18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2017/C 309/01)

Jaunākā publikācija

OV C 300, 11.9.2017.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/2

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Eiropas Savienības Padome/Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE), Nīderlandes Karaliste, Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija

(Lieta C-599/14 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Cīņa pret terorismu - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Līdzekļu iesaldēšana - Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP - 1. panta 4. un 6. punkts - Regula (EK) Nr. 2580/2001 - 2. panta 3. punkts - Organizācijas atstāšana to personu, grupu un vienību sarakstā, kas ir iesaistītas terora aktos - Nosacījumi - Lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu faktiskais pamats - Kompetentas iestādes pieņemts lēmums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 309/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – E. Finnegan, G. Étienne un B. Driessen)

Pārējie lietas dalībnieki: Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE) (pārstāvji – T. Buruma un A. M. van Eik, advocaten), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – M. K. Bulterman un J. Langer), Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – S. Brandon, C. Crane, J. Kraehling un V. Kaye, pārstāvji, kam palīdz M. Gray, barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Gauci un F. Castillo de la Torre)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, F. Fize, D. Colas un B. Fodda)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE) tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 89, 16.3.15.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/3

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija atzinums – Eiropas Parlaments

(Atzinums 1/15) (1)

(Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu - Nolīguma starp Kanādu un Eiropas Savienību projekts - Aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšana no Savienības uz Kanādu - Atbilstoši juridiskie pamati - LESD 16. panta 2. punkts, 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts un 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Saderība ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu)

(2017/C 309/03)

Tiesvedības valoda – visas ES oficiālās valodas

Pieteikuma iesniedzējs

Eiropas Parlaments (pārstāvji – F. Drexler, A. Caiola un D. Moore)

Rezolutīvā daļa:

1)	Padomes lēmums par to, lai Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi, ir jāpamato gan ar LESD 16. panta 2. punktu, gan ar 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

Nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi nav saderīgs nedz ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 21. pantu, nedz ar tās 52. panta 1. punktu, jo tajā nav izslēgta sensitīvu datu pārsūtīšana no Eiropas Savienības uz Kanādu, kā arī šo datu izmantošana un uzglabāšana;

lai Nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi būtu saderīgs ar Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, tajā ir:

a)	skaidri un precīzi jānosaka pasažieru datu reģistra dati, kas ir pārsūtāmi no Eiropas Savienības uz Kanādu;

b)	jāparedz, ka pasažieru datu reģistra datu automatizētajā apstrādē izmantotie modeļi un kritēriji būs specifiski un uzticami, kā arī nediskriminējoši; jāparedz, ka tiks izmantotas tikai tās datubāzes, kuras Kanāda izmanto saistībā ar cīņu pret terorismu un smagiem starptautiskiem noziegumiem;

izņemot pārbaudes par iepriekš noteiktiem modeļiem un kritērijiem, uz kuru pamata notiek pasažieru datu reģistra datu automatizēta apstrāde, šo datu izmantošanai Kanādas kompetentajā iestādē aviopasažieru uzturēšanās laikā Kanādā un pēc viņu izceļošanas no šīs valsts, kā arī šo datu visa veida izpaušanai citām iestādēm jāpiemēro uz objektīviem kritērijiem balstīti materiāltiesiski un procesuāli nosacījumi; šāda izmantošana un izpaušana, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamības gadījumus, jāpakārto vai nu tiesas, vai arī neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējai kontrolei, kuras lēmums par izmantošanas atļaušanu tiek pieņemts pēc iepriekš minēto iestāžu pamatota pieteikuma, kas iesniegts tostarp saistībā ar noziedzīga nodarījuma novēršanas, atklāšanas vai kriminālvajāšanas procedūrām;

d)	pēc aviopasažieru izceļošanas jāuzglabā pasažieru datu reģistra dati tikai par tiem pasažieriem, kuru gadījumā ir objektīvas pazīmes, kas liecina, ka tie varētu radīt risku saistībā ar cīņu pret terorismu un smagiem starptautiskiem noziegumiem;

Kanādas kompetentā iestāde pasažieru datu reģistra datu izpaušanu valsts iestādēm trešajā valstī drīkst veikt tikai ar nosacījumu, ka vai nu starp Eiropas Savienību un šo trešo valsti ir nolīgums, kas ir ekvivalents Nolīgumam starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi, vai arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 25. panta 6. punktu ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums attiecībā uz iestādēm, kurām ir paredzēts izpaust pasažieru datu reģistra datus;

jāparedz aviopasažieriem tiesības tikt individuāli informētiem gadījumos, kad viņus skarošie pasažieru datu reģistra dati tiek izmantoti viņu uzturēšanās laikā Kanādā un pēc viņu izceļošanas no šīs valsts, kā arī gadījumā, kad Kanādas kompetentā iestāde šos datus izpauž citām iestādēm vai privātpersonām, un

g)	jāgarantē, ka Nolīgumā starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi ietverto noteikumu par aviopasažieru aizsardzību attiecībā uz viņus skarošo pasažieru datu reģistra datu apstrādi uzraudzību nodrošina neatkarīga uzraudzības iestāde.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/4

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Eiropas Savienības Padome/Hamas, Eiropas Komisija

(Lieta C-79/15 P) (1)

(2017/C 309/04)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, G. Étienne un M. Bishop)

Pārējie lietas dalībnieki: Hamas (pārstāve – L. Glock, advokāte), Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, M. Konstantinidis un R. Tricot)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji – D. Colas, F. Fize un G. de Bergues)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 17. decembra spriedumu lietā Hamas/Padome (T-400/10, EU:T:2014:1095);

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/5

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – AGC Glass Europe, AGC Automotive Europe, AGC France, AGC Flat Glass Italia Srl, AGC Glass UK Ltd, AGC Glass Germany GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-517/15 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - LESD 101. un 102. pants - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 30. pants - Eiropas Komisijas lēmums, ar ko konstatē nelikumīgu aizliegtu vienošanos automašīnu stiklu Eiropas tirgū - Šī lēmuma nekonfidenciālās versijas publicēšana - Lūguma piemērot konfidencialitāti noteiktai informācijai noraidījums - Uzklausīšanas amatpersonas pilnvaras - Lēmums 2011/695/ES - 8. pants - Konfidencialitāte - Informācija, kuras avots ir pieteikums par iecietības programmas piemērošanu - Daļējs lūguma piemērot konfidencialitāti informācijai noraidījums - Tiesiskā paļāvība - Vienlīdzīga attieksme)

(2017/C 309/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: AGC Glass Europe, AGC Automotive Europe, AGC France, AGC Flat Glass Italia Srl, AGC Glass UK Ltd, AGC Glass Germany GmbH (pārstāvji – L. Garzaniti, F. Hoseinian un A. Burckett St Laurent, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Meessen, P. J. O. Van Nuffel un F. van Schaik)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	AGC Glass Europe SA, AGC Automotive Europe SA, AGC France SAS, AGC Flat Glass Italia Srl, AGC Glass UK Ltd un AGC Glass Germany GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 398, 30.11.2015.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Europa Way Srl, Persidera SpA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dell'Economia e delle Finanze

(Lieta C-560/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/77/EK - Radio un televīzijas virszemes digitālās apraides radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana - Nepabeigtas bezmaksas piešķiršanas procedūras (“skaistumkonkursa”) atcelšana un tās aizstāšana ar izsoles procedūru - Valsts likumdevēja iesaistīšanās - Valsts regulatīvo iestāžu neatkarība - Iepriekšēja apspriešanās - Piešķiršanas kritēriji - Tiesiskā paļāvība)

(2017/C 309/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājas: Europa Way Srl, Persidera SpA

Atbildētājas: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero dell'Economia e delle Finanze

piedaloties: Elettronica Industriale SpA, Cairo Network Srl, Tivuitalia SpA, Radiotelevisione italiana SpA (RAI), Sky Italia Srl

Rezolutīvā daļa:

Direktīvas 2002/21, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140, 9. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 3., 5. un 7. pants, kā arī Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvas 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū 2. un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ja bezmaksas procedūra radiofrekvenču piešķiršanai, kas uzsākta, lai kompensētu atsevišķu operatoru prettiesisku izslēgšanu no tirgus, tiek aizstāta ar maksas procedūru, kuras pamatā ir pārstrādāts radiofrekvenču piešķiršanas plāns, samazinot to skaitu, ja vien jaunās procedūras pamatā ir objektīvi, pārskatāmi, nediskriminējoši un samērīgi kritēriji un tā atbilst grozītās Direktīvas 2002/21 8. panta 2.–4. punktā definētajiem mērķiem. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai attiecībā uz visiem atbilstošajiem apstākļiem maksas procedūras nosacījumi ļauj digitālās televīzijas tirgū ienākt jaunpienācējiem, nepamatoti nesniedzot priekšrocību analogās vai digitālās televīzijas tirgū jau esošajiem operatoriem;

tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir interpretējams tādējādi, ka atlases procedūras radiofrekvenču piešķiršanai atcelšana tam nav pretrunā tikai tā iemesla dēļ, ka tādi operatori, kādi ir prasītāji pamatlietā, ir pielaisti dalībai šajā procedūrā un kā vienīgajiem pretendentiem tiem būtu piešķirtas virszemes radio un televīzijas digitālās apraides radiofrekvenču izmantošanas tiesības, ja procedūra nebūtu atcelta.

