2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/1

---

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

0,00 % 2017. gada 1. februāris

Euro maiņas kurss (2)

2017. gada 1. februāris

(2017/C 33/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0790
JPY	Japānas jena	122,25
DKK	Dānijas krona	7,4370
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85418
SEK	Zviedrijas krona	9,4253
CHF	Šveices franks	1,0680
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,8830
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,021
HUF	Ungārijas forints	309,78
PLN	Polijas zlots	4,3186
RON	Rumānijas leja	4,5478
TRY	Turcijas lira	4,0581
AUD	Austrālijas dolārs	1,4225
CAD	Kanādas dolārs	1,4097
HKD	Hongkongas dolārs	8,3720
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,4817
SGD	Singapūras dolārs	1,5240
KRW	Dienvidkorejas vona	1 247,86
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,4837
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4270
HRK	Horvātijas kuna	7,4645
IDR	Indonēzijas rūpija	14 424,00
MYR	Malaizijas ringits	4,7782
PHP	Filipīnu peso	53,713
RUB	Krievijas rublis	64,8674
THB	Taizemes bāts	37,894
BRL	Brazīlijas reāls	3,3918
MXN	Meksikas peso	22,3405
INR	Indijas rūpija	72,7540

---

(1)  Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/2

---

Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2017/C 33/02)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

235. lappusē

sadaļā “Vispārīgie skaidrojumi” iekļauj otro rindkopu, kurā ir šāds teksts un attēls:

---

(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 76, 4.3.2015., 1. lpp.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/3

---

Īpašais ziņojums Nr. 36/2016

“Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”

(2017/C 33/03)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts īpašais ziņojums Nr. 36/2016 “Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu vai virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop: https://bookshop.europa.eu.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/4

---

ĪPAŠS UZAICINĀJUMS IESNIEGT PIETEIKUMUS – EACEA/03/2017

Erasmus Augstākās izglītības harta 2014.–2020. gadam

(2017/C 33/04)

1.   Ievads

Šā uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK ( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

2.   Mērķi un apraksts

Erasmus Augstākās izglītības harta (EAIH) nodrošina vispārēju kvalitātes satvaru Eiropas un starptautiskās sadarbības pasākumiem, kurus augstskola var īstenot Erasmus+ programmas ietvaros. Erasmus Augstākās izglītības hartas saņemšana ir priekšnosacījums, kas jāizpilda augstskolām, kuras atrodas kādā no turpmāk uzskaitītajām valstīm un vēlas pieteikties un piedalīties programmas paredzētajos studentu un mācībspēku mobilitātes pasākumos un/vai sadarbībā inovācijas un labas prakses veicināšanai. Attiecībā uz citu valstu augstskolām EAIH nav nepieciešama, un kvalitātes satvars tiek noteikts ar iesaistīto augstskolu nolīgumu. Hartu piešķir uz visu Erasmus+ programmas laiku. Hartas īstenošanu uzrauga, un tās paredzēto principu un saistību pārkāpumu gadījumā Eiropas Komisija minēto piešķīrumu var atsaukt.

3.   Pretendenti, kuri ir tiesīgi iesniegt pieteikumus

Erasmus Augstākās izglītības hartas saņemšanai ir tiesīgas pieteikties šādu valstu augstskolas:

—	Eiropas Savienības dalībvalstis,

—	EBTA un EEZ valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija), bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija.

Valstu iestādes savās teritorijās no pieteikumu iesniedzēju vidus noteiks tās Augstākās izglītības iestādes (1), kuras tiek uzskatītas par tiesīgām piedalīties programmas paredzētajos studentu un mācībspēku mobilitātes pasākumos un/vai sadarbībā inovācijas un labas prakses veicināšanai Erasmus+ programmas ietvaros.

