ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 367

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

61. gadagājums
2018. gada 10. oktobris


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

EESK 536. plenārsesija, 11.7.2018.–12.7.2018.

2018/C 367/01

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Jaunas bezoglekļa, decentralizētas un digitalizētas energoapgādes struktūras ietekme uz nodarbinātību un reģionu ekonomiku (pašiniciatīvas atzinums)

1

2018/C 367/02

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Transporta loma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un tā ietekme uz ES politikas veidošanu (pašiniciatīvas atzinums)

9

2018/C 367/03

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu ES koncepcijas pārejas posma pārvaldībai digitalizētā darba vidē – nozīmīgs ieguldījums baltajā grāmatā par darba nākotni (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

15

2018/C 367/04

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis(izpētes atzinums pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma)

20


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

 

EESK 536. plenārsesija, 11.7.2018.–12.7.2018.

2018/C 367/05

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumspar tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu groza Regulu (EK) Nr. 924/2009(COM(2018) 163 final – 2018/0076 (COD))

28

2018/C 367/06

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai(COM(2018) 137 final – 2018/0065 (COD))

32

2018/C 367/07

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu(COM(2018) 209 final – 2018/0103 (COD))

35

2018/C 367/08

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu(COM(2018) 259 final – 2018/0123 (COD))

39

2018/C 367/09

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza regulu (ES) Nr. 575/2013(COM(2018) 134 final – 2018/0060 (COD)) – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu(COM(2018) 135 final – 2018/0063 (COD))

43

2018/C 367/10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā(COM(2018) 89 final) – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu(COM(2018) 92 final – 2018/0041 (COD)) – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām(COM(2018) 96 final – 2018/0044 (COD)) – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013(COM(2018) 110 final – 2018/0045 (COD))

50

2018/C 367/11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013(COM(2018) 93 final – 2018/0042 (COD)) – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES(COM(2018) 94 final – 2018/0043 (COD))

56

2018/C 367/12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram(COM(2018) 109 final)

61

2018/C 367/13

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem(COM(2018) 99 final – 2018/0047 (COD)); Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem(COM(2018) 113 final – 2018/0048 (COD))

65

2018/C 367/14

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā(COM(2018) 147 final – 2018/0072 (CNS)); Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana(COM(2018) 148 final – 2018/0073 (CNS))

73

2018/C 367/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu(COM(2018) 212 final – 2018/0104 (COD))

78

2018/C 367/16

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2000/642/TI(COM(2018) 213 final – 2018/0105 (COD))

84

2018/C 367/17

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās(COM(2018) 225 final – 2018/0108 (COD)), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā(COM(2018) 226 final – 2018/0107 (COD))

88

2018/C 367/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)(COM(2018) 144 final – 2018/0070 (COD))

93

2018/C 367/19

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu(COM(2018) 29 final)

97

2018/C 367/20

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā(COM(2018) 115 final – 2018/0050 (COD))

103

2018/C 367/21

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)(COM(2017) 753 final – 2017/0332 (COD))

107

2018/C 367/22

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par .eu augšējā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004(COM(2018) 231 final – 2018/0110 (COD))

112

2018/C 367/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Padomes direktīva, ar ko attiecībā uz Itālijas pašvaldības Kampione d’Italia un Lugano ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un Direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā groza Direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK(COM(2018) 261 final – 2018/0124 (CNS))

117

2018/C 367/24

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvas apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas periodu noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānisma cīņai pret krāpšanu PVN jomā piemērošanas periodu(COM(2018) 298 final – 2018/0150 (CNS))

118

2018/C 367/25

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 110/2008 groza attiecībā uz nominālajiem daudzumiem, lai Savienības tirgū laistu vienreizējas destilācijas ceļā ar pot still veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu šoču(COM(2018) 199 final – 2018/0097 (COD))

119

2018/C 367/26

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Lēmumu 2003/17/EK groza attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz lopbarības augu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem Brazīlijā, un attiecībā uz Brazīlijā ražotu lopbarības augu sēklu un graudaugu sēklu līdzvērtīgumu, un attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, dārzeņu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un eļļas augu un šķiedraugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem Moldovā, un attiecībā uz Moldovā ražotu graudaugu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu līdzvērtīgumu(COM(2017) 643 final – 2017/0297 (COD))

120


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EESK 536. plenārsesija, 11.7.2018.–12.7.2018.

10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jaunas bezoglekļa, decentralizētas un digitalizētas energoapgādes struktūras ietekme uz nodarbinātību un reģionu ekonomiku”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 367/01)

Ziņotājs:

Lutz RIBBE

Pilnsapulces lēmums

15.2.2018.

Juridiskais pamats

Reglamenta 29. panta 2. punkts

 

Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

28.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

123/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Enerģētikas sistēmas pāreja uz bezoglekļa, decentralizētu un digitalizētu energoapgādi paver plašas iespējas – it īpaši Eiropas mazāk attīstītiem reģioniem un lauku reģioniem. Atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves izvēršana var ļoti pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, un šo izvēršanu var organizēt tādā veidā, kas rada pavisam jaunus stimulus reģionu tautsaimniecībai.

1.2.

It īpaši jānorāda uz iespējamību, ka Eiropas enerģētikas politikas pozitīvā ietekme varētu pastiprināt kohēzijas politikas pozitīvo ietekmi un otrādi. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž nožēlu par to, ka ne Komisija, ne dalībvalstis pietiekami neizprot šo iespēju, nemaz nerunājot par tās izmantošanu.

1.3.

Pēc kohēzijas politikas pārorientēšanas tā veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi un energoefektivitātes paaugstināšanu, un EESK to vērtē atzinīgi. Taču Eiropas enerģētikas politika līdz šim gandrīz nemaz neatbalsta kohēzijas politikas īstenošanu. Trūkst izpratnes par to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguve varētu ievērojami veicināt tieši mazāk attīstītu reģionu tautsaimniecības attīstību. Tā tiek izniekots milzīgs reģionu izaugsmes politikas potenciāls.

1.4.

Ja vēlamies atraisīt šo potenciālu, jānodrošina reģioniem tādi apstākļi un atbalsts, lai tie, izvēršot atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi un veidojot ar to saistīto īpašo infrastruktūru, radītu stimulus reģionu tautsaimniecības izaugsmei un panāktu, ka plaša sabiedrība iesaistās šīs izaugsmes nodrošināšanā. Vērtības radīšanai reģionos īpaši svarīgs ir tāds iesaistīšanas veids kā patērētāju lomas palielināšana, jo ražojošie patērētāji, arī pateicoties digitalizācijai, varētu uzņemties pavisam jaunus pienākumus enerģētikas jomā, kļūt par ekonomikas dalībniekiem un ar tādu pieeju kā klimata augšupēja aizsardzība atbalstīt lielāku politisku mērķu sasniegšanu.

1.5.

Ir svarīgi reģionu tautsaimniecībā īstenot visaptverošu pieeju atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves izvēršanai. Tas nozīmē, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un izmantošana, proti, elektroenerģijas, siltuma un mobilitātes nozare, tiek koordinētas vietējā līmenī. Mākslīgais intelekts un viedtīkli (smart grids) šajā saistībā varētu dot nozīmīgu ieguldījumu.

1.6.

Par to, cik lielā mērā reģioniem tas izdodas, liecina attiecība starp reģionā pieprasīto enerģiju un reģionā saražoto vai saražojamo atjaunojamo energoresursu enerģiju. EESK iesaka reģionu enerģijas aprites ekonomikas plānos veikt analīzi, kas paver iespēju niansēti novērtēt atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves radīto potenciālu katra atsevišķā reģiona tautsaimniecībā. Plānos būtu arī jāatspoguļo ar nodarbinātības politiku saistītā ietekme uz attiecīgo reģionu. Tas jādara, jo enerģētikas pārkārtošanā, kā zināms, gan tiek radīts vairāk darbvietu nekā līdzšinējā enerģētikas sistēmā, taču būs reģioni, kas no šīs ietekmes gūs lielāku labumu nekā citi reģioni.

1.7.

Reģionu enerģijas aprites ekonomikas plānus varētu izmantot par pamatu strukturētam un niansētam dialogam ar vietējiem iedzīvotājiem, un šāds dialogs ir svarīgs, lai a) saņemtu vai panāktu vietējās sabiedrības atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei un b) stiprinātu reģionālās uzņēmējdarbības vietas. EESK pauž izbrīnu par to, ka šāda analīze līdz šim ir veikta ļoti reti.

1.8.

Visaptveroša reģionu tautsaimniecībā īstenota pieeja atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves izvēršanai varētu dot būtisku ieguldījumu ne tikai Eiropas kohēzijas politikā. Par šādas pieejas lietderību liecina arī virkne ar enerģētikas politiku saistītu iemeslu (energoatkarības un enerģētiskās nabadzības mazināšana, atbalsts nozaru sasaistei, digitalizācijas inovatīvā potenciāla izmantošana, tīklu noslodzes mazināšana).

1.9.

Tāpēc EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai reģionu tautsaimniecībā tiktu īstenota visaptveroša pieeja atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves izvēršanai, proti, definēt enerģijas reģionus, sniegt atbalstu centieniem empīriski novērtēt attiecību starp reģionā pieprasīto enerģiju un reģionā saražoto vai saražojamo enerģiju, atbalstīt mērķorientētu apmācību un tālākizglītību, stimulēt īstenošanu, piemēram, atbalstot atjaunojamo energoresursu enerģijas infrastruktūras izveidi, nodrošinot tīklu atvēršanu un panākot tīkla izmaksām atbilstošu cenu noteikšanu.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Eiropas Savienība saskaras ar nozīmīgām pārmaiņām energoapgādes jomā un enerģētikas politikā. Šīs pārmaiņas skar ne tikai ražošanu (oglekli saturošu fosilo enerģijas nesēju izmantošana tiek aizstāta ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi), notiks arī būtiskas strukturālas pārmaiņas, kas saistītas gan ar enerģijas ražošanas vietu (pāreja no centrālām lielām spēkstacijām uz decentralizētām struktūrām), gan pakalpojumu sniedzēju un patēriņa struktūru (jaunas ieinteresētās personas, kā arī patēriņa un sadales modeļi, kuri rodas arī digitalizācijas dēļ).

2.2.

EESK dažādos atzinumos jau ir aplūkojusi enerģētikas pārkārtošanas ietekmi uz reģioniem, kuri tiks ietekmēti negatīvi, piemēram, ogļu ieguves reģioniem (1). Šādos reģionos daļa cilvēku jau ir zaudējuši darbu; vēl citu darbvietu likvidēšanu būs ļoti grūti novērst. Tādēļ īpaši svarīgi ir savlaicīgi apzināties, ka notiek strukturālas pārmaiņas, un politikā tām pievērst uzmanību, lai ekonomiskās un sociālās sekas būtu pēc iespējas mazākas un tiktu ierobežotas. EESK atzinīgi vērtē Komisijas pirmās iniciatīvas šajā jomā (2).

2.3.

Tomēr EESK ir jau ievērojusi, ka pozitīvās pārmaiņas, kas var ietekmēt, piemēram, pievienotās vērtības radīšanu reģionos un darbvietu izveidi, līdz šim tiek apspriestas tikai garāmejot. Kaut arī spēkā esošās direktīvas par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (2009/28/EK) apsvērumos Komisija dažādās vietās norāda uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas nozīmi reģionu tautsaimniecības attīstībā, EESK, veicot analīzi, nācies secināt, ka a) nav gandrīz nekādu pētījumu par atjaunojamo resursu enerģijas ieguves iespējamo ietekmi uz reģionu tautsaimniecību un ka b) Komisijai un arī dalībvalstīm nav stratēģijas, kuras mērķis būtu enerģētikas politikas un reģionālās attīstības mērķtiecīgāka sasaistīšana. Tādēļ jāsecina, ka nav vērojami gandrīz nekādi centieni īstenot politisku stratēģiju minētā potenciāla pilnīgai atraisīšanai.

2.4.

Neraugoties uz to, Eiropā ir daudz pozitīvu augšupējas rīcības piemēru, kas liecina par atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi vietējā un reģionālajā līmenī. Kā nejaušu piemēru var minēt Francijas austrumu daļas pilsētu Langru (10 000 iedzīvotāji), kur tika ierīkota malkas apkures stacija, kas piecus kilometru garā centralizētās siltumapgādes tīklā apgādā 22 ūdens uzsildīšanas iekārtas un tieši arī viesnīcu, ūdens atrakciju parku un veco ļaužu pansionātu; gadā tiek ietaupītas 3 400 tonnu CO2. Saistībā ar šādām iniciatīvām nākas secināt, ka ļoti reti un nesistemātiski tiek novērtēta to nozīme reģionu tautsaimniecībā. Šajā saistībā jākonstatē, ka ļoti trūkst statistikas informācijas.

2.5.

Savukārt Feldheimā (pie Berlīnes) jau aptuveni 20 gadus vietējie resursi tiek konsekventi izmantoti vietējās enerģijas ražošanai un energoapgādei un tiek apkopota precīza informācija par ietekmi uz reģiona tautsaimniecību. Pašlaik tiek saražots vairākas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā ciemam vajadzīgs, un siltuma pieprasījums tiek apmierināts pilnībā. Līdztekus tiešajiem ienākumiem no enerģijas pārdošanas izdevies ievērojami samazināt izdevumus: ciema iedzīvotāji maksā 16,6 centus par kWh, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 50 % no elektroenerģijas vidējās cenas Vācijā. Konsekventi veidotā enerģijas aprites ekonomikā ļoti cieši tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji, kuri ir tās virzītājspēks (3).

EESK uzskata, ka svarīgs ir vispārējs salīdzinājums, kurā līdztekus iespējamai pozitīvai ietekmei uz reģionu tautsaimniecību tiek atspoguļota minētā enerģētikas pārkārtošanas negatīvā ietekme.

2.6.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sekmēt pūliņus beidzot sāk padziļinātas debates, kurās tiek minētas gan iespējas un paraugpieejas, gan arī trūkumi.

3.   Atjaunojamo energoresursu enerģijas nozīme Eiropas un tās reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā

3.1.

ES ir pasaulē lielākā enerģijas importētāja; katru gadu 53 % vajadzīgās primārās enerģijas tiek importēti par kopējo summu, kas pārsniedz 400 miljardus EUR. Eiropas Savienības energoatkarība ir nopietna ekonomiska un ģeopolitiska problēma.

3.2.

Eiropas enerģētikas savienības mērķis ir a) palielināt Eiropas energoapgādes drošību, samazinot enerģijas importu, b) veicināt klimata aizsardzību un c) radīt jaunas darbvietas. EESK uzskata, ka šis Eiropas makroekonomikas mērķis ir lietderīgs un būtu jāpiemēro arī reģionālā līmenī.

3.3.

Tāpēc atjaunojamo energoresursu kā vietējo enerģijas avotu, kas atšķirībā no fosilajiem resursiem ir pieejami visos Savienības reģionos, izmantošanas veicināšana ir jāaplūko ne tikai klimata aizsardzības apsvērumu dēļ, bet tā jāuzskata arī par reģionu tautsaimniecībai svarīgu mērķi: enerģijas ražošana varētu stimulēt reģionu tautsaimniecību, un tai tas būtu jādara.

3.4.

Jo labāk izdosies nodrošināt reģionālo dalībnieku (iedzīvotāju, reģionu uzņēmumu vai pašu vietējo kopienu) ekonomisko dalību šajā procesā, jo lielāks būs atbalsts, kas vajadzīgs, lai varētu izveidot atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves infrastruktūru. Ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi radītā reģionālā pievienotā vērtība palielinās atkarībā no tā, cik aktīvi tiek iesaistītas reģionālās ieinteresētās personas.

3.5.

To, kā šāda ekonomiska līdzdalība tieši var izpausties, var raksturot, niansēti aplūkojot ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistīto pievienotās vērtības radīšanas ķēdi.

Vispirms jāmin faktiskais ieguldījums atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtās: pašas iekārtas lielākoties tiek importētas no citiem reģioniem. Tas pats attiecas uz plānošanas procesu, ko – it īpaši lielāku projektu gadījumā – bieži vien veic inženieru vai izstrādes biroji, kuri paši neatrodas attiecīgajā reģionā; tāpēc ietekme uz reģionālo ekonomiku ir diezgan ierobežota.

Turpretim tiešu reģionālo pievienoto vērtību rada iekārtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Tomēr atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtām šīs izmaksas ir salīdzinoši nelielas. Pozitīva ietekme, piemēram, saistībā ar vēja parkiem vai saules fotoelementu iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nomas maksājumiem vietējiem zemesgabalu īpašniekiem, kā arī iespējamiem pašvaldību nodokļu ieņēmumiem.

Faktiskais ekonomiskais ieguvums no atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtām rodas, izmantojot un pārdodot saražoto enerģiju. Reģionu tautsaimniecībā izšķiroša nozīme ir tam, kas ir iekārtu operators un kas no to ekspluatācijas var gūt peļņu.

3.6.

Viena no ekonomiskās dalības izpausmēm ir reģionālās darbvietas, ko enerģētikas nozarē var radīt, izvēršot atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi. Daudzi pētījumi, piemēram, nesens pētījums par Nīderlandi (4) liecina, ka enerģētikas sistēmas pārveides neto ietekme uz nodarbinātību ir nepārprotami pozitīva. Jāuzsver, ka saskaņā ar šo pētījumu no minētās pozitīvās ietekmes labumu gūs visas Nīderlandes provinces.

Lai šādu pozitīvu attīstību varētu panākt visos Eiropas reģionos, pēc iespējas ātrāk ir jāiegulda līdzekļi cilvēku atbilstošā apmācībā.

3.7.

Ir skaidrs, ka šī pozitīvā ietekme ne visos gadījumos var pilnīgi kompensēt visus strukturālo pārmaiņu trūkumus, piemēram, tos, kas izpaužas ogļu ieguves reģionos. Taču pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju paver lielas iespējas pozitīvai attīstībai daudzos Eiropas reģionos, kas pašlaik ir tikai enerģijas importētāji.

3.8.

Vēl viens reģionālās ekonomiskās līdzdalības veids ir tieša dalība ieguldījumos atjaunojamo energoresursu iekārtās un tādējādi to ekspluatācija. Ja runājam par atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtām, jāsecina, ka lielāko daļu kopējo izmaksu veido kapitāla izmaksas. Reģionālās pievienotās vērtības radīšanā vēl jo svarīgāk ir tas, ka reģionālie dalībnieki var ieguldīt līdzekļus atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtās. Saskaņā ar Vācijas federālās zemes Hesenes pasūtītu pētījumu reģionālā pievienotā vērtība var būt līdz pat astoņām reizēm lielāka, ja vēja parks pieder reģionālam dalībniekam (5).

3.9.

Dažos Eiropas reģionos politikas veidotāji izprot šo nozīmīgumu un sākuši īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt reģionālo līdzdalību atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvē, piemēram, Community Empowerment Bill (Skotija), Lov om fremme af vedvarende energi (Dānija), Bürger- und Gemeindenbeteiligungsgesetz (Vācijas federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija) vai National Energy Independence Strategy (Lietuva).

3.10.

Trešais iespējamais līdzdalības veids ir tāds, ka patērētāji var nepastarpināti iegūt viņu reģionā esošās iekārtās ražotu enerģiju, piemēram, izmantojot tā dēvētos elektroenerģijas pirkuma līgumus (power purchase agreements). Digitalizācija padarīs elektroenerģijas pirkuma līgumus pieejamus arī maziem enerģijas patērētājiem, un izmaksu izmaiņas liecina, ka vietējās izcelsmes vēja vai saules enerģijas izmaksas arvien biežāk būs zemākas par vairumtirdzniecības cenu.

3.11.

Svarīga ir vēl viena iespējama ietekme. Ja reģionāla enerģijas aprites ekonomika ar atjaunojamo energoresursu enerģijas radītiem ietaupījumiem vai ieņēmumiem reģionā nodrošinās jaunu pievienoto vērtību un mazinās līdzekļu aizplūšanu, ko rada enerģijas importēšana, būs pieejams kapitāls, kuru varēs ieguldīt citās nozarēs – arī ārpus enerģētikas nozares. Tas nozīmē, ka jāņem vērā ne tikai tiešā ietekme uz darbvietām (piemēram, darbvietas atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē), bet arī netiešā ietekme, ko var radīt jaunas reģionālās finanšu plūsmas.

4.   Atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguve kā reģionālā politika – labas prakses piemērs no Polijas (Podlase)

4.1.

Podlases vojevodiste (Polija) ir piemērs, kas īpaši spilgti ilustrē 3. punktā minēto apsvērumu ievērošanu reģionālā līmenī. Tas ir piemērs, kā mazāk attīstīts reģions, izvēršot atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvi, var sekmīgi īstenot reģionālo politiku pat tad, ja valstī nav radīti optimāli nosacījumi. Tomēr ir vajadzīga sistemātiska pieeja, kas turpinājumā tiek izklāstīta.

4.2.

Reģionālais parlaments (Sejmik) 2012. gadā pieņēma reģionālās attīstības plānu, kas bija pamats Eiropas struktūrfondu izmantošanas darba programmu īstenošanai.

4.3.

Podlase, kas struktūras un ienākumu ziņā ir viens no vājākajiem Eiropas reģioniem, katru gadu importē enerģiju aptuveni 5,2 miljardu PLN (= 1,25 miljardu EUR) apmērā. Vojevodistei nav savu fosilo enerģijas avotu.

4.4.

Attīstības stratēģijā ir minēta plānota “revolūcija” ar šādiem četriem mērķiem: 1) neatkarība no elektroenerģijas importa; 2) atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielināšana enerģijas patēriņā; 3) CO2 emisiju mazināšana; 4) reģiona ekonomiskā potenciāla palielināšana, aizstājot importētos enerģijas nesējus (kas rada oglekļa emisijas) ar reģionāliem (tīriem) enerģijas veidiem.

4.5.

Podlasē apzinās, ka “reģionālā enerģētikas politika” var gūt panākumus tikai tad, ja tiek ņemta vērā arī enerģijas tirgus dalībnieku struktūra. Tāpēc tur cenšas panākt, ka Podlases iedzīvotāji un uzņēmēji kļūst par decentralizētu enerģijas avotu īpašniekiem.

4.6.

Kopš 2016. gada beigām Podlases pašvaldība Turośń Kościelna izlietoja tai piešķirtos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, lai tās iedzīvotāji iegādātos 38 siltumsūkņus, 77 saules fotoelementu iekārtas un 270 saules siltumenerģijas sistēmas. Pašvaldība koordinē aprēķinus, pasūtījumus un iekārtu uzstādīšanu un uzņemas iedzīvotāju labā veikt visu juridisko un tehnisko darbu. 85 % no ieguldījumiem finansēja ar ES struktūrfondu līdzekļiem. Turpmāk 25 % visu ēku būs aprīkotas ar mūsdienīgu tehniku atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei.

4.7.

Izmantojot Polijā pastāvošo neto uzskaites sistēmu attiecībā uz mazajām saules fotoelementu iekārtām, iedzīvotāji ražo savu “zaļo” elektroenerģiju (ieskaitot visus papildu izdevumus) par apmēram 0,18 PLN par kilovatstundu (apmēram 4,3 centi/kWh). Salīdzinājumam: elektroenerģija no tīkla (iegūta galvenokārt, izmantojot ogles) šobrīd maksā 0,65 PLN/kWh (= 15,5 centi/kWh). Tas liecina, ka elektroenerģijas izmaksas ir samazinātas par aptuveni 75 %, un ietaupītie līdzekļi sniedz labumu reģiona tautsaimniecībai.

4.8.

Maršala birojs izmantoja šo pieeju un 2017. gadā nodrošināja iespēju īstenot līdzīgus projektus 62 citās pašvaldībās. Kopumā tika pieprasīts finansējums aptuveni 4 700 saules siltumenerģijas iekārtām un 2 250 saules fotoelementu iekārtām ar kopējo jaudu, kas nedaudz pārsniedz 7 MWp, kuras tiek uzstādītas uz māju jumtiem; projekts tiks īstenots 2018. gadā.

4.9.

Tomēr jau sen tiek domāts tālāk, piemēram, elektromobilitātes virzienā. No 5,2 miljardiem PLN, ko Podlase katru gadu izdod par enerģijas importu, apmēram 1,5 miljardi PLN tiek tērēti vieglajiem automobiļiem paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas importam.

4.9.1.

Podlases pārdomas par šo jautājumu: reģionā reģistrētie vieglie automobiļi gada laikā nobrauc aptuveni 5,2 miljardus kilometru. Ja visi transportlīdzekļi tiktu darbināti ar elektroenerģiju, šim nolūkam, patērējot 15 kWh/100 km, būtu vajadzīgi aptuveni 800 000 MWh elektroenerģijas. Pie pašreizējām tīkla pieslēguma izmaksām, kas ir 0,63 PLN/kWh, minētajam nolūkam būtu jātērē aptuveni 500 miljoni PLN to 1,5 miljardu PLN vietā, kurus pašlaik tērē par fosilo kurināmo. Tas nozīmē, ka reģionā paliktu aptuveni 1 miljards PLN, ko varētu izmantot ekonomikas stiprināšanai!!

4.9.2.

Nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu varētu saražot, izmantojot aptuveni 70 (reģionā uzstādītas) vējturbīnas. Šāda iekārta gada laikā saražo elektroenerģiju, kuras pietiek aptuveni 7 000 vieglo automobiļu ekspluatēšanai, un viena kWh maksā aptuveni 6–7 centus. Ja 7 000 autovadītāju apvienotos un kooperatīvi ekspluatētu šādu iekārtu, viņu elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas varētu kļūt vēl mazākas. Tomēr tam būtu jārada juridiski un administratīvi priekšnosacījumi, piemēram, atverot tīklus vienādranga sadalei. Šādas iespējas paver digitalizācija, taču politiskā realitāte tās nepieļauj!

4.10.

Arī Podlasē tiek apsvērta iespēja izmantot reģionā ražotu vēja enerģiju, lai atteiktos no ogļu izmantošanas apkures iekārtās. Vēja enerģiju varētu izmantot rūpnieciskajos siltumsūkņos, kā arī siltuma akumulatoros. Šķiet, ka šāda rīcība būs ļoti rentabla. Tomēr šīs ieceres joprojām atrodas pirmsplānošanas posmā. Finanšu līdzekļu nav pat priekšizpētei.

5.   Lielāka reģionālā pievienotā vērtība, reģionā izmantojot tajā ražotu atjaunojamo energoresursu enerģiju

5.1.

Podlases piemērs liecina, ka būtiska atjaunojamo energoresursu enerģijas ietekmes izpausme ir iespējamais reģionālās pirktspējas pieaugums. Lai varētu gūt priekšstatu par šo ietekmi, reģionālajā enerģijas aprites ekonomikā ir svarīgi vispirms novērtēt potenciālu gan elektroenerģijas, gan siltumapgādes un satiksmes jomā.

5.2.

Reģionālās ekonomikas pieejas potenciālu var labi ilustrēt ar saules siltumenerģijas piemēru. Reģionālā pievienotā vērtība, ko rada iekārtu uzstādīšana un ekspluatēšana, ir neliela, it īpaši tādēļ, ka tai ir arī negatīvas sekas, piemēram, gadījumā, kad tiek aizstāta mazuta apkure un tādēļ apdraudētas mazuta tirgotāju darbvietas. Patiesībā saules siltumenerģijai ir ļoti pozitīva ietekme uz patērētājiem. Jo lielāks ir saules siltumenerģijas īpatsvars viņiem vajadzīgā siltuma kopapjomā, jo vairāk viņi var atteikties no enerģijas izejvielu, piemēram, ogļu, naftas vai dabasgāzes, importa, kas nozīmē pirktspējas aizplūšanu no reģiona uz ogļu, naftas un gāzes eksportētājvalstīm un starptautiskiem minerāleļļas un dabasgāzes koncerniem.

5.3.

Kopumā jāsecina, ka reģionos ir jāsagatavo enerģijas bilance, lai varētu gūt priekšstatu par to, cik lielā mērā izdodas vai varētu izdoties reģiona patērēto enerģijas apjomu nodrošināt ar reģionā ražotu (un šādos apstākļos uz laiku uzkrātu) atjaunojamo energoresursu enerģiju. Bilancei jāaptver šādi četri aspekti:

1.

Jānosaka, cik liels enerģijas pieprasījums ir reģionā elektroenerģijas, siltuma un mobilitātes nozarē. Siltuma un mobilitātes nozares vērā ņemšana ir svarīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, 75 % enerģijas patērē tieši šīs nozares. Otrkārt, siltuma un mobilitātes lietojumi paver svarīgas elastīguma iespējas, kas parasti ir pieejamas tikai vietējā līmenī.

2.

Jānoskaidro, cik liela ir iespēja šo pieprasījumu apmierināt ar reģionā iegūtu atjaunojamo energoresursu enerģiju. Tāpēc arī jānosaka, cik lielā mērā ar šādu rīcību faktiski var mainīt kapitāla plūsmas virzienu, lai tas atbilstu reģiona interesēm. Bioenerģijas gadījumā tas ir atkarīgs no biomasas izcelsmes, savukārt visu atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves tehnoloģiju gadījumā – no iekārtu un uzņēmumu, kam uzticēta to uzstādīšana un uzturēšana, izcelsmes. Turklāt, ņemot vērā operatoru struktūru un – attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas patēriņa apjomu reģionā, ir jānosaka, vai darbības radītais apgrozījums paliek reģionā, un tādā veidā jāpārliecinās, vai ir nodrošināta reģionālo dalībnieku ekonomiska līdzdalība.

3.

Starpība starp reģionam vajadzīgās enerģijas apjomu un tā daļu, ko var nodrošināt ar reģionā iegūtu atjaunojamo energoresursu enerģiju, liecina par to, cik daudz enerģijas jāimportē no citiem reģioniem (kapitāla aizplūde no reģiona). Arī turpmāk daudzi Eiropas reģioni nevarēs iztikt bez enerģijas importa tikai tāpēc, ka reģionam vajadzīgo enerģijas apjomu pašu spēkiem nevar efektīvi, rentabli un vienkārši tehniski nodrošināt.

4.

Ja reģionā tiek saražots vairāk enerģijas nekā patērēts, jānosaka, kas gūst ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas.

5.4.

Katram Eiropas reģionam būtu jāsagatavo reģionā saražotās enerģijas un reģionālā enerģijas patēriņa bilance, taču šāda prasība nebūtu jānosaka ar likumu. Gluži pretēji, katram reģionam vajadzētu būt ieinteresētam brīvprātīgi izstrādāt attiecīgo bilanci. Jāpārbauda, vai šajā saistībā var izmantot noteikto NUTS 3 reģionu kategoriju. Dažos gadījumos lietderīga iespēja varētu būt arī pārrobežu enerģijas reģioni, arī “reģionu veidotas Eiropas” izpratnē. Šajā saistībā koordinēšanas uzdevumu varētu veikt enerģētikas informācijas dienests, ko EESK jau pieņemtā atzinumā (6) aicināja izveidot.

6.   Līdzsvarotas vai pozitīvas enerģijas bilances potenciāls enerģētikas politikas un reģionālās politikas jomā

6.1.

Ja izdosies uzlabot reģionā ražotās un reģionā izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas bilanci, kas aprakstīta 5. punktā, tiks sniegts ieguldījums Eiropas energoatkarības mazināšanā.

6.2.

Ja reģionālie dalībnieki ekonomiskā ziņā varētu vairāk iesaistīties atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvē, tiktu stiprināta reģionālā kohēzija. Tas saistīts ar faktu, ka mazāk attīstītiem reģioniem bieži vien ir vislielākās platības atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei, un tāpēc tajos atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei ir vislielākā ietekme uz reģiona tautsaimniecību.

6.3.

Ja tiks izstrādātas konkrētas reģionālās enerģijas bilances, varēs saprast, kāda ir enerģētikas pārkārtošanas nozīme katrā reģionā. Tādā veidā tiktu radīts stabils pamats debatēm par strukturālajām pārmaiņām noteiktos reģionos. Atbilstošus reģionālās politikas iejaukšanās pasākumus varētu izstrādāt labāk nekā pašlaik, jo samērā vispārīgi tiek runāts par tikai par “ogļu reģioniem” vai “enerģijas salām”.

6.4.

Attiecīgā reģiona iedzīvotājus konkrēti ietekmē tas, vai reģions ir enerģijas eksportētājs vai importētājs vai arī reģionam ir līdzsvarota enerģijas bilance. Šis jautājums jāapspriež dialogā ar reģionālajām ieinteresētajām personām. Nav ideāla risinājuma, kas būtu vienādi piemērots visiem reģioniem. Tā vietā ir jāvienojas par taisnīgākiem un reģioniem piemērotiem risinājumiem, arī domājot par telpisko taisnīgumu (spatial justice), proti, jautājumu, kādam nolūkam kādas platības tiks izmantotas. Jāveic reģionālo politiķu un pārvaldes darbinieku atbilstoša apmācība.

6.5.

Jo labāk izdosies reģionam vajadzīgo enerģiju nodrošināt ar reģionā iegūtu atjaunojamo energoresursu enerģiju, jo reģionā dzīvojošie un strādājošie patērētāji būs neatkarīgāki no pasaules tirgus cenu izmaiņām (it īpaši tas attiecas uz minerāleļļu un dabasgāzi). Šis ir labākais veids, kā mazināt enerģētisko nabadzību un galapatērētāju neaizsargātību. Tā kā enerģijas cenas ir aizvien svarīgāks faktors, ko ņem vērā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, paveras iespēja vienlaikus vairot vietējo ekonomikas un rūpniecības centru pievilcību.

6.6.

Paredzēto siltuma un mobilitātes nozares integrēšanu elektroenerģijas sistēmā varētu mērķtiecīgi veicināt un stiprināt, stimulējot atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu reģionā, kurā tā tiek ražota.

6.7.

Nozīmīgas iespējas paver enerģētikas digitalizācija. Arī šai ziņā stimuli, kas uzlabotu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu reģionā, kurā tā tiek ražota, varētu atraisīt īpašo digitalizācijas potenciālu un tādējādi veicināt inovāciju.

6.8.

Eiropas enerģētikas savienības mērķis ir stiprināt iedzīvotāju, t. i., enerģijas patērētāju lomu enerģētikas pārkārtošanā. Tomēr pastāv lieli šķēršļi iekļūšanai starpreģionālajā enerģijas tirgū, un svarīga loma ir apjomradītiem ietaupījumiem (7). To var izskaidrot tikai ar to, ka vēsturiski ir izveidojušās monopolistiskas tirgus struktūras. Reģionālajā līmenī, t. i., reģionālā enerģijas aprites ekonomikā iedzīvotāji un patērētāji var daudz vienkāršāk pildīt šo jauno, aktīvāko lomu.

6.9.

Reģionā ražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana mazinātu tīklu noslodzi un vajadzību būtiski paplašināt Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklus (sk. arī 52. apsvērumu priekšlikumā direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (COM(2016) 767 final)).

7.   Ieteikumi attiecībā uz reģionālo enerģijas aprites ekonomiku

7.1.

EESK aicina ES iestādes uzskatīt, ka reģionos ražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana attiecīgajos reģionos ir Eiropas enerģētikas un kohēzijas politikas mērķis, un kā mērauklu izmantot reģionam vajadzīgās enerģijas apjoma un reģionā saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas bilanci. Tas, pirmkārt, nozīmē, ka turpmāk, paredzot atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei, būtu jāņem vērā iedzīvotāju ražotas enerģijas un citu reģionālo dalībnieku, kuri negūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, īpašās iezīmes (8). Īpaši svarīgs mērķis ir likvidēt šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi tirgum un ietekmē nelielo (reģionālo) dalībnieku iespējas tirgū. Lietderīga ir arī Eiropas programma reģionālo dalībnieku apmācībai un labas prakses apmaiņas uzlabošanai.

7.2.

Priekšnoteikums tam ir stratēģisks lēmums, ka enerģētikas politikas mērķis ir decentralizācija. Šai ziņā dokumentu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” joprojām ir pārāk daudz pretrunu starp drīzāk decentralizētu un viennozīmīgi centralizētu enerģētikas politiku. Atzinīgi būtu vērtējams tas, ka Eiropas reģioniem un pašvaldībām tiek piešķirtas pilnvaras tieši reglamentēt reģionālo dalībnieku līdzdalību reģionālo atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tas atbilstu arī tradīcijai daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur pašvaldības sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus.

7.3.

EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kādus enerģētikas politikas pasākumus Eiropas, valstu un pašvaldību līmenī var izmantot, lai atbalstītu reģionālo enerģētiku. Viens no šādiem priekšlikumiem var būt ierosinājums atbilstoši formulēt publiskā iepirkuma tiesību normas. Turklāt būtu jāizstrādā metodika, ko reģioni var izmantot, lai izstrādātu savu konkrēto enerģijas bilanci. Būtu vēlama tāda tiešsaistes lietotne reģionālajiem politiķiem un ieinteresētajām personām, kas rāda vismaz aptuvenus rezultātus.

7.4.

Tīkla tarifu un, iespējams, arī citu nodevu un nodokļu pārstrukturēšana varētu būt lietderīga centienos panākt jau minēto atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves ietekmi uz reģionu tautsaimniecību. Eksportētai un it īpaši importētai enerģijai būtu jānosaka tāda cena, kurā ņemtas vērā vismaz transporta izmaksas.

7.5.

Diferencētas tīkla maksas (proti, elektroenerģijas tirdzniecības darījuma cena tiek noteikta atkarībā no tā, cik tīkla līmeņi tiek izmantoti attiecīgā darījuma veikšanai), ko papildina centieni palielināt reģionā ražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru reģionam vajadzīgās enerģijas kopapjomā, arī atvieglo pūliņus, ņemot vērā tirgus apsvērumus, novērtēt faktiskās tīkla paplašināšanas vajadzības. Būs svarīgi Eiropas enerģētikas reģionus labi savienot. Tomēr tas nenozīmē, ka tīkla paplašināšanai noteikti un katrā gadījumā jāpiešķir prioritāte. Pašlaik to vēl dara pārāk bieži un bez tehniska pamatojuma (9).

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 303, 19.8.2016., 1. lpp.

(2)  https://ec.europa.eu/info/news/no-region-left-behind-launch-platform-coal-regions-transition-2017-dec-08_en

(3)  Lai iegūtu sīkāku informāciju, skatīt gadījuma pētījumu, kas 2018. gada 31. maijā tika prezentēts EESK uzklausīšanas sanāksmē “Enerģētikas pārkārtošana Eiropas reģionos – pārejas uz viedu un bezoglekļa energoapgādi ietekmes uz reģionu tautsaimniecību novērtējums”. https://www.eesc.europa.eu/en/news-media/presentations/presentation-michael-knape

(4)  Weterings, A. et al. (2018): Effecten van de energietransitie op de regionale arbeidsmarkt – een quickscan, PBL, Hāga, 36. lpp.

(5)  Institut für dezentrale Energietechnologien (2016. gads). Regionale Wertschöpfung in der Windindustrie am Beispiel Nordhessen.

(6)  OV C 262, 25.7.2018., 86. lpp.

(7)  OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.

(8)  OV C 246, 28.7.2017., 55. lpp.

(9)  Sk. Peter, F.; Grimm, V. & Zöttl, G. (2016). Dezentralität und zellulare Optimierung – Auswirkungen auf den Netzausbaubedarf. https://www.fau.de/files/2016/10/Energiestudie_Studie.pdf


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/9


Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Transporta loma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un tā ietekme uz ES politikas veidošanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 367/02)

Ziņotāja:

Tellervo KYLA-HARAKKA-RUONALA

Pilnsapulces lēmums

15.2.2018.

Reglamentā noteiktā kārtība

Reglamenta 29. panta 2. punkts

 

Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

28.6.2018.

Datums, kad pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

136/0/3

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

Transports būtiski veicina vairāku ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Tas ievērojami sekmē IAM izpildi tādās jomās kā ekonomikas attīstība, rūpniecība un MVU, kā arī tirdzniecība un ieguldījumi. Līdz ar to tas palīdz sasniegt arī tos IAM, kuru uzdevums ir veicināt nodarbinātību un labjutību, kā arī samazināt nevienlīdzību un atstumtību. Tajā pašā laikā transports saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem rada daudzas problēmas, jo ir nepieciešams, piemēram, samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un ietekmi uz vidi, uzlabot transporta sistēmu un satiksmes drošību, kā arī risināt nodarbinātības un tās kvalitātes jautājumus.

1.2.

EESK aicina Komisiju sagatavot jaunu, integrētu politikas satvaru nākamās paaudzes transporta politikai, lai veidotu priekšnosacījumus transporta un mobilitātes uzlabošanai, vienlaikus pildot sociālos un ar vidi saistītos uzdevumus.

1.3.

Tāpēc, veidojot ES politiku, ir jānodrošina tādi apstākļi, lai transports kalpotu cilvēku un uzņēmumu mobilitātes vajadzībām. Lai to īstenotu, atbilstoši IAM ir jāveic būtiski ieguldījumi pienācīgā infrastruktūrā, inovācijā un labi funkcionējošās transporta sistēmās, tostarp sabiedriskajā transportā.

1.4.

Ir jāpieliek pūles arī, lai sasniegtu tos IAM, kas attiecas uz transporta sociālajiem aspektiem, piemēram, veicināt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, pienācīgu darbu un prasmju pilnveidošanu, kā arī dzimumu līdztiesību, un veltīt īpašu uzmanību neaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām. Lai varētu pareizi vadīt strukturālās pārmaiņas, būtiska loma jāpiešķir sociālajam dialogam.

1.5.

Ar klimata pārmaiņām saistītais mērķis transporta jomā ir ļoti liels izaicinājums, un tā sasniegšanas nolūkā ir intensīvi jāpilnveido transporta sistēmas, jāveic plašs dekarbonizācijas pasākumu klāsts un jāievieš gan progresīvās tehnoloģijas, gan jauna pieeja mobilitātei.

1.6.

Digitalizācija un robotizācija ir ārkārtīgi spēcīgas tendences, kas ietekmē transporta attīstību, tāpēc šajā ziņā ir pareizi jāizmanto iespējas un pareizi jārisina problēmas. Digitalizācija veicina transporta ilgtspēju, padarot loģistiku efektīvāku, palīdzot nodrošināt pasažieriem labāku transporta informāciju un uzlabojot ceļu satiksmes drošību.

1.7.

Tā kā transports ir būtisks visai sabiedrībai, transporta politikas gatavošanā un īstenošanā ir svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Publiskā sektora loma ir būtiska, taču, lai rastu transporta nozarei iespējami labākos risinājumus, ir jāveicina arī augšupēji pasākumi un partnerības.

1.8.

EESK turklāt aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt IAM rādītājus no transporta nozares viedokļa un pastiprināt tādu rādītāju izstrādi, kas ir relevanti, sniedz reālistisku un informatīvu pārskatu par norisēm un saskan ar integrēto pieeju.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

ANO programmā 2030. gadam paredzētie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) kopumā aptver dažādus ekonomikas un sociālās jomas aspektus, kā arī vides problēmas, kas mūs skar globālā mērogā. Neviens no IAM nav īpaši vērsts uz transportu un mobilitāti, taču transports ir netieši saistīts ar vairākiem mērķiem. Turklāt nedaudzi no 169 apakšmērķiem, kas papildina IAM, ir tieši saistīti ar transportu, īpaši tie, kuri attiecas uz infrastruktūru, vietējām transporta sistēmām un ceļu satiksmes drošību. Attiecīgi trīs no 232 progresa uzraudzības rādītājiem ir attiecināmi uz transportu, jo rāda pārvadājumu apjomu, piekļuvi sabiedriskajam transportam un ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

2.2.

Attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem transportam ir daudzveidīga loma. Ilgtspējīgas attīstības mērķi nodrošina transporta jomai gan iespējas, gan grūtus uzdevumus, un IAM īstenošanā transports pilda gan veicinātāja, gan pielāgošanās funkciju. Termins “transports” šajā kontekstā attiecas uz kravu un pasažieru pārvadājumiem visos transporta veidos.

2.3.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis:

noteikt, kā transports sekmē ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un kādu labumu šie mērķi var sniegt transportam vai kā tie var ietekmēt transportu,

analizēt, kā transporta un ilgtspējīgas attīstības mērķu saikne varētu ietekmēt gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskajā līmenī īstenotos ES transporta politikas pasākumus,

sniegt EESK skatījumu un priekšlikumus par to, kā šīs saiknes būtu jāskata ES politikā un politikas veidošanas procesā ar mērķi pienācīgi izmantot iespējas un pārvaldīt risku.

Transports kā IAM sasniegšanu veicinošs faktors ir analizēts 3. un 4. sadaļā. Dokumenta 5. sadaļā aplūkots, kā IAM dod labumu transportam, stiprinot tā pamatus. 6. un 7. sadaļā analizēts, kāda veida uzdevumus transportam izvirza IAM un kas no nozares tiek sagaidīts. Pamatojoties uz šo analīzi, 8. sadaļā apkopoti secinājumi un ieteikumi politikas izstrādei.

3.   Transports un IAM: ekonomikas attīstības un nodarbinātības veicināšana

3.1.

Transports ir viens no galvenajiem ekonomiskās attīstības veicinātājiem gan ES, gan globālā kontekstā, un tāpēc tas pelnījis atrasties ES darba kārtības centrā. Transports ievērojami palīdz sasniegt 8. mērķi, kas vērsts uz stabilu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu ikvienam.

3.2.

Lai gan digitalizācija izplatās visās ekonomikas jomās un sabiedrībā, tā nepieliek punktu materiālu ražošanai un patēriņam. Loģistika apvieno dažādas piegādes ķēdes daļas un ietver izejvielu, starpproduktu un galaproduktu nogādāšanu pie patērētājiem. Transports ir nepieciešams rūpniecībai, lauksaimniecībai un tirdzniecībai.

3.3.

Pareizi pārvaldīts, transports var palīdzēt sasniegt arī specifisko 8. mērķi – izstrādāt ilgtspējīga tūrisma veicināšanas politiku, lai radītu darbvietas un popularizētu vietējo kultūru un ražojumus.

3.4.

Līdzās citu uzņēmējdarbības veidu atbalstīšanai transports pats par sevi ir svarīga uzņēmējdarbības nozare, kas nodrošina miljoniem darbvietu un ievērojami veicina ekonomikas attīstību. Transports stimulē arī ražošanas nozares, piemēram, autobūvi, dzelzceļa rūpniecību, kuģniecību un aeronautiku.

3.5.

Kopumā var teikt, ka transports palīdz sasniegt 9. mērķi – būtiski palielināt rūpniecības devumu nodarbinātībā un IKP. Tā kā ar transportu saistītā uzņēmējdarbībā ir iesaistīti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, transports veicina arī MVU iekļaušanu vērtības ķēdēs un tirgos un sekmē to izaugsmi, kas atbilst 9. un 8. mērķa prasībām

3.6.

Attiecīgi transports, kā prasīts 8. mērķī, veicina darbvietu radīšanu ar transportu saistītajās nozarēs. Transports arī palīdz uzlabot darbvietu un darbaspēka ģeogrāfisko atbilstību, un tā rezultātā palielinās nodarbinātības līmenis. Tomēr pastāv arī problēmas, piemēram, digitalizācijas un robotizācijas radītās izmaiņas, kuru rezultātā tiek prognozētas dziļas pārmaiņas attiecībā uz nodarbinātību un uzdevumiem.

