ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 288

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

60. gadagājums
2017. gada 31. augusts


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

EESK 526. plenārsesija 2017. gada 31. maijā un 1. jūnijā

2017/C 288/01

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta ietekme uz (digitālo) vienoto tirgu, ražošanu, patēriņu, nodarbinātību un sabiedrību (pašiniciatīvas atzinums)

1

2017/C 288/02

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Kopējās lauksaimniecības politikas iespējamā pārveidošana (izpētes atzinums)

10


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

 

EESK 526. plenārsesija 2017. gada 31. maijā un 1. jūnijā

2017/C 288/03

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropas topošie līderi… jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva(COM(2016) 733 final)

20

2017/C 288/04

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam(COM(2016) 799 final – 2016/0400 (COD))

29

2017/C 288/05

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu: a) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā īstenot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru, un ar ko groza Direktīvu 2006/123/EK un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu(COM(2016) 821 final – 2016/0398 (COD)); b) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas(COM(2016) 822 final – 2016/0404 (COD)); c) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, ko ievieš ar Regulu … (EPK regulu)(COM(2016) 823 final – 2016/0402 (COD)); d) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu(COM(2016) 824 final – 2016/0403 (COD))

43

2017/C 288/06

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz pagaidu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar noteiktu preču un pakalpojumu piegādēm, kam pārsniegta noteikta robežvērtība, groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu(COM(2016) 811 final – 2016/0406 (CNS))

52

2017/C 288/07

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā(COM(2017) 11 final – 2017/0004 (COD))

56

2017/C 288/08

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas Aizsardzības rīcības plāns(COM(2016) 950 final)

62

2017/C 288/09

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto(COM(2017) 97 final – 2017/0043 (COD))

68

2017/C 288/10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada(COM(2017) 54 final – 2017/0017 (COD))

75

2017/C 288/11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā(COM(2016) 763 final)

81

2017/C 288/12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija – liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos(COM(2016) 766 final)

85

2017/C 288/13

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)(COM(2016) 861 final – 2016-379-COD), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK(COM(2016) 862 final – 2016-377-COD), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)(COM(2016) 863 final – 2016-378-COD), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)(COM(2016) 864 final – 2016-380-COD)

91

2017/C 288/14

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli(COM(2017) 53 final);Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Progresa ziņojums par atjaunojamo energoresursu enerģiju(COM(2017) 57 final)

100

2017/C 288/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK(COM(2017) 8 final – 2017/0002 (COD))

107

2017/C 288/16

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām(COM(2017) 47 final – 2017/0015 (COD))

115

2017/C 288/17

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana(JOIN(2016) 29 final)

120

2017/C 288/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā(COM(2017) 128 final – 2017/0056 COD)

129

2017/C 288/19

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz 2017. kalendāro gadu nosaka tiešo maksājumu korekcijas likmi, kura paredzēta Regulā (ES) Nr. 1306/2013(COM(2017) 150 final – 2017/0068 COD)

130


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EESK 526. plenārsesija 2017. gada 31. maijā un 1. jūnijā

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mākslīgais intelekts. Mākslīgā intelekta ietekme uz (digitālo) vienoto tirgu, ražošanu, patēriņu, nodarbinātību un sabiedrību”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2017/C 288/01)

Ziņotāja:

Catelijne MULLER

Pilnsapulces lēmums:

22.9.2016.

Juridiskais pamats:

Reglamenta 29. panta 2. punkts

 

Pašiniciatīvas atzinums

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa:

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē:

4.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā:

31.5.2017.

Plenārsesija nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

159/3/14

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mākslīgo intelektu pašlaik skar vairākas būtiskas pārmaiņas un tas strauji gūst pielietojumu sabiedrībā. Mākslīgā intelekta tirgus apmērs sasniedz aptuveni 664 miljonus ASV dolāru (USD), un saskaņā ar aplēsēm 2025. gadā tas varētu palielināties līdz 38,8 miljardiem USD. Tā kā mākslīgais intelekts sabiedrību var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, EESK ir apņēmusies uzmanīgi sekot līdzi šajā jomā notiekošajām pārmaiņām ne vien no tehniskā, bet arī no ētiskā, sabiedrības un drošības viedokļa.

1.2.

EESK, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, drīzumā uzsāks, centralizēs un stimulēs sabiedrības debates par mākslīgo intelektu un šajā procesā iesaistīs visus iesaistītos dalībniekus: politisko lēmumu pieņēmējus, nozares pārstāvjus, sociālos partnerus, patērētājus, NVO, aprūpes un izglītības iestādes, kā arī ekspertus un akadēmiķus, kas pārstāv dažādas disciplīnas, piemēram, mākslīgo intelektu, drošību, ētiku, ekonomiku, darba zinātnes, tieslietas, uzvedības zinātnes, psiholoģiju un filozofiju.

1.3.

Lai gan tās ir ļoti svarīgas, diskusijas par augstākā līmeņa intelektu pašlaik dominē pār debatēm par pašreizējo mākslīgā intelekta pielietojumu ietekmi un tās aizēno. Tāpēc minētā procesa uzdevums un mērķis galvenokārt būs veidot un paplašināt zināšanas par mākslīgo intelektu un tādējādi veicināt uz informāciju balstītu un līdzsvarotu diskusiju, cenšoties nepieļaut sliktākos iespējamos scenārijus vai pārmērīgu relativizāciju. Turklāt EESK rūpēsies par mākslīgā intelekta attīstību cilvēces labā. Šā procesa gaitā būs jāveic vēl kāds svarīgs uzdevums un mērķis: uzskaitīt, veidot un kontrolēt radikālās pārmaiņas mākslīgā intelekta attīstībā un saistītajās jomās tā, lai pienācīgi un piemērotā brīdī vērstu uz tām uzmanību. Tas nostiprinās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī tās uzticēšanos un atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un mākslīgā intelekta izvēršanai.

1.4.

Mākslīgā intelekta ietekme pārsniedz valstu robežas, tāpēc būs jāpieņem starptautiski stratēģiskie satvari. EESK iesaka ES uzņemties vadošo lomu pasaules līmenī un pieņemt skaidrus un universālus stratēģiskos satvarus mākslīgā intelekta jomā, ievērojot Eiropas vērtības un pamattiesības. Komiteja var un vēlas ar savu ieguldījumu piedalīties šā jautājuma risināšanā.

1.5.

Šobrīd EESK uzsver 11 jomas, kurās mākslīgais intelekts rada izaicinājumu sabiedrībai: ētika, drošība, privātums, pārredzamība un pārskatatbildība; darbs, izglītība un prasmes; (ne)vienlīdzība un iekļaušana; likumdošana un regulējums; pārvaldība un demokrātija; pieejamība; karš; augstākā līmeņa intelekts. Šajā atzinumā EESK ir formulējusi vairākus ieteikumus.

1.6.

EESK atbalsta tā dēvēto cilvēka vadības – human-in-command  – pieeju mākslīgajam intelektam, kuras nosacījumi būtu atbildīga, droša un lietderīga mākslīgā intelekta veidošana, iekārtām joprojām paliekot iekārtām, ko pastāvīgi kontrolē cilvēki.

1.7.

EESK iesaka izveidot ētikas kodeksu mākslīgā intelekta veidošanai, izvēršanai un izmantošanai ar mērķi panākt, lai mākslīgā intelekta sistēmas visa to izmantošanas procesa gaitā nepārkāptu cilvēka cieņas, neaizskaramības, brīvības, privātuma ievērošanas, kultūras daudzveidības un vīriešu un sieviešu līdztiesības, kā arī pamattiesību principus.

1.8.

EESK vēlas, lai tiktu ieviesta standartizācijas sistēma mākslīgā intelekta sistēmu pārbaudīšanai, apstiprināšanai un kontrolēšanai. Tās pamatā vajadzētu būtu plašam drošības, pārredzamības, saprotamības, pārskatatbildības un ētikas vērtību klāstam.

1.9.

EESK aicina izveidot tādu Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūru, ko veidotu atvērtā pirmavota (open source) un privātumu nepārkāpjoši mācīšanās satvari, vide izmēģinājumiem reālās dzīves situācijā (real life) un augstas kvalitātes datu virknes mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanai un veidošanai. Aicina pievērst uzmanību (konkurences) priekšrocībām, ko Eiropas Savienībai pasaules tirgū var nodrošināt “ES līmenī apstiprinātas mākslīgā intelekta sistēmas”, kurām tiktu nodrošināta Eiropas sertificēšana un marķēšana.

1.10.

Eiropas Savienībai, valstu pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem vajadzētu kopīgi noteikt, kurus darba tirgus sektorus, cik lielā mērā un pēc cik ilga laika skars mākslīgais intelekts, un atrast risinājumu to seku novēršanai, ko šis process atstās nodarbinātības, darba satura, sociālo sistēmu un (ne)vienlīdzības jomā. Ir jāiegulda arī darba tirgus nozarēs, kurās mākslīgā intelekta ietekme ir neliela vai tādas nav vispār.

1.11.

EESK iesaka šiem dalībniekiem kopīgi strādāt pie komplementārām mākslīgā intelekta sistēmām un to kopīgas ieviešanas darba vietā. Var iedomāties, piemēram, cilvēka un iekārtas komandas, kurās mākslīgais intelekts papildinātu un uzlabotu cilvēku darbu. Tiem būtu jāiegulda arī visiem paredzētā formālajā un neformālajā mācību procesā, izglītībā un apmācībā, lai varētu strādāt ar mākslīgo intelektu, kā arī nolūkā veidot prasmes, kuras mākslīgais intelekts nenodrošinās vai nevarēs nodrošināt.

1.12.

Būtu jāuzsāk konkrēts novērtējums par Eiropas normatīvajiem aktiem sešās Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļas (STOA) noteiktajās jomās, kurām varētu tikt piemērota pārskatīšana vai atjaunināšana. EESK var un vēlas piedalīties šajā novērtēšanas procesā. Komiteja iebilst pret īpaša juridiskas personas statusa ieviešanu robotiem vai mākslīgajam intelektam. Tas faktiski atņemtu saturu civiltiesiskās atbildības korektīvi preventīvajiem aspektiem. Turklāt tas radītu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī bezrūpīgas rīcības risku gan mākslīgā intelekta izstrādes, gan izmantošanas līmenī.

1.13.

Gan publiskā, gan privātā līmenī ir aktīvi jāveicina un jāatbalsta tādu mākslīgā intelekta pielietojumu veidošana, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību, veicina iekļautību un uzlabo cilvēku dzīvi. Eiropas Komisijai savu programmu ietvaros būtu jāfinansē pētnieciskais darbs, kas būtu vērsts uz mākslīgā intelekta sociālo ietekmi, kā arī uz to inovāciju sociālo ietekmi, ko mākslīgā intelekta jomā finansējusi ES.

1.14.

EESK atbalsta Human Rights Watch un citu organizāciju pausto aicinājumu aizliegt autonomu ieroču sistēmas. Komiteja atzinīgi vērtē apspriešanos, kas šajā jautājumā ir izsludināta ANO, taču uzskata, ka tai būtu jāskar arī mākslīgā intelekta pielietojums kiberkara jomā.

2.   Mākslīgais intelekts

2.1.

Nav vienas vienīgas precīzas mākslīgā intelekta definīcijas. Tā ir koncepcija, kas aptver daudzas (apakš)nozares, piemēram, kognitīvo informātiku (cognitive computing – algoritmus, kas spriež un mācās augstākā, t. i., pārcilvēciskā līmenī), mašīnmācīšanās (machine learning – algoritmi, kas neatkarīgi apgūst uzdevumu izpildi), pastiprinātais intelekts (augmented intelligence – sadarbība starp cilvēku un iekārtu), viedā robotika (robotos integrēts mākslīgais intelekts). Tomēr galvenais pētniecības un izstrādes mērķis mākslīgā intelekta jomā ir automatizēt viedo uzvedību, tostarp spēju domāt, vākt informāciju, plānot, mācīties, sazināties, veikt manipulācijas, raidīt signālus un pat radīt, sapņot un uztvert.

2.2.

Kopumā tiek izšķirti divi mākslīgā intelekta veidi: šaurais mākslīgais intelekts (narrow AI) un vispārīgais mākslīgais intelekts (general AI). Šaurais mākslīgais intelekts spēj izpildīt konkrētus uzdevumus. Vispārīgais mākslīgais intelekts spēj veikt visus intelektuālos uzdevumus, ko spēj paveikt cilvēks.

2.3.

Pēdējā laikā ir gūts daudz panākumu šaurā mākslīgā intelekta jomā, ko jo īpaši ir veicinājis datorapstrādes jaudas (computer processing power) pieaugums, liela datu apjoma pieejamība un mašīnmācīšanās attīstība. Mašīnmācīšanās ietvaros algoritmi var iemācīties autonomi izpildīt konkrētus uzdevumus, kuriem tie nav īpaši programmēti. Šīs metodes pamatā ir mācīšanās datu apstrāde, balstoties uz kuriem algoritms iemācās atpazīt modeļus un izveidot noteikumus. Dziļā mācīšanās (deep learning), kas ir mašīnmācīšanās paveids, izmanto struktūras (neuronal networks – neironu tīklus), kas radītas pēc līdzības ar atsevišķām cilvēka smadzeņu funkcijām, kurās mācīšanos nodrošina pieredze un atgriezeniskā informācija. Pateicoties šādai attīstībai mākslīgā intelekta sistēmas tagad var būt autonomas (ar algoritmu palīdzību), spējīgas pielāgoties, kā arī mācīties automātiski.

2.4.

Jau kādu laiku pētniecība un izstrāde mākslīgā intelekta jomā ir vērsta uz domāšanu, zināšanu ieguvi, plānošanu, saziņu un uztveri (vizuālo, dzirdes un sensoro). Tas ir ļāvis izveidot vairākus uz mākslīgo intelektu balstītus pielietojumus – virtuālos palīgus, pašvadošas automašīnas, informācijas automātisku apkopošanu, balss atpazīšanu, tulkošanas ierīces, tekstrunas (text-to-speak) ierīces, automatizētas finanšu darbības, elektronisko izmeklēšanu (e-discovery) tiesu jomā u. c.

2.5.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka pielietojumu skaits šajā jomā un mākslīgajam intelektam piešķirtais investīciju apjoms nesen ir eksponenciāli palielinājies. Mākslīgā intelekta tirgus apmērs pašlaik sasniedz aptuveni 664 miljonus USD un saskaņā ar aplēsēm 2025. gadā tas varētu sasniegt 38,8 miljardus USD.

3.   Ar mākslīgo intelektu saistītās pozitīvās perspektīvas un apdraudējums

3.1.

Tikpat kā neviens neapstrīd to, ka mākslīgais intelekts var radīt daudzus ieguvumus sabiedrībai. Vajag tikai iedomāties par pielietojumiem ilgtspējīgākas lauksaimniecības, lielākas drošības uz ceļiem, stabilākas finanšu sistēmas, mazāk piesārņojošu ražošanas procesu, medicīnas attīstības, papildu drošības darba vietā, individualizētākas izglītības, labāka tiesiskuma un drošākas sabiedrības nolūkā. Iespējams, ka tas pat palīdzēs novērst slimības un nabadzību. Mākslīgais intelekts var pat būtiski veicināt rūpniecības izaugsmi un stiprināt ES konkurētspēju.

3.2.

Tomēr, tāpat kā visas revolucionārās tehnoloģijas, arī mākslīgais intelekts rada riskus un sarežģītus stratēģiskus izaicinājumus drošības un kontrolējamības jomās, kā arī sociālekonomiskajos, ētikas, privātuma aizsardzības, uzticamības un citos aspektos.

3.3.

Esam nonākuši būtiski svarīgā posmā, lai noteiktu (pamata) nosacījumus mākslīgā intelekta pašreizējai un turpmākajai attīstībai un izmantošanas izvēršanai. Ilgtermiņā šīs priekšrocības no mākslīgā intelekta būs iespējams gūt tikai tad, ja pareizi tiks noteiktas arī ar to saistītās problēmas. Šajā nolūkā ir jāizdara politiska izvēle.

a)

Ētika

3.4.

Mākslīgā intelekta attīstība rada daudzus ar ētiku saistītus jautājumus. Kāda ir autonoma mākslīgā intelekta ietekme uz personas neaizskaramību, autonomiju, cieņu, neatkarību, vienlīdzību, drošību, izvēles brīvību? Kā nodrošināt, lai vienmēr tiktu ievēroti un garantēti mūsu pamatstandarti, mūsu vērtības un cilvēktiesības?

3.5.

Šajā saistībā ir jāpiezīmē, ka pašlaik mākslīgā intelekta veidošana notiek viendabīgā vidē, ko pārsvarā veido gados jauni baltie vīrieši, tā (apzināti vai neapzināti) veicinot kultūras un dzimumu nevienlīdzības iesakņošanos mākslīgajā intelektā, jo īpaši tādēļ, ka mākslīgā intelekta sistēmas mācās, balstoties uz mācību datu pamata. Ir svarīgi, lai šādi dati būtu pareizi, kā arī kvalitatīvi, dažādoti, pietiekami padziļināti un objektīvi. Pastāv vispārējs, taču maldinošs uzskats, ka dati pēc definīcijas ir objektīvi. Ar datiem ir viegli manipulēt, tie var būt tendenciozi, un tos var ietekmēt ar kultūru, dzimumu vai ar citiem aspektiem saistīta izvēle un aizspriedumi, turklāt dati var būt arī kļūdaini.

3.6.

Mākslīgā intelekta sistēmas, kas pašlaik tiek izstrādātas, neietver integrētas ētiskās vērtības. Par to ieviešanu mākslīgā intelekta sistēmās un vidē, kurā šādas sistēmas tiek izmantotas, ir jārūpējas cilvēkiem. Mākslīgā intelekta sistēmu (gan publisko, gan komerciālo) izstrāde, ieviešana un izmantošana ir jāveic atbilstoši mūsu standartiem, vērtībām un pamatbrīvībām, kā arī cilvēktiesībām. Tāpēc EESK aicina jau tagad veidot un ieviest vienotu, pasaules mērogā piemērojamu ētikas kodeksu mākslīgā intelekta veidošanai, ieviešanas izvēršanai un izmantošanai.

b)

Drošība

3.7.

Mākslīgā intelekta izmantošana reālajā pasaulē neapstrīdami rada jautājumus saistībā ar drošību. Ir iespējams nošķirt iekšējo un ārējo drošību.

Iekšējā drošība. Vai mākslīgā intelekta sistēma ir pietiekami noturīga, lai (arī turpmāk) darbotos pareizi? Vai algoritms ir programmēts pienācīgi? Vai nepastāv algoritma darbības apstāšanās vai pirātisma risks? Vai tas ir efektīvs? Vai tam var uzticēties?

Ārējā drošība. Vai mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanā sabiedrībā tiek pilnībā ievērota drošība? Vai tā darbojas pavisam droši ne tikai normālos apstākļos, bet arī nezināmā, ārkārtas vai neparedzamā situācijā? Kāda ir pašmācīšanās spējas ietekme uz drošību, tostarp, ja sistēma turpina mācīties pēc darbības uzsākšanas?

3.8.

EESK uzskata, ka mākslīgā intelekta sistēmas var izmantot tikai tad, ja tās atbilst īpašām prasībām iekšējās un ārējās drošības jomā. Šīs prasības kopīgi būtu jānosaka politisko lēmumu pieņēmējiem, mākslīgā intelekta un drošības speciālistiem, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

c)

Pārredzamība, saprotamība, kontrolējamība un pārskatatbildība

3.9.

Mākslīgā intelekta atzīšana, kā arī ilgtspējīga attīstība un ieviešana ir cieši saistītas ar to, ka ir iespējams, jo īpaši a posteriori, saprast, kontrolēt un izskaidrot mākslīgā intelekta sistēmu darbību, rīcību un lēmumus.

3.10.

Mākslīgā intelekta sistēmu rīcība un lēmumi (kas ir viedu algoritmu rezultāts) arvien vairāk ietekmē cilvēku dzīvi. Piemērs tam ir mākslīgā intelekta izmantošana uz informāciju balstītajā policijas darbā, hipotekārā kredīta pieprasījumu novērtēšanā vai arī apdrošināšanas jomā procedūrās, kurās tiek izskatīta seguma piekrišana. No šāda viedokļa mākslīgā intelekta sistēmas lēmumu pieņemšanas procesa saprotamība un kontrolējamība, kā arī spēja atbildēt par savu rīcību ir izšķiroši svarīga.

3.11.

Daudzas mākslīgā intelekta sistēmas lietotājiem jau tagad ir ļoti grūti saprotamas. Taču tas pats arvien biežāk ir sakāms arī par šādu sistēmu izstrādātājiem. Īpaši var minēt neironu tīklus, kas bieži vien ir melnās kastes (black boxes), kurās notiek (lēmumu pieņemšanas) procesi, kas ir kļuvuši nesaprotami un attiecībā uz kuriem nav sniegta nekāda skaidrojoša rokasgrāmata.

3.12.

EESK vēlas, lai mākslīgā intelekta sistēmas būtu pārredzamas, saprotamas un kontrolējamas un lai to darbību būtu iespējams izskaidrot arī a posteriori. Turklāt ir jānosaka, kādus lēmumu procesus var uzticēt mākslīgā intelekta sistēmām un kādus nevar, un kādos gadījumos cilvēka darbība būtu vēlama vai obligāta.

d)

Privātuma aizsardzība

3.13.

Privātuma aizsardzība mākslīgā intelekta sistēmu kontekstā ir satraucošs jautājums. Daudzos (patēriņa) produktos mākslīgā intelekta sistēma jau ir iekļauta. Būtu jāpiemin mājsaimniecības ierīces, rotaļlietas, mašīnas, pulksteņi, viedās aproces vai viedtālruņi. Visi minētie produkti sūta datus (bieži vien personiskus) ražotāju platformām mākonī. Raizes par to, vai privātums ir pietiekami aizsargāts ir īpaši spēcīgas tāpēc, ka datu tirdzniecība, t. i., ražotāja ievākto datu pārdošana trešām pusēm, ir pilnā plaukumā.

3.14.

Turklāt mākslīgais intelekts, izmantojot ļoti liela datu (bieži vien personas datu) apjoma analīzi, spēj ietekmēt indivīdu izvēli ļoti daudzās jomās (komerciāli lēmumi, lēmumi saistībā ar vēlēšanām un referendumiem). Bērni veido īpaši neaizsargātu grupu. EESK raizējas par tādu mākslīgā intelekta izmantošanu, kas ir tieši vērsta uz to, lai ietekmētu bērnu rīcību un vēlmes.

3.15.

Nevar pieļaut, ka mākslīgā intelekta piemērošana personas datiem ierobežo indivīdu faktisko vai šķietamo brīvību. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir paredzēts pastiprināti aizsargāt privāto dzīvi saistībā ar personisku datu pārsūtīšanu ar digitāliem līdzekļiem. Ņemot vērā mākslīgā intelekta jomā notiekošās izmaiņas ir rūpīgi jākontrolē, vai praksē tiek pietiekami nodrošinātas cilvēku tiesības uz informētu piekrišanu un brīvu izvēli datu pārsūtīšanas gadījumā, kā arī tiesības piekļūt pārsūtītajiem datiem, tos labot un pārbaudīt.

e)

Standarti un infrastruktūra

3.16.

Ir jāizstrādā jaunas standartizācijas procedūras mākslīgā intelekta sistēmu pārbaudei un apstiprināšanai, kas būtu balstītas uz plašu standartu klāstu, lai būtu iespējams novērtēt un kontrolēt mākslīgā intelekta sistēmu drošību, pārredzamību, saprotamību, spēju atbildēt un ētisko atbildību.

3.17.

EESK iesaka Eiropas Savienībai izstrādāt pašai savu mākslīgā intelekta infrastruktūru, ko veidotu atvērtā pirmkoda (open source) un privātumu nepārkāpjoši mācīšanās satvari un augstas kvalitātes datu virknes mākslīgā intelekta sistēmu attīstīšanai un sagatavošanai. Atbalsts Eiropas līmenī apstiprinātām mākslīgā intelekta sistēmām var Eiropas Savienībai nodrošināt (konkurētspējas) priekšrocības pasaules tirgū. EESK iesaka šajā nolūkā izskatīt mākslīgā intelekta sistēmu Eiropas sertificēšanas un etiķetēšanas iespējas.

f)

Ietekme uz darbu, nodarbinātību, darba apstākļiem un sociālajām sistēmām

3.18.

Viedokļi par to, cik ātri un kādā mērā tas notiks, atšķiras, taču ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts ietekmēs nodarbinātības līmeni, kā arī daudzu amatu būtību un raksturu un sociālās sistēmas.

3.19.

Saskaņā ar Brynjolfsson un McAfee (MIT) pašreizējā tehnoloģiskā attīstība (tostarp mākslīgais intelekts) veido mehanizācijas otro laikmetu. Tomēr pastāv divas būtiskas atšķirības: i) senās iekārtas galvenokārt aizstāja fizisko darbu, savukārt mūsdienās jaunās iekārtas aizstāj intelektuālos pakalpojumus un kognitīvās prasmes – tas ietekmē ne tikai mazkvalificēto darbaspēku (blue collar workers), bet arī diplomētos darbiniekus (white collar workers); ii) mākslīgais intelekts ir vispārējas nozīmes tehnoloģija (general purpose technology), kas vienlaicīgi ietekmē teju visas nozares.

3.20.

Mākslīgais intelekts var radīt reālas priekšrocības bīstamu, mokošu, nogurdinošu, netīru, nepatīkamu, monotonu vai garlaicīgu darbību gadījumā. Jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta sistēmas arvien vairāk spēj veikt rutīnas uzdevumus, piemēram, datu apstrādi un analīzi vai uzdevumus, kas galvenokārt ietver plānošanu un prognozēšanu un kurus bieži veic augsti kvalificētas personas.

3.21.

Tomēr lielākā daļa amatu ietver vairākas atšķirīgas darbības. Tāpēc risks, ka mākslīgais intelekts vai roboti aizstās visas viena cilvēka profesionālās darbības, ir ļoti neliels. Tomēr gandrīz visi saskarsies ar savu profesionālo darbību daļēju automatizāciju. Šādi atbrīvoto laiku varētu veltīt citiem uzdevumiem, taču tas nevar notikt bez valsts iestāžu un sociālo partneru ieguldījuma. No šāda viedokļa ir jāņem vērā šo pārmaiņu iespējamā ietekme uz darba ņēmējiem un vadošajiem darbiniekiem un jāveicina viņu iesaiste šajā procesā, lai viņi saglabātu situācijas kontroli un nekļūtu par upuriem.

3.22.

Bez tam dienas gaismu ieraudzīs arī jaunas darbvietas. Pašlaik gan vēl nav iespējams noteikt, kādas tās būs, cik daudz to būs vai cik ātri tas notiks. Tādi uzņēmumi kā Google un Facebook veiksmīgi rada ievērojamu vērtību, izmantojot salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu. Tomēr jaunradītās darbvietas ne vienmēr nozīmē kvalitatīvas darbvietas. Turpinoties mākslīgā intelekta attīstībai, var bažīgi jautāt, vai drīzumā nepaliks vien vāji atalgoti sīkuzdevumi arvien lielākai elastīgu darbinieku grupai.

3.23.

Mākslīgais intelekts ietekmēs ne tikai darba apjomu, bet arī veiktā darba raksturu. Mākslīgā intelekta sistēmas sniedz arvien vairāk iespēju darbiniekus izsekot un uzraudzīt, kas var apdraudēt autonomiju un privātuma nodrošināšanu. Jau tagad darbs bieži tiek noteikts un sadalīts ar algoritmu starpniecību un bez jebkādas cilvēka iejaukšanās. Tas ietekmē darba raksturu un darba apstākļus. Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana var arī radīt darbību samazināšanās risku un izraisīt nozīmīgu prasmju zaudēšanu.

3.24.

Tomēr mēs neesam pakļauti tehnoloģijām. Publiskā pārvalde un sociālie partneri var izvēlēties veidu, kādā notiks turpmākā mākslīgā intelekta attīstība un kā tas tiks piemērots profesionālās darbības apstākļos – un tas ir jādara apņēmīgi. Šajā saistībā ir svarīgi vērst uzmanību ne tikai uz to, ko mākslīgais intelekts ļauj sasniegt, bet arī uzdot jautājumu par to, ko cilvēki var darīt ar mākslīgo intelektu (radošums, empātija, sadarbība), kādus uzdevumus mēs arī turpmāk vēlamies veikt paši, un meklēt risinājumus, kas ļautu uzlabot sadarbību starp cilvēku un iekārtu (komplementaritāte).

3.25.

Pastiprinātā intelekta (augmented intelligence – komplementaritāte) veids, kurā cilvēks un iekārta sadarbojas un viens otru stiprina, ir pats interesantākais mākslīgā intelekta pielietojums, jo runa ir par cilvēku ar iekārtu pretstatā cilvēkam iekārtas vietā. Kopīgai radīšanai gan piemīt kāds nozīmīgs aspekts – darbiniekiem ir jābūt iesaistītiem šādu mākslīgā intelekta komplementāru sistēmu izstrādē, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta sistēmas ir efektīvas un darbinieki saglabā pietiekamu autonomiju un kontroli (human-in-command), apmierinātību un prieku strādāt.

g)

Izglītība un prasmes

3.26.

Lai ikviens varētu pielāgoties mākslīgā intelekta straujajai attīstībai, ir būtiski svarīgi uzturēt digitālās prasmes vai dot iespēju iegūt jaunas. Ar savu Digitālo prasmju un darbvietu koalīciju (Digital Skills and Jobs Coalition) Eiropas Komisija spēcīgi atbalsta digitālo prasmju veidošanu. Tomēr ne visiem būs interese par programmatūras izstrādātāja vai programmētāja profesiju vai spējas apgūt kādu no šīm profesijām. Tāpēc politika un finanšu līdzekļi būs jāvērš arī uz izglītību un prasmju veidošanu jomās, kurās nebūs mākslīgā intelekta sistēmu radīta apdraudējuma riska (piemēram, uzdevumi, kuros cilvēka darbs ir izšķiroši svarīgs vai kuros cilvēks un iekārta darbojas saskaņoti, vai kurus mēs nevēlamies uzticēt iekārtai).

3.27.

Pievēršoties cilvēka un mākslīgā intelekta komplementaritātei (pastiprinātais intelekts), ir būtiski nepieciešams paredzēt visu cilvēku apmācību jau no visagrīnākā vecuma, lai apgūtu attiecības ar mākslīgo intelektu un tā izmantošanu ar mērķi saglabāt lietotāju autonomiju un kontroli (human-in-command). Šajā saistībā ir svarīgi mācīt arī ētiku un privātuma ievērošanu, ņemot vērā mākslīgā intelekta spēcīgo ietekmi šajās jomās.

h)

Pieejamība, sociālā (ne)vienlīdzība, iekļaušana un sadalījums

3.28.

Mākslīgā intelekta un visu ar to saistīto elementu (attīstības platformas, dati, zināšanas, ekspertzināšanas) attīstības lielākā daļa ir piecu lielo tehnoloģisko uzņēmumu (Amazon, Google, Apple, Facebook un Microsoft) rokās. Lai arī minētie uzņēmumi atbalsta mākslīgā intelekta brīvu izstrādi un daži pat piedāvā piekļuvi savām mākslīgā intelekta izstrādes platformām atvērtā pirmkoda veidā (open-source), ar to nav pietiekami, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu pilnīgu pieejamību. Eiropas Savienībai, starptautiskajiem lēmumu pieņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā saistībā ir būtiska nozīme, gādājot par to, lai šīs sistēmas būtu pieejamas visiem, kā arī par to, lai šādu sistēmu izstrāde notiktu atvērtā vidē.

3.29.

Ar kapitālu finansētā tehnoloģiskā attīstība, kuras ietvaros inovācijas galvenokārt rada peļņu to īpašniekiem, izraisa darba pozīcijas pazemināšanos attiecībā pret kapitālu. Tehnoloģiskās pārmaiņas var izraisīt arī cilvēku (ienākumu) nevienlīdzību (vietējā, reģionālā un pasaules līmenī). Mākslīgais intelekts rada šādas tendences pastiprināšanās risku.

3.30.

Šīm tendencēm būtu rūpīgi jāseko līdzi un jāsniedz piemērotas atbildes. Pašlaik jau tiek pausts atbalsts nodokļa piemērošanai mākslīgajam intelektam, mākslīgā intelekta dividendēm vai mākslīgā intelekta sistēmu īpašumtiesību sadalīšanai starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Arvien biežāk tiek minēta arī nepieciešamība pēc beznosacījuma pamatienākumiem.

3.31.

Kādā no iepriekšējiem atzinumiem (1) EESK minēja digitālo dividenžu iespēju un to taisnīgu sadalījumu ar mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz izaugsmi. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi meklēt šādus risinājumus – to ietvaros ir jāatrod precīzs līdzsvars starp tāda mākslīgā intelekta attīstību, kas ir izdevīgs cilvēkiem, un šo risinājumu iespējamām negatīvām sekām. Ir arī jānovērš bezrūpīgas rīcības risks, ko radītu atbildības par mākslīgā intelekta sistēmu nodošana struktūrai, no kuras praksē atbildību nebūs iespējams prasīt.

i)

Likumdošana un regulējums

3.32.

Mākslīgā intelekta ietekme uz esošajiem normatīvo aktu noteikumiem ir ievērojama. Eiropas Parlamenta STOA nodaļa 2016. gada jūnijā publicēja to Eiropas normatīvo aktu sarakstu, kurus skars situācijas attīstība robotikas, kiberfizisko sistēmu un mākslīgā intelekta jomā. STOA norāda sešas jomas (transports, divējāda lietojuma sistēmas, pilsoņu brīvības, drošība, veselība un enerģētika), kurās ES varētu būt jāpārskata vai jāatjauno vismaz 39 regulas, direktīvas, deklarācijas un paziņojumi, kā arī ES Pamattiesību harta. Šis novērtējums būtu jāveic bez kavēšanās un apņēmīgi, turklāt EESK var un vēlas piedalīties šajā procesā.

3.33.

Jautājums par to, kam tiks piemērota atbildība par mākslīgā intelekta sistēmu radīto kaitējumu, tiek risināts daudzās debatēs. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kuros sistēma ir autonoma un turpina mašīnmācīšanos pēc darbības uzsākšanas. Eiropas Parlaments ir sagatavojis ieteikumus par civiltiesību noteikumiem robotikā, jo īpaši priekšlikumu izskatīt iespēju robotiem piešķirt “elektroniskas personas statusu” (e-personību) – ar to tiktu noteikts, ka viņiem varētu piemērot civiltiesisko atbildību par viņu radīto kaitējumu. EESK iebilst pret sava veida juridiskas personas statusa piešķiršanu robotiem vai mākslīgajam intelektam un mākslīgā intelekta sistēmām, ņemot vērā tā izraisīto nepieņemamo bezrūpīgas rīcības risku. Ja šāds priekšlikums tiks īstenots, ar civiltiesiskās atbildības tiesībām saistītā korektīvā preventīvā ietekme zudīs, tiklīdz ražotājs vairs neuzņemsies atbildības risku, jo tas jau būs nodots robotam (vai mākslīgā intelekta sistēmai). Turklāt pastāv šāda veida juridisks nepienācīgas vai ļaunprātīgas izmantošanas risks. Salīdzinājums ar sabiedrību ierobežoto atbildību nav pamatots, jo šādos gadījumos vienmēr ir kāda fiziska persona, kas tomēr ir atbildīga. No šāda viedokļa ir jāpārbauda, kādā mērā pašreizējie Eiropas un dalībvalstu likumi, noteikumi un judikatūra atbildības jomā (saistībā ar produktiem un riskiem) un paša vainas jomā sniedz pietiekamu atbildi uz šo jautājumu un – pretējā gadījumā – kādi ir iespējamie risinājumi juridiskā aspektā.

3.34.

Lai mākslīgā intelekta jomā varētu radīt pienācīgu leģislatīvu un normatīvu pieeju, ir būtiski nepieciešams arī skaidri noteikt, ko mākslīgais intelekts spēj vai nespēj darīt un ko tas varētu darīt īsā, vidējā un ilgā termiņā.

3.35.

Mākslīgais intelekts nezina robežu. Tāpēc ir svarīgi pievērsties pasaules mēroga regulējumam, jo ar reģionālu regulējumu nepietiks un tam var būt pat nevēlamas sekas. Ņemot vērā pārbaudīto ES produktu un drošības standartu sistēmu, protekcionisma mēģinājumus, kas konstatēti citos kontinentos, augsto zināšanu līmeni Eiropā, Eiropā spēkā esošo pamattiesību un sociālo tiesību sistēmu, kā arī sociālo dialogu, EESK iesaka Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu skaidru un universālu stratēģisko ietvardokumentu izstrādē mākslīgā intelekta jomā un veicināt šo procesu pasaules līmenī.

j)

Pārvaldība un demokrātija

3.36.

Mākslīgā intelekta pielietojums var uzlabot pilsoņu iesaisti publiskajā pārvaldē un palielināt politisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību. EESK aicina ES un valstu iestādes izmantot mākslīgo intelektu šajā nolūkā.

3.37.

EESK raizējas par mērķtiecīgu mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu (viedu algoritmu formā) informācijas apkopošanas nolūkā, piemēram, sociālajos medijos, kas, šķiet, ir izraisījusi informācijas ierobežošanu un pastiprinājusi sabiedrības šķelšanos (piemēram, tā dēvētie filtru burbuļi (filter bubbles) un maldinošā informācija, kas Twitter un Facebook portālos publicēta ASV prezidenta vēlēšanu laikā).

3.38.

Komiteju uztrauc arī zīmes, kas liecina par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu ar nolūku ietekmēt pilsoņu (balsošanas) rīcību. Pastāv aizdomas, ka ar viedo algoritmu palīdzību ir izdevies paredzēt cilvēku rīcību un viņus vadīt. Tas ir apdraudējums atklātai un taisnīgai demokrātijai. Pašreizējā viedokļu polarizācijas un starptautisko institūciju graušanas kontekstā šāda veida precīza un iedarbīga propaganda strauji varētu nodarīt mūsu sabiedrībai vēl lielāku kaitējumu. Tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ ir nepieciešams veidot (viedo) algoritmu pārredzamības un kontrolējamības standartus.

k)

Kara stāvoklis

3.39.

ANO Parasto ieroču konvencijā tika nolemts 2017. gadā rīkot ekspertu apspriedes par autonomo ieroču sekām. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Human Rights Watch un citu organizāciju pausto aicinājumu aizliegt autonomo ieroču sistēmas. Komiteja uzskata, ka šāds aizliegums ir jāuztver nopietni un rūpīgi jāizskata. Tomēr nepietiek ar atbilstīgas atbildes sniegšanu saistībā ar mākslīgā intelekta pielietošanas iespējām kara un konfliktu situācijās. Ir svarīgi, lai šāda apspriešanās ar ANO attiektos arī uz mākslīgā intelekta pielietošanu kiberkarā.

3.40.

Turklāt ir jānovērš mākslīgā intelekta nonākšana tādu personu vai režīmu rokās, kas to varētu izmantot terorisma nolūkos.

l)

Augstākā līmeņa intelekts

3.41.

Visbeidzot rodas jautājums par to, kādas ir ar augstākā līmeņa intelekta attīstību saistītās izredzes un riski. Kā uzskata Stephen HAWKING, vispārīga mākslīgā intelekta izveide liecinās par cilvēces beigām. Tādā gadījumā mākslīgais intelekts turpinās attīstīties tempā, kuram cilvēki nespēs sekot. Daži speciālisti jau tagad iesaka izveidot atslēgšanas funkciju (kill-switch) vai atiestatīšanas slēdzi (reset-button), kas ļautu izslēgt vai atiestatīt augstākā līmeņa mākslīgā intelekta sistēmu vai mākslīgā intelekta sistēmu, pār kuru zaudēta kontrole.

3.42.

EESK atbalsta tā dēvēto cilvēka vadības (human-in-command) pieeju, kuras nosacījumi būtu mākslīgā intelekta atbildīga un droša izstrāde un izmantošana un kuras ietvaros iekārtas joprojām paliktu iekārtas, ko pastāvīgi kontrolē cilvēki. Diskusija par augstākā līmeņa intelektu tātad ir svarīga, taču pašlaik tā aizēno diskusiju par mākslīgā intelekta pašreizējā pielietojuma ietekmi.

4.   Mākslīgais intelekts cilvēces labā

4.1.

Lielie tirgus dalībnieki (piemēram, OpenAI) jau ir uzsākuši dažādas iniciatīvas nolūkā attīstīt mākslīgo intelektu atvērtā, drošā un sociāli atbildīgā veidā. Taču politisko lēmumu pieņēmēji nevar atstāt šī jautājuma risināšanu uzņēmumiem un arī viņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība. Ir jāparedz mērķtiecīgi pasākumi un atbalsts, lai sekmētu pētījumus par sabiedrības izaicinājumiem saistībā ar mākslīgo intelektu un par drošu un noturīgu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi.

4.2.

ES programmas, tostarp “Apvārsnis 2020”, ir īpaši veidotas šī izaicinājuma pārvarēšanai. EESK konstatēja, ka ar programmas “Apvārsnis 2020” pīlāru “Sabiedrības izaicinājumi” saistītais finansējums atpaliek no abu pārējo pīlāru “Zinātnes izcilība” un “Līderība rūpniecībā” finansējuma un ir samazināts. EESK uzsver, ka liela uzmanība ir jāvelta pētniecībai par galvenajiem sabiedrības izaicinājumiem, kā arī par mākslīgā intelekta sociālo pielietojumu pīlāra “Sabiedrības izaicinājumi” kontekstā.

4.3.

Turklāt ir arī jārisina mākslīgā intelekta radītās iespējamās horizontālās sekas. Līdztekus revolucionārām inovācijām mākslīgā intelekta jomā jāfinansē arī šo inovāciju ietekmes uz sabiedrību pētījumi, kā arī jāfinansē līdzekļi šīs ietekmes izraisīto problēmu risināšanai.

4.4.

Cilvēcei kalpojoša mākslīgā intelekta pētniecībai un izstrādei ir nepieciešams arī viss specializētās mācīšanās un pārbaudes datu klāsts, kas pieejams plašai sabiedrībai, un vide izmēģinājumiem reālās dzīves situācijā (real life). Līdz šim mākslīgā intelekta infrastruktūra un liela daļa īpašo datu bija pieejama tikai ierobežotam skaitam privāto dalībnieku un viņu lietošanai, un pastāv šķēršļi mākslīgā intelekta izmēģināšanai publiskajā jomā, kas kavē mākslīgā intelekta pielietojumu citās jomās. Specializētu un visiem pieejamu datu, kā arī Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūras izstrādei ir būtiska loma droša, noturīga un lietderīga mākslīgā intelekta radīšanā.

5.   Kontrolēt un rīkoties

5.1.

Mākslīgā intelekta plašo ietekmi uz sabiedrību pašlaik vēl nav iespējams pilnībā novērtēt. Taču visi ir vienisprātis, ka ietekme būs spēcīga. Pašlaik attīstība mākslīgā intelekta jomā notiek strauji, kas padara nepieciešamu kritisku un visaptverošu kontroli, lai pienācīgi un veiksmīgi varētu izprast izšķiroši svarīgas un radikālas pārmaiņas – gan tehniskas, gan sociālas –, kas varētu mainīt situāciju mākslīgā intelekta attīstībā vai saistībā ar to.

5.2.

Šādas izšķiroši svarīgas pārmaiņas tehniskajā aspektā varētu definēt kā nozīmīgu vai būtisku progresu mākslīgā intelekta prasmju attīstībā, kas varētu radīt pamatu vispārīgam mākslīgajam intelektam. Noteicošie apstākļi sociālajā aspektā varētu būt saistīti ar darbvietu masveida zaudēšanu bez izredzēm uz aizstājošām darbvietām, ar nestabilām situācijām, sistēmas darbības traucējumiem, negaidītiem pavērsieniem starptautiskajā kontekstā u. c.

5.3.

Politisko lēmumu pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, patērētājiem, NVO, aprūpes un izglītības iestādēm, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjiem un dažādu jomu ekspertiem (tostarp mākslīgā intelekta teorijā vai praksē, ētikā, drošībā, ekonomikā, darba zinātnēs, tiesību jomā, uzvedības zinātnēs, psiholoģijā un filozofijā) ir kopīgiem spēkiem rūpīgi jāseko līdzi attīstībai mākslīgā intelekta jomā un regulāri jāpārbauda situāciju mainošie elementi, lai īstajā brīdī varētu veikt piemērotus pasākumus, piemēram, politiskus, leģislatīvus un regulatīvus, pašregulējošus un sociālā dialoga pasākumus.

5.4.

Kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve EESK drīzumā pievērsīsies šo debašu par mākslīgā intelekta tematiku uzsākšanai, centralizēšanai un veicināšanai starp daudzām iesaistītajām pusēm.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV C 13 15.1.2016., 161. lpp.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/10


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kopējās lauksaimniecības politikas iespējamā pārveidošana”

(izpētes atzinums)

(2017/C 288/02)

Ziņotājs:

John BRYAN

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 10.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 302. pants

Izpētes atzinums

Biroja lēmums

21.2.2017.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

17.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

1.6.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

229/4/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir ļoti nozīmīga ES politikas joma, kuras uzdevums ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem un lauksaimniecības nozarē patiesi kopēju politiku un kura ir sasniegusi Romas līgumā tai izvirzītos galvenos mērķus. Kaut arī izpētes atzinuma pieprasījumā runa ir par KLP pārveidošanu, EESK uzskata, ka iesaistīto dalībnieku interesēs KLP būtu jāpilnveido, izmantojot piesardzīgu un organisku pieeju. Pret KLP pilnveidošanu ir jāattiecas pozitīvi, un KLP budžetam ir jābūt pietiekamam, lai ņemtu vērā līdzšinējās un jaunās prasības lauksaimniecības ekonomikas jomā, kā arī sociālos un vides kritērijus.

1.2.

Pārveidotai KLP ir jāspēj risināt jaunās problēmas, ar ko saskaras Eiropa, tostarp izpildīt ES saistības atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un saistības klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar Pušu konferences 21. sesiju (COP21), divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un risināt tirgus nestabilitātes jautājumu.

1.3.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir stingri jāatbalsta Eiropas lauksaimniecības modelis, kuram ir raksturīgas tradicionālās ģimenes lauku saimniecības, lauksaimniecības kooperatīvi un uzņēmumi, kā arī, iesaistot lauksaimniecības sektoru organizācijas, jāmazina ievērojamā ienākumu nevienlīdzība gan starp lauku un pilsētu apgabaliem, gan lauksaimniecības nozarē.

1.4.

Nodrošinot augsti kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas ilgtspējīgu apgādi vairāk nekā 500 miljoniem ES iedzīvotāju un eksportējot produktus 131 miljarda EUR apmērā, kas ir 7,5 % no ES kopējā eksporta, KLP budžetā, kas sasniedz 38 % no ES kopējā budžeta, jārod līdzsvars, lai nodrošinātu atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Turpmākam finansējumam ir jābūt pietiekamam, lai apmierinātu papildu finansiālās prasības, kas izriet no Brexit, spiediena uz lauksaimnieku ienākumiem un paaugstināta sabiedrisko labumu pieprasījuma.

1.5.

EESK atbalsta KLP divu pīlāru modeļa saglabāšanu. Ar 1. pīlāra tiešajiem maksājumiem jāatbalsta lauku saimniecību ienākumi, tirgus pārvaldības pasākumi un sabiedrisko labumu sniegšana aizvien plašākā apmērā. Lauku attīstības maksājumiem 2. pīlārā būtu jākoncentrējas uz ekonomikas, vides un sociālajām programmām, kuru pamatā ir Korkas 2.0 deklarācijā noteiktie mērķi neaizsargātu reģionu atbalstam, un būtu jānodrošina mērķtiecīga pieeja sabiedrisko labumu sniegšanai.

1.6.

Lauksaimniecības vērtīgais devums videi nav pienācīgi novērtēts. Zālāji, meži, kūdrāji un dzīvžogi ir oglekļa dioksīda piesaistītāji, kas jāņem vērā, jāaizsargā un jāatbalsta gan ar KLP 1. pīlāra, gan 2. pīlāra maksājumiem.

1.7.

Ir jāīsteno spēcīgas un mērķorientētas programmas, kas vērstas uz gados jauniem lauksaimniekiem, it īpaši sievietēm, un pensijas vecuma cilvēkiem, lai risinātu nozīmīgo paaudžu maiņas jautājumu. Turklāt būtu jāpieņem programmas, ar kurām vispārēji palielina sieviešu lomu lauksaimniecībā.

1.8.

Nozīmīgai pārveidotās KLP daļai ir jābūt vienkāršošanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lai vienkāršotu un samazinātu arvien pieaugošo birokrātijas slogu, ar ko saskaras lauksaimnieki. Ir jāievieš izmaiņas revīzijas/pārbaudes procesā, ietverot slēgšanas modeli, “dzeltenās kartes” sistēmu, samazinātas savstarpējās atbilstības prasības un lielāku toleranci, un visiem šiem pasākumiem jābūt vērstiem uz vienkāršošanu un uzlabojumiem maksājumu veikšanā.

1.9.

Pārveidotā KLP būtu jāsaglabā Kopienas priekšrokas un teritoriāli līdzsvarotas uztursuverenitātes principi: ES pārtika ES iedzīvotājiem. Lauksaimniecības potenciāls jāuzsver visos divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības darījumos, neupurējot nozari, lai iegūtu priekšrocības citās jomās. Visai Eiropas Savienībā importētajai pārtikai – ievērojot atbilstības principu – ir pilnībā jāatbilst ES standartiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS), darba un vides nosacījumiem.

1.10.

Ir jāstiprina lauksaimnieku pozīcija pārtikas apritē. Ir jāpieņem un jāīsteno ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas pozitīvie ieteikumi. Ļoti svarīgi ir arī turpmāk vēl intensīvāk, orientējoties uz nozarēm un reģioniem, sekmēt sadarbību starp ražotājiem un esošajiem kooperatīviem un ražotāju organizācijām, īpaši mazajām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozarēm un reģioniem, kur sadarbības līmenis ir zems.

1.11.

Jaunai un pārveidotai KLP ļoti svarīgs ir gan spēcīgs 1. pīlārs, gan 2. pīlārs ar elastīgām lauku attīstības programmām, kas pieejamas visās dalībvalstīs, tostarp apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un kas ir vērstas uz neaizsargātiem reģioniem un nozarēm.

1.12.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimniekiem un lauku teritoriju līdzsvarotu attīstību visā Eiropas Savienībā, ir jāturpina saskaņot ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķiramo tiešo maksājumu līmeņi.

2.   Ievads

2.1.

