3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/2

Tiesnešu darbība palātās

(2017/C 213/02)

Vispārējās tiesas plēnums 2017. gada 8. jūnijā, ņemot vērā tiesneša C. Mac Eochaidh stāšanos amatā, pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, kas tika iesniegts saskaņā ar Reglamenta 13. panta 2. punktu, attiecībā uz laikposmu no 2017. gada 8. jūnija līdz 2019. gada 31. augustam nolēma grozīt 2016. gada 21. septembra (1) lēmumu par tiesnešu darbību palātās, un tiesnešu darbību palātās noteikt šādi:

I paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētāja I. Pelikánová, tiesneši V. Valančius, P. Nihoul, J. Svenningsen un U. C. Öberg.

1. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

I. Pelikánová, palātas priekšsēdētāja;

a)	P. Nihoul un J. Svenningsen, tiesneši;

b)	V. Valančius un U. C. Öberg, tiesneši.

II paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs M. Prek, tiesneši E. Buttigieg, F. Schalin, B. Berke un tiesnese M. J. Costeira.

2. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

M. Prek, palātas priekšsēdētājs;

a)	F. Schalin un M. J. Costeira, tiesneši;

b)	E. Buttigieg un B. Berke, tiesneši.

III paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs S. Frimodt Nielsen, tiesneši V. Kreuschitz, I. S. Forrester, tiesnese N. Półtorak un tiesnesis E. Perillo.

3. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

S. Frimodt Nielsen, palātas priekšsēdētājs;

a)	I. S. Forrester un E. Perillo, tiesneši;

b)	V. Kreuschitz un N. Półtorak, tiesneši.

IV paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs H. Kanninen, tiesneši J. Schwarcz, C. Iliopoulos, L. Calvo-Sotelo Ibáñez-Martín un tiesnese I. Reine.

4. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

H. Kanninen, palātas priekšsēdētājs;

a)	J. Schwarcz un C. Iliopoulos, tiesneši;

b)	L. Calvo-Sotelo Ibáñez-Martín un I. Reine, tiesneši.

V paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs D. Gratsias, tiesnese I. Labucka, tiesneši A. Dittrich, I. Ulloa Rubio un P. G. Xuereb.

5. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

D. Gratsias, palātas priekšsēdētājs;

a)	A. Dittrich un P. G. Xuereb, tiesneši;

b)	I. Labucka un I. Ulloa Rubio, tiesneši.

VI paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs G. Berardis, tiesneši S. Papasavvas, D. Spielmann, Z. Csehi un tiesnese O. Spineanu Matei.

6. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

G. Berardis, palātas priekšsēdētājs;

a)	S. Papasavvas un O. Spineanu Matei, tiesneši;

b)	D. Spielmann un Z. Csehi, tiesneši.

VII paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētāja V. Tomljenović, tiesnese M. Kancheva, tiesnesis E. Bieliūnas, tiesnese A. Marcoulli un tiesnesis A. Kornezov.

7. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

V. Tomljenović, palātas priekšsēdētāja;

a)	E. Bieliūnas un A. Kornezov, tiesneši;

b)	E. Bieliūnas un A. Marcoulli, tiesneši;

c)	A. Marcoulli un A. Kornezov, tiesneši.

VIII paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs A. Collins, tiesnese M. Kancheva, tiesneši E. Bieliūnas, R. Barents un J. Passer.

8. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

A. Collins, palātas priekšsēdētājs;

a)	R. Barents un J. Passer, tiesneši;

b)	M. Kancheva un R. Barents, tiesneši;

c)	M. Kancheva un J. Passer, tiesneši.

IX paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:

palātas priekšsēdētājs S. Gervasoni, tiesneši L. Madise, R. da Silva Passos, tiesnese K. Kowalik-Bańczyk un tiesnesis C. Mac Eochaidh.

9. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

S. Gervasoni, palātas priekšsēdētājs;

a)	L. Madise un R. da Silva Passos, tiesneši;

b)	K. Kowalik-Bańczyk un C. Mac Eochaidh, tiesneši.

Divas palātas, kurās ir četri tiesneši, lietas izskatīs kopā ar piekto tiesnesi, iekļaujot tiesnesi no otras palātas, kurā ir četri tiesneši, izņemot palātas priekšsēdētāju, kurš tiks izraudzīts uz vienu gadu saskaņā ar Reglamenta 8. pantā paredzēto rangu kārtību. 7. palāta tādējādi tiks paplašināta, pievienojot vienu tiesnesi no 8. palātas, un 8. palāta – pievienojot vienu tiesnesi no 7. palātas.

(1) OV 2016, C 392, 2. lpp.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/5

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Krajowa Izba Odwoławcza (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Esaprojekt sp. z o.o./Województwo Łódzkie

(Lieta C-387/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principi - Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas - 48. panta 3. punkts - Iespēja atsaukties uz citu personu iespējām - 51. pants - Piedāvājuma papildināšanas iespēja - 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts - Izslēgšana no dalības publiskā līgumā nopietna pārkāpuma dēļ)

(2017/C 213/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Krajowa Izba Odwoławcza

Pamatlietas puses

Prasītāja: Esaprojekt sp. z o.o.

Atbildētāja: Województwo Łódzkie

Piedaloties: Konsultant Komputer sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisku] līgumu, piegādes valsts [publisku] līgumu un pakalpojumu valsts [publisku] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 51. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka pēc tam, kad ir beidzies noteiktais termiņš kandidatūru iesniegšanai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, komersants, lai pierādītu, ka viņš atbilst nosacījumiem dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iesniedz līgumslēdzējai iestādei dokumentus, kas netika uzrādīti sākotnējā piedāvājumā, piemēram, līgumu, kuru izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot šī komersanta rīcībā nepieciešamās iespējas un resursus attiecīgā līguma izpildei;

Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj komersantam norādīt citas personas iespējas minētās direktīvas 48. panta 3. punkta izpratnē, pievienojot divu citu personu zināšanas un pieredzi, kurām individuāli nav pieprasīto iespēju attiecīgā līguma izpildei, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskatītu, ka attiecīgais līgums ir nedalāms un tādējādi tas ir jāīsteno vienam komersantam, un ka iespējas norādīt vairāku komersantu pieredzi izslēgšana ir saistīta un samērīga ar attiecīgā līguma, kurš tādējādi jāīsteno vienam komersantam, priekšmetu;

Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj komersantam, kurš individuāli piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, norādīt uzņēmumu grupas, kurā tas ir piedalījies citā publiskajā līgumā, pieredzi, ja tas nav faktiski un konkrēti piedalījies šī līguma īstenošanā;

Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts, ar kuru ir ļauts izslēgt komersantu no dalības publiskā līgumā, it īpaši, ja viņš ir atzīts par “vainīgu nopietnā” sniegtās, līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas sagrozīšanā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja attiecīgais komersants ir atzīts par atbildīgu par pietiekami smagu nolaidību, proti, nolaidību, kas var izšķiroši ietekmēt lēmumus par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgšanu vai iekļaušanu publiskajā līgumā, neatkarīgi no tā, vai šis komersants ir rīkojies tīši;

Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam norādīt pieredzi, vienlaicīgi atsaucoties uz diviem vai vairāk kā vienu līgumu, ja vien līgumslēdzēja iestāde šādu iespēju nav tieši izslēgusi atbilstoši prasībām, kas ir saistītas un samērīgas ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu un mērķi.

(1) OV C 431, 1.12.2014.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-274/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Neatkarīgu personu grupu pakalpojumu, kas tiek sniegti to dalībniekiem, atbrīvojums no PVN - 168. panta a) punkts un 178. panta a) punkts - Grupas dalībnieku tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 28. pants - Dalībnieka rīcība savā vārdā grupas interesēs)

(2017/C 213/05)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Dintilhac un C. Soulay)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji – D. Holderer, pārstāve, kam palīdz F. Kremer un P. E. Partsch, avocats, kā arī B. Gasparotti, eksperts)

Rezolutīvā daļa:

paredzot neatkarīgu personu grupām PVN režīmu, kāds tas ir definēts, pirmkārt, 1979. gada 12. februāra Konsolidētā likuma par pievienotās vērtības nodokli 44. panta 1. punkta y) apakšpunktā, aplūkojot to kopsakarā ar Lielhercogistes 2004. gada 21. janvāra noteikumu par neatkarīgu personu grupu pakalpojumu, kas sniegti to dalībniekiem, atbrīvojumu no PVN 2. panta a) punktu un 3. pantu, otrkārt, šo pašu noteikumu 4. pantā, aplūkojot to kopsakarā ar 2004. gada 29. janvāra administratīvo apkārtrakstu Nr. 707, ciktāl tajā komentēts šis 4. pants, un, treškārt, Tirgus uzraudzības komitejas (COBMA) iekšienē darbojošās aktīvās darba grupas sagatavotajā 2008. gada 18. decembra paziņojumā, kas saskaņots ar administration de l’Enregistrement et des Domaines, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi veikti ar Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā, 168. panta a) punktā, 178. panta a) punktā, 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 28. pantā paredzētos pienākumus;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 270, 17.8.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/7

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Obvodní soud pro Prahu (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marcela Pešková, Jiří Peška/Travel Service a.s.

