30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/1

Ziņotājs:

Tony ZAHRA

1.1.

Ņemot vērā tādus šķēršļus kā attālums, piekļūstamības problēmas un izolētība, EESK ir pārliecināta, ka būtu jāatrod iespēja, kā salām izstrādāt labvēlīgu nodokļu režīmu, kurā tiktu ņemti vērā visi pūliņi, kas ar mērķi mazināt sezonalitātes sekas ieguldīti investīcijās, darbvietu saglabāšanā un radīšanā un uzņēmumu darbības periodu pielāgošanā.

1.2.

Neraugoties uz tūrisma nozares lielo izturētspēju un ātro atveseļošanos krīzes laikos, komiteja uzskata, ka ir svarīgi analizēt un risināt paredzamās ūdenstūrisma un jūras tūrisma problēmas un izmantot šāda tūrisma iespējas, īpaši Vidusjūras reģionā, jo Eiropas ekonomikai tas ir ļoti svarīgs un tā devums ir liels. Novērtēšanas procesā rūpīgi būtu jāņem vērā salīdzināmība ar konkurējošajiem galamērķiem. Pārdomātāki tiesību akti un politikas pasākumi ir tikpat būtiski kā administratīvā sloga samazināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

1.3.

Reģionā ir vairāk jāveido un jāpopularizē maršruti ar vairākveidu galamērķiem, un vienlaikus jāatbalsta dalībvalstu kopēji/reģionāli reklāmas pasākumi. EESK ierosina dalībvalstīm izstrādāt labas tirgus stratēģijas, kas ļautu nodrošināt daudzveidību un pielāgošanos patērētāju mainīgajām interesēm un gaumei. Tomēr šajā nozarē piedāvātie tūrisma pakalpojumi cenu ziņā var nebūt vienlīdz pieejami iedzīvotājiem, un šīs atšķirības ir jāizvērtē.

1.4.

Ņemot vērā to, ka ūdenstūrisms un piekrastes tūrisms ir lielā mērā atkarīgs no jūras ekosistēmām, ir svarīgi gādāt par to, ka Vidusjūras reģiona valstis palielina reģionālo sadarbību, lai šīs ekosistēmas aizsargātu. Šajā sakarā komiteja atbalsta to, ka Vidusjūras rietumos esošās ES dalībvalstis un trešās valstis ir apvienojušas spēkus (1), lai degradētās ekosistēmas atjaunošanas nolūkā kopīgi risinātu jūras nozaru izaugsmes, kā arī zilās un zaļās infrastruktūras problēmas.

1.5.

Būvniecība un zemes apgūšana seklā kontinentālajā šelfā neatgriezeniski iznīcina zemūdens dzīvotnes. Vidusjūras kontinentālā šelfa platība ir neliela, un šīs jūras teritorijas jāaizsargā pret šādām tendencēm. Ja tās rastos, būtu jāapsver arī kompensācijas pasākumi un fiskālo rezervju izveides iespēja.

1.6.

Ūdenstūrisma un jūras tūrisma attīstības pamatā ilgtermiņā jābūt ilgtspējīgas attīstības principiem. Šajā nolūkā ir jāizstrādā iedarbīgs un izmērāms instruments. EESK iesaka rūpēties par to, ka tiek izstrādāts saskaņots ilgtspējas rādītāju mehānisms šajā nozarē, jo īpaši salu valstīs un reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no piekrastes darbības. Lieliska platforma tā īstenošanai varētu būt Eiropas Tūrisma indikatoru sistēma, ko izstrādājusi Eiropas Komisija.

1.7.

Lai izstrādātu ilgtspējas rādītāju mehānismu, ir jāapkopo arī precīzi ekonomikas dati. Tūrisms ir ļoti kompleksa nozare, kas ietver daudzveidīgas attiecības starp daudzām un dažādām ieinteresētajām personām. Attiecīgus ekonomikas datu vākšanas instrumentus šajā nolūkā varētu izstrādāt, pamatojoties uz satelītkonta modeļa.

1.8.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras vidi, ir vajadzīgs dialogs par inovatīviem risinājumiem. Prioritāte jāpiešķir pasākumiem, kas īpaši paredzēti mazāk aizsargātajām teritorijām. Komiteja aicina pievērst uzmanību Komisijas nesenajam paziņojumam par okeānu starptautisko pārvaldību un 14 darbību kopumu (2). ES Septītā vides rīcības programma 2020. gadam un ES mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā ir vērsti uz tādam infrastruktūras jomām kā enerģētika un transports, kā arī uz īpašiem aspektiem, kas saistīti ar piekrastes un jūras tūrismu. Turklāt Eiropas Investīciju banka nodrošinās finansējumu MVU ieguldījumiem tūrismā un/vai konverģences reģionos.

1.9.

Atkritumu apsaimniekošanas problēma rada nopietnas bažas ūdenstūrisma un jūras tūrisma nozarē, jo tūrisms pats par sevi rada ievērojamu daudzumu atkritumu. Pasaules Dabas fonda (WWF) aplēses liecina, ka vairāk nekā 80 % jūras piesārņojuma rada uz sauszemes veikta darbība. Problēmu smagāku padara jūrā izmesti atkritumi. Tāpēc papildus koordinētai un efektīvai regulējuma piemērošanai ir jāveic inovatīvi pasākumi, kas var mazināt ar atkritumiem saistītas problēmas. Lai veicinātu spēju veidošanu trešās valstīs, komiteja aicina saskaņoti piemērot starptautiskās konvencijas.

1.10.

Ņemot vērā nozares izaugsmes izredzes, visa atkritumu apsaimniekošanas ķēde (sākot no vākšanas līdz iznīcināšanai) ir galvenais problēmjautājums, jo īpaši norobežotās teritorijās, piemēram, salās. Šajā sakarā EESK iesaka turklāt izveidot “dabas mantojuma koalīciju”, kas aptvertu salas un piekrastes teritorijas, kā arī galvenos vides jomas dalībniekus, piemēram, fondus un starptautiskās organizācijas. Tādējādi varētu panākt, ka salas un piekrastes teritorijas kļūst par globālām līderēm tādu pasākumu veikšanā, kuru mērķis ir panākt tīru vidi un kuri tiek īstenoti, izmantojot integrētu pieeju tūrisma nozarei.

1.11.

Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes priekšnosacījums ir ieguldījumi cilvēkos. Šī nozare tomēr nepiesaista pietiekami daudz kvalificētu darbinieku. Galvenais iemesls ir tās zemā pievilcība, jo trūkst karjeras iespēju un nepastāv ilgtermiņa nodarbinātība. Komiteja iesaka stratēģiskajā rīcības plānā ietvert pasākumus to kvalificēto darbinieku piesaistīšanai un noturēšanai, kuri ir interesēti būt ilgtermiņā nodarbināti šajā nozarē. Lai palielinātu šīs nozares pievilcību, rīcības plānā ir jāformulē konkrēti priekšlikumi, kas balstīti uz zinātnisku un praktisku pieeju.

2.1.

Prezidentvalsts Malta ir vērsusies pie EESK, lai tā, īpašu uzmanību pievēršot Vidusjūras reģionam, sagatavotu izpētes atzinumu par tematu “Ūdenstūrisms un jūras tūrisms” plašākā tādu inovatīvu stratēģiju kontekstā, kas vērstas uz konkurētspējīgākas vides veidošanu Eiropā.

2.2.

Tūrisms ir spēcīga globāla nozare, un tam piemīt milzīgs nodarbinātības un ekonomiskās attīstības potenciāls, kā atzīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 195. pantā. Tūrisma nozares apgrozījums 2014. gadā bija vairāk nekā 1,6 trilj. EUR, sasniedzot gandrīz 10 % no kopējā ES IKP, un, pateicoties tiešai, netiešai un pastarpinātai tās ietekmei, Eiropas Savienībā tika nodrošināti 25 miljoni darbvietu (3). Jūras tūrisms kā tūrisma apakšnozare ir noteikts par vienu no ES prezidentvalsts Maltas prioritārajām jomām. Atbilstīgu tūrisma produktu un jūras pakalpojumu veidošana varētu palielināt ES piekrastes un salu teritoriju izaugsmes potenciālu. Tāpēc ir jāapzina pašreizējās tendences un prognozes, lai iegūtu skaidru priekšstatu par inovācijas iespējām atbilstoši ūdenstūrisma un jūras tūrisma īpašajām iezīmēm.

2.3.

Ūdenstūrisms un jūras tūrisms ir tūrisma svarīgākā apakšnozare un Eiropā nozīmīgākais jūrniecības darbības veids. Tajā ir nodarbināti gandrīz 3,2 milj. cilvēku, tā rada kopumā 183 mljrd. EUR bruto pievienotās vērtības (4), un tā dod iespējas radīt darbvietas un ilgtspējīgu jūras nozaru izaugsmi. Lai popularizētu Eiropu kā galveno jūras tūrisma galamērķi pasaulē, Eiropas salu un piekrastes tūrisma infrastruktūrai ir jāpiedāvā lietotājiem piemēroti un inovatīvi pakalpojumi, tostarp jānodrošina šo pakalpojumu pieejamība, vienlaikus panākot vietējo kopienu ilgtspējīgu attīstību. Arī iekšzemes ūdenstūrisms, kas ir attīstīts vairāku dalībvalstu upēs, ezeros utt., ir šīs nozares daļa un ir jāņem vērā pārskatīšanas procesā. Turklāt šī nozare ir saistīta ar tādu svarīgu nozari kā izklaides kuģu un kruīzu kuģu būve – nozare, kurā Eiropa ieņem nozīmīgu vietu pasaules ekonomikas mērogā.

3.1.

Beidzamo gadu laikā komiteja ir pieņēmusi atzinumus par tūrisma politiku vispār un konkrēti par salu un piekrastes tūrismu. Tā ir ieteikusi veidot mūžizglītības programmas tieši salu tūrisma nozarē nodarbinātajiem un ierosinājusi uz kādas no stratēģiski nozīmīgām salām izveidot starpreģionālu skolu, par paraugu ņemot “Erasmus programmu tūrisma nozares studentiem un darbiniekiem”.

3.2.

EESK uzskata, ka ES salu jēdziena definīcija nav atbilstīga un tādēļ tā būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunos apstākļus paplašinātajā Eiropas Savienībā, kuras dalībvalstis ir salu valstis. Lai pasaules mērogā popularizētu Eiropu kā svarīgu tūrisma galamērķi, komiteja iesaka arī pilnveidot makroreģionālu sadarbību (piemēram, stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, stratēģiju Baltijas jūras reģionam un stratēģiju Donavas reģionam) ar mērķi atrisināt tādas problēmas kā piekļūstamība. Šajā nolūkā ir nepieciešama augstas kvalitātes teritoriālā nepārtrauktība, kas būtu nodrošināta starp salām un kontinentu.

3.3.

Klimata pārmaiņu dēļ ir jāveic izlēmīgi pielāgošanas pasākumi visās salu ekonomikas jomās, lai nodrošinātu to klimatnoturību. EESK ir ieteikusi ieviest “salu pārmaiņu testu”, kas ļautu risināt tādus jautājumus kā enerģija un transports (infrastruktūra un piekļūstamība), jūras līmeņa paaugstināšanās, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un citas svarīgas problēmas.

3.4.

Salu ekonomika ir kļuvusi pārāk atkarīga no tūrisma, kas ir galvenokārt sezonāls, un tāpēc ir jāpalielina daudzveidība. Komiteja ir uzsvērusi, ka jūras nozaru izaugsmi nevar uzskatīt par neizmantotu resursu avotu, kas ir neizsmeļams, un to pastāvīgi minēt kā brīnumlīdzekli, kurš atrisinās Eiropas ekonomikas problēmas, jo tādējādi var palielināties dažāda veida spiediens, kam jau ir pakļauta ES piekraste un jūras. Tāpēc, izstrādājot un īstenojot pasākumus, arī turpmāk jāvadās galvenokārt pēc tāda principa kā ilgtspēja ilgtermiņā.

3.5.

Komisijas paziņojumā “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē”, ko pieņēma 2014. gadā (5), ir aplūkoti pašreizējie pārvaldības trūkumi un ir izstrādāts satvars sadarbībai starp publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī valsts un privātā sektora partnerībām, tāpat kā teritoriālajām apvienībām un integrētām stratēģijām. Ņemot vērā katra jūras baseina īpatnības, paziņojumā ir ierosinātas 14 konkrētas darbības, kas skar tādus jautājumus kā uzņēmumu ieguldījumi, augsts sezonalitātes rādītājs, produktu dažādošana un inovācija, savienojamība, piekļūstamība, infrastruktūras uzlabošana, prasmju pilnveidošana un jūras vides aizsardzība. Rīcības plāna īstenošana turpinās (6).

4.1.1.

Beidzamo gadu laikā ir ieguldīts liels darbs, lai augsta līmeņa lēmumu pieņēmēju un iesaistīto personu uzmanību vērstu uz saikni starp okeānu un klimatu. Pateicoties tam, okeāni ir iekļauti 2015. gada Parīzes nolīgumā un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par okeāniem. Šis darbs liecina par nepieciešamību atbalstīt Parīzes nolīguma īstenošanu, tostarp vajadzību stiprināt dalībvalstu tehnisko spēju radīt tehnoloģiskus risinājumus, kas nākotnē ļautu panākt zemu emisijas līmeni.

Jūras transports rada aptuveni 2,5 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES mudina izvēlēties visaptverošu pieeju, kas ļautu samazināt tās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras rada starptautiskie pārvadājumi ar kuģiem, taču tiek lēsts, ka to radītās emisijas līdz 2050. gadam ievērojami palielināsies. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) otrais siltumnīcefekta gāzu pētījums liecina, ka, piemērojot operatīvus pasākumus un ieviešot pastāvošās tehnoloģijas, kuģu enerģijas patēriņu un CO2 emisijas būtu iespējams samazināt pat par 75 %. Daudzi no šiem pasākumiem ir rentabli un izdevīgi, jo jebkuri darbības vai ieguldījumu izdevumi atmaksātos mazāku degvielas rēķinu veidā. Šāda veida samazinājumu ir iespējams panākt, ieviešot jaunas inovatīvās tehnoloģijas.

4.1.2.

Vidusjūras reģions ir viens no pasaulē svarīgākajiem reģioniem, kas apveltīts ar ārkārtīgu bioloģisko daudzveidību, taču salīdzinājumā ar citiem reģioniem tas ir arī neaizsargātāks pret klimata pārmaiņām. Plaša mēroga piekrastes tūrisms ir viens no galvenajiem ekoloģisko zaudējumu cēloņiem šajā reģionā. Tomēr Vidusjūras reģionam ir augsta dabas vērtība, un tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgs no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Šajā sakarā ir obligāti vajadzīga reģionālā sadarbība jūras ekosistēmas aizsardzībai. Eiropas Savienības finansēšanas programma LIFE+ ļauj atbalstīt ES bioloģiskās stratēģijas mērķus un sniedz iespēju finansēt inovatīvus piekrastes un jūras tūrisma projektus.

4.1.3.

Atkritumu apsaimniekošana ir svarīgs problēmjautājums it sevišķi salās, kas lielā mērā ir atkarīgas no sezonas. Intensīvos tūrisma periodos lielākajai daļai salu ir grūti tikt galā ar neskaitāmajiem apmeklētājiem, un tādēļ ir nepieciešami apjomīgi ieguldījumi, lai nodrošinātu atbilstošu ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanas iekārtas. Noslēdzot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD), ir nodrošināta visā pasaulē atzīta rīcības sistēma dabas mantojuma apdraudējumu apkarošanai. Tā attiecas gan uz jūras atkritumiem, gan mikroplastmasu, kā arī uz vienreizlietojamo plastmasas maisiņu izmantojuma pastāvīgu samazināšanu un to lietošanas izbeigšanu.

4.1.4.

Dažādi pētījumi un ziņojumi liecina, ka vidi saudzējoša pieeja pozitīvi ietekmē Eiropas piekrastes tūrisma uzņēmējdarbību. Eiropas Savienībai ir jāmudina dalībvalstis aktīvāk rūpēties par pāreju uz videi nekaitīgu tūrisma praksi un tādu ekoloģisku programmu ieviešanu, kas mazina klimata pārmaiņu sekas. To vajadzētu atbalstīt, popularizējot ekotūrismu kā segmentu, kas veicina ūdenstūrismu.

4.1.5.

Šo nozīmīgo uzdevumu dēļ vēl jo svarīgāk ir ūdenstūrisma un jūras tūrisma attīstībā ievērot ilgtspējīgas attīstības principus. Ilgtspēja tomēr jābalsta uz iedarbīgu un izmērāmu modeli, ar ko izveido rādītāju sistēmu, kura ļauj uzraudzīt un izsekot darbības un tendences jūras tūrisma nozarē, jo īpaši salu dalībvalstīs un salu reģionos. Arī tūrisma vietās ir jāapsver iespēja noteikt tūrisma intensitātes robežvērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā rodas virkne problēmu, kas negatīvi ietekmē šo nozari un tās ilgtspēju ilgtermiņā. Robežvērtības ir, piemēram, šādas:

4.1.6.

“Eiropas Tūrisma indikatoru sistēma”, ko Eiropas Komisija izstrādājusi 2013. gadā un pārskatījusi 2016. gadā (7), ir brīvprātīgs pārvaldības instruments, kas ļauj noteikt pamatrādītāju kopumu, lai galamērķī varētu uzraudzīt un izvērtēt to, cik lielā mērā tūrisms ir ilgtspējīgs.

4.1.7.

Šajā sakarā Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) ir īpaši noderīgs avots, jo tā var sniegt informāciju, statistikas datus un padomus, kas ir īpaši svarīgi ilgtspējas principu izstrādes procesā.

4.1.8.

Būtu jāmin arī EESK atzinums “Viedās salas”, īpaši saistībā ar paraugprakses pārņemšanu.

4.1.9.

Vēl viens šā mērķa sasniegšanas nolūkā noderīgs projekts ir Tracking European Operations for Maritime EcoSystems (“Eiropas darbību pārraudzība jūras ekosistēmu jomā”), ko īsteno ERA-LEARN 2020 paspārnē (koordinācijas un atbalsta pasākums) un finansē no programmas “Apvārsnis 2020”.

4.1.10.

Daudzas organizācijas un iestādes ir iesaistījušās vides aizsardzības procesā. Tās ir Pasaules Dabas fonds (WWF), Okeānu un klimata platforma, Eiropas Perifēro piejūras reģionu konference (CMPR), Greenpeace un dažādas ANO struktūrvienības, kas ir sadarbojušās ar dažādām ES struktūrvienībām un uzlabojušas sadarbību starp valdībām, kā arī publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Ja mēs vēlamies sasniegt rezultātus, ir jāgādā par šā procesa nepārtrauktību.

4.1.11.

Veselīga jūras ekosistēma un pasargātas piekrastes/salu teritorijas daudzējādi veicina ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu. Tūrisms un lauksaimniecība, zvejniecība, akvakultūra un mežsaimniecība ir svarīgas nozares, kas ievērojami ietekmē bioloģisko daudzveidību un tās iekļaušanu visās politikas jomās. Radniecīgi jautājumi ir arī ilgtspējīga pārtikas ražošana un pārtikas nodrošinājums, un arī tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tie nozaru politikas pasākumi, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir jāattīsta integrētas sistēmas ietvaros. Saistībā ar jūras ekosistēmām EESK vērš uzmanību uz Jūras telpiskās plānošanas direktīvu (8), kā arī uz 1995. gada Barselonas konvenciju (9).

4.1.12.

Jūras piesārņojumu bieži rada neattīrīti notekūdeņi un lauksaimniecība, tomēr jūras ekosistēmas apdraud arī komerciāla pārzveja, naftas un citu bīstamu vielu noplūde, kā arī svešzemju sugu ieviešana. Arī nepareizi apsaimniekojot balasta ūdeņus, var tikt būtiski ietekmēta vide (10). Jūras ekosistēmas ir galvenais bioloģiskās daudzveidības avots, un Eiropas Savienība veic daudzus pasākumus, lai nodrošinātu veselīgu jūras vidi un līdz 2020. gadam uzlabotu jūras ekosistēmu noturību pret Eiropas jūras ūdeņos notiekošajām klimata pārmaiņām. Tāpēc ir cieši jāsadarbojas visām ieinteresētajām personām.

4.1.13.

Lai nodrošinātu, ka visas ekonomikas jomas ir ieguvējas no jaunajām veselīgu ekosistēmu radītajām iespējām, stratēģiska nozīme ir īstenošanas instrumentu izvēlei. Vienlaikus svarīga ir arī pārredzamība, pareizas konsultācijas un pārskatatbildība, lai uz tūrismu varētu attiecināt labas pārvaldības koncepciju. Kā norādīts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (KBD) (11), efektīva resursu izmantošana un aprites ekonomika ir progresa un ilgtspējas priekšnosacījumi šajā jomā.

4.1.14.

Atbilstības uzlabošanas nolūkā ir jāizstrādā izpratnes veicināšanas politika, un tāpēc ir jāizmanto stimuli, lai panāktu nepiesārņojošu darbību ūdenstūrisma un jūras tūrisma nozarē (tas attiecas arī uz saistītajām nozarēm, piemēram, burāšanu, zvejniecību, pārtikas piegādi u. c.). Tāpēc, lai sasniegtu kompleksus ilgtspējas mērķus, ir jāveido visaptverošas starpnozaru apmācības programmas, savukārt attiecīgo tūrisma teritoriju tīkls dotu iespēju apmainīties ar datiem un labu praksi.

4.1.15.

Eiropai ir pareizi jāizmanto savi dabas resursi un jāpopularizē savas vislabākās vietas, kur daba un piekrastes un jūras telpiskā plānošana ir savstarpējā saskaņā. Tā kā piekrastes teritorijām ir stratēģiska nozīme vides, ekonomikas un sociālajā aspektā, pasākumi, kuru mērķis ir risināt šo reģionu problēmas, jāīsteno saskaņā ar integrētu ilgtspējīgas attīstības politiku – īpaši svarīgi tās elementi ir telpiskā plānošana, līdzsvars starp atjaunojamo energoresursu izmantošanu un citiem pasākumiem piekrastes teritorijā, kā arī pilsētvides plānošanas noteikumu ievērošana (12). Ir jārūpējas, lai dalībvalstis pēc iespējas nevainojami īstenotu Jūras telpiskās plānošanas direktīvu. Tā kā šī direktīva neattiecas uz piekrastes teritorijām, vēlreiz ir jāatsaucas uz Barselonas konvenciju, kurai pārdomāti ir pievienots protokols par piekrastes teritoriju pārvaldību.

4.2.

4.2.1.1.

Tā kā 2016. gada 18. janvāris bija termiņš, līdz kuram ES dalībvalstīm bija jāgroza valstu tiesību akti un jātransponē ar Direktīvu 2003/44/EK grozītā Direktīva 94/25/EK par izpriecu kuģiem, ir precīzi jāizvērtē pašreizējais stāvoklis. Minētā direktīva tika pieņemta ar mērķi veicināt šīs nozares ilgtspējīgu attīstību, un, lai samazinātu kuģu nelaimes gadījumu skaitu jūrā, ar to ir ieviestas standarta prasības par lietotāju drošību, kā arī par gāzu un trokšņu emisijām.

4.2.1.2.

Šā Eiropas tiesiskā regulējuma mērķis bija likvidēt starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības, kas būtu varējušas apdraudēt pārvietošanos ES iekšienē. Šajā obligātajā saskaņošanas procesā atklājās daudzas problēmas, kas nekavējoties ir jāapzina un jāanalizē, jo ir skaidrs, ka Eiropas Savienības līmenī vienādība prasību ziņā joprojām nepastāv. Ir konstatēts koordinācijas un vienādības trūkums, un to ilustrē valstīs pastāvošās dažādās kapteiņu apmācības sistēmas (13). Ja pagaidu transponēšanas process netiks efektīvi un raiti pārvaldīts, tas var kļūt kontrproduktīvs un varētu apdraudēt atpūtas kuģu nozares konkurētspēju, radot sekas, kas ir pretējas ūdenstūrisma un jūras tūrisma mērķiem.

4.2.2.1.

Beidzamo gadu laikā dažādas šīs nozares apakšjomas ir skārusi pieprasījuma nestabilitāte un svārstības, kas satricināja visu tūrisma nozari un ko ietekmēja arī izcelsmes valstīs valdošie ekonomiskie apstākļi. Tūrismu neapšaubāmi ietekmēs nesenās teroristu uzbrukumu atskaņas Eiropā un turpmākais citu terorisma draudu pieaugums. Tomēr pēdējos gados tūrisms pat ļoti grūtos laikos ir apliecinājis augstu izturētspēju. To pierāda tā straujā atlabšana pēc 2008.–2009. gada ekonomikas krīzes un daudzajām tai sekojošajām krīzēm.

4.2.2.2.

