13.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/1

VIENOŠANĀS

starp Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Investīciju banku par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT-EU) organizāciju un darbību

(2018/C 12/01)

EIROPAS PARLAMENTS,

EIROPADOME, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

EIROPAS KOMISIJA,

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA,

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA,

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA,

EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTS,

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA,

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA,

tā kā:

(1)

Pastiprināt visu Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru spēju risināt kiberdraudu un vājo vietu problēmu, novērst un atklāt kiberuzbrukumus to informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūrām un reaģēt uz tiem – tā joprojām ir augsta prioritāte, jo funkcionējoši IKT tīkli un sistēmas ir kritiski svarīgi to spējai pildīt savus uzdevumus.

(2)

Pēc Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Neelie Kroes un Maroš Ševčovič iniciatīvas Savienības iestāžu un struktūru ģenerālsekretāri 2011. gada maijā nolēma izveidot Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT-EU) sākotnējas konfigurācijas grupu starpiestāžu koordinācijas padomes uzraudzībā.

(3)

2012. gada jūlijā ģenerālsekretāri apstiprināja praktisko kārtību un vienojās uzturēt CERT-EU kā pastāvīgu vienību, lai turpinātu palīdzēt uzlabot Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru informācijas tehnoloģiju (IT) drošības vispārējo līmeni, – kā piemēru redzamai starpiestāžu sadarbībai kiberdrošības jomā.

(4)	2014. un 2016. gadā veiktā pārskatīšana liecināja, ka CERT-EU ir turpinājusi attīstīties un tagad ir sasniegusi tādu stāvokli, lai to vajadzētu padarīt oficiālu un izveidot ilgtspējīgāku un pārredzamāku pārvaldības un finanšu struktūru.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (1) (“Kiberdrošības direktīva”) ir izveidots datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīkls, kas sastāv no dalībvalstu CSIRT un CERT-EU pārstāvjiem, lai palīdzētu attīstīt paļāvību un uzticēšanos starp dalībvalstīm un veicinātu ātru un efektīvu operatīvo sadarbību.

(6)	CERT-EU pārvaldības struktūrā būtu jāparedz CERT-EU loma un uzdevumi, tās vadītāja atbildība, tās koordinācijas padomes loma un uzdevumi, kā arī Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru pienākumi CERT-EU atbalstīšanā.

(7)	CERT-EU vajadzībām būtu jānodrošina ilgtspējīgs finansējums un personāls, vienlaikus nodrošinot izmaksu lietderību un pienācīgu pastāvīgu pamatpersonālu un CERT-EU administratīvās izmaksas saglabājot pēc iespējas zemas.

(8)

Šo vienošanos ir parakstījušas iesaistītās Savienības iestādes un struktūras pēc tam, kad šajā nolūkā ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras; I pielikumā uzskaitītās Savienības aģentūras, kas pašas atbild par savu IKT infrastruktūru, ir oficiāli rakstveidā apstiprinājušas CERT-EU koordinācijas padomes priekšsēdētājam, ka to piemēros,

IR NOSLĒGUŠI ŠO VIENOŠANOS.

1. pants

Nolūks un uzdevums

1. Šīs vienošanās nolūks ir paredzēt noteikumus par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru starpiestāžu datorapdraudējumu reaģēšanas vienības darbību un organizāciju.

2. CERT-EU uzdevums ir atbalstīt visu Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru (‘izveidotāji’) IKT infrastruktūras drošību, palīdzot novērst, atklāt un mazināt kiberuzbrukumus, reaģējot uz tiem un darbojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un incidentu reaģēšanas koordinācijas centram izveidotāju labā.

2. pants

CERT-EU uzdevumi

1. CERT-EU vāc, pārvalda un analizē informāciju par apdraudējumiem, vājajām vietām un incidentiem sakarā ar neklasificētu IKT infrastruktūru un dalās šajā informācijā ar izveidotājiem. Tā koordinē reakciju uz incidentiem starpiestāžu un izveidotāju līmenī, tostarp nodrošinot specializētu operatīvo palīdzību vai koordinējot tās nodrošinājumu.

2. CERT-EU visiem izveidotājiem piedāvā standarta CERT pakalpojumus. Koordinācijas padome apstiprina katalogu, kurā izklāstīts detalizēts CERT-EU pakalpojumu piedāvājums, un jebkādus tā atjauninājumus. Pārskatot pakalpojumu sarakstu, CERT-EU vadītājs ņem vērā viņam piešķirtos resursus.

3. CERT-EU ar attiecīgā izveidotāja piekrišanu var uzraudzīt izveidotāju tīkla datplūsmu.

4. CERT-EU var sniegt izveidotājiem palīdzību sakarā ar incidentiem klasificētos IT tīklos un sistēmās, ja attiecīgais izveidotājs to nepārprotami lūdz.

5. CERT-EU nesāk tādas darbības vai apzināti neiejaucas nekādos tādos jautājumos, kas ietilpst valstu drošības un izlūkošanas dienestu vai izveidotāju specializētu struktūrvienību kompetencē. Par jebkādiem valstu drošības un izlūkošanas dienestu sāktiem vai rosinātiem kontaktiem ar CERT-EU nekavējoties paziņo Komisijas Drošības direktorātam un CERT-EU koordinācijas padomes priekšsēdētājam.