3.7.

Globālā kontekstā transports palīdz sasniegt 17. mērķi – stiprināt globālo partnerību, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šajā mērķī pausts aicinājums veicināt vispārēju, uz noteikumiem balstītu, atvērtu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas pārziņā. Transports ir tirdzniecības mugurkauls, tāpēc tam ir ievērojams potenciāls veicināt šī mērķa sasniegšanu.

3.8.

9. mērķis aicina izstrādāt ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru jaunattīstības valstīs. Tas ir saistīts ar 10. mērķi, kurš vērsts uz nevienlīdzības samazināšanu starp valstīm un valstu iekšienē un kurā ir paredzēts sniegt attīstības palīdzību valstīm, kam tā ir visvairāk vajadzīga, kā arī sekmēt tajās ārvalstu tiešos ieguldījumus.

3.9.

Tā kā ar ražošanas, tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību transports veicina ekonomisko attīstību un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, tas palīdz sasniegt arī 1. mērķi – visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs.

4.   Transports un IAM: piekļuves precēm un pakalpojumiem veicināšana

4.1.

Patērētāji izmanto transportu, lai piekļūtu precēm – gan tādām kā pārtika, kas minēta 2. mērķī, gan citām pamatprecēm vai ekskluzīvākām precēm. Turklāt transports cilvēkiem nepieciešams arī, lai piekļūtu pakalpojumiem, piemēram, ar tūrismu, vaļasprieku vai sociālās labklājības sistēmu saistītiem pakalpojumiem.

4.2.

Transports ir viens no galvenajiem tirgu savienošanas elementiem gan attiecībā uz tirdzniecību vienotajā tirgū, gan starptautiskā mērogā. Savienoti tirgi palielina efektivitāti un sniedz paplašināšanās iespējas, tādējādi veicinot preču pieejamību patērētājiem gan fiziski, gan cenas ziņā.

4.3.

Transports ir izšķiroši svarīgs arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai gan ES, gan visā pasaulē. Tādējādi tas palīdz sasniegt arī 3. mērķi, kas vērsts uz slimību profilaksi un ārstēšanu, kā arī uz veselīgas dzīves un labjutības nodrošināšanu ikvienam cilvēkam.

4.4.

Tas pats attiecas arī uz izglītības nodrošināšanu un iegūšanu. Tādējādi transports sekmē 4. mērķa sasniegšanu, jo ir vērsts uz iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un visiem paredzētas mūžizglītības iespēju veicināšanu.

5.   Transports un IAM: mobilitātes priekšnoteikumu radīšana

5.1.

Lai transports spētu nodrošināt cilvēku un preču mobilitāti, tam ir jābūt gan fiziski, gan cenas ziņā pieejamam, raitam un efektīvam, kā arī drošam un uzticamam. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība ar mērķi stiprināt labi strādājošu transporta sistēmu darbību veicinātu ieguldījumus pienācīgā infrastruktūrā un piemērotā tehnoloģijā.

5.2.

Tiešā veidā transportu pozitīvi ietekmē 9. mērķis, jo tas rosina izstrādāt “kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru,” lai veicinātu ekonomikas attīstību un cilvēku labjutību.

5.3.

Lai tirgus varētu labi darboties un lai preču plūsma un cilvēku pārvietošanās notiktu bez traucējumiem, ļoti svarīga ir raita robežu šķērsošana gan iekšējā tirgū, gan starptautiskā transporta un ceļošanas jomā. Tā sasniegšanai ir iecerēts 9. mērķis, kurā ir uzsvērta pārrobežu infrastruktūras nozīme.

5.4.

11. mērķa uzdevums ir padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas. Tajā pausts aicinājums nodrošināt visiem piekļuvi drošām, cenas ziņā izdevīgām, pieejamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām, veltot īpašu uzmanību neaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku, vajadzībām. Šajā nolūkā ir rūpīgi jāplāno zemes izmantojums un transporta sistēmas, kā arī jāveic atbilstoši publiskie ieguldījumi infrastruktūrā. No šāda viedokļa liela nozīme ir sabiedriskā transporta attīstībai gan pilsētu, gan lauku apvidos.

5.5.

Attiecībā uz inovāciju 9. mērķī iekļauta prasība uzlabot zinātnisko pētniecību, pilnveidot rūpniecības nozaru tehnoloģiskās iespējas. Tas ir svarīgi arī, domājot par transporta un ar transportu saistīto nozaru attīstību.

5.6.

Papildus tam 7. mērķī ir ietverts aicinājums uzlabot starptautisko sadarbību, lai veicinātu piekļuvi tīrās enerģijas izpētei un tehnoloģijai, un veicināt ieguldījumus energoinfrastruktūrā un tīrās enerģijas tehnoloģijā. Arī šie pasākumi, tostarp alternatīvo degvielu un elektrouzlādes infrastruktūra, labvēlīgi ietekmē transporta dekarbonizāciju.

5.7.

Palielinoties transporta digitalizācijai un robotizācijai, lielāka uzmanība būtu jāpievērš digitālās infrastruktūras nepieciešamībai, tostarp satiksmes automatizētai pārvaldībai un kontroles sistēmām. 9. mērķī ir minēta nepieciešamība būtiski palielināt piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijai un tiekties uz to, lai nodrošinātu vispārēju un pieejamu piekļuvi internetam. Savukārt 17. mērķī pausts aicinājums aktīvāk izmantot pamattehnoloģijas, it īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas. Digitalizācija ļauj, piemēram, uzlabot loģistikas efektivitāti un palīdz nodrošināt pasažieriem labāku informāciju.

6.   Transports un IAM: atbilsme sociālajām gaidām

6.1.

Lai gan transports palīdz nodrošināt veselības aprūpi un labjutību, tas izraisa arī veselības apdraudējumu – rada piesārņojumu, piemēram, cietdaļiņas gaisā un satiksmes negadījumus. 3. mērķis paredz būtiski samazināt šos riskus. Efektīvas satiksmes vadības sistēmas, regulējums un tā piemērošana – visi šie līdzekļi ir nepieciešami, lai uzlabotu satiksmes drošību. Savukārt progresīva automatizācija, samazinot cilvēka kļūdu iespēju, palielinās transporta drošību, neraugoties uz tehnoloģiska rakstura bažām.

6.2.

4. mērķī ietverts aicinājums nodrošināt izglītību un apmācību, no kuras ir atkarīgas darba ņēmēju un uzņēmēju prasmes ar transportu saistītajās nozarēs. Pārmaiņas, kuru cēlonis ir, piemēram, digitalizācija, nosaka būtiskas pieprasīto prasmju izmaiņas. Tāpēc 4. mērķis ir svarīgs transporta attīstības veicināšanas faktors.

6.3.

5. mērķī pausts aicinājums panākt dzimumu līdztiesību un paplašināt visu sieviešu un meiteņu iespējas. Transporta nozare var veicināt dzimumu līdztiesību, piesaistot vairāk sieviešu iesaistīties tajā kā uzņēmējām vai darba ņēmējām un tādējādi atraisot jebkura dzimuma cilvēku potenciālu. Transportam, īpaši sabiedriskajam transportam, turklāt ir jākļūst tādam, lai sievietes varētu droši ceļot.

6.4.

8. mērķis ir vērsts uz pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, jauniešu atstumtības novēršanu, cilvēka cienīgu darbu visiem un darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Apstākļi šajā ziņā ir atšķirīgi. Jaunattīstības valstīs darba ņēmēju pamattiesību aizsardzība varētu būt pats svarīgākais uzdevums, savukārt Eiropas Savienībā lielākās bažas nākotnē ir saistītas ar pilnīgas nodarbinātības veicināšanu un pienācīgas kvalitātes darbu visiem.

6.5.

Lai pārvaldītu ES strukturālās pārmaiņas, ko radījusi digitalizācija un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, ir nepieciešamas visaptverošas stratēģijas, kā panākt, lai pāreja būtu taisnīga un vienmērīga, mazināt negatīvās sociālās sekas un risināt prasmju neatbilstības problēmu.

6.6.

10. mērķī savukārt ir ietverts aicinājums veicināt visu iedzīvotāju sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu un pieņemt tādas politikas nostādnes, kas vērstas uz lielāku vienlīdzību. Šīs politikas nostādnes atbalsta arī 1. mērķi – nabadzības izskaušanu. Attiecībā uz transportu 9. mērķis mudina visiem nodrošināt pieejamu un taisnīgu piekļuvi. Transports, īpaši sabiedriskais transports, nodrošinādams piekļuvi darbam, precēm un pakalpojumiem, palīdz novērst cilvēku atstumtību.

6.7.

10. mērķis mudina arī veicināt sakārtotu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti. Ar transportu tas saistīts divos veidos: transportam ir sava loma gan cilvēku bojāejas novēršanā, gan drošas un likumīgas bēgļu un migrantu pārvietošanās nodrošināšanā. No otras puses, transporta nozare dod migrantiem iespēju integrēties darba tirgū.

7.   Transports un IAM: vides mērķu īstenošana

7.1.

Transportam ir ne vien jānodrošina cilvēku un uzņēmumu mobilitātes vajadzības, bet arī jāatbilst klimata un vides prasībām. 13. mērķis uzsver nepieciešamību steidzami rīkoties, lai apkarotu klimata pārmaiņas un to ietekmi. Transports ir galvenais pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisītājs un emisijas šai nozarē joprojām palielinās, tāpēc šis mērķis transportam rada ļoti lielus sarežģījumus. Lai sasniegtu ES politikā izvirzītos mērķus, ir jāpieliek īpašas pūles, turklāt ir nepieciešama pasaules mēroga sadarbība starptautiskajos gaisa un jūras pārvadājumos.

7.2.

Arī 8. mērķī paredzētā iecere – nošķirt ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas – transportam ir sarežģīts uzdevums, jo pastāv cieša saikne starp transportu un ekonomikas izaugsmi. Lai šo nošķiršanu īstenotu, ir intensīvi jāattīsta ilgtspējīgas transporta sistēmas, kas pēc iespējas mazāk ietekmē vidi, un jāievieš progresīvas tehnoloģijas, kā arī jaunas un novatoriskas pieejas mobilitātei. Tas atbilst arī 12. mērķim par atbildīgu patēriņu un ražošanu.

7.3.

Infrastruktūrai ir svarīga loma attiecībā uz to, kā transports ietekmē vidi. 15. mērķis paredz aizsargāt, atjaunot un ilgtspējīgi izmantot sauszemes ekosistēmas, un tas jāņem vērā zemes izmantošanas plānošanā un infrastruktūras veidošanā. Tas pats attiecas arī uz 11. mērķi, kas saistīts ar nepieciešamību pastiprināt pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un saglabāšanu.

7.4.

Tā kā enerģija ir transporta priekšnosacījums, uz transportu tieši attiecas arī ar enerģiju saistītais 7. mērķis. Tas paredz būtiski paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vispārējā energoresursu struktūrā, kā arī būtiski uzlabot energoefektivitāti. Savukārt 12. mērķī paredzēts pakāpeniski pārtraukt kaitīgā fosilā kurināmā subsīdijas. Ņemot vērā plašo fosilā kurināmā izmantošanu transporta jomā, ir skaidrs, ka šis mērķis tieši ietekmē transportu un tā lietotājus.

7.5.

14. mērķis ir vērsts uz to, lai tiktu saglabāti un ilgtspējīgi izmantoti okeāni, jūras un to resursi. Līdzās sauszemes darbībām tas paredz uzlabot jūras transporta atkritumu apsaimniekošanu un samazināt tā radītās emisijas.

7.6.

Ietekme uz vidi ir saistīta ne tikai ar pašu transportu, bet arī ar transportlīdzekļu, gaisa kuģu un kuģu dzīves ciklu no izgatavošanas brīža līdz ekspluatācijas laika beigām. Ietekmi var samazināt, efektīvāk izmantojot resursus un rūpniecības procesos lietojot tīras tehnoloģijas, kā arī īstenojot pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, ko paredz 9. un 12. mērķis.

7.7.

Sava nozīme emisiju samazināšanā ir arī pasākumiem, kas uzlabo satiksmes plūsmu. Šajā nolūkā būtiska loma ir kvalitatīvai infrastruktūrai un raitai robežu šķērsošanai, zemes izmantošanas plānošanai un pilsētplānošanai, efektīvam sabiedriskajam transportam un multimodālām kravu pārvadājumu alternatīvām.

7.8.

Autonoma transporta attīstīšana var palielināt privāto vieglo automobiļu izmantošanu, jo palielinās pasažieru ērtības. No otras puses, tiek paredzēts, ka vieglo automobiļu koplietošana – kopā ar sabiedriskā transporta izmantošanu – samazinās privāto vieglo automobiļu daudzumu. Kopumā digitalizācija un robotizācija ved uz efektīvāku transportu un loģistiku, kas uzlabo transporta ietekmi uz klimatu un vidi.

7.9.

Līdztekus faktam, ka pastāv nepieciešamība samazināt transporta radītās emisijas, transports palīdz arī novērst un atrisināt klimata un vides problēmas, jo tas veicina mazoglekļa un vidi saudzējošu tehnoloģiju, produktu un risinājumu izplatīšanu, kas paredzēta 17. mērķī.

8.   Transports un IAM: secinājumi politikas izstrādei

8.1.

Iepriekšējās nodaļās veiktā analīze skaidri atklāj, ka transports ir saistīts ar lielu skaitu IAM. Tā kā transports lielā mērā veicina vairāku IAM īstenošanu, gan ES, gan dalībvalstu, gan vietējā līmenī ir pilnībā jāapzinās tā loma IAM sasniegšanā.

8.2.

Taču ES transporta politikā ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu jāskata integrēti, tiecoties likt pamatus transporta un mobilitātes uzlabošanai un vienlaikus pildot sociālos un vides jomas uzdevumus.

8.3.

Ja transporta politika tiek skatīta no dažādu politikas jomu atšķirīgajiem izejas punktiem – pēc principa “katrs problēmjautājums tiek risināts atsevišķi” –, netiek izvēlēti optimāli risinājumi. Tādēļ ir būtiski, lai transporta politika tiktu veidota kā vienots veselums. Tāpēc EESK aicina Komisiju sagatavot jaunu integrētu politikas satvaru nākamās paaudzes transporta politikai. Tam būtu jākalpo par pamatu detalizētāku lēmumu pieņemšanai transporta jomā.

8.4.

Politikas satvaram ir vajadzīga arī globāla dimensija, kuras uzdevums būtu ar transporta nozari saistītajā ES starptautiskajā sadarbībā un ārējā darbībā integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

8.5.

Tā kā transports ir būtisks visai sabiedrībai, transporta politikas veidošanā un īstenošanā ir svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību. Tas atbilstu 16. mērķim, kurā ietverts aicinājums nodrošināt pielāgotu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos. Runājot par jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu un pārejas procesu, izšķiroša loma jāpiešķir sociālajam dialogam.

8.6.

17. mērķis ietver aicinājumu veicināt un sekmēt efektīvas publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerības, pamatojoties uz partnerību pieredzi un resursu nodrošināšanas stratēģijām. Publiskajam sektoram ir izšķirīga nozīme, taču EESK aicina ES politikas veidotājus pilnībā atzīt arī augšupējas darbības un partnerību svarīgo lomu, jo tās palīdz atrast labākos iespējamos risinājumus ar transportu saistītām problēmām un veidus, kā izmantot iespējas, piemēram, liekot lietā jaunus ražošanas un patēriņa modeļus, ko izveidojuši uzņēmumi vai iedzīvotāji.

8.7.

EESK arī aicina Komisiju izvērtēt IAM rādītājus no transporta nozares viedokļa un, kā norādīts iepriekš, aktivizēt tādu rādītāju izstrādi, kuri ir relevanti, sniedz reālistisku un informatīvu pārskatu par norisēm un saskan ar integrēto pieeju.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/15


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES koncepcijas pārejas posma pārvaldībai digitalizētā darba vidē – nozīmīgs ieguldījums baltajā grāmatā par darba nākotni”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma)

(2018/C 367/03)

Ziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

Līdzziņotājs:

Ulrich SAMM

Atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma

2018. gada 12. februāra vēstule

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Reglamenta 29. panta 1. punkts

Izpētes atzinums

Biroja lēmums

13.3.2018.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

6.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

152/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta taisnīgu digitālo pārveidi, kurā tiek ievērotas Eiropas vērtības, kas vērstas uz pilnīgu nodarbinātību, sociālo progresu, augstu aizsardzības līmeni, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu.

1.2.

EESK aicina nodrošināt, lai lielās iespējas, ko paver jaunās tehnoloģijas, dotu labumu visiem – darba ņēmējiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šajā attīstības procesā zaudētājs nedrīkst būt neviens. Politikām prioritāri jābūt virzītām uz individuālo iespēju stiprināšanu, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem labas prasmes, un uz kolektīvi organizēto sociālā nodrošinājuma sistēmu stiprināšanu ar mērķi veicināt piekļuvi sociālā nodrošinājuma pabalstiem atbilstoši Pamattiesību hartai, prioritātēm, ko Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros Eiropas Savienības iestādes pasludinājušas Gēteborgā un SDO konvencijām.

1.3.

Automatizācijas, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmē, iespējams, tiks pārveidotas darbvietas. EESK uzskata, ka prioritārā kārtība ir jāpilnveido Eiropas darba ņēmēju prasmes, īpaši attiecībā uz tiem darba ņēmējiem, kuriem kvalifikācijas līmenis un novecojušās prasmes liedz strādāt jaunās darbvietās vai tehnoloģijas ietekmē pārveidotās darbvietās. Komiteja uzsver: lai atbalstītu atbilstīgu pedagoģiju, kas ļautu attīstīt radošās un digitālās prasmes, kuras arvien vairāk ir vajadzīgas jaunajās darbvietās, ES līmenī un dalībvalstīs ir nekavējoties jāizstrādā politika, kas veicinātu sākotnējās izglītības un mūžizglītības pārveidošanu.

1.4.

Dzimumu līdzsvarota pārstāvība jāizvirza par vienu no galvenajām prioritātēm, jo nozarēs ar spēcīgu digitālo komponenti strādā ļoti maz sieviešu (1). Ir svarīgi pārraudzīt un izvērtēt šīs tendences un veicināt šo nozaru pieejamību sievietēm.

1.5.

EESK konstatē, ka tikai 0,3 % no ES publisko izdevumu kopsummas (2) ir paredzēti ieguldījumiem sociālajā politikā. Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada (3) ir jāparedz pietiekami līdzekļi šīs politikas nostiprināšanai un digitālās pārveides īstenošanai darba vidē, kas dotu labumu darba ņēmējiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

1.6.

Papildu resursus varētu iegūt no digitalizācijas radītā darba ražīguma pieauguma. EESK iesaka nozares un uzņēmumu līmenī organizēt sociālo dialogu par pievienotās vērtības sadalījumu, lai vienotos par tās izmantošanas nosacījumiem.

1.7.

Lai ņemtu vērā visus digitalizācijas radītos elastīgos nodarbinātības veidus un neatstātu novārtā nevienu darba ņēmēju (4), EESK par prioritātēm izvirzījusi sociālās aizsardzības sistēmu kvalitātes un finansiālās stabilitātes saglabāšanu. Komiteja mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt apspriešanos ar sociālajiem partneriem, lai pielāgotu sociālās aizsardzības sistēmas un ietvertu tajās arī tos darba ņēmējus, kuri sava nodarbinātības statusa dēļ šajās sistēmās nav pietiekami aizsargāti.

1.8.

Saistībā ar jaunu tehnoloģiju, piemēram, robotu vai viedo iekārtu, ieviešanu EESK savā pētījumā norāda, ka svarīga nozīme ir darba ņēmēju pārstāvju iepriekšējai informēšanai un uzklausīšanai un ka nepieciešams organizēt kolektīvas sarunas par palīdzību šo tehnoloģiju radīto pārmaiņu īstenošanā (5). Komiteja arī atgādina, ka Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvā paredzēts uzklausīšanas pienākums (6).

1.9.

Runājot par mākslīgo intelektu, EESK norāda, ka algoritmu darbības neparedzamība un to izdarītā izvēle, kas nav pakļauta cilvēka kontrolei, rada Eiropas Savienībai milzīgus izaicinājumus, kā arī izvirza būtiskus jautājumus par sabiedrību, kādā mēs vēlamies dzīvot. EESK jau ir uzsvērusi, ka jaunajā darba vidē ir ļoti svarīgi definēt cilvēka attiecības ar iekārtām. Ļoti svarīgi ir piemērot pieeju, kas vērsta uz cilvēka kontroli pār iekārtām (7).

1.10.

EESK atbalsta mākslīgā intelekta vispārējas stratēģiskas sistēmas, kas rada ES konkurences priekšrocības (8) un veicina sociāli atbildīga mākslīgā intelekta attīstīšanu, kas dod labumu visiem. Komiteja uzsver, ka ES ir jāatbalsta jaunais “kognitīvās ergonomikas” pētniecības virziens, kura mērķis ir pieņemt pasākumus, kas veicina viedo tehnoloģiju izmantošanu, kas virzīta uz cilvēku.

2.   Ievads

2.1.

Trijos izpētes atzinumos pēc Padomes prezidentvalstu Igaunijas un Bulgārijas pieprasījuma EESK jau ir izteikusi savu viedokli par jauniem darba veidiem un darba nākotni (9). Šos atzinumus papildināja plašākas pārdomas par tematu “Sociāli ilgtspējīga pieeja digitālajam laikmetam”, kas sagatavotas saistībā ar citu izpētes atzinumu, kas izstrādāts pēc prezidentvalsts Bulgārijas pieprasījuma (10).

2.2.

EESK nepiekrīt apgalvojumam, ka “digitalizācijas procesā būs gan ieguvēji, gan zaudētāji”. Šajā atzinumā EESK ierosinājusi priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai digitalizācija dotu labumu visiem iedzīvotājiem un neviens netiktu aizmirsts.

2.3.

Lai neatstātu novārtā daļu darba ņēmēju un iedzīvotāju, ir jāpalielina izdevumi ieguldījumiem sociālajā politikā, jo patlaban šie izdevumi ir tikai 0,3 % no ES publisko izdevumu kopapjoma (11). Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada (12) ir jāparedz pietiekams līdzekļu apjoms digitālās pārveides atbalstam darba vidē.

2.4.

Lai automatizācija dotu labumu visai sabiedrībai, EESK uzsver, ka ES un tās dalībvalstu rīcībā ir jābūt kvalitatīvai un labi strādājošai mūžizglītības sistēmai, pastāvīgam sociālajam dialogam starp iesaistītajām personām, atbilstīgām kolektīvām sarunām un piemērotai nodokļu sistēmai.

2.5.

Ir nekavējoties jārīkojas, lai nākotnē būtu pieejamas atbilstošas prasmes un ES un dalībvalstis saglabātu konkurētspēju un spētu radīt jaunus uzņēmumus un darbvietas, kā arī nodrošināt, ka cilvēki visā profesionālās karjeras laikā varētu iekļauties darba tirgū, un panākt labklājību visiem.

3.   Mākslīgais intelekts, kas kalpo cilvēkam un nodrošina taisnīgu un kvalitatīvu pāreju

3.1.

EESK norāda uz problēmām, ko ES rada mākslīgais intelekts, saprotot to kā tehnoloģiju kopumu, ar ko paredzēts datorizēti izpildīt kognitīvus uzdevumus, ko parasti veic cilvēks.

3.2.

Jāpanāk, ka digitalizācija un arvien spēcīgāks un efektīvāks mākslīgais intelekts dod labumu darba ņēmējiem, iedzīvotājiem, uzņēmumiem, dalībvalstīm un ES, tomēr tas ir jākontrolē, kā arī jāparedz un jāregulē tā iespējamās negatīvās sekas.

3.3.

EESK uzskata, ka tā sauktie jaunās paaudzes “kolaboratīvie” roboti var dot labumu visai sabiedrībai. Šādi roboti var kļūt par reāliem darba ņēmēju partneriem, kas atvieglo viņu ikdienas darbu, mazinot stresu darbā. Tie var arī palīdzēt personām ar fiziskiem vai kognitīviem traucējumiem un vēl vairāk – cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.4.

EESK atkārtoti uzsver (13), ka svarīga nozīme ir pieejai, kurā paredzēts, ka visu digitalizācijas procesu kontrolē cilvēks. Mūsu sabiedrībai ir jāpārvar bažas, ka, piemēram, mākslīgā intelekta sistēmas bez jebkādas cilvēka līdzdalības nākotnē varētu noteikt būtiskus mūsu dzīves aspektus. Pieejā, kurā paredzēts, ka cilvēks kontrolē iekārtas, noteikts princips, kas garantē, ka iekārtām nepārprotami ir jākalpo cilvēkam un ka cilvēks kontrolē sarežģītākos aspektus, kas saistīti ar cilvēku, piemēram, atbildības uzņemšanos, pretrunīgu un ētisku jautājumu vai neracionālas rīcības izvērtēšanu. Šo vispārīgo principu var izmantot par vadošo principu turpmākā regulējuma izstrādē.

3.5.

Pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Mākslīgais intelekts” (14) EESK jau norādīja, ka algoritmu kontrole un pārredzamība ir liels izaicinājums mūsu demokrātijai un pamatbrīvībām, tostarp darba vidē. Sociāli un ētiski atbildīga digitālā pārveide jāizvirza par Eiropas Savienības mērķi. EESK atbalsta mākslīgā intelekta vispārējas stratēģiskas sistēmas, kas Eiropas Savienībai rada konkurences priekšrocības. Komiteja uzsver, ka Savienībai ir jāatbalsta jaunais “kognitīvās ergonomikas” pētniecības virziens, kura mērķis ir pieņemt pasākumus, kas veicina viedo tehnoloģiju izmantošanu cilvēka labā.

3.6.

Izmantojot neobjektīvus algoritmus, pieņemtie lēmumi un izdarītā izvēle var pastiprināt diskrimināciju uzņēmumos, piemēram, saistībā ar darbā pieņemšanu, un cilvēkresursu jomā kopumā (15). Tomēr ar efektīvu datu un algoritmu programmēšanu var sekmēt “gudrāku” un taisnīgāku darbā pieņemšanu un cilvēkresursu politiku.

3.7.

Eiropas pētniekiem, inženieriem un uzņēmējiem, kuri sekmē mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, attīstīšanu un laišanu tirgū, jārīkojas saskaņā ar ētiskās un sociālās atbildības kritērijiem. Šajā nolūkā piemērots risinājums var būt ētikas un humanitāro zinātņu iekļaušana inženierzinātņu mācību programmās (16). Noderīgs varētu būt arī rīcības kodekss.

3.8.

EESK vēlas vērst uzmanību uz apdraudējumu, ko mākslīgais intelekts rada kiberdrošībai un privātuma aizsardzībai. Jo ar šo jauno tehnoloģiju ir daudz vieglāk radīt augstas kvalitātes viltus attēlus, video, runas un tekstus. Lai novērstu šo nopietno apdraudējumu, ES politikā tas jāizvirza par absolūtu prioritāti.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Ietekme uz darbvietām

4.1.1.

Ļoti pretrunīgs ir jautājums par to, kā automatizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts ietekmēs dažādus ražošanas procesus. Atkarībā no izmantotās metodes – darba uzdevumu vai darbvietu analīzes – prognozes par darbvietu skaita samazināšanos būtiski atšķiras (17).

4.1.2.

Lai kādas arī nebūtu šīs atšķirības, ir skaidrs, ka digitalizācija ietekmēs lielāko daļu darbvietu; dažas profesijas tā ietekmēs vairāk nekā citas, un tās jau drīzumā varētu izzust (18). Savukārt citas profesijas tiks pārveidotas, un būs vajadzīga pārkvalificēšanās.

4.1.3.

Eiropas Savienības dalībvalstis ļoti atšķirīgi vērtē automatizācijas ietekmi uz darbvietām (19). ESAO pētījums liecina, ka Apvienotajā Karalistē, Ziemeļvalstīs un Nīderlandē darbvietas parasti ir mazāk automatizētas nekā ES dalībvalstīs Austrumeiropā un Dienvideiropā (20). Šīs atšķirības izskaidrojamas ar vairākiem faktoriem: darba organizācijas atšķirības ekonomikas nozarēs, atšķirības nozaru struktūrā un ieguldījumos (valstīs, kuras vēl nav ieviesušas un ieguldījušas tehnoloģijās, kas varētu aizstāt darbaspēku, darba uzdevumu struktūra ir automatizācijai piemērotāka). Atšķirības vērojama arī darba vietu organizēšanā kopumā, kā arī darba ņēmēju izglītības līmenī.

4.2.   Galveno prasmju nodrošināšana visiem iedzīvotājiem

4.2.1.

Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstīgas prasmes var palīdzēt ES dalībvalstīm labāk iekļauties globalizētos tirgos un specializēties visprogresīvākajās tehnoloģijās, veidojot inovatīvākus konkurētspējīgus uzņēmumus. Lai to panāktu, visās nozarēs ir vajadzīgi darba ņēmēji, kuriem ir ne tikai augstas radošās un kognitīvās prasmes (lietotprasmes, digitālās prasmes un spējas risināt sarežģītas problēmas), bet arī vadības un komunikācijas spējas, kā arī spēja mācīties.

4.2.2.

Darba ņēmēji, kuriem nepieciešami prioritāri pasākumi un lielāks atbalsts, ir tie, kuri strādā mazkvalificētu darbu ar lielu automatizācijas, pārveides, nomaiņas vai izzušanas potenciālu.

4.2.3.

Savienībā palielinās plaisa starp prasmēm un nākotnes darbvietām. ES dalībvalstīs 22 % darba ņēmēju, iespējams, nebūs pietiekamu digitālo prasmju, kas nepieciešamas viņu darbvietu attīstībai (21). Kopš 2008. gada ir palielinājies bezdarba un ilglaicīga bezdarba perioda vidējais ilgums, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem.

4.2.4.

Kā norādīts nesenajā EESK atzinumā, ņemot vērā šo bezdarbnieku grūtības atrast darbu, nozaru un teritoriālajā, valsts un ES līmenī ar sociālo dialogu ir steidzami jārisina jautājums par apmācību un prasmēm (22), lai visiem darba ņēmējiem būtu pieejama pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un karjeras virzības iespējas.

4.3.   Sākotnējas izglītības pārveidošana un mūžizglītības veicināšana

4.3.1.

Ņemot vērā šīs problēmas, EESK uzsver, ka ES un dalībvalstu līmenī ir nekavējoties jāizstrādā mērķtiecīga politika, ar kuru atbalsta sākotnējās izglītības un mūžizglītības pārveidošanu, lai veicinātu atbilstīgu pedagoģiju, kas palīdzētu attīstīt radošās prasmes, kuras kļūst arvien nozīmīgākas.

4.3.2.

Viena vienīga vienveidīga politika ES līmenī var būt neefektīva, jo problēmas dalībvalstīs ir atšķirīgas, taču visur ir nepieciešama politika, kas mazina atšķirības starp pieejamām prasmēm un nākotnes darbvietām (23).

4.4.   Kam jāpievērš uzmanība saistībā ar iespējamo diskrimināciju darbā un sabiedrībā

4.4.1.

Dzimumu līdztiesība: nākotnes darbvietas ir saistītas ar STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika), un tās tiks vērtētas visaugstāk un būs vislabāk apmaksātas, īpaši informācijas tehnoloģiju nozarē (IT). Dzimumu līdzsvarota pārstāvība jāizvirza par vienu no galvenajām prioritātēm, jo nozarēs ar spēcīgu digitālo komponenti strādā ļoti maz sieviešu (24). Lai nākotnes darba vidē nepieļautu vēl lielāku nevienlīdzību, ir svarīgi pārraudzīt un izvērtēt šīs tendences un veicināt sieviešu piekļuvi minētajām nozarēm (25).

4.4.2.

Nevienlīdzība vecuma ziņā: pārmaiņas darba vidē ietekmē darba ņēmēju nodarbināšanas nosacījumus neatkarīgi no viņu vecuma. Šīs pārmaiņas var ietekmēt ilgtspējīgu darbu visas profesionālās karjeras laikā. Piemēram, terminētus darba līgumus patlaban diezgan netaisnīgi slēdz lielākoties ar gados jauniem darba ņēmējiem (26), bet tos varētu sākt attiecināt uz gados vecākiem darba ņēmējiem, radot attiecīgas sekas. Tajā pašā laikā ar digitalizāciju saistīta tehnoloģiju attīstība var pavērt iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem. Šīs norises ir jāņem vērā pētījumos par darbu.

5.   Inovatīvs un prognozējošs sociālais un pilsoniskais dialogs

5.1.

Visu līmeņu – Eiropas, valsts, nozares, teritoriālā un uzņēmuma līmeņa sociālajā dialogā pilnībā jāiekļauj digitālie jautājumi un jāizstrādā uz derīgiem datiem balstītas prognozēšanas politikas attiecībā uz pārmaiņu skartajām profesijām, jaunizveidotajām darbvietām un jaunajās darbvietās vajadzīgo prasmju veidošanu.

5.2.

Lai ņemtu vērā jaunos riskus un iespējas, sociālajā dialogā plašāk jāpievēršas darba apstākļiem automatizācijas laikmetā. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē dažādās ES dalībvalstīs un nozarēs sociālā dialoga ceļā panāktās vienošanās, lai to rezultātus ieviestu praksē (tiesības atslēgt mobilās sakaru ierīces (27), vienošanās par attālināto darbu, personai nododamās tiesības, ar platformām parakstīts koplīgums (28) utt.) (29).

5.3.

Lai aptvertu visus digitalizācijas radītos elastīgos nodarbinātības veidus un neatstātu novārtā nevienu darba ņēmēju (30), viena no EESK prioritātēm ir sociālās aizsardzības sistēmu kvalitātes un finansiālas stabilitātes saglabāšana atbilstīgi ES sociālo tiesību pīlāram. Komiteja mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis organizēt apspriešanās ar sociālajiem partneriem, lai pielāgotu sociālās aizsardzības sistēmas jaunajiem nodarbinātības veidiem.

5.4.

Papildu resursus varētu iegūt no digitalizācijas radītā darba ražīguma pieauguma. Nozares un uzņēmumu līmenī ir jāorganizē sociālais dialogs par pievienotās vērtības sadali un pārdali.

5.5.

Lai nodrošinātu vienādu nodokļu līmeni visu veidu ienākumiem neatkarīgi no tā, vai tie gūti tradicionāli organizētajās nozarēs vai dalīšanās ekonomikā, ir rūpīgi jāizvērtē nodokļu sistēmu reformas.

5.6.

Šajās norisēs būtu aktīvi jāiesaista pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas. Apmācības politikas, kas virzītas uz sabiedrības grupām, kuras ir mazāk aizsargātas pret straujām pārmaiņām tehnoloģiju jomā, kā arī mākslīgā intelekta un digitalizācijas veicināšanas politikas, kas ietekmē visus iedzīvotājus, leģitimizē pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Eiropas Komisija (2018. gads). Sievietes digitālajā laikmetā (angļu valodā).

(2)  COM(2017) 206 final, 28. lpp.

(3)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(4)  OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp., un OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.

(5)  EESK (2017. gads). Impact of digitalization and the on-demand economy on labour markets and the consequences for employment and industrial relations (pieejams angļu un franču valodā).

(6)  OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.

(7)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(8)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(9)  OV C 434, 15.12.2017., 30. un 36. lpp., un OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(10)  OV C 237, 6.7.2018., 1. lpp.

(11)  Eiropas Savienība (2017. gads). Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, 24. lpp.

(12)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(13)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(14)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(15)  SDO (2018. gads). The impact of technology on the quality and quantity of jobs; cf. Villani, C. (2018. gads). Donner un sens à l'intelligence artificielle: Pour une stratégie nationale et européenne.

(16)  Skatīt Cédric Villani ziņojumu par mākslīgo intelektu (2018. gada marts).

(17)  Nedelkoska, L. un G. Quintini (2018. gads). Automation, skills use and training. OECD Social, Employment and Migration Working Papers (ESAO darba dokumenti par sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību un migrāciju), Nr. 202, OECD Publishing, Parīze.

(18)  France Stratégie (2018. gads). Intelligence artificielle et travail: rapport à la ministre du travail et au secrétaire d'État auprès du premier ministre, chargé du numérique.

(19)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(20)  Nedelkoska, L. un G. Quintini (2018. gads). Automation, skills use and training. OECD Social, Employment and Migration Working Papers (ESAO darba dokumenti par sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību un migrāciju), Nr. 202, OECD Publishing, Parīze.

(21)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(22)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(23)  Cedefop (2018. gads). Insights into skill shortages and skill mismatch: learning from Cedefop’s European skills and job survey.

(24)  EK (2018. gads). Sievietes digitālajā laikmetā (angļu valodā).

(25)  EK (2015. gads). Monitoring the digital economy & society 2016–2021.

(26)  Eurofound (2017. gads), Non-standard forums of employment: Recent trends and future prospects, 7. lpp., un Eurofound (2017. gads), Working conditions of workers at different ages.

(27)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(28)  Skatīt Dānijā parakstīto vienošanos.

(29)  OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.

(30)  OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp., un OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/20


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis”

(izpētes atzinums pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma)

(2018/C 367/04)

Ziņotāja:

Gunta ANČA

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 3.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pants

Pilnsapulces lēmums

13.3.2018.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

6.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

187/2/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Sievietes un meitenes ar invaliditāti joprojām saskaras ar multiplo un krustenisko diskrimināciju gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ. Sievietēm ar invaliditāti nav vienlīdzīgu iespēju tieši tāpat kā citiem piedalīties visās sabiedrības dzīves norisēs. Viņas pārāk bieži ir atstumtas, piemēram, no iekļaujošas izglītības un apmācības, nodarbinātības un iespējām piekļūt nabadzības mazināšanas programmām un pienācīgam mājoklim un piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, un vairāki tiesību akti liedz viņām iespēju pieņemt lēmumus par savu dzīvi, tostarp saistībā ar savām seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām. Viņas sastopas ar šķēršļiem, kas liedz viņām izmantot savas kā ES pilsoņu tiesības (1).

1.2.

Šajā atzinumā ES un tās dalībvalstis tiek aicinātas īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD(2), ieteikumus, ko ES 2015. gadā saņēma no UNCRPD komitejas un kas attiecas uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, un ANO komitejas Vispārīgo piezīmi Nr. 3 par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 6. pantu.

1.3.

Komiteja aicina ES un tās dalībvalstis sieviešu un meiteņu ar invaliditāti perspektīvu iekļaut gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā, politikas pasākumos un programmās un dzimumu perspektīvu integrēt ES stratēģijās invaliditātes jomā, tostarp nākamajā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā 2020.–2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlārā (3). Arī stratēģijā, kas aizstās stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, būtu jāiekļauj sieviešu ar invaliditāti perspektīva, jo viņu līdzdalībai ekonomiskajās un sociālajās norisēs ir būtiska nozīme Eiropas vispārējās ekonomiskās un sociālās stratēģijas sekmīgā īstenošanā (4).

1.4.

Gan ES, gan valstu līmenī būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi strukturēta dialoga iedibināšanai, kuram paredzēta īpaša budžeta pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem, kas garantē jēgpilnu konsultēšanos ar cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp, ar sievietēm, meitenēm un zēniem ar invaliditāti, un šo cilvēku, proti, viņu pārstāvības organizāciju iesaistīšanu Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanā un uzraudzībā (5).

1.5.

Pašreizējie un turpmākie ES finansēšanas instrumenti, it īpaši struktūrfondi un Eiropas Sociālais fonds, būtu jāizmanto kā nozīmīgi instrumenti, kas atbalsta dalībvalstu centienus sieviešu un meiteņu ar invaliditāti interesēs veicināt pieejamību un izskaust diskrimināciju (6).

1.6.

Eiropas Savienībai būtu ātri jāpievienojas Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijai), kas būtu vēl viens solis virzībā uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti apkarošanu (7). Šajos pasākumos būtu jāietver kriminālatbildība par seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, tostarp piespiedu sterilizācijas pārtraukšana (8).

1.7.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, lai sievietēm un meitenēm ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgiem un paredzētiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pieejamiem pamatpakalpojumiem. Jānodrošina, ka visas sievietes un meitenes ar invaliditāti var izmantot savu tiesībspēju un rīcībspēju un pašas, saņemot atbalstu, ja viņas to vēlas, lemt par medicīnisku un/vai terapeitisku aprūpi, tostarp pašas lemt par fertilitātes un reproduktīvās autonomijas saglabāšanu (9).

2.   Ievads

2.1.

Sievietes ar invaliditāti joprojām ir atstumtas no sabiedrības. Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis ir ne tikai sliktāks nekā sievietēm bez invaliditātes, bet arī sliktāks nekā vīriešiem ar invaliditāti (10).

2.2.

Sievietes ar invaliditāti veido 16 % no Eiropas sieviešu kopskaita. Šis skaitlis ir balstīts uz pašreizējo sieviešu skaitu, kas ir nedaudz mazāks par 250 miljoniem, tādējādi Eiropas Savienībā (ES) ir aptuveni 40 miljoni sieviešu un meiteņu ar invaliditāti (11).

2.3.

Gados vecāku cilvēku skaits Eiropā un pasaulē palielinās, un tāpēc attiecīgi palielināsies arī cilvēku ar invaliditāti skaits. Sieviešu ar invaliditāti skaits pieaugs nesamērīgi, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir lielāks (12).

2.4.

Šajā atzinumā ES un tās dalībvalstis tiek aicinātas īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD(13), ieteikumus, ko ES 2015. gadā saņēma no UNCRPD un kas attiecas uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, un ANO komitejas Vispārīgo piezīmi Nr. 3 par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 6. pantu. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu nekavējoties jāizstrādā rīcības plāns un jāparedz termiņš un līdzekļi Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai.

3.   Vispārīgas piezīmes

Starptautiskais un Eiropas tiesiskais regulējums

3.1.

ES un 28 ES dalībvalstis ir Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām puse. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām tagad tām ir saistoša, un tas nozīmē, ka tās ir apņēmušās kopīgi veicināt, aizsargāt un nodrošināt Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām nostiprinātās personu ar invaliditāti tiesības, tostarp sieviešu un meiteņu ar invaliditāti tiesības. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jārāda piemērs, jo tā ir pasaulē vienīgā reģionālās integrācijas organizācija, kura ir viena no pusēm Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un kurai ir unikāla iespēja nodrošināt saskaņotu un vienlīdzīgu aizsardzību sievietēm un meitenēm ar invaliditāti visā Eiropā.

3.2.

Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 6. pantā ir atzīts, ka “sievietes un meitenes ar invaliditāti tiek pakļautas dažādu veidu diskriminācijai, un saistībā ar to [dalībvalstis] veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņas pilnībā un vienlīdzīgi izmanto visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu attīstību, stāvokļa uzlabošanos un tiesību un iespēju paplašināšanu, lai viņām garantētu šajā konvencijā noteikto cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošanu un izmantošanu.”

3.3.

ES 2015. gadā saņēma svarīgus ieteikumus no ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas par to, kā uzlabot personu ar invaliditāti, to skaitā sieviešu un meiteņu ar invaliditāti, stāvokli Eiropas Savienībā.

3.4.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komiteja 2016. gadā pieņēma Vispārīgo piezīmi Nr. 3 par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 6. pantu, kurā uzsvērts, ka konvencijas dalībvalstīm, to skaitā ES, būtu jāveic iepriekš minētie pasākumi, lai veicinātu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti tiesības.

3.5.

Visas ES dalībvalstis ir arī ANO Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) dalībvalstis. Šī konvencija ir visaptverošs starptautiskais tiesību instruments, kam jāsekmē visu sievietēm piešķirto cilvēktiesību vienlīdzīga atzīšana, izmantošana un realizēšana politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsoņa tiesību jomā un sadzīvē. Arī visām sievietēm un meitenēm ar invaliditāti būtu jāgūst labums no valstu centieniem īstenot Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un viņas būtu jāiesaista šajos centienos.

3.6.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. un 19. pantā teikts, ka Eiropas Savienībai, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, kā arī paredzot attiecīgus pasākumus, ir jātiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. LESD 8. pantā paredzēts: “Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.”

3.7.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 26. panta noteikumi aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ un atzīst cilvēku ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē. Hartā arī norādīts uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un to, ka aizliegta ir diskriminācija dažādu iemeslu dēļ, tostarp dzimuma dēļ.

4.   Vispārīgi ieteikumi

4.1.

Neraugoties uz Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļautajām norādēm, Eiropas Savienība invaliditātes aspektu nav ne integrējusi visos dzimumu līdztiesības politikas pasākumos, programmās un stratēģijās ne arī iekļāvusi dzimumu līdztiesības perspektīvu savās stratēģijās, kas attiecas uz invaliditāti. ES un tās dalībvalstīm pašlaik nav stingra tiesiskā regulējuma, kas aizsargātu, veicinātu un nodrošinātu visas sieviešu un meiteņu ar invaliditāti cilvēktiesības. Komiteja aicina ES un tās dalībvalstis sieviešu un meiteņu ar invaliditāti perspektīvu iekļaut gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā, politikas pasākumos un programmās un dzimumu perspektīvu integrēt ES stratēģijās invaliditātes jomā, tostarp nākamajā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā 2020.–2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Arī stratēģijā, kas aizstās stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, būtu jāiekļauj sieviešu ar invaliditāti perspektīva, jo viņu līdzdalībai ekonomiskajās un sociālajās norisēs ir būtiska nozīme Eiropas vispārējās ekonomiskās un sociālās stratēģijas sekmīgā īstenošanā (14).

4.2.

ES un tās dalībvalstis nepietiekami konsultējas ar sieviešu un meiteņu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām un nepiešķir tām pietiekamu finansējumu. Gan ES, gan valstu līmenī būtu jāīsteno vajadzīgie pasākumi strukturēta dialoga iedibināšanai, kuram paredzēta īpaša budžeta pozīcija ar pietiekamiem līdzekļiem, kas garantē jēgpilnu konsultēšanos ar cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp, ar sievietēm, meitenēm un zēniem ar invaliditāti, un šo cilvēku, proti, viņu pārstāvības organizāciju iesaistīšanu Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanā un uzraudzībā (15).

4.3.

Visas cilvēktiesību organizācijas joprojām ir atstājušas novārtā sievietes un meitenes ar invaliditāti. Periodiskajos ziņojumos, ko Eiropas Savienībā un dalībvalstīs gatavo attiecīgās cilvēktiesību līguma izpildes uzraudzības struktūras, automātiski jāiekļauj informācija par sievietēm ar invaliditāti. Šāda prakse būtu jāpārņem visām institūcijām, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā Eiropas un valstu līmenī, tai skaitā organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar invaliditāti un viņu ģimenes, sievietes kopumā un sievietes ar invaliditāti (16).

