11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/1

KOMISIJAS ATZINUMS

(2017. gada 3. oktobris)

par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu

(2017/C 340/01)

1. IEVADS

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2017. gada 22. jūnijā iesniedza Ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECB/2017/18) (1) 22. pantu. Padome 2017. gada 12. jūlijā par minēto ieteikumu apspriedās ar Komisiju.

Komisijas kompetence sniegt atzinumu ir balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 129. panta 3. punktu un ECBS un ECB Statūtu 40. panta 1. punktu.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē ECB iniciatīvu ieteikt likumdevējam ECBS un ECB Statūtu 22. panta grozījumus, lai ļautu ECB regulēt “finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas” monetārās politikas mērķiem, jo tā papildina Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (2), pielāgojot ECB piemērojamo tiesisko regulējumu. Tas ļautu ECB pilnvērtīgi veikt pienākumus, kas piešķirti emisijas centrālajām bankām saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu attiecībā uz euro denominētu finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām.

2. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Komisija ir vienisprātis ar ECB par to, ka centrālie darījumu partneri (CDP) ir ļoti svarīgi Savienībai un piekrīt ECB, ka centralizēta tīrvērte kļūst aizvien izteiktāka pārrobežu rakstura un sistēmiski nozīmīga. Kopš Regulas (ES) Nr. 648/2012 pieņemšanas un tirgus virzītu un regulatīvu faktoru rezultātā CDP darbības apjoms Savienībā un pasaulē ir ātri pieaudzis gan mēroga, gan tvēruma ziņā. Centralizēta tīrvērte veicina sistēmiska riska samazināšanu, pateicoties darījumu partneru stingrai riska pārvaldībai, labākai pārredzamībai un nodrošinājuma efektīvākai izmantošanai. Standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu obligāta centralizēta tīrvērte bija G20 valstu vadītāju apņemšanās jau 2009. gadā un tika ieviesta Eiropas Savienībā un pasaulē. Kopš tā laika to ārpusbiržas atvasināto instrumentu daļa, kuriem veic centralizētu tīrvērti, ir palielinājusies, un paredzams, ka tā turpmākajos gados turpinās paplašināties līdz ar papildu tīrvērtes pienākumu ieviešanu citu veidu instrumentiem un brīvprātīgas tīrvērtes apjoma pieaugumu tādu darījumu partneru vidū, uz kuriem vēl neattiecas tīrvērtes pienākums. Komisijas 2017. gada 4. maija tiesību akta priekšlikums mērķorientētā veidā grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu tās efektivitāti un proporcionalitāti, radīs papildu stimulus CDP piedāvāt darījumu partneriem atvasināto instrumentu centralizētu tīrvērti un atvieglot maziem finanšu un nefinanšu darījumu partneriem piekļuvi tīrvērtes pakalpojumiem. Turklāt tīrvērtes tirgi ir labi integrēti visā Savienībā, taču tie ir arī ļoti koncentrēti noteiktās aktīvu kategorijās un ļoti savstarpēji saistīti. Tomēr centralizētas tīrvērtes daļas palielināšanās neizbēgami nozīmē CDP lielāku riska koncentrāciju. Komisija piekrīt, ka tas ir pienācīgi jārisina, un šajā nolūkā jau ir ierosinājusi regulatīvus pasākumus.

Tāpēc Komisija piekrīt ECB, ka CDP pieaugošā sistēmiskā nozīme varētu radīt riskus, kas varētu ietekmēt tīrvērtes sistēmas, kuri var negatīvi ietekmēt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību un vienotās monetārās politikas īstenošanu, galu galā ietekmējot galveno mērķi uzturēt cenu stabilitāti.

Komisija arī piekrīt ECB, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, kā paziņots 2017. gada 29. martā, rada Savienībai papildu būtisku problēmu, jo Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasības vairs nebūs piemērojamas CDP, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, un būtiski palielināsies dalībvalstu valūtās denominētu finanšu instrumentu apjoms, kuru tīrvērti veic trešās valstīs.

3. ĪPAŠAS PIEZĪMES

Tiek atgādināts, ka saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. LESD 127. panta 2. punkts nosaka, ka monetārās politikas noteikšana un īstenošana un norēķinu sistēmu vienmērīgas darbības veicināšana ir galvenie uzdevumi, kas jāveic ar ECBS starpniecību. Šie galvenie uzdevumi ir atgādināti arī ECBS un ECB Statūtu 3. panta 1. punktā. Tie kalpo ECBS galvenajam mērķim uzturēt cenu stabilitāti; līdz ar uzdevumu izpildei ir jāveicina mērķa sasniegšana.

ECBS un ECB Statūtu 22. pantā “Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas” ir noteikts, ka ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un darījumos ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas. 22. pants atrodas ECBS un ECB Statūtu IV nodaļā “ECBS monetārās funkcijas un operācijas” kopā ar citiem noteikumiem, kas ļauj ECB pildīt ECBS galvenos uzdevumus.

