstenošanā. Pašlaik EESK veic pētījumu par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību IAM uzraudzībā (paredzams, ka tas tiks pabeigts līdz 2018. gada novembrim), kurā tiks īpaši izpētīta un ierosināta metodiska pieeja, kā sagatavot minēto ziņojumu, kas papildina Eurostat gada ziņojumu.

4.12.

Viens no IAM programmas svarīgākajiem elementiem ir pārskatatbildība. Vērienīga IAM stratēģija ir jāpapildina ar stingru pārskatatbildības sistēmu, kurā svarīga nozīme ir organizētai pilsoniskajai sabiedrībai. Tādēļ ir jāveicina Savienības iedzīvotāju informētība, kā arī jāveic viedokļa apsekojumi un jāliek lietā arī citi iedzīvotāju atsauksmju iegūšanas mehānismi. Šajā saistībā Eiropas Komisijai (sadarbībā ar EESK) būtu jāorganizē IAM augstākā līmeņa sanāksme, lai veiktu ikgadēju novērtēšanas darbu kopā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumiem un reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī jāapņemas uzturēt iekļaujošu un regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām. Visbeidzot, jāveicina labas prakses apmaiņa attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu IAM novērtēšanā. EESK varētu dot lielu ieguldījumu, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas apmainīties ar šāda veida pieredzi, veidojot sinerģiju, vairojot zināšanas, veicinot informētību un sekmējot sadarbību.

5. IAM integrācija ES pārvaldībā

5.1.

Pašreizējā ES pārvaldības sistēma jāpielāgo tā, lai tā palīdzētu īstenot 2030. gada programmu. Lai to panāktu, visām ES iestādēm jācenšas nodrošināt saskaņotu darbu IAM progresa īstenošanā.

5.2.

Neraugoties uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka īstenoto vadību, ir acīmredzams, ka vairāki Komisijas dienesti šajā procesā iesaistās vāji, tādējādi kavējot progresu. To pašu var teikt par Parlamentu, kam jāizveido efektīvs process komitejās, lai diskutētu par IAM īstenošanu. Visbeidzot, Eiropadomes IAM darba grupai, kas ir atzinīgi vērtējams panākums, jānodrošina pienācīga IAM integrācija visos jautājumos, kurus izskata Eiropadomē, piemēram, par KLP nākotni, kohēzijas politiku, transporta politiku (13), ārējām attiecībām (14) un nākamo DFS 2021.–2027. gadam.

5.3.

Turpmākajai visaptverošajai ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai ir izšķiroša nozīme IAM integrēšanā visos ES politikas virzienos un satvara nodrošināšanā IAM īstenošanas koordinēšanai un uzraudzībai Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Kā jau minēts, šajā stratēģijā jānosaka mērķuzdevumi, līdzekļi to izpildei un saskaņots radītāju kopums, ko izmantot progresa uzraudzībā. EESK piekrīt Padomei, ka ir jāizstrādā “atsauces rādītāju sistēma” (15).

5.4.

Kā minēts iepriekš, šai atsauces rādītāju sistēmā jāintegrē visi attiecīgie Eiropas rādītāji, ko pašlaik izmanto dažādās politikas jomās, un jādefinē esošo rādītāju un IAM rādītāju savstarpējās saiknes. Piemēram, Eiropas Komisijai jānodrošina pilnīga saskaņotība starp sociālo rezultātu pārskatu un ES IAM rādītājiem. Patlaban sociālo rezultātu pārskatā ir 12 rādītāji; astoņi no tiem ir pilnīgi vai daļēji iekļauti ES IAM kopumā.

5.5.

IAM īstenošanas koordinēšana un uzraudzība būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā, kā EESK jau vairākkārt aicinājusi darīt (piemēram, EESK atzinumi NAT/693 (16), NAT/700 (17), SC/047 (18), SC/050 (19)). Tam jāietver kontroles process, kurā novērtēt IAM īstenošanas stratēģiju atbilstību dalībvalstu līmenī. Valstu iestādēm ir jāsaņem kopīgas pamatnostādnes, un šīs iestādes ir jāuzrauga, lai visi centieni būtu vērsti vienā virzienā. Turklāt ir jāveicina paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm. Ievērojami jāpaplašina Eiropas pusgada tvērums, papildinot tā tradicionālo ekonomikas dimensiju un saistībā ar visaptverošu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vienādā mērā pilnībā integrējot sociālo un vides dimensiju. Līdz ar to konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir jāsaskaņo ar IAM, kā arī ar analīzi, kas veikta valstu ziņojumos, kuri sagatavoti Eiropas pusgada procesā.

5.6.

Nesen izveidotās Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm īstenot iestāžu, strukturālās un administratīvās reformas. Paredzams, ka turpmākajos gados Strukturālo reformu atbalsta programmai būs svarīga nozīme. Kā jau uzsvērts EESK atzinumā (20) un Karl Flakenberg ziņojumā (21), īstenojot SRAP, būtu jāapzinās, ka ikvienai atbalstāmajai reformai jāsaskan ar 2030. gada programmu un IAM.

5.7.

Lai nodrošinātu IAM integrāciju visās ES politikas jomās, atbilstīgi jāpielāgo labāka regulējuma programma, nodrošinot visaptverošu un holistisku pieeju attiecībā uz IAM. EESK uzskata, ka labāka regulējuma pamatnostādnēs un pasākumu kopumā skaidri jānorāda IAM principi. Turklāt būtu jāpārskata labāka regulējuma metodes, lai nodrošinātu, ka ar tām var novērtēt ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un izmērīt attālumu līdz IAM sasniegšanai. Visbeidzot, lielāka uzmanība ir jāpievērš politikas saskaņotībai kā IAM īstenošanas līdzeklim, izmantojot, piemēram, ESAO politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai (PCSD).

5.8.

Ierosinot jaunas likumdošanas vai politikas iniciatīvas, Eiropas Komisijai skaidri jānorāda, kuru IAM ir paredzēts īstenot, un jāveic ilgtspējas tests, lai novērtētu paredzamo ietekmi uz IAM (kā daļa no ietekmes novērtēšanas procesa, kura mērķis ir novērtēt priekšlikumu ekonomisko, sociālo un vides aspektu). Būtu jānosaka galvenās IAM īstenošanas problēmas, kuras jārisina ar ierosināto politiku. Tāpat attiecīgi jāpielāgo arī pašreizējo ES politikas jomu uzraudzība un novērtēšana, lai noteiktu IAM īstenošanas progresu un ierosinātu politikas grozījumus, ar kuriem panākt lielāku ietekmi IAM veicināšanā.

5.9.

Arī Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) būtu jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības perspektīva. REFIT programmas darbībai būtu jānodrošina, ka ES tiesību aktu vienkāršošana un atjaunināšana ir saskaņota un veicina IAM sasniegšanu.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā. 2017. gada izdevums.”

(2) EESK atzinums par tematu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.).

EESK atzinums par tematu “Eiropas pilsoniskās sabiedrības forums par ilgtspējīgu attīstību” (OV C 303, 19.8.2016., 73. lpp.).

(3) EESK izstrādā ilgtspējīgas attīstības iniciatīvu pārskatu valstu līmenī. Valsts kopsavilkums par katru dalībvalsti būs pieejams EESK tīmekļa vietnē.

(4) EESK atzinums par tematu “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni”, SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(5) http://www.foeeurope.org/sites/default/files/other/2017/6th_scenario_future_of_europe.pdf

(6) IAM12. Atbildīgs patēriņš un ražošana.

(7) Skatīt, piemēram, ESAO 2017. gada pētījumu Measuring Distance to the SDG Targets: an assessment of where OECD countries stand.

(8) Eurojust 2017. gada pārskats, 25. un 26. lpp.

(9) IAM 16. mērķis – Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.

(10) IAM 17. mērķis – Mērķu īstenošanas partnerības.

(11) Pamatojoties uz esošajām metodēm, piemēram, CIVICUS Monitor https://civicus.org/index.php/what-we-do/innovate/civicus-monitor.

(12) EESK atzinums par tematu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, NAT/700 (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.).

(13) EESK atzinums par tematu “Transporta loma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un tā ietekme uz ES politikas veidošanu” (OV C 367, 10.10.2018., 9. lpp.).

(14) EESK atzinums par tematu “Atjaunota partnerība ar AKK valstīm”, REX/485 (OV C 129, 11.4.2018., 76. lpp.).

(15) https://www.consilium.europa.eu/media/23989/st10370-en17.pdf

(16) EESK atzinums par tematu “Ilgtspējīga attīstība – pārskats par ES iekšpolitiku un ārpolitiku”, NAT/693 (OV C 487, 28.12.2016., 41. lpp.).

(17) EESK atzinums par tematu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, NAT/700 (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.).

(18) EESK atzinums par tematu “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni”, SC/047 (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(19) EESK atzinums par tematu “Gada izaugsmes pētījums par 2018. gadu”, SC/50 (OV C 227, 28.6.2018., 95. lpp.).

(20) EESK atzinums par tematu “Strukturālo reformu atbalsta programma”, ECO/398 (OV C 177, 18.5.2016., 47. lpp.).

(21) Sustainability Now!, EPSC Strategic Notes, 18. izdevums, 2016. gads https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/rapport_kff.pdf

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/22

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas lauku rajonu ieguldījums Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) norisēs, nodrošinot ilgtspēju un pilsētu un lauku rajonu kohēziju”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 440/04)

Ziņotājs:

Tom JONES

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	201/2/7

1. Secinājumi un ieteikumi

Secinājumi

1.1.

EESK pilnībā atbalsta 2018. gada pasludināšanu par Eiropas Kultūras mantojuma gadu un atzinīgi vērtē atbalstītāju un rīkotāju centienus visos līmeņos novērtēt Eiropas daudzveidīgo un bagātīgo kultūras mantojumu un vairot tā pamanāmību (1).

1.2.

EESK mudina visas ieinteresētās personas un dalībniekus traktēt kultūru iespējami plašāk un iesaistīt visus iedzīvotājus.

1.3.

Šajā kultūras gadā būtu ne tikai jānovērtē pagātne, bet arī jāveicina topošas, jaunas un izaicinošas cilvēku iedvesmas un prasmju izpausmes, kuru pamatā bieži ir tradīcijas, kas sakņojas attiecīgās valsts lauku kultūras mantojumā.

1.4.

Divpadsmit mēneši ir īss posms, taču ir cerības, ka šādi papildu centieni un ieguldījumi mudinās iedzīvotājus pievērst lielāku uzmanību ar kultūras mantojumu saistītajām iespējām lauku rajonos. Tam būtu jāpaver viņiem iespēja ar jaunu enerģiju veidot estētiskas, sociālas un ekonomiskas labjutības vērtības pašreizējām un turpmākajām paaudzēm. Līdz gada vidum 3500 projektu ir saņēmuši atļauju, ka tos var īstenot ar Eiropas Kultūras mantojuma gada zīmi, un reģionos īstenoto lauku projektu skaits ir atšķirīgs.

1.5.

EESK atbalsta ES iestādēm un dalībvalstīm adresēto Eiropas Kultūras un mākslas alianses 2018. gada janvāra aicinājumu nodrošināt būtisku atbalstu daudzgadu finanšu shēmā (DFS) laikposmam pēc 2020. gada. Komiteja arī atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2018. gada maija budžeta projektā ierosināto apņemšanos attiecībā uz kultūru un Komisijas saistības jaunajā darba kārtībā kultūrai (2).

Ieteikumi

1.6.

Lauku rajonu kultūras mantojums visā savā bagātībā un daudzveidībā būtu oficiāli jāatzīst tā mākslinieciskās vērtības dēļ, kā arī ekonomiskā un sociālā ieguldījuma dēļ, ko tas sniedz Eiropas iedzīvotāju labjutībā (3).

1.7.

Būtu jāpārbauda, vai publisko finansētāju ieguldījumi ir piemēroti lauku rajoniem, un tas jādara, lai jaunu finansējuma plūsmu izstrādē tiktu paredzēts atbalsts lauksaimnieku ģimeņu un lauksaimniecībā nodarbināto pastāvīgajiem pūliņiem un nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv māksliniekus, folkloras grupām, vietējām rīcības grupām un sociālās lauksaimniecības uzņēmumiem, pilnībā ņemot vērā pasākumus, kas vajadzīgi lauku mantojuma infrastruktūras uzlabošanai.

1.8.

Pašreizējās ES finansējuma plūsmās, tostarp lauku attīstības programmā, kultūra arvien vairāk būtu jāuztver kā horizontāla vērtība un jāatbalsta kultūras projekti, tostarp tādi, kas aizsargā, popularizē un uzlabo bioloģiski daudzveidīgas ainavas. Labi piemēri ir ganību lauksaimniecības un attālinātu lauku māju atjaunošana Pirenejos, vīna dārzi Santorini salā, kopīgo ganību zemes aizsardzība Selcamarē (Rumānijā), kā arī Leader kultūras projekts Lesbā (Grieķijā), kura mērķis ir atbalstīt migrantu integrāciju. Ar agrovides shēmām arī turpmāk būtu jāveido lauksaimniecības zemju dzīvotnes un izveidotajā vidē būtu jānodrošina augstāki izstrādes standarti, kas ciena tradicionālos kultūras modeļus un vienlaikus ir piemēroti modernai lietošanai.

1.9.

Ilgtspējīgas kokaugiem klātas platības, meži un ūdensceļi ir pelnījuši atbalsta pasākumus, kas novērstu degradāciju un piesārņojumu. Jānodrošina līdzekļi, lai varētu saglabāt pagātnē lauku rajonos izveidotās koku un krūmu aizsargjoslas (tādas, piemēram, tika izveidotas Polijā, īstenojot Dezydery Chłapowski ieceri), kas mazina augsnes eroziju un CO2 emisijas, sekmē ražības pieaugumu un bagātina ainavu.

1.10.

Lauku saimniecību atvērto durvju dienas, skolu audzēkņu braucieni uz laukiem, izrādes, amatniecības un citi gadatirgi, kā arī kultūras festivāli palīdz pilsētu iedzīvotājiem labāk izprast un novērtēt lauku rajonus un ir pelnījuši publisku finansiālo atbalstu tāpat kā pasākumi tiltu veidošanai starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem, izmantojot kultūras projektus.

1.11.

Būtu jāatbalsta pasākumi jauno paaudžu iepazīstināšanai ar lauku kultūru un tradīcijām, izmantojot novatoriskus un modernus izteiksmes līdzekļus. Būtu jānovērtē ekonomiskais un sociālais ieguvums un jāapmainās ar labas prakses piemēriem, kas būtu atzinīgi jānovērtē. Būtu jāatbalsta mākslinieki un citi iedvesmojoši kultūras nozares pārstāvji, reizēm no citas apkaimes, lai palīdzētu kopienām pilnībā izmantot vietējo kultūras vērtību potenciālu.

1.12.

Jānovērš ievērojamais amatniecības prasmju zudums, pastiprināti ieguldot līdzekļus apmācībā, lai šīs prasmes tiktu nodotas no paaudzes paaudzei, balstoties uz iepriekšējām zināšanām un sekmējot inovāciju. Lauku skolās būtu jāmāca, kāds ir lauku vērtību potenciāls nodarbinātības jomā un kādas iespējas tas sniedz ārējās karjeras veidošanai. Īpašs izaicinājums ne tikai gados jaunajiem lauksaimniekiem, bet visiem lauku jauniešiem ir nodarbošanās ar uzņēmējdarbību, vienlaikus saglabājot savu kultūras mantojumu.

1.13.

Lauku kultūras mantojuma veicināšanai būtu jānotiek ilgtspējīgi, lai attīstītu arī tūrismu un tā panāktu, ka pilsētu iedzīvotāji iemācās novērtēt lauku rajonu kultūras vērtības un arvien biežāk izvēlas lauku mājas un darbu attālākās apdzīvotās vietās.

1.14.

Būtu jāveicina lauku kultūras produktu, tostarp gastronomiskā mantojuma tirgvedība un jāaizsargā to statuss, norādot uz to ģeogrāfisko izcelsmi un tādā veidā apliecinot iedzīvotājiem kvalitāti un izsekojamību.

1.15.

Brīvprātīgā darba veicēji, cilvēki, kas iesaistās kopienas dzīvē, sociālie uzņēmumi un arī lauku privātie uzņēmumi būtu jāmudina visu iedzīvotāju labā izvērst un kopīgot savu kultūras darbību, tostarp atbalstīt valodu un dialektu daudzveidību. Viedām lauku kopienām būtu jāizmanto savu vietējo kultūras objektu vērtība un potenciāls un jācenšas sadarboties ar līdzīgām grupām citviet, lai veicinātu saikņu veidošanos, tostarp palielinātu ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz plašākas tūrisma iespējas.

1.16.

Lai arī projekti Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) atzīmēšanai, visticamāk, tiks turpināti, ir svarīgi skaidri izsvērt un novērtēt skaitļos izsakāmus ieguldījumus un to sniegtos rezultātus, ņemot vērā ekonomikas, sociālos un kultūras faktorus. Šim kultūras gadam pēc 2017. gadā notikušajām trialoga sarunām starp Eiropas Parlamentu un Padomi tika piešķirti aptuveni 8 miljoni EUR. Būtu pamatoti cerēt, ka skaitļos izteikta šā atbalsta daļa tiktu atvēlēta lauku rajoniem.

1.17.

Ir vajadzīgi plašāki pētījumi, lai skaitļos izteiktu un izmērītu mantojuma un notiekošās kultūras darbības radītos ieguvumus iedzīvotāju labjutībai un rastu risinājumus turpmākai rīcībai. Nelokāmiem mantojuma aizstāvjiem ir vajadzīgs atbalsts, lai varētu uzņemt jaunus migrantus un atšķirīgas kultūras tradīcijas.

1.18.

Ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu transporta savienojamību un digitālo infrastruktūru, kam ir būtiska loma, lai cilvēki apmestos uz dzīvi lauku rajonos un lai attīstītos kultūras tūrisms.

2. Ievads

2.1.

Šis atzinums, kurā īpaša uzmanība pievērsta lauku apvidu un to iedzīvotāju vērtību un talantu plašajam klāstam, sniegs ieguldījumu Eiropas kultūras mantojumā un izpratnē par to, kā šāds plašs kultūras traktējums sekmē ilgtspējīgāku un labklājīgāku dzīvi laukos. Komiteja atbalsta Eiropas hartu par lauku dabas un kultūras mantojumu; ar to tiek veicināta ilgtspējīga telpiskā attīstība (4), un Komiteja piekrīt 2016. gada Korkas deklarācijā 2.0 minētajai norādei: “Svarīga loma iedzīvotāju un vides attiecībās ir zemes apsaimniekošanai. Politikai ir jāstimulē vidi saudzējošu sabiedrisko labumu sniegšana, arī Eiropas dabas un kultūras mantojuma saglabāšana.”

2.2.

Jāpārbauda šīs iniciatīvas piemērotība lauku rajoniem, un EESK pauž bažas par to, ka mazās kopienu grupas ciematos un mazpilsētās laikus negūs pietiekamas zināšanas par Kultūras mantojuma gadu, lai tās varētu sagatavot un novērtēt plašo kultūras vērtību klāstu to apkārtnē. Šajā kultūras gadā būtu ne tikai jānovērtē pagātne, bet arī jāveicina topošas, jaunas un izaicinošas cilvēku iedvesmas un prasmju izpausmes, kuru pamatā bieži ir tradīcijas, kas sakņojas attiecīgās valsts lauku kultūras mantojumā.

2.3.

Notiekošo kultūras darbību uzskaitīšanai un sekmīgu projektu sniegtajai pieredzei ir reāla vērtība, taču 2018. gada svinībās būtu jāiekļauj arī jauni, novatoriski kultūras pasākumi, kas balstīti pagātnē un mūsdienīgā veidā nodod kultūras mantojumu jaunām paaudzēm, sniedzot jaunas iespējas lauku rajoniem. Programmā “Radošā Eiropa” ir divi lauku projekti – Roots and Roads (“Saknes un ceļi”) un Food is Culture (“Pārtika ir kultūra”), kuri, ja tie būs sekmīgi, varētu veicināt mācīšanos un attīstību.

2.4.

Lai arī ir sarežģīti skaitļos izteikt kultūras pasākumu radītos ekonomiskos un sociālos ieguvumus (ar Eiropas kultūru tieši ir saistīti vairāk nekā 300 000 darbvietu), ESAO uzskata, ka kultūra būtu jāizmanto kā labjutības rādītājs un ir svarīgi, lai Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) rīkotāji veiktu analīzi, kas varētu pamatot turpmākos publiskos ieguldījumus. Būtu vajadzīgs skaidrs pārskats par to, cik veiksmīgi Kultūras mantojuma gadā izdevās sasniegt lauku un attālinātos rajonus un kā visu pieredzi, ko sniegusi iepriekšējā labā prakse, piemēram, AlpFoodway (5) un Terract projektu (6) īstenošanā, var izmantot turpmākai prioritāšu noteikšanai Eiropas un reģionu līmenī.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Lauku ainavas un mozaīka, ko rada dabiskās ģeoloģiskās struktūras un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ezeros, upēs un izveidotajās apmetnēs manāmā cilvēku ietekme, veido, iespējams, lielāko kultūras mantojumu, kāds vien pastāv. No dabas parkiem un Natura 2000 teritorijām līdz zaļajām zonām pilsētu nomalēs ir daudz skaistā, ko novērtēt un kas sniedzis iedvesmu mākslinieku, mūziķu, literātu un dejotāju paaudzēm, kā arī visiem pārējiem, kuri neiekļaujas nevienā no minētajām kategorijām. Komisijas jaunajā darba kārtībā kultūrai lauku iespējas ir vien īsumā aprakstītas. Taču tajā ir pausts, ka “kultūras un dabas mantojuma atjaunošana un uzlabošana veicina izaugsmes potenciālu un ilgtspējību. Kultūras un dabas vērtību integrēta pārvaldība mudina cilvēkus atklāt šīs vērtības un nodarboties ar tām”. Majangnieši, kas dzīvo Nikaragvā, dabu un kultūru apzīmē ar vienu un to pašu vārdu. Tas ir ekoloģisks pilsoniskums.

3.2.

Lauku kopienas arī rada pievieno vērtību ainavām. Šīs ainavas ir veidojuši lauku saimniecību un kokaugiem klāto zemju pārvaldītāji, darbinieki un amatnieki – gan vīrieši, gan sievietes. Prasmīgu cilvēku paaudzes ir izmantojušas zemi un ūdeni pārtikas ieguvei, pajumtes veidošanai un ienākumu radīšanai. Piemēram, 19. gadsimtā Polijā dzima iecere izveidot augu un krūmu joslas, kas izsargā augsni un kas mūsdienās ir raksturīga ainavas iezīme. Viņi veidoja lauku robežas no akmens un zariem, būvēja kūtis un darbnīcas. Viņi no paaudzes paaudzē audzēja apvidum un klimatam piemērotas vietējās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un pārvaldīja veģetāciju. Viņi attīstīja attiecīgajai vietai raksturīgas gastronomijas un folkloras tradīcijas. Mums ir arī bagātīgs izcilu ēku mantojums – muižas, pilis, baznīcas, taču arī zemnieku mājas, nelielas lauku dzirnavas un veikali, no kuriem daži ir rūpīgi atjaunoti, piemēram, Sv. Fegana (St Fagan) Tautas muzejā Velsā. Līdzīgas vēsturiskās arhitektūras uzturēšanu bieži nodrošina privātie ieguldījumi, kam sniegts būtisks publiskais un labdarības atbalsts. Novatoriskā projektā Rietumvelsā izmanto atjaunojamu enerģiju no jūras gultnes, lai apsildītu valsts nozīmes vēsturisko namu Plas Newydd, tādējādi samazinot izmaksas (7). Priecājoties par pagātni un tagadni, būtu jācenšas līdzsvarot idealitāti un realitāti, proti, cilvēces centienus un pūliņus.

3.3.

Komiteja atzinīgi vērtē visus centienus, tostarp Eiropas Mantojuma alianses centienus rūpīgi saglabāt šo mantojumu. Lai mantojumu varētu atjaunot, atbalstošām plānošanas iestādēm ir jānodrošina saudzējoša ēku pārbūve. Erasmus programmas līdzfinansētais REVAB projekts nodrošina apmācību, lai uzlabotu iespējas atkārtoti izmantot liekas lauksaimniecības ēkas, tādējādi novēršot to izzušanu.

3.4.

Lauku iedzīvotāji veidoja paši savu kultūru, atspoguļojot savu darbu, atpūtu un sociālās problēmas visu veidu mākslas darbos, sporta nodarbēs un vispārīgā kopienas darbībā. Lauku rajoni bieži ir svarīgas minoritāšu valodu un dialektu daudzveidības krātuves. Ciemu, saimniecību un lauku vietvārdiem ir būtiska nozīme, kas būtu jāizprot un jāciena. Lauku rajoni ir radījuši un joprojām rada paliekošu vērtību sabiedrībai kopumā.

3.5.

Taču to saimnieciskās darbības arī mainās un reizēm izzūd. Ne visas ainavas ir neskartas. Dažas liecina par rūpniecisku izmantošanu, kariem un izlaupīšanu, kā arī par sausuma, plūdu un uguns postījumiem vai pat par pārmērīgu izmantošanu, kuras iemesls ir pārāk intensīvs, koncentrēts tūrisms. Tās visas var ko pavēstīt un sniegt mācību. Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, būs nepieciešama pozitīva iejaukšanās, kuras mērķis ir saglabāt daudzveidību un pieredzes gūšanas iespējas. Saikņu saglabāšana ar pagātni tiek apzīmēta kā “sabiedriskā labuma nodrošināšana”, un bez ilgtspējīgas bioloģiskās daudzveidības, rūpīgas plānošanas un pārvaldītas piekļuves ainavas degradējas. Pat mākslinieciskās kultūras izpausmes izšķīst, lauku iedzīvotāju skaitam samazinoties tiktāl, ka tas vairs nav ilgtspējīgs.

3.6.

Eurostat 2017. gada dati liecina, ka vairāk nekā trešā daļa Eiropas iedzīvotāju nepiedalās kultūras pasākumos, tāpēc lauku kultūras tūrisma attīstīšana saistībā ar veselības un atpūtas pasākumiem ir un būs nozīmīgs tilts starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem. Golvejas pilsēta ir labs piemērs lauku un pilsētu kultūras partnerībām, un Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvai (piemēram, Plovdiva Bulgārijā un Matēra Itālijā 2019. gadā) vienmēr būtu jāatspoguļo gan lauku, gan pilsētu kultūras iezīmes. Velsā par kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgā iestāde (Heritage Statutory Body, CADW) īsteno atvērto durvju iniciatīvu, kas ir daļa no 50 valstu projekta, kura mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem pakāpeniski izsekot pārmaiņām, lai labāk izprastu savu esamību – “lai plānotu savu nākotni, ir jāizprot sava pagātne”.

3.7.

Grieķijā vēl viens kopīgu zināšanu piemērs ir Sotiris Marinis veidotā mākslas saimniecība (8). Megali Mantineias ciematā Mani pussalas rietumu daļā viņš ir uzbūvējis namiņus kokos un apmācības centru, darbojoties pēc principa, ka “šeit gūtā pieredze izglīto par mūsu lauku un kultūras mantojumu”.

3.8.

Lauku kultūras tūrisms jau tagad nodrošina arvien lielākus ekonomiskos un sociālos resursus un pamatu kopīgiem ieguldījumiem. Atbildība par Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un atbalstīšanu ir valstu, reģionu un vietējo pašvaldību kompetencē, un ir ļoti svarīgi, ka vietējā sabiedrība lepojas ar savu kultūras mantojumu. ES iestādes var veicināt Eiropas kopējo vērtību izjūtu, kā arī stimulēt un atbalstīt labu praksi un kopīgu pieredzi (9). Tradicionālie reģionālie ēdieni, alus un vīns, tērpi un mūzika, kas pārstāvēti Berlīnes Zaļajā nedēļā (10), katru gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju no ārvalstīm un palīdz sasaistīt tagadni un pagātni. Laukos ražotās pārtikas un amatniecības izstrādājumu tieša saistīšana ar patērētājiem, izmantojot lauksaimnieku tirgus un pārdošanu internetā, kas kļūst arvien populārāka, un kā piemēru var minēt REKO vietējās pārtikas grupās Somijā.

3.9.

Gan vietas, kur izbaudīt vienatni, klausoties un vērojot putnus, gan kokaugiem klātas platības – mežu daudzveidība, kā arī augu izmantošana medicīnas nolūkos – paplašina iedzīvotāju zinātkāri, vēlmi izzināt un labjutību. Iespēju un izziņas potenciāla palielināšanai būtu jāpalīdz novērst apmeklējumu pārmērīgu koncentrāciju neaizsargātās vietās. Tas veido pievienoto vērtību ekonomikas un nodarbinātības jomā, izmantojot lauku pamatvērtības, proti, vērtības, ko jau novērtē viedi ciemati un kopienas attālākos apvidos. Lombardijas kalnu apvidos AttivAree projekts vairo iedzīvotāju piederības izjūtu, dabas mantojumu pastiprinot ar mākslu. Projekta mērķis ir arī atjaunot viesnīcas un veicināt pieejamību attālākos ciematos, piemēram, Lavenonē (11). Ceļojumu aģentūras būtu jāmudina sadarboties ar ģeogrāfiski attālu teritoriju uzņēmējiem un sociālajiem uzņēmumiem, lai veicinātu ilgtspējīgu kultūras tūrismu.

3.10.

Kultūras informācijas izplatīšana un attēlošana, izmantojot digitālās tehnoloģijas, radoši palīdzēs mazināt pilsētu un lauku, kā arī jaunāko un vecāko paaudžu plaisu, kas palielinās. Komiteja atzinīgi vērtē tādus projektus kā, piemēram, YourAlps (12), kas atjauno saikni starp jauniešiem un kalnu mantojumu. Zināmi ir daudzi jauni piemēri, kas liecina par novatoriskiem veidiem, kā attēlot kultūras tradīcijas, piemēram, mākslinieciskais projekts, ko izmanto Āstedā Dānijā un Pfinas ciematā Šveicē. Šie projekti radās no vietējām iniciatīvām un apzinātajām vietējām vajadzībām, tie izmanto līdzdalības procesus, kas paši par sevi ir daļa no Eiropas kultūras tradīcijas. Publiskajiem un privātajiem līdzekļiem vajadzētu būt pieejamiem Eiropas, valstu un reģionu līmenī, lai paātrinātu ieguldījumus līdzīgās iniciatīvās.

3.11.

Arvien vairāk tiek izmantoti arī jauni digitālie rīki, piemēram, kādreizējo un pašreizējo konfliktu vietās, lai no jauna radītu svarīgas vēsturiskās teritorijas, ko iznīcinājusi pamestība vai karadarbība. Lai precīzāk nolasītu uzrakstus uz kapakmeņiem un izbalojošus manuskriptus, tiek izmantotas tehnoloģijas (13). Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas plānus attiecībā uz Digital4Culture stratēģiju un pauž cerību, ka tajā tiks apsvērti visi attiecīgie lauku aspekti. Piemēram, MEMOLA projektā izmanto seno irigācijas apvidu 3D skenējumus, lai iegūtu informāciju jauniem irigācijas procesiem.

3.12.

Ir vajadzīgi plašāki pētījumi, lai izprastu, kādā ziņā kultūras pasākumi cilvēkiem ir svarīgi un kādus ieguvumus tie sniedz dažāda vecuma cilvēku veselībai, it īpaši tiem, kas sirgst ar fiziskām vai garīgām slimībām (14), savukārt pašreizējās Erasmus+ programmas, piemēram, TEMA Masters, pašlaik finansē labas pētniecības iespējas. Saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas Kultūras mantojuma gadu rīkotajā augsta līmeņa konferencē “Inovācija un kultūras mantojums” (15) tika pausts aicinājums turpināt centienus pētniecības darba veidošanā, lai apzinātu prioritātes un labāko praksi kultūras pasākumu veicināšanā.

3.13.

Labdarības un filantropisko fondu atbalstītās iniciatīvas, bieži vien ar sociālo uzņēmumu starpniecību, ir ievērojami veicinājušas dabas teritoriju un atbalsta pasākumu saglabāšanu, kas sekmē lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību. Somijas Kultūras fonds atbalsta pētniecību par pasākumiem, lai novērstu lauksaimniecības atliekas, kas ietekmē ūdens kvalitāti Baltijas jūrā. Tas sadarbojas ar lauksaimniekiem, uzskatot, ka plašāka bioloģiskā daudzveidība nozīmē bagātīgāku ainavu. Komiteja atzinīgi vērtē arī citas labdarības iniciatīvas, piemēram, Wales Schools’ Cultural Heritage Trust, kas veicina kultūras sacensības starp skolām un iesaista jauniešus viņu izvēlēta kultūras pasākuma noteikšanā un īstenošanā (16). Viens piemērs, kas ļauj jauniešiem izpētīt savu kultūras mantojumu, ir skola Pisku (17), Rumānijā, kas ir gan specializēta mantojuma skola, gan darbsemināru un konferenču rīkotāja. EESK 2018. gada martā uzņēma skolēnus no visas Eiropas skolām, lai apspriestu viņu kultūras prioritātes, izmantojot saukli “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (18). Viņi secināja: “Es gribu dzīvot Eiropā, kas piešķir vērtību visiem kultūras veidiem un tos aizsargā (..), vēlamies novērst elitārismu un popularizēt kultūru (..), taču vēlamies arī iespēju radīt mūsu pašu kultūru.”Giffoni ciematā Itālijas dienvidos aptuveni 300 studentu sagatavoja filmas un videoklipus, lai vairotu sava reģiona atpazīstamību.

3.14.

Būtu jāpārbauda, vai publisko finansētāju ieguldījumi ir piemēroti lauku rajoniem, un tas jādara, lai jaunu finansējuma plūsmu izstrādē tiktu paredzēts atbalsts lauksaimnieku ģimeņu un lauksaimniecībā nodarbināto pastāvīgajiem pūliņiem un nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv māksliniekus, folkloras grupām, vietējām rīcības grupām un sociālās lauksaimniecības uzņēmumiem, pilnībā ņemot vērā pasākumus, kuri vajadzīgi lauku mantojuma infrastruktūras uzlabošanai.

3.15.

Pastāv iespējas un kultūras tūristu pieprasījums pēc plašākām tematiskajām un ģeogrāfiskajām saiknēm. Kopīgu zīmolu veidošana un savienotas piekļuves projekti ir vērtējami atzinīgi. Ciematu un mazpilsētu lauksaimniecības izrādes un valsts pasākumi, piemēram, Royal Welsh, kas notiek Biltvelzā (19) un piesaista aptuveni 240 000 apmeklētāju, un Hay on Wye literatūras festivāls, kas mazā lauku apgabalā ienes aptuveni 21 miljonu GBP, sniedz ievērojamu ekonomisko un sociālo ieguldījumu. Lauksaimniecības atvērto durvju dienas, gadatirgi, kultūras festivāli, piemēram, Llangollen International Eisteddfod, koncerti, gājieni, piemēram, Vernē, Beļģijā, tvaika lokomotīvju šaursliežu dzelzceļi, ziemeļu pastaigas un tradicionālo deju grupas sniedz milzīgu ieguldījumu lauku kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Brīvprātīgo ieguldījums šādos pasākumos daudzās paaudzēs pats par sevi ir svarīga mūsu kultūras mantojuma daļa. Eiropas Brīvprātīgo centra un valstu un reģionālo brīvprātīgo organizāciju darbs kvalitatīva brīvprātīgo darba veicināšanā ir slavējams, un Komiteja musina tās turpināt savus vērtīgos centienus, tostarp sniedzot apmācību veselības un drošības jomā, lai nodrošinātu drošu un patīkamu pieredzi gan brīvprātīgajiem, gan tūristiem.

3.16.

Taču arvien vairāk trūkst prasmīgu amatnieku, kas nodotu zināšanas un apmācītu jaunu paaudzi par to, kā aizsargāt un attīstīt šo daudzveidīgo mantojumu. JEMA iniciatīva (20), kas aizsākās Francijā, regulāri popularizē amatnieku darbu un vajadzību apmācīt jaunas paaudzes. Jauno paaudžu apmācība ir laba iespēja gan ar kultūru, gan tās mērķu vārdā veidot paaudžu saikni. Ir būtiski nodrošināt praktiskāku apmācību un iegūto prasmju atzīšanu ar jau esošajām ES un valstu/reģionu programmām, koncentrējoties ne tikai uz zināmajām amatniecības un vides prasmēm, bet arī uz mentorēšanu, jaunu paņēmienu veidošanu un uzņēmējdarbības garu kultūrā. Māksliniekiem un citām personām ir vajadzīgs atbalsts, lai viņi varētu sadarboties ar vietējām lauku un pilsētu skolām un radīt kultūras idejas, iesaistot visas paaudzes un etniskās grupas.

3.17.

Lauku kultūras mantojums ir saistīts arī ar līdzdalības demokrātiju. Eiropā ir spēcīga kopienas solidaritātes, kā arī izolācijas un nelabvēlīga stāvokļa pārvarēšanas tradīcija, izmantojot kopienas pasākumus, no kuriem daudzi sakņojas kultūrā. Ilgtspējīgas vietējās līderības veidošana un vietējo prioritāšu īstenošana, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību un Leader metodi, papildina organizēto pilsonisko grupu un kustību atstāto mantojumu. Sociālie un kultūras pasākumi palīdz apvienot cilvēkus ģeogrāfiskos apvidos, kuros ir maz publisko un privāto pakalpojumu. Brīvprātīgas ar nozari saistītas intervences tradīcija, kas reizēm ir ārkārtas risinājums, uztur sensitīvas un neaizsargātas cilvēku izdzīvošanas ainavas. Publiskais atbalsts šādiem pasākumiem ir ļoti svarīgs.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) EESK atzinums “Jauna darba kārtība kultūrai” (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(2) https://ec.europa.eu/culture/news/new-european-agenda-culture_en

(3) EESK rīkotā konference, kas notika 2016. gada 20. un 21. jūnijā.

(4) Eiropas Padomes telpiskās/reģionālās plānošanas ministru konferences (CEMAT) 2. rezolūcija par Eiropas hartu par laukudabas un kultūras mantojumu: ilgtspējīgas telpiskās plānošanas veicināšana “Lauku dabas un kultūras mantojums kā teritoriālās kohēzijas faktors”, kas 2010. gada 9. jūlijā pieņemta CEMAT 15. sesijā Maskavā (Krievija).

(5) http://www.alpine-space.eu/projects/alpfoodway/en/home

(6) http://www.terract.eu/fr/

(7) https://www.bangor.ac.uk/studentlife/studentnews/gift-s-marine-renewable-visit-to-plas-newydd-18421

(8) https://www.facebook.com/agroktima.artfarm/

(9) EESK atzinums “Jauna darba kārtība kultūrai” (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(10) https://www.gruenewoche.de/

(11) AttivAree projekts Lombardijas reģionā.

(12) http://www.alpine-space.eu/projects/youralps/en/home

(13) Andrew Skerrett projekts, kas tika prezentēts izpētes grupas rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē, kura 2018. gada 24. jūlijā notika Kārdifā.

(14) Innovate Trust – Pozitīvi rezultāti, kas gūti dārzkopības projekta ietvaros rīkotajās “lauka” dienās.

(15) https://ec.europa.eu/info/events/innovation-and-cultural-heritage-2018-mar-20_en

(16) https://jamesprotheroe.wordpress.com/Darren Park Primary School, Ferndale

(17) http://piscu.ro/piscu-school/#

(18) https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/civil-society-citizens-participation/your-europe-your-say

(19) http://www.rwas.wales/royal-welsh-show/

(20) Journées Européennes des Métiers d’Art, https://www.journeesdesmetiersdart.fr/.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/28

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Subsidiaritātes un pārmērīgas reglamentēšanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

(2018/C 440/05)

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

Līdzziņotājs:

Wolfgang GREIF

Apspriešanās	Austrijas prezidentūra Padomē, 12.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	192/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir gandarīta par Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Austrijas pieprasījumu EESK izstrādāt izpētes atzinumu par subsidiaritātes un pārmērīgas reglamentēšanas ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību. Tas palielina pašreizējo labākam regulējumam veltīto diskusiju vērtību un papildina tās ar vairākiem aspektiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, skaidrus noteikumus un “līdz minimumam samazinātu regulatīvo slogu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm” (1). Tomēr ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs nedrīkst negatīvi ietekmēt iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju, ieguldītāju un vides esošo aizsardzības līmeni.

1.2.

EESK atkārto savu prasību, ka ar nākotni saistīti jautājumi, tostarp debates par kompetences jomām un par reglamentēšanas līmeni jārisina valstu un Eiropas līmenī, pilnībā iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tā ir būtiska daudzlīmeņu līdzdalības demokrātijas izpausme un tādēļ tā jāstiprina ES un dalībvalstīs.

1.3.

EESK uzsver subsidiaritātes un proporcionalitātes principu izšķirošo nozīmi visaptverošu un stabilu Eiropas likumdošanas procesu nodrošināšanā. Komiteja norāda, ka ES galvenā uzmanība būtu jāpievērš jomām, kurās ES tiesības sniedz ievērojamu pievienoto vērtību. Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) uzdevums būtu apzināt, kuras problēmas ir patiesi pēc iespējas efektīvāk jārisina ES līmenī. Ja lēmumu pieņemšanā pienācīgi jāņem vērā valsts, reģionālās un vietējās raksturīgās iezīmes, attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt elastīgākām iespējām noteikt šādas iezīmes, aktīvi iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus.

1.4.

Komitejā ir atšķirīgi uzskati attiecībā uz terminu “pārmērīga reglamentēšana”, un tas atspoguļo dažādo dalībnieku uzskatu dažādību. Lai gan minētais jēdziens “pārmērīga reglamentēšana” nav skaidri definēts, tas parasti attiecas uz situāciju, kad dalībvalstis, veicot transponēšanu savos tiesību aktos, ievieš augstākas prasības nekā ES tiesību aktos (galvenokārt direktīvās) noteiktās minimālās prasības. Eiropas Komisijas uzdevums būtu noteikt vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm pareizi transponēt attiecīgās tiesību akta prasības, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, kā arī godīgas konkurences nosacījumus.

1.5.

EESK norāda, ka – jo īpaši ņemot vērā subsidiaritāti un proporcionalitāti un atbilstīgi ES tiesībām – ieviest pasākumus papildus tiem, kas paredzēti ES (minimālajās) prasībās, ar mērķi atspoguļot attiecīgās valsts raksturīgās iezīmes, ir tikai dalībvalstu kompetencē. Šādi lēmumi būtu jāpieņem pārredzamā veidā, pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, un tiem jāatbilst ES tiesību aktiem. Šajā saistībā EESK neapšauba dalībvalstu suverenitāti, brīvību un atbildību, nosakot savas valsts tiesību aktus un praksi.

1.6.

EESK aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis pastiprināt centienus nolūkā samazināt nepamatotu administratīvo slogu, lai veicinātu izaugsmi un ilgtspējīgu darbvietu izveidi.

1.6.1.

Izstrādājot daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, kas rada nopietnu šķērsli ESI fondu ieguldījumiem – valsts atbalsts, iepirkuma atbilstība, revīzija un novēloti vai pat ar atpakaļejošu spēku pieņemtas vispārējas sīki izstrādātas vadlīnijas.

1.6.2.

EESK uzsver, ka nevajadzīgs regulatīvais un administratīvais slogs liedz gūt lielākas priekšrocības uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valsts iestādēm un samazināt reglamentēšanas izmaksas. Komiteja atkārtoti uzsver vajadzību izstrādāt vienkāršotu, konsekventu un kvalitatīvāku regulējumu, kas būtu labi saprotams un īstenojams, vienlīdz iesaistot visus četrus pārvaldības līmeņus – ES, valstu, reģionālo un vietējo līmeni.

1.6.3.

Tāpat kā iepriekšējos atzinumos (2) EESK iesaka EK ietekmes novērtējumos veikt rūpīgu MVU testu.

1.7.

EESK atkārtoti uzsver, ka Eiropas minimālo standartu, īpaši saistībā ar ES sociālo, vides un patērētāju aizsardzības politiku, mērķis ir saskaņot dzīves un darba apstākļus ES virzībā uz augšupēju konverģenci. Minimālos standartus ES direktīvās nevajadzētu uztvert kā “maksimālo līmeni”, ko, transponējot dalībvalstu tiesību sistēmās, nedrīkst pastiprināt. EESK uzskata, ka sabiedrības atbalstu Eiropas integrācijas procesam tomēr nevajadzētu apdraudēt ar regulatīvo konkurenci, kas izpaužas kā standartu pazemināšana. Visi lēmumi ir jāpieņem pārredzamā veidā un atvērtā dialogā ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2. Ievads

2.1.

ES Padomes prezidentvalsts Austrija pieprasīja EESK izstrādāt izpētes atzinumu par tematu “Subsidiaritātes un pārmērīgas reglamentēšanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību”.

2.2.

EESK norāda, ka pieprasījums attiecas gan uz subsidiaritātes principu, gan pārmērīgu reglamentēšanu un paplašina pašreizējās debates par labāku regulējumu, par ko EESK ir paudusi viedokli vairākos nesen pieņemtos atzinumos (3).

2.3.

Subsidiaritātes jautājums no jauna ir kļuvis nozīmīgs, īpaši saistībā ar balto grāmatu par Eiropas nākotni. Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2017. gada novembrī izveidotā Darba grupa par subsidiaritāti un proporcionalitāti iesniedza ziņojumu ar ieteikumiem, kā uzlabot subsidiaritātes principu piemērošanu (4).

EESK uzskata, ka ziņojuma raksturs ir zināmā mērā ierobežots, un uzskata, ka tas atspoguļo Darba grupas ierobežoto sastāvu. Tāpēc tā noteikti iesaka uzraudzības pasākumos aktīvi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Komiteja uzskata, ka steidzami jāpievēršas jautājumam par Eiropas rīcības proporcionalitāti un, kas ir vēl svarīgāk, par jomām, kurās ES vajadzētu pastiprināt, samazināt vai pat apturēt savas darbības saskaņā ar iedzīvotāju, ekonomikas un citām sabiedrības interesēm.

2.4.

EESK uzskata, ka šie ar nākotni saistītie jautājumi jārisina valstu un ES līmenī, piedaloties sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tikpat svarīgas lomas, kāda ir vietējam un reģionālajam līmenim valsts un ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā, atvēlēšana minētajām organizācijām tieši sekmētu pamanāmu horizontālās subsidiaritātes īstenošanu.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Austrijas prezidentūra novērtē sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašo zināšanu izmantošanu politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā valstu un ES līmenī. Tā ir būtiska daudzlīmeņu līdzdalības demokrātijas izpausme un tādēļ tā jāstiprina ES un dalībvalstīs.

2.6.

Šajā nolūkā EESK aicina darba grupu pienācīgi ņemt vērā Komitejas atzinumus subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu jomā, uz kuriem pamatoti arī šajā atzinumā iekļautie komentāri un ieteikumi.

3. Subsidiaritātes princips

3.1.

Subsidiaritātes princips, kas izklāstīts LES 5. pantā, paredzēts, lai nodrošinātu, ka ES veic tikai tos pasākumus, kuri vajadzīgi Līguma mērķu sasniegšanai, un ka ES jomās, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, rīkojas tikai tad, ja likumdošanas pasākuma mērķus var efektīvāk sasniegt ES līmenī, nekā valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī.

3.2.

EESK uzsver minēto principu izšķirīgo nozīmi tādā pārvalstiskā kopienā kā ES un īpaši atzinīgi vērtē Lisabonas līgumā noteiktos instrumentus, kas nodrošina atbilstību subsidiaritātes principam – no pārskata par subsidiaritātes principa ievērošanu (kuru izstrādā pirms tiesību akta pieņemšanas) līdz valsts likumdošanas struktūru iesniegtām sūdzībām, ja tās uzskata, ka minētais princips nav ievērots.

3.3.

EESK arī uzsver, ka visās LESD paredzētajās jomās ir vajadzīga labi funkcionējoša Eiropa un ka subsidiaritātes principu nedrīkst izmantot, lai pretdarbotos ES darbībai, kam ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība, a priori dotu priekšroku valstu pieejām vai pat iepriekš izslēgtu ES no galvenajām politikas jomām. Būtu jāpieņem tikai tādi noteikumi, kuriem ir Eiropas pievienotā vērtība. EESK uzskata, ka problēmas, kas patlaban skar kontinentu, nenozīmē, ka politika jānodod atpakaļ valstu kompetencē, samazinot Eiropas dimensiju, bet drīzāk jāveic drosmīgi pasākumi virzībā uz labāku un iedzīvotājiem tuvāku Eiropu, kas arī veicina kohēziju.

3.4.

EESK atzīst, ka dalībvalstu loma ES tiesību aktu īstenošanā ir īpaši nozīmīga attiecībā uz direktīvu transponēšanu, kas ir saistošas rezultātu sasniegšanas ziņā, tomēr valstu iestādēm ir iespēja izvēlēties īstenošanas veidu un metodes, kā arī saskaņā ar ES tiesību aktiem pieņemt lēmumus par standartu uzlabošanu, ja tas uzskatāms par lietderīgu. Tajā pašā laikā transponēšanai nevajadzētu kavēt godīgus konkurences apstākļus starp visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, kas ir svarīgi, lai tas darbotos pareizi.

3.5.

Lai gan dalībvalstis ir atbildīgas par direktīvu precīzu un savlaicīgu transponēšanu, Eiropas Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājas uzdevums ir nodrošināt to pienācīgu īstenošanu valstu līmenī. Šai “kopīgajai atbildībai” jābūt skaidri redzamai jau likumdošanas procesa sākumā – sekmīga īstenošana ir atkarīga no ikviena jauna ES tiesību akta skaidra, pārredzama un visaptveroša ietekmes novērtējuma, no priekšlikuma saprotama un vienkārši uztverama izklāsta, kā arī no reālistiskiem īstenošanas grafikiem.

3.6.

EESK brīdina, ka īstenošana valsts, reģionālajā un vietējā līmenī var izrādīties nepietiekama un/vai neefektīva pat tad, ja iepriekš minētās prasības ir izpildītas. Tādēļ Komiteja atkārtoti aicina Eiropas Komisiju tās kompetences ietvaros sistemātiski pastiprināt centienus, lai ātrāk un stingrāk rīkotos gadījumos, kad dalībvalstis nepareizi transponē ES tiesību aktus vai nav tos transponējušas (5) pēc tam, kad izpētītas visas iespējas sadarbībai.

3.7.

EESK norāda, ka vairākas juridiskās un politiskās saistības ir uztvertas kā tādas, kas pārsniedz ES iestāžu kompetenci un iejaucas dalībvalstīm piekritīgajās jomās un izvēlēs (piemēram, valstīs pastāvošās darba attiecības un arodbiedrību iniciatīvas; pensijas, veselības un citas sociālā nodrošinājuma sistēmas vai profesionālie noteikumi, piemēram, kvalifikācijas kritēriji veselības aprūpes nozarē).

Tādēļ EESK vienlīdz iebilst ne tikai pret to, ka ES iestādes šādi pārsniedz savas kompetences, bet arī pret to, ka svarīgas LESD tiesiskā regulējuma jomas, piemēram, patērētāju aizsardzība, vides aizsardzības standarti un Eiropas sociālā politika tiek nodotas valstu līmenim, aizbildinoties ar subsidiaritāti.

4. Pārmērīgas reglamentēšanas radītā nevajadzīgā regulatīvā un administratīvā sloga novēršana

4.1. Debates par pārmērīgu reglamentēšanu

4.1.1.

Transponējot ES tiesību aktus, dalībvalstis dažkārt ievieš stingrākus vai tālejošākus pasākumus nekā tie, kas norādīti ES tiesību aktu (galvenokārt direktīvu) prasībās, vai neizmanto direktīvas piedāvātās iespējas iespējamai vienkāršošanai. Šī parādība daudzos dokumentos tiek saukta par “pārmērīgu reglamentēšanu”. Pirmajā gadījumā tā tiek uzskatīta par “aktīvo pārmērīgu reglamentēšanu”, bet otrajā – par “pasīvo pārmērīgu reglamentēšanu”.

4.1.2.

EESK ir dažādi viedokļi pārmērīgas reglamentēšanas jautājumā, kas liecina, ka dažādiem dalībniekiem ir atšķirīgi uzskati. Dažas ieinteresētās personas to uzskata pārmērīgu valsts, reģionālā un vietējā līmenī uzkrājušos normu, pamatnostādņu un procedūru apjomu, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un traucē sasniegt politikas mērķus, ko paredzēts sasniegt, transponējot noteikumus. Tomēr citas ieinteresētās personas uzskata, ka stigmatizētā termina “pārmērīga reglamentēšana” lietošanas normalizēšana var radīt risku, ka tiek apšaubīti atsevišķi progresīvi dalībvalstu standarti, kas pieņemti demokrātiskā ceļā un ieviesti to tiesību sistēmās, jo īpaši darba, patērētāju un vides tiesību jomā, kā arī attiecībā uz brīvajām profesijām.

4.1.3.

EESK aicina pieņemt pragmatisku un līdzsvarotu pieeju un šā atzinuma kontekstā galveno uzmanību veltīs neitrālai un precīzākai terminoloģijai – līdzīgi kā 2016. gada maija Iestāžu nolīgumā par labāku regulējumu.

4.2. “Pārmērīgas reglamentēšanas” definīcija

4.2.1.

EESK ierosina precīzāk definēt “pārmērīgu reglamentēšanu”. Gadījumos, kad dalībvalstis transponē ES tiesību aktu saturu (pēc būtības vai procesuāli) tālejošākā veidā vai tiecas panākt atbilstību valsts tiesību aktiem, varētu lietot tādus apzīmējumus kā “progresīvāki noteikumi”, “stingrāki noteikumi” vai “augstākas prasības”. Jēdzienu “pārmērīga reglamentēšana” vajadzētu lietot tikai gadījumos, kad ES tiesību akti, tos transponējot valsts tiesību aktos, ir nepamatoti un nevajadzīgi papildināti, un to nevar pamatot ar vienu vai vairākiem ierosinātā pasākuma mērķiem, vai tādējādi tiek papildus radīts nevajadzīgs administratīvais slogs. Jebkurā gadījumā jēdziens “pārmērīga reglamentēšana” ir ļoti vispārīgs, tā tulkojums daudzās valstu valodās ir maldinošs un būtu aizstājams ar daudz konkrētāku terminu.

4.2.2.

Neatkarīgi no terminoloģijas (un arī tad, ja var izmantot terminu “pārmērīga reglamentēšana”), EESK atkārtoti norāda, ka šo jēdzienu nevajadzētu attiecināt uz:

—	ieviesto standartu ierobežošanu tādās jomās kā darba, sociālās, patērētāju vai vides tiesības, transponējot un ieviešot ES tiesību aktus,

—	valstu pasākumiem, kuriem nav (objektīvas vai pagaidu) saistības ar ES tiesību aktu transponēšanu,

—	ES tiesību aktu vispārējo noteikumu pastiprināšanu transponēšanas laikā (piemēram, ieviešot konkrētas juridiskas sankcijas pārkāpuma gadījumā),

—	vienas no vairākām konkrētām ES tiesību aktu transponēšanas iespējām piemērošanu,

—	uzlabotiem valstu noteikumiem, kas pārsniedz obligātos standartus, pamatojoties uz “aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu” ES tiesību aktos,

—	direktīvas satura piemērošanu līdzīgiem gadījumiem, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu saskaņotību un konsekvenci.

4.2.3.

EESK atkārtoti norāda, ka subsidiaritātes princips ļauj dalībvalstīm ieviest stingrākus pasākumus, izmantojot savas tiesības nodrošināt dažādu mērķu sasniegšanu (piemēram, ekonomikas, sociālajā vai vides jomā) un parādīt savu apņemšanos panākt augsta līmeņa aizsardzību, ņemot vērā juridisko instrumentu, piemēram, “direktīvu”, īpatnības, kā arī noteiktas kompetenču robežas. EESK uzsver, ka šādas stingrākas saistības būtu jāpieņem tikai pēc pārredzamas un iekļaujošas apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām savstarpējas sapratnes garā un līdzsvarotā lēmumu pieņemšanas procesā.

4.3. “Pārmērīga reglamentēšana” un labāks regulējums

4.3.1.

Labāka regulējuma programmas kontekstā EK atzīst dalībvalstu tiesības noteikt augstākus standartus nekā tie, kas paredzēti ES tiesību aktos (“pārmērīga regulēšana”), taču pauž bažas par pārredzamības trūkumu šajā sakarā. Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Beļģija, Vācija un Austrija ir izveidojušas savas sistēmas, lai apzinātu pārmērīgas reglamentēšanas gadījumus. Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē pārmērīgu reglamentēšanu regulē, izmantojot centralizētu oficiālo politiku, kuras mērķis ir ekonomikas izaugsmes veicināšana.

4.3.2.

EESK nekādā ziņā neapšauba spēkā esošos Līguma noteikumus un īpaši ES vai dalībvalstu kompetenci, bet tikai atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ievērot “tādus Savienības tiesību vispārējos principus kā demokrātiska leģitimitāte, subsidiaritāte, proporcionalitāte un juridiskā noteiktība”. Tas cita starpā nozīmē dalībvalstu demokrātiskās suverenitātes un brīvības ievērošanu un pienākumu izstrādāt valsts tiesību aktus un praksi, kurā pienācīgi ņemta vērā sociālo partneru loma. EESK vienmēr ir aicinājusi Savienības tiesību aktu izstrādes procesā sekmēt vienkāršošanu, skaidrību un konsekvenci, kā arī veicināt lielāku pārredzamību likumdošanas procesā.

4.3.3.

EESK ir vairākkārt uzsvērusi, ka “Eiropas tiesību akti ir būtisks integrācijas faktors, kas nerada slogu vai izmaksas, kuras jāsamazina. Gluži pretēji: būdami līdzsvaroti, samērīgi un nediskriminējoši, šie tiesību akti garantē aizsardzību, atbalstu un tiesisko noteiktību, kas ir svarīga visiem ES dalībniekiem un iedzīvotājiem” (6). Komiteja atkārtoti uzsver, ka tiesību akti ir ļoti būtiski, lai sasniegtu Līgumā noteiktos mērķus un radītu nosacījumus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kas sniedz labumu sabiedrībai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (7). Saskaņā ar LESD 3. pantu tiesību akti palīdz arī uzlabot labklājību, aizsargāt sabiedrības intereses un pamattiesības, veicināt augsta līmeņa sociālo un vides aizsardzību, kā arī nodrošināt juridisko noteiktību un paredzamību. Tiem vajadzētu arī novērst konkurences traucējumus un sociālo dempingu (8).

4.3.4.

Transponējot direktīvas valsts tiesību aktos, dalībvalstis dažkārt pievieno elementus, kam nav skaidras saistības ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem. EESK uzskata, ka šādus papildinājumus vajadzētu skaidri norādīt vai nu transponējošajā tiesību aktā vai ar to saistītajos dokumentos. Kopumā būtu jāatzīst dalībvalstu likumīgās tiesības papildināt ES tiesību aktus obligātās saskaņošanas ietvaros, ja vien šie papildinājumi ir pārredzami un tiek ievērots nediskriminācijas un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīs vērojami daudzi piemēri par direktīvu nebūt ne minimālu transponēšanu, ko var uzskatīt par pārmērīgu reglamentēšanu.

4.3.5.

EESK uzsver, ka minimālas saskaņošanas gadījumā dalībvalstis var izstrādāt noteikumus nolūkā panākt darbvietu veidošanu, labākus dzīves un darba apstākļus, pienācīgu sociālo aizsardzību, augstu un ilgtspējīgu nodarbinātības līmeni un novērst sociālo atstumtību (LESD 151. pants), veicināt un attīstīt MVU un nodrošināt augstu veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības līmeni (LESD 168. un 169. pants), kā arī vides aizsardzību (LESD 191. pants) – tomēr neradot nevajadzīgu regulatīvo vai administratīvo slogu.

4.4.

EESK uzskata, ka nevajadzīgu regulatīvo un administratīvo slogu palīdzēs novērst šādi pasākumi:

—	Eiropas Komisijai, izstrādājot Eiropas tiesību aktus, būtu jāveic integrēti ietekmes novērtējumi (IN), lai pienācīgi ņemtu vērā nevajadzīgu slogu un jebkādu citu ietekmi uz jebkuriem būtiskiem regulatīvajiem dokumentiem,

—

ES tiesību akti jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, lai panāktu mērķtiecīgu saskaņošanu, kas, ņemot vērā konkrēto situāciju, ļauj dažās jomās veikt lielāku saskaņošanu nekā citās. Eiropas Komisijas uzdevums ir, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, ieteikt piemērotāko saskaņošanas līmeni, ņemot vērā vajadzību nodrošināt augstu aizsardzības līmeni,

—	dalībvalstīm, transponējot ES tiesību aktus, valsts un reģionālajā līmenī jārīkojas pilnībā pārredzami attiecībā uz jebkādām papildu prasībām, kas varētu negatīvi ietekmēt vienoto tirgu, konkurētspēju un izaugsmi,

—

tas, ka viena dalībvalsts piemēro mazāk stingrus nosacījumus nekā cita, automātiski nenozīmē, ka šīs otras dalībvalsts nosacījumi ir nesamērīgi un tādēļ nesaderīgi ar ES tiesību aktiem. Dalībvalstij jāizvērtē katrs gadījums atsevišķi, ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un regulējuma kontekstu kopumā. Ietekmes novērtējums šajā sakarā varētu būt nozīmīgs instruments,

—	attiecībā uz jebkādām direktīvu transponēšanas gaitā noteiktām papildu prasībām vajadzētu būt pievienotiem dokumentiem, kuros pārredzamā veidā norādīti šo papildinājumu konkrētie iemesli.

4.5.

Lai uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām neradītu neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar līdzīgām struktūrām citās dalībvalstīs, Eiropas Komisijas uzdevums būtu noteikt vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm pareizi transponēt attiecīgās tiesību akta prasības, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus un taisnīgus konkurences nosacījumus. Tādēļ EESK atkārtoti prasa transponēšanas pasākumos pēc iespējas vairāk iesaistīt sociālos partnerus un ņemt vērā citas attiecīgās intereses, kā arī pilnībā iesaistīt dalībvalstis un valstu un reģionālos parlamentus attiecīgajos ex post novērtējumos (9).

4.6.

EESK ieteikumi efektīvai transponēšanai

4.6.1.

Dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība attiecīgajiem īstenošanas termiņiem, lai atvēlētu pietiekami daudz laika apspriedēm ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

—	Izstrādājot valsts pamatnostāju sākotnējām sarunām dalībvalstu darba grupās, sarunās uzmanība jāpievērš transponēšanas termiņam.

—	Dalībvalstīm būtu jāpārbauda, vai ES direktīvā nav paredzēti divi termiņi, proti, viens termiņš valsts īstenošanas tiesību aktu izstrādei un viens termiņš attiecībā uz datumu, līdz kuram attiecīgajam tiesību aktam jāstājas spēkā.

—	Transponēšanas termiņš ir jāievēro un jāuzrauga visā likumdošanas procesa gaitā.

—	Atbalstu un palīdzību nodrošina Komisijas izstrādātie īstenošanas plāni.

4.6.2.

Apspriešanās

—	ES līmenī Eiropas Komisijas sniegtā palīdzība īstenošanas procesa gaitā, piemēram, ieteikumi un diskusijas ekspertu grupās, var būt noderīga un veicināt kopīgu izpratni starp dalībvalstīm.

—	Eiropas Komisijas uzdevums būtu pielāgot pašreizējo transponēšanas metodoloģiju (vadlīnijas) tā, lai ne tikai nodrošinātu, ka direktīvu transponēšana nav pretrunā Eiropas tiesību aktiem, bet arī lai nodrošinātu transponēšanas efektivitāti.

—

Paraugprakses piemēru apmaiņas nolūkā Eiropas Komisija varētu tālāk attīstīt specializētas tīmekļa platformas (piemēram, esošā elektroniskās paziņošanas saskarne) vai elektronisku datubāzi ar konkrētiem ES tiesību aktiem. Būtu jāveicina daudzlīmeņu pārvaldība un jāiekļauj tajā visas ieinteresētās personas.

4.6.3.

Terminoloģija un deleģētie akti

—	Dalībvalstis tiek mudinātas visā sarunu norises gaitā Padomē pārbaudīt terminu precizitāti un saskaņotību.

—	Sarunu sākumposmā pēc iespējas ātrāk skaidri jānosaka galvenie termini un definīcijas.

—	Eiropas Komisijai jāņem vērā terminu un definīciju dažādās nozīmes dalībvalstīs.

—	Definīcijām konkrētā tiesību aktā vajadzētu būt saskaņotām ar definīcijām citos ES tiesību aktos.

—	Deleģētajiem aktiem jāpiemēro LESD 290. pantā noteiktās prasības – sniegt skaidras un precīzas definīcijas pamata tiesību aktā.

—	Deleģēto aktu izmantošana jāapsver tikai attiecībā uz nebūtiskiem tiesību akta elementiem, un tikai šīs daļas var papildināt vai grozīt (10).

5. Īpašas sensitīvas jomas

5.1. Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)

5.1.1.

Eiropas kohēzijas politika, proti, struktūrfondi un jo īpaši Eiropas Sociālais fonds, tiek īstenoti sarežģītā administratīvā, institucionālā un normatīvā vidē un ir īpaša joma, kurā nevajadzīga un apgrūtinoša transponēšana var negatīvi ietekmēt ES politiku. Šādā situācijā valsts un/vai reģionālie noteikumi bieži vien papildina minimālās (Eiropas) prasības, nevis tikai nodrošina šo prasību ievērošanu. Daudzi no šiem noteikumiem rada papildu administratīvo slogu. Jānorāda, ka papildu prasības bieži vien tiek pamatotas uz pieņēmumu, ka tās ir svarīgas, lietderīgas un vajadzīgas un izriet no demokrātiska procesa.

5.1.2.

Saistībā ar DFS laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam izstrādi EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, kas rada nopietnu šķērsli ESI fondu ieguldījumiem – valsts atbalsts, iepirkuma atbilstība, revīzija un novēloti vai dažreiz pat ar atpakaļejošu spēku pieņemtas vispārējas sīki izstrādātas vadlīnijas. Nevajadzīga administratīvā sloga samazināšana vai novēršana ir visu dalībnieku kopīga atbildība.

5.1.3.

Neatbilstīga prakse var izraisīt neuzticēšanos visai ESI fondu īstenošanas sistēmai. Šāda prakse ietver pieeju, kas saistīta ar nevēlēšanos uzņemties risku visos līmeņos; konsekvences trūkumu dažādu Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu skaidrojumos par interpretēšanu; nepilnības ESI fondu noteikumu saskaņošanā valsts, vietējā un reģionālā līmenī; bailes no neatbilstības valsts atbalsta noteikumiem; dažādas pieejas ES (uzsvars uz pārredzamību) un valstu (uzsvars uz vērtību naudas izteiksmē) līmenī attiecībā uz publiskā iepirkuma politiku un atšķirīga valstu administratīvā kultūra.

5.1.4.

Neatbilstīga prakse var negatīvi ietekmēt arī saņēmējus un programmu vadības struktūras, kā arī palielināt ar ESI fondu īstenošanu saistītās administratīvās izmaksas un slogu, padarot ESI fondus nepievilcīgākus. Strīdu alternatīvas izšķiršanas sistēmu trūkums varētu nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmumus un jo īpaši MVU – kavēti maksājumi, administratīvā pārslodze, neatbilstīga kontrole, projektu noraidīšana, izslēgšana no kolektīvas rīcības u. c. Tādēļ EESK aicina izveidot specializētas strīdu izšķiršanas sistēmas.

5.1.5.

Ieteikumi turpmākai rīcībai laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

5.1.5.1.

Administratīvā sloga samazināšana pārvaldības un kontroles jomā:

—	ātra rīcība ES un valstu līmenī, lai apzinātu un, ja iespējams, novērstu nevajadzīgu praksi, procesus un procedūras un ierosinātu efektīvākus risinājumus, pamatojoties uz labu praksi,

—	“dalīta pārvaldība” ir būtisks cēlonis ESI fondu sarežģītībai. Vajadzētu izmantot integrētu pieeju, kurā ESI fondu pārvaldība un kontrole tiek veikta, pamatojoties uz valstu standartiem (decentralizēta pārvaldība),

—	dalībvalstīm pašām jāveic savu revīzijas, pārvaldības un kontroles sistēmu pārskatīšana, lai noteiktu un novērstu pārmērīgus un savstarpēji pārklājošos noteikumus, vienlaikus nodrošinot ES finanšu līdzekļu pareizu izlietojumu,

—	izstrādājot attiecīgos noteikumus un procedūras, Eiropas Komisijai labāk jāņem vērā atbalsta apmērs un dažādo īstenošanas modeļu un mehānismu (piemēram, dotāciju, finanšu instrumentu, vienkāršotu izmaksu u. c.) specifika.

5.1.5.2.

EESK aicina vienkāršot un racionalizēt valsts atbalsta noteikumus, tostarp likvidēt visus nenoteiktības avotus attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu. Vajadzētu apsvērt grozījumu iespēju, vajadzības gadījumā arī piemērojamajos noteikumos, lai pret līdzīgiem ESI fondu projektiem būtu tāda pati attieksme kā pret projektiem, ko finansē no ESIF un Eiropas Komisijas tieši pārvaldītajām programmām, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020”. EESK vienlaikus brīdina, ka jāierobežo skaidrojošu piezīmju un norādījumu un jautājumu un atbilžu dokumentu skaits, lai tie neveidotu vēl vienu de facto tiesību aktu līmeni. Komiteja iesaka tos aizstāt ar plašu labas prakses piemēru izplatīšanu un izvairīties no piemērošanas ar atpakaļejošu spēku. Komiteja aicina Eiropas Komisiju atteikties no tādu pamatnostādņu izstrādes, kas ir piemērojamas visām dalībvalstīm, pamatojoties uz pieprasījumu vai problēmām vienā vai vairākās dalībvalstīs.

5.1.5.3.

Lai novērstu dažādās pieejas attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumiem, EESK ierosina izveidot kopīgu darba grupu, kurā piedalītos attiecīgo ĢD un fondu pārstāvji, kuri vajadzības gadījumā konsekventi interpretētu noteikumus, sniegtu konsekventus ieteikumus un piemērotu vienādu pieeju finanšu korekcijām.

5.1.5.4.

EESK uzskata, ka, īstenojot ESI fondus, jāuzlabo subsidiaritātes principa piemērošana, atstājot valsts noteikumu ievērošanas pārbaudes valsts iestāžu pārziņā. Komiteja aicina dalībvalstis pilnībā izmantot jaunajā plānošanas periodā paredzētās vienkāršošanas iespējas un atturēties no pārmērīgas reglamentēšanas, kas šajā kontekstā ietver visas normas, pamatnostādnes un īstenošanas procedūras, kuras var uzskatīt par nevajadzīgām attiecībā uz vadošo iestāžu noteiktajiem politikas mērķiem, kā arī novērst nevajadzīgu administratīvo slogu.

5.2. Virzībā uz labāku regulējumu

5.2.1.

EESK uzsver, ka nevajadzīgs regulatīvais un administratīvais slogs ir šķērslis uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskajām iestādēm. Komiteja atkārtoti uzsver vajadzību izstrādāt vienkāršotu, konsekventu un kvalitatīvāku regulējumu, kas būtu labi saprotams un īstenojams pārredzamā veidā, vienlīdz iesaistot visus četrus pārvaldības līmeņus – ES, valstu, vietējo un reģionālo līmeni.

5.2.2.

Dažās dalībvalstīs ir valsts komitejas, kurām valdības sniedz pamatojumu attiecībā uz stingrāku regulējumu nekā ES tiesību aktos noteiktais minimālais līmenis (“pārmērīgu reglamentēšanu”). Dalībvalstīs, kurās nav šādu struktūru, nav nepieciešams veidot jaunas administratīvas struktūras, tomēr jebkuru prasību, kas pārsniedz ES standartus, pieņemšanas procesam šajās valstīs vajadzētu būt pārredzamam.

5.2.3.

Tāpat kā iepriekšējos atzinumos (11) EESK iesaka efektīvāk veikt MVU testus ietekmes novērtējumos par priekšlikumiem jauniem Eiropas tiesību aktiem. Komiteja aicina dalībvalstis izmantot iespējas saskaņā ar ES tiesību aktiem piešķirt mikrouzņēmumiem izņēmumus no konkrētiem noteikumiem. EESK atkārtoti uzsver, ka regulatīvā sloga mazināšanas mērķi būtu jāizvirza, pamatojoties uz visaptverošu novērtējumu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu dialogu. Tomēr ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs nedrīkst negatīvi ietekmēt iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju, ieguldītāju un vides esošo aizsardzības līmeni (12).

5.2.4.

EESK atkārtoti norāda uz dažādo ES politikas mērķu paritāti un viendabību saskaņā ar Līgumu, jo īpaši uzsverot sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, kā arī augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu.

5.2.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju visos gadījumos, kad tas ir lietderīgi un pamatoti, apsvērt iespēju izmantot uz stimuliem balstītus modeļus, kā arī starptautiskos standartus un pamatnostādnes.

6. Ietekme uz nodarbinātības, patērētāju tiesību aizsardzības un vides standartiem

6.1.

Pēdējās desmitgadēs ir ieviesti vairāki ES mēroga minimālie standarti patērētāju, vides un darba ņēmēju aizsardzības jomā nolūkā nodrošināt augšupēju dzīves un darba apstākļu konverģenci Savienībā, proti, lielāku sociālo konverģenci nekā paredzēts LESD 151. pantā.

6.2.

ES likumdevējs ir apzināti atvēlējis vietu minimālo standartu uzlabošanai, kad tos īsteno dalībvalstīs saskaņā ar ES līgumu principiem, jo īpaši vienlaikus ievērojot proporcionalitāti. Līdz ar to direktīvās ir paredzēts, ka īstenošanas procesā dalībvalstis var ņemt vērā savus augstākos standartus. EESK uzsver, ka dalībvalstis, kuras nolemj piemērot augstākus aizsardzības standartus, līdz ar citiem apsvērumiem varētu ņemt vērā labāka regulējuma principus.

6.3.

Minētie valstu standarti ir rezultāts demokrātisku sarunu procesam, kurā lielā mērā tika iesaistīti Eiropas un dalībvalstu sociālie partneri, un tie rada priekšrocības darba ņēmējiem, patērētājiem un uzņēmumiem. Saskaņā ar ES Līguma mērķiem šādu minimālo standartu noteikšanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu vienotā tirgus labāku darbību, un vienlaikus tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt augstāku aizsardzības līmeni dalībvalstīs. ES tiesību aktos noteiktajos minimālajos standartos bieži ir ietvertas pat “aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulas”, kuras nosaka, ka direktīvas ieviešanu nedrīkst izmantot kā pamatojumu, lai pazeminātu iespējami augstākus valsts standartus salīdzinājumā ar Eiropas standartu. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts standarti ir “akmenī iecirsti” un nevar tikt mainīti.

6.4.

Transponējot ES tiesību aktus valstu tiesību aktos, dalībvalstis varētu izmantot ietekmes novērtējumus, lai pārbaudītu sociālo, ekonomisko un citu ietekmi.

6.5.

Tāpat kā patērētāju tiesību un vides aizsardzības jomā arī sociālās politikas jomā ES tiesību aktos tiek atbalstīts princips, ka dalībvalstu augstākos standartus nedrīkst mazināt un ka tie jāaizsargā, iesaistot visas ieinteresētās personas šo standartu ietekmes novērtējumā. Šajā saistībā EESK ir vairākkārt paudusi nostāju, ka ar labāka regulējuma programmu būtu jānodrošina kvalitatīvi Savienības tiesību akti, neapdraudot galvenos politikas mērķus un neradot regulējuma mazināšanas spiedienu attiecībā uz sociālās un vides aizsardzības standartiem, kā arī pamattiesībām (13).

6.6.

EESK atkārtoti uzsver, ka Eiropas minimālo standartu, īpaši saistībā ar ES sociālo politiku, mērķis ir saskaņot dzīves un darba apstākļus ES virzībā uz augšupēju sociālo konverģenci. Minimālos standartus ES direktīvās nevajadzētu uztvert kā “maksimālo līmeni”, ko, transponējot dalībvalstu tiesību sistēmās, nedrīkst pastiprināt.

6.7.

EESK atbalsta labāka regulējuma procesu un atzīst tā pievienoto vērtību. Vienlaikus Komiteja brīdina, ka tas nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto kā attaisnojums prasību līmeņa pazemināšanai, jo īpaši tādās jomās kā patērētāju, vides un darba tiesības, kā arī labklājības un izaugsmes veicināšana un ilgtspējīgu darbvietu radīšana. EESK brīdina, ka tas veicinātu pieaugošo skepsi pret ES plašās iedzīvotāju grupās. EESK uzskata, ka sabiedrības atbalstu Eiropas unifikācijas procesam nevajadzētu apdraudēt ar tādu regulatīvo konkurenci, kas izpaužas kā standartu pazemināšana.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how_lv

(2) OV C 197, 8.6.2018., 1. lpp.

(3) OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp.; OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.; OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.; OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.

(4) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/report-task-force-subsidiarity-proportionality-doing-less-more-efficiently_1.pdf

(5) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp.; OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(6) Sk. inter alia EESK atzinuma par tematu “REFIT” 1.2. punktu (OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.).

(7) COM(2012) 746 final, 2. lpp.

(8) OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp., 2.1. punkts.

(9) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp., 1.2. punkts.

(10) CES248-2013 (informatīvs ziņojums) (OV C 13, 15.1.2016., 145. lpp.).

(11) OV C 197, 8.6.2018., 1. lpp.

(12) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp., 4.7.1. un 4.8.3. punkts.

(13) OV C 262, 25.7.2018., 22. lpp. (1.1. un 3.4. punkts); OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp. (2.1.–2.2., 2.5. punkts); OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp (2.4. punkts).

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/37

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitālā plaisa starp dzimumiem”

(Eiropas Parlamenta pieprasīts izpētes atzinums)

(2018/C 440/06)

Ziņotāja:

Giulia BARBUCCI

Eiropas Parlamenta pieprasīts izpētes atzinums	Vēstule, 19.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	176/2/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Digitālajai plaisai starp dzimumiem ir vairāki cēloņi, tāpēc ir vajadzīgi pasākumi dažādās jomās, tādās kā izglītības sistēma no bērnības līdz pieaugušā vecumam, darba tirgus, darba un privātās dzīves līdzsvars, sabiedriskie pakalpojumi un digitālā plaisa vispār. Ieteicams izmantot vairākdisciplīnu pieeju, kurā apvienoti dažādi inovācijas aspekti (tehnoloģiskie, sociālie, kultūras utt.).

1.2.

Digitālā plaisa starp dzimumiem nav tikai tehnoloģiska, bet arī saimnieciska, sociāla un kultūras problēma, kas jārisina, īstenojot daudzlīmeņu holistisku politiku, lai novērstu dzimumu nevienlīdzības dziļākos sociālos un kultūras cēloņus.

1.3.

Ir svarīgi veikt pasākumus, lai palielinātu sieviešu skaitu STEM nozarēs (zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā), jo tas var uzlabot apstākļus arī citās nozarēs, kā arī visā ekonomikā un sabiedrībā. Vienlaikus ir svarīgi atzīt ar IKT saistīto izglītības virzienu, kā arī transversālo, uzņēmējdarbības, digitālo un vispārīgo (piemēram, empātijas, radošuma un sarežģītu problēmu risināšanas) prasmju pieaugošo nozīmi digitālajā laikmetā visās nozarēs. Ļoti svarīga būs starpdisciplīnu izglītība un uz cilvēku vērstas prasmes un iemaņas, un šie aspekti būtu jāņem vērā izglītības sistēmās.

1.4.

Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt digitālo pratību un izglītību visiem, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm, lai digitālo plaisu starp dzimumiem novērstu jau saknē. Stereotipu pārvarēšanā galvenā nozīme ir tam, lai palielinātu to sieviešu skaitu digitālajā nozarē, kas spēj rādīt piemēru citiem.

1.5.

Ir jāmudina sievietes strādāt tehniskajās profesijās un augsta līmeņa amatos, pārvarot izglītības un profesionālos šķēršļus un stereotipus, kā arī garantējot digitālo mūžizglītību, lai nepieļautu sieviešu atstumšanu no darba tirgus.

1.6.

Skolotāju un pasniedzēju rīcībā būtu jānodod pareizie instrumenti, lai izmantotu IKT visos līmeņos ar mērķi mācīt, veicinot demokrātiju un iekļaujošākas un personalizētākas izglītības un apmācības sistēmas.

1.7.

Lai novērstu nabadzības feminizācijas tendenci, ir jānodrošina taisnīgi darba apstākļi un sociālās aizsardzības pieejamība (1). Tas jo īpaši attiecināms uz t. s. “īstermiņa vai gabaldarba līgumu ekonomiku” (gig economy) (2). Šajā saistībā būtiska nozīme ir sociālajam dialogam un sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

1.8.

Sieviešu līdzdalība IKT izstrādes jomā var palīdzēt pārvarēt ar dzimumu saistītus aizspriedumus, kas var būt ietverti attiecīgās tehnoloģijas izstrādē.

1.9.

Sieviešu uzņēmējdarbība ir jāatbalsta, likvidējot šķēršļus sieviešu pašnodarbinātības iespējām un uzlabojot sociālās aizsardzības pasākumu pieejamību un kvalitāti (3).

1.10.

Lai izvairītos no aprūpes, darba un privātās dzīves robežu saplūšanas riska, būtu jāuzrauga vieddarbs un attālinātais darbs.

1.11.

Ir svarīgi veicināt sieviešu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, īstenojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) (4).

1.12.

Publiskā sektora digitalizācija ir lieliska iespēja veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un palīdzēt sievietēm, kurām ir aprūpes pienākumi, kā arī likvidēt ar birokrātiju un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību saistītos šķēršļus.

1.13.

Ir svarīgi cīnīties pret dzimumu stereotipiem: šis jautājums ir jārisina ikvienā politikas virzienā un ikvienā jomā, ņemot vērā tā dziļākos sociālos un kultūras cēloņus.

1.14.

Viens no galvenajiem šķēršļiem sieviešu dalībai tiešsaistes darbībā un sociālajos tīklos ir iebiedēšana tiešsaistē. Ir jāratificē un jāpiemēro Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

1.15.

Visās politikas jomās valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī būtu jāņem vērā sieviešu diskriminācija digitālajā sfērā, kas negatīvi ietekmē arī ekonomiku un sabiedrību kopumā.

1.16.

Publiskā politika būtu jāizstrādā, ņemot vērā dzimumperspektīvu (integrējot dzimumu līdztiesības aspektu). Šajā saistībā lietderīgi instrumenti var būt dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un dzimumperspektīvas ievērošana darbības plānošanā un organizēšanā.

1.17.

EESK mudina Eiropas Komisiju stiprināt darba grupu “Sievietes digitālajā jomā” (Women in Digital) un iniciatīvu Digital4Her . Ir svarīgi izveidot un attīstīt Eiropas tīklus sievietēm digitālajā jomā, tādējādi veicinot meiteņu un sieviešu iesaistīšanos digitālo tehnoloģiju studiju programmās un viņu karjeras iespējas šajā jomā visā ES.

1.18.

Eiropas Komisijai būtu jāmudina ES dalībvalstis noteikt attiecīgās valsts mērķus un rādītājus stāvokļa uzraudzībai (gada rezultātu pārskatu). Uzlabojumi vai pasliktināšanās būtu jāmēra, izmantojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) veiktos pētījumus. Eiropas pusgada procesā dalībvalstīm varētu novirzīt konkrētai valstij adresētus ieteikumus.

1.19.

Lai novērstu digitālo plaisu starp dzimumiem, sociālie partneri attiecīgajā līmenī ir apņēmušies veicināt – un viņiem ir svarīga loma šajā procesā – dzimumu līdztiesību izglītībā un darba tirgū. Darba koplīgumu slēgšanas sarunas īpaši svarīgas ir mūžizglītībā un darba tirgū, lai risinātu jautājumu par dzimtes lomu, veicinātu sieviešu lomu lēmumu pieņemšanā un dažādās struktūrās, atbalstītu darba un privātās dzīves līdzsvaru un likvidētu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā (5).

1.20.

EESK iesaka Eiropas Parlamentam atbalstīt šos ieteikumus nākamajā EP sasaukumā, jo šis jautājums ir būtiski svarīgs Eiropas attīstībai nākotnē.

2. Ievads

2.1. Dzimumu nevienlīdzība

2.1.1.

Eiropas Parlamentam adresētajā runā par Eiropas Komisijas politiskajām prioritātēm Jean-Claude Juncker norādīja, ka diskriminācija Eiropas Savienībā nav pieļaujama, par vienu no Komisijas darba desmit politiskajām prioritātēm izvirzot tiesiskuma un pamattiesību jomu. Minētajā jomā ietilpst dzimumu līdztiesība, lai gan šajā ziņā svarīga loma jau ir Pamattiesību hartai, kurā paredzēts, ka “vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā” (6). Komisāre Mariya Gabriel, kura atbild par digitālo ekonomiku un sabiedrību, nesen izklāstīja pasākumus, kas iekļauti viņas stratēģijā ar mērķi sekmēt sieviešu līdzdalības pieaugumu digitālajā nozarē. Tādēļ ir jānodrošina pēcpasākumi saistībā ar IT uzņēmumu parakstīto Digital4Her deklarāciju, ar ko paredz iekļaujošu un dzimumu ziņā līdzsvarotu darba kultūru un vidi.

2.1.2.

Sieviešu diskriminācija darba tirgū un sabiedrībā kopumā turpinās. Dzimumu līdztiesības indekss, ar ko mēra nevienlīdzību darba, laika, naudas, zināšanu, varas, vardarbības un veselības jomā, rāda, ka progress šajās jomās ir lēns: indekss pieauga no 62 punktiem 2005. gadā līdz 65 punktiem 2012. gadā un 66,2 punktiem 2017. gadā (7). Šai diskriminācijai ir vairāki cēloņi. Atzīstot to, ka dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas ir jomas, kurās diskriminācija sastopama visbiežāk, un lai pārvarētu no šīs diskriminācijas izrietošo nelīdzsvarotību, Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmā nodaļa attiecas uz vienlīdzīgām iespējām un piekļuvi darba tirgum.

2.1.3.

Digitālā plaisa starp dzimumiem ir nevienlīdzības forma, kas izriet no diskriminācijas, kura skar sievietes un var radīt nepārvaramu šķērsli sieviešu līdzdalībai Eiropas un pasaules līmenī. Tā palēnina Eiropas ekonomikas izaugsmi nākotnē, ko raksturo digitalizācija. Mūsdienās 68 % vīriešu un 62 % sieviešu regulāri izmanto datoru un internetu, 33 % vīriešu un 18 % sieviešu savās ierīcēs instalē programmatūru, 47 % vīriešu un 35 % sieviešu izmanto tiešsaistes banku pakalpojumus. (8) Turklāt, lai gan vairāk nekā puse no visu augstskolu absolventu skaita ir sievietes, zinātnē un IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) studiju kursos tās joprojām ir pārstāvētas nepietiekami: sievietes veido aptuveni trešo daļu no visiem darbiniekiem šajā nozarē, sieviešu īpatsvaram atšķiroties atkarībā no konkrētā amata (8 % programmatūras izstrādes jomā, 54 % zemāka līmeņa amatos IT operatoru vidū). Šā atzinuma mērķis ir sniegt ieteikumus un priekšlikumus ar mērķi novērst nelīdzsvarotību attiecībā uz izglītības sistēmu un darba tirgu.

2.1.4.

Kiberterorizēšanas dēļ sievietes saskaras arī ar lielākām grūtībām tiešsaistē: iebiedēšana tiešsaistē daudz vairāk tiek vērsta pret meitenēm (saskaņā ar EIGE datiem 51 % sieviešu saskaras ar iebiedēšanu tiešsaistē salīdzinājumā ar 42 % vīriešu) (9). Ir jāratificē un jāpiemēro Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

2.2. Digitalizācija un digitālā plaisa

2.2.1.

