ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 14

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

60. gadagājums
2017. gada 16. janvāris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Savienības Tiesa

2017/C 14/01

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1


 

V   Atzinumi

 

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

 

Tiesa

2017/C 14/02

Lieta C-449/14 P: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – DTS Distribuidora de Televisión Digital, SA/Eiropas Komisija, Telefónica de España, SA, Telefónica Móviles España, SA, Spānijas Karaliste, Corporación de Radio y Televisión Española, SA (RTVE) Apelācija — Valsts atbalsts — Valsts atbalsta shēma par labu valsts sabiedriskai raidorganizācijai — Sabiedrisko pakalpojumu saistības — Kompensācija — LESD 106. panta 2. punkts — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu — Finansēšanas veida grozījumi — Nodokļu pasākumi — Maksas televīzijas raidorganizācijām noteiktais nodoklis — Lēmums, ar kuru grozītā valsts atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu — Finansēšanas veida ņemšana vērā — Saistošas saiknes starp nodokli un valsts atbalsta shēmu esamība — Nodokļa ieņēmumu tieša ietekme uz atbalsta apmēru — Sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksu segšana — Nodokļa maksātāja un atbalsta saņēmēja konkurences attiecības — Valstu tiesību aktu sagrozīšana

2

2017/C 14/03

Lieta C-504/14: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika Valsts pienākumu neizpilde — Vide — Dabas aizsardzība — Direktīva 92/43/EEK — 6. panta 2. un 3. punkts un 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts — Savvaļas fauna un flora — Dabisko dzīvotņu aizsardzība — Jūras bruņurupucis Caretta caretta — Jūras bruņurupuču aizsardzība Kiparisijas līcī — Kopienā nozīmīga teritorija Kiparisijas kāpas — Sugu aizsardzība

3

2017/C 14/04

Lieta C-2/15: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DHL Express (Austria) GmbH/Post-Control-Kommission, Bundesminister für Verkehr, Innovation und Technologie Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 97/67/EK — 9. pants — Eiropas Savienības pasta pakalpojumi — Pienākums līdzfinansēt pasta nozares valsts regulatīvās iestādes darbības izmaksas — Apjoms

4

2017/C 14/05

Lieta C-30/15 P: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – Simba Toys GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Seven Towns Ltd Apelācija — Eiropas Savienības preču zīme — Trīsdimensiju preču zīme, ko veido kuba ar režģa struktūras virsmām forma — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana

4

2017/C 14/06

Lieta C-156/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SIA Private Equity Insurance Group/AS Swedbank Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2002/47/EK — Piemērošanas joma — Jēdzieni finanšu nodrošinājums, attiecīgās finansiālās saistības un finanšu nodrošinājuma sniegšana — Iespēja realizēt finanšu nodrošinājumu neatkarīgi no maksātnespējas procesa sākšanas — Norēķinu konta līgums, kurā ietverta finanšu nodrošinājuma klauzula

5

2017/C 14/07

Lieta C-174/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Den Haag (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vereniging Openbare Bibliotheken/Stichting Leenrecht Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Autortiesības un blakustiesības — Aizsargājamo darbu nomas tiesības un patapinājuma tiesības — Direktīva 2006/115/EK — 1. panta 1. punkts — Darbu kopiju patapinājums — 2. panta 1. punkts — Objektu patapinājums — Grāmatas digitālas kopijas patapinājums — Publiskās bibliotēkas

6

2017/C 14/08

Lieta C-199/15: Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ciclat Soc. Coop./Consip SpA, Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2004/18/EK — 45. pants — LESD 49. un 56. pants — Publiski līgumi — Nosacījumi izslēgšanai no būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras — Pienākumi saistībā ar sociālā nodrošinājuma iemaksu maksāšanu — Vienots dokuments, kas apliecina sociālo iemaksu pienācīgu veikšanu — Pārkāpumu novēršana

7

2017/C 14/09

Lieta C-216/15: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 17. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH/Ruhrlandklinik gGmbH Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2008/104/EK — Pagaidu darbs — Piemērošanas joma — Darba ņēmēja jēdziens — Saimnieciskās darbības jēdziens — Aprūpes personāls, kuram nav darba līguma un kuru ārstniecības iestādei nodrošina bezpeļņas organizācija

7

2017/C 14/10

Lieta C-258/15: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 15. novembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia del País Vasco (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gorka Salaberria Sorondo/Academia Vasca de Policía y Emergencias Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Direktīva 2000/78/EK — 2. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkts — Diskriminācija vecuma dēļ — Baskuzemes autonomās kopienas policijas darbinieku pieņemšanas darbā ierobežošana ar kandidātiem, kuri nav sasnieguši 35 gadu vecumu — Jēdziens īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju — Izvirzītais mērķis — Samērīgums

8

2017/C 14/11

Lieta C-268/15: Tiesas (virspalāta) 2016. gada 15. novembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Fernand Ullens de Schooten/État belge Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pamatbrīvības — LESD 49., 56. un 63. pants — Situācija, kurā visi elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti — Dalībvalsts ārpuslīgumiskā atbildība par privātpersonām nodarītiem zaudējumiem valsts likumdevējam un valsts tiesām piedēvējamu Savienības tiesību pārkāpumu dēļ

9

2017/C 14/12

Lieta C-297/15: Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Sø- og Handelsretten (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferring Lægemidler A/S, kas pārstāv Ferring BV/Orifarm A/S Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Preču zīmes — Direktīva 2008/95/EK — 7. panta 2. punkts — Farmaceitiskie produkti — Paralēlais imports — Tirgu sadale — Nepieciešamība pārsaiņot preci, uz kuras ir norādīta preču zīme — Farmaceitisks produkts, ko eksporta un importa tirgos vienādos iepakojumos laidis preču zīmes īpašnieks

9

2017/C 14/13

Lieta C-301/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marc Soulier, Sara Doke/Premier ministre, Ministre de la Culture et de la Communication Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums — Direktīva 2001/29/EK — Autortiesības un blakustiesības — 2. un 3. pants — Reproducēšanas un izziņošanas sabiedrībai tiesības — Apjoms — Nepieejamās grāmatas, kas netiek vai vairs netiek publicētas — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzticēts komerciālos nolūkos īstenot nepieejamo grāmatu digitālās izmantošanas tiesības — Autoru piekrišanas likumiskā prezumpcija — Mehānisma, kas nodrošina autoru faktisku un individuālu informēšanu, neesamība

10

2017/C 14/14

Apvienotās lietas C-313/15 un C–530/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Tribunal de commerce de Paris, Conseil d'État (Francija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eco-Emballages SA/Sphère France SAS u.c. (C-313/15), Melitta France SAS u.c./Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie (C-530/15) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Direktīva 94/62/EK — 3. pants — Iepakojums un izlietotais iepakojums — Jēdziens — Ar lokanu materiālu aptīti rullīši, caurulītes un cilindri (serdeņi) — Direktīva 2013/2/ES — Spēkā esamība — Eiropas Komisijas veikti grozījumi Direktīvas 94/62/EK I pielikumā ietvertajā iepakojuma piemēru sarakstā — Iepakojuma jēdziena neievērošana — Īstenošanas pilnvaru pārkāpums