(Lieta C-315/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 3. punkts - Kompensācija pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos - Piemērošanas joma - Atbrīvojums no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma - Gaisa kuģa sadursme ar putnu - Jēdziens “ārkārtēji apstākļi” - Jēdziens “iespējamie pasākumi”, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem vai šādu apstākļu sekām)

(2017/C 213/06)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Obvodní soud pro Prahu

Pamatlietas puses

Prasītāji: Marcela Pešková, Jiří Peška

Atbildētājs: Travel Service a.s.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar Regulas Nr. 261/2004 preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidmašīnas sadursme ar putnu ietilpst “ārkārtēju apstākļu” jēdzienā šīs normas izpratnē;

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidojuma atcelšana vai kavēšanās nav notikusi ārkārtēju apstākļu dēļ, ja šī atcelšana vai kavēšanās ir radusies tādēļ, ka gaisa pārvadātājs ir izmantojis paša izvēlēta eksperta palīdzību, lai veiktu atkārtotas drošības pārbaudes, kas nepieciešamas pēc lidmašīnas sadursmes ar putnu, pēc tam, kad šīs pārbaudes jau ir veicis saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem autorizēts eksperts;

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka “iespējamie pasākumi”, kuri gaisa pārvadātājam ir jāveic, lai samazinātu vai pat novērstu risku sadurties ar putniem un tādējādi atbrīvotos no pienākuma izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kas paredzēts minētās regulas 7. pantā, ietver preventīvu pasākumu veikšanu saistībā ar minēto putnu esamību, ar nosacījumu, ka no tehniskā un administratīvā aspekta šis gaisa pārvadātājs šos pasākumus spēj veikt, ka šie pasākumi tam nerada pārmērīgu slogu salīdzinājumā ar tā uzņēmuma iespējām un ka minētais gaisa pārvadātājs ir pierādījis, ka minētie pasākumi tik tiešām ir īstenoti saistībā ar to lidojumu, kura laikā notikusi sadursme ar putnu; par šo nosacījumu izpildi ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai;

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad iemesls, kādēļ ielidošana ir kavējusies laiku, kas vienāds vai ilgāks par trim stundām, ir ne tikai ārkārtējs apstāklis, no kura būtu bijis iespējams izvairīties ar situācijai atbilstošiem pasākumiem un attiecībā uz kuru gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus tā seku novēršanai, bet arī cits apstāklis, kas šajā kategorijā neietilpst, kavēšanās, kas notikusi šī pirmā minētā apstākļa dēļ, ir jāatskaita no attiecīgās ielidošanas kopējā kavēšanās laika, lai izvērtētu, vai par šo ielidošanas kavēšanos ir jāizmaksā kompensācija saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/8

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Luc Vanderborght

(Lieta C-339/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumu sniegšana - Valsts tiesību akti, ar kuriem absolūtā veidā tiek aizliegta mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumu reklāma - Pārrobežu elementa pastāvēšana - Sabiedrības veselības aizsardzība - Samērīgums - Direktīva 2000/31/EK - Informācijas sabiedrības pakalpojumi - Reklāma interneta vietnē - Reglamentētas profesijas pārstāvis - Profesionālie noteikumi - Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Valsts tiesību normas, kas attiecas uz veselību - Valsts tiesību normas reglamentēto profesiju jomā)

(2017/C 213/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Lietas dalībnieks pamata krimināllietā

Luc Vanderborght

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz tādus valsts tiesību aktus, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedriskā veselība un zobārstniecības profesijas cieņa, no vienas puses, ieviešot vispārēju un absolūtu jebkādas reklāmas aizliegumu saistībā ar mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumiem un, no otras puses, nosakot konkrētas diskrētuma prasības attiecībā uz zobārstniecības prakses izkārtnēm;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kādi ir pamatlietā, ar kuriem vispārējā un absolūtā veidā tiek aizliegta jebkāda reklāma saistībā ar mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumiem, ja ar to tiek aizliegti jebkādi elektronisku komercziņojumu veidi, ieskaitot ar interneta vietnes starpniecību, kuru izveidojis zobārsts;

3)	LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem vispārējā un absolūtā veidā tiek aizliegta jebkāda reklāma saistībā ar mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumiem.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/9

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-502/15) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - 3.–5. un 10. pants - I pielikuma A, B un D punkts - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Kanalizācijas sistēmas - Otrreizēja vai līdzvērtīga attīrīšana - Stingrāka attīrīšana novadīšanai jutīgajās zonās)

(2017/C 213/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Mifsud-Bonnici un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – J. Kraehling, pārstāve, kurai palīdz S. Ford, Barrister)

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot, ka notekūdeņi, kas ir savākti kombinētajā kanalizācijas sistēmā, ar ko savāc Gowerton un Llanelli aglomerāciju komunālos notekūdeņus un lietusūdeņus, tiek savākti un novirzīti attīrīšanai saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK ar komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasībām, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 3., 4. un 10. pantā, kā arī tās I pielikuma A un B punktā paredzētos pienākumus;

neieviešot Ballycastle aglomerācijas komunālo notekūdeņu otrreizējo attīrīšanu un neveicot nekādu Gibraltāra aglomerācijas komunālo notekūdeņu attīrīšanu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs Direktīvas 91/271 4. pantā un tās I pielikuma B. punktā paredzētos pienākumus;

nenodrošinot, ka komunālajiem notekūdeņiem, kuri nonāk Tiverton, Durham (Barkers Haugh), Chester-le-Street Islipā, Broughton Astley, Chilton, Witham un Chelmsford En aglomerāciju kanalizācijas savākšanas sistēmās, pirms to izvadīšanas jutīgajās zonās, tiek piemērota stingrāka attīrīšana par to, kas ir aprakstīta Direktīvas 91/271 4. pantā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs Direktīvas 91/271 5. pantā un tās I pielikuma B. punktā paredzētos pienākumus;

4)	pārējā daļā prasību noraidīt;

5)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 16, 18.1.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/10

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/Brockenhurst College

(Lieta C-699/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Atbrīvojumi - Restorānu pakalpojumi un izklaides pakalpojumi, ko par maksu izglītības iestāde sniedz noteiktai sabiedrības daļai)

(2017/C 213/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāja: Brockenhurst College

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēt kā pakalpojumus, kas “ir cieši saistīti” ar galveno izglītības pakalpojumu, un tādējādi atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) var tādas darbības, kas veiktas tādos apstākļos kā pamatlietā, kuras ietver augstākās izglītības iestādes studentu arodapmācību ietvaros un par samaksu sniegtus restorānu pakalpojumus un izklaides pakalpojumus trešām personām, ja pakalpojumi ir nepieciešami šo studentu apmācībai un to mērķis nav šai iestādei gūt papildu ienākumus, veicot darījumus, tieši konkurējot ar komercuzņēmumiem, kas ir PVN maksātāji – kā restorāni vai skatītāju zāles, – tas savukārt ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 78, 29.2.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/11

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde/Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

(Lieta C-13/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 95/46/EK - 7. panta f) punkts - Personas dati - Personas datu apstrādes likumības nosacījumi - Jēdziens “vajadzība trešās personas likumīgo interešu ievērošanai” - Lūgums izpaust tāda indivīda personas datus, kas ir atbildīgs par ceļu satiksmes negadījumu, lai celtu prasību tiesā - Datu apstrādātāja pienākums apmierināt šādu lūgumu - Neesamība)

(2017/C 213/10)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde

Atbildētāja: Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7. panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā nav paredzēts pienākums izpaust personas datus trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība. Tomēr šīs direktīvas 7. panta f) punktā ir pieļauta šāda datu izpaušana, pamatojoties uz valsts tiesībām.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/11

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Oussama El Dakkak, Intercontinental SARL/Administration des douanes et droits indirects

(Lieta C-17/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 1889/2005 - Skaidras naudas, ko ieved Eiropas Savienībā vai izved no tās, kontrole - 3. panta 1. punkts - Fiziska persona, kas ieceļo Savienībā vai izceļo no tās - Deklarēšanas pienākums - Dalībvalsts lidostas starptautiskā tranzīta zona)

(2017/C 213/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: Oussama El Dakkak un Intercontinental SARL

Atbildētājs: Administration des douanes et droits indirects

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais deklarēšanas pienākums ir piemērojams dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/12

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Landgericht Stralsund (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HanseYachts AG/Port D’Hiver Yachting SARL, Société Maritime Côte D’Azur, Compagnie Generali IARD SA

(Lieta C-29/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 27. pants - Lis pendens - Tiesa, kurā pirmajā celta prasība - 30. panta 1. punkts - “Dokumenta par lietas ierosināšanu” vai “ekvivalenta dokumenta” jēdziens - Pieteikums par tiesu ekspertīzi, lai pirms tiesvedības saglabātu vai konstatētu pierādījumu par faktiem, kas varētu būt pamats vēlākai prasībai tiesā)

(2017/C 213/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Stralsund

Pamatlietas puses

Prasītāja: HanseYachts AG

Atbildētājas: Port D’Hiver Yachting SARL, Société Maritime Côte D’Azur, Compagnie Generali IARD SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 27. panta 1. punkts un 30. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lis pendens gadījumā datums, kurā tikusi uzsākta procedūra, lai panāktu pierādījumu savākšanas pasākuma noteikšanu, pirms tiesvedības uzsākšanas, nevar būt datums, kurā “uzskata, ka prasība ir celta” 30. panta 1. punkta izpratnē tiesā, kurai tiek lūgts lemt par prasību pēc būtības, kas ir tikusi celta šajā pašā dalībvalstī šā pasākuma rezultātā.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/12

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko uzsākusi A Oy

(Lieta C-33/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 148. panta d) punkts - Atbrīvojums no nodokļa - Pakalpojumu sniegšana, lai apmierinātu jūras kuģu un to kravu tiešās vajadzības - Iekraušana kuģī un izkraušana no tā, ko apakšuzņēmums veicis starpnieka vārdā)

(2017/C 213/13)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

A Oy

piedaloties: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 148. panta d) punkts ir interpretējams tādējādi, ka kravas iekraušanas kuģī vai izkraušanas no tā pakalpojumi ir pakalpojumi, kas sniegti šīs direktīvas 148. panta a) punktā minētu kuģu kravas tiešām vajadzībām;

Direktīvas 2006/112 148. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, no nodokļa ir atbrīvojami ne tikai tie kravas iekraušanas vai izkraušanas šīs direktīvas 148. panta a) punktā minētā kuģī pakalpojumi, kas veikti šo pakalpojumu tirdzniecības pēdējā stadijā, bet arī agrākās stadijās sniegti pakalpojumi, ja šādu pakalpojumu ir sniedzis tirgus dalībnieka apakšuzņēmējs, kurš pēc tam par to izsniedz rēķinu ekspeditoram vai pārvadājumu uzņēmumam, un, otrkārt, no nodokļa ir atbrīvojami arī kravas iekraušanas un izkraušanas pakalpojumi, kas sniegti šīs kravas īpašniekam, kā tās eksportētājs vai importētājs.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/13