4.4.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm trūkst gan konsekventu un salīdzināmu datu un rādītāju, kas atspoguļo to, kā tiek ievērotas sieviešu un meiteņu ar invaliditāti cilvēktiesības, gan arī pētījumu par sieviešu un meiteņu ar invaliditāti stāvokli Eiropas Savienībā (17). EESK iesaka, ka Eiropas aģentūrām, it īpaši Eurofound, Cedefop, FRA un EIGE, vajadzētu pieņemt sistemātiskāku pieeju savā darbā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un viņu stāvokli darba tirgū un sabiedrībā. Tajā jo īpaši būtu jāņem vērā sieviešu stāvoklis un tas, ka intersekcionalitāte var novest pie dažādu veidu diskriminācijas. Turklāt EESK iesaka, ka aģentūrām šis jautājums būtu skaidri jāiekļauj savās darba programmās. Saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām nostiprinātajiem principiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī jautājumiem, kas skar sievietes un meitenes ar invaliditāti, būtu jāpievērš uzmanība ar dzimumu un vecumu saistīto datu vākšanā un statistikā, kā arī pašreizējās datu laikrindās un statistiskajos apsekojumos. Būtu jāizveido mehānisms, kas paver iespēju pārraudzīt progresu un finansēt datu vākšanu, pētījumus un pētniecību par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, tostarp atstumtāko sabiedrības grupu, piemēram, etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvēm, un par krustenisko diskrimināciju, ar kuru viņas saskaras, un gūtās atziņas būtu jāizmanto politikas plānošanā. Visos pētījumos par cilvēku ar invaliditāti tiesībām būtu jāņem vērā dzimuma aspekts, un pētījumos par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti būtu jāņem vērā invaliditātes aspekts.

4.5.

Pašreizējie un turpmākie ES finansēšanas instrumenti, it īpaši struktūrfondi un Eiropas Sociālais fonds, būtu jāizmanto kā nozīmīgi instrumenti, kas atbalsta dalībvalstu centienus sieviešu un meiteņu ar invaliditāti interesēs veicināt pieejamību un izskaust diskrimināciju (18), kā arī palielināt informētību un izpratni par programmās laikposmam pēc 2020. gada paredzētajām iespējām finansēt šādus pasākumus. Organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, būtu jāsaņem pieejama informācija un atbalsts to centienos piekļūt finansējuma saņemšanas iespējām.

4.6.

Eiropā sievietes un meitenes ar invaliditāti ir pakļautas augstākam riskam kļūt par multiplās un krusteniskās diskriminācijas upuriem. Ja krustojas tādi aspekti kā rase, etniskā izcelsme, sociālā šķira, vecums, seksuālā orientācija, tautība, reliģija, dzimums, invaliditāte, bēgļa vai migranta statuss u. c., rodas daudzkāršojošs efekts, kas palielina diskrimināciju, ar kuru saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti (19). Šī diskriminācija rodas no veida, kādā cilvēki veido savu identitāti, nespējot atzīt sieviešu ar invaliditāti daudzveidību, tiecoties uz vienveidīgu redzējumu attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti visās sociālajās telpās un uz šo sieviešu realitāti raugoties no izslēdzošas perspektīvas (20). Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāatceļ visi diskriminējošie tiesību akti, politikas pasākumi un prakse un jāaizliedz jebkāda ar dzimumu un invaliditāti saistīta diskriminācija un tās krusteniskie veidi, tostarp pieņemot efektīvus un visaptverošus ES tiesību aktus, kas sievietes ar invaliditāti aizsargā no krusteniskās diskriminācijas visās dzīves jomās (21).

4.7.

Vēsturē un sabiedrībā, tai skaitā ģimenēs, vērojamā attieksme un aizspriedumi ir radījuši negatīvus stereotipus par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, tādējādi veicinot viņu sociālo izolāciju un atstumtību. Plašsaziņas līdzekļi viņas gandrīz pilnībā ignorē, bet, kad par viņām informē, skatījums uz sievietēm ar invaliditāti ir aseksuāls un medicīnisks, ignorējot viņu spējas un ieguldījumu sabiedrībā, kurā viņas dzīvo (22). Sievietes un meitenes ar invaliditāti nav pietiekami informētas par savām tiesībām, kas nostiprinātas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un ES tiesību aktos. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāveido visaptveroša kampaņa, lai palielinātu informētību gan par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, gan par sieviešu ar invaliditāti stāvokli un mazinātu aizspriedumus pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti (23). Plašsaziņas līdzekļi būtu jāmudina apspriesties ar sievietēm ar invaliditāti un viņas iesaistīt, un būtu vēlams, ka tās ir viņu pārstāvības organizāciju izvirzītas sievietes. Šīm organizācijām vajadzētu piedalīties arī prezentācijās un pārraudzīt programmas. Organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, būtu jāsaņem vajadzīgie līdzekļi, lai tās var sievietes un meitenes ar invaliditāti un viņu ģimenes informēt un apmācīt par viņu tiesībām, kuras paredzētas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

4.8.

ES kā publiskas pārvaldes struktūras pienākums ir nodrošināt, ka Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām tiek ievērota tās iestādēs. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti nozīmīgi jautājumi tiek pilnībā iekļauti un ņemti vērā tās rīkotajos pasākumos un sanāksmēs, ar komunikāciju, informēšanu un konsultēšanos saistītajos pasākumos un sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības politikā, un ES būtu jācenšas nodrošināt, ka tās budžetā tiek paredzēti līdzekļi ar dzimumu saistītu jautājumu risināšanai. Būtu jāveic pozitīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka sievietes ar invaliditāti tāpat kā citi var piedalīties ES iestāžu darbā un darbībā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Vardarbība

5.1.1.

Sievietēm ar invaliditāti risks kļūt par vardarbības, ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem ir lielāks nekā pārējām sievietēm. Vardarbība var izpausties cilvēku savstarpējās attiecībās, un tā var būt institucionāla un/vai strukturāla. Institucionāla un/vai strukturāla vardarbība ir jebkāda strukturālās nevienlīdzības vai institucionālās diskriminācijas izpausme, kuras dēļ sievietes salīdzinājumā ar citiem savas ģimenes, mājsaimniecības vai kopienas locekļiem nonāk fiziskā vai ideoloģiskā pakļautībā (24). Eiropas Pamattiesību aģentūras pētījumā, kas veikts 2014. gadā, aplēsts, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti trīs līdz piecas reizes biežāk kļūst par vardarbības, it īpaši ģimenē vērojamās vardarbības, upuriem (25).

5.1.2.

ES un valstu tiesību aktos, kas attiecas uz ekspluatācijas, vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, sievietēm un meitenēm ar invaliditāti bieži nav veltīta pienācīga uzmanība. Eiropas Savienībai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai invaliditātes aspekts tiktu integrēts visos tiesību aktos, politikas pasākumos un stratēģijās, kuru mērķis ir apkarot vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju (26). Būtu jāparedz kriminālatbildība par vardarbību pret sievietēm. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic visi attiecīgie normatīvie, administratīvie, sociālie un ar izglītību saistītie pasākumi, lai sievietes un meitenes ar invaliditāti aizsargātu pret visu veidu ekspluatāciju, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu gan mājās, gan ārpus tām, kā arī atvieglotu viņu piekļuvi tiesu iestādēm, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības un sniedzot piemērotu sabiedrisko palīdzību un atbalstu, tostarp palīgierīces, lai novērstu nošķirtību un norobežotību mājās (27).

5.1.3.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu ātri jāpievienojas Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijai), kas būtu vēl viens solis virzībā uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti apkarošanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver kriminālatbildība par seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, tostarp piespiedu sterilizācijas pārtraukšana (28).

5.2.   Seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības, tostarp tiesības uz mājokļa un ģimenes dzīves respektēšanu

5.2.1.

Aplami stereotipi, kas saistīti ar invaliditāti un dzimumu, ir diskriminācijas veids, kurš īpaši negatīvi ietekmē iespējas izmantot ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās tiesības un tiesības dibināt ģimeni. Daži no kaitīgiem stereotipiem par sievietēm ar invaliditāti ir uzskati, ka viņas ir aseksuālas, nespējīgas, nesaprātīgas un/vai hiperseksuālas (29).

5.2.2.

Lēmumi, ko pieņem sievietes ar invaliditāti un it īpaši sievietes ar psihosociāliem un intelektuālās attīstības traucējumiem, bieži tiek ignorēti, un viņu lēmumi bieži tiek aizstāti ar trešo personu, tostarp likumisko pārstāvju, pakalpojumu sniedzēju, aizbildņu un ģimenes locekļu lēmumiem, tādā veidā pārkāpjot šo sieviešu tiesības, kas nostiprinātas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pantā (30). Pārāk bieži sievietes un meitenes ar invaliditāti ir pakļautas piespiedu sterilizācijai un abortiem vai cita veida viņu fertilitātes kontrolei. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas sievietes ar invaliditāti var izmantot savu tiesībspēju un rīcībspēju un pašas, saņemot atbalstu, ja viņas to vēlas, lemt par medicīnisku un/vai terapeitisku aprūpi, tostarp pašas lemt par fertilitātes un reproduktīvās autonomijas saglabāšanu un izmantot savas tiesības brīvi lemt gan par bērnu skaitu un starplaiku starp dzemdībām, gan par jautājumiem, kas saistīti ar viņu seksuālo dzīvi, un izmantot tiesības veidot attiecības. Šajā lemšanā nebūtu pieļaujama piespiešana, diskriminācija un vardarbība. Piespiedu sterilizācija un piespiedu aborts ir vardarbības pret sievietēm izpausmes, par kurām būtu jāparedz kriminālatbildība, kā noteikts Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 39. pantā (31).

5.2.3.

Vērojams, ka sievietēm ar invaliditāti var tikt liegta piekļuve informācijai, komunikācijai un izglītošanai par viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, jo valda kaitīgi stereotipi, kas balstās uz pieņēmumiem, ka viņas ir aseksuālas un tādēļ viņām nav vajadzīga tāda pati informācija kā visiem pārējiem. Iespējams arī, ka informācija netiek sniegta pieejamos veidos. Sievietes ar invaliditāti bieži nespēj fiziski piekļūt veselības aprūpes iestādēm un iekārtām, tostarp mamogrāfiem un ginekoloģiskās izmeklēšanas krēsliem (32). Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, lai sievietēm un meitenēm ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgiem un paredzētiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pieejamiem pamatpakalpojumiem, piemēram, zobārstniecības un acu ārstniecības pakalpojumiem, seksuālās un reproduktīvās veselības un profilakses pakalpojumiem, tostarp ginekologu konsultācijām, medicīniskiem izmeklējumiem, konsultācijām ģimenes plānošanā un pielāgotam atbalstam grūtniecības laikā.

5.2.4.

Būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai apmācītu speciālistus, it īpaši veselības aprūpes speciālistus un tos, kas darbojas tiesību jomā, ar nolūku nodrošināt, ka viņi izmeklēšanas un lietu izskatīšanas laikā uzklausa meiteņu un sieviešu ar invaliditāti viedokļus. Šie pasākumi būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti.

5.3.   Izglītība un apmācība

5.3.1.

Kaitīgi kombinēti stereotipi, kas saistīti gan ar dzimumu, gan ar invaliditāti, ir augsne diskriminējošai attieksmei, politikas pasākumiem un praksei, piemēram, tādu mācību materiālu izmantošanai, kas vairo aplamus ar dzimumu un invaliditāti saistītus stereotipus, no dzimuma atkarīgu ģimenes pasākumu rīkošanai, aprūpētāja lomas uzticēšanai sievietēm un meitenēm, tāpat arī dažās jomās uzskatam, ka zēnu izglītošana ir svarīgāka nekā meiteņu izglītošana, un centieniem veicināt nepilngadīgu meiteņu ar invaliditāti izprecināšanu, un skolās neradītai iespējai piekļūt sanitārijas labierīcībām, kas nodrošina higiēnas aprūpes iespējas menstruāciju laikā. Iepriekš minēto aspektu dēļ savukārt paaugstinās analfabētisma, nesekmības, nevienmērīga ikdienējā apmeklējuma, kavējumu un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji (33).

5.3.2.

Salīdzinoša ES analīze, kas tikta veikta 2011. gadā, liecina, ka Eiropas Savienībā tikai 27 % cilvēku ar invaliditāti vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību (34). Tomēr dati tieši par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti nav pieejami. Eiropas skolās un dažādās ES dalībvalstīs daudzas sievietes un meitenes ar invaliditāti nespēj piekļūt iekļaujošai, kvalitatīvai izglītībai, kaut arī šāda iespēja būtu jānodrošina saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Ir pierādīts, ka finanšu krīze ir negatīvi ietekmējusi centienus virzībā uz iekļaujošu izglītību.

5.3.3.

Uz vispārējo izglītību, kas iekļauj meitenes un sievietes ar invaliditāti, būtu jāraugās caur kvalitatīvi augstvērtīgas izglītības, iespēju vienlīdzības, atbalsta, saprātīgu pielāgojumu (35) un visā dzīves ciklā nodrošinātas vispārējas pieejamības prizmu, nodrošinot, ka sievietes ar invaliditāti var piekļūt tālākizglītībai, kas ir līdzeklis, ar ko stiprināt savu personīgo neatkarību, brīvu personības attīstību un savu sociālo integrāciju un vienlaikus pastāvīgi izmantot tiesības pašām lemt un izvēlēties savu dzīvesveidu. Skolēnu ar invaliditāti vecākiem būtu jāsniedz vajadzīgā informācija par iekļaujošas vispārējās izglītības priekšrocībām.

5.3.4.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jānovērtē pašreizējais stāvoklis un, veicinot Eiropas finansēšanas instrumentu izmantošanu, jāveic pasākumi, lai saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām atvieglotu visu studentu ar invaliditāti piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvi augstvērtīgai izglītībai un šādas izglītības iegūšanu, un, īstenojot izglītības mērķi, stratēģijā “Eiropa 2020” jāiekļauj rādītāji, kuri atspoguļo cilvēku ar invaliditāti stāvokli.

5.3.5.

Attiecīgās ES regulas un studentu apmaiņas programmas (piemēram, Erasmus +) pēdējos gados ir pilnveidotas, paredzot finansiālo atbalstu studentu ar invaliditāti mobilitātei. Tomēr praksē studenti ar invaliditāti, cenšoties piekļūt galamērķa valsts izglītības pakalpojumiem, saskaras ar daudziem šķēršļiem (attieksme, fiziski šķēršļi, ar komunikāciju un informāciju saistīti šķēršļi un nepietiekama mācību programmu elastība) (36). ES programmās augstākās izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā būtu jāparedz atbalsts sievietēm ar invaliditāti. Eiropas uzņēmēju apmaiņas programmā būtu jāparedz finansiāls atbalsts jauniem cilvēkiem ar invaliditāti, jo pašlaik tāds viņiem netiek sniegts. Būtu vajadzīga informācijas apmaiņa par labas prakses piemēriem un problēmām saistībā ar studentu un jauno uzņēmēju apmaiņas programmām, un būtu jānodrošina izglītības speciālistu, sociālo partneru un plašsaziņas līdzekļu apmācība.

5.3.6.

Būtu jānodrošina, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt dažādiem IKT infrastruktūras elementiem un informācijas sabiedrībai. Izstrādājot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būtu jāņem vērā ekonomiskie faktori, apmācības nepieciešamība un iespēju vienlīdzība neatkarīgi no vecuma, lai šīm tehnoloģijām varētu piekļūt meitenes un sievietes ar invaliditāti, kas saskaras ar sociālās atstumtības vai nabadzības draudiem.

5.4.   Nodarbinātība

5.4.1.

Darba tirgū nodarbināto sieviešu skaits joprojām ir daudz mazāks nekā nodarbināto vīriešu skaits (46,6 % salīdzinājumā ar 61,9 %). Visu dalībvalstu darba tirgū vērojama noturīga un būtiska dzimumu segregācija. Sievietes ar invaliditāti tomēr ir daudz vairāk atstumtas no darba tirgus. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2015. gadā publicētais dzimumu līdztiesības indekss liecina, ka Eiropas Savienībā ir nodarbināti tikai 18,8 % sieviešu ar invaliditāti. Nodarbināto vīriešu ar invaliditāti skaits sasniedz 28,1 %. Sieviešu ar invaliditāti bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, un tā dēļ lielāka ir varbūtība, ka viņas dzīvos nabadzībā un sociālā atstumtībā. Sievietes un meitenes ar invaliditāti saskaras ar lielākām grūtībām iekļauties darba tirgū, un tādēļ viņām ir grūtāk dzīvot neatkarīgi. Sievietes un meitenes ar invaliditāti bieži saņem nepietiekamu atalgojumu. Šķēršļi, kas kavē mobilitāti, un lielākā atkarība no ģimenes locekļiem un aprūpētājiem kavē viņu aktīvu līdzdalību izglītībā, darba tirgū un kopienas sociālajā un ekonomiskajā dzīvē (37).

5.4.2.

Tā kā sieviešu ar invaliditāti bezdarba līmenis ir augsts un viņu aktivitāte darba tirgū ir neliela, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāizstrādā integrēti un pozitīvi pasākumi, kuri ir vērsti uz sievietēm ar invaliditāti un kuru mērķis ir veicināt apmācību, darbā iekārtošanu, nodarbinātības pieejamību, darbvietas saglabāšanu, vienādu atalgojumu par vienādu darbu, vienlīdzīgas iespējas veidot karjeru, vajadzīgo pielāgojumu veikšanu darba vietās un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tieši tāpat kā visiem citiem arī sievietēm ar invaliditāti ir jābūt tiesībām uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, tostarp uz vienlīdzīgām iespējām un vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu (38).

5.4.3.

Tā kā Eiropas Savienībā ir izveidots mikrofinansēšanas instruments un Eiropas Sociālais fonds nodarbinātības iespēju palielināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai, būtu jāuzlabo sieviešu ar invaliditāti pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas, jāveicina vienlīdzīga pārstāvība uzņēmumu valdēs, sociālo uzņēmumu attīstība un centieni dibināt savus uzņēmumus. Sievietēm ar invaliditāti vajadzētu būt vienlīdzīgām tiesībām uz finansiālu palīdzību visā uzņēmuma darbības ciklā, un viņas būtu jāuztver kā kompetentas uzņēmējas. Šajā saistībā būtu vajadzīga pozitīva rīcība, proti, uzņēmējām ar invaliditāti, to skaitā sievietēm lauku rajonos paredzēti pasākumi, kas nodrošina aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, mikrokredītus un dotācijas.

5.4.4.

Cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums palielinās slogu aprūpētājiem, it īpaši cilvēkiem, kas aprūpē savus ģimenes locekļus, – un tās lielākoties ir sievietes, kuras ir spiestas strādāt nepilnu darba laiku un pat atstāt darba tirgu, lai aprūpētu ģimenes locekļus, kas atrodas viņu apgādībā (39).

5.4.5.

ES un dalībvalstīm ar efektīviem pasākumiem, kas atbilst gan sieviešu ar invaliditāti, gan cilvēku ar invaliditāti aprūpētāju īpašajām vajadzībām, būtu jāveicina centieni uzlabot viņu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Iespējamie pasākumi, ar kuriem varētu sasniegt šo mērķi, ir atalgojuma pārredzamība, darbā pieņemšanas procedūras un sociālā nodrošinājuma maksājumi, elastīgs darba laiks un nepilna laika tāldarbs, līdzsvars starp invaliditātes radītiem izdevumiem saistībā ar maternitāti un citu īpaši aprūpējumu cilvēku aprūpi, vispārēja piekļuve izmaksu ziņā pieejamiem, kvalitatīvi augstvērtīgiem atbalsta pakalpojumiem dažādā dienas laikā, piemēram, pansionātiem un aprūpei, kas paredzēti gados vecākiem cilvēkiem un citiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga īpaša aprūpe (40).

5.4.6.

Ierosinātajā direktīvā par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpievēršas sievietēm ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir cilvēki ar invaliditāti, un jāparedz citi politikas pasākumi, kas uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru darba ņēmējiem un aprūpētājiem (41).

5.4.7.

Sievietes ar invaliditāti arī saskaras ar īpašiem šķēršļiem vienlīdzīgai līdzdalībai darba vietā, tostarp, ar seksuālu uzmākšanos, nevienlīdzīgu atalgojumu un nepietiekamām iespējām panākt tiesību aizsardzību, jo viņu sūdzības diskriminējošas attieksmes dēļ tiek noraidītas. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu sievietēm ar invaliditāti un cilvēku ar invaliditāti aprūpētājiem arī jānodrošina droši un veselīgi darba apstākļi, tostarp aizsardzība pret aizskaršanu un sūdzību apmierināšana. Personas aizskaršana darba vietā būtu jānovērš, saskaņā ar ES Direktīvu 2000/78/EK pieņemot efektīvus protokolus par aizskaršanas novēršanu (42).

5.5.   Līdzdalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē

5.5.1.

Līdz šim sievietēm un meitenēm ar invaliditāti nav dotas iespējas paust savu viedokli, tādēļ viņu pārstāvība publisko lēmumu pieņemšanā ir nesamērīgi zema. Vairumā ES dalībvalstu, ja cilvēkiem ar invaliditāti tiek atņemta rīcībspēja, viņi zaudē tiesības vēlēt. Vēlēšanu tiesību izmantošanu kavē arī tādi šķēršļi kā balsošanas procedūru nepieejamība, tostarp, vēlēšanu iecirkņu nepieejamība (43). Eiropas Savienībai būtu jānodrošina, ka sievietes ar invaliditāti var neierobežoti piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, it īpaši 2019. gadā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

5.5.2.

Nelīdzsvarotā varas sadalījuma un dažādu veidu diskriminācijas dēļ viņām ir bijis mazāk iespēju izveidot organizācijas vai iestāties organizācijās, kas var pārstāvēt viņu kā sieviešu, bērnu un cilvēku ar invaliditāti vajadzības. ES būtu jāveic pasākumi, lai mudinātu sievietes ar invaliditāti ieņemt vadošus amatus publiskās lēmējstruktūrās visos līmeņos un lai pavērtu viņām iespēju veidot sieviešu ar invaliditāti organizācijas un tīklus un pievienoties tiem (44). Būtu jānodrošina sievietēm ar invaliditāti paredzētas apmācības un konsultāciju programmas, lai pavērtu viņām iespējas iekļauties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  UNCRPD, Vispārīgā piezīme Nr. 3 (CRPD/C/GC/3), 1. lpp.; Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti Alternative report to the UNCRPD, 57. lpp.

(2)  ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.

(3)  UNCRPD, Concluding observations on the initial report of the EU, Apvienoto Nāciju Organizācija (6. pants, CRPD/C/EU/CO/1).

(4)  Ziņojums par sievietēm ar invaliditāti, Eiropas Parlaments, 14.10.2013., 6. punkts.

(5)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 4.3. punkts; sk. 1. zemsvītras piezīmi, 17. lpp.

(6)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 9. punkts.

(7)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 16. punkts.

(8)  Report on ending forced sterilisation against women and girls with disabilities, Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti, 2018. gads, 49. lpp.

(9)  2nd Manifesto on the Rights of Women and Girls with Disabilities in the EU, Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti, 2011. gads, 18. un 34. lpp.

(10)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 4. lpp.

(11)  ES Darbaspēka apsekojuma ad hoc modulis par cilvēkiem ar invaliditāti un ilgtermiņa veselības problēmām, 2002. gads.

(12)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 24. lpp.

(13)  ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.

(14)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 6. punkts; sk. 4. zemsvītras piezīmi, 6. lpp.

(15)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 4.3. punkts; sk. 1. zemsvītras piezīmi, 17. lpp.

(16)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 47. lpp.

(17)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 16. lpp.

(18)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 9. lpp.

(19)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 2. lpp.

(20)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 52. lpp.

(21)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 15. lpp.

(22)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 11. lpp.

(23)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 8. punkts.

(24)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 8. lpp.

(25)  Apsekojums par vardarbību pret sievietēm, Pamattiesību aģentūra, 2014. gads, 186. lpp.

(26)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 16. punkts.

(27)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 21. lpp.

(28)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 16. punkts; sk. 8. zemsvītras piezīmi, 49. lpp.

(29)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 10. lpp.

(30)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 11. lpp.

(31)  Report on ending forced sterilisation against women and girls with disabilities, Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti, 2018. gads, 49. un 50. lpp.

(32)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 11. lpp.; sk. 9. zemsvītras piezīmi, 34. lpp.

(33)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 14. lpp.

(34)  EU–SILC, 2011. gads.

(35)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 32. lpp.

(36)  Alternative report to the UNCRPD, 43. lpp.

(37)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 7. lpp.

(38)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 41. lpp.

(39)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 45. lpp.; sk. 4. zemsvītras piezīmi, 6. lpp.

(40)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 14. lpp.; sk. 9. zemsvītras piezīmi, 43. lpp.

(41)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi, 23. punkts.

(42)  Sk. 4. zemsvītras piezīmi, 25. lpp.

(43)  Alternative report to the UNCRPD.

(44)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi, 16. lpp.


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

EESK 536. plenārsesija, 11.7.2018.–12.7.2018.

10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/28


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumspar tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu groza Regulu (EK) Nr. 924/2009”

(COM(2018) 163 final – 2018/0076 (COD))

(2018/C 367/05)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 19.4.2018.

Eiropadome, 3.5.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

7.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

116/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē izskatāmo priekšlikumu, kas palīdzēs samazināt maksu par pārrobežu maksājumiem euro valūtā ES dalībvalstīs, kuras nav eurozonas dalībvalstis, kā arī palielināt valūtas maiņas maksas pārredzamību. EESK aicina šo priekšlikumu ieviest pēc iespējas ātrāk.

1.2.

Priekšlikuma tiešā ietekme vispirms būs jūtama dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai. Paredzams, ka augstā maksa, ko iekasē par pārrobežu maksājumiem euro valūtā Eiropas Savienības robežās, izzudīs, jo tā būs jāsaskaņo ar zemāku maksu, ko piemēro iekšzemes darījumiem nacionālajā valūtā. Komiteja pauž gandarījumu par šo izmaksu samazināšanu, kas nāks par labu kā patērētājiem, tā arī uzņēmumiem, īpaši MVU.

1.3.

Turklāt izmaksu samazināšana noteikti palielinās pārrobežu pārvietošanos un brīvu tirdzniecību visā ES, un dos labumu visām ES dalībvalstīm. Pēc Komitejas domām, šāda vienotā tirgus padziļināšana un tās radītā pozitīvā ekonomiskā ietekme ir būtiski svarīga.

1.4.

EESK pauž gandarījumu, ka šis pasākums palīdzēs arī sasniegt SEPA sākotnējo mērķi – uzskatīt, ka ES teritorijā visi euro maksājumi ir iekšzemes maksājumi. Tajā pašā laikā tas ļaus arī konkrēti izveidot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, jo tiks likvidēta plaisa starp lietotājiem eurozonā un ārpus tās. Samazinātā maksa, ko maksā lietotāji eurozonā, tiks piemērota arī lietotājiem ārpus eurozonas.

1.5.

Saskaņā ar vairākkārtējiem aicinājumiem aizsargāt banku sektora daudzveidību, kas garantē sistēmas stabilitāti un efektivitāti, un lai ņemtu vērā turpmākās attīstības tendences un problēmas, EESK aicina lielāku uzmanību pievērst jautājumam par izmaksām, kas attiecīgajām bankām radīsies saistībā ar šo priekšlikumu.

1.6.

Tirgus dalībnieku pienākums būs informēt par valūtas maiņas kopējām izmaksām ārvalstīs un pirms darījuma par to informēt attiecīgās personas. Komiteja uzskata, ka jaunās papildu pārredzamības prasības ir noderīgas, jo tās ļautu patērētājiem darījuma brīdī izdarīt pārdomātu izvēli par pieņemamu cenu. Tomēr arī šajā gadījumā ir jāņem vērā šā jautājuma lielā tehniskā sarežģītība un pakalpojuma sniedzējiem radītās izmaksas.

1.7.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt: lai arī jautājums ir ļoti tehnisks, tas neapšaubāmi paver lielisku iespēju efektīvi un saprotami komunicēt ar visiem ES pilsoņiem. Izmaiņas šajā jomā var izmantot, lai skaidrotu, kā ES ievieš pozitīvas pārmaiņas visiem un rod risinājumus ikdienas problēmām.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Kopš 2000. gadu sākuma jau ir veikti pasākumi ar mērķi saskaņot bezskaidras naudas maksājumu veikšanu Eiropā. Līdz ar euro ieviešanu sākās vienotās euro maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area(1) veidošana. Tā bija pakāpeniska pāreja no valsts maksājumu sistēmas uz ES maksājumu sistēmu. Šis process ir pabeigts 2014. gadā.

2.2.

Līdz ar to valdības, uzņēmumi un tirgotāji var viegli veikt maksājumus visā eurozonā un Eiropas Savienībā (2), izmantojot vienus un tos pašus maksāšanas līdzekļus: kartes, pārskaitījumus un automātiskos norēķinus. Maksājumi vairs nav atkarīgi no dzīvesvietas valsts: visi maksājumi Eiropā ir “iekšējie maksājumi”.

2.3.

Ir uzsāktas arī vairākas citas iniciatīvas ne tikai nolūkā palielināt maksājumu maksas pārredzamību, bet arī samazināt maksu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, maksa par pārrobežu euro maksājumiem Savienībā ir pielīdzināta maksai par iekšzemes maksājumiem euro valūtā. Šīs izmaiņas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 2560/2001, ko vēlāk aizstāja ar Regulu (EK) Nr. 924/2009.

2.4.

Praksē šīs izmaiņas notikušas tikai eurozonas dalībvalstīs (3). Arī Zviedrija izmantoja iespēju (4), kas paredz, ka citas dalībvalstis var šo režīmu piemērot attiecīgās valsts valūtai.

2.5.

2017. gada marta “Rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem: labāki produkti, lielāka izvēle” Komisija apņēmās ierosināt pasākumus, ar kuriem paredzēts samazināt pārrobežu darījumu izmaksas visās dalībvalstīs un izvērtēt dinamiskas valūtas maiņas praksi (5).

2.6.

Ar izskatāmo priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (6), paredzēts attiecināt minēto sistēmu, ko piemēro darījumiem euro valūtā Eiropas Savienībā, uz privātpersonām un uzņēmumiem dalībvalstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai. Maksu par pārrobežu maksājumiem Eiropas Savienībā varētu samazināt, ja to pielīdzinātu maksai par iekšzemes darījumiem dalībvalsts valūtā.

2.7.

Vienlaikus (7) ir noteiktas papildu pārredzamības prasības attiecībā uz valūtas maiņas praksi. Tajās paredzēts, ka turpmāk pārrobežu darījumu izmaksas tiks publiskotas.

2.8.

Komiteja ir gandarīta, ka ir noteiktas vairākas papildu pārredzamības prasības arī tirgus dalībniekiem, kuri veic valūtas maiņu. Tādējādi attiecīgajām personām jau pirms darījuma veikšanas būs zināmas pārrobežu darījuma kopējās izmaksas.

3.   Komentāri un piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus, kuros paredzēts SEPA priekšrocības attiecināt uz pilsoņiem un uzņēmumiem no dalībvalstīm, kuras nav pievienojušās eurozonai. Tas palīdzēs kopumā samazināt pārrobežu euro maksājumu izmaksas Eiropas Savienībā, jo īpaši minētajās dalībvalstīs. Turklāt vienlaikus tiks noteiktas stingrākas pārredzamības prasības attiecībā uz valūtas maiņas maksu.

3.2.

Šie priekšlikumi veicina mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, novēršot pašreizējo dalījumu pārrobežu euro maksājumu tirgū ES robežās. Lietotāji eurozonā var pilnībā izmantot SEPA priekšrocības šāda veida maksājumiem, bet lietotājiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, šādas iespējas nav.

3.3.

Lielākā daļa lietotāju eurozonā var šos maksājumus veikt par zemu vai niecīgu maksu. Taču tas neattiecas uz lietotājiem ārpus eurozonas. Parasti tiem jāmaksā augsta maksa par šiem darījumiem. Būtu taisnīgi un ļoti svarīgi šādu situāciju novērst. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem minētajās dalībvalstīs maksa par pārrobežu darījumiem euro valūtā būs jāpielīdzina maksai par iekšzemes darījumiem valsts valūtā, kas parasti ir zemāka.

3.4.

Šī izmaksu samazināšana varētu pozitīvi ietekmēt brīvu pārvietošanos un pārrobežu tirdzniecību Eiropas Savienībā un visās dalībvalstīs. Tā ļaus patērētājiem ārpus eurozonas vieglāk piekļūt eurozonas tirgiem un gūt no tā labumu. Tā kā šie tirgi būs vieglāk pieejami arī uzņēmumiem, īpaši MVU, tie varēs uzlabot savu stāvokli tirgū un konkurētspēju, un tas nāks par labu uzņēmumiem.

3.5.

EESK atbalsta lēmumu orientēt ierosināto sistēmu uz darījumiem euro valūtā. Atzinumā par tematu “Rīcības plāns par patēriņa finanšu pakalpojumiem” Komiteja atzinīgi vērtēja to, “ka šajā posmā Eiropas Komisija atturas no regulatīviem pasākumiem” (8). Tajā pašā laikā tas ir nozīmīgs solis uz priekšu attiecīgajām dalībvalstīm, kurām jau sen bija iespēja uzņemties šo iniciatīvu, taču tās to nedarīja (9).

3.6.

Neskarot dažus citus iemeslus (10), šī izvēle ir arī vidusceļš starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju (11) un lietotāju (12) neatlaidīgākajiem pieprasījumiem. Turklāt ierosinātais risinājums vairāk atbilst idejai par “īpaši pielāgotu” risinājumu. Tas dod iespēju ņemt vērā attiecīgo dalībvalstu konkrēto situāciju, jo īpaši attiecībā uz maksājumu sistēmām un pakalpojumu sniedzējiem.

3.7.

Tirgus dalībniekiem ir noteiktas arī vairākas papildu pārredzamības prasības, kas nodrošinās, ka patērētāji, mainot valūtu ārvalstīs, var izdarīt pareizo izvēli, jo patlaban, šķiet, to ir grūti izdarīt, jo patērētājiem ne vienmēr laikus ir pieejama pareiza informācija. Tādējādi pārrobežu darījuma kopējās izmaksas būs publiskotas, un tās būs zināmas attiecīgajām personām jau pirms darījuma veikšanas.

3.8.

Komiteja uzskata, ka ļoti svarīga nozīme ir šai pārskatāmības prasībai lietotāju un patērētāju labā, kā arī darījumu drošībai. Komiteja uzskata: kamēr vēl nav ieviesti galīgie pasākumi, ir svarīgi arī noteikt šo pakalpojumu izmaksas maksimālo apjomu (13). Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šis ir ļoti sarežģīts un grūts jautājums. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība ar to saistītajām izmaksām.

3.9.

Izmaksas un zaudējumi, ko šie priekšlikumi radīs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav nenozīmīgi (14). Pat ja pašreizējā situācija, iespējams, nav pilnīgi apmierinoša un ilgtermiņā zaudējumi zināmā mērā var mazināties, tomēr šķiet, ka izmaksu aspektam būtu jāpievērš pietiekami daudz uzmanības.

3.10.

Kā jau Komiteja nesen uzsvērusi savā aicinājumā veicināt banku nozares daudzveidību (15), uzmanība jāpievērš jautājumam par izmaksām, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un efektivitāti (16). Jāņem arī vērā, ka bankas patlaban saskaras ar daudziem būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz regulatīvo un uzraudzības sistēmu, vairākām attīstības perspektīvām (17), joprojām zemām procentu likmēm un vairākiem citiem jautājumiem (18).

3.11.

Visbeidzot, EESK vēlas uzsvērt: lai arī jautājums ir ļoti tehnisks, tas paver lielisku iespēju efektīvi un saprotami komunicēt ar visiem ES pilsoņiem. Izmaiņas šajā jomā var izmantot, lai skaidrotu, kā ES ievieš pozitīvas pārmaiņas uzņēmēju, pilsoņu un patērētāju dzīvē un rod risinājumus ikdienas problēmām, kas rodas, piemēram, ceļojumu laikā.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Plašāku informāciju par SEPA skatīt Eiropas Maksājumu padomes tīmekļa vietnē: https://www.europeanpaymentscouncil.eu/.

(2)  Ģeogrāfiski SEPA ietver 34 valstis un teritorijas: 28 dalībvalstis, Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu, Šveici, Monako un Sanmarīno. Skatīt 1. zemsvītras piezīmē minēto tīmekļa vietni.

(3)  Un tātad – euro maksājumiem.

(4)  Šāda iespēja visām dalībvalstīm paredzēta Regulā (EK) Nr. 2560/2001 un vēlāk – Regulā (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem.

(5)  Skatīt COM(2017) 139 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:52017DC0139. Skatīt, konkrēti, 1. un 2. ierosināto darbību.

(6)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu groza Regulu (EK) Nr. 924/2009. Skatīt http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1524213305690&uri=CELEX:52018PC0163.

(7)  Tajā pašā regulas priekšlikumā.

(8)  Skatīt OV C 434, 15.12.2017., 51. lpp., 1.1. punkts.

(9)  Skatīt 2.4. punktā minēto iespēju.

(10)  Daži iemesli ir apkopoti dokumentā “Biežāk uzdotie jautājumi: Pārrobežu maksājumi”, kas publicēts vienlaikus ar paziņojumu presei par izskatāmo priekšlikumu. Skatīt http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-2424_lv.htm.

(11)  Pakalpojumu sniedzēji agrāk atbalstīja status quo scenāriju.

(12)  Viņi drīzāk vēlējās, lai būtu regulēts vēl lielāks skaits darījumu.

(13)  Ņemot vērā šā jautājuma tehnisko raksturu un strauji mainīgo vidi, pēc regulas spēkā stāšanās ir paredzēts termiņš, kas nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus.

(14)  Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā minēts, ka pārrobežu euro darījumu summa ir 900 miljoni EUR gadā.

(15)  Skatīt OV C 434, 15.12.2017., 51. lpp.; atzinums INT/822, 3.6. punkts.

(16)  Skatīt OV C 251, 31.7.2015., 7. lpp., 1.1. punkts, un OV C 451, 16.12.2014., 45. lpp., 1.11. punkts.

(17)  Piemēram, attiecībā uz finanšu tehnoloģiju, blokķēdēm un ilgtspējīgas ekonomikas finansēšanu. Saistībā ar Komisijas rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, skatīt dokumentu COM(2018) 97 final (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018DC0097&from=lv).

(18)  Konkrētāk, ES stratēģija ienākumus nenesošu kredītu jomā (https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/financial-supervision-and-risk-management/managing-risks-banks-and-financial-institutions/non-performing-loans-npls_lv).


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/32


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai”

(COM(2018) 137 final – 2018/0065 (COD))

(2018/C 367/06)

Ziņotājs:

Gerardo LARGHI

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 16.4.2018.

Padome, 4.4.2018.

 

 

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

7.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

125/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu COM(2018) 137 final, ar ko Regulā (ES) Nr. 168/2013 veic konkrētus grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp nepieciešamību attīstīt tehnoloģijas ar nelielu ietekmi uz vidi (tipa apstiprinājums Euro 5) un dažu uzņēmumu faktiskajām spējām tās ieviest paredzētajos termiņos (tehnoloģiskā iespējamība). Tādējādi atkāpēm vajadzētu novērst negatīvu ietekmi uz tirgu un nodarbinātības līmeni, vienlaikus nodrošinot labāku emisiju standartu ātru sasniegšanu.

1.2.

EESK uzsver, ka Komisijas ierosinātie grozījumi ir saskaņā ar ieteikumiem, kurus EESK ir paudusi iepriekšējā atzinumā par šo jautājumu (1). Šo ieteikumu vidū jāuzsver šādi ieteikumi: regulas pakāpeniska un elastīga piemērošana, ņemot vērā faktisko tehnoloģisko iespējamību; pieņemamas izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem; L1 un L2 kategorijas transportlīdzekļu atbrīvošana no iebūvētās diagnostikas sistēmas (OBD) izmantošanas (2). Komiteja pieņem zināšanai arī dalībvalstu un visu iesaistīto ieinteresēto personu plašo atbalstu priekšlikumam.

1.3.

EESK uzskata, ka šim tiesību aktam būs pozitīva ietekme uz izmaksām, kas rodas uzņēmumiem, un līdz ar to arī uz izmaksām, kuras jāsedz patērētājiem. Šajā sakarā būtu jāuzsver L kategorijas transportlīdzekļu sociālā nozīme lauku apvidos, kur tie bieži vien ir alternatīva sabiedriskā transporta trūkumam, kā arī pilsētās, jo tie palīdz samazināt satiksmes sastrēgumus.

1.4.

EESK atbalsta iespēju atjaunot Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus vēl uz pieciem gadiem. Komiteja uzskata, ka šis nosacījums ir būtisks, lai savlaicīgi pielāgotu spēkā esošos tiesību aktus atbilstoši tehnoloģiju un tirgus nemitīgajām pārmaiņām, kas ietekmē nozari.

1.5.

EESK norāda, ka Komisijas pētījumā (3) nav ņemtas vērā izmaksas, tehnoloģiskā iespējamība un enerģijas patēriņa testa reproducējamība (VII tipa tests) apstiprinātiem elektropiedziņas transportlīdzekļiem (L1e-A) un velosipēdiem ar palīgelektromotoru (L1e-B). Būtībā minētais pētījums koncentrējas tikai uz iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļu analīzi. Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai pēc iespējas drīzāk sākt papildu pētījumu par L1e-A un L1e-B kategorijas transportlīdzekļu enerģijas patēriņu, lai nozares uzņēmumiem nodrošinātu stabilu tiesisko regulējumu.

1.6.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu atlikt Euro 5 emisiju robežvērtību piemērošanu vieglajiem četru riteņu transportlīdzekļiem (slēgtas virsbūves kvadricikls – L6e-B), trīs riteņu motocikliem (L2eU), triāla motocikliem (L3e-AxT) un enduro (L3e-AxE). Tomēr tā kā runa ir par nišas produktiem (4), ko ražo mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, EESK iesaka šo izņēmumu pagarināt līdz 2024. gadam, kā sākotnēji tika paredzēts ietekmes novērtējumā. Šim pasākumam būtu jānodrošina nozares uzņēmumiem mazāk traumējoša pāreja un jāveicina nodarbinātības līmeņa saglabāšana.

2.   Ievads

2.1.

L kategorijas transportlīdzekļu sektoru raksturo plašs klāsts vieglo transportlīdzekļu ar diviem, trīs un četriem riteņiem. Tajā ietilpst septiņas transportlīdzekļu kategorijas: velosipēdi ar palīgelektromotoru, divu (L1e) un trīs (L2e) riteņu mopēdi, motocikli ar diviem (L3e) un trīs (L4e – blakusvāģis) riteņiem, tricikli (L5e) un vieglie kvadricikli (L6e) un smagie kvadricikli (L7e). Katra kategorija ir iedalīta sīkāk kopumā 25 apakškategorijās.

2.2.

Modeļu, piedziņas sistēmu un izmantošanas dažādība padara L kategoriju par vienu no daudzveidīgākām un daudzfunkcionālākām kategorijām transportlīdzekļu nozarē. Tiek lēsts, ka ES ceļu satiksmē piedalās vairāk nekā 35 miljoni L kategorijas transportlīdzekļu.

2.3.

Kopš 2016. gada 1. janvāra L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas prasības (5) ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 168/2013 un tās četros deleģētajos un īstenošanas aktos (6).

2.4.

Atsaucoties uz trūkumiem, kas konstatēti “Pētījumā par L kategorijas transportlīdzekļu Euro 5 posma ietekmi uz vidi”, Komisija ierosina grozīt vai papildināt dažus Regulas (ES) Nr. 168/2013. pantus ar mērķi precizēt tās principus un atvieglot īstenošanu.

2.5.

Šis priekšlikums, ko aktīvi vēlas arī nozares uzņēmumi (7), ir izstrādāts pēc oficiālas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām (ražošanas uzņēmumiem, tipa apstiprinātājām iestādēm, sociālajiem partneriem).

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.   Iebūvētā diagnostika

3.1.1.

OBD (8) kalpo, lai pārbaudītu transportlīdzekļa vispārējo darbību, un jo īpaši brīdina par bojājumiem vai darbības traucējumiem, kuri izpaužas kā kaitīgas emisijas. OBD jau bija iekļauta Euro 4 posma prasībās, bet Euro 5 tā tiks pilnveidota. Ņemot vērā Euro 5 posma prasības, OBD iedarbosies uz transportlīdzekļu sensoriem un piedziņas mehānismiem, lai uzraudzītu ne tikai motora, bet arī izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu un katalizatoru nevainojamu darbību.

3.1.2.

Komisija ierosina līdz 2025. gadam atlikt dažus aspektus saistībā ar pienākumu uzstādīt OBD II posmu, jo īpaši attiecībā uz katalizatora uzraudzību. Šis pasākums ir paredzēts tikai dažiem transportlīdzekļu veidiem, jo tehnisku iemeslu dēļ šādas ierīces 2020. gadā vēl nebūs pieejamas. Šā noteikuma grozījums nodrošinātu uzņēmumiem pietiekami daudz laika, lai tiesību aktus piemērotu.

3.1.3.

Turklāt Komisija precizē, ka no OBD II posma ir izslēgti mopēdi (L1 un L2 kategorija) un vieglie kvadricikli (L6e kategorija), kā arī enduro (L3e-AxE) un triāla (L3e-AxT) motociklu apakškategorija.

3.2.   Emisiju kontroles metode (matemātiska noturības procedūra)

3.2.1.

Pētījumā par Euro 5 posma ietekmi uz vidi norādīts, ka metode, kas paredz testēt transportlīdzekļus pēc 100 km nobraukuma, neļauj novērtēt transportlīdzekļa emisiju kontroles sistēmas faktisko nolietojumu transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā (9).

3.2.2.

Komisija ierosina pakāpeniski līdz 2025. gadam šo metodi atcelt. Tikmēr tā ierosina palielināt transportlīdzekļa nobraukto attālumu pirms testēšanas, lai nodrošinātu datu lielāku ticamību. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēts, ka transportlīdzekļiem, kas reģistrēti laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, būs jāiziet ekoloģisko raksturlielumu tests pēc 2 500 km, ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks par 130 km/h, un pēc 3 500 km, ja tā maksimālais ātrums ir vienāds vai lielāks par 130 km/h.

3.3.   Euro 5 robežvērtību piemērošana

3.3.1.

Pētījumā par Euro 5 ietekmi apstiprināts, ka tehnoloģija, kas nepieciešama, lai atbilstu vides robežvērtībām, ir jau pieejama, izņemot dažus L kategorijas transportlīdzekļu veidus (L6e-B, L2e-U, L3e-AxT un L3e-AxE).

3.3.2.

Tādēļ Komisija ierosina attiecībā uz minētajām apakškategorijām atlikt šo robežvērtību piemērošanu no 2020. līdz 2022. gadam. Šis pasākums ļaus ražotājiem, galvenokārt MVU, ievērot paredzētos termiņus pārejai uz nulles emisijas spēka pārvadiem; turklāt tas var pozitīvi ietekmēt izmaksas patērētāju interesēs.

3.3.3.

Komisija arī atzīmē, ka Euro 5 trokšņa līmeņa robežvērtības vēl ir papildus jāprecizē. Tādēļ tā ierosina saglabāt pašreizējās Euro 4 emisiju robežvērtības līdz tiks noteiktas jaunās Euro 5 robežvērtības.

