ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 426

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

60. gadagājums
2017. gada 12. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Revīzijas palāta

2017/C 426/01

Kopsavilkums par ERP 2016. gada Eiropas pētniecības kopuzņēmumu ikgadējās revīzijas rezultātiem

1

2017/C 426/02

Ziņojums par kopuzņēmuma BBI 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

8

2017/C 426/03

Ziņojums par kopuzņēmuma Clean Sky 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

15

2017/C 426/04

Ziņojums par kopuzņēmuma Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

23

2017/C 426/05

Ziņojums par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

31

2017/C 426/06

Ziņojums par kopuzņēmuma Kurināmā elementi un ūdeņradis 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

42

2017/C 426/07

Ziņojums par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

49

2017/C 426/08

Ziņojums par Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmuma 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

56

2017/C 426/09

Ziņojums par kopuzņēmuma Shift2Rail 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

64


LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Revīzijas palāta

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/1


Kopsavilkums par ERP 2016. gada Eiropas pētniecības kopuzņēmumu ikgadējās revīzijas rezultātiem

(2017/C 426/01)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-6

2

Vispārīga informācija

1-2

2

Pētniecības kopuzņēmumi – ES un nozaru pārstāvju un dalībvalstu publiskā un privātā sektora partnerības

3-4

2

Pētniecības kopuzņēmumu ES budžeti

5-6

2

REVĪZIJAS PIEEJA

7-10

3

Pašreizējā revīzijas kārtība darbojas, bet nav efektīva

7-10

3

REVĪZIJAS REZULTĀTI

11-34

3

Par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

11

3

Par septiņu kopuzņēmumu (no astoņiem) pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

12-13

3

Mēs vēršam uzmanību uz risku, kas saistīts ar ES ieguldījumu ITER projekta izmaksās

14-19

3

Mūsu īpašajos gada ziņojumos sniegtie komentāri

20-33

4

Budžeta un finanšu pārvaldība

21

4

Septītās pamatprogrammas nobeiguma posmā tika konstatēts, ka nozares un pētniecības partneru ieguldījumi tiek veikti ar kavēšanos

22-24

4

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sākumposmā papildu darbībām bija vērojams augsts nozares partneru ieguldījumu līmenis

25-26

4

Iekšējās kontroles mehānismi kopumā bija efektīvi un kļūdu īpatsvarus noturēja zem 2 %

27-33

5

Iepriekšējos gados formulēto komentāru īstenošana

34

5

SECINĀJUMI

35-38

5

PIELIKUMS.

KOPUZŅĒMUMU DARBĪBA, BUDŽETS UN ŠTATU SARAKSTS

7

IEVADS

Vispārīga informācija

1.

Mēs revidējām astoņus Eiropas pētniecības kopuzņēmumus un sniedzām atzinumus par to pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu. Revidētie kopuzņēmumi ir:

F4E (ITER) – kodolsintēzes enerģētikas attīstība,

BBI – biorūpniecība,

Clean Sky – ekoloģiski tīra aviotransporta tehnoloģiju izstrāde,

IMI – novatorisku zāļu jomā uzsāktā ierosme,

FCH – kurināmā elementi un ūdeņradis,

SESAR – vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte,

ECSEL – elektroniskie komponenti un sistēmas,

S2R – Shift2Rail inovatīvi dzelzceļa risinājumi.

2.

Šis kopsavilkuma ziņojums sniedz pārskatu par revīziju rezultātiem (atzinumiem un komentāriem), kuri publicēti mūsu sagatavotajos 2016. gada īpašajos gada ziņojumos par kopuzņēmumiem. Šis kopsavilkums nav ne revīzijas ziņojums, ne atzinums.

Pētniecības kopuzņēmumi – ES un nozaru pārstāvju un dalībvalstu publiskā un privātā sektora partnerības

3.

Kopuzņēmumi ir publiskā un privātā sektora partnerības, un tiem ir liela nozīme Eiropas Savienības (ES) pētniecības politikas konkrētu aspektu īstenošanā. Līdz ar ES, kuru pārstāv Komisija, kopuzņēmumu dalībnieki ir dažādi publiskā un privātā sektora partneri, kas ir nozaru un pētniecības grupu dalībnieki. Lielākās daļas kopuzņēmumu izveidē izmanto divpusēju modeli, kurš ietver Komisijas un nozares/pētniecības partneru dalību, vai trīspusēju modeli, kad piedalās arī dalībvalstis (kopuzņēmums ECSEL).

4.

Dalībnieki veic ieguldījumus, lai finansētu kopuzņēmumu darbības. ES finansējumu sniedz no ES pētniecības budžeta, konkrēti, Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (1). Nozaru un pētniecības partneri veic ieguldījumus natūrā un naudā. Četru kopuzņēmumu (Clean Sky, FCH, BBI un S2R) gadījumā privātie partneri arī sniedz minimālo ieguldījumu natūrā apmēru “papildu darbībām”, kas neietilpst kopuzņēmumu darba programmās, bet gan kopuzņēmumu mērķu darbības jomā.

Pētniecības kopuzņēmumu ES budžeti

5.

Kopuzņēmumu kopējais budžets 2016. gadā bija 1,8 miljardi EIR (2015. gadā – 1,4 miljardi EUR) jeb 1,3 % (2015. gadā – 1 %) no ES vispārējā budžeta. Bija paredzēts, ka kopējā ieguldījumu summa natūrā un naudā no nozares un pētniecības partneriem būs līdzīga. Kopuzņēmumos 2016. gada beigās strādāja 633 darbinieki (2015. gada beigās – 562).

6.

Informācija par kopuzņēmumu darbību, budžetu un darbinieku skaitu ir sniegta pielikumā.

REVĪZIJAS PIEEJA

Pašreizējā revīzijas kārtība darbojas, bet nav efektīva

7.

Saskaņā ar ES Finanšu regulas 208. panta 4. punktu un 209. panta 2. punktu revīzija par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību ir uzticēta neatkarīgiem ārējās revīzijas uzņēmumiem. Kopuzņēmumu F4E un SESAR gada pārskatu ticamību kopš 2014. gada pārbauda neatkarīgi ārējās revīzijas uzņēmumi. Pārējo kopuzņēmumu (Clean Sky, BBI, FCH, IMI, ECSEL un S2R) gada pārskatu ticamības revīziju ārējās revīzijas uzņēmumi pirmo reizi veica 2016. gadā.

8.

Saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem mēs caurskatījām revīzijas uzņēmumu darbu un guvām pietiekamu pārliecību, ka varam uz to paļauties, kad formulējam savus revīzijas atzinumus par kopuzņēmumu 2016. gada pārskatu ticamību.

9.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs uzņemamies vispārējo atbildību par pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīziju. Mūsu revīzijas pieeja ietvēra maksājumu un ieņēmumu darījumu reprezentatīvu izlašu padziļinātu pārbaudi, analītiskas pārskatīšanas procedūras un katra kopuzņēmuma pārraudzības un iekšējās kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. Mēs arī pārbaudījām deklarēto izmaksu to ex post revīziju kvalitāti, ko pie Septītās pamatprogrammas dotāciju saņēmējiem bija veikuši neatkarīgi ārējās revīzijas uzņēmumi. Mēs ieguvām pietiekamu pārliecību, ka varam paļauties uz revīzijas uzņēmumu darbu kā papildu avotu saviem revīzijas atzinumiem par maksājumu likumību un pareizību.

10.

Tomēr 2016. gada revīzija liecināja, ka ārpakalpojumu izmantošana pārskatu ticamības revīzijai ievērojami palielināja administratīvo slogu un radīja revīzijas darba pārklāšanos.

REVĪZIJAS REZULTĀTI

Par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

11.

Visu astoņu kopuzņēmumu galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo kopuzņēmumu finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Par septiņu kopuzņēmumu (no astoņiem) pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

12.

2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi septiņos kopuzņēmumos (F4E, BBI, Clean Sky, IMI, FCH, SESAR un S2R).

13.

Tāpat kā 2015. gadā mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm par kopuzņēmuma ECSEL pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Kopuzņēmumā ECSEL ieviestā kārtība ex post revīzijai pie Septītās pamatprogrammas dotāciju saņēmējiem neļauj aprēķināt ticamu svērto kļūdu īpatsvaru vai atlikušo kļūdu īpatsvaru tā FP7 maksājumos. Tāpēc mēs nespējām secināt, vai ex post revīzijas sniedz pietiekamu pārliecību par Kopuzņēmuma pārvaldīto Septītās pamatprogrammas projektu pakārtoto starpposma un galīgo maksājumu likumību un pareizību. Šis jautājums ir saistīts ar kontroles sistēmu, kuru kopuzņēmums ECSEL pārņēma no saviem priekštečiem (kopuzņēmumiem ENIAC un ARTEMIS), un tas vairs nebūs aktuāls pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanā.

Mēs vēršam uzmanību uz risku, kas saistīts ar ES ieguldījumu ITER projekta izmaksās

14.

Mūsu revīzijas atzinumam par kopuzņēmuma F4E gada pārskatiem ir pievienots apstākļu akcentējums (2) attiecībā uz ES ieguldījumu ITER projekta izmaksās.

15.

ITER Padome 2016. gada novembrī apstiprināja jaunu laika grafiku un izmaksu aplēsi ITER projektam, saskaņā ar kuru 2025. gada decembris ir noteiktais termiņš, kurā ir jāsasniedz celtniecības fāzes pirmais stratēģiskais atskaites punkts (“Pirmā plazma”), savukārt 2035. gada decembrī ir paredzēts pabeigt visu celtniecības fāzi, kas ir 15 gadu kavējums salīdzinājumā ar sākotnējo pamatscenāriju.

16.

Pamatojoties uz jauno projekta pamatscenāriju, kopuzņēmums F4E pārrēķināja attiecīgās izmaksas saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pabeigšanu. Ar rezultātiem 2016. gada decembrī iepazīstināja Kopuzņēmuma Valdi, un bija paredzams, ka celtniecības fāzei pēc 2020. gada būs vajadzīgi aptuveni 5,4 miljardi EUR papildu ES finansējuma (par 82 % vairāk nekā iepriekš apstiprinātie 6,6 miljardi EUR).

17.

Turklāt kopuzņēmumam F4E jāiegulda līdzekļi arī ITER darbības fāzē pēc 2035. gada un pēc tam arī deaktivēšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas fāzēs. Šīs izmaksas vēl nav aplēstas.

18.

Komisija 2017. gada jūnijā laida klajā paziņojumu par ES ieguldījumu ITER projektā, cenšoties panākt Eiropas Parlamenta atbalstu un ES Padomes pilnvarojumu, lai Komisija varētu apstiprināt jauno pamatscenāriju. Komisija ir ierosinājusi, ka būtu noderīgi paredzēt 24 mēnešu rezervi saistībā ar laika grafika izpildi un 10–20 % rezervi saistībā ar budžeta vajadzībām. Tagad ES Padomes 2010. gadā apstiprinātie 6,6 miljardi EUR ir maksimālais Kopuzņēmuma izdevumu apjoms līdz 2020. gadam.

19.

Mēs uzskatām, ka, kaut arī ir panākta pozitīva virzība saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pārvaldību un kontroli, joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties.

Mūsu īpašajos gada ziņojumos sniegtie komentāri

20.

Nenonākot pretrunā saviem atzinumiem, mēs īpašajos gada ziņojumos par kopuzņēmumiem sniedzām dažādus komentārus, lai izceltu svarīgus jautājumus un norādītu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

Budžeta un finanšu pārvaldība

21.

Četros gadījumos (Clean Sky, IMI, FCH un SESAR) maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2016. gadā bija ievērojami zemāks, nekā bija paredzēts, jo kavējās dotācijas nolīgumu noslēgšana (Clean Sky, IMI), pēc uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus novērtēšanas tika parakstīts mazāks skaits dotācijas nolīgumu, nekā bija paredzēts (FCH), vai saņēmēji ar kavēšanos īstenoja projektus un/vai iesniedza izmaksu deklarācijas (SESAR). IMI gadījumā budžeta izpildes zemais līmenis bija saistīts arī ar to, ka bija ievērojami samazināti izdevumi ārkārtas Ebola+ programmai, kad epidēmija mazinājās.

Septītās pamatprogrammas nobeiguma posmā tika konstatēts, ka nozares un pētniecības partneru ieguldījumi tiek veikti ar kavēšanos

22.

Mēs ziņojām par to, kā kopuzņēmumi veikuši Septītās pamatprogrammas, TEN-T un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu daudzgadu budžeta izpildi.

23.

Attiecībā uz Septīto pamatprogrammu bija paredzēts, ka 2016. gada beigās nozares un pētniecības partneru kopējā ieguldījumu summa (natūrā un naudā) būs līdzīga ES naudas ieguldījumiem. Tomēr visu kopuzņēmumu privātie partneri ieguldīja nedaudz mazāk nekā ES. Taču kopuzņēmuma IMI gadījumā no nozares vēl nesaņemtie ieguldījumi sasniedza apmēram 220 miljonus EUR (jeb 30 % no ES naudas ieguldījuma).

24.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” 2016. gadā joprojām bija sākotnējā posmā, un ES naudas ieguldījumu izmantoja, lai priekšfinansētu pirmos dotācijas nolīgumus ar nozares partneriem un citiem saņēmējiem. Tas izskaidro samērā zemo līmeni ieguldījumiem natūrā, par ko nozares partneri ziņoja 2016. gada beigās.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sākumposmā papildu darbībām bija vērojams augsts nozares partneru ieguldījumu līmenis

25.

Dažos gadījumos nozares un pētniecības partneri var deklarēt arī ieguldījumus natūrā papildu darbībām , kas neietilpst kopuzņēmumu darba programmās (Clean Sky, BBI, S2R un FCH). 2016. gada beigās partneri jau bija deklarējuši ievērojamu daļu no minimālajām summām, kas definētas attiecīgo kopuzņēmumu izveides regulās attiecībā uz visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” periodu (BBI: 17 %; Clean Sky: 36 %; S2R: 43 %; FCH: 66 %). Kopuzņēmumiem gada pārskatos nav jāsniedz informācija par ieguldījumiem natūrā papildu darbībās, un mums nav pilnvaru revidēt deklarētās summas.

26.

Sīkāku informāciju par daudzgadu budžeta izpildi var atrast kopuzņēmumu gada darbības pārskatos.

Iekšējās kontroles mehānismi kopumā bija efektīvi un kļūdu īpatsvarus noturēja zem 2 %

27.

Kopuzņēmumi ir ieviesuši ex ante kontroles procedūras , pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un ir noslēguši līgumus ar neatkarīgiem ārējās revīzijas uzņēmumiem par ex post revīziju veikšanu pie saņēmējiem . Šīs pārbaudes ir svarīgi līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik likumīgi un pareizi ir pakārtotie maksājumu darījumi, tostarp nozares un pētniecības dalībnieku ieguldījumi naudā un natūrā.

28.

Pamatojoties uz Septītās pamatprogrammas dotāciju maksājumu ex post revīziju rezultātiem, 2016. gada beigās visi kopuzņēmumi, izņemot ECSEL, aprēķināja un paziņoja atlikušo kļūdu īpatsvaru zem 2 %. To apstiprināja mūsu veiktā ārējās revīzijas uzņēmumu darba pārbaude.

29.

Attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas maksājumiem ex post revīzijas līdz 2016. gada beigām nebija pabeigtas. Tāpēc mūsu atzinums par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu likumību un pareizību bija balstīts tikai mūsu padziļināto pārbaužu rezultātos un kopuzņēmumu iekšējās kontroles sistēmu analīzē. Visiem kopuzņēmumiem kļūdu īpatsvars bija zem būtiskuma sliekšņa, kas ir 2 % no galīgā budžeta.

30.

2016. gada beigās divi kopuzņēmumi (Clean Sky un IMI) bija tikai daļēji pabeiguši savu “Apvārsnis 2020” kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

31.

2016. gadā divi kopuzņēmumi (SESAR un S2R) piešķīra “Apvārsnis 2020” dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes , ko veica Pētniecības izpildaģentūra, liecināja, ka konsorcijus koordinējošo nozares dalībnieku finansiālā spēja bija vāja.

