ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 31

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

60. gadagājums
2017. gada 31. janvāris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

2017/C 31/01 ESRK/2016/14

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2016. gada 31. oktobris) par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu (ESRK/2016/14)

1

2017/C 31/02 ESRK/2016/05

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Austrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/05)

43

2017/C 31/03 ESRK/2016/06

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Beļģijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/06)

45

2017/C 31/04 ESRK/2016/07

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Dānijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/07)

47

2017/C 31/05 ESRK/2016/08

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Somijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/08)

49

2017/C 31/06 ESRK/2016/09

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Luksemburgas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/09)

51

2017/C 31/07 ESRK/2016/10

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Nīderlandes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/10)

53

2017/C 31/08 ESRK/2016/11

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Zviedrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/11)

55

2017/C 31/09 ESRK/2016/12

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājums (2016. gada 22. septembris) par vidēja termiņa ievainojamībām Apvienotās Karalistes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā (ESRK/2016/12)

57


 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2017/C 31/10

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8327 – Fairfax / Sagard Holdings / PSG) ( 1 )

59


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2017/C 31/11

Euro maiņas kurss

60

2017/C 31/12

Komisijas Lēmums (2017. gada 24. janvāris), ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu Dzīvnieku labturības platforma ( 1 )

61


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/1


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2016. gada 31. oktobris)

par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu

(ESRK/2016/14)

(2017/C 31/01)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2. punkta b), d) un f) apakšpunktu, kā arī 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā. Nelabvēlīgi notikumi dažu dalībvalstu nekustamā īpašuma tirgū gan attiecībā uz mājokļa nekustamo īpašumu (MNĪ), gan komerciālo nekustamo īpašumu (KNĪ) pagātnē radījuši lielus zaudējumus un negatīvi ietekmējuši reālo tautsaimniecību. Tas atspoguļo ciešo saikni starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un pārējiem tautsaimniecības sektoriem, kā arī atgriezenisko saiti starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību, kas pastiprina negatīvu notikumu attīstību.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties spekulatīvi burbuļi. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, augstāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Tādēļ saskaņotāka regulējuma izveide MNĪ un KNĪ tirgu, kas ir finanšu stabilitātes vajadzībām svarīgākie nekustamā īpašuma sektora segmenti, attīstības uzraudzībai ir būtiska, lai nodrošinātu agrāku tādas ievainojamības identificēšanu, kura varētu izraisīt finanšu krīzes nākotnē. Politikas noteicēju rīcībā jābūt noteiktam pieejamās informācijas kopumam, t. sk. uzticamam galveno rādītāju kopumam, kas tiem palīdz identificēt sistēmisko risku veidošanos un novērtēt iespējamo vajadzību veikt makrouzraudzības intervenci. Turklāt šiem rādītājiem var būt svarīga loma, nosakot to, vai jāpastiprina vai jāatvieglo Savienības tiesību aktos pieejamie aizdevējiem piemērojamie saskaņotie makrouzraudzības instrumenti, kā arī to, kad tas jādara. Rādītājus var arī izmantot, lai palīdzētu nacionālajām iestādēm, tām izmantojot aizņēmējiem piemērotos nacionālos makrouzraudzības instrumentus.

(4)

MNĪ un KNĪ sektoru kopēju darba definīciju neesamība dalībvalstīs kopā ar operacionālajiem ierobežojumiem datu pieejamībai par vairākiem nozīmīgiem rādītājiem kavē finanšu stabilitātes analīzes uzticamību, apgrūtinot risku pareizu novērtēšanu un salīdzināšanu nacionālajos tirgos. Attiecībā uz MNĪ Eiropas Sistēmisko riski kolēģijas (ESRK) agrākie pētījumi (3) norāda, ka joprojām nav pieejami salīdzināmi augstas kvalitātes dati par dažiem galvenajiem parametriem, kas vajadzīgi finanšu stabilitātes uzraudzībai un politikas noteikšanai. Turklāt, trūkstot uzticamām un saskaņotām laikrindām, ir kavēts novērtējums attiecībā uz šo rādītāju spēju kalpot kā iepriekšējam brīdinājumam par sistēmisko risku izveidošanos. Attiecībā uz KNĪ līdzīgos ESRK pētījumos (4) tika secināts, ka komercīpašuma saskaņotas darba definīcijas neesamība un konsekventa datu regulējuma neesamība, kas dotu iespēju aptvert plašākus notikumus tirgū, radīja problēmas sistēmisko risku analīzē.

(5)

Dalībvalstīs ir izstrādāti un ieviesti pasākumi, lai mazinātu nekustamā īpašuma tirgu prociklisko ietekmi un stiprinātu kredītiestāžu noturību pret negatīvām sekām, kuras izraisa notikumi nekustamā īpašuma tirgū. Turklāt ar Savienības banku sektora prudenciālajiem noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (6), ieviests instrumentu kopums, piem., sektorālās kapitāla prasības, kuru mērķis ir to risku mazināšana, kas rodas konkrētos sektoros, t. sk. nekustamajā īpašumā. Eiropas Savienības prudenciālā sistēma fokusējas galvenokārt uz kapitālu balstītiem pasākumiem, pievēršoties kredītiestāžu kapitāla struktūrai. Instrumenti, kas vērsti uz kredītņēmējiem, piem., kredīta/ienākumu attiecības, parāda/ienākumu attiecības, procentu seguma attiecības un parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības vai parāda apkalpošanas seguma attiecības ierobežojumi, neietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES piemērošanas jomā un to īstenošanu reglamentē nacionālie tiesību akti. Daži no šiem instrumentiem jau ir aktivizēti vairākās dalībvalstīs, lai gan instrumentu un rādītāju definīcijas atšķiras.

(6)

Īstenojot savu uzdevumu, ESRK būtu jāsekmē finanšu stabilitāte un jāmazina negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un reālo tautsaimniecību. Šiem nolūkiem saskaņotu darba definīciju pieejamība un salīdzināmu un savlaicīgi pieejamu nekustamā īpašumu galveno rādītāju kopums ir būtiski svarīgi. Labāka izpratne par MNĪ un KNĪ tirgu strukturālajām un cikliskajām īpašībām Savienībā būs noderīga, atļaujot valsts makrouzraudzības iestādēm labāk sekot dinamikai nekustamā īpašuma nozarē, lai noteiktu draudus, ko tas var radīt finanšu stabilitātei, un virzīt nepieciešamo rīcību.

(7)

Tādēļ būtu jānovērš pašreizējās nepilnības Savienības MNĪ un KNĪ tirgu datu pieejamībā un salīdzināmībā makrouzraudzības mērķiem. Šajā nolūkā jānodrošina MNĪ un KNĪ darba mērķdefinīcijas. Turklāt kopīgs rādītāju kopums, kurus nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt, lai novērtētu riskus, kas izriet no MNĪ un KNĪ sektoriem, jāidentificē kopā ar mērķa definīcijām šiem rādītājiem. Būtu jānorāda precizēti izmēri un detalizācijas pakāpe katram rādītājam, paredzētās informācijas piemērošanas joma un rādītāju mērīšana.

(8)

Saskaņotu definīciju un rādītāju mērīšanas metožu apstiprināšana, kuras izmanto, lai uzraudzītu MNĪ un KNĪ tirgus, neliedz nacionālajām makrouzraudzības iestādēm izmantot iekšējai riska un politikas novērtēšanai nekustamā īpašuma rādītājus, kuri balstās uz savām definīcijām un parametriem, kas var būt labāk piemēroti, lai ņemtu vērā valsts prasības.

(9)

Ņemot vērā norišu KNĪ tirgos spēcīgo prociklisko raksturu, riska uzraudzību šajos tirgos būtu jāveic biežāk nekā uzraudzība MNĪ tirgos. Tāpēc attiecībā uz fizisko tirgu, kā arī ieguldījumu un kredītu plūsmas un attiecīgie kreditēšanas standarti, uzraudzībai būtu jānotiek vismaz reizi ceturksnī. Ieguldījumu un kreditēšanas krājumu un atbilstīgo kreditēšanas standartu KNĪ sektorā, kā arī kreditēšanas standartu attīstības uzraudzībai MNĪ sektorā jānotiek vismaz reizi gadā.

(10)

Tā kā KNĪ tirgi ir neviendabīgi, nacionālās makrouzraudzības iestādes būtu jāaicina sadalīt rādītāju kopumu saskaņā ar attiecīgajiem parametriem, piem., īpašuma veidu, atrašanās vietu un tirgus dalībnieku veidu un valstspiederību. Turklāt ESRK rosina nacionālās makrouzraudzības iestādes izskatīt informāciju par tādu galveno rādītāju izkārtojumu saskaņā ar attiecīgajām riska grupām kā kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība, kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība, procentu seguma attiecība un parāda apkalpošanas seguma attiecība. Tā kā šajā situācijā informācija par šādiem izkārtojumiem nav pieejama Savienības līmenī, konkrēti norādījumi nevar tikt doti attiecībā uz attiecīgajām riska grupām šiem KNĪ rādītājiem. Ja nav konkrētākas informācijas, uzraudzība, pamatojoties uz rādītāju īpašību izkārtojumu (piem., kvantilēm), var būt alternatīva, pastāvot nepieciešamībai koncentrēties uz mazāk nozīmīgiem riskiem (t. i., augšējo vai apakšējo kvantili atkarībā no konkrētā rādītāja).

(11)

KNĪ tirgus parasti raksturo plašs tirgus dalībnieku loks, tie bieži ir ārvalstnieki un dažreiz tiem netiek piemērota mikrouzraudzība vai makrouzraudzība. Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) tādēļ būtu jārosina reizi gadā publicēt attiecīgos kopsavilkuma datu valstu līmenī par to uzraudzības jomā esošo iestāžu aktivitātēm KNĪ tirgos, izmantojot datus, kas savākti ar pastāvošo regulatīvo pārskatu sniegšanas veidņu palīdzību. Šāda publiskošana vairos nacionālo makrouzraudzības iestāžu zināšanas par citu dalībvalstu iestāžu aktivitātēm to iekšējā KNĪ tirgū.

(12)

Papildus kvantitatīvo rādītāju izmantošanai ESRK rosina nacionālās makrouzraudzības iestādes uzraudzīt norises nekustamā īpašuma tirgos, regulāri sazinoties ar attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz KNĪ sektoru.

(13)

Šis ieteikums ir sagatavots, ņemot vērā citas aktuālās starptautiskās un Eiropas iniciatīvas datu saskaņošanas un vākšanas jomā, no kurām visbūtiskākā saistībā ar nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu ir Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (7), ar kuru izveidoja AnaCredit projektu. Tomēr dažu tās iezīmju dēļ AnaCredit nevar būt vienīgais, uz ko paļauties, lai apmierinātu vajadzības pēc informācijas, kas identificēta šajā ieteikumā. Pirmkārt, ieteikumā paredzētās MNĪ un KNĪ definīcijas ir detalizētākas un labāk piemērotas finanšu stabilitātes mērķiem nekā tās, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/867 un kas attiecas vienīgi uz definīcijām regulā (ES) Nr. 575/2013. Otrkārt, informācija par dažiem galvenajiem rādītājiem un tirgus segmentiem noteikta kā svarīga finanšu stabilitātei šajā ieteikumā (piem., iegādes izīrēšanai segmentā) un nav paredzēta Regulā (ES) 2016/867. Treškārt, AnaCredit piemērošanas jomā ietvertas tikai euro zonas dalībvalstis. Ārpus euro zonas dalībvalstīm ir iespēja piedalīties brīvprātīgi, taču šajā posmā joprojām nav skaidrs, kuras dalībvalstis to izvēlēsies. Ceturtkārt, AnaCredit pašlaik attiecas tikai uz juridiskām personām un citām institucionālajām vienībām, t. sk. nefinanšu sabiedrībām. Informācija par fizisko personu kreditēšanu vēl neietilpst tās piemērošanas jomā un grafiks šādai paplašināšanai vēl nav noteikts. Piektkārt, AnaCredit vāc datus par kredītiem, kurus tur vai apkalpo kredītiestādes. Šāda pieeja nozīmē to, ka citu tirgus dalībnieku turētos kredītus AnaCredit reģistrē tikai tad, ja kredītu apkalpo kredītiestāde. Citu tirgus dalībnieku nozīmīgums nekustamā īpašuma, jo īpaši KNĪ, finansēšanā prasa plaši vākt datus par šādu iestāžu piešķirtajiem kredītiem. Kā noteikts Regulas ECB/2016/13 10. un 12. apsvērumā, sagatavojot turpmākos AnaCredit posmus, kredītu tvērums šajā tirgus segmentā tiks novērtēts ieguvumu un izmaksu izvērtēšanas procedūras ietvaros, pirms iespējams tiks paplašināts pārskatu sniedzēju loks un pārskatu sniegšanas prasības, lai labāk aptvertu KNĪ un MNĪ kredītus. Sestkārt, piemērojot proporcionalitātes principu, mazās bankas var tikt izslēgtas no AnaCredit  (8) darbības jomas, lai gan makrouzraudzības iestāde var uzskatīt, ka finanšu stabilitātes dēļ jāuzrauga arī to aktivitāte nekustamā īpašuma jomā.

(14)

Lai panāktu saskaņotu nekustamā īpašuma rādītāju ieviešanu un turpinātu to, kas iesākts ar spēkā esošo lēmumu, struktūru, projektu un metodoloģiskā darba palīdzību, tiek ieteikts saistībā ar šī ieteikuma īstenošanu sazināties ar AnaCredit projektu.

(15)

Šī ieteikuma nolūks ir nodrošināt, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes īsteno regulējumu tādas notikumu attīstības monitorēšanai nekustamā īpašuma sektorā, kura attiecas uz finanšu stabilitāti, pamatojoties uz ieteiktajām kopējām mērķa definīcijām un rādītājiem. ESRK tāpat uzskata, ka finanšu stabilitātei un makrouzraudzības politikai par labu nāks regulāra salīdzināmu valstu datu vākšana par šiem rādītājiem un to izplatīšana Savienības līmenī. Tas ne tikai ļaus precīzāk novērtēt ar nekustamo īpašumu saistītos riskus dalībvalstīs, bet ļaus arī salīdzināt to makrouzraudzības instrumentu izmantošanu, kurus dalībvalstis aktivizējušas, lai risinātu ar nekustamo īpašumu saistītās problēmas. Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību, 2. pantu ECB prasīts sniegt analītisku, statistisku, loģistikas un administratīvu atbalstu ESRK. Tādēļ ECB ir piemērota, lai koordinētu šādu datu vākšanu un izplatīšanu Savienības līmenī. Šis darbs jāsāk nekavējoties pēc šī ieteikuma pieņemšanas, apspriežoties attiecīgi ar Eurostat vai nacionālajām statistikas aģentūrām. Makrouzraudzības iestādēm sākot īstenot šo ieteikumu un turpinoties faktiskajai datu vākšanai Savienības līmenī, būs nepieciešami turpmāki tehniski norādījumi un darbs ar mērķa definīcijām un rādītājiem, lai ņemtu vērā tirgu vai tirgus segmentu īpatnības un nodrošinātu datu statistisko kvalitāti; tomēr šādiem precīzākiem īstenošanas norādījumiem nebūtu jāgroza mērķa definīciju un rādītāju pamatīpašības un nolūks, kas noteikti šajā ieteikumā.

(16)

Īstenojot šo ieteikumu un 15. apsvērumā minēto turpmāko tehnisko darbu, pienācīga vērība būtu jāpievērš proporcionalitātes principam. Turpinot īstenot attiecīgo rādītāju ieviešanu un metožu ieviešanu to aprēķināšanai, būtu jāņem vērā nacionālo MN\I un KNĪ tirgu lielums un attīstības līmenis. Jebkurā šī ieteikuma īstenošanas novērtējumā jāņem vērā 15. apsvērumā minētais progress un ierobežojumi datu vākšanai Savienības līmenī. Jo īpaši galīgajos ziņojumos, kas līdz 2020. gada beigām jāiesniedz par A–D ieteikumiem, var nebūt nepieciešams iekļaut visus galvenos rādītājus, ja to attaisno šādi ierobežojumi.

(17)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(18)

Šī ieteikuma sagatavošanā ņemti vērā privātā sektora ieinteresēto personu apsvērumi.

(19)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. IEDAĻA

IETEIKUMI

A ieteikums. No mājokļu nekustamā īpašuma sektora izrietošo risku uzraudzība

1.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts ieviest riska uzraudzības regulējumu to iekšzemes MNĪ sektoram, t. sk. informācijai par pašreizējiem kreditēšanas standartiem iekšzemes MNĪ kredītiem. Šajā sakarā šāds kreditēšanas standartu rādītāju kopums tiek ieteikts efektīvai to risku uzraudzībai, kas rodas MNĪ tirgū:

a)

kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (loan-to-value ratio at origination; LTV-O);

b)

kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (current loan-to-value ratio; LTV-C);

c)

kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-to-income ratio at origination; LTI-O);

d)

parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DTI-O);

e)

kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-service-to-income ratio at origination; LSTI-O);

f)

parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DSTI-O), kā izvēles rādītājs;

g)

izsniegto MNĪ kredītu skaits un summa;

h)

MNĪ kredītu sākotnējais termiņš.

Informācijai par šiem rādītājiem būtu jāattiecas uz individuāliem iekšzemes kredīta sniedzējiem, un tai jābūt pietiekami reprezentatīvai attiecībā uz iekšzemes MNĪ kredītu.

2.

Gadījumos, kuros izīrēšanai iegādāti mājokļi ir nozīmīgs avots riskiem, kas izriet no iekšzemes nekustamā īpašuma sektora, iespējams tāpēc, bet ne tikai tāpēc, ka tie veido ievērojamu daļu no MNĪ kreditēšanas krājumiem vai plūsmām kopumā, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts ieviest riska uzraudzības sistēmu, kas šajā tirgus segmentā pamatojas uz vairākiem papildu rādītājiem. Ja nav pieejama kvantitatīva informācija vai pieejamā informācija ir ierobežota, lai izvērtētu mājokļu iegādes izīrēšanai nozīmīgumu, šis novērtējums sākotnēji var būt jāveic, pamatojoties vairāk uz kvalitatīvu informāciju. Papildu rādītāji šim tirgus segmentam ir:

a)

procentu seguma sākotnējā attiecība (interest coverage ratio at origination; ICR-O);

b)

kredīta/īres maksājumu sākotnējā attiecība (loan-to-rent ratio at origination; LTR-O).

3.

Lai aprēķinātu 1. un 2. punktā minētos rādītājus, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts ievērot šī ieteikuma IV pielikumā iekļautos norādījumus.

4.

Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minētajiem rādītājiem, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts vismaz reizi gadā uzraudzīt notikumus iekšzemes MNĪ sektorā.

B ieteikums. Informācija saistībā ar mājokļu nekustamā īpašuma sektoru

1.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt attiecīgo rādītāju viendimensijas izkārtojumu un izvēlētos kopīgos izkārtojumus, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē. Šī veidne sniedz norādījumus par informācijas detalizētības pakāpi, kas vajadzīga, lai uzraudzītu riskus, kuri izriet no iekšzemes MNĪ sektora.

2.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt riskus, kas attiecas uz dažādiem rādītājiem, pamatojoties uz šādu informāciju, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē.

a)

Attiecībā uz pārskata periodā piešķirto MNĪ kredītu plūsmām, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

kopējais līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā kategoriju dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

b)

attiecībā uz LTV-O un LSTI-O saistībā ar MNĪ kredītu plūsmām nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

attiecības vidējais svērtais lielums, kas izteikts procentos,

attiecības vidējais svērtais lielums, kas izteikts procentos, kategoriju dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā izkārtojuma grupu dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

c)

attiecībā uz DSTIV-O (izvēles rādītājs) saistībā ar MNĪ kredītu plūsmām nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

attiecības vidējais svērtais lielums, kas izteikts procentos,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā izkārtojuma grupu dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

d)

attiecībā uz LTV-C saistībā ar MNĪ kredītu krājumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

attiecības vidējais svērtais lielums, kas izteikts procentos,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā izkārtojuma grupu dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

e)

attiecībā uz sākotnējo termiņu saistībā ar MNĪ kredītu plūsmām nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

vidējais svērtais termiņš gados,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā izkārtojuma grupu dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

f)

attiecībā uz LTI-O un DTI-O saistībā ar MNĪ kredītu plūsmām nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver:

attiecīgā rādītāja vidējais svērtais lielums,

līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā izkārtojuma grupu dalījumā, kā norādīts II pielikuma A veidnē;

g)

attiecībā uz MNĪ kredītu plūsmu LSTI-O, LTV-O un MNĪ kredītu sākotnējā termiņa kopējo izkārtojumu nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā kategoriju dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

h)

attiecībā uz MNĪ kredītu plūsmu LSTI-O un sākotnējās procentu likmes fiksācijas perioda kopējo izkārtojumu nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā kategoriju dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē;

i)

attiecībā uz MNĪ kredītu plūsmu DTI-O un LTV-O kopējo izkārtojumu nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver līgumu skaits un ar tiem saistītā summa nacionālajā valūtā kategoriju dalījumā, kā norādīts šī ieteikuma II pielikuma A veidnē.

3.

Gadījumos, kuros izīrēšanai iegādāti mājokļi ir nozīmīgs avots riskiem, kas izriet no iekšzemes MNĪ sektora, iespējams tāpēc, bet ne tikai tāpēc, ka tie veido ievērojamu daļu no MNĪ kreditēšanas krājumiem vai plūsmām kopumā, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt riskus saistībā ar attiecīgajiem rādītājiem, nošķirot izīrēšanai iegādātus mājokļus un īpašnieku apdzīvotus īpašumus. Šādos gadījumos nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver arī dalījumi, kas noteikti šī ieteikuma II pielikuma B veidnē.