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Comercializadora Eloro, SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Zumex Group, SA

(Lieta C-71/16 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “ZUMEX”, reģistrācijas pieteikums - Vārdiskas preču zīmes “ZUMEX” īpašnieka iebildumi - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 15. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunkts un 42. panta 2. punkts - Izmantošanas pierādījumi - Izmantošana Eiropas Savienībā - 76. panta 2. punkts - Papildu izmantošanas pierādījumi, kas novēloti iesniegti procesā Apelācijas padomē - Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) novērtējuma brīvība)

(2017/C 213/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comercializadora Eloro, SA (pārstāvis – J. L. de Castro Hermida, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Palmero Cabezas), Zumex Group, SA (pārstāve – M. C. March Cabrelles, advokāte)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Comercializadora Eloro SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 191, 30.5.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/14

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-98/16) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Nodokļi - Kapitāla brīva aprite - LESD 63. pants - EEZ līguma 40. pants - Mantojuma nodoklis - Legāti bezpeļņas organizācijām - Izdevīgākas likmes piemērošana organizācijām, kuras pastāv vai likumīgi izveidotas Grieķijā, kā arī līdzīgām ārvalstu organizācijām ar nosacījumu par savstarpējību - Atšķirīga attieksme - Ierobežojums - Pamatojums)

(2017/C 213/15)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Roels un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – M. Tassopoulou un V. Karra)

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un paturot spēkā tiesisko regulējumu, kurā – ar nosacījumu par savstarpējību – paredzēta izdevīgāka mantojuma nodokļa likme legātiem citās Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētām bezpeļņas organizācijām, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 63. pantā un 1992. gada 2. maija EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 145, 25.4.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/14

Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – August Storck KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-417/16 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Absolūti atteikuma pamati - Grafiska preču zīme - Četrstūrveida iepakojuma baltā un zilā krāsā attēlojums - Atšķirtspēja)

(2017/C 213/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: August Storck KG (pārstāves – I. Rohr un P. Goldenbaum, advokātes)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	August Storck KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 428, 21.11.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/15

Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 27. aprīļa rīkojums (Tribunalul Specializat Mureș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Michael Tibor Bachman/FAER IFN SA

(Lieta C-535/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - 2. panta b) apakšpunkts - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Jēdziens “patērētājs” - Fiziska persona, kas noslēgusi pārjaunojuma līgumu ar kredītiestādi, lai izpildītu aizdevuma atmaksas saistības, kuras attiecībā pret šo kredītiestādi ir uzņēmusies komercsabiedrība)

(2017/C 213/17)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Specializat Mureș

Pamatlietas puses

Prasītājs: Michael Tibor Bachman

Atbildētāja: FAER IFN SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kura pārjaunojuma līguma rezultātā ir uzņēmusies līgumisku pienākumu attiecībā pret kredītiestādi atmaksāt tai tādus aizdevumus, kas sākotnēji tika piešķirti komercsabiedrībai ar tās saimniecisko darbību saistītiem mērķiem, var tikt uzskatīta par patērētāju šīs normas izpratnē, ja šai konkrētai fiziskai personai nav acīmredzamas saiknes ar minēto sabiedrību un ja tā ir šādi rīkojusies tādu mērķu dēļ, kas nav saistīti ar tās profesionālo darbību, bet savas saiknes dēļ ar šo sabiedrību iepriekš kontrolējošo personu, kā arī ar personām, kuras parakstīja sākotnējo aizdevuma līgumu papildlīgumus (galvojuma līgumus vai nekustamā īpašuma garantiju/hipotekāros līgumus).

(1) OV C 38, 6.2.2017.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. janvārī iesniedza Verwaltungsgericht Minden (Vācija) – Daher Muse Ahmed/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-36/17)

(2017/C 213/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Minden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Daher Muse Ahmed

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Eiropas Savienības Tiesa (trešā palāta) ar 2017. gada 5. aprīļa rīkojumu ir nospriedusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1), tiesību normas un principi, kas tieši vai netieši reglamentē atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas termiņus, nav piemērojami tādā situācijā kā pamatlietā, kurā trešās valsts valstspiederīgais ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu vienā dalībvalstī pēc tam, kad cita dalībvalsts viņam bija piešķīrusi alternatīvās aizsardzības statusu.

(1) OV L 180, 31. lpp.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-227/15 Redpur GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 16. februārī iesniedza Redpur GmbH

(Lieta C-86/17 P)

(2017/C 213/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Redpur GmbH (pārstāvis – S. Schiller, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Redwell Manufaktur GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-227/15 un iebildumus noraidīt;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies šajā tiesvedībā;

—	piespriest Redwell Manufaktur GmbH atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies procesā EUIPO Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Redpur” attiecībā uz 11. klasē ietilpstošajām precēm – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 934 305

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra lietas dalībniece

Iebildumu procesā pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska un grafiska preču zīme Nr. 004769717 “redwell INFRAROT HEIZUNGEN” attiecībā uz 11. klasē ietilpstošajām precēm; Austrijas vārdiska preču zīme Nr. 232549 “Redwell” attiecībā uz 11. klasē ietilpstošajām precēm; starptautiska vārdiska preču zīme (WIPO) ar reģistrācijas numuru 914971 “Redwell” attiecībā uz 11. klasē ietilpstošajām precēm un Austrijas firmu nosaukumi “REDWELL Manufaktur GmbH” attiecībā uz apkures sistēmām un telpu apkures ierīcēm, it īpaši, infrasarkaniem sildītājiem un apkures iekārtām

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelācijas padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītais pamats: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums (1)

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. martā iesniedza Commissione tributaria provinciale di Roma (Itālija) – Luigi Bisignani/Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale 1 di Roma

(Lieta C-125/17)

(2017/C 213/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Roma

Pamatlietas puses

Prasītājs: Luigi Bisignani

Atbildētājs: Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale 1 di Roma

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 64. pants, lasot to kopsakarā ar iepriekšējo 63. pantu un nākamo 65. pantu, kā arī Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES (1), kuros attiecīgi tiek pieļauts valsts tiesiskajā regulējumā saglabāt ierobežojumus, kas bija spēkā 1993. gada 31. decembrī, tā kapitāla apritei, kura tiek veikta no trešām valstīm vai uz tām, lai novērstu potenciālos ienākumu zaudējumus dalībvalstīm un savāktu pierādījumus par to darījumu neatbilstību vai nelikumību, kuri, iespējams, ir pretrunā nodokļu tiesību aktiem vai tos pārkāpj, un, pamatojoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem Līguma par Eiropas Savienību 5. panta izpratnē, nodalīt nodokļu maksātājus, kuri ir atšķirīgā stāvoklī viņu dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas dēļ, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā 2013. gada 6. augusta Likuma Nr. 97 (2013. gada Eiropas Likums), 9. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta izpratnē – vismaz atbilstoši abu pušu piedāvātajai interpretācijai – drīzāk galīgi ir atcelts (nekā pārformulēts) nodokļu pārkāpums, kas ir paredzēts un sodāms atbilstoši 1990. gada 28. jūnija Dekrētlikuma Nr. 167 4. un 5. pantam, kurš ar grozījumiem ir pārveidots par 1990. gada 4. augusta Likumu Nr. 227, turklāt nenošķirot atbilstoši dažādajām situācijām kapitāla apritē starp Savienības dalībvalstīm un apritē, kas notiek starp dalībvalstīm un valstīm vai teritorijām ar privileģētām nodokļu sistēmām?

(1) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (ov L 64, 1. lpp.).

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. martā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Peugeot Deutschland GmbH/Deutsche Umwelthilfe eV

(Lieta C-132/17)

(2017/C 213/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Peugeot Deutschland GmbH

Atbildētāja: Deutsche Umwelthilfe eV

Prejudiciālais jautājums

Vai persona, kurai interneta pakalpojumā YouTube ir izveidots videokanāls, kurā interneta lietotājiem pēc pieprasījuma ir pieejami īsi reklāmas video par jaunu vieglo automobiļu modeļiem, sniedz audiovizuālo mediju pakalpojumu Direktīvas 2010/13/ES (1) 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (OV L 95, 1. lpp.).

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. martā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Calabria (Itālija) – Lloyd’s of London/Agenzia Regionale per la Protezione dell’Ambiente della Calabria

(Lieta C-144/17)

(2017/C 213/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Calabria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lloyd’s of London

Atbildētāja: Agenzia Regionale per la Protezione dell’Ambiente della Calabria

Prejudiciālais jautājums

Vai konkurences jomu regulējošajās Eiropas tiesību normās noteiktajiem principiem, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī no tiem izrietošajiem principiem, kā, piemēram, piedāvājumu autonomijas un konfidencialitātes principam, ir pretrunā tāds judikatūrā interpretēts valsts tiesiskais regulējums, kas atļauj vienā un tajā pašā vienas līgumslēdzējas iestādes izsludinātā konkursā vienlaikus piedalīties dažādiem sindikātiem, kuri piederīgi Lloyd’s of London un kuru piedāvājumus ir parakstījusi viena vienīga persona – ģenerālpārstāvis [attiecīgajā] valstī?