(1) OV C 38, 1.2.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/6

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko uzsācis Jan Šalplachta

(Lieta C-670/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Tiesu pieejamība pārrobežu strīdos - Direktīva 2003/8/EK - Kopīgi obligātie noteikumi attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos - Piemērojamība - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka izdevumi par to apliecinošo dokumentu tulkojumu, kas nepieciešami juridiskās palīdzības pieprasījuma izskatīšanai, nav atlīdzināmi)

(2017/C 309/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Jan Šalplachta

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, 3., 8. un 12. pants, lasot tos kopsakarā, ir interpretējami tādējādi, ka juridiskā palīdzība, ko piešķir dalībvalsts, kurā notiek tiesas sēdes un kurā fiziska persona, kuras domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, ir iesniegusi juridiskās palīdzības pieprasījumu pārrobežu strīda kontekstā, ietver arī izdevumus, kuri šai personai ir radušies, tulkojot šī pieprasījuma izskatīšanai nepieciešamos apliecinošos dokumentus.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Čehijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-696/15 P) (1)

(Apelācija - Transports - Direktīva 2010/40/ES - Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autotransporta jomā - 7. pants - Pilnvaru deleģēšana Eiropas Komisijai - Ierobežojumi - Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 - Informācijas pakalpojumu sniegšana saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem - Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 - Dati un procedūras, lai lietotājiem nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu - LESD 290. pants - Pilnvaru deleģēšanas mērķu, satura, apjoma un ilguma konkrēta noteikšana - Attiecīgās jomas būtisks elements - Kontroles struktūras izveidošana)

(2017/C 309/08)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, J. Vláčil, T. Müller un J. Pavliš)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Buchet, P.J.O. Van Nuffel, J. Hottiaux un Z. Malůšková)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 78, 29.2.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/7

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Tribunal administratif de Montreuil (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ArcelorMittal Atlantique et Lorraine/Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie

(Lieta C-80/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2003/87/EK - 10.a panta 1. punkts - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Bezmaksas kvotu sadale - Lēmums 2011/278/ES - Spēkā esamība - Labas pārvaldības princips - Produkta līmeņatzīmes noteikšana karstajam metālam - Datu no “BREF” par dzelzi un tēraudu un pamatnostādņu līmeņatzīmju karstajam metālam noteikšanai izmantošana - “Līdzīgu ražojumu” jēdziens - Atsauces iekārtas - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 309/09)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Montreuil

Pamatlietas puses

Prasītāja: ArcelorMittal Atlantique et Lorraine

Atbildētājs: Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie

Rezolutīvā daļa:

Izskatot uzdotos jautājumus, nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, spēkā esamību.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/8

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Continental Reifen Deutschland GmbH/Compagnie générale des établissements Michelin, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-84/16 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “XKING” - Valsts un starptautiskas reģistrācijas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “X”, īpašnieka iebildumi - Apelācijas padomes veikta iebildumu noraidīšana - Sajaukšanas iespēja - Pierādījumu sagrozīšana)

(2017/C 309/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Continental Reifen Deutschland GmbH (pārstāvji – S. O. Gillert, K. Vanden Bossche, Köhn-Gerdes un J. Schumacher, advokāti)

Citi lietas dalībnieki: Compagnie générale des établissements Michelin (pārstāvis – E. Carrillo, advokāte), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Fischer)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Continental Reifen Deutschland GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Compagnie générale des établissements Michelin tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Persidera SpA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico delle Infrastrutture e dei Trasporti

(Lieta C-112/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskās komunikācijas - Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/77/EK - Vienlīdzīga attieksme - Katram analogo radiofrekvenču īpašniekam piešķiramo digitālo radiofrekvenču skaita noteikšana - Nelikumīgi izmantoto analogo radiofrekvenču ņemšana vērā - Atbilstība starp jau piederējušo analogo radiofrekvenču un iegūto digitālo radiofrekvenču skaitu)

(2017/C 309/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Persidera SpA

Atbildētājas: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero dello Sviluppo Economico delle Infrastrutture e dei Trasporti

piedaloties: Radiotelevisione italiana SpA (RAI), Reti Televisive Italiane SpA (RTI), Elettronica Industriale SpA, Television Broadcasting System Spa, Premiata Ditta Borghini e Stocchetti di Torino Srl, Rete A SpA, Centro Europa 7 Srl, Prima TV SpA, Sky Italia Srl, Elemedia SpA

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 9. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 3., 5. un 7. pants, kā arī Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvas 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū 2. un 4. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, atbilstoši kurai, esošos analogos kanālus konvertējot par digitālajiem tīkliem, tiek ņemti vērā nelikumīgi pārvaldītie analogie kanāli, ja tādējādi tiek paildzināta vai nostiprināta nepamatota konkurences priekšrocība;

nediskriminācijas un samērīguma principi ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kuras piemērošanas rezultātā, izmantojot vienu un to pašu konvertācijas kritēriju, vienam operatoram tiek piešķirts proporcionāli daudz mazāk digitālo tīklu attiecībā pret iepriekš pārvaldītajiem analogajiem kanāliem, salīdzinot ar tā konkurentiem, ja vien tā nav objektīvi pamatota un samērīga ar tās mērķi. Televīzijas piedāvājuma turpinātība ir likumīgs mērķis, kas var pamatot šādu atšķirīgu attieksmi. Tomēr tāda norma, ar kuru tirgū jau esošiem operatoriem tiktu piešķirts lielāks skaits digitālo radiofrekvenču nekā nepieciešams to televīzijas apraides pakalpojuma turpinātības nodrošināšanai, pārsniegtu minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo un tādējādi būtu nesamērīgs.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hannele Hälvä, Sari Naukkarinen, Pirjo Paajanen, Satu Piik/SOS-Lapsikylä ry

(Lieta C-175/16) (1)

(Direktīva 2003/88/EEK - 17. pants - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - Papildu kompensācijas - Bērnu aizsardzības apvienība - “Bērnu ciemata vecāki” - Pastāvīgo “vecāku” pagaidu prombūtne - Darba ņēmējas, kas nodarbinātas kā “vecāku” aizvietotājas - Jēdziens)

(2017/C 309/12)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājas: Hannele Hälvä, Sari Naukkarinen, Pirjo Paajanen, Satu Piik

Atbildētāja: SOS-Lapsikylä ry

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nevar tikt piemērots attiecībā uz algotu darbu, par kādu ir runa pamatlietā un kas ietver bērnu aprūpi ģimenes vides apstākļos, aizvietojot personu, kura pastāvīgi veic šos pienākumus, ja nav konstatēts, ka darba laiks kopumā netiek mērīts un/vai iepriekš noteikts vai ka to var noteikt pats darba ņēmējs, – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 191, 30.5.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/10

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Salumificio Fratelli Beretta SpA

(Lieta C-182/16 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Eiropas Savienības preču zīme - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “STICK MiniMINI Beretta” - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Mini Wini” īpašnieka iebildumi - Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes veikta iebildumu noraidīšana - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Konkrētas sabiedrības daļas uzmanības pakāpe - Autonoma un atšķirīga vieta - Dominējošs raksturs - Vizuālās līdzības vērtēšanas kritēriji - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2017/C 309/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG (pārstāvis – S. Labesius, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Rajh), Salumificio Fratelli Beretta SpA (pārstāvji – G. Ghisletti, F. Braga un P. Pozzi, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/11

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Comune di Corridonia (C-196/16), Comune di Loro Piceno (C-197/16) u.c./Provincia di Macerata, Provincia di Macerata Settore 10 – Ambiente

(Apvienotās lietas C-196/16 un C-197/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 85/337/EEK - Direktīva 2011/92/ES - Iespēja vēlāk veikt ietekmes uz vidi novērtējumu funkcionējošai elektroenerģijas ražošanas no biogāzes ražotnei, lai saņemtu jaunu atļauju)