32.

Kopuzņēmumā “Clean Sky” ieviestā sistēma pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” priekšfinansējuma uzraudzībai un dzēšanai ļāva uzkrāt aptuveni 176 miljonus EUR atlikušā priekšfinansējuma, kas palielināja Kopuzņēmuma pakļautību finanšu riskam.

33.

Pakalpojumu iepirkuma procedūrās divi kopuzņēmumi (SESAR un S2R) noteica maksimālo līguma budžetu. Tomēr šīs maksimālās summas nebija balstītas uz sistemātisku izmaksu aplēses procesu vai pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu. Tā kā praksē lielākā daļa saņemto piedāvājumu ir tuvi maksimālajam budžetam, tas nenodrošina daudzgadu pakalpojuma līgumu izmaksu lietderību.

Iepriekšējos gados formulēto komentāru īstenošana

34.

Īstenojot iepriekšējos gados formulētos komentārus , kas iekļauti mūsu iepriekšējos īpašajos gada ziņojumos, vairākumā gadījumu kopuzņēmumi veica koriģējošus pasākumus. Sīkāku informāciju sk. mūsu sagatavoto ziņojumu pielikumos.

SECINĀJUMI

35.

Mēs sniedzām atzinumus bez iebildēm par visu kopuzņēmumu 2016. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatu ticamību.

36.

Mēs sniedzām atzinumus bez iebildēm par septiņu kopuzņēmumu (no astoņiem) 2016. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm par kopuzņēmuma ECSEL pakārtoto darījumu likumību un pareizību, jo nebija iespējams iegūt pamatotu pārliecību par iekšējās kontroles mehānismu uzticamību attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dotāciju maksājumiem.

37.

Mēs sniedzām komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar budžeta izpildi un pārvaldību, iekšējās kontroles sistēmām un iepirkuma procedūrām, taču tie neietekmēja mūsu atzinumus.

38.

Attiecībā uz kopuzņēmumu F4E mēs atzīmējām, ka ir īstenoti pozitīvi pasākumi saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pārvaldības un kontroles uzlabošanu, bet joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties.


(1)  Kopuzņēmumi SESAR un S2R arī saņem finansējumu no Eiropas komunikāciju tīkla Transporta programmas (TEN-T).

(2)  Apstākļu akcentējumu izmanto, lai pievērstu uzmanību jautājumam, par kuru pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas, taču tas ir ļoti svarīgs, lai lietotājs varētu pārskatus izprast.


PIELIKUMS

Kopuzņēmumu darbība, budžets un štatu saraksts

KOPUZŅĒMUMS

 

 

 

Galīgais budžets (miljoni EUR)

Darbinieku skaits

Atbildīgais ĢD

Politikas joma

Darbības joma

2015

2016

31.12.2015.

31.12.2016.

BBI

ĢD RTD

Pētniecība

Bioprodukti un biodegviela

21,1

66

13

20

Clean Sky

ĢD RTD

Pētniecība

Aeroinženierijas tehnoloģijas

245,9

287,8

36

41

ECSEL

ĢD CONNECT

Pētniecība

Elektroniskie komponenti un sistēmas

161,5

244,1

28

29

F4E – “Fusion for Energy”

ĢD ENER

Pētniecība

Kodolsintēze

586

720

383

415

FCH – “Kurināmā elementi un ūdeņradis”

ĢD RTD

Pētniecība

Kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas

95,1

98,3

26

26

IMI – “Novatorisku zāļu ierosme”

ĢD RTD

Pētniecība

Novatorisku zāļu izstrāde un piekļuve tām

195,4

209,3

35

41

SESAR

ĢD MOVE

Pētniecība

Gaisa satiksmes pārvaldība (Air Traffic Management)

136,9

157,1

41

44

S2R – SHIFT2RAIL

ĢD MOVE

Pētniecība

Dzelzceļa nozare

51,4

17

Kopā

1 441,9

1 834

562

633


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/8


ZIŅOJUMS

par kopuzņēmuma BBI 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/02)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-9

9

Kopuzņēmuma BBI izveide

1-2

9

Pārvaldība

3-5

9

Mērķi

6

9

Resursi

7-9

9

ATZINUMS

10-22

10

Atzinums par pārskatu ticamību

11

10

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

12

10

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

13

10

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

14-16

10

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

17-21

11

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

23-27

11

2016. gada budžeta izpilde

23

11

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

24-27

11

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

28

12

Iekšējās kontroles sistēma

28

12

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

13

Ievads

Kopuzņēmuma BBI izveide

1.

Kopuzņēmumu BBI, kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada maijā (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2015. gada 26. oktobrī.

2.

Kopuzņēmums BBI ir publiskā un privātā sektora partnerība biorūpniecības nozarē. Tā dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un rūpnieciskie partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (BIC).

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma BBI pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa.

4.

Valdē ietilpst pieci Komisijas pārstāvji Savienības vārdā un pieci to locekļu pārstāvji, kas nav Savienība, no kuriem vismaz viens ir vidējā vai mazā uzņēmuma (MVU) pārstāvis. Valdei ir vispārēja atbildība par stratēģisko virzību un Kopuzņēmuma darbībām, un tā uzrauga pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir konsultatīvās struktūras. Zinātniskā komiteja sniedz ieteikumus par zinātniskajām prioritātēm, kas jāņem vērā Kopuzņēmuma gada darba plānos. Valstu pārstāvju grupa sniedz atzinumus par stratēģiju un mērķu sasniegšanu.

Mērķi

6.

Kopuzņēmuma BBI mērķis ir ieviest tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmu Eiropā, kas novērtēs to atjaunojamu bioloģisko resursu pieejamību, kurus var izmantot biomateriālu ražošanai, un, pamatojoties uz to, atbalstīs ilgtspējīgu biovērtības ķēžu izveidi. Minētie pasākumi būtu jāveic, sadarbojoties visā biovērtību ķēdē iesaistītajām ieinteresētajām personām, tostarp primārās ražošanas un pārstrādes nozarēm, patērētāju zīmoliem, MVU, pētniecības un tehnoloģiju centriem, kā arī augstskolām.

Resursi

7.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma BBI darbībās ir 975 miljoni EUR, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 miljoniem EUR (2), no šīs summas vismaz 975 miljoniem EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai (3) un vismaz 1 755 miljoniem EUR – ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu pasākumiem (4).

8.

Kopuzņēmuma BBI administratīvās izmaksas nepārsniedz 58,5 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

9.

2016. gadā kopuzņēmuma BBI maksājumu budžets bija 66 miljoni EUR (2015. gadā – 21,1 miljons EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 20 darbinieki (2015. gadā – 13 darbinieki) (6).

ATZINUMS

10.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (7) un budžeta izpildes pārskatus (8) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

11.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

12.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

13.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

14.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

15.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

16.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

17.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

18.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

19.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

20.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

21.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumus, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (9) 208. panta 4. punktā.

22.

Turpmākie komentāri nav pretrunā mūsu sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

23.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (1,2 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanai, ietvēra saistību apropriācijas 194,3 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 67,2 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 97,1 % un 95,8 %. Maksājumu apropriācijas galvenokārt tika izlietotas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu dotācijas nolīgumiem, kuri tika parakstīti saskaņā ar 2014. un 2015. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

24.

No 975 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam BBI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 414,3 miljoniem EUR (42,5 %) un veicis maksājumus 79,5 miljonu EUR apmērā (8 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai.

25.

No ieguldījuma 975 miljonu EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, līdz 2016. gada beigām nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par 15,4 miljonus EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksām, un Valde bija apstiprinājusi locekļu veikto 3 miljonu EUR ieguldījumu naudā Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai. Ieguldījumu natūrā zemais līmenis liecina par to, ka 2016. gadā lielākā daļa kopuzņēmuma BBI projektu vēl bija sākuma stadijā.

26.

No 1 755 miljoniem EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem jāiegulda papildu pasākumiem, līdz 2016. gada beigām bija paziņoti un apstiprināti 294,8 miljoni EUR (10).

27.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums bija 313,2 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 65 miljoni EUR. Ievērojamā atšķirība starp ES un nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumu ir izskaidrojama ar to, ka nozari pārstāvošie locekļi jau bija paziņojuši par nozīmīgu ieguldījumu natūrā papildu pasākumos.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

28.

Lielākā daļa kopuzņēmuma BBI maksājumu 2016. gadā bija priekšfinansējuma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kurus izmaksāja pēc pirmo dotācijas nolīgumu parakstīšanas. 2017. gadā neatkarīgam ārējam revidentam jāsāk projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijas.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.).

(2)  Regula (ES) Nr. 560/2014, 4. panta 1. punkts.

(3)  Saskaņā ar kopuzņēmuma BBI Statūtu 12. panta 4. punktu (Regulas (ES) Nr. 560/2014 pielikums) locekļiem, kas nav Savienība, skaidras naudas ieguldījums darbības izmaksu segšanai ir vismaz 182,5 miljoni EUR.

(4)  Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 560/2014 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, papildu pasākumi ir ieguldījumi natūrā pasākumu īstenošanai ārpus Kopuzņēmuma darba plānā un budžetā paredzētā, kuri veicina BBI ierosmes mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar tās pašas regulas 4. panta 4. punktu papildu pasākumu izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, un ne Kopuzņēmums, ne ERP, ne arī kāda cita ES struktūra neveic to revīziju.

(5)  Kopuzņēmuma BBI Statūti, 12. panta 2. punkts (Regulas (ES) Nr. 560/2014 pielikums).

(6)  Plašāka informācija par kopuzņēmumu BBI un tā darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē https://www.bbi-europe.eu.

(7)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(8)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(10)  Vēl aptuveni 523,8 miljoni EUR par 2016. gadu bija paziņoti, bet nebija apstiprināti.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

ERP komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

 

Interešu konflikts

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviests


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Palātas ziņojumu.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/15


ZIŅOJUMS

par kopuzņēmuma Clean Sky 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/03)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-10

16

Kopuzņēmuma Clean Sky izveide

1-2

16

Pārvaldība

3-5

16

Mērķi

6

16

Resursi

7-10

16

ATZINUMS

11-23

17

Atzinums par pārskatu ticamību

12

17

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

13

17

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14

17

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

15-17

17

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

18-22

18

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

24-31

18

2016. gada budžeta izpilde

24

18

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot Septīto pamatprogrammu

25-27

19

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

28-31

19

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

32-34

19

Iekšējās kontroles sistēma

32

19

“Apvāršņa 2020” dotāciju pārvaldība

33

19

Priekšfinansējuma uzraudzība un dzēšana

34

20

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

21

IEVADS

Kopuzņēmuma “Clean Sky” izveide

1.

Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes aeroinženierijas jomā īstenošanai (turpmāk tekstā – “kopuzņēmums Clean Sky”), kurš atrodas Briselē, saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu (FP7) izveidoja 2007. gada decembrī uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī (1). Padome 2014. gada 6. maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums Clean Sky ir publiskā un privātā sektora partnerība aeroinženierijas pētniecībai un inovācijai. Saskaņā ar jauno regulu Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija, integrēto tehnoloģiju demonstrācijas projektu vadītāji (ITD) / inovatīvās gaisa kuģu demonstrējumu platformas (IGDP) / transversāli pasākumi (TP) un galvenie partneri, kurus izraugās atklātos konkursos (3). Kopuzņēmuma Clean Sky pirmā posma asociētie locekļi saglabās savu statusu līdz laikam, kad būs pabeigtas to attiecīgās pētniecības darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008.

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma Clean Sky pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, valstu pārstāvju grupa un Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultatīvā padome.

4.

Valdē ir viens Komisijas pārstāvis Savienības vārdā, viens pārstāvis no katra rūpniecības vadītāja, viens galveno partneru pārstāvis uz katru ITD, viens asociēto locekļu pārstāvis uz katru ITD un viens galveno partneru pārstāvis uz katru IGDP. Valde ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra un atbild par Kopuzņēmuma darbībām un to pārraudzību. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Valstu pārstāvju grupa ir tīkls, kas apvieno valstu pārstāvjus no ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas sniedz padomus un atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību. Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes sastāvā ietilpst zinātnieki un inženieri, un tā sniedz konsultācijas par tehnoloģijas, vides un sociālekonomiskiem jautājumiem.

Mērķi

6.

Galvenie kopuzņēmuma Clean Sky mērķi ir būtiski uzlabot aeroinženierijas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un izveidot konkurētspējīgāku aeroinženierijas nozari Eiropā.

Resursi

7.

ES maksimālais ieguldījums kopuzņēmumā Clean Sky pirmā posma pētniecības pasākumu un administratīvās izmaksu segšanai ir 800 miljoni EUR, ko sedz no Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) (4). No šīs summas līdz 400 miljoniem EUR atvēlēs ITD vadītājiem un summu līdz 200 miljoniem EUR – asociētajiem locekļiem. ITD vadītāji un asociētie locekļi iegulda resursus, kas ir vismaz līdzvērtīgi ES ieguldījumam. Atlikušo summu vismaz 200 miljonus EUR piešķir galvenajiem partneriem, kuri izraudzīti konkursos iesniegt priekšlikumus (5).

8.

Maksimālais ES ieguldījums darbību otrajā posmā ir 1 755 miljoni EUR, kas jāizmaksā no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (6). Kopuzņēmuma vadītājiem un galvenajiem partneriem jāiegulda resursi vismaz 2 193,7 miljonu EUR apmērā (7), no šīs summas vismaz 1 228,5 miljoniem EUR jābūt ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbību segšanai un ieguldījumiem natūrā vismaz 965,2 miljonu EUR apmērā papildu pasākumiem (8).

9.

Kopuzņēmuma Clean Sky otrā posma (kopuzņēmuma Clean Sky 2) administratīvās izmaksas nepārsniedz 78 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un privātajiem dalībniekiem (9).

10.

2016. gadā kopuzņēmuma Clean Sky 2 budžets bija 287,8 miljoni EUR (2015. gadā – 246 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 41 darbinieks (2015. gadā – 36 darbinieki) (10).

ATZINUMS

11.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (11) un budžeta izpildes pārskatus (12) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

12.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

13.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

15.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

16.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

17.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

18.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

19.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

20.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

21.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

22.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (13) 208. panta 4. punktā.

23.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

24.

Galīgajā 2016. gada budžetā, kurš bija pieejams Septītās pamatprogrammas un “Apvāršņa 2020” programmu īstenošanai, bija 310,5 miljoni EUR saistību apropriācijās un 287,8 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 97,5 % un 87,9 %. Zemāks maksājumu apropriāciju izlietojums galvenokārt ir saistīts ar kavējumiem, uzsākot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, un īpaši to, ka ar novēlošanos tika parakstīts viens nozīmīgs dotācijas nolīgums ar Kopuzņēmuma dalībnieku.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot Septīto pamatprogrammu

25.

No 800 miljoniem EUR Septītās pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam Clean Sky, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis pamatdarbības saistības par 784,5 miljoniem EUR un veicis pamatdarbības maksājumus 754,7 miljonu EUR apmērā. ES ieguldījums naudā administratīvo izmaksu segšanai bija 13,9 miljoni EUR. Tā kā Kopuzņēmumam vairs nav tiesību organizēt uzaicinājumus izteikt priekšlikumus saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, atlikušās saistības tiks izlietotas locekļu iesniegto galīgo izmaksu deklarāciju apmaksai saskaņā ar vispārējo katra ITD projekta īstenošanas statusu (14).

26.

No 800 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas citiem dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām valde bija apstiprinājusi ieguldījumus natūrā 554,7 miljonu EUR vērtībā, un dalībnieki bija ziņojuši vēl par 33,5 miljoniem EUR. Dalībnieku naudas līdzekļu iemaksas administratīvo izmaksu segšanai bija 14,5 miljoni EUR.

27.

Attiecīgi 2016. gada beigās kopējais dalībnieku ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās Septītās pamatprogrammas ietvaros bija 602,7 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 775,2 miljoni EUR.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

28.