11

2017/C 14/15

Lieta C-316/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc lūguma, ko iesniedza Timothy Martin Hemming, kas rīkojas ar tirdzniecības nosaukumu Simply Pleasure Ltd., u.c./Westminster City Council Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Direktīva 2006/123/EK — 13. panta 2. punkts — Atļaujas izsniegšanas procedūras — Izdevumu, kas saistībā ar to var rasties, jēdziens

12

2017/C 14/16

Lieta C-348/15: Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 17. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadt Wiener Neustadt/Niederösterreichische Landesregierung Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Direktīva 85/337/EEK — Direktīva 2011/92/ES — Piemērošanas joma — Jēdziens īpašs valsts leģislatīvs akts — Ietekmes uz vidi novērtējuma neesamība — Neapstrīdama atļauja — Ietekmes uz vidi novērtējuma neesamības legalizācija a posteriori ar leģislatīvu aktu — Sadarbības princips — LES 4. pants

13

2017/C 14/17

Lieta C-417/15: Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wolfgang Schmidt/Christiane Schmidt Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Regula (ES) Nr. 1215/2012 — Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās — Piemērojamība — 24. panta 1. punkta pirmā daļa — Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu — 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz līgumiem — Prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu un īpašumtiesību reģistrācijas svītrošana zemesgrāmatā

13

2017/C 14/18

Lieta C-432/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Odvolací finanční ředitelství/Pavlína Baštová Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Jēdziens pakalpojumu sniegšana par atlīdzību — Nodokļa maksātāja zirga uzticēšana zirgu skriešanās sacīkšu organizatoram — Atlīdzības novērtēšana — Tiesības uz to izmaksu atskaitījumu, kas ir saistītas ar nodokļa maksātāja zirgu sagatavošanu skriešanās sacīkstēm — Vispārīgas izmaksas, kas ir saistītas ar saimniecisko darbību kopumā — III pielikuma 14. punkts — Samazinātā PVN likme, kas ir piemērojama sporta telpu un inventāra izmantošanai — Piemērojamība skriešanās sacīkšu staļļu darbībai — Darījums, ko veido vienots pakalpojums vai vairāki neatkarīgi pakalpojumi

14

2017/C 14/19

Lieta C-548/15: Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – J.J. de Lange/Staatssecretaris van Financiën Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas vecuma dēļ principi — Direktīva 2000/78/EK — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — 2., 3. un 6. pants — Piemērošanas joma — Atšķirīga attieksme vecuma dēļ — Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts mācību izdevumu, kas radušies pēc noteikta vecuma sasniegšanas, maksimālais atskaitāmais apmērs — Profesionālās izglītības pieejamība

15

2017/C 14/20

Lieta C-452/16 PPU: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Krzysztof Marek Poltorak izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Eiropas apcietināšanas orderis — Pamatlēmums 2002/584/TI — 1. panta 1. punkts — Tiesas nolēmuma jēdziens — 6. panta 1. punkts — Izsniegšanas tiesu iestādes jēdziens — Eiropas apcietināšanas orderis, ko Rikspolisstyrelsen (Valsts policijas pārvalde, Zviedrija) ir izsniegusi brīvības atņemšanas soda izpildei

16

2017/C 14/21

Lietu C-453/16 PPU: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 24 spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Halil Ibrahim Özçelik izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Eiropas apcietināšanas orderis — Pamatlēmums 2002/584/TI — 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Apcietināšanas ordera jēdziens — Autonoms Savienības tiesību jēdziens — Valsts apcietināšanas orderis, kuru kriminālvajāšanas veikšanai ir izsniedzis policijas dienests un apstiprinājis prokurors

17

2017/C 14/22

Lieta C-477/16 PPU: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Ruslanas Kovalkovas izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Eiropas apcietināšanas orderis — Pamatlēmums 2002/584/TI — 1. panta 1. punkts — Tiesas nolēmuma jēdziens — 6. panta 1. punkts — Izsniegšanas tiesu iestādes jēdziens — Eiropas apcietināšanas orderis, ko Lietuvas Republikas Tieslietu ministrija ir izsniegusi brīvības atņemšanas soda izpildei

17

2017/C 14/23

Apvienotās lietas no C-369/15 līdz C-372/15: Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 26. oktobra rīkojums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Siderúrgica Sevillana SA (C-369/15), Solvay Solutions España SL (C-370/15), Cepsa Química SA (C-371/15), Dow Chemical Ibérica SL (C-372/15)/Administración del Estado Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā — Direktīva 2003/87/EK — 10.a pants — Bezmaksas emisiju kvotu sadales metode — Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta aprēķināšana — Lēmums 2013/448/ES — 4. pants — II pielikums — Spēkā esamība — Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošana iekārtām nozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks — Lēmums 2011/278/ES — 10. panta 9. punkts — Spēkā esamība

18

2017/C 14/24

Lieta C-351/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 19. aprīļa spriedumu lietā T-198/14 100 % Capri Italia/EUIPO – IN.PRO.DI (100 % Capri) 2016. gada 24. jūnijā iesniedza 100 % Capri Italia Srl

19

2017/C 14/25

Lieta C-524/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. oktobrī iesniedza Corte dei Conti (Itālija) – Istituto Nazionale della Previdenza Sociale/Francesco Faggiano

19

2017/C 14/26

Lieta C-525/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 13. oktobrī iesniedza Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Portugāle) – Meo – Serviços de Comunicações e Multimédia S.A./Autoridade da Concorrência

20

2017/C 14/27

Lieta C-526/16: Prasība, kas celta 2016. gada 12. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

21

2017/C 14/28

Lieta C-527/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Salzburger Gebietskrankenkasse, Bundesminister für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz

22

2017/C 14/29

Lieta C-528/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Confédération paysanne, Réseau Semences Paysannes, Les Amis de la Terre France, Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16, Vigilance OG2M, CSFV 49, OGM: dangers, Vigilance OGM 33, Fédération Nature et Progrès/Premier ministre, Ministre de l’agriculture, de l’agroalimentaire et de la forêt

23

2017/C 14/30

Lieta C-530/16: Prasība, kas celta 2016. gada 18. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

24

2017/C 14/31

Lieta C-542/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 26. oktobrī iesniedza Högsta domstolen (Zviedrija) – Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag u.c./Ingvar Mattsson mantinieki, Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag

25

2017/C 14/32

Lieta C-544/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. oktobrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Marcandi Limited, kura darbojas ar nosaukumu Madbid/Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

26

2017/C 14/33

Lieta C-545/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. oktobrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Kubota (UK) Limited, EP Barrus Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