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. martā iesniedza Landgericht München I (Vācija) – Bastei Lübbe GmbH & Co. KG/Michael Strotzer

(Lieta C-149/17)

(2017/C 213/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bastei Lübbe GmbH & Co. KG

Atbildētājs: Michael Strotzer

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2001/29/EK (1) 8. panta 1. un 2. punkts saistībā ar tās 3. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka “efektīvas un preventīvas sankcijas darba publiskošanas tiesību pārkāpuma gadījumā” pastāv vēl arī tad, ja interneta pieslēguma, kuru izmantojot ir izdarīti autortiesību pārkāpumi datņu apmaiņas rezultātā, īpašnieks nav atbildīgs par zaudējumiem, ja pieslēguma īpašnieks nosauc vismaz vienu ģimenes locekli, kurš papildus viņam varēja piekļūt šim interneta pieslēgumam, bet detalizēti nepaziņo atbilstīgās papildu pārbaudēs noskaidrotu laiku un veidu, kad un kā šis ģimenes loceklis ir lietojis internetu?

Vai Direktīvas 2004/48/EK (2) 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “efektīvi pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai” pastāv vēl arī tad, ja interneta pieslēguma, pa kuru ir izdarīti autortiesību pārkāpumi datņu apmaiņas rezultātā, īpašnieks nav atbildīgs par zaudējumiem, ja pieslēguma īpašnieks nosauc vismaz vienu ģimenes locekli, kurš papildus viņam varēja piekļūt šim interneta pieslēgumam, bet detalizēti nepaziņo atbilstīgās papildu pārbaudēs noskaidrotu laiku un veidu, kad un kā šis ģimenes loceklis ir lietojis internetu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV, L 167, 10. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, OV L 157, 45. lpp.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi SpA/Rete Ferroviaria Italiana SpA

(Lieta C-152/17)

(2017/C 213/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi SpA

Atbildētāja apelācijas instancē: Rete Ferroviaria Italiana SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesībām (it īpaši LES 3. panta 3. punktam, LESD 26., 56.-58. un 101. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam) un Direktīvai 2004/17 (1) atbilst tāda valsts tiesību interpretācija, kura nepieļauj cenu izmaiņas līgumos, kuri attiecas uz t.s. īpašajām nozarēm, īpaši līgumos nozarēs, kuru priekšmets nav minēts pašā direktīvā, bet ko ar īpašajām nozarēm saista instrumentāla saite?

Vai Direktīva 2004/17 (ja tiktu uzskatīts, ka cenu izmaiņu nepieļaušana visos līgumos, kas noslēgti un tiek piemēroti t.s. īpašajās nozarēs, izriet tieši no tās) atbilst Eiropas Savienības principiem (it īpaši LES 3. panta 1. punktam, LESD 26., 56.-58. un 101. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam), “ņemot vērā to, ka tā ir netaisnīga, nesamērīga, izmaina līgumisko līdzsvaru un tādējādi – iespaido efektīva tirgus noteikumus”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.).

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. aprīlī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Morgan Stanley & Co International plc/Ministre de l'Économie et des Finances

(Lieta C-165/17)

(2017/C 213/26)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Morgan Stanley & Co International plc

Atbildētājs: Ministre de l'Économie et des Finances

Prejudiciālie jautājumi

Gadījumā, ja pirmajā dalībvalstī reģistrētas filiāles izdevumi ir tikai un vienīgi saistīti ar tās galvenā biroja, kas reģistrēts citā dalībvalstī, darījumiem, vai Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) 17. panta 2., 3. un 5. punkta un 19. panta 1. punkta normas, kas ir pārņemtas Direktīvas 2006/112/EK (2) 168, 169. un 173. līdz 175. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka no tām izriet, ka filiāles dalībvalsts piemēro šiem izdevumiem filiāles atskaitāmo daļu, kas noteikta ievērojot darījumu, ko tā veic valstī, kur tā ir reģistrēta, un šajā valstī piemērojamos noteikumus, vai galvenā biroja atskaitāmo daļu, vai arī konkrētu atskaitāmo daļu, kombinējot noteikumus, ko piemēro dalībvalstīs, kur ir reģistrēta filiāle un galvenais birojs, it īpaši attiecībā uz iespējama izvēles režīma darījumu aplikšanai ar pievienotās vērtības nodokli pastāvēšanu?

2)	Kādi noteikumi ir jāpiemēro īpašajā gadījumā, ja ar filiāles izdevumiem sniedz ieguldījumu tās darījumu veikšanai valstī, kur tā ir reģistrēta, un galvenā biroja darījumu veikšanai, it īpaši attiecībā uz jēdzieniem vispārējās izmaksas un atskaitāmā daļa?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. aprīlī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Nachalnik na Mitnitsa Varna/Saksa OOD

(Lieta C-185/17)

(2017/C 213/27)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Varna

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Nachalnik na Mitnitsa Varna

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Saksa OOD

Prejudiciālie jautājumi

Vai noteikums, kas ir ietverts skaidrojumā standarta EN 590 – tagad EN 590:2014 – 3. tabulā un kurā ir noteikts, ka “Eiropas Savienības muitas tarifa vajadzībām lietoto gāzeļļas definīciju ir iespējams nepiemērot klasēm, kas paredzētas izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām” [neoficiāls tulkojums], nozīmē, ka ir iespējams, ka šim degvielas veidam nav piemērojami muitas tarifa vispārīgie noteikumi 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā, lai noteiktu precei piemērojamo muitas tarifu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un ja prece, par kuru rodas muitas parāds, ir atbilstīga “izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētas dīzeļdegvielas” definīcijai atbilstoši standartam EN 590: vai tā ir klasificējama ar Kombinētās nomenklatūras muitas tarifa kodu 2710 19 43 kā “gāzeļļa”, vai arī ir jāpiemēro kopējā muitas tarifa vispārīgie noteikumi 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, pēc kādiem kritērijiem ir jānovērtē, kad ir piemērojama Eiropas Savienības muitas tarifa vajadzībām lietotā gāzeļļas definīcija un kad ir jāizmanto testēšanas prasības un metodes saskaņā ar standartu EN 590, lai noteiktu precei piemērojamo muitas tarifu?

4)	Vai kopējā muita tarifa 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktā minētās testēšanas metodes un rādītāji ir pietiekami, lai pilnībā un precīzi raksturotu preci kā “gāzeļļu”, vai arī ir jāņem vērā visi ķīmiskie rādītāji, kas tai ir raksturīgi?

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Nova Kreditna Banka Maribor d.d./Slovēnijas Republika

(Lieta C-215/17)

(2017/C 213/28)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nova Kreditna Banka Maribor d.d.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums, kas grozīts ar Direktīvu 2013/37 (konsolidētā redakcija), – ņemot vērā minimālās saskaņošanas pieeju, – ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskajā regulējumā var tikt atļauta neierobežota (absolūta) piekļuve visai informācijai, kas izriet no autortiesību līgumiem un konsultāciju līgumiem, pat tad, ja tie ir definēti kā komercnoslēpums, un minētajā tiesiskajā regulējumā šī piekļuve ir paredzēta tikai attiecībā uz subjektiem, kuri ir pakļauti valsts dominējošai ietekmei, bet ne attiecībā arī uz pārējiem atbildīgajiem subjektiem, un vai interpretāciju iespaido arī Regula (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz normām par informācijas izpaušanu, un konkrēti tādējādi, ka piekļuve publiska rakstura informācijai saskaņā ar Direktīvu 2003/98 nevar būt plašāka, nekā paredzēts vienotajās normās datu izpaušanas jomā, kas noteiktas minētajā regulā?

Vai Regula Nr. 575/2013, aplūkojot to no tiesību normu, kuras reglamentē informācijas par banku komercdarbību izpaušanu, aspekta, un, precīzāk, 446. pants un 432. panta 2. punkts, kas ietverti minētās regulas Astotajā daļā, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajām tiesību normām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas uzliek pienākumu bankai, kura atrodas vai ir atradusies publisko tiesību subjekta dominējošā ietekmē, izpaust informāciju par līgumiem, kuri noslēgti par konsultāciju pakalpojumu, advokātu pakalpojumu, intelektuālās darbības veicēju (autoru) pakalpojumu un citu intelektuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, un, precīzāk, informāciju par noslēgtā darījuma veidu, līgumpartneri (attiecībā uz juridiskām personām: nosaukumu, juridisko adresi un komercdarbības veikšanas adresi), līguma vērtību, atsevišķu maksājumu summām, līguma noslēgšanas datumu, līgumattiecību ilgumu un analogiem datiem, kuri izriet no līgumu pielikumiem – informāciju, kura visa ir radusies pakļautības dominējošajai ietekmei laikā –, neparedzot nekādus izņēmumus no minētā pienākuma un nedodot iespēju līdzsvarot plašas sabiedrības interesi piekļūt datiem un bankas interesi saglabāt komercnoslēpumu, ja attiecīgajā gadījumā nav starptautisku elementu?

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/22

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 17. februāra spriedumu lietā T-40/15 ASPLA un Armando Álvarez/Eiropas Savienība 2017. gada 27. aprīlī iesniedza Plásticos Españoles, S.A. (ASPLA) un Armando Álvarez, S.A.

(Lieta C-222/17 P)

(2017/C 213/29)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Plásticos Españoles, S.A. (ASPLA) un Armando Álvarez, S.A. (pārstāvji – S. Moya Izquierdo un M. Troncoso Ferrer, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienība

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 17. februāra spriedumu lietā T-40/15 un piespriest Eiropas Savienībai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzinājumu 3 495 038,66 euro apmērā par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas izdarīto Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pārkāpumu, šim atlīdzinājumam pieskaitot arī kompensācijas un nokavējuma procentus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pamatojuma nesniegšana un kļūda tiesību piemērošanā, aprēķinot no rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākšanai pagājušā laikposma pienācīgo ilgumu.

2.	Kļūda tiesību piemērošanā, vērtējot par naudas soda summu maksājamos procentus kā kaitējumu.

3.	Kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot principu, ka ir aizliegts pārsniegt prasījuma robežas.

4.	Apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību uz aizstāvību pārkāpums saistībā ar nodarītā materiālā kaitējuma vērtējumu.