(2017/C 309/14)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche

Pamatlietas puses

Prasītāji: Comune di Corridonia (C-196/16), Comune di Loro Piceno (C-197/16), Marcello Bartolini (C-197/16), Filippo Bruè (C-197/16), Sergio Forti (C-197/16), Stefano Piatti(C-197/16), Gaetano Silvetti (C-197/16), Gianfranco Silvetti (C-197/16), Rocco Tirabasso(C-197/16), Sante Vagni (C-197/16), Albergo Ristorante Le Grazie Sas di Forti Sergio & Co. (C-197/16), Suolificio Elefante Srl (C-197/16), Suolificio Roxy Srl(C-197/16), Aldo Alessandrini (C-197/16)

Atbildētāja: Provincia di Macerata, Provincia di Macerata Settore 10 – Ambiente

Piedaloties: VBIO1 Società Agricola Srl (C-196/16), Regione Marche, Agenzia Regionale per la Protezione Ambientale delle Marche – (ARPAM) -Dipartimento Provinciale di Macerata, ARPAM, VBIO2 Società Agricola Srl (C-197/16), Azienda Sanitaria Unica Regionale – Marche (ASUR Marche) (C-197/16), ASUR Marche – Area Vasta 3 (C-197/16), Comune di Colmurano (C-197/16), Comune di Loro Piceno (C-197/16)

Rezolutīvā daļa:

Ja netiek veikts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/31/EK, prasītais projekta ietekmes uz vidi novērtējums, Savienības tiesībās, pirmkārt, ir prasīts, lai dalībvalstis novērš šīs neizpildes nelikumīgās sekas, un, otrkārt, nav liegts veikt šīs ietekmes novērtējumu kā legalizāciju pēc attiecīgās ražotnes uzbūvēšanas un laišanas ekspluatācijā ar nosacījumu,

—	ka valsts tiesību normās, kurās atļauta šī legalizācija, ieinteresētajām personām netiek paredzēta iespēja neievērot Savienības tiesību normas vai izvairīties no to piemērošanas un

—	ka novērtējums, kas veikts attiecībā uz legalizāciju, neattiecas vienīgi uz šīs ražotnes ietekmi uz vidi nākotnē, bet tajā tiek ņemta vērā ietekme uz vidi, kas bijusi kopš ražotnes pabeigšanas.

(1) OV C 251, 11.7.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/12

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Mossa Ouhrami

(Lieta C-225/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi - Direktīva 2008/115/EK - 11. panta 2. punkts - Lēmums par ieceļošanas aizliegumu, kas pieņemts pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā un kas attiecas uz ilgumu, kurš ir garāks nekā minētajā direktīvā paredzētais - Ieceļošanas aizlieguma termiņa sākums)

(2017/C 309/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieks pamatlietā

Mossa Ouhrami

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais ieceļošanas aizlieguma ilgums, kas principā nepārsniedz piecus gadus, ir jāaprēķina, sākot no brīža, kad attiecīgā persona ir faktiski atstājusi dalībvalstu teritoriju.

(1) OV C 232, 27.6.2016

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/12

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Tribunale di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Moussa Sacko/Commissione Territoriale per il riconoscimento della Protezione internazionale di Milano

(Lieta C-348/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patvēruma politika - Direktīva 2013/32/ES - 12., 14., 31. un 46. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Prasība par lēmumu, ar kuru ir noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums - Tiesas iespēja pieņemt nolēmumu, neuzklausot pieteikuma iesniedzēju)

(2017/C 309/16)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Pamatlietas puses

Prasītājs: Moussa Sacko

Atbildētāja: Commissione Territoriale per il riconoscimento della Protezione internazionale di Milano

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, it īpaši tās 12., 14., 31. un 46. pants, tos skatot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz to, ka valsts tiesa, kura izskata prasību par tādu lēmumu, ar kuru ir noraidīts acīmredzami nepamatots starptautiskās aizsardzības pieteikums, noraida šo prasību, neveikdama pieteikuma iesniedzēja uzklausīšanu, ja faktiskie apstākļi nerada pilnīgi nekādas šaubas par šī lēmuma pamatotību, ar nosacījumu, pirmkārt, ka pirmās instances procedūrā pieteikuma iesniedzējam ir bijusi iespēja tikt personiski intervētam par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu atbilstoši šīs direktīvas 14. pantam un ka ziņojums par šo interviju, ja tā ir notikusi, vai tās protokols ir iekļauts lietas materiālos atbilstoši šīs direktīvas 17. panta 2. punktam, un, otrkārt, ka tiesa, kas izskata prasību, var noteikt šādu uzklausīšanu, ja tā to uzskata par nepieciešamu, lai veiktu šīs pašas direktīvas 46. panta 3. punktā noteikto faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīgu un ex nunc pārbaudi.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/13

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Toridas”UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-386/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 138. panta 1. punkts - Darījuma kvalificēšana par piegādi Kopienas iekšienē - Preču piegādes Kopienas iekšienē atbrīvojums no nodokļa - Pircēja nolūks pārdot tālāk iegādātās preces nodokļu maksātājam citā dalībvalstī pirms to izvešanas no pirmās dalībvalsts teritorijas - Iespējamās sekas daļas no preču pārveidošanai pirms to nosūtīšanas)

(2017/C 309/17)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Toridas”UAB

Atbildētāja: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

piedaloties: Kauno apskrities valstybinė mokesčių inspekcija

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā pirmajā dalībvalstī reģistrēta nodokļu maksātāja veikta preču piegāde nav atbrīvota no PVN atbilstoši šai tiesību normai gadījumā, ja, pirms ir noslēgts šis piegādes darījums, pircējs, kas ir reģistrēts PVN maksātājs otrajā dalībvalstī, dara zināmu piegādātājam, ka preces tiks nekavējoties pārdotas tālāk trešajā dalībvalstī reģistrētam nodokļu maksātājam pirms to izvešanas no pirmās dalībvalsts un to transportēšanas šim trešajam nodokļu maksātājam, ja vien šī otrā piegāde ir faktiski notikusi un preces tālāk ir tikušas transportētas no pirmās dalībvalsts uz galamērķi trešā nodokļa maksātāja dalībvalstī. Pirmā pircēja PVN reģistrācija dalībvalstī, kas atšķiras no pirmās piegādes vietas vai galīgās iegādes vietas, nav nedz kritērijs darījuma kvalificēšanai par iekšēju Kopienas darījumu, nedz arī pati par sevi ir pietiekams pierādījuma elements, lai pierādītu iekšēja Kopienas darījuma raksturu;

Direktīvas 2006/112 138. panta 1. punkta interpretācijai tāda divu secīgu piegādes posmu laikā veikta preču pārveidošana kā pamatlietā aplūkotā, kas notikusi pēc starpnieka ieguvēja norādēm un pirms transportēšanas uz galīgā ieguvēja dalībvalsti, neietekmē pirmās piegādes iespējamajam atbrīvojumam no nodokļa piemērojamos nosacījumus, ja šī pārveidošana ir veikta pēc pirmās piegādes.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/14

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums – Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Meissen Keramik GmbH

(Lieta C-471/16 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “meissen”, reģistrācijas pieteikums - Iebildumu noraidījums - Pirmo reizi iesniegti pierādījumi - Sagrozīšana - Agrāku preču zīmju faktiska izmantošana - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 3. punkts - 8. panta 5. punkts - Saikne starp salīdzināmām preču zīmēm)

(2017/C 309/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH (pārstāvji – O. Spuhler un M. Geitz, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – M. Fischer) un Meissen Keramik GmbH (pārstāvji – M. Vohwinkel un K. Gennen, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 454, 5.12.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/14

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A.S./Slovēnijas Republika

(Lieta C-490/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izskatīšanu, noteikšana - Ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, ierašanās - Robežas šķērsošana, ko organizējuši dalībvalsts dienesti caurbraukšanas, lai nokļūtu citā dalībvalstī, mērķa labad - Ar atkāpi pamatota ieceļošana humānu apsvērumu dēļ - 13. pants - Ārējās robežas nelikumīga šķērsošana - Divpadsmit mēnešu termiņš, sākot no robežas šķērsošanas brīža - 27. pants - Tiesiskās aizsardzības līdzekļi - Pārbaudes tiesā apjoms - 29. pants - Sešu mēnešu termiņš pārsūtīšanas izpildei - Termiņa aprēķins - Prasības celšana - Apturoša iedarbība)

(2017/C 309/19)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītājs: A.S.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 27. panta 1. punkts, to lasot šīs regulas preambulas 19. apsvēruma gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, pārsūdzot attiecībā uz viņu pieņemto pārsūtīšanas lēmumu, var norādīt uz minētās regulas 13. panta 1. punktā noteiktā atbildības kritērija, kas attiecas uz nelikumīgu dalībvalsts robežas šķērsošanu, kļūdainu piemērošanu;

Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kura ieceļošanu pirmās dalībvalsts dienesti ir pieļāvuši, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, lai gan nav ievēroti šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītie ieceļošanas nosacījumi, ir uzskatāms par tādu, kurš ir “nelikumīgi šķērsojis” pirmās dalībvalsts robežu šīs tiesību normas izpratnē;

3)	Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkta otrais teikums, to lasot kopā ar tās 7. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošana, lai pārsūdzētu pārsūtīšanas lēmumu, nekādi neietekmē minētajā 13. panta 1. punktā paredzētā termiņa skaitīšanu.

