ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 195

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

61. gadagājums
2018. gada 7. jūnijs


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Padome

2018/C 195/01

Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā

1


 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2018/C 195/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8887 – Platinum Equity / LifeScan) ( 1)

6

2018/C 195/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8771 – Total / Engie (Part of Liquefied Natural Gas Business)) ( 1)

6


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2018/C 195/04

Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu

7

2018/C 195/05

Padomes secinājumi par jauniešu lomu drošas, saliedētas un saskanīgas sabiedrības veidošanā Eiropā

13

 

Eiropas Komisija

2018/C 195/06

Euro maiņas kurss

19

2018/C 195/07

Komisijas Īstenošanas lēmums (2018. gada 6. jūnijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 izveido darba programmu tādu darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumu novērtēšanai, kuru termiņš beidzas 2022., 2023. un 2024. gadā ( 1)

20

 

Revīzijas palāta

2018/C 195/08

Īpašais ziņojums Nr. 12/2018 – Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas Eiropa 2020 mērķi tiks sasniegti

23

 

INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

 

EBTA valstu pastāvīgā komiteja

2018/C 195/09

Bīstamās vielas – To lēmumu par licencēšanu saraksts, kurus 2016. gada pirmajā pusgadā EEZ EBTA valstis ir pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu

24

2018/C 195/10

Bīstamās vielas – To lēmumu par licencēšanu saraksts, kurus 2016. gada otrajā pusē EEZ EBTA valstis ir pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu

25

2018/C 195/11

Zāles – Tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas EEZ EBTA valstīs 2016. gada otrajā pusgadā

26


 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2018/C 195/12

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8954 – BPEA/PAI/WFC) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1)

44

2018/C 195/13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8928 – Francisco Partners / VeriFone) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1)

46

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2018/C 195/14

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

47


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Padome

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1


PADOMES IETEIKUMS

(2018. gada 22. maijs)

par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā

(2018/C 195/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un vispārējiem principiem, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu Savienības mērķis ir atbalstīt un sekmēt savas vērtības.

(2)

Eiropas Savienība, šo vērtību iedvesmota, ir veiksmīgi apvienojusi valstis, kopienas un cilvēkus unikālā politiskajā projektā, nodrošinot ilgāko miera periodu Eiropā, kas savukārt ir veicinājis sociālo stabilitāti un ekonomisko labklājību. Tas, ka dalībvalstis ir pieņēmušas Līgumā noteiktās vērtības, rada kopēju pamatu, kas veido īpašo Eiropas dzīvesveida un identitātes iezīmi un nodrošina Eiropas Savienības vietu pasaules mērogā.

(3)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaras ar dažādām problēmām, tostarp populismu, ksenofobiju, sabiedrību šķeļošu nacionālismu, diskrimināciju, viltus ziņu un maldinošas informācijas izplatīšanos, kā arī radikalizāciju, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu. Šie apstākļi varētu radīt ievērojamu apdraudējumu mūsu demokrātiju pamatiem, vājināt uzticēšanos tiesiskumam un demokrātiskām iestādēm, kā arī ietekmēt kopēju piederības izjūtu Eiropas sabiedrībās un to starpā.

(4)

Nepietiekama informētība par Eiropas Savienības rašanos, tās izveides iemesliem un pamatdarbību veicina maldinošas informācijas izplatību un neļauj veidot informētus viedokļus par tās darbībām. Zināšanas par Savienības un tās dalībvalstu daudzveidību veicina savstarpēju cieņu, izpratni un sadarbību dalībvalstīs un to starpā.

(5)

Izglītībai visos tās veidos un līmeņos un jau no agrīna vecuma ir būtiska nozīme kopīgo vērtību veicināšanā. Tā palīdz nodrošināt sociālo iekļaušanu, sniedzot katram bērnam taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas gūt panākumus. Tā rada iespējas kļūt par aktīviem un kritiski domājošiem pilsoņiem un palielina izpratni par Eiropas identitāti.

(6)

Vadītāju programmas sanāksmē, kas 2017. gada novembrī notika Gēteborgā, Eiropas vadošās personas apsprieda izglītības un kultūras nozīmi Eiropas nākotnē. Sniedzot informāciju šīm debatēm, Komisija izklāstīja savu redzējumu par Eiropas izglītības telpu un ierosināja vairākas iniciatīvas savā Paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (1), kurā minēts, ka “Eiropas identitātes stiprināšana joprojām ir svarīga, un izglītība un kultūra to vislabāk veicina”.

(7)

Pēc vadītāju sanāksmes Gēteborgā Eiropadome 2017. gada 14. decembra secinājumos uzsvēra, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības un lai uzturētu mūsu konkurētspēju (2).

(8)

Viens no sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (3) mērķiem, proti, taisnīguma, sociālās kohēzijas un aktīva pilsoniskuma veicināšana, ir noteikts, pamatojoties uz to, ka izglītībai būtu jāveicina starpkultūru kompetences, demokrātiskas vērtības un pamattiesību ievērošana, jānovērš un jāapkaro jebkāda veida diskriminācija un rasisms, kā arī jāsniedz bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem prasmes pozitīvai mijiedarbībai ar dažādas izcelsmes līdzbiedriem.

(9)

Parīzes deklarācijā, ko 2015. gada 17. martā pieņēma Eiropas izglītības ministri, norādīta dalībvalstu apņemšanās veicināt kopīgas vērtības, sekmēt kritisko domāšanu un medijpratību, iekļaujošu izglītību un starpkultūru dialogu. Atbildes, kas iegūtas ES mēroga sabiedriskajā apspriešanā (4), skaidri liecina, ka būtu jāveicina iekļaujoša izglītība. Tikai 16 % respondentu uzskata, ka izglītībā šis mērķis jau ir sasniegts; 95 % pauž viedokli, ka izglītībai būtu jāpalīdz jauniešiem izprast kopīgo vērtību nozīmīgumu un ka Savienībai būtu jāpalīdz dalībvalstīm šo uzdevumu izpildīt (98 %).

(10)

Eurydice 2017. gada aptauja par pilsonisko izglītību Eiropas skolās liecina, ka pilsoniskā izglītība pašlaik ir uzmanības centrā vairākās Eiropas valstīs. Taču gandrīz pusei valstu joprojām nav nekādas politikas pilsoniskās izglītības iekļaušanai skolotāju sākotnējā sagatavošanā. Tāpēc skolotāji būtu jāatbalsta un jāiedrošina ar pasākumiem atklātas mācību kultūras un vides veidošanai un darbam ar daudzveidīgām mācību grupām, lai mācītu pilsoniskās kompetences, informētu par Eiropas kopējo mantojumu, popularizētu kopīgas vērtības un būtu par piemēru izglītojamajiem.

(11)

Radikalizācija, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu, joprojām ir aktuāla problēma vairākās dalībvalstīs. Kopīgu vērtību veicināšana kā sociālās kohēzijas un integrācijas virzītājspēks, tostarp izglītības politikā, ir svarīga daļa no risinājuma. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus, Eiropas Komisija 2017. gada jūlijā izveidoja augsta līmeņa darba grupu radikalizācijas jautājumos (5), kuras uzdevums ir noteikt atbalsta pasākumus, tostarp izglītības jomā.

(12)

Pēdējie Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas aptaujas rezultāti un 2017. gada izglītības un mācību pārraudzības pārskats uzsver saikni starp izglītības nevienlīdzību un skolēnu sociālekonomiskajiem apstākļiem. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas dati liecina, ka skolēniem no nabadzīgākām mājsaimniecībām ir trīsreiz lielāks risks gūt sliktākus rezultātus nekā viņu turīgākajiem līdzbiedriem un ka migrantu izcelsmes skolēniem ir divreiz lielāks risks gūt vājākus panākumus nekā citiem skolēniem. Lai novērstu jauniešu atstumšanu, ir būtiski svarīgi nodrošināt iekļaujošas un taisnīgas izglītības sistēmas, kas sekmē saliedētas sabiedrības, rada pamatus aktīvam pilsoniskumam un uzlabo nodarbināmību.

(13)

2016. gada starptautiskais pētījums par pilsonisko un pilsonības izglītību, ko veica Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas apvienība, rāda, ka valstu un Eiropas identitātes var labvēlīgi pastāvēt līdzās un nav savstarpēji pretrunīgas. Pētījums tāpat parāda, ka audzēkņiem ar augstāku pilsonisko zināšanu līmeni ir arī tendence paust iecietīgāku attieksmi.

(14)

Eirobarometra aptaujas uzrāda ievērojami zemu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību. Saskaņā ar 2014. gada viedokļu aptauju 44 % cilvēku uzskata, ka viņu izpratne par to, kā darbojas Savienība, ir ierobežota, savukārt 2011. gada aptauja liecina, ka relatīvs vairākums uzskata, ka viņi nav labi informēti par Eiropas Savienību. Tā pati aptauja arī atklāja, ka trešā daļa cilvēku precīzi nezina, cik dalībvalstu ir Eiropas Savienībā. 2017. gada Eirobarometra aptauja uzrāda, ka 89 % no Eiropas jauniešiem piekrīt, ka valstu valdībām būtu jānostiprina skolu izglītība par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Visbeidzot, pēdējā Eirobarometra aptauja uzsver, ka 35 % respondentu uzskata salīdzināmus izglītības standartus par visnoderīgākajiem Eiropas nākotnei.

(15)

Šajā kontekstā ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis pastiprinātu savus centienus turpināt īstenot visus 2015. gada Parīzes deklarācijas mērķus. Ir jo īpaši svarīgi arī turpmāk veicināt kopīgas vērtības kā kohēzijas un iekļaušanas virzītājspēkus, atbalstīt līdzdalīgas mācību vides īstenošanu visos izglītības līmeņos, uzlabot skolotāju profesionālās kompetences pilnveidi pilsoniskuma un daudzveidības jautājumos un sekmēt visu izglītojamo medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes.

(16)

Patiesi vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai visiem izglītojamajiem, tostarp personām ar migrantu izcelsmi, personām no nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, personām ar īpašām vajadzībām un personām ar invaliditāti – saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām –, ir būtiski nepieciešama, lai radītu saliedētākas sabiedrības. Šajos centienos dalībvalstis varētu izmantot jau esošos ES instrumentus, jo īpaši programmas Erasmus+, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, “Radošā Eiropa”, “Eiropa pilsoņiem”, programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums”, Eiropas Solidaritātes korpusu un “Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūras palīdzību un īpašās zināšanas.

(17)

Programma Erasmus+ apliecina, ka mobilitāte un pārrobežu kontakti ir efektīvs veids, kā pieredzēt Eiropas identitāti. Ir būtiski svarīgi, lai visas izglītojamo kategorijas visā Eiropā gūtu vienlīdzīgu labumu no iespējām, ko sniedz šī programma, jo īpaši skolu apmaiņas starp dalībvalstīm. Virtuālā mobilitāte, jo īpaši e-mērķsadarbības (e-Twinning) tīklā, ir izcils instruments tiešai saziņai starp skolēniem un turpmākajos gados būtu jāizmanto plašākā mērogā, arī apvienojumā ar fizisku mobilitāti.

(18)

Eiropas dimensijas ieviešanai mācīšanā vajadzētu būt vērstai uz to, lai palīdzētu izglītojamajiem pieredzēt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un stiprināt pozitīvu un iekļaujošu Eiropas piederības izjūtu papildus savām vietējām, reģionālajām un nacionālajām identitātēm un tradīcijām. Turklāt ir svarīgi sekmēt labāku izpratni par Savienību un tās dalībvalstīm.

(19)

Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Ieteikuma saturs neskar esošās valstu iniciatīvas attiecīgajās jomās, jo īpaši valsts pilsoniskajā izglītībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm vajadzētu:

Kopīgu vērtību veicināšana

1.

palielināt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto kopīgo vērtību mācīšanu jau no agrīna vecuma un visos izglītības un mācību līmeņos un veidos visa mūža garumā, lai stiprinātu sociālo kohēziju un pozitīvu un iekļaujošu kopīgu piederības izjūtu vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmenī;

2.

turpināt īstenot Parīzes deklarācijā noteiktās saistības, jo īpaši:

a)

veicinot aktīva pilsoniskuma un ētikas izglītību, kā arī atvērtas mācību telpas apstākļus, lai veicinātu iecietīgu un demokrātisku attieksmi un sociālās, pilsoniskuma un starpkultūru kompetences;

b)

uzlabojot kritisko domāšanu un medijpratību, jo īpaši interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanā, lai vairotu informētību par riskiem saistībā ar informācijas avotu uzticamību un sekmētu pamatotu spriedumu izdarīšanu;

c)

izmantojot pastāvošas vai vajadzības gadījumā veidojot jaunas struktūras, kas veicina skolotāju, vecāku, skolēnu un plašākas kopienas aktīvu līdzdalību skolās; un

d)

atbalstot iespējas jauniešu demokrātiskai līdzdalībai un aktīvai, kritiski domājošai un atbildīgai iesaistei kopienā;

3.

efektīvi izmantot esošos instrumentus pilsoniskās izglītības veicināšanai, piemēram, Eiropas Padomes Kompetenču ietvarstruktūru demokrātiskai kultūrai;

Iekļaujošas izglītības nodrošināšana

4.

veicināt iekļaujošu izglītību visiem izglītojamajiem, jo īpaši:

a)

iekļaujot visus izglītojamos kvalitatīvā izglītībā no agrīnas bērnības un visa mūža garumā;

b)

nodrošinot visiem izglītojamajiem nepieciešamo atbalstu saskaņā ar viņu konkrētajām vajadzībām, tostarp personām no nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, ar migrantu izcelsmi, īpašām vajadzībām, kā arī talantīgākajiem audzēkņiem;

c)

atvieglojot pāreju starp dažādiem izglītības virzieniem un līmeņiem un ļaujot nodrošināt pienācīgu atbalstu izglītības un karjeras izvēlei;

5.

brīvprātīgā kārtā efektīvi izmantot Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru, lai īstenotu un pārraudzītu veiksmīgas iekļaujošas pieejas savās izglītības sistēmās;

Mācīšanas Eiropas dimensijas veicināšana

6.

veicināt Eiropas dimensiju mācīšanā, sekmējot:

a)

izpratni par Eiropas kontekstu un kopīgo mantojumu un vērtībām, kā arī informētību par Savienības un tās dalībvalstu sociālo, kultūras un vēsturisko vienotību un daudzveidību;

b)

izpratni par Savienības rašanos, vērtībām un darbību;

c)

skolēnu un skolotāju līdzdalību e-mērķsadarbības (e-Twinning) tīklā, pārrobežu mobilitātē un starptautiskos projektos, jo īpaši skolām;

d)

vietēju interešu projektus, kuru mērķis ir palielināt informētību un uzlabot izpratni par Eiropas Savienību mācīšanās vidē, konkrēti tiešā kontaktā ar jauniešiem, piemēram, mācīšanās vidē brīvprātīgā kārtā reizi gadā atzīmējot Eiropas Savienības dienu;

Atbalsts izglītības darbiniekiem un mācīšanai

7.

ļaut izglītības darbiniekiem veicināt kopīgas vērtības un nodrošināt iekļaujošu izglītību:

a)

ar pasākumiem izglītības darbinieku iedrošināšanai, palīdzot viņiem nodot kopīgas vērtības un veicināt aktīvu pilsoniskumu, vienlaikus radot piederības izjūtu un reaģējot uz izglītojamo dažādajām vajadzībām un

b)

veicinot formālo izglītību un tālākizglītību, apmaiņas, mācīšanos no līdzbiedriem un līdzbiedru konsultēšanas pasākumus, kā arī ievirzi un mentorēšanu izglītības darbiniekiem;

Īstenošanas pasākumi

8.

pārskatīt un vajadzības gadījumā uzlabot esošo politiku un praksi izglītības, mācību un neformālās mācīšanās jomā, lai reaģētu uz šiem ieteikumiem;

9.

konstatēt vajadzības un uzlabot sabiedrības iesaisti, izmantojot esošos datus vai, ja nepieciešams, vācot jaunus datus, lai uzlabotu uz gūtajām atziņām balstītu politikas veidošanu izglītības un mācību sociālajos un pilsoniskajos aspektos;

10.

turpināt sadarboties ES stratēģiskās sadarbības sistēmās izglītības un mācību, jaunatnes, sporta un kultūras jomā, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem, konsultēšanos ar līdzbiedriem un labas prakses apmaiņu, lai veicinātu kopīgas vērtības;

11.

efektīvi izmantot ES finansēšanas instrumentus, jo īpaši programmas Erasmus+, “Radošā Eiropa”, “Eiropa pilsoņiem”, programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” un “Apvārsnis 2020”, un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai īstenotu šos ieteikumus;

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

12.

atbalstīt dalībvalstis šā ieteikuma noteikumu īstenošanā, izmantojot pieejamos rīkus un finansēšanas instrumentus, piemēram, programmu Erasmus+, jo īpaši ar mācību mobilitāti visos izglītības līmeņos, ar akcentu uz skolām, starptautiskiem projektiem, e-mērķsadarbības (e-Twinning) tīklu, kā arī Jean Monnet pasākumiem;

13.

atbalstīt valstu un reģionālās politikas reformas un prakses uzlabojumus, izmantojot ET2020 sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā un jebkādu turpmāku sistēmu pēc tās;

14.

vajadzības gadījumā izstrādāt un regulāri pārskatīt praktiskos atsauces rīkus un vadlīnijas politikas veidotājiem un īstenotājiem un atbalstīt pētniecības un ieinteresēto personu iesaistīšanos, lai apmierinātu vajadzības pēc zināšanām;

15.

izvērtēt un novērtēt rīcību, kas veikta, reaģējot uz šo ieteikumu, jo īpaši izmantojot ET2020 sistēmu, tostarp izglītības un mācību pārraudzības pārskatu.

Briselē, 2018. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. VALCHEV


(1)  COM(2017) 673 final.

(2)  EUCO 19/1/17 REV 1.

(3)  Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu – Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.).

(4)  SWD(2018) 13 final.

(5)  Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmums, ar ko izveido Augsta līmeņa ekspertu grupu radikalizācijas jautājumos (OV C 252, 3.8.2017., 3. lpp.).


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/6


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8887 – Platinum Equity / LifeScan)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 195/02)

Komisija 2018. gada 4. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32018M8887. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/6


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8771 – Total / Engie (Part of Liquefied Natural Gas Business))

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 195/03)

Komisija 2018. gada 11. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32018M8771. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/7


Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu

(2018/C 195/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

atgādinot šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā,

ATGĀDINOT, ka:

1.

izglītības sociālā dimensija saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū;

2.

2017. gada 17. novembra sociālajā samitā Gēteborgā Vadītāju programma bija veltīta izglītībai un kultūrai. Vairākām konkrētām darba jomām tika noteikts politisks atbalsts, par pamatu ņemot galvenokārt Komisijas paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, kurā izklāstīta doma par kopīgu strādāšanu, pilnībā respektējot subsidiaritāti, virzībā uz kopīgu redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kas balstīta uz uzticēšanos, savstarpēju atzīšanu, sadarbību un labākās pieredzes apmaiņu, mobilitāti un izaugsmi un kas jāizveido līdz 2025. gadam;

3.

kā turpinājumu Gēteborgas samitam – Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumus, kuros izglītība ir noteikta par augstas prioritātes jautājumu Eiropas politikas programmā un radīts impulss, lai šajā jomā panāktu ievērojamu progresu;

UZSKATA, ka:

4.

izglītība un kultūra ir būtiskas, lai savestu eiropiešus kopā, un tās ir būtiskas atsevišķu personu nākotnei, kā arī visas Savienības nākotnei. Visiem eiropiešiem vajadzētu spēt izmantot daudzveidīgā kopīgā kultūras un izglītības mantojuma priekšrocības;

5.

Eiropas izglītības telpas pamatā būtu jāliek nepārtraukta mūžizglītība, sākot no agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes, turpinot ar skolu un profesionālo izglītību un apmācību, līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai;

6.

Eiropas izglītības telpai būtu jāveicina un jāsekmē mobilitāte un sadarbība izglītības un apmācības jomā un jāpalīdz dalībvalstīm modernizēt to izglītības un apmācības sistēmas;

7.

UZSVER, ka stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) ir radījusi vērtīgu pamatu, uz kuru balstīties, lai noteiktu kopīgas prioritātes un palīdzētu dalībvalstīm modernizēt savas izglītības un apmācības sistēmas;

8.

AICINA dalībvalstis turpināt pārdomāt kopīgo redzējumu par Eiropas izglītības telpu, tostarp par tās iespējamiem mērķiem, uzdevumiem un tvērumu un par tās saiknēm ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā pēc 2020. gada. Turpmākiem pasākumiem pēc ET 2020 – pastiprinot sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisijas atbalstu – būtu jāveicina savstarpēja mācīšanās un jāatbalsta turpmāki centieni un soļi, kas vērsti uz redzējuma par Eiropas izglītības telpu pārvēršanu īstenībā. Lai panāktu virzību saistībā ar redzējumu par Eiropas izglītības telpu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš turpmāk norādītajām jomām:

9.

ERASMUS+

9.1.

UZSVER, ka programma Erasmus+ ir ļoti veiksmīga ES pamatiniciatīva, kas sekmē mācību mobilitāti visā Eiropā un ārpus tās un sniedz nozīmīgu ieguldījumu personiskās izaugsmes un starpkultūru kompetenču veicināšanā un Eiropas identitātes stiprināšanā; tā ir pamatā ES mēroga sadarbībai visu līmeņu izglītības un apmācības iestāžu starpā, tā arī palielina ES konkurētspēju un veicina kopīgo Eiropas vērtību popularizēšanu;

9.2.

ATZINĪGI VĒRTĒ programmas Erasmus+ vidusposma novērtējuma rezultātus un AICINA veikt pasākumus, ar kuriem palielina un izvērš dalību programmā, turpina pievērst uzmanību projektu ietekmei un kvalitātei, sekmē augstas kvalitātes izglītību un apmācību un padara pieeju nākamās paaudzes Erasmus+ programmai iekļaujošāku un taisnīgāku, piemēram, visās programmas daļās veicinot vienlīdzīgas iespējas un uzlabojot piekļuvi programmai nepietiekami pārstāvētiem reģioniem un grupām, pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās pirmoreiz, un organizācijām, kam ir mazākas spējas. Varētu pastiprināt sinerģiju ar citiem Eiropas Savienības finansējuma avotiem, tomēr būtu jāizvairās no finansējuma pārklāšanās;

9.3.

AICINA turpināt vienkāršot noteikumus un procedūras, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu visos līmeņos;

10.

DIGITĀLĀS PRASMES UN IZGLĪTĪBA

10.1.

UZSVER, ka ir svarīgi uzlabot mācīšanos un mācīšanu digitālajā laikmetā un veicināt digitālās kompetences – vienas no pamatkompetencēm mūžizglītībā – attīstību, īpašu uzmanību pievēršot Sofijas konferencē paustajam aicinājumam rīkoties digitālo prasmju un izglītības jomā un Komisijas paziņojumam par Digitālās izglītības rīcības plānu;

10.2.

UZSVER, ka nākamās paaudzes Erasmus+ programmā un citās attiecīgās Savienības finansējuma programmās būtu jāatbalsta izglītības un apmācības sistēmu un infrastruktūras pielāgošana digitālajam laikmetam;

10.3.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU, TĀM RĪKOJOTIES SASKAŅĀ AR SAVĀM ATTIECĪGAJĀM KOMPETENCĒM:

10.3.1.

atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, īstenojot inovāciju, tostarp, pedagoģiski un inovatīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas un pieejas, ar ko atbalsta izglītības un apmācības kvalitāti un iekļaujošo būtību un, atbilstīgā veidā izmantojot attiecīgās ES finansējuma programmas un rīkus, tostarp brīvprātīgo pašnovērtējuma rīku SELFIE, mudināt iniciatīvas un visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību, lai turpinātu attīstīt izglītību un apmācību nolūkā visā izglītībā un apmācībā iekļaut digitālās prasmes;

10.3.2.

veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem veicina digitālo kompetenču un medijpratības attīstību visu eiropiešu vidū, lai veidotu noturību pret dezinformāciju, propagandu un tā dēvētajiem filtru burbuļiem (filter bubbles) un lai visiem iedzīvotājiem, tostarp no nelabvēlīgas vides nākušajiem, nodrošinātu prasmes, kas viņiem nepieciešamas, lai lietotu digitālās tehnoloģijas un internetu pašu labklājībai un pilsoniskajai līdzdalībai;

10.3.3.

stimulēt tādu izglītību, kas veicina radošumu un uzņēmējdarbību, kā arī piemērotā gadījumā un saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem veicināt sadarbību starp izglītību un uzņēmējdarbību un pilsonisko sabiedrību apmācības programmas izglītojamo un pedagogu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, piemēram, digitālo prasmju apmācības programmu attīstīšanai. Atzīst darbu, ko veic Intelektuālā īpašuma un izglītības tīkls, kuru pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs;

11.

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

11.1.

ATGĀDINA konkrētās problēmas, ar ko sastopas Eiropas augstākās izglītības nozare, kā izklāstīts Padomes 2017. gada novembra secinājumos par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu;

11.2.

ATZĪST pierādīto Erasmus+ mācību mobilitātes un Savienības mēroga stratēģisko partnerību pievienoto vērtību sadarbības sekmēšanā augstākās izglītības jomā, kā arī tādas iniciatīvas kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības;

11.3.

ATZĪST, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas augstākās izglītības iestāžu stratēģisku savstarpējo sadarbību ar augšupēju, elastīgu, nebirokrātisku, iekļaujošu, atvērtu un pārredzamu pieeju;

11.4.

ATBALSTA “Eiropas universitāšu” veidošanos; tie būtu augšupēji veidoti, ģeogrāfiskā un sociālā ziņā iekļaujoši tīkli, kas bez šķēršļiem darbojas pāri robežām, un kam varētu būt vadoša loma vienotas Eiropas izglītības telpas veidošanā kopumā, palīdzot radīt iespējas jaunām Eiropas pilsoņu paaudzēm un stiprinot augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju Eiropā; UZSKATA, ka “Eiropas universitātēm” piemīt potenciāls ievērojami uzlabot mobilitāti un sekmēt augstu kvalitāti un izcilību izglītībā un pētniecībā, stiprinot pētniecības, mācīšanas un inovācijas savstarpējo saikni un zināšanu pārnesi, apliecinot daudzvalodu mācību procesa sniegtos ieguvumus, atzīstot kvalifikācijas un attīstot kopīgas izglītības un pētniecības programmas un projektus;

11.5.

