ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
60. gadagājums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi |
|
|
REZOLŪCIJAS |
|
|
Padome |
|
2017/C 189/01 |
||
2017/C 189/02 |
||
|
IETEIKUMI |
|
|
Padome |
|
2017/C 189/03 |
|
II Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2017/C 189/04 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8301 – GE/ATI/JV) ( 1 ) |
|
2017/C 189/05 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8190 – Weichai/Kion) ( 1 ) |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Padome |
|
2017/C 189/06 |
||
2017/C 189/07 |
Padomes secinājumi par stratēģiskām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada |
|
2017/C 189/08 |
Padomes secinājumi par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām |
|
2017/C 189/09 |
||
|
Eiropas Komisija |
|
2017/C 189/10 |
||
|
INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU |
|
|
EBTA Uzraudzības iestāde |
|
2017/C 189/11 |
|
V Atzinumi |
|
|
JURIDISKAS PROCEDŪRAS |
|
|
EBTA Tiesa |
|
2017/C 189/12 |
||
2017/C 189/13 |
||
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2017/C 189/14 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8467 – BNP Paribas / Commerz Finanz) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2017/C 189/15 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8483 – Bain Capital / Cinven / Stada Arzneimittel) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2017/C 189/16 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (M.8440 – DuPont/FMC (Health and Nutrition business)) ( 1 ) |
|
2017/C 189/17 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8504 – EDF Energy Services / ESSCI) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
Labojums |
|
2017/C 189/18 |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
REZOLŪCIJAS
Padome
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/1 |
Padomes Rezolūcija par strukturēto dialogu un turpmāku dialoga ar jauniešiem veidošanu saistībā ar politiku Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada
(2017/C 189/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT, KA:
1. |
Padomes Rezolūcijā par to, lai veicinātu jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē (1) minēts, ka vispārējā tematiskā prioritāte Eiropas sadarbībai saistībā ar strukturēto dialogu jaunatnes jomā laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam būs “radīt iespēju visiem jauniešiem iesaistīties dažādā, savienotā un iekļaujošā Eiropā”, un ka šis temats būs kopējs pavediens, kas nodrošinās triju prezidentvalstu komandas – Nīderlandes, Slovākijas un Maltas – darba nepārtrauktību un saskaņotību atbilstīgi ES darba plānam jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam. |
ATZĪSTOT, KA:
2. |
Strukturētais dialogs ir uz līdzdalību vērsts process, un piektā darba cikla iznākums pamatojas uz rezultātiem, kas sasniegti valstu apspriedēs Nīderlandes, Slovākijas un Maltas prezidentūru laikā, kā arī ES jaunatnes konferencēs Amsterdamā 2016. gada aprīlī, Košicē 2016. gada oktobrī un Maltā 2017. gada martā. |
3. |
Nīderlande savas prezidentūras laikā galveno uzmanību pievērsa tam, lai izpētītu izaicinājumus un problēmas, ar kurām saskaras jaunieši mūsdienu Eiropā. Jaunatnes konferencē Amsterdamā (2016. gada aprīlī) tika sagatavoti orientējoši jautājumi apspriešanai ar jauniešiem, un valstu darba grupas dalībvalstu līmenī tika aicinātas veikt apspriešanos un sniegt atsauksmes. |
4. |
Jaunatnes konferencē Košicē (2016. gada oktobrī) tika izskatīti un apspriesti rezultāti, kas gūti apspriedēs ar jauniešiem un jaunatnes pārstāvjiem, un kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem tika izstrādāti kopīgi ieteikumi strukturētajam dialogam par jauniešiem; tos, līdz ar jautājumiem par jauniešu stāvokli Eiropā, apsprieda Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmē 2016. gada novembrī. Šīs diskusijas rezultāti tika paziņoti Eiropadomes priekšsēdētājam. |
5. |
Jaunatnes konferencē Maltā (2017. gada martā) turpināja izskatīt kopīgos ieteikumus, noteikt prioritātes un izstrādāt pasākumus to īstenošanai. |
ŅEM VĒRĀ:
6. |
kopīgos ieteikumus un ierosinātās darbības strukturētajam dialogam par jauniešiem “Radīt iespēju visiem jauniešiem iesaistīties dažādā, savienotā un iekļaujošā Eiropā”, kurā pievēršas šādiem tematiem: kvalitatīvas un kritiskas informācijas pieejamība; izturētspējas un pašpaļāvības veidošana; bez bailēm un neiecietības; tādas izglītības sistēmas veidošana, kura realizē jauniešu potenciālu; jauniešu, jo īpaši neaizsargātu grupu, mudināšana iesaistīties sabiedrībā; atjaunot jauniešu uzticēšanos Eiropas projektam; mobilitātes programmas visiem un darba ar jaunatni un jauniešu organizāciju ietekme uz visiem, kā izklāstīts pielikumā. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
7. |
attiecīgos gadījumos ņemt vērā kopīgos ieteikumus un ierosinātās darbības strukturētajam dialogam par jauniešiem, kad tiek formulēta un īstenota turpmākā jaunatnes politika; |
8. |
pārskatīt strukturētā dialoga procesu un tā mērķus Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada un apsvērt inovatīvus un efektīvus veidus, kā veicināt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu un sadarbību ar jauniešiem, kas nāk no dažādām vidēm, jauniešu organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem, tostarp ieinteresētajām personām no citām attiecīgām nozarēm. |
AICINA KOMISIJU:
9. |
balstoties uz pierādījumiem, izvērtējumiem un konsultācijām, ierosināt atjaunotu strukturētā dialoga procesu, kas veidotu daļu no Eiropas sadarbības jaunatnes jomā pēc 2018. gada. |
ATZĪST ARĪ TO, KA:
10. |
Tā kā 2018. gadā noslēgsies atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), vispārējo tematisko prioritāti strukturētajā dialogā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām nākamajam darba ciklam (no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 31. decembrim) vajadzētu koncentrēt uz nākamo regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. Strukturētā dialoga sestā cikla nosaukums būs “Jaunatne Eiropā: kas notiks tālāk?” |
11. |
Nākamo triju prezidentvalstu komanda – Igaunija, Bulgārija un Austrija – strukturētā dialoga sestajā darba ciklā galvenokārt koncentrēsies uz strukturētā dialoga novērtēšanu, pārskatīšanu un atjaunināšanu, lai to turpinātu uzlabot un sekmēt. |
(1) OV C 417, 15.12.2015., 10. lpp.
PIELIKUMS
Kopīgi ieteikumi strukturētajam dialogam par jauniešiem
Radīt iespēju visiem jauniešiem iesaistīties dažādā, savienotā un iekļaujošā Eiropā
Kvalitatīvas un kritiskas informācijas pieejamība
1. |
ES iestādēm un dalībvalstīm vajadzētu izveidot vai turpināt īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku un praksi, kas vērsta uz to, lai, izmantojot gan formālo, gan neformālo izglītību, pastāvīgi uzlabotu jauniešu prasmes kritiski izvērtēt un apstrādāt informāciju. |
2. |
ES iestādēm un dalībvalstīm sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāatbalsta jauniešu vadīti plašsaziņas līdzekļi, kas ir pārredzami, neatkarīgi un daudzveidīgi, jo tas palīdz uzlabot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kritisko un analītisko domāšanu jauniešu vidū. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja (CULT) un Eiropas Komisija tiek aicinātas ņemt vērā šo aspektu, pārskatot “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem”, “Radošā Eiropa” un visas citas attiecīgās programmas. |
Spiediens uz jauniešiem: izturētspējas un pašpaļāvības veidošana
1. |
Ņemot vērā to, ka izglītības vidē aizvien vairāk tiek gaidīti konkurētspējīgi rezultāti, valsts kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai jauniešiem būtu pietiekami daudz laika un iespēju tādām darbībām, kas palīdz viņiem veidot izturētspēju, pašapziņu un pašpaļāvību. |
2. |
Valstu kompetentajām iestādēm būtu jāīsteno izglītošana par garīgo labklājību un garīgo veselību gan ar formālās izglītības sistēmas starpniecību, gan arī neformālajā vidē. Mērķis ir pārvarēt aizspriedumus, uzlabojot informētību, kā arī dot iespējas jauniešiem iemācīties, kā saglabāt savu garīgo veselību un kā veidot saziņu par šo jautājumu ar vienaudžiem. |
Bez bailēm un neiecietības – piedzīvot daudzveidību
1. |
Eiropas un valstu iestādēm būtu jāpalielina finansējums un institucionālais atbalsts, izveidojot vietējās programmas un valsts līmeņa apmaiņas, lai dotu iespējas visiem jauniešiem veidot tiešu saikni ar citiem, kam ir atšķirīga izcelsme un faktiskie apstākļi, nolūkā stiprināt starpkultūru kompetences, apkarot diskrimināciju, veicināt empātiju un solidaritāti, un iegūt pieredzi par dažādības priekšrocībām. |
2. |
Lai visi jaunieši varētu dzīvot daudzveidīgā Eiropā, ES un valstu kompetentajām iestādēm ir jāizstrādā vai jāatbalsta apmācības un attīstības programmas skolotājiem un skolu kopienām, lai radītu drošu un iekļaujošu vidi, kurā jaunieši var izkopt prasmes pārvarēt bailes un diskrimināciju. |
Tādas izglītības sistēmas veidošana, kura realizē jauniešu potenciālu
1. |
Mēs prasām visās dalībvalstīs nodrošināt konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus, kas ļautu visiem jauniešiem pilnveidot sevi un atrast savu ceļu dzīvē visos izglītības posmos. |
2. |
Izglītība nespēj jauniešiem nodrošināt nepieciešamās praktiskās prasmes, kas ir relevantas mūsdienu sabiedrībā. Mēs rosinām visas dalībvalstis mudināt izglītībā iekļaut tādas prasmes, kas ir nepieciešamas praktiskajā dzīvē, lai jaunieši varētu kļūt aktīvi līdzdalībnieki daudzveidīgās sabiedrībās un darbavietās. |
Jauniešu, jo īpaši neaizsargātu grupu, mudināšana iesaistīties
1. |
Izglītības iestādēm un vietējām ieinteresētajām personām, sadarbojoties ar jauniešiem, būtu jāsniedz individualizēts atbalsts, pieejami pakalpojumi, kā arī jārada iespējas veidot jēgpilnu saskarsmi, tā lai visi jaunieši varētu atklāt un izmantot savu individuālo identitāti un vērtību. Tas ir pamats, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos jauniešu vidū, kas nāk no dažādām vidēm. |
2. |
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, darot pieejamus brīvprātīgā darba pasākumus, būtu jānodrošina, lai visi jaunieši neatkarīgi no viņu personiskā un sociālā stāvokļa varētu pēc izvēles tajos iesaistīties. Iesaistīšanās būtu jānodrošina, piemēram, jaunatnes organizācijās, lai radītu piederības sajūtu un dotu jauniešiem iespējas sevi īstenot kā pilsoņiem. |
Atjaunot jauniešu uzticēšanos Eiropas projektam
1. |
Eiropas Komisijai un Eiropas Jaunatnes forumam būtu jāsadarbojas, lai kopīgi analizētu un saprastu, kā jaunieši piekļūst informācijai no ES un par to, un lai izstrādātu saziņas stratēģiju Eiropas jauniešu informēšanai par ES un tam, kā pozitīvi ietekmēt ES projektu. |
2. |
Lai samazinātu distanci starp jauniešiem un ES un tās politiku, visās dalībvalstīs būtu jāorganizē valsts un/vai reģionāli ES jaunatnes festivāli saistībā ar Eiropas iniciatīvām. Šajos festivālos, kuros tiktu apvienoti sociāli, politiski un kultūras pasākumi, būtu jāpulcē jaunieši, kas nāk no dažādām vidēm. Šie pasākumi sekmēs informētību un debates par ES, tās iespējām un veidos tās politiku, vienlaikus jauniešiem labi kopā pavadot laiku. |
Mobilitātes programma: nodarbinātība un izglītība visiem
1. |
Dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būtu jāturpina centieni, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, kas kavē jauniešu piekļuvi mobilitātei. Piekļuve mobilitātes programmām būtu jāvienkāršo un labāk jāpielāgo jauniešu atšķirīgajām vajadzībām. Būtu jāsniedz informācija un norādes, lai paplašinātu izpratni par mobilitātes iespējām. |
2. |
ES dalībvalstīm būtu jārada tiesisks regulējums attiecībā uz to kompetenču atzīšanu un validēšanu, kuras ir iegūtas, izmantojot mobilitātes programmas valstu un Eiropas līmenī. Tas nodrošinās ne tikai vienlīdzīgu piekļuvi dažādām mācību iespējām, bet arī dos apstiprinājumu iegūtajām prasmēm un sekmēs jauniešu sociālo iekļautību. |
Darba ar jaunatni un jauniešu organizāciju ietekme uz visiem
1. |
Dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būtu jāveicina un jāatbalsta dažādas virtuālas un fiziskas iespējas, kas paredzētas kvalificētam darbam ar jaunatni, lai apmierinātu visu jauniešu vajadzības un intereses. |
2. |
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams darbības finansējums tā, lai darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijām būtu iespējas īstenot ilgtspējīgu darbu ar jaunatni, kas būtu pieejams, atbilstošs un jēgpilns visiem jauniešiem. |
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/5 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu
(2017. gada 1. jūlijs – 2020. gada 31. decembris)
(2017/C 189/02)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI
I. IEVADS
1. |
ATGĀDINA par kompetenci, kas piešķirta Eiropas Savienībai, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 165. pantu, – saskaņā ar kuru sports ir joma, kurā ES līmeņa darbībai būtu jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu darbības; |
2. |
ATGĀDINA par Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. (1) un 2014.–2017. gadam (2); |
3. |
ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2014.–2017. gadam īstenošanu un atbilstīgumu (3); |
4. |
UZSKATA, ka sports var dot ieguldījumu ES drošības, ekonomikas un sociālās politikas programmu visaptverošajās prioritātēs un jo īpaši Eiropa 2020 – stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; |
5. |
ATZĪST, ka sportam ir pozitīva nozīme ES līmeņa starpnozaru sadarbībā un ka sports līdz ar to palīdz nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un adekvātā veidā risināt visaptverošās sociālekonomiskās un ar drošību saistītās problēmas, ar kurām saskaras ES, tostarp migrāciju, sociālo atstumtību, radikalizāciju, kas var novest pie vardarbīga ekstrēmisma, bezdarbu, kā arī neveselīgu dzīvesveidu un aptaukošanos; |
6. |
ATZĪST, ka ir nepieciešama piemērota koordinācija ar sporta nozares ieinteresētajām personām, tostarp izvēršot strukturētu dialogu (4); |
7. |
PIEŅEM ZINĀŠANAI rezultātus, kas tika gūti 2014. gadā publicētajā Eirobarometra aptaujā par sportu un fizisko aktivitāti, kuros tika atzītas lielās atšķirības starp dalībvalstīm, tostarp saistībā ar rezultātiem par brīvprātīgo darbu un sēdošo dzīvesveidu, un pieņem zināšanai Eurostat sagatavo statistiku par galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem datiem par sportu; |
8. |
ATZĪST, ka ir jāsadarbojas ar trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm un potenciālām kandidātēm uz ES, Eiropas vērtību veicināšanai ar sporta diplomātijas starpniecību, un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām sporta jomā, tostarp Eiropas Padomi, Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA) un Pasaules Veselības organizāciju; |
9. |
ATTIECĪGI PIEKRĪT:
|
II. TURPINĀT ATTĪSTĪT EIROPAS DIMENSIJU SPORTĀ, IZSTRĀDĀJOT ES DARBA PLĀNU
10. |
UZSKATA, ka šis ES sporta darba plāns būtu jāvada pēc šādiem orientējošajiem mērķiem:
|
11. |
UZSVER, ka šim ES darba plānam vajadzētu būt elastīgam satvaram un instrumentam, kas spēj laicīgi reaģēt uz norisēm sporta jomā un ņemt vērā nākamo prezidentūru prioritātes; |
12. |
PIEKRĪT, ka šā darba plāna termiņā dalībvalstīm un Komisijai par prioritāti būtu jāuzskata turpmāk izklāstītie temati un pamatjautājumi. Katra prezidentvalsts tos varētu papildināt, ņemot vērā iespējamās jaunākās norises:
Sīkākas ziņas par iepriekš minēto pamatjautājumu izpildi ir izklāstītas I pielikumā; |
13. |
PIEKRĪT, ka:
|
III. DARBA METODES UN STRUKTŪRAS
14. |
ATZĪST, ka darba plāna īstenošanas nolūkā ir jāturpina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju. Atzīst arī to, ka sporta kustībai un attiecīgām kompetentām organizācijām valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī, piemēram, Eiropas Padomei, WADA un PVO, vajadzētu būt cieši saistītām ar šo sadarbību; |
15. |
UZSKATA, ka: būtu jāizveido piemērotas darba struktūras un metodes pirmo divu ES darba plānu sasniegumu turpināšanai un jaunu rezultātu panākšanai, ievērojot prioritāros tematus un pamatjautājumus, kā minēts iepriekš 12. punktā; Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāorganizē ekspertu grupu un kopu sanāksmes tajās politikas jomās, kurās inter alia plaši tika strādāts iepriekšējā un pašreizējā sporta darba plāna ietvaros. Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu iniciatīvas var tikt organizētas sanāksmes par tematiem, kas ir visu interesēs (ieinteresēto dalībvalstu grupas). Šajās sanāksmēs cita starpā izmantos iesaistīto dalībvalstu savstarpējās mācīšanās aktivitātes. Citas struktūras un darba metodes var būt arī prezidentvalsts rīkotas konferences un semināri, neformālas sporta ministru un direktoru sanāksmes, Komisijas pētījumi un Komisijas konferences un semināri. Galvenie principi, kas attiecas uz dažādajām darba metodēm, ir izklāstīti II pielikumā. 2020. gada otrajā pusē Padome izvērtēs šā ES darba plāna īstenošanu, balstoties uz ziņojumu, ko Komisija sagatavos 2020. gada pirmajā pusē; |
IV. TURPMĀKIE PASĀKUMI
16. |
AICINA DALĪBVALSTIS:
|
17. |
AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS:
|
18. |
AICINA KOMISIJU:
|
(1) OV C 162, 1.6.2011., 1. lpp.