No 1 755 miljoniem EUR “Apvāršņa 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam Clean Sky, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 694 miljoniem EUR un veicis maksājumus 282 miljonu EUR apmērā (16 % no piešķirtajiem līdzekļiem). Maksājumu zemāks līmenis bija daļēji saistīts ar kavējumiem sarunu procedūrās par “Apvāršņa 2020” dotācijas nolīgumiem.

29.

No 1 229 miljoniem EUR ieguldījuma, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām valde bija apstiprinājusi ieguldījumus natūrā 39,2 miljonu EUR vērtībā, un bija ziņots vēl par 104,0 miljoniem EUR. Nozares dalībnieku naudas līdzekļu iemaksas administratīvo izmaksu segšanai bija 6,4 miljoni EUR.

30.

No 965,2 miljoniem EUR dalībnieku ieguldījuma Kopuzņēmuma papildu darbībās līdz 2016. gada beigām dalībnieki bija ziņojuši par 199,2 miljoniem EUR, kuri bija apstiprināti, un vēl bija ziņots par 152,6 miljoniem EUR.

31.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozares dalībnieku ieguldījums bija 348,8 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 310,2 miljoni EUR.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

32.

Kopuzņēmums Clean Sky ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes un dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenais līdzeklis, ar kuru var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,51 % Septītās pamatprogrammas projektos un 0,95 % “Apvāršņa 2020” projektos (15).

“Apvāršņa 2020” dotāciju pārvaldība

33.

2016. gada beigās – trešajā “Apvāršņa 2020” īstenošanas gadā – Kopuzņēmums bija tikai daļēji pabeidzis savu kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvāršņa 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

Priekšfinansējuma uzraudzība un dzēšana

34.

2016. gada beigās Kopuzņēmums vēl nebija dzēsis nevienu priekšfinansējuma maksājumu (176 miljoni EUR) rūpniecības dalībniekiem attiecībā uz “Apvāršņa 2020” dotāciju nolīgumu projektiem. Priekšfinansējuma maksājumu regulāra dzēšana pret dalībnieku paziņoto izmaksu deklarācijām samazinātu Kopuzņēmuma pakļautību finanšu riskam.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus-Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).

(3)  Pēc pirmā galveno partneru konkursa 2015. gadā programmai pievienojās 76 jauni partneri, tādējādi Clean Sky otrā posma locekļu skaits pārsniedza pirmā posma locekļu skaitu (66 asociētie locekļi). 2015. gadā Kopuzņēmums izsludināja otro galvenajiem partneriem paredzēto konkursu.

(4)  Regula (EK) Nr. 71/2008, 5. panta 1. punkts.

(5)  Kopuzņēmuma Clean Sky Statūti, 13. panta 1. punkts (Regulas (EK) Nr. 71/2008 I pielikums).

(6)  Regula (ES) Nr. 558/2014, 3. panta 1. punkts.

(7)  Regula (ES) Nr. 558/2014, 4. panta 1. punkts.

(8)  Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 558/2014 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, papildu pasākumi ir pasākumi, kas nav ietverti Kopuzņēmuma darba plānā, bet kas veicina kopīgās tehnoloģiju ierosmes Clean Sky mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 4. punktu papildu pasākumu izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, un ne Kopuzņēmums, ne ERP, ne kāda cita ES struktūra neveic to revīziju.

(9)  Kopuzņēmuma Clean Sky Statūti, 15. panta 2. punkts, Regulas (ES) Nr. 558/2014 I pielikums.

(10)  Plašāka informācija par Kopuzņēmumu un tā darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.cleansky.eu.

(11)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(12)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(14)  Sk. kopuzņēmuma Clean Sky 2015. gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, 22. lpp.

(15)  Kopuzņēmuma Clean Sky 2016. gada darbības pārskats, 123. un 124. lpp.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

 

Interešu konflikts

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviests


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

28.

Iemesls programmas īstenošanai mazākā apjomā ir konkrētā demonstrācijas programma, kurai bija nepieciešams ilgāks laiks dažu sarežģītu darbību un dotāciju īstenošanai.

33.

Kopuzņēmums Clean Sky 2 bija nolēmis turpināt izmantot pats savu specializēto dotāciju pārvaldības lietotni (Grant Management Tool, GMT), kas tika izstrādāta 7. pamatprogrammas ietvaros, jo dažas no nepieciešamajām funkcijām, kas ir specifiskas tieši Clean Sky 2 dotācijām, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopējos dotāciju pārvaldības rīkos nebija pieejamas, piemēram, ziņošana par ieguldījumiem natūrā.

Kopuzņēmums Clean Sky 2 ir uzsācis sadarbību ar attiecīgajiem EK dienestiem, lai līdz 2017. gada beigām veiktu nepieciešamos uzlabojumus ar dalībniekiem noslēgto dotāciju nolīgumu integrēšanai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas rīkos. Lai nodrošinātu raitu pāreju no vienas sistēmas uz otru, kopuzņēmuma pašreizējā izstrādātā rīka izmantošana turpināsies līdz pilnīgai migrācijas pabeigšanai. Tādējādi plānots, ka 2017. gada pārskatu cikls norisināsies, izmantojot lietotni GMT, savukārt ar dalībniekiem noslēgto dotāciju nolīgumu pārvaldība tiks pilnībā nodota pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rīku pārziņā, sākot ar 2018. gada pārskata periodu.

34.

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumiem (“Apvāršņa 2020” dotāciju paraugnolīguma 21. pants) priekšfinansējums tiek dzēsts tikai projekta pēdējā pārskata periodā vai pirms tā, ja priekšfinansējuma un starpposma maksājumu kopējā summa pārsniedz 90 % no dotācijas maksimālās summas. Līdz 2016. gadam kopuzņēmums Clear Sky 2 ievēroja šo vispārējo noteikumu attiecībā uz noslēgtajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju nolīgumiem ar dalībniekiem. Lai mazinātu finansiālo risku, kopuzņēmums Clear Sky 2 2017. gadā uzņēmās iniciatīvu dzēst 2014.–2016. gada laikposmā izmaksāto priekšfinansējumu par īstenošanas posmā esošajiem dotāciju nolīgumiem ar dalībniekiem. Par šādu pieeju tika panākta vienošanās ar līdzekļu saņēmējiem, kuri noslēguši dotāciju nolīgumus ar dalībniekiem, un šobrīd tā tiek piemērota 2016. gada izmaksu pieprasījumu segšanai.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/23


ZIŅOJUMS

par kopuzņēmuma “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/04)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-9

24

Kopuzņēmuma ECSEL izveide

1-2

24

Pārvaldība

3-5

24

Mērķi

6

24

Resursi

7-9

24

ATZINUMS

10-27

25

Atzinums par pārskatu ticamību

11

25

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

12

25

Atzinums ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

13-18

25

Pamatojums atzinumam ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14-18

25

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

19-21

26

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

22-26

26

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

28-32

27

2016. gada budžeta izpilde

28

27

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot 7. pamatprogrammu

29

27

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

30-32

27

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

33-34

27

7. pamatprogrammas projektu priekšfinansēšanas uzraudzība

33

27

Interešu konflikts

34

27

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

29

IEVADS

Kopuzņēmuma ECSEL izveide

1.

Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL), kurš atrodas Briselē, tika izveidots 2014. gada maijā (1) uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmums ECSEL aizstāja un turpināja kopuzņēmumus ENIAC un Artemis, kurus slēdza 2014. gada 26. jūnijā. Kopuzņēmums ECSEL sāka patstāvīgu darbību 2014. gada 27. jūnijā.

2.

Kopuzņēmums ECSEL ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas nodarbojas ar nanoelektronikas un iegulto datorsistēmu pētniecību. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, ECSEL iesaistītās valstis (2) un nozares dalībnieki, ko pārstāv AENEAS, Artemis-IA un EPoSS asociācijas, kurās apvienojušies uzņēmumi un citas pētniecības organizācijas, kas darbojas iegulto un kiberfizisko sistēmu, viedo integrēto sistēmu, kā arī mikroelektronikas un nanoelektronikas jomās.

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma ECSEL pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, Publisko iestāžu padome un Privāto locekļu padome.

4.

Valdi veido Kopuzņēmuma locekļu pārstāvji. Valdei ir vispārējā atbildība par kopuzņēmuma ECSEL stratēģisko virzību un darbību, un tā uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Publisko iestāžu padomē ir viens Komisijas pārstāvis un pa vienam pārstāvim no katras ECSEL iesaistītās valsts. Šī padome pieņem lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu atlasītajiem priekšlikumiem. Privāto locekļu padomi veido kopuzņēmuma ECSEL privāto locekļu pārstāvji, un šī padome sagatavo stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu.

Mērķi

6.

Kopuzņēmuma ECSEL galvenais mērķis ir sniegt ieguldījumu spēcīgas un globālā mērogā konkurētspējīgas elektronisko komponentu un sistēmu nozares attīstībā Eiropas Savienībā. Tas tiecas arī nodrošināt elektronisko komponentu un sistēmu pieejamību galvenajiem tirgiem un sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanai, kā arī saglabāt un palielināt pusvadītāju un viedo sistēmu ražošanas spēju Eiropā. Kopuzņēmums cenšas saskaņot dalībvalstu stratēģijas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un palielinātu publiskā atbalsta efektivitāti, novēršot centienu nevajadzīgu dublēšanos un sadrumstalotību, kā arī atvieglojot iesaistīto dalībnieku līdzdarbošanos attiecīgajos pētniecības un inovācijas pasākumos.

Resursi

7.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma ECSEL darbībās ir 1 185 miljoni EUR, ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020” (3). ECSEL iesaistītajām valstīm jāiegulda vismaz līdzvērtīga summa (4). Nozares dalībnieku ieguldījumam jābūt vismaz 1 657,5 miljoniem EUR (5).

8.

Kopuzņēmuma ECSEL administratīvās izmaksas sedz no locekļu naudas iemaksām, kas nedrīkst pārsniegt 15,3 miljonus EUR no ES un 19,7 miljonus EUR no nozares dalībniekiem (6).

9.

2016. gadā kopuzņēmuma ECSEL maksājumu budžets bija 244 miljoni EUR (2015. gadā – 161,5 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 29 darbinieki (2015. gadā – 28) (7).

ATZINUMS

10.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (8) un budžeta izpildes pārskatus (9) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

11.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

12.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

13.

Mēs uzskatām, ka, izņemot turpmāk 14.–18. punktā aprakstītā jautājuma iespējamo ietekmi, 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Pamatojums atzinumam ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14.

Kopuzņēmums ECSEL ir pārņēmis kopuzņēmumu Artemis un ENIAC 7. pamatprogrammas projektus. Maksājumi, ko kopuzņēmums ECSEL veica šiem projektiem 2016. gadā, pamatojoties uz izmaksu pieņemšanas apliecinājumiem, kurus izsniegušas ECSEL iesaistīto valstu finansēšanas iestādes, veidoja 118 miljonus EUR, kas ir 54 % no kopējiem Kopuzņēmuma veiktajiem pamatdarbības maksājumiem 2016. gadā.

15.

Kopuzņēmumu Artemis un ENIAC noslēgtie administratīvie nolīgumi ar attiecīgajām valstu finansēšanas iestādēm joprojām ir spēkā arī pēc šo abu kopuzņēmumu apvienošanas kopuzņēmumā ECSEL. Saskaņā ar šiem nolīgumiem valstu finansēšanas iestādes veic 7. pamatprogrammas projektu maksājumu ex post revīzijas Kopuzņēmuma vārdā. Kopuzņēmumu Artemis un ENIAC ex post revīzijas stratēģijas lielā mērā pamatojās uz to, ka valstu finansēšanas iestādes revidē projektu izmaksu deklarācijas (10).

16.

Kopuzņēmums ECSEL ir veicis pasākumus ar mērķi novērtēt valstu finansēšanas iestāžu ex post revīziju veikšanu un ir saņēmis valstu finansēšanas iestāžu rakstiskus apstiprinājumus, kuros deklarēts, ka attiecīgās valsts procedūru piemērošana sniedz pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību. Tomēr, tā kā valstu finansēšanas iestādes izmanto ļoti atšķirīgas metodes un procedūras, kopuzņēmums ECSEL nespēj aprēķināt vienotu ticamu svērto kļūdu īpatsvaru vai atlikušo kļūdu īpatsvaru.

17.

Tāpēc Palāta nespēj secināt, vai ex post revīzijas darbojas efektīvi un vai šis svarīgais kontroles mehānisms sniedz pietiekamu pārliecību par 7. pamatprogrammas projektiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (11).

18.

Šis problēmjautājums attiecībā uz valstu finansēšanas iestāžu izmantoto metožu un procedūru atšķirībām vairs neskar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanu, jo ex post revīzijas veiks kopuzņēmums ECSEL un Komisija (12).

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

19.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

20.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

21.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

22.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

23.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

24.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

25.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus) to veikšanas stadijā.

26.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (13) 208. panta 4. punktā.

27.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

28.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (1,6 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams izpildei, ietvēra saistību apropriācijas 169,3 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 245,6 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 99 % un 91 %.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot 7. pamatprogrammu

29.

Kopuzņēmumi Artemis un ENIAC līdz to slēgšanai 2014. gada jūnijā bija uzņēmušies pamatdarbības saistības, kas finansējamas no 7. pamatprogrammas, 623 miljonu EUR apmērā (Artemis – 181 miljons EUR un ENIAC – 442 miljoni EUR). Attiecīgie maksājumi 2016. gada beigās kopuzņēmuma ECSEL pārskatos bija 411 miljoni EUR (Artemis – 132 miljoni EUR un ENIAC – 279 miljoni EUR).

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

30.

No 1 185 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam ECSEL, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 415 miljoniem EUR un veicis maksājumus 156 miljonu EUR apmērā (13 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai.

31.

28 ECSEL iesaistītajām valstīm ir jāveic finanšu ieguldījumi kopuzņēmuma ECSEL pamatdarbībām vismaz 1 170 miljonu EUR apmērā. 2016. gada beigās 19, 21 un 24 iesaistītās valstis, kuras piedalījās attiecīgi 2014., 2015. un 2016. gada konkursos, bija uzņēmušās saistības par 371 miljonu EUR un veikušas maksājumus 56,8 miljonu EUR apmērā (4,9 % no kopējām prasītajām iemaksām). Jāņem vērā, ka programmas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošana ir tikai sākuma stadijā, bet iesaistīto valstu šķietami zemajām iemaksām ir vēl viens iemesls: dažas iesaistītās valstis izmaksas atzīst un iekļauj ziņojumos tikai atbalstīto projektu beigās.

32.

2016. gada beigās Kopuzņēmums lēsa, ka no 1 657,5 miljoniem EUR, kas nozares dalībniekiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma darbībās, dalībnieki bija veikuši ieguldījumus natūrā 202 miljonus EUR salīdzinājumā ar ES ieguldījumu naudā 264 miljoni EUR.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

7. pamatprogrammas projektu priekšfinansēšanas uzraudzība

33.

2012. gadā Kopuzņēmums tika informēts par to, ka attiecībā uz diviem saņēmējiem ir uzsāktas maksātnespējas procedūras, bet tas mēģināja atgūt šiem saņēmējiem veiktos priekšfinansējuma maksājumus tikai 2016. gadā, kad maksātnespējas procedūras jau bija slēgtas, un atlikušais priekšfinansējums 230 000 EUR tika zaudēts.

Interešu konflikts

34.

Lai mazinātu ar pārvaldības struktūru saistīto risku, kopuzņēmums ECSEL ir pieņēmis interešu konflikta novēršanas un pārvaldības noteikumus. Tomēr 2016. gadā Kopuzņēmums šos noteikumus nepiemēroja konsekventi. Interešu konflikta deklarāciju iekšējo reģistru neadministrēja atbilstoši iekšējām vadlīnijām un regulāri neatjaunināja.

Šo ziņojumu 2017. gada 3. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus-Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL (OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.).

(2)  Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Izraēla, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

(3)  Regula (ES) Nr. 561/2014, 3. panta 1. punkts.

(4)  Regula (ES) Nr. 561/2014, 4. panta 1. punkts.

