15.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/3

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2017. gada 4. oktobris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CDP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CDP atzīšanas prasībām

(CON/2017/39)

(2017/C 385/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) attiecīgi 2017. gada 22. augustā un 2017. gada 15. septembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz centrālo darījuma partneru (CDP) atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CDP atzīšanas prasībām (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā regulā ir normas, kas skar: 1) Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumus noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku, un veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu; 2) ECBS uzdevumu sniegt atbalstu kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu un 3) ECB saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu uzticētos uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ievērojot Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 1. pantā noteiktos ierobežojumus (2). ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB stingri atbalsta Komisijas priekšlikumā pausto iniciatīvu stiprināt ECBS dalībnieku kā finanšu instrumentu, kuru klīringu veic CDP, valūtas emisijas centrālo banku lomu Savienības CDP uzraudzības procesā un trešo valstu CDP atzīšanā. ECB ļoti atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu, ka Eurosistēmai kā euro emisijas centrālajai bankai būtu jāieņem lielāka loma attiecībā uz Savienības un trešo valstu CDP. Tas ir pamatoti, ņemot vērā risku, ko slikti funkcionējošs CDP, vai noteiktas CDP veiktas darbības riska pārvaldības jomā, varētu radīt pamatuzdevumiem, kas jāveic ar Eurosistēmas palīdzību, jo īpaši, definējot un īstenojot Savienības monetāro politiku un veicinot maksājumu sistēmu raitu darbību. Šie riski varētu ietekmēt Eurosistēmas galvenā uzdevuma nodrošināt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu sasniegšanu.

Traucējumi CDP darbībā Eurosistēmas galveno mērķi var ietekmēt vairākos veidos. Piemēram, šādi traucējumi var ietekmēt euro zonas kredītiestāžu likviditātes pozīciju, potenciāli traucējot euro zonas maksājumu sistēmu vienmērīgai darbībai. Tas varētu izraisīt pieprasījuma pēc centrālo banku likviditātes palielināšanos un iespējams radīt grūtības Eurosistēmas vienotas monetārās politikas īstenošanā. Turklāt šādi traucējumi var ietekmēt tādu finanšu tirgus segmentu darbību, kuriem ir būtiska nozīme monetārās politikas transmisijā, tostarp euro denominētus tirgus vērtspapīru finansēšanas darījumiem un procentu likmju atvasinātajiem līgumiem.

Sagaidāms, ka nozīmīgi notikumi globālā un Eiropas līmenī palielinās riskus, kurus CDP rada maksājumu sistēmu raitai darbībai un vienotas monetārās politikas īstenošanai. Pirmkārt, centrālais klīrings arvien vairāk tiek veikts pāri robežām, un tas kļuvis sistēmiski nozīmīgs. Tādēļ Komisija jau sniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365 (3). Otrkārt, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ievērojami ietekmēs Eurosistēmas spēju veikt tās uzdevumus, kā euro emisijas centrālajai bankai. Pašlaik daži CDP, kas kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē veic euro denominētu darījumu klīringu ievērojamā apjomā. Tādējādi nozīmīgi traucējumi, kas ietekmē lielu Apvienotās Karalistes CDP, var ievērojami ietekmēt euro stabilitāti. Eurosistēmas spēju kontrolēt un pārvaldīt Apvienotās Karalistes CDP radītos riskus negatīvi ietekmēs tas, ka uz Apvienotās Karalistes CDP vairs neattieksies Savienības centrālo darījuma partneru normatīvais un uzraudzības regulējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (4).

Ierosinātā regula Eurosistēmai kā euro emisijas centrālajai bankai paredz lielāku nozīmi regulējumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai nodrošinātu, ka Eurosistēma var veikt šo uzdevumu, ir ārkārtīgi svarīgi, ka tai ir atbilstošas pilnvaras saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk – “ECBS Statūti”). Šī iemesla dēļ, grozot ECBS Statūtu 22. pantu, ECB jāpiešķir pilnvaras apstiprināt tiesību aktus attiecībā uz finanšu instrumentu klīringa sistēmām un jo īpaši CDP, Regulatīvo pilnvaru uzticēšana ECB neierobežo ECBS Statūtu 12. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka “neskarot šo pantu, ECB, lai veiktu darījumus, kas ietilpst ECBS uzdevumos, vēršas pēc palīdzības nacionālajās centrālajās bankās (NCB), ciktāl tā to atzīst par iespējamu un lietderīgu”. Tas ietver Eurosistēmas kā euro emisijas centrālās bankas uzdevumus. Tādēļ ECB 2017. gada 22. jūnijā pieņēma Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2017/18 (5).

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Īpaši apsvērumi

1. Balsstiesības uzraudzības kolēģijās

1.1.

Kā ECB iepriekš norādījusi attiecībā uz kolēģijām, ja ECB vai NCB kolēģijā pārstāv Eurosistēmas centrālās bankas, kuras kopā veido euro “emisijas centrālo banku”, un ECB veic kredītiestāžu, kuras ir nozīmīgas CDP klīringa dalībnieces, prudenciālo uzraudzību, būtu jāpiešķir atsevišķas balsstiesības abu minēto funkciju izpildītājiem. Tajā pašā reizē ECB uzsvēra arī to, ka šīs divas funkcijas ir nošķirtas, kā tas atspoguļots juridiskajā un funkcionālajā ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nodalījumā (6). Tādēļ ECB ļoti atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā regulā šis jautājums noregulēts, nodrošinot šīm divām funkcijām paredzētas atsevišķas balsstiesības.

1.2.

Tādēļ ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas noteikumus, ar kuriem groza Regulas (ES) Nr. 648/2012 attiecīgos noteikumus. Pirmkārt, Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkts grozīts, lai noteiktu, ka kolēģijā, cita starpā, iekļauti a) CDP izpildsesijas pastāvīgie locekļi; b) kompetentās iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt tādu CDP klīringa dalībniekus, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielākajām iemaksām CDP saistību neizpildes fondā, tostarp attiecīgos gadījumos ECB saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (7); un c) centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kuriem veic klīringu. Otrkārt, Regulas (ES) Nr. 648/2012 19. panta 3. punkts grozīts, lai norādītu, ka, ja ECB ir kolēģijas loceklis saskaņā ar tās pašas regulas 18. panta 2. punkta dažādiem punktiem, tai būs ne vairāk kā divas balsis kolēģijās, kurās ir ne vairāk kā 12 locekļi, un ne vairāk kā trīs balsis kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi (8).

2. Prasība saņemt emisijas centrālās bankas piekrišanu attiecībā uz noteiktiem lēmumu projektiem

2.1.

Ierosinātajā regulā paredzēts, ka kompetentās iestādes lēmumu projektus par Savienības CDP iesniedz attiecīgajām emisijas centrālajām bankām pirms tiek pieņemti lēmumi par atļaujas piešķiršanu un atsaukšanu, pakalpojumu paplašināšanu, kā arī prudenciālajām prasībām attiecībā uz likviditātes riska kontroli, nodrošinājuma prasībām, norēķiniem un sadarbspējas mehānismu apstiprināšanu (9). Kompetentajām iestādēm jāsaņem attiecīgās centrālās bankas piekrišana attiecībā uz jebkuru šo lēmumu aspektu, kas attiecas uz centrālās bankas monetārās politikas uzdevumu izpildi. Ja emisijas centrālā banka ierosina grozījumus, kompetentā iestāde var pieņemt tikai lēmumu ar grozījumiem; un, ja emisijas centrālā banka iebilst pret lēmuma projektu, kompetentā iestāde lēmumu var nepieņemt. Tāpat ierosinātajā regulā paredzēts, ka attiecībā uz atzītiem 2. līmeņa trešo valstu CDP, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) lēmumu projekti jāiesniedz emisijas centrālajā bankā pirms lēmumu pieņemšanas attiecībā uz likviditātes riska kontroli, nodrošinājuma prasībām, norēķiniem, sadarbspējas mehānismu apstiprināšanu, kā arī maržas prasībām (10). EVTI tāpat jāsaņem attiecīgās centrālās bankas piekrišana attiecībā uz jebkuru šo lēmumu aspektu, kas attiecas uz centrālās bankas monetārās politikas uzdevumu izpildi. Ja emisijas centrālā banka ierosina grozījumus, EVTI var pieņemt tikai lēmumu ar grozījumiem; un, ja emisijas centrālā banka iebilst pret lēmuma projektu, EVTI lēmumu var nepieņemt. ECB ļoti atzinīgi vērtē saskaņā ar ierosināto regulu emisijas centrālajām bankām paredzēto lomu, kas ECBS dalībniekiem ļaus jēgpilni un efektīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz ECBS pamatuzdevumiem saskaņā ar Līgumiem un tās galvenā mērķa sasniegšanu, nodrošinot cenu stabilitāti. ECB šajā jautājumā ir vairāki komentāri.

2.2.

