I PIELIKUMS

IETEIKUMU IZPILDES KRITĒRIJI

1.   A ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas A ieteikuma 1. un 2. punktu, ja tās:

a)	novērtē, vai MNĪ kredītu kreditēšanas standartu attiecīgie rādītāji tiek izskatīti vai īstenoti to jurisdikcijas MNĪ sektora riska uzraudzības regulējumā;

b)	novērtē progresu, kas sasniegts šādai uzraudzībai izmantojot A ieteikuma 1. punktā noteiktos rādītājus;

c)	novērtē to, ciktāl par attiecīgajiem rādītājiem jau pieejamā informācija vai informācija, par kuru sagaidāms, ka tā būs pieejama nākotnē, ir pietiekami reprezentatīva attiecībā uz pašreizējiem kreditēšanas standartiem to MNĪ kredītu tirgū;

d)	novērtē, vai izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, un vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām;

e)	gadījumos, kuros uzskata, ka izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām, novērtē progresu, kas sasniegts riska uzraudzībai izmantojot A ieteikuma 2. punktā noteiktos rādītājus.

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas A ieteikuma 3. un 4. punktu, ja tās:

a)	nodrošina IV pielikumā noteikto metožu ieviešanu A ieteikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju aprēķināšanai;

b)	gadījumos, kuros attiecīgo rādītāju aprēķināšanai papildus IV pielikumā noteiktajai metodei izmanto citu metodi, paziņo metodes tehniskos raksturlielumus un tās efektivitāti to risku uzraudzībā, kas rodas MNĪ sektorā;

c)	nodrošina, ka A ieteikuma 1. un 2. punktā minētie attiecīgie rādītāji tiek izmantoti risku uzraudzībai MNĪ sektorā vismaz reizi gadā.

2.   B ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas B ieteikuma 1. un 2. punktu, ja tās:

a)	novērtē progresu, kas sasniegts uzraugot attiecīgo rādītāju viendimensijas izkārtojumu un izvēlētos kopīgos izkārtojumus, kā norādīts II pielikuma A veidnē;

b)	novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot B ieteikuma 2. punktā un II pielikuma A veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai.

Gadījumos, kuros uzskata, ka izīrēšanai iegādātie mājokļi ir nozīmīgs riska avots iekšzemes nekustamā īpašuma sektorā, vai tie ir ievērojama daļa no kopējās MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām, novērtē progresu, tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas B ieteikuma 3. punktu, ja tās:

a)	novērtē progresu, kas sasniegts attiecīgo rādītāju atsevišķā uzraudzībā attiecībā uz izīrēšanai iegādātie mājokļi un īpašnieku apdzīvotiem īpašumiem;

b)	novērtē progresu, kas sasniegts attiecīgo datu uzraudzībā, kas iedalīti saskaņā ar dimensijām, kuras noteiktas II pielikuma A un B veidnē.

3.   C ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas C ieteikuma 1. un 2 punktu, ja tās:

a)	novērtē, vai iekšzemes KNĪ risku attiecīgie rādītāji tiek izskatīti vai īstenoti to jurisdikcijas KNĪ sektora riska uzraudzības regulējumā;

b)

nodrošina, ka riska uzraudzības regulējumā tiek iekļauti fiziskā tirgus rādītāji, finanšu sistēmas kredītrisku rādītāji un kreditēšanas standartu rādītāji; ja makrouzraudzības iestāde nav pilnvarota vākt šādu fiziskā tirgus rādītāju veidu datus, šāda neiespējamība tiek uzskatīta par pietiekamu, lai novērtējuma fāzē paskaidrotu attiecīgās iestādes bezdarbību;

c)	novērtē, vai ieguldījumi ir nozīmīgs iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avots;

d)	gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, novērtē progresu, kas sasniegts C ieteikuma 2. punktā noteikto riska uzraudzības papildu rādītāju izmantošanā;

e)	novērtē progresu, kas sasniegts vismaz C ieteikuma 1. punktā un, ja piemērojams, 2. punktā noteikto rādītāju izmantošanā;

f)	novērtē vai informācija par šiem rādītājiem (jau pieejama, vai sagaidāms, ka būs pieejama) ir pietiekami reprezentatīva attiecībā uz iekšzemes KNĪ tirgu.

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas C ieteikuma 3. un 4. punktu, ja tās:

a)	nodrošina IV pielikumā un, attiecībā uz KNĪ, IV pielikumā noteikto metožu ieviešanu C ieteikuma 1.un 2. punktā minēto rādītāju aprēķināšanai;

b)	gadījumos, kuros attiecīgo rādītāju aprēķināšanai papildus IV un V pielikumā noteiktajai metodei izmanto citu metodi, paziņo metodes tehniskos raksturlielumus un tās efektivitāti to risku uzraudzībā, kas rodas KNĪ sektorā;

c)

nodrošina, ka C ieteikuma 1. punktā minētie rādītāji tiek izmantoti notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz fiziskā tirgus rādītājiem, kreditēšanas plūsmām (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu un uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmām) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem, kā arī vismaz reizi gadā attiecībā uz kredītu krājumiem (t. sk. ienākumus nenesošo kredītu un uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumiem) un attiecīgajiem kreditēšanas standartiem;

d)

gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, nodrošina, ka C ieteikuma 2. punktā minētie rādītāji tiek izmantoti notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz ieguldījumu plūsmām (t. sk. ieguldījumu novērtēšanas korekcijām) un vismaz reizi gadā attiecībā uz ieguldījumu krājumiem (t. sk. ieguldījumu novērtēšanas korekcijām).

4.   D ieteikums

Tiks uzskatīts, ka nacionālās makrouzraudzības iestādes ir izpildījušas D ieteikumu, ja tās:

a)	novērtē progresu, kas sasniegts uzraugot attiecīgos rādītājus, kas minēti III pielikuma A, B un C veidnē;

b)	novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot D ieteikuma 2. punktā un III pielikuma A, B un C veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai;

c)	gadījumos, kuros ieguldījumus uzskata par nozīmīgu iekšzemes KNĪ sektora finansējuma avotu, novērtē progresu, kas sasniegts izmantojot D ieteikuma 3. punktā un III pielikuma B veidnē noteikto informāciju kā norādi attiecīgo risku uzraudzībai;

d)	gadījumos, kuros notikumu attīstības uzraudzībai KNĪ sektorā izmanto papildu rādītājus, paziņo risku uzraudzībai izmantoto papildu informāciju.

5.   E ieteikums

Tiks uzskatīts, ka EUI ir izpildījušas E ieteikumu, ja tās:

a)	definē veidni tam, kā publicē to uzraudzībai pakļauto iestāžu riska datus katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū;

b)	vismaz reizi gadā katrā Savienības nacionālajā KNĪ tirgū publicē to uzraudzībai pakļauto iestāžu apkopotos riska datus, kas savākti saskaņā ar spēkā esošajām pārskatu sniegšanas prasībām.

II PIELIKUMS

MĀJOKĻU NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SEKTORA RĀDĪTĀJU INDIKATĪVĀS VEIDNES

1.   A veidne: MNĪ kredītu rādītāji un saistītie dalījumi

PLŪSMAS= jaunie MNĪ kredīti pārskata periodā, kurus par tādiem uzskata aizdevējs. Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm, kuras spēj nošķirt patiešām jaunus MNĪ kredītus no pārstrukturētiem kredītiem, sniegta iespēja pārstruktūrētus kredītus norādīt atsevišķā dalījumā. KRĀJUMI= Dati par MNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā (piem., gada beigās) ncu= summa nacionālajā valūtā #= līgumu skaits g.= gadi vid.= attiecīgā rādītāja vidējais t.sk.= tajā skaitā

