12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/1

1.

Mēs revidējām astoņus Eiropas pētniecības kopuzņēmumus un sniedzām atzinumus par to pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu. Revidētie kopuzņēmumi ir:

3.

Kopuzņēmumi ir publiskā un privātā sektora partnerības, un tiem ir liela nozīme Eiropas Savienības (ES) pētniecības politikas konkrētu aspektu īstenošanā. Līdz ar ES, kuru pārstāv Komisija, kopuzņēmumu dalībnieki ir dažādi publiskā un privātā sektora partneri, kas ir nozaru un pētniecības grupu dalībnieki. Lielākās daļas kopuzņēmumu izveidē izmanto divpusēju modeli, kurš ietver Komisijas un nozares/pētniecības partneru dalību, vai trīspusēju modeli, kad piedalās arī dalībvalstis (kopuzņēmums ECSEL).

4.

Dalībnieki veic ieguldījumus, lai finansētu kopuzņēmumu darbības. ES finansējumu sniedz no ES pētniecības budžeta, konkrēti, Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (1). Nozaru un pētniecības partneri veic ieguldījumus natūrā un naudā. Četru kopuzņēmumu (Clean Sky, FCH, BBI un S2R) gadījumā privātie partneri arī sniedz minimālo ieguldījumu natūrā apmēru “papildu darbībām”, kas neietilpst kopuzņēmumu darba programmās, bet gan kopuzņēmumu mērķu darbības jomā.

5.

Kopuzņēmumu kopējais budžets 2016. gadā bija 1,8 miljardi EIR (2015. gadā – 1,4 miljardi EUR) jeb 1,3 % (2015. gadā – 1 %) no ES vispārējā budžeta. Bija paredzēts, ka kopējā ieguldījumu summa natūrā un naudā no nozares un pētniecības partneriem būs līdzīga. Kopuzņēmumos 2016. gada beigās strādāja 633 darbinieki (2015. gada beigās – 562).

6.

Informācija par kopuzņēmumu darbību, budžetu un darbinieku skaitu ir sniegta pielikumā.

7.

Saskaņā ar ES Finanšu regulas 208. panta 4. punktu un 209. panta 2. punktu revīzija par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību ir uzticēta neatkarīgiem ārējās revīzijas uzņēmumiem. Kopuzņēmumu F4E un SESAR gada pārskatu ticamību kopš 2014. gada pārbauda neatkarīgi ārējās revīzijas uzņēmumi. Pārējo kopuzņēmumu (Clean Sky, BBI, FCH, IMI, ECSEL un S2R) gada pārskatu ticamības revīziju ārējās revīzijas uzņēmumi pirmo reizi veica 2016. gadā.

8.

Saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem mēs caurskatījām revīzijas uzņēmumu darbu un guvām pietiekamu pārliecību, ka varam uz to paļauties, kad formulējam savus revīzijas atzinumus par kopuzņēmumu 2016. gada pārskatu ticamību.

9.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs uzņemamies vispārējo atbildību par pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīziju. Mūsu revīzijas pieeja ietvēra maksājumu un ieņēmumu darījumu reprezentatīvu izlašu padziļinātu pārbaudi, analītiskas pārskatīšanas procedūras un katra kopuzņēmuma pārraudzības un iekšējās kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. Mēs arī pārbaudījām deklarēto izmaksu to ex post revīziju kvalitāti, ko pie Septītās pamatprogrammas dotāciju saņēmējiem bija veikuši neatkarīgi ārējās revīzijas uzņēmumi. Mēs ieguvām pietiekamu pārliecību, ka varam paļauties uz revīzijas uzņēmumu darbu kā papildu avotu saviem revīzijas atzinumiem par maksājumu likumību un pareizību.

10.

Tomēr 2016. gada revīzija liecināja, ka ārpakalpojumu izmantošana pārskatu ticamības revīzijai ievērojami palielināja administratīvo slogu un radīja revīzijas darba pārklāšanos.

11.

Visu astoņu kopuzņēmumu galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo kopuzņēmumu finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

12.

2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi septiņos kopuzņēmumos (F4E, BBI, Clean Sky, IMI, FCH, SESAR un S2R).

13.

Tāpat kā 2015. gadā mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm par kopuzņēmuma ECSEL pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Kopuzņēmumā ECSEL ieviestā kārtība ex post revīzijai pie Septītās pamatprogrammas dotāciju saņēmējiem neļauj aprēķināt ticamu svērto kļūdu īpatsvaru vai atlikušo kļūdu īpatsvaru tā FP7 maksājumos. Tāpēc mēs nespējām secināt, vai ex post revīzijas sniedz pietiekamu pārliecību par Kopuzņēmuma pārvaldīto Septītās pamatprogrammas projektu pakārtoto starpposma un galīgo maksājumu likumību un pareizību. Šis jautājums ir saistīts ar kontroles sistēmu, kuru kopuzņēmums ECSEL pārņēma no saviem priekštečiem (kopuzņēmumiem ENIAC un ARTEMIS), un tas vairs nebūs aktuāls pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanā.

14.

Mūsu revīzijas atzinumam par kopuzņēmuma F4E gada pārskatiem ir pievienots apstākļu akcentējums (2) attiecībā uz ES ieguldījumu ITER projekta izmaksās.

15.

ITER Padome 2016. gada novembrī apstiprināja jaunu laika grafiku un izmaksu aplēsi ITER projektam, saskaņā ar kuru 2025. gada decembris ir noteiktais termiņš, kurā ir jāsasniedz celtniecības fāzes pirmais stratēģiskais atskaites punkts (“Pirmā plazma”), savukārt 2035. gada decembrī ir paredzēts pabeigt visu celtniecības fāzi, kas ir 15 gadu kavējums salīdzinājumā ar sākotnējo pamatscenāriju.

16.

Pamatojoties uz jauno projekta pamatscenāriju, kopuzņēmums F4E pārrēķināja attiecīgās izmaksas saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pabeigšanu. Ar rezultātiem 2016. gada decembrī iepazīstināja Kopuzņēmuma Valdi, un bija paredzams, ka celtniecības fāzei pēc 2020. gada būs vajadzīgi aptuveni 5,4 miljardi EUR papildu ES finansējuma (par 82 % vairāk nekā iepriekš apstiprinātie 6,6 miljardi EUR).

17.

Turklāt kopuzņēmumam F4E jāiegulda līdzekļi arī ITER darbības fāzē pēc 2035. gada un pēc tam arī deaktivēšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas fāzēs. Šīs izmaksas vēl nav aplēstas.

18.

Komisija 2017. gada jūnijā laida klajā paziņojumu par ES ieguldījumu ITER projektā, cenšoties panākt Eiropas Parlamenta atbalstu un ES Padomes pilnvarojumu, lai Komisija varētu apstiprināt jauno pamatscenāriju. Komisija ir ierosinājusi, ka būtu noderīgi paredzēt 24 mēnešu rezervi saistībā ar laika grafika izpildi un 10–20 % rezervi saistībā ar budžeta vajadzībām. Tagad ES Padomes 2010. gadā apstiprinātie 6,6 miljardi EUR ir maksimālais Kopuzņēmuma izdevumu apjoms līdz 2020. gadam.

19.

Mēs uzskatām, ka, kaut arī ir panākta pozitīva virzība saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pārvaldību un kontroli, joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties.

20.

Nenonākot pretrunā saviem atzinumiem, mēs īpašajos gada ziņojumos par kopuzņēmumiem sniedzām dažādus komentārus, lai izceltu svarīgus jautājumus un norādītu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

21.