Pirmkārt, gadījumos, kuros ierosinātā regula precizē, ka emisijas centrālās bankas piekrišana jāsaņem “attiecībā uz jebkuru minēto lēmumu aspektu, kas attiecas uz to uzdevumu veikšanu monetārās politikas īstenošanai”, jāuzsver, ka ar šo frāzi paredzēts precizēt monetārās politikas kontekstu, kurā attiecīgās emisijas centrālās bankas veic savas funkcijas, un mērķi, kuru šī funkcija īsteno. Tāpat tas attiecas uz trešo valstu 2. līmeņa CDP atbilstību emisijas centrālās bankas prasībām, “veicot savus uzdevumus monetārās politikas īstenošanai” (11). Šī frāze jāinterpretē saistībā ar ierosinātās regulas 7. apsvērumu. Jāuzsver, ka šī frāze nav paredzēta ne tam, lai piešķirtu kompetentajām iestādēm vai EVTI rīcības brīvību noteikt, vai jāsaņem centrālās emisijas bankas piekrišana noteiktiem lēmumu projektiem, ne tam, lai piešķirtu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai jāņem vērā emisijas centrālās bankas ierosinātie grozījumi vai iebildumi pret lēmuma projektu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Eurosistēmai ir plaša rīcības brīvība noteikt un īstenot monetāro politiku. To ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (12), un tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ECB un NCB neatkarību saskaņā ar Līguma 130. pantu. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ ierosinātajā regulā jāiekļauj jauns apsvērums, kurā atspoguļots šis viedoklis.

2.3.

Otrkārt, attiecībā uz kuriem lēmumu projektiem būtu jāattiecas emisijas centrālās bankas piekrišanai, ECB uzskata, ka ierosinātajai regulai būtu jānodrošina emisijas centrālās bankas iesaistīšanās attiecībā uz turpmāk tekstā izklāstītajiem galvenajiem CDP riska pārvaldības aspektiem. ECB uzskata, ka attiecībā uz ES un trešo valstu CDP emisijas centrālās bankas piekrišana būtu jālūdz arī attiecībā uz lēmumu projektiem, kas pieņemti attiecībā uz CDP maržas prasībām (41. pants). Tas ir svarīgi emisijas centrālajai bankai, jo ir būtiska saikne starp likviditātes riska pārvaldību, kas ir emisijas centrālās bankas uzmanības centrā, un maržas procedūrām, ko piemēro CDP. Piemēram, kārtība, kas attiecas uz dienas maržas iekasēšanu, ievērojami ietekmē CDP spēju iegūt līdzekļus, lai izpildītu savas likviditātes vajadzības, pienākot to termiņam. Maržas procesiem un procedūrām, tostarp noteikumiem par maržas līmeņa korekciju tirgus stresa laikā, var būt arī nozīmīga ietekme procikliskuma kontekstā: nepareizas pārvaldības gadījumā tie var radīt nopietnu likviditātes spiedienu attiecībā uz klīringa dalībniekiem, kas potenciāli var kavēt emisijas centrālo banku spēju īstenot monetārās politikas uzdevumus.

Turklāt ierosinātajā regulā būtu jāparedz, ka emisijas centrālās bankas piekrišana ir vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par modeļu pārskatīšanu, stresa testēšanu un atpakaļejošām pārbaudēm, lai apstiprinātu modeļus un parametrus, ko CDP ir pieņēmis, lai aprēķinātu savas maržas prasības, saistību neizpildes fonda iemaksas, nodrošinājuma prasības un citus riska kontroles pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. pantu. Tas ir svarīgi emisijas centrālajai bankai, jo lēmumi saskaņā ar 49. pantu var tieši ietekmēt to, kā CDP ievēro Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās procedūras un pamatprasības, attiecībā uz kurām emisijas centrālajai bankai pretējā gadījumā ir jāsniedz sava piekrišana. Piemēram, CDP stresa testēšanas metodoloģijas izmaiņām attiecībā uz tā nodrošinājuma prasību atbilstību būtu tieša ietekme uz CDP pienākumu ievērošanu attiecībā uz nodrošinājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. pantu.

Atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā, kas pievienots šim atzinumam, ECB izklāstījusi konkrētus redakcionālus priekšlikumus par to lēmumu veidiem, attiecībā uz kuriem būtu jāprasa emisijas centrālās bankas piekrišana.

2.4.

Treškārt, ECB norāda, ka kompetentajām iestādēm ir noteikta rīcības brīvība attiecībā uz to, vai CDP ierosinātām izmaiņām būtu jāpiemēro lēmumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 15. pantu par darbības un pakalpojumu paplašināšanu, uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja, vai lēmumi saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz modeļu pārskatīšanu, stresa testēšanu un atpakaļejošām pārbaudēm. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CDP ierosinātās izmaiņas neietver uzņēmējdarbības paplašināšanu par “papildu pakalpojumiem vai darbībām” vai nav “nozīmīgas izmaiņas” modeļos un parametros, uz šādām izmaiņām neattiecas lēmumi saskaņā ar 15. un 49. pantu. Lai izveidotu kopēju Savienības uzraudzības kultūru un nodrošinātu konsekventu uzraudzības praksi, EVTI nesen publicēja atzinumu (13) par kopējiem rādītājiem attiecībā uz papildu produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar 15. pantu un nozīmīgām izmaiņām saskaņā ar 49. pantu. ECB uzskata, ka EVTI atzinumā izklāstīto kritēriju ievērošana būs būtiska, lai nodrošinātu attiecīgo emisijas centrālo banku piekrišanu visos gadījumos, kuros šāda piekrišana nepieciešama. Tādēļ ECB ierosina noteikt, ka EVTI sniegtie norādījumi par šo pantu interpretāciju ir saistoši. Šajā nolūkā EVTI tie būtu jāizstrādā kā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kuru Komisijas pēc tam pieņems deleģētā akta veidā. Šajā nolūkā ECB konkrētie redakcionālie priekšlikumi izteikti šim atzinumam pievienotajā atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā.

3. Pārskatīšana un izvērtēšana

3.1.

Ierosinātā regula groza Regulas (ES) Nr. 648/2012 21. pantu, lai noteiktu, ka kompetentās iestādes sadarbībā ar EVTI pārskatīs pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, kurus CDP īsteno, lai atbilstu Regulai (ES) Nr. 648/2012, un izvērtēs riskus, kuriem CDP pakļauti vai varētu būt pakļauti. Grozītais 21. pants arī nosaka, ka uz CDP attieksies pārbaudes uz vietas, kurās aicinās piedalīties EVTI darbiniekus. Turklāt kompetentajai iestādei ir pienākums nosūtīt EVTI jebkuru no CDP saņemto informāciju un pieprasīt attiecīgajam CDP jebkuru EVTI lūgto informāciju, ko kompetentā iestāde nevar sniegt pati.

3.2.

Ar ierosināto regulu grozītais pārskatīšanas un izvērtēšanas process būs būtisks, lai nodrošinātu, ka CDP pastāvīgi atbilst Regulai (ES) Nr. 648/2012. ECB uzskata, ka apspriešanās ar emisijas centrālo banku pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā, ja kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka emisijas centrālā banka var pildīt savas funkcijas saskaņā ar ierosināto regulu, būs svarīgs papildinājums 21.a panta 2. punktā noteiktajām prasībām. Spēja piedalīties pārskatīšanā, ko sadarbībā ar EVTI veic kompetentās iestādes, ļauj emisijas centrālajai bankai nodrošināt, ka CDP nerada risku Eurosistēmas pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līgumiem, kā arī tās galvenajam mērķim nodrošināt cenu stabilitāti.

3.3.

Atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā, kas pievienots šim atzinumam, ECB izklāstījusi konkrētus redakcionālus priekšlikumus par apspriešanos ar emisijas centrālo banku pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā saskaņā ar 21. pantu.

4. ECB padomdevējas loma attiecībā uz deleģēto un īstenošanas aktu projektiem

4.1.

Jāatgādina, ka Komisijas deleģēto un īstenošanas aktu projekti uzskatami par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta un 282. panta 5. punkta nozīmē. Gan deleģētie, gan īstenošanas akti ir Savienības tiesību akti. Ar ECB savlaicīgi jāapspriežas par visiem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto un īstenošanas aktu projektiem, kuri ir tās kompetences jomā. Pienākums apspriesties ar ECB tika precizēts Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā Komisija/ECB (14), atsaucoties uz ECB funkcijām un zināšanām. Ņemot vērā, ka drošas un efektīvas finanšu tirgus infrastruktūras, jo īpaši finanšu instrumentu klīringa sistēmas, ir būtiskas, lai ECBS pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu un tās galvenā mērķa nodrošināt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu sasniegšanai, ar ECB pienācīgi jāapspriežas par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai gan pienākums apspriesties ar ECB izriet tieši no Līguma, precizitātes nodrošināšanai šī prasība būtu jāatspoguļo arī ierosinātās regulas apsvērumā. Ņemot vērā deleģēto un īstenošanas aktu nozīmi, kas ir daļa no Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu izstrādes, ECB pildīs padomdevēja lomu ECB kompetencē esošajos jautājumos, pilnībā ņemot vērā šo aktu pieņemšanas termiņus un nepieciešamību nodrošināt īstenošanas tiesību aktu raitu pieņemšanu (15).