AICINA KOMISIJU, PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, un ciešā sadarbībā ar DALĪBVALSTĪM izstrādāt un noteikt “Eiropas universitāšu” galvenos mērķus un koncepciju, kā arī sniegt atbalstu to attīstīšanai. PIEŅEM ZINĀŠANAI, ka Komisija šajā nolūkā ir izveidojusi ad hoc ekspertu grupu, kas sastāv no dalībvalstu ekspertiem. PIEŅEM ZINĀŠANAI, ka atlases kritēriji “Eiropas universitāšu” izmēģinājuma posmam tiks izstrādāti, ievērojot procedūras, kas noteiktas Erasmus+ regulā (1);

11.6.

AICINA Komisiju regulāri ziņot Padomei par panākumiem, kas gūti atlases kritēriju izstrādē “Eiropas universitāšu” izmēģinājuma posmam. AICINA Komisiju kopā ar dalībvalstīm un balstoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, apsvērt “Eiropas universitāšu” nākotnes veidolu;

11.7.

UZSVER, ka augstskolu un uzņēmēju sadarbība ir būtiska ES konkurētspējas, kā arī ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicināšanā; ATZĪST Eiropas augstskolu un uzņēmumu foruma devumu; UZSVER, ka pastāvīgi jāatbalsta augstskolu partnerības ar uzņēmumiem, lai attīstītu to potenciālu inovācijā, pētniecībā un inovatīvu pedagoģijas risinājumu izstrādē;

11.8.

AICINA dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veicināt pasākumus, ar kuriem atbalsta augstākās izglītības iestāžu spējas uzņēmējdarbībā un inovācijā, tostarp, izmantojot pašnovērtējuma rīku HEInnovate;

11.9.

AICINA Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un balstoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, izskatīt iespēju izveidot brīvprātīgu ES studenta karti, kam būtu jāveicina labāka mācību mobilitāte, nodrošinot labākus pakalpojumus studentiem un mazāku administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm;

12.

AUGSTAS KVALITĀTES UN IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA

12.1.

ATGĀDINA, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka visiem bērniem ir tiesības uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu un labā kvalitātē; UZSVER, ka būtu jāpalielina centieni nolūkā sasniegt prioritātes, kas izklāstītas Padomes 2011. gada secinājumos par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un nolūkā visiem bērniem – tostarp tiem, kuri nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgiem reģioniem, kā arī no visām sociālajām un ekonomiskajām vidēm – nodrošināt piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām;

12.2.

UZSVER, ka ir jānodrošina augstas kvalitātes un iekļaujoša izglītība, lai atbalstītu visu izglītojamo attīstību, tostarp, koncentrējoties uz prioritātēm, kas izklāstītas Padomes 2017. gada novembra secinājumos par skolu attīstību un izcilu mācīšanu;

12.3.

UZSVER, ka ir jāveicina skolotāju un citu izglītības darbinieku profesiju pievilcība un nozīmīgums un jāatbalsta viņu prasmju pastāvīga pilnveide. Lai arī daudzas no nākotnes profesijām vēl ir nezināmas, šī profesija ir to vidū, kuras laikmetā, ko caurstrāvo tehnoloģiskās inovācijas un mākslīgais intelekts, saglabās savu centrālo lomu sabiedrībā. Šajā sakarā būtu jāveicina skolotāju un citu izglītības darbinieku mobilitāte, kā arī labāka komunikācija starp struktūrām, kuras ir atbildīgas par viņu apmācību;

12.4.

UZSVER, ka ir ļoti svarīgi apvienot spēkus, lai Eiropā samazinātu to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un lai palielinātu iespējas attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un pamatprasmēm visām neaizsargātajām grupām, tostarp bērniem, kuru vecāki ir darba ņēmēji, kas uz īsākiem vai ilgākiem laika periodiem pārceļas uz citu dalībvalsti;

12.5.

ATZĪMĒ grūtības, ar kurām nepietiekamas valstu izglītības sistēmu savstarpējās komunikācijas gadījumos bērni un skolēni varētu sastapties, pēc ārzemēs pavadītiem laika periodiem atgriežoties savu valstu izglītības sistēmā;

12.6.

AICINA dalībvalstis ar Komisijas atbalstu attiecīgā gadījumā izpētīt veidus, kā mobilitātes gadījumos uzlabot apmaiņu ar informāciju par skolēnu izglītības līmeni, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību;

13.

VALODU APGUVE

13.1.

ATZĪST daudzvalodu kompetenci par svarīgu elementu Eiropas izglītības telpas veidošanā; UZSVER, ka valodām ir vadoša loma izpratnes un daudzveidības sekmēšanā, kā arī Eiropas vērtību popularizēšanā, un tās ir būtiski svarīgas personiskajai izaugsmei, mobilitātei, sabiedriskajai līdzdalībai un nodarbināmībai;

13.2.

ATGĀDINA Eiropadomes 2017. gada decembra secinājumos paustās ieceres attiecībā uz valodu apguvi;

13.3.

ATGĀDINA Padomes 2014. gada maija secinājumus par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību, kuros dalībvalstis tika aicinātas pieņemt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt daudzvalodību un uzlabot valodu mācīšanās un mācīšanas kvalitāti un efektivitāti;

14.

KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANA (2)

14.1.

UZSKATA, ka augstākās izglītības un vidējās izglītības kvalifikāciju, tostarp PIA kvalifikāciju, atzīšana, kā arī ārzemēs pavadīto mācību periodu iznākumu atzīšana ir svarīgi Eiropas izglītības telpas elementi, jo tie veicina izglītojamo neierobežotu mobilitāti visā Savienībā;

14.2.

UZSVER, cik svarīga ir sadarbība starp izglītības un apmācības sistēmām, izglītības un apmācības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, lai attīstītu un īstenotu politikas pasākumus, kā arī lai ar kvalitātes garantēšanu un uzlabotām novērtēšanas procedūrām vairotu uzticēšanos;

14.3.

ATGĀDINA, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punkta otrajā ievilkumā Savienība tiek aicināta veicināt diplomu un mācību laika akadēmisku atzīšanu, pamatojoties uz Lisabonas Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību, un tās papildu tekstiem, lai veicinātu studentu un mācībspēku mobilitāti; PILNĪBĀ RESPEKTĒ dalībvalstu atbildību un kompetenci šajā jomā un UZSVER, ka ierosinātos risinājumus Savienības līmenī vajadzētu balstīt uz pārredzamību un uzticēšanos un ka tajos būtu jāņem vērā dalībvalstu izglītības sistēmu specifika;

PAPILDUS UZSVER:

15.

ka koncepcijā iekļautajām iniciatīvām un turpmākajām darbībām, ko paredzēts ierosināt un īstenot kā daļu no Eiropas izglītības telpas, ir jānodrošina papildināmība un saskaņotība attiecībā uz valstu izglītības un apmācības sistēmām un tajās būtu jāiekļauj visi izglītības un apmācības līmeņi un veidi, tostarp pieaugušo izglītība un profesionālā izglītība un apmācība.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(2)  Kvalifikācijas, kā tās definētas I pantā Lisabonas Konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (t. i., augstākās izglītības kvalifikācija un kvalifikācija, kas dod piekļuvi augstākajai izglītībai).


PIELIKUMS

POLITISKAIS KONTEKSTS

1.   

Padomes secinājumi “Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” (2008. gada 21. novembris).

2.   

Padomes secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (2009. gada 12. maijs).

3.   

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī (2009. gada 26. novembris).

4.   

Padomes secinājumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi – kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (2011. gada 19. un 20. maijs).

5.   

Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (2011. gada 28. un 29. novembris).

6.   

Padomes secinājumi par augstākās izglītības sociālo dimensiju (2013. gada 16. un 17. maijs).

7.   

Padomes secinājumi par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem (2013. gada 25. un 26. novembris).

8.   

Padomes secinājumi par efektīvu izglītības vadību (2013. gada 25. un 26. novembris).

9.   

Padomes secinājumi par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību (2014. gada 20. maijs).

10.   

Deklarācija par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību (Parīze, 2015. gada 17. marts).

11.   

Padomes secinājumi par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā (2015. gada 18. un 19. maijs).

12.   

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu – Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (2015. gada 23. un 24. novembris).

13.   

Padomes secinājumi par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu (2015. gada 23. un 24. novembris).

14.   

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā (2016. gada 24. februāris).

15.   

Padomes secinājumi par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību (2016. gada 30. maijs).

16.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (2016. gada 10. jūnijs).

17.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Izglītības uzlabošana un modernizēšana” (2016. gada 7. decembris).

18.   

Padomes ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (2016. gada 19. decembris).

19.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Erasmus+ programmas (2014–2020) vidusposma novērtējumu (2018. gada 31. janvāris).

20.   

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par iekļautību daudzveidībā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību visiem iedzīvotājiem (2017. gada 17. februāris).

21.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” – Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā.

22.   

Padomes ieteikums par absolventu gaitu apzināšanu (2017. gada 20. novembris).

23.   

Padomes secinājumi par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (2017. gada 20. novembris).

24.   

Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu (2017. gada 20. novembris).

25.   

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi.

26.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Digitālās izglītības rīcības plānu (2018. gada 17. janvāris).

27.   

Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (2018. gada 15. marts).

28.   

Padomes ieteikums par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (2018. gada 22. maijs).

29.   

Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018. gada 22. maijs).


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/13


Padomes secinājumi par jauniešu lomu drošas, saliedētas un saskanīgas sabiedrības veidošanā Eiropā

(2018/C 195/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā;

PIEŅEM ZINĀŠANAI:

2.

ANO Drošības padomes Rezolūcijā 2250 (2015) izklāstīto Jaunatnes, miera un drošības programmu, kurā atzīts jauniešu dotais nozīmīgais un pozitīvais ieguldījums centienos miera un drošības uzturēšanā un veicināšanā un apstiprināta nozīmīgā loma, kāda jauniešiem var būt konfliktu novēršanā un risināšanā;

3.

Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (programma 2030. gadam), kuru Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2015. gada septembrī, un Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri savā dziļākajā būtībā ir pārveidojošs politisks satvars nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgas attīstības panākšanai. Tie līdzsvaro ekonomikas, sociālo un vides dimensiju, tostarp galvenos jautājumus par pārvaldību un miermīlīgām, saskanīgām un iekļaujošām sabiedrībām, un atzīst to mērķu un uzdevumu būtisko savstarpējo saistību;

4.

Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kurā sabiedrības noturību paredzēts veidot arī, padziļinot darbu izglītības, kultūras un jaunatnes jomā, lai veicinātu plurālismu, līdzāspastāvēšanu un cieņu;

5.

Eiropas Konsensu par attīstību, kurā paredzēts, ka jaunieši ir attīstības un pārmaiņu dzinējspēks, un tāpēc būtisks ir viņu ieguldījums programmas 2030. gadam īstenošanā, tostarp pateicoties viņu inovācijas spējai, un atzīts, ka ES un tās dalībvalstis arī centīsies stiprināt jauniešu tiesības un viņu līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā, tostarp, veicinot viņu līdzdalību vietējā ekonomikā, sabiedrībā un lēmumu pieņemšanā, jo īpaši ar jaunatnes organizāciju starpniecību;

6.

Balto grāmatu par Eiropas nākotni (1), kurā uzsvērta “Eiropas vērtību” nozīmīgā loma;

7.

Eiropas reģionālo konsultāciju par “Jaunatni, mieru un drošību”, kas 2017. gada 25.–27. septembrī notika Briselē, Beļģijā, un ko organizēja Eiropas Ārējās darbības dienests partnerībā ar ANO Iedzīvotāju fondu, ANO Miera uzturēšanas atbalsta biroju un galvenajām ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības aprindām;

ATZĪSTOT, KA:

8.

jauniešu skaits pasaulē pieaug – šobrīd pasaulē ir 1,8 miljardi bērnu un jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) un līdz [2025. gadam] to būs vēl par 72 miljoniem vairāk;

9.

jauniešu skaits Eiropas Savienībā šobrīd ir 88,9 miljoni (2016. gadā);

10.

“līdzdalība” un “jaunatne un pasaule” – līdz ar citiem tematiem – tika ietvertas kā divas prioritāras darbības jomas atjauninātajā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes politikas jomā (2010 – 2018);

11.

Jaunatnes, miera un drošības (2) programmai, kura izklāstīta ANO Drošības padomes Rezolūcijā 2250 (2015), ir nozīme gan pasaules, gan Eiropas līmenī. Eiropa ir viena no drošākajām vietām pasaulē. Tomēr Eiropas kā droša un mierīga kontinenta tēlu apdraud strukturāli jautājumi, tādi kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, cilvēku tirdzniecība, ierobežotas darba iespējas un marginalizācija, kas skar jauniešus Eiropas Savienībā – līdz ar pieaugošajiem vardarbīgas radikalizācijas draudiem;

12.

jaunieši ir jāuzskata par nozīmīgu rīcībspēku demokrātijas veidošanā, mieru veicinoša vēstījuma radīšanā, sociālās kohēzijas veidošanā un Eiropas vērtību veicināšanā. Ir svarīgi jauniešus un jauniešu jomas ieinteresētās personas iesaistīt un atzīt par nozīmīgiem sabiedrotajiem noturības veidošanā, lai cīnītos pret iepriekš minētajām problēmām, uzturētu mieru un novērstu vardarbību, un bruģētu ceļu uz iekļaujošu un mierīgu sabiedrību. Šajā sakarā darbam ar jaunatni var būt svarīga loma, izceļot jauniešu potenciālu dot pozitīvu ieguldījumu drošas, saliedētas un mierīgas sabiedrības veidošanā;

UZSVEROT, KA:

13.

visā pasaulē šodien vairāk nekā 600 miljoni jauniešu dzīvo nestabilos un konfliktu skartos apstākļos (3). Viņi ir vieni no tiem, kurus visvairāk skar daudzkāršas un nereti savstarpēji saistītas vardarbības formas – sākot ar sīkiem vardarbības aktiem un beidzot ar organizēto noziedzību un vardarbīga ekstrēmisma teroristu uzbrukumiem, no kā cieš viņu kopienas, – un kuri uz savas ādas izjūt milzīgās un ilgstošās humānās, sociālās un ekonomiskās sekas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt un īstenot politiku un programmas, kas jauniešiem sniedz iespējas veidot noturību un palīdzēt viņiem iekļauties sabiedrībā;

14.

daudzas Eiropas valstis pēdējā laikā ir piedzīvojušas augstus jauniešu bezdarba rādītājus un ar sociālo atstumtību saistītas problēmas. Rezultātā jauniešu grupas aizvien vairāk pievēršas tādām negatīvām izpausmēm kā populisms, propaganda, naida runa un ksenofobija, kurām ir potenciāls novest pie vardarbīga ekstrēmisma, graujot mūsu eiropeisko multikulturālo identitāti. Tādējādi ir svarīgi, lai jaunieši saņemtu atbalstu, sākot apgūt tādas jaunas iespējas kā jaunās tehnoloģijas un digitalizācija, un stājoties pretī tādiem jauniem izaicinājumiem kā viltus ziņas un globalizācija;

15.

ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka jaunatne, miers un drošība nav tikai globāla programma – tā ir arī Eiropas programma. Jauniešiem kopumā ir holistiska izpratne par miera uzturēšanu, un tādējādi viņiem ir nozīmīga loma, lai ar dažādu instrumentu palīdzību, piemēram, starpkultūru dialogu mobilitātes ceļā, darbu ar jaunatni, brīvprātīgo darbu un neformālo un ikdienējo mācīšanos, risinātu dažādus vardarbības, diskriminācijas un netaisnības veidus, kas skar viņus pašus, tostarp vardarbību ģimenē, ar dzimumu saistītu vardarbību, propagandu, visus iebiedēšanas veidus, agrīnas un piespiedu laulības, etnisko diskrimināciju un necieņu;

16.

jaunieši ir vērtīgi novatori un pārmaiņu rosinātāji, un viņu ieguldījums būtu aktīvi jāatbalsta, jāpamudina un jāuzskata par būtisku mierīgas sabiedrības veidošanā un demokrātiskas pārvaldības atbalstīšanā. Turklāt jauniešu dalība veicina pilsonisko līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu. Papildus minētajam liela loma viņu attīstībā ir izglītībai demokrātiska pilsoniskuma, tostarp digitāla pilsoniskuma, jomā līdz ar izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp mieram un kritiskai domāšanai veltītu izglītību. Šajā sakarā vērtīgu ieguldījumu var dot sadarbība starp Eiropas Savienību un Eiropas Padomi;

UZSVEROT, KA:

17.

jauniešu mobilitāte ir svarīga saistībā ar ideju apmaiņu, inovāciju popularizēšanu, bezdarba problēmas un sociālo jautājumu risināšanu, ciešu attiecību veidošanu cilvēku starpā, personiskās izaugsmes atbalstīšanu, vispārīgo un caurviju prasmju apgūšanas veicināšanu, kā arī starpkultūru prasmju veicināšanu un aizspriedumu un diskriminācijas novēršanu. Tāpēc tā būtu jāveicina, lai panāktu iekļaujošu, saliedētu un drošu sabiedrību visiem;

18.

darbs ar jaunatni un neformāla un ikdienējā mācīšanās ir ļoti svarīgi elementi jauniešu marginalizācijas un radikalizācijas novēršanas procesā. Papildus tam darbs ar jaunatni palīdz apkarot jauniešu marginalizāciju un radikalizāciju un dod iespēju jauniešiem labāk izprast cilvēktiesības un demokrātiskas vērtības praksē;

19.

ir ļoti svarīgi vērst plašumā un veicināt visu ieinteresēto personu starptautisko sadarbību, tostarp jauniešu, jaunatnes darbinieku, darbaudzinātāju un jaunatnes organizāciju no Eiropas Savienības un ārpus tās robežām, jo ar to tiek dots ieguldījums pašapziņas attīstīšanā un nākotnes attiecību veidošanā Eiropā un ārpus tās;

UZSVER ŠĀDAS DARBĪBAS JOMAS:

A.   Starpnozaru sadarbība, kas balstīta uz novatoriskām saziņas metodēm, paraugprakses apmaiņu un efektīvu dialogu

20.

Jaunatnes, miera un drošības programma skar visas ES iekšējās un ārējās politikas jomas, kuras attiecas uz ilgtspējīgas attīstības, miera un drošības un cilvēktiesību veicināšanu. Vienīgi daudzām un dažādām ieinteresētajām personām pieliekot kopīgas pūles, iespējams panākt sinerģijas optimizēšanu un saskaņotības nodrošināšanu politiskai reakcijai uz izaicinājumiem, kas aptver gan Savienības iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

21.

balstoties uz novatoriskām saziņas metodēm, paraugprakses apmaiņu un efektīvu dialogu, veicināt starpnozaru sadarbību starp jaunatnes nozari un dažādām politikas jomām un attiecīgām iestādēm, lai tās apsvērtu iespēju iekļaut jauniešus, jaunatnes organizācijas un organizācijas darbam ar jaunatni kā vērtīgus partnerus sabiedrības un valsts noturības stiprināšanā un saliedētas sabiedrības veidošanā;

22.

mobilizēt ekspertu zināšanas, veicināt inovāciju un padziļināt daudzpusējas ieinteresēto personu partnerības starp ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību, jauniešiem un ieinteresētajām personām jaunatnes jomā, kā arī citās jomās, nostiprinot jauniešu lomu miera uzturēšanā;

veicināt dialogu, sadarbību un labas prakses apmaiņu saistībā ar Jaunatnes, miera un drošības programmu starp galvenajām ieinteresētajām personām, nostiprinot Erasmus + programmas globālās sadarbības sadaļu un citus mehānismus labas prakses apmaiņai. Tam vajadzētu arī mobilizēt jauniešus un radīt saikni starp lēmējiestādēm, jaunatnes organizācijām un organizācijām darbam ar jaunatni, kuras strādā pie tā, lai uzturētu mieru un veidotu saliedētu un saskanīgu sabiedrību.

B.   Tiekšanās pēc saliedētām un saskanīgām sabiedrībām – uz pierādījumiem balstītas pieejas veidošana

23.

Laikā, kad Eiropa cenšas risināt naida runas problēmu un samazināt visa veida vardarbību, ir būtiski izstrādāt mierīgu diskursu, kurā tiek popularizētas ES kopējās vērtības (4): cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA EIROPAS KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

24.

veicināt, pārskatīt un izcelt labas prakses piemērus attiecībā uz jauniešu lomu miera uzturēšanā un vardarbības novēršanā, jo tie ir zināšanu radīšanas avots un vērtīgs rīks, ar kura palīdzību mainīt “negatīvos izteikumus” par jauniešiem. Eiropā būtu jāapzina un sistemātiski jāvāc kvalitatīvi rezultāti un uz pierādījumiem balstīti piemēri par jauniešu ieguldījumu miera un solidaritātes uzturēšanā, tostarp sadarbojoties ar dalībvalstīm jaunatnes vikivietnē.

C.   Nodrošināt aktīvu un jēgpilnu jauniešu dalību mierīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanā

25.

Jauniešu – jo īpaši to, kuriem ir mazāk iespēju, – aktīva un vienlīdzīga līdzdalība (kas atbalstīta ar spēju veidošanu) visos pilsoniskās un politiskās dzīves līmeņos ir būtisks priekšnoteikums mierīgu, saliedētu un vienlīdzīgu sabiedrību veidošanai. Svarīgi ir arī izskaust nabadzību un sociālo atstumtību, kas noved pie jauniešu marginalizācijas.

26.

Aizvien vairāk tiek atzīts, ka jaunieši ir pārmaiņu nesēji konfliktu novēršanā, iekļautības un sociālā taisnīguma veicināšanā un miera uzturēšanā. Miera un stabilitātes veicināšana prasa globālu partnerību starp visām ieinteresētajām personām, un jauniešiem un organizācijām darbam ar jaunatni ir būtiska loma šajā sakarā. Darbam ar jaunatni arī ir svarīga nozīme miera veidošanā un solidaritātes veicināšanā.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

27.

palielināt jauniešu iespējas, kad un kur vien iespējams, jēgpilni piedalīties miera un drošības uzturēšanā un veicināšanā visos līmeņos, izmantojot dalības mehānismus;

28.

atvieglot jauniešu, jaunatnes organizāciju un citu ieinteresēto personu piekļuvi datiem un zināšanām no neseniem pētījumiem un pētniecības rezultātiem par jauniešu dalību demokrātiskā dzīvē Eiropā;

29.

veicināt jauniešu – tostarp tādu, kuriem ir mazāk iespēju, – aktīvu līdzdalību sabiedrībā, pārrobežu mobilitāti un saziņu starp cilvēkiem, tādējādi atvieglojot ideju apmaiņu un izplatot inovāciju ar pašreizēju un turpmāku programmu starpniecību.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU:

30.

virzīt uz priekšu darbu pie ES iesaistes jauniešu, miera un drošības programmā, kā arī galvenajos starpreģionālajos iesaistes pasākumos (5), partnerībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām, tostarp pakāpeniski izstrādājot stratēģisku ES un ANO partnerību attiecībā uz jauniešiem miera veidošanā.

D.   Uzturēt un veicināt starpkultūru dialogu starp jauniešiem Eiropā un ārpus tās robežām

31.

Starpkultūru dialogam ir daudzējādas funkcijas, un varētu atzīt, ka tas veicina mieru un drošību Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs. Dalība starpkultūru dialogā piedāvā dažādas iespējas jauniešiem uzņemties vadošu lomu, virzīt samierināšanās procesus un samazināt aizspriedumus, pārpratumus un diskrimināciju starp dažādām grupām, kā arī, izmantojot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, apkarot naida runu un vardarbīgu ekstrēmismu.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

32.

atbalstīt starptautisku sadarbību jaunatnes jomā, dialogu un savstarpēju izpratni starp jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem, darbaudzinātājiem un jaunatnes organizācijām un organizācijām darbam ar jaunatni (6) no ES un ārpus tās robežām, kas ir būtisks rīks, ar kuru atbalstīt Eiropas pilsonību un demokratizācijas procesus.

E.   Noturības un kritiskās domāšanas veidošana, izmantojot neformālu un ikdienēju mācīšanos un līdzinieku (peer-to-peer) pieeju

33.

Būtu jāatbalsta jauniešu informētība un izpratne par tādām ES kopējām vērtībām (7) kā demokrātijas, vienlīdzības, cilvēktiesību, solidaritātes, pilsoniskuma un daudzveidības ievērošana, kā arī viņu medijpratība un informācijpratība. Tas veicina kritisko domāšanu un izpratni un zināšanas par to, kā vardarbīgu ekstrēmistu grupas propagandas izplatīšanas nolūkos var sagrozīt un izmantot informāciju.

34.

“Izglītība demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā”, par ko vienojusies un ko ieviesusi Eiropas Padome, ir cieši savstarpēji saistīta un savstarpēji atbalstoša (8). Šī neformālā izglītības un apmācības metode ir instruments, kas galvenokārt koncentrējas uz demokrātisko tiesību un atbildības un aktīvas līdzdalības veicināšanu saistībā ar sabiedrības pilsonisko, politisko, sociālo, ekonomikas, tieslietu un kultūras jomu.

ŠAJĀ SAKARĀ PADOME AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

35.

kad un kur vien iespējams, apsvērt iespēju veicināt un nostiprināt koncepciju “izglītība demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā”, ko varētu ieviest formālas un neformālas mācīšanās vidē un līdzinieku (peer-to-peer) pieejā, ievērojot subsidiaritāti un izglītības brīvību;

36.

veicināt turpmāku sadarbību ar Eiropas Padomi partnerības nolīguma ietvaros.

(1)  Dok. 6952/17.

(2)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, UNDP Youth Strategy 2014–2017: Empowered Youth, Sustainable Future (Ņujorka, 2014. gads).

(3)  Eiropas Padomes harta par izglītību demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā.

(4)  Sk. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu.

(5)  Piektā ANO un ES samita un Jaunās Vidusjūras reģiona balss iniciatīvas jauniešu kurss.

(6)  Ar “jaunatnes organizācijām” ir domātas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru koordinācijas struktūrā galvenokārt ir jaunieši. Ar “organizācijām darbam ar jaunatni” ir domātas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras nodrošina pakalpojumus jauniešiem, bet kuru koordinācijas struktūrās nav vienīgi jaunieši.

(7)  Sk. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu.

(8)  Eiropas Padomes Harta par izglītību demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā (pieņemta saistībā ar Ministru komitejas ieteikumu CM/Rec(2010)7).