(2) OV C 183, 14.6.2014., 12. lpp.
(3) 5516/17 + ADD 1.
(4) Padomes rezolūcija (2010. gada 18. novembris), kurā Padome ir piekritusi regulāri, parasti līdztekus Padomes sanāksmei, sasaukt neoficiālu ES valsts iestāžu un sporta kustību vadošo pārstāvju sanāksmi, lai apmainītos ar viedokļiem par ES sporta nozares jautājumiem (OV C 322, 27.11.2010., 1. lpp.).
(5) Junkera vadītās Komisijas 10 politikas prioritātes: https://ec.europa.eu/commission/publications/president-junckers-political-guidelines_lv
(6) Tostarp Padomes 2010. gada 18. novembra rezolūciju par strukturizētu dialogu.
I PIELIKUMS
Pamatjautājumi (12. punkts), prasītie rezultāti un attiecīgās darba struktūras
Pamatjautājums |
Darba metode / uzdevumi |
Rezultāti un termiņš |
Vadītājs(i) |
||||
1. prioritāte. Godprātīgums sportā |
|||||||
Antidopings |
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Ekspertu ieguldījums antidopinga jautājumos, kas jāsagatavo ekspertu sanāksmēs un jāapspriež Sporta jautājumu darba grupā, jo īpaši atbilstība ES tiesību aktiem, ņemot vērā jebkuru turpmāko WADA Antidopinga kodeksa pārskatīšanu |
2017–2019
|
Komisija un prezidentvalsts |
||||
|
ES un tās dalībvalstu nostājas sagatavošana CAHAMA un WADA sanāksmēm, vajadzības gadījumā izmantojot ekspertu sanāksmes. |
2017–2020
|
Komisija un prezidentvalsts |
||||
|
Seminārs Kā novērst to, ka jaunieši lieto dopingu profesionālajā sportā un tautas sportā. |
2017. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Laba pārvaldība |
Ekspertu grupa Integritāte Piemērot starptautiski atzītus labas pārvaldības un pretkorupcijas standartus un ierosmes, jo īpaši pārņemot tos no jomām, kas nav saistītas ar sportu, lai piemērotu sporta jomā Spēļu rezultātu pasūtīšana |
2018–2020
|
Komisija |
||||
|
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Ieteikumi par iespējamām turpmākām darbībām ES līmenī, lai apkarotu korupciju sportā. |
2019. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Nepilngadīgo aizsardzība |
Pētījums Vardarbīgas izturēšanās pret bērniem sportā izplatība |
2019. gada pirmais pusgads
|
Komisija |
||||
|
Seminārs Turpmāki pasākumi, ņemot vērā Ieteikumus par jauno sportistu drošību un bērnu tiesību aizsardzību sportā (1) |
2019. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Aizsargāt nepilngadīgo fizisko un morālo integritāti tautas sportā un augstu sasniegumu sportā. |
2019. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Sporta īpašās iezīmes |
Ieinteresēto dalībvalstu grupa ES tiesību akti attiecībā uz sportu un sporta organizācijām |
2019. gada pirmais pusgads
|
SE, FR, ES, NL |
||||
|
Seminārs Sporta īpašās iezīmes Eiropas Savienībā |
2019. gada otrais pusgads
|
Komisija |
||||
2. prioritāte. Sporta ekonomiskie aspekti |
|||||||
Inovācija sportā |
Kopu sanāksme Sporta ekonomiskie ieguvumi, izmantojot sporta satelītkontus (Sport Satellite Accounts – SSA). SSA praktiskais pielietojums sporta politikas veidotājiem. |
2018. gada pirmais pusgads
|
Komisija |
||||
|
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Vairot informētību par sporta ekonomiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršoties sporta un inovācijas ekonomiskajiem ieguvumiem. |
2018. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Konference Vairot informētību par sporta ekonomiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršoties sporta un inovācijas ekonomiskajiem ieguvumiem. |
2018. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Sports un digitālais vienotais tirgus |
Seminārs Digitālā vienotā tirgus ieguvumi un problēmas attiecībā uz labāku sporta finansējumu un komercializāciju |
2019. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
3. prioritāte. Sports un sabiedrība |
|||||||
Sports un plašsaziņas līdzekļi |
Konference Plašsaziņas līdzekļu loma sportā un ietekme uz to |
2020. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Plašsaziņas līdzekļu loma sportā un ietekme uz to |
|
prezidentvalsts |
||||
Treneru loma |
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Treneru loma sabiedrībā |
2017. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Konference Treneru loma, statuss un atbildība sabiedrībā. |
2017. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Izglītība sportā un ar sporta starpniecību |
Konference Fiziskā aktivitāte, sports un sportista dubultkarjera, īpaši pievēršoties universitātei un izglītībai |
2017. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Ekspertu grupa Prasmju un cilvēkresursu attīstība sportā. |
2018–2020
|
Komisija |
||||
|
Seminārs Sporta kvalifikācijas un kompetences treneriem |
2020. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Sociālā iekļaušana |
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Veicināt Eiropas vērtības ar sporta palīdzību |
2018. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Konference Tautas sports kā integrācijas līdzeklis un tilts starp tradīciju un inovāciju |
2018. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Pētījums Pieejamība sportam personām ar invaliditāti. |
2018. gada otrais pusgads
|
Komisija |
||||
|
Padome un tās darba sagatavošanas struktūras Pieejamība sportam personām ar invaliditāti. |
2019. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Konference Priekšrocības sporta nodarbībām organizētā vidē cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju |
2019. gada pirmais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
|
Kopu sanāksme Veselību veicinošu fizisku aktivitāšu popularizēšana |
2017. gada otrais pusgads
|
Komisija |
||||
Sports un veselība |
Seminārs Sports un fiziskā aktivitāte darbavietā |
2018. gada otrais pusgads
|
prezidentvalsts |
||||
Sports un vide |
Ieinteresēto dalībvalstu grupa Pilsētattīstība, sports dabā, vides ilgtspēja liela mēroga sporta pasākumu laikā, videi draudzīgas un energoefektīvas sporta iekārtas |
2019–2020
|
FR, DE, PT |
||||
Sporta diplomātija |
Pētījums Sports ES ārējo attiecību atbalstam |
2017. gada otrais pusgads
|
Komisija |
||||
|
Seminārs Komisijas Augsta līmeņa grupas, Padomes 2016. gada novembra secinājumu un Semināra par sporta diplomātiju pēcpasākumi |
2017. gada otrais pusgads
|
Komisija |
(1) Labas pārvaldības jautājumu ekspertu grupa; “Problēmas, no kurām bērni ir jāaizsargā sportā”, Ieteikumi par jauno sportistu drošību un bērnu tiesību aizsardzību sportā, 2016. gada jūnijs, 12. lpp.
II PIELIKUMS
Principi, kas attiecas uz darba metodēm, struktūrām un ziņošanu
— |
Dalībvalstu iesaiste ekspertu grupu, kopu sanāksmju un ieinteresēto dalībvalstu grupu darbā ir brīvprātīga un atvērta visām dalībvalstīm. |
— |
Komisija nodrošinās dažādu jomu ekspertu, tostarp personu no valsts pārvaldes un sportā ieinteresēto personu, dalību visatbilstošākajā un lietderīgākajā veidā. |
— |
Sīki izklāstīti noteikumi par dalību Komisijas ekspertu grupās un par to darba procedūrām ir ietverti Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumā (1). |
— |
Ieinteresēto dalībvalstu grupas var noteikt pašas savas darba metodes un struktūras, ņemot vērā savas konkrētās vajadzības un vēlamos rezultātus. Komisija attiecīgā gadījumā tiks iesaistīta šo grupu darbā. |
— |
Komisija ziņos Sporta jautājumu darba grupai par to, kā norit darbs attiecīgajās ekspertu grupās un kopu sanāksmēs, un iesniegs to darba rezultātus. Ieinteresēto dalībvalstu grupas izvirzīs pārstāvi līdzīga uzdevuma veikšanai. |
— |
Padomes Sporta jautājumu darba grupa attiecīgā gadījumā sniegs turpmākus norādījumus, lai nodrošinātu vēlamos rezultātus noteiktajos termiņos. |
— |
Visu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu gūtos rezultātus publicēs un izplatīs ES un valsts mērogā. |
— |
Dažādo darba metožu rezultātus izmantos Komisijas ziņojumā par darba plāna īstenošanu. |
(1) Komisijas Lēmums C(2016) 3301 final (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus.
IETEIKUMI
Padome
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/15 |
PADOMES IETEIKUMS
(2017. gada 22. maijs)
par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai
(2017/C 189/03)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Kvalifikācijai ir dažādi mērķi. Darba devējiem tā sniedz priekšstatu par to, ko cilvēks ar noteiktu kvalifikāciju zina un spēj darīt (“mācīšanās rezultātiem”). Tā var būt priekšnosacījums piekļuvei konkrētām reglamentētām profesijām. Tā palīdz iestādēm, kas atbildīgas par izglītību un apmācību, un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem noteikt personas apgūto mācību līmeni un saturu. Cilvēkiem tā ir svarīga kā personisko panākumu apstiprinājums. Tādējādi kvalifikācijai ir svarīga loma arī nodarbināmības uzlabošanā, mobilitātes un piekļuves turpmākai izglītībai atvieglošanā. |
(2) |
Kvalifikācija ir kompetentas iestādes veikta novērtēšanas un validēšanas procesa oficiāls rezultāts, un parasti tā tiek piešķirta, izsniedzot dokumentu, piemēram, apliecību vai diplomu. Tā apliecina, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstīgi noteiktiem standartiem. Minētos mācīšanās rezultātus var sasniegt, izmantojot dažādus ceļus formālās, neformālās vai ikdienējās mācīšanās vidē valsts vai starptautiskā līmenī. Informācijai par mācīšanās rezultātiem vajadzētu būt viegli pieejamai un pārredzamai. |
(3) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (1) tika izveidots kopējs atsauces satvars ar astoņiem kvalifikāciju līmeņiem, kas izteikti kā mācīšanās rezultāti ar augošā secībā sakārtotiem prasmju līmeņiem. Tie kalpo kā interpretācijas rīks starp dažādām kvalifikāciju sistēmām un to līmeņiem. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) mūžizglītībai mērķis ir uzlabot kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesi. |
(4) |
Plašāki šā ieteikuma mērķi ir izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanas veicināšana un darba ņēmēju un izglītojamo nodarbināmības, mobilitātes un sociālās integrācijas uzlabošana. Tā mērķis ir arī uzlabot saikni starp formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos un atbalstīt dažādās mācību vidēs iegūtu mācīšanās rezultātu validēšanu. |
(5) |
Dalībvalstis ir izstrādājušas vai izstrādā nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, kuru pamatā ir mācīšanās rezultāti, un pielīdzina tās EKI, izmantojot “pielīdzināšanas” procesu. EKI līmeņi un mācīšanās rezultātu deskriptori palīdz uzlabot dažādu nacionālo sistēmu kvalifikāciju pārredzamību un salīdzināmību. Tie arī veicina vispārēju pāreju uz orientēšanos uz mācīšanās rezultātiem izglītībā un apmācībā. Pielīdzināšana EKI būtu jāveic ar nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai, kur tās nepastāv, ar nacionālo kvalifikāciju sistēmu starpniecību (turpmāk “nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas”). |
(6) |
Kvalifikācijas ir pārredzamākas un salīdzināmākas, kad tās tiek norādītas dokumentos, kas ietver atsauci uz piemērojamo EKI līmeni un sasniegto mācīšanās rezultātu aprakstu. |
(7) |
EKI īstenošanā Savienības un valstu līmenī būtu jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks, lai nodrošinātu plašu atbalstu šai ietvarstruktūrai. Pie galvenajām ieinteresētajām personām pieder visi izglītojamie, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji, kvalifikāciju piešķirošās iestādes, kvalitātes nodrošināšanas struktūras, darba devēji, arodbiedrības, rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības palātas, akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanā iesaistītās struktūras, nodarbinātības dienesti un dienesti, kas atbild par migrantu integrāciju. |
(8) |
Savā 2013. gada 19. decembra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EKI) novērtējumu Komisija secināja, ka EKI ir plaši atzīta par atskaites punktu nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izstrādē, mācīšanās rezultātu pieejas ieviešanā un prasmju un iemaņu pārredzamības un atzīšanas uzlabošanā. Tajā tika uzsvērts, ka Savienībai būtu jārada iespēja izglītojamajiem un darba ņēmējiem padarīt savas prasmes un kompetences uzskatāmākas neatkarīgi no to iegūšanas vietas. |
(9) |
Minētajā ziņojumā Komisija arī secināja, ka EKI Konsultatīvā grupa ir sniegusi lietderīgus norādījumus attiecībā uz valstu pielīdzināšanas procesiem un iesaistīto valstu vidū ir radījusi uzticību un sapratni. Tā secināja arī, ka EKI nacionālo koordinācijas punktu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik cieša ir to saistība ar pielīdzināšanas procesa pārvaldību valsts līmenī. |
(10) |
Ņemot vērā minētās grupas pozitīvo novērtējumu, EKI Konsultatīvās grupas darbības turpināšana ir būtiska, lai panāktu konsekventu, saskaņotu, pārredzamu un koordinētu šā ieteikuma īstenošanu. |
(11) |
Prasmju un kvalifikāciju pārredzamība un atzīšana ir viena no jaunajām prioritātēm saskaņā ar Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā īstenošanu (ET 2020). Minētajā ziņojumā ir uzsvērts, ka EKI būtu vēl jāpilnveido, lai kvalifikācijas padarītu pārredzamākas un salīdzināmākas. Kas attiecas uz nesen ieceļojušiem migrantiem, tajā arī uzsvērts, ka pastāvošie pārredzamības instrumenti varētu palīdzēt radīt labāku izpratni par ārvalstu kvalifikācijām Savienībā un otrādi. |
(12) |