4.2.

Turklāt attiecībā uz vairākiem ierosinātās regulas elementiem ne tikai apspriešanās ar ECB, bet arī attiecīgo ECBS dalībnieku iesaistīšana regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un deleģēto un īstenošanas aktu projektu izstrādē agrīnā stadijā varētu būt īpaši noderīgi un būtu jāparedz īpaši.

4.3.

Pirmkārt, vairāki ierosinātās regulas noteikumi attiecas uz emisijas centrālo banku. Kā minēts 2. punktā, tas ietver noteikumus, kuros prasīta emisijas centrālās bankas piekrišana noteiktiem lēmumiem, kurus pieņem kompetentās iestādes vai EVTI. Turklāt, noteikumi atsaucas uz gadījumiem, kuros emisijas centrālajai bankai EVTI jāiesniedz rakstisks apstiprinājums par to, ka 2. līmeņa trešās valsts CDP atbilst visām prasībām, ko nosaka minētā emisijas centrālā banka (16), un gadījumiem, kuros EVTI, vienojoties ar attiecīgo emisijas centrālo banku, secina, ka CDP ir “būtiski sistēmiski nozīmīgs” (17). Lai noteiktu, kurai emisijas centrālajai bankai būtu jāpiedalās, ierosinātajā regulā ir atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktu, kurā noteikts, ka kolēģiju veidos “finanšu instrumentu, kuriem veic klīringu, nozīmīgāko Savienības valūtu emisijas centrālās bankas”. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, pamatojoties uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko izstrādājusi EVTI, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem Savienības valūtas, kas minētas 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā, uzskatāmas par nozīmīgākajām. Attiecīgi 2013. gadā tā pieņēma Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 876/2013 (18), kas tagad varētu būt jāpārskata un jāatjaunina, lai nodrošinātu pienācīgu ārpus euro zonas dalībvalstu valūtu emisijas centrālo banku līdzdalību, ņemot vērā sekas, kuras šādām valūtām varētu radīt traucējumi CDP darbībā. EVTI regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrāde šajā nolūkā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem. Turklāt deleģētais akts būtu jāpieņem tikai pēc oficiālas apspriešanās ar ECB. ECB tāpat iesaka juridiskās noteiktības dēļ atsauci uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktu iekļaut arī ierosinātās regulas noteikumos, kas atsaucas tikai uz “attiecīgo emisijas centrālo banku”.

4.4.

Otrkārt, ierosinātā regula ievieš jaunu 25. panta 2.a punktu, kas paredz, ka EVTI noteiks, vai trešās valsts CDP ir sistēmiski nozīmīgs vai var kļūt sistēmiski nozīmīgs finanšu stabilitātei Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, to saucot par “2. līmeņa CDP”. Tajā izklāstīti kritēriji, kas EVTI jāņem vērā, gatavojot lēmumu, un tas paredz, ka Komisija pieņems deleģēto aktu, kurā sīkāk precizē šos kritērijus. Lai nodrošinātu emisijas centrālo banku pienācīgu iesaisti attiecīgo kritēriju izstrādāšanā, Komisijai šī deleģētā akta izstrādē būtu cieši jāsadarbojas ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

5. “Būtiski sistēmiski nozīmīgi” trešo valstu CDP

Ar ierosināto regulu tiek ieviests jauns 25. panta 2.c punkts, kas nosaka, ka EVTI, “vienojoties” ar attiecīgo emisijas centrālo banku, var secināt, ka CDP sistēmiskā nozīme ir tik būtiska, ka tas nevar tikt atzīts. ECB saprot, ka “vienojoties” nozīmē, ka EVTI, iepriekš nesaņemot apstiprinājumu no attiecīgajām emisijas centrālajām bankām, nevar ieteikt Komisijai pieņemt īstenošanas aktu, kas apliecina, ka CDP nebūtu jāatzīst.

6. Sadarbība un informācijas apmaiņa starp CDP izpildsesiju un uzraudzības kolēģijām

ECB atzīmē, ka CDP izpildsesijā nav iekļauti visi uzraudzības kolēģiju dalībnieki un tajā nav iekļauta Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK). Uzraudzības kolēģiju veido ne tikai kompetentās iestādes, kas uzrauga CDP, bet arī tādu vienību uzraugi, kuru darbību varētu ietekmēt CDP darbības, jo īpaši atsevišķi klīringa dalībnieki, tirdzniecības vietas, sadarbspējīgi CDP un centrālie vērtspapīru depozitāriji. ESRK atbild par finanšu sistēmas makroprudenciālo pārraudzību Savienībā. Lai nodrošinātu, ka ESRK un uzraudzības kolēģijas locekļiem, kas nav arī CDP izpildsesijas locekļi, saņem visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus, ir svarīgi, lai būtu pienākums apmainīties ar informāciju starp CDP izpildsesiju un ESRK, kā arī pārējiem uzraudzības kolēģijas locekļiem, kas nav CDP izpildsesijas locekļi. Informācijai, kuru sniedz ESRK un uzraudzības kolēģijai, būtu jābūt pilnīgai, un tajā būtu jāietver informācija, kas pieejama CDP izpildsesijai un kas nepieciešama ESRK un uzraudzības kolēģijas locekļiem, lai veiktu savus uzdevumus. Tāpat arī informācija par trešās valsts CDP būtu jāsniedz ESRK un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 3. punktā, ja tas nepieciešams to uzdevumu izpildei.

7. ECB kā EVTI Uzraudzības padomes dalībnieks bez balsstiesībām

ECB norāda, ka ar ierosināto regulu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (19), lai CDP izpildsesijas vadītāju un direktorus iekļautu EVTI Uzraudzības padomē kā dalībniekus bez balsstiesībām (20). ECB ļoti atzinīgi vērtē šo kārtību, kas nodrošina, ka vadlīnijās, ieteikumos un citos praktiskos un konverģences instrumentos, ko izstrādājusi EVTI Uzraudzības padome, ņem vērā CDP izpildsesijas vadītāja un direktoru viedokli un pieredzi. Tomēr ECB uzskata, ka ir būtiski svarīgi, ka arī ECB kā dalībnieks bez balsstiesībām tiek iekļauta EVTI Uzraudzības padomē, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, koordināciju un informācijas apmaiņu starp centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm, un nodrošinātu, ka vadlīnijās, ieteikumos un citos praktiskos un konverģences instrumentos, ko izstrādājusi EVTI Uzraudzības padome, ņem vērā ECB viedokli un pieredzi (21). Tas ir nozīmīgi ne tikai attiecībā uz CDP, bet arī attiecībā uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un darījumu reģistriem. Tādēļ ECB iesaka, ka tai arī jākļūst par EVTI Uzraudzības padomes dalībnieku bez balsstiesībām.

8. Mijiedarbība ar ierosināto regulu par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu

ECB pilnībā atbalsta Komisijas novērtējumu priekšlikuma paskaidrojuma rakstā attiecībā uz to, ka korekcijas un uzlabojumus uzraudzībā būs arī pienācīgi jāatspoguļo ierosinātajā regulā par CDP atveseļošanas un noregulējuma režīmu. ECB piekrīt, ka specifiski grozījumi var būt vajadzīgi, lai ņemtu vērā CDP izpildsesijas jauno lomu kolēģijās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un pēc tam noregulējuma kolēģijās. ECB uzskata, ka ir vērts veicināt visu CDP atveseļošanas un noregulējuma plānu saskaņotību un efektīvu mijiedarbību, un to kopējo risku kontroli un ietekmes mazināšanu uz finanšu stabilitāti Savienībā. ECB atbalsta to, ka ierosinātās regulas sagatavošanas beigu posmā, Komisija, Padome un Eiropas Parlaments apsvērs CDP izpildsesijas iespējamo lomu šajā kontekstā (22).

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 4. oktobrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2017) 331 final.

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(3) COM(2016) 856 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(5) Ieteikums ECB/2017/18 (2017. gada 22. jūnijs) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu (OV C 212, 1.7.2017., 14. lpp.).

(6) Sk. 2.1.2. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2017/38 (2017. gada 20. septembris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365 (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu. Sk. arī ECB viedokli, kas pausts ECB 2015. gada 2. septembra atbildē uz Komisijas rīkoto apspriešanos par Eiropas Tirgus infrastruktūras regulas pārskatīšanu, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(7) Sk. ierosinātās regulas 2. panta 3. punktu.

(8) Sk. ierosinātās regulas 2. panta 4. punktu.

(9) Ierosinātās regulas 2. panta 7. punkts pievieno jaunu 21.a panta 2. punktu.

(10) Ierosinātās regulas 2. panta 10. punkts pievieno jaunu 25.b panta 2. punktu.

