		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 249

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 16. jūlijs

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 249/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2018/C 249/02	Lieta C-655/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrīBerliner Stadtwerke GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-719/16 Berliner Stadtwerke GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	2
2018/C 249/03	Lieta C-656/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrīBerliner Stadtwerke GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-402/16 Berliner Stadtwerke GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	2
2018/C 249/04	Lieta C-671/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 27. novembrīAnastasia-Soultana Gaki iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 27. septembra rīkojumu lietā T-366/16 Gaki/Eiropols	3
2018/C 249/05	Lieta C-15/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. janvārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Finnair PLC/Igor Turtschin u.c.	3
2018/C 249/06	Lieta C-223/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. martāDeichmann SE iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/16: Deichmann SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	3
2018/C 249/07	Lieta C-230/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. martā iesniedza Landesverwaltungsgericht Tirol (Austrija) – PI	4
2018/C 249/08	Lieta C-239/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. aprīlī iesniedza Thüringer Oberlandesgericht (Vācija) – Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH/Tīringenes brīvvalsts	5
2018/C 249/09	Lieta C-240/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 4. aprīlīConstantin Film Produktion GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-69/17 Constantin Film Produktion GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	6
2018/C 249/10	Lieta C-243/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. aprīlīITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-561/16 Galocha/Kopuzņēmums Fusion for Energy	7
2018/C 249/11	Lieta C-245/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. aprīlī iesniedza Tribunale ordinario di Udine (Itālija) – Fallimento Tecnoservice Int. Srl/Poste Italiane SpA	8
2018/C 249/12	Lieta C-253/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. aprīlī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Stadt Euskirchen/Rhenus Veniro GmbH & Co. KG	8
2018/C 249/13	Lieta C-255/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 11. aprīlī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – State Street Bank International GmbH/Banca d’Italia	9
2018/C 249/14	Lieta C-266/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. aprīlī iesniedza Sąd Okręgowy w Poznaniu (Polija) – Aqua med sp. z o.o.ar juridisko adresi Opalenica/Irena Skóra	10
2018/C 249/15	Lieta C-267/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Delta Antrepriză de Construcţii şi Montaj 93 SA/Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA	10
2018/C 249/16	Lieta C-268/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bacău (Rumānija) – SC Onlineshop SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcţia Generală a Vămilor	11
2018/C 249/17	Lieta C-284/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 25. aprīlī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Equitalia centro SpA/Poste Italiane SpA	12
2018/C 249/18	Lieta C-286/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Agrenergy Srl/Ministero dello Sviluppo Economico	13
2018/C 249/19	Lieta C-287/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Fusignano Due Srl/Ministero dello Sviluppo Economico	13
2018/C 249/20	Lieta C-290/18: Prasība, kas celta 2018. gada 26. aprīlī – Eiropas Komisija/Portugāles Republika	14
2018/C 249/21	Lieta C-311/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. maijā iesniedza High Court (Īrija) – Data Protection Commissioner/Facebook Ireland Limited, Maximillian Schrems	15
2018/C 249/22	Lieta C-316/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. maijā iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs/The Chancellor, Masters and Scholars of the University of Cambridge	17
2018/C 249/23	Lieta C-325/18 PPU: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. maijā iesniedza Court of Appeal (Īrija) – Hampshire County Council/C.E., N.E.	18
2018/C 249/24	Lieta C-327/18 PPU: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. maijā iesniedza High Court (Īrija) – Minister for Justice and Equality/R O	19
	Vispārējā tiesa
2018/C 249/25	Lieta T-111/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 5. jūnija spriedums – Prada/EUIPO – The Rich Prada International (THE RICH PRADA) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes THE RICH PRADA reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas un grafiskas preču zīmes PRADA — Relatīvi atteikuma pamati — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts) — Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas — Agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas aizskārums — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Sajaukšanas iespēja)	21
2018/C 249/26	Lieta T-160/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Groningen Seaports u.c./Komisija (Valsts atbalsts — Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko Nīderlande piešķīrusi Nīderlandes sešām publiskām jūras ostām — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu — Pienākums norādīt pamatojumu — Vienlīdzīga attieksme)	21
2018/C 249/27	Lieta T-210/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Lukash/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā — Līdzekļu iesaldēšana — To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Prasītājas vārda saglabāšana sarakstā — Pienākums norādīt pamatojumu — Iekļaušanas sarakstā kritēriju neievērošana — Kļūda faktos — Kļūda vērtējumā — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību — Tiesības uz īpašumu)	22
2018/C 249/28	Lieta T-340/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Flatworld Solutions/EUIPO – Outsource Professional Services (Outsource 2 India) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības grafiska preču zīme Outsource 2 India — Ļaunticība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	23
2018/C 249/29	Lieta T-461/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Kaddour/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Līdzekļu iesaldēšana — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Labas pārvaldības princips — Res judicata spēka princips — LESD 266. panta pārkāpums — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pamattiesības — Samērīgums — Nediskriminācijas princips)	24
2018/C 249/30	Lieta T-770/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Korwin-Mikke/Parlaments (Institucionālās tiesības — Eiropas Parlaments — Parlamenta reglaments — Uzvedība, kas kaitē Parlamenta cieņai un labai Parlamenta darba norisei — Tiesību uz dienas naudu zaudēšanas un dalības visās Parlamenta darbībās pagaidu apturēšanas disciplinārsodi — Vārda brīvība — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda tiesību piemērošanā)	25
2018/C 249/31	Lieta T-803/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Glaxo Group/EUIPO – Celon Pharma (SALMEX) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības grafiska preču zīme SALMEX — Agrāka valsts trīsdimensiju preču zīme — Apelācijas padomes kompetence pēc savas ierosmes izskatīt agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu — Regulas (EK) Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 71. panta 1. punkts un 95. panta 1. punkts))	25
2018/C 249/32	Lieta T-900/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 1. jūnija spriedums – Casual Dreams/EUIPO – López Fernández (Dayaday) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Dayaday reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes DAYADAY un dayaday — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts) — Reputācija — Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas)	26
2018/C 249/33	Lieta T-163/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Consorzio di garanzia dell’olio extra vergine di oliva di qualità/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība — Kampaņas olīveļļas popularizēšanai trešajās valstīs, kas tiek rīkotas vienlaicīgi un no kurām vienu finansē ELGF un tā ir domāta, lai popularizētu Eiropas izcelsmes olīveļļu, bet otru finansē ERAF un tā ir domāta, lai popularizētu Spānijas izcelsmes olīveļļu — Par abu programmu pārvaldību atbildīgo Komisijas dienestu koordinācijas trūkums — Mantiskais kaitējums — Tirgus daļas zaudējums un negūtā peļņa — Morālais kaitējums — Komerciālā tēla aizskārums)	27
2018/C 249/34	Lieta T-258/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Arbuzov/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā — Līdzekļu iesaldēšana — To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā)	28
2018/C 249/35	Lieta T-264/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Uponor Innovation/EUIPO – Swep International (SMATRIX) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes SMATRIX reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme AsyMatrix — Relatīvs atteikuma pamats — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Regulas Nr. 207/2009 76. pants (tagad – Regulas 2017/1001 95. pants) — Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms — Procesā Iebildumu nodaļā iesniegtā pierādījuma neizvērtēšana)	28
2018/C 249/36	Lieta T-302/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (6000) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme 6000 — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Vienlīdzīga attieksme — Labas pārvaldības princips — Pienākums norādīt pamatojumu)	29
2018/C 249/37	Lieta T-303/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (4000) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme 4000 — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Vienlīdzīga attieksme — Labas pārvaldības princips — Pienākums norādīt pamatojumu)	30
2018/C 249/38	Lieta T-304/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (5000) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme 5000 — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Vienlīdzīga attieksme — Labas pārvaldības princips — Pienākums norādīt pamatojumu)	31
2018/C 249/39	Lieta T-314/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Nosio/EUIPO (MEZZA) (Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MEZZA reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Aprakstošs raksturs — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) — Preču ierobežošana — Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 49. panta 1. punkts) — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības tikt uzklausītam — Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts))	31
2018/C 249/40	Lieta T-352/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Korwin-Mikke/Parlaments (Institucionālās tiesības — Eiropas Parlaments — Parlamenta reglaments — Komentārs, kas kaitē Parlamenta cieņai un labai Parlamenta darba norisei — Tiesību uz dienas naudu zaudēšanas un dalības visās Parlamenta darbībās pagaidu apturēšanas disciplinārsodi — Vārda brīvība — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda tiesību piemērošanā)	32
2018/C 249/41	Lieta T-393/10 INTP: Vispārējās tiesas 2018. gada 17. maija rīkojums – Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija (Tiesvedība — Sprieduma interpretācija — Labošana — Lēmuma nepieņemšana)	33
2018/C 249/42	Lieta T-65/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 17. aprīļa rīkojums – Westbrae Natural/EUIPO – Kaufland Warenhandel (COCONUT DREAM) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes COCONUT DREAM reģistrācijas pieteikums — Iebildumu atsaukšana — Strīda priekšmeta zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	33
2018/C 249/43	Lieta T-465/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 18. maija rīkojums – VKR Holding/EUIPO (VELUX) (Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes VELUX reģistrācijas pieteikums — Pretendēšana uz valsts vārdiskas preču zīmes VELUX agrāku izcelsmi — Apelācijas padomes lēmuma atcelšana — Regulas (ES) 2017/1001 103. pants — Strīda priekšmeta zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	34
2018/C 249/44	Lieta T-228/18 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 17. maija rīkojums – Transtec/Komisija Pagaidu noregulējums — Publiskā iepirkuma līgumi — Pamatnolīgums par pakalpojumu sniegšanu trešajām valstīm, kas saņem Savienības ārējo palīdzību — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamības neesamība	35
2018/C 249/45	Lieta T-274/18: Prasība, kas celta 2018. gada 30. aprīlī – Klymenko/Padome	35
2018/C 249/46	Lieta T-284/18: Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – Arbuzov/Padome	36
2018/C 249/47	Lieta T-285/18: Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome	37
2018/C 249/48	Lieta T-289/18: Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome	38
2018/C 249/49	Lieta T-292/18: Prasība, kas celta 2018. gada 7. maijā – Portugāle/Komisija	39
2018/C 249/50	Lieta T-295/18: Prasība, kas celta 2018. gada 7. jūnijā – Grieķija/Komisija	40
2018/C 249/51	Lieta T-298/18: Prasība, ka celta 2018. gada 7. maijā – Banco Comercial Português u.c./Komisija	41
2018/C 249/52	Lieta T-326/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – Herrero Torres/EUIPO – DZ Licores (CARAJILLO LICOR 43 CUARENTA Y TRES)	42
2018/C 249/53	Lieta T-334/18: Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Bodegas Altun/EUIPO – Codorníu (ANA DE ALTUN)	43
2018/C 249/54	Lieta T-340/18: Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Gibson Brands/EUIPO – Wilfer (Ģitāras forma)	44
2018/C 249/55	Lieta T-474/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija rīkojums – Sowaer/Komisija	45
2018/C 249/56	Lieta T-787/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija rīkojums – QD/EUIPO	45
2018/C 249/57	Lieta T-199/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija rīkojums – QD/EUIPO	45
2018/C 249/58	Lieta T-443/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 30. maija rīkojums – António Conde & Companhia/Komisija	45
2018/C 249/59	Lieta T-23/18: Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija rīkojums – Nova Brands/EUIPO – Natamil (Natamil)	45