C ieteikums. No komerciālā nekustamā īpašuma sektora izrietošo risku uzraudzība

1.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts ieviest riska uzraudzības regulējumu to iekšzemes KNĪ sektoram. Šajā sakarā šāds rādītāju kopums tiek ieteikts efektīvai to risku uzraudzībai, kas rodas KNĪ tirgū:

Fiziskā KNĪ tirgus rādītāji:

a)

cenu indekss;

b)

īres indekss;

c)

īres ienesīguma indekss;

d)

brīvās telpas koeficients;

e)

uzsāktā celtniecība;

Finanšu sistēmas KNĪ kreditēšanas risku rādītāji:

f)

KNĪ kreditēšanas plūsmas (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

g)

ienākumus nenesošo KNĪ kredītu plūsmas (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

h)

KNĪ kreditēšanas uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmas (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

i)

attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas (NKĪ kreditēšanas daļa) uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmas;

j)

KNĪ kreditēšanas krājumi (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

k)

ienākumus nenesošo KNĪ kredītu krājumi (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

l)

KNĪ kreditēšanas uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumi (t. sk. attīstībā esoši īpašumi);

m)

attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas (KNĪ kreditēšanas daļa) krājumi;

n)

attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas (KNĪ kreditēšanas daļa) ienākumus nenesošo kredītu krājumi;

o)

attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas (KNĪ kreditēšanas daļa) uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumi;

NKĪ kreditēšanas standartu rādītāji:

p)

LTV-O vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu plūsmām;

q)

kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējās attiecības (LTV-C) vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu krājumiem;

r)

procentu seguma sākotnējās attiecības (ICR-O) vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu plūsmām un krājumiem un procentu seguma pašreizējās attiecības (ICR-C) vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu krājumiem;

s)

parāda apkalpošanas seguma sākotnējās attiecības (DSCR-O) vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu plūsmām un parāda apkalpošanas seguma pašreizējās attiecības (DSCR-C) vidējais svērtais lielums attiecībā uz KNĪ kredītu krājumiem.

Informācijai par šiem rādītājiem būtu jāattiecas uz individuāliem kredīta sniedzējiem, un tai jābūt pietiekami reprezentatīvai attiecībā uz iekšzemes KNĪ tirgu.

2.

Ja uzskata, ka ieguldījumi pārstāv ievērojamu daļu KNĪ finansējuma, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts iekšzemes KNĪ sektora risku uzraudzības regulējumā iekļaut arī KNĪ ieguldījuma risku šādu papildu rādītāju kopumu:

a)

tiešo un netiešo KNĪ ieguldījumu plūsmas;

b)

KNĪ ieguldījumu vērtības samazinājumu plūsmas;

c)

tiešo un netiešo KNĪ ieguldījumu krājumi;

d)

KNĪ ieguldījumu vērtības samazinājumu krājumi.

Informācijai par šiem rādītājiem būtu jāattiecas uz individuāliem ieguldītājiem, un tai jābūt pietiekami reprezentatīvai attiecībā uz iekšzemes KNĪ tirgu

3.

Lai aprēķinātu 1. un 2. punktā minētos rādītājus, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts ievērot V pielikumā un, ja tas attiecas uz KNĪ, šī ieteikuma IV pielikumā iekļautos norādījumus.

4.

Pamatojoties uz 1. un 2. punktā noteiktajiem rādītājiem, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt notikumu attīstību iekšzemes KNĪ sektorā vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz fizisko tirgu, kreditēšanas un ieguldījumu plūsmām (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu, uzkrājumu nedrošiem parādiem un ieguldījumu novērtēšanas korekciju plūsmām) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem. Šādai uzraudzībai būtu jānotiek vismaz reizi gadā attiecībā uz kredītu un ieguldījumu krājumiem (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu, uzkrājumu nedrošiem parādiem un ieguldījumu novērtēšanas korekciju krājumiem) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem.

D ieteikums. Informācija saistībā ar komerciālā mājokļu nekustamā īpašuma sektoru

1.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt rādītājus, kas minēti šī ieteikuma III pielikuma A, B un C veidnē. Šīs veidnes sniedz norādījumus par informācijas detalizētības pakāpi, kas vajadzīga, lai uzraudzītu riskus, kuri izriet no iekšzemes KNĪ sektora.

2.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt riskus, kas attiecas uz dažādiem rādītājiem, pamatojoties uz šādu informāciju, kā norādīts šī ieteikuma III pielikuma A, B un C veidnē.

a)

Attiecībā uz cenu indeksu, īres indeksu, īres ienesīguma indeksu, brīvās telpas koeficientu un uzsākt celtniecību nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta.

b)

Attiecībā uz KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekciju plūsmām un krājumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta,

ieguldītāja veids,

ieguldītāja valstspiederība.

c)

Attiecībā uz KNĪ kreditēšanas plūsmām un krājumiem un attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas apakškategoriju nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta,

aizdevēja veids,

aizdevēja valstspiederība.

d)

Attiecībā uz ienākumus nenesošo KNĪ kredītu plūsmām un krājumiem un attīstībā esošu īpašumu ienākumus nenesošo kredītu apakškategoriju nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta,

aizdevēja veids,

aizdevēja valstspiederība.

e)

Attiecībā uz KNĪ kreditēšanas uzkrājumiem nedrošiem parādiem plūsmām un krājumiem un attīstībā esošu īpašumu kreditēšanas uzkrājumiem nedrošiem parādiem apakškategoriju nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta,

aizdevēja veids,

aizdevēja valstspiederība.

3.

Ja ieguldījumus uzskata par tādiem, kuri veido KNĪ finansējuma nozīmīgu daļu, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts sava iekšzemes KNĪ sektora riska uzraudzības regulējumā iekļaut arī šādu papildu informāciju par KNĪ ieguldījumu riska darījumiem, kā noteikts šī ieteikuma III pielikuma B veidnē:

a)

attiecībā uz KNĪ ieguldījumu plūsmām un krājumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

tiešie KNĪ turējumi,

netiešie KNĪ turējumi;

b)

attiecībā uz tiešajām KNĪ ieguldījumu plūsmām un krājumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

īpašuma veids,

īpašuma atrašanās vieta,

ieguldītāja veids,

ieguldītāja valstspiederība;

c)

attiecībā uz netiešajām KNĪ ieguldījumu plūsmām un krājumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāapsver šādi dalījumi:

ieguldītāja veids,

ieguldītāja valstspiederība.

E ieteikums. Eiropas Uzraudzības iestāžu veiktā riska datu publicēšana nacionālajos komerciālā nekustamā īpašuma tirgos

1.

Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) tiek ieteikts vismaz reizi gadā publicēt to attiecīgajai uzraudzībai pakļauto iestāžu riska datus katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū saskaņā ar V pielikuma 9. punktā sniegtajiem norādījumiem. Šiem apkopotajiem datiem būtu jābalstās uz informāciju, kas EUI pieejama saskaņā ar spēkā esošajām pārskatu sniegšanas prasībām.

2. IEDAĻA

ĪSTENOŠANA

1.   Definīcijas

1.

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas, ņemot vērā šī ieteikuma IV un V pielikumā norādītās papildu tehniskās specifikācijas:

1)

“aizņēmējs” ir MNĪ līguma vai KNĪ kredīta līguma parakstītājs vai līdzparakstītājs, kurš saņem finansējumu no aizdevēja;

2)

“iegādes izīrēšanai kredīts” ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar izīrēšanai iegādātu īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī;

3)

“izīrēšanai iegādāts mājoklis vai īpašums” ir MNĪ, kas ir privātas mājsaimniecības tiešā īpašumā galvenokārt izīrēšanai īrniekiem;

4)

“komerciālais nekustamais īpašums” (KNĪ) ir ienākumus nesošs nekustamais īpašums, kas jau pastāv vai tiek attīstīts, izņemot:

a)

sociālos mājokļus;

b)

īpašumu, kas ir tiešo lietotāju īpašumā;

c)

izīrēšanai iegādātus mājokļus.

Ja īpašums tiek jaukti izmantots kā KNĪ un MNĪ, tas jāuzskata par dažādiem īpašumiem (pamatojoties, piem., uz platību, kas veltīta katram izmantošanas veidam) visos gadījumos, kuros iespējams veikt šādu dalījumu, pārējos gadījumos īpašumu var klasificēt saskaņā ar tā dominējošo izmantošanu;

5)

“komerciālā nekustamā īpašuma (KNĪ) kredīts” ir kredīts, kura mērķis ir KNĪ īpašuma (vai KNĪ īpašumu kopuma) iegāde, vai kredīts, kurš nodrošināts ar KNĪ īpašumu (vai KNĪ īpašumu kopumu);

6)

“uzsāktā celtniecība” ir pārskata periodā sāktu jaunu komerciālu celtniecības projektu virsmas laukums kvadrātmetros; ja šāda informācija nav pieejama, uzsāktajā celtniecībā var norādīt pārskata periodā sāktu jaunu komerciālu celtniecības projektu skaitu;

7)

“kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība” (LTV-C) ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar īpašumu pārskata dienā, attiecībā pret īpašuma pašreizējo vērtību;

8)

“īpašuma pašreizējā vērtība” ir īpašuma vērtība, kā to bija novērtējis neatkarīgs ārējais vai iekšējais vērtētājs; ja šāds novērtējums nav pieejams, pašreizējo īpašuma vērtību var aplēst, izmantojot nekustamā īpašuma vērtības indeksu, kurš ir pietiekami detalizēts attiecībā uz īpašuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un veidu; ja šāds nekustamā īpašuma vērtības indekss arī nav pieejams, var izmantot nekustamā īpašuma cenu indeksu, kurš ir pietiekami detalizēts attiecībā uz īpašuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un veidu, piemērojot atbilstoši izvēlētu vērtības samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašumu amortizāciju;

9)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

10)

“parāda apkalpošanas seguma attiecība” (DSCR) ir gada īres ienākumi no KNĪ īpašuma, kuru vismaz daļēji finansē parāds, atskaitot nodokļus un jebkurus darbības izdevumus, lai uzturētu īpašuma vērtību, pret gada parāda apkalpošanu kredītam, kuru nodrošina īpašums; attiecība var atsaukties uz tās vērtību kredīta izsniegšanas brīdī (DSCR-O) vai tās pašreizējo vērtību (DSCR-C);

11)

“parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība” (DSTI-O) ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

12)

“parāda/ienākumu sākotnējā attiecība” (DTI-O) ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

13)

“izmantojamie ienākumi” ir aizņēmēja kopējie gada izmantojamie ienākumi, kurus kredīta sniedzējs reģistrējis MNĪ kredīta izsniegšanas brīdī un kuri aptver visus ienākumu avotus, atņemot nodokļus (atskaitot nodokļu atlaides) un iemaksas (piem., veselības aprūpei, sociālajam nodrošinājumam vai veselības apdrošināšanai) un pirms izdevumu atskaitīšanas;

14)

“pirmā mājokļa pircējs” ir aizņēmējs, kuram iepriekš nav izsniegts MNĪ kredīts; ja ir vairāki aizņēmēji (MNĪ kredītu līdzparakstītāju gadījumā) un ja vienam vai vairākiem no šiem aizņēmējiem iepriekš izsniegts MNĪ kredīts, nevienu no šiem aizņēmējiem neuzskata par pirmā mājokļa pircēju;

15)

“kredītu plūsmas” ir jauni kredīti pārskata periodā; pārstrukturētus kredītus būtu jāiekļauj jaunos kredītos, ja aizdevējs tos uzskata par jauniem kredīta līgumiem;

16)

“pilnībā amortizēts kredīts” ir MNĪ kredīts, kuram raksturīga regulāra pamatsummas atmaksa kredīta darbības laikā saskaņā ar amortizācijas grafiku tā, lai kredīta termiņa beigās pamatsumma būtu pilnībā atmaksāta;

17)

“ienākumus nesošs nekustamais īpašums” ir visi nekustamie īpašumi, kuru ienākumu rada īre vai peļņa no nekustamā īpašuma pārdošanas;

18)

“procentu seguma attiecība” (ICR) ir gada bruto īres ienākumi (t. i., pirms darbības izdevumiem un nodokļiem), kas uzkrājušies no izīrēšanai iegādāta īpašuma vai gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no KNĪ īpašuma vai īpašumu kopuma, pret tā kredīta gada procentu izmaksām, kuru nodrošina īpašums vai īpašumu kopums; attiecība var atsaukties uz tās vērtību kredīta izsniegšanas brīdī (ICR-O) vai tās pašreizējo vērtību (ICR-C);

19)

“uzkrājumi nedrošiem parādiem” ir kopējā uzkrājumu summa attiecībā uz kredītu portfeļiem, lai ņemtu vērā iespējamos kredīta zaudējumus nākotnē;

20)

“izsniegtie kredīti” ir pārskata periodā piešķirtie MNĪ kredīti kopā (kredītu skaits vai kredītu summa);

21)

“kredīta apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja MNĪ kredītu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

22)

“kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība” (LSTI-O) ir gada MNĪ kredīta apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

23)

“kredīta/izmaksu attiecība” (LTC) ir visu piešķirto kredītu sākotnējā summa pret to izmaksu summu, kas saistītas ar īpašuma attīstību līdz tā pabeigšanai;

24)

“kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība” (LTI-O) ir visu kredītu vai kredīta daļu, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

25)

“kredīta/īres sākotnējā attiecība” (LTR-O) ir aizņēmēja iegādes izīrēšanai kredīts kredīta izsniegšanas brīdī pret gada bruto īres ienākumiem (t. i., pirms darbības izdevumiem un nodokļiem), kas uzkrājušies no izīrēšanai iegādāta īpašuma;

26)

“kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība” (LTV-O) ir visu kredītu vai kredīta daļu, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

27)

“sākotnējais termiņš” ir gados izteikts MNĪ kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī;

28)

“nacionālā makrouzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai ar nacionālajiem tiesību aktiem uzticēta makrouzraudzības politikas īstenošana, kā ieteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikuma ESRK/2011/3 (9) B ieteikumā;

29)

“neamortizēts kredīts” ir MNĪ kredīts, kuram raksturīgi labākajā gadījumā tikai kredīta procentu regulāri maksājumi; neamortizētus kredītus, attiecībā uz kuriem pastāv dzēšanas mehānismi, attiecīgos gadījumos būtu jānorāda atsevišķi;

30)

“ienākumus nenesoši kredīti” ir kredītriska darījumi, kas atbilst vienam vai abiem šādiem kritērijiem:

a)

būtiski kredītriska darījumi, kuru kavējums pārsniedz 90 dienas;

b)

parādnieks novērtēts kā tāds, kurš neatmaksās savas kredīta saistības pilnībā, ja netiks veikta nodrošinājuma realizācija, neatkarīgi no tā, vai pastāv iepriekšējas kavētas summas, un neatkarīgi no kavējuma dienu skaita;

31)

“īpašnieka apdzīvota mājokļa kredīts” ir visu MNĪ kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošina ar īpašnieka apdzīvotu MNĪ kredīta piešķiršanas brīdī;

32)

“īpašnieka apdzīvots mājoklis vai īpašums” ir MNĪ, kurš pieder privātai mājsaimniecībai nolūkā nodrošināt pajumti tā īpašniekam;

33)

“daļēji amortizēti kredīti” ir vairāku dažāda amortizācijas veida MNĪ kredītu apkopojums;

34)

“attīstībā esošs īpašums” ir jebkurš īpašums, kas tiek joprojām būvēts un kas paredzēts, lai pēc pabeigšanas sniegtu ienākumus tā īpašniekam īres veidā vai tā pārdošanas peļņas veidā; tas neietver ēku nojaukšanu vai būvlaukuma attīrīšanu iespējamiem projektiem nākotnē;

35)

“nekustamā īpašuma vērtības indekss” ir indekss, kas atspoguļo izmaiņas īpašuma cenā un kvalitātē laika gaitā, piem., indekss, kas izveidots, pamatojoties uz darījumu datiem;

36)

“īre” ir naudas summa, kuru īrnieks faktiski samaksājis īpašuma īpašniekam, atskaitot atlaides (piem., atbrīvojumus no īres maksas, ieguldījumus remontā) un maksas;

37)

“īres ienesīgums” ir gada īres un nekustamā īpašuma tirgus vērtības attiecība;

38)

“mājokļu nekustamais īpašums” (MNĪ) ir nekustamais īpašums, kas atrodas iekšzemes teritorijā, kas ir pieejams apdzīvošanai, ko ieguvusi, uzcēlusi vai renovējusi privāta mājsaimniecība un kas nav klasificēts kā KNĪ īpašums. Ja īpašums tiek izmantots jaukti, tas ir jāuzskata par dažādiem īpašumiem (pamatojoties, piem., uz platību, kas veltīta katram izmantošanas veidam) visos gadījumos, kuros ir iespējams veikt šādu dalījumu, pārējos gadījumos īpašumu var klasificēt saskaņā ar tā dominējošo izmantošanu;

39)

“mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kredīts” ir kredīts privātai mājsaimniecībai, kuru nodrošina ar MNĪ neatkarīgi no kredīta izmantošanas mērķa;

40)

“riska uzraudzības regulējums” ir regulārs process to sistēmisko risku uzraudzībai un izvērtēšanai, kas izriet no iekšzemes nekustamā īpašuma tirgus, pamatojoties uz drošām analīzes metodēm un pietiekami reprezentatīviem datiem;

41)

“pietiekami reprezentatīvi dati” ir dati, kurus iegūst, izmantojot izlases paņēmienus, kuri atsaucas uz attiecīgajiem raksturlielumiem, par kuriem zināms, ka tie piemīt statistikas pārskatu sniedzējiem; netiek ieteiktas konkrēti izlases paņēmieni un nacionālās metodes tiek uzskatītas par pietiekamām, ciktāl saskaņā ar ekspertu secinājumiem tās var uzskatīt par tādām, kas nodrošina objektīvus rezultātus;

42)

“brīvās telpas koeficients” ir virsmas laukums, kas pieejams īrei pret īpašuma kopējo virsmas laukumu;

43)

“ieguldījumu novērtēšanas korekcijas” ir izmaksas, kas ieguldītājam radušās, ņemot vērā iespējamos ieguldījumu zaudējumus nākotnē tirgus nosacījumu rezultātā;

44)

“sākotnējā vērtība” ir nekustamā īpašuma darījuma vērtība (piem., vērtība, kas reģistrēta notariālajā aktā) vai vērtība, kādā to novērtējis ārējais vai iekšējais novērtētājs kredīta izsniegšanas brīdī, atkarībā no tā, kura ir zemāka; ja pieejama tikai viena vērtība, izmanto to.

2.   Ieviešanas kritēriji

1.

Uz šī ieteikuma ieviešanu attiecas šādi kritēriji:

a)

ieteikums attiecas tikai uz rādītājiem, kas nepieciešami finanšu stabilitātes vajadzībām un attiecībā uz kuriem identificētas datu nepilnības;

b)

pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips, ņemot vērā:

i)

dalībvalstu KNĪ un MNĪ tirgu izmēru un attīstību;

ii)

nacionālo makrouzraudzības iestāžu pilnvaras;

iii)

ieteikumu mērķi un saturu;

c)

izvērtējot A–D ieteikumu īstenošanu, jāņem vērā arī progress, kas sasniegts datu vākšanā Savienības līmenī, kā minēts 15. apsvērumā;

d)

konkrēti kritēriji A līdz E ieteikumu ievērošanai izklāstīti šī ieteikuma I pielikumā.

2.

Adresātiem tiek lūgts ESRK un ECB Padomei sniegt pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot darbību neveikšanu. Šajos pārskatos jāiekļauj vismaz:

a)

informācija par veikto darbību saturu un termiņiem;

b)

novērtējums par veikto darbību funkcionēšanu, ņemot vērā šī ieteikuma mērķus;

c)

detalizēts pamatojums tam, kāpēc darbības netika veiktas, vai tam, kāpēc tās atšķīrās no šī ieteikuma, tai skaitā arī attiecībā uz kavējumiem.

3.   Pārskatu sniegšanas termiņi

Adresātiem tiek lūgts ESRK un Padomei sniegt pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot darbību neveikšanu, ievērojot šādus termiņus.

1.

A ieteikums

a)

Līdz 2018. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei starpposma pārskatu par jau pieejamo informāciju, vai informāciju, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama, A ieteikuma ieviešanai.

b)

Līdz 2020. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei galīgo pārskatu par A ieteikuma ieviešanu.

2.

B ieteikums

a)

Līdz 2018. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei starpposma pārskatu par jau pieejamo informāciju, vai informāciju, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama, B ieteikuma ieviešanai.

b)

Līdz 2020. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei galīgo pārskatu par B ieteikuma ieviešanu.

3.

C ieteikums

a)

Līdz 2018. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei starpposma pārskatu par jau pieejamo informāciju, vai informāciju, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama, C ieteikuma ieviešanai.

b)

Līdz 2020. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei galīgo pārskatu par C ieteikuma ieviešanu.

4.

D ieteikums

a)

Līdz 2018. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei starpposma pārskatu par jau pieejamo informāciju, vai informāciju, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama, D ieteikuma ieviešanai.

b)

Līdz 2020. gada 31. decembrim nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei galīgo pārskatu par D ieteikuma ieviešanu.

5.

E ieteikums

a)

Līdz 2017. gada 31. decembrim EUI tiek lūgts publicēt veidni tam, kā publicē to uzraudzībai pakļauto iestāžu riska datus katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū.

b)

Līdz 2018. gada 30. jūnijam EUI tiek lūgts publicēt a) apakšpunktā minētos datus par 2017. gada 31. decembri.

c)

Sākot no 2019. gada 31. marta EUI tiek lūgts reizi gadā publicēt a) apakšpunktā minētos datus par iepriekšējā gada 31. decembri.

