6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/2

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico (IRCCS) – Fondazione Santa Lucia/Cassa conguaglio per il settore elettrico u.c.

(Lieta C-189/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - Nodokļu samazināšana - Materiālā piemērojamība - Elektroenerģijas sistēmas vispārīgo izmaksu segšanai veicamo maksājumu atvieglojumi - 17. pants - Energoietilpīgi uzņēmumi - Atvieglojumu piešķiršana tikai tiem šāda veida uzņēmumiem, kuri darbojas rūpniecības nozarē - Pieļaujamība)

(2017/C 070/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītājs: Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico (IRCCS) – Fondazione Santa Lucia

Atbildētāji: Cassa conguaglio per il settore elettrico, Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Autorità per l'energia elettrica e il gas

Piedaloties: 2M SpA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “nodokļu samazināšana” ietilpst priekšrocības, kas tādiem energoietilpīgiem uzņēmumiem kā šajā tiesību normā definētie valsts tiesībās ir piešķirtas attiecībā uz tādiem maksājumiem, kas kā pamatlietā aplūkotie ir jāveic, lai segtu Itālijas elektroenerģijas sistēmas vispārīgās izmaksas, ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa pārbauda faktiskos apstākļus un valsts tiesību normas, uz ko ir balstīta šī Tiesas atbilde;

Direktīvas 2003/96 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļu samazināšana saistībā ar elektroenerģijas patēriņu ir paredzēta tikai tiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem šīs tiesību normas izpratnē, kuri darbojas rūpniecības nozarē.

(1) OV C 228, 13.7.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Braunschweig (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Queisser Pharma GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-282/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču brīva aprite - LESD 34. – 36. pants - Pilnībā iekšēja situācija - Pārtikas produktu nekaitīgums - Regula (EK) Nr. 178/2002 - 6. pants - Risku analīzes princips - 7. pants - Piesardzības princips - Regula (EK) Nr. 1925/2006 - Dalībvalsts tiesību akti, ar ko ir aizliegts ražot un laist tirgū uztura bagātinātājus, kuros ir aminoskābes - Situācija, kurā pagaidu atkāpes no šī aizlieguma noteikšana ir valsts iestādes diskrecionārā kompetencē)

(2017/C 070/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Braunschweig

Pamatlietas puses

Prasītāja: Queisser Pharma GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 6. un 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā aplūkotie, kuri aizliedz ražot, apstrādāt vai laist tirgū jebkādus uztura bagātinātājus, kas satur aminoskābes, ja vien valsts iestāde, kurai šajā ziņā ir rīcības brīvība, nav piešķīrusi atkāpi, ja šie tiesību akti ir pamatoti ar risku analīzi, kas attiecas tikai uz dažām aminoskābēm, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Katrā ziņā šie panti ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj šādus valsts tiesību aktus, ja tajos ir paredzēts, ka atkāpes no minētajos tiesību aktos paredzētā aizlieguma var tikt piešķirtas tikai uz noteiktu laiku pat gadījumā, ja kādas vielas drošums ir pierādīts.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/3

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Appeal Commissioners (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – National Roads Authority/The Revenue Commissioners

(Lieta C-344/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 13. panta 1. punkta otrā daļa - Ceļu infrastruktūras pārvaldības un nodrošināšanas pret lietošanas maksu darbība - Publisko tiesību subjekta darbības valsts iestādes statusā - Privāto uzņēmumu klātbūtne - Nozīmīgi konkurences izkropļojumi - Esošas vai iespējamas konkurences pastāvēšana)

(2017/C 070/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Appeal Commissioners

Pamatlietas puses

Prasītāja: National Roads Authority

Atbildētāja: The Revenue Commissioners

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 13. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā esošā nav jāuzskata, ka publisko tiesību subjekts, kurš veic savu darbību, ko veido piekļuves ceļam nodrošināšana pret samaksu, konkurē ar privātajiem uzņēmumiem, kas, piemērojot ar attiecīgo publisko tiesību subjektu noslēgtu līgumu, atbilstoši valsts tiesību normām iekasē maksu uz citiem ceļiem.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/4

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Total SA, Elf Aquitaine SA

(Lieta C-351/15 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Metakrilātu tirgus - Naudas sodi - Mātesuzņēmumu un to meitasuzņēmuma solidāra atbildība par meitasuzņēmuma pārkāpjošu rīcību - Meitasuzņēmuma veikta naudassoda samaksa - Meitasuzņēmuma naudassoda summas samazinājums pēc Eiropas Savienības Vispārējas tiesas sprieduma - Eiropas Komisijas grāmatveža vēstules, kurās mātesuzņēmumiem prasīts samaksāt summu, ko tā atmaksājusi meitasuzņēmumam, un nokavējuma procentus - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstrīdami tiesību akti - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā)

(2017/C 070/05)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un F. Dintilhac)

Citi lietas dalībnieki: Total SA, Elf Aquitaine SA (pārstāvji – E. Morgan de Rivery un E. Lagathu, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāve – C. Perrin)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Total SA un Elf Aquitaine SA tiesāšanās izdevumus;

3)	EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 294, 7.9.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/5

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen/Hauptzollamt Bielefeld

(Lieta C-365/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Ievedmuitas nodokļa atmaksa - Regula (EEK) Nr. 2913/92 (Muitas kodekss) - 241. panta pirmās daļas pirmais ievilkums - Dalībvalsts pienākums paredzēt nokavējuma procentu samaksu pat valsts tiesās celtas prasības neesamības gadījumā)

(2017/C 070/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen

Atbildētāja: Hauptzollamt Bielefeld

Rezolutīvā daļa:

Ja ievedmuitas nodoklis, tostarp antidempinga maksājumi, tiek atmaksāti, pamatojoties uz to, ka tie ir tikuši iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, dalībvalstīm pastāv no Savienības tiesībām izrietošs pienākums samaksāt indivīdiem, kuriem ir tiesības uz minēto summu atmaksu, atbilstošos procentus, sākot no dienas, kad šie indivīdi ir samaksājuši maksājumus, kuri ir tikuši atmaksāti.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/5

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – NEW WAVE CZ, a.s./ALLTOYS, spol. s r. o.

(Lieta C-427/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Direktīva 2004/48/EK - Tiesvedība, kas saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu - Tiesības uz informāciju - Lūgums sniegt informāciju tiesvedībā - Tiesvedība, kas ir saistīta ar lietu, kurā ir konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums)

(2017/C 070/07)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší soud České republiky

Pamatlietas puses

Prasītāja: NEW WAVE CZ, a.s.

Atbildētāja: ALLTOYS, spol. s r. o.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams tādai situācijai, kāda tiek aplūkota pamatlietā un kurā pēc galīgas lietas pabeigšanas, kurā ir konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, prasītājs atsevišķā tiesvedībā pieprasa informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem ir pārkāptas šīs tiesības.

(1) OV C 371, 9.11.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/6

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schaefer Kalk GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-460/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Direktīva 2003/87/EK - Monitoringa plāns - Regula (ES) Nr. 601/2012 - 49. panta 1. punkts un IV pielikuma 10. punkts - Iekārtas emisiju aprēķins - Pārvietotā oglekļa dioksīda (CO2) atskaitīšana - Kalcija karbonāta nogulšņu ražošanā izmantotā CO2 izslēgšana - Izslēgšanas spēkā esamība)

(2017/C 070/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Schaefer Kalk GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulas (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 49. panta 1. punkta otrajā teikumā un šīs regulas IV pielikuma 10. punkta B apakšpunktā ietvertās tiesību normas, ciktāl ar tām kaļķu apdedzināšanas iekārtas emisijās tiek sistemātiski iekļauts uz citu iekārtu kalcija karbonāta nogulšņu ražošanas nolūkā pārvietotais oglekļa dioksīds (CO2), neatkarīgi no tā, vai šis oglekļa dioksīds izplūst atmosfērā vai ne, nav spēkā.

