1.

Visbeidzot 2017. gada jūnijā Padome paziņoja, ka līdz 2017. gada oktobrim tiks pieņemta Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (“EPPO”) izveidei, ja iepriekš būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Tādā gadījumā Komisija noteikti plāno pārskatīt OLAF regulu, un šis process varētu pārklāties ar pašreizējo novērtējuma procesu. Attiecīgi rūpīga analīze par to, kā OLAF pilnvaras un sastāvs varētu mijiedarboties ar nākamo EPPO, pārsniedz šā atzinuma tvērumu. Tomēr, ņemot vērā OLAF vēsturi, EPPO turpmākā loma Eiropas tiesiskuma telpā spēcīgi ietekmēja OLAF veiktās izmeklēšanas; tādēļ atsauces uz EPPO šajā novērtējumā šķiet neizbēgamas.

2.

Šīs ārkārtīgi nopietnās un nepieredzētās situācijas dēļ ir rūpīgi jāpārbauda regulas piemērošana izmeklēšanas pasākumiem, kurus OLAF ir tiesīgs veikt, un pamattiesību aizsardzībai. Ir rūpīgi jāizvērtē, kā tika piemēroti tādi ārkārtīgi svarīgi principi kā neatkarība, uzraudzība, likumības pārbaude, neitralitāte, integritāte, laba pārvaldība un pārskatatbildība.

Attiecībā uz imunitātes atcelšanu ģenerāldirektors iesniedza prasību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, kurā lūdz atcelt Komisijas lēmumu, pamatojoties uz to, ka šāds pasākums var likt apšaubīt viņa neatkarību (3). Uzraudzības komiteja (UK) nav iepazinusies ar sīku informāciju par vienas vai otras puses iesniegto prasību Vispārējā tiesā, kurā vēl tiek izskatīta ģenerāldirektora prasība pamatlietā. Šī lieta rada arī jautājumu par UK pilnvaru atbilstību OLAF neatkarības nodrošināšanai.

3.

Pēc trim gadiem, 2016. gada oktobrī, negaidot reformā noteikto novērtējuma periodu, agrīni tika grozīta Regula Nr. 883/2013, lai veiktu izmaiņas attiecībā uz UK sekretariāta un UK budžeta neatkarību. Ar Regulu 2016/2030 izdarītais grozījums radīja neparedzētas problēmas attiecībā uz UK darbu un institucionālo stāvokli un līdz ar to arī attiecībā uz OLAF neatkarības uzraudzīšanas un stiprināšanas mehānismu piemērotību.

UK turpinās apsvērt otras reformas īstenošanu tuvākajā nākotnē.

4.

UK ir informēta, ka likumdevējs jaunajā regulā atbrīvojis UK no atbildības par ex ante likumības kontroli, uz ko attiecās ES Vispārējās tiesas spriedums lietā T-48/05 Franchet un Byk/Komisija. Tiesa nolēma, ka, lai aizsargātu pamattiesības, pirms lietu ziņojumu nosūtīšanas dalībvalstu tiesu iestādēm ir jāapspriežas ar UK (5). UK uzskata, ka joprojām ir vajadzīgi skaidri noteikumi par mehānismiem, ar kuriem tā novērtē OLAF izmeklēšanas darbību pēc izmeklēšanu izbeigšanas.

5.

Bez tam UK pārbaudīja

Informācijas atlasi par UK analizētajām OLAF lietām veica OLAF.

6.

Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2013 1. panta 4. punktu OLAF ir pienākums veikt iekšēju administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē ES finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas rada ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un struktūru locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru personāla locekļi, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi.

Regulas 1. panta 4. punkts arī piešķir OLAF pilnvaras izmeklēt rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tādējādi atstājot jebkādu citu pārkāpumu izmeklēšanu ārpus Biroja veikto izmeklēšanu jomas. Tomēr OLAF regulā apstiprināts, ka Biroja atbildība ietver ne vien finanšu interešu aizsardzību, bet arī visus pasākumus, kas attiecas uz Savienības interešu aizsardzību pret nelikumīgu rīcību, par kuru var ierosināt administratīvu lietu vai kriminālprocesu. OLAF var sākt administratīvu izmeklēšanu arī, lai pārliecinātos, vai ierēdnis vai bijušais ierēdnis nav pildījis savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus, un šādas izmeklēšanas tvērums nav skaidri aprobežots tikai ar rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses (6).