(5)  Regula (ES) Nr. 561/2014, 4. panta 2. punkts.

(6)  Sk. kopuzņēmuma ECSEL Statūtus, 16. panta 2. punkts (Regulas (ES) Nr. 561/2014 pielikums). Turklāt, lai varētu pabeigt darbības, kuras uzsāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 72/2008, ar ko izveido ENIAC kopuzņēmumu (OV L 30, 4.2.2008., 21. lpp.), un Regulu (EK) Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu (OV L 30, 4.2.2008., 52. lpp.), laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam jāveic šādas iemaksas kopuzņēmuma ECSEL administratīvo izmaksu segšanai: a) ES: 2 050 000 EUR; b) AENEAS asociācija: 1 430 000 EUR; c) Artemis-IA asociācija: 975 000 EUR.

(7)  Plašāka informācija par Kopuzņēmuma darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ecsel.eu.

(8)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(9)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(10)  Saskaņā ar Artemis un ENIAC pieņemtajām ex post revīzijas stratēģijām Kopuzņēmumam vismaz reizi gadā ir jāizvērtē, vai no dalībvalstīm saņemtā informācija sniedz pietiekamu pārliecību par veikto darījumu likumību un pareizību.

(11)  Sk. arī kopuzņēmuma ECSEL 2016. gada darbības pārskata 9. nodaļu.

(12)  Regula (ES) Nr. 561/2014, 13. pants.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

ERP komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta)

 

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

 

2015

Kopuzņēmuma Finanšu noteikumos ir paredzēts, ka Kopuzņēmuma budžets izpildāms, piemērojot efektīvus un lietderīgus iekšējās kontroles standartus, tostarp krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu, labošanu un pēcpārbaudi (1).

Pēc tam, kad Komisija 2011. gada jūnijā bija pieņēmusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju, pirmo kopējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju pētniecības jomā pieņēma 2012. gada jūlijā un atjaunināja 2015. gada martā, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas ieviestas saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2). Krāpšanas apkarošanas stratēģija pētniecības jomā ietver rīcības plānu, kas jāīsteno pētniecības kopuzņēmumiem.

Kopuzņēmumā ECSEL jau ir ieviestas iekšējās kontroles procedūras, kuru uzdevums ir sniegt pamatotu pārliecību par krāpšanas un pārkāpumu atklāšanu (maksājumu ex ante pārbaudes, interešu konflikta politika, dotāciju saņēmēju ex post revīzijas). Kopuzņēmuma ECSEL Krāpšanas apkarošanas īstenošanas plānu pieņēma 2016. gada 11. novembrī, un tas pašlaik tiek pildīts.

Ieviešana ir sākta

 

Interešu konflikti

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviests


(1)  Kopuzņēmuma ECSEL Finanšu noteikumu 12. pants.

(2)  Piemēram, tika izveidots Kopējā atbalsta centrs, kurā ir centralizēts revīzijas dienests un saskaņoti uzņēmējdarbības procesi ES pētniecības struktūrām.


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

16.

KU ECSEL vēlētos uzsvērt, ka šis jautājums ir saistīts ar Septītās pamatprogrammas (FP7) juridisko sistēmu un tādēļ to nav izraisījusi kopuzņēmuma darbība. Līdzīgi 2015. finanšu gadam kopuzņēmums 2017. gada janvārī veica dalībvalstu 2016. gada apdrošināšanas sistēmu paplašinātu novērtējumu, ņemot vērā 1 656 projekta beigu sertifikātus un 610 revīzijas sertifikātus, kas saņemti no dalībvalstu finansēšanas iestādēm par FP7 ietvaros finansētajiem projektiem. Turklāt KU ECSEL ir lūdzis dalībvalstu iestādēm no 2017. gada janvāra iesniegt tam ikgadējo ticamības deklarāciju. KU ECSEL ir saņēmis 21 deklarāciju, kas atbilst 97,97 % no finansējuma, un ir secinājis, ka revīzijas ziņojums un deklarācijas nodrošina tās dalībnieku finansiālo interešu saprātīgu aizsardzību.

33.

Divu saņēmēju bankrots ir mantojums no KU ENIAC un notika pirms tā iekļaušanas KU ECSEL. Kopuzņēmums ECSEL 2015. gada septembrī ieviesa procedūru ENIAC vai ARTEMIS dotāciju nolīgumu saņēmēju maksātnespējas vai bankrota gadījumiem. Šajā procedūrā ir izklāstīti dažādi pasākumi, kas jāveic, un laika termiņi, kas jāievēro, ziņojot par maksātnespējas vai bankrota gadījumiem un par tiem informējot dalībvalstu finansēšanas iestādes. ARTEMIS un ENIAC deviņos pastāvēšanas gados no apmēram 3 000 saņēmējiem ir ziņots tikai par 16 bankrota gadījumiem, no kuriem seši nesaņēma nekādus maksājumus, pieciem nosūtīja projekta beigu sertifikātus un pieci atlikušie iesniedza pierādījumus, izmantojot tehniskos ziņojumus, ka projektu saņēmēji ir veikuši pietiekamus pasākumus.

34.

Valdes sanāksmju protokolos ir reģistrēti visi delegātu deklarētie interešu konflikti, kas ir bāzes līnijas dokumenti, ko izmanto reģistra aizpildīšanai. Turpmāk, kad delegāts ir paziņojis par interešu konfliktu, sanāksmju protokolos reģistrē arī to, ka minētais delegāts ir atturējies no komentāriem un no balsošanas par jautājumu, kas deklarēts kā konfliktējošs.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/31


ZIŅOJUMS

par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/05)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-6

32

Kopuzņēmuma F4E izveide

1-2

32

Pārvaldība

3-4

32

Mērķi

5

32

Resursi

6

32

ATZINUMS

7-29

32

Atzinums par pārskatu ticamību

8

33

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

9

33

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

10-20

33

Apstākļu akcentējums

11-20

33

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

21-23

34

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

24-28

34

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

30

35

2016. gada budžeta izpilde

30

35

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

31-35

35

Ar pamatdarbību saistīto iepirkuma līgumu un dotāciju uzraudzība

31-34

35

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

35

36

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

37

IEVADS

Kopuzņēmuma F4E izveide

1.

ITER  (1) un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidoto Eiropas kopuzņēmumu (turpmāk tekstā – “Kopuzņēmums F4E”) nodibināja 2007. gada martā (2) uz 35 gadiem. Galvenās kodolsintēzei paredzētās iekārtas bija jāizveido Kadarašā, Francijā, bet Kopuzņēmuma administrācija atrodas Barselonā.

2.

Kopuzņēmuma dibinātāji dalībnieki ir Euratom, kuru pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un Šveice, kas ar Euratom ir noslēgusi sadarbības nolīgumu.

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma F4E pārvaldības struktūru veido Valde, direktors un citas struktūras. Valde ir atbildīga par Kopuzņēmuma uzraudzību tā virzībā uz paredzētajiem mērķiem. Direktors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma vadību ikdienā.

4.

Pārējās Kopuzņēmuma pārvaldības struktūras ir Birojs, Tehniskā padomdevēja grupa, Iepirkumu un līgumu komiteja, Administrācijas un pārvaldības komiteja, Revīzijas komiteja un Iekšējās pārbaudes grupa.

Mērķi

5.

Kopuzņēmuma F4E mērķi ir šādi:

a)

nodrošināt Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) ieguldījumu ITER starptautiskajā kodolsintēzes enerģētikas organizācijā (ITER IO);

b)

nodrošināt Euratom ieguldījumu plašākas pieejas darbībās, ko kopīgi ar Japānu veic enerģijas drīzai ieguvei kodolsintēzes rezultātā;

c)

sagatavot un koordinēt darbību programmu, lai sagatavotos demonstrējumu kodolsintēzes reaktoru un ar tiem saistītu objektu, tostarp Starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas, celtniecībai.

Resursi

6.

Kopuzņēmuma F4E maksājumu budžets 2016. gadā bija 720 miljoni EUR (2015. gadā – 586 miljoni EUR) un saistību budžets bija 459 miljoni EUR (2015. gadā – 467,9 miljoni EUR) (3). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 415 darbinieki (2015. gadā – 383) (4).

ATZINUMS

7.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (5) un budžeta izpildes pārskatus (6) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

9.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

10.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Apstākļu akcentējums

11.

Neapšaubot iepriekš paustos atzinumus, Palāta vēlas vērst uzmanību uz turpmāk minētajiem apstākļiem. Ar Padomes 2010. gada 7. jūlijā pieņemtajiem secinājumiem (7) ir apstiprināts Kopuzņēmuma ieguldījums ITER projekta celtniecības fāzē (tās pabeigšana sākotnēji plānota 2020. gadā) 6,6 miljardu EUR apmērā (2008. gada vērtībā). Šajā summā nebija iekļauti 663 miljoni EUR, ko 2010. gadā piedāvāja Eiropas Komisija, lai segtu iespējamus neparedzētus izdevumus (8).

12.

ITER Padome (9) 2016. gada novembrī apstiprināja jaunu ITER projekta pamatscenāriju, kurā paredzēts apmērs, laika grafiks un izmaksas. Vispārējo projekta grafiku (10) apstiprināja visi ITER dalībnieki (11), un vispārējās projekta izmaksas apstiprināja ad referendum, proti, katrs loceklis apņēmās prasīt projekta izmaksu apstiprinājumu savas valdības budžeta procesā.

13.

Ar ITER Padomes apstiprināto jauno grafiku ir ieviesta četru posmu pieeja, saskaņā ar kuru 2025. gada decembris ir noteikts kā termiņš, kurā ir jāsasniedz projekta celtniecības fāzes pirmais stratēģiskais atskaites punkts (“Pirmā plazma”), savukārt 2035. gada decembrī ir paredzēts pabeigt visu celtniecības fāzi, kas ir ar 15 gadu kavējumu salīdzinājumā ar sākotnējo pamatscenāriju. Mērķis jaunajai pieejai, kas paredz īstenošanu pa posmiem, ir labāk saskaņot projekta īstenošanu ar visu ITER IO dalībnieku prioritātēm un ierobežojumiem.

14.

Pēc tam, kad bija pieņemts jaunais ITER projekta pamatscenārijs, Kopuzņēmums F4E sagatavoja jauno laika grafiku un attiecīgi pārrēķināja Kopuzņēmuma ieguldījumu projekta celtniecības fāzē, kāds tas varētu būt, fāzei noslēdzoties, jeb galīgo izmaksu novērtējumu (estimate at completion (EAC)).

15.

Saskaņā ar rezultātiem, ar kuriem Kopuzņēmuma Valdi iepazīstināja 2016. gada decembrī, paredzams, ka celtniecības fāzei pēc 2020. gada būs vajadzīgi 5,4 miljardi EUR (par 82 % vairāk nekā apstiprinātais 6,6 miljardu EUR budžets). Tagad ES Padomes 2010. gadā apstiprinātie 6,6 miljardi EUR ir maksimālais Kopuzņēmuma izdevumu apjoms līdz 2020. gadam.

16.

Jāatzīmē, ka papildus celtniecības fāzei Kopuzņēmumam būs jāiegulda līdzekļi arī ITER darbības fāzē pēc 2035. gada (12) un pēc tam arī ITER deaktivēšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas fāzēs. Šie ieguldījumi vēl nav aplēsti.

17.

Lai gan Kopuzņēmuma F4E prognozes attiecībā uz “Pirmās plazmas” laiku saskan ar ITER IO projekta grafiku, grafiku uzskata par agrāko iespējamo tehniski sasniedzamo datumu (13).

18.

Komisija 2017. gada jūnijā laida klajā paziņojumu par ES ieguldījumu reformētā ITER projektā (14), cenšoties panākt Eiropas Parlamenta atbalstu un ES Padomes mandātu Komisijai apstiprināt jauno pamatscenāriju (15) Euratom uzdevumā.

19.

Lai gan jaunajā pamatscenārijā nav paredzēta rezerve, Komisijas paziņojumā ir ierosināts, ka būtu noderīgi paredzēt 24 mēnešu rezervi saistībā ar laika grafika izpildi un 10–20 % rezervi saistībā ar budžeta vajadzībām (16). Turklāt pasākumi, ko veica, lai būtu ievērots 6,6 miljardu EUR noteiktais budžeta ierobežojums, paredzēja atlikt uz vēlāku laiku visu to komponentu iepirkumu un uzstādīšanu, kuri nebija būtiski “Pirmajai plazmai”. Kaut arī ir panākta pozitīva virzība saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pārvaldību un kontroli, joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties salīdzinājumā ar jauno ierosināto pamatscenāriju.

20.

Apvienotā Karaliste (AK) 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom. Tiks apspriests nolīgums par izstāšanās noteikumiem. Tas varētu ievērojami ietekmēt Kopuzņēmuma F4E un ITER projekta turpmākās darbības.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

21.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

22.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

23.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

24.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

25.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

26.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

27.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

28.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (17) 208. panta 4. punktā.

29.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

30.

Galīgajā 2016. gada budžetā, kurš bija pieejams izpildei, bija 488 miljoni EUR saistību apropriācijās (18) un 724 miljoni EUR maksājumu apropriācijās (19). Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 99,8 % un 98 %.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Ar pamatdarbību saistīto iepirkuma līgumu un dotāciju uzraudzība

31.

Kopuzņēmumam F4E ir sistēma, kuru izmanto, lai veiktu revīzijas līgumslēdzēju telpās ar mērķi pārbaudīt, vai ir ievērotas tā kvalitātes nodrošināšanas prasības (20).

32.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada septembrī pabeidza iepirkuma kārtības ieviešanas revīziju. Kopuzņēmums F4E īsteno rīcības plānu, kas tika pieņemts atbilstoši revīzijas ieteikumiem. IRD arī veica līgumu pārvaldības revīzijas pēcpārbaudi un konstatēja, ka Kopuzņēmums bija pienācīgi izpildījis visus attiecīgos ieteikumus.

33.

Kopuzņēmuma F4E iekšējās revīzijas darbinieki 2016. gadā pārbaudīja, kā tiek pildīti ieteikumi, kas bija formulēti viņu revīzijā attiecībā uz iepirkumu ITER ēku projektā. Revidenti atzīmēja, ka Kopuzņēmums ir daudz paveicis, lai izstrādātu un saskaņotu ar iepirkuma darbībām saistītos procesus, vadlīnijas, noteikumus un rīkus. Iekšējie revidenti formulēja sešus jaunus ieteikumus procedūru uzlabošanai.

34.

Nav aprēķināts dotācijas maksājumu atlikušais kļūdu īpatsvars, jo šie maksājumi veido nelielu daļu Kopuzņēmuma F4E budžeta (21) un ir veikts maz ex post revīziju (22). 2016. gadā Pētniecības izpildaģentūra Kopuzņēmuma F4E vārdā uzsāka viena līdzekļu saņēmēja ex post revīziju. Kopuzņēmums ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai labotu iepriekšējo gadu revīzijās konstatētās kļūdas.

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

35.

Kopuzņēmuma F4E Valde 2015. gada jūnijā pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju un attiecīgo rīcības plānu. 2016. gadā tika īstenota lielākā daļa pasākumu. Tomēr Kopuzņēmums nav ieviesis atsevišķu rīku, kas palīdzētu uzraudzīt Kopuzņēmuma darbības saistībā ar iepirkuma procedūrām, īpaši attiecībā uz riska novērtēšanu un procedūru novērtēšanas, apspriešanas un līgumu piešķiršanas posmiem.

Šo ziņojumu 2017. gada 3. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus-Heiner LEHNE


(1)  ITER – Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (International Thermonuclear Experimental Reactor).

(2)  Padomes 2007. gada 27. marta Lēmums 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.), kas grozīts ar Padomes 2013. gada 13. decembra Lēmumu 2013/791/Euratom (OV L 349, 21.12.2013., 100. lpp.) un Padomes 2015. gada 10. februāra Lēmumu (Euratom) 2015/224 (OV L 37, 13.2.2015., 8. lpp.).

(3)  2. budžeta grozījumi, ko Valde apstiprināja 2016. gada decembrī.