(1) OV C 389, 23.11.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/6

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sjelle Autogenbrug I/S/Skatteministeriet

(Lieta C-471/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - Īpašs peļņas daļas aplikšanas ar nodokli režīms - Jēdziens “lietotas preces” - No nolietotiem transportlīdzekļiem demontētu detaļu pārdošana)

(2017/C 070/09)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sjelle Autogenbrug I/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka lietotas detaļas, kuras ir demontētas no nolietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ko transportlīdzekļu pārstrādes uzņēmums ir iegādājies no privātpersonas, un kuras ir paredzēts pārdot kā rezerves daļas, ir “lietotas preces” šīs tiesību normas izpratnē, līdz ar to šādu detaļu piegādei, kuru ir veicis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ir piemērojams peļņas daļas režīms.

(1) OV C 363, 3.11.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/7

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums – Toshiba Corp./Eiropas Komisija

(Lieta C-623/15 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Televizoru un datoru monitoru kineskopu pasaules tirgus - Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu, tirgus un klientu sadales un ražošanas ierobežojumu jomā - “Ekonomiskas vienības” starp divām sabiedrībām jēdziens - Jēdziens “izšķiroša ietekme” - Divu mātesuzņēmumu kopīga kontrole - Pierādījumu sagrozīšana)

(2017/C 070/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Toshiba Corp. (pārstāvji – J. F. MacLennan, Solicitor, A. Schulz, advokāts, J. Jourdan, advokāts, A. Kadri, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan un V. Bottka)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Toshiba Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/7

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister Finansów/Stowarzyszenie Artystów Wykonawców Utworów Muzycznych i Słowno-Muzycznych SAWP (SAWP)

(Lieta C-37/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Ar nodokli apliekami darījumi - Jēdziens “pakalpojumi par atlīdzību” - Maksājumi, ko autortiesību un blakustiesību kolektīvās pārvaldības organizācijām izmaksā kā taisnīgu kompensāciju - Izslēgšana)

(2017/C 070/11)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister Finansów

Atbildētāja: Stowarzyszenie Artystów Wykonawców Utworów Muzycznych i Słowno-Muzycznych SAWP (SAWP)

Piedaloties: Prokuratura Generalna, Stowarzyszenie Zbiorowego Zarządzania Prawami Autorskimi Twórców Dzieł Naukowych i Technicznych Kopipol, Stowarzyszenie Autorów i Wydawców Copyright Polska

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES, ir jāinterpretē tādējādi, ka reproducēšanas tiesību īpašnieki nesniedz pakalpojumus šīs direktīvas izpratnē tukšo datu nesēju un ierakstīšanas un reproducēšanas iekārtu ražotājiem un importētājiem, no kuriem autortiesību un blakustiesību īpašnieku kolektīvās pārvaldības organizācijas šo īpašnieku labā, bet uz sava vārda saņem maksājumus par šo iekārtu un datu nesēju pārdošanu.

(1) OV C 145, 25.4.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 5. decembrī iesniedza Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Portugāle) – João Ventura Ramos/Fundo de Garantia Salarial

(Lieta C-627/16)

(2017/C 070/13)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu

Pamatlietas puses

Prasītājs: João Ventura Ramos

Atbildētājs: Fundo de Garantia Salarial

Prejudiciālie jautājumi

Vai noilguma termiņš, kas piemērojams attiecībā uz pieteikuma par neizpildīto darba samaksas prasījumu izmaksu iesniegšanu garantiju iestādē, ir labvēlīgāks darba ņēmējiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK (1) par darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 11. panta izpratnē, ja šo darba samaksas prasījumu izmaksa ir garantēta tikai tad, ja pieteikums par to izmaksu garantijas iestādē tiek iesniegts gada laikā, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kurā ir beidzies darba līgums, vai arī tas ir labvēlīgāks, ja šo termiņu sāk skaitīt no datuma, kurā ir celta prasība tiesā par [darba devēja] maksātnespējas konstatēšanu, ņemot vērā, ka garantijas iestāde garantē tikai to darba ņēmēju prasījumu samaksu, kuri ir radušies sešu mēnešu laikā pirms šīs prasības celšanas?

Ja darbinieks tādu iemeslu dēļ, par kuriem viņš nav atbildīgs, ir nokavējis minēto termiņu, vai dalībvalstu tiesību aktos, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK 11. pantu, ir jāparedz papildu termiņš pieteikuma iesniegšanai garantiju iestādē, ja vien darbinieks var pierādīt, ka nav atbildīgs par noilguma termiņa neievērošanu?

(1) OV 2008, L 283, 36. lpp.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/9

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 11. oktobra rīkojumu lietā T-564/15 Spliethoff's Bevrachtingskantoor BV/Eiropas Komisija 2016. gada 8. decembrī iesniedza Spliethoff's Bevrachtingskantoor BV

(Lieta C-635/16 P)

(2017/C 070/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spliethoff's Bevrachtingskantoor BV (pārstāvis – Y. De Vries, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 11. oktobra rīkojumu lietā T-564/15;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo atzina, ka prasība ir nepieņemama tādēļ, ka tā ir vērsta pret Komisiju, kas nav apstrīdētā akta autore.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo atzina, ka prasība ir nepieņemama tādēļ, ka apstrīdētais akts ir tikai pagaidu dokuments pēc savas būtības un līdz ar to nav galīgs akts.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo noraidīja Spliethoff’s lūgumu izskatīt tās prasību atcelt tiesību aktu tā, it kā tā būtu vērsta pret 2016. gada 31. jūlija lēmumu (1).

(1) Komisijas Īstenošanas lēmums C(2015) 5274 final, ar ko nosaka piedāvājumu sarakstu, kas ir atlasīti Savienības finanšu atbalsta saņemšanai pēc 2014. gada 11. septembrī izsludinātā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) daudzgadu darbības programmu finansiālās palīdzības sniegšanai transporta nozarē.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. decembrī iesniedza Tribunal administratif de Lille (Francija) – Adil Hassan/Préfet du Pas-de-Calais

(Lieta C-647/16)

(2017/C 070/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Lille

Pamatlietas puses

Prasītājs: Adil Hassan

Atbildētājs: Préfet du Pas-de-Calais

Prejudiciālais jautājums

Vai Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013 (1) 26. pantam ir pretrunā tas, ka tās dalībvalsts – kura citai dalībvalstij, kuru tā uzskata par atbildīgo dalībvalsti, piemērojot regulā paredzētos kritērijus, ir iesniegusi pieprasījumu par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kurš ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgs lēmums, vai citas regulas 18. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā paredzētās personas uzņemšanu vai atkārtotu uzņemšanu – kompetentās iestādes pieņem lēmumu par pārsūtīšanu un to paziņo ieinteresētajai personai pirms pieprasījumu saņēmusī valsts ir devusi piekrišanu šādai uzņemšanai vai atkārtotais uzņemšanai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 31. lpp.).

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/11

Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-668/16)

(2017/C 070/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Hermes, A. C. Becker, D. Kukovec)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Vācijas Federatīvā Republika neesot ievērojusi Direktīvā 2006/40/EK (1) (Gaisa kondicionēšanas sistēmu direktīva) un Direktīvā 2007/46/EK (2) (Pamatdirektīva) paredzētos pienākumus, jo:

—	tā neesot veikusi vajadzīgos pasākumus, lai no jauna nodrošinātu transportlīdzekļu tipu 246, 176 un 117 atbilstību to apstiprinātajiem tipiem (Pamatdirektīvas 12. un 30. pants);

—	tā neesot veikusi pasākumus, kas vajadzīgi sankciju īstenošanai (Pamatdirektīvas 46. pants kopsakarā ar 5. un 18. pantu), un

—

2013. gada 17. maijā tā esot apmierinājusi Daimler AG pieteikumu par esošā transportlīdzekļa tipa 245G paplašināšanu, iekļaujot transportlīdzekļus, kuriem jau iepriekš bija piešķirts cits tipa apstiprinājums un kuriem ir piemērojami jaunie Gaisa kondicionēšanas sistēmu direktīvas nosacījumi, un tādējādi ir apgājusi Gaisa kondicionēšanas sistēmu direktīvu.

Piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Pamatdirektīvas 12. pantu un X pielikumu dalībvalstīm esot pienākums noviržu no atbilstības gadījumā veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotie transportlīdzekļi atbilst apstiprinātajam tipam. Tāpat saskaņā ar Pamatdirektīvas 30. pantu gadījumā, ja jauni transportlīdzekļi atšķiras no apstiprinātā tipa, esot jāveic vajadzīgie pasākumi atbilstības atjaunošanai. Daimler AG veiktā ražošana un izgatavotie jaunie transportlīdzekļi esot atšķīrušies no apstiprinātā tipa saistībā ar noteikta dzesēšanas līdzekļa izmantošanu. Vācijas iestādes pretēji Pamatdirektīvas 12. un 30. pantam neesot veikušas pasākumus, kuri vajadzīgi atbilstības atjaunošanai.

Turklāt Vācijas iestādes esot pārkāpušas Pamatdirektīvas 46. pantu, jo tās neesot piemērojušas sankcijas par Daimler AG izdarītajiem Pamatdirektīvas 5. panta 1. punkta un 18. panta pārkāpumiem.

Visbeidzot, Vācijas iestādes, paplašinot vecāku transportlīdzekļa tipu, lai iekļautu tajā iepriekš minētos transportlīdzekļu tipus, esot nepieļaujamā veidā apgājušas Gaisa kondicionēšanas sistēmu direktīvu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/40/EK par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 12. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 1. lpp.).

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 30. decembrī iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – BEI ApS/Skatteministeriet

(Lieta C-682/16)

(2017/C 070/19)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: BEI ApS

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/49/EK (1) 1. panta 1. punkts, to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas 1. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts rezidente uzņēmējsabiedrība, uz kuru attiecas šīs direktīvas 3. pants un kura tādos apstākļos kā šajā lietā saņem procentus no meitasuzņēmuma citā dalībvalstī, ir šo procentu “īpašuma beneficiārs” Direktīvas 2003/49/EK izpratnē?

1.1.	Vai jēdziens “īpašuma beneficiārs” Direktīvas 2003/49/EK 1. panta 1. punktā, to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas 1. panta 4. punktu, ir jāinterpretē saskaņā ar atbilstīgo jēdzienu ESAO 1977. gada Paraugkonvencijas par nodokļiem 11. pantā?

1.2.

Ja uz 1.1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai šis jēdziens ir jāinterpretē, ņemot vērā tikai komentāru par 1977. gada Paraugkonvencijas par nodokļiem 11. pantu (8. punkts), vai arī šajā interpretācijā var ņemt vērā turpmākos komentārus, tostarp 2003. gadā veiktos papildinājumus par “starpnieksabiedrībām” (8.1. punkts, tagad 10.1. punkts) un 2014. gadā veiktos papildinājumus par “līgumsaistībām vai juridiskām saistībām” (10.2. punkts)?

1.3.

Ja 2003. gada komentārus var ņemt vērā interpretācijā, – vai nosacījums, lai pieņemtu, ka uzņēmējsabiedrība nav “īpašuma beneficiārs” Direktīvas 2003/49/EK izpratnē, ir apstāklis, ka faktiski ir bijusi līdzekļu novirzīšana tām personām, ko valsts, kuras rezidents ir procentu maksātājs, uzskata par attiecīgo procentu “īpašuma beneficiāriem”, un, ja tā ir, tad vai papildu nosacījums ir tāds, ka faktiskā nodošana notiek brīdī, kas laika ziņā ir tuvu procentu maksājumam, un/vai notiek kā procentu maksājums?

1.3.1.

Kāda nozīme šajā ziņā ir tam, ka pašu kapitāls tiek izmantots aizdevumam, ka attiecīgie procenti tiek iegrāmatoti pamatsummā (“kapitalizēti”), ka procentu saņēmējs ir samaksājis nodokli par saņemtajiem procentiem valstij, kurā procentu maksātājs ir rezidents, ka procentu saņēmējs pēc tam ir veicis pārvedumu uzņēmējsabiedrību grupas ietvaros savam mātesuzņēmumam, kas ir tās pašas valsts rezidents, nolūkā koriģēt peļņu nodokļu vajadzībām saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem, ka attiecīgie procenti pēc tam tiek pārvērsti aizņēmējas uzņēmējsabiedrības kapitālā, ka procentu saņēmējam ir bijušas līgumiskas vai juridiskas saistības nodot procentus citai personai?

1.4.

Izvērtējot jautājumu par to, vai procentu saņēmējs ir jāuzskata par “īpašuma beneficiāru” Direktīvas izpratnē, kāda nozīme ir tam, ka iesniedzējtiesa pēc lietas faktisko apstākļu izvērtēšanas secina, ka saņēmējam, kuram nebija līgumisku vai likumisku saistību saņemtos procentus nodot citai personai, nav bijušas “pilnīgas” tiesības “izmantot un lietot” procentus, kā minēts 2014. gada komentāros par 1977. gada Paraugkonvenciju par nodokļiem?

Vai priekšnoteikums tam, lai dalībvalsts atsauktos uz Direktīvas 5. panta 1. punktu par valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu vai Direktīvas 5. panta 2. punktu, ir fakts, ka attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi konkrētu valsts noteikumu, ar kuru tiek īstenots Direktīvas 5. pants, vai ka valsts tiesību aktos ir ietverti vispārēji noteikumi vai principi par krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kurus var interpretēt saskaņā ar 5. pantu?

2.1.

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka ierobežots nodokļu maksāšanas pienākums par procentu ienākumiem neietver “procentus, kas netiek aplikti ar nodokļiem [..] saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs”, var uzskatīt par šīs direktīvas 5. pantā minēto īpašu valsts noteikumu?

Vai noteikums konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas ir noslēgta starp divām dalībvalstīm un sagatavota atbilstoši ESAO Paraugkonvencijai par nodokļiem, saskaņā ar kuru procentu aplikšana ar nodokļiem ir atkarīga no tā, vai procentu saņēmējs ir uzskatāms par procentu īpašuma beneficiāru, ir līguma noteikums pret ļaunprātīgu izmantošanu, uz kuru attiecas šīs direktīvas 5. pants?

Vai dalībvalstij, kura nevēlas atzīt, ka uzņēmējsabiedrība citā dalībvalstī ir procentu īpašuma beneficiārs, un apgalvo, ka uzņēmējsabiedrība citā dalībvalstī ir tā saucamā mākslīgā starpnieksabiedrība, saskaņā ar Direktīvu 2003/49/EK vai EK līguma 10. pantu ir pienākums paziņot, ko dalībvalsts šajā gadījumā uzskata par īpašuma beneficiāru?

(1) Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV 2003, L 157, 49. lpp.).

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/15

Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Rath/EUIPO – Portela & Ca. (“Diacor”)

(Lieta T-258/08) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Diacor” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Diacol PORTUGAL” - Agrākās preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts) - Pierādījumi, kas ir izteikti nevis procesa valodā, bet citā valodā - Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 4. punkts (tagad – Regulas Nr. 2868/95, kurā ir tikuši izdarīti grozījumi, 22. noteikuma 6. punkts) - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2017/C 070/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Matthias Rath (Cap, Dienvidāfrika) (pārstāvji – U. Vogt, C. Kleiner un S. Ziegler, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Portela & Ca., SA (São Mamede do Coronado, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2008. gada 30. aprīļa lēmumu lietā R 1630/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Portela & Ca. un Rath k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Matthias Rath atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/15

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – ANKO/Komisija

(Lieta T-768/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) - “Pocemon” projekts - Pieļaujamās izmaksas - Pretprasība - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Nokavējuma procenti)

(2017/C 070/21)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis – V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas komisija (pārstāvji – R. Lyal un P. Arenas, pārstāvji, kuriem palīdz O. Lytra, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 272. pantu un kuras mērķis ir atzīt par nepamatotu Komisijas prasību par tās summas atmaksu, kas izmaksāta prasītājai, izpildot līgumu Nr. 216088 projekta “Point Of CarE MONitoring and Diagnostics for Autoimmune Diseases” finansēšanai, kas noslēgts Eiropas Kopienas septītās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) ietvaros, un, otrkārt, pretprasība piespriest prasītājai atmaksāt summu, kas ir tikusi nepamatoti izmaksāta, izpildot šo līgumu

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias celto prasību;

2)	piespriest ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias samaksāt Eiropas Komisijai summu EUR 377 733,93 apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no 2014. gada 3. maija līdz pilnīgai minētās summas samaksai, ar likmi 3,75 % apmērā;

3)	ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/16

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – ANKO/Komisija

(Lieta T-771/14) (1)