VIENDIMENSIJAS IZKĀRTOJUMS

MNĪ kredītu portfeļa pārskats		PLŪSMAS			Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)		PLŪSMAS
Izsniegtie kredīti		ncu, #			VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)
t.sk. iegādes izīrēšanai		ncu, #			t.sk. iegādes izīrēšanai		vid. (%)
t.sk. īpašnieku apdzīvoti		ncu, #			t.sk. īpašnieku apdzīvoti		vid. (%)
t.sk. pirmā mājokļa pircēji		ncu, #			t.sk. pirmā mājokļa pircēji		vid. (%)
t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		ncu, #			t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		vid. (%)
t.sk. pilnībā amortizēti		ncu, #			t.sk. pilnībā amortizēti		vid. (%)
t.sk. daļēji amortizēti		ncu, #			t.sk. daļēji amortizēti		vid. (%)
t.sk. neamortizēti (*1)		ncu, #			t.sk. neamortizēti (*1)		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.		ncu, #			t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]		ncu, #			t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]		ncu, #			t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.		ncu, #			t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.		vid. (%)
t.sk. pārstrukturēti (pēc izvēles)		ncu, #			IZKĀRTOJUMS
					≤10 %		ncu, #
					]10 % ; 20 %]		ncu, #
Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)		PLŪSMAS			]20 % ; 30 %]		ncu, #
					]30 % ; 40 %]		ncu, #
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)			]40 % ; 50 %]		ncu, #
t.sk. iegādes izīrēšanai		vid. (%)			]50 % ; 60 %]		ncu, #
t.sk. īpašnieku apdzīvoti		vid. (%)			> 60 %		ncu, #
t.sk. pirmā mājokļa pircēji		vid. (%)			Nav pieejams		ncu, #
t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		vid. (%)
t.sk. pilnībā amortizēti		vid. (%)
t.sk. daļēji amortizēti		vid. (%)			Parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (DSTI-O) (IZVĒLES)		PLŪSMAS
t.sk. neamortizēti (*1)		vid. (%)
IZKĀRTOJUMS					VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)
≤ 50 %		ncu, #			IZKĀRTOJUMS
]50 % ; 60 %]		ncu, #			≤10 %		ncu, #
]60 % ; 70 %]		ncu, #			]10 % ; 20 %]		ncu, #
]70 % ; 80 %]		ncu, #			]20 % ; 30 %]		ncu, #
]80 % ; 90 %]		ncu, #			]30 % ; 40 %]		ncu, #
]90 % ; 100 %]		ncu, #			]40 % ; 50 %]		ncu, #
]100 % ; 110 %]		ncu, #			]50 % ; 60 %]		ncu, #
> 110 %		ncu, #			> 60 %		ncu, #
Nav pieejams		ncu, #			Nav pieejams		ncu, #

Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)			KRĀJUMI		Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (LTI-O)		PLŪSMAS
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS			vid. (%)		VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid.
IZKĀRTOJUMS					IZKĀRTOJUMS
≤ 50 %			ncu, #		≤3		ncu, #
]50 % ; 60 %]			ncu, #		]3 ; 3,5 ]		ncu, #
]60 % ; 70 %]			ncu, #		]3,5 ; 4]		ncu, #
]70 % ; 80 %]			ncu, #		]4 ; 4,5 ]		ncu, #
]80 % ; 90 %]			ncu, #		]4,5 ; 5]		ncu, #
]90 % ; 100 %]			ncu, #		]5 ; 5,5 ]		ncu, #
]100 % ; 110 %]			ncu, #		]5,5 ; 6]		ncu, #
> 110 %			ncu, #		> 6		ncu, #
Nav pieejams			ncu, #		Nav pieejams		ncu, #

Sākotnējais termiņš		PLŪSMAS			Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (DTI-O)		PLŪSMAS
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (gadi)			VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid.
IZKĀRTOJUMS					IZKĀRTOJUMS
≤ 5g.		ncu, #			≤3		ncu, #
]5g. ; 10g.]		ncu, #			]3 ; 3,5 ]		ncu, #
]10g. ; 15g.]		ncu, #			]3,5 ; 4]		ncu, #
]15g. ; 20g.]		ncu, #			]4 ; 4,5 ]		ncu, #
]20g. ; 25g.]		ncu, #			]4,5 ; 5]		ncu, #
]25g. ; 30g.]		ncu, #			]5 ; 5,5 ]		ncu, #
]30g. ; 35g.]		ncu, #			]5,5 ; 6]		ncu, #
> 35g.		ncu, #			]6,5 ; 7]		ncu, #
Nav pieejams		ncu, #			> 7		ncu, #
					Nav pieejams		ncu, #

KOPĒJAIS IZKĀRTOJUMS

PLŪSMAS		Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)				PLŪSMAS		Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)
		≤30 %	]30 % ; 50 %]	>50 %		Sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods		≤30 %	]30 % ; 50 %]	>50 %
LTV-O ≤ 80 %						t.sk. ≤ 1g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
Sākotnējais termiņš						t.sk. ] 1g.; 5g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
≤ 20g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #		t.sk. ] 5g.; 10g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
]20g. ; 25g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #		t.sk. > 10g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
> 25g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
LTV-O ]80 %-90 %]						PLŪSMAS		Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (DTI-O)
Sākotnējais termiņš
≤ 20g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #		Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)		≤ 4	]4 ; 6]	> 6
]20g. ; 25g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #		LTV-O ≤ 80 %		ncu, #	ncu, #	ncu, #
> 25g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #		LTV-O ]80 % ; 90 %]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
LTV-O ]90 %-110 %]						LTV-O ]90 % ; 110 %]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
Sākotnējais termiņš						LTV-O >110 %		ncu, #	ncu, #	ncu, #
≤ 20g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
]20g. ; 25g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
> 25g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
LTV-O >110 %
Sākotnējais termiņš
≤ 20g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #
]20g. ; 25g.]		ncu, #	ncu, #	ncu, #
> 25g.		ncu, #	ncu, #	ncu, #

2.   B veidne: izīrēšanai iegādāto mājokļu un īpašnieka apdzīvoto īpašumu MNĪ kredītu rādītāji un saistītie dalījumi

PLŪSMAS= jaunie MNĪ kredīti pārskata periodā, kurus par tādiem uzskata aizdevējs. Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm, kuras spēj nošķirt patiešām jaunus MNĪ kredītus no pārstrukturētiem kredītiem, sniegta iespēja pārstruktūrētus kredītus norādīt atsevišķā dalījumā. KRĀJUMI= Dati par MNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā (piem., gada beigās) ncu= summa nacionālajā valūtā #= līgumu skaits g.= gadi vid.= attiecīgā rādītāja vidējais t.sk.= tajā skaitā

IEGĀDES IZĪRĒŠANAI KREDĪTI

Iegādes izīrēšanai kredītu pārskats		PLŪSMAS		Procentu seguma sākotnējā attiecība (ICR-O)		PLŪSMAS
Izsniegtie kredīti		ncu, #		VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid.
t.sk. pirmā mājokļa pircēji		ncu, #		IZKĀRTOJUMS
t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		ncu, #		≤ 100 %		ncu, #
t.sk. pilnībā amortizēti		ncu, #		] 100 % ; 125 %]		ncu, #
t.sk. daļēji amortizēti		ncu, #		] 125 % ; 150 %]		ncu, #
t.sk. neamortizēti (*2)		ncu, #		] 150 % ; 175 %]		ncu, #
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.		ncu, #		] 175 % ; 200]		ncu, #
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]		ncu, #		> 200 %		ncu, #
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]		ncu, #
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.		ncu, #		Kredīta/īres maksājumu sākotnējā attiecība (LTR-O)		PLŪSMAS
				VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid.
Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)		PLŪSMAS		IZKĀRTOJUMS
				≤ 5		ncu, #
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)		] 5 ; 10]		ncu, #
IZKĀRTOJUMS				] 10 ; 15]		ncu, #
≤ 50 %		ncu, #		] 15 ; 20 ]		ncu, #
]50 % ; 60 %]		ncu, #		> 20		ncu, #
]60 % ; 70 %]		ncu, #
]70 % ; 80 %]		ncu, #
]80 % ; 90 %]		ncu, #
]90 % ; 100 %]		ncu, #
]100 % ; 110 %]		ncu, #
> 110 %		ncu, #
Nav pieejams		ncu, #