5.	Kļūda tiesību piemērošanā, jo pārsūdzētajā spriedumā ir zīmīga pretruna jautājumā par to, par kādu laikposmu ir jāmaksā atlīdzinājums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. maijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Erdem Deha Altiner un Isabel Hanna Ravn/Udlændingestyrelsen

(Lieta C-230/17)

(2017/C 213/30)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Pieteicēji: Erdem Deha Altiner un Isabel Hanna Ravn

Atbildētājs: Udlændingestyrelsen

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pantā, interpretējot to kopā un pēc analoģijas ar Brīvas pārvietošanās direktīvu (1), dalībvalstij ir liegts atteikt piešķirt atvasinātās uzturēšanās tiesības trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir Savienības pilsoņa, kurš ir minētās dalībvalsts pilsonis, ģimenes loceklis, šim pilsonim atgriežoties šajā pašā dalībvalstī pēc tam, kad viņš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ja ģimenes locekļa ierašanās attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai iesniegtais pieteikums par uzturēšanās tiesību izmantošanu nav attiecīgā Savienības pilsoņa atgriešanās pašsaprotams turpinājums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – E

(Lieta C-240/17)

(2017/C 213/31)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: E

Atbildētājs: Maahanmuuttovirasto (Valsts imigrācijas birojs, Somija)

Prejudiciālie jautājumi

Vai konvencijas, ar kuru īsteno Šengenas nolīgumu, 25. panta 2. punktā paredzētajam pienākumam apspriesties starp Līgumslēdzējām valstīm ir juridiskas sekas, uz kurām trešās valsts valstspiederīgais var atsaukties gadījumā, kad viena Līgumslēdzēja valsts attiecībā pret viņu izdod ieceļošanas aizliegumu visā Šengenas zonas teritorijā un atgriešanas uz viņa izcelsmes valsti lēmumu tādēļ, ka viņš apdraud sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību?

Ja, pieņemot lēmumu par ieceļošanas aizliegumu, ir piemērojams iepriekš minētās konvencijas 25. panta 2. punkts, vai tad ir jāuzsāk apspriede pirms lēmuma par ieceļošanas aizliegumu pieņemšanas, vai šo apspriedi var veikt tikai pēc tam, kad atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu ir jau pieņemti [?]

Ja šo apspriedi var veikt tikai pēc tam, kad atgriešanas lēmums un lēmums par ieceļošanas aizliegumu ir jau pieņemti, vai tas, ka starp Līgumslēdzējām valstīm notiek apspriede un otra Līgumslēdzēja valsts nav paziņojusi, ka tā paredz atsaukt trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās atļauju, var būt šķērslis trešās valsts valstspiederīgā atgriešanai uz viņa izcelsmes valsti un ieceļošanas aizlieguma visā Šengenas zonas teritorijā spēkā stāšanās?

4)	Kas ir jādara vienai Līgumslēdzējai valstij gadījumā, kad uzturēšanās atļaujas izsniedzēja Līgumslēdzēja valsts, neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, nav ieņēmusi nostāju par uzturēšanas atļaujas atsaukšanu, kuru tā ir izsniegusi trešās valsts valstspiederīgajam?

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija spriedums – Sotiropoulou u.c./Padome

(Lieta T-531/14) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Ekonomikas un monetārā politika - Lēmumi, kas adresēti dalībvalstij, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju - Pensijas tiesību samazināšana un atcelšana Grieķijā - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2017/C 213/32)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Leïmonia Sotiropoulou (Patras, Grieķija) un 63 citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvis – K. Chrysogonos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. de Gregorio Merino, E. Chatziioakeimidou un E. Dumitriu-Segnana)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-P. Keppenne un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 268. pantu, par zaudējumu atlīdzību saistībā ar kaitējumu, kas prasītājiem šķietami esot radies, pieņemot Grieķijas Republikai adresētos Padomes lēmumus, tādējādi aktivizējot LESD 126. pantā paredzēto mehānismu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Leïmonia Sotiropoulou un citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 12. maija spriedums – Costa/Parlaments

(Apvienotās lietas T-15/15 un T-197/15) (1)

(Parlamenta deputātu atalgojums - Izdienas pensija - Atcelšana - Atgūšana - Noteikums par pārklāšanās novēršanu - Noteikumi par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Atsauce uz valsts tiesību aktiem - Noteikumu par deputātu mūža pabalstiem 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts - Atlīdzības saņemšana par Itālijas ostas iestādes priekšsēdētāja amata pienākumu veikšanu - Tiesiskā paļāvība)

(2017/C 213/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Paolo Costa (Venēcija, Itālija) (pārstāvji – G. Orsoni un M. Romeo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – G. Corstens un S. Seyr)

Priekšmets

Divas prasības atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Parlamenta Prezidija 2014. gada 20. oktobra un 2015. gada 9. februāra lēmumus, kas attiecīgi skar prasītājam piešķirtās pagaidu vecuma pensijas atcelšanu un šajā ziņā samaksātās summas EUR 49 770,42 apmērā atgūšanu, kā arī 2015. gada 23. februāra paziņojumu par parādu 2015-239 saistībā ar minētās summas atgūšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Paolo Costa sedz tiesāšanās izdevumus un tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Landeskreditbank Baden-Württemberg/ECB

(Lieta T-122/15) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkts - Regulas (ES) Nr. 468/2014 70. panta 1. punkts - Vienotais uzraudzības mehānisms - ECB pilnvaras - Valsts iestāžu veikta decentralizēta īstenošana - Kredītiestādes nozīmīguma novērtēšana - ECB tiešās uzraudzības nepieciešamība)

(2017/C 213/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji A. Glos, K. Lackhoff un M. Benzing, vēlāk A. Glos un M. Benzing, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – sākotnēji E. Koupepidou, R. Bax un A. Riso, vēlāk E. Koupepidou un R. Bax, piedaloties H.-G. Kamann, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un K.-P. Wojcik)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt ECB 2015. gada 5. janvāra lēmumu ECB/SSM/15/1, kurš pieņemts, piemērojot Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko [ECB] uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 6. panta 4. punktu un 24. panta 7. punktu un ar kuru ECB ir noraidījusi to, ka prasītāja būtu mazāk nozīmīga iestāde šīs pašas regulas 6. panta 4. punkta izpratnē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 178, 1.6.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Barqawi/Padome

(Lieta T-303/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2017/C 213/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ahmad Barqawi (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – J.-P. Buyle un L. Cloquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji G. Étienne un N. Rouam, vēlāk G. Étienne un S. Kyriakopoulou, un visbeidzot S. Kyriakopoulou)

Priekšmets

Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2015/383, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2015, L 64, 41. lpp.), un Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/375, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2015, L 64, 10. lpp.), ciktāl prasītāja vārds ir ierakstīts to personu un vienību sarakstā, kam piemēro ierobežojošos pasākumus

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2015/383, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, un Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/375, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, ciktāl tie attiecas uz Ahmad Barqawi;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina A. Barqawi tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 245, 27.7.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Abdulkarim/Padome

(Lieta T-304/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2017/C 213/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mouhamad Wael Abdulkarim (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji – J.-P. Buyle un L. Cloquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji G. Étienne un N. Rouam, vēlāk G. Étienne un S. Kyriakopoulou, un visbeidzot S. Kyriakopoulou)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina M. W. Abdulkarim tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 245, 27.7.2015.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – KK/EASME

(Lieta T-376/15) (1)

(Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” - Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus darba programmai 2014.–2015. gadam - Programma inovāciju MVU atbalstam - EASME lēmums, ar kuru priekšlikums atzīts par neatbilstīgu - Noteikums par “vienotu pieteikumu” - Novērtējuma pārskatīšanas procedūra - Interneta portāla priekšlikumu iesniegšanai īslaicīga nepieejamība - Kļūda vērtējumā - Procesuālo noteikumu pārkāpums - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2017/C 213/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: KK (pārstāvis – J.-P. Spitzer, advokāts)

Atbildētāja: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) (pārstāvji – A. Pallares Allueva un E. Fierro Sedano, kuriem palīdz A. Duron un D. Waelbroeck, advokāti)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt EASME2015. gada 15. jūnija lēmumu, ar kuru EASME noraidīja prasītājas priekšlikumu, kas iesniegts, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un informāciju par saistītām darbībām, uz kurām attiecas Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam) un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma (2014.–2018. gadam), kas papildina pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (OV 2013, C 361, 9. lpp), un, otrkārt, prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 268. pantu, un kurā lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot radušies šī noraidījuma dēļ.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	KK atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Metronia/EUIPO – Zitro IP (“TRIPLE O NADA”)

(Lieta T-159/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TRIPLE O NADA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “TRIPLE BINGO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 213/38)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Metronia, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – A. Vela Ballesteros, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zitro IP Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – A. Canela Giménez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 15. februāra lēmumu lietā R 2605/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Zitro IP un Metronia

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Metronia, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-71/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2007. gada novērtējums - Kļūdas tiesību piemērošanā - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 213/39)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji – sākotnēji G. Nuvoli un F. Martin, vēlāk G. Nuvoli un G. Faedo, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-82/12, EU:F:2015:166), ar ko tiek lūgts šo spriedumu daļēji atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus un atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 118, 4.4.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-73/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Psiholoģiska vardarbība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Kļūdas tiesību piemērošanā - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 213/40)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji G. Nuvoli un T. Gilliams, pēc tam G. Nuvoli un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-37/12, EU:F:2015:162), lūdzot daļēji atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 118, 4.4.2016.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/30

Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – Computer Market/EUIPO (“COMPUTER MARKET”)

(Lieta T-111/17)

(2017/C 213/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Computer Market (Sofija, Bulgārija) (pārstāve – B. Dimitrova, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “COMPUTER MARKET” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 688 477

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 13. decembra lēmums lietā R 1778/2016-2

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 60. panta 1. punkta pārkāpums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/31

Prasība, kas celta 2017. gada 6. aprīli – Amplexor Luxembourg/Komisija

(Lieta T-211/17)

(2017/C 213/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amplexor Luxembourg Sàrl (Bertrange, Luksemburga) (pārstāvis –J.-F. Steichen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pieņemt šo prasību tās pašreizējā formā;