Digitalizācija nav tikai tehnoloģisks, bet arī ekonomisks, sociāls, sabiedrības un kultūras process.

2.2.2.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu digitalizācija varētu papildināt ES IKP par 415 miljardiem EUR gadā, un vairāk sieviešu digitālajās darbvietās varētu palielināt ES IKP vēl par 16 miljardiem EUR gadā (10). Tajā pašā laikā uzņēmumi, pieņemot darbā IKT speciālistus, saskaras ar grūtībām, tāpēc ir jāpalielina nodarbinātība un jāuzlabo izglītība digitālajā jomā.

2.2.3.

Digitālā plaisa ietver ne tikai ierobežotu piekļuvi interneta pieslēgumam, bet arī IKT rīku izmantošanai vajadzīgo pamatprasmju trūkumu. Viens no digitālās plaisas aspektiem ir digitālā plaisa starp dzimumiem. Saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības datiem, kas sadalīti pēc dzimuma un attiecas uz 91 valsts ekonomiku, 2017. gadā internetu kopumā izmantoja 44,9 % sieviešu salīdzinājumā ar 50,9 % vīriešu; turklāt saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā 71 % sieviešu ik dienu izmantoja interneta piekļuvi salīdzinājumā ar 74 % vīriešu, un 49 % sieviešu izmantoja internetu bankas pakalpojumiem salīdzinājumā ar 54 % vīriešu (11). Ir svarīgi šo jautājumu skatīt gan no darba tirgus perspektīvas, jo digitalizācija skars visus darba ņēmējus, gan arī no lietotāju viedokļa, jo tehnoloģijas lieto ikviens.

2.2.4.

Digitālā plaisa bieži vien krustojas ar cita veida diskrimināciju, piemēram, mazākumtautību pārstāvju, lauku apvidu iedzīvotāju, imigrantu, personu ar invaliditāti, nabadzīgu personu diskrimināciju, utt. Tehnoloģijas var palīdzēt šos šķēršļus pārvarēt, padarot pasauli iekļaujošāku visiem, bet, ja šo procesu nevada sociālās jomas dalībnieki, tās var tos arī pastiprināt.

2.2.5.

Digitālā plaisa starp dzimumiem ir saimnieciska, sociāla un kultūras problēma, kas jārisina, īstenojot daudzlīmeņu holistisku politiku, jo šāda plaisa palielina dzimumu nevienlīdzību. Turklāt dzimumu nevienlīdzība ir jārisina ikvienā politikas virzienā un ikvienā jomā, ņemot vērā tās dziļākos sociālos un kultūras cēloņus.

2.2.6.

Digitalizācijas kvalitatīvā ietekme uz vajadzīgajām prasmēm ir interesanta arī no dzimumu perspektīvas, jo sievietes dažās profesijās ir pārstāvētas vairāk, bet citās – nepietiekami, tostarp STEM nozarēs (zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā). Ir jāveic pasākumi, lai STEM nozarēs palielinātu sieviešu skaitu.

2.2.7.

Tomēr ir jāatzīst arī vispārīgo prasmju pieaugošā nozīme digitālajā laikmetā visās jomās: mākslīgā intelekta un lietu interneta galvenā iezīme ir tā, ka mašīnas kļūst gudrākas un jutīgākas, kā rezultātā cilvēku darbaspēks ir neaizstājams tikai tad, ja tas konkurē, balstoties uz faktiskajām cilvēku prasmēm, tādām kā, piemēram, spēja sadarboties un pielāgoties pārmaiņām. Empātija, radošums un sarežģītu problēmu risināšana ir prasmes, ko mūsdienu sabiedrībā biežāk māca meitenēm nevis zēniem, un meitenes vairāk cenšas tās attīstīt (12). Cenšoties ne tikai novērst risku, bet arī izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas sievietēm, ieteicams izmantot vairākdisciplīnu pieeju, kurā apvienoti dažādi inovācijas aspekti (tehnoloģiskie, sociālie, kultūras u. c.).

2.2.8.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš personām ar invaliditāti – un jo īpaši sievietēm –, kuru stāvoklis “ir sliktāks ne tikai kā sievietēm bez invaliditātes” (13). Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, “ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt dažādiem IKT infrastruktūras elementiem un informācijas sabiedrībai” (14).

3. Digitālā plaisa starp dzimumiem izglītības sistēmā

3.1.

Galvenā politikas joma, kam jāpievēršas, ir izglītības sistēma. Salīdzinājumā ar 2011. gadu ir samazinājies to sieviešu skaits, kas uzsāk ar IKT saistītas studijas augstākās izglītības iestādēs (15). Tāpēc būtiski ir uzlabot sieviešu digitālo pratību un prasmes visos līmeņos, lai viņas varētu aktīvi piedalīties sabiedrības attīstības procesos, izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas un netiktu atstumtas. Sievietēm ar invaliditāti ir jābūt tiesībām uz iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību. Kultūras un lingvistiskie stereotipi ir jāizskauž, rādot meitenēm dažādus piemērus, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu nozarē. Turklāt IKT rīkus var izmantot mācību procesā un grupu nodarbībās klasē.

3.2.

Pamatizglītības līmenī svarīgi ir nodrošināt digitālo pratību un izglītību visiem, lai nodrošinātu nākotnes vīriešu un sieviešu spēju pielāgoties tehnoloģijām, kas strauji attīstās. Saskaņā ar Starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu (PISA), ar ko novērtē 15 gadus vecu jauniešu sekmes visās ESAO valstīs, karjeru STEM nozarēs vēlas veidot gandrīz četras reizes vairāk zēnu nekā meiteņu (16). EIGE veiktais pētījums liecina, ka Eiropas Savienībā par IKT speciālistiem vēlas kļūt 3 % līdz 15 % no pusaudžu vecuma zēniem, bet tikai četrās ES dalībvalstīs par IKT speciālistēm vēlas kļūt 1 % līdz 3 % no pusaudžu vecuma meitenēm. Turklāt, lai gan jauniešu digitālās prasmes Eiropas Savienībā starp zēniem un meitenēm neatšķiras, zēni par savām prasmēm jūtas vairāk pārliecināti; tā atkal ir nepareizu priekšstatu un dzimumu stereotipu problēma (17). “EESK atgādina dalībvalstīm par nepieciešamību ieguldīt nediskriminējošās un iekļaujošās izglītības sistēmās.” (18)

3.3.

Ir svarīgi apmācīt pasniedzējus izmantot IKT kā mācību instrumentu. Galvenā uzmanība ir jāpievērš meitenēm, lai digitālo plaisu starp dzimumiem novērstu jau saknē un veicinātu iekļaujošākas un personalizētākas izglītības un apmācības sistēmas. Digitālie instrumenti var arī palīdzēt samazināt birokrātisko slogu skolotājiem un apmācītājiem (19).

3.4.

Vidējā un augstākajā starpdisciplīnu izglītībā STEM kursus meitenes joprojām apmeklē retāk nekā zēni: mazāk nekā piektā daļa IKT absolventu ir sievietes (20). Ļoti svarīga būs arī starpdisciplīnu izglītība un uz cilvēku orientētas vispārīgās prasmes.

3.5.

Duālā izglītība un PIA (profesionālā izglītība un apmācība) būtu jāpastiprina un jāapsver tehniskās un profesionālās apmācības darba vietā pieejamība meitenēm (21).

4. Digitālā plaisa starp dzimumiem darba tirgū

4.1.

Sievietes ir jāmudina strādāt tehniskajās profesijās un augsta līmeņa amatos, likvidējot izglītības un profesionālos šķēršļus un stereotipus. Vairāk sieviešu IKT nozarē varētu sniegt labumu gan šai nozarei, gan arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

4.2.

Lai pārvarētu digitālo plaisu starp dzimumiem darba tirgū, ļoti svarīga ir sociālo partneru loma uzņēmumu, valstu un Eiropas līmenī. Sociālais dialogs un darba koplīgumu slēgšanas sarunas var sniegt pieņemamus risinājumus, ņemot vērā kā darba devēju, tā arī darba ņēmēju vajadzības (22). Sieviešu skaita palielināšana STEM nozarēs un augsta līmeņa amatos var palīdzēt samazināt arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

4.3.

Mūžizglītība ir būtiska, lai novērstu atstumtību no darba tirgus, un vēl jo svarīgāk tas ir attiecībā uz sievietēm. Šajā jomā izšķiroša nozīme ir sociālajiem partneriem.

4.4.

Darba tirgus polarizācija un “īstermiņa vai gabaldarba līgumu ekonomika”: pat ja mašīnas tehniski varētu veikt mazkvalificētu darbu (gan manuālo, gan intelektuālo, izmantojot lietu internetu, sensorus un mākslīgā intelekta tehnoloģijas), kas ir nestabils un nenodrošina nekādas tiesības, uzņēmumiem var būt vieglāk nolīgt cilvēkus par zemu samaksu, nevis ieguldīt līdzekļus jaunās mašīnās. Tas jau ir vērojams uz īstermiņa vai gabaldarba līgumiem balstītajā ekonomikā (gig economy). Šajā kontekstā netiek nodrošināta nekāda sociālā aizsardzība, ko sniedz standarta nodarbinātības veidi (23): ņemot vērā šāda veida darba neformālo raksturu, sievietes riskē aiziet no tradicionālās nodarbinātības, kas sniedz sociālus ieguvumus, priekšroku dodot gabaldarbiem, kuri ir vieglāk pieejami un dažkārt vieglāk paveicami darba laika ziņā. Lai novērstu nabadzības feminizācijas tendenci (24), ir jānodrošina taisnīgi darba apstākļi, un visām ieinteresētajām personām būtu jāveicina uz kvalitāti balstīts attīstības modelis. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir sociālajiem partneriem un darba koplīgumu slēgšanas sarunām (25).

4.5.

Tehnoloģijas nav neitrālas: lai gan programmatūrai vai algoritmam būtu jāmazina subjektivitāte, kas ir raksturīga cilvēka radītam procesam vai lēmumam, ja tajā ir iestrādāti kultūras aizspriedumi (piemēram, ar dzimumu saistītie), tas šo diskriminācijas veidu vienmēr strukturāli (nevis nejauši) reproducēs. Tāpēc cilvēkiem, kas izstrādā šīs sistēmas, vajadzētu būt pēc iespējas dažādiem. Mūsdienās tikai 17 % no 8 miljoniem cilvēku, kuri strādā IKT nozarē, ir sievietes (26); turklāt Eiropas Savienībā tikai 20 % sieviešu vecumā no 30 gadiem, kurām ir ar IKT saistīta augstākā izglītība, nolemj turpināt darbu tehnoloģiju nozarē (27). Sieviešu lielāka iesaistīšana šajās profesijās un līdz ar to radītā dažādība var palīdzēt pārvarēt aizspriedumus, kas var būt ietverti attiecīgās tehnoloģijas izstrādē.

4.6.

“Stikla griestu” sagraušana ar mērķi panākt digitālāku ekonomikas sistēmu. Tikai 32 % saimnieciskās darbības vadītāju ir sievietes (28), lai gan ir pierādīts, ka uzņēmumos, kur lēmumus pieņem sievietes, ir labāks pārvaldības stils, kas parasti ir “horizontālāks” un veicina dažādību un radošu un novatorisku domāšanu. Tāpēc, ja uzņēmumi veidos tādu dzimumu līdztiesības politiku, kuras mērķis ir virzīt sievietes organizācijas augstākā līmeņa amatos, šādi uzņēmumi būs ieguvēji inovācijas spējas ziņā. Šo politiku piemērojot plašā mērogā, tā savukārt dos labumu visai ekonomikas sistēmai.

4.7.

Eiropas ražošanas sistēmu lielā mērā veido MVU, kas, ieguldot līdzekļus jaunās tehnoloģijās, saskaras ar lielākām grūtībām. Tajā pašā laikā digitālās tehnoloģijas veicina mikrouzņēmumu darbību: izmantojot dažus digitālos instrumentus (tādus kā e-komercija), mikrouzņēmumi un MVU var sasniegt pasaules tirgus un, runājot vispārīgi, likvidēt šķēršļus pašnodarbinātības iespējām. “Saskaņā ar Eiropas jaunuzņēmumu pārraudzības instrumenta otro izdevumu tikai 14,8 % no jaunuzņēmumu dibinātājiem ir sievietes” (29). Šī problēma ir saistīta ar vājākiem uzņēmējdarbības tīkliem, stereotipiem un nepietiekamu finansiālo atbalstu. Digitalizācija var radīt pareizo vidi sieviešu uzņēmējdarbībai. Ir jānodrošina izglītība un atbalsta pakalpojumi, lai dotu sievietēm iespēju uzsākt uzņēmējdarbību, izmantojot pieejamās digitālās tehnoloģijas.

5. Digitalizācija un darba un privātās dzīves līdzsvars

5.1.

Saskaņā ar EIGE pētījumu IKT nozarē strādājošajiem ir garāks darba laiks nekā citās nozarēs (30). Tāpēc pirmais jautājums, kas jārisina, ir aprūpes darba dalīšana starp sievietēm un vīriešiem; ir svarīgi veikt pasākumus virzībā uz vienlīdzīgāku aprūpes darba sadalījumu starp dzimumiem, tostarp pieņemot priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem (31).

5.2.

“Vieddarbs” un attālinātais darbs bieži vien tiek uztverts kā instrumenti darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, ņemot vērā gan riskus, gan iespējas. Lai gan vieddarbs var palīdzēt darba ņēmējiem organizēt privāto dzīvi (jo īpaši izvairoties no “tukšā laika”, kas tiek pavadīts ceļā uz darbu un atpakaļ), taisnība ir arī tā, ka, vieddarbu labi nepārvaldot, tas var nojaukt robežas starp aprūpi, darbu un brīvo laiku. Vieddarbs ir jāpārvalda, izmantojot īpašus uzņēmuma koplīgumus, lai to pielāgotu kultūras kontekstam, ražošanas līdzekļiem un darba organizācijai. Ilgākā laika posmā vieddarbs var arī mainīt veidu, kā cilvēki dzīvo pilsētās (un lauku apvidos) un sociālajā telpā.

5.3.

Digitālie instrumenti var arī sniegt iespēju tiem, kas ir atstumti no darba tirgus. Šie instrumenti var veicināt arī sieviešu līdzdalību darba tirgū. Tomēr sievietes ar invaliditāti ir daudz vairāk atstumtas no darba tirgus (32). Tāpēc ir ļoti svarīgi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) (33).

6. Publiskā sektora digitalizācija

6.1.

Ņemot vērā paredzamā mūža ilguma palielināšanos un zemo dzimstības līmeni, Eiropas sabiedrība noveco un aprūpes darba slogs pusmūža vecuma sievietēm pieaug. Lai gan ir būtiski panākt aprūpes darba vienlīdzīgu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm, ļoti svarīgi ir arī atzīt, ka digitalizācija un jo īpaši robotika publiskajā sektorā ir lieliska iespēja veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un palīdzēt sievietēm, kam ir jebkādi iespējamie aprūpes pienākumi.

6.2.

Robotika var automatizēt un – kas ir vēl svarīgāk – atvieglot dažus no grūtākajiem aprūpes uzdevumiem (piemēram, pārvietojot personu ar invaliditāti), palīdzēt ievainotu cilvēku rehabilitācijā, veikt slimību profilakses pasākumus utt. Šīs tehnoloģijas var uzlabot visas sabiedrības un jo īpaši sieviešu dzīves kvalitāti, kā arī sieviešu līdzdalību darba tirgū divos veidos, proti, tā varētu atvieglot darbu personu aprūpes pakalpojumu nozarē, kur ir ļoti liels sieviešu īpatsvars, un sniegt labumu sievietēm, kuras veic neapmaksātu aprūpes darbu, bet tikai tādā gadījumā, ja šīs tehnoloģijas ir pieejamas un nodrošinātas visiem, kam tās ir vajadzīgas.

6.3.

Digitālajām tehnoloģijām var arī būt dziļa ietekme uz visām birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar sabiedriskajiem pakalpojumiem. Dažas valstis šāda veida tehnoloģijas jau izmanto plašā mērogā, radot unikālu digitālo identitāti visām procedūrām, kas saistītas ar publisko sektoru (nodokļi, veselības aprūpe, izglītība utt.). Šā procesa paplašināšana varētu uzlabot dzīves kvalitāti, bet ir svarīgi arī apzināties (un novērst) riskus, kas saistīti ar vienīgā dalībnieka (pat ja šis dalībnieks ir valsts iestāde) veikto datu kontroli, un riskus attiecībā uz privātumu, kiberdrošību, pārredzamību un ētiku (34).

6.4.

Lai veicinātu līdztiesību un ņemtu vērā politikas ietekmi uz sievietēm, valsts pārvaldei būtu jāsagatavo uz dzimumu līdztiesības principu balstīts budžets attiecībā uz visiem pakalpojumiem un darbībām. Ikviens lēmums par ieguldījumiem būtu jāpieņem, ievērojot dzimumperspektīvu trīs jomās, proti, dzimumu līdztiesība darba vietā, kapitāla pieejamība sievietēm un produkti un pakalpojumi, no kuriem labumu gūst sievietes.

6.5.

Lai gan dažās valstīs publiskā sektora digitalizācija jau notiek, citās valstīs šis process tikai sākas, un tā varētu būt iespēja apmācīt un nodarbināt lielāku skaitu sieviešu publiskajā sektorā, ņemot vērā dzimumperspektīvu.

6.6.

Lai izvērstu digitalizāciju, nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, platjosla, 5G u. c., būtu jādara pieejama bez ģeogrāfiskās diskriminācijas.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) SOC/581 – EESK atzinums “Sociālās aizsardzības pieejamība” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 135. lpp.).

(2) The Social Protection of Workers in the Platform Economy (Darba ņēmēju sociālā aizsardzība platformu ekonomikā), Eiropas Parlaments, 7.12.2017.

(3) OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

(4) EESK atzinums “Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis” (OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.).

(5) A Toolkit for Gender Equality in Practice (Metodiskais līdzeklis dzimumu līdztiesības īstenošanai praksē), Eiropas sociālie partneri ETUC, BusinessEurope, CEEP un UEAPME.

(6) III sadaļa, 23. pants.

(7) EIGE dzimumu līdztiesības indekss, 2017. gada ziņojums.

(8) Skatīt EP 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju.

(9) EIGE, Youth, digitalisation and gender equality: opportunities and risks of digital technologies for girls and boys (Jaunatne, digitalizācija un dzimumu līdztiesība: digitālo tehnoloģiju radītās iespējas un riski zēniem un meitenēm), 2018 (drīzumā tiks publicēts).

(10) Vessela Karloukovska, CNECT ĢD, darba grupa “Sievietes digitālajā jomā”, Eiropas Komisija.

(11) Eurostat dati.

(12) Martha Ochoa (UNi Global Union) “The path to genderless digitalisation” (Ceļš uz dzimuma ziņā neitrālu digitalizāciju).

(13) EESK atzinums “Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis” (OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.), 2.1. punkts.

(14) Turpat, 5.3.6. punkts.

(15) Women in the Digital Age (Sievietes digitālajā laikmetā), Eiropas Komisija, 2018.

(16) Dr. Konstantina Davaki, pētījuma The underlying causes of the digital gender gap and possible solutions for enhanced digital inclusion of women and girls autore.

(17) Lina Salanauskaite, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE).

(18) EESK atzinums “ES rīcības plāns 2017.–2019. gadam. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšana” (OV C 262, 25.7.2018., 101. lpp.), 4.4. punkts.

(19) Ekaterina Efimenko, Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrību komiteja (ETUCE).

(20) Vessela Karloukovska, CNECT ĢD, darba grupa “Sievietes digitālajā jomā”, Eiropas Komisija.

(21) OV C 13, 15.1.2016., 161. lpp.; OV C 434, 15.12.2017., 36. lpp.

(22) EESK atzinums “ES koncepcijas saistībā ar pārejas perioda pārvaldību digitalizētā darba vidē” (OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.).

(23) EESK atzinums “Eiropas pamatdirektīva par ienākumu minimumu” (tiks pieņemts decembra plenārsesijā) un atzinums “Sociālās aizsardzības pieejamība” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 135. lpp.).

(24) Mary Collins, Eiropas Sieviešu lobijs (European Women’s Lobby) (EWL) (OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.).

(25) Skatīt, piemēram, Eiropas sociālo partneru nolīgumus, kā arī priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

(26) Vessela Karloukovska, CNECT ĢD, darba grupa “Sievietes digitālajā jomā”, Eiropas Komisija.

(27) Mary Collins, Eiropas Sieviešu lobijs (EWL).

(28) Vessela Karloukovska, CNECT ĢD, darba grupa “Sievietes digitālajā jomā”, Eiropas Komisija.

(29) Pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma sagatavots pētījums Women in the digital age (Sievietes digitālajā laikmetā).

(30) Lina Salanauskaite, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE).

(31) COM(2017) 253.

(32) EESK atzinums “Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis” (OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.), 5.4.1. punkts..

(33) EESK atzinums “Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis” (OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.), 2.1. punkts. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.

(34) Digitālie publiskie pakalpojumi (e-pārvalde un e-veselība).

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/45

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Bioekonomika – ieguldījums ES klimata un enerģētikas jomas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā”

(izpētes atzinums)

(2018/C 440/07)

Ziņotāja:	Tellervo KYLÄ-HARAKKA-RUONALA
Līdzziņotājs:	Andreas THURNER

Apspriešanās	Padomes prezidentvalsts Austrija, 12.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 302. pants Izpētes atzinums
Pilnsapulces lēmums	13.3.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	180/1/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka bioekonomikas jēga ir dot labumu sabiedrībai, ražojot, pārvēršot un izmantojot bioloģiskos dabas resursus. Pāreja uz oglekļa emisiju neitralitāti un aprites principu arvien lielākā mērā kļūs par bioekonomikas virzītājspēku, jo ilgtspējīga bioekonomika vienlaikus var radīt gan ekonomiskos un sociālos ieguvumus, gan arī pozitīvi ietekmēt klimatu.

1.2.

EESK atgādina, ka bioekonomika veicina klimata pārmaiņu mazināšanu vairākos veidos, proti, piesaistot oglekļa dioksīdu no atmosfēras biomasā, uzglabājot oglekli bioproduktos un aizstājot fosilās sākvielas un produktus ar bioloģiskiem.

1.3.

Komiteja norāda arī, ka bioekonomika veicina gan ES klimata, gan arī enerģētikas mērķu sasniegšanu, aizstājot fosilo kurināmo ar bioenerģiju elektrības ražošanā, siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī transporta jomā. Bioekonomika uzlabo arī energoefektivitāti un energoapgādes drošību.

1.4.

EESK ir pārliecināta, ka bioekonomikai ir būtiska nozīme virzībā uz vispārējiem ekonomiskajiem, vides un sociālajiem mērķiem, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (ilgtspējīgas attīstības mērķi – IAM). Bioekonomikas loma ir cieši saistīta ar rūpniecībā un lauksaimniecībā izvirzītajiem mērķiem, kā arī ar darbvietu radīšanu šajās jomās.

1.5.

Komiteja aicina pielāgot ES Bioekonomikas stratēģiju, lai atbilstīgi ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas principiem radītu vislabvēlīgākos apstākļus Eiropas bioekonomikai un līdz ar to palielinātu arī ES konkurētspēju.

1.6.

EESK uzsver, ka politikas veidotājiem Eiropas Savienībā ir jāveicina ilgtspējīga biomasas ražošana un mobilizācija, kā arī jānodrošina stabila, uzticama un saskaņota sistēma ieguldījumiem visās bioekonomikas vērtību ķēdēs. Turklāt politikas veidotājiem ar publiskā iepirkuma palīdzību būtu jāveicina pieprasījums pēc bioloģiskas izcelsmes produktiem un jāievieš saskaņota tehnisko, drošības un valsts atbalsta noteikumu sistēma, lai šādiem produktiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

1.7.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībā ir pētniecībai un inovācijai. Tādēļ būtu jāturpina inovācijas centieni, ko rosina Bioekonomikas stratēģija, tostarp biorūpniecības kopuzņēmuma (Bio-based Industries Joint Undertaking, BBI JU) veidošana.

1.8.

Komiteja uzsver: lai darbiniekiem un uzņēmējiem nodrošinātu vajadzīgo informāciju un prasmes, ārkārtīgi svarīga nozīme ir izglītībai, konsultāciju pakalpojumiem, zināšanu pārnesei un apmācībai. Lai cilvēki kļūtu par aktīviem patērētājiem un pieņemtu ilgtspējīgus patēriņa lēmumus, viņiem jābūt labi informētiem par bioekonomiku un par saviem pienākumiem.

1.9.

EESK uzsver, ka bioekonomikas attīstības priekšnosacījums ir pienācīga infrastruktūra un ka tās izveidei nepieciešams atbilstīgs finansējums. Lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām un lai produktus varētu izplatīt tirgū, ir vajadzīgas efektīvas transporta sistēmas.

1.10.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jātiecas izveidot globālu oglekļa emisiju cenu sistēmu; tas būtu neitrāls un efektīvs risinājums, kā veicināt bioekonomiku un rosināt visus attiecīgos tirgus dalībniekus mazināt klimata pārmaiņas.

1.11.

EESK ir pārliecināta, ka bioekonomikas iniciatīvās un lēmumu pieņemšanas procesos obligāti jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. Komiteja uzsver: ir ārkārtīgi svarīgi, lai pāreja uz mazoglekļa ekonomiku notiktu taisnīgi.

1.12.

EESK norāda, ka ilgtspējīgu bioekonomiku veiksmīgi izveidot var tikai ar starpnozaru pieeju. Tādēļ ir nepieciešama dažādo ES politikas virzienu un mērķu saskaņotība un koordinēšana. Svarīgi ir arī rūpēties, lai dalībvalstu līmeņa pasākumi būtu saskaņoti.

2. Konteksts

2.1.

Padomes prezidentvalsts Austrija aicināja EESK sagatavot izpētes atzinumu par bioekonomikas nozīmi virzībā uz ES klimata un enerģētikas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Turklāt EESK patlaban izstrādā pašiniciatīvas atzinumu par jaunajām iespējām, ko Eiropas ekonomikai paver ilgtspējīga un iekļaujoša bioekonomika (CCMI/160).

2.2.

Savukārt Eiropas Komisija pārskata 2012. gada Eiropas Bioekonomikas stratēģiju. EESK uzrauga šo procesu un atzinīgi vērtē Komisijas centienus. Saskaņā ar Komisijas definīciju bioekonomika apver atjaunojamu bioloģisko resursu ražošanu un šo resursu un attiecīgo atkritumu plūsmu pārvēršanu produktos ar pievienoto vērtību, piemēram, pārtikā, dzīvnieku barībā, bioproduktos un bioenerģijā.

2.3.

Būtībā bioekonomika nozīmē fosilā kurināmā un fosilo sākvielu aizstāšanu ar bioenerģiju un bioloģiskas izcelsmes izejvielām. Bioekonomika ietver tādu saimniecisko darbību, kuras pamatā ir bioloģisku dabas resursu ražošana, ieguve, pārvēršana un izmantošana. Atkritumu plūsma, blakusprodukti un atliekvielas var būt nozīmīgs papildu avots izejvielu piegādei.

2.4.

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī zivsaimniecībai ir ļoti būtiska nozīme tādas biomasas ražošanā, kas paredzēta turpmākai izmantošanai. Ļoti daudzas nozares (piemēram, mežsaimniecība, pārtikas, ķīmisku vielu, enerģijas un tekstilizstrādājumu ražošana, kā arī būvniecības nozare) pārstrādā biomasu – arī otrreizējās izejvielas – patēriņa precēs vai starpproduktos, kas paredzēti citām nozarēm. Faktiski bioekonomikas pamatā ir plašas vērtību ķēdes, tostarp transporta, komercijas un citi pakalpojumi, kas saistīti ar iepriekš minētajām darbībām. Bioekonomikas daļa ir arī ekosistēmas pakalpojumi.

2.5.

ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (1), kā arī sasniegt atsevišķus mērķus un izpildīt noteikumus emisiju tirdzniecības un citās nozarēs. Turklāt LULUCF sektors, t. i., zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, ir iestrādāts 2030. gada regulējumā ar prasību, ka minētās nozares nerada neto emisijas, bet gan palīdz ilgtermiņā uzlabot oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas. Tas saskan ar Parīzes nolīguma 4.1. pantā definēto prasību šā gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām pa avotiem un piesaisti piesaistītājos (2).

2.6.

Lai līdz 2030. gadam sasniegtu ES mērķus enerģētikas jomā, energoefektivitāte būtu jāpalielina par 32,5 % salīdzinājumā ar prognozēm, turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram kopējā energoresursu struktūrā jābūt 32 %, abus rādītājus traktējot nevis kā dalībvalstu, bet gan kā ES kopējos mērķus (3).

2.7.

ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) aptver dažādus pasaules līmenī risināmu ekonomisko, sociālo un vides problēmu aspektus. Lai gan neviens no IAM neattiecas konkrēti uz bioekonomiku, tā tomēr ir saistīta ar vairākiem no šiem mērķiem.

3. Bioekonomikas devums ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā

3.1.

Pāreja uz oglekļa emisiju neitralitāti ir ļoti liels izaicinājums, kas nosaka nepieciešamību ievērojami samazināt emisijas, kā arī palielināt uzglabātā oglekļa dioksīda daudzumu. Šajā saistībā būtiska nozīme ir bioloģisko dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

3.2.

Bioekonomika palīdz mazināt klimata pārmaiņas vairākos veidos, proti, fotosintēzes procesā piesaistot oglekļa dioksīdu no atmosfēras biomasā, uzglabājot oglekļa dioksīdu bioproduktos un aizstājot fosilās sākvielas un produktus ar bioloģiskiem.

3.2.1.

Lai nodrošinātu efektīvu oglekļa dioksīda absorbciju, ir nepieciešama ilgtspējīga biomasas audzēšana. Aktīva un ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un koksnes izmantošana ir galvenie klimata jomas mērķu sasniegšanas elementi (kā jau norādīts atzinumā NAT/655 (4) par klimata un enerģētikas politikas ietekmi un atzinumā NAT/696 (5) par kopīgiem centieniem LULUCF sektorā). Viens kubikmetrs koksnes uztver aptuveni 1 000 kg oglekļa dioksīda. Tā kā oglekļa dioksīdu spēj absorbēt tikai augoša biomasa, ir ļoti svarīgi nenoteikt ierobežojumus mežu izmantošanai ar nosacījumu, ka mežu izciršanas temps nepārsniedz atkārtotas meža stādīšanas un ataudzes laiku un ka tiek izmantota ilgtspējīga meža apsaimniekošanas prakse.

3.2.2.

Ir pieejami vairāku veidu bioprodukti, un tiek izstrādāti jauni produkti. Šādi produkti var uzglabāt oglekli, tādējādi izolējot to no atmosfēras. Ilglaicīgi koksnes izstrādājumi, piemēram, ēkas un augstas kvalitātes mēbeles, ir efektīvākie oglekļa dioksīda uzglabāšanas risinājumi. Arī īsāku laiku lietojami bioprodukti neatbrīvo oglekļa dioksīdu, ja tiek pārstrādāti. Turklāt lietošanas cikla beigās bioproduktus var izmanto bioenerģijas ieguvei un tādējādi aizstāt fosilo kurināmo kā enerģijas avotu.

3.3.

Bioenerģija palīdz sasniegt arī ES energoefektivitātes mērķi. Par to uzskatāmi liecina centralizētā kopienu siltumapgāde un ilgtspējīga, rūpnieciska kombinētā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana (koģenerācija). Tā kā ēkas patērē ievērojamu daudzumu enerģijas, ļoti svarīga nozīme ir ēku energoefektivitātei un izmantotajam enerģijas avotam.

3.4.

Lai sasniegtu klimata jomas mērķus, izšķiroša nozīme ir transportam. Tāpēc, ņemot vērā dažādo transporta veidu atšķirīgās vajadzības un īpatnības, ir nepieciešams ikviens pasākums, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (kā norādīts vairākos EESK atzinumos, piemēram, atzinumā TEN/609 (6) par transporta dekarbonizāciju).

3.4.1.

Arvien pieaugoša tendence ir transporta elektrifikācija. Lai varētu pozitīvi ietekmēt klimatu, elektroenerģija jāražo no tādiem energoavotiem, kas nerada lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp no ilgtspējīgiem bioloģiskas izcelsmes energoavotiem.

3.4.2.

Fosilās degvielas transporta nozarē daļēji tiek aizstātas ar ilgtspējīgām biodegvielām. Vieglo automobiļu elektrifikācija palielinās, tomēr aviācija un kuģniecība, kā arī kravu autopārvadājumu un bezceļu tehnika joprojām lielā mērā ir atkarīga no degvielas. Šajā saistībā īpaši daudzsološas ir modernās biodegvielas.

3.5.

Bioenerģijas izmantošana labvēlīgi ietekmē klimatu un turklāt uzlabo enerģijas pieejamību un energoapgādes drošību. Tātad, pienācīgi pārvaldīta, bioenerģijas nozare ievērojami palīdzētu sasniegt pamatmērķus, kas noteikti Eiropas enerģētikas politikā.

4. Bioekonomikas ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā

4.1.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi liek mums izvērtēt bioekonomikas nozīmi ne tikai no klimata un enerģētikas viedokļa, bet arī no vispārējā ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa, vienlaikus ņemot vērā arī ilgtermiņa globālo perspektīvu. Tā kā bioekonomikas iespējas ir plašas, tā ir saistīta gandrīz ar visiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tomēr visvairāk bioekonomika veicina 1., 2., 6., 7., 8., 9. 11., 12., 13., 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu.

4.2.

Bioekonomika var stimulēt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, turklāt ne tikai pilsētās, bet arī lauku reģionos. Tādēļ tai ir būtiska nozīme pirmā IAM sasniegšanā (nabadzības izskaušanā).

4.3.

Otrais IAM aicina izskaust badu. Biomasas resursi ir ierobežoti, un pastāv saikne starp pārtikas, barības un šķiedrvielu ražošanu. Lai nodrošinātu gan pietiekamu ražošanu dažādiem mērķiem (no kuriem svarīgākais ir pārtikas pieejamība), gan ekosistēmu stabilitāti, ir vajadzīga atbildīga pieeja ilgtspējīgai bioekonomikai. Resursu efektivitātes un aprites princips, kā arī dārzeņu īpatsvara paaugstināšana uzturā – tie visi ir veidi, kā sasniegt šos mērķus.

4.4.

Ilgtspējīga bioekonomika palīdz sasniegt 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi (tīrs ūdens un sanitārija), piemēram, saglabājot meža ekosistēmu veselīgumu, kas ir tīra ūdens priekšnosacījums.

4.5.

Bioekonomikas centrā ir 7. ilgtspējīgas attīstības mērķis (cenas ziņā pieejama un tīra enerģija). Sekundāro plūsmu un atkritumu plūsmu izmantošana nodrošina tīru enerģiju un samazina atkarību no fosilajiem energoresursiem.

4.6.

Kopumā bioekonomikai ir ļoti būtiska nozīme ekonomikas un sociālo mērķu sasniegšanā. Tai ir ievērojama loma ceļā uz 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi (pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi). Turklāt ES bioekonomika var palīdzēt būtiski samazināt atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus radot vietējas izcelsmes pievienoto vērtību un atbalstot vietējās vērtību ķēdes.

4.7.

Devītais IAM mudina ievērojami palielināt rūpniecības īpatsvaru nodarbinātībā un IKP veidošanā, modernizēt rūpniecības nozares, lai padarītu tās ilgtspējīgākas, un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī plašāk ieviest tīrus un vidi saudzējošus tehnoloģijas un rūpniecības procesus. Bioekonomika ir cieši saistīta ar visiem šiem mērķiem, un biomasas ilgtspējīga izmantošana var palīdzēt ES ieņemt vadošo pozīciju rūpniecības nozarē. Tai ir arī lielas iespējas veicināt MVU izaugsmi un tos integrēt vērtību ķēdēs.

4.8.

Bioekonomikai var būt būtiska nozīme 11. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā (ilgtspējīgas pilsētas un kopienas). Klimata jomā progresīvu pilsētu koncepcija (7) un labklājība pilsētās ir cieši saistīta ar bioekonomikas piedāvātajiem risinājumiem (piemēram, koka būvēm vai zemu emisiju transportu un centralizēto siltumapgādi).

4.9.

Bioekonomika ir piemērota tam, lai veicinātu 12. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu (atbildīgu patēriņu un ražošanu). Optimizējot izejvielu izmantošanu, piemērojot ekodizaina metodi un veicinot ilglaicīgu un pārstrādājamu produktu ražošanu, bioekonomika dod būtisku ieguldījumu pārejā uz aprites ekonomiku. Tomēr patērētāju izpratnes palielināšana ir uzskatāma par svarīgu priekšnoteikumu apzinātu un atbildīgu patēriņa modeļu nostiprināšanā un ilgtspējīgas ražošanas veicināšanā.

4.10.

Kā izklāstīts 3. iedaļā, bioekonomika var dot ievērojamu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā pasaules līmenī, ko paredz 13. ilgtspējīgas attīstības mērķis (rīcība klimata politikas jomā). ES var ne tikai īstenot iekšzemes pasākumus, bet arī panākt ievērojamu globālu ietekmi, eksportējot bioproduktus, klimata risinājumus un zinātību.

4.11.

Visbeidzot, bioekonomika ietekmē 14. IAM (dzīvība ūdenī) un 15. IAM (dzīvība uz sauszemes). Tādēļ bioekonomikas centrā jābūt atbildīgai, efektīvai un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai.

5. Bioekonomikas attīstības priekšnosacījumi

5.1.

Bioekonomika daudzējādā ziņā veicina gan klimata un enerģētikas mērķu, gan IAM sasniegšanu, taču, lai tas notiktu, apstākļiem ir jābūt labvēlīgiem. No vienas puses, IAM atbalsta un veicina apstākļus, kas vajadzīgi, lai palīdzētu bioekonomikai attīstīties, taču, no otras puses, vairāki IAM paredz prasības, kas bioekonomikai jāizpilda.

5.2.

ES Bioekonomikas stratēģija ir jāpielāgo jaunajiem tirgiem, lai atbilstīgi ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas principiem radītu vislabvēlīgākos apstākļus Eiropas bioekonomikai, kas strauji attīstās un paplašinās.

5.3.

Pirmkārt, politikas veidotājiem Eiropas Savienībā ir jāveicina ilgtspējīga biomasas ražošana un mobilizācija, un ar ES reģionālās attīstības politikas palīdzību ir jānodrošina pietiekams atbalsts lauku uzņēmējdarbības attīstībai. Politikas veidotājiem ir jānodrošina arī stabila, uzticama un saskaņota sistēma ieguldījumiem visās bioekonomikas vērtību ķēdēs.

5.4.

Politikas veidotājiem būtu jāievieš saskaņota tehnisko, drošības un valsts atbalsta noteikumu sistēma, lai bioloģiskas izcelsmes produktiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem lielā mērā var ietekmēt arī publiskais sektors, izmantojot publisko iepirkumu. Tādas iniciatīvas kā “Eiropas bioekonomikas nedēļa” var veicināt ieviešanu tirgū un stimulēt ražīgu mijiedarbību ar dažādiem projektiem.

5.5.

Lai veidotu tādu bioekonomiku, kas ir progresīva un var nodrošināt Eiropas Savienībai konkurences priekšrocību, ļoti svarīga nozīme ir pētniecībai un inovācijai. Tam būtu jāpievērš uzmanība, ņemot vērā milzīgo potenciālu, ko piedāvā jaunie bioproduktu veidi – no tradicionālās pārtikas un šķiedru produktiem līdz jauniem būvmateriālu, iepakojuma, tekstilizstrādājumu, bioķīmijas produktu un bioplastmasas veidiem. Tas pats sakāms arī par bioproduktu izejvielu iegūšanu no augu selekcijas un dažādām vielām (piemēram, lignocelulozes, augu eļļas, cietes, cukura, olbaltumvielām).

5.6.

Tādēļ būtu jāturpina inovācijas centieni, ko rosina ES Bioekonomikas stratēģija, tostarp biorūpniecības kopuzņēmuma (8) veidošana. Arī Bioekonomikas zināšanu centram (9) būtu jāparedz būtiska nozīme zināšanu izmantošanas veicināšanā, lai palīdzētu bioekonomikai attīstīties. Turklāt būtu jāpanāk, lai pētniecības un inovācijas iniciatīvas un programmas būtu pievilcīgākas uzņēmumiem.

5.7.

Lai darbiniekiem un uzņēmējiem nodrošinātu vajadzīgo informāciju un prasmes, kas nepieciešamas pašreizējās uzņēmējdarbības ilgtspējas palielināšanai un jauno bioekonomikas iespēju apgūšanai, ārkārtīgi svarīga nozīme ir izglītībai, konsultāciju pakalpojumiem, zināšanu pārnesei un apmācībai.

5.8.

Tajā pašā laikā, lai cilvēki kļūtu par aktīviem patērētājiem un pieņemtu ilgtspējīgus patēriņa lēmumus, viņiem jābūt labi informētiem par bioekonomiku un par saviem pienākumiem, taču ir jāņem vērā visas vecuma grupas un tas, ka visi nav vienādi gatavi pielāgoties un mainīt savus paradumus. Šajā nolūkā būtu jāorganizē informācijas kampaņas, kas vairotu patērētāju uzticēšanos bioekonomikai un bioproduktiem.

5.9.

Viens no galvenajiem bioekonomikas priekšnosacījumiem ir piekļuve izejvielām. Tādēļ ir jānodrošina atbilstīga uzņēmējdarbības vide lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, lai veicinātu biomasas pieejamību un mobilizēšanu. Ilgtspējīga mežu, zemes un jūras resursu apsaimniekošana atbilstīgi 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķim ievērojami palīdz nodrošināt izejvielu piegādes drošību. Šajā saistībā būtu jāatzīst un jāpopularizē spēkā esošais leģislatīvais un neleģislatīvais satvars attiecībā uz ilgtspējīgām un atjaunojamām izejvielām Eiropas Savienībā. Biomasas pieejamību palīdz nodrošināt arī plašāka sekundāro plūsmu un atliekvielu izmantošana par izejvielām jaunos lietojumos. Nelielu struktūru gadījumā būtiska nozīme var būt kooperatīviem vai ražotāju organizācijām.

5.10.

Pienācīga fiziskā infrastruktūra ir vēl viens bioekonomikas priekšnoteikums, un šajā nolūkā ir vajadzīgs attiecīgs finansējums enerģētikai, transportam un digitālajai infrastruktūrai. Lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām un lai produktus varētu izplatīt tirgū, obligāta prasība ir efektīvas transporta sistēmas.

5.11.

Kas attiecas uz starptautiskajiem tirgiem, bioekonomika ir cieši saistīta ar 17. ilgtspējīgas attīstības mērķi – stiprināt globālo partnerību, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šajā mērķī pausts aicinājums veicināt vispārēju, uz noteikumiem balstītu, atvērtu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas pārziņā. Tas ir svarīgi tirdzniecībai – gan lauksaimniecības, gan arī rūpniecības bioekonomikas produktu tirdzniecībai. Tikmēr reģionālās attīstības veicināšanas nolūkā ir jāstiprina sadarbība reģionālajās vērtību ķēdēs.

5.12.

Lai neitrālā veidā stimulētu bioekonomikas attīstību, Eiropas Savienībai vajadzētu tiekties uz globālu oglekļa emisiju cenu noteikšanas sistēmu, kas aptvertu visus tirgus dalībniekus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

5.13.

Lai sabiedrībā stiprinātu dažādo procesu dalībnieku sadarbību un lai veidotu sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu bioekonomiku, ārkārtēji svarīga nozīme ir pilsoniskās sabiedrības iesaistei bioekonomikas iniciatīvās un lēmumu pieņemšanas procesos.

5.14.

Pāreja uz mazoglekļa un aprites ekonomiku ir ļoti liels izaicinājums un nosaka nepieciešamību veikt vērienīgas strukturālās izmaiņas saistībā ar attiecīgajām darbvietām, taču šai pārejai jānotiek taisnīgi.

5.15.

Ilgtspējīgu bioekonomiku veiksmīgi izveidot var tikai ar starpnozaru pieeju. Tālab ir vajadzīga saskaņotība un koordinācija starp dažādajām ES politikas jomām un mērķiem, it īpaši attiecībā uz klimatu, vidi, pārtiku, lauksaimniecību, mežsaimniecību, rūpniecību, enerģētiku, aprites ekonomiku, pētniecību un inovāciju. Šajā nolūkā būtu jāizveido augsta līmeņa ieinteresēto personu grupa ilgtspējīgas bioekonomikas jautājumos, un tā jāapstiprina Komisijas priekšsēdētājam.

5.16.

Panākumi IAM sasniegšanā tiek noteikti un pārraudzīti, izmantojot 232 rādītājus. To vidū ir ar klimatu un enerģētiku saistīti rādītāji, taču īpaši bioekonomikas rādītāji nav noteikti. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā atbilstošākie rādītāji, lai iegūtu reālu un informatīvu priekšstatu par ES bioekonomikas attīstību.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Sk. klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_en.

(2) Sk. Parīzes nolīguma 4.1. pantu: https://unfccc.int/sites/default/files/paris_agreement_english_.pdf.

(3) Sk. Eiropas Komisijas 2018. gada 19. jūnija paziņojumu: http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-3997_en.htm.

(4) Sk. NAT/655 par tematu “Klimata un enerģētikas politikas ietekme uz lauksaimniecību un mežsaimniecību” (OV C 291, 4.9.2015., 1. lpp.).

(5) Sk. NAT/696 par tematu “Kopīgi centieni līdz 2030. gadam un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)” (OV C 75, 10.3.2017., 103. lpp.).

(6) Sk. TEN/609 par tematu “Transporta dekarbonizācija” (OV C 173, 31.5.2017., 55. lpp.).

(7) http://www.climatesmartcities.org/

(8) https://www.bbi-europe.eu

(9) https://biobs.jrc.ec.europa.eu

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/51

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mākslīgais intelekts Eiropai””

(COM(2018) 237 final)

(2018/C 440/08)

Ziņotājs:	Giuseppe GUERINI
Ziņotājs:	Gonçalo LOBO XAVIER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 12.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	199/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka mākslīgajam intelektam (turpmāk – “MI”) un automatizācijas procesiem piemīt ārkārtīgi liels potenciāls uzlabot Eiropas sabiedrību, jo tie veicina inovāciju un pozitīvu pārveidi; tomēr šie procesi ir saistīti arī ar ievērojamiem riskiem, problēmām un bažām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas iestādes ātri un visaptveroši pievērstos MI attīstībai un pilnīgai reglamentēšanai.

1.2.

Veidojot progresīvu pieeju MI Eiropā, ir jāaptver vairākas jomas, tostarp: i) publiskā un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un progresīvā digitālajā infrastruktūrā; ii) jaunu tiesību aktu īstenošana vai pastāvošo spēkā esošo noteikumu pielāgošana; iii) atbilstīgu zināšanu un iedzīvotāju un patērētāju informētības uzlabošana, kā arī iv) mērķtiecīgas mācību programmas darbiniekiem.

1.3.

Starptautiskajā, ES un dalībvalstu līmenī būtu īpaši jāapzina un jārisina atbildības problēmas, kas rodas saistībā ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām, un EESK vēlētos cieši sadarboties ar ES iestādēm centienos analizēt un novērtēt visus ES tiesību aktus, kuri attiecas uz atbildību, produktu drošumu un civiltiesisko atbildību un kuros būtu jāveic atbilstoši grozījumi.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas paziņojuma mērķi, proti, palielināt ES rūpniecisko un tehnoloģisko jaudu, lai MI izplatītu iekšējā tirgū. Pasākumi, kas jāveic, lai neatpaliktu no citiem globālo procesu dalībniekiem, ir tik vērienīgi, ka patiešām ir nepieciešama visu Eiropas un dalībvalstu līmenī pieejamo instrumentu un finansējuma koordinēšana un sinerģija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tomēr nevajadzētu ES vērtības un principus upurēt globālās konkurētspējas dēļ.

1.5.

Attiecībā uz Komisijas mērķi panākt, lai “MI nonāk pie visiem potenciālajiem lietotājiem, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem”, EESK uzskata, ka, lai risinātu jautājumu par globālo konkurētspēju, MI jābūt pieejamam pēc iespējas lielākam lietotāju lokam. Tādēļ ir būtiski MI darīt pieejamu visu veidu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas vienotajā tirgū, tostarp MVU, lauksaimniekiem, sociālajiem uzņēmumiem, kooperatīviem, individuāliem uzņēmumiem un patērētāju apvienībām.

1.6.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu pamatnostādnes par ētiku mākslīgā intelekta jomā, un šajā darbā jāiesaista visi attiecīgie ieinteresētie publiskā un privātā sektora dalībnieki. Šajās pamatnostādnēs būs jāietver pārredzamības princips, ko piemēro attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu darbinieku pieņemšanas un viņu snieguma novērtēšanas vai kontroles procesā. Papildus ētikas principiem EESK ierosina izstrādāt skaidru, saskaņotu un obligātu tiesisko regulējumu Eiropas līmenī, lai pienācīgi regulētu mākslīgā intelekta jomu un atjauninātu esošos noteikumus, ko skar MI, īpašu uzmanību veltot regulējumam, kas attiecas uz ražotāju atbildība un patērētāju tiesību aizsardzību. EESK vēlas cieši sadarboties ar ES iestādēm, lai analizētu un novērtētu attiecīgos ES tiesību aktus, kuros nākotnē būs vajadzīgas izmaiņas, ņemot vērā mākslīgā intelekta attīstību.

1.6.1.

Eiropas Komisijai būs arī rūpīgi jāizvērtē MI ietekme uz darba tirgu. Veicot šo izvērtējumu, jāņem vērā gan dažu darba ņēmēju iespējamā aizstāšana ar elektroniskām ierīcēm vai robotiem, gan arī tas, ka atsevišķas funkcijas netiks pilnībā automatizētas, taču jaunās tehnoloģijas tās būtiski mainīs.

1.7.

Šā iemesla dēļ EESK iesaka nodrošināt, lai paustais nodoms panākt, ka “neviens netiek atstāts novārtā”, nebūtu tikai priekšlikums vai solījums, bet gan tiktu realizēts konkrētās darbībās.

1.8.

Ir svarīgi uzsvērt mācību programmu nozīmi, lai aizsargātu Eiropas darba ņēmējus, kuri strādā vidē, ko būtiski maina MI pakāpeniskā ieviešana. Eiropas iedzīvotājiem būtu jāsaņem atbilstīga informācija, kas dod viņiem iespēju būt atbildīgiem un informētiem to ierīču un lietotņu lietotājiem, kuras nodrošina straujā tehnoloģiju attīstība.

1.9.

Gadījumos, kad jaunie pasākumi dos iespēju publiskās pārvaldes iestādēm izmantot tehnoloģijas ar mērķi pieņemt organizatoriskus lēmumus un ātrāk izdarīt izvēli, būs jārisina jautājums par efektīvu juridisko atbildību par šādiem lēmumiem tāda skaidra tiesiskā regulējuma ietvaros, kas nodrošina pārvaldes iestādes pilnīgu pārskatatbildību pret iedzīvotājiem.

1.10.

Īpaša vērība būtu jāpievērš pilsoniskās sabiedrības un sociālās ekonomikas organizāciju ietekmei uz iedzīvotāju aktīvas līdzdalības veicināšanu ekonomiskajos un sociālajos procesos, kas, pateicoties mākslīgajam intelektam, paplašinās mūsu sabiedrības līdzdalību. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie uzņēmumi var lielā mērā veicināt iedzīvotāju izpratni par tehnoloģijām un tehnoloģiju pieņemšanu, jo īpaši ar tādu sadarbības mehānismu palīdzību, kas dod iespēju notiekošajā digitalizācijas procesā iesaistīt iedzīvotājus.

1.11.

Pasludināto pašreizējo tehnoloģisko revolūciju nevar un arī nedrīkst īstenot, ja ievērojamā mērā un aktīvi netiek iesaistīti darba ņēmēji, patērētāji un sociālās organizācijas, un pašreizējās tehnoloģiju attīstības tendences jāvirza tā, lai nodrošinātu pilnībā informētu iedzīvotāju aktīvāku un atbildīgāku līdzdalību. Tādēļ EESK ieteic, ka, veidojot Eiropas MI aliansi, Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā nepieciešamība izveidot iekļaujošu un reprezentatīvu platformu, kurā darbojas dažādu nozaru profesionāļi un kura paredzēta dažādām ieinteresētajām personām, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus, tostarp to strādājošo pārstāvjiem, kuru darbs būs saistīts ar viedajām mašīnām (1).

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Digitālās ierīces un lielapjoma mācīšanās mašīnas ik dienu palielina algoritmu spēju apstrādāt ļoti lielus datu apjomus, un paredzams, ka nākotnē šī spēja palielināsies vēl vairāk, pateicoties “neironu tīkliem” (tos jau izmanto, piemēram, viedtālruņos objektu, seju un attēlu vizuālai atpazīšanai).

2.2.

Šāda attīstība pārveido tradicionālo “mācīšanās” procesu, ko MI mašīnas līdz šim ir izmantojušas – šādu mašīnu mācīšanās tagad vairs neaprobežojas ar kopsakarību iegūšanu no datiem, bet tās attīsta arī elastīgu un adaptīvu mācīšanās spēju. Šis process palielinās MI spēju mācīties un rīkoties reālajā pasaulē.

2.3.

Ņemot vērā paredzamās ļoti straujās pārmaiņas tehnoloģiju jomā, tagad ir būtiski, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis sadarbotos ar mērķi veikt padziļinātu izvērtējumu par jaunajiem izaicinājumiem, ko rada MI ātrā attīstība, un šajā procesā iesaistītu visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, nekaitējot progresa un tehnoloģiju attīstības iespējām.

2.4.

Komisijas paziņojuma COM(2018) 237 mērķis ir palielināt ES rūpniecisko un tehnoloģisko jaudu un rosināt ieviest MI Eiropas ekonomikā – gan privātajā sektorā, gan arī publiskajā pārvaldē. Kā iepriekš norādīts pašiniciatīvas atzinumā (2), EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu – tā patiesībā savā paziņojumā iekļāvusi daudzus Komitejas iepriekš sniegtus ieteikumus –, taču aicina Komisiju rīkoties savlaicīgi un izlēmīgi.

2.5.

Efektīvas Eiropas pieejas MI jomā pieņemšana ietver ievērojamu ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un inovācijā, tostarp digitālajā infrastruktūrā, jo tie ir vajadzīgi, lai sagatavotos vērienīgām sociāli ekonomiskām pārmaiņām, ko jauno tehnoloģiju attīstība turpmākajos gados radīs Eiropas sabiedrībā un tirgos.

2.6.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu dažas pamatnostādnes par ētiku mākslīgā intelekta jomā un šajā procesā iesaistītu visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus.

2.7.

Vienlaikus Eiropas līmenī jāizstrādā saskaņots tiesiskais regulējums atbilstīgi ES Pamattiesību hartai un ES līgumos iekļautajām vērtībām. Jaunajā tiesiskajā regulējumā būtu jāietver precīzi noteikumi, kas regulē ar mašīnmācīšanos saistītos riskus, piemēram, tirgus pārredzamības un konkurences trūkumu, diskrimināciju, negodīgu komercpraksi, draudus kiberdrošībai un produktu drošumam.

Jo īpaši regulējumā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem jābūt stingriem situācijās, kad dati, kas nodrošina mākslīgā intelekta sistēmu darbību, tiek iegūti automātiski elektronisko ierīču un datoru izmantošanas gaitā.

2.8.

EESK norāda, ka Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018) 137 final, kas pievienots Komisijas paziņojumam, ir pienācīgi analizēta mākslīgā intelekta ietekme uz ES tiesību aktiem un ir apzinātas atbildības problēmas, kas rodas saistībā ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2.9.

Turklāt būs vajadzīgi visaptveroši rīcības plāni, lai i) pamatotu izglītības un mācību sistēmu modernizāciju un tādējādi nodrošinātu jaunās prasmes, kas būs vajadzīgas nākotnes darba tirgū, un lai ii) garantētu augsta līmeņa aizsardzību iedzīvotājiem un strādājošiem saistībā ar paredzamajiem izaicinājumiem (3).

2.10.

EESK aicina Komisiju bez kavēšanās turpināt darbu saistībā ar regulējumu un investīciju veicināšanu, jo pašreizējais straujais pārmaiņu temps nosaka nepieciešamību ātri pielāgoties.

3. Eiropas Komisijas priekšlikums – Eiropas atbalsts ieguldījumiem mākslīgajā intelektā

3.1.

Komisija savā paziņojumā ir paudusi, ka tā atbalstīs MI ieviešanu gan attiecībā uz fundamentāliem zinātnes pētījumiem, gan arī rūpnieciskiem lietojumiem. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir svarīgi šajā procesā iesaistīt visu veidu dalībniekus, tostarp MVU, pakalpojumu sniedzējus, sociālos uzņēmumus, lauksaimniekus, kooperatīvus, patērētāju asociācijas un vecākus cilvēkus pārstāvošas apvienības.

3.2.

Attiecībā uz Komisijas mērķi panākt, lai “MI nonāk pie visiem potenciālajiem lietotājiem, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem”, EESK uzskata, ka, lai risinātu jautājumu par globālo konkurētspēju, MI jābūt pieejamam pēc iespējas lielākam lietotāju lokam. Papildus pasākumiem, ko Komisija jau ir ieplānojusi, lai izveidotu platformu “MI pēc pieprasījuma”, ir svarīgi arī ieviest atbilstīgus dažādu ieinteresēto personu līdzdalības veidus un apspriesties ar tām, tostarp MVU, sociālās ekonomikas tīkliem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tās izšķiroši ietekmē Eiropas iedzīvotāju informētu un aktīvu līdzdalību).

3.3.

Komisija ir paziņojusi, ka uz mākslīgo intelektu balstītu inovāciju tā atbalstīs, īstenojot izmēģinājuma projektu, ko izstrādājusi Eiropas Inovācijas padome, kuras budžets 2018.–2020. gadā ir 2,7 miljardi EUR.

3.4.

EESK uzskata, ka šī iniciatīva var būt noderīga MI attīstībai, taču vienlaikus uzsver, ka pētniecības finansējumam vajadzētu ātri pāriet no eksperimentālā posma uz strukturālo posmu. Ir svarīgi arī, lai ar mērķi izveidot Eiropas līmeņa sadarbības tīklu mākslīgā intelekta jomā Komisija atbalstītu dažādos pētniecības centrus, kas pašreiz izvietoti dažādās vietās dalībvalstīs,.

3.5.

EESK ņem vērā to, ka Komisija līdz 2020. gada beigām plāno, īstenojot programmu “Apvārsnis 2020”, palielināt ieguldījumus MI jomā līdz aptuveni 1,5 miljardiem EUR. Ja šī pieeja tiktu ātri pieņemta pašreizējās publiskā un privātā sektora partnerībās, divu gadu laikā būtu iespējams piesaistīt investīcijas vēl 2,5 miljardu EUR apmērā. Šī pieeja jāpieņem arī jaunajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

3.6.

Raugoties no citas perspektīvas, tā ir laba zīme, ka Eiropas Komisija un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds – kam būtu jāuzņemas vadoša loma MI attīstības atbalstīšanā ES – ir izveidojuši ES riska kapitāla programmu, proti, riska kapitāla fondu ar 2,1 miljardu EUR lielu finansējumu, lai veicinātu ieguldījumus inovatīvos uzņēmumos visā Eiropā.

3.7.

Taču, pasākumi, kas jāveic, lai neatpaliktu no citiem globālajiem dalībniekiem, ir tik vērienīgi, ka patiešām ir nepieciešama visu Eiropas un dalībvalstu līmenī pieejamo instrumentu un finansējuma koordinēšana un sinerģija. Ir skaidrs, ka, lai MI jomā konkurētu ar Ķīnu un ASV, ir jāapvieno visu to publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu spēki, kas darbojas Eiropas līmenī, tādējādi nodrošinot ES vadošo pozīciju pasaules līmenī.

3.8.

Lai veicinātu ienesīgu ES konkurētspēju MI jomā, būs svarīgi arī veikt atbilstīgus ieguldījumus attiecīgajā IT programmatūrā, tehniskajā nodrošinājumā un digitālajā infrastruktūrā, lai šajā jomā nodrošinātu ticamību ES spējām.

3.9.

Veicot ieguldījumus mākslīgajā intelektā, būtu jāņem vērā fakts, ka Eiropas uzņēmumi ir īpaši spēcīgi automatizācijas un robotikas jomās. Tādēļ šādām nozarēm, kas ir daļa no mākslīgā intelekta plašā nozīmē, varētu būt patiešām liela nozīme, lai ES nodrošinātu ievērojamu globālo lomu pašreizējā tehnoloģiskajā attīstībā, un tāpēc tām ir jāvelta īpaša uzmanība.

4. Mākslīgais intelekts un tā ietekme uz iedzīvotājiem un darba ņēmējiem

4.1.

MI attīstība neapšaubāmi ir ļoti straujš process. Tādēļ Eiropas iestādēm, izvērtējot katra reglamentējošā pasākuma mākslīgā intelekta jomā ietekmi, jāpieņem vairākdisciplīnu pieeja, kurā tiktu ņemti vērā ne tikai administratīvie, tiesiskie un ekonomiskie aspekti, bet arī antropoloģiskie, psiholoģiskie, socioloģiskie un tehnoloģiskie apsvērumi.

4.2.

Lai atbalstītu šādas inovācijas un it īpaši virzītu to attīstību tā, lai arī turpmāk uzmanības centrā būtu cilvēks, ir svarīgi Eiropas Savienībai rīkoties ar mērķi panākt augstu tehnoloģiskās konkurētspējas līmeni, bet pievēršot pienācīgu vērību būtiskākajiem ētikas, sociālajiem un cilvēcības apsvērumiem.

4.3.

Tādēļ EESK uzskata, ka ir būtiski, lai: i) personu privātumu un personas datu atbildīgu apstrādi reglamentētu atbilstīgi tiesību akti, piemēram, efektīvi tiktu ieviesta jaunā Vispārīgās datu aizsardzības regula, un šie tiesību akti nepieciešamības gadījumā būs pastāvīgi jāpārskata, lai pielāgotos ātrajai MI attīstībai; ii) tiktu izvērtēti piemērojamo ES tiesību aktu nozīmīgi elementi un, ja vajadzīgs, pielāgoti jaunajai situācijai, ko rada MI, un iii) tiktu pilnveidotas kompetences un prasmes, kas vajadzīgas iedzīvotājiem, pārvaldes iestādēm un Eiropas uzņēmumiem nolūkā efektīvi izmantot priekšrocības, ko sniedz mākslīgais intelekts.

4.4.

Pirms veicamās analīzes ir jāatzīmē, ka MI pamatā ir liela datu apjoma izmantošana un apstrāde un ka šādi dati veido pamatu ikvienam lietojumam, kas balstīts uz jaunajām tehnoloģijām. Ņemot to vērā, Eiropas regulējošās iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt pārredzamu un reglamentētu piekļuvi galalietotāju datiem.

4.5.

Jo labāka apstrādāto datu kvalitāte, jo lielāka MI sistēmu precizitāte un labāks sniegums. Taču nedrīkst aizmirst, ka ar personām saistītie dati ir jāiegūst likumīgi un jāizmanto veidos, kas tieši iesaistītajām personām ir zināmi, lai nodrošinātu personas datu izmantošanu iepriekš noteiktiem un pārredzamiem nolūkiem, kuriem lietotājs iepriekš ir devis pienācīgu un apzinātu piekrišanu.

4.6.

Ir vērts norādīt, ka vairāki nozīmīgi Eiropas tiesību akti – piemēram, tie, kas attiecas uz tiešsaistes reklāmu, negodīgu komercpraksi, produktu drošumu, atbildību, patērētāju tiesībām, negodīgiem līguma noteikumiem, pārdošanu un garantijām, apdrošināšanu un cenu norādīšanu – iespējams būs galalietotāju aizsardzības nolūkā jāgroza un pienācīgi jāpielāgo jaunajai situācijai, ko rada mākslīgā intelekta plašāka un uzlabota izmantošana.

4.7.

Izšķirošo jautājumu par produktu drošību un atbildību Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā savā darba dokumentā SWD(2018) 137 final, tajā analizējot konkrētas situācijas un ierosinot sarakstu ar tiem ES tiesību aktiem, kas pelnījuši turpmāku analīzi un novērtējumu. EESK pilnībā rosina Komisiju turpināt šo darbu un vēlas dot savu ieguldījumu šajā sakarā.

4.8.

Ir svarīgi uzsvērt kultūras, izglītības un akadēmiskās izglītības nozīmi, no vienas puses, un atbilstošas informācijas sniegšanu plašākai sabiedrībai, no otras puses, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju tiesības vidē, ko maina MI ieviešana. It īpaši ir svarīgi nodrošināt mākslīgā intelekta algoritmu un datubāžu, kurās tie darbojas, pārvaldības pārredzamību un pareizību.

4.9.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas iedzīvotāji saņemtu atbilstīgu izglītību, kā arī vienkāršu un saprotamu informāciju, kas padarītu viņus par atbildīgiem un informētiem tādu ierīču un lietotņu lietotājiem, kuras pieejamas, pateicoties pašreizējai straujajai tehnoloģiju attīstībai, kas aizvien vairāk izplatās visos līmeņos.

4.10.

Ņemot vērā visas šīs prasības, ES un dalībvalstīm jāspēj piedāvāt skaidras un efektīvas atbildes, proti, atbalstot mūsdienīgu izglītības sistēmu un pastāvīgi paplašinot mūžizglītības iespējas darba tirgū un pilsoniskajā sabiedrībā.

4.11.

Eiropas Komisijai būs rūpīgi jāizvērtē MI ietekme uz darba tirgu. Tā rada nopietnas bažas daudziem strādājošiem Eiropā, kuri savā profesionālajā darbībā ir sasnieguši daudz, bet vēl ir tālu no pensionēšanās vecuma, un kuri notiekošās pārmaiņas vēro ar neuzticību un bailēm. Veicot izvērtējumu, jāņem vērā gan dažu strādājošo iespējamā aizstāšana ar elektroniskām ierīcēm vai robotiem, gan arī tas, ka atsevišķas funkcijas netiks pilnībā automatizētas, taču jaunās tehnoloģijas tās būtiski mainīs. Tādēļ šai analīzei un izvērtēšanai jābūt vērstai ne tikai uz neizbēgamajām un paredzamajām ražošanas procesu izmaiņām, bet arī uz organizatorisko procesu un uzņēmējdarbības mērķu pārskatīšanu pēc pienācīga sociālā dialoga ar darba ņēmējiem.

4.12.

Kā apliecina dažādas situācijas, kas rodas un ir radušās saistībā ar daudzām citām tehnoloģijām, pirms MI pilnvērtīgas izmantošanas ir ieteicams veikt pārbaudes dažādos posmos un secīgos pielāgošanās līmeņos, lai, tostarp izmantojot atbilstīgas mācību programmas, nodrošinātu, ka iesaistītie dalībnieki labi tiek galā ar jaunajām tehnoloģijām, un lai novērstu iespējamās kļūdas pielāgošanās procesā (4).

4.13.

Ieviešot uzņēmumos jaunas tehnoloģijas, ir nepieciešams sociālais dialogs starp dažādiem iesaistītajiem partneriem. Šajā sakarā pastāvīgi jāinformē darba ņēmēju organizācijas un arodbiedrības un jāapspriežas ar tām.

5. Mākslīgais intelekts, publiskā pārvalde un pilsoniskā sabiedrība

5.1.

MI ir tehnoloģiska un sociāla inovācija, kas var radikāli mainīt sabiedrību kopumā un ieviest pozitīvas pārmaiņas publiskajā sektorā un attiecībās starp iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm. Mākslīgā intelekta sniegtās iespējas varētu uzlabot gan pārvaldes efektivitāti, gan arī palielināt iedzīvotāju apmierinātību ar publiskās pārvaldes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un ar pārvaldes iestāžu efektīvu darbību.

5.2.

Lai sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi, lai arī ierēdņi būtu gatavi pārmaiņām un izaicinājumiem, ko Eiropas sabiedrībā ienesīs MI. Darba devējiem publiskajā sektorā un pārvaldes iestāžu vadītājiem, kā arī pedagogiem, pasniedzējiem un iepriekš minētajiem augstskolu darbiniekiem jāspēj pilnībā izprast MI parādību un pieņemt lēmumus par to, kādus jaunus rīkus ieviest administratīvajās procedūrās.

5.3.

MI ieviešana publiskajā un privātajā sektorā nosaka nepieciešamību izstrādāt procedūras, kas veicina lietotāju izpratni par tehnoloģijām un to pieņemšanu, izmantojot sadarbības mehānismus, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem sniegt ieguldījumu – ja iespējams, izmantojot līdzdalību veicinošas pārvaldes sistēmas, – uz MI balstītu tehnoloģiju attīstībā.

5.4.

Lai gūtu nozīmīgus rezultātus šajā jomā, var būt lietderīgi izveidot aizvien uzticamākus risinājumus publiskā un privātā sektora sadarbībai un partnerībai ar mērķi izmantot iespējas, ko sniedz tehnoloģiju lietojumi, mākslīgais intelekts un robotika.

5.5.

Publiskās pārvaldes uzdevums ir īpaši sarežģīts juridiskā un leģitīmā ziņā, jo būs jārod pareizs līdzsvars starp sabiedrības interesēm (tostarp valsts varas īstenošanu) un personu interesēm (īpašām personas brīvības izpausmēm). Ņemot to vērā, piemēram, lai izmantotu MI publiskajā pārvaldē, pārredzamības princips un nepieciešamība publiskot administratīvos dokumentus būs, balstoties uz skaidru un precīzu regulatīvo satvaru, jāsaskaņo ar personas datu aizsardzību un personas tiesībām uz privātumu.

5.6.

Gadījumos, kad jaunie pasākumi dos iespēju publiskās pārvaldes iestādēm izmantot tehnoloģijas, lai pieņemtu organizatoriskus lēmumus un ātrāk izdarītu izvēli – piemēram, lai izvēlētos līgumslēdzēju uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, pārvaldītu rindu uz konkrētiem pakalpojumiem vai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus publiskās pārvaldes iestādēs –, būs jārisina jautājums par efektīvu juridisko atbildību par šādiem lēmumiem, balstoties uz skaidru tiesisko regulējumu, kas nodrošina pārvaldes iestāžu pilnīgu pārskatatbildību pret iedzīvotājiem.

5.7.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie uzņēmumi var lielā mērā veicināt iedzīvotāju izpratni par tehnoloģijām un to pieņemšanu, jo īpaši izmantojot sadarbības mehānismus, kas dod iespēju iesaistīties notiekošajā digitalizācijas procesā. Šajā saistībā svarīga ir iespēja veidot līdzdalību veicinošas šādu instrumentu pārvaldības sistēmas, piemēram, kooperatīva veidā, sākot ar digitālām platformām, kas jau tiek izmantotas, lai strukturētu jaunos saimniecisko attiecību veidus darba vadības jomā.

5.8.

Administratīvajām iestādēm, kas atbildīgas par tirgus uzraudzības mehānismiem, vajadzētu būt speciālām zināšanām un pilnvarām aizsargāt godīgu konkurenci, patērētāju tiesības, kā arī darba ņēmēju drošību un tiesības. Valsts vai neatkarīgām struktūrām būtu jāuztic algoritmu revīzija. Vienlaikus uzņēmumiem būtu jāievieš efektīvi mehānismi, lai kontrolētu datu izmantošu MI procesos.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Skatīt EESK atzinumu INT/845 “Mākslīgais intelekts: paredzot tā ietekmi uz darbvietām, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju” (pašiniciatīvas atzinums), ziņotāja: Franca Salis-Madinier (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(2) INT/806 (2017. gada 31. maijs) – “Mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta ietekme uz (digitālo) vienot tirgu, ražošanu, patēriņu, nodarbinātību un sabiedrību” (OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.).

(3) EESK ir pieņēmusi atzinumu SOC/578 – “Pārejas perioda pārvaldība digitalizētā darba vidē” (OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.).

(4) Skatīt EESK atzinumu INT/845 “Mākslīgais intelekts: paredzot tā ietekmi uz darbvietām, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju” (pašiniciatīvas atzinums), ziņotāja: Franca Salis-Madinier (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/57

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana””

(COM(2018) 233 final)

(2018/C 440/09)

Ziņotājs:	Diego DUTTO
Līdzziņotājs:	Thomas KATTNIG

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	193/0/3

1. Secinājumi

1.1.

Norisinoties digitālās pārveides radītām pārmaiņām, aprūpei jābūt vērstai uz cilvēkiem.

1.2.

Digitalizācijas procesiem jāpaver veselības aprūpes speciālistiem iespējas vairāk laika veltīt pacientiem. Jānodrošina, ka veselības aprūpes profesijās strādā pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ar atbilstīgām digitālajām prasmēm.

1.3.

Digitālā pāreja maina darba raksturu veselības un aprūpes jomā. Visām iesaistītajām personām būtu jāattiecas pret šo pārveidi profesionāli un ar atvērtību, lai panāktu augstus kvalitātes standartus.

1.4.

Jāstiprina Eiropas līmeņa sociālais dialogs attiecībā uz slimnīcām un veselības aprūpi, kā arī sociālajiem pakalpojumiem. Ir vajadzīgas piemērotas apmācības un tālākizglītības programmas, jāuzlabo darba apstākļi un darbvietu kvalitāte, kā arī jāpastiprina personāla datu aizsardzība.

1.5.

EESK apzinās, ka par veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu atbild dalībvalstis. Ar direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē (Direktīva 2011/24/ES) jāizveido tiešsaistes veselības aprūpes tīkls (e-veselības tīkls) ar mērķi sekmēt e-veselības risinājumu sadarbspēju.

1.6.

Digitāliem instrumentiem jākalpo par sviru, ar ko veselības un aprūpes sistēmās attīstīt jaunas organizācijas formas. Tie atbalsta indivīdu, vietējo kopienu un sociālās ekonomikas potenciālu. Ar atbilstīgiem publiskajiem ieguldījumiem ir vēlreiz jāapliecina tādas vērtības kā solidaritāte un universālums.

1.7.

Digitalizācijas procesus nedrīkst nepareizi interpretēt kā veselības aprūpes budžetā iespējamu taupības pasākumu kopumu. Tie nedrīkst novest pie darbinieku skaita vai pakalpojumu klāsta samazināšanās. Aprūpe ir jāuzskata par personisku pakalpojumu un, it īpaši saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, jāizstrādā jaunas ilgtermiņa aprūpēs koncepcijas.

1.8.

EESK atbalsta paziņojumā izklāstīto redzējumu, proti, veicināt veselību, novērst un apkarot slimības, palīdzēt risināt pacientu neapmierinātās vajadzības un gādāt, lai iedzīvotāji varētu ērtāk izmantot vienlīdzīgas iespējas saņemt augstvērtīgu veselības aprūpi, šajā nolūkā pareizi lietojot digitālās inovācijas un izmantojot sociālo ekonomiku.

1.9.

Sociālajā un digitālajā kontekstā veselības pratība attiecas uz personas spēju iegūt, saprast un atbildīgi izmantot informāciju, lai paaugstinātu savu labklājību un saglabātu veselību.

1.10.

Iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām piekļūt saviem veselības datiem. Viņi izlemj, vai un kad ar tiem dalīties. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas garantē iedzīvotājiem kontroli pār viņu personas datu, it īpaši veselības datu, izmantošanu.

1.11.

EESK ierosina, ka aktīvs aizsardzības veids varētu būt “tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu”. Tas attiecas uz visiem datiem, ko lietotāji ģenerē mijiedarbībā ar digitālajām veselības platformām, lai iedzīvotāji varētu atkārtoti izmantot paši savus datus.

1.12.

Lietotāju sākotnējie dati ir algoritmiem un platformām noderīga vērtība; tie uzskatāmi par sākotnēju produktu, ko ģenerē lietotāji un kas jāaizsargā saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesību aktiem.

1.13.

Tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu palīdz arī aizsargāt un veicināt konkurenci, kurai patlaban smagu pārbaudījumu sagādā sistēmas, ko digitālās platformas šobrīd izmanto, lai ekspropriētu datus un personas vēsturi.

1.14.

EESK atbalsta (1) četru pīlāru procesu attiecībā uz pārrobežu kopīgo darbu pie digitālās pārveides veselības un aprūpes jomā, tostarp kopīgus klīniskos novērtējumus, kopīgas zinātniskās konsultācijas, jaunu veselības tehnoloģiju apzināšanu un brīvprātīgu sadarbību starp dalībvalstīm.

1.15.

EESK ierosina veikt piemērotus pasākumus, lai izpētītu jaunas ētiskas, juridiskas un sociālas sistēmas, kurās būtu ņemts vērā ar datizraci saistītais risks.

1.16.

EESK ierosina veicināt pētniecību un inovāciju digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā, lai atjaunotu veselības aprūpes procesus, tādus kā mākslīgais intelekts, lietu internets un sadarbspēja. EESK pilnībā atbalsta drošu sabiedrības pārrobežu piekļuvi uzticamiem veselības datiem nolūkā veicināt pētniecību un slimību profilaksi.

1.17.

EESK atzinīgi vērtē arī ES atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem uzņēmumiem, kuri izstrādā digitālus risinājumus individuāli vērstas aprūpes sniegšanai un pacientu atsauksmēm.

1.18.

EESK atbalsta sociālekonomiskās nelīdzsvarotības izlīdzināšanu uz datiem balstītā ekonomikā, veicinot drošu platformu attīstību un atbalstot bezpeļņas kooperatīvu organizācijas, lai uzglabātu, pārvaldītu un dalītos ar visu personas datu digitālajām kopijām.

2. Konteksts un vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 25. aprīlī publicēja paziņojumu par veselības un aprūpes digitālo pārveidi vienotajā tirgū (2), un tajā ir runa par reformām un novatoriskiem risinājumiem, kuri ir vajadzīgi, lai veselības un aprūpes sistēmas kļūtu noturīgākas, pieejamākas un efektīvākas, nodrošinot kvalitatīvu aprūpi Eiropas iedzīvotājiem, un lai veidotu veselīgāku sabiedrību. Pareizi izplānoti un rentabli īstenoti, digitālie veselības aizsardzības un aprūpes risinājumi var paaugstināt labklājību miljoniem iedzīvotāju un radikāli uzlabot pacientiem sniegto veselības un aprūpes pakalpojumu efektivitāti. Digitalizācija var palīdzēt nodrošināt pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību (Direktīva 2011/24/ES) – tas ir svarīgs faktors tiem, kuri darījumu vai atpūtas nolūkos uzturas ārzemēs. Ar digitalizācijas palīdzību var sekmēt arī veselības, arī arodveselības, uzlabošanu un slimību profilaksi. Tā var kalpot kā atbalsts veselības aizsardzības sistēmu reformai un šo sistēmu pārejai uz jauniem aprūpes modeļiem, kuru pamatā ir cilvēku vajadzību apmierināšana, kā arī veicināt pāreju no tādām sistēmām, kas orientētas uz slimnīcām, uz integrētām un vairāk kopienās balstītām labklājības sistēmām. Pārmaiņu norises gaitā jānodrošina, lai aprūpe būtu vērsta uz iedzīvotājiem. Digitalizācijas procesiem būtu jāpaver veselības aprūpes speciālistiem iespējas vairāk laika veltīt pacientiem. Tāpēc jānodrošina, ka veselības aprūpes profesijās strādā pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ar atbilstīgām digitālajām prasmēm.

2.2.

Pāreja uz digitālo veselību un aprūpi maina darba būtību šajās jomās. Augstu kvalitātes standartu šajā procesā var panākt tikai tad, ja visu iesaistīto attieksme pret pāreju ir profesionāla un atvērta. Tāpēc jāturpina stiprināt Eiropas līmenī notiekošo sociālo dialogu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nozarē, jāizstrādā atbilstošas apmācības un tālākizglītības programmas un jāuzlabo darba apstākļi, it īpaši darba un privātās dzīves līdzsvars, personāla datu aizsardzība un darbvietu kvalitāte.

2.3.

Eiropas Komisija norāda, ka Eiropas veselības un labklājības sistēmas saskaras ar būtiskām problēmām, tādām kā iedzīvotāju novecošana, multimorbiditāte, vakcīnas, veselības aprūpes speciālistu trūkums, kura iemesls ir grūtie darba apstākļi, un pieaugošā problēma – novēršamas neinfekciozas slimības, ko izraisa tādi riska faktori kā tabaka, alkohols un aptaukošanās, kā arī citas slimības, tostarp neirodeģeneratīvas un retās slimības. Arvien pieaugošus papildu draudus rada infekcijas slimības, kuru cēlonis ir augstāka rezistence pret antibiotikām un jauniem vai senāk izplatītiem patogēniem. Publiskās izmaksas, kas saistītas ar veselību un ilgtermiņa aprūpi, ES dalībvalstīs pieaug, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies. Īpaši svarīgi ir, lai saistītie izdevumi tiktu izmantoti veselības aprūpes speciālistu nodarbinātības kvalitātes uzlabošanai un netiktu pieļauta zema samaksa un apgrūtinoši darba apstākļi. Tā kā sabiedrība noveco, ir jāizstrādā jaunas ilgtermiņa aprūpes koncepcijas.

2.4.

Pat tad, ja veselības dati ir pieejami, to izmantošana nereti ir cieši saistīta ar tehnoloģijām, kuras nav sadarbspējīgas; tas neļauj datus izmantot plašā mērogā.

2.5.

Tāpēc veselības aprūpes sistēmās trūkst pamatinformācijas, kas nepieciešama pakalpojumu optimizēšanai, un pakalpojumu sniedzējiem nav viegli panākt apjomradītus ietaupījumus, lai tādējādi varētu piedāvāt efektīvus digitālos veselības un aprūpes risinājumus un atbalstīt veselības pakalpojumu pārrobežu izmantošanu. Skaitliski izteiktajiem rezultātiem, kas iegūti, izmantojot datus par veselību, ir jānodrošina priekšstats par katra pacienta veselību, un tiem jābūt pieejamiem ģimenes ārstiem, medicīnas speciālistiem un zinātniekiem, lai ar tiem varētu rīkoties nolūkā veikt grupēšanu un prognozējošu modelēšanu un izmantot labas prakses piemērus.

2.6.

Ziņojuma “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā” secinājumi liecina, ka Savienībā joprojām nepietiekami tiek izmantoti uz pacientu orientēti veselības dati.

2.7.

Par veselības un sociālās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu atbild dalībvalstis. Dažās dalībvalstīs, it sevišķi valstīs ar federālo sistēmu, veselības aprūpes finansēšana un nodrošināšana ir reģionālo pašvaldību pārziņā.

2.8.

Ar direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē (Direktīva 2011/24/ES) tika izveidots tiešsaistes veselības tīkls (e-veselības tīkls), kura mērķis ir sekmēt e-veselības risinājumu sadarbspēju.

2.9.

Ir izveidotas arī sadarbības struktūras, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām, kopīga programma aktīvas un autonomas dzīves atbalstīšanai (Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides programma) un publiskās un privātās partnerības, piemēram, Ierosme novatorisku zāļu jomā un iniciatīva “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai”. Liela nozīme spēcīgākas reģionālās veselības aprūpes vides izveidē ir arī reģionālajām un valstu pārdomātas specializācijas stratēģijām. Kopš 2004. gada dalībvalstu un Komisijas politikas satvaru ir veidojuši divi e-veselības rīcības plāni, un nozīmīga loma ir bijusi E-veselības ieinteresēto personu grupai.

2.10.

Atsaucoties arī uz savu nostāju, kas izklāstīta iepriekšējos atzinumos (3), EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātie pasākumi trīs jomās būtu jāatbalsta. Tie ir šādi: sabiedrības droša piekļuve veselības datiem – un to kopīgošana – pāri robežām; uzticami dati pētniecības, slimību profilakses pasākumu un personalizētu veselības un aprūpes pakalpojumu veicināšanai; digitāli rīki iedzīvotāju iespēju stiprināšanai un uz pacientu orientētas aprūpes nodrošināšanai. Kā minēts iepriekš, ir jāgādā, lai digitalizācijas procesi netiktu nepareizi interpretēti kā veselības aprūpes budžetā iespējams taupības pasākumu kopums un neizraisītu darbinieku skaita un pakalpojumu klāsta samazināšanu. Darbinieku trūkuma dēļ pavājinās aprūpe un palielinās morbiditātes risks. Nedrīkst aizmirst, ka digitālā pārveide ir divdimensiju parādība, kas ietver gan virzienu, gan procesu. Runājot par virzienu, mēs koncentrējamies uz organizāciju ārējiem faktoriem, pastāvīgi izvērtējot, “uz ko” ir vērsta digitālā pārveide. Savukārt attiecībā uz procesu uzmanības centrā ir mentalitāte, kas valda organizācijā, un it sevišķi tas, “kā” digitālā pārveide tiek veikta. Tāpēc, analizējot atzinuma tematu, ir obligāti jāņem vērā šāda pieeja, lai nodrošinātu uz pacientiem orientētu pieeju.

2.11.

Tieši tādēļ EESK, tāpat kā jau iepriekš pieņemtā atzinumā (4), norāda: lai izmantotu digitālās pārveides dotās priekšrocības, ES tīklos un plānotajos atbalsta pasākumos ir jāizmanto digitālie rīki ar mērķi īstenot un stiprināt, nevis vājināt mūsu pamattiesības attiecībā uz veselību un aprūpi. Digitālajiem rīkiem ir jāpalīdz attīstīt gan cilvēku, gan vietējo kopienu un sociālās ekonomikas potenciālu; tie jāizmanto kā spēcīgs tiesību īstenošanas instruments, kas sekmē jaunu veselības un aprūpes organizācijas un pārvaldības veidu izstrādi, un tiem jāapliecina solidaritātes un universāluma principi, kas ir mūsu veselības aprūpes sistēmas pamatā. Tas būtu jānodrošina, veicot atbilstošus publiskos ieguldījumus, kā norādīts jau pieņemtā atzinumā (5).

2.12.

Saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem EESK uzskata, ka vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, kas ir viens no veselības politikas galvenajiem mērķiem, digitalizācija var ietekmēt pozitīvi, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi:

—	vienmērīgs teritoriālais pārklājums, ņemot vērā reģionus, kuriem digitālie operatori pakalpojumus sniedz nepietiekamā apjomā (piekļuve, platjosla),

—	digitālās plaisas samazināšana attiecībā uz izmantošanu iedzīvotāju, veselības aprūpes profesionāļu un medicīniskās/veselības apdrošināšanas sniedzēju vidū,

—	visu digitālās struktūras komponentu (datubāzu, medicīnisko ierīču) sadarbspēja, kas veicina aprūpes nepārtrauktību katrā struktūrā un starp šīm struktūrām,

—	veselības datu aizsardzība, jo tos nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pret pacientu interesēm,

—	zāļu aģentūru apstiprinātas produktu informācijas elektroniska izplatīšana, lai uzlabotu piekļuvi (kā minēts jau pieņemtā EESK atzinumā (6)).

2.13.

Telemedicīnas, savienoto ierīču, kā arī nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informātikas un kognitīvo zinātņu (NBIC) attīstības procesā nedrīkst nonākt līdz tam, ka pacienti tiktu uzskatīti par vienkāršiem savienotiem ķermeņiem, kurus visspēcīga datorprogramma varētu attālināti analizēt, kontrolēt un uzraudzīt. Tehnoloģiju attīstība veselības aprūpē faktiski rosina uz pretējo, proti, to, ka medicīnas un aprūpes pamatā ir personiskas attiecības un sociālas saiknes.

3. Digitālās pārveides ietekme

3.1. Digitālās pārveides ietekme uz veselības aizsardzību un aprūpi

3.1.1.