28

2017/C 14/34

Lieta C-579/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-386/14 Fih Holding un Fih Erhvervsbank/Komisija 2016. gada 16. novembrī iesniedza Eiropas Komisija

28

 

Vispārējā tiesa

2017/C 14/35

Apvienotās lietas T-694/13 un T-2/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 23. novembra spriedums – Ipatau/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju — Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai — Prasītāja vārda saglabāšana skarto personu sarakstā — Tiesības uz aizstāvību — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda vērtējumā — Samērīgums

30

2017/C 14/36

Lieta T-328/15 P: Vispārējās tiesas 2016. gada 23. novembra spriedums – Alsteens/Komisija Apelācija — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Līguma pagarināšana — Līguma pagarināšanas ilguma ierobežojums — Tiesības uz aizstāvību

30

2017/C 14/37

Lieta T-349/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 24. novembra spriedums – CG/EUIPO – Perry Ellis International Group (P PRO PLAYER) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes P PRO PLAYER reģistrācijas pieteikums — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes P un P PROTECTIVE — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

31

2017/C 14/38

Lieta T-769/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 24. novembra spriedums – SeNaPro/EUIPO – Paltentaler Splitt & Marmorwerke (Dolokorn) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Dolokorn reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme DOLOPUR — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

32

2017/C 14/39

Apvienotās lietas T-268/15 un T-272/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 8. novembra rīkojums – Apcoa Parking Holdings/EUIPO (PARKWAY) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas un vārdiskas preču zīmes PARKWAY reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Acīmredzami juridiski nepamatota prasība

32

2017/C 14/40

Lieta T-455/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 26. oktobra rīkojums – Vitra Collections/EUIPO – Consorzio Origini (Krēsla forma) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

33

2017/C 14/41

Lieta T-602/15: Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra rīkojums – Jenkinson/Padome u.c. Šķīrējklauzula — Savienības starptautisko misiju darbinieki — Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Acīmredzama kompetences neesamība — Acīmredzama nepieņemamība

34

2017/C 14/42

Lieta T-41/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 12. oktobra rīkojums – Cyprus Turkish Chamber of Industry u.c./Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Halloumi vai Hellim reģistrācijas pieteikums — Komisijas vēstules par prasītāju dalību iebildumu procesā saistībā ar reģistrēšanas procedūru — Nepārsūdzams akts — Nepieņemamība

34

2017/C 14/43

Lieta T-116/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 27. oktobra rīkojums – Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Beļģijas piešķirts valsts atbalsts Beļģijas ostām — Komisijas vēstule, kurā ieteikts veikt atbilstošus pasākumus — Nepārsūdzams akts — Nepieņemamība

35

2017/C 14/44

Lieta T-405/16: Prasība, kas celta 2016. gada 29. jūlijā – The Regents of the University of California/CPVO – Nador Cott Protection un CVVP (Tang Gold)

36

2017/C 14/45

Lieta T-701/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 21. jūlija spriedumu lietā F-91/15 AV/Komisija 2016. gada 30. septembrī iesniedza Eiropas Komisija

37

2017/C 14/46

Lieta T-747/16: Prasība, kas celta 2016. gada 25. oktobrī – Vincenti/EUIPO

37

2017/C 14/47

Lieta T-752/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Novolipetsk Steel/Komisija

38

2017/C 14/48

Lieta T-753/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Severstal/Komisija

39

2017/C 14/49

Lieta T-754/16: Prasība, kas celta 2016. gada 2. novembrī – Oakley/EUIPO – Xuebo Ye (Elipsveida silueta attēls)

40

2017/C 14/50

Lieta T-762/16: Prasība, kas celta 2016. gada 31. oktobrī – ArcelorMittal Belval & Differdange un ThyssenKrupp Steel Europe/ECHA

41

2017/C 14/51

Lieta T-764/16: Prasība, kas celta 2016. gada 3. novembrī – Paulini/ECB

42

2017/C 14/52

Lieta T-769/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Picard/Komisija

44

2017/C 14/53

Lieta T-771/16: Prasība, kas celta 2016. gada 24. oktobrī – Toontrack Music/EUIPO (EZMIX)

45

2017/C 14/54

Lieta T-776/16: Prasība, kas celta 2016. gada 4. novembrī – Isocell/EUIPO – iCell (iCell.)

45

2017/C 14/55

Lieta T-777/16: Prasība, kas celta 2016. gada 4. novembrī – Isocell/EUIPO – iCell (iCell. Insulation Technology Made in Sweden)

46

2017/C 14/56

Lieta T-779/16: Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Rühland/EUIPO – 8 seasons design (Apgaismes ierīces)

46

2017/C 14/57

Lieta T-781/16: Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Puma u.c./Komisija

47

2017/C 14/58

Lieta T-782/16: Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Timberland Europe/Komisija

48

2017/C 14/59

Lieta T-788/16: Prasība, kas celta 2016. gada 10. novembrī – De Geoffroy u.c./Parlaments

49

2017/C 14/60

Lieta T-789/16: Prasība, kas celta 2016. gada 8. novembrī – InvoiceAuction B2B/EUIPO (INVOICE AUCTION)

50

2017/C 14/61

Lieta T-790/16: Prasība, kas celta 2016. gada 11. novembrī – C & J Clark International/Komisija

51

2017/C 14/62

Lieta T-791/16: Prasība, kas celta 2016. gada 14. novembrī – Real Madrid Club de Fútbol/Komisija

52

2017/C 14/63

Lieta T-806/16: Prasība, kas celta 2016. gada 15. novembrī – Agricola J. M./EUIPO – Torres (CLOS DE LA TORRE)

53

2017/C 14/64

Lieta T-808/16: Prasība, kas celta 2016. gada 14. novembrī – Jean Patou Worldwide/EUIPO – Emboga (HISPANITAS JOY IS A CHOICE)

54

2017/C 14/65

Lieta T-815/16: Prasība, kas celta 2016. gada 22. novembrī – For Tune/EUIPO – Simplicity trade GmbH (opus AETERNATUM)

55

2017/C 14/66

Lieta T-392/16: Vispārējās tiesas 2016. gada 13. oktobra rīkojums – Axium/Parlaments

55

2017/C 14/67

Lieta T-565/16: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 25. oktobra rīkojums – Maubert/Padome

55


LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/1


Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2017/C 014/01)

Jaunākā publikācija

OV C 6, 9.1.2017.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 475, 19.12.2016.

OV C 462, 12.12.2016.

OV C 454, 5.12.2016.

OV C 441, 28.11.2016.

OV C 428, 21.11.2016.