—	pēc būtības atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2017. gada 13. februāra lēmumu;

—	līdz ar to atcelt iepirkuma procedūru Nr. 10651;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	saglabāt prasītājai visas pārējās tiesības, prasījumus un rīcības iespējas.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2017. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru prasītāja ir ierindota otrajā vietā iepirkumā AO 10651 – “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā” (OV S) publicējamo paziņojumu apstrāde (OV 2016/S 143-258115).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības tiesību un principu pārkāpums, ciktāl Publikāciju birojs, pretendentiem, kuri piedāvājuma iesniegšanas brīdī nebija Publikāciju biroja līgumpartneri, piedāvājot iespēju izmantot lielāku finansējuma piešķīrumu pārņemšanas izmaksu segšanai, esot acīmredzami pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu. Prasītājas ieskatā šāda rīcība ir ne tikai klaji diskriminējoša, bet arī klaji neatbilstoša publisko iepirkumu jēgai un pamatiem.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/31

Prasība, kas celta 2017. gada 20. aprīlī – SE/Padome

(Lieta T-231/17)

(2017/C 213/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SE (pārstāve – N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Individuālo tiesību nodaļas 2016. gada 22. jūnija lēmumu, ar kuru prasītājam tika atteikts atzīt mazmeitu par viņa apgādībā esošu bērnu;

—	atcelt, ja nepieciešams, 2017. gada 24. janvāra tiešo lēmumu noraidīt sūdzību, ko prasītājs iesniedza 2016. gada 19. septembrī;

un tādējādi,

—	atzīt, ka prasītāja mazmeita ir viņa apgādībā no 2016. gada 13. jūnija atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktajam;

—	atzīt prasītāja mazmeitas tiesības uz apdrošināšanu slimības gadījumiem (RCAM) ar prasītāju kā starpnieku no 2016. gada 13. jūnija;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī kļūdām Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta trešās daļas vērtējumā un interpretācijā, ko Padome esot pieļāvusi, pieņemot apstrīdētos lēmumus.

2.	Otrais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu.

3.	Trešais pamats attiecas uz Pamattiesību hartas 24. panta pārkāpumu.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/32

Prasība, kas celta 2017. gada 20. aprīlī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-233/17)

(2017/C 213/44)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, P. Estêvão un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 14. janvāra Īstenošanas lēmumu C(2017) 766, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to no finansējuma ir izslēgti Portugāles deklarētie izdevumi saskaņā ar “POSEI – īpaši piegādes nosacījumi” (EUR 1 288 044,79) un “tiešajiem maksājumiem, kas attiecināmi uz 2010. mārketinga gadu” (EUR 830 326,12);

—	piespriest Eiropas Komisijai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV 2006, L 171, 90. lpp.), 11. panta noteikums attiecībā uz materiāltiesiskajām prasībām šajā pantā noteiktajai oficiālajai komunikācijai.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.), 8. pants.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulas (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV 2006, L 42, 1. lpp.), 23. pants.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/33

Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – ViaSat/Komisija

(Lieta T-245/17)

(2017/C 213/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ViaSat, Inc. (Karlsbāde, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – E. Righini, J. Ruiz Calzado, un A. Aresu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atzīt Komisijas bezdarbību atbilstoši LESD 265. panta 3. punktam;

—	pakārtoti, atbilstoši LESD 263. panta 2. un 4. punktam pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas lēmumu, kas izklāstīts divās prasītājai nosūtītajās 2017. gada 14. un 21. februāra vēstulēs;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz prasību sakarā ar bezdarbību, tiek apgalvots, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu nepieļaut atšķirīgu 2 GHz joslas izmantošanu.

—

Komisija esot prettiesiski atturējusies nolemt, ka 2 GHz mobilo satelītsakaru pakalpojumu spektra izmantošana tīklā, kas galvenokārt ir sauszemes tīkls, veido būtiskas pārmaiņas 2 GHz joslas izmantošanā, kas ir saskaņota un tiek atļauta konkursa ceļā Eiropas Savienības līmenī, izmantojot Savienības atlases procedūru. Komisijai esot bijis jāuzņemas atbildība un jārīkojas, pieņemot lēmumu, lai nepieļautu to, ka VRI atļautu Inmarsat izmantot 2 GHz joslu, galvenokārt “gaiss–zeme” sistēmas mērķiem, nevis galvenokārt mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) satelīta tīklam atbilstoši Eiropas Savienības lēmumiem MPS jomā.

Ar otro pamatu, kas attiecas uz prasību sakarā ar bezdarbību, tiek apgalvots, ka Komisija nav rīkojusies, lai nepieļautu iekšējā tirgus sadrumstalotību.

—

Komisijai esot pienākums īstenot savu kompetenci, lai novērstu Eiropas mēroga mobilo satelītsakaru pakalpojumu, kuri nodrošina vispārējo savienojamību, iekšējā tirgus sadrumstalotības risku, ko varētu radīt situācija, ja kāda no valstu regulatīvajām iestādēm (“VRI”) pēc saviem ieskatiem izlemtu atļaut kādam uzņēmumam izmantot 2 GHz joslu citam mērķim. Patiešām, fakts, ka nav ticis izpildīts šis pienākums, atbildot uz prasītājas vēstuli ar aicinājumu rīkoties un uz VRI pieprasījumiem sniegt norādījumus, esot paaugstinājis risku, ka dažas dalībvalstis varētu atļaut 2 GHz joslas izmantošanu jauniem mērķiem.

Ar trešo pamatu, kas tiek izvirzīts pakārtoti, pamatojot prasību atcelt tiesību aktu, tiek apgalvotas kļūdas interpretācijā.

—

Minētajās 2017. gada 14. un 21. februāra vēstulēs ietvertais Komisijas lēmums esot atceļams, jo Komisija esot pieļāvusi kļūdu interpretācijā attiecībā uz i) tiesību normām, kas nosaka tās pilnvaras MSP spektra saskaņošanas jomā; ii) tās pienākuma nodrošināt pilnīgu atbilstību vispārīgiem ES tiesību principiem publiskā iepirkuma jomā, kas piemērojami šajā gadījumā, apjomu; iii) tās pienākumu novērst atšķirības dalībvalstu pieņemto lēmumu starpā un nodrošināt, lai Eiropas mēroga mobilo satelītsakaru pakalpojumu, kas nodrošina vispārējo savienojamību, iekšējais tirgus nebūtu sadrumstalots, un iv) tās lojālas sadarbības pienākuma sniegt atbalstu dalībvalstīm to uzdevumu veikšanā, kuri noteikti Līgumos, apjomu.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/34

Prasība, kas celta 2017. gada 2. maijā – Labiri/EESK

(Lieta T-256/17)

(2017/C 213/46)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vassiliki Labiri (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J. N. Louis un N. de Montigny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas lēmumu par to, ka pušu izlīguma 3. punkts nav labprātīgi izpildāms;

—	piespriest Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izmaksāt prasītājai summu EUR 250 000;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots par LESD 266. panta pārkāpumu, tā kā apstrīdētais lēmums, saskaņā ar kuru atbildētājai neesot iespējams izpildīt vienošanos, kas izlīguma ietvaros noslēgta lietā F-33/15, Labiri/EESK, esot vērtējams kā Eiropas Savienības tiesas sprieduma neizpilde. Šāda prettiesiska atturēšanās izpildīt noslēgto vienošanos turklāt esot vērtējama kā rūpības pienākuma attiecībā uz prasītāju pārkāpums, LES 4. panta 3. punktā noteiktā lojālas sadarbības pienākuma pārkāpums, pušu brīvprātīgi noslēgto vienošanos labprātīgas izpildes principa pārkāpums, kā arī Civildienesta noteikumu 24. pantā ietvertā labas pārvaldības principa un palīdzības sniegšanas pienākuma pārkāpums.

Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots par pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas konkrēti izpaudusies kā procedūras pārkāpums, jo atbildētājai nekad neesot bijis nolūks godprātīgi izpildīt pušu vienošanos un tā tikusi parakstīta tikai tāpēc, lai panāktu prasītāja atteikšanos no prasības lietā F-33/15.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/35

Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – Arbuzov/Padome

(Lieta T-258/17)

(2017/C 213/47)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergej Arbuzov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvis – M. Mleziva, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl tas attiecas uz Sergej Arbuzov;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus un atlīdzināt Sergej Arbuzov tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums.

—

Prasītājs savu prasību pamato inter alia ar to, ka Eiropas Savienības Padome neesot rīkojusies ar pienācīgu rūpību, pieņemot 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, jo tā, pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nav izvērtējusi prasītāja argumentus un iesniegtos pierādījumus viņa viedokļa pamatošanai, un ir galvenokārt vadījusies no Ukrainas ģenerālprokuratūras īsa kopsavilkuma, neprasot nekādu papildus informāciju par izmeklēšanas gaitu Ukrainā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpums.

