ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
61. gadagājums |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2018/C 211/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2018/C 211/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/2 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)/Generalitat de Catalunya
(Lieta C-233/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reģionālais nodoklis attiecībā uz lieliem mazumtirdzniecības objektiem - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Vides aizsardzība un teritorijas plānošana - Valsts atbalsts - Selektīvs pasākums - Komisijas vēstule par sūdzības izskatīšanas izbeigšanu - Pastāvošs atbalsts))
(2018/C 211/02)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)
Atbildētāja: Generalitat de Catalunya
Rezolutīvā daļa
1) |
LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds nodoklis, ar kuru tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti, kāds tiek aplūkots pamatlietā. |
2) |
Par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatāms tāds nodoklis kā pamatlietā aplūkotais, ar ko tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti pamatā atkarībā no to tirdzniecības platības, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuru tirdzniecības platība ir mazāka par 2 500 m2. Šāds nodoklis tāpat nav uzskatāms par valsts atbalstu šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuri nodarbojas ar dārzkopības preču, transportlīdzekļu, būvmateriālu, tehnikas un ražošanas vajadzībām paredzēto preču tirdzniecību, un ciktāl ar to tiek piešķirts nodokļa bāzes samazinājums 60 % apmērā objektiem, kas nodarbojas ar mēbeļu, sanitāro preču un durvju un logu, kā arī mājamatniecības preču tirdzniecību, ja šie objekti nerada tik lielu kaitējumu videi un teritorijas plānošanai kā pārējie objekti, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Turpretim, šāds nodoklis ir uzskatāms par tādu, kas veido valsts atbalstu šīs pašas tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti lieli kolektīvi mazumtirdzniecības objekti, kuru tirdzniecības platība ir vienāda vai lielāka par 2 500 m2 robežvērtību. |
3) |
Tādos apstākļos kā tie, kurus ir raksturojusi iesniedzējtiesa, valsts atbalsts, kas izriet no tāda nodokļa režīma kā pamatlietā aplūkotais, nevar tikt uzskatīts par pastāvošu atbalstu Padomes Regulas Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 1. panta b) punkta, kura formulējums ir pārņemts Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta b) punktā, izpratnē. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/3 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)/Consejería de Economía y Hacienda del Principado de Asturias (C-234/16), Consejo de Gobierno del Principado de Asturias (C-235/16)
(Apvienotās lietas C-234/16 un C-235/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reģionālais nodoklis attiecībā uz lieliem mazumtirdzniecības objektiem - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Vides aizsardzība un teritorijas plānošana - Valsts atbalsts - Selektīvs pasākums))
(2018/C 211/03)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)
Atbildētājas: Consejería de Economía y Hacienda del Principado de Asturias (C-234/16), Consejo de Gobierno del Principado de Asturias (C-235/16)
Rezolutīvā daļa
1) |
LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds nodoklis, ar kuru tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti, kāds tiek aplūkots pamatlietā. |
2) |
Par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatāms tāds nodoklis kā pamatlietās aplūkotais, ar ko tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti pamatā atkarībā no to tirdzniecības platības, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuru tirdzniecības platība ir mazāka par 4 000 m2. Šāds nodoklis tāpat nav uzskatāms par valsts atbalstu šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuri veic savu darbību dārzniecības jomā un transportlīdzekļu, būvmateriālu, tehnikas un ražošanas vajadzībām paredzētu preču tirdzniecības jomā un kuru tirdzniecības platība nepārsniedz 10 000 m2, ja tie nerada tik būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un teritoriālo plānošanu kā pārējie uzņēmumi, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/4 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)/Diputación General de Aragón
(Apvienotās lietas C-236/16 un C-237/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Reģionālais nodoklis attiecībā uz lieliem mazumtirdzniecības objektiem - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Vides aizsardzība un teritorijas plānošana - Valsts atbalsts - Selektīvs pasākums))
(2018/C 211/04)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: Asociación Nacional de Grandes Empresas de Distribución (ANGED)
Atbildētājs: Diputación General de Aragón
Rezolutīvā daļa
1) |
LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds nodoklis, ar kuru tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti, kāds tiek aplūkots pamatlietā. |
2) |
Par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatāms tāds nodoklis kā pamatlietās aplūkotais, ar ko tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti pamatā atkarībā no to tirdzniecības platības, ciktāl no tā ir atbrīvoti tie no šiem objektiem, kuru tirdzniecības platība nav lielāka par 500 m2, un tie, kuru tirdzniecības platība pārsniedz šo robežvērtību, bet kuru nodokļa bāze nepārsniedz 2 000 m2. Šāds nodoklis tāpat nav uzskatāms par valsts atbalstu šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuri veic savu darbību tehnikas, transportlīdzekļu, darba rīku, ražošanas vajadzībām paredzētu preču, būvmateriālu, sanitāro preču un durvju un logu, kas tiek pārdoti komersantiem, mēbeļu individuālos, tradicionālos un specializētos veikalos, automobiļu, dārzkopības preču un kultūraugu [audzētavās] tirdzniecības jomā, kā arī degvielas uzpildes stacijas, ja šie objekti nerada tik būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un teritoriālo plānošanu kā pārējie uzņēmumi, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/4 |
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 24. aprīļa spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – MP/Secretary of State for the Home Department
(Lieta C-353/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patvēruma politika - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 4. pants - Direktīva 2004/83/EK - 2. panta e) punkts - Nosacījumi, lai saņemtu alternatīvo aizsardzību - 15. panta b) punkts - Būtiska kaitējuma risks pieteikuma iesniedzēja psihiskajai veselībai nosūtīšanas atpakaļ uz viņa izcelsmes valsti gadījumā - Persona, kas savā izcelsmes valstī ir tikusi spīdzināta))
(2018/C 211/05)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Supreme Court of the United Kingdom
Pamatlietas puses
Prasītājs: MP
Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 2. panta e) punkts un 15. panta b) punkts, tos aplūkojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz alternatīvās aizsardzības statusu ir tādam trešās valsts valstspiederīgajam, kuru pagātnē ir spīdzinājušas viņa izcelsmes valsts iestādes un kurš nosūtīšanas atpakaļ uz šo valsti gadījumā vairs nav pakļauts spīdzināšanas riskam, bet kura fiziskā un psihiskā veselība viņa piedzīvotās spīdzināšanas izraisītās traumas dēļ šādā gadījumā varētu būtiski pasliktināties, radot risku, ka šis valstspiederīgais varētu izdarīt pašnāvību, ja pastāv reāls risks, ka minētajam valstspiederīgajam minētajā valstī varētu tikt tīši liegta šīs spīdzināšanas fizisko vai garīgo seku ārstēšanai piemērota aprūpe, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/5 |
Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eamonn Donnellan/The Revenue Commissioners
(Lieta C-34/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savstarpēja palīdzība prasījumu piedziņā - Direktīva 2010/24/ES - 14. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Pieprasījuma saņēmējas iestādes iespēja atteikt palīdzību piedziņā tādēļ, ka par prasījumu nav pienācīgi paziņots))
(2018/C 211/06)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
High Court (Īrija)
Pamatlietas puses
Prasītājs: Eamonn Donnellan
Atbildētājs: The Revenue Commissioners
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem 14. panta 1. un 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz dalībvalsts iestādei atteikties izpildīt piedziņas pieprasījumu saistībā ar prasījumu attiecībā uz citā dalībvalstī piemērotu naudas sodu, kāds aplūkots pamatlietā, tādēļ ka lēmums, ar ko šis sods ir piemērots, nav pienācīgi paziņots ieinteresētajai personai, pirms minētajai iestādei tika iesniegts piedziņas pieprasījums saskaņā ar šo direktīvu.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/6 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums (Curtea de Apel Suceava (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zabrus Siret SRL/Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Iaşi – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Suceava
(Lieta C-81/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Direktīva 2006/112/EK - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Priekšnodokļa atskaitīšana - Tiesības uz PVN atmaksāšanu - Darījumi, kas attiecas uz taksācijas periodu, par kuru jau ir pabeigta nodokļu revīzija - Valsts tiesību akti - Iespēja nodokļa maksātājam koriģēt nodokļa deklarācijas, par kurām jau ir notikusi nodokļu revīzija - Izslēgšana - Efektivitātes princips - Nodokļu neitralitāte - Tiesiskā noteiktība))
(2018/C 211/07)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Suceava
Pamatlietas puses
Prasītāja: Zabrus Siret SRL
Atbildētāja: Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Iaşi – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Suceava
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES (2010. gada 13. jūlijs), 167., 168., 179., 180. un 182. pants, kā arī efektivitātes, nodokļu neitralitātes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā, atkāpjoties no piecu gadu noilguma termiņa, kas ir noteikts valsts tiesībās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju koriģēšanai, tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, nodokļu maksātājam ir liegts izdarīt šādu korekciju, lai izvirzītu savas atskaitīšanas tiesības, tikai tāpēc, ka šī korekcija attiecas uz laikposmu, par kuru jau ir notikusi nodokļu revīzija.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/6 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums – Cellnex Telecom SA, iepriekš Abertis Telecom SA, Telecom Castilla-La Mancha SA/Eiropas Komisija, SES Astra
(Apvienotās lietas C-91/17 P un C-92/17 P) (1)
((Apelācija - Valsts atbalsts - Ciparu televīzija - Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha (Kastīlijas-Lamančas autonomā kopiena, Spānija) - Subsīdiju piešķiršana zemes ciparu televīzijas platformu operatoriem - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Jēdziens “valsts atbalsts” - Priekšrocība - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Definīcija - Dalībvalstu rīcības brīvība))
(2018/C 211/08)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Cellnex Telecom SA, iepriekš Abertis Telecom SA, Telecom Castilla-La Mancha SA (pārstāvji: J. Buendía Sierra un A. Lamadrid de Pablo, abogados)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Gippini Fournier, B. Stromsky un P. Němečková), SES Astra (pārstāvji: F. González Díaz un V. Romero Algarra, abogados)
Rezolutīvā daļa
1) |
Apelācijas sūdzības noraidīt. |
2) |
Cellnex Telecom SA un Telecom Castilla-La Mancha SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/7 |
Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika
(Lieta C-97/17) (1)
((Valsts pienākumu neizpilde - Dabas aizsardzība - Direktīva 2009/147/EK - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaši aizsargājama teritorija (ĪAT) - Skaitliski un lieluma ziņā Direktīvas 2009/147 I pielikumā minēto putnu sugu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju klasificēšana par ĪAT - Putnu aizsardzībai nozīmīgas teritorijas (PANT) - Rilas PANT - Rilas PANT daļēja klasificēšana par ĪAT))
(2018/C 211/09)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Mihaylova un C. Hermes)
Atbildētāja: Bulgārijas Republika (pārstāves: E. Petranova un L. Zaharieva)
Rezolutīvā daļa
1) |
Neiekļaujot visu putnu aizsardzībai nozīmīgo teritoriju, kas aptver Rilas kalnu masīvu, īpaši aizsargājamā teritorijā, Bulgārijas Republika nav klasificējusi skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas to sugu aizsardzībai, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību I pielikumā, un tādēļ šī dalībvalsts nav izpildījusi šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus. |
2) |
Bulgārijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/7 |
Prasība, kas iesniegta 2018. gada 1. februārī — Eiropas Komisija/Ungārija
(Lieta C-66/18)
(2018/C 211/10)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Di Bucci, L. Malferrari, B. De Meester un K. Talabér-Ritz)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi
Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi
— |
pienākumus, kas izriet no VVPT [Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību] XVII panta, kas prasa augstākās izglītības iestādēm ārpus EEZ noslēgt starptautisku vienošanos kā priekšnosacījumu izglītības pakalpojumu sniegšanai atbilstoši grozītā 2011. gada likuma CCIV 76. panta 1. punkta a) apakšpunktam. |
— |
pienākumus, kas izriet no Direktīvas 2006/123/EK (1) 16. panta, un katrā ziņā no LESD 49. un 56. panta izrietošos pienākumus, kā arī no VVPT XVII panta izrietošos pienākumus, kas liek ārvalstu izglītības iestādēm piedāvāt augstāko izglītību savā izcelsmes valstī atbilstoši grozītā 2011. gada likuma CCIV 76. panta 1. punkta b) apakšpunktam. |
— |
pienākumus, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. panta, 14. panta 3. punkta un 16. panta, saistībā ar iepriekš aprakstītajiem ierobežojumiem. |
— |
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Juridiskais pamats augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanai Ungārijā ir 2011. gada likums CCIV par valsts augstāko izglītību, kura 76. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka ārvalstu augstākās izglītības iestāde Ungārijas teritorijā var īstenot izglītošanas, ko apliecina diploms, darbību tikai tad, ja Ungārijas valdība un valsts, kurā atrodas augstākās izglītības iestādes sēdeklis, ir noslēgušas starptautisku vienošanos par principiālu atbalsta sniegšanu iestādei darbības veikšanai Ungārijā; federālas valsts gadījumā šī vienošanās balstās uz iepriekš noslēgtu vienošanos ar centrālo valdību, ja tā nav kompetenta noslēgt saistošas starptautiskas vienošanās.