PIELIKUMS

Pieņemot šos secinājumus, Padome jo īpaši ATGĀDINA par:

1)

ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ar īpašu uzsvaru uz noturību;

2)

Eiropas Konsensu par attīstību/Padomes secinājumiem par ilgtspējīgu attīstību (2016. gads);

3)

ES visaptverošu pieeju dzimumam, mieram un drošībai;

4)

pārskatītajām pamatnostādnēm ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģijai (9640/16 un 14276/16);

5)

Padomes secinājumiem par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi (9624/17);

6)

Padomes secinājumiem par jaunatnes sektora ieguldījumu integrētā starpsektoru pieejā jauniešu vardarbīgas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai (9640/16);

7)

ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads) (2015. gads);

8)

valstu vai valdību vadītāju neformālo sanāksmi 2015. gada 12. februārī, kurā Eiropadomes locekļi aicināja īstenot visaptverošu pieeju, tostarp iniciatīvas arī saistībā ar sociālo integrāciju, kam ir liela nozīme vardarbīgas radikalizācijas novēršanā;

9)

Deklarāciju, kuru ES izglītības ministri pieņēma neformālā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā un kurā tie sniedz norādes, kā sadarboties Eiropas līmenī. Tika uzsvērts, cik nozīmīgi ir centieni novērst marginalizāciju, neiecietību, rasismu un radikalizāciju un cīnīties pret tiem, veicināt jauniešu pilsoniskumu un saglabāt vienlīdzīgu iespēju satvaru;

10)

Padomes 2015. gada 17. jūnija secinājumiem par iekšējās drošības atjaunoto stratēģiju, kurā prioritāte piešķirta konkrētiem distancēšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas vai pretradikalizācijas jautājumiem kā darbības prioritātei turpmākajos gados (9416/15);

11)

ES darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam, kurā galvenā uzmanība pievērsta visu jauniešu sociālās iekļaušanas palielināšanai, ņemot vērā Eiropas pamatvērtības, un darba ar jaunatni lomai gan nedigitālajā, gan digitālajā pasaulē;

12)

Padomes un Komisijas kopīgo 2015. gada ES ziņojumu par jaunatni, kurā izklāstīts, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018); tajā ir uzsvērts, ka jauniešiem vajadzētu būt iespējai augt iekļaujošās un plurālistiskās sabiedrībās, kuru pamatā ir demokrātiskas Eiropas vērtības. Kopīgais ES ziņojums par jaunatni arī liecina par nepieciešamību radīt vēl vairāk iespēju jauniešiem no visām sabiedrības grupām, jo īpaši tiem, kuriem draud atstumtība;

13)

sadarbību starp Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi partnerības nolīguma ietvaros;

14)

Eiropas 2015. gada 28. aprīļa Drošības programmu, kurā Komisija pauž uzskatu, ka jauniešu līdzdalībai ir būtiska nozīme radikalizācijas novēršanā, veicinot Eiropas vērtības un sekmējot sociālo iekļaušanu, un kurā tiek minēts arī Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN), kas ir ES mēroga “jumta” tīkls, kas ļauj apmainīties ar pieredzi un praksi, veicinot radikalizācijas agrīnu atklāšanu un preventīvu un distancēšanās stratēģiju izstrādi vietējā līmenī;

15)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra Rezolūciju par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu;

16)

ANO Drošības padomes Rezolūciju 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību;

17)

Ministru komitejas 125. sanāksmi – Ministru komitejas rīcības plānu cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu un radikalizāciju, kas izraisa terorismu (Brisele, 2015. gada 19. maijs), CM(2015) 74 final un ANO rīcības plānu vardarbīga ekstrēmisma novēršanai;

18)

ANO Starpiestāžu darba grupas jaunatnes un miera veidošanas jautājumos “Pamatprincipus jauniešu dalībai miera veidošanā”.


Eiropas Komisija

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/19


Euro maiņas kurss (1)

2018. gada 6. jūnijs

(2018/C 195/06)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1765

JPY

Japānas jena

129,57

DKK

Dānijas krona

7,4436

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,87683

SEK

Zviedrijas krona

10,2760

CHF

Šveices franks

1,1629

ISK

Islandes krona

123,70

NOK

Norvēģijas krona

9,5238

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,648

HUF

Ungārijas forints

318,64

PLN

Polijas zlots

4,2753

RON

Rumānijas leja

4,6534

TRY

Turcijas lira

5,4078

AUD

Austrālijas dolārs

1,5365

CAD

Kanādas dolārs

1,5150

HKD

Hongkongas dolārs

9,2328

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6702

SGD

Singapūras dolārs

1,5685

KRW

Dienvidkorejas vona

1 255,45

ZAR

Dienvidāfrikas rands

15,0421

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,5230

HRK

Horvātijas kuna

7,3878

IDR

Indonēzijas rūpija

16 300,41

MYR

Malaizijas ringits

4,6704

PHP

Filipīnu peso

61,697

RUB

Krievijas rublis

72,9345

THB

Taizemes bāts

37,530

BRL

Brazīlijas reāls

4,4924

MXN

Meksikas peso

23,9686

INR

Indijas rūpija

78,7310


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2018. gada 6. jūnijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 izveido darba programmu tādu darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumu novērtēšanai, kuru termiņš beidzas 2022., 2023. un 2024. gadā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 195/07)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

(1)

Daudzu darbīgo vielu, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (EK) Nr. 540/2011 (2) pielikuma B un E daļās, [apstiprinājuma] termiņš beidzas laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Minētās darbīgās vielas ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 (3) pielikuma C daļā, kurā atjaunošanas procedūras nolūkos dalībvalstīm ir sadalīta minēto vielu novērtēšana, par katru darbīgo vielu ieceļot ziņotāju dalībvalsti un otro ziņotāju dalībvalsti.

(2)

Ņemot vērā laiku un resursus, kas nepieciešami, lai dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) pabeigtu novērtēt pieteikumus uz attiecīgo darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanu, ir nepieciešams izveidot darba programmu, grupējot līdzīgas darbīgās vielas un nosakot prioritātes atbilstīgi drošuma apsvērumiem saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. pantā.

(3)

Ir lietderīgi paredzēt, ka identificē un prioritārā kārtā novērtē vielas, par kurām, ņemot vērā to īpašības, ir gaidāms, ka tās varētu neatbilst apstiprināšanas kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.2.–3.6.5. punktā un 3.7. punktā.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 pielikuma C daļā norādīto darbīgo vielu vidū ir lietderīgi identificēt īstenošanas regulas (EK) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā norādītās aizstājamās vielas, kuru apstiprinājuma laikposms vielu īpašību dēļ nepārsniedz septiņus gadus. Ir arī lietderīgi identificēt vielas, kuras Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 (4) pielikumā norādītas aizstājamo vielu sarakstā. Programmā šo vielu novērtēšanai būtu jāpiešķir prioritāte.

(5)

Darbīgajām vielām fluksapiroksādam, biksafēnam, sedaksānam, penflufēnam un pentiopirādam ir līdzīgas īpašības. Darbīgajām vielām dinātrija fosfītiem (fosfonātiem) un kālija fosfītam (fosfonātiem) ir līdzīgas īpašības. Darbīgajām vielām eigenolam, geraniolam un timolam ir līdzīgas īpašības. Darbīgajām vielām Trichoderma atroviride (celms I-1237) un Trichoderma asperellum (celms T34) ir līdzīgas īpašības. Darbīgajām vielām benzovindiflupīram un izopirazāmam ir līdzīgas īpašības. Ir lietderīgi salāgot iestādes veiktas novērtēšanas un salīdzinošās izvērtēšanas procesa grafiku vielām, kam ir līdzīgas īpašības, tāpēc dokumentācija par minētajām vielām būtu jāiesniedz to attiecīgajām ziņotājām dalībvalstīm, ievērojot vienādu termiņu.

(6)

Ņemot vērā resursus, kādi pieejami iestādēm, kuras veic apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumu novērtēšanu, nevar izslēgt, ka šajā lēmumā paredzētās vielu novērtēšanas prioritāšu noteikšanas rezultātā dažu citu darbīgo vielu apstiprinājums var beigties, pirms ticis pieņemts lēmums par šādu vielu apstiprinājuma atjaunošanu. Šādos gadījumos šādu darbīgo vielu apstiprinājuma laikposms būtu savlaicīgi jāpagarina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu.

(7)

Papildus noteikumam par līdzīgu darbīgo vielu grupēšanu, pamatojoties uz to novērtēšanas prioritātēm, Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. pants paredz arī, ka darba programmai ir jāietver īpaši elementi. Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. panta otrās daļas a)–e) punktu un f) punktu īsteno attiecīgi ar Īstenošanas regulām (ES) Nr. 844/2012 un (ES) Nr. 686/2012,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek pieņemta šā lēmuma pielikumā izklāstītā darba programma.

Briselē, 2018. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 26. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 686/2012, ar ko atjaunošanas procedūras nolūkos dalībvalstīm sadala tādu darbīgo vielu novērtēšanu, kuru apstiprinājums beidzas ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī (OV L 200, 27.7.2012., 5. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu (OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp.).


PIELIKUMS

1.   

Darba programma attiecas uz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 apstiprinātajām darbīgajām vielām, kuras norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 pielikuma C daļā.

2.   

Prioritātes attiecībā uz darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas pieteikumu novērtēšanu un līdzīgu darbīgo vielu grupēšanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 18. pantā, ir šādas:

a)

Prioritāte ir tādu pieteikumu novērtēšanai, kuri attiecas uz apstiprinājumu atjaunošanu darbīgajām vielām, par kurām, ņemot vērā to īpašības, ir paredzams, ka tās varētu neatbilst apstiprināšanas kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.2.–3.6.5. punktā un 3.7. punktā. Šādus novērtējumus attiecīgi veic bez kavēšanās vai ar pēc iespējas mazāku kavēšanos.

b)

Prioritāte ir tādu pieteikumu novērtēšanai, kuri attiecas uz apstiprinājumu atjaunošanu darbīgajām vielām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 540/2011 pielikuma E daļas sarakstā kā aizstājamās vielas un kam, ņemot vērā to īpašības, apstiprinājums piešķirts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem. Prioritāte ir arī tādu pieteikumu novērtēšanai, kuri attiecas uz Īstenošanas regulas 2015/408 pielikumā norādīto darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanu. Šādus novērtējumus attiecīgi veic bez kavēšanās vai ar pēc iespējas mazāku kavēšanos.

c)

Ņemot vērā vielu attiecīgo īpašību līdzību, gadījumos, kad dokumentācijas iesniegšanas datumi atšķiras, apstiprinājuma laikposmu, ja nepieciešams, savlaicīgi pagarina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu, lai salāgotu iestādes veikta novērtēšanas un salīdzinošās izvērtēšanas procesa grafiku šīm vielām:

i)

fluksapiroksāds, biksafēns, sedaksāns, penflufēns un pentiopirāds;

ii)

dinātrija fosfīti (fosfonāti) un kālija fosfīti (fosfonāti);

iii)

eigenols, geraniols un timols;

iv)

Trichoderma atroviride (celms I 1237) un Trichoderma asperellum (celms T34);

v)

benzovindiflupīrs un izopirazāms.

d)

Ja dažu darbīgo vielu, uz kurām neattiecas a) un b) apakšpunkts, apstiprinājums no pieteikumu iesniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ visticamāk beigsies, pirms pieņemts lēmums par šādu vielu apstiprinājuma atjaunošanu, šādu darbīgo vielu apstiprinājuma laikposmu savlaicīgi pagarina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu.


Revīzijas palāta

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/23


Īpašais ziņojums Nr. 12/2018

“Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti”

(2018/C 195/08)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 12/2018 “Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu.


INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

EBTA valstu pastāvīgā komiteja

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/24


Bīstamās vielas – To lēmumu par licencēšanu saraksts, kurus 2016. gada pirmajā pusgadā EEZ EBTA valstis ir pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu

(2018/C 195/09)

I apakškomiteja preču brīvas aprites jautājumos

Jāpaziņo EEZ Apvienotajai komitejai

Atsaucoties uz EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 14. marta Lēmumu Nr. 25/2008, EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta 2016. gada 2. decembra sanāksmē paziņot šādus sarakstus attiecībā uz lēmumiem par licencēšanu, kuri laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir pieņemti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu.


PIELIKUMS

Lēmumu par licencēšanu saraksts

Laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam EEZ EBTA valstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu ir pieņēmušas tālāk minētos lēmumus par licencēšanu.

Vielas nosaukums

Komisijas lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 8. punktu

Valsts

Lēmuma datums

Trihloretilēns

C(2015) 8093

Islande

2016. gada 14. janvāris

Heksabromciklododekāns (HBCDD)

C(2015) 9812

Lihtenšteina

2016. gada 19. janvāris

Heksabromciklododekāns (HBCDD)

C(2015) 9812

Norvēģija

2016. gada 2. februāris

Dibutilftalāts (DBP)

C(2016) 2003

Lihtenšteina

2016. gada 18. aprīlis

Dibutilftalāts (DBP)

C(2016) 2003

Norvēģija

2016. gada 26. aprīlis


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/25


Bīstamās vielas – To lēmumu par licencēšanu saraksts, kurus 2016. gada otrajā pusē EEZ EBTA valstis ir pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu

(2018/C 195/10)

I apakškomiteja preču brīvas aprites jautājumos

Jāpaziņo EEZ Apvienotajai komitejai

Atsaucoties uz EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 14. marta Lēmumu Nr. 25/2008, EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta 2017. gada 17. marta sanāksmē paziņot šādus sarakstus attiecībā uz lēmumiem par licencēšanu, kuri laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ir pieņemti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu.


PIELIKUMS

Lēmumu par licencēšanu saraksts

Laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim EEZ EBTA valstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 64. panta 8. punktu ir pieņēmušas tālāk minētos lēmumus par licencēšanu.

Vielas nosaukums

Komisijas lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 8. punktu

Valsts

Lēmuma datums

Heksabromciklododekāns

C(2015) 9812

Islande

2016. gada 29. augusts

Dibutilftalāts (DBP)

C(2016) 2003

Islande

2016. gada 29. augusts

Bis(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

C(2016) 3549

Islande

2016. gada 29. augusts

Bis(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

C(2016) 3549

Lihtenšteina

2016. gada 11. jūlijs

Bis(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

C(2016) 3549

Norvēģija

2016. gada 5. jūlijs

Svina sulfohromāta dzeltenais un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanais

C(2016) 5644

Lihtenšteina

2016. gada 3. oktobris

Svina sulfohromāta dzeltenais un svina hromāta, molibdāta un sulfāta sarkanais

C(2016) 5644

Norvēģija

2016. gada 4. oktobris

Trihloretilēns

C(2016) 7581

Islande

2016. gada 29. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7581

Lihtenšteina

2016. gada 14. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7581

Norvēģija

2016. gada 16. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7607

Islande

2016. gada 29. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7607

Lihtenšteina

2016. gada 14. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7607

Norvēģija

2016. gada 16. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7609

Islande

2016. gada 29. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7609

Lihtenšteina

2016. gada 14. decembris

Trihloretilēns

C(2016) 7609

Norvēģija

2016. gada 16. decembris


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/26


Zāles – Tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas EEZ EBTA valstīs 2016. gada otrajā pusgadā

(2018/C 195/11)

I apakškomiteja preču brīvas aprites jautājumos

Jāpaziņo EEZ Apvienotajai komitejai

Atsaucoties uz EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 28. maija Lēmumu Nr. 74/1999, EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta 2017. gada 17. marta sanāksmē paziņot šādus sarakstus attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim:

I pielikums

Jaunu tirdzniecības atļauju saraksts

II pielikums

Atjaunotu tirdzniecības atļauju saraksts

III pielikums

Pagarinātu tirdzniecības atļauju saraksts

IV pielikums

Atsauktu tirdzniecības atļauju saraksts

V pielikums

Apturētu tirdzniecības atļauju saraksts


I PIELIKUMS

Jaunu tirdzniecības atļauju saraksts

Tālāk minētās tirdzniecības atļaujas piešķirtas EEZ EBTA valstīs laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

ES numurs

Ražojums

Valsts

Atļaujas datums

EU/1/12/793

Xalkori (maiņa uz atļauju bez nosacījumiem)

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/13/848

Erivedge (maiņa uz atļauju bez nosacījumiem)

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/15/1066

Ongentys

Islande

13.7.2016.

EU/1/15/1066

Ongentys

Norvēģija

4.7.2016.

EU/1/16/1091

Atazanavir Mylan

Islande

29.8.2016.

EU/1/16/1091

Atazanavir Mylan

Norvēģija

2.9.2016.

EU/1/16/1091

Atazanavir Mylan

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1094

Ninlaro

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1094

Ninlaro

Islande

7.12.2016.

EU/1/16/1094

Ninlaro

Norvēģija

28.11.2016.

EU/1/16/1102

Bortezomib SUN

Islande

11.8.2016.

EU/1/16/1102

Bortezomib SUN

Norvēģija

12.8.2016.

EU/1/16/1102

Bortezomib SUN

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1103

Neparvis

Islande

4.7.2016.

EU/1/16/1105

EndolucinBeta

Islande

25.7.2016.

EU/1/16/1105

EndolucinBeta

Norvēģija

27.7.2016.

EU/1/16/1105

EndolucinBeta

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1107

ZINBRYTA

Islande

14.7.2016.

EU/1/16/1107

Zinbryta

Norvēģija

7.7.2016.

EU/1/16/1107

Zinbryta

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1108

Qtern

Islande

25.7.2016.

EU/1/16/1108

Qtern

Norvēģija

4.8.2016.

EU/1/16/1108

Qtern

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1109

ZAVICEFTA

Islande

12.7.2016.

EU/1/16/1109

Zavicefta

Norvēģija

1.7.2016.

EU/1/16/1112

Odefsey

Islande

12.7.2016.

EU/1/16/1113

Enzepi

Islande

14.7.2016.

EU/1/16/1113

Enzepi

Norvēģija

26.7.2016.

EU/1/16/1113

Enzepi

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1114

Bortezomib Hospira

Islande

10.8.2016.

EU/1/16/1114

Bortezomib Hospira

Norvēģija

12.8.2016.

EU/1/16/1114

Bortezomib Hospira

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1115

Pemetrexed Fresenius Kabi

Islande

16.8.2016.

EU/1/16/1115

Pemetrexed Fresenius Kabi

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/16/1116

Epclusa

Islande

12.7.2016.

EU/1/16/1116

Epclusa

Norvēģija

11.7.2016.

EU/1/16/1116

Epclusa

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1119

Zepatier

Islande

11.8.2016.

EU/1/16/1119

Zepatier

Norvēģija

4.8.2016.

EU/1/16/1119

Zepatier

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1121

Zalmoxis

Islande

7.9.2016.

EU/1/16/1121

Zalmoxis

Norvēģija

16.9.2016.

EU/1/16/1121

Zalmoxis

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1122

Aerivio Spiromax

Islande

2.9.2016.

EU/1/16/1122

Aerivio Spiromax

Norvēģija

8.9.2016.

EU/1/16/1122

Aerivio Spiromax

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1123

Airexar Spiromax

Islande

2.9.2016.

EU/1/16/1123

Airexar Spiromax

Norvēģija

13.9.2016.

EU/1/16/1123

Airexar Spiromax

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1124

Nordimet

Islande

7.9.2016.

EU/1/16/1124

Nordimet

Norvēģija

30.8.2016.

EU/1/16/1124

Nordimet

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1125

Cinqaero

Islande

7.9.2016.

EU/1/16/1125

Cinqaero

Norvēģija

31.8.2016.

EU/1/16/1125

Cinqaero

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1126

Truberzi

Islande

7.10.2016.

EU/1/16/1126

Truberzi

Norvēģija

6.10.2016.

EU/1/16/1126

Truberzi

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1127

Tenofovir disoproxil Zentiva

Islande

6.10.2016.

EU/1/16/1127

Tenofovir disoproxil Zentiva

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1127

Tenofovir disoproxil Zentiva

Norvēģija

13.10.2016.

EU/1/16/1128

Kisplyx

Islande

7.9.2016.

EU/1/16/1128

Kisplyx

Norvēģija

31.8.2016.

EU/1/16/1128

Kisplyx

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/16/1129

Tenofovir disoproxil Mylan

Islande

16.12.2016.

EU/1/16/1129

Tenofovir disoproxil Mylan

Norvēģija

21.12.2016.

EU/1/16/1130

Onivyde

Islande

1.11.2016.

EU/1/16/1130

Onivyde

Norvēģija

4.11.2016.

EU/1/16/1130

Onivyde

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1131

Thorinane

Islande

6.10.2016.

EU/1/16/1131

Thorinane

Norvēģija

23.9.2016.

EU/1/16/1131

Thorinane

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1132

Inhixa

Islande

7.10.2016.

EU/1/16/1132

Inhixa

Norvēģija

5.10.2016.

EU/1/16/1132

Inhixa

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1134

Mysildecard

Islande

6.10.2016.

EU/1/16/1134

Mysildecard

Norvēģija

29.9.2016.

EU/1/16/1134

Mysildecard

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1135

Sialanar

Islande

7.10.2016.

EU/1/16/1135

Sialanar

Norvēģija

14.10.2016.

EU/1/16/1135

Sialanar

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1136

Cabometyx

Islande

6.10.2016.

EU/1/16/1136

CABOMETYX

Norvēģija

20.9.2016.

EU/1/16/1136

CABOMETYX

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1137

Granpidam

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1137

Granpidam

Islande

6.12.2016.

EU/1/16/1137

Granpidam

Norvēģija

28.11.2016.

EU/1/16/1138

Venclyxto

Islande

8.12.2016.

EU/1/16/1138

Venclyxto

Norvēģija

13.12.2016.

EU/1/16/1139

Ocaliva

Islande

19.12.2016.

EU/1/16/1139

OCALIVA

Norvēģija

12.12.2016.

EU/1/16/1141

SomaKit TOC

Islande

15.12.2016.

EU/1/16/1141

SomaKit TOC

Norvēģija

15.12.2016.

EU/1/16/1142

Parsabiv

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1142

Parsabiv

Islande

1.12.2016.

EU/1/16/1142

Parsabiv

Norvēģija

22.11.2016.

EU/1/16/1143

Lartruvo

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1143

Lartruvo

Islande

1.12.2016.

EU/1/16/1143

Lartruvo

Norvēģija

18.11.2016.

EU/1/16/1144

Ivabradine Zentiva

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1144

Ivabradine Zentiva

Islande

2.12.2016.

EU/1/16/1144

Ivabradine Zentiva

Norvēģija

28.11.2016.

EU/1/16/1145

Ivabradine JensonR

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1145

Ivabradine JensonR

Islande

2.12.2016.

EU/1/16/1145

Ivabradine JensonR

Norvēģija

5.12.2016.

EU/1/16/1146

Glyxambi

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1146

Glyxambi

Islande

5.12.2016.

EU/1/16/1146

Glyxambi

Norvēģija

9.12.2016.

EU/1/16/1147

IBRANCE

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1147

Ibrance

Islande

1.12.2016.

EU/1/16/1147

IBRANCE

Norvēģija

15.11.2016.

EU/1/16/1148

Emtricitabin/Tenofovir disoproxil Zentiva

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/16/1148

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Islande

1.12.2016.

EU/1/16/1148

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentvia

Norvēģija

15.11.2016.

EU/1/16/1151

Emtricitabine/Tenofovir disproxil Krka

Norvēģija

21.12.2016.

EU/1/16/1151

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Krka

Islande

14.12.2016.

EU/2/16/196

Sevocalm

Norvēģija

11.7.2016.

EU/2/16/196

Sevocalm

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/2/16/196

Sevocalm

Islande

12.7.2016.

EU/2/16/198

Sedadex

Islande

22.8.2016.

EU/2/16/198

Sedadex

Norvēģija

30.8.2016.

EU/2/16/198

Sedadex

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/2/16/199

Eravac

Islande

10.10.2016.

EU/2/16/199

ERAVAC

Norvēģija

5.10.2016.

EU/2/16/199

ERAVAC

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/2/16/200

Cepedex

Islande

19.12.2016.


II PIELIKUMS

Atjaunotu tirdzniecības atļauju saraksts

Tālāk minētās tirdzniecības atļaujas atjaunotas EEZ EBTA valstīs laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

ES numurs

Ražojums

Valsts

Atļaujas datums

EU/1/06/347

Sutent

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/06/347

Sutent

Islande

1.12.2016.

EU/1/06/347

Sutent

Norvēģija

15.11.2016.

EU/1/06/355

ATryn

Islande

26.7.2016.

EU/1/06/355

ATryn

Norvēģija

10.8.2016.

EU/1/06/355

ATryn

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/06/360

Champix

Islande

13.7.2016.

EU/1/06/360

Champix

Norvēģija

7.7.2016.

EU/1/06/360

Champix

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/06/361

Luminity

Islande

26.7.2016.

EU/1/06/361

Luminity

Norvēģija

6.8.2016.

EU/1/06/361

Luminity

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/06/362

Byetta

Islande

18.8.2016.

EU/1/06/363

Sprycel

Islande

18.8.2016.

EU/1/06/363

Sprycel

Norvēģija

12.8.2016.

EU/1/06/363

Sprycel

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/06/364

Adrovance

Islande

16.10.2016.

EU/1/06/365

Elaprase

Islande

16.10.2016.

EU/1/06/366

Tandemact

Islande

16.10.2016.

EU/1/06/374

Lucentis

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/06/374

Lucentis

Islande

2.12.2016.

EU/1/06/374

Lucentis

Norvēģija

22.11.2016.

EU/1/06/379

Cystadane

Islande

7.12.2016.

EU/1/06/379

Cystadane

Norvēģija

29.11.2016.

EU/1/11/699

Fampyra

Norvēģija

8.7.2016.

EU/1/11/701

Levatiracetam Teva

Norvēģija

4.8.2016.

EU/1/11/701

Levetiracetam Teva

Islande

26.7.2016.

EU/1/11/701

Levetiracetam Teva

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/706

Levodopa/Carbidopa/Entacapone Orion

Norvēģija

15.9.2016.

EU/1/11/711

Matever

Islande

14.7.2016.

EU/1/11/711

Matever

Norvēģija

7.7.2016.

EU/1/11/711

Matever

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/712

Levetiracetam Accord

Islande

10.8.2016.

EU/1/11/712

Levetiracetam Accord

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/11/712

Levetiracetam Accord

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/713

Levetiracetam Actavis

Islande

5.10.2016.