3.4.   Deleģētie akti

3.4.1.

Regula (ES) Nr. 168/2013 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus uz piecu gadu laikposmu, kas beidzās 2018. gada 21. martā. Ņemot vērā to, ka tiesību akti ir nepārtraukti jāatjaunina atbilstoši tehnoloģiju progresam, Komisija prasa atjaunot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus vēl uz pieciem gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 84, 17.3.2011., 30. lpp.

(2)  OV C 84, 17.3.2011., 30. lpp., 4.1., 4.3., 5.3. punkts.

(3)  Ziņojums par pētījumu: Effect study of the environmental step Euro 5 for L-category vehicles, EU-Books, ET-04-17-619-EN-N.

(4)  Šīs transportlīdzekļu apakškategorijas veido mazāk nekā 1 % no L kategorijas transportlīdzekļu kopējās produkcijas.

(5)  OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp. – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.

OV L 53, 21.2.2014., 1. lpp. – Komisijas 2013. gada 16. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 134/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju un groza tās V pielikumu.

OV L 25, 28.1.2014., 1. lpp. – Komisijas 2013. gada 21. novembra Deleģētā regula (ES) Nr. 44/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukcijas un vispārīgajām prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai.

OV L 7, 10.1.2014., 1. lpp. – Komisijas 2013. gada 24. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 3/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālā drošuma prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai.

(6)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(7)  https://www.acem.eu/newsroom/press-releases/329-stefan-pierer-acem-president-we-urgently-need-clarity-from-the-ec-regarding-the-implementation-of-euro-5

(8)  Par iebūvētajām tehnoloģijām: Regula (ES) Nr. 168/2013, 21. pants un IV pielikuma 1.8.1., 1.8.2., 1.8.3. punkts.

(9)  23. panta 3. punkta c) apakšpunkts.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/35


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu”

(COM(2018) 209 final – 2018/0103 (COD))

(2018/C 367/07)

Ziņotājs:

David SEARS

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

Padome, 31.5.2018.

Juridiskais pamats

LESD 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

7.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

128/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto regulu, kas ir balstīta uz spēkā esošo regulu, par kuru EESK sniedza komentārus 2011. gada janvārī (1), un to aizstāj, tiecoties ņemt vērā valstu un ES līmenī gūto pieredzi kopš minētās regulas stāšanās spēkā 2013. gadā un kopš tās (paredzamās) pilnīgās piemērošanas 2014. gada septembrī.

1.2.

EESK atzīmē, ka jaunās regulas sagatavošanai paredzēto laiku ir ierobežojuši procesuāli faktori, tostarp īsais laikposms, kas atlicis līdz Komisijas un Eiropas Parlamenta pašreizējā pilnvaru termiņa beigām. Ņemot vērā spēkā esošās regulas salīdzinoši īso darbības laiku un lēno īstenošanu, kā arī nepieciešamību pēc dalībvalstu un visu piegādes ķēdes dalībnieku nopietna atbalsta un līdzdalības saistībā ar tās aizstāšanu, par to jāizsaka nožēla. Ir rūpīgāk jāizvērtē šīs lēnās īstenošanas iemesli, jo īpaši saistībā ar galvenajām valstīm, kuras saskaras ar terora aktiem pret saviem iedzīvotājiem.

1.3.

EESK norāda uz vairākām jomām, kurās būtu jāapsver lielāka skaidrība par regulas darbības jomu un īstenošanu; tās arī sīkāk jāapspriež ar dalībvalstīm nākamo mēnešu laikā. Lai noteikumiem attiecībā uz pārdošanu ar interneta starpniecību būtu reāla ietekme, ir nepieciešams papildu darbs; ir grūti saprotams, kā minētie noteikumi varētu būt efektīvi tikai dalībvalstu līmenī.

1.4.

Visbeidzot, EESK atkārtoti pauž šaubas par šādu lielā mērā atšķirīgu vielu apvienošanu vienota regulatīvā režīma ietvaros. Tas apgrūtina tiesību aktu izstrādāšanu un vēl jo vairāk – to īstenošanu vai saprotamību profesionālam lietotājam vai plašai sabiedrībai. Tāpēc ir ieteicama atšķirīga pieeja konkrētām vielām. Labs modelis šādai pieejai ir ES tiesību akti attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem (2).

2.   Ievads

2.1.

Teroristi un citi nevalstiski dalībnieki izmanto improvizētas sprāgstierīces (IED), tostarp dažādas pašdarinātas sprāgstvielas, lai izdarītu statiskus uzbrukumus, uzbrukumus ar transportlīdzekļos ievietotiem spridzekļiem vai personu veiktus uzbrukumus militāriem un tautsaimnieciskiem objektiem, galvenokārt, lai iebiedētu civiliedzīvotājus, tādējādi cenšoties sasniegt politiskus vai reliģiskus mērķus.

2.2.

Zināšanas, kas nepieciešamas, lai izgatavotu, uzglabātu un piegādātu šādas ierīces, ir viegli pieejamas internetā. Izejvielas var būt vispārējai lietošanai paredzēti materiāli (milti, cukurs, dīzeļdegviela, mēslošanas līdzekļi). Jaudīgākām sprāgstvielām un detonatoriem (TATP, PETN, HMTD) ir vajadzīga ķīmiska sintēze no citām vielām, kas pieejamas mazumtirdzniecības tirgū likumīgiem nolūkiem. Komerciālās sprāgstvielas (tostarp dinamīts, dūmu pulveris un TNT) jau tagad tiek stingri kontrolētas un – vismaz attīstītajās valstīs – tiek izmantotas reti.

2.3.

Vairums terora aktu notiek mazāk attīstītajās valstīs ik dienu, un ne vienmēr tie tiek pilnībā reģistrēti. Tie veido gandrīz 99 % no visiem ar terorismu saistītajiem nāves gadījumiem. Tomēr arī bagātākās – un stabilākās un labāk aizsargātās – valstis ir teroristu mērķi, un gadījumos, kad uzbrukumi ir sekmīgi, to sekas var būt postošas, kā tagad var apliecināt vairāku ES (un ASV) lielāko pilsētu iedzīvotāji.

2.4.

Neraugoties uz to, faktiskais ikdienas riska līmenis joprojām ir zems (vismaz salīdzinājumā ar citiem dabiskiem vai vispārpieņemtiem apdraudējumiem), un valdību reakcijas ir atšķirīgas atkarībā no to vietējās pieredzes un valstu prakses. Protams, autoritāri režīmi (vēl) var netikt uzskatīti par mērķiem; liberālākām tiesiskajām sistēmām var uzbrukt biežāk, taču tās arī vairāk rūpējas par cilvēktiesību aizsardzību. Joprojām nav vienkāršu atbilžu.

2.5.

Šie jautājumi ir risināti EESK iepriekšējos atzinumos, proti, 2008. gadā (3) par “dažu bīstamu vielu”, tostarp amonija nitrāta (AN), ko lielos daudzumos izmanto kā slāpekļa minerālmēslus un arī kā efektīvu un lētu sastāvdaļu komerciālos un pašdarinātos spridzekļos, lietošanu un tirdzniecību, un 2011. gadā (4) – par pirmo regulu par sprāgstvielu prekursoru kontroli, kas tagad, ņemot vērā gūto pieredzi, ir atcelta un aizstāta. Ir risināti arī jautājumi par nelikumīgu narkotisko vielu prekursoriem un to izslēgšanu no likumīgas aprites, un attiecīgie tiesību akti šajā sakarā var būt noderīgs modelis.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.

Ierosinātajai jaunajai regulai par sprāgstvielu prekursoru kontroli (15. lpp.) ir pievienots ievads (17. lpp.), 3 pielikumi (katrs 1. lpp.) un ietekmes novērtējums (IN) (188. lpp.). Tā ir balstīta uz LESD 114. pantu, kurš attiecas uz iekšējā tirgus darbību. Ar regulu ir noteikti jauni pienākumi dalībvalstīm un visām personām, kas iesaistītas tirdzniecībā ar vielām, kuras uzskaitītas I pielikumā (“ierobežotie” prekursori) un II pielikumā (“ziņojamie” prekursori), un tajā ir norādīts formāts, kas nepieciešams licences saņemšanai III pielikumā minētajiem “profesionālajiem lietotājiem”. Paredzēts, ka regula stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un būs piemērojama vienu gadu pēc minētā datuma.

3.2.

Tāpēc vispārējā pieeja ir tāda pati kā līdz šim; vairākas (deviņas) vielas sarakstā ir norādītas kā ierobežotas koncentrācijas ziņā (un tādēļ vērtības un izmantojamības pašdarinātu spridzekļu izgatavošanai ziņā) attiecībā uz pārdošanu plašai sabiedrībai. Vēl vienu vielu grupu (arī deviņas vielas) var brīvi pārdot, taču par “aizdomīgiem” darījumiem ir jāziņo valstu noteiktajiem kontaktpunktiem.

3.3.

Šajos sarakstos amonija nitrāts (AN) ir pārcelts no otrā uz pirmo sarakstu (ar attiecīgu grozījumu REACH regulas XVII pielikumā par ķīmisko vielu reģistrāciju), un trīs jaunas vielas vai vielu grupas, kas ir pievienotas ar Komisijas 2016. gada novembra deleģētajiem aktiem, ir iekļautas otrajā sarakstā (alumīnija pulveri, magnija pulveri un magnija nitrāta heksahidrāts). Pārējās 14 vielas, kuras jau ir iekļautas sarakstā, paliek bez izmaiņām. Šo izmaiņu pamatojums ir izklāstīts ietekmes novērtējumā (lai gan trīs minētie papildinājumi nav detalizēti apspriesti un ne ietekmes novērtējumā, ne deleģētajos aktos nav sniegta informācija par ietekmētajām piegādes ķēdēm, iespējamo ietekmi uz tirgu vai daudzumiem, ko iespējami varētu iegādāties vai nu profesionāli lietotāji vai sabiedrības locekļi).

3.4.

Regulā ir sniegts arī ļoti nepieciešamais precizējums par dažādām piegādes ķēdēm, jo īpaši, norādot skaidras definīcijas attiecībā uz jēdzieniem “ekonomikas dalībnieki”, “profesionālie lietotāji”, “lauksaimnieki” un “plašas sabiedrības locekļi”.

3.5.

Tā kā spēkā esošā regula ietilpst Komisijas REFIT programmas darbības jomā, jaunā priekšlikuma nolūks ir samazināt izmaksas un palielināt efektivitāti (un, cerams, arī lietderību), samazinot dalībvalstīm pieejamo izvēles iespēju skaitu. Sabiedrības locekļiem (neprofesionāliem lietotājiem) būs jāsaņem licence ierobežotu prekursoru izmantošanai noteiktā koncentrācijā, kas pārsniedz 1. pielikumā noteiktās robežvērtības, un esošais mazāk stingrais pašreģistrēšanās process vairs nebūs pietiekams. Esošās licences var atjaunot tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka tās atbilst jaunās regulas prasībām.

3.6.

Ir atzīta nepieciešamība informēt visas attiecīgajās fiziskajās un tiešsaistes piegādes ķēdēs iesaistītās personas par jaunajiem pasākumiem, – lai gan šās darbības faktiskais mehānisms joprojām ir neskaidrs. Drošības datu lapas, piemēram, ir paredzētas, lai garantētu darba ņēmēju un patērētāju drošību, rīkojoties ar attiecīgajām vielām, nevis lai novērstu šādu vielu nelikumīgu izmantošanu. Visnotaļ nozīmīgās robežvērtības, kas noteiktas I pielikumā, ir grūti interpretēt attiecībā uz dažām no uzskaitītajām vielām un var būt jāpārskata, jo īpaši tāpēc, ka katra attiecas uz dažādām piegādes ķēdēm un uzņēmēju grupām; ja šajā jomā ir kāda paraugprakse dalībvalstu līmenī, tā neapšaubāmi būtu pēc iespējas plašāk jāizplata.

3.7.

Dalībvalstis var ierosināt stingrākus kontroles pasākumus (tostarp zemākus koncentrācijas līmeņus vai pilnīgus aizliegumus), un Komisija var pielikumos iekļaut jaunas vielas, ja tas izrādītos nepieciešams terorisma novēršanai.

3.8.

Dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai ikgadējus kopsavilkumus par aizdomīgu darījumu skaitu, licenču pieteikumiem un atteikuma iemesliem, informēšanas darbībām, kā arī detalizētu informāciju par veiktajām tiešsaistes un bezsaistes darbību pārbaudēm.

3.9.

Visbeidzot, Komisija ne agrāk kā sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas pārskatīs šīs regulas efektivitāti un ziņos par to Eiropas Parlamentam, Padomei un EESK.

4.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunajai regulai un stingri atbalsta tā mērķus. Kontrolējamās vielas kopumā atbilst prioritāšu sarakstiem citās attīstītās pasaules daļās. Jaunajām definīcijām vajadzētu viest skaidrību tiem, kuri cenšas būt informēti. Valdībām radīsies dažas papildu izmaksas, taču šķiet, ka tās būs proporcionālas ieguvumiem, ko sniegs teroristiskas darbības turpmāka samazināšana. Kopīgs regulējums visās dalībvalstīs dotu labumu piegādātājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem. Nepieciešamība samazināt apdraudējumu plašai sabiedrībai (un citiem, tostarp augsta līmeņa fiziskām personām, policijas darbiniekiem un militārpersonām), vienlaikus nodrošinot preču brīvu apriti likumīgos nolūkos, šķiet saprātīgi līdzsvarota.

4.2.

EESK piekrīt arī tam, ka ir vajadzīga steidzama un saskaņota dalībvalstu rīcība, un ir vienisprātis ar Komisijas bažām par lēno un neviendabīgo reakciju saistībā ar spēkā esošo regulu.

4.3.

Tomēr tas savukārt rada bažas par procesiem, kas jāievēro, sagatavojot spēkā esošās regulas aizstāšanu, jo īpaši attiecībā uz pamatojošo dokumentu saturu un kvalitāti. Komisijas sagatavotais ietekmes novērtējums, kā pamatā ir darbs, kuru veikuši konsultanti Ernst & Young, ir lielā mērā balstīts uz publiski pieejamiem ES līmeņa statistikas datiem, kas var būt vai nebūt pietiekami vai pilnīgi. Formāts, kas atbilst iekšējām pamatnostādnēm, nesekmē vieglu lasāmību vai skaidrību. Atklātā sabiedriskā apspriešanās ir piesaistījusi tikai 83 dažāda nozīmīguma atbildes. Abi dokumenti ir sagatavoti īsā laikposmā, kurā ietilpa arī 2017.–2018. gada Ziemassvētki un Jaungada svētki, un bija ļoti maz vai vispār nebija laika novērst iesniegtajos pierādījumos esošās nepilnības. Produktu pieejamība tiešsaistē tika pārbaudīta, izmantojot Amazon meklētāju; nav norādes uz mazāk pazīstamiem avotiem tumšajā tīmeklī.

4.4.

EESK norāda, ka galveno jautājumu par regulas darbības jomu, proti, kuri produkti būtu jākontrolē, Komisija pārskatīja agrīnā posmā, taču tas nav izklāstīts ietekmes novērtējumā. Kā jau minēts, šķiet, ka nav veikta nekāda tirgus analīze attiecībā uz trijām vielām, kas pievienotas 2016. gadā, pieņemot deleģētos aktus. Kontroles atcelšana attiecībā uz sālsskābi, kas bija iekļauta par esošo regulu sagatavotajā ietekmes novērtējumā, bet pēdējā brīdī bez paskaidrojuma tika izslēgta no pašreizējā saraksta. Citi vidējas prioritātes prekursori, tostarp kālija permanganāts, nātrija nitrīts, urīnviela un cinka pulveris, kas iekļauti citos iespējami divējāda lietojuma produktu sarakstos, būtu vismaz jāapspriež. Lietderīgs mērķis būtu virzība uz pasaules mērogā atzītu sarakstu, vismaz attiecībā uz attīstītajām valstīm.

4.5.

EESK piekrīt sarakstam ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, kuri tika izslēgti agrīnā posmā. Tomēr ir pamats bažām par šauro kontroles jomu, kāda pašlaik tiek ierosināta, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgo produktu lielā mērā atšķirīgo raksturu. Pārdošanas ierobežošanā vai izsekošanā nozīme var būt arī iepakojuma izmēriem, svītrkodiem un prasībai par maksājumiem ar izsekojamām kartēm vai bankas pārskaitījumiem no personiskiem vai uzņēmuma kontiem. Pašreizējā prakse dalībvalstīs var ievērojami atšķirties, taču tas nešķiet pārliecinošs arguments karā pret teroru.

4.6.

Atšķirības spēkā esošās regulas piemērošanā tomēr ietekmēs izmaksas dažām dalībvalstīm un personām, kas iesaistītas ierobežoto produktu likumīgā izplatīšanā un lietošanā. Ņemot vērā, ka ir bijuši vajadzīgi vairāki pārkāpuma novēršanas rīkojumi, lai nodrošinātu rīcību pašreizējā režīma ietvaros, neatkarīgi no ilgtermiņa ieguvumiem var būt sagaidāma zināma nevēlēšanās pieņemt tikai uz licencēm balstītu pieeju. Pārbaudes par pārdošanu ar interneta starpniecību ir minētas, bet ir atstātas bez turpmākas analīzes, jo tās ir valstu kompetencē.

4.7.

Priekšlikums ietver apjomīgu analīzi par saderību un likumību attiecībā pret citiem ES tiesību aktiem, tostarp Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), kas tieši tagad pilnībā stājas spēkā. Ir apspriesti arī pašreizējās KN kodu sistēmas, kas tiek izmantota, lai apzinātu vielu un maisījumu pārrobežu kustību, trūkumi – tāpat kā pirms astoņiem gadiem, kad tika izstrādāts iepriekšējais atzinums. Ņemot vērā, ka patlaban sarakstā ir iekļautas tikai 18 vielas, – un, iespējams, ne vairāk kā 12 vēl varētu tikt pievienotas – vajadzētu būt iespējai izstrādāt atbilstošus muitas kodus speciāli izmantošanai šīs regulas ietvaros un nodrošināt, ka citi ES tiesību akti, kas izstrādāti citiem nolūkiem, nav pretrunā pamatmērķim – ES iedzīvotāju drošībai un aizsardzībai.

4.8.

EESK arī norāda, ka sarakstā iekļautie produkti ir ļoti atšķirīgi ražošanas apjomu, piegādes ķēžu un likumīgu gala lietojumu ziņā gan profesionāliem lietotājiem, gan plašai sabiedrībai. Kopīgs tiem ir tikai tas, ka tie ir potenciāli noderīgi teroristiem; savukārt tiesību aktu nolūks ir novērst šīs nevēlamās piegādes ķēdes, izmantojot visus pieejamos pasākumus.

4.9.

Šie pasākumi nebūs vienādi visiem produktiem; to piespiedu iekļaušana vienotā kontroles sistēmā, visticamāk, nebūs tik efektīva, kā tai vajadzētu būt. Vēlamā pieeja būtu vienkārša pamatdirektīva, ar ko nosaka vispārējos mērķus, ar īpašu apspriešanos, analīzi, ietekmes novērtējumiem un regulām, kuras attiecas uz katru no minētajām vielām. Kopumā tas ļautu ietaupīt laiku un glābt dzīvības – un noteikti labāk atbilstu REFIT programmas prasībām.

4.10.

Tas ļautu arī īstenot ciešāku ilgtermiņa sadarbību un informācijas apmaiņu ar ražotājiem un citām iesaistītajām personām, kuras visas atbalsta pasākumus ar mērķi samazināt savu produktu ļaunprātīgu izmantošanu. Apjomi, kas tiek novirzīti nelikumīgai izmantošanai, ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar reputācijas zaudējumu vai plašāku ierobežojumu risku. Globālie pasākumi ar mērķi kontrolēt ļoti mazus etiķskābes anhidrīda daudzumus, kas vajadzīgi nelikumīgu narkotisko vielu, tostarp heroīna ražošanai, ir noderīgs piemērs tam, ko var sasniegt šajā sakarā. EESK 2013. gada janvārī (5) publicēja atzinumu par priekšlikumu attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem. Daudzas no toreiz aplūkotajām idejām attiecas arī uz sprāgstvielu prekursoriem, kas pakļauti ierobežojumiem vai ziņošanai saskaņā ar šo priekšlikumu.

4.11.

Nobeigumā EESK pauž gandarījumu par to, ka tā arī turpmāk ir iesaistīta šīs regulas izstrādāšanā un piemērošanā, taču, jo īpaši, ņemot vērā saspringto darba grafiku, kas ir spēkā priekšlikuma izstrādes laikā, uzskata, ka Komisijai jebkura turpmākā pārskatīšana būtu jāveic ne vēlāk, nevis ne agrāk kā sešus gadus pēc regulas piemērošanas sākuma dienas.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 84, 17.3.2011., 25. lpp.

(2)  OV C 76, 14.3.2013., 54. lpp.

(3)  OV C 204, 9.8.2008., 13. lpp.

(4)  OV C 84, 17.3.2011., 25. lpp.

(5)  OV C 76, 14.3.2013., 54. lpp.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/39


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu”

(COM(2018) 259 final – 2018/0123 (COD))

(2018/C 367/08)

Ziņotājs:

Antonello Pezzini

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

Padome, 29.5.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

147/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir vienmēr uzskatījusi, ka efektīva muitas savienība ir svarīgs Eiropas integrācijas priekšnoteikums brīvai preču apritei, kas ir efektīva, droša un pārredzama, un vienlaikus maksimālai patērētāju un vides aizsardzībai, kā arī veiksmīgai krāpšanas un viltošanas apkarošanai.

1.2.

EESK uzsver, cik svarīgi ir visiem uzņēmumiem un publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kas darbojas Savienības muitas teritorijā, nodrošināt pārredzamu, skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu, kurā izmantotas konkrētas definīcijas, procedūras un terminus, kas piemērojami precēm, kuras ieved ES muitas teritorijā vai no tās izved, un kurš ļauj muitas savienībai efektīvi darboties un veicināt kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

1.3.

Tādēļ EESK atbalsta ierosināto tiesisko regulējumu, proti:

grozījumus Savienības Muitas kodeksa (SMK) tehniskajos standartos un noteikumos,

tehnisko kļūdu un izlaidumu korekcijas, ko veic, saskaņojot SMK ar starptautisko nolīgumu starp ES un Kanādu (CETA),

Kampiones pašvaldības anklāvu un Lugāno ezera Itālijas teritoriālo ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā, kā to ir pieprasījusi attiecīgā dalībvalsts.

1.4.

EESK uzskata, ka Savienībai un valstīm, ar kurām tā ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, svarīgi ir atbalstīt šo kopīgo apņemšanos, kuras mērķis ir veicināt brīvu un godīgu tirdzniecību dinamiskā un uz nākotni vērstā sabiedrībā, lai stimulētu ekonomisko darbību un popularizētu kopīgas vērtības un idejas, kas tika konkretizētas 1986. gada Vienotajā Eiropas aktā, 1992. gada Muitas kodeksā, ko ar SMK pilnveidoja 2013. gadā un kas priekšlikuma veidā ir iekļautas ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam kā atbalsts efektīvākai ES sadarbībai nodokļu un muitas jomā.

1.5.

Attiecībā uz teritoriālo anklāvu iekļaušanu Komiteja iesaka pievērst īpašu uzmanību tam, lai vienlaicīgi tiktu veikti nepieciešamie grozījumi Direktīvā 2008/118/EK (akcīzes nodokļa direktīva) un Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva).

1.6.

EESK prasa Komisijai 2021. gadā tai nosūtīt plānoto SMK tiesiskā regulējuma vidusposma novērtējuma ziņojumu, lai pārbaudītu gan tā atbilstību ar šeit izskatāmo regulu izdarītajiem grozījumiem, gan arī to kopējo digitālo sistēmu efektivitāti, kuras būtu jāaktivizē līdz šim datumam.

2.   Ievads

2.1.

Muitas savienība (MS) ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pantu, un Savienības Muitas kodekss (SMK) ļāva veikt šādas darbības:

saskaņot iepriekšējos, atšķirīgos noteikumus,

piemērot vienlīdzīgu attieksmi,

likumīgi noteikt sankcijas.

2.2.

No 2016. gada 1. maija spēkā ir stājušies jauni muitas noteikumi ar mērķi atvieglot dzīvi uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā, un pastiprināt patērētāju aizsardzību. Ar jauno Savienības Muitas kodeksu tika būtiski atjaunināti ES muitas tiesību akti, kas bija spēkā kopš 1992. gada.

2.3.

Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu, kas stājās spēkā 1987. gada jūlijā, aizsākās process, ko veidoja trīs posmi (1990. gadā – kapitāls, 1993. gadā – preces un 1999. gadā – vienotā valūta) un kura rezultātā tika īstenots Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pants, kas “(..) paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību”.

2.4.

Pēc 1992. gada kodeksa un 2008. gada regulas 2013. gadā tika pieņemts pašreizējais SMK, ko papildina dažādas deleģētās un īstenošanas regulas un kas ir ES muitas savienības stūrakmens: SMK ir satvars, kurš katru gadu ļauj ievest Eiropas Savienībā un no tās izvest preces vairāk nekā 3 000 miljardu euro vērtībā.

2.5.

Pēc tam, kad stājās spēkā Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido SMK, jaunie pamatnoteikumi, apspriešanās process ar dalībvalstīm un uzņēmumiem ļāva apzināt kļūdas un tehniskās neatbilstības, kuras ir jālabo, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un konsekvenci.

2.6.

Faktiski ES muitas teritorija precīzi nesakrīt ar to teritoriju kopumu, kas ietilpst ES ģeofiziskajā teritorijā. Būtībā dažas zonas, kas ietilpst dažādās valstu teritorijās, ir izslēgtas no Kopienas muitas teritorijas, savukārt citas teritorijas, kuras nav Savienības ģeofiziskajā teritorijā, tiek faktiski uzskatītas par muitas teritorijā esošām.

2.7.

ES muitas teritorijā ietilpst Austrijas teritorijas Jungholca un Mitelberga, Monako Firstiste, Sanmarīno Republika, Francijas aizjūras departamenti (Martinika, Gvadelupa, Francijas Gviāna un Reinjona), Menas Sala un Kanāriju Salas, savukārt dažas teritorijas, kas ir ES ģeofiziskās teritorijas daļa, ir no muitas teritorijas izslēgtas, piemēram, Fēru salas, Helgolandes sala, Busingen, Seūtas un Melilas teritorija, Francijas aizjūras teritorijas (Francijas Polinēzija, Volisa un Futuna, Jaunkaledonija, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, Majota, Senpjēra un Mikelona), Livinjo. Līdz šim no muitas teritorijas bija izslēgta arī Kampione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi no Pontetrēzas līdz Porto Čerezio, un Itālija ir pieprasījusi minēto teritoriju iekļaušanu.

2.8.

Sarunas par Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp ES un Kanādu tika pabeigtas 2014. gada septembrī ar Padomes 2016. gada 28. oktobra Lēmumu Nr. 2017/37. Nolīgums, kas stājās spēkā 2017. gada 21. septembrī, atcēla 99 % muitas nodokļu un daudzus citus šķēršļus, kas līdz šim gūlās uz tirdzniecības dalībniekiem.

2.9.

CETA nolīgums, par kuru Komiteja ir vairākkārt paudusi savu viedokli (1), ietver daudzus ar muitu saistītus aspektus, jo tā 1.4. pantā ir noteikts, ka starp Kanādu un Eiropas Savienību tiek izveidota brīvās tirdzniecības zona atbilstoši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) XXIV pantam (2) un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) V pantam (3). Jebkurā gadījumā nolīgums neietekmē nekādas citas tiesības un pienākumus, kas jau pastāv starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar PTO nolīgumu, ne arī citas vienošanās, kurās tās ir attiecīgi iesaistījušās (4).

2.10.

Ja nav norādīts citādi, brīvās tirdzniecības zona ietver (5)

Kanādā: tās sauszemes daļu, gaisa telpu, iekšējos un teritoriālos jūras ūdeņus, kā arī tās ekskluzīvo ekonomikas zonu, kas definēta Kanādas valsts tiesību aktos saskaņā ar 1982. gada 10. decembrī Montegobejā noslēgtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas V daļu (UNCLOS konvencija (6)), un tās kontinentālo šelfu, kurš definēts Kanādas valsts tiesību aktos saskaņā ar UNCLOS konvencijas VI daļu,

Eiropas Savienībā: teritorijas, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un LESD saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem, un Eiropas Savienības muitas teritorijas zonas, kas tajos nav iekļautas, attiecībā uz noteikumiem par tarifu režīmu precēm.

2.10.1.

Līdz ar CETA izveidi ES un Kanāda parakstīja kopīgu interpretējošo instrumentu (7), kuram būs juridisks spēks un kurš skaidri un nepārprotami apraksta saturu, par kuru Kanāda un Eiropas Savienība vienojās virknē CETA pantu, piemēram, attiecībā uz jauno ieguldījumu tiesu sistēmu, tiesībām reglamentēt, sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī vides un darba aizsardzību.

2.10.2.

Regulāras apspriešanās ar dalībvalstīm un uzņēmumiem ļāva apzināt dažas kļūdas un tehniskas neatbilstības, kuras bija nepieciešams izlabot, lai varētu nodrošināt tiesisko noteiktību un konsekvenci. Šajā kontekstā iekļaujas Komisijas priekšlikumi, tostarp SMK saskaņošana ar starptautisku nolīgumu, kas kodeksa pieņemšanas laikā vēl nebija spēkā, un Itālijas pieprasījums Savienības Muitas kodeksā iekļaut daļu no tās teritorijas.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.

Komisija ierosina grozīt ES Muitas kodeksu ar mērķi:

labot tehniskas kļūdas un izlaidumus, tostarp saskaņot SMK ar to starptautisko nolīgumu noteikumiem, kas vēl nav nebija stājušies spēkā kodeksa pieņemšanas brīdī, piemēram, Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp ES un Kanādu,

grozīt Savienības muitas teritorijas definīciju, lai iekļautu Itālijas pašvaldību Kampione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas teritoriālos ūdeņus,

paredzēt specifikācijas un papildinājumus lēmumiem un procedūru termiņiem attiecībā uz saistošām izziņām par tarifu (SIT), ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām, kopsavilkuma deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, atbrīvojumiem no ievedmuitas nodokļiem, izvešanas pārstrādei procedūru.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas mērķim veikt tehniskus grozījumus Savienības Muitas kodeksā (SMK), lai nodrošinātu, ka kodekss atbilst Eiropas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas mērķiem, kā arī lai labāk aizsargātu ES finansiālās un ekonomiskās intereses, palielinātu nodarbinātību un ES patērētāju drošību.

4.2.

EESK uzsver nozīmi, kāda CETA ir piešķirta tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī attiecīgās saistības, ko līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās kopīga interpretējošā instrumenta ietvaros ar mērķi stiprināt tā noteikumus un pozitīvo pieeju, kas tika pieņemta līdz ar jauno modeli ieguldījumu strīdu izšķiršanai.

4.3.

Tāpēc Komiteja pozitīvi vērtē nodomu ES tiesību aktus saskaņot ar nolīgumiem, kas noslēgti ar Kanādu par šādiem jautājumiem:

saistošas izziņas par tarifiem,

pagaidu uzglabāšana,

ievešanas kopsavilkuma deklarācija un ziņas, kas jānorāda, ja nav iesniegta pirmsievešanas informāciju par ārpussavienības precēm,

pagaidu uzglabāšanas deklarācijas atzīšana par nederīgu,

pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa dažos gadījumos,

precīzi spēkā neesamības noteikumi pagaidu uzglabāšanas deklarācijas, izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vai reeksporta paziņojuma gadījumā.

4.4.

EESK atbalsta Itālijas valdības pieprasījuma pieņemšanu par Itālijas pašvaldību Kampione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas teritoriālo ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2019. gada 1. janvāra.

4.5.

Komiteja iesaka paralēli šim iekļaušanas procesam veikt nepieciešamos grozījumus Direktīvā 2008/118/EK (akcīzes nodokļa direktīvā) un Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīvā) un piemērot tos tajā pašā datumā, proti, 2019. gada 1. janvārī.

4.6.

Komiteja prasa, lai Komisija 2021. gadā iesniedz EESK plānoto SMK tiesiskā regulējuma efektivitātes, konsekvences un pareizības novērtējumu, kā grozīts ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  OV C 48, 15.2.2011., 87. lpp.; OV C 332, 8.10.2015., 45. lpp.; OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.

(2)  General Agreement on Tariffs and Trade.

(3)  General Agreement on Trade in Services.

(4)  Sk. CETA, 1.5. pants.

(5)  Sk. CETA, 1.3. pants.

(6)  United Nations Convention on the Law of the Sea.

(7)  Padome to apstiprināja parakstīšanas brīdī 2016. gada 28. oktobrī; tas sniedz saistošu CETA interpretāciju saskaņā ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. pantu: http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13541-2016-INIT/en/pdf.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/43


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza regulu (ES) Nr. 575/2013”

(COM(2018) 134 final – 2018/0060 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu”

(COM(2018) 135 final – 2018/0063 (COD))

(2018/C 367/09)

Ziņotājs:

Juan MENDOZA CASTRO

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padomē 24.4.2018.

un Eiropas Parlamentā 19.4.2018.

Tiesiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants un 53. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

145/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

Dokumentu kopums attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu kopumu, kas ir stūrakmens ES aktīvajai rīcībai, ar ko tiecas risināt pastāvošo problēmu saistībā ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem (INA), un kam ir būtiska nozīme, lai gūtu panākumus virzībā uz banku savienības izveidi.

1.2.

ES finanšu iestādes ir guvušas panākumus gan attiecībā uz aizdevumu portfeļu kvalitāti, gan ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) kopējo apjomu; tomēr ES līmenī ir jāīsteno papildu pasākumi, lai novērstu INA turpmāku uzkrāšanos.

1.3.

Salīdzinot INA līmeni visā ES, vienmēr ir jāņem vērā tas, ka dažās valstīs krīzes sākumā (2008.–2012. gadā) bankas saņēma ievērojamu valsts atbalstu, savukārt citām tas nebija pieejams, jo tika mainīti valsts atbalsta noteikumi.

1.4.

EESK vērš uzmanību uz finanšu krīzes radītajām sociālajām sekām attiecībā uz izslēgšanu, sociālo taisnīgumu un šķēršļiem iekšējā tirgus pilnīgai izveidei.

1.5.

Lai novērstu pārmērīga parādu apjoma radītās sekas nākotnē, finanšu iestāžu kontos ir jālikvidē samazinātas vērtības parādi. Tāpat EESK aicina kredītiestādes aizdot līdzekļus atbildīgi.

Normatīvi prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismi

1.6.

EESK atbalsta normatīvu prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismu piemērošanu, ar ko varētu preventīvi nodrošināt pietiekamu uzkrājumu, lai segtu kredītzaudējumus no turpmākiem INA.

1.7.

EESK pieņem zināšanai Komisijas priekšlikuma pamatojumu, piebilstot, ka atbalsta mehānismi būtu pamatojami, ņemot vērā ar prudenciālo regulējumu saistītajā grāmatvedības regulējumā izvirzītos dažādos mērķus.

1.8.

Tomēr EESK ir jānorāda arī turpmāk minētais, proti:

“visiem piemērotā” pieejā nav ņemtas vērā joprojām pastāvošās atšķirības valstu civiltiesībās un civillietu procedūru ilgumā,

jauno INA uzkrājumu veidošanas kalendārs var piespiest bankas ātri pārdot šādus aizdevumus, nevis pagaidīt, līdz finansiālās grūtībās nonākušais uzņēmums atgūs lielāku stabilitāti.

1.9.

Komisijai būtu jāapsver, ja iespējams, mazāku un specializētu uzņēmumu ar mazāk sarežģītu aktīvu struktūru īpašā situācija.

1.10.

EESK uzskata, ka visām ES bankām būtu obligāti jāīsteno 9. SFPS.

1.11.

EESK iesaka veikt īpašu ietekmes analīzi nolūkā aprēķināt ierosinātā regulējuma potenciālo ietekmi uz bankām un kredītu nodošanu mājsaimniecībām, kā arī uz MVU un IKP izaugsmi.

1.12.

EESK norāda, ka ECB jau ir publicējusi savu papildinājumu, neņemot vērā 1. pīlāra noteikumus, kas jāizdod Parlamentam/Padomei/Komisijai, un nesagaidot Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnes.

Sekundāro tirgu attīstība

1.13.

EESK atzīst, ka Komisija piedāvā risinājumu daudzām problēmām, ko rada sadrumstalots INA sekundārais tirgus ES, un uzsver konkrētos priekšlikumus šajā sakarā. Tā tomēr uzskata, ka regulatoriem nevajadzētu iedrošināt INA pārdošanu.

1.14.

Attiecībā uz sekām, ko rada kredīta nodošana, EESK nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:

Patērētāju aizsardzība: kopumā Komisijas priekšlikumi ir vērtējami atzinīgi. Iestādēm ir jāpievērš uzmanība pasākumiem un ieteikumiem attiecībā uz debitoru tiesību aizsardzību.

Darba ņēmēju aizsardzība: kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā kredīta nodošanā iesaistīto uzņēmumu darbinieku mobilitāte un aizsardzība atbilstoši ES un valsts tiesību aktiem.

Pret nodrošinājumu vērsta paātrināta ārpustiesas izpilde

1.15.

EESK uzsver – pozitīvā nozīmē – tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu valsts tiesā, ja tas ir nepieciešams un ja šīs procedūras – kā ierosināts direktīvā – piemērošana ir ierobežota.

1.16.

Daudzās dalībvalstīs izpildes process jau ir efektīvs. Ar INA saistīto problēmu var atrisināt, galvenokārt stiprinot tiesvedības procedūras visā ES.

2.   Eiropas Komisijas priekšlikums

2.1.

Komisija 14. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai (1), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, un ar priekšlikumu direktīvai (2) par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu.

2.2.

Abiem priekšlikumiem bija pievienoti Komisijas dienestu darba dokumenti un ietekmes novērtējumi, un tajā pašā dienā Komisija publicēja Otro progresa ziņojumu (3) par ienākumus nenesošu aizdevumu apjoma mazināšanu Eiropā, kā arī Tehnisko plānu (4) par valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) izveides iespējām.

2.3.

Minētie priekšlikumi būtiski papildina Komisijas centienus stiprināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību (EMS), un tie ir ļoti svarīgi banku savienības izveidei. Problēmu risināšana saistībā ar ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) un nerezultatīvu riska darījumu (NRD) lielo apjomu un to iespējamo uzkrāšanos nākotnē ir svarīga daļa no Savienības centieniem turpināt mazināt riskus banku sistēmā un dot bankām iespēju koncentrēties uz uzņēmumu un iedzīvotāju kreditēšanu.

2.4.

Regulas priekšlikumā Komisija ierosina izveidot normatīvu prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismu, nosakot kopīgu seguma minimuma līmeni attiecībā uz jaunuzsāktiem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši, nolūkā tādējādi novērst tādu INA pārmērīgu uzkrāšanos nākotnē, kuriem banku bilancēs nav pietiekama zaudējumu seguma, un atvieglot to noregulējumu.

2.5.

Direktīvas priekšlikumā Komisija paredz palielināt parādu atgūšanas procedūru efektivitāti, ieviešot īpašu un kopīgu pret nodrošinājumu vērstas paātrinātas ārpustiesas izpildes (AECE) procedūru. Turklāt priekšlikumā pausts aicinājums attīstīt ienākumus nenesošu aizdevumu sekundāros tirgus, saskaņojot prasības un radot vienotu tirgu kredītu apkalpošanai un banku izsniegto aizdevumu nodošanai trešām personām visā Eiropas Savienībā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu kopumu, kas ir stūrakmens ES aktīvajai rīcībai, ar ko tiecas risināt pastāvošo problēmu saistībā ar INA (5), un kam ir būtiska nozīme, lai gūtu panākumu virzībā uz banku savienības izveidi.

3.2.

Tā kā maksātspēja un finanšu sistēmas stabilitāte ir būtiski Eiropas Savienību ietekmējoši faktori, tad lielais INA apjoms, kas krīzes un tai sekojošās recesijas laikā uzkrājās dažu dalībvalstu bankās, kaitē gan finanšu sistēmai kopumā, gan ekonomikai, turklāt atsevišķos gadījumos ir radījis lielas izmaksas nodokļu maksātājiem.

3.3.

Pēdējos gados ES finanšu iestādes ir guvušas panākumus gan attiecībā uz aizdevumu portfeļu kvalitāti, gan INA kopējo apjomu, tomēr to bruto līmenis joprojām ir augsts – 813 miljardi EUR (6). Banku un uzraugu rīcībā ir instrumenti, kas nepieciešami, lai mazinātu to aizdevumu skaitu, attiecībā uz kuriem ir iestājusies saistību neizpilde vai kuriem ir samazināta vērtība, tomēr ES līmenī ir jāīsteno papildu pasākumi, lai novērstu to turpmāku uzkrāšanos.

3.4.

EESK norāda, ka dažās valstīs krīzes sākumā (2008.–2012. gadā) bankas saņēma ievērojamu valsts atbalstu, savukārt citās tas nebija pieejams, jo 2013. gadā tika mainīti valsts atbalsta noteikumi finanšu nozarei. Tāpēc, salīdzinot INA līmeni, ir jāņem vērā minētās atšķirības.

3.5.

EESK vērš uzmanību uz finanšu krīzes radītajām sociālajām sekām attiecībā uz izslēgšanu, sociālo taisnīgumu un šķēršļiem iekšējā tirgus pilnīgai izveidei. Dažās dalībvalstīs INA liecina par to, cik smagi šāda situācija ir skārusi ģimenes un MVU uzņēmējus, kuri cita starpā riskē zaudēt mājas vai ciest no piespiedu atsavināšanas.

3.6.

Lai novērstu pārmērīga parādu apjoma radītās sekas nākotnē, finanšu iestāžu kontos ir jālikvidē samazinātas vērtības parādi, un ar Ecofin plānu ir jādod ieguldījums šā mērķa sasniegšanā. Tāpat EESK aicina aizdot līdzekļus atbildīgi, tāpēc kredītiestādēm būs vairāk uzmanības jāpievērš atsevišķo aizņēmēju vajadzībām un situācijai, kā arī jārod katrā atsevišķajā gadījumā vispiemērotākais finanšu instruments (7).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.    Normatīvi prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismi

4.1.1.

EESK atbalsta normatīvu prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismu piemērošanu, ar ko varētu preventīvi nodrošināt pietiekamu uzkrājumu, lai segtu kredītzaudējumus no turpmākiem INA.

4.1.2.

Lai samazinātu INA un NRD (8), ierosinātie Kapitāla prasību regulas (CRR) grozījumi ietver progresīvu kalendāru nodrošinātiem (līdz astoņiem gadiem) un nenodrošinātiem (līdz diviem gadiem) aizdevumiem.

4.1.3.

Komisijas pamatojums priekšlikumam (9) ir šāds:

Raugoties no prudenciālās perspektīvas, kam parasti ir cits tvērums, uzdevums un mērķis, ar zaudētiem aizdevumiem saistītais darbs ne vienmēr ir atbilstošs.

Paredzams, ka 9. SFPS (10) varēs nodrošināt ciešāku saskaņu ar prudenciālajiem standartiem nekā 39. IAS (11), turklāt palīdzēs risināt jautājumu par kavētu un neatbilstošu uzkrājumu veidošanu, jo jauno standartu pamatā ir zaudējumu paredzēšanas pieeja. Tomēr jaunie standarti dod arī rīcības brīvību attiecībā uz INA un pamatā esošā nodrošinājuma novērtēšanu, tātad arī rīcības brīvību noteikumu veidošanā.

Prudenciālais regulējums dod tiesības bankas uzraugam ietekmēt bankas uzkrājumu līmeni (tostarp attiecībā uz INA) saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā arī pieprasīt veikt īpašus pielāgojumus minētās bankas pašu kapitāla aprēķinos. Tomēr saistošus pasākumus un prasības uzraugs var piemērot, tikai izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā attiecīgās bankas apstākļus (tos dēvē par 2. pīlāra pasākumiem).

Individuāli pielāgoti uzraudzības pasākumi, kuru pamatā ir kompetentā uzrauga veikts katra atsevišķā gadījuma novērtējums, ir piemēroti, lai risinātu atsevišķu banku īpašos ar INA saistītos riskus.

4.1.4.

EESK piebilst, ka atbalsta mehānismi būtu pamatojami, ņemot vērā ar prudenciālo regulējumu saistītajā grāmatvedības regulējumā izvirzītos dažādos mērķus.

4.1.5.

Tomēr EESK ir jānorāda arī turpmāk minētais.

Regulas priekšlikumā, iesakot īstenot visiem piemērotu pieeju, nav ņemtas vērā joprojām pastāvošās atšķirības valstu civiltiesībās un civillietu procedūru ilgumā.

Jauno INA uzkrājumu veidošanas kalendārs var piespiest bankas ātri pārdot šādus aizdevumus, nevis pagaidīt, līdz finansiālās grūtībās nonākušais uzņēmums atgūs lielāku stabilitāti. Tas varētu mazināt iespējas ļaut pārstrukturēt parādu un dot uzņēmējiem otro iespēju, un radīt ļoti negatīvu ietekmi sociālajā jomā un uz nodarbinātības rādītājiem.

Analīze liecina (12), ka, visticamāk, 9. SFPS un prudenciālo atbalsta mehānismu attiecībā uz NRD vienlaicīga ieviešana nopietnāk skars mazos un specializētos uzņēmumus ar mazāk sarežģītu aktīvu struktūru. Komisijai vajadzētu apdomāt, vai nebūtu jāprecizē priekšlikums, lai novērstu šo problēmu.

4.1.6.

Lai arī ar piedāvātajiem atbalsta mehānismiem var mazināt atšķirības uzkrājumu veidošanā, kuras rodas saistībā ar dažādu grāmatvedības regulējumu pieņemšanu (9. SFPS pretēji valstī vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (13)), EESK uzskata, ka 9. SFPS būtu obligāti jāīsteno visām ES bankām.

4.1.7.

EESK iesaka veikt īpašu analīzi nolūkā aprēķināt ierosinātā regulējuma potenciālo ietekmi uz bankām un kredītu nodošanu mājsaimniecībām, kā arī uz MVU un IKP izaugsmi.

4.1.8.

Citi riski, īpaši tie, kas saistīti ar ļoti sarežģītiem atvasinātiem instrumentiem, kā arī 2. un 3. līmeņa atgūtiem aktīviem, var radīt problēmas, kuras ir līdzīgas INA radītajām. Tāpēc EESK uzskata, ka minētie riski būtu jāiekļauj risku mazināšanas prioritārajā sarakstā.

4.1.9.

EESK norāda, ka ECB ir jau publicējusi savu papildinājumu, neņemot vērā 1. pīlāra noteikumus, kas jāizdod Parlamentam/Padomei/Komisijai, un nesagaidot, kad tiks pabeigtas Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnes (par kurām joprojām notiek diskusijas). Tas varētu būt pretrunā labāka regulējuma principiem. Tāpēc ECB papildinājums par INA būtu jāpielāgo gaidāmajam 1. pīlāra regulējumam par INA, lai arī turpmāk nodrošinātu Eiropas noteikumu saskanību.