Praksē OLAF izmeklēšanas ir vērstas uz krāpšanas izmeklēšanu (kas ir krimināltiesību jēdziens). Tajā pašā laikā likumdevējs atstājis iespēju administratīvo izmeklēšanu laikā savāktos pierādījumus nosūtīt dalībvalstu tiesu iestādēm. Turklāt OLAF sniedz ieteikumus par konkrētas rīcības veikšanu valsts disciplinārajos, administratīvajos, finanšu un/vai kriminālprocesos. Tāpēc OLAF veiktās izmeklēšanas tiek turpinātas valstu kriminālprocesos; turklāt savāktajiem pierādījumiem ir tāda pati vērtība kā dalībvalstu pārvaldes struktūru savāktajiem pierādījumiem (7).

Šajā saistībā Direktīvas par finanšu interešu aizsardzību pieņemšana 2017. gada jūlijā paplašināja krimināltiesību jomas kompetenci attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību un OLAF izmeklēšanu darbības jomu, ietverot tajā PVN. Tas ietekmēs OLAF kompetenci.

7.

Turpmākajām OLAF veiktajām izmeklēšanām būs tieša saikne ar kriminālprocesiem, un tādēļ būs nepieciešams uzturēt ciešas attiecībās un informācijas apmaiņu ar EPPO (9). Jo īpaši tad, ja OLAF sniegs operatīvu atbalstu EPPO (10) vai veiks administratīvas izmeklēšanas, OLAF to darīs tikai attiecīgajā dalībvalstī veiktu kriminālizmeklēšanu un kriminālprocesu nolūkā. Uz šādiem gadījumiem attieksies grozījumi Regulā Nr. 883/2013, lai procesuālās tiesības un garantijas, kā arī noteikumi par pierādījumiem atspoguļotu prasības, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.

8.

Attiecībā uz c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem vēl nav precizēts, vai OLAF varētu patstāvīgi uzsākt izmeklēšanas vai arī kaut kādā veidā strādātu EPPO procesuālo noteikumu ietvaros. UK uzskata, ka šie ārkārtīgi būtiskie jautājumi attiecībā uz kompetenci ir pilnībā jāatrisina ar OLAF regulu.

UK uzskata, ka grozījumiem Regulā Nr. 883/2013 būtu jāvienādo visu OLAF izmeklēšanu pamatojums, lai izvairītos no sadrumstalotības un interpretācijas grūtībām un lai uzlabotu skaidrību par tiesībām un procesuālajām garantijām. Vienotajā tiesiskajā regulējumā būtu jāietver arī izsmeļošs OLAF pilnvaru uzskatījums. Regulā vajadzēs pievērst īpašu uzmanību ES iestāžu pilnvaru precizēšanai, kā arī OLAF un EPPO kompetenču sadalījumam nākotnē.

9.

Ar jauno Regulu Nr. 883/2013 tika ieviestas “pamatnostādnes par izmeklēšanas procedūrām” – dokuments, kurā sniegti praktiski norādījumi Biroja darbiniekiem par: i) izmeklēšanas veikšanu; ii) procesuālajām garantijām un attiecīgo personu un liecinieku tiesībām; un iii) sīkāka informācija par izmantojamām iekšējām konsultēšanās un kontroles procedūrām, tostarp likumības pārbaudi. Šīm pamatnostādnēm tika piešķirta galvenā loma Regulā Nr. 883/2013, un tās izstrādātas nolūkā dot iespēju ģenerāldirektoram rīkoties neatkarīgi. Izmeklētājiem šīs pamatnostādnes ir saistošas, un tās jāiesniedz UK pirms to pieņemšanas (skatīt Regulas Nr. 883/2013 18. un 19. apsvērumu un 17. panta 8. punktu) un jānosūta iestādēm. OLAF šie noteikumi ir saistoši saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. pantu, kas attiecas uz labu pārvaldību.

10.

Vērā ņemams, ka pamatnostādņu rezultātā OLAF ietvaros tika ieviesta jauna struktūra iekšējai organizācijai un darbu sadalījumam starp dažādām izmeklēšanas vienībām, tostarp izveidojot tā dēvētos Izmeklēšanas atlases un pārbaudes vienību. Šī vienība darbojas kā sākotnējais filtrs saņemtās informācijas analizēšanai un kā lēmumu pieņemšanas struktūra attiecībā uz lietu uzsākšanu. Tā arī veic likumības pārbaudes izmeklēšanas laikā un darbojas kā galīgais pārskatītājs attiecībā uz ziņojumiem lietās un lēmumu pieņemšanu par OLAF ieteikumiem.

UK pauž šaubas par šīs struktūras efektivitāti un pārredzamību un aicina likumdevēju apsvērt, kā šāda struktūra un tās elastīgais tiesiskais pamats varētu ietekmēt personu tiesības. Likumdevējam ir jāizveido pastāvīgas struktūras, lai nodrošinātu izmeklēšanas dienesta stabilitāti.