6. CERT-EU informē izveidotājus par savām procedūrām un procesiem reaģēšanai uz incidentiem.

7. Ja izveidotāju politikas nodaļas to nepārprotami lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai ieguldījumu attiecīgos politikas jautājumos.

3. pants

Sadarbība starp izveidotājiem un CERT-EU

1. CERT-EU un izveidotāji darbojas atbilstoši principam dalīties ar informāciju tikai tad, ja tas vajadzīgs, ievērojot 3. punktu. CERT-EU nodrošina, ka ir pieejami efektīvi saziņas līdzekļi nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu ar izveidotājiem.

2. Izveidotāji sniedz CERT-EU informāciju par kiberdrošības apdraudējumiem un vājajām vietām, kas tos ietekmē. Ja CERT-EU ir zināms par apdraudējumu vai vājo vietu, kas ietekmē vai potenciāli varētu ietekmēt izveidotāju, tā, cik vien drīz praktiski iespējams, brīdina attiecīgo izveidotāju, sniedzot visu attiecīgo informāciju, tostarp par kritiskuma līmeni, lai varētu īstenot aizsardzības vai seku novēršanas pasākumus. CERT-EU var palīdzēt šādu aizsardzības vai seku novēršanas pasākumu nodrošināšanā. Ja apdraudējums vai vājā vieta potenciāli var ietekmēt citus izveidotājus, tos informē.

3. Izveidotāji bez liekas kavēšanās informē CERT-EU, ja tie piedzīvo nozīmīgu kiberincidentu, un sniedz visas attiecīgās tehniskās detaļas, izņemot, ja tas varētu apdraudēt izveidotāja vai trešās personas drošības intereses. Jebkādu incidentu uzskata par nozīmīgu, izņemot, ja tas ir tāds, kas atkārtojas vai ir vienkāršs un, visticamāk, ir jau labi saprotams metodes un tehnoloģiju ziņā. Ar netehnisku informāciju ar CERT-EU var dalīties pēc skartā izveidotāja ieskatiem. CERT-EU paziņoto informāciju par incidentu neizplata ārpus CERT-EU pat anonimizētā veidā, ja vien skartais izveidotājs nav devis piekrišanu. Nolūkā sagatavoties situācijām, kurās ar informāciju jādalās ātri, lai aizsargātu izveidotāju tīklus un sistēmas, CERT-EU jau iepriekš sadarbojas ar izveidotājiem jautājumā par to, kā to darīt.

4. CERT-EU, darbojoties dialogā ar izveidotājiem, uztur katalogu ar to vidū pieejamām ekspertu zināšanām, kuras līdzekļu un iespēju robežās varētu izmantot tāda nopietna kiberincidenta gadījumā, kas ietekmētu vienu vai vairākus no tiem. Attiecīgā gadījumā CERT-EU var organizēt un koordinēt informācijas apmaiņu un tehnisku atbalstu tieši starp izveidotājiem, lai risinātu kiberdrošības incidentu.

5. Savas kompetences ietvaros CERT-EU cieši sadarbojas ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un Eiropas Kibernoziedzības centru Eiropolā.

6. Ar informāciju par konkrētiem incidentiem CERT-EU dalās ar tiesībaizsardzības iestādēm tikai tad, ja pirms tam ir saņemta attiecīgā izveidotāja vai izveidotāju kompetento struktūru piekrišana.

7. CERT-EU glabā reģistru par visu informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar izveidotājiem un citām personām. Izveidotāji var prasīt CERT-EU sniegt detalizētas ziņas par savu informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar citām personām.

8. Vajadzības gadījumā CERT-EU var noslēgt pakalpojumu līmeņa vai sadarbības vienošanās ar jebkuru izveidotāju par CERT pakalpojumu sniegšanu. CERT-EU var arī noslēgt pakalpojumu līmeņa vai sadarbības vienošanās par CERT pakalpojumu sniegšanu par maksu Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļā paredzētajām ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijām. Katrā gadījumā šādas pakalpojumu līmeņa vai sadarbības vienošanās apstiprina koordinācijas padome.

4. pants

CERT-EU sadarbība ar dalībvalstu CERT

1. CERT-EU sadarbojas un apmainās ar informāciju ar dalībvalstu valsts vai valdības CERT vai CSIRT par kiberdrošības apdraudējumiem, vājajām vietām un incidentiem, par iespējamiem pretpasākumiem un par visiem jautājumiem, kas attiecas uz izveidotāju IKT infrastruktūras aizsardzības uzlabošanu, tostarp, izmantojot Kiberdrošības direktīvas 12. pantā minēto CSIRT tīklu.