EKI un tai pielīdzinātās nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas var atbalstīt pastāvošo atzīšanas praksi, pateicoties tam, ka tās pastiprina uzticēšanos kvalifikācijām, izpratni par tām un to salīdzināmību. Tas var atvieglot atzīšanas procesu mācību un darba vajadzībām. Visaptverošas kvalifikāciju ietvarstruktūras, tādas kā EKI, varētu izmantot kā informācijas līdzekļus atzīšanas praksei, kā minēts Ieteikumā par kvalifikāciju ietvarstruktūru izmantošanu ārvalstu kvalifikāciju atzīšanā, kas pieņemts saskaņā ar Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību. |
(13) |
Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras un nacionālās kvalifikāciju sistēmas laika gaitā mainās, tāpēc to pielīdzināšana EKI būtu attiecīgajos gadījumos jāpārskata un jāatjaunina. |
(14) |
Uzticēšanās to EKI pielīdzināto kvalifikāciju kvalitātei un līmenim, kas ir nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu daļa (turpmāk “kvalifikācijas ar EKI līmeni”), ir svarīga izglītojamo un darba ņēmēju mobilitātes atbalstam gan nozaru ietvaros un valstu iekšienē, gan starp nozarēm un valstīm. Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai bija ietverti kopēji kvalitātes nodrošināšanas principi augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un apmācībā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu tie pilnībā respektēja dalībvalstu atbildību par kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem attiecībā uz nacionālajām kvalifikācijām. Standarti un pamatnostādnes attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības jomā un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām veido šādu kopēju principu pamatu. |
(15) |
Varētu izpētīt iespēju ārpus augstākās izglītības jomas izveidot reģistru kvalifikāciju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu uzraudzības struktūrām. |
(16) |
Kredītpunktu sistēmas var palīdzēt personām turpināt mācības, atvieglojot elastīgu mācīšanās veidu izmantošanu un pāreju starp dažādiem izglītības un apmācības līmeņiem un veidiem un starp valstīm, dodot iespēju izglītojamajiem uzkrāt un pārnest dažādus mācīšanās rezultātus, kas iegūti dažādos mācību kontekstos, tostarp digitālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā. Mācīšanās rezultātu pieeja var arī atvieglot pilnu kvalifikāciju vai kvalifikāciju komponentu plānošanu, sniegšanu un novērtēšanu. |
(17) |
Kredītpunktu sistēmas valstu un Eiropas līmenī darbojas institucionālos kontekstos, tādos kā augstākā izglītība vai profesionālā izglītība un apmācība. Eiropas līmenī Eiropas augstākās izglītības telpā augstākajai izglītībai ir izveidota Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma. Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību tiek attīstīta Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (2). Attiecīgos gadījumos varētu veicināt saiknes starp nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām un kredītpunktu sistēmām. |
(18) |
Lai gan Savienības tiesību aktu kopums par likumīgu migrāciju un patvērumu attiecībā uz kvalifikāciju atzīšanu paredz tādu pašu attieksmi kā pret valstspiederīgajiem un pat atvieglojošus pasākumus starptautiskās aizsardzības saņēmējiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (3), ļoti daudziem trešo valstu valstspiederīgajiem ar terciāro izglītību joprojām ir pārāk augsta kvalifikācija un nepietiekama nodarbinātība. Savienības un trešo valstu sadarbība kvalifikāciju pārredzamības jomā var sekmēt migrantu integrāciju Savienības darba tirgos. Ņemot vērā arvien lielākās migrantu plūsmas uz Savienību un no tās, ir vajadzīga labāka izpratne par ārpus Savienības piešķirtām kvalifikācijām un godīga to atzīšana. |
(19) |
EKI galvenās iezīmes, proti, tās mācīšanās rezultātu pieeja, līmeņa deskriptoru noteikšana un pielīdzināšanas kritēriju izveide, ko ir izstrādājusi EKI Konsultatīvā grupa, ir bijušas iedvesmas avots nacionālo un reģionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izstrādei visā pasaulē. Arvien vairāk trešo valstu un reģionu vēlas izveidot ciešāku saikni starp savu kvalifikāciju ietvarstruktūru un EKI. |
(20) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (4) paredz, ka Komisija ar deleģētajiem aktiem var attiecībā uz reglamentētām profesijām noteikt kopējos apmācības satvarus, kas ir kopēji zināšanu, prasmju un kompetenču kopumi. Kopējie apmācību satvari ir jābalsta uz EKI līmeņiem. Pielīdzināšana EKI kvalifikāciju līmeņiem nedrīkst ietekmēt piekļuvi darba tirgum, ja profesionālās kvalifikācijas ir atzītas saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. |
(21) |
Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā ir noteikti deskriptori augstākās izglītības īsajam ciklam (ko var saistīt ar pirmo ciklu vai tajā iekļaut), pirmajam, otrajam un trešajam ciklam. Katrs cikla deskriptors ir to sasniegumu un spēju apraksts, kas saistītas ar attiecīgā cikla beigās piešķirto kvalifikāciju. EKI ir saderīgs ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru un tās ciklu deskriptoriem. Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras īsais cikls (ko var saistīt ar pirmo ciklu vai tajā iekļaut), pirmais, otrais un trešais cikls atbilst attiecīgi EKI 5.–8. līmenim. |
(22) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (5) palīdz cilvēkiem labāk uzrādīt savas prasmes, kompetences un kvalifikācijas. |
(23) |
Komisija turpina izstrādāt Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO). Ja to izmantotu brīvprātīgi, tā varētu sniegt atbalstu labākas saiknes izveidei starp izglītību un nodarbinātību. Dati, ko dalībvalstis izstrādā saistībā ar EKI, varētu kalpot par ieguldījumu attiecībā uz šo klasifikāciju. |
(24) |
Informācijai par nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu pielīdzināšanas procesu EKI un par kvalifikācijām ar EKI līmeni vajadzētu būt viegli pieejamai sabiedrībai. Kopēju datu struktūru un formātu izmantošana palīdzētu sasniegt šo mērķi. Tā arī atvieglotu publicētas informācijas par kvalifikācijām izpratni un lietošanu. |
(25) |
Starp EKI, nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu īstenošanu un instrumentiem, kas attiecas uz prasmju, kompetenču un kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu, tostarp, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, kredītpunktu uzkrāšanu un pārnesi, kā arī instrumentiem, kas izstrādāti saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu attiecībā uz prasmju, kompetenču un kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu, vajadzētu būt saskaņotībai, papildināmībai un sinerģijai valstu un Savienības līmenī. |
(26) |
EKI pilnveidei vajadzētu būt pilnīgi saskanīgai ar spēkā esošo Eiropas sadarbību izglītības un apmācības jomā saskaņā ar ET 2020 stratēģisko sistēmu un nākotnē gaidāmām ET stratēģiskajām sistēmām. |
(27) |
Šis ieteikums neaizstāj un nenosaka nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas. EKI neapraksta specifiskas kvalifikācijas vai personas kompetences, un konkrētas kvalifikācijas būtu jāpielīdzina attiecīgajam EKI līmenim, izmantojot attiecīgās nacionālās kvalifikāciju sistēmas. |
(28) |
Šis ieteikums konsolidē EKI kā kopēju atsauces satvaru ar astoņiem līmeņiem, kuri izteikti kā mācīšanās rezultāti un kalpo kā interpretācijas rīks starp dažādām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai sistēmām un to līmeņiem. |
(29) |
Ņemot vērā to, ka šis ieteikums nav saistošs, tas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, jo tas atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, atvieglojot turpmāku sadarbību starp tām, lai palielinātu kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesi. Tas būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgo valstu tiesībām un praksi, |
AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM SASKAŅĀ AR VALSTS APSTĀKĻIEM:
1. |
Izmantot EKI, lai pielīdzinātu nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas un salīdzinātu visus kvalifikāciju veidus un līmeņus Savienībā, kuri veido nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas, jo īpaši pielīdzinot savus kvalifikāciju līmeņus II pielikumā izklāstītajiem EKI līmeņiem un izmantojot III pielikumā izklāstītos kritērijus. |
2. |
Attiecīgos gadījumos pārskatīt un atjaunināt nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu līmeņu pielīdzināšanu II pielikumā izklāstītajiem EKI līmeņiem un izmantojot III pielikumā izklāstītos kritērijus, pienācīgi ņemot vērā valstu apstākļus. |
3. |
Nodrošināt, ka kvalifikācijas ar EKI līmeni saskan ar IV pielikumā izklāstītajiem kopējiem kvalitātes nodrošināšanas principiem, neskarot nacionālos kvalitātes nodrošināšanas principus, kas attiecas uz nacionālajām kvalifikācijām. |
4. |
Attiecīgos gadījumos veicināt saiknes starp kredītpunktu sistēmām un nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām, ņemot vērā V pielikumā izklāstītos kopējos principus attiecībā uz kredītpunktu sistēmām, neskarot valstu lēmumus i) izmantot kredītpunktu sistēmas un ii) saistīt tās ar nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām. Minētie kopējie principi nenovedīs pie kvalifikāciju automātiskas atzīšanas. |
5. |
Attiecīgos gadījumos veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visos kompetento iestāžu jaunizdotajos kvalifikācijas dokumentos (piemēram, apliecībās, diplomos, apliecību pielikumos, diplomu pielikumos) un/vai kvalifikāciju reģistros ir ietverta skaidra atsauce uz attiecīgo EKI līmeni. |
6. |
Darīt pielīdzināšanas procesa rezultātus publiski pieejamus valstu un Savienības līmenī un, ja iespējams, nodrošināt, ka informācija par kvalifikācijām un to mācīšanās rezultātiem ir pieejama un publicēta, izmantojot datu laukus, kā noteikts VI pielikumā. |
7. |
Mudināt sociālos partnerus, valstu nodarbinātības dienestus, izglītības pakalpojumu sniedzējus, kvalitātes nodrošināšanas struktūras un publiskās iestādes izmantot EKI, lai atbalstītu kvalifikāciju salīdzināšanu un mācīšanās rezultātu pārredzamību. |
8. |
Nodrošināt EKI nacionālo koordinācijas punktu (EKI NKP) īstenoto uzdevumu turpināšanu un koordinēšanu. Galvenie EKI NKP uzdevumi ir sniegt atbalstu valsts iestādēm, kad tās nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas pielīdzina EKI, un EKI tuvināt personām un organizācijām, |
AR ŠO IESAKA KOMISIJAI SADARBĪBĀ AR DALĪBVALSTĪM UN IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM EKI KONSULTATĪVAJĀ GRUPĀ:
9. |
Atbalstīt konsekvenci EKI tālākā īstenošanā visās dalībvalstīs, salīdzinot un apspriežot metodikas, ko izmanto kvalifikāciju līmeņu noteikšanā nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās vai nacionālajās kvalifikāciju sistēmās, pienācīgi ņemot vērā valstu apstākļus. |
10. |
Pienācīgi ņemot vērā valstu apstākļus, atbalstīt to, ka tiek izstrādātas metodikas attiecībā uz mācīšanās rezultātu aprakstīšanu, izmantošanu un piemērošanu, lai uzlabotu kvalifikāciju pārredzamību un izpratni, un salīdzināmību. |
11. |
Atbalstīt brīvprātīgu procedūru izveidi attiecībā uz starptautisko kvalifikāciju līmeņu noteikšanu, izmantojot nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas un informācijas apmaiņu un konsultācijas starp dalībvalstīm par minētajām procedūrām, lai nodrošinātu konsekvenci. |
12. |
Izstrādāt norādījumus, kā sniegt informāciju par EKI, jo īpaši par to, kā norādīt EKI līmeņus jaunizdotās apliecībās, diplomos un pielikumos, un/vai kvalifikāciju reģistros saskaņā ar valstu sistēmām un regulējumu attiecībā uz apliecībām un diplomiem. |
13. |
Meklēt iespējas, lai atbalstītu tādu kritēriju un procedūru izstrādi un piemērošanu, kas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem ļautu salīdzināt trešo valstu nacionālās un reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras ar EKI. |
14. |
Izveidot salīdzinošu mācīšanos un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un, attiecīgos gadījumos, atvieglot līdzbiedru konsultēšanos pēc dalībvalstu lūguma, |
AR ŠO IESAKA KOMISIJAI:
15. |
Nodrošināt, ka šā ieteikuma īstenošanu atbalsta ar darbībām, kuras tiek finansētas ar atbilstīgām Savienības programmām. |
16. |
Nodrošināt efektīvu EKI īstenošanas pārvaldību, uzturot un pilnībā atbalstot EKI Konsultatīvo grupu, kura ir izveidota 2009. gadā un kurā pēc vajadzības iesaistās dalībvalstu un citu iesaistīto valstu pārstāvji, sociālie partneri un citas ieinteresētās personas. EKI Konsultatīvajai grupai būtu jānodrošina vispārējā konsekvence un jāsekmē pārredzamība un uzticēšanās procesā, kas attiecas uz nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu pielīdzināšanu EKI. |
17. |
Pēc vajadzības ziņot par attīstības gaitu pēc šā ieteikuma pieņemšanas attiecīgo izglītības, apmācības un nodarbinātības politiku satvaru kontekstā. |
18. |
Sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām novērtēt un izvērtēt saistībā ar šo ieteikumu īstenoto rīcību un līdz 2022. gadam ziņot Padomei par gūto pieredzi un turpmāko ietekmi, kas vajadzības gadījumā var ietvert arī šā ieteikuma izskatīšanu un pārskatīšanu. |
Atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai.
Briselē, 2017. gada 22. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. BARTOLO
(1) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(2) OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.).