4.   Uzraudzība un novērtējums

1.

ESRK Sekretariāts:

a)

palīdz adresātiem, t. sk., nodrošinot koordinētu pārskatu sniegšanu un nodrošinot attiecīgus paraugus, un vajadzības gadījumā precizējot pārskatu sniegšanas kārtību un grafiku;

b)

pārbauda vai adresāti izpilda ieteikumus, t. sk., pēc to lūguma sniedzot palīdzību adresātiem, un ar Koordinācijas komitejas palīdzību sniedz pārskatu par izpildi ESRK Valdei.

2.

ESRK Valde izvērtēs darbības un pamatojumus, par kuriem ziņojuši adresāti, un vajadzības gadījumā var lemt par to, ka šis ieteikums nav ievērots un adresāti nav pienācīgi pamatojuši savu bezdarbību.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 31. oktobrī

Francesco MAZZAFERRO

ESRK Sekretariāta vadītājs,

ESRK Valdes vārdā


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(3)  ESRK, Report on residential real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris.

(4)  ESRK, Report on commercial real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).

(8)  Nacionālās centrālās bankas var piešķirt atbrīvojumus mazām kredītiestādēm ar nosacījumu, ka visu kredītiestāžu, kurām piešķirts atbrīvojums, apvienotā daļa kopējā vēl neatmaksāto kredītu summā pārskatu sniedzējā dalībvalstī nepārsniedz 2 %.

(9)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2011/13 (2011. gada 22. decembris) par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā (OV C 41, 14.2.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

IETEIKUMU IZPILDES KRITĒRIJI

1.   A ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas A ieteikuma 1. un 2. punktu, ja tās:

a)

novērtē, vai MNĪ kredītu kreditēšanas standartu attiecīgie rādītāji tiek izskatīti vai īstenoti to jurisdikcijas MNĪ sektora riska uzraudzības regulējumā;

b)

novērtē progresu, kas sasniegts šādai uzraudzībai izmantojot A ieteikuma 1. punktā noteiktos rādītājus;

c)

novērtē to, ciktāl par attiecīgajiem rādītājiem jau pieejamā informācija vai informācija, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama nākotnē, ir pietiekami reprezentatīva attiecībā uz pašreizējiem kreditēšanas standartiem to MNĪ kredītu tirgū;

d)

novērtē, vai izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, un vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām;

e)

gadījumos, kuros uzskata, ka izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām, novērtē progresu, kas sasniegts riska uzraudzībai izmantojot A ieteikuma 2. punktā noteiktos rādītājus.

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas A ieteikuma 3. un 4. punktu, ja tās:

a)

nodrošina IV pielikumā noteikto metožu ieviešanu A ieteikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju aprēķināšanai;

b)

gadījumos, kuros attiecīgo rādītāju aprēķināšanai papildus IV pielikumā noteiktajai metodei izmanto citu metodi, paziņo metodes tehniskos raksturlielumus un tās efektivitāti to risku uzraudzībā, kas rodas MNĪ sektorā;

c)

nodrošina, ka A ieteikuma 1. un 2. punktā minētie attiecīgie rādītāji tiek izmantoti risku uzraudzībai MNĪ sektorā vismaz reizi gadā.

2.   B ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas B ieteikuma 1. un 2. punktu, ja tās:

a)

novērtē progresu, kas sasniegts uzraugot attiecīgo rādītāju viendimensijas izkārtojumu un izvēlētos kopīgos izkārtojumus, kā norādīts II pielikuma A veidnē;

b)

novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot B ieteikuma 2. punktā un II pielikuma A veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai.

Gadījumos, kuros uzskata, ka izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām, novērtē progresu, tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas B ieteikuma 3. punktu, ja tās:

a)

novērtē progresu, kas sasniegts attiecīgo rādītāju atsevišķā uzraudzībā attiecībā uz izīrēšanai iegādātie mājokļi un īpašnieku apdzīvotiem īpašumiem;

b)

novērtē progresu, kas sasniegts attiecīgo datu uzraudzībā, kas iedalīti saskaņā ar dimensijām, kuras noteiktas II pielikuma A un B veidnē.

3.   C ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas C ieteikuma 1. un 2 punktu, ja tās:

a)

novērtē, vai iekšzemes KNĪ risku attiecīgie rādītāji tiek izskatīti vai īstenoti to jurisdikcijas KNĪ sektora riska uzraudzības regulējumā;

b)

nodrošina, ka riska uzraudzības regulējumā tiek iekļauti fiziskā tirgus rādītāji, finanšu sistēmas kredītrisku rādītāji un kreditēšanas standartu rādītāji; ja makrouzraudzības iestāde nav pilnvarota vākt šādu fiziskā tirgus rādītāju veidu datus, šāda neiespējamība tiek uzskatīta par pietiekamu, lai novērtējuma fāzē paskaidrotu attiecīgās iestādes bezdarbību;

c)

novērtē, vai ieguldījumi ir nozīmīgs iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avots;

d)

gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, novērtē progresu, kas sasniegts C ieteikuma 2. punktā noteikto riska uzraudzības papildu rādītāju izmantošanā;

e)

novērtē progresu, kas sasniegts vismaz C ieteikuma 1. punktā un, ja piemērojams, 2. punktā noteikto rādītāju izmantošanā;

f)

novērtē vai informācija par šiem rādītājiem (jau pieejama, vai sagaidāms, ka būs pieejama) ir pietiekami reprezentatīva attiecībā uz iekšzemes KNĪ tirgu.

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas C ieteikuma 3. un 4. punktu, ja tās:

a)

nodrošina IV pielikumā un, attiecībā uz KNĪ, IV pielikumā noteikto metožu ieviešanu C ieteikuma 1.un 2. punktā minēto rādītāju aprēķināšanai;

b)

gadījumos, kuros attiecīgo rādītāju aprēķināšanai papildus IV un V pielikumā noteiktajai metodei izmanto citu metodi, paziņo metodes tehniskos raksturlielumus un tās efektivitāti to risku uzraudzībā, kas rodas KNĪ sektorā;

c)

nodrošina, ka C ieteikuma 1. punktā minētie rādītāji tiek izmantoti notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz fiziskā tirgus rādītājiem, kreditēšanas plūsmām (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu un uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmām) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem, kā arī vismaz reizi gadā attiecībā uz kredītu krājumiem (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu un uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumiem) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem;

d)

gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, nodrošina, ka C ieteikuma 2. punktā minētie rādītāji tiek izmantoti notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz ieguldījumu plūsmām (t. sk. ieguldījumu novērtēšanas korekcijām) un vismaz reizi gadā attiecībā uz ieguldījumu krājumiem (t. sk. ieguldījumu novērtēšanas korekcijām).

4.   D ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas D ieteikumu, ja tās:

a)

novērtē progresu, kas sasniegts uzraugot attiecīgos rādītājus, kas minēti III pielikuma A, B un C veidnē;

b)

novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot D ieteikuma 2. punktā un III pielikuma A, B un C veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai;

c)

gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot D ieteikuma 3. punktā un III pielikuma B veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai;

d)

gadījumos, kuros notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā izmanto papildu rādītājus, paziņo risku uzraudzībai izmantoto papildu informāciju.

5.   E ieteikums

Tiks uzskatīts, ka EUI ir izpildījušas E ieteikumu, ja tās:

a)

definē veidni tam, kā publicē to uzraudzībai pakļauto iestāžu riska datus katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū;

b)

vismaz reizi gadā katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū publicē to uzraudzībai pakļauto iestāžu apkopotos riska datus, kas savākti saskaņā ar spēkā esošajām pārskatu sniegšanas prasībām.


II PIELIKUMS

MĀJOKĻU NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SEKTORA RĀDĪTĀJU INDIKATĪVĀS VEIDNES

1.   A veidne: MNĪ kredītu rādītāji un saistītie dalījumi

PLŪSMAS= jaunie MNĪ kredīti pārskata periodā, kurus par tādiem uzskata aizdevējs. Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm, kuras spēj nošķirt patiešām jaunus MNĪ kredītus no pārstrukturētiem kredītiem, sniegta iespēja pārstruktūrētus kredītus norādīt atsevišķā dalījumā.

KRĀJUMI= Dati par MNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā (piem., gada beigās)

ncu= summa nacionālajā valūtā

#= līgumu skaits

g.= gadi

vid.= attiecīgā rādītāja vidējais

t.sk.= tajā skaitā

VIENDIMENSIJAS IZKĀRTOJUMS

MNĪ kredītu portfeļa pārskats

 

PLŪSMAS

 

 

Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)

 

PLŪSMAS

Izsniegtie kredīti

 

ncu, #

 

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

t.sk. iegādes izīrēšanai

 

ncu, #

 

 

t.sk. iegādes izīrēšanai

 

vid. (%)

t.sk. īpašnieku apdzīvoti

 

ncu, #

 

 

t.sk. īpašnieku apdzīvoti

 

vid. (%)

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

ncu, #

 

 

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

vid. (%)

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

ncu, #

 

 

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

vid. (%)

t.sk. pilnībā amortizēti

 

ncu, #

 

 

t.sk. pilnībā amortizēti

 

vid. (%)

t.sk. daļēji amortizēti

 

ncu, #

 

 

t.sk. daļēji amortizēti

 

vid. (%)

t.sk. neamortizēti (*1)

 

ncu, #

 

 

t.sk. neamortizēti (*1)

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.

 

ncu, #

 

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]

 

ncu, #

 

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]

 

ncu, #

 

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.

 

ncu, #

 

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.

 

vid. (%)

t.sk. pārstrukturēti (pēc izvēles)

 

ncu, #

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

 

 

 

≤10 %

 

ncu, #

 

 

 

 

 

]10 % ; 20 %]

 

ncu, #

Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)

 

PLŪSMAS

 

 

]20 % ; 30 %]

 

ncu, #

 

 

 

]30 % ; 40 %]

 

ncu, #

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

 

 

]40 % ; 50 %]

 

ncu, #

t.sk. iegādes izīrēšanai

 

vid. (%)

 

 

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

t.sk. īpašnieku apdzīvoti

 

vid. (%)

 

 

> 60 %

 

ncu, #

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

vid. (%)

 

 

Nav pieejams

 

ncu, #

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

vid. (%)

 

 

 

 

 

t.sk. pilnībā amortizēti

 

vid. (%)

 

 

 

 

 

t.sk. daļēji amortizēti

 

vid. (%)

 

 

Parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (DSTI-O) (IZVĒLES)

 

PLŪSMAS

t.sk. neamortizēti (*1)

 

vid. (%)

 

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

≤ 50 %

 

ncu, #

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

 

 

≤10 %

 

ncu, #

]60 % ; 70 %]

 

ncu, #

 

 

]10 % ; 20 %]

 

ncu, #

]70 % ; 80 %]

 

ncu, #

 

 

]20 % ; 30 %]

 

ncu, #

]80 % ; 90 %]

 

ncu, #

 

 

]30 % ; 40 %]

 

ncu, #

]90 % ; 100 %]

 

ncu, #

 

 

]40 % ; 50 %]

 

ncu, #

]100 % ; 110 %]

 

ncu, #

 

 

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

> 110 %

 

ncu, #

 

 

> 60 %

 

ncu, #

Nav pieejams

 

ncu, #

 

 

Nav pieejams

 

ncu, #


Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)

 

 

KRĀJUMI

 

Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (LTI-O)

 

PLŪSMAS

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

 

vid. (%)

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid.

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

≤ 50 %

 

 

ncu, #

 

≤3

 

ncu, #

]50 % ; 60 %]

 

 

ncu, #

 

]3 ; 3,5 ]

 

ncu, #

]60 % ; 70 %]

 

 

ncu, #

 

]3,5 ; 4]

 

ncu, #

]70 % ; 80 %]

 

 

ncu, #

 

]4 ; 4,5 ]

 

ncu, #

]80 % ; 90 %]

 

 

ncu, #

 

]4,5 ; 5]

 

ncu, #

]90 % ; 100 %]

 

 

ncu, #

 

]5 ; 5,5 ]

 

ncu, #

]100 % ; 110 %]

 

 

ncu, #

 

]5,5 ; 6]

 

ncu, #

> 110 %

 

 

ncu, #

 

> 6

 

ncu, #

Nav pieejams

 

 

ncu, #

 

Nav pieejams

 

ncu, #


Sākotnējais termiņš

 

PLŪSMAS

 

 

Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (DTI-O)

 

PLŪSMAS

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (gadi)

 

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid.

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

≤ 5g.

 

ncu, #

 

 

≤3

 

ncu, #

]5g. ; 10g.]

 

ncu, #

 

 

]3 ; 3,5 ]

 

ncu, #

]10g. ; 15g.]

 

ncu, #

 

 

]3,5 ; 4]

 

ncu, #

]15g. ; 20g.]

 

ncu, #

 

 

]4 ; 4,5 ]

 

ncu, #

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

 

 

]4,5 ; 5]

 

ncu, #

]25g. ; 30g.]

 

ncu, #

 

 

]5 ; 5,5 ]

 

ncu, #

]30g. ; 35g.]

 

ncu, #

 

 

]5,5 ; 6]

 

ncu, #

> 35g.

 

ncu, #

 

 

]6,5 ; 7]

 

ncu, #

Nav pieejams

 

ncu, #

 

 

> 7

 

ncu, #

 

 

 

 

 

Nav pieejams

 

ncu, #


KOPĒJAIS IZKĀRTOJUMS

PLŪSMAS

 

Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)

 

PLŪSMAS

 

Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)

 

 

≤30 %

]30 % ; 50 %]

>50 %

 

Sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods

 

≤30 %

]30 % ; 50 %]

>50 %

LTV-O ≤ 80 %

 

 

 

 

 

t.sk. ≤ 1g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

Sākotnējais termiņš

 

 

 

 

 

t.sk. ] 1g.; 5g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

≤ 20g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

t.sk. ] 5g.; 10g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

t.sk. > 10g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

> 25g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

LTV-O ]80 %-90 %]

 

 

 

 

 

PLŪSMAS

 

Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (DTI-O)

Sākotnējais termiņš

 

 

 

 

 

 

≤ 20g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)

 

≤ 4

]4 ; 6]

> 6

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

LTV-O ≤ 80 %

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

> 25g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

LTV-O ]80 % ; 90 %]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

LTV-O ]90 %-110 %]

 

 

 

 

 

LTV-O ]90 % ; 110 %]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

Sākotnējais termiņš

 

 

 

 

 

LTV-O >110 %

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

≤ 20g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

> 25g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

LTV-O >110 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sākotnējais termiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

≤ 20g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

> 25g.

 

ncu, #

ncu, #

ncu, #

 

 

 

 

 

 

2.   B veidne: izīrēšanai iegādāto mājokļu un īpašnieka apdzīvoto īpašumu MNĪ kredītu rādītāji un saistītie dalījumi

PLŪSMAS= jaunie MNĪ kredīti pārskata periodā, kurus par tādiem uzskata aizdevējs. Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm, kuras spēj nošķirt patiešām jaunus MNĪ kredītus no pārstrukturētiem kredītiem, sniegta iespēja pārstruktūrētus kredītus norādīt atsevišķā dalījumā.

KRĀJUMI= Dati par MNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā (piem., gada beigās)

ncu= summa nacionālajā valūtā

#= līgumu skaits

g.= gadi

vid.= attiecīgā rādītāja vidējais

t.sk.= tajā skaitā

IEGĀDES IZĪRĒŠANAI KREDĪTI

Iegādes izīrēšanai kredītu pārskats

 

PLŪSMAS

 

Procentu seguma sākotnējā attiecība (ICR-O)

 

PLŪSMAS

Izsniegtie kredīti

 

ncu, #

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid.

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

ncu, #

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

ncu, #

 

≤ 100 %

 

ncu, #

t.sk. pilnībā amortizēti

 

ncu, #

 

] 100 % ; 125 %]

 

ncu, #

t.sk. daļēji amortizēti

 

ncu, #

 

] 125 % ; 150 %]

 

ncu, #

t.sk. neamortizēti (*2)

 

ncu, #

 

] 150 % ; 175 %]

 

ncu, #

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.

 

ncu, #

 

] 175 % ; 200]

 

ncu, #

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]

 

ncu, #

 

> 200 %

 

ncu, #

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]

 

ncu, #

 

 

 

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.

 

ncu, #

 

Kredīta/īres maksājumu sākotnējā attiecība (LTR-O)

 

PLŪSMAS

 

 

 

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid.

Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)

 

PLŪSMAS

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

≤ 5

 

ncu, #

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

 

] 5 ; 10]

 

ncu, #

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

] 10 ; 15]

 

ncu, #

≤ 50 %

 

ncu, #

 

] 15 ; 20 ]

 

ncu, #

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

 

> 20

 

ncu, #

]60 % ; 70 %]

 

ncu, #

 

 

 

 

]70 % ; 80 %]

 

ncu, #

 

 

 

 

]80 % ; 90 %]

 

ncu, #

 

 

 

 

]90 % ; 100 %]

 

ncu, #

 

 

 

 

]100 % ; 110 %]

 

ncu, #

 

 

 

 

> 110 %

 

ncu, #

 

 

 

 

Nav pieejams

 

ncu, #

 

 

 

 


ĪPAŠNIEKA APDZĪVOTU ĪPAŠUMU KREDĪTI

Īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu pārskats

 

PLŪSMAS

 

Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)

 

PLŪSMAS

Izsniegtie kredīti

 

ncu, #

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

ncu, #

 

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

vid. (%)

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

ncu, #

 

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

vid. (%)

t.sk. pilnībā amortizēti

 

ncu, #

 

t.sk. pilnībā amortizēti

 

vid. (%)

t.sk. daļēji amortizēti

 

ncu, #

 

t.sk. daļēji amortizēti

 

vid. (%)

t.sk. neamortizēti (*2)

 

ncu, #

 

t.sk. neamortizēti (*2)

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.

 

ncu, #

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]

 

ncu, #

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]

 

ncu, #

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]

 

vid. (%)

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.

 

ncu, #

 

t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.

 

vid. (%)

 

 

 

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)

 

PLŪSMAS

 

≤10 %

 

ncu, #

 

 

]10 % ; 20 %]

 

ncu, #

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (%)

 

]20 % ; 30 %]

 

ncu, #

t.sk. pirmā mājokļa pircēji

 

vid. (%)

 

]30 % ; 40 %]

 

ncu, #

t.sk. kredīti ārvalstu valūtā

 

vid. (%)

 

]40 % ; 50 %]

 

ncu, #

t.sk. pilnībā amortizēti

 

vid. (%)

 

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

t.sk. daļēji amortizēti

 

vid. (%)

 

> 60 %

 

ncu, #

t.sk. neamortizēti (*2)

 

vid. (%)

 

Nav pieejams

 

ncu, #

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

 

 

 

≤ 50 %

 

ncu, #

 

 

 

 

]50 % ; 60 %]

 

ncu, #

 

Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (LTI-O)

 

PLŪSMAS

]60 % ; 70 %]

 

ncu, #

 

 

]70 % ; 80 %]

 

ncu, #

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid.

]80 % ; 90 %]

 

ncu, #

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

]90 % ; 100 %]

 

ncu, #

 

≤3

 

ncu, #

]100 % ; 110 %]

 

ncu, #

 

]3 ; 3,5 ]

 

ncu, #

> 110 %

 

ncu, #

 

]3,5 ; 4]

 

ncu, #

Nav pieejams

 

ncu, #

 

]4 ; 4,5 ]

 

ncu, #

 

 

 

 

]4,5 ; 5]

 

ncu, #

 

 

 

 

]5 ; 5,5 ]

 

ncu, #

 

 

 

 

]5,5 ; 6]

 

ncu, #

 

 

 

 

> 6

 

ncu, #

 

 

 

 

Nav pieejams

 

ncu, #


Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)

 

 

KRĀJUMI

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

 

vid. (%)

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

≤ 50 %

 

 

ncu, #

]50 % ; 60 %]

 

 

ncu, #

]60 % ; 70 %]

 

 

ncu, #

]70 % ; 80 %]

 

 

ncu, #

]80 % ; 90 %]

 

 

ncu, #

]90 % ; 100 %]

 

 

ncu, #

]100 % ; 110 %]

 

 

ncu, #

> 110 %

 

 

ncu, #

Nav pieejams

 

 

ncu, #

 

 

 

 

Sākotnējie termiņi gados

 

PLŪSMAS

 

VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS

 

vid. (gados)

 

IZKĀRTOJUMS

 

 

 

≤ 5g.

 

ncu, #

 

]5g. ; 10g.]

 

ncu, #

 

]10g. ; 15g.]

 

ncu, #

 

]15g. ; 20g.]

 

ncu, #

 

]20g. ; 25g.]

 

ncu, #

 

]25g. ; 30g.]

 

ncu, #

 

]30g. ; 35g.]

 

ncu, #

 

> 35g.

 

ncu, #

 

Nav pieejams

 

ncu, #

 


(*1)  Neamortizētus kredītus, attiecībā uz kuriem pastāv dzēšanas mehānismi, attiecīgos gadījumos būtu jānorāda atsevišķi.

(*2)  Neamortizētus kredītus, attiecībā uz kuriem pastāv dzēšanas mehānismi, attiecīgos gadījumos būtu jānorāda atsevišķi.