2. CERT-EU sadarbojas ar dalībvalstu CERT, lai savāktu informāciju par vispārīgiem un konkrētiem apdraudējumiem izveidotājiem un par instrumentiem vai metodēm, tostarp tehniskiem paņēmieniem, taktiku un procedūrām, paraugpraksi un vispārīgu neaizsargātību nolūkā šo informāciju izplatīt izveidotājiem. Ar informāciju par instrumentiem vai metodēm, tostarp tehniskiem paņēmieniem, taktiku un procedūrām, paraugpraksi un vispārīgiem apdraudējumiem un neaizsargātību CERT-EU var apmainīties ar minētajiem CERT.

3. Ar informāciju par konkrētiem incidentiem CERT-EU var apmainīties ar minētajiem CERT, ja ir saņemta skartā izveidotāja piekrišana.

5. pants

Sadarbība ar trešo pušu CERT un citiem partneriem

1. CERT-EU var sadarboties ar konkrētu nozares sektoru CERT un trešo valstu CERT jautājumos par instrumentiem un metodēm – tādiem kā tehniski paņēmieni, taktika un procedūras –, paraugpraksi un vispārīgiem apdraudējumiem un neaizsargātību. Par jebkādu sadarbību ar šādām CERT, tostarp gadījumos, kad trešo valstu CERT sadarbojas ar dalībvalstu CERT, pirms tam CERT-EU prasa koordinācijas padomes apstiprinājumu.

2. CERT-EU var sadarboties ar citiem partneriem, piemēram, ar komerciālām vienībām vai atsevišķiem ekspertiem, lai vāktu informāciju par vispārīgiem un konkrētiem apdraudējumiem, vājajām vietām un iespējamiem pretpasākumiem. Par plašāku sadarbību ar šādiem partneriem pirms tam CERT-EU prasa koordinācijas padomes apstiprinājumu.

3. Ar noteikumu, ka ar attiecīgo partneri ir noslēgta vienošanās vai līgums par slepenību, CERT-EU ar skartā izveidotāja piekrišanu var šiem partneriem sniegt informāciju par konkrētu izveidotāja incidentu, ja tie var palīdzēt to analizēt. Šādu slepenības vienošanos vai līgumu likumību pārbauda atbilstoši attiecīgajām iekšējām Komisijas procedūrām. Slepenības vienošanās vai līgumi koordinācijas padomei nav iepriekš jāapstiprina, tomēr tās priekšsēdētāju par tām informē.

4. CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav izveidotāji, ja tam iepriekš piekritusi koordinācijas padome.

6. pants

CERT-EU vadītāja uzdevumi

1. CERT-EU vadītājs ir atbildīgs par CERT-EU raitu darbību, darbojoties savas kompetences ietvaros koordinācijas padomes vadībā. Viņš ir atbildīgs par koordinācijas padomes noteikto stratēģisku norāžu, nostādņu, mērķu un prioritāšu īstenošanu un par CERT-EU, tostarp tās finanšu un personāla resursu, pareizu pārvaldību. Viņš regulāri atskaitās koordinācijas padomes priekšsēdētājam.

2. CERT-EU vadītājam ir saistoši Komisijai piemērojamie noteikumi, un, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, viņš darbojas kā pastarpināti deleģēts kredītrīkotājs saskaņā ar attiecīgajiem Komisijas iekšējiem noteikumiem par pilnvaru deleģēšanu un ierobežojumiem šādos gadījumos. Viņš darbojas Komisijas pakļautībā tikai ar nolūku piemērot administratīvos un finanšu noteikumus un procedūras.

3. CERT-EU vadītājs iesniedz koordinācijas padomei ceturkšņa ziņojumus par CERT-EU darbības rezultātiem, budžeta izpildi, par to, kādi līgumi vai citas vienošanās ir noslēgtas un kādus uzdevumus ir veicis personāls. Viņš koordinācijas padomei arī iesniedz gada pārskatu, ievērojot 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

4. CERT-EU vadītājs palīdz atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam sagatavot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un ko izstrādā saskaņā ar Finanšu regulas 66. panta 9. punktu, un regulāri ziņo viņam par to pasākumu izpildi, attiecībā uz kuriem viņš ir saņēmis pastarpinātu deleģējumu.

5. CERT-EU vadītājs katru gadu sagatavo administratīvo ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu CERT-EU darbībām, kuru saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu apstiprina koordinācijas padome.

7. pants

Koordinācijas padome

1. Koordinācijas padome dod CERT-EU stratēģiskas norādes un nostādnes un pārrauga tās vispārējo prioritāšu un mērķu īstenošanu. Tās locekļi ir augstākā līmeņa vadības pārstāvji, kurus ieceļ katrs šīs vienošanās parakstītājs un ENISA, kas pārstāv I pielikumā uzskaitīto aģentūru intereses, kuras pašas atbild par savu IKT infrastruktūru. Locekļiem var palīdzēt aizstājēji. Priekšsēdētājs var uzaicināt koordinācijas padomes sanāksmēs piedalīties arī citus izveidotāju pārstāvjus.

2. Koordinācijas padome no savu locekļu vidus uz divu gadu termiņu ieceļ priekšsēdētāju. Viņa aizstājējs uz šo termiņu kļūst par pilntiesīgu padomes locekli.