EU/1/11/713

Levetiracetam Actavis

Norvēģija

30.9.2016.

EU/1/11/713

Levetiracetam Actavis

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/11/715

Plenadren

Islande

15.8.2016.

EU/1/11/715

Plenadren

Norvēģija

15.8.2016.

EU/1/11/715

Plenadren

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/716

Eurartesim

Islande

15.9.2016.

EU/1/11/716

Eurartesim

Norvēģija

15.9.2016.

EU/1/11/716

Eurartesim

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/11/717

Vyndaqel

Islande

10.8.2016.

EU/1/11/717

Vyndaqel

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/11/717

Vyndaqel

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/719

Telmisartan Teva Pharma

Islande

12.7.2016.

EU/1/11/722

Pioglitazone Accord

Islande

13.12.2016.

EU/1/11/722

Pioglitazone Accord

Norvēģija

21.12.2016.

EU/1/11/727

Xaluprine

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/11/727

Xaluprine

Islande

6.12.2016.

EU/1/11/727

Xaluprine

Norvēģija

5.12.2016.

EU/1/11/728

Pramipexole Accord

Islande

26.7.2016.

EU/1/11/728

Pramipexole Accord

Norvēģija

4.8.2016.

EU/1/11/728

Pramipexole Accord

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/731

Komboglyze

Islande

26.7.2016.

EU/1/11/731

Komboglyze

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/11/731

Komboglyze

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/732

Desloratadine Teva

Islande

15.8.2016.

EU/1/11/732

Desloratadine Teva

Norvēģija

22.8.2016.

EU/1/11/733

Dificlir

Islande

29.8.2016.

EU/1/11/733

Dificlir

Norvēģija

30.8.2016.

EU/1/11/733

Dificlir

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/734

Edarbi

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/11/734

Edarbi

Islande

2.12.2016.

EU/1/11/734

Edarbi

Norvēģija

22.11.2016.

EU/1/11/736

EDURANT

Islande

10.8.2016.

EU/1/11/736

EDURANT

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/11/736

EDURANT

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/737

Eviplera

Islande

10.8.2016.

EU/1/11/737

Eviplera

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/11/737

Eviplera

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/738

Levetiracetam Actavis Group

Islande

15.8.2016.

EU/1/11/738

Levetiracetam Actavis Group

Norvēģija

2.9.2016.

EU/1/11/738

Levetiracetam Actavis Group

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/739

Dasselta

Islande

22.8.2016.

EU/1/11/739

Dasselta

Norvēģija

5.9.2016.

EU/1/11/739

Dasselta

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/740

Ameluz

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/11/740

Ameluz

Islande

7.12.2016.

EU/1/11/740

Ameluz

Norvēģija

5.12.2016.

EU/1/11/741

Levetiracetam SUN

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/11/741

Levetiracetam Sun

Islande

5.12.2016.

EU/1/11/741

Levetiracetam SUN

Norvēģija

23.11.2016.

EU/1/11/742

Efavirenz Teva

Islande

16.10.2016.

EU/1/11/742

Efavirenz Teva

Norvēģija

21.10.2016.

EU/1/11/743

Repaglinide Accord

Islande

14.10.2016.

EU/1/11/743

Repaglinide Accord

Norvēģija

21.10.2016.

EU/1/11/745

Desloratadin Actavis

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/11/745

Desloratadine Actavis

Islande

2.12.2016.

EU/1/11/745

Desloratadine Actavis

Norvēģija

25.11.2016.

EU/1/11/746

Desloratadine ratiopharm

Islande

15.8.2016.

EU/1/11/746

Desloratadine ratiopharm

Norvēģija

22.8.2016.

EU/1/11/746

Desloratadine ratiopharm

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/11/747

Colobreathe

Islande

10.10.2016.

EU/1/11/747

Colobreathe

Norvēģija

13.10.2016.

EU/1/11/747

Colobreathe

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/12/750

Esmya

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/12/750

Esmya

Islande

5.12.2016.

EU/1/12/750

Esmya

Norvēģija

29.11.2016.

EU/1/12/751

Zelboraf

Norvēģija

6.10.2016.

EU/1/12/751

Zelboraf

Islande

10.10.2016.

EU/1/12/751

Zelboraf

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/12/753

Signifor

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/12/753

Signifor

Islande

6.12.2016.

EU/1/12/753

Signifor

Norvēģija

24.11.2016.

EU/1/12/755

Pioglitazone Actavis

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/12/755

Pioglitazone Actavis

Norvēģija

9.12.2016.

EU/1/12/755

Pioglitazone Actavis

Islande

2.12.2016.

EU/1/12/756

Glidipion

Norvēģija

9.12.2016.

EU/1/12/756

Glidipion

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/12/756

Glidipion

Islande

2.12.2016.

EU/1/12/763

Ecansya

Norvēģija

23.12.2016.

EU/1/12/793

XALKORI

Islande

10.8.2016.

EU/1/12/793

XALKORI

Norvēģija

12.8.2016.

EU/1/12/793

XALKORI

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/12/794

ADCETRIS

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/12/794

ADCETRIS

Islande

2.11.2016.

EU/1/12/794

ADCETRIS

Norvēģija

8.11.2016.

EU/1/15/1047

Blincyto

Islande

10.10.2016.

EU/1/15/1047

Blincyto

Norvēģija

29.9.2016.

EU/1/15/1047

Blincyto

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/16/1086

Tagrisso

Islande

19.12.2016.

EU/2/06/061

Nobilis Influenza H5N2

Islande

13.7.2016.

EU/2/11/128

Emdocam

Islande

13.7.2016.

EU/2/11/132

Nobivac Myxo-RHD

Islande

25.8.2016.

EU/2/11/132

Nobivac Myxo-RHD

Norvēģija

30.8.2016.

EU/2/11/132

Nobivac Myxo-RHD

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/2/11/133

Recocam

Islande

17.8.2016.

EU/2/11/133

Recocam

Norvēģija

25.8.2016.

EU/2/11/133

Recocam

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/2/11/134

Inflacam

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/2/11/134

Inflacam

Islande

2.12.2016.

EU/2/11/134

Inflacam

Norvēģija

25.11.2016.

EU/2/11/135

Panacur AquaSol

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/2/11/135

Panacur AquaSol

Islande

2.9.2016.

EU/2/11/135

Panacur AquaSol

Norvēģija

5.9.2016.

EU/2/11/137

Activyl Tick Plus

Norvēģija

23.12.2016.

EU/2/12/139

Zulvac 1 + 8 Bovis

Islande

19.12.2016.


III PIELIKUMS

Pagarinātu tirdzniecības atļauju saraksts

Tālāk minētās tirdzniecības atļaujas pagarinātas EEZ EBTA valstīs laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

ES numurs

Ražojums

Valsts

Atļaujas datums

EU/1/03/267/012

Reyataz

Islande

13.7.2016.

EU/1/08/494/005

Stelara

Norvēģija

24.11.2016.

EU/1/08/494/005

Stelara

Islande

5.12.2016.

EU/1/11/714/002-003

Zytiga

Islande

1.12.2016.

EU/1/11/714/003

Zytiga

Norvēģija

25.11.2016.

EU/1/12/776/024

Fycompa

Islande

11.10.2016.

EU/1/12/776/024

Fycompa

Norvēģija

10.10.2016.

EU/1/14/939/005-006

Daklinza

Islande

13.7.2016.

EU/1/14/939/005-006

Daklinza

Norvēģija

4.7.2016.

EU/1/15/1024/002

KEYTRUDA

Islande

24.8.2016.

EU/1/15/1024/002

KEYTRUDA

Norvēģija

26.8.2016.

EU/2/97/004/050-053

Metacam

Norvēģija

29.8.2016.


IV PIELIKUMS

Atsauktu tirdzniecības atļauju saraksts

Tālāk minētās tirdzniecības atļaujas atsauktas EEZ EBTA valstīs laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

ES numurs

Ražojums

Valsts

Atsaukšanas datums

EU/1/00/137

Avandia

Islande

12.8.2016.

EU/1/03/258

Avandamet

Islande

12.8.2016.

EU/1/07/385

Focetria

Islande

12.8.2016.

EU/1/08/489

Opgenra

Islande

14.7.2016.

EU/1/08/489

Opgenra

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/08/489

Opgenra

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/08/500

Fablyn

Islande

12.8.2016.

EU/1/08/506

Celvapan

Islande

7.12.2016.

EU/1/08/506

Celvapan

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/08/506

Celvapan

Norvēģija

21.12.2016.

EU/1/09/518

PANTECTA Control

Islande

7.10.2016.

EU/1/09/518

PANTECTA Control

Norvēģija

20.10.2016.

EU/1/09/518

PANTECTA Control

Lihtenšteina

31.10.2016.

EU/1/09/563

ChondroCelect

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/09/563

ChondroCelect

Islande

15.8.2016.

EU/1/09/563

ChondroCelect

Norvēģija

11.8.2016.

EU/1/10/657

Prepandemic Influenza vaccine (H5N1) (surface antigen, inactivated, adjuvanted) Novartis Vaccines and Diagnostics

Islande

12.8.2016.

EU/1/11/721

Paglitaz

Islande

12.8.2016.

EU/1/12/810

Krystexxa

Islande

14.7.2016.

EU/1/12/810

Krystexxa

Norvēģija

6.7.2016.

EU/1/12/810

Krystexxa

Lihtenšteina

31.8.2016.

EU/1/13/831

Capecitabine SUN

Islande

13.7.2016.

EU/1/13/831

Capecitabine SUN

Norvēģija

6.7.2016.

EU/1/13/883

Vitekta

Islande

10.11.2016.

EU/1/13/883

Vitekta

Lihtenšteina

31.12.2016.

EU/1/13/883

Vitekta

Norvēģija

15.12.2016.

EU/1/14/942

Clopidogrel/Acetylsalicylic acid Teva

Islande

26.7.2016.


V PIELIKUMS

Apturētu tirdzniecības atļauju saraksts

Tālāk minētās tirdzniecības atļaujas apturētas EEZ EBTA valstīs laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

ES numurs

Ražojums

Valsts

Apturēšanas datums

EU/2/15/192

Velactis

Islande

30.8.2016.

EU/2/15/192

Velactis

Norvēģija

29.8.2016.

EU/2/15/192

Velactis

Lihtenšteina

31.8.2016.


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/44


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8954 – BPEA/PAI/WFC)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 195/12)

1.   

Komisija 2018. gada 31. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

Baring Asia Private Equity Fund VI (“BPEA”, Kaimanu Salas), ko kontrolē Baring Asia (Hongkonga),

PAI Partners SAS (“PAI”, Francija),

GB WFC International S.à.r.l (“WFC”, Luksemburga).

BPEA un PAI Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār visu uzņēmumu WFC.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    BPEA : privātā kapitāla fonds, kas vērsts uz kapitāla saglabāšanu un pēcieguldījumu vērtības radīšanu investīcijām Āzijas valstīs. BPEA, kuru kopīgi kontrolē ar citiem privātiem ieguldījumu fondiem, kas kopumā veido Baring Asia,

—    PAI : privātkapitāla sabiedrība, kas pārvalda un konsultē vairākus fondus, kuriem pieder sabiedrības, kas darbojas tādās darījumdarbības jomās kā darījumdarbības pakalpojumi, pārtikas un patēriņa preces, vispārīgās rūpniecības nozares, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un izplatīšana,

—    WFC : kravu gaisa pārvadājumu vispārējās tirdzniecības un pakalpojumu aģents, kas sniedz ārpakalpojumus gaisa kravu pārvaldības pakalpojumus aviokompānijām.

3.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

4.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8954 – BPEA/PAI/WFC

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss: +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/46


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8928 – Francisco Partners / VeriFone)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 195/13)

1.   

Komisija 2018. gada 30. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

Francisco Partners Management LP (“Francisco Partners”, Amerikas Savienotās Valstis),

VeriFone Systems, Inc. (“VeriFone”, Amerikas Savienotās Valstis).

Francisco Partners Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār VeriFone.

Koncentrācija tiek īstenota, iegādājoties daļas.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—    Francisco Partners : ir privātā kapitāla uzņēmums, kura darbība ir vērsta tikai uz ieguldījumiem darbībās, kuru pamatā ir programmatūras un tehnoloģijas,

—    VeriFone : galvenokārt darbojas tirdzniecības vietu (“POS”) maksājuma ierīču dizaina, ražošanas un piegādes, kā arī saistīto pakalpojumu jomā.

3.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

4.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8928 – Francisco Partners / VeriFone

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss: +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

7.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/47


Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2018/C 195/14)

Šī publikācija dod iespēju paust iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

GAILTALER SPECK

ES Nr.: PGI-AT-0192-AM01 – 5.4.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten

c/o Albert Jank

Götzing 4

9624 Egg

ÖSTERREICH

Tālr. +43 6504282000

E-pasts: Albert.jank@gailtalerspeck.at

Pieteikuma iesniedzējs ir sākotnējā pieteikuma iesniedzēja grupa un pārstāv visus pašreizējos ražotājus, kas ražo ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmētos produktus.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

Produkta nosaukums

Produkta apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals

Izcelsmes apliecinājums

Ražošanas metode

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Marķējums

Cits [kompetentās iestādes un pieteikuma iesniedzējas grupas kontaktinformācija, produkta veids, kontroles organizācija, valsts tiesību akti, atsauču un avotu saraksts]

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

Iepriekšējā specifikācija, kas sastāvēja no vairākiem atsevišķiem dokumentiem (kopsavilkums, specifikācija), ir apvienota vienā dokumentā un pārskatīta, lai uzlabotu saprotamību un arī atjauninātu prasības, kas attiecas uz ražošanas metodi un izcelsmes apliecinājumu. Papildus tam ražošanas noteikumi (piem., “Gailtaler Speck” pamatnostādnes / “Gailtaler Speck” ražošanas pamatnostādnes), kas iepriekš bija iekļauti nodaļā par materiāliem un uz ko specifikācijā bija atsauce, tagad specifikācijā ir iekļauti, tāpēc uz tiem attiecas ES tiesību aktos noteiktās prasības par grozījumu izdarīšanu. Iepriekš sniegtā informācija par apvienības iekšējo kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēmu vairs nav ietverta. Specifikācijā nav arī atkārtotas vispārēji piemērojamās prasības par dzīvnieku audzēšanu (piem., aizliegums barot ar gaļas un kaulu miltiem vai komerciālajiem virtuves atkritumiem) vai bekona ražošanu. Tādējādi pārējie specifikācijas papildinājumi ir uzskatāmi tikai par pierādījumiem.

Konkrēti grozījumi

Produkta apraksts

Kopsavilkuma 4.2. iedaļu

““Gailtaler Speck” ražo no šādu šķirņu cūku gaļas: Landrase, Lielā baltā, šķirņu Landrase un Lielā baltā krustojumi, Djuroka, apstiprinātu Karintijas selekcijas programmu šķirņu krustojumi.

Cūkas jānobaro, ievērojot “Gailtaler Speck” ražošanas pamatnostādnēs noteiktos nosacījumus.

“Gailtaler Speck” ražošanā izmanto svaigu cūkgaļu, kuras pH nepārsniedz 5,8. Izmanto veselus bekona sānus un, ja nepieciešams, atsevišķus sāna gabalus: vēderdaļu, garo muguras gabalu, garo muguras gabalu–vēderdaļu, gurnu un pleci.

“Gailtaler Speck” marinē, auksti kūpina un nogatavina īpašās nogatavināšanas telpās. “Gailtaler Speck” no ārpuses ir zeltaini dzeltens, bet griezuma daļa ir spilgti sarkana ar baltu tauku daļu. “Gailtaler Speck” garšo pēc labi nobriedušas, sālītas, kūpinātas gaļas, un tas ir tikai viegli pikants un iesāļš. Tas ir viegli sakožams stingras konsistences produkts, kas mutē viegli izkūst.”

un specifikācijas 4.2. iedaļu (produkta apraksts un produkta veids)

““Gailtaler Speck” ir sālīts cūkgaļas produkts. “Gailtaler Speck” kvalitatīvās īpašības ir izklāstītas “Gailtaler Speck” pamatnostādņu 3. nodaļā. Tas citu produktu vidū izceļas ar šādām iezīmēm (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2. iedaļas pielikumu):

izejmateriāli: “Gailtaler Speck” ražo no šādu šķirņu cūku gaļas: Landrase, Lielā baltā, šķirņu Landrase un Lielā baltā krustojumi, Djuroka, apstiprinātu Karintijas selekcijas programmu šķirņu krustojumi,

komponenti, recepte un sastāvdaļas: “Gailtaler Speck” ražošanā izmanto svaigu cūkgaļu, kuras pH nepārsniedz 5,8. “Gailtaler Speck” ražo no šādiem gaļas gabaliem: veseliem bekona sāniem vai, ja nepieciešams, atsevišķiem sāna gabaliem – vēderdaļas, garā muguras gabala, garā muguras gabala-vēderdaļas, gurna, pleča. Gaļas gabalus apstrādā to dabiskajā formā un nekad nepresē. Sālīšanas procesā izmanto vārāmo vai konservēšanas sāli, piparus, ķiplokus un pēc tradicionālām receptēm pagatavotus garšvielu maisījumus. Galvenās izmantotās garšvielas ir ingvers, koriandrs, ķimenes, lauru lapas, smaržīgie pipari, paprika, rozmarīns, kadiķis un cukurs. Izmantotais kūpināšanas process ir aukstā kūpināšana (maksimālā kūpināšanas temperatūra ir 22 °C),

izskats: “Gailtaler Speck” no ārpuses ir zeltaini dzeltens, tauki ir balti, bet muskuļu gaļa – spilgti sarkana. “Gailtaler Speck” ir bez ārējiem defektiem un defektiem griezuma vietā,

garša: “Gailtaler Speck” garšo pēc iesāļas, labi nobriedušas, sālītas, kūpinātas gaļas. Tam nav nepatīkamas piegaršas,

konsistence: “Gailtaler Speck” ir viegli sakožams stingras konsistences produkts, kas mutē viegli izkūst,

īpatnības: aukstās kūpināšanas metode, lielākoties veselu bekona sānu apstrāde un nepresētas gaļas apstrāde ir Gailas ielejai raksturīgas produkta ražošanas īpatnības.”

aizstāj ar šādu tekstu:

“4.2.   Produkta apraksts

“Gailtaler Speck” ir jēlā veidā iesālīts produkts, kas pagatavots no nepresētas bezkaulu cūkgaļas un kam ir šādas īpatnības:

izejmateriāli: “Gailtaler Speck” ražo vienīgi no šādu šķirņu cūku gaļas: Landrase, Lielā baltā, Djuroka, Schwäbisch-Hällisches Sattelschwein (Halles sedlu cūka) un šo šķirņu krustojumi. Ir pieļaujams izmantot arī šo šķirņu un Pjetrēnas šķirnes cūku (kā vaislinieku) krustojumus,

komponenti, recepte un pārstrādes metode: lai saražotu “Gailtaler Speck”, pārstrādā tikai svaigu bezkaulu gaļu tās dabiskajā formā (nepresētu). Principā “Gailtaler Speck” var ražot no jebkuriem gaļas gabaliem, tostarp no veseliem bekona sāniem. Taču priekšroka tiek dota vēderdaļai, garajam muguras gabalam, garajam muguras gabalam–vēderdaļai, gurnam un plecim. Vispirms veterinārais dienests pārbauda pusliemeņu piemērotību lietošanai pārtikā, un tad tos sacērt un marinē, kūpina un nogatavina (žāvē), izmantojot tradicionālu sāls un garšvielu maisījumu un ievērojot 4.5.2. iedaļā aprakstīto procedūru,

izskats: “Gailtaler Speck” no ārpuses ir zeltaini dzeltens, tauku daļa ir tīri balta un skaidri saskatāma, bet muskuļu gaļa ir spilgti sarkana,

garša un konsistence: “Gailtaler Speck” pēc garšas ir nedaudz pikants (taču kadiķa garša nedominē) un iesāļš, tam raksturīga labi nobriedušas, sālītas un kūpinātas gaļas garša; lai arī tauku daļa ir stingrāka nekā citu veidu bekonam, “Gailtaler Speck” viegli izkūst uz mēles un ir viegli sakožams. “Gailtaler Speck” ir bez ārējiem defektiem un defektiem griezuma vietā, un tam nav nepatīkamas piegaršas,

tirdzniecība: “Gailtaler Speck” var pārdot neiepakotu vai iepakotu veselu sānu, gabalu vai šķēļu formā.”

Pamatojums

Ir precizēts “Gailtaler Speck” ražošanai apstiprināto cūku šķirņu saraksts, konkrētāk, ir svītrota atsauce uz “atzītām selekcijas programmām Karintijā” (anerkannte Kärntner Zuchtprogramme). Tā kā sivēnu izcelsmes vietai vairs nav obligāti jābūt vienīgi Karintijai (sk. iedaļu “Ģeogrāfiskais apgabals”), pašreizējā specifikāciju versijā ir konkrēti uzskaitītas šķirnes un iespējamie krustojumi. Pieļaujamo cūku šķirņu saraksts ir papildināts tikai ar cūku šķirni Schwäbisch Hällische Sattelschwein (Halles sedlu cūka), jo no šīs šķirnes var iegūt labas kvalitātes gaļu un taukus un, tā kā tā ir izturīga pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, tā ir piemērota audzēšanai brīvās turēšanas apstākļos, kas savukārt ir svarīgi, lai būtu iespējams īstenot bioloģisko ražošanu. Līdzīgi kā iepriekš bija atļauti Karintijas selekcijas programmu šķirņu krustojumi, arī tagad ir atļauti krustojumi starp visām pieļaujamajām šķirnēm, kā arī krustojumi ar Pjetrēnas šķirnes cūkām kā vaisliniekiem. Turpretī tīru gaļas šķirņu krustojumiem nav vēlamais skaidri redzamais tauku saturs.

Agrāko prasību par to, ka pH līmenis nedrīkst pārsniegt 5,8, var izlaist, jo ir jānodrošina piemērotība lietošanai pārtikā un veterinārajam dienestam (veterinārajam inspektoram) tā ir jāpārbauda un jāapliecina. Turklāt bekona apstrādātājs pēc savas pieredzes nosaka, vai gaļa ir piemērota bekona apstrādei.

Lai gan iepriekš regulāri tika izmantoti veseli bekona sāni un gabali tika izmantoti tikai īpašas vajadzības gadījumā, patērētāju pieprasījuma un dažādo tirdzniecības veidu rezultātā šī tendence tagad ir pretēja. Skaidrības labad šie veidi ir norādīti specifikācijās.

Ir sniegts nedaudz sīkāks bekona izskata un konsistences apraksts; ir norādīts, ka “Gailtaler Speck” vajadzētu būt “skaidri saskatāmam” tauku saturam. Dabisku produktu nav iespējams definēt vēl precīzāk, jo īpaši tāpēc, ka tauku saturs atšķiras atkarībā no tā, vai dzīvnieks ir kastrēts tēviņš vai mātīte, un atkarībā no gaļas gabalu veida. Tā kā “Gailtaler Speck” ražošanā izmantoto cūku mūžs ir ilgāks un tā kā nokaušanas brīdī vajadzīgā cūku dzīvsvara minimālā vērtība ir augstāka (120 kg; Eiropā parastā bekona ražošanā vidējā vērtība ir 85 kg), “Gailtaler Speck” tauku saturs tomēr ir ievērojami lielāks nekā līdzīgos produktos. “Gailtaler Speck” tauki ir īpaši stingri tāpēc, ka cūkām tiek dota īpaša barība ar ļoti mazu kukurūzas daudzumu (ne vairāk kā 10 %; Eiropā parasti ne vairāk kā 70 %), kas tagad ir arī norādīts tekstā.

Skaidrības labad un atbilstoši pašreizējai tirdzniecības praksei ir pievienota informācija par pieļaujamajiem tirdzniecības veidiem, proti, norādīts, ka “Gailtaler Speck” var pārdot neiepakotu vai iepakotu kā veselus sānus (proti, nesagrieztus bekona sānus vai nesagrieztas daļas), atdalītu vēderdaļas gabalu, garo muguras gabalu, garo muguras gabalu–vēderdaļu, gurna gabalu vai pleča gabalu vai sagrieztu šķēlēs, gabalos utt.

Iepriekš sniegtā informācija par auksto kūpināšanu un saraksts ar garšvielām, ko ir atļauts izmantot produkta tradicionālo īpatnību ieguvei, ir pārvietoti uz iedaļu “Ražošanas metode”.

Ģeogrāfiskais apgabals

—   Kopsavilkuma 4.3. iedaļas pirmo teikumu

“Ražošanas apgabals ietver pašvaldību Kötschach-Mauthen, Dellach, Kirchbach, Gitschtal, Hermagor, St. Stefan im Gailtal, Nötsch im Gailtal, Feistritz an der Gail un Hohenthurn teritoriju.”

un specifikācijas 4.3.1. iedaļu (“Norāde par ražošanas apgabalu”)

“Dabas ainavas īpatnību ietekmē (sk. 4.6. iedaļu) un arī vēsturiskās attīstības ceļā (sk. 4.4. iedaļu) Gailas ielejā attīstījās īpaša bekona ražošanas kultūra. Pamatojoties uz vēsturiskiem dokumentiem un avotiem, kas liecina par bekona ražošanas vēsturisko attīstību, turpmāk tekstā ir noteiktas tā reģiona teritoriālās robežas, kurā var ražot “Gailtaler Speck”.

Piemēram, ap 1830. gadu kalpotāju sastādītais ražošanas izmaksu saraksts skaidri liecina par “Gailtaler Speck” svarīgumu Gailas ielejas iedzīvotāju uzturā (sk. Karintijas reģiona arhīvu, “stabilo” kadastru (Kärntner Landesarchiv, Stabiler Kataster), 4.3.1. iedaļas A pielikumu).

No citiem vēsturiskiem dokumentiem (sk. Karintijas reģiona arhīvu, “stabilo” kadastru, 4.3.1. iedaļas B pielikumu) nepārprotami izriet, ka bekonam iedzīvotāju uzturā Gailas ielejā bija lielāka nozīme nekā citos Karintijas reģionos. Tā iemesli ir konkrētie Gailas ielejā valdošie dabas apstākļi, kas šo apgabalu padara lieliski piemērotu augstas kvalitātes sālītu produktu ražošanai (sk. 4.6. iedaļu).