(11) Ierosinātās regulas 2. panta 9. punkts iekļauj jaunu 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktu.

(12) 68. punkts lietā Gauweiler and others, C-62/14, ECLI:EU:C:2015:400; un 68. punkts lietā Accorinti and Others/ECB, T-79/13, ECLI:EU:T:2015:756.

(13) ESMA Opinion of 15 November 2016 on common indicators for new products and services under Article 15 and for significant changes under Article 49 of EMIR (ESMA/2016/1574), kas pieejams EVTI interneta vietnē www.esma.europa.eu.

(14) Komisija/ECB, C-11/00, ECLI:EU:C:2003:395, jo īpaši 110. un 111. punkts. 110. punktā Tiesa noteica, ka pienākums apspriesties ar ECB ir domāts, lai “būtībā nodrošinātu, ka likumdevējs pieņem aktu tikai tad, kad uzklausīta iestāde, kas tās specifisko uzdevumu Kopienā attiecīgajā nozarē dēļ un sava augstā lietpratējas līmeņa dēļ, ir īpaši piemērota efektīvai lomai paredzamajā likumdošanas procesā”.

(15) Sk. Atzinuma CON/2015/10 2. punktu, Atzinuma CON/2012/77 2. punktu, Atzinuma CON/2012/5 4. punktu, Atzinuma CON/2011/44 8. punktu un Atzinuma CON/2011/42 4. punktu.

(16) Ierosinātās regulas 2. panta 9. punkts iekļauj jaunu 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktu.

(17) Ierosinātās regulas 2. panta 9. punkts iekļauj jaunu 25. panta 2.c punktu.

(18) Komisijas Deleģētā regula (ES) 876/2013 (otrdiena, 2013. gada 28. maijā), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par centrālo darījuma partneru kolēģijām (OV L 244, 13.9.2013., 19. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(20) Ierosinātās regulas 1. panta 4. punkts pievieno jaunu f) apakšpunktu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 40. panta 1. punktam.

(21) Sk. Atzinumu CON/2010/5. Sk. ECB viedokli, kas pausts ECB atbildē uz Komisijas rīkoto apspriešanos par Eiropas Uzraudzības iestāžu darbību, publicēts 2017. gada 7. jūlijā, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(22) Sk. Atzinuma CON/2017/38 1.4. punktu.

15.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/10

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2017. gada 11. oktobris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma atlikšanu, ziņošanas prasībām, riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem izvirzāmajām prasībām

(CON/2017/42)

(2017/C 385/04)

Ievads un tiesiskais pamats

2017. gada 6. un 9. jūnijā Eiropas Centrālā banka (ECB) saņēma Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma atlikšanu, ziņošanas prasībām, riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem izvirzāmajām prasībām (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā regulā ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumus noteikt un īstenot monetāro politiku un veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu, Līguma 127. panta 5. punktā minēto ECBS uzdevumu palīdzēt sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, un Līguma 127. panta 6. punktā minētos ECB uzticētos īpašos uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību. ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB kopumā atbalsta Komisijas iniciatīvu veikt virkni konkrētu grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2), lai vienkāršotu piemērojamos noteikumus un novērstu neproporcionālu administratīvo slogu.

Īpaši apsvērumi

1. Centrālo banku darījumu atbrīvojums

1.1.

Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkts no pārskatu sniegšanas pienākuma atbrīvo ECBS dalībniekus, bet neatbrīvo to darījuma partnerus. Tā rezultātā gadījumos, kuros noslēgts atvasināto instrumentu līgums ar ECBS dalībnieku, darījuma partnerim dati par darījumu jāsniedz darījumu reģistram. Šajā kontekstā jānorāda, ka attiecīgie centrālo banku darījumi ir atbrīvoti no pārskatu sniegšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 (3). Turklāt centrālo banku darījumi saistībā ar monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas izpildi no pārskatu sniegšanas atbrīvoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (5).

1.2.

ECB ir bažas par riskiem, kas var rasties, ja informācija, kas izriet no ECBS politikas operācijām, neskatoties uz darījuma partneru piemērotajiem konfidencialitātes pasākumiem, kļūtu publiski pieejama un tirgus dalībnieki varētu identificēt ECBS nacionālo centrālo banku (NCB) darījumus. Tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt NCB uzdevumu izpildi attiecībā uz centrālās bankas darījumiem, jo īpaši monetārās politikas vai ārvalstu valūtas operāciju jomā gadījumos, kuros nepieciešama konfidencialitāte (6). Prasot ECBS dalībnieku darījuma partneriem sniegt darījumu reģistriem visus datus par darījumiem, rodas neparedzētas sekas, kuru rezultātā tiek noteikts netiešs pārskatu sniegšanas pienākums attiecībā uz centrālās bankas darījumiem, tādējādi ierobežojot ECBS dalībniekiem piešķirtā atbrīvojuma efektivitāti. Tādēļ ir svarīgi, ka tiek aizsargāta ECBS dalībnieku grāmatvedības uzskaite un ka ar centrālo banku operāciju palīdzību sniegtie signāli turpina būt efektīvi (7).

1.3.

Tādēļ, lai nodrošinātu, ka NCB turpina efektīvi pildīt savus tiesību aktos noteiktos uzdevumus, ECB uzskata, ka ir svarīgi, ka centrālo banku darījumi ir pilnībā atbrīvoti no pārskatu sniegšanas prasībām.

2. Pārskatu sniegšanas pienākums

2.1.

Attiecībā uz ierosinātajiem 9. panta 1. punkta grozījumiem ECB ņem vērā Komisijas ietekmes novērtējuma rezultātus un saprot nepieciešamību samazināt pārskatu sniegšanas slogu maziem nefinanšu darījuma partneriem. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto risinājumu, kas paredz, ka dažos īpašos gadījumos atbildīgu par pārskatu sniegšanu jāuzņemas centrālajiem darījuma partneriem (CDP), finanšu darījuma partneriem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (8). Liekas, ka šis ierosinājums paredz labu līdzsvaru attiecībā uz datu pilnīguma nodrošināšanu, pārskatu sniegšanas sloga samazināšanu un tajā pašā laikā pārskatu sniegšanas pienākumu struktūras sakārtošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un Regulu (ES) 2015/2365.

2.2.

Ar ierosināto regulu tiek arī ieviests pārskatu sniegšanas atbrīvojums visiem darījumiem grupas ietvaros, kuros iesaistīts nefinanšu darījuma partneris (9). ECB pauž bažas par šo ierosināto grozījumu 2.2.1.–2.2.3. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.

2.2.1.

Pamatojoties uz esošo datu analīzi, uz apstiprinājumu tam, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums saskaņā ar spēkā esošo pārskatu sniegšanas regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 648/2012 (10) ir grupas iekšējais darījums, bieži nevar paļauties, to pārbaudot ar citu datu avotu palīdzību. Joprojām attīstībā esošās datu kvalitātes kontekstā beznosacījumu atbrīvojums no grupas iekšējās pārskatu sniegšanas par darījumiem ar nefinanšu darījuma partneriem rada regulatora arbitrāžas risku no pārskatu sniedzēju puses.

2.2.2.

Grupu iekšējie darījumi, kuros iesaistīti nefinanšu darījuma partneri, tiek atbrīvoti no nodrošinājuma sniegšanas tikai tad, ja ievēroti noteikti nosacījumi un saņemta kompetento iestāžu atļauja (11). ECB pauž bažas par to, ka, ja šie nosacījumi nav izpildīti un darījumu partneri apmainās ar nodrošinājumu saviem grupas iekšējiem darījumiem, tad, neesot pārskatu sniegšanas pienākumam, riski, kas saistīti ar rezervēm un nodrošinājuma procikliskumu, var palikt nekontrolēti. Šī asimetrija izjauks to, kā caurredzamība un risku mazināšana papildina viena otru, kas ir politikas regulējuma pamatā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

2.2.3.

Ierosinātais atbrīvojums var radīt sarežģītus Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzēto pārskatu sniegšanas prasību apiešanas gadījumus, jo darījumus var veikt, izmantojot lielāku finanšu grupu nefinanšu meitasuzņēmumus. Sakarā ar nefinanšu darījuma partneru lielāku līdzdalību ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu darījumos, grozījuma ietekme varētu būt īpaši būtiska attiecībā uz valūtu atvasināto instrumentu pārskatu sniegšanu.

2.3.