3. Koordinācijas padome sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma. Tā pieņem savu reglamentu.

4. Katram šīs vienošanās parakstītājam un ENISA ir viena balss, kuru nodod attiecīgais loceklis vai locekļi. Koordinācijas padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja nav paredzēts citādi. Priekšsēdētājs nebalso, izņemot neizšķirta balsojuma gadījumā, kur viņš var nodot izšķirošo balsi.

5. Ja operatīvu iemeslu dēļ ir jāpieņem steidzams lēmums, koordinācijas padome izņēmuma kārtā var rīkoties, ja piekrišanu ir devis priekšsēdētājs un tie locekļi, kas pārstāv Eiropas Komisiju, Padomi, Eiropas Parlamentu un skarto izveidotāju vai izveidotājus.

6. Koordinācijas padome var rīkoties, izmantojot priekšsēdētāja ierosinātu vienkāršotu rakstisku procedūru, saskaņā ar kuru attiecīgais lēmums priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tiek uzskatīts par pieņemtu, ja vien kāds loceklis neiebilst.

7. CERT-EU vadītājs piedalās koordinācijas padomes sanāksmēs, ja padome nenolemj citādi.

8. Koordinācijas padomes sekretariātu nodrošina tā iestāde, kuras augstākā līmeņa vadības pārstāvis ir priekšsēdētājs.

9. Sekretariāts par koordinācijas padomes lēmumiem informē I pielikumā uzskaitītās ES aģentūras. Jebkurai ES aģentūrai ir tiesības vērsties pie koordinācijas padomes priekšsēdētāja ar jebkādu jautājumu, par kuru tā uzskata, ka uz to vajadzētu vērst koordinācijas padomes uzmanību.

8. pants

Koordinācijas padomes uzdevumi

1. Sniedzot stratēģiskas norādes un nostādnes CERT-EU, koordinācijas padome jo īpaši:

a)	apstiprina CERT-EU gada darba programmu, par pamatu izmantojot CERT-EU vadītāja priekšlikumu, un pārrauga tās īstenošanu;

b)	apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu, par pamatu izmantojot CERT-EU vadītāja priekšlikumu;

c)	apstiprina ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu CERT-EU darbībām, tostarp attiecībā uz personālu, par pamatu izmantojot CERT-EU vadītāja iesniegtu priekšlikumu;

d)	par pamatu izmantojot CERT-EU vadītāja priekšlikumu, katru gadu apstiprina gada finanšu apropriāciju summu, kas jāparedz par pakalpojumiem, kuri sniedzami izveidotājiem un trešām personām, kam ar CERT-EU ir pakalpojumu līmeņa vienošanās;

e)	izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un CERT-EU līdzekļu pārvaldību;

f)	apstiprina un pārrauga CERT-EU galvenos darbības rādītājus, kas noteikti, pamatojoties uz CERT-EU vadītāja priekšlikumu;

g)	apstiprina CERT-EU dokumentus, kuros noteikta vispārēja politika un pamatnostādnes, ar ko iesaka labu IKT drošības praksi, kas būtu jāievēro izveidotājiem;

h)	apstiprina sadarbības vienošanās, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām, ievērojot 3. panta 8. punktu un 5. panta 4. punktu;

i)	vajadzības gadījumā izveido tehnisku jautājumu padomdevējas grupas, lai palīdzētu koordinācijas padomes darbā, apstiprina to pilnvaras un ieceļ priekšsēdētāju; un

j)	groza I pielikumā izklāstīto sarakstu ar Savienības aģentūrām, kas piemēro šo vienošanos.

2. Priekšsēdētājs var pārstāvēt koordinācijas padomi vai rīkoties tās vārdā saskaņā ar kārtību, par ko padome vienojusies.

9. pants

Personāls un finanšu jautājumi

1. CERT-EU, būdama autonoma starpiestāžu pakalpojumu sniedzēja visām Savienības iestādām, struktūrām un aģentūrām, ir integrēta Komisijas ģenerāldirektorāta administratīvajā struktūrā, lai tā varētu izmantot Komisijas administratīvās, finanšu pārvaldības un grāmatvedības atbalsta struktūras. Komisija informē koordinācijas padomi par CERT-EU administratīvo izvietojumu un par jebkādām tā izmaiņām.

2. Komisija pēc koordinācijas padomes vienprātīga apstiprinājuma saņemšanas ieceļ CERT-EU vadītāju. Visos procedūras posmos pirms CERT-EU vadītāja iecelšanas notiek apspriešanās ar koordinācijas padomi, jo īpaši, sagatavojot paziņojumu par vakanci, izskatot pieteikumus un ieceļot atlases komisijas šim amatam.