UK atzina, ka 28. pantu kopums, kas oficiāli veido Izmeklēšanas procedūru pamatnostādnes, kopš to pieņemšanas 2013. gadā ir papildināts ar vairākām OLAF darbiniekiem paredzētām pamatnostādnēm, kas izdotas no 2014. gada līdz 2016. gadam, tostarp:

Ņemot vērā iepriekš minēto, UK uzskata, ka šis noteikumu fragmentētais kopums nenodrošina izmeklēšanu veikšanai likumdevēja paredzēto pārredzamību un ka norādījumu skaits var maldināt OLAF darbiniekus un jo īpaši izmeklētājus. Šo situāciju varētu novērst, regulā nosakot visaptverošas izmeklēšanas procedūras.

11.

UK pārbaudīja OLAF jauno pilnvaru īstenošanu un izmeklēšanas funkciju reglamentējošos principus, ņemot vērā visu lietas izskatīšanas ciklu un Pamattiesību hartu.

12.

13.

UK uzskata, ka dažādie kritēriji izmeklēšanas sākšanai ir pārāk elastīgi un var apdraudēt tiesisko noteiktību un to, ka OLAF piemēro taisnīgu attieksmi saņemtajai informācijai, ja netiks ieviests mehānisms, ar ko izlīdzinātu iespējamās rīcības brīvības ļaunprātīgu izmantošanu vai nepamatotu ārējo spiedienu uz OLAF ģenerāldirektoru.

Likumdevējam būtu jāpārskata plašā rīcības brīvība, kas ģenerāldirektoram šajā svarīgajā brīdī piešķirta ar jauno regulu, un tā noteikti būtu jālīdzsvaro ar pienākumu regulāri informēt UK par viņa pamatotu lēmumu, ja viņš nolemj nesākt izmeklēšanu. Tas kalpotu kā atbildības mehānisms un stiprinātu OLAF neatkarību.

14.

15.

Pamatojoties uz uzraudzībā gūto pieredzi, UK konstatēja, ka iepriekš minēto vispārējo kritēriju novērtējumu attiecībā uz paustām aizdomām un saņemto informāciju veic ļoti neliels skaits OLAF darbinieku Izmeklēšanas, atlases un pārbaudes vienībā un konsekventi netiek iesaistīti darbinieki, kuri ir attiecīgo jomu eksperti OLAF izmeklēšanas vienībās un izmeklēšanas atbalsta vienībās. Ņemot vērā šo vienību zināšanas katrā darbības nozarē, tās vienmēr būtu jāiesaista, kamēr vēl tiek izvērtēta saņemtā informācija. Informācijas apkopošanu, izvērtēšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu jānodrošina, izmantojot stingru un labi strukturētu lietu informācijas un pārvaldības sistēmu, ko paredzēts izmantot ne tikai kā informācijas glabāšanas sistēmu, bet arī kā darba instrumentu izmeklētājiem.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš OLAF izveidošanas, regulā būtu labāk jānorāda galvenās jomas, kurās OLAF veic izmeklēšanu (ietverot struktūrfondus, lauksaimniecību, pašu resursus, muitu, ārējo atbalstu, korupciju...). Tas ļautu precizēt OLAF izmeklēšanas noteikumus un pilnvaras šajās nozarēs. Ja regula noteiktu OLAF pārredzamu struktūru, tiktu stiprināta Biroja neatkarība pilnvaru pienācīgā īstenošanā un tiktu nodrošināts stabils pamats OLAF sadarbībai ar EPPO.

16.

17.

18.

19.

20.

Likumdevēja izmantotā likumdošanas tehnika, izstrādājot noteikumus par Komisijas izmeklēšanas pilnvarām konkurences tiesību jomā, ir piemērota efektīvas izmeklēšanas veikšanai šajā jomā. Tāpēc šo to tehniku varētu izmantot kā ceļrādi OLAF regulas (25) grozīšanai.

21.

22.

Šķēršļu novēršana efektīvai sadarbībai starp nodokļu administrācijām un muitas un tiesībaizsardzības struktūrām, kā arī finanšu iestādēm valstu un ES līmenī ir daļa no Komisijas stratēģijas, kuras mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā (30). UK šādu pieeju vērtē atzinīgi.

23.

24.