I PIELIKUMS
Definīcijas
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“kvalifikācija” ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde konstatē, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstīgi noteiktiem standartiem; |
b) |
“nacionālā kvalifikāciju sistēma” ir visi dalībvalsts darbības aspekti, kas saistīti ar mācīšanās atzīšanu, un citi mehānismi, kuri saista izglītību un apmācību ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību. Tas ietver tādu institucionālu pasākumu un procesu izstrādi un īstenošanu, kas saistīti ar kvalitātes nodrošināšanu, novērtēšanu un kvalifikāciju piešķiršanu. Nacionālo kvalifikāciju sistēmu var veidot vairākas apakšsistēmas, un tā var ietvert nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru; |
c) |
“nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra” ir instruments kvalifikāciju klasificēšanai pēc kritēriju kopuma, kuriem atbilst konkrēti ar mācīšanos sasniegti līmeņi, un tā mērķis ir integrēt un koordinēt nacionālās kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārredzamību, pieejamību, kvalifikāciju gradāciju un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību; |
d) |
“starptautiska kvalifikācija” ir kvalifikācija, ko piešķīrusi likumīgi reģistrēta starptautiska struktūra (asociācija, organizācija, nozare vai uzņēmums) vai valsts struktūra, kura darbojas starptautiskas struktūras vārdā, un ko izmanto vairāk nekā vienā valstī, un kas ietver mācīšanās rezultātus, kurus izvērtē atbilstīgi standartiem, ko izstrādājusi starptautiska struktūra; |
e) |
“mācīšanās rezultāti” ir atzinumi par to, ko izglītojamais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti zināšanu, prasmju, atbildības un autonomijas izteiksmē; |
f) |
“zināšanas” ir mācību procesā saņemtās informācijas apgūšanas rezultāts. Zināšanas ir ar darba vai studiju jomu saistītu faktu, principu, teoriju un prakses kopums. EKI kontekstā zināšanas apraksta kā teorētiskas un/vai faktu zināšanas; |
g) |
“prasmes” ir spēja piemērot zināšanas un izmantot zinātību, lai paveiktu uzdevumus un atrisinātu problēmas. EKI kontekstā prasmes apraksta kā kognitīvas (loģiskās, intuitīvās un radošās domāšanas izmantošana) vai praktiskas (tādas, kurās izmanto roku veiklību un metodes, materiālus, darba rīkus un instrumentus); |
h) |
“atbildība un autonomija” ir izglītojamā spēja izmantot zināšanas un prasmes autonomi un atbildīgi; |
i) |
“kompetence” ir pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskās, sociālās un/vai metodiskās spējas darba vai mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā; |
j) |
“neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana” ir process, kurā kompetenta iestāde apstiprina, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus, kas iegūti neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, kuru nosaka attiecīgā standartā, un šim procesam ir šādi četri posmi: personas konkrētās pieredzes noteikšana dialogā; dokumentēšana, kas personas pieredzi padara uzskatāmu; šīs pieredzes oficiāla novērtēšana un novērtēšanas rezultātu apstiprināšana, kas var kalpot par pamatu daļējai vai pilnai kvalifikācijai; |
k) |
“mācīšanās rezultātu oficiāla atzīšana” ir process, kurā kompetenta iestāde piešķir oficiālu statusu iegūtajiem mācīšanās rezultātiem turpmāku mācību vai nodarbinātības vajadzībām, i) piešķirot kvalifikāciju (apliecību, diplomu vai nosaukumu); ii) validējot neformālo un ikdienējo mācīšanos; iii) piešķirot līdzvērtību, kredītpunktus vai atbrīvojumus; |
l) |
“kredītpunkts” ir apstiprinājums, ka daļu no kvalifikācijas, ko veido konsekvents mācīšanās rezultātu kopums, atbilstīgi saskaņotam standartam ir novērtējusi un validējusi kompetenta iestāde; kredītpunktus piešķir kompetentas iestādes, ja persona ir sasniegusi konkrētus mācīšanās rezultātus, ko pierāda atbilstīgi novērtējumi; kredītpunktus var izteikt kā kvantitatīvu vērtību (piemēram, kredītu vai kredītpunktu skaits), kas parāda aplēsto personas darba slodzi, kas parasti vajadzīga attiecīgu mācīšanās rezultātu iegūšanai; |
m) |
“kredītpunktu sistēmas” ir pārredzamības instruments, kas izveidots, lai atvieglotu kredītpunkta(-u) atzīšanu. Šīs sistēmas cita starpā var ietvert līdzvērtību, atbrīvojumus, vienības/moduļus, ko var uzkrāt un pārnest, to izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju autonomiju, kuri var individualizēt mācīšanās ceļus, un neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu; |
n) |
“kredītpunktu pārnese” ir process, kas personām, kuras uzkrājušas kredītpunktus vienā kontekstā, ļauj tos novērtēt un atzīt citā kontekstā. |
II PIELIKUMS
Deskriptori, ar kuriem definē Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņus
Katru no šiem astoņiem līmeņiem definē ar virkni deskriptoru, kas norāda mācīšanās rezultātus, kuri atbilst šā līmeņa kvalifikācijai jebkurā kvalifikāciju sistēmā. |
|||
|
Zināšanas |
Prasmes |
Atbildība un autonomija |
|
EKI kontekstā zināšanas raksturo kā teorētiskas un/vai faktu zināšanas. |
EKI kontekstā prasmes apraksta kā kognitīvas (loģiskās, intuitīvās un radošās domāšanas izmantošana) un praktiskas (tādas, kurās izmanto roku veiklību un metodes, materiālus, darba rīkus un instrumentus). |
EKI kontekstā atbildību un autonomiju apraksta kā izglītojamā spēju izmantot zināšanas un prasmes autonomi un atbildīgi. |
1. līmenis 1. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
vispārīgas pamatzināšanas |
pamatprasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu vienkāršus uzdevumus |
strādāt vai mācīties tiešā uzraudzībā strukturētā kontekstā |
2. līmenis 2. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
darba vai studiju jomas pamatfaktu zināšanas |
kognitīvās un praktiskās pamatprasmes, kas nepieciešamas, lai lietotu atbilstošu informāciju uzdevumu veikšanai un ikdienas problēmu risināšanai, izmantojot vienkāršus noteikumus un rīkus |
strādāt vai mācīties uzraudzībā ar zināmu autonomiju |
3. līmenis 3. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
zināšanas par faktiem, principiem, procesiem un vispārīgajiem jēdzieniem darba vai mācību jomā |
noteikts kognitīvu un praktisku prasmju apjoms, kas nepieciešams, lai veiktu uzdevumus un rastu risinājumu problēmām, izvēloties un izmantojot pamata metodes, rīkus, materiālus un informāciju |
uzņemties atbildību par darba vai mācību uzdevumu veikšanu problēmu risināšanas laikā pielāgot savu rīcību apstākļiem |
4. līmenis 4. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
faktu un teorētiskas zināšanas plašā darba vai studiju jomas izpratnē |
noteikts kognitīvu un praktisku prasmju apjoms, kas nepieciešams, lai rastu risinājumus konkrētām darba vai studiju jomas problēmām |
patstāvīgi organizēt darbu atbilstīgi darba vai mācību pamatnostādnēm, kas parasti ir paredzamas, bet var arī mainīties uzraudzīt citu cilvēku ikdienas darbu, uzņemoties zināmu atbildību par darba vai mācību izvērtēšanu un uzlabošanu |
5. līmenis (*1) 5. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
aptverošas, specializētas faktu un teorētiskas zināšanas darba vai studiju jomā un šo zināšanu robežu apzināšanās |
visaptverošs tādu kognitīvu un praktisku prasmju kopums, kas nepieciešams, lai rastu radošus risinājumus abstraktām problēmām |
veikt vadību un uzraudzību saistībā ar tādām darba vai/un mācību aktivitātēm, kur iespējamas neprognozējamas pārmaiņas pārskatīt un pilnveidot savu un citu personu sniegumu |
6. līmenis (*2) 6. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
padziļinātas zināšanas darba vai studiju jomā, ieskaitot teoriju un principu kritisku izpratni |
augsta līmeņa prasmes, kuras liecina par meistarību un inovāciju, kas nepieciešamas, lai risinātu sarežģītas un neprognozējamas problēmas konkrētā darba vai studiju jomā |
vadīt sarežģītas tehniskas un/vai profesionālas darbības vai projektus, uzņemoties atbildību par lēmumu pieņemšanu neprognozējamos darba vai mācību apstākļos uzņemties atbildību par personu vai grupu profesionālās attīstības vadību |
7. līmenis (*3) 7. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
ļoti specializētas zināšanas, kuras daļēji ir darba vai mācību jomas zināšanu avangardā un kuras veido pamatu oriģinālai domāšanai un/vai pētniecībai kritiska izpratne par jautājumiem saistībā ar zināšanu problēmām konkrētā jomā un saskarē ar dažādām citām jomām |
specializētas problēmu risināšanas prasmes, kas nepieciešamas pētījumiem un/vai inovācijai, lai radītu jaunas zināšanas un procedūras un integrētu zināšanas no dažādām jomām |
vadīt un pārveidot sarežģītus un neprognozējamus darba vai mācību apstākļus, kas prasa jaunas stratēģiskas pieejas uzņemties atbildību par ieguldījumu profesionālajās zināšanās un praksē un/vai par grupu stratēģiskā snieguma pārskatīšanu |
8. līmenis (*4) 8. līmenim atbilstošie mācīšanās rezultāti ir: |
zināšanu augšējā robeža darba vai mācību jomā un saskarē ar dažādām jomām |
visvairāk attīstītās un specializētās prasmes un darba tehnikas, tostarp sintēze un izvērtēšana, kas nepieciešamas, lai risinātu kritiskas problēmas saistībā ar pētniecību un/vai inovāciju un lai paplašinātu esošās zināšanas vai profesionālo praksi un sniegtu jaunu izpratni par tām |
demonstrēt vērā ņemamu autoritāti, inovāciju, autonomiju, zinātnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju vai procesu attīstībai darba vai studiju jomas avangardā, ieskaitot pētniecību |
Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra sniedz deskriptorus trim cikliem, par ko 2005. gada maijā sanāksmē Bergenā saistībā ar Boloņas procesu vienojās ministri, kas atbild par augstāko izglītību. Katrs cikla deskriptors ir vispārīgs apraksts par to, kāds rezultāts parasti tiek sagaidīts attiecībā uz sasniegumiem un spējām, kas saistītas ar kvalifikācijām, kuras norāda uz attiecīgā cikla noslēgumu. |
(*1) Īsā cikla (ko var saistīt ar pirmo ciklu vai tajā iekļaut) deskriptors, ko saistībā ar Boloņas procesu izstrādājusi “Kopējā kvalitātes iniciatīva”, atbilst EKI 5. līmeņa mācīšanās rezultātiem.
(*2) Pirmā cikla deskriptors atbilst EKI 6. līmeņa mācīšanās rezultātiem.
(*3) Otrā cikla deskriptors atbilst EKI 7. līmeņa mācīšanās rezultātiem.
(*4) Trešā cikla deskriptors atbilst EKI 8. līmeņa mācīšanās rezultātiem.
III PIELIKUMS
Kritēriji un procedūras, kas jāievēro, nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas pielīdzinot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI)
1. |
Kompetentās iestādes skaidri nosaka un publicē visu attiecīgo pielīdzināšanas procesā iesaistīto nacionālo iestāžu pienākumus un/vai juridisko kompetenci. |
2. |
Pastāv skaidra un pierādāma saikne starp nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu kvalifikāciju līmeņiem un EKI līmeņu deskriptoriem. |
3. |
Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai nacionālās kvalifikāciju sistēmas un to kvalifikācijas balstās uz mācīšanās rezultātu principu un mērķi un ir saistītas ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validācijas kārtību un, attiecīgos gadījumos, ar kredītpunktu sistēmām. |
4. |
Procedūras, saskaņā ar kurām kvalifikācijas iekļauj nacionālajā kvalifikāciju ietvarstruktūrā vai kvalifikāciju vietu apraksta nacionālajā kvalifikāciju sistēmā, ir pārredzamas. |
5. |
Nacionālā(-ās) izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanas sistēma(-as) ietver atsauces uz nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām un ir saskanīga(-as) ar šā ieteikuma IV pielikumā izklāstītajiem kvalitātes nodrošināšanas principiem. |
6. |
Pielīdzināšanas process ietver attiecīgo kvalitātes nodrošināšanas struktūru skaidru apstiprinājumu, ka pielīdzināšanas ziņojums ir saskaņā ar attiecīgajiem valstu kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, noteikumiem un praksi. |
7. |
Pielīdzināšanas procesā iesaistās starptautiskie eksperti, un pielīdzināšanas ziņojumā iekļauj vismaz divu starptautisku ekspertu, kas pārstāv divas atšķirīgas valstis, rakstisku paziņojumu par pielīdzināšanas procesu. |
8. |
Kompetentā iestāde vai iestādes apliecina nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu pielīdzināšanu EKI. Kompetentās iestādes, tostarp EKI nacionālie koordinācijas punkti, publicē vienu visaptverošu ziņojumu, kurā izklāstīta pielīdzināšana un to pamatojošie elementi un kurā katrs kritērijs aplūkots atsevišķi. To pašu ziņojumu var izmantot pašsertifikācijai saskaņā ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras pašsertifikācijas kritērijiem. |
9. |
Dalībvalstis un citas iesaistītās valstis sešu mēnešu laikā pēc pielīdzināšanas ziņojuma vai tā atjauninājuma apstiprināšanas publicē pielīdzināšanas ziņojumu un sniedz attiecīgu informāciju salīdzināšanas vajadzībām attiecīgajā Eiropas portālā. |
10. |
Pēc pielīdzināšanas procesa visos jaunizdotajos dokumentos saistībā ar kvalifikācijām, kas ir nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu daļa (piemēram, apliecībās, diplomos, apliecību pielikumos, diplomu pielikumos), un/vai kompetento iestāžu izsniegtajos kvalifikāciju reģistros ar nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu starpniecību būtu jāietver skaidra atsauce uz attiecīgo EKI līmeni. |
IV PIELIKUMS
Kvalitātes nodrošināšanas principi kvalifikācijām, kas ir Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) pielīdzinātu nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru vai nacionālo kvalifikāciju sistēmu daļa
Visām kvalifikācijām ar EKI līmeni būtu jāveic kvalitātes nodrošināšana, lai palielinātu uzticēšanos to kvalitātei un līmenim.
Saskaņā ar valstu apstākļiem un ņemot vērā nozaru atšķirības, kvalitātes nodrošināšanas principiem kvalifikācijām ar EKI līmeni būtu (1) (2):
1) |
jāpievēršas kvalifikāciju plānošanai, kā arī mācīšanās rezultātu pieejas izmantošanai; |
2) |
jānodrošina pamatots un ticams novērtējums saskaņā ar pārredzamiem un saskaņotiem uz mācīšanās rezultātiem balstītiem standartiem un jāpievēršas sertifikācijas procesam; |
3) |
jāietver atgriezeniskās saites mehānismi un pastāvīgas uzlabošanas procedūras; |
4) |
jāiekļauj visas attiecīgās ieinteresētās personas visos procesa posmos; |
5) |
jāietver konsekventas izvērtēšanas metodes, kas saista pašvērtējumu un ārēju pārskatīšanu; |
6) |
jābūt iestāžu, kas izsniedz kvalifikācijas ar EKI līmeni, iekšējās pārvaldības, ieskaitot apakšuzņēmēju veiktās darbības, neatņemamai daļai; |
7) |
jāpamatojas uz skaidriem un izmērāmiem mērķiem, standartiem un pamatnostādnēm; |
8) |
jātiek atbalstītiem ar atbilstīgiem resursiem; |
9) |
jāietver regulāra pastāvošo ārējo uzraudzības struktūru vai aģentūru, kas veic kvalitātes nodrošināšanu, darbības pārskatīšana; |
10) |
jāietver izvērtēšanas rezultātu elektroniska pieejamība. |
(1) Šie kopējie principi ir pilnībā saderīgi ar Eiropas standartiem un pamatnostādnēm attiecībā uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu augstākās izglītības jomā un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET).
(2) Atkarībā no valstu apstākļiem šie principi var nebūt piemērojami vispārējai izglītībai.
V PIELIKUMS
Principi kredītpunktu sistēmām, kas saistītas ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) pielīdzinātām nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām (1)
EKI un nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām, izmantojot mācīšanās rezultātu pieeju, būtu labāk jāsniedz atbalsts personām, kuras pārvietojas i) starp dažādiem izglītības un apmācības līmeņiem; ii) izglītības un apmācības nozarēs un starp tām; iii) starp izglītību un apmācību un darba tirgu; un iv) valstī un starp valstīm. Neskarot valstu lēmumus i) izmantot kredītpunktu sistēmas un ii) saistīt tās ar nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām, dažādām kredītpunktu sistēmām attiecīgos gadījumos būtu jāsadarbojas ar nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām, lai atbalstītu pārejas un atvieglotu tālākvirzību. Šajā nolūkā kredītpunktu sistēmām, kas saistītas ar nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām vai nacionālajām kvalifikāciju sistēmām, attiecīgos gadījumos būtu jāatbilst šādiem principiem:
1. |
Kredītpunktu sistēmām būtu jāatbalsta elastīgi mācīšanās veidi izglītojamo individuālajām vajadzībām. |
2. |
Plānojot un izstrādājot kvalifikācijas, būtu sistemātiski jāizmanto mācīšanās rezultātu pieeja, lai atvieglotu kvalifikāciju (komponentu) pārnesi un mācīšanās tālākvirzību. |
3. |
Kredītpunktu sistēmām būtu jāatvieglo mācīšanās rezultātu pārnese un izglītojamo tālākvirzība starp iestādēm un valstīm. |
4. |
Kredītpunktu sistēmu pamatā vajadzētu būt skaidrai un pārredzamai kvalitātes nodrošināšanai. |
5. |
Personas iegūtie kredītpunkti būtu jādokumentē, norādot iegūtos mācīšanās rezultātus, kredītpunktus piešķīrušās kompetentās iestādes nosaukumu un attiecīgā gadījumā saistīto kredītpunktu vērtību. |
6. |
Būtu jāveido sinerģijas starp kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmām un iepriekšējas mācīšanās validēšanas kārtību, sadarbojoties nolūkā atvieglot un veicināt pārnesi un tālākvirzību. |
7. |
Būtu jāattīsta un jāuzlabo kredītpunktu sistēmas, ieinteresētajām personām sadarbojoties attiecīgajā valstu un Savienības līmenī. |
(1) Šie kopējie principi ir pilnībā saderīgi ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET).