OV C 419, 14.11.2016.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu


V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/2


Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – DTS Distribuidora de Televisión Digital, SA/Eiropas Komisija, Telefónica de España, SA, Telefónica Móviles España, SA, Spānijas Karaliste, Corporación de Radio y Televisión Española, SA (RTVE)

(Lieta C-449/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Valsts atbalsta shēma par labu valsts sabiedriskai raidorganizācijai - Sabiedrisko pakalpojumu saistības - Kompensācija - LESD 106. panta 2. punkts - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Finansēšanas veida grozījumi - Nodokļu pasākumi - Maksas televīzijas raidorganizācijām noteiktais nodoklis - Lēmums, ar kuru grozītā valsts atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Finansēšanas veida ņemšana vērā - Saistošas saiknes starp nodokli un valsts atbalsta shēmu esamība - Nodokļa ieņēmumu tieša ietekme uz atbalsta apmēru - Sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksu segšana - Nodokļa maksātāja un atbalsta saņēmēja konkurences attiecības - Valstu tiesību aktu sagrozīšana)

(2017/C 014/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: DTS Distribuidora de Televisión Digital, SA (pārstāvji – H. Brokelmann un M. Ganino, abogados)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Urraca Caviedes, B. Stromsky un G. Valero Jordana), Telefónica de España SA, Telefónica Móviles España SA (pārstāvji – F. González Díaz, F. Salerno un V. Romero Algarra, abogados), Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Sampol Pucurull), Corporación de Radio y Televisión Española SA (RTVE) (pārstāvji – A. Martínez Sánchez un J. Rodríguez Ordóñez, abogados)

Rezolutīvā daļa:

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

2)

DTS Distribuidora de Televisión Digital SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies saistībā ar pamata apelācijas sūdzību;

3)

Telefónica de España SA et Telefónica Móviles España SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies saistībā ar pretapelācijas sūdzību;

4)

Corporación de Radio y Televisión Española SA (RTVE) un Spānijas Karaliste pašas sedz savus tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 395, 10.11.2014.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/3


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-504/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Dabas aizsardzība - Direktīva 92/43/EEK - 6. panta 2. un 3. punkts un 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts - Savvaļas fauna un flora - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Jūras bruņurupucis Caretta caretta - Jūras bruņurupuču aizsardzība Kiparisijas līcī - Kopienā nozīmīga teritorija “Kiparisijas kāpas” - Sugu aizsardzība)

(2017/C 014/03)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Patakia un C. Hermes)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis – E. Skandalou)

Rezolutīvā daļa:

1)

Grieķijas Republika,

pieļaujot māju celtniecību Ajanaki (Grieķija) 2010. gadā, citu māju, kas celtas 2006. gadā, izmantošanu Ajanaki bez pietiekama iemesla un uzsākot celtniecības darbus saistībā ar aptuveni piecdesmit mājām, kas atrodas starp Ajanaki un Eleu (Grieķija), kā arī atļaujot trīs brīvdienu māju celtniecību Vunaki (Grieķija) 2012. gadā;

pieļaujot piekļuves pludmalei, kas atrodas Kiparisijas (Grieķija) teritorijā, infrastruktūras attīstīšanos, proti, piecu jaunu ceļu uz Ajanaki pludmali atklāšanu, kā arī dažu pastāvošu pieeju un ceļu pārklāšanu ar bitumenu;

neveicot pietiekamus pasākumus, lai uzraudzītu nakšņošanas teltīs ārpus tam paredzētās teritorijas Kalonero (Grieķija) un Eleas pludmales tuvumā aizlieguma ievērošanu;

neveicot nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu to bāru darbību, kas atrodas starp Eleu un Kalonero pludmalē, kur vairojas jūras bruņurupuči Caretta caretta, un neraugoties, lai šo bāru radītie trokšņi netraucētu šīm sugām;

neveicot nepieciešamos pasākumus, lai Kiparisijas kāpu teritorijā samazinātu mēbeļu un dažādu iekārtu esamību pludmalē, kurā vairojas jūras bruņurupuči Caretta caretta, kā arī atļaujot platformas uzstādīšanu netālu no viesnīcas Messina Mare;

neveicot nepieciešamos pasākumus, lai pietiekami ierobežotu gaismas piesārņojumu, kas skar pludmales, kuras atrodas Kiparisijas teritorijā un kurās vairojas jūras bruņurupuči Caretta caretta, un

neveicot nepieciešamos pasākumus, lai pietiekami ierobežotu zvejas darbības pludmaļu tuvumā, kuras atrodas Kiparisijas teritorijā un kurās vairojas jūras bruņurupuči Caretta caretta,

nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/105/EK, 6. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

2)

izsniedzot atļauju mājām, kas 2010. gadā ir celtas Ajanaki, un trīs brīvdienu mājām Vunaki 2012. gadā un platformas celtniecībai netālu no viesnīcas Messina Mare, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 92/43 6. panta 3. punktā;

3)

Grieķijas Republika,

nepieņemot pilnīgu, saskaņotu un stingru leģislatīvo un reglamentējošo ietvaru, kura mērķis ir aizsargāt jūras bruņurupuci Caretta caretta Kiparisijas teritorijā;

noteiktajā termiņā neveicot visus konkrētos nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jūras bruņurupuča Caretta caretta apzinātu traucēšanu šīs sugas vairošanās laikā, un

neveicot nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu minētās sugas vairošanās vietu noplicināšanas vai iznīcināšanas aizliegumu,

nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 92/43 12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā;

4)

prasību pārējā daļā noraidīt;

5)

Eiropas Komisija un Grieķijas Republika katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 7, 12.1.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/4


Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DHL Express (Austria) GmbH/Post-Control-Kommission, Bundesminister für Verkehr, Innovation und Technologie

(Lieta C-2/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 97/67/EK - 9. pants - Eiropas Savienības pasta pakalpojumi - Pienākums līdzfinansēt pasta nozares valsts regulatīvās iestādes darbības izmaksas - Apjoms)

(2017/C 014/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: DHL Express (Austria) GmbH

Atbildētāji: Post-Control-Kommission, Bundesminister für Verkehr, Innovation und Technologie

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, 9. panta 2. punkta otrās daļas ceturtais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā visiem pasta nozares pakalpojumu sniedzējiem, ieskaitot tos, kuri nesniedz ar vispārējo pakalpojumu saistītus pakalpojumus, ir paredzēts pienākums līdzfinansēt regulatīvo iestādi, kura atbild par šo nozari.


(1)  OV C 127, 20.4.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/4


Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums – Simba Toys GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Seven Towns Ltd

(Lieta C-30/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Trīsdimensiju preču zīme, ko veido kuba ar režģa struktūras virsmām forma - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana)

(2017/C 014/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Simba Toys GmbH & Co. KG (pārstāvis – O. Ruhl, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – D. Botis un A. Folliard-Monguiral), Seven Towns Ltd (pārstāvji – K. Szamosi un M. Borbás, advokāti)

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembra spriedumu Simba Toys/ITSB – Seven Towns (Kuba ar režģa struktūras virsmām forma) (T-450/09, EU:T:2014:983);

2)

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2009. gada 1. septembra lēmumu lietā R 1526/2008-2, kas attiecas uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Simba Toys GmbH & Co. KG un Seven Towns Ltd.;

3)

Seven Towns Ltd un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina Simba Toys GmbH & Co. KG tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē lietā T-450/09, gan apelācijas tiesvedībā.