UK uzskata, ka likumdevējam būtu jāapsver iespēja iecelt OLAF amatpersonu darbam pamattiesību un procesuālo garantiju jomā. Tas ietvertu arī to, ka būtu jānosaka, kā šāda amatpersona varētu mijiedarboties ar tiesas uzraudzību un ar UK, un jānodrošina, ka tā strādātu ciešā saistībā ar pamattiesību un procesuālo garantiju ekspertiem katrā OLAF nozarē.

Cita iespēja būtu paplašināt UK sastāvu no pieciem līdz septiņiem locekļiem, kā ierosināts iepriekš, un piešķirt komitejai īpašas kompetences šajā jomā, kā arī slepenas informācijas apmaiņas jomā, ņemot vērā turpmāko sadarbību ar EPPO.

25.

26.

27.

Valsts pārvaldes iestādēm vajadzētu būt pienākumam sniegt tūlītēju palīdzību OLAF, ja OLAF pilnvaru īstenošanai ir vajadzīgi piespiedu pasākumi. Saskaņošana vai, vēlams, vienādošana ir piemērota galvenokārt pārbaudēm uz vietas, kurās valstu noteikumi un prakse (35) – un līdz ar to arī OLAF pilnvaras – ievērojami atšķiras. OLAF inspektoru izmeklēšanas pilnvarām vajadzētu būt balstītām uz tiem pašiem ES tiesību aktiem, un inspektoriem būtu jābūt iespējai īstenot un piemērot šīs pilnvaras vienādi visās dalībvalstīs. Šajā ziņā valstu tiesību normās konkrētām valsts pārvaldes iestādēm būtu jāuzliek par pienākumu sākt valsts procedūras un informācijas apmaiņu ar OLAF, kā arī atbalstīt tā izmeklēšanas darbības šo valstu teritorijā. Kā atkārtoti norādījusi UK, OLAF būtu pienākums sniegt valstu iestādēm informāciju no attiecīgās izmeklēšanas, lai uzlabotu gan OLAF, gan valstu veiktās izmeklēšanas, novērstu darbību dublēšanos un samazinātu izmeklēšanu ilgumu. UK uzskata, ka šis mehānisms arī palīdz aizsargāt pamattiesības.

28.

Tomēr pienākumam ierasties un liecināt vajadzētu būt spēkā tikai teritorijā, kur attiecīgā persona ir pastāvīgais iedzīvotājs. Gadījumos, kad persona brīvprātīgi piekrīt liecināt OLAF galvenajā mītnē vai citā vietā ārpus dzīvesvietas valsts, viņam/viņai būtu jābūt tiesībām saņemt izdevumu atlīdzinājumu.

UK apzinās, ka, tā kā OLAF nav juridiska persona, tas varētu būt šķērslis iespējamo sankciju piemērošanai. Tomēr Regulā noteikto pienākumu nepildīšanai būtu jāparedz sekas. Iespējams risinājums būtu noteikt sankcijas, izmantojot valsts tiesvedību, kas sākta pēc Biroja pieprasījuma. Tomēr UK izskatīs šos jautājumus vēlāk kopā ar jautājumiem par EPPO izveidi.

29.

Tas, ka izmeklēšanā ir pagājis laiks, var apgrūtināt attaisnojošu pierādījumu, it īpaši aizstāvības liecinieku liecību, vākšanu vai pat padarīt to vākšanu par maz ticamu. Tāpat var tikt apdraudēti arī administratīvie, disciplinārie vai tiesas turpmākie pasākumi, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo nodarījumu noilguma termiņu. UK uzraudzības pieredze ir apliecinājusi, ka tas patiešām novērots praksē, jo īpaši attiecībā uz galīgajiem ziņojumiem un dalībvalstu tiesu iestādēm nosūtītiem ieteikumiem. OLAF iesniedza UK īsas piezīmes Excel tabulu formā, tostarp citātus no dalībvalstu tiesu iestāžu sniegtajiem pamatojumiem, kuros tās noraida OLAF ziņojumus (37).

UK uzskata, ka Regula būtu jāgroza, lai iekļautu prasību par to, ka OLAF ģenerāldirektoram jāņem vērā ierobežojumi, kas dalībvalstu tiesību aktos noteikti attiecībā uz izmeklēšanu. Vismaz 18 mēnešus pirms noilguma termiņa beigām OLAF attiecīgo dalībvalstu iestādēm nosūta starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojuma forma un saturs būtu līdzvērtīgi galīgajam ziņojumam, un tajā netiktu iekļauti ieteikumi.

30.

Jaunās regulas 7. panta 8. punktā ir paplašināts OLAF pienākums ziņot UK par izmeklēšanas ilgumu no 9 mēnešiem līdz 12 mēnešiem pēc to sākuma un pēc tam ik pēc 6 mēnešiem. Tomēr tas būtiski nemaina ziņojuma saturu; OLAF ģenerāldirektoram būtu jānorāda iemesli un plānotie korektīvie pasākumi izmeklēšanas paātrināšanai (38).