4.2.    Pasākumi INA sekundāro tirgu turpmākai attīstībai

4.2.1.

Sekundārā tirgus darījumi Eiropas Savienībā ir salīdzinoši nelieli (14). Tam ir šādi iemesli: sadrumstalots regulējums; likumdošanas ierobežojumi attiecībā uz atsevišķu aktīvu grupu turētājiem, pakalpojumu uzņēmumu iesaistes apmēru, kā arī ieguldītāju veidu (dažos gadījumos INA var apkalpot vai pirkt tikai citas bankas); un atšķirīgi vietējo banku un ārvalstu ieguldītāju viedokļi par ekonomikas attīstības perspektīvām. EESK uzskata, ka Komisija piedāvā risinājumu daudzām minētajām problēmām.

4.2.2.

Attiecībā uz INA tirgu viena no lielākajām problēmām ir kvalitatīvu datu par INA trūkums, kā rezultātā tiek gūta nepareiza informācija. EESK atzinīgi vērtē datu veidnes, kas paredzētas, lai nodrošinātu vienotus un standartizētus datus ienākumus nenesošu kredītlīgumu vajadzībām.

4.2.3.

Tomēr EESK uzskata, ka regulatoriem nevajadzētu iedrošināt INA pārdošanu, jo, pārvaldot aizdevumu ar samazinātu vērtību bankā, vērtība, ko iegūst, aizdevumu atgūstot, varētu būtu lielāka par tā pārdošanā iegūto summu.

4.2.4.

EESK vēlas uzsvērt turpmāk minētos Komisijas priekšlikuma aspektus.

Kredītu apkalpotāji. ES mēroga noteikumos ir izvirzītas īpašas prasības un noteiktas procedūras atļaujas piešķiršanai, atteikšanai vai atsaukšanai (5.–7. pants), tostarp pietiekami laba reputācija, ziņu neesamība sodāmības reģistrā un fakts, ka pašlaik netiek īstenota maksātnespējas procedūra. Tāpat minētie noteikumi attiecas uz reģistru (8. pants), līgumattiecībām ar kreditoru (9. pants), ārpakalpojumu izmantošanu (10. pants) un pārrobežu mēroga kredītu apkalpošanu (11. un 12. pants).

Kredītu pircēji. Kreditoram ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par kredītlīgumu (13. pants) atbilstoši tehniskajiem standartiem, kurus izstrādās EBI (14. pants), un tam nepiemēro nekādas papildu prasības kā tikai tās, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē direktīvu (15. pants). Kredītlīgumu tie var izpildīt tieši (18. pants) vai nododot (19. pants).

Uz kredītu apkalpotājiem, kredītiestādēm vai to meitasuzņēmumiem, kuriem ir aktīva loma ar INA saistītās darbībās, attiecas 16. pants.

Uzraudzība. Būtisks aspekts ir valsts kompetento iestāžu uzraudzības loma un administratīvie sodi, jo saistībā ar tiem ir jāpiemēro vienādi noteikumi visā ES (20.–22. pants).

Datu aizsardzība. Aizdevuma nodošanas priekšnoteikums ir mehānismi, kas “garantē aizņēmēju tiesību ievērošanu un atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē kredītlīgumu” (5. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

4.2.5.   Patērētāju aizsardzība

EESK uzskata, ka finanšu pakalpojumu jomā ir svarīgi nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumā iekļauto pamata principu: nodrošināt “to pašu aizsardzības līmeni neatkarīgi no tā, kam pieder attiecīgais kredīts vai kas to apkalpo, un neatkarīgi no juridiskā režīma, kas ir spēkā kredīta pircēja vai kredīta apkalpotāja dalībvalstī”; īpaši ir jāņem vērā Hipotekāro kredītu direktīva (15), Patēriņa kredītu direktīva (16) un Direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (17).

EESK uzsver arī kreditora saistības pret patērētāju kredītlīguma grozīšanas gadījumā (34. pants).

EESK norāda, ka aizdevuma nodošana paredz, ka debitoram ir jāveic darījums ar uzņēmumu, kas nav saistīts ar finanšu jomu un kuram ir citi darbinieki, citas darba metodes un cits mērķis. Tāpēc valsts iestādēm būtu jāpievērš uzmanība pasākumiem un ieteikumiem attiecībā uz debitoru tiesību aizsardzību, kā to dara ASV Federālais birojs patērētāju finanšu aizsardzībai (18).

4.2.6.   Darba ņēmēju tiesību aizsardzība

Visos gadījumos, kad kredītu nodod ārējam uzņēmumam, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā šādā nodošanā iesaistīto uzņēmumu darbinieku mobilitāte un aizsardzība atbilstoši ES un valsts tiesību aktiem.

4.3.    Pret nodrošinājumu vērsta paātrināta ārpustiesas izpilde

4.3.1.

EESK uzsver – pozitīvā nozīmē – dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka darījumdarbības aizdevuma ņēmējam ir tiesības valsts tiesā apstrīdēt šā mehānisma izmantošanu (28. pants). Tādejādi tiktu atbilstoši aizsargātas iedzīvotāju un uzņēmumu pamattiesības uz taisnīgu tiesu (19), īpaši gadījumā, ja tiek piemēroti netaisnīgi vai ļaunprātīgi līguma noteikumi.

4.3.2.

Tomēr EESK norāda uz dažu dalībvalstu paustajām šaubām par to, ka šāds instruments varētu ievērojami paātrināt izpildes procedūru tajās dalībvalstīs, kurās lietu izskatīšana jau notiek īsā laikā; uzskata – lai gan ārpustiesas procedūras var būt labvēlīgas kreditoram, INA problēmu var atrisināt, galvenokārt stiprinot tiesvedības procedūras visā ES.

4.3.3.

Jebkurā gadījumā EESK pozitīvi uzsver un atbalsta priekšlikumā minētos ierobežojumus AECE īstenošanai. Pirmkārt, ir iekļauti tikai nolīgumi, kuri noslēgti starp kreditoriem un darījumdarbības aizdevuma ņēmējiem. Turklāt tā neattiecas uz turpmāk minētajām kategorijām:

patērētāji, kuri veic neprofesionālu darbību (20),

bezpeļņas uzņēmumi,

finanšu nodrošinājuma līgumi (21) un

mājokļa nekustamais īpašums, kas ir primārā rezidence darījumdarbības aizdevuma ņēmējam (22).

4.4.    Aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības. Tehniskais plāns

Noteikumi par valsts atbalstu

4.4.1.

EESK piekrīt Komisijai, ka dažās valstīs, īpaši finanšu krīzes sākumā, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ievērojami palīdzēja sakārtot banku bilances. Tomēr tā piekrīt arī tam, ka – valsts atbalstītu vai garantētu līdzekļu gadījumā – tās var arī vairot finanšu stabilitātes riskus, tostarp pastiprināt tā dēvēto apburto loku, kas izveidojies starp bankām un valstīm.

4.4.2.

Tāpēc EESK atbalsta saskanību ar ES tiesisko regulējumu, īpaši ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD(23) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR(24).

4.4.3.

Praksē gandrīz visas valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ir saņēmušas kāda veida valsts atbalstu, tostarp šādu: garantijas segt zaudējumus vai nodrošināt aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības finansējumu (tā rezultātā aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībai var būt suverēns reitings, un tās vērtspapīrus var, piemēram, izmantot kā repo darījumu nodrošinājumu); aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības iegādājas aktīvus virs tirgus vērtības (ieguldītāja maksātās vērtības), jo ekonomiskā vērtība tiek plānota ilgākā laika posmā – ekonomiskās vērtības pārsniegums pār tirgus vērtību ir valsts atbalsts, tāpēc bankas līmenī ir vajadzīgs Eiropas Komisijas apstiprinājums; valsts rekapitalizē bankas, kuras piedalās aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību shēmās (25).

4.4.4.

Pat ja kāda veida valsts atbalsts ir bijis atļauts, jaunākie ES noteikumi būtībā paredz, ka ir jāglābj vismaz bankas pakārtotais parāds (jānoraksta vai jāpārvērš akciju kapitālā), tādējādi rekapitalizācijas slogu vismaz sadalot starp valsts un privāto sektoru.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 134 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu nerezultatīviem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(2)  COM(2018) 135 final – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu.

(3)  COM(2018) 133 final – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Otrais progresa ziņojums par ienākumus nenesošu aizdevumu apjoma mazināšanu Eiropā”.

(4)  SWD(2018) 72 final – AMC Tehniskais plāns – Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Otrais progresa ziņojums par ienākumus nenesošu aizdevumu apjoma mazināšanu Eiropā”.

(5)  Padomes secinājumi “Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā” (2017. gada 11. jūlijs).

(6)  EBI risku infopanelis, 2017. gada 4. ceturkšņa dati.

(7)  EESK atzinums par tematu “Kreditēšana un sociālā atstumtība labklājības sabiedrībā” (OV C 44, 16.2.2008., 74. lpp.).

(8)  Eiropas Banku iestādes (EBI) definīcija: “NRD ir ikviens riska darījums, kur maksājumus kavē 90 dienas vai tos, visticamāk, neveiks bez nodrošinājuma realizācijas, pat ja šo darījumu neatzīst kā tādu, attiecībā uz kuru ir iestājusies saistību neizpilde vai kuram ir samazināta vērtība. Saskaņā ar CRR 178. pantu un piemērojamo grāmatvedības regulējumu riska darījumus, attiecībā uz kuriem ir iestājusies saistību neizpilde vai kuriem ir samazināta vērtība, vienmēr uzskata par nerezultatīviem. Turklāt riska darījums ar debitoru ir uzskatāms par nerezultatīvu, ja tā bilance 90 dienas pēc termiņa ir 20 % no summas, kura nav samaksāta no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar šo parādnieku (“zemākas cenas ietekme”). Kopējo NRD nosaka pēc ienākumus nenesošu aizdevumu, ienākumus nenesošu parāda vērtspapīru un ienākumus nenesošu ārpusbilances pozīciju summas”.

(9)  Apspriežu dokuments par normatīviem atbalsta mehānismiem.

(10)  Starptautiskie finanšu pārskatu standarti. Spēkā no 2018. gada 1. janvāra.

(11)  Starptautiskie grāmatvedības standarti.

(12)  Eurofinas: atbilde uz Eiropas Komisijas apspriešanos par normatīviem prudenciālās uzraudzības atbalsta mehānismiem.

(13)  Vispārpieņemti grāmatvedības principi.

(14)  KPGM: 100 miljardi EUR, mazāk nekā 10 % no atlikušā krājuma.

(15)  Direktīva 2014/17/ES (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(16)  Direktīva 2011/83/ES (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(17)  Direktīva 93/13/EEK (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(18)  https://www.consumerfinance.gov/about-us/newsroom/consumer-financial-protection-bureau-reminds-mortgage-servicers-of-legal-protections-for-consumers-when-transferring-loans

(19)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 47. pants.

(20)  Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, 3. panta a) apakšpunkts.

(21)  Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(22)  “Finanšu krīze, kuras rezultātā daudzi mājokļa īpašnieki kļuva maksātnespējīgi un bija spiesti pārdot iegādāto nekustamo īpašumu par zemāku cenu”. EESK atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu (OV C 318, 29.10.2011., 133. lpp.).

(23)  Direktīva 2014/59/ES.

(24)  Regula (ES) Nr. 806/2014 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(25)  KPGM.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/50


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā”

(COM(2018) 89 final)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu”

(COM(2018) 92 final – 2018/0041 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām”

(COM(2018) 96 final – 2018/0044 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013”

(COM(2018) 110 final – 2018/0045 (COD))

(2018/C 367/10)

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 12.4.2018.

Eiropas Parlaments, 16.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punkts, 114. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa:

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

152/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta sistemātiskos mēģinājumus līdz 2019. gadam ieviest visus būtiskos kapitāla tirgu savienības pamatelementus un sagaida, ka iespējamie ieguvumi izpaudīsies kā lielākas ieguldījumu iespējas, efektīvāks finanšu starpniecības process, ieguldījumu diversifikācija un uzlabotas risku novēršanas spējas.

1.2.

EESK uzskata: lai sniegtu jaunas iespējas ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai, ir svarīgi izveidot līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzības prasībām – kas ir svarīgas šajā ziņā – un pietiekamām radošas darbības iespējām ieguldījumu produktu izstrādātājiem un izplatītājiem.

1.3.

Tāpat kā Eiropas Komisija arī EESK uzskata, ka galvenie regulatīvie šķēršļi, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, šobrīd ir tirdzniecības prasības, regulatīvās maksas, paziņošanas procedūras un administratīvās prasības valsts līmenī. Tajā pašā laikā EESK apzinās, ka pastāv arī citi šķēršļi, uz kuriem ierosinātie pasākumi neattiecas, piemēram, nodokļu noteikumi, kuru saskaņošana reāli ir vairāk iespējama ilgākā laika posmā.

1.4.

Tomēr EESK arī uzskata, ka galvenie iemesli pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, nav pirmkārt saistīti ar spēkā esošajām regulām un direktīvām, bet galvenokārt ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) sīki izstrādātu ieteikumu un norādījumu trūkumu, kā rezultātā katras valsts jurisdikcijai ir atšķirīgi noteikumi. Tāpēc vairumam priekšlikumu būtu jāpievieno sīki izstrādāti un paskaidrojoši EVTI norādījumi, un priekšlikums jaunai regulai būtu jāizmanto tikai kā vispārējs satvars, kas nodrošina vienotu pieeju regulējumam.

1.5.

EESK uzskata: lai panāktu apjomradītu ietaupījumu efektu, būtu jāierobežo valstu radošuma izpausmes maksu iekasēšanas struktūru veidošanā, tā vietā pieņemot skaidri definētus un nepārprotamus valsts noteikumus, kas ir saskaņoti visā ES.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta nodomu uzlabot regulatīvo maksu pārredzamību, jo tas var palīdzēt paātrināt ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Šeit būtiski svarīga loma ir EVTI.

1.7.

EESK aicina pieņemt noteikumus attiecībā uz sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem – šiem noteikumiem jābūt pietiekoši stingriem, lai novērstu tādas prakses turpināšanos, kas var sadrumstalot ES tirgu.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē EVTI datubāzes izveidi, tomēr norāda, ka tas nedrīkst nozīmēt papildu paziņošanas prasību noteikšanu aktīvu pārvaldītājiem un ka šīs prasības būtu jāpiemēro tikai valstu kompetentajām iestādēm.

1.9.

Attiecībā uz ierosinātajiem noteikumiem par ieguldījumu fondu veicināšanas vai tirdzniecības pārtraukšanu EESK sliecas uzskatīt, ka lēmumam par izbeigšanu vajadzētu būt fakultatīvam un atkarīgam no aktīvu pārvaldītāja lēmuma.

1.10.

EESK iesaka pieņemt sīkāk izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu to personu kvalifikācijas un kompetences pārbaudi, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

2.   Pamatinformācija un plašāks konteksts: visu kapitāla tirgu savienības elementu ieviešana līdz 2019. gadam

2.1.

Kapitāla tirgu savienība ir ES ilgtermiņa projekts, kura mērķis ir panākt efektīvāku un iedarbīgāku finanšu starpniecību. Tās ietekmei vajadzētu būt vērojamai pēc 2019. gada, kad sagaidāms, ka būs ieviesti visi pašlaik paredzētie tās pamatelementi, izveidojot ieguldījumiem ilgtermiņā labvēlīgu vidi, kas palīdzēs nodrošināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību.

2.2.

Mijiedarbībā ar banku savienību funkcionējoša kapitāla tirgu savienība atbalstīs vienotā tirgus darbības vidi un stiprinās ekonomisko un monetāro savienību. Tā arī palīdzēs uzlabot ES pievilcību ieguldījumiem no visas pasaules. Ļoti svarīgs elements ir diversifikācijas aspekta kā pārrobežu privātā riska dalīšanas līdzekļa stiprināšana. Lai šis priekšnosacījums darbotos, ir jānovērš zemas kvalitātes aktīvu izplatīšanās. Pretējā gadījumā risks pieaugtu vēl vairāk.

2.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumi turpina pasākumus, kas tiek veikti, lai veidotu kapitāla tirgu savienību kopš šā procesa uzsākšanas 2015. gadā ar mērķi efektīvi piesaistīt kapitālu un atkarībā no rentabilitātes to ieguldīt tā, lai tas būtu pieejams visu veidu uzņēmumiem, tostarp MVU.

2.4.

Eiropas Komisijas pašreizējie priekšlikumi īpaši attiecas uz atbalstu ieguldījumu fondu pārrobežu tirgum, un to uzmanības centrā ir segto obligāciju tirgus Eiropas Savienībā kā ilgtermiņa finansējuma avots un lielākas juridiskās noteiktības nodrošināšana attiecībā uz pārrobežu darījumiem ar vērtspapīriem un prasījumiem. Šie priekšlikumi ir jāskata no to savstarpējās saistības perspektīvas. Tajā pašā laikā ir jāievēro arī finanšu tehnoloģijas rīcības plāns un rīcības plāns par ilgtspējīgu finansējumu, jo arī tie ir ļoti svarīgi pilnībā funkcionējošas kapitāla tirgu savienības izveidei.

2.5.

Mērķis ir līdz 2019. gadam panākt lielāku progresu kapitāla tirgu savienības izveidē vismaz trijās jomās: stiprinot finanšu produktiem paredzēto Eiropas marķējumu un pasu lomu, saskaņojot un vienkāršojot noteikumus, lai padziļinātu un padarītu viendabīgus pārrobežu kapitāla tirgus, un nodrošinot to saskaņotāku un efektīvāku uzraudzību.

2.6.

Ierosināto pasākumu paredzētais mērķis ir panākt augstāku integrācijas un viendabīguma līmeni ieguldījumu fondu tirgū, samazināt pārrobežu darbības izmaksas, būtiski palielināt piedāvājumu ieguldītājiem un nodrošināt labāku ieguldītāju aizsardzību, pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem. Šajā saistībā tirgu atvēršana ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai ir iespēja, kaut arī tāda, kas saistīta ar valsts likumdošanas un citu šķēršļu novēršanu.

3.   Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanas mērķis

3.1.

Kolektīvo ieguldījumu fondi ir svarīgs instruments finanšu starpniecības procesā, kas ļauj gan privātos, gan arī valsts finanšu aktīvus ieguldīt reālos uzņēmējdarbības projektos un ienesīgos publisko ieguldījumu projektos. ES ieguldījumu fondu tirgus kopējā vērtība ir 14,3 triljoni EUR, kas ir ļoti tuvu ES IKP.

3.2.

Tomēr tā potenciāls pārrobežu kontekstā vēl nav pilnībā izmantots, jo vairāk nekā trīs dalībvalstīs pārdošanai ir reģistrēti aptuveni 37 % no pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un aptuveni 3 % no alternatīvo ieguldījumu fondiem.

3.3.

Iemesli šai situācijai papildus atlikušajiem dabiskajiem šķēršļiem ir regulatīvie ierobežojumi, kas kavē ieguldījumu fondu plašāku pārrobežu izplatīšanu. Komisijas priekšlikumu nolūks ir samazināt šo ierobežojumu skaitu attiecībā uz visu veidu ieguldījumu fondiem un atvieglot to pārrobežu izplatīšanu, kas šo procesu varētu paātrināt un, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, izplatītos produktus varētu padarīt lētākus. Regulatīvie ierobežojumi ir galvenokārt atrodami tirdzniecības prasībās, regulatīvajās maksās, paziņošanas procedūrās un administratīvajās prasībās valsts līmenī. Šos šķēršļus var novērst, nodrošinot pārredzamību un saskaņošanu. Ierosinātajiem pasākumiem ir galvenokārt tehnisks raksturs.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka galvenie iemesli pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, nav pirmkārt saistīti ar attiecīgajām spēkā esošajām regulām un direktīvām, bet drīzāk ar EVTI sīki izstrādātu ieteikumu vai norādījumu trūkumu un tādējādi atšķirīgajiem noteikumiem dažādās Eiropas jurisdikcijās. Tāpēc jaunā regula būtu jāpieņem attiecībā uz minimālu skaitu gadījumu, bet vairumam priekšlikumu būtu jākoncentrējas uz sīki izstrādātiem un paskaidrojošiem EVTI norādījumiem, kas labi izskaidrotu spēkā esošos noteikumus, nevis uz jaunu standartu pieņemšanu; tādējādi varētu izmantot EVTI līdzšinējo pozitīvo ieguldījumu noteikumu saskaņošanā.

4.2.

EESK uzskata, ka šajā atzinumā ierosinātie pasākumi, protams, ir būtiski, lai arī daudzas no tām ir galvenokārt tehniska rakstura atbalstošas procedūras. Tomēr kopumā tās arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu EMS darbībā. Vienlaikus EESK iesaka iekļaut visu četru attiecīgo dokumentu saturu jaunā visaptverošā regulas priekšlikumā.

4.3.

EESK uzskata, ka, ieviešot jaunus spēles noteikumus, ir jāievēro līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzības prasībām un pietiekamu radošās darbības iespēju sniegšanu ieguldījumu produktu autoriem un pārdevējiem. Ietekmi uz ieguldītāju aizsardzību palielina sistemātiska finanšu izglītība.

4.4.

Augsta līmeņa ES tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvai par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), ir prioritāte salīdzinājumā ar vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD). Tas ir tāpēc, ka, ņemot vērā faktisko pieredzi, PVKIU un AIFP tiesību akti nodrošina ļoti stabilu pamatu ieguldījumu fondiem, kamēr FITD, kā uzskata EESK, līdztekus vairākiem ieguvumiem ietver arī zināmu nenoteiktību, kā rezultātā šī direktīva paradoksālā kārtā vēl vairāk ir sadrumstalojusi vienoto tirgu un radījusi vēl lielākas atšķirības starp valstīm Eiropas Savienībā.

4.5.

EESK ņem vērā faktu, ka ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai ir vajadzīga stabila nodokļu sistēma, kas nodrošina to, kas ir vajadzīgs ilgtspējīgai uzņēmējdarbības videi. Šajā posmā netiek apsvērta nodokļu noteikumu, ieskaitot tarifus, pilnīga saskaņošana. Tomēr ir jāparedz, ka nākotnē centieni saskaņot nodokļus varētu palīdzēt radīt visā ES vienotus nodokļu nosacījumus šajā segmentā. Taču pašreizējie centieni saskaņot nodokļu parametrus ir vērsti uz citiem nodokļu instrumentiem.

4.6.

EESK uzskata: lai panāktu vēlamos apjomradītos ietaupījumus, ir jāierobežo valstu radošuma izpausmes maksājumu iekasēšanas struktūru veidošanā (daudzos gadījumos pārsniedzot ES regulējumu, lai kompensētu vajadzīgās izmaksas), un jāpieņem skaidri definēti, nepārprotami un saskaņoti valsts noteikumi.

4.7.   Komisijas paziņojums par tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā

4.7.1.

EESK atbalsta paziņojuma mērķi ieviest pasākumus, lai samazinātu juridisko nenoteiktību pārrobežu vērtspapīru un prasījumu darījumos. Tā uzskata, ka ir jānodrošina skaidrība un paredzamība par valsts tiesību aktiem, kas jāizmanto, lai noteiktu darījuma pamatā esošo aktīvu īpašnieku, jo no nenoteiktības izrietošie juridiskie riski var radīt papildu zaudējumus. Tāpēc ir būtiski un svarīgi izskaidrot juridisko terminoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu īpašumtiesību un līgumu elementus.

4.8.   Regula par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

4.8.1.

Papildus iepriekš minētajam paziņojumam EESK atzinīgi vērtē ideju likvidēt iepriekš minēto juridisko nenoteiktību, ierosinot vienotus noteikumus, lai noteiktu, kurš valsts tiesību akts regulē īpašumtiesības uz prasījumiem, kas cedēti starp valstīm. Prasījuma pārrobežu cesija ir process, kurā uzņēmumi var iegūt likviditāti un piekļūt kredītam, izmantojot specializētus uzņēmumus. EESK atzīst, ka juridiskā noteiktība šajā jomā stiprinās pārrobežu ieguldījumus, arī iesaistot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); tas ietver faktoringu, nodrošināšanu un vērtspapīrošanu.

4.9.   Direktīva par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu

4.9.1.

EESK atbalsta mērķi radīt vidi ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas potenciāla labākai izmantošanai, uzlabojot valsts tirdzniecības prasību pārredzamību valstu un ES līmenī, padarot regulatīvo maksu struktūru pārredzamāku ES līmenī un nodrošinot šo maksu noteikšanu atbilstoši zināmiem kopīgiem principiem.

4.9.2.

EESK uzskata, ka vietējo ieguldītāju atbalsta instrumentu izvēle būtu jāatstāj ieguldījumu fondu pārvaldnieku ziņā.

4.9.3.

EESK atzinīgi vērtē tādu procedūru saskaņošanu, kas attiecas uz pasu izmantošanu ieguldījumu fondu izplatīšanai pārrobežu kontekstā.

4.9.4.

EESK atbalsta saskaņotu noteikumu attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem izveidi.

4.9.5.

EESK atbalsta tādas sistēmas izveidi, ar ko dalībvalstis nodrošinās vieglu piekļuvi tiesību aktiem, kas reglamentē ieguldījumu fondu pārrobežu tirdzniecību to teritorijā (izmantojot elektroniskus līdzekļus un valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā).

4.10.   Regula par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu

4.10.1.

EESK atzinīgi vērtē šīs regulas galveno mērķi, proti, panākt kopīgu izpratni par tirgvedības paziņojumiem piemērojamo prasību noteikšanu un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamus valsts noteikumus par prasībām attiecībā uz fondu tirdzniecību.

4.10.2.

EESK atbalsta ierosināto praksi, saskaņā ar kuru maksas ir proporcionālas veiktajiem uzraudzības uzdevumiem. EESK uzskata, ka tiešsaistes datubāzes par maksām un attiecīgajām aprēķina metodikām uzturēšana sniegs reālus ieguvumus un tā ir patiesa iespēja. Tā tomēr iesaka šos ieguvumus izvērtēt attiecībā pret izmaksām, kas rodas, un noteikt iespējamos riskus, kas saistīti ar datubāzes darbību. EESK gaida, kad tiks izstrādāti īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz informāciju par maksām un kad EVTI publicēs un uzturēs tiešsaistes datubāzi par maksām.

4.10.3.

EESK atzinīgi vērtē konkrētās prasības par informācijas plūsmām un to standartizāciju un vienkāršošanu, kā arī pirmstirdzniecības procesa regulējumu, kurā pārbauda ieguldītāju interesi par paredzamajām investīciju iespējām vai stratēģijām.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Attiecībā uz maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes, un to pārredzamību EESK atbalsta priekšlikumā pausto nodomu palielināt regulatīvo maksu pārredzamību, tostarp nosakot EVTI lomu vajadzīgās informācijas vākšanā. EESK uzskata, ka šim pasākumam ir potenciāls vēl vairāk atvieglot ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu.

5.2.

Tiek ierosināts ieviest noteikumus valstu kompetento iestāžu līmenī attiecībā uz sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, lai varētu veikt šādu materiālu ex ante pārbaudi. Tomēr EESK uzskata, ka atšķirīgi noteikumi valstu kompetentajām iestādēm varētu sadrumstalot ES tirgu, bet vienotajā tirgū nevajadzētu būt nekādām atšķirībām. EESK iesaka noteikt, ka dažādās valstu kompetentās iestādes šajā jautājumā nevar izmantot atšķirīgas pieejas.

5.3.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē EVTI datubāzes izveidi, kurā uzskaitīti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), PVKIU pārvaldības sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF) un PVKIU, tā tomēr piebilst, ka nav vēlams aktīvu pārvaldītājiem noteikt papildu paziņošanas prasības. EESK uzskata, ka tāpēc vajadzētu būt skaidram, ka paziņošanas prasībām, kas balstītas uz regulas priekšlikuma 10. un 11. pantu, ir jābūt paziņošanas prasībām, kuras noteiktas valstu kompetentajām iestādēm, un šīs iestādes nedrīkst noteikt šādas papildu prasības tirgus dalībniekiem.

5.4.

EESK norāda, ka ierosināto pirmstirdzniecības definīciju nevajadzētu pārņemt no definīcijas, kas ietverta direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem; ir vajadzīga vēl lielāka juridiskā skaidrība un saskaņotība, un praktiskā pieredze rāda, ka labākais (vai vienīgais) veids, kā to panākt, varētu būt neleģislatīvi līdzekļi un instrumenti. EESK pauž bažas, ka pašreizējais priekšlikums varētu vēl vairāk sadrumstalot vienoto tirgu, veicinot valstu interpretācijas.

5.5.

Attiecībā uz noteikumiem par ieguldījumu fondu veicināšanas vai tirdzniecības pārtraukšanu EESK uzskata, ka ierosinātie noteikumi varētu kropļot ieguldījumu fondu vienoto tirgu. Lēmumam par jebkādu ieguldījumu fonda vienību vai daļu tirdzniecības izbeigšanu jebkurā jurisdikcijā ir jābūt ar uzņēmējdarbību saistītam lēmumam, ko var pieņemt tikai uzņēmums, kas pārvalda aktīvus. Ieguldītāju aizsardzība tiek pienācīgi nodrošināta turpmāk minētajos veidos (kā rāda praktiskā pieredze):

publicējot lēmumus,

sniedzot ieguldītājiem informāciju,

dodot ieguldītājiem iespēju noteiktā laikposmā izstāties no fonda.

5.6.   Citi šķēršļi, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu

5.6.1.

Viens no pārējiem pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē pārrobežu izplatīšanu, ir noteikumi par to personu kvalifikācijas pārbaudi, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus. EESK uzskata, ka būtu jāpieņem sīkāk izstrādāti noteikumi, piemēram:

par to, kuriem pakalpojumiem piemēro spēkā esošos noteikumus,

par to, kāda veida darbībām šo pakalpojumu sniegšanā piemēro šos noteikumus,

par to, kā būtu jāveic kvalifikācijas pārbaude, ja vietējie (valsts) regulatori nespēj ieviest valsts procedūras,

par dažādu kvalifikācijas pārbaudes veidu atzīšanu ES līmenī, izmantojot Eiropas vai pasaules mēroga procedūras, piemēram, CFA testus.

5.6.2.

EESK atbalsta sīki izstrādātus un skaidrus noteikumus par to, kuri tiesību akti attiecas uz ieguldījumu fondu izplatīšanu: pašlaik nav skaidrs, kuri noteikumi (FITD vai PVKIU/direktīva par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem) ir piemērojami fondu izplatīšanai. EESK uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem pārrobežu izplatīšanai ir tas, ka katrs likumdevējs izmanto atšķirīgu pieeju. Ir skaidri jānorāda, ka uz fondu izplatīšanu attiecas tikai PVKIU/direktīvas par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem noteikumi (attiecībā uz pašu kapitālu, pārvaldītajiem fondiem un trešo pušu fondiem), saskaņā ar kuriem pārvaldības sabiedrībai nav vajadzīga ne FITD licence, ne arī licence FITD paredzēto pakalpojumu sniegšanai.

5.6.3.

EESK ir pārliecināta, ka paziņošana vietējā (valsts) līmenī nebūtu jāpieprasa. Regulatoriem nevajadzētu būt iespējai ieviest ziņošanu par vietējiem (valsts) fondiem, vai nu izmantojot regulatīvos ziņojumus attiecībā uz regulatoriem, vai nosakot pienākumu publicēt datus, piemēram, presē.

5.6.4.

EESK uzskata, ka EVTI interaktīvā datubāze par maksām un nodevām nākotnē būtu jāpaplašina, ietverot:

prasību attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs jebkura veida licencei/reģistrācijai,

prasību attiecībā uz detalizētu informāciju, kas vajadzīga vietējo (valsts) ziņojumu sagatavošanai,

prasību attiecībā uz vietējiem (valsts) izplatīšanas noteikumiem.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/56


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013”

(COM(2018) 93 final – 2018/0042 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES”

(COM(2018) 94 final – 2018/0043 (COD))

(2018/C 367/11)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 28.3.2018.

Eiropas Parlaments, 16.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 53., 114. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

165/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumus par segtajām obligācijām (sk. 1.2. un turpmākos punktus). Komiteja aicina darīt visu iespējamo, lai panāktu strauju progresu un sasniegtu veiksmīgus rezultātus. Šajā saistībā tā arī sniedz vairākus ieteikumus (sk. 1.7. un turpmākos punktus).

1.2.

Pirmkārt, šie priekšlikumi iekļaujas plašākā kontekstā un palīdz sasniegt Komitejai īpaši svarīgus mērķus, piemēram, kapitāla tirgu savienības (KTS) ātru izveidi un ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pabeigšanu. Turklāt segtās obligācijas sekmē pārrobežu finansēšanas darījumus un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu.

1.3.

Bez tam vairākas ES dalībvalstis tradicionāli ir ieņēmušas ļoti spēcīgu pozīciju starptautiskos un pasaules tirgos. Eiropas pieeja segtajām obligācijām piemērojamam prudenciālajam režīmam kalpo kā ceļvedis visā pasaulē. Pašreizējie priekšlikumi būtu jāizmanto ne tikai šīs vadošās pozīcijas konsolidācijai, bet arī, ja iespējams, tās stiprināšanai. Jo īpaši, tā kā starp Austrumiem un Rietumiem notiek dažādas pasaules mēroga varas pārvirzes, ir svarīgi, ka ES ieņem izšķirošu un efektīvu pozīciju.

1.4.

Minētajos priekšlikumos norādītās iespējas būtu jāizmanto, lai veicinātu segto obligāciju plašu izmantošanu un attīstītu tām paredzētos tirgus visā ES. Šajā ziņā būtu jādara viss iespējamais, lai gūtu panākumus, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šie instrumenti un tirgi vēl nav pazīstami.

1.5.

Komiteja arī kopumā atzinīgi vērtē izvēlēto minimālās saskaņošanas pieeju, kas balstīta uz dalībvalstu regulējumiem, un priekšlikumu saturu, kuram Eiropas Parlaments, uzraudzības iestādes un citas ieinteresētās personas ir izveidojušas stabilu pamatu. Tas viss ir ļāvis sasniegt kvalitatīvu rezultātu, neizkropļojot esošos tirgus un par saprātīgām izmaksām.

1.6.

Ir ļoti svarīgi, lai segtās obligācijas ļautu bankām radīt papildu resursus ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai. Tad šie jaunie līdzekļi jāizmanto, lai nodrošinātu papildu finansējumu valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šādā gadījumā šis priekšlikums varētu palīdzēt atjaunot uzticību banku un finanšu vidē.

1.7.

Komiteja īpaši atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir arī paredzēts nodrošināt segto obligāciju pieejamību mazākām bankām. Tomēr Komiteja aicina rūpīgāk apsvērt, kā šo iespēju varētu pilnībā izmantot. Nenovirzoties no vispārēji piemērojamiem noteikumiem, varētu apsvērt, piemēram, kādas administratīvās prasības un citus pienākumus varētu pielāgot mazākām bankām.

1.8.

EESK arī stingri iesaka, ka segtajām obligācijām paredzētā Eiropas marķējuma lietošanai jābūt obligātai, nevis fakultatīvai, kā paredzēts pašlaik. Šeit ir vajadzīgs globāls, uz nākotni vērsts redzējums. Eiropas marķējuma vispārēja obligāta lietošana neizbēgami pastiprinās Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā un radīs iespējas (galvenokārt mazākām) dalībvalstīm, kas vēlēsies pilnībā izmantot jaunās sistēmas piedāvātās iespējas. Tas nodrošinātu garantiju, ka to produktus var izplatīt tirgū, un marķējuma obligāta lietošana varētu arī palielināt ieguldītāju uzticību.

1.9.

Ņemot vērā segto obligāciju vispārpieņemto drošību un likviditāti, kā arī papildu aizsardzību, ko tās sniedz, jo uz tām neattiecas iekšējā rekapitalizācija, Komiteja aicina apsvērt, kādi papildu pasākumi jāveic, lai šādām obligācijām piesaistītu privātos noguldītājus un patērētājus. Segtās obligācijas kā ilgtermiņa instrumenti būtu īpaši piemērotas pensiju veidošanai, un šajā sakarā varētu apsvērt Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) priekšlikumus.

1.10.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts jaunās sistēmas novērtējums, taču tā veikšanai ierosinātais termiņš – pēc trim gadiem – šķiet pārāk īss. Tā kā tas ir tirgus jautājums un ir jāatvēl pietiekams laiks, lai gūtu noderīgu pieredzi saistībā ar jaunajiem noteikumiem, Komiteja aicina pagarināt šo periodu, piemēram, līdz 5 gadiem. Protams, arī dalībvalstis varētu cieši uzraudzīt situāciju valsts līmenī.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Stājoties amatā 2014. gadā, Jean-Claude Juncker vadītā Komisija sagatavoja Investīciju plānu Eiropai, lai sasniegtu savas galvenās prioritātes – izaugsmi, darbvietas un ieguldījumus (1). Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir pakāpeniski tiekties uz kapitāla tirgu savienību, kā arī uz digitālo vienoto tirgu un enerģētikas savienību. Nolūks ir izveidot labi funkcionējošu un integrētu kapitāla tirgu savienību, kas aptver visas dalībvalstis.

2.2.

Ar Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (2) Komisija apņēmās līdz 2019. gadam radīt nepieciešamos pamatus šādai savienībai. Kopumā bija plānotas vairāk nekā 33 iniciatīvas un darbības.

2.3.

Pēc aicinājumiem nodrošināt strauju progresu (3)(4) 2017. gadā tika veikts rīcības plāna vidusposma pārskats. Tā rezultāts bija vairākas jaunas prioritārās darbības ar mērķi ņemt vērā jaunos izaicinājumus un mainīgos apstākļus, tostarp Brexit.

2.4.

Turklāt Komisija toreiz arī norādīja, ka “jānosaka augstāki mērķi un jānovērš šķēršļi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šīs jaunās iespējas” (5). Šajā kontekstā 2018. gada 8. martā Komisija publicēja paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu” un paziņoja pasākumu paketi.

2.5.

Pašreizējie priekšlikumi par segtajām obligācijām, kas ietilps šajā paketē (6), ietver divus tekstus, proti:

2.5.1.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (7);

2.5.2.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (8).

2.6.

Šo priekšlikumu mērķis ir izveidot labvēlīgu regulējumu attiecībā uz segtajām obligācijām ES līmenī. Tas ietver minēto obligāciju definīciju, Eiropas marķējuma lietošanu tirgū, prudenciālās prasības preferenciāla kapitāla režīma iegūšanai un noteiktus pienākumus kompetentajām iestādēm.

3.   Piezīmes un komentāri

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē minētos priekšlikumus, kas ir daļa no pasākumiem, kuri paredzēti, lai veidotu kapitāla tirgu savienību (KTS), un aicina darīt visu iespējamo, lai šajā jomā panāktu ātru virzību un sasniegtu veiksmīgus rezultātus.

3.2.

Pirmkārt un galvenokārt, minētie priekšlikumi palīdz sasniegt vairākus plašākus mērķus, kuri ir īpaši nozīmīgi EESK un kurus tā iepriekš ir atbalstījusi (9). Tie cita starpā ir šādi.

3.2.1.

Kapitāla tirgu savienības veidošana, kam būtu jāiet roku rokā ar labāku ekonomikas un sociālo konverģenci un ar finansiālo un ekonomisko integrāciju un jāpalielina finanšu un ekonomikas sistēmas drošība, stabilitāte un noturība, paplašinot un dažādojot ekonomikas finansēšanas avotus. Straujai kapitāla tirgu savienības īstenošanai arī turpmāk jāpaliek vienai no galvenajām prioritātēm.

3.2.2.

Ierosinātie noteikumi par segtajām obligācijām sekmē pārrobežu finansēšanas darbības un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu. Dalībvalstīm tas ir ļoti svarīgi asimetrisku šoku novēršanā krīzes gadījumā vai to ietekmes mazināšanā. Turklāt KTS sniedz būtisku ieguldījumu ES dalībvalstu izaugsmes konverģencē, kam būtu jānodrošina, ka mazāk attīstītās ekonomikas varēs ātrāk panākt tās, kuru rezultāti ir labāki.

3.2.3.

Kapitāla tirgu savienība ir arī būtiski svarīga ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pabeigšanai, un ir svarīgi to veiksmīgi īstenot. Kapitāla tirgu savienībai apvienojumā ar pilnībā izveidotu banku savienību ir jārada reāla finanšu savienība, kas ir viens no četriem EMS pīlāriem.

3.2.4.

Eiropa tradicionāli ir ļoti stipra segto obligāciju jomā (10). Šie priekšlikumi būtu jāizmanto kā iespēja turpmāk stiprināt Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā. Plašākā nozīmē un no starptautiskās perspektīvas ir svarīgi, ka ES rīkojas efektīvi un ieņem stipru pozīciju, jo īpaši tāpēc, ka patlaban notiek vairākas globālas varas pārvirzes starp Austrumiem un Rietumiem.

3.3.

Šie priekšlikumi palīdzēs radīt papildu resursus ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai. Patiešām, segto obligāciju emisija ļauj bankām iegūt izmaksu ziņā lietderīgu ilgtermiņa finansējumu. Patlaban segto obligāciju neizmantotā tirgus potenciāla kopējais apjoms emisijas ziņā varētu būt līdz pat 342 miljardiem EUR, un tas varētu radīt potenciālus ikgadējus ietaupījumus ES aizņēmējiem no 1,5 līdz 1,9 miljardu EUR apmērā (11).

3.4.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai jaunie resursi dotu labumu ekonomikai. Šis papildu finansējums bankām būtu jāizmanto, lai nodrošinātu papildu aizdevumus valdībām, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šādā gadījumā šis priekšlikums varētu palīdzēt atjaunot uzticību banku un finanšu vidē.

3.5.

Finanšu sistēmas stabilitātes un drošības interesēs ir svarīgi, lai šis jaunais finansējums tiktu iegūts, izmantojot instrumentus, kas ir droši un likvīdi visos apstākļos, un šajā saistībā minētajos priekšlikumos ir ietverti vairāki aizsardzības pasākumi. Stabilam segto obligāciju režīmam arī būtu jāsniedz labums ieguldītājiem, nodrošinot vairāk un labākas izvēles iespējas tirgos. Divējāda regresa tiesību (12) mehānisms ir ļoti nozīmīgs šiem ieguldītājiem, un tādēļ ir svarīgi, lai iestādes pieprasītu, ka emitenti pienācīgi novērtē bāzes aktīvus.

3.6.

Tādēļ Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu izveidot labvēlīgu regulējumu, kas veicinātu segto obligāciju un šo instrumentu tirgu attīstību visā ES. Šajā ziņā būtu jādara viss iespējamais, lai gūtu panākumus, jo īpaši dalībvalstīs (13), kurās šie instrumenti un tirgi vēl nav pazīstami. Ir svarīgi likvidēt pēdējās tukšās vietas kartē un nodrošināt, ka visās dalībvalstīs ir ieviests regulējums segtajām obligācijām.

3.7.

Līdz ar to Komiteja vēlas izteikt atzinību un atbalstīt agrākos centienus, ko Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropas Banku iestāde (EBI) u. c. ir veikuši vairāku gadu laikā, lai ES līmenī izveidotu segto obligāciju režīmu. Lielākā daļa dalībvalstu un citas ieinteresētās personas, piemēram, tirdzniecības asociācija, Eiropas Segto obligāciju padome, arī ir paudušas atbalstu šim priekšlikumam (14).

3.8.

Komiteja arī pilnībā atbalsta izvēlēto ar minimālo saskaņošanu Eiropas mērogā saistīto politikas risinājumu, kas balstīts uz dalībvalstu regulējumiem, jo tas ļauj sasniegt vairākus mērķus par saprātīgām izmaksām. Tas arī nepieļaus izkropļojumus esošajos tirgos un nodrošinās zemākas pārejas izmaksas. Tomēr ir svarīgi, ka spēkā esošie dalībvalstu regulējumi atbalsta Eiropas priekšlikuma mērķi, lai stimulētu segto obligāciju tirgu. Tādēļ nav vēlami arī iespējami valstu līmeņa šķēršļi vai ierobežojumi, kuri ir pretrunā ar šo priekšlikumu.

3.9.

Kā minēts iepriekš, vairākas dalībvalstis šajā tirgū ir ļoti spēcīgas, taču vienlaikus jaunākās attīstības tendences liecina, ka interese par segtām obligācijām citur pasaulē pieaug. Šajā saistībā Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas pašreizējā vadošā pozīcija šajā jomā starptautiskā kontekstā tiktu vēl vairāk nostiprināta un tiktu veikti pasākumi, kas veicina Eiropas pieejas noteikšanu par pasaules mēroga etalonu.

3.10.

Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts šo jauno noteikumu rezultātu un panākumu novērtējums. Tā kā tas ir tirgus jautājums, un ir jāatvēl pietiekams laiks, lai gūtu noderīgu pieredzi, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šī sistēma ir jauna, Komiteja uzskata, ka ierosinātais trīs gadu periods ir pārāk īss, un aicina pagarināt šo periodu, piemēram, līdz pieciem gadiem. Dalībvalstis, protams, var cieši uzraudzīt situāciju jebkurā laikā.

4.   Papildu piezīmes un komentāri

4.1.

Tāpēc kopumā var atbalstīt Komisijas pieeju segtajām obligācijām, kura paredz skaidrus un visaptverošus noteikumus, tostarp definīciju, to strukturālo iezīmju aprakstu, publisko uzraudzību un segtajām obligācijām paredzētu Eiropas marķējumu, kā arī šā instrumenta prudenciālo režīmu.

4.2.

Ir svarīgi, lai šī shēma būtu pieejama visām bankām un lai tās varētu to efektīvi izmantot. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta grūtībām un problēmām, ar kurām var saskarties mazākās bankas, kad tās vēlēsies emitēt segtās obligācijas. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai šī iespēja tiktu pilnībā izmantota. Nenovirzoties no vispārēji piemērojamiem noteikumiem, varētu apsvērt, piemēram, kādas administratīvās prasības un citus pienākumus varētu pielāgot mazākām bankām.

4.3.

Segtajām obligācijām paredzētā Eiropas marķējuma izmantošanai jābūt tikai fakultatīvai, lai dalībvalstis varētu saglabāt savu valsts līmeņa nosaukumu un marķējuma sistēmu (15). Komiteja nepiekrīt šim uzskatam un stingri iestājas par Eiropas marķējuma obligātu izmantošanu. Šeit ir vajadzīgs globāls, uz nākotni vērsts redzējums. Eiropas marķējuma obligāta izmantošana neapšaubāmi pastiprinās Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā un radīs iespējas (galvenokārt mazākām) dalībvalstīm, kas vēlēsies pilnībā izmantot jaunās sistēmas piedāvātās iespējas. Tām ES marķējums būs garantija, ka to segtās obligācijas var tikt izplatītas tirgos. Šī obligātā lietošana varētu arī palielināt ieguldītāju uzticību.

4.4.