Minētās regulas 29. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošana nozīmē, ka šajās tiesību normās minētais termiņš sākas tikai no brīža, kad ir pieņemts galīgs lēmums par šo pārsūdzību, tostarp tad, ja tiesa, kuras izskatīšanā ir lieta, ir lēmusi iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ar nosacījumu, ka minētajai pārsūdzībai ir apturoša iedarbība atbilstoši tās pašas regulas 27. panta 3. punktam.

(1) OV C 419, 14.11.2016.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/15

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Coimbra (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Superfoz – Supermercados Lda/Fazenda Pública

(Lieta C-519/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 882/2004 - Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles - Oficiālo kontroļu finansēšana - 26. un 27. pants - Vispārējā nodokļu sistēma - Maksas vai nodevas - Nodeva, ko piemēro pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem)

(2017/C 309/20)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Coimbra

Pamatlietas puses

Prasītāja: Superfoz – Supermercados Lda

Atbildētāja: Fazenda Pública

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 652/2014, 26. un 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie atļauj uzlikt tādu nodevu, kāda tiek aplūkota pamatlietā, tikai pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un ieņēmumus no šīs nodevas neizmantot konkrētu oficiālo kontroļu finansēšanai, kas tiek veiktas šo nodevas maksātāju dēļ vai viņiem par labu.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/16

Tiesas (virs palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – prasība, ko cēlušas Khadija Jafari, Zainab Jafari

(Lieta C-646/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izskatīšanu, noteikšana - Ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, ierašanās - Robežas šķērsošana, ko organizējuši dalībvalsts dienesti caurbraukšanas, lai nokļūtu citā dalībvalstī, mērķa labad - Ar atkāpi pamatota ieceļošana humānu apsvērumu dēļ - 2. panta m) punkts - Jēdziens “vīza” - 12. pants - Vīzas izsniegšana - 13. pants - Ārējās robežas nelikumīga šķērsošana)

(2017/C 309/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Khadija Jafari, Zainab Jafari

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 12. pants, to lasot kopā ar šīs regulas 2. panta m) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka pirmās dalībvalsts dienesti, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita ieceļojošo trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, ir pieļāvuši tādu valstspiederīgo ieceļošanu teritorijā, kuri neatbilst šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītajiem ieceļošanas nosacījumiem, nav kvalificējams kā “vīza” šī 12. panta izpratnē;

Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kura ieceļošanu pirmās dalībvalsts dienesti ir pieļāvuši, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalstī, ierašanos, lai gan nav ievēroti šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītie ieceļošanas nosacījumi, ir uzskatāms par tādu, kurš ir “nelikumīgi šķērsojis” pirmās dalībvalsts robežu šīs tiesību normas izpratnē.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/17

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums (Verwaltungsgericht Minden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tsegezab Mengesteab/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-670/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izskatīšanu, noteikšana - 20. pants - Noteikšanas procedūras uzsākšana - Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana - Iestāžu sagatavots ziņojums, ko saņēmušas kompetentās iestādes - 21. panta 1. punkts - Uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanai paredzētie termiņi - Atbildības pāreja uz citu dalībvalsti - 27. pants - Tiesību aizsardzības līdzeklis - Pārbaudes tiesā apjoms)

(2017/C 309/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Minden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Tsegezab Mengesteab

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 27. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 19. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs tiesvedībā par lēmumu par viņa pārsūtīšanu var atsaukties uz minētās regulas 21. panta 1. punktā noteiktā termiņa izbeigšanos, pat ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, joprojām ir gatava uzņemt šo patvēruma meklētāju;

Regulas Nr. 604/2013 21. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka uzņemšanas pieprasījums pamatoti nevar tikt iesniegts vēlāk kā trīs mēnešus pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, pat ja šis pieprasījums ir iesniegts mazāk kā divu mēnešu laikā, skaitot no Eurodac datu saņemšanas šīs tiesību normas izpratnē brīža;

Regulas Nr. 604/2013 20. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums ir uzskatāms par iesniegtu, kad iestāde, kas atbildīga par minētajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, ir saņēmusi rakstveida dokumentu, ko izdevusi valsts iestāde un kurā apliecināts, ka trešās valsts valstspiederīgais ir lūdzis starptautisko aizsardzību, un attiecīgā gadījumā, ja šī iestāde ir saņēmusi tikai galveno šajā dokumentā ietverto informāciju, bet ne tā oriģinālu vai kopiju.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) – Solvay Chimica Italia SpA u.c./Autorità per l’energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

(Lieta C-262/17)

(2017/C 309/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Pamatlietas puses

Prasītājas: Solvay Chimica Italia SpA, Solvay Specialty Polymers Italy SpA, Solvay Chimica Bussi SpA, Ferrari F.lli Lunelli SpA, Fenice – Qualità Per L’ambiente SpA, Erg Power Srl, Erg Power Generation SpA, Eni SpA un Enipower SpA

Atbildētāja: Autorità per l’energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2009/72/EK (1) noteikumi un it īpaši 3. panta 5. un 6. punkts un 28. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroenerģijas tīklu un tātad “sadales sistēmu” šīs pašas direktīvas izpratnē katrā ziņā veido sistēma, kuru izveidojis un pārvalda privāts subjekts, kurai ir pieslēgts ierobežots ražošanas un patēriņa vienību skaits un kas savukārt pati ir savienota ar publisko tīklu, bez iespējas izslēgt no minētās klasifikācijas privātās sistēmas ar tādiem pašiem raksturlielumiem, kuras izveidotas pirms direktīvas spēkā stāšanās un kuras sākotnēji tika izveidotas pašražošanai?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai vienīgā direktīvas piedāvātā iespēja privāta elektroenerģijas tīkla īpatnību atzīšanai ir iekļaut to tās pašas direktīvas 28. pantā minēto SSS kategorijā, vai arī valsts likumdevējam tomēr ir atļauts identificēt atšķirīgu sadales sistēmu kategoriju, uz kuru attiecina vienkāršotu regulējumu, kas atšķiras no tā, kurš reglamentē SSS?

3)	Neatkarīgi no iepriekšējiem jautājumiem, vai direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tās 28. pantā minētajām slēgtām sadales sistēmām katrā ziņā ir noteikts pienākums nodrošināt pieslēgumu trešajām personām?

Neatkarīgi no iepriekšējiem jautājumiem, vai privāta elektroenerģijas tīkla klasificēšana par slēgtu sadales sistēmu Direktīvas 2009/72/EK 28. panta izpratnē ļauj valsts likumdevējam paredzēt – par labu šādai sistēmai – tikai tās pašas direktīvas 28. pantā un 26. panta 4. punktā aplūkotās atkāpes no sadales sistēmu vispārējā režīma, vai arī – ņemot vērā direktīvas preambulas 29. un 30. “apsvērumā” pausto – dalībvalstij ir atļauts vai tiek uzlikts pienākums paredzēt turpmākus izņēmumus no sadales sistēmu vispārējā regulējuma piemērošanas, lai nodrošinātu minētajos “apsvērumos” norādīto mērķu sasniegšanu?

Ja Tiesa uzskata, ka dalībvalstij ir iespēja vai pienākums noteikt regulējumu, kurā ir ņemts vērā slēgto sadales sistēmu specifiskums, vai Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem – un it īpaši preambulas 29. un 30. “apsvērumam”; 15. panta 7. punktam; 37. panta 6. punkta b) apakšpunktam; 26. panta 4. punktam – ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds tiek aplūkots šajā tiesvedībā, kas attiecina uz slēgtajām sadales sistēmām tādu regulējumu dispečervadības un unbundling (uzskaites un funkcionālās nodalīšanas) jomā, kas ir pilnīgi analogs publisko tīklu regulējumam un kas elektroenerģijas sistēmai noteikto vispārīgo izmaksu jomā paredz, ka šādu atlīdzības maksājumu izmaksa ir daļēji samērīga arī ar slēgtās sistēmas iekšienē patērēto enerģiju?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 55. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) – Whirlpool Europe Srl u.c./Autorità per l’energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

(Lieta C-263/17)

(2017/C 309/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Pamatlietas puses

Prasītājas: Whirlpool Europe Srl, Fenice – Qualità Per L’ambiente SpA, FCA Italy SpA, FCA Group Purchasing Srl, FCA Melfi SpA, Barilla G. e R. Fratelli SpA un Versalis SpA

Atbildētāja: Autorità per l’energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

Prejudiciālie jautājumi

3)	Neatkarīgi no iepriekšējiem jautājumiem, vai direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tās 28. pantā minētajām slēgtām sadales sistēmām katrā ziņā ir noteikts pienākums nodrošināt pieslēgumu trešajām personām?