4.   Pieteikumu iesniegšanas termiņš un paredzamais atlases rezultātu publicēšanas datums

Atbilstoši aizpildīta tiešsaistes pieteikuma veidlapa jāiesniedz tiešsaistē līdz 2017. gada 31. marta pulksten 12.00 (pusdienlaikam) pēc Briseles laika (Centrāleiropas laiks).

Paredzamais atlases rezultātu publicēšanas datums ir 2017. gada 1. oktobris.

5.   Pilnīga informācija

Informācija par Erasmus+ programmu ir atrodama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/erasmus-plus

Pieteikumi jāiesniedz atbilstīgi vadlīnijām, ko izstrādājusi Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra un kas pieejamas šajā tīmekļa vietnē:

https://eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus/funding/erasmus-charter-for-higher-education-2014-2020-selection-2018_en

---

(1)  “Augstākās izglītības iestāde”, kā noteikts Erasmus+ regulējuma 2. pantā, ir:

a)	jebkāda augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstākās izglītības līmeņa kvalifikāciju neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc;

b)	jebkāda iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā profesionālo izglītību vai apmācību augstākās izglītības līmenī.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/6

---

TIESAS NOLĒMUMS

(2016. gada 31. marts)

lietā E-4/15

Islandes Finanšu dienestu asociācija pret EBTA Uzraudzības iestādi

(Prasība par EBTA Uzraudzības iestādes lēmuma atcelšanu – Valsts atbalsts – Pieņemamība – Tiesības celt prasību – Apvienības statuss)

(2017/C 33/05)

Lietā E-4/15: Islandes Finanšu dienestu asociācija pret EBTA Uzraudzības iestādi – attiecībā uz PRASĪBU atcelt EBTA Uzraudzības iestādes 2014. gada 16. jūlija Lēmumu Nr. 298/14/COL, kas paziņots OV C 400, 13.11.2014., 13. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 66, 13.11.2014., 1. lpp. (“apstrīdēts lēmums”), lai slēgtu lietu par pastāvošo atbalstu Islandes Mājokļu finansējuma fondam (Íbúðalánasjóður), Tiesa, kuras sastāvā ir: priekšsēdētājs un tiesnesis-referents Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson2016. gada 31. martā pasludināja nolēmumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Islandes Finanšu dienestu asociācija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar EBTA Uzraudzības iestādi;

3)	Islandes valdība pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/7

---

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 19. aprīlis)

lietā E-14/15

Holship Norge AS pret Norsk Transportarbeiderforbund

(EEZ 31., 53. un 54. pants – Konkurences tiesības – Koplīgumi – Kolektīva rīcība – Brīvība veikt uzņēmējdarbību)

(2017/C 33/06)

Lietā E-14/15 Holship Norge AS pret Norsk Transportarbeiderforbund -Norvēģijas Augstākās Tiesas (Norges Høyesterett) LŪGUMS Tiesai saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 34. pantu par to, kā interpretēt EEZ līgumu, jo īpaši tā 31.,53. un 54. pantu, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson (tiesnesis referents), 2016. gada 19. aprīlī pasludināja spriedumu, kura rezolutīva daļa ir šāda:

1.

Tāds atbrīvojums no EEZ konkurences noteikumiem, kas piemērojams koplīgumiem, neattiecas uz prioritāru iesaistīšanās likuma novērtējumu, vai boikota pielietošanu pret ostas lietotāju, lai panāktu koplīguma pieņemšanu, ja šāda pieņemšana paredz to, ka ostas lietotājam, pērkot iekraušanas un izkraušanas pakalpojumus, ir jādod priekšroka, piemēram, tādam atsevišķam uzņēmumam kā administratīvais birojs, tā vietā, lai izmantotu savus darbiniekus tam pašam darbam.

2.	EEZ 53. un 54. pantu sistēmai, kāda ir aplūkota pamatlietā, var piemērot atsevišķi vai kopā.

3.	Ja šāda osta nav uzskatāma par EEZ teritorijas būtisku daļu, ir jāņem vērā identiskas vai attiecīgas administratīvās biroja sistēmas, kuras pastāv citās ostās, lai noteiktu, vai dominējošais stāvoklis aptver EEZ līguma teritoriju vai būtisku tā daļu.