Turklāt 2011. gada likuma CCIV 76. panta 1. punkts nosaka, ka ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, kas veic darbību Ungārijā, ne tikai jāatbilst valsts, kurā atrodas to sēdeklis, noteiktajām augstākās izglītības iestādes statusam, bet tām ir faktiski jāsniedz augstākā izglītība attiecīgajā valstī.
Komisija 2017. gada 27. aprīlī uzsāka pienākumu neizpildes procedūru pret Ungāriju attiecībā uz grozīto 2011. gada likumu CCIV.
Uzskatīdama, ka Ungārijas sniegtā atbilde ir nepietiekama, Komisija uzsāka nākamo posmu pienākumu neizpildes procedūrā un 2017. gada 14. jūlijā iesniedza Ungārijai argumentēto atzinumu.
Neuzskatot par pietiekamu arī atbildi uz argumentēto atzinumu, Komisija nolēma vērsties Tiesā, lai tā konstatētu, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no VVPT XVII panta, Direktīvas 2006/123/EK 16. panta, LESD 49. un 56. panta, kā arī no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. panta, 14. panta 3. punkta un 16. panta.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/8 |
Prasība, kas celta 2018. gada 6. februārī – Eiropas Komisija/Ungārija
(Lieta C-78/18)
(2018/C 211/11)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Di Bucci, L. Malferrari un K. Talabér-Ritz)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi
— |
atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no LESD 63. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 12. panta, diskriminējoši, nevajadzīgi un nepamatoti paredzot ierobežojumus ārvalstu ziedojumiem Ungārijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar a külföldről támogatott szervezetek átláthatóságáról szóló 2017. évi LXXVI. törvény (2017. gada Likums LXXVI par organizāciju, kas saņem ekonomisku atbalstu no ārvalstīm, pārskatāmību), kura tiesību normās noteiktām pilsoniskās sabiedrības organizāciju kategorijām – proti, organizācijām, kuras tieši vai netieši saņem ārvalstu ekonomisku atbalstu, kas pārsniedz noteiktu summu – tiek paredzēti pienākumi attiecībā uz reģistrāciju, deklarēšanu un pārskatāmību, kā arī paredzēta iespēja organizācijām, kuras nepilda šos pienākumus, piemērot sodu; |
— |
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
2017. gada Likums LXXVI par organizāciju, kuras saņem ekonomisku atbalstu no ārvalstīm, pārskatāmību, noteiktām pilsoniskās sabiedrības organizāciju kategorijām – proti, organizācijām, kuras tieši vai netieši saņem ārvalstu ekonomisku atbalstu, kas pārsniedz noteiktu summu – paredz jaunus pienākumus attiecībā uz reģistrāciju, deklarēšanu, pārskatāmību un publicitāti, kā arī paredz iespēju organizācijām, kuras nepilda šos pienākumus, piemērot sodu.
2017. gada 14. jūlijā Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju attiecībā uz 2017. gada Likumu LXXVI.
Uzskatīdama, ka Ungārijas sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija uzsāka nākamo posmu pārkāpuma procedūrā un 2017. gada 5. oktobrī iesniedza Ungārijai argumentētu atzinumu.
Uzskatot par neapmierinošu arī atbildi uz argumentēto atzinumu, Komisija nolēma vērsties Tiesā ar prasību atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no LESD 63. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 12. panta.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/9 |
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. februārīCJ iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-602/16 CJ/Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
(Lieta C-139/18 P)
(2018/C 211/12)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: CJ (pārstāvji: V. Kolias, Δικηγόρος)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-602/16 CJ/ECDC (EU:T:2017:893); |
— |
līdz ar to, ja apelācijas sūdzība tiks atzīta par pamatotu, atcelt apstrīdēto 2015. gada 21. septembra novērtējuma ziņojumu; |
— |
piespriest ECDC atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa:
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa:
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa:
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa:
|
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. martā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Canarias (Spānija) – Unión Insular de CC.OO. de Lanzarote/Swissport Spain Aviation Services Lanzarote S.L.
(Lieta C-167/18)
(2018/C 211/13)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Canarias
Pamatlietas puses
Prasītāja pirmajā instancē un apelācijas sūdzības iesniedzēja otrajā instancē: Unión Insular de CC.OO. de Lanzarote
Atbildētāja pirmajā instancē un otrajā instancē: Swissport Spain Aviation Services Lanzarote S.L.
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (1) 1. panta 1. punkts ir piemērojams gadījumā, kad uzņēmums sakarā ar pakalpojumu sniegšanas līguma izbeigšanu beidz sniegt klientam pakalpojumus, kuros darbība galvenokārt ir balstīta uz darbaspēku (aprīkojuma tīrīšana), un kad jaunais pakalpojumu sniedzējs pārņem būtisku personāla daļu, kas ir nodarbināta šī pakalpojuma sniegšanai, ja šāda subrogācija attiecībā uz darba līgumiem ir paredzēta uzkopšanas nozarē noslēgtā darba koplīguma noteikumos? |
2) |
Vai ar Kopienu direktīvu (kā to ir interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa) ir saderīga Spānijas Tribunal Supremo sniegtā interpretācija, saskaņā ar kuru personāla pārņemšanas gadījumā atbilstoši darba koplīguma noteikumiem uzņēmumu pāreja nenotiek, jo nav izpildīts nosacījums par brīvprātīgu pāreju, un tādējādi direktīva nav piemērojama? |
3) |
Vai var uzskatīt, ka saskaņā ar direktīvas regulējumu pakalpojumu uzņēmumu gadījumos, kad nozares darba koplīgumā ir noteikts personāla subrogācijas pienākums, notiek personāla pārņemšana un tādējādi arī uzņēmumu pāreja minētās direktīvas izpratnē? |
4) |
Vai ar direktīvas 3. pantu ir saderīgs Convenio Colectivo de Limpieza de Edificios y Locales de la provincia de Las Palmas [Laspalmasas provinces ēku un telpu uzkopšanas koplīguma] Nr. 2012/2014 14. pants, kurā ir noteikts, ka personāla subrogācijas gadījumos saskaņā ar darba koplīgumu pārņemtie darba ņēmēji nesaglabā tiesības un pienākumus, kas viņiem bija iepriekšējā uzņēmumā, kā arī viņiem netiek piemēroti darba koplīgumā paredzētie darba noteikumi? |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. martā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Club de Variedades Vegetales Protegidas/Adolfo Juan Martínez Sanchís
(Lieta C-176/18)
(2018/C 211/14)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītājs: Club de Variedades Vegetales Protegidas
Atbildētājs: Adolfo Juan Martínez Sanchís
