16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/2

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 22. marta spriedumu lietā T-336/15 Windrush Aka LLP/EUIPO2017. gada 31. maijā iesniedza Windrush Aka LLP

(Lieta C-325/17 P)

(2017/C 347/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Windrush Aka LLP (pārstāvji – S. Britton, Solicitor, S. Malynicz QC, S. Tregear, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Jerry Dammers

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 22. marta spriedumu lietā T-336/15;

—	piespriest EUIPO un Jerry Dammers (Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam) segt savus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1)	Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un nepareizi novērtējusi faktus, un tās nolēmumā ir pieļautas saturiskas neprecizitātes saistībā ar secinājumiem, kas izdarīti par tai iesniegtajiem dokumentiem.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi 2015. gada 4. marta Vispārējās tiesas Reglamenta (OV 2015, L 105, 1. lpp.) 113. pantu, atsakoties noturēt tiesas sēdi pēc tam, kad Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks pēc tiesas sēdes bija atteicies uzturēt ievērojamu daļu no pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes apgalvoto izmantošanu.

3)	Treškārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs pirmoreiz ir izvirzījis jaunu prasības pamatu tiesas sēdē.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa nav izvērtējusi, kādas tiesiskās sekas ir tiesību uz nosaukumu nodošanai, proti, tam, ka cesijas ietvaros cedentam (t.i., Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam) vairs netiek saglabātas nekādas tiesības aizliegt vai piekrist nosaukuma (t.i., apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes) izmantošanai, kā rezultātā pēc cesijas datuma saskaņā ar Savienības tiesībām vairs nav nepieciešama nekāda piekrišana.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/3

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 29. marta spriedumu lietā T-638/15 Alcohol Countermeasure Systems (International)/EUIPO2017. gada 7. jūnijā iesniedza Alcohol Countermeasure Systems (International) Inc.

(Lieta C-340/17 P)

(2017/C 347/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Alcohol Countermeasure Systems (International) Inc. (pārstāvji – E. Baud un P. Marchiset, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pirms lieta tiks izskatīta pēc būtības, nepastāvot EUIPO rakstiskai piekrišanai par sprieduma izpildes apturēšanu, apturēt attiecīgā sprieduma piemērošanu;

—	atcelt attiecīgo spriedumu, pamatojoties uz šajā apelācijas sūdzībā minētājiem pamatiem […];

—	atcelt EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. augusta lēmumu R 1323/2014-1;

—	pakārtoti, atcelt spriedumu un uzdot apturēt tiesvedību līdz Brexit procesa beigām vai vismaz līdz 2019. gada 31. maijam, kas atbilst Līguma 50.pantā minētajam termiņam;

—	piespriest Lion Laboratories un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam segt savus, kā arī atlīdzināt ACS tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan tiesvedībā lietā T-638/15 pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir par prasības pieteikumā ietverto ACS apgalvojumu sagrozīšanu, jo attiecīgā sprieduma 86. punktā ir norādīts, ka 64 ierīces tika pārdotas “attiecīgajos periodos”, lai gan attiecīgais skaitliskais rādītājs (skaitlis neapstrīdams) attiecas tikai uz pirmo periodu (no 2004. gada 5. oktobra līdz 2009. gada 4. oktobrim).

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvota turklāt Lion Laboratories padomdevēja 2013. gada 21. marta vēstulē EUIPO ietvertās informācijas sagrozīšana un arī Regulas 207/2009 (1), it īpaši tās 57. panta 2. punkta, un Regulas Nr. 2868/95 (2) 22. panta 2. punkta un 40. panta 5. punkta pārkāpums. Šajā vēstulē netika minēts agrākās preču zīmes reģistrācijas numurs (Apvienotās Karalistes preču zīme Nr. 2040518), bet gan divreiz tika minēta Apvienotās Karalistes preču zīme Nr. 2371210, kas nozīmē, ka Lion Laboratories (i) neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pietiekamus pierādījumus par Apvienotās Karalistes preču zīmes Nr. 2040518 vai pretstatītās preču zīmes izmantošanu un/vai (ii) esot aizstājusi preču zīmi, kura bija attiecīgā procesa pamatā.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa (i) esot pārkāpusi Regulā Nr. 207/2009 ietvertā un 2003. gada 11. marta spriedumā lietā C-40/01 Ansul interpretētā jēdziena “faktiska izmantošana” tvērumu un (ii) esot piemērojusi kļūdainu metodi. Vispārējā tiesa neesot veikusi tikai pirmā perioda analīzi atsevišķi, kā arī neesot ņēmusi vērā prognozētos pārdošanas skaitliskos rādītājus, par kuriem tika panākta vienošanās ekskluzīvas licences līgumā. Turklāt, ņemot vērā ļoti zemo un laika ziņā ierobežoto izmantošanas līmeni pirmā perioda laikā, faktiskā izmantošana netika pierādīta, jo Vispārēja tiesa neesot analizējusi vairākus apstākļus, kā piemēram, i) pušu licences līgumā ietvertos plānotos pārdošanas skaitliskos rādītājus, ii) attiecīgā tirgus iezīmes (aptver 30 miljonu klientu), iii) attiecīgo preču veidu (tostarp alkometri) un iv) 2004. gadā pieteiktās Apvienotās Karalistes preču zīmes Nr. 2371210 pastāvēšanu. Vispārējā tiesa esot piešķīrusi pārmērīgu nozīmi atsevišķiem dokumentiem, tostarp tiem, kas attiecas uz pakalpojumiem, lai gan agrākā preču zīme tika pretstatīta tikai 9. klasē aptvertajām precēm.

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu tiek analizēts, ka Vispārējā tiesa esot arī pārkāpusi jēdziena “faktiska izmantošana” tvērumu, jo tā esot piemērojusi neatbilstošu kritēriju, nosakot to, vai agrākā preču zīme tika izmantota kā preču zīme. Turklāt Tiesas 2007. gada 11. septembra spriedums lietā C-17/06 Céline nevar tikt attiecināts uz gadījumiem, kad i) attiecīgajām precēm bija piestiprinātas arī citas preču zīmes, ii) minētajām precēm bija citi nosaukumi un iii) daži klienti uztvēra attiecīgo preču zīmi kā vispārēju nosaukumu. Šādi apstākļi arī liedzot klientam sasaistīt agrāko preču zīmi un apzīmējumu, kas ir lietots kā vispārējs nosaukums vai firma.

Ar piekto apelācijas sūdzības pamatu tiek skarts sabiedriskās kārtības jautājums: Apvienotās Karalistes agrākās tiesības neļaus atzīt Eiropas Savienības preču zīmi par spēkā neesošu, ņemot vērā Brexit procesu un Apvienotās Karalistes paziņojumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam. Šādas spēkā neesamības atzīšanas pieļaušana būtu sekmējusi izdevumu palielināšanos un radītu liekus un nesamērīgus šķēršļus preču zīmju vienotai aizsardzībai, ņemot vērā to, ka pēc 2 gadiem vai pat agrāk Apvienotā Karaliste vairs neietilps Eiropas Savienības vienotajā preču zīmju sistēmā. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pārkāpusi 1883. gada Parīzes Konvencijā atzīto teritorialitātes principu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/4

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-480/15 Agria Polska u.c./Komisija 2017. gada 20. jūnijā iesniedza Agria Polska sp. z o.o., Agria Chemicals Poland sp. z o.o., Star Agro Analyse und Handels GmbH, Agria Beteiligungsgesellschaft mbH

(Lieta C-373/17 P)

(2017/C 347/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Agria Polska sp. z o.o., Agria Chemicals Poland sp. z o.o., Star Agro Analyse und Handels GmbH, Agria Beteiligungsgesellschaft mbH (pārstāvji – P. Graczyk un W. Rocławski)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-480/15;

—	taisīt galīgu spriedumu šajā lietā Tiesā, proti, atzīt Komisijas lēmumu par spēkā neesošu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats attiecas uz LESD 101. un 102. panta kopsakarā ar LES 17. panta 1. punkta otro teikumu, ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 7. panta 2. punktu, kā arī ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 1. un 2. punktu, pārkāpumu tādēļ, ka Vispārējā tiesa neesot pamanījusi acīmredzamās Komisijas pieļautās kļūdas, izvērtējot, vai ir pārkāpts LESD 101. vai 102. pants, vai ir Savienības interese uzsākt izmeklēšanu, kā arī vajadzīgo pieradīšanas līdzekļu apmēru.

Pirmā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīja konkrētas Vispārējās tiesas kļūdas, kas tostarp bija saistītas ar: i) apelācijas sūdzības iesniedzēju konkurentu darbību (denuncēšana valsts iestādēm) vienlaicīgs raksturs tika pamatots tikai un vienīgi uz tai iesniegtajiem paskaidrojumiem; ii) tā fakta neņemšanu vērā, ka lielākā daļa saistībā ar konkurentu denuncijām pieņemto administratīvo lēmumu un to rezultātā apelācijas sūdzības iesniedzējām uzlikto sodu tika atcelta; iii) tā apstākļa neņemšanu vērā, ka denuncijas tika adresētas arī iestādēm, kuru kompetencē nebija to izskatīšana, un ka, ņemot vērā riskus, ka tiks aizskarta to reputācija vai apdraudēts pārdoto produktu sākotnējais stāvoklis, varēja būt pamatota atbildīgo iestāžu informēšana; iv) atzinumu pēc Komisijas ieteikuma, – ka nav pietiekamas Savienības intereses uzsākt izmeklēšanu, lai arī darbības, uz kuram attiecās sūdzība, attiecās uz vairāku dalībvalstu teritorijām un uzņēmumiem, kas darbojas daudzos tirgos; kļūdainu atzinumu, ka tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegušas sūdzību valsts konkurences aizsardzības iestādē, liecina par to, ka tās izskatīšana ir šīs iestādes ekskluzīvajā kompetencē; v) tā fakta neņemšanu vērā, ka vajadzīgo pierādīšanas līdzekļu apmērs un vajadzīgo iesaistāmo resursu apmērs liecina par Komisijas kompetenci; vi) atzinumu, ka lietā netika izpildīti tā saucamie “procedūras ļaunprātīgas izmantošanas” nosacījumi.

Otrais pamats attiecas uz Savienības tiesību pilnvērtīgas efektivitātes principa (effet utile) pārkāpumu, kā arī uz šī principa kļūdainu interpretāciju attiecībā uz LESD 101. un 102. panta kopsakarā ar LESD 105. pantu, kā arī LES 17. panta 1. punktu piemērošanu praksē tādēļ, ka: i) netika ņemta vērā Komisijas loma Savienības konkurences aizsardzības sistēmā un tika pieņemts, ka Komisijai nav pienākuma pārbaudīt, vai valsts iestādēm ir atbilstoši resursi no Regulas Nr. 1/2003 izrietošo uzdevumu izpildei, ii) netika ņemti vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju argumenti par to, ka neesot iespējams efektīvi panākt atlīdzību valsts tiesās, privāttiesiski prasot konkurences noteikumu īstenošanu, jo nepastāvot atbilstošas procedūras un ir beigušies Polijas tiesībās paredzētie prasības celšanas termiņi, iii) Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nav pierādījušas, ka Polijas konkurences aizsardzības iestāde (Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów [Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja vadītājs]) neplāno efektīvi izmeklēt un sodīt par pārkāpumiem, lai arī nebija strīda par to, ka UOKiK vadītājs ir atteicies uzsākt procesu tādēļ, ka bija beidzies šajā laikā spēkā esošais viena gada prasību celšanas termiņš.

Trešais pamats attiecas uz tiesību uz efektīvu aizsardzību principa (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. pants), tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punkts) un tiesību uz labu pārvaldību (Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts) pārkāpumu tādēļ, ka: i) tika atstāts spēkā Komisijas lēmums par apelācijas sūdzību iesniedzēju sūdzības noraidīšanu, nenosakot, vai ir pieļauts pārkāpums, lai arī valsts konkurences aizsardzības iestāde iepriekš formālu prasību dēļ un patiesas iespējas neesamības dēļ uzsākt procesu bija atteikusies izmeklēt pārkāpumu, lai privāttiesiskā ceļā panāktu zaudējumu atlīdzību, ii) kļūdaini tika atzīts, ka netika pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, jo apelācijas sūdzības iesniedzējām bija iespēja pārsūdzēt Komisijas lēmumu par sūdzības noraidīšanu; iii) netika ņemts vērā, ka tiesības uz efektīvu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un uz labu pārvaldību iekļauj arī tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kas šajā lietā netika ievērots, jo Komisija pieņēma lēmumu par atteikumu uzsākt procesu 4,5 gadus pēc tam, kad apelācijas sūdzības iesniedzējas bija iesniegušas sūdzību.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/5

Prasība, kas celta 2017. gada 30. jūnijā – Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-395/17)

(2017/C 347/05)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland un A. Caeiros)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi tai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā (pēc grozījumiem – EKL 10. pants, kas savukārt kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 3. punktu) paredzētos pienākumus, neatlīdzinot pašu resursus, kas bija jākonstatē ar Regulas Nr. 1552/1989 (1) 2., 6., 10, 11. un 17. pantu (tagad Regulas Nr. 1150/2000 (2) 2., 6., 10., 11. un 17. pants) un kas bija jānodod Savienības budžetā, zaudējumu, jo nav ticis izdot neviens pārvadājuma sertifikāts EUR.1, pārkāpjot Padomes Lēmuma 91/482 (3) 101. panta 1. punktu un šā lēmuma II pielikuma 12. panta 6. punktu attiecībā uz piena pulvera un rīsu importu no Kirasao laikposmā no 1997. līdz 2000. gadam, un, attiecīgi, Padomes Lēmuma 2001/822 (4) 35. panta 1. punktu un šā lēmuma III pielikuma 15. panta 4. punktu attiecībā uz putraimu un rupja maluma miltu importu no Arubas laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kirasao un Arubas, divu Nīderlandes Karalistes aizjūras teritoriju, muitas iestādes ir kļūdaini izdevušas EUR.1 izcelsmes sertifikātus attiecībā uz piena pulveri, rīsiem, putraimiem un rupja maluma miltiem. Nav strīda par to, ka nav tikuši izpildīti nosacījumi preferenciālas izcelsmes piešķiršanai atbilstoši attiecīgajiem lēmumiem par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Ekonomikas kopienu. Kļūdas sertifikātos ir radījušas Savienībai pašu resursu zaudējumus EUR 18 192 641,95 apmērā Kirasao pieļauto administratīvo kļūdu dēļ un EUR 298 080 apmērā Arubā pieļauto administratīvo kļūdu dēļ.