Četros gadījumos (Clean Sky, IMI, FCH un SESAR) maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2016. gadā bija ievērojami zemāks, nekā bija paredzēts, jo kavējās dotācijas nolīgumu noslēgšana (Clean Sky, IMI), pēc uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus novērtēšanas tika parakstīts mazāks skaits dotācijas nolīgumu, nekā bija paredzēts (FCH), vai saņēmēji ar kavēšanos īstenoja projektus un/vai iesniedza izmaksu deklarācijas (SESAR). IMI gadījumā budžeta izpildes zemais līmenis bija saistīts arī ar to, ka bija ievērojami samazināti izdevumi ārkārtas Ebola+ programmai, kad epidēmija mazinājās.

22.

Mēs ziņojām par to, kā kopuzņēmumi veikuši Septītās pamatprogrammas, TEN-T un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu daudzgadu budžeta izpildi.

23.

Attiecībā uz Septīto pamatprogrammu bija paredzēts, ka 2016. gada beigās nozares un pētniecības partneru kopējā ieguldījumu summa (natūrā un naudā) būs līdzīga ES naudas ieguldījumiem. Tomēr visu kopuzņēmumu privātie partneri ieguldīja nedaudz mazāk nekā ES. Taču kopuzņēmuma IMI gadījumā no nozares vēl nesaņemtie ieguldījumi sasniedza apmēram 220 miljonus EUR (jeb 30 % no ES naudas ieguldījuma).

24.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” 2016. gadā joprojām bija sākotnējā posmā, un ES naudas ieguldījumu izmantoja, lai priekšfinansētu pirmos dotācijas nolīgumus ar nozares partneriem un citiem saņēmējiem. Tas izskaidro samērā zemo līmeni ieguldījumiem natūrā, par ko nozares partneri ziņoja 2016. gada beigās.

25.

Dažos gadījumos nozares un pētniecības partneri var deklarēt arī ieguldījumus natūrā papildu darbībām , kas neietilpst kopuzņēmumu darba programmās (Clean Sky, BBI, S2R un FCH). 2016. gada beigās partneri jau bija deklarējuši ievērojamu daļu no minimālajām summām, kas definētas attiecīgo kopuzņēmumu izveides regulās attiecībā uz visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” periodu (BBI: 17 %; Clean Sky: 36 %; S2R: 43 %; FCH: 66 %). Kopuzņēmumiem gada pārskatos nav jāsniedz informācija par ieguldījumiem natūrā papildu darbībās, un mums nav pilnvaru revidēt deklarētās summas.

26.

Sīkāku informāciju par daudzgadu budžeta izpildi var atrast kopuzņēmumu gada darbības pārskatos.

27.

Kopuzņēmumi ir ieviesuši ex ante kontroles procedūras , pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un ir noslēguši līgumus ar neatkarīgiem ārējās revīzijas uzņēmumiem par ex post revīziju veikšanu pie saņēmējiem . Šīs pārbaudes ir svarīgi līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik likumīgi un pareizi ir pakārtotie maksājumu darījumi, tostarp nozares un pētniecības dalībnieku ieguldījumi naudā un natūrā.

28.

Pamatojoties uz Septītās pamatprogrammas dotāciju maksājumu ex post revīziju rezultātiem, 2016. gada beigās visi kopuzņēmumi, izņemot ECSEL, aprēķināja un paziņoja atlikušo kļūdu īpatsvaru zem 2 %. To apstiprināja mūsu veiktā ārējās revīzijas uzņēmumu darba pārbaude.

29.

Attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas maksājumiem ex post revīzijas līdz 2016. gada beigām nebija pabeigtas. Tāpēc mūsu atzinums par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu likumību un pareizību bija balstīts tikai mūsu padziļināto pārbaužu rezultātos un kopuzņēmumu iekšējās kontroles sistēmu analīzē. Visiem kopuzņēmumiem kļūdu īpatsvars bija zem būtiskuma sliekšņa, kas ir 2 % no galīgā budžeta.

30.

2016. gada beigās divi kopuzņēmumi (Clean Sky un IMI) bija tikai daļēji pabeiguši savu “Apvārsnis 2020” kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

31.

2016. gadā divi kopuzņēmumi (SESAR un S2R) piešķīra “Apvārsnis 2020” dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes , ko veica Pētniecības izpildaģentūra, liecināja, ka konsorcijus koordinējošo nozares dalībnieku finansiālā spēja bija vāja.

32.

Kopuzņēmumā “Clean Sky” ieviestā sistēma pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” priekšfinansējuma uzraudzībai un dzēšanai ļāva uzkrāt aptuveni 176 miljonus EUR atlikušā priekšfinansējuma, kas palielināja Kopuzņēmuma pakļautību finanšu riskam.

33.

Pakalpojumu iepirkuma procedūrās divi kopuzņēmumi (SESAR un S2R) noteica maksimālo līguma budžetu. Tomēr šīs maksimālās summas nebija balstītas uz sistemātisku izmaksu aplēses procesu vai pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu. Tā kā praksē lielākā daļa saņemto piedāvājumu ir tuvi maksimālajam budžetam, tas nenodrošina daudzgadu pakalpojuma līgumu izmaksu lietderību.

34.

Īstenojot iepriekšējos gados formulētos komentārus , kas iekļauti mūsu iepriekšējos īpašajos gada ziņojumos, vairākumā gadījumu kopuzņēmumi veica koriģējošus pasākumus. Sīkāku informāciju sk. mūsu sagatavoto ziņojumu pielikumos.

35.

Mēs sniedzām atzinumus bez iebildēm par visu kopuzņēmumu 2016. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatu ticamību.

36.

Mēs sniedzām atzinumus bez iebildēm par septiņu kopuzņēmumu (no astoņiem) 2016. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm par kopuzņēmuma ECSEL pakārtoto darījumu likumību un pareizību, jo nebija iespējams iegūt pamatotu pārliecību par iekšējās kontroles mehānismu uzticamību attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dotāciju maksājumiem.

37.

Mēs sniedzām komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar budžeta izpildi un pārvaldību, iekšējās kontroles sistēmām un iepirkuma procedūrām, taču tie neietekmēja mūsu atzinumus.

38.

Attiecībā uz kopuzņēmumu F4E mēs atzīmējām, ka ir īstenoti pozitīvi pasākumi saistībā ar ITER projekta celtniecības fāzes pārvaldības un kontroles uzlabošanu, bet joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/8

1.

Kopuzņēmumu BBI, kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada maijā (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2015. gada 26. oktobrī.

2.

Kopuzņēmums BBI ir publiskā un privātā sektora partnerība biorūpniecības nozarē. Tā dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un rūpnieciskie partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (BIC).

3.

Kopuzņēmuma BBI pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa.

4.

Valdē ietilpst pieci Komisijas pārstāvji Savienības vārdā un pieci to locekļu pārstāvji, kas nav Savienība, no kuriem vismaz viens ir vidējā vai mazā uzņēmuma (MVU) pārstāvis. Valdei ir vispārēja atbildība par stratēģisko virzību un Kopuzņēmuma darbībām, un tā uzrauga pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir konsultatīvās struktūras. Zinātniskā komiteja sniedz ieteikumus par zinātniskajām prioritātēm, kas jāņem vērā Kopuzņēmuma gada darba plānos. Valstu pārstāvju grupa sniedz atzinumus par stratēģiju un mērķu sasniegšanu.

6.