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai – gadījumā, ja lauksaimnieks no kādas stādaudzētavas (trešās personas uzņēmuma) ir iegādājies augu šķirnes stādus un tos iestādījis, kamēr šīs šķirnes aizsardzība vēl nebija stājusies spēkā – uz šā lauksaimnieka vēlāko darbību, proti, koku nākamo ražu ievākšanu Regulas (EK) Nr. 2100/94 (1) 13. panta 2. punktā noteiktās ius prohibendi var attiekties tad, ja ir iestājušies šā panta 3. punktā noteiktie nosacījumi, jo tas ir uzskatāms par ievākto materiālu? Vai arī turpretim jāuzskata, ka šī ražas novākšanas darbība ir šķirnes ražošana vai pavairošana, kas rada “ievākto materiālu” un kuru augu šķirnes īpašnieks var aizliegt arī tad, ja nav izpildīti 3. punkta nosacījumi? |
2) |
Vai ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 13. panta 3. punktu ir saderīga interpretācija, ka vairākposmu aizsardzības sistēma aptver jebkuru no šā panta 2. punktā minētajām darbībām ar “ievākto materiālu”, arīdzan pašu tā ievākšanu, vai tikai tās darbības, kas notiek pēc šā ievāktā materiāla ražošanas, kā, piemēram, tā uzglabāšana un tirdzniecība? |
3) |
Vai – Regulas (EK) Nr. 2100/94 13. panta 3. punktā paredzētajā vairākposmu aizsardzības sistēmas piemērošanā “novāktajam materiālam” – tālab, lai tiktu izpildīts pirmais nosacījums, ir vajadzīgs, ka stādu iegāde būtu notikusi pēc tam, kad īpašnieks jau ir saņēmis Kopienas aizsardzību augu šķirnei, vai turpretim būtu pietiekami, ka tolaik tai būtu bijusi pagaidu aizsardzība, jo iegāde notikusi laikposmā no pieteikuma publicēšanas līdz augu šķirnes aizsardzības spēkā esamības sākumam? |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 7. martā iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo de Madrid (Spānija) – Almudena Baldonedo Martín/Ayuntamiento de Madrid
(Lieta C-177/18)
(2018/C 211/15)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Contencioso-Administrativo de Madrid
Pamatlietas puses
Prasītāja: Almudena Baldonedo Martín
Atbildētāja: Ayuntamiento de Madrid
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Pamatnolīguma 4. klauzula var tikt interpretēta tādējādi, ka tāda situācija kā pamatlietā aplūkotā, kur pagaidu ierēdnis veic tādu pašu darbu kā pastāvīgais ierēdnis (pastāvīgajam ierēdnim nav tiesību uz atlaišanas pabalstu, jo viņam piemērojamajā tiesiskajā režīmā attiecīgā situācija [minētais pabalsts] nav paredzēta), nav uzskatāma par situāciju, kas aprakstīta šajā 4. klauzulā? |
2) |
Vai ar Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikumā iekļauto pamatnolīgumu – lai tādējādi sasniegtu tajā noteiktos mērķus nodrošināt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un ievērot diskriminācijas aizliegumu, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips un ir konkretizēts direktīvā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pantā, ņemot vērā arī sociālās pamattiesības LESD 151. un 153. panta izpratnē, – ir saderīga tāda interpretācija, saskaņā ar kuru pagaidu ierēdnim var piešķirt tiesības uz atlaišanas pabalstu, pamatojoties uz viņa salīdzinājumu ar atbilstoši līgumam nodarbināto darba ņēmēju, jo viņa statuss (ierēdnis vai līgumisks darba ņēmējs) ir pilnībā atkarīgs no publiskā darba devēja, vai arī tieši vertikāli piemērojot Eiropas Savienības primārās tiesības? |
3) |
Attiecīgā gadījumā ņemot vērā, ka nodarbināšana uz noteiktu laiku tiek ļaunprātīgi izmantota pastāvīgu vajadzību apmierināšanai, nepastāvot objektīvam iemeslam, un neatbilst kādai steidzamai vai neatliekamai nepieciešamībai, kas to pamatotu, un ka [Spānijas] valsts tiesībās nav paredzētas sankcijas vai efektīvi ierobežojumi, vai gadījumā, kad darba devējs nenodrošina pastāvīgumu darba ņēmējam, ar Direktīvā 1999/70/EK mērķiem ir saderīgs tāds ļaunprātīgas izmantošanas un Savienības tiesību pārkāpuma radīto seku novēršanai paredzēts pasākums kā pabalsts, kas būtu līdzīgs kompensācijai par nelikumīgu atlaišanu, proti, pabalsts, kas uzskatāms par atbilstīgu, samērīgu, efektīvu un preventīvu sankciju? |
(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. martā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – José Cánovas Pardo S.L./Club de Variedades Vegetales Protegidas
(Lieta C-186/18)
(2018/C 211/16)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzības iesniedzēja: José Cánovas Pardo S.L.
Otra puse kasācijas tiesvedībā: Club de Variedades Vegetales Protegidas
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Regulas (EK) Nr. 2100/94 (1) 96. pantam ir pretrunā šīs tiesību normas interpretācija, saskaņā ar kuru vienmēr, kad ir pagājis trīs gadu termiņš no brīža, kad pēc Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas īpašniekam ir kļuvusi zināma par pārkāpumu atbildīgā puse un tās darbība, regulas 94. un 95. pantā paredzēto prasību celšanas termiņš ir noildzis, pat ja pārkāpjošās darbības ir turpinājušās līdz brīdim, kad ir celta prasība? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai ir jāuzskata, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 96. pantu noilgums ir attiecināms vienīgi uz konkrētām pārkāpjošajām darbībām, kuras ir veiktas laikā pirms trīs gadu noilguma termiņa sākuma, nevis uz pēdējo trīs gadu laikā veiktajām pārkāpjošajām darbībām? |
3) |
Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai šajā gadījumā prasība par pārkāpuma izbeigšanu un arī prasība par zaudējumu atlīdzību būtu apmierināmas tikai attiecībā uz šīm pēdējo trīs gadu laikā izdarītajām pārkāpjošajām darbībām? |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. martā iesniedza Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) – Google LLC/Bundesrepublik Deutschland
(Lieta C-193/18)
(2018/C 211/17)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen
Pamatlietas puses
Prasītāja: Google LLC
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Pamatdirektīvas 2002/21/EK (1) 2. panta c) punktā ietvertā pazīme “pakalpojumi, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos” ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas vai var attiekties arī uz interneta e-pasta pakalpojumiem, ko nodrošina, izmantojot atvērto internetu un kas paši nenodrošina piekļuvi internetam?
|
2) |
Gadījumā, ja pirmajā jautājumā minētā pazīme ir jāinterpretē tādējādi, ka tā principā neattiecas uz interneta e-pasta pakalpojumiem, ko nodrošina, izmantojot atvērto internetu, un kas paši nenodrošina piekļuvi internetam – vai izņēmuma kārtā pazīmi var uzskatīt par izpildītu, ja šāda pakalpojuma sniedzējs vienlaicīgi pārvalda dažus ar internetu saistītus elektronisko komunikāciju tīklus, kurus katrā ziņā var izmantot arī, lai sniegtu e-pasta pakalpojumus? Ar kādiem nosacījumiem tas ir iespējams? |
3) |
Kā ir jāinterpretē Pamatdirektīvas 2002/21/EK 2. panta c) punktā minētā pazīme “parasti nodrošina par atlīdzību”?