Komisija saprot ECB ieteikto grozījumu ECBS un ECB Statūtu 22. pantā, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta spriedumu lietā Apvienotā Karaliste/ECB, T-496/11 (3). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pilnvaras pieņemt regulas saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu ir viens no līdzekļiem, kas ECB ir pieejami, lai pildītu uzdevumu, kas Eurosistēmai uzticēts ar LESD 127. panta 2. punktu, – veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību. Šis uzdevums kalpo galvenajam mērķim, kas noteikts LESD 127. panta 1. punktā. Tajā pašā spriedumā Vispārējā tiesa uzskatīja arī, ka termins “tīrvērtes un norēķinu sistēmas”, kas lietots ECBS un ECB Statūtu 22. pantā, ir jāinterpretē, ņemot vērā uzdevumu veicināt “norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību”, tāpēc ar Statūtu 22. pantu ECB piešķirtā iespēja pieņemt regulas, “lai nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas”, nebūtu jāsaprot kā tāda, kas tai piešķir šādas pilnvaras attiecībā uz visām tīrvērtes sistēmām, tostarp attiecībā uz darījumiem ar vērtspapīriem, bet drīzāk ir jāuzskata par tādu, kura attiecas vienīgi uz norēķinu tīrvērtes sistēmām.

10.

Ar savu ieteikumu ECB lūdz grozīt ECBS un ECB Statūtu 22. panta darbības jomu, lai iekļautu finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas, kas ir tās regulatīvajā kompetencē. Tādējādi šādas ieteiktās izmaiņas nozīmētu paplašināt ECB regulatīvās pilnvaras un dotu iespēju ECB pieņemt regulas par finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām. Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 34. panta 1. punktu ECB var izstrādāt regulas, tikai ciktāl tas vajadzīgs, lai īstenotu ECBS un ECB Statūtu 22. pantu.

11.

Ar šo 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 Komisija cenšas stiprināt emisijas centrālo banku atbildību attiecībā uz CDP, kas saņēmuši atļauju vai atzīti veikt darbību Savienībā. Priekšlikums stiprināt emisijas centrālo banku atbildību ir saistīts ar iespējamiem riskiem, kurus CDP darbības traucējumi varētu radīt norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai un vienotās monetārās politikas īstenošanai – ECBS galvenajiem uzdevumiem, galu galā ietekmējot galvenā mērķa – uzturēt cenu stabilitāti – sasniegšanu. Tāpēc ECBS centrālo banku pastiprinātā loma saskaņā ar Komisijas tiesību akta priekšlikumu ir saderīga ar ECBS galveno mērķi un ECBS galvenajiem uzdevumiem, ko veic ECB.

12.

Tā kā Līgumā un ECBS un ECB Statūtos nav skaidras atsauces uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām vai CDP, juridiskās noteiktības labad ir ārkārtīgi svarīgi, lai ECB ir skaidri pilnvarota saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām, lai sasniegtu ECBS mērķus un veiktu tās galvenos uzdevumus. Šāds pilnvarojums ir jo īpaši vajadzīgs, lai ECB varētu pilnībā veikt lomu, kas emisijas centrālām bankām paredzēta Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumā grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012.

13.

Komisija norāda, ka ECB uzskata, ka tai jāpiešķir regulatīvās pilnvaras (Ieteikuma ECB/2017/18 7. apsvērums). Šajā sakarībā Komisija atgādina, ka tās tiesību akta priekšlikums grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 paredz, ka emisijas centrālām bankām jāpiedalās (saistošu) lēmumu pieņemšanā par vairākiem jautājumiem procesā, kurā piešķir atļaujas Savienības CDP vai atzīst trešo valstu CDP, kā arī CDP uzraudzībā. Turklāt Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumā par pamatu pieņemts arī, ka emisijas centrālās bankas var noteikt papildu prasības Savienības CDP un sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CDP (2. līmeņa CDP) saistībā ar savas monetārās politikas uzdevumu veikšanu (skatīt jo īpaši 21.a panta 2. punktu attiecībā uz Savienības CDP un 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktu; 25. panta b) punkta 1) un 2) apakšpunktu attiecībā uz trešo valstu CDP). Pēdējo minēto var interpretēt kā tādu, kas ir kaut kas vairāk nekā tikai uzraudzība, ko emisijas centrālās bankas īsteno pār vērtspapīru tīrvērtes sistēmu infrastruktūru, un likumīgi varētu uzskatīt par dalību savas darbības regulējumā. Tāpēc Komisija sava tiesību akta priekšlikuma ietvaros uzskata, ka ir lietderīgi, lai ECB ir pilnvarota pieņemt lēmumus un izstrādāt regulas, ciktāl tas vajadzīgs attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām.

14.

ECB jaunās pilnvaras attiecībā uz CDP saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu mijiedarbotos ar citu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, tostarp aktiem, kurus pieņem Komisija vai Padome saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām. Komisija uzskata, ka ir svarīgi skaidri noteikt un nošķirt dažādu Savienības iestāžu (regulatīvo) pilnvaru darbības jomu, lai izvairītos no CDP piemērojamiem paralēliem vai pretrunīgiem noteikumiem.