31.

32.

UK uzskata, ka milzīga nozīme OLAF izmeklēšanas darba efektivitātē ir jaunajam noteikumam par “iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas cita starpā ir saistīta ar dalībvalsts tiesību aktu ievērošanu” un kas jāievieš OLAF ģenerāldirektoram. Tomēr šī iekšējā pārbaude par dalībvalsts tiesību aktu ievērošanu nebija paredzēta “pamatnostādnēs par izmeklēšanas procedūrām” kā daļa no Izmeklēšanas atlases un pārbaudes vienības kompetencēm, un šī vienība bija atbildīga par likumības pārbaudi un pārbaudes mehānismiem visā izmeklēšanas cikla laikā (41). Šo kontroli veic ierobežots skaits Izmeklēšanas atlases un pārbaudes vienības darbinieku, un tā netika pastiprināta ar ex ante kontroles mehānismu, ko UK veica, pirms šī kompetence jaunajā regulā tika svītrota (42).

Likumdevējam būtu rūpīgi jāapsver, kāda ietekme būtu šī uzraudzības un kvalitātes kontroles mehānisma svītrošanai no SC kompetencēm. Jebkurā gadījumā, lai UK varētu palīdzēt pildīt ģenerāldirektora pienākumus šajā jomā, Komitejai vajadzētu vismaz saņemt no OLAF izmeklēšanas ziņojumu, kas nosūtīts dalībvalsts tiesu iestādei, un šīs iestādes atbildi OLAF.

33.

Tāpēc vēl jo vairāk nepieciešams minētajā regulā paredzēt skaidrus noteikumus par noilgumu izmeklēšanas ciklā un ieviest turpmāku pasākumu darba grupas, kurās ir eksperti, kas nodarbojas ar turpmākiem pasākumiem tiesā un pierādījumu vākšanas pārbaudēm. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā EPPO izveidi un palīdzības kvalitāti, kāda OLAF būs jāsniedz saskaņā ar valstu noteikumiem par pierādījumu pieņemamību.

34.

UK jau iepriekš ir nodarbojusies ar šo jautājumu daudzos dokumentos (43). Jau savā pirmajā progresa ziņojumā (2010. gadā) Komiteja uzsvēra nepieciešamību ievērot tiesības tikt uzklausītam, tiesības tikt informētam, attiecīgās personas tiesības saņemt norādījumus par to, kādas ir viņu tiesības, tiesības tikt informētiem un iespēju izteikt viedokli, kā arī tiesības uz objektīvu izmeklēšanu. Arī UK Atzinumā Nr. 5/2010 Komiteja pauda nepieciešamību pēc fizisku personu aizsardzības attiecībā uz personas datu apstrādi (tiesības uz privāto dzīvi) un attiecībā uz pārskatāmības un objektivitātes garantijām izmeklēšanās.

35.

UK uzskata, ka attiecīgo personu pamattiesību un procesuālo garantiju aizsardzības standartam ir tieša ietekme uz pierādījumu pieņemamību turpmākā tiesvedībā valstu iestādēs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nepieļautu standartu atšķirības, jo īpaši, ja attiecīgo valstu tiesu vai EPPO piemērotie standarti ir augstāki. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad tiktu mazināta OLAF veikto izmeklēšanu un to ietvaros savākto pierādījumu vērtība.

36.

Lai gan vispārēja atsauce uz Hartu ir sniegta Regulas Nr. 883/2013 51. apsvērumā, OLAF regulā tiks iekļauti sīkāk izstrādāti noteikumi attiecībā uz būtiskākajām tiesībām un garantijām.

Tā kā Harta ir vienots pamattiesību un garantiju avots, nav iemesla ierobežot vai būtiski nošķirt attiecīgo personu vai liecinieku tiesības iekšējās vai ārējās izmeklēšanās vai pasākumos, ko veic pēc EPPO pieprasījuma. UK ir zināms, ka gadījumos, kad OLAF veic ārēju izmeklēšanu, tam ir jāievēro katras dalībvalsts noteikumi, un ka atšķirīgo juridisko nosacījumu dēļ, kuri attiecas uz iekšējām un ārējām izmeklēšanām, OLAF pilnvaras var atšķirties. Tomēr pamattiesību un procesuālo garantiju standartam vajadzētu būt pēc iespējas tuvākam gan iekšējās, gan ārējās izmeklēšanās.

37.