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV 2002; L 108, 33. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 20. martā iesniedza Curtea de Apel Piteşti (Rumānija) – Maria-Cristina Dospinescu, Filofteia-Camelia Ganea, Petre Sinca, Luminiţa-Maria Ioniţă, Maria Burduv, Raluca-Marinela Traşcă/Spitalul Judeţean de Urgenţă Vâlcea
(Lieta C-205/18)
(2018/C 211/18)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Piteşti
Pamatlietas puses
Prasītājas: Maria-Cristina Dospinescu, Filofteia-Camelia Ganea, Petre Sinca, Luminiţa-Maria Ioniţă, Maria Burduv, Raluca-Marinela Traşcă
Atbildētāja: Spitalul Judeţean de Urgenţă Vâlcea
Prejudiciālais jautājums
Vai LESD 114. panta 3. punkts, LESD 151. pants un LESD 153. pants, kā arī Pamatdirektīvas 89/391/EEK (1) un turpmāko specifisko direktīvu normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz dalībvalstij noteikt termiņus un procedūras, kuri nedod iespēju vērsties tiesās, lai panāktu, ka darba vietas tiek klasificētas par tādām, kurās darbs tiek veikts īpašos apstākļos, kā rezultātā darbā jaunpieņemtajiem darba ņēmējiem netiek atzītas tiesības uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā, kas izriet no minēto apstākļu konstatācijas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu?
(1) Padomes Direktīva 89/391 (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. martā iesniedza Arbeidshof te Brussel (Beļģija) – Zubair Haqbin/Federaal Agentschap voor de opvang van asielzoekers
(Lieta C-233/18)
(2018/C 211/19)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Arbeidshof te Brussel
Pamatlietas puses
Prasītājs: Zubair Haqbin
Atbildētāja: Federaal Agentschap voor de opvang van asielzoekers
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai direktīvas (1) 20. panta 1.–3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos izsmeļoši ir reglamentēti gadījumi, kad var tikt pasliktināti vai atteikti uzņemšanas materiālie nosacījumi, vai arī no 20. panta 4. un 5. punkta izriet, ka tiesības uz šo nosacījumu piemērošanu var tikt arī liegtas, nosakot sankcijas par nopietniem izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumiem un par vardarbīgu uzvedību? |
2) |
Vai 20. panta 5. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm pirms lēmuma par uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu vai atteikšanu vai sankcijām pieņemšanas saistībā ar šiem lēmumiem ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tiesības uz cilvēka cienīgu dzīves līmeni izslēgšanas [no nosacījumu piemērošanas] laikposmā, vai arī šīs tiesību normas var tikt ievērotas, paredzot sistēmu, kuras gadījumā – pēc lēmuma par uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu vai atteikšanu – tiek vērtēts, vai personai, attiecībā uz kuru ir ticis pieņemts lēmums, tiek nodrošināts cilvēka cienīgs dzīves līmenis, un vajadzības gadījumā šajā brīdī tiek veikti korektīvi pasākumi? |
3) |
Vai direktīvas 20. panta 4.–6. punkts, lasot tos kopā ar tās 14., 21., 22., 23. un 24. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 3., 4. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasākuma vai sankcijas, kas paredz pagaidu (vai galīgu) tiesību uz uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem nepiemērošanu, attiecināšana uz nepilngadīgo, īpaši nepilngadīgo bez pavadības, ir iespējama? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 5. apīlī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – “UniCredit Leasing” EAD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP
(Lieta C-242/18)
(2018/C 211/20)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Varhoven administrativen sad
Pamatlietas puses
Prasītāja:“UniCredit Leasing” EAD
Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 90. panta 1. punkts ļauj finanšu līzinga līguma izbeigšanas gadījumā samazināt nodokļa bāzi un atmaksāt PVN, kas ar galīgu nodokļu audita lēmumu noteikts nodokļa bāzei, kuru veido ikmēneša maksājumu summa par visu līguma darbības termiņu? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, uz kādiem direktīvas 90. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem līzinga devējs, izbeidzot līzinga līgumu veicamo maksājumu daļējas nemaksāšanas dēļ, var atsaukties attiecībā pret dalībvalsti, lai panāktu PVN nodokļa bāzes samazinājumu to maksājumu apmērā, kas ir jāveic, bet kas nav veikti no maksājumu pārtraukšanas brīža līdz līguma izbeigšanas brīdim, ja līguma izbeigšanai nav atpakaļejoša spēka un tas ir apstiprināts ar noteikumu pašā līgumā? |
3) |
Vai PVN direktīvas 90. panta 2. punkta interpretācija ļauj izdarīt secinājumu, ka tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā eksistē PVN direktīvas 90. panta 1. punktā paredzētā atkāpe? |
4) |
Vai PVN direktīvas 90. panta 1. punkta interpretācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka tiesību normā lietotais atteikuma jēdziens attiecas uz gadījumu, kad saistībā ar finanšu līzinga līgumu ar noteiktu īpašuma pāreju līzinga devējs vairs nevar prasīt līzinga ņēmējam veikt maksājumus, jo līzinga devējs ir izbeidzis attiecīgo līzinga līgumu tāpēc, ka līzinga ņēmējs šo līgumu nepildīja, tomēr saskaņā ar līgumu līzinga dēvējam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību visu neveikto līzinga maksājumu apmērā, kas būtu jāmaksā līdz līzinga perioda beigām? |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. aprīlī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Syndicat des cadres de la sécurité intérieure/Premier ministre, Ministre d'État, Ministre de l'Intérieur, Ministre de l'Action et des Comptes publics
(Lieta C-254/18)
(2018/C 211/21)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītāja: Syndicat des cadres de la sécurité intérieure
Atbildētāji: Premier ministre, Ministre d'État, Ministre de l'Intérieur, Ministre de l'Action et des Comptes publics
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 6. un 16. panta normas ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām ir noteikts slīdošā tipa bāzes laikposms, vai arī dalībvalstīm ir atstāta izvēle šo laikposmu paredzēt kā slīdoša vai fiksēta rakstura? |
2) |
Gadījumā, ja šīs normas būtu jāinterpretē tādējādi, ka ar tām ir noteikts slīdošais bāzes laikposms, vai 17. pantā paredzētā iespēja atkāpties no 16. panta b) punkta var attiekties ne tikai uz bāzes laikposma ilgumu, bet arī uz tā slīdošo raksturu? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/18 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. aprīlī iesniedza Conseil d'État (Francija) – UPM France/Premier ministre, Ministre de l'Action et des Comptes publics
(Lieta C-270/18)
(2018/C 211/22)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītāja: UPM France
Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l'Action et des Comptes publics
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai direktīvas (1) 21. panta 5. punkta trešās daļas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos paredzētā iespēja dalībvalstīm atbrīvot no nodokļa mazos elektroenerģijas ražotājus, kamēr ar nodokli tiek aplikti šīs elektroenerģijas ražošanā izmantotie energoprodukti, var radīt tādu situāciju, kāda aprakstīta šī lēmuma 7. punktā, laikā pirms 2011. gada 1. janvāra, kad atbilstoši direktīvā pieļautajam Francijā vēl nebija ieviests iekšējais elektroenerģijas gala patēriņa nodoklis, un līdz ar to – mazo ražotāju atbrīvojums no šī nodokļa? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kā ir jāapvieno direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi ar tās 21. panta 5. punkta trešās daļas noteikumiem attiecībā uz mazajiem ražotājiem, kuri savu saražoto elektroenerģiju patērē savas darbības vajadzībām? It īpaši, vai no tiem izriet minimāls nodoklis saistībā ar nodokli par elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot no nodokļa atbrīvotu dabasgāzi, vai saistībā ar atbrīvojumu no nodokļa par elektroenerģijas ražošanu, kad valstij ar nodokli ir jāapliek izmantotā dabasgāze? |