Segto obligāciju tirgū pašlaik dominē profesionālie un institucionālie ieguldītāji (16). Komiteja aicina apsvērt, kādi papildu pasākumi jāveic, lai aktīvāk piesaistītu privātos noguldītājus un patērētājus šādām obligācijām. To labā pastāv vairāki faktori. Segtās obligācijas parasti un pat krīzes laikā tika uzskatītas par drošiem un likvīdiem aktīviem; papildus būtu jāņem vērā ieguldījums, ko sniegtu pašreizējie priekšlikumi. Turklāt tās nav iekšēji rekapitalizējamas, kas nav mazsvarīgi privāto noguldītāju aizsardzības kontekstā. Tāpēc tās šķiet piemērotākas nekā daži citi produkti (17). Segtās obligācijas kā ilgtermiņa instrumenti noteikti būtu noderīgas pensiju veidošanā, un šeit varētu atsaukties uz Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) priekšlikumiem.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni.

(2)  2015. gada septembra Rīcības plāns. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Sk. COM(2015) 468 final.

(3)  Piemēram, Eiropadome aicināja panākt “ātru un pārliecinošu progresu” plāna īstenošanā, “lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā”.

(4)  Komisija arī pieņēma paziņojumu, aicinot pastiprināt reformas. Sk. COM(2016) 601 final.

(5)  Sk. Komisijas paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Sk. COM(2018) 114 final.

(6)  Papildus minētajiem priekšlikumiem pakete ietver arī priekšlikumu par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas veicināšanu, priekšlikumu par regulējumu attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem paredzētu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, priekšlikumu par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami prasību cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, un paziņojumu par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā.

(7)  Sk. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES.

(8)  Sk. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(9)  Cita starpā skatīt ECO/437 – “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(10)  Aptuveni 90 % no visām segtajām obligācijām pasaulē tiek emitētas deviņās Eiropas valstīs. Sk. arī rādītājus, kurus Eiropas Segto obligāciju padome (ECBC) publicējusi savā grāmatā European Covered Bond Fact Book, 12. izdevums (2017). Pasaules mērogā nedzēsto segto obligāciju apjoms ir 2,5 triljoni EUR, no kuriem 2,1 triljoni EUR attiecas uz ES rezidentu iestādēm (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Impact Assessment (Ietekmes novērtējums), SWD(2018) 50 final).

(11)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Impact Assessment (Ietekmes novērtējums), SWD(2018) 50 final, kas pievienots apspriežamajiem priekšlikumiem.

(12)  Divējāda regresa tiesības segto obligāciju turētājiem ir divkāršs prasījums pret seguma portfeli un emitentu.

(13)  Pašlaik ES joprojām ir aptuveni divpadsmit dalībvalstis, kurās nav ieviests tiesiskais regulējums attiecībā uz segtajām obligācijām.

(14)  Pārskatu skatīt 3. nodaļā gan direktīvas priekšlikumā, gan regulas priekšlikumā.

(15)  Sk. Direktīvas priekšlikuma 33. apsvērumu.

(16)  Saskaņā ar informāciju, ko Komisijas pārstāvji sniedza mutiski, bankas veido vienu trešdaļu no tirgus, Eiropas Centrālā banka (ECB) – vienu trešdaļu, un citas personas, piemēram, ieguldījumu fondi un pensiju fondi – atlikušo trešdaļu.

(17)  Varētu atsaukties arī uz priekšlikumiem par kolektīvo finansēšanu un vienādranga aizdevumiem. Šajā sistēmā piedāvātie finanšu instrumenti galvenokārt ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā pašu kapitāls (piem., akcijas) vai parāds (piem., obligācijas). Šajā kontekstā noguldītājiem un ieguldītājiem sniegto aizsardzību var uzskatīt par ļoti ierobežotu.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/61


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram””

(COM(2018) 109 final)

(2018/C 367/12)

Ziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 10.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

126/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atbalsta Komisijas plānu un uzskata, ka finanšu tehnoloģiju attīstīšana ES finanšu nozarē var sniegt vairākas priekšrocības ES uzņēmumiem un to klientiem.

1.2.

EESK uzskata, ka Komisijas iesniegtais plāns varētu stimulēt kapitāla tirgu un finanšu nozarē aktīvi darbojošos MVU attīstību.

1.3.

Komiteja uzskata, ka pasākumi, kas rīcības plānā paredzēti kiberdrošības uzlabošanai un finanšu sektora noturības palielināšanai, lai arī cik nozīmīgi tie nebūtu, tomēr ir jāpapildina ar regulējumu, kas nodrošinātu finanšu tehnoloģiju vienotu attīstību Eiropas Savienībā. Turklāt Komiteja uzskata, ka uz finanšu tehnoloģiju jomas dalībniekiem vajadzētu attiecināt tādus pašus noteikumus kā uz finanšu nozari, jo īpaši attiecībā uz noturību un kiberdrošību un uzraudzību.

1.4.

EESK uzskata, ka, lai Direktīvas par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un Datu aizsardzības regulas kontekstā izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz piekļuvi klientu datiem, ir būtiski svarīgi ieviest tiesības uz personas datu pārnesamību ar minēto direktīvu saderīgā veidā.

1.5.

Ņemot vērā ar kriptovalūtām saistītās norises un izteikto nestabilitāti, EESK iesaka Komisijai, sadarbojoties ar Eiropas uzraudzības iestādēm, cieši un pastāvīgi sekot līdzi stāvoklim šajā jomā. Vajadzības gadījumā Savienības līmenī ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai ekonomikas un finanšu sistēmas drošība un stabilitāte nekādā veidā un nevienā brīdī netiktu apdraudēta.

1.6.

Vairākos nesenos pētījumos konstatēts, ka finanšu tehnoloģiju ieviešana izraisa daudzu darbvietu likvidēšanu finanšu sektora iestādēs. EESK iesaka dalībvalstīm izstrādāt un darba tirgū īstenot aktīvu pasākumu programmas, lai darba ņēmēji, kurus skar tehnoloģiskas inovācijas finanšu nozarē, pēc iespējas ātrāk uzsāktu jaunu darbu.

1.7.

EESK iesaka Komisijai noskaidrot iespējamos noteikumus, kas būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kuri sniedz ar mākoņdatošanu saistītus pakalpojumus, un kas attiektos uz šādu uzņēmumu pienākumu garantēt to mitināto datu drošību. Personas datu aizsardzības jomā šādiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā uzņēmumiem, kuri atsevišķus pakalpojumu veidus nodod ārpakalpojumā.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Lai finanšu tirgus kļūtu konkurētspējīgāks un inovatīvāks, Komisija 2018. gada 8. martā prezentēja rīcības plānu par to, kā izmantot iespējas, ko rada uz finanšu pakalpojumu jomas tehnoloģijām balstīta inovācija jeb tā dēvētā finanšu tehnoloģija.

2.2.

Komisijas publicētais rīcības plāns ir vērsts uz to, lai finanšu nozare varētu integrēt un izmantot jauno tehnoloģiju straujo progresu, piemēram, blokķēdes (blockchain(1), mākslīgo intelektu vai mākoņdatošanas pakalpojumus. Tā uzskata, ka finanšu tehnoloģiju jomā Eiropai būtu jākļūst par globālu centru ar uzņēmumiem un ieguldītājiem, kas šajā dinamiskajā jomā spētu izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības.

2.3.

Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti no 2017. gada marta līdz jūnijam notikušajā sabiedriskajā apspriešanā, Komisija uzskata, ka pašlaik ir ierobežotas vajadzības reformēt tiesību aktus vai regulējumu ES līmenī. Taču būtu jāierosina vairākas īpašas inovācijas, lai ES ņemtu vērā finanšu nozares digitalizāciju.

2.4.

Finanšu tehnoloģijas rīcības plānā jo īpaši ir paredzēts noteikt nepieciešamos pasākumus, lai inovatīvi darījumdarbības modeļi iegūtu Eiropas dimensiju, sniegt atbalstu tehnoloģiju inovāciju pieņemšanai finanšu nozarē, kā arī uzlabot to drošību un noturību.

2.5.

Rīcības plāna ietvaros un kopā arī šo paziņojumu Komisija ir arī iesniegusi priekšlikumu ES regulai par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu (ieguldījumu un aizdevumu) sniedzējiem uzņēmumiem.

2.6.

Attiecībā uz finanšu tehnoloģiju uzņēmumu licencēšanu Komisija ir aicinājusi ES uzraudzības iestādes novērtēt pašreizējās procedūras šajā jomā un vajadzības gadījumā ieteikt pielāgot ES tiesību aktus, kas piemērojami finanšu pakalpojumu jomā. Komisija sadarbībā ar ES uzraudzības iestādēm, Eiropas Centrālo banku un Finanšu stabilitātes padomi 2018. gadā arī turpinās sekot līdzi attīstībai kriptovalūtas jomā. Pamatojoties uz risku novērtējumu, Komisija novērtēs, vai ir nepieciešams pieņemt regulējumu ES līmenī.

2.7.

Kopēju standartu un finanšu tehnoloģiju sadarbspējas pieeju jomā Komisija sadarbosies ar Eiropas Standartizācijas komiteju un Starptautisko Standartizācijas organizāciju, tostarp arī blokķēžu jomā. Lai ES mērogā izstrādātu inovatīvus darījumdarbības modeļus, Komisija mudinās dalībvalstu kompetentās iestādes pieņemt inovāciju atvieglojošas iniciatīvas. Tāpat arī tā aicinās Eiropas uzraudzības iestādes vienkāršot sadarbību uzraudzības jomā, jo īpaši attiecībā uz koordināciju un informāciju par inovatīvām tehnoloģijām, kā arī inovācijas centru un “regulatīvo smilškastu” radīšanu.

2.8.

Lai sekmētu tehnoloģiju inovāciju finanšu nozarē, Komisija izveidos ekspertu grupu, kuras uzdevums būs noskaidrot, vai pastāv kādi regulatīvie šķēršļi, kas kavē inovāciju finanšu jomā. Tā aicina Eiropas uzraudzības iestādes veikt analīzi par nepieciešamību publicēt pamatnostādnes par ārpakalpojumiem ar mākoņdatošanu saistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Komisija veicinās standarta līgumu klauzulu izstrādi finanšu iestādēm darbību uzticēšanai ārējiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem.

2.9.

Komisijas ieskatā Eiropas tiesiskajam un uzraudzības regulējumam būtu jāļauj uzņēmumiem, kas veic darbību vienotajā tirgū, gūt labumu no finanšu inovācijām un tādējādi piedāvāt saviem klientiem augstākas kvalitātes produktus.

2.10.

Komisija rīkos sabiedrisko apspriešanu par tādas regulētās informācijas turpmāku digitalizāciju, kura attiecas uz ES regulētu tirgu biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem, tostarp Eiropas Finanšu pārredzamības vārtejas iespējamo radīšanu, pamatojoties uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (RegTech).

2.11.

Blokķēžu tehnoloģiju jautājumā Komisija 2018. gada februārī izveidoja ES novērošanas centru un forumu, kā arī uzsāka pētījumu par Eiropas publiskās blokķēžu infrastruktūras īstenojamību pārrobežu pakalpojumu veidošanas nolūkā. Tā vēlas novērtēt, kādā mērā blokķēžu tehnoloģiju var izmantot kā digitālo pakalpojumu infrastruktūru Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros. Tā turklāt arī mitinās Eiropas Finanšu tehnoloģiju laboratoriju.

2.12.

Lai pastiprinātu finanšu nozares drošību un noturību, Komisija rīkos publiskā un privātā sektora semināru ar mērķi novērtēt šķēršļus, kas kavē kiberdraudu informācijas apmaiņu starp finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī iespējamo risinājumu noteikšanu. Komisija arī aicina Eiropas uzraudzības iestādes izvērtēt, kādas izmaksas un ieguvumus radīs saskaņotas kibernoturības testēšanas sistēmas izstrāde nozīmīgiem tirgus dalībniekiem un infrastruktūrām visā ES finanšu sektorā.

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Komiteja atbalsta Komisijas plānu, jo uzskata, ka finanšu tehnoloģiju attīstīšana ES finanšu nozarē sniedz vairākas nozīmīgas priekšrocības gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

3.2.

EESK uzskata, ka Finanšu tehnoloģijas rīcības plānam ir liela nozīme, lai būtu iespējams, integrējot digitalizāciju, padziļināt un paplašināt ES kapitāla tirgus, un tātad tas ir svarīgs arī tirgu savienībai, kas ir būtiska Eiropas Savienības prioritāte. Tā ir pārliecināta arī, ka šis rīcības plāns var kļūt par būtisku stimulu MVU sektoram, kas Eiropas līmenī aptver 99 % no visiem uzņēmumiem, jo tas palielina šo uzņēmumu finansēšanas iespējas un tādējādi tie varēs izvēlēties vienkāršākus un pieejamākus risinājumus.

3.3.

Komiteja uzskata, ka pasākumi, kas rīcības plānā paredzēti kiberdrošības uzlabošanai un finanšu sektora noturības palielināšanai, lai arī cik nozīmīgi tie nebūtu, tomēr ir jāpapildina ar regulējumu, kas nodrošinātu finanšu tehnoloģiju vienotu attīstību Eiropas Savienībā.

3.4.

EESK piekrīt Komisijas uzskatam, ka Eiropas tiesiskajam un uzraudzības regulējumam būtu jāļauj uzņēmumiem, kas veic darbību vienotajā tirgū, gūt labumu no finanšu inovācijām un tādējādi piedāvāt saviem klientiem augstākas kvalitātes produktus. Komiteja tomēr uzskata, ka šādas pārmaiņas nedrīkst notikt uz drošības rēķina. Ir jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no to intervences veida (2).

3.5.

Nesenākās finanšu krīzes rezultātā regulējums, kas saistīts ar finanšu iestādēm, ir pastiprināts gan Eiropas, gan valstu līmenī. Šis regulējums attiecas arī uz kiberdrošību un ietver noteikumus un obligātus drošības standartus finanšu sektora iestādēm. EESK uzskata, ka kiberdrošības standarti ES līmenī būtu jāīsteno arī attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz finanšu tehnoloģiju pakalpojumus. Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu, tie būtu jānosaka Eiropas mērogā un pat visā pasaulē.

3.6.

EESK atgādina, ka kiberuzbrukumi parasti norisinās pārrobežu mērogā. Dalībvalstu tiesību aktu noteikumu atšķirību dēļ pašlaik informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm par kiberdraudiem ir drīzāk ierobežota. Savienības līmenī ir jāpastiprina darbs koordinācijas, regulējuma un uzraudzības jomā.

3.7.

Eiropā nesen bija iespējams novērot kāpumu un nestabilitāti, kas raksturīga kriptoaktīviem un jo īpaši kriptovalūtām. Ņemot vērā šīs norises, tām raksturīgo pārredzamības trūkumu un ar tām saistīto augsto risku, EESK iesaka Komisijai, sadarbojoties ar Eiropas uzraudzības iestādēm, cieši un pastāvīgi sekot līdzi stāvoklim šajā jomā. Papildus tam ir jāveic arī pasākumi, kas būtu paredzēti tiem gadījumiem, kad jebkurā brīdī un veidā varētu tikt apdraudēta finanšu sistēmas stabilitāte, un kas pirmām kārtām būtu jāpiemēro Eiropas Savienībai kopumā – šā iemesla dēļ tie šajā līmenī arī būtu jāpieņem.

3.8.

Kriptovalūtu jomā ir konstatēts, ka uz tehnoloģijām balstītas inovācijas spēj izkļūt cauri regulatīvajam sietam, pat ja faktiski šāda veida valūtas darbojas stingri regulētā tirgū. Ņemot vērā lielo nepastāvību šajā nozarē, pārredzamības trūkumu un paaugstināto risku, ko šādi līdzekļi rada ieguldītājiem, EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm izskatīt metodes, kas būtu jāievieš, lai uzraudzītu ar kriptovalūtu veiktos darījumus.

3.9.

Komisija ir ierosinājusi izveidot novērošanas centru blokķēžu tehnoloģiju jomā. EESK uzskata, ka šīs struktūras pilnvaras būtu jāpaplašina, lai, ņemot vērā spēcīgo dinamiku, kas raksturīga saistīto lietojumprogrammu attīstībai, aptvertu visu finanšu tehnoloģiju nozari. No piemērojamo tiesību aktu viedokļa blokķēžu veida lietojumprogrammas rada kompetences un atbildības problēmu. EESK atbalsta Komisijas ideju par Eiropas mēroga blokķēžu iniciatīvas uzsākšanu ar mērķi skaidrot to izmantošanas veidu un novērst pašreizējo sadrumstalotību.

3.10.

Ir konstatēts, ka finanšu tehnoloģiju ieviešana izraisa daudzu darbvietu likvidēšanu finanšu nozares iestādēs. EESK iesaka dalībvalstīm izstrādāt un darba tirgū īstenot aktīvu pasākumu programmas, lai darba ņēmēji, kurus skar tehnoloģiskas inovācijas finanšu nozarē, pēc iespējas uzsāktu jaunu darbu.

3.11.

Komisija pauž bažas, ka, tiklīdz finanšu uzņēmumi uzticēs darbību ārējiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, informācijas un datu pārsūtīšana tiks pārmērīgi koncentrēta starp šajā tirgū esošajiem uzņēmumiem, kuru skaits nav liels un kuri pārsvarā nav ES uzņēmumi. EESK iesaka Komisijai noskaidrot iespējamos noteikumus, kas būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kuri sniedz ar mākoņdatošanu saistītus pakalpojumus, un kas attiektos uz šādu uzņēmumu pienākumu garantēt to mitināto datu drošību.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Blokķēde ir pastāvīgi augošs par blokiem dēvētu ierakstu saraksts. Ieraksti ir sasaistīti un nodrošināti ar kriptogrāfijas palīdzību. No izveides brīža blokķēde ir aizsargāta pret datu izmaiņām. Blokķēde ir atvērta un izkliedēta virsgrāmata, kas dod iespēju efektīvi, pārbaudāmā veidā un paliekoši reģistrēt darījumus starp divām pusēm. Pēc reģistrācijas bloka datus nav iespējams vēlāk mainīt, nemainot visus sekojošos blokus, turklāt tam nepieciešama tīkla dalībnieku vairākuma piekrišana. (Avots: Wikipedia EN)

(2)  OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/65


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem”

(COM(2018) 99 final – 2018/0047 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem”

(COM(2018) 113 final – 2018/0048 (COD))

(2018/C 367/13)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 16.4.2018.

Eiropas Savienības Padome, 27.3.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants un 53. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

146/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē izskatāmos priekšlikumus, kuru mērķis ir radīt kolektīvajai finansēšanai labvēlīgu regulējumu, izmantojot 29. režīmu. Tāpēc Komiteja aicina to nekavējoties īstenot, lai gūtu labus rezultātus, jo īpaši ņemot vērā, ka šī iniciatīva iekļaujas plašākā satvarā, kas Komitejai ir īpaši nozīmīgs (1).

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir apsvērta mazu, jaunu un novatorisku uzņēmumu finansēšana. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga daļa to finansējuma kāpnēs, it brīdī, kad tie no jaunuzņēmuma posma pāriet paplašināšanās posmā un tradicionāla finansēšana ne vienmēr ir pieejama. Vienlaikus tiek radītas jaunas un labākas iespējas ieguldītājiem.

1.3.

Ļoti labi ir tas, ka šajā nolūkā tiek izmantoti inovatīvi produkti un moderno tehnoloģiju atbalstīti risinājumi, kas nozīmē, ka šis uz nākotni orientētais priekšlikums ir arī daļa no digitālā vienotā tirgus īstenošanas. Priekšlikums pievieno arī pārrobežu aspektu, kas palīdz nodrošināt veiksmīgu integrāciju un kapitāla tirgu padziļināšanu. Eiropas Savienības vienota saskaņota tirgus izveidei, kurā būtu vienādi noteikumi gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem, jābūt vienam no galvenajiem apsvērumiem.

1.4.

Ņemot vērā to, ka izskatāmo novatorisko regulējumu nevajadzētu bremzēt ar mākslīgi radītiem šķēršļiem, Komiteja – pamatojoties uz globālu un visaptverošu pieeju – tomēr aicina saistībā ar konkrētiem punktiem (sk. 1.5. un turpmākos punktus), vismaz sākotnējos posmos, ierosināt stingrākus priekšlikumus un papildu pasākumus. Komiteja šajā saistībā vadās it īpaši pēc uzticamības, skaidrības un uzticēšanās principiem. Tas nozīmē arī noteiktību un aizsardzību visām iesaistītajām pusēm.

1.5.

Pirmām kārtām Komiteja atzinīgi vērtē to, ka liela uzmanība pievērsta ar kolektīvās finansēšanas darbībām un tirgiem saistītajiem riska aspektiem, taču vienlaikus arī uzskata, ka, vismaz sākotnējos posmos, uz šiem aspektiem būtu jākoncentrējas vēl vairāk, lai tos apzinātu labāk un, ja iespējams, mazinātu. Tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

1.5.1.

Pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība. Komiteja uzskata, ka konkrētu projektu riska novērtēšana kolektīvās finansēšanas platformās pārāk lielā mērā ir atstāta tirgu un ieguldītāju ziņā. EESK uzskata, ka ir vajadzīgi piemēroti pasākumi, lai labāk apzinātu un mazinātu gan finansiālo, gan ar finansēm nesaistītu risku ieguldītājiem. Galu galā runa ir par ieguldītāju labāku aizsardzību. Pamatu šajā saistībā varētu nodrošināt Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD) pieeja. Turklāt pastāv risks radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, finanšu iestādēm, kurām attiecībās ar saviem klientiem ir jāpiemēro stingri aizsardzības noteikumi.

1.5.2.

Iespējamas problemātiskās jomas pakalpojumu sniedzēju statusā un to piedāvātajos pakalpojumos. Iespēja, ka pakalpojumu sniedzēji var slēgt ar ieguldītājiem līgumus, saskaņā ar kuriem tie var “izmantot rīcības brīvību”, lai attiecīgajiem ieguldītājiem gūtu labākos rezultātus, var radīt sarežģītas situācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pirmkārt un galvenokārt jārīkojas kā neitrāliem starpniekiem.

1.5.3.

Uzraudzība. EVTI funkcija šķiet skaidra, valstu uzraudzības iestāžu – ne pārāk. Komiteja uzskata, ka šajā jomā jāievieš lielāka skaidrība. EESK arī uzdod jautājumu, vai valstu uzraudzības iestādēm būtu jāuztic nozīmīga loma, jo īpaši ņemot vērā, ka tās ir tuvāk valstu tirgiem un var labāk izvērtēt vietējos apstākļus. Komitejai jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai iestādes un uzraudzības iestādes valstu un ES līmenī pastāvīgi un konsekventi apspriestos un sadarbotos, gan nolūkā virzīties uz turpmāku saskaņošanu un integrāciju Eiropas Savienībā, gan panākt pašreizējo priekšlikumu izdošanos.

1.6.

Tā kā veikto izvēļu dēļ 29. režīms un valstu sistēmas darbosies paralēli, ieinteresētās personas var saskarties ar atšķirīgiem tiesību aktiem, atšķirīgiem nosacījumiem un nevienlīdzīgu aizsardzību tai pašā laikā un tai pašā tirgū, kas var izraisīt apjukumu un nenoteiktību. Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi:

1.6.1.

Komiteja uzskata, ka iestādēm un uzraudzības iestādēm būtu jānosaka papildu pienākumi sniegt visiem lietotājiem precīzu un vienkārši pieejamu informāciju, kas nodrošina noteiktību un ir pieejama viņu valodā.

1.6.2.

Viena no iespējām ir uzlikt kolektīvās finansēšanas platformām pienākumu īpaši un skaidri norādīt uz savu “ES marķējumu” katru reizi, kad tās vēršas pie sabiedrības, un visos savos ārējos paziņojumos.

1.7.

Komiteja arī uzskata, ka ierosinātais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai joprojām ir salīdzinoši ierobežots un lielā mērā netiešs un ka noteikumi par šāda regulējuma piemērošanu kolektīvās finansēšanas platformām būtu jāpaplašina un jāpastiprina. EESK uzskata, ka nevar būt tā, ka šāda iespēja paveras tikai vienu reizi un ka tikai Komisijai ir pilnvaras ierosināt minētā regulējuma piemērošanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt ir jānosaka skaidri kritēriji un nosacījumi šāda lēmuma pieņemšanai.

1.8.

Uzkrītoši ir arī tas, ka nav apskatīts nodokļa režīms kolektīvajā finansēšanā gūtajiem ienākumiem un debitoru nodokļu saistības, lai arī nodokļu sistēmu var pamatoti uzskatīt par vienu no noteicošajiem faktoriem, vai šī iniciatīva būs veiksmīga vai ne. Tāpēc Komiteja aicina minētos aspektus iekļaut diskusijā. Ja nepieciešams, atbilstīgā līmenī būtu jāizstrādā pielāgoti noteikumi.

1.9.

Tā šis ir ar tirgu saistīts jautājums, Komiteja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi dalībnieki darbotos vienā virzienā, lai priekšlikumi patiešām izdotos. Ir būtiski, lai uzņēmumi un ieguldītāji faktiski un plaši izmantotu 29. režīmu. No tirgus perspektīvas tas liek uzdot jautājumu, vai ierobežojums EUR 1 miljona apmērā katram projektam būs šķērslis.

1.10.

Visbeidzot, lai nodrošinātu turpmākus un pastāvīgus kolektīvās finansēšanas platformu panākumus, Komiteja uzskata, ka būtu arī jāparedz regulāri pasākumi 29. režīma panākumu pārraudzībai, novērtēšanai un mērīšanai. Šajā saistībā vienlīdz svarīga ir arī apspriešanās un dialogs ar visām ieinteresētajām personām un pusēm.

2.   Konteksts

2.1.

Sākot darbu 2014. gadā, Komisija Juncker vadībā sagatavoja Investīciju plānu Eiropai, lai sasniegtu savas galvenās prioritātes – izaugsmi, darbvietas un ieguldījumus (2). Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir pakāpeniski tiekties uz kapitāla tirgu savienības, kā arī uz digitālā vienotā tirgus un enerģētikas savienības izveidi. Nolūks ir izveidot labi funkcionējošu un integrētu kapitāla tirgu savienību, kas aptver visas dalībvalstis.

2.2.

Ar Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (3) Komisija apņēmās līdz 2019. gadam radīt visus šādai savienībai nepieciešamos elementus. Kopumā bija plānotas vairāk nekā 33 iniciatīvas un darbības.

2.3.

Pēc aicinājumiem nodrošināt strauju progresu (4) (5) 2017. gadā tika izstrādāts rīcības plāna vidusposma pārskats. Tā rezultātā notika vairāki jauni prioritāri pasākumi, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus un mainīgos apstākļus, tostarp Brexit. Vienlaikus ir svarīgi gūt reālus panākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidē. Galvenie apsvērumi šajā jomā ir saskaņotība un konsekvence.

2.4.

Turklāt Komisija šajā situācijā arī norādīja, ka “jānosaka augstāki mērķi un jānovērš šķēršļi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šīs jaunās iespējas” (6). Šajā saistībā Komisija 2018. gada 8. martā publicēja paziņojumu ar diviem rīcības plāniem (7).

2.5.

Ar Rīcības plānu finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā iecerēts īstenot vērienīgo mērķi padarīt Eiropu par pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju centru, kurā ES uzņēmumi un ieguldītāji var maksimāli izmantot priekšrocības, ko vienotais tirgus piedāvā šajā strauji augošajā nozarē (8).

2.6.

Viens no galvenajiem rīcības plāna pasākumiem ir kolektīvās finansēšanas un vienādranga aizdevumu sekmēšana. Uzmanība koncentrējas gan uz jaunu pakalpojumu un marķējumu attīstību, gan uz kapitāla tirgu integrāciju.

2.7.

Konkrētāk Komisijas idejas ir izklāstītas

2.7.1.

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem (9) un

2.7.2.

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (10).

2.8.

Minēto priekšlikumu nolūks ir ieviest kolektīvās finansēšanas platformām Eiropas marķējumu, kas atvieglo pārrobežu darbības. Tam būtu jāļauj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem izvērst savu darbību un attīstīties ES līmenī, nodrošinot uzņēmējiem un uzņēmumiem, it īpaši maziem, jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem, labāku piekļuvi finansējumam. Priekšlikumi ir piemērojami tikai saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas balstīti uz ieguldījumiem.

2.9.

Vienlaikus mērķis ir arī piemērot šādām platformām pielāgotu un piemērotu regulējumu un uzraudzību. Tādējādi varētu pavērt iespēju ne tikai saglabāt ES ekonomisko un finansiālo stabilitāti, bet – vēl jo svarīgāk – palielināt ieguldītāju uzticēšanos, it īpaši pārrobežu kontekstā.

3.   Piezīmes un komentāri

Vispārīgi komentāri – atzinīgi vērtējama iniciatīva

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē izskatāmos priekšlikumus ieviest 29. režīmu kolektīvajai finansēšanai un aicina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu drīzus un veiksmīgus rezultātus.

3.2.

Pirmkārt un galvenokārt, priekšlikumi palīdz sasniegt vairākus plašākus mērķus, kas ir īpaši nozīmīgi EESK un kurus tā iepriekš ir atbalstījusi (11). Tie cita starpā ir šādi:

3.2.1.

Veidojot kapitāla tirgu savienību, kam būtu jāiet roku rokā ar labāku ekonomikas un sociālo konverģenci un ar finansiālo un ekonomisko integrāciju, būtu jāpalielina finanšu un ekonomikas sistēmas drošība, stabilitāte un noturība, paplašinot un dažādojot ekonomikas finansēšanas avotus. Straujai kapitāla tirgu savienības īstenošanai arī turpmāk jāpaliek vienai no galvenajām prioritātēm.

3.2.2.

Vienots ES marķējums kolektīvās finansēšanas platformām sekmē pārrobežu finansēšanas darījumus un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu. Tas ir svarīgi, lai novērstu asimetriskus satricinājumus krīzes gadījumā vai mazinātu to ietekmi. Tādā veidā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES dalībvalstu izaugsmes konverģencē, kas nozīmē, ka mazāk attīstītās ekonomikas varēs ātrāk panākt tās, kuru rezultāti ir labāki.

3.2.3.

Kapitāla tirgu savienībai ir arī liela nozīme ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanā un pabeigšanā, un ir svarīgi to veiksmīgi īstenot. Kapitāla tirgu savienībai apvienojumā ar pilnvērtīgu banku savienību būtu jārada reāla finanšu savienība, kas ir viens no četriem EMS pamata pīlāriem.

3.2.4.

Tā kā salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām Eiropas Savienībā kolektīvā finansēšana ir mazāk attīstīta, šajā saistībā varētu minēt arī ES pozīciju attiecībā pret pārējo pasauli. ES ir stingri jānostiprina sava pozīcija un efektīvi jāsagatavojas, it īpaši tādēļ, ka starp austrumiem un rietumiem dažādos veidos norisinās ietekmes pārbīde.

3.3.

Iepriekšējos atzinumos (12) Komiteja ir paudusi bažas un izvirzījusi jautājumus par kapitāla tirgu savienības nozīmi un efektivitāti attiecībā uz MVU. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka pašlaik veidojas atbilstoša pieeja. Kolektīvā finansēšana jo īpaši ir vērsta uz noteiktu MVU grupu un finansējuma kāpņu konkrētu daļu. EESK atzinīgi vērtē pašreizējos priekšlikumus, kas uzlabo mazu, jaunu un novatorisku uzņēmumu finansēšanu un padara šādu finansēšanu vieglāku, vienlaikus radot vairāk un labākas iespējas ieguldītājiem.

3.4.

Visbeidzot varētu minēt priekšlikumu uz nākotni vērsto būtību kā daļu no Rīcības plāna finanšu tehnoloģiju jomā, ar kuru iecerēts padarīt Eiropu par globālu finanšu tehnoloģiju centru. Apgūstot inovatīvu produktu un moderno tehnoloģiju atbalstīto risinājumu potenciālu, priekšlikums arī ir nozīmīgs ieguldījums digitālā vienotā tirgus īstenošanā.

Priekšlikumi – labs pamats, taču vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi

3.5.

EESK uzskata, ka ir jāpieliek visas pūles, lai izskatāmie priekšlikumi tiktu sekmīgi īstenoti. Komitejai ir ļoti svarīgi, lai jaunajai sistēmai būtu raksturīga uzticamība, skaidrība un uzticēšanās. Kolektīvā finansēšana būtu jāparedz ar regulējumu, kas visiem attiecīgajiem dalībniekiem nodrošina noteiktību un aizsardzību.

3.6.

EESK īpaši atzinīgi vērtē 29. režīma izvēli, kas, pielietojot jaunas un uz nākotni vērstas tehnoloģijas, liek pamatus vienota un saskaņota tirgus izveidei ar vienādiem noteikumiem gan jauniem uzņēmējiem, kuriem vajadzīgs pārrobežu finansējums, gan ieguldītājiem, kuri meklē papildu iespējas ieguldījumiem.

3.7.

Tāpēc izvēle par labu regulai ir pilnībā piemērota šā mērķa sasniegšanai. Priekšlikumu var uzskatīt par kapitāla tirgu efektīvas integrācijas un padziļināšanas piemēru.

3.8.

Neatkarīgi no turpmākā izklāsta Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau sākotnēji ir pievērsusi uzmanību riska aspektiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas darbībām un tirgiem. EESK atbalsta nosacījumus, kas jāievēro kolektīvās finansēšanas platformām un to nodrošinātajiem pakalpojumiem (13), kā arī uzraudzības plānus. Turklāt ieguldītājiem tiek ieteikts ierobežot riskus, ko tie uzņemas (14).

3.9.

Tajā pašā laikā un holistiskā perspektīvā Komiteja uzskata, ka – vismaz sākotnējos posmos – šiem riska aspektiem būtu jāpievēršas vēl vairāk. Komiteja uzskata, ka visi riski, gan finanšu, gan ar finansēm nesaistītie, ir jāapzina labāk un, ja iespējams, jāmazina. Turklāt vairāk uzmanības būtu jāpievērš vairākiem citiem vides faktoriem, kas ir nozīmīgi, lai izskatāmie priekšlikumi izdotos.

3.10.

Politiskā izvēle par labu papildu pakalpojumā balstītam risinājumam (15) nozīmē, ka valstu un ES regulējums pastāvēs un tiks piemērots paralēli. Ieinteresētās personas tai pašā laikā un tai pašā tirgū saskarsies ar operatoriem, kuriem ir atšķirīgs statuss, piemēram, ar ES marķētiem pakalpojuma sniedzējiem, kas darbojas pāri robežām, tiem pašiem pakalpojuma sniedzējiem, kas strādā vietējā mērogā, un pakalpojuma sniedzējiem, kam ir piemērojami (esošie) valsts noteikumi vai esošās atļaujas (16). Rezultāts var būt atšķirīgi tiesību akti, atšķirīgi nosacījumi un nevienlīdzīga aizsardzība (17). Komiteja aicina pievērst vairāk uzmanības šim jautājumam, kas var izraisīt nenoteiktību un apjukumu (18). Turpmāk atzinumā ir izklāstīti vairāki konkrēti priekšlikumi.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji

3.11.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs veikt savu darbību visā Eiropas Savienībā, izmantojot vienotu atļauju, kas tiem ļauj izvērst savu darbību. Tas ir nozīmīgs jauninājums un ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kurā ir gandrīz neiespējami veikt pārrobežu darbību.

3.12.

Neatkarīgi no iepriekš minētā (19) EESK aicina vairāk uzmanības pievērst iespējamām problēmu jomām attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju statusu un to sniegtajiem pakalpojumiem. Piemēram, pakalpojumu sniedzējiem pieejamā iespēja slēgt ar ieguldītājiem līgumus, saskaņā ar kuriem tie var “izmantot rīcības brīvību”, var izraisīt sensitīvas situācijas. Pakalpojumu sniedzējiem jābūt neitrāliem starpniekiem, pat ja tiem ar līgumu ir noteikts pienākums iegūt “vislabāko iespējamo rezultātu klientiem” (20). Komiteja uzskata, ka neitralitātes pienākumu nedrīkst apšaubīt nekādos apstākļos. Šajā saistībā ir vajadzīgi papildu pasākumi. Platformām būtu jāpiedāvā augstas kvalitātes pakalpojumi.

3.13.

Visiem potenciālajiem lietotājiem – gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem – ir ārkārtīgi svarīgi vienmēr skaidri zināt, kuru platformu viņi izmanto. Tas ir vēl svarīgāk, ņemot vērā to, ka valstu un ES regulējums pastāvēs un tiks piemērots paralēli (21), kā minēts iepriekš. Šajā saistībā ES platformu reģistri, kurus uztur EVTI, kā publicitātes līdzeklis tiek uzskatīti par nepietiekamiem. Komiteja uzskata, ka iestādēm un uzraudzības iestādēm būtu jānosaka papildu pienākumi sniegt visiem lietotājiem precīzu un viegli pieejamu informāciju, kas nodrošina noteiktību un ir pieejama viņu valodā.

3.14.

Komiteja uzskata, ka platformām būtu jāpiemēro arī publicitātes pienākumi. Konkrēti varētu noteikt, ka platformām katru reizi, kad tās vēršas pie sabiedrības vai ieinteresētajām personām (22), un visos savos ārējos paziņojumos (23) ir īpaši un skaidri jānorāda, ka tām ir ES marķējums.

3.15.

EVTI uzraudzības pienākums un atbildība šķiet skaidri, taču var rasties arī jautājums, vai būtu jānosaka valstu uzraudzības iestāžu loma, it īpaši ņemot vērā, ka tās ir tuvāk valstu tirgiem un labāk pārzina vietējos apstākļus. Jebkurā gadījumā šajā jomā ir vajadzīga skaidrība. Tas ir arī svarīgi citiem, to skaitā uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot kolektīvo finansēšanu.

3.16.

Tā kā valstu un ES noteikumi, kā iepriekš jau minēts, pastāvēs un tiks piemēroti paralēli, Komitejai vispārīgi jebkurā gadījumā (24) ir svarīgi, lai dažādās iestādes un uzraudzības iestādes valstu un ES līmenī konsekventi un pastāvīgi savā starpā apspriestos un sadarbotos, arī nolūkā veikt turpmāku saskaņošanu un integrāciju Eiropas Savienībā. Turklāt tām jāuzņemas arī nozīmīga loma uzticēšanās jautājumā, kas ir svarīgs, lai kolektīvā finansēšana sekmīgi izdotos.

3.17.

Ja EVTI savu uzraudzības funkciju ietvaros piemēro sankcijas, visas pārsūdzības attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz Eiropas Savienības Tiesā. Tas ir ne tikai apgrūtinošs process, bet arī rada jautājumu par to, vai tam jābūt Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Uzņēmumi, kuri izmanto kolektīvo finansēšanu

3.18.

Kolektīvā finansēšana galvenokārt ir paredzēta jaunuzņēmumiem un nesen izveidotiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtāk piekļūt banku finansējumam vai kuri īsteno riskantākus un inovatīvus projektus, to darbības sākotnējā posmā, it īpaši brīdī, kad tie no jaunuzņēmuma pāriet uz paplašināšanās posmu. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka jaunie priekšlikumi rada šāda veida MVU un uzņēmumiem papildu iespējas saņemt finansējumu, kas ir plašāks un vienkāršāk pieejams, turklāt ietver pārrobežu aspektu.

3.19.

Komiteja arī piekrīt uzskatam (25), ka līdztekus jau minētajiem kolektīvā finansēšana nodrošina arī citus ieguvumus. Piemēram, tā var sniegt koncepcijas un projekta īpašnieka idejas apstiprinājumu, ļauj piekļūt lielam skaitam cilvēku, kuri uzņēmējam var sniegt zināšanas un informāciju, un kolektīvās finansēšanas kampaņas izdošanās gadījumā var būt tirgvedības instruments.

3.20.

Uzņēmumiem ir iespēja saviem projektiem saņemt finansējumu līdz 1 miljonam EUR 12 mēnešu periodā. Tas liek uzdot jautājumu, vai šāds slieksnis nav pārāk zems, īpaši gadījumos, kad kolektīvā finansēšana ir balstīta uz ieguldījumiem (26). Šādos gadījumos vērtspapīru obligātā pārnesamība ir nozīmīga garantija ieguldītājiem, kuri vēlas izstāties no projekta (27). Rodas jautājums, vai plānotais 1 miljona slieksnis varētu būt šķērslis šāda veida vērtspapīru tirgu izveidei un netraucētai darbībai. Turklāt saskaņā ar valstu noteikumiem šķiet iespējami augstāki sliekšņi (28).

(Potenciālie) ieguldītāji

3.21.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ieguldītājiem kļūst pieejams jauns kanāls, kas darbojas pāri robežām. Tas paplašinās ieguldītāju iespējas un palielinās izvēli.

3.22.

Tas, ka priekšlikumā paredzēts sākotnēji novērtēt potenciālā ieguldītāja piemērotību, izmantojot iesaistīšanās zināšanu pārbaudi, un iespēja simulēt spēju segt zaudējumus (29), neapšaubāmi ir pozitīvi, taču to nevar teikt par faktu, ka risks (un tā novērtējums) pilnībā paliek tirgus un potenciālo ieguldītāju ziņā.

3.23.

Tas, ka saskaņā ar priekšlikumu kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu pamatinformācijas lapas ex ante apstiprināšanu (30) vai pat jebkādu paziņošanu (31), noteikti nepalīdz aizsargāt potenciālos ieguldītājus. Tāpat nepalīdz arī ierobežotie pienākumi attiecībā uz pamatdokumentu (32) tulkošanu. Šāda situācija nešķiet apmierinoša. Tāpēc Komiteja uzskata, ka vismaz sākotnējos režīma posmos ir vajadzīgi piemēroti pasākumi, lai attiecībā uz ieguldītājiem labāk apzinātu risku un, ja iespējams, to mazinātu. Tas pats attiecas arī uz informāciju, ko viņi saņem.

3.24.

Ja ņem vērā arī vērtspapīru piedāvāšanu tradicionālākā veidā, jo īpaši ar banku un biržu starpniecību, tad izskatāmajos priekšlikumos paredzētā ierobežotā ieguldītāju aizsardzība var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem (33). Komiteja uzskata, ka pārmērīgās atšķirības šajā jomā būtu jānovērš, jo tās var vājināt uzticēšanos dažiem tirgus dalībniekiem, kā arī izraisīt nenoteiktību un regulējuma arbitrāžu. Visbeidzot tas var arī ietekmēt ES finanšu stabilitāti.

Papildu piezīmes

3.25.

Kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu, ierosinātie noteikumi nav pietiekami stingri, it īpaši ņemot vērā, ka EVTI iepriekš ir uzsvērusi konkrētus riskus un apdraudējumus šajā jomā (34). Ir bijuši jautājumi par šajā saistībā ierosināto noteikumu salīdzinoši ierobežoto raksturu (35) un par Komisijai piešķirtajām pilnvarām potenciāli piemērot attiecīgos noteikumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (36). Rodas jautājums, vai šis lēmums būtu jāpieņem Komisijai. Ja tā, tad kādi kritēji šajā gadījumā ir piemērojami (37)? Turklāt kāpēc šāda iespēja, t. i., piemērot attiecīgos noteikumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir paredzēta tikai vienu reizi (38)? Komiteja uzskata, ka šādai iespējai būtu jābūt vienmēr un tai nevajadzētu būt tikai Komisijas kompetencē. Turklāt būtu skaidri jānosaka nosacījumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem tas ir iespējams.

3.26.

Jo īpaši ņemot vērā noteiktos mērķus, nevar nepamanīt, ka pašreizējos priekšlikumos nav minēts vai apspriests nodokļa režīms kolektīvajā finansēšanā gūtajiem ienākumiem un debitoru nodokļu saistības (39) šajā jomā (40), neskatoties uz to, ka nodokļu sistēmu var pamatoti uzskatīt par vienu no noteicošajiem faktoriem jautājumā, vai šī iniciatīva būs veiksmīga vai ne. Tāpēc Komiteja aicina minētos aspektus ņemt vērā. Ja nepieciešams, noteikumi būtu jāpielāgo atbilstīgā līmenī.

Sākt piesardzīgi, veidot uzticamību un raudzīties nākotnē

3.27.

Lai šis ar tirgu saistītais priekšlikums būtu patiešām veiksmīgs, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi dalībnieki darbotos vienā virzienā. Tas notiks tikai tad, ja uzņēmumi un ieguldītāji efektīvi un plaši izmantos labvēlīgo satvaru, kas radīts ar pašreizējiem priekšlikumiem. Tikai tad izveidosies īsts tirgus, kurā kredīta pieprasījums un piedāvājums var nonākt vienuviet. EESK skatījumā ir svarīgi veidot uzticamību sākotnējā posmā un sākt darbību rūpīgi un piesardzīgi, vairāk koncentrējoties uz riska pārvaldību un vides faktoriem.

3.28.

Komiteja uzskata, ka priekšlikumos noteikti būtu jāparedz regulāri pasākumi 29. režīma panākumu turpmākai uzraudzībai, novērtēšanai un mērīšanai, lai nodrošinātu tā nākotni. Šajā procesā būtu jāiesaista arī citas kolektīvās finansēšanas sistēmas, kas pastāv dalībvalstīs. Ir svarīgi mācīties no labākajām tirgus praksēm un iekļaut tās Eiropas sistēmā. Šajā saistībā vienlīdz svarīga ir arī apspriešanās un dialogs ar visām ieinteresētajām personām un pusēm.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. 3.1.–3.4. punktu.

(2)  Sk. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan_lv.

(3)  2015. gada septembra Rīcības plāns. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM(2015) 468 final. Sk. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1447000363413&uri=CELEX:52015DC0468

(4)  Komisija arī pieņēma paziņojumu, kurā tā aicināja pastiprināt reformas. Sk. COM(2016) 601 final.

(5)  Piemēram, Eiropadome aicināja saistībā ar plānu “panākt ātru un pārliecinošu progresu (..), lai radītu pareizos apstākļus jaunu darījumdarbības iespēju stimulēšanai (..) un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā”. Sk. http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/28-euco-conclusions/.

(6)  Sk. Komisijas paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Sk. https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-114-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(7)  Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam, papildus 2.5. punktā minētajam Rīcības plānam.

(8)  2018. gada 8. marta paziņojums presei “Finanšu tehnoloģija – Komisija veic pasākumus konkurētspējīgāka un inovatīvāka finanšu tirgus nodrošināšanai” Sk. http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1403_lv.htm.

(9)  Sk.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1521456325451&uri=CELEX:52018PC0113.

(10)  Sk. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1521456325451&uri=CELEX:52018PC0099.

(11)  Sk. EESK atzinumu “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(12)  Sk. īpaši EESK atzinumu “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.), un atzinumu “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(13)  Sk. regulas projekta paskaidrojuma rakstu un tās 1.–9. pantu.

(14)  Sk. regulas projekta 16. pantu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā, kas jādara pieejama ieinteresētajām personām, minēts ieteikums: “kolektīvās finansēšanas projektos jums nevajadzētu ieguldīt vairāk nekā 10 % no neto aktīviem”.