Arvien lielāku nozīmi iegūst augstas kvalitātes tūrisma produkti un pakalpojumi, un mums ir jābūt inovatīviem, turklāt ir jāveic ieguldījumi. Mums jārūpējas par produktu dažādošanu un uzlabošanu visā vērtības ķēdē. Darbs šādā virzienā var būtiski stimulēt ūdenstūrismu un jūras tūrismu un palielināt potenciālo galamērķu pievilcību. Tādā veidā būs arī iespējams pielāgoties mainīgajiem patēriņa modeļiem un demogrāfiskajām pārmaiņām, kas ietekmē ceļošanas ieradumus.

4.2.2.3.

Patērētāji aizvien vairāk uzdrošinās un ir gatavi izmēģināt jaunus ceļošanas veidus un pieredzi. Solis pareizā virzienā ir nesenais Komisijas aicinājums pieteikties uz konkursu ūdensceļu veidošanai – pasākums, kuram paredzēts finansējums 1,5 milj. EUR apmērā un kura mērķis ir veicināt ūdenstūrismu. Minētā iniciatīva palīdzēs stiprināt sasaisti ar citām ekonomikas jomām un piesaistīt apmeklētājus, kuriem ir īpašas intereses, piemēram, par gastronomiju, kultūru un izklaides pasākumiem.

4.2.2.4.

Savu kompetenču ietvaros Komisija veic darbības, kas ļauj atbalstīt tūrisma nozares konkurētspēju un ilgtspēju, un tas var dot labumu arī ūdenstūrisma un jūras tūrisma attīstībai.

4.2.2.5.

Viena no šādām iniciatīvām ir programma COSME, kas pēdējo sešu gadu laikā ir ļāvusi atbalstīt transnacionāla tūrisma tematisko produktu radīšanu un popularizēšanu tādās jomās kā jūras tūrisms, kultūras tūrisms, gastronomija, sports un labsajūta (14). Arī EDEN iniciatīva nodrošina tādu mazāk pazīstamu galamērķu pamanāmību, kuri ir ieguldījuši izcilu darbu ilgtspējīga tūrisma attīstībā (15). 2010. gada izdevums bija veltīts galamērķiem, kas atrodas jūras piekrastē, kā arī upju un ezeru krastos, un popularizēja inovatīvas ūdenstūrisma piedāvājuma koncepcijas.

4.2.2.6.

Ja vien reģioni sniedz ieguldījumu attiecīgu tematisko mērķu sasniegšanā un ir daļa no teritoriālās stratēģijas, tie var izmantot arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus (16), lai ieguldītu piekrastes zonu, piestātņu un ostu modernizācijā un lai saglabātu dabas un kultūras mantojumu piekrastes teritorijās. Komisija ir arī publicējusi rokasgrāmatu (17), kurā sniegts visaptverošs pārskats par tūrisma nozarei pieejamajām ES finansējuma iespējām. Ieinteresētās personas no piekrastes un jūras tūrisma nozares var pieteikties uz attiecīgo finansējumu no šīm dažādajām programmām.

4.2.2.7.

Šos pakalpojumus ir iespējams sasaistīt un popularizēt, grupējot tādus produktus un pakalpojumus, kas apmeklētāju pieredzi var padarīt krāšņāku, piemēram, apmeklētāju interesi virzot uz plašu iecienītāko produktu klāstu un pakalpojumiem, kuri viņiem īpaši patiktu. Tūrisma nozarē arvien populārāka kļūst klasteru veidošanas koncepcija, kas ļauj piedāvāt specializētus tūrisma produktus un pakalpojumus. Mērķtiecīgi tirgvedības pasākumi dod iespēju izmantot visus līdzekļus, īpaši digitālās metodes, lai tieši vērstos pie potenciālajiem apmeklētājiem, tādējādi veidojot tiešu saikni starp viņiem un galamērķi.

4.2.3.1.

Atzinumā par izaugsmi un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē (18) EESK norādīja, ka svarīgs ir priekšlikums veikt aptauju, kuras mērķis būtu apzināt vajadzības apmācības jomā, un EURES portālā izveidot sadaļu “Darbvietas jūras nozarē”. Tomēr ir arī būtiski gādāt par to, ka Komisija to dara plaši zināmu un veicina izpratni dalībvalstīs par nepieciešamību ņemt vērā aptaujas rezultātus savas valsts apmācības politikā. Apmācībai vajadzētu būt paredzētai gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan arī ar tūrismu saistītām iestādēm. Sniedzot apmācību, vajadzētu arī palielināt informētību par tūrisma nozīmi, Eiropas mantojumu un vidi. Minētie jautājumi jāiekļauj obligātās izglītības programmā, lai jaunieši jau no agras bērnības gūst attiecīgas zināšanas.

4.2.3.2.

Komisija ir īstenojusi vairākas iniciatīvas, piemēram, jaunu Prasmju programmu (19), lai tūrisma nozarē pilnveidotu prasmes un lai no tā labumu gūtu arī jūras nozarē nodarbinātie. Šajā svarīgajā politikas dokumentā ir izklāstīts plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā un konstatēts, ka tūrisms ir viena no sešām izmēģinājuma nozarēm, kurā konkrētas darbības tiks veiktas, pamatojoties uz nozarei specifisku pieeju. Šajā sakarā 2017. gada janvāra beigās tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar Erasmus+ programmu, kuras budžets ir 4 milj. EUR. Finansējums paredzēts, lai palīdzētu izveidot platformu, kurā iesaistītos svarīgākie nozares dalībnieki (tostarp nozares un izglītības iestāžu pārstāvji), kas ierosinātu pasākumus un ieteikumus nākamajiem 5–10 gadiem. Platforma dos iespēju analizēt galvenās tendences un nozarē pieprasītās prasmes, izstrādāt konkrētas darbības, lai apmierinātu pieprasījumu pēc īstermiņā un vidējā termiņā nepieciešamajām prasmēm, pārskatīt profesionālos profilus, atjaunināt mācību programmas, veicināt nozares pievilcīgumu un sekmēt studentu un darba meklētāju mobilitāti.

4.2.3.3.

Arī COSME programmas ietvaros 2017. gada martā tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pasākumiem, kas ļautu uzlabot priekšstatus par karjeru tūrisma nozarē; tam paredzētais budžets ir 800 000 EUR. Tādi pasākumi būs, piemēram, kampaņas, kuru mērķis būs veicināt gan izpratni par iniciatīvām un instrumentiem prasmju pilnveidošanai tūrisma nozarē, gan priekšstatu par karjeru tūrisma jomā. Pasākumus īstenos, nodrošinot palīgmateriālus, intervijas un tīmeklī rīkotus seminārus, lai iepazīstinātu ar tūrisma nozarē izvēlētas profesijas pozitīvajiem aspektiem (t. i., darbs starptautiskā, modernā un dinamiskā vidē). Pasākumi būs paredzēti tūrisma uzņēmumiem (tostarp MVU) un jaunuzņēmumiem, kā arī studentiem un darba meklētājiem.

4.2.4.1.

Ūdenstūrisms un jūras tūrisms ir ļoti kompleksa nozare un ietver daudzveidīgas attiecības starp daudzām un dažādām ieinteresētajām personām. Dažādās ekonomiskās darbības, kas kopumā veido šo nozari, ir ļoti atšķirīgas. Statistikas informācija par jūras un piekrastes tūrismu dalībvalstīs ne vienmēr ir vienkārši pieejama, un tās apkopošanas metodes dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Tādēļ dati var būt nesaskanīgi, un tie var ietvert skaitļus, kas ne vienmēr sniedz precīzus rezultātus. Ņemot vērā to, ka nozare ir nozīmīga Eiropas ekonomikai, ir obligāti nepieciešami saskanīgi un precīzi dati. Tie palīdzētu arī ikvienam nozares pārstāvim precīzi iepazīt un izprast ūdenstūrisma nozares dinamiku, kā arī tās ietekmi uz ES ekonomiskajiem rezultātiem. Nepieciešamoinstrumentu nozarei var sniegt tūrisma satelītkonta (20) metode. Ekonomikas datus, kas iegūti, izmantojot šo sistēmu, var sasaistīt ar citu svarīgu datu kopumu, lai izveidotu “ilgtspējas rādītāju mehānismu”. Daudzās dalībvalstīs šis instruments jau ir labi zināms, tāpēc process būs vieglāks.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/9

Ziņotājs:

Stefano MALLIA

1.1.

Eiropas Savienībai vairāk jācenšas atzīt to problēmu unikalitāti, ar kurām saskaras salas. Šādas problēmas nevar atrisināt tikai ar kohēzijas politikas palīdzību.

1.2.

Salas negatīvi ietekmē vairāki strukturālie šķērši, kuru dēļ bieži rodas sarežģīti apstākļi uzņēmējdarbības veikšanai. EESK viennozīmīgi uzskata, ka galvenās politikas jomas, piemēram, vienotais tirgus, konkurences politika, transporta politika, lauku attīstības politika un zivsaimniecības politika, kā arī ES iniciatīvas un programmas, kas vērstas uz atbalstu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikai, jāpiemēro elastīgāk, kad tās attiecas uz salu ekonomiku.

1.3.

EESK uzskata, ka kritēriji, ko Eurostat izmanto, lai novērtētu salas reģionu, būtu atkārtoti jāizvērtē un jāizmanto piemērotāki kritēriji (skatīt 2.4–2.6. punktu).

1.4.

Jāpievērš lielāka uzmanība personām ar invaliditāti un plašākā nozīmē visām nelabvēlīgā situācijā esošajām personām, jo tās vairāk nekā citas personas mēdz ciest to problēmu dēļ, ar kurām saskaras salas.

1.5.

EESK uzskata, ka ir būtiski, lai visos centienos palīdzēt salām prioritāte būtu piešķirta piekļuves sabiedriskajiem pakalpojumiem nodrošināšanai, ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai un pilnīgas nodarbinātības, konkurētspējas un kohēzijas veicināšanai Eiropas salās.

1.6.

Salas un salu reģioni bieži sniedz unikālas iespējas saistībā ar tīras enerģijas risinājumiem. EESK atbalsta visus Eiropas Komisijas centienus šajā virzienā, un jo īpaši salu pāreju uz 100 % tīras enerģijas risinājumiem.

1.7.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai sākt padziļinātu pētījumu par papildu izmaksām, kas rodas Eiropas salām.

1.8.

EESK aicina Komisiju un Padomi kohēzijas politikā pēc 2020. gada noteikt, ka visiem salu reģioniem vai dalībvalstīm-salām ir tiesības saņemt finansējumu, kas saistīts ar infrastruktūru. Raugoties no šādas perspektīvas, attiecībā uz visu 2014.–2020. gadam paredzēto finansējumu, kura mērķis ir mazināt īpašos ierobežojumus, ar ko saskaras salas, ir jāveic ex post novērtējums par tā efektivitāti.

1.9.

EESK aicina Komisiju noteikt atbilstošāku tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts atbalsta piemērošanu salu reģionos un dalībvalstīs, kuras atrodas tikai uz salām.

1.10.

EESK aicina Eiropas Komisiju pastiprināt koordināciju, izmantojot starpdienestu grupu Teritoriālās un pilsētu attīstības jautājumos, un izmantot teritoriālās ietekmes novērtēšanas instrumentu, lai pārskatītu nozīmīgākos tiesību aktus un noteiktu, kur varētu iekļaut ar salu īpašo stāvokli saistītas klauzulas.

2.1.

Eiropas salās dzīvo vairāk nekā 21 miljons cilvēku. Tie ir aptuveni 4 % no ES 28 dalībvalstu kopējā iedzīvotāju skaita. Rēķinot visu ES salu iedzīvotāju skaitu kopā (izņemot salas, kuras ir valstis – Lielbritānija, Īrija, Kipra un Malta), izveidojas 11 visapdzīvotākā valsts Eiropā (1). Steidzami jāpieņem integrēta politikas sistēma, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jautājumus, ar kuriem saskaras Eiropas salas.

2.2.

ES jāatzīst to problēmu unikalitāte, ar kurām saskaras salas. Šajā sakarā ir vajadzīgi centieni gan ES, gan valstu līmenī, lai pēc iespējas pilnīgāk izmantotu ES salu potenciālu.

2.3.

Šā atzinuma mērķis ir aktivizēt debates ES līmenī par salu vērtību Eiropas politikā, jo īpaši kohēzijas politikā pēc 2020. gada, veicināt augšupēju pieeju, kuras pamatā ir konkrētāka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, lai izveidotu politikas virzienus un programmas, kurās ņemtas vērā cilvēku reālās vajadzības. Laika posmā pēc 2020. gada ir jāstiprina partnerības pieeja un daudzlīmeņu pārvaldība, kas paredzēta Kopīgo noteikumu regulā (2).

2.3.1.

Šā atzinuma mērķis arī ir sniegt atbilstošu politikas ieteikumu kopumu, lai popularizētu konceptu “iekļaujošas salas”, praksē īstenotu principus “efektivitāte” un “taisnīgums” kā pīlārus, ar kuriem sekmē visu Eiropas salu konkurētspēju un sociālo kohēziju:

2.4.

Saskaņā ar Eurostat definīciju (3) sala ir jebkura teritorija, kas atbilst šādiem pieciem kritērijiem: 1) tās platība ir vismaz vienu kvadrātkilometru liela; 2) tā atrodas vairāk nekā vienu kilometru no sauszemes; 3) salā jābūt vismaz 50 pastāvīgiem iedzīvotājiem; 4) tai nav tieša savienojuma ar kontinentu; 5) salā neatrodas kādas ES dalībvalsts galvaspilsēta.

2.5.

Eiropas salas var arī grupēt atbilstoši ģeogrāfiskajiem aspektiem, Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) klasifikācijai un atbilstoši to platībai.

2.6.

Salu stāvokli raksturo trīs dimensijas: 1) nelielā platība, 2) attālinātība un 3) neaizsargātība (4).

2.7.

Eiropas Savienība savā politikā salām sāka veltīt lielāku uzmanību tad, kad par ES dalībvalstīm kļuva divas nelielas salu valsts: Kipra un Malta.

2.7.1.

2008. gadā “Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju” (5) piedāvāta šāda teritoriālās kohēzijas definīcija: tā ir “instruments, ar kura palīdzību daudzveidību var pārvērst vērtībā, kas veicina visas ES ilgtspējīgu attīstību”. No šā viedokļa salu stāvokli var uzskatīt par priekšrocību un iespējamās attīstības avotu.

2.8.

“ES kohēzijas politika 2014.–2020. gadam” ir pamats, kas dod iespēju ES programmas saskaņot ar nelabvēlīgā stāvoklī esošu teritoriju, piemēram, salu, vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz galvenajām teritoriālajām problēmām, kas noteiktas vienotajā stratēģiskajā satvarā. Gatavojoties kohēzijas politikas periodam pēc 2020. gada, no salu perspektīvas ir sīkāk jāanalizē jauni instrumenti, kuru mērķis ir atbalstīt integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas un kurus ieviesa 2014.–2020. gada laikposmam, piemēram, integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība.

2.9.

Ņemot vērā EESK atzinumu “Salām raksturīgās problēmas” un “Viedas salas” (6) un ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatu (7), ir skaidrs, ka attiecībā uz salām kohēzijas politikas fondi nav darbojušies kā paredzēts. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama pārskatīšana.

2.10.

2016. gada janvārī Eiropas Parlaments rezolūcijā “Salu īpašais stāvoklis” (8) sniedza pamatojumu pašreizējās politikas pārskatīšanai.

3.1.

Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON) pētījumā “Euroislands”  (9) secināts, ka pirms Eiropas salu galveno problēmu analīzes ir lietderīgi izveidot īsu aprakstu par “priekšrocībām un trūkumiem” un “iespējām un draudiem”, lai labāk noteiktu problēmas, ar kurām salas saskarsies nākamajos gados.

3.1.1.

Attiecībā uz “priekšrocībām” – dzīves kvalitāte, dabas un kultūras resursu bagātība un spēcīga kultūras identitāte veido taustāmus labumus, kuri būtu jāizmanto, lai salās radītu jaunu labklājību un nodarbinātību.

3.1.2.

Attiecībā uz “trūkumiem” – salu stāvoklis tieši un pastāvīgi ietekmē vairākus vissvarīgākos salu pievilcības parametrus, piemēram, pieejamību, sabiedriskas nozīmes pakalpojumus, privātā sektora pakalpojumus un tīklus, apjomradītus ietaupījumus un tirgus organizāciju.

3.1.3.

Kā “iespējas” var norādīt pieprasījumu pēc dzīves kvalitātes, kvalitatīvus un nekaitīgus pārtikas produktus, īpašu interešu tūrismu un aprūpes pakalpojumus. Šos faktorus vajadzētu izmantot un pārvērst par priekšrocībām, lai novērstu salas ietekmējošos galvenos nelabvēlīgos apstākļus, kas saistīti ar nelielo platību, attālinātību un neaizsargātību.

3.1.4.

“Draudi” var būt saistīti ar klimata pārmaiņām, globalizāciju, ekonomikas krīzēm, enerģijas cenu pieaugumu, ūdens trūkumu, augsnes degradāciju un zivju krājumu izzušanu.

3.2.

Lai arī problēmām, kas skar Eiropas salas, ir ļoti atšķirīga ietekme, kura atkarīga no konkrētiem faktoriem (10), tās ir iespējams sagrupēt trīs galvenajās grupās: 1) salu ekonomika, 2) sociālais taisnīgums un 3) dabas aizsardzība.

3.3.

Salu ekonomika – salu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā vidēji 28 dalībvalstīs (11). Kopumā ekonomiskās konverģences process norit lēnāk nekā pārējos ES reģionos. Daudzās salās IKP līmeni un nodarbinātību uztur tūrisms un liels publiskais sektors, kas liecina par zemu ekonomikas konkurētspēju.

3.3.1.

Galvenā problēma salu teritorijām ir augstas transporta izmaksas un sakaru trūkums ar citām teritorijām. Šāda problēma ir jāatzīst un jārisina elastīgā veidā ar mērķi nodrošināt salu ekonomikas izdzīvošanu un uzplaukumu. Lai gan saskaņā ar tiesisko regulējumu – Regulu (EEK) Nr. 3577/92 – dalībvalstis var organizēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu regulārus savienojumus ar salu teritorijām, ir jāanalizē šā pasākuma reālā ietekme.

3.3.2.

Vēl viens aspekts, kas negatīvi ietekmē dažu salu ekonomikas konkurētspēju, ir saistīts ar “monokultūras” ekonomiku, kad dažu salu ekonomikā notiek specializācija vienā vai tikai dažās ekonomikas jomās (piemēram, tūrismā) vai kad ir ierobežota ekonomiskā darbība salu nelielās platības dēļ.

3.3.3.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai sākt padziļinātu pētījumu/analīzi par papildu izmaksām, kas rodas Eiropas salām, jo īpaši MVU, cilvēku un preču pārvadājumu sistēmas, energoapgādes un tirgus pieejamības ziņā.

3.4.

Sociālais taisnīgums – pēdējās desmitgades laikā sociālais taisnīgums Eiropas salās būtiski izmainījās vairāku tādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ kā transportēšana, ekonomiskās pārmaiņas, dzīves stila, kultūras un vēlmju pārmaiņas. Ekonomikas krīze negatīvi ietekmēja sociālā taisnīguma faktorus.

3.4.1.

Demogrāfiskā lejupslīde ietekmē vismazāk attīstītās salas, kas mēdz vairāk ciest no sabiedrības novecošanās.

3.4.2.

Dažās salu sistēmās (piemēram, Vidusjūras salās) bēgļu migrācija ir ietekmējusi sociālā taisnīguma standartus. Salu teritorijās nesen ieradās liels skaits migrantu, dažreiz pat skaitliski pārsniedzot vietējo iedzīvotāju skaitu, kas savukārt nespēj sniegt vajadzīgo atbalstu un palīdzību. EESK aicina Komisiju turpināt stiprināt sinerģiju starp Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), un rosina dalībvalstis un reģionus izmantot ESI fondus, lai atbalstītu efektīvu integrācijas politiku, ietverot izglītības, nodarbinātības, mājokļu un nediskriminācijas jautājumus.

3.4.3.

ES iniciatīvās un programmās, kas paredzētas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikas atbalstam, piemēram, Erasmus +, jāņem vērā salu izolētība, kā arī to, ka dažkārt trūkst kompetences un zināšanu, lai nodrošinātu starptautiskās apmaiņas un mijiedarbības pienācīgu finansējumu un darbību.

3.4.4.

Personas ar invaliditāti un plašākā nozīmē visas nelabvēlīgā situācijā esošās personas cieš no iepriekš minētajām problēmām vairāk nekā citas. Pēc pozitīvā kohēzijas politikas piemēra – galīgajiem līdzekļu saņēmējiem ir pienākums nodrošināt, lai projekti, ko finansē ar ESI fondu līdzekļiem, ir pieejami nelabvēlīgā situācijā esošām personām – vajadzētu vadīties visās ES politikas jomās.

3.5.

Dabas aizsardzība – Eiropas salas bieži atrodas reģionos, kas uzskatāmi par unikālām vietām to bioloģiskās daudzveidības dēļ.

3.5.1.

Viens no iemesliem tam ir dzīvotņu augstā fragmentācija. Daudzas salas tiek uzskatītas par īpaši bagātām sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības dēļ. Kopumā par to liecina fakts, ka aizsargājamas teritorijas ir sastopamas lielākajā daļā salu.

3.5.2.

Eiropas salām ir unikālas dabas īpatnības, bet to ekosistēmas ir arī trauslas un ļoti neaizsargātas pret cilvēku darbību un citiem ārējiem spiedieniem. Tām arī var būt raksturīga ierobežota aramzemes platība, sausums, jūras līmeņa paaugstināšanās un augsnes erozija.

3.5.3.

Visas salas saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar jūras piesārņojumu, jo īpaši ar draudiem, ko rada ar plastmasu saistītais piesārņojums, kas mūsu okeānos ir endēmisks (šo piesārņojumu galvenokārt izraisa ar salām nesaistītas darbības), pārtuksnešošanos un ainavas degradāciju, saldūdens trūkumu, atkarību no fosilā kurināmā, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu.

4.1.

Lai pārveidotu šīs problēmas, turpmāk jāsaskaņo un jāuzlabo līdzsvars starp ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju, izmantojot visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir īstenot koncepcijas “Kvalitatīvas salas”, “Zaļās salas” un “Vienlīdzīgu iespēju salas”.

4.2.

EESK uzskata, ka ir būtiski veicināt ilgtspējīgu izaugsmi (ekonomisko, vides un sociālo aspektu ziņā) un sekmēt pilnīgu nodarbinātību, inovāciju, konkurētspēju un kohēziju Eiropas salās, konsolidējot un dažādojot konkrētas ekonomiskās darbības, lai veicinātu savstarpēju solidaritāti starp pašām salām un starp salām un kontinentu.

4.2.1.

Neatkarīgi no ietekmes, ko rada platības trūkums un salu stāvoklis, salu ražojumi, kuru pamatā ir vietējie resursi un zinātība, var būt konkurētspējīgi. Jaunas zināšanas, inovācija un kvalificēti cilvēkresursi ir būtisks priekšnoteikums tādas stratēģijas veiksmīgai īstenošanai, kurai jābūt uz “nišu” orientētai.

4.3.

EESK viennozīmīgi uzskata, ka galvenās politikas jomas, piemēram, vienotais tirgus, konkurences politika, transporta politika, lauku attīstības politika un zivsaimniecības politika, jāpiemēro elastīgāk, kad tās attiecas uz salu ekonomiku. Nevar paļauties tikai uz kohēzijas politiku, lai sasniegtu vajadzīgos mērķus.

4.3.1.

Prioritāte, kas jāņem vērā koncepcijas “Kvalitatīvas salas” īstenošanas veicināšanā (ņemot vērā iepriekš minētās politikas jomas), ir “atklātās un sociālās inovācijas” izmantošana jaunu darba iespēju un uzņēmumu veidošanai, tādējādi radot salas, kas ir pievilcīgākas iedzīvotājiem.

4.4.

Ir būtiski, lai dalībvalstis, izmantojot ESI fondus, stiprinātu centienus nodrošināt vides ilgtspējīgu pārvaldību un aizsardzību, un ir būtiski stiprināt salu teritoriālās vērtības. Tāpat arī ir svarīgi, ka tiek īstenotas stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt tādu resursu izmantošanu kā ūdens, zeme, enerģija un pārstrādāt gan uzņēmumu, gan vietējo iedzīvotāju radītos atkritumus.

4.5.

EESK uzskata aprites ekonomiku par prioritāti Eiropas salām. Izstrādājot aprites ekonomikas modeli Eiropas salām, varēs palīdzēt aizsargāt salu ekonomiku pret pakļaušanu resursu piegādes riskiem un patēriņa preču cenu nestabilitāti.

4.6.

Salas un salu reģioni bieži sniedz unikālas iespējas saistībā ar tīras enerģijas risinājumiem. Eiropas Komisija to ir atzinusi un apņēmusies atbalstīt labāko pieejamo tehnoloģiju izstrādi un pārņemšanu ES salās un salu reģionos, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi finansēšanas un tiesisko un regulatīvo režīmu jomā (12). EESK mudina Komisiju sākt minēto darbu sadarbībā ar dalībvalstīm un salu iestādēm un piedāvā savu pilnīgu atbalstu tāda visaptveroša tiesiskā regulējuma īstenošanai, kura mērķis ir atbalstīt Eiropas salas pārejā uz 100 % tīras enerģijas risinājumiem.