ECB uzskata, ka finanšu darījuma partneru pienākums sniegt pārskatus nefinanšu darījumu partneru vārdā (12) jau novērš pārmērīgu pārskatu sniegšanas slogu maziem nefinanšu darījuma partneriem arī attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem. Izmaksām par papildu pārskatu sniegšanu nefinanšu darījuma partneriem, kuriem jau vajadzētu būt piemērotai IT infrastruktūrai, būtu jābūt niecīgām. ECB tādēļ iesaka grupu iekšējos darījumus starp finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem atbrīvot no pārskatu sniegšanas. No grupas iekšējiem darījumiem starp nefinanšu darījuma partneriem jāatbrīvo būtu tikai tie darījumi, ko noslēguši mazi nefinanšu darījuma partneri un kuri nerada sistēmisku risku. Ņemot to vērā, ECB iesaka grupas iekšējos darījumus starp nefinanšu darījuma partneriem atbrīvot no pārskatu sniegšanas, ja uz šiem nefinanšu darījuma partneriem neattiecas klīringa pienākums. Tā rezultātā nefinanšu darījuma partneriem, uz kuriem attiecas klīringa pienākums, jāsniedz pārskati citu nefinanšu darījuma partneru vārdā, ja grupas iekšējie darījumi notiek starp tiem.

2.4.

ECB atzīmē, ka uz grupas iekšējiem darījumim, kuros iesaistīts darījuma partneris no trešās valsts, kuram nav piešķirts Komisijas lēmums par līdzvērtību, joprojām attieksies pārskatu sniegšanas pienākumi, un tādēļ pašreizējais atbrīvojums (13) neattiecas uz šādiem darījumiem.

2.5.

ECB atzinīgi vērtē grozījumus 9. panta 6. punktā. Standartu īstenošana attiecībā uz darījuma partneri, tirdzniecību un vērtspapīru identifikāciju, kas veikta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/105 (14), ir būtisks pasākums, lai uzlabotu datu vākšanas kvalitāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Regulas (ES) Nr. 648/2012 saskaņošana ar Regulu (ES) 2015/2365 un Regulu (ES) Nr. 600/2014 ir svarīga arī, lai garantētu salīdzināmību un nodrošinātu globālu skatījumu uz finanšu tirgiem, struktūrām un aktivitātēm.

3. Grozījumi datu kvalitātes nodrošināšanai

3.1.

ECB ierosinātos grozījumus 78. pantā (15) un 81. panta 5. punktā (16) uzskata par vērtīgiem soļiem uz priekšu, jo tie atvieglos darījumu reģistru procedūru un politikas saskaņošanu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie sniedz datus kompetentajām iestādēm.

3.2.

ECB atzinīgi vērtē arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) piešķirtās pilnvaras ziņot par pārskatu sniegšanas pienākuma izpildi saskaņā ar jauno 85. panta 3. punkta d) apakšpunktu (17) un atzinīgi vērtētu ECBS iesaistīšanu ziņojuma sagatavošanā Komisijai saskaņā ar jauno 85. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

4. Kredītiestāžu atbilstība riska pārvaldības procedūrām, grupas atbrīvojumiem un kapitāla prasībām

4.1.

ECB atbalsta priekšlikumu, ka vajadzīgas uzraudzības procedūras, lai nodrošinātu riska pārvaldības procedūru sākotnēju un pastāvīgu apstiprināšanu, kas prasa savlaicīgu, precīzu un atbilstoši nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem (18).

4.2.

ECB atzīmē, ka Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (19) 6. panta regulējuma ietvaros ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta e) un d) apakšpunktu ECB uzticēto uzdevumu piemērošanas jomā ietilpst un pēc būtības ar prudenciālu uzraudzību saistīti ir uzdevumi, kuriem jānodrošina, ka kredītiestādes ievēro Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punktā noteiktās riska pārvaldības prasības attiecībā uz procedūrām par savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu, ieskaitot saistītos atbrīvojumus grupas ietvaros (20), kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 4. punktā noteikto pašu kapitāla prasību nodrošināt atbilstīgu un samērīgu kapitāla apjomu, lai pārvaldītu riskus, kuri nav iekļauti nodrošinājuma atbilstošā apmaiņā.

5. CDP caurredzamība

5.1.

ECB atbalsta priekšlikumu, ka centrālajiem darījuma partneriem būtu jānodrošina saviem klīringa dalībniekiem instrumenti, lai modelētu to sākotnējās rezerves prasības, un detalizēts pārskats par izmantotajiem sākotnējo rezervju modeļiem (21). Tas palielinās sākotnējās rezerves prasību caurredzamību un paredzamību, tādējādi uzlabojot klīringa dalībnieku izpratni par riskiem un izmaksām, kas saistītas ar dalību CDP.

5.2.

Turklāt ECB ierosina iekļaut makroprudenciālos intervences instrumentus, lai novērstu sistēmisku risku veidošanos, kas jo īpaši izriet no pārmērīgas aizņemšanās, un lai vēl vairāk ierobežotu drošības iemaksu un diskontu procikliskumu. ECB ierosina atbilstošus makroprudenciālo instrumentu principus noteikt 1. līmeņa aktā. Makroprudenciālie politikas instrumenti darījuma partneriem tiks piemēroti darījumu līmenī. Tādā veidā tiktu ietekmēti visi attiecīgie darījumi, tostarp tie, kas noslēgti ar iestādēm, kas nav bankas, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir noslēgti centralizēta klīringa tirgū, tirgū, kas nav centralizēta klīringa tirgus, vai arī tos noslēguši Savienības darījuma partneri, kas klīringu veic ar trešo valstu CDP palīdzību (22). Nepieciešamie principi un prasības šādiem makroprudenciāliem instrumentiem jāiekļauj, ja ne pašreizējā priekšlikumā, tad nākamajā atbilstošajā laikā, piemēram, saistībā ar nākamo Regulas (ES) Nr. 648/2012 pārskatīšanu 2020. gadā.

5.3.

Turklāt, kā norādīts nesen publicētajā ESRK ziņojumā par Regulas (ES) Nr. 648/2012 pārskatīšanu (23), ECB uzskata, ka centrālajiem darījuma partneriem, kas darbojas Savienībā, būtu jāpublicē kvantitatīva un kvalitatīva informācija, kas atbilst CPMI-IOSCO informācijas atklāšanas principiem (24). Stingrāks juridiskais pamatojums centrālo darījuma partneru veiktai datu publicēšanai saskaņā ar šiem principiem palīdzēs finanšu sektoram un sabiedrībai kopumā labāk izprast sarežģīto vidi, kurā centrālie darījuma partneri darbojas.

6. Īpaša nolūka vērtspapīrošanas sabiedrību kā finanšu darījuma partneru klasificēšana

6.1.

ECB atzīmē, ka īpaša nolūka vērtspapīrošanas sabiedrības (ĪNVS) ierosināts klasificēt kā finanšu darījuma partnerus (25). Tomēr priekšlikuma Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (26), 27. pantā ierosināts grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atbrīvot VPS ĪNVS no klīringa pienākuma ar nosacījumu, ka darījuma partnera kredītrisks tiek pietiekami samazināts. ECB atkārtoti pauž viedokli (27), ka VPS ĪNVS būtu pilnībā jāatbrīvo gan no klīringa pienākuma, gan no tiesību aktu prasībām sniegt nodrošinājumu (28).

6.2.

Attiecīgi ECB atbalsta 6.1. punktā minētā priekšlikuma 27. panta noteikumus, tostarp Eiropas Uzraudzības iestāžu pilnvaras izstrādāt Komisijas apstiprināšanai (29) regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot kritērijus, lai noteiktu, kuri pasākumi nodrošināto obligāciju vai vērtspapīrošanu ietvaros pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku, kā arī citus nepieciešamos grozījumus, kas VPS ĪNVS atbrīvo gan no klīringa pienākumiem, gan no pienākuma nodrošināt drošības iemaksu. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz atbilstošām nodrošinātajām obligācijām, un ir pridenciāli pamatots attiecībā uz VPS ĪNVS.

7. Izmaiņas darījuma partneru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīciju aprēķināšanas metodikā

ECB atzīmē, ka ierosināts ieviest ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīciju aprēķināšanas metodiku, lai noteiktu, vai uz finanšu darījuma partneri vai nefinanšu darījuma partneri attiecas klīringa pienākums, kura pamatā ir perioda beigu dati, nevis ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu 30 darba dienu tekošā vidējā pozīcija (30), var radīt stimulu “izskaistināšanai”, lai izvairītos no klīringa pienākuma. Tādēļ ECB ierosina ierosinātās regulas jaunajam 4.a panta 2. punktam (31) un 10. panta 2. punktam (32) pievienot prasību, ka finanšu darījuma partnerim un nefinanšu darījuma partnerim jāspēj pierādīt attiecīgajai kompetentajai iestādei, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kopējā mēneša beigu pozīcija nerada sistemātisku vispārējās pozīcijas nepietiekamu novērtējumu.

8. ECB padomdevējas loma attiecībā uz deleģēto un īstenošanas aktu projektiem

8.1.