(1)  OV C 138, 27.4.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/5


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SIA “Private Equity Insurance Group”/AS “Swedbank”

(Lieta C-156/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/47/EK - Piemērošanas joma - Jēdzieni “finanšu nodrošinājums”, “attiecīgās finansiālās saistības” un finanšu nodrošinājuma “sniegšana” - Iespēja realizēt finanšu nodrošinājumu neatkarīgi no maksātnespējas procesa sākšanas - Norēķinu konta līgums, kurā ietverta finanšu nodrošinājuma klauzula)

(2017/C 014/06)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: SIA “Private Equity Insurance Group”

Atbildētāja: AS “Swedbank”

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tāda finanšu nodrošinājuma ņēmējam kā pamatlietā, saskaņā ar kuru norēķinu kontā iemaksātie naudas līdzekļi kalpo kā finanšu ķīla bankai, lai nodrošinātu visus tās prasījumus pret konta turētāju, ir piešķirtas tiesības realizēt šo nodrošinājumu neatkarīgi no maksātnespējas procesa sākšanas pret nodrošinājuma devēju tikai tad, ja, pirmkārt, naudas līdzekļi, kas ir minētā nodrošinājuma priekšmets, ir ieskaitīti attiecīgajā kontā pirms šī procesa sākšanas vai ja šie naudas līdzekļi tajā ir ieskaitīti šī procesa sākšanas dienā, ja banka ir pierādījusi, ka tai nebija zināms par minētā procesa sākšanu vai ka tā saprātīgi nevarēja to zināt, un ja, otrkārt, minētā konta turētājam ir liegts izmantot minētos naudas līdzekļus pēc to ieskaitīšanas šajā kontā.


(1)  OV C 198, 15.6.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/6


Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Den Haag (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vereniging Openbare Bibliotheken/Stichting Leenrecht

(Lieta C-174/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Autortiesības un blakustiesības - Aizsargājamo darbu nomas tiesības un patapinājuma tiesības - Direktīva 2006/115/EK - 1. panta 1. punkts - Darbu kopiju patapinājums - 2. panta 1. punkts - Objektu patapinājums - Grāmatas digitālas kopijas patapinājums - Publiskās bibliotēkas)

(2017/C 014/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vereniging Openbare Bibliotheken

Atbildētājs: Stichting Leenrecht,

piedaloties: Vereniging Nederlands Uitgeversverbond, Stichting LIRA, Stichting Pictoright

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, 1. panta 1. punkts, 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdziens “patapinājums” šo normu izpratnē ietver digitālas grāmatas kopijas patapinājumu, ja šis patapinājums tiek veikts, šo kopiju izvietojot publiskas bibliotēkas serverī un ļaujot lietotājam piekļūt minētajai kopijai, to lejuplādējot savā datorā, ievērojot, ka patapinājuma periodā var tikt lejupielādēta tikai viena kopija un pēc šī perioda beigām lietotājs šo lejupielādēto kopiju vairs nevar izmantot;

2)

Savienības tiesības, tostarp Direktīvas 2006/115 6. pants, ir interpretējamas tādējādi, ka tām nav pretrunā, ka dalībvalsts Direktīvas 2006/115 6. panta 1. punkta piemērošanai izvirza nosacījumu, ka digitālā grāmata, kuru padara pieejamu publiskā bibliotēka, tās izplatīšanas tiesību īpašniekam pirmo reizi ir jāpārdod vai citādi jānodod īpašumtiesības uz šo kopiju citai personai Eiropas Savienībā vai arī tas ir jāizdara ar šā subjekta piekrišanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 4. panta 2. punkta izpratnē;

3)

Direktīvas 2006/115 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka tajā paredzēto atkāpi saistībā ar publisku patapinājumu piemēro gadījumā, kad publiska bibliotēka padara pieejamu grāmatas digitālu kopiju, ja šī kopija ir iegūta no nelikumīga avota.


(1)  OV C 213, 29.6.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/7


Tiesas (devītā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ciclat Soc. Coop./Consip SpA, Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture

(Lieta C-199/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/18/EK - 45. pants - LESD 49. un 56. pants - Publiski līgumi - Nosacījumi izslēgšanai no būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras - Pienākumi saistībā ar sociālā nodrošinājuma iemaksu maksāšanu - Vienots dokuments, kas apliecina sociālo iemaksu pienācīgu veikšanu - Pārkāpumu novēršana)

(2017/C 014/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ciclat Soc. coop.

Atbildētāji: Consip SpA, Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture

piedaloties: Istituto nazionale per l’assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (INAIL), Team Service SCARL, ATI-Snam Lazio Sud Srl un Ati-Linda Srl pilnvarots pārstāvis, Consorzio Servizi Integrati

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kas uzliek pienākumu līgumslēdzējai iestādei uzskatīt par izslēgšanas pamatu pārkāpumu sociālā nodrošinājuma iemaksu jomā, kurš ir konstatēts sertifikātā, ko pēc savas ierosmes prasa līgumslēdzēja iestāde un ko izsniedz sociālā nodrošinājuma struktūras, ja šis pārkāpums ir bijis dalības konkursā brīdī un pat ja tas vairs neeksistēja līguma piešķiršanas vai pārbaudes, ko veic līgumslēdzēja iestāde pēc savas ierosmes, laikā.


(1)  OV C 262, 10.8.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/7


Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 17. novembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH/Ruhrlandklinik gGmbH

(Lieta C-216/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/104/EK - Pagaidu darbs - Piemērošanas joma - “Darba ņēmēja” jēdziens - “Saimnieciskās darbības” jēdziens - Aprūpes personāls, kuram nav darba līguma un kuru ārstniecības iestādei nodrošina bezpeļņas organizācija)

(2017/C 014/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH

Atbildētāja: Ruhrlandklinik gGmbH

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka bezpeļņas asociācijas, pretī saņemot finansiālu atlīdzību, veikta lietotājuzņēmuma nodrošināšana ar vienu no saviem biedriem, lai viņš tur pamatdarbā un šī lietotājuzņēmuma vadībā par atalgojumu veiktu darbu, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ja šis biedrs šī iemesla dēļ attiecīgajā dalībvalstī tiek aizsargāts – par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, neraugoties uz to, ka valsts tiesībās viņam nav darba ņēmēja statusa tāpēc, ka viņš ar šo asociāciju nav noslēdzis darba līgumu.