4.7.

EESK atbalsta teritoriālās attīstības veicināšanu, kuras pamatā ir vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana vispārējas nozīmes pakalpojumiem visiem salu iedzīvotājiem, sadarbība starp salas un kontinenta sistēmām, pakalpojumu labāka pieejamība, ilgtspējīga mobilitāte un transporta veidu un sakaru infrastruktūras uzlabošana.

4.8.

Ir būtiski sekmēt pārkvalificēšanās un mūžizglītības procesus, lai iespējami labāk izmantotu vietēji pieejamos cilvēkresursus, nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus un iespējas personām ar invaliditāti un atbalstīt aktīvas vecumdienas kā stratēģisku vietējo resursu. Tas ir būtiski mudināt jaunus cilvēkus, kas dzīvo salās, vairāk iesaistīties ES programmās, kuru mērķis ir veicināt mobilitāti mācību un kvalifikācijas celšanas kursu apmeklēšanas nolūkā, piemēram, “Erasmus +”.

4.9.

Lai risinātu ES salu problēmas, ar ko tās saskarsies turpmākajos gados, būs vajadzīgs ne tikai stingrs politisks atbalsts, bet arī lielāka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalība procesā, kura mērķis ir virzīties uz “jaunu stratēģiju salām”, kā arī būs vajadzīgs stiprināt uzņēmējdarbības sistēmu, izmantojot pasākumus MVU konkurētspējas uzlabošanai.

4.9.1.

Tāpēc publiskajiem un privātajiem ekonomikas dalībniekiem, sociālajiem partneriem un dažādiem organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir jābūt zināšanām par ES politiku, programmām un finansējuma iespējām, un tās var sniegt, izmantojot ad hoc apmācības programmas, organizatorisko atbalstu un tehnisko palīdzību.

4.10.

EESK uzsver, ka ļoti svarīgs līdzeklis, ar ko līdzsvarot Eiropas salu savienojamības trūkumus, ir digitālās spējas. Jāveic lielāki ieguldījumi informācijas un sakaru infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu pietiekamu pieejamību, tādējādi apmierinot visu to iedzīvotāju vajadzības, kas dzīvo salu teritorijās.

5.1.

EESK uzskata, ka vēlreiz būtu jānovērtē to kritēriju atbilstība, ko Eurostat izmanto salu novērtēšanai.

5.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (13) noteikts, ka dalībvalstīm jāņem vērā ģeogrāfiskās un demogrāfiskās īpatnības un jāveic pasākumi, lai risinātu konkrētas katra reģiona teritoriālās problēmas nolūkā atraisīt reģioniem piemītošo attīstības potenciālu, tādējādi tiem arī palīdzot visefektīvākajā veidā sasniegt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Jāpastiprina centieni šajā virzienā, lai sasniegtu konkrētākus rezultātus.

5.3.

Galvenais uzdevums, kas jāveic, lai atbalstītu Eiropas salu konkurētspēju un kohēziju, ir uzlabot salu pievilcības līmeni. Kā secināts pētījumā “Euroislands”  (14), plānojot attīstības procesus Eiropas salu gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, jāņem vērā divi galvenie faktori – pievilcība dzīvesvietas ziņā un pievilcība uzņēmējdarbības ziņā.

5.4.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju “Salu īpašā situācija” un Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CRPM) rezolūcijas, EESK norāda, ka pievilcību turpmāk var uzlabot šādā veidā:

5.5.

EESK atbalsta RK aicinājumu sniegt intensīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu no kohēzijas politikas un citu ES rīcībpolitiku puses, lai atdzīvinātu ostu pilsētas un reģionus, tostarp salas, vienlaikus izmantojot iespējas, ko sniedz Teritoriālās attīstības programma, Pilsētvides attīstības programma, Leipcigas harta un Amsterdamas pakts (15).

5.6.

Lielākā daļa kohēzijas politikas finansējuma tiek koncentrēta mazāk attīstītajos reģionos. Kohēzijas politikā reģionu klasifikācijas pamatā lielā mērā ir reģionālais IKP, kas ir nepilnīgs rādītājs vairāku iemeslu dēļ.

5.6.1.

Ņemot vērā EESK secinājumus par stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatu, būtu jāizmanto papildu rādītāji, kas struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas metodikā papildina IKP rādītāju. Šādam scenārijam būtu jāpalielina finansējums salu teritorijām. EESK aicina Komisiju papildus IKP rādītājam izstrādāt citus rādītājus, kuros ņemta vērā salu ekonomiskā, sociālā un vides neaizsargātība.

5.6.2.

Ņemot vērā pieeju “ne tikai IKP”, Eiropas salas varētu klasificēt kā “mazāk attīstītas teritorijas”. Šajā gadījumā visas Eiropas salas varētu izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus, lai plānotu un īstenotu stratēģisku infrastruktūru, un atbilstoši šo apgabalu pievilcības līmenim arī varētu palielināt un mainīt atbalsta apmēru uzņēmumiem, kuru mērķis ir sekmēt šo apgabalu konkurētspēju un kohēziju.

5.6.3.

Komisijai būtu jāizpēta, kāda pievienotā vērtība ir programmai, kas veicina inovatīvas darbības salās, un jāapzina un jāizmēģina inovatīvi risinājumi ilgtspējīgai salu attīstībai laika posmā pēc 2020. gada.

5.6.4.

Ņemot vērā dažu Eiropas salu ģeomorfoloģiskās un ekonomiskās iezīmes (piekrastes teritorijas, iekšzemes un kalnu apgabali), ir iespējams ieviest inovatīvu pieeju, kuras mērķis ir veicināt papildināmību starp ESI fondiem un sinerģiju starp stratēģijām, kuru mērķis ir atbalstīt jūras nozaru izaugsmi un lauku attīstību.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/15

Ziņotājs:

Mindaugas MACIULEVIČIUS

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” un atbalsta ierosinātās nostādnes. Tās ietver daudzus jaunus elementus, tostarp atvērtību pilsoniskajai sabiedrībai, koncentrēšanos uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), stimulu pētniecībai un izstrādei, kā arī nepieciešamību kosmosa darbību jomā nodrošināt pienācīgas finanšu plūsmas, arī izmantojot arī privātā kapitāla piesaisti.

1.2.

EESK mudina Komisiju turpināt šo virzību un uzdrīkstēties pat vēl tālejošākas ieceres. Paziņojuma pirmās nodaļas nosaukums ir “Kosmosa izmantošanas maksimalizācija vispārības un ES tautsaimniecības labā”, un tajā ir ietverti daudzi komitejas ieteikumi, kas iekļauti projektā “Kosmoss un sabiedrība”.

1.3.

EESK izprot ar kosmosu saistīto spēju duālo raksturu. Tomēr tā atkārtoti pauž spēcīgu atbalstu uz sabiedrības vajadzībām (mieru un sadarbību) orientētai kosmosa politikai un atzīst, ka ir svarīgi kosmosa uzraudzības sistēmas izmantot sabiedrības drošības un aizsardzības nolūkā. Šis duālais lietojums ir viens no faktoriem, kas paver iespēju veiksmīgi īstenot integrētu un saskaņotu politiku, kas paredzēta Eiropas iedzīvotāju labklājības aizsardzībai.

1.4.

Ņemot vērā līdzšinējos no precizitātes un uzticamības viedokļa lieliskos rezultātus, EESK pauž cerību, ka Komisija izstrādās regulu, kurā būs noteikts, ka Eiropā Galileo ģeopozicionēšanas sistēmas izmantošana ir prioritāte un dažos īpašos gadījumos tai jādod priekšroka.

1.5.

Nākamajiem gadiem paredzētās investīcijas programmām Copernicus un Galileo ir pietiekamas, tomēr tās ir jāgarantē. Nākamajā gadā tiks uzsāktas debates par jauno Savienības daudzgadu finanšu shēmu. Komiteja vēlētos, lai papildu resursi tiktu piešķirti to jauno problēmu risināšanai, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību pret ārējo apdraudējumu. Programmu “Apvārsnis 2020” un struktūrfondus varētu izmantot izmanto kosmosa nozares attīstības pasākumu atbalstīšanai.

1.6.

EESK aicina Komisiju kopā ar Eiropas Investīciju banku apzināt jaunas finansēšanas iespējas, lai rosinātu privātos ieguldītājus veikt ieguldījumus kosmosa nozarē. Šajā nolūkā Komisija varētu sadarboties, rīkodama sanāksmes noteiktās iesaistītajās dalībvalstīs, un uz tām būtu jāaicina bankas, institucionālie ieguldītāji un uzņēmumi, lai izzinātu jaunus ieguldījumu veidus, tostarp kosmosa nozares kopas.

1.7.

EESK uzskata, ka vienīgais veids, kā nodrošināt ES kosmosa stratēģijas veiksmīgu darbību ilgtermiņā, ir aktīvi iesaistīt visas dalībvalstis. To var panākt, izmantojot konkrētus un mērķtiecīgus spēju uzlabošanas pasākumus, kuru mērķis ir jo īpaši palīdzēt dalībvalstīm veidot jaunas spējas un intereses kosmosa jomā. Šādus pasākumus var sākt realizēt, arī organizējot apmācības sesijas, informatīvus pasākumus, konsultācijas (gan tehniska rakstura, gan uz lietotājiem orientētas), demonstrējumu projektus, reģionālas iniciatīvas, kā arī veicinot sinerģiju starp dalībvalstīm, kuru kosmosa izmantošanas spējas ir augsti attīstītas, un tām dalībvalstīm, kuras tikai sāk tās attīstīt, un īstenot citus pasākumus, kas ir pielāgoti, lai palīdzētu dalībvalstīm.

1.8.

Izglītības jautājumiem un sabiedrības informēšanai par priekšrocībām, ko sniedz informācija un dati, kuri pieejami ar kosmosā veiktu darbību palīdzību, ir ļoti liela nozīme. Būtu arī svarīgi kosmosā veiktas darbības iekļaut skolu, augstskolu un tālākizglītības programmās.

1.9.

Raugoties no Eiropas rūpniecības perspektīvas, būtiski svarīga ir tehniķu un inženieru apmācība. Par Eiropas kosmosa stratēģijas stūrakmeņiem jākļūst Eiropas darba tirgus stiprināšanai, eksperimentu un izmēģinājumu infrastruktūras, izcilības centru un mūžizglītības uzlabošanai, kā arī pastāvīgai zināšanu un prasmju pilnveidošanai, arī kosmosa zinātnes jomā.

1.10.

Tādēļ komiteja vēlētos, lai Komisija izpēta iespēju izveidot vienotu portālu, kurā tiktu atainota visa tā darbība, ko īsteno dažādas organizācijas un aģentūras. Šim portālam vajadzētu būt pieejamam visiem ieinteresētajiem sabiedrības dalībniekiem un operatoriem, un tajā vajadzētu atspoguļot visu notiekošo pasākumu pozitīvo ietekmi un potenciālās iespējas kosmosa ekonomikā jomā, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

1.11.

Nesenajā atzinumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (1) komiteja norādīja uz “problēmām, kas traucē Eiropai izmantot datu potenciālu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējas izmantojamības trūkumu, struktūru sadrumstalotību, to nepieejamību citiem ieguldījumiem un apmaiņai”. Acīmredzami tādas pašas problēmas pastāv arī Eiropas kosmosa sistēmas zemes infrastruktūrā, tās ir pēc iespējas ātrāk jāpārvar.

1.12.

Eiropai ir izcila satelītu palaišanas infrastruktūra; tādas jaunās paaudzes nesējraķetes kā “Ariane” un “Vega” sniedz ievērojamus ietaupījumus, daļēji pateicoties lielākai sadarbībai starp dalībvalstīm. Atkārtoti izmantojamu kosmisko nesējraķešu izstrāde palīdzēs ievērojami samazināt izmaksas, un tas ļaus kosmosa darbībās piedalīties arī tām valstīm, kurām trūkst līdzekļu, lai spētu kosmosā nodrošināt efektīvu infrastruktūru.

1.13.

Pieaug interese par iespējām izmantot mazos satelītus sakaru un monitoringa sistēmām. Pat Zemes novērošanas sistēmu tirgū ir paredzams, ka, ņemot vērā jaunus lietojumus, mazo satelītu tirgus ievērojami palielināsies. Tāpēc Eiropas Savienībai būs svarīgi koncentrēties uz mini- un nanosatelītu izstrādi, lai gūtu labumu no šā tirgus. Tajā pašā laikā tā būs iespēja ne tikai mazākām dalībvalstīm, bet arī privātiem operatoriem. EESK tomēr uzsver, ka šāda tendence – proti, palielināsies lētāku Zemes virsmas uzraudzības satelītu skaits – radīs milzīgu daudzumu datu. Visu iedzīvotāju un lietotāju privātās dzīves aizsardzība būtu jānosaka par prioritāti, apzināti pieejot šim jautājumam un izstrādājot stingrus noteikumus (2).

1.14.

Garantēta piekļuve kosmosa infrastruktūrai un tās drošība ir viena no prioritātēm, kas Komisijai būs jāapsver. Ir svarīgi sadarboties ar citām valstīm, lai novērstu sacensību par visizdevīgākajām orbītām un cīnītos pret neieinteresētību jautājumā par kosmisko atkritumu pārvaldību. Tāpēc būtu jāpastiprina diplomātiskā darbība, kas saistīta ar kosmosa pārvaldību. Vienlaikus EESK iesaka Eiropas Savienībai stimulēt inovācijas, kas ļautu kosmosā savākt atkritumus.

1.15.

Arī nesen globālā līmenī notikušajās sanāksmēs (3) tika uzsvērta šādas sadarbības nozīme. Tajās tika izdalīti četri pīlāri: ekonomika, sabiedrība, pieejamība un diplomātija. Šie jautājumi vienmēr ir bijuši EESK uzmanības centrā; komiteja ir uzņēmusies iniciatīvu uzsvērt to nozīmi no ekonomikas un sabiedrības viedokļa.

1.16.

Tāpēc ir vajadzīga jauna pieeja datu izmantošanai, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršotu piekļuvi, iedzīvotājiem, kā arī MVU sniegtu informāciju par iespēju bez jebkādas diskriminācijas piekļūt šiem lielo datu informācijas kanāliem, uzlabotu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un pastāvīgi ar mērķtiecīgu iniciatīvu palīdzību veidotu jaunus lietojumus, balstoties uz pētnieku, augstskolu un uzņēmumu radošumu. EESK uzsver, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju jāatvieglo lielo datu izmantošana vides aizsardzībai un jānosaka pieņemamas izmaksas.

2.1.

Patlaban ES publiskā sektora budžets kosmosa darbībām ir otrais lielākais pasaulē, un tā ir lielākais institucionālais palaišanas pakalpojumu klients Eiropā. Tai pieder tādas pasaules klases kosmiskās sistēmas kā Copernicus Zemes novērošanai, EGNOS un Galileo satelītnavigācijai un ģeopozicionēšanai. No 2014. līdz 2020. gadam darbībās kosmosā ES ieguldīs vairāk nekā 12 miljardus EUR.

2.2.

Kosmiskās tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu Eiropas iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu. Turklāt risinājumi, kas balstīti uz kosmosa tehnoloģijām, pozitīvi ietekmē dažādas jomas, tostarp katastrofu pārvaldību, lauksaimniecību, transportu, enerģētikas infrastruktūru un globālās problēmas. Kosmiskās tehnoloģijas, dati un pakalpojumi var atbalstīt ES politiku daudzās jomās un tās galvenās politiskās prioritātes. Kosmoss Eiropai ir svarīgs arī stratēģiski: tas stiprina Eiropas pozīciju pasaules arēnā un kalpo tās drošībai un aizsardzībai, kā arī palīdz veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus. Eiropai ir spēcīga pavadoņu ražošanas rūpniecība, kas aptver aptuveni 33 % atvērto pasaules tirgu, un dinamisks pakārtoto pakalpojumu sektors ar lielu skaitu MVU. Eiropas kosmosa ekonomikas vērtība 2014. gadā tika aplēsta 46–54 miljardu EUR apmērā, kas ir 21 % no pasaules kosmosa nozares vērtības.

2.3.

Balstoties uz Līguma (LESD) 189. pantu, Komisija ierosina jaunu Eiropas kosmosa stratēģiju, kas būtu vērsta uz četriem stratēģiskiem mērķiem.

3.1.

EESK vienmēr aktīvi ir atbalstījusi Komisiju un ieinteresētās personas ar kosmosu saistīto jautājumu risināšanā.

3.2.

Savos atzinumos par kosmosu EESK ir noteikusi virkni prioritāšu:

4.1.1.

Tālejošai stratēģijai ir nepieciešams ievērojams budžets. Komisija norāda, ka ES kosmosa budžets ir otrais lielākais pasaulē. Tas apvieno Eiropas Savienības budžetu, dalībvalstu atsevišķos budžetus kosmosa jomā un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) budžetu. ASV budžets gandrīz četras reizes pārsniedz ES budžetu. Ļoti grūti ir aplēst Krievijas un Ķīnas reālos izdevumus kosmosa jomā, jo ne visi dati par to kosmosā veiktajām darbībām ir publiski pieejami. No otras puses, salīdzinot kosmosam paredzēto budžetu kā procentuālu apmēru no IKP, Eiropa ierindojas tikai sestajā vietā.

4.1.2.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas tālejošos mērķus, ir nepieciešams piesaistīt plaša mēroga investīcijas, ko publiskais sektors viens pats vienkārši nevar atļauties. Lai veicinātu pētniecību un jaunu lietojumu attīstību, būtiska ir privātā sektora, banku sektora, investīciju fondu un citu finanšu jomas dalībnieku iesaiste.

4.1.3.

Paziņojumā nav pietiekami izcelta vai atbalstīta MVU, jo īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu, izšķirošā loma, un tā būtu jāpastiprina. Lielāka uzmanība ir pievērsta to potenciālam inovācijas jomā, tomēr ierosinātie finanšu risinājumi nenodrošina nozares reālās vajadzības, no kurām viena ir finansējuma hroniska nepietiekamība. Ņemot vērā ar nozari saistīto augsto riska pakāpi, banku sistēma nelabprāt atbalsta inovāciju. Daudzi MVU nevar piedalīties publiskajā iepirkumā, kas bieži vien ir paredzēts tieši lielajiem dalībniekiem. Tāpēc MVU būtu vairāk jāatbalsta, ieviešot konkursus šāda lieluma uzņēmumiem. Solis pareizajā virzienā būtu arī tas, ja lielākos projektos apakšuzņēmuma līguma slēgšanas iespējas būtu vairāk pieejamas plašākam MVU lokam. Programmas “Apvārsnis 2020” un citu pētniecības un izstrādes programmu loma ir ļoti nozīmīga, un no MVU perspektīvas to izmantošana būtu maksimāli jāpaplašina.

4.1.4.

EESK raizējas par iespējamajām BREXIT sekām un tā ietekmi uz Eiropas veiktajām darbībām kosmosā. Apvienotā Karaliste ir viena no vadošajām dalībvalstīm kosmosa jomā. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāapsver iespējamie veidi, kā ar Apvienoto Karalisti sadarboties kosmosa jomā.

4.2.1.

Ne visas ES dalībvalstis cieši iesaistās ar kosmosu saistītajos pasākumos, un diemžēl ne visas nozares (tostarp privātajā un publiskajā sektorā) gūst labumu no kosmosā veiktajām darbībām. Piemēram, publiskajā sektorā kosmosa darbības var efektīvi izmantot daudzās dažādās jomās. Kā dažus no piemēriem var minēt teritoriju modernizētu pārraudzību, mājokļu siltināšanas efektivitātes pārraudzību, nelikumīgu atkritumu izgāšanas vietu atklāšanu u. c.

4.2.2.

Lai nodrošinātu ES kosmosa nozares konkurētspēju, ļoti svarīgi ir iesaistīt visas dalībvalstis, kurām ir jaunas spējas un intereses kosmosa jomā, kopā ar ieinteresētajām personām, uzņēmējiem, pētniekiem un citām iestādēm. Komisijai būtu jāparedz konkrēti pasākumi.

4.3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir rasts risinājums nesenajā diskusijā par pārvaldību, ko EESK ir akcentējusi vairākos savos iepriekšējos atzinumos. EKA stratēģija tika apstiprināta EKA Ministru padomes sanāksmē 2016. gada decembrī (tostarp budžeta sadalījums starp dažādajām programmām laikposmam no 2017. līdz 2021. gadam). ES un EKA stratēģijas vairs neatšķiras; tās ir savstarpēji papildinošas.

4.4.1.

Ir steidzami jāveido lielo datu centri, kuros tiktu uzglabāti, sākotnēji apstrādāti un analizēti uzglabāti dati, kas lejupielādēti no Copernicus. Lai šai jomā varētu izstrādāt jaunus instrumentus, ļoti svarīga ir arī spēja izmantot vēsturiskos datus saistībā ar Copernicus.

4.4.2.

ES ir uzņēmusies īstenot tālejošo COP21 nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus. EESK uzsver, ka satelītnovērošanas sistēmas un lielo datu apstrādes sistēmas uz vietas ir svarīgi faktori, kas dos iespēju izpildīt gan vietējās, gan globālās saistības. Nepārprotami ir nepieciešami jauni ar klimata pārmaiņām saistīti instrumenti, uz kuriem EESK norāda savos iepriekšējos atzinumos, piemēram, NAT/696 (5).

4.4.3.

Saskaņā ar COP21 nolīgumu LULUCF  (6) ir liela nozīme pasākumos, kuru mērķis ir absorbēt pašreizējās atmosfērā esošās CO2 emisijas. Meži ir oglekļa dioksīda piesaistītāji, un, ik dienas precīzi uzraugot mežu stāvokli, var novērst mežu nelegālu izciršanu un veicināt mežu aktīvu apsaimniekošanu, tostarp centienus vairāk stādīt ātri augošus kokus un mežu ugunsgrēku agrīnu atklāšanu un novēršanu. Pašreizējos ES priekšlikumos, kas ļauj, piemēram, rūpniecības vai transporta nozares CO2 emisijas kompensēt, izmantojot mežus kā oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas vai mežu pieauguma palielināšanu, ir daudz vairāk uzsvērti ekonomiskie, sociālie un vides jautājumi. Priekšlikumos ir skaidri uzsvērts, ka steidzami vajadzīgi uz Copernicus balstīti uzraudzības instrumenti. Starptautiskā mērogā šie instrumenti ir ārkārtīgi svarīgi, jo tos var izmantot, lai dažādās valstīs visā pasaulē precīzi uzraudzītu panākto progresu klimata pārmaiņu mazināšanā un emisiju absorbēšanā.

4.4.4.

EESK atzīst, ka satelītnovērošanas sistēmām un datu centriem ir liela nozīme, lai nākotnē nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu. Jo īpaši, tie sniedz būtiskas priekšrocības precīzajai lauksaimniecībai, jo Galileo un globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS) var palīdzēt ietaupīt fosilo kurināmo. Turklāt programmatūras, kas izmanto Copernicus attēlus dažādās frekvencēs, var identificēt tieši tos apgabalus, kur mēslojuma koncentrācijas vai mitruma līmenis ir nepietiekams vai pārmērīgs, dodot iespēju pielāgot ūdens un mēslojuma daudzumu un tādējādi taupīt ūdeni un samazināt mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu. Tas ievērojami uzlabo lauksaimniecības sistēmu ilgtspēju, veicina augu slimību agrīnu atklāšanu un novēršanu, dod iespēju prognozēt gaidāmo ražu un garantē gan nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus, gan ļoti pozitīvu ietekmi sociālajā un vides jomā.

4.4.5.

Būtu jāturpina attīstīt augstas precizitātes meteoroloģija, lai atvieglotu ekstremālu laikapstākļu savlaicīgu konstatāciju un novēršanu vai uzlabotu spēju sagatavoties šādiem apstākļiem, tādējādi samazinot pārtikas zudumu lauku saimniecībās, kā arī aizsargāt cilvēkus no draudiem viņu veselībai un īpašumiem.

4.5.1.

EESK 2014. gadā uzsāka projektu “Kosmoss un sabiedrība”, kurā partneri uzsvēra vajadzību virzīties uz priekšu, iekļaujot visu sabiedrību debatēs par Eiropas lomu kosmosa nozarē. Ar Eiropas pilsonisko sabiedrību ir pienācīgi jāapspriežas, ja vēlamies saprast tās vēlmes un vajadzības.

4.5.2.

Komisijas paziņojumā nav ietverta nekāda norāde attiecībā uz šo stratēģisko uzdevumu, kaut arī 2016. gadā notika sabiedriskā apspriešana par Kosmosa stratēģiju Eiropai. Debates par kosmosa politiku tradicionāli ir aprobežojušās ar galvenajām ieinteresētajām personām, vienkārši ignorējot to, ka gadījumā, ja vēlamies attīstīt uz patērētājiem orientētu tirgu, viņiem ir jāzina un jābūt informētiem par priekšrocībām un iespējām, ko var piedāvāt iepriekš minētās tehnoloģijas.