Komisijas paziņojumā ir aprakstīts, kā ES var palīdzēt sasniegt Padomes secinājumos izvirzītos mērķus, proti, Eiropas Savienībā attīstot vajadzīgo sadarbību un infrastruktūru un tādējādi palīdzot dalībvalstīm izpildīt savas politiskās saistības šajās jomās. Ar ierosinātajiem pasākumiem tiek atbalstīta arī Komisijas apņemšanās sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem” – un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.

3.1.2.

3.1.3.

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir palielināt Eiropas veselības aizsardzības un aprūpes sistēmu ilgtspēju, palīdzot maksimāli izmantot digitālā vienotā tirgus potenciālu un šajā nolūkā veselības un aprūpes jomā plašāk pielietojot digitālos produktus un pakalpojumus. Par vēl vienu ierosināto pasākumu mērķi ir jāizvirza izaugsmes stimulēšana un Eiropas rūpniecības popularizēšana nozarē, kā arī tādu uzņēmumu – gan peļņas, gan bezpeļņas – darbības veicināšana, kuri izstrādā un pārvalda veselības un aprūpes pakalpojumus.

3.1.4.

Digitālā pārveide īpaši dod iespēju iegūt un izmantot datus, kas, pieaugot iedzīvotāju skaitam un paredzamajam mūža ilgumam, ļauj samazināt veselības aprūpes izmaksas, palīdzot optimizēt valdību rīcību gan valstu, gan Eiropas līmenī.

3.1.5.

Digitalizācija veselības jomā palīdzēs ne tikai samazināt slimnīcā pavadīto laiku, kas tiešā veidā pozitīvi ietekmē veselības aprūpi slimnīcās, bet arī atlabt pašiem pacientiem. Attiecībā uz starptautisku atzīšanu Pasaules Veselības organizācija sadarbībā ar Starptautisko Telesakaru savienību (ITU) ir ierosinājusi National eHealth Strategy Toolkit (Instrumentu kopums valstu e-veselības stratēģiju izstrādei), kurā būtībā izklāstīta metode, kā modernizēt un attīstīt valstu e-veselības stratēģijas, rīcības plānus un uzraudzības sistēmas.

3.2. Digitālās pārveides ietekme uz cilvēku

3.2.1.

Digitālā pārveide paver iedzīvotājiem iespēju plaši piekļūt novatoriskām un efektīvākām personalizētām veselības aprūpes zināšanām, infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī palīdzēt – kā pakalpojumu sniedzējiem, informācijas radītājiem un datu devējiem – uzlabot citu cilvēku veselību.

3.2.2.

Apsverams būtu jautājums arī par to, ka iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt saviem medicīniskajiem datiem un izlemt, vai un kad ar tiem dalīties. EESK uzskata arī, ka ir svarīgi ņemt vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas stājās spēkā 2018. gada 25. maijā un garantēs iedzīvotājiem iespēju kontrolēt savu personas datu, tostarp veselības datu, izmantošanu. Turklāt būtu jāņem vērā Taibejas deklarācijā iekļautais Pasaules Medicīnas asociācijas (PMA) paziņojums par ētiskiem apsvērumiem attiecībā uz veselības datubāzēm un biobankām, kas pieņemta PMA 53. ģenerālajā asamblejā Vašingtonā (ASV) 2002. gada oktobrī un pārskatīta PMA 67. ģenerālajā asamblejā Taibejā (Taivāna) 2016. gada oktobrī.

3.2.3.

Šajā sakarā ir svarīgi pievērsties riskam, ko rada iedzīvotāju digitālo prasmju līmeņa arvien pieaugošā nevienmērība. Sociālajā un digitālajā kontekstā veselības pratība attiecas uz personas spēju iegūt, saprast un atbildīgi izmantot informāciju, lai paaugstinātu savu labklājību un saglabātu veselību. Tāpēc saistībā ar jaunajiem instrumentiem ir jānodrošina tāda līmeņa prasmes un iemaņas, kas ļauj cilvēkiem paaugstināt gan savu, gan kopienas labklājību, veicot pasākumus, kuri uzlabo dzīvesveidu un dzīves apstākļus.

3.2.4.

Tā kā pakalpojumu izstrāde un sniegšana ir orientēta uz lietotājiem, būtu jāuzskata, ka viņu ģenerētie dati ir ļoti nozīmīgi, un jāpieņem attiecīgs regulējums attiecībā uz datu īpašumtiesībām un paša lietotāja un citu personu tiesībām tos izmantot. Būtu jāuzdod šādi jautājumi: “kam dati pieder?”, “kam ir tiesības tos izmantot?”, “kādos gadījumos datus var izmantot citas personas, kas sniedz pakalpojumus?”, “vai lietotājs var brīvi izmantot datus?” utt. Šajā saistībā svarīgi ir nošķirt datu veidus: pirmkārt, neapstrādātie dati un, otrkārt, algoritmu un mākslīgā intelekta pakalpojumu ģenerētie dati. Kā būtu jāpārvalda informācijas īpašumtiesības, ja cita persona, izmantojot privātus algoritmus, ģenerē jaunus apkopotus datus? Kā izstrādājami uzņēmējdarbības modeļi, lai tiktu ņemts vērā tas, ka piedalās vairākas ieinteresētās personas, no kurām katra sniedz būtisku pakalpojuma daļu? Turklāt uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir tikai pakalpojumi (tradicionālāki modeļi, piemēram, atbalsts ikdienas darbību veikšanā), būtu jānošķir no tādiem modeļiem, kuru pamatā ir uz pacientiem vērsti dati un kuros ir iespēja izstrādāt jaunus televeselības pakalpojumus (piemēram, profilakses, ārstēšanas atbalsta un pielāgošanas pakalpojumus).

3.2.5.

Autentiskie, t. i., sākotnējie katra lietotāja dati ir vienīgā lietderīgā vērtība algoritmiem, pakalpojumiem un platformām, tātad tie ir uzskatāmi par sākotnēju produktu, ko ģenerējis lietotājs (un tikai viņš, ar savām bioloģiskajām, kognitīvajām, kultūras un uzvedības īpatnībām); tādējādi tas ir “sākotnējais ieguldījums”, kas jāaizsargā saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem, kuru pamatā ad hoc tomēr jābūt intelektuālajam īpašumam. Viens no ierosinājumiem varētu būt aktīva veida aizsardzība, ko panāktu ar “tiesībām (bez maksas) kopēt” visus lietotāju ģenerētos datus, mijiedarbojoties ar digitālajām veselības platformām, lai vajadzības gadījumā ļautu tām atkārtoti tos izmantot, no jauna tos apkopojot citos pakalpojumos/algoritmos. Tiesības uz (bezmaksas) kopēšanu palīdz risināt arī citu problēmu, proti, aizsargāt un veicināt konkurenci, kurai patlaban smagu pārbaudījumu sagādā sistēmas, ko digitālās platformas pašlaik izmanto, lai – uz līguma pamata vai citādi – ekspropriētu datus un personas vēsturi.

3.2.6.

ES jau vairākkārt ir pievērsusies 3.2.5. punktā minētajam jautājumam un dažos gadījumos priekšroku devusi tiesībām darīt datus pieejamus (kopēt) (sk. Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 9. pantu: “gadījumā, ja galalietotāji to pieprasa, uzskaites dati par viņu elektroenerģijas ievadi tīklā un patēriņu no tā būtu pieejami viņiem vai trešai personai, kas rīkojas galalietotāja vārdā, viegli saprotamā formātā, kuru viņi var izmantot, lai salīdzinātu piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm”).

3.2.7.

EESK ierosina izveidot savienotu IT infrastruktūru, lai ar pacientiem, kuriem ir retas slimības, varētu sazināties ātri un lai viņu veselības un medicīniskos datus darītu pieejamus globālai bezpeļņas pētniecībai. Eiropas Savienība pašlaik veicina pacientu elektronisko medicīnisko karšu sistēmas izveidi, atbalstot informācijas apmaiņu un standartizāciju, kā arī tīklu veidošanu informācijas apmaiņai starp veselības aprūpes sniedzējiem, lai sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā varētu koordinēt rīcību.

3.2.8.

Tas ļaus cilvēkiem/iedzīvotājiem/pacientiem/lietotājiem no jauna uzņemties pilnu kontroli pār savu digitālo identitāti. Tādā veidā viņi varētu piedalīties to zināšanu apguvē, kas personalizētas medicīnas un profilakses nolūkos iegūtas no apkopotajiem veselības datiem, kā arī gūt ievērojamu ekonomisku labumu, kas izriet no šiem apkopotajiem datiem.

3.3. Digitālās pārveides ietekme uz sociālajām un veselības aizsardzības sistēmām

3.3.1.

Kopīgajā pārrobežu darbā, kas saistīts ar veselības un aprūpes digitālo pārveidi, EESK atbalsta četru pīlāru procesu (kā minēts EESK atzinumā (7)).

3.3.1.1.

Ar Komisijas priekšlikumu tiek izveidota koordinācijas grupa, kurā ir pārstāvji no dalībvalstu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) struktūrām, kā arī aprakstīti četri turpmākās sadarbības pīlāri. Kopīgo darbu ar koordinācijas grupas starpniecību vadītu dalībvalstis, un tajā jāietver:

—	kopīga klīniska novērtēšana,

—	kopīgas zinātniskas konsultācijas,

—	veselības aprūpes jauntehnoloģiju apzināšana,

—	brīvprātīga dalībvalstu sadarbība.

3.3.1.1.1.

Kopīga klīniskā novērtēšana attiecas uz visnovatoriskākajām tehnoloģijām, kurās ietilpst: i) zāles, kam piemēro centralizētu tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru, un ii) konkrētas medicīnisku ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisku ierīču klases, kas ļauj risināt tādus jautājumus kā neapmierinātas medicīniskās vajadzības, iespējamā ietekme uz pacientiem, sabiedrības veselība vai veselības aprūpes sistēmas un nozīmīga pārrobežu dimensija. Šādus novērtējumus izstrādātu un noteiktu dalībvalstu HTA struktūras, farmācijas uzņēmumi vai medicīnisko ierīču ražotāji (“izstrādātāji”), pacienti, klīniskie speciālisti un citas ieinteresētās personas. Kad Komisija ziņojumu būs pārbaudījusi, to publicēs, un pēc tam to izmantos dalībvalstis.

3.3.1.1.2.

Kopīgas zinātniskas konsultācijas, dēvētas arī par “agrīnu dialogu”, dotu veselības aprūpes tehnoloģijas izstrādātājam iespēju lūgt HTA struktūrām padomu par datiem un pierādījumiem, kas varētu tikt pieprasīti saistībā ar gaidāmo kopīgo klīnisko novērtēšanu. Izstrādātājam būtu iespēja pieprasīt koordinācijas grupai kopīgu zinātnisko konsultāciju. Pēc koordinācijas grupas apstiprinājuma kopīgo zinātnisko konsultāciju ziņojumi tiktu adresēti veselības aprūpes tehnoloģijas izstrādātājam, taču netiktu publicēti.

3.3.1.1.3.

Potenciālo scenāriju analīze (“horizon scanning”) jeb veselības aprūpes jauntehnoloģiju (veselības aprūpes tehnoloģiju, kas vēl netiek lietotas veselības aprūpes sistēmā) apzināšana palīdzētu nodrošināt, ka tādas veselības aprūpes tehnoloģijas, kuras, domājams, būtiski ietekmēs pacientus, sabiedrības veselību vai veselības aprūpes sistēmas, tiek atpazītas agrīnā to izstrādes posmā un iekļautas kopīgajā darbā.

3.3.1.1.4.

Dalībvalstīm būs iespēja ES līmenī turpināt brīvprātīgu sadarbību jomās, kur sadarbība nav obligāta. Tas cita starpā ļautu novērtēt tādas veselības aprūpes tehnoloģijas, kuras nav ne zāles, ne medicīniskās ierīces (piemēram, ķirurģiskas procedūras), kā arī novērtēt neklīniskos aspektus (piemēram, medicīnisko ierīču ietekmi uz aprūpes organizāciju).

3.3.2.

Jaunu veselības aprūpes risinājumu ieviešana, ko padara iespējamu digitālā pārveide, rada virkni svarīgu pārnozaru jautājumu, tostarp ētisku, tiesisku un sociālu. Kaut gan datu aizsardzības un pacientu drošības tiesiskais regulējums jau ir spēkā, vēl ir jārisina citi jautājumi, piemēram, piekļuve platjoslas tīklam, ar datizraci un automātisku lēmumu pieņemšanu saistīti riski, piemērotu standartu garantēšana un tiesību akti, kas nodrošinātu atbilstīgu e-veselības un m-veselības pakalpojumu kvalitāti, kā arī pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Līdzīgā kārtā – lai gan pastāv ES un valstu līmeņa noteikumi par publisko iepirkumu, konkurenci un iekšējo tirgu – arī pakalpojumu līmenī ir jāapspriež un jāievieš jaunas pieejas, kurās ņemta vērā digitālā pārveide.

3.3.3.

Digitālā pārveide būs saistīta ar veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju, ieviešot jaunus pakalpojumu sniegšanas veidus un standartus (piemēram, robotu un aprūpētāju vienlaicīga izmantošana). Turklāt aprūpētājiem būtu jāiziet atbilstīgas un īpašas apmācību programmas (piemēram, ar sociālu, medicīnisku vai tehnisku ievirzi) un jābūt sagatavotiem jauniem arodprofiliem un pārmaiņām darba vidē. Tāpēc tiks radīti jauni pakalpojumu sniegšanas modeļi, atbalsta pasākumi, sertifikācija un standarti, kas ir piemēroti digitālo pakalpojumu un tehnoloģiju ieviešanai reālajā aprūpē un aprūpes pakalpojumu tirgū. To veidošanā un izstrādē būtu jāievēro tādi principi kā uz lietotājiem vērsta izstrāde, izmantojamības inženierija ar dizaina palīdzību, universālais dizains u. c., un procesa centrā jābūt lietotājiem un viņu vajadzībām, nepieļaujot digitālās plaisas rašanos un cilvēku atstumšanu no pakalpojumu saņemšanas.

3.3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karšu apmaiņas formāta izstrādi un ieviešanu un izstrādāt kopīgus identifikācijas un autentifikācijas pasākumus, kā tas paredzēts Direktīvas 2011/24/ES 14. panta 2. punktā.

3.4. Digitālās pārveides ietekme uz digitālo tirgu

3.4.1.

Uzdevums ir “izlīdzināt sociālekonomisko nelīdzsvarotību uz datiem balstītā ekonomikā” (8), izmantojot šādus līdzekļus:

—	likumīgas tiesības digitāli kopēt visus personas datus (gan medicīniskus, gan nemedicīniskus); datu pārnesamība (ES Datu aizsardzības direktīvas 20. pants),

—	droša un stabila platforma, kur cilvēki var patstāvīgi uzglabāt, pārvaldīt un aktīvi publiskot datus,

—	kooperatīva bezpeļņas organizatoriskā struktūra personas datu platformām, lai tās piederētu iedzīvotājiem,

—	ieņēmumu, ko rada iedzīvotāju kontrolēta otrreizēja datu izmantošana, ieguldīšana projektos un pakalpojumos, kas pozitīvi ietekmē gan dalībniekus, gan sabiedrību kopumā.

3.4.2.

Kopīgā klīniskā novērtēšana ļautu paātrināt piekļuvi, nepieļaut dublēšanos valsts līmenī un uzlabot saskaņotību, skaidrību un paredzamību ikvienam procesā iesaistītajam. Medicīnisko ierīču nozares attieksme pret izskatāmo priekšlikumu kopumā ir skeptiskāka. Obligāta sadarbība klīniskās HTA novērtēšanas jomā varētu palēnināt, nevis atvieglot ierīču piekļuvi tirgum.

3.4.3.

Pieaugot mobilo ierīču izplatībai, ar e-veselības un m-veselības risinājumiem tiks piedāvāti jauni pakalpojumi ar optimizētām procedūrām. Tās ietvers arī ērtāku mobilitāti veselības un aprūpes speciālistiem.

3.4.4.

Digitālā pārveide veicinās jaunu elastīgu uzņēmējdarbības modeļu izveidi un dažādu ieinteresēto personu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un sniegs labumu, ko nodrošinās lietotāju pieredzes kvantificēšana. Digitālā pārveide būs sekmīga, ja tā būs vērsta uz klientiem (vai lietotājiem), lai nodrošinātu, ka jau pašā izstrādes sākuma posmā tiek ņemta vērā lietotāju perspektīva (design thinking).

3.4.5.

Digitālā pārveide pavērs iespēju plašai veselības un sociālo datu izmantošanai, veicinot sistēmu un iekārtu integrāciju ar mašīnmācīšanās pakalpojumiem un radīs nepieciešamību pēc mašīnu sadarbspējas un mijiedarbības spējas (M2M), kurā jāņem vērā lietotāju vajadzību un vēlmju daudzveidība, nākotnes prasībām atbilstošu sistēmu izstrāde, iespēja sasaistīties ar pastāvošo infrastruktūru un vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī revolucionāras un neplānotas tehnoloģijas un pakalpojumi ar jaunām standartizācijas prasībām.

3.4.6.

Jaunas svarīgas pamattehnoloģijas, piemēram, 5G, pavērs iespējas piedāvāt labākus mobilos platjoslas produktus un pakalpojumus, tādā veidā atbalstot miljoniem lietu interneta (IoT) ierīcēm vajadzīgo pieslēgumu visaptverošu nodrošināšanu. Izplatoties 5G un lietu internetam, daudzām ieinteresētajām personām, kas darbojas veselības aprūpes jomā, digitālās pārveides stratēģijas ir ļoti svarīgas, it īpaši tādēļ, ka patērētājiem radīsies jauni ieradumi un vajadzības, kuru dēļ būs jāpiedāvā jauni digitāli risinājumi.

3.4.7.

EESK atbalsta pakalpojumus, kas saistīti ar: informāciju par veselību, slimību profilaksi, no attāluma sniegtu konsultāciju sistēmu izstrādi, kā arī recepšu izrakstīšanu, nosūtījumiem un medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu tiešsaistē. Jau izveidotās platformas, piemēram, Alfred, Big White Wall, Medicine Patient Portal, Empower u. c., var uzskatīt par faktoriem, kas paver iespēju digitālajai pārveidei digitālajā vienotajā tirgū. Interesanti, ka 2018. gada 29. maijā tika paziņots, ka Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis atbalstīs ES zinātnes līderpozīcijas pasaulē, radot drošu vidi pētniecības datu mitināšanai un apstrādei. Mākonim vajadzētu būt plašai, visu Eiropu aptverošai jau eksistējošo un vēl veidoto infrastruktūras objektu apvienībai, kas respektē to veidojošo sastāvdaļu pārvaldības un finansēšanas mehānismus; dalībai šajā apvienībā vajadzētu būt brīvprātīgai; un pārvaldības struktūrā būtu jāiekļauj dalībvalstu ministrijas, ieinteresētās personas un zinātnieki.

3.5. Digitālās pārveides ietekme uz pakalpojumu sniedzējiem

3.5.1.

Šajā jautājumā EESK atbalsta šādus mērķus:

—	orientēšanās uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem,

—	orientēšanās uz pacientiem brīdī, kad viņi iekļaujas veselības aprūpes sistēmā,

—	efektīva datu pārsūtīšana primārajā aprūpē (e-veselība, elektroniskais pacienta dosjē/EPD),;

—	pacientu piekrišana savu datu izmantošanai pētījumos; stimuli sniegt papildu datus (m-veselība),

—	vieglāka pacientu iesaiste pētniecībā.

3.5.2.

Jaunākajos tehnoloģijas, sabiedrības un ekonomikas pētījumos uzsvērts, ka mākslīgais intelekts, lietu internets un robotika dos iespēju izstrādāt un pilnveidot jaunu pieeju tādās jomās kā personalizēta un augstas precizitātes medicīna, kognitīvie traucējumi un kooperatīvā robotika. To ieviešana veselības aprūpē liks pielāgot un pilnveidot visus procesus, kas attiecas uz pakalpojumu izstrādi, sniegšanu un izvērtējumu. Šajā kontekstā digitālā pārveide ir gan fundamentāls, gan arī veicinošs faktors (jeb “paātrinātājs”) attiecībā uz novatorisku tehnoloģiju integrēšanu veselības aprūpes jomā.

3.5.3.

Digitālajai pārveidei piemīt potenciāls padarīt pieejamu lielu datu apjomu, ļaujot izpētīt un attīstīt jaunus un drosmīgus pakalpojumu risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts. Uz šāda pamata varētu veidot sistēmu, kā objektīvi kvantificēt hroniskas slimības un apzināt iespējas agrīnā diagnosticēšanā un terapijas uzraudzībā. Turklāt nesenajos atklājumos mākslīgā intelekta jomā varētu izmantot datu pieejamību, lai izstrādātu sistēmas, kas spēj mācīties un pēc tam pielāgoties veidam, kādā attīstās slimības.

3.5.4.

Plašā datu izmantošana un ieinteresēto personu spēja tos izmantot un pārveidot atbilstoši lietotāju vajadzībām paver jaunus ceļus datu, zināšanu un zinātības apmaiņai, ko atbalstījuši arī Eiropas references tīkli, kas Eiropas Savienībā nodrošina pārvaldības struktūru zināšanu apmaiņai un aprūpes koordinācijai reti sastopamu slimību jomā. Ja kādā noteiktā vietā (teritorijā vai valstī) nav zinātības par attiecīgo slimību, tīkls var palīdzēt ārstiem iegūt zināšanas no citiem zinātības centriem, kas atrodas citviet. Turklāt visas Eiropas slimnīcas var izmantot digitālo sakaru sistēmas, lai apmainītos ar zināšanām un sniegtu savstarpēju atbalstu.

3.5.5.

No minētā acīmredzami izriet secinājums, ka viena no svarīgākajām prioritātēm ir kiberdrošība. Kā norādīts ENISA ziņojumā (ENISA Threat Landscape Report 2017: 15 Top Cyber-Threats and Trends, Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra), uzbrukumu sarežģītība un ļaunprātīgu darbību rafinētība kibertelpā turpina pieaugt. Veselības aprūpes vidē, kurā daudzas apjomīgas sistēmas ir savienotas un kur uz spēles ir likti ievērojami resursi, piemēram, pacienta dzīvība, sensitīva personiska informācija, finanšu resursi utt., – tādā vidē informācijas drošība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Saistībā ar digitālo pārveidi ir vajadzīgas jaunas metodes un norādījumi, kā modelēt kiberdrošības novērtēšanas sistēmas, organizatoriskus pretpasākumus un uz kiberdrošību balstītu savietojamības atbilstību.

3.5.6.

EESK atzinīgi vērtē arī ES atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas izstrādā digitālus risinājumus uz pacientu vērstas aprūpes sniegšanai un pacientu atsauksmju nosūtīšanai. Šādā sadarbībā, protams, būs iesaistītas publiskās iestādes un citas ieinteresētās personas, kas apņēmušās sekmēt centienus, lai veselības sistēmās varētu pieņemt kopīgus vai savstarpēji atzītus principus digitālo risinājumu (piemēram, m-veselības vai neatkarīgas dzīves rīku) validēšanas un sertificēšanas vajadzībām.

3.5.7.

EESK arī uzskata, ka līdzšinējās iniciatīvas ar mērķi nodrošināt, ka ES dalībvalstis izdod veselības aprūpes kartes, ir jāturpina, ņemot vērā veselības un aprūpes digitālo pārveidi digitālajā tirgū. Tā kā medicīniskie dati, kurus var uzglabāt šādās e-veselības kartēs, ir konfidenciāla informācija, tām jānodrošina ļoti efektīva personas datu aizsardzība.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 283, 10.8.2018., 28. lpp.

(2) COM(2018) 233 final.

(3) OV C 434, 15.12.2017., 1. lpp., OV C 13, 15.1.2016., 14. lpp., un OV C 458, 19.12.2014., 54. lpp.

(4) OV C 434, 15.12.2017., 1. lpp.

(5) OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.

(6) OV C 13, 15.1.2016., 14. lpp.

(7) OV C 283, 10.8.2018., 28. lpp.

(8) Pasaules Ekonomikas forums. Vispārējais informācijas tehnoloģijas ziņojums 2014.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/66

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu”

(COM(2018) 184 final – 2018/0089 (COD))

un b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES”

(COM(2018) 185 final – 2018/0090 (COD))

(2018/C 440/10)

Ziņotājs:	Jarosław MULEWICZ
Līdzziņotājs:	Antonio LONGO

Apspriešanās

a)	Eiropas Parlaments, 2.5.2018.

a)	Padome, 22.5.2018.

b)	Eiropas Parlaments, 2.5.2018.

a)	Padome, 22.5.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

20.9.2018.

Plenārsesija Nr.

537

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

155/1/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizāciju un mērķi atjaunināt spēkā esošos noteikumus, lai ņemtu vērā jaunus patēriņa paradumus un lai noteikumus pielāgotu digitālā vienotā tirgus pārmaiņām. Tomēr, kā ieteikts EESK atzinumā par tematu “Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi” (1), joprojām ir jārisina problēmas saistībā ar spēkā esošo noteikumu nepildīšanu.

1.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka nepieciešams modernizēt un vienkāršot ES patērētāju politiku, un uzskata, ka jaunais tiesību aktu kopums var palīdzēt pārvarēt plaisu, ko radījis eksponenciālais e-komercijas pieaugums un kas mazina patērētāju uzticēšanos un rada kropļojumus vienotajā tirgū.

1.3.

Komiteja kopumā uzskata, ka, saskaņojot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus ar mērķi panākt patērētāju aizsardzības un tirgotāju juridiskās noteiktības līdzsvaru, nebūtu jāpazeminās patērētāju aizsardzības līmenim dalībvalstīs. EESK atzinīgi vērtē REFIT secinājumus, ka patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi atbilst mērķim, taču norāda arī, ka arvien lielāks patērētāju skaits saskaras ar agresīvu tirgvedību un maldinošu uzņēmējdarbības praksi.

1.4.

EESK atbalsta priekšlikumu patērētāju tiesības attiecināt arī uz visiem “šķietami bezmaksas” digitālajiem pakalpojumiem, kuru izmantošanai lietotāji iesniedz savus personas datus un datus, kas nav personas dati. Tā atbalsta arī tiešsaistes platformu pārredzamības un atbildības palielināšanu.

1.5.

Saistībā ar Direktīvas 2011/83/ES par Patērētāju tiesību aizsardzību pārskatīšanu Komitejai rodas bažas par diviem aspektiem. Tirgotāji atbalsta pirmslīguma informācijas atjaunināšanu, vienkāršošanu un pielāgošanu, savukārt patērētāji uzskata, ka tādējādi tiks pazemināts patērētāju aizsardzības līmenis.

1.6.

EESK uzskata, ka noteikumi par digitālo saturu, digitālajiem pakalpojumiem un tirdzniecību tiešsaistē būtu jāsaskaņo ar digitālā vienotā tirgus tiesību aktiem.

1.7.

EESK uzskata, ka atteikuma tiesības ir efektīvs patērētāju tiesību aizsardzības līdzeklis, ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Komitejas locekļu viedoklis par Komisijas priekšlikumu atšķiras. Tirgotājiem, īpaši MVU, ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība par nepamatoti pārbaudītām precēm un pirmstermiņa atmaksu. Patērētāji grozījumu noraida un prasa saglabāt status quo. Komiteja aicina Komisiju atkārtoti izskatīt šo svarīgo noteikumu un panākt kompromisu starp pretējām interesēm.

1.8.

EESK uzskata, ka pasākumi patērētāju aizsardzībai pret “divējādas kvalitātes produktiem” ir pamatoti, un atbalsta Komisijas priekšlikumu nodrošināt lielāku pārredzamību.

1.9.

Komiteja atbalsta strīdu alternatīvas izšķiršanas un strīdu tiešsaistes izšķiršanas mehānismus, piemēram, mediāciju vai arbitrāžu, kuru izmantošana būtu jāveicina Eiropas un valstu līmenī.

1.10.

EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis patiešām īsteno spēkā esošos patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus un panāk to izpildi; atbalstīt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu saskaņošanu; veicināt valstu iestāžu pārrobežu sadarbību, izmantojot CPC (Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzībai), un uzsākt komunikācijas kampaņu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu centienus nodrošināt atbilstību tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis ieviest stingrākus noteikumus, lai panāktu patērētāju tiesību aizsardzības jomā spēkā esošo tiesību aktu izpildi, apkarot valstu un pārrobežu līmeņa pārkāpumus un saglabāt pašreizējo patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

1.12.

EESK atbalsta priekšlikumu izstrādāt īpašus kritērijus attiecībā uz naudas sodiem, jo tie ir efektīvs patērētāju tiesību aizsardzības līdzeklis. Ir svarīgi paredzēt, ka tiem uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus, tiek uzlikts patiešām atturošs sods, kura apmērs ir būtiska gada apgrozījuma daļa un kurā tiek ņemti vērā ES mēroga pārkāpumi.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu. Tomēr Komiteja pauž nožēlu par to, ka, sagatavojot tiesību akta priekšlikumu, nav ņemti vērā ieteikumi, kas sniegti EESK atzinumā par Eiropas līmeņa regulējumu kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā (2).

1.14.

Viegla un ātra piekļuve tiesībaizsardzībai būtu jāgarantē visiem ES pilsoņiem. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu līguma pārkāpuma rezultātā. Tādēļ atzinīgi vērtējama ir pielāgota kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēma. Tai vajadzētu būt pragmatiskai, izmaksu ziņā lietderīgai, tajā jāparedz piemēroti aizsardzības pasākumi un tai jāņem vērā dalībvalstu tiesu sistēmas.

1.15.

EESK atzīst Komisijas darbu, kas tiek ieguldīts to tiesīgo iestāžu identificēšanā, kuras var veikt kolektīvu tiesisko aizsardzību atbilstoši subsidiaritātes principam un valsts tiesību aktiem.

1.16.

Dalībvalstīm turklāt būtu jāatbalsta tiesīgajām iestādēm paredzētu tiesvedības fondu izveide. Ja nodarītais kaitējums ir mazs un ja nav iespējams apzināt visus cilvēkus, kam nodarīts kaitējums, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu šīs summas piešķirt sabiedrības mērķiem; tomēr Komiteja aicina precizēt, kādiem mērķiem (piemēram, patērētāju atbalsta, informēšanas un izglītošanas programmas, tiesvedības fonds).

1.17.

Noslēgumā jāpiebilst, ka svarīgs aizsardzības pasākums, kas būtu jāparedz direktīvā, ir iespēja piedalīties vai nepiedalīties kolektīvajā prasībā. Kā ieteikts EESK atzinumā par kolektīvo prasību Eiropas sistēmu (3), patērētājiem vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, vai viņi vēlas piedalīties vai nepiedalīties kolektīvajā prasībā.

2. Vispārīga informācija un ievads

2.1.

2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu kopumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Šo kopumu veido Priekšlikums direktīvai (Kopotai direktīvai), ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Direktīvu 93/13/EEK (4), Direktīvu 98/6/EK (5), Direktīvu 2005/29/EK (6) un Direktīvu 2011/83/ES (7), un Priekšlikums direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu.

Kopotā direktīva

2.2.

Komisijas priekšlikums (COM(2018) 185) par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu ir vērsts uz patērētāju aizsardzības mehānismu papildināšanu, pārrobežu pārkāpumiem un e-komerciju, kā arī uz tirgotāju sloga samazināšanu. Priekšlikumā ievēroti ES patērētāju tiesību un tirgvedības tiesību atbilstības (8) pārbaudes secinājumi, kas izdarīti saistībā ar REFIT programmu un ar Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām novērtēšanu.

2.3.

Kopotās direktīvas priekšlikumā paredzēti šādi īpaši svarīgi jauninājumi:

2.3.1.

efektīvu, samērīgu un atturošu sodu ieviešana koordinētā veidā attiecībā uz pārkāpumiem valsts iekšienē un pāri robežām;

2.3.2.

uzlabota pārredzamība digitālā vienotā tirgū un pārredzamības pienākumi tiešsaistes platformām;

2.3.3.

patērētāju tiesību piemērošanas paplašināšana digitālo pakalpojumu jomā, īpaši tur, kur patērētāji nemaksā, bet sniedz personas datus un datus, kas nav personas dati, kuriem ir ekonomiska vērtība un tāpēc tos nevar uzskatīt par “bezmaksas”;

2.3.4.

sloga samazināšana uzņēmumiem, dodot iespēju profesionāļiem izmantot tiešsaistes komunikācijas līdzekļus, piemēram, tīmekļa veidlapas vai tērzēšanas iespēju kā alternatīvu e-pastam;

2.3.5.

atsevišķu ar atteikšanās tiesībām saistītu aspektu pārskatīšana. Konkrēti: tirgotājam atļauts atmaksāt naudu patērētājam tikai pēc tam, kad viņš ir apskatījis preces un pārbaudījis, vai tā vietā, lai tikai pārbaudītu preces, patērētājs nav tās lietojis;

2.3.6.

dalībvalstīm pavērta iespēja ierobežot nevēlamus agresīvus un maldinošus paņēmienus saistībā ar tiešo tirdzniecību mājās un tirdzniecību ekskursijās;

2.3.7.

skaidri norādīts uz divējādas kvalitātes produktiem un visiem ar to saistītiem tirgvedības pasākumiem, tostarp maldinošu tirdzniecības praksi, kas īpaši izplatīta lauksaimniecības pārtikas nozarē.

Pārstāvības prasību direktīva

2.4.

Komisijas priekšlikumā (COM(2018) 184) par pārstāvības prasībām attiecībā uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību tiek radīts pamats Eiropas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismam, kas vērsts pret izplatītiem patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem. Šis instruments, kas jau ir pieejams dažās ES dalībvalstīs, būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Tomēr būtu jāpiemēro subsidiaritātes princips, kas dod dalībvalstīm iespēju šo sistēmu veidot valsts līmenī un saglabāt pastāvošās sistēmas.

2.5.

Patērētāju vārdā darboties vajadzētu tikai valsts līmenī tiesīgām iestādēm, un tām būtu jāievēro noteiktas Eiropas Komisijas ieviestas obligātās prasības.

2.6.

Kompensēšanas mehānisms ir saistīts ar tiesas rīkojumu. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai rosināt šādu kolektīvās tiesiskās aizsardzības lietu tikai pēc tam, kad tiesa vai administratīvā iestāde ir apstiprinājusi patērētāju tiesību pārkāpumu. Direktīva attiecas uz valsts un ES līmenī izdarītiem pārkāpumiem un patērētājiem dod iespēju iesniegt kolektīvu pārrobežu prasību par tiesisko aizsardzību.

2.7.

Saistībā ar patērētājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu priekšlikumā tiek nošķirtas mazas summas, kuru gadījumā kompensācija tiek atvēlēta sabiedriskiem mērķiem, un būtiskas summas, kuru gadījumā kompensāciju saņem tieši patērētāji.

3. Vispārīgas piezīmes par kopoto direktīvu

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizāciju un mērķi atjaunināt spēkā esošos noteikumus, lai ņemtu vērā jaunus patēriņa paradumus un lai noteikumus pielāgotu digitālā vienotā tirgus pārmaiņām. Tomēr, kā ieteikts EESK atzinumā par tematu “Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi” (9), joprojām ir jārisina problēmas saistībā ar spēkā esošo noteikumu nepildīšanu.

3.2.

EESK vēlas izdarīt atsauci uz informatīvo ziņojumu “Patērētāju un tirgvedības tiesības” (10), kurā ir izvērtēts, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropas Savienībā uztver ES patērētāju un tirgvedības tiesību īstenošanu, un uz EESK informatīvo ziņojumu par Patērētāju tiesību direktīvu (11), kurā ir novērtēta direktīvas īstenošana. Šos informatīvos ziņojumus gatavojot, tika izmantoti trīs dažādi datu vākšanas instrumenti: aptaujas anketa, ekspertu uzklausīšana un deviņas faktu vākšanas misijas, proti, Rīgā, Romā, Varšavā, Madridē, Parīzē, Atēnās, Viļņā, Lisabonā un Briselē.

3.3.

EESK piezīmē, ka Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā minētie informatīvie ziņojumi, kuros pausts aicinājums palielināt izpratnes veidošanas, apmācības un koordinēšanas centienus attiecībā uz patērētāju politiku, tiešsaistes platformu regulējumu un digitālo ekonomiku. Tomēr EESK ir sarūgtināta, ka priekšlikumā nav pienācīgi risināti jautājumi par patērētāju aizsardzības politikas saskaņošanu; valstu tiesībaizsardzības sadrumstalotību; nepieciešamību finansēt izpratnes veidošanas kampaņas; mūžizglītības veicināšanu; atbalstu MVU; juridiskās informācijas vienkāršošanu patērētājiem un alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu, pašregulēšanu un rīcības kodeksu popularizēšanu.

3.4.

EESK atzīst, ka patērētāji var saskarties ar situācijām, kad viņi tiek maldināti vai agresīvi piespiesti noslēgt līgumus. Kļuvuši zināmi konkrēti gadījumi par zvanu centriem, kas pārdod energoapgādes, telesakaru vai ūdensapgādes līgumus, kuri maldina patērētājus. Kļuvis arī zināms par uzbāzīgu pārdošanu ekskursijās, kas tiek organizētas, lai pārdotu produktus noteiktām patērētāju kategorijām. Būtu jānodrošina, ka šādās situācijās patērētājiem ir tiesības atteikties no pirkuma līguma un/vai saņemt kompensāciju par viņiem nodarīto kaitējumu.

3.5.

Kā ieteikts EESK atzinumā par tematu “Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi”, būtu jānodrošina patērētājiem atbilstoši individuāli tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, atlīdzināšana un pirkuma līguma aizstāšana vai izbeigšana. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu arī jāpielāgo katra patērētāja situācijai, lai viņi varētu izvēlēties individuāli pielāgotus risinājumus.

3.6.

EESK ir arī pārliecināta, ka nebūtu jāmazina ES patērētāju tiesību aizsardzības tiesību normu saskaņotība. Solis atpakaļ nerada vienlīdzīgus konkurences apstākļus; no tā negūst labumu ne patērētāji, ne tirgotāji.

3.7.

EESK uzsver, ka agresīvas un maldinošas pārdošanas taktika jau ir aizliegta ar Direktīvu 2005/29/EK, kas nodrošina pilnīgu saskaņošanu un attiecas uz negodīgu komercpraksi. EESK mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis rīkojas stingrāk, lai panāktu spēkā esošo noteikumu izpildi.

3.8.

Komisija neviennozīmīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ierobežot noteiktas izplatīšanas metodes. Tirgotāju skatījumā šos pasākumus nevajadzētu attiecināt tikai uz tiešo tirdzniecību mājās, jo tādējādi tiktu stigmatizēta vesela ekonomikas nozare, bet vērst uz visu agresīvo praksi; patērētāji atbalsta dalībvalstu iespēju veselības un drošības apsvērumu dēļ ierobežot noteiktas tirdzniecības metodes konkrētu preču (piemēram, narkotiku, ieroču, zāļu) jomā.

3.9.

Tādēļ, lai efektīvi cīnītos pret ļaunprātīgu darbību, nesodot tos, kuri ievēro noteikumus, ļoti svarīga ir dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība saskaņā ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Informācijai par tirgotājiem vajadzētu būt patērētājiem pieejamai, un valstu un ES līmenī būtu jāatbalsta informēšanas kampaņas.

3.10.

Saistībā ar Direktīvas 2011/83/ES par Patērētāju tiesību aizsardzību pārskatīšanu Komitejai ir divējāda nostāja un rodas bažas par vairākiem aspektiem. Tirgotāji atbalsta pirmslīguma informācijas atjaunināšanu, vienkāršošanu un pielāgošanu, savukārt patērētāji uzskata, ka tādējādi tiks pazemināts patērētāju aizsardzības līmenis. Komiteja atbalsta pieeju, kas līdzsvaro patērētāju tiesību aizsardzību un tirgotāju juridisko noteiktību. EESK uzskata, ka noteikumi par digitālo saturu, digitālajiem pakalpojumiem un tirdzniecību tiešsaistē būtu jāsaskaņo ar digitālā vienotā tirgus tiesību aktiem.

3.11.

Lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiešsaistes platformu identificēšanai un atbildībai. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai patērētājs līguma parakstīšanas brīdī iegūtu visu svarīgo informāciju par savu darījuma partneri. Turklāt gan patērētājiem, gan uzņēmumiem (B2B) tiešsaistes platformu pārredzamība ir būtisks digitālā vienotā tirgus attīstības faktors (12).

3.12.

EESK atbalsta arī priekšlikumu paplašināt patērētāju tiesības, attiecinot tās uz visiem “bezmaksas” digitālajiem pakalpojumiem, kuru izmantošanai lietotāji iesniedz savus personas datus un datus, kas nav personas dati. Tā kā šādiem datiem ir komerciāla vērtība, nebūtu godīgi pret patērētājiem tos uzskatīt par bezmaksas un nenodrošināt piemērotu aizsardzību. Eiropas Komisijas ierosinātais pasākumu kopums ļauj līdzsvarot– vismaz daļēji – attiecības starp galvenajām pasaules līmeņa tiešsaistes platformām un individuāliem lietotājiem.

3.13.

EESK atbalsta mūsdienīgu mehānismu ieviešanu informācijas apmaiņai starp tirgotājiem un patērētājiem (t. i., čatbotus, tiešsaistes veidlapas). Komiteja uzskata, ka šie mehānismi varētu vienkāršot pušu dialogu, ja tiek paredzēti piemēroti patērētāju aizsardzības pasākumi, piemēram, iespēja izsekot informācijas apmaiņai, iegūt papildinformāciju un iesniegt sūdzības. Taču vienmēr vajadzētu būt iespējai izmantot parastos saziņas līdzekļus (piemēram, zvanu centrus).

3.14.

EESK atbalsta atteikuma tiesību koncepciju un atzīst, ka minētās tiesības ir efektīvs patērētāju tiesību aizsardzības līdzeklis, ko nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Pastāv risks, ka Komisijas priekšlikums varētu ierobežot patērētāju tiesības, bet nesniegt pienācīgus pierādījumus par šādu tiesību sistemātiskiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem. No otras puses, tirgotājiem, īpaši MVU, ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība par nepamatoti pārbaudītām precēm un pirmstermiņa atmaksu. Komiteja aicina Komisiju atkārtoti izskatīt šo svarīgo noteikumu, lai panāktu līdzsvarotu kompromisu.

3.15.

EESK atzinīgi vērtē precizējumus attiecībā uz “divējādas kvalitātes” produktiem, jo izrādījies, ka dažiem produktiem, it īpaši pārtikai, ir identisks marķējums, kaut arī to sastāvs nav vienāds, un tas, iespējams, maldina patērētājus. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jāaizliedz maldinošs produktu apraksts un marķējums.

3.16.

EESK atbalsta priekšlikumu izstrādāt īpašus kritērijus naudas sodu ieviešanai, jo tas ir efektīvs patērētāju tiesību aizsardzības līdzeklis. Kā norāda Eiropas Patērētāju padomdevēju grupa, ir svarīgi tiem uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus, uzlikt patiešām atturošu sodu, kura apmērs ir būtiska procentuāla daļa no gada apgrozījuma un kurā tiktu ņemta vērā pārkāpuma ES mēroga dimensija. Komisijai būtu jāapsver iespēja priekšlikumu saskaņot ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem.

3.17.

EESK arī atbalsta strīdu alternatīvas izšķiršanas un strīdu tiešsaistes izšķiršanas mehānismus (13), piemēram, mediāciju vai arbitrāžu, kuru izmantošana būtu jāveicina nacionālā līmenī. Ārpustiesas izlīgumi var būt risinājums pirms tiesvedības un būtu attiecīgā gadījumā jāatbalsta. Tiesām arī turpmāk vajadzētu būt pēdējai instancei, kurā var vērsties. Eiropas Komisijas priekšlikumā būtu jāturpina atbalstīt šīs iespējas, lai risinātu patērētāju tiesību aizsardzības problēmas.

3.18.

Kopumā EESK uzskata, ka ilgtspējai un kvalitātei vajadzētu būt piegādes ķēdes pamatprincipam, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību visā ražošanas ciklā.

4. Īpašas piezīmes par kolektīvām prasībām Eiropas Savienībā

4.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu (14). Tomēr Komiteja pauž nožēlu par to, ka, sagatavojot tiesību akta priekšlikumu, nav ņemts vērā neviens no ieteikumiem, kuri sniegti vairākos EESK atzinumos par Eiropas līmeņa regulējumu kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā (15).

4.2.

Saskaņā ar REFIT veiktajā atbilstības pārbaudē tika secināts, ka ekonomikas globalizācijas un digitalizācijas dēļ pieaug risks, ka var tikt pārkāpti ES tiesību akti, kas ietekmē patērētāju kolektīvās intereses. Turklāt vairākas dalībvalstis nenodrošina zaudējumu atlīdzināšanai paredzētus kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas pielāgoti masveida kaitējuma situācijām, un nav īstenojušas aizsardzības pasākumus, kuri paredzēti Eiropas Komisijas 2013. gada ieteikumā par kolektīvo tiesisko aizsardzību (16).

4.3.

Viegla un ātra piekļuve tiesībaizsardzībai būtu jāgarantē visiem ES pilsoņiem. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju par līguma pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu. Tas pats attiecas uz tirgotājiem, kuriem nevajadzētu kļūt par nepamatotas tiesāšanās mērķi. Kolektīvās prasības ir juridisks instruments, procesuālas tiesības un pamattiesības, kuru mērķis ir nodrošināt viendabīgu vispārēju, kolektīvu un individuālu interešu aizsardzību tiesā atbilstoši LESD 81. pantam, tam vajadzētu būt neitrālam un tas nebūtu jāattiecina tikai uz patērētājiem (bet arī uz vidi, darba ņēmējiem, MVU tiesībām, enerģētiku, dalīšanās ekonomiku, aprites ekonomiku, platformām, visām digitālajām tiesībām u. c.).

4.4.

Tādēļ atzinīgi ir vērtējama pielāgota kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēma. Tai vajadzētu būt pragmatiskai, izmaksu ziņā lietderīgai, tajā jāparedz piemēroti aizsardzības pasākumi un jāņem vērā valstu tiesu sistēmas (piemēram, līdzīgi kā Norvēģijā vai Dānijā). ES direktīvā būtu jānosaka galvenās pamatnostādnes saskaņotai ES kolektīvai prasībai, skaidri jānorāda, kas ir reglamentējams ar ES līmeņa tiesību aktu un kas saskaņā ar subsidiaritātes principu ir atstājams dalībvalstu ziņā; jāgādā, ka šī shēma palīdz tiesiskumu nodrošināt efektīvāk, ātri, pieejami un taisnīgi; jānodrošina reāla un pilnīga kompensācija par nodarīto kaitējumu un ar atbilstošu finansējumu jāgarantē šī mehānisma ilgtspēja. Pašreizējais Komisijas priekšlikums šiem mērķiem neatbilst.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas darbu, kas tiek ieguldīts to tiesīgo iestāžu identificēšanā, kuras atbilstoši subsidiaritātes principam var veikt kolektīvu tiesisko aizsardzību. Būtu jāprecizē arī, ka tiesīgo iestāžu reģistrācijas vietai jābūt jurisdikcijas vietai un ka tā nosaka piemērojamos tiesību aktus. Papildus tam EESK uzskata, ka Komisijai būtu sīki jāizstrādā šādi jautājumi: tiesneša loma, pieņemot lēmumu par prasības piemērotību; pierādīšanas pienākums un pierādījumu iesniegšana; nolēmumu veids – inter partes vai erga omnes un apelācijas kārtība.

4.6.

Kolektīvās prasības gadījumā visas tiesāšanās izmaksas ir sedzamas saskaņā ar attiecīgajā valstī noteikto juridiskās palīdzības sistēmu.

4.7.

Patērētāju vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu būt iespējai saņemt pienācīgu finansējumu un juridiskas konsultācijas, lai tās varētu iesniegt prasību par tiesisko aizsardzību. Īpašiem fondiem vajadzētu palīdzēt tiesīgajām iestādēm nodrošināt atlīdzību advokātiem. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta tiesīgajām iestādēm paredzētu tiesvedības fondu izveide.

4.8.

Attiecībā uz kompensāciju tiesību akta priekšlikumā nav pilnībā ņemta vērā vajadzība nodrošināt patērētājiem reālu kompensāciju par viņiem nodarīto kaitējumu. Priekšlikumā būtu skaidri jānorāda, ka jāatlīdzina visa summa, ko zaudējis patērētājs, neraugoties uz nodarīto kaitējumu.

4.9.

EESK pauž bažas par uzņēmēju tiesību aizsardzību, tostarp uzņēmumu noslēpumu aizsardzību. Neskarot to patērētāju aizsardzību, kuriem ir nodarīts kaitējums, EESK atzinīgi vērtētu tādu mehānismu izveidi, kas nodrošinātu sniegtās informācijas konfidencialitāti ne tikai tiesvedības posmā, bet arī galīgajos lēmumos.

4.10.

Arī tirgotāji atzinīgi novērtētu iespēju īsā laikā panākt izlīgumu lietā, tostarp izmantojot minēto alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu.

4.11.

EESK aicina Komisiju iekļaut priekšlikumā par kolektīvo tiesisko aizsardzību ieteikumu dalībvalstīm izmantot tehnoloģiskus jauninājumus, kā to jau ir izdarījušas tehnoloģiski attīstītākās SAI un SIT struktūras, jo īpaši attiecībā uz dalībnieku pulcināšanu kolektīvajai prasībai. Ar šo pasākumu būtu jānodrošina ievērojami izmaksu ietaupījumi kolektīvo prasību organizatoriem un patērētāju organizācijām, kuras nolemj pievienoties. Komisijai vajadzētu arī veicināt paraugprakses apmaiņu, īpašu uzmanību pievēršot datu vākšanai par visiem gadījumiem, kuriem tiek piemērota kolektīvā prasība.

4.12.

Kā ieteikts EESK atzinumā par kolektīvo prasību Eiropas sistēmu (17), Komiteja uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, vai viņi vēlas piedalīties vai nepiedalīties kolektīvajā prasībā. EESK uzskata, ka piedalīšanās būtu piemērotāka procedūra gadījumos, kas skar nelielu cietušo skaitu, kuriem nodarīts būtisks kaitējums, bet nepiedalīšanās būtu piemērotāka gadījumos ar daudziem cietušajiem, kuriem nodarīts neliels kaitējums.

Briselē, 2018. gada 20. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 12, 15.1.2015., 1. lpp.

(2) OV C 170, 5.6.2014., 68. lpp.

(3) OV C 170, 5.6.2014., 68. lpp.

(4) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(8) SWD(2017) 208 final un SWD(2017) 209 final, publicēti 2017. gada 23. maijā.

(9) OV C 12, 15.1.2015., 1. lpp.

(10) EESK informatīvais ziņojums, kas iesniegts 2016. gada 14. decembra plenārsesijai (INT/796).

(11) EESK informatīvais ziņojums, kas iesniegts 2016. gada 14. decembra plenārsesijai (INT/795).

(12) EESK atzinums: TEN/662 – “Taisnīguma un pārredzamības veicināšana komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 177. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

(15) OV C 170, 5.6.2014., 68. lpp.

(16) Komisijas 2013. gada 11. jūnija Ieteikums 2013/396/ES par kopējiem principiem attiecībā uz dalībvalstu aizlieguma un atlīdzināšanas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem (OV L 201, 26.7.2013., 60. lpp.)

(17) OV C 170, 5.6.2014., 68. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/73

(Eiropas Komisijas ieguldījums neformālajā ES vadītāju sanāksmē par inovāciju Sofijā 2018. gada 16. maijā)

(COM(2018) 306 final)

(2018/C 440/11)

Ziņotājs:	Ulrich SAMM
Līdzziņotājs:	Stefano PALMIERI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka arī saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam Komisija ir skaidri norādījusi, ka pētniecībai un inovācijai arī turpmāk ir jābūt nozīmīgai ES prioritātei.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka lielāks uzsvars likts uz inovācijas nozīmi, un atgādina savu aicinājumu nodrošināt, ka turpmākās finansēšanas politikas vajadzības ir labi līdzsvarotas visā pētniecības un inovācijas ķēdē – no fundamentālās pētniecības līdz pētniecībai, kuras mērķis ir produktu izstrāde. Inovācija ir ļoti svarīga ekonomikas izaugsmei, un jaunie instrumenti īpaši labvēlīgi būs MVU. EESK vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir publiskie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kas ir galvenais virzītājspēks, kurš rada plašāku ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību un nodrošina šīs ietekmes ilgtspēju.

1.3.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts vēl vairāk vienkāršot valsts atbalsta noteikumus, lai būtu vieglāk kombinēt dažādus līdzekļus, ko var izmantot, lai starp dalībvalstīm un reģioniem pārvarētu lielās atšķirības veiksmīgu pētniecības un inovācijas projektu skaita ziņā.

1.4.

Izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, ir jāiegulda jomās, kurās ir īpaša Eiropas pievienotā vērtība. Ir jāpiešķir prioritāte kopdarbīgiem pētniecības projektiem, jo tie šai prasībai atbilst tik lielā mērā kā gandrīz neviena cita programma.

1.5.

1.6.

Pētnieku mobilitātes atbalstīšana, kas notiek, izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, ir vēl viens nozīmīgs veids, kā vēl vairāk stiprināt Eiropas pētniecības telpu, savukārt ar ES un valstu politikas pasākumiem ir jācenšas radīt atbilstošus un pievilcīgus darba apstākļus speciālistiem, lai nepieļautu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kura neveicina ES saskaņotības panākšanu.

1.7.

1.8.

EESK uzskata, ka iniciatīvas, kas palīdz MVU savām vajadzībām izmantot pētniecības un inovācijas rezultātus un gūt no tiem labumu, būtu jāatbalsta efektīvāk.

2. Ievads

2.1.

Neformālajā ES vadītāju sanāksmē par inovāciju (sanāksme notika 2018. gada 16. maijā Sofijā) Eiropas Komisija aicināja klātesošos apspriest un sniegt stratēģiskus norādījumus attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu kopumā un prioritātēm, kas jāpiešķir konkrēti pētniecībai un inovācijai. Šajā saistībā Eiropas Komisija savā paziņojumā (1) ierosināja prioritātes un jaunas iniciatīvas.

2.2.

Šis priekšlikums ir arī pirmais solis virzībā uz nākamās pamatprogrammas (9. pamatprogrammas jeb “Apvārsnis Eiropa”) izveidi nolūkā turpināt un uzlabot veiksmīgo programmu “Apvārsnis 2020” (2).

2.3.

Komiteja ir ierosinājusi arī darbības, kuru mērķis ir saskaņā ar atjaunoto ES rūpniecības politikas stratēģiju (3) atbalstīt inovāciju un stiprināt rūpniecības vadošo lomu.

3. Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Eiropas Komisijas priekšlikuma nolūks ir nodrošināt, ka pētniecība un inovācija arī turpmāk ir viena no galvenajām ES politikas un finansējuma prioritātēm dažādos budžeta instrumentos. Ir likts lielāks uzsvars uz inovāciju, lai Eiropa ieņemtu vadošu pozīciju tirgu veidojošas inovācijas jomā.

3.2.

Komisija ierosina palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, piešķirot aptuveni 100 miljardu EUR topošajai programmai “Apvārsnis Eiropa” un Euratom pētniecības un mācību programmai (4).

3.3.

Tāpat Komisija ierosināja piesaistīt aptuveni 11 miljardus EUR uz tirgu balstītiem instrumentiem, to skaitā finanšu instrumentiem un budžeta garantijām īpašā finansējumā InvestEU fonda ietvaros, kas savukārt mobilizētu 200 miljardus EUR privāto ieguldījumu pētniecības un inovācijas atbalstam.

3.4.

Dalībvalstis tiek mudinātas veikt vajadzīgos pasākumus, lai palielinātu to izdevumus pētniecībā un inovācijā nolūkā sasniegt mērķi – 3 % no IKP.

3.5.

Uzsākt ES līmeņa pētniecības un inovācijas mērķuzdevumu pirmo kopumu ar drosmīgiem un vērienīgiem mērķiem un spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību. Šie mērķuzdevumi rosinās ieguldījumus un līdzdalību dažādās nozarēs visās vērtību ķēdēs, politikas jomās (piem., enerģētika un klimats, transports, progresīvā ražošana, veselība un uzturs, digitalizācija) un zinātnes disciplīnās (tostarp sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs).

3.6.

Tiek ierosināts, ka, pārskatot ES politiku un tiesību aktus vai valstu tiesisko regulējumu, vienmēr ir jāpiemēro inovācijas princips, nodrošinot, ka pilnībā tiek izvērtēta inovācijas ietekme.

3.7.

Tiks izveidota Eiropas Inovācijas padome (EIP) ar mērķi apzināt un izvērst revolucionāru un kardinālu inovāciju, koncentrējoties uz straujas attīstības un augsta riska jauninājumiem, kam ir spēcīgs potenciāls radīt pilnīgi jaunus tirgus.

3.8.

Pasākumi privāto ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un inovācijā un darbības izvēršanas iniciatīvās:

—	Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” programmas ( VentureEU ) īstenošana,

—	Direktīvas par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem (5) transponēšana.

3.9.

Turpmāka valsts atbalsta noteikumu vienkāršošana, lai atvieglotu dažādu līdzekļu kombinēšanu un labāk izmantotu kopīgos novērtēšanas standartus attiecībā uz pētniecības un inovācijas projektiem.

3.10.

Komisija iestājas par nodokļu sistēmu (6), kas atbalsta inovāciju, ļaujot izmaksām, ko rada ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, piemērot nodokļu atskaitījumus ar papildu atlaidēm jauniem uzņēmumiem.

3.11.

Open Science (atvērtā zinātne) apzīmējuma ieviešana universitātēm un publiskajām pētniecības organizācijām, lai tās vairāk orientētos uz uzņēmējdarbību un kļūtu starpdisciplinārākas.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka arī daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam kontekstā Komisija ir skaidri paudusi, ka pētniecībai un inovācijai arī turpmāk ir jābūt nozīmīgai ES prioritātei. Spēcīga un veiksmīga programma, kas apvieno izcilību, kopīgu pētniecības infrastruktūru, sadarbību pāri robežām, kā arī sinerģijas starp akadēmisko jomu, rūpniecību, MVU un pētniecības organizācijām, ir nozīmīgs politikas instruments, lai sasniegtu ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju un risinātu galvenās problēmas, ar ko saskaras Eiropas sabiedrība.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka lielāks uzsvars likts uz inovācijas nozīmi, un atgādina savu aicinājumu nodrošināt, ka turpmākās finansēšanas politikas vajadzības ir labi līdzsvarotas visā pētniecības un inovācijas ķēdē no fundamentāliem pētījumiem līdz pētījumiem, kas vērsti uz produktiem (7). Inovācija ir būtiski svarīga ekonomikas izaugsmei, un jaunie instrumenti jo īpaši būs labvēlīgi MVU. EESK vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir publiskie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kas ir galvenais virzītājspēks, kurš rada plašāku ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību un nodrošina šīs ietekmes ilgtspēju.

4.3.

Attiecībā uz lielajām cerībām, kas saistītas ar programmas “Apvārsnis Eiropa” ietekmi un tās lomu Eiropas konkurētspējas nodrošināšanā, EESK iesaka finansējumu 120 miljardu EUR apmērā, kā ierosina arī Eiropas Parlaments. ES iestādēm ir jāapliecina, ka tās ir aptvērušas pētniecības un inovācijas ārkārtīgi lielo nozīmi centienos nodrošināt ES turpmāko konkurētspēju.

4.4.

EESK uzskata, ka ir jāpalielina ES ieguldījumi, lai atbalstītu Eiropas darba ņēmēju pūliņus neatpalikt no digitālo profesiju attīstības tendencēm un iegūt šajās profesijās vajadzīgo kvalifikāciju. EESK arī uzskata, ka efektīvāk būtu jāatbalsta iniciatīvas, kas palīdz MVU savām vajadzībām izmantot pētniecības un inovācijas rezultātus un gūt no tiem labumu.

5. Īpašas piezīmes

5.1. Pētniecība visā vērtības ķēdē

5.1.1.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi būtu jāizmanto, lai reģionus iekļautu inovācijas ekonomikā. Būtu jārada sinerģijas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU fondu, Eiropas Sociālo fondu, programmu Erasmus+, Digitālās Eiropas programmu, kopējo lauksaimniecības politiku un citām programmām.

5.1.2.

ES ir pētniecībai un inovācijai visvairāk atvērtā telpa pasaulē. Tā savos projektos ne tikai ļauj iesaistīties pētniecības organizācijām no visas pasaules, bet arī plaši sadarbojas ar starptautiskiem partneriem kopīgās programmās. Izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, ir jāiegulda jomās, kurās ir īpaša Eiropas pievienotā vērtība. Ir jāpiešķir prioritāte kopdarbīgiem pētniecības (8) projektiem, jo tie šai prasībai atbilst tik lielā mērā kā gandrīz neviena cita programma; lai gūtu progresu saistībā ar sabiedrības problēmām, ko nevar atrisināt valstu līmenī, minētie projekti ļauj vienkopus pulcēt labākos zinātniekus, kā arī novatoriskākos MVU un Eiropas rūpniecības dalībniekus. Dažādās jomās dodot iespēju dalīties ar prasmēm un kompetencēm, kopdarbīgie pētniecības projekti rada vērtīgus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem.

5.1.3.

EESK ir pārliecināta, ka daudzas nopietnas sabiedriskās problēmas var atrisināt tikai Eiropas līmenī un ka ir vajadzīgi saskaņoti vairāku dalībnieku centieni, kas ir tālejošāki par atsevišķu kopdarbīgu pētniecības projektu darbības jomu. Tāpēc Komiteja atbalsta ideju par mērķuzdevumiem. EESK atzīst, ka kopējiem vērienīgiem mērķiem ir potenciāls iedvesmot un radīt impulsu, proti, izraisīt dažādu ieinteresēto personu, tostarp sabiedrības, vēlmi rīkoties. Mērķuzdevumiem būtu jāsniedz ilgtermiņa finansējuma perspektīva visā “Apvārsnis Eiropa” finansēšanas periodā. Ir ārkārtīgi svarīgi gādāt par to, lai mērķuzdevumi pirmām kārtām un galvenokārt tiktu uztverti kā plaša mēroga pētniecības mērķuzdevumi, pat ja to apakšprojektos tiek integrētas dažādas ieinteresētās personas. Lai sasniegtu mērķuzdevumu vērienīgos mērķus, tiem ir jāaptver visa inovācijas ķēde un jāiekļauj visi pētniecības darbību tehniskās gatavības līmeņi. EESK mudina nepārspīlēt ar pašu mērķuzdevumu ideju, bet nodrošināt tiem atbilstošu finansējumu, kas vajadzīgs to mērķu sasniegšanai. Šādiem mērķiem būtu jābūt gan sasniedzamiem, gan konkrētiem.

5.1.4.

Viena no Eiropas pētniecības pamatprogrammu priekšrocībām ir to konkrētā apņemšanās ES mērogā veidot visām dalībvalstīm pieejamu Eiropas pētniecības telpu. Šādu pieejamību varētu veicināt spēcīgākas sinerģijas starp nākamo pamatprogrammu un struktūrfondiem. Efektīvāka reģionālo atšķirību pārvarēšana ir viens no galvenajiem politiskajiem izaicinājumiem turpmākajos gados, un efektīvas partnerības starp pētniecības iestādēm var būt viens no risinājumiem.

5.1.5.

Nozīmīgs instruments šajā saistībā ir pamatiniciatīvas nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā (NJT). Tām raksturīgs spēcīgs uzsvars uz novatorisku tehnoloģiju izstrādi. Tā ir unikāla priekšrocība. Eiropai ir jābūt atvērtai plaša mēroga un ilgtermiņa projektiem, kas zināmā mērā varētu būt saistīti ar nenoteiktību, taču ir gan novatoriski, gan vērsti uz nākotni. Tāpēc NJT pamatiniciatīvas būtu skaidri jānošķir no mērķuzdevumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai turpmākās NJT pamatiniciatīvas sāktos, kā plānots, un arī turpmāk saņemtu prioritāru finansējumu.

5.1.6.

Pētniecības infrastruktūras pieejamības nodrošināšana visā ES un ārpus tās ir viens no pamatprogrammu veiksmes stāstiem. Labākā pētniecības infrastruktūra bez šaubām piesaista labākos zinātniekus, un ļoti bieži tikai piekļuve pētniecības infrastruktūrai padara iespējamus revolucionārus rezultātus. Tāpēc par prioritāti būtu jāizvirza tas, ka pētniecības infrastruktūrai ir steidzami vajadzīgs lielāks finansējums Eiropas līmenī, nevis tās budžeta daļas samazināšana, ko Eiropas Komisija ir paredzējusi savā priekšlikumā par piekļuves nodrošināšanu lietotājiem no 13 ES dalībvalstīm.

5.1.7.

Pētnieku mobilitātes atbalstīšana, kas notiek, izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, ir vēl viens nozīmīgs veids, kā vēl vairāk stiprināt Eiropas pētniecības telpu un radīt ietekmi, kuru nevar nodrošināt valstu līmenī. EESK atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumos strādājošo pētnieku mobilitāti. EESK tomēr pauž bažas par intelektuālā darbaspēka emigrāciju, ko mobilitātei atvēlētais finansējums varētu pat veicināt, un tāpēc aicina ar ES un valstu politikas pasākumiem radīt atbilstošus un pievilcīgus darba apstākļus speciālistiem, lai nepieļautu šādu emigrāciju, kura neveicina ES saskaņotības panākšanu.

5.1.8.

Būtu jāņem vērā, ka akadēmiskajām ieinteresētajām personām no publiski finansētām iestādēm daudzās dalībvalstīs nav atļauts ņemt aizdevumus. Tāpēc programmai “Apvārsnis Eiropa” galvenokārt būtu jāpaliek vērstai uz līdzfinansējumu, nevis uz aizdevumiem.

5.1.9.

EESK pievienojas lūgumam, ka dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai maksimāli palielinātu to investīcijas pētniecībā un inovācijā nolūkā sasniegt mērķi – 3 % no IKP.

5.2. Pētniecība un inovācija jauniem tirgiem un kohēzijai Eiropā

5.2.1.

Kā uzsvērts Septītajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, pētniecība un inovācija Eiropas Savienībā joprojām ir izteikti koncentrēta atsevišķos reģionos. Ziemeļrietumos esošajām dalībvalstīm labi savienojumi starp reģioniem, augsti kvalificēts darbaspēks un uzņēmējdarbību veicinoša vide ir ļāvuši izmantot pētniecību un inovāciju kā nozīmīgus virzītājspēkus ekonomikas konkurētspējas un sociālās kohēzijas atbalstam. ES dienvidu un austrumu dalībvalstīs inovācijas rezultāti ir vājāki, un inovācijas centriem tuvie reģioni – lielākoties galvaspilsētas – negūst priekšrocības no to tuvuma. Tas rada vajadzību pēc politikas, kas savieno reģionu uzņēmumus, pētniecības centrus un specializētu uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzējus. EESK uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai būtiska var būt turpmāka valsts atbalsta noteikumu vienkāršošana, lai sekmētu netraucētu dažādu līdzekļu kombinēšanu.

5.2.2.

Pētniecības un inovācijas programmās laikposmam pēc 2020. gada jāņem vērā ekonomiskie, sociālie un teritoriālie aspekti, kas raksturīgi ES reģioniem, cenšoties nepieļaut “universālu” stratēģiju īstenošanu. Šādu pieeju var atbalstīt, īstenojot stratēģijas, kuru pamatā ir atvērtā inovācija. Saistībā ar pētniecības un inovācijas politikas teritoriālo aspektu jānorāda, ka ir svarīgi veidot jaunas programmas un prioritātes, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos aspektus, kas raksturīgi teritorijām, kurās rīcība tiks īstenota.

5.2.3.

Politikas pasākumiem un programmām laikposmam pēc 2020. gada vajadzētu būt saskanīgiem ar kopējā labuma ekonomikas (Economy for the Common Good) – ilgtspējīga ekonomikas modeļa, kas vērsts uz sociālu kohēziju, – mērķiem. Kopējā labuma ekonomika ir “sociālās inovācijas” un pozitīvas uzņēmējdarbības process, kas izmantojams, lai veicinātu un atbalstītu jaunas idejas, kuras vienlaikus nodrošina sociālās vajadzības, rada jaunas sociālās attiecības un stiprina ekonomikas vērtību radīšanu.

5.2.4.

Neskatoties uz plašo apņemšanos, kas pausta, īstenojot 2014.–2020. gada programmas, MVU piekļuve uz inovāciju balstītām izaugsmes iespējām maz ietekmēja konkurētspēju un darbvietu radīšanu. Pētniecības un inovācijas atbalsta sistēma dažos reģionos joprojām ir pārāk sarežģīta, un tas attur mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus no piedalīšanās it īpaši ES projektos. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Inovācijas padomes (EIP) izveidi, kurai būtu jāpaātrina “Apvārsnis Eiropa” projektos jaunuzņēmumu radīto jauninājumu komercializācija un izvēršana. EIP varētu kļūt par mehānismu, kas dotu iespēju ātrāk veikt galīgos pasākumus inovācijas trūkuma mazināšanai.

5.2.5.

Lai pārveidotu pētniecības un inovācijas iespējas konkurētspējas un ekonomikas attīstības faktoros, ir būtiski atbalstīt sadarbību starp MVU un pētniecības, izstrādes un inovācijas iestādēm, jaunuzņēmumiem, kuru darbības pamatā ir pētniecības un inovācijas pārnese, un mācību un līdzekļu piesaistes darbībām. EESK uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt “pieckāršās spirāles” (9) modeļa pārņemšanu un kapitalizāciju, lai sekmētu publiskā un privātā sektora partnerības.

5.2.6.

MVU varētu būt vadībā sociālo atvērto inovāciju ziņā, kurās cilvēku īpašās zināšanas par tīklu veidošanu un spējas kopīgi radīt, kopīgi izstrādāt un kopīgi veikt inovācijas ir būtiski svarīgas, lai pilnībā sasniegtu sociālo inovāciju visā Eiropā. Mācoties no Eureka iniciatīvas veikuma, ir jāveicina piemērota inovācijas politika MVU. Šo uzdevumu īpaši varētu veikt iestādes, kas var tieši atbalstīt MVU, iesaistoties uzņēmējdarbības attīstībā un inovācijā, piemēram, tirdzniecības palātas.

5.2.7.

Tomēr, lai ievērotu subsidiaritātes principu un ņemtu vērā reģionu un dalībvalstu ievērojamās prasmes attiecībā uz atbalsta sniegšanu MVU, Komiteja mudina koncentrēties uz Eiropas pievienoto vērtību. To var sniegt vairāk nekā divu Eiropas inovācijas dalībnieku sadarbības atbalstīšana vai kapitāla nodrošināšana novatoriem, kuru idejas ir pārāk riskantas, lai tās atbalstītu valsts līmenī. Turklāt minēto instrumentu optimizācijai būtu jāuzlabo efektivitāte finansējuma jautājumos. Tāpēc būtu gaidāms, ka EIP vajadzētu mazāku “Apvārsnis Eiropa” budžeta daļu nekā “Apvārsnis 2020” finanšu instrumentiem, nevis ievērojamu pieaugumu, kā paredzēts Eiropas Komisijas priekšlikumā. Pētniecības un inovācijas programmās laikposmam pēc 2020. gada lielāks atbalsts būtu jāsniedz mērķu kvalitatīvajiem aspektiem.

5.2.8.

Sociālekonomiskās sistēmas “gudrību” nevar izmērīt tikai ar kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, pētniecības un inovācijas izdevumiem; ir jāizmanto arī kvalitatīvi rādītāji, piemēram, radīto inovāciju veids, priekšrocības pilsoniskajai sabiedrībai un radīto jauno darbvietu skaits. Tāpēc EESK to vērtē atzinīgi.

5.2.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunajā daudzgadu finanšu shēmā ir paredzējusi, ka pieejamība ir “veicinošs nosacījums”. Visam ES un valstu finansējumam, kas tiek atvēlēts pētniecībai un inovācijai, ir pilnībā jāatbilst pieejamības kritērijiem, lai rezultāti sniegtu labumu visām sociālajām grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, kuri veido 15 % no ES iedzīvotāju kopskaita.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2018) 306 final.

(2) Skatīt OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp., un “Apvārsnis 2020” (novērtējums) (informatīvais ziņojums).

(3) OV C 197, 8.6.2018., 10. lpp.

(4) Ierosinātais budžeta piešķīrums 100 miljardu EUR apmērā 2021.–2027. gadam ietver 97,6 miljardus EUR programmai “Apvārsnis Eiropa” (no tiem 3,5 miljardus EUR piešķirs no InvestEU fonda) un 2,4 miljardus EUR Euratom pētniecības un mācību programmai.

(5) COM(2016) 723 final.

(6) Paredzēts ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

(7) OV C 34, 2.2.2017., 66. lpp.

(8) Kopdarbīga pētniecība, kurā iesaistīti vismaz trīs partneri no dažādām dalībvalstīm, paver iespēju apvienot spēkus, lai risinātu problēmas, ko viena valsts nevar paveikt viena pati, un rada sinerģiju ES pētniecības vidē, tādējādi radot būtisku ES pievienoto vērtību, kā tas ir, piemēram, projektiem, kas izstrādāti un īstenoti iniciatīvas Eureka ietvaros.

(9) Quintuple Helix and how do knowledge, innovation and the environment relate to each other? A proposed framework for a trans-disciplinary analysis of sustainable development and social ecology, International Journal of Social Ecology and Sustainable Development, 1. sēj., Nr. 1, 41.–69. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/79

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšanu groza Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129”

(COM(2018) 331 final – 2018/0165 (COD))

(2018/C 440/12)

Ziņotājs:

Mihai IVAŞCU

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Padome, 21.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu padarīt kapitāla tirgus par ticamu alternatīvu finansējumam un uzskata, ka būtu jānodrošina līdzsvars starp trijiem galvenajiem priekšlikuma mērķiem – MVU tirgu izaugsmi, sloga mazināšanu un likviditātes paaugstināšanu. Eiropas Komisija (EK) nedrīkst pārmērīgi regulēt, taču tai ir jāsaglabā tāds šķēršļu līmenis, kas atturēs nesagatavotus uzņēmumus.

1.2.

EESK uzskata, ka pašreizējais priekšlikums, kaut arī ir solis pareizajā virzienā, ir nepietiekams, lai novērstu pašreizējos šķēršļus MVU izaugsmes tirgos. Lai arī holistiska pieeja tik tiešām ir vajadzīga, katrai atsevišķajai darbībai jābūt patstāvīgai.

1.3.

Salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas ASV, Eiropas Savienībā daudz vairāk uzņēmumu joprojām izmanto banku aizdevumus kā finansējuma iespēju, reizēm pat uzņemoties ievērojamas papildu izmaksas. Ir vajadzīga papildu finansiālā izglītība, jo ES publiskie tirgi ar grūtībām piesaista jaunus emitentus un sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) skaits nav būtiski pieaudzis.

1.4.

EESK neatkāpjas no saviem iepriekšējiem atzinumiem, kuros tā pauž, ka zemais komunikācijas līmenis (1) un birokrātiskas pieejas (2) ir nozīmīgi šķēršļi un ka to pārvarēšanai jāveltī daudz vairāk centienu. Komunikācijai no Briseles vienmēr jābūt vērstai uz ķēdes beigām – pašiem MVU, iesaistot MVU asociācijas, sociālos partnerus, tirdzniecības palātas u. tml.

1.5.

Priekšlikums saglabāt tikai “pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju sarakstu” attiecībā uz MVU un ierosinātais vadītāju darījumu publiskošanas termiņa pagarinājums par divām dienām tiek vērtēts ļoti atzinīgi. Šajā ziņā EESK var tikai ierosināt EK izskatīt papildu metodes, kā mazināt slogu MVU un pārnest to uz citām ieinteresētajām personām, piemēram, valstu kompetentajām iestādēm (VKI).

1.6.

Vienkāršotais prospekts tik tiešām ir nozīmīgs sloga samazinājums, taču EESK uzskata, ka būtu jāizskata papildu iespējas pakāpeniski vienkāršot pārcelšanas prospektu uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši briedumu, būdami iekļauti MVU izaugsmes tirgu sarakstos ilgus gadus.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas tirgus izzināšanas režīmā un aicina uz piesardzību attiecībā uz pārmērīgi detalizētiem un/vai preskriptīviem paskaidrojuma pieprasījumiem no VKI.

1.8.

EESK iesaka EK apsvērt iespēju piesaistīt institucionālos ieguldītājus, piemēram, privātos pensiju fondus, lai ieguldītu šajos MVU izaugsmes tirgos, radot stimulus, piemēram, nodokļa režīma jomā. Dalībvalstīm būtu jāizskata iespējas valsts līmenī ieviest vēl citas pievilcīgas ieguldījumu atbalsta shēmas.

1.9.

Likviditātes līgumi tiek vērtēti īpaši atzinīgi, jo īpaši attiecībā uz mazāk attīstītajiem tirgiem. EESK uzskata, ka līdzās valsts līmeņa tiesību aktiem Eiropas Komisijas sagatavotais 29. likviditātes līgumu režīms emitentiem dos papildu iespēju.

1.10.

EESK vēlas norādīt, ka ir pamatoti veikt rūpīgu un regulāru ietekmes novērtējumu. Ja to veic reizi gadā, šādi novērtējumi varētu sniegt vērtīgu informāciju turpmākām izmaiņām tiesiskajā regulējumā.

2. Eiropas Komisijas priekšlikums

2.1.

Regulas priekšlikums ir daļa no kapitāla tirgu savienības programmas un ir vērsts uz konkrētām izmaiņām MVU izaugsmes tirgu darbībā, kas tiek regulēti kopš 2018. gada janvāra. ES ir guvusi ievērojamus panākumus finansējuma avotu skaita palielināšanā, uzņēmumiem pakāpeniski paplašinot savas darbības mērogu, un visā ES arvien vairāk kļūst pieejams uz tirgu balstīts finansējums. Jau ir ieviesti jauni noteikumi, ar kuriem paredzēts stimulēt ES riska kapitāla fondu (EuVECA) ieguldījumus jaunuzņēmumos un vidēja lieluma uzņēmumos. Komisija kopā ar Eiropas Investīciju fondu ir sākusi arī privātā sektora virzītu Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” programmu (VentureEU).

2.2.

Galvenais priekšlikuma mērķis ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā un kapitāla tirgu izmantošanu to izaugsmes finansēšanai. Priekšlikums ietver sākotnējā satvara pielāgošanu, kas ir solis ceļā uz labāku un efektīvāku regulējumu.

2.3.

Priekšlikums attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti MVU izaugsmes tirgu sarakstā, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav MVU. Tas, pirmkārt, nodrošina, ka strauji augoši uzņēmumi netiek sodīti par to labajiem ekonomiskajiem rezultātiem, un, otrkārt, ka attiecīgie tirgi spēs piesaistīt arī lielos uzņēmumus. Ieviešot šādus jaunus noteikumus, Komisija gaida, ka vairāk daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS) reģistrēsies kā MVU izaugsmes tirgi (līdz šim to ir izdarījušas tikai 3 no 40 DTS).

2.4.

Priekšlikums ietver atvieglojumus, kuri:

—	mazinātu MVU slogu attiecībā uz reģistrēšanas un informācijas atklāšanas pienākumiem, vienlaikus saglabājot tirgus integritāti un visaptverošu informācijas plūsmu ieguldītājiem,

—	radītu kopējus noteikumus likviditātes līgumiem MVU izaugsmes tirgos, ļaujot palielināt akciju likviditāti,

—

ļautu emitentiem radīt vienkāršotus prospektus, kad tie cenšas pāriet uz regulētu tirgu (jauna pārcelšanas prospektu kategorija ļaus emitentiem, kuri vismaz trīs gadus ir bijuši iekļauti biržas sarakstā, vienkāršāk pāriet, lai piekļūtu galvenajām biržām, tādējādi tiecoties uz labāku likviditāti un lielāku skaitu ieguldītāju).

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

MVU veido 99,8 % no visiem nefinanšu uzņēmumiem Eiropas Savienībā, radot aptuveni 58 % no kopējās pievienotās vērtības un nodarbinot vairāk par 90 miljoniem cilvēku. Taču ik gadu aptuveni 200 000 MVU bankrotē, ietekmējot vairāk nekā 1,7 miljonus strādājošo (3).

3.2.

Saskaņā ar EIB ieguldījumu aptauju 2016./2017. gadā MVU parasti ir atkarīgi no iekšējiem ieguldījumu fondiem (vairāk par 60 %) (4). Atlikušo daļu lielākoties veido banku instrumenti. Uz tirgu balstīts finansējums nesasniedz savu potenciālu. EESK uzskata, ka tā palielināšana ir būtiski svarīga inovatīviem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar augstu riska un ienesīguma profilu.

1. tabula

Ieguldījumu finansējuma avots pēdējā finanšu gadā, ES-28 (5)

(%)
	Mikro	Mazi	Vidēji	Lieli
Iekšēji fondi vai nesadalītā peļņa	71	64	59	57
Ārējs finansējums	28	35	38	38
Bankas aizdevumi	60	60	57	54
Cita veida bankas finansējums	11	8	10	11
Līzings	18	23	24	23
Faktorings	2	3	3	4
Ģimenes/draugu aizdevumi	4	2	1	1
Dotācijas	4	3	4	3
Obligācijas	0	0	1	4
Kapitāls	0	0	0	1
Citi	1	1	1	1
Grupas iekšējais finansējums	0	1	3	5
Piezīme: visi uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus pagājušajā finanšu gadā (tostarp tie, kuri atbildējuši ar “nezinu” vai nav atbildējuši).

3.3.

EESK vēlētos norādīt uz MVU atturību attiecībā uz finansējuma ieguvi no kapitāla tirgiem un uz to gatavību samierināties ar paaugstinātām izmaksām, ko rada finansējums, izmantojot bankas kredītu. Šī kultūras iezīme ir viena no galvenajiem atšķirības faktoriem salīdzinājumā ar veiksmīgākiem ASV kapitāla tirgiem un ASV uzņēmumu mazāku atkarību no banku aizdevumiem. Papildu finansiālā izglītība ir būtiski svarīga.

3.4.

EESK citos atzinumos jau ir paudusi uzskatu, ka, “lai gan tiek pastāvīgi mēģināts ES līmenī samazināt administratīvo slogu, ES MVU politikā un pašreizējos atbalsta mehānismos joprojām valda birokrātija un sarežģīti administratīvie noteikumi” (6).

3.5.

EESK iepriekš ir paudusi atbalstu citiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu prospektu sagatavošanā visiem emitentiem, jo īpaši MVU, kas ir regulāri vērtspapīru un sekundāro emisiju emitenti (7). Turklāt EESK ir skaidrojusi, ka “aizņemšanās bankā ir plaši izplatīta, taču jānodrošina, ka finansēšanai ir pieejams arī riska kapitāls, kas Eiropā netiek pietiekami izmantots, jo nodokļu sistēmas ir orientētas uz sodīšanu, riska kapitāla kultūra nav attīstīta, finanšpratība ir slikta un maksātnespējas sistēmas ir sadrumstalotas” (8).

3.6.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu samazināt administratīvo slogu MVU, ļaujot tiem vieglāk piekļūt kapitāla tirgiem un dažādot savus finansējuma avotus. EESK arī atbalsta priekšlikumā minēto mērķi palielināt likviditāti akcijām, ko emitē MVU izaugsmes tirgus emitenti.

3.7.

Lai arī priekšrocības, ko mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada iekļaušana īpašo tirgu sarakstos, ir acīmredzamas un lai arī tas uzlabo un dažādo to finansējuma iespējas, ES publiskie tirgi faktiski ar grūtībām piesaista jaunus emitentus un sākotnējo publisko piedāvājumu skaits būtiski nepieaug. Biržas sarakstā ir iekļauti tikai 3 000 no vairāk nekā 20 miljoniem esošo MVU, un salīdzinājumā ar laiku pirms finanšu krīzes sākotnējo publisko piedāvājumu skaits ir divreiz mazāks. Nepietiekama likviditāte attiecīgajos tirgos nozīmē augstākas izmaksas emitentiem, lai piesaistītu kapitālu, un kapitāla turētāju nevēlēšanos ieguldīt, kā arī to, ka tirgus starpnieki ir mazāk ieinteresēti atbalstīt mazus sarakstā iekļautus uzņēmumus.

3.8.

Kapitāla finanses ir būtiski svarīgas inovatīviem uzņēmumiem, kas rada vērtību un izaugsmi, jo īpaši uzņēmumiem ar augstu riska un ienesīguma profilu. Sākotnējais un agrīnā posma finansējums var veicināt uzņēmumu radīšanu un attīstību, savukārt citi kapitāla instrumenti, piemēram, specializētās platformas MVU iekļaušanai publiskajos sarakstos, var sniegt finanšu resursus uz izaugsmi vērstiem un inovatīviem MVU. Turklāt kapitāla finansējums var būt piemērotāks nekā aizņēmuma finansējums MVU, kuriem trūkst nodrošinājuma, ir negatīvas vai neregulāras naudas plūsmas vai ir nepieciešami ilgāki termiņi, lai ieguldījumi atmaksātos (9).

3.9.

ES tirgi joprojām ir sadrumstaloti un nespēj atbalstīt lielu skaitu sākotnējo publisko piedāvājumu. Eiropai šķietami ir spēcīgas pozīcijas augošos inovatīvos augsto tehnoloģiju uzņēmumos, taču, kad šādiem uzņēmumiem ir vajadzīgi spēcīgi kapitāla ieguldījumi, tie parasti bankrotē. Strauji augoši uzņēmumi arī bieži pamet ES tirgu, izvēloties ASV, jo akciju iegādes iespēju shēmas tur ir pieejamākas.

3.10.

Sarakstā iekļautie uzņēmumi ir mazāk atkarīgi no banku finansējuma, var piekļūt lielākai ieguldījumu bāzei, un tiem ir augstāks publiskais profils. Tomēr, neskatoties uz to, vēl ir daudz darāmā, lai izstrādātu vairāk veicinošu normatīvo regulējumu, kas atbalstītu publisko tirgu finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši veicinot MVU izaugsmes tirgus marķējumu. Pareizais līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti būtu arī jānodrošina ar pienācīgu regulējumu.

3.11.

MVU ar dažādotiem finansējuma avotiem ir stabilāki un konkurētspējīgāki, gūstot labumu no zemākām izmaksām un labākām attīstības izredzēm. Tas ļauj nodrošināt spēcīgāku darba tirgu un labākas iespējas darba meklētājiem neatkarīgi no viņu apmācību līmeņa.

3.12.

EESK iesaka Eiropas Komisijai apsvērt papildu atvieglojumus MVU izaugsmes tirgu noteikumiem un prasībām, lai tos labāk nošķirtu no regulētajiem tirgiem un padarītu pievilcīgākus kā sākotnējos tirgus.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK pilnībā atbalsta centienus padarīt kapitāla tirgus par ticamu alternatīvu finansējumam kā daļu no kapitāla tirgu savienības programmas. Taču joprojām pastāv šaubas par to, vai ar pašreizējiem centieniem pietiek, lai mazinātu ievērojamos šķēršļus, kas pašlaik vērojami tirgū. Nekas neliecina, ka MVU mainītu savu rīcību finansējuma jomā, tāpēc ir jādara vairāk. Komisija ir atzinusi, ka tas ir tikai pirmais solis, nevis pilnīgs atrisinājums visām kapitāla tirgu problēmām.

2. tabula

Finansējuma veidi, kurus MVU nākamo trīs gadu laikā vairāk vēlas redzēt finansējuma struktūrā, ES-28 (10)

4.2.

Lai arī vēl nav zināms, vai tie patiešām samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, mazinās slogu un veicinās tirgus likviditāti, jo visi minēti mērķi ir diezgan vērienīgi, EESK uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā.