4.	Tāds boikots, kura mērķis ir panākt koplīguma pieņemšanu, piedāvājot sistēmu, kura ietver prioritātes klauzulu, attur vai pat novērš uzņēmumu dibināšanu no citām EEZ valstīm, un tādējādi ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar EEZ līguma 31. pantu.

5.	Novērtēšanā nav nozīmes tam, vai ierobežojums pastāv, ja uzņēmuma iekraušanas un izkraušanas pakalpojumu vajadzības ir ierobežotas un/vai neregulāras.

6.	Tādā situācijā kā pamatlietā, lai novērtētu ierobežojuma likumību, nav nozīmes tam, ka uzņēmums, kurā ir noteikts boikots, piemēro citu koplīgumu attiecībā uz saviem ostas darbiniekiem.

---

2.2.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 33/8

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 33/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

CHAROLAIS DE BOURGOGNE

ES Nr.: PGI-FR-02099 – 8.12.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Charolais de Bourgogne

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti).

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Charolais de Bourgogne ir liellopu gaļa, kuru iegūst no Šarolē šķirnes dzīvniekiem (teļiem ir jābūt Šarolē šķirnes govs un buļļa pēcnācējiem) un kura atbilst šādiem kritērijiem:

KATEGORIJA un minimālais un maksimālais vecums	Kautķermeņa minimālais svars	Liemeņa uzbūve pēc muskuļaudu klases	Nobarojums
Liellopi vecumā no 14 līdz 24 mēnešiem	320 kg	E, U, R	2-3-4
Teles vismaz 24 mēnešu vecumā	280 kg	E, U, R	2-3-4
Govis ne vecākas par 10 gadiem	330 kg	U, R	2-3-4

Charolais de Bourgogne ir izteikti sarkanā krāsā, taukiem smalki cauraugusi, tikai mazliet taukaina, pavisam nedaudz cīpslaina, maiga un sulīga.

To pārdod svaigā vai saldētā veidā. Gaļu nedrīkst pārdot atdzesētu pēc atsaldēšanas.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Lopu audzēšanā ir jāievēro tradicionālie secīgas nobarošanas periodi ganībās (ne mazāk kā seši mēneši gadā) un kūtī visā to audzēšanas laikā; 14–24 mēnešu vecu liellopu nobarošanā ievēro vienu periodu, bet govju nobarošanā ievēro ne mazāk kā divus periodus.

Zālaugu platība lauku saimniecībā veido vismaz 70 % no lopbarības pamatplatības (SFP).

Visu dzīvnieku barības bāzi veido zālaugi un rupjā lopbarība. Rupjo lopbarību iegūst tikai ģeogrāfiskajā apgabalā, izņemot salmus. Tradicionāli liela nozīme ir arī ģeogrāfiskajā apgabalā esošajām plašajām dabiskajām pļavām, kurām raksturīga augu sugu daudzveidība un augstvērtīgums.

Pilnvērtīgas koncentrētās barības vai papildbarības daudzums katram dzīvniekam vidēji gadā nedrīkst pārsniegt 2 kg bruto svarā, izņemot galīgās nobarošanas posmu.

Karbamīdu ir aizliegts izmantot visā audzēšanas laikā.

Dzīvnieku galīgā nobarošana notiek pļavā vai pie barotavām.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Atnešanās, audzēšana un nobarošana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Charolais de Bourgogne marķējumā ietilpst:

—	aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apzīmējums,

—	dzīvnieka valsts identifikācijas numurs vai partijas numurs,

—	gaļas iegūšanai izmantotā dzīvnieka kategorija,

—	nokaušanas datums,

—	vajadzības gadījumā – norāde “cepšanai uz grila vai cepeškrāsnī paredzētie gaļas gabali ir nogatavināti ne mazāk kā septiņas dienas, izņemot diafragmas plāno daļu, diafragmas biezo daļu un fileju” vai “vakuumiepakojumā ievietota gaļa nogatavināta ne mazāk kā septiņas dienas”.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

AĢIN Charolais de Bourgogne ģeogrāfiskais apgabals ietver turpmāk minēto pašvaldību teritoriju.