(1) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.).
Vispārējā tiesa
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/19 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedums – Sigma Orionis/REA
(Lieta T-47/16) (1)
((Šķīrējklauzula - Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” - Dotācijas nolīguma maksājumu apturēšana pēc finanšu revīzijas - Prasība, kuras mērķis ir panākt, ka REA samaksā summas, kas tai ir jāmaksā atbilstoši dotācijas nolīguma izpildei))
(2018/C 211/23)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sigma Orionis SA (Valbonne, Francija) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA) (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest REA samaksāt prasītājai summas, kuras ir jāmaksā atbilstoši dotācijas nolīgumam, kas noslēgts saskaņā ar Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Sigma Orionis SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/19 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedums – Sigma Orionis/Komisija
(Lieta T-48/16) (1)
((Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) un Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” - Maksājumu apturēšana un dotāciju līgumu izbeigšana pēc finanšu revīzijas - Prasība, kuras mērķis ir panākt, ka Komisija samaksā summas, kas tai ir jāmaksā atbilstoši dotāciju līgumu izpildei - Ārpuslīgumiskā atbildība))
(2018/C 211/24)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sigma Orionis SA (Valbonne, Francija) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Dintilhac un M. Siekierzyńska)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest Komisijai samaksāt prasītājai summas, kuras ir jāmaksā atbilstoši līgumiem, kas ir noslēgti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) un Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts tāpēc, ka Komisija nav izpildījusi tai noteiktos pienākumus.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Sigma Orionis SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/20 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedums – Grizzly Tools/Komisija
(Lieta T-168/16) (1)
((Patērētāju un darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība - Direktīva 2006/42/EK - Drošības klauzula - Valsts pasākums, ar ko noteikts aizliegums laist tirgū augstspiediena mazgātāju - Būtiskas veselības aizsardzības un drošības prasības - Komisijas lēmums, ar kuru pasākums atzīts par pamatotu - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme))
(2018/C 211/25)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Grizzly Tools GmbH & Co.KG (Großostheim, Vācija) (pārstāvis: H. Fischer, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (sākotnēji: G. Zavvos un K. Petersen, pēc tam K. Petersen)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 8. februāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/175 par pasākumu, ko Spānija pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK, lai aizliegtu laist tirgū konkrētu augstspiediena mazgātāja veidu (OV 2016, L 33, 12. lpp.).
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Grizzly Tools GmbH & Co.KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/21 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 2. maija spriedums – Alpine Welten Die Bergführer/EUIPO (“ALPINEWELTEN Die Bergführer”)
(Lieta T-428/17) (1)
((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ALPINEWELTEN Die Bergführer” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)))
(2018/C 211/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alpine Welten Die Bergführer GmbH & Co. KG (Berghülen, Vācija) (pārstāvis: T.-C. Leisenberg, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: W. Schramek un A. Söder)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 1339/2016-1 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “ALPINEWELTEN Die Bergführer” kā Eiropas Savienības preču zīmi.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Alpine Welten Die Bergführer GmbH & Co.KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/21 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedums – Laboratoires Majorelle/EUIPO – Jardin Majorelle (“LABORATOIRES MAJORELLE”)
(Lieta T-429/17) (1)
((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LABORATOIRES MAJORELLE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MAJORELLE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrākas preču zīmes - Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma sadalīšana - Regulas Nr. 207/2009 44. panta 6. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 50. panta 6. punkts)))
(2018/C 211/27)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Laboratoire Majorelle (Parīze, Francija) (pārstāvis: G. Odinot, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Jardin Majorelle (Marrākeša, Maroka)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 12. maija lēmumu lietā R 1238/2016-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jardin Majorelle un Laboratoires Majorelle.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Les Laboratoires Majorelle atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/22 |
Prasība, kas celta 2018. gada 16. martā – Talanton/Komisija
(Lieta T-195/18)
(2018/C 211/28)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Talanton, Anonimi Emporiki – Simvouleftiki – Ekpaideftiki Etairia Dianomon, Parochis Ipiresion Marketing kai Dioikisis Epicheiriseon (Palaio Faliro, Grieķija) (pārstāvis: K. Damis, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
uzdot veikt ekspertīzi attiecībā uz atbildētājas uzdevumā veiktās kontroles nepilnībām; |
— |
atzīt, pirmkārt, ka a) ar paziņojumu par parādu 3241801228, kas prasītājai nosūtīts 2018. gada 15. janvārī un ar ko atbildētāja ir pieprasījusi, lai prasītāja atmaksā 481 835,56 EUR par uzņēmuma līgumu FP7-215952 PERFORM, pamatojoties uz revīzijas secinājumiem 11-ΒΑ135-006, [atbildētāja] ir pārkāpusi savas līgumsaistības, jo šī līguma attiecināmās izmaksas ir 605 217 EUR, no kuriem 490 711 EUR ir Savienības finansējums, un ka prasītājai ir jāatmaksā atbildētājai summa 21 171 EUR apmērā, nevis summa 481 835,56 EUR apmērā, un, otrkārt, ka b) ar paziņojumu par parādu 3241801229, kas prasītājai nosūtīts 2018. gada 15. janvārī un ar ko atbildētāja ir pieprasījusi, lai prasītāja atmaksā 29 694,10 EUR kā kompensācijas summu, ir attiecīgi pārkāptas atbildētājas līgumsaistības. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka līgums ir pildīts labticīgi un ir aizliegts ļaunprātīgi piemērot līguma noteikumus:
|
2. |
Otrais pamats attiecas uz šķīrējklauzulu:
|
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/23 |
Prasība, kas celta 2018. gada 20. martā – Fersher Developments un Lisin/Komisija un ECB
(Lieta T-200/18)
(2018/C 211/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Fersher Developments LTD (Nikozija, Kipra) un Vladimir Lisin (pārstāvis: R. Nowinski, Barrister)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka
Prasītāju prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem radīti pieņemot un piemērojot Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem, prasības pieteikumā norādītajā apmērā vai apmērā, kādu Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošu; |
— |
piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt izdevumus saistībā ar šīs prasības celšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus, kuri ir būtībā identiski vai līdzīgi pamatiem, kas izvirzīti prasībā lietā T-161/15, Brinkmann (Steel Trading) u.c./Komisija un ECB.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/23 |
Prasība, kas celta 2018. gada 23. martā – Nessim Daoud u.c./Padome u.c.