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2018/C 249/01)

Jaunākā publikācija

OV C 240, 9.7.2018.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/2

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrīBerliner Stadtwerke GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-719/16 Berliner Stadtwerke GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-655/17 P)

(2018/C 249/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Berliner Stadtwerke GmbH (pārstāvji: O. Spieker un A. Schönfleisch, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2018. gada 31. maija rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/2

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrīBerliner Stadtwerke GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-402/16 Berliner Stadtwerke GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-656/17 P)

(2018/C 249/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Berliner Stadtwerke GmbH (pārstāvji: O. Spieker un A. Schönfleisch, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/3

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 27. novembrīAnastasia-Soultana Gaki iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 27. septembra rīkojumu lietā T-366/16 Gaki/Eiropols

(Lieta C-671/17 P)

(2018/C 249/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anastasia-Soultana Gaki (pārstāvis: G. Keisers, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Eiropas Savienības Tiesa (desmitā palāta) ar 2018. gada 7. jūnija rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepamatotu un daļēji acīmredzami nepieņemamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. janvārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Finnair PLC/Igor Turtschin u.c.

(Lieta C-15/18)

(2018/C 249/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Atbildētāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja: Finnair PLC

Prasītāji un atbildētāji apelācijas instancē: Igor Turtschin, Evgeniya Turtschina, Leon Turtschin

Ar 2018. gada 6. jūnija rīkojumu lieta tika izslēgta no Tiesas reģistra.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/3

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. martāDeichmann SE iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/16: Deichmann SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-223/18 P)

(2018/C 249/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deichmann SE (pārstāve: C. Onken, Rechtsanwältin)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Munich, SL

Prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/17;

—	atcelt EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 2345/2014-4;

—	alternatīvi – nodot lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu esot vairākos aspektos pārkāpti Kopienas regulas par preču zīmi 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. panta 1. punkts (šobrīd – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) (turpmāk tekstā – “ES regula par preču zīmi”) 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 18. panta 1. punkts). It īpaši Vispārējā tiesa neesot pareizi noteikusi jēdziena “preču zīme” nozīmi Kopienas regulas par preču zīmi 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 15. panta 1. punktā.

(1)

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi novērtējusi attiecīgās preču zīmes veida noteikšanas nozīmi un tiesiskās sekas. Tā esot kļūdaini pieņēmusi, ka nav nozīmes tam, vai apstrīdētā preču zīme ir klasificēta kā grafiska preču zīme vai pozīcijas preču zīme. Tomēr faktiski atšķirībai starp dažādiem preču zīmju veidiem ir būtiska ietekme uz to priekšmetu un veidu, kā tās tiek izmantotas. Apstrīdētās preču zīmes kā grafiskas preču zīmes lietošana būtiski atšķirtos no veidā, kā tā tiktu lietota, ja tā būtu pozīcijas preču zīme.

(2)

Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi noteikusi apstrīdētās preču zīmes priekšmetu, bet esot aplūkojusi un uzskatījusi apstrīdēto preču zīmi par pozīcijas preču zīmi. Apstrīdētā preču zīme esot grafiska preču zīme, jo tā ir tikusi pieteikta un reģistrēta kā grafiska preču zīme, un neesot iesniegts apraksts vai atkāpe, kas norādītu uz pretējo. Vienkārša pārtrauktas līnijas izmantošana nepadarot grafisku preču zīmi par pozīcijas preču zīmi.

(3)

Rezultātā Vispārējā tiesa esot kļūdaini pieņēmusi, ka Munich S.L. ir pierādījusi savas preču zīmes faktisku izmantošanu, pierādot apavu pārdošanu, uz kuru sāniem ir novietotas divas sakrustotas līnijas. Šāda izmantošana atbilstot tikai pozīcijas preču zīmes izmantošanai, bet ne grafiskas preču zīmes, tādas kā apstrīdētā preču zīme, izmantošanai.

(1) OV 2017, L 154, 1. lpp.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. martā iesniedza Landesverwaltungsgericht Tirol (Austrija) – PI

(Lieta C-230/18)

(2018/C 249/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Tirol

Pamatlietas puses

Prasītāja: PI

Atbildētāja: Landespolizeidirektion Tirol

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts, ka katrs Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, līdzīgi kā Tiroler Landespolizeigesetz 19. panta 3. punkts, LGBl. Nr. 60/1976, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar likumu LGBl. Nr. 56/2017, ļauj iestādes struktūrvienībai, neveicot iepriekšēju administratīvu procedūru, īstenot pasākumus, izdodot tiešus rīkojumus un piemērojot piespiedu līdzekļus, tādus kā īpaši uzņēmuma tūlītēju slēgšanu, tiem neesot pagaidu rakstura pasākumiem?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, katrā ziņā to lasot kopā ar Hartas 41. un 52. pantu, no pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un efektīvas tiesību aizsardzības viedokļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, līdzīgi kā Tiroler Landespolizeigesetz 19. panta 3. un 4. punktā noteikts, paredz īstenot faktiskus pasākumus, izdodot tiešus rīkojumus un piemērojot piespiedu līdzekļus, tādus kā it īpaši uzņēmumu slēgšanu, bez dokumentācijas un apstiprinājuma izsniegšanas tiesību subjektam?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, katrā ziņā to lasot kopā ar Hartas 41. un 52. pantu, no pušu procesuālo tiesību vienlīdzības viedokļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, līdzīgi kā Tiroler Landespolizeigesetz 19. panta 3. un 4. punktā noteikts, paredz, ka, lai atceltu bez iepriekšējas procedūras īstenotus faktiskus pasākumus, izdodot tiešus rīkojumus un piemērojot piespiedu līdzekļus, it īpaši tādus kā uzņēmumu slēgšanu, tiesību subjektam, kuru skar šie faktiskie pasākumi, ir jāiesniedz pamatots pieteikums par šādas slēgšanas atcelšanu?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, to lasot kopā ar Hartas 52. pantu, no efektīvas tiesību aizsardzības viedokļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, līdzīgi kā Tiroler Landespolizeigesetz 19. panta 4. punktā noteikts, paredz, ka, īstenojot faktiskus pasākumus, piemērojot piespiedu līdzekļus uzņēmuma slēgšanas veidā, ir iespējamas tikai ar konkrētiem nosacījumiem ierobežotas tiesības iesniegt pieteikumu par pasākuma atcelšanu?

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. aprīlī iesniedza Thüringer Oberlandesgericht (Vācija) – Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH/Tīringenes brīvvalsts

(Lieta C-239/18)

(2018/C 249/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Thüringer Oberlandesgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH

Atbildētāja: Tīringenes brīvvalsts

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1768/95 (1) 11. panta 1. punktu pastāv tādas tiesības iegūt informāciju no oficiālām iestādēm, kas attiecas tikai uz ziņām par augu sugām, pieprasījumā sniegt informāciju nelūdzot arī ziņas par aizsargātu šķirni?

Gadījumā, ja, atbildot uz pirmo jautājumu, tiek secināts, ka šādas tiesības uz informāciju var tikt izmantotas:

Vai iestāde ir uzskatāma par lauksaimniecības produkcijas uzraudzīšanā iesaistītu oficiālu iestādi Regulas (EK) Nr. 1768/95 11. panta 2. punkta (pirmais ievilkums) izpratnē, ja tā kontrolē subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem no ES līdzekļiem un šajā ziņā uzglabā lauksaimnieku, kas iesniedz pieteikumu, datus, kas attiecas arī uz (augu) sugām?

Vai oficiālai iestādei ir tiesības nesniegt pieprasīto informāciju, ja, lai sniegtu informāciju, trešajai personai ir jāapstrādā un jāidentificē tajā uzglabātie dati un tam ir nepieciešami finansiāli līdzekļi apmēram 6 000 EUR apmērā? Turklāt, vai ir nozīme tam, vai lūguma iesniedzējs ir gatavs segt radušās izmaksas?

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 1768/95 (1995. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1995, L 173, 14. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/6

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 4. aprīlīConstantin Film Produktion GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-69/17 Constantin Film Produktion GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-240/18 P)

(2018/C 249/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Constantin Film Produktion GmbH (pārstāvji: E. Saarmann un P. Baronikians, Rechtsanwälte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 24. janvāra spriedumu T-69/17;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1. Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa esot nepamatoti noraidījusi strīdus Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, atsaucoties uz Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto absolūto reģistrācijas atteikuma pamatu. Reģistrācijai pieteiktais apzīmējums neesot pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem.