ĪPAŠNIEKA APDZĪVOTU ĪPAŠUMU KREDĪTI

Īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu pārskats		PLŪSMAS		Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (LSTI-O)		PLŪSMAS
Izsniegtie kredīti		ncu, #		VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)
t.sk. pirmā mājokļa pircēji		ncu, #		t.sk. pirmā mājokļa pircēji		vid. (%)
t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		ncu, #		t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		vid. (%)
t.sk. pilnībā amortizēti		ncu, #		t.sk. pilnībā amortizēti		vid. (%)
t.sk. daļēji amortizēti		ncu, #		t.sk. daļēji amortizēti		vid. (%)
t.sk. neamortizēti (*2)		ncu, #		t.sk. neamortizēti (*2)		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.		ncu, #		t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ≤ 1g.		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]		ncu, #		t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 1g.; 5g.]		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]		ncu, #		t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods ] 5g.; 10g.]		vid. (%)
t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.		ncu, #		t.sk. sākotnējās procentu likmes fiksācijas periods > 10g.		vid. (%)
				IZKĀRTOJUMS
Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)		PLŪSMAS		≤10 %		ncu, #
				]10 % ; 20 %]		ncu, #
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (%)		]20 % ; 30 %]		ncu, #
t.sk. pirmā mājokļa pircēji		vid. (%)		]30 % ; 40 %]		ncu, #
t.sk. kredīti ārvalstu valūtā		vid. (%)		]40 % ; 50 %]		ncu, #
t.sk. pilnībā amortizēti		vid. (%)		]50 % ; 60 %]		ncu, #
t.sk. daļēji amortizēti		vid. (%)		> 60 %		ncu, #
t.sk. neamortizēti (*2)		vid. (%)		Nav pieejams		ncu, #
IZKĀRTOJUMS
≤ 50 %		ncu, #
]50 % ; 60 %]		ncu, #		Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (LTI-O)		PLŪSMAS
]60 % ; 70 %]		ncu, #
]70 % ; 80 %]		ncu, #		VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid.
]80 % ; 90 %]		ncu, #		IZKĀRTOJUMS
]90 % ; 100 %]		ncu, #		≤3		ncu, #
]100 % ; 110 %]		ncu, #		]3 ; 3,5 ]		ncu, #
> 110 %		ncu, #		]3,5 ; 4]		ncu, #
Nav pieejams		ncu, #		]4 ; 4,5 ]		ncu, #
				]4,5 ; 5]		ncu, #
				]5 ; 5,5 ]		ncu, #
				]5,5 ; 6]		ncu, #
				> 6		ncu, #
				Nav pieejams		ncu, #

Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)			KRĀJUMI
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS			vid. (%)
IZKĀRTOJUMS
≤ 50 %			ncu, #
]50 % ; 60 %]			ncu, #
]60 % ; 70 %]			ncu, #
]70 % ; 80 %]			ncu, #
]80 % ; 90 %]			ncu, #
]90 % ; 100 %]			ncu, #
]100 % ; 110 %]			ncu, #
> 110 %			ncu, #
Nav pieejams			ncu, #
Sākotnējie termiņi gados		PLŪSMAS
VIDĒJAIS SVĒRTAIS LIELUMS		vid. (gados)
IZKĀRTOJUMS
≤ 5g.		ncu, #
]5g. ; 10g.]		ncu, #
]10g. ; 15g.]		ncu, #
]15g. ; 20g.]		ncu, #
]20g. ; 25g.]		ncu, #
]25g. ; 30g.]		ncu, #
]30g. ; 35g.]		ncu, #
> 35g.		ncu, #
Nav pieejams		ncu, #

---

(*1)  Neamortizētus kredītus, attiecībā uz kuriem pastāv dzēšanas mehānismi, attiecīgos gadījumos būtu jānorāda atsevišķi.

(*2)  Neamortizētus kredītus, attiecībā uz kuriem pastāv dzēšanas mehānismi, attiecīgos gadījumos būtu jānorāda atsevišķi.

III PIELIKUMS

KOMERCIĀLĀ NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA SEKTORA RĀDĪTĀJU INDIKATĪVĀS VEIDNES

1.   A veidne: fiziskā tirgus rādītāji

	Rādītājs		Dalījums
		Biežums	Īpašuma veids (1)	Īpašuma atrašanās vieta (2)
Fiziskais tirgus	KNĪ cenu indekss	Katru ceturksni	I	I
	Īres indekss	Katru ceturksni	I	I
	Īres ienesīguma indekss	Katru ceturksni	I	I
	Brīvās telpas koeficients	Katru ceturksni	A	A
	Uzsāktā celtniecība	Katru ceturksni	#	#

2.   B veidne: finanšu sistēmas risku rādītāji

	Rādītājs		Dalījums
		Biežums	Īpašuma veids (3)	Īpašuma atrašanās vieta (4)	Ieguldītāja veids (5), (10)	Aizdevēja veids (6)	Ieguldītāja (10) / aizdevēja valstspiederība (7)	Kopā
Plūsmas  (8)	Ieguldījumi KNĪ (10)	Katru ceturksni	nc	nc	nc		nc	nc
	— t.sk. tiešie KNĪ turējumi	Katru ceturksni	nc	nc	nc		nc	nc
	— t.sk. netiešie KNĪ turējumi	Katru ceturksni			nc		nc	nc
	KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas	Katru ceturksni	nc	nc	nc		nc	nc
	KNĪ kreditēšana (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc
	— t.sk. attīstībā esoši īpašumi	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc
	Ienākumus nenesoši KNĪ kredīti (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc
	— t.sk. attīstībā esoši īpašumi	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc
	KNĪ kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc
	— t.sk. attīstībā esoši īpašumi	Katru ceturksni	nc	nc		nc	nc	nc

	Rādītājs		Dalījums
		Biežums	Īpašuma veids (3)	Īpašuma atrašanās vieta (4)	Ieguldītāja veids (5), (10)	Aizdevēja veids (6)	Ieguldītāja (10) / aizdevēja valstspiederība (7)	Kopā
Krājumi  (9)	Ieguldījumi KNĪ (10)	Katru gadu	nc	nc	nc		nc	nc
	— t.sk. tiešie KNĪ turējumi	Katru gadu	nc	nc	nc		nc	nc
	— t.sk. netiešie KNĪ turējumi	Katru gadu			nc		nc	nc
	KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas	Katru gadu	nc	nc	nc		nc	nc
	KNĪ kreditēšana (t.sk. attīstībā esoši īpašumi)	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc
	— t.sk. ienākumus nenesošie KNĪ kredīti	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc
	KNĪ kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc
	Attīstībā esoša īpašuma kreditēšana (daļa no KNĪ kreditēšanas)	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc
	— t.sk. ienākumus nenesošie kredīti	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc
	Attīstībā esoša īpašuma kreditēšanas uzkrājumi nedrošiem parādiem	Katru gadu	nc	nc		nc	nc	nc

3.   C veidne: kreditēšanas standartu rādītāji  (11)

	Rādītājs	Biežums	Attiecību vidējais svērtais lielums
Plūsmas  (12)	Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (LTV-O)	Katru ceturksni	A
	Procentu seguma sākotnējā attiecība (ICR-O)	Katru ceturksni	A
	Parāda apkalpošanas seguma sākotnējā attiecība (DSCR-O)	Katru ceturksni	A

	Rādītājs	Biežums	Attiecību vidējais svērtais lielums
Krājumi  (13)	Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (LTV-C)	Gada	A
	Procentu seguma pašreizējā attiecība (ICR-C)	Gada	A
	Parāda apkalpošanas seguma pašreizējā attiecība (DSCR-C)	Gada	A

---

(1)  Īpašuma veids, kas iedalīts kā biroju, mazumtirdzniecības, ražošanas, mājokļu un citi (visi iekšzemes tirgus).

(2)  Īpašuma atrašanās vieta, kas iedalīta kā iekšzemes prestižā un iekšzemes neprestižā.

I= Indekss

A= Attiecība

#= Kvadrātmetri

(3)  Īpašuma veids, kas iedalīts kā biroju, mazumtirdzniecības, ražošanas, mājokļu un citi.

(4)  Īpašuma atrašanās vieta, kas iedalīta kā iekšzemes prestižā, iekšzemes neprestižā un ārvalstu.

(5)  Ieguldītāja veids, kas iedalīts kā bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, nekustamo īpašumu sabiedrības un citi.

(6)  Aizdevēja veids, kas iedalīts kā bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, nekustamo īpašumu sabiedrības un citi.

(7)  Valstspiederība, kas iedalīta kā iekšzeme, Eiropas Ekonomikas zona un pārējā pasaule

(8)  Ieguldījumu, kreditēšanas un ienākumus nenesošo kredītu plūsmas norāda, ievērojot bruto principu (iekļauj tikai jaunus kredītus/ieguldījumus, neņemot vērā atmaksas kontā vai esošo summu samazinājumus).