(4)  Plašāka informācija par Kopuzņēmumu F4E un tā darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.fusionforenergy.europa.eu.

(5)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(6)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(7)  Padomes 2010. gada 7. jūlija secinājumi par ITER statusu (atsauce: 11902/10).

(8)  Komisijas 2010. gada 4. maija paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ITER stāvoklis un iespējamā turpmākā virzība” (COM(2010) 226 galīgā redakcija).

(9)  19. ITER Padome 2016. gada 16. un 17. novembrī. ITER Padome ir ITER IO pārvaldības struktūra.

(10)  ITER Padome pārskatīja pilnīgo atjaunināto projekta celtniecības fāzes grafiku “Pirmās plazmas” (2025. g.) laikā un līdz Deitērija-tritija darbībai (2035. g.), kā to ierosināja ITER IO.

(11)  Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība.

(12)  Ir paredzēts, ka ITER projekta darbības fāze ilgs līdz 2037. gadam.

(13)  Kā atzīmēts neatkarīgās Pārbaudes grupas 2016. gada 31. oktobra Piektajā ikgadējā novērtējumā un Kopuzņēmuma F4E projektu vadītāja 2016. gada decembra ziņojumā Valdei.

(14)  COM(2017)319 final, 14.6.2017., kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 232 final, 14.6.2017.

(15)  Euratom ieguldījums neskar Komisijas priekšlikumus, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Euratom sarunu iznākumu un Daudzgadu finanšu shēmu laikam pēc 2020. gada.

(16)  COM(2017)319 final, 14.6.2017. (kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 232 final, 14.6.2017.), V nodaļa “ITER – turpmākā virzība”.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(18)  Izmaiņas galīgajā 2016. gada apstiprinātajā budžeta galvenokārt attiecas uz 15 miljoniem EUR piešķirtajos ieņēmumos no ITER Rezerves fonda, 13,5 miljoniem EUR attiecībā uz saistībām, kas pārnestas no iepriekšējiem gadiem, un 0,5 miljoniem EUR atgūto maksājumu, kas pārmaksāti saistībā ar pamatdarbības līgumiem.

(19)  Izmaiņas galīgajā 2016. gada apstiprinātajā budžeta galvenokārt attiecas uz maksājumiem 4 miljonu EUR apmērā no ITER Rezerves fonda.

(20)  Šajās revīzijās tiek pārbaudi dažādi īstenošanas aspekti, tostarp kvalitātes plāns, gadījumi, kad nav ievērotas konkrētas prasības, pirkumu kontrole un apakšlīgumu pārvaldība, dokumentu un datu pārvaldība, izmaiņu un noviržu pārvaldība, inženiertehnisko darbu kvalitātes kontroles plāns, izvērstais projekta grafiks, līguma riska pārvaldība un tehnisko darbu kvalitātes kontroles plāns. 2016. gadā veiktajās 29 revīzijās konstatēja 47 gadījumus, kad nebija ievērotas kvalitātes nodrošināšanas prasības, un 202 jomas, kurās ieviešami uzlabojumi.

(21)  Kopš dibināšanas līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija piešķīris 150 dotācijas kopā par 81 miljonu EUR. 2016. gadā Kopuzņēmums piešķīra sešas dotācijas kopā par 5 miljoniem EUR.

(22)  Revidēti seši saņēmēji un kopā 6 miljoni EUR, kas attiecīgi ir 8 % no visiem saņēmējiem un 7 % no kopējās summas, par kādu parakstīti dotācijas nolīgumi kopš F4E dibināšanas.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta)

 

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

 

 

Pārskatu izklāsts

 

2015

Finanšu pārskatu paskaidrojumos tabula un attiecīgā informācija 4.3.1.1. pozīcijā “ITER iepirkuma nolīgums (ITER IO)” atspoguļo parakstītos iepirkuma nolīgumus (3. aile) un līdz šim kreditētos iepirkuma nolīgumus (4. aile). Tomēr šajā tabulā nav atspoguļots, cik tālu iesāktie darbi ir reāli pavirzījušies uz priekšu. 2015. gada pārskatos F4E ir papildinājis šo informāciju ar iesākto darbu aplēsi, ņemot vērā to izdevumu kopējo vērtību, kuri ir saistīti ar iepirkuma procedūrām, kā arī ar grafisku attēlu, kurā parādīta svarīgāko starpmērķu sasniegšana katrā ar ITER IO parakstītajā iepirkuma procesā. Kaut arī 2015. gada pārskatos ir dota šī aplēse, vēl jāveic papildu darbs, lai sniegtu precīzāku informāciju par Kopuzņēmuma līdz šim veikto darbību stāvokli un vērtību.

Ieviešana ir sākta

 

KOMENTĀRI PAR KOPUZŅĒMUMA PĀRRAUDZĪBAS UN KONTROLES SISTĒMU GALVENAJIEM KONTROLES MEHĀNISMIEM

 

2015

F4E turpina izstrādāt centrālu vienoto sistēmu visu pamatdarbības, finansiālo un budžeta datu integrēšanai, kas ļaus regulāri uzraudzīt un kontrolēt aplēses, izmaksas un novirzes. Valde 2015. gada 8. un 9. jūnija sēdē apstiprināja direktora priekšlikumu divos gados ieviest uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu.

Ieviešana ir sākta

2015

Ar ITER IO tiek apspriesta sistēma, kuras uzdevums būs sniegt informāciju par darbību īstenošanas pakāpes vērtību (Earned Value Management), un ar šo sistēmu ir paredzēts uzlabot kredītu sadali visā iepirkuma procesa laikā.

Ieviešana ir sākta

 

Ar pamatdarbību saistītais iepirkums un dotācijas

 

2015

No 84 konkursa procedūrām, ko 2015. gadā uzsāka saistībā ar pamatdarbību, 45 % bija sarunu procedūras (2014. gadā – 58 %). Lai gan Kopuzņēmumam 2015. gadā ir izdevies samazināt sarunu procedūru procentuālo daļu, arī turpmāk ir jācenšas palielināt konkurenci pamatdarbības iepirkuma procedūrās. Dotāciju konkursos vidēji saņēma 1,4 priekšlikumus katrā konkursā.

Ieviešana ir sākta

 

CITI JAUTĀJUMI

 

 

Tiesiskais regulējums

 

2015

2015. gada 2. decembrīF4E Valde grozīja Kopuzņēmuma Finanšu noteikumus un to īstenošanas kārtību, lai šie akti būtu saskaņā ar jauno ES finanšu satvaru. 2016. gada februārī Eiropas Komisija sniedza pozitīvu atzinumu par F4E Finanšu noteikumu grozījumiem, bet uzdeva Kopuzņēmumam apsvērt, kā Finanšu noteikumu īstenošanas kārtībā sīkāk izvērst dažus nosacījumus attiecībā uz īpašām atkāpēm no ES Finanšu regulas un no Finanšu paraugregulas, ko piemēro 208. panta struktūrām.

Ieviešana ir sākta

 

Intelektuālā īpašuma tiesības un nozares politika

 

2015

Kopuzņēmuma Valde 2013. gada 27. jūnijā pieņēma lēmumu par F4E nozares politikas un intelektuālā īpašuma tiesību politikas īstenošanu un informācijas izplatīšanu.

Kopuzņēmums ir izstrādājis iepirkuma stratēģijas dokumentu katrai iepirkuma darbībai. Ir izstrādāts pārbaudes punktu saraksts, ar kuru uzraudzīt iepirkuma stratēģijas īstenošanu attiecībā uz sadarbības laikā radītām īpašuma tiesībām saistībā ar katru iepirkuma darbību.

Ieviešana ir sākta

Revīzijas laikā (2016. gada aprīlī) F4E bija īstenojis lielāko daļu no Valdes 2013. gada 27. jūnija lēmumā paredzētajiem pasākumiem, bet pieci vēl nebija pilnībā īstenoti un trīs vēl nebija sākti.

Ieviests

Ir plānots ietekmes novērtējums saistībā ar šo politikas pasākumu īstenošanu, bet vēl šis novērtējums nav veikts.

Ieviešana ir sākta

 

Nolīgums ar mītnes valsti

 

2015

Atbilstoši nolīgumam ar mītnes valsti, kas 2007. gada 28. jūnijā parakstīts ar Spānijas Karalisti, Kopuzņēmuma rīcībā līdz 2010. gada jūnijam bija jānodod pastāvīgās telpas.

Pēc tam, kad starp F4E un Spānijas valdību bija noslēgti līgumi, Kopuzņēmums 2015. gada 10. martā saņēma oficiālu piedāvājumu. 2015. gada decembrī mītnes valsts informēja F4E Valdi, ka ministriju līmenī rīkotās diskusijas par 2015. gada 10. marta piedāvājuma oficiālu atzīšanu nebija pabeigtas, un tā vietā ierosināja sākt sarunas ar F4E pašreizējās ēkas īpašnieku par šo ēku kļūšanu par Kopuzņēmuma pastāvīgo mītni. Revīzijas laikā (2016. gada aprīlī) Kopuzņēmums vēl izskatīja šo jauno priekšlikumu.

Ieviests

 

Civildienesta noteikumu īstenošanas kārtība

 

2015

2015. gadā Kopuzņēmums turpināja pēc analoģijas pieņemt vairākus ES noteikumus Civildienesta noteikumu īstenošanai, tomēr vairāki noteikumi vēl ir jāpieņem.

Ieviests


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

33.

Līdz 2017. gada jūlijam ir ieviesti pieci no sešiem jaunajiem iekšējās revīzijas struktūras ieteikumiem. Ieteikums, kura ieviešana ir sākta, attiecas uz Iekšējās pārbaudes grupas funkciju pārskatīšanu. Ieviešanu paredzēts pabeigt 2017. gada oktobrī, jo šis pasākums ir daļa no plašāka uzlabojumu projekta ar mērķi optimizēt atklātās iepirkuma procedūras.

35.

F4E pašlaik nosaka prasības, lai parametrizētu rīku, kas ļaus F4E sistemātiski vākt informāciju par krāpšanas apkarošanas rādītājiem saistībā ar iepirkuma procedūrām. Šis rīks turklāt piedāvās F4E darbiniekiem iespēju ievadīt papildu informāciju attiecībā uz brīdinājuma zīmēm visās iepirkuma procedūrās.

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

2015 – Pārskatu izklāsts

ES izmanto ITER kredītu kā projekta iegūtās vērtības pārvaldības (EVM) sistēmu. Panāktā kredīta vērtība salīdzinājumā ar plānoto vērtību sniedz informāciju par F4E progresu iepirkumu ES daļas pabeigšanas virzienā. Kredīta profils ir paredzēts, lai atspoguļotu reāli paveiktā darba vērtību dažādos projekta posmos (t. i., izstrādes, ražošanas, piegādes, uzstādīšanas posmā).

F4E un ITER IO ir vienojušies par šā profila pielāgošanu katrai iepirkuma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visā iepirkuma procedūras laikā tiek norādīts pareizs kredīta svērums un tas pēc iespējas atbilst realitātei. Šīs izmaiņas jau ir veiktas attiecībā uz dažām agrākām iepirkuma procedūrām, un tās paredzēts pabeigt līdz 2017. gada oktobra beigām.

2015 – Komentāri par Kopuzņēmuma pārraudzības un kontroles sistēmu galvenajiem kontroles mehānismiem

Pirmā rindkopa. Jaunais F4E direktors 2016. gada martā pasūtīja neatkarīga konsultanta pētījumu par koncepcijas izstrādi integrētai transversālai un integrētai komercdatu un finanšu datu kontroles sistēmai. Ziņojums par šo pētījumu tika sagatavots 2016. gada jūnija vidū un tajā minētie ieteikumi ir izskatīti un pieņemti.

Pašlaik F4E strādā pie uzņēmuma projektu kontroles sistēmas ieviešanas, jo tā tiek uzskatīta par zemākas sarežģītības pakāpes un zemāku izmaksu līdzekli, lai sasniegtu augstāku F4E finanšu informācijas integrācijas līmeni.

F4E ir izraudzījies Ecosys sistēmu, un pašlaik tiek pabeigtas līgumslēgšanas sarunas ar piegādātāju. F4E vispirms īstenos pilotposmu, bet kā pilnīgas ieviešanas termiņš ir noteikts 2018. gada pirmais ceturksnis.

Otrā rindkopa. ES izmanto ITER kredītu kā projekta iegūtās vērtības pārvaldības (EVM) sistēmu. Panāktā kredīta vērtība salīdzinājumā ar plānoto vērtību sniedz informāciju par F4E progresu iepirkumu ES daļas pabeigšanas virzienā. Kredīta profils ir paredzēts, lai atspoguļotu reāli paveiktā darba vērtību dažādos projekta posmos (t. i., izstrādes, ražošanas, piegādes, uzstādīšanas posmā).

F4E un ITER IO ir vienojušies par šā profila pielāgošanu katrai iepirkuma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visā iepirkuma procedūras laikā tiek norādīts pareizs kredīta svērums un tas pēc iespējas atbilst realitātei. Šīs izmaiņas jau ir veiktas attiecībā uz dažām agrākām iepirkuma procedūrām, un tās paredzēts pabeigt līdz 2017. gada oktobra beigām.

2015 – Ar pamatdarbību saistītais iepirkums un dotācijas

Neraugoties uz pastiprinātiem komunikācijas un informācijas izplatīšanas centieniem, jo īpaši jauno finanšu noteikumu integrēšanas kontekstā, sarunu procedūru īpatsvars 2016. gadā daudz neatšķiras no iepriekšējiem gadiem (49 % no procedūru kopskaita 2016. gadā salīdzinājumā ar 45 % 2015. gadā un 58 % 2014. gadā). Tomēr jāatzīmē, ka lielākā daļa no šīm sarunu procedūrām attiecās uz zemas vērtības līgumiem, kuru vērtība nepārsniedza direktīvā noteikto paziņojuma publicēšanas slieksni, un tās pilnīgi atbilda F4E finanšu noteikumiem.

Izmantojot zemas vērtības līgumu sarunu procedūras, tiek noslēgti aptuveni 40 % no F4E ikgadējā līgumu skaita (2016. gadā 41 % no skaita un 0,8 % no vērtības, 2015. gadā 43 % no skaita un 0,3 % no vērtības), kas atbilst tikai aptuveni 1 % no gada budžeta.

Sarunu procedūru izmantošana šajos gadījumos (F4E finanšu noteikumos paredzētajās robežās) atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo tas ļauj F4E efektīvāk iesaistīt iekšējos resursus augstas vērtības iepirkumā. Tāpēc F4E uzskata, ka nav jāveic pasākumi, lai vēl vairāk samazinātu zemas vērtības līgumu sarunu procedūru īpatsvaru, jo tās atbilst finanšu noteikumu principiem un nosacījumiem.

Pārējās sarunu procedūras, kas parasti attiecas uz lielākas vērtības līgumiem (vidēji 5 % no procedūru kopskaita), atspoguļo sarežģītos un inovatīvos apstākļus, kādos F4E darbojas. Kodolsintēzes tehnoloģiju tirgum ir raksturīgi, ka daudzos gadījumos tirgū ir ļoti ierobežota konkurence. Tas bieži noved pie zemas konkurences vai (atsevišķos gadījumos) monopola, vai pat dalībnieku trūkuma izsludinātajos konkursos.

Kopš 2012. gada F4E ir pastiprinājis informācijas izplatīšanas centienus, bet dalības līmenis joprojām ir zems. F4E uzskata, ka galvenais cēlonis ir nevis pamanāmības trūkums, bet drīzāk F4E iepirkumu gadījuma raksturs. F4E ir secinājis, ka ar lielu zinātnes un tehnoloģiju projektu tvērumu saistīto darbību būtība ir tāda, ka ierobežota konkurence diemžēl ir fakts, uz ko vienai līgumslēdzējai iestādei var būt tikai neliela ietekme.