(Šķīrējklauzula - Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2002. līdz 2006. gads) - “Doc@Hand” projekts - Pieļaujamās izmaksas - Pretprasība - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Nokavējuma procenti)

(2017/C 070/22)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – V. Christianos un S. Paliou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal un P. Arenas, pārstāvji, kuriem palīdz O. Lytra, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 272. pantu un kuras mērķis ir atzīt par nepamatotu Komisijas prasību par tās summas atmaksu, kas izmaksāta prasītājai, izpildot līgumu Nr. 508015 projekta “Knowledge Sharing and Decision Support for Healthcare Professionals” finansēšanai, kas noslēgts Eiropas Kopienas sestās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2002. līdz 2006. gads) ietvaros, un, otrkārt, pretprasība piespriest prasītājai atmaksāt summu, kas ir tikusi nepamatoti izmaksāta, izpildot šo līgumu

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias celto prasību;

2)	piespriest ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias samaksāt Eiropas Komisijai summu EUR 296 149,77 apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no 2014. gada 3. maija līdz pilnīgai minētās summas samaksai, ar likmi 3,75 % apmērā;

3)	ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 23.2.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/17

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató/EUIPO – Hollandimpex Kereskedelmi és Szolgáltató (“Choco Love”)

(Lieta T-325/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Choco Love” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “CHOCOLATE”, “CSOKICSŐ” un “Chocolate Brown” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 070/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis – Á. László, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – I. Moisescu un A. Schifko)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hollandimpex Kereskedelmi és Szolgáltató Kft. (Budapešta, Ungārija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 26. marta lēmumu lietā R 1369/2014-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató un Hollandimpex Kereskedelmi és Szolgáltató

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató Kft. pati sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/17

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. janvāra spriedums – LP/Eiropols

(Lieta T-719/15 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Darba līgums uz noteiktu laiku - Lēmums par nepagarināšanu - Netiešs lēmums par noraidīšanu - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Pienākums norādīt pamatojumu - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses)

(2017/C 070/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: LP (pārstāvis – M. Velardo, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Policijas birojs (Eiropols) (pārstāvji – D. Neumann un C. Falmagne, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas rīkojumu lietā [konfidenciāli] (2) ar mērķi atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	LP sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Policijas biroja (Eiropols) tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

(2) Aizklāta konfidenciāla informācija.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/18

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. janvāra spriedums – Justice & Environment/Komisija

(Lieta T-727/15) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti par procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, ko Komisija uzsākusi pret Čehijas Republiku - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību aizsardzību - Vispārēja prezumpcija - Sevišķas sabiedrības intereses - Orhūsas konvencija - Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija)

(2017/C 070/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Association Justice & Environment, z.s. (Brno, Čehijas Republika) (pārstāvis – S. Podskalská, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Pignataro-Nolin, F. Clotuche-Duvieusart un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 19. augusta sākotnējo lēmumu un Komisijas 2015. gada 15. oktobra apstiprinošo lēmumu, ar ko prasītājai atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kas iekļauti lietā par pārkāpumu 2008/2186 pret Čehijas Republiku, un par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV 2008, L 152, 1. lpp.) piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Association Justice & Environment, z.s., atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 59, 15.2.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Nausicaa Anadyomène un Banque d’escompte/ECB

(Lieta T-749/15) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Ekonomikas un monetārā politika - ECB - Valstu centrālās bankas - Grieķijas valsts parāda restrukturizācija - Vērtspapīru iegādes programma - Nolīgums par vērtspapīru apmaiņu tikai Eurosistēmas centrālo banku labā - Privātā sektora iesaiste - Kolektīvās rīcības klauzulas - Papildu nodrošinājums, īstenojot vērtspapīru atpirkšanas programmu, ar kuru paredzēts stiprināt vērtspapīru spēju būt par nodrošinājumu - Privātie kreditori - Komercbankas - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Tiesiskā paļāvība - Vienlīdzīga attieksme)

(2017/C 070/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Nausicaa Anadyomène SAS (Parīze, Francija) un Banque d’escompte (Parīze) (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Tymen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – O. Heinz, G. Varhelyi un F. von Lindeiner, pārstāvji, kuriem palīdz H.-G. Kamann, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura celta uz LESD 268. panta pamata un kurā lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājām esot nodarīts, pieņemot ECB 2012. gada 5. marta Lēmuma 2012/153/ES par Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību Grieķijas Republikas parāda apmaiņas priekšlikuma kontekstā (ECB/2012/3) (OV 2012, L 77, p. 19), kā arī ar citiem ECB pasākumiem, kuri saistīti ar Grieķijas valsts parāda restrukturizāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nausicaa Anadyomène SAS un Banque d’escompte atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 68, 22.2.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Solenis Technologies/EUIPO (“STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.”)

(Lieta T-96/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts)

(2017/C 070/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Solenis Technologies LP (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – A. Sanz Cerralbo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – M. Fischer un A. Kusturovic)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 3. decembra lēmumu lietā R 613/2015-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Solenis Technologies LP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 156, 2.5.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik/EUIPO – Viña y Bodega Botalcura (“LITU”)

(Lieta T-187/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LITU” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 070/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik GmbH & Co. KG (Erdinga, Vācija) (pārstāvis – P. Koch Moreno, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Viña y Bodega Botalcura SA (Las Condes, Čīle)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 9. februāra lēmumu lietā R 719/2015-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik un Viña y Bodega Botalcura

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 4.7.2016.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 12. janvāra rīkojums – ACDA u.c./Komisija

(Lieta T-242/15) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Koncesiju ilguma pagarinājums - Plāns autoceļu uzlabošanai Francijas teritorijā - Lēmums neizvirzīt iebildumus - Asociācija - Individuāla skāruma neesamība - Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Nepieņemamība)

(2017/C 070/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Automobile club des avocats (ACDA) (Parīze, Francija), Organisation des transporteurs routiers européens (OTRE) (Bordo, Francija), Fédération française des motards en colère (FFMC) (Parīze), Fédération française de motocyclisme (Parīze), Union nationale des automobile clubs (Parīze) (pārstāvis – M. Lesage, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un R. Sauer)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2014. gada 28. oktobra lēmumu C(2014) 7850, galīgā redakcija, par valsts atbalstu SA.2014/N 38271 – Francija – Plāns autoceļu uzlabošanai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	nav jālemj par Francijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā;

Automobile club des avocats (ACDA), Organisation des transporteurs routiers européens (OTRE), Fédération française des motards en colère (FFMC), Fédération française de motocyclisme un Union nationale des automobile clubs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus;

4)	Francijas Republika pati sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

(1) OV C 236, 20.7.2015.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/21

Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – MS/Komisija

(Lieta T-435/16)

(2017/C 070/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: MS (Castries, Francija) (pārstāves – L. Levi un M. Vandenbussche, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to

—	atcelt Komisijas 2016. gada 16. jūnijā pieņemto lēmumu, ar kuru atteikta prasītāja personas datu izpaušana;

—	atlīdzināt no Eiropas Komisijas nepareizās rīcības izrietošo nemateriālo kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono EUR 20 000 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.), konkrēti, tās 8., 13. un 20. panta pārkāpumu. Prasītājs arī atsaucas uz to, ka esot pārkāptas gan pamattiesības uz piekļuvi personas datiem, gan tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī esot izdarīts tiesību uz aizstāvību principa, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums. Turklāt apstrīdētā lēmuma pamatojums esot nepienācīgs un nedibināts. Katra šī pretlikumība ir uzskatāma par pārkāpumu, kura rezultātā prasītājam ir nodarīts reāls un droši zināms kaitējums.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/22

Prasība, kas celta 2016. gada 14. septembrī – PJ/EUIPO – Erdmann & Rossi (“Erdmann & Rossi”)

(Lieta T-664/16)

(2017/C 070/31)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PJ (pārstāvis – B. Schürmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Erdmann & Rossi GmbH (Berlīne, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Erdmann & Rossi” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 310 481

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 18. jūlija lēmums lietā R 1670/2015-4

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību, kā arī spēkā neesamības atzīšanas procesā Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 52., 56., 63., 75. un 76. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 50., 55. un 94. noteikuma pārkāpums;