Ieguldījumu novērtēšanas korekcijas un uzkrājumu nedrošiem parādiem plūsmas norāda, ievērojot neto principu.

(9)  KNĪ ieguldījumu, KNĪ ieguldījumu novērtēšanas korekcijas, KNĪ (ienākumus nenesošo) kredītu un KNĪ kreditēšanas uzkrājumu nedrošiem parādiem krājumu dati pārskata dienā.

(10)  Tikai to ieguldījumu gadījumā, kuri ir KNĪ finansējuma nozīmīga daļa.

nc= summa nacionālajā valūtā

(11)  Izņemot attīstībā esošu īpašumu, kuru var monitorēt, izmantojot kredīta/izmaksu (LTC) attiecību.

(12)  Plūsmu dati par jauniem KNĪ kredītiem pārskata periodā

(13)  Krājumu dati par KNĪ kredītu krājumiem pārskata datumā.

A= Attiecība

IV PIELIKUMS

RĀDĪTĀJU MĒRĪŠANAS UN APRĒĶINĀŠANAS METOŽU NORĀDĪJUMI

Šis pielikums sniedz augsta līmeņa norādījumus par metodēm to rādītāju aprēķināšanai, kas izmantoti II pielikuma veidnēs un attiecīgos gadījumos III pielikumā. Tā nolūks nav sniegt sīku izstrādātus tehniskus norādījumus veidņu aizpildīšanai, aptverot visus iespējamos gadījumus. Turklāt norādījumi jāuzskata par tādiem, kas aptver mērķa definīcijas un mērķa metodes, un dažos gadījumos var tikt attaisnotas novirzes, lai ņemtu vērā tirgus specifiku vai tirgus segmentus.

1.   Kredīta/nodrošinājuma vērtības sākotnējā attiecība (loan-to-value ratio at origination; LTV-O)

1.

LTV-O definē šādi:

2.

Aprēķina vajadzībām “L”: a) ietver visus kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī (neatkarīgi no kredīta mērķa), pēc kredītu apkopošanas “pēc aizņēmēja” un “pēc nodrošinājuma”; b) to mēra, pamatojoties uz izsniegtajām summām, un tādēļ neietver kredītlīniju neizmantotās summas. Joprojām celtniecībā esoša īpašuma gadījumā “L” ir visu kredīta daļu summa, kas izsniegtas līdz pārskata dienai, un LTV-O aprēķina jebkuras jaunas kredīta daļas izsniegšanas dienā (1). Ja iepriekš minētā aprēķināšanas metode nav pieejama vai neatbilst parastajai tirgus praksei, LTV-O alternatīvi var aprēķināt, balstoties uz piešķirto kredītu kopējo summu un sagaidāmo vērtību pēc celtniecībā esošā MNĪ pabeigšanas; c) neiekļauj kredītus, kurus nenodrošina ar īpašumu, ja vien pārskatu sniedzošais kredīta sniedzējs neuzskata nenodrošinātus kredītus par mājokļa kredīta finansēšanas darījuma daļu, apvienojot nodrošinātus un nenodrošinātus kredītus. Šādā gadījumā nenodrošinātus kredītus arī iekļauj “L”; d) neveic korekciju, lai ņemtu vērā citus kredītriska mazināšanas pasākumus; e) neietver komisijas maksas un maksājumus saistībā ar MNĪ kredītu; f) neietver kredīta subsīdijas.

3.

Aprēķina vajadzībām “V”: a) aprēķina, pamatojoties īpašuma sākotnējo vērtību, kuru aprēķina kā zemāko no šādām vērtībām: 1) darījuma vērtība, piem., reģistrēta notariālajā aktā; un 2) vērtība, kuru noteicis neatkarīgs ārējais vai iekšējais novērtētājs. Ja pieejama tikai viena vērtība, izmantoto šo vērtību; b) neņem vērā plānoto renovācijas vai celtniecības darbu vērtību; c) joprojām celtniecībā esoša īpašuma gadījumā “V” ir īpašuma kopējā vērtība līdz pārskata sniegšanas dienai (ņemot vērā vērtības pieaugumu celtniecības darbu progresa dēļ). “V” tiek novērtēts pēc katras jaunas kredīta daļas izsniegšanas, ļaujotaprēķināt atjaunināto LTV-O; d) koriģē par kopējo neatmaksātā MNĪ kredīta summu, kas ir sadalīta vai nav sadalīta un kuru nodrošina kredīts ar īpašuma “iepriekšēju” apķīlājumu palīdzību. Īpašuma vecāku apķīlājumu gadījumā jāatskaita parāda pilna summa, ko nodrošina šie vecākie apķīlājumi. “Vienāda ranga apķīlājumu” gadījumā jāveic pienācīga proporcionāla korekcija; e) neveic korekciju, lai ņemtu vērā citus kredītriska mazināšanas pasākumus; f) neietver komisijas maksas un maksājumus saistībā ar MNĪ kredītu; g) neaprēķina kā “ilgtermiņa vērtību”. Lai gan ilgtermiņa vērtības izmantošanu varētu attaisnot “V” procikliskums, LTV-O mērķis ir konstatēt kredīta standartus izsniegšanas brīdī. Tāpēc, ja hipotekārā kredīta piešķiršanas un LTV-O reģistrācijas brīdī “V” nepārstāvēja aktīva sākotnējo vērtību, kā uzrādīts aizdevēja uzskaitē, tas nevarēs adekvāti aptvert aizdevēja faktisko kredītu politiku attiecībā uz LTV-O.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTV-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus: a) attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem: — “L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai, — “V” ietver tikai izīrēšanai iegādātā īpašuma sākotnējo vērtību; b) attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem: — “L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu, — “V” ietver tikai īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu sākotnējo vērtību.

5.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāpievērš uzmanība apstāklim, ka LTV koeficienti ir procikliski, un tādēļ jebkurā riska uzraudzības regulējumā šādi koeficienti rūpīgi jāizvērtē. Tās varētu izvērtēt arī papildu rādītāju izmantošanu, piem., kredīta/nodrošinājuma vērtības ilgtermiņa attiecību, kurā vērtība tiek koriģēta saskaņā ar tirgus cenas indeksa ilgtermiņa attīstību.

2.   Kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējā attiecība (current loan-to-value ratio; LTV-C)

1.

LTV-C definē šādi:

2.

Aprēķina vajadzībām “LC”: a) mēra, kā 1. punkta 2. apakšpunktā definētā kredīta vai kredītu “L” atlikumu pārskata dienā, ņemot vērā kapitāla atmaksu, kredīta pārstrukturēšanu, jauna kapitāla piesaisti, uzkrātos procentus, kā arī kredītu ārvalstu valūtā gadījumā – izmaiņas valūtas kursā; b) koriģē, lai ņemtu vērā uzkrājumus, kas uzkrājušies ieguldījumu instrumentā, kas paredzēts kredīta pamatsummas atmaksai. Uzkrājumus var neiekļaut “LC” vienīgi tad, ja ievēroti šādi nosacījumi: 1) uzkrājumi bez nosacījumiem ieķīlāti par labu aizdevējam ar nepārprotamu mērķi atmaksāt kredīta pamatsummu līgumā paredzētajos datumos; un 2) tiek piemērots pienācīgs nacionālās makrouzraudzības iestādes noteikts diskonts, lai atspoguļotu tirgus un/vai trešo personu riskus saistībā ar pamatā esošajiem ieguldījumiem.

3.

Aprēķina vajadzībām “VC”: a) atspoguļo izmaiņas 1. punkta 3. apakšpunktā definētā “V” vērtībā kopš pēdējās jaunākās īpašuma novērtēšanas. Īpašuma pašreizējo vērtību būtu jānosaka neatkarīgam ārējam vai iekšējam novērtētājam. Ja šāds novērtējums nav pieejams, pašreizējo īpašuma vērtību var aplēst, izmantojot nekustamā īpašuma vērtības mikroindeksu (piem., balstoties uz darījumu datiem). Ja šāds nekustamā īpašuma vērtības indekss arī nav pieejams, var izmantot nekustamā īpašuma cenu mikroindeksu, piemērojot atbilstoši izvēlētu vērtības samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašumu amortizāciju. Nekustamā īpašuma vērtības vai cenas indeksi ir pietiekami jādiferencē, ņemot vērā īpašuma ģeogrāfisko atrašanās vietu un īpašuma veidu; b) koriģē, ņemot vērā iepriekšējos īpašuma apķīlājumus; c) aprēķina reizi gadā.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTV-C definīciju, ievērojot šādus izņēmumus: a) attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem: — “LC” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai, — “VC” atsaucas uz izīrēšanai iegādātā īpašuma pašreizējo vērtību; b) attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem: — “LC” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu, — “VC” ietver tikai īpašnieka apdzīvotu īpašumu pašreizējo vērtību.