(Lieta T-208/18)
(2018/C 211/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Magdy Milad Nessim Daoud (Blainville, Kanāda), Larsennar Ltd (Tortola, Britu Virdžīnu salas) un Maxim Zakharchenko (Nikozija, Kipra) (pārstāvji: A. Markides, M. Ioannides, C. Velaris un C. Velaris, advokāti, A. Robertson, QC un G. Rothschild, barrister)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eirogrupa (ko pārstāv Eiropas Savienības Padome) un Eiropas Savienība (ko pārstāv Eiropas Komisija)
Prasītāju prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
piespriest atbildētājām samaksāt prasības pieteikumam pievienotajā sarakstā norādītās summas pieskaitot procentus no 2013. gada 26. marta līdz Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanai; |
pakārtoti:
— |
atzīt atbildētāju ārpuslīgumisko atbildību un noteikt kārtību, kādā nosakāmi faktiskie atlīdzināmie prasītāju ciestie zaudējumi; |
katrā ziņā:
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus, kuri ir būtībā identiski vai līdzīgi pamatiem, kas izvirzīti prasībā lietā T-147/18, APG Intercon u.c./Padome u.c.
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/24 |
Prasība, kas celta 2018. gada 27. martā – Briois/Parlaments
(Lieta T-214/18)
(2018/C 211/31)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Steeve Briois (Hénin-Beaumont, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra Lēmumu 2017/2221(IMM), kas attiecas uz lūgumu atcelt Steeve Briois imunitāti, un ar ko ir pieņemts Juridiskās komitejas ziņojums A8–0011/2018; |
— |
piespriest Eiropas Parlamentam maksāt Steeve Brios summu 35 000 EUR apmērā par nodarīto morālo kaitējumu; |
— |
piespriest Eiropas Parlamentam maksāt Steeve Brios summu 5 000 EUR apmērā kā atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus; |
— |
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – “Protokols”) 8. pants, jo Steeve Briois izteikumi, par kuriem pret viņu izcelsmes dalībvalstī ir uzsākta kriminālvajāšana, esot uzskatāmi par viedokļa paušanu, pildot pienākumus minētā noteikuma izpratnē. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Protokola 9. pants, jo Parlaments, nolemjot atcelt Steeve Briois imunitāti, neesot ievērojis nedz šīs normas tekstu, ne garu, un tādējādi šis lēmums neesot spēkā. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpums. Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka Parlaments esot pret viņu pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, salīdzinot ar deputātiem kuri atrodas ja ne identiskās, tad vismaz salīdzināmās situācijās, un Parlaments tāpat arī esot pārkāpis labas pārvaldības principu, kas paredz, ka attiecīgajai iestādei ir pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus šajā lietā būtiskos apstākļus. Otrkārt, prasītājs uzskata, ka netiešu pierādījumu kopums ļaujot secināt, ka viņa gadījums ir uzskatāms par fumus persecutionis. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo, Juridiskai komitejai uzklausot prasītāju, neesot pietiekami nodrošinātas nedz prasītāja tiesības, nedz sacīkstes princips. Prasītājs arī uzsver, ka neuzaicināšana viņu izteikties plenārsēdē par viņa imunitātes atcelšanu esot pretrunā ne vien vispārējiem tiesību principiem, bet tas arī būtu saprātīgi un atbilstu vairumam parlamentāro paradumu. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/25 |
Prasība, kas celta 2018. gada 27. martā – QB/ECB
(Lieta T-215/18)
(2018/C 211/32)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: QB (pārstāvis: L. Levi, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu; |
līdz ar to:
— |
atcelt novērtējuma ziņojumu par 2016. gadu un 2017. gada 23. maija lēmumu, kas tika paziņots 2017. gada 28. jūnijā, un ar kuru prasītājam tika atteiktas tiesības uz atalgojuma progresīvu paaugstināšanu; |
— |
ciktāl nepieciešams, atcelt 2017. gada septembra lēmumu un netiešo lēmumu, ar kuru it īpaši tika noraidīta prasītāja administratīvā sūdzība un pārsūdzība; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir noteikts EUR 15 000 apmērā; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas Annual Salary and Bonus Review (ASBR) vērtēšanas un procedūras vadlīnijas, pieļauts tiesiskās noteiktības principa un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpums, ko atbildētāja esot pieļāvusi, pieņemot novērtējuma ziņojumu par 2016. gadu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais novērtējuma ziņojums”). Prasītājs it īpaši izvirza šādus iebildumi:
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā novērtējuma ziņojumā esot pieļauta acīmredzama kļūda, jo, pirmkārt, vērtējums daļēji esot balstīts uz uzdevumu, kas nav ticis pabeigts darbnespējas dēļ, un, otrkārt, vērtētāji, kuri tostarp neesot ņēmuši vērā izvirzītos mērķus, esot nepareizi atspoguļojuši un sašaurinājuši pozitīvo novērtējumu, ko ir sniedzis vadītājs, kurš nav tiešais prasītāja vadītājs. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka 2017. gada 23. maija lēmums, ar kuru prasītājam tika atteiktas tiesības uz atalgojuma progresīvu paaugstināšanu (turpmāk tekstā – “ASBR lēmums”), balstoties uz prettiesisku novērtējuma ziņojumu. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ASBR lēmumu esot pieņēmusi amatpersona, kas neesot kompetenta to darīt, jo šo lēmumu pieņēmusī persona esot norīkota īslaicīgi uz sešiem mēnešiem un tai neesot nepieciešamās iemaņas, lai pieņemtu šādu lēmumu. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ASBR lēmumā esot pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas, jo minētā lēmuma pieņemšanas brīdī neesot bijis iespējams konstatēt zemu sniegumu. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas ASBR vadlīnijas un procedūra, kā arī Hartas 41. pants, jo ASBR lēmums neesot pietiekami pamatots. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/26 |
Prasība, kas celta 2018. gada 28. martā – Pozza/Parlaments
(Lieta T-216/18)