Ain departamentā:

Arbigny, Asnières-sur-Saône, Bagé-le-Châtel, Beaupont, Beny, Bey, Boz, Chavannes-sur-Reyssouze, Chevroux, Coligny, Cormoranche-sur-Saône, Cormoz, Courtes, Crottet, Curciat-Dongalon, Domsure, Feillens, Garnerans, Genouilleux, Gorrevod, Grièges, Guereins, Lescheroux, Mantenay-Montlin, Manziat, Marboz, Mogneneins, Montmerle-sur-Saône, Ozan, Peyzieux-sur-Saône, Pirajoux, Pont-de-Vaux, Pont-de-Veyle, Replonges, Reyssouze, Saint-André-de-Bagé, Saint-Bénigne, Saint-Didier-sur-Chalaronne, Saint-Etienne-sur-Reyssouze, Saint-Jean-sur-Reyssouze, Saint-Julien-sur-Reyssouze, Saint-Laurent-sur-Saône, Saint-Nizier-le-Bouchoux, Saint-Trivier-de-Courtes, Salavre, Sermoyer, Servignat, Thoissey, Valeins, Verjon, Vernoux, Vescours, Vesines, Villemotier.

Cher departamentā:

Apremont-sur-Allier, Argenvières, Bannay, Beffes, Belleville-sur-Loire, Boulleret, Bué, La Chapelle-Hugon, La Chapelle-Montlinard, Charentonnay, Le Chautay, Couargues, Cours-les-Barres, Couy, Crézancy-en-Sancerre, Cuffy, Feux, Gardefort, Garigny, Germigny-l’Exempt, Groises, La Guerche-sur-l’Aubois, Herry, Jalognes, Jouet-sur-l’Aubois, Jussy-le-Chaudrier, Lère, Lugny-Champagne, Marseilles-les-Aubigny, Ménetou-Ratel, Ménétréol-sous-Sancerre, Précy, Saint-Bouize, Sainte-Gemme-en-Sancerrois, Saint-Léger-le-Petit, Saint-Martin-des-Champs, Saint-Satur, Sancergues, Sancerre, Savigny-en-Sancerre, Sens-Beaujeu, Sevry, Sury-près-Lère, Sury-en-Vaux, Thauvenay, Torteron, Veaugues, Verdigny, Vinon.

Côte-d’Or departamentā:

Arnay-le-Duc, Beaune, Ladoix-Serrigny un Semur-en-Auxois kantons,

kā arī šādas pašvaldības:

Agencourt, Agey, Alise-Sainte-Reine, Ancey, Argilly, Athié, Aubigny-en-Plaine, Aubigny-les-Sombernon, Auvillars-sur-Saône, Bagnot, Barbirey-sur-Ouche, Baulme-la-Roche, Benoisey, Bessey-les-Cîteaux, Blaisy-Bas, Blaisy-Haut, Bligny-le-sec, Bonnencontre, Boux-sous-Salmaise, Brazey-en-Plaine, Broin, Buffon, Bure-les-Templiers, Bussy-la-Pesle, Bussy-le-Grand, Chamblanc, Champagny, Champ-d’Oiseau, Chanceaux, Charencey, Charrey-sur-Saône, Chaugey, Chaume-les-Baigneux, Chivres, Comblanchien, Corcelles-lès-Cîteaux, Corgoloin, Corpoyer-la-Chapelle, Courcelles-les-Montbard, Crépand, Darcey, Detain-et-Bruant, Drée, Echalot, Echannay, Epernay-sous-Gevrey, Eringes, Esbarres, Etormay, Fain-les-Montbard, Fain-les-Moutiers, Flavigny-sur-Ozerain, Fresnes, Frôlois, Fussey, Gerland, Gissey-sous-Flavigny, Glanon, Grenant-lès-Sombernon, Grésigny-Sainte-Reine, Grignon, Grosbois-en-Montagne, Hauteroche, Izeure, Jailly-les-Moulins, Jallanges, Jours-les-Baigneux, Labergement-les-Seurre, Labruyère, Lanthes, Lechâtelet, Magny-les-Aubigny, Magny-les-Villers, Mâlain, Marigny-le-Cahoüet, Menesble, Ménetreux-le-Pitois, Mesmont, Minot, Moitron, Montigny-Montfort, Montmain, Montoillot, Montot, Moutiers-Saint-Jean, Mussy-la-Fosse, Nogent-les-Montbard, Pagny-la-Ville, Panges, Pellerey, Poiseul-la-Grange, Poncey-sur-l’Ignon, Pouillenay, Pouilly-sur-Saône, Prâlon, Quincerot, Quincey, Quincy-le-Vicomte, Recey-sur-Ource, Remilly-en-Montagne, La Roche-Vanneau, Saint-Anthot, Saint-Bernard, Saint-Broing-les-Moines, Saint-Germain-les-Senailly, Saint-Jean-de-Bœuf, Saint-Nicolas-les-Cîteaux, Saint-Rémy, Saint-Seine-l’Abbaye, Saint-Victor-sur-Ouche, Salmaise, Savigny-sous-Mâlain, Savouges, Seigny, Senailly, Seurre, Sombernon, Source-Seine, Terrefondrée, Thénissey, Trouhaut, Trugny, Turcey, Vaux-Saules, Venarey-les-Laumes, Verrey-sous-Drée, Verrey-sous-Salmaise, Vieilmoulin, Villaines-les-Prévôtes, Villebichot, La Villeneuve-les-Convers, Villotte-Saint-Seine, Villy-le-Moutier, Viserny.

Loire departamentā:

Ambierle, Arcinges, Arçon, Belleroche, Belmont-de-la-Loire, La Bénisson-Dieu, Boyer, Briennon, Le Cergne, Chandon, Changy, Charlieu, Le Crozet, Cuinzier, Ecoche, La Gresle, Jarnosse, Mably, Maizilly, Mars, Nandax, Noailly, Les Nöés, La Pacaudière, Pouilly-sous-Charlieu, Renaison, Sail-les-Bains, Saint-Alban-les-Eaux, Saint-André-d’Apchon, Saint-Bonnet-des-Quarts, Saint-Denis-de-Cabanne, Saint-Forgeux-Lespinasse, Saint-Germain-la-Montagne, Saint-Germain-Lespinasse, Saint-Haon-le-Châtel, Saint-Haon-le-Vieux, Saint-Hilaire-sous-Charlieu, Saint-Martin-d’Estreaux, Saint-Nizier-sous-Charlieu, Saint-Pierre-la-Noaille, Saint-Rirand, Saint-Romain-la-Motte, Sevelinges, Urbise, Villers, Vivans.

Nièvre departamentā:

visas pašvaldības, izņemot Annay, Dornecy un Neuvy-sur-Loire.

Rhône departamentā:

Belleville kantons,

kā arī šādas pašvaldības:

Aigueperse, Azolette, Monsols, Ouroux, Propières, Saint-Bonnet-des-Bruyères, Saint-Christophe, Saint-Clément-de-Vers, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Igny-de-Vers, Saint-Jacques-des-Arrêts, Saint-Mamert, Trades.

Saône-et-Loire departamentā:

visas pašvaldības, izņemot Beauvernois, Bosjean, Champagnat, Cuiseaux.