Šā apgabala ziemeļu un dienvidu robeža ir tradicionālā Gailas ielejas robeža, par ko plaši pieņemts uzskatīt ielejas kalnu grēdas tās ziemeļos un dienvidos: Karintijas Alpus, kas pieder pie Dienvidu Kaļķakmens Alpiem un stiepjas dienvidos gar Itālijas robežu, un Gailtālas Alpus ziemeļos, gar kuriem stiepjas arī Gailas ielejas pašvaldību administratīvo teritoriju robežas. Šā apgabala austrumu un rietumu robežu nosaka dabas apstākļi, jo īpaši klimata apstākļi, kas ir arī ārkārtīgi svarīgi bekona ražošanā.

Turpmākajā iedaļā, atsaucoties uz attiecīgajiem pielikumiem, ir sīkāk aprakstītas tā apgabala robežas, kurā var atrasties ražotnes, lai tās būtu tiesīgas ražot ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmēto produktu. Gailas ielejas novietojums Eiropā NUTS 2 līmenī un Austrijas Republikā ir attēlots 4.3.1. iedaļas C pielikumā iekļautajā attēlā (sk. ZT-Kanzlei Blechl & Piechl, 1999a, 4.3.1. punkta C pielikumu). Tātad šis apgabals aprobežojas ar tādu pašvaldību teritoriju kopumu, kurās atrodas “Gailtaler Speck” ražotnes, un to ierobežo arī topogrāfiskais stāvoklis, kas nosaka klimata apstākļus. Attiecīgi ir aptvertas pašvaldību Kötschach-Mauthen, Dellach, Kirchbach, Hermagor, Gitschtal, St. Stefan im Gailtal, Nötsch im Gailtal, Feistritz an der Gail un Hohenthurn teritorijas (sk. ZT-Kanzlei Blechl & Piechl, 1999b, 4.3.1. punkta D pielikumu).”

izsaka šādā redakcijā:

“4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

4.3.1.   Robežas

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Austrijas provincē Karintijā.

Dabas apstākļu ietekmē un vēsturiskās attīstības ceļā Gailas ielejā attīstījās īpaša bekona ražošanas kultūra. Pamatojoties uz vēsturiskiem dokumentiem un avotiem, kas liecina par bekona ražošanas vēsturisko attīstību, turpmāk tekstā ir noteiktas tā reģiona teritoriālās robežas, kurā var ražot “Gailtaler Speck”.

Tradicionāli par šā apgabala robežām uzskata Karintijas Alpus dienvidos gar Itālijas robežu un Gailtālas Alpus ziemeļos, gar kuriem stiepjas arī Gailas ielejas pašvaldību administratīvo teritoriju robežas. Šā apgabala austrumu un rietumu robežu nosaka dabas apstākļi, jo īpaši klimata apstākļi, kas ir arī ārkārtīgi svarīgi bekona ražošanā (sk. Steinhauser, 1958). Ražošanas apgabals sakņojas tradīcijās (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Zemes reģistru vērtējumu analīzi, 1832).

Noteikto ģeogrāfisko reģionu (turpmāk “noteiktais reģions” vai “reģions”) veido šādu pašvaldību administratīvās teritorijas: Dellach, Feistritz an der Gail, Gitschtal, Hermagor, Hohenthurn, Kirchbach, Kötschach-Mauthen, Nötsch im Gailtal un St. Stefan im Gailtal.

Noteiktā reģiona teritorija un precīzas tās robežas ir attēlotas šajā attēlā (reģions iekrāsots sarkanā krāsā).

Image

Image

Pamatojums

Informācijas daudzums ir samazināts, atstājot tikai svarīgākos punktus, un teksts ir pilnveidots; taču apgabala robežas joprojām tiek iezīmētas, nosaucot pašvaldību teritorijas, un ir saglabāta arī informācija, ka apgabala robežas nosaka dabas apstākļi. Ir pievienotas jaunas, skaidrākas kartes.

—   Kopsavilkuma 4.3. iedaļas otro teikumu

““Gailtaler Speck” ražošanā izmantoto cūku izcelsmes vieta ir Gailas ieleja un vajadzības gadījumā citi Karintijas provinces reģioni.”

un specifikācijas 4.3.2. iedaļu (“Norāde par izejproduktu izcelsmes apgabalu”)

“Ir svarīgi, lai “Gailtaler Speck” ražošanā izmantotu tādu cūku gaļu, kuras cēlušās Gailas ielejā, saskaņā ar “Gailtaler Speck” pamatnostādņu 1.2. un 1.3. iedaļu. Ja pieprasījumu pēc sivēniem vai nobarojamajām cūkām nav iespējams apmierināt ar lopiem, kas cēlušies Gailas ielejā, var izmantot cūkas, kas cēlušās citos Karintijas reģionos, kuri uzskaitīti 4.3.2. iedaļas A pielikumā (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2. iedaļas pielikumu, un ZT-Kanzlei Blechl & Piechl, 1999c, 4.3.2. punkta pielikumu). Šajā saistībā var izmantot tikai tos izejproduktus, kas ražoti saskaņā ar “Gailtaler Speck” pamatnostādnēs vai līdzvērtīgās pamatnostādnēs izklāstītajiem ražošanas, kvalitātes un kontroles standartiem, atbilstoši “Gailtaler Speck” pamatnostādņu 1.2. un 1.3. iedaļai. Piemērotus izejproduktus ražo, piemēram, Karintijas Cūkkopības konsorcija dalībnieki.”

aizstāj ar šādu tekstu:

“4.3.2.   Izejmateriālu izcelsme

“Gailtaler Speck” ražošanā jāizmanto tādu cūku gaļa, kas cēlušās noteiktajā reģionā, t. i., tur dzimušas, audzētas un nobarotas. Taču ir atļauts iepirkt arī citas izcelsmes sivēnus, kuru svars nepārsniedz 31 kg, ja tie pieder pie kādas no šķirnēm, kas minētas šajā specifikācijā.”

Pamatojums

Iepriekšējais ierobežojums, saskaņā ar kuru bija pieļaujams vajadzības gadījumā iegādāties tikai tādas cūkas, kas audzētas Karintijas provincē tikai saskaņā ar noteiktajām barošanas pamatnostādnēm, ir svītrots atbilstoši izmaiņām Savienības tiesību aktos. Barošanas pamatnostādņu ievērošanas kontrolēšanā ārpus Gailas ielejas (Gailtal) bija arī organizatoriskas grūtības.

Tā vietā tika norādīts, ka iegādāties un izmantot ražošanas procesā – kam pēc iegādes jānotiek noteiktajā apgabalā un jātiek kontrolētam – var tikai pieļaujamo šķirņu vai krustojumu sivēnus (t. i., ne vecākus dzīvniekus), kuru svars nepārsniedz 31 kg. Cūkas, kas pārsniedz šo svaru (kas ir raksturīgs aptuveni 10 nedēļas vecām cūkām), vairs nav uzskatāmas par sivēniem.

—   Pievieno šādu jaunu iedaļu:

“4.3.3.   Posmi, kas jāveic noteiktajā reģionā

Sivēnu nobarošanai, gaļas sadalīšanai un paša bekona ražošanai (marinēšanai, kūpināšanai un nogatavināšanai) jānotiek reģistrētos uzņēmumos noteiktajā reģionā.”

Pamatojums

Šīs iedaļas mērķis ir noteikt, kuri posmi ir obligāti jāveic noteiktajā reģionā. Ar terminu “reģistrēti uzņēmumi” jāsaprot uzņēmumi, ko reģistrējusi pieteikuma iesniedzējas grupas “centrālā reģistrācijas struktūra” (sk. iedaļu “Izcelsmes apliecinājums”).

Izcelsmes apliecinājums

Informācija, kas iepriekš bija iekļauta šajā iedaļā (būtībā apraksts par produkta vēsturisko attīstību un tā nozīmi reģiona ekonomikā), ir pārskatīta un pārvietota uz iedaļu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”. Tās vietā ir iekļauti noteikumi par izsekojamības nodrošināšanu:

“4.4.   Izcelsmes apliecinājums

Ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmēto produktu autentiskumu un izsekojamību nodrošina ne vien ar vispārējām prasībām par attiecīgo dokumentāciju, bet arī ar turpmāk aprakstītajiem pasākumiem.

—   Centrālā reģistrācijas struktūra

Pieteikuma iesniedzējai grupai ir reģistrācijas struktūra, kurā jābūt reģistrētiem visiem uzņēmumiem, kas iesaistīti specifikācijai atbilstošā cūku audzēšanā/nobarošanā, gaļas pārstrādē, bekona ražošanā un tirdzniecībā, neatkarīgi no tā, vai tie ir oficiāli dalībnieki vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tirdzniecības vietām, kurās pārdod fasētas preces, ja vien tajās netiek veikta papildu apstrāde. Reģistrā ir norādīta reģistrēto uzņēmumu adrese un kontaktinformācija, kā arī to darbības joma. Katram uzņēmumam piešķir reģistrācijas numuru, pēc kura var identificēt šo uzņēmumu un tā marķētos produktus. Pirms pirmo reizi sāk nobarošanu, pārstrādi utt., jāiesniedz reģistrācijas struktūrai rakstisks reģistrācijas pieteikums (pa e-pastu, faksu, pastu).

—   Īpaša gaļas plombēšanas sistēma

Sadalīšanas procesā gaļas gabalus (vēl neapstrādātus), kas iegūti no kautuves, plombē ar zaļām vai sarkanām savelkamām plombām, kuras izsniedz vienīgi pieteikuma iesniedzēja grupa (arī uzņēmumiem, kas nav tās dalībnieki). Uz šīm plombām ir astoņu ciparu sērijas numurs, kas ir reģistrēts pieteikuma iesniedzējas grupas plombu reģistrā un pēc kā var noteikt attiecīgo plombas saņēmēju. Bekona ražošanai var izmantot tikai plombētus gaļas gabalus.

Ir atļauts izmantot tikai vienreizlietojamas savelkamas drošības plombas ar paliekošām iespējamas manipulācijas pēdām (2 mm biezas, 10 mm platas), un uz plombām blakus smejošas cūkas galvas attēlam jābūt vārdiem “Gailtaler Speck”.

Image

Atšķirīgās plombu krāsas norāda uz atšķirīgām ražošanas ķēdēm:

zaļa skaidri norāda, ka dzīvnieku nobarošana un sadalīšana un to turpmākā apstrāde notikusi vienā un tai pašā lauksaimniecības uzņēmumā,

savukārt sarkana norāda, ka specifikācijai atbilstošos izejmateriālus pārstrādā bekona ražotājs (lauksaimnieks vai gaļas izciršanas uzņēmums), kas izejmateriālus ir iegādājies (t. i., dzīvnieki nav nobaroti paša bekona ražotāja saimniecībā).

—   Obligāta ziņošana par iegādātajiem sivēniem

Ikvienam reģistrētam uzņēmumam, kas iegādājas sivēnus, piecu darbdienu laikā par to jāpaziņo reģistrācijas struktūrai, norādot sivēnu skaitu, to izcelsmi (LFBIS (Lauksaimniecības un mežsaimniecības saimniecību informācijas sistēma) numurs un ražotāja nosaukums) un katra dzīvnieka svaru.

Izcelsmes apliecinājuma pārbaudē izmanto šādus dokumentus/pierādījumus:

reģistrācijas struktūra:

uzņēmumu reģistrs,

plombu reģistrs: satur bekona ražotāju nosaukumu un šiem ražotājiem izsniegto plombu skaitu un numuru,

ziņojumi par ienākošajiem sivēniem.

Ja ziņojumi neatbilst faktiskajam krājumam, jāpiešķir reģistrācijas struktūrai piekļuve veterinārās informācijas sistēmai (VIS datubāzei);

ražotājs (audzēšana/nobarošana):

krotālijas,

dzīvnieku audzēšanas reģistrs (veidni nodrošina reģistrācijas struktūra): tajā ir norādīts dzīvnieku turētāja vārds/nosaukums, nobarošanas periods, sērijas numurs, krotālijā norādītais izcelsmes uzņēmuma numurs, izcelsmes uzņēmums, nobarošanas sākums, nokaušanas vieta, nokaušanas datums, sadalīšanas/bekona reģistrācijas numurs, bekona ražotājs vai pircējs,

pārvešanas paziņojums (ja tiek iegādāti sivēni): tajā ir norādīts piegādātāja un pircēja vārds/nosaukums un adrese, audzēšanas uzņēmuma LFBIS numurs, cūku identitātes dati, nobarojamo cūku skaits, krotālijā norādītais izcelsmes uzņēmuma numurs, abu pušu paraksts, datums;

pārstrādes uzņēmums:

savelkamā plomba: plombas numurs un krāsa,

marķējums uz iepakotā produkta,

bekona ražotāja reģistrācijas numurs,

nokaušanas reģistrs vai cits veterinārārsta apstiprinājums (piem., pārvešanas paziņojumā): inspicēto un pārbaudīto nokauto dzīvnieku skaits, datums, zīmogs un pilnvarotā veterinārārsta paraksts,

pārvešanas paziņojums (sk. iepriekš),

sadalīšanas vai bekona reģistrs: tajā ir norādīts sērijas numurs, bekona ražotājs, nokaušanas datums, nokaušanas vieta, gabalu skaits, nobarošanas uzņēmums, dzīvnieku turētājs, dzīvnieku audzēšanas reģistrācijas numurs, krotālijā norādītais izcelsmes uzņēmuma numurs, gaļas gabalu saraksts un attiecīgo izmantoto plombu numurs;

pārdevējs:

neiepakotu preču gadījumā – savelkamā plomba,

marķējums uz iepakotā produkta,

piegādes pavadzīme: atsauce uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Gailtaler Speck”, preces apraksts, gabalu skaits/daudzums, datums, pārstrādātāja un pircēja vārds/nosaukums,

rēķins: atsauce uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Gailtaler Speck”, daudzums, datums, pārstrādātāja un pircēja vārds/nosaukums,

bekona ražotāja reģistrācijas numurs.”

Pamatojums

Jaunajos noteikumos, kuru mērķis ir nodrošināt produkta izsekojamību, ir paredzēta centrālā reģistrācijas struktūra, kura jāvada pieteikuma iesniedzējai grupai un kurā jābūt reģistrētiem visiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti cūku audzēšanā/nobarošanā, gaļas pārstrādē, bekona ražošanā un pārdošanā, īpaša gaļas plombēšanas sistēma un – uzņēmumiem, kas iegādājas papildu cūkas, – obligāta ziņošana par iegādātajiem sivēniem. Papildus tam ir minēta dokumentācija un reģistri, kam jābūt atsevišķajām dalībnieku grupām.

Ir norādīts, ka visi pārstrādājamie gaļas gabali jāplombē ar savelkamajām plombām, kuru krāsa atšķiras atkarībā no tā, vai viss ražošanas process, sākot ar nobarošanu un beidzot ar galaprodukta ieguvi (izņemot nokaušanu), noticis vienā un tai pašā uzņēmumā (zaļa plomba) vai arī bekona ražotājs ir pārstrādājis citur nobarotus dzīvniekus (sarkana plomba). Tā mērķis ir skaidri nošķirt tradicionālu lauku saimniecībās balstītu ražošanu no rūpnieciskākas ražošanas. Plombas reģistrē centrālā plombu reģistrā, un pēc numura, kas redzams uz plombas, var noteikt tās piederību konkrētam saņēmējam.

Ražošanas process un iepakošana

Kopsavilkuma 4.5. iedaļu (“Ražošanas metode”)

“Ražošanas metode ir izklāstīta “Gailtaler Speck” pamatnostādnēs. Šīs pamatnostādnes reglamentē izejproduktu izcelsmi un kvalitāti un ražošanas procesu, nosaka produkta īpašības un satur noteikumus par kvalitātes nodrošināšanu, kuros paredzēts, ka visu “Gailtaler Speck” ražotāju pienākums ir nodrošināt pilnīgu pārbaudāmību saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

Nepresētus gabalus, kuru pH nedrīkst būt augstāks par 5,8, marinē sausās sālīšanas procesā, kura laikā pievieno vārāmo vai konservēšanas sāli, piparus, ķiplokus un citas garšvielas un garšaugus saskaņā ar tradicionālajām receptēm, kas nodotas no paaudzes paaudzē.

Tādējādi no gaļas tiek ekstrahēts ūdens un tiek kavēta kaitīgu mikroorganismu augšana. Gaļu marinē, vēlams, uz tradicionāliem koka marinēšanas galdiem vai plastmasas vai augstvērtīga tērauda sālīšanas toveros 4-10 °C temperatūrā un aptuveni 70 % mitrumā 1-4 nedēļas. Pēc tam marinēto materiālu pakarina un atstāj, līdz tas ir pilnīgi sauss.

Sausi marinēto materiālu pakarina kūpināšanas kamerā, kur to kūpina temperatūrā, kas nepārsniedz 22 °C. Par kurināmo izmanto vienīgi dižskābarža malku, kurai pievieno kadiķa zarus, lai iegūtu īpatnējo dūmu aromātu. Kūpināšanas procesu vairākkārt pārtrauc. Šo kūpināšanas procesa pārtraukumu laikā ielaiž svaigu gaisu. Tas piešķir bekonam tā īpatnējo aromātu. Katrs ražotājs pēc savas pieredzes un apgūtajām prasmēm nosaka konkrēto laiku, kad ielaist svaigu gaisu, un konkrētu katra kūpināšanas pārtraukuma ilgumu. Pēc kūpināšanas procesa bekonu pārvieto uz nogatavināšanas telpu, kurā jāuztur 8-16 °C temperatūra un 60-80 % relatīvais mitrums. Atkarībā no tā, kādus gabalus izmanto, gaļa telpā paliek vismaz 4-12 nedēļas, līdz pilnīgi nogatavojas.

Ja tauku saturs ir 25 %, dehidratācijas rezultātā zūd 30 - 40 % svaigās gaļas svara.”

un specifikācijas 4.5.-4.5.4. iedaļu

“4.5. Ražošanas metode

Ražošanas metodes elementus, kas aprakstīti 4.5.1.-4.5.4. iedaļā un sīki izklāstīti “Gailtaler Speck” pamatnostādnēs, ir izstrādājusi un apstiprinājusi apvienība Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, iesaistot ekspertus un attiecīgos valsts pārtikas inspekcijas un valsts veterinārā dienesta speciālistus (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.3. iedaļas pielikumu).

“Gailtaler Speck” pamatnostādnēs nav aplūkots tikai “Gailtaler Speck” ražošanas process šaurā nozīmē – tās attiecas arī uz izejproduktu izcelsmi un kvalitāti un satur sīku produkta aprakstu, pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitāti ar ieviestu kontroles sistēmu, un noteikumus par sodiem un marķēšanu.

4.5.1. iedaļa. Izejproduktu ražošana

Dzīvnieku turētājiem ir jābūt dzīvnieku sarakstam un dzīvnieki ir jāmarķē, lai varētu izsekot katras atsevišķās bekona partijas izcelsmi. Dzīvnieku turētājiem ir arī jābaro dzīvnieki tikai ar augstas kvalitātes barību, jo īpaši tādu barību, kas veicina dzīvnieku lēnu augšanu, un tie nedrīkst izmantot nobarošanas palīglīdzekļus, anaboliskos līdzekļus, hormonus un ķīmiskus un antibiotiskus augšanas stimulatorus. Tiem ir arī jāuztur “Gailtaler Speck” pamatnostādņu 2. pielikumam atbilstošs “dzīvnieku audzēšanas reģistrs/cūku reģistrs” vai līdzvērtīgs reģistrs.

Bekona ražotājiem bekona ražošanai ir jāatvēl un jāizmanto cūkas, kuras ir vismaz sešus mēnešus vecas un nokaušanas brīdī vismaz 120 kg smagas un kuru dzīvsvars dienā pieaug vidēji ne vairāk kā par tikai 750 g, jo tikai no lēni augošām cūkām iegūtai gaļai ir bekona ražošanai vajadzīgā kvalitāte.

Kautuvju operatoriem ir jānodrošina, ka kautuves telpas un kaušanas aprīkojums ir teicamā darba kārtībā un ka tiek ievēroti vajadzīgie personiskās un darba higiēnas standarti. Kautuvju operatori un bekona ražotāji apņemas pienācīgi uzglabāt liemeni, līdz tam tiek veikta turpmāka apstrāde.

4.5.2.   Pārstrādes metode

Process, kurā cūkgaļa tiek pārveidota par “Gailtaler Speck”, ir aprakstīts turpmāk. Bekona sānu marinē sausās sālīšanas procesā. Gaļai pievieno vārāmo vai konservēšanas sāli, piparus, ķiplokus un dažādas citas garšvielas un garšaugus saskaņā ar receptēm, kas ir nodotas no paaudzes paaudzē (sk. 4.2. iedaļu). Sāls iedarbībā no gaļas tiek ekstrahēts ūdens un tiek kavēta kaitīgu mikroorganismu augšana. Gaļu marinē, vēlams, uz tradicionāliem koka marinēšanas galdiem vai plastmasas vai augstvērtīga tērauda sālīšanas toveros 4-10 °C temperatūrā un aptuveni 70 % relatīvajā mitrumā. Atkarībā no marinējamā materiāla biezuma, šis process aizņem 1-4 nedēļas.

Pēc marinēšanas procesa beigām lieko sāli noslauka nost un marinēto materiālu pakarina un atstāj, līdz tas ir pilnīgi sauss. Pēc tam gaļas gabalus pakarina kūpināšanas kamerā tādā atstatumā citu no cita, kas ir pietiekami liels, lai gabali tiktu nokūpināti vienmērīgi. Izmantotā kūpināšanas metode ir aukstā kūpināšana. Ja izmanto šo metodi, temperatūra nedrīkst būt augstāka par 22 °C. Par kurināmo izmanto vienīgi dižskābarža malku, kurai pievieno kadiķa zarus, lai iegūtu “Gailtaler Speck” īpatnējo dūmu aromātu. Kūpināšanas procesu vairākkārt pārtrauc. Šo kūpināšanas procesa pārtraukumu laikā ielaiž svaigu gaisu. Tas piešķir bekonam tā īpatnējo aromātu. Katrs ražotājs pēc savas pieredzes un apgūtajām prasmēm nosaka konkrēto laiku, kad ielaist svaigu gaisu, un konkrētu katra kūpināšanas pārtraukuma ilgumu.

Pēc kūpināšanas procesa beigām bekonu novieto labi vēdināmā nogatavināšanas telpā, kurā ir 8-16 °C temperatūra un 60-80 % relatīvais mitrums. Atkarībā no tā, kādus gabalus izmanto, bekonam jāpaliek nogatavināšanas telpā vismaz 4-12 nedēļas, līdz tas ir nogatavojies. Ja tauku saturs ir 25 %, dehidratācijas rezultātā zūd 30 - 40 % svaigās gaļas svara.

4.5.3.   Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles process

Bekona ražotāji apņemas īstenot kvalitātes nodrošināšanu un paškontroli savā bekona ražošanā. Šajā jomā piemēro šādus sīki izstrādātus noteikumus:

“Gailtaler Speck” ražošanā neizmanto svaigu gaļu, kuras pH ir augstāks par 5,8, jo tas samazinātu gaļas spējas atdot ūdeni un uzņemt sāli un saīsinātu galaprodukta glabāšanas laiku,

marinēšanas telpai jābūt tīrai, vēdināmai un aprīkotai ar temperatūras un mitruma mērīšanas ierīcēm. Ražotnē arī jāievēro nevainojami higiēnas standarti,

kūpinātavai jābūt tīrai, vēdināmai un aprīkotai ar temperatūras mērīšanas ierīcēm. Ražotnē arī jāievēro nevainojami higiēnas standarti,

kad marinēto materiālu pakarina kūpinātavā, tam jābūt pilnīgi sausam, citādi uz tā vairāk uzkrāsies kvēpi,

kūpināmie produkti jāpakarina tā, lai dūmi rastos vienmērīgi,

kad kūpināšanas uguni atkal iededz, kūpināmie produkti nedrīkst nonākt saskarē ar dūmiem, kas sākumā paceļas,

žāvēšanas un marinēšanas telpai jābūt tīrai, vēdināmai un aprīkotai ar temperatūras un mitruma mērīšanas ierīcēm. Ražotnē arī jāievēro nevainojami higiēnas standarti. Konkrētāk, nedrīkst pieļaut nevēlama pelējuma rašanos nogatavināšanas telpā vai arī tas ir jāaizvāc.

Bekona ražotāji arī apņemas uzturēt ražošanas reģistru, kas ir līdzvērtīgs “Gailtaler Speck” pamatnostādņu 3. pielikumā paredzētajam “bekona reģistram” (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2. iedaļas pielikumu).

4.5.4. Īpaši pārraudzības mehānismi

Apvienības Gailtaler Speck – Karnische Region statūtu 11. iedaļā ir paredzēta tādas pārraudzības komitejas izveide, kas iekšēji pārrauga pamatnostādnes, kuras jāievēro katram “Gailtaler Speck” ražotājam (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999a, 2. iedaļas pielikumu). Pārraudzības komitejas pienākums ir regulāri uzraudzīt atbilstību apvienības noteiktajām pamatnostādnēm un inspicēt visus dalībniekus, kuri ražo “Gailtaler Speck”. Pārraudzības komiteja savā darbā par palīglīdzekļiem var izmantot “Labas ražošanas prakses diagrammu” (“Gailtaler Speck” pamatnostādņu 1. pielikums) un pārraudzības plūsmkarti (“Gailtaler Speck” pamatnostādņu 4. pielikums) (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2.2. iedaļas pielikumu).

Pārraudzības komitejai regulāri jāiesniedz apvienības Gailtaler Speck – Karnische Region valdei ziņojums par savu pārraudzības darbību rezultātiem. Valdei ir jāsaņem pārraudzības komitejas ziņojumi un, ja ir pārkāpti “Gailtaler Speck” pamatnostādņu obligātie noteikumi, jāpiemēro paredzētie sodi attiecīgajiem dalībniekiem. Ja kavēšanās varētu radīt risku, valde var noteikt, ka attiecīgie lēmumi stājas spēkā nekavējoties. Galīgo lēmumu par sodiem pieņem apvienības Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten kopsapulcē.

Ražotājiem, kuri plāno ražot ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmēto produktu un nav apvienības Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten dalībnieki, pārraudzības prasības jāizpilda, piemērojot līdzvērtīgus pārraudzības mehānismus.”

aizstāj ar šādu tekstu:

“4.5.   Ražošanas process un iepakošana

4.5.1.   Izejproduktu ražošana

“Gailtaler Speck” ražo tikai no 4.2. iedaļā uzskaitīto šķirņu cūku gaļas.