Komisijas uzskata, ka Nīderlande kā dalībvalsts ir atbildīga atbilstīgi ES tiesībām par šiem pašu resursu zaudējumiem, kas radīti tās teritorijās, un ka atbilstīgi lojālas sadarbības pienākumam tai ir jānodod ES budžeta rīcībā kopējā nekonstatēto un neiekasēto muitas nodokļu un maksājumu (kam pieskaitāmi procenti) summa.

(1) Padomes 1989. gada 29. maija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EKK, Euratom par Kopienas pašu resursu sistēmu (OV L 155, 1. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nodaļa 3. sējums, 169. lpp.).

(3) Padomes 1991. gada 25. jūlija Lēmums 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Ekonomikas kopienu (OV L 263, 1. lpp.).

(4) Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Aizjūras asociācijas lēmums”) (OV L 314, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – Martin Leitner/Landespolizeidirektion Tirol

(Lieta C-396/17)

(2017/C 347/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Martin Leitner

Atbildētāja: Landespolizeidirektion Tirol

Prejudiciālie jautājumi

1.1)

Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK (1) 1., 2. un 6. pants, lasot tos kopā ar Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, ar ko dienestā esošo ierēdņu diskriminācijas novēršanai ir paredzēti pārejas noteikumi, saskaņā ar kuriem, izmantojot “pārejas summu”, kas gan tiek aprēķināta naudā, taču atbilst noteiktai, konkrēti attiecināmai klasifikācijai, tiek veikta pārklasificēšana no līdzšinējās divu gadu sistēmas uz jaunu (vienotu, jaunos ierēdņus nediskriminējoši piemērojamu) divu gadu sistēmu, un līdz ar to attiecībā uz dienestā esošajiem ierēdņiem diskriminācija vecuma dēļ nemainīgi turpina pastāvēt?

1.2)

Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK 17. pants un Pamattiesību hartas 47. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram dienestā esošajiem ierēdņiem atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 11. novembra spriedumā lietā C-530/13 (Schmitzer) sniegtajai Direktīvas 2000/78 9. un 16. panta interpretācijai tiek liegts pieprasīt, lai viņu tiesiskais statuss no atalgojuma viedokļa, atsaucoties uz Direktīvas 2000/78 2. pantu, tiktu noteikts pirms pārejas uz jauno atalgojuma sistēmu, paredzot, ka atbilstošais juridiskais pamats vairs nav piemērojams ar atpakaļejošu spēku no tā vēsturiski sākotnējā likuma spēkā stāšanās brīža un it īpaši izslēdzot to pirms nodarbinātības laikposmu pirms dienesta uzsākšanas ieskaitīšanu, kas ir pabeigti pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas?

1.3)

Ja atbilde uz pirmā jautājuma 2. punktu ir apstiprinoša:

Vai 2005. gada 22. novembra spriedumā lietā C-144/04 (Mangold) un citos noteiktā Savienības tiesību prioritārā piemērojamība nozīmē, ka ar atpakaļejošu datumu spēku zaudējušās tiesību normas dienestā esošajiem ierēdņiem pirms pārejas ir jāturpina piemērot, un šie ierēdņi tādējādi ar atpakaļejošu spēku bez diskriminācijas var tikt klasificēti vecajā sistēmā un līdz ar to bez diskriminācijas var pāriet jaunajā atalgojuma sistēmā?

1.4)

Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK 1., 2. un 6. pants, lasot tos kopā ar Pamattiesību hartas 21. un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ (attiecībā uz to nodarbinātības laikposmu pirms dienesta uzsākšanas ieskaitīšanu, kas ir pabeigti pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas) tiek novērsta tikai deklaratīvi, nosakot, ka diskriminācijas apstākļos faktiski pabeigtie laikposmi ar atpakaļejošu spēku vairs nav jāuzskata par diskriminējošiem, lai gan diskriminācija faktiski nemainīgi turpina pastāvēt?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Amtsgericht Nürnberg (Vācija) – Andreas Fabri un Elisabeth Mathes/Sun Express Deutschland GmbH

(Lieta C-418/17)

(2017/C 347/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Nürnberg

Pamatlietas puses

Prasītāji: Andreas Fabri, Elisabeth Mathes

Atbildētāja: Sun Express Deutschland GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai rezervācijas maiņa uz citu lidojumu ir faktiskais sastāvs, kas ir regulas (1) 4. panta 3. punkta tvērumā? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

2)	vai šo tiesību normu var piemērot arī rezervācijas maiņai, kas ir notikusi nevis gaisa pārvadātāja, bet vienīgi ceļojuma rīkotāja dēļ?

(1) Padomes un Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. jūlijā iesniedza Bayerischen Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Günter Hartmann Tabakvertrieb GmbH & Co. KG/Stadt Kempten

(Lieta C-425/17)

(2017/C 347/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bayerischen Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Günter Hartmann Tabakvertrieb GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Stadt Kempten

Cita lietas dalībniece: Landesanwaltschaft Bayern

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2014/40/ES (1) 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “izstrādājumiem, kas paredzēti košļāšanai,” ir jāsaprot tikai košļājamās tabakas izstrādājumi klasiskajā izpratnē?

2)	Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai,” nozīmē to pašu, ko “košļājama tabaka” 2. panta 6) punkta izpratnē?

3)	Vai, atbildot uz jautājumu, vai tabakas izstrādājums Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkta izpratnē “ir paredzēts košļāšanai”, ir jābalstās uz objektīvo izstrādājuma izpratni un nevis uz ražotāja sniegto informāciju vai veidu, kā to faktiski izmanto patērētāji?

Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jākonstatē, ka tabakas izstrādājums, ņemot vērā tā konsistenci un cietību, ir objektīvi piemērots košļāšanai un, košļājot tabakas izstrādājumu, izdalās tajā ietilpstošās sastāvdaļas?

Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jāizpilda šāds papildu, taču arī pašpietiekams nosacījums: ar vieglu atkārtotu spiediena izdarīšanu ar zobiem vai mēli uz tabakas izstrādājumu izdalās vairāk izstrādājuma sastāvdaļu, nekā tad, ja tas tiek turēts tikai mutē?

6)	Vai arī, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jākonstatē, ka tikai turēšanas mutē vai sūkāšanas rezultātā sastāvdaļas neizdalās?

7)	Vai tabakas izstrādājuma piemērotību “košļāšanai” Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkta izpratnē var secināt arī no tādas pasniegšanas formas, kas pastāv neatkarīgi no pārstrādātās tabakas, kā, piemēram, no celulozes maisiņa?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Walbusch Walter Busch GmbH & Co KG/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV

(Lieta C-430/17)

(2017/C 347/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Walbusch Walter Busch GmbH & Co KG

Atbildētāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2011/83/ES (1) 8. panta 4. punkta piemērošanā attiecībā uz jautājumu, vai tālsaziņas līdzeklī (šajā lietā: reklāmas buklets ar pastkarti pasūtījuma izdarīšanai) ir ierobežota telpa vai laiks informācijas parādīšanai, noteicošais ir tas,

a)	ka tālsaziņas līdzeklī ir ierobežota telpa vai laiks (abstrakti), ņemot vērā tā veidu, vai arī,

b)	ka tajā ir ierobežota telpa vai laiks (konkrēti) tirgotāja izvēlētā noformējuma dēļ?

Vai ar Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 4. punktu un 6. panta 1. punkta h) apakšpunktu ierobežotas informācijas parādīšanas iespējas gadījumā Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 4. punkta izpratnē ir saderīga informācijas par atteikuma tiesībām ierobežošana, norādot vienīgi informāciju par atteikuma tiesību esamību?

Vai saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 4. punktu un 6. panta 1. punkta h) apakšpunktu pirms distances līguma noslēgšanas arī ierobežotas parādīšanas iespējas gadījumā tālsaziņas līdzeklim vienmēr obligāti ir jāpievieno atteikuma veidlapas paraugs atbilstoši Direktīvas 2011/83/ES I pielikuma B daļai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 64. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/Taus Magamadov

(Lieta C-438/17)

(2017/C 347/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika

Atbildētājs: Taus Magamadov

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES (1) 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem netiek pieļauta tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošana, saskaņā ar kuru, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās un salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu paplašinātās pilnvaras, starptautiskās aizsardzības pieteikums ir nepieņemams, ja cita dalībvalsts ir piešķīrusi pieteikuma iesniedzējam alternatīvo aizsardzību, ciktāl valsts tiesību regulējums – tā kā nav paredzēti valsts līmeņa pārejas noteikumi – ir piemērojams arī pieteikumiem, kas ir tikuši iesniegti pirms 2015. gada 20. jūlija? Vai tas jebkurā gadījumā tā ir, ja patvēruma pieteikums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 604/2013 49. pantam vēl joprojām pilnībā ir Regulas (EK) Nr. 343/2003 piemērošanas jomā?

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem dalībvalstīm ir atļauts piemērot it īpaši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās paplašinātās pilnvaras ar atpakaļejošu spēku tādējādi, ka nepieņemami ir arī patvēruma pieteikumi, kas ir tikuši iesniegti pirms Direktīvas 2013/32/ES stāšanās spēkā un pirms šo paplašināto pilnvaru transponēšanas valsts līmenī, bet par kuriem transponēšanas brīdī vēl nav ticis pieņemts galīgais lēmums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 60. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. jūlijā iesniedza Verwaltungsgericht Hamburg (Vācija) – British American Tobacco (Germany) GmbH/Freie und Hansestadt Hamburg

(Lieta C-439/17)

(2017/C 347/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: British American Tobacco (Germany) GmbH

Atbildētāja: Freie und Hansestadt Hamburg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (1) (turpmāk tekstā – “direktīva”) 7. panta 7. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums laist tirgū tabakas izstrādājumus, kuru jebkuras sastāvdaļas satur aromatizētājus, neattiecas uz tabakas izstrādājumiem, kuriem to sastāvdaļās esošo aromatizētāju dēļ ir raksturīgs aromāts atbilstoši direktīvas 2. panta 25. punktā sniegtajai definīcijai?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai direktīvas 7. panta 14. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārejas noteikums attiecas tikai uz aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu aromātu atbilstoši direktīvas 7. panta 1. punkta pirmajam teikumam, vai – arī – uz aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus, kuru jebkuras sastāvdaļas satur aromatizētājus, atbilstoši direktīvas 7. panta 7. punkta pirmajam teikumam?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde vai atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka direktīvas 7. panta 14. punkts attiecas arī uz aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus, kuru jebkuras sastāvdaļas satur aromatizētājus, atbilstoši direktīvas 7. panta 7. punkta pirmajam teikumam, kā ir jāsaprot formulējumi “tabakas izstrādājums, kuram piemīt raksturīgs aromāts”, un “attiecīga produktu kategorija” direktīvas 7. panta 14. punktā?

(1) OV L 127, 1. lpp.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. jūlijā iesniedza tribunal de commerce de Liège (Beļģija) – Zako SPRL/Sanidel SA

(Lieta C-452/17)

(2017/C 347/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Liège

Pamatlietas puses

Prasītājs: Zako SPRL

Atbildētājs: Sanidel SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK 1. panta 2. punkts par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības aģentiem (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā prasīts, lai tirdzniecības pārstāvis meklē un apmeklē klientus vai piegādātājus ārpus pilnvarotāja uzņēmuma?

Vai minētās Direktīvas 86/653/EEK 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis nevar pildīt citus uzdevumus, kā tikai tos, kuri ir saistīti ar preču pirkšanas vai pārdošanas darījumu apspriešanu pilnvarotāja uzdevumā, un tos, kas saistīti ar darījumu apspriešanu un slēgšanu pilnvarotāja vārdā?

Gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu būtu negatīva, vai Direktīvas 86/653/EEK 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis var pildīt citus uzdevumus, kas nav tie, kuri ir saistīti ar preču pirkšanas vai pārdošanas darījumu apspriešanu pilnvarotāja vārdā, un kas nav tie, kas saistīti ar darījumu apspriešanu un slēgšanu pilnvarotāja vārdā, tikai kā papildu uzdevumus?