Tāpēc 2016. gadā F4E ir sācis meklēt veidus, kā risināt šo problēmu, sadarbojoties ar citām līgumslēdzējām iestādēm, kas pārvalda līdzīgus projektus Eiropā un saskaras ar tādu pašu konkurences trūkumu. Lai palielinātu tādu iniciatīvu ietekmi, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku rūpniecisko konkurenci un iesaisti, F4E ir ierosinājis izveidot forumu, kurā piedalās līdzīgi pirmreizēji augsto un progresīvo tehnoloģiju projekti Eiropā (CERN, ESA, ESS, ESRF, ESO utt.). Ar šā foruma starpniecību dažādas organizācijas, kam ir līdzīgas ar projektiem saistītas problēmas, var sadarboties, lai tās risinātu koordinētāk un efektīvāk. Tas ir mēģinājums sekmēt vienotu tirgu lieliem zinātniskiem projektiem, kas būtu stabilāks un lielāks un līdz ar to spētu vairāk piesaistīt uzņēmumu interesi.

Pasākums, kas 2018. gada februārī notiks Dānijā, būs foruma dalībnieku pirmā iespēja jauno sadarbību īstenot praksē.

2015 – Tiesiskais regulējums

Kopuzņēmums sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Budžeta ĢD un Enerģētikas ĢD) ir izstrādājis prasītos konkrētos noteikumus, ar kuriem jāpapildina Kopuzņēmuma finanšu noteikumu īstenošanas noteikumi attiecībā uz četrām atkāpēm, kuras Kopuzņēmumam bija atļauts iekļaut savos finanšu noteikumos, t. i., atkāpēm no ES vispārējās Finanšu regulas un pamata Finanšu regulas, ko piemēro 208. panta struktūrām.

Kopuzņēmuma valde 2017. gada 4. jūlijā ir pieņēmusi īstenošanas noteikumu grozījumu, par kuru tagad jāsaņem oficiāls pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas četri īstenošanas noteikumi stāsies spēkā 2017. gada 1. augustā.

2015 – Intelektuālā īpašuma tiesības un nozares politika

Attiecībā uz nozares politikas ietekmes novērtējumu F4E plāno izmantot tā F4E darbības (un ITER projekta kopumā) novērtējuma rezultātus, kuru Eiropas Komisija veiks 2017. un 2018. gadā.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/42


ZIŅOJUMS

par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/06)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-12

43

Kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” izveide

1-2

43

Pārvaldība

3-6

43

Mērķi

7

43

Resursi

8-12

43

ATZINUMS

13-25

44

Atzinums par pārskatu ticamību

14

44

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

15

44

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

16

44

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

17-19

44

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

20-24

45

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

26-33

45

2016. gada budžeta izpilde

26

45

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot Septīto pamatprogrammu

27-29

45

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

30-33

46

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

34

46

Iekšējās kontroles sistēma

34

46

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

47

IEVADS

Kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” izveide

1.

Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes “Kurināmā elementi un ūdeņradis” īstenošanai (turpmāk – “kopuzņēmums FCH”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2008. gada maijā uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, un tas sāka patstāvīgu darbību 2010. gada 15. novembrī (1). Padome 2014. gada maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums FCH ir publiskā un privātā sektora partnerība ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas pētniecības un inovāciju jomā. Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Eiropas Komisija, nozares grupa (Hydrogen Europe) un pētniecības grupa (New European Research Grouping on Fuel Cells and Hydrogen jeb N.ERGHY).

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma FCH pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja, kopuzņēmumā FCH iesaistījušos valstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu forums.

4.

Valdē ietilpst desmit locekļi, no kuriem seši pārstāv nozares grupu, trīs – Komisiju un viens – pētniecības grupu. Valde ir atbildīga par kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību un uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātnisko komiteju veido ne vairāk kā deviņi locekļi, kuriem ir speciālās zināšanas, un viņu vidū ir līdzsvaroti pārstāvētas akadēmiskās aprindas, nozares uzņēmumi un pārvaldes iestādes. Komiteja konsultē par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievērš uzmanība gada darba plānos, un par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā.

6.

Valstu pārstāvju grupā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un katras “Apvāršņa 2020” asociētās valsts, un tā sniedz atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu. Ieinteresēto personu forums notiek reizi gadā, un ieinteresētās personas tajā apspriež kopuzņēmuma FCH darbības un var sniegt komentārus.

Mērķi

7.

Kopuzņēmuma FCH mērķis ir līdz 2020. gadam pierādīt, ka nākotnē kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas būs viens no Eiropas enerģijas un transporta sistēmas balstiem. Kopuzņēmums tiecas izveidot spēcīgu, ilgtspējīgu un globāli konkurētspējīgu kurināmā elementu un ūdeņraža nozari Savienībā.

Resursi

8.

ES maksimālā iemaksa kopuzņēmuma FCH darbību pirmajā posmā ir 470 miljoni EUR, kas jāizmaksā no Septītās pamatprogrammas (3). Citu locekļu ieguldījumam jābūt vismaz tikpat lielam cik ES ieguldījumam.

9.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma FCH darbību otrajā posmā ir 665 miljoni EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. No šīs summas ne vairāk kā 570 miljonus EUR var izmantot, lai nodrošinātu atbilsmi nozares grupas un pētniecības grupas minimālajam ieguldījumam (kas noteikts 380 miljonu EUR apmērā) un ne vairāk kā 95 miljonus EUR – lai nodrošinātu atbilsmi jebkuram papildu finansējumam, ko sniedz Kopuzņēmuma locekļi papildus minimālajam ieguldījumam (4).

10.

Nozares grupai un pētniecības grupai jāiegulda vismaz 380 miljoni EUR (5) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, ko finansē kopuzņēmums FCH, tostarp vismaz 285 miljoniem EUR jābūt ieguldījumiem natūrā papildu pasākumiem (6).

11.

Kopuzņēmuma FCH administratīvās izmaksas nepārsniedz 38 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares grupas un pētniecības grupas dalībniekiem (7).

12.

2016. gadā kopuzņēmuma FCH maksājumu budžets bija 98,3 miljoni EUR (2015. gadā – 95,1 miljons EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 26 darbinieki (2015. gadā – 26 darbinieki) (8).

ATZINUMS

13.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (9) un budžeta izpildes pārskatus (10) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

14.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

15.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

16.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

17.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

18.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

19.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

20.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

21.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

22.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

23.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

24.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (11) 208. panta 4. punktā.

25.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

26.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (17,2 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams Septītās pamatprogrammas un “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanai, ietver saistību apropriācijas 127,8 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 115,5 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju zemākais izlietojums attiecīgi bija 77,7 % un 83,9 %. Apropriāciju nepietiekams izlietojums galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc tam, kad bija novērtēti 2016. gadā publicētajos uzaicinājumos iesniegtie priekšlikumi, parakstīja mazāku skaitu dotācijas nolīgumu, nekā bija paredzēts.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot Septīto pamatprogrammu

27.

No 470 miljoniem EUR Septītās pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam FCH, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 464,4 miljoniem EUR un veicis maksājumus 372 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar Kopuzņēmuma maksājumu plānu attiecībā uz nepabeigtajiem Septītās pamatprogrammas projektiem neizpildītie ar pamatdarbību saistītie maksājumi 75,3 miljonu EUR apmērā (17 %) tiks izlietoti līdz 2019. gada beigām.

28.

No 470 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas nozares grupas un pētniecības grupas dalībniekiem bija jāiemaksā kopuzņēmuma FCH darbībās, līdz 2016. gada beigām Valde bija apstiprinājusi ieguldījumus 299 miljonu EUR vērtībā. Līdz 2016. gada beigām kopuzņēmumam FCH paziņoja par papildu ieguldījumiem natūrā 40,6 miljonu EUR apmērā darbību veikšanai.

29.

Attiecīgi 2016. gada beigās nozares grupas un pētniecības grupas dalībnieku kopējais ieguldījums Kopuzņēmumā bija 339,6 miljoni EUR, salīdzinot ar ES (Komisijas) ieguldījumu 383,7 miljonu EUR apmērā.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

30.

No 665 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam FCH, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 288,1 miljonu EUR (43 %) un veicis maksājumus 77,4 miljonu EUR apmērā pirmā projektu viļņa īstenošanai.

31.

Līdz 2016. gada beigām nozares grupa un pētniecības grupa bija paziņojušas par 4,9 miljonus EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksām, un Valde bija apstiprinājusi 1,2 miljonu EUR ieguldījumu naudā Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai.

32.

No vismaz 285 miljoniem EUR, ko pārējiem locekļiem jāiegulda natūrā papildu pasākumiem, līdz 2016. gada beigām bija paziņoti un apstiprināti 188,6 miljoni EUR (66 %).

33.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozares grupas un pētniecības grupas locekļu ieguldījums bija 194,7 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 79,5 miljoni EUR. Atšķirība skaidrojama ar pārējo locekļu lielo ieguldījumu Kopuzņēmuma papildu pasākumos.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

34.

Kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas ir finanšu un pamatdarbības dokumentārās pārbaudes, un veic Septītās pamatprogrammas dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušo kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ir ziņojis 2016. gada darbības pārskatā, bija 1,24 % (12).

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus-Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2008. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1183/2011 (OV L 302, 19.11.2011., 3. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.).

(3)  Regula (EK) Nr. 521/2008, 5. panta 1. punkts.

(4)  Regula (ES) Nr. 559/2014, 3. panta 1. punkts.

(5)  Regula (ES) Nr. 559/2014, 4. panta 1. punkts.

(6)  Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 559/2014 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, papildu pasākumi ir ieguldījumi natūrā, lai finansētu Kopuzņēmuma darba plānā un budžetā neparedzētus pasākumus, kuri veicina kopīgās tehnoloģiju ierosmes FCH mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar tās pašas regulas 4. panta 4. punktu papildu pasākumu izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, un ne Kopuzņēmums, ne ERP, ne arī kāda cita ES struktūra neveic to revīziju.

(7)  Kopuzņēmuma FCH 2 statūti, 13. panta 2. punkts (Regulas (ES) Nr. 559/2014 pielikums).

(8)  Plašāka informācija par kopuzņēmumu FCH un tā darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.fch.europa.eu

(9)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(10)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(12)  Kopuzņēmuma FCH gada darbības pārskats, 54. lpp.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

 

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

 

2015

Iekšējās revīzijas dienests 2015. gada novembrī pabeidza revīziju, kas attiecās uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas priekšlikumu atlasi Kopuzņēmumā FCH 2. Tas ieteica Kopuzņēmumam uzlabot priekšlikumu tēmu atlases skaidrību un pārredzamību. 2016. gada laikā Kopuzņēmums FCH 2 ir ieviesis uzlabotas procedūras, ko piemēros nākamajiem konkursiem 2017. gadā.

Ieviests

 

Interešu konflikti

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviešana ir sākta


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Palātas ziņojumu.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/49


ZIŅOJUMS

par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/07)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-11

50

Kopuzņēmuma IMI izveide

1-2

50

Pārvaldība

3-5

50

Mērķi

6

50

Resursi

7-11

50

ATZINUMS

12-24

51

Atzinums par pārskatu ticamību

13

51

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

14

51

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

15

51

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

16-18

51

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

19-23

52

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

25-31

52

2016. gada budžeta izpilde

25

52

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar 7. pamatprogrammu

26-28

52

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

29-31

53

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

32-34

53

Iekšējās kontroles sistēma

32

53

“Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldība

33

53

Ex ante pārbaudes un izdevumu deklarāciju uzraudzība

34

53

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

54

IEVADS

Kopuzņēmuma IMI izveide

1.

Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī. Padome 2014. gada maijā pieņēma jaunu izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums IMI ir publiskā un privātā sektora partnerība veselības pētniecībai un inovācijai. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un farmācijas nozare, kuru pārstāv Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (EFPIA).

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma IMI pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa, stratēģiskās pārvaldības grupas un ieinteresēto personu forums.

4.

Valde ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra un atbild par Kopuzņēmuma darbībām un to pārraudzību. Valdē ietilpst desmit locekļi, kas vienlīdzīgi pārstāv abus dibinātājlocekļus. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa, stratēģiskās pārvaldības grupas un ieinteresēto personu forums ir padomdevējas struktūras. Zinātnisko komiteju veido dažādu jomu zinātnes eksperti, un tā sniedz ieteikumus valdei. Valstu pārstāvju grupa, kurā ietilpst ES dalībvalstu un ar ES pētniecības programmām saistīto valstu pārstāvji, sniedz valdei stratēģiskus atzinumus. Stratēģiskās pārvaldības grupas, kuras veido pārstāvji no farmācijas uzņēmumiem, Eiropas Komisijas un zinātniskās komitejas, koordinē IMI projektus savstarpēji un ar ES plašākām pētniecības programmām. Ieinteresēto personu forums notiek reizi gadā, un IMI ieinteresētās personas tajā apspriež IMI jaunākās darbības un plānus.

Mērķi

6.

IMI mērķis ir uzlabot veselības aizsardzību, paātrinot novatorisku zāļu izstrādi un pacientu piekļuvi tām, īpaši jomās, kurās nav apmierinātas medicīniskas vai sabiedrības vajadzības. IMI cenšas veicināt sadarbību starp galvenajiem dalībniekiem veselības aprūpes pētniecībā, tostarp universitātēm, farmācijas un citu nozaru pārstāvjiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pacientu organizācijām un zāļu regulatoriem.

Resursi

7.

Maksimālais ES ieguldījums IMI1 programmas (2008.–2013. gads) darbībās ir viens miljards EUR, ko finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas (7. pamatprogramma) (3). Farmācijas nozari pārstāvošo dalībnieku ieguldījumam jābūt tikpat lielam cik ES ieguldījumam.

8.

Maksimālais ES ieguldījums IMI2 programmas (2014.–2024. gads) darbībās ir 1 638 miljoni EUR, ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020”. No šīs summas lielākais 1 425 miljonus EUR var izlietot, lai nodrošinātu atbilsmi EFPIA ieguldījumam, un līdz 213 miljoniem EUR var izlietot, lai nodrošinātu atbilsmi ieguldījumam no citām sabiedrībām un universitātēm, kas nolemj pievienoties kopuzņēmumam IMI kā dalībnieki vai kā asociētie partneri (4).

9.

EFPIA sniedz ieguldījumu vismaz 1 425 miljonu EUR apmērā. Citi IMI2 programmas locekļi vai asociētie partneri sniedz ieguldījumu, kas atbilst summām, par kurām tie uzņēmās saistības, kad kļuva par locekļiem vai asociētajiem partneriem.

10.

Kopuzņēmuma administratīvās izmaksas nepārsniedz 85,2 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālā ieguldījuma, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

11.

2016. gadā kopuzņēmuma IMI maksājumu budžets bija 263,4 miljoni EUR (2015. gadā – 195 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 41 darbinieks (2015. gadā – 35 darbinieki) (6).

ATZINUMS

12.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (7) un budžeta izpildes pārskatus (8) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

13.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

14.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

15.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

16.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

17.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

18.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

19.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

20.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

21.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

22.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

23.

Sagatavojot šo ziņojumu un ticamības deklarāciju, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (9) 208. panta 4. punktā.

24.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

25.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas (54,1 miljons EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams 7. pamatprogrammas un “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanai, ietver saistību apropriācijas 307 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 263,4 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 94,1 % un 69,6 %. Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija zems galvenokārt tāpēc, ka bija samazināti izdevumi Ebola+ programmai un kavējās dotācijas nolīgumu noslēgšana “Apvārsnis 2020” ietvaros rīkotajiem konkursiem.

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar 7. pamatprogrammu

26.

No viena miljarda EUR 7. pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam IMI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 966 miljoniem EUR un veicis maksājumus 648 miljonu EUR apmērā. Nenomaksāto izdevumu augstais līmenis (318 miljoni EUR jeb 32 %) radās galvenokārt tāpēc, ka pirmajos kopuzņēmuma IMI gados aizkavējās 7. pamatprogrammas darbību sākšana.

27.

No viena miljarda EUR ieguldījuma, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā kopuzņēmuma IMI darbībās, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija apstiprinājis ieguldījumu natūrā un naudā 403 miljonu EUR vērtībā. Dalībnieki bija ziņojuši par vēl 103 miljoniem EUR, kas natūrā ieguldīti kopuzņēmumā IMI.