Kopuzņēmuma BBI mērķis ir ieviest tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmu Eiropā, kas novērtēs to atjaunojamu bioloģisko resursu pieejamību, kurus var izmantot biomateriālu ražošanai, un, pamatojoties uz to, atbalstīs ilgtspējīgu biovērtības ķēžu izveidi. Minētie pasākumi būtu jāveic, sadarbojoties visā biovērtību ķēdē iesaistītajām ieinteresētajām personām, tostarp primārās ražošanas un pārstrādes nozarēm, patērētāju zīmoliem, MVU, pētniecības un tehnoloģiju centriem, kā arī augstskolām.

7.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma BBI darbībās ir 975 miljoni EUR, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 miljoniem EUR (2), no šīs summas vismaz 975 miljoniem EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai (3) un vismaz 1 755 miljoniem EUR – ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu pasākumiem (4).

8.

Kopuzņēmuma BBI administratīvās izmaksas nepārsniedz 58,5 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

9.

2016. gadā kopuzņēmuma BBI maksājumu budžets bija 66 miljoni EUR (2015. gadā – 21,1 miljons EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 20 darbinieki (2015. gadā – 13 darbinieki) (6).

22.

Turpmākie komentāri nav pretrunā mūsu sniegtajiem atzinumiem.

23.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (1,2 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanai, ietvēra saistību apropriācijas 194,3 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 67,2 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 97,1 % un 95,8 %. Maksājumu apropriācijas galvenokārt tika izlietotas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu dotācijas nolīgumiem, kuri tika parakstīti saskaņā ar 2014. un 2015. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

24.

No 975 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam BBI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 414,3 miljoniem EUR (42,5 %) un veicis maksājumus 79,5 miljonu EUR apmērā (8 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai.

25.

No ieguldījuma 975 miljonu EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, līdz 2016. gada beigām nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par 15,4 miljonus EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksām, un Valde bija apstiprinājusi locekļu veikto 3 miljonu EUR ieguldījumu naudā Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai. Ieguldījumu natūrā zemais līmenis liecina par to, ka 2016. gadā lielākā daļa kopuzņēmuma BBI projektu vēl bija sākuma stadijā.

26.

No 1 755 miljoniem EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem jāiegulda papildu pasākumiem, līdz 2016. gada beigām bija paziņoti un apstiprināti 294,8 miljoni EUR (10).

27.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums bija 313,2 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 65 miljoni EUR. Ievērojamā atšķirība starp ES un nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumu ir izskaidrojama ar to, ka nozari pārstāvošie locekļi jau bija paziņojuši par nozīmīgu ieguldījumu natūrā papildu pasākumos.

28.

Lielākā daļa kopuzņēmuma BBI maksājumu 2016. gadā bija priekšfinansējuma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kurus izmaksāja pēc pirmo dotācijas nolīgumu parakstīšanas. 2017. gadā neatkarīgam ārējam revidentam jāsāk projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijas.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/15

1.

Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes aeroinženierijas jomā īstenošanai (turpmāk tekstā – “kopuzņēmums Clean Sky”), kurš atrodas Briselē, saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu (FP7) izveidoja 2007. gada decembrī uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī (1). Padome 2014. gada 6. maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums Clean Sky ir publiskā un privātā sektora partnerība aeroinženierijas pētniecībai un inovācijai. Saskaņā ar jauno regulu Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija, integrēto tehnoloģiju demonstrācijas projektu vadītāji (ITD) / inovatīvās gaisa kuģu demonstrējumu platformas (IGDP) / transversāli pasākumi (TP) un galvenie partneri, kurus izraugās atklātos konkursos (3). Kopuzņēmuma Clean Sky pirmā posma asociētie locekļi saglabās savu statusu līdz laikam, kad būs pabeigtas to attiecīgās pētniecības darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008.

3.

Kopuzņēmuma Clean Sky pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, valstu pārstāvju grupa un Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultatīvā padome.

4.

Valdē ir viens Komisijas pārstāvis Savienības vārdā, viens pārstāvis no katra rūpniecības vadītāja, viens galveno partneru pārstāvis uz katru ITD, viens asociēto locekļu pārstāvis uz katru ITD un viens galveno partneru pārstāvis uz katru IGDP. Valde ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra un atbild par Kopuzņēmuma darbībām un to pārraudzību. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Valstu pārstāvju grupa ir tīkls, kas apvieno valstu pārstāvjus no ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas sniedz padomus un atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību. Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes sastāvā ietilpst zinātnieki un inženieri, un tā sniedz konsultācijas par tehnoloģijas, vides un sociālekonomiskiem jautājumiem.

6.

Galvenie kopuzņēmuma Clean Sky mērķi ir būtiski uzlabot aeroinženierijas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un izveidot konkurētspējīgāku aeroinženierijas nozari Eiropā.

7.

ES maksimālais ieguldījums kopuzņēmumā Clean Sky pirmā posma pētniecības pasākumu un administratīvās izmaksu segšanai ir 800 miljoni EUR, ko sedz no Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) (4). No šīs summas līdz 400 miljoniem EUR atvēlēs ITD vadītājiem un summu līdz 200 miljoniem EUR – asociētajiem locekļiem. ITD vadītāji un asociētie locekļi iegulda resursus, kas ir vismaz līdzvērtīgi ES ieguldījumam. Atlikušo summu vismaz 200 miljonus EUR piešķir galvenajiem partneriem, kuri izraudzīti konkursos iesniegt priekšlikumus (5).

8.

Maksimālais ES ieguldījums darbību otrajā posmā ir 1 755 miljoni EUR, kas jāizmaksā no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (6). Kopuzņēmuma vadītājiem un galvenajiem partneriem jāiegulda resursi vismaz 2 193,7 miljonu EUR apmērā (7), no šīs summas vismaz 1 228,5 miljoniem EUR jābūt ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbību segšanai un ieguldījumiem natūrā vismaz 965,2 miljonu EUR apmērā papildu pasākumiem (8).

9.

Kopuzņēmuma Clean Sky otrā posma (kopuzņēmuma Clean Sky 2) administratīvās izmaksas nepārsniedz 78 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un privātajiem dalībniekiem (9).

10.

2016. gadā kopuzņēmuma Clean Sky 2 budžets bija 287,8 miljoni EUR (2015. gadā – 246 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 41 darbinieks (2015. gadā – 36 darbinieki) (10).

23.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

24.

Galīgajā 2016. gada budžetā, kurš bija pieejams Septītās pamatprogrammas un “Apvāršņa 2020” programmu īstenošanai, bija 310,5 miljoni EUR saistību apropriācijās un 287,8 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 97,5 % un 87,9 %. Zemāks maksājumu apropriāciju izlietojums galvenokārt ir saistīts ar kavējumiem, uzsākot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, un īpaši to, ka ar novēlošanos tika parakstīts viens nozīmīgs dotācijas nolīgums ar Kopuzņēmuma dalībnieku.

25.

No 800 miljoniem EUR Septītās pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam Clean Sky, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis pamatdarbības saistības par 784,5 miljoniem EUR un veicis pamatdarbības maksājumus 754,7 miljonu EUR apmērā. ES ieguldījums naudā administratīvo izmaksu segšanai bija 13,9 miljoni EUR. Tā kā Kopuzņēmumam vairs nav tiesību organizēt uzaicinājumus izteikt priekšlikumus saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, atlikušās saistības tiks izlietotas locekļu iesniegto galīgo izmaksu deklarāciju apmaksai saskaņā ar vispārējo katra ITD projekta īstenošanas statusu (14).

26.