III PIELIKUMS

KOMERCIĀLĀ NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SEKTORA RĀDĪTĀJU INDIKATĪVĀS VEIDNES

1.   A veidne: fiziskā tirgus rādītāji

 

Rādītājs

 

Dalījums

Biežums

Īpašuma veids (1)

Īpašuma atrašanās vieta (2)

Fiziskais tirgus

KNĪ cenu indekss

Katru ceturksni

I

I

Īres indekss

Katru ceturksni

I

I

Īres ienesīguma indekss

Katru ceturksni

I

I

Brīvās telpas koeficients

Katru ceturksni

A

A

Uzsāktā celtniecība

Katru ceturksni

#

#

2.   B veidne: finanšu sistēmas risku rādītāji

 

Rādītājs

 

Dalījums

 

Biežums

Īpašuma veids (3)

Īpašuma atrašanās vieta (4)

Ieguldītāja veids (5), (10)

Aizdevēja veids (6)

Ieguldītāja (10) / aizdevēja valstspiederība (7)

Kopā

Plūsmas  (8)

Ieguldījumi KNĪ (10)

Katru ceturksni

nc

nc

nc

 

nc

nc

t.sk. tiešie KNĪ turējumi

Katru ceturksni

nc

nc

nc

 

nc

nc

t.sk. netiešie KNĪ turējumi

Katru ceturksni

 

 

nc

 

nc

nc

KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas

Katru ceturksni

nc

nc

nc

 

nc

nc

KNĪ kreditēšana (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc

t.sk. attīstībā esoši īpašumi

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc

Ienākumus nenesoši KNĪ kredīti (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc

t.sk. attīstībā esoši īpašumi

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc

KNĪ kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc

t.sk. attīstībā esoši īpašumi

Katru ceturksni

nc

nc

 

nc

nc

nc


 

Rādītājs

 

Dalījums

 

Biežums

Īpašuma veids (3)

Īpašuma atrašanās vieta (4)

Ieguldītāja veids (5), (10)

Aizdevēja veids (6)

Ieguldītāja (10) / aizdevēja valstspiederība (7)

Kopā

Krājumi  (9)

Ieguldījumi KNĪ (10)

Katru gadu

nc

nc

nc

 

nc

nc

t.sk. tiešie KNĪ turējumi

Katru gadu

nc

nc

nc

 

nc

nc

t.sk. netiešie KNĪ turējumi

Katru gadu

 

 

nc

 

nc

nc

KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas

Katru gadu

nc

nc

nc

 

nc

nc

KNĪ kreditēšana (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

t.sk. ienākumus nenesošie KNĪ kredīti

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

KNĪ kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

Attīstībā esoša īpašuma kreditēšana (daļa no KNĪ kreditēšanas)

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

t.sk. ienākumus nenesošie kredīti

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

Attīstībā esoša īpašuma kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem

Katru gadu

nc

nc

 

nc

nc

nc

3.   C veidne: kreditēšanas standartu rādītāji  (11)

 

Rādītājs

Biežums

Attiecību vidējais svērtais lielums

Plūsmas  (12)

Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)

Katru ceturksni

A

Procentu seguma sākotnējā attiecība (ICR-O)

Katru ceturksni

A

Parāda apkalpošanas seguma sākotnējā attiecība (DSCR-O)

Katru ceturksni

A


 

Rādītājs

Biežums

Attiecību vidējais svērtais lielums

Krājumi  (13)

Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)

Gada

A

Procentu seguma pašreizējā attiecība (ICR-C)

Gada

A

Parāda apkalpošanas seguma pašreizējā attiecība (DSCR-C)

Gada

A


(1)  Īpašuma veids, kas iedalīts kā biroju, mazumtirdzniecības, ražošanas, mājokļu un citi (visi iekšzemes tirgus).

(2)  Īpašuma atrašanās vieta, kas iedalīta kā iekšzemes prestižā un iekšzemes neprestižā.

I= Indekss

A= Attiecība

#= Kvadrātmetri

(3)  Īpašuma veids, kas iedalīts kā biroju, mazumtirdzniecības, ražošanas, mājokļu un citi.

(4)  Īpašuma atrašanās vieta, kas iedalīta kā iekšzemes prestižā, iekšzemes neprestižā un ārvalstu.

(5)  Ieguldītāja veids, kas iedalīts kā bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, nekustamo īpašumu sabiedrības un citi.

(6)  Aizdevēja veids, kas iedalīts kā bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, nekustamo īpašumu sabiedrības un citi.

(7)  Valstspiederība, kas iedalīta kā iekšzeme, Eiropas Ekonomikas zona un pārējā pasaule

(8)  Ieguldījumu, kreditēšanas un ienākumus nenesošo kredītu plūsmas norāda, ievērojot bruto principu (iekļauj tikai jaunus kredītus/ieguldījumus, neņemot vērā atmaksas kontā vai esošo summu samazinājumus).

Ieguldījumu novērtēšanas korekcijas un uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmas norāda, ievērojot neto principu.

(9)  KNĪ ieguldījumu, KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas, KNĪ (ienākumus nenesošo) kredītu un KNĪ kreditēšanas uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumu dati pārskata dienā.

(10)  Tikai to ieguldījumu gadījumā, kuri ir KNĪ finansējuma nozīmīga daļa.

nc= summa nacionālajā valūtā

(11)  Izņemot attīstībā esošu īpašumu, kuru var monitorēt, izmantojot kredīta/izmaksu (LTC) attiecību.

(12)  Plūsmu dati par jauniem KNĪ kredītiem pārskata periodā

(13)  Krājumu dati par KNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā.

A= Attiecība


IV PIELIKUMS

RĀDĪTĀJU MĒRĪŠANAS UN APRĒĶINĀŠANAS METOŽU NORĀDĪJUMI

Šis pielikums sniedz augsta līmeņa norādījumus par metodēm to rādītāju aprēķināšanai, kas izmantoti II pielikuma veidnēs un attiecīgos gadījumos III pielikumā. Tā nolūks nav sniegt sīku izstrādātus tehniskus norādījumus veidņu aizpildīšanai, aptverot visus iespējamos gadījumus. Turklāt norādījumi jāuzskata par tādiem, kas aptver mērķa definīcijas un mērķa metodes, un dažos gadījumos var tikt attaisnotas novirzes, lai ņemtu vērā tirgus specifiku vai tirgus segmentus.

1.   Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (loan-to-value ratio at origination; LTV-O)

1.

LTV-O definē šādi:

Formula

2.

Aprēķina vajadzībām “L”:

a)

ietver visus kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī (neatkarīgi no kredīta mērķa), pēc kredītu apkopošanas “pēc aizņēmēja” un “pēc nodrošinājuma”;

b)

to mēra, pamatojoties uz izsniegtajām summām, un tādēļ neietver kredītlīniju neizmantotās summas. Joprojām celtniecībā esoša īpašuma gadījumā “L” ir visu kredīta daļu summa, kas izsniegtas līdz pārskata dienai, un LTV-O aprēķina jebkuras jaunas kredīta daļas izsniegšanas dienā (1). Ja iepriekš minētā aprēķināšanas metode nav pieejama vai neatbilst parastajai tirgus praksei, LTV-O alternatīvi var aprēķināt, balstoties uz piešķirto kredītu kopējo summu un sagaidāmo vērtību pēc celtniecībā esošā MNĪ pabeigšanas;

c)

neiekļauj kredītus, kurus nenodrošina ar īpašumu, ja vien pārskatu sniedzošais kredīta sniedzējs neuzskata nenodrošinātus kredītus par mājokļa kredīta finansēšanas darījuma daļu, apvienojot nodrošinātus un nenodrošinātus kredītus. Šādā gadījumā nenodrošinātus kredītus arī iekļauj “L”;

d)

neveic korekciju, lai ņemtu vērā citus kredītriska mazināšanas pasākumus;

e)

neietver komisijas maksas un maksājumus saistībā ar MNĪ kredītu;

f)

neietver kredīta subsīdijas.

3.

Aprēķina vajadzībām “V”:

a)

aprēķina, pamatojoties īpašuma sākotnējo vērtību, kuru aprēķina kā zemāko no šādām vērtībām:

1)

darījuma vērtība, piem., reģistrēta notariālajā aktā; un

2)

vērtība, kuru noteicis neatkarīgs ārējais vai iekšējais novērtētājs.

Ja pieejama tikai viena vērtība, izmantoto šo vērtību;

b)

neņem vērā plānoto renovācijas vai celtniecības darbu vērtību;

c)

joprojām celtniecībā esoša īpašuma gadījumā “V” ir īpašuma kopējā vērtība līdz pārskata sniegšanas dienai (ņemot vērā vērtības pieaugumu celtniecības darbu progresa dēļ). “V” tiek novērtēts pēc katras jaunas kredīta daļas izsniegšanas, ļaujotaprēķināt atjaunināto LTV-O;

d)

koriģē par kopējo neatmaksātā MNĪ kredīta summu, kas ir sadalīta vai nav sadalīta un kuru nodrošina kredīts ar īpašuma “iepriekšēju” apķīlājumu palīdzību. Īpašuma vecāku apķīlājumu gadījumā jāatskaita parāda pilna summa, ko nodrošina šie vecākie apķīlājumi. “Vienāda ranga apķīlājumu” gadījumā jāveic pienācīga proporcionāla korekcija;

e)

neveic korekciju, lai ņemtu vērā citus kredītriska mazināšanas pasākumus;

f)

neietver komisijas maksas un maksājumus saistībā ar MNĪ kredītu;

g)

neaprēķina kā “ilgtermiņa vērtību”. Lai gan ilgtermiņa vērtības izmantošanu varētu attaisnot “V” procikliskums, LTV-O mērķis ir konstatēt kredīta standartus izsniegšanas brīdī. Tāpēc, ja hipotekārā kredīta piešķiršanas un LTV-O reģistrācijas brīdī “V” nepārstāvēja aktīva sākotnējo vērtību, kā uzrādīts aizdevēja uzskaitē, tas nevarēs adekvāti aptvert aizdevēja faktisko kredītu politiku attiecībā uz LTV-O.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTV-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem:

“L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai,

“V” ietver tikai izīrēšanai iegādātā īpašuma sākotnējo vērtību;

b)

attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem:

“L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu,

“V” ietver tikai īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu sākotnējo vērtību.

5.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāpievērš uzmanība apstāklim, ka LTV koeficienti ir procikliski, un tādēļ jebkurā riska uzraudzības regulējumā šādi koeficienti rūpīgi jāizvērtē. Tās varētu izvērtēt arī papildu rādītāju izmantošanu, piem., kredīta/nodrošinājuma vērtības ilgtermiņa attiecību, kurā vērtība tiek koriģēta saskaņā ar tirgus cenas indeksa ilgtermiņa attīstību.

2.   Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (current loan-to-value ratio; LTV-C)

1.

LTV-C definē šādi:

Formula

2.

Aprēķina vajadzībām “LC”:

a)

mēra, kā 1. punkta 2. apakšpunktā definētā kredīta vai kredītu “L” atlikumu pārskata dienā, ņemot vērā kapitāla atmaksu, kredīta pārstrukturēšanu, jauna kapitāla piesaisti, uzkrātos procentus, kā arī kredītu ārvalstu valūtā gadījumā – izmaiņas valūtas kursā;

b)

koriģē, lai ņemtu vērā uzkrājumus, kas uzkrājušies ieguldījumu instrumentā, kas paredzēts kredīta pamatsummas atmaksai. Uzkrājumus var neiekļaut “LC” vienīgi tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1)

uzkrājumi bez nosacījumiem ieķīlāti par labu aizdevējam ar nepārprotamu mērķi atmaksāt kredīta pamatsummu līgumā paredzētajos datumos; un

2)

tiek piemērots pienācīgs nacionālās makrouzraudzības iestādes noteikts diskonts, lai atspoguļotu tirgus un/vai trešo personu riskus saistībā ar pamatā esošajiem ieguldījumiem.

3.

Aprēķina vajadzībām “VC”:

a)

atspoguļo izmaiņas 1. punkta 3. apakšpunktā definētā “V” vērtībā kopš pēdējās jaunākās īpašuma novērtēšanas. Īpašuma pašreizējo vērtību būtu jānosaka neatkarīgam ārējam vai iekšējam novērtētājam. Ja šāds novērtējums nav pieejams, pašreizējo īpašuma vērtību var aplēst, izmantojot nekustamā īpašuma vērtības mikroindeksu (piem., balstoties uz darījumu datiem). Ja šāds nekustamā īpašuma vērtības indekss arī nav pieejams, var izmantot nekustamā īpašuma cenu mikroindeksu, piemērojot atbilstoši izvēlētu vērtības samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašumu amortizāciju. Nekustamā īpašuma vērtības vai cenas indeksi ir pietiekami jādiferencē, ņemot vērā īpašuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un īpašuma veidu;

b)

koriģē, ņemot vērā iepriekšējos īpašuma apķīlājumus;

c)

aprēķina reizi gadā.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTV-C definīciju, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem:

“LC” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai,

“VC” atsaucas uz izīrēšanai iegādātā īpašuma pašreizējo vērtību;

b)

attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem:

“LC” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu,

“VC” ietver tikai īpašnieka apdzīvotu īpašumu pašreizējo vērtību.

3.   Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-to-income ratio at origination; LTI-O)

1.

LTI-O definē šādi:

Formula

2.

Šajā aprēķinā “L” ir tāda pati nozīme kā 1. punkta 2. apakšpunktā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir aizņēmēja kopējie gada izmantojamie ienākumi, kurus kredīta sniedzējs reģistrējis MNĪ kredīta izsniegšanas brīdī.

4.

Nosakot aizņēmēja “izmantojamos ienākumus”, adresāti tiek aicināti ciktāl iespējams ievērot 1. definīciju un obligāti ievērot 2. definīciju:

1. definīcija: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi (piem., peļna) + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi (piem., alimenti) + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides.

Šajā definīcijā:

a)

“nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi” ietver gan īres ienākumus no īpašumā esoša īpašuma, kurš nav apgrūtināts ar MNĪ kredītu, gan uz izīrēšanai iegādātu īpašumu. īres ienākumus nosaka, pamatojoties uz bankām pieejamo vai savādāk noteikto informāciju. Ja nav pieejama precīza informācija, pārskata sniedzēja iestāde sniedz īres ienākumu labāko iespējamo aplēsi un apraksta tās iegūšanai izmantoto metodoloģiju;

b)

“nodokļi” svarīguma secībā ietver nodokļus nodarbinātajiem, nodokļu kredītus, pensijas vai apdrošināšanas prēmijas, ja tās maksā no bruto ienākumiem, specifiskus nodokļus, piem., īpašuma nodokļus, un citus nodokļus, kas nav patēriņa nodokļi;

c)

“veselības aizsardzībai/sociālajam nodrošinājumam/veselības apdrošināšanas prēmijām” būtu jāietver fiksētie un obligātie izdevumi, kas dažās valstīs tiek veikti pēc nodokļu nomaksas;

d)

“nodokļu atlaidēm” būtu jāietver nodokļu iestādes kompensācijas, kas saistītas ar MNĪ kredīta procentu atskaitīšanu;

e)

“kredīta subsīdijas” ietver visas publiskā sektora intervences, kuru mēŗkis ir aizņēmēja parāda apkalpošanas sloga atvieglošana (piem., subsidētas procentu likmes, atmaksas subsīdijas).

2. definīcija: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi (piem., peļņa) – nodokļi.

5.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTI-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem:

“L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai;

b)

attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem:

“L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu,

ja aizņēmējam ir īpašnieka apdzīvotu un izīrēšanai iegādātu mājokļu kredīti, tikai izīrēšanai iegādātu mājokļu īres ienākumi, no kuriem atskaitītas izīrēšanai iegādātu mājokļu kredīta apkalpošanas izmaksas, var tikt izmantoti, lai atbalstītu īpašnieka apdzīvotu mājokļu kredīta nomaksu. Šādā gadījumā labākā “izmantojamu ienākumu” definīcija ir:

“izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi, piem., peļņa + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi, piem., alimenti + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi – īres īpašuma parāda apkalpošanas izmaksas + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides.

4.   Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DTI-O)

1.

DTI-O definē šādi:

Formula

2.

Šajā aprēķinā “D” ietver aizņēmēja kopējos parādus MNĪ kredīta izsniegšanas brīdī neatkarīgi no tā, vai tie nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t. sk. visus neatmaksātos finanšu kredītus, t. i., tos, kurus piešķīris MNĪ kredīta sniedzējs un citi aizdevēji.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

5.   Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-service-to-income ratio at origination; LSTI-O)

1.

LSTI-O definē šādi:

Formula

2.

Šajā aprēķinā “LS” ir 1. punkta 2. apakšpunktā definētā MNĪ kredīta “L” parāda apkalpošanas gada izmaksas kredīta izsniegšanas laikā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LSTI-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus:

a)

attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem:

“LS” ir parāda apkalpošanas gada izmaksas attiecībā pret iegādes izīrēšanai kredītu tā izsniegšanas brīdī;

b)

attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem:

“LS” ir parāda apkalpošanas gada izmaksas attiecībā pret īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu tā izsniegšanas brīdī,

“izmantojamu ienākumu” attiecīgā labākā definīcija ir:

“izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi, piem., peļņa + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi, piem., alimenti + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi – īres īpašuma parāda apkalpošanas izmaksas + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides.

6.   Parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DSTI-O)

1.

DSTI-O definē šādi:

Formula

2.

Šajā aprēķinā “DS” ir 4. punkta 2. apakšpunktā definētā aizņēmēja kopējā parāda “D” parāda apkalpošanas gada izmaksas kredīta izsniegšanas laikā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

4.

DSTI-O būtu jāuzskata izvēles rādītāju, jo dažās jurisdikcijās aizdevējiem var nebūt piekļuves vajadzīgajai informācijai, lai aprēķinātu šo rādītāju. Tomēr jurisdikcijās, kurās aizdevējiem ir pieeja šādai informācijai (piem., izmantojot kredītreģistrus vai nodokļu reģistrus), makrouzraudzības uzraudzītas tiek aicinātas iekļaut šo arī rādītāju to riska uzraudzības regulējumā.

7.   Procentu seguma attiecība (interest coverage ratio; ICR)

1.

ICR definē šādi:

Formula

2.

Aprēķina vajadzībām:

a)

“gada bruto īres ienākumi” ir gada īres ienākumi, kas uzkrājušies no izīrēšanai iegādāta mājokļa, neatskaitot darbības izdevumus īpašuma vērtības uzturēšanai un nodokļus;

b)

“gada procentu izmaksas” ir gada procentu izmaksas saistībā ar izīrēšanai iegādāto mājokli.

3.

Rādītājs var atsaukties uz tā sākotnējo vērtību (ICR-O) vai tā pašreizējo vērtību (ICR-C).

8.   Kredīta/īres maksājumu sākotnējā attiecība (loan-to-rent ratio at origination; LTR-O)

1.

LTR-O definē šādi:

Formula

2.

Aprēķina vajadzībām:

a)

“iegādes izīrēšanai kredītam” ir tāda pati nozīme kā “L” 1. punkta 2. apakšpunktā, bet tas attiecas uz MNĪ kredītiem, ar kuriem finansē iegādes izīrēšanai īpašumu;

b)

“gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no iegādes izīrēšanai īpašuma, no kura atskaitīti darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai, bet nav atskaitīti nodokļi;

c)

“gada bruto īres ienākumi” ir gada ienākumi, kas uzkrājušies no iegādes izīrēšanai īpašuma izīrēšanas īrniekiem, neatskaitot darbības izdevumus īpašuma vērtības uzturēšanai un nodokļus.

Gada neto īres ienākumus būtu jāizmanto LTR-O aprēķināšanai. Ja šāda informācija nav pieejama, kā alternatīvu var izmantot gada bruto īres ienākumus.


(1)  Celtniecībā esoša īpašuma gadījumā LTV-O laikā n var aprēķināt kā:

Formula

Kur Formula atsaucas uz kredīta daļām, kas izsniegtas līdz laikam n, Formula ir nekustamā īpašuma nodrošinājuma (piem., zemes) sākotnējā vērtība, un Formula ir izmaiņas īpašuma vērtībā, kas notikušas laikā no pēdējās kredīta daļas izsniegšanas līdz laikam n.


V PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ DEFINĪCIJĀM UN RĀDĪTĀJIEM, KAS SAISTĪTI AR KOMERCIĀLO NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

Šajā pielikumā sniegti norādījumi par noteiktiem jautājumiem, kas saistīti ar CRE, CRE rādītājiem un jo īpaši III pielikumu. Tā nolūks nav sniegt sīku izstrādātus tehniskus norādījumus III pielikuma veidņu aizpildīšanai, aptverot visus iespējamos gadījumus. Turklāt norādījumi jāuzskata par tādiem, kas aptver mērķa definīcijas un mērķa metodes, un dažos gadījumos var tikt attaisnotas novirzes, lai ņemtu vērā tirgus specifiku vai tirgus segmentus.

1.   Komerciālā nekustamā īpašuma definīcijas

Pašlaik nav visā Savienībā izmantotas KNĪ definīcijas, kas būtu pietiekami precīza makrouzraudzības vajadzībām.