(1)  OV C 270, 17.8.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/8


Tiesas (virspalāta) 2016. gada 15. novembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia del País Vasco (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gorka Salaberria Sorondo/Academia Vasca de Policía y Emergencias

(Lieta C-258/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - 2. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkts - Diskriminācija vecuma dēļ - Baskuzemes autonomās kopienas policijas darbinieku pieņemšanas darbā ierobežošana ar kandidātiem, kuri nav sasnieguši 35 gadu vecumu - Jēdziens “īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju” - Izvirzītais mērķis - Samērīgums)

(2017/C 014/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītājs: Gorka Salaberria Sorondo

Atbildētāja: Academia Vasca de Policía y Emergencias

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts, lasot to kopā ar tās 4. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā ir paredzēts, ka kandidātiem uz policijas darbinieka amatu policijas dienestā, kuri veic visas operatīvās vai izpildfunkcijas, ir jābūt jaunākiem par 35 gadiem.


(1)  OV C 270, 17.8.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/9


Tiesas (virspalāta) 2016. gada 15. novembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Fernand Ullens de Schooten/État belge

(Lieta C-268/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pamatbrīvības - LESD 49., 56. un 63. pants - Situācija, kurā visi elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti - Dalībvalsts ārpuslīgumiskā atbildība par privātpersonām nodarītiem zaudējumiem valsts likumdevējam un valsts tiesām piedēvējamu Savienības tiesību pārkāpumu dēļ)

(2017/C 014/11)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītājs: Fernand Ullens de Schooten

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts ārpuslīgumiskās atbildības režīms par zaudējumiem, kas radušies šo tiesību pārkāpuma dēļ, nav jāpiemēro tad, ja valsts tiesiskā regulējuma, kas bez atšķirības ir piemērojams attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, dēļ, iespējams, ir radīti zaudējumi privātpersonai LESD 49., 56. vai 63. pantā paredzētās pamatbrīvības apgalvotā pārkāpuma dēļ, jo situācijā, kad visi elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti, nav saiknes starp pamatlietas priekšmetu vai apstākļiem un šiem pantiem.


(1)  OV C 279, 24.8.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/9


Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Sø- og Handelsretten (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ferring Lægemidler A/S, kas pārstāv Ferring BV/Orifarm A/S

(Lieta C-297/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 7. panta 2. punkts - Farmaceitiskie produkti - Paralēlais imports - Tirgu sadale - Nepieciešamība pārsaiņot preci, uz kuras ir norādīta preču zīme - Farmaceitisks produkts, ko eksporta un importa tirgos vienādos iepakojumos laidis preču zīmes īpašnieks)

(2017/C 014/12)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Sø- og Handelsretten

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ferring Lægemidler A/S, kas pārstāv Ferring BV

Atbildētāja: Orifarm A/S

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret zāļu tirdzniecību, ko veic paralēlais importētājs, ja pēdējais minētais šīs zāles ir atkārtoti iepakojis jaunā iepakojumā un uz tā piestiprinājis preču zīmi, ja, pirmkārt, attiecīgās zāles drīkst tirgot importētājvalstī, kas ir 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puse, tādā pašā iesaiņojumā, kādā tās tiek tirgotas eksportētājvalstī, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puse, un, otrkārt, importētājs nav pierādījis, ka importētais izstrādājums var tikt tirgots tikai ierobežotā importētājvalsts tirgus daļā, tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.


(1)  OV C 294, 7.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/10


Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Marc Soulier, Sara Doke/Premier ministre, Ministre de la Culture et de la Communication

(Lieta C-301/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Direktīva 2001/29/EK - Autortiesības un blakustiesības - 2. un 3. pants - Reproducēšanas un izziņošanas sabiedrībai tiesības - Apjoms - “Nepieejamās” grāmatas, kas netiek vai vairs netiek publicētas - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzticēts komerciālos nolūkos īstenot nepieejamo grāmatu digitālās izmantošanas tiesības - Autoru piekrišanas likumiskā prezumpcija - Mehānisma, kas nodrošina autoru faktisku un individuālu informēšanu, neesamība)

(2017/C 014/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāji: Marc Soulier, Sara Doke

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de la Culture et de la Communication

Piedaloties: Société française des intérêts des auteurs de l’écrit (SOFIA), Joëlle Wintrebert u.c.

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta a) punkts un 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts, ka ar tādu tiesisko regulējumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, pilnvarotai autortiesību pārņēmējai un tālāknodevējai sabiedrībai tiek piešķirta tiesību atļaut tā saucamo “nepieejamo grāmatu”, tas ir, grāmatu, kuras Francijā ir publicētas līdz 2001. gada 1. janvārim, kuras vairs komerciāli neizplata un kuras netiek publicētas ne drukātā, ne digitālā formā, reproducēšanu un izziņošanu sabiedrībai digitālā formā īstenošana, vienlaikus ļaujot šo grāmatu autoriem un to tiesību pārņēmējiem iebilst vai panākt šādas izmantošanas izbeigšanu saskaņā ar šajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem.


(1)  OV C 294, 7.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/11


Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Tribunal de commerce de Paris, Conseil d'État (Francija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eco-Emballages SA/Sphère France SAS u.c. (C-313/15), Melitta France SAS u.c./Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie (C-530/15)

(Apvienotās lietas C-313/15 un C–530/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 94/62/EK - 3. pants - Iepakojums un izlietotais iepakojums - Jēdziens - Ar lokanu materiālu aptīti rullīši, caurulītes un cilindri (“serdeņi”) - Direktīva 2013/2/ES - Spēkā esamība - Eiropas Komisijas veikti grozījumi Direktīvas 94/62/EK I pielikumā ietvertajā iepakojuma piemēru sarakstā - “Iepakojuma” jēdziena neievērošana - Īstenošanas pilnvaru pārkāpums)

(2017/C 014/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de commerce de Paris, Conseil d'État

Pamatlietas puses

(Lieta C-313/15)

Prasītāja: Eco-Emballages SA

Atbildētāji: Sphère France SAS, Carrefour Import SAS, SCA Tissue France SAS, Melitta France SAS, SCA Hygiène Products SAS, Wepa France SAS, iepriekš Wepa Troyes SAS, Industrie Cartarie Tronchetti SpA, Industrie Cartarie Tronchetti Ibérica SL, Cofresco Frischhalteprodukte GmbH & Co. KG, Kimberly-Clark SAS, Gopack SAS, Délipapier SAS, Scamark SAS, CMC France SARL, Schweitzer SAS, Paul Hartmann SA, Wepa France SAS, iepriekš Wepa Lille SAS, Système U Centrale Nationale SA, Industrie Cartarie Tronchetti France SAS,

piedaloties: Group’Hygiène syndicat professionnel (C-313/15)

(Lieta C-530/15)

Prasītājas: Melitta France SAS, Cofresco Frischhalteprodukte GmbH & Co. KG, Délipapier SAS, Gopack SAS, Industrie Cartarie Tronchetti SpA, Industrie Cartarie Tronchetti Ibérica SL, Kimberly-Clark SAS, Wepa France SAS, iepriekš Lucart France, Paul Hartmann SA, SCA Hygiène Products SAS, SCA Tissue France SAS, Group’Hygiène syndicat professionnel

Atbildētājs: Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie,

piedaloties: Industrie Cartarie Tronchetti France SAS

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/12/EK, 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka serdeņi rullīšu, caurulīšu un cilindru formā, ap kuriem ir aptīts lokans materiāls, kas tiek pārdots patērētājam, ir “iepakojums” šīs tiesību normas izpratnē.