28.

Attiecīgi 2016. gada beigās nozares dalībnieku ieguldījums natūrā un naudā kopsummā bija 506 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumiem kopuzņēmuma IMI darbībās 7. pamatprogrammas ietvaros, kas bija 728 miljoni EUR.

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

29.

No 1 638 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam IMI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 515 miljoniem EUR (31 %) un veicis maksājumus 111 miljonu EUR apmērā (7 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai. Maksājumu zemais līmenis ir saistīts galvenokārt ar to, ka kavējās “Apvārsnis 2020” dotācijas nolīgumu noslēgšana ar nozares partneriem.

30.

No 1 638 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām nozares partneri bija paziņojuši par ieguldījumu natūrā 83,8 miljonu EUR vērtībā, un no tā izpilddirektors bija apstiprinājis 47,2 miljonus EUR.

31.

Attiecīgi 2016. gada beigās kopējais nozares dalībnieku ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros bija 83,8 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 135 miljoni EUR.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

32.

Kopuzņēmums ir ieviesis efektīvas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un veic 7. pamatprogrammas dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,67 % (10).

“Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldība

33.

2016. gada beigās – trešajā “Apvārsnis 2020” īstenošanas gadā – Kopuzņēmums bija tikai daļēji pabeidzis savu kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

Ex ante pārbaudes un izdevumu deklarāciju uzraudzība

34.

Kopuzņēmums veica maksājumus saņēmējiem (universitātēm, pētniecības organizācijām un MVU) ar zināmu kavēšanos. Tas norāda uz trūkumiem iekšējās kontroles un uzraudzības procedūrās attiecībā uz projektu pārskatiem un saistītajām izmaksu deklarācijām, un tas negatīvi ietekmē projektu īstenošanas efektivitāti.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).

(3)  Regula (EK) Nr. 73/2008, 5. panta 1. punkts.

(4)  Regula (ES) Nr. 557/2014, 3. panta 1. punkts.

(5)  Kopuzņēmuma IMI2 statūti, 13. panta 2. punkts (Regulas (ES) Nr. 557/2014 pielikums).

(6)  Plašāka informācija par Kopuzņēmuma darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē https://www.imi.europa.eu

(7)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(8)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(10)  Kopuzņēmuma IMI 2016. gada darbības pārskats, 102. lpp.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

ERP komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta)

 

Galvenie kontroles mehānismi un pārraudzības sistēmas

 

2014

Pamatdarbības ex ante pārbaudes saistībā ar deklarēto projektu izmaksu atmaksu nebija pietiekami dokumentētas turpmāk uzskaitītajās sevišķi nozīmīgās jomās.

a)

Ex ante kontroles veidlapās, ko izmantoja Kopuzņēmuma projektu zinātniskie koordinatori, galvenā uzmanība tika pievērsta administratīvajai atbilstībai, nevis pamatdarbību atbilstībai, jo tajās nebija skaidri noteikts un komentēts ne projekta statuss (turpinās, turpinās ar grūtībām, apturēts/anulēts), ne nodevumi (nav atrunu, atrunas ar skaidrojuma pieprasījumu, būtiskas atrunas).

b)

Maksājums tika veikts, lai gan nebija ne oficiāla nodevumu saraksta, ko akceptējis projekta zinātniskais koordinators, ne atsauces uz koordinatora veiktu nodevumu novērtējumu.

Ieviests

 

Interešu konflikti

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviests


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

29.

Salīdzinoši zemais pamatdarbības maksājumu līmenis ir saistīts ar sekmīgo konsorcija dalībnieku kavēšanos noslēgt konsorcija nolīgumus, kas ir nepieciešami, lai parakstītu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas nolīgumus ar kopuzņēmumu IMI 2.

Turklāt ebolas un mikrobu rezistences programmu projekti ir pieteikti uz mazāku finansējumu nekā paredzēts sākotnējos projektu budžetos. Tas galvenokārt skaidrojams ar epidēmijas izplatības samazināšanos.

31.

Šajā programmas īstenošanas posmā svarīgi ir zināt, ka 25 “Apvārsnis 2020” projektiem ir piešķirtas saistības 275,8 miljonu EUR apmērā no ES finansējuma un 249,1 miljona EUR apmērā no rūpniecības ieguldījuma natūrā. ES ieguldījumus pārskaita ik gadu, lai segtu avansa maksājumus un izmaksas, ko pieprasījuši projekta atbalsta saņēmēji, savukārt nozares radītās izmaksas ziņo kā ieguldījumus natūrā saskaņā ar noteiktiem projekta ziņošanas grafikiem, kas sākas ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc dotāciju nolīguma parakstīšanas.

33.

Kopuzņēmums IMI 2 ir apņēmies līdz 2017. gada beigām pabeigt pāreju uz vispārējiem “Apvārsnis 2020” pārvaldības instrumentiem, tostarp projekta datu migrāciju no pirmajiem astoņiem IMI 2 uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, jo šie dati īslaicīgi tika mitināti vietējā SOFIA sistēmā.

34.

Kopuzņēmums IMI 2 ir piedzīvojis situācijas, kad kavējas attiecīgajā dotāciju nolīgumā noteikto atbalsta saņēmēju periodisko ziņojumu saņemšana. Bieži vien atbalsta saņēmēju sūtītās pirmās periodisko ziņojumu versijas bija nepilnīgas, jo tajās trūka dažu nepieciešamo papilddokumentu. Šāda kavēšanās ietekmēja maksājumu kontroles procesa pirmās daļas efektivitāti (ziņojuma iesniegšana, ziņojuma saņemšana, pilnīguma pārbaude). Vidējais laiks starpposma izmaksu prasījumu apmaksai 2016. gadā bija 95 dienas, savukārt mērķizmaksu prasījumu apmaksai – 90 dienas.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/56


ZIŅOJUMS

par Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmuma 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/08)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-10

57

Kopuzņēmuma SESAR izveide

1-2

57

Pārvaldība

3-4

57

Mērķi

5-6

57

Resursi

7-10

58

ATZINUMS

11-23

58

Atzinums par pārskatu ticamību

12

58

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

13

58

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14

58

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

15-17

59

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

18-22

59

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

24-30

60

2016. gada budžeta izpilde

24

60

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar 7. pamatprogrammu un TEN-T

25-27

60

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

28-30

60

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

31-34

60

Iekšējās kontroles sistēma

31

60

Ziņošana par SESAR 2020 projektos veiktajiem ieguldījumiem natūrā un to pārbaude

32

61

Priekšlikumu konkursā piedalījušos pieteikumu iesniedzēju finansiālās spējas novērtējums

33

61

Pakalpojumu līgumu rentabilitāte

34

61

PIELIKUMS.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

62

IEVADS

Kopuzņēmuma SESAR izveide

1.

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes (SESAR) kopuzņēmumu, kurš atrodas Briselē, uz astoņiem gadiem izveidoja 2007. gada februārī. Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2007. gada 10. augustā (1). Padome 2014. gada jūnijā grozīja izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums SESAR ir publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi izstrādāt un izvērst modernizētu gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) Eiropā. Kopuzņēmumu dibināja Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole). Pēc tam, kad tika izsludināts uzaicinājums paust ieinteresētību, par Kopuzņēmuma dalībniekiem kļuva 19 aviācijas nozares publiskie un privātie uzņēmumi. Tie ir lidaparātu ražotāji, lidostu un lidaparātu aprīkojuma ražotāji, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu pārstāvji.

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma SESAR pārvaldības struktūru veido Valde un izpilddirektors.

4.

Valdes sastāvā ir kopuzņēmuma SESAR dalībnieki un ieinteresēto personu pārstāvji (kas pārstāv militāros un civilos gaisa telpas lietotājus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, aprīkojuma ražotājus, lidostas, ATM nozares darbiniekus un zinātniekus). Valdes pienākumos ir pieņemt Padomes apstiprināto ATM ģenerālplānu un īstenot vispārēju kontroli pār SESAR projekta īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

Mērķi

5.

SESAR projekta mērķis ir modernizēt ATM Eiropā, formulējot, izstrādājot un piegādājot jaunas vai uzlabotas tehmoloģijas un procedūras. Projekts iedalās trijos procesos:

definēšanas process (2004.–2007. gads), kuru vadīja Eirokontrole un līdzfinansēja no Eiropas komunikāciju tīkla transporta (TEN-T) programmas. Šajā procesā tika izstrādāts Eiropas ATM ģenerālplāns, kurā ir definēts nākamās paaudzes modernas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas saturs, izstrāde un izvēršana,

divdaļīgs izstrādes process (2007.–2013. gads, pagarināta līdz 2016. gadam), kuru vada kopuzņēmums SESAR un kuru līdzfinansē no TEN-T un Septītās pētniecības pamatprogrammas (7. pamatprogramma),

izvēršanas process (2014.–2024. gads), kas jāvada gaisa satiksmes nozarei un ieinteresētajām personām, lai plašā mērogā ražotu un īstenotu jauno gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) infrastruktūru ar programmas “Apvārsnis 2020” līdzfinansējumu.

6.

Kopuzņēmuma SESAR mērķis 7. pamatprogrammas un TEN-T programmas ietvaros bija modernizēt ATM un palielināt tās drošību Eiropā, koordinējot un koncentrējot visu ES pētniecības un izstrādes darbu jaunu tehnoloģisko sistēmu, komponentu ražošanu un darbības procedūru izstrādi, kā noteikts Eiropas ATM ģenerālplānā (SESAR I – izstrādes process). Saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” kopuzņēmums SESAR īsteno SESAR II programmu (SESAR 2020), kuras mērķis ir pētniecības un inovācijas koordinēšana, ko veic kopuzņēmuma ieinteresētās personas (izstrādes procesa turpinājums), un jaunās ATM infrastruktūras ieviešana (izvēršanas process).

Resursi

7.

SESAR I programmas izstrādes procesam 2008.–2015. gadā atvēlētais budžets bija 2 100 miljoni EUR, un tas vienādās daļās bija jāveido no ES, Eirokontroles un iesaistīto gaisa satiksmes nozares publiskā un privātā sektora partneru finansējuma. ES iemaksu, kas nepārsniedz 700 miljonus EUR, finansē no 7. pamatprogrammas un TEN-T programmas (3).

8.

ES maksimālā iemaksa kopuzņēmumā SESAR programmas SESAR 2020 īstenošanai ir 585 miljoni EUR, kas jāizmaksā no “Apvārsnis 2020” (4). Saskaņā ar SESAR 2020 dalības nolīgumiem Eirokontrolei ir jāiemaksā aptuveni 500 miljoni EUR, bet pārējiem dalībniekiem no gaisa satiksmes nozares Kopuzņēmuma pamatdarbībās ir jāiegulda līdzekļi vismaz 720,7 miljonu EUR apmērā. Apmēram 90 % no Eirokontroles un citu dalībnieku finansējuma ir ieguldījums natūrā.

9.

Attiecībā uz naudas ieguldījumiem Kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās Valde lemj par summām, kuras katram dalībniekam jāiemaksā proporcionāli ieguldījumam, ko tas piekritis maksāt, un nosaka termiņus, kādos dalībniekiem ir jāveic iemaksas.

10.

2016. gadā kopuzņēmuma SESAR maksājumu budžets bija 157,1 miljons EUR (2015. gadā – 136,9 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 44 darbinieki (2015. gadā – 41 darbinieks) (5).

ATZINUMS

11.

Mēs revidējām:

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (6) un budžeta izpildes pārskatus (7) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

12.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

13.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

14.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

15.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

16.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

17.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

18.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

19.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

20.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

21.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus) to veikšanas stadijā.

22.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (8) 208. panta 4. punktā.

23.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

24.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas (5,7 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams no 7. pamatprogrammas un programmas “Apvārsnis 2020”, ietver saistību apropriācijas 101,4 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 162,8 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 95,7 % un 63,2 %. Maksājumu apropriāciju zemais īstenošanas līmenis ir galvenokārt saistīts ar kopuzņēmuma SESAR dalībnieku veikto pētījumu un izstrādes darbu kavēšanos.

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar 7. pamatprogrammu un TEN-T

25.

No kopējā pamatdarbības un administratīvā budžeta, kas SESAR I darbībām bija 892,8 miljoni EUR (9), līdz 2016. gada beigām kopuzņmēmums SESAR bija uzņēmis saistības par 827,4 miljoniem EUR un veicis maksājumus par 704,2 miljoniem EUR (79 % no pieejamā budžeta).

26.

No 1 254,5 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem jāiemaksā kopuzņēmuma SESAR pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (670,2 miljoni EUR no Eirokontroles un 584,3 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija apstiprinājis iemaksas 910 miljonu EUR apmērā (427,7 miljonus EUR no Eirokontroles un 482,3 miljonus EUR no gaisa satiksmes nozares). Līdz 2016. gada beigām kopuzņēmumam SESAR bija paziņots, ka citi dalībnieki ir veikuši ieguldījumus natūrā 133,5 miljonu EUR vērtībā (49,2 miljoni EUR no Eirokontroles un 84,2 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem).

27.

Kopējie ES naudas ieguldījumi 2016. gada beigās bija 597,1 miljoni EUR salīdzinājumā ar kopējiem ieguldījumiem natūrā un naudā, kas no Eirokontroles bija 476,9 miljoni EUR un no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem – 566,5 miljoni EUR.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

28.

No 585 miljoniem EUR programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas SESAR 2020 īstenošanai bija piešķirti kopuzņēmumam SESAR, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 61,6 miljoniem EUR un veicis maksājumus par 49,9 miljoniem EUR (8,5 % no piešķirtajiem līdzekļiem). Šie maksājumi galvenokārt bija priekšfinansējums SESAR 2020 projektu pirmajam vilnim.

29.

Līdz 2016. gada beigām ES kopējie naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma pamatdarbībās bija 56,8 miljoni EUR.

30.

Pārējiem dalībniekiem SESAR 2020 projektu īstenošanai Kopuzņēmuma pamatdarbībās ir jāveic ieguldījumi natūrā un naudā 1 220,7 miljonu EUR apmērā (500 miljoni EUR no Eirokontroles un 720,7 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares). Taču 2016. gada beigās SESAR 2020 projekti bija pašā sākumstadijā un Valde nekādus ieguldījumus natūrā un naudā nebija apstiprinājusi.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

31.

Kopuzņēmums SESAR ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un veic dotāciju saņēmēju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie rīki, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp iemaksas naudā un natūrā, ko veikuši Kopuzņēmuma dalībnieku, kuri nav ES. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,34 % (10).

Ziņošana par SESAR 2020 projektos veiktajiem ieguldījumiem natūrā un to pārbaude

32.

Kopuzņēmums SESAR vēl nav ieviesis īpašus norādījumus dalībniekiem un to ārējiem revidentiem attiecībā uz to, kā deklarējami un apstiprināmi dalībnieku ieguldījumi natūrā SESAR 2020 projektos. Kopuzņēmums arī nav izveidojis iekšējos norādījumus par SESAR 2020 projektu izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudēm, pamatojoties uz Komisijas ex ante kontroles stratēģiju “Apvārsnim 2020.

Priekšlikumu konkursā piedalījušos pieteikumu iesniedzēju finansiālās spējas novērtējums

33.

Attiecībā uz slēgtajiem rūpnieciskās izpētes priekšlikumu konkursiem, kuros drīkstēja piedalīties Kopuzņēmuma nozares dalībnieki, Kopuzņēmums piešķīra dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes, ko veica Pētniecības izpildaģentūra, divos gadījumos liecināja, ka konsorcijus koordinējošā nozares dalībnieka finansiālā spēja bija vāja. Tas rada lielāku finanšu risku šo projektu pabeigšanai un palielina finanšu risku arī citos projektos, kuros abi šie saņēmēji ir iesaistīti. Izpilddirektora lēmums abos gadījumos balstījās uz papildu ad hoc riska novērtējumu, ko veica kopuzņēmuma SESAR darbinieki. Tomēr Kopuzņēmums vēl nav izveidojis sistemātisku iekšējo procedūru, kas ļautu atkārtoti izvērtēt dotāciju projekta koordinatora vājo finansiālo spēju, ietverot pasākumus palielināta finanšu riska mazināšanai un kompensēšanai.