Jāatgādina, ka Komisijas deleģēto un īstenošanas aktu projekti uzskatami par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta un 282. panta 5. punkta nozīmē. Gan deleģētie, gan īstenošanas akti ir Savienības tiesību akti. Ar ECB savlaicīgi jāapspriežas par visiem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto un īstenošanas aktu projektiem, kuri ir tās kompetences jomā. Pienākums apspriesties ar ECB tika precizēts Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā Komisija/ECB (33), atsaucoties uz ECB funkcijām un zināšanām. Ņemot vērā, ka drošas un efektīvas finanšu tirgus infrastruktūras, jo īpaši klīringa sistēmas, ir būtiskas, lai ECBS pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu un tās galvenā mērķa nodrošināt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu sasniegšanai, ar ECB pienācīgi jāapspriežas par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai gan pienākums apspriesties ar ECB izriet tieši no Līguma, precizitātes nodrošināšanai šī prasība būtu jāatspoguļo arī ierosinātās regulas apsvērumā. Ņemot vērā deleģēto un īstenošanas aktu nozīmi, kas ir daļa no Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu izstrādes, ECB pildīs padomdevēja lomu tās kompetencē esošajos jautājumos, pilnībā ņemot vērā šo aktu pieņemšanas termiņus un nepieciešamību nodrošināt īstenošanas tiesību aktu raitu pieņemšanu (34).

8.2.

8.3.

Pirmkārt, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pamatojoties uz EVTI izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektiem, precizējot sniegtās informācijas standartus un formātus, datu sniegšanas metodes un kārtību, pārskatu biežumu un datumu, ar kuru jāatspoguļo atvasināto instrumentu līgumi (35). ECBS savu pilnvaru īstenošanā arvien vairāk izmanto datus, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai ņemtu vērā pieredzi, kuru ECBS guvusi par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 sniegto datu kvalitāti, EVTI īstenotā īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

8.4.

Otrkārt, Komisija ir pilnvarota pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, pamatojoties uz EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektiem, precizējot procedūras datu salīdzināšanai starp darījumu reģistriem un datu pārbaudes procedūrām attiecībā uz datu pilnīgumu un precizitāti, kā arī atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām (36). Iestādes, kurām ir tieša un tūlītēja piekļuve darījumu reģistru datiem, tostarp attiecīgie ECBS dalībnieki, ir guvušas ievērojamu pieredzi šajā jomā. Tādēļ ir svarīgi izmantot šādu pieredzi regulatīvo tehnisko standartu izstrādē. Šajā nolūkā EVTI īstenotā regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrāde būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 11. oktobrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2017) 208 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un grozījumiem Direktīvā 2002/92/EK un Direktīvā 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(6) Sk. Atzinuma CON/2012/21 7. punktu. Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(7) Sk. 2. un 13.–14. lpp. ECB 2015. gada 2. septembra atbildē uz Eiropas Komisijas rīkoto apspriešanos par Eiropas Tirgus infrastruktūras regulas (EMIR) pārskatīšanu, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(8) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(9) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(10) Sk. Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. panta 1. un 2. punktu.

(11) Sk. Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 7. punktu.

(12) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

(13) Sk. Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu.

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/105 (2016. gada 26. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1247/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tirdzniecības ziņojumu formātu un to sniegšanas biežumu darījumu reģistriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 17, 21.1.2017., 17. lpp.).

(15) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 16. punktu.

(16) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 17. punkta c) apakšpunktu.

(17) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 19. punkta c) apakšpunktu.

(18) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 9. punkta a) apakšpunktu.

(19) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(20) Sk. Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 2. punktu.

(21) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 10. punktu.

(22) Tas saskan ar ECB viedokli, kas pausts ECB 2015. gada 2. septembra atbildē uz Eiropas Komisijas rīkoto apspriešanos par Eiropas Tirgus infrastruktūras regulas (EMIR) pārskatīšanu, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(23) The Revision of the European Market Infrastructure Regulation, ESRB, April 2017. Pieejams https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/other/20170421_esrb_emir.en.pdf

(24) Final report of the CPMI-IOSCO Board on Public quantitative disclosure standards for central counterparties, February 2015. Pieejams http://www.bis.org/cpmi/publ/d125.pdf

(25) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 1. punktu.

(26) COM(2015) 472 final.

(27) Sk. Joint response from the Bank of England and the European Central Bank to the Consultation Document of the European Commission: An EU framework for simple, transparent and standardised securitisation. Pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(28) Par atbrīvojumu no prasības par nodrošinājuma sniegšanu sk. Atzinuma CON/2016/11 2.2. un 5.5. punktu.

(29) Sk. COM(2015) 472 27. panta 2. punktu.

(30) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 3. un 8. punktu.

(31) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 3. punktu.

(32) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 8. punktu.

(33) Komisija/ECB, C-11/00, ECLI: EU:C:2003:395, jo īpaši 110. un 111. punkts. 110. punktā Tiesa noteica, ka pienākums apspriesties ar ECB ir domāts, lai “būtībā nodrošinātu, ka likumdevējs pieņem aktu tikai tad, kad uzklausīta iestāde, kas tās specifisko uzdevumu Kopienā attiecīgajā nozarē dēļ un sava augstā lietpratējas līmeņa dēļ, ir īpaši piemērota efektīvai lomai paredzamajā likumdošanas procesā”.

(34) Sk., Atzinuma CON/2015/10 2. punktu, Atzinuma CON/2012/5 4. punktu, Atzinuma CON/2011/44 8. punktu un Atzinuma CON/2011/42 4. punktu.

(35) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

(36) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 16. punktu.

15.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/17

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2017. gada 1. decembra

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2017/C 385/06)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 346, 14.10.2017., 5. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.12.2017	31.12.2017	-0,15	-0,15	0,76	-0,15	0,57	-0,15	0,03	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	0,59	0,19	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	1,83	-0,15	1,55	-0,36	-0,15	-0,15	0,65
1.11.2017	30.11.2017	-0,15	-0,15	0,76	-0,15	0,57	-0,15	0,06	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	0,59	0,25	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	1,83	-0,15	1,28	-0,36	-0,15	-0,15	0,65
1.10.2017	31.10.2017	-0,15	-0,15	0,76	-0,15	0,45	-0,15	0,09	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	0,59	0,30	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	-0,15	1,83	-0,15	1,10	-0,36	-0,15	-0,15	0,65
1.9.2017	30.9.2017	-0,13	-0,13	0,76	-0,13	0,45	-0,13	0,12	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	0,59	0,30	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	1,83	-0,13	1,10	-0,36	-0,13	-0,13	0,65
1.8.2017	31.8.2017	-0,13	-0,13	0,76	-0,13	0,45	-0,13	0,12	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	0,59	0,30	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	-0,13	1,83	-0,13	1,10	-0,36	-0,13	-0,13	0,78
1.6.2017	31.7.2017	-0,10	-0,10	0,76	-0,10	0,45	-0,10	0,12	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	0,70	0,37	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	1,83	-0,10	1,10	-0,36	-0,10	-0,10	0,78
1.5.2017	31.5.2017	-0,10	-0,10	0,76	-0,10	0,45	-0,10	0,12	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	0,70	0,44	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	1,83	-0,10	1,10	-0,36	-0,10	-0,10	0,78
1.4.2017	30.4.2017	-0,08	-0,08	0,76	-0,08	0,45	-0,08	0,16	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	0,83	0,44	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,83	-0,08	1,10	-0,36	-0,08	-0,08	0,78
1.3.2017	31.3.2017	-0,08	-0,08	0,76	-0,08	0,45	-0,08	0,16	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,05	0,53	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,83	-0,08	1,10	-0,36	-0,08	-0,08	0,78
1.1.2017	28.2.2017	-0,07	-0,07	0,76	-0,07	0,45	-0,07	0,16	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	1,05	0,75	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	1,83	-0,07	1,10	-0,36	-0,07	-0,07	0,78

15.11.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/20

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 53. panta 2. punkta otro daļu

(2017/C 385/08)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

MAZNOZĪMĪGA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2) 53. panta 2. punkta otro daļu

“FINOCCHIONA”

ES Nr.: PGI-IT-01120-AM01 – 25.7.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X ) GTĪ ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di Tutela della Finocchiona

Via Carlo del Prete, 49/r

50127 Firenze (FI)

ITALIA

Tālr.: +39 0554221769

E-pasts: info@finocchionaigp.it

PEC: finocchionaigp@pec.it

“Finocchiona” aizsardzības biedrībai ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punkta nozīmē.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☒	Produkta apraksts
—	☐	Izcelsmes apliecinājums
—	☐	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☐	Marķējums
—	☐	Cits [vēl jāprecizē]

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments nav jāgroza.
—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments ir jāgroza.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.
—	☐	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

Grozīta pašreizējā prasība, kas paredzēta produkta specifikācijas 2. panta (“Ķīmiskās īpašības”) 2.1.3. punktā un vienotā dokumenta 3.2. punktā attiecībā uz ūdens aktivitāti (aw): “zemāka par vai vienāda ar 0,92”.