(1)  OV C 294, 7.9.2015.

OV C 414, 14.12.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/12


Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc lūguma, ko iesniedza Timothy Martin Hemming, kas rīkojas ar tirdzniecības nosaukumu “Simply Pleasure Ltd.”, u.c./Westminster City Council

(Lieta C-316/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Direktīva 2006/123/EK - 13. panta 2. punkts - Atļaujas izsniegšanas procedūras - Izdevumu, kas saistībā ar to var rasties, jēdziens)

(2017/C 014/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāji: The Queen, pēc lūguma, ko iesniedza Timothy Martin Hemming, kas rīkojas ar tirdzniecības nosaukumu “Simply Pleasure Ltd.”, James Alan Poulton, Harmony Ltd, Gatisle Ltd, kas rīkojas ar tirdzniecības nosaukumu “Janus”, Winart Publications Ltd, Darker Enterprises Ltd, Swish Publications Ltd

Atbildētāja: Westminster City Council

Piedaloties: The Architects’ Registration Board, The Solicitors’ Regulation Authority, The Bar Standards Board, The Care Quality Commission, The Farriers’ Registration Council, The Law Society, The Bar Council, The Local Government Association, Her Majesty’s Treasury

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 13. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā tie, kas pastāv pamatlietā, ar to netiek pieļauta prasība atļaujas piešķiršanas vai atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas brīdī samaksāt nodevu, kuras viena daļa atbilst ar attiecīgās atļauju sistēmas pārvaldību un uzraudzību saistītajām izmaksām, pat ja šī daļa ir atmaksājama šī pieteikuma noraidīšanas gadījumā.


(1)  OV C 311, 21.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/13


Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 17. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stadt Wiener Neustadt/Niederösterreichische Landesregierung

(Lieta C-348/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 85/337/EEK - Direktīva 2011/92/ES - Piemērošanas joma - Jēdziens “īpašs valsts leģislatīvs akts” - Ietekmes uz vidi novērtējuma neesamība - Neapstrīdama atļauja - Ietekmes uz vidi novērtējuma neesamības legalizācija a posteriori ar leģislatīvu aktu - Sadarbības princips - LES 4. pants)

(2017/C 014/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stadt Wiener Neustadt

Atbildētāja: Niederösterreichische Landesregierung,

piedaloties: .A.S.A. Abfall Service AG

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EKK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, 1. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to no šīs direktīvas piemērošanas jomas netiek izslēgts projekts, kurš ir minēts tādā tiesību normā kā tā, kas tiek aplūkota pamatlietā, saskaņā ar kuru projekts, uz ko attiecas lēmums, kurš ir pieņemts, nepildot pienākumu veikt šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, un attiecībā uz kuru ir beidzies termiņš prasības celšanai par tā atcelšanu, ir jāuzskata par likumīgi atļautu. Šāda tiesību norma, ciktāl tajā ir paredzēts, ka ir jāpieņem, ka šādam projektam ir veikts iepriekšējs ietekmes uz vidi novērtējums, ir pretrunā Savienības tiesībām.


(1)  OV C 363, 3.11.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/13


Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 16. novembra spriedums (Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Wolfgang Schmidt/Christiane Schmidt

(Lieta C-417/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Piemērojamība - 24. panta 1. punkta pirmā daļa - Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu - 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz līgumiem - Prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu un īpašumtiesību reģistrācijas svītrošana zemesgrāmatā)

(2017/C 014/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Zivilrechtssachen Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: Wolfgang Schmidt

Atbildētāja: Christiane Schmidt

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība atcelt nekustamā īpašuma dāvinājuma aktu dāvinātāja darījumnespējas dēļ ietilpst nevis dalībvalsts, kurā nekustamais īpašums atrodas, tiesas izņēmuma jurisdikcijā, kas paredzēta šās regulas 24. panta 1. punktā, bet īpašajā jurisdikcijā, kas paredzēta minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Prasība dzēst atzīmi zemesgrāmatā par dāvinājuma saņēmēja īpašumtiesībām ietilpst šās pašas regulas 24. panta 1. punktā paredzētajā izņēmuma jurisdikcijā.


(1)  OV C 363, 3.11.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/14


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Odvolací finanční ředitelství/Pavlína Baštová

(Lieta C-432/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Jēdziens “pakalpojumu sniegšana par atlīdzību” - Nodokļa maksātāja zirga uzticēšana zirgu skriešanās sacīkšu organizatoram - Atlīdzības novērtēšana - Tiesības uz to izmaksu atskaitījumu, kas ir saistītas ar nodokļa maksātāja zirgu sagatavošanu skriešanās sacīkstēm - Vispārīgas izmaksas, kas ir saistītas ar saimniecisko darbību kopumā - III pielikuma 14. punkts - Samazinātā PVN likme, kas ir piemērojama sporta telpu un inventāra izmantošanai - Piemērojamība skriešanās sacīkšu staļļu darbībai - Darījums, ko veido vienots pakalpojums vai vairāki neatkarīgi pakalpojumi)

(2017/C 014/18)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: Odvolací finanční ředitelství

Atbildētāja: Pavlína Baštová

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka zirga īpašnieks, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, nodod zirgu skriešanās sacīkšu rīkotājam savu zirgu, lai šis zirgs piedalītos šajās sacīkstēs, nav pakalpojumu sniegšana par atlīdzību šīs tiesību normas izpratnē, ja par to netiek samaksāts honorārs par dalību vai cita veida tieša atlīdzība un ja tikai to zirgu īpašnieki, kas sacīkšu beigās ieņem augstu vietu, saņem balvu, pat ja tā ir iepriekš noteikta. Turpretī šāda zirga nodošana rīcībā ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, ja organizators par to samaksā atlīdzību, kas nav atkarīga no tā, kādu vietu attiecīgais zirgs ieņem sacīkstēs;

2)

Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz tā pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanu, kas samaksāts darījumos, kuri attiecas uz tādu zirgu sagatavošanu un dalību zirgu skriešanās sacīkstēs, kas pieder nodokļa maksātājam, kurš audzē un trenē savus, kā arī trešo personu sacīkšu zirgus, rodas tādēļ, ka izmaksas, kas attiecas uz šiem darījumiem, ir daļa no tā saimnieciskās darbības vispārējām izmaksām, ar nosacījumu, ka izmaksām, kas radušās saistībā ar katru no attiecīgajiem darījumiem, ir tieša un tūlītēja saikne ar šo darbību kopumā. Tā tas var būt, ja šādi radušās izmaksas ir saistītas ar sacīkšu zirgiem, kas faktiski ir paredzēti pārdošanai, vai ja minēto zirgu dalība sacīkstēs, objektīvi ņemot, ir līdzeklis saimnieciskās darbības veicināšanai, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Gadījumā, ja šādas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu pastāv, balva, ko nodokļa maksātājs iespējams iegūst tādēļ, ka viņa zirgs ir ieņēmis augstu vietu zirgu skriešanās sacīkstēs, nav jāiekļauj pievienotās vērtības nodokļa bāzē.