Lauksaimniecība ir vairāk integrēta Eiropas Savienībā nekā jebkura cita ekonomikas nozare. Tā ir vienīgā no lielajām nozarēm, kurā ir kopēja politika un kura saņem centralizētu finansējumu no ES budžeta. Lauksaimnieciskās aktivitātes un lauksaimniecības pārtikas nozare ir ļoti svarīgs darba devējs ekonomikā, aptverot 11 miljonus lauksaimnieku, 22 miljonus lauksaimniecības darba ņēmēju un vēl 22 miljonus saistīto darbvietu pārtikas pārstrādes, pārtikas mazumtirdzniecības un pakalpojumu jomā (1). Daudzas darbvietas atrodas nabadzīgākos lauku reģionos. Lauksaimniecība dod ieguldījumu ekonomikā ikvienā dalībvalstī un visos reģionos. Pēdējo 10 gadu laikā ES lauksaimniecības pārtikas un dzērienu eksporta vērtība ir augusi vidēji par 8 % gadā, 2016. gadā sasniedzot 131 miljardu EUR (2).

2.2.

KLP ir svarīga ES politikas joma, kas 500 miljoniem ES iedzīvotāju nodrošina ilgtspējīgu apgādi ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku par pieejamu cenu. KLP uzdevums ir arī a) nodrošināt pienācīgu ienākumu līmeni ES lauksaimniekiem un b) dot ieguldījumu lauku apgabalu sociālajā, vides un ekonomiskajā attīstībā. Lauksaimnieki un mežsaimnieki apsaimnieko vairāk nekā 82 % no ES zemes platības (3) un tādējādi tie būtisks elements ilgtspējīgā lauksaimniecības ekonomikā, kurai jābūt daudzfunkcionālai.

2.3.

KLP ar 59 miljardu EUR budžetu sniedz būtisku atbalstu lauksaimniekiem un viņu uzņēmumiem, izmantojot tiešos maksājumus, tirgus atbalsta pasākumus un lauku attīstības programmas. Jānorāda, ka KLP atbalsts ir saistīts ar sabiedriskā labuma sniegšanu un atbilstību augstākiem Eiropas standartiem. Šie 1. pīlāra tiešie maksājumi, kas ir nepārprotami saistīti ar savstarpējo atbilstību un tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, ar pasākumiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību un labturības standartiem, kā arī ar vides aizsardzību, ir svarīgi, lai palīdzētu lauksaimniekiem stabilizēt ienākumus un neciest no tirgus svārstībām. Pašlaik 30 % tiešo maksājumu ir saistīti ar zaļināšanas prasībām, kas vērstas uz augsnes kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un oglekļa dioksīda piesaisti; tomēr joprojām pastāv vides un sociālās problēmas, kuras ir jārisina. Tirgus pasākumi iepriekšējā KLP reformā tika ievērojami samazināti, taču tie joprojām ir nozīmīgi, jo īpaši tirgus krīžu laikā. Ir nepieciešami jauni pasākumi svārstīguma problēmas risināšanai. Līdzfinansētā lauku attīstības programma nodrošina nozīmīgu otrā pīlāra finansējumu ekonomikas, vides un sociālajām programmām, kas tiek īstenotas gan atsevišķo lauku saimniecību līmenī, gan lauku apgabalos.

2.4.

Neraugoties uz KLP trūkumiem, pēdējo sešdesmit gadu laikā tā ir radījusi vērā ņemamus ieguvumus ES iedzīvotājiem, ražotājiem, patērētājiem, nodokļu maksātājiem un plašākai ES sabiedrībai. Tomēr daži reģioni saskaras ar bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu problēmām, kas noteikti jārisina. Tā ir apliecinājusi savu elastīgumu un spēju pielāgoties laikmeta prasībām. KLP 1. un 2. pīlāra unikālā struktūra ir ļāvusi šai politikai mainīties un pievērsties dažādiem mērķiem, vienlaikus saglabājot tās vispārējo mērķi – veicināt Eiropas lauksaimniecības modeli un lauksaimnieku ģimenes uzņēmumus.

2.5.

Kompensāciju maksājumi KLP ietvaros gadu gaitā ir ievērojami mainījušies no galvenokārt tirgus un cenu atbalsta līdz atdalītajam atbalstam ar būtisku vides elementu. 2. pīlārs tika ieviests neaizsargāto reģionu un nozaru atbalstam. Tas nodrošina viedu un ilgtspējīgu lauku attīstību un atrodas ES lauksaimniecības politikas centrā. Lauksaimniecībā ir vajadzīga integrēta lauku attīstības politika.

2.6.

Pozitīvi pārveidotā, modernizētā un vienkāršotā kopējā lauksaimniecības politikā lauksaimniecībai ir būtiska loma Eiropas ilgtspējas, vides un dabas, konkurētspējas, investīciju, izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķu sasniegšanā.

2.7.

Pārveidotajā KLP ir jāsaglabā pašreizējās politikas pozitīvie aspekti un jāpieņem jauni pasākumi, lai risinātu jaunos uzdevumus, starp kuriem ir sabiedrības pieprasījums pēc sabiedrisko labumu nodrošināšanas, ES saistības saskaņā ar ANO IAM, saistības klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar COP21, divpusējie tirdzniecības darījumi un tirgus nestabilitāte. Pārveidotajā KLP ir arī jānodrošina pareizais līdzsvars starp patērētāju, nodokļu maksātāju un ražotāju vajadzībām.

2.8.

Ar pārveidotu KLP Eiropas Savienībai arī turpmāk ir stingri jāatbalsta Eiropas lauksaimniecības modelis un ilgtspējīga ģimenes saimniecību darbība, kas atšķiras no citās teritorijās, piemēram, Mercosur, ASV un Okeānijā, izveidotā rūpnieciskā lauksaimnieciskās ražošanas modeļa. Īpaša uzmanība jāvelta mazām un vidējām lauku saimniecībām. Pārtikas nekaitīguma jomā Eiropas lauksaimnieki rīkojas saskaņā ar piesardzības principu, kas lauksaimniecības pamatproduktu un pārtikas produktu starptautiskajā tirdzniecībā viņus padara mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Okeānijas un citu pasaules daļu lauksaimniekiem, kuri izmanto ES aizliegtas vielas, piemēram, hormonus un bēta agonistus.

2.9.

Eiropas lauksaimniecības modelis ir sabiedrisks līgums starp ES lauksaimniekiem un sabiedrību, saskaņā ar kuru lauksaimnieki ilgtspējīgi ražo augstas kvalitātes pārtiku un citus sabiedriskos labumus, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību un ainavas apsaimniekošanu. Savukārt KLP vajadzētu sniegt atbalstu ģimenes saimniecību, kooperatīvu un ilgtspējīgas saimniekošanas modeļa uzņēmumu darbības turpināšanai un lauku apgabaliem. Šis modelis ir radījis milzīgus ieguvumus Eiropas sabiedrībai, nodrošinot daudzveidīgu, veselīgu, nekaitīgu un augstas kvalitātes pārtiku par pieņemamu cenu, veicinot teritoriālo līdzsvaru, saglabājot lauku apgabalus un palīdzot aizsargāt vidi un ainavu.

2.10.

Turklāt ES ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un ES iedzīvotāji pienācīgi izprot un atbalsta KLP un ar to saistītos ieguvumus.

3.   Problēmas un uzdevumi, ar ko saskaras lauksaimniecība un KLP

Lauku saimniecību ienākumi

3.1.

Pēdējos 60 gadus KLP ir veiksmīgi kalpojusi Eiropai un ES iedzīvotājiem un radījusi būtiskus ieguvumus lauksaimniecības nozarē un labu atdevi nodokļu maksātājiem. Tomēr daudzās ES valstīs pieaug ienākumu nevienlīdzība starp lauku un pilsētu apgabaliem, kā arī lauksaimniecības nozares iekšienē. Lielākajā daļā dalībvalstu lauku saimniecību ienākumi nav pietiekami un ir būtiski zemāki par vidējiem ienākumiem valstī vai reģionā. Lauksaimniecības produktu cenas nav augušas atbilstoši inflācijai, pieaugot ražošanas resursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu un enerģijas, cenām. Pēdējos gados cenu svārstīgums ir radījis lauku saimniecībām problēmas gūt ienākumus.

Ieguldījumi lauku apgabalos

3.2.

Pašreizējā lauku attīstības politika un tās plašais elastīgu instrumentu klāsts ir izrādījušies ļoti svarīgi lauku apgabalu atbalstam, jo īpaši apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi. Vienai no pārveidotās KLP galvenajām prioritātēm jābūt vērienīgajam lauku attīstības plānam, kas izklāstīts Korkas 2.0 deklarācijā “Labāka dzīve lauku apgabalos” (A Better Life in Rural Areas). Nozīmīgi pārveidotās KLP uzdevumi ir ieguldījumi lauku dzīvotspējā un dzīvīgumā, kā arī sekmīgāka darbvietu radīšana ekonomiski vājākajos un tālākajos apgabalos un atbalsts lauksaimniecības dažādošanai (4).

Budžets

3.3.

Izdevumi KLP Eiropas Savienības budžetā procentuāli ir samazinājušies no 65–75 % 20. gs. astoņdesmitajos gados līdz 38 % pašlaik. Taču ir gaidāms, ka papildus augstas kvalitātes pārtikas nodrošināšanai par pieejamu cenu lauksaimniecība sniegs arvien nozīmīgāku ieguldījumu ES COP21 mērķu un IAM sasniegšanā. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada ievērojamas problēmas KLP turpmākai finansēšanai.

Pārtikas nodrošinājums

3.4.

Tā kā saskaņā ar prognozēm pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs no 7 miljardiem līdz 9,5 miljardiem, turpmākajos gados ir noteikti ievērojami jāpalielina pasaulē saražotās pārtikas apjoms. Viens no galvenajiem ANO noteiktajiem IAM ir ievērojami samazināt nepietiekama uztura dominanci – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumu datiem pašlaik pasaulē no nepietiekama uztura cieš katrs septītais cilvēks. Ir skaidrs, ka globālajai pārtikas ražošanai būs jāaug ilgtspējīgi, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas un palīdzētu izskaust badu. ES un pārveidotai KLP jāuzņemas būtiska loma kā atbildīgam pārtikas ražotājam pasaules mērogā. KLP ir jābūt arī atbildīgai attiecībā uz eksportu un jāturpina atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās palielina iekšzemes ražošanu.

Vides problēmas

3.5.

ES lauksaimniecībai un KLP ir būtiska nozīme ES saistībās attiecībā uz ANO IAM un ES vērienīgajiem mērķiem saskaņā ar COP21 globālo klimata nolīgumu. Kopš 1990. gada ES lauksaimniecības radītās oglekļa dioksīda emisijas ir samazinājušās par 23 %, savukārt nitrātu daudzums upēs kopš 1992. gada ir samazinājies par 17,7 % (5). Lai gan vides jomā KLP ietvaros ir sasniegts ievērojams progress, KLP pārveidē vēl ir daudz izaicinājumu, lai lauksaimniecība varētu paveikt vēl vairāk un dot nozīmīgu ieguldījumu, palīdzot Eiropai sasniegt COP21 izvirzītos mērķus un IAM.

Ekosistēmu pakalpojumi

3.6.

Lauksaimniecības nozare sniedz nozīmīgus ekosistēmu pakalpojumus, veicina dzīvotņu pārvaldību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dzīvnieku labturības standartus un ainavu estētiku, kā arī augsnes un ūdens aizsardzību. Jāatzīst, ka lauksaimniecības nozarei jāsniedz lielāks ieguldījums bioloģiskās daudzveidības, vides un ainavu saglabāšanas ziņā. Ievērojams daudzums ES pārtikas tiek ražots, izmantojot dabīgo ūdeni, kas pretējā gadījumā ietu zudumā. Liela daļa ES lauksaimnieciskās darbības ir arī veltīta zālāju, mežu un kūdrāju apgabalu apsaimniekošanai, kas visi ir vērtīgi oglekļa dioksīda piesaistītāji. Pārveidotajā KLP ir jāietver un jāatbalsta visas šīs svarīgās lauksaimniecības funkcijas, kas saistītas ar ekosistēmām.

Izmaksu atdeve pārtikā

3.7.

KLP ietvaros ES iedzīvotāji izmanto spēcīgu pārtikas nodrošinājumu un bagātīgu nekaitīgas pārtikas piedāvājumu par pieņemamu cenu. Lai gan ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, ienākumu daļa, ko ES iedzīvotāji tērē pārtikai, ir samazinājusies no 50 % laikposmā pēc Otrā pasaules kara līdz 10 % mūsdienās. Pārveidotai KLP ir jānodrošina, ka patērētājiem arī turpmāk ir pieejama augstas kvalitātes un nekaitīga pārtika, kuras ražošana atbilst spēkā esošajiem ES standartiem, par pieņemamu cenu.

Paaudžu maiņa

3.8.

Tā kā lielākā daļa lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem, nozīmīgs uzdevums ir jaunu cilvēku piesaistīšana un nozari skar paaudžu maiņas problēmas. Finanšu un zemes pieejamība, zemi ienākumi, kā arī zināšanu pārnese un izglītības pieejamība ir praktiski šķēršļi gados jauniem cilvēkiem. Turklāt zemi lauksaimniecības ienākumi neļauj veidot pensijas uzkrājumus. Dažos apgabalos zeme tiek apsaimniekota arvien mazāk, kas rada gan sociālas, gan ekoloģiskas sekas, it īpaši tālākajos apgabalos. Pārveidotas KLP būtiski elementi ir spēcīga koncentrēšanās uz paaudžu maiņu, tai skaitā gados jauniem lauksaimniekiem, jaunpienācējiem un kvalificētiem laukstrādniekiem, it īpaši tiem, kuri jau strādā lauku saimniecībās, kā arī pensionēšanās atvieglošana.

Sievietes lauksaimniecībā

3.9.

Sievietēm lauksaimniecības nozarē ir ļoti svarīga funkcija: viņas veic lielu darba daļu lauku saimniecībās un uzņemas arvien lielāku birokrātiskā sloga daļu. Daudzos gadījumos sievietes nav pienācīgi pārstāvētas arī lauku saimniecību īpašumtiesībās. Pateicoties ienākumiem, kas gūti, veicot algotu darbu ārpus lauku saimniecības vai individuālu uzņēmējdarbību, sievietes nodrošina arī lielu ieguldījumu lauku saimniecību dzīvotspējā. Gadījumos, kad abi dzīvesbiedri pilnu darba laiku strādā saimniecībā, šim ieguldījumam vajadzētu tikt atspoguļotam un stimulētam lauku saimniecības īpašumtiesībās.

Migrācija

3.10.

Saimniecību un lauksaimniecības pārtikas nozare var būt nozīmīga imigrantu iekļaušanai darbaspēkā, kā arī sniegt palīdzību nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, izmantojot sociālās programmas.

Vienkāršošana

3.11.

Ir svarīgi modernizēt un vienkāršot KLP, lai tā būtu gatava nākotnei. Iepriekšējās reformās tika konstatēta vajadzība pēc vienkāršošanas, taču praktiskie apstākļi ir tādi, ka KLP lauku saimniecību līmenī ir kļuvusi daudz sarežģītāka un birokrātiskāka. Tas īpaši attiecas uz pārbaužu un revīzijas procesiem, kā arī atbilstības kritēriju piemērošanu un savstarpējās atbilstības prasību izpildi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un noteikumiem par labu lauksaimniecības un vides stāvokli.

Tirdzniecība un globalizācija

3.12.

EESK atzīst būtiskos ieguvumus un darbvietas, ko rada lauksaimniecības ražojumu tirdzniecība un eksports. Tomēr problēmas, kas saistītas ar globalizāciju un tirdzniecības darījumiem, varētu ievērojami kaitēt lauksaimniecībai un apdraudēt ES pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartu augsto līmeni. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp jaunu tirgu atvēršanu un iespēju radīšanu un sensitīvu nozaru un apgabalu, kā arī ES standartu aizsardzību. Turklāt jāsaglabā teritoriāls līdzsvars starp Kopienas priekšrokas principu un uztursuverenitātes principu (6).

Cenu svārstīgums un lauksaimnieku pozīcijas stiprināšana pārtikas apritē

3.13.

Pārtikas apritē starp lielajiem mazumtirgotājiem un pārstrādātājiem, no vienas puses, un lauksaimniekiem, no otras puses, pastāv ievērojama spēku nesamērība, kas rada spiedienu samazināt cenas, nereti zem ražošanas izmaksām. Ir jāstiprina lauksaimnieku pozīcija pārtikas apritē, izmantojot labi strādājošus tirdzniecības kooperatīvus. Būtu jāievieš Eiropas tiesiskais regulējums, ar kuru apkarot negodīgu komercpraksi pārtikas un mazumtirdzniecības ķēdēs. Turklāt līdz ar mazāku ES tirgus atbalstu un lielāku pakļautību pasaules tirgiem un ģeopolitiskām krīzēm, piemēram, Krievijas ieviestajam aizliegumam, cenu un ienākumu nestabilitāte ir kļuvusi par ievērojamu problēmu ES lauksaimniekiem. ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas darbs šajā jomā ir vērtējams atzinīgi un ir jāturpina. Ir jāvēršas pret negodīgu tirdzniecības praksi un pārdošanu zem pašizmaksas.

Līdzsvarota teritoriālā attīstība

3.14.

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liela nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā lauku apgabalos. Minētās nozares ir svarīgas arī citos ar laukiem saistītos ekonomikas uzņēmumos un pakalpojumos, piemēram, lauku tūrismā, nodarbinātībā vai kultūras pasākumos. Pārveidota KLP ar spēcīgu 2. pīlāra komponentu ir būtiska, lai risinātu lauku attīstības problēmas lauku apgabalos un saglabātu spēcīgu lauksaimniecību visos ES reģionos. Jāizvirza mērķis saglabāt lauksaimnieku maksimālo skaitu.

4.   Priekšlikumi pilnveidotai, modernizētai un vienkāršotai KLP

4.1.

Pārveidotai KLP, kas stingri atbalsta ES lauksaimniecības modeli, arī turpmāk jābūt vērstai uz galvenajiem mērķiem, kuri noteikti 1957. gada Romas līgumā izklāstītajā kopējā lauksaimniecības politikā. Būtu jāiekļauj jauni mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un COP21. LESD 39. pantā ir minēti šādi KLP konkrētie mērķi:

1)

celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;

2)

nodrošināt lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni;

3)

stabilizēt tirgus;

4)

nodrošināt apgādi ar produktiem;

5)

nodrošināt patērētājiem samērīgas cenas.

4.2.

Ar pārveidoto KLP ir jāspēj arī risināt svarīgās problēmas saistībā ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņu mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

4.3.

Minētos būtiskos mērķus vislabāk var sasniegt, saglabājot KLP pašreizējo struktūru ar divu pīlāru modeli, kur KLP 1. pīlāra pamatā ir tiešie maksājumi aktīvajiem lauksaimniekiem, ko papildina tirgus pārvaldības pasākumi, un KLP 2. pīlāra pamatā ir lauku attīstības pasākumi un politika, ar kuriem tiek ņemtas vērā jaunās prasības saistībā ar sabiedrisko labumu nodrošināšanu. 1. pīlāra tiešie maksājumi ir nozīmīgi, lai atbalstītu lauku saimniecību ienākumus un palīdzētu mazināt svārstīgumu, tie ir piesaistīti savstarpējās atbilstības pasākumiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību un labturības standartiem, kā arī vides aizsardzību. KLP 2. pīlāra pasākumi piedāvā svarīgas papildu ekonomiskā, vides un sociālā atbalsta programmas.

4.4.

KLP budžetam pēc 2020. gada ir jābūt pietiekamam, lai segtu finansiālās papildu prasības, ko izraisa lēmums par Brexit, spiediens uz saimniecību ienākumiem un paaugstināts pieprasījums pēc sabiedriskajiem labumiem.

4.5.

Attiecībā uz pamata maksājumu modeli tiek ierosināts, ka valstīm, kuras ir pieņēmušas citu modeli, kas nav vienotas likmes pamatmaksājumu sistēma, būtu jāatļauj šo modeli saglabāt arī pēc 2020. gada, jo tas labāk atbilst situācijai attiecīgajās valstīs. Dažās valstīs vienotas likmes maksājumu modelis neatspoguļo investīciju, lauksaimniecības aktivitātes un sabiedrisko labumu nodrošināšanas līmeņu atšķirības.

4.6.

Ir jāturpina saskaņot atsevišķo ES dalībvalstu lauksaimniekiem piešķiramo tiešo maksājumu apjoms, lai tiktu ņemti vērā atšķirīgie nosacījumi un tādējādi būtu radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visu dalībvalstu lauksaimniekiem un nodrošināta lauku teritoriju līdzsvarota attīstība visā Eiropas Savienībā.

4.7.

Tiešie maksājumi būtu jāsaņem tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuri nodrošina sabiedriskos labumus un sabiedriskos pakalpojumus.

4.8.

Lai atbalstītu un aizsargātu spēcīga 1. pīlāra tiešos maksājumus lauksaimniekiem, pārveidotā kopējā lauksaimniecības politikā būtu paredzēts, ka aktīvi lauksaimnieki darbojas atbilstoši gadskārtējai vai daudzgadu programmai, kuras prioritātes būtu vide, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība un kurā būtu iekļauta oglekļa dioksīda samazināšanas stratēģija (carbon navigator) un uzturvielu apsaimniekošanas plāns. Šajā gadskārtējā vai daudzgadu programmā būtu paredzēta izmērāma sabiedrisko labumu sniegšana, un šī programma nodrošinātu lielāku elastību lauksaimniekiem. Izmērāmības pamatā jābūt objektīviem un standartizētiem ES līmeņa kritērijiem.

4.9.

Individuāliem lauksaimniekiem paredzēto 1. pīlāra tiešo maksājumu maksimālā robeža būtu jānosaka taisnīgā un pieņemamā līmenī (piemēram, tiem vajadzētu būt līdzīgiem kvalificēta darba ņēmēja ienākumiem). Būtu jāparedz pielāgošanas iespējas un jāņem vērā partnerības, kooperatīvi, uzņēmumi un to darbinieku skaits, kam vajadzīga apdrošināšana.

4.10.

Saistītie tiešie maksājumi būtu galvenokārt jāpiešķir neaizsargātām nozarēm un reģioniem. Ar abiem šiem maksājumiem būtu jānovērš lauku pamešana un jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība, galvenokārt saglabājot lopkopību un nozares, kuras piedzīvo lejupslīdi.

4.11.

Pašreizējā KLP 30 % no 1. pīlāra maksājumiem ir saistīti ar zaļināšanu un 70 % – ar tiesību aktos noteiktajām 15 pārvaldības prasībām un pieciem noteikumiem attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli, kuriem jābūt izpildītiem, lai kvalificētos. Lai patiešām veicinātu KLP vienkāršošanu, būtu ieteicams visus 1. pīlāra maksājumus piesaistīt sabiedrisko labumu sniegšanai. Lai to panāktu, zaļināšana un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības ir pareizi jāizvērtē ar nolūku saglabāt visefektīvākos un īstenojamākos pasākumus, kā arī izvirzīt jaunus mērķus, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un nepieciešamību palielināt oglekļa dioksīda piesaisti augsnē.

4.12.

Šajās savstarpējās atbilstības tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību programmās būtu ietverti izmērāmi rezultāti vides aizsardzības, klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā, pamatojoties uz attiecīgu pašreizējo savstarpējās atbilstības noteikumu ieviešanu.

4.13.

Pārveidotai KLP būtu jāietver viedas lauksaimniecības koncepcija, kas atmaksātos divkārši kā lauku saimniecību ieņēmumu palielināšanās un labvēlīga ietekme uz vidi. Tai būtu jāietver zināšanu pārneses un tehnoloģiju izmantošana precīzas lauksaimniecības atbalstam, lai samazinātu ūdens, enerģijas, rūpniecisko mēslošanas līdzekļu un citu ražošanas resursu, piemēram, pesticīdu, it īpaši fungicīdu un insekticīdu, patēriņu.

4.14.

Ir jāsaglabā tirgus pasākumi, tostarp intervence un atbalsts privātai uzglabāšanai. Ir svarīgi, lai slieksnis, kas iedarbina šos atbalsta veidus, tiktu noteikts reālistiskā līmenī, lai ražotāji vajadzības gadījumā varētu saņemt nozīmīgu ienākumu atbalstu.

4.15.

Visefektīvākā aizsardzība pret ienākumu nestabilitāti ir droši un piemēroti 1. pīlāra tiešie maksājumi un tirgus pārvaldības instrumenti. Taču ārkārtēja cenu svārstīguma gadījumos ir nepieciešami un būtu jāapsver citi instrumenti, tostarp ražošanas samazināšanas shēmas. Ir jāatvieglo iespēja izmantot 2. pīlāra līdzekļus tādiem pasākumiem kā brīvprātīgās apdrošināšanas shēmas.

4.16.

Kopš 140 gadiem ražotāju kooperatīvi ir uzskatāmi parādījuši, ka tie ir noturīgāki pret satricinājumiem lauksaimniecības produktu tirgos un palīdz izvairīties no pārtikas ražošanas pārvietošanas. Tādēļ ir svarīgi arī turpmāk vēl intensīvāk, orientējoties uz nozarēm un reģioniem, sekmēt sadarbību starp ražotājiem un esošajiem kooperatīviem un ražotāju organizācijām, īpaši mazajām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tām nozarēm un reģioniem, kur sadarbības līmenis ir zems.

4.17.

Galvenie ES Lauksaimniecības tirgus darba grupas apzinātie elementi ir lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana piegādes ķēdē, labāka pārredzamība, obligāta cenu paziņošana, riska pārvaldības pasākumi, negodīgu tirdzniecības prakšu novēršana un citi jautājumi, kas visi ir jārisina. Minētajās jomās ir jāpieņem regulējums, kas ir pilnībā jāiekļauj pārveidotā KLP. Tiek ierosināts pieņemt stingrāku regulējumu, lai negodīgas tirdzniecības prakses padarītu nelikumīgas, aizliegtu pārdošanu zem pašizmaksas un ieviestu obligātu cenu paziņošanu, kas aptver ražotāja, pārstrādes un mazumtirdzniecības līmeņus. Turklāt lauksaimnieku pozīcija ir jāstiprina, atbalstot spēcīgu ražotāju organizāciju izveidi.

4.18.

Pārveidotas KLP centrā jābūt efektīva un pienācīgi funkcionējoša ES vienotā tirgus saglabāšanai. Nesenās renacionalizācijas tendences vienotajā tirgū ir pamats lielām bažām un izraisa lielākas cenu un tirgu atšķirības. Turklāt tur, kur tas nav izdarīts, ir svarīgi ieviest noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu izcelsmes obligātu marķēšanu, lai novērstu maldināšanu un ļautu patērētājiem veikt apzinātu izvēli. Šādi noteikumi nedrīkst kavēt vai ierobežot preču brīvu apriti ES vienotajā tirgū.

4.19.

Brexit ir nozīmīgs apdraudējums ES un būtiski ietekmēs KLP un vienoto tirgu. Jebkāda KLP budžeta nepietiekamība, ko rada Apvienotās Karalistes aiziešana no ES, ir pilnībā jāsedz dalībvalstīm. Turklāt ir svarīgi, lai starp ES un Apvienoto Karalisti tiktu saglabāta lauksaimniecības produktu un pārtikas beztarifu tirdzniecība un līdzvērtīgi dzīvnieku veselības, labturības un vides standarti, kā arī kopēja ārējā tarifa piemērošana importam gan uz ES, gan uz Apvienoto Karalisti.

4.20.

Vienam no KLP pamatmērķiem jābūt Kopienas priekšrokas principam – ES pārtika ES iedzīvotājiem. Šīs politikas nozīmīgam principam ir jābūt ES standartu saglabāšanai un aizsardzībai izsekojamības, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku un augu veselības kontroles un vides aizsardzības jomā, kā arī pilnīgai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) aizsardzībai. Jebkurās tirdzniecības politikas sarunās ES patērētājiem ir svarīgi, lai ES prasītu ievērot vienādus standartus attiecībā uz visu importēto pārtiku. Turklāt ir būtiski, lai ES jebkādās turpmākās tirdzniecības sarunās saglabātu spēcīgu un pienācīgu tarifu aizsardzību sensitīvām nozarēm un neaizsargātiem apgabaliem.

4.21.

Vienam no pārveidotās KLP nozīmīgiem elementiem jābūt paaudžu maiņai. Tiek ierosināts turpināt pašreizējos palielinātos KLP 1. pīlāra maksājumus jauniem lauksaimniekiem vecumā līdz 40 gadiem. Tiek ierosināts pārskatīt piecu gadu noteikumu, lai novērstu elastības trūkumu, kas gados jauniem lauksaimniekiem liedz piekļuvi augstākiem maksājumiem. Turklāt tiek ierosināts piemērot augstākas maksājumu likmes gados jaunajiem lauksaimniekiem vispārīgās LAP shēmas pasākumu ietvaros. Strukturālā atbalsta programmās maksājumu līmenis gados jauniem lauksaimniekiem būtu jāpaaugstina līdz 70 %. Šādam atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī jaunajiem lauksaimniekiem un gados jauniem darbiniekiem, kas iesaistīti partnerībās, kooperatīvos un uzņēmumos. Ļoti svarīga ir faktiska valsts rezerve, lai ļautu gados jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem pastāvīgi piekļūt atbalstam. Vajadzētu būt pieejamai iespējai 2. pīlāra ietvaros īstenot efektīvu pensionēšanās programmu. Dalībvalstīm ir vajadzīgas elastīguma iespējas ieviest papildu pasākumus gados jauniem lauksaimniekiem, it īpaši sievietēm. Būtiski svarīga ir spēcīga pievēršanās izglītībai un prasmju uzlabošanai. Lai uzlabotu sieviešu situāciju lauksaimniecībā, sievietēm būtu jābūt pieejamiem līdzīgiem stimuliem kā gados jaunajiem lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi zemei, kredītiem, apmācībai un statusam.

4.22.

Savstarpējās atbilstības/laba lauksaimniecības un vides stāvokļa un tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību ietvaros varētu ieviest pozitīvu vienkāršošanu lauksaimniekiem, pakāpeniski atsakoties no revīzijas/pārbaužu pieejas un vairāk izmantojot tehnoloģijas. Sistēma būtu jāpieņem, izmantojot kontrolsarakstu, kas ietver atbilstības pozitīvos un negatīvos aspektus. Pieteikumu iesniedzēji, kuri atbilst galvenajām nepieciešamajām prasībām un iegūst noteiktu punktu skaitu, būtu jāapstiprina maksājumam bez sankcijām. Tas būtu jau ieviestās jaunās “dzeltenās kartes” pieejas paplašinājums. Savstarpējās atbilstības un tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību skaits būtu jāsamazina, atceļot dažas tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, kas vairs nav piemērotas vai nozīmīgas. Labs piemērs tam būtu atcelt prasību pārbaudīt dzīvnieku identifikāciju lauku saimniecībās un šādas pārbaudes, izmantojot tehnoloģijas, veikt tirdzniecības vietās, piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmumos, savākšanas vietās un lauksaimniecības dzīvnieku tirgos.

4.23.

Savstarpējās atbilstības prasību pārbaudes sistēmā būtu arī jānodrošina tiesības, neizpildes gadījumā piemērojot slēgšanas pieeju, noteiktā laikā novērst trūkumus bez sankciju piemērošanas. Attiecībā uz sankcijām un toleranci būtu jāpiemēro proporcionālāka un taisnīgāka pieeja. Ar vienkāršošanu nebūtu jāmazina mērķu vērienīgums, it īpaši vides aizsardzības (zaļināšanas) vai sanitārajā un fitosanitārajā jomā.

4.24.

Pārbaudēm nevajadzētu aizkavēt maksājumus, un būtu jāpiemēro politika, ar kuru iespējamās sankcijas attiecībā uz visām atbilstības un savstarpējās atbilstības/tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām ir piemērojamas nākamajā gadā.

4.25.

Jaunai un pārveidotai KLP, kas vērsta uz lauku dzīvotspēju, dzīvīgumu un darbvietu radīšanu, svarīgs ir spēcīgs, uzlabots un efektīvāks 2. pīlārs, kas atbilst ekonomikas, vides un sociālajām prasībām reģionos. Tā pamatā vajadzētu būt Korkas 2.0 deklarācijā noteiktajiem mērķiem. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis pienācīgi līdzfinansētu visus LAP pasākumus, tostarp to apgabalu maksājumus, kuros ir dabas ierobežojumi.

4.26.

Pieaugot problēmām un uzdevumiem saistībā ar Eiropas saistību ievērošanu, kas noteiktas ar ANO IAM un COP21 mērķiem, KLP 2. pīlāra ietvaros ir jāpaplašina, mērķtiecīgi jāizvērš un jāapmaksā plašāki vides pasākumi. Lai tas būtu iespējams, ir svarīgi, lai, respektējot pašreizējo budžeta piešķīrumu 2. pīlārā, šī iecere atspoguļotos turpmākajā budžeta sadalījumā starp dalībvalstīm.

4.27.

Pastiprinātus KLP 2. pīlāra vides, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības pasākumus un maksājumus varētu vērst uz lauksaimnieku sniegtiem uzlabotiem ekosistēmu pakalpojumiem, koncentrējoties uz šādiem aspektiem:

1)

maksājumi par oglekļa dioksīda piesaistītāju uzlabotu pārvaldību augsnēs, kas aptver zālājus, mežu platības un kūdrājus;

2)

pastāvīgo zālāju labāka pārvaldība, lai uzlabotu oglekļa dioksīda piesaistītājus;

3)

maksājumi nolūkā pārveidot dažus tīrumus par zālājiem;

4)

iespēja īstenot zemes atstāšanas atmatā un zemes minimālas apstrādes programmas;

5)

iespēja samazināt ganāmpulka blīvuma rādītājus zālājos, vienlaikus saglabājot minimālo blīvumu;

6)

maksājumi dzīvotņu un dabas koridoru radīšanai;

7)

buferzonas ap ūdenstilpnēm;

8)

grāvju un dzīvžogu apsaimniekošana;

9)

oglekļa navigācija;

10)

maksājumi kūdrāju saglabāšanai;

11)

ainavas estētikas un arheoloģisko izrakumu vietu aizsardzība;

12)

maksājumi par dzīvnieku labturības pasākumiem;

13)

augstāki maksājumi Natura apgabalos un par savvaļas dzīvnieku radīto kaitējumu;

14)

pasākumi pārtuksnešošanās samazināšanai sausos apgabalos;

15)

agroekoloģija un bioloģiskā ražošana;

16)

maksājumi ar mērķi palielināt organisko vielu saturu augsnē, ierobežot augsnes eroziju un palielināt ainavas spēju aizturēt ūdeni.

4.28.

Maksājumi tās shēmas ietvaros, kas paredzēta apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, ir izšķiroši svarīgi lauksaimniekiem nabadzīgākos un izolētākos ES reģionos.

4.29.

Zemu finansējuma izmaksu nodrošināšana ir nepieciešama izaugsmes virzīšanai lauksaimniecības nozarē, jo īpaši, lai palīdzētu gados jauniem lauksaimniekiem, bez kuriem nav iespējama paaudžu maiņa.

4.30.

Pārveidotai KLP jābūt visaptverošas pārtikas politikas papildinājumam, ilgtspējīgu lauksaimniecību apvienojot ar līdzsvarotu teritoriālo attīstību, veselīgu uzturu, nodarbinātību un tirdzniecību. Nav lieki vēl un vēlreiz uzsvērt veselīga uztura nozīmi patērētājiem un ar to saistītos visas sabiedrības ieguvumus attiecībā uz dzīves kvalitāti, veselīgiem dzīves apstākļiem, aptaukošanās novēršanu un zemākām veselības izmaksām. Ir vajadzīgi plašāki resursi un programmas, lai šo vēstījumu nodotu patērētājiem, vienlaikus īstenojot programma pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai un otrreizējās pārstrādes veicināšanai.

4.31.

Lai sasniegtu ES mērķi līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu izmantojumu līdz vismaz 27 %, ir jāveic pasākumi stabilitātes un juridiskās noteiktības nodrošināšanai. Maksājumi ir mērķtiecīgi jāvirza uz atbalstu investīcijām saules, biomasas un vēja enerģijā un energoefektivitātes un energotaupības programmām.

4.32.

Lai saglabātu konkurētspēju, ir svarīgi, lai lauksaimniecības nozares rīcībā būtu jaunākie pētniecības un inovācijas sasniegumi un tie būtu pieejami lauku saimniecību līmenī. Ir jābūt piekļuvei un jāsniedz atbalsts efektīvai zināšanu pārnesei, izglītībai, paraugpraksei, kā arī programmām un pakalpojumiem konsultāciju paplašināšanai.

4.33.

Pieaugot tehnoloģiju izmantošanai lauksaimniecībā, it īpaši viedajās lauku saimniecībās, un kā devums vienkāršošanā, ļoti svarīgs visos lauku apgabalos ir platjoslas pārklājums.

4.34.

Jaunajā viedo lauku saimniecību ekonomikā, kurā plašāk tiek izmantotas tehnoloģijas, ļoti svarīga ir lauksaimnieku individuālo datu aizsardzība un konfidencialitāte. Turklāt ir būtiski, lai lauksaimnieki pilnībā saglabātu īpašumtiesības uz visiem individuālajiem datiem, kas tiek uzglabāti saistībā ar viņu uzņēmējdarbību.

4.35.

Atkritumu samazināšanā visās nozarēs liela nozīme var būt aprites ekonomikai. Tradicionālie lauksaimniecības modeļi ir resursu ziņā efektīvas bezatkritumu aprites ekonomikas paraugs. Lauksaimniecībai jāuzņemas pozitīva loma atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes nozarē, tai skaitā attiecībā uz augsnes, ūdeņu un gaisa ekonomisku pārvaldību.

4.36.

Jaunās un pārveidotās KLP ieviešanai ir vajadzīgs saprātīgs pārejas periods no 2020. gada, jo īpaši, lai ņemtu vērā budžeta jautājumus saistībā ar Brexit un citus politiskos lēmumus (7).

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Eiropas Komisija, EU agriculture spending focused on Results (ES lauksaimniecības izdevumi vērsti uz rezultātiem), 2015. gada septembris.

(2)  Eiropas Komisija, Agri-food trade statistical factsheet – Extra EU28 (Statistika par lauksaimniecības pārtikas tirdzniecību ES28).

(3)  Eurostat. Land cover, land use and landscape (Zemes pārklājums, zemes izmantošana un ainava), 2016.

(4)  Atzinums “No Korkas 2.0 deklarācijas uz konkrētiem pasākumiem” (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(5)  Komisārs Hogan, Darbs Eiropas lauksaimnieku labā (Working for Europe’s Farmers), 2016.

(6)  Atzinums “Lauksaimniecības nozīme daudzpusējās, divpusējās un reģionālās tirdzniecības sarunās saistībā ar PTO ministru konferenci Nairobi” (OV C 173, 31.5.2017., 20. lpp.).

(7)  Atzinums “Nozīmīgākie pamatfaktori, kas ietekmē kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 75, 10.3.2017., 21. lpp.).


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

EESK 526. plenārsesija 2017. gada 31. maijā un 1. jūnijā

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/20


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas topošie līderi… jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva””

(COM(2016) 733 final)

(2017/C 288/03)

Ziņotājs:

Erik SVENSSON

Līdzziņotāja:

Ariane RODERT

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 27.1.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas):

194/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu un ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir likvidēt lielākos šķēršļus, bet uzsver, ka ne visi straujas izaugsmes uzņēmumi ir augsto tehnoloģiju uzņēmumi un ka rīcība ir vajadzīga visās nozarēs.

1.2.

EESK uzskata, ka svarīgāk būtu atsākt centienus īstenot atjauninātu Mazās uzņēmējdarbības aktu, kas visas iniciatīvas apvienotu vienā programmā un vairotu atpazīstamību un saskaņotību.

1.3.

EESK rosina jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem piemērot koordinētas politikas pieeju, kas ņem vērā uzņēmumu daudzveidību, un atzinīgi vērtē īpašos sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētos pasākumus. Tomēr visu iniciatīvu mērķim jābūt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas paver iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

1.4.

Viens no jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu lielākajiem šķēršļiem joprojām ir administratīvais slogs un birokrātija. Tādēļ EESK mudina Eiropas Komisiju pilnībā īstenot šajā jomā paredzētās iniciatīvas un panākt to izpildi.

1.5.

EESK uzsver, ka svarīga ir strukturāla sociālo partneru iesaistīšana un svarīgi ir panākt, ka tiek ievēroti ES noteikumi par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātos inovācijas pasākumus, taču rosina vienkāršot noteikumus un nosacījumus, jo MVU un mikrouzņēmumu resursi ir ierobežoti.

1.7.

Partnerattiecību stiprināšana un resursu kopienu veidošana ir nozīmīgs panākumu faktors. Eiropas Komisijai būtu jāveicina tīklu veidošana, tostarp starpniekstruktūru, veicināšanas struktūru, paātrināšanas struktūru un inkubatoru veidošana.

1.8.

Lai varētu atraisīt jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu izaugsmes potenciālu, ir svarīgi veidot pielāgotus finansēšanas risinājumus, kas nodrošina gan kapitāla, gan kredītu pieejamību, pavērt iespējas piekļūt iepirkuma līgumiem un uzlabot fiskālo vidi. EESK atzinumos ir minēti piemēroti pasākumi.

1.9.

Ļoti svarīga ir prasmju attīstība, tādēļ uzsvars ir jāliek uz izglītojošām uzņēmējdarbības programmām visos līmeņos un agrīnā izglītības sistēmas posmā. Turklāt ir jāveicina un jāpopularizē mentorēšana, apmācība darbvietā un neformālās un ikdienējās mācīšanās programmas.

1.10.

Vajadzīgi pasākumi, kas nevērstu Eiropas Savienībā vērojamo lielo nevēlēšanos uzņemties risku, un tie jāveic, pārskatot otrās iespējas principu un sniedzot attīstības atbalstu, piemēram, nodrošinot finanšpratību/finanšu izglītību.

1.11.

EESK rosina Eiropas Komisiju apkopot visas pašreizējās un jaunās sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalsta iniciatīvas, publicējot paziņojumu ar rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā. Uz to norādīts Padomes secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā” (2015. gada 7. decembris).

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Paziņojumā “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” ir norādīts:

strauji augoši uzņēmumi rada daudz vairāk darbvietu nekā citi (1). Liela daļa no šiem uzņēmumiem ir jaunuzņēmumi, kas aug, kļūdami par lielākiem uzņēmumiem. Tie vairo ES novatorismu un konkurētspēju, stiprinot tautsaimniecību. Tādi “augoši uzņēmumi” var arī dot sociālu labumu, cita starpā piedāvājot elastīgākus un modernākus darba apstākļus. Vienotā tirgus stratēģijā Komisija paziņoja, ka apsvērs iespējas, kā paaugstināt vienotā tirgus efektivitāti, kas vajadzīga jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem,

2016. gada sākumā Komisijas veiktās sabiedriskās apspriešanās rezultāti (2):

jaunuzņēmumi, kas meklē iespējas paplašināties, joprojām sastopas ar pārāk daudziem regulatīviem un administratīviem šķēršļiem, sevišķi pārrobežu situācijās,

gan jaunuzņēmumiem, gan augošajiem uzņēmumiem ir pārāk maz iespēju sameklēt potenciālos partnerus finanšu, uzņēmējdarbības un pašvaldību iestāžu vidū un stāties ar tiem attiecībās,

viens no lielākajiem paplašināšanās šķēršļiem ir finansējuma nepieejamība.

2.2.

Paziņojumā Komisija ierosina virkni pasākumu, kas būtu jāveic, lai samazināt un/vai likvidētu šos šķēršļus.

2.2.1.

Šķēršļu novākšana:

vienota digitālā vārteja, kas ļautu tiešsaistē viegli piekļūt informācijai,

vienotas PVN zonas izveide,

kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ieviešana,

otrās iespējas un pārstrukturēšanas regulējums dalībvalstīs,

uzlabota piekļuve publiskajam iepirkumam.

2.2.2.

Savešana kopā ar vajadzīgajiem partneriem:

savešana kopā ar universitātēm, pētniecības centriem, ieguldītājiem un partneriem,

piekļūšana iespējām, cilvēku ar vajadzīgajām prasmēm atrašana, (īpaši sociālo jaunuzņēmumu) inovācijas iespēju uzlabošana.

2.2.3.

Finansējuma pieejamība:

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (papildus kapitāla tirgu savienībai).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Šis atzinums ir atbilde uz Eiropas komisijas paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, kurā ierosināti pasākumi, kuru mērķis ir pilnībā atraisīt strauji augošu uzņēmumu potenciālu. EESK tomēr nolēma paplašināt atzinuma darbības jomu un aplūkot šos pasākumus no visu veidu uzņēmumu, tostarp no potenciālo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu viedokļa.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un centienus likvidēt lielākos šķēršļus. EESK vēlas norādīt uz tās visaptverošo dabu jau pieņemtos atzinumos, kuru mērķis bija veidot labvēlīgu vidi dažādu veidu uzņēmumiem Eiropas Savienībā (3), un uz jau iepriekš pausto ierosmi aktīvāk rīkoties saistībā ar uzņēmējdarbības programmu (4).

3.3.

Tā kā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīva ir izvērsts un paplašināts Mazās uzņēmējdarbības akts, EESK uzskata, ka būtu efektīvāk apsvērt iespēju atsākt atjaunināta Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu nekā turpināt tādu pasākumu uzsākšanu, kas paredzēti katram uzņēmumu veidam atsevišķi. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta šo un citas iniciatīvas, kas atbalsta jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus, taču ir grūti gūt pilnīgu priekšstatu par visiem pasākumiem, ja dažādās iniciatīvas netiek apkopotas vienotā un visaptverošā politikas programmā.

3.4.

EESK uzsver, ka vajadzīgs vispārējs efektīvs politikas pasākumu kopums, kurā būtu ņemta vērā uzņēmumu daudzveidība un kurš tādā veidā atbalstītu Eiropas Komisijas mērķi veicināt koordinētu pieeju visās ES politikas jomās.

3.5.

EESK rosina Eiropas Komisiju pievērst uzmanību EESK gatavotajam atzinumam, kurā ir minēta virkne ieteikumu, kas ir cieši saistīti ar jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem:

vienota vienas pieturas aģentūra visiem ES maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),

juridiski saistoši principi “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un “tikai vienreiz”,

atbilstošāka MVU daudzveidības ievērošana.

3.6.

Savukārt 2016. gada decembra atzinumā (5) EESK mudināja Eiropas Komisiju atbalstīt strauji augošus uzņēmumus:

pārraugot un panākot sinerģiju starp novatoriskiem dažādu ģenerāldirektorātu īstenotiem politikas pasākumiem,

stiprinot pudurus un ekosistēmas, kurās tiek veidoti novatoriski jaunuzņēmumi,

rosinot akadēmiskajās programmās orientēties uz nākotnes darbvietām.

3.7.

Īpaši svarīgi ir atzīt pastāvošo mikrouzņēmumu lielo potenciālu (daudzi no šiem uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi), kā arī sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstības iespējas. EESK turklāt rosina Eiropas Komisiju apsvērt to, ka ne visi strauji augošie uzņēmumi darbojas progresīvo tehnoloģiju nozarē un ka tādām nozarēm kā pakalpojumu nozarei, modes nozarei un elektroniskās komercijas nozarei, kā arī citām novatoriskām nozarēm ir vajadzīga uzmanība un atbalsts.

3.8.

EESK arī mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visās iniciatīvās tiek ņemti vērā tādi jauni uzņēmējdarbības veidi kā sadarbīga ekonomika (6). Uzsākot darbību un izvēršot darbību vienotajā tirgū, tie visi saskaras ar līdzīgiem un papildu šķēršļiem.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē vienotas digitālās vārtejas ieviešanas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi informācijai, taču uzskata, ka šā instrumenta ietekme uz apgrūtinošu noteikumu un regulējuma atcelšanu būs ierobežota. EESK arī iesaka šajā vienotajā digitālajā vārtejā iekļaut pētniecībai un izstrādei veltītu interneta vietni. Strukturāla sadarbība ar starpniekorganizācijām ir ļoti efektīvs līdzeklis jaunuzņēmumu informēšanas uzlabošanai.

3.10.

Eiropas Komisija cenšas likvidēt dažus vistraucējošākos šķēršļus, it īpaši regulējuma, nodokļu un administratīvā sloga jomā. EESK vēlas uzsvērt, ka ļoti sarežģītā un birokrātiskā regulējuma un administratīvā sloga pārvaldības jomā MVU, tostarp mikrouzņēmumu, ģimenes uzņēmumu vai sociālās ekonomikas uzņēmumu iekšējās prasmes bieži vien ir mazas vai to vienkārši nav, un tādēļ vienkāršošana ir ļoti svarīga.

3.11.

EESK atbalsta ierosināto salīdzinošo izvērtēšanu ar mērķi dalīties ar labas prakses piemēriem un apzināt atšķirības starp dalībvalstīm, lai uzlabotu iniciatīvu saskaņošanu. Ja vēlamies panākt salīdzinošās izvērtēšanas secinājumu efektivitāti, tiem ir jābūt pārredzamiem un tie ir jāizplata ieinteresētajām personām.

3.12.

EESK atbalsta arī Eiropas Komisijas lēmumu papildināt Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network) konsultatīvo dienestu ar īpašiem jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu konsultantiem tādos jautājumos kā valstu un Eiropas noteikumi, finansēšanas iespējas, partnerību veidošana un piekļuve pārrobežu publiskajam iepirkumam. Šajā saistībā EESK vēlētos vēlreiz uzsvērt, cik nozīmīga un kādu labumu sniedz strukturētāka sadarbība ar starpniekstruktūrām un iesaistītajām organizācijām, tostarp sociālās ekonomikas ietvaros.

3.13.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos ņemt vērā jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu intereses, jo arvien lielākam skaitam jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu ir steidzami jāsasniedz globālais tirgus (bieži vien ļoti šaurā segmentā).

3.14.

EESK atzīmē un atbalsta šajā iniciatīvā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos panākt atbilstību ES noteikumiem par darba apstākļiem, darba tiesībām un darba koplīgumiem.

3.15.

EESK vēlas paust viedokli par šo Eiropas Komisijas paziņojumā iekļauto formulējumu: “cita starpā piedāvājot elastīgākus un modernākus darba apstākļus”. Šis apgalvojums varētu izraisīt pārpratumus un, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu.

3.16.

Strukturāla sociālo partneru iesaistīšana ir ļoti svarīga un būtu jāveicina, lai nodrošinātu uzņēmumu godīgu konkurenci un novērstu sociālā dempinga draudus, kā EESK norādījusi vairākos atzinumos (7).

3.17.