Norāde “ūdens aktivitāte (aw): zemāka par vai vienāda ar 0,92” aizstāta ar norādi “ūdens aktivitāte (aw): zemāka par vai vienāda ar 0,945”.

aw vērtība palielināta, lai garantētu, ka produktam ir augstāks mitruma saturs salīdzinājumā ar to, kāds tas noteikts spēkā esošajā specifikācijā, un tātad garantētu, ka nogrieztā šķēle pēc konsistences saglabājas mīksta – tā ir būtiska īpašība, kas ar AĢIN “Finocchiona” apzīmēto produktu atšķir no citiem līdzīgiem tirgū esošiem produktiem.

Tiek uzskatīts, ka grozījums atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un var tikt atzīts par maznozīmīgu.

VIENOTS DOKUMENTS

“FINOCCHIONA”

ES Nr.: PGI-IT-01120-AM01 – 25.7.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums(-i)

“Finocchiona”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar AĢIN “Finocchiona” apzīmētajai desai ir raksturīgs tās masā sēklu un/vai ziedu daļu veidā sastopamā fenheļa aromāts; nogrieztās šķēles pēc konsistences ir mīkstas, taču reizumis var būt arī drupanas. Šķēļu liesās daļas ir sarkanā krāsā, bet cauraugušā speķa daļas, kas nav krasi nodalītas no liesuma, – baltā vai balti sārtā krāsā; iespējams saskatīt arī fenheļa sēklas un/vai ziedu daļas. Desai piemīt patīkama smarža ar raksturīgām fenheļa un vieglām ķiploku aromāta niansēm; tās garša ir svaiga un apetīti raisoša, taču nekad nav skāba. Produktam ir šādas ķīmiskās īpašības: kopproteīni – ne mazāk par 20 %; koptauki – ne mazāk par 35 %; pH 5–6; ūdens aktivitāte (aw) – zemāka par vai vienāda ar 0,945; sāls saturs nepārsniedz 6 %.

Produkts ir cilindriskas formas desa, kas no ārpuses klāta ar raksturīgas krāsas kārtiņu, ko rada nogatavināšanas laikā attīstījies pelējums. Šo desu lielums ir dažāds: no 0,5 kg (brīdī, kad desas masu iepilda apvalkā) līdz maksimāli 25 kg (iepildot apvalkā); patēriņam to piedāvā vai nu veselā veidā, vai sagrieztu šķēlēs, nefasētu vai vakuumiepakojumā, vai aizsargatmosfēras iepakojumā, vai arī sagrieztu šķēlēs, kuras var būt vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Smaga svara cūku barības deva ir dažāda atkarībā no tās sastāva un izmantošanas; nobarošana notiek divos posmos, un pamatā izēdina siera rūpniecības blakusproduktus un graudaugu produkciju. Nobarošanas pirmajā posmā (līdz 80 kg dzīvsvara) atļautā barība piemērotā koncentrācijā ir tāda pati kā otrajā posmā, taču ar nosacījumu, lai labības sausnas saturs nebūtu zemāks par 45 % no kopējās barības; izmantotie barības līdzekļi ir: sojas ekstrakcijas milti; kukurūzas skābbarība; kukurūzas lipekļa putraimi un/vai barība uz kukurūzas lipekļa bāzes; ceratonijas augļi bez kauliņiem, spirta rūpniecības blakusprodukti; lipīdi, kuru kušanas temperatūra pārsniedz 36 °C; zivju milti, proteīnu lizāti; paniņas. Otrajā (nobarošanas) posmā labības sausnas nedrīkst būt mazāk par 55 % no kopējās barības devas, un šajā posmā atļautie barības līdzekļi ir: labība un mazpazīstamāki graudaugi; klijas un citi kviešu pārstrādes blakusprodukti; atūdeņoti kartupeļi, biešu izspaidas un no tām pagatavota skābbarība, sojas ekstrakcijas milti; saulespuķu milti; manioka, melase, kokosa ekstrakcijas milti, kukurūzas asnu ekstrakcijas milti, zirņi un/vai citu pākšaugu sēklas; žāvētas biešu saknes; sezama milti; linu lopbarības rauši, ābolu un bumbieru drabiņas, vīnogu vai tomātu drabiņas vēdera izejas stimulēšanai, atūdeņoti lucernas milti, alus un/vai torulas raugs, lipīdi, kuru kušanas temperatūra pārsniedz 40 °C; sūkalas; paniņas. To Cinta Senese šķirnes cūku ēdināšana, kas audzētas brīvās vai daļēji brīvās turēšanas apstākļos, tiek nodrošināta ar lopbarību, ko cūkas uzņem meža ganībās un/vai ar lopbarības augiem un labību kultivētās klajumu ganībās. Turklāt pēc cūku ceturtā dzīves mēneša atļauts izmantot ikdienas papildbarību, kas veido daļu no dienas barības devas, taču nepārsniedzot 3 % no dzīvnieka dzīvsvara.

Ar AĢIN “Finocchiona” apzīmētā produkta gatavošanai tipiska ir tādas svaigas gaļas izmantošana, kas nekādā veidā nav bijusi saldēta un iegūta no:

—

tādu smaga svara cūku liemeņiem, kuras vismaz 9 mēnešus audzētas tā, lai sasniegtu lielu svaru un iegūtu AĢIN “Finocchiona” ražošanai piemērotas kvalitātes gaļu, un kurām ir noteiktas ģenētiskās īpašības (parasti izmanto Large White Italiana, Landrace italiana un Duroc Italiana šķirnes īpatņus vai šo pašu šķirņu veprus vai arī citu šķirņu veprus, vai arī atlasītus hibrīdu veprus, kas izaudzēti selekcijas ceļā tādu pašu ģenētisko īpašību iegūšanai), lai nodrošinātu gaļas tauku proporcijas saglabāšanos, speķa sadalījumu gaļā un tauku kvalitatīvo sastāvu, iegūtu smaga svara liemeņus, taču nepārsniedzot klasifikācijas centrālajām grupām noteiktās robežas un galarezultātā panākot lielu svaru un samērā lielu kaušanas vecumu – visu šo prasību ievērošana kopā ar dzīvnieku nobarošanas paņēmieniem, pārsvarā izēdinot labību, ir vajadzīga produkta “Finocchiona” pareizai nogatavināšanai un organoleptisko īpašību izveidei, un

—	tādu cūku liemeņiem, kuras pieder pie Cinta Senese šķirnes un ierakstītas šķirnes ciltsgrāmatā, audzētas un barotas saskaņā ar tradīciju un nokautas noteiktajā apgabalā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ar AĢIN “Finocchiona” apzīmētā produkta ražošanas posmi, kas jāveic šā vienotā dokumenta 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir izmantošanai piemēroto gaļas gabalu apgriešana un aplīdzināšana; smalcināšana; maisīšana, iepildīšana apvalkos, nosusināšana; nogatavināšana.

Gaļu iegūst no Cinta Senese šķirnes cūkām, kas audzētas šā dokumenta 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai produktu “Finocchiona” varētu piedāvāt tirdzniecībā sagrieztu šķēlēs un iepakojumā, griešanas un iepakošanas darbībām (arī iesaiņošanai vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā) jābūt veiktām vienīgi ražošanas apgabalā, kas norādīts še turpmāk (4. punktā), apstiprinātas pārbaudes struktūras pārraudzībā, lai garantētu produkta kvalitāti un jo īpaši lai nepieļautu 3.2. punktā uzskaitīto kvalitātes īpašību pasliktināšanos.

Sīki sasmalcināto liesuma un speķa gabaliņu maisīšana, sagatavojot produkta masu, ir par iemeslu tam, ka desas šķēles gan griežot, gan pārcilājot, ir sevišķi vārīgas. Produkta sagatavošana, griežot to šķēlēs, paredz zarnu apvalka noņemšanu, kā rezultātā produkta ēdamā daļa nokļūst tiešā saskarē ar vidi; saskare uz nenoteikti ilgu laiku ar vidi, kuras parametri netiek kontrolēti, maina produkta raksturīgās īpašības, jo tiek izraisīti oksidēšanās procesi, mainās krāsa, krasi zūd mitrums un rezultātā pasliktinās šķēles īpašā konsistence un mazinās šai desai raksturīgais izteiktais aromāts. Lai garantētu un saglabātu produkta raksturīgās oriģinālās īpašības, ir būtiski, lai nozares dalībnieki saskarē ar produktu būtu noteiktos apstākļos un ierobežoti ilgu laiku.