4.5.3.

Katram nozīmīgam dalībniekam ir individuāla komunikācijas stratēģija, taču nav kopīga redzējuma vai stratēģiska plāna, ko sniegt plašai sabiedrībai. EESK uzskata, ka stratēģiju nevar īstenot, rīcības plānā neiesaistot pilsoniskās sabiedrības dalībniekus gan no publiskā, gan no privātā sektora.

4.5.4.

Reģionālā, valstu un Eiropas līmenī būtu jāorganizē sanāksmes galalietotājiem. Būtu jāorganizē arī informācijas kampaņas, aktīvi iesaistot vietējās pašvaldības.

4.5.5.

EESK aicina Komisiju un galvenos partnerus sadarbībā ar publiskām un privātām organizācijām un uzņēmējiem atvērt portālu “Kosmoss un sabiedrība”. Informācijai un izpratnes veidošanai būtu jāierāda centrālā vieta jaunajā kosmosa politikā, kuras mērķis galu galā būs pievērsties iedzīvotāju reālajām vajadzībām.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/21

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Līdzziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

1.1.

EESK atbalsta direktīvas priekšlikumu par preventīvu pārstrukturēšanu un otro iespēju, un tāpēc iesniedz organizētas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus, kuru mērķis ir papildināt tā saturu.

1.2.

Ņemot vērā saturu un nepieciešamību papildināt iekšējā tirgus noteikumus, EESK uzstāj, ka priekšlikums jāpieņem regulas veidā un ka nav jābaidās ar to veikt iespējami maksimālu esošo sistēmu saskaņošanu.

1.3.

EESK uzstāj, ka direktīvā ir formāli jāprecizē uzņēmuma vadības pienākums pirms sarunām un to laikā informēt darba ņēmējus un konsultēties ar tiem. Jo īpaši agrīnajos pārstrukturēšanas posmos lielākā uzmanība ir jāpievērš darba ņēmēju interesēm un maksātnespējas procedūras ietvaros ir nepārprotami jānorāda uz Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punktu, lai tādējādi šajā kontekstā aizsargātu darba ņēmēju tiesības.

1.4.

EESK aicina Komisiju direktīvā kā pamatprincipu paredzēt pienākumu prognozēt maksātnespējas situācijas, parakstot uzvedības kodeksu. Šajā sakarā komiteja ierosina direktīvā pienācīgā veidā iekļaut sociālās brīdināšanas (social warning) principu.

1.5.

EESK iesaka direktīvā iekļaut prioritāro principu maksātnespējas gadījumā visiem darba ņēmējiem visās dalībvalstīs nodrošināt prioritārā kreditora statusu. Turklāt EESK ierosina izveidot visās dalībvalstīs, kur tas vēl nepastāv, valsts risku apvienošanas fondu, kas garantētu darba ņēmēju algu izmaksu. Šis fonds, kas ir spēkā dažās dalībvalstīs, varētu saņemt līdzekļus no darba devējiem īpašu iemaksu veidā. Valstis varētu piedalīties šā fonda pārvaldībā un būt tā galvotājas.

1.6.

EESK iesaka Komisijai ātri noteikt procedūras un termiņus, kas ļautu savlaicīgi apzināt uzņēmuma grūtības.

1.7.

Ne tikai tiesu darbiniekiem, bet arī profesiju pārstāvjiem un ekspertiem, kas strādā šajā jomā, ir vajadzīga atbilstīga kopīga apmācība un daudzveidīga pieredze, kas tiem ļautu darboties līdz šim maz pazīstamās jomās.

1.8.

Jāpārbauda uzņēmēju uzticamības kritēriji, kas liecinātu par godīgu profesionālo uzvedību, kura jāapliecina ar iestāžu izdotām attiecīgām izziņām. Šādas izziņas pamato tiesības izmantot otro iespēju.

1.9.

EESK mudina direktīvā ņemt vērā to, ka maksātnespējas procedūras ļaunprātīga izmantošana saistībā ar tiesību atteikumu darba ņēmējiem no uzņēmuma vadības puses ir nelikumīga prakse, un tādēļ šādam vadītājam ir jāatsaka pieeja moratorijam vai otrās iespējas izmantošana.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiesām ir atvēlēta nenozīmīga loma, un tās iesaista tikai vajadzības gadījumā.

1.11.

EESK uzsver uzņēmuma sociālo vērtību un centienus, ieviešot vienkāršas, lētas un savlaicīgas procedūras, lai uzņēmums turpinātu aktīvi darboties. Tas ir saskaņā ar ES līgumā noteiktajām vērtībām (3. pants) un ievērojot uzņēmēja labticību.

2.1.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2015. gada 20. maijā pieņēma Regulu (ES) 2015/848 (turpmāk “regula”) par maksātnespējas procedūrām dažādās dalībvalstīs.

2.2.

Jaunajā tiesību aktā uz maksātnespējas tiesību mērķiem ir jauns skatījums, saskaņā ar kuru maksātnespējas procedūras vairs netiek uzskatītas vienīgi kā uzņēmuma likvidācija, bet kā instruments, ar ko var garantēt uzņēmuma organizētu līdzekļu saglabāšanu un attiecīgi darbinieku tiesības strādāt, nodrošinot, kur tas ir iespējams, uzņēmuma glābšanu.

2.3.

Vairākās dalībvalstīs, kurās uzņēmumu pārstrukturēšanas procedūras prevalē pār likvidēšanas procedūrām, kredītu atgūšanas rādītājs ir 83 % pret 57 % (1).

2.3.1.

Turklāt dažādu dalībvalstu procedūru ilgumu ievērojami atšķiras (2), un var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

2.3.2.

Pastāv arī daudzas atšķirības attiecībā uz piekļuvi pārstrukturēšanas procedūrai pirms maksātnespējas paziņošanas.

2.3.3.

Jaunākie pētījumi (3) rāda, ka tiesību akti maksātnespējas jomā nav pilnībā atbilstoši to mērķim un pastāv pārmērīgas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, tādējādi radot šķēršļus investīciju plūsmai vienotajā tirgū.

2.4.

Attiecībā uz uzņēmējiem, kuru “ekonomiskās mirstības” koeficients pirmajos piecos darbības gados ir ap 50 % (4), mērķis ir iespēja izmantot moratoriju brīdī, kad krīze šķiet acīmredzama, bet pēc tam – maksimāli triju gadu laikā panākt parādsaistību dzēšanu, tādējādi likvidējot ar bankrotu saistīto stigmatizāciju un mudinot godīgu uzņēmēju izmantot otro iespēju.

2.5.

Elektroniskā savstarpēja savienojuma sistēmas izveide līdz 2019. gada jūnijam t. s. maksātnespējas reģistriem, kas būs jāievieš katrā dalībvalstī un kuriem jābūt pieejamiem bez maksas Eiropas e-tiesiskuma portālā, ir būtisks jauninājums Eiropas vienotas tiesiskās telpas radīšanas virzienā.

2.6.

Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropā katru gadu bankrotē 200 000 uzņēmumu, un tas atbilst 1,7 miljoniem zaudētu darbvietu. Ja maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūras būtu efektīvākas, nereti to varētu novērst.

2.7.

Pārskatā, kas veikts 2014. gadā par to, kā tiek īstenots Eiropas Komisijas ieteikums par pārstrukturēšanu un otro iespēju, tika konstatēts: neraugoties uz reformām maksātnespējas jomā, dažās valstīs noteikumi joprojām ir atšķirīgi un neefektīvi vai to vispār nav. Ar 2015. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānu tika pieteikta likumdošanas iniciatīva par uzņēmumu maksātnespēju, tai skaitā agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju.

2.8.

Eiropas Komisijas iniciatīva būtu jāaplūko arī, ņemot vērā vairākus ieteikumus, ko EESK vēlas sniegt, lai cita starpā uzsvērtu, ka:

3.1.

Komisijas priekšlikumā, kura juridisko pamatu veido LESD 53. un 114. pants, galvenā uzmanība ir vērsta uz trim galvenajiem aspektiem:

3.2.

Jaunie noteikumi norāda uz dažiem pamatprincipiem, kas nodrošinātu, ka maksātnespējas un pārstrukturēšanas regulējums ir saskaņots un efektīvs visā ES:

3.3.

Turklāt jaunas direktīvas priekšlikumā ir ņemti vērā aspekti saistībā ar darbības nepārtrauktības procedūru, kad uzņēmējs saglabā kontroli pār savām darbībām, vai “automātisku apturēšanu”, tas ir, četru mēnešu periodu, kurā kreditori nedrīkst veikt individuālus pasākumus parāda atgūšanai.

4.1.1.

Runājot par ierosinātās sistēmas fakultatīvu piemērošanu patērētāju parādsaistību dzēšanas procedūrām, saskaņā ar daudzos jau pieņemtajos atzinumos par šo tematu pausto nostāju EESK stingri iebilst pret šo iespēju, kas ir pretrunā komitejas izvirzītajām prasībām par to, ka attiecībā uz patērētāju pārmērīgām parādsaistībām ir absolūti nepieciešama īpaša sistēma.

4.2.1.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi precizēt direktīvas darbības un piemērošanas jomu (uzņēmumu veids, darbinieku skaits). Īpaša uzmanība jāpievērš MVU un to ietekmei uz vietējo ekonomiku.

4.2.2.

Pastāv plaša vienprātība, ka jāpalīdz uzņēmumiem savlaicīgi pārstrukturēties tā, lai tie varētu glābt darbvietas un saglabāt savu vērtību, kā arī lai atbalstītu godīgus uzņēmējus.

4.2.3.

Būtu lietderīgi un pareizi noteikt kritērijus, ar kuriem saskaņā vadītāji var tikt uzskatīti par “godīgiem”. Šādus objektīvus kritērijus vajadzētu definēt un oficiāli iekļaut direktīvā. Turklāt nedrīkst atstāt novārtā taktiskās maksātnespējas procedūras, kas tiek izmantotas, lai izvairītos no juridiskās atbildības, tādējādi pārkāpjot darba ņēmēju tiesības. Tos, kas šādu praksi pielieto, vajadzētu no tās atturēt, liedzot moratoriju un otro iespēju.

4.2.4.

Visi posmi jāīsteno, nepārtraukti iesaistot darba ņēmējus un arodbiedrības, faktiski apspriežoties un pietiekami savlaicīgi informējot. Darba ņēmēju pārstāvjiem un arodbiedrībām vajadzētu būt tiesībām ierosināt alternatīvus risinājumus nodarbinātības saglabāšanai, kā arī izmantot ekspertu.

4.2.5.

Ja preventīvās pārstrukturēšanas regulējumā ir kopīgi pamatelementi, ko varētu plaši izmantot, vajadzētu ievērot vienotu un Kopienas līmenī saskaņotu protokolu.

4.2.6.

EESK ierosina, ka visās dalībvalstīs būtu jāparedz procedūras valsts risku apvienošanas fonda izveidei, kurš garantētu darba ņēmēju algu izmaksu. Šis fonds varētu saņemt līdzekļus no darba devējiem īpašu iemaksu veidā. Valstis varētu piedalīties šā fonda pārvaldībā un būt tā galvotājas (5).

4.2.7.

Lai saglabātu darbvietas un izvairītos no atlaišanas, ir jāatbalsta sociālā brīdināšana jeb uzņēmuma pienākums brīdināt visas iesaistītās puses un pietiekami savlaicīgi izziņot trauksmi par uzņēmuma problēmām. Turklāt šāds mehānisms, kas jāpieņem atbilstīgi katram konkrētam gadījumam, būs noderīgs pierādījums tam, lai noskaidrotu, vai uzņēmēja rīcība ir godīga un sociāli atbildīga.

4.2.7.1.

Jāatbalsta apmaiņas kultūra ar darba ņēmēju pārstāvjiem, arodbiedrībām, citām pārstāvības organizācijām vai citām ieinteresētajām personām.

4.2.8.

Mērķis ir līdz minimumam samazināt tiesas vai administratīvās iestādes iejaukšanos, jo pārāk bieži to aicina priekšlaicīgi un radikāli risināt maksātnespējas problēmas.

4.2.9.

Valstu un ES līmenī jāpiemēro darba ņēmēju pārstāvju atbilstīgas informēšanas un uzklausīšanas princips (Direktīva 2009/38/EK par Eiropas uzņēmumu padomi), kā arī jāatzīst viņu tiesības un aizsardzība, izziņojot brīdinājumu, jo bieži vien darba ņēmēji ir pirmie, kas apzinās darbības traucējumus uzņēmuma (whistleblower as means of prevention).

4.2.10.

Sīkāk jāprecizē 3. panta 3. punkts. Jo īpaši būtu jānosaka parametri, uz kuru pamata uzņēmumus varētu izslēgt no brīdināšanas mehānisma (darbinieku skaits, apgrozījums utt.).

4.3.1.

Jāizstrādā vispārējs labvēlīgs un proaktīvs satvars, kura pamatā būtu saskaņota pieredze un procedūras.

4.3.2.

Lai sasniegtu LESD 114. pantā noteikto, t. i., īstenotu iekšējo tirgu, Komisijai ir jānodrošina, tostarp izmantojot deleģētos aktus, maksātnespējas procedūru saskaņošana, kuras patlaban šķiet pārāk atšķirīgas katrā dalībvalstī.

4.3.3.

Tāpat Kopienas līmenī ir jāierosina un jāsaskaņo attiecīgās procedūras pirms maksātnespējas, lai tajās tiktu ņemti vērā iemesli, kas kavē normālu finanšu plūsmu un kuri dažkārt ir saistīti ar maksājumu kavējumiem (6).

4.3.4.

Maksātājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāizstrādā rīcības kodeksa noteikumi, kas nosaka maksimālos termiņus maksājumiem par pakalpojumiem.

4.3.5.

Citkārt iemesli ir saistīti ar politiskiem jautājumiem, kas nav atkarīgi no uzņēmēja spējām.

4.3.6.

Jaunu finansējumu un pagaidu finansējumu aizsardzība ir jānodrošina ar kopīgiem noteikumiem un rīcības veidiem, kas dažādās valstīs tiktu piemēroti vienādi un spētu arī aizsargāt mazākuma likumīgās nostājas.

4.3.7.

Eiropas valstīs dažas reģionālās pašvaldības jau ir izveidojušas uz paritāti balstītas struktūras (7), kuru uzdevums ir savlaicīgi iejaukties, kad tas nepieciešams, lai atbalstītu grūtībās nonākušu uzņēmumu (8).

4.3.8.

Būtu lietderīgi veikt pētījumu par šīm struktūrām un mācīties no gūtās pieredzes.

4.3.9.

Uz paritāti balstītu struktūru izveide ar plašām pilnvarām, skaidru perspektīvas redzējumu un ar stabiliem sociāliem mērķiem, varētu palīdzēt pārvarēt trūkumus stratēģiskas prognozēšanas un inovācijas jomā, kas ir novājinājuši darba tirgu kopumā un veicinājuši ekonomikas krīzi, kas kopš 2008. gada dažādos veidos skar Eiropu.

4.3.10.

Gan agrīnas pārstrukturēšanas instrumenti, gan otrā iespēja sniedz priekšrocības uzņēmējam, kas ir izpildījis brīdināšanas un prognozēšanas procedūras un lūdz iespēju piekļūt šiem instrumentiem. Abu instrumentu mērķis ir radīt priekšnosacījumus, lai iesaistītu kreditorus (pirmām kārtām darba ņēmējus un arodbiedrības).

4.3.10.1.

Šā iemesla dēļ šķiet būtiski, lai uzņēmējs, kas lūdzis piekļuvi minētajām priekšrocībām, nekavējoties darītu pieejamus saviem partneriem (darba ņēmējiem, arodbiedrībām, kreditoriem kopumā, struktūrām, kas izraudzītas krīzes pārvarēšanai) visus grāmatvedības pārskatus (bilance un tās pielikumus, bankas, apdrošināšanas dokumentus, krājumu uzskaiti utt.), kā arī atļautu jebkādu savas darbības kontroli.

4.3.10.2.

Tas ne tikai atbilstu pārredzamības principam, bet ļautu arī palielināt dažu direktīvas priekšlikumā minēto pamatprincipu efektivitāti.

4.3.10.3.

Tūlītēja piekļuve visiem uzņēmuma dokumentiem varētu ļaut:

4.3.11.

Pārstrukturēšanas ietekmes novērtējumam būtu jāaptver ietekme uz nodarbinātību, jo, ja to savlaicīgi izprot, var veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu nodarbinātību, piemēram, īstenojot pasākumus darba ņēmēju apmācības un prasmju attīstības jomā.

4.3.12.

Saistībā ar 5. nodaļas 18. pantu jānorāda, ka vadītājiem vajadzētu aizliegt samazināt uzņēmuma aktīvus zem līmeņa, kas vajadzīgs, lai pildītu saistības pret darba ņēmējiem.

4.4.1.

Savā 2013. gada atzinumā par maksātnespējas procedūrām, kas attiecas arī uz šo atzinumu, EESK cita starpā uzsvēra, ka:

4.4.2.

Noteikumiem par otro iespēju, kas domāti uzņēmējiem pēc pirmās neveiksmes, jābūt skaidriem un kopīgiem ES valstīs, kā noteikts 114. pantā par vienoto tirgu, un tie jāatbalsta algotiem darbiniekiem, kuriem nav nodarīts zaudējums vai kaitējums pēc uzņēmēja pirmās neveiksmes.

4.4.3.

Pārāk bieži daudzās valstīs stingrās procedūras ir bijušas par iemeslu maksātnespējas procesa administratoru dažkārt pat radikālām darbībām.

4.4.4.

Visās ES dalībvalstīs viendabīgi un atvērti jāīsteno pasākumi ar mērķi pārveidot maksātnespējas procesa administratoru iepriekšējo funkciju par jaunu – nodarbinātības attīstības administrators, veicot plašu un dziļu kultūras un tehnisko sagatavošanu, tostarp izmantojot informātikas procesus, kas paredzēti Eiropas e-tiesiskuma portālā un izvērsti ar Regulu (ES) 2015/848.

4.4.5.

Atzinīgi jāvērtē ierosinātā vienkāršošana, lai izmantotu otro iespēju. Šajā sakarā nozīmīgi ir tas, ka uzņēmējs, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, var panākt saistību dzēšanu pēc noteiktā termiņa beigām bez nepieciešamības vēlreiz vērsties pie tiesas vai administratīvās iestādes (20. panta 2. punkts).

4.5.1.

Lietderīgi būtu, ja sākotnējo un turpmāko apmācību “tiesu un administratīvo iestāžu darbiniekiem, kuri izskata pārstrukturēšanas, maksātnespējas un otrās iespējas lietas” organizētu tieši Komisija (tostarp izmantojot aģentūras).

4.5.2.

ES praktizējošiem speciālistiem noteiktās prasības ir jāsaskaņo: minētajiem speciālistiem jāparedz tādi obligāti standarti kā apmācība, profesionālā kvalifikācija, reģistrācija, atbildība un profesionālās ētikas kodekss.

4.5.3.

Vajadzīgi ir instrumenti, kas attiecas uz iekšējo uzraudzību, grāmatvedības uzskaites praksi, ziņošanu un kontroli, lai atraisītu un palielinātu procedūru efektivitāti.

4.6.1.

Kā tika uzsvērts arī 4.3.10.1. punktā, tikai savlaicīga un pilnīga piekļuve uzņēmuma dokumentiem varētu garantēt to datu autentiskumu un patiesumu, kas jāapkopo, lai procedūru uzraudzība būtu efektīva (29. pants).

4.6.2.

Īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, ir vēlreiz jāuzsver dokumentu skaidrība un pilnīgums.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/28

Ziņotājs:

Antonio GARCÍA DEL RIEGO

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē priekšlikumu par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu (1), kura mērķis ir virzīties uz galīgu un saskaņotu atveseļošanas un noregulējuma procesu centrālo darījumu partneru (CCP) tīrvērtei Eiropas Savienībā, un EESK atbalsta gan tā mērķus, gan arī pieeju.

1.2.

EESK uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi īstenot spēkā esošo G20 lēmumu par centrālo darījumu partneru globālo pārvaldību, kā arī konkrētos ieteikumus, ko sagatavojusi Finanšu stabilitātes padomes Pastāvīgā uzraudzības un regulatīvās sadarbības komiteja (FSP SRC), FSP Noregulējuma koordinācijas grupa (FSP ReSG), Maksājumu un tirgu infrastruktūru komiteja (CPMI), Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS), saskaņotā, saistošā tiesiskajā regulējumā, kas globālā līmenī nodrošinātu stabilus, drošus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.3.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtētu ierosinātajā regulā iekļautu mehānismu, kas ļautu tai elastīgi pielāgoties tam, kā turpmāk attīstās starptautiskā vienošanās par CCP regulu, t. i., Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem (2).

1.4.

EESK uzskata, ka pats svarīgākais ir tas, lai pašreizējā atsevišķu CCP risinājumu sistēma, kas balstās uz starptautiskiem ieteikumiem un valstu uzraudzības iestāžu darbību, tiktu pārveidota par galīgu atveseļošanas un noregulējuma regulu, kas būtu skaidra, konsekventa, stabila un visaptveroša, un turklāt citu tiesību aktu (piem., Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BRRD)) kontekstā samērīga un nākotnes prasībām atbilstoša.

1.4.1.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka vienota CCP uzraudzības iestāde un vienota noregulējuma iestāde ļautu uzraudzītājiem labāk apvienot zināšanas un apkopot datus, kā arī nodrošināt, ka centrālie darījumu partneri visā Eiropā jauno regulu īsteno standartizētā veidā, un tādējādi likvidēt pašreizējo dažādību starp valstu uzraudzības iestādēm, kurām ir nedaudz atšķirīgi uzraudzības kritēriji un instrumenti.

1.5.

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) galveno lomu banku sektora vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), tās pašreizējo kompetenci efektīvu un drošu tīrvērtes, maksājumu un norēķinu sistēmu uzturēšanā (3), kā arī tās lomu CCP nodrošināšanā ar piekļuvi centrālo banku naudas līdzekļiem, EESK stingri iesaka apsvērt ECB kompetences izmantošanu vai paplašināšanu, lai ECB kļūtu gan par Eiropas CCP centrālo uzraudzītāju saskaņā ar VUM, gan arī par centrālo noregulējuma iestādi saskaņā ar ECB/Eurosistēmu.

1.6.

EESK uzskata, ka uzraudzības iestādēm šajā jomā būtu jāparedz papildu uzraudzības instrumenti, lai nodrošinātu visaptverošu pārskatu par atsevišķu tīrvērtes dalībnieku riska pozīciju vairākos CCP (tostarp trešo valstu CCP) un par CCP riska pozīciju tirgos, modelējot iespējamo domino efektu uz pozīcijām visā CCP spektrā. Uzraudzītājiem vai, vēl labāk, centrālam uzraudzītājam jābūt pilnvarotam katru ceturksni, mēnesi vai dienu veikt visaptverošus spriedzes testus un noskaidrot attiecīgo CCP riska pozīciju un riska mazināšanas līdzekļus, kā to prasa situācija, papildus gadskārtējam CCP spriedzes testam, ko saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) veic EMSA.

1.7.

Lai gan EESK pieņem, ka izveidosies dabiska secība: vispirms viena vai vairāku atsevišķu tīrvērtes dalībnieku noregulējums saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un pēc tam – vajadzības gadījumā – viena vai vairāku CCP atveseļošana un noregulējums, tomēr ir jāprecizē, ka ir gadījumi, kad prioritāte jāpiešķir viena vai vairāku CCP atveseļošanai, nevis vienas vai vairāku banku – galveno šo CCP tīrvērtes dalībnieku – atveseļošanai.

1.8.

EESK prasa, lai CCP atveseļošanas plānos tiktu definēti instrumenti un pasākumi, kuri būtu izmantojami, lai no jauna savietotu CCP portfeli, jo šajā priekšlikumā nav nedz noteikti konkrēti risinājumi, kas atveseļošanas plānos būtu jāiekļauj, nedz arī tas, kādi risinājumi ir izslēgti.

1.9.

Komiteja uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā varētu tikt ietekmēti nefinanšu darījumu partneri (NFC) un netiešo tīrvērtes dalībnieku nošķirtie klientu aktīvi, ja tiktu izmantoti pozīciju un zaudējumu sadales instrumenti, t. i., ja tiktu izbeigti līgumi un samazināta peļņa, kas centrālajiem darījumu partneriem ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem. Tāpat komiteja atzinīgi vērtē to, ka šajā priekšlikumā nav ietverta ne “sākotnējās drošības rezerves diskontēšana”, jo tas nebūtu piemērots atveseļošanas un noregulējuma instruments, ne arī “mainīgās drošības rezerves diskontēšana”, jo ir jāsagaida ierobežota riska pozīcijas.

1.10.