Vispārējā tiesa, pārbaudot iepriekšējās instances veiktos vērtējumus, esot pieļāvusi šādas kļūdas:

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa konkrētā reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma “Fack Ju Göhte” vietā esot pārbaudījusi apzīmējumu “Fuck you, Goethe”.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa esot nepareizi pieņēmusi, ka reģistrācijai pieteikto apzīmējumu raksturo tam piemītošā vulgaritāte, un šajā ziņā neesot ievērojusi, ka no vārdu kombinācijas sastāvošā apzīmējuma “Fack Ju Göhte” gadījumā runa ir par oriģinālu un izteiksmīgu mākslas jēdzienu, kura iedarbība nepareizās rakstības lietošanas dēļ ir nenopietna un nevainīga.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini apstiprinājusi iepriekšējā instancē konstatēto attiecīgās vācu valodā runājošās sabiedrības daļas uztveri. Apelācijas sūdzības iesniedzēja esot pierādījusi filmas “Fack Ju Göhte” ievērojamos panākumus vācu valodā runājošajā Eiropas Savienības daļā, kā arī apstākli, ka attiecīgā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto apzīmējumu saista ar jautrību un izklaidi. Arī tos (nedaudzos) attiecīgās sabiedrības locekļus, kas vēl neko nav dzirdējusi par šo filmu, reģistrācijai attiecībā uz pieprasītajām precēm un pakalpojumiem pieteiktais apzīmējums nekādi nevarot aizskart, jo apzīmējuma fonētiskā rakstība jau atņemot tam nopietnību. Pieteiktais apzīmējums konkrēto sabiedrības daļu arī neaicinot uz kādu darbību, to tieši neuzrunājot un arī neapvainojot.

2. Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums

Tā kā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja vērtējumi attiecībā uz reģistrācijai pieteikto apzīmējumu “DIE WANDERHURE” (ITSB 2015. gada 28. maija lēmums – R 2889/2014-4 – Die Wanderhure) nav tikusi piemēroti šai lietai, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa esot patvaļīgi piemērojusi atšķirīgu attieksmi pēc būtības līdzīgiem lietu apstākļiem.

3. Tiesiskās noteiktības principa un labas pārvaldības principa pārkāpums

Apzīmējuma “Fack Ju Göhte” vietā pārbaudot apzīmējumu “Fuck you, Goethe”, kā arī nepiemērojot lēmumā lietā “WANDERHURE” izdarītos vērtējumus, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa esot pieņēmusi neparedzamu un nepārbaudāmu lēmumu.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/7

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. aprīlīITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-561/16 Galocha/Kopuzņēmums “Fusion for Energy”

(Lieta C-243/18 P)

(2018/C 249/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (pārstāvji: G. Poszler un R. Hanak)

Otrs lietas dalībnieks: Yosu Galocha

Prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-561/16, ar ko ir atcelti atlases procedūras F4E/CA/ST/FGIV/2015/001 rezerves saraksti, kā arī “Fusion for Energy” lēmumus par veiksmīgo kandidātu pieņemšanu darbā;

—	ja ar Tiesas spriedumu tiks atcelts Vispārējās tiesas spriedums, piespriest prasītājam pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē un šajā tiesvedībā.

Vienīgais pamats

Nav ievērots samērīguma princips un tādējādi ir noteikts pārmērīgs sods trešajām personām, kas ir guvušas labumu no lēmuma, kurš ir izrādījies prettiesisks.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. aprīlī iesniedza Tribunale ordinario di Udine (Itālija) – Fallimento Tecnoservice Int. Srl/Poste Italiane SpA

(Lieta C-245/18)

(2018/C 249/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Udine

Pamatlietas puses

Prasītāja: Fallimento Tecnoservice Int. Srl

Atbildētāja: Poste Italiane SpA

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2007/64/EK (1),74. un 75. pants redakcijā, kas bija spēkā 2015. gada 3. augustā, un maksājumu pakalpojumu sniedzēja saistību un atbildības robežu jomā, kā tie transponēti Leģislatīvā dekrēta Nr. 1[1]/201[0] 24. un 25. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami tikai tās personas maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kura dod rīkojumu pildīt tamlīdzīgu pakalpojumu, vai arī tādējādi, ka tos piemēro arī maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 1. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. aprīlī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Stadt Euskirchen/Rhenus Veniro GmbH & Co. KG

(Lieta C-253/18)

(2018/C 249/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stadt Euskirchen

Atbildētāja: Rhenus Veniro GmbH & Co. KG

Pārējās lietas dalībnieces: SVE Stadtverkehr Euskirchen GmbH, RVK Regionalverkehr Köln GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) 5. panta 2. punkta otrā teikuma e) apakšpunkts, nosakot pienākumu pašam sniegt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu, izslēdz, ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs šo lielāko daļu pakalpojumu sniedz ar tādas sabiedrības starpniecību, kurā tam pieder 2,5 % kapitāldaļu un pārējās kapitāldaļas netieši vai tieši pieder citām kompetentajām iestādēm?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 1. Lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 11. aprīlī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – State Street Bank International GmbH/Banca d’Italia

(Lieta C-255/18)

(2018/C 249/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: State Street Bank International GmbH

Atbildētāja: Banca d’Italia

Prejudiciālie jautājumi

Vai “statusa maiņa”, kas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 63/2015 (1) 12. pantam neietekmē iemaksas pienākumu, ietver arī iemaksu perioda laikā notikuši apvienošanu pievienojot, – iestādi, kas agrāk bija pakļauta valsts noregulējuma iestādes uzraudzībai, pievienojot citam dalībvalstij piederošam mātesuzņēmumam, – un vai šis noteikums ir spēkā arī tad, ja apvienošana pievienojot un izrietošā iestādes darbības izbeigšana ir notikusi 2015. gadā – brīdī, kad dalībvalsts vēl nebija formāli nodibinājusi nedz valsts noregulējuma iestādi, nedz valsts fondu un iemaksas vēl nebija aprēķinātas?

Vai tas pats Regulas (ES) Nr. 63/2015 12. pants kopsakarā ar šīs pašas regulas 14. pantu un Direktīvas 2014/59/ES (2) 103. un 104. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka arī apvienošanas pievienojot gadījumā, iemaksu gada laikā iestādi pievienojot citas dalībvalsts mātesuzņēmumam, iestādei ir jāmaksā pilna iemaksas summa par visu šo gadu, nevis proporcionāli mēnešiem, kuros šī iestāde bija pakļauta pirmās dalībvalsts noregulējuma iestādes uzraudzībai, pēc analoģijas ar to, kas ir noteikts “jaunai uzraudzītai” iestādei tā paša Regulas (ES) 2015/63 12. panta 1. punktā?

Vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2014/59 un Regulu (ES) 2015/63, un principiem, kuri reglamentē bankas krīžu noregulējuma instrumentu sistēmu, tie paši noteikumi, kas ir paredzēti parastajai iemaksai, un it īpaši Regulas 2015/63 12. panta 2. punkts – saistībā ar subjektu, kuriem ir jāveic iemaksa, identifikācijas brīdi un ar iemaksas apmēru –, ir piemērojami arī ārkārtas iemaksai, ņemot vērā tās raksturu un tās uzlikšanai paredzētos priekšnoteikumus?

(1) Komisijas Regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 44. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 190. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. aprīlī iesniedza Sąd Okręgowy w Poznaniu (Polija) – Aqua med sp. z o.o.ar juridisko adresi Opalenica/Irena Skóra

(Lieta C-266/18)

(2018/C 249/14)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Poznaniu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aqua med sp. z o.o. ar juridisko adresi Opalenica

Atbildētāja: Irena Skóra

Prejudiciālie jautājumi

Vai līguma ar patērētāju noteikumu par kompetentās tiesas noteikšanu pārbaudei, ko valsts tiesas veic pēc savas ierosmes un kas pamatota ar Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) (1993. gads 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1995, L 95, 29. lpp.; turpmāk tekstā – “Padomes Direktīva 93/13/EEK”) 6. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (lietā C-243/08, Pannom GSM Zrt./Erzsébet Sustikné Győrfi), ir jāaptver arī tādi līguma noteikumi, kas gan regulē jautājumu par tiesas kompetenci izskatīt strīdu starp pusēm, bet tikai norādot uz valsts tiesību aktu regulējumu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša — vai tiesas veiktajā pārbaudē kompetences noteikumi ir jāpiemēro tādējādi, lai nodrošinātu patērētajam aizsardzību, kas izriet no Direktīvas teksta, un līdz ar to iespēju izskatīt lietu tiesā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk patērētāja dzīvesvietai/pastāvīgajai dzīvesvietai?

(1) OV 1993, L 95, 29. lpp.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Delta Antrepriză de Construcţii şi Montaj 93 SA/Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA

(Lieta C-267/18)

(2018/C 249/15)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Delta Antrepriză de Construcţii şi Montaj 93 SA

Atbildētāja: Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (1), 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts var tikt interpretēts tādējādi, ka publiskā iepirkuma līguma uzteikums tādēļ, ka darbu daļa tika nodota apakšuzņēmējiem bez līgumslēdzējas iestādes atļaujas, ir būtisks vai pastāvīgs trūkums saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju publisku līgumu, kas izraisa saimnieciskās darbības subjekta izslēgšanu no dalības publiskā iepirkuma procedūrā?

(1) OV 2014, L 94, 65. lpp.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. aprīlī iesniedza Curtea de Apel Bacău (Rumānija) – SC Onlineshop SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcţia Generală a Vămilor

(Lieta C-268/18)

(2018/C 249/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bacău

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Onlineshop SRL

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF) un Direcţia Generală a Vămilor

Prejudiciālie jautājumi

Vai kombinētā nomenklatūra, kas ir iekļauta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) I pielikumā, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris) (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas ierīces kā navigācijas sistēmas GPS PNI S506, par ko ir šis strīds, ir jāklasificē minētās nomenklatūras tarifu apakšpozīcijas 8526 91 apakšpozīcijā 8526 91 20, vai pozīcijas 8528 apakšpozīcijā 8528 59 00?