Ja sagriešanai šķēlēs paredzētu produktu turētu neierobežoti ilgu laiku apstākļos, kas atšķiras no noteiktajiem, tad varētu parādīties pretēji un nevēlami procesi: sasmakšana, sažūšana, anomālu pelējumu veidošanās, uzpūšanās vai sabrūnināšanās, kā rezultātā produkts zaudētu tam raksturīgo garšu, smaržu un konsistenci.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Vārdam “Finocchiona” jābūt rakstītam ar skaidriem, neizdzēšamiem un tādas krāsas burtiem, kas krasi izceļas uz marķējuma fona, tiem jābūt skaidri saskatāmiem un lielākiem par visiem pārējiem uzrakstiem uz marķējuma un jebkurā gadījumā vismaz 3 mm lieliem; tiem turpat blakus jābūt norādei “Indicazione Geografica Protetta” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] vai akronīmam “I.G.P.” [AĢIN]. Marķējumā vienmēr jābūt Kopienas AĢIN logotipam, kuram līdztekus, ja vajadzīgs, var atveidot Komisijas Regulā (EK) Nr. 628/2008 (3) minētās norādes. Marķējumā turklāt var izmantot norādes, kurās ir atsauce uz uzņēmumiem, nosaukumiem, uzņēmumu nosaukumiem, privātiem zīmoliem vai konsorcijiem, ja vien šīs norādes nav ar cildinošu nozīmi vai tādas, kas var maldināt pircēju/patērētāju. Atsauce uz tādām cūkkopības saimniecībām, kurās audzētas cūkas produkta izejvielas iegūšanai, atļauta vienīgi tad, ja visas izejvielas izcelsme ir šajās saimniecībās.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ar AĢIN “Finocchiona” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā ietilpst visa kontinentālā Toskāna, izņemot salas, un tā atbilst apgabalam, kurā laika gaitā ir nostiprinājusies šīs tipiskās desas ražošana.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ar AĢIN “Finocchiona” apzīmētā produkta ražošanas apgabalam ir raksturīgas kalnu grēdas ziemeļos un austrumos, kas veido dabisku robežu, un plaša vīndārziem apstādīta pauguraine, meža puduri un ganības dzīvnieku brīvai turēšanai; apgabala rietumpusē reljefs ir lēzenāks un pāriet piekrastes līdzenumos.

Pusgrauda [“mezzadria”] sistēmu, kādā lauksaimniecības uzņēmumi darbojās līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem, plašā mērogā aizstāja ar īpašuma tipa uzņēmējdarbību; tas bija par iemeslu tam, ka apgabalā saglabājās cūkkopība, vēsturiskā Cinta Senese šķirne, kuras izzušana pa to laiku tika novērsta, un “balto” šķirņu cūkas, no kurām iegūst izejvielu, ko pārstrādā Toskānas desu meistari, un tika pārmantota “Finocchiona” ražošanai vajadzīgā īpašā meistarība un mājamatniecības apstākļos lietojamie apstrādes paņēmieni. Gaļa, vīns un plaši sastopamais savvaļas fenhelis veicināja desu ražotāju gaumes veidošanos, jo viņi ir prasmīgo amatniecības ražošanas metožu glabātāji, kuras ir gadsimtiem ilgu paņēmienu un ieražu mantojums, kas līdz mūsu dienām saglabājies apstrādes uzņēmumos visā apgabala teritorijā.

“Finocchiona” galvenā atšķirīgā īpašība, kas dara to par unikālu produktu sālītas gaļas izstrādājumu vidū, ir izteiktais un neatkārtojamais aromāts, kāds piemīt fenhelim, kas desas masā izmantots sēklu un/vai ziedu daļu veidā, un mīkstā šķēle, kas griešanas laikā reizumis ir drupana. Produktam piemīt svaiga un apetīti raisoša garša, kas nekad nav skāba.

Nogriežot šķēli, redzams, ka desas satura maisījumā ir speķa gabaliņi, kas izkārtoti tā, lai aptvertu muskuļaudu daļas, tāpēc produkts saglabājas mīksts arī pēc ilgas nogatavināšanās. Vidēji rupji sasmalcinātajiem speķa un liesuma gabaliņiem maisījumā nav krasi izteiktu robežu. Šķēļu liesās daļas ir sarkanā krāsā, bet cauraugušā speķa daļas – baltā vai balti sārtā krāsā; iespējams saskatīt arī fenheļa sēklas un/vai ziedu daļas.

Produktam “Finocchiona” ir vēsturiska reputācija, par ko liecina daudzi dokumenti; autoru vidū minami 1875. gadā izdotās vārdnīcas Vocabolario della lingua parlata veidotāji Rigutini un Fanfani, 1889. gadā izdotā vārdnīca Vocabolario degli Accademici della Crusca, kurā aprakstīta “Finocchiona” saikne ar Toskānas teritoriju, un profesors Italo Ghinelli, kas 1977. gadā apstiprināja to, ka produkta izcelsme ir Toskānā. “Finocchiona” ir viena no Toskānā izplatītākajām desām, un tā regulāri tiek minēta sālītu gaļas izstrādājumu iknedēļas biļetenos, ko publicē autoritatīvi specializētie žurnāli, kas ir valsts mēroga izdevumi.

Produkta “Finocchiona” īpašības veido arī daudzpusīgā saikne starp Toskānas vidi, kurā tas cēlies, un cilvēkfaktoriem, kas mijiedarbojušies vairāku gadsimtu garumā, nosakot sagatavošanas metodes. Oriģinālā sastāvdaļu izvēle, kurā galvenā vieta ierādīta fenhelim, kas ir tik ļoti raksturīgs reģiona virtuvei un pieder pie ražošanas apgabala endēmiskajām sugām, desas izstrādājumu ražošanas neapšaubāmās tradīcijas, specifiskā zinātība, kas piemīt meistarīgajam mājamatniecības ražošanas apstākļos strādājošajam personālam, prasmīgam roku darbu pratējam, kas zina, kā izraudzīties un apgriezt vislabākos gaļas gabalus, panākt un pārbaudīt pareizo viendabīguma pakāpi speķa un liesuma maisījumā, noteikt, kad “Finocchiona” ir vajadzīgā konsistence un mīkstums, veicina unikāla un neatkārtojama produkta radīšanu, kuram ir nostiprinājusies reputācija. Arī vīna izmantošana “Finocchiona” masas sagatavošanā saskaņā ar vēsturisko metodi, izceļ ciešo saikni ar apgabalu, kurā ražo pasaulē pazīstamus vīnus. Augstas kvalitātes Cinta Senese šķirnes cūku gaļas ražošana ir radījusi apstākļus pārstrādes uzņēmumu izveidei visā reģionā – tas ir beidzamais produktu raksturojošais faktors, kas patērētāju apziņā nostiprina “Finocchiona” reputāciju un saikni ar Toskānu.

Produkts “Finocchiona”, kas ir neiztrūkstoša sastāvdaļa ēdienam “affettati toscani”, ir šķērsojis valsts robežas – tas sastopams ne tikai vairākās Centrālās Eiropas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(3) OV L 173, 3.7.2008., 3. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 385

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 15. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 385/01	Komisijas paziņojums – Autonomas tarifa kvotas automātiska palielināšana saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/2265	1
2017/C 385/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8586 – TPC/JSR/UMG/UBE/MR) ( 1 )	2

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2017/C 385/03 CON/2017/39	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2017. gada 4. oktobris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CDP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CDP atzīšanas prasībām (CON/2017/39)	3
2017/C 385/04 CON/2017/42	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2017. gada 11. oktobris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma atlikšanu, ziņošanas prasībām, riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem izvirzāmajām prasībām (CON/2017/42)	10

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 385/05	Euro maiņas kurss	16
2017/C 385/06	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2017. gada 1. decembra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))	17

Kārtas Nr.	KN kods	Taric kods	Apraksts	Kvotas ikgadējais apjoms (tonnās)	Kvotas nodoklis	Kvotas periods
09.2759	ex 0302 51 10	20	Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un polārmenca (Boreogadus saida), izņemot aknas, ikrus un pieņus, svaiga, atdzesēta vai saldēta, apstrādei (2) (3)	90 000	0 %	1.1.2017.–31.12.2017.
	ex 0302 51 90	10
	ex 0302 59 10	10
	ex 0303 63 10	10
	ex 0303 63 30	10
	ex 0303 63 90	10
	ex 0303 69 10	10

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 385/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8639 – Cariparma / Caricesena, Carim, Carismi) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	18
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 385/08	Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 53. panta 2. punkta otro daļu	20

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1745
JPY	Japānas jena	133,29
DKK	Dānijas krona	7,4414
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89585
SEK	Zviedrijas krona	9,8905
CHF	Šveices franks	1,1643
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,5923
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,566
HUF	Ungārijas forints	311,97
PLN	Polijas zlots	4,2381
RON	Rumānijas leja	4,6493
TRY	Turcijas lira	4,5477
AUD	Austrālijas dolārs	1,5361
CAD	Kanādas dolārs	1,4933
HKD	Hongkongas dolārs	9,1645
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7092
SGD	Singapūras dolārs	1,5978
KRW	Dienvidkorejas vona	1 309,46
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,8932
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7950
HRK	Horvātijas kuna	7,5520
IDR	Indonēzijas rūpija	15 918,59
MYR	Malaizijas ringits	4,9259
PHP	Filipīnu peso	60,070
RUB	Krievijas rublis	70,1633
THB	Taizemes bāts	38,829
BRL	Brazīlijas reāls	3,8488
MXN	Meksikas peso	22,4266
INR	Indijas rūpija	76,8150


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.