3. Visu Savienības iestāžu un struktūru ierēdņus informē par visiem paziņojumiem par vakancēm uz amatiem CERT-EU.

4. Ievērojot Savienības budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, Savienības iestādes un struktūras, kas ir šīs vienošanās dalībnieces, izņemot Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku, apņemas līdz 2019. budžeta gadam vai citādi, kā paredzēts II pielikumā, pārcelt vai piešķirt CERT-EU amata vietu skaitu, kas norādīts II pielikumā. Savienības iestādes un struktūras, kas piešķir vai pārceļ noteiktā skaita amata vietas, saņem visus CERT-EU piedāvātos pakalpojumus. II pielikumā paredzēto amata vietu skaitu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

5. CERT-EU var vienoties ar iesaistītajām Savienības iestādēm un struktūrām par papildu personāla pagaidu piešķiršanu CERT-EU.

6. Eiropas Revīzijas palāta, Eiropas Centrālā banka un Eiropas investīciju banka slēdz pakalpojumu līmeņa vienošanās par CERT-EU piedāvātajiem pakalpojumiem atbilstoši tās pakalpojumu katalogam un to ikgadējai finanšu kompensācijai, kas katrai no tām saskaņā ar II pielikumu katra finanšu gada sākumā jāveic par pakalpojumiem, ko CERT-EU sniegusi iepriekšējā finanšu gadā.

7. Par finanšu kompensāciju, ko katra Savienības aģentūra piešķir, lai segtu CERT-EU pakalpojumu piedāvājuma izmaksas, vienojas ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, un tās iekļauj vispārējā administratīvajā satvarā, kas reglamentē Komisijas pakalpojumu sniegšanu Savienības aģentūrām.

8. CERT-EU vadītājs katru gadu ziņo par ikgadējās finanšu kompensācijas apjomu, ko piešķir tie izveidotāji, kuriem ir pakalpojumu līmeņa vienošanās ar CERT-EU, ievērojot 6. punktu, un Savienības aģentūras, ievērojot 7. punktu. Koordinācijas padome minēto ikgadējās finansiālās kompensācijas apjomu katru gadu pārskata.

9. CERT-EU darbību budžeta un finanšu pārvaldību, tostarp citu Savienības iestāžu vai struktūru piešķirtos ieņēmumus, izpilda Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un regulējumu. Visas budžeta apropriācijas vai ieņēmumus, kas CERT-EU piešķirti ar pakalpojumu līmeņa vienošanos, tās finanšu plānojumā norāda īpaši.

10. pants

Dienesta konfidencialitāte

CERT-EU un izveidotāji pret visu informāciju, kas saņemta no cita izveidotāja vai trešās personas, izturas kā pret tādu informāciju, uz kuru attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu vai līdzvērtīgiem piemērojamiem satvariem. Šādu informāciju tās neizpauž trešām personām, ja vien to nav īpaši atļāvis attiecīgais izveidotājs vai trešā persona.

11. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo vienošanos, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (3).

12. pants

Revīzija, jautājumi un publiska piekļuve dokumentiem

1. Iekšējā revidenta funkcijas pilda Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, ievērojot 10. panta noteikumus. Koordinācijas padome var ierosināt, lai Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīziju.

2. CERT-EU vadītāja atbildībā ir sniegt atbildes uz Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja jautājumiem saskaņā ar Komisijas iekšējām procedūrām.

3. Attiecībā uz lūgumiem par publisku piekļuvi CERT-EU rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Komisijas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (4), ņemot vērā minētajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar citiem izveidotājiem ikreiz, kad lūgums attiecas uz to dokumentiem.

13. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā kiberapdraudējumu mainīgo situāciju un Savienības reakciju uz tiem, tostarp ES kiberdrošības stratēģijā izklāstītās politikas prioritātes, koordinācijas padome regulāri pārskata CERT-EU organizāciju un darbību. Tā var sniegt iesaistītajām iestādēm un struktūrām ieteikumus par šīs vienošanās pārskatīšanu vai grozīšanu vai jebkādus citus ieteikumus par CERT-EU efektīvu darbību.

14. pants

Piemērošanas joma un piemērošanas sākuma diena

1. Šo vienošanos piemēro Savienības iestādēm un struktūrām, kas parakstījušas šo vienošanos, un I pielikumā uzskaitītajām Savienības aģentūrām, kuras pašas atbild par savu IKT infrastruktūru.

2. Šo vienošanos piemēro no tās parakstīšanas dienas. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī vienošanās ir sagatavota vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; to deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas izsniedz visiem parakstītājiem apliecinātu kopiju.

Frankfurtē, Luksemburgā un Briselē, 2017. gada 20. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