EESK vēlas pievērsties pašreizējam procesam, kas saistīts ar ģeogrāfisko bloķēšanu (8). Ģeogrāfiskā bloķēšana varētu būt jauns liels šķērslis jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju vienlaikus izvērst darbību vairākās valstīs un dažādās valodās. Ļoti svarīgi ir informēt par aktīvās un pasīvās pārdošanas atšķirībām. Jāpielāgojas tikai tās valsts tiesību aktiem, kurā iecerēts izvērst aktīvu darbību.

3.18.

EESK atbalsta priekšlikumu uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, īpaši augošo uzņēmumu, iespējas piekļūt “Apvārsnis 2020” programmām. Eiropas Inovācijas padome un Inovāciju radars var būt efektīvi instrumenti, ja tie nerada pārmērīgu slogu un ja ar tiem patiešām var sekmēt MVU izvirzīto mērķu sasniegšanu. Turklāt EESK iesaka šajās iniciatīvās īpašu uzmanību pievērst sociālai inovācijai, kurā bieži vien rodas jauni uzņēmējdarbības modeļi.

3.19.

EESK atzinīgi vērtē arī īpaši pieminētos pasākumus, kas vērsti uz jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kas darbojas sociālajā ekonomikā, un uz sociāliem uzņēmumiem, proti, jomu, kurā EESK ir īpašas zināšanas un par kuru tā ir pieņēmusi atzinumus (9).

3.20.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir atzinusi MVU lielās grūtības aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgās izmaksas maziem uzņēmumiem ir ļoti augstas, un ievērošanas panākšanas izmaksas ir vienlīdz augstas, un tas nozīmē, ka gandrīz neviens jaunuzņēmums un augošais uzņēmums nevar tās atļauties. EESK rosina Eiropas Komisiju rast praktiski īstenojamu šīs problēmas risinājumu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.    Partneri, puduri un ekosistēmas

4.1.1.

Kopumā labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir izaugsmes un inovācijas pamatakmens. EESK uzskata, ka šī Eiropas Komisijas iniciatīva būs sekmīga tikai tad, ja tās mērķis būs vispārēja uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paverot iespēju uzņemties risku un eksperimentēt inovācijas procesā.

4.1.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir ļoti svarīgi izveidot kontaktus ar īstajiem partneriem. Tā kā Eiropas tirgus galvenokārt ir nacionāls un riska uzņemšanās jomā vairāk tradicionāls, pūliņi jāvelta, ņemot vērā divus aspektus:

1)

ES un dalībvalstis, pastāvīgi sadarbojoties ar starpniekorganizācijām un struktūrām, var uzņemties būtisku lomu, veicinot ar universitātēm, pētniecības centriem u. c. izveidotu puduru darbību.

2)

Tikai tirgus paver iespēju atrast ieguldītājus vai uzņēmējdarbības partnerus, taču nenoliedzama ir arī Eiropas programmu vai Eiropas Investīciju bankas/Eiropas Investīciju fonda loma. Taču šīm programmām ir jāatvēl vairāk līdzekļu, un tās ir labāk jākoordinē.

4.1.3.

EESK atbalsta EK plānu stiprināt pašreizējo iniciatīvu “Start-up Europe” (Jaunuzņēmumu Eiropa) un koordinēt ES darbu, kas vērsts uz puduru un ekosistēmu sasaisti visā Eiropā.

4.1.4.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisija rīkojusies pareizi, uzsvaru liekot uz kopienu veidošanu, kas ietver partnerības un īpašas ekosistēmas, jo no tām ir atkarīga jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu sekmīga darbība. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija pievērš īpašu uzmanību sociālās ekonomikas uzņēmumiem, atzīdama to īpašās iezīmes un devumu Eiropas sabiedrībai. Tādēļ EESK vēlreiz (10) rosina Eiropas Komisiju visas esošās un jaunās iniciatīvas apkopot saskaņotā ES sociālās ekonomikas rīcības plānā ar mērķi uzlabot atpazīstamību un dažādu iniciatīvu sasaisti.

4.2.    Iepirkuma iespējas

4.2.1.

EESK aktīvi atbalsta Eiropas Komisijas apņemšanos uzlabot jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. Papildus ierosinātajiem pasākumiem EESK rosina Eiropas Komisiju rūpīgi uzraudzīt iepirkuma direktīvas transponēšanu un piemērošanu dalībvalstu līmenī. Tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var pilnībā izmantot priekšrocības, kas dod iespēju uzlabot MVU, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas iepirkuma jomā. EESK norāda uz jau pieņemtu atzinumu par iepirkumu (11).

4.2.2.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaša uzmanība pievērsta inovācijas iepirkumam un inovācijas partnerībām. Tomēr tādēļ ir nepieciešams vienkāršots regulējums. Direktīvas priekšlikumā aprakstītais inovācijas iepirkums vairāk varētu būt piemērots lieliem uzņēmumiem. Lai varētu piedalīties inovācijas partnerībās, ir vajadzīga atsevišķa nodaļa, un tāpēc jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi nevar tajās piedalīties, jo jaunuzņēmumiem parasti nav tam speciāli paredzētas nodaļas.

4.2.3.

EESK vēlas norādīt, ka Eiropas Komisijas ieviestais instruments (pašdeklarācija, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu), kura mērķis ir palīdzēt MVU piedalīties publiskajā iepirkumā, daudzos gadījumos nesis pretējus rezultātus un tiek uzskatīts par šķērsli dalībai iepirkumā. Jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ir grūti apkopot visu vajadzīgo informāciju un veidlapas. Tāpēc ir nepieciešama palīdzība, kas būtu jāsniedz starpniekorganizācijām (MVU organizācijām un citām saistītām organizācijām).

4.3.    Prasmes

4.3.1.

EESK piekrīt, ka ar jauno Prasmju programmu Eiropai, uzmanību vienlaikus vēršot gan uz kvalitāti, gan uz darba tirgus prasībām atbilstošām prasmēm, tiek risināti daži no vissvarīgākajiem uzdevumiem. Taču to izdosies paveikt tika tad, ja iniciatīvas sasniegs vissvarīgākās mērķgrupas, un tādēļ ir vajadzīga īstenošana, uzraudzība un turpmākā darbība, lai nodrošinātu efektivitāti.

4.3.2.

EESK uzsver, ka jaunā Prasmju programma Eiropai un it īpaši iecerētā iniciatīva “Digitālo prasmju un arodu koalīcija” ir ļoti svarīga un var būt viens no nākotnes pamatakmeņiem.

4.3.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi izstrādā atbildes uz jaunām sabiedrības vajadzībām vai vajadzībām, kas nav pietiekami ņemtas vērā. Šie uzņēmumi ir sociālās inovācijas pionieri. Sociālie Sociālās ekonomikas (un citi) uzņēmēji tādēļ uzskata, ka līdztekus digitālo prasmju iniciatīvām jārīkojas arī citās prasmju jomās, piemēram, uzņēmējdarbības attīstība un gatavība veikt ieguldījumus. Šīs prasmes vienlīdz svarīgas ir arī veiksmīgiem jaunuzņēmumiem.

4.3.4.

EESK mudina Eiropas Komisiju rosināt dalībvalstis un palīdzēt tām izveidot izglītības programmas uzņēmējiem un atvieglot labas prakses piemēru apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Ieteicams šādas programmas īstenot agrīnā izglītības sistēmas posmā, jo pierādīts, ka tad tām ir lielāka ietekme.

4.3.5.

Jānorāda arī, ka inkubatori un centralizēti pakalpojumi (piemēram, attīstības, mentorēšanas un finanšu atbalsta jomā) bieži vien ir ļoti svarīgi agrīnajā un paplašināšanās posmā. EK būtu jāpopularizē un jāizplata labas prakses piemēri šajā jomā.

4.4.    Nodokļu sistēma

4.4.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka nodokļi var būt būtisks šķērslis jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Lielākās problēmas, kas jārisina, ir atbilstības nodrošināšanas augstās izmaksas, it īpaši tās, kuras rada dažādu valstu nodokļu sistēmas.

4.4.2.

EESK rosina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju nedz apmēra, nedz laika ziņā neierobežot to zaudējumu pārnešanu, kas rodas uzņēmuma darbības sākumposmā un izaugsmes posmā.

4.4.3.

EESK atzinīgi vērtē arī Eiropas Komisijas paziņojumā minēto iespēju, ka mazie un vidējie uzņēmumi var iekļauties kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes sistēmā.

4.4.4.

Jānorāda arī, ka patēriņa aplikšana ar nodokļiem PVN sistēmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti sarežģīta. Turklāt jaunuzņēmumiem papildu sarežģījumus rada katrai konkrētai precei vai pakalpojumam piemērojamās PVN likmes noteikšana dalībvalstīs, un tādēļ rodas augstas izmaksas, kas mazina vēlmi nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas nodomu izveidot vienotu PVN zonu un ierosināt MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētu PVN regulējuma vienkāršošanas pasākumu kopumu; tādā veidā tiks likvidēti būtiski šķēršļi, kas kavē mikrouzņēmumu darbību.

4.4.5.

Nodokļu uzlikšana privātpersonu ienākumiem no investīcijām daudzās dalībvalstīs arī mazina ieguldījumus jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos, īpaši tad, ja pastāv citas ieguldījumu iespējas ar mazāku nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem. Nodokļu uzlikšanai akciju iegādes iespējām no šāda viedokļa būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpēc EESK piekrīt viedoklim, ka Eiropas Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga dalībvalstu nodokļu sistēmas/atvieglojumi ieguldījumiem jaunuzņēmumos/augošajos uzņēmumos.

4.4.6.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot nodokļu telpu, kas ļautu tiem pilnībā izvērst ekonomisko potenciālu, vienlaikus ņemot vērā to vides un sociālos mērķus atbilstoši brīvas konkurences principiem vienlīdzīgos apstākļos. To var panākt, paredzot šādus dažādus pasākumus:

kartēt dažādus esošos nodokļu stimulus, kas saistīti ar sociālās ekonomikas uzņēmumu finansēšanu, lai izplatītu labāko praksi,

veicināt sociālo inovāciju, izmantojot:

nodokļu atlaides par zemākas atdeves ziedojumiem vai ieguldījumiem sociālajās inovācijās, kas atbilst sabiedrības prioritātēm,

atmaksājamas nodokļu atlaides pētniecībā un izstrādē bezpeļņas uzņēmumiem ar mērķi ieviest no sociālā aspekta vērtīgas inovācijas un uzlabot personalizēto un vietējo pakalpojumu produktivitāti.

4.5.    Finansējuma pieejamība

4.5.1.

Jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi ir atkarīgi no kapitāla un kredītu pieejamības. Iepriekš pieņemtos atzinumos (12) EESK atzīmēja, ka iespējas piekļūt riska kapitālam Eiropas Savienībā ir daudz sliktākas nekā ASV. Tā galvenais iemesls ir ievērojami sadrumstalotā ES riska kapitāla nozare (kas koncentrēta dažās dalībvalstīs). EESK konstatē, ka Eiropas Komisija šo problēmu risina, izveidojot Eiropas riska kapitāla fondu, un rosina Eiropas Komisiju ņemt vērā EESK priekšlikumus (13) un rūpīgi pārraudzīt tā izmantošanu un ietekmi.

4.5.2.

Šajā pašā atzinumā komiteja norādīja uz vietējo ieguldītāju nepietiekamu iesaisti un ieteica stimulus publiskā un privātā sektora partnerībām, ja pastāv asimetrisku fondu izveides iespēja (tādi jau eksistē Somijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā un Nīderlandē). EESK tagad atzinīgi vērtē līdzīgu risinājumu, kas dod iespēju privātīpašumā esošiem ieguldījumu fondiem iegūt publiskā sektora garantijas ieguldījumiem jaunuzņēmumos un augošajos uzņēmumos.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē arī priekšlikumu palielināt ESIF un COSME budžetu ar mērķi nodrošināt papildu finansējumu efektīvai jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu politikai, kurā ņemta vērā to daudzveidību.

4.5.4.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa jaunuzņēmumu ir finansēti ar banku aizdevumiem, kas nodrošināti ar personiskām un ģimenes garantijām. Aizņemšanās bankā ir plaši izplatīta, taču jānodrošina, ka finansēšanai ir pieejams arī riska kapitāls, kas Eiropā netiek pietiekami izmantots, jo nodokļu sistēmas ir orientētas uz sodīšanu, riska kapitāla kultūra nav attīstīta, finanšpratība ir slikta un maksātnespējas sistēmas ir sadrumstalotas.

4.5.5.

EESK mudina ES dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu meklēt un popularizēt citas juridiskās formas, kā veikt uzņēmējdarbību, piemēram, vienkārša akciju sabiedrība (Simple Joint Stock Company) ar lielu inovācijas un izaugsmes potenciālu. Šāda forma ir raksturīga jaunuzņēmumiem (Francija un Slovākija).

4.5.6.

EESK arī mudina dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu vienkāršot un saskaņot bankrota tiesības, tostarp “otrās iespējas” principa piemērošanu, kā EESK ierosinājusi atzinumā par uzņēmumu maksātnespēju (14).

4.5.7.

Maksātnespējas procesā un tiesību aktos problēmas sagādā bankrotējošo jaunuzņēmumu aktīvu atbilstīga novērtēšana. Daudzos gadījumos galvenā vērtība ir zinātība nevis pamatlīdzekļi, kā EESK jau iepriekš norādījusi (15).

4.5.8.

Iepriekšējos atzinumos EESK visaptveroši raksturojusi sociālās ekonomikas uzņēmumiem nepieciešamo finanšu ekosistēmu (16). Tāpat kā jaunuzņēmumiem arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāpiedāvā jaukta kapitāla risinājumi ar garantijas elementu, kā arī novatoriski instrumenti otrajam finansēšanas posmam un iespējas iegūt finanšu izglītību, tostarp gatavību veikt ieguldījumus. Ieguldījumiem sociālās ekonomikas uzņēmumos un šo uzņēmumu finansēšanai piemīt īpaša iezīme, proti, ienākumi no ieguldījumiem ir arī to sociālā ietekme. Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā.

5.   Īpaši ar sociālās ekonomikas uzņēmumiem saistīti apsvērumi un jauni uzņēmumu veidi

5.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā īpaši norādīts uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti sociālās ekonomikas uzņēmumu jomai, un minēti citi pasākumi jauniem uzņēmējdarbības veidiem.

5.2.

Šajā saistībā būtiski ir norādīt uz EESK atzinumā (17) jau aplūkoto saikni starp sociālo inovāciju un sociālās ekonomikas jaunuzņēmumiem un jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Īpaši svarīga ir izpratne, ka sociālās inovācijas pamatā ir atšķirīgs inovācijas process, kas balstīts uz īpašiem kritērijiem un principiem. Visu sociālās ekonomikas jaunuzņēmumu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu atbalsta pasākumu pamatā tāpēc jābūt izpratnei par to pamatvērtībām, piemēram, sociālo un ekoloģisko ietekmi, kopējo vērtību un “open source” aspektiem, kas saistīti ar sociālo inovāciju (18). Tikai tādā gadījumā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jaunie sociālo uzņēmumu modeļi gūs labumu no šiem atbalsta pasākumiem, būs ilgtspējīgi un sekmīgi paplašināsies.

5.3.

Svarīgi ir arī izprast, kā sociālās ekonomikas uzņēmumi un šie jauna veida uzņēmumi paplašinās un vai tie to dara (tā vietā tie var nolemt, ka tie paši nepaplašināsies, bet dalīsies ar kādu labu ideju). Kā EESK uzsvērusi iepriekš, svarīgi ir šo dažādo uzņēmumu veidu loģiku pilnībā ņemt vērā visās iniciatīvās, kas paredzētas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, un atbilstoši pielāgot atbalsta instrumentus. Atbalsta mehānismi bieži nav balstīti uz šiem sociālās ekonomikas vai pilnīgi jaunajiem ekonomikas modeļiem, bet gan uz tradicionālo uzņēmējdarbības modeli, kas pašlaik ir norma.

6.   Turpmākās vajadzības

6.1.

EESK pastāvīgi uzsvērusi nepieciešamību palielināt dažādu uzņēmumu veidu atpazīstamību, atzīšanu un veicināšanu. Tas arī nozīmē, ka jāuzlabo statistikas apkopošana un jāpēta Eiropas Savienībā pašlaik pastāvošie dažādie uzņēmējdarbības modeļi un to īpašā loģika.

6.2.

Ļoti noderīga būtu datu bāze, kurā apkopoti labas prakses piemēri, kas saistīti ar visu daudzveidīgo jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu veicināšanas pasākumiem. Eiropas Komisijai ir visas iespējas atvieglot dalībvalstu labas prakses piemēru apmaiņu.

6.3.

Būtu jāpopularizē sociālās ekonomikas uzņēmumu vērtības, principi un mērķi, jo tie var iedvesmot uzņēmējus. Šās nozares pieredzi un metodes ir viegli pārnest uz parastiem uzņēmējdarbības modeļiem. Tas attiecas uz partnerības un iesaistīšanās principiem, kuru pamatā ir kopīga radīšana, balstoties uz sadarbību starp nozarēm un ieinteresētajām personām, licencēšanas nolīgumi, spēju veidošana, tā dēvētā “pikpaunā sēdēšanas” (piggybacking) stratēģija, kas ļauj izmantot citu uzņēmumu radītās iespējas, open source ātrai risinājumu izplatīšanai, viedie tīkli, kuri balstīti uz dalīšanos ar vērtībām vai kolektīvām vērtībām, un jaunu standartu ieviešana, piemēram, kustības ar mērķi mainīt politiku. Pēdējā gadījuma piemērs ir tas, ka sociālā inovācija parasti ved uz sociālās politikas inovāciju. Tieši tādā pašā veidā parastie uzņēmumi var iedvesmot sociālās ekonomikas uzņēmumus, piemēram, tirgvedībā, tirdzniecībā un uzņēmējdarbības vadībā, vēlreiz apliecinot labas prakses piemēru apmaiņas noderību.

6.4.

EESK, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, ir piemērota aktīvai dalībai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā un uzlabošanā Eiropas Savienībā, tādā veidā pozitīvi ietekmējot nodarbinātību, sociālo labklājību un izaugsmi. Tāpēc rosinām Eiropas Komisiju saistībā ar citām MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētām iniciatīvām izmantot komitejas iespējas un spējas.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Pētījumā (Henrekson and Johansson, 2010) minēts, ka 4 % uzņēmumu rada 70 % jaunu darbvietu. Sk. arī: http://www.kauffman.org/blogs/policy-dialogue/2015/august/deconstructing-job-creation-from-startups.

(2)  http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=8723&lang=lv

(3)  OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp.

(4)  OV C 271, 19.9.2013., 61. lpp.

(5)  OV C 75, 10.3.2017., 6. lpp.

(6)  OV C 75, 10.3.2017., 33. lpp.

(7)  OV C 161, 6.6.2013., 14. lpp.; OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 2. lpp.

(8)  COM(2016) 289 final.

(9)  http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.social-entrepreneurship-make-it-happen

(10)  EESK ieguldījums Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā, http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.publications.40059.

(11)  OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.

(12)  OV C 75, 10.3.2017., 6. lpp.

(13)  OV C 75, 10.3.2017., 48. lpp.

(14)  OV C 209, 30.6.2017., 21. lpp.

(15)  OV C 75, 10.3.2017., 6. lpp.

(16)  OV C 13, 15.1.2016., 152. lpp.

(17)  OV C 303, 19.8.2016., 28. lpp.

(18)  Europe Tomorrow izstrādātais Sociālās inovācijas indekss (OV C 458, 19.12.2014., 14. lpp.).


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/29


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam”

(COM(2016) 799 final – 2016/0400 (COD))

(2017/C 288/04)

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 13.3.2017.

Eiropadome, 13.3.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, 91. pants, 100. panta 2. punkts, 114. pants, 153. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts, 172. pants un 192. panta 1. punkts.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

1.6.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

156/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā tās iepriekšējos atzinumus un ka Komisijai bija jāatsāk sarunas, lai vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgotu LESD 290. un 291. pantam.

1.2.

EESK atgādina, ka savos iepriekšējos atzinumos tā norādīja uz virzienu, kurš komitejas ieskatā būtu vispiemērotākais, lai aizsargātu šīs procedūras ietekmētās pamatvērtības – juridisko noteiktību, pamattiesību ievērošanu un iestāžu pilnvaru efektīvu, līdzsvarotu un demokrātisku īstenošanu.

1.3.

EESK ieskatā šiem principiem būtu jāvirza jaunā ar regulatīvo kontroles procedūru joprojām saistīto tiesību aktu saskaņošana ar LESD 290. un 291. pantā paredzēto deleģēto aktu un īstenošanas aktu jauno sistēmu.

1.4.

Neskarot sīkāku analīzi, kas veikta katra atzinumam iesniegtā akta atkārtotajā izskatīšanā, EESK sniedz kopsavilkumu ar piezīmēm, ko tā uzskata par atbilstošām, par katru priekšlikumā minēto tiesību akta priekšlikumu.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Savā priekšlikumā Komisija konstatē, ka ievērojams skaits leģislatīvo pamataktu, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums 2006/512/EK (“Komitoloģijas lēmums”), vēl ir jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam atbilstoši Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (“Komitoloģijas regula”).

2.2.

Tā bija apņēmusies pielāgošanu veikt līdz 2013. gadam un šajā saistībā 2013. gadā ierosināja trīs horizontālās saskaņošanas priekšlikumus jeb Kopoto regulu I, II un III.

2.3.

Pēc ilgām diskusijām ar EP un daudziem minēto priekšlikumu grozījumiem Padome atteicās atbalstīt šādu automātisku visu tā saukto “regulatīvo kontroles procedūru aktu” kopus saskaņošanu ar deleģētajiem aktiem, jo trūka garantijas, ka ar dalībvalstu ekspertiem notiks sistemātiska apspriešanās deleģēto aktu sagatavošanas posmā. Tā kā priekšlikumi palika iestrēguši iestādēs, Komisija savus priekšlikumus atsauca.

2.4.

Pēc Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšanas un tam pievienotās Kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem pieņemšanas Komisija iesniedza jaunu priekšlikumu, reaģējot uz Padomes iebildumiem. Tajā ir ņemti vērā ar jauno iestāžu nolīgumu veiktie grozījumi attiecībā uz apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem deleģēto aktu sagatavošanā un vienlaicīgu apspriešanos ar EP.

2.5.

Priekšlikums ir izklāstīts 13 pielikuma nodaļās, kurās hronoloģiskā secībā ir uzskaitīti 168 akti, ko Komisija ir klasificējusi 4 tabulās:

1. tabula – pārskats par aktiem, kuriem attiecībā uz konkrētiem pilnvarojumiem ir ierosināta saskaņošana ar īstenošanas aktiem;

2. tabula – pārskats par aktiem, kam ir paredzēta konkrētu pilnvarojumu svītrošana;

3. tabula – Komisijas pieņemtie priekšlikumi;

4. tabula – akti, par kuriem ir plānots iesniegt priekšlikumus.

3.   Vēsture – EESK atzinumi un ziņojumi

3.1.

EESK 2013. gada jūlijā pieņēma ļoti sīki izklāstītu informatīvo ziņojumu, kura mērķis bija “vērst uzmanību uz to, kā praksē norit deleģēto tiesību aktu pieņemšanas procedūra, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu”.

3.2.

EESK tajā konstatēja, ka “deleģēto aktu konkrētais tiesiskais raksturs joprojām ir samērā nenoteikts. Jēdzienu “nebūtisks elements” Tiesa atkarībā no jomas interpretē atšķirīgi; Komisijas rīcības brīvība šķiet samērā plaša, jo tās kompetencē ir ierosināt deleģējuma apjomu un ilgumu”.

3.2.1.

Tajā minēts, ka ir “daudz neatbildētu jautājumu par to, cik pārredzama ir iepriekšējas apspriešanās sistēma, kuras pamatā ir juridiski nesaistošs, 2011. gada 4. aprīlī pieņemts dokuments (..) (“Kopēja vienošanās par deleģēto aktu izmantošanas praktisko kārtību”)”.

3.2.2.

EESK arī konstatēja, ka “LESD 290. panta īstenošana ir paredzēta 2009. gada 9. decembrī pieņemtajā Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir juridiski nesaistošs dokuments, savukārt noteikumi par īstenošanas pilnvaru izmantošanu pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra regulu, proti, vispārēji un tieši piemērojamu tiesību aktu, kura visi elementi ir obligāti”.

3.2.3.

Tā secināja, ka “joprojām nav zudušas šaubas par procedūras vienkāršumu; par to, vai Eiropas iedzīvotāji patiešām apzinās jautājumu būtību; par šīs procedūras pareizu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti”. Attiecīgi EESK piedāvāja izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu, lai formulētu komitejas nostāju par minētajā ziņojumā objektīvi veiktajām piezīmēm un secinājumiem nolūkā potenciāli uzlabot ES likumdošanas procedūru.

3.3.

2013. gada jūlijā un septembrī EESK saņēma atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 451 final), un regulai, ar ko “vairākus tādus tiesību aktus tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam” (COM(2013) 452 final), pēc tam 18. novembrī un 10. decembrī vēl vienu atzinuma pieprasījumu par priekšlikumu regulai, ar ko “vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam” (COM(2013) 751 final). Minētās regulas tika dēvētas par Kopoto regulu I, II un III.

3.3.1.

16. oktobra un 2. janvāra atzinumos EESK uzsvēra, ka, lai arī tā ir nepieciešama, šāda kopus pielāgošana, kas skar vairāk nekā 165 tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus) 12 dažādās jomās, rada daudz juridiskas un praktiskas dabas jautājumu.

3.3.2.

Attiecīgi “vairāki deleģēšanas procedūras aspekti joprojām ir neskaidri. Jādefinē būtu (..) jēdziens “nebūtiski elementi”. Turklāt būtu precīzi jāizvērtē mehānisma darbība”.

3.3.3.

Papildus tam EESK konstatēja, ka “atsevišķos regulu priekšlikumos nav ievēroti visi nosacījumi, kas izriet no leģislatīvajiem pamataktiem, un deleģēšana paredzēta uz nenoteiktu laiku vai arī noteikti ļoti īsi termiņi Parlamenta un Padomes īstenotajai kontrolei”.

3.3.4.

Pēc visu priekšlikumu sistemātiskas analīzes EESK ieteica Komisijai “izdarīt izmaiņas “kopus pielāgošanas” procesā tā, lai vairāk tiktu ņemtas vērā dažu tiesību pamataktu īpatnības”, un “Padomei un Parlamentam rīkoties ar vislielāko rūpību un sīki izvērtēt visus tiesību aktus, uz kuriem minētā pielāgošana attiecas”.

3.3.5.

Ja process tiek veikts saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, EESK uzsvēra, ka ir svarīga:

Eiropas Parlamenta pilnīga līdzdalība šajā procesā,

komitoloģijas procedūru racionalizācija un vienkāršošana,

labāka informēšana visos procedūras posmos gan attiecībā uz pilnvaru nodošanu komitejām, gan attiecīgajiem pasākumiem,

pilnīga informācijas pieejamība iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

3.3.6.

Visbeidzot, komiteja prasīja izvērtēt jauno reglamentējošo noteikumu ietekmi un regulāri ziņot Parlamentam, Padomei un arī komitejai par efektivitāti, pārredzamību un informācijas izplatīšanu.

3.4.

Tikmēr Komisija, pamatojoties uz LESD 295. pantu, publicēja priekšlikumu saistošam iestāžu nolīgumam, kas iekļaujas tiesību aktu kopumā par labāku likumdošanas procesu un kurā deleģētie akti skatīti divos īpašos pielikumos.

3.4.1.

Savā 2015. gada jūlija atzinumā EESK pauda, ka tā “ir (..) gandarīta par Komisijas centieniem panākt līdzsvaru starp tādām pamatvērtībām kā “tiesību normu” ievērošana, demokrātiska līdzdalība, pārredzamība, tuvināšanās iedzīvotājiem un tiesības uz plašu informāciju par likumdošanas procedūrām, no vienas puses, un tiesību aktu vienkāršošanu, elastīgāku un attiecīgām interesēm piemērotāku regulējumu, kura atjaunināšana un pārskatīšana ir vienkāršota, no otras puses”.

3.4.2.

Tā atzinīgi vērtēja arī to, ka ““Komisija apņemas pirms deleģēto aktu pieņemšanas apkopot visu vajadzīgo informāciju, (..) apspriežoties ar dalībvalstu ekspertiem un sabiedrību” un ka tā ierosina izmantot tādu pašu apspriešanās metodi attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanu”.

3.4.3.

Tomēr EESK pauda bažas, ka visas šīs apspriedes pārmērīgi un nevajadzīgi paildzinās aktu izstrādi.

3.4.4.

EESK neatbalstīja kazuistisko pieeju, ar ko nosaka jomas, uz kurām jāattiecina deleģētie vai īstenošanas akti, jo izmantotie kritēriji bija neskaidri un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas.

3.4.5.

EESK arī iebilda pret to, ka:

a)

trūkst iepriekšējas informācijas par dalībvalstu ekspertiem un viņu tehniskajām prasmēm;

b)

nav norādīts pienācīgs termiņš attiecībā uz apspriešanos ar ekspertiem, ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamentu un Padomi, izņemot ārkārtas gadījumus;

c)

apspriešanās un sanāksmju grafika nosūtīšana Eiropas Parlamentam un ieinteresētajām personām ir fakultatīva;

d)

trūkst saskaņotības informācijā par deleģēto aktu pieņemšanu, kaut arī šai informācijai vajadzētu būt sistemātiskai, automātiskai, atjauninātai un pieejamai tiešsaistē;

e)

deleģēšanas termiņš pēc būtības ir nenoteikts – EESK uzskatīja, ka ir jānosaka precīzs termiņš, ko iespējams pagarināt uz tikpat ilgu laiku, izņemot īpašus, pienācīgi pamatotus gadījumus.

3.4.6.

EESK vēlējās, lai vadlīnijās skaidri paredzētu to, ka tiek noteikti visi deleģēšanas elementi, proti:

a)

noteikti mērķi;

b)

precīzs saturs;

c)

skaidri noteikta darbības joma;

d)

stingri noteikts un ierobežots termiņš.

3.4.7.

EESK uzskatīja, ka “LESD 290. un 291. panta redakcija ir pilnveidojama un ka gadījumā, ja Līgumi tiktu pārskatīti, minētie panti būtu jāuzlabo. Arī to piemērošanas noteikumus vajadzētu uzlabot, lai nepieļautu, ka lēmumi attiecībā uz tiesiskā instrumenta izvēli ir vairāk politiski nekā tehniski”.

3.5.

Tā kā Parlaments un Padome nevienojās par kopus pielāgošanas procedūru, Komisijai savus priekšlikumus nācās atsaukt un iesniegt šo priekšlikumu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Ņemot vērā iepriekšējos atzinumus, EESK šaubās, vai vairāk nekā četrus gadus ilga kavēšanās tik delikātā jomā ir pamatota.

4.2.

EESK principā bija skaidri norādījusi šādas nostādnes:

a)

deleģēto aktu izmantošanai vajadzētu būt izņēmuma gadījumam, nevis noteikumam;

b)

ja rodas šaubas par to, vai attiecīgie elementi ir būtiski, vai “pelēkās” zonas gadījumā Komisijai vajadzētu atturēties no deleģēto aktu ierosināšanas un pieņemt tiesību pamataktu;

c)

ja nav skaidrs, kāda veida pasākums būtu jāveic, Komisijai būtu jādod priekšroka īstenošanas aktiem, nevis deleģētajiem aktiem.

4.3.

EESK arī nepiekrita Komisijai attiecībā uz 3.3.5. punktā minētajiem aspektiem.

4.4.

Izskatāmajā priekšlikumā daudzi no šiem negatīvajiem aspektiem ir laboti. Tomēr joprojām pastāv vairākas viedokļu atšķirības:

a)

Komisija uzstāj, ka deleģēto aktu termiņam jābūt nenoteiktam. EESK uzskata, ka deleģējuma ilgumam principā vienmēr ir jābūt ierobežotam laikā un jābūt iespējai to pagarināt, izņemot īpašus, pienācīgi pamatotus gadījumus;

b)

EESK joprojām ir bažas par to, ka Parlamentam un Padomei nebūs reālas iespējas laikus un efektīvi kontrolēt deleģēto aktu saturu;

c)

tai arī joprojām ir šaubas par īstenošanas aktu un deleģēto aktu precīzu nošķīrumu, jo īpaši attiecībā uz “būtiskiem” un “nebūtiskiem” pasākumiem, kas saistīti ar pamattiesībām;

d)

visbeidzot, EESK atkārtoti norāda, ka LESD 290. un 291. panta formulējuma maiņa varētu reizi par visām reizēm kliedēt jebkādas neskaidrības, kas ir pašreizējo sarežģījumu pamatā.

5.   Īpašas piezīmes

Visu pielikumā iekļauto 168 priekšlikumu detalizēta analīze ļauj EESK norādīt uz šādām neskaidrībām:

1. tabula

Pārskats par aktiem, kuriem attiecībā uz konkrētiem pilnvarojumiem ir ierosināta saskaņošana ar īstenošanas aktiem

Nr. pielikumā

Akta nosaukums (1)

EESK piezīmes

2

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK

12.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: 2013. gadā Padome un Eiropas Parlaments atbalstīja noteikta laika (piecu gadu) pilnvaras ar automātisku atjaunošanu pēc Komisijas ziņojuma, kurš ir jāiesniedz pirms deleģējuma termiņa beigām. Komisija uzskata, ka ir pamatoti paredzēt pilnvarojumu uz nenoteiktu laiku, jo likumdevējam visos gadījumos un jebkurā brīdī ir iespēja pilnvarojumu atsaukt (sk. Komisijas priekšlikuma COM(2016) 799 final 8. lpp.).

6

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 30. jūnija Lēmums Nr. 626/2008/EK

Lēmums attiecas uz Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

Piezīme: attiecībā uz izvēli starp pilnvarojumu saistībā ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem Komisija pieņem, ka 2013. gada novērtējums (Kopoto regulu priekšlikumi) joprojām ir derīgs, jo ne sarunas par minētajiem priekšlikumiem, ne judikatūra attiecīgajā jautājumā, ne arī Iestāžu nolīgums nav ļāvis noteikt jaunus kritērijus, kuru dēļ būtu nepieciešama visaptveroša pārvērtēšana (sk. Komisijas priekšlikuma COM(2016) 799 final 5. lpp.).

53

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009

Jaunajā 17. panta 3. punktā nav paredzēts, cik ilgs ir Komisijas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus.

Jaunajā 48.a pantā ir precizēts, ka 17. panta 3. punktā un 48. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs Kopotās regulas spēkā stāšanās datuma.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

Jaunajā 17. panta 3. punktā paredzēts, ka pārsūdzības procedūras attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti pēc EMAS kompetento iestāžu novērtējuma, pieņem pilnvarojuma ceļā. Šķiet, ka šajā gadījumā runa ir par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas paredzētas Pamattiesību hartas 47. pantā. Taču Komisijai nevarētu deleģēt pilnvaras pieņemt noteikumus attiecībā uz pamattiesībām vai to īstenošanu.

58

Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

59

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002

Jaunajā 5.b pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

60

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 437/2003

Jaunajā 3. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka katra dalībvalsts vāc statistikas datus. Jaunajā 5. pantā par statistikas precizitāti noteikts, ka datu vākšana notiek pamatojoties uz “pilnīgiem datiem”. Visbeidzot, 10.a pantā par deleģēšanas īstenošanu paredzēts, ka tā tiek veikta nenoteiktu laiku, sākot no vēlāk noteikta datuma.

Piezīme: EESK norāda, ka termins “pilnīgi dati” var attiekties uz personas datiem, kas minēti Pamattiesību hartas 8. pantā, un uzsver, ka ES Tiesa atzina, ka tiem nevar piemērot deleģēšanas procedūru (sk. lietu Parlaments/Padome, C-355/10, un EESK atzinumu OV C 67, 6.3.2014., 104. lpp.).

61

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003

Jaunajā 11.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

64

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1552/2005

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

67

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 716/2007

Jaunajā 9.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

69

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1445/2007

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

70

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 177/2008

Jaunajā 15.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

73

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2008

Jaunajā 6.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

74

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 453/2008

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka jaunajā 7. pantā paredzēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā veikt virkni priekšizpētes pasākumu un ka priekšizpēti veic dalībvalstis, kurām ir grūtības iesniegt datus.

EESK nav skaidrs, vai ar cilvēku veselību saistītie dati pēc būtības attiecas uz darba kandidātu veselību, kas nozīmētu, ka ir runa par deleģēšanas procedūrā neiekļaujamiem personas datiem (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

89

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK

Jaunajā 21.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

99

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009

Jaunajā 31.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

104

Padomes 1997. gada 11. decembra Direktīva 97/70/EK

Jaunajā 8.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

114

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 725/2004

Jaunajā 10.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

143

2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK

Jaunajā 12.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka ar Direktīvu 2002/46/EK tiek saskaņoti noteikumi par uztura bagātinātājiem, lai aizsargātu patērētājus pret iespējamiem veselības riskiem un nodrošinātu, ka uz produkta sniegtā informācija nav maldinoša. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 38. panta piemērošanu. Tas nozīmē, ka dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

144

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK

Jaunajā 27.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka direktīva attiecas uz kvalitātes un drošības standartiem attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, kas veikta terapeitiskos nolūkos. Tādējādi tā palīdz īstenot Pamattiesību hartas 35. pantā noteiktās pamattiesības uz veselības aizsardzību. Tas nozīmē, ka dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

147

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003

Jaunajā 34. pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka regulā ir noteikts, ka “īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis”. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta par veselības aizsardzību piemērošanu. Dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

151

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka regulas mērķis ir “nodrošināt salmonellas noteikšanu un kontroli visos posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī (šajā kontekstā ir jāmin vaislas mājputnu un citu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana), kā arī dzīvnieku barībā, lai ierobežotu to izplatību un sabiedrības veselības riska faktorus”. Tādējādi tā attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta piemērošanu. Dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei ir jābūt maksimālai.

152

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK

Jaunajā 28.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka direktīva attiecas uz Pamattiesību hartas 35. pantā minēto veselības aizsardzību un deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai minēto direktīvu papildinātu ar izsekojamības prasībām. EESK uzskata, ka šāda deleģēšana ir pārāk plaša un varētu skart būtiskos elementus. Tāpēc šķiet, ka tā ir pretrunā ES Tiesas judikatūrai (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

158

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006

Jaunajā 24.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. un 38. panta piemērošanu un deleģēšana attiecas uz “pasākumiem, ar ko nosaka pārtikas produktus vai pārtikas produktu kategorijas, kam uzturvērtības un veselīguma norādes ir jāierobežo vai jāaizliedz”. EESK uzskata, ka izmantotie jēdzieni principā aptver būtiskus pasākumus, kuriem nav piemērojama deleģēšana saskaņā ar LESD 290. pantu.

159

2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1925/2006

Jaunajā 13.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. un 38. panta piemērošanu un tās mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību, nosakot papildu noteikumus marķēšanai.

3.

Šajā saistībā dalībvalstu ekspertu un Eiropas Parlamenta veiktajai kontrolei attiecībā uz minētās regulas I un II pielikuma grozīšanu jābūt maksimālai.

165

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 470/2009

Jaunajā 24.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme

1.

Sk. tabulas 2. aili.

2.

EESK norāda, ka regula attiecas uz Pamattiesību hartas 35. panta piemērošanu un deleģēšana ietver Komisijas pilnvaras pieņemt noteikumus par rīcību aizliegtas vai neatļautas vielas apstiprinātas klātbūtnes gadījumā. Šāda deleģēšana šķiet pārāk plaša un varētu skart būtiskos elementus. Tāpēc šķiet, ka tā ir pretrunā ES Tiesas judikatūrai (sk. iepriekš minēto lietu C-355/10).

166

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009

Jaunajā 27.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.

167

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009

Jaunajā 51.a pantā noteikts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir no konkrēta datuma uz nenoteiktu laiku.

Piezīme: sk. tabulas 2. aili.


2. tabula

Pārskats par aktiem, kam ir paredzēta konkrētu pilnvarojumu svītrošana

Nr. pielikumā

Akta nosaukums (2)

EESK piezīmes

2

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK

12.a pants. Labi. Pret nenoteiktu laiku.

7

Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96

Labi.

36

Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK

11.a pants. Labi. Pret nenoteiktu laiku.

54

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010

Labi. Pret nenoteiktu laiku.

57

Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98

NĒ. Deleģēšana ir pārāk plaša un skar būtiskus aspektus.

66

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 458/2007

Labi. Pret nenoteiktu laiku.

92

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/34/EK

Labi. Pret nenoteiktu laiku.

133

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009

NĒ. Pārkāpuma un labas reputācijas zaudēšanas definīcija saistīta ar individuālajām tiesībām.

168

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK

Labi.


3. tabula

Komisijas pieņemtie priekšlikumi

Joma

Akts

Priekšlikuma atsauce

EESK piezīmes

CLIMA ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK

COM(2015) 337

Jaunais 23. pants. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos, pārskatīt. Pret nenoteiktu laiku.

CNECT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK

COM(2016) 590

Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos, pārskatīt. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).

CNECT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK

COM(2016) 590

Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).

CNECT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK

COM(2016) 590

Jauns 109. pants ar atsauci uz 40., 60., 73., 102. un 108. pantu. Pārāk daudz deleģēšanas delikātos un būtiskos jautājumos pat pielikumos, pārskatīt. Režīmi ar atšķirīgu ilgumu (73. panta 7. punkts un 109. pants).

ENER ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/92/EK

COM(2015) 496

10. pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.

GROW ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009

COM(2014) 28 final

Komisija vēlas izmantot (aptuveni 10) deleģētos aktus saskaņā LESD 290. pantu, tā ierobežojot regulas konkrēto saturu.

Atsevišķi priekšlikuma punkti, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izmantot deleģētos aktus, attiecas uz transportlīdzekļu emisijām un to ierobežojumiem. Tieši to nozīmīguma dēļ šos jautājumus vienmēr risināja likumdevēji kopā.

EESK savos atzinumos vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu. Tā pauž šaubas par sistēmas pārredzamību, procedūru labu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti.

GROW ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK

COM(2016) 31 final

88. pants. Pārāk daudz deleģēto aktu būtiskos aspektos. Pret nenoteiktu laiku.

GROW ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK

COM(2014) 581 final

55. pants. Piekrīt deleģēšanai un piecu gadu periodam.

GROW ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007

COM(2014) 28 final

Jaunais 15.a pants. Komisija vēlas izmantot (aptuveni 10) deleģētos aktus saskaņā LESD 290. pantu, tā ierobežojot regulas konkrēto saturu.

Atsevišķi priekšlikuma punkti, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izmantot deleģētos aktus, attiecas uz transportlīdzekļu emisijām un to ierobežojumiem. Tieši to nozīmīguma dēļ šos jautājumus vienmēr risināja likumdevēji kopā.

EESK savos atzinumos vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu. Tā pauž šaubas par sistēmas pārredzamību, procedūru labu izmantošanu un kontroles mehānismu efektivitāti.

ENV ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK

COM(2015) 595

Jaunais 38.a pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.

ENV ĢD

Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK

COM(2015) 594

Nē deleģēšanai. Jaunais 16. pants ir pārāk neskaidrs. Pret nenoteiktu laiku.

ENV ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK

COM(2015) 593

Labi.

ENV ĢD

Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97

COM(2012) 403

Piekrīt īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem (19. un 20. pants). Pret nenoteiktu laiku.

ESTAT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003

Ar dokumentu COM(2016) 551 ierosināta atcelšana

Piekrīt atcelšanai.

MOVE ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK

COM(2013) 622

NĒ deleģēšanai. Tehniskā un zinātniskā progresa jēdziens pārāk neskaidrs. Pret nenoteiktu laiku.

MOVE ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva 2002/30/EK

COM(2011) 828

12. pants. Piekrīt deleģēšanai. Pret nenoteiktu laiku.

MOVE ĢD

Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/50/EK

COM(2016) 82 final

Piekrīt deleģēšanai (29. pants). Pret nenoteiktu laiku.

MOVE ĢD

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK

COM(2016) 82 final

Piekrīt deleģēšanai (29. pants). Pret nenoteiktu laiku.

MOVE ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK

COM(2016) 369

Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma kārtā.

MOVE ĢD

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/35/EK

COM(2016) 371

13. pants. Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma gadījumā.

MOVE ĢD

Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīva 98/41/EK

COM(2016) 370

12.a pants. Piekrīt deleģēšanai un nenoteiktam laikam izņēmuma gadījumā.

SANTE ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004

COM(2014) 557

Piekrīt deleģēšanai (87.a pants). Pret nenoteiktu laiku.


4. tabula

Akti, kuriem ir plānots iesniegt priekšlikumus

Joma

Akts

EESK piezīmes

AGRI ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008

Teksta nepieejamības dēļ par šiem aktiem piezīmju nav.

CLIMA ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK

ENER ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009

ENER ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009

ENER ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK

ENV ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004

ENV ĢD

Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/278/EEK

ESTAT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008

ESTAT ĢD

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Atsevišķu šo aktu noteikumu pielāgošana īstenošanas aktu noteikumiem tika ierosināta jau 2013. gadā.

(2)  Atsevišķu šo aktu noteikumu svītrošana tika ierosināta jau 2013. gadā.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/43


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu:

a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā īstenot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru, un ar ko groza Direktīvu 2006/123/EK un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu”

(COM(2016) 821 final – 2016/0398 (COD));

b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas”

(COM(2016) 822 final – 2016/0404 (COD));

c) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, ko ievieš ar Regulu … (EPK regulu)”

(COM(2016) 823 final – 2016/0402 (COD));

d) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu”

(COM(2016) 824 final – 2016/0403 (COD))

(2017/C 288/05)

Ziņotājs:

Arno METZLER

Līdzziņotājs:

Stefano PALMIERI

Apspriešanās

a)

Padome, 30.1.2017.

Eiropas Parlaments, 19.1.2017.

b)

Padome, 10.2.2017.

Eiropas Parlaments, 1.2.2017.

c)

Eiropas Parlaments, 1.2.2017.

Eiropas Komisija, 31.5.2017.

d)

Padome, 20.2.2017.

Eiropas Parlaments, 1.2.2017.

Juridiskais pamats

a)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants

b)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 46. pants, 53. panta 1. punkts un 62. pants

c)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punkts un 62. pants

d)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

152/3/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus pilnībā izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka pašreizējā politiskajā situācijā, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Pat tajos gadījumos, kad juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības izpildes pasākumus, nopietnas politiskas krīzes laikā tas nebūtu īsti pareizi. Tādēļ EESK iesaka pēc iespējas īstenot pozitīvu pieeju – paraugpraksi un konsultācijas, nevis piespiedu izpildes pasākumus.

1.2.

EESK visnotaļ atbalsta Komisijas mērķi – veicināt dialogu starp ES un dalībvalstīm ikviena likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu tiesību aktu pieņemšanu valsts līmenī, kuri kavē Eiropas integrācijas procesu. EESK iesaka paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir skaidri jānorāda par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem.

1.2.1.

EESK iesaka izvēlēties pozitīvu pieeju un ieviest principu, ka tikai pozitīvas konsultāciju procedūras iznākumā pasākuma projektam var piešķirt “atbilstības garantiju”. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, Komisijas lēmums nebūtu saistošs, un būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejamā un uz ES Tiesas judikatūru pamatotā, sīki un rūpīgi izstrādātā samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras. EESK uzsver, ka samērības novērtējuma nolūkā būs cieši jāsadarbojas ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm un profesionālajām organizācijām.

1.3.1.

EESK uzskata, ka pienākums izmantot samērības pārbaudi pirms ikviena jauna profesiju regulējuma pieņemšanas nav vispiemērotākā pieeja, kā nodrošināt efektīvu un ieinteresētu šādas pārbaudes piemērošanu. Tādēļ komiteja iesaka ieviest šo pārbaudi tikai kā pakalpojumu piedāvājumu valstu regulatoriem.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka izpēte un atbilstība dalībvalstu prasībām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma. Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts iestādēm, veidojas pretruna ar pašreizējo uzņēmējas dalībvalsts principu, saskaņā ar kuru uzņēmumu un darbinieku darbību reglamentē ar tās valsts tiesību aktiem, kurā darbība tiek veikta.

1.4.1.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai izcelsmes valsts princips netiktu ieviests nekādā veidā. Šajā saistībā komiteja norāda, ka ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti, un nozīmēs, ka uzņēmējām dalībvalstīm būs jāakceptē izcelsmes dalībvalsts lēmumi par dokumentu autentiskumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un līdz ar to saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

1.4.2.

EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai uzņēmējas dalībvalstis joprojām varētu pilnībā izlemt, kādas procedūras piemērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu.

1.4.3.

Lai nodrošinātu, ka pakalpojumu e-kartē ietvertā informācija vienmēr ir atjaunināta, un lai nepieļautu “datu kapsētas” veidošanu, EESK iesaka pārskatīt vienreizējas iesniegšanas principu un ieviest pakalpojumu e-kartes derīguma termiņu.

1.4.4.

EESK arī iesaka svītrot ierobežojošās atcelšanas procedūras, īpaši prasību, ka galīgo lēmumu pieņem tiesas, lai tādējādi katra dalībvalsts varētu efektīvi kontrolēt saimniecisko darbību, kas tiek veikta tās teritorijā.

1.4.5.

Priekšlikumā ir noteikti īsi termiņi pakalpojumu e-kartes pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas derīguma pārbaudei. Tie būtu jāpārskata, lai dotu iestādēm pietiekami daudz laika pieteikumu izskatīšanai.

1.4.6.

Tiesību akta priekšlikumā vajadzētu norādīt, ka par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu jāievieš efektīvas un preventīvas sankcijas, kas piemērojamas gan dalībvalstij, gan pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam.

1.4.7.

EESK iesaka skaidrāk norādīt, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai. Neatkarīgi no tā, vai profesionālo darbību veic pašnodarbināta persona vai uzņēmums, nepārprotami jānorāda, ka pakalpojumu e-karti nevar izdot speciālistiem, kas veic profesionālo darbību, kura tiek reglamentēta izcelsmes un/vai uzņēmējā dalībvalstī.

1.4.8.

Lai nepieļautu, ka e-karti ļaunprātīgi izmanto fiktīvas pašnodarbinātas personas, EESK uzskata, ka karti nevajadzētu izsniegt fiziskām personām, kuras nepieder pie kādas organizētas personu grupas un kurām nav aktīvu, kas ļauj veikt saimniecisko darbību.

1.4.9.

EESK pauž bažas, vai pašreizējā spēkā esošā Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas pamatota uz standartizētiem daudzvalodu jautājumiem/veidlapām un manuālo datu apmaiņu pēc dalībvalstu pieprasījuma un balstās uz optimālu sadarbību starp dalībvalstīm, ir atjaunināta atbilstīgi pašreizējām tendencēm elektroniskajā datu apmaiņā. Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma ir jānovērtē, lai nodrošinātu labāko iespējamo veiktspēju, saderību un papildināmību ar pašreizējām valsts un/vai sociālo partneru datu apmaiņas sistēmām, tostarp tādām nozaru iniciatīvām kā sociālās ID kartes.