(1) OV 1986, L 382, 17. lpp.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Heiko Jonny Maniero/Studienstiftung des deutschen Volkes eV

(Lieta C-457/17)

(2017/C 347/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Heiko Jonny Maniero

Atbildētāja: Studienstiftung des deutschen Volkes eV

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai tādu stipendiju piešķiršana, kuru mērķis ir finansēt pētniecības vai studiju projektus ārvalstīs un kuras piešķir reģistrēta apvienība, ietilpst jēdzienā “izglītība” Direktīvas 2000/43/EK (1) 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai, piešķirot pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētās stipendijas, atlases kritērijs par Vācijā nokārtotu pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnēs ir pretendenta netieša diskriminācija Direktīvas 2000/43/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja pretendents, kurš ir Savienības pilsonis, ir ieguvis līdzīgu grādu valstī ārpus Eiropas Savienības un šīs grāda iegūšanas vietas izvēle nav saistīta ar pretendenta etnisko piederību, tomēr viņam, pamatojoties uz dzīvesvietu Vācijā un teicamām vācu valodas zināšanām, tāpat kā Vācijas pilsonim bija iespēja pēc Vācijā pabeigtām tiesību zinātņu studijām nokārtot pirmo valsts eksāmenu tiesību zinātnēs?

Vai šajā gadījumā ir būtiski, ka stipendiju programmas mērķis bez piesaistes diskriminējošām īpašībām ir, finansējot pētniecības un studiju projektu ārvalstīs, sniegt tiesību zinātņu studiju absolventiem Vācijā zināšanas par ārvalstu tiesību sistēmām, ārvalstu pieredzi un valodu zināšanas?

(1) Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – SGI/Ministre de l'Action et des Comptes Publics

(Lieta C-459/17)

(2017/C 347/15)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: SGI

Atbildētāja: Ministre de l'Action et des Comptes Publics

Prejudiciālais jautājums

Vai 1977. gada 17. maija Sestās PVN direktīvas (1) 17. panta, kura normas būtībā tika iekļautas 2006. gada 28. novembra Direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2) 168. pantā, noteikumi jāinterpretē tādējādi, ka, lai nodokļu maksātājam atteiktu īstenot tiesības no pievienotās vērtības nodokļa, ar ko tiek aplikts tā darījums, atskaitīt nodokli, kas uzrādīts rēķinos par tādām precēm vai pakalpojumiem, par ko nodokļu pārvalde konstatējusi, ka tie faktiski nav piegādāti vai sniegti, jebkurā gadījumā ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, neatkarīgi no tā, vai krāpšanu organizējis rēķina izsniedzējs, tā saņēmējs vai trešā persona?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV, L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV, L 347, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Valériane SNC/Ministre de l'Action et des Comptes Publics

(Lieta C-460/17)

(2017/C 347/16)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Valériane SNC

Atbildētāja: Ministre de l'Action et des Comptes Publics

Prejudiciālais jautājums

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV, L 347, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. augustā iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – Tänzer & Trasper GmbH/Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft

(Lieta C-462/17)

(2017/C 347/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tänzer & Trasper GmbH

Atbildētāja: Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas (EK) Nr. 110/2008 (1) II pielikuma 41. punktā uzskaitītās sastāvdaļas ir sastāvdaļas, kurām vismaz ir jābūt alkoholiskā dzēriena sastāvā, lai tā tirdzniecības nosaukums varētu būt olu liķieris (minimālā specifikācija), vai arī Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 41. punktā ir izsmeļoši uzskaitītas tāda izstrādājuma pieļaujamās sastāvdaļas, kuru ir vēlēšanās apzīmēt kā “olu liķieri”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89, OV 2008, L 39, 16. lpp.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. augustā iesniedza Tribunale di Trento (Itālija) – Chiara Motter/Provincia autonoma di Trento

(Lieta C-466/17)

(2017/C 347/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Trento

Pamatlietas puses

Prasītāja: Chiara Motter

Atbildētāja: Provincia autonoma di Trento

Prejudiciālie jautājumi

Vai nediskriminācijas principa saskaņā ar Pamatnolīguma 4. klauzulu piemērošanas nolūkā apstāklis saistībā ar profesionalitātes sākotnēju objektīvu pārbaudi atklātā konkursā, kuru pretendents veiksmīgi iztur, ir faktors, ko var attiecināt uz apmācības nosacījumiem, kas valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai pastāv salīdzināmība starp pastāvīga darba ņēmēja situāciju un noteikta laika darba ņēmēja situāciju, kā arī, lai konstatētu, vai pastāv objektīvs iemesls, kas var noderēt, lai attaisnotu atšķirīgu attieksmi pret pastāvīgu darba ņēmēju un pret noteikta laika darba ņēmēju?

Vai nediskriminācijas princips saskaņā ar Pamatnolīguma 4. klauzulu liedz piemērot tādu valsts tiesību normu, kāda ir paredzēta 1994. gada 16. aprīļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 297 485. panta 1. punktā, kas nosaka, ka, lai noteiktu darba stāžu brīdī, kad personu pieņem pastāvīgā darbā, noslēdzot līgumu uz nenoteiktu laiku, līdz četriem gadiem noteikta laika darba ņēmēja statusā sniegtie pakalpojumi tiek ņemti vērā pilnībā, savukārt par nākamajiem gadiem tos samazina par vienu trešdaļu juridiskiem mērķiem un par divām trešdaļām ekonomiskiem mērķiem, jo, lai veiktu darbu noteikta laika darba ņēmēja statusā, netika veikta profesionalitātes sākotnējā objektīvā pārbaude atklātā konkursā, ko pretendents būtu veiksmīgi izturējis?

Vai nediskriminācijas princips saskaņā ar Pamatnolīguma 4. klauzulu liedz piemērot tādu valsts tiesību normu, kāda ir paredzēta 1994. gada 16. aprīļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 297 485. panta 1. punktā, kas nosaka, ka, lai noteiktu darba stāžu brīdī, kad personu pieņem pastāvīgā darbā, noslēdzot līgumu uz nenoteiktu laiku, līdz četriem gadiem noteikta laika darba ņēmēja statusā sniegtie pakalpojumi tiek ņemti vērā pilnībā, savukārt par nākamajiem gadiem tos samazina par vienu trešdaļu juridiskiem mērķiem un par divām trešdaļām ekonomiskiem mērķiem, ņemot vērā mērķi novērst situāciju, ka rodas štatā pieņemto darba ņēmēju, kuri pieņemti darbā pēc atklāta konkursa veiksmīgas izturēšanas, apvērstā diskriminācija?

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. augustā iesniedza Giudice di pace di L’Aquila (Itālija) – Gabriele Di Girolamo/Ministero della Giustizia

(Lieta C-472/17)

(2017/C 347/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di L’Aquila

Pamatlietas puses

Prasītājs: Gabriele Di Girolamo

Atbildētāja: Ministero della Giustizia

Prejudiciālie jautājumi

Vai miertiesneša – prasītāja dienesta darbība ietilpst jēdzienā “noteikta laika darba ņēmējs”, kas kopsakarā minēts Direktīvas 2003/88 (1) 1. panta 3. punktā un 7. pantā, Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas transponēts ar Direktīvu 1999/70 (2), 2. klauzulā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktā?

Ja atbilde uz 1) punktā minēto jautājumu ir apstiprinoša, vai vispārējās jurisdikcijas tiesnesis [Ordinario] jeb tiesnesis “mantijā” var tikt uzskatīts par pastāvīgo darba ņēmēju, kas salīdzināms ar “miertiesnesi” – noteikta laika darba ņēmēju nolūkā piemērot Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas transponēts ar Direktīvu 1999/70, 4. klauzulu?

Ja atbilde uz 2) punktā minēto jautājumu ir apstiprinoša, vai atšķirības vispārējās jurisdikcijas tiesnešu pieņemšanas pastāvīgā darbā procedūrā, to salīdzinot ar likumā paredzētajām atlases procedūrām, kas pieņemtas miertiesnešu pieņemšanai darbā uz noteiktu laiku, ir objektīvs pamats saskaņā ar Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas transponēts ar Direktīvu 1999/70/EK, 4. klauzulas 1. punktu un/vai 4. punktu, lai attaisnotu to, ka nesenākajā tiesas judikatūrā (“diritto vivente”) – Kasācijas tiesas apvienotās palātas spriedumā Nr. 13721/2017 un Consiglio di Stato [Valsts Padome] 2017. gada 8. aprīļa atzinumā Nr. 464/2017 – miertiesnešiem, kā prasītāja – noteikta laika darba ņēmēja gadījumā, nav piemēroti tie paši darba nosacījumi, kādus piemēro vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem – salīdzināmajiem pastāvīgā darba ņēmējiem; kā arī to, ka nav piemēroti preventīvie un soda pasākumi par uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, kas minēti iepriekš minētā Pamatnolīguma, kas transponēts ar Direktīvu 1999/70/EK, 5. klauzulā, un Leģislatīvā dekrēta Nr. 368/2001 5. panta 4.a punktā minētā transponējošā valsts tiesību norma. Tas notiek situācijā, kurā nav valsts tiesiskajā regulējumā vai Konstitūcijas normā paredzēta pamatprincipa, kas varētu leģitimizēt gan diskrimināciju saistībā ar darba nosacījumiem, gan absolūto aizliegumu pārveidot miertiesnešu darba attiecības par pastāvīgām darba attiecībām, arī ņemot vērā agrāko valsts tiesību normu (Likuma Nr. 217/1974 1. pants), kas jau bija paredzējusi pielīdzināt darba nosacījumus un stabilizēt goda tiesnešu secīgas darba attiecības uz noteiktu laiku?

Katrā ziņā, vai tādā situācijā, kāda tiek šeit aplūkota, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktam un Eiropas Savienības tiesībās izmantotajam neatkarīga un objektīva tiesneša jēdzienam ir pretrunā tāda miertiesneša darbība, kurš, būdams ieinteresēts noteiktā veidā atrisināt strīdu par labu prasītājai pusei, kura kā vienīgo darbu veic identiskas tiesas funkcijas, var aizstāt likumā noteikto piekritīgo tiesu tāpēc, ka augstākā valsts tieslietu struktūra – Cassazione a Sezioni unite [Kasācijas tiesas apvienotās palātas] – atsakās efektīvi aizsargāt prasītās tiesības, tādējādi liekot tiesnesim, kuram būtu piekritība pēc likuma, attiecīgā gadījumā atteikties no savas piekritības prasīto tiesību atzīšanā, lai gan attiecīgās tiesības – kā, piemēram, apmaksāts atvaļinājums pamata tiesvedībā – ir pamatotas Eiropas Savienības primārajās un atvasinātajās tiesībās situācijā, kurā attiecībā pret valsti tiek tieši vertikāli piemērots “Kopienu [Savienības]” tiesiskais regulējums? Gadījumā, ja Tiesa konstatētu Hartas 47. panta noteikumu pārkāpumu, tiek lūgts arī norādīt iekšējus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu to, ka Savienības tiesību primārās normas pārkāpums arī valsts tiesiskajā regulējumā izraisa absolūtu atteikumu aizsargāt pamattiesības, kas aplūkojamajā lietā ir garantētas Savienības tiesībās.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. augustā iesniedza Riigikohus (Igaunija) – AS Viking Motors, OÜ TKM Beauty Eesti, AS TKM King, Kaubamaja AS, Selver AS/Tallinna linn, Maksu- ja Tolliamet

(Lieta C-475/17)

(2017/C 347/20)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājas: AS Viking Motors, OÜ TKM Beauty Eesti, AS TKM King, Kaubamaja AS, Selver AS

Atbildētājas: Tallinna linn, Maksu- ja Tolliamet

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 401. pants ir interpretējams tādējādi, ka ar to nav saderīgs tāds valsts nodoklis, kas ir vispārīgi piemērojams un tiek noteikts proporcionāli cenai, taču iekasējams atbilstoši piemērojamajām tiesību normām tas ir tikai stadijā, kad prece vai pakalpojums tiek pārdots patērētājam, un tādējādi nodokļa galīgais maksātājs ir patērētājs, un tas ir uzskatāms par tādu nodokli, kas ietekmē kopējās pievienotās vērtības sistēmas darbību un kropļo konkurenci?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Pelham GmbH, Moses Pelham, Martin Haas/Ralf Hütter, Florian Schneider-Esleben

(Lieta C-476/17)

(2017/C 347/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pelham GmbH, Moses Pelham, Martin Haas

Atbildētāji: Ralf Hütter, Florian Schneider-Esleben

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai tiek pārkāptas fonogrammu producenta no Direktīvas 2001/29/EK (1) 2. panta c) punkta izrietošās ekskluzīvās tiesības uz viņa producētās fonogrammas reproducēšanu, ja no viņa fonogrammas tiek iegūti sīki skaņas fragmenti un tie tiek pārnesti uz citu fonogrammu?

2)	Vai fonogramma, kurā ir ietvertas no citas fonogrammas pārnesti sīki skaņas fragmenti, Direktīvas 2006/115/EK (2) 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir citas fonogrammas kopija?

Vai dalībvalstis var pieņemt tiesību normu, kurā – kā UrhG [Likuma par autortiesībām un blakustiesībām] 24. panta 1. punktā – ir paskaidrots, ka fonogrammu producenta ekskluzīvo tiesību uz viņa producētās fonogrammas reproducēšanu (Direktīvas 2001/29/EK 2. panta c) punkts) un izplatīšanu (Direktīvas 2006/115/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts) aizsardzības joma netieši ir ierobežota tādējādi, ka jaunradīts darbs, kas ir ticis radīts, brīvi izmantojot viņa fonogrammu, var tikt izmantots bez viņa piekrišanas?

4)	Vai darbs vai cits tiesību objekts Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta d) apakšpunkta izpratnē tiek izmantots citēšanas nolūkā, ja nevar secināt, ka tiek izmantots svešs darbs vai svešs cits tiesību objekts?