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 75. apakšpunktā definēts MNĪ, bet nav sniegta precīza KNĪ definīcija, izņemot 126. pantā minētos “birojus vai citu komerciālu nekustamo īpašumu”. Šī regula arī nosaka, ka īpašuma vērtībai nevajadzētu būt atkarīgai no aizņēmēja kredītkvalitātes vai pamatā esošā projekta rezultātiem attiecībā uz KNĪ.

b)

EBI noteikusi noderīgu papildu kritēriju: īpašuma galvenajiem mērķiem “jābūt saistītiem ar ekonomisko aktivitāti” (1). Lai gan šis kritērijs ir noderīgs, tas tomēr nav pietiekami precīzs makrouzraudzības vajadzībām.

c)

Vēl viens iespējam KNĪ definīcijas avots ir Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) (2). Tomēr šajā posmā šī regula definē KNĪ kā visu īpašumu, kas nav MNĪ (kā tas definēts a) apakšpunktā minētajā regulā). Šāda definīcija ir pārāk plaša finanšu stabilitātes vajadzībām, jo tā galvenokārt ir ieinteresēta tajā, ciktāl no KNĪ sagaidāmās skaidrās naudas plūsmas, piem., īre, būs pietiekamas, lai atmaksātu kredītus, ar kuriem finansēts īpašums.

d)

G20 Datu nepilnību iniciatīva (3) ir 20 ieteikumu kopums ekonomikas un finanšu statistikas uzlabošanai, kas tika uzsākts, lai uzlabotu ekonomikas un finanšu datu pieejamību un salīdzināmību pēc 2007. un 2008. gada finanšu krīzes. Šīs iniciatīvas 19. ieteikums uzsver prasību uzlabot mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma statistikas pieejamību. Šīs iniciatīvas izpildes pasākumi, t. sk. vienošanās par KNĪ definīciju, joprojām tiek realizēti un var sniegt ieguldījumu datos, kas nepieciešami ESRK vajadzībām.

e)

Bāzeles Banku uzraudzības komitejas konsultācijas dokuments par standartizētās pieejas kredītriskam pārskatīšanu (4) arī definē KN|I kā MNĪ pretstatu. MNĪ risks definēts kā risks, ko nodrošina nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un atbilst visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām, t. i., kā mājokļu īpašumu. KNĪ risks tiek definēts kā risks, ko nodrošina nekustamais īpašums, kas nav mājokļu īpašums.

Ņemot vērā iepriekš minēto definīciju ierobežoto raksturu, šajā ieteikumā sniegta KNĪ darba definīcija īpaši makrouzraudzības vajadzībām. Tā definē KNĪ kā ienākumus nesošu nekustamo īpašumu, izņemot sociālos mājokļus, īpašumu, kas ir tiešo lietotāju īpašumā un iegādes izīrēšanai mājokļus.

Var apspriest, vai attīstībā esošs īpašums būtu jāuzskata par KNĪ. Šajā aspektā nacionālā prakse var atšķirties. Tomēr vairāku dalībvalstu pieredze nesenās finanšu krīzes laikā demonstrēja, cik svarīgi ir finanšu stabilitātes vajadzībām uzraudzīt ieguldījumus šajā ekonomiskajā aktivitātē un tās finansēšanu. Turklāt sagaidāms, ka jaunie attīstībā esošie īpašumi pēc pabeigšanas palielinās KNĪ krājumus nākotnē. Šajā ieteikumā attīstībā esošs īpašums tādēļ tiek uzskatīts par KNĪ apakškategoriju.

Sociālie mājokļi ir sarežģīts īpašuma tirgus segments, jo tam var būt atšķirīgas formas dažādās valstīs, kā arī valstu iekšienē. Tas jāizslēdz no KNĪ definīcijas, ja īpašuma darījuma vērtību vai šādos īpašumos īrniekiem piemērotā īres maksu ietekmē valsts iestāde, kā rezultātā īres maksa ir mazāka kā aktuālajā tirgū novērotā. Nacionālajām iestādēm būtu jānosaka robeža starp sociālajiem mājokļiem un privāto īres sektoru to valstī saskaņā ar šo kritēriju.

Iegādes izīrēšanai mājokļi ir nekustamais īpašums, kas tieši pieder privātām mājsaimniecībām (5) un kura galvenais mērķis ir tā izīrēšana īrniekiem. Šobrīd šādas aktivitātes ir nozīmīgas tikai dažās dalībvalstīs. Iegāde izīrēšanai ir uz robežas starp MNĪ un KNĪ. Tomēr, tā kā ar šo aktivitāti parasti nodarbojas daļēja laika neprofesionāli īpašnieki ar nelielu īpašumu portfeli, finanšu stabilitātes vajadzībām to var interpretēt kā tādu, kas vairāk iederas MNĪ sektorā nekā KNĪ sektorā. Tomēr tā īpašo riska īpašību dēļ nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt notikumu attīstību šajā tirgus apakšsektorā, izmantojot vairākus papildu specifiskus rādītājus, ja šī aktivitāte ir nozīmīgs risku avots vai ievērojama daļa no MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām.

2.   Komerciālā nekustamā īpašuma datu avoti

2.1.   Fiziskā KNĪ tirgus rādītāji

Fiziskā tirgus KNĪ rādītājus var iegūt, izmantojot:

a)

publiskos avotus, piem., nacionālās statistikas aģentūras vai zemes reģistrus; vai

b)

privātā sektora datu sniedzējus, kas aptver būtisku daļu KNĪ tirgus.

ESRK ziņojums par komerciālo nekustamo īpašumu un finanšu stabilitāti ES sniedz pārskatu par pieejamiem cenu indeksiem un iespējamiem datu avotiem (6).

2.2.   Finanšu sistēmas KNĪ risku rādītāji

Tirgus dalībnieku, vismaz to, kuri pārstāv finanšu sektoru, riskus var iegūt no uzraudzības pārskatiem. Dažus datus jau savākusi ECB un EAAPI nacionālajā līmenī. Tomēr tie nav ļoti detalizēti. Jaunās uzraudzības pārskatu sniegšanas veidnes bankām, t. i., Finanšu pārskatu sniegšana (FINREP) un Kopējā pārskatu segšana (COREP), apdrošinātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (7) un ieguldījumu fondiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (8) var sniegt sīkāku ieskatu finanšu iestāžu riskos saistībā ar KNĪ.

Klasifikācijas, kas noteiktas ekonomisko aktivitāšu Eiropas Kopienā statistikas klasifikācijā (NACE 2. red.), var būt noderīgas, lai iegūtu finanšu iestāžu KNĪ riskus, jo par tām pastāv vienošanās Savienības iestāžu starpā un tās tiek izmantotas regulatoru pārskatu sniegšanas veidnēs bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Šajā sakarā divas iedaļas varētu būt būtiskas:

a)   F iedaļa: celtniecība, izņemot inženiertehniskos darbus; un

b)   L iedaļa: aktivitātes nekustamā īpašuma jomā, izņemot nekustamā īpašuma aģentūras.

NACE klasifikāciju izmantošanas galvenais trūkums ir tas, ka to mērķis ir nevis kredīti, bet gan tautsaimniecības sektori. Piem., kredīts, kas izsniegts nekustamo īpašumu uzņēmumam, lai iegādātos dienesta automašīnas, tiks norādīts L iedaļā, neskatoties uz to, ka tas nav KNĪ kredīts.

2.3.   Privātā sektora datu izmantošana

Ja nacionālās makrouzraudzības iestādes izmanto privātā sektora datu sniedzēja datus, lai vāktu KNĪ rādītājus, tiek sagaidīts, ka tās identificē tvēruma un definīciju atšķirības no tām, kas prasītas šajā ieteikumā. Tām arī jāspēj sniegt detalizētu pārskatu par datu sniedzēja izmantoto pamatā esošo metodoloģiju un paraugu tvērumu. Privātā sektora datu sniedzēja datiem jāatbilst tirgum kopumā un D ieteikumā noteiktajiem attiecīgajiem dalījumiem:

a)

īpašuma veids;

b)

īpašuma atrašanās vieta;

c)

ieguldītāja veids un valstspiederība;

d)

aizdevēja veids un valstspiederība.

3.   Rādītāju attiecīgie dalījumi

Attiecībā uz D ieteikumā izklāstītajiem dalījumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāspēj sniegt novērtējumu par šādu dalījumu nozīmīgumu to KNĪ tirgum, ja tās šos dalījumus izmanto uzraudzības mērķiem, ņemot vērā arī proporcionalitātes principu.

“Īpašuma veids” norāda komerciālā īpašuma galveno izmantošanas veidu. Attiecībā uz KNĪ rādītājiem dalījumā būtu jāiekļauj šādas kategorijas:

a)

mājokļi, piem., vairāku mājsaimniecību telpas;

b)

mazumtirdzniecība, piem., viesnīcas, restorāni, iepirkšanās centri;

c)

biroji, piem., īpašums, kas galvenokārt tiek izmantots kā biroji profesionālajai darbībai vai uzņēmējdarbībai;

d)

ražošana, piem., īpašums, kuru izmanto ražošanas, sadales un loģistikas vajadzībām;

e)

citi komercīpašuma veidi.

Ja īpašums tiek izmantots jaukti, tas jāuzskata par dažādiem īpašumiem (pamatojoties, piem., uz platību, kas veltīta katram izmantošanas veidam) visos gadījumos, kuros iespējams veikt šādu dalījumu, pārējos gadījumos īpašumu var klasificēt saskaņā ar tā dominējošo izmantošanu.

“Īpašuma atrašanās vieta” norāda nekustamā īpašuma tirgus ģeogrāfisko dalījumu (piem., reģionos) vai nekustamā īpašuma apakštirgiem, kuriem būtu jāiekļauj prestižas un neprestižas atrašanās vietas. Prestiža atrašanās vieta parasti tiek uzskatīta par labāko atrašanās vietu konkrētā tirgū, kas atspoguļojas arī īres ienesīgumā (parasti zemākais tirgū). Biroju ēkām tā varētu būt centrāla atrašanās vietā kādā no nozīmīgākajām pilsētām. Mazumtirdzniecības ēkām tas varētu būt pilsētas centrs ar daudziem gājējiem vai centrāli izvietots iepirkšanās centrs. Loģistikas ēkām tā varētu būt vieta, kur pieejama vajadzīgā infrastruktūra un pakalpojumi un kurai ir lieliska pieeja transporta tīkliem.

“Ieguldītāja veids” norāda plašas ieguldītāju kategorijas, piem.:

a)

bankas;

b)

apdrošināšanas sabiedrības;

c)

pensiju fondi;

d)

ieguldījumu fondi;

e)

nekustamā īpašuma sabiedrības;

f)

citi.

Iespējams, ka būs pieejami dati tikai par iegrāmatoto aizņēmēju vai ieguldītāju. Tomēr nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās, ka iegrāmatotais aizņēmējs vai ieguldītājs var atšķirties no galīgā aizņēmēja vai ieguldītāja, kurš ir tas, kurš rada galīgo risku. Tādēļ iestādes tiek aicinātas pēc iespējas uzraudzīt arī informāciju par galīgo aizņēmēju vai ieguldītāju, piem., izmantojot informāciju, kas iegūta no tirgus dalībniekiem, lai labāk izprastu tirgus dalībnieku uzvedību un riskus.

“Aizdevēja veids” norāda plašas aizdevēju kategorijas, piem.:

a)

bankas, t. sk. “sliktās bankas”;

b)

apdrošināšanas sabiedrības;

c)

pensiju fondi.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm var būt nepieciešams pielāgot ieguldītāju un aizdevēju veidus, lai atspoguļotu vietējā KNĪ sektora īpatnības.

“Valstspiederība” norāda tirgus dalībnieka reģistrācijas vietu. Ieguldītāju un aizdevēju valstspiederība jāiedala vismaz trīs šādās ģeogrāfiskās kategorijās:

a)

iekšzeme;

b)

pārējā Eiropas Ekonomikas zona;

c)

pārējā pasaule.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās, ka iegrāmatotā ieguldītāja vai aizdevēja valstspiederība var atšķirties no galīgā ieguldītāja vai aizdevēja valstspiederības, kurš ir tas, kurš rada galīgo risku. Tādēļ iestādes tiek aicinātas uzraudzīt arī informāciju par galīgo aizdevēju vai ieguldītāju valstspiederību, piem., izmantojot informāciju, kas iegūta no tirgus dalībniekiem.

4.   Fizisko tirgus rādītāju aprēķināšanas metodes

KNĪ cena norāda konstantas kvalitātes vērtējuma vienību (numéraire), t. i., īpašuma tirgus vērtību bez tādām izmaiņām kā amortizācija (un novecošana) vai vērtības pieaugums (piem., renovācija) ar kvalitātes pielāgojumu palīdzību.

Norādījumi, ko sniedz darbs, kuru uzsācis Eurostat, iesaka cenu datus vākt no faktiskajiem darījumiem. Gadījumos, kuros tie nav pieejami un/vai pilnībā reprezentatīvi, datus var pietuvināti noteikt ar aplēses vai novērtējuma datu palīdzību, ciktāl šie dati atspoguļo pašreizējo tirgus cenu nevis ilgtspējīgu cenas mērīšanas metodi.

5.   Finanšu sistēmai radīto komerciālā nekustamā īpašuma risku novērtēšana

Finanšu sistēmai radītos KNĪ riskus veido gan kreditēšana, ko bieži veic bankas un dažreiz arī apdrošināšanas sabiedrības, gan ieguldījumi, ko bieži veic apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi un ieguldījumu fondi. Ieguldījumi var būt gan tieši KNĪ turējumi, piem., īpašuma tiesības uz KNĪ, gan netieši KNĪ turējumi, piem., izmantojot vērtspapīrus un ieguldījumu fondus. Gadījumos, kuros aizdevējs vai ieguldītājs kā KNĪ finansēšanas paņēmienu izmanto īpaša mērķa uzņēmumu (ĪMU), šādu kreditēšanu vai ieguldīšanu uzskata par tiešu KNĪ kreditēšanu vai turējumu (“caurskatīšanas” metode).

Novērtējot riskus, kurus rada sistēma kopumā, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās divkāršas uzskaites risks. Ieguldītāji var KNĪ var ieguldīt gan tieši, gan netieši. Piem., pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības KNĪ bieži iegulda netieši.

Tāpat var būt grūtāk konstatēt tirgus ārvalstu dalībnieku riskus, kuri var veidot ievērojamu daļu tirgus (9). Tā kā šie tirgus dalībnieki ir svarīgi KNĪ tirgus funkcionēšanai, to aktivitāšu uzraudzība ir ieteicama.

Tā kā zaudējumi no KNĪ aktivitātēm bieži ir koncentrēti banku veiktajā KNĪ kreditēšanā, nacionālās makrouzraudzības iestādes tiek aicinātas savā uzraudzībā šīm aktivitātēm pievērst īpašu uzmanību.

6.    LTV aprēķināšanas metodes

LTV-O un LTV-C aprēķināšanas metodes ir izklāstītas IV pielikumā. Tomēr, aprēķinot šos koeficientus KNĪ, jāņem vērā virkne īpatnību.

Sindicētā kredīta gadījumā LTV-O būtu jāaprēķina kā visu aizņēmējam piešķirto kredītu sākotnējā summa pret sākotnējo īpašuma vērtību. Vairāku īpašumu gadījumā LTV-O būtu jāaprēķina kā sākotnējā kredīta vai kredītu summa pret attiecīgo īpašumu kopējo vērtību.

Tā kā KNĪ sektorā īpašumu skaits ir daudz mazāks un īpašumi ir neviendabīgāki kā MNĪ sektorā, ir piemērotāk LTV-C aprēķināt, pamatojoties uz atsevišķu īpašumu vērtības novērtējumu, nevis izmantot cenu indeksa vērtību.

Visbeidzot, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāuzrauga LTV izkārtojums, jo īpaši koncentrējoties uz riskantākajiem kredītiem, t. i., tiem, kuru LTV ir augstākā, jo zaudējumus bieži rada šāds mazāk nozīmīgs risks.

7.   Procentu seguma attiecības (ICR) un parāda apkalpošanas seguma attiecības (DSCR) aprēķināšanas metodes

Procentu seguma attiecība (ICR) un parāda apkalpošanas seguma attiecība (DSCR) norāda uz īres ienākumiem, kurus rada KNĪ īpašums vai īpašumu kopums, atskaitot darbības izdevumus, kuri aizņēmējam rodas, uzturot īpašuma vērtību.

ICR definē šādi:

Formula

ICR aprēķina vajadzībām:

a)

“gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no KNĪ izīrēšanas, no kuriem atskaitīti nodokļi un darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai;

b)

“gada procentu izmaksas” ir gada procentu izmaksas, kas saistītas ar kredītu, kuru nodrošina KNĪ īpašums vai īpašumu kopums.

ICR mērķis ir izmērīt to, ciktāl ienākumi no īpašuma ir pietiekami, lai nomaksātu procentu izdevumus, kuri aizņēmējam radušies, iegādājoties īpašumu. Tādēļ ICR jāanalizē īpašumu līmenī.

DSCR definē šādi:

Formula

DSCR aprēķina vajadzībām:

a)

“gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no KNĪ izīrēšanas, no kuriem atskaitīti nodokļi un darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai;

b)

“gada parāda apkalpošana” ir gada parāda apkalpošana, kas saistīta ar kredītu, kuru nodrošina KNĪ īpašums vai īpašumu kopums.

DSCR mērķis ir novērtēt kopējā parāda sloga smagumu, kuru īpašums rada aizņēmējam. Tādēļ saucējā iekļauti ne tikai procentu izdevumi, bet arī kredīta amortizācija, t. i., pamatsummas atmaksa. Galvenais jautājums attiecībā uz šo rādītāju ir, vai to būtu jāaprēķina īpašumu līmenī vai aizņēmēju līmenī. KNĪ finansējums parasti tiek sniegts, neparedzot iespēju izmantot citus līdzekļus, t. i., aizdevējam ir tiesības vienīgi uz atmaksu no īpašuma ienākumiem, bet ne uz atmaksu no citiem aizņēmēja ienākumiem vai aktīviem. Tādēļ ir realitātei atbilstošāk un piemērotāk aprēķināt DSCR īpašumu līmenī. Turklāt, koncentrējoties uz aizņēmēja kopējiem ienākumiem, rastos svarīgi jautājumi attiecībā uz konsolidāciju, kuri padarītu sarežģītāku tāda rādītāja definēšanu, kas ir salīdzināms visās dalībvalstīs.

8.   Papildu rādītāji attiecībā uz attīstībā esošu īpašumu

Attiecībā uz attīstībā esošu KNĪ nacionālās makrouzraudzības iestādes sākotnējā LTV vietā var uzraudzīt kredīta/izmaksu attiecību (loan-to-cost ratio; LTC). LTC ir visu piešķirto kredītu sākotnējā summa pret izmaksām, kas saistītas ar KNĪ īpašuma celtniecību līdz tā pabeigšanai.

Turklāt nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jākoncentrējas uz riskantāko attīstībā esošo īpašumu uzraudzīšanu, piem., to, kam ir ļoti zemi iepriekšējas izīrēšanas vai iepriekšējas pārdošanas koeficienti. Jebkurai joprojām celtniecībā esošai ēkai iepriekšējas izīrēšanas koeficients ir vienāds ar telpu laukumu, kuru īpašuma attīstītājs jau izīrējis kredīta izsniegšanas laikā, pret kopējo telpu laukumu, kas būs pieejams pēc īpašuma pabeigšanas; tāpat iepriekšējas pārdošanas koeficients ir vienāds ar telpu laukumu, kuru īpašuma attīstītājs jau pārdevis kredīta izsniegšanas laikā, pret kopējo telpu laukumu, kas būs pieejams pēc īpašuma pabeigšanas.

9.   EUI veiktā komerciāla nekustamā īpašuma riska datu ikgadējā publicēšana

Izmantojot regulatīvajās pārskatu sniegšanas veidnēs pieejamo informāciju, EUI tiek ieteikts vismaz reizi gadā publiskot kopsavilkuma informāciju par riskiem dažādos Savienības nacionālajos KNĪ tirgos attiecībā uz individuālām iestādēm, kas ir to uzraudzības jomā. Sagaidāms, ka šāda publiskošana vairos nacionālo makrouzraudzības iestāžu zināšanas par citu dalībvalstu iestāžu aktivitātēm to iekšējā KNĪ tirgū. Gadījumos, kuros ir bažas par publicēto datu tvērumu vai kvalitāti, šādai publikācijai pievieno attiecīgu komentāru.

Principā EUI būtu jānodrošina iespēja jebkurai Savienības makrouzraudzības iestādei novērtēt visu Savienības finanšu iestāžu riskus attiecībā uz tās nacionālo tirgu. Tas nozīmē, ka dati, kas savākti par visām Savienības finanšu iestādēm, jāapkopo valsts līmenī.

Atklājot šādu kopsavilkuma informāciju EUI būtu jāizmanto informācija regulatīvajās pārskatu sniegšanas veidnēs, kas paredz kredītrisku un/vai (tiešo vai netiešo) ieguldījumu ģeogrāfisku dalījumu. Gadījumos, kuros pārskatu sniegšanas veidnes paredz NACE kodu (10) dalījumu, KNĪ varētu norādīt gan “F”, gan “L” iedaļās, lai gan stingri ņemot dažas apakškategorijas būtu jāizslēdz, ņemot vērā šajā ieteikumā noteikto KNĪ definīciju.


(1)  Sk. EBI jautājums ID 2014_1214, 2014. gada 21. novembris.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).

(3)  http://www.imf.org/external/np/g20/pdf/102909.pdf Finanšu stabilitātes padome un Starptautiskais Valūtas fonds, The financial crisis and information gaps – report to the G-20 finance ministers and central bank governors, 2009. gada 29. oktobris.

(4)  Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Revisions to the Standardised Approach to credit risk – second consultative document, 2015. gada decembris.

(5)  Saskaņā ar A pielikuma 2. nodaļas 2.118 punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.) “mājsaimniecību sektorā ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji), ar nosacījumu, ka preču ražošana un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam”.