4.3.

EESK uzskata, ka zemais to MVU skaits, kas iegūst piekļuvi uz tirgu balstītam finansējumam, ir saistīts arī ar komunikācijas trūkumu zemākajā līmenī. Ziņojumi un rīki ES līmenī nesasniedz ķēdes galu, t. i., MVU, kuriem tie ir paredzēti. Tam ir vairāki iemesli, galvenokārt tas, ka no Briseles nav pietiekamas proaktīvas komunikācijas un mijiedarbības ar dalībvalstīm, MVU asociācijām, sociālajiem partneriem un tirdzniecības palātām. EESK par to brīdināja iepriekšējā atzinumā (11), taču līdz šim nav konstatējusi nekādus uzlabojumus.

4.4.

No otras puses, to, ka MVU akcijās un obligāciju tirgos ir maz institucionālo ieguldītāju, var skaidrot ar šādiem ieguldītājiem sniegto stimulu trūkumu, jo īpaši attiecībā uz nodokļu režīmiem. EESK iesaka Komisijai apsvērt šādu iespēju.

4.5.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto termiņa pagarinājumu par divām dienām, lai publiskotu vadītāju darījumus. Tas ir svarīgs rīks, lai saglabātu jauno tirgu pārredzamību un simetriju, taču trīs dienu termiņš MVU bija būtisks ierobežojums. EESK uzskata, ka ierosinātais grozījums uzņēmumiem radīs vienkāršāku procedūru grūtākos vai aizņemtos periodos. EESK iesaka Komisijai izskatīt iespējas atbrīvot uzņēmumus no administratīvā sloga un pārcelt to uz citiem dalībniekiem, piemēram, valstu kompetentajām iestādēm.

4.6.

EESK jau ir paudusi pilnīgu atbalstu tam, ka ir jāvienkāršo un jāpilnveido prasības attiecībā uz prospektiem, ko publicē, kad vērtspapīrus piedāvā regulētos tirgos, padarot tos efektīvākus izmaksu ziņā un ieguldītājiem lietderīgākus attiecībā uz ietverto informāciju (12). Jebkādi jauni priekšlikumi šī mērķa sasniegšanai ir vairāk nekā gaidīti. Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu, kas uzņēmumiem MVU izaugsmes tirgos ir jāatklāj saskaņā ar Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu un Direktīvu 2014/65/ES, EESK uzskata, ka vienkāršāks pārcelšanas prospekts ir pietiekams uzņēmumiem, kas pārceļas uz regulētu tirgu.

4.7.

Turklāt EESK atbalstītu prospektu pakāpenisku vienkāršošanu pārcelšanai uz regulēto tirgu uzņēmumiem, kas pietiekami daudzus gadus ir bijuši iekļauti MVU izaugsmes tirgus sarakstā.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu saglabāt tikai pastāvīgo iekšējās informācijas turētāju sarakstu MVU izaugsmes tirgu sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, jo to darbinieku skaits, kuriem ir piekļuve iekšējai informācijai, ir ierobežots un lielākoties neatšķiras. Tas ievērojami samazina slogu.

4.9.

EESK atbalsta izmaiņas tirgus izzināšanas režīmā, jo ierosinātie grozījumi ļaus MVU izaugsmes tirgus emitentiem vieglāk emitēt uzņēmumu obligācijas. Attiecībā uz attaisnojumu, kas jāsniedz MVU izaugsmes tirgus emitentiem, ja tiek atlikta/kavēta iekšējas informācijas publiskošana, EESK uzskata, ka paskaidrojumiem, ko VKI pieprasa pēc ad hoc principa, pēc emitenta veikta paziņojuma nevajadzētu būt pārāk detalizētiem vai pārmērīgi preskriptīviem.

4.10.

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula rada administratīvas un juridiskas izmaksas, un emitenti ārpus ES to var uztvert kā šķērsli iekļaušanai ES tirgu sarakstā. EESK iesaka veikt papildu grozījumus, lai pielāgotu prasības MVU izaugsmes tirgiem.

4.11.

Kaut arī likviditātes līgumi tiek vērtēti atzinīgi, it sevišķi mazāk attīstītos tirgos, ES līmeņa priekšlikums radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uz kuru pamata veidot vietējos nosacījumus. EESK uzskata, ka 29. likviditātes līgumu režīms, ar kuru Komisija pašlaik strādā, dos iespēju tirgus emitentiem izveidot likviditātes līgumu, pamatojoties vai nu uz valsts tiesību aktiem, ja tādi ir, vai uz Eiropas mēroga regulējumu.

4.12.

EK priekšlikums ir pārliecinošs solis uz priekšu. Taču EESK ierosina regulāri veikt ietekmes novērtējumus ar plašu piekļuvi datiem, kas nav konfidenciāli, un analīzes, pamatojoties uz kvantitatīviem rādītājiem.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(2) OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(3) Marcin Szczepanski, “Helping European SMEs to grow: Start-up and scale-up initiatives for business ventures in the EU” (“Kā palīdzēt Eiropas MVU augt – jaunuzņēmumu un izvērses iniciatīvas uzņēmumiem Eiropas Savienībā”).

(4) “EIBIS 2016/2017: Surveying Corporate Investment Activities, Needs and Financing in the EU”, European Investment Bank, 2017 (Korporatīvo ieguldījumu darbību, vajadzību un finansējuma apsekojums Eiropas Savienībā, Eiropas Investīciju banka, 2017).

(5) Apostolos Thomadakis, “Developing EU Capital Markets for SMEs: Mission impossible?” (“ES kapitāla tirgu veidošana MVU – neiespējamā misija?”), ECMI Commentary Nr. 46, 2017. gada 4. septembris.

(6) OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(7) OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.

(8) OV C 288, 31.8.2017., 20. lpp.

(9) Iota Kaousar Nassr un Gert Wehinger, “Opportunities and limitations of public equity markets for SMEs” (“Publisko kapitāla tirgu iespējas un ierobežojumi MVU”), OECD Journal: Financial Market Trends 2015/1, 49-84.

(10) Apostolos Thomadakis, “Developing EU Capital Markets for SMEs: Mission impossible?” (“ES kapitāla tirgu veidošana MVU – neiespējamā misija?”), ECMI Commentary Nr. 46, 2017. gada 4. septembris.

(11) OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(12) OV C 177, 18.5.2016., 9. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/85

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību”

(COM(2018) 336 final – 2018/0168 (COD))

(2018/C 440/13)

Ziņotājs:

Christophe LEFÈVRE

Apspriešanās	Padome, 6.6.2018. Eiropas Parlaments, 11.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 114. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	191/0/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, ar ko groza direktīvu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību. Vienlaikus Komiteja pauž nožēlu, ka, neraugoties uz priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā iekļautajiem apsvērumiem (1), Komisija nav izmantojusi iespēju prognozēt autonomo transportlīdzekļu attīstības tendences.

1.2.

Attiecībā uz satiksmes negadījumos cietušo labāku aizsardzību gadījumos, kad apdrošinātājs ir maksātnespējīgs, Komiteja uzskata par lietderīgu priekšlikumu, kurā cietušajiem paredzēta kompensācija no iestādes dalībvalstī, kurā dzīvo cietušais. Komisija arī noteikusi, ka prasījums attiecīgajai iestādei nav jāiesniedz, ja cietušais ir iesniedzis prasījumu tieši apdrošinātājam vai sācis tiesvedību. Taču Komiteja iesaka šo nosacījumu nepiemērot, ja starplaikā apdrošinātājs ir kļuvis maksātnespējīgs (bankrots, likvidācija) vai ja cietušais pilnvarojis iestādi pārņemt atmaksājamo summu, lai varētu ātrāk saņemt kompensāciju. Komiteja iesaka piemērot cietušajam vislabvēlīgākos kompensācijas līmeņus (zaudējuma posteņus), izvēloties vai nu kompensāciju valstī, kurā noticis negadījums, vai arī kompensāciju dzīvesvietas valstī.

1.3.

Lai uzlabotu prasījumu vēstures pārskatu atzīšanu, Komiteja iesaka precizēt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāja vārdu/uzvārdu un viņa atbildības pakāpi (pilnīga, daļēja vai nekāda atbildība) notikušajā negadījumā. Komiteja apšauba tādu apdrošināšanas sertifikāta saturu valsts likumdošanas sistēmā, kurā ir apdrošināts transportlīdzeklis neatkarīgi no tā vadītāja, salīdzinājumā ar likumdošanu, kurā paredzēts apdrošināt transportlīdzekli ar deklarētu vadītāju, nosakot tarifu atkarībā no individuālā riska profila un prasījumu vēstures, vai arī vadītāja apliecības turētāju neatkarīgi no izmantotā transportlīdzekļa. Komiteja aicina Komisiju noteikt pienākumu izsniegt drošus apdrošināšanas sertifikātus un prasījumu vēstures pārskatus un to derīguma kontroles nolūkā atļaut izmantot savstarpēji savienotu datubāzi, kas būtu pieejama tiesībaizsardzības struktūrām.

1.4.

Attiecībā uz apdrošināšanas pārbaudēm, kuru mērķis ir cīnīties pret neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu, Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu izmantot numura zīmes atpazīšanas tehnoloģijas, lai valsts sistēmas ietvaros kontrolētu transportlīdzekļus, tos neapturot. Ja apdrošināšanas līguma nav, Komiteja iesaka piemērot transportlīdzekļa lietošanas aizliegumu līdz brīdim, kad tiek uzrādīts derīgs apdrošināšanas sertifikāts.

1.5.

Attiecībā uz minimālo seguma summu saskaņošanu Komiteja iesaka Komisijai noteikt galīgo termiņu, līdz kuram tiks ieviestas kompensācijas minimālās robežvērtības.

1.6.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu Komiteja atzinīgi vērtē paskaidrojumu par to, ko nozīmē transportlīdzeklis uz valsts vai privātiem ceļiem neatkarīgi no tā, vai tas stāv vai ir kustībā, izņemot identificētus transportlīdzekļus, ko izmanto tikai lauksaimniecībā. Tomēr jānodrošina, ka direktīva attiecas arī uz lauksaimniecības transportlīdzekļiem, kas brauc pa publiskajiem ceļiem.

1.7.

Visbeidzot, attiecībā uz saskaņotību ar pašreizējiem noteikumiem šajā darbības jomā Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikumi atbilst personu brīvas pārvietošanās, preču brīvas aprites un iekšējā tirgus principiem, kas garantē, ka apdrošinātāji var brīvi sniegt pakalpojumus un brīvi veikt uzņēmējdarbību.

2. Vispārīga informācija un ievads

2.1.

Komisija ierosina grozīt direktīvu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/103/EK (2).

2.2.

Eiropas Komisijas mērķis ir uzlabot mehāniskā transportlīdzekļa negadījumā cietušo aizsardzību, kas pašlaik nav pietiekama, mazināt atšķirības bonus/malus piemērošanā apdrošināšanas ņēmējiem Eiropas Savienībā un ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas pasludināti, kopš stājusies spēkā pirmā ES direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, ko pieņēma 1972. gadā.

2.3.

Aplūkojamā direktīva ir nozīmīgs juridiskais instruments, kas nodrošina vienotā tirgus efektīvu darbību brīvas pārvietošanās jomā, jo tajā paredzēta vienreizēja prēmija un nav nepieciešams slēgt papildu apdrošināšanas līgumu braucieniem citā dalībvalstī; tās mērķis ir arī nodrošināt augstu saskaņotības līmeni ceļu satiksmes negadījumos cietušo aizsardzībai.

2.4.

Likumdošanas pamatā ir starptautiskā zaļās kartes sistēma, kuru nav izveidojusi ES un kurai pievienojušās 48 valstis. Galvenie Direktīvas 2009/103/EK elementi ir šādi:

—	obligāta prasība par transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu, kurā iekļauta civiltiesiskā atbildība pret trešām personām un kura ir derīga visā Eiropas Savienībā, pamatojoties uz vienreizēju prēmiju,

—	apdrošināšanas līgumos noteiktas obligātās minimālās apdrošināšanas seguma summas (dalībvalstis var noteikt lielākas seguma summas valsts līmenī),

—	aizliegums dalībvalstīm veikt sistemātiskas apdrošināšanas pārbaudes transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā,

—	obligāta prasība dalībvalstīm izveidot garantiju fondus, kas paredzēti kompensāciju izmaksāšanai satiksmes negadījumos cietušajiem, ja šos negadījumus izraisījuši neapdrošināti vai neidentificēti transportlīdzekļi,

—	mehānisko transportlīdzekļu negadījumos cietušo aizsardzība dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts (“personas, kuras cietušas kādas citas valsts apmeklējuma laikā”),

—	apdrošinājuma ņēmēju tiesības no sava apdrošinātāja saņemt savu prasījumu vēstures pārskatu par pēdējiem pieciem gadiem.

2.5.

Saistībā ar Komisijas darba programmu 2016. gadam un 2017. gada marta rīcības plānu par finanšu pakalpojumiem 2017. gadā ir sagatavots novērtējums (3) par Direktīvas 2009/103/EK īstenošanu, un tajā pašā gadā pasludināti divi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi. Šie elementi rosināja Komisiju paust savu nostāju.

2.5.1. Uzlabot ceļu satiksmes negadījumos cietušo aizsardzību apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā

2.5.1.1.

Komisija ierosina katrā dalībvalstī pilnvarot iestādi, kura cietušajām personām, kuras dzīvo attiecīgajā teritorijā, izmaksās kompensāciju vismaz obligātās apdrošināšanas apmērā par miesas bojājumiem vai materiāliem zaudējumiem, ko izraisījis apdrošināts transportlīdzeklis, ja 3 mēnešu laikā nav saņemta pamatota atbilde uz prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad cietušais jau ir iesniedzis pieteikumu tieši apdrošinātājam vai sācis tiesvedību.

2.5.1.2.

Komisija paredz, ka minētās iestādes izmaksāto summu atlīdzinās tās valsts iestāde, kurā dzīvo negadījuma izraisītājs.

2.5.2. Uzlabot prasījumu vēstures pārskatu atzīšanu, tostarp pārrobežu kontekstā

2.5.2.1.

Direktīvā ir noteikts, ka ir jāizsniedz ar mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas līgumu saistīto prasījumu vēstures pārskats par pēdējiem pieciem gadiem. Tomēr apdrošinātājiem, aprēķinot prēmijas, nav pienākums ņemt to vērā.

2.5.2.2.

Komisija iesaka standartizēt šo pārskatu formu un saturu, un norādīt tajos elementus, kuri ļauj diferencēt tarifus atkarībā no prasījumu vēstures un nodrošināt, ka sertifikāts ir drošs.

2.5.3. Apdrošināšanas pārbaudes cīņai pret neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu

2.5.3.1.

Komisija iesaka izmantot numura zīmju atpazīšanas tehnoloģijas, kas ļauj kontrolēt transportlīdzekļus, tos neapstādinot, vispārējas valsts kontroles sistēmas ietvaros, jo šī procedūra neietekmē personu un transportlīdzekļu brīvu pārvietošanos.

2.5.3.2.

Komisija precizē, ka valsts teritorijā iebraucošu transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes nolūkā ir vajadzīga datu apmaiņa starp dalībvalstīm.

2.5.4. Minimālo seguma summu saskaņošana

2.5.4.1.

Komisija arī konstatē, ka minimālie kompensācijas līmeņi valstīs ir atšķirīgi, jo pārejas periodā tie netika saskaņoti. Komisija iesaka saskaņot minimālās seguma summas, bet nodrošinot katrai dalībvalstij iespēju noteikt augstākas minimālās robežvērtības.

2.5.5. Direktīvas darbības joma

2.5.5.1.

Ņemot vērā trīs ES Tiesas spriedumus (4), Komisija precizējusi mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas darbības jomu, neietverot tajā negadījumus, ko izraisījis lauksaimniecības transportlīdzeklis: jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst tā normālai darbībai kā transportlīdzeklim neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek izmantots, un neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir nekustīgs vai kustībā.

2.6. Saskaņotība ar citām Savienības politikām

2.6.1.

Komisija norāda, ka tās priekšlikumi ir saskaņoti ar personu brīvu pārvietošanos, preču brīvu apriti un iekšējā tirgus principiem, kas garantē, ka apdrošinātāji var brīvi sniegt pakalpojumus un brīvi veikt uzņēmējdarbību.

3. Piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozījumiem direktīvā par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību. Grozījumos ņemtas vērā saņemtās atsauksmes, kas paredzētas tiesiskajā regulējumā, kā arī ietekmes novērtējums, sabiedriskā apspriešana un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.

3.2. Uzlabot ceļu satiksmes negadījumos cietušo aizsardzību apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā

3.2.1.

Komiteja uzskata par lietderīgu priekšlikumu, kurā cietušajiem paredzēta kompensācija no dzīvesvietas dalībvalsts iestādes gadījumos, kad trūkst apdrošinātāju vai saprātīgā termiņā nav saņemta pamatota atbilde, un atzinīgi vērtē to, ka cietušā dzīvesvietas valsts iestāde var prasīt atlīdzināt zaudējumus tās trešās valsts iestādei, kurā dzīvo par negadījumu atbildīgais apdrošinājuma ņēmējs.

3.2.2.

Tā kā priekšlikumā paredzēts, ka pārvaldes iestāde nesedz zaudējumus cietušajam, ja cietušais prasījumu ir iesniedzis tieši apdrošinātājam vai sācis tiesvedību, Komiteja iesaka nepiemērot šo nosacījumu šādos gadījumos:

—	ja starplaikā apdrošinātājs kļuvis maksātnespējīgs (bankrots, likvidācija),

—	ja uzraudzības iestādes atsaukušas licenci,

—	ja cietušais pilnvaro iestādi pārņemt atmaksājamo summu, lai ļoti ātri saņemtu kompensāciju.

Komiteja iesaka piemērot cietušajam vislabvēlīgākos kompensācijas līmeņus (zaudējuma posteņus), izvēloties vai nu kompensācijas līmeni valstī, kurā noticis negadījums, vai arī dzīvesvietas valstī.

3.3. Uzlabot prasījumu vēstures pārskatu atzīšanu, tostarp pārrobežu kontekstā

3.3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinājumu sistemātiski izsniegt standartizētu informācijas pārskatu, kurā norādīts, vai pēdējos piecos gados ir vai nav bijuši negadījumi.

3.3.2.

Komiteja iesaka arī norādīt attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja vārdu/uzvārdu un viņa atbildības pakāpi (pilnīga, daļēja vai nekāda atbildība) negadījumā.

3.3.3.

Komiteja apšauba tādu apdrošināšanas sertifikāta saturu valsts likumdošanas sistēmā, kurā ir apdrošināts transportlīdzeklis neatkarīgi no tā vadītāja, pretstatā likumdošanai, kurā paredzēts apdrošināt transportlīdzekli ar deklarētu vadītāju, nosakot tarifu atkarībā no individuālā riska profila un prasījumu vēstures, vai arī apdrošināt vadītāja apliecības turētāju neatkarīgi no izmantotā transportlīdzekļa.

3.3.4.

Tomēr Komiteja vēlas noskaidrot situāciju, kas saistīta ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez vadītāja, vai arī atbildīgā “transportlīdzekļa vadītāja” jēdzienu gadījumos, kad mehāniskais transportlīdzeklis tiek vadīts attālināti.

3.3.5.

Komiteja konstatē, ka Komisija neplāno pieņemt tiesību aktu par dokumentu viltošanu saistībā ar prasījumu vēstures pārskatu vai apdrošināšanas sertifikātu.

3.3.6.

Komiteja aicina Komisiju noteikt pienākumu izsniegt drošus apdrošināšanas sertifikātus un prasījumu vēstures pārskatus un to derīguma kontroles nolūkā atļaut izmantot savstarpēji savienotu datubāzi, kas būtu pieejama tiesībaizsardzības struktūrām.

3.3.7.

Komiteja norāda, ka Komisija nav minējusi, kā tiks finansēta pārrobežu savienojamības sistēmu izveide.

3.4. Apdrošināšanas pārbaudes cīņai pret neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu

3.4.1.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu izmantot numura zīmes atpazīšanas tehnoloģijas, lai valsts vispārējās pārbaužu sistēmas ietvaros pārbaudītu transportlīdzekļus, tos neapturot, ar nosacījumu, ka šīs pārbaudes nav diskriminējošas un ka transportlīdzeklis netiek apstādināts.

3.4.2.

Taču Komisija nav norādījusi, ko darīt ar transportlīdzekļiem, ja pārbaudēs noskaidrots, ka tie nav apdrošināti. Komiteja iesaka piemērot transportlīdzekļa lietošanas aizliegumu līdz brīdim, kad tiek uzrādīts derīgs apdrošināšanas sertifikāts vai tāds sertifikāts, kura derīguma termiņš beidzies pirms nepilna mēneša.

3.4.3.

Komisija precizē, ka valsts teritorijā iebraucošu transportlīdzekļu apdrošināšanas pārbaudes vajadzībām ir jānodrošina datu apmaiņa starp dalībvalstīm un ka ir jānodrošina personu, uz kurām šie dati attiecas, tiesības, brīvības un likumīgās intereses saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

3.4.4.

Komisija nav arī minējusi, kas pārvaldīs derīgu vai nederīgu apdrošināšanas līgumu savstarpēji savienotu datubāzi, kā tiks finansētas minētās datubāzes izveides un pārvaldības izmaksas.

3.5. Minimālo seguma summu saskaņošana

3.5.1.

Komiteja piekrīt Komisijas konstatējumam, ka minimālās robežvērtības ir atšķirīgas un neatbilstīgas, jo gandrīz pusē no ES dalībvalstīm tās ir zemākas nekā direktīvā noteiktās robežvērtības.

3.5.2.

Papildus ieteikumam saskaņot robežvērtības (5) Komiteja iesaka Komisijai noteikt galīgo datumu, piemēram, 2019. gada beigas, kad ir jāpabeidz kompensācijas minimālo robežvērtību ieviešana, lai gan termiņš jau ir beidzies.

3.5.3.

Komiteja iesaka piemērot cietušajam vislabvēlīgākos kompensācijas līmeņus (zaudējuma posteņus), izvēloties vai nu kompensāciju valstī, kurā noticis negadījums, vai arī kompensāciju dzīvesvietas valstī.

3.6. Direktīvas darbības joma

3.6.1.

Komiteja atzinīgi vērtē paskaidrojumu par to, ko nozīmē transportlīdzeklis uz valsts vai privātiem ceļiem neatkarīgi no tā, vai tas stāv vai atrodas kustībā, izņemot lauksaimniecības transportlīdzekļus. Tomēr jānodrošina, ka direktīva attiecas arī uz lauksaimniecības transportlīdzekļiem, kas brauc pa publiskajiem ceļiem.

3.7. Saskaņotība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

3.7.1.

Komiteja arī norāda, ka Komisijas priekšlikumi ir saskaņoti ar personu brīvu pārvietošanos, preču brīvu apriti un iekšējā tirgus principiem, kas garantē, ka apdrošinātāji var brīvi sniegt pakalpojumus un brīvi veikt uzņēmējdarbību.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2018/EN/SWD-2018-247-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF

(2) OJV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

(3) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2017-3714481_en

(4) Spriedums Vnuk lietā (2014 C-162/13), Rodrigues de Andrade lietā (2017 C-514/16) un Torreiro lietā (2017 C-334/16).

(5) Direktīva 84/5/EEK, ko groza ar Direktīvu 2005/14/EK.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/90

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un braucēju un neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Regulu (ES) 2018/… un atceļ Regulu (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009”

(COM(2018) 286 final – 2018/0145 COD)

(2018/C 440/14)

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 28.5.2018. Padome, 4.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	193/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pēdējo desmitgadu laikā ceļu satiksmes drošība Eiropas Savienībā ir ievērojami uzlabojusies, kas skaidrojams ar ceļu satiksmes noteikumu, ar transportlīdzekļu vadītāju rīcību saistīto prasību un profesionālo autovadītāju darba un apmācību nosacījumu pastiprināšanu, ar ceļu infrastruktūras un avārijas reaģēšanas dienestu darbības uzlabošanu un ar stingrākām ES likumdošanas prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu drošību, uz kurām autobūves nozare vienmēr ir reaģējusi ar inovatīviem tehniskajiem risinājumiem.

1.2.

Tomēr uz ES ceļiem bojāgājušo personu skaits joprojām ievērojami pārsniedz mērķi, ko ES sev noteica 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu, proti, līdz 2050. gadam tuvināties mērķim “neviena bojāgājušā” un līdz 2020. gadam uz pusi samazināt nāvējošu negadījumu skaitu uz autoceļiem.

1.3.

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek tikai cilvēku kļūdas dēļ, kas visbiežāk ir saistīta ar pārāk lielu ātrumu, uzmanības novēršanu vai transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī. Tāpēc ES iedzīvotāji būs vēl vairāk jāmudina vai pat jāpieprasa, lai viņi uzņemas galveno atbildību paši par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību Eiropas Savienībā, izvēloties atbilstošu rīcību.

1.4.

Tāpēc ceļu satiksmes drošības jomā būtu jāpieņem integrēta pieeja transportlīdzekļu vadītāju rīcībai, profesionālo autovadītāju darba un apmācību nosacījumiem, kā arī infrastruktūrām. Vēl viens noteicošs drošības faktors ir arī transportlīdzekļos iebūvētās drošības sistēmas, kas spēj novērst vai labot cilvēku kļūdas.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem padarīt obligātu jaunu uzlabotu drošības pasākumu klāstu kā standarta aprīkojumu autotransporta līdzekļos, jo īpaši sistēmas riepu spiediena kontrolei, intelektiskai ātruma pielāgošanai, vadītāja miegainības un uzmanības kontrolei, uzmanības novēršanas konstatēšanai, atpakaļgaitas kontrolei, avārijas apstāšanās un avārijas bremzēšanas signalizēšanai.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka kravas automobiļiem un autobusiem ir obligāti jābūt aprīkotiem ar sistēmu, kas konstatē neaizsargātus satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa priekšpuses un labās puses tiešā tuvumā un brīdina par tiem, un ka tiem ir jābūt projektētiem un konstruētiem tā, lai uzlabotu neaizsargātu satiksmes dalībnieku pamanāmību no vadītāja sēdekļa, un aprīkotiem ar brīdinājuma sistēmu par novirzi no trajektorijas. Komiteja arī atzinīgi vērtē papildu pienākumu projektēt un konstruēt autobusus, kas būtu vienlīdz pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp personām ratiņkrēslā.

1.7.

Taču EESK nav skaidrs, kāpēc Komisija nenosaka izmantot alkometrisku autobloķētāju un paredz tikai šāda autobloķētāja uzstādīšanas atvieglošanu. EESK uzskata, ka alkometra uzstādīšanai ir jābūt pienākumam, nevis iespējai.

1.8.

Turklāt EESK iesaka paredzēt notikumu (negadījumu) reģistratoru arī kravas automašīnām, smagkravas transportlīdzekļiem un autobusiem, ciktāl, pat ja tahogrāfi jau sniedz daļu no braukšanas datiem, tie nesaglabā būtiski svarīgus datus negadījuma laikā un pēc tā.

1.9.

Visbeidzot, EESK ir sarūgtināta par to, ka drošības sistēmas, kas ir stingrākas par ES tiesību aktos noteiktajām un ko ražotāji ierīko brīvprātīgi, bieži tiek piemērotas tikai augstas klases modeļiem, kaitējot lētākiem modeļiem, kuros nav neobligātu uzlabotu drošības pasākumu. No tā izriet, ka ne visiem ES iedzīvotājiem ir piekļuve automašīnām ar līdzvērtīgi augstu drošības līmeni. Lai to novērstu, gan attiecībā uz izskatāmo regulu, gan vispārīgi EESK iesaka Eiropas Komisijai likt pēc iespējas īsākā laikā pielāgot ES standartus tehnoloģiskajai attīstībai.

1.10.

Tas attiecas arī uz smagkravas transportlīdzekļiem un autobusiem, jo īpaši attiecībā uz sistēmu, kas konstatē satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa priekšpuses un labās puses tiešā tuvumā un brīdina par tiem un kuras ierīkošana ir paredzēta izskatāmajā regulas priekšlikumā; šādai ierīkošanai vajadzētu kļūt obligātai pēc iespējas īsākā laikā.

2. Ievads

2.1.

Pēdējo desmitgadu laikā ceļu satiksmes drošība ir ievērojami uzlabojusies, kas galvenokārt ir saistīts ar transportlīdzekļos ierīkotām uzlabotām drošības sistēmām, labāku ceļu infrastruktūru, stingrākiem ceļu satiksmes noteikumiem, autovadītāju informēšanas kampaņām un avārijas dienestu ātro rīcību un kompetenci.

2.2.

Tomēr, neskatoties uz Eiropas Komisijas centieniem, kura ar dažādām programmām un pamatnostādnēm cenšas saskaņot drošības noteikumus visā Eiropas Savienībā, starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības.

2.3.

Piemēram:

—	ceļa zīmes un signāli, kā arī minimālais transportlīdzekļa vadītāja vecums ne visur ir vienāds,

—	dažās valstīs ir atļauts transportlīdzekļa vadīšanas laikā izmantot mobilo tālruni ar brīvroku sistēmu,

—	atļautā alkohola koncentrācija asinīs atšķiras atkarībā no dalībvalsts, variējot no nulles tolerances līdz nedaudz pielaidīgākai pieejai,

—	atšķiras atļautā ātruma ierobežojumi,

—	prasītais drošības aprīkojums velosipēdistiem (ķivere) un automašīnu vadītājiem (fluorescējoša drošības veste, trīsstūrveida brīdinājuma zīme par bīstamu situāciju uz ceļa, pirmās palīdzības komplekts, ugunsdzēšanas aparāts) ne visur ir vienāds.

2.4.

Eiropas Savienībā 2017. gadā uz autoceļiem gāja bojā 25 300 personas jeb par 2 % mazāk gada laikā (1); taču tas joprojām ir ļoti nepietiekami, lai ievērojami samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo personu skaitu (2) un tādējādi līdz 2050. gadam pietuvotos mērķim “neviena bojāgājušā” ceļu satiksmē.

2.5.

Pagājušā gadā smagi cieta 135 000 cilvēku (3), tostarp daudzi gājēji, velosipēdisti un motociklisti, kurus Komisija uzskata par īpaši neaizsargātiem.

2.6.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm ceļu satiksmes negadījumu sociālekonomiskās izmaksas ir 120 miljardi EUR gadā (ārstēšana, darbnespēja u. c.).

3. Komisijas priekšlikums

3.1.

Izskatāmā iniciatīva ir daļa no trešā mobilitātes tiesību aktu kopuma par tēmu “Eiropa kustībā”, kura mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību – konkurētspējīgāku, savukārt darbvietas – drošākas, kā arī labāk pielāgoties klimata pārmaiņu apkarošanas nepieciešamībai, jo īpaši pastiprinot prasības saistībā ar drošības mehānismiem autotransporta līdzekļos.

3.2.

Tā kā pašreizējie noteikumi attiecībā uz ES apstiprināšanas procedūru automašīnu tipam saistībā ar gājēju aizsardzību un ūdeņraža drošumu tehnoloģiskās attīstības dēļ lielā mērā ir novecojuši, Regulu (EK) Nr. 78/2009 (gājēju aizsardzība), (EK) Nr. 79/2009 (ar ūdeņradi darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi) un (EK) Nr. 661/2009 (par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību) atceļ un aizstāj ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi ANO regulām un to grozījumiem, kurus ES ir atbalstījusi balsojumā vai kurus ES piemēro saskaņā ar Lēmumu 97/836/EK.

3.3.

Transportlīdzekļu vispārējās drošības regulas darbības joma kopumā ir saglabāta, tomēr pašlaik transportlīdzekļos piemērojamo drošības elementu un saistīto izņēmumu līmenī piemērošanas joma ir paplašināta tā, lai aptvertu visas transportlīdzekļu kategorijas un svītrotu pastāvošos izņēmumus attiecībā uz apvidus automobiļiem (SUV) un vieglajiem kravas automobiļiem.

3.4.

Regulas projektā ir izklāstītas vispārējās tehniskās prasības transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai un ir uzskaitītas drošības jomas, attiecībā uz kurām tiek plašāk izstrādāti (vai ir jāizstrādā) detalizēti noteikumi sekundārajos tiesību aktos. Visas ANO regulas par ceļu satiksmes drošību, kas ir obligāti piemērojamas Eiropas Savienībā, ir pārņemtas izskatāmā regulas projekta pielikumā.

3.5.

Šajā priekšlikumā arī paredzēts pilnvarot Komisiju ar deleģētajiem aktiem definēt noteikumus un detalizētas tehniskās prasības.

3.6.

Pienākuma aprīkot vieglos automobiļus ar riepu spiediena kontroles sistēmu pašreizējā piemērošanas joma tiek paplašināta, iekļaujot visas transportlīdzekļu kategorijas.

3.7.

Visiem transportlīdzekļiem obligāti ir kļuvuši vairāki uzlaboti transportlīdzekļu drošības elementi, piemēram, intelektiska ātruma pielāgošana, vadītāja miegainības un uzmanības kontroles vai uzmanības novēršanas konstatēšanas sistēmas, atpakaļgaitas kontrole, avārijas apstāšanās signāls, ierīces, kas bloķē dzinēja iedarbināšanas sistēmu, ja vadītājs ir lietojis alkoholu, uzstādīšanas atvieglojumi, kā arī uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma.

3.8.

Turklāt vieglie automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi būs jāaprīko ar:

—	notikuma (negadījuma) datu reģistratoru,

—	trajektorijas saglabāšanas sistēmu un

—	frontālu aizsardzību, kas projektēta un konstruēta tā, lai sniegtu neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem plašāku zonu aizsardzībai pret galvas traumām.

Kravas automašīnas un smagkravas transportlīdzekļi (N2 un N3 kategorijas) un autobusi (M2 un M3 kategorija) jāaprīko ar:

—	sistēmu, kas konstatē neaizsargātus satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa priekšpuses un labās puses tiešā tuvumā un brīdina par tiem un ir projektēta un konstruēta tā, lai uzlabotu neaizsargātu satiksmes dalībnieku pamanāmību no vadītāja sēdekļa, un

—	brīdinājuma sistēmu par novirzi no trajektorijas.

Turklāt autobusiem jābūt projektētiem un konstruētiem tā, lai tie būtu pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp personām ratiņkrēslā.

Ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem jāatbilst prasībām, kas uzskaitītas izskatāmās regulas V pielikumā.

Automatizētu transportlīdzekļu noteikumi un detalizētas tehniskās drošības prasības ir jāizstrādā sīkāk, lai uz to pamata varētu ieviest automatizētus transportlīdzekļus.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus padarīt par obligātu jaunu uzlabotu drošības pasākumu klāstu kā standarta aprīkojumu autotransporta līdzekļiem. Tomēr Komiteja vēlas atgādināt, ka papildus obligāto minimālo standartu pārskatīšanai jaunajām automašīnām, kas tiek pārdotas ES tirgū, ES iedzīvotāji ir vairāk jāmudina vai pat jāpieprasa, lai viņi uzņemas galveno atbildību paši par savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību ES, izvēloties piemērotu rīcību.

4.2.

Jaunajiem pasākumiem saistībā ar drošības elementiem transportlīdzekļos, lai arī cik lietderīgi un nepieciešami tie būtu, pašiem par sevi var būt tikai ierobežota ietekme uz smagu ceļu satiksmes negadījumu skaita plānoto samazināšanu, ja netiks īstenoti citi papildu pasākumi, kas skar satiksmes dalībnieku uzvedību, profesionālo autovadītāju darba apstākļus un kompetenci, kā arī ceļu infrastruktūras. Augsta ceļu satiksmes negadījumu skaita saglabāšanās, kas izraisa augstu nāves gadījumu un smagu traumu skaitu, liek veikt dinamisku ceļu satiksmes politikas papildu pielāgošanu, kuras ietvaros līdztekus stingrākām prasībām saistībā ar drošības elementiem autotransporta līdzekļos un novēršanas pasākumiem tiek īstenoti arī atturošie pasākumi pret visiem, kas neievēro noteikumus un apdraud savu un citu dzīvību.

4.3.

EESK uzskata: pat ja ir jāatbalsta tehnoloģijas mijiedarbībai starp transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī intelektiskas transporta sistēmas, nevar gaidīt, ka nākotnes mobilitāte, proti, intelektiskas transporta sistēmas un pilnībā automatizēta transportlīdzekļu vadīšana, īsā un vidējā termiņā atrisinās pašreizējās problēmas.

4.4.

Komisijas skatījumā pārskatītais satvars būs labāk pielāgots, lai uzlabotu neaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību. Izskatāmās regulas 3. panta 1. punktā “neaizsargāts satiksmes dalībnieks” ir definēts kā “satiksmes dalībnieks, kas izmanto divu riteņu motorizētu transportlīdzekli, vai nemotorizēts satiksmes dalībnieks, piemēram, velosipēdists vai gājējs”. EESK uzskata, ka šāda definīcija pilnībā neaptver visas “augsta riska” kategorijas, tostarp personas, kuras ir mazāk aizsargātas sava vecuma dēļ (bērni, gados veci cilvēki), vai personas ar invaliditāti.

4.5.

Ir labi zināms, ka riskus, ar kuriem saskaras ceļu satiksmes dalībnieki, galvenokārt izraisa transportlīdzekļu vadītāju rīcība (pārmērīgs ātrums, alkohola vai narkotisko vielu lietošana, mobilo elektronisko ierīču izmantošana transportlīdzekļa vadīšanas laikā, uzmanības novēršana, transportlīdzekļu vadītāju fiziskais stāvoklis, pārāk ilgs vadīšanas laiks, atpūtas laika neievērošana) un nepiemērota infrastruktūra (gājējiem paredzētu zonu trūkums, situācijai piemērota apgaismojuma trūkums).

4.6.

Tāpēc EESK atbalsta to, ka Komisija, lai novērstu daļu no šiem riskiem, liek jaunajās automašīnās sistemātiski ierīkot:

—	pielāgoties spējīgu regulācijas sistēmu un intelektisku ātruma pielāgošanu, kas papildus drošības aspektam sekmē degvielas taupīšanu transportlīdzekļa vadīšanas laikā un attiecīgi arī piesārņojuma mazināšanu,

—	riepu spiediena kontroles sistēmu,

—	uzlabotas sistēmas vadītāja miegainības kontrolei un uzmanības novēršanas konstatēšanai.

4.7.

Taču EESK nav skaidrs, kāpēc regulas priekšlikumā nav noteikts izmantot alkometrisku autobloķētāju un ir paredzēta tikai šāda autobloķētāja uzstādīšanas atvieglošana. Saskaņā ar Verband der TÜV e.V (4) veiktu pētījumu 11 % negadījumu 2016. gadā bija saistīti ar autovadītājiem, kuri atzīti par alkohola reibumā esošiem. Tā kā nekonstatētu transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā gadījumu skaita attiecība ir 1 pret 600, tiek lēsts, ka no alkohola lietošanas izrietošo negadījumu skaits pārsniedz 25 %. EESK uzskata, ka alkometra uzstādīšana nebūtu jāattiecina tikai uz atkārtotiem pārkāpējiem, kuriem ar tiesas spriedumu ir apturētas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisku vielu ietekmē, bet tai būtu jābūt vispārēji obligātai prasībai.

4.8.

EESK iesaka paredzēt notikumu (negadījumu) reģistratoru arī kravas automašīnām un autobusiem, ciktāl, pat ja šādu transportlīdzekļu tahogrāfi jau sniedz daļu no braukšanas datiem, tie nesaglabā būtiski svarīgus datus negadījuma laikā un pēc tā.

4.9.

No Komisijas veiktā ietekmes pētījuma, kas pievienots izskatāmās regulas pielikumā, izriet, ka 16 gadu laikposmā atzinumā analizēto jaunu drošības elementu ieviešanai vajadzētu palīdzēt samazināt bojāgājušo skaitu par 24 794 un smagi savainoto skaitu par 140 740. EESK vēlas noskaidrot, vai nepastāv risks, ka tik precīzas skaitliskas aplēses tiks uzskatītas par maz ticamām un mazinās visa ietekmes pētījuma pievienoto vērtību.

4.10.

Visbeidzot, EESK vērš uzmanību uz to, ka transportlīdzekļu ražotāji brīvprātīgi izstrādā transportlīdzekļus, kuros ir augstāki drošības standarti, nekā noteikts ES tiesību aktos. Diemžēl šādi uzlabojumi nereti skar tikai augstas klases modeļus, kurus pārdod galvenajos dalībvalstu tirgos, kaitējot lētākiem modeļiem, kuros nav neobligātu uzlabotu drošības pasākumu. No tā izriet, ka ne visiem ES iedzīvotājiem ir piekļuve automašīnām ar līdzvērtīgi augstu drošības līmeni. Lai to novērstu, EESK iesaka Komisijai likt pēc iespējas īsākā laikā pielāgot ES standartus tehnoloģiskajai attīstībai.

Tas attiecas arī uz smagkravas transportlīdzekļiem un autobusiem, jo īpaši attiecībā uz sistēmu, kas konstatē satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa priekšpuses un labās puses tiešā tuvumā (“aklais punkts”) un brīdina par tiem un kuras ierīkošana būtu arī jāpadara obligāta pēc iespējas īsākā laikā.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Komisijas 2018. gada 10. aprīļa paziņojums presei IP/18/2761.

(2) Komisijas 2018. gada 10. aprīļa paziņojums presei IP/18/2761.

(3) Komisijas 2018. gada 10. aprīļa paziņojums presei IP/18/2761.

(4) https://etsc.eu/wp-content/uploads/5_VdTÜV_DeVol_Brussels.PPT_17.06.18.pdf

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/95

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 397 final – 2018/0220 (COD))

(2018/C 440/15)

Ziņotājs:

Séamus BOLAND

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 2.7.2018. Padome, 3.7.2018.
Juridiskais pamats:	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	198/0/7

1. Secinājumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

1.2.

EESK uzskata, ka priekšlikums ir vērsts uz praktiskiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai risinātu reālās sekas, kuras automobiļu ražošanas un izplatīšanas nozarēm un patērētājiem radīs nenovēršamās juridiskās izmaiņas saistībā ar tipa apstiprināšanas sertifikāciju, ko veic Apvienotās Karalistes iestādes, pamatojoties uz ES tiesību aktiem.

1.3.

Šajā sakarā EESK uzskata, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt par paraugu daudziem citiem līdzīgiem nolīgumiem, kas būs nepieciešami Brexit rezultātā.

1.4.

EESK iesaka, panākot vienošanos par šo priekšlikumu, atzīt, ka ir vajadzīgs saprātīgs pārejas termiņš pirms jaunās sistēmas pilnīgas īstenošanas. Kopumā izstāšanās datums – 29. marts – ir pārāk ierobežojošs, un tas būtu jāpaildzina, panākot vienošanos starp AK un ES.

1.5.

EESK piekrīt, ka pēc tam, kad būs pārtraukta Apvienotās Karalistes dalība, tās tipa apstiprinātājas iestādes vairs nevarēs sertificēt transportlīdzekļus saskaņā ar ES tiesību aktiem un ka Apvienotajā Karalistē esošajiem ražotājiem būs jāsaņem apstiprinājums no jebkuras ES 27 tipa apstiprinātājas iestādes. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības nostāju, ka AK iestāde būtu jāatzīst starptautiskajā mērogā kā tipa apstiprinātāja iestāde, EESK iesaka precizēt ikvienu neskaidrību šajā jautājumā.

1.6.

EESK norāda, ka šis priekšlikums tiks īstenots saskaņā ar parametriem, kas norādīti kopējā dalības pārtraukšanas nolīgumā, par kuru sarunas vēl turpinās. Tāpēc Komiteja iesaka nodrošināt, lai šis priekšlikums nekādā veidā nebūtu mazāk stingrs.

1.7.

EESK atzīmē, ka Eiropas Savienība var veikt izmaiņas un grozījumus direktīvās, pamatojoties uz jaunām tehnoloģijām, jaunu informāciju un tā tālāk. Tādēļ Komiteja ierosina nolīgumos nodrošināt nepieciešamo elastīgumu, lai var notikt pienācīgas sarunas.

1.8.

EESK ieteic visos tirdzniecības nolīgumos, kā arī dalības izbeigšanas nolīgumā ņem vērā to, ka Eiropas Savienībā un AK pastāv ļoti plašs tirgus, un ka visos nolīgumos būtu jānodrošina, lai šajā tirgū nebūtu negatīvu traucējumu.

1.9.

EESK stingri iesaka piešķirt pietiekamus resursus nepieciešamajām informācijas, apmācības un konsultāciju sistēmām un nodrošināt, ka tās pārredzamā veidā ir pieejamas visām rūpniecības nozares jomām, tostarp patērētājiem un vides aizsardzības nozares pārstāvjiem.

1.10.

EESK piekrīt, ka, lai gan šis priekšlikums neietekmē pamattiesības, patērētāju tiesības vienmēr būs problēma, un tādēļ iesaka īstenošanas procesā to atzīt.

2. Vispārīga informācija

2.1.

2016. gada 23. jūnijā pēc referenduma par dalību ES Lielbritānijas Apvienotā karaliste un Ziemeļīrija nolēma izstāties no Eiropas Savienības. Šis lēmums attiecas arī uz Gibraltāru.

2.2.

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu ES par tās nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Pēc tā aktivizēšanas tika izveidots sarunu process par dalības pārtraukšanu, lai sekmīgi pārvaldītu jaunus, sarežģītus juridiskus pasākumus.

2.3.

Ja tiks panākta vienošanās, no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts un kļūs par trešo valsti, ja vien nolīgumā netiks ierosināts jauns termiņš.

2.4.

Ir atzīts, ka izstāšanās radīs nepieciešamību atrisināt daudzus praktiskus jautājumus saistībā ar preču un pakalpojumu regulējumu visā ES. Jo īpaši, tipa apstiprinātājas iestādes, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, no dalības izbeigšanas dienas vairs nevarēs darboties kā ES regulators. Tas savukārt ietekmē esošo un turpmāko regulējumu attiecībā uz precēm, tostarp tām, kuras jau ir apstiprinātas.

2.5.

Tomēr jāatzīmē, ka precīza AK nostāja par Apvienotās Karalistes tipa apstiprinātāju iestādi tiks noteikta vispārējā nolīgumā, par kuru vēl notiek sarunas.

2.6.

Kā vienu no daudzajām sekām var minēt traucējumus dažādu produktu piegādes ķēdēs, kas ir smalki pielāgotas, lai preces piegādātu rentablā veidā un savlaicīgi visās dalībvalstīs, ieskaitot Lielbritāniju.

2.7.

Priekšlikumā ir arī skaidri atzīta vajadzība saglabāt visus kvalitātes standartus, kā arī nodrošināt, ka nemazinās vides un patērētāju aizsardzības standartu līmenis.

2.8.

Šis priekšlikums vienkārši varētu būt par paraugu citiem līdzīgiem nolīgumiem, un tāpēc ir svarīgi, ka to atbalsta visas ieinteresētās personas un plašāka sabiedrība.

2.9.

Priekšlikumā norādīts, ka tas neietekmē pamattiesību aizsardzību. Tomēr EESK norāda, ka izmaiņas regulējuma struktūrās, kas ietekmē preces, vienmēr atstās ietekmi uz patērētājiem.

2.10.

Šajā atzinumā galvenā uzmanība tiks pievērsta situācijai saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmu, ko piemēro mehānisko transportlīdzekļu dzinējiem, transportlīdzekļiem, kas iesaistīti preču pārvadājumos, kā arī motoriem, kas paredzēti stacionārām mašīnām.

3. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir pievērsties ES tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē tipa apstiprināšanas sistēmu vairākiem produktiem – pēc izstāšanās no Eiropas Savienības šis regulējums uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies.

3.2.

Konkrēti un ņemot vērā pārejas režīmu, ko var iekļaut izstāšanās nolīgumā, Komisijas priekšlikumā ir uzskaitīti šādi tiesību akti, kas tiks ietekmēti:

—	Direktīva 2007/46/EK par mehānisko transportlīdzekļu un piekabju tipa apstiprinājumiem (ko aizstās regula, kas būs piemērojama no 2020. gada 1. septembra),

—	Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu un trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprinājumu,

—	Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu tipa apstiprinājum; un

—	Regula (ES) 2016/1628 par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru tipa apstiprinājumu.

3.3.

Priekšlikumā ir arī skaidri noteikts, ka esošā Apvienotās Karalistes tipa apstiprinātāja iestāde vairs nevarēs darboties kā ES tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tāpēc, lai panāktu pastāvīgu atbilstību ES tiesību aktiem un saglabātu piekļuvi Eiropas tirgiem, ražotājiem, kuri saņēmuši apstiprinājumus Apvienotājā Karalistē, būs jāsaņem jauns apstiprinājums no jebkuras ES-27 tipa apstiprinātājas iestādes. Tas attiecas arī uz produktiem, kuri jau ir ražošanā.

3.4.

Kamēr tas ievērojami ietekmē AK tipa apstiprinātājas iestādes turpmāko lomu, pastāv nopietnas bažas par automobiļu ražošanas nākotni Apvienotajā Karalistē un otrādi – Eiropas Savienībā. Šīs bažas ir vērstas galvenokārt uz juridisko nenoteiktību saistībā ar AK izsniegtajiem tipa apstiprinājumiem un uz to, ka tiek kaitēts vienam no galvenajiem regulējuma principiem, proti, uzturēt regulatīvo konsekvenci visā Eiropas Savienībā.

3.5.

Priekšlikuma mērķis ir risināt šos jautājumus, pagaidu kārtā mainot spēkā esošos noteikumus, lai ietekmētie ražotāji var iesniegt kādai no ES-27 iestādēm pieteikumu un ar minimālām neērtībām saņemt apstiprinājumu. Tā galvenie punkti ir šādi:

—	attiecīgajiem ražotājiem nepārprotami atļauj iesniegt kādai no ES-27 tipa apstiprinātājām iestādēm pieteikumus esošo tipu jauniem apstiprinājumiem,

—	ļauj neatkārtot testus, kas kalpojuši par pamatu Apvienotās Karalistes piešķirtiem apstiprinājumiem, tādēļ ka ES-27 tipa apstiprinātāja iestāde iepriekš nebija norīkojusi un paziņojusi tehnisko dienestu,

—	nodrošina, ka šādus apstiprinājumus drīkst piešķirt, ja tiek izpildītas prasības jauniem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, nevis jauniem tipiem,

—	ierosina palīdzēt pirms anulēšanas identificēt jaunas tipa apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tirgū jau esošiem ražojumiem, lai izvairītos no situācijas, kad neviena tipa apstiprinātāja iestāde nav atbildīga par atbilstības pārbaudēm ekspluatācijas laikā un par iespējamiem atsaukumiem nākotnē.

3.6.

Komisijas priekšlikumā ir atzīta nepieciešamība aizsargāt patērētājus transportlīdzekļu drošības un vides standartu uzturēšanas ziņā.

3.7.

Priekšlikumā skaidri norādīts, ka tipa apstiprinātājas iestādes darbs nebeidzas līdz ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ražošanu vai laišanu tirgū, bet turpinās vairākus gadus pēc šo ražojumu laišanas tirgū.

4. Piezīmes

4.1.

Automašīnu ražotāji pieprasa jaunus sertifikātus jauniem modeļiem, kuri tiek izlaisti aptuveni ik pēc septiņiem gadiem, bet arī nozīmīgām konstrukcijas vai dzinēja izmaiņām, kas var notikt biežāk. Tas neapšaubāmi norāda uz nepieciešamību steidzami nodrošināt, ka pēc Brexit netraucēti tiek pielīdzināti regulatīvie mehānismi, kas vajadzīgi to ražošanai.

4.2.

Apmēram 56 % no visiem Apvienotajā Karalistē ražotajiem transportlīdzekļiem tiek eksportēti uz Eiropu; bet tikai apmēram 7 % no Eiropā ražotajiem transportlīdzekļiem tiek eksportēti uz AK. Tomēr dati, kas mēra tirgus funkcijas attiecībā uz rezerves daļu piegādi, varētu liecināt par sarežģītāku pasākumu kopumu, kam vajadzīgs saskaņots regulatīvais režīms.

4.3.

EESK norāda, ka, neraugoties uz šā priekšlikuma publicēšanu, tā ietekmi nevar novērtēt, ņemot vērā lielo nenoteiktību pašreizējās sarunās starp ES un Apvienoto Karalisti.

4.4.

EESK uzskata, ka šis priekšlikums ir vairāk piemērots tam, lai to iekļautu sekmīgās sarunās par nolīgumu starp Lielbritāniju un ES un līdz ar to panāktu pietiekamu vienošanos īstenot pasākumus, kas ļautu tirdzniecībai norisināties muitas savienības un/vai vienotā tirgus ietvaros.

4.5.

EESK piekrīt paziņojumam, ko publicējusi Pārstāvju palāta (2017.–2019. gada sesijas piektais ziņojums “Brexit ietekme uz autobūves nozari”): “Ir sarežģīti noteikt, kā starptautiski lielapjoma ražotāji – kas veido lielāko daļu no AK autobūves nozares – varētu ekonomiskā ziņā rentabli bāzēt ražošanu Apvienotajā Karalistē, ja nebūs vienošanās vai pastāvēs PTO tarifu sistēma.” Tāpēc gadījumā, ja nebūs vienošanās, priekšlikums būs jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tas ir pietiekami pārdomāts, lai sagatavotos šādam scenārijam.

4.6.

Par AK tipa apstiprinātājas iestādes turpmāko lomu – par to, kāda būs precīza situācija šajā jautājumā – Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība pagaidām vēl nav vienojušās. EESK uzskata, ka ir būtiski atrisināt šo jautājumu, ja vēlas, lai jaunais tiesiskais režīms būtu sekmīgs.

5. Problēmas

5.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķus, jo īpaši nodomu samazināt nozari ietekmējošās izmaksas, kuras saistītas ar kavēšanos uz robežām un nevajadzīgu birokrātiju, vienlaikus nodrošinot augstāko standartu piemērošanu. Tomēr EESK uzskata, ka šo mērķu sasniegšana ir ļoti grūts uzdevums, ņemot vērā to, ka tagad kopumā ir jāizstrādā jauna regulatīvā sistēma.

5.2.

Tomēr EESK arī norāda, ka šāds režīms nenovēršami radīs augstākas izmaksas, galvenokārt tāpēc, ka Lielbritānija vairs nebūs dalībvalsts un attiecībā uz to– tāpat kā citām trešām valstīm – būs vajadzīgi atšķirīgi noteikumi.

5.3.

Ar noteikumiem regulētie jautājumi, piemēram, vide, patērētāju tiesības, produktu kvalitāte u. c., bieži vien ir pakļauti jauniem vai mainītiem iekšējiem ES tiesību aktiem un pašreizējām direktīvām. EESK uzskata, ka gan ES, gan Apvienotajai Karalistei būs jānodrošina pietiekami elastīgs regulatīvā režīma nolīgums, lai šim apstāklim pielāgotos un līdz ar to rastos pēc iespējas mazāk darbības traucējumu.

5.4.

Eiropas Savienībā transportlīdzekļu ražošanas un izplatīšanas process ir attīstījies ļoti integrētā veidā. Darbojas daudzas sarežģītas un efektīvas piegādes ķēdes, un visi eksperti un EESK uzskata, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tās būtiski mainīsies. EESK arī uzskata, ka šādi traucējumi samazinās šo sistēmu efektivitāti.

5.5.

Tā kā Lielbritānijā tiek ražots un eksportēts uz Eiropas Savienību liels skaits transportlīdzekļu, EESK ir īpaši noraizējusies par to, ka Apvienotās Karalistes jebkāda veida izslēgšana no šā tirgus negatīvi ietekmēs vispārējo konkurētspēju, kas savukārt palielinās izmaksas visām ekonomikas nozarēm, kā arī patērētājiem. Tāpēc ar Komisijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka jāaizsargā visas šīs intereses, ir jānodrošina pastāvīga apņemšanās to īstenot, un šis elements jāiekļauj turpmākajos nolīgumos.

5.6.

Ņemot vērā ierosināto izmaiņu sarežģītību, būs vajadzīga stingra abu pušu apņemšanās sniegt visaptverošu informāciju un apmācības programmas nozarei, kā arī tipa apstiprinātājām iestādēm. Tas ir ievērojams uzdevums resursu ziņā, un būs vajadzīgs ievērojams laiks. Termiņa prasība būs īpaši problemātiska, ņemot vērā pašreizējo Apvienotās Karalistes izstāšanās grafiku, kā noteikts saskaņā ar 50. pantu.

5.7.

Ņemot vērā nolīguma apspriešanas ilgumu, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu dažādu sistēmu atbilstību, EESK uzskata, ka būs vajadzīgs pārejas periods arī pēc 2019. gada marta, kas ir izstāšanās datums.

5.8.

Tā kā pozitīvs iznākums būs tad, ja turpināsies pašreizējā sistēma, kas regulē transportlīdzekļu un ar tiem saistīto produktu apriti starp AK un Eiropas Savienību, EESK uzskata, ka Apvienotajā Karalistē ražotajiem transportlīdzekļiem būs jāatbilst ES noteikumiem. Tādēļ tiek norādīts, ka šo priekšlikumu būs ļoti grūti administrēt, ja vien Apvienotā Karaliste zināmā veidā nebūs asociēta ar muitas savienību vai vienoto tirgu vai abiem.

5.9.

EESK uzskata, ka jaunās Apvienotās Karalistes jaunais trešās valsts statuss pastāvīgi radīs problēmas transportlīdzekļu, mobilo un nemobilo ierīču regulatīvajam režīmam. Tādēļ nespēja ātri risināt šīs problēmas var radīt apstākļus, ka ražotāji, iespējams, būs spiesti mainīt savu pašreizējo piegādes ķēdi, kas varētu ietekmēt pieejamo produktu nepārtrauktību un izmaksas patērētājiem.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/100

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm”

(COM(2018) 317 final – 2018/0161 (COD))

(2018/C 440/16)

Vienīgais ziņotājs:

János WELTNER

Apspriešanās	Padome, 21.6.2018. Eiropas Parlaments, 2.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	20.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	167/2/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzīmē, ka Komisija dienestu darba dokumentā (SWD) ir analizējusi četras iespējas, kā risināt pašlaik vērojamās problēmas, ko rada papildu aizsardzības sertifikāta (PAS) pašreizējais statuss.

1.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas secinājumam, ar ko tiek ierosināts veikt grozījumus saskaņā ar ceturto iespēju (1), t. i., grozīt Regulu (EK) Nr. 469/2009, lai paredzētu tiesību normas ar atbrīvojumiem attiecībā gan uz eksportu, gan uz krājumu veidošanu.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka minētais priekšlikums nemaina PAS nodrošināto aizsardzību saistībā ar produktu laišanu ES tirgū.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībā PAS turētājiem visā laikposmā, kurā aizsardzību nodrošina PAS, ir ekskluzīvas tiesības dalībvalstu tirgū.

1.5.

EESK uzskata: vissvarīgākais ir tas, ka trešo valstu tirgos, kur aizsardzība nedarbojas vai ir beigusies, tiem ES ražotājiem, kuri uz šiem tirgiem eksportē ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, tiek nodrošināti godīgi konkurence apstākļi.

1.6.

EESK visnotaļ atbalsta tos aizsargpasākumus, kas nodrošina pārredzamību un nepieļauj, ka ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, kurām atbilstošo oriģinālproduktu sargā PAS, tiek novirzītas uz Savienības tirgu.

1.7.

EESK atbalsta Komisijas nostāju attiecībā uz MVU, jo tiem ir liela nozīme ģenērisko zāļu ražošanā un biolīdzīgo zāļu izstrādē. Ja jaunais PAS stāsies spēkā, MVU varēs labāk plānot savu darbību tirgū.

1.8.

EESK atbalsta Komisijas plānu novērtēt bāreņzāļu un pediatrijā lietojamo zāļu tiesību aktus, sīkāku analīzi veicot 2018.–2019. gadā.

1.9.

EESK saprot, kāpēc Komisija priekšlikumu par vienotu papildu aizsardzības sertifikātu pašlaik, neraugoties uz tā lietderību, neiesniegs, jo vienotā patenta tiesību aktu kopums vēl nav stājies spēkā.

1.10.

EESK atbalsta Regulas (EK) Nr. 469/2009 grozījumus, kas izklāstīti dokumentā COM(2018) 317. Vienlaikus EESK iesaka, ka Komisija varētu nākt klajā ar ierosinājumu grozīt Regulu (EK) Nr. 469/2009, kā tas paredzēts dokumentā COM(2018) 317, lai nodrošinātu, ka papildu aizsardzības sertifikātus var nekavējoties attiecināt uz ražošanu.

2. Vispārīga informācija

2.1.

PAS pagarinās patentu faktiskās aizsardzības periodu tām jaunajām zālēm, kuras var laist tirgū tikai pēc atļaujas saņemšanas.

2.2.

Patenta un PAS turētājs gūs labumu no aizsardzības, kuras ilgums nevar pārsniegt 15 gadus no brīža, kad pirmo reizi saņemta atļauja attiecīgo zāļu laišanai ES tirgū.

2.3.

PAS turētāja ieguvumi ir nozīmīgi. Tā kā PAS piešķir tādas pašas tiesības kā pamatpatents, monopolstāvoklis, ko nodrošina pamatpatents (atsauces patents), tiek paplašināts un PAS turētājs var liegt konkurentiem iespēju izmantot izgudrojumu (ražot attiecīgās zāles, piedāvāt tās pārdošanai, uzglabāt utt.) tajās dalībvalstīs, kur PAS ir piešķirts.

2.4.

PAS kompensē pētniecībā veiktos ieguldījumus. Tam būtu jākompensē arī turpmākie pētījumi, uzraudzība un gaidīšana laikposmā no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz brīdim, kad saņemta atļauja laist attiecīgās zāles tirgū.

2.5.

Eiropas Savienībā papildu aizsardzības sertifikātu var piešķirt, ja darbojas šādi nosacījumi:

2.5.1.

datumā, kad tiek iesniegts pieteikums nodrošināt papildu aizsardzību, attiecīgo produktu aizsargā pamatpatents;

2.5.2.

produktam līdz šim nav piešķirts sertifikāts;

2.5.3.

izsniegta derīga pirmā administratīvā atļauja, ka attiecīgo produktu kā zāles drīkst laist tirgū.

2.6.

Ieinteresēto personu viedokļi (2) liecina, ka pašreizējo papildu aizsardzības sertifikātu dēļ ES ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotāji nonākuši nelabvēlīgākā stāvoklī nekā tie ražotāji, kuri var šīs zāles ražot trešajās valstīs.

2.7.

Eiropas Savienībā pašlaik piešķirtie papildu aizsardzības sertifikāti palielina atkarību no zāļu un medikamentu importa no trešajām valstīm.

2.8.

Pasaules zāļu tirgū ir notikušas pārmaiņas. Vairāku valstu tautsaimniecībai strauji attīstoties (pharmerging) un tradicionālo rūpnieciski attīstīto reģionu iedzīvotājiem novecojot, ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc zālēm. Pasaules iedzīvotāju tēriņi par zālēm palielinājušies no 950 miljardiem euro 2012. gadā līdz 1,1 triljonam euro 2017. gadā (ASV par 40 %, Ķīnā par 20 % un ES par mazāk nekā 15 %). Tiek prognozēts, ka 2022. gadā biozāļu īpatsvars zāļu tirgū sasniegs 25 %. Vienlaikus tirgū palielinās ģenērisko un biolīdzīgo zāļu īpatsvars, un 2020. gadā šīs zāles varētu veidot 80 % no visā pasaulē pārdoto zāļu apjoma un 28 % no visā pasaulē pārdoto zāļu vērtības.

2.9.

Medicines for Europe dati liecina, ka 56 % no pašlaik Eiropas Savienībā piegādāto zāļu apjoma veido ģenēriskās un biolīdzīgās zāles.

2.10.

Ar Bolāra (3) klauzulu tika likvidēta neparedzētā stingras patentu aizsardzības blakusietekme, un šāda rīcība tika pamatota ar apsvērumu, ka brīva konkurence būtu jāpieļauj, tiklīdz aizsardzība ir beigusies. Tā ir klauzula par ražotāju papildu aizsardzību laikā, ka tiek veikta testēšana un klīniskās pārbaudes, un tās mērķis ir nodrošināt ģenērisko zāļu iespējami ātrāku laišanu tirgū pēc tam, kad beigusies patenta/PAS garantētā aizsardzība.

2.11.

Tā kā papildu aizsardzības sertifikāti tiek attiecināti uz ražošanu, ES uzņēmumi ir nonākuši situācijā, kas līdzinās tai, kura bija vērojama pirms Bolāra klauzulas stāšanās spēkā. PAS likumīgais nolūks ir nepieļaut konkurējošu produktu ražošanu ar mērķi tos tirgot ES tirgū, kamēr sertifikāts ir spēkā, taču tam ir divas neapzinātas un neparedzētas sekas, proti,

2.11.1.

kamēr Eiropas Savienībā PAS ir spēkā, attiecīgās ģenēriskās un biolīdzīgās zāles Eiropas Savienībā nedrīkst ražot un eksportēt uz trešajām valstīm (kur juridiskā aizsardzība netiek nodrošināta); un

2.11.2.

Eiropas Savienībā nav atļauta attiecīgo zāļu pietiekami savlaicīga ražošana (un pēc tam uzglabāšana), lai tās varētu nekavējoties laist tirgū jau “pirmajā dienā” pēc PAS nodrošinātās aizsardzības beigām.

2.12.

Ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotāji (kuri darbojas dalībvalstī, kur iesniegts pieteikums piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu atsauces zālēm) saskaras ar zemāk norādītajām problēmām.

2.12.1.

Laikposmā, kurā sertifikāts aizsargā atsauces zāles Eiropas Savienībā, ražotāji šīs zāles nedrīkst ražot nekādiem mērķiem, arī eksportēšanai uz trešām valstīm, kurās atsauces zālēm PAS sniegtā aizsardzība ir beigusies vai tādas nemaz nav bijis, turpretim attiecīgo trešo valstu ražotāji to drīkst darīt.

2.12.2.

Uzreiz pēc SPC termiņa beigām ES ražotāji nav gatavi jau “pirmajā dienā” laist ģenēriskās un biolīdzīgās zāles ES tirgū, jo ES papildu aizsardzības sertifikātu sistēma nepieļauj ražošanu minētajā laikposmā. Savukārt ražotāji trešajās valstīs, kurās atsauces zālēm PAS sniegtā aizsardzība ir beigusies agrāk vai tādas nav bijis, var būt gatavi jau “pirmajā dienā” laist zāles ES tirgū, tās eksportējot, un tādā veidā gūt būtiskas priekšrocības konkurences jomā.

2.13.

ES ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražošanas nozarē pašlaik ir 160 000 darbvietu (Medicines for Europe). Darbvietu skaita samazināšanās, it īpaši augsti kvalificētu darbavietu likvidēšana, zinātības zudums un intelektuālā darbaspēka emigrācija uz trešām valstīm, it īpaši uz Āziju, ir jānovērš, steidzami grozot papildu aizsardzības sertifikātu regulējumu.

2.14.

ES ir bijusi celmlauze biolīdzinieku apstiprināšanas regulatīvo procedūru izstrādē: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) pirmo biolīdzinieku apstiprināja 2006. gadā, bet ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) – tikai 2015. gadā. Tomēr pazīmes skaidri liecina, ka Eiropa pašlaik zaudē savas priekšrocības konkurences jomā un ka tās tirdzniecības partneri atgūst iekavēto. Tādēļ Eiropas Savienībai ir steidzami jāatjauno ES ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotāju konkurētspēja. Nogaidīšana vai kavēšanās ar iniciatīvas īstenošanu vēl vairāk vājinās šo ES nozari un negatīvi ietekmēs lomu, kāda tai bijusi kā celmlauzim, un it īpaši jānorāda, ka ES biolīdzinieku nozare var zaudēt konkurētspējas priekšrocības.

2.15.

Saskaņā ar vienotā tirgus stratēģiju mērķtiecīgi ir jāpārskata vairāki papildu aizsardzības sertifikātu aspekti, lai atrisinātu šādas problēmas:

2.15.1.

eksporta tirgus zaudēšana trešajās valstīs, kur aizsardzība netiek nodrošināta;

2.15.2.

ES ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotāju iespējas laist zāles ES tirgū jau “pirmajā dienā” pēc PAS nodrošinātās aizsardzības beigām (ES tiesību aktos, kas attiecas uz papildu aizsardzības sertifikātiem, jāparedz attiekšanās no PAS piemērošanas ražošanai un jānosaka, ka Eiropas Savienībā ģenēriskās un biolīdzīgās zāles PAS darbības laikā ir atļauts ražot);

2.15.3.

sadrumstalotība, kuras cēlonis ir pašlaik spēkā esošā papildu aizsardzības regulējuma nevienveidīgā īstenošana dalībvalstīs un kuru varētu novērst ar gaidāmo ES vienoto patentu, un pēc tam, iespējams, izveidojot vienotu papildu aizsardzības sertifikātu;

2.15.4.

Bolāra klauzulā noteiktā izņēmuma attiecībā uz pētniecību neviendabīga īstenošana.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kāds var būt jaunās regulas sniegtais labums?

3.1.1.

Eiropas Savienībā tiks stiprināta un saglabāta ražošanas jauda un zinātība, tādā veidā mazinot nevajadzīgu pārvietošanu/ārpakalpojumu izmantošanu.

3.1.2.

ES pacientu iespējas piekļūt zālēm tiks uzlabotas, dažādojot piegādes avotu ģeogrāfiju un tādā veidā stiprinot vietējo ražošanu.

3.1.3.

Tiks likvidēti šķēršļi, kas kavē ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražošanas uzņēmumu izveidi Eiropas Savienībā, un it īpaši šķēršļi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtāk tos pārvarēt un kuri, iespējams, saskaras ar grūtībām konkurēt ar trešo valstu uzņēmumiem.

3.1.4.

Tā kā eksporta vajadzībām izveidoto ražošanas jaudu pirms sertifikāta termiņa var izmantot, lai apgādātu ES tirgu no “pirmās dienas”, gaidāms, ka tas zināmā mērā arī veicinās zāļu pieejamību Savienībā, ģenēriskajām un biolīdzīgajām zālēm dodot iespēju pēc sertifikātu termiņa ātrāk ienākt tirgū un tādējādi nodrošinot, ka pēc patentu un PAS aizsardzības beigām zāles ir pieejamas plašākā klāstā un par pieņemamāku cenu. Tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt valstu veselības budžetu.

3.1.5.

Priekšlikums zināmā mērā uzlabos zāļu pieejamību ES pacientiem, it īpaši tajās dalībvalstīs, kur dažas atsauces zāles (piem., dažas biozāles) ir grūti pieejamas, radot nosacījumus, kas palīdzēs Savienības tirgū pēc attiecīgo sertifikātu termiņa straujāk ienākt attiecīgajām ģenēriskajām un biolīdzīgajām zālēm. Līdz ar to arī Eiropas Savienībā pieejamo zāļu ģeogrāfiskā izcelsme kļūs daudzveidīgāka, bet tas savukārt pastiprinās piegādes ķēdi un piegāžu drošību.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Eiropas Komisija varētu meklēt iespējas, kā ar ES līdzekļiem atbalstīt PAS darbības laikā eksportam vajadzīgās ražošanas jaudas palielināšanu dalībvalstīs. Noteiktu produktu ražotājiem tas pavērtu iespēju paplašināt ražošanu, lai tie varētu jau “pirmajā dienā” laist zāles ES tirgū.

4.2.

Komisija varētu atbalstīt ieinteresēto nevalstisko organizāciju centienus izstrādāt jauno papildu aizsardzības sertifikātu uzraudzības un novērtēšanas rādītājus, jo tas pavērtu iespēju turpmāk palielināt Eiropas Savienībā ražoto ģenērisko un biolīdzīgo zāļu īpatsvaru ES tirgū.

Briselē, 2018. gada 20. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) SWD(2018) 240 final, 29. lpp.

(2) SWD(2018) 242 final.

(3) Direktīva 2001/83/EK un Direktīva 2001/82/EK.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/106

(COM(2018) 321 final),

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam”

(COM(2018) 322 final/2 – 2018/0166 (APP))

“Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”

(COM(2018) 325 final – 2018/0135 (CNS))

“Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas pamatojas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības”

(COM(2018) 326 final – 2018/0131 (NLE))

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus”

(COM(2018) 327 final – 2018/0132 (APP))

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izdara grozījumus Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi”

(COM(2018) 328 final – 2018/0133 (NLE))

(2018/C 440/18)

Ziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 25.7.2018. un 5.9.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	140/3/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK secina, ka tās programmas, kurām saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam ir paredzēts lielākais izdevumu palielinājums, rada lielu Eiropas pievienoto vērtību. Tomēr Komiteja nav pārliecināta, vai, cenšoties samazināt ES budžetu, kas saskaņā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada pašreizējo 1,16 % no ES 27 valstu IKP vietā būs tikai 1,11 %, šis izdevumu palielinājums ir jānodrošina, ievērojami samazinot līdzekļus kohēzijas politikai (– 10 %) un kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) (– 15 %).

1.2.

ES ir jārisina lielas problēmas, tostarp jāpārvar krīzes negatīvās sociālās un politiskās sekas un jācenšas mazināt ģeopolitiskās nestabilitātes un ekonomiskā nacionālisma radītos ārējos draudus. Tai būtu jātiecas izmantot savu nozīmīgo ekonomisko un politisko potenciālu, lai atbalstītu progresīvus un uz izaugsmi orientētus ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas pasākumus, kas nodrošina izaugsmes sniegto labumu taisnīgu sadali, steidzami ierobežotu klimata pārmaiņas un finansētu pāreju uz ilgtspējīgu Eiropu (ņemot vērā LES 3. pantu), kā arī izmantotu iespējas, kuras paver mākslīgā intelekta attīstība, digitalizācija un ceturtā industriālā revolūcija. Lai to visu paveiktu, ir vajadzīgs vairāk budžeta līdzekļu. EESK, atbalstot Eiropas Parlamenta nostāju (1), ierosina palielināt izdevumu un ieņēmumu rādītāju līdz 1,3 % no nacionālā kopienākuma (NKI). Ierosinātais saistību apmērs, proti, 1,11 % no ES nacionālā kopienākuma, ir pārāk pieticīgs, lai patiešām varētu īstenot ES politikas programmu.

1.3.

EESK vēlreiz uzsver atzinumā par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (2) minēto atziņu: lai varētu pārvarēt politisko krīzi Eiropas Savienībā, tās iedzīvotājiem vajag vairāk (un labākas) Eiropas. Eiropas Savienībai pašlaik piešķirtās pilnvaras un finanšu resursi arvien vairāk neatbilst Eiropas iedzīvotāju bažām un cerībām.

1.4.

EESK atzīmē, ka ar Komisijas priekšlikumu tiek uzlabota budžeta struktūra, elastīgums un spēja veicināt sinerģiju un tiek palielināta no ES pašu resursiem gūto ieņēmumu procentuālā daļa. Tomēr šis palielinājums ir nepietiekams. Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada ir iekļauta tikai daļa no Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos (HLGOR) un Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikumiem par to ieņēmumu avotu loka paplašināšanu, kas gūti no pašu resursiem.

1.5.

EESK izprot iemeslus, kāpēc Komisija nākusi klajā ar šādu priekšlikumu, taču nepiekrīt tam, ka priekšlikumā par DFS 2021.–2027. gadam salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļus paredzēts samazināt par attiecīgi 12 % un 46 % (salīdzināmās cenās).

1.6.

It īpaši tādēļ, ka iestādes nesen – 2017. gada novembrī – proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru un izvirzīja mērķi veicināt kvalitatīvi augstvērtīgu darbvietu radīšanu, EESK nepiekrīt tam, ka Eiropas Sociālajam fondam (ESF+) paredzētie līdzekļi reālā izteiksmē ir samazināti par 6 %. EESK cerēja, ka atbilstīgi tās nesen pieņemtajam atzinumam par Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējumu (3) sociālā pīlāra principi un vajadzība šo pīlāru īstenot, it īpaši nodarbinātības jomā, būs viens no galvenajiem orientieriem, ierosinot nākamajā DFS plānoto saistību sadalījumu. Būtu jāizveido īpaša programma, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot Gēteborgas deklarāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tādā veidā atbalstītu to centienus īstenot reformas, kuru mērķis ir, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību, stimulēt kvalitatīvi augstvērtīgu darbvietu radīšanu.

1.7.

EESK uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam kohēzijas politikas finansējumam (ERAF, Kohēzijas fonda un ESF summa) būtu jāparedz vismaz tikpat daudz līdzekļu (salīdzināmās cenās) kā pašreizējā finanšu shēmā.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija min stratēģiski nozīmīgus ieguldījumus, kas būtiski ietekmēs Eiropas turpmāko labklājību un tās vadošo lomu centienos sasniegt pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķus. EESK tomēr visnotaļ uzskata, ka šiem mērķiem un it īpaši Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam bija jāvelta lielāka ievērība, jo minētā programma turpmākajos gados noteikti būs visaptveroša ES stratēģija.

1.9.

Komiteja atzīmē ievērojamo saistību pieaugumu vides un klimata pasākumu jomā (+ 46 %). Tomēr Komiteja, atbalstīdama ANO programmu ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam un ES mērķus veicināt līdz 2050. gadam veicamo pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, arī norāda uz nepietiekamo vērienīgumu, par ko liecina budžeta daļa, kura paredzēta pārejai uz ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņu ierobežošanai.

1.10.

EESK uzskata, ka ES budžetā izveidotais investīciju stabilizācijas mehānisms eurozonas dalībvalstīm, kuras piemeklējuši konkrētai valstij raksturīgi satricinājumi, ir solis pareizajā virzienā, tomēr plānotās saistības, proti, gan aizdevumu garantijas, gan subsīdijas procentu maksājumiem par minētajiem aizdevumiem, ir pārāk mazas, lai krīzes apstākļos varētu stāvokli uzlabot. Šī unikālā un ierobežotā eurozonas iespējamā budžeta programma nav iekļauta nevienā no EMS reformu stratēģijām, kas minētas DFS laikposmam pēc 2020. gada.

1.11.

EESK nav pārliecināta, ka lietderīgs ir ierosinājums samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) paredzētās saistības (–15 % reālā izteiksmē, ja salīdzina ES 27 valstīm, tostarp Eiropas Attīstības fondam, 2014.–2020. gadā un 2021.–2027. gadā paredzēto finansējumu). Šis samazinājums liegs iespēju īstenot ilgtspējīgas lauku attīstības modeli, kas ir viens no KLP jaunās reformas vispārējiem mērķiem, un sasniegt citus mērķus, kuri iekļauti Komisijas nesenajā paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni.

1.12.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot jaunu pašu resursu grozu. Taču Komiteja arī uzskata, ka pašreizējie priekšlikumi nenodrošinās pietiekami lielus autonomus, pārredzamus un taisnīgi iegūtus pašu resursus. EESK tomēr uzskata, ka ātri jāveic saskaņota sistēmas reforma, kas pavērtu iespēju palielināt ieņēmumu daļu no pašu resursiem un nodrošināt, ka ieņēmumu palielināšanas metodes papildina un stiprina ES politikas mērķus. Veicot šo reformu, būtu jāievēro Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos un Eiropas Parlamenta ieteikumi. Komiteja vērš ES iestāžu uzmanību uz to, cik sarežģīti būs nodrošināt, ka visu šo pašu resursu sistēma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam darbojas.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu likvidēt korekcijas (vai atlaides) tām valstīm, kas veic lielas iemaksas ES budžeta finansēšanā.

1.14.

EESK atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līdzekļus ar nosacījumu, ka tās respektē tiesiskuma principu, kas ir viens no Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto Savienības vērtību pamatpīlāriem, un uzskata, ka šo nosacījumu varētu attiecināt arī uz pārējiem principiem, kas saistīti ar ES Līgumos ietverto tiesiskuma principu. Tāpēc tā lūdz Komisiju un Eiropas Parlamentu apsvērt šo iespēju.

1.15.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ieguldījumi tiks atbalstīti ar InvestEU garantiju un ka paredzēts iesaistīt citus partnerus, piemēram, valstu attīstību veicinošas bankas un iestādes vai starptautiskas finanšu iestādes (piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB)), bet pauž nožēlu par to, ka līdzekļu pietiek tikai EIB (4) aizdevumu turpināšanai iepriekšējā apmērā un ka netiek ņemts vērā lielais ES ieguldījumu deficīts. Komiteja arī aicina veikt izmaiņas InvestEU darbībā, lai nodrošinātu, ka relatīvi vairāk līdzekļu tiek novirzīti valstīm ar zemākajiem ienākumiem. ES programmās kā skaidrs mērķis būtu jāparedz konverģences, nevis diverģences veicināšana.

1.16.

Komiteja pauž bažas par to, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu un citu makroekonomikas nosacījumu, kā arī kohēzijas politikas fondu līdzfinansējuma prasību neelastīga interpretācija traucē ES dalībvalstīm, kam finansējums vajadzīgs visvairāk, nepieciešamības gadījumā piekļūt šim finansējumam.

1.17.

Komiteja atzinīgi vērtē ierosināto ievērojamo finansējuma palielinājumu digitālās ekonomikas un sabiedrības pētniecības un attīstības programmām un uzsver, ka vajadzīga rūpīgi izstrādāta stratēģija, kas ar ilgtspējīgu Eiropas rūpniecības politiku, kuras pamatmērķis ir kvalitatīvi augstvērtīga nodarbinātība, veicinātu inovāciju, cita starpā atvieglojot akadēmiskās pētniecības aprindu, rūpniecības, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību.

1.18.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas, proti, to, ka reālā izteiksmē būtiski palielināts finansējums instrumentu “Migrācija un robežu pārvaldība” un “Kaimiņvalstis un pasaule” programmām. Obligāti jāvienojas par kopēju patvēruma politiku, kura balstās uz starptautisko tiesību ievērošanu un uz solidaritāti ar bēgļiem un valstu solidaritāti, un steidzami arī jāizstrādā ES migrācijas politika. EESK uzsver, ka DFS īstenošanas gaitā šiem jautājumiem jāvelta īpaša vērība.

1.19.

Komiteja atkārtoti uzsver, ka Eiropas pusgadam vajadzētu būt ES budžeta izpildes centrā, pēc iespējas vairāk izmantojot jaunās DFS elastīgumu. Lai nodrošinātu Eiropas pusgada pamatnostādņu efektīvāku un demokrātiskāku īstenošanu un dalībvalstu un Eiropas kompetences jomu savienošanu, būs vajadzīga pastiprināta sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana Eiropas pusgada norisēs.

1.20.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstu valdības aktivizēt pūliņus saistībā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada, lai saskaņā ar plānoto grafiku to varētu apstiprināt pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

2. Eiropas Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam

2.1.

Šis EESK atzinums attiecas uz tiesību aktu kopumu, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2018. gada 2. maijā. Tas ietver paziņojumu par DFS (5), četrus priekšlikumus četrām Padomes regulām (6) un priekšlikumu Padomes lēmumam par pašu resursu sistēmu (7).

2.2.

Ierosinātais saistību apropriāciju maksimālais apjoms 2021.–2027. gadam ir noteikts 1 135 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās un ieskaitot Eiropas Attīstības fondu (EAF)), kas atbilst 1,11 % no NKI un ir palielinājums, salīdzinot ar 1 082 miljardiem EUR (izņemot Apvienoto Karalisti) jeb 1,16 % no NKI (izņemot Apvienoto Karalisti) 2014.–2020. gadā. Ierosinātais maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms tam pašam periodam ir noteikts 1 105 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās un ieskaitot EAF), kas atbilst 1,08 % no NKI un ir palielinājums, salīdzinot ar 1 045 miljardiem EUR jeb 0,98 % no NKI.

2.3.

Viena no ierosinātajām izmaiņām ir tā, ka salīdzinājumā ar DFS 2014.–2020. gadam (ES 27 valstis un EAF) ir paredzēts reālā izteiksmē būtiski palielināt finansējumu programmām kategorijās “vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija” (+ 43 %, līdz 166,3 miljardiem EUR jeb 14,7 % no kopējā budžeta, paredzot 13,1 miljardu EUR programmai InvestEU), “Migrācija un robežu pārvaldība” (+ 210 %, līdz 30,8 miljardiem EUR jeb 2,72 % no kopējā budžeta) un “Kaimiņvalstis un pasaule” (+ 14 %, līdz 108,9 miljardiem EUR jeb 9,6 % no kopējā budžeta). Tomēr ir paredzēts reālā izteiksmē būtiski samazināt finansējumu kategorijām “Kohēzija un vērtības” (– 12 %, līdz 242,2 miljardiem EUR reģionālās attīstības un kohēzijas politikas kopai, un –10 %, līdz 330,6 miljardiem EUR kohēzijas politikai), “Dabas resursi un vide” (– 16 %, līdz 336,6 miljardiem EUR jeb 29,7 % no kopējā budžeta) un, pats galvenais, kohēzijas politikai (– 10 %) un KLP (– 15 %).

2.4.

Ieņēmumu daļā tiesību aktu kopumā ir iekļauti priekšlikumi par papildu iespējām, kas jāapsver saistībā ar Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, bet priekšlikumā Padomes lēmumam ir ierosināts ikgadējās pašu resursu piesaistīšanas likmes maksimālo apjomu attiecībā uz maksājumu apropriācijām palielināt līdz 1,29 % un attiecībā uz saistību apropriācijām – līdz 1,35 % no NKI, lai apmierinātu ar Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā un jaunu prioritāšu finansēšanu saistītās lielākās finanšu līdzekļu vajadzības, vienlaikus nodrošinot pietiekamu drošības rezervi finanšu saistību izpildei.

2.5.

Papildus ierosinātajam palielinājumam Komisija aicina veikt izmaiņas ES finanšu struktūrā. Paredzēts budžetā nedaudz samazināt tradicionālo pašu resursu daļu (no 15,8 % līdz 15 %) un valstu iemaksu daļu (no 83 % līdz 72 %), un tas būs iespējams, jo no nacionālā ienākuma atkarīgās iemaksas plānots samazināt no 71 % līdz 58 %. Pašu resursu, ko veido pievienotās vērtības nodoklis, iekasēšanas reforma šo resursu daļu palielinās no 11,9 % līdz 14 %. Paredzēts ieviest jaunus pašu resursus, tostarp iemaksas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un no ierosinātās jaunās kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes – kad to varēs pakāpeniski ieviest –, kā arī valstu iemaksas, kas saistītas ar nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Šie jaunie resursi varētu veidot 12 % no kopējā ES budžeta.

2.6.

Eiropas Komisija ierosina, ka dalībvalstīm, lai saņemtu kohēzijas politikas līdzekļus, būs jāizpilda konkrēti makroekonomikas nosacījumi, jāveic strukturālas reformas un jāizpilda Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Šo prasību izpilde iepriekšējos gados ir nosacījums, lai saņemtu atbalstu no jaunās Investīciju stabilizācijas funkcijas. Turklāt, lai mazinātu ietekmi, ko radīs ierosinātais kohēzijas politikas un KLP līdzekļu būtiskais samazinājums, Komisija ierosina palielināt projektu līdzfinansējuma daļu, ko sedz dalībvalstis.

2.7.

Priekšlikums regulai par budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu ir vērsts uz tādu darbību sodīšanu dalībvalstīs, kas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības vai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, it īpaši, ja tās ir saistītas ar uzbrukumiem tiesu iestāžu neatkarībai. Sankcijas var ietvert ES maksājumu un finanšu saistību samazināšanu un apturēšanu attiecīgajā dalībvalstī. Lēmumu par sankcijām saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pieņem Padome, kas ar kvalificētu balsu vairākumu var priekšlikumu noraidīt.

3. Vispārīgas piezīmes

Politiskais konteksts un vispārīgie mērķi

3.1.