VI PIELIKUMS
Elementi datu laukiem informācijas par kvalifikācijām ar EKI līmeni elektroniskai publicēšanai
DATI |
Obligāti/fakultatīvi |
||
Kvalifikācijas nosaukums |
Obligāti |
||
Lauks (*1) |
Obligāti |
||
Valsts/reģions (kods) |
Obligāti |
||
EKI līmenis |
Obligāti |
||
Kvalifikācijas apraksts (*3) |
vai nu |
Zināšanas |
Obligāti |
Prasmes |
Obligāti |
||
Atbildība un autonomija |
Obligāti |
||
vai |
Brīva teksta lauks, kurā aprakstīts, kas izglītojamajam ir jāzina, jāsaprot un jāspēj darīt |
Obligāti |
|
Piešķīrējstruktūra vai kompetentā iestāde (*2) |
|
Obligāti |
|
Kredītpunkti / nosacītais darba apjoms, kas jāveic, lai sasniegtu mācīšanās rezultātus |
|
Fakultatīvi |
|
Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas procesi |
|
Fakultatīvi |
|
Ārējā kvalitātes nodrošināšanas / regulatīvā struktūra |
|
Fakultatīvi |
|
Papildinformācija par kvalifikāciju |
|
Fakultatīvi |
|
Informācijas avots |
|
Fakultatīvi |
|
Saite uz attiecīgiem pielikumiem |
|
Fakultatīvi |
|
Kvalifikācijas URL |
|
Fakultatīvi |
|
Informācijas valoda (kods) |
|
Fakultatīvi |
|
Iestāšanās prasības |
|
Fakultatīvi |
|
Derīguma termiņš (ja attiecināms) |
|
Fakultatīvi |
|
Kvalifikācijas iegūšanas veidi |
|
Fakultatīvi |
|
Saikne ar profesijām vai profesionālās darbības jomām |
|
Fakultatīvi |
(*1) ISCED FoET2013.
(*2) Minimālajai obligātajai informācijai par piešķīrējstruktūru vai kompetento iestādi būtu jāatvieglo informācijas meklēšana par to. Tajā būtu ietverts piešķīrējstruktūras vai kompetentās iestādes nosaukums vai, attiecīgā gadījumā, piešķīrējstruktūru vai kompetento iestāžu grupas nosaukums, kam pievienots URL vai kontaktinformācija.
(*3) Šo aprakstu veido brīva teksta lauki, un nav noteikta prasība lietot standarta terminoloģiju, ne arī pienākums dalībvalstīm aprakstu tulkot kādā citā ES valodā.
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/29 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta M.8301 – GE/ATI/JV)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/04)
Komisija 2017. gada 2. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8301. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem. |
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/29 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta M.8190 – Weichai/Kion)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/05)
Komisija 2017. gada 15. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8190. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem. |
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/30 |
Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi
(2017/C 189/06)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT
1. |
šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu I pielikumā; |
ATZĪST, KA
2. |
Eiropas Savienība – zināmā mērā pieaugošās migrācijas dēļ – ekonomikas un sociālajā jomā saskaras ar ievērojamām problēmām, kas ir finanšu un ekonomiskās krīzes atskaņas; |
3. |
īpaši problemātiskas šīs tendences ir demokrātiskajām vērtībām, sociālajai kohēzijai, nodarbinātības izredzēm un darba dzīvei, kā arī jauniešu – jo īpaši to, kuri ir pakļauti riskam un kuriem ir mazāk iespēju, – iekļautībai un labklājībai; |
4. |
ja vēlamies šīs problēmas sekmīgi risināt, ir būtiski, lai jauniešos – dodot viņiem iespēju apgūt nepieciešamās dzīves prasmes (1) – tiktu stiprināta izpratne par to, kas ir aktīvs pilsoniskums, kādas ir tā tiesības un pienākumi, ka tas nozīmē – tiek atzītas un ievērotas demokrātiskās vērtības, kultūras daudzveidība un tiek garantēta vārda un ticības brīvība; |
5. |
dzīves prasmju attīstīšana ir svarīga ne vien saistībā ar liela jauniešu bezdarba radīto ekonomisko, politisko, sociālo un cilvēkresursu izmaksu problēmas risināšanu – tā ir vienlīdz svarīga arī saistībā ar palīdzēšanu jauniešiem definēt un veidot savu nākotni ar kvalitatīvas nodarbinātības, sociālas iekļautības un aktīva pilsoniskuma palīdzību; |
ŅEMOT VĒRĀ
6. |
Padomes Rezolūciju par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai (2) un jo īpaši tajā pausto atziņu, ka “Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz darba tirgus tūlītējām vajadzībām, bet arī uz tādiem izglītības un apmācības aspektiem, kas spēj sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, veidot nozares, radīt darbvietas un jaunus tirgus, pavērt cilvēkiem (tostarp visneaizsargātākajiem) iespējas, bagātināt demokrātisko dzīvi un veidot pilsoņus, kas uzņemas pienākumus, ir talantīgi un aktīvi”; |
7. |
to, ka tiek pārskatīts ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā (3), kas dod iespēju izmantot iekļaujošu pieeju to kompetenču attīstīšanā, kuras var palīdzēt jauniešiem un veicināt to, lai viņu pieaugšana un pāreja uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi noritētu sekmīgi. Esošajā Eiropas pamatprasmju sistēmā – gan izmantojot atšķirīgu terminoloģiju – jau ir norādīts uz daudzām tām dzīves prasmēm, kuras ir definētas šajos Padomes secinājumos. |
UZSVER, KA
8. |
jauniešu bezdarba un no tā izrietošās sociālās kārtības izjukšanas un politiskās atsvešinātības problēmu risināšanai ir daudzi aspekti, tomēr jaunatnes sektoram – efektīvi liekot lietā darbu ar jaunatni – ir noteikta loma tajā, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt un attīstīt tādas dzīves prasmes, kuras viņiem palīdz maksimāli palielināt savu potenciālu un ir atbalsts piepildītas un ražīgas personīgās, sabiedriskās un darba dzīves sasniegšanā un saglabāšanā. Ar šādu dzīves prasmju palīdzību arī var palīdzēt novērst marginalizāciju un apkarot tādu propagandu, retoriku un uzvedību, kas varētu būt saistīta ar radikalizāciju, kura var novest pie vardarbīga ekstrēmisma; |
ATZĪST, KA
9. |
darbā ar jaunatni var izmantot dažādus pasākumus, projektus, programmas, darbības un iniciatīvas, ko dažādi jaunatnes darba nodrošinātāji piedāvā daudzveidīgos kontekstos, tomēr darbā ar jaunatni – gan attiecībā uz šāda darba praksi, gan attiecībā uz tā mērķi – viena no noteicošajām pazīmēm ir jauniešu personīgā un sabiedriskā attīstība; |
10. |
efektīvs darbs ar jaunatni var jauniešiem dot labvēlīgus rezultātus,
|
11. |
dzīves prasmes ir labvēlīga, atbalstoša un uz problēmu risināšanu vērsta uzvedība, ko pienācīgi un atbildīgi liek lietā ikdienas dzīvē – mājās, tiešsaistē, kopienā, izglītībā/apmācībā un darbavietā. Tas ir personīgo un sociālo prasmju kopums, ko iegūst, iesaistoties izglītībā un apmācībā, jaunatnes darbā un neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, un kuras var izmantot, lai risinātu tādus jautājumus, parādības un problēmas, ar kurām bieži saskaras ikviens savā ikdienas dzīvē; |
PIEKRĪT, KA
12. |
dzīves prasmes ir svarīgas visiem jauniešiem, tomēr īpaši nozīmīgas un svarīgas tās ir tiem jauniešiem, kuri ir pakļauti riskam, un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un saistībā ar viņu vajadzībām nodarbinātības jomā, sociālo iekļautību un demokrātisko līdzdalību; |
13. |
gādāšana par to, lai jaunieši iegūst un attīsta dzīves prasmes, un šā procesa veicināšana var būt jaunatnes politikas daļa gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī; |
ATZĪMĒ, KA
14. |
II pielikumā ir iekļauts dzīves prasmju uzskaitījums, kurā minētas vairākas to raksturīgās īpašības. Šis uzskaitījums nav nedz preskriptīvs, nedz galīgs, un tajā ir ietvertas tās dzīves prasmes, kuras vislabāk var veicināt un palīdzēt jauniešiem iegūt, izmantojot darbu ar jaunatni (4). |
15. |
dzīves prasmes, kā tās definētas II pielikumā, attīstās, un dalībvalstu un attiecīgo Eiropas, valsts un vietējo ieinteresēto personu ziņā ir noteikt, kāda būs to prioritārā secība, kā ar tām iepazīstinās un kā tās veicinās; |
AICINA DALĪBVALSTIS, IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU
16. |
jaunatnes politikas ietvaros un jauniešu atbalstam paredzētajos pasākumos sekmēt darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu dzīves prasmju attīstībā; |
17. |
jaunatnes darba nodrošinātāju vidū izplatīt un veicināt tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, ko izstrādājuši jaunatnes darba veicēji un kas var jauniešiem palīdzēt iegūt dzīves prasmes; |
18. |
turpināt atbalstīt jaunatnes darba nodrošinātāju izglītību, apmācību un pasākumus, kuru ietvaros notiek mācīšanās no līdzbiedriem, lai palielinātu šā darba nodrošinātāju spēju palīdzēt jauniešiem iegūt dzīves prasmes; |
19. |
attiecīgā gadījumā atzīt un validēt tādas izglītības un apmācības programmas, kuras palielina jaunatnes darba veicēju – neatkarīgi no tā, vai viņu darbs ir apmaksāts vai brīvprātīgs, – un jauniešu līderu spējas sekmīgi izmantot tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, kas jauniešiem palīdz identificēt, iegūt un attīstīt dzīves prasmes, izmantojot novērtēšanas un pašnovērtēšanas instrumentus un metodes; |
20. |
jauniešu vidū veicināt un stiprināt brīvprātīgo darbu, kas var sekmēt to, ka jaunieši iegūst dzīves prasmes, un mudināt viņus piedalīties jaunatnes darba projektos un iniciatīvās līdztekus jaunatnes darba nodrošinātājiem; |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVU ATTIECĪGO PILNVARU IETVAROS
21. |
veicināt un nodrošināt mācīšanās no līdzbiedriem un savstarpējas mācīšanās iespējas, projektus un iniciatīvas jaunatnes darba nodrošinātājiem, lai viņi varētu apmainīties ar zināšanām, instrumentiem un pieredzi jauniešu dzīves prasmju sekmēšanā un attīstīšanā; |
22. |
apsvērt, kuras dzīves prasmes, ko jaunieši ieguvuši, pateicoties darbam ar jaunatni, var identificēt un dokumentēt un kā to darīt – lai veicinātu novērtēšanu un sertificēšanu ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai paredzētiem mehānismiem (5); |
23. |
maksimāli izmantot Erasmus+ un citas ES finansētas programmas, lai atbalstītu to, ka tiek izmantots darbs ar jaunatni, nolūkā sekmēt un attīstīt dzīves prasmes jauniešu vidū; |
24. |
stiprināt dialogu starp darbu ar jaunatni, jaunatnes politiku un jaunatnes pētniecību, un stiprināt tā darba koordinēšanu, ko veic vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, – tādējādi sekmējot tīklošanu, sadarbību, mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu saistībā ar dzīves prasmju veicināšanu un attīstīšanu jauniešu vidū; |
25. |
identificēt, atbalstīt un izplatīt esošus un inovatīvus instrumentus, metodes un praksi, kas sekmē dzīves prasmes dažādajos kontekstos, kādos norit darbs ar jaunatni; |
26. |
veicināt un atbalstīt starpnozaru partnerības un iniciatīvas, jo īpaši tādas, kurās iesaistās jaunatnes darba nodrošinātāji, izglītības un apmācības iestādes, sociālie un nodarbinātības dienesti un sociālie partneri, kas jauniešiem palīdz iegūt un attīstīt dzīves prasmes; |
AICINA EIROPAS KOMISIJU
27. |
veicināt to, lai tiktu uzkrātas zināšanas par dzīves prasmēm, ko sekmē un attīsta darbā ar jaunatni, un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt jaunatnes darba veicēju spēju veidošanu un profesionālo izaugsmi; |
28. |
veicināt darbu ar jaunatni kā jaunās prasmju programmas sastāvdaļu, kura gan piešķir papildu vērtību, gan papildina un atbalsta visus minētās programmas aspektus; |
29. |
veicināt un atbalstīt to, lai, palīdzot jauniešiem iegūt un pilnveidot kompetences, kas vajadzīgas, lai veicinātu viņu sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi, tiktu izmantota starpnozaru pieeja; |
30. |
gādāt par to, lai šie Padomes secinājumi veicinātu Ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā pārskatīšanu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar Eiropas pamatprasmju sistēmā ietverto dzīves prasmju dimensiju un šo dimensiju nostiprināt. |
(1) Dzīves prasmju definējums šo Padomes secinājumu izpratnē ir atrodams 10.–12. punktā un II pielikumā.
(2) Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai (OV C 467, 15.12.2016., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).
(4) Šajos Padomes secinājumos ar jēdzienu “jaunatnes darba nodrošinātāji” tiek saprastas jebkuras organizācijas, aģentūras un citas valsts atbalstītas un brīvprātīgas struktūras, kuras jauniešiem nodrošina programmas, projektus, iniciatīvas un pasākumus, kuru pamatā ir darbs ar jaunatni.
(5) Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Politiskais konteksts
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā – OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp. |
— |
Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu – OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp. |
— |
Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” – OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā – OV C 168,14.6.2013., 5. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem – OV C 224, 3.8.2013., 2. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā – OV C 30, 1.2.2014., 5. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību – OV C 183, 14.6.2014., 18. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par jaunatnes darba stiprināšanu, lai nodrošinātu saliedētu sabiedrību – OV C 170, 23.5.2015., 2. lpp. |
— |
Padomes Rezolūcija par to, lai veicinātu jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē – OV C 417, 15.12.2015., 10. lpp. |
— |
Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) – OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā – OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp. |
— |
Padomes secinājumi par to, kā maksimāli palielināt tautas sporta nozīmi caurviju prasmju attīstīšanā, īpaši jauniešu vidū – OV C 172, 27.5.2015., 8. lpp. |
— |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā Prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (2016). |
— |
Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai – OV C 467, 15.12.2016., 1. lpp. |
— |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par tādas radikalizācijas novēršanu, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma – OV C 467, 15.12.2016., 3. lpp. |
Pētījumi, ekspertu grupu ziņojumi un deklarācijas
— |
Darbs ar jaunatni – darba ar jaunatni nozīme Eiropas Savienībā (2014). |
— |
Jauniešu radošuma un inovatīvā potenciāla attīstīšana, izmantojot ar nodarbinātību saistītus neformālās mācīšanās paņēmienus (2014). |
— |
Kvalitatīvs darbs ar jaunatni – vienota sistēma darba ar jaunatni turpmākai attīstībai (2015). |
— |
Darba ar jaunatni ieguldījums jauniešu aktuālo problēmu risināšanā, jo īpaši to, kas ir saistītas ar pāreju no izglītības uz nodarbinātību (2015). |
— |
Pirmās Eiropas konferences par darbu ar jaunatni deklarācija (2010). |
— |
Otrās Eiropas konferences par darbu ar jaunatni ziņojums un deklarācija (2015). |
II PIELIKUMS (1)
Dzīves prasmju un to raksturīgo īpašību uzskaitījums
Šādām dzīves prasmju īpašībām ir raksturīgs tas, ka tās:
|
(1) Dzīves prasmju uzskaitījumā ir ietvertas dažas visbiežāk minētās prasmes un kompetences, uz kurām atsaucas starptautiskajā literatūrā un jo īpaši I pielikumā uzskaitītajos pētījumos un ekspertu grupu ziņojumos.