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktiem, kurus pieņem, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, tostarp aktiem, kurus pieņēmusi Komisija vai Padome saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām, būtu jāizveido vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām un jo īpaši CDP atļauju piešķiršanu, atzīšanu un uzraudzību Savienības tiesību aktos. Lai gan ECB dalība lēmumu pieņemšanā par Savienības un trešo valstu CDP un tās regulatīvo pilnvaru īstenošana noteikt prasības attiecībā uz CDP saistībā ar tās galvenajiem uzdevumiem, tiktu īstenota neatkarīgi saskaņā ar LESD 130. pantu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu ECBS galveno mērķi, tās nesen piešķirtie pienākumi būtu jāīsteno tādā veidā, kas atbilst iepriekšminētajam iekšējā tirgus vispārējam regulējumam, kuru ir noteikuši Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija, vai Padome, pamatojoties uz šādām pilnvarām, un attiecīgā gadījumā būtu jāievēro iestāžu pienākumi un procedūras, kas noteiktas minētajā regulējumā.

16.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka ECB ieteiktajam grozījumam ECBS un ECB Statūtu 22. pantā nāktu par labu turpmāki precizējumi un tas būtu jāpārformulē, lai uzsvērtu, ka ECB regulējuma un lēmumu pieņemšanas pilnvaru mērķis ir sasniegtu ECBS mērķus un pildīt galvenos uzdevumus. Turklāt grozījumā būtu jāuzsver, ka minētās pilnvaras ir jāizmanto tādā veidā, kas atbilst aktiem, kurus pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, un ar Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem un ar Padomes vai Komisijas pieņemtajiem īstenošanas aktiem saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām.

4. SECINĀJUMS

Komisija ar šo sniedz labvēlīgu atzinumu par ECB ieteikumu grozīt ECBS un ECB Statūtu 22. pantu, ņemot vērā pielāgojumus, kas izklāstīti šā atzinuma 10.–16. punktā.

Šā atzinuma pielikumā Komisijas ierosinātais grozījums ir sniegts tabulas veidā. Minētā tabula būtu jālasa kopā ar šā atzinuma tekstu.

Šo atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Strasbūrā, 2017. gada 3. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV C 212, 1.7.2017., 14. lpp.

(2) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(3) ECLI: EU:T:2015:133.

PIELIKUMS

FORMULĒJUMA PRIEKŠLIKUMS

ECB ieteiktais teksts	Komisijas ierosinātais grozījums
Grozījums
22. pants
“22. pants Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas un finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas.”	“22. pants Norēķinu sistēmas un tīrvērtes sistēmas 22.1. ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas. 22.2. Lai sasniegtu ECBS mērķus un veiktu tās uzdevumus, ECB var pieņemt regulas par finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām Savienībā un ar trešām valstīm atbilstīgi aktiem, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem aktiem.”

11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/5

Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 10. oktobris

(2017/C 340/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1797
JPY	Japānas jena	132,55
DKK	Dānijas krona	7,4428
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89410
SEK	Zviedrijas krona	9,5265
CHF	Šveices franks	1,1522
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,3745
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,900
HUF	Ungārijas forints	310,65
PLN	Polijas zlots	4,2931
RON	Rumānijas leja	4,5753
TRY	Turcijas lira	4,3385
AUD	Austrālijas dolārs	1,5155
CAD	Kanādas dolārs	1,4745
HKD	Hongkongas dolārs	9,2067
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6688
SGD	Singapūras dolārs	1,6001
KRW	Dienvidkorejas vona	1 336,25
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,1484
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7609
HRK	Horvātijas kuna	7,5035
IDR	Indonēzijas rūpija	15 912,97
MYR	Malaizijas ringits	4,9783
PHP	Filipīnu peso	60,728
RUB	Krievijas rublis	68,2832
THB	Taizemes bāts	39,237
BRL	Brazīlijas reāls	3,7378
MXN	Meksikas peso	21,9090
INR	Indijas rūpija	76,9720

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/6

Atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi un vienreizējības principu

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē: www.edps.europa.eu)

(2017/C 340/03)

Priekšlikums ir viens no pirmajiem ES instrumentiem, ar ko tiek skaidri noteikts un īstenots vienreizējības princips, kura mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek prasīts tikai vienreiz sniegt vienu un to pašu informāciju valsts pārvaldes iestādēm, kas var vēlāk atkārtoti izmantot informāciju, kura tām jau ir sniegta. Priekšlikums paredz, ka liecību apmaiņa konkrētās pārrobežu procedūrās (piemēram, pieprasot diploma atzīšanu) tiek sākta pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma un notiek Komisijas un dalībvalstu izveidotā tehniskā sistēmā, kurā ir integrēts priekšskatīšanas mehānisms, kas nodrošina pārredzamību lietotājam.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt administratīvos pakalpojumus un saprot tās bažas par konkrētā piekšlikuma iespējamo ietekmi uz personas datu aizsardzību. Šis atzinums ir sniegts pēc Komisijas un Parlamenta īpaša pieprasījuma. Tā sagatavošanā ir izmantotas arī Padomes prezidentvalsts Igaunijas prioritātes, starp kurām ir konkrēti “digitālā Eiropa un datu brīva aprite”.