1.4.10.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota, uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli balstīta Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tādējādi virzoties uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā. Tas nav nedz vēlami, nedz arī atbilst Direktīvai 2014/67/ES (1), tādēļ EESK ierosina vēlreiz pārdomāt, vai šāda sistēma būtu ieviešama.

1.4.11.

Pamatojoties uz paustajām bažām un to, ka, izmantojot šībrīža datu apmaiņas sistēmu, minētās garantijas prasības varētu būt neiespējami nodrošināt, EESK uzskata, ka e-kartes piemērošana tās pašreizējā veidā varētu radīt šajā atzinumā izklāstīto nelabvēlīgo ietekmi, kas būtu nesamērīga un pārsniegtu doto labumu. Tādēļ EESK ierosina ar iesaistītajām ieinteresētajām personām rūpīgāk apspriest šīs sistēmas uzbūvi, to pielāgojot tā, lai pirms procedūru uzsākšanas garantētu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Varētu aicināt EESK sākt diskusiju nolūkā rast alternatīvu risinājumu pakalpojumu e-kartei, lai efektīvāk integrētu jau izveidotās reģistrācijas un kvalifikācijas sistēmas.

1.5.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirības starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto jauno ierobežotības indikatoru, jo tas nodrošina augstākus analīzes standartus nekā ESAO PMR. Tomēr būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.

1.6.

EESK atzīmē, ka Pakalpojumu paketē nav ietvertas nostādnes attiecībā uz elektroniskiem pakalpojumiem, taču šī ir jauna un plaukstoša uzņēmējdarbības joma, kam jāvelta īpaša uzmanība. Tā kā mobilitātes iespējas šajā nozarē ir ārkārtīgi plašas, patērētājiem ir sevišķi grūti novērtēt kvalifikāciju un to, kā ir ievērotas juridiskās prasības un obligātās kvalitātes prasības; tam varētu būt vajadzīgi īpaši instrumenti. Tāpēc būtu vēlams izstrādāt iniciatīvu, kas būtu veltīta elektronisko pakalpojumu iekšējam tirgum. Ir vajadzīgi jauni elementi, uz kuriem balstīt personīgo uzticēšanos, kad pakalpojuma sniedzējs nav personiski pazīstams.

1.7.

Attiecībā uz savstarpējās uzticēšanās problēmu, kas ir būtisks aspekts diskusijā par Pakalpojumu paketi un konkrēti par pakalpojumu e-karti, EESK iesaka novērtēt pašreizējās speciālistu un uzņēmumu reģistrēšanas sistēmas un attiecīgos akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus. Tā kā pakalpojumu iekšējais tirgus dalībvalstīs joprojām rada ievērojamas bažas, EESK atzinīgi vērtētu iniciatīvu, kuras mērķis būtu iegūt vairāk informācijas par pārrobežu darbības aktivizēšanas ietekmi. Šajā iniciatīvā varētu apsvērt ekonomisko ietekmi, taču galvenokārt pievērsties citiem jautājumiem, piemēram, nodarbinātībai, darba apstākļiem un patērētāju aizsardzībai. Ja problēmas tiktu apzinātas objektīvi, tās varētu novērst, lai palielinātu dalībvalstu uzticību ilgtermiņā. Bez pietiekamas savstarpējas uzticēšanās iekšējais tirgus pakalpojumu jomā nekad nebūs efektīvs.

2.   Pārskats par ierosinātajiem pasākumiem

2.1.

Pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES tautsaimniecības un 90 % no jaunizveidotajām darbvietām. Pasākumu kopums, kura mērķis ir sekmēt uzņēmumu un speciālistu pakalpojumu sniegšanu 500 miljoniem iespējamo klientu Eiropas Savienībā, sekmēs pakalpojumu nozares uzplaukumu, ļaujot izmantot visas tās sniegtās iespējas.

2.2.   Ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēma un prasību paziņošanas procedūra

2.2.1.

Stingrākas prasības paziņošanas procedūrai attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar pakalpojumu direktīvām, liegs dalībvalstīm pieņemt diskriminējošas, nepamatotas un nesamērīgas valsts atļauju piešķiršanas shēmas vai prasības attiecībā uz pakalpojumiem.

Ar šo procedūru tiek paplašināta Pakalpojumu direktīvā noteiktās paziņošanas procedūras piemērošanas joma un tā definēta skaidrāk. Tajā noteikts apspriešanās periods, kurā paredzēts dialogs starp paziņotāju dalībvalsti, Eiropas Komisiju un pārējām dalībvalstīm par valsts pasākuma projekta atbilstību Pakalpojumu direktīvai.

2.3.   Samērības novērtējums pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

2.3.1.

Dalībvalstīm bieži ir dibināti iemesli profesiju regulējumam, kuru pamatā ir vajadzība aizsargāt sabiedrības interešu pamatmērķus. Dalībvalsts var katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai būtu jānosaka ierobežojumi piekļuvei profesionālajām darbībām un to veikšanai.

2.3.2.

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu un speciālistu mobilitāti tā iemesla dēļ, ka profesiju regulējuma samērības novērtējums ES ir nevienmērīgs, tiek ieviesta samērības pārbaude, ko dalībvalstis veic pirms valsts tiesību aktu profesiju jomā pieņemšanas vai grozīšanas.

2.3.3.

Direktīvā noteikti galvenie kritēriji, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, piemēram, risku būtība, profesijai rezervēto darbību tvērums, saikne starp kvalifikāciju un darbībām, pasākuma ekonomiskā ietekme utt.

2.3.4.

Līgumos ir noteikts, ka regulējumam ir jābūt samērīgam; tomēr tālākā izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē.

2.4.   Eiropas pakalpojumu e-karte

2.4.1.

E-karte ir jauna, pilnīgi elektroniska procedūra pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem vairākās jomās, piemēram, būvniecības nozarē, uzkopšanā un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā. Ar to tiek aizstātas administratīvās formalitātes dažādās valodās, jo pakalpojumu sniedzējs pilda procedūru izcelsmes valsts valodā un kopā ar izcelsmes valsts pārvaldes iestādi.

2.4.2.

E-kartes procedūras pamatā ir sadarbība starp izcelsmes un uzņēmēju dalībvalsti, un to īsteno, izmantojot spēkā esošo Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Tā nemaina spēkā esošos noteikumus, ko piemēro darba ņēmēju norīkošanai darbā un kas paredzēti Direktīvā 96/71/EK (2) un Direktīvā 2014/67/ES (3).

2.4.3.

Eiropas pakalpojumu e-karte ir līdzīga Eiropas profesionālajai kartei (EPC). Tomēr EPC veicina pakalpojumu sniegšanu, atzīstot fizisku personu kā darba ņēmēju vai pašnodarbinātu pakalpojumu sniedzēju profesionālo kvalifikāciju, savukārt e-karte nodrošina, ka tiek izpildīts daudz vairāk prasību.

2.5.   Ieteikumi profesionālo pakalpojumu regulējuma reformai

2.5.1.

Tā kā profesionālo pakalpojumu regulējums ir dalībvalstu prerogatīva, spēkā ir dažādi regulējuma modeļi. Neatkarīgi no katrā valstī vai reģionā piemērojamā modeļa, paziņojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm atcelt noteiktus nepamatotus materiālos ierobežojumus un radīt dalībvalstīm izpratni par “pozitīvu” regulējumu.

2.5.2.

Reformu ieteikumi ietver plašu prasību diapazonu un sīki izstrādātu analīzi par regulējumu, ko piemēro arhitektiem, būvinženieriem, grāmatvežiem, juristiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem. Eiropas Komisija ne visus tos uzskata par tādiem, kas būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem.

2.5.3.

Lai palīdzētu kvalitatīvi analizēt šķēršļus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu profesiju regulējuma ierobežotības indikatoru. Tas aptver regulatīvās pieejas aspektus, kvalifikācijas prasības, citas piekļuves prasības un īstenošanas prasības.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas centienus izmantot visas vienotā tirgus iespējas attiecībā uz pakalpojumu nozari. Pakalpojumu paketē ietvertais pasākumu klāsts neapšaubāmi nodrošina stabilitāti virzībā uz šo mērķi. Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka nopietnajā politiskajā krīzē, kāda vērojama daudzās dalībvalstīs, jebkāda ES iejaukšanās stingri noteiktajā dalībvalstu kompetencē var izraisīt politiskas nesaskaņas. Gan likumdošanas pilnvaras – ko šķietami varētu ietekmēt jaunā paziņošanas procedūra un obligātā samērības pārbaude –, gan jau nostabilizējušās, tradicionālās valstu profesiju regulējuma sistēmas bieži tiek uzskatītas par valsts sistēmas pamatu, tādēļ pret tām jāizturas uzmanīgi. Pat tad, ja juridiski ir iespējams piemērot stingrākus atbilstības noteikumu izpildes pasākumus, pašreizējā situācijā tas varētu nebūt īsti pareizi. Efektīvāka varētu izrādīties pozitīva pieeja – paraugprakses ieviešana vai konsultāciju metode.

3.1.1.

EESK uzsver, ka ir jāpievērš pienācīga uzmanība Eiropas Savienībā sniegto pakalpojumu kvalitātei un drošumam.

3.1.2.

Turklāt EESK vēlas norādīt uz īpašo jutīgumu, kāds piemīt veselības aprūpei un pacientu aizsardzībai. Ja Komisijas rīcība var papildināt dalībvalstu veiktos pasākumus, ir jārespektē tas, ka dalībvalstīm ir pilna atbildība, kā arī iespēja ieviest stingrākus pacientu aizsardzības pasākumus, kā paredzēts LESD 168. pantā.

3.2.

Ir svarīgi panākt, ka galvenās ieinteresētās personas ievēro jaunos savas profesijas noteikumus, tāpēc, lai nodrošinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, EESK ierosina apspriesties ar ieinteresētajām personām, piemēram, profesionālajām organizācijām, sociālajiem partneriem, patērētāju aizsardzības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par plānoto pasākumu praktisko piemērošanu.

3.3.

Mums ir jāapzinās, ka, šajā kontekstā ieviešot jaunas saistības un piespiedu izpildes pasākumus, mēs varam radīt iespaidu, ka dalībvalstis kopumā netiek uzskatītas par pietiekami spējīgām izprast Pakalpojumu direktīvas un Profesionālo kvalifikāciju direktīvas prasības, lai gan patiesībā gandrīz visās dalībvalstīs tādi likumdošanas instrumenti kā samērības pārbaudes ir iekļauti visu likumdošanas procedūru pamatprasībās.

3.4.

Daudzi Pakalpojumu paketes noteikumi var padarīt neskaidrāku atšķirību starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt šo atšķirību (kas skaidri definēta Pakalpojumu direktīvā un Profesionālo kvalifikāciju direktīvā, kā arī Tiesas judikatūrā), novērtējot jaunam valsts profesiju regulējumam piemērotās samērības pārbaudes rezultātus un īstenojot Eiropas pakalpojumu e-kartes regulu un direktīvu. Lai garantētu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, būtu jāaizliedz diskriminējoši pasākumi un jāievēro gan uzņēmējas dalībvalsts likumos un koplīgumos noteiktie nodarbinātības nosacījumi, gan patērētāju tiesības, gan veselības un drošības noteikumi.

3.5.

EESK norāda, ka pakalpojumu nozares izaugsme nedrīkst veicināt sociālo dempingu un krāpšanu (4). Tādēļ EESK uzsver, ka trūkst pietiekamas garantijas, ka visās dalībvalstīs darba ņēmēju tiesības un patērētāju aizsardzība saglabāsies augstā līmenī, un pastāv risks, ka tiks ieviests izcelsmes valsts princips, kas būtu pretrunā pamatnoteikumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmumu un darba ņēmēju darbību reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā šī darbība tiek veikta.

3.6.

EESK ir vienisprātis ar to ieinteresēto personu viedokli, kas pārstāv nozares, uz kurām attiecas Eiropas pakalpojumu e-kartes priekšlikums, un nav pārliecināta par šīs likumdošanas iniciatīvas pievienoto vērtību un tās lietderīgumu.

3.7.

Diemžēl ierosinātais iekšējā tirgus tiesību aktu kopums nerisina faktiskās problēmas, ar kādām saskaras atsevišķas nozares, uz kurām priekšlikumi attiecas. EESK uzskata: lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, ir svarīgi mazināt apšaubāmas reputācijas uzņēmumu iespējas veikt krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas darbības iekšējā tirgū.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēma un prasību paziņošanas procedūra

4.1.1.

EESK atbalsta Komisijas mērķi veicināt dialogu ar dalībvalstīm likumdošanas procesa sākumposmā, lai nepieļautu tādu standartu pieņemšanu, kas kavē vienotā tirgus darbību. Būtu pat jāapsver iespēja paplašināt šo dialogu un koncentrēties uz atbilstību ne vien Pakalpojumu direktīvai, bet arī ES primārajiem tiesību aktiem, īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, lai garantētu līdzsvaru starp darba ņēmēju tiesību un patērētāju aizsardzību, no vienas puses, un ekonomiskajām brīvībām, no otras puses. Ir jāprecizē par atbilstības kontroli atbildīgās struktūras sastāvs, kas jāveido tā, lai pilnīgi atbilstu iepriekš minētajiem tiesību aktiem un principiem, kā arī nodrošinātu tā reprezentativitāti un neatkarību.

4.1.2.

Tomēr EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka priekšlikumam, šķiet, būs vērā ņemama tieša ietekme uz valstu likumdošanas procedūrām.

4.1.3.

Ar šo priekšlikumu tiek paplašināta Pakalpojumu direktīvā noteiktās paziņošanas procedūras piemērošanas joma, turklāt tas ir diezgan sarežģīts. Tādējādi apvienojumā ar nogaidīšanas termiņu tas apgrūtina valstu likumdevēju iespējas veikt reformas īsā laikposmā, pat tad, ja jāveic tikai nelieli tiesību aktu grozījumi.

4.1.4.

Izpildes pasākumi, piemēram, nogaidīšanas termiņš, brīdinājuma mehānisms un Komisijas lēmums, ar ko dalībvalstij pieprasa atturēties no pasākuma projekta pieņemšanas, ievērojami palēnina valsts likumdošanas procesus un būtiski ierobežo valsts likumdevēju brīvību. Lai nodrošinātu demokrātisku likumdošanas procedūru, ir jāsaglabā visas valstu parlamentu likumdošanas pilnvaras. EESK ļoti apšauba, vai ir samērīgi – un arī prātīgi – iejaukties valsts likumdošanas procedūrās, ieviešot stingrākus izpildes pasākumus, pat tādos jautājumos, uz kuriem attiecas subsidiaritātes princips, ja ir pieejamas ļoti piemērotas pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.5.

Negatīvi lēmumi par valsts likumu, tiesību normu vai administratīvo aktu projektu atbilstību nedrīkstētu būt saistoši. EESK iesaka “atbilstības garantiju” pasākuma projektam piešķirt tikai tad, ja konsultāciju procedūras iznākums ir pozitīvs. Šāda pozitīva pieeja dotu dalībvalstīm ievērojamu labumu un motivētu pilnībā iesaistīties paredzamajā konsultāciju procedūrā un pieņemt attiecīgus pasākumus. Gadījumos, kad atbilstības novērtējums nav pozitīvs, būtu jāpiemēro jau spēkā esošās pēcpieņemšanas procedūras.

4.1.6.

EESK uzsver: kā noteikts Pakalpojumu direktīvā, paziņošanas procedūra neietekmēs tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus.

4.2.   Samērības novērtējums pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

4.2.1.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm pieejama un uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pamatota, sīki un rūpīgi izstrādāta samērības novērtējuma ieviešanu. Komiteja uzskata, ka šāda koncepcija varētu uzlabot dalībvalstu samērības novērtējuma procedūras.

4.2.2.

EESK uzsver, ka samērīguma pārbaude, kurā galvenā uzmanība vērsta uz profesionālajām prasībām, nozīmē, ka dalībvalstu iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar profesionālajām organizācijām, kuras attiecīgajā reglamentētajā profesijā atbild par kvalitātes nodrošināšanu. Ir jāparedz arī sociālo partneru un patērētāju aizsardzības organizāciju tiesības tikt uzklausītām, lai nodrošinātu darba ņēmēju un patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu. Šo organizāciju struktūra jāatstāj tikai un vienīgi dalībvalstu pārziņā.

4.2.3.

Tomēr EESK apšauba, ka direktīva, ar ko ievieš pienākumu veikt pārbaudi pirms jebkura jauna profesiju regulējuma pieņemšanas, ir labākais veids, kā panākt šīs pārbaudes izpildi. Tādēļ komiteja drīzāk ieteiktu ieviest norādes, kas ļautu dalībvalstīm pēc iespējas labāk pielāgot pārbaudi savām tiesību sistēmām.

4.2.4.

Daudzi ierosinātie samērības kritēriji, kas jāapsver, ir visai plaši un brīvi interpretējami un pieļauj dažādus atbilžu variantus, kas atkarīgi no izraudzītās pārbaudes pieejas, pārbaudē iesaistītajām personām/struktūrām utt. Šos kritērijus var izmantot kā atbalsta norādes, bet ne kā obligātu procedūru, kas būtiski ietekmē visu likumdošanas procesu. Turklāt, lai neradītu iespaidu, ka minētie kritēriji kopumā ir uzskatāmi par šķēršļiem, būtu jānodrošina, ka saraksts ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību. Jebkurā gadījumā kritērijiem kā atskaites punktam jābūt pēc iespējas precīziem un objektīviem.

4.2.5.

Lielākajā daļā dalībvalstu samērības pārbaudes jau ir iekļautas visu valsts likumdošanas procedūru pamatprasībās. Samērības kritēriju saskaņošana būtu iejaukšanās valsts likumdošanas kompetencē un tādējādi varētu radīt nesamērīgas prasības dažās dalībvalstīs un vēl lielākus traucējumus tirgus darbībā.

4.2.6.

Direktīva attiecas tikai uz ex ante regulējumu (piemēram, statusa aizsardzību, obligāto reģistrāciju, kvalifikācijas prasībām utt.), lai gan ex post regulējumā (piemēram, profesijas sertifikācijas sistēmās, vietējos noteikumos vai būvatļaujās) var noteikt būtiskus ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ reglamentējošo sistēmu objektīva salīdzināšana var izrādīties sarežģīta.

4.2.7.

Pienākums sniegt samērības novērtējuma ziņojumus, pamatojoties uz diezgan sarežģītu un pat pa daļai zinātnisku pārbaudes sistēmu, varētu būtiski palēnināt vai pat kavēt jebkuras profesiju regulējuma reformas.

4.2.8.

Lai gan Eiropas Komisija uzsver, ka izvēle attiecībā uz to, vai un kā reglamentēt profesijas, paliek dalībvalstu kompetencē, šī izvēles brīvība ir lielā mērā teorētiska. Ja obligātā pārbaude būs negatīva, likumdevējs tik un tā faktiski nevarēs apliecināt atbilstību Pakalpojumu direktīvai. Turklāt priekšlikums ir jāaplūko saistībā ar jaunu paziņošanas procedūru, ko nosaka Pakalpojumu direktīva, jo ar profesiju regulējumu saistītie pasākumi bieži ietilpst abu direktīvu darbības jomā. Likumdevējam nav gandrīz nekādas rīcības brīvības, jo paziņošanas pienākums ietver arī pienākumu sniegt informāciju, kas apliecina atbilstību Pakalpojumu direktīvai, un tas – šādu dublējošos pasākumu gadījumā – nozīmē samērības pārbaudes rezultātus.

4.2.8.1.

Tāpēc EESK apšauba, vai negatīvo ietekmi, ko radīs saskaņotas samērības pārbaudes piemērošanas pienākums, ierobežojot valsts likumdevēja pilnvaras – īpaši ņemot vērā ierosināto stingrāku prasību paziņošanas procedūru –, var atsvērt tās sniegtās priekšrocības. EESK uzskata, ka fakultatīvas norādes vai konsultācijas var dot līdzīgu labumu, taču bez negatīvām sekām.

4.3.   Eiropas pakalpojumu e-karte

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē centienus veicināt pakalpojumu sniedzēju mobilitāti un uzskata, ka dalībvalstu prasību izpēte attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī – un atbilstība šīm prasībām – pakalpojumu sniedzējiem joprojām var būt grūti izpildāma.

4.3.2.

Tomēr, ja galvenā atbildība par procedūru tiek pārlikta uz izcelsmes dalībvalsts pārvaldes iestādēm, veidojas pretruna ar ieviesto uzņēmējas dalībvalsts principu. Pakalpojumu e-karte nedrīkst novērst vai traucēt kontroli, kas uzņēmējai dalībvalstij jāveic attiecībā uz tās teritorijā veiktajām saimnieciskajām darbībām. Tādēļ ierosinātajā pakalpojumu e-kartē nedrīkst ietvert izcelsmes valsts principa elementus. Tomēr EESK atbalsta ierosmi palielināt uzticēšanos starp dalībvalstīm, cita starpā skaidri nosakot saistības, kas nodrošina atbilstīgu un pareizu datu apmaiņu un kontroles sistēmas.

4.3.3.

Ir pamats uzskatīt, ka daži pakalpojumu e-kartes elementi – informācijas vienreizējas iesniegšanas princips, nenoteiktais derīguma termiņš, dalībvalstīm uzliktais pienākums izmantot informāciju, kas ietverta pakalpojumu e-kartē, bez iespējām vēlāk pieprasīt sniegtās informācijas derīguma pierādījumu, kā arī ierobežojošās atcelšanas procedūras, par kurām galīgo lēmumu pieņem tiesa, – var būtiski traucēt kontrolēt atbilstību valsts tiesību aktiem un var apdraudēt darba ņēmēju un patērētāju tiesību ievērošanu.

4.3.4.

EESK arī uzsver, ka ir jānodrošina, lai IMI sistēmas izmantošana nemainītu spēkā esošos Direktīvas 2014/67/ES noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā un lai pārskatītajā Direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā (patlaban to izskata Eiropas Parlaments un Padome) tiktu skaidri uzsvērts princips “vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā”, ievērojot uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos un koplīgumos noteiktos nodarbinātības nosacījumus, veselības aizsardzības un drošības, kā arī patērētāju tiesību un vides aizsardzības prasības.

4.3.5.

Nav skaidrs, kāda būs priekšlikuma par Eiropas pakalpojumu e-karti ietekme uz pašreizējām nozaru sociālajām ID kartēm, ko ierosinājušas valstu pārvaldes iestādes vai sociālie partneri, un kā tās varētu mijiedarboties ar ierosināto IMI sistēmas paplašināšanu. Turklāt ir liecības, tostarp Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums, ka IMI sistēmai tās pašreizējā veidolā ir daži trūkumi, kas jālabo, piemēram, ar to saistītās slodzes dēļ vai tādēļ, ka trūkst skaidrības atbildēs uz pieprasījumiem (5). Tādēļ EESK uzskata, ka IMI sistēma jānovērtē atkārtoti un ka tā pašlaik vēl nevar nodrošināt optimālu sadarbību starp dalībvalstīm. IMI sistēmas uzlabojumi būtu jāveic ar mērķi uzlabot kontroles iespējas tajā valstī, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, un panākt papildināmību ar esošajām sistēmām, paturot prātā reāllaika datu apmaiņas iespējas (tiešu piekļuvi datubankām) līdzās manuālai datu apmaiņai, ko patlaban nodrošina IMI sistēma.

4.3.6.

EESK pauž bažas, ka izcelsmes valsts princips varētu tikt ieviests “pa sētas durvīm”. Ar pakalpojumu e-karti tiks ieviesti vairāki elementi, kuru pamatā ir šis princips, kas dos iespēju pakalpojumu sniedzējiem veikt darījumus, kā starpnieci izmantojot tikai izcelsmes dalībvalsti un pieprasot uzņēmējai dalībvalstij akceptēt izcelsmes dalībvalsts lēmumus par dokumentu derīgumu un to satura patiesīgumu, tādējādi ierobežojot kontroles mehānismus un saskaņojot datu apmaiņu pēc izcelsmes valsts principa.

4.3.7.

Īpaši problemātisks šķiet fakts, ka – saskaņā ar priekšlikumu – koordinējošās iestādes pienākums ir pēc iespējas ātrāk pārbaudīt valsts prasības. Šie termiņi būtu jāpārskata, jo kompetentajai iestādei, kas atbild par pakalpojumu e-karti, katrs gadījums dažādos juridisko prasību aspektos ir jākoordinē ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Turklāt būtu skaidrāk jānorāda, ka visos profesiju atzīšanas aspektos saistībā ar jauno e-karti priekšroka ir Profesionālo kvalifikāciju direktīvai.

4.3.8.

Pilnīgi elektroniska procedūra apvienojumā ar uzņēmēju dalībvalstu ierobežotajām iespējām pārbaudīt informāciju, kas, izmantojot pakalpojumu e-karti, sniegta izcelsmes dalībvalstij, ļaus vienkāršāk izveidot pastkastīšu uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un īstenotu sociālo dempingu. Tādēļ EESK uzskata, ka procedūrā jāveic papildu korekcijas un jāgādā, lai šāda iespēja netiktu pieļauta.

4.3.8.1.

Turklāt priekšlikumā nav paskaidrots, kuri elementi izcelsmes valstij būtu jāizvērtē, lai varētu paziņot, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmējdarbību šajā valstī veic likumīgi. Piemēram, nav nevienas atsauces uz Direktīvā 2014/67/ES uzskaitītajiem faktiskajiem elementiem, kas palīdz noteikt, vai uzņēmums dalībvalstī patiešām veic būtiskas darbības.

4.3.9.

Identitātes pārbaudei un rūpīgai oriģinālo dokumentu pārbaudei ir izšķirīga nozīme, lai nepieļautu apšaubāmas reputācijas un noziedzīgu uzņēmumu piekļuves iespēju (līdzīgā diskusijā tika apturēta SUP direktīva (6)). Tādēļ uzņēmējai dalībvalstij jābūt pilnībā atbildīgai par Eiropas pakalpojumu e-kartes izdošanas procedūru.

4.3.9.1.

Uzņēmējām dalībvalstīm jābūt tiesīgām izlemt, kādas procedūras ievērot pakārtota uzņēmuma reģistrēšanai, tostarp attiecībā uz profesiju atzīšanas aspektiem. Iesaistot izcelsmes dalībvalstis kā starpnieces filiāles izveides procedūrā, tiks radīts papildu administratīvais slogs izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm, tāpēc varētu būt grūtāk veikt rūpīgu pārbaudi valstī, kurā tiek ļaunprātīgi pārkāptas, piemēram, darba ņēmēju vai patērētāju tiesības.

4.3.10.

Ierosinātajā regulā noteikts, ka tā neattiecas uz iepriekšējas paziņošanas sistēmām, kas paredzētas darbā norīkotiem darba ņēmējiem, tomēr ar priekšlikumu tiek ieviesta saskaņota Eiropas iepriekšējas paziņošanas sistēma darbā norīkotiem darba ņēmējiem, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu izvēli. Tādējādi tiktu pieļauta virzība uz obligātu piemērošanu vēlākā posmā, kas nav vēlami un neatbilst Direktīvai 2014/67/ES. Politiskajās diskusijās par Īstenošanas direktīvu 2014/67/ES tika skaidri panākta vienošanās, ka izpildes nodrošināšanas pasākumus var noteikt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde (Direktīvas 2014/67/ES 9. pants).

4.3.11.

Lai stātos spēkā ar pakalpojumu e-kartes atcelšanu saistītās procedūras, var būt vajadzīgs, lai galīgo lēmumu pieņem tiesa, un tikmēr ir jānodrošina pakalpojumu sniedzējiem vairāki mehānismi, kas ļauj tiem turpināt savu pakalpojumu sniegšanu. Tas mazinātu efektivitāti ex post kontrolei, ko veic uzņēmēja dalībvalsts, un apgrūtinātu darba ņēmēju tiesību un spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu. Turklāt tiesību aktu priekšlikumos nav ietvertas preventīvas sankcijas, kas būtu piemērojamas dalībvalstij vai pieteikuma iesniedzēja uzņēmumam par Eiropas pakalpojumu e-kartes ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.12.

Regulā paredzēts, ka pakalpojumu e-kartei var pieteikties fiziskas personas. Dažās nozarēs ir būtisks risks, ka karte tiks izmantota ļaunprātīgi, tādējādi veicinot fiktīvu pašnodarbinātību.

4.3.13.

Tas, vai persona kvalificējas kā pašnodarbinātais vai kā darba ņēmējs, ir atkarīgs no darbības veida, tāpēc izcelsmes dalībvalsts izdevējiestāde nevar izdot e-karti, kas apliecina, ka persona darbojas kā pašnodarbinātais saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem.

4.3.14.

Atsevišķos gadījumos, lai atceltu pakalpojumu e-karti, kas izdota pašnodarbinātai personai, galīgais lēmums jāpieņem tiesai. Tādējādi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos nebūtu iespējama ātra atcelšana, un fiktīvi pašnodarbinātas personas varētu turpināt savu darbību līdz galīgā tiesas lēmuma pieņemšanai. Tas radītu būtiskas nepilnības, kas varētu kavēt centienus apkarot nedeklarētu darbu, piemēram, pasākumus, ko īsteno Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai.

4.3.15.

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka ES līmenī līdzīga procedūra – izsniegt PD A1 veidlapas, kas saistītas ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, – jau ir uzrādījusi iespējamās problēmas, ko var radīt paļaušanās vienīgi uz izcelsmes dalībvalsti to datu apstiprināšanā, kas attiecas uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši fiktīvas pašnodarbinātības gadījumā. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā, teikts, ka PD A1 dokumentos ietvertās informācijas precizitāti nav iespējams garantēt, jo cita starpā nosūtītāju valstu pārvaldes iestādes neveic oficiālu kontroli. (7)

4.3.16.

Ar šo priekšlikumu tiek ieviests saskaņots mehānisms informācijas sniegšanai par apdrošināšanas segumu. Tomēr, ņemot vērā, ka tas būs saistīts ar pakalpojumu e-karti, informācija būs jāsniedz tikai vienu reizi, un tādējādi, iespējams, samazināsies pārbaudes un kontroles efektivitāte uzņēmējās dalībvalstīs.

4.3.16.1.

Turklāt apdrošinātāji būs spiesti aprēķināt prēmijas, pamatojoties uz darījumu vēsturi izcelsmes dalībvalstī, un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinātāju tiesības novērtēt riskus un atbildību šajā jomā.

4.3.17.

Komisijai ir plašas īstenošanas pilnvaras izstrādāt pakalpojumu e-kartes saturu un tehniskos elementus, tomēr saskaņošana šajā jomā var ierobežot dalībvalstu spēju efektīvi kontrolēt, vai citu valstu pakalpojumu sniedzēji ievēro darba ņēmēju tiesības uz veselības aizsardzību un drošību.

4.4.   Ieteikumi profesionālo pakalpojumu regulējuma reformai

4.4.1.

EESK vēlētos uzsvērt, ka atšķirība starp normatīvajām koncepcijām vēl nenozīmē, ka tādēļ būtu jāveic reformas. Daudzu noteikumu pamatā ir tradīcijas un pieredze. Tie ir svarīgi patērētāju aizsardzībai, tāpēc saglabājami. Atšķirīgu sistēmu pastāvēšana ir līdzvērtīguma principa pamatā. EESK ņem vērā, ka dalībvalstu profesionālās sistēmas ir pamatotas uz senām tradīcijām. Izpētes projekts uzrāda visai atšķirīgus rezultātus attiecībā uz ieguvumiem, ko rada regulējuma atcelšanas pasākumi.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē jauno ierobežotības indikatoru, jo tas ietver augstākus standartus analīzes veikšanai nekā ESAO PMR. Joprojām ir daži elementi, kurus būtu vērts pārskatīt (piemēram, šķiet nepiemērota pastāvīgas profesionālās izaugsmes iekļaušana negatīvajos ierobežojumos). EESK vēlas uzsvērt, ka, lai sniegtu nediskriminējošu priekšstatu par dažādām reglamentēšanas sistēmām, būtu jāietver ne tikai ex ante regulējums (piemēram, statusa aizsardzība, kvalifikācijas prasības), bet arī ex post regulējums (piemēram, prasības būvnormatīviem un būvatļaujām). Turklāt būtu skaidri jānorāda, ka ierobežotības indikators ir neitrāls un nenosaka noteikumu pamatojumu vai vērtību.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.

(2)  OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.

(4)  OV C 125, 21.4.2017., 1. lpp.

(5)  Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada īpašais ziņojums “Vai Komisija ir nodrošinājusi Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu?”, 25. lpp.

(6)  COM(2014) 212 final un OV C 458, 19.12.2014., 19. lpp.

(7)  SWD(2016) 52, 8. lpp.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/52


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz pagaidu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar noteiktu preču un pakalpojumu piegādēm, kam pārsniegta noteikta robežvērtība, groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu”

(COM(2016) 811 final – 2016/0406 (CNS))

(2017/C 288/06)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Apspriešanās

ES Padome, 25.1.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants

Pilnsapulces lēmums

13.12.2016.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

6.4.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

142/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē pasākumus, ko Eiropas Savienība īsteno, lai cīnītos pret visa veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un uzskata, ka apgrieztās maksāšanas sistēma pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanai var būt lietderīgs instruments, ar ko apkarot karuseļveida krāpšanu un ar PVN saistītu krāpšanu.

1.2.

Tomēr, tā kā apgrieztās maksāšanas sistēma ir atkāpe no vispāratzītajiem principiem PVN jomā, nav pieļaujams, ka tās izmantošana negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, tā izmantojama tikai noteiktu laiku un Komisijai ir atbilstīgi jānovērtē tās izmantošanas iespējamā negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu. Ņemot vērā arī to, kādi pirmie pasākumi paredzēti Komisijas pieņemtajā PVN rīcības plānā, kurā noteikts, ka tas pašlaik attiecas tikai uz noteiktu preču piegādi, bet neattiecas uz pakalpojumiem, EESK pauž bažas par to, ka ierosinātie pasākumi varētu sadrumstalot PVN sistēmu (1).

1.3.

Īpaši jānorāda, ka vajadzēs analizēt, vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz vienotā tirgus viendabību nenonivelēs priekšrocības, ko radīs krāpšanas apkarošana. Tāpēc Komisijai nemitīgi jāuzrauga vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas darbība, saglabājot iespēju iejaukties, ja tās ietekme izrādīsies nelabvēlīga.

1.4.

EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst proporcionalitātes principam, jo ar apgrieztās maksāšanas sistēmas ieviešanu saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) varētu būt augstas un varētu ietekmēt naudas plūsmu, radot risku, ka it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi saskarsies ar vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas izraisītām likviditātes problēmām.

1.5.

EESK norāda uz pētījumiem (2), kas liecina, ka apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, kur tās līdz šim ieviestas, bieži izraisījuši naudas plūsmas problēmas uzņēmumiem, kuri pilda nodokļu maksāšanas prasības. Citiem vārdiem sakot, centieni apkarot neliela skaita negodīgu uzņēmumu krāpšanos nodokļu jomā ir radījuši ievērojamas darbības problēmas ekonomikas dalībniekiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas noteikumus un kas rada darbvietas un labklājību iekšējā tirgū.

1.6.

EESK uzsver, ka pieņemtie risinājumi, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā, nedrīkstētu radīt pārmērīgu un neproporcionālu slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības. Kā saistībā ar Komisijas pieņemto PVN rīcības plānu EESK jau iepriekš norādījusi, godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā un tiem nebūtu jāuzliek jauns, pārmērīgs slogs (3).

1.7.

EESK secina: tā kā centieniem apkarot krāpšanu nodokļu jomā ir nacionāla dimensija, visām dalībvalstīm pilnībā jāuzņemas atbildība par savu nodokļu sistēmu darbību un jānodrošina tādi instrumenti PVN jomā vērojamās krāpšanas apkarošanai, kas netraucē un neietekmē nodokļu sistēmu darbību citās dalībvalstīs.

1.8.

EESK uzskata, ka ierosinātie pasākumi kopumā nedrīkst negatīvi ietekmēt PVN rīcības plāna mērķus un apgrūtināt vai aizkavēt tā pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka tagad ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu (panākt būtisku progresu) šajā jomā, lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju. Komiteja uzskata arī, ka ir svarīgi īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu (4).

1.9.

Lai Komisijas priekšlikums efektīvi darbotos un lai nākotnē samazinātu vajadzību izmantot papildu atkāpes no konsolidētiem principiem un noteikumiem par PVN sistēmas darbību Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kas prasa piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu jāievieš konkrētas un īpašas prasības attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu un tādā veidā jānodrošina maksājumu pilnīga izsekojamība.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Eiropas Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā nāca klajā ar rīcības plānu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Pēc minētā paziņojuma 2017. gadā tiks izstrādāts tiesību akta priekšlikums ar mērķi reformēt un modernizēt pašlaik spēkā esošos ES noteikumus, kas attiecas uz PVN.

2.2.

Komisijas rīcības plānā un tiesību akta priekšlikumā, kas gaidāms 2017. gadā, ierosināts “PVN iztrūkumu”, t. i., starpību starp paredzētajiem un faktiskajiem PVN ieņēmumiem, samazināt, iespējami ierobežojot krāpšanu PVN jomā.

2.3.

Gaidot, kad tiks pabeigta Eiropas PVN sistēmas reforma, un pēc dažu valstu valdību pieprasījuma Komisija atzina, ka ir nepieciešams steidzami dažām dalībvalstīm uz laiku atļaut ieviest vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu.

2.4.

Komisija izstrādāto vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu ierosina priekšlikumā direktīvai (2016/0406 – CNS), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un kas tiek aplūkota šajā atzinumā.

2.5.

Tā kā vispārējā apgrieztās maksāšanas sistēma ir atkāpe no PVN jomā spēkā esošajos ES tiesību aktos noteiktajiem pamatprincipiem, Komisija nolēmusi atļaut dalībvalstīm šo sistēmu ieviest tikai ar īpašiem nosacījumiem.

2.6.

Proti, a) dalībvalstī PVN iztrūkums par 5 procentpunktiem pārsniedz ES mediāno vērtību; b) karuseļveida krāpšanas apmērs veido vairāk nekā 25 % no dalībvalsts kopējā PVN iztrūkuma; c) konstatēts, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami, lai novērstu krāpšanu dalībvalsts teritorijā.

2.7.

Lai nepieļautu apgrieztās maksāšanas sistēmas vispārēju piemērošanu, kas izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, kā to norādījušas dažas dalībvalstis, Komisijas paredzējusi iespēju pārskatīt sistēmas piemērošanu, ja tiek secināts, ka tai ir negatīva un vispārējiem ES mērķiem neatbilstoša ietekme uz iekšējo tirgu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Izvairīšanās no PVN maksāšanas ir Eiropā izplatīta “sērga”, kas ir jāapkaro. Vislielākās bažas raisa tāds PVN jomā vērojamās krāpšanas veids kā karuseļveida krāpšana, ko PVN apgrieztās maksāšanas sistēma cenšas apkarot.

3.2.

Tādēļ EESK atzinīgi vērtē atbilstošu krāpšanas apkarošanas sistēmu ieviešanu, taču vienlaikus norāda, ka jebkurai atkāpei no Eiropas PVN sistēmas vienotības ir jābūt pagaidu un proporcionālai atkāpei, kas tiek atbilstoši novērtēta, lai noteiktu iespējamo negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Līguma 113. pants, kas ir Komisijas tiesību akta priekšlikuma pamatā, paredz iespēju rīkoties nodokļu jomā, īstenojot saskaņošanas pasākumus, kuru mērķis ir garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nepieļaut konkurences izkropļojumus.

3.3.

Ierosinātie pasākumi kopumā nedrīkstētu negatīvi ietekmēt PVN rīcības plāna mērķus un apgrūtināt vai aizkavēt tā pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Tagad ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu (panākt būtisku progresu), lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju.

3.4.

Svarīgi ir arī centieni īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu, jo tā pret lielo vairumu krāpšanas gadījumu varētu vērsties visaptverošā veidā.

3.5.

Tādēļ jānodrošina atbilstība Komisijas priekšlikumā tiesību aktam minētajam proporcionalitātes principam un pienācīgi jāņem vērā sabiedrības dažādās intereses, kas ir jāsaskaņo, tostarp vispārējās intereses negatīvi neietekmēt valstu PVN sistēmu saskaņošanu, lai varētu pilnībā pabeigt vienotā tirgus izveidi.

3.6.

Ņemot vērā iepriekš teikto, jāatzīst, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošanas politika, tostarp saskaņotie nodokļi lielākoties ir dalībvalstu kompetencē un nodokļu iestādēm ir ļoti izteikts vietējs raksturs. Arī uz statistiku balstītā izpratne par šo jautājumu un izvairīšanās metodēm un veidiem un par izvairīšanās apkarošanu ir cieši saistīta ar attiecīgo valsti.

3.7.

No šāda viedokļa raugoties, nodokļu nemaksāšanas apkarošanas sistēma, kas ir dalībvalsts rīcībā un kas ir izņēmums no ES noteikumiem, atbilst lomai un pienākumiem, kuri uzticēti valstu valdībām cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā. Tādēļ Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo ļauj dalībvalstīm rīkoties valsts līmenī, lai apkarotu nelikumīgas darbības nodokļu jomā.

3.8.

Tomēr EESK secina: tā kā centieniem apkarot krāpšanu nodokļu jomā ir nacionāla dimensija, visām dalībvalstīm pilnībā jāuzņemas atbildība par savu nodokļu sistēmu darbību un jānodrošina tādi instrumenti PVN jomā vērojamās krāpšanas apkarošanai, kas netraucē un neietekmē nodokļu sistēmu darbību citās dalībvalstīs.

3.9.

Komisijas priekšlikumā paredzētā atkāpe, proti, apgrieztās maksāšanas sistēma nav vispārējs pasākums, bet uz to attiecas īpaši nosacījumi. Dalībvalstis var pieprasīt piemērot šo atkāpi, ievērojot īpašus nosacījumus, bet šī iespēja ir pilnībā fakultatīva.

3.10.

Dalībvalstīs, kas pieprasa atkāpi, proti, iespēju izmantot apgrieztās maksāšanas sistēmu, PVN iztrūkumam par 5 procentpunktiem jāpārsniedz ES mediānā vērtība. Ja ņemam vērā, ka ES mediānā vērtība ir 14 %, vēl 5 procentpunkti virs minētās mediānās vērtības, šķiet, būtu pietiekams un pamatots iemesls, lai veiktu ārkārtas pasākumus ar mērķi samazināt PVN iztrūkumu (5).

3.11.

Arī par Komisijas ierosināto noteikumu, ka karuseļveida krāpšanas apmēram jāveido vairāk nekā 25 % no dalībvalsts kopējā PVN iztrūkuma, var teikt to pašu, jo, ja salīdzina šo skaitli ar ES vidējo rādītāju (24 %) (6), šķiet, ka ierosinājuma pamatā ir iepriekš gūti pierādījumi.

3.12.

Arī vispārējo noteikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstī jābūt nopietnām administratīvām grūtībām cīņā pret krāpšanu PVN jomā, EESK atbalsta, jo no šā nosacījuma izriet, ka vispārējā apgrieztās maksāšanas sistēma ir visefektīvākā un vissamērīgākā metode, lai sasniegtu mērķi samazināt PVN iztrūkumu atbilstoši gan ES, gan dalībvalstu sabiedrības interesēm.

3.13.

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka apgrieztās maksāšanas sistēma ir piemērojama darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 euro. Komiteja uzskata, ka minētais de minimis noteikums ir pieņemams, jo, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, saskaņojot nodokļu sistēmas un vienkāršojot ar fiskālajiem pienākumiem saistīto administratīvo slogu, vienlaikus ir jāņem vērā dažādas un bieži vien diametrāli pretējas intereses.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Komisijas veiktais regulējuma ietekmes novērtējums liecina, ka vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošana noteikti nenovērsīs visus iespējamos krāpšanas gadījumus. Gluži pretēji, var rasties jauni krāpšanas veidi vai krāpšana var sākties citās dalībvalstīs, nevis tajās, kuras pašlaik krāpšana skar visvairāk. Tādēļ Komisijai vajadzētu pienācīgi uzraudzīt vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas funkcionēšanu, saglabājot iespēju iejaukties, ja tās ietekme uz Eiropas vienotā tirgus darbību izrādās nelabvēlīga.

4.2.

Lai šajā atzinumā aplūkotais priekšlikums tiesību aktam pareizi darbotos un lai nākotnē samazinātu vajadzību izmantot papildu atkāpes no konsolidētiem principiem un noteikumiem par PVN sistēmas darbību Eiropas Savienībā, dalībvalstīm, kas prasa piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu nodokļu maksātājiem jāizvirza konkrētas prasības attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu un tādā veidā jānodrošina maksājumu pilnīga izsekojamība.

4.3.

Šajā saistībā EESK vēlētos īpaši norādīt uz iespēju ierobežot vai nepieļaut apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, ja elektronisko rēķinu sagatavošana pārdošanas ieņēmumu deklarēšanai tiek lietota plaši un pareizi. Šī rēķinu sagatavošanas metode ļautu reāllaikā pārbaudīt pareizu PVN nomaksu un tādā veidā novērst kaitīgu finansiālu ietekmi uz daudziem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības.

4.4.

Cīņa pret krāpšanu PVN jomā neapšaubāmi ir mērķis, ko enerģiski jācenšas sasniegt, dalībvalstīm veicot atbilstošus likumdošanas pasākumus. Tomēr jāatzīmē, ka apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošana B2B attiecībās starp privātām struktūrām un dalītā maksājuma sistēmas izmantošana attiecībās starp uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm var radīt ļoti nelabvēlīgus apstākļus uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas prasības.

4.5.

Pirmkārt, kā liecina Komisijas ierosinātā regulējuma ietekmes novērtējums, ar apgrieztās maksāšanas sistēmas izmantošanu saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs ļoti augstas vietējos darījumos un vēl augstākas – pārrobežu darījumos. Saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu apgrieztās maksāšanas sistēma par 43 % palielinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem (7). Kaut arī paredzams, ka vispārēja apgrieztās maksāšanas sistēma radīs mazākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekā apgrieztās maksāšanas sistēma tikai konkrētai nozarei, tas joprojām liecina, ka atbilstības izmaksas krasi pieaugs.

4.6.

Otrkārt, pētījumi (8) liecina, ka apgrieztās maksāšanas un dalītā maksājuma sistēmas, kur tās līdz šim ieviestas, bieži izraisījuši naudas plūsmas problēmas daudziem uzņēmumiem, kuri pilda nodokļu maksāšanas prasības.

4.7.

Citiem vārdiem sakot, centieni apkarot neliela skaita negodīgu uzņēmumu krāpšanos nodokļu jomā ir radījuši ievērojamas darbības problēmas ekonomikas dalībniekiem, kas ievēro nodokļu maksāšanas noteikumus un kas rada darbvietas un labklājību iekšējā tirgū.

4.8.

Tādēļ EESK atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka Komisijas priekšlikumā un katras valsts tiesību sistēmā ir jāievēro proporcionalitātes princips, lai nodrošinātu, ka īstenotie pasākumi ir proporcionāli nepieciešamībai apkarot krāpšanu PVN jomā, nekaitējot iekšējam tirgum. Tajā pašā laikā saskaņā ar šo pašu principu nelikumīgās darbības būtu jāapkaro ar pieņemtajiem risinājumiem, neuzliekot pārmērīgu un nesamērīgu slogu godīgiem uzņēmumiem, īpaši MVU.

4.9.

Iepriekš minētie apsvērumi ir papildu argumenti, kas runā par labu tam, ka vispārējai apgrieztās maksāšanas sistēmai ir jābūt pagaidu risinājumam. Pretējā gadījumā būsim liecinieki tam, ka nepieļaujami palielinās administratīvais slogs, it īpaši MVU, un tajā pašā laikā tiek kropļota Eiropas vienotā tirgus dinamika, jo pastāv nopietns risks, ka radīsies naudas plūsmas operāciju atšķirības uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp., 1.3. punkts.

(2)  Sk. Itālijas Amatnieku asociācijas (CNA) pētījumu Reverse Charge e Split Payment: in Fumo la Liquidità delle Imprese, 2015. gads.

(3)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp., 1.9. punkts.

(4)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp., 1.1. un 1.2. punkts.

(5)  SWD(2016) 457 final, 18. lpp.

(6)  SWD(2016) 457 final, 15. lpp.

(7)  COM(2016) 811 final, 43. lpp.

(8)  OV C 389, 21.10.2016., 43. lpp., 1.9. punkts.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/56


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā”

(COM(2017) 11 final – 2017/0004 (COD))

(2017/C 288/07)

Ziņotāja:

Marjolijn BULK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 19.1.2017.

Padome, 16.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Pilnsapulces lēmums

24.1.2017.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

149/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Kancerogēnu direktīvas pārskatīšanas procesa uzsākšanu un vēlas sniegt ieguldījumu šajās svarīgajās debatēs.

1.2.

EESK aicina Komisiju izvērtēt sekas, ko varētu izraisīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, tajā ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.

1.3.

Komiteja ļoti iesaka Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanas procesā un 2018. gadā plānotajos grozījumos lielāku uzmanību pievērst kancerogēnu arodekspozīcijai, kas skar sievietes.

1.4.

EESK uzskata, ka Komisijai, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir jāuzlabo vienota metodika, kas paredzēta saistošu arodekspozīcijas robežvērtību pieņemšanai.

1.5.

Minētās robežvērtības ir jānosaka, pamatojoties uz zinātniskiem un statistiskiem pierādījumiem un ņemot vērā tādus dažādus faktorus kā īstenošanas iespējamība un iespēja izmērīt iedarbības līmeņus. Uz risku balstītu pieeju izmanto Nīderlandē un Vācijā, un tā palīdz noteikt saistošās arodekspozīcijas robežvērtības, ņemot vērā riska līmeni kā galveno sociālā kompromisa faktoru.

1.6.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt programmas, kas valsts sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas ietvaros piedāvā veselības uzraudzību mūža garumā visām personām, kuras bijušas pakļautas kancerogēnu iedarbībai darbvietā.

1.7.

EESK uzsver: lai labāk aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbvietā, dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka savu pienākumu veikšanai darba inspekciju rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi.

1.8.

EESK atbalsta Eiropas sociālo partneru kopējo nostāju un iesaka pieņemt saistošu arodekspozīcijas robežvērtību formaldehīdam.

1.9.

EESK iesaka Komisijai dīzeļdzinēju izplūdes gāzu juridiskajā definīcijā ņemt vērā secinājumus, ko šajā sakarā izdarījusi Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL).

2.   Priekšlikuma pamatojums

2.1.