(6)  ESRK, Report on commercial real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris, jo īpaši II pielikuma 2.2. punkts.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(9)  ESRK, Report on commercial real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris, jo īpaši 2.3. punkts un 1. ielikums.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/43


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Austrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/05)

(2017/C 31/02)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Austriju uzsver sekojošo:

a)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenas Austrijā ir strauji augušas, jo īpaši no 2011. gada. Vēl nesen mājokļu cenu dinamika Vīnē bija stiprāk izteikta nekā pārējā Austrijas teritorijā. Tomēr pēdējā laikā mājokļu cenu pieaugums ārpus Vīnes ir bijis ievērojams, pārsniedzot pieaugumu Vīnē. Šādas notikumu attīstības rezultātā izveidojies nekustamā īpašuma cenu līmenis, kas, iespējams, ir augstāks par pamatrādītājiem, salīdzinot ar iekšzemes pamatrādītāju ilgtermiņa attīstību, jo īpaši Vīnē (2). Tomēr saskaņā ar Oesterreichische Nationalbank (OeNB) aprēķiniem pārējā valsts teritorijā mājokļu cenas kopumā atbilst pamatrādītājiem.

b)

Pēdējā laikā mājokļu cenu izteikto dinamiku pavada spēcīgs hipotekārās kreditēšanas pieaugums. OeNB veiktā kreditēšanas standartu apsekojuma rezultāti norāda uz kreditēšanas standartu pazemināšanos. Tomēr tas rāda, ka pieaug jaunu hipotekāro kredītu ņēmēju daļa, kuru parāda/ienākumu attiecība un kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecība ir paaugstināta. Tomēr šie OeNB apsekojuma dati jāinterpretē uzmanīgi, ņemot vērā apsekojuma rezultātu lielās novirzes dažādās bankās, apsekojuma dalībnieku mazo skaitu un dalībnieku atlases mainīgo sastāvu. Tomēr kopumā mājsaimniecības, kurām ir lieli parādi attiecībā pret ienākumiem vai to īpašuma vērtību, var būt īpaši jutīgas pret ekonomikas satricinājumiem, piem., bezdarba pieaugumu, mājsaimniecību ienākumu samazināšanos vai nekustamā īpašuma cenu kritumu. Šādos apstākļos mājsaimniecībām var būt grūtāk apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, krītot mājokļu nekustamā īpašuma cenām. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus). Lai novērtētu potenciāli sliktāko kreditēšanas standartu sistēmisko ietekmi, nepieciešams vairāk informācijas par kreditēšanas standartiem, balstoties uz finanšu starpnieku plašāku atlasi.

c)

Parasti straujš mājokļu nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas apsteidz mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā tas nesen novērots Austrijā, apgrūtina mājsaimniecību iespēju kļūt par mājokļu īpašniecēm un var izraisīt mājsaimniecību parādu sloga vispārēju pieaugumu un/vai tās mājsaimniecību grupas palielināšanos, kurai ir paaugstināti parāda līmeņi. Turklāt, ņemot vērā spēcīgo kreditēšanas un mājokļu cenu dinamiku, pastāv risks, ka vēl vairāk pasliktināsies kreditēšanas standarti.

d)

Austrijas banku hipotekārie riski ir zemi, salīdzinot ar citām Savienības valstīm. Tas saistīts ar zemo mājokļa īpašuma līmeni (3) un mēreno hipotēkas turētāju daļu mājokļa īpašnieku vidū Austrijā. Tomēr Austrijas banku kopējie riski saistībā ar nekustamā īpašuma aktivitātēm, ieskaitot kredītus būvniecības nozarei utt., ir nedaudz lielāki nekā citās Savienības valstīs. Vidējie riska svērumi Austrijas bankām, kuras piemēro uz iekšējiem reitingiem balstītos modeļus, ir krietni virs Savienības vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka Austrijas banku sektors ir relatīvi mazāk jutīgs pret potenciāliem tiešajiem riskiem saistībā ar mājokļu nekustamā īpašuma sektoru. Tomēr jāatzīmē, ka Austrijas banku kopējā vidējā kapitalizācija ir nedaudz mazāka par Savienības vidējo.

e)

Analizējot Austrijā identificēto ievainojamību raksturu, konstatējami gan tās mazinoši, gan pastiprinoši faktori. Pastiprinošie faktori ietver mainīgas procentu likmes kredītu ievērojamo daļu (gan jauniem, gan jau esošajiem kredītiem), kā arī mājokļiem izsniegtos kredītus ārvalstu valūtās, kas mājsaimniecības pakļauj attiecīgi procentu likmes un valūtas kursa riskiem. Tomēr hipotekāro kredītu, kuri izsniegti ar mainīgu procentu likmi vai ārvalstu valūtā, daļa samazinās. Turklāt vairākkārt veikta analīze norāda, ka jo īpaši Austrijā esošu mājokļu kredītu ārvalstu valūtā aizņēmējiem ir ievērojamas riska rezerves, kas mazina saistītās ievainojamības. Citi svarīgi risku mazinošie faktori ir relatīvi zemais mājokļu īpašuma līmenis, kas ir bijis stabils vairākus gadu desmitus, apvienojumā ar labi attīstītu īres tirgu un kopumā mērenu mājsaimniecību parāda līmeni. Turklāt vairums hipotēku amortizējas, un parādi parasti ir bagātākajām mājsaimniecībām.

f)

ESRK ņem vērā Austrijas iestāžu ieviestos pasākumus, t.sk. sagaidāmos ilgtspējīgas kreditēšanas standartus, par kuriem paziņots bankām (4). Turklāt Austrijas Finanšu tirgus stabilitātes padome (FTSP) ieteikusi Finanšu ministrijai paplašināt uz aizņēmēju balstīto makroprudenciālo instrumentu kopumu nekustamā īpašuma finansēšanas jomā, lai nodrošinātu, ka FTSP var rīkoties saistībā ar sistēmiskiem riskiem, kas rodas nekustamā īpašuma tirgus neilgtspējīgas attīstības dēļ (5). Mājokļu nekustamā īpašuma cenas un hipotekārais kredīts pieaug spēcīgi, ir mājsaimniecību grupas ar paaugstinātu parāda līmeni, un dažas pazīmes liecina par kreditēšanas standartu vājināšanos. Lai gan Austrijas iestāžu veiktie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Austrijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Austrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada mājokļu nekustamā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas spēcīgā izaugsme, jo īpaši pēdējā laikā, kā arī turpmāka kreditēšanas standartu vājināšanās.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  Pamatojoties uz Oesterreichische Nationalbank (OeNB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprēķiniem.

(3)  Jo īpaši Vīnē ir zems mājokļa īpašuma līmenis – 82 % mājsaimniecību ir īrnieki.

(4)  Pēc ESRK lēmuma par šī brīdinājuma izteikšanu Austrijas Finanšu tirgus stabilitātes padome savā 2016. gada 23. septembra sanāksmē apsprieda mājokļu nekustamā īpašuma ilgtspējīgas kreditēšanas standartus.

(5)  FTSP ieteikums ir pieejams publiski: https://www.fmsg.at/en/publications/warnings-and-recommendations/advice-2-2016.html.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/45


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Beļģijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/06)

(2017/C 31/03)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Beļģiju uzsver sekojošo:

a)

Beļģijā ir konstatēta kopējā mājsaimniecību parādu sloga pieauguma tendence, ko lielā mērā izraisījis kreditēšanas mājokļu iegādei nepārtraukts un straujš pieaugums. Šī notikumu attīstība pēdējā laikā, iespējams, ir apstājusies sakarā ar pēdējo gadu laikā notikušo kreditēšanas standartu pastiprināšanu. Vienlaikus mikrolīmeņa dati parāda, ka ir noteiktas mājsaimniecību grupas, kuru hipotekārie kredīti ir lieli attiecībā pret konkrēto nekustamo īpašumu vērtību, kuras parādu apkalpošanai tērē lielu daļu no saviem ienākumiem vai kuru neto finanšu aktīvu līmenis ir zems, salīdzinot ar to parāda līmeni.

b)

Ekonomikas vai finanšu satricinājumu, piem., bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma samazināšanās, gadījumos šīm mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, var būt īpaši grūti apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, ja līdz ar to krīt mājokļu nekustamā īpašuma cenas. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus).

c)

Turklāt mājokļu nekustamā īpašuma cenas, kuras pēdējo 30 gadu laikā ir ievērojami pieaugušas, pēdējo gadu laikā pieaug straujāk nekā ienākumi vai īres maksas. Mājokļu nekustamā īpašuma cenas nominālā izteiksmē tagad ir tuvu tādam līmenim, kādā tās bija pirms finanšu krīzes. Dažas pazīmes liecina, ka cenas tiek novērtētas par augstu, tomēr alternatīvi vērtēšanas modeļi neparāda to nepārprotami. Jau augsto un pieaugošo mājokļu nekustamā īpašuma cenu dēļ varētu turpināt pieaugt kopējais mājsaimniecību parādu slogs un pret ievainojamībām jutīgu mājsaimniecību skaits.

d)

Vienlaikus ESRK atzīst, ka pastāv vairāki faktori, kas mazina ievainojamības Beļģijas mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Pirmkārt, Beļģijas mājsaimniecībām kopumā ir relatīvi augsts finanšu aktīvu apjoms attiecībā pret parādiem. Otrkārt, hipotekāro kredītu pamatsummu amortizēšanās termiņi parasti ir mazāki par 25 gadiem, kas nozīmē to, ka, salīdzinot ar mājsaimniecībām citās Savienības valstīs, Beļģijas mājsaimniecības samazina savus parādus relatīvi ātri.

e)

ESRK ņem vērā Beļģijā īstenotos pasākumus, kas saistīti ar mājokļu nekustamo īpašumu. Kopumā Beļģijas iestādes galveno uzmanību ir pievērsušas tam, lai nodrošinātu banku noturīgumu pret riskiem, ko rada mājokļu nekustamā īpašuma sektors. Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique (NBB/BNB) 2013. gada decembrī pieņemtais lēmums noteikt papildu kapitāla pietiekamības prasības attiecībā uz tādu banku hipotekārajiem riskiem, kuras piemēro uz iekšējiem reitingiem balstītos modeļus (2), un NBB/BNB publiskie aicinājumi būt piesardzīgākiem attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar mājokļu nekustamajiem īpašumiem, cita starpā, var palīdzēt mazināt esošās ievainojamības. Turklāt tiek ierobežota ar hipotekārajiem kredītiem saistīta nodokļu objektu loka sašaurināšana. NBB/BNB publiski paustā apņemšanās noteikt papildu kapitāla pietiekamības pasākumus attiecībā uz augsta riska kredītiem (piem., kredītiem ar augstu kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecību), ja tie joprojām veido ievērojamu daļu no jauniem izsniegtajiem kredītiem, varētu zināmā mērā ierobežot ievainojamību turpmāku pastiprināšanos nākotnē. No otras puses, nav pieņemti pasākumi, kas tieši novērš ievainojamības saistībā ar mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, vai mājokļu nekustamā īpašuma cenu nepārtraukto pieaugumu. Lai gan īstenotie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Beļģijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Beļģijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada kopējā mājsaimniecību parādu sloga ātrais pieaugums apvienojumā ar tādu mājsaimniecību nozīmīgām grupām, kurām jau ir lieli parādi, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu ievērojamo pieaugumu pēdējo dažu gadu laikā.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  Papildu piecu procentu punktu piemērošana Beļģijas hipotekāro kredītu riska svērumiem tām kredītiestādēm, kuras kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām piemēro uz iekšējiem reitingiem balstītos modeļus. Šis pasākums stājās spēkā ar Karaļa 2013. gada 8. decembra dekrētu – https://www.nbb.be/en/articles/arrete-royal-du-8-decembre-2013-portant-approbation-du-reglement-du-22-octobre-2013-de-la –, un pēc tam 2014. gadā tas tika īstenots saskaņā ar ES Kapitāla prasību regulas 458. pantu. Šis pasākums 2016. gada maijā tika pagarināts uz vienu gadu (Karaļa 2016. gada 31. maija dekrēts – https://www.nbb.be/en/financial-oversight/macroprudential-supervision/macroprudential-instruments/real-estate).


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/47


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Dānijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/07)

(2017/C 31/04)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Dāniju uzsver sekojošo:

a)

Spēcīgi pieaugošās nekustamā īpašuma cenas apvienojumā ar mājsaimniecību lielajiem parādiem ir galvenās ievainojamības saistībā ar mājokļu nekustamo īpašumu Dānijā. Mājokļu nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši lielākajās pilsētās, jau kādu laiku spēcīgi pieaug, un reālā izteiksmē tās ir gandrīz sasniegušas līmeņus, kādos tās bija pirms finanšu krīzes. Tomēr kopumā cenas, šķiet, netiek novērtētas par augstu.

b)

Dānijas mājsaimniecību parādu sloga vidējais līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē. Labi attīstītā finanšu sistēma, kas Dānijā pastāv daudzus gadus, ir nodrošinājusi Dānijas mājsaimniecībām relatīvi vieglu piekļuvi hipotekārajiem kredītiem un iespēju lēti aizņemties pret mājokļu aktīvu ķīlu, lielākoties pateicoties lielajam segto obligāciju tirgum, kam piemēro “līdzsvara principu” (2). No otras puses, Dānijas mājsaimniecībām ir ievērojami pensiju aktīvi, kas mazina indivīdu vajadzību dzēst parādus līdz pensionēšanās brīdim. Tomēr dažām mājsaimniecību grupām ir lieli parādi. Piemēram, vienai trešdaļai Dānijas mājokļu īpašnieku kopējais parāds ir tādā līmenī, kas pārsniedz viņu mājokļa vērtību (3), un aptuveni ceturtdaļai kopējais parāds ir tādā līmenī, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz gada ienākumus pirms nodokļu nomaksas. Turklāt trīs ceturtdaļām mājsaimniecību ar augstu parāda līmeni ir hipotekārie kredīti, kas izsniegti ar mainīgu procentu likmi, un tādēļ tās ir jutīgas pret nākotnē iespējamo procentu likmju pieaugumu.

c)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenu straujais pieaugums pilsētās var sekmēt to, ka vairāk indivīdu, tostarp tādu, kas iegādājas pirmo mājokli, saņem ievērojamus hipotekāros kredītus mājokļu nekustamā īpašuma iegādei. Tādējādi pastāv risks, ka pašreizējās situācijas dēļ varētu turpināt pieaugt mājsaimniecību parādu slogs. Mājokļu nekustamā īpašuma cenu spēcīgo pieaugumu sekmē arī vairāki strukturāli faktori, piemēram, lielā mērā regulēts īres tirgus un procikliskā mājokļiem piemērojamo nodokļu sistēma.

d)

Lai gan noteiktas notikumu attīstības izpausmes Dānijas hipotekārajā tirgū – jo īpaši kreditēšanas standartu pastiprināšana, kopumā zemā kreditēšanas izaugsme un tādu hipotekāro kredītu daļas samazināšanās, kuru pamatsummas neamortizējas – varētu mazināt ar mājokļu nekustamā īpašuma sektoru saistītos riskus, joprojām ir kredīti, kuriem atmaksā tikai procentus, un nepārtraukts kreditēšanas pieaugums lielākajās pilsētās. Tādējādi tādu mājsaimniecību daļa, kurām ir lieli parādi, paredzamā nākotnē varētu saglabāties.

e)

Pētījumos novērtēts, ka lielākā daļa Dānijas mājsaimniecību ar augstiem parādu līmeņiem ir finansiāli spēcīgas pat stresa scenāriju gadījumā. Pētījumos arī tomēr konstatēta izteikta nelabvēlīga saistība starp mājsaimniecību parāda līmeņiem un to patēriņa izmaiņām stresa periodos, kas ietekmē gan ienākumus, gan labklājību. Turklāt augsti parādu sloga līmeņi apvienojumā ar lielo tādu hipotekāro kredītu daļu, kas izsniegti ar mainīgu procentu likmi, nozīmē to, ka pat mazām procentu likmju līmeņu izmaiņām var būt ievērojama ietekme uz mājsaimniecību izmantojamiem ienākumiem. Straujš mājokļu nekustamā īpašuma cenu pieaugums palielina cenu krituma iespējamību nākotnē un šāda krituma apjomu, kas apvienojumā ar augstiem parādu sloga līmeņiem varētu sekmēt daudzu mājsaimniecību nokļūšanu situācijā, kurā to aktīvu vērtība ir zemāka nekā to parāda vērtība. Lai gan Dānijas mājsaimniecībām ir lieli neto finanšu aktīvi, šo aktīvu likviditāte un vērtība stresa scenārija gadījumā var samazināties, un mājsaimniecības varētu nevēlēties izmantot savus finanšu aktīvus patēriņa līmeņa saglabāšanai.

f)

Liels privātā patēriņa samazinājums varētu izraisīt makroekonomisku nestabilitāti, kā tas Dānijā faktiski notika pēc globālās finanšu krīzes. Turklāt banku savstarpējā saistība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā nozīmē to, ka ar mājokļu nekustamo īpašumu jomas stresa scenārijiem saistīti sarežģījumi jebkurā šī reģiona valstī var izraisīt ievērojamus pārrobežu blakusefektus saistītajās banku sistēmās. Šķiet, ka šobrīd nav daudz tiešu risku banku sistēmai, jo vairākas strukturālas un institucionālas iezīmes Dānijā (piemēram, pilnībā nodrošinātie kredīti, tiesību akti privātpersonu maksātnespējas jomā un efektīva sociālās drošības sistēma) ierobežo kredītrisku. Turklāt šķiet, ka banku sektoram ir noturība pret šādiem riskiem to iespējamās materializēšanās gadījumos. Dānijas bankas kopumā ir labi kapitalizētas, un lielākās bankas jau atbilst tām papildu kapitāla prasībām, kuras paredzēts pakāpeniski piemērot turpmākajos gados.

g)

ESRK ņem vērā Dānijas iestāžu ieviestos pasākumus, t. sk. kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojumu, bankām un hipotekāro kredītu izsniedzējām iestādēm adresētās piesardzīgas kreditēšanas vadlīnijas, nodokļu objektu loka sašaurināšanas pakāpenisko samazināšanu un t. s. “uzraudzības rombu” hipotekāro kredītu izsniedzējām iestādēm (4). Lai gan šie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Dānijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā, Lai gan paši hipotekārie aizdevēji ir apliecinājuši, ka kreditēšanas standarti ir kļuvuši stingrāki, tas vēl nav būtiski ietekmējis mājsaimniecību parādu slogu vai nekustamo īpašumu cenas – pretēji gaidītajam, gan kreditēšana, gan cenas lielākajās pilsētās joprojām pieaug. Ņemot vērā spēcīgi pieaugošās mājokļu nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši galvenajās pilsētās, pastāv risks, ka šo attīstības tendenču dēļ varētu turpināt pieaugt mājsaimniecību parādu slogs. Turklāt nav gaidāms mājsaimniecību augstā parāda līmeņa ievērojams samazinājums, jo tas nav minēto politikas pasākumu tiešs mērķis. Jānorāda, ka šajā novērtējumā atspoguļots fakts, ka daži no šiem pasākumiem ir īstenoti tikai neilgu laiku un stājas spēkā pakāpeniski, un daži pasākumi attiecas tikai uz jauniem aizņēmējiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Dānijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada spēcīgi pieaugošās mājokļu nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši lielākajās pilsētās, apvienojumā ar mājsaimniecību lielo parādu slogu. Turklāt risku piepildīšanās, iespējams, izraisītu blakusefektus citās valstīs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  Proti, hipotekāro kredītu izsniedzējas kredītiestādes emitētās obligācijas un izsniegtie hipotekārie kredīti ir savstarpēji saskaņots finansējums.

(3)  Kā nodrošinājums var tikt ieķīlāti arī citi aktīvi, piemēram, automobiļi, taču šeit norādītajos datos šādi aktīvi nav iekļauti.