Ņemot vērā iekšējās un ārējās problēmas un draudus, ar kuriem ES nāksies saskarties nākamajā desmitgadē, ES ir vajadzīga skaidra politiska stratēģija un spēcīgs budžets. Tāpēc, kā minēts Komitejas jau pieņemtā atzinumā par Pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (8) un Eiropas Parlamenta rezolūcijā (9), EESK ierosina saistības 2021.–2027. gadam palielināt līdz 1,3 % no NKI.

3.1.1.

Finanšu un ekonomikas krīze un Eiropas politikas veidotāju pasākumi tās pārvarēšanai ir ietekmējuši daudzas Eiropas valstis, un šīs sekas ir konkurētspējas zudums, ekonomikas izaugsmes tempa kritums, nabadzība, nevienlīdzība, sociālās kohēzijas pārrāvums un arī atšķirības starp valstīm.

3.1.2.

Iedzīvotāju neuzticēšanās valstu un Eiropas demokrātiskajām iestādēm izraisa tādu politisku strāvojumu attīstību, kas apšauba gan demokrātiskās vērtības un principus, gan arī pašu ES. Dažas no šīm politiskajām kustībām tagad darbojas dažu ES dalībvalstu valdībās (vai ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē darbosies valdībās) un panāca, ka referendums par Brexit beidzās ar visiem zināmo rezultātu.

3.1.3.

Eiropas Savienības kaimiņvalstis smagi skar arī nedemokrātisku vai autoritāru valdību arvien jūtamākā klātbūtne, Sīrijas karš un tā reģionālā un globālā ietekme, nopietna politiskā nestabilitāte un bruņoti konflikti Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhelā, kā arī Āfrikas demogrāfiskais spiediens un tā radītās migrācijas plūsmas uz Eiropu.

3.1.4.

Viena no šo faktoru ietekmes izpausmēm ir bēgļu un migrantu plūsmas pa Vidusjūru uz Eiropu. Obligāti jāvienojas par kopēju patvēruma politiku, kura balstās uz starptautisko tiesību ievērošanu un uz solidaritāti ar bēgļiem un valstu solidaritāti. Steidzami arī jāizstrādā ES migrācijas politika. Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam īpaša vērība būs jāvelta šiem jautājumiem un sadarbības, it īpaši sadarbības ar Āfrikas valstīm, stiprināšanai attīstības jomā. Šie uzdevumi lielā mērā ir atspoguļoti Komisijas priekšlikumā, taču uzsvars likts uz aspektiem, kas saistīti ar drošību.

3.1.5.

ASV pašreizējās valdības lēmumi un vienpusēja atteikšanās pildīt ļoti svarīgus starptautiskus nolīgumus veicina pasaules ģeopolitiskās nestabilitātes pieaugumu un ir pretēja ES politikai daudzās jomās, tostarp tirdzniecības politikai, vides politikai un klimata pārmaiņu ierobežošanas politikai, kaimiņattiecību politikai un miera veicināšanas un kodolieroču aizliegšanas politikai, daudzpusībai ārējās attiecībās un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas atbalstīšanai.

3.1.6.

Eiropai jāstājas pretī šiem draudiem, iespējami izmantojot savas spējas un attīstot potenciālu tādās jomās kā pētniecība, inovācija un tehnoloģiju izstrāde, cilvēkkapitāls, uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēja un eksporta spējas. Tai būtu gan Eiropas Savienībā, gan attiecībās ar pasaules valstīm arī iespējami jāstiprina un skaidri jāuzsver savas demokrātiskās vērtības un tiesiskuma neierobežota respektēšana, proti, vērtības, kas raksturo taisnīgu, egalitāru un solidaritātē sakņotu sabiedrību, kā arī miera aizsardzība un multilaterālisms starptautiskajās attiecībās. Visiem šiem uzdevumiem arī ir vajadzīgs spēcīgs ES budžets.

3.1.7.

Komisija un Eiropas Parlaments ir iesnieguši priekšlikumus par ES un EMS reformu, kas lielākā vai mazākā mērā veicina lielāku integrāciju. Kā šis process beigsies, nav zināms. vienotā tirgus izveide vēl nav pabeigta, un tas kopā ar inovācijas tempa kritumu un prasmju pieaugošo neatbilstību darba tirgus vajadzībām apdraud Eiropas konkurētspēju. Eiropadome Gēteborgā apstiprināja deklarāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Lai sasniegtu visus šos mērķus, ES un tās dalībvalstīm būs jāuzņemas ievērojamas finansiālas saistības, kā arī politiskas saistības attiecībā uz pieejamo līdzekļu efektīvu un lietderīgu ieguldīšanu. Panākumi ir atkarīgi no sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvas iesaistīšanas lēmumu pieņemšanas procesā.

3.1.8.

Galvenais ekonomiskais drauds Eiropas nākotnei ir ieguldījumu deficīts un atpalikšana no pasaules līderiem tādā jomā kā inovācija un jauninājumu ieviešana tirgū. Ieguldījumu rādītājs, ja to samērojam ar IKP, ir daudz zemāks nekā pirms krīzes.

3.1.9.

Lai varētu panākt Eiropas ilgtspējīgu attīstību, īpaša vērība būtu jāvelta šādiem mērķiem: ieguldījumu veicināšanai ar nolūku radīt ilgtspējīgas, kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas, ražīguma paaugstināšanai un ekonomikas un uzņēmumu modernizācijai, ražošanas un inovācijas stimulēšanai un centieniem veicināt dalībvalstu konverģences panākšanu; pārejai uz zaļo ekonomiku un digitālās pārejas nodrošināšanai; sociālā pīlāra attīstībai, sociālās kohēzijas stiprināšanai un nabadzības izskaušanai; Parīzes nolīguma mērķu un saistību izpildei un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Tam ir vajadzīgs spēcīgs 2021.–2027. gada budžets ar pielāgotām programmām, kas nodrošina iespējami lielu Eiropas pievienoto vērtību.

3.1.10.

Ņemot vērā šos un citus aspektus, EESK uzskata, ka ES ir vajadzīgs vērienīgs budžets, kas būtu politiskas instruments, ar kuru tiek izstrādāta skaidra Eiropas Savienības stiprināšanas stratēģija, kas paver iespēju veidot ciešāk integrētu un demokrātiskāku Savienību, vairāk atbalstīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs, sniegt lielāku atbalstu uzņēmumiem vides un ar digitalizāciju saistīto problēmu risināšanā, stiprināt sociālo dimensiju un vairāk atbalstīt lauku rajonus. Tikai šādā veidā ES spēs apslāpēt un savaldīt iekšējos centrbēdzes spēkus un stāties pretī ārējiem ģeopolitiskajiem draudiem.

Jaunajā DFS paredzētie izdevumi

3.2.

Tomēr Komisijas priekšlikums ir pārāk orientēts uz pašreizējā stāvokļa saglabāšanu un liecina par to, ka pieejamais līdzekļu apmērs nav tāds, kas atbilst jauno ES risināmo problēmu būtībai un apjomam un kas paver iespēju sasniegt tās mērķus.

3.3.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteikts, ka Eiropas Savienībai jāveicina ilgtspējīga izaugsme, vienlaikus saudzējot vidi. Tagad paredzēts, ka neatliekami risināmā klimata pārmaiņu problēma būs svarīga prioritāte, tostarp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un tas ir globāls rīcības satvars ne tikai publiskām iestādēm, bet arī ekonomikas dalībniekiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Tāpēc ir jāorganizē un, tas ir īpaši svarīgi, jāfinansē plaša ekonomiska, sociāla un ekoloģiska pārveide (10).

3.4.

EESK atzinīgi vērtē budžeta struktūras izmaiņas, kas ietver izdevumu kategoriju pārkārtošanu un programmu konsolidāciju, kā arī elastības mehānismu uzlabošanu, tādā veidā nodrošinot reaģētspējīgāku DFS un vienlaikus saglabājot tās stabilitāti.

3.5.

3.5.1.

Fakti liecina, ka krīzes dēļ atkal palielinās ienākumu uz vienu iedzīvotāju atšķirības, it īpaši starp ziemeļiem un dienvidiem (11). Mazāk attīstītos reģionos (kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no ES vidējā rādītāja) dzīvojošo ES 27 valstu iedzīvotāju īpatsvars kopš 2010. gada samazinās, taču pieaug pārejas reģionos (kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75–90 % no ES vidējā rādītāja) dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars. Tomēr tas daļēji izskaidrojams ar faktu, ka vairāk attīstītos reģionos dzīvojošo ES 27 valstu iedzīvotāju īpatsvars krīzes seku dēļ samazinās (12). Tas nozīmē, ka vērojamā konverģence ne vienmēr ir augšupēja ienākumu konverģence. It īpaši vietējā un reģionālajā līmenī ir vajadzīgi papildu ieguldījumi veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā integrācijā, un tie būtu jāveic, piemērojot līdzsvarota budžeta normu, kā Komiteja ieteikusi vairākos nesen pieņemtos atzinumos, proti, ieguldījumiem paredzētie izdevumi, it īpaši tie, kas veicina ilgtermiņā ilgtspējīgu izaugsmi, nebūtu jāņem vērā aprēķinos par Stabilitātes un izaugsmes paktā izvirzīto deficīta mērķu sasniegšanu.

3.5.2.

Šajā saistībā EESK norāda, ka reģionu ekonomiskie un sociālie apstākļi ievērojami atšķiras un dažas reģionālas atšķirības faktiski ir izveidojušās pēdējos gados – pat relatīvi turīgās valstīs. Kohēzijas politikā tas būtu jāatspoguļo, papildus relatīvajam IKP uz vienu iedzīvotāju ieviešot jaunus alternatīvus sociālos rādītājus, piemēram, tādus kā nodarbinātība un ekonomiski aktīva darbaspēka līmenis, kā arī nabadzība un sociālās iekļaušanas pasākumi.

3.6.

EESK nepiekrīt ierosinājumam reāli samazināt Eiropas Sociālajam fondam+ paredzētos līdzekļus (–6 % reālā izteiksmē laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, salīdzinot ar 2014.–2020. gadu). Reālais samazinājums būs vēl lielāks, jo Garantija jauniešiem tiks iekļauta ESF+. Šī fonda līdzekļu apmērs reālā izteiksmē faktiski būtu jāsaglabā vismaz 2020. gada līmenī, jo tas nodrošina svarīgus finanšu līdzekļus, ar ko ES var atbalstīt Eiropas sociālā tiesību pīlāra īstenošanu, lai stiprinātu ES sociālo dimensiju un veicinātu sociālo standartu augšupēju konverģenci. Minimālās valstu līdzfinansējuma likmes nebūtu jāpaaugstina, jo citādi dažas dalībvalstis nevarēs ieguldīt līdzekļus dažos reģionos, tādā veidā neizmantojot iespējas radīt Eiropas pievienoto vērtību. Sociālo tiesību pīlāra īstenošana var arī veicināt centienus palielināt eurozonas dalībvalstu noturību un tādējādi arī uzlabot EMS darbību. Kopīga sociālo partneru rīcība Eiropas, valstu un reģionālā līmenī ir neaizstājams instruments šā mērķa sasniegšanai. Tāpēc EESK pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no pašreizējā plānošanas perioda regulas projektā šāda rīcība nav skaidri minēta, un aicina Eiropas Komisiju atjaunot šo noteikumu.

3.7.

EESK uzskata, ka kohēzijas politikas finansējumam (ERAF, Kohēzijas fonda un ESF summa) daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāatvēlē vismaz tikpat daudz līdzekļu salīdzināmās cenās kā pašreizējā finanšu shēmā.

3.8.

Kā jau norādīts atzinumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” (13), EESK uzskata, ka ir jāveic jauna KLP reforma, saglabājot divus pīlārus, kuri jāpārorientē un ar kuriem tiešais atbalsts daudz lielākā apmērā jānovirza laukaugu audzētājiem un lopkopjiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un ģimeņu saimniecībām, un ka līdzekļi lauku attīstībai būtu jāizmanto, lai veicinātu ilgtspējīgu modeli, kurā būtu ņemtas vērā Parīzes nolīguma saistības un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi. Sociālās infrastruktūras finansēšana lauku kopienās, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, ir bijis ļoti svarīgs pret lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos vērstās ES aktīvās politikas aspekts, kas ir devis labumu lauku apvidu iedzīvotājiem, lauksaimniekiem, kā arī mazajiem uzņēmumiem un kopienām. Komisijas ierosinātais ievērojamais KLP atvēlēto līdzekļu samazinājums (– 15 %) apgrūtina progresu šajā virzienā vai Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni izvirzīto mērķu sasniegšanu.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ES budžetā izveidot eurozonas stabilizācijas mehānismu. Šā mehānisma mērķis būs aizsargāt ieguldījumiem paredzētos izdevumus eurozonas dalībvalstīs, ja konkrētām valstīm raksturīgi satricinājumi radīs spiedienu uz to publisko budžetu. Tā ir vajadzīga reforma, lai vairotu EMS noturību un nepieļautu, ka sākas dinamiska dalībvalstu atšķirību veidošanās.

3.9.1.

Tomēr Komiteja arī uzskata, ka ierosinātais mehānisms nenodrošinās pietiekamu stabilizāciju krīzes gadījumā. Ar šo mehānismu skartajām dalībvalstīm varētu izsniegt tikai ierobežotus kompensējošus aizdevumus. Summa 30 miljardu EUR apmērā ir nepietiekama, lai vienlaikus varētu izsniegt aizdevumus vairāk nekā vienai valstij (14). Tāpat šo aizdevumu ar zemu procentu likmi procentu maksājumu subsidēšana par summu, kas nepārsniedz 600 miljonus EUR gadā, sniegs nenozīmīgu atvieglojumu dalībvalstīm un tādēļ nenodrošinās pietiekamu stabilizāciju eurozonā. Lielākas maksājumu saistību rezerves, kurām būtu vajadzīgs lielāks iemaksu maksimālais apjoms, būtu pirmais solis virzībā uz stabilizācijas spējas uzlabošanu.

3.9.2.

EESK pauž bažas par to, ka Komisijas priekšlikumos par nākamo DFS nav iekļauti noteikumi par EMS reformu un tās pārvaldību un šo aspektu ietekmi uz budžetu, it īpaši saistībā ar Eiropas Monetārā fonda izveidi vai ar pakalpojumiem vai pabalstiem (piemēram, bezdarba apdrošināšanu), ko iedzīvotāji krīzes laikā varētu saņemt papildus dalībvalstu nodrošinātajiem.

3.10.

InvestEU fonda pamatā ir iepriekšējais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ar tādām pašām ikgadējām iemaksām un tādām pašām aplēsēm par tā ietekmi uz visiem ieguldījumiem. Fonds ieguldīs līdzekļus četrās politikas jomās (ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; mazie un vidējie uzņēmumi; sociālie ieguldījumi un prasmes) ir solis pareizajā virzienā. EESK īpaši atzinīgi vērtē ceturto prioritāti, jo tā var atvieglot projektu finansēšanu svarīgās jomās, piemēram, prasmes, izglītība, apmācība, sociālie mājokļi, sociālā inovācija un migrantu, bēgļu un neaizsargātu personu integrācija. Šī apņemšanās garantēt EIB un, iespējams, citu publisku banku kredītus ir vērtējama atzinīgi, taču ar to pietiks tikai kreditēšanas turpināšanai līdzšinējā apmērā, kaut arī dažas dalībvalstis, kurās ir salīdzinoši zemi ienākumi uz vienu iedzīvotāju, joprojām nevarēs gūt labumu no šīs iespējas. Būs jāvelta lielākas pūles, lai varētu samazināt ES ieguldījumu deficītu.

3.11.

Kohēzijas politikas galvenais mērķis ir veicināt dalībvalstu augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci. Stingru nosacījumu noteikšana var kavēt piekļuvi kohēzijas politikas līdzekļiem tām dalībvalstīm un reģioniem, kam tie visvairāk vajadzīgi, proti, tām dalībvalstīm un reģioniem, kuriem ir mazāki ienākumi vai lielākas parādsaistības. EESK nav mainījusi atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (15) pausto viedokli, proti, Komiteja “(..) noraida ideju, ka kohēzijas politikai paredzēto līdzekļu saņemšana tiek piesaistīta makroekonomikas nosacījumu izpildei”. Tomēr EESK atbalsta kohēzijas politikas īstenošanu saskaņā ar pamatnostādnēm, kas noteiktas Eiropas pusgadā, kurā gan valstu, gan Eiropas līmenī aktīvi piedalās sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.12.

Neelastīgi piemērotas ERAF, Kohēzijas fonda un ESF līdzfinansējuma prasības ārkārtējas taupības politikas laikā liedza dažām valstīm, kam visvairāk bija vajadzīgs finansējums, izmantot šo fondu līdzekļus un tādā veidā veicināja atšķirību veidošanos. Pašlaik līdzfinansējuma prasības dažās valstīs turpina ierobežot piekļuvi šiem fondiem, un nākotnē tas varētu turpināties vēl lielākā mērā, ja daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada tiks palielināta dalībvalstu līdzfinansējuma daļa. EESK aicina palielināt līdzfinansējuma kritēriju elastīgumu, lai tiktu ņemts vērā katras dalībvalsts ekonomikas un finanšu stāvoklis un arī šajā punktā iepriekš paustais viedoklis par ieguldījumiem paredzētajiem izdevumiem un to saistību ar Stabilitātes un izaugsmes paktā izvirzītajiem mērķiem.

3.13.

Tās pieredzes dēļ, kas tika gūta, kad ārkārtējas taupības periodā tika uzspiestas vai veicinātas dažas strukturālas reformas, loģiskas ir šaubas par to, vai ir lietderīgi piekļuvi kohēzijas politikas līdzekļiem vispārēji saistīt ar nosacījumu, ka dalībvalstīm jāīsteno iepriekš minētās reformas. EESK neiebilst pret reformām, bet uzskata, ka ir svarīgi precizēt, par kādām reformām ir runa. Vairākos atzinumos, no kuriem nesenākais ir atzinums par eurozonas ekonomikas politiku (2018) (16), EESK ir atbalstījusi strukturālas reformas, kas sekmē ražīguma pieaugumu, stiprina darbvietu drošību un sociālo aizsardzību un vienlaikus veicina ieguldījumus un sekmē kolektīvās sarunas, kuru pamatā ir sociālo partneru autonomija, un sociālo dialogu.

3.14.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumus par ievērojamu finansējuma palielinājumu pētniecības un inovācijas un digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības programmām, jo tās var veidot pamatu ilgtspējīgam un stabilam ražīguma un atalgojuma pieaugumam un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Būtu ļoti svarīgi izstrādāt precīzi formulētu stratēģiju, kura inovāciju sasaistītu ar Eiropas rūpniecības politiku un no kuras varētu gūt labumu visas dalībvalstis, it īpaši tās, kuru attīstības līmenis ir zemāks. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai ir būtiska nozīme centienos izstrādāt un īstenot efektīvu rūpniecības politiku, kas būtu labi saistīta ar inovācijas sistēmām. Turklāt pašreizējos apstākļos stabils un spēcīgs uzsvars jāliek uz sabiedrības, demokrātijas, kultūras un sociālās pārveides izpēti.

3.15.

Jāuzsver arī finansējuma palielinājums par 92 % (līdz 26,368 miljardiem EUR laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam) programmai Erasmus+, proti, vienai no programmām, kas visvairāk sekmējusi Eiropas identitātes veidošanos.

3.16.

EESK atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu starptautiskajai sadarbībai un humānajai palīdzībai, taču pauž bažas par ārējo darbību pārorientēšanu uz drošību un migrācijas spiedienu, tādā veidā novirzoties no ilgtermiņa augšupējas, ar vajadzībām pamatotas un valstu virzītas pieejas un prioritāšu noteikšanas. Šāda pārorientēšana var atstāt bez atbalsta vismazāk aizsargātos reģionus. EESK aicina apņemties atbalstīt partnervalstu centienus īstenot pašām savus plānus ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Finansējums un pašu resursi jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS)

3.17.

Ar jauno DFS Komisija ierosina dažas izmaiņas ES budžeta finansēšanā, taču tās ir pieticīgas, ja salīdzina ar Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos (HLGOR) un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem un vajadzību finansēt nepieciešamos izdevumus. Jaunajā priekšlikumā paredzēts pakāpeniski virzīties uz ES atkarības no dalībvalstu iemaksām mazināšanu un ļoti pakāpeniski panākt finansiālu neatkarību. Tāpēc tiek piedāvāti daži jauni ieņēmumu avoti.

3.18.

Laikā, kad ir vajadzīgi apņēmīgi centieni īstenot saskaņotu programmu, daudzgadu finanšu shēmas priekšlikums ir pieticīgs un tam trūkst vēriena. Būtu jāsāk ar Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem un jāparedz dažādi papildu pašu resursu avoti, lai nākamajā DFS periodā varētu daudz vairāk paļauties uz pašu resursiem.

3.19.

EESK atkārtoti norāda uz to, kas tika pausts atzinumā par tematu “Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni” (17), kurā Komiteja piekrīt apsvērumiem, kas minēti Mario Monti vadītās Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos (HLGOR) (18) izstrādātajā nobeiguma ziņojumā “ES turpmākā finansēšana”. Īpaši svarīgi, lai daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada jaunos ienākumus pārsvarā veidotu autonomi, pārredzami un taisnīgi iegūti pašu resursi. Tie tiešā veidā – nevis caur dalībvalstīm – nonāktu ES budžetā un vienlaikus nepalielinātu nodokļu slogu un neradītu apgrūtinājumu nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.20.

Komitejas atzinumā par tematu “Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni”17 norādīts, ka daži no jaunajiem resursiem, kas ierosināti HLGOR ziņojumā, varētu radīt Eiropas pievienoto vērtību ienākumu jomā, jo tie būtu gūti vispiemērotākajā līmenī, lai vērstos pret transnacionālām mobilām nodokļu bāzēm un novērstu globālo ietekmi uz vidi, uzliekot nodokļus uzņēmumiem (KKUINB) (19), it īpaši starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī finanšu darījumiem, degvielām un oglekļa dioksīda emisijai.

3.21.

Kā apgalvo Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, pašu resursi, kuru pamatā ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, “sniegtu priekšrocību, uzlabojot vienotā tirgus darbību”. Vienlaikus kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze vienkāršo un saskaņo noteikumus visā Eiropas Savienībā un ierobežo kaitējošus nodokļu konkurences elementus.

3.22.

Digitālo pakalpojumu nodoklis, ja tas būtu pārdomāti izstrādāts, varētu radīt Eiropas pievienoto vērtību, jo atrašanās vieta, kur tiek maksāti nodokļi, var būt tālu no darījumu veikšanas vietas, taču tas ir pagaidu risinājums.

3.23.

Komiteja vērš ES iestāžu uzmanību uz to, cik sarežģīti būs nodrošināt, ka visu šo pašu resursu sistēma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam darbojas.

3.24.

Iemaksas, kas ir saistītas ar augstākiem vides standartiem un klimata pārmaiņu ierobežošanu, arī sola Eiropas pievienoto vērtību un ir cieši saistītas ar ES stratēģisko mērķi īstenot ilgtspējīgas attīstības modeli. Turklāt tikai kopēji nodokļi par enerģiju un kaitējumu videi var nodrošināt godīgu konkurenci vienotajā tirgū. Šajā sakarā Komisija ierosina iemaksas, kas saistītas ar nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Ieņēmumu avoti varētu būt arī maksas par citiem vides piesārņošanas veidiem, kas rada izmaksas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Kā piemērus var minēt Eiropas Parlamenta un Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos ierosinātos autotransporta degvielas un aviobiļešu nodokļus, kā arī oglekļa nodokļa ieviešanu. Nekavējoties būtu jāsāk rīkoties, lai lemtu par šādiem jauniem ieņēmumu avotiem, kas pilnībā atbilst vispārējai ES politikas stratēģijai, un lai tos ieviestu.

3.25.

Komisija arī ierosina vienkāršot pašreizējos pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodoklis un kas pašlaik ir sarežģīti, jo PVN likmes dažādās valstīs ir atšķirīgas. Vienkāršošana, visās dalībvalstīs ieviešot vienotu nodokļa likmi, ir vērtējama atzinīgi. Pašreizējā priekšlikumā ir paredzēts neliels ieņēmumu palielinājums. Tomēr PVN iemaksas būtībā būs līdzīgas tām, kas saistītas ar NKI līmeni, jo šo iemaksu apmēru nosaka vispārējā ekonomiskā aktivitāte attiecīgajā dalībvalstī, nevis konkrēti ES politikas mērķi.

3.26.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES dod iespēju pakāpeniski likvidēt korekciju sistēmu, kas tika paplašināta tiktāl, ka mazākus maksājumus varēja veikt Apvienotā Karaliste un dažas citas dalībvalstis. Šīs sistēmas likvidēšana vērtējama atzinīgi, tāpat kā fakts, ka atkal paredzēts ES budžetā ieskaitīt 90 % muitas ieņēmumu, jo samazinājušās muitas nodokļu iekasēšanas izmaksas dalībvalstīs. Vēl viens neliels papildinājums varētu nākt no ECB peļņas (peļņa no naudas emisijas). Tomēr kopumā šie jaunie pašu resursu veidi joprojām ir pārāk mazi un pārāk nenoteikti, lai varētu cerēt, ka tie pavērs iespēju ievērojami samazināt ar NKI saistītās iemaksas.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līdzekļus ar nosacījumu, ka tās respektē tiesiskuma principu, kas ir viens no Līguma 2. pantā minēto Savienības vērtību pamatpīlāriem, taču šā priekšlikuma īstenošana nedrīkst notikt uz to iedzīvotāju vai uzņēmumu rēķina, kuri pašlaik gūst labumu no ES līdzekļiem. Tā kā budžets ir nozīmīgākais visu ES politikas pasākumu īstenošanas instruments, Komiteja uzskata, ka šo nosacījumu varētu attiecināt arī uz pārējiem ES Līgumos ietvertajiem un ar tiesiskumu saistītajiem principiem, un lūdz Komisiju un Eiropas Parlamentu apsvērt šo iespēju.

4.2.

Iespējami būtu jāizmanto elastīgums, lai veicinātu izdevumu programmu savstarpēju savienošanu, kas nāktu par labu gan politikas pasākumiem, gan līdzekļu izlietojumam. Piemēram, KLP un programma “Apvārsnis” lauksaimniecības tehnoloģiskajai modernizācijai vitālos lauku rajonos un ilgtspējīgai lauksaimniecībai; pētniecība, izstrāde un inovācija, universitātes, Erasmus+ un citas jauniešiem paredzētas programmas; ieguldījumu un kohēzijas politika, Eiropas Sociālais fonds un jauna Eiropas sociālo tiesību pīlāra attīstības programma, ko EESK ierosina šajā atzinumā, lai veicinātu dalībvalstu konverģenci, utt. Tāpēc EESK pauž nožēlu par priekšlikumu N+3 noteikumu aizstāt ar N+2 noteikumu (20) un aicina Komisiju šo priekšlikumu pārskatīt.

4.3.

Pašreizējie Jean-Claude Juncker plāna (Investīciju plāna Eiropai) īstenošanas novērtējumi raisa šaubas par apgalvojumiem, kas attiecas uz tā ietekmi uz ieguldījumu palielinājumu līdz sākotnēji prognozētajam līmenim un vēl jo vairāk līdz līmenim, kurš vajadzīgs, lai ievērojami samazinātu ieguldījumu deficītu salīdzinājumā ar laikposmu pirms 2008. gada. Vairākas dalībvalstis ar zemākajiem ienākumiem joprojām no plāna negūst pietiekamu labumu. Jāizveido atbilstoši mehānismi, lai labotu šo nepilnību, kas palielina dalībvalstu atšķirības. Iespēja apvienot finansējumu no dažādiem fondiem, piemēram, no Kohēzijas fonda un InvestEU, būtu jāveicina.

4.4.

Sociālās kohēzijas stiprināšanai ir jāiet roku rokā ar Eiropas iedzīvotāju uzticības atjaunošanu. Eiropas sociālo tiesību pīlāra attīstība varētu būt nozīmīgs instruments, kas sekmē abu mērķu sasniegšanu, tostarp sniedzot atbalstu un pamatnostādnes tām dalībvalstīm, kuras īsteno reformas, lai tiktu veidotas ilgtspējīgas, kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas, kas rada lielu pievienoto vērtību. EESK ierosina, pamatojoties uz apņemšanos, ko paudušas dalībvalstis, kuras izstrādāja Gēteborgas deklarāciju, daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam izveidot īpašu Eiropas sociālo tiesību pīlāra programmu. Eiropas Sociālais fonds+ palīdzētu šo pīlāru finansēt, izmantojot radītāju sistēmu (arī bezdarba un nodarbinātības līmenis, izglītošanās un nesekmība, IKP uz vienu iedzīvotāju, nabadzības un sociālās integrācijas rādītāji – gan vispārēji, piemēram, reģionāli rādītāji, gan konkrētāki rādītāji par noteiktām nelabvēlīgā situācijā esošām sociālajām grupām).

4.5.

ES budžeta izpildē būtiskai lomai vajadzētu būt Eiropas pusgadam, iespējami izmantojot jaunās DFS elastīgumu, piemēram, lai nodrošinātu ciešu kohēzijas politikas saikni ar citām politikas jomām, piemēram, inovācijas, investīciju un darbvietu radīšanas politiku. Tāpēc jāizveido atbilstoši mehānismi sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanai Eiropas pusgada norisēs, lai viņi zinātu, kā viņu pārziņā esošās nacionālās jomas var savienot ar Eiropas jomām. Atbalstot Eiropas pusgada īstenošanu, Komisija un Padome tieši iesaistītos valstu politiskas jautājumu risināšanā. Jānodrošina, ka ar pasākumiem, kam piešķirts ES finansējums, netiek ierobežotas ne sociālās tiesības, ne darba ņēmēju un patērētāju tiesības.

4.6.

ES iestādēm un dalībvalstu valdībām sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām prioritāri ir jācenšas palielināt DFS pēc 2020. gada atvēlēto finansējumu un līdzsvarot savas prioritātes tā, kā EESK ierosina šajā atzinumā. EESK aicina tās veltīt vairāk pūļu, lai DFS varētu apstiprināt saskaņā ar plānoto grafiku, proti, pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcija par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI)), līdzreferenti: Jan Olbrycht, Isabelle Thomas, 14. punkts.

(2) OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

(3) OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(4) Eiropas Investīciju banka.

(5) COM(2018) 321 final.

(6) COM(2018) 322 final/2, COM(2018) 326 final, COM(2018) 327 final, COM(2018) 328 final.

(7) COM(2018) 325 final.

(8) OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

(9) Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcija par nākamo DFS: “Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada” (2017/2052(INI)), līdzreferenti: Jan Olbrycht, Isabelle Thomas, 14. punkts.

(10) Skatīt arī EESK atzinumu “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” (NAT/735, ziņotājs: Rudy de Leeuw) un atzinumu “Rīcības plānā ilgtspējīgam finansējumam” (ECO/456, ziņotājs: Carlos Trias Pinto). Vēl nav publicēti.

(11) Eiropas Arodbiedrību institūts (EAI)/Eiropas Arodbiedrību konfederācija (2018), “Benchmarking Working Europe”, Brisele: EAI.

(12) Darvas, Z., un Moes, N. (2018), “How large is the proposed decline in EU agricultural and cohesion spending?” Bruegel bloga raksts, 2018. gada 4. maijs.

(13) OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp.

(14) Skatīt Claeys, G. (2018), “New EMU stabilisation tool within the MFF will have minimal impact without deeper EU budget reform”, Bruegel bloga raksts, 2018. gada 9. maijs. Šajā analīzē minēts, ka 30 miljardi EUR bija apmēram trešdaļa no Īrijai krīzes laikā aizdotās summas.

(15) OV C 229, 31.7.2012., 32. lpp.

(16) OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.

(17) OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

(18) “Future financing of the EU – Final report and recommendations of the High Level Group on Own Resources”, 2016. gada decembris.

(19) EESK to pozitīvi vērtēja jau 2011. gada atzinumā “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)” (OV C 24, 28.1.2012., 63. lpp.) un 2017. gada atzinumā “Kopējā (konsolidētā) uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze” (OV C 434, 15.12.2017., 58. lpp.).

(20) Daļu no budžeta saistībām Komisija automātiski atceļ, ja tās nav izmantotas un ja neviens maksājuma pieteikums nav saņemts otrā gada beigās pēc budžeta saistību apstiprināšanas gada (n+2). Avots: Eiropas Komisija.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/116

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem”

(COM(2018) 374 final – 2018/0199(COD))

(2018/C 440/19)

Ziņotājs:

Henri MALOSSE

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 19.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 178. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	196/2/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) ir unikāls kohēzijas politikas instruments un viena no nedaudzajām sistēmām, kurās dažādu dalībvalstu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki sistemātiski veic kopīgas darbības un apmainās ar praktisko pieredzi un rīcības stratēģijām. Var teikt, ka šajā sadarbībā var rast mazliet Eiropas gara. Neraugoties uz daudziem gadījumiem, kad līdzšinējos projektos radīta pievienotā vērtība un veikti izaugsmi veicinoši ieguldījumi, ex post novērtējumu rezultāti skaidri norāda uz vairākiem trūkumiem. Jaunajā regulas priekšlikumā tie jāņem vērā vairākās rīcības jomās:

1.1.1.

Procedūru vienkāršošana. EESK aicina veikt “vienkāršošanas šoku”, ņemot vērā projektu lielumu. Sadarbība galvenokārt attiecas uz vietēja līmeņa pasākumiem. Tādēļ ir vajadzīgi vienkāršojumi veidlapās un projektu novērtēšanas metodēs, kā arī jāpiemēro standarta procedūras, kas ir jaunās plānošanas galvenais elements.

1.1.2.

Finanšu shēma. Kohēzijas politika ir izšķirošs elements Eiropas 2021.–2027. gada stratēģijas atbalstam, un tam būtu jāpiešķir prioritārs tehniskais un finansiālais atbalsts. EESK brīdina, ka nevajadzētu samazināt piešķirtos budžeta līdzekļus, jo tas mazinātu šīs rīcības programmas efektivitāti, redzamību un atpazīstamību. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Parlamentu ierosināt palielināt apropriācijas kohēzijas politikai, tostarp Eiropas teritoriālajai sadarbībai.

1.1.3.

Papildināmība. EESK pauž bažas par jaunajiem noteikumiem, kas varētu samazināt ES maksimālo finansējuma likmi no 85 % līdz 70 %. Komiteja aicina saglabāt 85 % likmi mazajiem projektiem, neaizsargātākajiem reģioniem, kā arī pilsoniskās sabiedrības darbībām. EESK arī atbalsta plašāku privātā sektora līdzdalību un fonda InvestEU Eiropas finanšu inženierijas izmantošanu darbībām, ar kurām atbalsta ražošanas sektoru.

1.1.4.

Finanšu instrumentu integrācija. EESK aicina Komisiju izstrādāt reālu stratēģiju, lai koordinētu un integrētu dažādos finanšu instrumentus, kas ir pieejami saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Komiteja aicina Komisiju drīzumā nākt klajā ar paziņojumu šajā jautājumā. Eiropas teritoriālajai sadarbībai jābūt privileģētam satvaram šādas koordinācijas īstenošanā.

1.1.5.

Cieša partnerība ar pilsonisko sabiedrību. Komisijai ir jānosaka prasība iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan apspriešanās procesā, gan pasākumu īstenošanā, jo labākie projektu rezultāti vērojami tad, kad ir iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. EESK iesaka noteikt katrai darbības iestādei pienākumu izstrādāt partnerības plānu, kas palīdzētu iesaistīt pilsonisko sabiedrību un kurā paredzēts brīdināšanas mehānisms.

1.1.6.

Tematiskās koncentrācijas turpināšana un attīstīšana. EESK pozitīvi vērtē pārmaiņas, kas vērstas uz intervences pasākumu un ieguldījumu prioritāšu tematisku koncentrēšanu, taču vēl ir jāprecizē, kā:

—	ņemt vērā LESD 174. pantā minēto apgabalu (salas, kalnu reģioni, lauku apvidi, aglomerācijas u. c.) īpatnības, neatstājot novārtā koncentrācijas nepieciešamību, lai nodrošinātu redzamību un efektivitāti un nepieļautu sadrumstalotību,

—	ilgtspējīgu attīstību un klimata pasākumus iekļaut visu problēmjautājumu risināšanā,

—	reāli tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, vairāk veicot darbības vietējā mērogā.

1.1.7.

Jūrlietas un salu teritorijas. Tā kā salu teritoriju vienīgā vide ir saistīta ar jūrlietām, EESK prasa, lai šīs teritorijas arī turpmāk varētu iesniegt projektus gan pārrobežu, gan teritoriālās sadarbības jomā. Vajadzības gadījumā būtu jāparedz jauna “salu teritoriju” prioritāte ar konkrētu budžetu.

1.1.8.

Makroreģionālās stratēģijas. EESK uzskata, ka ir svarīgi paplašināt makroreģionālo stratēģiju izstrādi jaunām teritorijām (Vidusjūru, Balkāniem, Karpatiem utt.), un to atbalstam nodrošināt jauno Eiropas finanšu instrumentu lielāku integrāciju.

1.1.9.

Sadarbība ar kaimiņvalstīm. EESK atzinīgi vērtē vienotas īstenošanas sistēmas izveidi kopā ar kaimiņvalstīm / trešām valstīm. Komiteja arī uzsver, ka ir lietderīgi izmantot pieeju, kurā vienlaikus paredzēts izmantot ETS un Eiropas ārējo fondu apropriācijas. EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka šīs sistēmas ietvaros teritoriālās sadarbības programmas tiek uzsāktas arī kaimiņvalstu reģionos, pat ja tiem nav kopīgas robežas ar ES, lai neradītu atšķirības attiecīgo valstu teritorijā.

1.1.10.

Inovācija. EESK atbalsta priekšlikumu izveidot prioritāru teritoriālās sadarbības virzienu inovācijas jomā ar autonomu budžetu un procedūras, kas nodrošina nevalstisko dalībnieku tiešu iesaisti. Tomēr EESK uzsver, ka šīm inovācijām jābūt arī sabiedriski un sociāli nozīmīgām.

1.1.11.

Eiropas teritoriālās sadarbības digitālā komponente. Mūsdienās viena no lielākajām Eiropas teritoriālās sadarbības dalībnieku problēmām ir savienojuma esamība. Jāparedz līdzekļi un iniciatīvas, kas mazinātu digitālo plaisu starp teritorijām, kā arī starp pilsētu un lauku teritoriālajiem komponentiem reģionos – jāattīsta pieredzes apmaiņa un jāsamazina digitālā plaisa, pirmkārt, starp reģioniem un, otrkārt, starp pilsētu un lauku teritorijām.

1.1.11.1.

Tādēļ EESK iesaka laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam iekļaut visu ETS programmu struktūrā digitālās pārveides nepieciešamību un prasmju pilnveidošanas prasības.

1.1.12.

Jaunatnes iesaiste. Būtisks aspekts Eiropā ir jauniešu iesaistīšana. EESK ierosina izmantot programmas Erasmus+ jauniešu apmaiņas metodes, piemērojot tās studentiem, praktikantiem, darba meklētājiem un grūtībās nonākušiem cilvēkiem, lai jauniešus iesaistītu teritoriālajā sadarbībā, izmantojot īpašas mobilitātes programmas, arodapmācību un valodu apguvi. EESK ierosina pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās iekļaut īpašus priekšlikumus un pasākumus jauniešiem, kurus īsteno paši jaunieši.

1.1.13.

Pasākumi mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un horizontālo kritēriju ievērošana. EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt konkrētus noteikumus par obligāto līmeni, kas jāievēro saskaņā ar Kopienas horizontālajiem principiem, un šajā jomā noteikt minimālo robežvērtību (10 % no pasākuma atbalsta).

1.1.14.

Civilā aizsardzība un cīņa pret lieliem riskiem. EESK aicina Komisiju apsvērt iespēju izvirzīt šo komponentu par teritoriālās sadarbības galveno virzienu un sasaistīt to ar jauno Aizsardzības un civilās aizsardzības fondu, ko Komisija ierosinājusi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.

1.1.15.

Publicitāte. Ņemot vērā ETS atbalstīto programmu lielo nozīmi, EESK atbalstīs jebkuru iniciatīvu, kas palīdzēs palielināt redzamību un nostiprināt Eiropas pilsoniskuma garu, kā arī informēt par konkrētām darbībām, kas īstenotas ar ES atbalstu. EESK iesaka arī izveidot informācijas centrus reģionos, kuri gūst labumu no sadarbības programmām, – vēlams, lai tie tiktu izveidoti pilsoniskās sabiedrības organizāciju paspārnē.

2. Ievads

2.1. Teritoriālā un pārrobežu sadarbība – Eiropas idejas galvenā izpausme

2.1.1.

Eiropas integrācijas pamatā ir kopējās Eiropas telpas izveide, Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) (Interreg) tās pārrobežu, starpvalstu, starpreģionu un atvērtības kaimiņvalstīm izpausmēs – tā palīdz nodrošināt to, ka robežas nekļūst par šķēršļiem, satuvina eiropiešus, palīdz risināt kopīgās problēmas, atvieglo ideju un iespēju apmaiņu un veicina stratēģiskās iniciatīvas kopīgo mērķu sasniegšanai.

2.1.2.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pants un 24. pants ir juridiskais pamats, kas ļauj īstenot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku ar mērķi samazināt atšķirības starp reģionu attīstības līmeņiem un tātad – īstenot Eiropas teritoriālo sadarbību.

2.1.2.1.

174. pantā noteikts: “No reģioniem, uz kuriem tas attiecas, īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.” EESK uzskata, ka šis pants ir pietiekams pamatojums, lai ETS īpašu uzmanību pievērstu minētajiem reģioniem, un aicina Komisiju un dalībvalstis to nodrošināt.

2.1.3.

Kohēzijas politikas prioritārais mērķis ETS (Interreg) ir sistēma, kurā valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvji dalībvalstīs īsteno kopējas iniciatīvas, apmainās ar labas prakses piemēriem un veido Eiropas iekšējo un ārējo attīstības politiku. Tomēr, neraugoties uz daudziem gadījumiem un piemēriem, kad līdzšinējos projektos radīta pievienotā vērtība un veikti izaugsmi veicinoši ieguldījumi, atsevišķas nepilnības, kas saistītas ar trūkumiem dažādu programmu veidošanā, nepaliek bez sekām, un tās būtu jāanalizē 2021.–2027. gada perspektīvā.

2.1.4.

Ex post novērtējumu rezultāti konkrēti norāda uz vairākiem elementiem:

—	nepilnības reģionu funkcionālajā definīcijā, kas neatbilst LESD 174. pantam,

—	būtiskas grūtības definēt un īstenot saskaņotu intervences stratēģiju, jo, pieņemot lēmumus par atbalstāmajiem projektiem, tiek piemērota augšupēja (bottom-up) pieeja,

—

gandrīz pilnīgs sinerģijas trūkums starp Interreg programmām un citām ES programmām, kas varētu uzlabot attīstības rezultātus, konkrēti, Erasmus+, “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un COSME, un kopumā – pārāk vāja šo pasākumu ietekme un redzamība pilsoniskajā sabiedrībā un visās iedzīvotāju grupās, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, jauniešiem, ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

2.1.5.

Daži no šiem aspektiem ir ņemti vērā jaunajā regulas priekšlikumā, kas nostiprina procedūras, kuras paredz piešķirt mazāku nozīmi reģionālajām prioritātēm un aktīvāk pievērsties Eiropas reģioniem, tostarp vistālākajiem reģioniem, piedāvā jaunas makroreģionālās stratēģijas un tematiskās koncentrācijas jomas, akcentē inovāciju veicinošas iniciatīvas, kā arī vairākas citas iniciatīvas, kuras tiek analizētas un par kurām sagatavotas īpašas piezīmes. Tomēr vairākos svarīgos jautājumos Komisijas priekšlikumu vajadzētu uzlabot un precizēt.

3. Komisijai adresēto EESK ieteikumu prioritārie temati

3.1.

Procedūru vienkāršošana – ceļā uz būtisku vienkāršošanu. Komisija ierosina nozīmīgu īpašo noteikumu kopumu ar mērķi vienkāršot noteikumus attiecībā uz programmu pozicionēšanu un pārvaldību visos attiecīgajos līmeņos – saņēmēju, dalībvalstu, vadošo iestāžu, iesaistīto trešo valstu un Komisijas līmenī. EESK šos centienus, protams, atbalsta. Tomēr šāda iniciatīva tiek iesniegta katrā jaunā plānošanas periodā. Komisija šajā procedūrā nav rīkojusies pietiekami tālejoši.

3.1.1.

Attiecībā uz vienkāršošanu un standartizētām procedūrām regulā kā nākamā plānošanas perioda galvenais elements tiek ieviesta vienota likme noteiktu izdevumu segšanai un tiek mainīti arī vairāki mainīgie lielumi, piemēram, personāla izmaksas (jebkuram projektam, kura summa nepārsniedz 200 000 EUR, tiek noteikta vienota likme un vairs nav jāiesniedz rēķini). Vienlaikus Komisija atzīst administratīvās vienkāršošanas nepieciešamību un uzsver, ka ir jāpanāk vispārēja vienošanās.

3.1.2.

Sadarbība galvenokārt attiecas uz vietējā līmeņa pasākumiem. Tādēļ ir nepieciešams programmu padarīt daudz atvērtāku pilsoniskajai sabiedrībai, radikāli vienkāršojot procedūras un izveidojot mazas vienības, kas sniedz informāciju un palīdzību.

3.1.3.

EESK vēlas, lai tiktu panākta saskaņota nostāja attiecībā uz projektu lielumu, vienkāršotas veidlapas un projektu novērtēšanas metodes un izmantotas standarta procedūras vismaz administratīvām un vadības darbībām. Būtiska vienkāršošana ir nepieciešama, lai projektu virzītāji varētu koncentrēties uz pasākumu rezultātiem, nevis uz laikietilpīgu administratīvo darbu.

3.1.4.

Būtībā atbilstoši Komisijas iecerēm ir jāattīsta tālāk tāda projektu novērtēšanas loģika, kuras pamatā ir rezultāti, un jāatbrīvo projektu vadītāji no pienākuma visu laiku sniegt darbības pārskatus (pašlaik tie ir jāsniedz ik pēc sešiem mēnešiem).

3.2.

Finanšu shēma. Komisija uzskata, ka kohēzijas politikai un ar to saistītajai ETS arī turpmāk ir jābūt nozīmīgam finanšu paketes elementam. EESK atbalsta šādu nostādni. Piešķirto budžeta līdzekļu samazināšana apdraudētu šīs rīcības programmas efektivitāti, redzamību un arī tās pašreizējo atpazīstamību. Pašlaik izvēlētais risinājums paredz saglabāt stabilu budžetu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kaut arī Eiropas Savienības budžets samazināts par 10 %. Tādējādi tiktu saglabāts pašreizējais, kaut arī minimālais, atbalsts Interreg programmām, taču EESK aicina Eiropas Parlamentu ierosināt būtisku budžeta palielinājumu, jo šiem pasākumiem var būt ļoti liela politiskā ietekme un ietekme uz iedzīvotājiem, ja tiem piešķirts liels līdzekļu apjoms.

3.2.1.

Jaunajā regulā par Eiropas teritoriālo sadarbību līdzfinansējuma likmes samazinātas līdz 70 % (pašlaik 85 %). Komisija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu pastiprināt valstu finansiālo līdzdalību un radīt labvēlīgākus nosacījumus projektu piešķīrumiem. EESK pauž bažas, ka šis pasākums, ko sauc par papildināmību, var atturēt privātā sektora dalībniekus un mazāk labvēlīgos reģionus no līdzdalības. Tādēļ Komiteja aicina saglabāt 85 % likmi vismazāk aizsargātajiem reģioniem LESD 174. panta nozīmē. Turklāt Eiropas intervences pasākumu koncentrācija nodrošina arvien lielāku redzamību.

3.2.2.

Jauni noteikumi “mazajiem projektiem”. Jaunajā regulā ir sniegta skaidra definīcija, ko papildina jauni vienkāršoti pasākumi un noteikumi: tehniskās pārdefinēta tehniskā palīdzība, atcelta prasība sniegt gada pārskatus, vienota likme daudzām izdevumu kategorijām un nosacījumi, kas nodrošina raitāku projektu sākšanu nākamajā periodā. EESK uzskata, ka šīs iniciatīvas ir vērstas pareizā virzienā.

3.2.3.

Attiecībā uz “mazo projektu” administratīvo slogu EESK papildus vienotajai likmei ļoti pozitīvi vērtē arī iespēju izveidot pārrobežu iestādi, kas veiktu visu administratīvo darbu visiem “mazajiem projektiem”.

3.2.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos maksimāli palielināt privātā sektora līdzdalību teritoriālās sadarbības programmās. EESK atbalsta šo nostāju un iesaka noteikt minimālo iesaistes slieksni nevalstiskajiem dalībniekiem (neskaitot reģionālās pašvaldības), piemēram, privātā sektora uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, apvienībām, sociālās un solidārās ekonomikas struktūrām un profesionālajām organizācijām.

3.3.

Partnerība ar pilsonisko sabiedrību. EESK atgādina, ka partnerība ir būtisks līdzeklis, kas palīdz ievērot horizontālos principus. Tā ir jāveido visās jomās – ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, vietējām pašvaldībām un sociālās iekļaušanas struktūrām. Šādā kontekstā regulā paredzēta pilsoniskās sabiedrības iekļaušana uzraudzības komitejās. Tīmekļa vietnēs, kur tiek sniegta informācija par programmu izpildi un rezultātiem, paredzēts pievienot informāciju par neveiksmīgi īstenotiem projektiem un projektiem, kuros netiek izpildītas saistības.

3.3.1.

Nākas konstatēt, ka tiklīdz ir norīkotas vietējās iestādes, tās bieži vien ignorē visus pārējos dalībniekus.

3.3.2.

Pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaiste nedrīkst aprobežoties tikai ar apspriešanās procesu. Ir svarīgi iesaistīt šos dalībniekus pasākumu īstenošanā un uzticēt viņiem attiecīgus pienākumus, tostarp izvēloties pilsoniskās sabiedrības organizācijas par vadošajām iestādēm.

3.3.3.

EESK ierosina, lai vadošā iestāde attiecībā uz katru ETS programmu iesniegtu partnerības plānu, kurā raksturota pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana katrā pasākuma sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas posmā. Šim plānam jāietver brīdināšanas mehānisms, kas izveidots, lai pilsoniskās sabiedrības dalībnieki varētu vērsties attiecīgajā iestādē, ja netiek ievērots partnerības princips.

3.4.

Jauns teritoriālās sadarbības palīdzības sadalījums. Jaunajā ETS/Interreg regulā ir aprakstīta turpmākā rīcības programma piecās sadarbības jomās: pārrobežu sadarbība, transnacionālā sadarbība, starpreģionālā sadarbība, jūrlietu sadarbība, kurā iesaista tālākos reģionus, un starpreģionālas investīcijas inovācijā. Šāda pieeja ir atbilstīga, kaut arī fakts, ka no pārrobežu sadarbības ir svītrota sadarbība, kas saistīta ar jūrlietu nozari, rada jautājumus un lielas bažas attiecīgo reģionu dalībniekiem. Komisija to pamato, paskaidrojot, ka vairākas pārrobežu programmas var pārklāties, īpaši saistībā ar sadarbību jūrlietu jomā, un ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju programmām jūras reģionos, tostarp divpusējai sadarbībai, jo šādai pieejai būs lielāka ietekme.

3.5.

Jautājums par jūrlietu nozari un salu teritorijas. EESK uzskata, ka šāda orientācija attiecībā uz jūrlietu dimensijas ir saprotama, ja runa ir par kontinentālajām teritorijām, taču tā nav pamatota, ja runa ir par salu teritorijām, kurās faktiski ir tikai jūras robežas. EESK jau vairākkārt ir aicinājusi Komisiju īpašu uzmanību pievērst jautājumam par salām, jo tās saskaras ar acīmredzamām strukturālām problēmām, kas atzītas LESD 174. pantā. Tādēļ EESK ierosina Eiropas salu sadarbības pasākumus atkal iekļaut pārrobežu sadarbībā un/vai izveidot šajā nolūkā sesto kategoriju ar īpašu budžetu, kas paredzēta visām konkrētā jūras baseina salām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu.

3.6.

Īpaša atvērtība inovāciju jomā. Ir ierosināts izveidot jaunu īpašu budžeta pozīciju, kas tiktu īstenota, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai attīstītu projektus visā Eiropas teritorijā un tādējādi virzītos tālāk par vienkāršu labās prakses apmaiņu un izveidotu visaptverošus pētniecības un rīcības mehānismus (11 % no Interreg budžeta). EESK atbalsta šo pieeju ar nosacījumu, ka tā ietver arī sabiedrisko un sociālo inovāciju, saistībā ar kurām sadarbība starp teritorijām var būtiski ietekmēt attiecīgās iedzīvotāju grupas, un nodrošina nevalstisko dalībnieku (pētnieku, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības) tiešu līdzdalību.

3.7.

Atvērtība tālākajiem reģioniem. Atsaucoties uz Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (1), Komisija ierosina pieņemt jaunus pasākumus, kas ļautu šiem reģioniem sadarboties, ņemot vērā to īpašo stāvokli. Tālāko reģionu savstarpējai sadarbībai un to sadarbībai ar kaimiņos esošajiem reģioniem paredzēta īpaša sadaļa (Interreg budžeta 3.2. pozīcija). Šis konkrētais noteikums ir noderīgs, tomēr būtu arī jānodrošina, ka minēto darbību papildināšanai var viegli izmantot ES līdzekļus, kas paredzēti tālākajiem reģioniem kaimiņos esošo trešo valstu atbalstam (galvenokārt no Eiropas Attīstības fonda (EAF)), taču pašlaik tas tā nav. EESK aicina izveidot Interreg un EAF koordinētu mijiedarbību, kas būtu definēta un plānota.

3.8.

Sadarbība ar trešām valstīm. EESK pozitīvi vērtē to, ka nestabilos starptautiskajos apstākļos turpmāk tiks veidota identiska sistēma pasākumiem, kuros iesaistītas kaimiņvalstis ārpus Eiropas Savienības. Attiecībā uz kaimiņvalstīm būtu efektīvāk jāizmanto pašreizējā iespēja šo valstu reģioniem, kas nav pierobežas reģioni, piedalīties transnacionālās sadarbības pasākumos, lai nepalielinātu atšķirības šajās valstīs, atbalstot tikai tos reģionus, kuri robežojas ar ES.

4. Jaunas idejas pārdomām

4.1.

Tematiskās koncentrācijas attīstīšana. EESK iesaka virzīt programmas uz tām darbības jomām, kas atbilst Eiropas Savienības prioritātēm, kuras noteiktas daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam projektā (inovācija, pētniecība, “zaļāka” Eiropa – enerģētikā, aprites ekonomikā utt., savienotā Eiropa – transporta jomā, lauksaimniecībā utt., sociālāka Eiropa – ESF, ERAF, izglītība, veselības aprūpe utt., iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – vietējās attīstības stratēģijas), neaizmirstot arī tos īpašos mērķus, kas regulā noteikti sociālajā, izglītības un veselības aprūpes jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī vietējās attīstības stratēģijām, kurās iesaistīti visi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki.

4.1.1.

Tematiskās koncentrācijas jomā ir būtiski visu problēmjautājumu risināšanā iekļaut un konkrēti ņemt vērā jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, klimata pasākumiem, aprites ekonomiku un atjaunojamiem energoresursiem.

4.2.

Makroreģionālās stratēģijas. Makroreģionālās stratēģijas (Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam, Alpu reģionam, Adrijas un Jonijas jūras reģionam) parasti tiek uzskatītas par veiksmīgām stratēģijām. ETS ir īpaša vērtība, jo tā spēj radīt labvēlīgus apstākļus makroreģionālās attīstības stratēģiju īstenošanai, balstoties uz:

—	pastāvošo aktīvo pārrobežu mijiedarbību,

—	finansējuma atbilstību stratēģiskajām rīcības prioritātēm.

4.2.1.

Šie mehānismi ļaus nostiprināt sadarbības programmas, jo īpaši transnacionālās un jūrlietu sadarbības jomā. Varētu veikt eksperimentus, lai noskaidrotu, kā makroreģionālā stratēģija sasaistē ar ES jūrlietu pasākumu ietvaros izstrādātajām šā baseina stratēģijām labvēlīgi ietekmē Vidusjūras reģiona valstis (rietumu un austrumu daļā), kā arī lai noskaidrotu, kāda ietekme būtu makroreģionālajai stratēģijai, kura paredzēta Eiropas dienvidaustrumu kalnu (Karpatu un Balkānu) reģionam, kas ietver arī trešo valstu teritorijas.

4.3.

Eiropas teritoriālās sadarbības digitālā komponente. Mūsdienās viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas teritoriālajā sadarbībā ir būt pieslēgtam tīklam. Jāparedz līdzekļi un iniciatīvas, ar ko samazināt digitālo plaisu starp teritorijām, kā arī starp pilsētu un lauku teritoriālajām komponentēm reģionos. Digitālā attīstība ietver vairākus aspektus:

4.3.1.

Tehniskais un ekonomiskais aspekts saistībā ar teritoriju attīstību. Digitālās tehnoloģijas nodrošina plašas iespējas teritoriju attīstībai jaunajos apstākļos, kad notiek pārmaiņas rūpniecībā, veidojas sadarbīga sabiedrība, jauna veida sadarbība darbavietās un jauni mehānismi vietējo resursu izmantošanai.

4.3.2.

Būtisks sociālais aspekts saistībā ar iedzīvotāju prasmju un teritoriju attīstību. Ir jāattīsta ieguldījumi prasmēs un lietpratībā, un nedrīkst pieļaut, ka paplašinās digitālā plaisa sabiedrībā. Digitālā attīstība pašreiz rada jauna veida diskrimināciju, tostarp tādēļ, ka nabadzīgajiem iedzīvotājiem viņu dzīves līmeņa un kultūras aspektu dēļ un saistībā ar izglītības līmeni un vecumu trūkst iespēju piekļūt iekārtām.

4.3.3.

Jāņem vērā, ka digitalizācija vienlīdz spēj gan atvieglot piekļuvi tiesībām, gan, gluži otrādi, radīt papildu faktoru, kas palielina atsevišķu sabiedrības grupu atstumtību. Tādēļ vien EESK aicina Komisiju iekļaut Eiropas teritoriālās sadarbības pasākumos izglītošanas pasākumus, kas saskaņoti ar attiecīgās teritorijas dalībniekiem.

4.3.4.

Turklāt EESK ierosina būtisku daļu no inovatīviem pasākumiem virzīt uz digitalizāciju, izmantojot īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros paredzēta pieredzes apmaiņa un teritoriālā sadarbība minētajās jomās, par prioritāti izvirzot nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu. Laikā, kad notiek pārmaiņas rūpniecībā, veidojas sadarbīga sabiedrība, jauna veida sadarbība darbavietās un jauni mehānismi vietējo resursu izmantošanai, digitalizācijai teritorijās ir izšķiroša nozīme. Komisija ir iesniegusi budžeta projektu 2021.–2027. gadam. Vai tajā ir pienācīgi ņemts vērā šis digitālais aspekts? Ja tā nav, budžeta projekts nav piemērots.

4.3.5.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts. Komisijai ir jāizveido digitāli un mākslīgā intelekta rīki, kas palīdzētu izstrādāt un novērtēt nākotnes programmas (lielie dati, jaunās tehnoloģijas un ieguldījumu fondi).

4.3.6.

Komisija atzīst, ka ES pasākumu un programmu ietekmes vērtējums ir atkarīgs no “attieksmes”. Projekta rezultāti dažkārt var būt mazāk svarīgi nekā veids, kā tie iegūti, un ir grūti atrast (ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos) rādītājus šādu projektu novērtēšanai.

4.3.7.

EESK mudina Komisiju meklēt piemērotākos rādītājus programmu un projektu tūlītējo rezultātu un ietekmes novērtēšanai.

4.4.

Jauniešu iesaistīšana. Būtisks aspekts Eiropā ir jauniešu iesaistīšana. EESK iesaka piemērot jauniešu apmaiņas programmas Erasmus+ metodes vidusskolēniem, studentiem, praktikantiem, darba meklētājiem un grūtībās nonākušām personām, lai jauniešus iesaistītu teritoriālajā sadarbībā, izmantojot īpašas mobilitātes programmas, piemēram, arodapmācības un valodu apguves nolūkā. EESK apsver vairākas iespējas, kuras nav savstarpēji pretrunīgas, kā panākt, lai jauniešu skatījumā teritorija nebūtu tukšs vārds.

4.4.1.

EESK ierosina daļu no ETS finansējuma rezervēt jauniešu īstenotajiem un jaunatnei paredzētajiem pasākumiem. Saistībā ar nākamo Erasmus+ programmu laikposmam pēc 2021. gada Komisija varētu arī izvēlēties iespēju daļu no Erasmus+ programmām virzīt uz iniciatīvām, kas paredzētas konkrētām teritorijām.

4.4.2.

Turklāt 10 % no vienas vai vairākām Interreg sadaļām būtu jāsaista ar Erasmus tipa mobilitāti un tāda pati procentuālā daļa – ar Erasmus+ pārvaldīto projektu, ko īsteno Eiropas teritorijās, finansējumu. Prioritāti varētu piešķirt reģioniem, kuri sāk iegūt reālu veidolu, piemēram, Vidusjūras makroreģionam, un/vai eksperimentālā kārtībā – reģioniem, kuri tiek veidoti un attīstīti, piemēram, Vidusjūras austrumu (Est MED) makroreģionam.

4.4.3.

Tādēļ pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās jāiekļauj viens vai vairāki īpaši priekšlikumi un pasākumi jauniešiem, ko īstenotu paši jaunieši. Ar šiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt un atbalstīt pāreju no vienkāršas kultūras apmaiņas uz pasākumiem, kuri saistīti ar tādām saņēmēju kategorijām, kas nav tradicionālie Erasmus+ saņēmēji; šādi pasākumi varētu būt jaunatnes kustības un apvienību izveide ar mērķi apkarot sociālo atstumtību un nevienlīdzību un iekļaut visneaizsargātākās personas (ar invaliditāti), klimata pasākumi, kā arī iniciatīvas, kas veicina migrējošu bēgļu uzņemšanu, vai attiecas uz jebkuru citu tematiku izglītības un solidaritātes jomā.

4.5.

Pasākumi par labu mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un horizontālo kritēriju vērā ņemšana. Attiecībā uz neaizsargāto iedzīvotāju grupu vērā ņemšanu visos sadarbības programmu izstrādes un īstenošanas līmeņos, tostarp projektu atlasē, Komisijas nostāja ir skaidra un paredz obligātu pienākumu ievērot ES horizontālos principus.

4.5.1.

Taču rodas jautājums par šā aspekta regulējumu ETS sistēmā, kur nav noteiktas nekādas kvotas. EESK ierosina noteikt minimālo robežvērtību (10 %) pārrobežu sadarbībai.

4.6.

Civilā aizsardzība un būtisku risku novēršana. Šī komponente, kas iekļauta jaunajā Eiropas Aizsardzības un civilās aizsardzības fondā, kuru Komisija paredzējusi izveidot 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ir būtisks faktors, kas ietekmē teritoriālo sadarbību. Tā attiecas, piemēram, uz mežu ugunsgrēku novēršanu un dzēšanu Vidusjūras reģionā vai plūdiem reģionos, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem. Šajā jomā sadarbība pāri valstu robežām ir pašsaprotama un tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi.

4.6.1.

Tādēļ EESK iesaka pievērst īpašu uzmanību ETS, paredzot iespēju koordinēt vairākus fondus, un adresēt konkrētus ieteikumus iestādēm, kas atbild par programmām, lai informētu tās par problēmām un iespējām, ko šis jautājums rada attiecīgajās teritorijās. Šajā saistībā varētu izsludināt uzaicinājumus iesniegt demonstrējumu priekšlikumus, lai veidotu sacensību starp reģioniem.

4.7.

Dažādu Eiropas instrumentu integrācija. EESK uzskata, ka šajā priekšlikumā nav pietiekami ņemtas vērā ETS un citu pašreizējo vai turpmāko ES finanšu instrumentu sinerģijas iespējas, konkrētāk, jauniešu apmaiņas, digitālo tīklu un digitalizācijas programmas, pētniecības un izstrādes, ieguldījumu, civilās aizsardzības un būtisku risku novēršanas jomā. Komiteja aicina Komisiju novērst šo nepilnību.

4.7.1.

ETS ir piemērota sistēma, lai nodrošinātu dažādu Eiropas instrumentu papildināmību, ņemot vērā konkrētās vajadzības:

—	mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījumi, kas būs iespējami, ja Interreg intervences pasākumi tiks sekmīgi apvienoti ar pasākumiem, kurus finansēs no jaunā fonda InvestEU, ko Komisija ir ierosinājusi saistībā ar DFS 2021.–2027. gadam,

—	tīkli (infrastruktūra, digitālā vide, enerģētika), izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu,

—	ārējās darbības (EAF un kaimiņattiecību politika),

—	līdzekļi civilās aizsardzības vajadzībām,

—	programma Erasmus+,

—	programma “Apvārsnis Eiropa” (pašreiz “Apvārsnis 2020”),

—	LIFE (Vide un klimata pasākumi),

—	Eiropas Sociālais fonds.

….

4.7.2.

Komisijas priekšlikumi šajā jautājumā joprojām ir neskaidri. EESK aicina Komisiju saistībā ar priekšlikumiem par DFS 2021.–2027. gadam sagatavot paziņojumu par finanšu instrumentu integrāciju.

4.8.

Publicitāte. Interreg ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar ko nostiprināt Eiropas pilsoniskuma garu. Pašlaik šai iniciatīvai ir jāgūst plašāka redzamība, lai popularizētu ES darbības. Komisijai jāizdod vienkārši publicitātes un reklāmas materiāli par programmas Interreg izmantošanu un rezultātiem. Tas nepieciešams tādēļ, lai iedzīvotāji būtu informēti par konkrētajiem pasākumiem, kas īstenoti ar ES atbalstu. Ņemot vērā šīs tematikas nozīmīgumu, EESK ierosina izveidot pārrobežu vai teritoriālus informācijas un sadarbības centrus, kuri veiktu šo uzdevumu un, vēlams, darbotos pilsoniskās sabiedrības organizāciju paspārnē.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2017) 623 final.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/124

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā”

(COM(2018) 373 final – 2018/0198 (COD))

(2018/C 440/20)

Ziņotājs:

Etele BARÁTH

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 19.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 175. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	195/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iesniegto regulas priekšlikumu par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (turpmāk – “mehānisms”). EESK uzskata, ka priekšlikums atspoguļo jaunu pieeju un var palielināt uz subsidiaritāti balstītas sadarbības iespējas starp dažādām dalībvalstīm, kā arī veicināt pierobežas reģionu ilgtspējīgu un līdzsvarotāku sociālekonomisko attīstību un Eiropas Savienības IKP izaugsmi.

1.2.

EESK uzskata, ka priekšlikumā izklāstītais arguments ir pamatots, jo, pat ja šobrīd ir vairāki institucionālie instrumenti, ar kuriem atbalstīt šīs teritorijas (konkrēti, Interreg un ETSG), tiem nav vajadzīgo pilnvaru pieņemt šādus juridiskus pasākumus.

1.3.

EESK uzskata, ka regulas projekta īstenošana var veicināt vēsturisko šķēršļu likvidēšanu, eiropeiskuma izplatīšanu ikdienas praksē un Eiropas pilsoniskuma apziņas stiprināšanu.

1.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju precizēt visus jautājumus, kas rada juridisko nenoteiktību, lai process, kuru uzskata par sarežģītu un kurā paredzētas daudzas pārmērīgas garantijas, neatturētu šā tiesību akta potenciālos izmantotājus. Ir skaidri jānosaka veids, kā veicināt divu kaimiņos esošu dalībvalstu sadarbību gadījumā, ja to redzējums par projektu ir atšķirīgs vai ja to pieejas kopumā atšķiras.

1.5.

EESK uzsver, ka svarīgi ir pastāvīgi uzraudzīt pareizu regulas piemērošanu, jo tā nereglamentē risinājumus, bet gan pašu procesu, un var nodrošināt satvaru neskaitāmām sadarbības iespējām.

1.6.

Regulas projekta priekšrocība ir tā, ka tas vairāk saskaņo nekā standartizē, bet regulas teritoriālās darbības jomas noteikšana ir tās piemērojamības svarīgs elements (sk. 2.7.4. punktu).

1.7.

Turklāt regulas priekšlikuma pamatā ir princips, ka, lai atrisinātu konkrētu problēmu, viens no risinājumiem varētu būt spēkā esošo tiesību aktu piemērošana otrpus robežai. Tomēr daudzos gadījumos šī pieeja nav iespējama: var gadīties, ka ne vienā, ne otrā robežas pusē nav neviena tiesību akta, kas varētu sekmēt attiecīgās problēmas atrisināšanu; tad risinājumu var meklēt, iedvesmojoties no kādas trešās valsts modeļa. Lai tiktu galā ar šādiem gadījumiem, ir jāierosina mehānisms.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieviesto koordināciju un cer sagaidīt, ka pārrobežu koordinācijas punkti izplatīs agrāko paraugpraksi (pārrobežu programmas utt.) un teritorializēs iniciatīvas (piemēram, saskaņotība ar integrētām pilsētu attīstības makroreģionālajām stratēģijām). Lai to panāktu, Komiteja iesaka izmantot pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālās zināšanas un koordinācijas spējas (sk. 2.14.2. punktu).

1.9.

Regulas projekts var palīdzēt vēl vairāk stiprināt inovatīvu un atbildīgu ES publisko pārvaldi, taču EESK uzskata: lai izceltu pārrobežu sadarbības iespējas, ir jānosaka pienākums informēt ieinteresētās personas; Komiteja ierosina veicināt līdzdalību procesā, izmantojot līdzekļus, kurus piedāvā e-pārvaldība, un padarīt šo līdzdalību pievilcīgāku.

1.10.

EESK aicina pievērst uzmanību ievērojamai nelīdzsvarotībai, kas varētu pastāvēt starp potenciālajiem iniciatoriem un kura būtu jākompensē, paredzot atbalstu, kas veicinātu to partneru līdzdalību, kas sākotnēji ir visnelabvēlīgākajā situācijā.

1.11.

Attiecībā uz pārrobežu iniciatīvām un juridisko praksi svarīgi ir nepieļaut jebkādas regresijas iespējas. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai neviena puse netiek sodīta vai necieš zaudējumus, kas izriet no sadarbības.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir atcelt vienotā tirgus šķēršļus un kuras sekmē tā četru pamatbrīvību īstenošanu (1). EESK uzskata, ka priekšlikums par pārrobežu mehānisma izveidi, kurš liecina par Luksemburgas prezidentūras efektīvo darbu, ir vēl viens solis šajā virzienā.

2.2.

Eiropas Savienībā ir 40 iekšējie sauszemes pierobežas reģioni, kas aptver 40 % tās teritorijas un gandrīz 30 % iedzīvotāju. Katru dienu 1,3 miljoni personu šķērso robežu, lai dotos uz darbu (2).

2.3.

Šāda robežu šķērsošana var radīt grūtības tādās jomās kā nodarbinātība, veselības aprūpes uzlabošana, valsts iestāžu piedāvāto pakalpojumu izmantošana vai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Nodokļu režīmu, pensiju tiesību un citu tiesību un standartu neatzīšana, kā arī kopīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu neesamība varētu radīt nopietnas problēmas. Lielāko daļu pašreizējo šķēršļu rada atšķirīgi valstu tiesību akti abpus robežai, administratīvo procedūru nesaderība vai gluži vienkārši kopīgas teritoriālās plānošanas trūkums (3).

2.4.

Tomēr kopumā salīdzinājumā ar citiem attiecīgās dalībvalsts reģioniem pierobežas reģionos ir sliktāki ekonomiskie rezultāti. Pierobežas reģionos publiskie pakalpojumi, piemēram, slimnīcas un universitātes, parasti ir grūtāk pieejami. Privātpersonām, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm no pierobežas reģioniem ir īpaši grūti orientēties divās dažādās administratīvajās un juridiskajās sistēmās. Milānas Tehniskās universitātes pētnieki ir pierādījuši, ka pašreizējo administratīvo barjeru atcelšana ļautu palielināt Eiropas Savienības IKP par apmēram 8 % (4).

2.5.

Ņemot vērā šā izaicinājuma sociālo dimensiju, EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir ieviest mehānismus, kas, pateicoties administratīvo šķēršļu atcelšanai, ļautu iedzīvotājiem brīvi izvēlēties darbu un atbalstītu infrastruktūras un vispārējas nozīmes pakalpojumu attīstīšanu.

2.6.

Arī no ekonomiskā viedokļa atzinīgi vērtējama priekšlikumā izmantotā pieeja, kas paredz būtiski samazināt administratīvo slogu gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs.

2.7.

Tā kā pierobežas teritorijas atrodas perifērijā, tās bieži vien ir gan ekonomiski, gan sociāli mazāk labvēlīgā situācijā (5). Šāda iniciatīva varētu dot vērtīgu ieguldījumu teritoriālās kohēzijas stiprināšanā ar mērķi nodrošināt visu reģionu harmonisku attīstību, kā arī ļaut šo reģionu iedzīvotājiem gūt maksimālu labumu no reģiona priekšrocībām. Saskaņā ar Lisabonas līgumu (6) EESK uzskata, ka šāda veida dažādība var pārvērsties par priekšrocību, kas sekmē visas ES ilgtspējīgu attīstību.

2.7.1.

EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav uzsākusi līdzdalības procesu, kura rezultātā tiktu pieņemta visaptveroša un integrēta stratēģija ilgtspējīgai Eiropas attīstībai līdz 2030. gadam un pēc tam (7). Tāpēc īpaši svarīgi ir jauno mehānismu iekļaut kontekstā; EESK uzskata, ka jaunajiem pārrobežu koordinācijas punktiem ne vien jānodrošina juridiskā saskaņotība, bet arī jācenšas iekļaut iniciatīvas dažādos teritoriālajos procesos.

2.7.2.

Konkrēti, šie teritoriālie procesi ietver dažādu līmeņu teritoriālās stratēģijas (piemēram, makroreģionālās stratēģijas vai integrētas pilsētu attīstības stratēģijas), kā arī integrē Eiropas teritoriālās sadarbības programmu pieredzi, jo īpaši pārrobežu programmu pieredzi un rezultātus.

2.7.3.

Salīdzinot ar iepriekš formulētajām koncepcijām, pašreizējās versijas stiprā puse ir tā, ka tajā nav izslēgta iespēja sadarbībai pie jūras robežām (tas ļauj piemērot instrumentu dinamiskai sadarbībai pie jūras robežām, piemēram, Lielās Kopenhāgenas reģionā, starp Helsinkiem un Tallinu vai šobrīd plaukstošajām Itālijas un Horvātijas attiecībām).

2.7.4.

Lai gan teritoriālā darbības joma ir NUTS 3. līmenī, saskaņā ar tiesību akta priekšlikuma interpretāciju ir paredzēts mehānismu piemērot iespējami mazākajai pamatotai teritorijai, un tas ir vērtējams atzinīgi. Tomēr jānodrošina, ka regula ir pielāgota gadījumiem, kad teritoriālā darbības joma ir jāpaplašina ārpus ierosinātajām administratīvajām robežām (piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu radiofrekvencēm vajadzības gadījumā jādarbojas plašākā teritorijā).

2.8.

Kā liecina arī jaunais ES budžeta priekšlikums, šobrīd vides aizsardzība ir kļuvusi par nenoliedzamu prioritāti: Komisija ierosina palielināt finansējumu vides un klimata pasākumiem (8). Protams, atzinīgi vērtējams katrs mēģinājums Eiropas ekosistēmai piemērot saskaņotu pieeju, kas sniedz iespēju aizsargāt dabu.

2.9.

Tāpat kā Eiropas Komisija savā paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (9) (tajā, izmantojot 10 priekšlikumus, ir norādīts, kā ES un tās dalībvalstis varētu mazināt pārrobežu mijiedarbības sarežģītību, ilgumu un izmaksas un veicināt pakalpojumu koplietošanu pie iekšējām robežām), EESK uzskata, ka sadarbībai ir jābūt plašākai par tiesību aktu saskaņošanu (atbalsts daudzvalodībai utt.).

2.10.

Tomēr pastāv bažas, ka mehānisma brīvprātīga ieviešana radīs vēl lielāku juridiskās prakses un administratīvās situācijas sadrumstalotību Eiropā un ka parādīsies arī būtiskas atšķirības starp attīstītāko valstu un mazāk attīstīto valstu praksēm. Faktiski mazāk attīstītās valstis saskaras ne tikai ar dažādiem juridiskajiem šķēršļiem, bet arī ar grūtākiem izaicinājumiem (piemēram, no ekonomiskā viedokļa).

2.11.

EESK apzinās, ka tiesību aktu saskaņošana ir laikietilpīga, tomēr mudina dalībvalstis izveidot iespējami viendabīgāku struktūru. Kopumā šķiet, ka regulas priekšlikuma mērķis ir saīsināt procedūras ilgumu, lai aizsargātu vietējos dalībniekus. Tomēr, ņemot vērā mehānisma sarežģītību un birokrātisko procedūru ilgumu, ir jābūt stiprai gribai sadarboties, lai paredzētos termiņus varētu ievērot.

2.12.

Arī jaunās daudzlīmeņu institucionālās sistēmas konfigurācija izvirza vairākus jautājumus. Svarīgi ir definēt šo institūciju darbības satvaru tā, lai radušies šķēršļi neietekmētu iestādes (nepietiekamas spējas utt.).

2.13.

Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas koordinējošo lomu, kas iespējama, pateicoties 2017. gada septembrī izveidotajam robežu kontaktpunktam (10).

2.13.1.

Tomēr Komiteja pauž bažas par to, ka trūkst ES finansējuma un ka šis fakts varētu radīt problēmas, jo īpaši mazāk attīstītām dalībvalstīm. Tāpēc Komiteja uzskata, ka svarīgi ir paredzēt iespēju savienot dažādus finansēšanas fondus un mehānismu.

2.14.

Komiteja īpaši atbalsta iniciatīvas augšupējo raksturu, jo saskaņošanas procedūras pamatā ir vietējie dalībnieki, proti, tie, kas faktiski saskaras ar minētajiem šķēršļiem un tos pārvar.

2.14.1.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaista vietējos ieinteresētos dalībniekus, ir īpaši labas iespējas noteikt vietējās problēmas un sagatavot priekšlikumus. Tādēļ EESK uzskata, ka to līdzdalība ir īpaši svarīga, un iesaka izmantot to speciālās zināšanas un koordinācijas spējas (piemēram, balstoties uz tirdzniecības kameru starpreģionālajiem rādītājiem vai sadarbību, kas jau izveidota starp arodbiedrībām vai interešu pārstāvju organizācijām). Komiteja arī uzskata, ka svarīgi ir ņemt vērā valstu un reģionālo ekonomikas un sociālo lietu padomju darbu.

2.14.2.

Turklāt svarīgi ir, ka dalībvalstis plaši atbalsta pilsonisko sabiedrību, lai arī ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki varētu saņemt informāciju par iespējām un tās izmantot.

2.14.3.

Šajā sakarā EESK ierosina atbalstīt pierobežas reģionu izveidoto organizāciju (piemēram, Eiropas Pierobežas reģionu asociācijas, Pārrobežu sadarbības delegācijas (Mission opérationnelle transfrontalière) vai Centrāleiropas Pārrobežu iniciatīvu dienesta) darbu ar mērķi veicināt pierobežas teritoriju intereses, kontaktu veidošanu un pieredzes apmaiņu starp dažādiem dalībniekiem, kā arī sadarbības iespējas.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/information/publications/communications/2017/boosting-growth-and-cohesion-in-eu-border-regions

(3) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/cooperation/european-territorial/cross-border/review/

(4) Camagni un citi, Quantification of the effects of legal and administrative border obstacles in land border regions, Eiropas Komisija, Brisele, 2017. g.

(5) http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/cohesion7/7cr_lv.pdf

(6) OV C 306, 17.12.2007.

(7) OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.

(8) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-4002_lv.htm

(9) http://ec.europa.eu/regional_policy/lv/information/publications/communications/2017/boosting-growth-and-cohesion-in-eu-border-regions

(10) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-3270_lv.htm

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/128

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi”

(COM(2018) 131 final – 2018/0064 (COD))

(2018/C 440/21)

Ziņotājs:

Carlos Manuel TRINDADE

Apspriešanās	Padome, 6.4.2018. Eiropas Parlaments, 16.4.2018.
Juridiskais pamats	LESD 46. pants, 91. panta 1. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	20.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	189/16/29

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pārrobežu darba tirgū valdošā situācija, jo īpaši negodīga konkurence, sociālais dempings, dažādi pārkāpumi un krāpšana nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā, rada ievērojamas problēmas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un dalībvalstīm. Pašreizējās problēmas un konfliktus saasināja informācijas trūkums uzņēmumiem un darba ņēmējiem, nepietiekama dalībvalstu sadarbība un vairākuma darba inspekciju spēju vājums. Kaut arī ir veikti daži pasākumi, ES iestādes, Komisijas priekšsēdētājs, EESK, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas nepieciešamību darīt vairāk un labāk, lai rastu risinājumu šai situācijai.

1.2.

Ja Komisijas regulas priekšlikums, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi (EDI), tiktu atbilstoši īstenots, tas varētu būt nozīmīgs solis pareizajā virzienā, lai, izmantojot dalībvalstu sadarbību un atbalstu un ar nosacījumu, ka Eiropas Darba iestāde respektē valstu un ES pilnvaras, uzlabotu pārrobežu mobilitāti, nodrošinātu atbilstību ES un valstu tiesību aktiem, sekmētu valstu darba tirgus iestāžu sadarbību un uzlabotu piekļuvi atbilstīgai un aktuālai informācijai, apkarotu nelikumīgu praksi un stiprinātu iekšējo tirgu.

1.3.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, kuras uzdevums ir palīdzēt risināt pārrobežu mobilitātes problēmas. Tā pieņem zināšanai, ka Eiropas Darba tirgus iestādes izveides nolūkā Komisija ierosina regulu, un uzsver, ka dalībvalstu strukturētā sadarbība tiek noteikta līdzsvaroti tā, lai rastu inovatīvus risinājumus un pievienoto vērtību uzņēmumiem, darba ņēmējiem, valstu iestādēm un darba inspekcijām, vienlaikus saglabājot subsidiaritātes principu.

1.4.

Kopumā EESK atbalsta Komisijas centienus uzlabot pārrobežu sadarbību un novērst nelikumīgu praksi. Konkrētāk, EESK norāda uz aspektiem, par kuriem valda vienprātība (sk. 4.1. punktu), izsaka piezīmes (sk. 4.2. punktu) un izvirza dažus priekšlikumus (sk. 4.3. punktu), un cer, ka tie tiks ņemti vērā, lai uzlabotu EDI darbības efektivitāti.

1.5.

EESK iesaka Komisijai ar lielu rūpību veikt dažādu struktūru iekļaušanu Eiropas Darba iestādē tā, lai uzkrātā pieredze un zinātība tiktu lietderīgi izmantota un lai nodrošinātu, ka nav pārklāšanās ar citiem instrumentiem un struktūrām, jo galu galā mērķis ir panākt, ka EDI darbība ir efektīvāka. EDI neatkarība jānodrošina, piešķirot tai pietiekamus pašu resursus uzdevumu veikšanai. Tomēr EESK brīdina, ka EDI efektivitāti varētu apdraudēt iespējamais resursu trūkums. Tāpēc, lai arī pastāv bažas un dažas no tām ir paustas attiecībā uz izmaksu lietderību, ir svarīgi nodrošināt, ka līdzekļi tiek pienācīgi pārvaldīti.

1.6.

No dažādajiem priekšlikumiem EESK jo īpaši vērš uzmanību uz priekšlikumu, kas skar sociālo partneru iesaisti (sk. 4.3.3. punktu). Pārrobežu mobilitātes problēmas būs vieglāk risināt, ja sociālie partneri aktīvāk iesaistīsies Eiropas, valstu un nozaru līmenī, un tas ir turpmāk izklāstīto EESK priekšlikumu mērķis. EESK ierosina EDI ieinteresēto personu grupu pārveidot par konsultatīvo padomi, kā arī šajā struktūrvienībā palielināt sociālo partneru klātbūtni.

2. Konteksts

2.1.

Pēdējos gados ir bijusi vērojama ļoti zīmīga darbaspēka mobilitātes palielināšanās: no 2010. līdz 2017. gadam to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo vai strādā dalībvalstī, kas nav viņu dzimšanas vieta, ir pieaudzis no 8 līdz 17 miljoniem, bet, sākot ar 2010. gadu, norīkotu darba ņēmēju skaits ir palielinājies par 68 % un sasniedzis 2,3 miljonus 2016. gadā. Bez tam vairāk nekā 2 miljoni autotransporta nozares darbinieku ikdienā, pārvadājot preces vai pasažierus, šķērso ES iekšējās robežas (1).

2.2.

Svarīgs Eiropas sociālās situācijas aspekts ir tas, ka nabadzības līmenis nav būtiski mazinājies un skar 23,5 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem (2). Daži no šiem cilvēkiem ir ekonomiski neaktīvas un cerību zaudējušas personas, personas ar invaliditāti, imigranti no trešām valstīm, romi un bezpajumtnieki; tie ir cilvēki, no kuriem daudzi dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts. Šādu cilvēku gadījumā risinājumus būtu vieglāk rast, ja pārrobežu darba tirgi darbotos efektīvāk, jo tas pavērtu plašākas nodarbinātības iespējas.

2.3.

ES iestādes ir paudušas savu viedokli par darba ņēmēju mobilitātes jautājumu. Komisija apgalvo, ka “(..) joprojām pastāv bažas par atbilstību ES noteikumiem un faktisku un iedarbīgu to izpildi, kas var apdraudēt uzticību un taisnīgumu iekšējā tirgū. Jo īpaši ir paustas bažas par to, ka mobilie darbinieki nav aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu vai ka viņiem tiek liegtas viņu tiesības, un ka uzņēmumiem nākas darboties nedrošā vai neskaidrā uzņēmējdarbības vidē un nevienlīdzīgas konkurences apstākļos” (3). Eiropas Parlaments uzsver “(..) nepieciešamību stiprināt kontroli un saskaņošanu starp dalībvalstīm un to iekšienē, tostarp pastiprinot informācijas apmaiņu starp darba inspekcijām, un aktīvi atbalstīt brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu” (4). Padome ir uzsvērusi “vajadzību uzlabot administratīvo sadarbību un attīstīt palīdzību un informācijas apmaiņu, lai cīnītos pret krāpšanu saistībā ar darbinieku norīkošanu, vienlaikus uzsverot, cik svarīga pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem ir skaidra un pārredzama informācija” (5).

2.4.

Runā par stāvokli Savienībā, ko priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker teica 2017. gada 13. septembrī, ir apkopota ES iestāžu nostāja: “Mums būtu jāpārliecinās, ka jauna Eiropas kontroles un izpildes struktūra īsteno visus ES noteikumus par darbaspēka mobilitāti taisnīgi, vienkārši un efektīvi. Ir absurdi, ka mums ir Banku iestāde, lai nodrošinātu kārtību banku darbības standartos, bet nav kopējas Darba iestādes, lai nodrošinātu taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū” (6).

2.5.

EESK jau ir izstrādājusi vairākus atzinumus (7) par šo tematu.

2.6.

Lai gan pēdējos gados ir pieņemta virkne iniciatīvu un priekšlikumu darba ņēmēju taisnīgas mobilitātes veicināšanai, to īstenošana un īstenošanas pārraudzība joprojām ir nepietiekama.

2.7.

Pašreizējā situācija, ko raksturo pārkāpumi un nelikumīga prakse dažās dalībvalstīs, ir saistīta ar populismu un ir palielinājusi pret Eiropu vērstu noskaņojumu un protekcionisma tendences, kas pēdējo gadu laikā ir izplatījušās daudzās dalībvalstīs.