Vēzis ir galvenais ar darba apstākļiem saistītas mirstības cēlonis. 2013. gadā Eiropas Savienībā tika konstatēti aptuveni 1,314 miljoni vēža izraisītu nāves gadījumu. Vairāk nekā 100 000 nāves gadījumu Eiropas Savienībā izraisīja vēzis kā arodslimība. Vēzis ir galvenais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES. Aptuveni 20 miljoni darba ņēmēju ES ir pakļauti kancerogēnu iedarbībai darbvietā. Pētījumā, ko 2015. gadā publicēja Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības un vides institūts (1), ir aprēķināts, ka šo arodekspozīcijas izraisīto vēža gadījumu ikgadējās izmaksas sasniedz 334 miljardus EUR.

2.2.

Darba ņēmēju aizsardzības tiesību aktos arodekspozīcijas izraisīta saslimšana ar vēzi ir aplūkota vairākās direktīvās. 1989. gada pamatdirektīvā (2) izklāstītie vispārējie pienākumi attiecas uz visiem riskiem un nosaka vispārējos pasākumus, kas jāīsteno darbavietā. Ķīmisko vielu direktīvu (3) piemēro visām bīstamajām ķīmiskajām vielām. Azbesta direktīvā (4) ir ņemtas vērā dažas konkrētas vajadzības ar azbestu saistītu saslimšanu novēršanai. Svarīgākais tiesību akts, kas attiecas tieši uz šo jautājumu, ir 1990. gadā pieņemtā Kancerogēnu direktīva.

2.3.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir izklāstītas vispārējas obligātās prasības. Darba devējiem ir jānosaka un jānovērtē apdraudējumi un jānovērš šāda iedarbība, ja apdraudējumi pastāv. Ja tas ir tehniski iespējams, process vai ķīmiskā viela ir jāaizstāj ar nebīstamu vai mazāk bīstamu procesu vai ķīmisko vielu. Ja aizstāšana nav tehniski iespējama, ķīmiskie kancerogēni ir tehnisko iespēju robežās jāražo un jāizmanto noslēgtā sistēmā, lai novērstu iedarbību. Ja arī tas nav tehniski iespējams, iedarbība uz darba ņēmējiem ir jāsamazina līdz zemākajam tehniski iespējamajam līmenim.

2.4.

Papildus šīm vispārējām minimālajām prasībām Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā ir noteiktas konkrētu kancerogēnu un mutagēnu arodekspozīcijas robežvērtības, kas ir darba ņēmēju aizsardzības mehānisma neatņemama daļa. Konkrētu ķīmisko vielu saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir noteiktas Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas III pielikumā. Pašlaik šajā pielikumā ir noteiktas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības tikai trijām vielām vai procesā radītai iedarbībai. Šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības attiecas tikai uz nelielu daļu darba ņēmēju, kuri pakļauti kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbībai.

2.5.

Eiropas Komisija 2016. gadā paziņoja, ka Kancerogēnu un mutagēnu direktīva tiks pārskatīta trīs posmos. Minētā gada maijā tā pieņēma sākotnējo priekšlikumu, ko pašlaik apspriež Eiropas Parlamentā un Ministru padomē. Otrais priekšlikums tika pieņemts 2017. gada janvārī, un trešo plānots pieņemt 2018. gadā.

2.6.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšana ir nepārtraukts process. Pirmajā priekšlikumā ir pārskatītas divas pašreizējās saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un pieņemtas vienpadsmit jaunas. Marita Ulvskog ziņojumā (5) Eiropas Parlaments atbalstīja Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pārskatīšanas procesu un cita starpā aicināja paplašināt tās darbības jomu, ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskās vielas, attiecībā uz arodekspozīciju ieviest stingrākas robežvērtības sešām vielām un noteikt pārejas robežvērtību, lai darba devējiem dotu papildu laiku īstenošanai. Eiropas Parlaments arī uzsvēra, ka Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā, kas tiks pārskatīts 2017. un 2018. gadā, cita starpā būtu jāietver tādas vielas, maisījumi un procesi kā dīzeļdzinēju izplūdes gāzes, formaldehīds, kadmijs un tā savienojumi, berilijs un tā savienojumi, niķeļa savienojumi, arsēns un tā savienojumi, un akrilnitrils. Pārliecinošs vairākums politisko grupu atbalstīja Eiropas Parlamenta ierosināto kompromisu.

2.7.

Otrā priekšlikuma galvenais mērķis ir pieņemt piecas jaunas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības. Lai gan pielikumā, kur noteikta direktīvas piemērošanas joma, ir minēti kompleksi policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi un izlietotās motoreļļas, nekādas robežvērtības šiem abiem kancerogēniem nav noteiktas. Pamatojoties uz savu analīzi, Komisija nolēma, ka attiecībā uz pieciem kancerogēniem (6) nekādi pasākumi šajā posmā nav jāveic.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu pašlaik attiecina vienīgi uz koncerogēniem un mutagēniem; būtu jāapsver iespēja to piemērot arī reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu gadījumā. EU-OSHA apgalvo: “Arodekspozīcijas ietekme uz sieviešu un vīriešu reproduktīvo sistēmu var izpausties kā izmaiņas dzimumhormonu līmenī, samazināta dzimumtieksme un potence, menstruālā cikla traucējumi, priekšlaicīga menopauze, novēlotas pirmās menstruācijas, olnīcu disfunkcija, spermas kvalitātes pasliktināšanās un samazināta sieviešu un vīriešu auglība. Toksisku vielu iedarbība var izraisīt tiešu šūnu bojājumu spermā un olšūnās, kuras vēl veidojas. Sievietes pakļaušana šādai iedarbībai grūtniecības laikā var kavēt augļa attīstību (..). Toksisku vielu iedarbība var radīt visdažādākās sekas, kā augļa bojāeja, intrauterīna augšanas aizture, priekšlaicīgas dzemdības, patoloģiskas dzemdības, jaundzimušā nāve, kognitīvās attīstības traucējumi, imunoloģiskās jutības izmaiņas vai bērna saslimšana ar vēzi. Mātes pakļaušana ķīmisko vielu iedarbībai darbvietā var izraisīt arī mātes piena piesārņojumu. Dažas ķīmiskās vielas ar hormonālu iedarbību, tā dēvētie endokrīnie disruptori, var mainīt endokrīnās sistēmas darbību un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt reproduktīvo funkciju, radot tādas sekas kā nekvalitatīva sperma un bojāti reproduktīvie audi vīriešiem un dažas ginekoloģiskas slimības sievietēm.”

3.1.1.

Saskaņā ar REACH regulu un vairākiem specifiskiem tiesību aktiem (par kosmētikas līdzekļiem, biocīdiem un pesticīdiem) kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ir iekļautas to vielu grupā, kas rada ļoti lielas bažas. Tām ir dažas kopīgas iezīmes, piemēram, akūta ietekme uz veselību, grūtības ar riska uztveri (jo iedarbības sekas bieži vien parādās pēc ilga latentā perioda), grūtības ar riska pārvaldību un problēmas, kas saistītas ar “kokteiļa efektu”, t. i., divu vai vairāku dažādu vielu vai procesu iedarbību. Ar sociālo partneru atbalstu valsts līmenī šāda pieeja ir pieņemta vairāku dalībvalstu tiesību aktos. EESK aicina Komisiju izvērtēt sekas, ko varētu izraisīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, tajā ietverot reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.

3.2.

ES stratēģijā, kuras mērķis ir novērst ar darbu saistītas saslimšanas ar vēzi, lielāka uzmanība būtu jāpievērš sievietēm.

3.2.1.

Iedarbības veids un vēža atrašanās vieta sievietēm un vīriešiem var atšķirties. Piemēram, ar krūts vēzi vīrieši saslimst ļoti reti, savukārt sievietēm tas ir visbiežāk sastopamais vēža veids. Saslimšanu ar krūts vēzi var veicināt saskare ar dažādām vielām darbvietā.

3.2.2.

Komiteja aktīvi mudina Komisiju direktīvas pārskatīšanas procesā un 2018. gadā plānotajos grozījumos sistemātiskāk apsvērt kancerogēnu arodekspozīciju, kas skar sievietes. Daudzi darba veidi, kuros vērojams liels sieviešu īpatsvars (veselības aprūpe, uzkopšana, friziera pakalpojumi utt.), ietver saskari ar kancerogēnām vielām, kuras nav ņemtas vērā. Ir jādefinē kritēriji, kas ļauj noteikt un klasificēt endokrīnos disruptorus, kuri veicina dažus vēža veidus. Būtu jāuzlabo novēršanas pasākumi saistībā ar citostatisko līdzekļu (t. i., ķīmijterapijas) izmantošanu veselības nozares profesijās. Lai gan jonizējošais starojums netiek aplūkots šajā atzinumā, EESK uzstāj, ka ir jāstiprina citas direktīvas un jo īpaši Direktīva 2013/59/Euratom.

3.3.

Ieinteresēto personu vidū ir plaša vienprātība par saistošo arodekspozīcijas robežvērtību lomu un nozīmi. Saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir svarīgas, jo tās palīdz samazināt risku, lai arī nav tāda iedarbības līmeņa, kas būtu drošs. Tās jānosaka atbilstošā līmenī, ņemot vērā zinātniskos pierādījumus un īstenošanas iespējamības aspektus.

3.3.1.

Tomēr Eiropas Savienībā nav vienotas saistošo arodekspozīcijas robežvērtību noteikšanas metodikas. Pašlaik Komisija strādā, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Attiecībā uz pārredzamību un atbilstību varētu veikt uzlabojumus. Dažas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ir labas, savukārt citas nenodrošina pietiekamu aizsardzību. EESK uzskata, ka, runājot par veselību un cilvēka dzīvību, mērķiem jābūt tikpat tālejošiem kā problēmjautājumiem.

3.3.2.

Vēl viens faktors ir tas, ka dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas. Dažas no tām ir noteikušas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vairāk nekā simts dažādām kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, savukārt citas – mazāk nekā desmit. Šo saistošo arodekspozīcijas robežvērtību līmenis starp valstīm var atšķirties. Tas rada problēmas uzņēmumiem, kuri darbojas dažādās valstīs ar atšķirīgiem standartiem, un dažos gadījumos varētu radīt negodīgu konkurenci.

3.3.3.

Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijai Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā jānosaka saistošu arodekspozīcijas robežvērtību pieņemšanas metodika. Šim procesam būtu jāietver plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, tostarp NVO. Valstu pieredze palīdz noteikt labu praksi. EESK uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš diviem turpmāk minētajiem elementiem:

3.3.3.1.

pirmkārt, saistošu arodekspozīcijas robežvērtību saskaņotībai, kas ļautu izvairīties no situācijas, kad zināmu vielu iedarbībai pakļauti darba ņēmēji varētu būt daudz vairāk apdraudēti saslimt ar vēzi nekā darba ņēmēji, kuri pakļauti citu vielu iedarbībai. Vācijā un Nīderlandē sociālie partneri atbalsta uz risku balstītu pieeju. Tas palīdz noteikt saistošas arodekspozīcijas robežvērtības, ņemot vērā riska līmeni kā sociālā kompromisa galveno noteicošo faktoru;

3.3.3.2.

otrkārt, saistošas arodekspozīcijas robežvērtības jānosaka, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Ir jāņem vērā tādi dažādi faktori kā īstenošanas iespējamība un iespēja izmērīt iedarbības līmeņus. Lai palīdzētu darba devējiem noteikt savus prioritāros novēršanas pasākumus, tajos būtu skaidri jānorāda ar iedarbības līmeni saistītā riska līmenis.

3.4.

Vairumā gadījumu pastāv ilgs latentais periods starp iedarbību un saslimšanu ar vēzi. Tāpēc EESK uzskata, ka iedarbībai pakļautie darba ņēmēji vai darba ņēmēji, kurus apdraud šāda iedarbība, ir jāaizsargā, valsts sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas ietvaros piedāvājot veselības uzraudzību mūža garumā visām personām, kas pakļautas iedarbībai.

3.5.

EESK iesaka vairāk koncentrēties uz zinātnisko un statistisko pētījumu jomu. Arodekspozīcijas izraisītai saslimšanai ar vēzi var būt arī šādi cēloņi: spriedze, darba organizācijas faktori, piemēram, maiņu darbs u. c. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš un finansējums būtu jāpiešķir pētījumiem par to, kādas sekas un iespējamo sinerģiju rada pakļaušana dažādu faktoru kombinācijai, piemēram, ķīmisko vielu un bioloģisko vai fizikālo aģentu, kā arī ķīmisko vielu un darba organizācijas u. c. faktoru iedarbībai.

3.6.

EESK uzsver, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, lai aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbvietā, ir stingrāk uzraudzīt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas īstenošanu un piemērošanu. Dalībvalstīm būtu jāgādā par to, ka savu pienākumu veikšanai darba inspekciju rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, un vienlaikus jāpalīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ievērot šos jaunos noteikumus. Dalībvalstīm vajadzētu stiprināt sadarbību ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, kas ir izstrādājusi dažādus instrumentus, kuri varētu darbvietā uzlabot profilakses pasākumu kvalitāti. Viens no šādiem instrumentiem ir tiešsaistes interaktīvais riska novērtējums (OIRA) – tīmekļa platforma, kas vienkāršā un standartizētā veidā ļauj izveidot nozaru riska novērtēšanas rīkus jebkurā valodā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Otrajā Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas priekšlikumā ir ieviestas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vēl piecām kancerogēnām vielām.

4.1.1.

Epihlorhidrīns (ECH) ir kancerogēns arī devās, kas mazākas par nenovērojamas kaitīgas iedarbības līmeni. Iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaits Eiropas Savienībā ir 43 813. Komisija ierosina noteikt šādu saistošo arodekspozīcijas robežvērtību: 1,9 mg/m3. 15 dalībvalstīm būs jāievieš (7) vai jāatjaunina (8) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 1,9 mg/m3. Ir aprēķināts, ka šajās 15 dalībvalstīs strādā aptuveni 69 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.2.

Etilēndibromīds (EDB) ir genotoksisks kancerogēns bez robežvērtības. Ir aprēķināts, ka 1,2-dibrometāna iedarbībai varētu būt pakļauti mazāk par 8 000 darba ņēmēju ES. Komisija ierosina noteikt šādu saistošu arodekspozīcijas robežvērtību: 0,8 mg/m3 (0,1 ppm). 20 dalībvalstīm būs jāievieš (11) vai jāatjaunina (9) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 0,8 mg/m3. Ir aprēķināts, ka šajās 20 dalībvalstīs strādā 81 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri šīs saistošās arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. Sagaidāms, ka papildu izmaksas uzņēmumiem (tostarp mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem) būs ļoti zemas. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.3.

Etilēndihlorīds (EDC) ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēns atbilstīgi CLP jeb Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regulai. Tā iedarbībai potenciāli pakļauto darba ņēmēju skaits Eiropā ir mazāks par 3 000 (7). Komisija ierosina noteikt šādu saistošo arodekspozīcijas robežvērtību: 8,2 mg/m3 (2 ppm). 23 dalībvalstīm būs jāievieš (5) vai jāatjaunina (18) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 2 ppm, tādējādi ir sagaidāms, ka liela daļa iedarbībai pakļauto darba ņēmēju varētu gūt labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.4.

4,4'-metilēndianilīns (MDA) ir genotoksisks kancerogēns. Ir aprēķināts, ka gaisā esošā MDA iedarbībai ķīmijas rūpniecībā ir pakļauti aptuveni 70–140 cilvēku. To cilvēku skaits, kuri pakļauti iedarbībai caur ādu ir ievērojami lielāks – sagaidāms, ka tas varētu būt robežās no 390 000 līdz 3,9 miljoniem darba ņēmēju (8). Komisija ierosina noteikt šādu saistošu arodekspozīcijas robežvērtībi: 0,08 mg/m3. 23 dalībvalstīm būs jāievieš (12) vai jāatjaunina (11) sava arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 0,08 mg/m3. EESK uzskata, ka ierosinātā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.1.5.

Trihloretilēnu (TCE) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) ir klasificējusi kā 2.A grupas kancerogēnu, bet Eiropas Savienībā saskaņā ar CLP regulu tas ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēns. Ir aprēķināts, ka TCE iedarbībai ir potenciāli pakļauti aptuveni 74 000 darba ņēmēju ES. Komisija ierosina šādu kombināciju: saistoša arodekspozīcijas robežvērtība, kas ir 54,7 mg/m3 (10 ppm), un īslaicīgas iedarbības robežvērtība, kura ir 164,1 mg/m3 (30 ppm). No 22 dalībvalstīm, kas jau ieviesušas valsts saistošā arodekspozīcijas robežvērtība trihloretilēnam, 16 ir pieņēmušas arī īslaicīgas iedarbības robežvērtību. 17 dalībvalstīm būs jāievieš (6) vai jāatjaunina (11) sava saistošā arodekspozīcijas robežvērtība, to samazinot līdz 54,7 mg/m3 (10 ppm). Ir aprēķināts, ka šajās 17 dalībvalstīs strādā gandrīz 74 % iedarbībai pakļautu darba ņēmēju, kuri arodekspozīcijas robežvērtības ieviešanas rezultātā gūs labumu no uzlabotas tiesiskās aizsardzības. EESK norāda, ka vairākās dalībvalstīs ir ieviesta zemāka saistošā arodekspozīcijas robežvērtība trihloretilēnam un to atbalsta darba devēju organizācijas un arodbiedrības. Zemāka saistošā arodekspozīcijas robežvērtība būtu jāparedz arī ES līmenī, lai samazinātu slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.2.

Lai gan pielikumā, kur noteikta direktīvas piemērošanas joma, ir minēti kompleksi policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi un izlietotās motoreļļas, nekādas robežvērtības šiem abiem kancerogēniem nav noteiktas.

4.2.1.

Kompleksi policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi, kas satur benz[a]pirēnu kā indikatoru. PAH ir liela organisko savienojumu klase. EESK uzskata, ka ierosinātais pasākums palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

4.2.2.

Minerāleļļas kā izlietotas motoreļļas. Saskare ar minerāleļļām kā izlietotām motoreļļām var izraisīt ādas vēzi. Ir aprēķināts, ka iedarbībai ir pakļauts viens miljons darba ņēmēju, kas galvenokārt nodarbināti mehānisko transportlīdzekļu apkopes un remonta jomā. EESK uzskata, ka ierosinātais pasākums palīdzēs samazināt slogu, ko rada ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi.

5.   Citas vielas vai procesi, kas jāpievieno

5.1.

Formaldehīds (FA). Komisija nav ierosinājusi saistošu arodekspozīcijas robežvērtību formaldehīdam (FA). 2009. gadā IARC secināja, ka ir pietiekami pierādījumi par formaldehīda cēlonisko saistību ar mieloīdo leikēmiju cilvēkiem. Pieejamā informācija par formaldehīdu ir pietiekama, lai iegūtu veselībai drošu arodekspozīcijas robežvērtību, astoņu stundu vidējo vērtību laikā (VVL) un īslaicīgas iedarbības robežvērtību. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, SCOEL ir secinājusi, ka arodekspozīcijas robežvērtība ir 0,3 ppm (8 h VVL) un īslaicīgas iedarbības robežvērtība – 0,6 ppm. Pēc tam Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja arī nolēma šo robežvērtību ieteikt Komisijai. 2016. gadā Eiropas sociālie partneri lūdza Komisiju noteikt, ka SCOEL ierosinātās veselībai drošas iedarbības vērtības ir šīs ķīmiskās vielas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības (9). EESK atbalsta šo kopējo nostāju un uzskata, ka būtu jāpieņem saistoša arodekspozīcijas robežvērtība.

5.2.

Dīzeļdzinēju izplūdes gāzes. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) 2012. gadā klasificēja visas dīzeļdzinēju izplūdes gāzu emisijas kā 1. klases kancerogēnus (pierādītas cilvēkam kancerogēnas vielas). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju Eiropas Savienībā ir pakļauti dīzeļdzinēju izplūdes gāzu emisijām darbvietā. To darba ņēmēju kopējais skaits, kas vismaz kādu laiku no darba mūža ir pakļauti šo dūmu iedarbībai, 2010. gadā sasniedza 12 miljonus, un līdz 2060. gadam šis skaitlis varētu pieaugt līdz 20 miljoniem. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā ir norādīts, ka tādu tiesību aktu neesamība, kas aizliedz saskari ar dīzeļdzinēju izplūdes gāzēm darbā, no 2010. gada līdz 2069. gadam būs par iemeslu 230 000 nāves gadījumu ES.

5.2.1.

Komisijas galvenais arguments dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neiekļaušanai Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas I un III pielikumā ir tas, ka būtu grūti atrast juridisku definīciju, kā jaunos dzinējus nošķirt no vecajiem. EESK uzskata, ka Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas mērķis nav noteikt tehniskos standartus dzinējiem, bet gan juridiski definēt dīzeļdzinēju izplūdes gāzes kā kancerogēnu procesu saskaņā ar zinātniskajiem pierādījumiem un IARC novērtējumu. Darba ņēmēji darbavietā varētu būt pakļauti izplūdes gāzu iedarbībai no vairākiem dīzeļdzinējiem, kas atbilst dažādiem iedarbības standartiem. Iedarbības raksturojumā būtiska loma ir arī citiem faktoriem: degšanas temperatūrai un dzinēju apkopei un tīrīšanai. Saistošu arodekspozīcijas robežvērtību varētu noteikt, ņemot vērā elementārā oglekļa koncentrāciju gaisā. EESK uzskata, ka būtu jāņem vērā šāds SCOEL konstatējums: “Lai gan toksikoloģiskie dati atbalsta robežvērtību (iespējams, 0,02 mg DEP/m3 vai zemāku, kas atbilst 0,015 mg EC/m3), saskaņā ar epidemioloģiskajiem datiem būtisks vēža risks ir vērojams jau šādā un zemākā iedarbības līmenī. Tāpēc, pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem datiem un analīzi, arodekspozīcijas robežvērtību, kas pietiekami aizsargātu darba ņēmējus, nevar noteikt. Tomēr gan toksikoloģisko, gan ar cilvēkiem saistīto epidemioloģisko datu vākšana un novērtēšana tiek turpināta” (10).

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības un vides institūts (RIVM), Work related cancer in the European Union: Size, impact and options for further prevention (Ar darbu saistīta saslimšana ar vēzi Eiropas Savienībā: apjoms, ietekme un iespējas turpmākai novēršanai), 2015. gads.

(2)  Pasākumi, kas ļauj uzlabot darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā – Padomes Direktīva 89/391/EEK (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(3)  Darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā – Padomes Direktīva 98/24/EK (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(4)  Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (OV L 330, 16.12.2009., 28. lpp.).

(5)  M. Ulvskog izstrādātais ziņojums.

(6)  Berilijs un neorganiskie berilija savienojumi, heksahlorbenzols, dīzeļdzinēju izplūdes gāzes, gumijas ražošanas procesa putekļi un dūmi, kā arī 4,4'-metilēnbis (2-hloranilīns).

(7)  2009. gada dati.

(8)  Medicīnas institūta (IOM, 2016. gadā pārdēvēts par HDM) pētniecības projekts P937/9 par 4,4'-metilēndianilīnu, 2011. gada maijs.

(9)  EPF, ETUC, EAMA, ETRMA, Formacare un EPRA lūgums iekļaut formaldehīdu Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas 2004/37/EK III pielikumā, 2016. gada 15. jūlijs.

(10)  SCOEL atzinums Nr. 403, 2016. gads.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/62


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns”

(COM(2016) 950 final)

(2017/C 288/08)

Ziņotājs:

Christian MOOS

Līdzziņotājs:

Jan PIE

Apspriešanās

27.1.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā struktūrvienība

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts CCMI

7.4.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

104/1/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības savienības izveidi un atbalsta Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kā arī vienota Eiropas aizsardzības fonda izveidi.

1.2.

EESK aicina panākt ievērojamu kvalitatīvu progresu Eiropas sadarbībā aizsardzības jomā, jo ES aizsardzības ražojumu tirgus un rūpniecība ir pārāki sadrumstaloti, un sekas ir neefektīva resursu sadale, struktūrvienību dublēšanās, sadarbspējas trūkums un tehnoloģiskas nepilnības.

1.3.

EESK atbalsta mērķi panākt stratēģisku neatkarību noteiktās kritiski svarīgās rūpniecisko spēju un tehnoloģiju jomās. NATO arī turpmāk ir jābūt Eiropas kopējās aizsardzības pamatam.

1.4.

Eiropas Savienībai būtu jāturpina īstenot galvenokārt preventīvu un daudzpusēju diplomātiju. Tomēr militārās spējas ir svarīgs elements, kas palīdz īstenot ES globālo stratēģiju ārpolitikas un drošības politikas jomā

1.5.

EESK uzskata, ka kopēju aizsardzības spēju veidošanas obligāts priekšnosacījums ir Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšana, kas attiecas arī uz augsti kvalificētu darbaspēku.

1.6.

EESK aktīvi atbalsta īpašas uzmanības pievēršanu MVU, tostarp pētniecības un izstrādes jomā aizsardzības nolūkos.

1.7.

ES finansējums var veicināt inovāciju tajās tehnoloģiju jomās, kurās ir kļuvis grūti vai pat neiespējami skaidri nodalīt militārus un nemilitārus nolūkus.

1.8.

Tomēr EESK noraida esošo fondu, kuri pašlaik kalpo ekonomikas vai sociāliem mērķiem, atvēršanu sensu stricto aizsardzības nolūkiem. ESIF regulā noteiktie mērķi, ESI fondi un programma COSME, kā arī EIB ieguldījumi nav paredzēti militāriem nolūkiem.

1.9.

EESK noraida īpašu noteikumu par valsts budžeta resursu piešķiršanu aizsardzībai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pēdējais ir jāaplūko EMS padziļināšanas kontekstā, nevis tikai vienā nozarē. Aizsardzības izdevumi nedrīkstētu destabilizēt publiskos budžetus.

1.10.

EESK atbalsta aizsardzības fonda izveidi ar atsevišķiem atzariem pētniecībai un spējām. Tomēr šajā nolūkā ES budžets ir jāpalielina, jo aizsardzības pētniecības atzaru nedrīkst finansēt, samazinot citu jomu pētniecībai paredzēto finansējumu. EESK piekrīt spēju atzara finansēšanai vienīgi no valstu iemaksām. Aizsardzības ražojumu iepirkumu, ko veic dalībvalstis, nedrīkst finansēt no ES budžeta.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē koordinācijas padomes izveidi. Šīs padomes galīgie lēmumi būtu jāpieņem tikai civilās jomas politiskajiem pārstāvjiem.

1.12.

EESK atbalsta Komisijas aicinājumu pilnībā piemērot abas direktīvas (1) par publisko iepirkumu un ar aizsardzību saistītiem ražojumu sūtījumiem ES iekšienē. Ir jāiegulda vēl daudz vairāk darba, lai nodrošinātu it īpaši Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem pēc iespējas labāku izmantošanu.

1.13.

EESK atbalsta kopēju standartu izstrādi gan ieročiem, gan divējāda lietojuma precēm (hibrīdstandarti), vienlaikus izvairoties no esošo, it īpaši NATO, standartu dublēšanas.

1.14.

Ieroču eksportam vajadzētu aprobežoties ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem, un tas jāpakļauj rūpīgai demokrātiskai kontrolei.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropa saskaras ar virkni konfliktu tās kaimiņos, piemēram, pilsoņu karu Sīrijā, kuru tiešas sekas ir arī 2015./2016. gadā notikusī globāla mēroga piedzīvotāju pārvietošanās. Krievijai anektējot Krimu un iesaistoties bruņotā konfliktā Austrumukrainā, ir tikusi pārkāpta neatkarīgas valsts teritoriālā integritāte un līdz ar to – arī starptautiskās tiesības. Nestabili reģioni joprojām ir Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi, kuros pastāv valsts sabrukuma draudi. Vienlaikus šķiet, ka Eiropa un Tuvie Austrumi vairs nav ASV drošības politikas uzmanības centrā. Arvien lielāks kļūst risks, ka Eiropa varētu nonākt pasaules notikumu perifērijā un transatlantiskie partneri to varētu uztvert kā apgrūtinājumu.

2.2.

Ņemot vērā šos ģeostratēģiskos apstākļus un norises drošības jomā, Eiropai ir jāstiprina savas drošības un aizsardzības spējas. Ir svarīgi iegūt skaidru izpratni par Savienības kopējiem stratēģiskajiem mērķiem, taču līdz šim tā vēl nav panākta un ir steidzami jāveido. Tas ir priekšnoteikums, lai būtu iespējams noteikt vajadzīgās kopējās un valstu spējas, kuru pamatā jābūt ilgtspējīgai Eiropas tehnoloģiskajai un rūpnieciskajai bāzei Eiropas aizsardzības nolūkā.

2.3.

EESK aicina pievērst uzmanību prasībām (2), kas jau minētas atzinumos CCMI/116 (2013) un CCMI/100 (2012). Nozīmīgas pieejas šajā saistībā tiek piedāvātas arī ES globālajā stratēģijā (3) un Īstenošanas plānā drošības un aizsardzības jomā (4). EESK uzskata, ka ir svarīgi konsekventi īstenot abus minētos dokumentus atbilstīgi ES un NATO 2016. gada jūlija kopīgajai deklarācijai, kā arī ANO kolektīvās drošības principam.

2.4.

EESK uzskata, ka Eiropā ir steidzami jāoptimizē civilās aizsardzības un militārās aizsardzības spējas, lai Eiropā nodrošinātu brīvību un mieru, ieviestu stabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs, izplatot tādas ES vērtības kā cilvēka pamattiesības, un spētu sekmīgi atbalstīt ANO miera uzturēšanas pasākumus visā pasaulē.

2.5.

Tāpēc EESK aicina paaugstināt Eiropas sadarbības kvalitāti aizsardzības jomā. Tā atbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveidi šai nolūkā paredzētā ES pastāvīgās strukturētās sadarbības mehānisma ietvaros saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 6. punktu un 46. pantu un atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kā arī kopēja Eiropas aizsardzības fonda izveidi, ko uzskata par būtisku soli.

2.6.

EESK piekrīt Komisijas paustajai kritikai par pārmērīgo tirgus sadrumstalotību, kuras rezultāts ir neefektīva līdzekļu sadale, struktūrvienību pārklāšanās, sadarbspējas trūkums un tehnoloģiskas nepilnības.

2.7.

Lielākā daļa ES dalībvalstu ir pakļautas spiedienam konsolidēt publiskos budžetus, un tas nozīmē, ka publisko līdzekļu neefektīva izmantošana vairs nav attaisnojama. Tāpēc EESK aicina izlēmīgi piemērot sadarbīgas pieejas. EESK skatījumā pastiprināta sadarbība Komisijas minētajās prioritārajās jomās ir tikai sākums.

2.8.

EESK atbalsta mērķi panākt stratēģisku neatkarību apzināto kritiski svarīgo rūpniecisko spēju jomā. NATO arī turpmāk ir jābūt Eiropas kopējās drošības un aizsardzības pamatam, kā apstiprināts arī ES un NATO kopīgajā deklarācijā. Šajā saistībā ir svarīgi, lai visi NATO locekļi pildītu tiem izvirzītās prasības.

2.9.

EESK norāda, ka ne visi rīcības plāna elementi ir jauni, taču atzinīgi vērtē aizsardzības fonda izveidi. Tomēr tā izveide ir lielā mērā atkarīga no politiskās gribas iemaksāt papildu līdzekļus no valstu budžetiem. EESK pauž šaubas par dažu dalībvalstu apņēmību īstenot iecerēto. Papildus tam Komisijai ir aktīvāk jāstrādā, lai iesniegtu ceļvedi attiecībā uz visaptverošu ES mēroga piegādes drošības regulējumu un nodrošinātu abu aizsardzības direktīvu pienācīgu īstenošanu.

2.10.

Bratislavas ceļvedis (5) gan norāda pareizo virzienu, taču aizsardzības jomā tas piedāvā “uzsildītus” sen zināmus plānus. Īpaši jāatzīmē šā ceļveža nekonsekvence no stratēģiskā viedokļa un pārmērīgā koncentrēšanās uz pašreizējo migrācijas krīzes problēmu un ES ārējo robežu aizsardzību. Iedzīvotāju masveida pārvietošanās patiešām ir saistīta ar drošības problēmām, taču tad, kad šī kustība jau ir ieguvusi plašus apmērus, to vairs nevar apturēt ar militāriem līdzekļiem.

2.11.

Obligāts kopējo spēju veidošanas priekšnosacījums ir aizsardzības iekšējā tirgus izveide un attīstība. EESK skatījumā Eiropas rūpniecisko bāzi iespējams stiprināt tikai tad, ja tiek risināts arī prasmju jautājums. Aizsardzības rūpniecība nemitīgi strādā, lai saglabātu līderību tehnoloģiju jomā, tāpēc tajā ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Eiropas Aizsardzības rīcības plānā minētā Eiropas Komisijas prasmju iniciatīva ir vērsta uz šīs problēmas risināšanu, tāpēc tā tiek vērtēta ļoti atzinīgi.

2.12.

Lielākas investīcijas un ciešāka sadarbība šajā rūpniecības nozarē palīdz arī aizsargāt darbvietas un tās radīt. Tomēr cīņa ar bezdarbu Eiropā nedrīkst būt galvenais faktors, kas liek pieņemt lēmumus par aizsardzības jomā veicamiem ieguldījumiem. Bezdarbs jāmazina citādi, nevis ar bruņošanos. Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanā būtu jāvadās tikai no stratēģiskiem apsvērumiem un pamatoti izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu Eiropu un nodrošinātu tās spēju veidot alianses. Šajā procesā nedrīkst tikt apdraudēti publiskie budžeti. Eiropas Savienībai it īpaši būtu jāturpina īstenot galvenokārt preventīvu un daudzpusēju diplomātiju. Tomēr militārās spējas ir svarīgas, lai īstenotu ES globālās stratēģijas prioritātes drošības un aizsardzības politikas jomā.

2.13.

EESK piekrīt viedoklim, ka aizsardzības jomas pētniecība var arī pozitīvi ietekmēt civilo tehnoloģiju izstrādi un otrādi.

2.14.

Stingrās robežas starp militāro un nemilitāro kļūst arvien neskaidrākas gan attiecībā uz kiberuzbrukumiem, gan arī iekšējo un ārējo drošību, kuru savstarpējā saikne kļūst arvien ciešāka.

2.15.

EESK uzsver, ka pētniecība, piemēram, kiberdrošības tehnoloģiju jomā, var kalpot gan civiliem, gan arī aizsardzības mērķiem, un varētu minēt vēl vairāk piemēru. Tādēļ ir pašsaprotami, ka šādu inovāciju un izstrādi var un vajag finansēt arī no esošajām Eiropas programmām, piemēram, no programmas “Apvārsnis 2020”. Tomēr sensu stricto aizsardzības jomā veikta pētniecība, kas kā tāda arī ir paredzēta, ir jāaplūko atsevišķi.

2.16.

EESK atbalsta ciešāk integrētas aizsardzības rūpniecības un kopēja aizsardzības tirgus veidošanu Eiropā. Šo mērķi nevajadzētu attiecināt tikai uz galvenajām ražotājvalstīm. Īstenojot aizsardzības pētniecības un aizsardzības projektus, būtu jāizmanto tik daudzu ieinteresēto dalībvalstu esošās spējas, cik vajadzīgs, lai veicinātu apņemšanos īstenot kopīgo lietu.

2.17.

EESK noraida to fondu, kuri pašreiz kalpo ekonomiskiem vai sociāliem mērķiem, atvēršanu aizsardzības nolūkiem, kā arī aizsardzības izdevumu izskatīšanu Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. EESK atbalsta Eiropas aizsardzības fonda izveidi, kas aprobežotos ar aizsardzības pētījumiem, kā arī militāro spēju attīstīšanu un ieguvi. Vienlaikus tas būtu skaidri jānodala no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un uz to nedrīkstētu attiecināt tādus izņēmuma noteikumus kā “vienreizējie pasākumi” Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē.

2.18.

Attiecībā uz visiem nākotnē plānotās aizsardzības savienības aspektiem EESK aicina nodrošināt pilnīgu Eiropas Parlamenta iesaistīšanos un pastāvīgu dialogu starp politiķiem, militārās jomas pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību. Tā kā EESK ir padomdevēja iestāde, kas pārstāv visas lielākās Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai būtu jādarbojas kā svarīgam partnerim aizsardzības politikas jomā.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Eiropas aizsardzības fonda izveide

3.1.1.

EESK atbalsta aizsardzības fonda izveidi ar pētniecības atzaru un spēju atzaru, kuriem jāsāk pilnībā darboties ar 2020. gadu.

3.1.2.

EESK atbalsta nodalītus finansējuma avotus katram no atzariem. Tomēr pētniecības atzaru nedrīkst finansēt uz citu jomu pētniecības rēķina. EESK atbalsta spēju atzara finansēšanu vienīgi no valstu iemaksām. Kamēr Savienībai nav pašai savu mainīgu ienākumu, par bruņoto spēku militāro spēju iepirkumu arī turpmāk būs atbildīgas dalībvalstis. Tāpēc ES budžetu nevajadzētu izmantot arī valsts iepirkumiem plānotā aizsardzības fonda spēju atzara ietvaros

3.1.3.

EESK atzinīgi vērtē iecerēto koordinācijas padomi. Tomēr šīs padomes lēmumu pieņemšanā būtu jāpiedalās tikai politiskajiem pārstāvjiem. Militārās jomas, rūpniecības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties padomdevēju statusā. Šajā padomē vieta un balss jādod arī Eiropas Parlamentam.

3.1.4.

Līdzfinansēšanas projektos Komisijas lomai būtu jāaprobežojas tikai ar pētniecības atzaru un arī šajā nolūkā jāparedz īpaša, skaidri nodalīta ES aizsardzības pētniecības programma laikposmam pēc 2020. gada (6). EESK atbalsta ideju par programmas izpildes uzticēšanu Eiropas Aizsardzības aģentūrai.

3.1.5.

Attiecībā uz kooperatīviem iepirkumiem EESK atbalsta publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, lai iesaistītajiem uzņēmumiem samazinātu augsto ieguldījumu risku, kas piemīt nozarei.

3.1.6.

Iespējamās sinerģijas starp civilo pētniecību un pētniecību aizsardzības jomā ir jāizmanto, taču atbalsts civilajai pētniecībai, kurā izmanto ES līdzekļus (“Apvārsnis 2020”), nebūtu uz citu nozaru rēķina jānovirza militāriem mērķiem.

3.1.7.

EESK atbalsta valstu līdzekļu apkopošanu, lai iegūtu jaunas aizsardzības spējas. Šķiet apšaubāmi, ka spēju atzaram pietiks ar 5 miljardiem EUR gadā kā kopēju mērķi. EESK uzskata: lai pārbaudītu šo atsauces summu, būtu lietderīgi veikt priekšizpēti, kā paredzēts rīcības plānā. EESK uzskata, ka kopējā finansējuma ikgadējam apjomam jābūt vērstam uz mērķiem radīt lielākas sinerģijas, atslogot valstu budžetus un sekmīgi iegūt un nodrošināt aizsardzības spējas.

3.1.8.

EESK atbalsta Komisijas ieskicēto spēju atzara uzbūvi, proti, “jumta” struktūra vienotai sistēmai, kā arī noteikumi par kopēju finansējumu, un otrais līmenis, kurā ietilpst sadarbojošos dalībvalstu konkrēti projekti. Ir loģiski, ka atsevišķie projekti ir skaidri definēti gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā un ir savstarpēji finansiāli neatkarīgi.

3.1.9.

Pastāvīgā kapitāla struktūras izstrāde spēju atzaram ir vērtējama atzinīgi. Atbildība ir jāuzņemas dalībvalstīm kā akcionārēm. EESK noraida īpašu noteikumu par valsts budžeta resursu piešķiršanu aizsardzībai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam.

3.1.10.

EESK uzsver, ka saskaņā ar LES 41. pantu ES budžetu nedrīkst izmantot militāro operāciju finansēšanai. Atkāpšanās no šā principa būtu pretrunā arī dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašajam raksturam (LES 42. panta 1. punkts).

3.2.   Veicināt ieguldījumus aizsardzības nozares piegādes ķēdēs

3.2.1.

EESK aktīvi atbalsta īpašas uzmanības pievēršanu MVU, tostarp pētniecības un izstrādes jomā aizsardzības nolūkos. Bruņošanās izdevumiem nebūtu jākļūst par ESIF, ESI fondu un programmas COSME prioritāti. ESIF regulā noteiktie mērķi, ESI fondi un programma COSME, kā arī EIB ieguldījumi taču nekalpo militāriem nolūkiem. Turklāt šo līdzekļu izmantošana militāriem mērķiem riskētu palielināt dublēšanos un aizsardzības tirgus sadrumstalotību.

3.2.2.

Tā kā Eiropas Savienībai aizsardzības nolūkā ir vajadzīga stabila un ilgtspējīga rūpnieciskā un tehnoloģiskā bāze, uzdevums ir līdzsvarot ES gatavību finansēt šo bāzi bez nevēlamas atkarības no eksporta. Ieroču eksportam būtu jāaprobežojas ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem, un to nedrīkst vadīt citi ekonomiski apsvērumi, kas var veicināt konfliktus citās pasaules daļās. Šobrīd pastāv nopietnas šaubas pat attiecībā uz dažiem sabiedrotajiem. Tāpēc ieroču eksports jāpakļauj rūpīgai demokrātiskai kontrolei.

3.2.3.

Eiropas reģionālo izcilības puduru veicināšana vērtējama atzinīgi. Tai būtu jānotiek arī, izmantojot pētniecības atzaru un īpašo ES programmu, kas jāizstrādā.

3.3.   Vienotā aizsardzības ražojumu tirgus stiprināšana

3.3.1.

EESK aicina īstenot labi izstrādātu Eiropas rūpniecības politiku aizsardzības nozarei, kurai raksturīgas īpašas iezīmes attiecībā uz valdības prasībām un publisko finansējumu. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas aicinājumu pilnībā piemērot abas direktīvas (7) par publisko iepirkumu un ar aizsardzību saistītiem ražojumu sūtījumiem ES iekšienē.

3.3.2.

Saskaņā ar LESD 346. pantu dalībvalstis aizsardzības un drošības jomas līgumus attiecīgā gadījumā var atbrīvot no noteikumiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses. Ar abām direktīvām 2009/81/EK un 2009/43/EK tagad ir iespējams šos izņēmumus ierobežot līdz absolūtam minimumam. EESK piekrīt kritikai, ka liela daļa no militārā aprīkojuma iepirkuma joprojām netiek veikta saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem, un saskata šeit iespējas panākt ietaupījumus, ko varētu efektīvāk ieguldīt aizsardzības fonda ietvaros.

3.3.3.

Attiecībā uz militāru ražojumu sūtījumiem iekšējā tirgus ietvaros EESK atbalsta vienkāršotu licencēšanas sistēmu, kurā izmanto vispārīgās sūtījumu licences. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē solīto palīdzību attiecībā uz interpretāciju un gaidāmos ieteikumus. Tomēr ir jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu it īpaši Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem izmantošanu vislabākajā veidā.

3.3.4.

EESK atzinīgi vērtē arī pētījumus par izejvielu piegādes drošību saskaņā ar ES izejvielu stratēģiju un par kritiski svarīgu izejvielu atvietošanu. Vienlaikus tā pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi savu 2013. gada decembra uzdevumu izstrādāt ceļvedi saistībā ar visaptverošu ES mēroga regulējumu par apgādes drošību, kas būtu varējis arī dot impulsu politiski vērienīgai Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem īstenošanai.

3.3.5.

EESK piekrīt uzskatam, ka par vienu no rīcības plāna galvenajiem mērķiem jāizvirza funkcionējošs aizsardzības jomas ražojumu tirgus. Aizsardzības savienība nav iedomājama bez pārrobežu piekļuves tirgum un atvērtām piegādes ķēdēm. Piekļuve konkursiem jānodrošina it īpaši MVU, kas nozarē nodrošina nozīmīgu inovāciju.

3.3.6.

EESK atbalsta kopēju standartu izstrādi un pilnīgas sadarbspējas nodrošināšanu gan attiecībā uz militāro ekipējumu, gan divējāda lietojuma precēm (hibrīdstandarti), vienlaikus izvairoties no esošo, it īpaši NATO, standartu dublēšanas. Attiecīgs ceļvedis bija iecerēts jau 2014. gadā (8).

3.3.7.

EESK atbalsta ES un valstu iestādēm paredzētu uzticamu, aizsargātu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu izvēršanu, kā arī ieguldījumus Eiropas kosmosa nozarē.

3.3.8.

EESK apzinās gan neprecizētās attiecības starp Copernicus sistēmas civilo un militāru izmantojumu, gan arī to, ka militārais sektors, būdams līdzattīstītājs un lietotājs, ir nozīmīgs Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) partneris. Šeit varētu attīstīties noderīgas sinerģijas. Copernicus izmantošana tomēr jāvērtē kopīgi no politiskā, zinātniskā un militārā aspekta. Militārais izmantojums nedrīkst radīt slogu ES kosmosa politikai un nelabvēlīgi ietekmēt sistēmas izmantošanu civiliem mērķiem.

3.3.9.

EESK stingri atbalsta spēju palielināšanu kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, kā arī civilās sabiedrības un militāro aprindu sadarbību, pamatojoties uz ES kiberdrošības stratēģiju (9).

3.3.10.

EESK atbalsta kopīgas pieejas attiecībā uz jūras drošības palielināšanu gan civilajā, gan militārajā jomā, kā arī sadarbspējīgu jūras uzraudzības spēju optimizāciju.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(2)  Sk. arī EESK atzinumu “Aizsardzības nozare: rūpnieciskie, jauninājumu un sociālie aspekti” (OV C 299, 4.10.2012., 17. lpp.) un “Stratēģija Eiropas aizsardzības nozares stiprināšanai” (OV C 67, 6.3.2014., 125. lpp.).

(3)  EESK atzinums “Jaunā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 264, 20.7.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropadomes secinājumi par drošību un aizsardzību (14149/16), 2016. gada 14. novembris.

(5)  27 valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2016. gada 16. septembrī Eiropadomes priekšsēdētāja, Padomes prezidentvalsts un Komisijas priekšsēdētāja ierosinātā darba programma http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/09/16-bratislava-declaration-and-roadmap.

(6)  Eiropas Parlamenta ziņojums par Eiropas aizsardzības savienību (2016/2052(INI)).

(7)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(8)  Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmes secinājumi (EUCO 217/13).

(9)  Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa”, JOIN(2013) 1 final; Padomes secinājumi par Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” (11357/13).


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/68


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto”

(COM(2017) 97 final – 2017/0043 (COD))

(2017/C 288/09)

Ziņotājs:

Emilio FATOVIC

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 1.3.2017.

Padome, 4.4.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, 114. panta 1. punkts un 304. punkts

 

 

Pilnsapulces lēmums

24.1.2017.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

17.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

187/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijas (GFCM) (1) apliecināto nepieciešamību iejaukties, lai aizsargātu mazo pelaģisko sugu krājumus, kuras apdraud pārzveja, un piekrīt vispārējam mērķim pēc iespējas ātrāk ieviest ilgtspējīgas zivsaimniecības sistēmu un panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (2) saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) (KZP).

1.2.

Komiteja atbalsta Komisijas lēmumu kā juridisko instrumentu izmantot regulu, lai izveidotu daudzgadu plānu mazo pelaģisko zivju krājumu aizsardzībai nolūkā saskaņot spēkā esošos noteikumus un stiprināt pārvaldības procesus.

1.3.

EESK, vienlaikus atbalstot vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības mērķus, uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir daudzējādā ziņā nepilnīgs un pretrunīgs. Šīs problēmas ir likumsakarīgs iznākums virknei KZP pretrunu, kuras komiteja jau ir minējusi savos iepriekšējos atzinumos (4). Konkrēti, komiteja pauž īpašas bažas saistībā ar iespēju, ka izskatāmais priekšlikums, ja tas nebūs pienācīgi integrēts un pielāgots, var apdraudēt vides mērķu sasniegšanu un radīt nopietnu kaitējumu nozares uzņēmumiem un darba ņēmējiem (5).

1.4.

Komiteja uzskata, ka Komisijas piedāvātais pārvaldības modelis, kura pamatā ir Padomes īstenotā ikgadējā zvejas iespēju noteikšana, nav piemērojams Adrijas jūras mazo pelaģisko zivju sugu bioloģiskajām īpašībām un šeit dzīvojošu zivju sugu (6) daudzveidībai, zvejas paņēmieniem, kuģu un rīku veidiem (mazapjoma nerūpnieciskā zveja) (7), kā arī ostu skaitam un izmēram. Attiecībā uz visu iepriekš minēto komiteja uzskata, ka Vidusjūras konsultatīvās padomes (Mediterranean Advisory Council, MEDAC) priekšlikums (8) pastiprināt zvejas piepūles pasākumus saskaņā ar “luksofora” pieeju ir vairāk piemērots gan pēc savas būtības, gan izmantotās metodes ziņā, ko apliecina visas organizētās pilsoniskās sabiedrības plašā vienprātība.

1.5.

EESK ar pārsteigumu atzīmē, ka Komisijas priekšlikums nav balstīts uz ekonomiskās un sociālās ietekmes padziļinātu novērtējumu (9). Šo trūkumu pastiprina fakts, ka zvejniecības nozare visā Vidusjūras reģionā atrodas krīzes situācijā jau vairāk nekā divdesmit gadus (10), un jauni drastiski noteikumi, kas nav pietiekami izsvērti, var dot tai galīgo triecienu. Turklāt EESK norāda, ka trūkst pasākumu, lai finansiāli atbalstītu un/vai pārprofilētu uzņēmumus un darba ņēmējus, kurus skar priekšlikums samazināt sardīņu un anšovu nozveju, lai gan tās ir būtisks resurss mazo vietējo kopienu (no kurām daudzas atrodas salās) (11) ekonomikai un palīgnozarēm.

1.6.

Tāpēc komiteja sagaida, ka Nodarbinātības ģenerāldirektorāts ātri iesaistīsies un tiks aktivizēti nozaru sociālā dialoga procesi, izmantojot apspriešanos ar Sociālā dialoga komiteju jūras zivsaimniecības jomā, lai noteiktu vispiemērotākos pasākumus, ar kuriem kompensēt ekonomiskās un sociālās sekas. Šajā sakarā EESK uzskata, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir vispiemērotākais finanšu instruments, lai atbalstītu uzņēmumus un darba ņēmējus, pārejot uz ilgtspējīgu zivsaimniecību. Komiteja arī uzskata, ka uzņēmumu restrukturēšana darbībai zvejas tūrisma (zilā ekonomika) (12) vai akvakultūras (13) jomā var noteikti būt dzīvotspējīga alternatīva, bet tā nekādi nevar aizstāt principu, ar kuru saskaņā tradicionālo zveju nevar ne ierobežot, ne atcelt galvenokārt saistībā ar zivju sugu bioloģiskajām īpašībām (dzīves telpas nepieciešamība).