(15)  Ietekmes novērtējumā minēti četri politikas varianti. Sk. regulas projekta sadaļu “Ietekmes novērtējums”, 3. nodaļa.

(16)  Ietverot tās, kuru pamatā ir Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD II), Maksājumu pakalpojumu direktīva un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva.

(17)  Atkarībā no tā, vai ieinteresētā persona ir uzņēmējs vai ieguldītājs.

(18)  Tas ir viens no vides faktoriem, ko Komiteja lūdz apsvērt 3.9. punktā.

(19)  Sk. 3.8. punktu.

(20)  Sk. regulas projekta 16. apsvērumu.

(21)  Sk. 3.10. punktu.

(22)  Piemēram, to tīmekļa vietnē.

(23)  Piemēram, visos dokumentos, kas paredzēti ieinteresētajām personām.

(24)  Neatkarīgi no uzraudzības un no 3.15. punktā minētā jautājuma.

(25)  Regulas projekta 4. apsvērums.

(26)  Piemēram, viena un tā paša veida akcijas vai vērtspapīri.

(27)  Sk. regulas projekta 11. apsvērumu.

(28)  Prospektu regulā (kas stājas spēkā 2018. gada jūlijā) nav paredzētas īpašas atkāpes attiecībā uz kolektīvo finansēšanu. Daudzās dalībvalstīs, tostarp Beļģijā, ir spēkā pašām savas valsts noteiktas atkāpes. Tās ir pieļaujamas darījumiem apmērā līdz 8 miljoniem EUR, kas netiek saskaņoti (pārsniedzot šo summu, katrā gadījumā ir nepieciešams prospekts). Tādējādi katra dalībvalsts ir izstrādājusi pati savu sistēmu atbrīvojumiem no pienākuma nodrošināt prospektu kolektīvās finansēšanas darījumiem, tā izraisot tirgus sadrumstalotību. Attiecīgi platformām, kuras vēlas darboties vairākās dalībvalstīs, katrā gadījumā ir jāseko līdzi un jāievēro atbilstība valsts sistēmai. Priekšlikums pašlaik tiek attiecināts tikai uz darījumiem līdz 1 miljonam EUR, tāpēc tas maz palīdz kolektīvās finansēšanas tirgum darījumos, kuru apmērs pārsniedz 1 miljonu EUR.

(29)  Regulas projekta 15. pants.

(30)  Sk. regulas projekta 16. pantu.

(31)  It īpaši valstu kompetentās iestādes. Sk. regulas projekta 16. panta 8. punktu.

(32)  Priekšlikumā noteikts: “Ieguldījumu pamatinformācijas lapu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.”“Ieguldītājs var pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu ieguldītāja izvēlētajā valodā”, taču šķiet, ka pakalpojuma sniedzējam nav nekāda obligāta pienākumu šādu tulkojumu nodrošināt. Sk. regulas projekta 16. pantu.

(33)  Bankām un biržām jāievēro FITD noteikumi, savukārt kolektīvās finansēšanas platformas no tiem ir atbrīvotas (sk. direktīvas projektu). Minētajām platformām ir piemērojami īpaši noteikumi, kas izklāstīti regulas projektā.

(34)  EVTI apgalvoja, ka uz ieguldījumiem balstīta kolektīvā finansēšana rada risku saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu terorisma finansēšanai, jo īpaši gadījumos, kad platformas veic ierobežotu uzticamības pārbaudi par projekta īpašniekiem un viņu projektiem vai to neveic vispār. Projektu īpašnieki varētu izmantot uz ieguldījumiem balstītas kolektīvās finansēšanas platformas, lai atklāti vai slēpti iegūtu līdzekļus terorisma finansēšanai. EVTI, Questions and Answers Investment-based crowdfunding: money laundering/terrorist financing Sk. https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/11/esma_2015_1005_qa_crowdfunding_money_laundering_and_terrorist_financing.pdf.

(35)  Sk. regulas projektu. 9. pantā jo īpaši paredzēts, ka maksājumiem par kolektīvās finansēšanas darījumiem jānotiek ar tādu subjektu starpniecību, kas ir pilnvaroti saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu, un tādējādi uz tiem attiecas 4. Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu neatkarīgi no tā, vai maksājumu veic, izmantojot pašu platformu vai trešo personu. 9. pantā arī noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka projektu īpašnieki piekrīt, ka kolektīvās finansēšanas piedāvājumu finansējums vai maksājums tiek veikts tikai ar tāda subjekta starpniecību, kas ir pilnvarots saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Ar 10. pantu tiek ieviestas prasības par vadītāju “labu reputāciju”, kas ietver to, ka sodāmības reģistrā nav ziņu saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem. 13. pantā noteikts, ka valstu kompetentās iestādes, tostarp valstu kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem, paziņo EVTI par jebkuru jautājumu, kas ir nozīmīgs saskaņā ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un ietver kolektīvās finansēšanas platformu. EVTI pēc tam var atsaukt licenci, pamatojoties uz šo informāciju.

(36)  Regulas projekta 38. pants.

(37)  Sk. regulas projekta 38. pantu. Priekšlikuma pārskatā punktu pa punktam minēts, ka Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par regulas piemērošanu laika posmā, kas tiks precizēts (2 gadi). Ziņojumā ir jāizvērtē “nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem” (par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu). Attiecīgā gadījumā ziņojumu papildina ar tiesību akta priekšlikumu.

(38)  Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi: pamatojoties uz iepriekš minēto 38. pantu, šī attiecīgi šķiet vienīgā reize, kurā var pieņemt lēmumu par to, vai kolektīvās finansēšanas platformām piemērot vai nepiemērot šos noteikumus.

(39)  Tas īpaši attiecas uz debitoru saistībām par (cita starpā) procentiem un dividendēm, pamatojoties uz pārredzamības pienākumiem, piemēram, ieturēšanas un ziņošanas pienākumiem.

(40)  Tas attiecas uz vēl vienu “vides faktoru”, ko Komiteja lūdza apsvērt 3.9. punktā.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/73


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā”

(COM(2018) 147 final – 2018/0072 (CNS))

“Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana”

(COM(2018) 148 final – 2018/0073 (CNS))

(2018/C 367/14)

Ziņotājs:

Krister ANDERSSON

Līdzziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 11.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

175/6/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un ir papildus sekmējušas starptautiskās diskusijas, skaidri parādot, kā varētu tikt pārveidoti pašreizējie nodokļu principi.

1.2.

EESK uzskata, ka visa ekonomika ir digitalizēta, un, tāpat kā Komisija, ir stingri pārliecināta, ka risinājumam galu galā ir jābūt globālam, lai labāk izmantotu globalizācijas sniegtos ieguvumus, piemērojot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO ciešo sadarbību, kas vērsta uz starptautiska risinājuma rašanu.

1.3.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus principus par uzņēmumu peļņas attiecināšanu uz kādu ES valsti un nodokļu piemērošanu šai peļņai, iesaistoties dialogā ar tirdzniecības partneriem, lai nepieļautu jebkādas ar tirdzniecību un nodokļiem saistītas spriedzes saasināšanos starp lielajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi taisnīgi un uz vienprātību balstīti risinājumi.

1.4.

EESK uzskata, ka ietekmes novērtējums būtu jāpapildina ar pētījumu par ietekmi, kāda būs pagaidu pasākumam uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, nodarbinātību un izaugsmi. Būtu arī jāparāda, kā priekšlikums ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

1.5.

Komisijas ierosinātais pagaidu pasākums, kas paredz piemērot nodokļus konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem, neapliek ar nodokli uzņēmumu peļņu, bet gan apgrozījumu. EESK uzsver, ka šī pieeja atšķiras no globālās uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas, kuras pamatā ir nodokļa piemērošana peļņai, taču Komiteja atzīst, ka digitālo uzņēmumu gadījumā, kuriem nav fiziskas klātbūtnes, pārdošanas valsts nesaņems uzņēmumu peļņas nodokļus.

1.6.

EESK pauž bažas, ka šādas pārmaiņas nodokļu jomā nodrošinās ieguvumus lielākām tautsaimniecībām, kurām ir daudz patērētāju, un ka tas notiks uz mazāku eksportējošu tautsaimniecību rēķina. EESK uzsver, ka ikvienam risinājumam – neatkarīgi no tā, vai tas ir īstermiņa, vai ilgtermiņa risinājums, – attiecībā uz digitālo uzņēmumu modeļu aplikšanu ar nodokļiem ir jānodrošina taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts visām ES tautsaimniecībām.

1.7.

EESK uzsver, ka, novērtējot nodokļu faktisko līmeni digitālajā nozarē, ir jāņem vērā nodokļu kodu izmaiņas, kuras rodas, pašlaik īstenojot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) noteikumus, un it sevišķi jāņem vērā Amerikas Savienotajās Valstīs būtiski pieaugušais nodokļu līmenis, ko piemēro Eiropas Savienībā strādājošiem ASV digitālajiem uzņēmumiem saskaņā ar grozījumiem ASV Nodokļu kodeksā.

1.8.

EESK norāda, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums. EESK uzstājīgi mudina Padomi izstrādāt šādus noteikumus, ja pagaidu pasākums tiks ieviests.

1.9.

EESK uzsver, ka priekšlikums piemērot apgrozījuma nodokli ir izraisījis intensīvas starptautiskās debates, un tas bija viens no iniciatīvas mērķiem. Tagad Eiropai ir jāpanāk vienota nostāja pašreizējās ESAO debatēs.

2.   Ievads un konteksts

2.1.

Paziņojumā “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai”, ko publicēja 2018. gada 21. martā, Komisija izklāstīja tiesību aktu kopumu saskaņotas reformas īstenošanai attiecībā uz ES uzņēmumu nodokļu noteikumiem digitālo darbību jomā. Kopums ietver divas Padomes direktīvas, ko papildina nesaistošs ieteikums par uzņēmumu ienākuma nodokļiem nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā.

2.2.

Konkrētāk, Komisija ir ierosinājusi divas jaunas direktīvas: i) ilgtermiņa priekšlikums, ar ko paredz noteikumus un nosacījumus par “digitālu klātbūtni” (digitāla pastāvīga pārstāvniecība) (1) un kuras mērķis ir reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumus tā, lai peļņa tiek reģistrēta un aplikta ar nodokli tur, kur uzņēmumi, izmantojot digitālos kanālus, būtiski mijiedarbojas ar lietotājiem, nevis tur, kur tie gūst peļņu; ii) īstermiņa priekšlikums par pagaidu apgrozījuma nodokli saistībā ar konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšanu (2). ES vienotajam tirgum ir vajadzīgs stabils nodokļu regulējums, kas atbilst digitālajiem darījumdarbības modeļiem. Tam būtu jāstimulē inovācija, nodrošinot stabilu vidi, kurā uzņēmumi var veikt ieguldījumus un attīstīties. Digitālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem uzņēmumiem, tāpat kā visiem pārējiem uzņēmumiem, ir jāsniedz ieguldījums valsts finansēs un jāuzņemas nodokļu slogs, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus (3).

2.3.

Konkrētāk, ilgtermiņa priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi, kas nefiziskas komerciālas klātbūtnes gadījumā paredz ar nodokli apliekamu piesaisti digitāliem uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām, kā arī ir noteikti principi par peļņas attiecināšanu uz digitālu uzņēmumu, jo tādējādi varētu labāk aptvert vērtību, ko rada digitālā darījumdarbība. Šos pasākumus piemērotu uzņēmumiem, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: i) gada ieņēmumi kādā dalībvalstī pārsniedz 7 miljonu EUR robežvērtību, ii) taksācijas gadā lietotāju skaits kādā dalībvalstī pārsniedz 100 000 vai iii) taksācijas gadā starp uzņēmumu un korporatīvajiem lietotājiem ir noslēgti vairāk nekā 3 000 digitālo pakalpojumu komerclīgumu.

2.4.

Īstermiņa priekšlikums ietver pagaidu apgrozījuma nodokli, kas kā netiešs nodoklis attiektos uz darbībām, kuras ļauj gūt ieņēmumus i) no tiešsaistes reklāmas telpas pārdošanas, ii) no digitālajām starpniecības darbībām, kas ļauj lietotājiem savstarpēji sazināties un kas var palīdzēt tiem savstarpēji pārdot preces un pakalpojumus, un iii) no datu pārdošanas, kuri iegūti no lietotāju sniegtās informācijas. Šo nodokli piemērotu tikai tiem uzņēmumiem, kuru gada kopējie ieņēmumi pasaulē ir 750 miljoni EUR, bet Eiropas Savienībā – 50 miljoni EUR gadā. Ja šā nodokļa likme būtu 3 %, dalībvalstis varētu katru gadu gūt ieņēmumus aptuveni 5 miljardu EUR apmērā.

2.5.

Komisijas priekšlikums paredz apvienot jaunās direktīvas ar grozījumiem kopējā konsolidētajā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē (KKUINB), nodrošinot, lai uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām un ierosināto KKUINB piemērotu noteikumus, kas ļauj risināt nodokļu uzlikšanas problēmu digitālajā ekonomikā (4).

2.6.

Komisija ir stingri pārliecināta, ka nākotnē šim risinājumam ir jābūt globālam, un tā cieši sadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai atbalstītu starptautiska risinājuma izstrādi atbilstīgi ESAO 2018. gada 16. martā publicētajam starpposma ziņojumam par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka visa ekonomika ir digitalizēta. Ņemot vērā darījumdarbības modeļu straujo attīstību, it sevišķi digitālo pakalpojumu jomā, ir ārkārtīgi svarīgi pilnveidot arī mūsu nodokļu sistēmas. Digitālā ekonomika plešas pāri robežām, un pieaug nepieciešamība pēc digitālajiem darījumdarbības modeļiem atbilstīga nodokļu regulējuma.

3.2.

EESK, tāpat kā Komisija, ir stingri pārliecināta, ka risinājumam galu galā ir jābūt globālam, lai labāk izmantotu globalizācijas sniegtos ieguvumus, piemērojot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO ciešo sadarbību, kas vērsta uz starptautiska risinājuma rašanu.

3.3.

Paralēli starptautiskajām debatēm un pēc 2017. gada septembrī publicētā paziņojuma (5) Komisija pašlaik ierosina ES līmeņa risinājumus. Kā norādījusi Komisija (6), tas nodrošinās papildu stimulu starptautiskajām diskusijām, sniedzot skaidru piemēru, kā starptautiskā līmenī apspriestos principus var pārveidot modernā, taisnīgā un efektīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā, kas pielāgots digitālajai ekonomikai.

3.4.

EESK uzskata, ka uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā ļoti svarīgi ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka atsevišķi uzņēmumi ir spējuši izmantot konkrētus nodokļu noteikumus dažās dalībvalstīs, lai samazinātu savu faktisko nodokļu likmi gandrīz līdz nullei. Šādu iznākumu ir veicinājis pārredzamības trūkums. Dažos gadījumos ir bijuši iesaistīti starptautiski uzņēmumi, kas darbojas digitālo pakalpojumu jomā. Tādēļ Komiteja atbalsta Komisijas mērķi turpināt dalībvalstu agresīvas nodokļu plānošanas un nepārredzamības jautājumu risināšanu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem un veicinātu Eiropas konkurētspēju.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un ir papildus sekmējušas starptautiskās diskusijas, skaidri parādot, kā varētu tikt pārveidoti pašreizējie nodokļu principi. Priekšlikums piemērot apgrozījuma nodokli ir izraisījis intensīvas starptautiskās debates, kas bija viens no iniciatīvas mērķiem. Tagad Eiropai ir jāpanāk vienota nostāja pašreizējās ESAO debatēs.

3.6.

EESK piekrīt Komisijai, ka katrā risinājumā, kas ierosināts ES līmenī, ir jāņem vērā arī globālā dimensija, un, tāpat kā Komisija, atzīst, ka “šie priekšlikumi ir Komisijas ieguldījums uz vienprātību balstīta risinājuma veidošanā, kuru ESAO plāno panākt līdz 2020. gadam. Tajos ir sniegts piemērs, kā praksē īstenot starptautiskā līmenī apspriestos principus” (7).

3.7.

Ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus principus par uzņēmumu peļņas attiecināšanu uz kādu ES valsti un nodokļu piemērošanu šai peļņai, iesaistoties dialogā ar tirdzniecības partneriem, lai nepieļautu jebkādas ar tirdzniecību un nodokļiem saistītas spriedzes saasināšanos starp lielajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi taisnīgi un uz vienprātību balstīti risinājumi.

3.8.

Pašreizējo pasaules nodokļu sistēmu pamatā ir tās uzņēmumu peļņas novērtējums, kas attiecināma uz katru konkrēto jurisdikciju. Nodokļu uzlikšanas pamatā vajadzētu būt radītajai vērtībai. Ņemot vērā, kas pastāv grūtības noteikt, kurā vērtību ķēdes posmā rodas peļņa, ir jāizveido universāli principi, kas ļautu novērtēt, kur rodas vērtība. Šādi noteikumi ir izstrādāti ESAO vispusīgā darba ietvaros, formulējot nodokļu principus un definīcijas attiecībā uz preču un pakalpojumu cenu noteikšanu (transfertcenu noteikšanas noteikumi) uzņēmumu grupas uzņēmumiem.

3.9.

EESK uzskata, ka, mainoties darījumdarbības modeļiem, ik pa laikam ir jāpārskata starptautiskie nodokļu noteikumi. Pašreizējos noteikumus pavisam nesen pārskatīja saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) nolīgumu (8). Pašlaik tiek ieviesti jaunie noteikumi un definīcijas. Sagaidāms, ka tie būtiski ierobežos agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu bāzes samazināšanas iespējas (9).

3.10.

Ir svarīgi, lai pārējā notikumu virzība uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā atbilstu BEPS panākumiem, kas jau gūti. Viens no BEPS principiem paredz attiecināt peļņu uz valstīm atbilstīgi tur radītajai vērtībai.

3.11.

EESK vēlas uzsvērt, ka ir vajadzīgs pienācīgs ietekmes novērtējums. EESK uzskata, ka ietekmes novērtējums nav pietiekami vispusīgs. Komisija nav analizējusi pagaidu pasākuma ietekmi uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, darbvietām un izaugsmi. Tāpat ietekmes novērtējums neparāda, kā priekšlikumi ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

3.12.

Ir arī jāanalizē ietekme uz mazāku un lielāku tautsaimniecību ieņēmumiem, kā arī ietekme, kas izriet no pasākumiem, kurus dažādās valstīs īsteno paralēli BEPS, un no ASV nodokļu reformas.

3.13.

EESK pauž bažas par to, ka nodokļu uzlikšana apgrozījumam – nodokļu uzlikšana, kuras negatīvo lavīnveida ietekmi ir skaidri atzinusi arī Komisija, – varētu kaitēt digitālo pakalpojumu attīstībai un it sevišķi jaunuzņēmumiem. Lavīnveida efekts rodas, ja pakalpojumi tiek pārdoti vairākas reizes un katru reizi tiek aplikti ar nodokli.

3.14.

EESK uzskata, ka attiecībā uz pastāvīgas pārstāvniecības izveidi būtu jāpaaugstina 7 miljonu EUR robežvērtība, no kuras sāktu piemērot jauno režīmu. Būtu vēlams, lai Padomes diskusiju iznākumā nerastos risks aizkavēt digitalizāciju, bet gan uzlabotos vienotā tirgus darbība. EESK uzsver, ka, novērtējot nodokļu faktisko līmeni digitālajā nozarē, ir jāņem vērā nodokļu kodu izmaiņas, kuras rodas, pašlaik īstenojot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) noteikumus, un it sevišķi jāņem vērā Amerikas Savienotajās Valstīs būtiski pieaugušais nodokļu līmenis, ko piemēro Eiropas Savienībā strādājošiem ASV digitālajiem uzņēmumiem saskaņā ar grozījumiem ASV Nodokļu kodeksā (10).

3.15.

Uzliekot nodokļus apgrozījumam, nevis peļņai, un iekasējot nodokļus vietā, kur notiek pārdošana, nevis vietā, kur rodas vērtība, tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pašreizējos nodokļu principos. EESK pauž bažas, ka šādas pārmaiņas nodokļu jomā nodrošinās ieguvumus lielākām tautsaimniecībām, kurām ir daudz patērētāju, un ka tas notiks uz mazāku eksportējošu tautsaimniecību rēķina. EESK uzsver, ka ikvienam risinājumam – neatkarīgi no tā, vai tas ir īstermiņa, vai ilgtermiņa risinājums, – attiecībā uz digitālo uzņēmumu modeļu aplikšanu ar nodokļiem ir jānodrošina taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts visām ES tautsaimniecībām.

3.16.

Ierosinātais pagaidu pasākums nozīmē, ka nodokļi tiks piemēroti arī nerentabliem uzņēmumiem. EESK uzsver, ka globālās uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas pamatā ir nodokļa piemērošana peļņai, taču Komiteja atzīst, ka digitālo uzņēmumu gadījumā, kuriem nav fiziskas klātbūtnes, pārdošanas valsts nesaņems uzņēmumu peļņas nodokļus.

3.17.

EESK norāda, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums. EESK stingri mudina Padomi izstrādāt šādus noteikumus, ja pagaidu pasākums tiktu ieviests.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Vienu no Eiropas Komisijas noteiktajiem elementiem – 3 % vienoto likmi – var uzskatīt tikai par orientējošu, un šajā jomā ir nepieciešama izvērtēšana. Būtu jāparedz arī zināma rīcības brīvība, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma nodokļu maksātspēju.

4.2.

Pārrobežu peļņas un zaudējumu segšanas neesība un lielais skaits strīdu saistībā ar transfertcenu noteikšanu un pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā nereti noved pie starptautiskas nodokļu dubultās uzlikšanas, tādējādi radot būtiskus šķēršļus vienotajam tirgum. Digitālos pakalpojumus apliekot ar apgrozījuma nodokli, ko nav iespējams kreditēt attiecībā pret ienākuma nodokļiem citās valstīs, vēl vairāk paplašinātos nodokļu dubultā uzlikšana, tādējādi radot vēl vienu šķērsli vienotajam tirgum. EESK uzskata, ka ir svarīgi novērst tādu pasākumu ieviešanu, kuri rada jebkāda veida nodokļu dubulto uzlikšanu.

4.3.

ESAO metode, ko izmanto pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas izstrādei, ir dinamiska procedūra, kuras ietvaros piemērotās izmaiņas principā ir vispārpieņemtas. Vienpusēji pieņemtas definīcijas ierosināšana nozīmē novirzīšanos no šīs procedūras, un tas palielina starptautiskās nodokļu sistēmas sarežģītību un nenoteiktību ieguldītājiem. Pat ja ESAO pieņemtu to pašu definīciju (kas ir maz iespējams) savā gaidāmajā galīgajā ziņojumā par digitālo ekonomiku 2020. gadā, abas sistēmas ātri vien sāktu no tās novirzīties (11)

4.4.

EESK pauž bažas par to, ka digitālo pakalpojumu lietotāju skaitu uzskata par apliekamās piesaistes kritēriju. Klikšķu skaitu tīmekļa vietnē ir iespējams viegli manipulēt, un pastāv iespēja, ka uzņēmumi vairs nespēs kontrolēt konstatējumu par to, kurā jurisdikcijā tie darbojas.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 147 final.

(2)  COM(2018) 148 final.

(3)  COM(2018) 146 final.

(4)  COM(2018) 146 final. Turpmākai informācijai skatīt OV C 434, 15.12.2017., 58. lpp.

https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/common-consolidated-corporate-tax-base

(5)  COM(2017) 547 final.

(6)  COM(2018) 146 final, 5. lpp.

(7)  COM(2018) 146 final, 6. lpp.

(8)  ESAO, 2015. gads.

(9)  Komisija ir norādījusi, ka ES uzņēmumu peļņas novirzīšana un nodokļu bāzes samazināšana sasniedz 50–70 miljardus EUR, kas atbilst 4 tūkstošdaļām no IKP (COM(2018) 81 final).

(10)  Tax Cuts and Jobs Act (Nodokļu samazināšanas un nodarbinātības likums), 2017. gada 22. decembris.

(11)  Tas izriet no fakta, ka ar ES direktīvu ieviestā pastāvīgās pārstāvniecības definīcija mainītos atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, savukārt ESAO definīcija, ko piemēro pārējā pasaulē, mainītos atkarībā no starptautiskas vienošanās, kuru ESAO panāktu, veicot regulāras pārskatīšanas.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/78


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu”

(COM(2018) 212 final – 2018/0104 (COD))

(2018/C 367/15)

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 28.5.2018.

Padome, 18.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 2. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Biroja lēmums

22.5.2018.

Datums, kad pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

155/8/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē izskatāmo iniciatīvu, jo uzskata, ka tā ir vajadzīga un neatliekama, piekrīt izvēlētajam juridiskajam pamatam, jo uzskata, ka tas atbilst priekšlikuma ierobežotajai darbības jomai, un likumdošanas instrumenta izvēlei, kā arī apstiprina, ka iniciatīvā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un pamattiesības, un aicina nekavējoties pieņemt šo iniciatīvu.

1.2.

Komiteja atbalsta arī prasību dokumentā iekļaut dokumenta turētāja sejas attēlu un divu pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos formātos, kā arī prasību, ka jābūt iespējai biometriskos datus nošķirt no citiem šajās apliecībās glabātajiem datiem.

1.3.

Tomēr Komiteja uzskata, ka Komisija nav pilnībā pamatojusi izvēlēto likumdošanas instrumentu un nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ Komisija nav ierosinājusi priekšlikumu, kas būtu balstīts uz plašāku tiesību aktu saskaņošanu un ar ko tiktu faktiski izveidota vienota personas identifikācijas dokumentu sistēma, kas nodrošinātu būtiskas priekšrocības drošības jomā, vienkāršotas un ātrākas kontroles, vienotas procedūras un nenoliedzami kalpotu pilsoņu interesēm. Nav saprotams, kādēļ atšķirībā no Savienības pilsoņiem izsniegtajiem uzturēšanās dokumentiem priekšlikumā nav noteikti obligātie elementi, kas paredzēti ietekmes novērtējuma pielikumā, proti, dokumenta nosaukums, dokumenta turētāja vārds, uzvārds, dzimums, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta, kā arī dokumenta izsniegšanas vieta, paraksts un dokumenta derīguma termiņš.

1.4.

Turklāt Komiteja uzskata, ka priekšlikumā nav pilnībā ņemti vērā secinājumi, kas izdarīti saistībā ar programmu REFIT un apspriešanos ar iedzīvotājiem un kas liecina par situācijām, kuras nepārprotami kavē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā, jo priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis arī turpmāk pēc brīvprātības principa varēs ieviest savā teritorijā personas apliecības, noteikt darbības jomu, obligāto informāciju un šo identitātes dokumentu veidu.

1.5.

EESK būtu vēlējusies, lai Komisija izskata iespēju izstrādāt ES personas apliecību, kas ES pilsoņiem dotu tiesības ar to balsot, pat ja šajā nolūkā būtu jāizvēlas cits juridiskais pamats.

1.6.

EESK pauž bažas, ka jaunu apliecību atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugums tiks novirzīts uz pilsoņiem, turklāt nav zināms, cik lielas būs šīs izmaksas, vai tās būs atbilstošas un samērīgas, jo lēmums pilnībā paliek dalībvalstu pārvaldes iestāžu kompetencē.

1.7.

EESK arī uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība arī citiem papildu elementiem, ko dalībvalstis pievieno šīm apliecībām, un iespējams būtu jāvienādo to iekļaušana vai nosacījumi, kā tos izmanto ieinteresētā persona vai trešās personas.

1.8.

EESK skatījumā ir svarīgi, lai Eiropas Komisija sekotu līdzi un pārraudzītu izskatāmā priekšlikuma īstenošanu un atbilstoši tā mērķim nodrošinātu dokumentu pilnīgu atzīšanu, jo tie ir ne tikai identifikācijas elementi, bet arī instrumenti, kas dokumenta turētājam dod tiesības veikt virkni darbību jebkurā dalībvalstī, piemēram, pārvietoties Šengenas zonā, iegādāties preces un pakalpojumus, tostarp finanšu pakalpojumus, kā arī piekļūt publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

1.9.

Tā kā šāda regula ir vajadzīga un tā jāpieņem nekavējoties, EESK iesaka saīsināt tās spēkā stāšanās un turpmāko pasākumu termiņus.

1.10.

Komiteja aicina Komisiju, Eiropas Parlamentu un dalībvalstis izskatīt Komitejas izteiktās īpašās piezīmes par tās skatījumā būtiskiem elementiem, kā arī par dažiem nosacījumiem, kā šos dokumentus var izmantot trešās personas, jo izrādījies, ka atsevišķās dalībvalstīs šie nosacījumi ir būtiski.

2.   Īss priekšlikuma un tā pamatojuma kopsavilkums

2.1.

Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Četrpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (1) Komisija ir iekļāvusi dažādas pārdomas par to, kā attīstās situācija saistībā ar diviem galvenajiem Eiropas aizsardzības pīlāriem, proti, cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī par līdzekļiem to atbalstam, no vienas puses, un mūsu aizsardzības pasākumu un izturētspējas stiprināšanu, saskaroties ar šiem draudiem, no otras puses. Kā vienu no līdzekļiem (2) Komisija minējusi tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot valstu izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību, jo “tas apgrūtinās teroristu un citu noziedznieku iespējas ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus ar nolūku ieceļot vai pārvietoties ES teritorijā”.

2.2.

Paziņojumā arī norādīts, ka saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras statistikas datiem par viltotiem dokumentiem, “krāpnieciskos nolūkos visbiežāk izmantotie ceļošanas dokumenti ES ir valstu izsniegtas personas apliecības ar vājiem aizsardzības elementiem”. Īstenojot 2016. gada decembra rīcības plānā izklāstītos Eiropas atbildes pasākumus pret ceļošanas dokumentu viltošanu, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu regulai par Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu. “Ja tiks uzlaboti personas apliecību un uzturēšanās dokumentu aizsardzības elementi, noziedzniekiem būs sarežģītāk ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus, lai pārvietotos ES teritorijā vai šķērsotu ES ārējās robežas. Drošāki personu apliecinoši dokumenti palīdzēs stiprināt ES ārējo robežu pārvaldību (tostarp risināt ārvalstu kaujinieku teroristu un viņu ģimenes locekļu atgriešanās problēmu), un vienlaikus, pateicoties drošākiem un uzticamākiem dokumentiem, ES pilsoņi varēs vieglāk īstenot brīvas pārvietošanās tiesības,” norādīts minētajā priekšlikumā.

2.3.

Komisijas priekšlikumā, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu, ir noteikti minimālie dokumentu drošības standarti attiecībā uz dalībvalstu izsniegtām personas apliecībām, tostarp prasība par biometriskajām fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem, kas jāglabā personas apliecības mikroshēmā. Priekšlikumā ir paredzēts arī informācijas minimums, kam jābūt ietvertam uzturēšanās dokumentos, kas izsniegti ceļojošiem ES pilsoņiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju pilnīga saskaņošana. Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šo tiesību akta priekšlikumu, lai panāktu drīzu vienošanos.

2.4.

Šādā vispārējā kontekstā ir jāizvērtē izskatāmais priekšlikums regulai, kuras mērķi ir šādi:

a)

uzlabot ārējo robežu pārvaldību;

b)

apkarot terorismu un organizēto noziedzību un veidot patiesu drošības savienību;

c)

veicināt to ES pilsoņu mobilitāti, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, un nodrošināt viņu identitātes apliecinājumu, ko izmantot publiskās un privātās iestādēs, kad viņi izmanto savas tiesības dzīvot citā ES valstī;

d)

pastiprināt ES reaģēšanu uz ceļošanas dokumentu viltošanu un samazināt dokumentu viltošanas risku;

e)

novērst ar nepietiekamu dokumentu drošību saistīto dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu un iekšējās drošības apdraudējumu;

f)

nepieļaut izbraukšanu uz trešām valstīm, lai piedalītos teroristu darbībās un nesodīti atgrieztos Eiropas Savienībā.

2.5.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ir iesniegusi izskatāmo priekšlikumu regulai, jo uzskata, ka tas ir atbilstošs juridisks instruments. Tas balstīts uz Līguma par ES darbību 21. panta 2. punktu, tajā ir ievērots subsidiaritātes princips, un tas iekļaujas proporcionalitātes principa darbības jomā.

2.6.

No trim izvērtētajiem risinājumiem – saglabāt status quo, veikt plašu saskaņošanu vai ieviest minimālo drošības standartu sistēmu personas apliecībām, kopējās minimālās prasības uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ES pilsoņa ģimenes locekļi, izmantot vienotu uzturēšanās atļauju modeli trešo valstu valstspiederīgajiem – ir izvēlēts šis trešais risinājums, jo ir atzīts, ka tajā ievērotas pamattiesības, īpaši datu un privātuma aizsardzība.

2.7.

Izskatāmo priekšlikumu papildinās nesaistoši pasākumi, piemēram, izpratnes veidošanas un apmācības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt netraucētu piemērošanu, kas pielāgota katras dalībvalsts konkrētajai situācijai un vajadzībām. To vidū var minēt šādus pasākumus:

a)

programmu izskatāmās regulas tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai;

b)

vienu gadu pēc īstenošanas sākuma un pēc tam katru gadu dalībvalstis paziņos Komisijai informāciju, kurai ir būtiska nozīme minētās regulas darbības efektīvā uzraudzībā;

c)

ne agrāk kā sešus gadus pēc spēkā stāšanās Komisija izvērtēs apstiprinātā tiesiskā regulējuma efektivitāti, iedarbīgumu, atbilstību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, lai nodrošinātu datu pieejamību pietiekamā apjomā un organizēs apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu viņu viedokļus par likumdošanas izmaiņu un īstenoto nesaistošo pasākumu ietekmi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK ļoti pozitīvi vērtē izskatāmo iniciatīvu, uz kuras nepieciešamību Komiteja jau norādījusi citos atzinumos, piekrīt izvēlētajam juridiskajam pamatam, jo uzskata, ka tas atbilst priekšlikuma ierobežotajai darbības jomai, un likumdošanas instrumenta izvēlei, kā arī apstiprina, ka priekšlikumā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un pamattiesības, un aicina nekavējoties pieņemt šo iniciatīvu.

3.2.

Komiteja atbalsta arī prasību dokumentā iekļaut dokumenta turētāja sejas attēlu un divu pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos formātos, kā arī paredzētos izņēmumus un prasību, ka jābūt iespējai biometriskos datus nošķirt no citiem datiem, kas šajās apliecībās ietverti saskaņā ar dalībvalstu lēmumu.

3.3.

EESK atsaucas uz secinājumiem, kas izdarīti saistībā ar programmu REFIT un apspriešanos ar iedzīvotājiem un kas liecina par situācijām, kuras nepārprotami kavē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā, jo iestādes neatzīst identitātes apliecības par derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī atšķirīgo derīguma termiņu dēļ, kas kavē to atzīšanu dalībvalstīs, un ar to saistīto grūtību dēļ – ar tām iedzīvotāji saskaras preču un pakalpojumu pieejamības jomā.

3.4.

Komiteja tomēr uzskata, ka priekšlikumā nav pilnībā ņemti vērā iepriekš minētie secinājumi, jo dalībvalstīm arī turpmāk nav noteikts obligāts pienākums ieviest to teritorijā personas apliecības, noteikt darbības jomu, informācijas minimumu un personas apliecības veidu.

3.5.

EESK norāda, ka personas apliecības parasti izsniedz kā galveno apliecinājumu dokumenta turētāja identitātei, nodrošinot tādējādi pilsoņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, tostarp kontu atvēršanai, sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpei, izglītībai un juridisko un politisko tiesību īstenošanai.

3.6.

Turklāt, kā tas norādīts arī Eiropas Parlamenta pētījumā The Legal and Political Context setting for European Identity Document (Eiropas identitātes dokumenta ieviešanas juridiskais un politiskais konteksts), EESK būtu vēlējusies, lai Komisija izskata arī iespēju izstrādāt ES personas apliecību, kas ES pilsoņiem dotu tiesības ar to balsot, pat ja šajā nolūkā būtu jāizvēlas cits juridiskais pamats.

3.7.

EESK pauž bažas, ka jaunu apliecību atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugums tiks novirzīts uz pilsoņiem, turklāt nav zināms, cik lielas būs šīs izmaksas, jo lēmums pilnībā paliek dalībvalstu pārvaldes iestāžu kompetencē. Šajā saistībā EESK uzskata, ka iepriekš ir jāizvērtē izmaksas, kas radīsies izskatāmā priekšlikuma ietekmē, lai nodrošinātu izmaksu atbilstību un samērību.

3.8.

EESK nevar nenorādīt, ka saskaņā ar izskatāmā priekšlikuma ietekmes novērtējumu daudzas dalībvalstis, kuras izsniedz personas apliecības, joprojām neļauj iegūt biometriskos datus (Itālija, Francija, Rumānija, Horvātija, Čehijas Republika, Somija, Malta, Slovākija un Slovēnija), tādēļ ir kvantitatīvi jānosaka un jānovērtē šo pasākumu finansiālā un tehnoloģiskā ietekme uz iedzīvotājiem un attiecīgajām publiskajām pārvaldes iestādēm.

3.9.

EESK arī uzsver, ka priekšlikumā ir svarīgi skaidri noteikt personas apliecības leģitimitāti, jo tas ir instruments, kas dokumenta turētājam dod tiesības veikt virkni darbību jebkurā dalībvalstī, piemēram, pārvietoties Šengenas zonā, iegādāties preces un pakalpojumus, tostarp finanšu pakalpojumus.

3.10.

Turklāt Komiteja vēlas norādīt uz grūtībām, kas saistītas ar uzturēšanās dokumentiem, jo īpaši to daudzveidību un atteikumu ieceļošanai dalībvalstīs, kā arī piekļuvi pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, jo uzskata, ka izskatāmais priekšlikums varētu būt nepietiekams, lai atrisinātu šādas situācijas.

3.11.

Tomēr Komiteja uzsver, ka ir jāpanāk, lai tiktu ievērots datu apstrādes minimizēšanas princips, tādējādi nodrošinot, ka biometrisko datu vākšanas nolūks ir skaidrs, pārredzams un pakļauts leģitīmiem, precīzi noteiktiem un pārredzamiem mērķiem.

3.12.

Komiteja uzskata, ka Komisija nav pilnībā pamatojusi izvēlēto likumdošanas instrumentu un nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ Komisija nav ierosinājusi priekšlikumu, kas būtu balstīts uz plašāku tiesību aktu saskaņošanu un ar ko tiktu faktiski izveidota vienota personas identifikācijas dokumentu sistēma, kas nodrošinātu būtiskas priekšrocības drošības jomā, vienkāršotas un ātrākas kontroles, vienotas procedūras un nenoliedzami kalpotu pilsoņu interesēm. Komitejai nav arī saprotams, kādēļ šāda saskaņošana nav pat minēta kā mērķis, kas būtu jāsasniedz vidējā termiņā. Kā skaidri norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2018) 111 final (3)), priekšroka tiek dota šim variantam, jo “vairākums aptaujāto ES pilsoņu atbalsta valsts personas apliecību plašāku saskaņošanu ES līmenī (“ID 2”) un kopumā saskaņotus uzturēšanās dokumentus (“RES 3”)”.

3.13.

Faktiski nav saprotams, kādēļ priekšlikumā atšķirībā no Savienības pilsoņiem paredzētajiem uzturēšanās dokumentiem nav noteikti obligātie elementi, kas paredzēti ietekmes novērtējuma pielikumā, proti, dokumenta nosaukums, dokumenta turētāja vārds, uzvārds, dzimums, valstspiederība, dzimšanas datums un vieta, kā arī dokumenta izsniegšanas vieta, paraksts un dokumenta derīguma termiņš.

3.14.

EESK uzsver nepieciešamību stiprināt krāpšanas gadījumu uzraudzības politiku, īpašu uzmanību pievēršot gaisa, sauszemes un jūras transportam, un nodrošināt robežkontroles dienestiem cilvēkresursus, loģistikas un tehniskos resursus, lai garantētu ne vien visu dalībvalstu dokumentu atzīšanu, bet arī to kontroles pastiprināšanu.

3.15.

Šajā ziņā Eiropas Komisijai noteikti ir jāpārrauga un jāuzrauga izskatāmā priekšlikuma īstenošana ar mērķi nodrošināt, lai dokumenti tiktu pilnībā atzīti par ceļošanas dokumentiem un nodrošinātu piekļuvi publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem, kas arī ir šā priekšlikuma mērķis.

3.16.

EESK arī uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība arī citiem papildu elementiem, ko dalībvalstis pievieno šīm apliecībām, un iespējams būtu jāvienādo to iekļaušana vai nosacījumi, kā tos izmanto ieinteresētā persona vai trešās personas.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

1. pants. Ņemot vērā izskatāmā priekšlikuma tvērumu, EESK uzskata, ka tajā būtu jāiekļauj atsauce uz minimālajām informācijas prasībām.

Komiteja uzsver nepieciešamību skaidri norādīt, ka regulā, uz kuru attiecas šis atzinums, ievērots likumības princips, kā arī pilsoņu identifikācijas datu autentiskuma, patiesuma, viennozīmīguma un drošības principi.

4.2.

2. pants. Papildus Direktīvas 2004/38/EK darbības jomai un neskarot to, EESK norāda, ka priekšlikumā ir jāiekļauj definīcija par “personas apliecībām, ko dalībvalstis (..) izsniedz saviem valstspiederīgajiem”, lai būtu skaidrs, ka runa ir par visās dalībvalstīs saskaņotu dokumentu.

4.3.

3. panta 2. punkts. EESK apšauba prasību norādīt dokumenta nosaukumu “vienā citā oficiālajā valodā”, jo uzskata, ka tas nebūs ne piemēroti, ne lietderīgi, lai atvieglotu dokumenta atzīšanu ārpus robežām.

4.4.

3. panta 10. punkts. EESK uzskata, ka regulā būtu jānosaka vienoti šo dokumentu derīguma termiņi vienotām vecuma grupām.

4.5.

5. pants. Vajadzētu noteikt, ka termiņš, kad apliecības tiek izņemtas no aprites, ir trīs gadi, nevis pieci gadi.

4.6.

6. pants

4.6.1.

Uzturēšanās dokumentos jāiekļauj arī šādi elementi:

tēva un mātes vārds, uzvārds,

valstspiederība,

dzimšanas vieta,

dzimums,

augums,

acu krāsa,

paraksts.

4.6.2.

Attiecībā uz turētāja vārdu un uzvārdu, ir jānorāda pilns uzvārds, kas atbilst dzimšanas apliecībā norādītajam uzvārdam, ievērojot oficiālo rakstību, lai garantētu personu individuālo identitāti.

4.7.

8. panta 2. punkts. Vajadzētu noteikt, ka termiņš, kad uzturēšanās atļaujas pakāpeniski tiek izņemtas no aprites, ir trīs gadi, nevis pieci gadi.

4.8.

10. pants. Neskarot Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu, EESK uzskata, ka izskatāmajā priekšlikumā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par datubāzes mērķi, personas datu vākšanas un atjaunināšanas kārtību, to paziņošanu, apskatīšanu, piekļuvi tiem un to glabāšanu.

4.9.

12. panta 1. punkts. Vajadzētu noteikt, ka par regulas īstenošanu ziņo, kad apritējuši nevis četri gadi, bet trīs gadi, kā tas norādīts 21. apsvērumā.

4.10.

12. panta 2. punkts. Vajadzētu noteikt, ka izvērtējumu veic nevis pēc sešiem, bet pēc pieciem gadiem.

4.11.

EESK uzskata, ka būtu vēlams regulā noteikt laiku, no kura pēc piedzimšanas ir vajadzīga personas apliecība (piemēram, 30 dienas).

4.12.

Regulā turklāt vajadzētu precizēt, ka jebkādai publiskai vai privātai struktūrai, veicot identitātes pārbaudi, ir jārūpējas, lai derīga personas apliecība uzrādīšanas brīdī tiktu paturēta vai uzglabāta ne ilgāk, kā minimālo laiku, kas nepieciešams dalībvalstu drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Regulā būtu arī jāaizliedz to kopēt jebkādā veidā bez turētāja nepārprotamas piekrišanas, ja vien tiesu iestāde nav lēmusi citādi acīmredzamu drošības, krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas apsvērumu dēļ, kā arī datu un privātuma aizsardzības nolūkā.

4.13.

Savukārt, ja apliecība ir pazaudēta, nozagta, ja notikusi identitātes zādzība vai apliecība ir nomainīta, ir jāparedz, ka datus nekavējoties dzēš, lai nepieļautu oficiālo dokumentu krāpniecisku izmantošanu.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  COM(2018) 211 final, 17.4.2018.

(2)  Attiecīgie elementi ietver jaunus instrumentus elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā, atvieglotu piekļuvi finanšu informācijai smagu noziegumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, stingrākus noteikumus par sprāgstvielu prekursoriem, ko izmanto improvizētu sprāgstierīču izgatavošanai, šaujamieroču importa un eksporta kontroles pasākumu uzlabošanu, lai novērstu to nelikumīgu tirdzniecību, teroristiska satura apkarošanu tiešsaistē, informācijas sistēmu sadarbspēju un labāku informācijas apmaiņu, aizsardzību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem un sabiedrisku vietu aizsardzību, cīņu pret kibernoziedzību un kiberdrošības uzlabošanu.

(3)  Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu”.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/84


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2000/642/TI”

(COM(2018) 213 final – 2018/0105 (COD))

(2018/C 367/16)

Galvenais ziņotājs:

Victor ALISTAR

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 28.5.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Biroja lēmums

22.5.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

176/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK konstatē, ka Savienības rīcības mērķis ir radīt pievienoto vērtību, sniedzot saskaņotu pieeju, kas pastiprinātu iekšzemes un pārrobežu sadarbību smagu noziegumu un terorisma finanšu izmeklēšanā. Papildus tam, rīkojoties Eiropas līmenī, tiks radīti saskaņoti noteikumi, īpaši datu aizsardzības jomā. Tā mērķis ir nodrošināt kopīgās drošības un tiesiskuma telpas efektivitāti.

1.2.

Šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir jāpapildina saskaņā ar 114. pantu izveidotais finanšu izlūkošanas vienību (FIU) tiesiskais regulējums, tam pievienojot tiesību aktu, kura pamatā būtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 87. panta 2. punkts. Atbilstoši izvēlētajam risinājumam piekļuve finanšu datiem, ievērojot piekto Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (1), tiks koordinēta ar dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības mehānismiem.

1.3.

Direktīvas priekšlikums ietver instrumentu, kas paredzēts, lai stiprinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un ar tiem saistītās kriminālvajāšanas spējas Eiropas Savienības teritorijā un nodrošinātu dalībvalstu kompetento iestāžu tiešāku piekļuvi finanšu datiem, ar mērķi veikt kriminālvajāšanu pret noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem un identificēt noziedzības modeļus.

1.4.

Komisijas noteiktā piemērošanas joma ietver noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un ar tiem saistīto kriminālvajāšanu tiesu iestāžu sadarbības mehānismu ietvaros, un, definējot smagus noziedzīgus nodarījumus, 2. panta l) apakšpunktā ir izdarīta atsauce uz Regulas (ES) 2016/794 par Eiropolu 3. panta 1. punktu (2). EESK uzskata, ka šajā saistībā ir jāizveido konkrētāks un ierobežojošāks to kriminālnoziegumu saraksts, kuru saistībā drīkst izmantot šo mehānismu.