3.   Kredīta/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-to-income ratio at origination; LTI-O)

1.

LTI-O definē šādi:

2.

Šajā aprēķinā “L” ir tāda pati nozīme kā 1. punkta 2. apakšpunktā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir aizņēmēja kopējie gada izmantojamie ienākumi, kurus kredīta sniedzējs reģistrējis MNĪ kredīta izsniegšanas brīdī.

4.

Nosakot aizņēmēja “izmantojamos ienākumus”, adresāti tiek aicināti ciktāl iespējams ievērot 1. definīciju un obligāti ievērot 2. definīciju: 1. definīcija: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi (piem., peļna) + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi (piem., alimenti) + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides. Šajā definīcijā: a) “nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi” ietver gan īres ienākumus no īpašumā esoša īpašuma, kurš nav apgrūtināts ar MNĪ kredītu, gan uz izīrēšanai iegādātu īpašumu. īres ienākumus nosaka, pamatojoties uz bankām pieejamo vai savādāk noteikto informāciju. Ja nav pieejama precīza informācija, pārskata sniedzēja iestāde sniedz īres ienākumu labāko iespējamo aplēsi un apraksta tās iegūšanai izmantoto metodoloģiju; b) “nodokļi” svarīguma secībā ietver nodokļus nodarbinātajiem, nodokļu kredītus, pensijas vai apdrošināšanas prēmijas, ja tās maksā no bruto ienākumiem, specifiskus nodokļus, piem., īpašuma nodokļus, un citus nodokļus, kas nav patēriņa nodokļi; c) “veselības aizsardzībai/sociālajam nodrošinājumam/veselības apdrošināšanas prēmijām” būtu jāietver fiksētie un obligātie izdevumi, kas dažās valstīs tiek veikti pēc nodokļu nomaksas; d) “nodokļu atlaidēm” būtu jāietver nodokļu iestādes kompensācijas, kas saistītas ar MNĪ kredīta procentu atskaitīšanu; e) “kredīta subsīdijas” ietver visas publiskā sektora intervences, kuru mēŗkis ir aizņēmēja parāda apkalpošanas sloga atvieglošana (piem., subsidētas procentu likmes, atmaksas subsīdijas). 2. definīcija: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi (piem., peļņa) – nodokļi.

5.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LTI-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus: a) attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem: — “L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar iegādi izīrēšanai; b) attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem: — “L” ietver tikai kredītus vai kredīta daļas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī saistībā ar īpašnieka apdzīvotu īpašumu, — ja aizņēmējam ir īpašnieka apdzīvotu un izīrēšanai iegādātu mājokļu kredīti, tikai izīrēšanai iegādātu mājokļu īres ienākumi, no kuriem atskaitītas izīrēšanai iegādātu mājokļu kredīta apkalpošanas izmaksas, var tikt izmantoti, lai atbalstītu īpašnieka apdzīvotu mājokļu kredīta nomaksu. Šādā gadījumā labākā “izmantojamu ienākumu” definīcija ir: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi, piem., peļņa + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi, piem., alimenti + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi – īres īpašuma parāda apkalpošanas izmaksas + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides.

4.   Parāda/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DTI-O)

1.

DTI-O definē šādi:

2.

Šajā aprēķinā “D” ietver aizņēmēja kopējos parādus MNĪ kredīta izsniegšanas brīdī neatkarīgi no tā, vai tie nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t. sk. visus neatmaksātos finanšu kredītus, t. i., tos, kurus piešķīris MNĪ kredīta sniedzējs un citi aizdevēji.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

5.   Kredīta apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (loan-service-to-income ratio at origination; LSTI-O)

1.

LSTI-O definē šādi:

2.

Šajā aprēķinā “LS” ir 1. punkta 2. apakšpunktā definētā MNĪ kredīta “L” parāda apkalpošanas gada izmaksas kredīta izsniegšanas laikā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

4.

Ja izīrēšanai iegādātu un īpašnieka apdzīvotu īpašumu MNĪ kredīta tirgi tiek uzraudzīti atsevišķi, piemēro LSTI-O definīciju, ievērojot šādus izņēmumus: a) attiecībā uz iegādes izīrēšanai kredītiem: — “LS” ir parāda apkalpošanas gada izmaksas attiecībā pret iegādes izīrēšanai kredītu tā izsniegšanas brīdī; b) attiecībā uz īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītiem: — “LS” ir parāda apkalpošanas gada izmaksas attiecībā pret īpašnieka apdzīvotu īpašumu kredītu tā izsniegšanas brīdī, — “izmantojamu ienākumu” attiecīgā labākā definīcija ir: “izmantojamie ienākumi” = nodarbināto ienākumi + pašnodarbināto ienākumi, piem., peļņa + valsts pensiju ienākumi + privāto un aroda pensiju ienākumi + bezdarbnieku pabalstu ienākumi + sociālo pārvedumu ienākumi, izņemot bezdarbnieku pabalstus + regulāri privātie pārvedumi, piem., alimenti + nekustamā īpašuma bruto īres ienākumi – īres īpašuma parāda apkalpošanas izmaksas + finanšu ieguldījumu ienākumi + individuālās uzņēmējdarbības vai personālsabiedrības ienākumi + regulāri ienākumi no citiem avotiem + kredīta subsīdijas – nodokļi – veselības aizsardzība/sociālais nodrošinājums/veselības apdrošināšanas prēmijas + nodokļu atlaides.

6.   Parāda apkalpošanas/ienākumu sākotnējā attiecība (debt-to-income ratio at origination; DSTI-O)

1.

DSTI-O definē šādi:

2.

Šajā aprēķinā “DS” ir 4. punkta 2. apakšpunktā definētā aizņēmēja kopējā parāda “D” parāda apkalpošanas gada izmaksas kredīta izsniegšanas laikā.

3.

Šajā aprēķinā “I” ir tāda pati nozīme kā 3. punkta 4. apakšpunktā.

4.

DSTI-O būtu jāuzskata izvēles rādītāju, jo dažās jurisdikcijās aizdevējiem var nebūt piekļuves vajadzīgajai informācijai, lai aprēķinātu šo rādītāju. Tomēr jurisdikcijās, kurās aizdevējiem ir pieeja šādai informācijai (piem., izmantojot kredītreģistrus vai nodokļu reģistrus), makrouzraudzības uzraudzītas tiek aicinātas iekļaut šo arī rādītāju to riska uzraudzības regulējumā.

7.   Procentu seguma attiecība (interest coverage ratio; ICR)

1.

ICR definē šādi:

2.

Aprēķina vajadzībām: a) “gada bruto īres ienākumi” ir gada īres ienākumi, kas uzkrājušies no izīrēšanai iegādāta mājokļa, neatskaitot darbības izdevumus īpašuma vērtības uzturēšanai un nodokļus; b) “gada procentu izmaksas” ir gada procentu izmaksas saistībā ar izīrēšanai iegādāto mājokli.

3.

Rādītājs var atsaukties uz tā sākotnējo vērtību (ICR-O) vai tā pašreizējo vērtību (ICR-C).

8.   Kredīta/īres maksājumu sākotnējā attiecība (loan-to-rent ratio at origination; LTR-O)

1.

LTR-O definē šādi:

2.

Aprēķina vajadzībām: a) “iegādes izīrēšanai kredītam” ir tāda pati nozīme kā “L” 1. punkta 2. apakšpunktā, bet tas attiecas uz MNĪ kredītiem, ar kuriem finansē iegādes izīrēšanai īpašumu; b) “gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no iegādes izīrēšanai īpašuma, no kura atskaitīti darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai, bet nav atskaitīti nodokļi; c) “gada bruto īres ienākumi” ir gada ienākumi, kas uzkrājušies no iegādes izīrēšanai īpašuma izīrēšanas īrniekiem, neatskaitot darbības izdevumus īpašuma vērtības uzturēšanai un nodokļus. Gada neto īres ienākumus būtu jāizmanto LTR-O aprēķināšanai. Ja šāda informācija nav pieejama, kā alternatīvu var izmantot gada bruto īres ienākumus.