Vai kombinētās nomenklatūras redakcijas, kas secīgi izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 698/2012 (3) un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 459/201[4] (4), ir nozīmīgas, lai noteiktu tādu ierīču pareizo tarifa klasifikāciju kā navigācijas sistēmas, par kurām ir šis strīds, tādējādi, ka tās var būt piemērojamas pēc analoģijas izstrādājumiem, kuriem ir līdzība ar aplūkojamo navigācijas sistēmu, un vai šādu noteikumu piemērošana pēc analoģijas apstiprina muitas pārvaldes sniegto [kombinētās nomenklatūras] interpretāciju?

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 2016, L 294, 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 698/2012 (2012. gada 25. jūlijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2012, L 203, 34. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 459/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko groza atsevišķas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 133, 43. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 25. aprīlī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Equitalia centro SpA/Poste Italiane SpA

(Lieta C-284/18)

(2018/C 249/17)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja (un persona, pret kuru iesniegta pretkasācijas sūdzība): Equitalia centro SpA

Atbildētāja kasācijas instancē (un pretkasācijas sūdzības iesniedzēja): Poste Italiane SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 14. pantam (agrāk EK līguma 7.d pants, tad EKL 16. pants) un LESD 106. panta 2. punktam (agrāk EK līguma 90. pants, tad EKL 86. panta 2. punkts) un klasificēšanai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) sistēmā ir pretrunā tāda tiesību norma, kāda ir paredzēta Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punktā, lasot to kopsakarā ar Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punktu, un atbilstīgi kurai arī pēc Poste Italiane s.p.a. sniegto pasta bankas pakalpojumu privatizācijas tiek izveidota un uzturēta Poste Italiane s.p.a. rezervēta darbība (monopola režīms) attiecībā uz pasta norēķinu konta, kas paredzēts vietējā ICI nodokļa iekasēšanai, pakalpojuma pārvaldību, ņemot vērā jaunāko valsts tiesisko regulējumu nodokļu iekasēšanas jomā, kas vismaz no 1997. gada ļauj nodokļu maksātājiem un arī vietējām nodokļu iestādēm izmantot maksāšanas procedūras un iekasēšanu ar banku sistēmas starpniecību?

Ja, atbildot uz pirmo jautājumu, likumīgā monopola izveide tiktu atzīta par atbilstošu VTNP īpašībām, vai LESD 106. panta 2. punktam (agrāk EK līguma 90. pants, tad EKL 86. panta 2. punkts) un LESD 107. panta 1. punktam (agrāk EK līguma 92. pants, tad EKL 87. pants), atbilstīgi tam, kā Tiesa interpretējusi šīs tiesību normas saistībā ar kritērijiem, kas ļauj nošķirt likumīgu subsīdiju (kā kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem) no nelikumīga valsts atbalsta (Tiesas spriedums, 2003. gada 24. jūlijs, lieta C-280/00, Altmark Trans GmbH un Regierungsprăsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH), ir pretrunā tāda tiesību norma, kāda izriet no Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punkta, lasot to kopsakarā ar Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punktu un Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 144/2001 3. panta 1. punktu, un kas piešķir Poste Italiane s.p.a. pilnvaras vienpusēji noteikt “komisijas maksas” apmēru, kas ir jāmaksā par ICI iekasēšanu atbildīgajam koncesionāram (aģentam) un ko piemēro katram pārvaldības darījumam, kas veikts pasta norēķinu kontā, kura turētājs ir koncesionārs, ņemot vērā, ka Poste Italiane s.p.a. ar valdes lēmumu Nr. 57/1996 ir noteikusi minēto komisijas maksu 100 liru apmērā par laikposmu no 1997. gada 1. aprīļa līdz 2001. gada 31. maijam un 0,23 euro apmērā par laikposmu no 2001. gada 1. jūnija?

Vai LESD 102. panta pirmajai daļai (agrāk EK līguma 86. pants, tad EKL 82. panta 1. punkts), kā to interpretējusi Tiesa (skat. Tiesas spriedumus, 1991. gada 13. decembris, lieta C-18/88, GB Inno BM; 1998. gada 25. jūnijs, lieta C-203/96, Chemische Afvaistoffen Dussseldorp BV; 2001. gada 17. maijs, lieta C-340/99, TNT TRACO s.p.a.), ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums, ko veido Likuma Nr. 662/1996 2. panta 18.-20. punkts, Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 144/2001 3. panta 1. punkts un Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punkts, un saskaņā ar kuru koncesionāram (aģentam) ir pienākums maksāt Poste Italiane s.p.a vienpusēji noteiktu un/vai grozītu “komisijas maksu” un viņš nevar izbeigt līgumu par pasta norēķinu kontu, nepārkāpjot Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1992 10. panta 3. punktā paredzēto pienākumu un attiecīgi – ICI iekasēšanas saistības, ko tas uzņēmies attiecībā pret vietējo nodokļu iestādi?

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Agrenergy Srl/Ministero dello Sviluppo Economico

(Lieta C-286/18)

(2018/C 249/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Agrenergy Srl

Atbildētāja apelācijas instancē: Ministero dello Sviluppo Economico

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2009/28/EK (1) 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts – arī ņemot vērā vispārējo tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un kopējo direktīvā paredzēto regulējuma sistēmu attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanu – ir jāinterpretē tādējādi, ka tas izslēdz tāda valsts tiesiskā regulējuma saderību ar Eiropas Savienības tiesībām, kurā Itālijas valdībai ir atļauts ar vēlākiem īstenošanas dekrētiem samazināt – un pat samazināt līdz nullei – agrāk noteiktos veicinošos tarifus?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 16. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Fusignano Due Srl/Ministero dello Sviluppo Economico

(Lieta C-287/18)

(2018/C 249/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fusignano Due Srl

Atbildētāja apelācijas instancē: Ministero dello Sviluppo Economico

Prejudiciālais jautājums

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/14

Prasība, kas celta 2018. gada 26. aprīlī – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-290/18)

(2018/C 249/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Costa de Oliveira un C. Hermes)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) 4. panta 4. punktā, jo cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados nav piešķīrusi īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu 7 Kopienas nozīmes teritorijām Atlantijas bioģeogrāfiskajā reģionā, kas atzītas ar Komisijas 2004. gada 7. decembra Lēmumu 2004/813/EK (2), un 54 Kopienas nozīmes teritorijām Vidusjūras bioģeogrāfiskajā reģionā, kas atzītas ar Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmumu 2006/613/EK (3);

—

atzīt, ka Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 1. punktā, jo nav noteikusi vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kuri atbilst 7 ar Komisijas 2004. gada 7. decembra Lēmumu 2004/813/EK atzītajās Atlantijas bioģeogrāfiskā reģiona teritorijās un 54 ar Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmumu 2006/613/EK atzītajās Vidusjūras bioģeogrāfiskā reģiona teritorijās sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā minēto sugu ekoloģiskajām prasībām;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 4. punktā noteikto Portugāles Republikai bija jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss 7 Kopienas nozīmes teritorijām Atlantijas bioģeogrāfiskajā reģionā, kas atzītas ar Komisijas 2004. gada 7. decembra Lēmumu 2004/813/EK, un 54 Kopienas nozīmes teritorijām Vidusjūras bioģeogrāfiskajā reģionā, kas atzītas ar Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmumu 2006/613/EK, ne vēlāk kā sešos gados no šo lēmumu pieņemšanas dienas. Minētais termiņš beidzās attiecīgi 2010. gada 7. decembrī un 2012. gada 19. jūlijā. Taču šīm Kopienas nozīmes teritorijām Portugāles Republikas joprojām nav piešķīrusi īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu.

Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 1. punktā dalībvalstīm ir prasīts attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā minēto sugu ekoloģiskajām prasībām.

Komisija uzskata, ka pasākumi, ko noteikusi Portugāles Republika, proti, Natura 2000 tīkla sektorālais plāns, kā arī pārējie Portugāles iestāžu norādītie pasākumi neatbilst direktīvas I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu īpašajām ekoloģiskajām prasībām un tāpēc nav uzskatāmi par “vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem” direktīvas 6. panta 1. punkta izpratnē.

(1) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.).

(2) 2004/813/EK: Komisijas Lēmums (2004. gada 7. decembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam (OV 2004, L 387, 1. lpp.).

(3) 2006/613/EK: Komisijas Lēmums (2006. gada 19. jūlijs), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam (OV 2006, L 259, 1. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. maijā iesniedza High Court (Īrija) – Data Protection Commissioner/Facebook Ireland Limited, Maximillian Schrems

(Lieta C-311/18)

(2018/C 249/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Data Protection Commissioner

Atbildētāji: Facebook Ireland Limited, Maximillian Schrems

Prejudiciālie jautājumi

Vai – apstākļos, kad privāts uzņēmums no Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – “Savienība”) dalībvalsts saskaņā ar Lēmumu 2010/87/ES (1), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2016/2297 (2), (turpmāk tekstā – “LSK lēmums”) komerciāliem mērķiem pārsūta personas datus privātam uzņēmumam trešajā valstī, kurā turpmāk šīs trešās valsts iestādes var tos apstrādāt ne vien valsts drošības vajadzībām, bet arī šīs trešās valsts tiesībaizsardzības un ārlietu vajadzībām, – attiecībā uz šo datu pārsūtīšanu ir piemērojami Savienības tiesību akti (tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību harta (turpmāk tekstā – “Harta”)), neraugoties uz LES 4. panta 2. punkta noteikumiem saistībā ar valsts drošību un Direktīvas 95/46/EK (3) (turpmāk tekstā – “Direktīva”) 3. panta 2. punkta pirmā ievilkuma noteikumiem attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību?

(1)

Vai šīs direktīvas izpratnē atbilstoša mēraukla, lai noteiktu, vai ir noticis fiziskas personas tiesību pārkāpums, saskaņā ar LSK lēmumu veicot datu pārsūtīšanu no Savienības uz trešo valsti, kur tos vēlāk varētu apstrādāt valsts drošības nolūkos, ir:

a)	Harta, LES, LESD, Direktīva, ECPAK (vai jebkura cita Savienības tiesību norma), vai

b)	vienas vai vairāku dalībvalstu valsts tiesību normas?