No 800 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas citiem dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām valde bija apstiprinājusi ieguldījumus natūrā 554,7 miljonu EUR vērtībā, un dalībnieki bija ziņojuši vēl par 33,5 miljoniem EUR. Dalībnieku naudas līdzekļu iemaksas administratīvo izmaksu segšanai bija 14,5 miljoni EUR.

27.

Attiecīgi 2016. gada beigās kopējais dalībnieku ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās Septītās pamatprogrammas ietvaros bija 602,7 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 775,2 miljoni EUR.

28.

No 1 755 miljoniem EUR “Apvāršņa 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam Clean Sky, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 694 miljoniem EUR un veicis maksājumus 282 miljonu EUR apmērā (16 % no piešķirtajiem līdzekļiem). Maksājumu zemāks līmenis bija daļēji saistīts ar kavējumiem sarunu procedūrās par “Apvāršņa 2020” dotācijas nolīgumiem.

29.

No 1 229 miljoniem EUR ieguldījuma, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām valde bija apstiprinājusi ieguldījumus natūrā 39,2 miljonu EUR vērtībā, un bija ziņots vēl par 104,0 miljoniem EUR. Nozares dalībnieku naudas līdzekļu iemaksas administratīvo izmaksu segšanai bija 6,4 miljoni EUR.

30.

No 965,2 miljoniem EUR dalībnieku ieguldījuma Kopuzņēmuma papildu darbībās līdz 2016. gada beigām dalībnieki bija ziņojuši par 199,2 miljoniem EUR, kuri bija apstiprināti, un vēl bija ziņots par 152,6 miljoniem EUR.

31.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozares dalībnieku ieguldījums bija 348,8 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 310,2 miljoni EUR.

32.

Kopuzņēmums Clean Sky ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes un dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenais līdzeklis, ar kuru var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,51 % Septītās pamatprogrammas projektos un 0,95 % “Apvāršņa 2020” projektos (15).

33.

2016. gada beigās – trešajā “Apvāršņa 2020” īstenošanas gadā – Kopuzņēmums bija tikai daļēji pabeidzis savu kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvāršņa 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

34.

2016. gada beigās Kopuzņēmums vēl nebija dzēsis nevienu priekšfinansējuma maksājumu (176 miljoni EUR) rūpniecības dalībniekiem attiecībā uz “Apvāršņa 2020” dotāciju nolīgumu projektiem. Priekšfinansējuma maksājumu regulāra dzēšana pret dalībnieku paziņoto izmaksu deklarācijām samazinātu Kopuzņēmuma pakļautību finanšu riskam.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/23

1.

Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL), kurš atrodas Briselē, tika izveidots 2014. gada maijā (1) uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmums ECSEL aizstāja un turpināja kopuzņēmumus ENIAC un Artemis, kurus slēdza 2014. gada 26. jūnijā. Kopuzņēmums ECSEL sāka patstāvīgu darbību 2014. gada 27. jūnijā.

2.

Kopuzņēmums ECSEL ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas nodarbojas ar nanoelektronikas un iegulto datorsistēmu pētniecību. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, ECSEL iesaistītās valstis (2) un nozares dalībnieki, ko pārstāv AENEAS, Artemis-IA un EPoSS asociācijas, kurās apvienojušies uzņēmumi un citas pētniecības organizācijas, kas darbojas iegulto un kiberfizisko sistēmu, viedo integrēto sistēmu, kā arī mikroelektronikas un nanoelektronikas jomās.

3.

Kopuzņēmuma ECSEL pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, Publisko iestāžu padome un Privāto locekļu padome.

4.

Valdi veido Kopuzņēmuma locekļu pārstāvji. Valdei ir vispārējā atbildība par kopuzņēmuma ECSEL stratēģisko virzību un darbību, un tā uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Publisko iestāžu padomē ir viens Komisijas pārstāvis un pa vienam pārstāvim no katras ECSEL iesaistītās valsts. Šī padome pieņem lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu atlasītajiem priekšlikumiem. Privāto locekļu padomi veido kopuzņēmuma ECSEL privāto locekļu pārstāvji, un šī padome sagatavo stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu.

6.

Kopuzņēmuma ECSEL galvenais mērķis ir sniegt ieguldījumu spēcīgas un globālā mērogā konkurētspējīgas elektronisko komponentu un sistēmu nozares attīstībā Eiropas Savienībā. Tas tiecas arī nodrošināt elektronisko komponentu un sistēmu pieejamību galvenajiem tirgiem un sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanai, kā arī saglabāt un palielināt pusvadītāju un viedo sistēmu ražošanas spēju Eiropā. Kopuzņēmums cenšas saskaņot dalībvalstu stratēģijas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un palielinātu publiskā atbalsta efektivitāti, novēršot centienu nevajadzīgu dublēšanos un sadrumstalotību, kā arī atvieglojot iesaistīto dalībnieku līdzdarbošanos attiecīgajos pētniecības un inovācijas pasākumos.

7.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma ECSEL darbībās ir 1 185 miljoni EUR, ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020” (3). ECSEL iesaistītajām valstīm jāiegulda vismaz līdzvērtīga summa (4). Nozares dalībnieku ieguldījumam jābūt vismaz 1 657,5 miljoniem EUR (5).

8.

Kopuzņēmuma ECSEL administratīvās izmaksas sedz no locekļu naudas iemaksām, kas nedrīkst pārsniegt 15,3 miljonus EUR no ES un 19,7 miljonus EUR no nozares dalībniekiem (6).

9.

2016. gadā kopuzņēmuma ECSEL maksājumu budžets bija 244 miljoni EUR (2015. gadā – 161,5 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 29 darbinieki (2015. gadā – 28) (7).

27.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

28.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (1,6 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams izpildei, ietvēra saistību apropriācijas 169,3 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 245,6 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 99 % un 91 %.

29.

Kopuzņēmumi Artemis un ENIAC līdz to slēgšanai 2014. gada jūnijā bija uzņēmušies pamatdarbības saistības, kas finansējamas no 7. pamatprogrammas, 623 miljonu EUR apmērā (Artemis – 181 miljons EUR un ENIAC – 442 miljoni EUR). Attiecīgie maksājumi 2016. gada beigās kopuzņēmuma ECSEL pārskatos bija 411 miljoni EUR (Artemis – 132 miljoni EUR un ENIAC – 279 miljoni EUR).

30.

No 1 185 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam ECSEL, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 415 miljoniem EUR un veicis maksājumus 156 miljonu EUR apmērā (13 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai.

31.

28 ECSEL iesaistītajām valstīm ir jāveic finanšu ieguldījumi kopuzņēmuma ECSEL pamatdarbībām vismaz 1 170 miljonu EUR apmērā. 2016. gada beigās 19, 21 un 24 iesaistītās valstis, kuras piedalījās attiecīgi 2014., 2015. un 2016. gada konkursos, bija uzņēmušās saistības par 371 miljonu EUR un veikušas maksājumus 56,8 miljonu EUR apmērā (4,9 % no kopējām prasītajām iemaksām). Jāņem vērā, ka programmas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošana ir tikai sākuma stadijā, bet iesaistīto valstu šķietami zemajām iemaksām ir vēl viens iemesls: dažas iesaistītās valstis izmaksas atzīst un iekļauj ziņojumos tikai atbalstīto projektu beigās.

32.

2016. gada beigās Kopuzņēmums lēsa, ka no 1 657,5 miljoniem EUR, kas nozares dalībniekiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma darbībās, dalībnieki bija veikuši ieguldījumus natūrā 202 miljonus EUR salīdzinājumā ar ES ieguldījumu naudā 264 miljoni EUR.

33.