1.5.

Komisijai šajā direktīvas priekšlikumā būtu jāuzlabo līdzsvars starp personu pamattiesībām, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un nepieciešamību nodrošināt labāku to tiesību aktu piemērošanu, kas saistīti ar noziedzības apkarošanu un novēršanu ar mērķi Savienības līmenī garantēt drošību un tiesiskumu.

1.6.

Lai panāktu līdzsvaru starp piekļuvi Eiropas pilsoņu finanšu datiem un vajadzību pēc informācijas, šai direktīvai jābūt vērstai tikai uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un ar tiem saistīto kriminālvajāšanu, un tā nedrīkst principiāli tiekties uz pārāk plašiem preventīviem mērķiem, tāpēc tiek ieteikts piemērot “pienācīgi pamatotu gadījumu” noteikumu.

1.7.

Centralizētos bankas kontu reģistrus varētu papildināt, tajos iekļaujot finanšu datus par kapitāla tirgus ieguldījumu pārvaldītāju ieguldījumu kontiem, jo šie ieguldījumi ir viens no pašreizējiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un nelikumīgi iegūtu finanšu produktu nobēdzināšanas veidiem. EESK arī aicina Komisiju izpētīt, vai ir iespējams savā starpā savienot datus, kas iegūti atbilstoši piektajai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (3), aplūkojamajai direktīvai un ceturtajai direktīvai par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (4); attiecībā uz pēdējo no tām ir runa tikai par smagu noziegumu dokumentāciju, ar mērķi vienīgi apzināt atšķirības starp izmeklēšanā iegūtajiem datiem un apstrādāto informāciju.

1.8.

Saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem elementiem EESK iesaka 17. pantu papildināt ar procedūras noteikumiem, kas būtu saistīti ar Eiropas tiesību aktiem par tiesu iestāžu sadarbību un finanšu informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

1.9.

EESK aicina Komisiju pārskatīt definīcijas, kas iekļautas 2. panta f) apakšpunktā “tiesībaizsardzības informācija” un l) apakšpunktā “smagi noziedzīgi nodarījumi” ar mērķi garantēt to noteikumu skaidrību, paredzamību un samērību, kas nosaka Savienības pilsoņu finanšu datu piekļuves mehānismus.

1.10.

Līdztekus tam EESK aicina Komisiju reglamentēt valstu centralizētajos bankas kontu reģistros ietverto datu nolūku un prevencijas kārtībā noteikt, ka tos var izmantot tikai saistībā ar Eiropas pilsoņu kolektīvo un individuālo drošību apdraudošiem noziedzīgiem nodarījumiem, respektīvi, terorismu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību, taču vienlaikus dot iespēju to darīt jebkuru smagu noziegumu gadījumā, ja ir nepieciešams atklāt noteiktus noziedzīgus nodarījumus un veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu to saistībā, vai arī atgūt šo noziegumu rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Noziedzīgi grupējumi, tostarp teroristi, nedarbojas tikai vienā dalībvalstī – to aktīvi, tostarp bankas konti, parasti atrodas vairākās ES valstīs vai pat ārpus tās. Tie izmanto modernās tehnoloģijas, kas ļauj pāris stundās pārskaitīt naudu starp kontiem dažādās bankās un dažādās valūtās.

2.2.

EESK konstatē, ka Savienības rīcības mērķis ir radīt pievienoto vērtību, sniedzot saskaņotu pieeju, kas pastiprinātu iekšzemes un pārrobežu sadarbību smagu noziegumu un terorisma finanšu izmeklēšanā. Turklāt rīcība Savienības līmenī dos iespēju radīt saskaņotus noteikumus, īpaši datu aizsardzības jomā, turpretī tad, ja par tiesību aktu pieņemšanu dalībvalstis lemtu patstāvīgi, aizsardzības pasākumu līmeni būtu grūti saskaņot.

2.3.

Piektajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (5) ir paredzēti valstu centralizētie bankas kontu reģistri, kas palielina finanšu izlūkošanas vienību (FIU) darbības jaudu un efektivitāti, taču izmeklēšanas un tiesvedības efektivitātes palielināšanas nolūkā kompetentajām tiesu iestādēm ir jāvar ātrāk piekļūt finanšu informācijai. Saskaņā ar 114. pantu izveidotais FIU tiesiskais regulējums šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir jāpapildina, izveidojot tiesību aktu, kura pamatā būtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 87. panta 2. punkts.

2.4.

Tādējādi kompetentajām iestādēm būs tieša piekļuve valstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem, un tas atvieglos tiesu iestāžu, nodokļu iestāžu un par korupcijas apkarošanu atbildīgo to iestāžu darbu, kurām atbilstoši valsts tiesību aktiem ir izmeklēšanas pilnvaras. Šajā kategorijā jāieskaita arī līdzekļu atguves dienesti, kuru uzdevums ir atrast un identificēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un nepieciešamības gadījumā tos iesaldēt un konfiscēt, lai panāktu, ka noziedznieki zaudē savus ienākumus.

2.5.

Komisijas noteiktā piemērošanas joma ietver noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un ar tiem saistīto kriminālvajāšanu tiesu iestāžu sadarbības mehānismu ietvaros, un, definējot smagus noziedzīgus nodarījumus, 2. panta l) apakšpunktā ir izdarīta atsauce uz Regulas (ES) 2016/794 par Eiropolu 3. panta 1. punktu (6). EESK uzskata, ka šajā saistībā ir jāizveido konkrētāks un ierobežojošāks to kriminālnoziegumu saraksts, kuru saistībā drīkst izmantot šo mehānismu.

2.6.

Turklāt atbilstoši Regulai (ES) 2017/1939 (7) piekļuve valstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem ir piešķirta arī Eiropas prokuroriem, un šī atļauja dos iespēju palielināt izmeklēšanas spēju tādos krāpšanas gadījumos, kad skartas Eiropas Savienības finansiālās intereses.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzīst dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības mehānismu nozīmi un ir gandarīta par Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot mehānismus, kas dod dalībvalstu kompetentajām iestādēm iespēju ātrāk un tiešāk piekļūt finanšu datiem, kuri glabājas citu dalībvalstu teritorijā.

3.2.

Direktīvas priekšlikums ietver instrumentu, kas paredzēts, lai stiprinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas Eiropas Savienībā un nodrošinātu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiešāku piekļuvi finanšu datiem, ar mērķi atklāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus un identificēt noziedzības modeļus.

3.3.

Komisijai šajā direktīvas priekšlikumā būtu jāuzlabo līdzsvars starp personas pamattiesībām, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un nepieciešamību nodrošināt efektīvāku to tiesību aktu piemērošanu, kas saistīti ar noziedzības apkarošanu un novēršanu ar mērķi Savienības līmenī garantēt drošību un tiesiskumu.

3.4.

Tādējādi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un aizsardzību ir jāierobežo tikai tad, ja šis pasākums ir samērā ar sabiedrības interesēm garantēt drošības un taisnīguma gaisotni viscaur Eiropas Savienībā.

3.5.

Lai panāktu līdzsvaru starp piekļuvi Eiropas pilsoņu finanšu datiem un vajadzību pēc informācijas, šai direktīvai jābūt vērstai tikai uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un kriminālvajāšanu un tā nedrīkst principiāli tiekties uz pārāk plašiem preventīviem mērķiem, tāpēc tiek ieteikts piemērot “pienācīgi pamatotu gadījumu” noteikumu.

3.6.

Piekļuve finanšu datiem būtu jāpiešķir tikai iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana saistībā ar tiem, kā arī aktīvu atgūšanas birojiem pienācīgi pamatotos gadījumos, lai novērstu tādu metadatu kopumu veidošanu, ko pēc tam glabās valstu vai Eiropas iestādes, kurām nav pilnvaru atklāšanas un izmeklēšanas jomā.

3.7.

Centralizētos bankas kontu reģistrus varētu papildināt, tajos iekļaujot finanšu datus par kapitāla tirgus ieguldījumu pārvaldītāju ieguldījumu kontiem, jo šie ieguldījumi ir viens no pašreizējiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un nelikumīgi iegūtu finanšu produktu nobēdzināšanas veidiem.

3.8.

Direktīvas priekšlikums ir jāpapildina arī ar procedūras noteikumiem, kas ietvertu atsauces uz citiem Eiropas tiesību aktiem par tiesu iestāžu sadarbību un finanšu informācijas apmaiņu ar trešām valstīm. Tā mērķis ir ievērot divus šādus nosacījumus: definēt vispārīgu tiesisko regulējumu par procesuālajiem noteikumiem derīgai pierādījumu vākšanai tajos gadījumos, kad citi tiesību instrumenti tiek izmantoti komplementāri, un plašāk īstenot tos publiskās politikas mērķus, kas noteikti Komisijas paskaidrojuma rakstā un ex-post analīzē.

3.9.

EESK ar gandarījumu konstatē, ka Komisijas direktīvas priekšlikumā ir paredzēti ļoti skaidri noteikumi par pamattiesību aizsardzību, tomēr norāda, ka tie attiecas tikai uz to personas datu aizsardzību, kas tiek pārsūtīti izveidotā mehānisma ietvaros, un uz piekļuvi centralizētajiem bankas kontu reģistriem, taču neietver īpašus noteikumus, kas aizsargātu privātās dzīves neaizskaramības pamattiesības un sniegtu procesuālās garantijas saistībā ar šo tiesību ierobežojumu.

4.   Īpašas piezīmes un ieteikumi

4.1.

Lai, īstenojot izskatāmajā direktīvas priekšlikumā paredzētos sadarbības instrumentus, nodrošinātu to pamattiesību ierobežojumu likumīgu samērību, kas saistīti ar privātuma aizsardzību, ir jāsvītro novēršanas mērķis, kas paredzēts finanšu informācijas definīcijā 2. panta e) punktā, neskarot definīciju, kas ietverta piektajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (8) un kas nemainīta saglabāta izskatāmās direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Tādējādi tiks novērsta iespēja pārkāpt tos Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, kas saistīti ar pamattiesībām.

4.2.

Analizējot “smagu noziedzīgu nodarījumu” definīciju, kas dota 2. panta l) apakšpunktā un ar kuru izdarīta atsauce uz Regulas (ES) 2016/794 par Eiropolu I pielikumu (9), ievērojot direktīvas priekšlikuma nostāju, kā arī to noteikumu perspektīvā, kuri nosaka piekļuvi datiem smagu noziegumu novēršanas nolūkā, nākas secināt, ka paredzētā piekļuve nav samērīga ar paredzēto vispārējo mērķi. Piemēram, pielaide pilsoņu finanšu datiem varētu tikt dota ar mērķi novērst letālus ceļu satiksmes negadījumus vai tādus pārkāpumus, kam ir rasisma, ksenofobijas vai šantāžas raksturs.

4.3.

EESK iesaka 2. panta l) apakšpunktā doto definīciju grozīt šādi: “smagi noziedzīgi nodarījumi” ir tādi noziegumi, kas saistīti ar terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pārkāpumiem, kas saistīti ar kodolvielām un radioaktīvām vielām, migrantu tirdzniecību, orgānu un audu nelikumīgu tirdzniecību, personu nolaupīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu un ķīlnieku sagrābšanu, vardarbīgu laupīšanu, nelikumīgu mākslas priekšmetu, senlietu un kultūras priekšmetu tirdzniecību, ar darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, ar iekšējās informācijas izmantošanu un finanšu tirgus manipulācijām, reketu, viltošanu un pirātismu, naudas viltošanu un maksāšanas līdzekļu viltošanu, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecību, vides degradāciju, tostarp kuģu izraisītu piesārņojumu, seksuālu vardarbību, seksuālu izmantošanu, tostarp materiāliem, kuros atainota seksuāla vardarbība pret bērniem, nepilngadīgo vai bērnu pavedināšanu seksuālā nolūkā, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.

4.4.

Lai noteikumu mērķi padarītu skaidrāku un nodrošinātu saskaņu ar noteiktajiem publiskās politikas mērķiem, tieši tāpat arī pielaide valstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem ir jādod tikai ar mērķi novērst terora aktus, apkarot narkotiku tirdzniecību vai cilvēku tirdzniecību, kā arī identifikācijas, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, sodīšanas un zaudējumu atgūšanas nolūkā gan saistībā ar minētajiem noziegumiem, gan citiem, kas definēti ierosinātajā direktīvā.

4.5.

Direktīvas priekšlikuma 5. pants ir jāpapildina ar jaunu 3. punktu, ar kuru tiktu paredzētas proporcionalitātes un leģitimitātes garantijas saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi ar privāto dzīvi saistītiem datiem, tostarp finanšu datiem. No šāda viedokļa 3. punktā ir jāiekļauj pienākums katru pieprasījumu izskatīt atsevišķi, balstoties uz “pienācīgi pamatotu gadījumu” principu, lai, minētajiem elementiem kļūstot par tiesvedības pierādījuma elementiem, šī piekļuve datiem atbilstu likumības prasībām attiecībā uz pierādījuma elementu atgūšanu un izmantošanu, kā arī pamattiesībām un pamatbrīvībām, tostarp taisnīga procesa ietvaros saskaņā ar Strasbūras Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, un lai valstu tiesu iestādes tos varētu veiksmīgi izmantot, piemērojot sodu par izdarītajiem pārkāpumiem.

4.6.

Tāpēc nepietiek ar noteikumu, ka piekļuvei fizisku personu finanšu datiem ir jānotiek, ievērojot direktīvas 7. un 8. pantā paredzētos valstu procesuālos aizsardzības pasākumus, ņemot vērā to, ka šie dati ir pieejami arī iestādēm, kurām, tāpat kā Eiropolam, nav izmeklēšanas pilnvaru, kā paredzēts 10. pantā.

4.7.

Aplūkojamā direktīvas priekšlikuma 7. panta 1. punkts ir jāsalāgo ar šā atzinuma 4.1. punktā ietvertajiem norādījumiem par direktīvas priekšlikuma 2. punkta e) apakšpunktu. Tāpēc tiek ierosināts 7. panta 1. punktu grozīt šādi: “(..) ir nepieciešama ar terorismu saistītu noziedzīgu nodarījumu, cilvēku tirdzniecības un narkotiku tirdzniecības novēršanai , kā arī šādu noziegumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai saistībā ar tiem”. Lai nodrošinātu konsekvenci un simetriskumu, tiek ierosināts ar šādu pamatideju grozīt arī 7. panta 2. punktu.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikuma 9. panta 4. punktā Komisija ir paredzējusi: ja ES finanšu izlūkošanas vienību tīklam (“FIU.net”) rodas tehniskas problēmas, informācijas nosūtīšanas aizstājējmehānismiem ir jāatbilst tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti minētajam tīklam. EESK uzskata, ka attiecīgajā gadījumā informācijas nosūtīšanas aizstājējmehānismiem arī ir jābūt spējai radīt rakstisku dokumentu tādos apstākļos, kas nodrošina iespēju pārbaudīt autentiskumu, kā tas ir “FIU.net” gadījumā.

4.9.

Attiecībā uz 10. pantu, kurā ir noteikta Eiropola piekļuve paralēli 3. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, EESK vēlas, lai šīs piekļuves tiesības tiktu definētas, ņemot vērā šīs aģentūras konkrētās izmeklēšanas pilnvaras, un lai tās tiktu papildinātas ar garantijām, kas nepieciešamas saistībā ar metadatu analīzi.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135 24.5.2016., 53. lpp.).

(3)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146 3.6.2016., 8. lpp.).

(5)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(6)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(7)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(8)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(9)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/88


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās”

(COM(2018) 225 final – 2018/0108 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā”

(COM(2018) 226 final – 2018/0107 (COD))

(2018/C 367/17)

Galvenais ziņotājs:

Christian BÄUMLER

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 31.5.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Biroja lēmums

22.5.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

157/2/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka pieaugošā informācijas pakalpojumu izmantošana ir izaicinājums tiesībaizsardzības jomai. Joprojām pastāv uzticamas sadarbības ar pakalpojumu sniedzējiem un pārredzamības trūkums, kā arī juridiskā nenoteiktība attiecībā uz jurisdikciju izmeklēšanas pasākumos.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem paredz saistošus Eiropas instrumentus, kas nodrošina elektronisko pierādījumu gūšanu un piekļuvi datiem.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums ir izmeklēšanas pasākumi, kurus var izdot tikai kriminālizmeklēšanā vai krimināllietās par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir piemērojams tikai smagāku noziegumu gadījumā. EESK norāda, ka šo mērķi labāk varētu sasniegt, kā orientieri izmantojot minimālo 3 mēnešu sodu, nevis maksimālo 3 gadu sodu.

1.5.

EESK uzsver, ka regulai jārespektē pamattiesības un jāsaskan ar principiem, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitūcijās.

1.6.

EESK norāda, ka uz jautājumiem par to, ar kādiem nosacījumiem var notikt piekļuve datiem kriminālprocesā un no kurš par to pieņem lēmumu, valstu līmenī bieži vien ir atšķirīgas atbildes. EESK iestājas par to, ka būtu jāizstrādā vienoti standarti visā Eiropā attiecībā uz nosacījumiem par piekļuvi datiem.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka abi rīkojumi ir jāizdod vai jāapstiprina dalībvalsts tiesu iestādei. Tomēr EESK uzskata par problemātisku to, ka pierādījumu sniegšanas rīkojumus attiecībā uz abonenta vai piekļuves datiem var izdot arī prokurors, un iestājas par to, lai visus ar personas datu vākšanu saistītos pieprasījumus izskatītu tiesnesis.

1.8.

EESK tāpat kā Komisija saskata problēmu apstāklī, ka trešās valstis varētu ieviest savstarpējus pienākumus ES pakalpojumu sniedzējiem, kas neatbilst ES pamattiesību nosacījumiem. EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir paredzēts nodrošināt pasākumu, kurā ir stingras garantijas un skaidras norādes uz nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem, ko jau paredz ES acquis.

1.9.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumā paredzēto iespēju adresātiem apstrīdēt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma likumību, nepieciešamību vai proporcionalitāti, un to, ka izdevējvalstī jāievēro imunitāte un privilēģijas, kas aizsargā pieprasītos datus pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums uzliek pakalpojumu sniedzējiem obligātu pienākumu iecelt juridisko pārstāvi Savienībā, lai saņemtu, ievērotu un izpildītu lēmumus par pierādījumiem krimināllietās.

1.11.

EESK uzskata, ka pakalpojumu sniedzējiem jebkurā gadījumā jābūt tiesīgiem saņemt atlīdzību par izmaksām, ja tas ir paredzēts izdevējvalsts tiesību aktos.

2.   Priekšlikuma konteksts

2.1.

Vairāk nekā puse no visām pašreizējām kriminālizmeklēšanām ietver pārrobežu pieprasījumus par piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, piemēram, tekstiem, e-pastiem vai ziņojumapmaiņas lietotnēm. Šajā nolūkā Komisija ierosina jaunus noteikumus, kas policijas un tiesu iestādēm ļautu vieglāk un ātrāk piekļūt elektroniskajiem pierādījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai veiktu izmeklēšanu, kas vērsta uz noziedznieku un teroristu arestēšanu un notiesāšanu.

2.2.

Padome (1) 2016. gadā aicināja veikt konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir kopīga ES pieeja, lai palielinātu tiesiskās palīdzības efektivitāti, uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs, kā arī piedāvātu risinājumus saistībā ar izmeklēšanas pasākumu kibertelpā jurisdikcijas noteikšanu un attiecīgajām kriminālvajāšanas pilnvarām.

2.3.

Eiropas Parlaments (2) līdzīgi uzsvēra problēmas, kādas pašreizējais sadrumstalotais tiesiskais regulējums var radīt pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt tiesībaizsardzības prasības. Parlaments aicināja izveidot Eiropas tiesisko regulējumu, tostarp aizsargpasākumus visu iesaistīto personu tiesību un brīvību īstenošanai.

2.4.

Attiecībā uz situācijām, kad pierādījumi vai pakalpojumu sniedzējs atrodas citā valstī, valstu sadarbības mehānismi tika izstrādāti pirms vairākiem gadu desmitiem. Neraugoties uz regulāri veiktām reformām, šos sadarbības mehānismus arvien vairāk ietekmē pieaugošā vajadzība pēc savlaicīgas pārrobežu piekļuves pie elektroniskiem pierādījumiem. Reaģējot uz iepriekš minēto, vairākas dalībvalstis un trešās valstis ir ķērušās pie savu valsts instrumentu paplašināšanas. EESK uzskata, ka šāda sadrumstalotība rada juridisko nenoteiktību un savstarpēji pretrunīgus pienākumus. Šajā sakarā rodas jautājumi saistībā ar pamattiesību aizsardzību un procesuālajām garantijām personām, uz kurām attiecas šādi pieprasījumi.

2.5.

EESK uzskata, ka pieaugošā informācijas pakalpojumu izmantošana ir izaicinājums tiesībaizsardzības jomai, jo attiecīgajām iestādēm bieži vien trūkst resursu, lai apstrādātu pierādījumus tiešsaistē. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir arī ilgais pierādījumu iegūšanas process. Joprojām pastāv uzticamas sadarbības ar pakalpojumu sniedzējiem un pārredzamības trūkums, kā arī juridiskā nenoteiktība attiecībā uz jurisdikciju izmeklēšanas pasākumos. EESK atbalsta tiešu pārrobežu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm un digitālo pakalpojumu sniedzējiem kriminālizmeklēšanas veikšanā.

2.6.

Pašreizējo ES tiesisko regulējumu veido Savienības sadarbības instrumenti krimināllietās, piemēram, Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (3) (EIR direktīva), Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (4), Padomes lēmums 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust (5), Regula (ES) 2016/794 par Eiropolu (6), Padomes pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām (7), kā arī divpusējie nolīgumi starp Savienību un trešām valstīm.

3.   Elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumi

3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem krimināllietās (COM(2018) 225) paredz saistošus Eiropas instrumentus, kas nodrošina elektronisko pierādījumu gūšanu un piekļuvi datiem. Šādi rīkojumi var tikt izdoti elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem tīkliem, tiešsaistes tirgiem, citiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un interneta infrastruktūras nodrošinātājiem, piemēram, IP adresēm un domēnu nosaukumu reģistriem.

3.2.

EIR direktīva aptver visus pārrobežu izmeklēšanas pasākumus Eiropas Savienībā. Tā ietver piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, taču EIR direktīvā nav īpašu noteikumu attiecībā uz pārrobežu darbībām šāda veida pierādījumu iegūšanai. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina jaunus noteikumus, kas ļaus policijas un tiesu iestādēm vienkāršāk un ātrāk piekļūt elektroniskajiem pierādījumiem.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums ir izmeklēšanas pasākumi, kurus var izdot tikai kriminālizmeklēšanā vai krimināllietās par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Saikne ar konkrētu izmeklēšanu atšķir tos no tiesību aktos paredzētajiem preventīvajiem pasākumiem vai datu saglabāšanas pienākumiem un nodrošina procesuālo tiesību piemērošanu kriminālprocesos.

3.4.

EESK pieņem zināšanai, ka rīkojums par abonentu un piekļuves datu iegūšanu ir jāizdod par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, bet rīkojums par darījumu vai satura datu iegūšanu ir jāizdod tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas sodāmi izdevējvalstī ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, vai par konkrētiem noziegumiem, kas minēti priekšlikumā, un ja pastāv īpaša saikne ar elektroniskajiem rīkiem un nodarījumiem, uz kuriem attiecas Direktīva par terorisma apkarošanu 2017/541/ES. Šādai orientācijai uz trīs gadu slieksni ir jānodrošina, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu attiecībā uz šādiem datiem izmantos tikai smagāku noziegumu gadījumā. EESK norāda, ka šo mērķi, ko Komiteja atbalsta, labāk varētu sasniegt, kā orientieri izmantojot minimālo 3 mēnešu sodu.

3.5.

Juridiskais pamats, lai atbalstītu rīcību tieslietu jomā, ir Līguma par Eiropas Savienības (LESD) darbību 82. panta 1. punkts. Līguma 82. panta 1. punktā paredzēts, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pasākumus, lai izstrādātu noteikumus un procedūras ar mērķi nodrošināt visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšanu visā Savienībā.

3.6.

Lai atvieglotu elektronisku pierādījumu pārrobežu vākšanu, jaunais instruments balstīsies uz savstarpējas atzīšanas principiem. Tās valsts iestāde, kurā atrodas rīkojuma adresāts, nebūs tieši jāiesaista rīkojuma izdošanā un izpildē. EESK norāda, ka tādējādi ES pilsoņa datiem varēs piekļūt citas ES dalībvalsts iestādes saskaņā ar saviem noteikumiem.

3.7.

EESK uzsver, ka regulai jārespektē pamattiesības un jāsaskan ar principiem, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitūcijās. Tie ietver tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, likumības un proporcionalitātes principus, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. EESK norāda, ka minēto tiesību aizsardzība ir atkarīga arī no tā, ar kādiem nosacījumiem var notikt iejaukšanās šajās tiesībās un no kurš par to pieņem lēmumu.

3.8.

Turklāt EESK norāda, ka uz jautājumiem par to, ar kādiem nosacījumiem var notikt piekļuve datiem kriminālprocesā un no kurš par to pieņem lēmumu, valstu līmenī bieži vien tiek sniegtas atšķirīgas atbildes. Piekļuve datiem var būt piekritīga policijai, prokuratūrai vai tiesai. Atšķirības parādās arī saistībā ar jautājumu par to, kurā izmeklēšanas procesa posmā un ar kādu aizdomu pakāpi ir pieļaujama piekļuve datiem. EESK iestājas par to, ka attiecībā uz jautājumu, kādos gadījumos ir pieļaujama piekļuve datiem, būtu jāizstrādā vienoti standarti visā Eiropā.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka abi rīkojumi ir jāizdod vai jāapstiprina dalībvalsts tiesu iestādei. Tiesu iestādei, kas izdod Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, vienmēr ir jābūt iesaistītai vai nu kā izdevējiestādei, vai kā apstiprinātājai iestādei. Rīkojumus par darījumu un satura datu sniegšanu izdod tiesnesis vai tiesa. Komisijas priekšlikums kopumā palielinātu tiesību aizsardzības vispārējo līmeni Eiropā.

3.10.

Tomēr EESK uzskata par problemātisku to, ka pierādījumu sniegšanas rīkojumus attiecībā uz abonenta vai piekļuves datiem var izdot arī prokurors, jo arī attiecībā uz abonenta vai piekļuves datiem ir runa par personas datiem, un turpmākā tiesību aizsardzība saistībā ar citas dalībvalsts struktūru piekļuvi datiem ir grūti īstenojama. EESK iestājas par to, lai visus ar personas datu vākšanu saistītos pieprasījumus izskatītu tiesnesis.

3.11.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumā paredzēto iespēju adresātiem apstrīdēt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma likumību, nepieciešamību vai proporcionalitāti. Tiesības, kas izriet no izpildes valsts tiesību aktiem, saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tiek pilnībā ievērotas, nodrošinot, ka izdevējvalstī tiek ievērota imunitāte un privilēģijas, kas aizsargā pieprasītos datus pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī. Saskaņā ar priekšlikumu tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad tie nodrošina augstāku aizsardzību nekā izdevējvalsts tiesību akti.

3.12.

EESK norāda, ka rīkojums skar arī pakalpojumu sniedzēju tiesības, jo īpaši tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību. EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir iekļautas pakalpojumu sniedzēja tiesības izvirzīt noteiktas prasības izdevējā dalībvalstī, piemēram, ja tiesu iestāde rīkojumu nav izdevusi vai apstiprinājusi. Ja rīkojums tiek nosūtīts izpildes nodrošināšanai uz izpildes valsti, izpildiestāde pēc apspriešanās ar izdevējiestādi var nolemt neatzīt vai neizpildīt rīkojumu, ja pēc tā saņemšanas ir acīmredzams kāds no ierobežotajiem iebildumu pamatojumiem.

3.13.

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzēji var arī pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu no izdevējvalsts saskaņā ar izdevējvalsts tiesību aktiem, ja to paredz izdevējvalsts tiesību akti par iekšzemes rīkojumiem līdzīgās iekšējās lietās. EESK uzskata, ka pakalpojumu sniedzējiem jebkurā gadījumā jābūt tiesīgiem saņemt atlīdzību par izmaksām, ja tas ir paredzēts izdevējvalsts tiesību aktos.

4.   Pienākumu kolīzijas

4.1.

EESK ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka potenciāla problēma attiecībā uz ES pasākumiem šajā jomā ir iespēja, ka trešās valstis varētu ieviest pienākumus ES pakalpojumu sniedzējiem, kas neatbilst ES pamattiesību nosacījumiem, tostarp augstam datu aizsardzības līmenim, ko nodrošina ES acquis.

4.2.

Priekšlikumā šī problēma tiek risināta, paredzot nodrošināt pasākumu, kurā ir stingras garantijas un skaidras norādes uz nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem, ko jau paredz ES acquis. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka tas varētu kalpot par paraugu trešo valstu tiesību aktiem.

4.3.

EESK arī atbalsta priekšlikumā izklāstīto ierosinājumu iekļaut īpašu klauzulu “pienākumu kolīzija”, kas pakalpojumu sniedzējiem ļauj identificēt un rosināt izskatīt pretrunīgus pienākumus, ar kuriem tie saskaras, panākot to pārskatīšanu tiesā. Šī klauzula ir paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību divu veidu tiesību aktiem: vispārējiem bloķējošiem nolikumiem, piemēram, ASV Elektroniskās saziņas privātuma likumam (Electronic Communications Privacy Act – ECPA), kas aizliedz atklāt informāciju par satura datiem tās ģeogrāfiskajā apgabalā, izņemot īpašos apstākļos, un tiesību aktiem, kas parasti neaizliedz informācijas izpaušanu, izņemot atsevišķus gadījumos.

4.4.

Komiteja piekrīt Komisijai, ka starptautiskie nolīgumi ar citiem galvenajiem partneriem var vēl vairāk samazināt tiesību normu kolīziju situācijas. Tas būtu vislabākais veids, kā novērst konfliktus.

5.   Direktīva par juridisko pārstāvju iecelšanu

5.1.

Komisijas priekšlikums par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem ir papildināms ar direktīvu, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā (COM(2018) 226). Šobrīd dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas pieejas tam, kā pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākumus. Īpaša sadrumstalotība vērojama attiecībā uz elektroniskiem pierādījumiem. Šī sadrumstalotība rada tiesisku nenoteiktību iesaistītajām personām un var pakalpojumu sniedzējiem uzlikt atšķirīgus un reizēm pretrunīgus pienākumus un ar tiem saistītus sankciju režīmus atkarībā no tā, vai tie sniedz pakalpojumus valsts robežās, pāri robežām Savienības teritorijā vai no valsts ārpus Savienības.

5.2.

Komisijas ierosinātā direktīva uzliek pakalpojumu sniedzējiem obligātu pienākumu iecelt juridisko pārstāvi Savienībā, lai saņemtu, ievērotu un izpildītu lēmumus, kuru mērķis ir ļaut valstu kompetentajām iestādēm iegūt pierādījumus krimināllietās.

5.3.

EESK uzskata, ka šis regulējums nodrošinātu labāku iekšējā tirgus funkcionēšanu, kas saskan ar kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi. Pienākums visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Savienībā, iecelt juridisko pārstāvi nodrošinātu, ka vienmēr ir skaidri noteikts adresāts izmeklēšanas darbībām. Tas ļautu pakalpojumu sniedzējiem atvieglot šo rīkojumu izpildi, jo juridiskais pārstāvis būtu atbildīgs par šo rīkojumu saņemšanu, ievērošanu un izpildi pakalpojumu sniedzēja vārdā.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Eiropas Savienības Padomes 2016. gada 9. jūnija secinājumi par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā, ST9579/16.

(2)  P8_TA(2017)0366.

(3)  2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2000. gada 29. maija Akts, ar ko pieņem Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību.

(5)  Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (EK) Nr. 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu).

(7)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/465/JI.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/93


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2018) 144 final – 2018/0070 (COD))

(2018/C 367/18)

Ziņotājs:

Brian CURTIS

Padome pieprasa atzinumu

Parlaments pieprasa atzinumu

13.4.2018.

16.4.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants

Biroja lēmums

19.9.2017. (paredzot atzinuma pieprasījumu)

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

157/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir pārstrādāt regulu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP), lai varētu konsekventi un efektīvi izpildīt ES saistības atbilstīgi Stokholmas konvencijai.

1.2.

Komiteja uzsver, ka Eiropas Savienībā jau ir novērsta lielākās daļas NOP laišana tirgū un lietošana. Tomēr, ņemot vērā NOP ārkārtīgi bīstamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi, šādu vielu ražošana ir jāaizliedz un atbrīvojumi jāpiešķir tikai specifiskiem lietojumiem. Tāpēc EESK mudina Komisiju saskaņā ar piesardzīgu pieeju un Riodežaneiro deklarāciju par vidi un attīstību ieviest stingrākus kontroles pasākumus.

1.3.

EESK atbalsta priekšlikumu, kas paredz Komisijas uzdevumus nodot Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), lai izveidotu atbilstīgāku sistēmu, kura nodrošinātu administratīvu, zinātnisku un tehnisku atbalstu īstenošanas procesā. Tomēr Komiteja uzsver vajadzību ieviest stabilu darba metodi, kurā būtu iesaistīta Komisija, ECHA, dalībvalstis un ieinteresētās personas.

1.4.

EESK iesaka atbilstīgi un pēc iespējas mazāk izmantot deleģētos aktus, lai saglabātu atklātu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, īpašu uzmanību veltot pārredzamībai un sabiedrības informētībai.

1.5.

EESK mudina gādāt par to, lai ES kļūst par pasaules līderi cīņā pret NOP. ES rīcība būtu jāvirza uz to, lai saskaņotu valstu stratēģijas un tiesību aktus attiecībā uz NOP uzraudzību un kontroli. Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt ilgtspēju un pieturēšanos pie NOP noteikumiem divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos.

1.6.

Komiteja atbalsta priekšlikumu par to, ka Eiropas Savienībā ilgtspējīgas attīstības kontekstā jārīko plaša izpratnes veidošanas kampaņa par NOP. EESK uzskata, ka vispārēji pieejama datubanka par NOP varētu būt noderīgs instruments uzņēmumiem un patērētājiem.

1.7.

EESK norāda, ka apmācībai NOP jautājumos vajadzētu būt obligātai un pieejamai visiem tiem Eiropas darba ņēmējiem, kuru darbs ir tieši vai netieši saistīts ar minētajām vielām. EESK īpaši iesaka saskaņot izglītības un apmācības iniciatīvas un uzskatīt tās par vienotas stratēģijas daļu atbilstīgi mūžizglītības pieejai.

2.   Ievads

2.1.

Noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP) ir organiski savienojumi, kas ir izturīgi pret vides degradāciju, ko izraisa ķīmiskie, bioloģiskie un fotolīzes procesi. Minētās noturības dēļ NOP bioakumulējas, un tas nozīmē, ka tie var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Daudzi NOP patlaban vai līdz šim ir izmantoti kā pesticīdi, šķīdinātāji, farmaceitiskie līdzekļi un rūpnieciskās ķimikālijas. Lai gan daži NOP rodas dabiski, piemēram, vulkānu izvirdumu un dažādu biosintēzes procesu rezultātā, lielākā daļa no tiem tiek mākslīgi ražoti pilnīgas sintēzes procesā.

2.2.

2001. gada Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (1) starptautiskā sabiedrība apsprieda NOP ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Stokholmas konvencija, ko ratificējušas 180 puses un kas balstīta uz piesardzības principu, ir vispārējs līgums, kurš nodrošina tiesisko regulējumu NOP ražošanas, lietošanas, importa un eksporta novēršanai. Minēto konvenciju, kurā iekļauts saraksts ar 12 elementiem (tostarp DDT), ES parakstīja 2005. gadā.

2.3.

Lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem un dzīvo dabu, Eiropas Savienības saistības ietvēra tādu pasākumu ieviešanu, kas mazina NOP izplūdi vidē. Eiropas Savienība ir ļoti aktīvi ierosinājusi iekļaut sarakstā jaunas vielas saskaņā ar konvenciju (2). Regula (EK) Nr. 850/2004 (jeb NOP regula) ir juridisks instruments, ar ko īsteno konvencijā noteiktās ES un tās dalībvalstu saistības.

2.4.

Otra konvencija, proti, Orhūsas protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (jaunākie grozījumi izdarīti 2009. gadā), attiecas uz gaisa piesārņotājvielu radītu pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos. Šajā protokolā ir tieši aizliegts ražot dažas no piesārņotājvielām, bet attiecībā uz citām ir noteikts termiņš to novēršanai. Minētā protokola sarakstā pašlaik ir iekļautas 22 vielas.

3.   Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir NOP regulas pārstrādāšana. Ar minēto iniciatīvu netiek mainīti spēkā esošo tiesību aktu principi (piesardzības princips) un mērķi (vides un cilvēku veselības aizsardzība), bet drīzāk reaģēts uz nepieciešamību pilnībā saskaņot likumdošanu un uzlabot īstenošanu.

3.2.

Priekšlikumā konkrēti ir risināti šādi jautājumi:

vajadzība NOP regulu, kurā ir atsauces uz Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 75/442/EEK, saskaņot ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un Direktīvu 2008/98/EK. Proti, NOP regulā ir atsauce uz regulatīvu komiteju, kuras vairs nav (3), un tā ir jāsaskaņo ar Lisabonas līgumu (LESD). Visbeidzot jānorāda, uz kuriem noteikumiem attiecas īstenošanas akti un kādi nosacījumi attiecas uz deleģēto aktu pieņemšanu;

Komisijas uzdevumu nodošana Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA(4), lai izveidotu atbilstīgāku sistēmu, kas nodrošinātu administratīvu, zinātnisku un tehnisku atbalstu īstenošanas procesā. Tiek arī ierosināts, ka dalībvalstu veiktā NOP regulas izpilde būtu jāatbalsta, piešķirot koordinatora lomu Ieviešanas informācijas apmaiņas forumam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (“REACH”(5);

tehnisku grozījumu iekļaušana operacionālajos noteikumos, piemēram, precizējot spēkā esošās definīcijas un definējot terminus “ražošana”, “lietošana” un “slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts”, ar mērķi uzlabot un vienkāršot pašreizējās procedūras.

3.3.

Priekšlikumā īpaša uzmanība tiek pievērsta pārredzamībai un informācijas publiskai pieejamībai. Vajadzētu veicināt un vienkāršot gan programmas, kas paredzētas sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, informēšanai par NOP, gan arī darba ņēmēju, zinātnieku, pedagogu un tehnisko un vadošo darbinieku apmācību. Turklāt jādod iespēja sabiedrībai piedalīties valsts līmeņa īstenošanas plānu izstrādē, īstenošanā un atjaunināšanā.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir pārstrādāt NOP regulu, lai varētu konsekventi un efektīvi izpildīt ES saistības atbilstīgi Stokholmas konvencijai. Minētie pasākumi ir būtiski, lai izveidotu tādu kopēju tiesisko regulējumu, kura ietvaros iespējams īstenot pasākumus, kas novērš ar nodomu iegūtu NOP ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kā arī ievieš ikgadējas kontroles, kuras veic katra valsts, un ļauj izstrādāt salīdzinošus datus par ES.

4.2.

Komiteja uzsver, ka Eiropas Savienībā jau ir novērsta lielākās daļas NOP laišana tirgū un lietošana. Tomēr, lai samazinātu NOP izplūdi, šādu vielu ražošana jāaizliedz un izņēmumi jāattiecina tikai uz tām vielām, kuras konkrētajā lietojumā pilda būtisku funkciju. Tāpēc EESK mudina Komisiju saskaņā ar piesardzības pieeju vides aizsardzībai, kā noteikts Riodežaneiro deklarācijā par vidi un attīstību (6), ieviest kontroles pasākumus, kas ir stingrāki par Stokholmas konvencijā noteiktajiem.

4.3.

Komiteja ir informēta, ka Komisijas lēmums nepiedalīties formālajās apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm balstās uz vispārēju konsolidēto vienošanos ar visām publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām par pasākumiem, kas jāveic, lai pārstrādātu NOP regulu. Tomēr EESK iesaka, lai Komisija piemēro efektīvu un iekļaujošu pieeju nākamajiem īstenošanas posmiem.

4.4.

EESK atbalsta priekšlikumu nodot Komisijas uzdevumus ECHA, lai izveidotu atbilstīgāku sistēmu, kas nodrošinātu administratīvu, zinātnisku un tehnisku atbalstu īstenošanas procesā. Tomēr Komiteja uzsver vajadzību ieviest stabilu darba metodi, kurā būtu iesaistīta Komisija, ECHA un dalībvalstis, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un sasniegtu labākus rezultātus. Viens no šīs jaunās darba struktūras pamatprincipiem būtu apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

4.5.

EESK uzskata, ka daži pārstrādāšanas aspekti pēc būtības ir tikai tehniski. Komiteja saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem (7) uzskata, ka NOP nopietni apdraud vidi un sabiedrības veselību. Tādēļ EESK iesaka atbilstīgi un pēc iespējas mazāk izmantot deleģētos aktus (tikai tad, ja tie ir obligāti nepieciešami), lai saglabātu atklātu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, īpašu uzmanību veltot pārredzamībai un sabiedrības informētībai.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Komiteja mudina Komisiju precīzāk formulēt priekšlikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānodrošina iespējas sabiedrībai piedalīties valstu īstenošanas plānu izstrādē, īstenošanā un atjaunināšanā. EESK arī uzskata, ka līdzdalības metodēm vajadzētu būt skaidri noteiktām un kopīgām visās dalībvalstīs. Komiteja pauž pārliecību, ka organizētai pilsoniskajai sabiedrībai varētu būt izšķirīgāka nozīme nekā atsevišķiem cilvēkiem. Turklāt nav skaidrs, vai un kā minētās iniciatīvas saņems finansiālu atbalstu no Komisijas un kā tiks sniegta informācija par šo būtisko iespēju.

5.2.

NOP rada draudus visai pasaulei. Patlaban galvenais jautājums pasaules mērogā ir tas, kā saskaņot valstu stratēģijas un tiesību aktus attiecībā uz NOP uzraudzību un kontroli. Tāpēc, lai samazinātu NOP emisijas, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par aktīvāku ES lomu attiecībās ar trešām valstīm.

5.3.

Tomēr Komiteja uzskata, ka noteikumi gan par “informācijas apmaiņu” (8) ar trešām valstīm, kas nav Stokholmas konvencijas dalībnieces, vai konvencijas īstenošanai nepieciešamu “savlaicīgu tehnisko palīdzību pēc pieprasījuma un pieejamo resursu robežās” (9) joprojām ir pārāk neskaidri, lai izskaustu NOP. EESK arī uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveicina ilgtspēja un pieturēšanās pie NOP noteikumiem divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos (10). Šajā ziņā nopietns atsauces punkts varētu būt arī starptautiskās koordinatoru struktūras, piemēram, Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja, kas izveidota ar Minamatas konvenciju (11). EESK ir cieši pārliecināta, ka ES var kļūt par līderi ilgtspējīgas inovācijas jomā.

5.4.

Komiteja atbalsta to, ka ir ierosināts Eiropas Savienībā rīkot plašu izpratnes veidošanas kampaņu par NOP. Vienlaikus Eiropai būtu aktīvāk jāsekmē izglītošana ilgtspējas jautājumos un informēšana par paraugpraksi ilgtspējas jomā (12). Konkrēti runājot, EESK iesaka izveidot vispārēji pieejamu datubanku par NOP, lai nodrošinātu lietderīgu instrumentu uzņēmumiem un patērētājiem.

5.5.

Komiteja uzskata, ka apmācībai NOP jautājumos vajadzētu būt obligātai un pieejamai visiem tiem Eiropas darba ņēmējiem, kuru darbs ir tieši vai netieši saistīts ar minētajiem elementiem. EESK uzsver, ka šie aspekti jau ir ietverti spēkā esošajos tiesību aktos, taču neskaidras un vājas īstenošanas dēļ ir jāmeklē jauni, efektīvāki īstenošanas instrumenti. EESK īpaši iesaka saskaņot informācijas, izglītības un apmācības iniciatīvas un uzskatīt tās par vienotas stratēģijas daļu atbilstīgi mūžizglītības pieejai.

Briselē, 2018. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  http://chm.pops.int/

(2)  Pēdējo gadu laikā sākotnējam sarakstam ir pievienoti vēl 16 elementi. http://chm.pops.int/TheConvention/ThePOPs/TheNewPOPs/tabid/2511/Default.aspx

(3)  Kopš 2015. gada 1. jūnija.

(4)  Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(5)  Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH).

(6)  Riodežaneiro deklarācija, 1992. gads. 15. princips: “Vides aizsardzības nolūkā valstis atbilstīgi savām spējām plaši piemēro piesardzības pieeju. Nopietna vai nenovēršama kaitējuma draudu gadījumā pilnīgs zinātniskā pamatojuma un pierādījumu trūkums netiek izmantots kā iemesls tam, lai atliktu izmaksu ziņā lietderīgus pasākumus vides degradācijas novēršanai.”

(7)  EESK atzinums “Noturīgi organiskie piesārņotāji”, (OV C 32, 5.2.2004., 45. lpp.).

(8)  COM(2018) 144 final, 18. apsvērums.

(9)  COM(2018) 144 final, 21. apsvērums.

(10)  EESK atzinums “Pāreja uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni”, (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.).

(11)  Minamatas konvencija par dzīvsudrabu ir vispārējs līgums cilvēka veselības un vides aizsardzībai pret dzīvsudraba kaitīgo ietekmi. Konvencija tika parakstīta Ženēvā (Šveicē) 2013. gada 19. janvārī, pieņemta 2013. gada 10. oktobrī diplomātiskajā konferencē Kumamoto (Japāna) un stājās spēkā 2017. gada 16. augustā. Tā atspoguļo novatorisku un visaptverošu pieeju dzīvsudraba jautājuma risināšanai visā tā aprites ciklā, sākot no ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai. http://www.mercuryction.org/. 15. pants.

(12)  EESK atzinums ““Rio+20” konference: virzība uz “zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību”, (OV C 376, 22.12.2011., 102. lpp.), sk. 4.13. punktu.


10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/97


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu”

(COM(2018) 29 final)

(2018/C 367/19)

Ziņotājs:

Cillian LOHAN

Līdzziņotāja:

Tellervo KYLÄ-HARAKKA-RUONALA

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 12.2.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Pilnsapulces lēmums

19.9.2017.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

26.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

172/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par aprites ekonomikas īstenošanas uzraudzību, jo tas ir nozīmīgs turpinājums rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku un atbilst dokumentā NAT/676 iekļautajam ieteikumam.

1.2.

Izskatāmais paziņojums ir labs sākumpunkts, bet tajā trūkst vairāku atbilstīgu un būtisku rādītāju:

ekodizains,

(jaunu) uzņēmējdarbības modeļu izstrāde,

sadarbīgā ekonomika,

sociālie rādītāji,