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/35 |
Padomes secinājumi par stratēģiskām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada
(2017/C 189/07)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATGĀDINOT:
1. |
šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā; |
ATZĪSTOT, KA:
2. |
ar Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (1) tika mēģināts izveidot starpnozaru pieeju, lai dotu iespējas jauniešiem Eiropā un lai piešķirtu viņiem līdzekļus un iespējas panākt autonomiju; |
3. |
Padomes Rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2) ietvēra līdz šim visplašāko un vērienīgāko ES stratēģiju jaunatnes jomā. Minētā regulējuma darbības laiks sakrita ar finanšu un ekonomikas krīzi, kura, lai gan lielākā vai mazākā mērā negatīvi ietekmēja visus ES pilsoņus un dalībvalstis, īpaši nelabvēlīgu un nesamērīgu ietekmi atstāja uz jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, izraisot augstu bezdarba līmeni un palielinot risku, ka tiks izjaukta sociālā kārtība, radīsies politiska atsvešinātība un pat vardarbīga radikalizācija un ekstrēmisms, kas savukārt apdraudēja demokrātiskās vērtības un sociālo kohēziju; |
4. |
kā redzams Eiropas Komisijas 2012. un 2015. gada ziņojumos par jaunatni un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (3), minētais regulējums ir devis nozīmīgu un vērtīgu ieguldījumu ne vien sadarbībā jaunatnes jomā, bet arī jauniešu dzīvē, izredzēs, labklājībā, līdzdalībā un iekļautībā visā Eiropas Savienībā; |
5. |
ar ES darba plāniem jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (4) un 2016.–2018. gadam (5) ir stiprināti un pilnveidoti instrumenti un procesi atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ieviešanai, vairāk to pieskaņojot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un pievēršoties jauniem izaicinājumiem; |
ATZĪMĒ, KA:
6. |
atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā darbības laiks beigsies 2018. gada beigās, savukārt Eiropas Savienības desmit gadu nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” un Erasmus+ programmas darbības laiks beigsies 2020. gada beigās; |
UZSVER, KA:
7. |
LES (6) 2. pantā izklāstīto Eiropas Savienības vērtību sekmēšana un aizsardzība, un jauniešu eiropeiskās identitātes apziņas un uzticības Eiropas projektam veicināšana, attīstot viņu kompetences un veicinot viņu politisko līdzdalību, iesaistīšanos pilsoniskajā dzīvē, brīvprātīgo darbu un mācīšanās mobilitāti joprojām būs būtiska, nosakot turpmāko Eiropas sadarbību jaunatnes jomā; |
8. |
jaunatnes darba, ikdienējās un neformālās mācīšanās lomai ir būtiska nozīme jaunatnes jomā, un tie veicina jauniešu kompetenču attīstību; |
PIEKRĪT, KA:
9. |
jauns regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, uzsverot starpnozaru pieeju ar skaidru pievienoto vērtību ES līmenī un ietverot iespējamus ES darba plānus jaunatnes jomā, būtu jāizstrādā un jāatbalsta, vienlaikus ņemot vērā pašreizējā regulējuma izvērtējuma rezultātus; |
AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVU ATTIECĪGO KOMPETENČU IETVAROS UN PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
10. |
nodrošināt to, lai regulējuma turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā izstrāde balstītos uz faktiem un informāciju un lai tās pamatā būtu plašas un ietverošas konsultācijas ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp jauniešiem, jaunatnes darba nodrošinātājiem (7), jaunatnes darbiniekiem (gan profesionāliem, gan brīvprātīgiem) un politikas veidotājiem visos līmeņos, lai panāktu konsensu un apņemšanos attiecībā uz turpmākajiem jaunatnes politikas mērķiem un uzdevumiem; |
11. |
rēķināties ar to, ka regulējums turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ir starpnozaru, elastīgs, reaģējošs un pārredzams, un ņemt vērā strauji mainīgos politiskos, sociālos, kultūras un ekonomiskos apstākļus Eiropas un starptautiskā līmenī; |
12. |
nodrošināt, ka Erasmus+ un citas programmas un instrumenti veicina regulējuma īstenošanu un vajadzības gadījumā ir ar to saskaņoti; |
13. |
galveno uzsvaru regulējumā likt uz īpašām jauniešu politikas tēmām, kuras ir par jauniešiem atbildīgu struktūru kompetencē, kā arī turpināt stiprināt norises un iniciatīvas saistītās politikas jomās, lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību un savstarpēju atbalstu; |
14. |
izvērtēt, pārskatīt un atjaunināt strukturēto dialogu un tā mērķus, lai atvieglinātu novatorisku, jēgpilnu un uz konkrētiem mērķiem vērstu, konstruktīvu dialogu ne tikai ar jauniešiem no jaunatnes organizācijām, bet arī ar tiem jauniešiem, kam ir dažāda izcelsme un mazāk iespēju, un jauniešiem, kas nav saistīti ar organizācijām. |
15. |
arī turpmāk ņemt vērā kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmi) un vērtības, kuras jauniešiem ir vajadzīgas, lai veidotu piepildītu personisko, sociālo un darba dzīvi, un jo īpaši pievērsties jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, un iekļaut viņus; |
16. |
ņemt vērā to, kāda ietekme internetam, sociālajiem medijiem un digitalizācijai var būt uz solidaritātes, politiskās līdzdalības un aktīvas pilsonības veicināšanu jauniešu vidū un uz cīņu pret politisko atsvešinātību, populismu, propagandu un radikalizāciju, kas var novest pie vardarbīga ekstrēmisma; |
17. |
izvērtēt, vēl vairāk stiprināt un, ja iespējams, izveidot politikas instrumentus, rīkus un metodes, un papildinošus sadarbības mehānismus, kas līdzīgi Eiropas Savienības un Eiropas Padomes partnerībai jaunatnes jomā, lai uzturētu un veicinātu efektīvu Eiropas sadarbību jaunatnes jomā pēc 2018. gada; |
ATTIECĪGI VIENOJAS:
18. |
aicināt turpmākās prezidentvalstis sagatavot projektu jaunam regulējumam Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, ņemot vērā šos secinājumus, kā arī gaidāmo Komisijas iniciatīvu ES stratēģijai jaunatnes jomā pēc 2018. gada. Minētais projekts būtu jāiesniedz Padomei, lai to pieņemtu. |
(1) 9008/09.
(2) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(3) OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.
(4) OV C 183, 14.6.2014., 5. lpp.
(5) OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.
(6) OV C 326, 26.10.2012., 17. lpp.
(7) Ar jēdzienu “jaunatnes darba nodrošinātāji” tiek saprastas jebkuras organizācijas, aģentūras un citas valsts atbalstītas un brīvprātīgas struktūras, kuras jauniešiem nodrošina programmas, projektus, iniciatīvas un pasākumus, kā pamatā ir darbs ar jaunatni.
PIELIKUMS
Politiskais pamatojums
1. |
Līgums par Eiropas Savienību (1). |
2. |
Atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), kurā izklāstīti divi vispārēji stratēģiski mērķi un divējāda pieeja to sasniegšanai, izmantojot īpašas iniciatīvas jaunatnes jomā un integrētas pieejas iniciatīvas astoņās rīcības jomās. Regulējumā ir paredzēti arī trīs gadu darba cikli, par kuru prioritātēm bija jāvienojas, un strukturēts dialogs ar jauniešiem, kas tiktu ņemts vērā procesā. |
3. |
Padomes un Komisijas kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2015), kurā izvērtēta regulējuma ietekme laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam. |
4. |
Eiropas Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija “Eiropa 2020”, kurā ietvertas pamatiniciatīvas “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”. |
5. |
2015. gada 17. marta Parīzes deklarācija par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību. |
6. |
Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojums “Eiropas Drošības programma”, kurā pausts, ka jaunatnes līdzdalībai ir būtiska nozīme vardarbīgas radikalizācijas novēršanā, popularizējot Eiropas kopīgās vērtības, sekmējot sociālo iekļaušanu un uzlabojot savstarpējo sapratni un iecietību. |
7. |
Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”. |
8. |
Padomes 2016. gada 15. decembra Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai. |
9. |
Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumi: “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, “Izglītības uzlabošana un modernizēšana” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”. |
10. |
Baltā grāmata par Eiropas nākotni: pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam. |
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/38 |
Padomes secinājumi par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām
(2017/C 189/08)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
1. |
ATGĀDINA Padomes 2015. gada 24. novembra secinājumus par kultūru ES ārējās attiecībās ar uzsvaru uz kultūru attīstības sadarbībā (1), kuros cita starpā tika pausts aicinājums Komisijai un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos piedāvāt stratēģiskāku pieeju kultūrai ES ārējās attiecībās; |
2. |
ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka Komisija un Augstā pārstāve atbildēja uz šo aicinājumu, 2016. gada 8. jūnijā laižot klajā kopīgu paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (2); |
3. |
ATGĀDINA Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju (3), kur tika apstiprinātas prioritārās jomas, kurās globālā stratēģija jāīsteno, un kas izcēla kultūras diplomātijas lomu; |
4. |
ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka globālajā stratēģijā (4) ir atzīta kultūras loma ES ārpolitikā un drošības politikā vispār un it sevišķi tādās jomās kā terorisma apkarošana, sabiedrības noturība un konfliktu noregulējums; |
5. |
ATZĪST, ka kultūra ir daļa stratēģiskas un transversālas pieejas Savienības starptautiskajām attiecībām; |
6. |
PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, kā arī subsidiaritātes principu, UZSVER, ka stratēģiskai pieejai starptautiskajām kultūras attiecībām būtu jāaptver visas attiecīgās politikas jomas un tajā būtu jāņem vērā 2016. gada 8. jūnija kopīgais paziņojums. Tai arī būtu jāatbilst UNESCO 2005. gada Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam. Konkrētāk, šādai pieejai vajadzētu būt tādai, kas:
|
7. |
Saprotot, ka kultūra ir ES starptautisko attiecību būtiska daļa, IESAKA iedarbināt Prezidentvalsts draugu grupu, lai tā darbotos kā transversāla platforma ar nolūku izstrādāt integrētu, visaptverošu un pakāpenisku ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām, kas apzina sinerģijas starp visām attiecīgajām politikas jomām, pilnībā respektējot subsidiaritātes principu. Tādējādi minētā grupa apzinātu šādas pieejas kopējos stratēģiskos principus, mērķus un prioritātes, kas tiktu ietverti ceļvedī, nosakot, kur varētu būt būtiski izvērst kopīgu rīcību ES līmenī; |
AICINA DALĪBVALSTIS:
8. |
pastiprināt sadarbību starp attiecīgajām ministrijām, jo īpaši kultūras ministrijām un ārlietu ministrijām, vietējām un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām; |
AICINA KOMISIJU UN EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTU (EĀDD):
9. |
atbalstīt Prezidentvalsts draugu grupu, sniedzot tehniskas zināšanas, piemēram, ar kultūras diplomātijas platformas (6) starpniecību; |
10. |
ar ES politikas virzieniem un programmām prioritāti piešķirt iniciatīvām starptautisko kultūras attiecību jomā un apsvērt iespēju padarīt šos virzienus un programmas pamanāmas ar vienotas piekļuves portālu; |
AICINA DALĪBVALSTIS, KOMISIJU UN EĀDD:
11. |
vākt paraugpraksi par kultūras iniciatīvām trešās valstīs un apmainīties ar to, tostarp ar kultūras diplomātijas platformas starpniecību; |
12. |
apsvērt pilotprojektus ar trešām valstīm, lai testētu sadarbības formas, tostarp vienotās rīcības un radošas starpsektoru partnerības, iesaistoties vietējiem kultūras jomas rīcībspēkiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, attiecīgajām NVO, valsts kultūras institūtiem, EUNIC (7) kopām un ES delegācijām. |
(1) Padomes secinājumi par kultūru ES ārējās attiecībās ar uzsvaru uz kultūru attīstības sadarbībā (OV C 417, 15.12.2015., 41. lpp.).
(2) 10082/16.
(3) 13202/16.
(4) 10715/16.
(5) Padomes 2008. gada 22. maija secinājumi par starpkultūru kompetencēm (OV C 141, 7.6.2008., 14. lpp.).
(6) Kultūras diplomātijas platformu 2016. gada martā aizsāka Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienests, lai sniegtu atbalstu ES iestādēm starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas īstenošanā. Platformas mērķis ir veikt darbības, kas pastiprina ES kultūras iesaisti ar trešām valstīm un to pilsoņiem, galvenokārt sniedzot atbalstu un padomus ES iestādēm, tostarp ES delegācijām, un izveidojot globālu apmācības programmu līderībai kultūras jomā.
(Avots: http://www.cultureinexternalrelations.eu/)
(7) EUNIC (Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkls) ir “jumta” tīkls, kurā apvienojušies valstu kultūras institūti un vēstniecības.