Vai atbilstoši Savienības tiesību normām par fonogrammu producenta reproducēšanas un izplatīšanas tiesībām (Direktīvas 2001/29/EK 2. panta c) punkts un Direktīvas 2006/115/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts), kā arī izņēmumiem no šīm tiesībām vai to ierobežojumiem (Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. un 3. punkts, kā arī Direktīvas 2006/115/EK 10. panta 2. punkta pirmais teikums) ir pieļaujama brīvība transponēšanā valsts tiesībās?

Ciktāl, nosakot fonogrammu producenta ekskluzīvo tiesību uz viņa producētās fonogrammas reproducēšanu (Direktīvas 2001/29/EK 2. panta c) punkts) un izplatīšanu (Direktīvas 2006/115/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts) aizsardzības apjomu, kā arī izņēmumu no šīm tiesībām vai to ierobežojumu (Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. un 3. punkts, kā arī Direktīvas 2006/115/EK 10. panta 2. punkta pirmais teikums) piemērojamību, ir jāņem vērā ES Pamattiesību hartā paredzētās pamattiesības?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV 2006, L 376, 28. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. augustā iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – IQ/JP

(Lieta C-478/17)

(2017/C 347/22)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: IQ

Atbildētājs: JP

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “dalībvalsts tiesas, kurām ir piekritība pēc būtības”, kas ietverts [Regulas Nr. 2201/2003] 15. pantā attiecas gan uz tiesām, kuras izskata lietu pirmajā instancē, gan arī uz apelācijas [instances] tiesām? Ir svarīgi noskaidrot, vai lieta var tikt nodota, pamatojoties uz Regulas “Brisele II” (1) 15. pantu, tiesai, kas atrodas labākā vietā, ja kompetentā tiesa, kurai lūgts nodot lietu tiesai, kas atrodas labākā vietā, ir apelācijas [instances] tiesa, savukārt tiesa, kas atrodas labākā vietā – pirmās instances tiesa.

2.	Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai jebkurai kompetentai tiesai, kura nodot lietu tiesai, kas atrodas labākā vietā, būtu jāņem vērā pirmajā instancē pieņemto nolēmumu?

(1) Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L 338, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. augustā iesniedza Court of Appeal (Īrija) – Neculai Tarola/Minister for Social Protection

(Lieta C-483/17)

(2017/C 347/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamatlietas puses

Prasītājs: Neculai Tarola

Atbildētājs: Minister for Social Protection

Prejudiciālais jautājums

Vai tad, ja citas Savienības dalībvalsts pilsonis pēc tam, kad pirmos divpadsmit mēnešus ir izmantojis savas brīvas pārvietošanās tiesības, ierodas uzņēmējā valstī un strādā (neslēdzot līgumu uz noteiktu laiku) divu nedēļu laikposmā, par to saņemot atlīdzību, un pēc tam kļūst par piespiedu bezdarbnieku, šis pilsonis tādējādi saglabā darba ņēmēja statusu ne mazāk kā turpmākos sešus mēnešus Direktīvas 2004/38/EK (1) 7. panta 3. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas viņam dod tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus vai, attiecīgi, sociālās nodrošināšanas pabalstus ar tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja viņš būtu uzņēmējā valstī pastāvīgi dzīvojošs pilsonis?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. augustā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom – Hoteles Piñero Canarias, S.L./Keefe (kuru pārstāv viņa palīgs tiesvedībā Eyton)

(Lieta C-491/17)

(2017/C 347/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hoteles Piñero Canarias, S.L.

Atbildētājs: Keefe (kuru pārstāv viņa palīgs tiesvedībā Eyton)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai [Regulas Nr. 44/2001] (1) 11. panta 3. punkts paredz, ka cietušās personas celtā prasība pret apdrošinājuma ņēmēju/apdrošināto personu ietver ar apdrošināšanu saistītu jautājumu tādā nozīmē, ka tā rada jautājumu par attiecīgās polises spēkā esamību vai sekām?

2)	Vai [Regulas Nr. 44/2001] 11. panta 3. punkts paredz, ka pastāv pretrunīgu nolēmumu risks, izņemot, ja tiek atļauta [lietu] apvienošana?

3)	Vai tiesai ir rīcības brīvība atļaut vai neatļaut piesaistīšanu prasībai, kas ietverta [Regulas Nr. 44/2001] 11. panta 3. punkta tvērumā?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. augustā iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – Deutsche Post AG/Hauptzollamt Köln

(Lieta C-496/17)

(2017/C 347/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Deutsche Post AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Köln

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/2447 (1), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 24. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to muitas dienestam ir atļauts pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs paziņo pieteikuma iesniedzēja [uzņēmuma] uzraudzības padomes locekļu un tā [uzņēmumā] nodarbināto rīkotājdirektoru, nodaļu vadītāju, grāmatvedības vadītāju, muitas nodaļas vadītāju, kā arī par muitas jautājumiem atbildīgo personu un personu, kuras apstrādā ar muitu saistītos jautājumus, nodokļa maksātāja identifikācijas numurus, ko ienākuma nodokļa iekasēšanas nolūkā piešķīrusi Vācijas Bundeszentralamt für Steuern [Federālās centrālā nodokļu pārvalde], un kompetentās nodokļu iestādes, kas veic aplikšanu ar ienākuma nodokli?

(1) OV 2015, L 343, 558. lpp.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) – Oeuvre d’assistance aux bêtes d’abattoirs (OABA)/Ministre de l'agriculture et de l'alimentation, Premier ministre, Bionoor, Ecocert France, Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)

(Lieta C-497/17)

(2017/C 347/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Versailles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Oeuvre d’assistance aux bêtes d’abattoirs (OABA)

Atbildētāji: Ministre de l'agriculture et de l'alimentation, Premier ministre, Bionoor, Ecocert France, Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Savienības piemērojamās tiesību normas, it īpaši:

—	Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pants,

—	Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 (1), kuras piemērošanas noteikumi ir paredzēti Komisijas 2008. gada 5. septembra Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2),

—	un Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 (3)

ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām ir atļauts vai aizliegts piešķirt Eiropas marķējumu “bioloģiskā lauksaimniecība” bez iepriekšējas apdullināšanas rituāli nokautu dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja kaušana ir veikta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1099/2009 paredzētajiem nosacījumiem?

(1) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 1. lpp.).

(3) Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. augustā iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – C&D Foods Acquisition ApS/Skatteministeriet

(Lieta C-502/17)

(2017/C 347/27)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: C&D Foods Acquisition ApS

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie holdingsabiedrībai ir tiesības uz pilnīgu PVN atskaitīšanu par iegādātiem pakalpojumiem, kas attiecas uz uzticamības pārbaudēm pirms meitasuzņēmuma, kuram holdingsabiedrība sniedz ar PVN apliekamus pārvaldības un IT pakalpojumus, kapitāldaļu paredzētas, bet neīstenotas pārdošanas?

Vai atbildi uz iepriekšējo jautājumu ietekmē apstāklis, ka cenu par ar PVN apliekamiem pārvaldības un IT pakalpojumiem, ko holdingsabiedrība sniedz savas saimnieciskās darbības mērķiem, veido fiksētā summa, kura atbilst holdingsabiedrības izdevumiem par darbinieku algu, tai pieskaitot 10 % “piemaksu”?

3)	Neatkarīgi no atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem – vai atskaitīšanas tiesības var pastāvēt gadījumā, ja pamatlietā aplūkotās konsultāciju izmaksas ir uzskatāmas par vispārējām izmaksām, un, ja var, tad ar kādiem nosacījumiem?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/21

Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-503/17)

(2017/C 347/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Tomat un J. Tomkin)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, atļaujot privātu izpriecu kuģu degvielas uzpildei izmantot marķētu degvielu, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Direktīvā 95/60/EK (1) paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka atļaut pārdot marķētu degvielu privāta izpriecu kuģa dzinējam ir fundamentāli nesaderīgi ar Direktīvu 95/60/EK (“Fiskālās marķēšanas direktīva”). Pienākums marķēt degvielu, kurai ir piemērojama pazemināta akcīzes nodokļa likme, ir paredzēts īpaši ar nodomu nodrošināt šīs degvielas vieglu nošķiršanu no degvielas, attiecībā uz kuru nodoklis ir samaksāts pilnā apmērā. Tomēr valsts pasākums ir izraisījis to, ka gadījumā, kad degviela atrodas privāta izpriecu kuģa degvielas tvertnē, kas ir tikusi uzpildīta Apvienotajā Karalistē, nav iespējams, atsaucoties uz marķējumu, noteikt, vai izmantotajai degvielai ir tikusi piemērota akcīzes nodokļa pilnā vai samazinātā likme.

(1) Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīva 95/60/EK par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (OV 1995, L 291, 46. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/22

Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Komisija/Īrija

(Lieta C-504/17)

(2017/C 347/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Tomat, J. Tomkin)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nenodrošinot minimālā nodokļu uzlikšanas līmeņa piemērošanu motordegvielām atbilstoši Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK (1), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, Īrija nav izpildījusi šīs direktīvas 4. un 7.pantā paredzētos pienākumus;

—

atzīt, ka, atļaujot izmantot marķētu degvielu atpūtas kuģu darbināšanai, pat ja šāda degviela nav tikusi pakļauta nekādam atbrīvojumam no akcīzes nodokļa vai tā samazinājumam, Īrija nav izpildījusi savus [Padomes] 1995. gada 27. novembra Direktīvā 95/60/EK (2) par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu paredzētos pienākumus;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka sistēma, atbilstoši kurai Īrija uzliek un iekasē akcīzes nodokli par degvielu, kas tiek izmantota privātu atpūtas kuģu darbināšanai, ir pretrunā tās pienākumiem atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/96/EK (turpmāk tekstā – “Energoproduktu nodokļu direktīva”) un Direktīvai 95/60/EK (turpmāk tekstā – “Fiskālās marķēšanas direktīva”).

Runājot par akcīzes nodokļa samaksu, ir jākonstatē, ka tikai absolūts atpūtas kuģu īpašnieku mazākums faktiski iesniedz deklarācijas par pilnas likmes nodokļa samaksu. Komisija arī uzskata, ka atļauja pārdot marķētu degvielu lietošanai, kurai ir piemērojams pilnas likmes akcīzes nodoklis, ir pilnīgi nesaderīga ar Fiskālās marķēšanas direktīvu. Pienākums marķēt degvielu, kurai tikusi piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme, ir paredzēts īpaši tam, lai nodrošinātu, ka šī degviela skaidri atšķirtos no degvielas, par kuru ir jāmaksā pilns nodoklis. Tomēr valsts pasākuma rezultātā, atrodot marķētu degvielu privāta atpūtas kuģa benzīnbakā, kas ir tikusi uzpildīta Īrijā, nav iespējams, atsaucoties uz marķējumu, noteikt, vai par degvielu ir samaksāts pilnas vai samazinātas likmes akcīzes nodoklis.

(1) OV 2003, L 283, 51. lpp.

(2) OV 1995, L 291, 46. lpp.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. augustā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Google Inc./Commission nationale de l'informatique et des libertés (CNIL)

(Lieta C-507/17)

(2017/C 347/30)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Google Inc.

Atbildētāja: Commission nationale de l'informatique et des libertés (CNIL)

Pārējās lietas dalībnieces: Wikimedia Foundation Inc., Fondation pour la liberté de la presse, Microsoft Corp., Reporters Committee for Freedom of the Press u.c., Article 19 u.c., Internet Freedom Foundation u.c., Défenseur des droits

Prejudiciālie jautājumi

Vai “tiesības uz atindeksāciju”, kas ir atzītas Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 13. maija spriedumā (1) pamatojoties 1995. gada 24. oktobra direktīvas (2) 12. panta b) punkta un 14. panta a) punkta normām, ir jāinterpretē tādējādi, ka meklētājprogrammas operatoram, apmierinot lūgumu par atindeksāciju, ir pienākums veikt šo atindeksāciju visos savas meklētājprogrammas domēnu nosaukumu paplašinājumos, tādējādi lai strīdīgās saites vairs neparādītos, neatkarīgi no vietnes, no kuras ir izdarīts meklējums, ievadot prasītāja vārdu, tostarp ārpus 1995. gada 24. oktobra direktīvas teritoriālās piemērošanas jomas?

Noliedzošas atbildes uz šo pirmo jautājumu gadījumā, vai “tiesības uz atindeksāciju”, kas ir atzītas iepriekš minētajā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka meklētājprogrammas operatoram, apmierinot lūgumu par atindeksāciju, ir vienīgi pienākums izdzēst strīdīgās saites no meklējuma rezultātiem, kuri tiek parādīti pēc meklējuma, ievadot prasītāja vārdu meklētājprogrammā ar domēna nosaukuma paplašinājumu, kas atbilst valstij, no kuras tiek pieņemts, ka meklēšana tiek veikta, vai, plašāk, ievadot prasītāja vārdu meklētājprogrammā ar domēna nosaukumu paplašinājumiem, kas atbilst šīs meklētājprogrammas visu Eiropas Savienības dalībvalstu paplašinājumiem?

Turklāt, vai papildus 2) [jautājumā] minētajam pienākumam “tiesības uz atindeksāciju”, kas ir atzītas iepriekš minētajā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka meklētājprogrammas operatoram, apmierinot lūgumu par atindeksāciju, ir pienākums, izmantojot “ģeobloķēšanas” tehniku no IP adreses, par kuru tiek pieņemts, ka tā atrodas “tiesību uz atindeksāciju” saņēmēja dzīvesvietas valstī, izdzēst strīdīgos rezultātus, kas parādās pēc meklējuma, kas veikts, izmantojot savu vārdu, vai pat, plašāk, no IP adreses, par kuru tiek pieņemts, ka tā atrodas dalībvalstī, kam ir piemērojama 1995. gada 24. oktobra Direktīva, neatkarīgi no interneta lietotāja, kas veic meklēšanu, izmantotā domēna nosaukuma paplašinājuma?