EESK uzskata, ka no ierosinātā tiesību akta būtu jāsvītro jebkāda nepārprotami minēta iespēja glābt CCP ar nodokļu maksātāju naudu, un it sevišķi tas jāizslēdz attiecībā uz trešo valstu centrālajiem darījumu starpniekiem. Publiskā sektora ārkārtas atbalsts ir iespēja, kuras izmantošana būtu jāierosina tikai attiecīgajām iestādēm, ja tās to uzskata par vajadzīgu, un tādējādi šādam atbalstam būtu jāsaglabā ārkārtas raksturs. Pašlaik paredzētā iespēja noteiktos apstākļos sniegt ārkārtas atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem varētu radīt bezrūpīgas rīcības risku. Tādējādi vienotas uzraudzības iestādes un vienotas noregulējuma iestādes izveidošana būtu arī politiski pieņemamāka no valsts viedokļa.

1.10.1.

Šajā saistībā EESK prasa, lai tādi paši vai līdzīgi saistoši standarti turpmāk būtu obligāti arī tiem CCP, kas kā trešo valstu tīrvērtes organizācijas (trešo valstu CCP) pilnvaroti saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) (4) un lēmumu par līdzvērtību.

1.11.

EESK ierosina noteikt, ka noregulējuma iestādes pilnvaras izbeigt noteiktus vai visus līgumus attiecībā uz kāda CCP tīrvērtes pakalpojumiem būtu jāizmanto ļoti ierobežoti, ja CCP atbalsta tūlītēju darījumu tirgus un veic skaidras naudas darījumu produktu tīrvērti.

1.12.

EESK uzskata, ka, pieņemot lēmumu par tīrvērtes pienākuma atlikšanu viena CCP noregulējumā, ir jāņem vērā iespējamā ietekme uz citiem CCP, kuriem ir atļauts sniegt tīrvērtes pakalpojumus tajā pašā aktīvu kategorijā.

2.1.

Gan ES Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BRDD), gan arī ASV Doda-Franka likums prasa sistēmiski svarīgām bankām ieviest atveseļošanas un noregulējuma plānus (“living wills”), lai krīzes gadījumā nodrošinātu organizētu, pakāpenisku darbības izbeigšanu un ierobežotu negatīvo ietekmi uz plašākiem finanšu tirgiem. Ar obligāto centralizēto tīrvērti pēc EMIR un Doda-Franka likuma centrālo darījumu partneru nozīme finanšu sistēmas vispārējai drošībai un stabilitātei ir kļuvusi aizvien lielāka. Tāpēc papildus CCP noturības nodrošināšanai ir vajadzīga pārdomāta atveseļošanas un noregulējuma plānošana, lai gādātu, ka lielāka paļaušanās uz centralizēto tīrvērti nerada jauna veida struktūru, kas ir “pārāk liela, lai bankrotētu”.

2.1.1.

Lai gan, ņemot vērā CCP īpašo uzņēmējdarbības modeli un koncentrēšanos uz riska pārvaldību, tā bankrots ir statistiski mazticams, tas varētu, kā sistēmiski svarīga finanšu iestāde (SIFI) ieņemot tirgū centrālo lomu, plaši izplatīt kaitīgu ietekmi finanšu sistēmā, radot domino efektu uz tīrvērtes dalībniekiem un tirgiem, kurus tas atbalsta. Tas ir notikums ar mazu iespējamību un lielu ietekmi.

2.2.

Centrālajiem darījumu partneriem ir svarīga loma finanšu sistēmā, jo tie pārvalda darījumu partneru riska attiecību sarežģīto tīklu. CCP to faktiski dara, i) uzņemoties starpnieka lomu līgumos, kurus tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos (regulētos vai ārpusbiržas tirgos), un ii) aizsargādamies pret savu lietotāju saistību neizpildi, pieprasot pietiekamu drošības rezervi (maržu) un nodrošinājumu gan no pircēja, gan pārdevēja un ieviešot zaudējumu sadales mehānismus (tā dēvētos “saistību neizpildes ūdenskritumus”, ko izmanto ārkārtas gadījumos, ja individuālās drošības rezerves izrādās nepietiekamas) (5).

2.3.

Risks CCP dalībniekam salīdzinājumā ar divpusējo tīrvērti ir samazināts, jo šis dalībnieks gūst labumu no daudzpusējā ieskaita, pienācīga nodrošinājuma un zaudējumu sadales mehānisma. CCP veic dalībnieku saistību ieskaitu (garās un īsās pozīcijas) attiecībā uz atsevišķiem produktiem, nosakot vienotu daudzpusēju bilanci katram produktam/dalībniekam neatkarīgi no darījumu partnera identitātes pirms pārjaunojuma. Ja produkti ir būtiski saistīti, CCP var noteikt dalībnieku drošības rezerves visiem produktiem (portfeļa drošības rezerve), ļaujot tiem neitralizēt risku, ieņemot pozīcijas attiecībā uz savstarpēji saistītiem produktiem.

2.4.

Lai pilnībā izmantotu CCP priekšrocības, tiem 1) efektīvi jāpārvalda savs risks un to rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, un 2) tiem jāpakļaujas stingrām regulatīvās uzraudzības un kontroles prasībām. Pirmkārt, CCP jābūt pietiekami noturīgiem – to finanšu resursiem (ieskaitot drošības rezerves noteikšanas prasības, priekšfinansētus fondus saistību neizpildes gadījumiem un likviditātes resursus) jābūt tādiem, kas ar ļoti lielu iespējamību ļauj izturēt tīrvērtes dalībnieku bankrotus un citas spriedzes situācijas. Otrkārt, CCP ir jāpieņem atveseļošanas plāni, kas ļauj tiem sadalīt pārsniegtos zaudējumus un radīt papildu likviditāti, neuzliekot pārmērīgu slogu tīrvērtes dalībniekiem un citām finanšu iestādēm, no kurām daudzas var būt sistēmiski svarīgas pašas par sevi. Visbeidzot, ir jānodrošina uzticami CCP noregulējuma plāni.

2.5.

G20 valstu vadītāji 2009. gadā apņēmās nodrošināt, ka visiem standarta ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem veic tīrvērti ar CCP starpniecību. Centralizētas atvasināto instrumentu tīrvērtes biežāka izmantošana paredzēta, lai stiprinātu finanšu stabilitāti ar šādiem paņēmieniem:

2.6.

Starptautiskā līmenī Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja (CPMI) kopā ar Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizāciju (IOSCO) un Finanšu stabilitātes padomi (FSP) jau 2014. gadā izdeva norādījumus par finanšu tirgus infrastruktūru, tostarp CCP, atveseļošanu un noregulējumu. Turklāt CCP atveseļošana un noregulējums ir svarīgas prioritātes pašreizējos starptautiskajos darba plānos, kas izklāstīti 2015. gadā.

2.7.

ES līmenī Eiropas Komisija, pamatojoties uz iepriekš minēto darbu, kas veikts starptautiskā līmenī, ir iesniegusi priekšlikumu (7) normatīvajam režīmam attiecībā uz CCP atveseļošanu un noregulējumu, kas ir šā atzinuma priekšmets.

3.1.1.

EESK atzīmē, ka regulatīvās prasības centrālajiem darījumu partneriem pašlaik ir stingrākas nekā pirms krīzes. CPMI un IOSCO noteiktie finanšu tirgus infrastruktūru principi (PFMI) nodrošina visaptverošu pamatu CCP noturībai un atveseļošanai.

3.1.2.

EESK atzinīgi vērtē CPMI un IOSCO svarīgo darbu CCP noturības un atveseļošanas nodrošināšanā starptautiskā līmenī.

3.1.3.

Tāpēc komiteja vēlētos, lai ierosinātajā regulā tiktu atvēlēta vieta mehānismam, kas ļautu elastīgi pielāgoties starptautiskās vienošanās par CCP regulējumu turpmākajai attīstībai, t. i., Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem.

3.1.4.

Tādējādi komiteja atbalsta ierosināto regulu, kurā starptautiskie standarti, ko centrālie darījumu partneri atkarībā no tiesiskās un normatīvās vides pašlaik īsteno nedaudz atšķirīgi, ir apvienoti vienā standartizētā saskaņotu un heterogēnu saistību kopumā saskaņā ar ES tiesību aktiem.

3.1.5.

EESK norāda, cik svarīgi ir izmantot holistisku pieeju, grozot citus saistītus tiesību aktus, t. i., Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD), un nodrošinot, ka moratorija instrumenti (BRRD 5. un 10. pants) un citi mehānismi turpina izslēgt maksājumu un piegādes saistības attiecībā uz dažām maksājumu sistēmām, CCP, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un centrālajām bankām, lai neizjauktu līdzsvaru portfeļos un nodrošinājumā, kuru turētāji vai pārņēmēji ir CCP.

3.1.6.

Šajā kontekstā EESK pieņem, ka izveidosies dabiska secība: vispirms saskaņā ar BRRD noregulē vienu vai vairākus atsevišķus tīrvērtes dalībniekus, un pēc tam – vajadzības gadījumā – atveseļo un noregulē vienu vai vairākus CCP, kuru galvenie klienti bijuši iepriekšminētie tīrvērtes dalībnieki. Ir iespējami scenāriji, kur priekšroka būtu jādod viena vai vairāku CCP atveseļošanai, nevis vienas vai vairāku tādu banku atveseļošanai, kas ir šo CCP galvenie tīrvērtes dalībnieki.

3.1.6.1.

Saskaņā ar principiem, ko definējušas CPSS un IOSCO, sistēmiski svarīgiem CCP vajadzīgi pietiekami lieli saistību neizpildes resursi, lai varētu izturēt tādu divu tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildi, kuri centrālajam darījuma partnerim ārkārtējos, taču iespējamos apstākļos varētu radīt vislielāko kopīgo kredītriska pozīciju (t. s. “Cover 2”). Ja tīrvērtes dalībnieki, kas “Cover 2” izpratnē pārsniedz riska darījumu līmeni attiecībā pret vienu vai vairākiem CCP, nonāk grūtībās un tiem piemēro BRRD noteikto procedūru, tad visos lēmumos, kas saistīti ar grūtībās nonākušajiem vispārējā tīrvērtes pakalpojuma sniedzējiem saskaņā ar BRRD jāņem vērā ietekme uz centrālajiem darījumu partneriem un citiem, saistības pildošiem, tīrvērtes dalībniekiem.

3.1.6.2.

Saskaņā ar šo ierosināto tiesību aktu CCP potenciāli ir jāstabilizē un jāatbalsta, pirms šiem grūtībās nonākušajiem tīrvērtes dalībniekiem var piemērot BRRD procedūru. Var būt arī tādi gadījumi, kad saistības pildoši tīrvērtes dalībnieki, izmantojot ierosinātajā tiesību aktā minētos instrumentus, tiek novesti saistību neizpildes situācijā un pēc tam var tikt pakļauti BRRD. Ja tas tomēr palīdz stabilizēt CCP un tādējādi dod labumu vairākiem tīrvērtes dalībniekiem, CCP stabilizācijai jābūt prioritārai pār atsevišķa tīrvērtes dalībnieka stabilizāciju.

3.2.1.

Komiteja norāda, ka ierosinātā regula ir vērsta uz tirgus situācijām, kas ir galējas un ārkārtējas; tomēr ir būtiski, lai atveseļošanas un noregulējuma režīms nodrošinātu izšķiroši svarīgo CCP pakalpojumu nepārtrauktību, neizmantojot publiskos līdzekļus vai jebkāda veida publisko atbalstu maksātspējas nodrošināšanai, vai jebkāda cita veida valsts finanšu stabilizācijas mehānismus, publisko kapitāla atbalstu vai pagaidu valsts īpašumtiesības. Pašlaik nepārprotami paredzētā iespēja noteiktos apstākļos sniegt ārkārtas finanšu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem būtu jāizslēdz, lai nepieļautu bezrūpīgas rīcības risku, kas rodas, nepareizi stimulējot tīrvērtes dalībniekus agrīnā posmā atturēties no palīdzības sniegšanas CCP atveseļošanā un noregulējumā un nogaidīt, lai pārliecinātos, vai un cik lielā mērā tiks sniegts ārkārtas atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, tādējādi labprāt pieņemot vai pat izprovocējot plašāku ietekmi sabiedriskajā sfērā.

3.2.2.

Tā kā konkrētus scenārijus atveseļošanas un noregulējuma režīma piemērošanai precīzi prognozēt nevar, CCP ir jāsaglabā elastība atveseļošanas instrumentu izstrādē un īstenošanā, lai varētu atrisināt dažādas saistību neizpildes situācijas. Pārāk preskriptīvi noteikumi varētu radīt neefektīvu stingrību. Tāpēc centrālajiem darījumu partneriem vispirms jāļauj sagatavot saistību neizpildes pārvaldības procesu un tad īstenot savu atveseļošanas plānu, pirms iejaucas noregulējuma iestādes, ja vien nav pierādījumu, ka atveseļošanas plāns neizdosies vai ka tas apdraud finanšu stabilitāti.

3.3.1.

Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) ir noteikti pienākumi un prasības, kas piemērojamas gan finanšu darījumu partneriem (FC), gan arī nefinanšu darījumu partneriem (NFC), kuri noslēdz atvasināto instrumentu līgumus. FC ir bankas, apdrošinātāji, ieguldījumu pārvaldnieki, pensiju fondi, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF), savukārt NFC kategorijai pieder NFC+ (struktūras ar slīdošām 30 dienu garām nosacītajām atvasināto instrumentu bruto pozīcijām un vismaz 1 miljardu euro kredītam un kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem un/vai 3 miljardiem euro procentu likmju mijmaiņas līgumiem, valūtai, preču darījumiem un citiem instrumentiem) un NFC. Turklāt pastāv arī trešo valstu struktūras (TCE), kuras, iesaistīdamās darījumos ar partneriem no ES, var būt netieši pakļautas EMIR.

3.3.1.1.

EMIR noteiktais tīrvērtes pienākums būs saistošs, ja ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums tiek slēgts starp diviem FC, starp FC un NFC+ vai starp diviem NFC+, kā arī starp FD/NFC+ un TCE, uz kuru attiecas tīrvērtes pienākums, ja tā veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Atbrīvojumi no prasībām beigsies 2017. gada laikā.

3.3.2.

Kad būs beigušies visu atbrīvojumu termiņi, noteikta lieluma nefinanšu darījumu partneriem kā tiešiem vai netiešiem CCP dalībniekiem būs piemērojama Atveseļošanas un noregulējuma regula, ņemot vērā pienākumu centralizēti veikt tīrvērti noteiktām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm (8). Tādējādi, šīs regulas prasībām apvienojoties ar tīrvērtes pienākumu, nefinanšu darījumu partneri un pensiju fondu klienti varētu būt spiesti uzņemties negribētas saistības, kas radītu vēl ciešāku saikni starp reālo ekonomiku/aktīvu pārvaldītājiem un sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm (SIFI).

3.3.3.

Tāpēc EESK aicina Komisiju ierosinātajā atveseļošanas un noregulējuma satvarā apsvērt citādu pieeju attiecībā uz NFC – īpaši tām sabiedrībām, kas ierobežo fizisko risku reālajai ekonomikai, – tajos gadījumos, kad valsts iestādes ir spiestas sabiedrības interesēs veikt ārkārtas pasākumus, potenciāli neievērojot parastās īpašumtiesības un sadalot zaudējumus starp konkrētām ieinteresētajām personām, un kā pēdējo līdzekli aizturot CCP peļņas maksājumus nefinanšu darījumu partneriem.

3.3.4.

[Pensiju] fondiem un citām struktūrām, kas pārvalda mazo ieguldītāju naudas līdzekļus un veic ieguldījumus kapitāla tirgos, būs tieši vai netieši ar tīrvērtes dalībnieku starpniecību jāieņem pozīcijas centrālajos darījumu partneros. Šīs struktūras ir pakļautas valsts uzraudzībai un to ieguldījumi ir stingri ierobežoti, lai garantētu, ka tās saviem gala klientiem nerada pārmērīgu risku. Turklāt valstu regulatoru vai uzticības pienākumu dēļ šīm struktūrām savu klientu pozīcijas netieši ir jāglabā klientu kontos, un tās ir jānošķir. Ar EMIR tika radīta iespēja īpaši aizsargāt netiešo tīrvērtes dalībnieku aktīvus, ieviešot klientu aktīvu nošķiršanu un pārnesamību.

3.3.5.

Ņemot vērā šo visai plašo regulējumu, šādu [pensiju] fondu ieguldītājiem rodas iespaids, ka viņu aktīvus īpaši aizsargā gan valsts, gan Eiropas tiesību akti. Ierosinātais tiesību akts tomēr ļaus neievērot parastās īpašumtiesības un sadalīt zaudējumus starp konkrētām ieinteresētajām personām, kā arī aizturēt CCP peļņas maksājumus, ietekmējot arī klientu un nošķirtos klientu kontus. EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka iespēja neievērot parastās īpašumtiesības (līgumu izbeigšana, zaudējumu sadale, peļņas maksājumu aizturēšana) neattiecas uz [nošķirtajiem] klientu kontiem.

3.4.1.

EESK mudina Komisiju nodrošināt, ka pāreja uz saskaņotu sistēmu tiek pienācīgi uzraudzīta un sinhronizēta ar prasībām, ko piemēro trešo valstu CCP, lai nepieļautu regulatīvu patvaļu un nelabvēlīgus konkurences apstākļus ES centrālajiem darījumu partneriem, ja trešo valstu CCP tiktu ļauts piedāvāt pakalpojumus, kas ir nedrošāki un tādējādi lētāki.

3.4.2.

Skaidriem noteikumiem par atveseļošanu un noregulējumu jābūt svarīgam faktoram, kas jāapsver attiecībā uz visām valstīm, kur Eiropas Komisija plāno pieņemt lēmumu par līdzvērtību. Attiecībā uz visām tām valstīm, par kurām Eiropas Komisija lēmumu par līdzvērtību jau ir pieņēmusi (9), šis lēmums ir jāpārskata, ņemot vērā noteikumus par atveseļošanu un noregulējumu trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus ES vienotajā tirgū, ir ieviesti līdzvērtīgi CCP atveseļošanas un noregulējuma režīmi un ka Eiropas noregulējuma kolēģiju pieņemtie lēmumi attiecīgās trešās valsts tiesiskajā vidē ir izpildāmi. Būtu jāizvirza obligāta prasība par informācijas apmaiņas nolīguma, kas saistīts ar sistēmisko risku, noslēgšanu ar trešās valsts CCP regulatoru, CCP uzraudzītāju(-iem) un noregulējuma iestādi Eiropas Savienībā, kā arī par šo regulatoru līdzdalību tā dēvētajās “krīzes pārvarēšanas grupās”.

3.4.3.

Saskaņā ar EMIR Eiropas Komisija var lūgt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) sniegt tehniskus ieteikumus par līdzvērtību dažās trešo valstu jurisdikcijās, kurās atrodas lielākie atvasināto instrumentu tirgi vai CCP, kas pieteikušies atzīšanas saņemšanai (10).

3.4.4.

Turklāt EESK aicina ESMA novērtēt galvenos jautājumus, kas saistīti ar šādu trešo valstu atveseļošanas un noregulējuma tiesību aktu ietveršanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu regulatīvu patvaļu, kas trešo valstu CCP sniegto pakalpojumu dēļ rada pārmērīgu risku ES vienotā tirgus dalībniekiem un, iespējams, ES nodokļu maksātājiem. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināti starptautiskā līmenī vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ierobežota ES nodokļu maksātāju pakļaušana riskiem, kas Eiropas Savienībā ir pārvaldāmi.

3.5.1.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij ir jāstiprina savu uzraudzības iestāžu spējas finanšu, tehnisko un cilvēkresursu ziņā, lai izprastu CCP riskus un riska pārvaldību visos līmeņos. EESK uzskata, ka pašlaik uzraudzītāji ir pārāk atkarīgi no pārvalstisko organizāciju un pašu CCP kompetences. Šī atkarība no kompetences varētu būt īpaši riskanta, ja uzraudzītājiem īsā laikā būtu jāpārņem kontrole pār grūtībās nonākušu CCP, t. i., ja tiktu atcelta un pēc tam nomainīta CCP augstākā vadība vai padome vai būtu izmantotas noregulējuma pilnvaras.

3.5.2.

EESK uzskata, ka vienots CCP uzraudzītājs un noregulējuma iestāde ļautu tiem labāk apvienot zināšanas un apkopot datus, kā arī nodrošināt, ka centrālie darījumu partneri visā Eiropā jauno regulu īsteno standartizētā veidā, tādējādi nepieļaujot izvairīšanos no regulējuma vai regulatīvās patvaļas risku. Turklāt tiktu likvidēta pašreizējā dažādība CCP uzraudzībā. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu tiek izmantota EMIR izklāstītā valsts līmeņa uzraudzības pieeja, veidojot kolēģijas pie valstu regulatoriem, lai uzraudzītu CCP. Tomēr EESK uzskata, ka ārkārtējas spriedzes situācijā, kad vienam vai vairākiem CCP draud briesmas vai bankrots, centralizēta pieeja nodrošinātu maksimālu efektivitāti, jo lēmumi ir jāpieņem holistiski, ņemot vērā vairākus CCP, tīrvērtes dalībniekus utt.

3.5.2.1.

EESK uzskata, ka 2012. gadā saskaņā ar EMIR izvēlētais CCP regulējums ir radījis kompilatīvu CCP uzraudzības risinājumu (11), kad centrālajām bankām, valstu banku regulatoriem vai biržas uzraudzītājiem ir uzdots uzraudzīt CCP dažādās valstīs. Šo viedokli apstiprina ESMA veiktā salīdzinošā izvērtēšana saskaņā ar EMIR 21. pantu (publicēta 2016. gada 22. decembrī) “Uzraudzības darbības attiecībā uz CCP drošības rezerves un nodrošinājuma prasībām”; tajā ESMA skaidri norāda, ka ir jāuzlabo uzraudzības konverģence starp valstu uzraudzības iestādēm.

3.5.2.2.

Ziņojuma ierobežotajā tvērumā jau ir noteiktas vairākas jomas, kurās uzraudzības pieejas starp valstu uzraudzības iestādēm atšķiras, un ietverti ieteikumi, kā uzlabot uzraudzības prakses konsekvenci. Pie katra valsts regulatora ir izveidotas kolēģijas – galveno CCP dalībniekiem ievērojami pārklājoties –, kurām gadījumā, ja bankrotētu vairāki CCP, būtu jādarbojas paralēli. Ņemot vērā notikumu attīstību dažos pēdējos gados, tā kā sarakstā iekļautu un ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgi aizvien vairāk apvienojas centrālajos darījumu partneros, 2017. gadā būtu jāapsver jauna centralizēta pieeja.

3.5.3.

Ņemot vērā ECB galveno lomu vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), EESK ierosina apsvērt ECB kompetences paplašināšanu, lai VUM sistēmā tā kļūtu par Eiropas CCP centrālo uzraudzītāju. Lai nepieļautu iekšēju interešu konfliktu, ECB/Eurosistēmai pašai būtu jāuzņemas centrālās noregulējuma iestādes funkcijas. Tas būtu iespējams vai nu tās pašreizējā kompetences ietvarā, vai arī to pienācīgi paplašinot. Viens no ECB galvenajiem uzdevumiem ir “veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību” (12). Vairums Eiropas CCP ir reģistrēti kā maksājumu sistēmas, lai panāktu norēķinu galīgumu (13). Turklāt daži lielākie eurozonas CCP (tādi kā LCH SA un Eurex Clearing) ir licencēti un regulēti kā kredītiestādes.

3.5.4.

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu “ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar citām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas”. Tādējādi regulatīvā loma attiecībā uz tīrvērtes sistēmu drošumu tai jau ir noteikta. Alternatīva būtu izveidot jaunu Eiropas CCP centrālo uzraudzītāju, bet tas ir laikietilpīgāks un dārgāks risinājums.

3.5.5.

VUM sistēmā integrēta centrālā banku un CCP uzraudzītāja izveide atbilstu arī faktam, ka lielākā daļa sistēmiski svarīgo banku ir daudzu CCP dalībnieces (piemēram, JPMorgan ir dalībniece 70 CCP visā pasaulē (14)), tādējādi vienas šādas lielas dalībnieces saistību neizpilde būtu par iemeslu vienlaicīgām saistību neizpildes izsolēm tajos CCP, kuru dalībniece ir šī banka.

3.5.6.

No valsts viedokļa politisks priekšnoteikums vienotas uzraudzības un noregulējuma iestādes izveidei ir, kā pieprasīts, atcelt jebkādu CCP glābšanu ar nodokļu maksātāju naudu, kas izpaužas kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

3.6.1.

CCP noregulējuma iestāde vai noregulējumā esoša CCP tīrvērtes dalībnieka kompetentā iestāde var lūgt Komisiju uz laiku atlikt tīrvērtes pienākumu, kas attiecībā uz noteiktām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm paredzēts ierosinātās regulas 4. panta 1. punktā, ja vien ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

3.6.2.