—	Šajā sakarā prasītājs norāda, ka attiecībā uz viņu pieņemtie ierobežojumi ir nesamērīgi un nav nepieciešami un ar tiem tiek pārkāptas starptautiskajās tiesībās sniegtās garantijas uz viņa tiesību uz īpašumu aizsardzību.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/35

Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Ogrodnik/EUIPO – Aviario Tropical (“Tropical”)

(Lieta T-276/17)

(2017/C 213/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tadeusz Ogrodnik (Chorzów, Polija) (pārstāvji – A. von Mühlendahl, H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aviario Tropical, SA (Loures, Portugāle)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Tropical” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 435 773

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 14. februāra lēmums lietā R 2125/2016-1

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt Aviario Tropical, SA apelācijas sūdzību par atbildētāja Anulēšanas nodaļas 2013. gada 15. jūlija lēmumu lietā 6029 C;

—	piespriest EUIPO un Aviario Tropical, SA, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu pārkāpums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/36

Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – The Bank of New York Mellon/EUIPO – Nixen Partners (“NEXEN”)

(Lieta T-278/17)

(2017/C 213/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Bank of New York Mellon Corp. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – A. Klett un K. Schlüter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Nixen Partners (Parīze, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NEXEN” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 374 152

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 23. februāra lēmums lietā R 1570/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto 2017. gada 23. februāra lēmumu lietā R 1570/2016-2 un noraidīt iebildumus;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā, ieskaitot visas prasītājas nepieciešamās izmaksas šajos procesos.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/37

Prasība, kas celta 2017. gada 11. maijā – Hermann Bock/EUIPO (“Push and Ready”)

(Lieta T-279/17)

(2017/C 213/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hermann Bock GmbH (Verl, Vācija) (pārstāvji – S. Maaßen un V. Schoene, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Push and Ready” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 758 205

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 23. janvāra lēmums lietā R 1279/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, kas tika paziņots 2017. gada 1. martā un ar kuru Apelācijas padome apstiprināja, ka grafiskā preču zīme Nr. 014758205 nevar tikt reģistrēta, un nodot lietu EUIPO atkārtotai izskatīšanai.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/37

Prasība, kas celta 2017. gada 9. maijā – GE.CO.P./Komisija

(Lieta T-280/17)

(2017/C 213/51)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GE.CO.P. Generale Costruzioni e Progettazioni SpA (Roma, Itālija) (pārstāvis – G. Naticchioni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka Eiropas Komisija – Infrastruktūras un apgādes birojs Luksemburgā – ir prettiesiski pieņēmusi 2017. gada 7. marta Lēmumu, ar ko prasītāja GE.CO.P. S.p.A. uz 2 gadiem ir izslēgta no Eiropas konkursa procedūrām un ir ticis publicēts šis izslēgšanas pasākums, un tāpēc atcelt šo lēmumu un visus no tā izrietošos vai tam nepieciešamos tiesību aktus, arī tos, par kuriem GE.CO.P. nav zināms. Piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un honorārus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais tiesību akts ir balstīts uz to, ka Komisija 2015. gada 5. augustā pēc savas ierosmes ir izbeigusi iepirkuma līgumu Nr. 09bis/2012/OIL – 1. daļa, kas attiecas uz divu, tā saukto “Foyer européen” ēku, kuras atrodas Luksemburgā, pārbūvi, kas uzticēta GE.CO.P.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka ir pārkāpts 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 28. oktobra Regulā (ES, Euratom) 2015/1929, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV 2015, L 286, 1. lpp.), kā arī ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nav notikusi likumīga, uz sacīkstes principu balstīta procedūra. Prasītāja apgalvo, ka nav tikusi brīdināta par to, ka tiks sākta izslēgšanas procedūra, un tādējādi nav spējusi šajā procedūrā aizstāvēties un izvirzīt argumentus sev par labu minētajā iestādē.

Ja minētā lietas dalībniece būtu varējusi aizstāvēties, tā būtu izvirzījusi argumentus savai aizstāvībai, kuru dēļ minētajai iestādei, iespējams, būtu radies citāds viedoklis, un visas procedūras iznākums būtu citāds, labvēlīgāks GE.CO.P.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/38

Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Swemac Innovation/EUIPO – Swemac Medical Appliances (“SWEMAC”)

(Lieta T-287/17)

(2017/C 213/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Swemac Innovation AB (Linköping, Zviedrija) (pārstāvis – G. Nygren, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Swemac Medical Appliances AB (Linköping, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SWEMAC” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 326 177

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 24. februāra lēmums lietā R 3000/2014-5

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un atjaunot Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 006326177 spēkā esamību pilnā apmērā, tostarp attiecība uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 10. klasē “ķirurģiskie un medicīnas aparāti un instrumenti” un 42. klasē “pētniecības un izstrādes pakalpojumi attiecībā uz ķirurģiskiem un medicīnas aparātiem un instrumentiem”;

—	piespriest otrai procesa dalībniecei atlīdzināt prasītājas izdevumus EUIPO un Apelācijas padomē – EUR 1 000;

—	piespriest EUIPO un otrajai procesa dalībniecei atlīdzināt prasītajas tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakspunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta pārkāpums.

3.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/39

Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T-197/17

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 151, 2017. gada 15. maijs )

(2017/C 213/53)

Paziņojumu OV par lietu T-197/17, Abel u. c./Komisija lasīt šādi:

Prasība, kas celta 2017. gada 28. martā – Abel u. c./Komisija

(Lieta T-197/17)

(2017/C 151/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marc Abel (Montreuil, Francija) un 1 428 citi prasītāji (pārstāvis – J. Assous, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt Eiropas Komisijas rīcību par prettiesisku;

—	atzīt, ka Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulas (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”), pieņemšanas rezultātā prasītājiem ir nodarīts kaitējums;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt 1 000euro kā atlīdzinājumu par nemateriālo kaitējumu, kas prasītajiem nodarīts šādas regulas pieņemšanas rezultātā, un simbolisku 1 euro kā atlīdzinājumu par šādi nodarīto materiālo kaitējumu;

—	uzdot Eiropas Komisijai nekavējoties samazināt Regulā (ES) 2016/646 radīto “galīgo atbilstības koeficientu” atpakaļ līdz 1 un atteikties no “pagaidu atbilstības koeficienta”, kas noteikts 2,1 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji norāda, ka:

strīdīgās regulas – ko atbildētāja pieņēmusi, atbilstoši Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, īstenodama kompetenci, ko tai Eiropas Parlaments un Padome piešķīra Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.), – pieņemšanas gaitā tā esot izdarījusi vairākus pārkāpumus, proti:

—	pārkāpusi Savienības gan primāro, gan atvasināto vides tiesību normas;

—	pārkāpusi Kopienu sekundāro tiesību normas, proti, vispārējos principus, ka vides normu stingrība nav mazināma (non régression), ka ir jāievēro piesardzība un jārīkojas preventīvi un pašos pirmsākumos (action à la source), kā arī, ka piesārņotājs maksā;

—	nav ievērojusi procesuālo kārtību, jo Komisija nedrīkstēja būtiska Regulas (EK) Nr. 715/2007 aspekta grozīšanai izmantot regulatīvo kontroles procedūru;

—	pārkāpusi būtiskus procedūras noteikumus, jo attiecīgās regulas pieņemšanā nav nodrošinātas tādas demokrātiskuma garantijas, kādas var gūt, izmantojot parasto Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmumu likumdošanas procedūru;

2.	pastāv reāls un droši zināms kaitējums un tieša cēloņsakarība starp Komisijas rīcību un apgalvoto kaitējumu.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 213

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 3. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 213/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1
	Vispārējā tiesa
2017/C 213/02	Tiesnešu darbība palātās	2