Papildus īpašiem ieteikumiem par to, kā turpmāk uzlabot tiesību aktu kvalitāti, EDAU arī vēlas izmantot šo iespēju, lai īsumā izklāstītu galvenos aspektus, kas saistīti ar vienreizējības principu kopumā, lai gan daudzas no šādām bažām var arī nebūt apstiprinātas priekšlikumā tādā veidā, kādā tas ir pašreiz. Tās attiecas jo īpaši uz datu apstrādes juridisko pamatu, nolūka ierobežojumu un datu subjektu tiesībām. EDAU uzsver, ka, lai nodrošinātu vienreizējības principa veiksmīgu ieviešanu visā ES un iespēju veikt datu likumīgu pārrobežu apmaiņu, vienreizējības princips ir jāīsteno atbilstoši attiecīgajiem datu aizsardzības principiem.

Attiecībā uz priekšlikumu kā tādu EDAU atbalsta centienus, kas īstenoti, lai nodrošinātu, ka personām joprojām ir kontrole attiecībā uz to personas datiem, cita starpā paredzot “lietotāja nepārprotamu pieprasījumu” pirms jebkādas liecību nodošanas starp kompetentajām iestādēm un piedāvājot lietotājam iespēju “priekšskatīt” liecības, ar kurām notiks apmaiņa. EDAU arī atzinīgi novērtē IMI regulas grozījumus, ar kuriem tiek apstiprināti un atjaunināti noteikumi par koordinēto uzraudzības mehānismu, kas paredzēts attiecībā uz IMI un kuri arī ļaus Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDPB) izmantot IMI piedāvātās tehniskās iespējas informācijas apmaiņai saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).

Atzinumā ir sniegti ieteikumi par vairākiem jautājumiem, īpaši pievēršoties liecību pārrobežu apmaiņas juridiskajam pamatam, nolūka ierobežojumam un vienreizējības principa darbības jomai, kā arī praktiskām problēmām saistībā ar lietotāja kontroli. Galvenie ieteikumi ir šādi — precizēt, ka priekšlikums nenosaka juridisko pamatu tehniskās sistēmas izmantošanai informācijas apmaiņas nolūkos citiem mērķiem, kas nav paredzēti četrās uzskaitītajās direktīvās vai nav citādi paredzēti piemērojamos ES vai valstu tiesību aktos, un ka priekšlikuma mērķis nav sašaurināt nolūka ierobežojuma principu atbilstīgi GDPR, kā arī viest skaidrību par vairākiem jautājumiem saistībā ar lietotāja kontroles praktisko īstenošanu. Attiecībā uz IMI regulas grozījumiem EDAU iesaka iekļaut GDPR IMI regulas pielikumā, lai būtu iespējama IMI izmantošana datu aizsardzības mērķiem.

1. IEVADS UN PAMATINFORMĀCIJA

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2017. gada 2. maijā pieņēma Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi, lai sniegtu informāciju, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (1) (“Priekšlikums”).

Priekšlikuma mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu pārrobežu darbības, piedāvājot tiem ar vienotas digitālās vārtejas starpniecību lietotājdraudzīgu piekļuvi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas tiem vajadzīgi to iekšējā tirgus tiesību īstenošanai. Šajā ziņā Priekšlikums ir svarīga iniciatīva Komisijas virzībā uz dziļāka un taisnīgāka iekšējā tirgus, kā arī digitālā vienotā tirgus attīstīšanu (2).

Priekšlikuma 4.–6. pantā ir izklāstīti vienotās digitālās vārtejas piedāvātie vārtejas pakalpojumi. Tie precīzi atspoguļo Priekšlikuma nosaukumu un ir šādi:

—	piekļuve informācijai,

—	piekļuve procedūrām un

—	piekļuve palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem.

Jānorāda arī, ka Priekšlikuma 36. pantā ir ieteikts grozīt vairākus noteikumus Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (turpmāk “IMI regula”) (3), ar ko izveido juridisko pamatu Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (turpmāk “IMI”) darbībai. (4)

Priekšlikums ir viens no pirmajiem ES instrumentiem, ar ko tiek skaidri noteikts un īstenots vienreizējības princips (5). Priekšlikumā ir minēts vienreizējības jēdziens un tā radītie ieguvumi, paskaidrojot, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem liecību pārrobežu apmaiņai viena un tā pati informācija nav jāpiegādā pārvaldes iestādēm vairāk kā vienu reizi (6). Priekšlikums paredz, ka liecību apmaiņa īpašā procedūrā tiek sākta pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma un notiek Komisijas un dalībvalstu izveidotā tehniskā sistēmā (7) (plašāku informāciju sk. turpmāk norādītajā 3. iedaļā).

Šis atzinums ir atbilde uz Komisijas prasību un vēlāku atsevišķu Eiropas Parlamenta (turpmāk “Parlaments”) prasību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (turpmāk “EDAU”) kā neatkarīgai uzraudzības iestādei sniegt atzinumu par Piekšlikumu. EDAU atzinīgi vērtē to, ka abas minētās iestādes apspriedās ar to. Šis atzinums ir sagatavots pēc Komisijas neoficiālām apspriedēm ar EDAU pirms Priekšlikuma pieņemšanas.

EDAU ņem vērā un atbalsta Komisijas priekšlikumu modernizēt administratīvos pakalpojumus, uzlabojot informācijas pieejamību un kvalitāti visā Eiropas Savienībā. Viņš arī jo īpaši uzsver, ka “vienreizējības” princips var palīdzēt sasniegt šos mērķus, ja vien tiek ievēroti piemērojamie datu aizsardzības tiesību akti un personu pamattiesības.