Yonne departamentā:

Avallon kantons,

kā arī šādas pašvaldības:

Andryes, Angely, Asquins, Bierry-les-Belles-Fontaines, Blacy, Chamoux, Cisery, Coutarnoux, Diges, Dissangis, Domecy-sur-Cure, Dracy, Foissy-les-Vézelay, Fontaines, Fontenay-près-Vézelay, Fontenoy, Givry, Guillon, L’Isle-sur-Serein, Joux-la-Ville, Lalande, Lavau, Leugny, Levis, Marmeaux, Merry-la-Vallée, Mézilles, Montréal, Moulins-sur-Ouanne, Moutiers-en-Puisaye, Parly, Pierre-Perthuis, Pisy, Sainpuits, Saint-André-en-Terre-Plaine, Sainte-Colombe-sur-Loing, Saint-Fargeau, Saint-Martin-des-Champs, Saint-Martin-sur-Ocre, Saint-Père, Saints-en-Puisaye, Saint-Sauveur-en-Puisaye, Santigny, Sauvigny-le-Beuréal, Savigny-en-Terre-Plaine, Sceaux, Talcy, Tannerre-en-Puisaye, Tharoiseau, Thizy, Toucy, Treigny, Trévilly, Vassy-sous-Pisy, Vézelay, Vignes.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Charolais de Bourgogne ģeogrāfisko apgabalu veido nelielu lauksaimniecības apvidu kopums, kuri ir vieni no auglīgākajiem Eiropā un kuros ir attīstījusies ekstensīvās lopkopības sistēma. Apmēram četras piektdaļas lauksaimnieciski izmantojamās zemes ir atvēlētas lopbarības platībām. Šajā apgabalā lielāko daļu (vidēji 73 %) lopbarības platību veido dabiskās pļavas, kurām ir raksturīga daudzveidība un floras kvalitāte.

Okeāna tipa klimats, kurā atkarībā no apgabala reģiona ir jūtama arī kontinentālā vai dienvidu klimata ietekme, nodrošina labu nokrišņu sadalījumu visa gada garumā. Temperatūras paaugstināšanās pavasarī veicina strauju siltuma iestāšanos un sekmē vienmērīgu zāles augšanu pļavās, radot labvēlīgus apstākļus siena pļaušanai, bet atsevišķās vietās – arī atāla novākšanai.

XIX gadsimtā šeit izveidojās Burgundijas tipa dzīvžogu audzēm apaugušu pakalnu ieskautu lauku ainava, bet reģiona iedzīvotāji sāka specializēties liellopu audzēšanā un jo īpaši Charolais de Bourgogne ražošanā. Audzes iekārtotas ģeometriskās formās, dzīvžogus veido dažādi ērkšķaini krūmi (mežrozītes, dzeloņplūmes u. c.), plūškoki, vītoli utt. Dzīvžogi sāka veidoties vietās, kur bija uzbūvēti nožogojumi no akāciju stabiņiem un dzeloņstieplēm,– sēklas zem tiem izplatījās ar putnu mēsliem. Lopkopju veiktās šo dzīvžogu kopšanas (regulāri tos apgriežot) rezultātā veidojās apaugums ar savvaļas floru un faunu (dzīvžogu veidojošā flora, kā arī fauna, kas to izmanto), radot labvēlīgus apstākļus mājdzīvniekiem (kuri bieži tika laisti ganībās), kā arī raksturīgo ainavu.

Izmantojot pārejas zonu starp Parīzes baseina kaļķainajām augsnēm un Centrālā masīva kristālisko iežu augsnēm, ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotāji spēja gūt labumu no šādas augšņu dažādības un izkopa savstarpēji papildinošas lopkopības metodes: dzīvnieki dzima un tika audzēti apvidos ar nabadzīgām kristālisko iežu augsnēm, bet galīgā nobarošana notika auglīgajās zemēs ar mālaini kaļķaino augsni.