(1) Spriedums, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google, C-131/12, EU:C:2014:317.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L, 281, 31. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. augustā iesniedza Cour d'appel de Liège (Beļģija) – Ministère public/Marin-Simion Sut

(Lieta C-514/17)

(2017/C 347/31)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ministère public

Atbildētājs: Marin-Simion Sut

Prejudiciālais jautājums

Vai pamatlēmuma 2002/584 (1) 4. panta 6. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka tas nav piemērojams nodarījumiem, par kuriem izsniegšanas valsts tiesa ir piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, ja tajā pat laikā par tiem pašiem nodarījumiem izpildes valstī ir paredzēts vienīgi naudas sods, kas atbilstoši izpildes valsts iekšējām tiesībām nozīmē neiespējamību izpildīt brīvības atņemšanas sodu izpildes dalībvalstī un tādējādi negatīvi ietekmē notiesātās personas sociālo integrāciju un ģimenes, sociālās vai ekonomiskās saites?

(1) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/24

Prasība, kas celta 2017. gada 4. septembrī – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-526/17)

(2017/C 347/32)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara, P. Ondrůšek, A. Tokár)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, bez iepirkuma izsludināšanas pagarinot automaģistrālē A12 Čiviatevekija-Livorno veicamo būvdarbu koncesijas termiņu līdz 2046. gada 31. decembrim, Itālijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), redakcijā ar vēlāk tajā izdarītajiem grozījumiem, 2. un 58. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka, pagarinot automaģistrālē A12 Čiviatevekija-Livorno veicamo būvdarbu koncesiju līdz 2046. gada 31. decembrim, tiek grozīts būtisks šīs koncesijas nosacījums. Tā kā šis pagarinājums ir būtiska minētās koncesijas nosacījuma grozījums, tas ir pielīdzināms jaunas būvdarbu koncesijas noslēgšanai, kas kā tāda bija jādara zināma, izsludinot iepirkumu. Taču, tā kā šāda izsludināšana nav notikusi, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/18/EK 2. un 58. pantā noteiktos pienākumus.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. jūlija rīkojums – Yanukovych/Padome

(Lieta T-347/14 INTP) (1)

(Tiesvedība - Rīkojuma interpretācija)

(2017/C 347/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olga Stanislavivna Yanukovych, Viktor Viktorovych Yanukovych mantiniece (Kijeva, Krievija) (pārstāvis – T. Beazley, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – J.-P. Hix un P. Mahnič Bruni)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji S. Bartelt un D. Gauci, vēlāk E. Paasivirta un J. Norris-Usher)

Priekšmets

Prasība interpretēt 2016. gada 12. jūlija rīkojumu Yanukovych/Padome (T-347/14, EU:T:2016:433)

Rezolutīvā daļa:

2016. gada 12. jūlija rīkojuma Yanukovych/Padome (T-347/14) rezolutīvās daļas 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl tas attiecas uz prasību atcelt tiesību aktu, kas formulēta prasības pieteikumā, tas attiecas gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas bija radušies Viktor Viktorovych Yanukovych, gan uz tiesāšanās izdevumiem, kas ir radušies Olga Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniecei;

2)	O. Stanislavivna Yanukovych kā V. Viktorovych Yanukovych mantiniece, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padome, no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar interpretācijas tiesvedību pašas;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

4)	Šā rīkojuma oriģināls ir pievienots interpretētā rīkojuma oriģinālam, un tajā ir izdarīta piezīme par šo rīkojumu.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/25

Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Arca Capital Bohemia/Komisija

(Lieta T-440/17)

(2017/C 347/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arca Capital Bohemia a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – M. Nedelka, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 15. marta Lēmumu COMP/D3/PB/2017/026659, ar kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir daļēji atteikta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz lietu COMP/SA.17006 – C 27/04 (ex CZ 49/03) – Agrobanka Praha a.s. un GE Capital Bank a.s.;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 4. maija Lēmumu Nr. C(2017) 3130 final, ar kuru ir apstiprināts Komisijas 2017. gada 15. marta Lēmums COMP/D3/PB/2017/026659;

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā paredzētie izņēmumi ir piemēroti nepareizi

—

Prasītājs šajā ziņā apgalvo, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi atbilstīgo judikatūru, kas, prasītājas ieskatā, neattiecas uz gadījumiem, kuros administratīvā lieta ir izbeigta. Tāpat lietās par valsts atbalstu ir ļoti liela sabiedrības interese iegūt iespējami daudz informācijas, lai varētu kontrolēt valsts iestādes, kā arī saistībā ar argumentiem, kuru pamatā ir komerciālas intereses, būtu jāpiemēro apsvērumi, kas ir atšķirīgi no tiem, kuri attiecas uz uzņēmumu apvienošanās un aizliegtu vienošanos gadījumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka iepazīšanās ar informāciju ir sevišķās sabiedrības interesēs.

—	Prasītājs šajā ziņā izvirza argumentus saistībā ar attiecīgās bankas privatizācijas iemesliem un Čehijas banku sektora stabilitāti.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/26

Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Arca Capital Bohemia/Komisija

(Lieta T-441/17)

(2017/C 347/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arca Capital Bohemia a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis – M. Nedelka, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2017. gada 13. marta Lēmumu COMP/F3/NB/tt*D-2017/025322, ar kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir daļēji atteikta piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz lietu COMP/SA. 25076 (2011/NN) – Īres mājokļu privatizācija – Karbon Invest;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 4. maija Lēmumu C(2017) 3129 final, ar kuru ir apstiprināts Komisijas 2017. gada 13. marta Lēmums COMP/F3/NB/tt*D-2017/025322;

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā paredzētie izņēmumi ir piemēroti nepareizi.

—

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka iepazīšanās ar informāciju ir sevišķās sabiedrības interesēs.

—	Prasītājs šajā ziņā izvirza argumentus, ka attiecīgajai privatizācijai ir ārkārtīgi negatīva sociāla ietekme un atsaucas uz izplatītajām aizdomām, ka process ir saistīts ar valsts iestāžu prettiesisku rīcību.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/27

Prasība, kas celta 2017. gada 18. jūlijā – Bowles/ECB

(Lieta T-447/17)

(2017/C 347/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Bowles (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to

—

atcelt 2017. gada 1. februārī personālam paziņoto 2017. gada 31. janvāra lēmumu par [X] kunga iecelšanu prezidenta padomnieka un Valdes juriskonsulta koordinatora amatā, atcelt lēmumu par prasītāja neiecelšanu šajā amatā un atcelt lēmumu par neļaušanu prasītājam izvirzīt savu kandidatūru šim amatam;

—	atcelt lēmumu par īpašās sūdzības noraidīšanu, kas pieņemts 2017. gada 16. maijā un saņemts 2017. gada 23. maijā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam materiālos zaudējumus saistībā ar zaudēto iespēju tikt ieceltam prezidenta padomnieka un Valdes juriskonsulta koordinatora amatā;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam morālo kaitējumu, kas simboliski novērtēts ex aequo et bono EUR 1 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti publiskuma, pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā arī Reglamenta 20.2. pants, Nodarbināšanas kārtības 8(a). pants un Personāla noteikumu 1a.1.1. pants, kā arī LES 2. un 3. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 41. pants. Šajā ziņā prasītājs uzskata, viņam nav bijusi iespēja izvirzīt savu kandidatūru prezidenta padomnieka un Valdes juriskonsulta koordinatora amatam, lai gan [X] kungam šāda iespēja tikusi dota.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Personāla noteikumu 1a.7. panta pārkāpums, jo šāds juridisks pamats ļauj iecelt amatā tikai kandidātu Valdes juriskonsulta amatam, bet ne kandidātu prezidenta padomnieka un Valdes juriskonsulta koordinatora amatam, kam ir augstāka līmeņa papildu atbildība nekā juriskonsultam.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot notikusi apspriešanās ar personāla komiteju par jauna amata izveidošanu un koordinatora amata līmeņa grozīšanu, kas esot notikusi, pārkāpjot Nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pantu un Vienošanās protokolu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums, jo nav norādīts prezidenta padomnieka un Valdes juriskonsulta koordinatora amata apraksts.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/28

Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūlijā – TL/EDAU

(Lieta T-452/17)

(2017/C 347/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TL (pārstāvji – T. Léonard un M. Cock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

konstatēt, ka, noraidot sūdzību, jo ar to esot izteikts lūgums veikt pārskatīšanu, un neatbildot uz sūdzības iesniedzēja argumentiem, ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2017. gada 16. maija lēmumu, ar ko tiek noraidīts pieteikums anonimizēt spriedumu [konfidenciāli] (1) un personas datus saturošas tīmekļvietnes, tiek pārkāpts:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.) 46. panta a) punkts un saskaņā ar šo punktu pieņemtā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2012. gada 17. decembra Lēmuma 2013/504/ES par reglamenta pieņemšanu (OV 2013, L 273, 41. lpp.) 33. pants un 34. panta 1. punkts, ar kuriem EDAU ir uzticētas sūdzību izskatīšanas un attiecīgo personu informēšanas par izskatīšanas iznākumu funkcijas;

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, saskaņā ar kuru Savienības iestādēm un struktūrām ir noteikts vispārīgs pienākums norādīt pamatojumu;

—	konstatēt, ka, atzīstot EDAU kompetences neesamību izskatīt prasītāja sūdzību, ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta c) punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktu;

līdz ar to:

—	atzīt apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu;

—	piespriest EDAU atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota EDAU neatbildēšana uz tam iesniegto prasītāja sūdzību. Noraidot sūdzību ar pamatojumu, ka tā esot uzskatāma par lūgumu veikt pārskatīšanu, un neatbildot uz prasītāja izvirzītajiem argumentiem anonimizācijas pieteikuma pamatošanai, ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta a) punkts, ar kuru EDAU ir uzticētas sūdzību izskatīšanas un attiecīgo personu informēšanas par izskatīšanas iznākumu funkcijas, kā arī saskaņā ar šo punktu pieņemtā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2012. gada 17. decembra Lēmuma 2013/504/ES par reglamenta pieņemšanu 33. pants un 34. panta 1. punkts, saskaņā ar kuriem EDAU izskata sūdzības un informē sūdzības iesniedzēju par sūdzības iznākumu un veikto rīcību. Prasītāja ieskatā EDAU nav izskatījis sūdzību, jo tas to esot kļūdaini kvalificējis kā lūgumu veikt pārskatīšanu. Turklāt ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, saskaņā ar kuru Savienības iestādēm un struktūrām ir noteikts vispārīgs pienākums norādīt pamatojumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. panta c) punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktu, jo EDAU esot kļūdaini uzskatījis, ka tam neesot bijusi kompetence izskatīt prasītāja sūdzību.

(1) Konfidenciālie dati ir aizsegti.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/29

Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūlijā – TV/Padome

(Lieta T-453/17)

(2017/C 347/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TV (pārstāvji – L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to,

—	atcelt 2016. gada 19. augusta lēmumu par prasītāja atlaišanu pārbaudes laika beigās jeb 2016. gada 1. septembrī;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2017. gada 11. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja 2016. gada 4. novembra sūdzība;

—	piespriest prasītājam summu EUR 20 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmumu ir nelikumīgs, jo ar to tika apstiprināts Ziņojumu komitejas (CORAP) atzinums, kura aizstāja novērtētāju vērtējumu ar savējo.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas acīmredzamas kļūdas faktos un tiesību piemērošanā, tādējādi ietekmējot pamatojumu, uz kura tika balstīts ziņojums par pārbaudes laiku.

4.	Ceturtais pamats ir par pārbaudes laika parasto apstākļu neesamību.

5.	Piektais pamats ir par rūpības pienākuma un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Turklāt prasītājs uzskata, ka atcelšanas pamatos norādītie pārkāpumi ir atbildētājas pieļautās kļūdas. Tālāk tas arī lūdz atlīdzināt kaitējumu, kurš esot radies no apstrīdētajiem lēmumiem.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/30

Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Shindler u.c./Padome

(Lieta T-458/17)

(2017/C 347/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Harry Shindler (Porto d’Ascoli, Itālija) un 12 citi prasītāji (pārstāvis – J. Fouchet, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumu (ES, Euratom) XT 21016/17, kopā ar šī lēmuma pielikumu ADD 1 REV 2, ar kuriem pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības;

—

līdz ar to

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus tiesvedības izdevumus, ieskaitot atlīdzību advokātam EUR 5 000 apmērā;

—	ar iespējamiem vēlākiem grozījumiem it īpaši attiecībā uz Bordo advokātu kolēģijas advokātiem SCP CORNILLE-POUYANNE, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas noteiktā tiesās sēdē iesniegt jebkādus lietderīgus apsvērumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 22. maija Lēmuma (ES, Euratom) XT 21016/17, kopā ar šī lēmuma pielikumu ADD 1 REV 2, ar kuriem pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), prettiesiskums neatbilstības augstāka juridiskā spēka tiesību normai dēļ. Šis pamats ir iedalīts divās daļās:

—

pirmā daļa ir par Euratom līguma pārkāpumu tādēļ, ka apstrīdētajā lēmumā un tā pielikumā esot paredzēta automātiska Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalistes izstāšanās no Eiropas Atomenerģijas kopienas, vienlaikus ar izstāšanos no Savienības bez atsevišķas izstāšanās un sarunu procedūras.