EDAU saprot Komisijas un Parlamenta bažas par Priekšlikuma iespējamo ietekmi uz personas datu aizsardzību. Tas ir gandarīts, ka daudzas no viņa neoficiālajām piezīmēm ir ņemtas vērā. Tas jo īpaši atbalsta:

—

centienus, kas īstenoti, lai nodrošinātu, ka personām joprojām ir kontrole attiecībā uz to personas datiem, cita starpā paredzot “lietotāja nepārprotamu pieprasījumu” pirms jebkādas liecību nodošanas starp kompetentajām iestādēm (12. panta 4. punkts) un piedāvājot lietotājam iespēju “priekšskatīt” liecības, ar kurām notiks apmaiņa (12. panta 2. punkta e) apakšpunkts),

—	centienus, kas īstenoti, lai noteiktu “vienreizējības” principa materiālo piemērošanas jomu (12. panta 1. punkts), un

—	skaidri noteikto prasību izmantot anonīmus un/vai apkopotus datus attiecīgo lietotāja atsauksmju un statistikas datu vākšanai (21.–23. pants),

—	turklāt tas arī atbalsta ierosinātos IMI regulas grozījumus, ar kuriem tiek apstiprināti un atjaunināti noteikumi par koordinēto uzraudzības mehānismu, kas paredzēts attiecībā uz IMI, lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu pieeju (36. panta 6. punkta b) apakšpunkts);

—	visbeidzot, atbalstāmi ir arī vispārīgāki noteikumi, kuros pausta apņemšanās nodrošināt, ka tiek ievērotas personu pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, piemēram, 43. un 44. apsvērumā un 29. pantā noteiktās.

Šā atzinuma mērķis ir sniegt īpašus ieteikumus, lai kliedētu atlikušās bažas par datu aizsardzību un tādējādi vēl vairāk uzlabotu tiesību aktu kvalitāti (sk. turpmāk norādīto 3. iedaļu). No trim iepriekš uzskaitītajiem vārtejas pakalpojumiem šis atzinums ir vērsts uz “piekļuvi procedūrām” (5. pants) un jo īpaši uz noteikumiem par “liecību pārrobežu apmaiņu kompetento iestāžu starpā” (12. pants), jo tie ir būtiskākie personas datu aizsardzības kontekstā. Priekšlikuma atlikušajā daļā (tostarp tā noteikumus par piekļuvi informācijai un piekļuvi palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem) ir apsvērts mazāks skaits nozīmīgu bažu. EDAU arī sniedz īsas piezīmes par atsevišķiem IMI regulas grozījumiem.

Turklāt EDAU vēlas izmantot šo iespēju, lai īsumā izklāstītu galvenos aspektus, kas saistīti ar “vienreizējības” principu kopumā, lai gan daudzas no šādām bažām var arī nebūt apstiprinātas Priekšlikumā tā pašreizējā veidā (sk. turpmāk norādīto 2. iedaļu).

4. SECINĀJUMI

EDAU atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt administratīvos pakalpojumus, uzlabojot informācijas pieejamību un kvalitāti visā Eiropas Savienībā, un to, ka Komisija un Parlaments apspriedās ar to, un arī saprot to bažas par Priekšlikuma iespējamo ietekmi uz personas datu aizsardzību.

Papildus īpašiem ieteikumiem par to, kā turpmāk uzlabot tiesību aktu kvalitāti, tas arī vēlas īsumā izklāstīt galvenos aspektus, kas saistīti ar “vienreizējības” principu kopumā, lai gan daudzas no šādām bažām var arī nebūt apstiprinātas Priekšlikumā tā pašreizējā veidā. Tie jo īpaši ir saistīti ar:

—	apstrādes juridisko pamatu,

—	nolūka ierobežojumu

—	un datu subjektu tiesībām.

EDAU uzsver, ka, lai nodrošinātu “vienreizējības” principa veiksmīgu ieviešanu visā ES un datu likumīgu pārrobežu apmaiņu, vienreizējības princips ir jāīsteno atbilstoši attiecīgajiem datu aizsardzības principiem.

Attiecībā uz pašu Priekšlikumu EDAU atbalsta:

—

—	centienus, kas īstenoti, lai noteiktu “vienreizējības” principa materiālo piemērošanas jomu (12. panta 1. punkts),

—	turklāt tas arī atbalsta ierosinātos IMI regulas grozījumus, ar kuriem tiek apstiprināti un atjaunināti noteikumi par koordinēto uzraudzības mehānismu, kas paredzēts attiecībā uz IMI, lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu pieeju (36. panta 6. punkta b) apakšpunkts),

—	arī ir gandarīts par ES struktūru iekļaušanu priekšlikumā ietvertajā IMI sadarbības dalībnieku definīcijā, jo tas var palīdzēt Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDAK) izmantot IMI piedāvātās tehniskās iespējas informācijas apmaiņai.