Charolais de Bourgogne ražošanas sistēmu raksturo zemju ekstensīva izmantošana un dzīvnieku audzēšana ekstensīvās turēšanas apstākļos, ievērojot lopu ganīšanas un ziemošanas kūtī periodu secīgumu. Šarolē dzīvnieku un pļavu potenciālu minētajā apgabalā izmanto atbilstoši tradicionāliem principiem, kas iedibināti pirms vairākiem gadsimtiem.

Dzīvnieku atlases procesa pamats ir lopkopju zināšanas. Viņi nepārtraukti cenšas uzlabot no paaudzes paaudzē pārmantotos ganāmpulkus. Zinātība ir pārmantota no senajiem lopkopjiem (dzīvnieku vizuālo īpašību novērtēšana, atlase u. c.) un iepriekšējām paaudzēm (ganāmpulku izcelsme).

Ziemas periodā ganāmpulku barības pamatā ir siens, ko galvenokārt iegūst pašā lauku saimniecībā un tikai ģeogrāfiskā apgabala teritorijā, un salmi, kurus ierobežotā daudzumā papildina ar graudiem un lopbarības raušiem barības devu līdzsvarošanai. Lopkopja galvenais mērķis ir cik vien iespējams saīsināt ziemošanas laiku. Ganāmpulki bieži atgriežas kūtīs tikai pēc pļavu maksimālās noganīšanas robežas sasniegšanas, bet barošanās ar zāli atsākas līdz ar pirmo asnu parādīšanos pavasarī. Govis ar telēniem sāk ganīties pļavā līdz ar pirmajiem asniem, lai cik vien iespējams pilnvērtīgāk izmantotu zelmeņa sniegto barības potenciālu.

Lopkopji ievēro stingru zālāju platību apsaimniekošanas kārtību zāles optimālas augšanas nodrošināšanai, proti, noganot pļavas un pēc tam ļaujot tām ataugt, kā arī veidojot lopbarības krājumus. Šāda prakse ļauj saglabāt pļavu kvalitatīvo un kvantitatīvo potenciālu un nodrošināt zemesgabalu pieejamību dzīvniekiem lielāko daļu gada. Govju un telēnu ganāmpulks ilgstoši uzturas ganībās, un pēc tam notiek jaunlopu nošķiršana.

Šajā apgabalā vienlaikus veidojās gan lopbarības ražošanu labvēlīgi ietekmējošās dzīvžogu audzes, gan attīstījās ganību lopkopība. Šarolē šķirnes liellopi ir sevišķi labi pielāgojušies šiem apstākļiem. Šajā apgabalā izveidoto lopkopības sistēmu raksturo zemju un dzīvnieku ekstensīva izmantošana, kas ļauj apsaimniekot lielas platības un uzturēt plašas atklātas ainavas.

No Charolais de Bourgogne iegūtam kautķermenim ir raksturīgs spēcīgs skelets un labas gaļas īpašības.

No Charolais de Bourgogne iegūst izcilu par 70 % lielāku kautiznākumu ar lielu muskuļaudu saturu un plānu tauku kārtu. Tas būtiski pārsniedz no salīdzināmiem dzīvniekiem iegūstamo kautiznākumu, un apmēram 50 % gaļas ir piemēroti cepšanai. Gaļas kvalitātes klasifikācija ir viena no labākajām šajā kategorijā, jo aptuveni 95 % dzīvnieku tiek klasificēti kā labi (R) vai izcili (E).

Charolais de Bourgogne gaļai ir skaista izteikti sarkana un izteiksmīga krāsa. Gaļa ir mazliet cauraugusi ar smalkiem un mīkstiem taukiem, kuri nodrošina gaļas caurauguma kvalitatīvās īpašības un aromāta buķeti. Gaļu raksturo tās atzītā uzturvērtība, jo tā satur daudz olbaltumvielu, dzelzi un vitamīnus, augstas kvalitātes uzturvielas. Gatavošanas laikā gaļa labi saglabā ūdeni, tādējādi tā tikpat kā nezaudē savas sulīguma īpašības. Organoleptiskā izpratnē šīs gaļas galvenā īpašība ir maigums un mērens taukainums, tās aromāta un sulīguma noturība.