—

otrā daļa ir par kompetenču sadalījuma starp Savienību un dalībvalstīm aizskārumu, jo ar apstrīdēto lēmumu un tā pielikumu Savienībai esot piešķirtas ārkārtas horizontālas kompetences sarunu risināšanai par Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu un ar to esot izslēgta iespēja, ka šim līgumam būtu jaukta tipa nolīguma raksturs, līdz ar to neparedzot, ka dalībvalstis ratificē galīgo līgumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums procesuālu pārkāpumu dēļ; tas ir iedalīts trīs daļās:

—

pirmā daļa ir par vienlīdzības principa pārkāpumu, jo, pieņemot apstrīdēto lēmumu un tā pielikumu, atbildētāja esot pieļāvusi, ka izstāšanās procedūra tiek uzsākta bez iespējas tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus savas valsts robežām, izteikties par savas Eiropas Savienības pilsonības zaudēšanu attiecīgajā gadījumā. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam un paust savu viedokli balsojot vēlēšanās, kas aptver visu Eiropu. Tātad ar apstrīdēto lēmumu tiekot apstiprināta otrās klases pilsoņu kategorijas pastāvēšana, kam ir liegtas balsstiesības tādēļ, ka viņi ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, un līdz ar to ar šo lēmumu ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi starp pilsoņiem. Prasītāji uzskata, ka ir pieļauta diskriminācija Eiropas Savienības pilsoņu starpā viņu dzīvesvietas dēļ;

—

otrā daļa ir par LESD 203. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā ir paredzēta Apvienotās Karalistes aizjūras zemju un teritoriju (AZT) izstāšanās, bez iespējas šo AZT iedzīvotājiem balsot par izstāšanos no LESD paredzētā asociācijas režīma, neņemot vērā LESD 203. pantā paredzēto īpašo procedūru, kas ir piemērojama šīm AZT, un tādējādi esot pārkāpta LESD 199. pantā paredzētā brīvība veikt uzņēmējdarbību;

—

trešā daļa ir par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu, jo prasītāji uzskata, ka sarunu uzsākšanai par izstāšanās līgumu, kuru iznākums nav skaidri paredzams, būs ievērojama ietekme uz normām, ar ko tiek regulētas tiesības, kādas prasītāji gūst no Eiropas Savienības pilsonības, jo tie ir izveidojuši savu privāto un ģimenes dzīvi citā dalībvalstī tādēļ, ka tie īsteno savu pārvietošanās brīvību. Apstrīdētajā lēmumā un tā pielikumā tātad nav ievērotas prasības par tiesību normas paredzamību, kas izriet no tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem, un līdz ar to tiek pārkāptas arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/31

Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – TN/ENISA

(Lieta T-461/17)

(2017/C 347/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TN (pārstāvji – L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ENISA2016. gada 25. novembra lēmumu, ar kuru atsaukts ENISA darba piedāvājums, saskaņā ar kuru prasītājs tiktu iecelts Korporatīvo pakalpojumu un attiecību ar ieinteresētajām personām nodaļas vadītāja amatā;

—	atcelt ENISA2017. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība;

—	atlīdzināt prasītājam nodarītos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu;

—	piespriest ENISA segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav ievērojusi savas līgumsaistības attiecībā pret prasītāju.

—	Prasītājs apgalvo, ka darba piedāvājumu nevarot atsaukt, jo līgums jau esot bijis noslēgts, un apstrīd atbildētājas argumentus par pretējo.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja personas dati esot nepareizi apstrādāti, kā arī esot pārkāpts Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. pants, rūpības pienākums un tiesības uz labu pārvaldību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam.

—	Prasītājs neesot ticis uzklausīts pirms apstrīdētā lēmuma atsaukt darba piedāvājumu pieņemšanas.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/32

Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – TO/EVA

(Lieta T-462/17)

(2017/C 347/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TO (pārstāvis – N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Vides aģentūra

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2016. gada 22. septembra lēmumu, ar ko tiek izbeigtas prasītāja līgumdarbinieka darba tiesiskās attiecības;

—	atcelt EVA 2017. gada 20. aprīļa lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2016. gada 21. decembra sūdzība;

—	piespriest EVA izmaksāt prasītājam kompensāciju, kas aprēķināta pamatojoties uz 4 gadu atalgojuma zaudējumu, atskaitot bezdarbnieka pabalstus, ko prasītājs šajā laikposmā saņemtu;

—	piespriest EVA izmaksāt prasītājam EUR 3 500 kā kompensāciju par priekšlaicīgu īres līguma laušanu par mājokli Kopenhāgenā, attiecīgā gadījumā to atbilstoši palielinot;

—	atcelt prasītāja 2016. gada septembra algas lapu, tostarp tādēļ, ka tajā nav ietverts atalgojums par 2016. gada 22. septembri;

—	piespriest EVA izmaksāt prasītājam summu EUR 50 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas radies 2016. gada 22. septembra lēmuma par viņa atlaišanu rezultātā;

—	piespriest EVA izmaksāt prasītājam summu EUR 5 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas radies EVA izdarītā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 26. panta pārkāpuma dēļ;

—	piespriest EVA izmaksāt prasītājam summu EUR 10 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas radies EVA izdarītā psiholoģiskā spiediena uz prasītāju viņa darbnespējas laikā dēļ;

—	galēji pakārtoti, piespriest EVA izmaksāt prasītājam vienu mēnešalgu par uzteikuma mēnesi un atlīdzību, kas atbilst trešdaļai pamatalgas mēnesī par nostrādāto pārbaudes laiku, kā noteikts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 84. pantā;

—	piespriest EVA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota PDNK 48. panta b) punkta nepiemērojamība.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots PDNK 48. panta b) punkta un 16. panta 2. punkta pārkāpums.

3.	Ar trešo pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu diskriminācijas dēļ saistībā ar PDNK 48. panta b) punktu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek norādīts uz Civildienesta noteikumu 26. panta un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

Piektais pamats ir balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta pārkāpumu.

6.	Ar sesto pamatu tiek izvirzīts PDNK 84. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpums, kā arī pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpilde.

7.	Septītā pamata ietvaros tiek norādīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

8.	Astotais pamats ir balstīts uz pilnvaru nepareizu izmantošanu.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/33

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūlijā – Barata/Parlaments

(Lieta T-467/17)

(2017/C 347/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Manuel Henriques Barata (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – G. Pandey, D. Rovetta un V. Villante, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt par spēkā neesošiem un atcelt, vajadzības gadījumā iepriekš atzīstot par prettiesisku un prasītājam atbilstoši LESD 277. pantam nepiemērojamu Paziņojumu par konkursu EP/CAST/S/16/2016 (1), šādus lēmumus un aktus:

—	cilvēkresursu attīstības direktora 2016. gada 26. oktobra lēmumu neiekļaut C. M. H. Barata I funkciju grupas līgumdarbinieku kandidātu saraksta projektā kā autovadītāju atbilstoši tā sauktajai 2016./2017. gada CAST līgumslēgšanas procedūrai;

—	ar 2016. gada 28. novembra e-pastu nosūtīto Parlamenta INLO ĢD lēmumu apstiprināt minēto lēmumu par C. M. H. Barata neiekļaušanu I funkciju grupas līgumdarbinieku kandidātu saraksta projektā kā autovadītāju atbilstoši tā sauktajai 2016./2017. gada CAST līgumslēgšanas procedūrai;

—	Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta Klaus Welle parakstītu 2017. gada 25. aprīļa lēmumu, kurš C. M. H. Barata ir paziņots ar ierakstītu vēstuli un ar ko ir noraidīta prasītāja 2017. gada 9. janvārī atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam iesniegtā sūdzība;

—	piespriest Eiropas Parlamentam segt tiesāšanās izmaksas šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus, apgalvojot, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 25. pants un LESD 296. pants, jo esot pieļauta acīmredzama kļūda prasītāja teorētisko zināšanu novērtējumā un acīmredzama kļūda faktu novērtējumā saistībā ar aptaujas veidlapas, kas it kā atbilstot dokumentam, ko prasītājs iesniedza konkursa gaitā, autentiskuma trūkumu. Acīmredzamā kļūda esot tikusi pieļauta tāpēc, ka Parlaments esot nepietiekami uzraudzījis tāda apakšuzņēmēja rūpību, kuram bija uzticēta 2016. gada CAST atlases procedūras pieteikumu izvērtēšana. Tas pats par sevi esot negatīvi ietekmējis pienākumu prasītājam sniegt pietiekamu pamatojumu.

Prasītājs arī atsaucas uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa pārkāpumu, kas esot izdarīts, viņam liedzot tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, un izvirza iebildi par Paziņojuma par konkursa EP/CAST/S/16/2016 prettiesiskumu un nepiemērojamību.

Prasītājs arī apgalvo, ka Parlaments, deleģējot atlases procedūru Ecole de Maîtrise Automobile (turpmāk tekstā – “apakšuzņēmējs”), uz kuru neattiecas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības Iestāžu rīcības kodekss, rīkojās ultra vires. Prasītāja ieskatā, tā rezultātā ir pārkāpts paziņojums par konkursu un Civildienesta noteikumu 30. pants kopsakarā ar Civildienesta noteikumu III pielikumu, pastiprinot iepriekš minēto labas pārvaldības pienākuma neizpildi.

Prasītājs turklāt atsaucas uz Civildienesta noteikumu 1 panta, nediskriminācijas principa un samērīguma principa pārkāpumu saistībā to, kā Parlaments un/vai apakšuzņēmējs ir rīkojis konkursu, un saistībā otrās valodas izvēles ierobežojumiem attiecībā uz kandidātiem, kuri piedalās konkursā saistībā ar šo uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts vienlīdzīgu iespēju princips, kā arī LESD 296. panta 2. punkts un Civildienesta noteikumu 25. punkts – saistībā ar to, ka Parlaments un apakšuzņēmējs nav norādījuši savu lēmumu pamatojumu, ko pastiprina nepietiekama apakšuzņēmēja uzraudzība. Prasītājs apgalvo, ka tādējādi ir pārkāpts Paziņojums par konkursu EP/CAST/S/16/2016, labas pārvaldības princips, prasītāja tiesiskā paļāvība un vienlīdzīgas attieksmes princips.

(1) Uzaicinājums izteikt ieinteresētību – līgumdarbinieki – I funkciju grupa – autovadītāji (v/s) EP/CAST/S/16/2016 (OV 2016, C 131 A/01).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/34

Prasība, kas celta 2017. gada 31. jūlijā – Haswani/Padome

(Lieta T-477/17)

(2017/C 347/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: George Haswani (Yabroud, Sīrija) (pārstāvis – G. Karouni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai:

—	atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	atcelt Padomes 2016. gada 27. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/840, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—	atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/917, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Īstenošanas regulu (ES) 2017/907, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—	atcelt Padomes 2017. gada 10. jūlija Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/1245, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—	atcelt Padomes 2017. gada 10. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/1241, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—

līdz ar to

—	pieņemt rīkojumu izdzēst George Haswani vārdu no iepriekš minēto tiesību aktu pielikumiem;

—	piespriest Padomei samaksāt EUR 100 000 kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītāja norādītos tiesāšanās izdevumus, ko viņš apņemas pamatot tiesvedības laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, kas izriet no LESD 296. panta otrās daļas. Prasītājs pārmet Eiropas Savienības Padomei, ka tā esot norādījusi tikai vājus un vispārīgus apsvērumus, specifiski un konkrēti nenorādot iemeslus, kuru dēļ tā, īstenot savu novērtējuma brīvību, uzskata, ka attiecībā uz prasītāju ir jāpiemēro aplūkotie ierobežojošie pasākumi. Tādējādi nav izvirzīts neviens konkrēts un objektīvs elements, kas tiktu pārmests prasītājai un kas varētu pamatot attiecīgos pasākumus.

Otrais pamats attiecas uz samērīguma prasību, pārkāpjot pamattiesības. Prasītājs uzskata, ka strīdīgajiem pasākumiem ir jābūt spēkā neesošiem, jo tie ir nesamērīgi, ievērojot norādīto mērķi, un ir nesamērīga iejaukšanās brīvībā veikt uzņēmējdarbību un īpašumtiesībās, kas ir paredzētas, attiecīgi, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā. Nesamērīgums izrietot no tā, ka pasākumi attiecas uz jebkādu nozīmīgu saimniecisko darbību, neparedzot nekādu citu kritēriju.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un pierādījumu neesamība, jo Padome savu ierobežojošo pasākumu secīgo pamatojumu esot secinājusi no elementiem, kam acīmredzami nav faktiska pamata, jo izvirzītajiem faktiem nav nekāda nopietna pamata.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz zaudējumu atlīdzības prasību, jo noteiktu smagu un nepierādītu faktu piedēvēšana radīja prasītājam, kā arī viņā ģimenei draudus, kas parāda nodarītā kaitējuma nozīmīgumu un tādējādi pamato zaudējumu atlīdzības prasību.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/35

Prasība, kas celta 2017. gada 2. augustā – PO/EĀDD

(Lieta T-479/17)

(2017/C 347/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PO (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt

—

2016. gada 10. novembra aprēķinu, ko viņam izsniedza EĀDD personāla nodaļa, kā arī, ciktāl nepieciešams, 2016. gada 24. oktobra elektroniskā pasta vēstuli, kurā minētā nodaļa viņam norādīja, ka viņam nav tiesību uz viņa divu bērnu skolas izdevumu kompensāciju, kas pārsniedz Civildienesta noteikumu X pielikuma 15. pantā noteikto maksimālo apmēru, jo viņš ir pārcelts amatā;

—	ciktāl nepieciešams, viņa 2017. gada 16. maija sūdzības tiešo noraidījumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, jo 2016. gada 10. novembra aprēķins (turpmāk tekstā – “apstrīdētais individuālais lēmums”), kā arī 2016. gada 15. aprīļa un 2016. gada 22. septembra paziņojumi, kas ir tā pamatā, un Guidelines ir pretrunā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) un to X pielikumam.