1.7.

Komiteja, ņemot vērā priekšlikuma būtisko ietekmi uz vidi, ekonomiku un nodarbinātību, uzskata, ka jauno zvejas pārvaldības plānu nevar izveidot ar deleģētajiem aktiem, un aicina Komisiju nekavējoties skaidrā un pārredzamā veidā to izskaidro visu iesaistīto personu ieinteresēs (14).

1.8.

Komiteja atkārtoti uzsver, ka jebkurš vides aizsardzības pasākums var izrādīties veltīgs, ja vispirms netiek risinātas negodīgas konkurences un nelegālas zvejas problēmas, pastiprinot kontroli, ieviešot stingrākus sodus un piemērojot pilnīgas izsekojamības sistēmu “no jūras līdz šķīvim (15)” ar visaptverošām sanitārajām pārbaudēm gan pie robežām, gan izcelsmes vietās. Komiteja jo īpaši uzskata, ka ir svarīgi sākt sadarbību starp visām valstīm, kam ir robeža ar Vidusjūru, pamatojoties uz programmu un mērķiem, kas izklāstīti Maltā 2017. gada 30. martā (16) parakstītajā ministru deklarācijā.

1.9.

Komiteja uzskata, ka maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķis būtu jāsasniedz saprātīgā laikposmā. Termiņš līdz 2020. gada 31. decembrim nešķiet iespējams. Šāda priekšlikuma pamatā ir zināšanas par mazo pelaģisko sugu krājumu dabiskās atjaunošanās laiku, kā arī par kontroles iestāžu, uzņēmumu un darba ņēmēju pielāgošanās termiņiem jaunajiem noteikumiem (jo īpaši tāpēc, ka tie ir krasi mainījušies saistībā ar pāreju no zvejas piepūles uz kvotām). Turklāt EESK uzskata, ka jebkāda drošības klauzulu izmantošana nav lietderīga pārmērīgās ietekmes dēļ, kas varētu rasties sociālajā un ekonomikas ziņā.

1.10.

Komiteja aicina Komisiju labāk definēt reģionalizācijas darbības aspektus, jau no paša sākuma sasaistot zvejas resursu ilgtspējas mērķus ar faktisko izmaksu līmeni, kas rodas uzņēmumiem, lai nodrošinātu to izdzīvošanu.

1.11.

Eiropas patērētāju interesēs EESK aicina pēc iespējas drīzāk veikt sīki strukturētu novērtējumu par ietekmi uz aizsargāto sugu zivju cenu pieaugumu, gan attiecībā uz zivīm, kas paredzētas tiešai pārdošanai, gan tām, kas paredzētas pārstrādei. Komiteja arī aicina Komisiju izstrādāt ilgtspējīgas zvejas kvalitātes sertifikācijas sistēmas, lai stiprinātu patērētāju informētību un radītu pievienoto vērtību uzņēmumiem (17).

2.   Ievads

2.1.

Adrijas jūra (18) ir Vidusjūras apakšreģions, kas ir ļoti bagāts ar zivju krājumiem, un starp visienesīgākajām ir mazās pelaģiskās sugas (19), galvenokārt anšovi un sardīnes (20). Saskaņā ar jaunākajiem GFCM-FAO  (21) un ZZTEK (22) datiem anšovu un sardīņu krājumus apdraud pārzveja, un tiem vajadzīga lielāka aizsardzība.

2.2.

Lielāko daļu nozvejas veic Itālija un Horvātija Adrijas jūras ziemeļu daļā. Slovēnija nozvejā piedalās nelielā apjomā (mazāk nekā 1 %), tāpat kā Albānija, Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, kurām arī ir tikai neliela daļa nozvejas (aptuveni 1 %) (23).

2.3.

Pašreizējā pārvaldības sistēma ir balstīta uz zvejas piepūles ierobežojumiem (24), ko papildina papildu pasākumi, piemēram, telpas un laika aizliegums un minimālie izkraušanas izmēri. Tomēr valstis šos pasākumus neīsteno saskaņoti, konsekventi un vienoti (īpaši attiecībā uz zivju sugu bioloģiskās saudzēšanas periodu ievērošanu (25)), radot apjukumu dalībnieku vidū un traucējot krājumu atjaunošanās procesam.

2.4.

MEDAC saskaņā ar savām pilnvarām 2016. gada 11. martā (26) ir sniegusi atzinumu par mazo pelaģisko zivju sugām Adrijas jūrā, tajā ietverot darbības priekšlikumus, kas izteikti divus gadus ilgajās apspriešanās sanāksmēs starp visām ieinteresētajām personām (uzņēmējiem, darba ņēmējiem, kooperatīviem, vides speciālistiem, patērētājiem).

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Eiropas Komisija nolūkā aizsargāt Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumus, jo īpaši sardīnes un anšovus, ir izstrādājusi regulu, ar ko izveido daudzgadu plānu minētā vides incidenta novēršanai. Galīgais mērķis ir līdz 2020. gadam panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) (27), kā paredz kopējā zivsaimniecības politika (KZP). Daudzgadu plāns kopumā būtu jāizvērtē ik pēc pieciem gadiem.

3.2.

Ar regulas priekšlikumu, pārtraucot visus pārvaldības pasākumus, kas līdz šim tika piemēroti šajā zonā, tiek izveidota vienota pārvaldības sistēma, kas ierobežo valstu atkāpes (jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās saudzēšanas laikposmiem un kontroles kārtību), un, visbūtiskākais, tiek paredzēts, ka pārvaldības sistēma ir balstīta uz nozvejas ierobežošanu (kopējā pieļaujamā nozveja, KPN) (28), nevis uz zvejas piepūles samazināšanu.

3.3.

Šis priekšlikums, kas ir iedvesmojies no daudzgadu plāna konkrētiem zivju krājumiem Baltijas jūrā (29) modeļa un satura, ir ZZTEK atzinumu pamatā, un tajā pašā laikā tas ir krasā pretrunā ar MEDAC atzinumu, kura pamatā ir stingrāka zvejas piepūles modelēšana (“luksofora” sistēma (30)).

3.4.

Konkrēti, Komisija ierosina ieviest atsauces vērtību krājumu saglabāšanai, kas izteikta nārsta bara biomasas tonnās un zivju mirstības vērtību diapazonā. Ja zinātniskie ieteikumi norāda, ka krājuma apjoms ir mazāks par atsauces vērtību, loms ir jāsamazina. Attiecībā uz faktisko jaunās pārvaldības sistēmas izveidi Komisija atsaucas uz deleģētajiem aktiem.

3.5.

Priekšlikumā paredzēta reģionālā sadarbība starp dalībvalstīm, lai pieņemtu īpašus krājumu saglabāšanas pasākumus. Izmantojot reģionalizāciju, var mainīt noteiktus tehnisko pasākumu rādītājus (piemēram, tīklu linuma acu izmēru un aprīkojuma īpašības).

3.6.

Priekšlikumā ir arī paredzēts, ka kompetentās iestādes ir tiesīgas identificēt, lokalizēt un sistemātiski uzraudzīt darbību un lomu attiecībā uz visiem kuģiem, kuru izmērs ir astoņi metri vai lielāks, izmantojot piemērotus digitālos instrumentus (piemēram, elektronisko zvejas dienasgrāmatu). Turklāt arī visām ostām jābūt aprīkotām ar digitālajiem instrumentiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu lomu katrā kuģa izkraušanas reizē. Lai to panāktu, katram kuģim būs jāpaziņo kompetentajām iestādēm par ierašanos ostā vismaz četras stundas iepriekš.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Ņemot vērā zinātniskos pētījumus, kas publicēti šajā jomā, komiteja piekrīt, ka ir jārīkojas, lai aizsargātu Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumus, kas patlaban ir apdraudēti.

4.2.

Komiteja arī piekrīt, ka regula ir jāizmanto kā juridisks instruments, lai stiprinātu pārvaldību un padarītu regulas noteikumus vienoti piemērojamus un saistošus visām iesaistītajām valstīm un ieinteresētajām personām ar mērķi pārvarēt ar zvejas ietekmi uz vidi saistītās problēmas, kuras galvenokārt izraisa neviendabīga un nekoordinēta pašreizējo pārvaldības pasākumu piemērošana.

4.3.

Komiteja saskaņā ar KZP un saviem iepriekšējiem atzinumiem apgalvo, ka prioritāte ir sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeni, lai nodrošinātu gan vides, gan pārtikas, ekonomikas un ražošanas vajadzību aizstāvību (31).

4.4.

Tomēr EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir daudzējādā ziņā nepilnīgs un pretrunīgs, un pauž bažas, ka šādi trūkumi var gan kavēt vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu, gan pārāk apdraudēt darba ņēmējus, uzņēmumus un vietējās kopienas.

5.   Piezīmes

5.1.   Nepieciešamība adekvāti novērtēt ekonomisko un sociālo ietekmi un veikt pasākumus, kas kompensētu daudzgadu plāna ietekmi uz uzņēmumiem un nodarbinātību

5.1.1.

Priekšlikumam, pretēji GFCM-FAO un MEDAC gaidām, trūkst ekonomiskās un sociālās ietekmes padziļināta novērtējuma (32). Šo trūkumu pastiprina fakts, ka zvejas nozare visā Vidusjūras reģionā atrodas krīzes situācijā jau daudzus gadus (33), un nepietiekami izsvērtai reformai var būt nelabvēlīga ietekme uz uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

5.1.2.

Turklāt jāatzīmē, ka Komisija ir iesniegusi savu priekšlikumu, nesagaidot secinājumus no GFCM-FAO darba grupas, kura tika izveidota saskaņā ar Ieteikuma 40/2016/3 14. punktu ar mērķi novērtēt ietekmi virknei pasākumu, kuri ietver gan nozvejas limitus, gan zvejas piepūles režīmu, lai nodrošinātu mazo pelaģisko sugu zvejas ilgtspējīgu pārvaldību Adrijas jūrā.

5.1.3.

Turklāt EESK uzskata, ka ierosināto pasākumu izmaksas nevar būt bez izmaksām, ņemot vērā nozvejas samazinājumu par 30 %, ieņēmumu samazinājumu uzņēmumiem par 25 % un darbvietu zudumu par 10 %. Neraugoties uz iepriekš minēto metodisko problēmu saistībā ar datu iegūšanu, Komisija nav noteikusi nekādus pasākumus, lai mazinātu regulas ietekmi, daudzgadu plāna ekonomiskās un sociālās izmaksas noveļot tikai uz dalībvalstīm.

5.1.4.

EESK norāda, ka Komisija nav pilnībā novērtējusi ietekmi uz palīgnozarēm, vietējām kopienām, kas tradicionāli nodarbojušās ar zveju (daudzas no tām dzīvo uz salām), uz iespējamo cenu pieaugumu un produktu apšaubāmo kvalitāti un ilgtspējību, kuri neizbēgami tiks importēti no trešām valstīm (jo īpaši no Ziemeļāfrikas), lai kompensētu iekšzemes pieprasījumu.

5.1.5.

Regulā nav paredzēts nekāds finanšu atbalsta mehānisms uzņēmumiem vai to pārstrukturēšanai (piemēram, darbībai akvakultūras jomā.), kā arī nekādi ienākumu atbalsta pasākumi, apmācības darbības un/vai paredzēti jauna darba piedāvājumi tiem darba ņēmējiem (zvejniekiem vai palīgnozarēs nodarbinātajiem), kuri zaudēs darbu.

5.2.   Adrijas jūras bioloģiskās īpatnības

5.2.1.

Komiteja uzskata, ka veiksmīgais daudzgadu plāna modelis konkrētiem zivju krājumiem Baltijas jūrā nav nepiemērots Adrijas jūrai. Kā liecina GFCM-FAO dati, Baltijas jūra ir jūra ar mazu zivju sugu skaitu, kurā var viegli veikt mērķtiecīgu zveju, jo tajā dzīvo tikai nedaudz zivju sugu, un līdz ar to arī vieglāk noteikt nozvejas limitus. Savukārt Adrijas jūra, tāpat kā viss Vidusjūras baseins, ir daudzu sugu jūra, kurā vienā un tajā pašā apgabalā dzīvo ļoti liels skaits zivju sugu (34). Vienīgais Vidusjūras nozvejas limita precedents ir saistīts ar zilo tunzivi, un šo priekšlikumu EESK principā atbalstīja (35), jo tas attiecās uz sugu, kuras īpatnības (jo īpaši izmērs) un zvejas metodes, padara to īpaši atšķirīgu no mazo pelaģisko sugu zivīm.

5.2.2.

Komiteja arī norāda, ka zveja Adrijas jūrā tradicionāli tiek veikta tādā veidā, kas būtiski atšķiras no veidiem, ko izmanto zvejai Baltijas jūrā. Adrijas uzņēmumi ir ģimenes uzņēmumi, un tie izmanto mazus kuģus (8–12 metrus garumā). To īpašnieki bieži vien paši ir zvejnieki, un vidējais apkalpes locekļu skaits ir aptuveni trīs cilvēki. Tādējādi zivis tiek izkrautas daudzās mazās ostās, kuras iesaistītajām kopienām (bieži vien dzīvojošām uz salām) gadsimtiem ir bijis svarīgs ekonomiskais faktors.

5.3.   Pārvaldības sistēma un deleģētie akti

5.3.1.

Priekšlikumā nav skaidri un konkrēti izklāstīta jaunā pārvaldības sistēma, kas balstīta uz nozveju, bet ir ierosināts vien tiesiskais satvars, kurš tiks vēlāk papildināts, izmantojot deleģētos aktus. Ņemot vērā attiecīgos vides, ekonomikas, nodarbinātības komponentus, šis ir ārkārtīgi jutīgs jautājums, kas būtu nozīmīgs ierobežojums uzņēmumiem, lai plānotu savas zvejas darbības, no kurām ir atkarīga to izdzīvošana.

5.4.   Vajadzība noteikt samērīgu termiņu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķim

5.4.1.

Spēkā esošajā regulējumā, kas attiecībā uz Baltijas jūru tika apstiprināts 2016. gadā, tika piešķirts 5 gadus ilgs laiks (līdz 2020. gadam) gan uzņēmumiem, gan arī zivju krājumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas zvejas apjomu, kas sakrīt ar KZP termiņa beigām. Attiecībā uz Adrijas jūru Komisija paredz daudz saspringtāku ceļvedi, t. i., mazāk nekā divus gadus (2019.–2020. g.), kura vienīgais mērķis ir ievērot KZP termiņu, neņemot vērā mazo pelaģisko sugu dabisko bioloģiskās reprodukcijas laiku (kas var būt mainīgi daudzu faktoru dēļ), kā arī laiku, kas nepieciešams, lai uzņēmumi un vietējās pašvaldības varētu pielāgoties stingrākiem pārvaldības pasākumiem, kas pilnība atšķiras no tiem, kuri tika īstenoti pēdējo 30 gadu laikā, ar reālu risku nesasniegt iepriekš noteikto vides mērķi un iznīcināt nozari (un palīgnozares), no kuras ir atkarīgi vairāki simti piekrastes kopienu.

5.5.   Trešo valstu negodīga konkurence un nelegāla zveja

5.5.1.

Zvejniecības nozarē Vidusjūrā, ieskaitot Adrijas jūru, ir nopietna krīze jau vairāk nekā divdesmit gadus, un tā ir radusies vairāku iemeslu dēļ, tostarp trešo valstu negodīgas konkurences (galvenokārt no Ziemeļāfrikas, kur zvejo un pārdod bez jebkādas kontroles) un nelegālas zvejas (kas bieži vien slēpj arī nedeklarētu darbu) dēļ. Līdz šim liela daļai legālo uzņēmumu cīnās, tikai lai izdzīvotu (36), un spēcīgās personiskās vai ģimenes saites, kas saista īpašnieku ar skaitā nelielo apkalpi, neļauj nozarei sabrukt pilnībā.

5.5.2.

Tāpēc komiteja uzskata, ka pāreja no sistēmas, kuras pamatā bijusi zvejas piepūle, uz nozvejā balstītu sistēmu (kas samazināta par 30 %) bez atbilstošiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu negodīgu vai nelikumīgu praksi, tikai izsauktu daudzu uzņēmumu, kas darbojas likuma ietvaros, tūlītēju slēgšanu un darba zaudēšanu, pat neatrisinot vides problēmas.

5.6.   Reģionalizācija

5.6.1.

Priekšlikumā nav sīki noteikta nodevu kārtība. Šis trūkums varētu radīt nopietnas konkurences problēmas starp valstīm, jo valstu starpā pastāv atšķirīgas izmaksas uzņēmumiem, kas saistīts ar dažādiem faktoriem, piemēram, ienākumiem, sociālajām iemaksām un apdrošināšanas maksājumiem, tirgiem.

5.6.2.

Jo paši EESK norāda: ja reģionalizācija tiktu definēta tikai attiecībā uz zivju resursu aizsardzību, ES būtu jārisina jauni un spēcīgi konflikti, jo uzņēmumu peļņa varētu atšķirties atkarībā no uzņēmuma izmaksām, nevis zivju produkcijas.

5.7.   Tehnoloģiskās iekārtas un kontrole

5.7.1.

EESK piekrīt, ka ir jāpalielina kontroles efektivitāte, izmantojot digitālās tehnoloģijas, tomēr – atšķirībā no Baltijas reģiona situācijas – Adrijas jūras piekrastei raksturīgs liels skaits mazo ostu (FAO ADRIAMED apkopojusi datus par 238 ostām, ko izmanto Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas zvejas vajadzībām (37)) un liels skaits mazu zvejas kuģu. Šī iemesla dēļ kompetentajām iestādēm un uzņēmumiem (kas jau atrodas krīzes situācijā) būs nepieciešams laiks un resursi, lai pielāgotos jaunajam leģislatīvajam plānam.

5.7.2.

EESK – pretēji Komisijas viedoklim – arī uzskata, ka, izvēloties ostas, kur izkraut lomu (neietverot mazākās ostas), vietējām kopienām tiktu radīts būtisks kaitējums. Turklāt EESK uzskata, ka jāizpēta arī ekonomiskā ietekme pasākumam saistībā ar mazākiem kuģiem, jo saskaņā ar regulu tas tiks piemērots arī kuģiem, kas ir 8 m gari vai garāki.

5.8.   Kvalitātes sertifikācija

5.8.1.

Priekšlikums neparedz kvalitātes/marķējuma sertifikācijas mehānismus, lai atbalstītu reformējamo ražošanas nozari. Šo aspektu pienācīgi novērtētu patērētāji, kas pastāvīgi meklē veselīgus, kvalitatīvus un ilgtspējīgus produktus. Turklāt šādi pasākumi ļautu novērst nelikumīgas darbības un negodīgu konkurenci.

5.9.   Cenu variācijas

5.9.1.

Komisijas priekšlikumā nav pietiekami ņemta vērā nepieciešamība pieņemt pasākumus, lai novērstu mazo pelaģisko sugu dabisko cenu pieaugumu nozvejas samazināšanās dēļ; turklāt tas nozīmē, ka šīs zivis būs jāiegādājas no trešām valstīm, kurās nav ne pienācīgu kontroļu, ne garantiju, pirmām kārtam vides jomā.

5.10.   Organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās

5.10.1.

EESK ar pārsteigumu konstatē, ka 2016. gada 11. martā (38) publicētajam MEDAC atzinumam, kas sniedz visu ieinteresēto personu (uzņēmēju, darba ņēmēju, kooperatīvu, vides speciālistu, patērētāju) viedokļa kopsavilkumu un ir vairāk nekā divus gadu ilga darba rezultāts, nav veltīta pienācīga uzmanība Komisijas priekšlikumā, kas tādēļ šķiet pilnīgā pretrunā ar to, bet dažos aspektos – neētisks.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  General Fisheries Commission for the Mediterranean (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija).

(2)  Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (Maximum Sustainable Yield, MSY) ir lielākais ieguves apjoms, kuru var nozvejot nenoteiktā laika posmā, neapdraudot zivju krājumus. Šis princips ir viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) stūrakmeņiem.

(3)  Regula (ES) Nr. 1380/2013.

(4)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.).

(5)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.), 1.17. punkts: “EESK pauž nožēlu par to, ka sociālā dimensija, kas attiecināma uz visiem zivsaimniecības un akvakultūras nozares posmiem (ražošana, apstrāde un tirdzniecība), priekšlikumā nav iekļauta un nav paredzēti konkrēti pasākumi dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Komiteja uzskata, ka ir jāsekmē sociālo partneru līdzdalība atbilstošā līmenī”.

(6)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.), 1.6. punkts: “Komiteja atbalsta ierosinājumu ieviest daudzgadu plānus ar mērķi, ja iespējams, līdz 2015. gadam atjaunot un uzturēt visus zivju krājumus līmenī, kas ir augstāks par to, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šis atzinīgi vērtējamais mērķis ir grūti piemērojams jauktai dažādu sugu zvejai, tādēļ EESK prasa Komisijai izstrādāt praktiskus risinājumus problēmām, kuras var rasties tādas zvejas gadījumos”.

(7)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.), 1.19. punkts: “EESK uzskata, ka tāda mazapjoma zvejas definīcija, kuras pamatā ir tikai zvejas kuģa garuma kritērijs, ir pārāk vienkāršota, un tādējādi faktiski liela daļu mazapjoma zvejas flotu tiek pielīdzināta rūpnieciskās zvejas flotēm”.

(8)  MEDAC ir konsultatīva struktūra, kas apvieno Eiropas un valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras pārstāv nozari un darbojas Vidusjūras reģionā. MEDAC uzdevums ir sagatavot atzinumus par zvejniecības pārvaldību un sociāli ekonomiskajiem aspektiem, kas saistīti ar zvejniecības Vidusjūrā saglabāšanu, kas adresēti dalībvalstīm un Eiropas iestādēm, lai veicinātu KZP mērķu īstenošanu, sniedzot tehniskus risinājumus un ieteikumus pēc dalībvalstu pieprasījuma.

(9)  EESK atzinums “Zaļā grāmata “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”” (OV C 18, 19.1.2011., 53. lpp.), 3.1.2.2. punkts: “Līdztekus pastāvīgai zvejas resursu uzlabošanai un uzturēšanai tādā līmenī, kas neapdraud to ilgtspējību, jāveic arī sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums, lai nozarei varētu sniegt finansiālu atbalstu, kas savukārt jāvirza uz nodarbinātību un uzņēmumu ieguldījumiem inovācijā un attīstībā, kā arī profesionālajā apmācībā. Savukārt zivju krājumu atjaunošanas periodā zvejniekiem ir jānodrošina pienācīgs atalgojums”.

(10)  Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2016. gada datiem Vidusjūras reģionā laikposmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ir izzudušas vairāk nekā 10 000 darbvietas, kuģu skaits samazinājies par 14 % un nodarbinātības rādītājs krities par 8 %. Ja par “mazo zveju” uzskatām zveju ar nelieliem kuģiem (kuģu izmērs nepārsniedz 12 metrus), kas veido vairāk nekā 50 % no nozares, kuģu skaita samazinājums lēšams 16 %, bet nodarbināto skaita samazinājums 13 % apmērā. Ir arī jādomā par to, ka šis plāns – ja tas nebūs pareizi izsvērts – varētu radīt postošu ietekmi valstīs, kuras tas skar tiešā veidā, jo, piemēram, Horvātijā mazās pelaģiskās sugas veido 90 % no nozvejas. Turklāt Itālijā laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam zvejas flotes jauda tika samazināta par 17 % kuģu skaita ziņā un ir zaudētas darbvietas vairāk nekā 20 % apmērā.

(11)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.), 3.3.6. punkts: “Komiteja arī uzskata, ka tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir uzturēt vai atjaunot zivju krājumus līmenī, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, ietekmēs dalībvalstu flotu zvejas kapacitāti (..). Tādēļ Komisijai ir jāparedz pielāgošanas pasākumi, piedāvājot sociālas un profesionālas alternatīvas, lai zivsaimniecības nozarē novērstu aktuālu darba vietu zaudēšanu zivju krājumu sliktā stāvokļa dēļ”.

(12)  EESK atzinums “Eiropas Savienības stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam” (OV C 458, 19.12.2014., 27. lpp.), 3.3., 3.4., 3.5. punkts.

(13)  EESK atzinums “Likvidēt šķēršļus ilgtspējīgai akvakultūrai Eiropā” (OV C 34, 2.2.2017., 73. lpp.).

EESK atzinums “Inovācija jūras nozaru ekonomikā” (OV C 12, 15.1.2015., 93. lpp.), 1.7. punkts.

(14)  EESK atzinums par tematu “Deleģētie akti” (OV C 13, 15.1.2016., 145. lpp.), 1.8. punkts.

(15)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.), 1.21. punkts.

(16)  IP/17/770, European Commission secures 10-year pledge to save Mediterranean fish stocks.

(17)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.) 4.5. punkts.

(18)  Adrijas jūra atbilst GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajai apakšzonai.

(19)  Tās ir neliela izmēra sugas, kas parasti peld ūdens virsmas tuvumā (piemēram, skumbrija, siļķe, stavrida, putasu, kaproīdas, anšovs, argentīna, sardīne, brētliņa utt.).

(20)  Horvātijā mazās pelaģiskās sugas veido 90 % no kopējās nozvejas.

(21)  Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju pie FAO izveidoja 1949. gadā. GFCM pamatuzdevums ir veicināt jūras bioloģisko resursu attīstību, saglabāšanu un efektīvu pārvaldību.

(22)  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju izveidoja 1993. gadā, un tā ir padomdevēja iestāde, kas ir tieši pakļauta Eiropas Komisijai. To veido eksperti, kuri tiek sasaukti, lai konsultētu Komisiju par zivsaimniecības pārvaldību.

(23)  GFCM, The State of Mediterranean and Black Sea Fisheries, 2016., 25. lpp.

(24)  Zvejas piepūles pārvaldība apvieno flotes jaudas ierobežojumus un laiku, ko tā var pavadīt jūrā.

(25)  Bioloģiskais saudzēšanas periods ir laika periods, kurā zveja ir aizliegta noteiktos apgabalos. Šis instruments Eiropas Savienībā ir spēkā jau 30 gadus un ir paredzēts, lai aizsargātu jūras zivju resursus, veicinot visvairāk nozvejoto sugu dabisku reprodukciju. Zvejas aizliegums uz noteiktu secīgu dienu skaitu nozīmē dot zivīm laiku, lai tās pabeigtu savu reproduktīvo ciklu bez apdraudējuma, tādā veidā saglabājot zivju resursus.

(26)  MEDAC, MEDAC advice on LTMP for small pelagics in GSA 17 (Northern Adriatic), Prot. 94/2016, 2016. gada marts.

(27)  Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (Maximum Sustainable Yield, MSY) ir lielākais ieguves apjoms, kuru var nozvejot nenoteiktā laika posmā, neapdraudot zivju krājumus.

(28)  Kopējā pieļaujamā nozveja ir nozvejas limiti attiecībā uz noteiktiem zivju krājumiem, kas izteikti tonnās. Šos limitus nosaka Komisija, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par krājumu stāvokli, ko sniegušas konsultatīvās struktūras, piemēram, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK.

(29)  Tie ietver mencas, reņģes, brētliņas, laša krājumus.

(30)  MEDAC, MEDAC advice on LTMP for small pelagics in GSA 17 (Northern Adriatic), Prot. 94/2016, 2016. gada marts, 7.–8. lpp.

(31)  EESK atzinums par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV C 181,21.6.2012., 183. lpp .).

(32)  SWD(2017) 63 final.

(33)  Itālijas Zemkopības un mežsaimniecības ministrija, Valsts zivsaimniecības plāns 2017.–2019. gadam. Laikposmā no 2004. līdz 2015. gadam Itālijas zvejas flotes jauda tika samazināta par 17 % kuģu skaita ziņā, par 26 % tonnāžas ziņā un par 21 % attiecībā uz dzinēja jaudu (kW). Zvejas jaudas samazinājums bija īpaši būtisks laikā no 2010. līdz 2012. gadam daļēji ekonomikas krīzes dēļ, bet daļēji tāpēc, ka daudzi zvejas kuģu tika spontāni atsaukti, ko veicināja Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) paredzētie darbības pilnīgas izbeigšanas pasākumi.

(34)  GFCM, The State of Mediterranean and Black Sea Fisheries, 2016. g., 26. lpp.

(35)  EESK atzinums par tematu “Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā” (OV C 24, 28.1.2012., 116. lpp.), 1.1. punkts: “EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus un atzīst, ka gan dalībvalstis, gan zvejnieki daudz dara, lai pildītu Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) prasīgo zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, kuram ir rezultāti, bet kura īstenošana rada nozīmīgas sociālekonomiskas sekas, kas noteikti ir jāņem vērā”.

(36)  Vidējie ienākumi uz vienu zvejnieku ir aptuveni 18–20 tūkstoši euro gadā, bet Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā – no 60 līdz 80 tūkstošiem euro gadā.

(37)  Konkrēti, katrā apsekotajā valstī ir šāds ostu skaits: Horvātijā – 147, Itālijā – 89 un Slovēnijā – 3 (www.faoadriamed.org).

(38)  MEDAC, MEDAC advice on LTMP for small pelagics in GSA 17 (Northern Adriatic), Prot. 94/2016, 2016. gada marts.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/75


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada”

(COM(2017) 54 final – 2017/0017 (COD))

(2017/C 288/10)

Ziņotājs:

Thomas KROPP

Apspriešanās

Padome, 21.2.2017.

Parlaments, 13.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Biroja lēmums

21.2.2017.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

17/05/2017

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

192/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai gan ar Komisijas ierosinātajiem grozījumiem tiek saglabāts specifiskais tiesiskais regulējums, kas no 2017. gada attieksies vienīgi uz tiem gaisa pārvadātājiem, kuri veiks lidojumus starp Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) esošajām lidostām, šie grozījumi dos iespēju ES vadībā no 2020. gada atbalstīt un īstenot nekropļojošu globālo sistēmu, proti, Starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) (1).

1.2.

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu (turpmāk – priekšlikums), taču tai ir daži iebildumi. Ja to pieņemtu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) mērķi vides jomā būtu zemāki salīdzinājumā ar ES ETS darbības jomu kopumā, un šāda shēma varētu zināmā mērā negatīvi ietekmēt ES iekšējo klimata politikas mērķu sasniegšanu un starptautisko saistību izpildi, bet tajā pašā laikā ES ticami izrādītu atbalstu globālajam pasākumam, lai varētu turpināt klimata pārmaiņu mazināšanu pasaules mērogā.

1.3.

Ar aviāciju saistītās pašreizējās ES ETS darbības jomas paplašināšana, tajā ietverot visus ienākošos un izejošos lidojumus uz/no EEZ, radītu starptautiskās tirdzniecības strīdu risku attiecībā uz ES mērķu vienpusējas ekstrateritoriālās piemērošanas pamatotību un aizkavētu vienprātības veidošanas procesu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu daudzpusēji apstiprinātas shēmas vienotu īstenošanu.

1.4.

ES rīcība ir vajadzīga, lai tad, kad tiks īstenots globālais tirgus mehānisms Eiropas Savienībā, izvairītos no konkurences izkropļojumiem aviācijas nozares vienotajā tirgū un lai, balstoties uz ETS sakarā gūtajai pieredzei, vienlaikus nodrošinātu pēc iespējas augstāku vidisko integritāti CORSIA gadījumā. Politiskajās debatēs par atsevišķas un konkrētas ES turpmākās rīcības funkcionalitāti jāņem vērā CORSIA attīstība un tās lietderība.

1.5.

Likumdošanas process ir jāpasteidzina. Priekšlikums jāpieņem līdz 2017. gada beigām, lai no 2018. gada sākuma varētu veikt pasākumus CORSIA īstenošanas sagatavošanai. Konkrētas ES regulas būtu jāizskata un jāgroza tikai ar mērķi veicināt globālos tirgus pasākumus. Komiteja mudina Padomi un Eiropas Parlamentu saglabāt tempu, lai savlaicīgi, vienoti un nekropļojošā veidā ieviestu CORSIA.

1.6.

Komiteja atbalsta Komisijas ierosināto līdzsvaroto pieeju, kas saglabā priekšrocības, ko Komisija izveidojusi ar ES ETS, bet globālus jautājumus risina globālā mērogā un tādējādi samazina oglekļa emisiju pārvirzes pastāvīgo risku un nelabvēlīgos konkurences apstākļus Eiropai. Komisija tiek aicināta informēt patērētājus par to, ka starptautiskās aviācijas radītās emisijas ir pasaules mēroga problēma. Ja visas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstis to pienācīgi risinās, CORSIA ļaus nodrošināt oglekļa ziņā neitrālu izaugsmi, kas transporta nozares izaugsmi atsaistīs no emisiju palielināšanas neatkarīgi no tā, kur notiek gaisa pārvadājumi.

1.7.

Komiteja ir nolēmusi rīkot atklātu konferenci, kurā piedalītos visas ieinteresētās puses, un tādējādi dot iespēju organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai paust viedokli par šīs regulējuma iniciatīvas politiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskajām sekām.

2.   Pamatinformācija

2.1.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tika ieviesta 2005. gadā. Tā noteica maksimālo robežvērtību rūpniecības nozaru radītajai emisijai Eiropas Ekonomikas zonā. Maksimālā robežvērtība sastāv no kvotām, kuru kopējais daudzums atbilst pieļaujamajam CO2 emisiju apjomam tonnās. Vispārējo maksimālo robežvērtību katru gadu samazina par 1,74 %, tādējādi ieguvējas ir nozares, kurām vajag mazāk kvotu, bet nozares, kas rada piesārņojumu, ir spiestas iegādāties vairāk. Šī sistēma liek valdībām noteikt, kā varētu sasniegt emisijas samazināšanas galvenos mērķus, lai tiktu samazināts CO2 emisiju kopējais apjoms Eiropas Savienībā.

2.2.

2008. gadā ES piekrita savā ETS no 2012. gada iekļaut aviācijas nozari. Pirmo reizi šai nozarei bija dots uzdevums ievērot emisijas samazināšanas mērķus, kas bija pretstatā dalībvalstu sistēmai. Aviācijas emisiju maksimālā robežvērtība tika provizoriski noteikta zem vidējā līmeņa, kāds tas bija laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Aviācijas atļauju maksimālā robežvērtība tika nošķirta no ES ETS kopējo emisiju maksimālās robežvērtības. Aviācijas ETS liecina, ka gaisa kuģu operatoriem no 2012. gada bija jānodod emisijas kvotas par katru CO2 tonnu, kas emitēta lidojumos uz kādu EEZ lidostu vai no tās. Lai tiktu galā ar satiksmes pieaugumu un attiecīgi ar vajadzīgo aviācijas izaugsmi, gaisa pārvadātājiem tika piešķirtas tiesības iegādāties papildu kvotas izsolēs, kur citas nozares pārdod atļaujas. Aviācijas kvotu maksimālā robežvērtība 2012. gadā tika samazināta no 97 % vēsturiskā emisiju apjoma (2004.–2006. gadā) līdz 95 % no šīs bāzes laikposmam no 2013. gada līdz 2020. gadam. Šajā laikposmā 82 % kvotu gaisa kuģu operatoriem tiek piešķirti bez maksas un 15 % tiek izsolīti.

2.3.

Aviācijas nozares iekļaušana emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir bijis pamats ļoti strīdīgām diskusijām. Grūtības ir saistītas ar to, ka aviācija pēc būtības ir starptautiska pakalpojumu nozare, kuras CO2 emitētāji ir mobili, tādējādi ir sarežģīti atbildību par kādā noteiktā gaisa telpā radītajām CO2 emisijām uzlikt konkrētai valsts valdībai. Tomēr daži pamatjautājumi ir starptautiskā līmenī neapstrīdami:

2.3.1.

Aviācijas nozare rada vismaz 2 % no pasaules emisiju apjoma, un starptautiskā aviācija – 1,3 %.

2.3.2.

Nevienu nozari nevajadzētu atbrīvot no pienākuma mazināt emisiju ietekmi uz klimata pārmaiņām, tāpēc arī jūrniecības un aviācijas nozares būtu jāiekļauj globālajās sistēmās, kuru mērķis ir mazināt CO2 ietekmi uz klimata pārmaiņām.

2.3.3.

Laika gaitā tika panākta vienprātība, ka ar CO2 emisijām saistīto nodokļu apgrūtinājums ir lielāks par tirgus pasākumu radītajām priekšrocībām. Nodokļus maksā pilnā apmērā jau no pirmās dienas, savukārt tādas shēmas kā ETS avansā paredz bezmaksas kvotas kā stimulu darboties pēc iespējas efektīvāk un, tirgojot neizmantotās kvotas, pārvērst izmaksas ienākumu avotā. Turklāt nodokļi pēc būtības nav orientēti uz mērķi, bet gan iemaksāti valsts kasē, savukārt tirgus mehānismus var apvienot ar emisiju izlīdzināšanas pasākumiem, lai tieši kompensētu emisijas.

2.4.

Galvenais strīds par aviācijas nozares iekļaušanu ES ETS bija saistīts ar šīs sistēmas piemērošanu starptautiskā līmenī. Eiropas Komisija apgalvoja, ka klimata pārmaiņas kā globālu problēmu nevar efektīvi risināt tikai ar reģionāliem pasākumiem. Tāpēc tā vēlas, lai ES ETS, ko piemēro aviācijas nozarei, tiktu attiecināta uz visiem gaisa pārvadātājiem, kuri nodrošina lidojumus uz/no ES lidostām, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti kādā dalībvalstī. Tomēr šāda mehānisma vienpusēja uzspiešana trešām valstīm met izaicinājumu ikvienas pasaules valsts suverenitātei. Tā kā nav divpusējas vai daudzpusējas starptautiskas vienošanās par tirgus mehānisma attiecināšanu uz pakalpojumiem, ko sniedz starp suverēnām valstīm, joprojām nav skaidrs, saskaņā ar kādu juridisko pamatu Eiropas Savienība šādu sistēmu varētu piemērot trešām valstīm. Eiropas Savienības Tiesa 2016. gadā nolēma, ka ES var likumīgi aptvert lidojumus uz/no trešām valstīm (2). Līdztekus juridiskām problēmām (3) ES saskārās ar represīvu tirdzniecības sankciju draudiem no lielākām tirdzniecības valstīm.

2.5.

Vairākas lielas tirdzniecības valstis, kā Ķīna, Brazīlija, ASV, Indija un Krievija, veica saskaņotus pasākumus, lai pretotos sistēmas vienpusējai īstenošanai. Pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, Komisija 2012. gada 12. novembrī iesniedza priekšlikumu aviācijas ETS īstenošanu uz vienu gadu apturēt (“pulksteņa apturēšana”). “Pulksteņa apturēšanas” priekšlikumu Padome un Eiropas Parlaments oficiāli pieņēma 2013. gada aprīlī – tieši pirms tam, kad gaisa pārvadātājiem bija jānodod kvotas par 2012. gadu. Tādējādi tika retrospektīvi samazināta aviācijas ETS darbības joma, aptverot vienīgi EEZ iekšējos lidojumus.

2.6.

2014. gada martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 421/2014 (4), ar ko līdz 2016. gada beigām pagarināja “pulksteņa apturēšanas” priekšlikuma darbības jomu attiecībā uz EEZ iekšējiem lidojumiem, lai pēc tam pilnībā atjaunotu ETS sākotnējo darbības jomu (visi lidojumi uz/no EEZ lidostām), ja vien 2016. gada ICAO asambleja nenodrošinās pietiekami stabilu progresu ceļā uz globālu mehānismu.

2.7.

Lai gan vairākas NVO apšaubīja, vai mērķa sasniegšanai ar nolīgumu pietiek, tiek plaši uzskatīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtais un 2015. gada 12. decembrī parakstītais Parīzes nolīgums (5) ir liels panākums ceļā uz starptautisku konsensu jautājumā par starptautiski saskaņotu turpmāko rīcību, kas ļauj mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām. Nolīgums darbojās kā katalizators kolektīvai rīcībai visos līmeņos. Nākamajos mēnešos pēc nolīguma publicēšanas to parakstīja aizvien lielāks skaits valdību (6).

2.8.

Parīzes nolīgums balstās uz konvenciju un pirmo reizi vēsturē iesaista visas valstis kopīgā pasākumā, kas paredz ieguldīt lielu darbu cīņā pret klimata pārmaiņām un pielāgoties to ietekmei, kā arī sniegt pastiprinātu atbalstu jaunattīstības valstīm attiecīgo darbību veikšanā. Nolīgums iezīmē jaunu ceļu globālajos centienos klimata jomā (7).

2.8.1.

Parīzes nolīguma galvenais mērķis ir stiprināt globālos pretpasākumus klimata pārmaiņu draudiem, temperatūras pieaugumu pasaulē noturot krietni zem 2 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas, un turpināt centienus temperatūras pieaugumu vēl vairāk ierobežot līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Nolīguma mērķis ir arī stiprināt valstu spēju tikt galā ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi. Lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus, tiks ieviesti atbilstoši finanšu mehānismi, jauna tehnoloģiju sistēma un uzlabota spēju veidošanas sistēma, tādējādi atbalstot pasākumus jaunattīstības un vismazāk aizsargātajās valstīs saskaņā ar to izvirzītajiem valsts mērķiem. Nolīgumā ir arī paredzēts uzlabot rīcības un atbalsta pārredzamību, izmantojot stingrāku pārredzamības sistēmu (8).

2.8.2.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu visām konvencijas pusēm ir jāveic vislielākais ieguldījums “nacionāli noteikto devumu” (NND) veidā un jāstiprina šie centieni turpmākajos gados. Tas ietver prasību visām konvencijas pusēm regulāri ziņot par savām emisijām un īstenošanas pasākumiem (9). 2018. gadā konvencijas puses novērtēs kolektīvos centienus saistībā ar panākumiem Parīzes nolīgumā noteiktā mērķa sasniegšanā un informēs par NND sagatavošanu. Ik pēc pieciem gadiem tiks vispārēji novērtēti arī kopējie panākumi ceļā uz nolīguma mērķa sasniegšanu un sniegta informācija par citiem individuāliem konvencijas pušu pasākumiem.

2.9.

Daudzi uzskata, ka Parīzes nolīgums sniedza impulsu ICAO asamblejas iznākumam 2016. gadā, īpaši attiecībā uz civilo aviāciju (10). Pēc trīs gadus ilgām sarunām kopš ICAO 38. asamblejas 2013. gadā ICAO dalībvalstis 6. oktobrī piekrita ieviest globālu tirgus mehānismu, kas ļauj kompensēt starptautiskās aviācijas radīto emisiju pieaugumu pēc 2020. gada. Plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, ar ko ievieš Starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) (11). Saskaņā ar šo shēmu gaisa pārvadātājiem ir jākompensē daļa no savām emisijām, bet tās nav obligāti jāsamazina.

2.10.

Saskaņā ar asamblejas rezolūciju shēmā ietverto starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju vidējais līmenis 2019. un 2020. gadā ir pamats oglekļa ziņā neitrālai izaugsmei no 2020. gada un tiks izmantots, lai salīdzinātu emisijas turpmākajos gados. Katru gadu, sākot ar 2021. gadu, kad shēmā ietvertās starptautiskās aviācijas radītās CO2 emisijas pārsniegs bāzes emisiju vidējo līmeni 2019. un 2020. gadā, atšķirība noteiks nozares emisiju izlīdzināšanas prasības attiecīgajā gadā.

2.11.

ICAO ir pieņēmusi lēmumu par pakāpenisku īstenošanu, lai pielāgotos līgumslēdzēju valstu īpašajiem apstākļiem un attiecīgajām spējām. Sākumā shēma būs brīvprātīga, bet vēlāk tajā iesaistīsies visas valstis, izņemot dažas, kas no šīs prasības būs atbrīvotas.

ICAO ir nolēmusi izmantot uz maršrutu balstītu pieeju, lai līdz minimumam samazinātu CORSIA ietekmi uz operatoru konkurenci. Maršrutos, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, gaisa pārvadātāji, kas tajos darbojas, no šīs prasības tiks atbrīvoti.

2.12.

Izmēģinājuma posms (2021.–2023. gads) un pirmais posms (2024.–2026. gads) attiecas uz valstīm, kas dalībai pieteikušās brīvprātīgi. 2016. gada 12. oktobrī 66 valstis plānoja brīvprātīgi pieteikties dalībai globālajā tirgus mehānismā jau no sākuma. Otrais posms (2027.–2035. gads) attiecas uz visām valstīm, izņemot no prasības atbrīvotās valstis, ja vien dalībai tās nepiesakās brīvprātīgi. EESK atzinīgi vērtē nolīgumu, tomēr, ņemot vērā tajā iekļauto brīvprātības principu, varētu izrādīties, ka citām nozarēm ir jākompensē atšķirība, lai varētu sasniegt ES mērķus klimata jomā.

2.13.

CORSIA stūrakmeņi, kas jāsaskaņo un jāpublicē Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai, ir atsevišķu operatoru radīto emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) metodika, emisijas vienības kritēriji (EVK) un reģistri. Tomēr ICAO nodrošinās resursus visām valstīm, lai tās izveidotu vajadzīgo infrastruktūru (12). Minētie aspekti vēl nav līdz galam precizēti būs ārkārtīgi svarīgi, lai, pateicoties CORSIA, kurai vajadzētu atbilst augstiem standartiem, nodrošinātu vides aizsardzības efektivitāti.

2.14.

Gaisa pārvadātāji varēs izpildīt savas emisiju izlīdzināšanas prasības, iegādājoties izlīdzināšanas vienības CO2 emisiju tirgū. Tāpēc emisijas vienība (viena vienība ir līdzvērtīga vienai tonnai CO2) tiks samazināta ārpus starptautiskās aviācijas nozares. EVK vēl ir jāizstrādā. Ļoti svarīgi būs nodrošināt, lai tonna CO2, ko emitējis kāds gaisa kuģa operators, patiešām būtu līdzvērtīga tonnai CO2, kura ietaupīta citā nozarē.

2.15.

Ņemot vērā diskusijas, kas ICAO risinājušās krietni vairāk nekā 10 gadus, 2016. gadā noslēgtais nolīgums ir atzīts par vēsturiski nozīmīgu. Tas ņem vērā atšķirības, kuru dēļ jau vairākkārt nav izdevies panākt vienprātību. ICAO dalībvalstu viedokļu atšķirības ir saistītas ar atšķirībām attiecīgo valstu ekonomiskajā briedumā, kā arī ar to ekonomisko ietekmi un vispārējo politiku vides jautājumos. Lielais skaits valstu, kas gatavas iesaistīties CORSIA jau sākumā, dos impulsu arī citām valstīm pievienoties šai shēmai. Tomēr pagaidām saistībā ar CORSIA līdz 2019. gada 1. janvārim jāpanāk vienošanās par MZV, līdz 2018. gadam – par EVK, līdz 2020. gadam – par tiesiskā regulējuma īstenošanu, bet līdz 2021. gada janvārim – par reģistru ieviešanu.

3.   Priekšlikuma novērtējums

3.1.

Neveicot nekādas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 421/2014 un saglabājot tās tekstu pašreizējā redakcijā, ES ETS attiecībā uz aviāciju atgriezīsies pie sākotnējās darbības jomas un tādējādi aptvers visus starptautiskos lidojumus uz/no EEZ lidostām. Tas nozīmētu, ka gaisa kuģu operatoriem līdz 2018. gada 30. aprīlim būtu jānodod kvotas par visām emisijām, kas radušās lidojumos uz/no trešām valstīm (13). Kā izklāstīts iepriekš (14), Regula (ES) Nr. 421/2014 tika uz laiku atcelta, līdz būs veikts 2016. gada ICAO asamblejas rezultātu novērtējums. Komisija savā novērtējumā (15) uzskata, ka ICAO rezolūcija par globālā tirgus mehānisma principiem atbilst ES izvirzītajiem mērķiem un politikai. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 421/2014 teksts ir jāgroza, lai atkal izvairītos no ES instrumenta ieviešanas, neraugoties uz ES vienprātību globālā tirgus mehānisma jautājumā. Komisijas priekšlikums ir balstīts uz šādiem apsvērumiem:

3.1.1.   Formāts

Ņemot vērā likumdošanas procesa pabeigšanai ierobežoto laiku, Komisija ierosina pasākumu noteikt kā regulu, kas būtu tieši piemērojama visās dalībvalstīs un uzliktu saistības kopumā, lai visas dalībvalstis grozījumus varētu piemērot un īstenot vienādi pirms atbilstības termiņa beigām (2018. gada martā un aprīlī).

3.1.2.   Ietekmes novērtējums  (16)

Komisija atbalsta pašreizējā stāvokļa saglabāšanu, t. i., to, ka no 2017. gada līdz 2020. gadam tiek turpināta ES ETS pašreizējā piemērošana EEZ iekšējiem lidojumiem (un no 2017. gada netiek atjaunota starptautisko lidojumu sākotnējā darbības joma). Komisija apliecina, ka ES ETS savā pašreizējā EEZ iekšējo lidojumu darbības jomā ir ļāvusi samazināt CO2 emisijas par aptuveni 17 miljoniem tonnu gadā, tāpēc aviācija patiešām palīdz sasniegt klimata pārmaiņu mērķus, tāpat kā to dara citas nozares. Turklāt Komisija apliecina, ka EEZ iekšējo lidojumu darbības jomas saglabāšanu atzinīgi novērtētu trešās valstis un tas ļautu koncentrēties uz globālā tirgus mehānisma savlaicīgai un saskaņotai īstenošanai vajadzīgo pasākumu veikšanu.

3.1.3.   Termiņi

Komisija ierosina pagarināt “pulksteņa apturēšanu” laikposmam pēc 2016. gada, no 2017. gada to piemērojot tādā pašā veidā kā 2016. gadā, un sniegt ICAO iespēju ieviest vajadzīgos instrumentus, lai efektīvi piemērotu globālo tirgus mehānismu. Tad Komisija veiktu turpmākus novērtējumus un pārskatītu ES ETS laikposmam pēc 2020. gada. Šai jaunajai pārskatītajai regulai nekādi termiņi nav noteikti.

3.1.4.

Tiek grozīts 28.a pants, atbrīvojumus starptautiskajiem lidojumiem uz/no EEZ lidostām piemērojot arī laikposmā pēc 2016. gada, savukārt lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā direktīvu joprojām piemēro.

3.1.5.

Tiek pievienots jauns 28.b pants, lai sagatavotos globālā tirgus mehānisma ieviešanai. Šis pants globālā tirgus mehānisma īstenošanu sasaista ar Komisijas pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam par īstenošanas gaitu un to, cik lielā mērā ES ETS ir jāpārveido, lai tas būtu pilnībā piemērojams arī EEZ (17).

3.1.6.

Saskaņā ar 28.c pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt MZV mehānismus, lai ieviestu globālo tirgus mehānismu.

3.1.7.