---

(1)  Celtniecībā esoša īpašuma gadījumā LTV-O laikā n var aprēķināt kā:

Kur atsaucas uz kredīta daļām, kas izsniegtas līdz laikam n, ir nekustamā īpašuma nodrošinājuma (piem., zemes) sākotnējā vērtība, un ir izmaiņas īpašuma vērtībā, kas notikušas laikā no pēdējās kredīta daļas izsniegšanas līdz laikam n.

V PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ DEFINĪCIJĀM UN RĀDĪTĀJIEM, KAS SAISTĪTI AR KOMERCIĀLO NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

Šajā pielikumā sniegti norādījumi par noteiktiem jautājumiem, kas saistīti ar CRE, CRE rādītājiem un jo īpaši III pielikumu. Tā nolūks nav sniegt sīku izstrādātus tehniskus norādījumus III pielikuma veidņu aizpildīšanai, aptverot visus iespējamos gadījumus. Turklāt norādījumi jāuzskata par tādiem, kas aptver mērķa definīcijas un mērķa metodes, un dažos gadījumos var tikt attaisnotas novirzes, lai ņemtu vērā tirgus specifiku vai tirgus segmentus.

1.   Komerciālā nekustamā īpašuma definīcijas

Pašlaik nav visā Savienībā izmantotas KNĪ definīcijas, kas būtu pietiekami precīza makrouzraudzības vajadzībām.

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 75. apakšpunktā definēts MNĪ, bet nav sniegta precīza KNĪ definīcija, izņemot 126. pantā minētos “birojus vai citu komerciālu nekustamo īpašumu”. Šī regula arī nosaka, ka īpašuma vērtībai nevajadzētu būt atkarīgai no aizņēmēja kredītkvalitātes vai pamatā esošā projekta rezultātiem attiecībā uz KNĪ.

b)	EBI noteikusi noderīgu papildu kritēriju: īpašuma galvenajiem mērķiem “jābūt saistītiem ar ekonomisko aktivitāti” (1). Lai gan šis kritērijs ir noderīgs, tas tomēr nav pietiekami precīzs makrouzraudzības vajadzībām.

c)

Vēl viens iespējam KNĪ definīcijas avots ir Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) (2). Tomēr šajā posmā šī regula definē KNĪ kā visu īpašumu, kas nav MNĪ (kā tas definēts a) apakšpunktā minētajā regulā). Šāda definīcija ir pārāk plaša finanšu stabilitātes vajadzībām, jo tā galvenokārt ir ieinteresēta tajā, ciktāl no KNĪ sagaidāmās skaidrās naudas plūsmas, piem., īre, būs pietiekamas, lai atmaksātu kredītus, ar kuriem finansēts īpašums.

d)

G20 Datu nepilnību iniciatīva (3) ir 20 ieteikumu kopums ekonomikas un finanšu statistikas uzlabošanai, kas tika uzsākts, lai uzlabotu ekonomikas un finanšu datu pieejamību un salīdzināmību pēc 2007. un 2008. gada finanšu krīzes. Šīs iniciatīvas 19. ieteikums uzsver prasību uzlabot mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma statistikas pieejamību. Šīs iniciatīvas izpildes pasākumi, t. sk. vienošanās par KNĪ definīciju, joprojām tiek realizēti un var sniegt ieguldījumu datos, kas nepieciešami ESRK vajadzībām.

e)

Bāzeles Banku uzraudzības komitejas konsultācijas dokuments par standartizētās pieejas kredītriskam pārskatīšanu (4) arī definē KN|I kā MNĪ pretstatu. MNĪ risks definēts kā risks, ko nodrošina nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un atbilst visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām, t. i., kā mājokļu īpašumu. KNĪ risks tiek definēts kā risks, ko nodrošina nekustamais īpašums, kas nav mājokļu īpašums.

Ņemot vērā iepriekš minēto definīciju ierobežoto raksturu, šajā ieteikumā sniegta KNĪ darba definīcija īpaši makrouzraudzības vajadzībām. Tā definē KNĪ kā ienākumus nesošu nekustamo īpašumu, izņemot sociālos mājokļus, īpašumu, kas ir tiešo lietotāju īpašumā un iegādes izīrēšanai mājokļus.

Var apspriest, vai attīstībā esošs īpašums būtu jāuzskata par KNĪ. Šajā aspektā nacionālā prakse var atšķirties. Tomēr vairāku dalībvalstu pieredze nesenās finanšu krīzes laikā demonstrēja, cik svarīgi ir finanšu stabilitātes vajadzībām uzraudzīt ieguldījumus šajā ekonomiskajā aktivitātē un tās finansēšanu. Turklāt sagaidāms, ka jaunie attīstībā esošie īpašumi pēc pabeigšanas palielinās KNĪ krājumus nākotnē. Šajā ieteikumā attīstībā esošs īpašums tādēļ tiek uzskatīts par KNĪ apakškategoriju.

Sociālie mājokļi ir sarežģīts īpašuma tirgus segments, jo tam var būt atšķirīgas formas dažādās valstīs, kā arī valstu iekšienē. Tas jāizslēdz no KNĪ definīcijas, ja īpašuma darījuma vērtību vai šādos īpašumos īrniekiem piemērotā īres maksu ietekmē valsts iestāde, kā rezultātā īres maksa ir mazāka kā aktuālajā tirgū novērotā. Nacionālajām iestādēm būtu jānosaka robeža starp sociālajiem mājokļiem un privāto īres sektoru to valstī saskaņā ar šo kritēriju.

Iegādes izīrēšanai mājokļi ir nekustamais īpašums, kas tieši pieder privātām mājsaimniecībām (5) un kura galvenais mērķis ir tā izīrēšana īrniekiem. Šobrīd šādas aktivitātes ir nozīmīgas tikai dažās dalībvalstīs. Iegāde izīrēšanai ir uz robežas starp MNĪ un KNĪ. Tomēr, tā kā ar šo aktivitāti parasti nodarbojas daļēja laika neprofesionāli īpašnieki ar nelielu īpašumu portfeli, finanšu stabilitātes vajadzībām to var interpretēt kā tādu, kas vairāk iederas MNĪ sektorā nekā KNĪ sektorā. Tomēr tā īpašo riska īpašību dēļ nacionālajām makrouzraudzības iestādēm tiek ieteikts uzraudzīt notikumu attīstību šajā tirgus apakšsektorā, izmantojot vairākus papildu specifiskus rādītājus, ja šī aktivitāte ir nozīmīgs risku avots vai ievērojama daļa no MNĪ kreditēšanas krājumiem un plūsmām.

2.   Komerciālā nekustamā īpašuma datu avoti

2.1.   Fiziskā KNĪ tirgus rādītāji

Fiziskā tirgus KNĪ rādītājus var iegūt, izmantojot:

a)	publiskos avotus, piem., nacionālās statistikas aģentūras vai zemes reģistrus; vai

b)	privātā sektora datu sniedzējus, kas aptver būtisku daļu KNĪ tirgus.

ESRK ziņojums par komerciālo nekustamo īpašumu un finanšu stabilitāti ES sniedz pārskatu par pieejamiem cenu indeksiem un iespējamiem datu avotiem (6).

2.2.   Finanšu sistēmas KNĪ risku rādītāji

Tirgus dalībnieku, vismaz to, kuri pārstāv finanšu sektoru, riskus var iegūt no uzraudzības pārskatiem. Dažus datus jau savākusi ECB un EAAPI nacionālajā līmenī. Tomēr tie nav ļoti detalizēti. Jaunās uzraudzības pārskatu sniegšanas veidnes bankām, t. i., Finanšu pārskatu sniegšana (FINREP) un Kopējā pārskatu segšana (COREP), apdrošinātājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (7) un ieguldījumu fondiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (8) var sniegt sīkāku ieskatu finanšu iestāžu riskos saistībā ar KNĪ.