2012. gadā Kopuzņēmums tika informēts par to, ka attiecībā uz diviem saņēmējiem ir uzsāktas maksātnespējas procedūras, bet tas mēģināja atgūt šiem saņēmējiem veiktos priekšfinansējuma maksājumus tikai 2016. gadā, kad maksātnespējas procedūras jau bija slēgtas, un atlikušais priekšfinansējums 230 000 EUR tika zaudēts.

34.

Lai mazinātu ar pārvaldības struktūru saistīto risku, kopuzņēmums ECSEL ir pieņēmis interešu konflikta novēršanas un pārvaldības noteikumus. Tomēr 2016. gadā Kopuzņēmums šos noteikumus nepiemēroja konsekventi. Interešu konflikta deklarāciju iekšējo reģistru neadministrēja atbilstoši iekšējām vadlīnijām un regulāri neatjaunināja.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/31

1.

ITER  (1) un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidoto Eiropas kopuzņēmumu (turpmāk tekstā – “Kopuzņēmums F4E”) nodibināja 2007. gada martā (2) uz 35 gadiem. Galvenās kodolsintēzei paredzētās iekārtas bija jāizveido Kadarašā, Francijā, bet Kopuzņēmuma administrācija atrodas Barselonā.

2.

Kopuzņēmuma dibinātāji dalībnieki ir Euratom, kuru pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un Šveice, kas ar Euratom ir noslēgusi sadarbības nolīgumu.

3.

Kopuzņēmuma F4E pārvaldības struktūru veido Valde, direktors un citas struktūras. Valde ir atbildīga par Kopuzņēmuma uzraudzību tā virzībā uz paredzētajiem mērķiem. Direktors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma vadību ikdienā.

4.

Pārējās Kopuzņēmuma pārvaldības struktūras ir Birojs, Tehniskā padomdevēja grupa, Iepirkumu un līgumu komiteja, Administrācijas un pārvaldības komiteja, Revīzijas komiteja un Iekšējās pārbaudes grupa.

5.

Kopuzņēmuma F4E mērķi ir šādi:

6.

Kopuzņēmuma F4E maksājumu budžets 2016. gadā bija 720 miljoni EUR (2015. gadā – 586 miljoni EUR) un saistību budžets bija 459 miljoni EUR (2015. gadā – 467,9 miljoni EUR) (3). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 415 darbinieki (2015. gadā – 383) (4).

29.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

30.

Galīgajā 2016. gada budžetā, kurš bija pieejams izpildei, bija 488 miljoni EUR saistību apropriācijās (18) un 724 miljoni EUR maksājumu apropriācijās (19). Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 99,8 % un 98 %.

31.

Kopuzņēmumam F4E ir sistēma, kuru izmanto, lai veiktu revīzijas līgumslēdzēju telpās ar mērķi pārbaudīt, vai ir ievērotas tā kvalitātes nodrošināšanas prasības (20).

32.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2016. gada septembrī pabeidza iepirkuma kārtības ieviešanas revīziju. Kopuzņēmums F4E īsteno rīcības plānu, kas tika pieņemts atbilstoši revīzijas ieteikumiem. IRD arī veica līgumu pārvaldības revīzijas pēcpārbaudi un konstatēja, ka Kopuzņēmums bija pienācīgi izpildījis visus attiecīgos ieteikumus.

33.

Kopuzņēmuma F4E iekšējās revīzijas darbinieki 2016. gadā pārbaudīja, kā tiek pildīti ieteikumi, kas bija formulēti viņu revīzijā attiecībā uz iepirkumu ITER ēku projektā. Revidenti atzīmēja, ka Kopuzņēmums ir daudz paveicis, lai izstrādātu un saskaņotu ar iepirkuma darbībām saistītos procesus, vadlīnijas, noteikumus un rīkus. Iekšējie revidenti formulēja sešus jaunus ieteikumus procedūru uzlabošanai.

34.

Nav aprēķināts dotācijas maksājumu atlikušais kļūdu īpatsvars, jo šie maksājumi veido nelielu daļu Kopuzņēmuma F4E budžeta (21) un ir veikts maz ex post revīziju (22). 2016. gadā Pētniecības izpildaģentūra Kopuzņēmuma F4E vārdā uzsāka viena līdzekļu saņēmēja ex post revīziju. Kopuzņēmums ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai labotu iepriekšējo gadu revīzijās konstatētās kļūdas.

35.

Kopuzņēmuma F4E Valde 2015. gada jūnijā pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju un attiecīgo rīcības plānu. 2016. gadā tika īstenota lielākā daļa pasākumu. Tomēr Kopuzņēmums nav ieviesis atsevišķu rīku, kas palīdzētu uzraudzīt Kopuzņēmuma darbības saistībā ar iepirkuma procedūrām, īpaši attiecībā uz riska novērtēšanu un procedūru novērtēšanas, apspriešanas un līgumu piešķiršanas posmiem.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/42

1.

Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes “Kurināmā elementi un ūdeņradis” īstenošanai (turpmāk – “kopuzņēmums FCH”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2008. gada maijā uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, un tas sāka patstāvīgu darbību 2010. gada 15. novembrī (1). Padome 2014. gada maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums FCH ir publiskā un privātā sektora partnerība ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas pētniecības un inovāciju jomā. Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Eiropas Komisija, nozares grupa (Hydrogen Europe) un pētniecības grupa (New European Research Grouping on Fuel Cells and Hydrogen jeb N.ERGHY).

3.

Kopuzņēmuma FCH pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja, kopuzņēmumā FCH iesaistījušos valstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu forums.

4.

Valdē ietilpst desmit locekļi, no kuriem seši pārstāv nozares grupu, trīs – Komisiju un viens – pētniecības grupu. Valde ir atbildīga par kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību un uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātnisko komiteju veido ne vairāk kā deviņi locekļi, kuriem ir speciālās zināšanas, un viņu vidū ir līdzsvaroti pārstāvētas akadēmiskās aprindas, nozares uzņēmumi un pārvaldes iestādes. Komiteja konsultē par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievērš uzmanība gada darba plānos, un par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā.

6.

Valstu pārstāvju grupā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un katras “Apvāršņa 2020” asociētās valsts, un tā sniedz atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķu sasniegšanu. Ieinteresēto personu forums notiek reizi gadā, un ieinteresētās personas tajā apspriež kopuzņēmuma FCH darbības un var sniegt komentārus.

7.

Kopuzņēmuma FCH mērķis ir līdz 2020. gadam pierādīt, ka nākotnē kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas būs viens no Eiropas enerģijas un transporta sistēmas balstiem. Kopuzņēmums tiecas izveidot spēcīgu, ilgtspējīgu un globāli konkurētspējīgu kurināmā elementu un ūdeņraža nozari Savienībā.

8.

ES maksimālā iemaksa kopuzņēmuma FCH darbību pirmajā posmā ir 470 miljoni EUR, kas jāizmaksā no Septītās pamatprogrammas (3). Citu locekļu ieguldījumam jābūt vismaz tikpat lielam cik ES ieguldījumam.

9.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma FCH darbību otrajā posmā ir 665 miljoni EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. No šīs summas ne vairāk kā 570 miljonus EUR var izmantot, lai nodrošinātu atbilsmi nozares grupas un pētniecības grupas minimālajam ieguldījumam (kas noteikts 380 miljonu EUR apmērā) un ne vairāk kā 95 miljonus EUR – lai nodrošinātu atbilsmi jebkuram papildu finansējumam, ko sniedz Kopuzņēmuma locekļi papildus minimālajam ieguldījumam (4).

10.