Attiecībā uz apstrādes juridisko pamatu EDAU iesaka pievienot vienu vai vairākus apsvērumus, kuros precizē, ka:

—

pats Priekšlikums neparedz juridisko pamatu liecību apmaiņai un ka attiecībā uz jebkuru liecību apmaiņu, ko veic atbilstoši 12. panta 1. punktam, attiecīgam juridiskajam pamatam jābūt noteiktam citos tiesību aktos, piemēram, 12. panta 1. punktā uzskaitītajās četrās direktīvās vai piemērojamos ES vai valstu tiesību aktos,

—	juridiskais pamats 12. pantā noteiktās tehniskās sistēmas izmantošanai, lai veiktu liecību apmaiņu, ir uzdevuma izpilde sabiedrības interesēs atbilstoši GDPR 6. panta 1. punkta e) apakšpunktam un ka

—	lietotājiem ir tiesības iebilst pret to personas datu apstrādi tehniskajā sistēmā atbilstoši GDPR 21. panta 1. punktam.

Attiecībā uz nolūka ierobežojumu EDAU iesaka pievienot vienu vai vairākus apsvērumus, kuros precizē, ka:

—	Priekšlikums nenosaka juridisko pamatu tehniskās sistēmas izmantošanai informācijas apmaiņas nolūkos citiem mērķiem, kas nav paredzēti četrās uzskaitītajās direktīvās vai nav citādi paredzēti piemērojamos ES vai valstu tiesību aktos,

—	un ka Priekšlikuma mērķis nekādā ziņā nav sašaurināt nolūka ierobežojuma principu atbilstīgi GDPR 6. panta 4. punktam un 23. panta 1. punktam.

Attiecībā uz jēdzienu “nepārprotams pieprasījums” EDAU iesaka Priekšlikumā precizēt (vēlams, būtiskā noteikumā):

—	kādos apstākļos pieprasījums uzskatāms par “nepārprotamu” un cik konkrētam ir jābūt pieprasījumam,

—	vai pieprasījumu var iesniegt, izmantojot 12. panta 1. punktā minēto tehnisko sistēmu,

—	kādas ir sekas, ja lietotājs izvēlas neiesniegt “nepārprotamu pieprasījumu”, un

—	vai šādu pieprasījumu var atsaukt. (Īpašos ieteikumus sk. iepriekš minētajā 3.3. iedaļā.)

Attiecībā uz “priekšskatīšanu” EDAU iesaka:

—	Priekšlikumā precizēt, kādas izvēles ir pieejamas lietotājam, kas izmanto iespēju “priekšskatīt” datus, ar kuriem veicama apmaiņa,

—

jo īpaši 12. panta 2. punkta e) apakšpunktā precizēt, ka lietotājam pietiekamu laiku iepriekš tiek piedāvāta iespēja “priekšskatīt” liecības, pirms tās kļūst pieejamas saņēmējam, un ka lietotājs var atsaukt liecību apmaiņas pieprasījumu (sk. arī saistītos ieteikumus par “nepārprotamiem pieprasījumiem”),

—	to var izdarīt, piemēram, 12. panta 2. punkta e) apakšpunktā iekļautajā teikumā pievienojot šādu frāzi: “pirms tās kļūst pieejamas pieprasītājai iestādei, un atsaukt pieprasījumu jebkurā laikā”.

Attiecībā uz liecību definīciju un aptverto tiešsaistes procedūru klāstu EDAU iesaka:

—	3. panta 4. punktā atsauci uz 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāt ar atsauci uz 12. panta 1. punktu vai paredzēt citu leģislatīvu risinājumu, kam būtu līdzīga ietekme,

—	EDAU arī uzsver, ka tas atzinīgi novērtē Priekšlikumā ietvertos centienus ierobežot informācijas apmaiņu līdz II pielikumā un četrās īpaši uzskaitītajās direktīvās norādītajām tiešsaistes procedūrām,

—	tāpēc iesaka saglabāt Priekšlikuma darbības jomas skaidro definīciju un, kā plānots, iekļaut II pielikumu un atsauces uz četrām īpaši uzskaitītajām direktīvām.

Visbeidzot, EDAU iesaka:

—	iekļaut GDPR IMI regulas pielikumā, lai būtu iespējama IMI izmantošana datu aizsardzības mērķiem, un

—	iekļaut norādi uz datu aizsardzības uzraudzības iestādēm III pielikumā uzskaitīto palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sarakstā.

Briselē, 2017. gada 1. augustā

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

Giovanni BUTTARELLI

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi, lai sniegtu informāciju, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, COM(2017) 256 final, 2017/0086 (COD) (turpmāk “Priekšlikums”).

(2) Priekšlikuma Paskaidrojuma raksts, 2. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(4) Sk. arī EDAU 2011. gada 22. novembra atzinumu par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu

(“IMI”), pieejams https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/11-11-22_imi_opinion_lv.pdf.

(5) Sk. arī 14. pantu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, ar ko ievieš ar regulu… [ESC regulu], COM(2016) 823 final, 2016/0402(COD).

(6) Priekšlikuma 28. apsvērums.

(7) Priekšlikuma 12. panta 1. un 4. punktss.

11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/10

Francijas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (1)

Paziņojums par pieteikumu paplašināt koncesiju “Concession de Nonville”, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 340/04)

Ar 2016. gada 16. decembra pieteikumu, kas papildināts 2017. gada 13. martā, uzņēmums BridgeOIL SAS (49 rue Arsène et Louis Lambert, 86100 Châtellerault, France) lūdza paplašināt šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju koncesiju Concession de Nonville, kas atrodas Darvault, Nemours, Nonville un Treuzy-Levelay komūnās Sēnas un Marnas (Seine-et-Marne) departamenta teritorijā.