UK uzskata, ka augstu standartu pieņemšana attiecībā uz procesuālajām garantijām, kā noteikts EPPO priekšlikuma 41. pantā (47) un attiecīgajos tiesību aktos (48), nekādā veidā nekavētu OLAF neatkarīgi pildīt tam uzticētos uzdevumus, bet radītu pievienoto vērtību tā galīgajiem ziņojumiem un pievienotajiem pierādījumiem.

Augstākie standarti, saskaņā ar kuriem tiktu iegūti pierādījumi, noteikti atspoguļotos to pieņemamībā (kā arī OLAF galīgo ziņojumu pieņemamībā) valstu tiesu tiesvedībās. EPPO standarta pieņemšana attiecībā uz procesuālajām garantijām arī palīdzētu kliedēt šaubas par tādu pierādījumu pieņemamību vai vērtību, kas iegūti (administratīvā) izmeklēšanā, kuru veic “pēc EPPO pieprasījuma”, kā paredzēts EPPO priekšlikuma 101. pantā.

UK uzskata, ka šo standartu vienādošana sekmētu pierādījumu nodošanu no administratīvām uz kriminālprocesuālām izmeklēšanām, kā arī pierādījumu nodošanu starp jurisdikcijām (49). Tas novērstu situācijas, kad pierādījumi ir iegūti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, bet ir pretrunā citas valsts tiesību aktiem, kurā notiek gala (vai OLAF gadījumā – turpmāka) tiesvedība un lieta tiek atrisināta.

38.

Attiecīgajām personām ir jābūt iespējai izmantot šīs tiesības pirms pirmās nopratināšanas procesā, tās laikā un pēc tās. Šīm personām vajadzētu būt arī iespējai piekļūt OLAF savāktajiem pierādījumiem ne vēlāk kā pirms galīgā ziņojuma ar ieteikumiem nosūtīšanas valsts iestādēm. Šī iespēja ir īpaši svarīga, ja galīgajā ziņojumā ir ietverti ieteikumi veikt kriminālprocesuāla rakstura pasākumus. Lai garantētu izmeklēšanas objektivitāti un neitralitāti, attiecīgajām personām būtu jādod iespēja sniegt komentārus par galīgo ziņojumu, un to piezīmes būtu jāpievieno galīgajam ziņojumam un ieteikumiem, kas nosūtīti valstu iestādēm.

39.

40.

41.

42.

Tas, cik lielā mērā pamattiesību ievērošana tiek pārbaudīta, tiesā pārskatot administratīvas izmeklēšanas struktūras darbību, var kalpot par mērauklu tās efektivitātei.

Tajā pašā laikā apmērs, kādā skartas pamattiesības, var būt mēraukla tam, kādā mērā tiesā jāpārbauda administratīvas izmeklēšanas struktūras darbība (52).

Regulā nav paredzēta efektīva OLAF izmeklēšanu likumības pārbaude, izņemot attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu, un tikai tad, ja tā skar ierēdņus vai darbiniekus. Ierēdņi un darbinieki var iesniegt sūdzību OLAF direktoram saskaņā ar procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 90. pantā, saskaņā ar kuru pārsūdzību ar atpakaļejošu datumu var iesniegt Pirmās instances tiesā.

43.

Tiesa ir konsekventi noraidījusi lūgumus anulēt OLAF gala ziņojumus, kas nosūtīti valstu iestādēm vai kompetentajām ES struktūrām. Galvenais noraidījumu pamatojums bija tāds, ka apstrīdētie akti būtiski nemaina prasītāju tiesisko stāvokli (53) un ka efektīva tiesiskā aizsardzība ir jāuzskata nevis par atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekli, bet par vairāku savstarpēji papildinošu tiesiskās aizsardzības līdzekļu rezultātu secīgās tiesību sistēmās (54).

44.

Pašreizējās iespējas, kā izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret OLAF darbībām (56), ir ierobežotas tik lielā mērā, ka tās nevar pastāvēt atrauti no nākotnē mainītās institucionālās un procesuālās sistēmas, kurā: i) tiks nostiprināta saikne starp administratīvajām un kriminālprocesuālajām izmeklēšanām; un ii) ir paredzēts noteikt OLAF administratīvajā procesā, kas uzsākti pēc EPPO pieprasījuma, savākto pierādījumu pieņemamību.

45.

46.