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 213/03	Lieta C-387/14: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Krajowa Izba Odwoławcza (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Esaprojekt sp. z o.o./Województwo Łódzkie Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Publiski līgumi — Direktīva 2004/18/EK — Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principi — Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas — 48. panta 3. punkts — Iespēja atsaukties uz citu personu iespējām — 51. pants — Piedāvājuma papildināšanas iespēja — 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts — Izslēgšana no dalības publiskā līgumā nopietna pārkāpuma dēļ	5
2017/C 213/04	Lieta C-239/15 P: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – RFA International, LP/Eiropas Komisija Apelācija — Dempings — Krievijas izcelsmes ferosilīcija imports — Pieteikumu par samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanu noraidījums	6
2017/C 213/05	Lieta C-274/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste Valsts pienākumu neizpilde — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Neatkarīgu personu grupu pakalpojumu, kas tiek sniegti to dalībniekiem, atbrīvojums no PVN — 168. panta a) punkts un 178. panta a) punkts — Grupas dalībnieku tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 28. pants — Dalībnieka rīcība savā vārdā grupas interesēs	7
2017/C 213/06	Lieta C-315/15: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Obvodní soud pro Prahu (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marcela Pešková, Jiří Peška/Travel Service a.s. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gaisa transports — Regula (EK) Nr. 261/2004 — 5. panta 3. punkts — Kompensācija pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos — Piemērošanas joma — Atbrīvojums no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma — Gaisa kuģa sadursme ar putnu — Jēdziens ārkārtēji apstākļi — Jēdziens iespējamie pasākumi, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem vai šādu apstākļu sekām	7
2017/C 213/07	Lieta C-339/15: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Luc Vanderborght Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 56. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumu sniegšana — Valsts tiesību akti, ar kuriem absolūtā veidā tiek aizliegta mutes dobuma un zobu ārstniecības pakalpojumu reklāma — Pārrobežu elementa pastāvēšana — Sabiedrības veselības aizsardzība — Samērīgums — Direktīva 2000/31/EK — Informācijas sabiedrības pakalpojumi — Reklāma interneta vietnē — Reglamentētas profesijas pārstāvis — Profesionālie noteikumi — Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Valsts tiesību normas, kas attiecas uz veselību — Valsts tiesību normas reglamentēto profesiju jomā	8
2017/C 213/08	Lieta C-502/15: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/271/EEK — 3.–5. un 10. pants — I pielikuma A, B un D punkts — Komunālo notekūdeņu attīrīšana — Kanalizācijas sistēmas — Otrreizēja vai līdzvērtīga attīrīšana — Stingrāka attīrīšana novadīšanai jutīgajās zonās	9
2017/C 213/09	Lieta C-699/15: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/Brockenhurst College Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — Direktīva 2006/112/EK — Atbrīvojumi — Restorānu pakalpojumi un izklaides pakalpojumi, ko par maksu izglītības iestāde sniedz noteiktai sabiedrības daļai	10
2017/C 213/10	Lieta C-13/16: Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde/Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 95/46/EK — 7. panta f) punkts — Personas dati — Personas datu apstrādes likumības nosacījumi — Jēdziens vajadzība trešās personas likumīgo interešu ievērošanai — Lūgums izpaust tāda indivīda personas datus, kas ir atbildīgs par ceļu satiksmes negadījumu, lai celtu prasību tiesā — Datu apstrādātāja pienākums apmierināt šādu lūgumu — Neesamība	11
2017/C 213/11	Lieta C-17/16: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Oussama El Dakkak, Intercontinental SARL/Administration des douanes et droits indirects Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regula (EK) Nr. 1889/2005 — Skaidras naudas, ko ieved Eiropas Savienībā vai izved no tās, kontrole — 3. panta 1. punkts — Fiziska persona, kas ieceļo Savienībā vai izceļo no tās — Deklarēšanas pienākums — Dalībvalsts lidostas starptautiskā tranzīta zona	11
2017/C 213/12	Lieta C-29/16: Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Landgericht Stralsund (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HanseYachts AG/Port D’Hiver Yachting SARL, Société Maritime Côte D’Azur, Compagnie Generali IARD SA Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 27. pants — Lis pendens — Tiesa, kurā pirmajā celta prasība — 30. panta 1. punkts — Dokumenta par lietas ierosināšanu vai ekvivalenta dokumenta jēdziens — Pieteikums par tiesu ekspertīzi, lai pirms tiesvedības saglabātu vai konstatētu pierādījumu par faktiem, kas varētu būt pamats vēlākai prasībai tiesā	12
2017/C 213/13	Lieta C-33/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko uzsākusi A Oy Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — 148. panta d) punkts — Atbrīvojums no nodokļa — Pakalpojumu sniegšana, lai apmierinātu jūras kuģu un to kravu tiešās vajadzības — Iekraušana kuģī un izkraušana no tā, ko apakšuzņēmums veicis starpnieka vārdā	12
2017/C 213/14	Lieta C-71/16 P: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Comercializadora Eloro, SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Zumex Group, SA Apelācija — Eiropas Savienības preču zīme — Grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu ZUMEX, reģistrācijas pieteikums — Vārdiskas preču zīmes ZUMEX īpašnieka iebildumi — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 15. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunkts un 42. panta 2. punkts — Izmantošanas pierādījumi — Izmantošana Eiropas Savienībā — 76. panta 2. punkts — Papildu izmantošanas pierādījumi, kas novēloti iesniegti procesā Apelācijas padomē — Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) novērtējuma brīvība	13
2017/C 213/15	Lieta C-98/16: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Nodokļi — Kapitāla brīva aprite — LESD 63. pants — EEZ līguma 40. pants — Mantojuma nodoklis — Legāti bezpeļņas organizācijām — Izdevīgākas likmes piemērošana organizācijām, kuras pastāv vai likumīgi izveidotas Grieķijā, kā arī līdzīgām ārvalstu organizācijām ar nosacījumu par savstarpējību — Atšķirīga attieksme — Ierobežojums — Pamatojums	14
2017/C 213/16	Lieta C-417/16 P: Tiesas (septītā palāta) 2017. gada 4. maija spriedums – August Storck KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) Apelācija — Eiropas Savienības preču zīme — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Absolūti atteikuma pamati — Grafiska preču zīme — Četrstūrveida iepakojuma baltā un zilā krāsā attēlojums — Atšķirtspēja	14
2017/C 213/17	Lieta C-535/16: Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 27. aprīļa rīkojums (Tribunalul Specializat Mureș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Michael Tibor Bachman/FAER IFN SA Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Patērētāju tiesību aizsardzība — Direktīva 93/13/EEK — 2. panta b) apakšpunkts — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Jēdziens patērētājs — Fiziska persona, kas noslēgusi pārjaunojuma līgumu ar kredītiestādi, lai izpildītu aizdevuma atmaksas saistības, kuras attiecībā pret šo kredītiestādi ir uzņēmusies komercsabiedrība	15
2017/C 213/18	Lieta C-36/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. janvārī iesniedza Verwaltungsgericht Minden (Vācija) – Daher Muse Ahmed/Bundesrepublik Deutschland	15
2017/C 213/19	Lieta C-86/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-227/15 Redpur GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2017. gada 16. februārī iesniedza Redpur GmbH	16
2017/C 213/20	Lieta C-112/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. martā iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – Angela Irmgard Diedrich u.c./Société Air France SA	17
2017/C 213/21	Lieta C-125/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. martā iesniedza Commissione tributaria provinciale di Roma (Itālija) – Luigi Bisignani/Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale 1 di Roma	17
2017/C 213/22	Lieta C-132/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 14. martā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Peugeot Deutschland GmbH/Deutsche Umwelthilfe eV	18
2017/C 213/23	Lieta C-144/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. martā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Calabria (Itālija) – Lloyd’s of London/Agenzia Regionale per la Protezione dell’Ambiente della Calabria	18
2017/C 213/24	Lieta C-149/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. martā iesniedza Landgericht München I (Vācija) – Bastei Lübbe GmbH & Co. KG/Michael Strotzer	19
2017/C 213/25	Lieta C-152/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 24. martā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi SpA/Rete Ferroviaria Italiana SpA	19
2017/C 213/26	Lieta C-165/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. aprīlī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Morgan Stanley & Co International plc/Ministre de l'Économie et des Finances	20
2017/C 213/27	Lieta C-185/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. aprīlī iesniedza Administrativen sad Varna (Bulgārija) – Nachalnik na Mitnitsa Varna/Saksa OOD	21
2017/C 213/28	Lieta C-215/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. aprīlī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Nova Kreditna Banka Maribor d.d./Slovēnijas Republika	21
2017/C 213/29	Lieta C-222/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 17. februāra spriedumu lietā T-40/15 ASPLA un Armando Álvarez/Eiropas Savienība 2017. gada 27. aprīlī iesniedza Plásticos Españoles, S.A. (ASPLA) un Armando Álvarez, S.A.	22
2017/C 213/30	Lieta C-230/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. maijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Erdem Deha Altiner un Isabel Hanna Ravn/Udlændingestyrelsen	23
2017/C 213/31	Lieta C-240/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – E	23
	Vispārējā tiesa
2017/C 213/32	Lieta T-531/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija spriedums – Sotiropoulou u.c./Padome Ārpuslīgumiskā atbildība — Ekonomikas un monetārā politika — Lēmumi, kas adresēti dalībvalstij, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju — Pensijas tiesību samazināšana un atcelšana Grieķijā — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums	25
2017/C 213/33	Apvienotās lietas T-15/15 un T-197/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. maija spriedums – Costa/Parlaments Parlamenta deputātu atalgojums — Izdienas pensija — Atcelšana — Atgūšana — Noteikums par pārklāšanās novēršanu — Noteikumi par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām — Atsauce uz valsts tiesību aktiem — Noteikumu par deputātu mūža pabalstiem 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts — Atlīdzības saņemšana par Itālijas ostas iestādes priekšsēdētāja amata pienākumu veikšanu — Tiesiskā paļāvība	25
2017/C 213/34	Lieta T-122/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Landeskreditbank Baden-Württemberg/ECB Ekonomikas un monetārā politika — Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība — Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkts — Regulas (ES) Nr. 468/2014 70. panta 1. punkts — Vienotais uzraudzības mehānisms — ECB pilnvaras — Valsts iestāžu veikta decentralizēta īstenošana — Kredītiestādes nozīmīguma novērtēšana — ECB tiešās uzraudzības nepieciešamība	26
2017/C 213/35	Lieta T-303/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Barqawi/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Līdzekļu iesaldēšana — Acīmredzama kļūda vērtējumā	27
2017/C 213/36	Lieta T-304/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Abdulkarim/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Līdzekļu iesaldēšana — Acīmredzama kļūda vērtējumā	27
2017/C 213/37	Lieta T-376/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – KK/EASME Pētniecības un inovāciju pamatprogramma Apvārsnis 2020 — Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus darba programmai 2014.–2015. gadam — Programma inovāciju MVU atbalstam — EASME lēmums, ar kuru priekšlikums atzīts par neatbilstīgu — Noteikums par vienotu pieteikumu — Novērtējuma pārskatīšanas procedūra — Interneta portāla priekšlikumu iesniegšanai īslaicīga nepieejamība — Kļūda vērtējumā — Procesuālo noteikumu pārkāpums — Ārpuslīgumiskā atbildība	28
2017/C 213/38	Lieta T-159/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Metronia/EUIPO – Zitro IP (TRIPLE O NADA) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes TRIPLE O NADA reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme TRIPLE BINGO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	29
2017/C 213/39	Lieta T-71/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2007. gada novērtējums — Kļūdas tiesību piemērošanā — Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	29
2017/C 213/40	Lieta T-73/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Psiholoģiska vardarbība — Ārpuslīgumiskā atbildība — Kļūdas tiesību piemērošanā — Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	30
2017/C 213/41	Lieta T-111/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – Computer Market/EUIPO (COMPUTER MARKET)	30
2017/C 213/42	Lieta T-211/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. aprīli – Amplexor Luxembourg/Komisija	31
2017/C 213/43	Lieta T-231/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. aprīlī – SE/Padome	31
2017/C 213/44	Lieta T-233/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. aprīlī – Portugāle/Komisija	32
2017/C 213/45	Lieta T-245/17: Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – ViaSat/Komisija	33
2017/C 213/46	Lieta T-256/17: Prasība, kas celta 2017. gada 2. maijā – Labiri/EESK	34
2017/C 213/47	Lieta T-258/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – Arbuzov/Padome	35
2017/C 213/48	Lieta T-276/17: Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Ogrodnik/EUIPO – Aviario Tropical (Tropical)	35
2017/C 213/49	Lieta T-278/17: Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – The Bank of New York Mellon/EUIPO – Nixen Partners (NEXEN)	36
2017/C 213/50	Lieta T-279/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. maijā – Hermann Bock/EUIPO (Push and Ready)	37
2017/C 213/51	Lieta T-280/17: Prasība, kas celta 2017. gada 9. maijā – GE.CO.P./Komisija	37
2017/C 213/52	Lieta T-287/17: Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Swemac Innovation/EUIPO – Swemac Medical Appliances (SWEMAC)	38

	Labojumi
2017/C 213/53	Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T-197/17 ( OV C 151, 15.5.2017. )	39