Cūku nobarošana

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu izsekojamību, cūka visu nobarošanas periodu, sākot no brīža, kad tā vēl ir sivēns, līdz nokaušanai, pavada tikai vienā (1) reģistrētā uzņēmumā noteiktajā reģionā, proti, cūku nevar nobarot vairāki atsevišķi uzņēmumi.

Šo dzīvnieku audzēšanā var izmantot tikai tādu barību, kas rosina to lēnu augšanu. Šķidrā barība (piem., slapja kukurūza vai soja) ir aizliegta. Kukurūzu un soju var dot tikai nelielā daudzumā – soju mazāk nekā 20 % sausnas, bet kukurūzu mazāk nekā 10 % sausnas. Ikdienas svara pieaugums, kas noteikts, ņemot vērā visu nobarošanas periodu, nedrīkst būt lielāks par 750 g. Cūku barošanā nekādā gadījumā nedrīkst barībai pievienot augšanas stimulatorus, anaboliskos līdzekļus vai hormonus. Sākot ar nobarošanas sākumu (t. i., tiklīdz dzīvsvars sasniedzis 31 kg), jāizbeidz arī ķīmisko un antibiotisko augšanas stimulatoru izmantošana. Cūkas ir gatavas nokaušanai, kad to dzīvsvars ir vismaz 120 kg.

4.5.2.   Pārstrādes metode

Sadalīšana, sālīšana, kūpināšana un žāvēšana jāveic vienā un tai pašā uzņēmumā.

Kaušana un sadalīšana

Kaušanu var veikt tikai tajā kautuvē, kura atrodas vistuvāk attiecīgajam nobarošanas uzņēmumam un kurai ir konkrētajam gadījumam pietiekama jauda, un kura ir pienācīgi aprīkota un atbilst tiesību aktos noteiktajiem higiēnas, veterinārijas un dzīvnieku aizsardzības noteikumiem. Bekona ražošanas uzņēmums pusliemeņus sadala, atkaulo, apgriež un nekavējoties plombē ar noteiktajām plombām (savelkamajām plombām). Ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmētā bekona ražošanai var izmantot tikai plombētus gaļas gabalus.

Marinēšana

Marinē nepresētus gaļas gabalus, izmantojot sausās sālīšanas procesu, temperatūrā, kas nepārsniedz 10 °C. Šajā nolūkā gaļai pievieno sāli (vārāmo, konservēšanas vai jūras sāli vai to maisījumus), piparus, ķiplokus un kadiķi. Var pievienot vēl citas garšvielas un garšaugus – ingveru, koriandru, ķimenes, lauru lapas, smaržīgos piparus, papriku, rozmarīnu un cukuru.

Sāls iedarbībā no gaļas tiek ekstrahēts ūdens un tiek kavēta kaitīgu mikroorganismu augšana. Gaļu marinē sālīšanas toveros un uz plastmasas vai augstvērtīga tērauda galdiem. Gaļu var marinēt aukstu vai siltu, un tā paliek sālī, līdz iegūst spēcīgu sāls garšu; tas var aizņemt 1-4 nedēļas atkarībā no marinējamā materiāla biezuma. Pareizā ilguma noteikšana ir viena no bekona ražotāju apgūtajām prasmēm, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Pēc marinēšanas procesa beigām lieko sāli aizvāc un marinēto materiālu pakarina, lai to sagatavotu kūpināšanai, proti, atstāj pakarinātu, līdz tas ir pilnīgi sauss. Nav atļauts marinēšanā izmantot injekcijas un vakuummasēšanas metodes, ne arī presēt marinēto materiālu.

Kūpināšana

Lai iegūtu “Gailtaler Speck”, gaļu vienmēr auksti kūpina (8-24 °C). Par kurināmo izmanto dižskābarža vai cietkoksnes skaidas, kam pievieno kadiķogas, lai radītajiem dūmiem piešķirtu aromātu. Kūpināšanas kameras, kas konstruētas atbilstoši tradicionālajiem saimniekošanas modeļiem un darbības metodēm, kurina tā, lai dūmi rastos ik pa laikam, proti, lai kūpināšanas process vairākkārt tiktu pārtraukts nolūkā atdzesēt bekonu un izvēdināt kameru. Lai neveidotos benzopirēns, jānodrošina, lai šajā procesā pirmie dūmi, kas rodas kūpināšanas uguns iedegšanas un atkaliedegšanas brīdī, nenonāktu saskarē ar kūpināmajiem produktiem.

Ja kūpināšanas kamerās nav dzesētāja un āra temperatūra ir 25 °C vai augstāka, visā kūpināšanas procesā, veicot atkārtotas pārbaudes, ir jāpārliecinās, ka temperatūra bekona gabalu centrā nepārsniedz 24 °C. Ja āra temperatūra kūpināšanas procesa pārtraukumos neveicina produktu atdzišanu, kūpināmie produkti ir jāaizvāc no kūpināšanas kameras un jāatdzesē, lai iegūtais galarezultāts būtu līdzīgs parastās aukstās kūpināšanas galarezultātam. Šāda veida ražošanā kūpināšanas procesa pārtraukumu ilgums ir atkarīgs no temperatūras bekona gabalu centrā.

Kūpināšanas procesa pārtraukumos kūpināšanas kameru vēdina ar svaigu gaisu. Vēdināšana veicina aromāta veidošanos, un tās mērķis ir novērst kondensāta rašanos un kūpināmo produktu piesārņošanos ar sveķiem. Vēdina, atverot kameras durvis, ar gaisa vārstiem vai – mūsdienīgās iekārtās – ar automātiskām ventilācijas sistēmām.

Katrs ražotājs pēc savas pieredzes un apgūtajām prasmēm nosaka konkrēto laiku, kad ielaist svaigu gaisu, kūpināšanas pārtraukumu skaitu un katra pārtraukuma konkrēto ilgumu, un šo laiku noteikšanai ir liela nozīme “Gailtaler Speck” aromāta veidošanā.

Mūsdienīgās kūpināšanas kamerās kūpināšanas process var arī netikt pārtraukts, jo tehnoloģija uztur vienmērīgu temperatūru un vēdināšana notiek automātiski ik pēc laika. Šādās mūsdienīgās iekārtās kūpināšanas procesa elementus, sākot no iekurināšanas, dūmu dozēšanas un temperatūras līdz vēdināšanai, nosaka, izmantojot programmu. Šajā programmā par atsauci tiek izmantota kūpināšana tradicionālās kūpināšanas kamerās. Šajās iekārtās tiek novērsta kondensāta veidošanās un ir uzstādīti filtri, lai novērstu piesārņošanos ar sveķiem.

Nogatavināšana

Pēc kūpināšanas procesa beigām bekonu pakarina labi vēdināmā nogatavināšanas telpā, kurā valda 8 - 16 °C temperatūra un 60 - 80 % relatīvais mitrums. Ir jāveic biežas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nav radies nevēlams pelējums. Vajadzības gadījumā tas jāaizvāc, notīrot to no bekona ar suku, un jānovērš atkārtota pelējuma rašanās, bekonu papildus kūpinot. Nevainojama nogatavošanās pakāpe ir sasniegta tad, ja – ar nosacījumu, ka tauku saturs ir 25 %, – žāvēšanas procesā zūd 30 - 40 % svaigās gaļas svara.

Jāievēro šādi dažādu gaļas gabalu nogatavināšanas laiki (kas cita starpā ir atkarīgi no gaļas biezuma):

vēderdaļas bekons: vismaz 4 nedēļas,

garā muguras gabala bekons: vismaz 8 nedēļas,

garā muguras gabala–vēderdaļas bekons: vismaz 6 nedēļas,

pleča bekons: vismaz 4 nedēļas,

gurna bekons vai Schinkenspeck: vismaz 12 nedēļas,

veseli bekona sāni: vismaz 12 nedēļas.”

Pamatojums

Specifikāciju pārskatītajā versijā ir iekļauts “Gailtaler Speck” pamatnostādņu saturs, kas arī līdz šim bijis attiecināms uz “Gailtaler Speck” ražošanas metodi un ko paredzēts piemērot arī turpmāk (sk. vispārīgās piezīmes iepriekš sadaļā “Grozījumi”). Ne šis pasākums, ne ražošanas metodes grozījumi, kas aprakstīti turpmāk, nepazeminās produkta kvalitāti.

Ir norādīts, ka viss dzīvnieka nobarošanas periods var noritēt tikai vienā (1) uzņēmumā noteiktajā reģionā, t. i., tas nevar būt sadalīts starp vairākiem uzņēmumiem. Tā mērķis ir atvieglot visa šā ražošanas posma izsekojamību apgabalā, jo šim posmam ir ļoti liela nozīme galaprodukta kvalitātes nodrošināšanā. Tā paša iemesla dēļ arī visiem liemeņa faktiskās pārstrādes posmiem (sadalīšanai, sālīšanai, kūpināšanai un žāvēšanai) jānotiek tai pašā uzņēmumā.

Ja iepriekš šķidrās barības aizliegums attiecās tikai uz tīru kukurūzu, tad tagad specifikācijā ir iekļauts vispārējs šķidrās barības aizliegums, jo, ja dzīvniekus baro ar šķidro barību, tie uzņem vairāk barības, kā rezultātā dzīvnieku augšana tiek nevēlami paātrināta.

Tagad maksimālais atļautais sojas saturs sausnā ir palielināts no 10 % līdz 20 %, lai vajadzības gadījumā uzlabotu dzīvnieku apgādi ar olbaltumvielām. Vajadzība pēc olbaltumvielām iepriekš tika apmierināta, barojot ar attiecīgajā lauku saimniecībā iegūtām sūkalām un pienu. Taču tas vairs nav atļauts.

Lai novērstu neskaidrības, kas saistītas ar pārraudzību, ir paskaidrots, ka maksimālais pieļaujamais ikdienas svara pieaugums (750 g) tiek aprēķināts, “ņemot vērā visu nobarošanas periodu”, proti, viss svara pieaugums tiek izdalīts ar visu nobarošanas periodu.

Robežvērtība, kuru sasniedzot ir jāizbeidz ķīmisko vai antibiotisko augšanas stimulatoru lietošana, tagad ir pazemināta no 35 kg līdz 31 kg sivēnu dzīvsvara, t. i., tas atbilst laikam, kad Gailas ielejā cūkas sāk nobarot. Šis ir arī maksimālais pieļaujamais iegādājamo citas izcelsmes sivēnu svars, un pār šādu sivēnu audzēšanu pieteikuma iesniedzējai grupai nav pārliecinošas kontroles.

Ir saglabāts noteikums, ka dzīvsvaram nokaušanas brīdī jābūt vismaz 120 kg, bet ir svītrota prasība, ka dzīvniekam nokaušanas brīdī jābūt vismaz sešus mēnešus vecam, jo bekona ražošanai paredzēto liemeņu kvalitātes vai tauku satura panākšanā izšķirīga nozīme ir nevis prasībai par konkrētu vecumu kaušanas brīdī, bet gan prasībai par minimālo dzīvsvaru.

Attiecībā uz kaušanu ir noteikts, ka tā jāveic nobarošanas saimniecībai vistuvāk esošajā kautuvē, kam ir pietiekama jauda un pienācīgs aprīkojums, lai tiktu pēc iespējas saīsināts pārvešanas maršruts un līdz ar to līdz minumam samazinātos stress, ko dzīvniekiem rada pārvešana. Jaunajā specifikācijā nav iekļautas iepriekšējās specifikācijas 4.5.1. iedaļā noteiktās higiēnas prasības un prasības par atpūtas laiku, kaušanu, kaušanas aprīkojumu un kaušanas telpām, jo tās nav stingrākas par attiecīgajiem vispārēji piemērojamajiem noteikumiem, kas tāpat ir jāievēro.

Bekona ražotājam pusliemeņi vai gabali, ko bekona ražošanas uzņēmums savācis no kautuvēm, ir jāmarķē ar prasītajām savelkamajām plombām, kas reģistrētas centrālās reģistrācijas struktūras plombu reģistrā (sk. punktu “Izcelsmes apliecinājums”).

Tiesību aktu prasību dēļ tradicionālos koka marinēšanas galdus vairs neizmanto. Tos nebija iespējams notīrīt (dezinficēt) tik labi, lai varētu izpildīt noteiktos higiēnas standartus. Gaļu tagad sāla tikai sālīšanas toveros un uz plastmasas vai augstvērtīga tērauda galdiem. Nav konstatēts, ka šīs izmaiņas kaut kādā veidā ietekmētu gaļas kvalitāti.

Formulējums “vārāmais vai konservēšanas sāls” ir aizstāts ar “vārāmais, konservēšanas vai jūras sāls vai to maisījums”, jo iedarbība un garša neatšķiras, tāpēc nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

Papildus jau minētajām garšvielām (sk. kopsavilkuma 4.5. iedaļu un specifikācijas 4.2. un 4.5.2. iedaļu) tagad ir obligāti jālieto arī kadiķis (zari vai ogas). Mērķis tam un arī kadiķogu pievienošanai kurināmajam kūpināšanas procesā, kā norādīts turpmāk, ir kompensēt to, ka kūpināšanas procesā vairs nav obligāti jālieto kadiķa zari, jo tos reģionā kļūst aizvien grūtāk iegūt.

Agrāk kopsavilkuma 4.5. iedaļā un iepriekšējās specifikācijas 4.5.2. iedaļā noteiktā prasība, ka ir obligāti jālieto kadiķa zari, lai piešķirtu dūmiem aromātu, ir svītrota. Tā iemeslu skatiet iepriekš tekstā. Lai saglabātu “Gailtaler Speck” raksturīgo kadiķu piegaršu, kurināmajam pievieno kadiķogas, ja neizmanto kadiķa zarus.

Agrāk kūpināšanas procesā par kurināmo bija atļauts izmantot tikai dižskābarža malku, taču turpmāk, lai būtu lielākas izvēles iespējas, būs atļauts izmantot arī citas cietkoksnes skaidas (arī dižskābarža skaidu piedāvājums pašlaik ir nepietiekams), un tas nekādi neietekmē ne produkta kvalitāti, ne garšu. Skujkoku skaidas turpretī nav piemērotas kūpināšanas procesam, jo tās rada pārlieku karstumu.

Ir svītrota agrākā norāde, ka temperatūra marinēšanas telpā nedrīkst būt zemāka par 4 °C, jo šādai noteiktai robežvērtībai nav būtiskas ietekmes uz bekona kvalitāti un, ja to saglabātu, rastos nevajadzīgas kontroles prasības. Faktiski vienīgā zemākas temperatūras ietekme būtu tāda, ka sāls lēnāk iesūktos gaļā. Ir svītrota arī marinēšanas telpā valdošā gaisa mitruma atsauces vērtība (70 %), jo mitrums nekādi neietekmē to, vai gaļa pilnībā iesālās.

“Gailtaler Speck” iegūšanai principā izmanto auksto kūpināšanu. Iepriekš noteiktā maksimālā temperatūra 22 °C, ko nedrīkst pārsniegt “Gailtaler Speck” iegūšanā izmatojamās gaļas kūpināšanā, tagad ir aizstāta ar temperatūras intervālu “8-24 °C”, kas aukstajai kūpināšanai ir noteikts Austrijas Pārtikas kodeksā.

Tā kā parasti nav uzstādīts dzesētājs, jo īpaši vecākās kūpināšanas kamerās, uzņēmumiem, lai apmierinātu pieprasījumu, tagad ir atļauts “Gailtaler Speck” kūpināšanas procesu veikt arī pie augstākas āra temperatūras (no aptuveni 25 °C). Taču temperatūra bekona gabalu centrā nekad nedrīkst pārsniegt 24 °C, un par to jāpārliecinās, veicot atkārtotas kontroles. Ja āra temperatūra kūpināšanas pārtraukumos neveicina produktu atdzišanu, kūpināmie produkti ir jāizvāc no kūpināšanas kameras un jāatdzesē, lai iegūtais galarezultāts būtu līdzīgs parastās aukstās kūpināšanas galarezultātam. Šāda veida ražošanā kūpināšanas procesa pārtraukumu ilgums ir atkarīgs no temperatūras bekona gabalu centrā.

“Gailtaler Speck” nogatavošanās laiki tagad ir skaidrāk noteikti katrai gaļas gabalu grupai atsevišķi.

Ir svītrotas vispārējās prasības, kas attiecas uz ražošanas telpu aprīkojumu un higiēnu (sk. iepriekšējās specifikācijas 4.5.3. iedaļu) un jāievēro pārtikas vai gaļas produktu ražošanā. Tādējādi jaunā specifikācija ir īsāka un arī neradīsies vajadzība specifikāciju pārskatīt, ja tiks grozīti tiesību aktos paredzētie pamatnosacījumi, ko “Gailtaler Speck” ražotāji nevar kontrolēt.

Ir svītrota informācija par apvienības iekšējo kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēmu (iepriekšējās specifikācijas 4.5.4. iedaļa). Pasākumi, kas saistīti ar kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, ir uzticēti ārpakalpojumu sniedzējam – apstiprinātajai kontroles organizācijai.

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Iedaļā “Izcelsmes apliecinājums” iepriekš iekļauto pēc būtības vēsturisko aprakstu un informāciju par “Gailtaler Speck” saimniecisko nozīmi, konkrētāk,

kopsavilkuma 4.4. iedaļas (“Izcelsmes apliecinājums”) tekstu

“Bekona ražošana Gailas ielejas teritorijā ir dokumentēta jau 15. gadsimtā. Ceļojumu ziņojumi, lauku saimniecību inventāra saraksti un kalpotāju pārtikas produktu saraksti liecina par bekona svarīgumu Gailas ielejas iedzīvotāju uzturā. Tas bija tik nozīmīgs jo īpaši tāpēc, ka pēc kūpināšanas un žāvēšanas gaisā to varēja glabāt ilgu laiku.”

un specifikācijas 4.4.-4.4.2.2.4. iedaļas tekstu

“4.4. iedaļa. Izcelsmes apliecinājums

4.4.1. iedaļa. Vēsturiskā attīstība

4.4.1.1. iedaļa. Vēsturiskā attīstība senajos laikos

Agrākie pierādījumi par dzīvnieku audzēšanas nozīmi Gailas ielejā datējami ar ķeltu periodu (200. g. p. m. ē. līdz 100. g. m. ē.). Lielākoties turēja liellopus un zirgus, tomēr tika audzētas arī cūkas. Par to liecina bronzas cūkas un zirga statujas, kas tika atrastas Gurinā (Gurina), senā kalnraču apmetnē Gailas ielejā, uz ziemeļaustrumiem no Dellahas (Dellach) (sk. Dinklage, 1966, 4.4.1.1. iedaļas pielikumu).

4.4.1.2. iedaļa. Vēsturiskā attīstība viduslaikos

Pirmā uzietā norāde par to, ka bekona ražošana bija zināma nodarbe, ir rodama kādā rīkojumā (Capitulare de villis), ko 812. gadā izdevis Kārlis Lielais un kas bija piemērojams arī Karintijā. Tas cita starpā attiecas uz nevainojamas tīrības nodrošināšanu saskarē ar pārtikas produktiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta bekona, desu un kūpinātas un sālītas gaļas pagatavošanai, līdz ar to dokumentēts, ka Karintijas hercogistē šie produkti pastāvēja.

Imperatora Oto II 977. gadā izdotais diploms, ar ko Zalcburgas lauksaimniekiem tiek dota atļauja noganīt ozolzīles visā Lāvantes ielejā, liecina, ka attīstītajos viduslaikos plauka cūkkopība. Īpaši iecienītas bija dzirnavās turētas cūkas, jo tās parasti bija labi nobarotas. Tāpēc grāfistes administratīvās pārvaldes (Greifenburga (Greifenburg)) 1267. gada zemes reģistra datos bija minētas dzirnavas, kas atrodas Hēflingā (Höfling), netālu no Sentdanielas (St. Daniel), un bija īpaši piemērotas cūku turēšanai un kam bija arī jāmaksā nodoklis par cūkām (sk. Dinklage, 1966, 4.4.1.2. iedaļas A pielikums).

Par to, ka bekons 15. gs. jau bija nozīmīga Gailas ielejas iedzīvotāju uztura sastāvdaļa, skaidri liecina Akvilejas (Aquileia) patriarha privātā sekretāra un Kaorles (Caorle) bīskapa ceļabiedra (no 1485. līdz 1487. gadam) Paolo Santonino ceļojumu dienasgrāmatu tulkojums. Pirmajā no saviem trim ceļojumiem viņš devās uz Gailas ieleju un Austrumtiroli (Osttirol), bet pēdējos – uz Rožu ieleju (Rosental), Fillahu (Villach) un agrāko Lejasštīriju (Untersteiermark). P. Santonino sīki apraksta Gailas ielejas iedzīvotāju dzīvesveidu, jo īpaši to virtuvi. Uzturēdamies Gailas ielejā, viņš un bīskaps baudīja bagātīgas maltītes, kuru neatņemama daļa bija bekons, lielākoties pasniegts kopā ar bietēm vai kāpostiem. Šis ēdiens ir minēts veselas septiņas reizes saistībā ar viesošanos Goldenšteinas (Goldenstein) pilī netālu no Mautenes (Mauthen) un Delzahā (Dölsach) / Austrumtirolē, Sentdanielā, Trepolahā (Tröpolach), Hermagorā (Hermagor), Sentlaurencenā (St. Laurenzen), Sentmikaelā (St. Michael) netālu no Egas (Egg) un visbeidzot Bergā Drautalē (Berg im Drautal). Visā atlikušajā ceļojumā un arī viņa vēlākajos ceļojumus šis ēdiens viņam vairs netika pasniegts (sk. Egger, 1947, 4.4.1.2. iedaļas B pielikumu). Tas, ka Paolo Santonino, aprakstot citus savu ceļojumu galamērķus, nemin, ka bekons būtu viņam pasniegto maltīšu un ēdienu svarīga sastāvdaļa, liecina, ka bekons Gailas ielejā vēlajos viduslaikos jau bija tipisks pamatēdiens.

4.4.1.3. iedaļa. Vēsturiskā attīstība jaunajos laikos

Aihelburgas (Aichelburg) muižnieku vecākajā zemes reģistrā (1504. g.) ir norādīts, ka daudziem nodokļu maksātājiem katru gadu līdztekus citiem dabiskiem produktiem bija jānodod muižniekiem divi cūkas pleči, parasti kūpināti. Arī nākamā perioda nodokļu reģistros ir liecības par līdzīgām nodevām (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Dinklage, 1948, 4.4.1.3. iedaļas A pielikumu).

Uz dienvidrietumiem no Dellahas atradās Vaidenburgas (Waydenburg) pils, un tās zemes reģistrā (1523. g.) arī ir minēts, ka bija jāmaksā pilij nodevas divu kūpinātu un žāvētu pleču veidā. Tas bija bekona Schinkenspeck veids, kas iegūts no nobarojamās cūkas un pagatavots atbilstoši Oberdrauburgas (Oberdrauburg) un Mautenes administratīvās pārvaldes noteiktajām prasībām. Muižniekiem svaiga gaļa bija brīvi pieejama, jo varēja nomedīt un pagatavot dažādu veidu savvaļas dzīvniekus. Taču bija vajadzīga pārtika, kas būtu pieejama jebkurā laikā, tātad tā bija jāiekonservē, izmantojot Gailas ielejā lietotās kūpināšanas un gaisā žāvēšanas metodes (sk. Karintijas reģiona arhīvu, 1523. gada Vaidenburgas zemes reģistru, 4.4.1.3. iedaļas B pielikumu).

Daudzi lauku saimniecību inventāra saraksti, kuri sagatavoti ap 1700. gadu un kuros tika sīki uzskaitīti visi piederumi, kas atradās konkrētā mājā, un kurus izmantoja attiecīgajai muižai maksājamo nodokļu noteikšanai, arī liecina, ka “bekons kastē” vai “kūpināta cūkgaļa” Gailas ielejas lauku saimniecībās bija vērtīgs, ilgmūžīgs produkts (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Aihelburgas arhīvu, 4.4.1.3. iedaļas C pielikumu). Savukārt Karintijas zemieņu inventāra sarakstos ir minēts “sasmalcināts bekons”, kas, visticamāk, ir malta bekona (Verhackert) veids.

Gadsimtu gaitā īpaša uzmanība vienmēr ir tikusi pievērsta cūku barības avotam: Gailas ielejas centrā, Kīnburgā (Künburg), esošās Bambergas (Bamberg) administratīvās pārvaldes 1586. gada zemes reģistrā ir minēts karaliskais medību mežs, kas sastāvēja galvenokārt no ozoliem un ieskāva Kīnegas (Künegg) pili, kura atradās uz ziemeļrietumiem no Presega (Pressegg) ezera. Lauksaimniekiem nebija ļauts no šiem mežiem iegūt nekādus kokmateriālus. Ja ozoliem bija daudz zīļu, lauksaimnieki drīkstēja mežā ganīt cūkas, kur tās barojās ar zīlēm (sk. Dinklage, 1966, 4.4.1.3. iedaļas D pielikumu). Turklāt ieilgušā strīdā starp vairākām Gailas ielejas apkaimēm par to ganīšanas tiesībām Georgs Frīdrihs no Aihelburgas 1608. gadā lēma, ka šīs četras apkaimes – Emmersdorfa (Emmersdorf), Mihelhofene (Michelhofen), Sentpaula (St. Paul) un Dragančaha (Dragantschach) – drīkst Osterniga (Osternig) kalnā un Rīsenē (Rießen) ganīt ne vien piena lopus, bet arī cūkas un trīs zirgus (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Dinklage, 1948, 4.4.1.3. iedaļas pielikumu).

4.4.1.4. iedaļa. Vēsturiskā attīstība 19. gadsimtā

Gailas ielejas pašvaldību teritorijās esošo lauksaimniecības dzīvnieku skaita 1832. gada aplēses liecina, ka cūku nobarošana netika praktizēta lielā mērogā, taču tā bija lietpratīga. Reljefa īpatnības noteica, ka zeme lielākoties tika izmantota ganībām, tāpēc arī liellopu audzēšana bija izplatītāka par cūkkopību. Ielejas reljefa augstums izteikti pieaug virzienā no Gailas ielejas lejasdaļas, kur tika audzēts vairāk barības, jo īpaši kukurūza, uz Gailas ielejas augšdaļu. Taču, ja salīdzina ar kaimiņreģionos, piemēram, Kanāla ielejā, turēto lauksaimniecības dzīvnieku kopumu, var secināt, ka tajos cūku ir daudz mazāk nekā Gailas ielejā.