—	Regulas Nr. 216/96 12. panta pārkāpums;

—	Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pārkāpums;

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. panta pārkāpums.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/23

Prasība, kas celta 2016. gada 28. decembrī – Collins/Parlaments

(Lieta T-919/16)

(2017/C 070/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jane Maria Collins (Hotham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – I. Anderson, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra lēmumu neaizstāvēt prasītājas imunitāti un privilēģijas;

—	lemt par prasītājas lūgumu Parlamentam aizstāvēt viņas imunitāti un privilēģijas saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

—	atlīdzināt prasītājai ar šo lēmumu nodarīto nemantisko kaitējumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pārkāpums, kas izriet no tā, ka Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja un Eiropas Parlaments neesot iepazinušies ar prasītājas sniegtajiem pierādījumiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta pārkāpums, kas izriet no tā, ka Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja un Eiropas Parlaments neesot pienācīgi izskaidrojuši lēmuma neaizstāvēt prasītājas imunitāti saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu iemeslus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 11. panta pārkāpums, kas izriet no tā, ka Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja un Eiropas Parlaments neesot veikuši objektīvu uzklausīšanu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja un Eiropas Parlaments ir pieļāvuši rupju kļūdu tiesību piemērošanā.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/24

Prasība, kas celta 2017. gada 5. janvārī – RI/Padome

(Lieta T-9/17)

(2017/C 070/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RI (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes iecēlējinstitūcijas 2016. gada 8. februāra lēmumu, kurā atteikts atzīt, ka prasītājas invaliditātes izraisītājs Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 78. panta piektās daļas izpratnē ir arodslimība;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes invaliditātes komisija un iecēlējinstitūcija esot pieļāvušas acīmredzamu kļūda vērtējumā un neizprotot arodslimības jēdzienu. Konkrēti, prasītāja apstrīd minētās komisijas secinājumus, kuros teikts, ka:

—	karpālā kanāla sindroms nevarot tikt atzīts par arodslimību;

—	prasītājas darbnespējas pamatā esot nevis karpālā kanāla sindroms, bet gan vienīgi algoneirodistrofijas sindroms, kas attīstījies pēc viņas kreisās rokas ķirurģiskās operēšanas;

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīs pamatojuma norādīšanas pienākums, jo invaliditātes komisija neesot juridiski pietiekami paskaidrojusi iemeslus, kādēļ tā atkāpusies no agrākajiem medicīniskajiem slēdzieniem, kuros ir skaidri apliecināts, ka prasītāja sirgst ar arodslimību, kas aprakstīta kā “karpālā kanāla sindroms ar algoneirodistrofijas komplikācijām”.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/24

Prasība, kas celta 2017. gada 11. janvārī – Constantinescu/Parlaments

(Lieta T-17/17)

(2017/C 070/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Radu Constantinescu (Kreuzweiler, Vācija) (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Blot, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to

—	atcelt Infrastruktūras un apgādes biroja – Luksemburga 2016. gada 27. maija lēmumu par prasītāja bērna reģistrēšanu Bertrange Mamer dienas aprūpes centrā un līdz ar to atteikumu viņu uzņemt Kirchberg dienas aprūpes centrā;

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. oktobra lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja 2016. gada 6. jūnija sūdzība par iepriekš minēto lēmumu;

—	piespriest atlīdzību par materiālo un morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. panta un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpums, nediskriminācijas principa pārkāpums un noteikumu par pierādīšanas pienākumu pārkāpums. Šajā ziņā prasītājs pārmet atbildētājam, ka tas noteicis izņēmumus citām ģimenēm, bet viņa ģimenei šādu izņēmumu ir atteicis, lai gan šāda atšķirīga attieksme neesot tikusi pamatota ar objektīviem apstākļiem.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, labas pārvaldības principa un rūpības pienākuma pārkāpums, kā arī Hartas 41. panta pārkāpums, kas esot pieļauti apstrīdētajā lēmumā.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/25

Prasība, kas celta 2017. gada 13. janvārī – Čehijas Republika/Komisija

(Lieta T-18/17)

(2017/C 070/35)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek un J. Vláčil)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2016. gada 20. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1867, ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpējo atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa; un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punkts un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 27. panta 3. punkts un 4. punkts. Pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot iejaukusies Čehijas Republikas valsts noteikumos par alkohola pilnīgu denaturēšanu, kaut arī Čehijas Republika Komisijai neesot nosūtījusi paziņojumu atbilstoši Direktīvas 92/83 27. panta 3. punktam, un Komisija savukārt esot atkārtoti paziņojusi, ka tā nepiekrīt šādai pieejai. Taču Direktīvas 92/83 27. panta 4. punktā neesot atļauts iejaukties dalībvalsts noteikumos, kuri attiecas uz pilnīgu alkohola denaturēšanu, bez šīs dalībvalsts paziņojuma.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jo eirodenaturants 1:1:1 neatbilstot šīs tiesību normas nosacījumiem, tāpēc ka tas nesniedzot pietiekamas garantijas attiecībā uz krāpšanas apkarošanu nodokļu jomā. Eirodenaturants 1:1:1 esot ļoti vājš denaturēšanas maisījums, un alkohols, kas, izmantojot šo maisījumu, ir pilnībā denaturēts, varot tikt ļaunprātīgi izmantots alkoholisko dzērienu ražošanai.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/26

Prasība, kas celta 2017. gada 14. janvārī – Fastweb/Komisija

(Lieta T-19/17)

(2017/C 070/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fastweb SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – M. Merola, L. Armati, A. Guarino un E. Cerchi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Fastweb S.p.A. lūdz atcelt 2016. gada 1. septembra lēmumu, ar ko Eiropas Komisija atļāva koncentrāciju lietā M.7758 Hutchinson 3 Italia/Wind/JV saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 8. panta 2. punktu, par saderīgu ar iekšējo tirgu atzīstot darījumu, ar kuru Hutchinson Europe Telecommunications (HET) un Vimpel/Com Luxembourg Holdings (VIP) ieguva kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu (joint venture jeb JV), uzticot JV veikt attiecīgas darbības telekomunikāciju nozarē Itālijā, darījuma saderībai piemērojot nosacījumus un pienākumus, kas ir izvirzīti jauna tīkla operatora (MNO) ienākšanai iekšējā tirgū.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, labas pārvaldības un pārskatāmības principi un minētās regulas 8. pants.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisijas izmeklēšanā ir pieļautas smagas un acīmredzamas kļūdas, it īpaši procesuālas kļūdas, proti: A) nepilnības, kas pieļautas pirms galīgo saistību iesniegšanas un kas izpaudušās kā pārskatāmas un nediskriminējošas procedūras, kura, pastāvot dažādiem nopietniem pasākumu kopumā ieinteresētiem kandidātiem, varētu nodrošināt vislabākā kandidāta izvēli, neesamība un tā sauktā “fix-it-first” preventīvā pasākuma, kas tika piedāvāts pārāk novēlotā procedūras posmā, kļūdaina pieņemšana; un B) nepilnības izmeklēšanā, kas pieļautas pēc galīgo saistību iesniegšanas, it īpaši dažu šo saistību aspektu neizvērtēšana (piemēram, attiecībā uz viesabonēšanas līgumu) un atbilstošas padziļinātas pārbaudes neveikšana attiecībā uz potenciālā ieguvēja piemērotību, proti, nepilnības, kuras ir vēl acīmredzamākas market test neesamības dēļ.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nepilnības Komisijas izmeklēšanā, jauna MNO ienākšanu tirgū pašu par sevi atzīstot par pietiekamu, lai novērstu koncentrācijas horizontālo iedarbību, neņemot vērā faktorus, kas noteica H3G – sabiedrības, kas pilnībā pieder Hutchinson, ar kuras starpniecību tā darbojas,– veiksmīgu ienākšanu tirgū.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija nav papūlējusies pārbaudīt, vai jaunajam MNO (vai nu mazumtirdzniecības tirgū, vai wholesale [vairumtirdzniecības] tirgū) ir operatīvā spēja, ekonomiskie apstākļi un stimuli, kas kopumā ir līdzvērtīgi vismaz tiem, kādi bija H3G, kas pirmajos gados darbojās strauji augošā tirgū. Turklāt Komisijai esot bijis jāņem vērā tarifa, kas bija piemērojams H3G un kas tam sniedza būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem MNO, asimetrijas ietekme uz konkurences attīstību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda saistību paketes vērtējumā.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka salīdzinājums ar H3G pieejamām frekvencēm pirms apvienošanās pats par sevi rada būtiskas šaubas par paredzētā pieejamā spektra pietiekamību. Turklāt Komisija paļāvās uz nedrošiem notikumiem nākotnē, piemēram, jaunā MNO dalību iepirkumos nākotnē, neņemot vērā augstās izmaksas, kas ir saistītas ar nodoto frekvenču nenovēršamu atjaunošanu un pārziņas maiņu (refarming). Komisija piekrita neatbilstoša atrašanās vietu skaita nodošanai, paļaujoties uz nedrošiem līgumiem ar Tower Companies. Visbeidzot pārejas līgums, kas noslēgts ar paziņojošām pusēm, kura struktūra ir pamatota ar jaudu, lielā mērā samazina stimulu veikt ieguldījumus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pastāv trūkumi pārbaudē, ciktāl koncentrācijas un saistību analīze tika pamatota ar kļūdainu pieņēmumu, ka cena ir vienīgais būtiskais konkurences faktors attiecīgajā tirgū.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija nav ņēmusi vērā, ka tīkla kvalitātei un pārklājumam ir līdzīga nozīme, un ka tai nevajadzēja aprobežoties ar neobjektīvas lietotāju grupas, kas pieder zema budžeta klientu kategorijai, izvēles statisku analīzi. Turklāt tā nav ņēmusi vērā konverģences iespējamo nozīmi nākotnē, kas ir būtiska jaunpienācējam, kuram ir vajadzīgi papildu līdzekļi salīdzinājumā ar jau pastāvošu operatoru (kāds bija H3G). Tāda ieguvēja izvēle, kas ir spējīgs apmierināt koncentrētu pieprasījumu, būtu nodrošinājusi lielāku saistību efektivitāti un ilgtspējību laikā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini novērtēta saistību piemērotība, lai novērstu raizes par koordinētu ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, lai varētu rīkoties patiesi agresīvā veidā un “izjauktu” slepenas vienošanās līdzsvaru, jaunpienācējam faktiski būtu jāspēj rīkoties neatkarīgi no citiem MNO. Tomēr formula, kas tika izvelēta līdzekļu nodošanai (viesabonēšanas līgumi un valsts MOCN (multi-operator core network)) izraisa ciešu atkarību jaunā MNO un JV starpā ilgā laika posmā. Lēmumā turklāt ir pieļauta kļūda, neveicot atbilstošu izmeklēšanu saistībā ar viesabonēšanas/valsts MOCN līgumu saderību ar LESD 101. pantu.