(2018/C 211/33)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Geoffray Pozza (Waldbillig, Luksemburga) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt lēmumu prasītājam no 2017. gada 1. maija vairs nemaksāt ekspatriācijas pabalstu; |
— |
Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir atvedināts no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpuma, jo Parlaments, pieņemot lēmumu prasītājam vairs nemaksāt ekspatriācijas pabalstu, esot nepareizi interpretējis šo noteikumu. |
2. |
Otrais pamats ir atvedināts no Parlamenta kompetences neesamības pieņemt apstrīdēto lēmumu tāpēc, ka ierēdņa starpiestāžu pārcelšana neesot uzskatāma par jaunu pieņemšanu darbā, un Parlaments līdz ar to neesot varējis izmantot prasītāja pārcelšanu kā ieganstu, lai otru reizi noteiktu viņa tiesības uz ekspatriācijas pabalstu. |
3. |
Trešais pamats ir atvedināts no tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma, kā arī no agrāka Revīzijas palātas lēmuma, ar kuru ir noteiktas prasītāja tiesības, pārkāpuma, jo uz ikvienu administrācijas pieņemtu aktu attiecas tiesiskuma prezumpcija, un šajā gadījumā agrākais Revīzijas palātas lēmums prasītājam esot radījis tiesisko paļāvību attiecībā uz ekspatriācijas pabalsta saglabāšanu visā viņa nodarbinātības laikā Luksemburgā. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/27 |
Prasība, kas celta 2018. gada 28. martā – DK/EĀDD
(Lieta T-217/18)
(2018/C 211/34)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: DK (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt 2017. gada 23. maija lēmumu noteikt viņam disciplinārsodu, ar ko viņa pensijas neto summa tiek samazināt par 20 % jeb ieturot 1015 euro mēnesī, līdz 2025. gada 30. septembrim, atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 2. punktam; |
— |
pakārtoti, piespriest EĀDD samaksāt prasītājam summu, kas noteikta ex aequo et bono, atlīdzinot nodarīto kaitējumu; |
— |
katrā ziņā piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas ir pieļautas apstrīdētajā lēmumā, ciktāl, pirmkārt, iecēlējinstitūcijai esot bijis jāņem vērā kaitējuma, ko iestāžu godīgumam ir nodarījis prasītājs un kas jau esot ticis atlīdzināts, un, otrkārt, uzliktā disciplinārsoda ilgums esot patvaļīgs, jo tas esot ticis noteikts, ņemot vērā prasītājam likumīgi noteikto pensionēšanās vecumu. |
2. |
Otrais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu, kas esot pieļauts apstrīdētajā lēmumā, jo prettiesiski neesot ņemts vērā faktu senums, kriminālvajāšanas laikā neesot ņemts vērā IX pielikuma 25. pants, kā arī neesot ticis ņemts vērā prasītāja ģimenes stāvoklis. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/28 |
Prasība, kas celta 2018. gada 23. aprīlī – China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c./Komisija
(Lieta T-254/18)
(2018/C 211/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (Pekina, Ķīna) un 9 citi prasītāji (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, lawyers)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi
Prasītāju prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/140 (2018. gada 29. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV 2018 L 25, 6. lpp.), ciktāl tā attiecas uz CCCME, atsevišķiem uzņēmumiem un attiecīgajiem dalībniekiem; un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 5. punktu, 3. panta 6. punktu, 3. panta 7. punktu un 17. panta 2. punktu, kā arī labas pārvaldības principu, inter alia izmantojot neuzticamus importa datus, neuzticamus datus par makroekonomisko kaitējumu un neuzticamus datus par rentabilitāti, un neļaujot citām ieinteresētajām personām izteikt komentārus par Savienības ražotāju galīgo atlasi. |
2. |
Otrais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu, inter alia neņemot vērā to, ka nav bijusi sakritība laikā un ka tā nav nodrošinājusi to, ka citu faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz Ķīnas importu. |
3. |
Trešais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un pamatregulas 6. panta 7. punktu, 19. panta 1.–3. punktu, 20. panta 2. punktu un 20. panta 4. punktu, inter alia atsakoties nodrošināt jebkādu piekļuvi kaitējuma aprēķiniem, cenu ietekmei un kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķiniem, kā arī normālās vērtības noteikšanai, un pat atsakoties sniegt pieprasītos datus apkopotas versijas veidā un neizpaužot dažādu būtisku informāciju, neraugoties uz vairākkārtēju lūgumu to izdarīt. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, neņemot vērā visus ražojuma kontroles numuru raksturlielumus tā cenu salīdzinājumā, nesniedzot vajadzīgo informāciju attiecībā uz ražojuma raksturlielumiem, kas nav sākotnējos ražojumu kontroles skaitļos atspoguļotie, un kļūdaini noraidot prasību par normālās vērtības korekciju pārkāpumu dēļ sakarā ar zemo ražošanas apjomu Indijā, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punktu, 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 3. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu, kā arī labas pārvaldības principu. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, veicot augšupējo korekciju attiecībā uz netiešo nodokļu normālo vērtību, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu un 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz datiem tikai no viena Indijas ražotāja, lai noteiktu pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“SG&A”) un peļņu, kas izmantota saliktajai normālajai vērtībai, tā vietā, lai izmantotu visu attiecīgo informāciju, kas ir pieejama attiecībā uz analogu valsti, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. |
18.6.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 211/29 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 16. aprīļa rīkojums – UN/Komisija
(Lieta T-676/17) (1)
(2018/C 211/36)
Tiesvedības valoda – vācu
Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.