(4)  “Uzraudzības rombs” paredz virkni kritēriju, pēc kuriem Dānijas Finanšu pakalpojumu institūcija parasti nosaka, kurām hipotekārās kreditēšanas darbībām ir augstāks riska profils. To veido šādi pieci rādītāji, kas paredz attiecīgas robežvērtības iestāžu riskiem: lieli riska darījumi; kreditēšanas pieaugums; aizņēmēja procentu likmes risks; kredīti, kuriem atmaksā tikai procentus; īstermiņa finansējums.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/49


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Somijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/08)

(2017/C 31/05)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Somiju uzsver sekojošo:

a)

Somijā ir konstatēts, ka galvenā ievainojamība saistībā ar mājokļu nekustamo īpašumu ir jau augstais un joprojām pieaugošais mājsaimniecību parādu slogs. Šobrīd Somijas mājsaimniecību parāda/ienākumu attiecība ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem un pārsniedz Savienības vidējo līmeni. Tas ir tādēļ, ka mājsaimniecību ienākumu izaugsme ir zema, tomēr vienlaikus mājsaimniecības turpina uzkrāt parādus. Turklāt parādu slogu lielākoties ir uzņēmusies relatīvi maza tādu mājsaimniecību grupa, kurām ir lieli parādi. Šīs mājsaimniecības varētu būt īpaši jutīgas pret nelabvēlīgiem ekonomikas apstākļiem vai attīstības tendencēm mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Turklāt Somijas hipotekārajā tirgū visbiežāk tiek izsniegti kredīti ar mainīgu procentu likmi, tādējādi pakļaujot mājsaimniecības procentu likmju riskam.

b)

Aizdevumu izsniegšana mājsaimniecībām un mājokļu cenu tendences pēdējo gadu laikā ir kļuvušas ievērojami mērenākas, un tas liecina par notikumu attīstību, kas zināmā mērā mazina identificētos riskus finanšu stabilitātei. Turklāt Somijas mājsaimniecības parasti amortizē savus hipotekāros parādus, un tādēļ kredīta/nodrošinājuma vērtības vidējā attiecība hipotekāro kredītu atlikumu gadījumā ir ievērojami zemāka nekā jaunu kredītu gadījumā.

c)

Nekustamo īpašumu cenu rādītāji, piemēram, cenas/ienākumu attiecība un cenas/īres maksas attiecība šobrīd ir līdzīgi ilgākā laika posmā konstatētajiem vidējiem rādītājiem, un tādēļ nevar skaidri secināt, vai mājokļu nekustamā īpašuma cenas ir novērtētas par augstu. Ņemot vērā pašreizējo vājo Somijas ekonomikas attīstības perspektīvu, nelabvēlīga ekonomikas satricinājuma gadījumā tomēr, iespējams, samazinātos mājokļu nekustamā īpašuma cenas. 2016. gada jūlijā Somijas tiesību aktos tika ieviests kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojums jauniem mājokļa kredītiem, paredzot nodrošinājuma minimumu jauniem hipotekārajiem kredītiem, kas būs noderīgi cenu samazināšanās gadījumā.

d)

Somijas bankām ir lieli hipotēku kredītportfeļi ar risku svērumiem, kas ir zemāki nekā bankām citur Eiropā. Turklāt Somijas bankas ļoti lielā mērā izmanto tirgus finansējumu, kas, kā izrādījies finanšu nestabilitātes periodos, ir nestabilāks finansējuma avots. Šīs ievainojamības pastiprina augstā koncentrācija Somijas banku sistēmā un šīs sistēmas apjoms attiecībā pret valsts tautsaimniecības apjomu. Turklāt banku savstarpējā saistība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā nozīmē to, ka ar mājokļu nekustamo īpašumu jomas stresa scenārijiem saistīti sarežģījumi jebkurā šī reģiona valstī var izraisīt ievērojamus pārrobežu blakusefektus saistītajās banku sistēmās. Tomēr Somijas bankām salīdzinājumā ar bankām citur Savienībā ir augstākais kapitalizācijas līmenis, un to kapitāla kvalitāte ir augsta. Ņemot vērā kopumā augstos Somijas banku maksātspējas rādītājus un Somijas iestāžu noteiktās kapitāla rezervju prasības, šķiet, ka banku sistēma ir noturīga pret tiešu satricinājumu mājokļu nekustamā īpašuma nozarē.

e)

Ekonomikas vai finanšu satricinājumu rezultātā var materializēties daži no iepriekš minētajiem riskiem, piemēram, bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma samazināšanās gadījumos dažām mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, var būt grūtāk apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, ja līdz ar to samazinās mājokļu nekustamā īpašuma cenas. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus).

f)

ESRK ņem vērā Somijā īstenotos politikas pasākumus, kas saistīti ar mājokļu nekustamo īpašumu tirgu, t.sk. lēmumu pakāpeniski atcelt iespēju izslēgt hipotekārā kredīta procentus no nodokļu objektu loka, kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojumu jauniem mājokļu kredītiem, plānotās iniciatīvas kapitāla pietiekamības prasību pastiprināšanai saistībā ar hipotekārajiem riskiem, kā arī kapitāla rezervju prasību (t. sk. īpašu prasību sistēmiski svarīgām bankām) savlaicīgu ieviešanu. Lai gan šie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Somijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā. Tomēr jāatzīmē, ka Somijas iestādēm nav juridisku pilnvaru īstenot citus attiecīgus makrouzraudzības pasākumus, piemēram, noteikt kredīta/ienākumu attiecības, parāda/ienākumu attiecības vai parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības ierobežojumus, kurus varētu pielietot mājsaimniecību parādu sloga turpmāka pieauguma ierobežošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Somijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada jau augstais un joprojām pieaugošais mājsaimniecību parādu slogs, jo īpaši dažām mājsaimniecību grupām. Turklāt risku piepildīšanās, iespējams, izraisītu blakusefektus citās valstīs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/51


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Luksemburgas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/09)

(2017/C 31/06)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Luksemburgu uzsver sekojošo:

a)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenas Luksemburgā jau kādu laiku stabili pieaug. Šobrīd cenas ir nepieredzēti augstā līmenī, un pieaug to attiecība gan pret ienākumiem, gan pret īres maksām. Šādu cenu attīstību ir veicinājis tas, ka izteiktais pieprasījums pēc mājokļiem, ko cita starpā sekmējuši gan demogrāfiski faktori, gan stimulējoši politikas pasākumi, nav strukturālā līdzsvarā ar pieejamu mājokļu piedāvājumu, kas ir ierobežots.

b)

Pieaugošās mājokļu nekustamā īpašuma cenas varētu mijiedarboties ar ievainojamībām, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu, un tādēļ, iespējams, turpinātu pieaugt kopējais parādu slogs un pret ievainojamībām jutīgu mājsaimniecību īpatsvars. Hipotekārā kreditēšana pēdējo gadu laikā ir strauji pieaugusi, un hipotekāro parādu līmenis attiecībā pret Luksemburgas mājsaimniecību izmantojamiem ienākumiem ir augsts. Turklāt mājsaimniecības ir zināmā mērā pakļautas procentu likmju riskam, jo hipotekārajiem kredītiem parasti ir mainīgas procentu likmes. Kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības un parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības vidējie rādītāji Luksemburgā ir mēreni, un tas var kalpot kā finanšu sistēmas zaudējumus mazinošs faktors ievainojamību iespējamās materializēšanās gadījumos. Tomēr šo attiecību izkārtojums gan jaunu, gan esošo hipotekāro kredītu gadījumos parāda, ka ir ievērojama daļa hipotekāro kredītu ņēmēju, kuriem ir lieli parādi un augstas parāda apkalpošanas izmaksas attiecībā pret ienākumiem.

c)

Mājsaimniecību sektora ievainojamības apvienojumā ar jau augstajām un spēcīgi pieaugošajām nekustamā īpašuma cenām pakļauj Luksemburgas reālo tautsaimniecību finanšu stabilitātes riskiem. Ekonomikas vai finanšu satricinājumu, piem., bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma samazināšanās vai mājokļu nekustamā īpašuma cenu krituma, gadījumos šīm mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, var būt īpaši grūti apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, krītot mājokļu nekustamā īpašuma cenām. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus). Šī problēma varētu kļūt izteiktāka, ja mājsaimniecību parāda pieauguma tendence Luksemburgā turpināsies. Jāatzīmē, ka Luksemburgas mājsaimniecībām ir arī lieli finanšu aktīvi, kuri, lai gan to attiecība pret parādu samazinās, varētu mazināt satricinājumu sekas gadījumā, ja mājsaimniecības būtu gatavas un spētu izmantot šos aktīvu avotus.

d)

ESRK ņem vērā Luksemburgas iestāžu īstenotos pasākumus, kas saistīti ar mājokļu nekustamo īpašumu. Līdz šim īstenotie pasākumi ir vērsti uz to, lai palielinātu banku sektora noturīgumu, palielinot hipotekāro kredītu, kuriem ir augsta kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecība, risku svērumus un piemērojot kapitāla rezervju prasības gan banku sektoram kopumā, gan sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm. Luksemburgas bankas kopumā ir labi kapitalizētas, un tām ir relatīvi zemi ar mājokļu nekustamo īpašumu saistītie riski. Ņemot vērā šos politikas pasākumus, šķiet, ka šobrīd nav daudz ar mājokļu nekustamo īpašumu ievainojamībām saistītu tiešu risku banku sistēmai.

e)

Īstenotie mikrouzraudzības pasākumi paredz, ka bankām jābūt pienācīgai iekšējai pārvaldībai un politikai attiecībā uz hipotekāro tirgu, taču nav īstenoti makrouzraudzības pasākumi tādu ievainojamību mazināšanai, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu sloga un mājokļu nekustamā īpašuma cenu dinamikas iespējamo negatīvo mijiedarbību. Tādēļ Luksemburgas iestāžu īstenotie politikas pasākumi var nebūt pietiekami piemēroti, lai identificētās ievainojamības novērstu pilnībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Luksemburgas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada mājokļu nekustamā īpašuma augstās cenas apvienojumā ar mājsaimniecību pieaugošo parādu slogu.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/53


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Nīderlandes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/10)

(2017/C 31/07)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Nīderlandi uzsver sekojošo:

a)

Nīderlandes mājsaimniecībām ir lieli parādi, un to parāda/ienākumu attiecība, neraugoties uz nelielu kritumu pēdējo gadu laikā, ir viena no augstākajām Savienībā.

b)

Nīderlandē ir arī viena no Eiropā augstākajām hipotekāru kredītu un sniegtā nodrošinājuma vērtības attiecībām. Aptuveni ceturtdaļai visu hipotekāro kredītu ņēmēju un pusei hipotekāro kredītu ņēmēju vecumā līdz 40 gadiem kopējais parāds pārsniedz attiecīgā mājokļa vērtību. Šī ievainojamība, visticamāk, saglabāsies augstā līmenī, jo, pirmkārt, jaunu hipotekāro kredītu attiecība pret iegādātā nekustamā īpašuma vērtību parasti ir augsta un, otrkārt, vidējie amortizācijas rādītāji ir zemi. Jauniem hipotekārajiem kredītiem amortizācijas rādītāji tomēr ir augstāki, jo no nodokļu objektu loka var izslēgt tikai amortizējošu hipotekāro kredītu procentus, kas savukārt stimulē mājsaimniecības amortizēt savus kredītus.

c)

Šobrīd nav vispārēju pazīmju tam, ka cenas Nīderlandes mājokļu nekustamā īpašuma tirgū tiek novērtētas par augstu, un cenas attiecībā pret ienākumiem vēsturiskā skatījumā šķiet zemas. Tas tiek konstatēts, neraugoties uz to, ka pēc ievērojamās lejupslīdes, kas sekoja globālajai finanšu krīzei, mājokļu nekustamā īpašuma cenas pēdējo gadu laikā spēcīgi pieaug. Cenas lielajās pilsētās atkal sasniedz pirmskrīzes līmeni, tomēr tas nenotiek visā valstī.

d)

Augstam mājsaimniecību parādu slogam apvienojumā ar relatīvi zemu hipotēku nodrošinājuma līmeni var būt ievērojama negatīva ietekme uz makroekonomisko un finanšu stabilitāti. Kā piemērs jāmin, ka ekonomikas vai finanšu satricinājumu, piem., bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma samazināšanās, gadījumos šīm mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, var būt grūtāk apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, ja līdz ar to krīt mājokļu nekustamā īpašuma cenas. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus).

e)

Nīderlandes banku sistēma kopumā ir labi kapitalizēta, un Nīderlandes iestādes ir ieviesušas vairākas kapitāla rezervju prasības, kuras paredzēts pakāpeniski piemērot turpmākajos gados. Arī stresa testi parāda, ka Nīderlandes banku kapitāls ir pietiekams, lai izturētu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistītu nelabvēlīgas attīstības scenāriju gadījumā. Šo iemeslu dēļ banku sistēma tiek uzskatīta par noturīgu pret tiešiem satricinājumiem mājokļu nekustamā īpašuma sektorā. Svarīgi, ka pieaug nebanku sektora loma mājokļu nekustamo īpašumu kreditēšanā. Šobrīd aptuveni pusi jauno hipotekāro kredītu izsniedz nebanku aizdevēji, piem., apdrošināšanas sabiedrības. Noteiktus makrouzraudzības pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz kredītiem (piem., kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojumu), piemēro arī nebanku sektora izsniegtajiem kredītiem. Tomēr nav pieejama pietiekama analīze par iespējamiem riskiem nebanku hipotekāro aizdevēju finanšu stabilitātei.

f)

Iepriekš minētās ievainojamības mazina daži strukturāli faktori, kas ierobežo ar hipotekāro kreditēšanu saistītu tiešu kredītrisku, piem., stabilas nodrošinājuma iespējas aizdevējiem un stingri noteikumi privātpersonu maksātnespējas jomā.

g)

ESRK ņem vērā Nīderlandē īstenotos pasākumus, kas saistīti ar mājokļu nekustamo īpašumu sektoru. Tostarp jāmin pasākumi, kas paredz parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības un kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojumus, kuri attiecas uz jauniem kredītiem un kurus laika gaitā pakāpeniski pastiprina, un sašaurina iespēju izslēgt hipotekārā kredīta procentus no nodokļu objektu loka. Lai gan šie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Nīderlandē, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā, jo lielākā daļa pasākumu tiek ieviesti tikai pakāpeniski ar pārejas periodu un tie nebūs plaši ierobežojoši pat pēc to pilnīgas īstenošanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Nīderlandes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada joprojām augstais mājsaimniecību parādu sloga līmenis apvienojumā ar hipotekāro kredītu zemo nodrošinājuma līmeni. Pastāv liela tādu mājsaimniecību grupa, kuras jo īpaši veido gados jauni hipotekāro kredītu ņēmēji un kuru parāda līmenis pārsniedz attiecīgā mājokļa vērtību.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/55


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Zviedrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/11)

(2017/C 31/08)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Zviedriju uzsver sekojošo:

a)

Zviedrijā ir vērojams būtisks un ilgstošs mājokļu nekustamā īpašuma cenu pieaugums. Pēdējo gadu laikā mājokļu nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas ātrāk nekā mājsaimniecību ienākumi (tomēr pēdējos mēnešos ir konstatēta cenu pieauguma palēnināšanās). Tādēļ mājokļu nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem, iespējams, tiek novērtētas par augstu.

b)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenu attīstību atspoguļo arī Zviedrijas mājsaimniecību parādu līmeņi. Parādu līmenis attiecībā pret mājsaimniecību izmantojamiem ienākumiem un IKP pieaug, un tas arī ir augsts salīdzinājumā ar lielāko daļu Savienības valstu. Piemēram, mājsaimniecībām, kuras saņēma jaunus hipotekāros kredītus 2015. gadā, ir hipotekārais parāds, kas vidēji četrkārt pārsniedz šo mājsaimniecību gada izmantojamos ienākumus, un pietiekami nozīmīga mājsaimniecību daļa saņēma jaunu kredītu, kas vairāk nekā septiņkārt pārsniedz šo mājsaimniecību gada izmantojamos ienākumus. Lai gan Zviedrijas mājsaimniecībām ir augsti uzkrājumu rādītāji un lieli aktīvu turējumi, lielu uzkrājumu daļu veido mājokļu nekustamais īpašums un pensiju shēmas, kuru vērtība un likviditāte stresa apstākļos tirgū var būt nenoturīga. Turklāt nav pieejami labi dati par šo aktīvu izkārtojumu mājsaimniecībās.

c)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenu straujā pieauguma un augstā mājsaimniecību parādu sloga cēloņi ir ne vien cikliski faktori, bet arī strukturāli faktori. Zviedrijas iestādes nevar tieši kontrolēt dažus no šiem faktoriem, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, urbanizāciju un izteiktu ienākumu kāpumu. Tomēr mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību pastiprināšanos sekmē arī daži tādi faktori, kurus iestādes var kontrolēt, piemēram, ar nekustamo īpašumu saistītais nodokļu režīms (piem., nodokļu atvieglojumi mājokļu īpašniekiem, iespēja izslēgt hipotekārā kredīta procentus no nodokļu objektu loka, kapitāla pieauguma nodoklis) un piedāvājuma ierobežojumi (piem., stingri regulētais īres tirgus un regulatīvie ierobežojumi attiecībā uz jaunu mājokļu būvniecību). Šāda veida situācijās, ja ievainojamības sekmējošie strukturālie cēloņi netiek citādi novērsti ar strukturālu reformu palīdzību, varētu izmantot makrouzraudzības politikas pasākumus, lai uzlabotu finanšu sistēmas noturīgumu un mājsaimniecību bilances.

d)

Ekonomikas vai finanšu satricinājumu, piem., bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma vai mājokļu cenu samazināšanās, gadījumos šīm mājsaimniecībām, kurām ir lieli parādi, var būt īpaši grūti apkalpot parādus, un var pieaugt hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits, radot tiešus kreditēšanas zaudējumus bankām, jo īpaši, samazinoties mājokļu nekustamā īpašuma cenām. Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, vēl vairāk pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus).

e)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenu un mājsaimniecību patēriņa nelabvēlīga dinamika var arī apdraudēt banku sistēmu. Lejupvērstu risku varētu pastiprināt tas, ka Zviedrijas bankas lielā mērā izmanto tirgus finansējumu un finansējumu ārvalstu valūtās. Turklāt banku savstarpējā saistība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā nozīmē to, ka ar mājokļu nekustamo īpašumu jomas stresa scenārijiem saistīti sarežģījumi jebkurā šī reģiona valstī var izraisīt ievērojamus pārrobežu blakusefektus saistītajās banku sistēmās. Zviedrijas banku sektors salīdzinājumā ar banku sektoru citur Eiropā ir labi kapitalizēts un peļņu nesošs, un tā kreditēšanas standarti ir piesardzīgi. Zviedrijas banku sistēmai piemērotie stresa testi parāda, ka tā būtu pietiekami noturīga pret nopietnu makroekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt Zviedrijas iestādes ir pieņēmušas vairākus pasākumus Zviedrijas banku sektora noturīguma stiprināšanai, tostarp nosakot kapitāla rezervju prasības, nosakot augstākas kapitāla prasības saistībā ar hipotekārajiem riskiem un ieviešot atsevišķu likviditātes seguma rādītāju vairākām valūtām.

f)

ESRK ņem vērā Zviedrijā īstenotos pasākumus attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu un mājokļu nekustamā īpašuma cenām. Paredzams, ka 2010. gadā ieviestais 85 % kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojums jauniem hipotekārajiem kredītiem un 2016. gadā ieviestā amortizācijas prasība varētu zināmā mērā ierobežot turpmāku ievainojamību pastiprināšanos. Lai gan pašreizējie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Zviedrijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā. Tā kā pasākumi attiecas tikai uz jauniem mājokļa kredītiem, ievainojamību, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu sloga līmeni, būtiskai samazināšanai būs vajadzīgs zināms laiks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Zviedrijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. No makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka galvenās ievainojamības rada strauji pieaugošās mājokļu nekustamā īpašuma cenas, kas, iespējams, tiek novērtētas par augstu, un jau augstais un joprojām pieaugošais mājsaimniecību parādu slogs, jo īpaši dažām mājsaimniecību grupām. Turklāt risku piepildīšanās, iespējams, izraisītu blakusefektus citās valstīs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/57


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS BRĪDINĀJUMS

(2016. gada 22. septembris)

par vidēja termiņa ievainojamībām Apvienotās Karalistes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā

(ESRK/2016/12)

(2017/C 31/09)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16. pantu,

tā kā:

(1)

Iepriekšējā pieredze daudzās valstīs rāda, ka mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību izpausme var radīt nozīmīgus riskus finanšu stabilitātei iekšzemē un nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai, kā arī var būt iespējami blakusefekti citās valstīs.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nesen pabeigusi sistemātisku un uz nākotni vērstu ar mājokļu nekustamo īpašumu saistīto ievainojamību novērtējumu visā Savienībā. Šajā kontekstā ECB astoņās valstīs konstatējusi noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir finanšu sistēmas sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai.