Sestais pamats attiecas uz saistību nepiemērotību risināt ar konkurenci saistītas problēmas vairumtirdzniecības piekļuves tirgū.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija it īpaši ir pieļāvusi kļūdu, izveidojot hipotētisku scenāriju un nepieprasot veikt nekādus konkrētus pasākumus, un pamatojoties tikai uz pieņēmumu, ka Iliad izrādīs iniciatīvu piedāvāt šādus pakalpojumus, neraugoties uz pasākumu neesamību šajā ziņā un šī operatora pieredzi Francijā. Tieši pretēji, saistības mudināja jauno MNO pievērst uzmanību un iegūt tieši un tikai MVNO (mobile virtual network operator) klientus.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 139/2004 8. panta 2. punkts un labas pārvaldības princips.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija pieņēma Iliad kā piemērotu ieguvēju, neņemot vērā riskus to saistību efektivitātei, kas ir raksturīgas kāda operatora, kuram piemīt konkrētas īpašības, ienākšanai tirgū, un saistībās neparedzot atbilstošas garantijas, it īpaši attiecībā uz tīkla kvalitāti/pārklājumu.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/28

Prasība, kas celta 2017. gada 18. janvārī – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-26/17)

(2017/C 070/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvillers, Francija) (pārstāvis – J.-P. Le Moigne, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmumu atcelt prasītāja deputāta imunitāti un apstiprināt [X] k-ga ziņojumu Nr. A8-3019/2016;

—	piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt J.–F. Jalkh naudas summu EUR 8 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt J.–F. Jalkh naudas summu EUR 5 000 apmērā, atmaksājot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis ievērots Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pants. Prasītājs uzskata, ka Parlaments ir nepareizi piemērojis noteikumus attiecībā uz Francijas parlamenta deputātu imunitāti un ir apzināti sajaucis 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka bija jāpiemēro Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pants. Front national tīmekļa vietnē publiskotās J.-M. Le Pen uzstāšanās laikā paustie izteikumi un viedokļi esot saistīti ar J.-M. Le Pen un prasītāja politisko darbību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis ievērots pats deputāta imunitātes koncepts. Prasītājs uzskata, ka Parlaments izliekas nezinām, ka deputāta imunitāte demokrātijā sniedz divkāršu imunitāti pret tiesvedību: atbrīvojumu no atbildības un neaizskaramību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas pastāvīgā prakse šādās jomās:

—	vārda brīvība,

—	fumus persecutionis.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav tikusi ievērota tiesiskā noteiktība Kopienu tiesību jomā un ir tikusi aizskarta tiesiskā paļāvība.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi aizskarta deputāta neatkarība.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas Eiropas Parlamenta Reglamenta normas par procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu (minētā reglamenta 3. panta 4. punkta jaunajā redakcijā otrā daļa). Kā norāda prasītājs, lai gan par viņam inkriminēto nodarījumu Francijas likumā ir paredzēts papildu sods – aizliegums kandidēt vēlēšanās, kas izraisa deputāta mandāta atņemšanu, Francijas valdība par to nav ziņojusi Parlamenta priekšsēdētājam, lai gan saskaņā ar procedūru tas ir prasīts, un neviena kompetentā Parlamenta struktūrvienība (priekšsēdētājs, Juridiskā komiteja, asambleja) viņam nav likusi par to atskaitīties. Ar šīs būtiskās formas prasības neizpildi pietiekot, lai padarītu ziņojumu un apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošiem.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību. Pēdējais minētais neesot ticis uzaicināts piedalīties Parlamenta plenārsēdē, kad tika balsots par pieteikumu par viņa imunitātes atcelšanu. Tādējādi viņa rīcībā esot bijušas tikai 10 minūtes, lai izklāstītu savus aizstāvības pamatus par divu lietu materiāliem attiecībā uz viņu Juridiskajā komitejā pēc tās darba laika beigām, ap plkst. 18.00.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka procesam un pieteikumam par imunitātes atcelšanu neesot vispār nekāda pamata. Sākotnējai sūdzībai un Francijas prokuratūras uzsāktajam procesam pret prasītāju neesot pamata. Kā uzskata prasītājs, Parlamenta pieņemtais ziņojums šajā ziņā esot divkārši melīgs. Tas, ka pret prasītāju tiek veikts kriminālprocess, lai gan viņš pats pārtrauca apgalvoto pārkāpumu, kura izdarītājs viņš nebija, un, ka ir ticis nolemts atcelt viņa deputāta imunitāti, acīmredzami neesot saistīts ar taisnīgumu, bet gan vēlmi viņu un viņa kustību aptraipīt, tiem kaitēt un īstenot to vajāšanu.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/29

Prasība, kas celta 2017. gada 18. janvārī – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-27/17)

(2017/C 070/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvillers, Francija) (pārstāvis – J.-P. Le Moigne, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 22. novembra lēmumu atcelt prasītāja deputāta imunitāti un apstiprināt [X] k-ga ziņojumu Nr. A8-3018/2016;

—	piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt J.–F. Jalkh naudas summu EUR 8 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt J.–F. Jalkh naudas summu EUR 5 000 apmērā, atmaksājot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza deviņus pamatus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka bija jāpiemēro Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pants. Kā norāda prasītājs, Francijas tiesu iestādes viņam pārmet izteikumus, kuru autors viņš nav, un par kuriem minētās iestādes nenoliedz, ka tie ir tikuši pausti saistībā ar viņa politisko darbību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis ievērots pats deputāta imunitātes koncepts. Prasītājs uzskata, ka Parlaments izliekas nezinām, ka deputāta imunitāte demokrātijā sniedz divkāršu imunitāti pret tiesvedību: atbrīvojumu no atbildības un neaizskaramību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas pastāvīgā prakse šādās jomās:

—	vārda brīvība,

—	fumus persecutionis.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav tikusi ievērota tiesiskā noteiktība Kopienu tiesību jomā un ir tikusi aizskarta tiesiskā paļāvība.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi aizskarta deputāta neatkarība.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka procesam un pieteikumam par imunitātes atcelšanu neesot vispār nekāda pamata, jo:

—

vispirms – prasītājs neesot ne Front national (turpmāk tekstā – “FN”) un tās federāciju drukāto izdevumu atbildīgais sekretārs, ne FN federāciju interneta publikāciju atbildīgais sekretārs, ne līdz ar to arī 66. departamenta (Austrumpireneji) FN federāciju publikāciju atbildīgais sekretārs, tādējādi Parlamenta pieņemtais ziņojums šajā ziņā esot divkārši melīgs;

—	turpinājumā – viņš neesot strīdīgās brošūras autors, bet tās autori esot zināmi, taču pret viņiem process neesot ticis veikts, kamēr prasītājam esot tikusi atņemta imunitāte;

—	turklāt uzsākt pret ievēlētajiem pārstāvjiem procesu, aizbildinoties ar to, ka viņi savā programmā pieprasa izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, esot ārkārtīgi bīstama antidemokrātiska novirze, jo sevišķi nopietni apdraudot uzskatu brīvību.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/30

Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – Weber Stephen Products/EUIPO (“iGrill”)

(Lieta T-35/17)

(2017/C 070/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Weber Stephen Products LLC (Palatine, Illinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – R. Niebel un A. Jauch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “iGrill” starptautiska reģistrācija Nr. 1 258 162, ko attiecina uz Eiropas Savienību

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 4. novembra lēmums lietā R 538/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/31

Prasība, kas celta 2017. gada 23. janvārī – Forest Pharma/EUIPO – Ipsen Pharma (“COLINEB”)

(Lieta T-36/17)

(2017/C 070/40)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Forest Pharma BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvis – T. Holman, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Ipsen Pharma SAS (Boulogne Billancourt, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “COLINEB” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 191 671

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 13. oktobra lēmums lietā R 500/2016-5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

6.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/32

Labojums Oficiālā Vēstneša paziņojumā par lietu C-561/16

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 22, 2017. gada 23. janvāris )

(2017/C 070/42)

OV paziņojums par lietu C-561/16 Saras Energía ir izteicams šādā redakcijā:

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Saras Energía S.A.

Atbildētāja: Administración del Estado

Trešās personas: Endesa S.A., Endesa Energía S.A., Endesa Energía XXI S.L.U., Viesgo Infraestructuras Energéticas S.L., Hidroeléctrica del Cantábrico S.A.U., Nexus Energía S.A., Nexus Renovables S.L.U., Engie España S.L., Villar Mir Energía S.L., Energya VM Gestión de Energía y Estaciones de Servicio de Guipúzcoa S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 2012/27/ES (1) 7. panta 1. un 9. punktu ir saderīgs dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikta valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, kuras primāro īstenošanu veido ikgadējs finansiāls ieguldījums Valsts energoefektivitātes fondā, kas izveidots saskaņā ar minētās direktīvas 20. panta 4. punktā noteikto?

2)	Vai ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punktu un 20. panta 6. punktu ir saderīgs dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta iespēja izpildīt enerģijas ietaupījuma pienākumu, pierādot panākto ietaupījumu kā alternatīvu finanšu ieguldījuma veikšanai Valsts energoefektivitātes fondā?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu un 20. panta 6. punktu ir saderīgs šo enerģijas ietaupījuma pienākuma izpildes alternatīvo iespēju paredzošs noteikums, ja tā faktiskā pastāvēšana ir atkarīga no tā, vai valdība to pēc sava ieskata īsteno ar normatīvo regulējumu?

Vai šajā ziņā tāds regulējums ir saderīgs, ja minēto alternatīvo iespēju valdība šādi neīsteno?

Vai ar minētās direktīvas 7. panta 1. un 4. punktu ir saderīga tāda valsts shēma, kas par enerģijas ietaupījuma pienākuma subjektiem nosaka tikai gāzes un elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmumus un naftas produktu un sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotājus, bet ne gāzes un elektroenerģijas izplatītājus un naftas produktu un sašķidrinātās naftas gāzes mazumtirgotājus?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar minētajiem 7. panta punktiem ir saderīga gāzes un elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmumu un naftas produktu un sašķidrinātās naftas gāzes vairumtirgotāju noteikšana par šā pienākuma subjektiem, nenorādot iemeslus, kādēļ šo subjektu lokā netiek iekļauti gāzes un elektroenerģijas izplatītāji un naftas produktu un sašķidrinātās naftas gāzes mazumtirgotāji?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 70