Šim aptuveni 12,71 km2 paplašinājumam atbilstīgās teritorijas perimetru veido taisnas līnijas, kas savieno punktus, kuru ģeogrāfiskās koordinātas sniegtas tabulā:

Punkts	Francijas jaunā triangulācijas sistēma (NTF), Parīzes meridiāns		Francijas 1993. gada ģeodēziskais tīkls (RGF93), Griničas meridiāns
Punkts	Austrumu ģeogrāfiskais garums	Ziemeļu ģeogrāfiskais platums	Austrumu ģeogrāfiskais garums	Ziemeļu ģeogrāfiskais platums
A	0,450 gon	53,670 gon	2°44′30″	48°18′10″
B	0,470 gon	53,670 gon	2°45′34″	48°18′10″
C	0,470 gon	53,680 gon	2°45′34″	48°18′43″
D	0,510 gon	53,680 gon	2°47′44″	48°18′43″
E	0,510 gon	53,650 gon	2°47′44″	48°17′06″
F	0,500 gon	53,650 gon	2°47′12″	48°17′06″
G	0,500 gon	53,627 gon	2°47′12″	48°15′51″
H	0,485 gon	53,627 gon	2°46′23″	48°15′51″
I	0,485 gon	53,622 gon	2°46′23″	48°15′35″
J	0,470 gon	53,622 gon	2°45′34″	48°15′35″
K	0,470 gon	53,624 gon	2°45′34″	48°15′42″
L	0,466 gon	53,624 gon	2°45′21″	48°15′42″
M	0,466 gon	53,627 gon	2°45′21″	48°15′51″
N	0,429 gon	53,627 gon	2°43′22″	48°15′51″
O	0,429 gon	53,634 gon	2°43′22″	48°16′14″
P	0,421 gon	53,634 gon	2°42′56″	48°16′14″
Q	0,421 gon	53,646 gon	2°42′56″	48°16′53″
R	0,428 gon	53,646 gon	2°43′18″	48°16′53″
S	0,428 gon	53,649 gon	2°43′18″	48°17′03″
T	0,432 gon	53,649 gon	2°43′31″	48°17′03″
U	0,432 gon	53,653 gon	2°43′31″	48°17′16″
V	0,435 gon	53,653 gon	2°43′41″	48°17′16″
W	0,435 gon	53,655 gon	2°43′41″	48°17′22″
X	0,450 gon	53,655 gon	2°44′30″	48°17′22″

Pieteikumu iesniegšana un atļaujas piešķiršanas kritēriji

Sākotnējā pieteikuma un konkurējošo pieteikumu iesniedzējiem ir jāpierāda to atbilstība atļaujas saņemšanas prasībām, kuras noteiktas 4. un 5. pantā 2006. gada 2. jūnija Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības atļaujām un tiesībām uzglabāt pazemē (Francijas Republikas Oficiālā Biļetena (Journal officiel de la République française) 2006. gada 3. jūnija numurs).

Ieinteresētie uzņēmumi deviņdesmit dienās no šā paziņojuma publicēšanas dienas var iesniegt konkurējošu pieteikumu saskaņā ar kārtību, kas īsumā aprakstīta “Paziņojumā par kalnrūpniecības atļauju saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Francijā”, kurš 1994. gada 30. decembrī publicēts Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijas 374. numura 11. lappusē, un kas noteikta ar iepriekš minēto dekrētu.

Konkurējošie pieteikumi jāiesniedz Ekoloģisko un solidāro pārmaiņu ministrijā (ministère de la Transition écologique et solidaire), zemāk norādītajā adresē. Lēmumus par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz sākotnējo pieteikumu un konkurējošiem pieteikumiem pieņem vēlākais līdz 2020. gada 27. janvārim.

Nosacījumi un prasības attiecībā uz darbības veikšanu un tās pārtraukšanu

Pieteikumu iesniedzēji sīkāku informāciju var iegūt, iepazīstoties ar Kalnrūpniecības kodeksa L161-1. un L161-2. pantu un 2006. gada 2. jūnija Dekrētu Nr. 2006-649 par kalnrūpniecības un apakšzemes darbiem un apakšzemes raktuvju un krātuvju pārvaldi (Francijas Republikas Oficiālā Biļetena2006. gada 3. jūnija numurs).

Papildu informāciju var saņemt Ekoloģisko un solidāro pārmaiņu ministrijā, Pazemes energoresursu nodaļā (bureau des ressources énergétiques du sous-sol) (Tour Séquoia, 1 place Carpeaux, 92800 Puteaux, France, tālr. +33 140819527).

Ar iepriekš minētajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem var iepazīties tīmekļa vietnē Légifrance: http://www.legifrance.gouv.fr

(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/12

Polijas Republikas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Lelików apgabalā

(2017/C 340/05)

Šīs procedūras priekšmets ir koncesijas piešķiršana dabasgāzes iegulas meklēšanai vai izpētei Lelików apgabalā, kas atrodas Lejassilēzijas vojevodistes Cieszków un Milicz gminās:

Nosaukums	PL-1992 koordinātu sistēma
Nosaukums	X	Y
Lelików	413 340,09	387 890,42
	414 099,85	390 405,72
	412 230,65	391 534,72
	411 773,93	390 022,65
	411 841,09	388 795,82

Pieteikumiem ir jāaptver norādītā teritorija.