Neraugoties uz šiem elementiem, UK uzskata, ka ar LESD Tiesai ir piešķirti dažādi uzdevumi, kas ir maz saistīti ar noteiktu administratīvajās izmeklēšanās veiktu darbību nepārtrauktu uzraudzību. Saskaņā ar Tiesas pašreizējām pilnvarām UK redz šķēršļus tam, lai Tiesa nepārtraukti uzraudzītu OLAF. “Tiesas nostāja, ka OLAF galīgie ziņojumi, kas nosūtīti valstu iestādēm, nav nelabvēlīgi akti, jo tie būtiski nemaina attiecīgās personas juridisko statusu,” joprojām būs piemērojama, izņemot, piemēram, i) izmeklēšanas beigās OLAF piemēro sankcijas, kas maina minēto statusu, ii) pamatojoties uz galīgo ziņojumu vai OLAF pieprasījumu, ir pienākums sākt valsts tiesvedību.

47.

Tajā pašā laikā UK redz priekšrocības iespējamai Tiesas iesaistīšanai OLAF uzraudzībā. Īpaši noderīgs būtu Tiesā piemērojams procesuālo noteikumu pamatkopums, kas būtu vienāds visām personām no dažādām dalībvalstīm. Ja jautājums par Tiesas kompetenci ir atrisināts, UK aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un Tiesu izskatīt LESD 257. panta sniegtās iespējas šajā sakarā.

48.

49.

50.

Ja OLAF veiktās izmeklēšanas kļūtu par valstu tiesvedību daļu, uz tām attiektos valstu tiesu kontrole. Tā rezultātā valstu tiesas varētu vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt ES tiesību normas, pirms pasludināt spriedumu šādās lietās (61).

51.

Lai stiprinātu OLAF izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālās garantijas, Komisija ir ierosinājusi izveidot attiecīgo personu procesuālo garantiju kontroliera amatu (62). Kontrolieris: i) izskatītu sūdzības par procesuālo garantiju pārkāpumiem un izdotu OLAF ģenerāldirektoram adresētus nesaistošus ieteikumus attiecībā uz šīm sūdzībām; ii) uzraudzītu atbilstību procesuālajām garantijām, kas ir piemērojamas OLAF izmeklēšanām; iii) nodrošinātu savlaicīgu izmeklēšanas veikšanu, lai izvairītos no liekiem kavējumiem; iv) atļautu veikt pārbaudes un konkrētas procesuālas darbības ES iestāžu telpās.

Tomēr pat tad, ja kontroliera amatu varētu ieņemt tiesneši, tam nebūtu vajadzīgā neatkarīgas tiesas statusa, jo nebūtu vajadzīgā pilnvaru nošķīruma. Turklāt bija paredzēts, ka kontrolieris būtu administratīvi pievienots Komisijai, kas ir viena no iestādēm, kura ieceļ šo struktūru. Ņemot vērā, ka kontrolieris var arī sniegt padomu par izmeklēšanas pasākumiem pret citām iestādēm, to pielīdzinot izpildvaras iestādēm un administratīvā ziņā padarot atkarīgu no Komisijas, var tikt ietekmēts iestāžu līdzsvars.

52.

53.

54.

Nopietnas bažas par OLAF neatkarību varētu rasties atkarībā no pārskatītāja pilnvarām, no tā, kādus pasākumus tas veiks atsevišķos gadījumos, un no tā, vai uzrauga birojs tiktu iekļauts Komisijas sastāvā vai pievienots tai kādā citā veidā. Atkarībā no tā, kādu vietu administratīvajā hierarhijā ieņem uzraugs, viņa kompetence konsultēt par izmeklēšanas pasākumiem pret Komisijas locekļiem, bet arī attiecībā uz citām iestādēm varētu ietekmēt iestāžu līdzsvaru.

Turklāt, tā kā kontrolieris ieņemtu līdzīgu lomu un darbotos atsevišķi no UK, varētu rasties bažas par viņa neatkarību un atsevišķa sekretariāta izmaksu lietderību, ņemot vērā, ka šim sekretariātam būtu tāda pati darba kārtība kā UK sekretariātam.

55.

UK dotu priekšroku risinājumam, kas sniegtu tiešu piekļuvi neatkarīgai tiesai, kura varētu pārskatīt atsevišķas OLAF darbības un atzīt OLAF izmeklēšanu skarto personu tiesisko paļāvību. Tikai tiesu iestāde varētu pietiekami pārliecināties, vai izmeklēšana tika veikta likumā paredzētajā kārtībā un tādējādi garantē augstu vajadzīgo pierādījumu standartu, kas vajadzīgs (galvenokārt) turpmākā kriminālprocesā dalībvalstī.

56.

57.

UK ir unikāla neatkarīga struktūru, kurai ir ļoti spēcīgas pilnvaras. Komitejas locekļu atlasei ir vajadzīga vienošanās ar Padomi, Komisiju un Parlamentu, kā arī ar ad hoc struktūru, kuru veido visas trīs iestādes.