(2)	Vai – gadījumā, ja atbilstošā mēraukla ir b) apakšpunktā minētās tiesību normas – šajā mērauklā ir iekļaujama arī prakse, kas vienā vai vairākās dalībvalstīs tiek īstenota valsts drošības jomā?

Vai, vērtējot to, vai personas datiem, kas saskaņā ar Direktīvas 26. pantu tiek pārsūtīti uz trešo valsti, šī valsts nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kāds tiek prasīts Savienības tiesību aktos, šajā trešajā valstī esošais aizsardzības līmenis ir jāvērtē, atsaucoties uz:

a)	trešajā valstī piemērojamajiem noteikumiem, kas izriet no tās valsts tiesībām vai starptautiskajām saistībām, un praksi, ar kuru paredzēts nodrošināt šo noteikumu ievērošanu, tostarp šajā trešajā valstī ievērotajām profesionālās ētikas normām un veiktajiem drošības pasākumiem; vai

b)	noteikumiem, kas minēti a) apakšpunktā, kopā ar administratīvo, regulēšanas un īstenošanas praksi, kā arī aizsardzības pasākumiem, procedūrām, protokoliem, pārraudzības mehānismiem un ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ir šajā trešajā valstī?

4)	Vai – ņemot vērā High Court (Augstā tiesa, Īrija) konstatētos faktus par ASV tiesībām – ar fiziskas personas datu pārsūtīšanu no Savienības uz ASV saskaņā ar LSK lēmumu tiek pārkāptas Hartas 7. un/vai 8. pantā paredzētās fizisko personu tiesības?

Vai – ņemot vērā High Court konstatētos faktus par ASV tiesībām – personas datu pārsūtīšanā no Savienības uz ASV saskaņā ar LSK lēmumu:

a)	ar ASV nodrošināto aizsardzības līmeni tiek ievērota pati būtība, kas piemīt tiesībām – kas Hartas 47. pantā ir garantētas fiziskai personai – vērsties tiesā gadījumā, ja ir pārkāptas tās tiesības uz personas datu aizsardzību? Ja atbilde uz a) apakšpunktā esošo jautājumu ir apstiprinoša,

b)	vai ierobežojumi, ko ASV valsts drošības kontekstā fiziskas personas tiesībām vērsties tiesā paredz ASV tiesību akti, ir samērīgi Hartas 52. panta izpratnē un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā valsts drošības nolūkos?

(1)

Kāda līmeņa aizsardzība – Direktīvas tiesību normu, it īpaši tās 25. un 26. panta kontekstā, lasot tos kopsakarā ar Hartu – ir jānodrošina personas datiem, kas uz trešo valsti pārsūtīti atbilstoši līguma standartklauzulām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Komisijas lēmumu saskaņā ar 26. panta 4. punktu?

(2)	Kas ir jāņem vērā, vērtējot, vai aizsardzības līmenis, kas tiek nodrošināts datiem, kas tiek pārsūtīti uz trešo valsti saskaņā ar LSK lēmumu, atbilst Direktīvas un Hartas prasībām?

Vai tas, ka līguma standartklauzulas ir piemērojamas attiecībās starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju un nav saistošas trešās valsts iestādēm, kuras savu drošības dienestu labā varētu pieprasīt no datu saņēmēja piekļuvi, lai turpmāk apstrādātu datus, kas pārsūtīti saskaņā ar LSK lēmumā paredzētajām klauzulām, izslēdz, ka šajās klauzulās tiek sniegtas atbilstošas garantijas, kā paredzēts Direktīvas 26. panta 2. punktā?

Vai – gadījumā, ja attiecībā uz trešajā valstī esošo datu saņēmēju ir piemērojami pretizlūkošanas tiesību akti, kas datu aizsardzības iestādes ieskatā ir pretrunā LSK lēmuma pielikuma klauzulām vai Direktīvas 25. un 26. pantam un/vai Hartai – personas datu aizsardzības iestādei ir pienākums izmantot īstenošanas pilnvaras, kas tai ir paredzētas Direktīvas 28. panta 3. punktā, lai apturētu datu plūsmu, vai arī šādu pilnvaru izmantošana ir ierobežota, to paredzot tikai ārkārtas gadījumiem, ņemot vērā Direktīvas preambulas 11. apsvērumu [Komisijas Lēmuma 2010/87/ES preambulas 11. apsvērumu], vai personas datu aizsardzības iestāde var izmantot savu rīcības brīvību neapturēt datu plūsmu?

(1)

Vai – Direktīvas 25. panta 6. punkta izpratnē – Lēmums (ES) 2016/1250 (4) (turpmāk tekstā – “Privātuma vairoga lēmums”) ir vispārpiemērojams un dalībvalstu personas datu aizsardzības iestādēm un tiesām saistošs konstatējums, ka ASV nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni Direktīvas 25. panta 2. punkta izpratnē ar savu valsts tiesību vai noslēgto starptautisko saistību palīdzību?

(2)	Kāda – gadījumā, ja atbildams noliedzoši – ir Privātuma vairoga lēmuma nozīme, ja tāda ir, vērtējumā par aizsardzības pasākumu līmeņa pienācīgumu, kas tiek nodrošināti personas datiem, kas tiek pārsūtīti uz Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar LSK lēmumu?

10)

Vai – ņemot vērā High Court konstatētos faktus par ASV tiesībām – Privātuma vairoga lēmuma III pielikuma A pielikumā rodamais noteikums par Privātuma vairoga ombudu, aplūkojot to kopsakarā ar Amerikas Savienotajās Valstīs pastāvošo kārtību, nodrošina, ka datu subjektiem, kuru personas dati tiek pārsūtīti uz ASV saskaņā ar LSK lēmumu, ASV paredz tādus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir saderīgi ar Hartas 47. pantu?

11)	Vai ar LSK lēmumu tiek pārkāpts Hartas 7., 8. un/vai 47. pants?

(1) 2010/87/: Komisijas Lēmums (2010. gada 5. februāris) par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešās valstīs reģistrētiem apstrādātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (OV 2010, L 39, 5. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2297 (2016. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumus 2001/497/EK un 2010/87/ES par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm un šādās valstīs reģistrētiem apstrādātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (OV 2016, L 344, 100. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1250 (2016. gada 12. jūlijs) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs (OV 2016, L 207, 1. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. maijā iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs/The Chancellor, Masters and Scholars of the University of Cambridge

(Lieta C-316/18)

(2018/C 249/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

Atbildētājs: The Chancellor, Masters and Scholars of the University of Cambridge

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai ir jānošķir no nodokļa atbrīvoti un ar nodokli neapliekami darījumi, lai nolemtu, vai ir atskaitāms PVN, kas radies saistībā ar šādiem darījumiem?

Ja pārvaldības maksa ir radusies tikai saistībā ar ieguldījumu darbību, kas nav apliekama ar nodokli, vai tomēr ir iespējams saistīt šīs izmaksas un saimniecisko darbību, kas tiek subsidēta ar ienākumiem no ieguldījumiem, kuri rodas ieguldījumu rezultātā, lai atļautu PVN atskaitīšanu, ievērojot pakārtotas saimnieciskās darbības veidu un apjomu, par ko ir tiesības uz PVN atskaitīšanu? Kādā apjomā ir svarīgi ņemt vērā nolūku, ar kādu radītie ienākumi tiek ieguldīti?

3)	Vai ir jānošķir PVN, kas radies, lai nodrošinātu kapitalizāciju saimnieciskajai darbībai, un PVN, kas rada savu ienākumu plūsmu, atšķirīgu no jebkuras ienākumu plūsmas, kas izriet no pakārtotas saimnieciskās darbības?

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 17. maijā iesniedza Court of Appeal (Īrija) – Hampshire County Council/C.E., N.E.

(Lieta C-325/18 PPU)

(2018/C 249/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hampshire County Council

Atbildētāji: C.E., N.E.

Prejudiciālie jautājumi

Ja tiek apgalvots, ka vecāki un/vai citi ģimenes locekļi ir nelikumīgi aizveduši bērnus no viņu pastāvīgās dzīvesvietas valsts, pārkāpjot tiesas rīkojumu, ko saņēmusi šīs valsts publiska iestāde, vai šī publiskā iestāde var iesniegt pieteikumu par tiesas rīkojuma, kurā norādīts, ka bērniem jāatgriežas minētajā valstī, izpildi citas dalībvalsts tiesās saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (1) III nodaļas noteikumiem, vai arī tas būtu uzskatāms par minētās regulas 11. panta un 1980. gada Hāgas konvencijas nelikumīgu apiešanu vai citādi uzskatāms par tiesību vai tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu no attiecīgās iestādes puses?

2)	Vai lietā, kas attiecas uz Padomes Regulas (EK) 2201/2003 noteikumiem par izpildi, tiesai ir jurisdikcija pagarināt 33. panta 5. punktā paredzēto termiņu, ja nokavējums būtībā ir de minimis un citādi termiņa pagarinājums būtu piešķirts, atsaucoties uz valsts procesuālo tiesību aktiem?

Neskarot otro jautājumu, ja kāda ārvalsts publiska iestāde aizved bērnus, kas ir strīda priekšmets, no kādas dalībvalsts jurisdikcijas saskaņā ar izpildes rīkojumu, kurš izdots ex parte atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 31. pantam, bet pirms šāda rīkojuma izsniegšanas vecākiem, tādējādi liedzot viņiem tiesības iesniegt pieteikumu par šāda rīkojuma izpildes apturēšanu, kamēr tiek izskatīta apelācijas sūdzība, vai šāda rīcība aizskar “vecāku” tiesību būtību, kas tiem ir saskaņā ar ECTK 6. pantu vai Hartas 47. pantu, tādā izpratnē, ka citādi būtu jāpiešķir termiņa (minētās regulas 33. panta 5. punkta nozīmē) pagarinājums?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L 338, 1. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. maijā iesniedza High Court (Īrija) – Minister for Justice and Equality/R O

(Lieta C-327/18 PPU)

(2018/C 249/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Ireland)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister for Justice and Equality

Atbildētājs: R O

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā:

(a)	Apvienotās Karalistes iesniegto paziņojumu saskaņā ar LES 50. pantu,

(b)	nenoteiktību attiecībā uz pasākumiem, kas tiks ieviesti starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, lai regulētu attiecības pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, un

(c)	pakārtoto nenoteiktību attiecībā uz to, cik lielā mērā atbildētājs faktiski varētu izmantot tiesības saskaņā ar Līgumiem, Hartu vai attiecīgajiem tiesību aktiem, ja viņš tiktu nodots Apvienotajai Karalistei un paliktu apcietinājumā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās,

vai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir jāatsakās nodot Apvienotajai Karalistei personu, par kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis un kuras nodošanai citādi būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem,

(i)	visos gadījumos;

(ii)	atsevišķos gadījumos, ņemot vērā katra gadījuma konkrētos apstākļus;

(iii)

nevienā gadījumā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir norādīta ii) punktā, kādi ir kritēriji vai apsvērumi, kas jāizvērtē pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesai, lai noteiktu, vai nodošana ir aizliegta?