Pakalpojumu līgumu rentabilitāte

34.

Pakalpojumu iepirkuma procedūrās Kopuzņēmums nosaka maksimālo līguma budžetu. Šī maksimālā summa nebalstās uz sistemātisku izmaksu aplēses procesu un pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu. Tas nenodrošina Kopuzņēmuma daudzgadu pakalpojumu līgumu rentabilitāti, jo pieredze liecina, ka lielākā daļa saņemto piedāvājumu bija par summu, kas tuva maksimālajam budžetam.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1361/2008 (OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 721/2014, ar kuru Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), groza attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam (OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.).

(3)  Vispārējais nolīgums starp Eiropas Komisiju un kopuzņēmumu SESAR (2009. gada decembris), 3. pants.

(4)  Regula (EK) Nr. 219/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1361/2008, 4. panta 1. punkts.

(5)  Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.sesarju.eu.

(6)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(7)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(9)  Kopsummu 892,8 miljoni EUR veido 700 miljonu EUR ES naudas ieguldījums, ko finansē no 7. pamatprogrammas un TEN-T programmas, 165 miljonu EUR naudas ieguldījums no Eirokontroles un 27,8 miljonu EUR naudas ieguldījums no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem.

(10)  Kopuzņēmuma SESAR 2016. gada darbības pārskats, 81. lpp.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

ERP komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests/ieviešana ir sākta/ieviešana nav sākta)

 

Interešu konflikti

 

2015

Komisija 2015. gada jūlijā izdeva kopuzņēmumiem adresētas pamatnostādnes par noteikumiem attiecībā uz interešu konfliktiem, tostarp vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību, kas Kopuzņēmumam ir jāiekļauj savās procedūrās.

Ieviests


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

24.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir kavēta maksājumu izpilde par dalībnieku pētījumiem un izstrādēm, ir sarežģījumi, pielāgojot vispārējos programmas “Apvārsnis 2020” IT rīkus kopuzņēmuma SESAR īpašajām vajadzībām. Šis process sākās 2016. gadā un joprojām turpinās.

30.

Attiecībā uz SESAR programmas “Apvārsnis 2020” projektiem, kas pieteikti ierobežotos konkursos, sagaidāms, ka dalībnieki savas pirmās izmaksu deklarācijas iesniegs 2018. gadā. Kopuzņēmums SESAR tad sāks saistīto ieguldījumu natūrā apstiprināšanu.

32.

Kopuzņēmuma SESAR administratīvā valde 2016. gada decembrī pieņēma dokumentu “Ieguldījumu natūrā metodoloģija un apstiprināšanas process kopuzņēmumā SESAR (tikai SESAR 2020 programma)”, saskaņā ar kuru kopuzņēmums SESAR izstrādās darba uzdevumu un sertifikāta paraugu, ko laikus iesniegt valdei pirms ieguldījumu natūrā saņemšanas 2018. gadā. Kopuzņēmums SESAR izskatīs, vai ir nepieciešams pieņemt Komisijas programmas “Apvārsnis 2020”ex ante kontroles stratēģiju konkrētiem riskiem, kas saistīti ar SESAR 2020 projektiem. Tikmēr kopuzņēmums SESAR pēc analoģijas piemēro Komisijas ex ante kontroles stratēģiju.

33.

Aplūkojot papildu riska novērtējumu rezultātus, ko veica saskaņā ar programmas “Apvārsnis 2020” vadlīnijām, kopuzņēmums SESAR secināja, ka, noraidot projektu koordinatorus tikai uz Pētniecības izpildaģentūras veiktās analīzes pamata, kopuzņēmumam varētu rasties būtisks risks iesaistīties pārsūdzības procedūrā. Tomēr kopuzņēmums SESAR piekrīt, ka ir jāizveido iekšēja procedūra, ar ko atkārtoti novērtēt dotēta projektu koordinatora zemu finansiālo dzīvotspēju, tostarp palielināto finanšu risku mazināšanas un kompensēšanas pasākumus.

34.

Pēc Revīzijas palātas novērojuma 2017. gada aprīlī kopuzņēmums SESAR ieviesa metodiku, ar kuru iepirkuma plānošanas posmā sistemātiski novērtēt līgumu vajadzības un izmaksas. Metodika jau ir izmantota vairākos gadījumos.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/64


ZIŅOJUMS

par kopuzņēmuma Shift2Rail 2016. finanšu gada pārskatiem un Kopuzņēmuma atbilde

(2017/C 426/09)

SATURS

 

Punkts

Lappuse

IEVADS

1-11

65

Kopuzņēmuma Shift2Rail izveide

1-2

65

Pārvaldība

3-6

65

Mērķi

7-8

65

Resursi

9-11

66

ATZINUMS

12-24

66

Atzinums par pārskatu ticamību

13

66

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

14

66

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

15

66

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

16-18

67

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

19-23

67

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

25-29

68

2016. gada budžeta izpilde

25

68

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

26-29

68

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

30-33

68

Iekšējās kontroles sistēma

30

68

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

31

68

Priekšlikumu konkursā iesniegto pieteikumu novērtēšana

32

68

Iepirkuma procedūras

33

69

IEVADS

Kopuzņēmuma Shift2Rail izveide

1.

Kopuzņēmumu Shift2Rail (“kopuzņēmums S2R”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada jūnijā (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2016. gada 24. maijā. Tā kā Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2016. gadā, pārskati par šo gadu ir pirmais kopuzņēmuma S2R finanšu pārskatu kopums, ko revidē ERP.

2.

Kopuzņēmums S2R ir publiskā un privātā sektora partnerība dzelzceļa nozarē. Dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija, un dzelzceļa nozares partneri (galvenās ieinteresētās personas, tostarp dzelzceļa aprīkojuma ražotāji, dzelzceļa uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un pētniecības centri). Citi tiesību subjekti var piedalīties Kopuzņēmumā kā asociētie locekļi.

Pārvaldība

3.

Kopuzņēmuma S2R pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa.

4.

Valdē ir divdesmit divi locekļi, tostarp divi Komisijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no katra nozari pārstāvošā locekļa. Valde ir atbildīga par kopuzņēmuma S2R stratēģisko virzību un darbību un uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir konsultatīvās struktūras. Zinātniskā komiteja sniedz ieteikumus par zinātniskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kas jāņem vērā gada darba plānos. Valstu pārstāvju grupa pārstāv ES dalībvalstis un valstis, kas pievienojušās pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”. Grupa var sniegt atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un par tā darbību saikni ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām pētniecības un inovācijas programmām.

6.

Kopuzņēmuma S2R statūtos ir noteikti arī turpmāk uzskaitītie aspekti.

Eiropas Dzelzceļa aģentūrai ir īpaša padomdevējas loma kopuzņēmuma S2R darba plānu izstrādē un īstenošanā un tā gādā, lai Kopuzņēmuma darbību rezultātā tehniskie standarti nodrošinātu savstarpēju izmantojamību un drošību.

Inovācijas programmu koordinācijas komiteju izveide: šajās komitejās piedalās pārstāvji no katra dibinātāja un asociētā locekļa; kopuzņēmuma S2R programmu biroja izveide: birojs sniedz tehnisku ieguldījumu un ir atbildīgs par visu inovācijas programmu īstenošanu.

Iespēja izveidot ekspertu darba grupas, kas palīdz Kopuzņēmumam veikt tam uzticētos uzdevumus.

Mērķi

7.

Kopuzņēmumu S2R izveidoja, lai tas veidotu platformu sadarbībai dzelzceļa nozarē un inovācijas tālākvirzībai. Kopuzņēmums cenšas izstrādāt, integrēt, demonstrēt un validēt inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kuri atbilst stingriem drošības standartiem nolūkā:

par 50 % samazināt dzelzceļa transporta aprites cikla izmaksas,

par 100 % palielināt dzelzceļa transporta sistēmas jaudu,

par 50 % palielināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu uzticamību un precizitāti,

novērst tos atlikušos tehniskos šķēršļus, kuri kavē savstarpēju izmantojamību un efektivitāti;

samazināt ar dzelzceļa transportu saistītos negatīvos faktorus, jo īpaši troksni, vibrācijas, emisijas un cita veida ietekmi uz vidi.

8.

Kopuzņēmumam ir izvirzīti šādi mērķi: izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, padarīt Eiropas dzelzceļa sistēmu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku, nodrošināt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa transportu un noturēt Eiropas dzelzceļa nozares vadošo stāvokli pasaules tirgū.

Resursi

9.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma S2R darbībās ir 450 miljoni EUR (2), ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Nozari pārstāvošie Kopuzņēmuma locekļi iegulda resursus vismaz 470 miljonu EUR apmērā (3), no šīs summas vismaz 350 miljoni EUR ir ieguldījumi natūrā un naudā Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, kā arī ieguldījumi natūrā vismaz 120 miljonu EUR apmērā papildu pasākumiem (4).

10.

Kopuzņēmuma S2R administratīvās izmaksas nepārsniedz 27 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

11.

2016. gadā kopuzņēmuma S2R maksājumu budžets bija 51,4 miljoni EUR. 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 17 darbinieki (6).

ATZINUMS

12.

Mēs revidējām

a)

Kopuzņēmuma pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (7) un budžeta izpildes pārskatus (8) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Atzinums par pārskatu ticamību

13.

Mēs uzskatām, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

14.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

15.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

16.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Kopuzņēmuma vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

17.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Kopuzņēmuma spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

18.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

19.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

20.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

21.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas saņemto subsīdiju un novērtējam Kopuzņēmuma maksu un citu ieņēmumu iekasēšanas procedūras.

22.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus) to veikšanas stadijā.

23.

Sagatavojot šo ziņojumu un atzinumu, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Kopuzņēmuma pārskatiem, kā noteikts ES Finanšu regulas (9) 208. panta 4. punktā.

24.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajam atzinumam.

BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBA

2016. gada budžeta izpilde

25.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (0,9 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas 50,2 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 52,3 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 94 % un 82 %. Lielākā daļa Kopuzņēmuma maksājumu 2016. gadā bija priekšfinansējuma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kas tika atlasīti 2015. un 2016. gada priekšlikumu konkursos.

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

26.

No 450 miljoniem EUR, kas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros bija piešķirti S2R iniciatīvai, 52 miljoni EUR bija paredzēti Eiropas Komisijas pārvaldītajai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmai transporta jomā 2014.–2015. gadam, tādējādi kopuzņēmumam S2R tika piešķirti 398 miljoni EUR. Līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 92,4 miljoniem EUR (10) un veicis maksājumus 42,7 miljonu EUR apmērā (10,7 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai.

27.

No ieguldījuma 350 miljonu EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, līdz 2016. gada beigām, četrus mēnešus pēc tam, kad kopuzņēmums S2R bija sācis pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu, nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par 4,5 miljonus EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksām, un 3 miljoni EUR no šīs summas tika apstiprināti. Turklāt Valde bija apstiprinājusi 3,2 miljonu EUR ieguldījumu naudā Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai.

28.

No 120 miljoniem EUR, ko nozari pārstāvošajiem locekļiem jāiegulda papildu pasākumos, līdz 2016. gada beigām locekļi jau bija paziņojuši par 55 miljoniem EUR (45,8 %), un no tiem tika apstiprināti 35,2 miljoni EUR.

29.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums bija 62,7 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 48,5 miljoni EUR.

IEKŠĒJĀS KONTROLES MEHĀNISMI

Iekšējās kontroles sistēma

30.

Kopuzņēmums S2R ir izstrādājis rīcības plānu iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, un tajā ir ņemti vērā Komisijas Iekšējā revīzijas dienesta 2016. gada decembrī veiktā riska novērtējuma rezultāti. 2017. gadā neatkarīgam ārējam revidentam jāsāk projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijas pēc pirmo izmaksu deklarāciju validēšanas.

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

31.

Kopuzņēmumam S2R ir obligāti jāievēro Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģija pētniecības jomā. Tomēr 2016. gada beigās Kopuzņēmums vēl nebija veicis nevienu īpašu krāpšanas apkarošanas riska novērtējumu un nebija izstrādājis rīcības plānu savas stratēģijas ieviešanai krāpšanas apkarošanas jomā, balstoties uz Komisijas sniegto metodoloģiju.

Priekšlikumu konkursā iesniegto pieteikumu novērtēšana

32.

Divos no astoņiem gadījumiem, kurus revidējām, Kopuzņēmums piešķīra dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes, ko veica Pētniecības izpildaģentūra, liecināja, ka konsorcijus koordinējošo nozares dalībnieku finansiālā spēja bija vāja. Tas rada lielu finanšu risku šo projektu pabeigšanai. Vienā gadījumā finanšu risks bija īpaši augsts, jo koordinējošajam partnerim bija piešķirti vairāk nekā 45 % no projekta kopējā finansējuma.

Iepirkuma procedūras

33.

Pakalpojumu iepirkuma procedūrās Kopuzņēmums nosaka maksimālo līguma budžetu. Nebija pierādījumu tam, ka šī maksimālā summa balstās uz izmaksu aplēses procesu un pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu. Tas, iespējams, nenodrošina Kopuzņēmuma daudzgadu pakalpojumu līgumu rentabilitāti, jo pieredze liecina, ka lielākā daļa saņemto piedāvājumu bija par summu, kas tuva maksimālajam budžetam.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus Heiner LEHNE


(1)  Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail (OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.).

(2)  Regula (ES) Nr. 642/2014, 3. panta 1. punkts.

(3)  Regula (ES) Nr. 642/2014, 4. panta 1. punkts.

(4)  Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 642/2014 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, papildu pasākumi ir ārpus Kopuzņēmuma darba plāna un budžeta, taču tie sekmē kopuzņēmuma S2R ģenerālplāna mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar tās pašas regulas 4. panta 4. punktu papildu pasākumu izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, un ne Kopuzņēmums, ne ERP, ne arī kāda cita ES struktūra neveic to revīziju.

(5)  Kopuzņēmuma S2R Statūti, 16. panta 2. punkts (Regulas (ES) Nr. 642/2014 I pielikums).

(6)  Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://shift2rail.org.

(7)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(8)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(10)  Šajā summā ietilpst neizlietotās un iepriekšējā gadā Komisijas apstiprinātās saistības 45,1 miljona EUR apmērā, kas tika pārnestas uz 2016. gadu un ko bija jāīsteno kopuzņēmumam S2R.


KOPUZŅĒMUMA ATBILDE

31.

Kopuzņēmums S2R 2017. gadā veica pirmos pasākumus, lai izveidotu savu krāpšanas apkarošanas rīcības plānu, proti, OLAF organizētu informatīvu sesiju par krāpšanas apkarošanu KU S2R darbiniekiem un krāpšanas apkarošanas riska novērtējumu. Pēc tam tiks veikts ietekmes novērtējums, ar ko noteiks svarīgākos mērķus galveno trūkumu mazināšanai (2017. gada 4. ceturksnī), un krāpšanas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna izvērtējums (2018. gada jūnijā).

32.

Abos gadījumos S2R lēmumā tika ņemtas vērā KU plašākās attiecības ar diviem iesaistītajiem dibinātājiem un nepieciešamie turpmākie pasākumi.

Pēc pirmā kontroles posma (projekta starpposma maksājuma 2017. gada maijā) abi projekti ir snieguši pozitīvus panākumus darbībā. Turklāt vienai no abām struktūrām veica atkārtotu novērtējumu saistībā ar tās projektu koordinatora funkcijas nepieciešamību jaunā 2017. gada projektā, un saskaņā ar pārbaudes rezultātiem finansiālā dzīvotspēja tagad ir “pieņemama”.

33.

Kopuzņēmuma S2R izmantotā pieeja atbilst Komisijas iepirkumu rokasgrāmatas nosacījumiem un Finanšu regulas principiem. Tomēr kopuzņēmums papildus ieviesīs metodi veiktās tirgus cenu izpētes rezultātu dokumentēšanai plānošanas posmā, aplūkojot katru gadījumu atsevišķi.