Nosūtītie koncesijas pieteikumi Vides ministrijai jāsaņem līdz plkst. 12.00 (CET/CEST) ne vēlāk kā 91. dienā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pieteikumus izvērtēs pēc šādiem kritērijiem:

a)	darbu veikšanai piedāvātā tehnoloģija (40 %);

b)	pretendenta tehniskās un finansiālās iespējas (50 %);

c)	piedāvātā atlīdzības summa par atradņu izmantošanas tiesību piešķiršanu (10 %).

Attiecībā uz Lelików apgabalu minimālā atlīdzības summa par atradņu lietošanas tiesību piešķiršanu ir šāda:

par dabasgāzes iegulu meklēšanu:

—	trīs gadus ilgam pamattermiņam – PLN 10 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu ceturtajā un piektajā gadā – PLN 10 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu sestajā un turpmākajos gados – PLN 10 000,00 gadā;

par dabasgāzes iegulu izpēti:

—	trīs gadus ilgam pamattermiņam – PLN 20 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu ceturtajā un piektajā gadā – PLN 20 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu sestajā un turpmākajos gados – PLN 20 000,00 gadā;

par dabasgāzes iegulu meklēšanu un izpēti:

—	piecus gadus ilgam pamattermiņam – PLN 30 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu sestajā, septītajā un astotajā gadā: PLN 30 000,00 gadā,

—	līguma par atradņu izmantošanu devītajā un turpmākajos gados – PLN 30 000,00 gadā.

Pieteikumu izvērtēšanas procedūra tiks pabeigta sešu mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa. Par tās iznākumu pretendentiem paziņos rakstveidā.

Pieteikumiem jābūt poliski.

Ņemot vērā attiecīgo iestāžu atzinumu, licencētāja iestāde procedūrā izraudzītajam pretendentam piešķirs koncesiju dabasgāzes iegulu meklēšanai vai izpētei un noslēgs ar to līgumu par atradņu lietošanu.

Lai izraudzītais uzņēmums varētu veikt ogļūdeņražu iegulu meklēšanu vai izpēti Polijas teritorijā, viņam jābūt gan atradņu izmantošanas tiesībām, gan koncesijai.

Pieteikumi sūtāmi uz šādu adresi:

Ministerstwo Środowiska (Vides ministrija)

Departament Geologii i Koncesji Geologicznych (Ģeoloģijas un ģeoloģisko koncesiju departaments)

ul. Wawelska 52/54

00-922 Warszawa

POLSKA/POLAND

Plašāka informācija pieejama

—	Vides ministrijas tīmekļa vietnē: www.mos.gov.pl

—

Ģeoloģijas un ģeoloģisko koncesiju departamentā

Vides ministrijā

ul. Wawelska 52/54

00-922 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 223692449

Fakss: +48 223692460

E-pasts: dgikg@mos.gov.pl

11.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/16

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8627 – GETEC/Briva/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 340/08)

Komisija 2017. gada 3. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	GETEC Wärme und Effizienz AG (“GETEC”, Vācija), ko kontrolē uzņēmumi EQT Fund Management SARL (Luksemburga) un GETEC Energy Holding GmbH (Vācija),

—	Briva Group B.V. (“Briva”, Nīderlande), ko kontrolē Ten Brinke Group B.V. (Nīderlande),

—	Kopuzņēmums (“JV”, Vācija).

GETEC un Briva Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār JV.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas jaunizveidotā kopuzņēmumā, un ar vadības līgumu vai citā veidā.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	GETEC sniedz līgumpakalpojumus enerģētikas nozarē Vācijā,

—	Briva projektē un būvē dzīvojamās ēkas, komercplatības un ražošanas ēkas un tās pārdod vai izīrē galvenokārt stratēģiskiem investoriem Vācijā un Nīderlandē.

JV projektēs, izstrādās, ekspluatēs un uzturēs enerģijas ražošanas un sadales sistēmas un sniegs ēkās ar enerģijas jomu saistītus līgumpakalpojumus, kas pielāgoti klientu individuālajām vajadzībām, kā arī piedāvās saistītus pakalpojumus energoefektivitātes palielināšanai un attīstīs jaunus uzņēmējdarbības modeļus.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8627 – GETEC/Briva/JV

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss: +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 340

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 11. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 340/01	Komisijas Atzinums (2017. gada 3. oktobris) par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 340/02	Euro maiņas kurss	5
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2017/C 340/03	Atzinuma kopsavilkums par priekšlikumu regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi un vienreizējības principu	6
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2017/C 340/04	Francijas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei – Paziņojums par pieteikumu paplašināt koncesiju Concession de Nonville, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu raktuvju izpēti ( 1 )	10
2017/C 340/05	Polijas Republikas valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Lelików apgabalā	12
2017/C 340/06	Komisijas paziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 16. panta 4. punktu – Sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi ( 1 )	14
2017/C 340/07	Komisijas paziņojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 16. panta 4. punktu – Sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi ( 1 )	15

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 340/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8627 – GETEC/Briva/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	16


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.