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) – Sol Gas Primari Srl/Autorità per l'energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

(Lieta C-273/17)

(2017/C 309/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sol Gas Primari Srl

Atbildētāja: Autorità per l'energia elettrica e per il gas e il sistema idrico

Prejudiciālie jautājumi

3)	Neatkarīgi no iepriekšējiem jautājumiem, vai direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tās 28. pantā minētajām slēgtām sadales sistēmām katrā ziņā ir noteikts pienākums nodrošināt pieslēgumu trešajām personām?

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bashar Ibrahim/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-297/17)

(2017/C 309/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bashar Ibrahim

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES (1) 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem netiek pieļauta tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošana, saskaņā ar kuru, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās un, salīdzinot ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, paplašinātās pilnvaras, starptautiskās aizsardzības pieteikums ir nepieļaujams, ja cita dalībvalsts ir piešķīrusi pieteicējam alternatīvo aizsardzību, ciktāl valsts tiesību regulējums, tā kā nav paredzēti valsts līmeņa pārejas noteikumi, ir piemērojams arī pieteikumiem, kas ir tikuši iesniegti pirms 2015. gada 20. jūlija?

Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem dalībvalstīm ir atļauts piemērot it īpaši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās paplašinātās pilnvaras ar atpakaļejošo spēku, no kā izriet, ka nepieņemami ir arī patvēruma pieteikumi, kas ir tikuši iesniegti pirms šo paplašināto pilnvaru transponēšanas valsts līmenī, bet par kuriem uz transponēšanas brīdī vēl nav ticis pieņemts galīgs lēmums?

2)	Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 33. pantu dalībvalstīm ir piešķirtas izvēles tiesības noraidīt patvēruma pieteikumu kā nepieņemamu citas dalībvalsts starptautiskās atbildības (Dublinas regula) dēļ, vai arī atbilstoši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša: var ar Savienības tiesībām dalībvalstij tiek liegts, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, noraidīt kā nepieņemamu starptautiskās aizsardzības pieteikumu alternatīvās aizsardzības citā dalībvalstī piešķiršanas dēļ, ja

a)	pieteicējs vēlas panākt papildu priekšrocības līdzās viņam citā dalībvalstī piešķirtajai alternatīvajai aizsardzībai (bēgļa statusa atzīšanu), un patvēruma procesu šajā citā dalībvalstī raksturoja un turpmāk raksturo sistemātiski trūkumi, vai

starptautiskās aizsardzības apstākļi, proti, personu, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, dzīves apstākļi citā dalībvalstī, kurā pieteicējam jau ir piešķirta alternatīvā aizsardzība,

—	ir pretrunā Pamattiesību hartas 4. pantam vai ECPAK 3. pantam, vai

—	neatbilst Direktīvas 2011/95/ES 20. un nākamo pantu prasībām, vēl nepārkāpjot Pamattiesību hartas 4. pantu vai ECPAK 3. pantu?

Ja atbilde uz 3. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša: vai tas ir piemērojams arī tad, ja personām, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, netiek piešķirti eksistences nodrošināšanas pabalsti, vai to apmērs, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, ir būtiski ierobežots, tomēr attieksme pret tām šajā ziņā ir tāda pati kā pret šīs dalībvalsts pilsoņiem?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noraidoša:

Vai Dublinas III. regula ir piemērojama starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procesā, ja patvēruma pieteikums tika iesniegts pirms 2014. gada 1. janvāra, bet atpakaļuzņemšanas pieprasījums tika iesniegts tikai pēc 2014. gada 1. janvāra, un pieteicējam dalībvalstī, kurā tika iesniegts pieteikums, pirms tam (2013. gada februārī) jau tika piešķirta alternatīvā aizsardzība?

Vai no Dublinas regulējuma izriet nerakstīta atbildības pāreja uz dalībvalsti, kura lūdz veikt pieteicēja atpakaļuzņemšanu, ja pieprasījuma saņēmusī atbildīgā dalībvalsts noraida termiņā pieteikto atpakaļuzņemšanu atbilstoši Dublinas nosacījumiem un tā vietā atsaucas uz starpvalstu atpakaļuzņemšanas nolīgumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 60. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. maijā iesniedza Landgericht Berlin (Vācija) – VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte von Medienunternehmen mbH/Google Inc.

(Lieta C-299/17)

(2017/C 309/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte von Medienunternehmen mbH

Atbildētāja: Google Inc.

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (1), 1. panta 2. un 5. punktu tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā tikai komerciāliem meklētājprogrammu operatoriem un komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā saturu, bet ne pārējiem – arī komerciāliem – lietotājiem ir liegts darīt pieejamus plašai sabiedrībai preses izdevumus vai to daļas (izņemot atsevišķus vārdus un nelielus teksta fragmentus), ir regulējums, kas nav īpaši paredzēts šajā punktā noteiktajiem pakalpojumiem,

un, ja tas tā nav,

vai valsts tiesiskais regulējums, kurā tikai komerciāliem meklētājprogrammu operatoriem un komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem, kuri apstrādā saturu, bet ne pārējiem – arī komerciāliem – lietotājiem ir liegts darīt pieejamus plašai sabiedrībai preses izdevumus vai to daļas (izņemot atsevišķus vārdus un nelielus teksta fragmentus), ir tehnisks noteikums Direktīvas 98/34/EK ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK, 1. panta 11. punkta izpratnē, proti, obligāts noteikums, kas skar pakalpojumu sniegšanu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, OV L 217, 18. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Landesarbeitsgericht Hamm (Vācija) – Surjit Singh Bedi/Vācijas Federatīvā Republika, Vācijas Federatīvā Republika, kas procesuāli pārstāv Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

(Lieta C-312/17)

(2017/C 309/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Hamm

Pamatlietas puses

Prasītājs: Surjit Singh Bedi

Atbildētājas: Vācijas Federatīvā Republika, Vācijas Federatīvā Republika, kas procesuāli pārstāv Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1), 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir koplīgumā ietverts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram pagaidu papildu pabalsta, kura piešķiršanas mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši savu darbavietu, atbilstošus iztikas līdzekļus, pamatojoties uz koplīgumā paredzēto pamata darba samaksu, līdz ekonomiska nodrošinājuma iegūšanas brīdim, kas iestājas ar tiesību uz pensiju no valsts pensiju apdrošināšanas iegūšanas brīdi, izmaksāšana tiek pārtraukta, iegūstot tiesības saņemt priekšlaicīgu vecuma pensiju, un kura piemērošanā tiek ņemta vērā iespēja saņemt priekšlaicīgu vecuma pensiju invaliditātes dēļ?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, OV L 303, 16. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Mahmud Ibrahim u.c./Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-318/17)

(2017/C 309/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: Mahmud Ibrahim, Fadwa Ibrahim, Bushra Ibrahim, Mohammad Ibrahim, kura likumiskie pārstāvji ir Fadwa und Mahmud Ibrahim, Ahmad Ibrahim, kura likumiskie pārstāvji ir Fadwa und Mahmud Ibrahim

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

2)	Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 33. pantu dalībvalstīm ir piešķirtas izvēles tiesības noraidīt patvēruma pieteikumu kā nepieņemamu citas dalībvalsts starptautiskās atbildības (Dublinas regula) dēļ, vai arī atbilstoši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam?

a)	pieteicējs vēlas panākt papildu priekšrocības līdzās viņam citā dalībvalstī piešķirtajai alternatīvajai aizsardzībai (bēgļa statusa atzīšanu), un patvēruma procesu šajā citā dalībvalstī raksturoja un turpmāk raksturo sistemātiski trūkumi, vai

—	ir pretrunā Pamattiesību hartas 4. pantam vai ECPAK 3. pantam, vai

—	neatbilst Direktīvas 2011/95/ES 20. un nākamo pantu prasībām, vēl nepārkāpjot Pamattiesību hartas 4. pantu vai ECPAK 3. pantu?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noraidoša:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 60. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Nisreen Sharqawi u.c./Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-319/17)

(2017/C 309/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: Nisreen Sharqawi, Yazan Fattayrji, kura likumiskā pārstāve ir Nisreen Sharqawi, Hosam Fattayrji, kura likumiskā pārstāve ir Nisreen Sharqawi