Nozares grupai un pētniecības grupai jāiegulda vismaz 380 miljoni EUR (5) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, ko finansē kopuzņēmums FCH, tostarp vismaz 285 miljoniem EUR jābūt ieguldījumiem natūrā papildu pasākumiem (6).

11.

Kopuzņēmuma FCH administratīvās izmaksas nepārsniedz 38 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares grupas un pētniecības grupas dalībniekiem (7).

12.

2016. gadā kopuzņēmuma FCH maksājumu budžets bija 98,3 miljoni EUR (2015. gadā – 95,1 miljons EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 26 darbinieki (2015. gadā – 26 darbinieki) (8).

25.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

26.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas (17,2 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams Septītās pamatprogrammas un “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanai, ietver saistību apropriācijas 127,8 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 115,5 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju zemākais izlietojums attiecīgi bija 77,7 % un 83,9 %. Apropriāciju nepietiekams izlietojums galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc tam, kad bija novērtēti 2016. gadā publicētajos uzaicinājumos iesniegtie priekšlikumi, parakstīja mazāku skaitu dotācijas nolīgumu, nekā bija paredzēts.

27.

No 470 miljoniem EUR Septītās pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam FCH, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 464,4 miljoniem EUR un veicis maksājumus 372 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar Kopuzņēmuma maksājumu plānu attiecībā uz nepabeigtajiem Septītās pamatprogrammas projektiem neizpildītie ar pamatdarbību saistītie maksājumi 75,3 miljonu EUR apmērā (17 %) tiks izlietoti līdz 2019. gada beigām.

28.

No 470 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas nozares grupas un pētniecības grupas dalībniekiem bija jāiemaksā kopuzņēmuma FCH darbībās, līdz 2016. gada beigām Valde bija apstiprinājusi ieguldījumus 299 miljonu EUR vērtībā. Līdz 2016. gada beigām kopuzņēmumam FCH paziņoja par papildu ieguldījumiem natūrā 40,6 miljonu EUR apmērā darbību veikšanai.

29.

Attiecīgi 2016. gada beigās nozares grupas un pētniecības grupas dalībnieku kopējais ieguldījums Kopuzņēmumā bija 339,6 miljoni EUR, salīdzinot ar ES (Komisijas) ieguldījumu 383,7 miljonu EUR apmērā.

30.

No 665 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam FCH, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 288,1 miljonu EUR (43 %) un veicis maksājumus 77,4 miljonu EUR apmērā pirmā projektu viļņa īstenošanai.

31.

Līdz 2016. gada beigām nozares grupa un pētniecības grupa bija paziņojušas par 4,9 miljonus EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksām, un Valde bija apstiprinājusi 1,2 miljonu EUR ieguldījumu naudā Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai.

32.

No vismaz 285 miljoniem EUR, ko pārējiem locekļiem jāiegulda natūrā papildu pasākumiem, līdz 2016. gada beigām bija paziņoti un apstiprināti 188,6 miljoni EUR (66 %).

33.

Attiecīgi līdz 2016. gada beigām kopējais nozares grupas un pētniecības grupas locekļu ieguldījums bija 194,7 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 79,5 miljoni EUR. Atšķirība skaidrojama ar pārējo locekļu lielo ieguldījumu Kopuzņēmuma papildu pasākumos.

34.

Kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas ir finanšu un pamatdarbības dokumentārās pārbaudes, un veic Septītās pamatprogrammas dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušo kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ir ziņojis 2016. gada darbības pārskatā, bija 1,24 % (12).

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/49

1.

Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī. Padome 2014. gada maijā pieņēma jaunu izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums IMI ir publiskā un privātā sektora partnerība veselības pētniecībai un inovācijai. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un farmācijas nozare, kuru pārstāv Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (EFPIA).

3.

Kopuzņēmuma IMI pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa, stratēģiskās pārvaldības grupas un ieinteresēto personu forums.

4.

Valde ir galvenā lēmumu pieņemšanas struktūra un atbild par Kopuzņēmuma darbībām un to pārraudzību. Valdē ietilpst desmit locekļi, kas vienlīdzīgi pārstāv abus dibinātājlocekļus. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa, stratēģiskās pārvaldības grupas un ieinteresēto personu forums ir padomdevējas struktūras. Zinātnisko komiteju veido dažādu jomu zinātnes eksperti, un tā sniedz ieteikumus valdei. Valstu pārstāvju grupa, kurā ietilpst ES dalībvalstu un ar ES pētniecības programmām saistīto valstu pārstāvji, sniedz valdei stratēģiskus atzinumus. Stratēģiskās pārvaldības grupas, kuras veido pārstāvji no farmācijas uzņēmumiem, Eiropas Komisijas un zinātniskās komitejas, koordinē IMI projektus savstarpēji un ar ES plašākām pētniecības programmām. Ieinteresēto personu forums notiek reizi gadā, un IMI ieinteresētās personas tajā apspriež IMI jaunākās darbības un plānus.

6.

IMI mērķis ir uzlabot veselības aizsardzību, paātrinot novatorisku zāļu izstrādi un pacientu piekļuvi tām, īpaši jomās, kurās nav apmierinātas medicīniskas vai sabiedrības vajadzības. IMI cenšas veicināt sadarbību starp galvenajiem dalībniekiem veselības aprūpes pētniecībā, tostarp universitātēm, farmācijas un citu nozaru pārstāvjiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pacientu organizācijām un zāļu regulatoriem.

7.

Maksimālais ES ieguldījums IMI1 programmas (2008.–2013. gads) darbībās ir viens miljards EUR, ko finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas (7. pamatprogramma) (3). Farmācijas nozari pārstāvošo dalībnieku ieguldījumam jābūt tikpat lielam cik ES ieguldījumam.

8.

Maksimālais ES ieguldījums IMI2 programmas (2014.–2024. gads) darbībās ir 1 638 miljoni EUR, ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020”. No šīs summas lielākais 1 425 miljonus EUR var izlietot, lai nodrošinātu atbilsmi EFPIA ieguldījumam, un līdz 213 miljoniem EUR var izlietot, lai nodrošinātu atbilsmi ieguldījumam no citām sabiedrībām un universitātēm, kas nolemj pievienoties kopuzņēmumam IMI kā dalībnieki vai kā asociētie partneri (4).

9.

EFPIA sniedz ieguldījumu vismaz 1 425 miljonu EUR apmērā. Citi IMI2 programmas locekļi vai asociētie partneri sniedz ieguldījumu, kas atbilst summām, par kurām tie uzņēmās saistības, kad kļuva par locekļiem vai asociētajiem partneriem.

10.

Kopuzņēmuma administratīvās izmaksas nepārsniedz 85,2 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālā ieguldījuma, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

11.

2016. gadā kopuzņēmuma IMI maksājumu budžets bija 263,4 miljoni EUR (2015. gadā – 195 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 41 darbinieks (2015. gadā – 35 darbinieki) (6).

24.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

25.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas (54,1 miljons EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams 7. pamatprogrammas un “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanai, ietver saistību apropriācijas 307 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 263,4 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 94,1 % un 69,6 %. Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija zems galvenokārt tāpēc, ka bija samazināti izdevumi Ebola+ programmai un kavējās dotācijas nolīgumu noslēgšana “Apvārsnis 2020” ietvaros rīkotajiem konkursiem.

26.

No viena miljarda EUR 7. pamatprogrammas līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam IMI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 966 miljoniem EUR un veicis maksājumus 648 miljonu EUR apmērā. Nenomaksāto izdevumu augstais līmenis (318 miljoni EUR jeb 32 %) radās galvenokārt tāpēc, ka pirmajos kopuzņēmuma IMI gados aizkavējās 7. pamatprogrammas darbību sākšana.