Tomēr ir grūti iedomāties, kā ļoti saspringtās tirgus situācijās tīrvērtes dalībnieki, it īpaši mazākie, spēs īsā laikā divpusējā procesā atkal pārvaldīt pozīcijas. Turklāt tīrvērtes pienākums ir balstīts uz noteiktām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm visos CCP un neattiecas tikai uz vienu CCP. Tāpēc tīrvērtes pienākuma atlikšana potenciāli ietekmēs citus CCP, kas pilnvaroti sniegt tīrvērtes pakalpojumus tajos pašos produktos. Ir jānodrošina, ka attiecībā uz pārējiem centrālajiem darījumu partneriem tīrvērtes pienākuma atlikšana ir fakultatīva. Turklāt šiem CCP varētu būt drošības rezerves savstarpējās noteikšanas mehānismi šīm un citām pieejamo atvasināto instrumentu klasēm, tādējādi atgriešanās divpusējā tirgū radīs neparedzētas tālejošas sekas.

3.6.3.

Tāpēc EESK uzskata, ka tīrvērtes pienākuma atlikšana noregulējumā ir tāds noregulējuma instruments, kas izmantojams, neietekmējot citus CCP, kuriem ir atļauts sniegt tīrvērtes pakalpojumus tajā pašā aktīvu kategorijā.

3.6.4.

Visbeidzot, valsts regulatora pieprasījumam varētu būt Eiropas mēroga ietekme, kas, pēc komitejas domām, ir vēl viens arguments par labu visā Eiropā vienotam CCP uzraudzītājam un vienotai noregulējuma iestādei.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/36

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

1.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē visus Komisijas priekšlikumus un cer, ka tie reāli palīdzēs pabeigt finanšu nozares reformas pasākumus, kas uzsākti pēc krīzes.

1.2.

Komiteja atbalsta izvēlēto visaptverošo un integrēto redzējumu, pateicoties kuram šajos priekšlikumos izdevies harmoniski ietver un sasaistīt vairākus būtiskus mērķus dažādās jomās, vienlaikus neatkāpjoties no principiem. Šāda pieeja ļauj panākt progresu vairākās nozīmīgās jomās ilgtspējīgākas Eiropas kopīgās nākotnes un EMS izveides pabeigšanas perspektīvā.

1.3.

Šis redzējums, pirmkārt, ir attiecas uz banku un finanšu nozarē izvirzītajiem mērķiem . Komiteja uzskata, ka dažādie ierosinātie pasākumi nenoliedzami palīdz stiprināt bankām piemērojamo Eiropas uzraudzības un noregulējuma sistēmu . Šis aspekts ir ļoti svarīgs, lai īstenotu mērķi mazināt riskus finanšu nozarē un uzlabot iestāžu noturību . Izšķiroši svarīga ir arī finanšu stabilitāte un labi funkcionējoša finanšu sistēma, kas veicina stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi. Nedrīkst ārpus redzesloka atstāt arī paralēlo banku sistēmu, un tā ir jāreglamentē.

1.4.

Komiteja uzskata, ka zemāks risks, ko ļautu sasniegt šie priekšlikumi dotu iespēju nodrošināt progresu ne tikai ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu, bet arī ceļā uz tās trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka banku savienība ir viens no būtiskiem EMS izveides pabeigšanas stūrakmeņiem, un tās izveide ir jāturpina bez kavēšanās. Tāpēc priekšlikumos vajadzētu veikt noteiktas izmaiņas kapitāla tirgu savienības perspektīvā.

1.5.

Komiteja uzskata par svarīgu arī to, ka tas palīdzētu atjaunot klientu un patērētāju uzticēšanos finanšu sektoram. Tāpēc tā ar prieku konstatē, ka īpaša uzmanība ir pievērsta gan too big to fail (“pārāk liels, lai bankrotētu”) problēmai, šajā nolūkā izmantojot kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) pasākumus, gan ar glābšanu saistīto noteikumu efektivitātes uzlabošanai. Jebkurā gadījumā ir būtiski svarīgi, lai krīzes situācijā bankas neizmantotu publiskos līdzekļus un nodokļu maksātāju kapitālu.

1.6.

Komiteja pauž gandarījumu, ka uzmanība pievērsta arī ekonomikas finansēšanai . Pašreizējos nenoteiktajos un mainīgajos apstākļos un laikā, kad ieguldījumu līmenis joprojām ir pārāk zems, ir jādara viss, lai radītu jaunas papildu iespējas stabilai un ilgtspējīgai reālās ekonomikas atveseļošanai, kas ir nesaraujami saistīta ar izaugsmi, ieguldījumu apjoma palielināšanu un darbvietu radīšanu .

1.7.

Bankām ir jāpilda nozīmīga starpnieka funkcija kapitāla tirgos. Turklāt banku aizdevumi arī turpmāk būs galvenais mājsaimniecību un MVU finansējuma avots. Pat ja izskatāmie priekšlikumi ir solis ceļā uz tādu apstākļu radīšanu, lai bankas varētu veikt šo uzdevumu, tomēr rodas jautājums, vai nevajadzētu vēl vairāk stiprināt un palielināt atbalstu MVU, kas ir Eiropas ekonomikas pamats. Konkrētāk, EESK aicina pastiprināt un pilnveidot “MVU atbalsta faktoru (1)”, kas ļauj bankām rezervēt mazāku daļu pašu kapitāla aizdevumiem, ko tās piešķir MVU. Komiteja iesaka izvēlēties līdzīgu pieeju arī attiecībā uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka vairākas ES īpašās iezīmes ir ņemtas vērā, cita starpā pamatojoties uz aicinājumu sniegt ieguldījumu. Tas attiecas, piemēram, uz priekšlikumos paredzētajiem pielāgojumiem, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem nolīgumiem, kas saistīti ar finanšu nozares vispārējo reformu. Šīs izmaiņas sekmēs ekonomikas finansēšanu.

1.9.

Pašreizējie priekšlikumi ir jauns, taču ne pēdējais posms ceļā uz finanšu nozares reformas mērķi, kas pēc krīzes izvirzīts starptautiskā līmenī . Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropai arī turpmāk būtu vadošā loma pašreizējās un turpmākajās starptautiskajās darbībās. Minimālie noteikumi ir jānosaka starptautiskā līmenī, un ir jāaizsargā Eiropas vērtības un intereses. Noteikti ir jānoraida jebkādi izkropļojumi, kas varētu kaitēt Eiropā pastāvošajām iestādēm.

1.10.

Savukārt jautājumā par Eiropas finanšu nozarē nepieciešamās daudzveidības ietekmi uz regulējumu komiteja uzskata, ka mazām un ne tik komplicētām bankām nav pievērsta pietiekama uzmanība. Pašreizējos priekšlikumos joprojām nav pienācīgi ņemtas vērā šāda veida iestāžu īpatnības un iespējas. Tas jo īpaši attiecas uz proporcionalitātes principu . EESK uzskata, ka pašreizējā sadrumstalotā un ierobežotā pieeja jāpārveido par strukturētāku un padziļinātāku pieeju, un tās pozitīvajai ietekmei ir jānonāk līdz lielākam skaitam iestāžu un jomu. Minētajām iestādēm nebūtu jāsaskaras ar nesamērīgām saistībām vai izmaksām.

1.11.

Visu dalībnieku un ieinteresēto pušu – gan regulatīvo un uzraudzības iestāžu, gan finanšu iestāžu – interesēs ir veicināt pārredzamību un juridisko noteiktību jaunu noteikumu izstrādē, turklāt ir jāparedz pietiekams šo noteikumu piemērošanas termiņš. Lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomikas finansēšanu, būtu vēlams nekavējoties risināt jautājumu par pārejas leģislatīvajiem pasākumiem saistībā ar jaunajiem SFPS 9 (2) standartiem. Nozare saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, to skaitā tehnoloģiju un digitālo attīstību, zemām procentu likmēm un vairākām citām krīzes radītām sekām.

1.12.

Attiecībā uz uzraudzības sistēmas stiprināšanu komiteja pauž gandarījumu par pastiprināto uzmanību, kas pievērsta regulatīvo un uzraudzības iestāžu lomai un iespējām, kas tām dotas. Pastāv regulējuma un uzraudzības savstarpēja saistība, un gan regulējumam, gan uzraudzībai ir jāpilda sava loma, tostarp arī ar mērķi stiprināt un uzlabot noteikumu un prakses saskaņotību. Un vajadzības gadījumā jābūt arī spējai efektīvi rīkoties.

1.13.

Attiecībā uz noregulējuma režīmu atzinīgi vērtējama kopējās zaudējumu absorbcijas spējas Eiropas Savienībā integrēšana regulējumā par minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kā arī valstu pakārtotā parāda instrumentu klasifikācijas saskaņošana maksātnespējas procedūras ietvaros. Tas ļauj saskaņot regulējumu un uzlabot konkrēto regulējuma par zaudējumu absorbciju piemērojamību.

2.1.

Komisija 2016. gada 23. novembrī nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kas saistīti ar bankām piemērojamā regulējuma reformu. Priekšlikumu mērķis ir transponēt Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un Finanšu stabilitātes padomes darba rezultātā sagatavotos dokumentus, ņemot vērā rezultātus, ko nesis Komisijas izsludinātais aicinājums sniegt ieguldījumu ar mērķi noskaidrot pašreizējā banku regulējuma efektivitāti un iedarbīgumu.

2.2.

Šo tiesību aktu priekšlikumu (4) mērķis ir grozīt pašreizējo banku regulējumu, konkrētāk:

2.2.1.

Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kas pieņemtas 2013. gadā un kurās noteiktas kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu sabiedrībām piemērojamās prudenciālās prasības, kā arī pārvaldības un uzraudzības noteikumi;

2.2.2.

Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) regulu, kas pieņemtas 2014. gadā un kurās precizēti grūtībās nonākušo banku atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.

2.3.

Jaunajiem priekšlikumiem ir vairāki mērķi, proti:

2.3.1.

uzlabot ES struktūru noturību un stiprināt finanšu stabilitāti;

2.3.2.

uzlabot banku aizdošanas spējas, lai atbalstītu ES ekonomiku; un

2.3.3.

stiprināt banku lomu dziļāku un likvīdāku ES kapitāla tirgu izveidē, lai veicinātu kapitāla tirgu savienības izveidi.

2.3.4.

Turklāt jāsaka, ka pašlaik notiek darbs, lai precizētu un pilnveidotu proporcionalitātes principa piemērošanu mazām un/vai ne tik komplicētām bankām.

2.4.1.

Saskaņā ar 2.3.1. punktā minētajiem mērķiem paredzēts:

2.4.1.1.

noteikt kapitāla prasības, kas stabilākas pret risku, jo īpaši tirgus risku, darījuma partnera kredītrisku un riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (CCP);

2.4.1.2.

ieviest metodes, kas precīzāk atspoguļo faktiskos riskus, ar kuriem saskaras bankas;

2.4.1.3.

noteikt saistošu sviras rādītāju (LR  (6)) vismaz 3 % apmērā, lai iestādes neuzkrātu pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvaru;

2.4.1.4.

noteikt saistošu prasību par neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR (7)), lai novērstu problēmu, kas saistīta ar īstermiņa korporatīvā finansējuma pārmērīgu izmantošanu un mazinātu ar ilgtermiņa finansējumu saistītos riskus;

2.4.1.5.

noteikt prasību pasaules mērogā sistēmiski nozīmīgām iestādēm (8) (G-SII  (9)) nodrošināt minimālo līmeni pašu kapitālam un citiem instrumentiem, ar ko noregulējuma gadījumā segt zaudējumus. Šī prasība, ko dēvē par kopējo zaudējumu absorbcijas spēju (TLAC  (10)), tiks iekļauta esošajā minimālo prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL  (11)) sistēmā, ko piemēro visām bankām, un stiprinās Eiropas Savienības spēju noregulēt grūtībās nonākušās pasaules mērogā sistēmiski nozīmīgās iestādes, saglabājot finanšu stabilitāti un pēc iespējas samazinot riskus nodokļu maksātājiem. Turklāt ir plānots saskaņot kreditoru klasifikāciju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus glābšanas nosacījumus bankas noregulējuma gadījumā.

2.4.2.

Saskaņā ar 2.3.2. punktā un daļēji arī 2.3.4. punktā minētajiem mērķiem, paredzēts:

2.4.2.1.

palielināt banku spēju piešķirt aizdevumus MVU un finansēt infrastruktūras projektus;

2.4.2.2.

samazināt administratīvo slogu, ko mazām un ne tik komplicētām bankām rada atsevišķi atalgojuma noteikumi, konkrētāk, noteikumi, kas saistīti ar atalgojuma pārnešanu un instrumentiem, piemēram, akcijām;

2.4.2.3.

noteikt samērīgākus un mazāk stingrus Kapitāla prasību direktīvas un Kapitāla prasību regulas noteikumus mazām un ne tik komplicētām iestādēm, kurām daži pašreizējie pienākumi informēšanas un paziņošanas jomā, kā arī dažas sarežģītas prasības saistībā ar tirdzniecības portfeli nav pamatotas ar prudenciāliem apsvērumiem.

2.4.3.

Saskaņā ar 2.3.3. punktā minētajiem mērķiem paredzēts:

2.4.3.1.

nepieļaut nesamērīgas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļu pozīcijām, tostarp tām, kas saistītas ar tirgus uzturētāja darbībām;

2.4.3.2.

samazināt atsevišķu instrumentu (segto obligāciju, augstas kvalitātes vērtspapīrošanas instrumentu, valsts parāda instrumentu, riska ierobežošanas nolūkā izmantoto atvasināto instrumentu) emisijas un turēšanas izmaksas;

2.4.3.3.

novērst faktorus, kas varētu šīs iestādes atturēt no klientu starpnieka funkcijas īstenošanas darījumos, par kuriem norēķinus veic centrālie darījumu partneri.

3.1.1.

Priekšlikumi noteikti vērtējami atzinīgi. Tie papildina un precizē nozīmīgo darbu, kas pēc krīzes uzsākts, lai veiktu finanšu nozares reformu. Tajos ņemts vērā, ka bankām Eiropā arī turpmāk būs nozīmīga loma sabiedrībā un jo īpaši ekonomikas finansēšanā. Bankas īsteno svarīgu starpnieka funkciju kapitāla tirgos, un banku aizdevumi Eiropā arī turpmāk būs galvenais mājsaimniecību un uzņēmumu, jo īpaši MVU, finansējuma avots. Par to nevar būt nekādu šaubu.

3.1.2.

Komitejai ir vislabākās pozīcijas, lai paustu viedokli par integrēto un globālo redzējumu, kas izmantots šo priekšlikumu izstrādē, kuras gaitā ir ņemti vērā vairāki nozīmīgi sociālie mērķi un vēlamie attīstības scenāriji. Jāuzsver, ka viens no galvenajiem iesniegto priekšlikumu pozitīvajiem aspektiem ir praktiskas pieejas piemērošana, neatkāpjoties no principiem. Patiesībā abi šie aspekti ir savstarpēji saistīti.

3.1.3.

Pašreizējos grūtajos un sarežģītajos politiskajos, sociālajos un ekonomikas apstākļos un laikā, kad gaidāmi lieli izaicinājumi, vairāku nozīmīgu mērķu saskaņošana un apvienošana dažādās nozarēs patiešām varētu radīt progresu daudzās jomās ilgtspējīgākas kopīgas Eiropas nākotnes perspektīvā. Šāda līdzsvarota pieeja palīdz arī atjaunot uzticēšanos.

3.1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir ņemti vērā aicinājuma sniegt ieguldījumu (12) rezultāti, jo tas veicinājis, pirmkārt, saskaņotāku pieeju un visu iesaistīto dalībnieku līdzdalību un, otrkārt, kompleksāku un daudzveidīgāku pieeju attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem.

3.1.5.

Komiteja joprojām ir pārliecināta, ka noturīga un pienācīgi kapitalizēta banku sistēma ir būtisks nosacījums finanšu stabilitātes saglabāšanai.

3.1.6.

Pasākumi, kas paredzēti ekonomikas atbalstam un tās efektīvai finansēšanai vienlīdz spēcīgi veicina arī ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu.

3.1.7.

Ņemot vērā risku samazinājumu, ko paredzēts panākt, īstenojot šos priekšlikumus, tie var arī veicināt banku savienības izveides pabeigšanu (13) un, pēc komitejas ieskatiem, tie ir arī būtisks elements, kas ļauj panākt progresu ceļā uz tās trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas, īstenošanu. Banku savienība savukārt ir viens no EMS pamatpīlāriem, un tās izveide jāuzsāk cik vien drīz iespējams. Priekšlikumi sekmēs arī kapitāla tirgu savienības izveidi (14), kas ir vēl viena pievienotā vērtība.

3.1.8.

Šie priekšlikumi ir jauns, taču noteikti ne pēdējais posms ceļā uz atjaunotu uzticēšanos finanšu nozarei un bankām. Komiteja cer, ka arī turpmākie posmi tiks īstenoti tādā pašā garā. Tas jo īpaši attiecas uz pašlaik vēl izskatāmajiem jautājumiem (15), tostarp saistībā ar Bāzeles III sistēmas pabeigšanu (16), un drīzumā paredzēts paziņot par to izskatīšanas rezultātiem. Jebkurā gadījumā nozarē ir vēl vairāk jāmazina risks, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz Eiropas banku sektoru.

3.1.9.

Turklāt šķiet, ka svarīgi ir arī pievērst uzmanību starptautiskajai situācijai, jo īpaši kopš ir atklājies, ka trešo valstu partneri atšķirīgi un/vai ne tik stingri interpretē atsevišķus nolīgumus par finanšu nozares globālo reformu. Nedrīkst apdraudēt plašo reformu programmu, ko pēc finanšu krīzes pieņēma G20, turklāt tā nedrīkst radīt sadrumstalotību pasaules mērogā vai pārmērīgas atšķirības, kas kaitētu Eiropas Savienībā esošajām iestādēm.

3.1.10.

Ir svarīgi, lai šie priekšlikumi finanšu nozarei un operatoriem nodrošinātu apmierinošu skaidrību un drošību. Pareizi atalgotai un dažādotai nozarei, kas darbojas Eiropas vienotajā telpā, ir jābūt iespējai pārvarēt arī citus izaicinājumus, piemēram, tos, kas saistīti ar tehnoloģiju un digitālo attīstību, zemām procentu likmēm un vairākām citām no krīzes izrietošām problēmām, piemēram, ieņēmumus nenesošiem kredītiem (17) atsevišķās valstīs.

3.1.11.

Visbeidzot, komiteja norāda, ka ir jāņem vērā un jāreglamentē paralēlā banku sistēma. Lai stiprinātu finanšu stabilitāti, ir jākontrolē un jāuzrauga arī ar paralēlo banku sistēmu saistītie iespējamie riski. Vienlaikus ir jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem finanšu nozares dalībniekiem un to starpā.

3.2.1.

Komiteja atzinīgi vērtē uzraudzības sistēmai pievērsto uzmanību, kā arī uzraudzības sistēmas pilnveidošanu un stiprināšanu, izmantojot rādītājus un citas pašreizējos priekšlikumos paredzētas darbības. Komiteja atbalsta minētās darbības, jo īpaši tāpēc, ka tās ir detalizētas un izstrādātas tā, lai tās neradītu nepamatotus šķēršļus ekonomikas finansēšanai.

3.2.2.

Komiteja ir gandarīta par pastiprināto uzmanību, kas pievērsta regulatīvajām un uzraudzības iestādēm šajā sektorā, un par gatavību sniegt tām jaunas iespējas, kā arī stiprināt un uzlabot noteikumu un prakses saskaņošanu. Tas ir svarīgi ne tikai nolūkā novērst pārāk lielās atšķirības attieksmē pret bankām, bet arī proporcionalitātes principa plašākas piemērošanas perspektīvā.

3.3.1.

Tiešā saistībā ar iepriekšējiem atzinumiem komiteja pauž gandarījumu, ka jaunajos priekšlikumos ir skatīts jautājums too big to fail (“pārāk liels, lai bankrotētu”). Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) ieviešana attiecībā uz Eiropas globālajām sistēmiski nozīmīgām iestādēm MREL sistēmā, kas ietver kopējo sadaļu (18) un īpašo sadaļu (19), paver vienlaikus gan saskaņotas, gan īpaši pielāgotas pieejas iespēju.

3.3.2.

Taču ar to vien nepietiek. Kā komiteja savulaik paziņoja (20), Bāzeles III sistēmas un Finanšu stabilitātes padomes (FSP) pilnīga īstenošana un starptautiskajiem nolīgumiem (G20) atbilstošs to banku problēmu noregulējums, kuras ir pārāk lielas, lai pieļautu to bankrotu (too big to fail), nākamajos gados (joprojām) ir jāizvirza par politiskajām prioritātēm. Ir jāturpina stiprināt finanšu nozares stabilitāti un noturību, vienlaikus arī turpmāk novēršot iespēju izmantot publiskos līdzekļus banku glābšanai. Lai veicinātu noregulējuma mehānisma ieviešanu, būtu jāturpina izpēte, lai noteiktu, kā samazināt augsto valsts parāda līmeni, kas ir banku rīcībā (21). Tas veicinātu arī banku savienības pilnīgu izveidi (22).

3.3.3.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir vēl vairāk saskaņot kreditoru klasifikāciju iekšējās rekapitalizācijas sistēmas īstenošanā, izveidojot jaunu aktīvu kategoriju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādām dalībvalstīm (23).

3.4.1.

Pats par sevi saprotams, pozitīvi vērtējams tas, ka dažādi paredzētie pasākumi izstrādāti ņemot vērā to ietekmi uz reālās ekonomikas finansēšanu. Un ka darīts viss nepieciešamais, lai uzlabotu banku aizdošanas spējas.

3.4.2.

Komiteja īpaši atzinīgi vērtē lielo uzmanību, kas pievērsta aizdevumu piešķiršanai MVU, kuri ir un paliek Eiropas ekonomikas pamats. MVU rada ieguldījumus un darbvietas.

3.4.3.

Tas jo īpaši attiecas uz MVU atbalsta faktora (SME Supporting factor) konsolidāciju un paplašināšanu. Komiteja uzsver, ka ir rūpīgi jāapsver iespēja vēl vairāk grozīt šo faktoru, lai maksimāli palielinātu aizdevumus MVU atbalstam. Sekojot šādai idejiskajai ievirzei komiteja aicina Komisiju aktīvāk rūpēties par to dalībvalstu ekonomikas stiprināšanu, ko ekonomikas krīze skārusi visvairāk.

3.4.4.

Komiteja arī uzskata, ka līdzīgi pasākumi jāparedz sociālās ekonomikas un tās dalībnieku atbalstam. Varētu, piemēram, radīt “sociālo uzņēmumu atbalsta faktoru”.

3.5.1.

Lai arī tas nav galvenais Komisijas priekšlikumu elements, komiteja atzinīgi vērtē kapitāla tirgu savienības izveides turpināšanai veltīto uzmanību.

3.5.2.

Kā jau norādīts iepriekšējos atzinumos (24) par šo tematu, komiteja uzskata, ka reglamentējošiem noteikumiem un uzraudzības regulējumam ir jādod iespēja pilnībā attīstīt kapitāla tirgu spēcīgākās puses un kontrolēt to nepilnības, piemēram, nevajadzīga vai pārmērīga riska uzņemšanās. Jaunajai sistēmai jābūt noturīgai pret iespējamu jaunu krīžu negatīvajām sekām. Šajā nolūkā jāpalielina arī konverģence un jāveido ciešāka sadarbība mikro- un makroprudenciālās uzraudzības jomā kā ES, tā arī valstu līmenī.

3.6.1.

Vispirms komiteja vēlas atkārtoti uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt banku nozares daudzveidību (25) ne tikai stabilitātes nolūkā, bet arī lai optimāli reaģētu uz visu iesaistīto dalībnieku – noguldītāju, investoru, patērētāju un uzņēmēju vajadzībām.

3.6.2.

Komiteja ar lielu gandarījumu konstatē, ka proporcionalitātes princips, uz ko tā iepriekš norādīja kā uz mazu un ne tik komplicētu banku galveno problēmu (26), ir iekļauts vairākos pašreizējos priekšlikumos.

3.6.3.

Komiteja uzskata, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība šo banku situācijai. Pašreizējos priekšlikumos nav pietiekami ņemtas vērā šāda veida iestāžu īpatnības un iespējas.

3.6.4.

Tāpēc EESK uzskata, ka pašreizējā pieeja ir sadrumstalota un ierobežota un ka tā jāaizstāj ar strukturētu un padziļinātu pieeju proporcionalitātes principam.

3.6.5.

Konkrētāk, proporcionalitātes princips būtu jābalsta ne tikai uz attiecīgo iestāžu lielumu, bet jāņem vērā arī i) dažādu darījumdarbības modeļu īpatnības; ii) šo banku dažādās institucionālās formas; un iii) tirgū darbojošos finanšu iestāžu konkrētie mērķi.

3.6.6.

Minētajām iestādēm nebūtu jāsaskaras ar nesamērīgām saistībām vai izmaksām. Gluži pretēji, ir vajadzīgs lielāks elastīgums attiecībā uz dažiem konkrētiem aspektiem, piemēram, ziņošanas pienākumiem. Vajadzētu rūpīgi izvērtēt papildu pasākumus, ar kuriem varētu samazināt administratīvo slogu.