Klasifikācijas, kas noteiktas ekonomisko aktivitāšu Eiropas Kopienā statistikas klasifikācijā (NACE 2. red.), var būt noderīgas, lai iegūtu finanšu iestāžu KNĪ riskus, jo par tām pastāv vienošanās Savienības iestāžu starpā un tās tiek izmantotas regulatoru pārskatu sniegšanas veidnēs bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Šajā sakarā divas iedaļas varētu būt būtiskas:

a)   F iedaļa: celtniecība, izņemot inženiertehniskos darbus; un

b)   L iedaļa: aktivitātes nekustamā īpašuma jomā, izņemot nekustamā īpašuma aģentūras.

NACE klasifikāciju izmantošanas galvenais trūkums ir tas, ka to mērķis ir nevis kredīti, bet gan tautsaimniecības sektori. Piem., kredīts, kas izsniegts nekustamo īpašumu uzņēmumam, lai iegādātos dienesta automašīnas, tiks norādīts L iedaļā, neskatoties uz to, ka tas nav KNĪ kredīts.

2.3.   Privātā sektora datu izmantošana

Ja nacionālās makrouzraudzības iestādes izmanto privātā sektora datu sniedzēja datus, lai vāktu KNĪ rādītājus, tiek sagaidīts, ka tās identificē tvēruma un definīciju atšķirības no tām, kas prasītas šajā ieteikumā. Tām arī jāspēj sniegt detalizētu pārskatu par datu sniedzēja izmantoto pamatā esošo metodoloģiju un paraugu tvērumu. Privātā sektora datu sniedzēja datiem jāatbilst tirgum kopumā un D ieteikumā noteiktajiem attiecīgajiem dalījumiem:

a)	īpašuma veids;

b)	īpašuma atrašanās vieta;

c)	ieguldītāja veids un valstspiederība;

d)	aizdevēja veids un valstspiederība.

3.   Rādītāju attiecīgie dalījumi

Attiecībā uz D ieteikumā izklāstītajiem dalījumiem nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jāspēj sniegt novērtējumu par šādu dalījumu nozīmīgumu to KNĪ tirgum, ja tās šos dalījumus izmanto uzraudzības mērķiem, ņemot vērā arī proporcionalitātes principu.

“Īpašuma veids” norāda komerciālā īpašuma galveno izmantošanas veidu. Attiecībā uz KNĪ rādītājiem dalījumā būtu jāiekļauj šādas kategorijas:

a)	mājokļi, piem., vairāku mājsaimniecību telpas;

b)	mazumtirdzniecība, piem., viesnīcas, restorāni, iepirkšanās centri;

c)	biroji, piem., īpašums, kas galvenokārt tiek izmantots kā biroji profesionālajai darbībai vai uzņēmējdarbībai;

d)	ražošana, piem., īpašums, kuru izmanto ražošanas, sadales un loģistikas vajadzībām;

e)	citi komercīpašuma veidi.

Ja īpašums tiek izmantots jaukti, tas jāuzskata par dažādiem īpašumiem (pamatojoties, piem., uz platību, kas veltīta katram izmantošanas veidam) visos gadījumos, kuros iespējams veikt šādu dalījumu, pārējos gadījumos īpašumu var klasificēt saskaņā ar tā dominējošo izmantošanu.

“Īpašuma atrašanās vieta” norāda nekustamā īpašuma tirgus ģeogrāfisko dalījumu (piem., reģionos) vai nekustamā īpašuma apakštirgiem, kuriem būtu jāiekļauj prestižas un neprestižas atrašanās vietas. Prestiža atrašanās vieta parasti tiek uzskatīta par labāko atrašanās vietu konkrētā tirgū, kas atspoguļojas arī īres ienesīgumā (parasti zemākais tirgū). Biroju ēkām tā varētu būt centrāla atrašanās vietā kādā no nozīmīgākajām pilsētām. Mazumtirdzniecības ēkām tas varētu būt pilsētas centrs ar daudziem gājējiem vai centrāli izvietots iepirkšanās centrs. Loģistikas ēkām tā varētu būt vieta, kur pieejama vajadzīgā infrastruktūra un pakalpojumi un kurai ir lieliska pieeja transporta tīkliem.

“Ieguldītāja veids” norāda plašas ieguldītāju kategorijas, piem.:

a)

bankas;

b)	apdrošināšanas sabiedrības;

c)	pensiju fondi;

d)	ieguldījumu fondi;

e)	nekustamā īpašuma sabiedrības;

f)

citi.

Iespējams, ka būs pieejami dati tikai par iegrāmatoto aizņēmēju vai ieguldītāju. Tomēr nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās, ka iegrāmatotais aizņēmējs vai ieguldītājs var atšķirties no galīgā aizņēmēja vai ieguldītāja, kurš ir tas, kurš rada galīgo risku. Tādēļ iestādes tiek aicinātas pēc iespējas uzraudzīt arī informāciju par galīgo aizņēmēju vai ieguldītāju, piem., izmantojot informāciju, kas iegūta no tirgus dalībniekiem, lai labāk izprastu tirgus dalībnieku uzvedību un riskus.

“Aizdevēja veids” norāda plašas aizdevēju kategorijas, piem.:

a)	bankas, t. sk. “sliktās bankas”;

b)	apdrošināšanas sabiedrības;

c)	pensiju fondi.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm var būt nepieciešams pielāgot ieguldītāju un aizdevēju veidus, lai atspoguļotu vietējā KNĪ sektora īpatnības.

“Valstspiederība” norāda tirgus dalībnieka reģistrācijas vietu. Ieguldītāju un aizdevēju valstspiederība jāiedala vismaz trīs šādās ģeogrāfiskās kategorijās:

a)

iekšzeme;

b)	pārējā Eiropas Ekonomikas zona;

c)	pārējā pasaule.

Nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās, ka iegrāmatotā ieguldītāja vai aizdevēja valstspiederība var atšķirties no galīgā ieguldītāja vai aizdevēja valstspiederības, kurš ir tas, kurš rada galīgo risku. Tādēļ iestādes tiek aicinātas uzraudzīt arī informāciju par galīgo aizdevēju vai ieguldītāju valstspiederību, piem., izmantojot informāciju, kas iegūta no tirgus dalībniekiem.

4.   Fizisko tirgus rādītāju aprēķināšanas metodes

KNĪ cena norāda konstantas kvalitātes vērtējuma vienību (numéraire), t. i., īpašuma tirgus vērtību bez tādām izmaiņām kā amortizācija (un novecošana) vai vērtības pieaugums (piem., renovācija) ar kvalitātes pielāgojumu palīdzību.

Norādījumi, ko sniedz darbs, kuru uzsācis Eurostat, iesaka cenu datus vākt no faktiskajiem darījumiem. Gadījumos, kuros tie nav pieejami un/vai pilnībā reprezentatīvi, datus var pietuvināti noteikt ar aplēses vai novērtējuma datu palīdzību, ciktāl šie dati atspoguļo pašreizējo tirgus cenu nevis ilgtspējīgu cenas mērīšanas metodi.

5.   Finanšu sistēmai radīto komerciālā nekustamā īpašuma risku novērtēšana

Finanšu sistēmai radītos KNĪ riskus veido gan kreditēšana, ko bieži veic bankas un dažreiz arī apdrošināšanas sabiedrības, gan ieguldījumi, ko bieži veic apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi un ieguldījumu fondi. Ieguldījumi var būt gan tieši KNĪ turējumi, piem., īpašuma tiesības uz KNĪ, gan netieši KNĪ turējumi, piem., izmantojot vērtspapīrus un ieguldījumu fondus. Gadījumos, kuros aizdevējs vai ieguldītājs kā KNĪ finansēšanas paņēmienu izmanto īpaša mērķa uzņēmumu (ĪMU), šādu kreditēšanu vai ieguldīšanu uzskata par tiešu KNĪ kreditēšanu vai turējumu (“caurskatīšanas” metode).

Novērtējot riskus, kurus rada sistēma kopumā, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāapzinās divkāršas uzskaites risks. Ieguldītāji var KNĪ var ieguldīt gan tieši, gan netieši. Piem., pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības KNĪ bieži iegulda netieši.

Tāpat var būt grūtāk konstatēt tirgus ārvalstu dalībnieku riskus, kuri var veidot ievērojamu daļu tirgus (9). Tā kā šie tirgus dalībnieki ir svarīgi KNĪ tirgus funkcionēšanai, to aktivitāšu uzraudzība ir ieteicama.