2.8.

Šie konstatējumi norāda uz to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās tiesības, jo īpaši 15., 16., 21., 29., 31., 34., 35. un 45. pantā noteiktās tiesības, pašlaik netiek ievērotas.

2.9.

Turklāt šis konstatējums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem “vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu” (8).

2.10.

Šīs ES iestāžu piezīmes ir cieši saistītas ar brīdinājumiem un sūdzībām, kas gadu gaitā saņemtas no Eiropas sociālajiem partneriem, arodbiedrībām, uzņēmumiem, kā arī vairāku valsts iestādēm, kuras ir nepārtraukti prasījušas izstrādāt politiku, ar kuru varētu uzlabot šo situāciju.

2.11.

Ievērojamas atšķirības starp dalībvalstu darba inspekciju pienākumiem un resursiem ir atzīts fakts, jo daudzos gadījumos inspektoru skaits ir zemāks par to, kuru iesaka SDO (9). Turklāt darba inspekcijai piešķirto līdzekļu samazināšanās, lingvistiskās grūtības un atšķirīgs digitalizācijas līmenis atklāja, ka trūkst zināšanu par to, kā praksē darbojas darba ņēmēju pārrobežu mobilitāte, un tas liecina par vajadzību rīkoties ES līmenī un sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās šo trūkumu novēršanas nolūkā efektīvāk un proaktīvāk sadarbotos un brīvprātīgi iesaistītos kopīgās iniciatīvās.

2.12.

Sabiedriskā apspriešanās tiešsaistē (10) un iekšējo konsultāciju rezultāti liecina, ka nepilnības pastāv, jo īpaši attiecībā uz nepietiekamu atbalstu un norādēm darba ņēmējiem un uzņēmumiem pārrobežu situācijās. Konkrēti, izrādās, ka sabiedrībai pieejamā informācija par tās tiesībām un pienākumiem ir nepilnīga un sadrumstalota, ka sadarbība un koordinācija starp valstu publiskajām iestādēm ir nepietiekama un ka noteikumu īstenošana un izpilde ir neefektīva. Mērķorientētajās apspriedēs tika gūti ļoti atšķirīgi rezultāti. Lielākā daļa respondentu atbalsta tādas jaunas iestādes izveidi, kuras uzdevums būtu, atvieglojot informācijas un labas prakses apmaiņu, uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā viņi uzsver, ka jaunajai iestādei būtu pilnībā jāievēro Līgumā paredzētā valstu kompetence un ka tai nevajadzētu uzlikt papildu ziņošanas pienākumus dalībvalstīm. Daudzi arī kritizē pārklāšanās risku ar pašreizējām administratīvajām struktūrām.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas centienus apkarot nelikumīgas darbības un krāpšanu saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Tāpēc Eiropas Darba iestādes izveide atbilst tam, kas teikts 2014. gada jūlija politiskajās pamatnostādnēs par sociālākas Eiropas veidošanu.

3.2.

EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka ir jānodrošina efektīva sadarbība starp valstu iestādēm un jāveic saskaņota administratīvā darbība, lai pārvaldītu arvien eiropeiskāku darba tirgu un lai, pateicoties EDI, ja tā tiks izveidota atbilstīgi subsidiaritātes un proporcionalitātes principam un tai tiks piešķirtas skaidras pilnvaras, uz svarīgākajiem izaicinājumiem pārrobežu mobilitātes jomā reaģētu taisnīgi, vienkārši un efektīvi (11).

3.3.

EESK, tāpat kā Komisija, uzskata, ka “[d]arbaspēka pārrobežu mobilitāte Eiropas Savienībā sniedz priekšrocības iedzīvotājiem, ekonomikai un sabiedrībai kopumā” un ka tās sniegtās priekšrocības ir atkarīgas “no skaidri, taisnīgi un efektīvi piemērotiem noteikumiem par darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu” (12).

3.4.

Pēc Komisija priekšlikuma izskatīšanas EESK uzskata, ka tas atbilst prasībām, kas saistītas ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, Parlamenta un Padomes vienošanos par decentralizēto aģentūru racionalizāciju, labāka regulējuma principu un saikni starp ierosināto iniciatīvu un platformu nedeklarēta darba apkarošanai.

3.5.

EESK uzskata, ka no dažādām apsvērtajām iespējām (13) Komisijas izraudzītais variants par operatīvu risinājumu, proti, par jaunas, uz dalībvalstu sadarbību balstītas aģentūras izveidi un esošās struktūras izmantošanu, ir pareizā izvēle, kas atbilst pašreizējām vajadzībām. Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka izvēlētais EDI īstenošanas veids, proti, regula, ja tā tiks apstiprināta, nodrošinās lielāku juridisko noteiktību, un tādēļ tas ir vispiemērotākais instruments.

3.6.

EESK uzskata, ka EDI izveide var novērst iepriekš konstatētās nepilnības, ja visas dalībvalstis sadarbosies un sniegs atbalstu. EESK uzsver, ka EDI būtu jākoncentrē uz darbaspēka mobilitātes uzlabošanu, noteikumu piemērošanu, pārkāpumu apkarošanu un iekšējā tirgus stiprināšanu, šajā nolūkā uzlabojot dalībvalstu pārrobežu sadarbību. Jo vairāk EDI koncentrēsies uz savu darbību un skaidrāki būs tās mērķi, jo mazāk būs negatīvu paziņojumu un skaidrojumu par minētās iestādes lietderību.

3.7.

Kopumā EESK atbalsta Komisijas regulas priekšlikumu, jo īpaši mērķus (2. pants), uzdevumus (5. pants), informāciju par darbaspēka pārrobežu mobilitāti (6. pants), piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem (7. pants), sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (8. pants) un sadarbību pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā (14. pants), jo šajos pantos ir noteikti EDI pienākumi, kas var dot izšķirīgu ieguldījumu darba un sociālo tiesību līdzvērtīgas ievērošanas nodrošināšanā uzņēmējvalstī, sociālā dempinga apkarošanā, veselīgas konkurences veicināšanā starp uzņēmumiem, krāpšanas novēršanā pārrobežu mobilitātes jomā, proti, visu to problēmu risināšanā, ar kurām dalībvalstis vienas pašas nevar tikt galā.

3.8.

EESK uzskata, ka šie mērķi un uzdevumi kliedē pamatotās šaubas par EDI faktiskajām funkcijām un lomu.

3.9.

EESK uzskata, ka EDI darbība atbilst visiem nosacījumiem, lai tā radītu pozitīvu ietekmi, jo minētā iestāde palīdzēs nodrošināt dalībvalstīm un sociālajiem partneriem efektīvu operatīvo un tehnisko atbalstu, kas ļaus apkarot nelikumīgu praksi, ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu darbaspēka mobilitātes jomā. Darba ņēmēju un pilsoņu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, piekļuvi nodarbinātības iespējām un sociālajai drošībai tiks ievērotas, sniedzot pareizu informāciju un pakalpojumus darba ņēmējiem un darba devējiem, nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, īstenojot kopīgas un saskaņotas pārbaudes un sadarbojoties to strīdu un darba tirgus traucējumu gadījumos, kuriem ir pārrobežu ietekme (piemēram, uzņēmumu pārstrukturēšana, kurā ir iesaistītas vairākas dalībvalstis).

3.10.

EESK vēlas panākt to, ka EDI ir iedvesmas un pamudinājuma avots, ne tikai lai stiprinātu valsts kompetento iestāžu spējas, jo īpaši saistībā ar darba inspekcijām un to personālu, bet arī lai sniegtu informāciju un konsultācijas, kas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem zināt noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu situācijās.

3.11.

EESK vērš uzmanību uz to, ka liela nozīme ir jauniem darba veidiem, kas saistīti ar tehniskiem un digitāliem jauninājumiem uzņēmumos un darba tirgū un kas acīmredzami ietekmē pārrobežu mobilitātes situāciju, un tāpēc EDI gadījumā vajadzētu ņemt vērā šo jauno kontekstu.

3.12.

EESK cer, ka sinerģija, kas varētu rasties no pieredzes, prasmju un uzdevumu koncentrācijas, kā arī no EDI ietvaros paredzētās sadarbības, būs efektīva un ka netiks pieļauta pārklāšanās un neskaidrības, ņemot vērā turpmāk minētos aspektus.

3.12.1.

Eiropas Darba iestādē tiks iekļautas vairākas struktūras, piemēram, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), Darbinieku brīvas pārvietošanās tehniskā komiteja, Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai (tehniskā komisija, revīzijas padome un samierināšanas padome), kā arī Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu.

3.12.2.

EDI sadarbosies ar Eiropas aģentūrām, kas jau pastāv darba jomā: Cedefop (14), ETF (15), EU-OSHA (16), Eurofound (17), Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevēja komiteja un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēja komiteja.

3.12.3.

Tomēr EESK cer un sagaida, ka pastiprināta integrācija un sadarbība dos reālus panākumus efektivitātes ziņā un ka spēkā esošā paraugprakse un šajās dažādajās jomās jau paveiktais netiks apdraudēts. EESK pieņem zināšanai veiksmīgos piemērus, kas konstatēti Beniluksa valstīs, vai piemērus saistībā ar Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai vai arī Eiropas identitātes kartes izveidošanu civilās būvniecības nozarē. Šīs iniciatīvas būtu jāsaglabā un iespēju robežās jāreproducē; balstoties uz to, būtu jāuzsāk citas līdzīgas inovatīvas iniciatīvas. Vēl viens šāda veida inovatīvu iniciatīvu piemērs ir Eiropas sociālā nodrošinājuma numura izveide; šo iniciatīvu paredzēts īstenot Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu atjaunināšanas ietvaros (18), kā arī saistībā ar darbu pabeigšanu pie sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI).

3.13.

EESK uzsver, ka ir svarīgi paredzēt sociālo partneru līdzdalību EDI darbībā un pārvaldībā (24. pants). Tomēr EESK uzsver, ka veids, kā šī dalība ir iecerēta, ir acīmredzami neatbilstīgs. EESK cer, ka tiks nodrošināti nosacījumi šādai līdzdalībai, kas tai ļaus radīt faktisku pievienoto vērtību to konkrēto problēmu risināšanā, kuras skar darbaspēka mobilitāti.

3.14.

EESK uzskata, ka EDI darbībā jāievēro subsidiaritātes princips un ka tā nevar iejaukties darba tirgu darbībā dalībvalstīs, jo īpaši to darba attiecību un darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmās visos līmeņos, sociālo partneru autonomijā vai darba inspekciju pakalpojumos.

4. Īpašas piezīmes

4.1

EESK arī uzsver un atbalsta šādus aspektus:

4.1.1.

jāveicina ar valstu iestādēm saskaņotas kopīgas pārbaudes neatbilstības, krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, taču tās jāveic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Šīm pārbaudēm jānotiek pēc brīvprātības principa, lai ievērotu dalībvalstu kompetenci. Tomēr uzmanība jāvērš uz faktu, ka kādas dalībvalsts iespējamā nepiedalīšanās, kurai vienmēr jābūt pamatotai, var kaitēt ESI darbības efektivitātei.

4.1.2.

Eiropas Darba iestādei nav iniciatīvas pilnvaru kopīgu un saskaņotu pārbaužu veikšanai, jo šīs pilnvaras ir valsts iestāžu atbildības jomā; taču EDI var ierosināt dalībvalstīm veikt šādas pārbaudes, ja tā atklāj tiesību aktu pārkāpumus, krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

4.1.3.

Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) ietvaros Eiropas Darba iestādei mijiedarbībā ar vienoto digitālo vārteju jāuzņemas atbildība par Eiropas darbvietu mobilitātes portālu.

4.1.4.

EDI jāatzīst un jāapstiprina sociālo partneru autonomija, kā arī sarunas un darba koplīgumi, bet jo īpaši to aktīvas līdzdalības nozīme tās mērķu sasniegšanā.

4.1.5.

Arodbiedrībām un uzņēmumiem svarīgs ir EDI atbalsts informācijas un tehniskā atbalsta jomā, kā arī pārrobežu darba konfliktu gadījumos, tādējādi atzīstot arodbiedrību un uzņēmumu galveno lomu tiesību aktu īstenošanā.

4.1.6.

Jāprecizē jautājums par EDI mediatora lomu konfliktos starp valsts iestādēm, jo īpaši sociālā nodrošinājuma jomā.

4.1.7.

Valsts sadarbības koordinatori, kas darbosies kā saikne ar dalībvalstīm, noteikti palielinās EDI efektivitāti. Tomēr ir jāprecizē to funkcionālā saikne ar izcelsmes dalībvalstīm, ne tikai ar pārvaldes iestādēm, bet arī ar valsts sociālajiem partneriem.

4.1.8.

EDI neatkarība jānodrošina, piešķirot tai pietiekamus pašu resursus uzdevumu veikšanai. Tomēr EESK brīdina, ka EDI efektivitāti varētu apdraudēt iespējamais resursu trūkums. Pastāv arī zināmas bažas par tās izmaksu lietderību, un tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tās līdzekļi tiek pienācīgi pārvaldīti.

4.2.

Ņemot vērā uzdevumus, kas uzticēti EDI, EESK izsaka šādas piezīmes.

4.2.1.

Strīdus starp valsts pārvaldes iestādēm darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc dalībvalstu nacionālo iestāžu pieprasījuma un saskaņojot ar tām, varētu atrisināt ar EDI starpniecību.

4.2.2.

Šāda starpniecība tomēr nedrīkst apšaubīt vienas vai otras iesaistītās puses iespēju veikt pārsūdzību kompetentajās tiesās.

4.2.3.

Ir jāprecizē EDI mijiedarbība un sadarbība ar ES aģentūrām un citām struktūrām, kas saistītas ar darba jautājumu risināšanu, kā arī ar tiesību aktu ievērošanu un piemērošanu.

4.2.4.

EDI izveide nedrīkst palielināt administratīvās izmaksas uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

4.3.

Ņemot vērā nepieciešamību īstenot mērķus, kas ir EDI izveides pamatā, EESK ierosina raudzīties, lai Komisijas ierosinātajā regulas priekšlikumā būtu paredzēti šādi turpmāk minētie aspekti.

4.3.1.

Jāprecizē dalībvalstu pienākums sadarboties ar EDI — sniegt informāciju un palīdzību, kā arī nodrošināt piekļuvi valsts datubāzēm attiecībā uz tiesību aktiem, sociālo nodrošinājumu un nodokļiem. Vajadzētu arī precizēt to, kā izmaksas tiks sadalītas starp dažādām dalībvalstīm, jo īpaši kopīgu pārbaužu gadījumā.

4.3.2.

Pateicoties EDI darbībai, būtu jāpalīdz cīnīties pret krāpšanu, attiecīgos gadījumos cieši sadarbojoties ar Eiropolu un Eurojust.

4.3.3.

Regulas 24. pants par sociālo partneru iesaisti ir acīmredzami nepietiekams, un tas būtu jāgroza šādi:

—	jāizveido EDI konsultatīvā padome, kas aizstātu ieinteresēto personu grupu,

—	papildus tam, kas ir paredzēts minētajā pantā, šīs padomes uzdevums būtu sniegt atzinumu par pilnvaru termiņa un gada darba programmām, par darbības pārskatu un valdes priekšlikumu attiecībā uz izpilddirektora iecelšanu amatā,

—	šīs padomes sastāvā būtu 17 locekļi, no kuriem 12 locekļi būtu no Eiropas sociālo partneru vidus (tostarp no būvniecības, lauksaimniecības un transporta nozares), 3 locekļi no Komisijas, kā arī valdes priekšsēdētājs, kas vadītu konsultatīvo padomi, un izpilddirektors,

—	minētajai padomei būtu jāsanāk vismaz trīs reizes gadā.

4.3.4.

EDI uzdevums būtu izveidot datubāzi ar dalībvalstu iesniegtu un atjauninātu informāciju par uzņēmumiem, kas veic prettiesisku darbību pārrobežu mobilitātes jomā.

4.3.5.

EDI uzmanības lokā vajadzētu būt Eiropas sociālā nodrošinājuma numura ieviešanai, kaut arī iniciatīvas pilnvaras šajā jomā pieder Komisijai.

4.3.6.

EDI uzdevums būtu sagatavot ikgadēju ziņojumu par pārrobežu mobilitāti, izvērtējot riskus un iespējas, jo īpaši visneaizsargātākajos ģeogrāfiskajos apgabalos un/vai nozarēs.

Briselē, 2018. gada 20. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) SWD(2018) 68 final, 7. lpp.

(2) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji 2016. gadā (Eurostat, 2018. gads).

(3) COM(2018) 131 final, 1. lpp.

(4) COM(2018) 131 final, 1. un 2. lpp., 2015/2255(INI), 2013/2112(INI), 2016/2095(INI).

(5) COM(2018) 131 final, 2. lpp.

(6) 2017. gada runa par stāvokli Savienībā ir pieejama šeit: https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_lv.

(7) OV C 75, 10.3.2017., 81. lpp.; OV C 264, 20.7.2016., 11. lpp.; OV C 345, 13.10.2017., 85. lpp.; OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.

(8) COM(2017) 250, 4. lpp.

(9) Saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 81 rūpnieciski attīstītās tirgus ekonomikas valstīs uz 10 000 darba ņēmējiem ieteicams ir 1 inspektors (SDO 297. sanāksme, 2006. gada novembris).

(10) COM(2018) 131 final.

(11) Eiropas Komisija norāda uz šādiem izaicinājumiem: sociālā dempinga pastāvēšana, spēkā esošo tiesību aktu nepiemērošana un krāpnieciska prakse pārrobežu situācijās; neatbilstīga informācija, atbalsts, kā arī pārrobežu situācijās esošajiem darba ņēmējiem un darba devējiem sniegtās norādes par viņu tiesībām un pienākumiem; grūta piekļuve informācijai un tās nepietiekama apmaiņa starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par dažādām darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomām; nepietiekama valstu iestāžu spēja organizēt sadarbību ar citu dalībvalstu iestādēm; vāji vai pat neeksistējoši pārrobežu darbības mehānismi, ar kuriem panākt ES tiesību aktu ievērošanu; pārrobežu mediācijas mehānismu trūkums starp dalībvalstīm visās darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomās.

(12) COM(2018) 131 final.

(13) SWD(2018) 68 final un SWD(2018) 69 final, B nodaļa.

(14) Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs.

(15) Eiropas Izglītības fonds.

(16) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.

(17) Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds.

(18) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., labojums OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vairāk nekā ceturtdaļu balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 39. panta 2. punkts):

1.1. punkts

Grozīt šādi:

1.1.

Situācija pārrobežu darba tirgū, jo īpaši negodīga konkurence, sociālais dempings, dažādi pārkāpumi un krāpšana nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā, rada ievērojamas problēmas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un dalībvalstīm. Pašreizējās problēmas un konfliktus saasināja informācijas trūkums uzņēmumiem un darba ņēmējiem, nepietiekama dalībvalstu sadarbība un vairākuma darba inspekciju spēju vājums. Kaut arī ir veikti daži pasākumi, ES iestādes, Komisijas priekšsēdētājs, EESK, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas nepieciešamību darīt vairāk un labāk, lai rastu risinājumu šai situācijai.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	124
Atturas:	13

3.7. punkts

Grozīt šādi:

3.7.

Kopumā EESK atbalsta Komisijas regulas priekšlikumu, jo īpaši mērķus (2. pants), uzdevumus (5. pants), informāciju par darbaspēka pārrobežu mobilitāti (6. pants), piekļuvi darbaspēka pārrobežu mobilitātes pakalpojumiem (7. pants), sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (8. pants) un sadarbību pārrobežu darba tirgus traucējumu gadījumā (14. pants), jo šajos pantos ir noteikti EDI pienākumi, kas var dot izšķirīgu ieguldījumu darba un sociālo tiesību līdzvērtīgas ievērošanas nodrošināšanā uzņēmējvalstī, nelikumīgu darbību sociālā dempinga apkarošanā, veselīgas konkurences veicināšanā starp uzņēmumiem, krāpšanas novēršanā pārrobežu mobilitātes jomā, proti, visu to problēmu risināšanā, ar kurām dalībvalstis vienas pašas nevar tikt galā.

Balsojuma rezultāts:

Par:	96
Pret:	121
Atturas:	11

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/135

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai”

(COM(2018) 132 final)

(2018/C 440/22)

Ziņotāja:

Giulia BARBUCCI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 14.5.2018.
Juridiskais pamats	LESD 292. pants saistībā ar 153. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 153. panta 2. punkta trešo daļu un 352. pantu
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	20.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	148/39/32

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK, atsaucoties uz starptautiskiem instrumentiem, uzskata, ka ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi, sociālo aizsardzību un aizsardzību pret visiem būtiskiem riskiem darbā un visā dzīves laikā, arī veselības aprūpi un tiesībām uz cilvēka cienīgu pensiju vecumdienās. Šā mērķa sasniegšanu veicinātu pienācīgs nestandarta darba veidos nodarbināto un pašnodarbinātu personu segums, un tas atbilstu principiem, kuri izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kas tagad ir jāīsteno dzīvē. Būtu jānodrošina šādu personu piekļuve veselības aprūpei, maternitātes un bērnu kopšanas, invaliditātes un vecuma pabalstiem un ieguldījums šajās jomās.

1.2.

EESK atgādina, ka piekļuve sociālās aizsardzības sistēmām ir taisnīgākas sabiedrības galvenais elements un ražīga, veselīga un aktīva darbaspēka būtisks komponents. Sociālās ilgtspējas (1) principa atjaunošanai ES politikas virzienu noteikšanā un īstenošanā ar plašāku mērķi – izveidot vienādus konkurences apstākļus sociālajā jomā, kur saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un salīdzināmos apstākļos ikviens var piekļūt sociālajai aizsardzībai – vajadzētu būt visos līmeņos darbojošos iestāžu, organizētas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru kopīgam mērķim.

1.3.

EESK iesaka dalībvalstīm īstenot ieteikumu, ja nepieciešams, un sagatavot ziņojumu, izmantojot īpašus rīcības plānus, kuru pamatā cita starpā ir to nepilnību novēršana, kas izklāstītas Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumā, kurš pievienots ieteikumam, un pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē ieteikuma īstenošanas būtisko, paredzamo ietekmi, jo tā būs labvēlīga iedzīvotājiem, darbiniekiem un uzņēmumiem: lielāks savstarpējais riska sadalījums, ienākumu drošība, darba tirgus dinamika, augstāks ražīgums, labāka resursu sadale un cita starpā samazināta iedzīvotāju nedrošība un nabadzība.

1.5.

“Attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri ir iesaistījušies jaunajos, digitālajam laikmetam raksturīgajos darba veidos, EESK uzskata, ka būtu iespējams rast vispārēju risinājumu problēmām, kas saistītas ar viņu sociālā nodrošinājuma tiesību atzīšanu, visaptveroši reformējot sistēmas finansēšanas veidu. Komiteja aicina dalībvalstis meklēt risinājumus, kas ļautu finansēt sociālā nodrošinājuma sistēmas, izmantojot instrumentus, kuri nodrošinātu to ilgtspēju un vienlaikus ņemtu vērā nepieciešamību paredzēt piekļuvi personām, kas strādā jaunos darba veidos” (2).

1.6.

1.7.

Vecumam un dzimumam ir svarīga nozīme, runājot par cilvēku atstumtību no sociālās aizsardzības shēmām: minētie faktori būtu īpaši jāņem vērā, ieteikuma ietvaros nosakot pasākumus.

1.8.

EESK norāda, ka būtu jānodrošina sistēmu seguma un piekļuves lietderība un jācenšas to panākt galvenokārt tad, kad tiek noteikti un īstenoti pasākumi valsts līmenī; sociālo tiesību pārnesamība būtu jāņem vērā, kad atsevišķas personas veic pāreju starp dažādām darba tirgus darba attiecībām, kā arī starp shēmām un tiesību apkopojumiem.

1.9.

EESK uzskata, ka būtu jāpievēršas regulējuma sarežģītībai un citiem administratīvajiem aspektiem ar mērķi nodrošināt pilnīgu pārredzamību, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni un zināšanas par viņu pienākumiem un tiesībām; to varētu arī izdarīt, uzlabojot statistikas datu kvalitāti (sadalot datus pēc darba attiecību veida, vecuma, dzimuma, invaliditātes statusa, tautības utt.).

2. Ievads

2.1.

Ieteikums attiecībā uz sociālo aizsardzību ir viena no iniciatīvām, kuru Komisija uzsākusi saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Ieteikums un tā galvenie principi atbilst un ir saskaņā ar vairākiem no divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra un tā dienestu darba dokumenta galvenajiem principiem. Piemēram, divpadsmitajā principā noteikts, ka “neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darba ņēmējiem un – salīdzināmos apstākļos – pašnodarbinātām personām ir tiesības uz pienācīgu sociālo aizsardzību” (5).

2.2.

Iniciatīvas galvenais mērķis ir visiem darbiniekiem, jo īpaši tiem, kuri nodarbināti uz nestandarta līguma pamata, un pašnodarbinātām personām sniegt konkrētu un efektīvu piekļuvi sociālās aizsardzības pasākumiem. Tās mērķis ir arī atbalstīt un papildināt dalībvalstu centienus saistībā ar nepilnību novēršanu un pasākumiem, kas visiem strādājošiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa nodrošina taisnīgu un pienācīgu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (6).

2.3.

Pirmkārt, ieteikuma mērķis ir “novērst vai mazināt šķēršļus, kas traucē sociālās aizsardzības sistēmām nodrošināt iedzīvotājiem pienācīgu sociālo aizsardzību neatkarīgi no viņu nodarbinātības attiecību veida vai statusa darba tirgū, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci savu sociālo aizsardzības sistēmu izstrādē” (7).

2.4.

Ieteikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka ikvienam ir pieejama pienācīga līmeņa sociālā aizsardzība: “Ienākumu un laika robežvērtības (kvalifikācijas periods, gaidīšanas periods, minimālais darba periods, pabalstu ilgums) jo īpaši var būt pārāk liels šķērslis, kas kavē dažu nestandarta nodarbinātībā iesaistīto darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai.” (8)

2.5.

EESK ir norūpējusies par to, ka Padomes ieteikumā nav ņemti vērā pamatienākumi. Nesen veiktā ESAO pētījumā (9) secināts: “Ņemot vērā straujās pārmaiņas darba tirgū, pašreizējās debates par pamatienākumiem sniedz tomēr vērtīgu impulsu attiecībā uz to, kāda veida sociālo aizsardzību sabiedrība vēlas.” EESK jau agrāk ir apgalvojusi (10), ka “(..) Eiropas minimālā ienākuma noteikšana sekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, cilvēka pamattiesību aizsardzību, līdzsvara nodrošināšanu starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, kā arī resursu un ienākumu taisnīgu sadali”; tā ir arī aicinājusi pieņemt pamatdirektīvu un “(..) pārbaudīt Eiropas minimālā ienākuma finansēšanas iespējas (..)”.

2.6.

Ieteikumā izklāstītie pasākumi un principi, no vienas puses, ir vērsti uz to, lai visām nodarbinātām personām (jo īpaši darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz nestandarta līguma pamata, un pašnodarbinātām personām) nodrošinātu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, bet, no otras puses, lai nodrošinātu, ka jebkuros apstākļos ir garantēta pienācīga sociālā aizsardzība.

2.7.

Eiropas un valstu sociālie partneri iepriekšējos nolīgumos, kopīgajās deklarācijās un valstu kolektīvajās sarunās ir plaši risinājuši jautājumu par to, kā panākt, ka visiem darbiniekiem ir piekļuve pienācīgai sociālajai aizsardzībai. Piemēram, Eiropas sociālo partneru nolīgumu par darba līgumiem uz noteiktu laiku un par nepilna darba laika darbu preambulās norādīts, ka nepieciešams nodrošināt, ka sociālās aizsardzības mehānismi ir pielāgoti, lai atbilstu jaunām elastīgām darba formām. Savā darba programmā 2015.–2016. gadam (11) Eiropas sociālie partneri norādīja, ka nepieciešams nodrošināt sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju un pieejamību visiem iedzīvotājiem.

2.8.

Eiropas sociālie partneri ir pauduši bažas 2015. gadā apspriestajā padziļinātajā nodarbinātības analīzē (12), kurā viņi ieteica dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ciešāk sadarboties, lai cīnītos pret korupciju, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tam ir negatīva ietekme uz sociālās drošības sistēmām, atbildīgiem uzņēmumiem un privātpersonām. Turklāt viņi pauda ieteikumu, ka dalībvalstīm, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāpārbauda, kur to sociālās aizsardzības sistēmās pastāv trūkumi ilgtspējas un adekvātuma ziņā, un jācenšas nodrošināt, ka šādas sistēmas turpmāk atbilst iedzīvotāju turpmākajām vajadzībām, jo īpaši to iedzīvotāju vajadzībām, kas ir visneaizsargātākie un pakļauti sociālās atstumtības riskam (13).

3. Vispārīgas piezīmes: konteksts

3.1.

Mainīgā darba pasaule – digitalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas, enerģētikas pārkārtošana, globalizācija un jauni darba veidi – var radīt gan problēmas, gan iespējas valdībām, organizētai pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem.

3.2.

Mainīgie darba tirgi: strukturālās darba tirgus reformas ir dažādojušas darba tirgus, un šobrīd dažās dalībvalstīs dažas līgumiskas vienošanās ir izslēgtas no sociālās aizsardzības pamatpasākumiem. Aizvien palielinās līgumisko vienošanos dažādība un pastāv būtiskas kontekstuālās un sistēmiskās atšķirības starp dalībvalstīm: 2016. gadā 14 % nodarbināto personu Eiropas Savienībā bija pašnodarbinātie, 8 % – pilna laika pagaidu darbinieki, 4 % – nepilna laika pagaidu darbinieki, 13 % – nepilna laika pastāvīgie darbinieki (14).

3.3.

Dažādās valstīs pastāv dažādas sociālās aizsardzības sistēmas, bet visas saskaras ar līdzīgām problēmām – darba tirgus pārveidošanās un izmaiņas tiesību aktos, darbaspēka novecošanās un tendence palielināt likumā noteikto pensionēšanās vecumu, zema jauniešu un sieviešu līdzdalība darba tirgū kvalitātes un kvantitātes ziņā, to cilvēku integrācija, kas visvairāk/visbiežāk paliek atstumti no darba tirgus, digitalizācija un jauni darba veidi. Dažas sociālās aizsardzības sistēmas ir izveidotas tā, ka sociālās aizsardzības iemaksas ir daļa no darbinieka algas. Tas ir jāņem vērā, risinot šīs jaunās problēmas.

3.4.

Jāizvērtē dzimuma ietekme uz piekļuvi darba tirgum un palikšanu tajā, kā arī integrēšanas/atstumšanas nozīme piekļuvē sociālajai aizsardzībai. Līdztekus jauniešiem un migrantiem arī pārāk daudz sieviešu bieži vien ir nodarbinātas jauno veidu darbā (15), un tas rada domino efektu uz sociālās aizsardzības tiesībām.

3.5.

Vecums arī ir svarīgs faktors, kas ietekmē piekļuvi sociālajai aizsardzībai: jaunākās paaudzes ir vairāk pakļautas nestandarta darba veidiem (“tādu gados jaunu darbinieku (vecumā no 20 līdz 30 gadiem) īpatsvars, kuriem ir pagaidu darba līgums vai cits darba līgums vai tāda nav vispār, ir divreiz lielāks nekā citās vecuma grupās” (16)); Periodi pārejai no izglītības uz standarta nodarbinātības veidiem ir kļuvuši garāki un var radīt nelabvēlīgu ietekmi gan attiecībā uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai, gan arī uz turpmākajām pensiju tiesībām, piemēram, profesionālās karjeras ārkārtīgās sadrumstalotības dēļ (17).

3.6.

Ar statusu darba tirgū un nodarbinātības attiecību veidu saistītās nepilnības piekļuvē sociālajai aizsardzībai var traucēt izmantot iespējas pāriet no viena statusa darba tirgū uz citu, ja šāda pāreja nozīmē maksājumtiesību zaudēšanu, un galu galā var samazināt darba ražīguma pieaugumu. Tādējādi tās var arī nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmējdarbību un kavēt konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi.

3.7.

Šīs nepilnības var izraisīt arī nodarbinātības statusu ļaunprātīgu izmantošanu un radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem, kuri turpina ieguldīt sociālajā aizsardzībā, un tiem, kuri to nedara.

3.8.

Ilgtermiņā ir apdraudēta valstu sociālās aizsardzības sistēmu sociālā un ekonomiskā ilgtspēja, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences un bezdarba rādītājus.

4. Īpašas piezīmes: ieteikuma kopsavilkums

4.1.

EESK norāda, ka ar iepriekšējiem Eiropas Savienības tiesību aktiem (cita starpā Direktīvai 2010/41/ES, 2014/50/ES un (ES) 2016/2341) ir mēģināts novērst sociālās aizsardzības sistēmu nepilnības, bet sākotnējie konstatējumi, piemēram, par Direktīvu 2010/41/ES, liecina, ka dažos gadījumos tā nav nodrošinājusi pašnodarbināto personu efektīvu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (18).

4.2.

EESK arī norāda, ka Eiropas Komisija 2018. gada izaugsmes pētījumā uzstāj, ka ienākumu aizstāšanai ar sociālās aizsardzības palīdzību ir izšķirīga nozīme, lai novērstu nevienlīdzības plaisu, veicinātu sociālo kohēziju un integrējošu izaugsmi (19).

4.3.

Pēdējos dažos gados pašnodarbināto personu skaits Eiropā kopumā ir nedaudz samazinājies (20). Viens no tā iemesliem ir nepietiekams/neesošs šo darba ņēmēju aizsardzības līmenis slimības un ar personīgo dzīvi saistītu citu iemeslu gadījumā (maternitāte, paternitāte, ģimenes aprūpe utt.). Tādējādi atbilstošs aizsardzības līmenis varētu veicināt lielāku un labāku pašnodarbinātību. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai iestādes visos līmeņos, tostarp starpvalstu, cīnītos pret jebkāda veida fiktīvu pašnodarbinātību.

4.4.

Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē un atbalsta ieteikumā iekļauto lēmumu iet tālāk, nekā sākotnēji ierosināts ietekmes novērtējumā, t. i., ieteikt paplašināt formālo segumu, lai tas obligāti attiektos uz visām nodarbinātām personām, un nodrošināt, ka pašnodarbinātām personām ir piekļuve sociālajai aizsardzībai, ko nodrošina, formālo segumu obligātā kārtā paplašinot attiecībā uz veselības aprūpes pabalstiem, maternitātes/paternitātes pabalstiem, vecuma pabalstiem un invaliditātes pabalstiem, kā arī pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un pēc brīvprātības principa – vienīgi uz bezdarbnieka pabalstiem. EESK uzskata, ka zemie rādītāji, kas atspoguļo pašnodarbināto personu dalību brīvprātīgajās shēmās (mazāk nekā 1 %–20 %), kur tās ir pieejamas, pamato uzlaboto rīcību plašāka seguma un aizsardzības veicināšanai.

4.5.

Tāpēc tiek atzinīgi vērtēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pašnodarbināto personu pilnīgu segumu. Vajadzības gadījumā tas ietver līdzstrādājošus laulātos, t. i., laulāto vai partneri, kas strādā kā pašnodarbināta persona, ja līdzstrādājošais laulātais regulāri un aktīvi veic pašnodarbinātas personas darbību tādā veidā, ka to var uzskatīt par līdzstrādājošā laulātā galveno darbību.

4.6.

Visiem iedzīvotājiem jābūt piekļuvei sociālās aizsardzības sistēmām, kas spēj nodrošināt pienācīgus pabalstus. Sistēmās, kuras var būt uz nodokļiem un/vai uz apdrošināšanu balstītas, cilvēki iegulda vienādi un proporcionāli savām iespējām (vai arī ir atbrīvoti no šādām iemaksām) un saņem pabalstus atbilstoši savām vajadzībām, vismaz attiecībā uz atbilstīgiem minimālajiem uzkrājumiem un rezerves drošības tīkliem.

4.7.

Ir jānodrošina ilgtspējīga piekļuve pienācīgai sociālajai aizsardzībai un tās finansēšana atbilstoši izmaiņām darba tirgos (21), lai nodrošinātu integrāciju, adekvātumu, taisnīgumu un vienlīdzību plašākā sociālās un ekonomiskās izaugsmes perspektīvā.

4.8.

Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas, ES un valstu līmenī iepriekš būtu jāizstrādā pasākumi: sociālie valsts izdevumi Eiropā ir Eiropas sociālā modeļa neatņemama daļa; pateicoties augstajam sociālā nodrošinājuma līmenim, Eiropa salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem vienmēr ir bijusi ļoti pievilcīgs kontinents.

4.9.

Sociālās aizsardzības shēmām vajadzētu būt balstītām uz solidaritāti un līdztiesību tā, lai nepieļautu diskrimināciju dažādu personisko apstākļu / profesionālās sagatavotības un/vai nodarbinātības statusu dēļ.

4.10.

Nosakot sociālās aizsardzības pasākumus personām ar invaliditāti, tas būtu jādara, pamatojoties uz cilvēktiesību pieeju atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Personas ar invaliditāti, kuras nespēj strādāt, un viņu ģimenes būtu jāaizsargā pret nabadzības risku un tām jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis (22).

4.11.

EESK prasa rūpēties par to, ka dalībvalstis pilnībā īsteno ieteikumu tā, lai nestandarta nodarbinātībā iesaistīti darbinieki un pašnodarbinātas personas gūtu labumu no labākas aizsardzības. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāpārveido/jāizstrādā tā, lai tās būtu arvien integrējošākas, arī saskaņā ar 2018. gada izaugsmes pētījuma ieteikumiem, ka labāka darba tirgus un sociālās integrācijas sistēmu savstarpējā papildināmība palīdzēs visām neaizsargātajām grupām, radīs lielāku labklājību visiem un nodrošinās spēcīgāku sociālo kohēziju.

4.12.

Cīņa pret negodīgu konkurenci Eiropas Savienībā un rīcība pret nedeklarētu darbu (arī saskaņā ar darbībām, kuras veic Eiropas platforma nedeklarēta darba apkarošanai) sniegs labumu uzņēmumiem, jo palielināta sociālā aizsardzība un negodīgas konkurences samazināšana varētu pozitīvi ietekmēt ražīgumu.

4.13.

Vēl viens ieteikuma būtisks elements, kas atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāra 16. principam, ir vispārēja piekļuve veselības aprūpei (23). Kā liecina Komisijas ietekmes novērtējums, dažās valstīs līgumisko vienošanos vai darba tirgus regulējuma dēļ nestandarta nodarbinātībā iesaistītie darbinieki un pašnodarbinātas personas var saskarties ar ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei. Visu nodarbināto un pašnodarbināto personu gadījumā būtu obligāti jānodrošina piekļuve veselības aprūpei.

4.14.

EESK arī atzinīgi vērtē paziņojumu, ka tiks pastiprināta sadarbība ar Eurostat attiecībā uz atbilstošu rādītāju izveidi, jo tas ļaus apzināt gan virzību uz formālu segumu, faktisku segumu un pārredzamību utt., gan arī darbu, kuru Komisija plāno veikt Sociālās aizsardzības komitejā, lai sociālās aizsardzības jomā izstrādātu salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Tas palīdzēs novērst stabilas datubāzes trūkumu un ļaus precīzāk novērtēt ieteikuma ietvaros īstenotās politikas ietekmi.

Briselē, 2018. gada 20. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 237, 6.7.2018., 1. lpp.

(2) OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.

(3) Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums: pavaddokuments”

(4) OV C 170, 5.6.2014., 23. lpp.

(5) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(6) Sk. arī SDO Ieteikumu Nr. 202, kurā sniegti norādījumi sociālās aizsardzības minimuma kā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu pamatelementa izstrādei un uzturēšanai.

(7) Sk. Ieteikuma par sociālo aizsardzību 8. lpp., 14. lpp. (10. punkts), 15. lpp. (4. apsvērums), 23. lpp. (8. un 10. punkts).

(8) Sk. Ieteikumu par sociālo aizsardzību, 18. lpp. (18. punkts).

(9) Basic income as a policy option: Technical Background Note Illustrating costs and distributional implications for selected countries, ESAO, 2017. gads.

(10) OV C 170, 5.6.2014., 23. lpp.

(11) http://resourcecentre.etuc.org/EU-social-dialogue-5.html

(12) In-depth employment analysis — ETUC, BUSINESSEUROPE, CEEP, UEAPME, 2015. gads.

(13) Sk. 12. zemsvītras piezīmi.

(14) Eurostat, 2016. gads.

(15) ILO: INWORK Issue Brief, Nr. 9, 2017. gada maijs.

(16) Sk. ieteikumu par sociālo aizsardzību, 2.–3. lpp.

(17) OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.

(18) Sk. Barnard C. un Blackham A. (2015), Eiropas Juridisko ekspertu tīkla dzimumu līdztiesības jomā izstrādāto ziņojumu “The implementation of Directive 2010/41 on the application of the principle of equal treatment between men and women engaged in an activity in a self-employed capacity”, ko pasūtīja Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāts; sk. Priekšlikuma Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, 9. lpp.

(19) 2018 European Semester: Annual Growth Survey.

(20) Sk. Eurofound: The many faces of self-employment in Europe.

(21) Sk. BUSINESSEUROPE nostājas dokumenta “Council Recommendation on access to social protection” 1. punktu 1. lappusē (2018. gada 19. aprīlis).

(22) Sk. EAF 2017. gada 6. novembra rezolūciju “Resolution to promote employment & social inclusion of persons with disabilities”: http://www.edf-feph.org/newsroom/news/social-pillar-edf-adopts-resolution-promote-employment-social-inclusion-persons.

(23) Eiropas sociālo tiesību pīlāra 16. princips: “Ikvienam ir tiesības uz laicīgu piekļuvi kvalitatīvai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei par pieņemamu cenu.”

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi, kas veikti 1.6. un 2.5. punktā, ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs.

1.6. punkts

Grozīt šādi:

1.6.

EESK iesaka rūpēties par to, ka iniciatīvas, kas īstenotas atbilstoši ieteikumam, nodrošina pienācīgus pabalstus un uzkrājumus , tostarp drošības tīklus tiem, kuri nespēj sasniegt minimālās maksājumtiesību robežvērtības, un jo īpaši tiem, kas nespēj strādāt, un viņu ģimenēm. EESK ir norūpējusies par to norāda, ka pamatienākumi ieteikumā nav ņemti vērā, lai gan tie bija minēti Komisijas dienestu darba dokumentā “Ietekmes novērtējums” (1) , vairāku iemeslu dēļ, piemēram, tādu kā seguma kritēriji un prioritātes piešķiršana to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras dalībvalstīs spēkā esošās sociālā nodrošinājuma sistēmas. EESK tomēr atzinīgi vērtē pašreizējo diskusiju dalībvalstīs par pamatienākumiem un citiem drošības tīkliem, ar ko cenšas panākt aktīvu iekļaušanu darba tirgū un sabiedrībā kopumā. EESK jau 2013. gadā ir aicinājusi izstrādāt Eiropas direktīvu attiecībā uz ienākumu minimuma ieviešanu, ņemot vērā, ka tas ļautu sekmēt “(..) ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, cilvēka pamattiesību aizsardzību, līdzsvara nodrošināšanu starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, kā arī resursu un ienākumu taisnīgu sadali” (2).

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāti

Par	91
Pret	112
Atturas	10

2.5. punkts

Grozīt šādi:

2.5.

EESK konstatē, ka pamatienākumi ieteikumā nav ņemti vērā, kā Komisijas dienestu darba dokumentā “Ietekmes novērtējums” norādīts, vairāku iemeslu dēļ, piemēram, tādu kā seguma kritēriji un prioritātes piešķiršana problēmu risināšanai dalībvalstīs spēkā esošo sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros. EESK ir norūpējusies par to, ka Padomes ieteikumā nav ņemti vērā pamatienākumi. Nesen veiktā ESAO pētījumā secināts: “Ņemot vērā straujās pārmaiņas darba tirgū, pašreizējās debates par pamatienākumiem sniedz tomēr vērtīgu impulsu attiecībā uz to, kāda veida sociālo aizsardzību sabiedrība vēlas.” EESK jau agrāk ir apgalvojusi, ka “(..) Eiropas minimālā ienākuma noteikšana sekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, cilvēka pamattiesību aizsardzību, līdzsvara nodrošināšanu starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, kā arī resursu un ienākumu taisnīgu sadali”; tā ir arī aicinājusi pieņemt pamatdirektīvu un “(..) pārbaudīt Eiropas minimālā ienākuma finansēšanas iespējas (..)”.

Pamatojums

Ieteikuma darbības joma neattiecas uz pabalstiem, kas nodrošina iztikas minimumu. Galvenais uzdevums ir atvieglot sociālā nodrošinājuma pieejamību tām strādājošo grupām, uz kurām, iespējams, neattiecas dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmas. Līdz ar to nav nepieciešams paust nožēlu, ka jēdziens “pamatienākumi” no Komisijas priekšlikuma ir svītrots. EESK tomēr varētu minēt notiekošo diskusiju dalībvalstīs un citos forumos, piemēram, ESAO. Attiecībā uz iepriekšējo EESK atzinumu par minimālo ienākumu būtu jāievieto arī saite uz Darba devēju grupas paziņojumu, lai skaidri norādītu uz viedokļu atšķirību šajā jautājumā. Atsauce uz Darba devēju grupas paziņojumu iepriekš izmantota, piemēram, EESK atzinumā SOC/542 (Eiropas sociālo tiesību pīlārs) un SOC/564 (Sociālās dimensijas un ESTP ietekme uz ES nākotni).

Balsojuma rezultāti

Par	92
Pret	113
Atturas	13

(1) Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums: pavaddokuments”

(2) OV C 170, 5.6.2014., 23. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/142

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopējās vīzu politikas pielāgošana jauniem izaicinājumiem””

(COM(2018) 251 – final)

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)”

(COM(2018) 252 final – 2018/0061 (COD))

(2018/C 440/23)

Ziņotājs:

Ionuț SIBIAN

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 16.4.2018. Padome, 2.5.2018. Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	168/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzīst, ka Vīzu kodekss ir kopējas vīzu politikas pamats, ar kuru tiek izveidots vienots juridisko noteikumu un darbības instrukciju kopums.

1.2.

EESK atbalsta ierosinātās saskaņotās procedūras un nosacījumus, kas noteikti Vīzu kodeksā un kas ļauj novērst situācijas, kurās līdzīgi gadījumi dažādās ES dalībvalstīs tiek izskatīti atšķirīgi, vienlaikus ļaujot izmantot arī diferencētu pieeju, kuras pamatā ir “vīzu priekšvēstures”. EESK arī uzskata, ka būtu jācenšas izveidot saskaņotas pārsūdzības procedūras vīzu atteikuma gadījumos.

1.3.

EESC atzinīgi vērtē saskaņošanas risinājumu, kas attiecas uz vairākkārtējas ieceļošanas vīzām, kuras dod to turētājiem iespēju vīzas derīguma termiņa laikā atkārtoti ieceļot ES, jo tas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi, kultūras un sociālo attīstību un apmaiņu, kā arī atbalstu un sapratni iedzīvotāju starpā.

1.4.

Pie ārējām robežām izsniedzamās vienreizējas ieceļošanas vīzas, kas ieviestas ar Vīzu kodeksu, lai sekmētu īstermiņa tūrismu, apliecina dalībvalstu elastīgumu un pragmatisko pieeju šim jautājumam, un EESK mudina izmantot šo pieeju arī attiecībā uz vairākiem citiem ar vīzu izsniegšanu saistītiem aspektiem, lai nodrošinātu vienoto kontaktpunktu pieejamību.

1.5.

Tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi censties panākt pilnīgas vīzu savstarpējības ievērošanu attiecībās ar trešām valstīm, EESK mudina Komisiju ātri apspriesties un ierosināt skaidri formulētu praktisku ierosinājumu kopumu, ar kuru tiktu risināti gan vīzu procedūru atvieglošanas, gan drošības jautājumi.

1.6.

Taču EESK pilnībā atbalsta ierosinājumu, ka pirms jebkura lēmuma pieņemšanas par trešās valsts pilsoņu atbrīvojuma no vīzas prasības apturēšanu uz laiku Komisijai būtu jāņem vērā cilvēktiesību stāvoklis minētajā trešā valstī un atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanas iespējamā ietekme uz minēto stāvokli.

1.7.

Vienlaikus EESK iesaka darīt visu iespējamo, lai apkopotu uzticamus, atbilstīgus un vienotus/salīdzināmus (ciktāl tas iespējams) datus par trešām valstīm un situācijām, kurās dalībvalstis var nolemt uz laiku apturēt tādas trešās valsts valstspiederīgajiem piemēroto atbrīvojumu no vīzas prasības, kas minēta regulas II pielikumā, kurā uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas.

1.8.

EESK iesaka ievērot piesardzību, pieņemot lēmumu par ierosināto vīzas nodevu regulāru (reizi divos gados) augšupēju pārskatīšanu. Šai pārskatīšanai nevajadzētu būt automātiskai, ņemot vērā to, ka ierosinātās izmaksas jau tagad ir augstas salīdzinājumā ar izaugsmes/attīstības līmeni dažās attiecīgajās trešās valstīs.

1.9.

EESK atbalsta Vīzu kodeksa grozījumus, kas attiecas uz papildu iespēju pieteikuma veidlapu aizpildīt un parakstīt elektroniski, lai tādējādi pielāgotos tehnoloģiju attīstībai. Vienlaikus EESK mudina visas dalībvalstis atbalstīt vīzu pieteikumu iesniegšanu tiešsaistē un veikt pasākumus/izmaiņas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu šo tiešsaistes procedūru, un aicina Komisiju noteikt reālistisku termiņu, līdz kuram dalībvalstīm vispārēji jāpieņem vīzu pieteikumu iesniegšana tiešsaistē.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu atcelt principu, kas paredz, ka pieteikumi ir jāiesniedz personīgi, un atbalsta un pieprasa tādu noteikumu un regulējuma izstrādi, kas ļauj vīzu pieteikumus iesniegt tiešsaistē. EESK uzskata, ka būtu jātiecas uz vīzas pieteikumu iesniegšanu visērtākajā un ātrākajā veidā no vīzas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vietas, tostarp vajadzības gadījumā plašāk izmantojot ārpakalpojumus un nodrošinot labākus pārstāvības pakalpojumus, kā arī palielinot sadarbību starp ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.

1.11.

EESK iesaka Komisijai pārskatīt pašreiz spēkā esošās to pieteikumu iesniedzēju kategorijas, uz kuriem attiecas vīzu režīma atcelšana, un definēt tās precīzāk. EESK arī iesaka apsvērt iespēju atcelt vīzas nodevas senioriem un bezpeļņas organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalās bezpeļņas organizāciju rīkotos semināros, konferencēs, sporta, kultūras vai izglītojošos pasākumos, nenosakot konkrētu vecumu vai arī vismaz apsverot iespēju palielināt vecuma ierobežojumu.

1.12.

Tā kā “regulu piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vajadzīga vīza (…), neskarot: tiesības brīvi pārvietoties, kas piešķirtas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļi”, EESK vēlas uzsvērt, cik svarīgi ir izveidot kopēju praksi, lai novērstu diskrimināciju saistībā ar “ģimenes saišu” definīciju, ņemot vērā jaunākās norises ES dalībvalstīs saistībā ar ģimenes definīciju.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par nepieciešamību pielāgot kopējo vīzu politiku jauniem izaicinājumiem un šajā kontekstā atbalsta gan priekšlikumu regulai par Kopienas Vīzu kodeksu, gan priekšlikumu regulai, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas.

2.2.

Tādēļ EESK atzīst, ka Vīzu kodeksa ietekme nav saistīta tikai ar mērķi izveidot vienotus juridiskos noteikumus un piemērošanas procedūras, bet līdztekus likumīgas ceļošanas atvieglošanai un neatbilstīgas imigrācijas novēršanai tas sekmē arī ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi, neraugoties uz to, ka sākumā Vīzu kodekss netika saistīts ar šādu mērķu sasniegšanu. Šengenas valstu konsulātos 2017. gadā tika iesniegti 16,1 miljoni pieteikumu vienoto vīzu saņemšanai, un šim skaitam ir tendence palielināties. No šā kopējā pieteikumu skaita vairāk nekā 50 % gadījumu tika izsniegtas vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, savukārt neizsniegto vīzu skaits bija 1,3 miljoni, kas ir 8 % no visiem pieprasījumiem (1).

2.3.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās izmaiņas, kas paredzētas vīzu pieteikumu apstrādes atvieglošanai gan pieteikumu iesniedzēju, gan konsulātu labā, proti, iespēju iesniegt pieteikumu sešus mēnešus pirms paredzētā ceļojuma (un deviņus mēnešus attiecībā uz jūrniekiem), skaidrojumus attiecībā uz personām, kuras var iesniegt pieteikumu tā iesniedzēja vārdā, un šo personu kategoriju paplašināšanu, kā arī apliecinošo dokumentu saskaņošanu. Turklāt ļoti atzinīgi vērtējams ir princips, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāapmeklē tikai viena iestāde, lai iesniegtu pieteikumu.

2.4.

Taču EESK arī atzīst, ka konsulātu pieejamība joprojām nav apmierinoša, jo īpaši trešās valstīs, kur lielākā daļa dalībvalstu ir pārstāvētas tikai galvaspilsētās, kā rezultātā pieteikumu iesniedzējiem ir jāsedz izmaksas (laika un naudas līdzekļu ziņā), kas saistītas ar tāliem braucieniem līdz konsulātam. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu atcelt principu, kas paredz, ka pieteikumi ir jāiesniedz personīgi, un aicina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai vīzu pieteikumus varētu iesniegt tiešsaistē. Tāpat EESK atzinīgi novērtē arī visu veidu pasākumus, kas vērsti uz vīzas pieteikumu iesniegšanu visērtākajā un ātrākajā veidā no vīzas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vietas, tostarp vajadzības gadījumā plašāk izmantojot ārpakalpojumus un nodrošinot labākus pārstāvības pakalpojumus, kā arī palielinot sadarbību starp ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.

2.5.

Ņemot vērā, ka nesen ir stājušies spēkā jaunie noteikumi par datu aizsardzību un privātumu (Vispārīgā datu aizsardzības regula), EESK atkārtoti norāda, ka ārējo pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešama spēja ievērot/nodrošināt savākto personas datu drošību. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas piedāvā vīzu pakalpojumus (Eiropas pilsoņiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas saņemt Eiropas valstu vīzas), grozītu savu datu aizsardzības politiku tā, lai būtu ievēroti minētās regulas noteikumi.

2.6.

EESK pozitīvi vērtē gan jaunos saīsinātos termiņus vīzu pieteikumu iesniegšanai un lēmumu pieņemšanai par vīzu pieteikumiem, gan saskaņoto iespēju izsniegt vienotas vīzas (jo īpaši attiecībā uz lēmumu izsniegt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas), kā arī ierosināto jauno 25.a pantu par sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, kura mērķis ir paplašināt trešo valstu sadarbību neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanas jomā, paredzot iespēju ierobežoti un pagaidu kārtā piemērot skaidri noteiktus pasākumus. Ir jāizstrādā saskaņota pieeja, kā atvieglot vīzas pieteikuma procedūru tiem iesniedzējiem, kuri ir ceļojuši uz ES iepriekš.

2.7.

EESK atzīst, ka būtu jānodrošina saskaņotība starp vīzu politiku un citās politikas jomās (piemēram, tirdzniecības nolīgumos) noteiktajām saistībām un tās dzīvotspēja. Būtu jāpieņem vispārpieņemts risinājums attiecībā uz vīzu režīma atcelšanas nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas ar atsevišķām trešām valstīm. Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi censties panākt pilnīgas vīzu savstarpējības ievērošanu attiecībās ar trešām valstīm.

2.8.

Saprotot pamatojumu ierosinātajai Vīzu kodeksa 16. panta pārskatīšanai, proti, vīzas nodevu palielināšanai par 1/3, EESK pauž bažas par iespējamiem šķēršļiem, ko šis nodevas palielinājums radīs dažu trešo valstu, kuru attīstības/labklājības līmenis ir ievērojami zemāks nekā ES dalībvalstīs, valstspiederīgajiem. Vīzas nodevas apmēra salīdzinājums ar ceļa un citām izmaksām, kas jāsedz vīzu pieteikumu iesniedzējiem, nav labvēlīgs, jo mūsdienās plaši izplatītie zemo cenu ceļojumi un izmitināšanas risinājumi var radīt situāciju, kurā visa ceļojuma izmaksas ir zemākas vai vienādas ar vīzas nodevu.

2.9.

EESK uzskata, ka ierosinājumā reizi divos gados pārskatīt vīzas nodevas lielumu būtu jāņem vērā arī iespēja šo nodevu samazināt, pamatojot to ar iespējamo elektroniskas vīzu pieteikumu iesniegšanas procedūru ieviešanu (kas dalībvalstīm varētu nozīmēt personāla un administratīvo izmaksu samazināšanos). Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem lielākā daļa dalībvalstu ņem vērā priekšrocības, ko sniedz digitālu vīzu izmantošana (viena no šīm priekšrocībām ir konsulātu izmaksu samazināšanās un klientiem draudzīgāks pieteikumu iesniegšanas process salīdzinājumā ar pieteikumu iesniegšanu papīra formātā).

2.10.

Ņemot vērā pašreizējo vīzas nodevas līmeni, kā arī ierosināto tās līmeni, būtu jāapsver iespēja atcelt vīzas nodevas bezpeļņas organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalās bezpeļņas organizāciju rīkotos semināros, konferencēs, sporta, kultūras vai izglītojošos pasākumos, nenosakot konkrētu vecumu vai vismaz apsverot iespēju palielināt vecuma ierobežojumu (pašreizējā tiesību aktā ir noteikts vecuma ierobežojums – vecumā līdz 25 gadiem). Iespēja atcelt vīzas nodevas būtu jāpiedāvā arī senioriem, lai atbalstītu šo personu aktīvu integrāciju sabiedrībā un sekmētu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Vīzu statistika par konsulātiem, 2017. gads (https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/visa-policy#stats).

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/145

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā”

(COM(2018) 171 final – 2018/0081 (COD))

(2018/C 440/24)

Ziņotājs:

János WELTNER

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 16.4.2018. Padome, 23.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. panta 1. un 2. punkts un 304. pants
Biroja lēmuma datums	17.4.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	191/4/11

1. Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto grozījumu Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā (KMD), jo tas paredz objektīvus datus drošākiem darba apstākļiem.

1.2.

Tāpat kā iepriekšējā atzinumā (1) EESK aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kādu ietekmi varētu radīt KMD piemērošanas jomas paplašināšana, tajā ietverot vielas, kas ir kaitīgas reproduktīvajai sistēmai.

1.3.

EESK uzskata: ņemot vērā, ka daudzi kancerogēni un mutagēni ir reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, KMD pārskatīšanā un grozījumos tuvākajā nākotnē būtu svarīgi vērst vairāk uzmanības uz arodekspozīciju, kas ietekmē sieviešu un vīriešu reproduktīvo sistēmu un jo īpaši sievietes grūtniecības pirmajā trimestrī.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šajā grozījumā ir noteiktas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības (SAER), pamatojoties uz zinātniskiem un statistiskiem pierādījumiem. Ieinteresētajām personām ir viegli izprast uz risku balstīto pieeju, kas izklāstīta pamatdokumentos, un tādējādi šī pieeja ir labs pamats sociāla kompromisa panākšanai.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē uz pierādījumiem balstīto procedūru, ar ko saskaņā Komisija apspriedās ar Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL) (2) un Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) (3) Riska novērtēšanas komiteju (RAC) (4).

1.6.

EESK norāda, ka ir jāizstrādā pētniecības pilotprogrammas un – otrajā posmā – ES mēroga programmas, lai valstu sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmu ietvaros paredzētu veselības uzraudzību mūža garumā visām personām, kuras bijušas pakļautas kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu savienojumiem. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (5) šī uzraudzība būtu jāveic anonīmi.

1.7.

EESK uzsver, ka, lai labāk aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbavietā, dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka darba inspekciju rīcībā ir pietiekams finansējums un cilvēkresursi savu pienākumu veikšanai.

1.8.

EESK iesaka visiem savienojumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir kancerogēni, mutagēni un/vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, veikt attiecīgu zinātnisko analīzi un, ja vajadzīgs, tos iekļaut KMD.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Šis atzinums ir saistīts ar EESK atzinumu par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (6), kuru sagatavoja saistībā ar KMD grozījumu 2017. gadā (7). Visi EESK ieteikumi, izņemot tos, kas ir iekļauti pašreizējā grozījumā, joprojām ir aktuāli (8).

2.2.

Priekšlikuma mērķi atbilst ES Pamattiesību hartas 2. pantam (tiesības uz dzīvību) un 31. pantam (tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem).

2.3.

Drošas un veselīgas darba vides nodrošināšana ir Eiropas Komisijas stratēģiskais mērķis, kā minēts ES stratēģiskajā satvarā 2014.–2020. gadam par drošību un veselības aizsardzību darbā (9).

2.4.

Vēzis ir galvenā ar darbu saistītā veselības problēma ES 28 dalībvalstīs, proti, tas darbinieku dzīvībai un veselībai nodara gandrīz tikpat lielu kaitējumu kā divas nākamās slimību grupas kopā (balsta un kustību aparāta slimības un asinsrites slimības). Tā negatīvā ietekme ir arī daudz lielāka nekā ar darbu saistīto negadījumu ietekme (10). Vēzis rada ciešanas darba ņēmējiem, to ģimenēm un draugiem, samazina dzīves kvalitāti, iedragā labklājību un – sliktākajā gadījumā – izraisa nāvi (11).

2.5.

Komisija ir uzsākusi pastāvīgu KMD atjaunināšanas procesu (12), lai ņemtu vērā jaunus zinātniskos un tehniskos atklājumus. Šis process atbilst ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kas ietver mērķi nodrošināt, lai, pienākot 2020. gadam, ķīmiskās vielas tiktu ražotas, apstrādātas un izmantotas tā, lai neradītu būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Mērķis ir laika gaitā aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām (13).

3. Komisijas priekšlikums

3.1.

Saskaņā ar šo procesu, kā arī pamatojoties uz dokumentiem SWD(2018) 87 un 88, Eiropas Komisija dokumentā COM(2018) 171 (14) ir ierosinājusi nākamo grozījumu Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Iepriekš, 2017. gadā, EESK atbalstīja šīs direktīvas grozījumu; pašreizējā grozījumā ir iekļautas piecas vielas (15).

3.1.1.

Kadmijs un tā neorganiskie savienojumi KMD darbības jomā. Darbības, kurās rodas saskarsme ar iedarbību, ir kadmija ražošana un rafinēšana, niķeļa-kadmija bateriju ražošana, kadmija pigmentu ražošana un formulēšana, kadmija sakausējumu ražošana, mehāniskā pārklāšana, cinka un vara kausēšana, krāsaino metālu rūdas ieguve, lodēšana ar sudraba-kadmija-sudraba sakausējuma lodalvu, polivinilhlorīda kompaundēšana, metāllūžņu un niķeļa-kadmija bateriju reciklēšana. Komisija lēš, ka riskam ir pakļauti 10 000 darba ņēmēju.

3.1.2.

Berilijs un tā neorganiskie savienojumi KMD darbības jomā. Tika konstatēts, ka berilija iedarbības riskam ir pakļauti darba ņēmēji desmit rūpniecības nozarēs, tostarp lējumu, stikla un laboratoriju nozarēs. Varš, alumīnijs, magnijs un niķelis tiek plaši izmantoti sakausējumos ar beriliju. Aptuveni 80 % no visa berilija daudzuma tiek izmantoti vara sakausējumos. Berilija iedarbība izraisa plaušu vēzi un neārstējamu hronisku slimību – beriliozi. Komisija lēš, ka riskam ir pakļauti 54 000 darba ņēmēju.

3.1.3.

Arsēnskābe un tās sāļi, kā arī arsēna neorganiskie savienojumi KMD darbības jomā. Arsēna savienojumu iedarbībai darba ņēmēji var tikt pakļauti, piemēram, vara un cinka ražošanā, kā arī stikla, elektronikas un ķīmisko vielu nozarēs. Komisija lēš, ka riskam ir pakļauti 7 900–15 300 darba ņēmēju.

3.1.4.

Formaldehīds. Iedarbība izpaužas tā ražošanā, kā arī saskarsmē ar ļoti dažādiem produktiem (adhezīviem un hermētiķiem, pārklājuma produktiem, polimēriem, biocīdiem un laboratoriju ķīmiskajām vielām); tāpat iedarbība var rasties būvniecības un celtniecības procesā un ādas, kažokādu, celulozes, papīra un tā izstrādājumu, tekstilizstrādājumu un koksnes un tās izstrādājumu ražošanas laikā. Formaldehīdu izmanto arī audu aizsargāšanai un kā dezinficējošu līdzekli patoloģijas un autopsijas nodaļās. Komisija lēš, ka riskam ir pakļauti aptuveni 1 miljons darba ņēmēju.

3.1.5.

4,4’-metilēn-bis-(2-hloranilīns) (MOCA). Iedarbībai ir pakļauti darba ņēmēji plastmasas nozarē, kurā MOCA izmanto poliuretāna elastomēra daļu veidošanai (89 ražotnēs ES). Komisija lēš, ka riskam ir pakļauti 350 darba ņēmēju.

3.2.

Dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas. Dažas ir noteikušas SAER lielam skaitam kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu (CMR); citas – tikai dažām šādām vielām. Šajā priekšlikumā ir minētas piecas vielas; nevienai no tām nav noteikta ES arodekspozīcijas robežvērtība (AER). Divpadsmit dalībvalstīm (BE, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, HU, LT, LV, NL, SE) nav AER vienai no piecām vielām. Trim dalībvalstīm (IT, LU, MT) nav AER nevienai no piecām vielām Šo SAER līmenis valstīs var atšķirties. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 2004/37/EK, kas Eiropas līmenī nosaka minimālās SAER un pēc stāšanās spēkā nodrošinās vienlīdzīgus darba apstākļus tiem visiem darba ņēmējiem visās dalībvalstīs, kuri ir pakļauti šīm kaitīgajām vielām.

3.3.

Risk & Policy Analysts Limited (RPA, 2018. gads) pētījuma (16) aplēses parāda, ka šis priekšlikums, ja to pieņemtu, ilgtermiņā uzlabotu darba apstākļus vairāk nekā 1 miljonam ES darba ņēmēju un novērstu 22 000 ar darbu saistītu saslimšanu gadījumus. Pašreizējais saslimšanas slogs ir aplēsts attiecībā uz pēdējiem 40 gadiem un ietver 24 770 ar darbu saistītu saslimšanu gadījumus. Ja nekas netiks darīts, nākamais saslimšanas slogs būs 24 689 jauni gadījumi nākamo 60 gadu laikā.

3.4.

Tādēļ, kā norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā, ir piemēroti apsvērt KMD atjaunināšanu, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto informāciju. Principi neatšķiras no KMD un iepriekšējā grozījuma principiem. Šis grozījums paredz papildināt KMD pielikumā ietverto iepriekšējo sarakstu ar pieciem iepriekš minētajiem savienojumiem.

3.5.

SCOEL ir izdevusi zinātnisku ieteikumu par kadmiju, beriliju un formaldehīdu, savukārt RAC – par arsēnskābi un MOCA. Trīspusējā Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH) ir pieņēmusi atzinumus par visiem pieciem savienojumiem.

3.6.

Šo piecu kancerogēnu un mutagēnu AER ir noteiktas, pamatojoties uz zinātniskiem datiem un atsaucoties uz turpmāko ietekmi uz veselību. Tāpat ir ņemtas vērā dažādas ekonomiskās sekas.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

Šā grozījuma galvenais mērķis un darbības joma paredz paplašināt KMD sarakstu, un pašlaik ietver tikai kancerogēnus un mutagēnus. Kā minēts EESK atzinumā, vēlāk būtu jāapsver iespēja sarakstu papildināt, ietverot vielas, kuras ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai vai citām organisma funkcijām (17).

4.2.

Šis atzinums ir izstrādāts, ņemot vērā Eurostat 2017. gada pārskatu par progresu ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES (18): “2015. gadā Eiropas Savienībā tika izmantoti 350 miljoni tonnu ķīmisko vielu. No tām 127 miljoni tonnu bija klasificētas kā bīstamas videi un 221 miljoni tonnu kā vielas, kas var kaitēt cilvēku veselībai. Lai arī toksisku ķīmisko vielu izmantošana samazinājās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vairuma toksisko ķīmisko vielu īpatsvars kopējā ķīmisko vielu patēriņā ir palicis gandrīz nemainīgs.” (Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu (CMR) īpatsvars kopējā ķīmisko vielu patēriņā ES: 2004. gadā –10,7 %, 2015. gadā –10,3 %.)

4.3.

ES stratēģijā, kuras mērķis ir novērst ar darbu saistītas saslimšanas ar vēzi, lielāka uzmanība būtu jāpievērš sievietēm.

4.3.1.

Iedarbības veids un vēža atrašanās vieta sievietēm un vīriešiem var atšķirties. Piemēram, ar krūts vēzi vīrieši saslimst ļoti reti, savukārt sievietēm tas ir visbiežāk sastopamais vēža veids. Saslimšanu ar krūts vēzi var palīdzēt izraisīt saskare ar dažādām vielām darbvietā. Lai iegūtu attiecīgos datus lēmumu pieņemšanas vajadzībām, lielākoties konkrētam dzimumam raksturīgo vēža saslimšanu biežums būtu jāanalizē sievietēm un vīriešiem atsevišķi, nevis attiecībā uz visiem darba ņēmējiem kopā.

4.3.2.

Komiteja mudina Komisiju direktīvas turpmākajā pārskatīšanas procesā sistemātiskāk apsvērt kancerogēnu arodekspozīciju, kas skar sievietes. Daudzi darba veidi, kuros vērojams liels sieviešu īpatsvars (veselības aprūpe, uzkopšana, friziera pakalpojumi utt.), ietver saskari ar kancerogēnām vielām. Šajā saistībā būtu jānosaka saistoši preventīvie pasākumi (piemēram, negatīvā spiediena telpas, kurās veselības aprūpes iestāžu darbinieki varētu sagatavot injicēšanai paredzētus citostatiskos izstrādājumus).

4.4.

Attiecībā uz vienoto tirgu EESK uzskata, ka Komisijai būtu svarīgi Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā noteikt SAER pieņemšanas metodiku. Šim procesam būtu jāietver plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, tostarp NVO. EESK uzskata, ka sevišķi ir jāapsver divi elementi, proti, pirmkārt, SAER atbilstība dažādo savienojumu riska līmenim un, otrkārt, nepieciešamība SAER noteikt, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas ietver turpmāku analīzi par izmaiņām ar darbu saistītu saslimšanu izplatībā. Ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, īstenošanas iespējamība un iespēja izmērīt iedarbības līmeņus. Lai palīdzētu darba devējiem noteikt savus prioritāros novēršanas pasākumus, būtu skaidri jānorāda ar iedarbības līmeni saistītā riska līmenis.

4.5.

Lielākajai daļai savienojumu ir ilgs latentuma periods no pirmās iedarbības līdz saslimšanai ar vēzi. EESK uzskata, ka darba ņēmēji ir jāaizsargā, valsts sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas ietvaros piedāvājot veselības uzraudzību mūža garumā visiem darba ņēmējiem, kas pakļauti iedarbības riskam. Šos datus var iegūt no Eurostat, lai palīdzētu precizēt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

4.6.

Sabiedrības veselības pārvaldības pamatā ir jābūt tikai tādam regulējumam, kura pamatā ir pierādījumi. Pierādījumus var iegūt no zinātniskas analīzes, balstoties uz labas kvalitātes un statistiski novērtējamiem datiem. Šī prasība ir saistīta ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (19) 9. pantu, kas attiecas uz personas datu īpašu kategoriju apstrādi (20). Turklāt ir jāņem vērā arī citi juridiski aspekti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (21).

4.7.

EESK vēlreiz iesaka vairāk koncentrēties uz zinātniskajiem un statistikas pētījumiem. Arodekspozīcijas izraisītam vēzim var būt dažādi cēloņi. Vairāk uzmanības un finansējuma vajadzētu veltīt seku un iespējamās mijiedarbības izpētei saistībā ar pakļautību dažādu faktoru kopīgai iedarbībai.

4.8.

EESK uzsver, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, lai aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbavietā, ir stingrāk uzraudzīt KMD īstenošanu un piemērošanu. Dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka darba inspekciju rīcībā ir pietiekams finansējums un cilvēkresursi savu pienākumu veikšanai, un vienlaikus jāpalīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ievērot šos noteikumus. Tām būtu jāstiprina sadarbība ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. OiRA (tiešsaistes interaktīvais riska novērtējums) tīmekļa platformas plašā izmantošana var palīdzēt šajā jomā veikt riska novērtējumu.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Līdztekus būtiskajai prasībai veikt profilakses un veselības aizsardzības pasākumus darbā, kā arī nepieciešamībai pielāgot darbu cilvēkam saskaņā ar ES tiesību aktiem EESK vērš uzmanību uz risku, ka kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbības neefektīva novēršana varētu negatīvi ietekmēt tiklab uzņēmumus – radot lielākas izmaksas un mazāku produktivitāti saistībā ar darba kavēšanu, kompensācijas izmaksas sūdzību iesniedzējiem, zināšanu zudumu un izkropļotu konkurenci –, kā arī dalībvalstis, jo palielinātos sociālā nodrošinājuma izmaksas un tiktu zaudēti nodokļu ieņēmumi.

5.2.

Dalībvalstu iestādes un darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās struktūras, kas iesaistītas trīspusējā ACSH, vēlētos juridisko skaidrību un lielāku aizsardzību, ko nodrošinātu zemākas šo vielu AER.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(2) “Drošība un veselības aizsardzība darbā” – SCOEL, Eiropas Komisija, 2018. gada 30. jūnijs.

(3) Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA).

(4) Riska novērtēšanas komiteja (RAC), 2018. gada 30 jūnijs.

(5) OV L 119, 4.5.2016., 33. lpp., 4. pants, un skatīt arī 35., 45., 52., 53. un 155. punktu.

(6) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(7) COM(2017) 11 final.

(8) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(9) COM(2014) 332 final.

(10) EU-OSHA (2017. gads).

(11) SWD(2018) 88, COM(2017) 11 final.

(12) Direktīva 2004/37/EK.

(13) Eurostat,“Sustainable development in the EU” (Ilgtspējīga attīstība ES), 189. lpp.

(14) Procedūra 2018/0081 (COD).

(15) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(16) Trešais grozījums Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā (KMD).

(17) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(18) Eurostat 2017: “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Pārskats par progresu ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES”, 246. lpp.

(19) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(20) OV L 119, 4.5.2016., 9. panta (h) apakšpunkts: “apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai […], pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai […].”

(21) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp. Skatīt arī: OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp., 2. pants.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/150

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Padomes ieteikums par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām”

(COM(2018) 244 final – SWD(2018) 149 final)

(2018/C 440/25)

Ziņotāja:

Renate HEINISCH

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 17.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pants
Pilnsapulces lēmums	17.4.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	136/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1. Eiropas līmenī

1.1.1.

Dalībvalstu sadarbībā vakcinācijas jomā būtu jāņem vērā vakcinācijas nozīme visā cilvēka dzīvē un jāpievērš pastiprināta uzmanība bērnu, pusaudžu, pieaugušo un vecāku cilvēku vakcinācijai pārrobežu veselības aprūpes kontekstā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dati liecina, ka tādas slimības kā masalas, kas agrāk bija bērnu slimība, tagad sarūkošas imunitātes dēļ skar pusaudžus un jauniešus. Ņemot vērā pārrobežu migrācijas plūsmas un konkrētām vecuma grupām paredzētu jaunu vakcīnu pieejamību (piemēram, pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), meningokoku infekciju, jostas rozi (herpes zoster)), jāsecina, ka vakcinācijai ir vajadzīga dzīves cikla pieeja.

1.1.2.

Mūsdienās viens no lielākajiem bērnu labjutības apdraudējumiem ir vecāku neizlēmība attiecībā uz vakcināciju – tas ir pastāvošo zinātnisko pierādījumu apšaubīšanas un antivakcinācijas kustības rezultāts. Ja vēlamies panākt, lai neatkārtotos ES uzliesmojusī masalu epidēmija un nesenie letālie difterijas gadījumi, ir jāvēršas pret šo plašāko tendenci, kad ar aizdomām tiek uztverti ekspertu atzinumi un zinātnieku aprindās valdošā vienprātība, un šajā nolūkā jāizmanto uz pierādījumiem balstīta komunikācija, lielāka pārredzamība un izpratnes veicināšana. Sabiedrības iesaistīšana pētniecības un inovācijas programmās, piemēram, programmā “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to”, ir viena no iespējām, kas Komisijai būtu jāizmanto, lai izglītotu iedzīvotājus par vakcinācijas priekšrocībām.

1.1.3.

EESK aicina Komisiju veicināt izpratni par vakcinācijas nozīmi cilvēku aizsardzībā pret novājinošām slimībām, atzīmējot Eiropas imunizācijas dienu. Šajā forumā būtu jāizmanto pielāgota komunikācija, lai izglītotu Eiropas iedzīvotājus, jo īpaši vecākus, bērnus, veselības aprūpes speciālistus, migrantus, minoritāšu grupas un citas iedzīvotāju grupas, kas ir vairāk pakļautas vakcīnregulējamu slimību smaga iznākuma riskam. Visi saziņas kanāli, tostarp parastie un sociālie plašsaziņas līdzekļi, būtu jāizmanto, lai iedzīvotājiem un organizācijām sniegtu zinātniski pamatotu un pieejamu informāciju. Dažādu paaudžu mācīšanās pieejas izmantošana ar vakcināciju saistītā komunikācijā arī palīdzētu uzlabot dažāda vecuma iedzīvotāju izpratni par vakcināciju un novērst aizdomīgumu.

1.1.4.

Laikmetā, kad informācija un komunikācija kļūst aizvien digitalizētākas un kad jaunas tehnoloģijas sniedz dažādas iespējas uzlabot piekļuvi vakcinācijai un tās veikšanu, Eiropas Savienībai ir jāuzlabo Eiropas iedzīvotāju zināšanas par vakcinēšanu, lai novērstu neizlēmību, un jāuzlabo digitālā veselībpratība, lai nodrošinātu piekļuvi digitālajai informācijai par vakcīnām un tās apstrādi.

1.1.5.

Vienmēr jāatceras, ka cilvēku un dzīvnieku veselība ir cieši saistītas. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes aplēsēm 75 % (1) infekcijas slimību, kas skar cilvēkus, ir cēlušās no dzīvniekiem. Cilvēku un dzīvnieku veselību vieno arī arvien pieaugošie rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) draudi. Šajā kontekstā vakcīnas ne vien novērš slimības, bet arī palīdz cīnīties pret AMR, samazinot antibakteriālo līdzekļu nevajadzīgu lietošanu. Tomēr šī sociālā vērtība nav atspoguļota ES atbalsta mehānismos, un lauksaimniekiem nav tirgus stimulu, lai izmantotu vakcīnas, nevis lētākus līdzekļus, kas palielina AMR. EESK iesaka Komisijai nākamajā kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) pārskatīšanā paredzēt subsīdijas saimniecībām, kas apliecina, ka tajās ir pietiekami augsts vakcinācijas aptvēruma līmenis, lai mazinātu AMR radītos draudus ekonomikai un veselībai.

1.2. Valstu līmenī

1.2.1.

Mums ir jānodrošina, lai nākotnē nekad vairs neatkārtotos profilaktiski novēršamas slimības no tālas pagātnes vai slimības, ko var novērst, izmantojot jaunas paaudzes vakcīnas. Veselības aprūpes speciālistiem, tostarp farmaceitiem, medicīnas māsām, ārstiem, kā arī medicīnas pakalpojumu sniedzējiem skolās un darbvietās, ir būtiska loma vakcīnneizlēmības pārvarēšanā, ievirzot un konsultējot pacientus. EESK aicina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus pastāvīgas apmācības nodrošināšanā, lai veselības aprūpes speciālisti un jo īpaši farmaceiti varētu kļūt par vakcinācijas popularizētājiem un brīdinātājiem pret antivakcinācijas kustības postošo ietekmi uz sabiedrības veselību. Vakcināciju varētu veikt arī ārsti, lai nodrošinātu, ka potenciālas akūtas reakcijas vai anafilaktiskais šoks tiek droši pārvaldīti.

1.2.2.

Veselības aprūpes speciālisti arī ir pakļauti dažādu slimību riskam. Kā padomdevēja struktūra, kas pārstāv darba ņēmējus, darba devējus un citas interešu grupas, EESK aicina dalībvalstis pilnīgi un efektīvi īstenot Direktīvu 2000/54/EK, kurā noteikts, ka gadījumā, ja pastāv draudi darba ņēmēju veselībai un drošībai, jo viņi ir pakļauti tādu bioloģisku aģentu iedarbībai, pret kuriem ir pieejamas efektīvas vakcīnas, darba devējiem ir jāpiedāvā darbiniekiem iespēja vakcinēties.

1.2.3.

Dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni uzrunāt ne vien veselības aprūpes speciālistus, bet arī iedzīvotāju grupas, kas ir vairāk pakļautas konkrētu vakcīnregulējamu slimību smaga iznākuma riskam, piemēram, bērnus, grūtnieces, vecākus cilvēkus un minoritāšu grupas, kā arī iedzīvotājus, kuriem ir specifiski veselības traucējumi vai kuri riskē inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām, piemēram, cilvēka papilomas vīrusu (HPV), A un B hepatītu. Regulāro veselības pārbaužu, piemēram, bērnu veselības vai arodveselības pārbaužu, apvienošana ar imunizācijas programmām varētu palīdzēt novērst pārāk zemu aptvēruma līmeni.

1.2.4.

Eiropa pašlaik saskaras ar vēsturisku un sarežģītu situāciju, jo Eiropas iedzīvotāju vecuma struktūra ir sākusi “iet atpakaļgaitā”. Preventīvi pasākumi, piemēram, pieaugušo vakcinācija, būtu jāuzskata par vienu no līdzekļiem, lai risinātu šo situāciju, vienlaikus veicinot Eiropas mērķi – aktīvas un veselīgas vecumdienas.

1.2.5.

Tomēr EESK ar bažām atzīmē, ka, neraugoties uz Padomes 2009. gadā izvirzīto mērķi – vecāku iedzīvotāju grupās sasniegt 75 % gripas vakcinācijas līmeni –, tikai viena dalībvalsts ir sasniegusi šo mērķi. Ņemot vērā, ka attiecībā uz vecākiem cilvēkiem gripa ir labākajā gadījumā novājinoša, bet sliktākajā – nāvējoša slimība, dalībvalstīm būtu jācenšas pielikt divkāršas pūles, lai sasniegtu šo mērķi.

1.2.6.

Problēmas, ar kurām pašlaik saskaras dalībvalstis, ir saistītas gan ar vakcīnneizlēmību un demogrāfiskām pārmaiņām, kuru iemesls ir sabiedrības novecošana, gan ar cilvēku lielāku mobilitāti, kas ietekmē patogēnu izplatības risku visā Eiropas Savienībā. EESK aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un zinātību šo problēmu risināšanā.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atbalsta Komisijas izstrādāto triju pīlāru pieeju pastiprinātai sadarbībai, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām, kā savlaicīgu atbildes reakciju uz steidzami novēršamiem veselības apdraudējumiem, ar kuriem ES pašlaik saskaras, proti, vakcīnneizlēmību, arvien mazāku vakcinācijas pret konkrētām slimībām aptvērumu, vēl nepieredzētiem vakcīnregulējamu slimību uzliesmojumiem, neatbilstībām starp valstu vakcinācijas programmām un vakcīnu trūkumu.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus ar mērķi palielināt sinerģiju starp vakcināciju un saistītajām rīcībpolitikām, tostarp tām, kas attiecas uz sagatavotību krīzēm, e-veselību, veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu, pētniecību un izstrādi farmācijas nozarē valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Saskaņoti centieni ir ļoti svarīgi, lai risinātu problēmas, kas pašlaik kavē vakcinācijas programmu efektivitāti Eiropas Savienībā.

2.3.

Vakcinācija, kas ir galvenais primārās profilakses līdzeklis, ir ļāvusi Eiropai iegūt no poliomielīta brīva reģiona statusu un izskaust citas slimības, piemēram, bakas, novēršot cilvēku saslimšanu un vienlaikus pārtraucot vīrusu cirkulāciju. Ārpus Eiropas globalizācija ir palielinājusi vīrusu, patogēnu un slimību, kā arī cilvēku pārrobežu plūsmu. Nesenās migrācijas plūsmas ir paātrinājušas šo tendenci. Vakcinācija ievērojami veicina veselību pasaulē, jo slimības nav ierobežotas tikai valsts vai reģionālā mērogā.

2.4.

Eiropas Savienībā par vakcinācijas programmām atbild dalībvalstis. Tāpēc ES vienlaikus pastāv dažādas imunizācijas stratēģijas, un dažas dalībvalstis ir īstenojušas progresīvas programmas, kas orientētas uz konkrētām slimībām visā dzīves ciklā un/vai pievēršas ģeogrāfiskiem faktoriem. Ņemot vērā, ka slimību izplatībai nav robežu, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izstrādāt vadlīnijas par vienotu ES vakcinācijas kalendāru, lai atvieglotu nacionālo kalendāru saskaņošanu.

2.5.

Vakcinācijas kalendāru saskaņotības trūkums Eiropas Savienībā ir šķērslis arī pārvietošanās un uzturēšanās brīvībai, kas ir viena no ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pamattiesībām. Kā norādīts Komisijas paziņojumā, cilvēkiem, jo īpaši bērniem, var būt sarežģīti turpināt vakcināciju gadījumos, kad viņi pārceļas uz citu dalībvalsti. Tomēr saskaņošana nedrīkstētu samazināt pieejamo vakcīnu klāstu.

2.6.

Padome 2014. gada decembra secinājumos (2) ir atzinusi, ka vakcinācija ir efektīvs līdzeklis sabiedrības veselības jomā, tomēr infekcijas slimības, kas parādās atkārtoti un var izraisīt daudzus inficēšanās un nāves gadījumus, piemēram, tuberkuloze, masalas, garais klepus un masaliņas, joprojām ir problēma sabiedrības veselības jomā. Šie nesenie notikumi padara dalībvalstu sadarbību cīņā pret vakcīnregulējamām slimībām vēl aktuālāku.

2.7.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Padomes ieteikums par pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm, ražotājiem un ieinteresētajām personām ES līmenī ir solis pareizajā virzienā. EESK pilnīgi atbalsta pastiprinātu rīcību vakcinācijas jomā.

3. Īpašas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka digitāli instrumenti, piemēram, vienota ES iedzīvotāju vakcinācijas karte, kas būtu iegūstama, izmantojot elektroniskas imunizācijas informācijas sistēmas, un tīmekļa portāls, kas veicinātu izpratni par vakcinācijas priekšrocībām un vakcīnu drošumu, varētu palīdzēt sasniegt paziņojumā minētos mērķus. Šajā ziņā Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, cenšoties uzlabot Eiropas iedzīvotāju digitālo veselībpratību, lai maksimizētu šo digitālo instrumentu priekšrocības.

3.2.

Ņemot vērā tradicionāli pediatrisko slimību sloga pāreju uz vēlākiem dzīves posmiem, kā arī tādu jaunu vakcīnu pieejamību, kas var novērst slimības, ar kurām saskaras pieaugušie un vecāki cilvēki, dalībvalstis ir aicinātas apsvērt visa dzīves cikla vakcinācijas programmas, izmantojot izmaksu ziņā efektīvākās vakcinācijas stratēģijas, lai novērstu slimības atbilstoši dažādu vecuma grupu vajadzībām (piemēram, pusaudži, grūtnieces, cilvēki ar hroniskiem veselības traucējumiem, minoritātes un gados vecāki cilvēki).