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

2)	Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 33. pantu dalībvalstīm ir piešķirtas izvēles tiesības noraidīt patvēruma pieteikumu kā nepieņemamu citas dalībvalsts starptautiskās atbildības (Dublinas regula) dēļ, vai arī atbilstoši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam?

a)	pieteicējs vēlas panākt papildu priekšrocības līdzās viņam citā dalībvalstī piešķirtajai alternatīvajai aizsardzībai (bēgļa statusa atzīšanu), un patvēruma procesu šajā citā dalībvalstī raksturoja un turpmāk raksturo sistemātiski trūkumi, vai

—	ir pretrunā Pamattiesību hartas 4. pantam vai ECPAK 3. pantam, vai

—	neatbilst Direktīvas 2011/95/ES 20. un nākamo pantu prasībām, vēl nepārkāpjot Pamattiesību hartas 4. pantu vai ECPAK 3. pantu?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noraidoša:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 60. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 31. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale della Liguria (Itālija) – Amt Azienda Trasporti e Mobilità SpA u.c./Atpl Liguria – Agenzia regionale per il trasporto pubblico locale SpA, Regione Liguria

(Lieta C-328/17)

(2017/C 309/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale della Liguria

Pamatlietas puses

Prasītājas: Amt Azienda Trasporti e Mobilità SpA, Atc Esercizio SpA, Atp Esercizio Srl, Riviera Trasporti SpA un Tpl Linea Srl

Atbildētāji: Atpl Liguria – Agenzia regionale per il trasporto pubblico locale SpA un Regione Liguria

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (1), 1. panta 1., 2. un 3. punktam un 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kura iespēju apstrīdēt kāda konkursa procedūras aktus atzīst tikai tiem komersantiem, kuri ir iesnieguši pieteikumu dalībai šajā konkursā, kaut arī prasība tiesā ir vērsta uz procedūras apstrīdēšanu pašos pamatos, jo no līguma specifikācijām izriet ļoti liela iespējamība, ka līguma slēgšanas tiesības netiks piešķirtas?

(1) Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. jūnijā iesniedza Corte d’appello di Roma (Itālija) – Martina Sciotto/Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

(Lieta C-331/17)

(2017/C 309/32)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d’appello di Roma

Pamatlietas puses

Prasītāja: Martina Sciotto

Atbildētājs: Fondazione Teatro dell’Opera di Roma

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas tiesiskajam regulējumam (konkrēti, Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (1) pielikumā ietvertā, 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulai) ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums (it īpaši, 2010. gada 30. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 64, kas ar grozījumiem pārveidots par 2010. gada 29. jūnija Likumu Nr. 100, 3. panta 6. punkts), kurš, vispārīgi izslēdzot opermūzikas un simfoniskās mūzikas fondu darbinieku noteikta laika darba attiecības no noteikuma, atbilstīgi kuram parastais darba attiecību veids ir nenoteikta laika darba attiecības, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās attiecības tiek pilnībā liberalizētas, neparedzot – pat tad, ja šādas attiecības atkārtojas vairāk nekā trīs gadus pēc kārtas (vai citu laikposmu) – pasākumus attiecību pārveidošanai (stabilizēšanai) un/vai kaitējuma atlīdzināšanai?

(1) OV L 175, 43. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. jūnijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto (Itālija) – Memoria Srl, Antonia Dall’Antonia/Comune di Padova

(Lieta C-342/17)

(2017/C 309/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Veneto

Pamatlietas puses

Prasītājas: Memoria Srl, Antonia Dall’Antonia

Atbildētāja: Comune di Padova

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz piemērot šādas Padujas pašvaldības Noteikumu par apbedīšanas pakalpojumiem 52. panta normas:

“Personai, kurai uzticēta urna, nekādā gadījumā nav atļauts nodot trešām personām uzglabāt apbedīšanas urnu. Minētais aizliegums ir spēkā arī gadījumā, ja griba ir skaidri pausta mirušās personas dzīves laikā (3. punkts).

Urnu ir pienākums uzglabāt tikai personas, kurai uzticēta urna, mājoklī (4. punkts) [..].

Nekādā gadījumā nav atļauts uzglabāt apbedīšanas urnas peļņas nolūkos, un tāpēc nav atļauta saimnieciskā darbība, kuras priekšmets, kaut arī ne vienīgais, ir apbedīšanas urnu uzglabāšana jebkurā statusā un jebkura ilguma laikposmu. Minētais aizliegums ir spēkā arī gadījumā, ja griba ir skaidri pausta mirušās personas dzīves laikā (10. punkts).”?

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. jūnijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt B/A-Brauerei

(Lieta C-374/17)

(2017/C 309/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finanzamt B

Atbildētāja: A-Brauerei

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir konstatējams saskaņā ar šo tiesību normu aizliegts atbalsts, ja atbilstoši dalībvalsts tiesiskajam regulējumam zemes pirkuma nodoklis netiek uzlikts ar nodokli apliekamam pirkumam, pamatojoties uz reorganizāciju (apvienošana), ja pārveidošanas procesā piedalās konkrēti tiesību subjekti (dominējošais uzņēmums un atkarīgā sabiedrība) un dominējošā uzņēmuma dalība atkarīgās sabiedrības kapitālā 100 % apmērā ir pastāvējusi piecus gadus pirms juridiskās darbības un piecus gadus pēc tās?

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. jūnijā iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – UAB“EVP International”/Lietuvos bankas

(Lieta C-389/17)

(2017/C 309/36)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: UAB“EVP International”

Cita lietas dalībniece: Lietuvos bankas

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/110/EK (1) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu 5. panta 2. punkts, to lasot saistībā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir interpretējams tādējādi, ka tādos apstākļos kā šajā lietā par maksājumu pakalpojumiem, kas ir (nav) saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu, uzskata:

a)	maksājuma darījumu, ar kuru pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma (norādījuma) elektroniskās naudas iestādei (emitentam), par nominālvērtību atpirkto elektronisko naudu (atpērkamos līdzekļus) pārskaita uz trešās personas bankas kontu;

maksājuma darījumu, ar kuru pēc pārdevēja norādījuma preču un/vai pakalpojumu pircējs (maksātājs) maksā par precēm un/vai pakalpojumiem, veicot līdzekļu pārskaitīšanu/maksājumu elektroniskās naudas iestādei (elektroniskās naudas emitentam), kas, saņemot šos līdzekļus, emitē elektronisko naudu par saņemto līdzekļu nominālvērtību par labu pārdevējam (elektroniskās naudas turētājam)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV 2009, L 267, 7. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. jūnijā iesniedza Tribunalul Dolj (Rumānija) – Mihaela Iuliana Scripnic, Radu Constantin Scripnic, Alexandru Gheorghiţă, Vasilica Gheorghiţă/SC Bancpost SA, SC Bancpost SA – sucursala Dolj

(Lieta C-400/17)

(2017/C 309/37)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Dolj

Pamatlietas puses

Prasītāji: Mihaela Iuliana Scripnic, Radu Constantin Scripnic, Alexandru Gheorghiţă, Vasilica Gheorghiţă

Atbildētājas: SC Bancpost SA, SC Bancpost SA – sucursala Dolj

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 93/13 (1) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka būtiskais līdzsvara trūkums starp pušu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līguma, attiecas arī uz gadījumu, kad, pildot periodiskas vai turpinātas izpildes līgumu, patērētāja pienākumu izpilde būtisku valūtas kursa izmaiņu – kuras neviena puse nevarēja paredzēt – dēļ ir kļuvusi pārāk apgrūtinoša salīdzinājumā ar līguma noslēgšanas brīdi?

Vai ar līguma noteikuma skaidrību un saprotamību Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta izpratnē ir jāsaprot, ka minētajā līguma noteikumā ir jāparedz tikai iemesli, kuru dēļ iepriekš minētais noteikums ir iekļauts līgumā, un tā darbības mehānisms, vai tomēr tiem ir jāparedz arī visas iespējamās sekas, kuru dēļ var mainīties patērētāja maksātā cena, kā, piemēram, valūtas kursa risks?

Vai, interpretējot Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta noteikumus, jēdzienu “nav saistoši patērētājam” var interpretēt tādējādi, ka, ja ir būtisks līdzsvara trūkums starp pušu tiesībām un pienākumiem, kas radies valūtas kursu izmaiņu dēļ, valsts tiesa var atbrīvot patērētāju no pienākuma pilnībā segt valūtas kursa risku?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/29

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedumu lietā T-403/15 JYSK sp. z o.o./Eiropas Komisija 2017. gada 4. jūlijā iesniedza JYSK sp. z o.o.