Saistībā ar otro jautājumu, vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesai ir jāatliek galīgā lēmuma pieņemšana par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi un jāgaida lielāka skaidrība par attiecīgo tiesisko režīmu, kas tiks ieviests pēc attiecīgās pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts izstāšanās no Savienības,

(i)	visos gadījumos;

(ii)	atsevišķos gadījumos, ņemot vērā katra gadījuma konkrētos apstākļus;

(iii)

nevienā gadījumā?

4)	Ja atbilde uz trešo jautājumu ir norādīta ii) punktā, kādi ir kritēriji vai apsvērumi, kas jāizvērtē pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesai, lai noteiktu, vai tai ir jāatliek galīgā lēmuma pieņemšana par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi?

Vispārējā tiesa

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/21

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. jūnija spriedums – Prada/EUIPO – The Rich Prada International (“THE RICH PRADA”)

(Lieta T-111/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “THE RICH PRADA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “PRADA” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas - Agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas aizskārums - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja))

(2018/C 249/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Prada SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: F. Jacobacci, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The Rich Prada International PT (Surabaya, Indonēzija) (pārstāvis: Y. Zhou, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. janvāra lēmumu apvienotajās lietās R 3076/2014-2 un R 3186/2014-2, kurā labojumi tika veikti 2017. gada 14. martā, attiecībā uz iebildumu procesu starp Prada un The Rich Prada International.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Prada SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/21

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Groningen Seaports u.c./Komisija

(Lieta T-160/16) (1)

((Valsts atbalsts - Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko Nīderlande piešķīrusi Nīderlandes sešām publiskām jūras ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme))

(2018/C 249/26)

Tiesvedības valoda – holandiešu.

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Groningen Seaports NV (Delfzijl, Nīderlande) un 5 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: sākotnēji E. Pijnacker Hordijk un I. Kieft, vēlāk A. Kleinhout un C. Zois, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji S. Noë, B. Stromsky un J.-F. Brakeland, vēlāk S. Noë un B. Stromsky)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: J. Langer un M. Bulterman)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/634 (2016. gada 21. janvāris) par valsts atbalstu SA.25338 (2014/C) (ex E 3/2008 un ex CP 115/2004), ko īsteno Nīderlande – Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa valsts uzņēmumiem (OV 2016, L 113, 148. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atļaut Havenbedrijf Moerdijk NV aizstāt Havenschap Moerdijk kā prasītāju;

2)	Prasību noraidīt.

3)	Groningen Seaports NV un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/22

Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Lukash/Padome

(Lieta T-210/16) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Iekļaušanas sarakstā kritēriju neievērošana - Kļūda faktos - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Tiesības uz īpašumu))

(2018/C 249/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olena Lukash (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Cessieux, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: F. Naert un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība, kura celta uz LESD 263. panta pamata un kurā lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes Lēmumu 2014/119/KĀDP (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 26. lpp.), un Padomes Regulu (ES) Nr. 208/2014 (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2014, L 66, 1. lpp.), otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/364 (2015. gada 5. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 62, 25. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2015/357 (2015. gada 5. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV 2015, L 62, 1. lpp.), treškārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/876 (2015. gada 5. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2015, L 142, 30. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2015/869 (2015. gada 5. jūnijs), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV 2015, L 142, 30. lpp.), ceturtkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/318 (2016. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119 (OV 2016, L 60, 76. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/311 (2016. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV 2016, L 60, 1. lpp.), un, piektkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119 (OV 2017, L 58, 34. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/374 (2017. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl prasītājas vārds ir iekļauts un saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Olena Lukash atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/23

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Flatworld Solutions/EUIPO – Outsource Professional Services (“Outsource 2 India”)

(Lieta T-340/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Outsource 2 India” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 249/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Flatworld Solutions Pvt Ltd (Bangalore, Indija) (pārstāvji: S. O. Gillert, K Vanden Bossche, B. Köhn-Gerdes un J. Schumacher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Persona, kas iestājusies lietā: Outsource Professional Services Ltd (Friedrichshafen, Vācija), kurai tika atļauts aizstāt otro pusi procesā Apelācijas padomē (pārstāvis: A. Kempter, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 611/2015-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Flatworld Solutions un Outsource2India.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 611/2015-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Flatworld Solutions Pvt Ltd. tiesāšanās izdevumus.

3)	Outsource Professional Services Ltd pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Kaddour/Padome

(Lieta T-461/16) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Labas pārvaldības princips - Res judicata spēka princips - LESD 266. panta pārkāpums - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pamattiesības - Samērīgums - Nediskriminācijas princips))

(2018/C 249/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Khaled Kaddour (Damaska, Sīrija) (pārstāvji: V. Davies un V. Wilkinson, solicitors, un R. Blakeley, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji J. Bauerschmidt un G. Étienne, vēlāk – J. Bauerschmidt un S. Kyriakopoulou)

Priekšmets

Par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/840 (2016. gada 27. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2016, L 141, 30. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Khaled Kaddour sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Korwin-Mikke/Parlaments

(Lieta T-770/16) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Parlamenta reglaments - Uzvedība, kas kaitē Parlamenta cieņai un labai Parlamenta darba norisei - Tiesību uz dienas naudu zaudēšanas un dalības visās Parlamenta darbībās pagaidu apturēšanas disciplinārsodi - Vārda brīvība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda tiesību piemērošanā))

(2018/C 249/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Janusz Korwin-Mikke (Józefów, Polija) (pārstāvji: M. Cherchi un A. Daoût, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Alonso de León un S. Seyr)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta priekšsēdētāja 2016. gada 5. jūlija lēmumu un Parlamenta Prezidija 2016. gada 1. augusta lēmumu, ar kuriem prasītājam ir piemērots sods – tiesību uz dienas naudu zaudēšana uz 10 dienām, viņa dalības pagaidu apturēšana visās Parlamenta darbībās uz 5 sekojošu dienu periodu un, otrkārt, prasība, kura pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt prasītājam ar šiem lēmumiem iespējami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2016. gada 1. augusta lēmumu.

2)	Prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt.

3)	Janusz Korwin-Mikke un Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Glaxo Group/EUIPO – Celon Pharma (“SALMEX”)

(Lieta T-803/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SALMEX” - Agrāka valsts trīsdimensiju preču zīme - Apelācijas padomes kompetence pēc savas ierosmes izskatīt agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 71. panta 1. punkts un 95. panta 1. punkts)))

(2018/C 249/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Glaxo Group Ltd (Brentford, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Baran, T. St Quintin, S. Wickenden, barristers, E. Morris un R. Jacob, solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Celon Pharma S.A. (Łomianki, Polija) (pārstāvis: M. Krasiński, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 31. augusta lēmumu lietā R 2108/2015-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Glaxo Group un Celon Pharma.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 31. augusta lēmumu lietā R 2108/2015-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Glaxo Group Ltd tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

3)	Celon Pharma S.A. pati sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/26

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. jūnija spriedums – Casual Dreams/EUIPO – López Fernández (“Dayaday”)

(Lieta T-900/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dayaday” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “DAYADAY” un “dayaday” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Reputācija - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas))

(2018/C 249/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Casual Dreams, SLU (Manresa, Spānija) (pārstāvis: A. Tarí Lázaro, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – sākotnēji S. Palmero Cabezas, vēlāk – J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Miguel Ángel López Fernández (Fuensalida, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 375/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Casual Dreams un López Fernández k-gu

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 375/2016-2.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Casual Dreams, SLU tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas tai radušies procesā Apelācijas padomē.

(1) OV C 95, 27.3.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/27

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Consorzio di garanzia dell’olio extra vergine di oliva di qualità/Komisija

(Lieta T-163/17) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Kampaņas olīveļļas popularizēšanai trešajās valstīs, kas tiek rīkotas vienlaicīgi un no kurām vienu finansē ELGF un tā ir domāta, lai popularizētu Eiropas izcelsmes olīveļļu, bet otru finansē ERAF un tā ir domāta, lai popularizētu Spānijas izcelsmes olīveļļu - Par abu programmu pārvaldību atbildīgo Komisijas dienestu koordinācijas trūkums - Mantiskais kaitējums - Tirgus daļas zaudējums un negūtā peļņa - Morālais kaitējums - Komerciālā tēla aizskārums))

(2018/C 249/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Consorzio di garanzia dell’olio extra vergine di oliva di qualità (Roma, Itālija) (pārstāvji – sākotnēji A. Fratini un G. Pandolfi, pēc tam – A. Fratini, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Lewis, D. Bianchi un F. Moro)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājam esot nodarīts būtībā ar koordinācijas trūkumu starp Komisijas dienestiem, kas ir atbildīgi par Eiropas fondu līdzfinansēto programmu Eiropas un Spānijas olīveļļas popularizēšanai trešajās valstīs (Indijā, Krievijā un Ķīnā) pārvaldību, kā arī no tā izrietošo konkurences izkropļojumu un nodarītā kaitējuma nemazināšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Consorzio di garanzia dell’olio extra vergine di oliva di qualità sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 129, 24.4.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Arbuzov/Padome

(Lieta T-258/17) (1)