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 6. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 70/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 70/02	Lieta C-189/15: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico (IRCCS) – Fondazione Santa Lucia/Cassa conguaglio per il settore elettrico u.c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2003/96/EK — Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai — Nodokļu samazināšana — Materiālā piemērojamība — Elektroenerģijas sistēmas vispārīgo izmaksu segšanai veicamo maksājumu atvieglojumi — 17. pants — Energoietilpīgi uzņēmumi — Atvieglojumu piešķiršana tikai tiem šāda veida uzņēmumiem, kuri darbojas rūpniecības nozarē — Pieļaujamība	2
2017/C 70/03	Lieta C-282/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Braunschweig (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Queisser Pharma GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Preču brīva aprite — LESD 34. – 36. pants — Pilnībā iekšēja situācija — Pārtikas produktu nekaitīgums — Regula (EK) Nr. 178/2002 — 6. pants — Risku analīzes princips — 7. pants — Piesardzības princips — Regula (EK) Nr. 1925/2006 — Dalībvalsts tiesību akti, ar ko ir aizliegts ražot un laist tirgū uztura bagātinātājus, kuros ir aminoskābes — Situācija, kurā pagaidu atkāpes no šī aizlieguma noteikšana ir valsts iestādes diskrecionārā kompetencē	3
2017/C 70/04	Lieta C-344/15: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Appeal Commissioners (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – National Roads Authority/The Revenue Commissioners Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — 13. panta 1. punkta otrā daļa — Ceļu infrastruktūras pārvaldības un nodrošināšanas pret lietošanas maksu darbība — Publisko tiesību subjekta darbības valsts iestādes statusā — Privāto uzņēmumu klātbūtne — Nozīmīgi konkurences izkropļojumi — Esošas vai iespējamas konkurences pastāvēšana	3
2017/C 70/05	Lieta C-351/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/Total SA, Elf Aquitaine SA Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Metakrilātu tirgus — Naudas sodi — Mātesuzņēmumu un to meitasuzņēmuma solidāra atbildība par meitasuzņēmuma pārkāpjošu rīcību — Meitasuzņēmuma veikta naudassoda samaksa — Meitasuzņēmuma naudassoda summas samazinājums pēc Eiropas Savienības Vispārējas tiesas sprieduma — Eiropas Komisijas grāmatveža vēstules, kurās mātesuzņēmumiem prasīts samaksāt summu, ko tā atmaksājusi meitasuzņēmumam, un nokavējuma procentus — Prasība atcelt tiesību aktu — Apstrīdami tiesību akti — Efektīva tiesību aizsardzība tiesā	4
2017/C 70/06	Lieta C-365/15: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen/Hauptzollamt Bielefeld Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Muitas savienība un kopējais muitas tarifs — Ievedmuitas nodokļa atmaksa — Regula (EEK) Nr. 2913/92 (Muitas kodekss) — 241. panta pirmās daļas pirmais ievilkums — Dalībvalsts pienākums paredzēt nokavējuma procentu samaksu pat valsts tiesās celtas prasības neesamības gadījumā	5
2017/C 70/07	Lieta C-427/15: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – NEW WAVE CZ, a.s./ALLTOYS, spol. s r. o. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Intelektuālais īpašums — Direktīva 2004/48/EK — Tiesvedība, kas saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu — Tiesības uz informāciju — Lūgums sniegt informāciju tiesvedībā — Tiesvedība, kas ir saistīta ar lietu, kurā ir konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums	5
2017/C 70/08	Lieta C-460/15: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Schaefer Kalk GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā — Direktīva 2003/87/EK — Monitoringa plāns — Regula (ES) Nr. 601/2012 — 49. panta 1. punkts un IV pielikuma 10. punkts — Iekārtas emisiju aprēķins — Pārvietotā oglekļa dioksīda (CO2) atskaitīšana — Kalcija karbonāta nogulšņu ražošanā izmantotā CO2 izslēgšana — Izslēgšanas spēkā esamība	6
2017/C 70/09	Lieta C-471/15: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sjelle Autogenbrug I/S/Skatteministeriet Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — Īpašs peļņas daļas aplikšanas ar nodokli režīms — Jēdziens lietotas preces — No nolietotiem transportlīdzekļiem demontētu detaļu pārdošana	6
2017/C 70/10	Lieta C-623/15 P: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums – Toshiba Corp./Eiropas Komisija Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Televizoru un datoru monitoru kineskopu pasaules tirgus — Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu, tirgus un klientu sadales un ražošanas ierobežojumu jomā — Ekonomiskas vienības starp divām sabiedrībām jēdziens — Jēdziens izšķiroša ietekme — Divu mātesuzņēmumu kopīga kontrole — Pierādījumu sagrozīšana	7
2017/C 70/11	Lieta C-37/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister Finansów/Stowarzyszenie Artystów Wykonawców Utworów Muzycznych i Słowno-Muzycznych SAWP (SAWP) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Ar nodokli apliekami darījumi — Jēdziens pakalpojumi par atlīdzību — Maksājumi, ko autortiesību un blakustiesību kolektīvās pārvaldības organizācijām izmaksā kā taisnīgu kompensāciju — Izslēgšana	7
2017/C 70/12	Lieta C-450/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 25. maija spriedumu apvienotajās lietās T-422/15 un T-423/15 U-R LAB/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 11. augustā iesniedza U-R LAB	8
2017/C 70/13	Lieta C-627/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 5. decembrī iesniedza Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Portugāle) – João Ventura Ramos/Fundo de Garantia Salarial	8
2017/C 70/14	Lieta C-635/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 11. oktobra rīkojumu lietā T-564/15 Spliethoff's Bevrachtingskantoor BV/Eiropas Komisija 2016. gada 8. decembrī iesniedza Spliethoff's Bevrachtingskantoor BV	9
2017/C 70/15	Lieta C-641/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. decembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Tünkers France, Tünkers Maschinenbau GmbH/Expert France	10
2017/C 70/16	Lieta C-645/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. februārī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Conseils et mise en relations (CMR) SARL/Demeures terre et tradition SARL	10
2017/C 70/17	Lieta C-647/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 15. decembrī iesniedza Tribunal administratif de Lille (Francija) – Adil Hassan/Préfet du Pas-de-Calais	11
2017/C 70/18	Lieta C-668/16: Prasība, kas celta 2016. gada 23. decembrī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	11
2017/C 70/19	Lieta C-682/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 30. decembrī iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – BEI ApS/Skatteministeriet	12
	Vispārējā tiesa
2017/C 70/20	Lieta T-258/08: Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Rath/EUIPO – Portela & Ca. (Diacor) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Diacor reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme Diacol PORTUGAL — Agrākās preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts) — Pierādījumi, kas ir izteikti nevis procesa valodā, bet citā valodā — Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 4. punkts (tagad – Regulas Nr. 2868/95, kurā ir tikuši izdarīti grozījumi, 22. noteikuma 6. punkts) — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	15
2017/C 70/21	Lieta T-768/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – ANKO/Komisija Šķīrējklauzula — Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) — Pocemon projekts — Pieļaujamās izmaksas — Pretprasība — Piešķirto līdzekļu atmaksāšana — Nokavējuma procenti	15
2017/C 70/22	Lieta T-771/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – ANKO/Komisija Šķīrējklauzula — Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2002. līdz 2006. gads) — Doc@Hand projekts — Pieļaujamās izmaksas — Pretprasība — Piešķirto līdzekļu atmaksāšana — Nokavējuma procenti	16
2017/C 70/23	Lieta T-325/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – Sun System Kereskedelmi és Szolgáltató/EUIPO – Hollandimpex Kereskedelmi és Szolgáltató (Choco Love) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Choco Love reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības un valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes CHOCOLATE, CSOKICSŐ un Chocolate Brown — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	17
2017/C 70/24	Lieta T-719/15 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. janvāra spriedums – LP/Eiropols Apelācija — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Darba līgums uz noteiktu laiku — Lēmums par nepagarināšanu — Netiešs lēmums par noraidīšanu — Lēmums par sūdzības noraidīšanu — Pienākums norādīt pamatojumu — Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses	17
2017/C 70/25	Lieta T-727/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. janvāra spriedums – Justice & Environment/Komisija Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Dokumenti par procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, ko Komisija uzsākusi pret Čehijas Republiku — Piekļuves atteikums — Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību aizsardzību — Vispārēja prezumpcija — Sevišķas sabiedrības intereses — Orhūsas konvencija — Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija	18
2017/C 70/26	Lieta T-749/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Nausicaa Anadyomène un Banque d’escompte/ECB Ārpuslīgumiskā atbildība — Ekonomikas un monetārā politika — ECB — Valstu centrālās bankas — Grieķijas valsts parāda restrukturizācija — Vērtspapīru iegādes programma — Nolīgums par vērtspapīru apmaiņu tikai Eurosistēmas centrālo banku labā — Privātā sektora iesaiste — Kolektīvās rīcības klauzulas — Papildu nodrošinājums, īstenojot vērtspapīru atpirkšanas programmu, ar kuru paredzēts stiprināt vērtspapīru spēju būt par nodrošinājumu — Privātie kreditori — Komercbankas — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Tiesiskā paļāvība — Vienlīdzīga attieksme	19
2017/C 70/27	Lieta T-96/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 24. janvāra spriedums – Solenis Technologies/EUIPO (STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS.) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes STRONG BONDS. TRUSTED SOLUTIONS. reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts	19
2017/C 70/28	Lieta T-187/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 25. janvāra spriedums – Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik/EUIPO – Viña y Bodega Botalcura (LITU) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes LITU reģistrācijas pieteikums — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespējas neesamība — Apzīmējumu līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	20
2017/C 70/29	Lieta T-242/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. janvāra rīkojums – ACDA u.c./Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Koncesiju ilguma pagarinājums — Plāns autoceļu uzlabošanai Francijas teritorijā — Lēmums neizvirzīt iebildumus — Asociācija — Individuāla skāruma neesamība — Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem — Nepieņemamība	21
2017/C 70/30	Lieta T-435/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – MS/Komisija	21
2017/C 70/31	Lieta T-664/16: Prasība, kas celta 2016. gada 14. septembrī – PJ/EUIPO – Erdmann & Rossi (Erdmann & Rossi)	22
2017/C 70/32	Lieta T-919/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. decembrī – Collins/Parlaments	23
2017/C 70/33	Lieta T-9/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. janvārī – RI/Padome	24
2017/C 70/34	Lieta T-17/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. janvārī – Constantinescu/Parlaments	24
2017/C 70/35	Lieta T-18/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. janvārī – Čehijas Republika/Komisija	25
2017/C 70/36	Lieta T-19/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. janvārī – Fastweb/Komisija	26
2017/C 70/37	Lieta T-26/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. janvārī – Jalkh/Parlaments	28
2017/C 70/38	Lieta T-27/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. janvārī – Jalkh/Parlaments	29
2017/C 70/39	Lieta T-35/17: Prasība, kas celta 2017. gada 20. janvārī – Weber Stephen Products/EUIPO (iGrill)	30
2017/C 70/40	Lieta T-36/17: Prasība, kas celta 2017. gada 23. janvārī – Forest Pharma/EUIPO – Ipsen Pharma (COLINEB)	31
2017/C 70/41	Lieta T-557/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 12. janvāra rīkojums – Belis/Komisija	31

	Labojumi
2017/C 70/42	Labojums Oficiālā Vēstneša paziņojumā par lietu C-561/16 ( OV C 22, 23.1.2017. )	32