Tehniskā ziņā tiek grozīts 1. pielikums, lai atbrīvojumu nekomerciāliem gaisa kuģiem, kuri emitē mazāk par 1 000 tonnu CO2 gadā, pagarinātu uz laikposmu no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tie rada tikai 0,2 % no visām emisijām, un to iekļaušana radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

3.2.

Diskusijas dažādos forumos un Komisijas ziņotais (18) atklāj iespējamas viedokļu nesaskaņas trīs jautājumos:

3.2.1.

Vajadzība pēc stingrākiem noteikumiem ES ETS direktīvā attiecībā uz laikposmu no 2017. gada līdz 2020. gadam. Nemaz jau nerunājot par realizējamību, rodas jautājums, vai šāda strīdīga diskusija laikā, kad vajadzētu koncentrēties uz globālā tirgus mehānisma īstenošanu, ir lietderīga vai varbūt tā pat kaitē nozares konkurētspējai un ES pozīcijai starptautiskajās sarunās par globālā tirgus mehānisma tehniskajiem aspektiem; turklāt ir apšaubāms, vai ES ETS izmaiņas šajā posmā nodrošinātu pietiekamu pievienoto vērtību CO2 samazinājuma ziņā, lai attaisnotu vispārējos ekonomiskos, politiskos un tirdzniecības riskus. Šādas apspriedes šķiet priekšlaicīgas vismaz līdz laikam, kad tiks gūta lielāka skaidrība par CORSIA nodrošinātajām perspektīvām.

3.2.2.

Vajadzība noteikt laika ierobežojumu jaunajai pārskatītajai ES ETS regulai. Tas ir saprotams, jo atkārtotie “pulksteņa apturēšanas” grozījumi nevar kļūt par galīgo regulējuma risinājumu. Tajā pašā laikā vēl nav zināms, kāda galu galā būs CORSIA, un tas, kā Eiropa šo shēmu iekļaus ES politikā, būs atkārtoti jāizvērtē pirms 2020. gada. Tomēr pastāv risks, ka cietīs plānošanas stabilitāte, ja ieinteresētās personas zinās, ka regulai ir ierobežots termiņš, tomēr nezinās, vai vecā regula tiks aizstāta ar jaunu vai tiks atjaunoti iepriekšējie noteikumi, un tas no jauna izraisīs starptautiskās tirdzniecības strīdus, kurus daudzas ieinteresētās personas nevēlas atkal piedzīvot. Laika ierobežojuma nenoteikšanas skaidra priekšrocība ir tā, ka Komisija varēs pabeigt ietekmes novērtējumus un pārskatīšanu pirms ES ETS direktīvas grozījumu iesniegšanas.

3.2.3.

Vajadzība ātri panākt vienprātību starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Abas ES iestādes nevajadzētu ievilkt ilgās diskusijās par ES ETS iepriekšējo ietekmi, bet politiskajās debatēs tām būtu jākoncentrējas uz labāko veidu, kā veicināt saskaņotu un savlaicīgu globālā tirgus mehānisma īstenošanu. Eiropas Komisijas priekšlikuma apspriešana būtu jāpabeidz līdz 2017. gada beigām, lai izvairītos no iepriekšējo noteikumu atjaunošanas.

4.

Ņemot vērā savu unikālo sastāvu un īpašās zināšanas, EESK rīcībā ir lieliskas iespējas politiskajās diskusijās paust organizētās pilsoniskās sabiedrības viedokli par šīs regulējuma iniciatīvas politiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskajām sekām. Tāpēc EESK ir nolēmusi saistībā ar šo atzinumu organizēt konferenci, kurā piedalītos visas ieinteresētās personas.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  ICAO 39. asamblejas plenārsēdē tika ieteikts pieņemt galīgo rezolūciju, ar ko ievieš Starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu.

(2)  Dokuments 62015CJO272 – Tiesas spriedums (ceturtā palāta) 2016. gada 21. decembrī, Lieta C-272/15.

(3)  Pēc 2008. gada lēmuma aviācijas nozari no 2012. gada iekļaut ES ETS kāds ASV pārvadātājs tiesājās ar Apvienoto Karalisti, apgalvojot, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ETS ir nelikumīga.

(4)  OV L 129, 30.4.2014., 1. lpp.

(5)  http://unfccc.int/documentation/documents/advanced_search/items/6911.php?priref=600008865

(6)  Līdz šim 43 no 197 konvencijas pusēm nolīgumu ir ratificējušas. 2016. gada 5. oktobrī tika sasniegts robežlielums, lai Parīzes nolīgums varētu stāties spēkā. Nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Pušu konferences pirmā sesija, kas vienlaikus bija Parīzes nolīguma Pušu sanāksme (CMA 1), notika Marrākešā (Marokā) 2016. gada 15.–18. novembrī.

(7)  Teksts ņemts no UNFCCC tīmekļa vietnes.

(8)  Turpmāku informāciju par nolīguma galvenajiem aspektiem var atrast šeit.

(9)  Turpmāku informāciju par NND var atrast šeit.

(10)  Nav līdzvērtīgas starptautiskās ANO apakšorganizācijas, kas nodarbotos ar militārās aviācijas gaisa kuģu emisijas jautājumiem. Arī ES ETS neietver militārās aviācijas gaisa kuģu radītās emisijas. Protams, izņemot lidojumus saistībā ar oficiālām misijām, izpētes grupa pauda interesi novērtēt militāro mācību lidojumu ietekmi uz CO2 rādītājiem. Nekāda publiska informācija par aviācijas gaisa kuģu radītajām emisijām netiek apkopota nedz reģiona, nedz valsts, nedz arī pasaules mērogā.

(11)  CORSIA ir viens no pasākumu kopuma elementiem, kas attiecas uz gaisa kuģu un dzinēju tehnoloģiju, darbībām un ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām kā jauniem enerģijas avotiem.

(12)  Visu prasību detalizēts saraksts ir sniegts šā atzinuma 1. pielikumā.

(13)  Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(14)  Sk. 2.6. punktu.

(15)  Regulas priekšlikuma paskaidrojuma raksts 0017/2017 (COD).

(16)  Sk. paskaidrojuma rakstu 6. lpp.

(17)  Šis pants atspoguļo to, ka EEZ robežās veiktie lidojumi ir starptautiski lidojumi un ka saskaņā ar ICAO 2016. gada rezolūciju CORSIA shēmai vajadzētu būt vienīgajam tirgus mehānismam attiecībā uz starptautiskajiem lidojumiem.

(18)  Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots dokumentam, ar kuru groza Direktīvu 2003/87/EK.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/81


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā””

(COM(2016) 763 final)

(2017/C 288/11)

Ziņotājs:

Christophe QUAREZ

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 17.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

1.6.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

173/2/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž gandarījumu, ka Komisija atkārtoti apliecina savu nodomu paātrināt pāreju uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, izmantojot visaptverošu stratēģiju privāto ieguldījumu stimulēšanai, piemērotus finanšu instrumentus un finansējumu pētniecībai un inovācijai.

1.2.

Komisija paziņojumā norādījusi (1) uz plašu finanšu instrumentu un finansēšanas iespēju klāstu mazoglekļa inovācijas atbalstam. EESK atbalsta Komisijas nodomu veicināt jaunus ieguldījumus visos inovācijas vērtību ķēdes posmos.

1.3.

Tomēr EESK pauž bažas par šāda atbalsta sarežģītību un daudzveidību. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot vienotu atbalsta centru, kas orientētu projektu virzītājus un ieguldītājus, tomēr aicina pielikt pūles, lai vienkāršotu finanšu piedāvājumu. Komiteja uzskata, ka šo finansiālā atbalsta pasākumu ir pārāk daudz un tie ir grūti pieejami ļoti maziem uzņēmumiem un vietējām pašvaldībām.

1.4.

EESK aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apvienot resursus, kas paredzēti vērienīgu mazoglekļa inovācijas projektu īstenošanai, lai tādējādi uzlabotu Eiropas pētniecības jomas galveno dalībnieku sadarbību. Tas paātrinās pētniecības dalībnieku koordināciju un tādējādi palielinās to konkurētspēju.

1.5.

EESK norāda, ka ES klimata politikā ar ieguldījumu un inovācijas palīdzību ir jāstimulē minēto jomu pārveide, nevis jāpaātrina to lejupslīde. Ražošanas darbību pārvietošana nekādā gadījumā nevar aizstāt klimata pārmaiņu seku apkarošanas politiku.

1.6.

EESK uzskata, ka labākais mazoglekļa inovācijas virzītājspēks ir tāds tiesiskais regulējums, kurā oglekļa dioksīdam noteikta augsta cena (patlaban aptuveni 7 euro par tonnu), tādējādi skaidri norādot ieguldītājiem, ka vidējā termiņā oglekļa tehnoloģijas Eiropā vairs netiks izmantotas.

1.7.

EESK apzinās, ka Eiropas Savienība ir viena no pasaules līderēm pētniecības un inovācijas jomā, kas saistīta ar tīru enerģiju, un viena no nozīmīgākajām publisko līdzekļu devējām šajā jomā, kurai tā piešķir finansējumu vairāk nekā desmit miljardus euro apmērā. Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme, lai atbalstītu Eiropas konkurētspēju un saglabātu tās vadošo pozīciju pasaulē progresīvo energotehnoloģiju un energoefektivitātes risinājumu jomā.

1.8.

EESK pauž gandarījumu, ka uzsvērta abu gala posmu nozīme inovācijas ķēdē, kurā izšķiroša loma ir programmai “Apvārsnis 2020”, jo tajā piemēro augšupēju pieeju finansējumam, kas paredzēts progresīvās fundamentālās pētniecības veicināšanai, ar Eiropas Pētniecības padomes starpniecību, kā arī plānots izveidot Eiropas Inovācijas padomi, kuras mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) veidot jaunus tirgus.

1.9.

EESK vēlas labāk izprast Komisijas ieceres, kuru mērķis ir izpētīt jaunas pieejas uz uzdevumiem vērstas pētniecības un inovācijas jomā. Sīkāk ir jāizklāsta, piemēram, šo ieceru identificēšanas un atlases kārtība.

1.10.

EESK aicina iesaistīt pilsonisko sabiedrību jaunajā enerģētikas un pētniecības forumā, ko Komisija plāno izveidot, lai pulcētu vienkopus enerģētikas speciālistus no sociālo, humanitāro un tehnisko zinātņu jomām.

2.   Eiropas Komisijas paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Komisija atkārtoti apliecina savu nodomu paātrināt pāreju uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku.

2.2.

Šajā nolūkā Komisija nākusi klajā ar tiesību aktu paketi, kuras pamatā ir trīs galvenie mērķi:

energoefektivitātes izvirzīšana par prioritāti,

Eiropa – pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā,

taisnīga attieksme pret patērētājiem.

2.3.

Šajā saistībā Komisija izklāstījusi visaptverošu stratēģiju, kurā ietvertas galvenās stratēģiskās sviras, ko ES var izmantot, lai stimulētu privātās investīcijas inovācijas attīstīšanai tīras enerģijas jomā:

izstrādāt spēcīgus un konsekventus stimulus privāto investīciju veicināšanai pētniecībā un izstrādē tīras enerģijas jomā,

plašāk izmantot mērķorientētus finanšu instrumentus, lai mazinātu risku privātajām investīcijām tīrās energotehnoloģijās vai daudzsološos uzņēmējdarbības modeļos, kuri zinātnisku, tehnoloģisku vai ar tirgu saistītu neskaidrību dēļ vēl nav izmēģināti,

Eiropas Savienības (ES) piešķirtā finansējuma virzīšana uz pētniecību un inovāciju (tostarp saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”),

tiesiskā regulējuma pilnveidošana ar mērķi virzīt dalībvalstu subsīdijas enerģētikas jomā uz enerģijas avotiem ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nevis uz fosilā kurināmā enerģijas avotiem.

2.4.

Komisija savā paziņojumā konkrēti norādījusi četras prioritārās tehnoloģiju jomas:

Savienības ēku fonda dekarbonizācija līdz 2050. gadam. Ēku daļa enerģijas pieprasījumā ir 40 %, turklāt gandrīz 75 % no ES ēku fonda ir jāatjauno, lai palielinātu to energoefektivitāti,

ES vadošās lomas stiprināšana atjaunojamo energoresursu jomā un tās dominējošā stāvokļa saglabāšana pasaulē atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā,

cenas ziņā pieejamu enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrāde, tostarp veicinot akumulatoru elementu ražošanas atjaunošanu Eiropā,

elektromobilitātes veicināšana, izstrādājot lētākus akumulatorus ar lielāku autonomiju, kā arī ātrākas uzlādes risinājumus.

2.5.

Komisija arī ierosina sekmēt inovācijas centienu koordināciju starp pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm tīras enerģijas jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Komisija 2016. gada 30. novembrī nāca klajā ar vērienīgu pasākumu kopumu “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, kurā ietverti vairāki priekšlikumi enerģijas, jo īpaši atjaunojamās enerģijas tirgus pārkārtošanai, lai izpildītu saistības, ko tā uzņēmusies ar Parīzes nolīguma parakstīšanu klimata jomā.

3.2.

Ar Parīzes nolīgumu ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt 2014. gada oktobrī Eiropas Savienība pieņēma klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, kurā izvirzīti divi papildu mērķi – panākt, lai 2020. gadā atjaunojamo energoresursu daļa elektroenerģijas ražošanā būtu 20 %, bet 2030. gadā – vismaz 27 %, un tajos pašos termiņos palielināt enerģijas ietaupījumus no 20 % līdz vismaz 27 %.

3.3.

EESK vairākos atzinumos ir atbalstījusi nepieciešamību paātrināt pāreju uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības izteiktos viedokļus un priekšlikumus.

3.4.

Aicinot īstenot “taisnīgu pāreju”, EESK vienmēr ir atteikusies pretstatīt nodarbinātību un vides aizsardzību. Abus mērķus jācenšas sasniegt vienlīdz apņēmīgi.

3.5.

EESK uzskata, ka ES klimata politikā ir jāveicina minēto jomu pārveide, izmantojot ieguldījumus un inovāciju, nevis jāpaātrina to lejupslīde. Ražošanas darbību pārvietošana nekādā gadījumā nevar aizstāt klimata pārmaiņu seku apkarošanas politiku.

3.6.

ES politikā inovācijas veicināšanai enerģētikas jomā līdz šim galvenā uzmanība bija pievērsta tehnoloģiju attīstīšanai, nedomājot par to, kas patiešām ir svarīgs iedzīvotājiem – apmierināt viņu vajadzības enerģijas jomā, proti, apkure, mobilitāte un apgaismojums.

3.7.

Komisija savā paziņojumā tagad atzīst patērētāju svarīgo nozīmi enerģētikas sistēmā, jo tie ražo enerģiju decentralizētajos tīklos vai pieprasa konkurētspējīgus mazoglekļa risinājumus.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē šo virzību, jo inovācijas stratēģija iedzīvotāju labā sākas ar viņu vajadzību un enerģijas lietošanas paradumu analīzi.

3.9.

Komisija paziņojumā norādījusi uz plašu finanšu instrumentu un finansējuma klāstu mazoglekļa inovācijas atbalstam. EESK atbalsta Komisijas nodomu stimulēt papildu ieguldījumus visā inovācijas vērtību ķēdē, taču pauž bažas par šāda atbalsta sarežģītību un daudzveidību, kas apgrūtina tā pieejamību, jo īpaši ļoti maziem inovatīviem uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

3.10.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot vienotu atbalsta centru, kas orientētu projektu virzītājus un ieguldītājus, bet vienlaikus aicina pielikt pūles, lai vienkāršotu finanšu piedāvājumu.

3.11.

Nav viegli izdarīt izvēli starp ETS inovācijas fondu, 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai, InnovFin, InnoEnergy, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku (EIB) (2).

3.12.

Atzinumā “Energotehnoloģijas un energoinovācijas” (3) EESK atgādināja, ka būtiskās inovācijas nenāk no rūpniecības nozarēm un uzņēmumiem, kuriem ir dominējošs stāvoklis tirgū, bet gan no “speciālistiem”, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu nozarē.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta Komisijas nodomu samazināt atsevišķu dalībvalstu subsīdijas naftai un oglēm, bet vienlaikus norāda, ka ir jāprognozē rūpniecības pārmaiņas un jāierosina alternatīvas iespējas attiecīgo darba ņēmēju apmācībai un nodarbinātībai, īpaši kalnrūpniecības nozarē.

4.2.

No nodarbinātības viedokļa sabiedrības atbalsts enerģētikas pārkārtošanai ir priekšnoteikums dalībvalstu politiskajam atbalstam.

4.3.

EESK uzskata, ka labākais mazoglekļa inovācijas virzītājspēks ir tāds tiesiskais regulējums, kurā oglekļa dioksīdam noteikta augsta cena (patlaban aptuveni 7 euro par tonnu), tādējādi skaidri norādot ieguldītājiem, ka vidējā termiņā oglekļa tehnoloģijas Eiropā vairs netiks izmantotas.

4.4.

Paziņojumā pārāk maz uzmanības pievērsts CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijai, kaut gan Komisija uzskata, ka šī tehnoloģija ir vajadzīga, lai sasniegtu līdz 2050. gadam izvirzītos mērķus.

4.5.

Tāpēc komiteju pārsteidz tas, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc nedarbojas kopš 2008. gada ieviestie rīki, ar kuriem paredzēts veicināt CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas izvēršanu Eiropā.

4.6.

EESK atbalsta Komisijas nodomu līdz 2050. gadam veikt ES ēku fonda dekarbonizāciju. Ēku fonda daļa Savienības enerģijas galapieprasījumā pārsniedz 40 %.

4.7.

Ēku siltumizolācija ir milzīgs uzdevums, taču Komisijas paziņojumā EESK nesaskata konkrētus rīkus un finansiālo atbalstu šā uzdevuma īstenošanai.

4.8.

Jaunām ēkām ir pieejami tehniskie risinājumi (izolācija, atjaunojamās enerģijas izmantošana apkurei un karstajam ūdenim), jo bieži vien dalībvalstīs ir pieņemti īpaši energoefektivitātes noteikumi, bet atbalsts seno ēku siltumizolācijai ir ļoti nepietiekams, turklāt šādos mājokļos, kas patērē daudz enerģijas, parasti dzīvo vistrūcīgākās ģimenes.

4.9.

EESK atbalsta Komisijas mērķus transporta nozarē, kura ir viena no oglekļietilpīgām nozarēm, tomēr vēlas noskaidrot dažus aspektus:

komiteja piekrīt, ka ir jāattīsta elektromobilitāte, ražojot akumulatoru daļas Eiropā un integrējot uzkrāšanu elektroenerģijas sistēmās, taču pauž neizpratni, ka paziņojumā nav norādīti reglamentējoši vai finanšu noteikumi, kas ļautu uz Savienības autoceļiem un automaģistrālēm uzstādīt vairāk uzlādes punktu, kas vajadzīgi, lai veicinātu elektrisko transportlīdzekļu lietošanu,

lai papildinātu tehnoloģiju inovācijas pasākumus, kas veicina transporta nozares dekarbonizāciju, EESK aicina Komisiju pievērst uzmanību kravu autopārvadājumiem un priekšroku dot intermodāliem risinājumiem, attīstot kombinētos autotransporta un dzelzceļa pārvadājumus, kā arī kravu pārvadājumus pa ūdensceļiem. Vēlams arī atbalstīt transporta veida maiņu no privātajām automašīnām uz sabiedrisko transportu.

4.10.

EESK uzskata, ka inovācijas finansēšanā svarīga nozīme var būt kolektīvajai finansēšanai. Kolektīvās finansēšanas nozare strauji attīstās (drīzumā tā būs vēl svarīgāka nekā riska kapitāls) un dod iespēju pilsoņiem tieši iesaistīties inovācijas procesā tīrās enerģijas jomā.

4.11.

EESK aicina Komisiju veicināt kolektīvo finansēšanu un virzīt līdzekļus uz četrām tehnoloģiju jomām, kuras tā uzskata par prioritārām (atjaunojamie energoresursi, uzglabāšanas risinājumi, elektromobilitāte, “plus enerģijas” mājokļi).

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  COM(2016) 763 final.

(2)  OV C 268, 14.8.2015., 27. lpp.

(3)  OV C 67, 6.3.2014., 132. lpp.


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/85


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija – liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos””

(COM(2016) 766 final)

(2017/C 288/12)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 27.1.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

150/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju (COM(2016) 766) (turpmāk “Stratēģija”) un tās vērienīgo mērķi 2019. gadā ieviest pirmo pakalpojumu kopumu (pirmās dienas pakalpojumus) un pēc tam izstrādāt otru pakalpojumu kopumu (otrās dienas pakalpojumus).

1.2.

EESK ņem vērā daudzos iespējamos ieguvumus pēc Stratēģijas īstenošanas, kuri ietver efektīvākus pasažieru un kravu pārvadājumus, tostarp Eiropas transporta tīklā, augstāku energoefektivitāti, samazinātas emisijas un mazāku negadījumu risku autotransporta jomā. Stratēģija ir svarīgs solis ceļā uz sadarbīgu intelektisko transporta sistēmu (S-ITS) izveidi un, visbeidzot, automatizētu pārvietošanos. EESK šo projektu atbalsta un ņem vērā, ka ir vajadzīgs augsts sadarbības līmenis starp dažādām nozarēm, tādām kā transports, enerģētika un telesakari, lai ieviestu digitālas transporta sistēmas, tostarp infrastruktūru, transportlīdzekļus un novatoriskus pakalpojumus.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē pirmās un otrās dienas pakalpojumu pievienoto vērtību mobilitātei, it īpaši attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem un preču transportu, tai skaitā sadales sistēmām, un ņem vērā vairākus pašlaik notiekošos izmēģinājuma projektus Eiropas aglomerācijās, kuri pārsniedz Stratēģijas darbības jomu un jau ietver pasažieru automātisko transportlīdzekļu testēšanu. Šajā saistībā EESK ņem vērā arī to, cik liela nozīme Stratēģijā piešķirta tādu atsitiena fenomenu novēršanai kā satiksmes un emisiju pieaugums, paredzot pasākumus, lai integrētu satīklotus, sadarbīgus un automatizētus transportlīdzekļus ilgtspējīgā mobilitātes un loģistikas plānošanā, un veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu.

1.4.

EESK ņem vērā arī labvēlīgo ietekmi uz IT kompetences līmeni, jaunu prasmju veidošanu un ES datu, autobūves un transporta nozaru uzlabotu konkurētspēju, it īpaši ilgtermiņa perspektīvā.

1.5.

EESK vērš uzmanību arī uz privātuma un datu aizsardzības nozīmi – jautājumiem, ko tā jau skārusi savā atzinumā par ITS direktīvu (1). Komiteja uzsver, ka S-ITS dati būtu jāizmanto tikai S-ITS nolūkiem un tos nevajadzētu glabāt vai izmantot citiem mērķiem, izņemot gadījumus, kad lietotājs devis savu piekrišanu. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tas būtu skaidrs, paredzot juridiski saistošus noteikumus kā līdzekli, kas rada uzticēšanos sistēmai, un saskaņā ar ES tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartas 8. pantu (2).

1.6.

EESK uzsver kopīgu standartu un pārrobežu sadarbspējas nozīmi iekšējā digitālā tirgus ieviešanā un efektīva pārrobežu transporta nodrošināšanā.

1.7.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai, īstenojot Stratēģiju, varētu izmantot arī vietējos un/vai konkrētu uzņēmumu risinājumus, arī uz sadarbspējas vispārējās garantijas un pārredzamības prasību rēķina, kad tas ir pienācīgi pamatoti un samērīgi un ja vien šādi risinājumi nodrošina pievienoto vērtību. Tāpat standartizācijas un pārredzamības prasības nevajadzētu īstenot tādā veidā, kas kavē inovāciju.

1.8.

EESK vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir augsti drošības standarti, kas pasargā no uzlaušanas un kiberuzbrukumiem, kā arī augsti datu aizsardzības standarti un efektīva atbilstības novērtēšana. To pašu iemeslu dēļ īpašiem drošības risinājumiem bieži vien būs jāpaliek konfidenciāliem.

1.9.

Stratēģijas īstenošana var būt process, kas prasa ļoti lielu ieguldījumu, jo, ņemot vērā izvēlēto koordinācijas metodi, Komisijai būs jāveic pastāvīga komunikācija, uzraudzība un turpmākais darbs. Lai īstenošana noritētu sekmīgi, izšķiroša nozīme var būt uzticēšanās veicināšanai gan starp īstenošanas procesa partneriem, gan attiecībā uz sabiedrību kopumā, tostarp patērētājiem. Šajā saistībā EESK vērš uzmanību uz cilvēku ar invaliditāti tiesībām uz integrāciju, kā noteikts ANO 2006. gada Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. EESK atgādina, ka, pateicoties tās saiknei ar pilsonisko sabiedrību, tā varētu kļūt par noderīgu partneri īstenošanas dialoga veidošanā.

1.10.

Attiecībā uz Stratēģijā minētajiem likumdošanas pasākumiem EESK uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no pārlieku preskriptīviem noteikumiem. Tāpēc sadarbspēja un kopīgi standarti nedrīkst kļūt par pašmērķi – tie būtu jāizmanto tikai tad, ja tie kalpo mērķim, kas nodrošina pievienoto vērtību, un ja tie nekavē inovāciju un netraucē risināt konkrētas problēmas vietējā vai uzņēmuma līmenī.

1.11.

Stratēģija attiecas uz S-ITS ieviešanas pirmo posmu ar salīdzinoši ierobežotu ietekmi uz nodarbinātību un darba apstākļiem (pirmās un otrās dienas pakalpojumi). Ļoti iespējams, ka tai sekos automatizētu transportlīdzekļu ieviešana ar būtiskāku ietekmi uz darbaspēku. Šā iemesla dēļ un nolūkā radīt savstarpējas uzticēšanās gaisotni EESK uzskata, ka ir svarīgi sākt sociālo dialogu jau agrīnā posmā, lai risinātu iespējamos jautājumus saistībā ar nodarbinātību un darba apstākļiem.

1.12.

EESK uzsver, ka ir nekavējoties jāvirzās uz nākamo posmu S-ITS ieviešanā, t. i., jāizstrādā sistēmas, kas ietver arī transportlīdzekļu savstarpējo saziņu un satiksmes pārvaldību. Testēšanas projekti un likumdošanas plānošana dalībvalstīs ar attīstītu autobūves nozari, šķiet, norisinās veiksmīgi, un tāpēc EESK uzskata, ka, ja ES vēlas būtiski veicināt Eiropas mēroga centienus, ļoti liela nozīme ir laikam.

1.13.

Būtiska loma Stratēģijas īstenošanā ir paredzēta 2016. gada oktobrī izveidotajai platformai C-Roads. Līdz šim tai vēl nav pievienojušās visas dalībvalstis. EESK uzskata, ka visām dalībvalstīm būtu steidzami jāpievienojas šai struktūrai.

1.14.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi atbalstīt īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu. Šajā saistībā EESK vērš uzmanību arī uz to, ka ir jādod iespēja īstenošanas pasākumus pienācīgi plānot uzņēmumu līmenī, cita starpā ņemot vērā finansiālos ierobežojumus kravu autopārvadājumu nozarē.

1.15.

EESK pauž nožēlu, ka nav skaidri saplānots laiks attiecībā uz otrās dienas pakalpojumiem un pēc tam. EESK pauž nožēlu arī par to, ka nav veikts ietekmes novērtējums. Ziņojumi par S-ITS platformu ietver elementus, kas ļauj novērtēt dažus Stratēģijas aspektus, bet EESK uzskata, ka tas nav pietiekami.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Komisijas paziņojums par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu (S-ITS) stratēģiju (COM(2016) 766) (turpmāk “Stratēģija”) ir cieši saistīts ar Komisijas politiskajām prioritātēm, it īpaši ar tās programmu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem, digitālo vienoto tirgu un Enerģētikas savienības stratēģiju. Tas ir iekļauts tā dēvētajā enerģētikas “ziemas paketē”, kas galvenokārt ietver priekšlikumus attiecībā uz elektroenerģijas iekšējā tirgus veidolu, energoefektivitāti un atjaunojamām degvielām.

2.2.

Stratēģija nav tieši saistīta ar enerģētikas jautājumiem. Tā galvenokārt attiecas uz sadarbīgo transporta sistēmu, tostarp satīkloto automašīnu/automātisko transportlīdzekļu un infrastruktūras, izveidi un tās praktiskajiem un juridiskajiem aspektiem. Tā ir arī saistīta ar digitālā iekšējā tirgus un Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijas īstenošanu.

2.3.

Stratēģijā ir uzsvērtas ar S-ITS izveidi saistītās iespējas uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju ar lielu tirgus un darbvietu radīšanas potenciālu. ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība izriet no lielākiem apjomiem lielākā tirgū ar kopīgiem standartiem. S-ITS izveide ir pirmais solis ceļā uz automatizētu transportlīdzekļu ieviešanu. S-ITS pakalpojumi ir jābalsta uz kopīgiem standartiem un jāievieš līdz 2019. gadam un pēc tam. To pamatā ir transportlīdzekļu savstarpējā saziņa un saziņa starp transportlīdzekli un infrastruktūru, un tie neiztiek bez autovadītāja.

2.4.

Stratēģijā ir noteikta virkne S-ITS pakalpojumu, kurus var ieviest uzreiz (pirmās dienas S-ITS pakalpojumu saraksts), un turpmāki pakalpojumi, kas tiks ieviesti otrajā posmā, jo pilna specifikācija vai standarti varētu vēl nebūt gatavi ieviešanai līdz 2019. gadam (otrās dienas S-ITS pakalpojumu saraksts). Pirmās dienas pakalpojumu sarakstā ir ietverti paziņojumi par bīstamu atrašanās vietu un norāžu izmantošana, bet otrās dienas saraksts ietver tādas funkcijas kā informācija par degvielas uzpildi un uzlādes stacijām, informācija par stāvvietām uz ielas/stāvlaukumiem un to pārvaldība, informācija par stāvlaukumiem, pie kuriem pārsēžas sabiedriskajā transportā, satīklota un sadarbīga navigācija, iebraucot pilsētā un izbraucot no tās, satiksmes informācija un maršruta viedā plānošana.

2.5.

Stratēģijā ir uzsvērts S-ITS ieviešanas starpnozaru raksturs, jo tā attiecas uz visiem transporta veidiem, nozarēm un telesakariem. Transporta veicināšana Stratēģijas īstenošanas rezultātā nedrīkst radīt satiksmes un emisiju apjoma pieaugumu.

2.6.

Lai īstenotu Stratēģiju, ir noteikti vairāki īpaši pasākumi. Tie aptver turpmāk minētās astoņas jomas.

Vismaz pirmās dienas pakalpojumu plaša mēroga ieviešana 2019. gadā, ko veic dalībvalstis, vietējās iestādes, transportlīdzekļu ražotāji, autoceļu apsaimniekotāji un ITS nozare, izmantojot finansiālu atbalstu (ko sniedz EISI, ESIF, ESI fondi). Otrās dienas pakalpojumi un turpmākie S-ITS izveides pasākumi vēl nav izstrādāti, un izveidi atbalstīs Komisija, izmantojot programmu “Apvārsnis 2020” un ESI fondus, kur tas ir iespējams, un tiks atjaunināts pakalpojumu saraksts, turpinot S-ITS platformas procesu.

Sadarbojoties Komisijai un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tiks īstenota kopīga drošības un sertifikācijas politika. Tas būs arī pamats, lai nodrošinātu pakalpojumu augstāku līmeni (transportlīdzekļu savstarpējā saziņa un saziņa starp transportlīdzekli un infrastruktūru). Komisija analizēs Eiropas S-ITS uzticamības modeļa funkcijas un pienākumus un Komisijas iespējamo lomu pārvaldībā.

S-ITS pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiedāvā galalietotājiem skaidri un saprotami noteikumi. Komisija 2018. gadā publicēs pirmo norādījumu kopumu par privātuma aizsardzību, un S-ITS ieviešanas iniciatīvām būtu jāinformē galalietotāji un jārada viņos uzticēšanās, jāpierāda personas datu izmantošanas pievienotā vērtība un jānodrošina apspriešanās ar ES datu aizsardzības iestādēm, lai izstrādātu datu aizsardzības novērtēšanas modeli.

Komisijas un attiecīgo ieinteresēto personu veiktie pasākumi, lai nodrošinātu funkcionālu komunikāciju Komisijas nodrošinātā frekvenču joslā.

Platformas C-Roads izmantošana, lai koordinētu S-ITS ieviešanu darbības līmenī, ietverot testēšanu un apstiprināšanu. Arī citas dalībvalstis tiek mudinātas pievienoties platformai.

Pirmās dienas pakalpojumu atbilstības novērtēšanas procesa izstrāde un publiskošana S-ITS iniciatīvu ietvaros. Komisija izveidos šā procesa modeli.

Komisija līdz 2018. gadam saskaņā ar ITS direktīvu pieņems deleģētos aktus par S-ITS pakalpojumu nepārtrauktību un drošību, par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktisko īstenošanu S-ITS jomā, par hibrīdsakaru pieeju un par sadarbspēju atbilstības novērtēšanas procesos.

Komisija attīstīs starptautisko sadarbību S-ITS jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Stratēģiju un ņem vērā daudzās iespējamās pozitīvās sekas, ko radīs tās sekmīga īstenošana, piemēram, efektīvāki kravu un pasažieru pārvadājumi, augstāka energoefektivitāte un mazākas emisijas, uzlabota ceļu satiksmes drošība un digitālās ekonomikas attīstība.

3.2.

Stratēģija ir saistīta ar vairākām svarīgām pašlaik īstenotām stratēģijām, proti, ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Enerģētikas savienības stratēģiju un Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, un EESK tās visas ir novērtējusi atzinīgi. EESK arī atbalsta Stratēģijas starpnozaru pieeju un jauno dimensiju, ko tā pievieno transporta politikai.

3.3.

Šajā saistībā EESK norāda uz saikni ar Eiropas rūpniecības digitalizācijas stratēģiju, kurā sadarbīgi, satīkloti un automatizēti transportlīdzekļi minēti kā prioritāte Eiropas rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai, un pieņem zināšanai šādu transportlīdzekļu tirgus potenciālu, kura aplēstā “vērtība gadā ir desmitiem miljardu euro, savukārt radīto darba vietu skaits var sasniegt simtiem tūkstošu”. EESK uzskata, ka šajā kontekstā vēlreiz jāatkārto TEN/574 atzinumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija” paustais viedoklis, ka šāda veida iespējamo rezultātu norādīšana varētu būt nevajadzīgs risks un, sliktākajā gadījumā, negatīvi ietekmēt uzticēšanos, it īpaši šādā gadījumā, kad Stratēģijas veiksmīga īstenošana ir lielā mērā atkarīga no dalībvalstu, vietējo iestāžu, autobūves nozares un citu iesaistīto dalībnieku ieinteresētības.

3.4.

Tāpat EESK vērš uzmanību uz Stratēģijas nozīmi efektīvas mobilitātes jomā, tai skaitā attiecībā uz mobilitāti pilsētās un kravu un pasažieru pārvadājumu pirmo un pēdējo kilometru.

3.5.

EESK piešķir nozīmi arī ieviešamo pakalpojumu pārrobežu sadarbspējai, lai palīdzētu nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu pārrobežu transporta savienojumos. Gan tagad jau pieejamie pakalpojumi (pirmās dienas pakalpojumi), gan arī tie, kas ir gandrīz gatavi ieviešanai, un pakalpojumi, kuru ieviešana sāksies 2019. gadā, lai arī tie vēl nav pilnībā gatavi plaša mēroga ieviešanai (otrās dienas pakalpojumi), būs ļoti noderīgi TEN-T un jo īpaši TEN-T pamattīkla koridoru efektīvā īstenošanā.

3.6.

Tā kā Stratēģija ir iekļauta enerģētikas politikas “ziemas paketē”, EESK būtu augstu novērtējusi ne tikai to, ka ir atkārtoti minēti labi zināmie skaitļi par autotransporta radīto emisiju īpatsvaru, bet arī norādes par Stratēģijas sagaidāmo ietekmi uzlabotas energoefektivitātes un samazinātu emisiju veidā.

3.7.

Stratēģija lielā mērā tiks īstenota, izmantojot sadarbības metodi, kurā iesaistīta Komisija, dalībvalstis, vietējās iestādes un nozares pārstāvji. Komisija plāno izmantot 2016. gada oktobrī izveidoto platformu C-Roads, kurai pašlaik pievienojušās 12 ES dalībvalstis, lai koordinētu S-ITS pakalpojumu ieviešanu, veiktu testēšanu un apstiprināšanu sadarbspējas nodrošināšanai un izstrādātu sistēmas testus. Komisija atbalstīs izstrādi, ieviešot atbilstības novērtēšanas procesu. EESK piekrīt, ka sekmīgas īstenošanas procesam koordinācijas funkcija ir obligāta, bet pauž nožēlu, ka platformai C-Roads nav pievienojušās visas dalībvalstis, kas, šķiet, būtiski samazina tās spēju darboties kā efektīvam koordinācijas forumam (šobrīd forumā darbojas astoņas dalībvalstis un četras asociētās valstis). Tāpēc EESK ierosina, lai Komisija nekavējoties izdarītu politisko spiedienu nolūkā nodrošināt visu dalībvalstu pievienošanos platformai.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno veikt pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību vairākos svarīgos jautājumos. Piemēram, 2017. gadā tā publicēs norādījumus par Eiropas S-ITS drošības un sertifikātu politiku, bet 2018. gadā – norādījumus par datu aizsardzību. S-ITS pakalpojumiem Komisija arī rezervēs frekvenču joslu, ko pašlaik izmanto drošiem Eiropas Telekomunikāciju standarta (3) pakalpojumiem. Tomēr EESK pieņem zināšanai arī to, ka Komisija attiecīgā gadījumā apsvērs vajadzību 2018. gadā saskaņā ar ITS Direktīvu 2010/40/ES pieņemt deleģētos aktus par ITS drošību, datu aizsardzību, sakaru pieeju un sadarbspēju. Papildus tam var tikt pieņemti tiesību akti par ITS pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstības novērtēšanu. EESK pauž nožēlu, ka nav nekādu norāžu par to, uz kāda pamata Komisija lems, vai pieņemt tiesību aktus vai tikai pamatnostādnes, kas nav juridiski saistošas. Attiecībā uz Komisijas plāniem pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES par ITS komiteja atkārto jau savā atzinumā par minēto direktīvu teikto, ka ir jāievēro šādu aktu ierobežojumi saskaņā ar LESD 290. pantu. EESK arī uzsver, ka ir steidzami jāpagarina septiņu gadu termiņš pilnvarām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, jo šādu aktu pieņemšanas pilnvaru termiņš beidzas 2017. gada augustā.

3.9.

EESK atbalsta mērķi aptvert dažādas nozares un līmeņus, iesaistot visus tos, kurus skar S-ITS pakalpojumu ieviešana, proti, dalībvalstis, vietējās pašvaldības, transportlīdzekļu ražotājus un transporta uzņēmumus. Šo dalībnieku veiksmīga iesaistīšana īstenošanas darbībās varētu radīt uzticēšanos jaunajiem pakalpojumiem un tos sekmīgi uzsākt. Šajā saistībā EESK norāda uz cilvēku ar invaliditāti tiesībām uz integrāciju, kā noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (CPRD), kas pieņemta 2006. gada 13. decembrī.

3.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka par svarīgu atzīta skaidra un saprotama valoda visās attiecībās ar galalietotājiem, kas uzsvērta kā nozīmīgs līdzeklis, lai panāktu uzticēšanos piedāvātajiem pakalpojumiem. Tiesību aktos būtu jāievēro tiesību aktu labākas izstrādes programmas principi.

3.11.

EESK arī uzsver, cik svarīgi ir Stratēģijas īstenošanā izvairīties no pārlieku preskriptīviem noteikumiem. Ir svarīgi, lai būtu iespēja pieņemt paralēlus vai pielāgotus risinājumus konkrētiem mērķiem vai inovācijas vajadzībām. Pārāk detalizētas un neelastīgas prasības šajā gadījumā varētu būt traucēklis un tāpēc izrādīties neproduktīvas.

3.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka liela nozīme piešķirta finansējumam un Komisijas gatavībai nodrošināt, ka finanšu resursi no tādiem ES fondiem kā EISI, ESIF un ESI fondi ir pieejami to S-ITS pakalpojumu ieviešanai, kurus jau var izmantot, un ka programmas “Apvārsnis 2020” finansējums ir pieejams pakalpojumiem, kas vēl atrodas izstrādes posmā. EESK uzsver, cik svarīgi ir novērtēt projektu pievienoto vērtību, lai nodrošinātu ierobežoto resursu vislabāko iespējamo izlietojumu. Šajā saistībā EESK vērš uzmanību arī uz sīvo konkurenci autopārvadājumu nozarē, uz kuru īpaši norādīts Stratēģijā un kuras dēļ nepieciešama prognozējamība un iespējas ilgtermiņā plānot S-ITS komponentu uzstādīšanai vai modernizācijai vajadzīgos ieguldījumus.

3.13.

Stratēģijas ievaddaļā liela uzmanība ir pievērsta automatizētās braukšanas risinājumu izstrādei, t. i., tādu transportlīdzekļu ieviešanai, kas var braukt bez autovadītāja palīdzības. Tomēr EESK saprot, ka Stratēģija nesniedzas tālāk par transportlīdzekļu savstarpējās saziņas un saziņas starp transportlīdzekli un infrastruktūru ieviešanu. Pirmās dienas pakalpojumi, kas tiks izstrādāti 2019. gadā, ietvers paziņojumus par bīstamu atrašanās vietu un norāžu izmantošanu, savukārt otrās dienas pakalpojumi būs saistīti ar ceļu plānošanu, informāciju par degvielas uzpildes/uzlādes stacijām, informāciju par stāvvietām u. c. Tāpēc EESK uzskata, ka svarīgie jautājumi, kas attiecas uz atbildību par sistēmas kļūdām vai nepareizu darbību, vai svarīgie sociālie jautājumi, kas rodas, kad darba ņēmējus aizstāj roboti, šajā gadījumā nav aktuāli, jo Stratēģijā iekļautos pakalpojumus pārvaldīs un uzraudzīs cilvēki. Tomēr jau šajā kontekstā EESK vēlas uzsvērt, ka, izstrādājot S-ITS sistēmas, tostarp pilnībā automatizētus transportlīdzekļus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš personu ar invaliditāti vajadzībām.

3.14.

EESK atzinīgi vērtē Stratēģijas ieviešanā paredzēto saskaņotību, sniedzot starpnozaru redzējumu par S-ITS lomu transporta sistēmā, nodrošinot sinerģiju starp transporta veidiem un uzlabojot mobilitātes/loģistikas plānošanas iespējas, ko nodrošina konkrēti S-ITS pakalpojumi un dažādu prasmju attīstība.

3.15.

EESK ņem vērā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, kas sniegta 2016. gada janvāra galīgajā ziņojumā par S-ITS platformu un kurā prognozēts pirmās dienas pakalpojumu veiksmīgas ieviešanas iespējamais rezultāts laikposmā no 2018. līdz 2030. gadam, paredzot, ka ikgadējie ieguvumi ievērojami pārsniegs izmaksas attiecībā 3:1, vērtējot visu laikposmu kopumā. Šajā analīzē ir arī secināts, ka ieguvumi sāks uzkrāties piecu līdz desmit gadu laikā pēc sākotnējo ieguldījumu veikšanas un cerētais rezultāts būs atkarīgs no pakalpojumu intensīvas izmantošanas. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija, šķiet, nav veikusi Stratēģijas izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.16.

EESK vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi izdarīt aktīvu un nepārtrauktu spiedienu uz īstenošanas procesu, lai nepieļautu, ka atkārtojas līdz šim neveiksmīgā Eiropas ceļu lietotāju nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas ieviešana, par ko sākotnēji tika lemts 2004. gadā, bet, neraugoties uz atkārtotiem centieniem, tā vēl joprojām nav ieviesta.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK pieņem zināšanai norādi uz savienojumu starp satīklotajiem automobiļiem un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām EGNOS un Galileo un uzsver, ka transportlīdzekļu spējai sazināties ar satelītnavigācijas sistēmām jābūt tehnoloģiski neitrālai, tāpēc visām satelītnavigācijas sistēmām ir jābūt savienojamām, tomēr pēc iespējas priekšroka būtu dodama Eiropas sistēmām.

4.2.

EESK uzsver, cik svarīgi ir sākt dialogu ar sociālajiem partneriem agrīnā posmā, lai veidotu pārredzamības un uzticēšanās gaisotni. EESK uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi jau pašreizējā S-ITS ieviešanas posmā, kad šķiet, ka ietekme uz sociālajiem un/vai darba apstākļiem būs nenozīmīga vai tās nebūs vispār, nolūkā radīt uzticēšanās gaisotni, ņemot vērā daudz būtiskāko ietekmi, kas sekos pēc automātisko automobiļu ieviešanas. Šajā saistībā EESK vērš uzmanību uz privātuma nozīmi un nepieciešamību nodrošināt, ka dati, kas attiecas uz privāto dzīvi, bez atļaujas netiek izmantoti citām vajadzībām, izņemot S-ITS. Šajā jautājumā būtu jāizstrādā skaidrs un juridiski saistošs regulējums.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, kas veltīta drošībai, citastarp uzlaušanas un kiberuzbrukumu riskam. EESK uzskata, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums un ir ārkārtīgi būtiski, lai vienlīdz augsti drošības standarti tiktu piemēroti visās dalībvalstīs un iespējamos sadarbības līgumos ar trešām valstīm. EESK vērš uzmanību uz to, ka pienākums publiskot ar drošību saistītus pasākumus var apdraudēt šādu sistēmu galveno mērķi.

4.4.

EESK uzsver, ka sakaru sistēmu ieviešanā svarīga ir nepārtrauktība, lai pēc iespējas izvairītos no zaudētiem ieguldījumiem.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.) un OV C 277, 17.11.2009., 85. lpp.

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp., OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., un OV C 229, 31.7.2012., 90. lpp.

(3)  Komisijas Lēmums 2008/671/EK (OV L 220, 15.8.2008., 24. lpp.).


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/91


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2016) 861 final – 2016-379-COD)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK”

(COM(2016) 862 final – 2016-377-COD)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2016) 863 final – 2016-378-COD)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)”

(COM(2016) 864 final – 2016-380-COD)

(2017/C 288/13)

Ziņotājs:

Alfred GAJDOSIK

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 16.1.2017.

Eiropas Savienības Padome, 19.1.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

185/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par jaunu tirgus modeli, riskgatavības regulu un jaunu energoregulatoru sadarbības organizāciju. Tie iezīmē turpmāku progresu pārejā no valstu regulētiem tirgiem uz tirgū balstītu pieeju ES elektroenerģijai; šāda pieeja garantē piegādes drošību par viszemākajām iespējamām izmaksām, kas atbilst visu Eiropas elektroenerģijas patērētāju – gan rūpniecisko, gan komerciālo, gan individuālo – galvenajām interesēm. Taču šo mērķi varēs sasniegt tikai tad, ja notiks virzība uz lielāku ekonomikas elektrifikāciju, kas ir efektīvākais un elastīgākais līdzeklis šā mērķa īstenošanai.

1.2.

Saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem komiteja norāda, ka sekmīgi funkcionējoši elektroenerģijas tirgi ir priekšnoteikums Enerģētikas savienības mērķu īstenošanai (1). EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka, lai tirgus sekmīgi darbotos, ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas tirgus modelī, īpaši tāpēc, ka arvien vairāk tiek izmantoti variabli atjaunojamie energoresursi (2). Ar atjaunojamās enerģijas integrēšanu pastāvošajā tirgū būs par maz. Ir vajadzīgs jauns tirgus. Komiteja uzskata, ka tirgus modeļa pakete kopumā ir laba atbilde uz vajadzību pēc šīm pārmaiņām un palīdz virzīties uz rentablu, finansiāli dzīvotspējīgu enerģētikas pārkārtošanu.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē tirgus modeļa paketes vispārējo pieeju, it īpaši izvirzītos mērķus: gādāt, lai enerģijas tirgus darbības pamatā būtu patērētāji, palielināt elektroapgādi un stiprināt reģionālo sadarbību. Tirgus noteikumu un tiesiskā regulējuma attiecīgā pielāgošana ir svarīgs solis ceļā uz stabilu tīras enerģijas piegādi visiem Eiropas patērētājiem par iespējami zemākajām cenām. Tomēr dažos aspektos joprojām ir iespējami uzlabojumi. Proti, ir vajadzīgi konkrētāki noteikumi (3).

1.4.

Viens no Enerģētikas savienības stratēģiskajiem mērķiem ir dekarbonizācija, tādēļ ir jāatbalsta izvirzītais uzdevums – veicināt investīcijas elektroenerģijas tirgus dekarbonizācijā. Tomēr vislabākais veids, kā to sekmēt, ir vienādi un taisnīgi tirgus nosacījumi, kas ir izdevīgi gan patērētājiem, gan “zaļajai” pārejai. Lai dekarbonizācija būtu efektīva un iedarbīga, izšķiroši svarīgi ir internalizēt tradicionālās elektroenerģijas ražošanas ārējās izmaksas, tostarp kaitējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, un kaitējumu veselībai. Vislabākā pieeja, kā stimulēt ieguldījumus zaļajā elektroenerģijā, ir piemērota nodokļu sistēma.

1.5.

EESK stingri atbalsta tāda noteikuma izvirzīšanu, kas paredz, ka visiem patērētājiem, tostarp rūpniecības uzņēmumiem, komercsabiedrībām un privātām mājsaimniecībām, ir tiesības pašiem ražot, uzkrāt un pārdot elektroenerģiju un ka vietējām energokopienām ir tiesības atbalstīt, veidot vai nomāt kopienas tīklus. Tomēr ir vajadzīgi specifiskāki noteikumi, lai varētu nodrošināt šīs tiesības un pārvarētu pašreizējos kavēkļus (piekļuvi tīklam, netaisnīgu un nesamērīgu maksu par tīkla pieslēgumu, juridiskos un administratīvos šķēršļus utt.).

1.6.

Turklāt mērķim ir jābūt panākt, lai Eiropas patērētājiemu būtu iespējas pilnīgai līdzdalībai visā elektroenerģijas tirgū un līdz ar to – elektroenerģijas tirdzniecībā un piegādē. Komisijas priekšlikumos nav konkrētu noteikumu, ar kuriem izveidot tam nepieciešamos nosacījumus. Ir jāizstrādā decentralizētas tirdzniecības vietas un tirdzniecības struktūras, kas paver iespējas tiešā veidā tirgoties pat ar mazām enerģijas vienībām. Lai gan elektroenerģijas piegādes un tirdzniecības decentralizācija ir priekšnoteikums pilnīgai patērētāju integrācijai tirgū, decentralizācija nenozīmē Eiropas elektroenerģijas tirgus sadrumstalotību.