ģenerālsekretārs

K. WELLE

Eiropadomes un Padomes vārdā –

ģenerālsekretārs

J. TRANHOLM-MIKKELSEN

Eiropas Komisijas vārdā –

ģenerālsekretārs

A. ITALIANER

Eiropas Savienības Tiesas vārdā –

Infrastruktūras ĢD ģenerāldirektors

F. SCHAFF

Eiropas Centrālās bankas vārdā –

Informācijas sistēmas, ģenerāldirektors

K. DE GEEST

Atbalsta funkciju vadītājs

M. DIEMER

Eiropas Revīzijas palātas vārdā –

ģenerālsekretārs

E. RUIZ GARCÍA

Eiropas Ārējās darbības dienesta vārdā –

Budžets un administrācija, ģenerāldirektors

G. DI VITA

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vārdā –

ģenerālsekretārs

L. PLANAS PUCHADES

Eiropas Reģionu komitejas vārdā –

ģenerālsekretārs

J. BURIÁNEK

Eiropas Investīciju bankas vārdā –

ģenerāldirektors un finanšu kontrolieris

P. KLAEDTKE

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

I PIELIKUMS

14. panta 1. punktā minēto Savienības aģentūru saraksts

ACER	Energoregulatoru sadarbības aģentūra
BEREC birojs	Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde
CPVO	Kopienas Augu šķirņu birojs
EU-OSHA	Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
FRONTEX	Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra
eu-LISA	Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
EASO	Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
EASA	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra
EBI	Eiropas Banku iestāde
ECDC	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
Cedefop	Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs
ECHA	Eiropas Ķimikāliju aģentūra
EVA	Eiropas Vides aģentūra
EFCA	Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra
EFSA	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
Eurofound	Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds
GSA	Eiropas GNSS aģentūra
EIGE	Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts
EAAPI	Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde
EMSA	Eiropas Jūras drošības aģentūra
EMA	Eiropas Zāļu aģentūra
EMCDDA	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
ENISA	Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra
CEPOL	Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra
Eiropols	Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai
ERA	Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra
EVTI	Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
ETF	Eiropas Izglītības fonds
FRA	Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra
EUIPO	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Eurojust	Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
CdT	Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs
EAA	Eiropas Aizsardzības aģentūra
EIT	Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts
EUISS	Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts
SATCEN	Eiropas Savienības Satelītcentrs
VNV	Vienotā noregulējuma valde

II PIELIKUMS

Pilnslodzes ekvivalenta amata vietas vai budžeta iemaksas, ko dalībnieki nodod CERT-EU

AMATA VIETAS ŠTATU SARAKSTĀ

Iestāde/struktūra	ES personāla relatīvā daļa	Atbilstošās pilnslodzes ekvivalenta amata vietas, ko pārceļ/piešķir CERT-EU
Eiropas Parlaments	19,5 %	3 (1)
Eiropadome/Padome	9 %	2
Komisija (2)	55 %	8
Tiesa	6 %	1 (3)
Eiropas Ārējās darbības dienests	4,5 %	1 (4)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja / Eiropas Reģionu komiteja	3,5 %	1 (5)
Eiropas Revīzijas palāta	2,5 %	0 (6)
	KOPĀ:	16

Ikgadējās finanšu saistības pret CERT-EU

Eiropas Centrālā banka (7)	EUR 120 000 (8)
Eiropas Investīciju banka (9)	EUR 120 000 (10)

(1) Eiropas Parlaments pabeigs divu atlikušo amata vietu pārcelšanu vēlākais 2021. gada budžeta ietvaros. Līdz tam laikam tas apņemas izpildīt pašreizējās saistības: CERT-EU rīcībā nodota puse pilnslodzes ekvivalenta un pakalpojumu līmeņa vienošanās paredz ikgadēju finanšu ieguldījumu (EUR 120 0008).

(2) Komisijā amata vietas CERT-EU rīcībā tiks nodotas iekšējā kārtībā. Komisija arī piešķir CERT-EU ieguldījumu natūrā – biroju, loģistikas un IT infrastruktūras veidā. No Komisijas piešķirtā štatu saraksta personāla relatīvajā daļā nav ņemtas vērā amata vietas Savienības birojos vai dažādās Savienības izpildaģentūrās, kurām Komisija nodrošina IT infrastruktūru.

(3) Eiropas Savienības Tiesa nevar apņemties pārcelt amata vietu 9. panta 4. punktā paredzētajā termiņā. Līdz brīdim, kad Tiesa to varēs, tā apņemas izpildīt pašreizējās saistības – ikgadēju finanšu ieguldījumu, ko paredz pakalpojumu līmeņa vienošanās.

(4) Eiropas Ārējās darbības dienests nevar apņemties pārcelt amata vietu 9. panta 4. punktā paredzētajā termiņā. Līdz brīdim, kad Eiropas Ārējās darbības dienests to varēs, tas apņemas izpildīt pašreizējās saistības – ikgadēju finanšu ieguldījumu, ko paredz pakalpojumu līmeņa vienošanās.

(5) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja nevar apņemties pārcelt amata vietu 9. panta 4. punktā paredzētajā termiņā. Līdz brīdim, kad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja to varēs, tās apņemas izpildīt pašreizējās saistības – darīt pieejamus divus pusslodzes ekspertus.

(6) Ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas relatīvo lielumu, tā nevis pārcels uz CERT-EU amata vietu, bet uzņemsies finanšu saistības saskaņā ar 9. panta 6. punktu.

(7) Tā kā Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka nedarbojas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem un tāpēc nevar pārcelt amata vietas, tās abas turpinās sniegt CERT-EU ikgadēju finanšu ieguldījumu saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos atbilstoši 9. panta 6. punktam.

(8) Šīs summas var tikt koriģētas, kā paredzēts 9. panta 8. punktā.