(Lieta C-402/17 P)

(2017/C 309/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: JYSK sp. z o.o. (pārstāvis – H. Sønderby Christensen, advokat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru tās prasība atzīta par nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka Komisijas 2015. gada 11. maija Lēmums C(2015) 3228 final viņu neskar tieši un individuāli, ir jāatceļ, balstoties uz to, ka ar to ir pārkāpts efektīvu tiesību aizsardzību tiesā princips

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka netieša piekļuve Tiesai, Polijas tiesām iesniedzot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, nenodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā paredzēto aizsardzību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iepriekš minētais Komisijas lēmums to skar tieši un individuāli.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. jūlijā iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – Uždaroji akcinė bendrovė“Roche Lietuva”/VšĮ Kauno Dainavos poliklinika

(Lieta C-413/17)

(2017/C 309/39)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Uždaroji akcinė bendrovė“Roche Lietuva”

Cita lietas dalībniece: VšĮ Kauno Dainavos poliklīnika

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2004/18 (1) 2. un 23. panta un VI pielikuma normas (kopā vai atsevišķi, tomēr neaprobežojoties ar šīm normām vien) ir jāinterpretē un jāsaprot tādējādi, ka situācijā, kurā līgumslēdzēja iestāde – individuālās veselības aprūpes iestāde – ar publiskā iepirkuma procedūru plāno iegādāties preces (medicīniskās diagnostikas aprīkojumu un materiālus) vai īpašas tiesības uz tām, lai varētu patstāvīgi veikt analīzes, tās rīcības brīvībā ietilpst tiesības tehniskajās specifikācijās paredzēt tikai tādas prasības attiecībā uz šīm precēm, ar kurām nevis atsevišķi tiek aprakstītas iekārtu un/vai materiālu individuālās darbības (tehniskās) un ar lietošanu saistītās (funkcionālās) īpašības, bet tā vietā nosaka veicamo analīžu kvalitatīvos parametrus un analīžu veikšanas laboratorijas veiktspēju, kuru saturs ir atsevišķi jāapraksta attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras specifikācijās?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. jūlijā iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) – Monachos Eirinaios (mūks Ireneos), laicīgajā dzīvē Antonios Iakumakis/Atēnu Advokātu kolēģija

(Lieta C-431/17)

(2017/C 309/40)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome, Grieķija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Monachos Eirinaios (mūks Ireneos), laicīgajā dzīvē Antonios Iakumakis

Atbildētāja: Atēnu Advokātu kolēģija

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 98/5/EK (1) 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka reģistrēt Grieķijas Baznīcas mūku par advokātu kādas dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš ir ieguvis savu profesionālo kvalifikāciju, kompetentās iestādes reģistrā, lai viņš tur darbotos savā profesijā ar savas mītnes valsts profesionālās kvalifikācijas dokumentu, valsts likumdevējs var aizliegt tā iemesla dēļ, ka Grieķijas Baznīcas mūki saskaņā ar valsts tiesībām nedrīkst tikt ierakstīti advokātu kolēģiju reģistros, jo viņu statusa dēļ nepastāv garantijas, kas ir atzītas par nepieciešamām advokāta darbības veikšanai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 36. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. jūlijā iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) – Abraxis Bioscience LLC/Comptroller General of Patents

(Lieta C-443/17)

(2017/C 309/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Abraxis Bioscience LLC

Atbildētājs: Comptroller General of Patents

Prejudiciālie jautājumi

Vai PAS regulas (1) 3. panta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to atļauts piešķirt PAS, ja 3. panta b) apakšpunktā noteiktā tirdzniecības atļauja pastāvoša pamatpatenta ietvaros ir pirmā atļauja laist produktu tirgū kā zāles un produkts ir vecās aktīvās vielas jauna formula?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152. 1. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/31

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 18. maija spriedumu lietā T-410/16 Rami Makhlouf/Eiropas Savienības Padome 2017. gada 31. jūlijā iesniedza Rami Makhlouf

(Lieta C-458/17 P)

(2017/C 309/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Rami Makhlouf (pārstāvis – E. Ruchat, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to,

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedumu lietā T-410/16 Rami Makhlouf/Eiropas Savienības Padome, ECLI:EU:T:2017:349;

un,

taisot jaunu spriedumu,

—	atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (1) un tam sekojošos izpildes aktus daļā, kurā tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa nav ievērojusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam pirms jaunu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā paredzētu ierobežojošu pasākumu pieņemšanas.

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un uz faktu sagrozīšanu, ciktāl Vispārējā tiesa ir ignorējusi pantus, ko prasītājs ir norādījis savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai, lai pierādītu, ka viņš nav atbalstījis Sīrijas režīmu.

Trešais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa nav atzinusi par prettiesiskām Lēmuma 2013/255/KĀDP (2) 27. un 28. panta normas, saskaņā ar kurām piederība Al-Assad vai Maklouf ģimenēm ir autonoms kritērijs, kas pamato sankcijas uzlikšanu, tādējādi apvērošot pierādīšanas pienākumu.

Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un to, ka nav norādīts pamatojumus, ciktāl Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka jēdziens “plaši pazīstams uzņēmējs” ir pietiekami precīzs, lai prasītāju iekļautu to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, un ka nav norādīts pamatojums iemesliem, kādēļ tā uzskata, ka prasītājam bija jebkāda ietekme uz Sīrijas režīmu.

(1) Padomes 2016. gada 27. maija Lēmums (KĀDP) 2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.).

(2) Lēmums 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.).

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/33

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 12. jūlija rīkojums – Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija

(Lieta T-371/17 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Pretmonopols - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 18. panta 3. punkts - Lēmums par informācijas pieprasīšanu - Pieteikums par pagaidu noregulējumu - Steidzamības neesamība)

(2017/C 309/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Qualcomm, Inc. (San Diego, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) un Qualcomm Europe, Inc. (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – M. Pinto de Lemos Fermiano Rato un M. Davilla, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – H. Van Vliet, G. Conte, C. Urraca Caviedes un M. Farley)

Priekšmets

Prasība, kura ir celta, pamatojoties uz LESD 278. un 279. pantu, un kurā ir lūgts noteikt pagaidu pasākumus, lai tiktu apturēta Komisijas 2017. gada 31. marta lēmuma par Padomes Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), lieta AT.39711 – Qualcomm (ekskluzivitātes maksājumi), 18. panta 3. punkta un 24. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas procesu, izpilde

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/33

Prasība, kas celta 2017. gada 11. jūlijā – Laboratoires Majorelle/EUIPO – Jardin Majorelle (“LABORATOIRES MAJORELLE”)

(Lieta T-429/17)

(2017/C 309/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratoires Majorelle (Parīze, Francija) (pārstāvis – G. Odinot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Jardin Majorelle (Marrākeša, Maroka)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LABORATOIRES MAJORELLE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 371 655

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 12. maija lēmums lietā R 1238/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

atļaut Kopienas preču zīmes “LABORATOIRES MAJORELLE” reģistrāciju attiecībā uz:

3. klasi: ziepes, kosmētika, kosmētiskie līdzekļi, intīmo zonu mazgāšanas līdzekļi (pirms mazgāšanas), dezodoranti vai higiēnai; ziepes ādai (kosmētikas līdzekļi ādai), nemedicīniskie produkti ādas ārstēšanai, ādas tīrīšanas līdzekļi; ādas kopšanas līdzekļi;

5. klasi: āda (farmaceitiskie līdzekļi ādas ārstēšanai), diētiskie produkti (medicīnā lietojamās diētiskās vielas), augu izcelsmes zāles, diētiskie un uztura bagātinātāji; medicīniskie uztura bagātinātāji, diētiskie uztura bagātinātāji, farmaceitiskie līdzekļi;

10. klasi: ķirurģiskās, medicīnas, zobārstniecības un veterinārās iekārtas un instrumenti; mākslīgie orgāni, acis un zobi; ortopēdiskie izstrādājumi; šuvju materiāls; ķirurģiskie aparāti un instrumenti, medicīniskie aparāti un instrumenti.