1.7.

Kaut arī Komisija pamatoti izvirzījusi mērķi – stiprināt īstermiņa tirgus –, tālākā perspektīvā ar to vien nebūs gana, lai investīcijas atjaunojamā elektroenerģijā balstītu uz tirgus mehānismiem. Šā iemesla dēļ ir jābūt iespējai ar atjaunojamo elektroenerģiju tirgoties arī ar nākotnes darījumiem un nākotnes līgumiem decentralizētos tirgos, kas būs iespējams tikai tad, ja, izmantojot elastīguma iespējas, tiks tirgoti balansēšanas produkti.

1.8.

Tā kā daudzās Eiropas valstīs problēma patlaban nav vis ražošanas jauda, bet gan jaudas pārpalikums, jaudas mehānismi tradicionālai elektroenerģijas ražošanai būtu jāizmanto tikai kā īstermiņa risinājums, ja balansēšanas produkti nevar garantēt vajadzīgo piegādes drošību, ņemot vērā visu tirgus dalībnieku ieguldījumu stabilitāti.

1.9.

EESK atgādina, ka nākotnes politikā virzībā uz mazoglekļa sabiedrību ir jāņem vērā enerģētiskās nabadzības problēma. Viens no iespējamiem šīs problēmas risinājumiem var būt ražojošs patērētājs, ja vien neaizsargātiem patērētājiem ir pieejams vajadzīgais kapitāls – vai nu kā valsts aizdevums, vai kā palīdzība, ko sniedz vietējās pašvaldības, reģioni vai citas struktūras, piemēram, NVO.

1.10.

EESK uzsver: apjomi, kādos elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem un no koģenerācijas elektroenerģijas un siltumenerģijas kombinētas ražošanas blokstacijās (“koģenerācijas blokstacijas”), parasti ir mazi, tādēļ arvien svarīgāki kļūst labi funkcionējoši, moderni un viedi sadales tīkli. Valsts tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, kas tīklu operatoriem ļauj un viņus mudina veikt vajadzīgos ieguldījumus. Līdzekļi ir jāiegulda arī valstu elektrotīklu starpsavienojumu uzlabošanā. Gan viens, gan otrs palīdzēs nodrošināt Eiropas energoapgādi un radīs jaunas darbvietas.

1.11.

EESK uzsver: lai nodrošinātu augsta līmeņa elektroenerģijas piegādes drošību, tirgus vidē un sistēmā, kurā centrālais elements būs patērētājs, ir intensīvi jāizmanto IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas), jaunas plānošanas metodes un jauni elektrosistēmas ekspluatācijas rīki, jo tas viss kopā ļaus reāllaikā apzināt patērētāju un tīklu vajadzības, bet tam ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā (sk. 3.13. punktu).

1.12.

Elastības, elektromobilitātes, uzkrāšanas un citu balansēšanas iespēju ziņā EESK atbalsta Komisijas nostāju, t. i., piešķirt prerogatīvu neatkarīgiem tirgus rīcībspēkiem šo svarīgo tirgu attīstīšanai, pirms tirgus operatoriem tiek dota iespēja uzņemties attiecīgo ietaišu pārvaldnieka vai operatora funkcijas.

2.   Komisijas paziņojuma saturs

2.1.

Ierosinātajā paketē Komisija norāda: lai sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, ir nepieciešama radikāla elektroenerģijas tirgus reforma. Ar atjaunojamās enerģijas integrēšanu pastāvošajā tirgū būs par maz. Ir vajadzīgs jauns tirgus.

2.2.

Eiropas Komisija savu jauno tirgus politiku veido pēc diviem principiem:

ir jāievieš jauni tirgus noteikumi, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas galvenās iezīmes – decentralizāciju un elastīgumu – un kas palīdz palielināt piegādes drošību un izmaksu efektivitāti,

patērētājiem ir jābūt jaunā enerģijas tirgus centrālajam elementam.

2.3.

Komisijas priekšlikumā uzmanība pievērsta arī tam, kā ar riskgatavības pieeju stiprināt piegādes drošību.

2.4.

Ceturtais aspekts ir regulatīvās uzraudzības reforma, kas paredz pārskatīt Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lomu un kompetenci.

Šajā uz nozari orientētajā atzinumā galvenokārt izvērtēti normatīvie dokumenti atbilstoši tam, cik lielā mērā tie atbilst 2.2. punktā minētajiem principiem. Tā kā šis jautājums, pēc EESK ieskatiem, galvenokārt ir aplūkots dokumentos par elektroenerģijas iekšējo tirgu (COM(2016) 861 final un COM(2016) 864 final), šajā atzinumā galvenā uzmanība veltīta abiem minētajiem dokumentiem.

3.   Vispārējas piezīmes par tirgus modeli

3.1.

Lai dekarbonizētu visu enerģētikas sistēmu, ieskaitot siltumapgādes un mobilitātes sektoru, elektroenerģijas ražošanā ir vajadzīgs attiecīgi liels atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Uz šā fona Komisijas pieeja ir pilnīgi pareiza: Eiropas elektroenerģijas tirgus ir jāattīsta tā, lai tas būtu saderīgs ar atjaunojamo enerģiju. EESK šo skaidro pieeju novērtē kā svarīgu soli uz priekšu Eiropas elektroenerģijas tirgus izveides pabeigšanā, kas palīdz pārvarēt tādus šķēršļus kā fiziski ierobežojumi starpsavienojumu trūkuma dēļ un regulatīvās un nodokļu atšķirības starp dalībvalstīm.

3.2.

Svarīgs sākotnējais apsvērums ir tas, ka variabla atjaunojamā enerģija pēc savas būtības ir decentralizēta, proti:

piekrastes vēja enerģijas un saules fotoelementu iekārtas parasti ir daudz mazākas par tradicionālajiem ģeneratoriem,

piekrastes vēja enerģija un saules starojums ir pieejams gandrīz visur,

ja vien eksistē attiecīgi tirgus stimuli, tās plānošanu var salāgot ar patēriņu; kaut arī atjaunojamās enerģijas avotus nav iespējams kontrolēt, tomēr to pieejamību var paredzēt ar lielu precizitātes pakāpi.

Tās pašas iezīmes nereti piemīt arī citām tehnoloģijām, piemēram, koģenerācijai blokstacijās, kurām kā elastīguma un balansēšanas risinājumiem šādu blokstaciju augstās energoefektivitātes dēļ būs liela nozīme nākotnes enerģijas tirgos.

3.3.

No vienas puses, šīs iezīmes dod konkrētas priekšrocības, ko Eiropas Komisija piemin savos priekšlikumos par jaunu tirgus modeli. Tomēr, ciktāl ir runa par tirgus noteikumu koncentrēšanu uz šīm priekšrocībām, Komisijas priekšlikums varētu būt konsekventāks un kodolīgāks. Šajā saistībā uzmanība tiek vērsta uz attiecīgo EESK viedokli, kas pausts atzinumā “Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana” (TEN/622) (4). Tirgus modelī īpaša nozīme ir faktam, ka atjaunojamā enerģija un citas decentralizētas tehnoloģijas palīdz būtiski palielināt tirgus likviditāti.

3.4.

Jaunā enerģijas tirgus raksturīga iezīme, kā pamatoti uzsver Komisija, būs daudz vairāk ģeneratoru nekā tradicionālajai enerģijas ražošanas struktūrai, kam raksturīgas tikai nedaudzas spēkstacijas. Tādējādi būtiski pieaugs elektroenerģijas ražošanā iesaistīto dalībnieku daudzveidība. Šai ziņā ļoti svarīgi, lai patērētāji kļūtu par aktīvākiem dalībniekiem. Atjaunojamās elektroenerģijas ražošana un koģenerācija ļauj patērētājiem kļūt par ražotājiem, kā Komisija atzinusi savā priekšlikumā.

3.5.

Ir ļoti svarīgi norādīt, ka ideja “padarīt patērētājus par aktīviem patērētājiem” attieksies uz visām patērētāju kategorijām, tostarp komerciāliem un rūpnieciskiem enerģijas patērētājiem, kas ar ieguldījumiem decentralizētā, pašpatēriņam projektētā ražošanas tehnoloģijā var ievērojami ietaupīt izmaksas. Tas, ka patērētāji kļūs aktīvāki, ne vien padarīs elektroenerģijas tirgus likvīdākus, bet arī dos vēl citus saimnieciskus stimulus: gan mazi, gan lieli uzņēmumi varēs gūt labumu no konkurences priekšrocībām, vietējā līmenī tiks radīta pievienotā vērtība un varēs stimulēt jaunu darbvietu izveidi. No otras puses, daudzām privātām mājsaimniecībām trūkst finanšu līdzekļu, kas nepieciešami, lai kļūtu par ražojošu patērētāju. Šeit var palīdzēt patērētājiem labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi un aktīvs vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsts.

3.6.

Tomēr ir trīs faktori, kas traucē patērētāju aktivizēšanos.

3.6.1.

Pirmkārt, gandrīz nevienas no ogļu elektrostaciju un kodolelektrostaciju ārējām izmaksām nav internalizētas. Īpaši jāapsver tās izmaksas, kas saistītas ar kaitējumu veselībai un, konkrētāk, kaitējumu, ko rada klimata pārmaiņas. Šo izmaksu neinternalizēšanas dēļ atjaunojamā enerģija, kura nerada salīdzināmu ārējo ietekmi, konkurences ziņā ir ļoti neizdevīgā stāvoklī. Tā kā galvenokārt tieši atjaunojamā enerģija ir tā, kas ļauj patērētājiem kļūt aktīvākiem, mums ir jāsecina, ka patērētāju ierobežotā līdzdalība acīmredzot ir politiski vēlama vai vismaz tiek labprāt pieļauta. Visā ziemas paketē nekas nav darīts, lai izlabotu šo tirgus kropļojumu. Vēl jo lielāks šis kropļojumus ir tāpēc, ka tradicionālās elektroenerģijas ārējo izmaksu neinternalizēšanas dēļ pieaug nepieciešamība plaši subsidēt atjaunojamo elektroenerģiju.

3.6.2.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc tādas decentralizētas tehnoloģijas kā atjaunojamā enerģija vai koģenerācijas blokstacijas tiek sistemātiski nostādītas neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar tradicionālajām spēkstacijām. Pašreizējie vairumtirdzniecības tirgi ir veidoti tā, ka dod priekšroku lielapjoma ģeneratoriem. Atjaunojamās enerģijas ražotnes un koģenerācijas blokstacijas, parasti būdamas daudz mazākas, negūst vajadzīgos apjomradītos ietaupījumus, tāpēc konkurences ziņā tās atrodas neizdevīgā stāvoklī.

3.6.3.

Visbeidzot, tiesisko ierobežojumu, administratīvo noteikumu, licencēšanas un birokrātisko prasību dēļ daudzi mazāki dalībnieki nespēj piekļūt enerģijas tirdzniecības tirgum. Tas ietekmē gan privātās mājsaimniecības, gan komerciālos un pat rūpnieciskos patērētājus.

3.7.

Ja būtu politiskā griba, šos trīs pašreizējā elektroenerģijas tirgus trūkumus būtu iespējams novērst nekavējoties. Tomēr EESK bažījas, ka Komisijas ierosinātie attiecīgie noteikumi nav pietiekami skaidri.

3.8.

Lai novērstu tirgus kropļojumu, kas spēlē par labu tradicionālajai elektroenerģijas ražošanai, kā aprakstīts 3.6.1. punktā, vismaz ir precīzi jānosaka CO2 emisiju nodokļi, kas ir viena no smagākajām iepriekšminēto ārējo izmaksu problēmām. EESK uz to ir aicinājusi vairākkārt (5).

3.9.

Lai kompensētu 3.6.2. un 3.6.3. punktā minētos neizdevīgos nosacījumus, elektroenerģijas tirgus ir jāatver tā, ka tas ir pieejams decentralizētākām struktūrām, īpaši attiecībā uz tirdzniecību.

3.10.

Decentralizācija nebūt nenozīmē Eiropas elektroenerģijas sistēmas sadrumstalotību. Komisijas pieņēmums, ka elektroenerģijai jāļauj “brīvi nonākt tur, kur tā visvairāk ir vajadzīga,” ir pilnīgi pareizs. Tomēr, lai uzlabotu valstu tīklu starpsavienojumus, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, un ir jāizveido tāds refinansēšanas modelis, kas patērētājiem neuzliek pārmērīgu slogu.

3.11.

Uz pieprasījumu orientēta elektroenerģijas ražošana – arī ar tādu elastīguma un balansēšanas risinājumu palīdzību kā uzkrāšana akumulatoros, elektroenerģijas izmantošana siltuma ražošanai, enerģijas pārvēršana gāzē un transportlīdzekļu integrēšana tīklā – ir vislabākā pieeja, kā tīkla izvēršanas izmaksas noturēt maksimāli zemas. Tas paskaidro, kāpēc ražošana–patērēšana, tieši darījumi starp elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem un atbildības par balansēšanu stiprināšana, ko ierosinājusi Komisija, ir svarīgi rīki, kas palīdz garantēt piegādes drošību.

3.12.

Eiropas Komisijas priekšlikumā kopumā ir runa par šiem mehānismiem. EESK atbalsta šo pieeju, kurai būs pozitīva ietekme, īpaši uz mazattīstītiem elektroenerģijas tīkliem, kuri nepārprotami pārmērīga regulējuma dēļ dažās dalībvalstīs saskaras ar grūtībām.

3.13.

Uz šī fona Komisijas priekšlikumā tomēr diezgan klaji ir atstāts novārtā digitalizācijas potenciāls. Digitalizācija dod iespēju patēriņa un ražošanas datus reģistrēt elektroniski un līdz pat vismazākajām vienībām (t. i., atsevišķiem kilovatiem). Ar viediem skaitītājiem – un nākotnē arī ar lietu internetu – reģistrējot konkrētus un individuālus patērētāju profilus savienojumā ar elektroenerģijas ražošanas dalībnieku dažādību, katram patērētājam vistiešākajā nozīmē tiek dota iespēja kļūt pašam par savu balansēšanas pārvaldnieku. Lai iespējami lielāks patērētāju skaits varētu sagatavoties šīm funkcijām, liela nozīme ir izglītības un apmācības programmām; tas palīdzētu novērst strukturālos trūkumus (proti, ierobežoto tirgus likviditāti), kas piemīt tādām decentralizētām tirdzniecības formām kā vienādranga dalībnieku darījumi.

3.14.

Kā pirmais solis būtu jāpielāgo noteikumi par elektroenerģijas balansēšanu (4. un 5. pants regulas priekšlikumā COM(2016) 861 final), lai pat dažas kilovatstundas varētu reģistrēt ar lielu laika precizitāti. Būtu jāizveido īpaši īstermiņa tirgi tirdzniecībai ar šo vismazāko enerģijas daudzumu. Attiecīgi būtu jāgroza regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 6. un 7. pants.

3.15.

Diemžēl Eiropas Komisija šajā sakarā nav ierosinājusi nevienu iniciatīvu. Tā vietā regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 3. pantā ir norādīts, ka patērētāju un mazo uzņēmumu dalība tirgū ir jānodrošina ar agregatoru palīdzību. Agregatori ir pamatoti galvenokārt ar portfeļa efektu un ar darījumu izmaksām. Tomēr šie faktori izzustu, ja elektroenerģijas tirdzniecība būtu decentralizēta. Tad elektroenerģijas patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem būtu iespēja pilnībā un tieši piedalīties elektroenerģijas tirgū, ja viņi vēlas un spēj aktīvi piedalīties. Zīmīgi, ka Eiropas Komisija nedod nekādas atsauces uz elektroenerģijas tirdzniecību, kad tā 3. panta 1. punkta i) apakšpunktā runā par “vienlīdzību”.

3.16.

Šajā sakarā īpaši ekonomiski daudzsološi šķiet tiešie darījumi starp ražotājiem un patērētājiem, jo vienā cenas signālā tie var atspoguļot dažādus cenas komponentus, kas – pretēji pašreizējai situācijai daudzās dalībvalstīs – lielā mērā ir atkarīgi no tirgus. Piemēram, tiešo darījumu cenas signāls var atspoguļot virkni faktoru:

vienotas likmes maksājumu tīkla infrastruktūras finansēšanai,

dinamisku, ar konkrēto darījumu saistītu maksājumu, kas atspoguļo tādu papildu pakalpojumu izmantošanu, kuri vajadzīgi konkrētajam darījumam elektrotīklā,

jaudas piemaksu, kas paredzēta, lai finansētu elektroenerģijas ražošanas, uzkrāšanas un pārveides iekārtas un kas var tikt apspriesta starp darījuma pusēm.

3.17.

Uzņēmējdarbības modeļi decentralizētai elektroenerģijas tirdzniecībai ne tikai tiek izstrādāti dažās dalībvalstīs (piem., Nīderlandē un Igaunijā); patiesībā pastāv ļoti drosmīgi modeļi, kurus jau izmanto vairākos tirgos ārpus Eiropas, piemēram, ASV un Austrālijā. Tā nepārprotami ir vispārēja tendence. Eiropa savas eksporta iespējas pasaules enerģijas tirgos var efektīvi izmantot tikai tad, ja Eiropas uzņēmumi izstrādā pārliecinošus modeļus decentralizētai, digitalizētai elektroenerģijas tirdzniecībai. Taču Eiropas Savienībai būtu arī jādod saviem uzņēmumiem iespēja sākotnēji šos modeļus ieviest praksē savos vietējos tirgos.

4.   Īpašas piezīmes par konkrētiem direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final aspektiem, kā arī par regulas priekšlikumu COM(2016) 861 final, COM(2016) 862 final un COM(2016) 863 final

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas skaidro apņemšanos dekarbonizēt elektroenerģijas tirgu. Tomēr, ņemot vērā 3.6. punktā izklāstīto pamatojumu, prioritārās dispečēšanas ierobežošana, kā norādīts regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 11. pantā, apgrūtina šā mērķa sasniegšanu – vismaz tik ilgi, kamēr nav pilnībā internalizētas tradicionālās elektroenerģijas ražošanas ārējās izmaksas. Kaut arī principā ir pareizi tehnoloģiju neitralitāti noteikt par pamatnoteikumu dispečēšanas pārvaldībai, priekšnosacījums tam ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tā kā tradicionālās elektroenerģijas ražošanas ārējās izmaksas nav internalizētas, konkurences apstākļi ir nevienlīdzīgi. Pirms ievērojami ierobežot prioritāro dispečēšanu, kā tas paredzēts Komisijas priekšlikumā, ir jāpanāk ārējo izmaksu pilnīga internalizēšana.

4.2.

Tādēļ vajadzētu noteikt, ka prioritārā dispečēšana uz noteiktu laiku būtu jāsaglabā visās dalībvalstīs, kurās atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir zemāks par 15 %. Dalībvalstīm, kurās ir lielāks īpatsvars, attiecīgā dispečēšanas sistēma būtu jāiesniedz Eiropas Komisijai izskatīšanai. Šī dispečēšanas sistēma nedrīkst izkropļot brīvā tirgus mehānismu, ar ko rada rentablas mazoglekļa elastīguma iespējas. Eiropas Komisijai šī sistēma būtu jāpārbauda, lai novērtētu, vai ar to ir iespējams atbalstīt dekarbonizāciju.

4.3.

Jebkurā gadījumā, lai īstenotu saskaņotu politiku, minimālās vērtības, kas noteiktas regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 11. panta 3. punktā, būtu jāaizstāj ar attiecīgajām paredzētajām vērtībām (piezīme Nr. 125 un Nr. 127 Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai (6)), lai mazajiem tirgus dalībniekiem arī turpmāk nodrošinātu godīgas konkurences iespēju.

4.4.

Noteikumi par pārdispečēšanu un samazināšanu saskaņā ar 12. pantu regulas priekšlikumā COM(2016) 861 final ir vēl viens šķērslis dekarbonizācijas mērķa sasniegšanai. Tā kā darbības sākšanas un pārtraukšanas izmaksas, it īpaši ogļu elektrostacijām, ir relatīvi augstas, šo spēkstaciju operatori šīs izmaksas iekļaus savos pārdispečēšanas piedāvājumos. Vēja un saules enerģijas iekārtām šo izmaksu nav. Rezultāts ir tāds, ka vēja un saules enerģijas iekārtas tiek biežāk izņemtas no tīkla, un tas kavē Eiropas virzību uz dekarbonizāciju. Tāpēc tirgū balstīta pārdispečēšana būtu jāattiecina tikai uz neatjaunojamo enerģiju.

4.5.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka patērētāju interesēs ir jāizvairās no tirgus izkropļojumiem. Komiteja mudina Eiropas Komisiju darīt vairāk, lai novērstu pašreizējos un turpmākos tirgus kropļojumus. Tradicionālajām spēkstacijām domātie jaudas mehānismi, kā noteikts regulas priekšlikumā COM(2016) 861 final, var tirgū radīt nopietnus papildu kropļojumus, kā atzīst pati Eiropas Komisija. Jaudas mehānismi tādējādi ir jāuztver kā pēdējais risinājums piegādes drošības nodrošināšanai un kā īstermiņa risinājums. Ir steidzami vajadzīgi daudz konkrētāki noteikumi par to, kad jaudas mehānismi ir pieļaujami.

4.6.

Jāpatur prātā, ka atjaunojamā elektroenerģija no nepastāvīgiem avotiem (vēja un saules starojuma) kā tāda nevar vienkārši piedalīties jaudas mehānismos, un to arī nevar tirgot nākotnes līgumu tirgos. Kaut arī tādēļ ir pareizi stiprināt nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecību, saules un vēja enerģijas specifiskā izmaksu struktūra (t. i., robežizmaksas ir nulle) nozīmē, ka tas nenovedīs pie ieguldījumu un atjaunojamās enerģijas refinansēšanas. Atjaunojamo elektroenerģiju ir jāļauj tirgot nākotnes līgumu tirgos. Vienīgais paredzamais veids, kā to panākt, ir atjaunojamo enerģiju saistīt ar balansēšanas un elastīguma iespējām. Līdztekus uzkrāšanai akumulatoros tas galvenokārt ietver tādas tehniskās iespējas kā, piemēram, elektroenerģijas pārvēršanu siltumā un enerģijas pārvēršanu gāzē (7).

4.7.

Tomēr faktiski pastāv ievērojami normatīvie šķēršļi dalībvalstu līmenī, tāpēc balansēšanas produkti pašlaik neīstenojas uzņēmējdarbības modeļos. Tiesību akti par tirgus modeli šajā ziņā nepiedāvā nekādus risinājumus. Regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā būtu jāpievieno vismaz norāde, ka ar tirgus noteikumiem un dispečēšanas sistēmu, kas jāizveido dalībvalstīm, ir jārada stimuls izmantot elastīguma iespējas. Tas var palīdzēt arī novērst/nepieļaut sastrēgumus.

4.8.

Šajā sakarā EESK aicina noteikt skaidras prioritātes. Iespējai izmantot jaudas mehānismus attiecībā uz tradicionālajām spēkstacijām būtu jāpastāv tikai tad, ja dalībvalstis spēj pierādīt, ka jaudas nepietiekamību nevar novērst ar atjaunojamās elektroenerģijas balansēšanas palīdzību, izmantojot elastīguma iespējas. Šis pienākums būtu jāiekļauj direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 8. pantā, un attiecīgi būtu jāgroza 14. pants regulas priekšlikumā COM(2016) 861 final.

4.9.

Šādām balansēšanas koncepcijām ir divas papildu priekšrocības. Tā kā tās dod iespēju atjaunojamo enerģiju tirgot nākotnes līgumu tirgos, tās pašlaik ir vienīgā iespēja, kas garantē, ka ieguldījumus atjaunojamās enerģijas iekārtās var refinansēt tirgū. Otrkārt, tās ir vietēji orientētas: tiek izmantots tas, ka atjaunojamā enerģija ir pieejama gandrīz visur (sk. 3.2. punktu), un tādējādi tiek palielināta atjaunojamās enerģijas vietējā pievienotā vērtība.

4.10.

Decentralizēta elektroenerģijas ražošana var atslogot tīklu, ja ir pieejami pareizie tirgū balstītie stimuli. Taču tā tas nav. Tīkla maksu aprēķināšana (16. pants, COM(2016) 861 final) būtu jāgroza vismaz tā, lai stimulētu reālajam patēriņam atbilstošu elektroenerģijas ražošanu patērētāju tiešā tuvumā. Parasti atsevišķo ražošanas un patēriņa darījumu konkrētās tīkla izmaksas var pārbaudīt, izmantojot viedos skaitītājus; faktiskā izmantojuma atspoguļošanas princips liecina, ka tām vajadzētu būt pamatam, uz kura tiek aprēķinātas tīkla maksas.

4.11.

Patēriņam pielāgota elektroenerģijas ražošana tiek veicināta arī ar precīzām cenu zonām. Tāpēc EESK pilnībā atbalsta viedokli par šo jautājumu, kas izklāstīts regulas priekšlikuma COM(2016) 864 final 14. apsvērumā un 13. pantā. Tomēr, ja 4.10. punktā paustais aicinājums netiks īstenots, efektivitāte, kas panākta, pateicoties precīzākām cenu zonām, varētu tikt mazināta un zaudēta tāpēc, ka tīkla maksas tiek noteiktas tādā veidā, kas neatspoguļo faktisko izmantošanu. Palīdzēt varētu arī cenu signālu pastiprināšana, enerģijas nodokļiem piemērojot Eiropas kritērijus.

4.12.

Precīzākas cenu zonas nebūtu jāsaprot kā atteikšanās no vajadzības pēc savstarpēji labi savienota Eiropas elektroenerģijas tīkla, kas ir labākais veids, kā sasniegt augstu piegādes drošību rentablā veidā.

4.13.

Kā norādīts 3.14. punktā, elektroenerģijas tirdzniecības atvēršana patērētājiem un ražojošiem patērētājiem ir svarīgs faktors, kas stimulētu pilnvērtīgu līdzdalību enerģijas tirgū. Tāpēc būtu jāprecizē direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 3. pants. Patērētāju līdzdalībā, kas 3. panta 1. punktā ir ierobežota, paredzot tikai ražošanu, uzkrāšanu un elektromobilitāti, ir jāiekļauj arī elektroenerģijas tirdzniecība. Precīzāk būtu jādefinē 3. panta 2. punktā minētie šķēršļi ienākšanai tirgū. Atbilstīgi šā atzinuma 3.6.3. punktam šie šķēršļi galvenokārt ietver apjomradītus ietaupījumus un administratīvos traucēkļus.

4.14.

Viens veids, kā mazināt minētos šķēršļus, ir tāds, ka dalībvalstis izveido īpašas tirdzniecības struktūras mazajiem ražotājiem, patērētājiem un ražojošajiem patērētājiem. Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par šīs prasības īstenošanas uzraudzību. Turklāt regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 4. pantā varētu iekļaut vienkāršotus uzskaites noteikumus, kuri attiektos uz mazām patērētāju un ražotāju apvienībām. Visbeidzot, direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā vārds “pārdot” būtu jāaizstāj ar vārdu “tirgot”.

4.15.

Attiecībā uz enerģētisko nabadzību (14. apsvērums un 5. pants direktīvas priekšlikumā COM(2016) 864 final un 28. un 29. pants regulas priekšlikumā COM(2016) 861 final) EESK vairākas reizes ir skaidri norādījusi, ka enerģētiskās nabadzības problēma ir jārisina un ka tā ir jāņem vērā turpmākajos politikas pasākumos, kas virzīti uz mazoglekļa sabiedrību. Tādēļ EESK atbalsta nostāju, ko komiteja ir paudusi savā iepriekšējā atzinumā par šo jautājumu (8). Šajā ziņā EESK atbalsta arī Komisijas nostāju un konkrētos priekšlikumus. Tomēr EESK uzsver iepriekšējos atzinumos izklāstīto viedokli (9), ka atjaunojamā enerģija un jo īpaši ražošana–patērēšana dažos gadījumos var būt ilgtspējīga metode, ar kuru novērst ilgstošu enerģētisko nabadzību, ja ar pašvaldību – reģionālo vai vietējo – vai privātu dalībnieku, piemēram, NVO, palīdzību neaizsargātajiem patērētājiem tiek nodrošināti publiskie aizdevumi un labāka piekļuve kapitālam. Šajā saistībā būtu jāsaprot arī tas, cik būtiski ir direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 15. un 16. pantā paredzētie noteikumi par aktīviem patērētājiem un vietējām energokopienām. Direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 5. panta 2. punktā būti īpaši jāmin ražošana–patērēšana kā potenciāla iespēja novērst enerģētisko nabadzību.

4.16.

Attiecībā uz patērētāju tiesībām EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikumā COM(2016) 864 final patērētāju tiesību nostiprināšanai un aizsardzībai ir veltīta sava atsevišķa nodaļa. Taču 10. pantā vēl būtu skaidri jānorāda, ka patērētājiem ir jābūt tiesībām gan izteikt konkrētas vēlmes attiecībā uz savu elektroapgādi, gan gādāt, lai šādas vēlmes tiktu ievērotas. Priekšlikuma 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā būtu jāpievieno norāde, ka tīkla maksām ir jābūt konkrētām, lai no patērētājiem varētu iekasēt tikai konkrētās tīkla izmaksas, ko radījušas viņu pašu individuālās darbības, proti, darbības saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, uzglabāšanu, patēriņu vai tirdzniecību. Turklāt tīkla maksu sistēmai ir jābūt tādai, kas stimulē “tīklam labvēlīgas” darbības, piemēram, slodzes maiņu, pašpatēriņu un uzglabāšanu. Dalībvalstīm ir jāuzrāda, kā tiek veikta šī tīkla maksu aprēķināšana saskaņā ar faktisko izmantojumu. Lai patērētāji veiktu attiecīgos ieguldījumus, šajā kontekstā svarīgākais faktors viņiem ir prognozējamība.

4.17.

EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 16. pantā ir definētas vietējās energokopienas un piešķirtas tām atbilstīgas tiesības. Komiteja savā atzinumā “Ražojošu patērētāju enerģija un enerģijas ražošanas kooperatīvi” (10) pati aicināja to darīt. Tomēr 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām maksām jāatspoguļo faktiskais izmantojums, t. i., saskaņā ar to pašu principu, kas izklāstīts šā atzinuma 4.16. punktā attiecībā uz direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 15. pantu.

4.18.

Kaut arī EESK piekrīt, ka energokopienai ir tiesības ekspluatēt savus tīklus, tā norāda, ka energokopienām arī vajadzētu būt tiesīgām darboties kā galvenajam piegādātājam. Šādos gadījumos tām piemēro visus attiecīgos pienākumus.

4.19.

Ir jāizsaka brīdinājums saistībā ar direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 15. un 16. pantu: lai patērētājus darītu aktīvākus un izveidotu vietējās energokopienas, ir jāizmanto atjaunojamā enerģija. Ja netiks novērstas 3.6. punktā aprakstītās problēmas un Atjaunojamās enerģijas priekšlikumā vērojamās nepilnības (11), process, ar kuru paredzēts patērētājus padarīt aktīvākus, kā arī izveidot vietējās energokopienas, tiks būtiski vājināts – pat apdraudēts.

4.20.

Attiecībā uz viedās uzskaites datiem jāatgādina, ka ļoti lielas iespējas paver digitalizācija, kā norādīts šā atzinuma 3.13. punktā. Tajā pašā laikā tā rada zināmu risku saistībā ar datu aizsardzību un drošību. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija šim jautājumam pievēršas direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 19.–23. pantā.

4.21.

EESK ir gandarīta, ka Komisija pienācīgu nozīmi piešķir viedajos skaitītājos iegūto datu efektīvai aizsardzībai un ka ES datu aizsardzības standartu piemēros arī datiem, kas saistīti ar elektroenerģijas patēriņu. Tomēr datu pārvaldība, datu īpašumtiesības un atklātie dati ir atstāti novārtā. Tādēļ 23. pantā būtu jāgarantē, ka, neskarot datu aizsardzību un privātumu, dati visām ieinteresētajām personām tiek darīti pieejami anonīmā un pienācīgi apkopotā veidā. Lai varētu izmantot visas digitalizācijas iespējas, ir vajadzīga izglītošana un apmācība, kas orientēta uz digitālā analfabētisma un patērētāju izolētības mazināšanu.

4.22.

Attiecībā uz tīkla operatoru lomu jānorāda: decentralizācija kopumā nozīmē to, ka sadales tīkli iegūs stratēģisku nozīmi, tāpat kā valsts tīklu starpsavienojums. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis izstrādātu regulējumu, kas tīklu operatoriem radītu efektīvus un lietderīgus stimulus ieguldījumiem Eiropas elektroenerģijas tīklu uzlabošanā. Tas sekmēs arī ekonomisko izaugsmi un radīs papildu darbvietas. Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu stiprināt Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) pilnvaras, jo minētajai aģentūrai būtu jāpārrauga attiecīgā valstu politika.

4.23.

Direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 32., 33. un 36. pantā sadales sistēmu operatoriem paredzētas nosacītas tiesības attiecībā uz elastīguma iespēju izmantošanu un eletrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. EESK atzinīgi vērtē strauju progresu tādos jautājumos kā elastīgums, elektromobilitāte un uzkrātuvju iekļūšana tirgū, taču ir svarīgi, lai Komisijas priekšlikumā paredzētā prerogatīva neatkarīgiem tirgus dalībniekiem tiktu arī reāli īstenota un lai to ievērotu gan sadales sistēmu operatori, gan valstu regulatori. Tas pats attiecas uz uzkrātuvju ekspluatāciju, ko veic pārvades sistēmu operatori (direktīvas priekšlikuma COM(2016) 864 final 54. pants).

4.24.

Eiropas sadales sistēmu operatoru organizācijas (ES SSO struktūra) izveide, kā noteikts regulas priekšlikuma COM(2016) 861 final 50. pantā, nedrīkst veicināt autonomu tīkla kodeksu izstrādi, jo tas vēl vairāk nostiprinās sadales sistēmu operatoru potenciālo ietekmi tirgū. Piemērotas sistēmas izveide ir jāuztic ACER, un šajā saistībā ir jāstiprina valstu regulatori.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV C 383, 17.11.2015., 84. lpp.; OV C 264, 20.7.2016., 117. lpp.

(2)  Sk. arī atzinumu TEN/626 “Enerģētikas savienības stāvoklis 2016. gadā” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 100. lpp.).

(3)  Sk. arī atzinumu TEN/624 “Tiesību aktu kopums “Tīru enerģiju ikvienam”” (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(5)  OV C 82, 3.3.2016., 13. lpp.

(6)  OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.

(7)  OV C 82, 3.3.2016., 13. lpp.

(8)  OV C 341, 21.11.2013., 21. lpp.

(9)  OV C 198, 10.7.2013., 1. lpp.; OV C 34, 2.2.2017., 44. lpp.; OV C 82, 3.3.2016., 13. lpp..

(10)  OV C 34, 2.2.2017., 44. lpp.

(11)  Sk. arī atzinumu TEN/622 “Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana” (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/100


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli””

(COM(2017) 53 final);

“Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progresa ziņojums par atjaunojamo energoresursu enerģiju””

(COM(2017) 57 final)

(2017/C 288/14)

Ziņotāja:

Tellervo KYLA-HARAKKA-RUONALA

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 17.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

190/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē otro Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli, kurš ir daļa no Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanas un attīstīšanas pārraudzības procesa. EESK atkārtoti aicina veidot ciešu enerģētikas dialogu ar pilsonisko sabiedrību ES, valstu, reģionu un vietējā līmenī ar mērķi veicināt un atbalstīt konkrētus pasākumus spēcīgas Enerģētikas savienības izveidei.

1.2.

EESK ir vienmēr uzskatījusi, ka iecere izveidot Enerģētikas savienību ir ļoti svarīga Eiropas Savienības veiksmīgai darbībai. Tāpēc, vērtējot progresu, būtu jāskata ne tikai Enerģētikas savienības elementu ieviešana kā tāda, bet arī tās sniegtie ieguvumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU.

1.3.

Tādēļ EESK aicina Komisiju progresu pārraudzīt, ievērojot dažādus aspektus, proti, vērtēt ekonomiskos ieguvumus, attīstību darbvietu ziņā, progresu iedzīvotāju ikdienas dzīvē, pašu energosistēmu, politiskos un sabiedriskos virzītājspēkus un politikas instrumentu izmantošanu.

1.4.

EESK aicina bez traucējumiem pieņemt līdz šim izvirzītās iniciatīvas un – pirmkārt un galvenokārt – tās laikus īstenot ES līmenī un dalībvalstīs. Būtiska nozīme ir nacionālajiem plāniem, un dalībvalstīm jāņem vērā to veikto pasākumu nenovēršamā ietekme uz citām valstīm.

1.5.

EESK uzsver, ka, neraugoties uz progresu, joprojām pastāv būtiskas nepilnības, kas saistītas ar enerģētikas infrastruktūru un enerģijas tirgiem. Būtiski enerģētiskās drošības faktori ir pietiekama un stabila enerģētikas infrastruktūra un enerģijas ražošanas jauda, labi funkcionējoši enerģijas tirgi un energoefektivitāte. Tādēļ jāturpina reģionālās sadarbības iniciatīvas, kā arī jāattīsta vietējie energoavoti un jānodrošina importētās enerģijas ģeogrāfiskā diversifikācija.

1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt pozitīvu attīstību atjaunojamo energoresursu jomā. Straujais mainīgu un decentralizētu atjaunojamo energoresursu pieaugums, radījis ievērojamās izmaiņas elektroenerģijas sistēmā; tām jāvelta īpaša uzmanība un tās veiksmīgi jāpārvalda.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) otro posmu, kas sniedz iespēju sekmēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus. Privāto investīciju jomā tirgus stimuli pašreiz ir vāji, lielā mērā nekonsekventas politikas dēļ. Lai iedrošinātu privātos ieguldītājus, obligāti jāgarantē tāda paredzama vide ieguldījumiem, kurā izšķirīga nozīme ir ilgtermiņa un stabila rakstura politiskiem lēmumiem un tiesību aktiem.

1.8.

EESK aicina Komisiju visaptveroši novērtēt pašreizējos mazoglekļa politikas instrumentus, lai pārliecinātos, ka tiek izmantoti piemēroti instrumenti mērķu sasniegšanai visefektīvākajā veidā. Lielāka uzmanība būtu jāvelta to problēmu risināšanai, kas saistītas ar nodokļiem un maksām, kuru dēļ pieaug patēriņa cenas, kā arī enerģijas tirgus un investīciju signālus kropļojošām subsīdijām.

1.9.

Enerģētikas savienība var sniegt sociālus ieguvumus, radot darbvietas un iedzīvotājiem ikdienas dzīvē tieši un netieši izmantojot enerģiju. Tomēr mazoglekļa energosistēmas pilnīga izveide ir milzīgs uzdevums, un tas jāveic tā, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju.

1.10.

Saistībā ar vadošo lomu pasaulē pārejā uz tīru enerģiju ES būtu jācenšas maksimāli palielināt savu pozitīvo ietekmi uz klimatu visā pasaulē (“oglekļa plaukstas nospiedumu”), nevis jāpievēršas tikai savām emisijām. Tāpēc būtu jāuzsver inovācijas un tirdzniecības un investīciju politikas nozīme, kā arī nepieciešamība atbalstīt pasaules mēroga oglekļa cenas noteikšanas sistēmu.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Šis atzinums attiecas uz Komisijas otro Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli un tā pielikumiem, kā arī Komisijas Progresa ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģiju. Minētajos dokumentos aplūkots dažādās Enerģētikas savienības jomās panāktais progress un noteikti tie jautājumi un jomas, kuros nepieciešama aktīvāka rīcība.

2.2.

Galvenajā ziņojumā sniegts Enerģētikas savienības stāvoklis šādos aspektos: pāreja uz mazoglekļa un energoefektīvu/resursefektīvu ekonomiku, plašākas rīcības iespējas patērētājiem, nākotnes prasībām pielāgota infrastruktūra, investīciju nodrošināšana un spēcīgas Enerģētikas savienības ārējā dimensija. Tajā arī izvērtēts stāvoklis saistībā ar pieciem Enerģētikas savienības pīlāriem, kas ir enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitāte, dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

2.3.

Ziņojumā arī aprakstīta Komisijas iecerētā jaunā Enerģētikas savienības kārta, kas orientēta uz dalībvalstīm. Tā saistīta ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanu, un tās mērķis ir arī iesaistīt vietējos dalībniekus.

2.4.

Atsevišķajā progresa ziņojumā par atjaunojamo energoresursu enerģiju izklāstīts stāvoklis dalībvalstīs un dažādās nozarēs, t. i., elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta nozarē. Ziņojumā arī aplūkoti administratīvie šķēršļi, kas kavē atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanu un analizēta biodegvielu un bioenerģijas ilgtspēja.

2.5.

Attiecībā uz nākotnes perspektīvām ziņojumos aplūkoti pasākumi, ko Komisija ierosina pasākumu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kuru tā nāca klajā 2016. gada novembrī. Galvenajā ziņojumā ietverts arī atjaunināts Enerģētikas savienības ceļvedis, kura pamatā ir 2015. gada Enerģētikas savienības pamatstratēģijā izklāstītais sākotnējais ceļvedis.

3.   Piezīmes par Enerģētikas savienības pamatideju

3.1.

EESK vienmēr uzskatījusi, ka iecere izveidot Enerģētikas savienību ir ļoti svarīga Eiropas Savienības veiksmīgai darbībai. Tas nozīmē, ka Enerģētikas savienībai būtu jāatbilst Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām.

3.2.

Viena no Enerģētikas savienības pamata iecerēm ir maksimalizēt ieguvumus, izmantojot dalībvalstu sadarbību. Būtisks un izšķirīgs priekšnosacījums nozīmīga progresa panākšanai ir saskaņota politika un vienotība. Tas attiecas gan uz vienotā enerģijas tirgus attīstīšanu, gan uz ārējām attiecībām enerģētikas jomā.

3.3.

Tas ir vēl jo svarīgāk pašlaik, kad ES ir daudz nenoteiktības, risku un apdraudējumu globālā mērogā. Vienlaikus valstu līmenī ir vērojamas nacionālisma un protekcionisma izpausmes, un tās var apdraudēt vienotā enerģijas tirgus attīstību. Veiksmīga Enerģētikas savienība varētu būtiski sekmēt ES kopējo vienotību un līdz ar to stiprināt tās pozīciju pasaulē.

3.4.

Ņemot vērā iekšējas un ārējas norises pašā enerģētikas jomā, Enerģētikas savienība ir kļuvusi vēl vajadzīgāka. Iekšējā mērogā ikdienā ir skaidri redzama dalībvalstu savstarpējā atkarība un katras valsts enerģētikas jomas lēmumu ietekme uz pārējām dalībvalstīm, savukārt ārējā enerģētikas situācija ir jo neparedzamāka.

3.5.

EESK piekrīt Komisijas paustajam, ka Enerģētikas savienība ietver ne tikai enerģētikas un klimata jautājumus. Enerģētikas savienība ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstības, darbvietu radīšanas un iedzīvotāju labklājības elementiem. Kopumā tā nozīmē ES ilgtspēju ekonomisku, sociālu un vides jomas ieguvumu ziņā.

3.6.

Enerģētikas savienība var radīt ekonomiskus ieguvumus vairākos veidos: ar saimniecisku darbībai, kas rada pievienoto vērtību, enerģiju izmantojot kā ražošanas faktoru, ar pašas enerģētikas nozares starpniecību, kā arī ar tādu ekonomikas dalībnieku starpniecību, kuri sniedz risinājumus enerģētikas un klimata jomā – tās var būt tehnoloģijas, pakalpojumi vai jauni uzņēmējdarbības modeļi. Lai tā notiktu, Enerģētikas savienībai Eiropas uzņēmumiem jānodrošina stabila un labvēlīga vide, arī apstākļi, kas sekmē izmaksu konkurētspēju un inovatīvu diferenciāciju. Tas būtu jādara ar mērķi sekmēt uzņēmumu spēju veikt investīcijas un radīt darbvietas, īpašu uzmanību pievēršot MVU potenciālam.

3.7.

Sociālie ieguvumi rodas, kad tiek izveidotas darbvietas un iedzīvotājiem ikdienā daudzējādā veidā tieši un netieši izmantojot enerģiju. Tomēr mazoglekļa energosistēmas izveide ir milzīgs uzdevums, un tas jāveic tā, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un pienācīgu darbvietu radīšanu, īpaši reģionos, kas bijuši atkarīgi no darbības, kas rada lielas oglekļa dioksīda emisijas; EESK uzsver vajadzību nacionālajos plānos iekļaut pielāgošanās pasākumus un aicina Komisiju sekmēt šādus centienus.

3.8.

Enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām un fiziska piekļuve tai ir galvenais, kas nepieciešams, lai novērstu enerģētisko nabadzību, problēmu, arī kura iedzīvotājiem traucē pāriet uz mazoglekļa risinājumiem. Beidzot būtu jāsāk darboties arī Enerģētiskās nabadzības novērošanas centram. Kā norādīts EESK atzinumā par pirmo Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli “Eiropas iedzīvotāji Enerģētikas savienības panākumus vērtēs pēc ļoti konkrētiem elementiem, tostarp pēc cenām, piekļuves tīkliem, energoapgādes drošības un pēc patērētājiem sniegtās informācijas par viņu izmantoto aprīkojumu”.

3.9.

Runājot par ieguvumiem klimata jomā, bieži par galveno mērķi tiek uzskatīta enerģētikas un klimata mērķrādītāju kā tādu sasniegšana. Tomēr tos vajadzētu skatīt kā ceļu uz galīgo mērķi – iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu un ekonomiskās labklājības nodrošināšanu tā, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana saskaņā ar Parīzes nolīguma prasībām. Turklāt Enerģētikas savienība veicina gaisa piesārņojuma mazināšanu un tādējādi pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību.

3.10.

EESK piekrīt Komisijai, ka Enerģētikas savienība nav nodalāma no citām svarīgām ES politikas jomām, piemēram, tām, kas attiecas uz digitalizāciju, kapitāla tirgiem un investīcijām, prasmēm, aprites ekonomiku un drošību. EESK turklāt uzsver, ka Enerģētikas savienība ir cieši saistīta ar transporta politiku. Transporta jomas enerģētikas un klimata aspekti būtu jārisina kopā ar transporta tirgus jautājumiem.

3.11.

Vispārēji EESK uzsver, ka pārmaiņas praksē ievieš tieši uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji un iedzīvotāji kopumā. Tāpēc EESK atkārtoti aicina veidot ciešu enerģētikas dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Tam vajadzētu notikt visos līmeņos: ES līmenī saistībā ar politikas veidošanu, valstu līmenī saistībā ar enerģētikas un klimata plānu izstrādi un, visbeidzot, vietējā līmenī saistībā ar atbalstu pasākumiem.

4.   Piezīmes par Enerģētikas savienības stāvokli un turpmākajiem soļiem

4.1.   Īstenošana

4.1.1.

Eiropas Komisija ir noteikusi, ka 2016. gads ir izpildes gads. Tā jau ir publicējusi lielāko daļu plānoto Enerģētikas savienības iniciatīvu. Vairums no šīm daudzajām iniciatīvām tomēr vēl ir jāpieņem un jāīsteno. EESK aicina bez traucējumiem pieņemt šīs iniciatīvas un – pirmkārt un galvenokārt – laikus īstenot pasākumus ES līmenī un dalībvalstīs.

4.1.2.

Nozīmīga Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanas procesa daļa ir nacionālie enerģētikas un klimata politikas plāni. Ņemot vērā dažādos apstākļus dalībvalstīs, nacionālo plānu izstrāde ir racionāla pieeja. Plāni būtu jāsagatavo, pamatojoties uz līdzdalību un sadarbību. Vienlaikus ir svarīgi radīt pienācīgu pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu ne tikai to, ka šādi plāni tiek izpildīti, bet arī to, ka tie ir saskaņoti un atbilst kopējiem mērķiem. Jānodrošina arī, ka dalībvalstu, ES un citu dalībnieku uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti.

4.1.3.

Enerģētikas savienības ietvaros pieņemtie lēmumi ir ilgtermiņa lēmumi, kas daļēji ir neatgriezeniski. Tāpēc EESK uzsver, ka visā procesā jāņem vērā ilgtermiņa mērķi. Vienlaikus jānodrošina pietiekams elastīgums gan valstu, gan ES līmenī, jo konkrēto pasākumu īstenošana nenotiek ik gadu bez izmaiņām un ir nepieciešams ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem.

4.1.4.

Vērtējot Enerģētikas savienības stāvokli, nevajadzētu pievērsties tikai politisko mērķu īstenošanai un tiesību aktiem; vissvarīgāk ir izvērtēt reālo situāciju ES līmenī un dalībvalstīs. Tas ir īpaši svarīgi Enerģētikas savienības daudzo mērķu, pīlāru un skaitlisko mērķrādītāju sarežģītības dēļ. EESK sagaida, ka nākamajā progresa ziņojumā par Enerģētikas savienību Komisija izklāstīs praktiskos panākumus un sniegs veiksmīgi īstenotu projektu piemērus, kā arī piemērus plāniem par turpmākajiem soļiem ar mērķi atbalstīt lielāku starpsavienojamību, labāk funkcionējošus tirgus un sociālo pielāgošanos pārejai.

4.1.5.

Tā kā EESK nesen ir sagatavojusi atzinumus par dažādiem pasākumu kopuma “Tīru enerģiju ikvienam” aspektiem, tā atsaucas uz minētajiem atzinumiem, kuros sniegts detalizētāks skatījums par pārvaldību un dažādām Enerģētikas savienības jomām.

4.2.   Infrastruktūra, investīcijas un tirgi

4.2.1.

Pašai enorgosistēmai, kas ir Enerģētikas savienības centrālais elements, ir pienācīgi jādarbojas un jāattīstās. Gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem tai jāatbilst trim pamatmērķiem: enerģētiskā drošība, samērīgas izmaksas un cenas un klimata pārmaiņu mazināšana.

4.2.2.

Enerģētiskā drošība joprojām ir izšķirīgi svarīgs mērķis, jo mūsdienu ekonomika un mūsdienu sabiedrība nevar pat īslaicīgi funkcionēt bez enerģijas. Būtiski enerģētiskās drošība faktori ir pietiekama un stabila enerģētikas infrastruktūra un enerģijas ražošanas jauda, labi funkcionējoši enerģijas tirgi un energoefektivitāte. Enerģētisko drošību nevajadzētu uzskatīt par enerģētiskās neatkarības sinonīmu. Tāpat kā citu preču tirgos, arī enerģijas tirgū gan iekšēja, gan ārēja pārrobežu aprite patiesībā uzlabo apgādes drošību, kā arī palīdz uzturēt konkurētspējīgu cenu līmeni. Tas neizslēdz to, ka ir politiski iemesli izvairīties no lielas atkarība no importētas enerģijas. Vietējo energoavotu attīstīšana ir arī svarīga arī da