(9) Tā kā Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka nedarbojas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem un tāpēc nevar pārcelt amata vietas, tās abas turpinās sniegt CERT-EU ikgadēju finanšu ieguldījumu saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos atbilstoši 9. panta 6. punktam.

(10) Šīs summas var tikt koriģētas, kā paredzēts 9. panta 8. punktā.

13.1.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/20

Labojums Kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 446, 2017. gada 29. decembris )

(2018/C 12/11)

1. lappusē publicēto kopīgo deklarāciju lasīt šādi:

“

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā

Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās. Pārliecībā, ka Eiropas Savienība ir vislabākais rīks, ar ko sasniegt mūsu mērķus, mēs turpināsim strādāt kopā, lai turpmākajos gados mūsu Savienību padarītu stiprāku, vienotāku un demokrātiskāku.

Eiropa atgūst spēkus, un mums ir jāizmanto šis jaunais impulss. Līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām palikuši vēl aptuveni 18 mēneši. Vēlēšanas ir būtisks demokrātisks moments, kad vēlētāji novērtē Savienības efektivitāti, un tagad ir īstais brīdis parādīt, ka Eiropa var dot rezultātus saviem iedzīvotājiem tieši tajā brīdī un tieši tur, kur tas ir svarīgi.

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā, kura bija pirmā, kopš šādu instrumentu izveidoja ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, ir apliecinājusi, ka to var lietderīgi izmantot kā rīku politiskās uzmanības noturēšanai uz tiem svarīgākajiem priekšlikumiem, saistībā ar kuriem rezultātus vajag visvairāk, un tā būtu jāatjauno uz laiku līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Visas trīs iestādes piekrīt sagatavot pozitīvu dienaskārtību iekļaujošākai un vienotākai ES un uz nākotni vērstu jaunu finanšu satvaru laikam pēc 2020. gada, ar ko tiktu atbalstīti Savienības mērķi un iedzīvotāju interesēs nodrošināts pareizais līdzsvars ES politikā. Atbilstoši šai spēcīgajai apziņai, ka ir jāpanāk rezultāti, mēs likumdošanas procesā priekšroku dosim turpmāk uzskaitītajām iniciatīvām, lai nodrošinātu ievērojamu progresu un, ja vien iespējams, sasniegtu rezultātus pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

labāk aizsargāt mūsu iedzīvotāju drošību, nodrošinot, ka dalībvalstu iestādes zina, kas šķērso mūsu kopīgās ārējās robežas, nodrošinot sadarbspējīgas ES informācijas sistēmas drošībai, sodāmības uzskaitei, robežu un migrācijas pārvaldībai, stiprinot mūsu instrumentus, kas paredzēti cīņai pret terorismu un pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un uzlabojot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju ar Eiropas Aizsardzības fonda palīdzību;

2)	atbildības un solidaritātes garā reformēt un pilnveidot mūsu migrācijas politiku, kas ietver Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas, tostarp Dublinas mehānisma, reformu, un likumīgās migrācijas paketi;

dot jaunu sparu nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām, modernizējot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un panākot virzību uz priekšu Eiropas Savienībā veikto ārvalstu tiešo investīciju pārbaudīšanā, uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, cenšoties padziļināt mūsu ekonomisko un monetāros savienību un pabeidzot mūsu banku savienības izveidi tā, lai tiktu līdzsvarota riska dalīšana un riska samazināšana;

pievērsties Eiropas Savienības sociālajai dimensijai, strādājot pie tā, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, aizsargājot darba ņēmējus no veselības apdraudējumiem darbavietā, ar modernizētiem darba ņēmēju darbā norīkošanas noteikumiem nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām personām mūsu darba tirgos un uzlabojot noteikumu izpildi pāri robežām;

rezultatīvi strādāt pie mūsu apņemšanās īstenot savienotu digitālo vienoto tirgu, pabeidzot elektronisko sakaru nozares noteikumu modernizāciju, nosakot augstākus patērētāju tiesību aizsardzības standartus tiešsaistes pārdošanai un tālpārdošanai gan digitālām, gan fiziskām precēm un stiprinot kiberdrošību;

panākt rezultātus ceļā uz mūsu mērķi – vērienīgu Enerģētikas savienību un nākotnē vērstu klimata pārmaiņu politiku, īstenojot jo īpaši klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, turpinot veikt Parīzes nolīguma pēcpasākumus, un šādā nolūkā izmantojot tostarp tiesību aktu paketi “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” un tīras mobilitātes paketi;

7)	pilnveidot demokrātisko leģitimitāti ES līmenī, uzlabojot Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbību un palielinot pārredzamību politisko partiju finansēšanā.