3.3.

Savā 2017. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā Ž. K. Junkers ir uzsvēris, ka bērni joprojām mirst no vakcīnregulējamām slimībām, piemēram, masalām. Iespēja, ka bērni varētu inficēties no nevakcinētiem klasesbiedriem, rada nopietnus draudus. Pierādījumi par vakcināciju varētu kļūt par nosacījumu bērnu iekārtošanai skolās, lai nodrošinātu augstu vakcinācijas līmeni. Šajā sakarā skolas un pedagogi būtu labāk jāinformē par vakcīnu nozīmi, lai viņi varētu apspriest ar vecākiem un bērniem vakcinācijas jautājumu. Šis izglītojošais aspekts ir būtisks faktors, jo skolām ir svarīga nozīme vecāku lēmumu pieņemšanas procesā.

3.4.

Ar vakcīnām novēršami vēža veidi mūsdienu pusaudžiem rada risku vēlākos dzīves posmos saslimt ar dzīvībai bīstamiem audzējiem. Saskaroties ar pieaugošu vēža slogu, ES dalībvalstis ir atzinušas cīņu pret vēzi par vienu no galvenajām prioritātēm savā politiskajā darba kārtībā. Pieredze rāda, ka, pienācīgi īstenojot vakcinācijas politiku, ir iespējams gandrīz pilnīgi izskaust, piemēram, ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV) saistītas infekcijas slimības. HPV vakcinācijas nodrošināšana pusaudzēm būtu jāuzlūko kā svarīgs vēža kontroles programmu aspekts, jo šie vēža veidi pieder pie unikālas, ar vakcīnām novēršamu vēža veidu kategorijas.

3.5.

Pieaugušo vakcinācija reizēm ir vienīgais pieejamais profilaktiskais risinājums cīņā pret konkrētām slimībām (piemēram, gripu vai jostas rozi), kurš ļauj vai nu pilnīgi izvairīties no tām, vai samazināt to smaguma pakāpi. Eiropas Savienībā katrs ceturtais iedzīvotājs dzīves laikā saslimst ar jostas rozi un gandrīz 40 000 cilvēku katru gadu pāragri mirst ar gripu saistītu cēloņu dēļ. Šos rādītājus var samazināt tikai ar vakcināciju.

3.6.

Ņemot vērā ziņojumus par pašu veselības aprūpes darbinieku neizlēmību, kā arī par vakcīnregulējamu slimību gadījumiem un uzliesmojumiem, kad infekcijas avots ir bijuši veselības aprūpes darbinieki, viņu vakcinācijas programmu īstenošana un ievērošana būtu rūpīgi jāuzrauga un jānodrošina ar atbilstošu apmācību gan pacientu drošības interesēs, gan domājot par veselības aprūpes darbinieku aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2000/54/EK.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, “How do animal diseases affect humans?” (“Kā dzīvnieku slimības ietekmē cilvēkus?”)

(2) Padomes 2014. gada 1. decembra secinājumi par vakcināciju kā efektīvu līdzekli sabiedrības veselības jomā

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/154

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2018/… (Sadarbspējas regula) un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI”

(COM(2018) 302 final)

(2018/C 440/26)

Galvenais ziņotājs:

Ionuț SIBIAN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 2.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Biroja lēmums	10.7.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	97/3/0

1. Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta tādu vīzu politiku, kas darbojas un arī turpmāk darbosies kā tūrisma un darījumdarbības veicināšanas instruments un kas vienlaikus novērš riskus, kuri saistīti ar drošību un neatbilstīgu migrāciju uz ES.

1.2.

EESK atbalsta vīzu informācijas sistēmas (VIS) tālāku attīstību, jo tas ir labākais tehnoloģiskais risinājums, kas atvieglo īstermiņa vīzu procedūru un palīdz vīzu, robežu, patvēruma un migrācijas dienestiem ātri un efektīvi pārbaudīt nepieciešamo informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama vīza, lai ieceļotu ES teritorijā.

1.3.

EESK uzskata, ka vienam no galvenajiem mērķiem šajā jomā vajadzētu būt ar vīzu politiku saistīto ES dalībvalstu procedūru, prakses un rezultātu saskaņošanai.

1.4.

Runājot par īpašu riska rādītāju izstrādi vīzu pieteikumu apstrādes vajadzībām, EESK uzskata, ka tādējādi var ierobežot pieteikuma iesniedzēja tiesības. EESK mudina ES iestādes un dalībvalstu iestādes rūpīgi informēt un apmācīt darbiniekus, kuri strādā ar apmeklētājiem, un pārvaldības darbiniekus, lai profilēšana netiktu balstīta uz rasi, dzimumu, etnisko izcelsmi, reliģiju, dzimumorientāciju un citām personiskām īpašībām.

1.5.

EESK atbalsta mērķi atvieglot pazudušu personu identifikāciju. Tomēr varētu rasties problēmas, ja no 12 līdz 6 gadiem tiktu samazināts vecums, no kura bērniem pieteikuma iesniedzējiem ņem pirkstu nospiedumus. Priekšlikumā nav ietverta informācija un viedoklis, ko būtu sniegušas bērnu aizsardzības aģentūras un organizācijas, tāpēc EESK nevar pilnībā novērtēt priekšlikuma ietekmi uz bērniem un viņu aizsardzību.

1.6.

Saistībā ar šo pašu mērķi jānorāda, ka pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumenta biogrāfisko datu lapas kopijas uzglabāšana vīzu informācijas sistēmā ir pieņemama un nepieciešama, taču šā jaunā datu instrumenta veidošana ar priekšlikumā paredzēto mērķi – atbalstīt atgriešanas procedūras – nav viennozīmīgi vērtējama. EESK uzskata, ka ierosinātās pārmaiņas var arī nenodrošināt trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu. Tāpēc šim instrumentam būtu jāmudina dalībvalstis rīkoties, pienācīgi ņemot vērā gan uzturēšanās likumību, gan attiecīgo personu intereses un labjutību. Trešo valstu valstspiederīgie būtu jāmudina legalizēt uzturēšanos un apsvērt atgriešanos savā izcelsmes vietā, un iestādēm būtu viņiem jāpalīdz to izdarīt.

1.7.

Runājot par priekšlikuma papildu mērķi – ļaut valstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam, ievērojot stingrus nosacījumus, piekļūt VIS datiem tiesībaizsardzības nolūkos –, EESK uzsver, ka svarīgi ir stingri piekļuves noteikumi. Ideālā gadījumā piekļuvi vajadzētu atļaut ar tiesas lēmumu, kas garantētu, ka šāda piekļuve ir nepieciešams personas datu aizsardzības principa ierobežojums.

1.8.

EESK ir gandarīta par šā priekšlikuma saistībā organizētajām apspriedēm. Vienlaikus Komiteja, citas iestādes un plaša sabiedrība būtu lielākas ieguvējas, ja priekšlikumā vairāk būtu izmantots aptaujāto personu ieguldījums un viņu viedoklis. Nav skaidrs, kāds ieguldījums ir piedāvāts un cik lielā mērā tas ir ietekmējis priekšlikuma galīgo versiju.

1.9.

Pamattiesību aizsardzības ziņā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas koncentrēto uzmanību, kas pievērsta šim jautājumam. Komiteja iesaka arī turpmāk sekot līdzi tam, kā dalībvalstis izmanto vīzas pieteikuma iesniedzēju personas datus. Kā iepriekš norādīts, ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi pret tādu praksi, kuras rezultātā tiek diskriminēti trešo valstu valstspiederīgie, kuri iesniedz pieteikumus īstermiņa vai ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem.

1.10.

Priekšlikumā būtu bijis vēlams izmantot detalizētākus un konkrētākus datus par īstermiņa un ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem un tos norādīt katrai valstij (gan ES dalībvalstīm, gan trešām valstīm) atsevišķi. Runājot par bērnu tirdzniecību, lietderīga būtu bijusi arī informācija par uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumiem. Šie dati ir nepieciešami, lai novērtētu mobilitātes raksturu un struktūru, kā arī izmantoto instrumentu piemērotību.

1.11.

EESK iesaka arī stingrāk apņemties strādāt kopā ar trešo valstu valdībām un pilsonisko sadarbību ar mērķi informēt un sagatavot to valstspiederīgos un palīdzēt viņiem visā vīzu pieteikumu procedūrā.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atbalsta tādu vīzu politiku, kas darbojas un arī turpmāk darbosies kā tūrisma un darījumdarbības veicināšanas instruments un kas vienlaikus novērš riskus, kuri saistīti ar drošību un neatbilstīgu migrāciju uz ES.

2.2.

EESK atzīst beidzamo gadu migrācijas un drošības problēmas un vienlaikus mudina dalībvalstis un ES iestādes izvēlēties visiem pieņemamu, līdzsvarotu un samērīgu pieeju ar mērķi panākt, lai ES arī turpmāk būtu pēc iespējas atvērtāka, atbildīgāka, pievilcīgāka un inovatīvāka.

2.3.

2.4.

EESK atbalsta šīs iniciatīvas vispārīgos mērķus: uzlabot drošību Eiropas Savienībā un pie tās robežām, atvieglot likumīgu ceļotāju tiesības šķērsot ārējo robežu, brīvi pārvietoties un uzturēties teritorijā bez iekšējo robežu kontroles, kā arī atvieglot Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību.

2.5.

EESK atbalsta konkrētos šīs iniciatīvas mērķus: atvieglot vīzu pieteikumu procedūru; atvieglot un stiprināt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās un dalībvalstu teritorijā; uzlabot Šengenas zonas iekšējo drošību, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāji.

2.6.

EESK atbalsta arī atlikušo informācijas nepilnību novēršanu robežu un drošības jomā: ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās dokumenti jāiekļauj vīzu informācijas sistēmā.

2.7.

Kas attiecas uz vīzu apstrādes pārbaužu uzlabošanu, izmantojot sadarbspēju, pieteikuma iesniedzēju iesniegtās informācijas verificēšanu un izvērtēšanu un VIS automātisko katra pieteikuma kontroli visās pieejamajās sistēmās, EESK to uzskata par vēlamām procedūras un tehniskām pārmaiņām.

2.8.

Runājot par īpašu riska rādītāju izstrādi vīzu pieteikumu apstrādes vajadzībām, EESK uzskata, ka tādējādi var ierobežot pieteikuma iesniedzēja tiesības. Lai gan riska rādītāji neietvers personas datus, to pamatā būs statistikas dati un dalībvalstu sniegtā informācija par apdraudējumiem, pārmērīgi daudziem atteikumu vai atļauto uzturēšanās termiņu pārsniegšanas gadījumiem attiecībā uz noteiktām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, kā arī riskiem sabiedrības veselībai. Pastāv būtisks risks, ka vīzu apstrādes iestādes šos datus un rādītājus izmantos vīzu pieteikumu noraidīšanai, balstoties uz sistēmā iebūvētiem profiliem un nevis uz konkrētajiem pieteikuma iesniedzēja apstākļiem. EESK mudina ES iestādes un dalībvalstu iestādes rūpīgi informēt un apmācīt darbiniekus, kuri strādā ar apmeklētājiem, un pārvaldības darbiniekus, lai profilēšana netiktu balstīta uz rasi, dzimumu, etnisko izcelsmi, reliģiju, dzimumorientāciju un citām personiskām īpašībām.

2.9.

2.10.

2.11.

2.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pasūtījusi trīs neatkarīgus pētījumus: vienu, kur tika veikta priekšizpēte un izvērtēta vajadzība un proporcionalitāte attiecībā uz iespēju samazināt vecumu, no kura bērniem vīzu procedūrā ņem pirkstu nospiedumus, un attiecībā uz vīzas pieteikuma iesniedzēju ceļošanas dokumenta kopijas uzglabāšanu vīzu informācijas sistēmā; divus pētījumus, kuros tika veikta priekšizpēte un izvērtēta vajadzība un proporcionalitāte attiecībā uz VIS paplašināšanu, lai ietvertu tajā datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem.

2.13.

EESK atzinīgi vērtē šo pētījumu tvērumu, jo tajos ir iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp valstu iestādes, kurām ir piekļuve, lai ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu VIS datus, valstu iestādes, kas atbildīgas par migrāciju un atgriešanu, bērnu aizsardzības iestādes, policija un cilvēku tirdzniecības apkarošanas iestādes, par konsulārajiem sakariem atbildīgās iestādes, kā arī valstu iestādes, kas atbildīgas par pārbaudēm ārējās robežas šķērsošanas vietās. Notika apspriešanās arī ar dažādām ES nepiederošām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas bērnu tiesību jomā. Vienlaikus Komiteja, citas iestādes un plaša sabiedrība būtu lielākas ieguvējas, ja priekšlikumā vairāk būtu izmantots aptaujāto personu ieguldījums un viņu viedoklis. Nav skaidrs, kāds ieguldījums ir piedāvāts un cik lielā mērā tas ir ietekmējis priekšlikuma galīgo versiju.

2.14.

Pamattiesību aizsardzības ziņā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas koncentrēto uzmanību, kas pievērsta šim jautājumam. Komiteja atzinīgi vērtē papildu aizsardzības pasākumus, kuri šajā priekšlikumā paredzēti, lai aptvertu VIS iekļauto jauno datu kategoriju, datu apstrādes un datu subjektu īpašās vajadzības, un kuri atbilst plašākam darbam ar mērķi aizsargāt personu tiesības uz piekļuvi personas datiem, to labošanu, dzēšanu un tiesību aizsardzību. Komiteja iesaka arī turpmāk sekot līdzi tam, kā dalībvalstis izmanto vīzas pieteikuma iesniedzēju personas datus. Kā iepriekš norādīts, ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi pret tādu praksi, kuras rezultātā tiek diskriminēti trešo valstu valstspiederīgie, kuri iesniedz pieteikumus īstermiņa vai ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem.

2.15.

2.16.

EESK iesaka arī stingrāk apņemties strādāt kopā ar trešo valstu valdībām un pilsonisko sadarbību ar mērķi informēt un sagatavot to valstspiederīgos un palīdzēt viņiem vīzu pieteikumu procedūrā.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/158

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 (par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem), Direktīvu 2001/18/EK (par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē), Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (par ĢM pārtiku un barību), Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 (par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem), Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (par augu aizsardzības līdzekļiem) un Regulu (ES) 2015/2283 (par jauniem pārtikas produktiem)”

(COM(2018) 179 final – 2018/0088 (COD))

(2018/C 440/27)

Ziņotājs:	Antonello PEZZINI
Līdzziņotāja:	Ester VITALE

Apspriešanās	Padome, 22.5.2018. Eiropas Parlaments, 28.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. un 114. pants, 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 304. pants
Biroja lēmums	13.2.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	176/2/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK vienmēr ir atbalstījusi ES veselības aizsardzības politiku visā pārtikas aprites ķēdē, visos ražošanas procesa posmos, proti, no lauksaimnieka līdz patērētājam, novēršot piesārņojumu un riskus attiecībā uz pārtiku, lai veicinātu drošumu un higiēnu, kā arī skaidru, pārredzamu un drošu informāciju par pārtikas produktiem.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar visas pārtikas aprites ķēdes kontroles sistēmas pārredzamību, ilgtspēju un efektivitāti, lai uzlabotu iedzīvotāju, plašsaziņas līdzekļu un visas pilsoniskās sabiedrības priekšstatu par uzticamību un drošumu.

1.3.

EESK stingri atbalsta uzskatu, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir jāstiprina, lai, izmantojot skaidru un pārredzamu komunikāciju un ciešāku sadarbību ar dalībvalstīm un citām struktūrām, kas darbojas sociālajā jomā, nodrošinātu labākās iespējamās zinātniskās konsultācijas riska pārvaldītājiem un veidotu saskaņotu, drošu un uzticamu pārtikas nekaitīguma sistēmu.

1.4.

EESK ir bijusi iespēja uzsvērt, ka “tās pastāvēšanas laikā EFSA ir apliecinājusi savu kompetenci. Tai [..] ir ļoti svarīga nozīme, lai novērstu veselības apdraudējumu Eiropā” (1).

1.5.

Komiteja uzskata, ka svarīgi ir saglabāt augstu neatkarības līmeni no ārējas ietekmes un uzlabot EFSA zinātnisko kompetenci, palielinot riska analīzes spēju, lai nodrošinātu ES novērtēšanas sistēmas ilgtspēju, kura pasaules mērogā tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām sistēmām.

1.6.

EESK uzskata, ka EFSA un dalībvalstīm, organizētām tīklā, ir jābūt nodrošinātiem apstākļiem, kādos vislabākajā iespējamajā veidā izstrādāt atbilstošu riska paziņošanu, kas būtu neatkarīga, bet saskaņota starp EFSA un dalībvalstīm un koordinēta starp riska novērtētājiem un riska pārvaldītājiem, lai lietotāji skaidrā un interaktīvā perspektīvā varētu izmantot rezultātus un secinājumus, taču vienlaikus tiktu nodrošināti adekvāti konfidencialitātes līmeņi un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

1.7.

EESK stingri atbalsta tāda pētījumu reģistra izveidi, kas būtu viegli pieejams tiešsaistē, ietvertu ekspertu un sertificētu laboratoriju identifikāciju, apliecinātus paziņojumus par interešu konflikta neesamību, mērķu, paredzēto tehnisko un finanšu resursu un avotu aprakstu.

1.8.

Komiteja uzskata, ka, izmantojot mērķtiecīgu pārtikas un uztura kultūru un selektīvas analīzes spēju attiecībā uz šiem riskiem, ir būtiski jāuzlabo patērētāju uztvere par risku, kuram viņi ir pakļauti, lietojot pārtiku.

1.9.

EESK uzskata, ka nākamais ES vispārīgais stratēģiskais riska paziņošanas plāns, ja tas formulēts pilnīgā saskaņā ar EFSA un ievērojot tās neatkarību, ir pamatelements, lai uzliktu saistības atbildīgajām personām efektīvā, vienotā, savlaicīgā, interaktīvā veidā un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām reaģēt uz pārtikas aprites ķēdes drošumu, pārredzamību un uzticamību.

1.10.

EESK ierosina stiprināt strukturētu un sistemātisku dialogu ar pilsonisko sabiedrību; šā dialoga ietvaros EESK un tās struktūras, kas darbojas ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā, varētu sniegt noderīgu un konkrētu ieguldījumu.

1.11.

Attiecībā uz EFSA pārvaldību EESK stingri atbalsta priekšlikumu par dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības lielāku iesaistīšanos pārvaldības struktūrā un zinātnisko ekspertu grupās, saskaņojot pārvaldības padomes sastāvu ar standartiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par decentralizētajām aģentūrām.

1.12.

EESK uzskata, ka ir jāpiemēro vienošanās starp EFSA un Kopīgo pētniecības centru, jo īpaši attiecībā uz kopīgām darbībām pārtikas un barības jomā un lai izstrādātu zinātnisku metodoloģiju saskaņotai kvalitātes analīzei, kas visām ieinteresētajām pusēm nodrošina pārredzamību, salīdzināmību, iekļautību un taisnīgumu.

2. Ievads

2.1.

Vispārējie tiesību akti pārtikas jomā (ES tiesību akti par pārtikas un barības nekaitīgumu visā ražošanas ķēdē) ir stūrakmens ES tiesiskajam regulējumam visā pārtikas aprites ķēdē, proti, “no ražotāja līdz patērētājam”.

2.2.

Tiesību akti paredz, ka noteikumiem par barību un pārtiku ir jābūt zinātniski pamatotiem. To saprot kā riska analīzes principu, kas sastāv no trim atšķirīgiem, bet savstarpēji saistītiem komponentiem: riska novērtējums, pārvaldība un paziņošana.

2.3.

Ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 tika izveidota Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas ir neatkarīga zinātniska aģentūra, kuras pārziņā ir zinātnisku atzinumu sniegšana, uz kuriem pamatojas ES pieņemtie pasākumi pārtikas apritē.

2.4.

Eiropas Komisijai (EK) 2017. gada 6. oktobrī tika oficiāli nosūtīta Eiropas pilsoņu iniciatīva, pamatojoties uz 1 070 865 atbalsta apliecinājumiem no 22 dalībvalstīm. Iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” (2) ir mudinājusi EK ierosināt ES dalībvalstīm veikt dažādus pasākumus. To vidū var minēt šādu pasākumu: “panākt, ka ES regulatīvajam apstiprinājumam nepieciešamais zinātniskais pesticīdu novērtējums tiek pamatots vienīgi ar publicētiem pētījumiem, ko pasūtījušas kompetentas publiskās iestādes, nevis pesticīdu nozare”. EK ir apņēmusies iesniegt šo tiesību akta priekšlikumu līdz 2018. gada maijam, lai uzlabotu zinātnisko novērtējumu pārredzamību un zinātnisko pētījumu kvalitāti un neatkarību.

2.5.

Regulas Nr. 178/2002 par vispārīgiem pārtikas aprites tiesību aktiem (3) atbilstības pārbaude tika pabeigta 2018. gada 15. janvārī.

2.6.

Novērtējums liecina, ka Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regula joprojām ir nozīmīga un atbilstoša, lai stātos pretī lielākai daļai pašreizējo tendenču.

2.6.1.

Kopumā ir sasniegti vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu galvenie mērķi, proti, augsts cilvēku veselības, patērētāju interešu aizsardzības līmenis saistībā ar pārtiku un iekšējā tirgus efektīva darbība.

2.6.2.

EFSA izveide ir uzlabojusi ES pasākumu zinātnisko pamatu. Ir veikti ievērojami uzlabojumi EFSA zinātniskās kapacitātes palielināšanā saistībā ar tai uzticētajiem uzdevumiem, zinātnisko rezultātu kvalitātē, zinātnisko datu vākšanā un riska novērtēšanas metodoloģiju izstrādē un saskaņošanā.

2.6.3.

EFSA ir nostiprinājusi sadarbību ar valstu un starptautiskajām zinātniskajām struktūrām, kā arī veicinājusi informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

2.6.4.

ES līmenī nav konstatēta nekāda sistēmiska neatbilstība riska analīzes principa piemērošanā.

2.6.5.

EFSA stingrā neatkarības un pārredzamības politika tiek regulāri pilnveidota un nostiprināta. Tomēr, tā kā ne visas dalībvalstis ir pārstāvētas EFSA valdē, EFSA pārvaldība, šķiet, neatbilst vienotai pieejai attiecībā uz ES decentralizētajām aģentūrām.

2.6.6.

Pārtikas nekaitīguma sistēma, kas izveidota ar Vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu regulu, dažos gadījumos ir bijusi iedvesmas avots arī valstīm ārpus ES, kuras izstrādā savus valsts tiesību aktus.

2.6.7.

Attiecībā uz riska novērtējumu atļaujas piešķiršanas dokumentāciju kontekstā EFSA ir saistoši konfidencialitātes noteikumi un analīzes procedūras, kuras iesaka ņemt vērā jebkuru pieejamu pētījumu vai pierādījumu. Tādējādi savos atzinumos EFSA neatsaucas vienīgi uz nozares pētījumiem, bet pamato savus zinātniskos secinājumus ar pēc iespējas pilnīgāku literatūras apskatu. Savukārt ražošanas nozarei ir pienākums iesniegt savus pētījumus kopā ar dokumentāciju atļaujas saņemšanai.

2.6.8.

Saskaņā ar nesenajiem novērtējumiem (4) pašreizējā EFSA sistēmā tika konstatēti daži ierobežojumi, proti:

—	grūtības saistībā ar jaunu locekļu piesaistīšanu grupai,

—	zinātniskā pieredze ir tikai dažām dalībvalstīm,

—	pašreizējā tendence samazināt publiskās pārvaldes budžetu,

—	mazs finansējums, kas paredzēts EFSA uzdevumu nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem.

2.6.9.

Turklāt ilgās atļauju piešķiršanas procedūras dažās nozarēs palēnina procesu, lai jaunus produktus laistu tirgū. Tomēr centralizētā atļauju piešķiršanas sistēma efektivitātes ziņā joprojām rada priekšrocības salīdzinājumā ar vairāku valsts pārtikas atļauju sistēmu izmantošanu.

2.7.

EESK jau bija iespēja uzsvērt, ka “tās pastāvēšanas laikā EFSA ir apliecinājusi savu kompetenci. Tai neapšaubāmi ir ļoti svarīga nozīme, lai novērstu veselības apdraudējumu Eiropā” (5).

2.8.

Ņemot vērā ne vienmēr saskaņotu un vienprātīgu zinātnisko ieteikumu ietekmi, EESK savā iepriekšējā atzinumā ieteica “pievērst tam īpašu uzmanību, jo zinātniskā literatūra ir svarīga atsauce novērtēšanas procedūrā” (6) un prasīja EK aģentūras tīmekļa vietnē sistemātiski publicēt izmantotos obligātos pētījumus un attiecīgos neapstrādātos datus, kuri ir pieņemto secinājumu pamatā.

2.9.

EESK arī uzsvēra (7), ka EFSA novērtējuma pamatā ir zinātnisks pētījums, kurā būtu jāpierāda attiecīgā pārtikas produkta nekaitīgums. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem šo atsauces pētījumu būtu jāiesniedz uzņēmumam, kas plāno šo produktu laist tirgū. Un tas ir pats sensitīvākais aspekts, jo zinātnisko pētījumu rezultāti dažkārt var būt atšķirīgi atkarībā no finansējuma avota un no izmantotajām metodēm.

2.10.

Vispārīgākā kontekstā EESK nesen aicināja izstrādāt pārtikas politiku 21. gadsimtam, kura atbilstu šādiem vairākiem kritērijiem: “pārtikas kvalitāte; veselība; vide; sociālās un kultūras vērtības; stabila ekonomika; pienācīgas kvalitātes darbvietas; pilnībā iekļautas izmaksas; laba pārvaldība” (8).

2.11.

Eiropas Ombuds veica apsekojumus un darbības, kas saistītas ar ES riska novērtējuma modeli pārtikas aprites ķēdē, un 2018. gada 15. marta vēstulē EK uzsvēra dažus pamatprincipus, kas jāņem vērā, lai uzlabotu ES riska novērtējuma modeli pārtikas aprites ķēdē, proti:

—	neatkarība un pārredzamība,

—	apņemšanās publicēt “orientējošus pētījumus”, pēc kuriem vadīties, veicot zinātniskus novērtējumus,

—	lielāka sabiedrības kontrole pār savām riska novērtēšanas funkcijām procesa sākumposmā,

—	spēja iesaistīt sabiedrību un ieinteresētās personas riska novērtēšanas procesā (9),

—	atļaut ieinteresētajām personām piedalīties sanāksmēs ne tikai tādā veidā, kā tas notiek pašlaik, bet izmantojot “atklātas plenārsēdes”, saprotams, ievērojot konfidencialitāti.

2.12.

Ombuds arī uzsvēra, ka “publiskās informācijas instrumentiem, kurus EFSA izmanto, lai palielinātu izpratni par riskiem saistībā ar noteiktām vielām vai produktiem, vajadzētu būt pieejamiem visās 24 oficiālajās ES valodās [..] un ka ir jānodrošina cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un paziņojumā par risku jāņem vērā viņu vajadzības” (10).

3. EK priekšlikumi

3.1.

EK ierosina pārskatīt regulu par vispārīgiem pārtikas aprites tiesību aktiem un astoņus nozares tiesību aktus, lai tie būtu saderīgi ar vispārējiem noteikumiem, palielinātu pārredzamību, stiprinātu uzticamības, objektivitātes un pētījumu neatkarības garantijas.

3.2.

Lai nodrošinātu labāku pārvaldību, ir ierosināta dalībvalstu lielāka iesaistīšanās EFSA pārvaldības struktūrā un zinātnisko ekspertu grupās, kā arī lielāks valstu zinātnisko struktūru ieguldījums zinātnisko datu sniegšanā un pētījumu veikšanā.

3.3.

Visbeidzot, izstrādājot vispārīgu paziņošanas plānu, ir paredzēts labāk un plašāk informēt iedzīvotājus par risku un veikt kopīgas darbības, kas palielinātu patērētāju uzticēšanos un veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK vienmēr ir atbalstījusi ES veselības aizsardzības politiku visā pārtikas aprites ķēdē, visos ražošanas procesa posmos, novēršot pārtikas piesārņojumu un riskus, lai tādējādi veicinātu pārtikas drošumu un higiēnu, pārredzamu un patiesu informāciju par pārtikas produktiem, augu veselību, kā arī dzīvnieku veselību un labturību.

4.1.1.

EESK stingri atbalsta prasību, ka ES ir jānodrošina maksimāla drošība Eiropas pārtikas apritē, riska pārvaldītājiem ar EFSA starpniecību nodrošinot vislabākās iespējamās zinātniskās konsultācijas, skaidri un pārredzami informējot sabiedrību par riskiem, kā arī sadarbojoties ar dalībvalstīm un citiem dalībniekiem, lai tādējādi panāktu saskaņotu un uzticamu pārtikas nekaitīguma sistēmu. Būtu lietderīgi:

—	pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūras, lai uzlabotu saskaņotību un efektivitāti, kā arī paātrinātu piekļuvi tirgum,

—	pārskatīt mikrouzņēmumiem piešķirtos atbrīvojumus un vienkāršotos nosacījumus atbilstoši augstam sabiedrības veselības aizsardzības līmenim,

—	pārvērtēt spēkā esošo atļauju ietekmi, kuras palielina EFSA darba slodzi,

—	vienkāršot procesus, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību.

4.2.

EESK uzskata, ka svarīgi ir nodrošināt, ka tiek uzturēts augsts neatkarības līmenis, kas nepakļaujas ārējai ietekmei, kā arī maksimāla EFSA zinātniskā kompetence, palielinot tās riska analīzes spēju, lai nodrošinātu ES novērtēšanas sistēmas ilgtspēju.

4.3.

EESK atgādina, ka, pamatojoties uz ES tiesību aktiem, Eiropas iedzīvotājiem ir nodrošināts viens no visaugstākajiem pārtikas nekaitīguma standartiem pasaulē. Tādēļ EESK uzskata, ka ir absolūti nepieciešams ne tikai nodrošināt augstu un uzticamu neatkarīgas zinātniskās analīzes līmeni, pilnīgu pārredzamību un interaktīvu komunikāciju visā riska novērtēšanas procesā, kurā pilnībā iesaistās un uzņemas atbildību visas dalībvalstis, bet arī un galvenokārt apņēmīgi un izlēmīgi veikt pasākumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības riska uztveres mehānismiem.

4.4.

EESK uzskata, ka svarīgi ir nodrošināt patērētājiem drošu pārtiku un saglabāt uzticēšanos, lai nodrošinātu pozitīvas un uzticamas attiecības ar iedzīvotājiem un pozitīvu ietekmi uz lauksaimniecības pārtikas tirgu.

4.5.

Zinātniskajām aprindām ir jāuzticas EFSA lomai pārtikas nekaitīguma jomā, un tās atzinumiem jākļūst par pamatatsaucēm, lai nodrošinātu, ka tirgū laistie pārtikas produkti ir nekaitīgi.

4.6.

EESK uzskata, ka EFSA ir vispiemērotākā struktūra, kas var, izmantojot viegli saprotamus saziņas līdzekļus, izstrādāt atbilstīgu riska paziņošanu, lai lietotāji skaidri un pārredzami varētu piekļūt rezultātiem un secinājumiem, un vienlaikus nodrošināt adekvātus konfidencialitātes līmeņus un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai neliktu šķēršļus inovācijai un konkurētspējai.

4.7.

Lai nodrošinātu, ka konkrētu pārtikas produktu riska paziņošana dažādiem adresātiem ir saprotama, atbilstoša, savlaicīga un saskaņota, koordinācijas stiprināšana starp riska novērtētājiem, riska pārvaldītājiem, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, pamatojoties uz saskaņotiem paziņošanas principiem, ir nosacījums, kas ir nepieciešams, bet nav pietiekams.

4.7.1.

EESK uzskata, ka būtiski jāuzlabo uztvere, kāda patērētājiem ir par risku saistībā ar pārtikas patēriņu, ņemot vērā vispārēju kaitīgumu, kultūras īpatnības pārtikas jomā un pārtikas patēriņa modeļus.

4.7.2.

EESK uzskata, ka nākamais ES vispārīgais stratēģiskais riska paziņošanas plāns, ja to papildina virkne dažādu operatīvu pasākumu, kas ir piemēroti konkrētiem kontekstiem, ir pamatelements, kas ļaus vērtēt dažādu līmeņu visu atbildīgo dalībnieku spējas efektīvi, savlaicīgi un pienācīgi reaģēt uz iedzīvotāju gaidām par pārtikas aprites drošumu, pārredzamību un uzticamību.

4.7.3.

Neskaidrības būtu jāapzina un jāapraksta, tādējādi norādot uz iespējamajiem datu trūkumiem vai jautājumiem, kas saistīti ar nesaskaņotām analīzes metodēm. Šajā sakarā svarīgi ir, lai paziņotāji nosūtītu savstarpēji pilnīgi saskaņotus ziņojumus un paziņošanas kanāli būtu interaktīvi un pārbaudāmi, veicot pastāvīgu to efektivitātes uzraudzību.

4.7.4.

EESK arī uzskata, ka paziņošanas pasākumi jāpapildina ar kampaņām, kas paredzētas, lai apkarotu dezinformāciju un viltus uzskatus un novērstu, ka pareiza riska analīze tiek ļaunprātīgi izmantota inovācijas kavēšanas nolūkā, jo īpaši MVU.

4.7.5.

Svarīgi ir pastiprināt koordināciju ar valsts iestādēm un aģentūrām, lai izveidotu efektīvu brīdināšanas sistēmu, nodrošinātu paziņojumu saskaņotību, kā arī izveidotu strukturētu un sistemātisku dialogu ar pilsonisko sabiedrību; šā dialoga ietvaros EESK un tās struktūras, kas darbojas ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā, varētu sniegt noderīgu un konkrētu ieguldījumu.

4.7.6.

Visbeidzot, ir jāstiprina koordinācija un sadarbība starptautiskā līmenī ar ES lielākajiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši brīvās tirdzniecības nolīgumu ietvaros, lai nodrošinātu kopējas riska novērtēšanas vadlīnijas un izstrādātu saskaņotus metodoloģiskos novērtēšanas kritērijus atbilstoši Pārtikas kodeksā paredzētajam globālajam riska segumam.

4.8.

Tāpat EFSA ir jāuzņemas sniegt skaidrus norādījumus un informāciju, kas var droši un paredzami dot ievirzi uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumus.

4.9.

Šajā sakarā, lai EFSA rīcībā būtu visa svarīga informācija par konkrētu dokumentāciju, tai vajadzētu būt vairāk atvērtai dialogam ar uzņēmumiem konkrētas dokumentācijas analīzē, sniedzot tai pieejamos sākotnējos datus un tos papildinot ar iesaistīto uzņēmumu norādēm.

4.10.

EESK uzskata, ka ir jāpastiprina to regulatoru neatkarība, kas atbalsta EFSA darbību, lai atgādinātu lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai par kvalitatīvu datu nozīmīgumu no jebkāda avota. EFSA riska novērtēšanas funkciju lielāka publiska pārraudzība no procesa sākumposma, kā tas notiek ieinteresēto personu iesaistes pieejā, pašlaik nodrošina labākas attiecības ar visām ieinteresētajām personām.

4.11.

EESK aicina veidot arvien racionālākas un pārredzamākas procedūras, vienlaikus nodrošinot atbilstošu līdzsvaru ar problēmām, kas jārisina saistībā ar datu īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesībām.

4.12.

EESK atbalsta EFSA konsultatīvā foruma neseno pieprasījumu palielināt publiskos ieguldījumus pētniecībā par pārtikas nekaitīgumu, lai novērstu to, ka pētījumus finansē nozare, kas veicina no sabiedrības interesēm atšķirīgas intereses, un lai nodrošinātu pilnīgu patērētāju uzticēšanos ES riska novērtējumam pārtikas nekaitīguma jomā.

4.13.

Attiecībā uz EFSA pārvaldību EESK atbalsta priekšlikumu par dalībvalstu lielāku iesaistīšanos pārvaldības struktūrā un EFSA zinātnisko ekspertu grupās, saskaņojot EFSA pārvaldības padomes sastāvu ar standartiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par decentralizētajām aģentūrām, vienlaikus stiprinot strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par pētījumu reģistru, kas būtu viegli pieejams tiešsaistē un ietvertu attiecīgo ekspertu un sertificētu laboratoriju identifikāciju, apliecinātas deklarācijas par interešu konflikta neesamību, pētījuma mērķu un sarežģītības aprakstu, paredzētos tehniskos un finanšu resursus un to avotus, interaktīvas paziņošanas apstiprinātus termiņus un metodes, kā arī iespējamos pieprasītos verifikācijas pētījumus.

5.2.

Atsauces tiesību akts laboratorijas standartiem ir Direktīva 2004/10/EK, ko papildina ESAO izstrādātie labas laboratoriju prakses (GLP) standarti (11). Pārtikas nekaitīguma laboratoriju noteikumi, kā arī to darbība (12) būtu jāpapildina ar datu apstrādes revīzijas sistēmām, lai nodrošinātu, ka pētījumi atbilst realitātei.

5.3.

EESK uzskata, ka ir jāpiemēro vienošanās starp EFSA un Kopīgo pētniecības centru, jo īpaši attiecībā uz kopīgām darbībām pārtikas un barības jomā, dzīvnieku aizsardzības alternatīvām metodēm, kombinētu pakļaušanu ķīmisko vielu un maisījumu iedarbībai un pamatdatu vākšanu riska novērtēšanai. Konkrēti, EFSA un Kopīgajam pētniecības centram būtu jāizstrādā saskaņotas zinātniskas metodes, kas visām ieinteresētajām pusēm nodrošinātu kvalitāti, pārredzamību, salīdzināmību, iekļautību un taisnīgumu.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 268, 14.8.2015., 1. lpp.

(2) Sk. http://ec.europa.eu/citizens-initiative/public/initiatives/successful/details/2017/000002

(3) Sk. Executive Summary of the Refit Evaluation of the General Food Law (Regulation (EC) No 178/2002) {SWD(2018) 38 final}.

(4) Sk. SWD(2018) 37 final, 15.1.2018.

(5) OV C 268, 14.8.2015., 1. lpp.

(6) OV C 268, 14.8.2015., 1. lpp.

(7) Ibidem.

(8) OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.

(9) Eiropas Ombuda vēstule.

(10) Ibidem.

(11) ESAO labas laboratoriju prakses principi.

(12) Sk. Regulu (EK) Nr. 882/2004.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/165

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē”

(COM(2018) 173 final)

(2018/C 440/28)

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 30.4.2018. Eiropas Parlaments, 2.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Biroja lēmums	22.5.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	172/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Netaisnīga tirdzniecības prakse (NTP) pārtikas piegādes ķēdē rodas ķēdes dalībnieku nevienlīdzīgā stāvokļa dēļ un rada nelabvēlīgu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu samazināt NTP iespējamību, kas ir nepieciešamais pirmais solis, lai aizsargātu vājākus dalībniekus, it īpaši lauksaimniekus, strādniekus un dažus piegādes ķēdes dalībniekus, un uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību. Regulatīva pieeja un tiesiskais regulējums ar efektīviem un stabiliem izpildes mehānismiem ir veids, kā ES līmenī var efektīvi novērst NTP.

1.2.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija ir ieviesusi vienīgi kopēju minimālo aizsardzības standartu ES, aizliedzot tikai konkrētus NTP veidus. Jāaizliedz visi ļaunprātīgas prakses veidi.

1.3.

EESK uzskata, ka, aizsargāt pret NTP tikai MVU piegādātājus, ja tie pārdod produktus pircējiem, kuri nav MVU, nav pietiekami, lai efektīvi novērstu nevienlīdzīgā stāvokļa problēmu – šāda aizsardzība neradīs būtisku ietekmi. Aizsardzība būtu jāattiecina uz visiem dalībniekiem, gan lieliem, gan maziem, gan ES, gan ārpus tās. Pat ja par NTP upuriem kļūst lieli dalībnieki, ekonomiskā ietekme bieži tiek pārnesta uz vājākajiem dalībniekiem piegādes ķēdē.

1.4.

Attiecībā uz īstenošanu EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu, kas piemērojams izpildiestādēm. Tomēr sūdzības iesniedzēja anonimitātes nodrošināšanas nolūkā vajadzētu pastiprināt arī izpildes mehānismus, piemēram, izmantojot konkrētu ombuda procedūru, kolektīvu tiesisko darbību un tiesībaizsardzību, ko nodrošina iestādes. Šādus mehānismus vajadzētu papildināt ar iespēju piemērot sankcijas. Lai atvieglotu sūdzību izskatīšanas procesu, visos gadījumos būtu obligāti jāslēdz rakstveida līgumi, kas nodrošinātu godīgākas sarunas.

1.5.

EESK iesaka Komisijai spēku līdzsvara stiprināšanas nolūkā papildus NTP novēršanai veicināt un atbalstīt tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas piegādes ķēdi var padarīt ilgtspējīgu (piemēram, saīsināt to, uzlabot pārredzamību utt.), atjaunot tās līdzsvaru un uzlabot efektivitāti.

1.6.

Visbeidzot, EESK atkārtoti uzsver, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas nolūkā taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas politikā, nodrošinot, ka pārtikas piegādes ķēde ir ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgāka.

2. Ievads

2.1.

Netaisnīgu tirdzniecības praksi (NTP) definē kā “praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un to vienpusēji ir noteicis viens tirdzniecības partneris attiecībā pret otru partneri” (1). Pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret NTP, jo mazo un lielo ķēdes dalībnieku stāvoklis ir izteikti nevienlīdzīgs. NTP var rasties visos piegādes ķēdes posmos, un NTP, kas radusies vienā ķēdes posmā, var ietekmēt pārējos ķēdes posmus atkarībā no iesaistīto dalībnieku ietekmes tirgū (2).

2.2.

EESK atzinumā “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana”, kas pieņemts 2016. gada oktobrī (3), ir sīki izklāstīts, kā koncentrētā spēja panākt izdevīgus nosacījumus ir pavērusi iespēju dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, kuras dēļ vājāki tirgus dalībnieki kļūst arvien neaizsargātāki pret NTP. Tādējādi tirgus ekonomiskais risks pārvirzās uz agrīnākiem piegādes ķēdes posmiem, un tas īpaši negatīvi ietekmē patērētājus un dažus ķēdes dalībniekus, piemēram, lauksaimniekus, strādniekus un MVU. To, ka NTP ir problēma, atzīst visi pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, un ziņojumos ir ticis norādīts, ka ar NTP ir saskāries vairums ķēdes dalībnieku (4).

2.3.

Īpaši jāuzsver ietekme uz patērētājiem. Cenu spiediens liek pārtikas pārstrādātājiem ražot pēc iespējas lētāk, un tas var ietekmēt patērētājiem pieejamās pārtikas kvalitāti, kā arī tās nekaitīgumu. Lai samazinātu izmaksas, uzņēmumi dažos gadījumos izmanto lētākas izejvielas, kas ietekmē pārtikas kvalitāti un vērtību, piemēram, daudzos produktos ir izmantotas transtaukskābes, aizstājot veselīgākas, Eiropā ražotas eļļas un taukus (5).

2.4.

Palielinās spiediens uz vājākajiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem. Saskaņā ar neseniem Eurostat datiem mazumtirgotāju daļa no bruto pievienotās vērtības joprojām pieaug. Šo situāciju rada mazumtirdzniecības un pārstrādes sektora augstāka koncentrācija pārtikas piegādes ķēdē, jo tiesību akti par karteļiem tiek interpretēti kļūdaini. Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu ieņēmumu sadalījumu visā piegādes ķēdē, ir jāuzlabo tās darbība. Tomēr mazumtirgotāju vērtību, ņemot vērā viņu lomu ikdienas preču piegādē, nedrīkst novērtēt pārāk zemu.

2.5.

NTP novēršana ir viens no pamatelementiem, lai nodrošinātu pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību, kā arī mazinātu cenu svārstīgumu tirgū un stiprinātu ražotāju organizāciju nozīmi. Eiropas Parlaments 2016. gada jūnija rezolūcijā (6) aicināja Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu attiecībā uz NTP; šo aicinājumu 2016. gada oktobrī atbalstīja EESK un 2016. gada novembrī – Lauksaimniecības tirgus darba grupa.

2.6.

NTP novēršanas jomā 20 dalībvalstīs jau ir ieviestas dažādas likumdošanas iniciatīvas. Tās kopā ar pašreizējo piegādes ķēdes iniciatīvu (PĶI) ir palielinājušas informētību par līdzsvara trūkumu pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr tikai ļoti nedaudzās pašreizējās valstu vai brīvprātīgajās pieejās līdz šim ir atrisināta NTP problēma. Komisija nolēma 2018. gada aprīlī iesniegt īpašu leģislatīvu priekšlikumu, atzīstot, ka dažādie pret NTP vērstie noteikumi dalībvalstīs vai šādu noteikumu neesamība var traucēt sasniegt Līguma mērķi – nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem (7).

3. Komisijas priekšlikums

3.1.

Ar ierosināto direktīvu Komisija iecerējusi mazināt negodīgas tirdzniecības prakses iespējamību pārtikas piegādes ķēdē, ieviešot visā Eiropas Savienībā kopēju minimālo standartu aizsardzības nodrošināšanai – tas būtu saraksts ar konkrētiem aizliegtās NTP veidiem, proti, kavēti maksājumi ātrbojīgu pārtikas produktu gadījumā, pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī, vienpusējas vai retroaktīvas izmaiņas līgumos un princips, ka piegādātājiem jāmaksā par izšķērdētajiem produktiem. Pārējie prakses veidi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīsies uz skaidru un nepārprotamu iepriekšēju vienošanos starp pusēm: nepārdotos pārtikas produktus pircējs atgriež piegādātājam; pircējs pieprasa piegādātājam maksu par to, ka tiek garantēta vai saglabāta vienošanās par pārtikas produktu piegādi; piegādātājs maksā pircējam par pārtikas produktu reklamēšanu vai tirgošanu.

3.2.

Aizsardzība pret NTP attiecas tikai uz pārtikas produktu pārdošanas darījumiem starp piegādātāju, kurš ir mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), un pircēju, kurš nav MVU (8).

3.3.

Turklāt Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstis izraugās publisku iestādi, kas atbild par jauno noteikumu izpildi. Pierādīta pārkāpuma gadījumā atbildīgā iestāde būs pilnvarota noteikt samērīgas un preventīvas sankcijas. Izpildiestāde varēs sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēji varēs pieprasīt ievērot konfidencialitāti un anonimitāti, lai aizsargātos pret saviem tirdzniecības partneriem. Komisija arī izveidos un atbalstīs izpildiestāžu koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā svarīgu pirmo soli, ar ko sāk likumdošanas procesu ar mērķi reglamentēt NTP visā Eiropas Savienībā, kā tā stingri ieteica 2016. gada atzinumā. Tā ir nepieciešama norise, lai aizsargātu vājākus pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus, proti, lauksaimniekus un strādniekus, un mazinātu viņu ienākumu svārstīgumu un tos stabilizētu. Priekšlikums it īpaši palīdz mazināt viņu nespēju panākt izdevīgus nosacījumus un tādējādi palīdz uzlabot pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību.

4.2.

Komisija savā priekšlikumā atzīst: ir maz ticams, ka ES mēroga piegādes ķēdes iniciatīva (PĶI) izveidosies par visaptverošu pārvaldības sistēmu, kas leģislatīvus pasākumus, ieskaitot izpildi, padarītu par nevajadzīgiem (9). Šajā kontekstā EESK atkārtoti norāda, ka PĶI un citas valstu brīvprātīgās shēmas var būt noderīgas tikai kā papildinājums un tās nevar aizstāt efektīvus un stingrus izpildes mehānismus dalībvalsts līmenī (10).

4.3.

EESK atzinīgi vērtē arī saskaņota ES izpildiestāžu tīkla veicināšanu, kā ieteikts tās iepriekšējā atzinumā. Efektīvai izpildiestāžu sadarbībai ir izšķirīga nozīme, lai novērstu starptautiska mēroga NTP, jo citādi šī problēma varētu palikt neatrisināta.

4.4.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija ir pieņēmusi minimālas saskaņošanas pieeju, kas nav pietiekama, lai novērstu visus ļaunprātīgas prakses veidus pārtikas piegādes ķēdē. Komiteja pauž dziļu nožēlu it īpaši par to, ka vienīgie, kas var īstenot ļaunprātīgu praksi, ir pircēji, un ka šajā regulējumā ir aizliegts tikai ierobežots skaits NTP veidu, kas sīkāk aplūkoti 5. nodaļā.

4.5.

EESK arī apšauba Komisijas ierosinājumu attiecināt aizsardzību pret NTP tikai uz MVU piegādātājiem, kas pārdod produktus pircējiem, kuri nav MVU. Lai aizsardzība pret NTP būtu efektīva un sekmīga, tā jāpiemēro visiem piegādes ķēdes dalībniekiem neatkarīgi no to lieluma, tādējādi ietekmējot visas tirdzniecības attiecības. Tomēr EESK atzīst, ka MVU ir neaizsargāti. Priekšlikums nepievēršas arī jautājumam par nevienlīdzīgo spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus un par ekonomisko atkarību, kas ne vienmēr sakrīt ar ķēdes dalībnieku ekonomisko dimensiju.

4.6.

Priekšlikuma darbības joma nav pietiekami plaša, un to vajadzētu attiecināt arī uz lauksaimniecības nepārtikas produktiem, tādiem kā dārzkopības produkti, un lopbarību.

4.7.

NTP novēršana ir būtisks elements (līdzās tirgus svārstīguma mazināšanai un ražotāju organizāciju lomas stiprināšanai), lai pārtikas piegādes ķēdi padarītu ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgāku. EESK atkārtoti uzsver, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas nolūkā taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana būtu jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas politikā. Konkrētāk, šāda visaptveroša politika nodrošinātu taisnīgas cenas ražotājiem, lai saglabātu lauksaimniecības dzīvotspēju (11).

4.8.

Lai gan Komisijas priekšlikuma darbības joma uz to neattiecas, EESK atkārtoti uzsver, ka jāpalielina visas sabiedrības izpratne par pārtiku, un atbalstītu sadarbībā ar attiecīgām organizācijām rīkotu Eiropas mēroga informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu par pārtikas vērtību (12) un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu.

5. Īpašas piezīmes

Aizliegto NTP veidu saraksts

5.1.

Vispārīgi NTP var definēt kā praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības un ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai (13). Tā ietver arī visus prakses veidus, kuros notiek nepamatota vai nesamērīga riska pārnese otrai darījuma pusei.

5.2.

Komisija ir aizliegusi tikai konkrētus NTP veidus. EESK atkārtoti uzsver, ka jāaizliedz visi netaisnīgas prakses veidi, piemēram – kā ieteikts jau iepriekšējā atzinumā – šāda (bet ne tikai):

—	komercriska netaisnīga pārnese,

—	neskaidri vai nenoteikti līguma noteikumi,

—	vienpusējas izmaiņas un izmaiņas ar atpakaļejošu spēku līguma noteikumos, ieskaitot cenu,

—	sliktāka produktu kvalitāte vai patērētāju informēšana bez iepriekšējas paziņošanas, apspriešanās vai vienošanās ar pircējiem,

—	iemaksas reklāmas un tirgvedības izdevumu segšanai,

—	kavēti maksājumi,

—	maksa par iekļaušanu piegādātāju sarakstā vai klienta lojalitātes maksa,

—	maksa par atrašanās vietu plauktā,

—	prasības attiecībā uz izšķērdētiem vai nepārdotiem produktiem,

—	kosmētisku produkta specifikāciju izmantošana, lai noraidītu pārtikas preču partiju vai samazinātu cenu,

—	spiediens samazināt cenas,

—	maksas pieprasīšana par fiktīviem pakalpojumiem,

—	pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī un prognozēto apjomu samazināšana,

—	draudi svītrot no sarakstiem,

—	vienotas likmes maksas, ko uzņēmumi iekasē no piegādātājiem, lai viņus iekļautu piegādātāju sarakstā (maksa par palikšanu sarakstā).

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt sarakstu atbilstīgi konkrētajai situācijai valstī.

5.3.

EESK aicina reāli aizliegt mazumtirgotājiem pārdot pārtikas produktus par cenām, kas ir zemākas par pašizmaksu (14). EESK īpaši iesaka, lai piegādātājiem, piemēram, lauksaimniekiem, tiktu maksāta taisnīga un pamatota cena, kas ļauj piegādātājam gūt atbilstīgus ienākumus, ar kuriem veikt ieguldījumus, īstenot inovāciju un nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu.

5.4.

Visi Komisijas priekšlikumā skaidri aizliegtie NTP veidi attiecas uz gadījumiem, kuros iepriekš ir noslēgts līgums. Tomēr daudz biežāki ir gadījumi, kad spiediens uz piegādes ķēdes dalībniekiem tiek izdarīts pirms līguma noslēgšanas. Tādēļ piemēros vajadzētu ietvert gadījumu, kad uzņēmums (kam ir ietekme tirgū) pieprasa, lai otrs uzņēmums tam piešķir priekšrocības bez jebkāda objektīvi pamatota iemesla (sk. arī Vācijas Likuma par konkurences ierobežojumiem (GWB) 19. panta 2. punkta 5. apakšpunktu). Šis nosacījums, kas iekļauts Vācijas pretmonopola tiesību aktā, ir izrādījies piemērots, lai novērstu pirktspējas ļaunprātīgu izmantošanu. Vācijas Federālās tiesas (BGH) lēmums lietā Hochzeitsrabatte (atlaides kāzu gadījumā) to ļoti uzskatāmi parāda saistībā ar Vācijas ietekmīga pārtikas mazumtirgotāja attiecībām ar saviem piegādātājiem (15).

MVU definīcija

5.5.

Aizsardzības pret NTP attiecināšana tikai uz MVU piegādātājiem nav pietiekama, lai efektīvi novērstu nelīdzsvarotības problēmu pārtikas piegādes ķēdē. EESK uzsver domino efektu, kas var rasties, ja par NTP upuriem kļūst lielie ķēdes dalībnieki. Neatkarīgi no tā, kurš ir atbildīgs, negodīgai tirdzniecības praksei ir nepārprotami negatīva ietekme. Ekonomiskā ietekme neizbēgami tiek pārnesta uz vājākajiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, t. i., lauksaimniekiem, strādniekiem, dažiem dalībniekiem un arī patērētājiem.

5.6.

Vēl viens arguments par labu plašākai aizsardzības piemērošanai ir tāds, ka it īpaši lielie ķēdes dalībnieki var diskriminēt MVU un izslēgt tos no piegādes ķēdes sūdzību saņemšanas riska dēļ. Šajā kontekstā EESK vēlreiz norāda, ka MVU ir neaizsargāti.

Tiesībaizsardzība

5.7.

Efektīvas tiesību īstenošanas nolūkā ir jānošķir privāta tiesībaizsardzība (kas vēl nav paredzēta Komisijas priekšlikumā) un tiesībaizsardzība, ko nodrošina iestādes. Sākumā jāuzsver, ka būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās puses tiesības uz anonimitāti, jo daudzi uzņēmumi var vilcināties veikt pasākumus pret ļaunprātīgām darbībām, baidoties no represijām, piemēram, izslēgšanas no sarakstiem (“baiļu faktors”).

5.7.1.

Privāta tiesībaizsardzība

Attiecībā uz privātu tiesībaizsardzību attiecīgajai pusei jābūt iespējai piekļūt prasībai par darbības aizliegšanu un izbeigšanu un prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr “baiļu faktora” dēļ šādiem aizsardzības līdzekļiem nav visai liela nozīme. Turklāt visām attiecīgajām asociācijām vajadzētu būt iespējai celt prasību par darbības aizliegšanu un izbeigšanu. Tas garantētu attiecīgās puses īpašu aizsardzību, pateicoties anonimitātei, ja netaisnīga tirdzniecības prakse ir vērsta pret vairākiem uzņēmumiem (piemēram, pārtikas ķēdes dalībnieks pieprasa, lai visi tā piegādātāji/pircēji piedalās jebkuru papildizmaksu segšanā).

Attiecīgajai pusei vai asociācijai jābūt iespējai iesniegt šādas prasības vai nu tiesā, vai ombudam. Ombuda procedūras priekšrocība būtu tāda, ka strīds nav jārisina publiski. Vajadzētu ieviest īpašu ombuda procedūru. Ombudam būtu arī jāpiešķir īpašas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Daudzos gadījumos brīvprātīgas procedūras nebūtu efektīvas vai arī nenodrošinātu reālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Papildus minētajam EESK mudina ķēdes dalībniekus izstrādāt iniciatīvas, lai veicinātu kultūras apmaiņu un uzlabotu taisnīgumu piegādes ķēdē.

5.7.2.

Tiesībaizsardzība, ko nodrošina iestādes

Ņemot vērā “baiļu faktoru”, šajā jomā īpaši svarīga nozīme ir iestāžu veiktajai tiesībaizsardzībai, tādēļ ir vajadzīgs regulējums. Šajā nolūkā iestādēm, piemēram, Komisijai un valstu konkurences iestādēm, vajadzētu piešķirt plašas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras. Piemērs varētu būt konkurences noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. (tagad 101.) un 82. (tagad 102.) pantā. (Salīdzinājumā ar tiem direktīvas priekšlikuma 6. pants ir daudz vājāks.) Regulas 17. pantā īpaši paredzēta izmeklēšana attiecībā uz ekonomikas nozarēm un līgumu veidiem. Preventīvo ietekmi varētu palielināt vēl vairāk, ja iestādes būtu pilnvarotas piemērot nodokli peļņai.

Alternatīvas pārtikas piegādes ķēdes

5.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāveicina un jāatbalsta alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, kas var palīdzēt saīsināt piegādes ķēdi starp pārtikas ražotājiem un galapatērētājiem, tai skaitā digitālas platformas, un spēku līdzsvara atjaunošanas labad jānostiprina kooperatīvu un ražotāju organizāciju nozīme un stāvoklis (16). Par to vajadzētu izstrādāt atsevišķu EESK atzinumu.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas Komisija, 2014. gads.

(2) Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojums, 2016. gada novembris: https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/agri-markets-task-force/improving-markets-outcomes_en.pdf

(3) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(4) Eiropas Komisijas 2014. gada 15. jūlija paziņojums “Negodīgas tirdzniecības prakses novēršana uzņēmumu savstarpējā pārtikas apgādes ķēdē”.

(5) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(6) EP 2016. gada 7. jūnija rezolūcija par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē (2015/2065(INI)).

(7) COM(2018) 173 final.

(8) MVU definīcija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(9) COM(2018) 173 final.

(10) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(11) OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.

(12) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(13) COM(2014) 472 final.

(14) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(15) Sk. Bundesgerichtshof (BGH), 23.01.2018, KVR 3/17, Wirtschaft und Wettbewerb (WuW) 2018, 209 – Hochzeitsrabatte.

(16) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/171

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008”

(COM(2018) 149 final – 2018/0074 (COD))

(2018/C 440/29)

Vienīgais ziņotājs:

Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

Apspriešanās ar Padomi	12.4.2018.
Apspriešanās ar Eiropas Parlamentu	16.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	17.4.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka daudzgadu plāna izstrāde ir piemērots pasākums rietumu ūdeņu apsaimniekošanai, lai gan jāņem vērā zivsaimniecības īpatnības ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņos.

1.2.

Komiteja uzskata, ka šī regula ir jāsaskaņo ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, tāpēc, piešķirot zvejas iespējas, būtu jāuzsver sociālekonomiskais aspekts.

1.3.

EESK prasa rast iespēju ar reģionalizāciju atjaunināt to sugu sarakstus, uz kurām attiecas šī regula, jo dažas sugas apgrūtina jauktu sugu zvejniecību pārvaldību tāpēc, ka šo sugu nozveja ir maza, to uzskata par piezveju vai pat tāpēc, ka dažās dalībvalstīs nav kvotu, jo īpaši ņemot vērā tūlītēju izkraušanas pienākuma stāšanos spēkā un to, ka ir parādījies “kritisko sugu” (choke species) fenomens, kas dažos gadījumos varētu novest pie zvejas pārtraukšanas.

1.4.

Komiteja uzstāj, ka ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) starpniecību ir jāpastiprina centieni, kas vērsti uz zinātniskiem pētījumiem, lai uzlabotu zināšanas par zivju krājumu patieso stāvokli, tādējādi pēc iespējas novēršot piesardzīgās pieejas piemērošanu un laika gaitā īstenojot šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Izskatāmā regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu pārvaldības plānu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens zivju krājumiem, kuru zvejniecības attīstās rietumu ūdeņos.

2.2.

Šāds plāns nodrošinās, ka šie krājumi tiek izmantoti saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principiem, piemērojot ekosistēmas pieeju un ievērojot piesardzīgo pieeju. Tā mērķis ir nodrošināt stabilas zvejas iespējas, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, un atvieglot izkraušanas pienākuma ieviešanu.

2.3.

Krājumi ir jāpārvalda saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteiktajiem FMSY diapazoniem (kur F ir zvejas izraisīta zivju mirstība), lai konkrētas sugas zvejas iespējas tiktu noteiktas zemākajā pieļaujamajā FMSY diapazonā, taču zvejas iespējas var noteikt arī zemāk par šiem diapazoniem vai noteiktos apstākļos arī saskaņā ar tajā laikā pieļaujamo augstāko FMSY, ja vien konkrētā krājuma apjoms ir lielāks par MSY Btrigger (nārsta bara biomasas references rādītājs).

2.4.

Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), būtu mazāka par 5 %.

2.5.

Piešķirot šādas zvejas iespējas, dalībvalstis ņem vērā zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu.

2.6.

Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem pieņemt tehniskus pasākumus, kas saistīti ar zvejas rīku raksturlielumiem vai ierobežojumiem, lai uzlabotu zvejas selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai samazinātu tās ietekmi uz ekosistēmu, pasākumus, lai noteiktu minimālo saglabāšanas references izmēru, kā arī attiecībā uz izkraušanas pienākumu.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka daudzgadu plāna izstrāde ir piemērots pasākums, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinātu zvejas resursu izmantošanu rietumu ūdeņos.

3.2.

Tomēr Komiteja uzskata, ka, izstrādājot plānu, jāņem vērā ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņu zvejas apgabalu īpatnības un atšķirības, ievērojot flotu dažādās īpašības, to zvejas darbības (modalitātes) un zvejas reisu ilgumu.

3.3.

EESK uzsver, ka šim plānam ir jāpalīdz īstenot visus KZP mērķus, jo, lai noteiktu zvejas iespējas, ir jāņem vērā arī sociālekonomiskās ietekmes pētījumi un ekonomiskās dzīvotspējas robežvērtības katrai regulā ietvertajai modalitātei, taču šajā regulas priekšlikuma formulējumā šis elements nav ietverts.

3.4.

Komiteja pauž bažas par piesardzīgās pieejas piemērošanas sekām gadījumos, kad trūkst zinātnisku datu par dažām zvejniecībām, un ar to saistīto ietekmi uz zvejas iespēju tiešu samazināšanu. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju pastiprināt pētniecisko darbību, lai uzlabotu zināšanas par šiem krājumiem. Tāpat Komiteja uzskata, ka gadījumā, ja zinātniskie novērtējumi attiecībā uz zivju krājumiem nav analītiski, KPN nedrīkst būtiski samazināt, līdz novērtējumi tiek uzlaboti.

3.5.

EESK uzskata, ka, jauktu sugu zvejniecībā konstatējot tādas plānā iekļauto kritisko sugu problēmas, kas var pārtraukt galveno mērķa sugu nozveju, ir jāapsver iespēja šādas sugas svītrot no kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) sistēmas, piedāvājot ar reģionalizāciju noteikt alternatīvus pārvaldības pasākumus, kas nodrošina krājumu labvēlīgu stāvokli.

3.6.

Ar konkrētām sugām un zonām saistīto īpatnību dēļ ir vajadzīga tāda zvejniecības pārvaldība, kas efektīvas īstenošanas labad veicinātu pārvaldības apakšapgabalu izveidošanu tajā pašā ICES rajonā. Komiteja mudina Komisiju iekļaut šo iespēju regulā.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

1. pantā ir izveidots sugu saraksts, kas apgrūtina jauktu sugu zvejniecību pārvaldību, tostarp attiecībā uz dziļūdens sugām, kurām ir savs diferencētais KPN un kvotu regulējums, kas turklāt ir spēkā divus gadus, tāpēc Komiteja uzskata, ka saraksta iekļaušana rada neskaidrības. Dažās dalībvalstīs šīs sugas nozvejo mazos apjomos vai nenozvejo nemaz, ņemot vērā piezveju, kā tas ir beriksu (Beryx spp.) gadījumā. Turklāt attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) 9. apgabalā ir vairākas īpatnības, kas saistītas ar trešo valstu flotu zvejas apgabaliem (Atlantijas un Vidusjūras baseina apgabaliem, kuros nav KPN un kvotu) un šo valstu flotu dalību zvejniecībā, tāpēc EESK uzskata, ka ir lieki šo sugu iekļaut sarakstā, ja nav zināms, cik lielā mērā šīs valstis vēlas saskaņot savu pārvaldību ar ES principiem un interesēm.

4.2.

9. apgabalā ir arī tādas sugas kā jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) un merlangs (Merlangius merlangus), uz kurām neattiecas KPN un kvotu režīms, tādēļ Komiteja uzskata, ka atsauce uz tām ir jāsvītro. Dažās dalībvalstīs ir ļoti mazas kvotas tādām sugām 7. apgabalā kā menca (Gadus morhua), merlangs (Merlangius merlangus) vai pikša (Melanogrammus aeglefinus), tāpēc attiecībā uz tām var būt noteikti skaidri ierobežojumi noteiktām flotēm, jo tās tiek uzskatītas par kritiskām sugām. Komiteja uzskata, ka arī šīs sugas ir jāsvītro no saraksta.

4.3.

Tāpat EESK ir pamanījusi vairākas kļūdas Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālo vienību definīcijā un apjomā, tādēļ tie ir jāpārskata.

4.4.

Komiteja uzskata, ka zvejas iespēju novērtējums saskaņā ar MSY, kā noteikts 3., 4. un 5. pantā, paredz ņemt vērā vienīgi mainīgos lielumus, kas saistīti ar krājumu saglabāšanu. Plānam jāpalīdz sasniegt visus KZP mērķus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantu, koncentrējoties ne tikai uz vides mainīgajiem lielumiem, bet ņemot vērā arī sociālos un ekonomiskos mainīgos lielumus, lai turpmākajos gados izvairītos no straujām izmaiņām zvejas iespējās.

4.5.

Lai novērstu to, ka gadskārtējā zvejas iespēju pārvaldība kavē daudzgadu pārvaldības īstenošanu, un lai veicinātu ieinteresēto personu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, likumdevējiem ir jāgroza ierosinātā pārvaldības plāna 4. pants, lai, izmantojot reģionalizāciju, tajā iekļautu izmantošanas noteikumu apstiprināšanas juridisko pamatu saskaņā ar KZP principiem.

4.6.

Priekšlikuma 5. panta 2. punktā noteikts, ka piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā piemēro gadījumos, kad nav pieejama pietiekama zinātniskā informācija. EESK iesaka, izmantojot EJZF, plānā noteikt efektīvus mehānismus, kas varētu uzlabot zinātniskās informācijas ieguvi un vajadzības gadījumā novērstu zvejniecības pārtraukšanu.

4.7.

Priekšlikuma 9. pantā noteikts, ka dalībvalstis iedala tām pieejamās zvejas iespējas, ņemot vērā jauktu sugu zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu. Komiteja uzskata, ka šis princips ir daudz plašāks nekā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. panta noteikumi par kritērijiem zvejas iespēju piešķiršanai dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/174

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107”

(COM(2018) 229 final – 2018/0109 (COD))

(2018/C 440/30)

Vienīgais ziņotājs:

Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

Eiropas Parlaments pieprasa atzinumu	2.5.2018.
Padome pieprasa atzinumu	14.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Pilnsapulces lēmums	22.5.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	181/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK kopumā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ar kuru Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēts transponēt Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikumu 16-05, ar ko izveido daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un kura mērķis ir vēlākais līdz 2031. gadam ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt tādu minētā krājuma biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY).

1.2.

Komiteja konstatē, ka Eiropas Komisija nav aprobežojusies tikai ar iepriekšminētā ICCAT ieteikuma transponēšanu, bet savā priekšlikumā ir iekļāvusi arī vairākus punktus, kas tajā nav atspoguļoti un kas var radīt Eiropas flotei neizdevīgākus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo piekrastes valstu, piemēram, Marokas, Alžīrijas, Tunisijas un Turcijas, flotēm, kas arī nodarbojas ar šādu zveju. Šā iemesla dēļ un lai Eiropas darba devējiem un darba ņēmējiem neradītu daudz nopietnākas sociālekonomiskās sekas nekā citās valstīs, EESK aicina likumdevējas iestādes ņemt vērā turpmāk tekstā minētās īpašās piezīmes.

1.3.

EESK mudina Komisiju, dalībvalstis un Vidusjūras piekrastes valstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā izskaustu dreifējošos tīklus, kuru izmantošana kopš 1998. gada ir aizliegta, lai novērstu nelikumīgu Vidusjūras zobenzivs zveju un pārdošanu, to ietekmi uz tirgu un negodīgu konkurenci, ko tie rada flotēm, kas ievēro noteikumus.

2. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Ņemot vērā zobenzivs (Xiphias gladius) krājuma satraucošo stāvokli Vidusjūrā, ICCAT 2016. gada sanāksmē pieņēma Ieteikumu 16-05, ar ko izveido 15 gadu atjaunošanas plānu šai sugai. Ieteikumā ir izklāstīti zobenzivs Vidusjūras krājuma saglabāšanas, pārvaldības un kontroles noteikumi, kuru mērķis ir līdz 2031. gadam ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt tādu biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.

2.2.

Ar šajā atzinumā izskatāmo regulas priekšlikumu Eiropas Savienības tiesību aktos tiek transponēts iepriekš minētais ieteikums, kas ir tieši piemērojams kopš 2017. gada, lai ES varētu izpildīt savas starptautiskās saistības un nodrošināt nozares dalībniekiem juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem un pienākumiem, kas tiem jāpilda.

2.3.

Atjaunošanas plāna galvenie elementi ir šādi: noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) 10 500 tonnu apmērā, kas tiks pakāpeniski samazināta; noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, proti, garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai drīkst būt 100 cm vai svars attiecīgi 11,4 kg (dzīvsvars) vai 10,2 kg (bez žaunām un ķidām); maksimālais āķu skaits, kurus drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2500; trīs mēnešu ilgs aizlieguma periods, kas katru gadu ilgst no 1. janvāra līdz 31. martam; atļauto kuģu skaita ierobežojums un kontroles pasākumi, kas ir līdzīgi tiem, kādi noteikti attiecībā uz zilajām tunzivīm.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK piekrīt, ka ICCAT Ieteikums 16-05 ir jātransponē Eiropas Savienības tiesību aktos, un tāpēc atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu.

3.2.

Komiteja tomēr norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikuma noteikumi pārsniedz ICCAT ieteikumā minētos un paredz jaunas prasības, kas tajā nav iekļautas. Ņemot vērā, ka attiecīgo zivju krājumu izmanto ne tikai ES flote, bet arī visas pārējās Vidusjūras piekrastes valstis, vai nu veicot zobenzivs specializēto zveju (Maroka, Alžīrija, Tunisija un Turcija), vai nejaušu nozveju, komiteja uzskata, ka nav lietderīgi vienpusēji ieviest šādus papildu pasākumus, jo tie varētu radīt diskriminējošus apstākļus ES flotei un sociālekonomiskas sekas Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, kuras atšķirtos no tām, kādas ir valstīs, kas piedalās zvejā.

3.2.1.

Turpmākajām sarunām komiteja mudina Eiropas Komisiju intensīvāk sadarboties ar ICCAT trešām valstīm, lai panāktu vienošanos, kas paātrinātu biomasas atjaunošanos un pāreju uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, neizkropļojot konkurenci starp zvejniekiem.

3.3.

Komiteja atgādina Komisijai, ka dreifējošo tīklu izmantošana zobenzivs zvejai Vidusjūrā ir aizliegta kopš 1998. gada. Ņemot vērā ietekmi, ko uz zobenzivs krājuma stāvokli Vidusjūrā rada daži nozares dalībnieki, kuri nelikumīgi izmanto šo aizliegto zvejas rīku, un negodīgo konkurenci, ar ko saskaras nozares dalībnieki, kuri ievēro noteikumus, EESK aicina Komisiju, dalībvalstis un piekrastes valstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā izskaustu dreifējošos tīklus.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

8. pants, kurā noteikts kapacitātes limits pēc zvejas rīku tipa, neaprobežojas ar ICCAT ieteikuma 6. punkta noteikumu transponēšanu, kas paredz, ka kapacitātes limits tiek piemērots atjaunošanas plāna darbības laikā. 2017. gadā līgumslēdzējas puses (1) ierobežos to zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, līdz vidējam to kuģu skaitam, kuri laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis. Tomēr līgumslēdzējas puses var nolemt izmantot to kuģu skaitu, kuri zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva Vidusjūras zobenzivis 2016. gadā, ja šis skaits ir mazāks par gada vidējo kuģu skaitu laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Šo ierobežojumu piemēro nozvejotājkuģiem pēc zvejas rīku tipa, bet izvēloties variantu, kurā kuģu skaits ir vismazākais. Tādēļ komiteja iesaka izmantot ICCAT Ieteikuma 2016-05 6. punkta formulējumu.

4.2.

EESK uzskata, ka 10. panta 2. punkta formulējums var radīt neskaidrības, jo to var interpretēt kā priekšlikumu pilnībā aizliegt zveju ar āķu jedām, lai gan patiesībā ICCAT ieteikuma mērķis ir nepieļaut zobenzivju mazuļu nozveju ar nelieliem āķiem, ko izmanto kuģi, kas zvejo garspuru tunzivis Vidusjūrā. Tāpēc komiteja ierosina šādu formulējumu: “Lai aizsargātu Vidusjūras zobenzivs krājumu, katru gadu no 1. oktobra līdz 30. novembrim tiem kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju, piemēro aizlieguma periodu.”

4.3.

Komisijas priekšlikuma 14. panta 2. punkts ir viens no tiem punktiem, kurā Komisijas noteiktais ierobežojums ir stingrāks nekā ICCAT ieteikumā. Komisija paredz: “ja reiss ir ilgāks par 2 dienām, uz zvejas kuģa drīkst atrasties vēl 2 500 neaprīkotu rezerves āķu”, turpretī ieteikuma 18. punktā ir noteikts, ka tie drīkst būt aprīkoti. Komisijas priekšlikums radītu darbības problēmas kuģa apkalpei, kam būtu jāpilda arvien vairāk pienākumu. Tāpēc EESK iesaka no šā punkta svītrot vārdu “neaprīkotu” un lietot ieteikumā izmantoto formulējumu: “Ja reiss ir ilgāks par divām dienām, uz kuģa drīkst atrasties otrs aprīkotu āķu komplekts, bet tam jābūt pienācīgi nostiprinātam un glabātam uz kuģa apakšējiem klājiem, lai tas nebūtu gatavs tūlītējai izmantošanai.”

4.4.

18. panta 2. punktā paredzēts, ka “kontroles vajadzībām VMS (2) datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā”. Komiteja uzskata, ka šis priekšlikums var radīt nevajadzīgas papildu izmaksas zvejniekiem, un tādēļ, pamatojoties uz 18. panta 2. punkta noteikumiem Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, ierosina ļaut izslēgt VMS ostā, ja vien tiek nodrošināts, ka VMS izslēgšana un ieslēgšana notiek vienā un tajā pašā kuģa atrašanās vietā.

4.5.

20. panta 2. punktā Komisija vēlreiz ir noteikusi stingrākus noteikumus nekā ICCAT Ieteikumā 2016-05. Komisija ierosina, lai valstu zinātniskie novērotāji tiek izvietoti uz vismaz 20 % kuģu, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām. Turpretī ICCAT ieteikuma 44. punktā ir noteikts, ka katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina, ka valstu zinātniskie novērotāji tiek izvietoti uz vismaz 5 % kuģu, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. EESK uzskata, ka palielināšana līdz 20 % ir nepamatota un nesamērīga, jo šie ir nelieli kuģi ar ierobežotu platību un izmaksām, un tas varētu radīt nopietnus sarežģījumus šīs prasības ievērošanā. Turklāt trešo valstu kuģiem turpinātu piemērot tikai 5 %. Tādēļ komiteja iesaka saglabāt ICCAT noteiktos obligātos 5 %.

4.6.

24. panta 2. punktā ir noteikts, ka to Eiropas Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņi vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā problēmas, ko šī prasība konkrētā laikā var radīt mazai flotei, EESK ierosina pievienot teikumu, ar kuru dalībvalstij atļauts izņēmuma gadījumos mainīt četru stundu iepriekšējas paziņošanas laiku. Piemēram, varētu izmantot formulējumu, kas ir līdzīgs Regulas (ES) Nr. 1627/2016 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai 31. panta 3. punkta formulējumam: “Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu, nekā minēts 1. un 2. punktā, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var paziņot šādi noteiktajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās”.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses.

(2) Kuģu satelītnovērošanas sistēma.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/177

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos”

(COM(2018) 238 final – 2018/0112 (COD))

(2018/C 440/31)

Ziņotājs:

Marco VEZZANI

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 28.5.2018. Eiropas Savienības Padome, 22.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	190/0/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai un to uzskata par pirmo būtisko darbu, kas veikts, lai veicinātu taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos. Konkrēti, EESK uzskata, ka šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo ar to pirmo reizi tiek regulētas starpuzņēmumu (B2B) darījumu attiecības e-komercijas jomā, un iesaka to nekavējoties apstiprināt, lai novērstu acīmredzamo regulējuma trūkumu.

1.2.

Tomēr komiteja uzskata, ka tikai izskatāmā regula vien neatrisinās visas digitālā vienotā tirgus problēmas un “loks netiks noslēgts”. Būtībā regulas pamatelements ir pārredzamība, tomēr ar to nepietiek, lai regulētu ļoti dinamisku un sarežģītu tirgu, kāds ir digitālais tirgus, kurā spēku nelīdzsvarotību starp globālajiem dalībniekiem un komerciālajiem lietotājiem (it īpaši MVU) var novērst tikai tad, ja tiek noteiktas skaidrākas robežas un attiecības starp pusēm un ja tiek apkarota dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. EESK turklāt iesaka vispirms pievērsties digitalizācijas sociālās dimensijas tematam, aktivizējot sociālā dialoga procesus. Tikpat lielu uzmanību pelnījuši arī jautājumi, kas saistīti ar fiskālo dempingu, datu ekonomiku un datu īpašumtiesībām, izmantojot holistisku pieeju, kā Komisija to jau dara citās jomās.

1.3.

EESK iesaka ieviest regulā aizliegumu attiecībā uz cenu paritātes klauzulām, kuras šobrīd traucē konkurencei, nodara kaitējumu uzņēmumiem un patērētājiem un rada risku, ka lielās tiešsaistes platformas kļūs par oligopoliem vai monopoliem. Ir būtiski, lai patērētāji varētu iegādāties preces un pakalpojumus par zemākām cenām, uzņēmumi spētu efektīvi izvērst uzņēmējdarbību, izmantojot paši savu tīmekļa vietni, un jaunas tiešsaistes platformas varētu augt un darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar jau esošajām.

1.4.

EESK uzskata, ka jebkāda iespējama atšķirīga attieksme (piemēram, ranžēšana), dodot priekšroku noteiktiem uzņēmumiem (jo īpaši tiem, kas par to maksā), ne tikai skaidri jānorāda līgumos ar komerciālajiem lietotājiem, bet arī, tiešsaistē meklējot produktus vai pakalpojumus, tai jābūt skaidri atpazīstamai arī patērētājiem ar norādēm “sponsorēts sludinājums”, “apmaksāts sludinājums” vai tamlīdzīgi. Tikpat svarīgi ir informēt komerciālos lietotājus un patērētājus par svarīgākajiem parametriem, kā veidotas rangu tabulas, ar kurām tiek veikta komerciālo lietotāju ranžēšana.

1.5.

Komiteja atbalsta ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismu ieviešanu un iesaka noteikt saskaņotus kritērijus, kas garantētu mediatoru neatkarību. EESK uzskata, ka tirdzniecības palātas, kuras minēto darbību jau efektīvi īsteno valsts mērogā, var būt lietderīga izvēles iespēja. Tikpat svarīgi ir, lai mehānismi, ar kuriem celt prasību par pārkāpuma izbeigšanu ar mērķi novērst vai apturēt kaitējuma rašanos komerciālajiem lietotājiem, būtu vienkārši, skaidri un cenas ziņā pieejami.

1.6.

EESK uzskata, ka ES Tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centram būs nozīmīga loma gan šīs regulas, gan visu pārējo ar to saistīto likumdošanas iniciatīvu īstenošanā. Tas šai struktūrai piešķir ne tikai tehnisku, bet arī lielu politisko vērtību. Komiteja, balstoties uz pārdomu procesu, kura pamatā ir daudzi atzinumi par šo tematu, ir gatava atbalstīt ekspertu grupas darbu ar savu delegātu novērotāja statusā un tādējādi veicināt organizētas pilsoniskās sabiedrības redzējuma ņemšanu vērā.

2. Ievads

2.1.

Tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas ir būtisks digitālās ekosistēmas elements un ievērojami ietekmē tās organizāciju un darbību. Pēdējos gados tām ir bijusi nozīmīga loma tīkla attīstībā, ierosinot jaunus sociālos un ekonomiskos modeļus, kas nosaka iedzīvotāju un uzņēmumu izvēli un rīcību.

2.2.

E-komercija Eiropā aug ļoti strauji. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2017. gadā tika lēsts 602 miljardu EUR apmērā (+ 14 % salīdzinājumā ar 2016. gadu). Šis skaitlis pilnībā atbilst iepriekšējā gada pieauguma tendencēm, kad pārdošanas apjoms sasniedza 530 miljardus EUR (+ 15 % salīdzinājumā ar 2015. gadu) (1).

2.3.

Saskaņā ar Eurostat datiem (2) 2016. gadā e-komercijas jomā darbojās 20 % ES 28 valstu uzņēmumu. Šie dati slēpj lielas atšķirības atkarībā no uzņēmuma lieluma. Faktiski tirdzniecību tiešsaistē veic 44 % lielo uzņēmumu, 29 % vidējo un tikai 18 % mazo uzņēmumu.

2.4.

85 % uzņēmumu, kas darbojas e-komercijā, izmanto paši savu tīmekļa vietni, bet arvien vairāk tiek izmantotas arī tiešsaistes platformas, kurās darbojas 39 % uzņēmumu (komerciālie lietotāji) (3). Tas ir saistīts ar diviem faktoriem: MVU augošo interesi par e-komerciju, jo tie uzskata tiešsaistes platformas par stratēģisku instrumentu iekļūšanai digitālajā tirgū, un sadarbības platformu (sociālo tīklu) straujo ietekmes pieaugumu, kas sasaista lietotāju reālo un virtuālo pasauli.

2.5.

Lai gan tiešsaistes starpniecības pakalpojumus izmanto vairāk nekā miljons Eiropas MVU, platformu, kas sniedz šādus pakalpojumus, ir salīdzinoši maz. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, MVU ir pilnībā atkarīgi no tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām un, no otras puses, šīs platformas un meklētājprogrammas var īstenot vienpusējas darbības, kas kaitē uzņēmumu un patērētāju likumīgajām interesēm.

2.6.

Saskaņā ar citu Komisijas pētījumu gandrīz 50 % Eiropas uzņēmumu, kas darbojas tiešsaistes platformās, saskaras ar problēmām. Turklāt 38 % gadījumu problēmas, kas saistītas ar līgumattiecībām, netiek atrisinātas, savukārt 26 % gadījumu tās tiek atrisinātas, bet ar zināmām grūtībām (4).

2.7.

Jo īpaši patērētāji netieši cieš no sekām, ko rada pilnīgas un godīgas konkurences ierobežojumi. Tas izpaužas daudzās situācijās: no nepārredzama preču un pakalpojumu ranžējuma līdz to izvēles trūkumam, jo uzņēmumi neuzticas digitālajam tirgum.

2.8.

Uzņēmumiem pieejamie tiesiskās aizsardzības mehānismi ir ierobežoti, nepieejami un bieži vien neefektīvi. Tā nav nejaušība, ka lielākā daļa uzņēmumu koncentrējas uz produktu pārdošanu tiešsaistē savas valsts teritorijā (93 %), galvenokārt tiesību aktu sadrumstalotības dēļ, kas pārrobežu strīdu risināšanu padara ilgu un sarežģītu (5).

2.9.

Līdz šim Eiropas tiesību aktos galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumu darījumu ar patērētājiem (B2C) attiecību regulēšanai tiešsaistes tirdzniecībā, savukārt starpuzņēmumu darījumu (B2B) attiecības tiešsaistes platformās nekad nav tikušas izlēmīgi risinātas.

2.10.

Šā iemesla dēļ Komisija priekšlikumā par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu (6) ir iekļāvusi iniciatīvu papildināt šo Eiropas tiesību aktu aspektu, lai nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību, novēršot pārkāpumus, kas radušies regulējuma trūkuma vai dažādu nacionālo tiesību aktu sadrumstalotības dēļ.

3. Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Priekšlikuma mērķis ir regulēt starpniecības pakalpojumus, ko uzņēmumiem piedāvā tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas. Tas attiecas arī uz tiešsaistes lietojumprogrammatūras pakalpojumiem (lietotņu veikaliem) un tiešsaistes pakalpojumiem, ko sniedz sadarbības platformas (sociālie tīkli).

3.2.

Regula attiecas uz visiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem (kas reģistrēti ES vai ārpus tās) ar nosacījumu, ka komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji ir reģistrēti ES un ka viņi vismaz daļā darījumu piedāvā savus produktus vai pakalpojumus Eiropas patērētājiem. Konkrēti, patērētājiem jāatrodas ES, taču nav obligāti, lai viņu dzīvesvieta būtu Eiropā vai viņiem būtu Eiropas pilsonība.

3.3.

Lai nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību, platformām vienkārši un skaidri jāinformē uzņēmumi par līguma noteikumiem. Jebkādas izmaiņas jāpaziņo vismaz 15 dienas iepriekš. Īpaši jāpaziņo paziņojumu publicēšanas kārtība un kritēriji, kas paredzēti pakalpojuma apturēšanai un izbeigšanai.

3.4.

Priekšlikumā ir arī paredzēts, ka uzņēmumi tiek informēti par parametriem, kas nosaka reklāmas vai tīmekļa vietņu ranžēšanu, arī tad, ja tā tiek veikta par maksu. Jebkāda iespējama atšķirīga attieksme, kas dod priekšrocības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, ko patērētājiem piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tā kontrolēti komerciālie lietotāji, ir jāizskaidro līguma noteikumos un nosacījumos.

3.5.

Lai labāk aizsargātu mazo uzņēmumu tiesības, Komisija paredz, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji izveido iekšēju sistēmu sūdzību izskatīšanai. Sūdzības jāizskata īsā laikā un jāsniedz skaidras atbildes lietotājiem. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs jāpublicē periodiski ziņojumi par iesniegto sūdzību skaitu, sūdzību priekšmetu un izskatīšanas laiku, kā arī par pieņemtajiem lēmumiem.

3.6.

Ir paredzēta arī ārpustiesas strīdu izšķiršanas sistēma. Tādējādi uzņēmums var vērsties pie mediatora, kuru pakalpojumu sniedzējs iepriekš ir norādījis līguma nosacījumos.

3.7.

Mediatoriem jābūt objektīviem un neatkarīgiem. Pakalpojumu sniedzēji tiek aicināti veicināt mediatoru organizāciju veidošanu, jo īpaši, lai risinātu pārrobežu strīdus.

3.8.