UK kompetences joma tika paplašināta ar Regulu Nr. 883/2013. Tas galvenokārt tika darīts, lai atbildētu uz jautājumu par to, kā informēt Komiteju par dokumentiem, kuri nosūtīti valstu iestādēm, un par UK kompetenci nodarboties ar lietām, kurās joprojām turpinās izmeklēšana (67), un arī tāpēc, ka ir nepieciešams stiprināt procesuālās tiesības un garantijas.

58.

Regulā Nr. 883/2013 ir arī precizēts, ka UK atzinumos, kas adresēti OLAF ģenerāldirektoram, var iekļaut ieteikumus. Ar šo regulu arī pagarināts termiņš, pēc kura jāziņo UK par lietām, kuru izmeklēšana turpinās ilgāk par 12 mēnešiem, un ir ieviesta ikgadēja viedokļu apmaiņa starp iestādēm, kurā piedalās arī UK (73).

59.

60.

61.

62.

Ja Komisija apsvērtu ĢD imunitātes atcelšanu, UK uzskata, ka tai ir svarīgi uzraudzīt lēmuma pieņemšanas procesu un tiesības piekļūt attiecīgajai informācijai.

Ja OLAF vai tā ģenerāldirektora neatkarību apdraud paša ģenerāldirektora darbības, būtu jāapsver iespēja piešķirt UK pilnvaras uzsākt disciplinārlietas, ko izskata Komisija, un piedalīties tiesvedībā.

63.

64.

65.

66.

Regulā būtu arī jāparedz mehānisms informācijas plūsmas atjaunošanai situācijās, kurās nav ievērots pienākums sniegt informāciju.

67.

68.

69.

70.

Ja UK pieprasa papildu informāciju par izmeklēšanu, tostarp ziņojumus un ieteikumus, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, regulā būtu jānosaka termiņš, kurā OLAF jānodrošina piekļuve šādai informācijai un dokumentiem lietas materiālos, kā arī noregulējuma mehānisms, ja piekļuve nav sniegta vai ir atteikta. Tāda pati procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz informāciju un datiem par notiekošām izmeklēšanām, UK tomēr netraucējot šādu izmeklēšanu veikšanu.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

UK ir pārliecināta, ka attiecībā uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā izmeklēšanas raksturs un procesa veids, lietu sākšana un pabeigšana vai pat pienākums apmainīties ar informāciju nevajadzētu atstāt interpretācijas iespējas un tiem nevajadzētu būt atkarīgiem no vienošanās par turpmāku sadarbību, kas noslēgta starp EPPO, OLAF un citām iestādēm. Visi šie galvenie procedūras elementi būtu skaidri jānosaka regulās par OLAF un EPPO, un tajās būtu jāietver arī noteikumi par to savstarpējām attiecībām.

77.

78.

79.

80.

81.

82.

Pārskatot Regulu Nr. 883/2013, būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz OLAF, vai nu uzliekot tam pienākumu rīkoties pēc EPPO pieprasījuma bez izņēmumiem, vai nepapildināmā sarakstā ar atteikumu pamatojumiem nosakot izņēmumus. UK uzskata, ka nebūtu pareizi risināt šo jautājumu ar darba vienošanos starp OLAF un EPPO, jo pastāv dažādas EPPO priekšlikuma 101. panta interpretācijas iespējas, kas būtu pretrunā ES vēlmei efektīvi un savlaicīgi aizsargāt ES finanšu intereses.

Tā kā visas trīs iestādes UK ir piešķīrušas spēcīgas pilnvaras, tā arī vēlētos uzņemties būtisku lomu, lai izveidotu strukturālas, operatīvas un kompetenču saiknes starp OLAF un tā partneriem, proti, EPPO, Eiropas Revīzijas palātu, Eiropolu, Eurojust un citiem partneriem jaunajā ES finanšu interešu aizsardzības sistēmā. Tā kā jaunajai ES finanšu interešu aizsardzības institucionālajai sistēmai būs nepieciešama uzraudzība un pārraudzība, UK arī piedāvā savu ilgtermiņa pieredzi diskusijās par to izveidi un piemērošanu.

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.);

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13 (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.);

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6.11.2013., 1. lpp.);

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu nevainīguma prezumpciju un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 1. lpp.);

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 par tiesībām uz pagaidu juridisko palīdzību pilsoņiem, ko tur aizdomās vai apsūdz par noziedzīgu nodarījumu, un personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis (OV L 132, 21.5.2016., 1. lpp.).