(2018/C 249/34)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: R. Pekař un J.-P. Hix)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/381 (2017. gada 3. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, daļā, kurā Sergej Arbuzov vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 3.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 6. jūnija spriedums – Uponor Innovation/EUIPO – Swep International (“SMATRIX”)

(Lieta T-264/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SMATRIX” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “AsyMatrix” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 76. pants (tagad – Regulas 2017/1001 95. pants) - Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms - Procesā Iebildumu nodaļā iesniegtā pierādījuma neizvērtēšana))

(2018/C 249/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Uponor Innovation AB (Borås, Zviedrija) (pārstāvis: A. Kylhammar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Swep International AB (Landskrona, Zviedrija) (pārstāvji: J. Norderyd un C. Sundén, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 1. marta lēmumu lietā R 236/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Swep International un Uponor Innovation.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2017. gada 1. marta lēmumu lietā R 236/2016-2.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Uponor Innovation tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

3)	Swep International AB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina izdevumus, kas Uponor Innovation radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/29

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“6000”)

(Lieta T-302/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “6000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 249/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zhejiang Rongpeng Air Tools Co. Ltd (Pengjie Town, Ķīna) (pārstāvji: S. Fröhlich un M. Hartmann, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 8. marta lēmumu lietā R 656/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/30

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“4000”)

(Lieta T-303/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “4000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 249/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 8. marta lēmumu lietā R 654/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija spriedums – Sata/EUIPO – Zhejiang Rongpeng Air Tools (“5000”)

(Lieta T-304/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “5000” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 249/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sata GmbH & Co. KG (Kornwestheim, Vācija) (pārstāvis: M.-C. Simon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 8. marta lēmumu lietā R 655/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Zhejiang Rongpeng Air Tools un Sata.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sata GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Nosio/EUIPO (“MEZZA”)

(Lieta T-314/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MEZZA” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Aprakstošs raksturs - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Preču ierobežošana - Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 49. panta 1. punkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)))

(2018/C 249/39)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nosio SpA (Mezzocorona, Itālija) (pārstāvji: A. Perani un J. Graffer, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Capostagno un A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 1. marta lēmumu lietā R 1518/2016-5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “MEZZA” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nosio SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/32

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija spriedums – Korwin-Mikke/Parlaments

(Lieta T-352/17) (1)

((Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Parlamenta reglaments - Komentārs, kas kaitē Parlamenta cieņai un labai Parlamenta darba norisei - Tiesību uz dienas naudu zaudēšanas un dalības visās Parlamenta darbībās pagaidu apturēšanas disciplinārsodi - Vārda brīvība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda tiesību piemērošanā))

(2018/C 249/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Janusz Korwin-Mikke (Józefów, Polija) (pārstāvji: M. Cherchi, A. Daoût un M. Dekleermaker, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz, S. Seyr un S. Alonso de León)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 14. marta lēmumu un Parlamenta Prezidija 2017. gada 3. aprīļa lēmumu, ar kuriem prasītājam ir piemērota sankcija – tiesību uz dienas naudu zaudēšana uz 30 dienām, viņa dalības pagaidu apturēšana visās Parlamenta darbībās uz 10 sekojošu dienu periodu un aizliegums pārstāvēt Parlamentu vienu gadu, un, otrkārt, prasība, kura pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt prasītājam ar šiem lēmumiem iespējami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 3. aprīļa lēmumu.

2)	Prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt.

3)	Janusz Korwin-Mikke un Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 239, 24.7.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/33

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. maija rīkojums – Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija

(Lieta T-393/10 INTP) (1)

((Tiesvedība - Sprieduma interpretācija - Labošana - Lēmuma nepieņemšana))

(2018/C 249/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Westfälische Drahtindustrie GmbH (Hamm, Vācija), Westfälische Drahtindustrie Verwaltungsgesellschaft mbH & Co. KG (Hamm), Pampus Industriebeteiligungen GmbH & Co. KG (Iserlohn, Vācija) (pārstāvis: C. Stadler, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka, H. Leupold un G. Meessen)

Priekšmets

Galvenokārt, pieteikums interpretēt 2015. gada 15. jūlija spriedumu Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija (T-393/10, EU:T:2015:515) un, pakārtoti, pieteikums par labojumu izdarīšanu un par papildsprieduma taisīšanu saistībā ar lēmuma nepieņemšanu minētajā spriedumā.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumus noraidīt.

2)	Westfälische Drahtindustrie GmbH, Westfälische Drahtindustrie Verwaltungsgesellschaft mbH & Co. KG un Pampus Industriebeteiligungen GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 6.11.2010.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/33

Vispārējās tiesas 2018. gada 17. aprīļa rīkojums – Westbrae Natural/EUIPO – Kaufland Warenhandel (“COCONUT DREAM”)

(Lieta T-65/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “COCONUT DREAM” reģistrācijas pieteikums - Iebildumu atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 249/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Westbrae Natural, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: D. McFarland, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Kaufland Warenhandel GmbH & Co. KG (Neckarsulm, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. novembra lēmumu lietā R 182/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kaufland Warenhandel un Westbrae Natural.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Westbrae Natural, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 20.3.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/34

Vispārējās tiesas 2018. gada 18. maija rīkojums – VKR Holding/EUIPO (“VELUX”)

(Lieta T-465/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VELUX” reģistrācijas pieteikums - Pretendēšana uz valsts vārdiskas preču zīmes “VELUX” agrāku izcelsmi - Apelācijas padomes lēmuma atcelšana - Regulas (ES) 2017/1001 103. pants - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 249/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VKR Holding A/S (Søborg, Dānija) (pārstāvis: J. Heebøll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 23. maija lēmumu lietā R 1927/2016-2 attiecībā uz pieteikumu, ar kuru tiek pretendēts uz valsts (Igaunijas) preču zīmes, kas ir identiska vārdiskai preču zīmei “VELUX”, kura reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme, agrāku izcelsmi.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 309, 18.9.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/35

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 17. maija rīkojums – Transtec/Komisija

(Lieta T-228/18 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiskā iepirkuma līgumi - Pamatnolīgums par pakalpojumu sniegšanu trešajām valstīm, kas saņem Savienības ārējo palīdzību - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

(2018/C 249/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Transtec (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Aresu un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, apturēt Komisijas 2018. gada 26. marta lēmuma, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums un desmit pretendentiem piešķirtas līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz daļu Nr. 3 publiskajā iepirkumā “2018. gada pamatnolīgums par ārējās palīdzības īstenošanu (FWC SIEA 2018) 2017/S 128-260026)” ar norādi EuropeAid/138778/DH/SER/Multi, izpildi un, otrkārt, uzdot Komisijai pagaidām iekļaut prasītāju apstiprināto pretendentu vidū.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/35

Prasība, kas celta 2018. gada 30. aprīlī – Klymenko/Padome

(Lieta T-274/18)

(2018/C 249/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Phelippeau, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt Oleksandr Viktorovych Klymenko prasību par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Savienības Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un 91. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmajā pamatā ir norādīts apstrīdēto tiesību aktu nepietiekams pamatojums.

2.	Otrais pamats attiecas uz tādu tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu, kas garantētas Eiropas tiesību pamatprincipos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. pantā.

3.	Trešais pamats attiecas uz juridiskā pamata neesamību, jo Līguma par Eiropas Savienību 29. pants nevarot būt ierobežojošu pasākumu, kas vērsti pret O. Klymenko, juridiskais pamats.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu faktos, jo O. Klymenko esot sniedzis informāciju, kas liecinot par to, ka jebkāda kriminālprocesa pamatojumam nav pietiekama faktiskā pamata.

5.	Piektais pamats attiecas uz tādu pamattiesību uz īpašumu pārkāpumu, kas ir Savienības tiesību pamatprincips, kurš aizsargāts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. papildu protokola 1. pantā.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/36

Prasība, kas celta 2018. gada 3. maijā – Arbuzov/Padome

(Lieta T-284/18)

(2018/C 249/46)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tas attiecas uz Sergej Arbuzov;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus un atlīdzināt Sergej Arbuzov tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību.

Prasītājs prasības pamatojumam inter alia apgalvo, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot 2018. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/333, neesot rīkojusies ar pienācīgu rūpību un vērību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot izskatījusi prasītāja iesniegtos argumentus un pierādījumus šīs lietas pamatojumam un esot balstījusi šo lēmumu galvenokārt uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras īso kopsavilkumu, nepieprasot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu.

Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi esot nesamērīgi, pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, un esot uzskatāmi par tādu prasītāja tiesību uz īpašumu garantiju pārkāpumu, kas paredzētas starptautiskajās tiesībās.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/37

Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome

(Lieta T-285/18)

(2018/C 249/47)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Viktor Pavlovič Pšonka (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ciktāl šis lēmums un regula attiecībā uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību.

—

Prasītājs prasības pamatojumam inter alia apgalvo, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot 2018. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/333, neesot rīkojusies ar pienācīgu rūpību un vērību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot izskatījusi prasītāja iesniegtos argumentus un pierādījumus šīs lietas pamatojumam un esot balstījusies galvenokārt uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras īso kopsavilkumu, nepieprasot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu.

—	Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi esot nesamērīgi, pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, un esot uzskatāmi par tādu prasītāja tiesību uz īpašumu garantiju pārkāpumu, kas paredzētas starptautiskajās tiesībās.

Trešajā pamatā ir apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja pamattiesības, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

—	Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, pieņemot ierobežojošos pasākumus, esot pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcija, kā arī viņa tiesības uz privātā īpašuma aizsardzību.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/38

Prasība, kas celta 2018. gada 4. maijā – Pšonka/Padome

(Lieta T-289/18)

(2018/C 249/48)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Artem Viktorovič Psonka (Kramatorska, Ukraina) (pārstāvis: M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts labas pārvaldības princips.

—

Prasītājs prasības pamatojumam inter alia apgalvo, ka Eiropas Savienības Padome, pieņemot 2018. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/333, neesot rīkojusies ar pienācīgu rūpību un vērību, jo pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tā neesot izskatījusi prasītāja iesniegtos argumentus un pierādījumus šīs lietas pamatojumam un esot balstījusies galvenokārt uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras īso kopsavilkumu, nepieprasot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu.