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/40 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportu kā sociālās iekļaušanas platformu, izmantojot brīvprātīgo darbu
(2017/C 189/09)
ES PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
ATGĀDINOT, KA
1. |
Sports ir lielākā sociālā un brīvprātīgā darbība Eiropā. Daudz cilvēku interesējas par to, un sportam ir būtiska loma, apvienojot cilvēkus no dažādām vidēm. |
2. |
Eiropas sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem saglabāt saliedētību un iekļautību. Brīvprātīgais darbs sportā kā iesaistīšanās sabiedrībā var atbalstīt sociālo integrāciju, tas veicina aktīvu pilsoniskumu, un to var izmantot, lai risinātu sociālās atstumtības (1) jautājumu. |
3. |
Neaizsargātos sabiedrības locekļos brīvprātīgais darbs sportā var radīt spēcīgāku piederības sajūtu sabiedrībai. Tas var palīdzēt veicināt aktīvu pilsoniskumu. Šajos Padomes secinājumos ir atzīta daudzveidība Eiropas sabiedrībā, un to mērķis ir pievērsties marginalizācijas riskam pakļautām grupām, proti, migrantiem un bēgļiem (2), vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un neaizsargātiem jauniešiem (3). |
ATZĪSTOT, KA
4. |
Pat ja atveseļošanās no ekonomikas un finanšu krīzes ir notikusi lēni, vairākas ES dalībvalstis ir turpinājušas cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (4). Sociālā iekļaušana paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām un īpašas uzmanības pievēršanu līdzdalībai. |
5. |
Kopš 2010. gada konflikti, krīzes un nestabilas situācijas trešās valstīs ir radījuši līdz šim nepieredzēta apjoma migrantu un bēgļu skaita pieaugumu (5) Eiropā, izraisot bēgļu un migrācijas krīzi Eiropā un sagādājot grūtības ES dalībvalstīm tikt galā ar šo pieplūdumu. |
6. |
Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta kopīgās deklarācijas par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā mērķis ir pievērsties visneatliekamākajiem problēmjautājumiem, ar ko patlaban saskaras ES. Kopīgajā deklarācijā ir noteiktas sešas konkrētas jomas, kas būtu jāuzskata par prioritāti. Starp šīm sešām prioritārajām jomām ir pievēršanās ES sociālajai dimensijai un ES migrācijas politikas reformēšana un attīstīšana (6). |
7. |
Brīvprātīgais darbs sportā var sasniegt cilvēkus starptautiskā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, veicināt aktīvu pilsoniskumu un var būt arī spēcīgs sociālais instruments daudzās jomās. To var izmantot, lai palīdzētu integrēt migrantus, kuru skaits arvien pieaug, apkarotu sociālo atstumtību vai palielinātu paaudžu solidaritāti, kā arī veicinātu dzimumu līdztiesību. Tam ir neatņemama loma sociālās kohēzijas un iekļaujošu kopienu radīšanā. Šai sakarā izšķiroša loma ir vietējām iestādēm sadarbībā ar sporta klubiem, asociācijām un citām vienībām, kas izmanto sportu kā metodi savā darbā. |
8. |
Vecāka gadagājuma cilvēki ir svarīga un pieaugoša Eiropas sabiedrības, ekonomikas, kultūras un dzīves daļa. Tādu faktoru kombinācija kā, piemēram, zemi ienākumi, slikts veselības stāvoklis, liels vecums un/vai diskriminācija dzimuma dēļ, pazeminātas fiziskās vai garīgās spējas, bezdarbs, izolācija, vardarbība un ierobežota piekļuve pakalpojumiem var sekmēt nabadzības un sociālās atstumtības riska palielināšanos (7) dažiem šajā grupā. Brīvprātīgais darbs sportā var izvilkt skartās personas no izolētības un ļaut tām dalīties pieredzē, atbalstot paaudžu dialogu. |
9. |
Brīvprātīgais darbs sportā – papildus dažādu prasmju un kompetenču attīstīšanai – sniedz jauniešiem neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas, ar kuru starpniecību viņi var iegūt pozitīvu sociālo attieksmi, kas balstās uz sportā izkoptām vērtībām (8). Brīvprātīgais darbs sportā var kalpot arī kā drošības tīkls jauniešiem, kas neizglītojas vai nav nodarbināti un kas ir atstumti sabiedrības malā (9). |
10. |
Vienlīdzīgas iespējas personām ar invaliditāti ļauj piedalīties kā sporta jomas brīvprātīgajiem vienlīdzīgi ar citiem (10). Visām personām ar invaliditāti vajadzētu būt tiesībām pilnībā piekļūt sporta aktivitātēm, tostarp kā brīvprātīgajiem (11). |
ATZĪSTOT, KA
11. |
Saskaņā ar Eirobarometra 2014. gada apsekojumu 7 % ES pilsoņu apgalvo, ka viņi iesaistās brīvprātīgajā darbā, kas atbalsta sporta aktivitātes (12). Apsekojums atklāj, ka trešā daļa respondentu brīvprātīgajā darbā pavada vairāk nekā sešas stundas mēnesī, savukārt 8 % tam velta 21 stundu vai vairāk. |
12. |
Brīvprātīgajam darbam ir būtiska loma cilvēku iekļaušanā kopienā, jo tas stiprina aktīvu pilsoņu lomu, palielina nodarbināmību un veicina vērtības un kultūru dialogu. Brīvprātīgas darbības sportā var izpausties dažādos veidos, un tās var veikt laiku pa laikam (piemēram, vietēja, reģionāla valsts un starptautiska mēroga sporta pasākumu sagatavošana un organizēšana) vai biežāk ikdienā (piemēram, darbības, ko veic, vadot dažādas sporta organizācijas vai asociācijas, kas darbojas sporta jomā) (13). |
13. |
Vēl aizvien trūkst pierādījumu, uz kuriem varētu balstīt politiku sociālās iekļaušanas jomā un sportā veikta brīvprātīgā darba sfērā. Līdz šim nav veikti sistemātiski starpvalstu pētījumi ar uzsvaru uz sporta asociāciju, federāciju, klubu un citu vienību, kas veicina sociālo iekļaušanu un brīvprātīgo darbu sportā, politiskajiem apstākļiem, ekonomisko un sociālo ietekmi un strukturālajām iezīmēm (14) (15). |
14. |
Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir ļaut lielākam skaitam jauniešu piedalīties plašā solidaritātes darbību klāstā, izmantojot brīvprātīgo darbu, nodarbinātību, stažēšanos vai māceklību, lai palīdzētu pievērsties sarežģītām situācijām visā Eiropā. Tas var jauniešiem palīdzēt attīstīt kompetences, kas viņiem vajadzīgas gan darba tirgū, gan aktīvam pilsoniskumam. Un tas savukārt varētu palīdzēt veicināt sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtības (16). |
AICINA DALĪBVALSTIS
15. |
Izskatīt un apstiprināt brīvprātīgo darbu sportā kā platformu sociālajai iekļaušanai. To var panākt, atbalstot un mudinot vietējās un reģionālās iestādes sadarbībā ar sporta klubiem un organizācijām, tostarp nevalstiskām organizācijām, izmantot sportu kā metodi savā darbā, lai nodrošinātu piekļuvi tiem cilvēkiem, kuri ir sociāli atstumti. Tas palīdzētu veicināt un attīstīt inovatīvus veidus, kā sekmēt minoritāšu un neaizsargātu grupu, tostarp izolētu vecāka gadagājuma cilvēku, neaizsargātu jauniešu, personu ar invaliditāti, migrantu un bēgļu sociālo iekļaušanu, veicinot brīvprātīgo darbu sportā, tādējādi sniedzot šādām minoritātēm jaunas prasmes un ieaudzinot viņos sportu kā dzīvesveidu. |
16. |
Veicināt brīvprātīgo darbu sportā starp cilvēkiem no visām sabiedrības sfērām, tostarp migrantiem, vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti un neaizsargātiem jauniešiem. |
17. |
Attīstīt un veicināt brīvprātīgo darbu sportā kā vērtīgu izglītības koncepciju, kas jāiekļauj dažādos formālās un neformālās mācīšanās līmeņos, iesaistot jaunatnes un sporta organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas un stiprinot to sadarbību. Tas varētu ietvert izglītības programmas sadarbībā ar sporta organizācijām, tajās uzsverot ieguvumus no fiziskās un garīgās labsajūtas, kā arī brīvprātīgā darba nozīmi sportā. |
18. |
Veicināt brīvprātīgo darbu, sadarbībā ar sporta kustību organizējot liela mēroga sporta pasākumus. Liela mēroga sporta pasākumi var sniegt lielisku iespēju radīt labvēlīgus apstākļus brīvprātīgo apmācīšanai, palīdzot tiem iegūt nepieciešamās prasmes. |
AICINA EIROPAS KOMISIJU
19. |
Atbalstīt labas prakses un zināšanu apmaiņu attiecībā uz brīvprātīgo darbu sportā visās ES dalībvalstīs, ņemot vērā ieguldījumu un ietekmi, kāda ir brīvprātīgajam darbam sportā uz sociālo iekļaušanu. |
20. |
Apsvērt iespēju atbalstīt starptautiskas iniciatīvas (piem., labas prakses apmaiņa, pētījumi, tīkli, projekti), kas vērstas uz valsts un starptautisku stratēģisku rīcībpasākumu īstenošanu sociālās iekļaušanas jomā saistībā ar ES finansēšanas programmām, jo īpaši Erasmus+ un Eiropas Sociālo fondu, īpašu uzmanību veltot brīvprātīgajam darbam sportā. |
AICINA EIROPAS KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS
21. |
Atzīt Eiropas Sporta nedēļu par iniciatīvu, ar kuru veicināt brīvprātīgo darbu sportā un iesaistīt cilvēkus no visām sabiedrības daļām. Tā var būt līdzeklis, lai sasniegtu visus sabiedrības slāņus, veicot aktivitātes trūcīgos apgabalos un piesaistot sporta jomas brīvprātīgos šajos apgabalos. |
22. |
Veicināt to, ka tiek atzīta un validēta neformālā un ikdienējā mācīšanās – kas notiek, veicot brīvprātīgo darbu sportā, – jo īpaši izmantojot Eiropas instrumentus un norādījumus (17), kas var atvieglot validēšanu un uzlabot gūto mācīšanās rezultātu salīdzināmību, pārredzamību un labāku atzīšanu. Mērķim vajadzētu būt izvērtēt, kā pastiprināt brīvprātīgo darbinieku statusu, lai nodrošinātu viņu iegūto prasmju atzīšanu. |
23. |
Veicināt to, ka tiek izmantoti strukturālie un investīciju fondi un Kohēzijas fonds infrastruktūrai, kā arī citas programmas sporta klubiem, lai uzlabotu dominējošos sociālos apstākļus, jo īpaši apgabalos ar augstu marginalizācijas riskam pakļauto grupu koncentrāciju. |
24. |
Popularizēt Eiropas Solidaritātes korpusa koncepciju sporta organizāciju vidū un mudināt tās iesaistīties šajā iniciatīvā, lai jaunieši, kas darbojas sporta jomā, varētu labāk piekļūt šai programmai. |
AICINA SPORTA KUSTĪBU APSVĒRT IESPĒJU:
25. |
Veicināt migrantu un bēgļu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, neaizsargātu jauniešu iekļaušanu dažādās brīvprātīgā darba funkcijās tautas sporta aktivitātēs, organizējot maza un liela mēroga sporta pasākumus un padarot brīvprātīgā darba uzsākšanu sporta jomā tautas sportā pieejamāku, lai dotu šīm personām lielākas iespējas. |
26. |
Attīstīt sadarbību ar sporta organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām nevalstiskām organizācijām attiecībā uz to, kā veicināt, iesaistīt un saglabāt brīvprātīgos, lai maksimāli palielinātu iespējas brīvprātīgajam darbam sportā, piemēram, liela mēroga sporta pasākumu ietvaros. |
27. |
Radīt mācīšanās un apmācības iespējas, lai uzlabotu sporta organizāciju brīvprātīgo darbinieku, tostarp migrantu un bēgļu, vecāka gadagājuma iedzīvotāju, personu ar invaliditāti, neaizsargātu jauniešu un citu minoritāšu, prasmes, vienlaikus pievēršoties to personu spēju veidošanai, kuras ir atbildīgas par daudzveidīgu brīvprātīgo grupu pieņemšanu darbā un pārvaldību. |
28. |
Sekmēt vienlīdzīgas iespējas sporta klubos, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret marginalizācijas riskam pakļautām grupām attiecībā uz dalību klubā un līdzdalību kā kluba brīvprātīgajiem. |
29. |
Veicināt vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanos sporta klubos un vecāka gadagājuma brīvprātīgo integrāciju, izmantojot viņu vērtīgo dzīves pieredzi sporta struktūrās visos līmeņos. |
(1) Ar sociālo atstumtību saprot procesu, kas cilvēkus atstumj sabiedrības malā, kas ierobežo viņu piekļuvi resursiem un iespējām, iegrožo viņu dalību normālā sabiedriskajā un kultūras dzīvē, liekot viņiem justies marginalizētiem, bezspēcīgiem un diskriminētiem.
(2) Šis dokuments atsaucas uz migrantu un bēgļu integrāciju saskaņā ar Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri likumīgi uzturas ES; secinājumus pieņēma 2016. gada 9. decembrī. (15312/16).
(3) Grupas, kuras saskaras ar augstāku nabadzības un sociālās atstumtības risku nekā pārējie iedzīvotāji. Etniskās minoritātes, migranti, personas ar invaliditāti, bezpajumtnieki, tie, kuri cīnās ar atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu, izolēti vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši bieži saskaras ar grūtībām, kas var izraisīt vēl lielāku sociālo atstumtību, piemēram, zemu izglītības līmeni un bezdarbu vai nepietiekamu nodarbinātību.
(4) Social Policy Reforms in the EU: A Cross-national Comparison Social Inclusion Monitor Europe (SIM) – Reform Barometer. Jan Arpe, Simona Milio, Andrej Stuchlik (red.)
(5) Baltā grāmata par Eiropas nākotni – pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam, 4. lpp.: “Bēgļu krīzes, kuras rezultātā 1,2 miljoni cilvēku 2015. gadā ieradās Eiropā, mērogs nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara” (skatīt arī 3. zemsvītras piezīmi).
(6) Kopīgā deklarācija par ikgadējās starpiestāžu programmas izstrādi 2017. gadam – apstiprināšana. Dok. 15375/16.
(7) Aktīva vecākā paaudze Eiropai – ES (2012) vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas platformas vadlīnijas.
(8) OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.
(9) Iekļaušanas un pamatvērtību veicināšana ar formālās un neformālās mācīšanās palīdzību: ES līmeņa pasākumi, lai īstenotu Parīzes deklarāciju.
(10) OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.
(11) COM(2010) 636 galīgā redakcija – Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem.
(12) Sports un fiziskā aktivitāte: Eirobarometra 412. īpašais apsekojums (2014. gads).
(13) Cilvēkresursu attīstības un sporta jautājumu ekspertu grupa. Ieteikumi, kā veicināt brīvprātīgo darbu sportā; paraugprakse juridisko un fiskālo mehānismu jomā.
(14) Projekts “Sociālā iekļaušana un brīvprātīgais darbs sporta klubos Eiropā” (SIVSCE) ar atbalstu no Eiropas Savienības programmas Erasmus+ (2015.–2017. gads).
(15) Eiropas Sporta iekļaušanas tīkls (ESPIN) – migrantu un minoritāšu iespēju vienlīdzības veicināšana ar brīvprātīgo darbu sportā.
(16) Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.
(17) Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Šādos galvenajos dokumentos ir akcentēta brīvprātīgā darba sportā kā sociālās iekļaušanas instrumenta nozīme.
1. |
Stratēģija “Eiropa 2020” un viena no tās septiņām pamatiniciatīvām, kurā uzsvērta vajadzība pēc izaugsmes un darbvietu radīšanas, kas palīdzēs cilvēkiem, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aktīvi līdzdarboties sabiedrībā (7110/10). |
2. |
Padomes secinājumi (2010. gada 18. novembris) par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku (OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.). |
3. |
Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā (COM(2011) 568 galīgā redakcija). |
4. |
Padomes secinājumi par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā (OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.). |
5. |
Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.). |
6. |
ES sporta darba plāns (2014–2017) (OV C 183, 14.6.2014., 12. lpp.). |
7. |
Sports un fiziskā aktivitāte: Eirobarometra 412. īpašais apsekojums (2014. gads). |
8. |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai (dok. 10038/16). |
9. |
Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri likumīgi uzturas ES; secinājumus pieņēma 2016. gada 9. decembrī (dokuments 15312/16). |
10. |
Kopīga deklarācija par ikgadējās starpiestāžu programmas izstrādi 2017. gadam (dokuments 15375/16). |
11. |
Ieguldījums Eiropas jaunatnē
|
12. |
Cilvēkresursu attīstības un sporta jautājumu ekspertu grupa. Ieteikumi, kā veicināt brīvprātīgo darbu sportā; paraugprakse juridisko un fiskālo mehānismu jomā (2016. gada decembris). |
13. |
Eiropas Sporta iekļaušanas tīkls (ESPIN) – migrantu un minoritāšu iespēju vienlīdzības veicināšana ar brīvprātīgo darbu sportā. |
14. |
COM(2010) 636 galīgā redakcija – Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem. |
Eiropas Komisija
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/45 |
Euro maiņas kurss (1)
2017. gada 14. jūnijs
(2017/C 189/10)
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,1203 |
JPY |
Japānas jena |
123,58 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4363 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,87960 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,7448 |
CHF |
Šveices franks |
1,0874 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
9,4140 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
26,163 |
HUF |
Ungārijas forints |
306,39 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1967 |
RON |
Rumānijas leja |
4,5664 |
TRY |
Turcijas lira |
3,9362 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,4778 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4796 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
8,7392 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,5453 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,5457 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 260,45 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
14,2697 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
7,6147 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3995 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
14 880,38 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,7702 |
PHP |
Filipīnu peso |
55,465 |
RUB |
Krievijas rublis |
63,9450 |
THB |
Taizemes bāts |
38,023 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,7027 |
MXN |
Meksikas peso |
20,2078 |
INR |
Indijas rūpija |
72,0350 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
EBTA Uzraudzības iestāde
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/46 |
Norvēģijas paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei
Paziņojums par uzaicinājumu pieteikties naftas ieguves licenču saņemšanai Norvēģijas kontinentālajā šelfā – piešķīrumi iepriekšnoteiktos apgabalos 2017. gadā
(2017/C 189/11)
Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrija saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei ar šo paziņo par uzaicinājumu pieteikties naftas ieguves licenču saņemšanai.