Gailas ielejā vairumā saimniecību bija vismaz dažas cūkas, un ap 1830. gadu lielākā daļa no tām bija Friuli šķirnes cūkas – melnas, lielas, ar pagarinātu ķermeni un lieliski piemērotas nobarošanai. Tās galvenokārt tika izmantotas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzību pēc taukiem. Bekons tam bija īpaši piemērots, jo pēc kūpināšanas un žāvēšanas gaisā tas varēja glabāties ilgu laiku, tāpēc bija barojošs un garšīgs enerģijas avots, kas, atšķirībā no svaigas gaļas, bija pieejams jebkurā brīdī (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Zemes reģistru vērtējumu analīzi, 1832, 4.4.1.4. iedaļas A pielikumu).

Uzturs bija arī diezgan bagāts. Pēc “stabilajā” kadastrā reģistrētās informācijas ir zināmi noteikumi par ēdiena nodrošināšanu kalpotājiem, tostarp iknedēļas maltīšu plāni. Ja salīdzina dažādu Karintijas reģionu iedzīvotāju uzturu, var secināt, ka Gailas ielejā iedzīvotāju uzturs bija ievērojami daudzveidīgāks nekā citos reģionos (sk. Karintijas reģiona arhīvu, “stabilo” kadastru, 4.4.1.4. iedaļas B pielikumu). Darbdienās Gailas ielejā no rīta un vakarā tika pasniegts bekons ar polentu un saldu pienu vai skābpienu, savukārt Dravas ielejā un pat Osiahas (Ossiach) apgabalā kalpotājiem vajadzēja iztikt ar “nabagu putru”Sterz un pienu. Arī pārējās maltītēs Gailas ielejā tika pasniegta gaļa, bekons vai cūku tauki. Pēc īpaši smagas darba dienas galdā cēla ēdienu frigga – sātīgu mežstrādnieku maltīti no polentas, siera un bekona.

1885. gadā Fordernbergā (Vordernberg) kāds vecs tēvs, nododot savu lauku saimniecību dēlam, rakstiski nostiprināja savas tiesības graudaugu maltīšu vietā ik gadu pieprasīt 40 kg bekona un gaļas vai tāda paša svara puscūku un 10 kg sāls, ja dēls to trūcīgi baros (sk. Karintijas reģiona arhīvu, Dinklage, 1948, 4.4.1.4. iedaļas C pielikumu). Šīs ziņas apliecina, ka bekons bija viens no galvenajiem produktiem Gailas ielejas iedzīvotāju uzturā.

4.4.1.5. iedaļa. Vēsturiskā attīstība 20. gadsimtā

Laikā pēc Pirmā pasaules kara mērķis bija ar finansēšanas programmām atkal nostiprināt lauksaimniecību, ko karš bija smagi skāris. Gailas ielejā finansēšanas programmas izmantoja ne vien augsnes ielabošanai un mēslošanas līdzekļu un sēklu ieguvei, bet arī tamdēļ, lai panāktu pienācīgu kontroli pār pārpalikušo nokauto dzīvnieku pārdošanu. Tai laikā no Gailas ielejas gadā tika eksportēts 2 000 cūku, bet ielejā ievests daudz tonnu kukurūzas kā barības, jo laukkopībā raža no hektāra bija ievērojami zemāka nekā vidēji reģionā (sk. Picker, 1947, 4.4.1.5. iedaļas A pielikumu).

Otrā pasaules kara gados cūku skaits nokritās līdz zemākajam pieredzētajam līmenim, jo trūka barības un palielinājās nokauto dzīvnieku skaits, taču līdz 1950. gadam cūku ganāmpulka blīvums atgriezās pirmskara līmenī. Līdz 20. gs. 40. gadu beigām lauksaimniekiem bija arī pienākums, ja tie mājās nokauj cūkas, nodrošināt bekonu, lai garantētu, ka iedzīvotāji ir apgādāti ar pārtikas pamatproduktiem. Šis pienākums tika atcelts tikai 1949. gadā ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un uztura federālā ministra rīkojumu (sk. Kärntner Bauer, 1950, Nr. 3, 4.4.1.5. iedaļas B pielikumu).

Šā perioda lauksaimniecības rokasgrāmatās “gaisā konservēts” bekons no Augškarintijas tika skaidri nodalīts no visiem pārējiem bekona veidiem. Šajās grāmatās ir ne vien aprakstīta šī īpatnējā ražošanas metode, bet arī norādīts, ka atsevišķo pārstrādes posmu ilgums ir ļoti atkarīgs no laikapstākļiem (sk. Faltnitzer, 1949, 4.4.1.5. iedaļas C pielikumu).

Kādā izdevuma Kärntner Bauer 1984. gada numurā bija norādīts, ka Augškarintijas ilgmūžīgais produkts savu pelnīti labo reputāciju droši vien ieguvis savu neparasto ražošanas apstākļu dēļ, proti, kukurūza veido tikai nelielu daļu cūku barības (sk. Kärntner Bauer, 1984, Nr. 2, 4.4.1.5. iedaļas D pielikumu).

20. gs. 80. un 90. gados Gailas ieleja piedzīvoja ekonomikas izaugsmi, kā iemesls lielākoties bija ziemas tūrisma attīstība ielejā. Šajā vispārējā kontekstā Gailas ieleja arī spēja sevi pozicionēt kā “kulinārijas reģionu” (sk. 4.4.2. iedaļu).

Mūžsena Gailas ielejas paraža, ko mūsdienās vēl piekopj Kreitā (Kreuth) (netālu no Kečahas (Kötschach)), ir “bekona medības”. Jaunie, neprecētie ciemata vīrieši muzicē, lai tos ielaistu mājās, kur tiem pasniedz maizi un bekonu. Saimniecei jāraugās, lai galdā tiktu celti tikai paši labākie gabali, citādi viņa pavisam noteikti iegūs sliktu slavu (sk. Wassermann, 1998, 4.4.1.5. iedaļas E pielikumu).

4.4.2. iedaļa. Produkta nozīme reģiona ekonomikā

4.4.2.1. iedaļa. Ekonomiskā nozīme pagātnē

Lauksaimnieciskās ražošanas apstākļi Gailas ielejas dibenā bija diezgan slikti, jo tur bija daudz pārmitrojušos un skābu pļavu. Tāpēc Gailas ielejā lauksaimniecības centrā vienmēr ir bijusi zālāju apsaimniekošana zirgu un liellopu audzēšanas ietvaros un jo īpaši Alpu piena lopkopība. Tā kā laukkopība tiek praktizēta maz un tātad trūkst lopbarības, cūkkopība Gailas ielejā nekad nav īstenota lielos apmēros, taču ar to nodarbojas visā reģionā, ievērojot īpaši augstus standartus. Gandrīz katrā saimniecībā bija vairākas cūkas, ko galvenokārt izmantoja, lai apmierinātu pašas saimniecības vajadzību pēc gaļas un taukiem. Tā kā saglabāt atdzesējot vai sasaldējot nemācēja, liela nozīme bija saglabāšanai sālīšanas, kūpināšanas un žāvēšanas ceļā. Tādējādi bekons, kas ir nozīmīgs enerģijas avots, bija pieejams visu laiku.

Tāpēc pat šā gadsimta karu laikā un pēckara gados cilvēki apmeklēja Gailas ieleju, lai ar tajā ražotiem lauksaimniecības produktiem papildinātu Karintijas centrālo apgabalu trūcīgos pārtikas krājumus. Mūsdienās vairs nav vajadzības papildināt uzturu ar “Gailtaler Speck”, jo pārtikas vairs netrūkst, bet tieši tāpēc tas būs jo garšīgāks un patīkamāks atgādinājums par Gailas ielejā pavadīto laiku.

20. gs. 60. un 70. gados Karnijas reģionā, kā mēdza dēvēt Gailas ieleju, pieauga vasaras tūrisma nozīme. Apkārtnē aizvien svarīgāka kļuva gastronomiskā un kulinārā bauda, ko viesi guva uzturēšanās laikā. Šajā ziņā ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmētais bekons, tāpat kā ar ACVN “Gailtaler Almkäse” apzīmētais Gailas ielejas Alpu siers, noteikti ir vieni no nozīmīgākajiem produktiem šajā reģionā.

4.4.2.2. iedaļa. Ekonomiskā nozīme mūsdienās

4.4.2.2.1. iedaļa. Tūrisms

Ļoti svarīgs Karnijas reģiona ekonomikas aspekts ir tūrisms, kas bieži vien arī stimulē citu ekonomikas nozaru attīstību. Ziemas tūrisms lielākoties saistās ar slēpošanu Nasfeldes apgabalā, taču vasarā tūrisms ir daudzveidīgāks, piemēram, Gailas ielejas kalnu ganības ir iecienīts kalnu pārgājienu galamērķis. Tā kā apmeklētāju prasības attiecībā uz kvalitāti ir palielinājušās, šajās aktivitātēs aizvien svarīgāka kļūst kopējā gaisotne. Apmeklētāji vēlas ceļot pa tādu ainavu, kas ir pēc iespējas neskartāka un pievilcīgāka, un pēc brīvdienām atgriezties ikdienas dzīvē gan fiziski, gan garīgi atpūtušies.

Šai vispārējai kvalitatīva tūrisma tendencei atbilst arī Gailas ielejas reģionālās gastronomijas dabiskie un tradicionālie īpašie produkti. Apmeklētāji pieprasa reģionam raksturīgus produktus, delikateses, kam ir nepārprotama saikne ar reģionu. Reģionālo produktu tirdzniecības vietas kalnu ganībās un lauku saimniecībās un nelielos Gailas ielejas veikalos ir ļoti vērtīgs papildinājums tūrisma galamērķiem. Tas, ka “Gailtaler Speck” ražo pēc tradicionālas metodes un ka ir pieejams vēl viens īpašais produkts – siers “Gailtaler Almkäse”, kam jau ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, palielina abu produktu tirdzniecības iespējas.

4.4.2.2.2. iedaļa. Dabiska produkta pārstrāde un starpnozaru sadarbība

Tas, ka lauksaimniecības izejproduktus pārstrādā ražotājs, garantē ražotājam lielākus ienākumus un arī apmierina mūsdienu patērētāju vēlmi pēc ražošanas procesa pārredzamības un izsekojamības. Ražošanas apgabala ierobežošana, noteiktais ražošanas process un kvalitātes kontrole nodrošina “Gailtaler Speck” augsto kvalitāti un ierobežo saražoto daudzumu. Sadarbība ar reģionālajiem miesnieku uzņēmumiem dod iespēju sasniegt vēl citas patērētāju grupas, jo “Gailtaler Speck” ir atrodams arī pārtikas mazumtirgotāju plauktos. No iepriekš minētā izriet, ka produkta pārdošana būs garantēta arī nākotnē. “Gailtaler Speck” kopā ar “Gailtaler Almkäse” ir kļuvuši par pamudinājumiem attīstīt citu reģionālo produktu tirdzniecību, tūrisma aktivitātes reģionā, piemēram, bekona svētkus Speckfest, un ilgākā termiņā izmantojamu tūrisma infrastruktūru, piemēram, bekona muzeju Speckmuseum (sk. 1993.–1999. gada preses relīzes, 4.4.2.2.2. iedaļas pielikumu).

4.4.2.2.3. iedaļa. Sadarbība ar labākajiem reģiona restorāniem

Sadarbība starp kvalitatīvu reģionālo produktu ražotājiem un labākajiem restorāniem liek aizvien stiprākus pamatus vietējo tūrisma aģentūru prezentētajam tēlam. Pasaulslavenā, vairākkārt godalgotā pavāre Sisija Zonleitnere (Sissy Sonnleitner) (lauku viesnīca Kellerwand, Kečaha-Mautene) arī labprāt izmanto “Gailtaler Speck” savu ēdienu bagātināšanai, jo, kā viņa pati saka, “tas ēdienus dara īpaši sātīgus un piešķir tiem patīkamu dūmu garšu” (sk. Sonnleitner, 1999, 4.4.2.2.3. iedaļas pielikumu). Lai šī sadarbība attīstītos abām pusēm labvēlīgā virzienā, ir paredzēts nodrošināt nemainīgi augstu kvalitāti ar “Gailtaler Speck” pamatnostādņu noteikumiem.

4.4.2.2.4.   Reģiona pozicionēšana

Tirgu liberalizācijas un mainīto juridisko prasību dēļ ir palielinājies ekonomiskais spiediens uz Gailas ielejas lauksaimniecības produktiem. Nosakot visiem ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmētā produkta ražotājiem pienākumu ievērot “Gailtaler Speck” pamatnostādnes, ko izstrādājusi un standartizējusi apvienība Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, tiek likti pamati tam, lai “Gailtaler Speck” varētu ilgtermiņā pozicionēt kā kvalitatīvu produktu ar firmas zīmi un lai tam būtu labas izredzes saglabāt vēlamo cenu.

Tā kā Gailas ielejā ir slikti uzņēmējdarbības apstākļi un ražošanas nozarē tiek radītas tikai dažas jaunas darbvietas pārcēlušos uzņēmumos vai jaunos uzņēmumos, viens no svarīgiem Karintijas reģiona politikas mērķiem ir saglabāt darbvietas pastāvošajos lauksaimniecības uzņēmumos un mazajos uzņēmumos. Sadarbošanās tādos ražošanas kolektīvos kā apvienība Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten un apvienība Verein der Gemeinschaft der Gailtaler Almsennereien, kā arī plaši kvalitātes nodrošināšanas un kontroles pasākumi pārtikas ražošanas jomā uzlabo produkcijas piedāvājumu reģionā un koncentrē tirdzniecības pasākumus. Tādējādi prioritātes lauku apgabalu, pārtikas, virtuves un kultūras jomā, kas ietekmē arī tūrismu, sniedz lielu ieguldījumu Gailas ielejas kā plaukstoša lauku reģiona saglabāšanā un attīstīšanā.”

pārvieto uz iedaļu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” un kopā ar informāciju, kas tur pašlaik iekļauta, t. i.,

kopsavilkuma 4.6. iedaļas (“Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”) tekstu

“Agrāk galvenais bekona ražošanas mērķis bija ilga gaļas uzglabāšana. Pateicoties īpašajiem klimatatkarīgajiem nogatavināšanas apstākļiem, tam, ka tiek izmantotas tikai lēni audzētas cūkas, kuras nobaro ar augstas kvalitātes barību, un ka tiek izmantotas tradicionālas ražošanas metodes un no paaudzes paaudzē nodotas receptes, “Gailtaler Speck” ir kļuvis par plaši pazīstamu, īpašu reģiona produktu. To, cik ilgi jāturpinās katram posmam procesā, kurā svaiga cūkgaļa tiek pārvērsta par augstas kvalitātes pārstrādātu kulinārijas produktu, nosaka pēc pieredzes, kas vēsturiski nodota no paaudzes paaudzē. Ražotāji, balstoties uz savām zināšanām par ražošanas apstākļu atšķirībām atkarībā no sezonas un klimata un pieredzi šajā jomā, var optimāli izvēlēties ražošanas brīdi. Šīs optimālās un – vismaz Karintijas reģionā – unikālās bekona ražošanas atslēga ir Gailas ielejas īpašo klimata apstākļu – vienmērīgas temperatūras un mitruma, daudzu saules gaismas stundu, ierobežotas miglas veidošanās ziemā un mākoņus kliedējoša dienvidu vēja – izmantošana savā labā. Tā kā gaisa kustība ir stabila un temperatūra un mitruma līmenis mainās tikai nedaudz, produkts var vienmērīgi izžāvēties. Lēnajā nogatavošanās procesā bekons iegūst savu īpatnējo aromātu un kļūst ilgi glabājams.”

un specifikācijas 4.6.-4.6.5. iedaļas tekstu

“4.6. iedaļa. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

4.6.1. iedaļa. Klimats

Karintija atrodas Viduseiropas mērenajā klimata zonā, taču klimatu bieži ietekmē visi tās kaimiņreģioni, tās reljefs un vietējie apstākļi. Karintijas kalni stiepjas no rietumiem uz austrumiem, radot izteiktas saules un ēnas puses, vēja un aizvēja puses – parādību, kas raksturīga arī Gailas ielejai.

Centrālie Alpi ziemeļos, jo īpaši Augstā Tauerna masīvs, tāpat kā Karintijas kalnu grēdas dienvidu virknes, pasargā ielejas un baseinus no draudošiem nemierīgiem apstākļiem un mīkstina valdošos rietumu laikapstākļus. Tādējādi kalnu virknes aizšķērso ceļu galvenajām plūsmām, un tā rezultātā virsotņu reģioni piedzīvo spēcīgas lietusgāzes, bet, sākot no pierobežas kalniem līdz upes baseina reģioniem, mākoņu sega sarūk.

Gailas ielejas īpatnējos laikapstākļus nosaka Vb ciklonu ceļš – no Biskajas līča un Spānijas nākošo vēju Baltijas atzars. Vēji, kas pūš no Dženovas līča uz ziemeļaustrumiem, cenšas apiet Alpus gar malu virzienā uz Baltijas jūru, saduras ar Alpu dienvidu ķēdi un pa Fellas ieleju un Nasfeldes pārejas tukšumiem nonāk Karintijas teritorijā. Mitrās, siltās gaisa masas saduras ar tur esošo auksto gaisu, kā rezultātā šai apgabalā vērojams ne vien visā Karintijā ierastais nokrišņu maksimums vasarā, bet arī vēl viens – Karintijas dienvidu daļai raksturīgais – nokrišņu maksimums rudenī. Tāpēc Karintijas Alpu virsotņu reģionā nokrišņu daudzums ir liels, taču virzienā uz ziemeļiem tas pārāk strauji samazinās.

Vēji, kas pavada no dienvidiem nākošo Vb fronti, sasniedz Gailas ieleju un izspiež tur esošās aukstā gaisa masas. Tādējādi vējš iztērē vairumu enerģijas un neiedarbojas tālāk par kalniem, kas atrodas uz ziemeļiem no Gailas ielejas (sk. Tschada, 1962, 4.6.1. iedaļas A pielikumu). Pateicoties aizvējam, ko rada Dienvidu Kaļķakmens Alpi, jo īpaši Karintijas Alpi, Gailas ielejā un Fillahas (Villach) apkārtnē saulainais periods ir garāks nekā vidēji citos Karintijas reģionos – vairāk nekā 50 % visā gadā kopā. Taču īpaši labvēlīgi apstākļi Gailas ielejā valda rudenī un ziemā, kad Karintijas centrālajos baseinos veidojas migla, kas ievērojami mazina tur saņemtā starojuma daudzumu (sk. Steinhauser, 1958, 4.6.1. iedaļas B pielikumu, un Paschinger, 1976).

Tāpēc arī Gailas ielejā gaisa mitrums visu gadu kopumā ir ļoti vienmērīgs, savukārt baseinos gaiss ziemā ir relatīvi mitrāks, bet vasarā relatīvi sausāks. Tādējādi vidējā relatīvā mitruma izmaiņu vērtība Gailas ielejā gada laikā ir tikai puse no vērtības, kāda ir Karintijas centrālajā reģionā. Tātad Gailas ielejā pastāv svarīgais dabas faktors, kas nepieciešams, lai bekons labi nogatavotos, proti, vienmērīgs mitrums.

Turklāt vidējā temperatūra ir nedaudz zemāka nekā, piemēram, Klāgenfurtes baseinā, taču tā ir vienmērīgāka, t. i., ir mazāk izteikti ekstremālu temperatūru, jo Gailas ieleja atrodas augstāk (sk. Meteorologische Zentralanstalt, 1999).

Kopējais nokrišņu daudzums Gailas ielejā ir liels, bet tai pašā laikā ir diezgan maz dienu ar izmērāmu nokrišņu daudzumu, kā var secināt, salīdzinot ar kaimiņreģionu monitoringa staciju datiem. Tas liecina par stipru un plašu nokrišņu gadījumiem, ko tomēr ātri nomaina skaidrs laiks (Hydrographisches Zentralbüro, 1999, 4.6.1. iedaļas C pielikums).

Ielejas novietojums rietumu–austrumu virzienā, vienmērīgā temperatūra un mitrums, ilgais saulainais periods un ar tos saistītā procentuāli nelielā mākoņu sega un bezmiglas apstākļi ziemā, kā arī raksturīgais dienvidu vējš, kas rodas spēcīgā Vb atmosfēras frontes ietekmē un noskaidro laiku, Gailas ielejā rada lieliskus apstākļus bekona ražošanai un jo īpaši tā nogatavināšanai. Augstas kvalitātes sālītus produktus var saražot tikai tādos reģionos, kuros ir vienmērīga gaisa kustība un temperatūra un mitrums mainās tikai nedaudz, jo tikai tādos apstākļos produkts var vienmērīgi izžāvēties (sk. Aichwalder, 1997, 4.6.1. iedaļas D pielikumu). Bekons iegūst savu īpašo aromātu un kļūst ilgi uzglabājams ilgajā un netraucētajā nogatavošanās procesā. Tātad Gailas ielejā veiksmīgas bekona ražošanas priekšnosacījumi izpildās īpaši labi.

4.6.2.   Bekona ražošanas tradīcija

Agrāk galvenais bekona ražošanas mērķis bija ilga gaļas kā izejmateriāla uzglabāšana. Tādējādi visu gadu bija pieejama gaļa un tauki, ar ko papildināt un bagātināt uzturu. Taču pēdējās desmitgadēs bekons, pateicoties tā augstajai kvalitātei, ko var panākt ar īpašajiem ražošanas un nogatavināšanas apstākļiem Gailas ielejā, ir kārota kulinārā delikatese.

Bekona kvalitāti lielā mērā nosaka arī tādi faktori kā marinēšana uz tradicionāliem koka marinēšanas galdiem pēc receptēm, kas nodotas no paaudzes paaudzē, kūpināšana un kūpināšanas procesa pārtraukumi, kuros bekons nonāk saskarē ar svaigu gaisu, kas piešķir bekonam tā tipisko garšu, un lēnā nogatavināšana Gailas ielejai raksturīgajos klimata apstākļos (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 2. iedaļas B pielikumu).

4.6.3.   “Gailtaler Speck” īpašā reputācija

“Gailtaler Speck” ir izcila reputācija pārējos Karintijas provinces reģionos, kā arī ārpus Karintijas robežām. “Gailtaler Speck” īpaši augstu vērtē un tā neatkārtojamo garšu novērtē Lejaskarintijas reģionos, kur, pat ja ražo bekonu, tas ir pavisam citāds. “Gailtaler Speck” popularitāte ik gadu apliecinās bekona svētkos Speckfest, kas (šogad septīto reizi) notiek Gailas ielejas centrā esošajā Hermagoras (Hermagor) pilsētā, un desmitiem tūkstošu apmeklētāju no Austrijas un citām valstīm izmanto šo iespēju, lai dotos uz Gailas ieleju nogaršot un aizvest mājās “Gailtaler Speck” (sk. 1993.–1999. gada preses relīzes, 4.6.3. iedaļas pielikumu).

4.6.4.   “Gailtaler Speck” nozīme reģiona iedzīvotāju uzturā

Kā jau tika minēts 4.6.2. iedaļā, “Gailtaler Speck” bija svarīgs uzturvielu avots, pateicoties tā ražošanas metodei, kas deva iespēju saglabāt gaļu laikā, kad tehniskās dzesēšanas metodes nebija plaši pazīstamas. Arī mūsdienās “Gailtaler Speck”, būdams daļa no tradicionālajām austriešu aukstajām platēm Brettljausen, kuras tiek uzskatītas par pilnvērtīgām maltītēm un kurās “Gailtaler Speck” ir viena no galvenajām sastāvdaļām, ieņem svarīgu vietu Gailas ielejas iedzīvotāju un arī apmeklētāju uzturā (sk. Speckfestjournal, 1998, 4.6.4. iedaļas A pielikumu).

Par “Gailtaler Speck” lielo nozīmi uzturā liecina arī tas, ka to izmanto tradicionālu ēdienu pagatavošanā un arī jaunu vietējās virtuves ēdienu radīšanā. Gan iepriekš 4.4.2.2.3. iedaļā minētā Sisija Zonleitnere, kam pieder viens no labākajiem restorāniem, gan arī šefpavārs gastronoms Valters Trups (Walter Trupp) un 1997. gada labākais šefpavārs Haralds Fricers (Harald Fritzer) augstu vērtē “Gailtaler Speck”, jo tas piešķir ēdieniem ļoti īpatnēju garšu (sk. Lexe, 1997, 4.6.4. iedaļas B pielikumu).

4.6.5.   Tradicionālo lauksaimniecības veidu saglabāšana

“Gailtaler Speck” ražošanā tiek ņemtas vērā lauksaimniecības nozares vietējās tradīcijas. Tās izpaužas šādos procesos: veselu bekona sānu izmantošana sālītu produktu ražošanai, sālīšana uz tradicionāliem koka marinēšanas galdiem, aukstās kūpināšanas metode, kas paredz, ka kūpināšanas process tiek vairākkārt pārtraukts, un, visbeidzot, individuālās īpatnējās garšvielu receptes, kas nodotas no paaudzes paaudzē katras ģimenes ietvaros (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2. iedaļas pielikumu).”

aizstāj ar šādu tekstu:

“4.6.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

4.6.1.   Klimats

Gailas ieleja (ar dažiem izņēmumiem) atrodas Viduseiropas mērenajā klimata zonā. Karintijas kalni stiepjas no rietumiem uz austrumiem, radot izteiktas saules un ēnas puses un vēja un aizvēja puses. Tā tas ir arī Gailas ielejā. Centrālie Alpi ziemeļos, jo īpaši Augstā Tauerna masīvs, tāpat kā Karintijas kalnu grēdas dienvidu virknes, pasargā ielejas un baseinus no draudošiem nemierīgiem apstākļiem un mīkstina valdošos rietumu laikapstākļus. Tādējādi kalnu virknes aizšķērso ceļu galvenajām plūsmām, un tā rezultātā virsotņu reģioni piedzīvo spēcīgas lietusgāzes, bet, sākot no pierobežas kalniem līdz upes baseina reģioniem, mākoņu sega sarūk.

Gailas ielejas īpatnējos laikapstākļus nosaka Vb ciklonu ceļš – no Biskajas līča un Spānijas nākošo vēju Baltijas atzars. Vēji, kas pūš no Dženovas līča uz ziemeļaustrumiem, cenšas apiet Alpus gar malu virzienā uz Baltijas jūru, saduras ar Alpu dienvidu ķēdi un pa Fellas ieleju un Nasfeldes pārejas tukšumiem nonāk Karintijas teritorijā. Mitrās, siltās gaisa masas saduras ar tur esošo auksto gaisu, kā rezultātā šai apgabalā vērojams ne vien visā Karintijā ierastais nokrišņu maksimums vasarā, bet arī vēl viens – Karintijas dienvidu daļai raksturīgais – nokrišņu maksimums rudenī. Tāpēc Karintijas Alpu virsotņu reģionā nokrišņu daudzums ir liels, taču virzienā uz ziemeļiem tas pārāk strauji samazinās.