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 pārkāpums attiecībā uz iepriekšējo tiesību, uz kuriem balstīts iebildums, esamību, pierādījumu pārbaudi attiecībā uz agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu un sajaukšanas iespējas vispārēju vērtējumu.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/34

Prasība, kas celta 2017. gada 17. jūlijā – The Scotch Whisky Association/EUIPO – José Estévez (“JOHN COR”)

(Lieta T-438/17)

(2017/C 309/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Scotch Whisky Association (Edinburga, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – F. Rodríguez Domínguez un J. Gracia Albero, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: José Estévez, SA (Heresa de la Frontera, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JOHN COR” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 965 937

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 16. maija lēmums lietā R 1289/2016-2.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/35

Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Lupu/EUIPO – Dzhihangir (“Djili soy original DS”)

(Lieta T-456/17)

(2017/C 309/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Victor Lupu (Bukareste, Rumānija) (pārstāvis – P. Acsinte, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Ibryam Dzhihangir (Silistra, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Djili soy original DS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 8 810 558

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 3. maija lēmums lietā R 516/2011-5

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt iebildumu pret Eiropas Savienības preču zīmes 008404551 “Djili DS” reģistrāciju un/vai atcelt Eiropas Savienības preču zīmes 008404551 “Djili DS” reģistrāciju;

—

pakārtoti, atcelt Apelācijas piektās padomes 2017. gada 3. maija lēmumu saistībā ar apelācijas sūdzību R 516/2011-5 un uzdot atsākt procesu Apelācijas padomē un papildus tam uzdot Apelācijas padomei apturēt procesu līdz tai tiek iesniegts rakstveida, pamatots un parakstīts galīgais lēmums par apelācijas sūdzību, ar kuru tiek lūgta atcelšana, lieta Nr. 2794/1/2016;

—	piespriest EUIPO un DZHIHANGIR Ibryam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpums;

—	Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 20. noteikuma 7. punkta a) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Mutatis mutandis Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta c) un d) apakšpukta pārkāpums saistībā ar prasītāja autortiesībām uz iepakojuma attēlu “Djili”, kas uzrakstīts ar sarkaniem burtiem uz zila iepakojuma ar papagaiļa tēlu, un saistībā ar prasītāja tiesībām izmantot komercnosaukumu saistībā ar precēm Eiropas Savienības tiesas sprieduma lietā C-17/06 “Celine” nozīmē;

—	Citas atbilstošas tiesību normas pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/36

Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Fifth Avenue Entertainment/EUIPO – Commodore Entertainment Corporation (“THE COMMODORES”)

(Lieta T-459/17)

(2017/C 309/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fifth Avenue Entertainment LLC (Orlando, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – B. Brandreth, barrister, un D. Cañadas Arcas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Commodore Entertainment Corporation (Saint Paul, Minesota, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “THE COMMODORES” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 370 077

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 22. maija lēmums lietā R 851/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/36

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūlijā – TP/Komisija

(Lieta T-464/17)

(2017/C 309/48)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TP (pārstāvis – W. Limuti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt un atsaukt apstrīdēto lēmumu un atcelt visus no tā iespējami izrietošos vēlākos aktus, pat ja tie vēl nav zināmi, atceļot visas sekas, kas no tiem izriet attiecībā uz prasītāju un kas ietekmē viņa juridisko un mantisko stāvokli, uzdodot šo jautājumu risināt tādā veidā, lai prasītājs, saņēmis nepieciešamo informāciju, varētu izklāstīt savus apsvērumus un jaunais lēmums tiktu pieņemts, ievērojot paļāvības, tiesiskuma un caurskatāmības principus;

—

apmierināt šo prasību, atzīstot ierēdni pa to laiku nodarīto kaitējumu, un it īpaši ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī nemateriālo psihisko un fizisko kaitējumu, kāds tas ir aprakstīts lietas materiālos iekļautajā medicīniski juridiskās ekspertīzes atzinumā, kura atzīts vidēji smags eksistenciālu [ciešanu radīts] kaitējums, ko veido pielāgošanās traucējumi ar trauksmi un hroniski nomāktu garastāvokli, ko izraisījusi darba kontekstā gūta trauma, kas ir kvantificējama 20 % apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret lēmumu noraidīt prasītāja iesniegto sūdzību, ar kuru tā apstrīdēja Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) veikto ieturējumu no viņa atalgojuma pēc Tribunale di Treviso [Trevizo tiesa] sprieduma, ar kuru prasītāja un viņa bijušās sievas laulība ir atzīta par šķirtu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

1.	Ierēdnim garantēto tiesību tikt uzklausītam un izklāstīt savus apsvērumus pārkāpums.

2.	Prasītāja tiesību saņemt savai aizstāvībai vajadzīgo informāciju pārkāpums.

3.	Prasītāja tiesību saņemt norādes par iemesliem, kuru dēļ viņš nevarēja saņemt attiecīgo informāciju, pārkāpums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) 7. panta 1. punkta pārkāpums un nepareiza piemērošana, un līdz ar to – tiesību uz informāciju par procedūru, kas uzsākta attiecībā pret prasītāju, pārkāpums un pienākuma norādīt lēmumu pamatojumu neizpilde.

5.	Civildienesta noteikumu 24. panta pārkāpums un līdz ar to – prasītāja tiesību saņemt iestādes aizstāvību un palīdzību pret citu personu uzbrukumiem pārkāpums.

6.	Prasītājam nodarīta psihiska un fiziska kaitējuma un attiecīgās cēloņsakarības starp administrācijas rīcību un ciesto kaitējumu pastāvēšana.

(1) OV 2001, L 145, 3. lpp.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/37

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūlijā – VKR Holding/EUIPO (“VELUX”)

(Lieta T-465/17)

(2017/C 309/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VKR Holding A/S (Søborg, Dānija) (pārstāvis – J. Heebøll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “VELUX” – reģistrācijas pieteikums Nr. T 2 299 611

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 23. maija lēmums lietā R 1927/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība, un līdz ar to akceptēt reģistrācijas pieteikumu Nr. T 2 299 611 saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmi 000651869 (“VELUX”);

—	pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Apelācijas padomei.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 34. panta 2. punkta un 28. noteikuma pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/38

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – The Scotch Whisky Association/EUIPO – José Estévez (“JOHN COR”)

(Lieta T-469/17)

(2017/C 309/50)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Scotch Whisky Association (Edinburga, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – F. Rodríguez Domínguez un J. Gracia Albero, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: José Estévez, SA (Heresa de la Frontera, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JOHN COR” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 965 937

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 31. maija lēmums lietā R 1290/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 7. panta 1. punkta g) un j) apakšpunktu pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/38

Prasība, kas celta 2017. gada 26. jūlijā – Sensotek/EUIPO – Senso Tecnologie (“sensotek”)

(Lieta T-470/17)

(2017/C 309/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sensotek GmbH (Reichenbach an der Fils, Vācija) (pārstāvis – J. Klink, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Senso Tecnologie Srl (Roma, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “sensotek” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 648 871

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 16. maija lēmums lietā R 1953/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/39

Prasība, kas celta 2017. gada 28. jūlijā – Edison/EUIPO (“EDISON”)

(Lieta T-471/17)

(2017/C 309/52)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Edison SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – F. Boscariol de Roberto, D. Martucci un I. Gatto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “EDISON” – reģistrācijas pieteikums Nr. 3 315 991

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 28. aprīļa lēmums lietā R 1355/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Lēmums ir kļūdains, ciktāl tajā no 4. klases ir izslēgta “elektroenerģija”, jo tā neietilpst Nicas klasifikācijas astotajā redakcijā ietvertajā jēdzienā “fuel (including motors spirits)”, “motor fuels” un “illuminants”.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/40

Prasība, kas celta 2017. gada 3. augustā – Ghost – Corporate Management/EUIPO (“Dry Zone”)

(Lieta T-488/17)

(2017/C 309/53)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ghost – Corporate Management SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāve – S. de Barros Araújo, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Dry zone” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 498 322

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 5. jūnija lēmums lietā R 0683/2017-2

Prasītājas prasījumi:

—

apmierināt šo prasību un tādēļ pilnībā atcelt Apelācijas otrās padomes 2017. gada 5. jūnija lēmumu, un tāpēc aizstāt apstrīdēto lēmumu ar citu, ar kuru tiek atzīts, ka attiecīgā apelācijas sūdzība lietā R 683/2017-2, ESPZ Nr. 015498322 “Dry Zone” tika iesniegta paredzētajā termiņā un nodrošināt attiecīgā procesa turpmāko gaitu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Pirmais pamats: Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 60. panta un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1.lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 2015/2424, ar ko groza Regulu Nr. 207/2009 un Regulu Nr. 2868/95 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (OV 2015, L 341, 21. lpp.), 72. panta 1. punkta pārkāpums.

—	Otrais pamats: prasītājas procesuālo garantiju neievērošana, neveicot tādu faktisko apstākļu analīzi, kas ir ārpus tās kontroles jomas, vai tādu, kas varētu liecināt par nepārvaramās varas apstākļu iestāšanos, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.

—	Trešais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzības un juridiskās noteiktības principu pārkāpums.

18.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/40

Prasība, kas celta 2017. gada 2. augustā – Windspiel Manufaktur/EUIPO (Pudeļu vāciņa attēls)

(Lieta T-489/17)

(2017/C 309/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Windspiel Manufaktur GmbH (Daun, Vācija) (pārstāvis – O. Löffel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības pozīcijas preču zīme (Pudeļu vāciņa attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 024 987

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 1. jūnija lēmums lietā R 1374/2016-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 309

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 18. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 309/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1