Atbilstības nodrošināšanas izmaksas galvenokārt ietekmēs pakalpojumu sniedzējus, bet tās neattieksies uz MVU (7). Iepriekš minētie pasākumi neskar iespēju strīdu izskatīt tiesā, bet to mērķis ir strīdus izšķirt efektīvi un noteiktos termiņos.

3.9.

Tiks veikta jaunā tiesiskā regulējuma uzraudzība. Šajā nolūkā ir paredzēts izveidot ES Tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centru (8), kas sniegs atbalstu Komisijai gan digitālā tirgus attīstības analīzē, gan regulas īstenošanas un ietekmes novērtēšanā. Iegūtie rezultāti palīdzēs veikt ierosinātās regulas izvērtēšanu reizi trijos gados.

3.10.

Priekšlikumā ir paredzētas pārstāvības organizāciju, apvienību un publisko iestāžu tiesības celt prasību par pārkāpuma izbeigšanu, lai apturētu vai aizliegtu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju neatbilstību regulā noteiktajām prasībām.

3.11.

Komisija aicina tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus un tos pārstāvošās organizācijas izstrādāt rīcības kodeksus, lai sekmētu regulas pareizu piemērošanu, īpaši ņemot vērā MVU vajadzības.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK jau no paša sākuma ir atbalstījusi digitālo attīstību un ar to saistītos ekonomikas un sociālos procesus. Konkrēti, komiteja, apzinoties ar digitalizāciju saistītos riskus un iespējas, ir vairākkārt aicinājusi Komisiju noteikt drošu, skaidru, pārredzamu un taisnīgu satvaru digitālajam vienotajam tirgum.

4.2.

EESK saskaņā ar saviem iepriekšējiem atzinumiem (9) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt taisnīgumu un pārredzamību tiešsaistes starpniecības pakalpojumos. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē priekšlikuma elastīgo pieeju, jo ar to tiks izveidots skaidrs pamats nozarei, kas atrodas pastāvīgā attīstībā, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci.

4.3.

Komiteja uzskata, ka šī iniciatīva ir būtiska, lai aizsargātu MVU kā primāros šo pakalpojumu lietotājus (10) un izveidotu tiesisko regulējumu, kas nodrošina godīgu un efektīvu konkurenci. Turklāt ir svarīgi, lai MVU būtu iespēja maksimāli palielināt izaugsmes iespējas digitālajā vienotajā tirgū, izmantojot gan savas tīmekļa vietnes, gan tiešsaistes platformas.

4.4.

Šajā saistībā ir svarīgi paturēt prātā, ka ienākšana digitālajā tirgū MVU ir ļoti sarežģīts uzdevums. Būtībā tiem ir jāmaina sava ražošanas un izplatīšanas sistēma, jāiegūst jaunas prasmes un specializētas kompetences, kā arī jāveic pienācīgi ieguldījumi, bez kuriem tie no šāda tirgus tiktu automātiski izstumti, kas negatīvi ietekmētu arī to reputāciju. Tādēļ ir vajadzīgi papildu instrumenti, tostarp finanšu instrumenti, kas atbalstītu šo pāreju.

4.5.

EESK uzskata, ka pašlaik cenu paritātes klauzulas (ko sauc arī par vislabākā klienta klauzulām) ir nopietns šķērslis godīgas un atklātas konkurences attīstībai digitālajā vienotajā tirgū. Šīs klauzulas būtībā liek komerciālajam lietotājam konkrētā tiešsaistes platformā savu cenu noteikt zemāku nekā citās tiešsaistes platformās un savā tīmekļa vietnē. Tas rada nopietnus tirgus kropļojumus, jo tiek veicināta nedaudzu pastāvošo tiešsaistes platformu nostiprināšanās (kavējot jaunu platformu attīstību); tas arī ierobežo patērētāju iespējas piekļūt zemākām cenām un piesaista komerciālo lietotāju platformai, neļaujot tam attīstīt pašam savu tiešās izplatīšanas tīklu ar patērētājiem. Pēc attiecīgo konkurences iestāžu iniciatīvas šī prakse daudzās ES valstīs (11) jau ir aizliegta, panākot pozitīvus tirgus darbības rezultātus, kas dod labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Šo iemeslu dēļ EESK aicina šīs klauzulas drīzumā aizliegt visā ES, ja iespējams, izskatāmās regulas ietvaros.

4.6.

EESK uzsver, ka šobrīd ievērojama daļa tiešsaistes starpniecības pakalpojumu tirgus pieder dažiem lielajiem dalībniekiem, no kuriem daudzi atrodas ārpus Eiropas. Tādēļ ir svarīgi, lai regulējuma ieviešanas posmā tiktu uzraudzīta un nodrošināta godīga konkurence starp tiešsaistes platformām, kā arī iespēja jaunām, jo īpaši Eiropā bāzētām, platformām iegūt savu vietu tirgū.

4.7.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka regulā ir iekļautas daudzas prasības un ieteikumi, kas sniegti tās iepriekšējos atzinumos. It īpaši komiteja konstatē stingru analoģiju un nepārtrauktību attiecībā uz līgumu noteikumu un nosacījumu pārredzamību un skaidrību, vispusīgu skaidrojumu par ranžēšanas parametriem un jebkādu iespējamu atšķirīgu attieksmi, sūdzību izskatīšanas un ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismu noteikšanu, tiešsaistes platformu atbildības veicināšanu (rīcības kodeksi) un procesu uzraudzību (12). Īpaši uzsvērts, ka ir skaidri un saprotami jāpaziņo patērētājiem par iespējamu atšķirīgu attieksmi, kas dod priekšrocības piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem (bieži vien par samaksu).

4.8.

Komiteja uzskata, ka priekšlikums visnotaļ iekļaujas digitālā vienotā tirgus plašākā tiesiskajā regulējumā, kura izstrāde vēl ne tuvu nav pabeigta. Lietotāju, uzņēmumu un tiešsaistes darījumu skaita ziņā Eiropas Savienībai ir zemāks darbības līmenis nekā galvenajiem globālajiem konkurentiem. Tādēļ EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai pabeigtu visas e-komercijas nozares un plašākā nozīmē – e-demokrātijas nozares regulējuma izstrādi ar mērķi padarīt internetu un digitālo tirgu par drošu vietu un iespēju ģeneratoru visiem.

4.9.

Būtisks digitālā tirgus elements ir datu ekonomika. EESK uzskata, ka datu īpašumtiesības nedrīkst noteikt tikai ar divu līgumslēdzēju pušu vienošanos. Turklāt izskatāmajā priekšlikumā paredzētā informācijas pārredzamība neatrisina būtisku jautājumu par šādu datu izmantošanu pēc tam, kad tie ir nonākuši privāta tiesību subjekta īpašumā. Minēto apsvērumu dēļ EESK iesaka Komisijai steidzami pievērsties šim jautājumam un to reglamentēt gan lietotāju interesēs, gan saistībā ar datu ekonomikas koncepciju (13).

4.10.

EESK uzskata, ka digitālajam vienotajam tirgum ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tie darbojas Eiropā vai ārpus tās. Tādēļ komiteja iesaka Komisijai apkarot jebkādu negodīgu komercpraksi, piemēram, digitālo fiskālo dempingu, nosakot, ka peļņas nodoklis ir jāmaksā tur, kur tiek veikta attiecīgā saimnieciskā darbība (14), un tam jābūt samērīgam ar faktisko darbības apjomu (15). Kā piemēru var minēt faktu, ka 2015. gadā Airbnb platforma Francijai nodokļos samaksāja tikai 69 000 EUR salīdzinājumā ar nodokļos samaksātajiem aptuveni 5 miljardiem EUR visā viesnīcu nozarē (16).

4.11.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk pabeigt visas e-komercijas ķēdes tiesiskā regulējuma izstrādi, lai radītu atbilstošas garantijas un aizsardzību visām pusēm, kas iesaistītas digitālajā vienotajā tirgū (17). Jo īpaši EESK uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi pievērsties pretrunīgākajiem digitalizācijas sociālās dimensijas aspektiem, tostarp jautājumiem par algām, līgumiem, darba nosacījumiem un darba laiku personām, kas nodarbinātas digitālajās platformās (18) vai sniedz ar tām saistītos pakalpojumus (19). Šajā nolūkā ir ieteicams nekavējoties aktivizēt Eiropas sociālā dialoga procesus (20). Turklāt, ņemot vērā, ka palielinās tiesību aktu skaits, ar kuriem reglamentē šo nozari, būtu ieteicams izstrādāt “iedzīvotāju tiešsaistes tiesību kodeksu” (21).

5. Īpašas piezīmes

5.1.

EESK atbalsta tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju jēdziena plašu definīciju. Šo principu nosaka interneta un e-komercijas strauja un neprognozējama attīstība. Tādēļ EESK uzskata, ka ir svarīgi regulēt šādu pakalpojumu pārvaldības kārtību un termiņus, nevis digitālos operatorus, kas tos sniedz, jo ātrās un neprognozējamās tīmekļa attīstības dēļ to būtība vai funkcijas varētu strauji mainīties (22).

5.2.

Komiteja uzskata, ka ar izskatāmo priekšlikumu ir novērsts būtisks trūkums tiesiskajā regulējumā un ka priekšlikumam ir svarīga nozīme, lai novērstu sadrumstalotību, ko rada atsevišķo valstu tiesību akti, kas līdz šim ir bijis viens no galvenajiem pārrobežu strīdu iemesliem. Komiteja arī uzskata, ka priekšlikums pilnībā iekļaujas spēkā esošajā regulējumā, ko veido digitālā vienotā tirgus noteikumi un tie nedaudzie noteikumi, kas jau tagad tieši vai netieši regulē starpuzņēmumu darījumu (B2B) attiecības. Plašais, uz ES pamatvērtībām balstītais tiesiskais regulējums šķiet piemērots, lai nodrošinātu plašu rīcības brīvību iestādēm, kuru uzdevums ir uzraudzīt noteikumu ievērošanu, nodrošinot tām efektīvas rīcības iespējas.

5.3.

EESK atbalsta ideju, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji publicē paziņojumu un vietņu ranžēšanas galvenos parametrus. Tomēr komiteja norāda, ka šī iniciatīva ir jāpārvalda piesardzīgi, jo tā varētu veicināt komerciālo lietotāju krāpniecisku rīcību, nodarot kaitējumu citiem uzņēmumiem vai patērētājiem un tādējādi radot tirgus izkropļojumus.

5.4.

Mediatoriem būs svarīga loma ārpustiesas strīdu risināšanā. EESK uzskata, ka mediatoru kritēriji un viņu darbā pieņemšanas veidi nav pilnīgi skaidri, uzsver atšķirības starp dažādām dalībvalstīm un iesaka definēt saskaņotus kritērijus, kuri nodrošinātu to neatkarību. EESK ierosina izvērtēt iespēju izveidot Eiropas profesionālo reģistru, lai stiprinātu komerciālo lietotāju uzticēšanos. Šajā saistībā tiek ierosināts izmantot tirdzniecības palātu pieredzi un to jau veiksmīgi īstenotās darbības valstu mērogā.

5.5.

EESK atzinīgi vērtē prasības par pārkāpuma izbeigšanu ieviešanu komerciālo lietotāju aizsardzībai. Šim instrumentam ir būtiska nozīme, lai pārvarētu “baiļu faktoru”, kam bieži vien ir pakļauti mazie uzņēmumi attiecībā pret lielajiem starptautiskajiem nozares uzņēmumiem. Komiteja jo īpaši uzskata, ka mehānismiem, kas izveidoti šādu prasību celšanai, jābūt skaidriem, vienkāršiem un cenas ziņā pieejamiem.

5.6.

Novērošanas centram būs svarīga nozīme digitālā tirgus attīstības un regulas pareizas un pilnīgas īstenošanas uzraudzībā. EESK it īpaši uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāizvēlas eksperti, nodrošinot viņu neatkarību un objektivitāti. Turklāt EESK ir gatava atbalstīt ekspertu grupas darbu ar savu delegātu novērotāja statusā, tādējādi veicinot organizētas pilsoniskās sabiedrības redzējuma ņemšanu vērā (23).

5.7.

Lai arī regula kā instruments apvienojumā ar saskaņotu sankciju sistēmu tiek uzskatīts par piemērotāku, EESK atzinīgi vērtē aicinājumu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt rīcības kodeksu, lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu un pareizu īstenošanu.

5.8.

Komiteja norāda, ka līdz šim daudzas lielas platformas, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs, īsteno komercpraksi, kuras mērķis ir izspiest no tirgus citus dalībniekus, piemēram, piedāvājot bezmaksas piegādi, kas rada kaitējumu sūtījumu piegādes uzņēmumiem. Šādi aspekti vidējā termiņā var radīt oligopola stāvokli, kas kaitētu uzņēmumiem un patērētājiem. Tādēļ EESK aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šos procesus.

5.9.

EESK uzskata, ka izskatāmajam priekšlikumam būs ļoti svarīga netieša ietekme gan uz patērētājiem (paplašinot produktu piedāvājumu un palielinot uzņēmumu konkurenci), gan arī uz nodarbinātību, ko rada lielāks skaits digitālajā tirgū aktīvo uzņēmumu. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai arī mazās digitālās platformas (piemēram, kooperatīvu platformas) varētu atrast savu nišu tiešsaistes tirgū.

5.10.

EESK atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt digitālās inovācijas procesus ar piemērotām digitālās pratības stratēģijām, kas papildinātas ar mērķtiecīgiem izglītības un apmācības pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem un visneaizsargātākajām grupām (24). Turklāt, ar mērķi vairot komerciālo lietotāju informētību, ir svarīgi iesaistīt profesionālās organizācijas un tādā veidā, īpašu uzmanību pievēršot MVU, informēt par īpašiem apmācības pasākumiem un atbalstīt tos, lai pilnībā izmantotu digitālā vienotā tirgus piedāvātās iespējas.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) 2017. gada ziņojums par e-komerciju Eiropā.

(2) Eurostat, Digitālā ekonomika un sabiedrības statistika – uzņēmumi, 2018. gads.

(3) Eurostat, ES uzņēmumu pārdošana internetā, 2018. gads.

(4) europa.eu/rapid/press-release_IP-18-3372_lv.pdf

(5) Eurostat, E-komercijas statistika, 2017. gads.

(6) COM(2017) 228 final.

(7) Ieteikums 2003/361/EK.

(8) Novērošanas centru izveidos saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2018)2393. Tā sastāvā būs vismaz 10, bet ne vairāk kā 15 neatkarīgi eksperti, kas tiks izraudzīti publiskā konkursā. Eksperti amatā tiks iecelti uz diviem gadiem un veiks šo uzdevumu bez samaksas.

(9) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp., OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp., OV C 12, 15.1.2015., 1. lpp. un OV C 271,19.9.2013., 61. lpp.

(10) OV C 389, 21.10.2016., 50. lpp.

(11) Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Beļģijā, Austrijā.

(12) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp.

(13) OV C 345, 13.10.2017., 130. lpp.; OV C 345, 13.10.2017, 138. lpp.

(14) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp.

(15) OV C 367, 10.10.2018., 73. lpp.

(16) http://www.lastampa.it/2016/08/11/esteri/airbnb-in-francia-riscoppia-il-caso-tasse-KfgawDjefZxFdSNydZs8XP/pagina.html

(17) INT/845 “Mākslīgais intelekts/ietekme uz nodarbinātību”, Salis-Madinier un Samm, 2018 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi).

(18) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(19) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp.

(20) OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.

(21) OV C 271, 19.9.2013., 127. lpp.

(22) OV C 75, 10.3.2017., 119. lpp.

(23) Komisijas lēmums C(2018)2393, 10. pants.

(24) OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.; OV C 173, 31.5.2017., 1. lpp.

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/183

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja””

(COM(2018) 236 final)

(2018/C 440/32)

Ziņotājs:

Martin SIECKER

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	121/16/34

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Vārda un informācijas brīvība Eiropas Savienībā ir neaizskarama, tomēr šo brīvību izmanto arī ar mērķi sagraut Savienības principus, lai diskusijas un kritisku domāšanu padarītu neiespējamu, un to lietot nevis kā informēšanas vai pārliecināšanas līdzekli, bet gan kā ieroci. Dezinformācija tiek izmantota kā galējs ļaunprātīgas plašsaziņas līdzekļu lietošanas veids, kura mērķis ir ietekmēt sociālos un politiskos procesus un kurš īpaši iedarbīgs ir tad, ja to sponsorē valdības un ja to izmanto starptautiskajās attiecībās. Patlaban aktuāli jautājumi (tikai daži no daudziem) ir Krievijas valsts sponsorētā dezinformācija, Brexit kampaņa, ko var kvalificēt vienīgi kā frontālu uzbrukumu Eiropas Savienībai, un iejaukšanās ASV vēlēšanās. Visas šīs destabilizējošās darbības rada lielas bažas Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai.

1.2.

Pašlaik tiek izmantoti dažādi instrumenti un metodes, lai iedragātu Eiropas vērtības un ES ārējās darbības, kā arī veidotu un provocētu separātisku un nacionālistisku noskaņojumu, manipulētu ar sabiedrību un tieši iejauktos suverēnu valstu un visas ES iekšpolitikā. Turklāt ir novērots, ka aizvien lielāka ietekme ir kiberuzbrukumu spējām un tam, ka tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas kā ierocis, ar ko sasniegt politiskus mērķus. Šādu darbību ietekme nereti tiek novērtēta pārāk zemu (1).

1.3.

EESK atbalsta Komisijas aicinājumu pieprasīt lielāku atbildību no sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām. Neraugoties uz to, ka pastāv vairāki pētījumi un politikas dokumenti, kurus Eiropas speciālisti izstrādājuši dažos pēdējos gados, Komisijas paziņojumā tomēr nav minēti nekādi praktiski un obligāti pasākumi, kas būtu jāveic šajā nolūkā.

1.4.

Pamatojoties uz pieejamajiem pētījumiem, Eiropas Savienībai būtu jānodrošina un jāturpina pētījumi par dezinformācijas ietekmi Eiropā, turpmākajās Eirobarometra aptaujās novērojot arī Eiropas iedzīvotāju noturību pret dezinformāciju. Šajās aptaujās būtu jāiekļauj ne tikai vispārīgi dati par viltus ziņām, bet jāapzina arī patiesā eiropiešu noturība pret dezinformāciju. Komisijas gausums un mērķtiecības trūkums traucē risināt vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, atbalstīt tradicionālos plašsaziņas līdzekļus, lai garantētu iedzīvotāju pamattiesības uz kvalitatīvu un uzticamu informāciju, izpētīt iespējas izveidot publiskā un privātā sektora partnerību, lai radītu apmaksātas tiešsaistes platformas, kas piedāvā drošus un pieejamus tiešsaistes pakalpojumus, meklēt veidus, kā uzlabot šo tiešsaistes sistēmu pamatā esošo algoritmu pārredzamību un uzraudzību, kā arī apsvērt iespēju pārtraukt monopolstāvokļus, lai atjaunotu vienādus apstākļus godīgai konkurencei un tādā veidā novērstu pakāpenisku sabiedrības demoralizēšanu.

1.5.

EESK pauž nožēlu par to, ka ne paziņojumā, ne arī augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumā Krievija nav minēta kā galvenais pret ES vērstas naidīgas dezinformācijas avots. Taču pirmais solis jebkuras problēmas risināšanā ir atzīt, ka problēma pastāv.

1.6.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu (2), Komisija norāda, ka pienācīgi jāīsteno spēkā esošās tiesību normas saistībā ar tiešsaistes platformām, kā to ierosinājusi EESK. Turklāt EESK aicina Komisiju pabeigt debates par tiešsaistes platformu tiesiskās atbildības režīmu un mērķtiecīgi regulēt tiešsaistes platformas, ņemot vērā to definīciju un pazīmes. Tiešsaistes platformām un sociālajiem tīkliem būtu jāuzņemas saistības veikt pasākumus, lai, paskaidrojot, kā algoritmi izvēlas izplatāmās ziņas, nodrošinātu pārredzamību; tiešsaistes platformas un sociālie tīkli būtu jāmudina īstenot efektīvus pasākumus, kas ļautu gan uzlabot drošu un uzticamu ziņu redzamību, gan atvieglot lietotāju piekļuvi tām.

1.7.

Viena no problēmām, kas saistīta ar dezinformāciju, ir tāda, ka nav iespējams pārbaudīt to avotu identitāti, kas internetā izplata dezinformāciju. Kibertelpā var ļoti vienkārši darboties ar viltus identitāti – un tieši to arī dara personas, kuras tiešsaistē aktīvi darbojas ļaunprātīgos nolūkos. Komisija ir ierosinājusi vairākus priekšlikumus, kas izklāstīti 2017. gada septembrī publicētajā kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Problēma ir tāda, ka šie priekšlikumi nav obligāti jāīsteno. Ja patiesi vēlamies ko panākt cīņā pret dezinformāciju, tad mums var būt vajadzīgi stingrāki identifikācijas pasākumi, kas izmantojami gadījumos, kad cilvēki proaktīvi darbojas internetā. Galu galā tieši tā darbojas kvalitatīvie plašsaziņas līdzekļi, ievērojot 1954. gada Bordo kodeksu, kuru izstrādāja Starptautiskā Žurnālistu federācija un kurā ir izklāstīti ļoti skaidri un stingri principi, kas jāievēro darbā ar informācijas avotiem. Redakcijas darbiniekiem vienmēr jāzina avota vārds vai nosaukums un adrese.

1.8.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka faktu pārbaudītājiem ir cieši jāsadarbojas. Līdzīgi tīkli jau pastāv, tostarp tīkls, kas izveidots Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas paspārnē. Problēma slēpjas faktā, ka tiem ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, kas patlaban netiek nodrošināts. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā atbalstīt Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas centienus. Atbalstam būtu jāietver ne tikai pienācīga budžeta nodrošināšana, bet arī visu dalībvalstu aktīva iesaiste grupas darbā, kā pamatā būtu norīkotu ekspertu sūtīšana uz Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu un kontaktpunktu izveide. Sabiedrība ir aktīvāk jāinformē par tīmekļa vietni, kurā apkopoti operatīvās grupas darba rezultāti (3), lai uzlabotu ES iedzīvotāju informētību par draudiem.

2. Komisijas paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Veselīgu demokrātisku debašu priekšnoteikums ir labi funkcionējoša, brīva un plurālistiska informācijas ekosistēma, kas balstīta uz augstiem profesionālajiem standartiem. Komisija pievērš lielu uzmanību draudiem, ko mūsu atklātajai un demokrātiskajai sabiedrībai rada dezinformācija.

2.2.

Komisija plāno piedāvāt visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir reaģēt uz minētajiem draudiem, atbalstot pārredzamas digitālās ekosistēmas (4), priekšroku dodot kvalitatīvai informācijai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas cīnīties pret dezinformāciju un aizsargājot mūsu demokrātiju un politikas veidošanas procesus.

2.3.

Komisija aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas ievērojami pastiprināt centienus, lai pienācīgi risinātu dezinformācijas problēmu. Tā uzskata – ja ierosinātie pasākumi tiks efektīvi īstenoti, tie būtiski veicinās vēršanos pret dezinformāciju tiešsaistē.

2.4.

Komisija norāda uz trim galvenajiem šīs problēmas cēloņiem (dezinformācijas radīšana, amplifikācija, izmantojot sociālos un citus tiešsaistes plašsaziņas līdzekļus, tiešsaistes platformu lietotāju veikta izplatīšana) un izsaka vairākus priekšlikumus tās risināšanai piecās politikas jomās:

—	pārredzamākas, uzticamākas un atbildīgākas tiešsaistes ekosistēmas izveide,

—	droši un noturīgi vēlēšanu procesi,

—	izglītības un medijpratības veicināšana,

—	atbalsts demokrātiskas sabiedrības pamatelementam – kvalitatīvai žurnālistikai,

—	iekšēju un ārēju dezinformācijas draudu novēršana ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Dažādu valsts un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas apjoma pieaugums rada reālus draudus demokrātijai. Šo destabilizējošo spēku vidū ir arī tādu valstu valdības, kas ir lielākas par jebkuru ES dalībvalsti. ES ir tieši tā struktūra, kurai jārīkojas, ja tā vēlas vērsties pret šiem draudiem, jo atšķirībā no atsevišķām dalībvalstīm Savienībai ir vajadzīgā kritiskā masa un resursi, kas tai paver vienreizējas iespējas izstrādāt un īstenot stratēģijas un politiku šā sarežģītā jautājuma risināšanai.

3.2.

Demokrātijas pienācīga funkcionēšana ir atkarīga no tā, vai iedzīvotāji ir labi informēti un spēj izdarīt pārdomātu izvēli, balstoties uz ticamiem faktiem un uzticamiem viedokļiem. Šajā saistībā izšķiroša nozīme ir neatkarīgu, uzticamu un pārredzamu plašsaziņas uzņēmumu sistēmai, kurā īpaša vieta ir sabiedriskajām raidorganizācijām un kurā strādā daudz profesionālu darbinieku, kas spēj apkopot, pārbaudīt, izvērtēt, analizēt un interpretēt ziņu avotus, lai nodrošinātu publicēto ziņu atbilstību noteiktam kvalitātes un pamatotības līmenim.

3.3.

Starp viltus ziņām un dezinformāciju pastāv atšķirība. Viltus ziņas ir pastāvējušas visos laikos: tas ir visaptverošs termins, kas attiecas uz baumām, kara propagandu, naida runu, sensācijām, meliem, faktu selektīvu lietojumu utt. Iespiedmašīnas izgudrošana 15. gadsimtā ļāva izplatīt [viltus] ziņas plašākā mērogā, bet 1840. gadā, pēc pastmarku ieviešanas, to ģeogrāfiskais tvērums paplašinājās vēl vairāk. Digitālās tehnoloģijas un internets ir likvidējis pēdējos šķēršļus, kas vēl kavēja informācijas neierobežotu izplatīšanu.

3.4.

Dezinformācija tiek definēta kā pārbaudāmi nepatiesa vai maldinoša informācija, ko sagatavo, publisko un izplata, lai gūtu ekonomisku labumu vai tīši maldinātu sabiedrību, un kas var kaitēt demokrātiskajiem procesiem, ietekmēt vēlēšanas un ir uzskatāma par nopietnu draudu sabiedrībai (5).

3.5.

Dezinformācijas ķēdi veido vairākas iesaistītās personas: dezinformācijas radītāji, tās patērētāji, kā arī tiešsaistes platformas, kurām kā izplatīšanas veicinātājām ir galvenā loma visā procesā.

Tie, kas rada dezinformāciju (cita starpā valdības, reliģiskas organizācijas, uzņēmējdarbības konglomerāti, politiskās partijas, ideoloģiskas organizācijas), to dara dažādu iemeslu dēļ (lai ietekmētu sabiedrisko domu un ar to manipulētu, lai apliecinātu savu iedomāto pārākumu, gūtu vai palielinātu peļņu, iegūtu varu, radītu naidu, attaisnotu atstumšanu utt.).

Tiem, kas izplata dezinformāciju (jo īpaši tiešsaistes platformām, taču arī tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem), ir dažādi motīvi, tostarp finansiālie ieguvumi vai apzināta manipulēšana.

Tie, kas patērē dezinformāciju (interneta lietotāji), bieži vien nav pietiekami kritiski kā patērētāji, un tiešsaistes platformas pēc tam ar viņiem apzināti manipulē. Tehnoloģiju starpniekuzņēmumi, piemēram, Twitter, Google un Facebook (un tie ir tikai daži no daudziem), veicina neierobežotu un nekontrolētu satura koplietošanu tiešsaistes platformās, pretī iegūstot privātus datus, kas ļauj šīm platformām gūt milzīgu peļņu no mērķtiecīgas reklāmas, kurā attiecīgi pielāgoti komercpaziņojumi tiek nosūtīti stingri definētām mērķgrupām. Cilvēku nepietiekamās zināšanas par digitālo pašaizsardzību veicina minētās problēmas palielināšanos.

3.6.

Minētie tehnoloģiju uzņēmumi ir līdzatbildīgi, jo tiem ir vispārēja nozīme procesā. Tie sevi neuzskata par izdevējiem, bet gan “tikai” par tiešsaistes platformām, kas izplata informāciju un citu saturu, ko radījuši vispāratzīti plašsaziņas līdzekļi, neuzņemoties izmaksas, kuras saistītas ar satura radīšanu, piemēram, ar redakcijas darbinieku algošanu. Tiek izplatīts saturs no citiem avotiem, nepārbaudot, neizvērtējot, neanalizējot un neinterpretējot publicējamo materiālu. “Google nav “tikai” platforma. Tā pozicionē, veido un izkropļo mūsu pasaules redzējumu” – šāds bija viens no secinājumiem izdevumā “The Guardian” publicētajā rakstā “Lielā Brexit laupīšana: kā tika nolaupīta mūsu demokrātija” (The great Brexit robbery: how our democracy was hijacked), kurā tika analizēts, kā “neskaidrās globāla mēroga darbības, ko veica (..) tik ļoti atšķirīgie “izstāšanās kampaņas” spēki, ietekmēja ES referenduma rezultātu”. Tā kā dezinformācija un ticamās ziņas tiek publicētas vienkopus, lietotājiem ir grūti tās nodalīt. Tāpēc tehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāpiešķir prioritāra nozīme pārredzamu noteikumu un datu nodrošināšanai. Īpaši svarīgi ir tas, cik pārredzama ir saikne starp platformu reklāmas ieņēmumu politiku un dezinformācijas izplatīšanu. (Šajā saistībā būtu rūpīgi jāvēro pašreizējās sarunas par Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas bija jāpublicē līdz 2018. gada jūlija beigām).

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Neraugoties uz ziņu, kanālu, instrumentu, līmeņu, ambīciju un taktisko mērķu dažādību, kā arī spējām strauji pielāgoties, dezinformācijas kampaņu stratēģiskais mērķis ir graut liberālo demokrātiju, kā arī sēt un vairot neuzticēšanos ticamiem informācijas avotiem, valsts ģeopolitiskajai virzībai un starpvaldību organizāciju darbam. Dezinformāciju izmanto, lai, pamatojoties uz dažādu sociālekonomisko grupu etnisko piederību, rasi, ienākumu līmeni, vecumu, izglītību un nodarbošanos, atklātu un palielinātu atšķirības starp tām. Līdztekus tādiem labi pazīstamiem veidiem kā ziņu izdevumi, tiešsaistes platformas, masveida e-pasti utt., dezinformācijas izplatīšanai izmanto arī daudzus citus kanālus, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras, lobistus, ideju laboratorijas, nevalstiskas organizācijas, elitārus ietekmes aģentus, partiju politiķus, ekspertu aprindas, kultūras pasākumus un galēji kreisas un galēji labējas Eiropas kustības, kuras savukārt saņem atlīdzību no dažādiem “neatkarīgiem” sabiedriskiem fondiem, ārzonu kontiem utt.

4.2.

Krievijas valdība savās dezinformācijas kampaņās izmanto dažādus rīkus un instrumentus, kā to nepārprotami konstatējis Eiropas Parlaments (6), Eiropas Komisija (7) un Eiropadome (8). Šīs dezinformācijas kampaņas ir jāuztver ar vislielāko nopietnību. Tā ir daļa no Krievijas militārās doktrīnas, un to atbalsta svarīgāko Krievijas valstij piederošo plašsaziņas līdzekļu augstākā vadība. Šo kampaņu mērķis ir tieši kaitēt liberālajai demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām, un apklusināt attiecīgās iestādes, starpvaldību organizācijas, kā arī politiķus un indivīdus, kas aizstāv minētās vērtības (9).

4.3.

Mēs dzīvojam laikmetā, kam raksturīgas ārkārtīgi polarizētas politiskās un demokrātiskās attiecības. Dažādas ideju laboratorijas, piemēram, Freedom House, Economist Intelligence Unit u. c., uzskata, ka kopš globālās ekonomikas krīzes 2008. gadā demokrātija ir pakļauta aizvien lielākam spiedienam. Viens no tā rezultātiem ir jauna veida politiskie līderi, kuru profils atspoguļo pārrāvumu demokrātiskajā tradīcijā, kas Eiropā veidota 70 gadu garumā. Demokrātiski izraudzītu liberālu līderu vietā mēs redzam arvien vairāk “stingru vīru”, kuru ievēlēšanu caurvij urdoši jautājumi par viņu ievēlēšanas procesu godprātīgumu. Mums jau ir pazīstami šāda veida līderi ārpus ES ietekmes sfēras, piemēram, Krievijā un Ķīnā. Taču ar tādiem pārstāvjiem kā D. Trump, R. T. Erdoğan un ievēlētie ES dalībvalstu “neliberālie demokrāti”, kuri visi ieguvuši popularitāti tāpēc, ka atbalsta dezinformāciju, nicina demokrātiju un ir zaudējuši saikni ar tiesiskumu, šī tendence kļūst ārkārtīgi uzkrītoša un ir vērojama neticami tuvu.

4.4.

Pienācīgi funkcionējoša demokrātija ir atkarīga no tā, vai iedzīvotāji ir labi informēti un spēj izdarīt pārdomātu izvēli, balstoties uz ticamiem faktiem un uzticamiem viedokļiem, taču “ticamība” un “uzticēšanās” ir jēdzieni, kas mūsdienu sabiedrībā vairs nav pašsaprotami. Šādā ārkārtīgi polarizētā sociālajā vidē, kam raksturīga arī informācijas pārpilnība, cilvēki ir ļoti neaizsargāti pret dezinformāciju, tādēļ ir samērā viegli manipulēt ar viņu uzvedību. Šādas ļoti sekmīgas destabilizējošas darbības esam pieredzējuši vispārējo vēlēšanu laikā dažādās dalībvalstīs, kā arī saistībā ar citiem notikumiem, piemēram, Brexit kampaņu, dezinformācijas kampaņām par uzbrukumiem Krimā un Ukrainā, kā arī ar Krievijas armijas raķešu sistēmu BUK īstenoto 2014. gadā notikušo uzbrukumu Malaysian Airlines lidmašīnai MH 17, kurā tika nogalinātas visas 298 lidmašīnā esošās personas. Komisijai vajadzētu meklēt proaktīvākus veidus, kā sabiedrību izglītot par dezinformācijas kampaņu un kiberuzbrukumu radītajiem draudiem, kā arī par to, kā sabiedrību vispārēji ietekmē ārvalstu darbība. Sekojot jaunākajai situācijas attīstībai citās valstīs, šajā sakarā varētu, piemēram, nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un saistošu informāciju par steidzami risināmiem kiberdrošības jautājumiem, tostarp iekļaujot ieteikumus un paraugpraksi par to, kā vislabāk ikdienā aizsargāt savu digitālo vidi.

4.5.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un straujo attīstību digitālajā vidē, ikvienai politiskai rīcībai vajadzētu būt visaptverošai, būtu pastāvīgi jāizvērtē dezinformācijas parādība un jāpielāgo politikas mērķi, ņemot vērā šīs parādības attīstību. Nav viena risinājuma visām problēmām, taču bezdarbība arī nav risinājums. Komisijas priekšlikumi ir uzskatāmi par soli pareizajā virzienā, taču mums ir jādara vairāk un labāk. Pārredzamībai, daudzveidībai, uzticamībai un iekļautībai vajadzētu būt dezinformācijas novēršanas pasākumu pamatā, un vienlaikus ir jāaizsargā vārda brīvība un citas pamattiesības.

4.6.

Īpaši aktīvi dezinformācijā un hibrīdkarā pret Rietumiem, šķiet, darbojas Krievija, kura galveno uzmanību pievērš Eiropas Savienībai. Lai to novērstu, mums steidzami ir jāveido pārredzamāka, uzticamāka un atbildīgāka tiešsaistes ekosistēma. EESK ieteiktu izmantot Nīderlandes Ārlietu ministrijas un Starptautiskā Višegradas fonda finansēto pētījumu “Prāgas rokasgrāmata” (The Prague Manual), kurā ir sniegts skaidrs pārskats par Krievijas īstenotajiem naidīgajiem ES valstu valdību gāšanas mēģinājumiem un par draudiem, ko tā rada demokrātijai. Lai gan ir tādas dalībvalstis, kuras joprojām apšauba šādu draudu pastāvēšanu vai pat palīdz tos izplatīt, pētījumā ir ļoti skaidri norādīts, ka ES noteikti ir jāsāk rīkoties. Pētījumā ir sniegti konkrēti priekšlikumi, kā veidot un īstenot stratēģijas, kas vērstas pret naidīgu un graujošu ietekmi.

4.7.

Tiešsaistes platformu loma saistībā ar dezinformāciju ir bijusi morāli nepieņemama. Salīdzinoši īsā laika periodā šīs platformas būtībā ir izveidojušas sava veida sabiedrisko pakalpojumu funkciju, kas pielīdzināma tālruņu sakaru uzņēmumiem, raidorganizācijām un laikrakstiem pagātnē. Lai šo tiešsaistes platformu pakalpojumi būtu pieejami “bez maksas”, lietotājiem ir jāmaksā ar saviem personas datiem, kas šīm platformām ļauj pārdot ārkārtīgi lielu mērķtiecīgas reklāmas telpu, ko uzskatāmi parāda “Cambridge Analytica” lieta. Šis izkropļotais (privātuma aizsardzības ziņā) ieņēmumu modelis šīm platformām ir pārāk ienesīgs, lai tās no tā brīvprātīgi atteiktos. Ir izskanējuši ierosinājumi, ka tādām platformām kā Facebook būtu jāpiedāvā arī uzticams un labi funkcionējošs esošajai platformai līdzīgs pakalpojums, kurā lietotājiem būtu jāmaksā neliela maksa apmaiņā pret viņu privātuma ievērošanas garantiju. Rodas jautājums, vai potenciālo lietotāju vidū joprojām valda pietiekama uzticēšanās un paļāvība uz dažādu portālu, piemēram, Facebook, uzticamību un godaprātu, ņemot vērā to, kā šis uzņēmums atskaitījās par savu rīcību ASV Senātā. Lai palielinātu sabiedrības uzticību tiešsaistes platformām un aizsargātu iedzīvotājus no šāda veida ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī personas datu nepareizas apstrādes un kopīgošanas, šo platformu darbība ir jāregulē, kā iepriekš norādīts 2016. gada Rīcības kodeksā cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā vai TID direktīvā. Tomēr Komisijas ierosinātā pašregulācija ir tikai pirmais solis, lai to panāktu, un tā jāpapildina ar citiem Komisijas veiktiem pasākumiem.

4.8.

Britu uzņēmējs un rakstnieks Andrew Keen, kurš pazīstams kā interneta “antikrists”, ir publicējis četras ļoti kritiskas grāmatas par interneta attīstību. Viņš neiebilst pret internetu vai sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, taču uzskata, ka problēmas pamatā ir lielo tehnoloģiju uzņēmumu darbības, kuru mērķis ir vākt sensitīvu informāciju par cilvēkiem. Privātums ir ļoti vērtīgs – tas nosaka to, kas mēs esam. Tā dēvētais bezmaksas uzņēmējdarbības modelis, kurā mēs nemaksājam ar naudu, bet gan atsakāmies no privātuma, mūsu privātumu iznīcinās. Andrew Keen velk paralēles ar 19. gadsimtu, kad rūpnieciskā revolūcija radīja tāda mēroga izmaiņas, kas pielīdzināmas digitālās revolūcijas pašlaik radītajām pārmaiņām. Ja pārmaiņas tiek definētas kā revolūcija, tās parasti ir saistītas ar nopietnām problēmām. 19. gadsimtā mums izdevās atrisināt šādas problēmas ar tādiem rīkiem kā inovācija, regulējums, patērētāju izvēle, pilsoniskā rīcība un izglītība. Autora vēstījums ir tāds, ka cilvēciskais intelekts (nevis mākslīgais intelekts) to var izdarīt vēlreiz, un, lai nodrošinātu, ka mēs kontrolējam digitālo revolūciju un neļaujam tai gūt pār mums virsroku, jāizmanto visi resursi, kurus izmantojām iepriekšējās revolūcijas ierobežošanai.

4.9.

4.10.

Būtu lietderīgi, piemēram, apsvērt iespēju izveidot tādu tiešsaistes platformu, kuras pamatā ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas nodrošina lietotāju privātumu. Šāda Eiropas platforma ar Komisiju kā publiskā sektora partneri varētu būt visai vilinošs un daudzsološs ierosinājums, kas kalpotu kā alternatīva Mark Zuckerberg manipulāciju mašīnai un citiem lielajiem privātajiem un komerciālajiem monopoliem no ASV un Ķīnas. Šādai platformai būtu jāgarantē tās lietotāju privātuma ievērošana.

4.11.

Tirgus ekonomikā ir jāmaksā par visu, taču šī alternatīva nodrošinātu, ka valūta ir nauda, nevis privātums. Šim daļēji sabiedriskajam pakalpojumam vajadzīgā budžeta lielāko daļu varētu finansēt no nodokļu maksātāju naudas, kā tas tiek darīts saistībā ar visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu atlikušo budžeta daļu, lietotājiem būtu jāmaksā salīdzinoši neliela naudas summa par to, ka tiek nodrošināta viņu privātuma aizsardzība pret pašreizējo “sociālo” platformu neremdināmajām alkām pēc privātiem datiem. Ja ES un dalībvalstu valdības oficiāli paziņotu, ka šādai platformai tiek dota priekšroka kā partnerim, un izmantotu to kā alternatīvu pašreizējiem pēc datiem kārajiem plēsoņām, tad šādai platformai tiktu nodrošināti pietiekami apjomradīti ietaupījumi, lai tā spētu konkurēt ar pašreizējiem tirgus dalībniekiem. ES kā vēlamos partnerus varētu izmantot arī tādas jau esošas meklētājprogrammas, kas garantē absolūtu privātumu, instalēt tās kā noklusējuma lietotnes visos ES iestādēs izmantotajos datoros un ieteikt tās kā noklusējuma lietotnes dalībvalstu pārvaldes iestādēs. Komisija arī varētu rīkoties aktīvāk un apsvērt regulēšanas iespējas saistībā ar algoritmiem un monopolstāvokļu pārtraukšanu.

4.12.

Lai gan faktu pārbaude negarantē problēmas atrisināšanu, tā tomēr ir ļoti svarīga. Tas ir pirmais solis ceļā uz dezinformācijas izprašanu, atklāšanu un analizēšanu, kas ir vajadzīga turpmāko pretpasākumu izstrādei. Zināmas pūles prasa arī plašākas auditorijas uzmanības piesaistīšana, jo ne visi cilvēki lieto sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas vai pat internetu. Attālo reģionu iedzīvotāji var būt īpaši grūti sasniedzami. Redzamība plašsaziņas līdzekļos ir ļoti svarīga. Televīzija joprojām ir cilvēku visbiežāk izmantotais informācijas avots, un regulāri raidījumi, kuros valsts valodā tiek skaidroti dezinformācijas gadījumi, var būtiski uzlabot sabiedrības informētību par problēmu. Lai izvairītos no tādām kļūdām, kādas Komisija nesen pieļāva savā pirmajā mēģinājumā, faktu pārbaudes ir jāveic profesionāļiem. Šādas problēmas var novērst, sadarbojoties ar izdevniecībām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kurās strādājošie žurnālisti ir iesaistīti faktu pārbaudīšanā.

4.13.

Viena no problēmām, kas saistīta ar dezinformāciju, ir tāda, ka nav iespējams pārbaudīt to avotu identitāti, kas dezinformāciju izplata ar interneta starpniecību. Kibertelpā var ļoti vienkārši darboties ar viltus identitāti – un tieši to arī dara personas, kuras tiešsaistē aktīvi darbojas ļaunprātīgos nolūkos. Komisija ierosina vairākus priekšlikumus, kas izklāstīti 2017. gada septembrī publicētajā kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Problēma slēpjas tajā, ka šie priekšlikumi nav obligāti jāīsteno – lietotāji varētu izvēlēties tiešsaistes platformās saistīties tikai ar tiem, kas ir pierādījuši savu identitāti; Komisija veicinās tādu brīvprātīgu tiešsaistes sistēmu izmantošanu, kas dod iespēju identificēt informācijas piegādātājus utt. Protams, pastāv iespēja, ka var rasties interešu konflikts starp privātuma aizsardzību un pilnīgu kontroli, un būtu jānodrošina iespēja saglabāt anonimitāti, ja interneta resursi tiek pārlūkoti pasīvi. Tomēr, ja patiesi vēlamies ko panākt cīņā pret dezinformāciju, tad mums var būt vajadzīgi stingrāki identifikācijas pasākumi, kas izmantojami gadījumos, kad cilvēki aktīvi darbojas internetā. Galu galā tieši tā darbojas kvalitatīvie plašsaziņas līdzekļi, ievērojot 1954. gada Bordo kodeksu, kuru izstrādāja Starptautiskā Žurnālistu federācija un kurā ir izklāstīti ļoti skaidri un stingri principi, kas jāievēro darbā ar informācijas avotiem. Tradicionālās kvalitatīvās ziņu organizācijas pamatotu iemeslu dēļ nereti publicē rakstus, nenorādot informācijas avotu, taču vienmēr iekļaujot norādi, ka redakcijai ir zināms avota vārds vai nosaukums un adrese.

4.14.

Tehnoloģijas nav ne “labas”, ne “sliktas”, – tās ir neitrālas. Tās var izmantot vai nu labos, vai arī sliktos nolūkos, taču tas ir atkarīgs no to lietotāju izvēles. Jaunajām tehnoloģijām, piemēram, tām, kas šobrīd tiek izmantotas dezinformācijas izplatīšanai, piemīt arī potenciāls kļūt par svarīgu instrumentu dezinformācijas novēršanai. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pilnībā izmantot darba programmu “Apvārsnis 2020” un tās pēcteci “Apvārsnis Eiropa” ar mērķi mobilizēt pētniecību un tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, blokķēde un algoritmi, lai turpmāk labāk identificētu informācijas avotus, apstiprinātu informācijas uzticamību un novērtētu datu avotu kvalitāti un precizitāti. Tomēr ir svarīgi sīki izanalizēt arī citas iespējas, kā finansēt cīņu pret dezinformāciju, jo lielākā daļa no iniciatīvām neatbilst “Apvāršņa” programmām.

4.15.

Droši un noturīgi vēlēšanu procesi ir ES demokrātijas pamats, taču šo procesu drošība un noturība vairs nav garantēta. Pēdējos gados tiešsaistes manipulēšanas un dezinformācijas taktika vēlēšanu laikā ir konstatēta vismaz 18 valstīs, un dezinformācijas taktika ir veicinājusi interneta brīvības vispārējo samazināšanos jau septīto gadu pēc kārtas. EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko Komisija, gatavojoties Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām, uzsākusi, lai apzinātu labāko praksi, kas varētu palīdzēt konstatēt, mazināt un pārvaldīt vēlēšanu procesam radīto risku, kurš saistīts ar kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

4.16.

Plašsaziņas līdzekļi un digitālās prasmes, kā arī pilsoniskā izglītība, ir būtiski pamatelementi sabiedrības izturētspējas palielināšanai, it īpaši ņemot vērā to, ka jaunieši, kas aktīvi darbojas tiešsaistes platformās, ir ļoti viegli pieejama dezinformācijas mērķauditorija. Izglītības politika ir valstu valdību atbildības joma, tādēļ tieši valstu valdību uzdevums ir nodrošināt medijpratības un pilsoniskās izglītības pieejamību visos valsts izglītības sistēmas līmeņos, kā arī mācībspēku apmācību. Diemžēl valstu valdības savās politikas programmās bieži nepievērš pienācīgu uzmanību medijpratības un informācijpratības izglītības iekļaušanai valstu izglītības sistēmās. Pirmais uzdevums būtu uzlabot šo situāciju, taču medijpratība un informācijpratība neaprobežojas tikai ar izglītības sistēmām. Tā ir jāveicina un jāuzlabo visās sociālajās grupās neatkarīgi no cilvēku vecuma. Šajās jomās būtu jāiesaista nevalstiskās organizācijas. Daudzas no šīm organizācijām jau strādā visā Eiropā, taču lielākā daļa darbojas mazā mērogā un tām nav vajadzīgā tvēruma. Šīs nepilnības varētu novērst ar valstu iniciatīvām nevalstisko organizāciju un valstu valdību sadarbības nodrošināšanai.

4.17.

Kvalitatīviem ziņu plašsaziņas līdzekļiem un uzticamai žurnālistikai ir būtiska nozīme sabiedrības nodrošināšanā ar patiesu un daudzveidīgu informāciju. Šie tradicionālie plašsaziņas līdzekļi patlaban sastopas ar finanšu grūtībām, jo tiešsaistes platformas izplata tradicionālo plašsaziņas līdzekļu sagatavoto saturu, neatlīdzinot tiem nekādas izmaksas un atņemot tiem iespējas gūt ienākumus no reklāmas telpas pārdošanas. Lai uzlabotu izdevēju stāvokli un nodrošinātu, ka tiesību īpašnieki saņems atlīdzību par savu darbu situācijās, kad citi komerciālos nolūkos izmanto viņu darba augļus, būtu vēlams ātri panākt vienošanos par ES autortiesību reformu. Turklāt ieteicams meklēt risinājumus, kā paplašināt 2018. gada septembrī izsludināto Eiropas Parlamenta iniciatīvu, kas pētnieciskai žurnālistikai ES teritorijā paredz konkrētu Eiropas finansējumu. Spēcīga un uzticama prese nodrošina noturīgu un aizstāvamu demokrātiju, kurā pastāv tādas vērtības kā patiesība un pārskatatbildība. Finansējums ir īpaši svarīgs nelieliem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, jo tie bieži saskaras ar tiesvedību un sīkumainām prasībām, kuru mērķis ir izbeigt šādu uzņēmumu darbību.

4.18.

Iekšēju un ārēju dezinformācijas draudu novēršanas nolūkā Komisija 2015. gadā izveidoja Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu, lai ar aktīvas stratēģiskās komunikācijas palīdzību izstrādātu ES politiku Krievijas destabilizējošo centienu apkarošanai. EESK vēlētos, lai Komisija aktīvāk informētu sabiedrību par Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbu un ieteiktu tai iepazīties ar informāciju, kas pieejama operatīvās grupas tīmekļa vietnē, lai tādējādi uzlabotu sabiedrības informētību par draudiem mūsu demokrātijai un palielinātu izturētspēju pret šādiem draudiem. Jāpalielina arī operatīvās grupas budžets. 2017. gada oktobrī Eiropas Parlaments apstiprināja budžetu 1 000 000 EUR apmērā. Šis budžets gandrīz nav salīdzināms ar finanšu līdzekļiem, ko iegulda citi dalībnieki, piemēram, Krievijas Federācija. (ASV Valsts departamenta aplēses liecina, ka Kremlis mērķorientētām ietekmes kampaņām katru gadu atvēl 1,4 miljardus USD, kas tiek piešķirti iekšējās un ārējās propagandas aparātam, kurš sasniedzot aptuveni 600 miljonus cilvēku 130 valstīs un 30 valodās).

4.19.

Līdzās citiem pasākumiem Komisija tiek mudināta pievērst uzmanību arī faktam, ka valstu iestādes un noteikumi par informācijas drošību dalībvalstīs nereti ir nepilnīgi. Normatīvā vide ir novecojusi, tādēļ attiecīgās regulatīvās aģentūras nevar pienācīgi pārbaudīt dezinformācijas kanālu atbilstību tiesību normām. Iestāžu sadarbība ir nepietiekama, un acīmredzami trūkst valstu ilgtermiņa stratēģiju, kuru mērķis būtu cīnīties pret ārvalstu dezinformācijas kampaņām un radīt jēgpilnu vēstījumu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Ir svarīgi arī rūpīgi pārskatīt ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas pašlaik ļauj plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu reģistrēt jebkurā ES dalībvalstī, ja viens no plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma valdes locekļiem dzīvo šajā valstī, jo šādi noteikumi ļauj sasniegt Eiropas valstu auditoriju, taču vienlaikus paver iespēju izmantot ES noteikumu nepilnības.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Informatīvs ziņojums REX/432 “Plašsaziņas līdzekļu izmantošana sociālo un politisko procesu ietekmēšanai ES un Austrumu kaimiņvalstīs”.

(2) 2016/2276 (INI).

(3) https://euvsdisinfo.eu.

(4) Komisijas dokumentā lietots vārds “ekosistēmas”. Vārds “infrastruktūra” varbūt labāk iederētos šajā kontekstā.

(5) Komisijas paziņojums COM(2018) 236 final.

(6) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2017-0272+0+DOC+PDF+V0//LV.

(7) http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=50271.

(8) http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/european-council/2015/03/19-20/; http://www.consilium.europa.eu/media/33457/22-euco-final-conclusions-en.pdf; https://www.consilium.europa.eu/media/35936/28-euco-final-conclusions-en.pdf.

(9) The Strategy and Tactics of the Pro-Kremlin Disinformation Campaign, EĀDD.

PIELIKUMS

Turpmāk minētais grozījums ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīts debatēs.

4.3. punkts

4.3.

Balsojuma rezultāti

Par:	68
Pret:	82
Atturas:	24

6.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/191

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014”

(COM(2018) 438 final – 2018/0228 (COD))

(2018/C 440/33)

Ziņotājs:	Aurel Laurenţiu PLOSCEANU
Līdzziņotājs:	Graham WATSON

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 14.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 3.7.2018.
Juridiskais pamats	LESD 172., 194. un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	144/0/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) laikposmā pēc 2020. gada ir vajadzīgs spēcīgāks budžets, kurā dotācijas tiek saglabātas kā viens no galvenajiem komponentiem. Ir vairāki transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras projekti, kuri ir īpaši nozīmīgi ES konkurētspējai, taču nerada nepieciešamo investīciju atdevi, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Šajā sakarā ir vajadzīga stingra apņemšanās no ES un valstu publisko iestāžu puses.

1.2.

EESK iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm projektu līmenī vēl vairāk veicināt sinerģiju starp minētajām trijām nozarēm, kas pašlaik ir ierobežotas, jo budžeta struktūrai trūkst elastības attiecībā uz projektu atbilstību un izmaksām.

1.3.

EESK iesaka Komisijai turpināt sniegt tehnisko atbalstu (īstenot t. s. EISI programmas atbalsta pasākumu), lai sekmētu pārdomātu un augstas kvalitātes projektu atbilstību un atbalstītu nepārtrauktību šāda veida palīdzības sniegšanā, vienlaikus atjauninot vērtēšanas kritērijus, kas ļautu vieglāk apzināt projektu pievienoto vērtību. Būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai attiecībā uz nelielām dotācijām.

1.4.

EESK aicina līdztiesīgos likumdevējus saglabāt iepriekšējā EISI regulā pausto apņēmību atvēlēt enerģētikas budžeta “lielāko daļu” elektroenerģijas projektiem. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu EISI saskaņotību ar ES klimata un enerģētikas politiku un novērstu EISI kļūšanu par būtisku finansējuma avotu fosilās enerģijas projektiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros. Ir svarīgi, ka 2021.–2027. gada EISI šī apņemšanās ir stiprināta, nevis vājināta.

1.5.

EESK uzskata, ka piešķiršanas kritēriji attiecībā uz projektiem, kas uzskaitīti 13. pantā, būtu jāpaplašina, lai iekļautu piegādes drošību visiem enerģijas veidiem (elektroenerģijai, gāzei, siltumam u. c.) un konkrēto oglekļa emisiju samazinājumu, ko nodrošina katrs projekts.

1.6.

EESK uzsver, ka EISI jābūt vērstam uz tādiem enerģētikas projektiem, kuri Eiropas Savienībai spēj nodrošināt lielāku drošību un neatkarību enerģētikas jomā. Arī jaunas elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas jāveido ar EISI atbalstu.

1.7.

EESK iesaka, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros EISI programmas finansiālā spēja būtu jāpalielina. Attiecībā uz dotāciju sadalījumu trim minētajām nozarēm EESK iesaka ņemt vērā katras nozares finansiālās prasības, tādas kā kapitālietilpība un peļņa no kapitāla ieguldījuma, priekšroku dodot ieguldījumiem, kurus nevar finansēt tirgus, lai saglabātu augstu uzticamību un pievilcību ieguldītājiem.

1.8.

Tādēļ EESK iesaka palielināt kopējo EISI budžeta piešķīrumu, ņemot vērā šo nozaru kritisko nozīmi iekšējā tirgū.

1.9.

EESK uzsver, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jāsaglabā apņemšanās saistībā ar galvenajiem EISI transporta politikas mērķiem: līdz 2030. gadam pabeigt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu un līdz 2025. gadam īstenot pāreju uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un satīklotu mobilitāti, iekļaujot ES alternatīvo degvielu uzlādes infrastruktūras pamatstruktūru. Šajā sakarā īpaši svarīga nozīme ir multimodālajiem un pārrobežu savienojumiem.

1.10.

EESK rosina likumdevējus nodrošināt plašu un godīgu konkurenci attiecībā uz projektiem, ko finansē no EISI fondiem, ievērojot savstarpības principu praksē un izmantojot tādus līgumu nosacījumus, kas apvieno efektivitāti un taisnīgu riska sadali.

1.11.

EESK iesaka likumdevējiem nodrošināt, ka piedalīties attiecīgajās iepirkuma procedūrās var tikai uzņēmumi no valstīm, kurās attiecīgie tirgi ir atvērti, ievērojot reālo savstarpību, un ka izmantotās standarta līgumu formas atbilst projekta mērķiem un apstākļiem. Līguma noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai taisnīgi sadalītu ar līgumu saistītos riskus, un ar galveno mērķi – panākt ekonomiski visizdevīgāko cenu un visefektīvāko līguma darbību. Šis princips būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai tiek izmantotas valsts vai starptautiskā standarta līgumu veidlapas (pamatojoties uz ERAB iepirkuma politiku un 3.21. pantu Noteikumos, kas datēti ar 2017. gada 1. novembri).

1.12.

EESK stingri atbalsta priekšlikumu 2021.–2027. gada EISI iekļaut pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā. EESK ierosina vispārēju EISI redzējumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu jomas darbībām, proti, izveidot Eiropas mēroga atjaunojamās elektroenerģijas tīklu, kas ļauj efektīvāk integrēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un labāk atspoguļot pieejamo tehnoloģiju potenciālu visā kontinentā.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē to, ka EISI enerģētikas sadaļā kā projekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu, tiek iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas, un iesaka, ka tas būtu jāgroza, iekļaujot gan liela mēroga projektus, gan neliela mēroga projektu portfeļus, lai ļautu visām tehnoloģijām godīgi konkurēt attiecībā uz fondiem.

1.14.

EESK iesaka paplašināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķus, kas uzskaitīti 3. pantā, ietverot ne tikai atvieglotu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā, bet arī skaidri minēt atjaunojamo energoresursu izvēršanu.

1.15.

EESK norāda, ka zemes iegāde ir izslēgta no 15. panta c) punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, un mudina likumdevējus apsvērt, vai tas varētu radīt priekšrocības vai neizdevīgāku situāciju noteiktiem projektiem un tehnoloģijām. Tādās nozarēs kā transports un atjaunojama enerģija zemes iegāde nav maznozīmīgs ieguldījumu aspekts.

1.16.

EESK atgādina Komisijai, ka pārrobežu enerģijas starpsavienojumi ir galvenie faktori atjaunojamo energoresursu integrācijā ne tikai tāpēc, ka tie ļauj veikt no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas pārvadi lielos attālumos, veicinot tīrāku un lētāku elektroenerģijas avotu izmantošanu visā Eiropā, bet arī tāpēc, ka tie darbojas kā būtisks sistēmas elastības avots.

1.17.

EESK iesaka pilnībā izmantot iespējas, ko rada enerģijas tīklu digitalizācija un viedtīklu izveide atjaunojamo energoresursu integrēšanai, un iesaka Komisijai izvērtēt, kā šajā sakarā izmantot EISI digitālā un enerģētikas sektora sinerģijas. EESK norāda, ka 2014.–2020. gadā EISI trūkst viedtīklu projektu, kas daļēji ir izskaidrojams ar šķēršļiem zemāka līmeņa sadales tīklu projektu finansēšanai, pretstatā augstsprieguma pārvades elektrotīklu projektiem.

1.18.

EESK iesaka, ka ar EISI būtu arī jānodrošina mehānismi, kas apliecina atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu transporta lietojumos, piemēram, atjaunojamās enerģijas izcelsmes garantijas sertifikāti.

1.19.

EESK uzsver nepieciešamību piešķirt prioritāti liela mēroga ES projektiem, lai digitalizētu transportu, piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmai (ERTMS), SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecībai) un transportlīdzekļu autonomajai vadīšanai. Lai līdz 2030. gadam pamattīklu aprīkotu ar ERTMS, jāiegulda 15 miljardi EUR. Vērienīgs ES mēroga projekts jāfinansē ar finanšu līdzekļiem no dažādām EISI kopām, privātiem līdzekļiem un kombinētiem InvestEU elementiem.

1.20.

EESK aicina nodrošināt TEN-T tīkla 5G pārklājumu, kas ir fundamentāls.

1.21.

EESK aicina veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu kontroli, mūsdienīgas naktsmītnes un pietiekamas stāvvietu platības ar pienācīgu aprīkojumu.

1.22.

EESK arī uzskata, ka būtu jāapsver iespējas uzlabot komunikācijas metodes attiecībā uz EISI sasniegumiem. Arī komunikācijas budžets var būt noderīgs instruments šajā ziņā. Ir jāapsver arī paredzamības uzlabošana.

1.23.

EESK iesaka apsvērt iespēju veikt papildu pasākumus ar mērķi pilnībā izmantot programmas potenciālu, ņemot vērā to, ka EISI iesaistīšana bija izšķiroša lielākās daļas projektu uzsākšanā un ir sevi apliecinājusi kā vienu no galvenajiem katalizatoriem gan publiskā, gan privātā sektora ieguldījumu veicināšanā. Ir jāpastiprina uzlabota papildu saikne starp EISI un citām programmām (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un Kohēzijas fonds), lai izvairītos no pārklāšanās un optimizētu budžeta resursus.

1.24.

EESK uzskata, ka kohēzijas budžets ir būtisks, lai pabeigtu pamattīklu daļu izveidi kohēzijas dalībvalstīs, un iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saglabāt EISI tiešā pārvaldībā esošo Kohēzijas fonda daļu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Eiropas Reģionālās attīstības fondam jāatbalsta EISI transporta prioritātes. Visos gadījumos līdzekļiem būtu jāpaliek dalībvalstī, kas tiesīga saņemt atbalstu.

1.25.

EESK ierosina pielāgot novērtēšanas metodoloģiju, jo EISI panākumus garantē ne tikai piešķirtās naudas summas un atbalstīto projektu skaits.

EESK ierosina ieviest uzlabojumus EISI novērtēšanas metodoloģijā. 2014.–2020. gada perioda beigās būtu jāveic reāls kvantitatīvais/kvalitatīvais novērtējums attiecībā uz pabeigtajiem un tuvu pabeigšanai esošajiem projektiem. EESK aicina cita starpā pārskatīt TEN-T attīstības progresu, kā arī izmaiņas pasažieru un kravas transporta plūsmās. Turklāt EESK aicina veikt TEN-T projektu sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemti vērā attiecīgie sociālie, ekonomiskie, ar klimatu saistītie un vides ieguvumi un izmaksas.

1.26.

EESK aicina nodrošināt konkrētus pasākumus, kas vērsti uz vispārējiem klimata aizsardzības mērķiem.

1.27.

EESK aicina galvenajos infrastruktūras projektos ņemt vērā metropoles, neatkarīgi no tā, vai šie projekti var saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.

1.28.

EESK iesaka konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu ieinteresētību modernizēt, energoatjaunināt vai uzlabot pašreizējo infrastruktūru, kura joprojām ir pamats esošajiem tīkliem un ierīkotajām jaudām.

1.29.

EESK atbalsta divējāda lietojuma civilās aizsardzības infrastruktūras – gan fiziskās, gan tehnoloģiskās infrastruktūras, tādas kā Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) un jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēma (SESAR), – izveidi EISI ietvaros un iesaka atvērtu un proaktīvu pieeju jaunajā ģeopolitiskajā un starptautiskajā kontekstā (Triju jūru iniciatīva utt.).

1.30.

EESK iesaka paredzēt, ka EISI prioritāte ir ieguldījumi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārrobežu infrastruktūrā, lai visiem transporta veidiem nodrošinātu vienotu caurlaides spēju un likvidētu šaurās vietas un tādā veidā izveidotu pilnībā integrētu transporta tīklu.

2. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Priekšlikuma mērķis ir noteikt EISI juridisko pamatu laikposmam pēc 2020. gada, un priekšlikums ir sniegts 27 dalībvalstu Savienībai.

2.2.

Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumā par DFS pēc 2020. gada (1) ir iekļauta summa 42 265 milj. EUR apmērā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas ir izklāstīts turpmāk:

EISI 2021–2027

Skaitļi pašreizējās cenās – EUR

Transports

Ieskaitot:

30 615 493 000

—	Vispārējo budžetu

—	Iemaksas no Kohēzijas fonda

—	Atbalstu militārajai mobilitātei

12 830 000 000

11 285 493 000

6 500 000 000

Enerģētika

8 650 000 000

Digitālā nozare

3 000 000 000

KOPĀ

42 265 493 000

2.3.

Eiropas mērķis ir virzīties uz tādu mobilitāti, kurā nav nāves gadījumu un emisiju un kurā neizmanto papīru, kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un par vadošo digitālo ekonomiku.

2.4.

EISI atbalsta ieguldījumus transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā, attīstot Eiropas komunikāciju tīklu (TEN), kā arī veicina pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā. Šie tīkli un pārrobežu sadarbība ir svarīga vienotā tirgus darbībai, kā arī ir stratēģiski elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu enerģētikas savienību un digitālo vienoto tirgu un attīstītu ilgtspējīgus transporta veidus.

2.5.

DFS 2021.–2027. gadam paredz vērienīgāku mērķi klimata jomas iekļaušanai visās ES programmās, klimata mērķu sasniegšanai kopumā paredzot atvēlēt 25 % no ES izdevumiem. Gaidāms, ka EISI nodrošinās nozīmīgu ieguldījumu, jo 60 % no tā kopējā finansējuma ir paredzēti klimata mērķiem.

2.6.

Nākotnes vajadzības saistībā ar dekarbonizāciju un digitalizāciju netieši nozīmēs, ka pastāvīgi pieaugs transporta, enerģētikas un digitālās nozares konverģence. Tādējādi būtu pilnībā jāizmanto visu trīs nozaru sinerģija, maksimāli palielinot ES atbalsta iedarbīgumu un lietderību. Lai stimulētu un piešķirtu prioritāti pārrobežu projektiem, ierosināto darbību novērtēšanā par vienu no piešķiršanas kritērijiem izmantos sinerģijas dimensiju.

2.7.

Transporta jomā EISI mērķis ir veicināt abu TEN-T līmeņu pabeigšanu (pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam un tā plašākā līmeņa pabeigšanu līdz 2050. gadam). Tiek lēsts, ka TEN-T pamattīkla pabeigšana laikposmā no 2017. gada līdz 2030. gadam radīs 7,5 miljonus darba gadu, ar papildu IKP pieaugumu 1,6 % apmērā 2030. gadā.

2.8.

Šī ir pirmā reize, kad Savienības finansējums divējāda lietojuma transporta projektiem gan civilām, gan militārām vajadzībām būtu jāapgūst ar EISI.

2.9.

Enerģētikas jomā galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas enerģētikas tīkliem, izstrādājot kopīgu interešu projektus saistībā ar iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju un tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, ilgtspējīgu attīstību, radot dekarbonizācijas iespēju, jo īpaši integrējot atjaunojamos energoresursus, un energoapgādes drošību, inter alia veicot infrastruktūras pārveidošanu par viedo infrastruktūru un tās digitalizāciju.

2.10.

Digitalizācijas jomā EISI maksimāli palielina ieguvumus, ko visi iedzīvotāji, uzņēmumi un publiskās iestādes var gūt no digitālā vienotā tirgus.

2.11.

Transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru dažādā apjomā atbalsta vairākas ES finanšu programmas un instrumenti, tostarp EISI, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un programma LIFE.

2.12.

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai proporcionāli novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot un neizspiežot privāto finansējumu, un radītu nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

2.13.

Ex post novērtējumu rezultātus EK pieņēma 2018. gada 13. februārī (2) saskaņā ar pieciem kritērijiem: efektivitāti, lietderību, nozīmīgumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Daži izvilkumi:

—	EISI ir iedarbīgs un mērķorientēts instruments ieguldījumiem TEN, transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē. Kopš 2014. gada no šā instrumenta ir veikti ieguldījumi 25 miljardu EUR apmērā, kā rezultātā infrastruktūrā Eiropas Savienībā ir ieguldīti aptuveni 50 miljardi EUR,

—	EISI rada augstu Eiropas pievienoto vērtību visām dalībvalstīm, atbalstot pārrobežu savienotības projektus,

—	pirmo reizi EISI ietvaros daļa kohēzijas budžeta (11,3 miljardi EUR transporta nozarei) ir tikusi izpildīta tiešās pārvaldības režīmā,

—	EISI ir turpinājis izmantot un izstrādāt novatoriskus finanšu instrumentus. Tomēr to izvēršanu ierobežo ESIF piedāvātās jaunās iespējas,

—

EISI ir arī veicis izmēģinājumus starpnozaru sinerģijas jomā, bet tā darbību ierobežo pašreizējā tiesiskajā regulējumā/budžeta satvarā noteiktie ierobežojumi. Nozaru politikas pamatnostādnes un EISI būtu jāpadara elastīgāki, lai atvieglotu sinerģijas radīšanu un varētu efektīvāk reaģēt uz tehnoloģiju jaunievedumiem un jaunām prioritātēm, piemēram, digitalizāciju, vienlaikus paātrinot dekarbonizāciju un pievēršoties kopējiem sabiedrības problēmjautājumiem, piemēram, kiberdrošībai.

2.14.

Komisija ierosina turpināt jaunās programmas īstenošanu visās trīs EISI nozarēs, izmantojot tiešu pārvaldību, ko īsteno EK un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA).

2.15.

No ierosinātā budžeta tiks segti visi programmas īstenošanai vajadzīgie darbības izdevumi, kā arī cilvēkresursu izmaksas un citi administratīvie izdevumi saistībā ar programmas pārvaldību.

2.16.

Salīdzinot ar EISI 2014.–2020. gadam, tiks ieviests vienkāršāks, bet noturīgāks darbības rezultātu satvars, lai pārraudzītu mērķu sasniegšanu un tās ieguldījumu ES politikas mērķu īstenošanā. Rādītāji īstenošanas un norises uzraudzībai jo īpaši attieksies uz šādiem elementiem:

—	efektīviem un savstarpēji savienotiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kā arī pielāgošanu militārās mobilitātes prasībām,

—	ieguldījumu tirgu savstarpējā savienotībā un integrācijā, energoapgādes drošībā un ilgtspējīgā attīstībā, radot labvēlīgus nosacījumus dekarbonizācijai; ieguldījumu pārrobežu sadarbībā atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā,

—	ieguldījumu digitālās savienotības infrastruktūras izvēršanā visā Eiropas Savienībā.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

EESK uzsver EISI programmas stratēģisko nozīmi un ietekmi tādos aspektos kā iekšējā tirgus integrācija, viedā mobilitāte, iespēja sniegt reālu pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sociālajai kohēzijai un uzņēmējdarbībai, labklājība un pievienotā vērtība Eiropas Savienībai kopumā.

Līdz 2017. gada beigām EISI sadaļas “Transports” ietvaros jau bija piešķirti 21,3 miljardi EUR dotācijās TEN-T projektiem, paverot ceļu kopējiem ieguldījumiem 41,6 miljardu EUR apmērā.

3.2.

2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas aicinājumu, kurš paredz kombinēt EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no ESIF (Eiropas Stratēģisko investīciju fonda). Tiek lēsts, ka katrs TEN-T pamattīklā ieguldītais 1 miljards EUR radīs līdz pat 20 000 darbvietu.

3.3.

EESK kopumā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

3.4.

EESK atzīst, ka EISI ir viena no veiksmīgākajām ES programmām, un uzsver EISI stratēģisko nozīmi attiecībā uz iekšējā tirgus integrāciju, Enerģētikas savienības izveides pabeigšanu, viedo mobilitāti un iespēju Eiropas Savienībai sniegt reālu pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sociālajai kohēzijai un uzņēmumiem.

3.5.

EESK uzskata, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros EISI programmas finansiālā spēja būtu jāpalielina un labāk jālīdzsvaro, lai saglabātu tās augsto uzticamību un pievilcību ieguldītājiem. Nepietiekams budžets apdraudētu TEN-T un TEN-E tīklu izveides pabeigšanu un faktiski samazinātu jau veikto publisko finanšu līdzekļu ieguldījumu vērtību.

3.6.

EESK uzsver, ka ir jāpaātrina ieguldījumi digitālajos, inovatīvos un ilgtspējīga transporta projektos, lai virzītos uz videi nekaitīgāku, patiesi integrētu, mūsdienīgu, visiem pieejamu, drošāku un efektīvu transporta sistēmu. Sociālā kohēzija ES līmenī ir jāuzlabo, palielinot publiskos ieguldījumus ES un reģionālajos pievienotās vērtības projektos.

3.7.

EESK uzskata, ka sinerģija projektu līmenī starp minētajām trijām nozarēm pašlaik ir ierobežota, jo budžeta struktūrai trūkst elastības attiecībā uz projektu atbilstību un izmaksām.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē tehnisko atbalstu, kas tiek sniegts, lai sekmētu pārdomātu un augstas kvalitātes projektu atbilstību, un atbalsta nepārtrauktību šāda veida palīdzības sniegšanā līdz ar vērtēšanas kritēriju atjauninājumu, kas ļauj vieglāk apzināt projektu pievienoto vērtību. Būtu jāizstrādā turpmāki pasākumi, lai vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai attiecībā uz nelielām dotācijām.

3.9.

EESK uzsver, ka gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir jāsaglabā apņemšanās saistībā ar EISI politikas galvenajiem mērķiem: līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu un līdz 2025. gadam īstenot pāreju uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un satīklotu mobilitāti, iekļaujot ES alternatīvo degvielu uzlādes infrastruktūras pamatstruktūru. Šajā sakarā liela nozīme ir multimodālajiem un pārrobežu savienojumiem.

3.10.

EISI jābūt vērstam uz tādiem enerģētikas projektiem, kuri Eiropas Savienībai spēj nodrošināt lielāku drošību un neatkarību enerģētikas jomā. Arī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas jāveido ar EISI atbalstu.

3.11.

EESK uzskata, ka pārrobežu enerģijas starpsavienojumi ir galvenie faktori atjaunojamo energoresursu integrācijā ne tikai tāpēc, ka tie ļauj veikt no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas pārvadi lielos attālumos, bet arī tāpēc, ka tie darbojas kā būtisks sistēmas elastības avots.

3.12.

Eiropas koordinatoru loma ir jāpastiprina, lai izveidotu rūpīgu novērtējumu par pabeigtajiem vai tuvu pabeigšanai esošiem projektiem, reālajiem sasniegumiem un atlikušajām problēmām. Komisijai ir jānodrošina, ka uzaicinājumu prioritāte atspoguļo to novērtējumu.

3.13.

EESK uzskata, ka transporta nozarei būtu pilnībā jāizmanto priekšrocības, ko piedāvā digitālās un inovatīvās tehnoloģijas, un atzīst, ka jauna inovatīva transporta infrastruktūra ir pievilcīgāka ieguldījumiem, jo īpaši no privātā sektora puses.

3.14.

EESK uzskata, ka ieguldījumi transporta jomā un jo īpaši Eiropas transporta tīklā (TEN-T) ir būtiski Eiropas izaugsmei un nodarbinātībai. Tādēļ Komiteja uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam laikposmā pēc 2020. gada ir vajadzīgs spēcīgāks budžets, kurā dotācijas tiek saglabātas kā viens no galvenajiem komponentiem. Patiešām, ir vairāki transporta infrastruktūras projekti, kuri ir īpaši nozīmīgi ES konkurētspējai, taču nerada nepieciešamo investīciju atdevi, lai piesaistītu privātos ieguldītājus. Tāpēc šajā sakarā ir vajadzīga stingra apņemšanās no ES un valstu puses.

3.15.

EK vajadzētu saglabāt EISI finanšu kapacitātes integritāti un to vairs nesamazināt par labu citām programmām (ESIF, EDIDP – Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma).

3.16.

EESK uzsver nepieciešamību piešķirt prioritāti liela mēroga ES projektiem, lai digitalizētu transportu, piemēram ERTMS, SESAR un transportlīdzekļu autonomajai vadīšanai. Lai minētos projektus īstenotu, ir nepieciešams apvienot resursus – publiskos finanšu līdzekļus no EISI un privātos finanšu līdzekļus, ko garantē InvestEU. Tikpat fundamentāls būtu TEN-T 5G pārklājums. Laikposmā no 1995. gada līdz 2016. gadam tikai 8 % no 51 000 km garā pamattīkla koridoriem tika aprīkoti ar ERTMS; ja tas turpināsies pašreizējā tempā, visa pamattīkla aprīkošanai būs vajadzīgi vairāk nekā 200 gadi. Lai to pabeigtu līdz 2030. gadam, būtu nepieciešami ieguldījumi 15 miljardi EUR apmērā un būtu ārkārtīgi jāpaātrina programmas īstenošana; galarezultātā varētu nodrošināt raitu dzelzceļa satiksmi Eiropā un vienlaikus palielināt jaudu, kā arī uzlabot drošību un precizitāti.

3.17.

Elektromobilitāte ir viens no pamatelementiem virzībā uz ilgtspējīgu transportu un nodrošina potenciālu transportlīdzekļu energoapmaiņai ar tīklu, kur elektrotransportlīdzekļu akumulatoru jauda tiek izmantota kā elastīguma avots tīklam. Savstarpējai izmantojamībai transportlīdzekļu satīklošanas saskarnē vajadzētu būtu vienai no galvenajām prioritātēm visā ES. Ar EISI būtu arī jānodrošina mehānismi, kas apliecina atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu transporta lietojumos, piemēram, atjaunojamo energoresursu izcelsmes garantijas sertifikāti.

3.18.

Lai sekmīgi īstenotu EISI, būtiska nozīme ir sinerģijai. Šādas sinerģijas piemēri ietver elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, ko darbina ar atjaunojamo elektroenerģiju, saules fotoelementu “auto ostas” un transportlīdzekļu satīklošanas saskarnes tehnoloģiju.

3.19.

Būtu jāapsver arī autotransporta elektrifikācija. Attiecībā uz kravas automobiļiem un autobusiem būtu vajadzīgi 10 miljardi EUR, lai atsauces periodā elektrificētu aptuveni 7 000 km autoceļu.

3.20.

Transporta infrastruktūras attīstība un atjaunošana ES joprojām ir visai sadrumstalota un izpaužas kā ievērojama problēma jaudas un finansējuma ziņā. Tā ir stratēģiski svarīga, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu gan ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, gan arī sociālo/teritoriālo kohēziju.

3.21.

Transporta infrastruktūrā ir nodarbināti 11,2 miljoni darbinieku. Kopumā ir jāņem vērā arī vajadzības un darba apstākļi EISI ietvaros. EESK aicina veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu kontroli, mūsdienīgas naktsmītnes un pietiekamas stāvvietu platības ar pienācīgu aprīkojumu.

3.22.

EESK atzīmē, ka pašreizējā Komisijas priekšlikumā tiek vājināta iepriekšējā apņemšanās atvēlēt enerģētikas nozares “lielāko daļu” elektroenerģijas projektiem. EESK atzinīgi vērtē Komisijas cerību, ka tā tiks ievērota pašreizējā EISI līdz plānošanas perioda beigām. Šīs apņemšanās īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka EISI atbilst ES klimata un enerģētikas politikai.

3.23.

Attiecībā uz to, ka EISI enerģētikas sadaļā kā projekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu, tiek iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas, ir vajadzīgs grozījums, lai iekļautu gan liela mēroga projektus, gan neliela mēroga projektu portfeļus. Šis ir viens no galvenajiem elementiem, kas ļauj pastiprināt ES līdzekļu izmantošanu attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kā aprakstīts pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

3.24.

Mēs atzīstam, ka salīdzināmās cenās 2021.–2027. gada piešķīrums EISI un Kohēzijas fonda ieguldījums veido samazinājumu 12–13 % apmērā. Šis aspekts ir jāpārskata. Vienlaikus ir svarīgi īstenot EISI prioritātes transporta jomā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļa, kuru saņēmējas dalībvalstis nav piesaistījušas pirmajos trijos gados, tiek piešķirta tai pašai valstij atbilstoši šīm prioritātēm.

3.25.

EISI vidusposma novērtējums galvenokārt bija vērsts uz kvantitatīviem aspektiem, neraugoties uz lielākās daļas projektu ļoti konkrēto raksturu.

3.26.

2014.–2020. gada perioda beigās būtu jāveic reāls kvantitatīvais/kvalitatīvais novērtējums attiecībā uz pabeigtajiem un tuvu pabeigšanai esošajiem projektiem.

3.27.

Projektā nav iekļauts projektu efektivitātes novērtējums, par ko Eiropas Savienības Revīzijas palāta (ERP) pauda kritiku savā 2018. gada ziņojumā. Tāpēc EESK aicina cita starpā pārskatīt TEN-T attīstības progresu, kā arī izmaiņas pasažieru un kravas transporta plūsmās. Turklāt EESK aicina veikt TEN-T projektu sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemti vērā attiecīgie sociālie, ekonomiskie, ar klimatu saistītie un vides ieguvumi un izmaksas.

3.28.

EESK norāda, ka EISI panākumus garantē ne tikai piešķirtās naudas summas un atbalstīto projektu skaits. Novērtējuma metodoloģija ir jāpielāgo.

3.29.

EESK arī uzskata, ka būtu jāapsver labākas komunikācijas metodes attiecībā uz EISI sasniegumiem. Ir vajadzīga arī labāka paredzamība.

3.30.

Eiropas metropoles ir tie ES reģioni, kur ir visblīvākā satiksme, un gandrīz visu transporta pārvadājumu sākumpunkts vai galamērķis atrodas metropolē. EESK aicina ņemt vērā aglomerācijas galvenajos infrastruktūras projektos, neatkarīgi no tā, vai tie var saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.

3.31.

EESK atzinīgi vērtē to, ka EISI pirmo reizi vēsturē atbalstīs civilo un militāro divējāda lietojuma transporta infrastruktūru 6,5 miljardu EUR apmērā, lai uzlabotu militāro mobilitāti Eiropas Savienībā saskaņā ar 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu (3) un 2018. gada marta Rīcības plānu (4).

3.32.

EESK atzinīgi vērtē mērķus, kas noteikti dokumentā “Par Militārās mobilitātes rīcības plānu”, un atbalsta Aizsardzības savienību gan infrastruktūras uzlabošanas, gan sinerģijas veicināšanas aspektā. Divējāda lietojuma civilā un aizsardzības infrastruktūra ir jāattīsta gan TEN-T tīklā, gan reģionos, kuri ir visvairāk pakļauti militāra rakstura riskam.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2018) 321 final.

(2) COM(2018) 66 final.

(3) Brisele, 10.11.2017. JOIN(2017) 41 final. Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā.

(4) Brisele, 28.3.2018. JOIN(2018) 5 final. Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Par Militārās mobilitātes rīcības plānu”.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 440

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 6. decembris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja
	EESK 537. plenārsesija, 19.9.2018.–20.9.2018.
2018/C 440/01	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Mākslīgais intelekts: prognozēt tā ietekmi uz nodarbinātību, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju (pašiniciatīvas atzinums)	1
2018/C 440/02	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās, privātuma aizsardzība un drošība lietu interneta (IoT) jomā (pašiniciatīvas atzinums)	8
2018/C 440/03	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai – pilsoniskās sabiedrības ieguldījums (pašiniciatīvas atzinums)	14
2018/C 440/04	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas lauku rajonu ieguldījums Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) norisēs, nodrošinot ilgtspēju un pilsētu un lauku rajonu kohēziju (pašiniciatīvas atzinums)	22
2018/C 440/05	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Subsidiaritātes un pārmērīgas reglamentēšanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)	28
2018/C 440/06	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Digitālā plaisa starp dzimumiem (Eiropas Parlamenta pieprasīts izpētes atzinums)	37
2018/C 440/07	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Bioekonomika – ieguldījums ES klimata un enerģētikas jomas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā (izpētes atzinums)	45

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA
	EESK 537. plenārsesija, 19.9.2018.–20.9.2018.
2018/C 440/08	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Mākslīgais intelekts Eiropai(COM(2018) 237 final)	51
2018/C 440/09	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana(COM(2018) 233 final)	57
2018/C 440/10	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu(COM(2018) 184 final – 2018/0089 (COD)) un b) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES(COM(2018) 185 final – 2018/0090 (COD))	66
2018/C 440/11	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni(Eiropas Komisijas ieguldījums neformālajā ES vadītāju sanāksmē par inovāciju Sofijā 2018. gada 16. maijā) (COM(2018) 306 final)	73
2018/C 440/12	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšanu groza Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129(COM(2018) 331 final – 2018/0165 (COD))	79
2018/C 440/13	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību(COM(2018) 336 final – 2018/0168 (COD))	85
2018/C 440/14	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un braucēju un neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Regulu (ES) 2018/… un atceļ Regulu (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009(COM(2018) 286 final – 2018/0145 COD)	90
2018/C 440/15	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu papildināšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības(COM(2018) 397 final – 2018/0220 (COD))	95
2018/C 440/16	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm(COM(2018) 317 final – 2018/0161 (COD))	100
2018/C 440/17	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza un labo Regulu (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību(COM(2018) 289 final – 2018/0142 (COD))	104
2018/C 440/18	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam(COM(2018) 321 final),Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(COM(2018) 322 final/2 – 2018/0166 (APP)), Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(COM(2018) 325 final – 2018/0135 (CNS)), Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas pamatojas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības(COM(2018) 326 final – 2018/0131 (NLE)), Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus(COM(2018) 327 final – 2018/0132 (APP)), Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izdara grozījumus Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi(COM(2018) 328 final – 2018/0133 (NLE))	106
2018/C 440/19	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem(COM(2018) 374 final – 2018/0199(COD))	116
2018/C 440/20	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā(COM(2018) 373 final – 2018/0198 (COD))	124
2018/C 440/21	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi(COM(2018) 131 final – 2018/0064 (COD))	128
2018/C 440/22	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai(COM(2018) 132 final)	135
2018/C 440/23	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Kopējās vīzu politikas pielāgošana jauniem izaicinājumiem(COM(2018) 251 – final) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)(COM(2018) 252 final – 2018/0061 (COD))	142
2018/C 440/24	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā(COM(2018) 171 final – 2018/0081 (COD))	145
2018/C 440/25	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Padomes ieteikums par pastiprinātu sadarbību, kas vērsta pret vakcīnregulējamām slimībām(COM(2018) 244 final – SWD(2018) 149 final)	150
2018/C 440/26	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2018/… (Sadarbspējas regula) un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI(COM(2018) 302 final)	154
2018/C 440/27	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 (par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem), Direktīvu 2001/18/EK (par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē), Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (par ĢM pārtiku un barību), Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 (par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem), Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (par augu aizsardzības līdzekļiem) un Regulu (ES) 2015/2283 (par jauniem pārtikas produktiem)(COM(2018) 179 final – 2018/0088 (COD))	158
2018/C 440/28	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē(COM(2018) 173 final)	165
2018/C 440/29	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008(COM(2018) 149 final – 2018/0074 (COD))	171
2018/C 440/30	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107(COM(2018) 229 final – 2018/0109 (COD))	174
2018/C 440/31	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos(COM(2018) 238 final – 2018/0112 (COD))	177
2018/C 440/32	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja(COM(2018) 236 final)	183
2018/C 440/33	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014(COM(2018) 438 final – 2018/0228 (COD))	191
2018/C 440/34	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu Perikls IV) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam(COM(2018) 369 final – 2018/0194(CNS))	199