Pateicoties aizvējam, ko rada Dienvidu Kaļķakmens Alpi, jo īpaši Karintijas Alpi, Gailas ielejā un Fillahas (Villach) apkārtnē saulainais periods ir garāks nekā vidēji citos Karintijas reģionos – vairāk nekā 50 % visā gadā kopā. Taču īpaši labvēlīgi apstākļi Gailas ielejā valda rudenī un ziemā (sk. Steinhauser, 1958, un Pachinger, 1976).

Tāpēc arī Gailas ielejā gaisa mitrums visu gadu kopumā ir ļoti vienmērīgs, savukārt baseinos gaiss ziemā ir relatīvi mitrāks, bet vasarā relatīvi sausāks. Tādējādi vidējā relatīvā mitruma izmaiņu vērtība Gailas ielejā gada laikā ir tikai puse no vērtības, kāda ir Karintijas centrālajā reģionā. Tātad Gailas ielejā pastāv svarīgais dabas faktors, kas nepieciešams, lai bekons labi nogatavotos, proti, vienmērīgs mitrums. Turklāt vidējā temperatūra ir nedaudz zemāka nekā, piemēram, Klāgenfurtes baseinā, taču tā ir vienmērīgāka, t. i., ir mazāk izteikti ekstremālu temperatūru, jo Gailas ieleja atrodas augstāk (sk. Meteorologische Zentralanstalt, 1999).

Kopējais nokrišņu daudzums Gailas ielejā ir liels, bet tai pašā laikā ir diezgan maz dienu ar izmērāmu nokrišņu daudzumu, kā var secināt, salīdzinot ar kaimiņreģionu monitoringa staciju datiem. Tas liecina par stipru un plašu nokrišņu gadījumiem, ko tomēr ātri nomaina skaidrs laiks (Hydrographisches Zentralbüro, 1999).

Ielejas novietojums rietumu–austrumu virzienā, vienmērīgā temperatūra un mitrums, ilgais saulainais periods un ar tos saistītā procentuāli nelielā mākoņu sega un bezmiglas apstākļi ziemā, kā arī raksturīgais dienvidu vējš, kas rodas spēcīgā Vb atmosfēras frontes ietekmē un noskaidro laiku, Gailas ielejā rada lieliskus apstākļus bekona ražošanai un jo īpaši tā nogatavināšanai. Augstas kvalitātes sālītus produktus var saražot tikai tādos reģionos, kuros ir vienmērīga gaisa kustība un temperatūra un mitrums mainās tikai nedaudz, jo tikai tādos apstākļos produkts var vienmērīgi izžāvēties (sk. Aichwalder, 1997).

4.6.2.   Cilvēku lietpratība

To, cik ilgi jāturpinās katram posmam procesā, kurā svaiga cūkgaļa tiek pārvērsta par augstas kvalitātes pārstrādātu kulinārijas produktu, nosaka pēc pieredzē balstītām zināšanām, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Ražotāji, balstoties uz savām zināšanām par ražošanas apstākļu atšķirībām atkarībā no sezonas un klimata un pieredzi šajā jomā, var optimāli izvēlēties ražošanas brīdi un nodrošināt produkta kvalitāti pat nelabvēlīgākos laikapstākļos. Šīs optimālās un Karintijā unikālās bekona ražošanas atslēga ir minēto Gailas ielejas īpašo klimata apstākļu izmantošana savā labā.

4.6.3.   Bekona ražošanas vēsture un tradīcija

“Gailtaler Speck” pagatavošana ir minēta jau 812. gada dokumentos. Bekonu uzskata par svarīgu uztura sastāvdaļu kopš vēlajiem viduslaikiem un mūsdienās atzīst par vienu no tradicionālajiem reģiona ēdieniem.

Agrāk galvenais bekona ražošanas mērķis bija ilga gaļas kā izejmateriāla uzglabāšana. Tādējādi visu gadu bija pieejama gaļa un tauki, ar ko papildināt un bagātināt uzturu. Lai gan agrāk marinēšanai joprojām izmantoja tradicionālus koka marinēšanas galdus, mūsdienās šim nolūkam lieto modernus plastmasas vai augstvērtīga tērauda toverus un marinēšanas galdus. Taču joprojām nemainīgi izmanto augstas kvalitātes izejmateriālus, kas iegūti ar konkrētajām barošanas un nobarošanas metodēm, no paaudzes paaudzē nodotās receptes un saudzīgo kūpināšanas procesu, kas, tāpat kā lēnais nogatavināšanas process Gailas ielejai raksturīgajos klimata apstākļos, tiek uzskatīti par svarīgiem papildfaktoriem, kuri nosaka “Gailtaler Speck” kvalitāti.

4.6.4.   “Gailtaler Speck” īpašā reputācija

“Gailtaler Speck” ir izcila reputācija pārējos Karintijas provinces reģionos, kā arī ārpus provinces robežām. Īpaši Lejaskarintijas reģionos, kur bekonu neražo vai, ja tomēr ražo, tad tas ir pavisam citāds, “Gailtaler Speck” augstu vērtē un novērtē tā neatkārtojamo garšu un īpatnējo konsistenci, kas tāda izveidojusies lielākoties dzīvnieku barošanas apstākļu ietekmē.

“Gailtaler Speck” popularitāte apliecinās bekona svētkos Speckfest, kas ik gadu notiek Gailas ielejas centrā esošajā Hermagoras (Hermagor) pilsētā. Šos svētkus, kas vienmēr notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē, apmeklē desmitiem tūkstošu cilvēku no Austrijas un citām valstīm, kuri izmanto šo iespēju, lai dotos uz Gailas ieleju nogaršot “Gailtaler Speck” tur, kur to ražo, un kādu gabalu aizvestu arī mājās. Šā svarīgā Karintijas produkta nozīmīgumu atzina 2005. gadā, kad tā izcelsmes apgabalam Austrijā piešķīra apzīmējumu Genussregion, kas ir saistīts ar regulārām tirdzniecības un tūrisma iniciatīvām (sk. http://www.genuss-region.at/genussregionen/kaernten/gailtaler-speck-g-g-a/region.html).”

Pamatojums

Svarīgākā informācija, kas attiecas uz šo punktu un bija iekļauta dažādos atsevišķos sākotnējās specifikācijas dokumentos (piem., detalizētais apraksts par Gailas ielejā valdošajiem laikapstākļiem, vēsturiskas ziņas vai “Gailtaler Speck” īpašās reputācijas apraksts utt.), jaunajā specifikācijā ir iekļauta saīsinātā veidā, lai izpildītu sākumā (sk. sadaļu “Grozījumi”) aprakstītos jaunās specifikācijas mērķus. Ir pievienota vienīgi informācija par to, ka līdztekus citiem faktoriem arī cilvēku lietpratība ir tas, kas ļauj nodrošināt ražojamajam produktam nemainīgi augstu kvalitāti – pat nelabvēlīgākos laikapstākļos (piem., pie paaugstinātas āra temperatūras; sk. informāciju par auksto kūpināšanu).

Marķējums

Kopsavilkuma 4.8. iedaļu (“Marķējums”)

“Marķē ar žetonu vai lenti, ko atsevišķajiem bekona sāniem vai gabaliem piestiprina atbilstošā vietā, vai ar līdzvērtīgiem produktu marķējumiem, kuros salasāmi un neizmaināmi ir norādīts ražotājs un pārbaudes numurs. Pārbaudes numuram jābūt reģistrētam ražotāja uzturētā ražošanas reģistrā (“bekona reģistrs”), kurš iesniedzams inspekcijas struktūrai un kurš apliecina, ka katra bekona partija ir saražota saskaņā ar attiecīgo ražošanas metodi, un kuru jebkurā laikā var izmantot, lai pārbaudītu, vai tiek izmantota attiecīgā ražošanas metode. Produkta marķējumā drīkst lietot uzņēmuma nosaukumu vai īpašvārdus, ja vien tie nemaldina patērētājus.”

un specifikācijas 4.8. iedaļu (“Marķējums”)

“Gabalus, ko paredzēts tirgot ar nosaukumu “Gailtaler Speck”, marķē ar žetonu vai lenti, ko atsevišķajiem bekona sāniem vai gabaliem piestiprina atbilstošā vietā, vai ar līdzvērtīgiem produktu marķējumiem, kuros salasāmi un neizmaināmi ir norādīts ražotājs un pārbaudes numurs. Pārbaudes numuri sastāv no veselības marķējuma, kas ir attiecināms uz konkrētu ražošanas uzņēmumu, nokaušanas datuma un veterinārā apstiprinājuma numura, kas savukārt ir attiecināms uz konkrētu kautuvi. Pārbaudes numuram jābūt reģistrētam ražotāja uzturētā ražošanas reģistrā (“bekona reģistrs”), kurš iesniedzams inspekcijas struktūrai un kurš apliecina, ka katra bekona partija ir saražota saskaņā ar attiecīgo ražošanas metodi, un kuru inspekcijas struktūra var jebkurā laikā izmantot, lai pārbaudītu, vai tiek izmantota attiecīgā ražošanas metode. “Bekona reģistru” ir izstrādājusi apvienība Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten ražošanas metodes dokumentēšanas vajadzībām (sk. Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten, 1999b, 4.2. iedaļas pielikumu). Ar AĢIN “Gailtaler Speck” apzīmēto produktu ražotājiem ražošanas metode jādokumentē šajā reģistrā vai citā līdzvērtīgā veidā.

Marķējumam jābūt viegli redzamam līdz pat pēdējai attiecīgās pārdodamās bekona partijas porcijai. Pārdošanai gatavā iepakojumā iepakotam “Gailtaler Speck” jābūt piestiprinātam marķējumam ar pārbaudes numuru. Bekons jāiepako piemērotos materiālos, kas nodrošina, ka nesamazinās produkta glabāšanas laiks un nepazeminās tā kvalitāte. Marķējumam jāatbilst visām pārējām tiesību aktos noteiktajām marķēšanas prasībām.

Ir plānots nākotnē izveidot vienādu produkta noformējumu, kas sastāvēs no figurālas zīmes (vēl jāizstrādā), kurā būs arī vārdiski elementi un kura saturēs nosaukumu “Gailtaler Speck” un, ja tiks atzīta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, apzīmējumu “AĢIN”. Tas jālieto kopā ar Kopienas simbolu, ko ir nodrošinājusi Eiropas Komisija.”

aizstāj ar šādu tekstu:

“Iepakotajam produktam piestiprina marķējumu, kura redzamības laukā papildus prasītajai ES zīmei jānorāda arī vārdi “Gaitlaler Speck – AĢIN” un bekona ražotāja reģistrācijas numurs.”

Pamatojums

Tā kā ar jauno specifikācijas versiju ir paplašināta izsekojamības nodrošināšanas sistēma (sk. iedaļu “Izcelsmes apliecinājums”), bez iepriekš prasītajiem marķēšanas līdzekļiem (žetons, lente vai līdzvērtīgi produkta marķējumi un ražotāja un pārbaudes numura norādīšana) var iztikt.

Arī iepriekš sniegto informāciju par iepakojumu var neaizstāt ar citu, bet vienkārši svītrot, jo īpaši tāpēc, ka šis jautājums ir izsmeļoši aplūkots vispārējo mērķu specifikācijā (kvalitātes un glabāšanas ilguma saglabāšana), nenosakot sīkas prasības par iepakojuma materiālu kvalitāti vai īpašiem iepakojuma veidiem.

Joprojām būs atļauts produktu marķējumos izmantot uzņēmuma nosaukumu un īpašvārdus, taču specifikācijā nav prasīts saņemt nekādu īpašu “apstiprinājumu”. Agrākais teksta fragments, kas uz to attiecās, ir uzskatāms par lieku regulatīvu saturu, tāpēc jaunajā specifikācijā tas nav iekļauts.

Cits

Kopš norādes pasludināšanas par aizsargātu ir mainījusies kompetentās iestādes un pieteikuma iesniedzējas grupas kontaktinformācija, kas nu ir šāda.

1.

Dalībvalsts kompetentā iestāde

Nosaukums:

Austrijas Patentu birojs (Österreichisches Patentamt)

Adrese:

Dresdner Straße 87

1200 Vienna

ÖSTERREICH

Tālr.

+43 1534240

Fakss.:

+43 153424535

E-pasts:

Herkunftsangaben@patentamt.at

2.

Apvienība

Nosaukums:

Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten

Adrese:

c/o Albert Jank

Götzing 4

9620 Egg

ÖSTERREICH

Tālr.

+43 6504282000

E-pasts:

albert.jank@gailtalerspeck.at

Produkta veids

Līdz ar šīm formālajām izmaiņām ir pieņemts precīzs produktu grupas apraksts, t. i., “1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)”.

Kontroles organizācija

Grozījumi kontroles organizācijas jomā ir nepieciešami saistībā ar valsts tiesību aktu izmaiņām, kas paredz, ka kontroles vairs neveic publiskā sektora pārstāvji (gubernators), bet gan akreditētas kontroles organizācijas no privātā sektora. Turpmāk kontroles veiks šāda kontroles organizācija:

agroVet GmbH

Königsbrunnerstrasse 8

2202 Enzersfeld

ÖSTERREICH

Mob. tālr. +43 6648487991

Fakss +43 2262672213-33

E-pasts: enzersfeld@agrovet.at

Specifikācijā ir norādīts, ka tās konkrētie uzdevumi ir šādi:

“Pārbaudīt produkta īpašības un pārbaudīt 4.4. iedaļā “Izcelsmes apliecinājums” minēto dokumentu un pierādījumu ticamību un atbilstību specifikācijai.”

Agrākajā punktā “Valsts tiesību akti” iekļautais atbilstošo, bet vispārēji piemērojamo valsts tiesību aktu uzskaitījums ir svītrots, jo šis punkts vairs nav uzskatāms par specifikācijās iekļaujamu saturu.

Atsauču un avotu saraksts

Ir svītroti vai noņemti šādi papildinājumi, jo to saturs ir vai nu iekļauts tieši specifikācijas tekstā, vai arī ir novecojis, jo ir stājušies spēkā jauni noteikumi:

Verein Gailtaler Speck – Naturarena Kärnten (1999b): “Gailtaler Speck” pamatnostādnes, Hermagora,

Ziviltechnikerkanzlei Blechl & Piechl (1999): karte ““Gailtaler Speck” izejproduktu izcelsme”, Klāgenfurte.

VIENOTS DOKUMENTS

GAILTALER SPECK

ES Nr.: PGI-AT-0192-AM01 – 5.4.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Gailtaler Speck”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Gailtaler Speck” ir jēlā veidā iesālīts produkts, kas pagatavots no nepresētas bezkaulu cūkgaļas.

Principā “Gailtaler Speck” var ražot no jebkuriem gaļas gabaliem, tostarp no veseliem bekona sāniem. Taču priekšroka tiek dota vēderdaļai, garajam muguras gabalam, garajam muguras gabalam–vēderdaļai, gurnam un plecim.

“Gailtaler Speck” pārdod neiepakotu vai iepakotu veselu sānu, gabalu vai šķēļu formā. Veseliem bekona gabaliem vienmēr ir sarkana vai zaļa savelkama plomba ar numuru neatkarīgi no tā, vai gabali ir vai nav iepakoti, un pēc tās var noteikt plombas lietotāju, un uz tās ir attēlota smejošas cūkas galva un uzraksts “Gailtaler Speck”.

Organoleptiskās īpašības

“Gailtaler Speck” no ārpuses ir zeltaini dzeltens, griezuma vietā ir skaidri redzams tīri balts tauku saturs, un muskuļu gaļa ir piesātināti sarkanā krāsā. Bekons pēc garšas ir nedaudz pikants – taču kadiķa garša nedominē – un iesāļš, tam raksturīga labi nobriedušas, sālītas un kūpinātas gaļas garša; lai arī tauku saturs ir stingrāks nekā citu veidu bekonam, “Gailtaler Speck” viegli izkūst uz mēles un ir viegli sakožams.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejprodukti ir noteiktajā reģionā dzimušas, audzētas un nobarotas šādus šķirņu cūkas: Landrase, Lielā baltā, Djuroka, Schwäbisch-Hällisches Sattelschwein (Halles sedlu cūka) un šo šķirņu krustojumi. Ir pieļaujams izmantot arī šo šķirņu un Pjetrēnas šķirnes cūku (kā vaislinieku) krustojumus. Ir atļauts iepirkt arī citas izcelsmes sivēnus, kuru svars nepārsniedz 31 kg, ja tie pieder pie kādas no minētajām šķirnēm.

Šo dzīvnieku audzēšanā var izmantot tikai tādu barību, kas rosina to lēnu augšanu. Ikdienas svara pieaugums, kas noteikts, ņemot vērā visu nobarošanas periodu, nedrīkst būt lielāks par 750 g. Šķidrā barība (piem., slapja kukurūza vai soja) ir aizliegta. Kukurūzu un soju var dot tikai nelielā daudzumā – soju mazāk nekā 20 % sausnas, bet kukurūzu mazāk nekā 10 % sausnas. Cūku barošanā nekādā gadījumā nedrīkst barībai pievienot augšanas stimulatorus, anaboliskos līdzekļus vai hormonus. Sākot ar nobarošanas sākumu, jāizbeidz arī ķīmisko un antibiotisko augšanas stimulatoru izmantošana. Cūkas ir gatavas nokaušanai tikai tad, kad to dzīvsvars ir vismaz 120 kg.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Sivēnu nobarošanai, gaļas sadalīšanai un paša bekona ražošanai (marinēšanai, kūpināšanai un nogatavināšanai) jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā uzņēmumā, kas reģistrēts pieteikuma iesniedzējas grupas centrālajā reģistrācijas struktūrā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Iepakotajam produktam piestiprina marķējumu, kura redzamības laukā papildus prasītajai ES zīmei jānorāda arī vārdi “Gaitlaler Speck – AĢIN” un bekona ražotāja reģistrācijas numurs.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Austrijas provincē Karintijā, un to veido šādu pašvaldību administratīvās teritorijas: Dellach, Feistritz an der Gail, Gitschtal, Hermagor, Hohenthurn, Kirchbach, Kötschach-Mauthen, Nötsch im Gailtal un St. Stefan im Gailtal.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Apgabala īpatnības

Dabas faktori

Gailas ieleja Karintijā atrodas (ar dažiem izņēmumiem) Viduseiropas mērenajā klimata zonā. Apkārtējie kalni stiepjas no rietumiem uz austrumiem, radot izteiktas saules un ēnas puses un vēja un aizvēja puses. Tai pašā laikā kalni pasargā Gailas ieleju no draudošiem nemierīgiem laikapstākļiem un mīkstina valdošās atmosfēras frontes, kas nāk no rietumiem. Tā rezultātā Gailas ielejā saulainais periods ir garāks nekā vidēji citos Karintijas apgabalos – tas ilgst vairāk nekā 50 % visa gada. Taču vislabvēlīgākie apstākļi Gailas ielejā valda rudenī un ziemā. Attiecīgi arī mitruma līmenis Gailas ielejā visu gadu saglabājas ļoti vienmērīgs.

Vidējā temperatūra noteiktajā apgabalā parasti ir nedaudz zemāka nekā, piemēram, Klāgenfurtes baseinā; tā kā Gailas ieleja atrodas augstāk, temperatūra arī mazāk svārstās, piemēram, ekstremālās temperatūras ir mazāk izteiktas.

Kopumā ielejas novietojums rietumu–austrumu virzienā, līdzsvarotā, vienmērīgā temperatūra un mitrums, ilgais saulainais periods un ar to saistītā procentuāli nelielā mākoņu sega un bezmiglas apstākļi ziemā, kā arī raksturīgais dienvidu vējš, kas noskaidro laiku, Gailas ielejā rada lieliskus apstākļus bekona ražošanai un jo īpaši tā nogatavināšanai.

Cilvēkfaktori

Gailas ielejas iedzīvotāju bekona ražošanas tradīcija ir dokumentēta jau 9. gadsimtā, un iedzīvotājiem ir plašas pieredzē balstītas zināšanas par to, kā, ievērojot noteiktas izejmateriālu ražošanas procedūras (pieņemamas dzīvnieku šķirnes, lēnai augšanai paredzēta barība), un kad, izmantojot savā labā reģiona klimata īpatnības, var saražot tādu augstas kvalitātes un neapšaubāmi izsmalcinātu produktu kā “Gailtaler Speck”. Šai gadsimtiem senajai praktiskajai pieredzei, kas attiecas uz dažādajiem faktoriem, kuri ietekmē “Gailtaler Speck” kvalitāti (cita starpā zināšanām par nelabvēlīgu ietekmi, kvalitātes izmaiņu iemesliem un to, kā atkarībā no vides faktoriem mainās izejmateriālu īpašības, kā arī to, kā tikt galā ar šīm problēmām), ir izšķirīga nozīme nemainīgi augstas kvalitātes produkta ražošanā.

Produkta specifika

“Gailtaler Speck” ir relatīvi daudz tauku, kam raksturīga stingra konsistence, taču ēdot tie mutē šķiet patīkami un maigi un viegli izkūst uz mēles. Pēc tā un arī 3.2. punktā aprakstītās garšas lietpratēji šo produktu spēj nešaubīgi atpazīt.

Cēloniska saikne starp attiecīgo apgabalu un produkta īpašībām

Par šo saikni galvenokārt liecina no paaudzes paaudzē nodotā reģionālā ražošanas procesa ietekme – tas piešķir “Gailtaler Speck” tā īpatnības, kā dēļ tas ir ieguvis savu labo reputāciju, kāda tam ir mūsdienās.

Gadsimtu gaitā reģionā attīstījušās, saglabātās un pilnveidotās zināšanas ietekmē visus ražošanas posmus.

—   Dzīvnieku atlase un audzēšana

Ražošanā atļauts izmantot tikai tādu šķirņu cūkas, kam, kā pieredze liecina, ir relatīvi augstāks tauku saturs, un cūkas ir jānobaro lēni, izmantojot pieļaujamo veidu barību. To, cik ir “augstāks tauku saturs”, nevar noteikt centimetros, jo “Gailtaler Speck” ir dabisks produkts un tauku saturs atšķiras atkarībā no tā, vai dzīvnieks ir kastrēts tēviņš vai mātīte, un arī atkarībā no gaļas gabalu veida. Taču, tā kā “Gailtaler Speck” ražošanā izmantoto cūku mūžs ir ilgāks (ir ierobežots ikdienas svara pieaugums) un tā kā nokaušanas brīdī vajadzīgā cūku dzīvsvara minimālā vērtība ir augstāka (vismaz 120 kg; Eiropā parastā bekona ražošanā vidējā vērtība ir 85 kg), “Gailtaler Speck” tauku saturs ir ievērojami lielāks nekā līdzīgos produktos.

“Gailtaler Speck” tauki ir īpaši stingri tāpēc, ka cūkām tiek dota īpaša barība ar ļoti mazu kukurūzas daudzumu (ne vairāk kā 10 %; Eiropā parasti ne vairāk kā 70 %). Ja kukurūzas īpatsvars barībā būtu lielāks, pieaugtu linolskābes (polinepiesātinātā taukskābe) saturs gaļā, kā rezultātā palielinātos iespēja, ka bekons oksidēsies, un tas sasmaktu, turklāt izmainītos arī tā kušanas temperatūra. Tas savukārt ietekmētu tā konsistenci, tam raksturīgo graudainumu.

—   Ražošanas process

Izvēlētās garšvielas, noteiktais sālīšanas posma ilgums un kūpināšanas procesa metode, saskaņā ar kuru kūpināšanu dinamiski pielāgo valdošajai temperatūrai un mitrumam, veido produkta izskatu, tam raksturīgo iesāļo un nedaudz pikanto aromātu, kā arī “Gailtaler Speck” raksturīgo sālītas un kūpinātas gaļas garšu. Pirmām kārtām tieši “Gailtaler Speck” tauku satura jau minētā īpašā stingrība dod iespēju īstenot ne vien tradicionālo auksto kūpināšanu, bet arī īstenot pieļaujamo kūpināšanas procesu augstākā āra temperatūrā kūpināšanas kamerās, kurās nav dzesētāja. Mīkstāki tauki augstākā temperatūrā pastiprināti izdalītos, kā rezultātā izšķīstu vairāk dūmu un mainītos garša.

Vēdināšanā, žāvēšanā un nogatavināšanā tiek izmantotas iepriekš minētās reģiona klimata priekšrocības, un šiem posmiem, tāpat kā pieredzē balstītajām bekona ražotāju zināšanām par to, kā noteikt ideālo gatavības pakāpi atsevišķajiem nepresētajiem un tāpēc dažāda biezuma bekona gabaliem, ir izšķirīga nozīme produkta nemainīguma un glabāšanas ilguma nodrošināšanā.

Ja “Gailtaler Speck” ražošanā izmanto mūsdienīgas kūpināšanas kameras ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, šo pieredzi liek lietā kamerās notiekošā kūpināšanas procesa kontroles programmēšanā, un šādā gadījumā iegūtie rezultāti ir līdzīgi tiem, kas iegūti cilvēku kontrolētā pārstrādes procedūrā.

“Gailtaler Speck” no citiem kaimiņreģionu bekona produktiem atšķiras pēc garšas un konsistences, un to dēļ tā popularitāte strauji pieaug.

Tas apliecinās, piemēram, bekona svētkos Speckfest, kas ik gadu notiek Gailas ielejas centrā esošajā Hermagoras (Hermagor) pilsētā. Šos svētkus, kas vienmēr notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē, apmeklē desmitiem tūkstošu cilvēku no Austrijas un citām valstīm, kuri izmanto šo iespēju, lai dotos uz Gailas ieleju nogaršot “Gailtaler Speck” tur, kur to ražo, un kādu gabalu aizvestu arī mājās.

To, ka “Gailtaler Speck” ir viens no nozīmīgākajiem Karintijas provinces produktiem, atzina 2005. gadā, kad tā izcelsmes apgabalam Austrijā piešķīra apzīmējumu Genussregion, kas ir saistīts ar regulārām tirdzniecības un tūrisma iniciatīvām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ar specifikācijas pilno tekstu var iepazīties šādā vietnē:

https://www.patentamt.at/herkunftsangaben/gailtalerspeck/


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.