(3)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Apvienoto Karalisti uzsver sekojošo:

a)

Nenoteiktība pēc Apvienotās Karalistes 2016. gada 23. jūnija referenduma par dalību Eiropas Savienībā, iespējams, ir izraisījusi pavērsienu Apvienotās Karalistes mājokļu nekustamā īpašuma tirgū.

b)

Tūlīt pēc referenduma krasi samazinājās mājokļu būvniecības uzņēmumu akciju cenas un patērētāju noskaņojuma rādītājs. Mājokļu nekustamā īpašuma cenas 2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritās par 0,2 %, tomēr cenu pieaugums atsākās 2016. gada augustā, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugot par 0,2 %.

c)

Pirms referenduma galvenās ievainojamības attiecībā uz mājokļu nekustamo īpašumu Apvienotajā Karalistē bija saistītas ar mājsaimniecību parādu sloga augsto līmeni, jau vairākus gadus pieaugošajām mājokļu nekustamā īpašuma cenām un abu minēto faktoru potenciālu pastiprināt vienam otru.

d)

Salīdzinot ar mājsaimniecībām citās Savienības valstīs, mājsaimniecību parādu līmenis attiecībā pret mājsaimniecību ienākumiem un valsts tautsaimniecības apjomu ir augsts. Tā iemesls daļēji varētu būt strukturāli faktori, piem., augsti attīstītā banku sistēma un strukturāla mājokļu nepietiekamība Apvienotajā Karalistē, tomēr iespējams, ka tas arī liecina par augstiem riskiem. Riskus, kas saistīti ar mājokļu nekustamā īpašuma cenu augstajiem līmeņiem, daļēji mazina tas, ka kopējā mājsaimniecību parāda/ienākumu attiecība laikposmā no 2008. līdz 2012./2013. gadam kritās un pēc tam nav mainījusies. Turklāt tādu mājsaimniecību daļa, kurām ir ļoti liels parādu līmenis attiecībā pret to ienākumiem, pēdējo gadu laikā ir mazinājusies, un pēdējā laikā ir izsniegts nedaudz mazāk jaunu kredītu ar augstu kredīta/ienākumu attiecību.

e)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenas nominālā izteiksmē 2015. gadā pārsniedza to pirmskrīzes augstāko līmeni, tomēr reālā izteiksmē tās ir zemākas par pirmskrīzes augstāko līmeni. Turklāt mājokļu nekustamā īpašuma cenas vairs neatbilst īres maksas un ienākumu pieauguma rādītājiem – mājokļu cenu pieaugums pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā trīskārt pārsniedzis ienākumu pieaugumu, un cenas/ienākumu attiecība kopš 2012. gada beigām ir strauji pieaugusi.

f)

Pēc referenduma Bank of England un dažas starptautiskās institūcijas ir koriģējušas un pazeminājušas Apvienotās Karalistes tautsaimniecības un mājokļu tirgus attīstības perspektīvu. Bank of England tagad paredz, ka nākošā gada laikā kopējās mājokļu cenas nedaudz samazināsies un apstiprināto hipotekāro kredītu līmenis būs zemāks. Šīs prognozes piepildīšanās gadījumā hipotekāro parādu pieaugums palēninātos, tādējādi samazinot ievainojamības vidējā termiņā. Tomēr ekonomikas attīstības palēnināšanās rezultātā var materializēties daži no iepriekš minētajiem riskiem, piemēram, bezdarba pieauguma un/vai ienākumu kāpuma samazināšanās gadījumos dažām mājsaimniecībām var būt grūtāk apkalpot parādus.

g)

Turklāt, piepildoties tautsaimniecības nelabvēlīgas attīstības scenārijam, ar to saistītās negatīvās sekas mājsaimniecību ienākumiem un labklājībai var papildināt sākotnējo satricinājumu, pastiprinot tiešo un netiešo negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti (piem., mājsaimniecībām jāsamazina patēriņš, lai apkalpotu hipotekāros kredītus, vai pieaug hipotēku saistību neizpildes gadījumu skaits). Turklāt pieaugošajam un lielajam izīrēšanai iegādātu mājokļu sektoram var būt potenciāls pastiprināt lejupslīdi mājokļu tirgū, jo izīrēšanai iegādātu mājokļu sektora ieguldītāju gadījumā ir lielāka iespējamība, ka paredzama cenu krituma gadījumā tie īpašumu pārdos.

h)

Bank of England2016. gada 3. augustā ieviesa pasākumu kopumu tautsaimniecības atbalstam, tostarp samazinot procentu likmi, un pasākumus, lai nodrošinātu, ka zemākām procentu likmēm ir ietekme arī reālajā tautsaimniecībā. Šiem pasākumiem vajadzētu kalpot hipotekāro kredītu ņēmēju un mājokļu tirgus atbalstam, un tie var mazināt riskus lejupslīdes scenārija gadījumā.

i)

Pastāv arī pretēja iespējamība, proti, ka mājokļu tirgus attīstības palēnināšanās ir pagaidu stāvoklis, mājokļu cenām, hipotekāro kredītu apstiprināšanai un mājsaimniecību parādam pēc kāda laika atsākot pieaugt. Šāda scenārija gadījumā ievainojamības saistībā ar mājokļu nekustamo īpašumu turpinātu pieaugt. Pirms referenduma Financial Policy Committee, Prudential Regulation Authority un Financial Conduct Authority īstenoja vairākus politikas pasākumus ar mērķi samazināt un apturēt šādas mājokļu nekustamā īpašuma sektora ievainojamības, tostarp tādas, kuru cēlonis ir mājsaimniecību parādu sloga pieaugums. Pasākumi acīmredzot uzlaboja hipotekāro kredītu ņēmēju noturīgumu.

j)

Kas attiecas tieši uz banku sistēmu, Bank of England rīkojās, nodrošinot, lai Apvienotās Karalistes banku sistēma būtu pietiekami noturīga pret ļoti lielu satricinājumu mājokļu tirgū. Bank of England pēdējo gadu laikā veikto stresa testu gaitā novērtēja banku sistēmas noturīgumu nopietnāku scenāriju gadījumā nekā tie, kuru iespējamību paredz šobrīd. Šo stresa testu mērķis bija nodrošināt, ka bankas ir kapitalizētas tik pietiekami, lai tās ne vien izturētu stresu, bet arī bez pārtraukuma turpinātu kreditēt. Pamatojoties uz šo analīzi, šķiet, ka Apvienotās Karalistes banku sistēma būtu pietiekami noturīga mājokļu tirgus satricinājuma gadījumā, ja iepriekš minētās ievainojamības materializētos tuvākā laikā.

k)

Kopumā Apvienotās Karalistes mājokļu nekustamā īpašuma tirgū, iespējams, ir gaidāms pavērsiens. Ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz sekām, kādas būs Apvienotās Karalistes referendumam par dalību Eiropas Savienībā, vēl nav iespējams spriest par to, vai jau radušās ievainojamības tagad sāks materializēties, vai arī tās tomēr laika gaitā turpinās pieaugt. Politikas risinājumiem, kas atbilstu katram no abiem minētajiem scenārijiem, visticamāk, jāatšķiras. Tādēļ ir svarīgi, lai Apvienotās Karalistes iestādes rūpīgi uzraudzītu notikumu attīstību un vajadzības gadījumā atbilstoši pielāgotu makroprudenciālo politiku. Nākotnē būs nepieciešams nodrošināt, ka korekcijas mājokļu tirgū norit atbilstošā tempā un nerodas jaunas ievainojamības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO BRĪDINĀJUMU.

ESRK ir identificējusi vidēja termiņa ievainojamības Apvienotās Karalistes mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, kuras ir finanšu stabilitātes sistēmiska riska avots un kurām var būt potenciāls radīt nopietnas negatīvas sekas reālajai tautsaimniecībai. Šobrīd ir ļoti liela neskaidrība par Apvienotās Karalistes mājokļu tirgus vidēja termiņa perspektīvu. Tomēr no makroprudenciālās perspektīvas ESRK uzskata, ka pastāv riski, kas piepildītos dažādu mājokļu tirgus scenāriju gadījumos, proti, tad, ja, mājsaimniecību parādu slogam mijiedarbojoties ar augstajām mājokļu nekustamā īpašuma cenām, materializēsies jau radušās ievainojamības, vai arī tad, ja ievainojamības turpinās pieaugt. Politikas risinājumiem, kas atbilstu katram no abiem minētajiem scenārijiem, visticamāk, jāatšķiras. Tādēļ ir svarīgi, lai Apvienotās Karalistes iestādes rūpīgi uzraudzītu notikumu attīstību un vajadzības gadījumā atbilstoši pielāgotu makroprudenciālo politiku.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 22. septembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK Sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/59


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8327 – Fairfax / Sagard Holdings / PSG)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 31/10)

Komisija 2017. gada 24. janvārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32017M8327. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/60


Euro maiņas kurss (1)

2017. gada 30. janvāris

(2017/C 31/11)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,0630

JPY

Japānas jena

121,76

DKK

Dānijas krona

7,4375

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,84935

SEK

Zviedrijas krona

9,4390

CHF

Šveices franks

1,0669

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

8,8758

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,022

HUF

Ungārijas forints

310,80

PLN

Polijas zlots

4,3310

RON

Rumānijas leja

4,5008

TRY

Turcijas lira

4,0561

AUD

Austrālijas dolārs

1,4109

CAD

Kanādas dolārs

1,3983

HKD

Hongkongas dolārs

8,2476

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,4668

SGD

Singapūras dolārs

1,5177

KRW

Dienvidkorejas vona

1 252,27

ZAR

Dienvidāfrikas rands

14,4510

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,3103

HRK

Horvātijas kuna

7,4773

IDR

Indonēzijas rūpija

14 173,38

MYR

Malaizijas ringits

4,7094

PHP

Filipīnu peso

52,899

RUB

Krievijas rublis

63,7792

THB

Taizemes bāts

37,492

BRL

Brazīlijas reāls

3,3318

MXN

Meksikas peso

22,0850

INR

Indijas rūpija

72,2315


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


31.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/61


KOMISIJAS LĒMUMS

(2017. gada 24. janvāris),

ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu “Dzīvnieku labturības platforma”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 31/12)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes, un noteikts, ka Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, nosakot un īstenojot Savienības lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus, pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes politiku, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 2. punktu iestādēm jāuztur atklāts, pārredzams un regulārs dialogs ar pārstāvošām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(3)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāparedz pasākumi, kuru mērķis ir izveidot un nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību un preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti.

(4)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. pants paredz, ka Savienība nosaka un īsteno kopīgu lauksaimniecības politiku.

(5)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 179. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu. Saskaņā ar minētā Līguma 180. panta b) punktu Savienībai ir jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Savienībā veicamās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā.

(6)

Komisija 2011. gadā izveidoja dzīvnieku labturības ekspertu grupu (1) ar mērķi palīdzēt un sniegt padomus Komisijai par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturības tiesību aktiem, un veicināt apmaiņu ar informāciju, pieredzi un labu praksi saistībā ar tiesību aktiem dzīvnieku labturības jomā.

(7)

Eiropas Parlaments (2) un Eiropas Savienības Padome (3) ir aicinājuši izveidot Savienības platformu dzīvnieku labturības jomā, lai uzlabotu dialogu starp ieinteresētajām personām un apmainītos ar pieredzi, specializētām zināšanām un viedokļiem.

(8)

Atbildot uz Parlamenta un Padomes prasībām, jaunajai ekspertu grupai ar nosaukumu “Dzīvnieku labturības platforma” (“platforma”) būtu jāpalīdz Komisijai un jāuztur regulārs dialogs par Savienības jautājumiem, kas tieši saistīti ar dzīvnieku labturību, piemēram, par tiesību aktu īstenošanu, zinātnisko atziņu apmaiņu, inovācijām un labu dzīvnieku labturības praksi/iniciatīvām vai starptautiska līmeņa darbībām dzīvnieku labturības jomā. Platformai būtu arī jāpalīdz Komisijai saistībā ar būtiskiem Savienības jautājumiem, kas var mijiedarboties ar dzīvnieku labturību saistītiem jautājumiem, piemēram, tirdzniecība, mikrobu rezistence, pārtikas nekaitīgums, pētniecība vai vide. Tā kā platformai būs tādas pašas pilnvaras kā pašreizējai dzīvnieku labturības ekspertu grupai, ekspertu grupa vairs nav nepieciešama.

(9)

Platformai būtu jāstrādā, pienācīgi ņemot vērā citu attiecīgo dzīvnieku labturības jomas dialoga grupu vai tīklu darbības, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes darba grupu un tīklu darbības vai Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas reģionālās platformas darbu pie dzīvnieku labturības Eiropā.

(10)

Platformas sastāvā vajadzētu būt pārstāvjiem no visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, uzņēmējdarbības organizācijām, kuras Eiropas Savienības līmenī ir iesaistītas pārtikas piegādes ķēdē un dzīvnieku turēšanā citiem lauksaimniecības mērķiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas Eiropas Savienības līmenī iesaistītas dzīvnieku labturībā, kā arī no akadēmiskām iestādēm un pētniecības institūtiem, kas veic zinātnisko darbu dzīvnieku labturības jomā. Platformā vajadzētu ļaut piedalīties arī to trešo valstu kompetento iestāžu ekspertiem, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses, kā arī starptautisku starpvaldību organizāciju ekspertiem.

(11)

Būtu jāizstrādā noteikumi par platformas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(12)

Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4).

(13)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas periodu. Komisija savlaicīgi apsvērs lēmuma piemērošanas termiņa pagarināšanas lietderību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Ar šo izveido ekspertu grupu “Dzīvnieku labturības platforma” (“platforma”).

2. pants

Uzdevumi

Platformas uzdevumi ir šādi:

a)

palīdzēt Komisijai izstrādāt un apmainīties ar koordinētām darbībām, kuru mērķis ir palīdzēt īstenot un piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar dzīvnieku labturību, un gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās veicināt izpratni par Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskajiem standartiem attiecībā uz dzīvnieku labturību;

b)

veicināt uzņēmumu brīvprātīgo saistību pilnveidošanu un izmantošanu, lai uzlabotu dzīvnieku labturību;

c)

sniegt ieguldījumu, veicinot Savienības standartus attiecībā uz dzīvnieku labturību, kas paaugstinātu Savienības produktu tirgus vērtību pasaules līmenī;

d)

veicināt dialogu starp kompetentajām iestādēm, uzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību, akadēmiskajām aprindām, zinātniekiem un starptautiskām starpvaldību organizācijām par attiecīgajiem Savienības tematiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību;

e)

veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu, zinātniskās atziņas un inovācijas jautājumos, kas Savienībai ir būtiski saistībā ar dzīvnieku labturību;

f)

apmainīties ar informāciju par politikas attīstību iepriekšminētajās jomās un saistībā ar iepriekš minētajām darbībām.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar platformu jebkurā Savienībai svarīgā jautājumā, kas saistīts ar dzīvnieku labturību.

4. pants

Dalībnieki

1.   Platformā piedalās ne vairāk kā 75 dalībnieki.

2.   Platformu veido šādi dalībnieki:

a)

Eiropas Savienības dalībvalstu un to trešo valstu, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ dalībvalstis”) līgumslēdzējas puses, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par dzīvnieku labturību;

b)

uzņēmējdarbības un profesionālās organizācijas, kuras Savienības līmenī darbojas pārtikas piegādes ķēdē, kurā iesaistīti dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kā arī dzīvnieku turēšanā citiem lauksaimniecības mērķiem;

c)

pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas Savienības līmenī veic darbības, kas saistītas ar dzīvnieku labturību;

d)

neatkarīgi eksperti no akadēmiskajām iestādēm un pētniecības institūtiem, kas darbojas dzīvnieku labturības zinātnes jomā, kura ietekmē Savienības politikas jomas;

e)

starptautiskas starpvaldību organizācijas, kuras darbojas dzīvnieku labturības jomā (5);

f)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

3.   Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ privātpersonu statusā, un viņi rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

4.   Šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos locekļus atlasa saskaņā ar 5. pantā noteikto procedūru. Tie ieceļ savus augsta līmeņa pārstāvjus platformā un ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka to pārstāvji ir pastāvīgi un sniedz pietiekami augsta līmeņa specializētas zināšanas. Komisija var noraidīt šo locekļu izvirzīto pārstāvi, ja to uzskata par nepiemērotu saskaņā ar pamatotiem iebildumiem, kas norādīti uzaicinājumā iesniegt pieteikumus dalībai platformā. Šādos gadījumos attiecīgo organizāciju lūdz izvirzīt citu pārstāvi.

6.   Šā panta 2. punkta a), e) un f) apakšpunktā minētie locekļi ieceļ savus pārstāvjus, kuri atbild par dzīvnieku labturību, un ir atbildīgi par to, un nodrošina, ka to pārstāvjiem ir augsta līmeņa specializētas zināšanas.

7.   Platformas locekļus, kuri vairs nespēj efektīvi piedalīties ekspertu grupas darbā, kuri pēc Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta domām neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta nosacījumiem vai kuri atkāpjas, vairs netiek aicināti piedalīties platformas sanāksmēs un tos var aizstāt ar citiem locekļiem līdz pilnvaru termiņa beigām.

5. pants

Atlases process

1.   Šā lēmuma 4. panta 2. punkta b) – d) apakšpunktā minēto platformas locekļu atlasi veic, izmantojot publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, ko publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (“Ekspertu grupu reģistrs”). Turklāt uzaicinājumu iesniegt pieteikumus var publicēt, izmantojot citus līdzekļus, tostarp īpašas tīmekļa vietnes.

Uzaicinājumā iesniegt pieteikumus precīzi norāda atlases kritērijus, tostarp vajadzīgās specializētās zināšanas un intereses, kas jāpārstāv saistībā ar darba pienākumu izpildi. Pieteikumu iesniegšanas minimālais termiņš ir četras nedēļas.

2.   Šā lēmuma 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētie locekļi atklāj jebkādus apstākļus, kas varētu izraisīt interešu konfliktu. Jo īpaši Komisija pieprasa šīm personām kopā ar pieteikumu iesniegt interešu deklarācijas (“ID”) veidlapu, pamatojoties uz ekspertu grupām paredzēto standarta ID veidlapu, un aktuālu dzīvesgājuma aprakstu (CV). Lai ekspertu varētu iecelt par platformas locekli privātpersonas statusā, nepieciešams iesniegt pienācīgi aizpildītu ID veidlapu. Interešu konfliktu novērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas horizontālajiem noteikumiem par ekspertu grupām (“horizontālie noteikumi”) (6).

3.   Lai 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās organizācijas varētu iecelt par platformas locekļiem, tām jāreģistrējas Pārredzamības reģistrā.

4.   Šā lēmuma 4. panta 2. punkta b)–d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektors, izraugoties no tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir pienācīga kompetence 2. pantā minētajās jomās un kuri ir atsaukušies uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

5.   Platformas locekļus ieceļ līdz 2019. gada 31. decembrim. Locekļi pilda pienākumus līdz amata pilnvaru termiņa beigām. Viņu pilnvaru termiņu var atjaunot.

6.   Šā lēmuma 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto locekļu aizstājējus, kuri automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai aizņemtības laikā, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektors ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus. Turklāt ģenerāldirektors izveido piemērotu kandidātu rezerves sarakstu pēc to piekrišanas saņemšanas, un šo sarakstu var izmantot, lai ieceltu locekļu aizstājējus.

6. pants

Priekšsēdētājs

Platformu vada Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektors/ģenerāldirektore vai viņa/viņas pārstāvis.

7. pants

Darbība

1.   Platforma darbojas pēc priekšsēdētāja pieprasījuma saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem.

2.   Principā platforma rīko sanāksmes vismaz divreiz gadā Komisijas mītnē un kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu.

3.   Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisijas dienesti. Platformas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties platformas darbā ieinteresētie Komisijas ierēdņi no citām struktūrvienībām.

4.   Vienojoties ar priekšsēdētāju, platforma ar vienkāršu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par atklātām apspriedēm.

5.   Apspriežu protokoli par visiem darba kartības punktiem un debašu secinājumi ir jēgpilni un pilnīgi. Protokolus sagatavo sekretariāts priekšsēdētāja pārraudzībā.

6.   Platforma pieņem ziņojumus un secinājumus vienprātīgi. Balsojuma gadījumā tā rezultātu nosaka ar vienkāršu balsu vairākumu. Locekļiem, kuri balsojuši pret, ir tiesības pieprasīt dokumentu, kurā sniegts viņu nostājas pamatojuma kopsavilkums, kas pievienots attiecīgajam ziņojumam vai secinājumam.

8. pants

Apakšgrupas

1.   Veselības un pārtikas nekaitīguma direktors var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši Komisijas noteiktajam darba uzdevumam. Apakšgrupas strādā saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem un atskaitās platformai. Apakšgrupas likvidē, tiklīdz to pilnvaras ir izpildītas.

2.   Apakšgrupas locekļus, kas nav platformas locekļi, izvēlas, izmantojot publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, saskaņā ar 5. pantu un horizontālajiem noteikumiem (7).

9. pants

Pieaicinātie eksperti

Priekšsēdētājs var ad hoc kārtībā pieaicināt ekspertus ar īpašām zināšanām darba kārtības jautājumā darbam platformā vai apakšgrupās.

10. pants

Novērotāji

1.   Fiziskām personām, organizācijām vai publiskām struktūrām pēc tieša uzaicinājuma vai pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus var piešķirt novērotāja statusu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem.

2.   Organizācijas vai publiskās struktūras, kas ieceltas novērotāja statusā, izvirza savus pārstāvjus.

3.   Novērotāji un to pārstāvji ar priekšsēdētāja piekrišanu var piedalīties platformas apspriedēs un sniegt specializētas zināšanas. Tomēr tiem nav balsstiesību un tie nepiedalās platformas ziņojumu vai secinājumu sagatavošanā.

4.   Platformā nav vairāk par pieciem novērotājiem.

11. pants

Reglaments

Vienojoties ar priekšsēdētāju un pamatojoties uz tā priekšlikumu, platforma ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem pieņem reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu darba standarta reglamentu.

12. pants

Dienesta noslēpums un klasificētas informācijas apstrāde

Uz platformas locekļiem un to pārstāvjiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums, kas saskaņā ar Līgumiem un to īstenošanas noteikumiem attiecas uz visiem iestāžu locekļiem un to darbiniekiem, kā arī Komisijas drošības noteikumi, kas attiecas uz Savienības klasificētās informācijas aizsardzību un ir noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (8) un (ES, Euratom) 2015/444 (9). Ja viņi neievēro šos pienākumus, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.

13. pants

Attiecības ar Eiropas Parlamentu

Eiropas Parlaments tiek pastāvīgi informēts par platformas darbu. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Pamatnolīgumā par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (10), Komisija var aicināt Parlamentu nosūtīt ekspertus dalībai sanāksmēs.

14. pants

Pārredzamība

1.   Platforma un tās apakšgrupas reģistrē Ekspertu grupu reģistrā.

2.   Ekspertu grupu reģistrā publicē šādus datus par grupas sastāvu:

a)

privātpersonas statusā iecelto personu vārdi un uzvārdi;

b)

dalīborganizāciju nosaukumi; to pārstāvētās intereses;

c)

citu publisko tiesību subjektu nosaukumi;

d)

novērotāju vārdi un uzvārdi.

3.   Visus attiecīgos dokumentus, tostarp darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos materiālus dara pieejamus vai nu Ekspertu grupu reģistrā, vai norādot saiti no reģistra uz īpašu tīmekļa vietni, kurā atrodama attiecīgā informācija. Piekļuve īpašajām tīmekļa vietnēm neprasa lietotāja reģistrāciju, un tām nav noteikti nekādi citi ierobežojumi. Darba kārtību un citus konkrētos dokumentus laikus publicē pirms sanāksmes, un pēc tās savlaicīgi publicē tās protokolu. Izņēmumus prasībai par publicēšanu paredz tikai tad, ja uzskata, ka dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (11) 4. pantā.

15. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Platformas vai tās apakšgrupu darbā iesaistītas personas nesaņem atlīdzību par piedāvātajiem pakalpojumiem.

2.   Platformas un apakšgrupu darbā iesaistīto personu ceļa un uzturēšanās izdevumus atlīdzina Komisija. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Komisijā, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas struktūrvienības saņēmušas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

16. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.

Briselē, 2017. gada 24. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  Dzīvnieku labturības ekspertu grupa E02668.

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūcija par dzīvnieku labturības jauno stratēģiju 2016.–2020. gadam (2015/2957 (RSP)).

(3)  Padomes 3464. sanāksme – Lauksaimniecība un zivsaimniecība – 2016. gada 17. maijs.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5)  Piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE), ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)

(6)  Komisijas 2016. gada 30. maija lēmums, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

(7)  Skatīt horizontālo noteikumu 10. pantu un 14. panta 2. punktu.

(8)  OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.

(9)  OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.

(10)  OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).