27.

No viena miljarda EUR ieguldījuma, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā kopuzņēmuma IMI darbībās, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija apstiprinājis ieguldījumu natūrā un naudā 403 miljonu EUR vērtībā. Dalībnieki bija ziņojuši par vēl 103 miljoniem EUR, kas natūrā ieguldīti kopuzņēmumā IMI.

28.

Attiecīgi 2016. gada beigās nozares dalībnieku ieguldījums natūrā un naudā kopsummā bija 506 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumiem kopuzņēmuma IMI darbībās 7. pamatprogrammas ietvaros, kas bija 728 miljoni EUR.

29.

No 1 638 miljoniem EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas bija piešķirti kopuzņēmumam IMI, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 515 miljoniem EUR (31 %) un veicis maksājumus 111 miljonu EUR apmērā (7 % no piešķirtajiem līdzekļiem) pirmā projektu viļņa īstenošanai. Maksājumu zemais līmenis ir saistīts galvenokārt ar to, ka kavējās “Apvārsnis 2020” dotācijas nolīgumu noslēgšana ar nozares partneriem.

30.

No 1 638 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas nozares dalībniekiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma darbībās, līdz 2016. gada beigām nozares partneri bija paziņojuši par ieguldījumu natūrā 83,8 miljonu EUR vērtībā, un no tā izpilddirektors bija apstiprinājis 47,2 miljonus EUR.

31.

Attiecīgi 2016. gada beigās kopējais nozares dalībnieku ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros bija 83,8 miljoni EUR, salīdzinot ar ES naudas ieguldījumu 135 miljoni EUR.

32.

Kopuzņēmums ir ieviesis efektīvas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un veic 7. pamatprogrammas dotāciju izmaksu deklarāciju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie līdzekļi, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp citu locekļu ieguldījums Kopuzņēmumā naudā un natūrā. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,67 % (10).

33.

2016. gada beigās – trešajā “Apvārsnis 2020” īstenošanas gadā – Kopuzņēmums bija tikai daļēji pabeidzis savu kontroles sistēmu integrēšanu ar Komisijas kopējiem “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem.

34.

Kopuzņēmums veica maksājumus saņēmējiem (universitātēm, pētniecības organizācijām un MVU) ar zināmu kavēšanos. Tas norāda uz trūkumiem iekšējās kontroles un uzraudzības procedūrās attiecībā uz projektu pārskatiem un saistītajām izmaksu deklarācijām, un tas negatīvi ietekmē projektu īstenošanas efektivitāti.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/56

1.

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes (SESAR) kopuzņēmumu, kurš atrodas Briselē, uz astoņiem gadiem izveidoja 2007. gada februārī. Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2007. gada 10. augustā (1). Padome 2014. gada jūnijā grozīja izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (2).

2.

Kopuzņēmums SESAR ir publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi izstrādāt un izvērst modernizētu gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) Eiropā. Kopuzņēmumu dibināja Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole). Pēc tam, kad tika izsludināts uzaicinājums paust ieinteresētību, par Kopuzņēmuma dalībniekiem kļuva 19 aviācijas nozares publiskie un privātie uzņēmumi. Tie ir lidaparātu ražotāji, lidostu un lidaparātu aprīkojuma ražotāji, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu pārstāvji.

3.

Kopuzņēmuma SESAR pārvaldības struktūru veido Valde un izpilddirektors.

4.

Valdes sastāvā ir kopuzņēmuma SESAR dalībnieki un ieinteresēto personu pārstāvji (kas pārstāv militāros un civilos gaisa telpas lietotājus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, aprīkojuma ražotājus, lidostas, ATM nozares darbiniekus un zinātniekus). Valdes pienākumos ir pieņemt Padomes apstiprināto ATM ģenerālplānu un īstenot vispārēju kontroli pār SESAR projekta īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

SESAR projekta mērķis ir modernizēt ATM Eiropā, formulējot, izstrādājot un piegādājot jaunas vai uzlabotas tehmoloģijas un procedūras. Projekts iedalās trijos procesos:

6.

Kopuzņēmuma SESAR mērķis 7. pamatprogrammas un TEN-T programmas ietvaros bija modernizēt ATM un palielināt tās drošību Eiropā, koordinējot un koncentrējot visu ES pētniecības un izstrādes darbu jaunu tehnoloģisko sistēmu, komponentu ražošanu un darbības procedūru izstrādi, kā noteikts Eiropas ATM ģenerālplānā (SESAR I – izstrādes process). Saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” kopuzņēmums SESAR īsteno SESAR II programmu (SESAR 2020), kuras mērķis ir pētniecības un inovācijas koordinēšana, ko veic kopuzņēmuma ieinteresētās personas (izstrādes procesa turpinājums), un jaunās ATM infrastruktūras ieviešana (izvēršanas process).

7.

SESAR I programmas izstrādes procesam 2008.–2015. gadā atvēlētais budžets bija 2 100 miljoni EUR, un tas vienādās daļās bija jāveido no ES, Eirokontroles un iesaistīto gaisa satiksmes nozares publiskā un privātā sektora partneru finansējuma. ES iemaksu, kas nepārsniedz 700 miljonus EUR, finansē no 7. pamatprogrammas un TEN-T programmas (3).

8.

ES maksimālā iemaksa kopuzņēmumā SESAR programmas SESAR 2020 īstenošanai ir 585 miljoni EUR, kas jāizmaksā no “Apvārsnis 2020” (4). Saskaņā ar SESAR 2020 dalības nolīgumiem Eirokontrolei ir jāiemaksā aptuveni 500 miljoni EUR, bet pārējiem dalībniekiem no gaisa satiksmes nozares Kopuzņēmuma pamatdarbībās ir jāiegulda līdzekļi vismaz 720,7 miljonu EUR apmērā. Apmēram 90 % no Eirokontroles un citu dalībnieku finansējuma ir ieguldījums natūrā.

9.

Attiecībā uz naudas ieguldījumiem Kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās Valde lemj par summām, kuras katram dalībniekam jāiemaksā proporcionāli ieguldījumam, ko tas piekritis maksāt, un nosaka termiņus, kādos dalībniekiem ir jāveic iemaksas.

10.

2016. gadā kopuzņēmuma SESAR maksājumu budžets bija 157,1 miljons EUR (2015. gadā – 136,9 miljoni EUR). 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 44 darbinieki (2015. gadā – 41 darbinieks) (5).

23.

Turpmākie komentāri nav pretrunā ERP sniegtajiem atzinumiem.

24.

Ņemot vērā iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas (5,7 miljoni EUR), galīgais 2016. gada budžets, kas pieejams no 7. pamatprogrammas un programmas “Apvārsnis 2020”, ietver saistību apropriācijas 101,4 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 162,8 miljonu EUR apmērā. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 95,7 % un 63,2 %. Maksājumu apropriāciju zemais īstenošanas līmenis ir galvenokārt saistīts ar kopuzņēmuma SESAR dalībnieku veikto pētījumu un izstrādes darbu kavēšanos.

25.

No kopējā pamatdarbības un administratīvā budžeta, kas SESAR I darbībām bija 892,8 miljoni EUR (9), līdz 2016. gada beigām kopuzņmēmums SESAR bija uzņēmis saistības par 827,4 miljoniem EUR un veicis maksājumus par 704,2 miljoniem EUR (79 % no pieejamā budžeta).

26.