—	Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi esot nesamērīgi, pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, un esot uzskatāmi par tādu prasītāja tiesību uz īpašumu garantiju pārkāpumu, kas paredzētas starptautiskajās tiesībās.

Trešajā pamatā ir apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja pamattiesības, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

—	Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, pieņemot ierobežojošos pasākumus, esot pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcija, kā arī viņa tiesības uz privātā īpašuma aizsardzību.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/39

Prasība, kas celta 2018. gada 7. maijā – Portugāle/Komisija

(Lieta T-292/18)

(2018/C 249/49)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, P. Estevão un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 27. februāra Īstenošanas lēmumu C(2018) 955 , ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) – daļā, kurā Portugāles pieteiktie izdevumi 1 052 101,05 EUR apmērā tiek izslēgti no ES finansējuma ar šādu pamatojumu: “III pielikuma tabulās parādi reģistrēti nepareizi, proti, nav piemērots “50 %/50 %” noteikums”;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja atsaucas uz to, ka esot pārkāpti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (1) 32. un 33. pants, kā arī Regulas (EK) Nr. 1306/2013 (2) 54. pants.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/40

Prasība, kas celta 2018. gada 7. jūnijā – Grieķija/Komisija

(Lieta T-295/18)

(2018/C 249/50)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou, A.-Ev. Vasilopoulou un E. Chroni)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā no Savienības finansējuma tiek izslēgti izdevumi (bruto) kopsummā 17 869 131,75 EUR apmērā (ar budžetāro ietekmi 14 857 076,98 EUR apmērā), ko Grieķijas Republika veikusi un pieteikusi ELFLA ietvaros attiecībā uz pasākumiem 125A, 321 un 322 (bruto kopsumma 15 631 043,52 apmērā ar budžetāro ietekmi 12 618 988,75 apmērā) un attiecībā uz pasākumu 123A (summa 2 238 088,23 EUR apmērā), kā arī [izmaksu] summa 588 103,59 EUR apmērā, kas ELGF ietvaros veiktas 2011. – 2014. finanšu gadā veikto darījumu kontroles pasākuma rezultātā, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Grieķijas Republikai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus. Pirmie seši pamati ir par korekciju, kas ELFLA ietvaros noteikta attiecībā uz pasākumiem 125Α, 321, 322 un 123Α, savukārt pēdējie divi – par korekciju, kas noteikta par trūkumiem darījumu kontrolē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (1) V sadaļas III nodaļu.

Pirmais pamats ir par to, ka Komisija esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta c) apakšpunktā izklāstīto gadījumu, pārsniegusi savu kompetenci ratione temporis jautājumā par strīdīgo finansiālo korekciju noteikšanu, kā arī pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, nosakot strīdīgās korekcijas aprēķina bāzi.

2.	Ar otro pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka esot pārkāpti ne bis in idem, tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības, dalībvalsts tiesiskās paļāvības un samērīguma principi.

Trešais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2) 71. panta 2. punkts un 75. panta 1. punkts, Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (3) 43. pants, nacionālās lauku attīstības programmas, ko apstiprinājusi Komisija (LAP 2007. – 2013. gadam), kā arī Regulas (ES) Nr. 65/2011 (4) 24. panta 2. punkta b) apakšpunkts, neesot juridiskās bāzes un pamatojuma norādes, kā arī esot pieļauta kļūda faktu vērtējumā saistībā ar noteikto vienotas 10 % likmes korekciju, ņemot vērā, ka vadības iestāde savus uzdevumus veikusi likumīgi un pilnībā.

Ceturtajā pamatā – kas ir pakārtots attiecībā pret trešo pamatu – tiek apgalvots, ka esot pārkāpti samērīguma un dalībvalsts tiesiskās paļāvības principi, kā arī pamatnostādnes, kas rodamas 2015. gada 8. jūnija dokumentos VI/5330/1997 un C(2015) 3675, turklāt neesot norādīts arī pienācīgs pamatojums jautājumā par piemēroto korekcijas vienoto 10 % likmi.

Piektais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 65/2011 24. panta 2. punkta noteikumi un pieļauta kļūda faktu vērtējumā, kā arī neesot norādīts pienācīgs pamatojums nedz jautājumā par apgalvoto vadības iestādes neveikto atbalsta pieteikumu vērtējumu, nedz par apgalvoto vērtēšanas darbību nekontrolēšanu, turklāt esot pārkāpts samērīguma princips.

6.	Sestais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 65/2011 24. panta 1. un 2. punkts un samērīguma princips un pieļauta kļūda faktu vērtējumā, kā arī neesot norādīts pienācīgs pamatojums jautājumā par apgalvoto izdevumu pamatotības nenovērtēšanu.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka finansiālā korekcija, kas noteikta attiecībā uz 2011.–2013. gadu, esot jāatceļ, jo tai nav juridiska pamata un pamatojuma – it īpaši attiecībā uz 2013. gadu tāpēc, ka tā ir pretrunā labas pārvaldības principam.

8.	Ar astoto pamatu, kas iedalīts piecās atšķirīgās daļās, tiek apgalvots, ka strīdīgā korekcija esot noteikta, Komisijai pieļaujot kļūdu faktu vērtējumā, nenorādot nekādu pamatojumu, kā arī neievērojot Grieķijas Republikas tiesības uz aizstāvību.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2005, L 277, 1. lpp.).

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2006 (2006. gada 15. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2006, L 368, 15. lpp.).

(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2011 (2011. gada 27. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV 2011, L 25, 8. lpp.).

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/41

Prasība, ka celta 2018. gada 7. maijā – Banco Comercial Português u.c./Komisija

(Lieta T-298/18)

(2018/C 249/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Banco Comercial Português (Porto, Portugāle), Banco ActivoBank S.A. (Lisabona) un Banco de Investimento Imobiliário S.A. (Lisabona) (pārstāvji: C. Botelho Moniz, L. do Nascimento Ferreira, F.-C. Laprévote, A. Champsaur un D. Oda, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt Komisijas 2017. gada 11. oktobra lēmumu C(2017/N) (valsts atbalsts SA.49275), ciktāl ar to ir uzskatīts, ka Portugāles noregulējuma fonda (“Noregulējuma fonds”) un Lone Star group (“Lone Star”) panāktā un noslēgtā iespējamā kapitāla vienošanās (“CCA”) saistībā ar darījumu, kurā Noregulējuma fonds pārdod un Lone Star pērk Novo Banco, S.A. (“Novo Banco”), ir ar iekšējo tirgu saderīgs valsts atbalsts, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt ar šo lietu saistītos tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, izdevumus, kas ir radušies prasītājiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka uz Banco Espírito Santo, S.A. (“BES”) 2014. gada noregulējumu attiecās vienīgi Portugāles tiesības, un ka noregulējums esot īstenots pirms ir stājušās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.) (“BRRD”);

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka BRRD ir piemērojama tikai no 2015. gada 1. janvāra;

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka nolūkā saglabāt BES sākotnējā noregulējuma vienotību un tā īstenošanu, uz Novo Banco pārdošanu attiecās vienīgi valsts tiesības, kuras bija spēkā pirms BRRD īstenošanas;

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepamatoti uzskatīdama, ka BRRD neesot nesaraujami saistīti noteikumi, kuri būtu attiecināmi uz CCA izvērtējumu;

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi BRRD 101. un 44. pantu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, neuzsākdama oficiālo procedūru situācijā, kad pastāvēja nopietnas aizdomas par to, vai CCA mehānisms atbilst ES tiesībām, Komisija esot pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (“Procedūras regula”, OV 2015, L 248, 9. lpp.), 4. panta 4. punktu, tādējādi neļaujot prasītājiem īstenot savas procesuālās tiesības.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/42

Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – Herrero Torres/EUIPO – DZ Licores (“CARAJILLO LICOR 43 CUARENTA Y TRES”)

(Lieta T-326/18)

(2018/C 249/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums: spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: José-Ramón Herrero Torres (Kasteljona de la Plana, Spānija) (pārstāvis: J. V. Gil Martí, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: DZ Licores, SLU. (Kartahena, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes pieteicēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “CARAJILLO LICOR 43 CUARENTA Y TRES” pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 444 855

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 13. marta lēmums lietā R 2104/2017-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu kā prettiesisku un piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta, kā arī 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/43

Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Bodegas Altun/EUIPO – Codorníu (“ANA DE ALTUN”)

(Lieta T-334/18)

(2018/C 249/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums: spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bodegas Altun, SL (Baños de Ebro, Spānija) (pārstāvis: J. Oria Sousa-Montes, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Codorníu, SA (Esplugues de Llobregat, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes pieteicēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “ANA DE ALTUN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 860 913

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 14. marta lēmums lietā R 173/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējās instances tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/44

Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – Gibson Brands/EUIPO – Wilfer

(Ģitāras forma)

(Lieta T-340/18)

(2018/C 249/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gibson Brands, Inc. (Našvila, Tenesija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāve: K. Hughes, Solicitor, A. Renck un C. Stöber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hans-Peter Wilfer (Markeneukirchen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme (Ģitāras forma) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 179 953

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 8. marta lēmums lietā R 415/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, skatot to kopā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 3. punktu, pārkāpums.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija rīkojums – Sowaer/Komisija

(Lieta T-474/16) (1)

(2018/C 249/55)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 371, 10.10.2016.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija rīkojums – QD/EUIPO

(Lieta T-787/16) (1)

(2018/C 249/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 31. maija rīkojums – QD/EUIPO

(Lieta T-199/17) (1)

(2018/C 249/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 161, 22.5.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 30. maija rīkojums – António Conde & Companhia/Komisija

(Lieta T-443/17) (1)

(2018/C 249/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 293, 4.9.2017.

16.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 29. maija rīkojums – Nova Brands/EUIPO – Natamil (“Natamil”)

(Lieta T-23/18) (1)

(2018/C 249/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 94, 12.3.2018.