2.	Ar otro pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, jo apstrīdētā individuālā lēmuma pamatā esošie paziņojumi esot pretrunā Guidelines.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots apstrīdētā individuālā lēmuma prettiesiskums šādu iemeslu dēļ:

—	nodrošināšanas, tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības aizsardzības principu, labas pārvaldības, kā arī iegūto tiesību principu pārkāpums;

—	tiesību uz ģimeni un tiesību uz izglītību pārkāpums;

—	vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu pārkāpums;

—	interešu izvērtējuma neveikšana un veiktā pasākuma samērīguma principa neievērošana.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/36

Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – SFP Asset Management un citi/VNV

(Lieta T-502/17)

(2017/C 347/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: SFP Asset Management, S.A. (Ženeva, Šveice), Twenty First Trade Inc. (Panama, Panama), Merlos Infor, S.L. (Badalona, Spānija) (pārstāvis – J. Gálvez Pascual, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka VNV esot pārkāpusi Eiropas tiesības, 2017. gada 7. jūnija izpildsesijā pieņemot Lēmumu SRB/EES/2017/08, ar ko pieņemta noregulējuma shēma attiecībā uz finanšu iestādi Banco Popular Español, A.S.;

—	un līdz ar to ar ex tunc iedarbību atcelt attiecīgo aktu, kā arī Vienotās noregulējuma valdes vēlāk pieņemtos īstenošanas aktus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/36

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Ruiz Sacristán un Arias Mosquera/Komisija un VNV

(Lieta T-503/17)

(2017/C 347/46)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jaime Ruiz Sacristán (Kvautemoka, Meksika), José María Arias Mosquera (Madride, Spānija) (pārstāvji: B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/37

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Estévez Puerto un citi/Komisija un VNV

(Lieta T-504/17)

(2017/C 347/47)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: José Ramón Estévez Puerto (Heresa de la Frontera, Spānija) un citi 14 prasītāji (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruíz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/37

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Inverni un citi/Komisija un VNV

(Lieta T-505/17)

(2017/C 347/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Inverni, SL (Madride, Spānija), Inverindesa, SL (Madride) un Isaac Ignacio Fernández Fernández (Oviedo, Spānija) (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija izpildsesijā pieņemto lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/38

Prasība, kas celta 2017. gada 8. augustā – Makhlouf/Padome

(Lieta T-506/17)

(2017/C 347/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rami Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	līdz ar to atcelt 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/917 un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem tiesību aktiem ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību, konkrētāk, viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kuras ir paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā – “ECTK”) 6. un 13. pantā, LESD 215. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo ar sniegto pamatojumu neesot izpildīts pienākums, kas Eiropas Savienības iestādēm ir paredzēts ECTK 6. pantā, kā arī LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Padome esot pieļāvusi attiecībā uz prasītāja piedalīšanos Sīrijas režīma finansēšanā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie tiesību akti nepamatoti un nesamērīgi ierobežo prasītāja pamattiesības un it īpaši viņa īpašumtiesības, kas ir paredzētas ECTK pirmā papildprotokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, tā tiesības uz reputācijas aizsardzību, kas ir paredzētas ECTK 8. pantā un 10. panta 2. punktā, nevainīguma prezumpciju, kas ir paredzēta ECTK 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā, kā arī viņa tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir paredzētas ECTK 4. protokola 2. panta 2. punktā.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanas un novērtēšanas pamatnostādnes ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (Padomes 2005. gada 2. decembra dokuments 15114/05).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/39

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Fundación Pedro Barrié de la Maza, Conde de Fenosa/Komisija un VNV

(Lieta T-507/17)

(2017/C 347/50)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fundación Pedro Barrié de la Maza, Conde de Fenosa (Lakoruņa, Spānija) (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija izpildsesijā pieņemto lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/39

Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Financiere Tesalia u.c./Komisija un VNV

(Lieta T-508/17)

(2017/C 347/51)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Financiere Tesalia, SA (Luksemburga, Luksemburga), Cartera Zurbano, SA (Madride, Spānija), Finexperta, SA (Madride), Eurosigma, SA (Madride) (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/40

Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – Cartera de Inversiones Melca un citi/Komisija un VNV

(Lieta T-509/17)

(2017/C 347/52)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Cartera de Inversiones Melca, SL (Avilesa, Spānija), Servicios Inmobiliarios Avilés, SL (Avilesa), Hotel Avilés, SA (Avilesa), Arside Construcciones Mecánicas, SA (Carreño, Spānija) (pārstāvji – B. Gutiérrez de la Roza Pérez, P. Rubio Escobar, R. Ruiz de la Torre Esporrín un B. Fernández García, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija lēmumu (SRB/EES/2017/08) attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español SA;

—	Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

Pamati un galvenie argumenti

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/40

Prasība, kas celta 2017. gada 11. augustā – De Loecker/EĀDD

(Lieta T-537/17)

(2017/C 347/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stéphane De Loecker (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-N. Louis un N. de Montigny, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt un nospriest, ka

—	2016. gada 16. oktobra lēmums, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienests noraidīja S. De Loecker iesniegto lūgumu sniegt palīdzību atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12.a pantam un 24. pantam, tiek atcelts;

—	Eiropas Ārējās darbības dienests samaksā prasītājam kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu summu EUR 250 000 apmērā;

—	Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 266. pants, jo atbildētāja, pieņemot 2016. gada 16. oktobra lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītāja iesniegto lūgumu sniegt palīdzību (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), neesot ievērojusi Civildienesta tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma De Loecker/EĀDD (F-34/15, EU:F:2015:153) rezolutīvo daļu. Tāpat prasītājs uzskata, ka atbildētāja ir pārkāpusi Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) ieviesto procedūru pēc 2017. gada 14. februāra sprieduma Kerstens/Komisija (T-270/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:74).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un it īpaši pārkāptas tiesības tikt uzklausītam, un tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/41

Prasība, kas celta 2017. gada 16. augustā – VF International/EUIPO – Virmani (“ANOKHI”)

(Lieta T-548/17)

(2017/C 347/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VF International Sagl (Stabio, Šveice) (pārstāvis – T. van Innis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ken Virmani (Minhene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “ANOKHI” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 025 382

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 26. maija lēmums lietā R 2307/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest birojam segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 85. panta un Regulas Nr. 2868/95 94. panta pārkāpums.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/42

Prasība, kas celta 2017. gada 14. augustā – Duym/Padome

(Lieta T-549/17)

(2017/C 347/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Frederik Duym (Ostende, Beļģija) (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt

—	2016. gada 7. oktobra vēstulē ietverto lēmumu, ar kuru prasītājs ir galīgi izslēgts no iecelšanas DGA 3B Unit NL nodaļas vadītāja amatā procedūras, un tam sekojošo lēmumu par [X] kundzes iecelšanu Holandiešu valodas tulkošanas nodaļas vadītājas amatā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota pamatojuma nenorādīšana, jo Padome esot atteikusies sniegt prasītājam rakstisku un skaitļos izteiktu pamatojumu attiecībā uz viņa neiecelšanu Holandiešu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja amatā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums un acīmredzama kļūda vērtējumā, jo atlases komisija nav veikusi ne tikai kandidātu salīdzinošu novērtējumu, pamatojoties uz skaitļos izteiktu novērtējumu, bet arī lietas materiālos neesot neviena dokumenta, piemēram, kopsavilkuma komentārs, kas apliecinātu, ka atlases komisijā ir bijusi vienprātība par [X] kundzes nevis prasītāja iecelšanu amatā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots iekšējā paziņojuma par vakanci pārkāpums, jo prasītājs esot ticis vērtēts arī attiecībā uz tulkošanas nodaļas vadītāja politisko lomu, lai gan paziņojumā par vakanci šāds elements neesot bijis minēts un arī no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) neizriet, ka tulkošanas nodaļas vadītājam būtu politiska loma.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota dienesta interešu neņemšana vērā un acīmredzama kļūda vērtējumā, jo neesot pārbaudītas holandiešu valodas zināšanas, lai gan tā bija holandiešu valodas nodaļa. Šajā ziņā prasītājs saskaņā ar LESD 277. pantu izvirza iebildi par prettiesiskumu pret iekšējo paziņojumu par vakanci, ievērojot Civildienesta noteikumu 7. pantu. Tā kā šajā paziņojumā nebija izvirzīta prasība par perfektām holandiešu valodas zināšanām, tas esot pretrunā Civildienesta noteikumu 7. pantam. Līdz ar to prasītājs šajā tiesvedībā incidenter tantum lūdz atzīt šī paziņojuma prettiesiskumu. Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka, lai gan citi tulkošanas dienesti iestādēs var paļauties uz nodaļas vadītājiem ar perfektām tulkojuma valodas zināšanām, attiecībā uz holandiešu valodu tas tā neesot. Līdz ar to attieksme pret šo valodu esot atšķirīga salīdzinājuma ar pārējām valodām, kas ir pretrunā Regulas Nr. 1/1958 1. pantam, saskaņā ar kuru visām valodām ir vienāds statuss.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums un it īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums sakarā ar diskrimināciju dzimuma dēļ un valodas dēļ, kā arī samērīguma principa pārkāpums. Prasītājs uzskata, ka angļu valodas kā vienīgās intervijas valodas noteikšana ir acīmredzams Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums, jo [X] kundzei angļu valoda esot bijusi otrā valoda, bet prasītājam tikai trešā valoda. Turklāt prasītājam esot daudz lielāka vadības pieredze nekā [X] kundzei, tāpēc nevarot tikt izslēgts, ka ir notikusi diskriminācija dzimuma dēļ, jo citi lietas materiālu elementi liecina par to, ka iekšējās atlases procedūrās Padome dodot priekšroku sievietēm, lai kompensētu vīriešu iecelšanu amatā ārējās atlases procedūrās. Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka tādējādi esot izdarīta neracionāla izvēle, jo vienai valodai ir piešķirtas priekšrocības un privileģēts statuss, kas esot pretrunā samērīguma principam.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/43

Prasība, kas celta 2017. gada 17. augustā – Staropilsen/EUIPO – Pivovary Staropramen (“STAROPILSEN; STAROPLZEN”)

(Lieta T-556/17)

(2017/C 347/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Staropilsen s. r. o. (Pilsen, Čehijas Republika) (pārstāvis – A. Kodrasová, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pivovary Staropramen s. r. o. (Prāga, Čehijas Republika)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “STAROPILSEN; STAROPLZEN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 9 034 893

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. jūnija lēmums lietā R 236/2017-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/43

Prasība, kas celta 2017. gada 9. augustā – Abdulkarim/Padome

(Lieta T-559/17)

(2017/C 347/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mouhamad Wael Abdulkarim (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – J.-P. Buyle un L. Cloquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/917, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, ciktāl tas skar prasītāju;

—	atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Īstenošanas regulu (ES) 2017/907, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl tā skar prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visas tiesāšanās izmaksas, tajā skaitā tās, kas radušās prasītājam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, uzskatīdama, ka prasītājs ir atbalstījis Sīrijas režīmu. Attiecībā uz apstrīdētajos aktos norādīto tiek izvirzīti šādi argumenti:

—	M. W. Abdulkarim nevarot tikt kvalificēts kā “ietekmīgs uzņēmējs”;

—	viņš nedz esot jebkā saistīts ar režīmu, nedz to jebkā ietekmējot, nedzradot reālu risku, ka tiktu apieti sakarā ar situāciju Sīrijā noteiktie ierobežojošie pasākumi;

—	viņa agrākā iesaistīšanās Alkarim For Trade and Industry L.L.C. vai citās sabiedrībās, kas Tuvajos Austrumos darbojas naftas, rūpniecisko eļļu, smēreļļu un smērvielu nozarē, dēļ arī nevarot viņu kvalificēt par “ietekmīgu uzņēmēju”;

—	viņš Sīrijā nedzīvojot un tādēļ nekādu darbību tajā neveicot .