No 1 254,5 miljoniem EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem jāiemaksā kopuzņēmuma SESAR pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (670,2 miljoni EUR no Eirokontroles un 584,3 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija apstiprinājis iemaksas 910 miljonu EUR apmērā (427,7 miljonus EUR no Eirokontroles un 482,3 miljonus EUR no gaisa satiksmes nozares). Līdz 2016. gada beigām kopuzņēmumam SESAR bija paziņots, ka citi dalībnieki ir veikuši ieguldījumus natūrā 133,5 miljonu EUR vērtībā (49,2 miljoni EUR no Eirokontroles un 84,2 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem).

27.

Kopējie ES naudas ieguldījumi 2016. gada beigās bija 597,1 miljoni EUR salīdzinājumā ar kopējiem ieguldījumiem natūrā un naudā, kas no Eirokontroles bija 476,9 miljoni EUR un no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem – 566,5 miljoni EUR.

28.

No 585 miljoniem EUR programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, kas SESAR 2020 īstenošanai bija piešķirti kopuzņēmumam SESAR, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības par 61,6 miljoniem EUR un veicis maksājumus par 49,9 miljoniem EUR (8,5 % no piešķirtajiem līdzekļiem). Šie maksājumi galvenokārt bija priekšfinansējums SESAR 2020 projektu pirmajam vilnim.

29.

Līdz 2016. gada beigām ES kopējie naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma pamatdarbībās bija 56,8 miljoni EUR.

30.

Pārējiem dalībniekiem SESAR 2020 projektu īstenošanai Kopuzņēmuma pamatdarbībās ir jāveic ieguldījumi natūrā un naudā 1 220,7 miljonu EUR apmērā (500 miljoni EUR no Eirokontroles un 720,7 miljoni EUR no gaisa satiksmes nozares). Taču 2016. gada beigās SESAR 2020 projekti bija pašā sākumstadijā un Valde nekādus ieguldījumus natūrā un naudā nebija apstiprinājusi.

31.

Kopuzņēmums SESAR ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, un veic dotāciju saņēmēju ex post revīzijas. Šīs pārbaudes ir galvenie rīki, ar kuriem var novērtēt, cik pareizi un likumīgi ir pakārtotie darījumi, tostarp iemaksas naudā un natūrā, ko veikuši Kopuzņēmuma dalībnieku, kuri nav ES. Atlikušais kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, par kurām Kopuzņēmums ziņoja 2016. gada beigās, bija 1,34 % (10).

32.

Kopuzņēmums SESAR vēl nav ieviesis īpašus norādījumus dalībniekiem un to ārējiem revidentiem attiecībā uz to, kā deklarējami un apstiprināmi dalībnieku ieguldījumi natūrā SESAR 2020 projektos. Kopuzņēmums arī nav izveidojis iekšējos norādījumus par SESAR 2020 projektu izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudēm, pamatojoties uz Komisijas ex ante kontroles stratēģiju “Apvārsnim 2020.

33.

Attiecībā uz slēgtajiem rūpnieciskās izpētes priekšlikumu konkursiem, kuros drīkstēja piedalīties Kopuzņēmuma nozares dalībnieki, Kopuzņēmums piešķīra dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes, ko veica Pētniecības izpildaģentūra, divos gadījumos liecināja, ka konsorcijus koordinējošā nozares dalībnieka finansiālā spēja bija vāja. Tas rada lielāku finanšu risku šo projektu pabeigšanai un palielina finanšu risku arī citos projektos, kuros abi šie saņēmēji ir iesaistīti. Izpilddirektora lēmums abos gadījumos balstījās uz papildu ad hoc riska novērtējumu, ko veica kopuzņēmuma SESAR darbinieki. Tomēr Kopuzņēmums vēl nav izveidojis sistemātisku iekšējo procedūru, kas ļautu atkārtoti izvērtēt dotāciju projekta koordinatora vājo finansiālo spēju, ietverot pasākumus palielināta finanšu riska mazināšanai un kompensēšanai.

34.

Pakalpojumu iepirkuma procedūrās Kopuzņēmums nosaka maksimālo līguma budžetu. Šī maksimālā summa nebalstās uz sistemātisku izmaksu aplēses procesu un pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu. Tas nenodrošina Kopuzņēmuma daudzgadu pakalpojumu līgumu rentabilitāti, jo pieredze liecina, ka lielākā daļa saņemto piedāvājumu bija par summu, kas tuva maksimālajam budžetam.

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 426/64

1.

Kopuzņēmumu Shift2Rail (“kopuzņēmums S2R”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada jūnijā (1) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2016. gada 24. maijā. Tā kā Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2016. gadā, pārskati par šo gadu ir pirmais kopuzņēmuma S2R finanšu pārskatu kopums, ko revidē ERP.

2.

Kopuzņēmums S2R ir publiskā un privātā sektora partnerība dzelzceļa nozarē. Dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija, un dzelzceļa nozares partneri (galvenās ieinteresētās personas, tostarp dzelzceļa aprīkojuma ražotāji, dzelzceļa uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un pētniecības centri). Citi tiesību subjekti var piedalīties Kopuzņēmumā kā asociētie locekļi.

3.

Kopuzņēmuma S2R pārvaldības struktūru veido valde, izpilddirektors, zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa.

4.

Valdē ir divdesmit divi locekļi, tostarp divi Komisijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no katra nozari pārstāvošā locekļa. Valde ir atbildīga par kopuzņēmuma S2R stratēģisko virzību un darbību un uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Izpilddirektors ir atbildīgs par Kopuzņēmuma pārvaldību ikdienā.

5.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir konsultatīvās struktūras. Zinātniskā komiteja sniedz ieteikumus par zinātniskajām un tehnoloģiskajām prioritātēm, kas jāņem vērā gada darba plānos. Valstu pārstāvju grupa pārstāv ES dalībvalstis un valstis, kas pievienojušās pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”. Grupa var sniegt atzinumus par Kopuzņēmuma stratēģisko virzību un par tā darbību saikni ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām pētniecības un inovācijas programmām.

6.

Kopuzņēmuma S2R statūtos ir noteikti arī turpmāk uzskaitītie aspekti.

7.

Kopuzņēmumu S2R izveidoja, lai tas veidotu platformu sadarbībai dzelzceļa nozarē un inovācijas tālākvirzībai. Kopuzņēmums cenšas izstrādāt, integrēt, demonstrēt un validēt inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kuri atbilst stingriem drošības standartiem nolūkā:

8.

Kopuzņēmumam ir izvirzīti šādi mērķi: izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, padarīt Eiropas dzelzceļa sistēmu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku, nodrošināt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa transportu un noturēt Eiropas dzelzceļa nozares vadošo stāvokli pasaules tirgū.

9.

Maksimālais ES ieguldījums kopuzņēmuma S2R darbībās ir 450 miljoni EUR (2), ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Nozari pārstāvošie Kopuzņēmuma locekļi iegulda resursus vismaz 470 miljonu EUR apmērā (3), no šīs summas vismaz 350 miljoni EUR ir ieguldījumi natūrā un naudā Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, kā arī ieguldījumi natūrā vismaz 120 miljonu EUR apmērā papildu pasākumiem (4).

10.

Kopuzņēmuma S2R administratīvās izmaksas nepārsniedz 27 miljonus EUR, un tās sedz no finansiālajiem ieguldījumiem, ko katru gadu vienādi sadala starp ES un nozares dalībniekiem (5).

11.

2016. gadā kopuzņēmuma S2R maksājumu budžets bija 51,4 miljoni EUR. 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 17 darbinieki (6).