3.6.7.

Visām šāda veida iestādēm neatkarīgi no to juridiskās formas ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

3.6.8.

Raugoties plašāk, var apstiprināt, ka saskaņā ar noteiktajiem principiem un ar nosacījumu, ka regulatīvajām un uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā ir iespēja rīkoties ātri un adekvāti, komiteja atbalsta proporcionalitātes principa ietekmes optimizāciju gan attiecībā uz iestādēm, kurām tas varētu dot labumu, gan nozarēm un jomām, kurās šo principu piemēro.

4.1.

Ņemot vērā, cik svarīga ir ierosināto pasākumu konkrēta un apmierinoša īstenošana, ir jānosaka finanšu iestādēm pietiekams īstenošanas termiņš, lai transponētu jauno regulējumu. Šajā nolūkā Eiropas Banku iestādei ir nekavējoties jānosaka tehniskie un izpildes standarti, un plānotais īstenošanas termiņš nedrīkst sākties pirms Eiropas Banku iestāde nav pabeigusi izskatīt visus ar regulējumu saistītos jautājumus.

4.2.

Lai novērstu un neitralizētu iespējamās negatīvās sekas, ko reālās ekonomikas finansēšanas jomā varētu radīt jaunā 9. SFPS (27) stāšanās spēkā, komiteja iesaka nekavējoties izskatīt leģislatīvus pārejas pasākumus, kas paredzēti saistībā šo jauno starptautisko grāmatvedības standartu.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/43

Ziņotāja:

Milena ANGELOVA

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi ir izteikts aicinājums sniegt pierādījumus kā inovatīvs, informatīvs un lietderīgs instruments, kas palīdz novērtēt likumdošanas iniciatīvu ietekmi ES līmenī, un pauž cerību, ka nākotnē tas kļūs par ierastu praksi.

1.2.

EESK atbalsta aicinājumā sniegt pierādījumus pausto secinājumu, kurā ir uzsvērts, ka neseno finanšu reformu pamatprincipus kopumā nevar apstrīdēt un ka jaunie noteikumi ir uzlabojuši finanšu sistēmas stabilitāti un noturību. EESK uzsver, cik liela nozīme Kapitāla tirgu savienības (KTS) izveides pabeigšanas paātrināšanā ir ES tiesiskajam regulējumam finanšu pakalpojumu jomā.

1.3.

Attiecībā uz samērīgumu EESK atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz reformas īstenošanu plašāka mērķa kontekstā, proti, labāk sabalansēt finanšu stabilitāti un izaugsmes mērķus. Tā mudina dalībvalstis, transponējot ES noteikumus, neieviest nevajadzīgu slogu un ierobežojumus. Komiteja atgādina gan ES, gan valstu likumdevējiem, ka būtu jāplāno saprātīgi jauno tiesību aktu spēkā stāšanās un piemērošanas termiņi, lai ļautu pielāgoties visām ieinteresētajām personām.

1.4.

EESK īpaši attiecībā uz tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā iesaka, ka tie transponēšanas aspekti, kas atrodas dalībvalstu pārziņā, būtu stingri jāuzrauga un būtu jāievieš attiecīgas īstenošanas pārbaudes, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un sekmētu KTS turpmāku attīstību.

1.5.

EESK piekrīt, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš bankām, jo tās sniedz svarīgus vispārējas nozīmes pakalpojumus sabiedrībai un ir galvenais MVU pieejamais finansējuma avots. ES finanšu sistēmā dominē universālas bankas, kas ļoti lielā mērā apgrūtina likumdevēju uzdevumu, jo šajā nozarē vienmēr ir jāatrod pareizais līdzsvars starp uzņēmējdarbības brīvību un riska uzņemšanos un nepieciešamību pēc stabilitātes.

1.6.

Tādēļ EESK aicina Eiropas lēmumu pieņēmējus paātrināt ES banku nozares strukturālo reformu, tostarp atrisināt šo aspektu Komisijas tiesību akta priekšlikumā (1), kurš pašlaik ir nonācis strupceļā koplēmuma procedūrā. EESK atgādina, ka tiesību akti ne vienmēr it tas piemērotākais politikas pasākums, un aicina Komisiju, kad vien iespējams, izvēlēties nenormatīvus un uz tirgus principiem balstītus risinājumus.

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus aicināt sniegt pierādījumus pirms finanšu pakalpojumu jomas regulējuma priekšlikumu iesniegšanas un iesaka to padarīt par ierastu praksi likumdošanas procesā. Šī ir pirmā reize, kad tiek izmantota šāda pieeja, un EESK uzskata, ka tā būtu uzskatāma par labu praksi, kas jāievēro turpmāk. EESK atzinīgi novērtē arī to, ka šo pieeju stingri atbalsta arī Eiropas Parlaments (2).

2.2.

EESK pauž atzinību par to, ka, aicinot sniegt pierādījumus, Komisija virzās priekšu savas regulējuma izstrādes metodikas jomā, proti, aplūko visu finanšu pakalpojumu jomas tiesiskā regulējuma kopumu un izvērtē, kā mijiedarbojas atsevišķi tiesību akti. Komiteja aicina Komisiju apsvērt šādas pieejas plašākas izmantošanas iespējas turpmāko likumdošanas iniciatīvu izstrādē. Šāda pieeja atbilst REFIT  (3) programmai un Labāka regulējuma programmai (4).

2.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus saistībā ar likumdevēju uzdevumu izveidot pienācīgu pamatu banku nozares (un visas finanšu nozares) attīstīšanai, lai tā varētu pildīt savas svarīgās un neaizstājamās funkcijas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides atbalstīšanā.

2.4.

Lai efektīvi izmantotu gūtos sasniegumus un nezaudētu iesākto virzību, EESK mudina Komisiju turpināt sīki analizēt apkopotos dažādu tiesību aktu neatbilstības, pārklāšanās un neparedzētas mijiedarbības piemērus.

2.5.

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību atjaunot un sekmēt izaugsmi ES, EESK mudina veikt pasākumus prudenciālo mērķu sasniegšanai izaugsmei labvēlīgākā veidā. Tā kā banku kredīti joprojām ir galvenais finansējuma avots lielākajam vairumam ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, jauno noteikumu izstrādes laikā galvenajai prioritātei vajadzētu būt izvairīties no tā, ka tiek kavētas finanšu plūsmas ekonomikā.

2.6.

Attiecībā uz samērīgumu EESK atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz reformas īstenošanu plašāka mērķa kontekstā, proti, labāk sabalansēt finanšu stabilitāti un izaugsmes mērķus. EESK uzsver, ka ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu šā principa ievērošanu arī dalībvalstu līmenī un to, lai dalībvalstis, transponējot ES noteikumus, neieviestu nevajadzīgu slogu un ierobežojumus. Šie pasākumi ir saskaņoti ar centieniem novērst slogu, kas saistīts ar dažādu atsevišķu prasību dublēšanos un neatbilstībām to starpā. Nepieciešamība pēc saskaņošanas būtu jāsabalansē ar nepieciešamību atzīt dažādību, nodrošināt samērīgu regulējumu un sekmēt pareizu rīcības brīvības izmantošanu.

2.7.

EESK aicina Komisiju direktīvu priekšlikumu izstrādes procesā ņemt vērā to, ka dalībvalstis dažādi transponē direktīvas. Dažas valstis tās transponē pārāk stingri un burtiski, tādējādi atņemot direktīvām paredzēto elastīgumu un nereti nosakot daudz stingrākas prasības savām tautsaimniecības nozarēm nekā citas valstis. Citas valstis izmanto tām sniegto rīcības brīvību un gandrīz neievēro attiecīgā tiesību akta būtību. Tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi un tādējādi ignorēts viens no galvenajiem tiesību aktu mērķiem. Tieši tādēļ EESK ierosina stingri uzraudzīt transponēšanas procesa dažādību un veikt attiecīgas pārbaudes, lai konstatētu, kā tiesību akti tiek īstenoti.

2.8.

EESK principā atbalsta turpmākos pasākumus, kurus Komisija ir ierosinājusi savā paziņojumā (5), un aicina Komisiju atbilstošos tiesību aktus, kad tie būs sagatavoti, iesniegt plašai apspriešanai ar attiecīgo nozaru ieinteresētajām personām.

2.9.

Papildu turpmāko pasākumu ietvaros Komisijai būtu jāņem vērā, ka daudzos gadījumos transponēšanas termiņi finanšu pakalpojumu jomā ir saistīti ar pamata tiesību akta pieņemšanu (1. līmenis). Taču, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu, ir vajadzīga arī informācija par sīkākiem īstenošanas pasākumiem (2. līmenis). Tādēļ transponēšanas termiņi, kas saistīti ar 1. līmeņa tiesību aktiem, nereti ir pārāk īsi. Šā iemesla dēļ transponēšanas termiņi ir jāpiesaista galīgo, sīkāk izstrādāto īstenošanas pasākumu pieņemšanai (2. līmenis). EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu Transponēšanas ceļvedi, un vēlas rūpīgi sekot līdzi šā procesa norisei.

3.1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās korekcijas Kapitāla prasību regulas (CRR2 tiesību aktu kopuma) svarīgākajās jomās, lai aizsargātu banku spēju finansēt ekonomiku (6).

3.1.1.1.

EESK uzskata par ļoti piemērotu ideju koriģēt sviras rādītāju, lai atainotu ES finanšu nozares dažādību un aizsargātu piekļuvi tīrvērtei un publiskā sektora attīstības finansējumam.

3.1.1.2.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu pakāpeniski ieviest un uzlabot neto stabila finansējuma rādītāju, lai nodrošinātu ES tirdzniecības finansēšanas darbību, atvasināto instrumentu tirgu un līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu tirgu pareizu darbību.

3.1.2.

MVU visā Eiropā banku kredītus joprojām uzskata par galveno finansējuma avotu (7). EESK atzinīgi novērtē Komisijas nodomu paplašināt “MVU atbalsta faktora” piemērošanu, attiecinot to uz visiem aizdevumiem, kas lielāki par EUR 1,5 miljoniem (8). Vienlaikus tā aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst banku sniegtā finansējuma pietiekamības novērtēšanai un veikt pasākumus efektīvākai banku sniegtā finansējuma novirzīšanai, lai tas palīdzētu apmierināt MVU īpašās vajadzības, kas atkarīgas no to dažādajiem riska profiliem, attīstības stadijas, atrašanās vietas u. c. EESK arī ierosina, ka Komisija varētu apsvērt iespēju piemērot “MVU atbalsta faktoru” iespējamiem pašu līdzekļu prasību palielinājumiem gadījumos, kad pastāv pretcikliski vai sistēmiski riski, jo pretējā gadījumā MVU kreditēšana varētu tikt ierobežota.

3.1.3.

EESK atzinīgi vērtētu to, ka ievērojami tiek samazināts stimuls aizņemties, lai palielinātu ekonomikas noturību un kapitāla sadali, tādējādi padarot kapitālu emitentiem un investoriem pievilcīgāku.

3.1.4.

Ņemot vērā mērķi izveidot Kapitāla tirgu savienību (9), EESK uzsver, ka uzņēmumiem būtu jāspēj piekļūt dažādu veidu tirgiem visā ES atkarībā no to lieluma, darbības jomas un īpatnībām.

3.1.5.

ES tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu jomā ir lieliska iespēja labāk risināt jautājumu par nepieciešamību dažādot ieguldītāju un patērētāju izvēles iespējas un izveidot vidi, kas stimulēs inovāciju finanšu produktu jomā.

3.2.1.

EESK uzsver nepieciešamību pakāpeniski turpināt banku savienības izveidi un norāda, ka tādēļ ir vajadzīga pilnīga un savlaicīga tiesību aktu īstenošana.

3.2.2.

EESK aicina Komisiju turpināt centienus pabeigt regulas izstrādi par banku nozares strukturālo reformu. Komiteja uzsver vajadzību racionalizēt ziņošanas prasību saturu un tās biežumu un izvērtēt, kādi dati ir patiesi vajadzīgi, kā arī saskaņot un vienkāršot veidlapas un nodrošināt izņēmumus attiecībā uz MVU, kad vien tas iespējams.

3.2.3.

EESK aicina Komisiju ETIR (Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru) pārskatīšanas procesā analizēt, kā centrālo darījumu partneru (CCP) pieņemtā parādsaistību nodrošinājuma kvalitātes pazemināšanās var ietekmēt to noturību, un apsvērt, vai atsevišķus tirgus dalībniekus, piemēram, pensiju fondus, varētu pilnīgi atbrīvot no centralizētās tīrvērtes prasības, ja to dalība samazina kopējās finanšu sistēmas stabilitāti tādēļ, ka tiek pieņemts cits bezskaidras naudas parādsaistību nodrošinājums.

3.2.4.

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, EESK ierosina:

3.3.1.

EESK pauž stingru pārliecību, ka KTS sekmīga izveide dos iespēju ES uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, nozares un darbības cikla posma piekļūt ES kapitāla tirgum ērtā, vienkāršā un cenas ziņā pieejamā veidā. EESK pauž cerību, ka Prospektu direktīvai tiks pievienots efektīvs 2. līmeņa tiesību akts, kam būtu jāsekmē iekļaušana biržas sarakstā – jo īpaši MVU iekļaušana – un jārada labvēlīgāks režīms finansējuma piesaistei.

3.3.2.

Atzīstot, ka valstu uzraudzības iestādes ir labāk informētas par vietējā tirgus īpatnībām, EESK tomēr brīdina, ka tas nekādā gadījumā nedrīkst būt attaisnojums pārmērīga regulējuma piemērošanai un ka valsts līmeņa prasības nedrīkstētu būt stingrākas par ES tiesību aktu noteikumiem.

3.3.3.

EESK pauž bažas par tiesību aktu aizvien pieaugošo sarežģītību, par ko liecina lielais regulējuma apjoms, detalizētība un slāņu skaits, kā arī uzraudzība visos līmeņos – starptautiskajā, ES un valsts līmenī. Komiteja, protams, atzīst, ka finanšu tirgi ir ļoti sarežģīti un tāpēc tiem ir vajadzīgs kompleksāks regulējums, taču brīdina, ka tas varētu negatīvi ietekmēt ieguldījumus. EESK uzskata, ka tiesību akti ne vienmēr ir vispiemērotākais politikas pasākums, un aicina Komisiju, kad vien iespējams, izvēlēties nenormatīvus un uz tirgus principiem pamatotus risinājumus.

3.4.1.

EESK atzinīgi vērtētu uz risku pamatotu pieeju regulējumam, viena veida riskam piemērojot viena veida noteikumus. Šajā saistībā tā uzsver ieguvumus, ko sniedz aktīvu diversifikācija gan aktīvu klases, gan aktīvu izcelsmes ziņā, ļaujot labāk veikt risku diversifikāciju un apmierināt investoru vajadzības.

3.4.2.

EESK norāda uz nepieciešamību ES līmenī steidzami īstenot plašākas un labākas finanšu izglītības iniciatīvas (10), kurās būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpašās vajadzības. Īpaša uzmanība jāpievērš MVU, kā arī tam, kā labāk izmantot kapitāla tirgu sniegtās iespējas.

3.4.3.

Starpniekiem, jo īpaši uzņēmumu apvienībām, ir ļoti būtiska nozīme finansējuma novirzīšanā reālajā ekonomikā, kā arī labi attīstītās vietējās ekosistēmās.

3.4.4.

Saskaņā ar iepriekšējā atzinumā minētajiem secinājumiem (11) EESK uzsver, ka apspriešanās par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem bija pārāk plaša, un ierosina izmantot mērķtiecīgāku pieeju, izstrādājot gaidāmo Rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, lai sasniegtu reālākus rezultātus. EESK arī uzskata, ka šajā rīcības plānā īpaša uzmanība būtu jāpievērš patērētāju aizsardzībai.

3.4.5.

EESK pilnībā atbalsta to, ka turpmāko noteikumu izstrādē par prioritāti ir noteikta tehnoloģiju attīstības vērā ņemšana. Taču tā mudina Komisiju šajā saistībā būt īpaši piesardzīgai attiecībā uz draudiem kiberdrošībai. Komiteja uzsver, ka integrētai pieejai KTS izveides pabeigšanai būtu jābūt vērstai uz digitālā vienotā tirgus attīstību un pašreizējām reformām uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā.

3.4.6.

EESK ierosina, ka turpmākajos pasākumos būtu jāiekļauj arī Pārredzamības direktīvas turpmāka pārskatīšana, galveno uzmanību pievēršot ziņošanai par svarīgām līdzdalībām balsstiesībās. Šīs ziņošanas prasības dažādās dalībvalstīs mēdz atšķirties un nereti atšķiras pat biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu starpā. Tas ir nevajadzīgs slogs ieguldītājiem un būtu jānovērš, īstenojot pilnīgu saskaņošanu, jo tas traucē Kapitāla tirgu savienības attīstību.

3.4.7.

Kopumā pārrobežu ieguldījumus kavē tas, ka investoriem, ieguldot biržas sarakstā iekļautos uzņēmumos, kuru juridiskā adrese ir kādā no 28 dalībvalstīm, ir jāņem vērā 28 atsevišķi regulējumi. Sīki izstrādātas regulas direktīvu vietā nodrošinātu būtisku progresu Kapitāla tirgu savienības izveides procesā. Regulas būtu jāpapildina ar uzraudzību un izpildi Eiropas līmenī.

4.1.

EESK mudina banku savienībā pilnībā iekļaut dalībvalstis, kas nav eurozonā.

4.2.

Saskaņā ar savā nesenajā atzinumā (12) paustajiem secinājumiem EESK uzsver, ka Prospektu direktīvas pārskatīšanai jābūt vērstai uz izmaksu samazināšanu un procedūru vienkāršošanu MVU, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo līdzsvaru ieguldītāju aizsardzībai. EESK uzsver, ka ietekmes novērtējumā un izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāiekļauj rūpīgi ietekmes novērtējumi par 2. līmeņa pasākumiem, kuri veido būtisku ES finanšu nozares tiesiskā regulējuma daļu.

4.3.

EESK aicina Komisiju un attiecīgās uzraudzības iestādes risināt starptautisko finanšu pārskatu standartu un prudenciālo prasību mijiedarbības jautājumu un pārskatīt nodokļu grāmatvedības ietekmi uz pašu līdzekļiem.

4.4.

Vienlaikus EESK vēlētos vērst Komisijas uzmanību uz to, ka dažreiz regulējums mainās tik bieži, ka tas rada apjukumu un iestādēm un privātpersonām ir ļoti grūti vai pat neiespējami ievērot noteikumus. Procedūru un veidlapu pielāgošanai ir nepieciešams pienācīgs termiņš, un tāpēc Komisijai līdz jaunu izmaiņu ieviešanai būtu jāparedz zināms laika periods.

4.5.

Komisijai ir jānodrošina, ka pat tajos gadījumos, kad, izstrādājot 2. līmeņa tiesību aktus, notiek apspriešanās ar Eiropas uzraudzības iestādi, tiesību aktu pienācīgai īstenošanai valsts līmenī tiek paredzēts pietiekams laiks. Pretējā gadījumā īstenošanas termiņi vai nu jāpagarina (kā standartizētu privāto ieguldījumu produktu (PRIIP) gadījumā), vai arī – sliktākajā gadījumā – uzņēmumiem un to darbiniekiem atliks pārāk maz laika, lai iepazītos ar jaunajiem tiesību aktiem, pirms sākt tos ievērot.

4.6.

EESK pauž stingru pārliecību, ka līdztekus centieniem izstrādāt tiesību aktus finanšu nozarē ir nepieciešamas arī pārmaiņas kultūras un uzvedības ziņā, un šajā saistībā aicina visas ieinteresētās personas pastāvīgi censties panākt labāku atbilstību, atsaucīgāku un pārredzamāku pārvaldību un visu tirgus dalībnieku lielāku pievēršanos ilgtermiņa perspektīvai.

4.7.

Lai stimulētu konkurenci ļoti koncentrētā tirgū, EESK vēlētos, lai tiktu sekmēta papildu reitingu aģentūru darbība. Tas varētu palīdzēt samazināt pārmērīgi augstās izmaksas, kas MVU jāmaksā par ārējā kredītreitinga saņemšanu, un tāpēc EESK aicina Komisiju izpētīt, kā MVU reitingu varētu noteikt salīdzināmā un finansiāli pieejamā veidā.

4.8.

Lai nodrošinātu ātru un efektīvu īstenošanu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada darba programmā (13) noteiktajām prioritātēm, EESK iesaka veikt pasākumus, lai garantētu, ka dalībvalstis pilnībā apņemas ievērot direktīvu transponēšanas un to pilnīgas īstenošanas termiņus.

4.9.

Saskaņā ar labāka regulējuma iniciatīvu EESK aicina Komisiju sekmēt visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp ekspertu grupu un konsultatīvo struktūru, iesaistīšanos jau agrīnā posmā, lai nodrošinātu līdzsvarotu līdzdalību apspriešanā, atspoguļojot ieinteresēto personu dažādību.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/49

Ziņotāja:

Christa SCHWENG (AT/I)

Līdzziņotāja:

Giulia BARBUCCI (IT/II)

1.1.

EESK pieņem zināšanai priekšlikumu pārstrādāt trīs aģentūru – Cedefop, Eurofound un EU-OSHA – dibināšanas regulas. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz priekšlikumiem par kopīgo pieeju, valdes līdzsvarotā trīspusējā struktūra tiks saglabāta. Trīspusīgums ir tādas iekļaujošas pieejas izpausme, kurā ņemta vērā sociālo partneru būtiskā nozīme kopīgu risinājumu meklēšanā.

1.2.

Būtu jānosaka visām trim aģentūrām vienots un plašāk definēts vispārējais mērķis: apmierināt visu ES iestāžu un struktūru, dalībvalstu un sociālo partneru vajadzības.

1.3.

EESK piekrīt, ka direktoram jāsaglabā ar darbinieku iecelšanu un attiecīgās aģentūras iekšējo struktūru pārveidošanu saistītās pilnvaras. Tikai ārkārtas apstākļos, kad direktors nespēj veikt iecēlējinstitūcijas funkcijas, valde lemj par šīs kompetences nodošanu citai augstākstāvošai amatpersonai.

1.4.

EESK iebilst pret izpildkomitejas locekļu skaita samazināšanu, jo tas nostādīs neizdevīgā stāvoklī interešu grupu, kuras pārstāvis pašlaik ieņem priekšsēdētāja amatu, jo tai nebūs cita pārstāvja izpildkomitejā. Turklāt plašāka pārstāvība izpildkomitejā veicinās debates no dažādiem skatpunktiem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē standartizēto pieeju, kas paredzēta izpilddirektora iecelšanai un kas līdzinās EU-OSHA aģentūrā izmantotajai pieejai.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka direktora vietnieka amats ir izrādījies noderīgs un tur, kur tas eksistē, būtu jāsaglabā. Tā kā pašreizējās atšķirīgās prakses darbojas labi, komiteja prasa gādāt par to, ka visām trim aģentūrām ir nodrošināta zināma elastība. Galīgais lēmums par direktora vietnieka amatu būtu jāatstāj valdes ziņā.

1.7.

EESK uzskata, ka kontaktu dibināšanai un sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām būtu vajadzīgs apstiprinājums tikai no valdes, kurā ir pārstāvēta Komisija.

2.1.

Pateicoties šīm ierosinātajām regulām, trīs aģentūru – Eurofound, Cedefop un EU-OSHA – dibināšanas regulas tiks saskaņotas ar kopīgo pieeju decentralizētajām aģentūrām. Šo pieeju 2012. gadā pieņēma Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, lai tā kalpotu par pamatu noteiktai standartizācijai attiecībā uz Eiropas aģentūru pastāvību, efektivitāti, atbildību un pārredzamību. Saskaņā ar kopīgo pieeju aģentūras “piedalās svarīgu Savienības politikas jomu īstenošanā, tādējādi palīdzot visām iestādēm un jo īpaši Komisijai koncentrēties uz politikas veidošanas pamatuzdevumiem. Aģentūras sniedz arī atbalstu lēmumu pieņemšanas procesam, apvienojot tehniskās vai īpašās zināšanas, kas pieejamas Eiropas un valstu līmenī, un tādējādi sekmē dalībvalstu un ES sadarbību svarīgās politikas jomās”. Atšķirībā no pārējām ES aģentūrām šīm trim aģentūrām ir raksturīga trīspusēja pārvaldība – aģentūru pārvaldībā ir institucionāli iekļauti katras dalībvalsts valdības, darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji. Aģentūru darbu tik cieši piesaistot reālajai situācijai dalībvalstīs, tiek nodrošināta to darba tematiskā un politiskā nozīme. Pašreizējā visu trīs aģentūru dibināšanas regulu saskaņošana dod iespēju apzināt un uzsvērt īpašos trīspusējas pārvaldības mehānismus, kas laika gaitā izveidojušies katrā aģentūrā, un nodrošināt, ka iedibinātā labā prakse tiek turpināta.

2.2.

Pirms šīs kopīgās pieejas publicēšanas visas Eiropas aģentūras tika novērtētas.

3.1.