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots vispārējā samērīguma principa pārkāpums, jo ar apstrīdētajiem aktiem noteiktajiem pasākumiem esot tādas sekas, ka tie jau kā tādi esot jāuzskata par nesamērīgiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots īpašumtiesību un tiesību veikt profesionālu darbību nesamērīgs pārkāpums, jo apstrīdēto pasākumu dēļ prasītājam esot liegts netraucēti izmantot savu mantu un savu saimniecisko brīvību.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, jo apstrīdētie akti esot pieņemti citu, nevis iecerēto mērķu sasniegšanai, proti, lai izstumtu prasītāju no tirgus, lai dotu priekšroku citiem šā tirgus dalībniekiem, tādēļ esot tikušas nepareizi izmantotas pilnvaras.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu, kas paredzēts LESD 296. panta otrajā daļā, neizpilde, jo apstrīdēto aktu pamatojums patiesībā esot gluži formāls un atbildētāja to īsti neesot pārdomājusi.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/44

Prasība, kas celta 2017. gada 15. augustā – L-Shop-Team/EUIPO (“bags2GO”)

(Lieta T-561/17)

(2017/C 347/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L-Shop-Team GmbH (Dortmunde, Vācija) (pārstāvis – A. Sautter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “bags2GO” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 356 901

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. jūnija lēmums lietā R 1650/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/45

Prasība, kas celta 2017. gada 18. augustā – CheapFlights International/EUIPO – Momondo Group (“CheapFlights”)

(Lieta T-565/17)

(2017/C 347/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CheapFlights International Ltd (Speenoge, Īrija) (pārstāvji – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Momondo Group Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Cheapflights” – reģistrācijas pieteikums Nr. 3 485 349

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas paplašinātās padomes 2017. gada 1. jūnija lēmums lietā R 1893/2011-G

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Momondo Group Limited, ja tā iestāsies šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 64. panta 6. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—	Komisijas Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta pārkāpums;

—	apstrīdētajā lēmumā ir daudz apgalvojumu, ar kuriem tiek apšaubīta vai tieši noliegta prasītājas preču zīmju spēkā esamība. Apstrīdētais lēmums kaitē prasītājas kā likumīgi reģistrētās preču zīmes īpašnieces interesēm, kuras pat neietilpst atbildētāja kompetencē.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/46

Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Disney Enterprises/EUIPO – Di Molfetta (“DiSNEY FROZEN”)

(Lieta T-567/17)

(2017/C 347/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Disney Enterprises, Inc. (Burbank, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fabio Di Molfetta (Bisceglie, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “DiSNEY FROZEN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 830 965

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 12. maija lēmums lietā R 2342/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/46

Prasība, kas celta 2017. gada 25. augustā – thyssenkrupp Electrical Steel un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Komisija

(Lieta T-577/17)

(2017/C 347/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: thyssenkrupp Electrical Steel GmbH (Gelsenkirchen, Vācija) un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo (Isbergues, Francija) (pārstāvis – M. Günes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas secinājumu 2017. gada 15. jūnija dokumentā Ares(2017)3010674, saskaņā ar kuru Savienības ražotāju būtiskās intereses netiktu nelabvēlīgi ietekmētas atļaujot ievest pārstrādei atsevišķus teksturēta elektrotehniskā tērauda (GOES) produktus;

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

—	Komisijas secinājumā, saskaņā ar kuru ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz minēto atļauju ievest pārstrādei esot izpildīti, neesot norādīts pamatojums, uz kuru ir balstīts šis secinājums.

Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda faktu vērtējumā.

—	Komisijas secinājums, ka atļauja ievest pārstrādei nelabvēlīgi neietekmētu būtiskas Savienības ražotāju intereses, esot balstīts uz acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 952/213 (1) 211. panta 4. punkta b) apakšpunkta un pamatregulas (2) pārkāpums.

—

Secinot, ka ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz minēto atļauju ievest pārstrādei bija izpildīti, Komisija neesot attiecinājusi savu vērtējumu vienīgi uz Regulas Nr. 952/2013 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem faktoriem, bet gan esot balstījusi savu vērtējumu uz faktoriem, kuri var tikt pārskatīti vienīgi atbilstoši pamatregulā paredzētajai procedūrai.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 952/2013 259. panta 4. punkta un horizontālo noteikumu par Komisijas ekspertu darba grupu darbību pārkāpums.

—	Tā kā Komisija esot uzticējusi secinājumu par ekonomiskajiem apstākļiem izdarīšanu Muitas ekspertu grupai, tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 2015/2447 (3) 259. panta 4. punktu un Komisijas horizontālos noteikumus par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

—

Neizpaužot noteiktu būtisku informāciju, kas minēta aplūkotajā pieteikumā par atļaujas ievest pārstrādei saņemšanu, vai nekonfidenciālos informācijas kopsavilkumus pietiekami detalizēti, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību, Komisija esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 5. lpp).

(3) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2015, L 343, 558. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/47

Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Wall Street Systems UK/ECB

(Lieta T-579/17)

(2017/C 347/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wall Street Systems UK Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – A. Csaki, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par spēka neesošu Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam 2017. gada 17. augusta pārsūdzības lēmuma formā, kā arī visus turpmākos ar to saistītos lēmumus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Prasītāja apstrīd atbildētājas lēmumu attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam 2017. gada 17. augusta pārsūdzības lēmuma formā un lūdz atcelt šo un turpmākos saistītos lēmumus (it īpaši jebkādu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu). Iepriekš minētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2016/245 (1) un piemērojamās Savienības tiesības, it īpaši pārredzamības, nediskriminācijas un izmaksu efektivitātes principus.

(1) Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 9. februāra Lēmums (ES) 2016/245, ar ko nosaka iepirkuma noteikumus (OV 2016, L 45, 15. lpp.).

16.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/48

Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Unigroup/EUIPO – Pronova Laboratories (“nailicin”)

(Lieta T-587/17)

(2017/C 347/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unigroup ApS (Lyngby, Dānija) (pārstāvis – M. Rijsdijk, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pronova Laboratories BV (Amsterdama, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “nailicin” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 096 499

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 9. jūnija lēmums lietā R 2359/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt Beniluksa reģistrāciju Nr. 894 557 par nepamatotu un nodot lietu atpakaļ EUIPO Iebildumu nodaļai vai Apelācijas padomei;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 19. noteikuma pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 347

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 16. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 347/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 347/02	Lieta C-325/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 22. marta spriedumu lietā T-336/15 Windrush Aka LLP/EUIPO2017. gada 31. maijā iesniedza Windrush Aka LLP	2
2017/C 347/03	Lieta C-340/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 29. marta spriedumu lietā T-638/15 Alcohol Countermeasure Systems (International)/EUIPO2017. gada 7. jūnijā iesniedza Alcohol Countermeasure Systems (International) Inc.	3
2017/C 347/04	Lieta C-373/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedumu lietā T-480/15 Agria Polska u.c./Komisija 2017. gada 20. jūnijā iesniedza Agria Polska sp. z o.o., Agria Chemicals Poland sp. z o.o., Star Agro Analyse und Handels GmbH, Agria Beteiligungsgesellschaft mbH	4
2017/C 347/05	Lieta C-395/17: Prasība, kas celta 2017. gada 30. jūnijā – Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste	5
2017/C 347/06	Lieta C-396/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – Martin Leitner/Landespolizeidirektion Tirol	6
2017/C 347/07	Lieta C-418/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Amtsgericht Nürnberg (Vācija) – Andreas Fabri un Elisabeth Mathes/Sun Express Deutschland GmbH	7
2017/C 347/08	Lieta C-425/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. jūlijā iesniedza Bayerischen Verwaltungsgerichtshof (Vācija) – Günter Hartmann Tabakvertrieb GmbH & Co. KG/Stadt Kempten	8
2017/C 347/09	Lieta C-430/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Walbusch Walter Busch GmbH & Co KG/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV	9
2017/C 347/10	Lieta C-438/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. jūlijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/Taus Magamadov	9
2017/C 347/11	Lieta C-439/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 20. jūlijā iesniedza Verwaltungsgericht Hamburg (Vācija) – British American Tobacco (Germany) GmbH/Freie und Hansestadt Hamburg	10
2017/C 347/12	Lieta C-445/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. jūlijā iesniedza Commissione Tributaria Regionale del Lazio (Itālija) – Agenzia delle Dogane e dei Monopoli/Pilato SpA	11
2017/C 347/13	Lieta C-452/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. jūlijā iesniedza tribunal de commerce de Liège (Beļģija) – Zako SPRL/Sanidel SA	11
2017/C 347/14	Lieta C-457/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Heiko Jonny Maniero/Studienstiftung des deutschen Volkes eV	12
2017/C 347/15	Lieta C-459/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – SGI/Ministre de l'Action et des Comptes Publics	12
2017/C 347/16	Lieta C-460/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Valériane SNC/Ministre de l'Action et des Comptes Publics	13
2017/C 347/17	Lieta C-462/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. augustā iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – Tänzer & Trasper GmbH/Altenweddinger Geflügelhof Kommanditgesellschaft	14
2017/C 347/18	Lieta C-466/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. augustā iesniedza Tribunale di Trento (Itālija) – Chiara Motter/Provincia autonoma di Trento	14
2017/C 347/19	Lieta C-472/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. augustā iesniedza Giudice di pace di L’Aquila (Itālija) – Gabriele Di Girolamo/Ministero della Giustizia	15
2017/C 347/20	Lieta C-475/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. augustā iesniedza Riigikohus (Igaunija) – AS Viking Motors, OÜ TKM Beauty Eesti, AS TKM King, Kaubamaja AS, Selver AS/Tallinna linn, Maksu- ja Tolliamet	16
2017/C 347/21	Lieta C-476/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Pelham GmbH, Moses Pelham, Martin Haas/Ralf Hütter, Florian Schneider-Esleben	16
2017/C 347/22	Lieta C-478/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. augustā iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – IQ/JP	17
2017/C 347/23	Lieta C-483/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. augustā iesniedza Court of Appeal (Īrija) – Neculai Tarola/Minister for Social Protection	18
2017/C 347/24	Lieta C-491/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. augustā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom – Hoteles Piñero Canarias, S.L./Keefe (kuru pārstāv viņa palīgs tiesvedībā Eyton)	18
2017/C 347/25	Lieta C-496/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. augustā iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – Deutsche Post AG/Hauptzollamt Köln	19
2017/C 347/26	Lieta C-497/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) – Oeuvre d’assistance aux bêtes d’abattoirs (OABA)/Ministre de l'agriculture et de l'alimentation, Premier ministre, Bionoor, Ecocert France, Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)	20
2017/C 347/27	Lieta C-502/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. augustā iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – C&D Foods Acquisition ApS/Skatteministeriet	20
2017/C 347/28	Lieta C-503/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	21
2017/C 347/29	Lieta C-504/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Komisija/Īrija	22
2017/C 347/30	Lieta C-507/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. augustā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Google Inc./Commission nationale de l'informatique et des libertés (CNIL)	22
2017/C 347/31	Lieta C-514/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. augustā iesniedza Cour d'appel de Liège (Beļģija) – Ministère public/Marin-Simion Sut	23
2017/C 347/32	Lieta C-526/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. septembrī – Eiropas Komisija/Itālijas Republika	24
	Vispārējā tiesa
2017/C 347/33	Lieta T-347/14 INTP: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. jūlija rīkojums – Yanukovych/Padome Tiesvedība — Rīkojuma interpretācija	25
2017/C 347/34	Lieta T-440/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Arca Capital Bohemia/Komisija	25
2017/C 347/35	Lieta T-441/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. jūlijā – Arca Capital Bohemia/Komisija	26
2017/C 347/36	Lieta T-447/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. jūlijā – Bowles/ECB	27
2017/C 347/37	Lieta T-452/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūlijā – TL/EDAU	28
2017/C 347/38	Lieta T-453/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. jūlijā – TV/Padome	29
2017/C 347/39	Lieta T-458/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Shindler u.c./Padome	30
2017/C 347/40	Lieta T-461/17: Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – TN/ENISA	31
2017/C 347/41	Lieta T-462/17: Prasība, kas celta 2017. gada 25. jūlijā – TO/EVA	32
2017/C 347/42	Lieta T-467/17: Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūlijā – Barata/Parlaments	33
2017/C 347/43	Lieta T-477/17: Prasība, kas celta 2017. gada 31. jūlijā – Haswani/Padome	34
2017/C 347/44	Lieta T-479/17: Prasība, kas celta 2017. gada 2. augustā – PO/EĀDD	35
2017/C 347/45	Lieta T-502/17: Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – SFP Asset Management un citi/VNV	36
2017/C 347/46	Lieta T-503/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Ruiz Sacristán un Arias Mosquera/Komisija un VNV	36
2017/C 347/47	Lieta T-504/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Estévez Puerto un citi/Komisija un VNV	37
2017/C 347/48	Lieta T-505/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Inverni un citi/Komisija un VNV	37
2017/C 347/49	Lieta T-506/17: Prasība, kas celta 2017. gada 8. augustā – Makhlouf/Padome	38
2017/C 347/50	Lieta T-507/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Fundación Pedro Barrié de la Maza, Conde de Fenosa/Komisija un VNV	39
2017/C 347/51	Lieta T-508/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. augustā – Financiere Tesalia u.c./Komisija un VNV	39
2017/C 347/52	Lieta T-509/17: Prasība, kas celta 2017. gada 7. augustā – Cartera de Inversiones Melca un citi/Komisija un VNV	40
2017/C 347/53	Lieta T-537/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. augustā – De Loecker/EĀDD	40
2017/C 347/54	Lieta T-548/17: Prasība, kas celta 2017. gada 16. augustā – VF International/EUIPO – Virmani (ANOKHI)	41
2017/C 347/55	Lieta T-549/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. augustā – Duym/Padome	42
2017/C 347/56	Lieta T-556/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. augustā – Staropilsen/EUIPO – Pivovary Staropramen (STAROPILSEN; STAROPLZEN)	43
2017/C 347/57	Lieta T-559/17: Prasība, kas celta 2017. gada 9. augustā – Abdulkarim/Padome	43
2017/C 347/58	Lieta T-561/17: Prasība, kas celta 2017. gada 15. augustā – L-Shop-Team/EUIPO (bags2GO)	44
2017/C 347/59	Lieta T-565/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. augustā – CheapFlights International/EUIPO – Momondo Group (CheapFlights)	45
2017/C 347/60	Lieta T-567/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Disney Enterprises/EUIPO – Di Molfetta (DiSNEY FROZEN)	46
2017/C 347/61	Lieta T-577/17: Prasība, kas celta 2017. gada 25. augustā – thyssenkrupp Electrical Steel un thyssenkrupp Electrical Steel Ugo/Komisija	46
2017/C 347/62	Lieta T-579/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Wall Street Systems UK/ECB	47
2017/C 347/63	Lieta T-587/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Unigroup/EUIPO – Pronova Laboratories (nailicin)	48