Tā kā zaudējumi no KNĪ aktivitātēm bieži ir koncentrēti banku veiktajā KNĪ kreditēšanā, nacionālās makrouzraudzības iestādes tiek aicinātas savā uzraudzībā šīm aktivitātēm pievērst īpašu uzmanību.

6.    LTV aprēķināšanas metodes

LTV-O un LTV-C aprēķināšanas metodes ir izklāstītas IV pielikumā. Tomēr, aprēķinot šos koeficientus KNĪ, jāņem vērā virkne īpatnību.

Sindicētā kredīta gadījumā LTV-O būtu jāaprēķina kā visu aizņēmējam piešķirto kredītu sākotnējā summa pret sākotnējo īpašuma vērtību. Vairāku īpašumu gadījumā LTV-O būtu jāaprēķina kā sākotnējā kredīta vai kredītu summa pret attiecīgo īpašumu kopējo vērtību.

Tā kā KNĪ sektorā īpašumu skaits ir daudz mazāks un īpašumi ir neviendabīgāki kā MNĪ sektorā, ir piemērotāk LTV-C aprēķināt, pamatojoties uz atsevišķu īpašumu vērtības novērtējumu, nevis izmantot cenu indeksa vērtību.

Visbeidzot, nacionālajām makrouzraudzības iestādēm jāuzrauga LTV izkārtojums, jo īpaši koncentrējoties uz riskantākajiem kredītiem, t. i., tiem, kuru LTV ir augstākā, jo zaudējumus bieži rada šāds mazāk nozīmīgs risks.

7.   Procentu seguma attiecības (ICR) un parāda apkalpošanas seguma attiecības (DSCR) aprēķināšanas metodes

Procentu seguma attiecība (ICR) un parāda apkalpošanas seguma attiecība (DSCR) norāda uz īres ienākumiem, kurus rada KNĪ īpašums vai īpašumu kopums, atskaitot darbības izdevumus, kuri aizņēmējam rodas, uzturot īpašuma vērtību.

ICR definē šādi:

ICR aprēķina vajadzībām:

a)	“gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no KNĪ izīrēšanas, no kuriem atskaitīti nodokļi un darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai;

b)	“gada procentu izmaksas” ir gada procentu izmaksas, kas saistītas ar kredītu, kuru nodrošina KNĪ īpašums vai īpašumu kopums.

ICR mērķis ir izmērīt to, ciktāl ienākumi no īpašuma ir pietiekami, lai nomaksātu procentu izdevumus, kuri aizņēmējam radušies, iegādājoties īpašumu. Tādēļ ICR jāanalizē īpašumu līmenī.

DSCR definē šādi:

DSCR aprēķina vajadzībām:

a)	“gada neto īres ienākumi” ir gada neto īres ienākumi, kas uzkrājušies no KNĪ izīrēšanas, no kuriem atskaitīti nodokļi un darbības izdevumi īpašuma vērtības saglabāšanai;

b)	“gada parāda apkalpošana” ir gada parāda apkalpošana, kas saistīta ar kredītu, kuru nodrošina KNĪ īpašums vai īpašumu kopums.

DSCR mērķis ir novērtēt kopējā parāda sloga smagumu, kuru īpašums rada aizņēmējam. Tādēļ saucējā iekļauti ne tikai procentu izdevumi, bet arī kredīta amortizācija, t. i., pamatsummas atmaksa. Galvenais jautājums attiecībā uz šo rādītāju ir, vai to būtu jāaprēķina īpašumu līmenī vai aizņēmēju līmenī. KNĪ finansējums parasti tiek sniegts, neparedzot iespēju izmantot citus līdzekļus, t. i., aizdevējam ir tiesības vienīgi uz atmaksu no īpašuma ienākumiem, bet ne uz atmaksu no citiem aizņēmēja ienākumiem vai aktīviem. Tādēļ ir realitātei atbilstošāk un piemērotāk aprēķināt DSCR īpašumu līmenī. Turklāt, koncentrējoties uz aizņēmēja kopējiem ienākumiem, rastos svarīgi jautājumi attiecībā uz konsolidāciju, kuri padarītu sarežģītāku tāda rādītāja definēšanu, kas ir salīdzināms visās dalībvalstīs.

8.   Papildu rādītāji attiecībā uz attīstībā esošu īpašumu

Attiecībā uz attīstībā esošu KNĪ nacionālās makrouzraudzības iestādes sākotnējā LTV vietā var uzraudzīt kredīta/izmaksu attiecību (loan-to-cost ratio; LTC). LTC ir visu piešķirto kredītu sākotnējā summa pret izmaksām, kas saistītas ar KNĪ īpašuma celtniecību līdz tā pabeigšanai.

Turklāt nacionālajām makrouzraudzības iestādēm būtu jākoncentrējas uz riskantāko attīstībā esošo īpašumu uzraudzīšanu, piem., to, kam ir ļoti zemi iepriekšējas izīrēšanas vai iepriekšējas pārdošanas koeficienti. Jebkurai joprojām celtniecībā esošai ēkai iepriekšējas izīrēšanas koeficients ir vienāds ar telpu laukumu, kuru īpašuma attīstītājs jau izīrējis kredīta izsniegšanas laikā, pret kopējo telpu laukumu, kas būs pieejams pēc īpašuma pabeigšanas; tāpat iepriekšējas pārdošanas koeficients ir vienāds ar telpu laukumu, kuru īpašuma attīstītājs jau pārdevis kredīta izsniegšanas laikā, pret kopējo telpu laukumu, kas būs pieejams pēc īpašuma pabeigšanas.

9.   EUI veiktā komerciāla nekustamā īpašuma riska datu ikgadējā publicēšana

Izmantojot regulatīvajās pārskatu sniegšanas veidnēs pieejamo informāciju, EUI tiek ieteikts vismaz reizi gadā publiskot kopsavilkuma informāciju par riskiem dažādos Savienības nacionālajos KNĪ tirgos attiecībā uz individuālām iestādēm, kas ir to uzraudzības jomā. Sagaidāms, ka šāda publiskošana vairos nacionālo makrouzraudzības iestāžu zināšanas par citu dalībvalstu iestāžu aktivitātēm to iekšējā KNĪ tirgū. Gadījumos, kuros ir bažas par publicēto datu tvērumu vai kvalitāti, šādai publikācijai pievieno attiecīgu komentāru.

Principā EUI būtu jānodrošina iespēja jebkurai Savienības makrouzraudzības iestādei novērtēt visu Savienības finanšu iestāžu riskus attiecībā uz tās nacionālo tirgu. Tas nozīmē, ka dati, kas savākti par visām Savienības finanšu iestādēm, jāapkopo valsts līmenī.

Atklājot šādu kopsavilkuma informāciju EUI būtu jāizmanto informācija regulatīvajās pārskatu sniegšanas veidnēs, kas paredz kredītrisku un/vai (tiešo vai netiešo) ieguldījumu ģeogrāfisku dalījumu. Gadījumos, kuros pārskatu sniegšanas veidnes paredz NACE kodu (10) dalījumu, KNĪ varētu norādīt gan “F”, gan “L” iedaļās, lai gan stingri ņemot dažas apakškategorijas būtu jāizslēdz, ņemot vērā šajā ieteikumā noteikto KNĪ definīciju.

---

(1)  Sk. EBI jautājums ID 2014_1214, 2014. gada 21. novembris.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).

(3)  http://www.imf.org/external/np/g20/pdf/102909.pdf Finanšu stabilitātes padome un Starptautiskais Valūtas fonds, The financial crisis and information gaps – report to the G-20 finance ministers and central bank governors, 2009. gada 29. oktobris.

(4)  Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Revisions to the Standardised Approach to credit risk – second consultative document, 2015. gada decembris.

(5)  Saskaņā ar A pielikuma 2. nodaļas 2.118 punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.) “mājsaimniecību sektorā ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji), ar nosacījumu, ka preču ražošana un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam”.

(6)  ESRK, Report on commercial real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris, jo īpaši II pielikuma 2.2. punkts.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(9)  ESRK, Report on commercial real estate and financial stability in the EU, 2015. gada decembris, jo īpaši 2.3. punkts un 1. ielikums.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).