Charolais de Bourgogne gaļa ir lopkopju zinātības rezultāts. Laika gaitā pārmantotajām lopkopības ieražām ir bijusi liela nozīme Burgundijas tipa dzīvžogu audzēm apaugušu pakalnu ieskautu lauku ainavas veidošanā, kurā liellopu audzēšana līdz pat to pilnbriedam notiek uz zemes platībām, kuru ietekmē veidojas gaļas vienreizīgās īpašības.

Charolais de Bourgogne ražošana ir attīstījusies, pateicoties arī augsnes kvalitātei, ganību pārpilnībai, labvēlīgajam klimatam un ūdens resursu pieejamībai, kā arī augšņu un ģeoloģiskajai daudzveidībai.

Telēnus zīda govis, kā rezultātā tiek iegūti veselīgi jaunlopi. Agrīna izdzīšana ganībās un maksimāli ilga ganīšanās apvienojumā ar sausuma periodiem nozīmē, ka dzīvniekiem noteiktu laiku ir pieejams mazs barības daudzums. Šā iemesla dēļ dzīvniekiem ir jāpārtiek no savām tauku rezervēm. Šādu lopu audzēšanas principu ievērošanas rezultātā iegūst ar taukiem cauraugušu gaļu, kuras aromātu pastiprina vienmērīgs tauku sadalījums starp muskuļaudiem.

Barošanas metodes (jo īpaši dzīšana ganībās) un pārvietošanās pa pļavām veicina sīkšķiedrainas un maigas gaļas veidošanos. Bagātīgās ēdināšanas ar zālaugiem rezultātā gaļa iegūst sarkanu krāsu, tāpat arī tajā uzkrājas dabiskie antioksidanti (E vitamīns), kuri stabilizē krāsu līdz pat gaļas pārdošanas brīdim. Galīgās nobarošanas beigās starp kautķermeņa muskuļaudiem izveidojas tauku kārtas joslas (cauraugums), kas veicina nogatavināšanos, kā arī gaļas garšas veidošanos un tās maigumu.

Tās saiknes pamatā, kāda pastāv starp produktu Charolais de Bourgogne un tā ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, ir šā produkta reputācija.

Charolais de Bourgogne jau kopš seniem laikiem ir ļoti nozīmīga vietējās gastronomijas un svētku daļa. Visos tūrisma ceļvežos tā minētā kā Burgundijas “īpašā iezīme”. Šī reputācija gastronomijā izpaužas kā slavenu šefpavāru izstrādātas receptes un komentāri. Tostarp Thierry un Damien BROIN piedāvā firmas ēdienu Bœuf Charolais de Bourgogne no gaļas, kas iepirkta tieši no ražotājiem. Daudzos ceļvežos ieteikta un vairākos izdevumos minēta restorāna šefpavārs Yannick VAILLANT ir atzinis, ka Charolais de Bourgogne liellopu gaļai ir labu garšas īpašību reputācija.

No Charolais de Bourgogne pagatavoti kvalitatīvi ēdieni tiek piedāvāti augstas klases maltīšu laikā, ko apliecina Carpaccio de Charolais de Bourgogne iekļaušana to lielo degustācijas pusdienu ēdienkartē, kuras Francijas Lauksaimniecības palāta 1997. gada 8. jūlijā sarīkoja Saviņīlebonas (Savigny-les-Beaune) pilī.

Charolais de Bourgogne vienmēr gūst atzinību Šarolē šķirnes oficiālajos konkursos. Arī 2014. gada augustā notikušajā Šarolē šķirnes pasaules kongresa valsts mēroga konkursā no 750 pieteiktajiem dzīvniekiem vairāk nekā 50 % uzvarētāju bija no Burgundijas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-86cd6260-625c-4e94-9557-e0dc6cf4fcb0/telechargement

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---