Turklāt esam vienisprātis, ka ir jāgūst panākumi arī šādos svarīgos jautājumos:

—	turpināt aizstāvēt mūsu kopīgās Eiropas vērtības, demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, stiprinot ES demokrātisko leģitimitāti un arī kopīgi iestājoties pret diskrimināciju un ksenofobiju,

—	īstenot stingru, atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības politiku, esot stingri pārliecinātiem, ka tirdzniecība veicina labklājību un nodarbinātību,

—	risināt nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas problēmas, kā arī nodrošināt pamatotu un taisnīgu nodokļu sistēmu,

—	nodrošināt taisnīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību un sociālās tiesības, kā izklāstīts Sociālo tiesību pīlāra 20 pamatprincipos,

—	palielināt ES nozīmi mūsu interešu aizstāvībā un aizsardzībā ārpus tās robežām un centienos nodrošināt stabilitāti, drošību un mieru,

—	nodrošināt augsta līmeņa datu aizsardzību, digitālās tiesības un ētiskos standartus, vienlaikus apgūstot priekšrocības, ko piedāvā attīstība mākslīgā intelekta un robotikas jomā, un izvairoties no riskiem, ko tā rada.

Visas trīs iestādes vienojas arī turpināt darbu pie visiem nepabeigtajiem priekšlikumiem.

Ir panākts ievērojams progress 2017. gada kopīgajā deklarācijā norādīto prioritāro priekšlikumu īstenošanā, un mēs esam apņēmības pilni pabeigt darbu, ko esam uzņēmušies. Mēs turpināsim strādāt pie priekšlikumiem, kas iesniegti kopš 2016. gada decembra. Mēs strādāsim arī ar leģislatīvo aktu priekšlikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada darba programmā.

Joprojām esam apņēmības pilni sekmēt to, lai tiktu pienācīgi īstenoti un pildīti spēkā esošie tiesību akti.

Mēs, Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, regulāri uzraudzīsim to, lai šī kopīgā deklarācija tiktu laikus un efektīvi īstenota.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

Antonio TAJANI

Padomes priekšsēdētājs

Jüri RATAS

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

Padomes paziņojums

Kopīgajā deklarācijā ietverot norādi uz banku savienības izveides pabeigšanu, tiek atgādināti Ecofin padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumi par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai. Padome paliek uzticīga šim ceļvedim un uzsver, ka ir jāpabeidz banku savienības izveide, proti, piemērotā secībā jāmazina un savstarpēji jāsadala riski finanšu sektorā, kā minēts šajos secinājumos.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja deklarācija par Savienības pašu resursu sistēmas reformu

Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantu, Eiropas Parlaments ir apņēmies reformēt Savienības pašu resursu sistēmu, pamatojoties uz augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos ieteikumiem. Šajā sakarā Eiropas Parlaments uzsver vajadzību kopā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu izstrādāt visaptverošus tiesību aktu priekšlikumus par Savienības pašu resursiem. Vienlaicīgi būtu jāpievēršas jautājumam par Savienības ieņēmumiem un izdevumiem.

”

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 12

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 13. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	IESTĀŽU NOLĪGUMI
	Padome
2018/C 12/01	Vienošanās starp Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Investīciju banku par Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT-EU) organizāciju un darbību	1
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 12/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8522 – Avantor/VWR) ( 1 )	12
2018/C 12/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8640 – CVC/Blackstone/Paysafe) ( 1 )	12
2018/C 12/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8684 – La Poste / Generali / Malakoff Médéric / EAP France) ( 1 )	13

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2018/C 12/05	Uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu norīkotajiem ekspertiem piemērojamo pabalstu atjauninājumi 2018. gadā	14
	Eiropas Komisija
2018/C 12/06	Euro maiņas kurss	15
2018/C 12/07	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	16
	Revīzijas palāta
2018/C 12/08	Īpašais ziņojums Nr. 1/2018 – Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS) – laiks to novirzīt mērķtiecīgāk	17
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2018/C 12/09	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	18

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2018/C 12/10	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) Zināšanu un inovāciju kopienu izveidei	19

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2137
JPY	Japānas jena	134,88
DKK	Dānijas krona	7,4487
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88983
SEK	Zviedrijas krona	9,8350
CHF	Šveices franks	1,1787
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,6590
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,521
HUF	Ungārijas forints	308,74
PLN	Polijas zlots	4,1722
RON	Rumānijas leja	4,6363
TRY	Turcijas lira	4,5587
AUD	Austrālijas dolārs	1,5417
CAD	Kanādas dolārs	1,5194
HKD	Hongkongas dolārs	9,4962
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6726
SGD	Singapūras dolārs	1,6103
KRW	Dienvidkorejas vona	1 289,54
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,0481
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8417
HRK	Horvātijas kuna	7,4454
IDR	Indonēzijas rūpija	16 179,71
MYR	Malaizijas ringits	4,8255
PHP	Filipīnu peso	61,144
RUB	Krievijas rublis	68,7074
THB	Taizemes bāts	38,802
BRL	Brazīlijas reāls	3,8959
MXN	Meksikas peso	23,1956
INR	Indijas rūpija	77,1915

	Labojums
2018/C 12/11	Labojums Kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā ( OV C 446, 29.12.2017. )	20

Aizlieguma datums un laiks	10.10.2017.
Ilgums	10.10.2017.–31.12.2017.
Dalībvalsts	Beļģija
Krājums vai krājumu grupa	WHG/08.
Suga	Merlangs (Merlangius merlangus)
Zona	VIII
Zvejas kuģu tips	—
Atsauces numurs	28/TQ127


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.