Visu trīs aģentūru juridiskais pamats bija LES 235. pants (tagadējais LESD 352. pants), kas EKT nolēmuma dēļ bija jāatjaunina. Eurofound un EU-OSHA balstījās uz LESD 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un Cedefop – uz LESD 166. panta 4. punktu, 165. panta 4. punktu un 149. pantu.

3.2.

Regulu izmaiņu rezultātā nevienai no trim aģentūrām jauni uzdevumi nav noteikti, bet visu šo aģentūru uzdevumi ir pielāgoti pašreizējiem apstākļiem un novecojušie jēdzieni ir aktualizēti.

3.3.1.

Visām trim aģentūrām kopīgs ir tas, ka valdes sastāvā ir ne vien visu dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji, bet arī 28 pārstāvji no valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Trīspusīgums ir tādas iekļaujošas pieejas izpausme, kurā ņemta vērā sociālo partneru būtiskā nozīme kopīgu risinājumu meklēšanā. Kopīgajā pieejā bija paredzēts, ka darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju skaits ir krasi jāsamazina. Tas radīja bažas Eiropas un valstu sociālo partneru organizācijām, un sākotnējā struktūra tika saglabāta.

3.3.2.

Valdes locekļus uz četriem gadiem ieceļ Padome. Līdztekus speciālajām zināšanām attiecīgajās aģentūru darbības jomās valdes locekļiem ir vajadzīgas arī atbilstošas spējas vadības, administrēšanas un budžeta jomā. Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus ieceļ Padome, pamatojoties uz Eiropas lielāko darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Papildu kritērijs attiecībā uz EU-OSHA līdz šim bija tāds, ka tiem jābūt arī Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļiem vai pārstāvjiem.

3.3.3.

Valdei ir šādi uzdevumi: pieņemt plānošanas dokumentu, budžetu, gada darbības pārskatu, finanšu noteikumus, krāpšanas apkarošanas stratēģiju, noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai, reglamentu un komunikācijas un izplatīšanas plānus, īstenot pilnvaras saistībā ar darbinieku iecelšanu, iecelt izpilddirektoru un grāmatvedi, nodrošināt turpmākos pasākumus saistībā ar OLAF ziņojumiem un izvērtējumiem, pieņemt lēmumus par attiecīgās aģentūras iekšējo struktūru un apstiprināt sadarbības kārtību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.3.4.

Gada un daudzgadu plānošanas dokumentu pieņemšanas un nosūtīšanas termiņi ir saskaņoti.

3.3.5.

Valdes priekšsēdētāju un visus trīs priekšsēdētāja vietniekus ieceļ no valdību, darba devēju un darba ņēmēju interešu grupu un Komisijas pārstāvju vidus; tos ievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu uz diviem gadiem (EU-OSHA aģentūrā līdz šim – uz vienu gadu). Valde tiekas reizi gadā un lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.3.6.

Izpildkomitejas (agrākā Biroja) sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, visi trīs priekšsēdētāja vietnieki, grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Eurofound un EU-OSHA gadījumā tas nozīmē samazinājumu – līdz šim valdē varēja darboties 11 cilvēki.

3.3.7.

Līdzšinējais izpildkomitejas uzdevums bija uzraudzīt valdes lēmumu īstenošanu, bet ar jauno regulu tās pilnvaras kļūs plašākas: sagatavot lēmumus, ko pieņem valde, un kopā ar valdi pārraudzīt turpmākos pasākumus saistībā ar OLAF, kā arī sniegt padomus un atbalstu direktoram valdes lēmumu īstenošanā. Steidzamās situācijās visu trīs aģentūru izpildkomitejas var valdes vārdā pieņemt pagaidu lēmumus pārvaldības lietās, tostarp par iecēlējinstitūciju un budžeta jautājumiem.

3.3.8.

Direktora uzdevumi ierosinātajā regulējumā ir izklāstīti daudz precīzāk nekā iepriekšējās regulās. Jauns ir arī lēmums par to, vai izveidot vienu vai vairākus vietējos birojus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai nodrošinātu aģentūras uzdevumu efektīvāku izpildi. Tam vajadzīga Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts iepriekšēja piekrišana.

3.3.9.

Direktoru no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta ar divu trešdaļu balsu vairākumu uz pieciem gadiem ieceļ valde. Pamatojoties uz direktora snieguma novērtējumu, viņa pilnvaru laiku var vienu reizi pagarināt. Šāda iecelšana atbilst procedūrai, ko piemēro EU-OSHA. Aģentūrām Cedefop un Eurofound ir direktoru vietnieki.

3.3.10.

Ierosinātās regulas arī saskaņo finansiālos noteikumus, plānošanas noteikumus un spēkā esošos ziņošanas noteikumus ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu aģentūrām.

3.3.11.

Katras regulas priekšlikumā ir arī jauni standarta noteikumi attiecībā uz juridisko statusu, mītnes nolīgumu, valodu lietojumu, pārredzamību, krāpšanas apkarošanu, drošības noteikumiem par klasificētu informāciju, atbildību, izvērtēšanu un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

4.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt, ka visām trim trīspusējām aģentūrām ir jāsasniedz kopīgi standarti, ņemot vērā pašreizējo labāko praksi, kāda tā ir izveidojusies. Noteikumiem un pārvaldības aspektiem jābūt pēc iespējas līdzīgiem, tomēr ir jāņem vērā katras aģentūras specifika. Trīspusējas pārvaldības struktūras galvenajiem aspektiem vajadzētu būt vienādiem visās trīs aģentūrās, un to īstenošanas mehānismiem jābūt pēc iespējas līdzīgākiem. Tādi jautājumi kā konkrētie mērķi, uzdevumi un atbalsta/padomdevējas struktūras katrai aģentūrai būtu jānosaka atsevišķi.

4.2.

Būtu jānosaka visām trim aģentūrām vienots un plašāk definēts vispārējais mērķis: apmierināt visu ES iestāžu un struktūru, dalībvalstu un sociālo partneru vajadzības.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz sākotnējiem priekšlikumiem par kopīgo pieeju, līdzsvarota trīspusējā valdes struktūra tiks saglabāta. Visām trim aģentūrām ir savi pienākumi jomās, kas ir cieši saistītas ar darba pasauli. Šā iemesla dēļ darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju īpašās zināšanas ir citstarp nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka aģentūru darbā pienācīgi atspoguļojas darba devēju un darba ņēmēju reālā situācija, kā arī daudzveidīgā pieredze ES dalībvalstīs. Šo grupu tiešā iesaistīšanās valdē nodrošina labāku sadarbību un līdzdalības apziņu. Tādējādi nodrošina arī darba ņēmēju un darba devēju vajadzību apzināšanu gada un daudzgadu programmu plānošanā un to, ka aģentūras, pildot savus uzdevumus, šīs vajadzības ņem vērā.

4.4.

Kad ieceļ valdes locekļus, līdztekus speciālajām zināšanām attiecīgajās aģentūru darbības jomās ir jāņem vērā arī atbilstošas spējas vadības, administrēšanas un budžeta jomā. EESK uzskata, ka valdes locekļu iecelšanas galvenajam kritērijam tomēr jābūt atbilstīgām zināšanām par konkrēto aģentūras darbības jomu. Pat ja noteiktas pamatzināšanas vadības, administrēšanas un budžeta jomā ir visnotaļ noderīgas, šā nosacījuma stingra interpretācija nedrīkst nozīmēt to, ka eksperti, kam ir zināšanas kādā aģentūras darbības jomā, nevar piedalīties valdes darbā.

4.5.

Jaunajā regulā valdes uzdevumi pārsniegs tradicionālās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar budžetu un plānošanu, – valde varēs īstenot arī pilnvaras saistībā ar darbinieku iecelšanu un pārveidot attiecīgās aģentūras iekšējās struktūras. EESK uzskata, ka tradicionāli tas ir direktora uzdevums un tas neatbilst uzraudzības funkcijām. Komiteja ierosina šīs pilnvaras atcelt. Tomēr EESK atzīst, ka ārkārtas apstākļos, kad direktors nespēj veikt iecēlējinstitūcijas funkcijas, šī kompetence jānodod citai augstākstāvošai amatpersonai. Šis lēmums jāpieņem valdei ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

4.6.

Bilbao aģentūras valdes priekšsēdētāja pilnvaru laiks tiks pagarināts līdz diviem gadiem, tāpat kā tas ir pārējām divām aģentūrām. EESK uzskata, ka jābūt norādei uz priekšsēdētāja pienākumu rotāciju starp dažādām interešu grupām, kā to praktizē visas aģentūras. Būtu jāparedz arī tas, ka priekšsēdētāja amatu vairākas reizes var ieņemt viena un tā pati persona. EESK brīdina: ja pilnvaru laiks būs divi gadi, ne visām interešu grupām vienā pilnvaru termiņā būs vienāda ietekme, tāpēc ierosina valdes priekšsēdētāja pilnvaru laiku nemainīt, bet gan saglabāt atbilstoši pašreizējai praksei dažādās aģentūrās.

4.7.

Priekšlikumā ir ierosināts samazināt izpildkomitejas locekļu skaitu, taču piešķirt papildu uzdevumus; ir sniegts šo uzdevumu izsmeļošs saraksts. Praktisku iemeslu dēļ un galvenokārt tāpēc, ka izpildkomiteja darbojas valdes sanāksmju starplaikā, EESK ierosina izpildkomitejas uzdevumu sarakstu ievadīt ar vārdu “piemēram”, lai norādītu, ka saraksts ir indikatīvs. Tāpat kā valdei, arī izpildkomitejai nevajadzētu piešķirt pilnvaras iecelt darbiniekus. Uz Eurofound un EU-OSHA izpildkomiteju locekļu skaita samazināšanu EESK raugās ar zināmu skepsi. Neizdevīgā stāvoklī atradīsies it īpaši tā interešu grupa, kuras pārstāvis pašlaik ieņem priekšsēdētāja amatu, jo tai nebūs cita pārstāvja izpildkomitejā. EESK ierosina saglabāt līdzšinējo sastāvu – trīs locekļi no katras interešu grupas.

4.8.

Formulējums punktā par plānošanas dokumenta termiņiem ir maldinošs. EESK lūdz precizēt, ka plānošanas dokumenta projektu, kas sastāv no daudzgadu daļas, gada darba programmas un budžeta, ieskaitot cilvēkresursus, pieņem valde un ne vēlāk kā 31. janvārī nosūta Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei. Valde līdz 30. novembrim pieņem galīgo plānošanas dokumentu.

4.9.

EESK atzinīgi vērtē standartizēto pieeju, kas paredzēta izpilddirektora iecelšanai un kas līdzinās EU-OSHA aģentūrā izmantotajai pieejai. Tomēr tā ierosina gādāt par to, ka tad, kad Komisija gatavo kandidātu sarakstu, klāt ir novērotāji no visām interešu grupām.

4.10.

Visām trim aģentūrām ir koordinācijas biroji Briselē. EESK uzskata, ka, ņemot vērā aģentūru darba veidu, nekādi citi biroji dalībvalstīs nav vajadzīgi. Tāpēc regulās būtu jāatsaucas uz jau izveidotajiem birojiem Briselē, bet norāde uz iespēju izveidot citus vietējos birojus būtu jāizņem.

4.11.

Saskaņā ar kopīgo pieeju direktora vietnieka amats Eurofound aģentūrā ir jālikvidē. EESK norāda, ka direktora vietnieks ir arī Cedefop aģentūrai, lai gan regulā tas nav paredzēts. EESK ir pārliecināta, ka direktora vietnieka amats ir izrādījies noderīgs. Proti, tas ļauj panākt līdzsvaru starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm, kas tiks ņemtas vērā attiecīgo aģentūru vadībā, un tādējādi tiek atbalstīta sociālo partneru līdzdalība trīspusējas pieejas ietvaros. Tā kā pašreizējās atšķirīgās prakses darbojas labi, komiteja prasa gādāt par to, ka visām trim aģentūrām ir nodrošināta zināma elastība. Lēmums par to, vai direktora vietnieka amats ir vajadzīgs, jāatstāj valdes ziņā.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē to, ka mītnes nolīgumi jāslēdz ar valstīm, kurās atrodas attiecīgo aģentūru galvenā mītne. Visas trīs aģentūras šādus mītnes nolīgumus jau ir noslēgušas; tādējādi šis noteikums atspoguļos to, kas jau ir izdarīts.

4.13.

Saskaņā ar ierosinātajām regulām izvērtēšanu ik pēc pieciem gadiem veic Komisija. EESK ir pārliecināta, ka, pateicoties valdes pārstāvju līdzdalībai, varēs vieglāk tikt galā ar visām iespējamām pārmaiņām pēc izvērtēšanas.

4.14.

Pirms aģentūras dibina kontaktus un sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir vajadzīga iepriekšēja Komisijas piekrišana, un pēc tam to iekļauj plānošanas dokumentā. EESK uzskata, ka pietiek ar apstiprinājumu no valdes, kurā ir pārstāvēta Komisija, un divkāršs apstiprinājums nav vajadzīgs.

5.1.1.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulu ir svītrota atsauce uz vidēja termiņa un ilgtermiņa pētījumiem, ko varētu interpretēt kā atteikšanos no Eiropas mēroga apsekojumiem. Lai arī šie apsekojumi ir dārgi, tie ir Eurofound galvenie pasākumi, kas ne tikai ES iestādēm, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, bet arī zinātnes un politikas pētniekiem nodrošina unikālus un visas Eiropas mērogā salīdzināmus datus par ārkārtīgi daudzveidīgajiem dzīves un darba apstākļiem. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas mērogā veiktos apsekojumus, jo tie nepastarpināti veicina visa Eiropas projekta turpmāku attīstību.

5.1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiks precizēti uzdevumi, kuri jāveic padomdevējām komitejām, ko var izveidot un likvidēt valde.

5.2.1.

EESK nepiekrīt Cedefop aģentūrai izvirzītajam mērķim, proti, palīdzēt Komisijai veidot un īstenot profesionālās izglītības un apmācības, kā arī prasmju un kvalifikāciju politikas pasākumus. Komiteja uzskata, ka Cedefop mērķis ir jāsaskaņo ar pārējo divu aģentūru mērķiem. Tāpēc regulā būtu skaidri jānorāda, ka Cedefop mērķis ir līdztekus ES iestādēm un struktūrām atbalstīt dalībvalstis un sociālos partnerus politikas izveidē un īstenošanā, nodrošinot informāciju un analīzi par profesionālo izglītību, prasmēm un kvalifikācijām.

5.2.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumā atspoguļoto faktu, ka Cedefop ir iepriekš uzņēmusies jaunus uzdevumus. Cedefop pašreizējā darbība skar ne tikai profesionālo izglītību un apmācību, bet arī kvalifikācijas, jo īpaši Eiropas kvalifikāciju sistēmu, prasmju analīzi un prognozēšanu, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Tomēr komiteja uzsver, ka Cedefop darbībai vajadzētu palikt galvenokārt vērstai uz profesionālo izglītību un apmācību visiem (jauniešiem un pieaugušajiem), tostarp stažēšanos un mācīšanos darbavietā, lai uzlabotu cilvēku nodarbināmību.

5.3.1.

Priekšlikumā ir teikts, EU-OSHA mērķis citstarp ir darīt pieejamu juridisko informāciju par darba drošību un veselību. EESK uzskata, ka šis noteikums skar Komisijas atbildības jomu, tāpēc pret to iebilst.

5.3.2.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka EU-OSHA regulā ir ietverta skaidra atsauce uz izpratnes veicināšanas un komunikācijas pasākumiem, kā arī kampaņām par darba aizsardzības jautājumiem. Kopš 2000. gada aģentūra reizi divos gados rīko informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas par dažādiem ar darba ņēmēju aizsardzību saistītiem tematiem, tādējādi sasniedzot plašu auditoriju un publiskojot labas prakses piemērus un praktiskus risinājumus.

5.3.3.

Aģentūras informācijas tīkls tika izveidots vienlaicīgi ar aģentūru, un tas ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt, ka pieejamā informācija ir gan faktiski pareiza, gan arī atspoguļo to, kas patiesībā notiek praksē. Turklāt šie tīkli būtībā arī paplašina Eiropas iekļaujošo trīspusējo pieeju līdz valsts līmenim, tādējādi, kā izrādījies, ļoti konstruktīvā un noderīgā veidā veidojot sadarbību starp valdību pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. Tāpēc valstu sociālo partneru iesaistīšanās šajā tīklā ir ļoti svarīga, un dalībvalstīm tā būtu jāgarantē. Tomēr EESK neuzskata, ka aģentūra varētu veikt izmaiņas valsts tīklā, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar īpašiem kritērijiem. Taču valdei varētu būt tiesības sniegt ieteikumus attiecībā uz dalību tajā.

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/54

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu saskaņot spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un panākt, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem, proti, attiecībā uz produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

1.2.

EESK jo īpaši atbalsta ciešākas saiknes izveidi ar lauksaimniecības nozari. Šī saikne ir būtiska Eiropas Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātei un reputācijai.

1.3.

Lai gan EESK kopumā atbalsta pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu saskaņošanu ar LESD un atvieglotu likumdošanas procesu, būtu vēlams, lai līdzsvars tiktu vairāk novirzīts uz īstenošanas, nevis deleģētajiem aktiem. Dažās jomās atkāpes iespēja būtu pilnīgi jāsvītro.

1.4.

EESK atzīst atkārtotas saskaņošanas sarežģītību un atzinīgi vērtē precizējumus un uzlabojumus tādās jomās kā noteikumi attiecībā uz saliktu apzīmējumu, pieminējumu un stipro alkoholisko dzērienu maisījumu marķēšanu, kā arī izejvielu izcelsmes fakultatīvu marķēšanu. Tomēr priekšlikumā ir mainīti daži citi elementi, kas būtu jāpārskata, kā norādīts turpmāk šajā atzinumā.

1.5.

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) EESK atzinīgi vērtē ĢIN noteikumu un procedūru precizēšanu, kā arī tradīcijām un vietējai ražošanai piešķirto vērtību.

1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo aizsardzības līmeni stipro alkoholisko dzērienu nozarē, lai garantētu, ka pievienotā vērtība un nodarbinātība paliek Eiropā. Svarīga ir vieta, kurā produkts ir destilēts un ražots, un terminoloģijas izmaiņām, kas ir ieviestas, nevajadzētu radīt nekādas būtiskas izmaiņas minētajā nozarē.

1.7.

Attiecībā uz noformēšanu un marķēšanu komiteja ierosina dažus uzlabojumus pašreizējā priekšlikumā, proti, tādus, kas nepieļauj nekādus sagrozījumus vai pārpratumus attiecībā uz “imitācijas aromātiem”, kuri varētu būt maldinoši patērētājiem.

1.8.

Lai gan tas neattiecas uz Komisijas priekšlikuma konkrēto darbības jomu, EESK atkārto savus agrākos ieteikumus par to, ka ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša politikas pieeja, kuras pamatā ir ideja par alkohola [veselībai] kaitīga patēriņa novēršanu, kā arī atbildīgas alkohola lietošanas popularizēšanu, lai izvairītos no veselības apdraudējumiem un alkohola lietošanas nepilngadīgo vidū, un tas attiecas ne tikai uz stipro alkoholisko dzērienu nozari, bet arī uz plašāku kontekstu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir informēšanai, izglītošanai un izpratnes veicināšanai, un EESK tādēļ atzinīgi vērtē daudzās publiskā un privātā sektora iniciatīvas.

2.1.

Ar ierosināto regulu Komisija vēlas saskaņot spēkā esošo Regulu (EK) Nr. 110/2008 (1) par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Principā šajā priekšlikumā noteikumi, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu, ir iedalīti deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, un ir ieviests lauksaimniecības nozares juridiskais pamats (2), lai uzsvērtu ciešāku saikni ar lauksaimniecības nozari.

2.2.

Līdztekus saskaņošanai ar LESD šajā priekšlikumā ir ietverti tikai daži nelieli tehniski grozījumi, lai novērstu nepilnības Regulas (EK) Nr. 110/2008 īstenošanā un panāktu, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem, proti, attiecībā uz produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (Regula (ES) Nr. 1169/2011 (3)) un lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (Regula (ES) Nr. 1151/2012 (4)).

2.3.

Konkrētāk, priekšlikumā ir precizēti daži marķēšanas noteikumi attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem, pieminējumiem un stipro alkoholisko dzērienu maisījumiem, lai izvairītos no problēmām iekšējā tirgū. Tajā ir arī ietverts jauns pants par izcelsmes norādi un noteiktas skaidrākas procedūras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nodrošināt spēkā esošās Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem saskaņošanu ar LESD un panākt, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem. Ar ierosināto regulējumu ir kopumā nodrošināta skaidrība un saskaņotība attiecībā uz noteikumiem stipro alkoholisko dzērienu nozarē.

3.2.

EESK ņem vērā, ka Komisija apspriedās ar stipro alkoholisko dzērienu ražotāju apvienībām. ES stipro alkoholisko dzērienu nozare, kuras tirdzniecības apjoms ārvalstīs 2015. gadā pārsniedza 10 miljardus EUR, ir daļa no lauksaimniecības pārtikas nozares, kas ir lielākā ES eksporta nozare. Nozare nodrošina miljonu ar ražošanu un tirdzniecību saistītu darbvietu Eiropā un tai ir cieša ekonomiska un sociāla saikne ar lauksaimniecības nozari. Akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem sasniedz aptuveni 23 miljardus EUR gadā. Tomēr stipro alkoholisko dzērienu patēriņš laikā no 1980. gada līdz 2014. gadam samazinājās par 32 %. Tas atspoguļojas tādās tendencēs kā pievēršanās pirmšķirībai (premiumisation) un alkohola lietošanā pievēršanās “vairāk kvalitātei nekā kvantitātei”. Piemēram, laikā no 2000. gada līdz 2015. gadam pārdošanas apjoms patēriņam uz vietas (viesnīcās, restorānos, kafejnīcās) samazinājās par 8 % līdz 23,5 miljoniem hektolitru spirta, bet vērtība pieauga par 30 %.

3.3.

Lai gan Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt tiesību aktu saskaņošanu ar LESD, tā ir arī iespēja stipro alkoholisko dzērienu nozarē saglabāt kvalitāti un tradicionālos paņēmienus, kā arī aizsargāt tās reputāciju pasaules līmenī. Priekšlikumā sniegta skaidrība par to, kā tiek izgatavots katrs dzēriens: izejvielas, minimālais stiprums, kas paredzēts tirdzniecībai, maksimālais destilāta stiprums, nogatavināšanas periods, prasības attiecībā uz saldināšanu u. c. Stipro alkoholisko dzērienu klasificēšana kategorijās palīdz aizsargāt dažādās tradīcijas.

3.4.

EESK uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt saikni ar lauksaimniecības nozari. Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā būtu jāļauj izmantot tikai lauksaimniecības izejvielas, kas nodrošinātu arī lauksaimniecības pamatproduktu noietu.

3.5.

Pielāgojumi, kas veikti, lai nodrošinātu saskaņošanu ar LESD un atvieglotu likumdošanas procesu, ir kopumā pozitīvi. Tomēr būtu pareizāk, ja līdzsvars tiktu vairāk novirzīts uz īstenošanas, nevis deleģētajiem aktiem. Dažās jomās atkāpes iespēja būtu jāsvītro pilnībā, jo īpaši, ja tā ietver lielas izmaiņas. Piemēram, Komisija vēlas būt pilnvarota (16. panta 3. punkts) izstrādāt deleģētos aktus, lai atļautu reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumā lietot eksporta tirgus valodu, ja šāda informācija ir obligāta, t. i., ja bez šādas informācijas stipros alkoholiskos dzērienus nevar laist tirgū. Tomēr saskaņā ar spēkā esošo ES regulu ražotāji to drīkst darīt jau tagad, taču saskaņošanas tekstā šī norma ir svītrota. Pašreizējā spēja būtu jāatjauno, un tādā gadījumā pilnvaru deleģēšana nebūtu vajadzīga.

3.6.

Stipro alkoholisko dzērienu ražotājiem visvairāk bažu rada tas, kā saglabāt tradīcijas un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēmu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. EESK kopumā atzinīgi vērtē ĢIN noteikumu precizēšanu attiecībā uz to piemērošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

3.7.

Lai gan tas neattiecas uz Komisijas priekšlikuma konkrēto darbības jomu, EESK atkārto savus agrākos ieteikumus par to, ka ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša politikas pieeja (5), kuras pamatā ir ideja par alkohola [veselībai] kaitīga patēriņa novēršanu, kā arī atbildīgas alkohola lietošanas popularizēšanu, lai izvairītos no veselības apdraudējumiem un alkohola lietošanas nepilngadīgo vidū, un tas attiecas ne tikai uz stipro alkoholisko dzērienu nozari, bet arī uz plašāku kontekstu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir informēšanai, izglītošanai un izpratnes veicināšanai. EESK norāda, ka privātais sektors ir iesaistījies daudzās iniciatīvās un sociālajās programmās visā ES, parādot, ka ir iespējams mazināt alkohola atkarību, jo īpaši jauniešu vidū (6).