Naftas ieguves licences piešķirs tikai akciju sabiedrībām, kas reģistrētas Norvēģijā vai citā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līguma) dalībvalstī, vai fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kāda no EEZ līguma dalībvalstīm.
Uzņēmumi, kuriem nav piešķirtas licences ieguvei Norvēģijas kontinentālajā šelfā, var šīs licences saņemt, ja tie ir atzīti par tiesīgiem saņemt licences ieguvei Norvēģijas kontinentālajā šelfā.
Ministrija nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret individuāliem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri pievienojas kādas grupas iesniegtam kopīgam pieteikumam. Kandidāti, kuri iesniedz individuālu pieteikumu, un kandidāti, kuri ir kopīga pieteikuma iesniedzēju grupas daļa, ikviens tiks uzskatīti par ieguves licenču pieprasītājiem. Pamatojoties uz grupu vai atsevišķu kandidātu iesniegtajiem pieteikumiem, ministrija var veidot kandidātu grupas, kuriem piešķirs jaunas ieguves licences, tostarp svītrot kandidātus grupu pieteikumos un pievienot atsevišķus kandidātus, kā arī iecelt šādu grupu operatoru.
Līdzdalības piešķiršana attiecībā uz ieguves licenci būs atkarīga no tā, vai licenciāti ir pievienojušies nolīgumam par naftas ieguves darbībām, tostarp nolīgumam par kopīgajām darbībām un nolīgumam par grāmatvedību. Ja ieguves licence tiek stratigrāfiski sadalīta, diviem stratigrāfiski sadalītiem licenciātiem būs jānoslēdz arī īpašs nolīgums par kopīgajām darbībām, kas regulē attiecības starp minētajiem licenciātiem.
Parakstot minētos nolīgumus, licenciāti veidos kopuzņēmumu, kurā to līdzdalības apjoms vienmēr būs līdzvērtīgs līdzdalības apjomam attiecībā uz ieguves licenci.
Licences dokumentu pamatā galvenokārt būs attiecīgie dokumenti par piešķīrumiem iepriekšnoteiktos apgabalos 2016. gadā. Tā mērķis ir jebkura pamatnoteikumu pielāgojuma galvenos elementus darīt pieejamus nozares uzņēmumiem pirms pieteikumu iesniegšanas.
Ieguves licenču piešķiršanas kritēriji
Lai veicinātu resursu pareizu pārvaldību un ātru un efektīvu naftas izpēti un ieguvi Norvēģijas kontinentālajā šelfā, tostarp licenču grupu sastāva noteikšanu šim nolūkam, līdzdalības piešķiršanai attiecībā uz ieguves licencēm un operatora iecelšanai piemēro šādus kritērijus:
a) |
kandidāta ģeoloģiskās zināšanas par attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu un tas, kādā veidā licenciāti paredzējuši veikt efektīvu naftas izpēti; |
b) |
kandidāta atbilstošas tehniskās zināšanas un tas, kā šī pieredze var aktīvi sekmēt izmaksu ziņā efektīvu izpēti un atbilstošā gadījumā naftas ieguvi attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; |
c) |
kandidāta iepriekšējā pieredze saistībā ar Norvēģijas kontinentālo šelfu vai līdzvērtīga atbilstošā pieredze saistībā ar citiem apgabaliem; |
d) |
kandidātam ir pietiekams finansiālais nodrošinājums, lai veiktu izpēti un atbilstošā gadījumā iegūtu naftu attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; |
e) |
ja kandidāts ir vai ir bijis kādas ieguves licences saņēmējs, ministrija var ņemt vērā kandidāta kā licenciāta jebkāda veida neefektivitāti vai pārskatatbildības trūkumu; |
f) |
ieguves licences galvenokārt piešķirs kopuzņēmumiem, kur vismaz viens dalībnieks, darbojoties kā operators, ir veicis vismaz vienu urbumu Norvēģijas kontinentālajā šelfā, vai ja tam ir līdzvērtīga praktiska pieredze ārpus Norvēģijas kontinentālā šelfa; |
g) |
ieguves licences galvenokārt piešķirs diviem vai vairākiem dalībniekiem, ja vismaz vienam no tiem būs pieredze, kas minēta f) punktā; |
h) |
ieceltajam operatoram, kuram piešķirta ieguves licence Barenca jūrā, jābūt veikušam vismaz vienu urbumu Norvēģijas kontinentālajā šelfā, darbojoties kā operatoram, vai ieguvušam līdzvērtīgu praktisko pieredzi ārpus Norvēģijas kontinentālā šelfa; |
i) |
attiecībā uz ieguves licencēm dziļūdeņos gan ieceltajam operatoram, gan vēl vismaz vienam licenciātam jābūt veikušam vismaz vienu urbumu Norvēģijas kontinentālajā šelfā, darbojoties kā operatoram, vai ieguvušam līdzvērtīgu praktisko pieredzi ārpus Norvēģijas kontinentālā šelfa. Ieguves licences saņemšanai vienam licenciātam jābūt veikušam urbumu dziļūdeņos, darbojoties kā operatoram; |
j) |
ieguves licences saņemšanai, kas paredz izpētes urbumu veikšanu augsta spiediena un/vai augstas temperatūras apstākļos, ieceltajam operatoram un vēl vismaz vienam licenciātam jābūt veikušam vismaz vienu urbumu Norvēģijas kontinentālajā šelfā, darbojoties kā operatoram, vai ieguvušam līdzvērtīgu praktisko pieredzi ārpus Norvēģijas kontinentālā šelfa. Ieguves licences saņemšanai vismaz vienam licenciātam jābūt veikušam urbumu augsta spiediena un/vai augstas temperatūras apstākļos, darbojoties kā operatoram. |
Pieteikumu iesniegšanai pieejamie bloki
Pieteikumus dalībai ieguves licencēs var iesniegt attiecībā uz blokiem, kas nav licencēti iepriekš noteiktajā apgabalā, kā parādīts Norvēģijas Naftas direktorāta publicētajās kartēs. Iespējams arī iesniegt pieteikumu par platībām, kuras atrodas iepriekš noteiktajā apgabalā un kuras pēc paziņojuma publicēšanas vairs netiek izmantotas, saskaņā ar Norvēģijas Naftas direkcijas tīmekļa vietnē pieejamajām atjauninātajām interaktīvajām kartēm (Factmaps).
Katra ieguves licence var aptvert vienu vai vairākus blokus vai bloka(-u) daļas. Pieteikuma iesniedzējiem jāierobežo pieteikuma apjoms un jāpiesakās tikai uz platībām, kur viņi noteikuši ieguves iespējas.
Paziņojuma pilns teksts, tostarp sīki izstrādātas pieejamo apgabalu kartes, pieejams Norvēģijas Naftas direkcijas tīmekļa vietnē www.npd.no/apa2017.
Pieteikumi naftas ieguves licenču saņemšanai iesniedzami:
Ministry of Petroleum and Energy |
P.O. Box 8148 Dep. |
NO-0033 Oslo |
NORWAY |
Divas kopijas ir jāiesniedz:
The Norwegian Petroleum Directorate |
P.O. Box 600 |
4003 Stavanger |
NORWAY |
Termiņš: 2017. gada 1. septembris pulksten 12.00.
Naftas ieguves licenču piešķiršana Norvēģijas kontinentālajā šelfā 2017. gadā iepriekšnoteiktos apgabalos plānota 2018. gada pirmajā ceturksnī.
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
EBTA Tiesa
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/48 |
TIESAS NOLĒMUMS
(2016. gada 15. novembris)
lietā E-7/16
Míla ehf. pret EBTA Uzraudzības iestādi
(Sākotnēja iebilde pret nepieņemamību – Valsts atbalsts – Lēmums slēgt formālās izmeklēšanas procedūru)
(2017/C 189/12)
Lietā E-7/16 Míla ehf. pret EBTA Uzraudzības iestādi – LŪGUMS saskaņā ar EBTA valstu nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas dibināšanu 36. panta 2. punktu atcelt EBTA Uzraudzības iestādes 2016. gada 16. marta Lēmumu Nr. 061/16/COL slēgt formālās izmeklēšanas procedūru saistībā ar iespējamu valsts atbalstu attiecībā uz tādu optisko šķiedru iznomāšanu, kuras iepriekš izmantoja NATO, – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen (tiesnesis referents) un Páll Hreinsson, 2016. gada 15. novembrī izdeva rīkojumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
1. |
Prasība tiek noraidīta kā pieņemšanas kritērijiem neatbilstoša. |
2. |
Prasības iesniedzējs sedz tiesāšanās izdevumus. |
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/49 |
TIESAS SPRIEDUMS
(2016. gada 16. novembris)
lietā E-4/16
EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti
(Tāda Tiesas sprieduma nepildīšana, ar kuru konstatēta saistību neizpilde – UTN 33. pants – Tiesas sprieduma izpildei nepieciešamie pasākumi)
(2017/C 189/13)
Lietā E-4/16 EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģijas Karalisti – LŪGUMS pasludināt, ka Norvēģijas Karaliste nav izpildījusi saistības saskaņā ar EBTA valstu nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas dibināšanu 33. pantu, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu Tiesas 2013. gada 2. decembra spriedumu lietā E-13/13 ESA pret Norvēģiju, – Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis referents), 2016. gada 16. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.
Ar šo Tiesa:
1) |
pasludina, ka Norvēģijas Karaliste nav izpildījusi saistības saskaņā ar EBTA valstu nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas dibināšanu 33. pantu, noteiktajā termiņā nepieņemot pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu Tiesas 2013. gada 2. decembra spriedumu lietā E-13/13 ESA pret Norvēģiju; |
2) |
piespriež Norvēģijas Karalistei segt tiesāšanās izdevumus. |
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/50 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta M.8467 – BNP Paribas / Commerz Finanz)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/14)
1. |
Komisija 2017. gada 6. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums BNP Paribas Personal Finance SA (BNPP PF, Francija), kas ir BNP Paribas SA pilnībā piederošs meitasuzņēmums, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Commerz Finanz GmbH (CFG, Vācija), ko pašlaik kopīgi kontrolē BNPP PF un Commerzbank AG (Commerzbank, Vācija), iegādājoties daļas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — CFG : patēriņa kredītu banka, kas pašlaik kopīgi pieder BNPP PF un Commerzbank, galvenokārt nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar privātpersonu kredītiem Vācijā. Plānotā darījuma ietvaros uzņēmums tiks sadalīts starp BNPP PF un Commerzbank, izmantojot nodalīšanu divās atsevišķās un neatkarīgās uzņēmējdarbības vienībās, proti, “Finanšu tirdzniecības punkta” uzņēmējdarbība un “Banku” uzņēmējdarbība. “Finanšu tirdzniecības punkta” uzņēmējdarbība paliek CFG (ar BNPP PF kā vienīgo akcionāru) un ietvers visas darbības, kas saistītas ar CFG produktu izplatīšanu klientiem tieši vai izmantojot mazumtirgotāja tirdzniecības punktu (tiešsaistē un bezsaistē), — BNPP PF : finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas pilnībā pieder BNP Paribas SA, kas galvenokārt darbojas patēriņa kredītu jomā. BNP Paribas SA ir globāla banku grupa, kas darbojas visās galvenajās banku darbības jomās: banku pakalpojumi privātklientiem, aktīvu pārvaldīšana un pakalpojumi, kā arī banku pakalpojumi uzņēmumiem un ieguldījumu banku pakalpojumi. |
3. |
Veikusi sākotnējo pārbaudi, Komisija konstatē, ka paziņotais darījums, iespējams, ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8467 – BNP Paribas / Commerz Finanz uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).
(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/51 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta M.8483 – Bain Capital / Cinven / Stada Arzneimittel)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/15)
1. |
Komisija 2017. gada 2. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā fondi, kurus pārvalda uzņēmums Bain Capital Investors, L.L.C. (Bain Capital, ASV), un fondi, kurus pārvalda uzņēmums Cinven Capital Management (VI) Limited Partnership Incorporated, rīkojoties ar tā komplementāra – uzņēmuma Cinven Capital Management (VI) General Partner Limited (Cinven, Apvienotā Karaliste) – starpniecību, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Stada Arzneimittel Aktiengesellschaft (Stada, Vācija), iegādājoties daļas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Bain Capital : ir privātkapitāla ieguldījumu sabiedrība, kas veic ieguldījumus uzņēmumos dažādās nozarēs, tostarp informācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un patēriņa produkti, komunikācijas, finanses un rūpniecība/apstrādes rūpniecība, — Cinven : privātkapitāla ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas sešās nozīmīgās nozarēs: uzņēmējdarbības pakalpojumi, patērētāju, finanšu pakalpojumi, veselības aprūpe, rūpniecība un tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļi un telekomunikācijas, — Stada : darbojas dzīvības zinātņu produktu, piemēram, zāļu (jo īpaši ar patentbrīvām aktīvām farmaceitiskām vielām), pārtikas piedevu, kosmētikas produktu un virknes citu veselības aprūpes produktu, izstrādes, ražošanas, reģistrācijas, pārdošanas, komercializācijas, izplatīšanas un reklamēšanas jomās. |
3. |
Veikusi sākotnējo pārbaudi, Komisija konstatē, ka paziņotais darījums, iespējams, ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8483 – Bain Capital / Cinven / Stada Arzneimittel uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).
(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/52 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(M.8440 – DuPont/FMC (Health and Nutrition business))
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/16)
1. |
Komisija 2017. gada 7. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu un pēc lietas nodošanas izskatīšanai atbilstoši 4. panta 5. punktam, kuras rezultātā uzņēmums E.I. du Pont de Nemours and Company (DuPont, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmuma FMC Corporation (FMC, ASV) veselības un uztura uzņēmējdarbības daļu, kas ietver pārtikas struktūras stabilizētājus un farmaceitiskās palīgvielas (izņemot FMC omega-3 uzņēmējdarbības daļu). Šī ierosinātā koncentrācija ir daļa no aktīvu iegādes un pārdošanas līguma, kas 2017. gada 31. martā noslēgts starp DuPont un FMC un paredz, ka FMC iegādājas dažas DuPont darbības, ievērojot atsavināšanas saistības, kuras kā daļu no Eiropas uzņēmumu koncentrācijas kontroles procedūras saistībā ar ierosināto DuPont un Dow apvienošanu (M.7932) apņēmušies DuPont un The Dow Chemical Company (Dow). |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8440 – DuPont/FMC (Health and Nutrition business) uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/53 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta M.8504 – EDF Energy Services / ESSCI)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2017/C 189/17)
1. |
Komisija 2017. gada 6. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums EDF Energy Services Limited (EDFES, Francija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu ESSCI Limited (ESSCI, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Veikusi sākotnējo pārbaudi, Komisija konstatē, ka paziņotais darījums, iespējams, ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8504 – EDF Energy Services / ESSCI uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).
(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.
Labojums
15.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 189/54 |
Labojums likvidācijas procedūrā – Lēmums par ADRIA Way likvidācijas procedūras sākšanu
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 123, 2017. gada 20. aprīlis )
(2017/C 189/18)
3. lappusē nosaukumā pēc “Apdrošināšanas sabiedrība” un pēc “Lēmuma pieņemšanas datums, spēkā stāšanās datums un lēmuma veids”:
tekstu:
“ADRIA Way”
lasīt šādi:
“Cestovní pojišťovna ADRIA Way družstvo “v likvidaci””.