3)

Direktīvas 2006/112 98. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 14. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka vienota kompleksa pakalpojuma sniegšana, ko veido vairāki elementi, kas tostarp ietver zirgu trenēšanu, sporta telpu un inventāra izmantošanu, zirgu izmitināšanu staļļos, barošanu un citus zirgu aprūpes pakalpojumus, nevar tikt aplikta ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, ja sporta telpu un inventāra izmantošana šīs direktīvas III pielikuma 14. punkta izpratnē un zirgu trenēšana ir šā kompleksā pakalpojuma divi līdzvērtīgi elementi vai ja zirgu trenēšana ir šā kompleksā pakalpojuma galvenais elements, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.


(1)  OV C 371, 9.11.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/15


Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – J.J. de Lange/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-548/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas vecuma dēļ principi - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2., 3. un 6. pants - Piemērošanas joma - Atšķirīga attieksme vecuma dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts mācību izdevumu, kas radušies pēc noteikta vecuma sasniegšanas, maksimālais atskaitāmais apmērs - Profesionālās izglītības pieejamība)

(2017/C 014/19)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: J.J. de Lange

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds nodokļu uzlikšanas regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram personas mācību izdevumiem piemērojamais nodokļu režīms ir atkarīgs no šīs personas vecuma, ietilpst šīs direktīvas materiālajā tvērumā, ciktāl tā mērķis ir veicināt jauniešu piekļuvi izglītībai;

2)

Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds nodokļu regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram personas, kas nav sasniegušas 30 gadu vecumu, ar zināmiem nosacījumiem no ar nodokli apliekamajiem ienākumiem drīkst pilnībā atskaitīt izdevumus par profesionālo izglītību, taču personām, kas minēto vecumu jau ir sasniegušas, šīs tiesības ir ierobežotas, ciktāl, pirmkārt, minētais regulējums ir objektīvi un saprātīgi pamatots ar likumā paredzētu nodarbinātības un darba tirgus politikas mērķi un, otrkārt, šī mērķa sasniegšanai izmantotie līdzekļi ir piemēroti un vajadzīgi. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir pamatlietā.


(1)  OV C 38, 1.2.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/16


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Krzysztof Marek Poltorak izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde

(Lieta C-452/16 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Eiropas apcietināšanas orderis - Pamatlēmums 2002/584/TI - 1. panta 1. punkts - “Tiesas nolēmuma” jēdziens - 6. panta 1. punkts - “Izsniegšanas tiesu iestādes” jēdziens - Eiropas apcietināšanas orderis, ko Rikspolisstyrelsen (Valsts policijas pārvalde, Zviedrija) ir izsniegusi brīvības atņemšanas soda izpildei)

(2017/C 014/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Krzysztof Marek Poltorak

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 6. panta 1. punktā paredzētais jēdziens “tiesu iestāde” ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, un šis 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds policijas dienests kā Rikspolisstyrelsen (Valsts policijas pārvalde, Zviedrija) neietilpst “izsniegšanas tiesu iestādes” jēdzienā šis tiesību normas izpratnē, un tādējādi šāda dienesta izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu spriedumu, ar kuru ir piespriests brīvības atņemšanas sods, nevar tikt uzskatīts par “tiesas nolēmumu” Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 1. punkta izpratnē.


(1)  OV C 383, 17.10.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/17


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 24 spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Halil Ibrahim Özçelik izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde

(Lietu C-453/16 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Eiropas apcietināšanas orderis - Pamatlēmums 2002/584/TI - 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts - “Apcietināšanas ordera” jēdziens - Autonoms Savienības tiesību jēdziens - Valsts apcietināšanas orderis, kuru kriminālvajāšanas veikšanai ir izsniedzis policijas dienests un apstiprinājis prokurors)

(2017/C 014/21)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puse

Halil Ibrahim Özçelik

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prokurora veikta tāda valsts apcietināšanas ordera apstiprināšana kā pamatlietā, kuru pirms tam kriminālvajāšanas veikšanai ir izsniedzis policijas dienests, ir “tiesas nolēmums” šīs tiesību normas izpratnē.


(1)  OV C 383, 17.10.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/17


Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Attiecībā uz Ruslanas Kovalkovas izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izpilde

(Lieta C-477/16 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Eiropas apcietināšanas orderis - Pamatlēmums 2002/584/TI - 1. panta 1. punkts - “Tiesas nolēmuma” jēdziens - 6. panta 1. punkts - “Izsniegšanas tiesu iestādes” jēdziens - Eiropas apcietināšanas orderis, ko Lietuvas Republikas Tieslietu ministrija ir izsniegusi brīvības atņemšanas soda izpildei)

(2017/C 014/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītājs: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Ruslanas Kovalkovas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 6. panta 1. punktā paredzētais jēdziens “tiesu iestāde” ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, un šis 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka tāda izpildvaras iestāde kā Lietuvas Tieslietu ministrija tiek izraudzīta par “izsniegšanas tiesu iestādi” šīs tiesību normas izpratnē, un tādējādi Eiropas apcietināšanas orderis, ko tā ir izsniegusi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, nevar tikt uzskatīts par “tiesas nolēmumu” Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 1. punkta izpratnē.


(1)  OV C 383, 17.10.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/18


Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 26. oktobra rīkojums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Siderúrgica Sevillana SA (C-369/15), Solvay Solutions España SL (C-370/15), Cepsa Química SA (C-371/15), Dow Chemical Ibérica SL (C-372/15)/Administración del Estado

(Apvienotās lietas no C-369/15 līdz C-372/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Direktīva 2003/87/EK - 10.a pants - Bezmaksas emisiju kvotu sadales metode - Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta aprēķināšana - Lēmums 2013/448/ES - 4. pants - II pielikums - Spēkā esamība - Vienotā starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošana iekārtām nozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks - Lēmums 2011/278/ES - 10. panta 9. punkts - Spēkā esamība)

(2017/C 014/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītājas: Siderúrgica Sevillana SA (C-369/15), Solvay Solutions España SL (C-370/15), Cepsa Química SA (C-371/15), Dow Chemical Ibérica SL (C-372/15)

Atbildētāja: Administración del Estado,

piedaloties: Repsol Petróleo SA BP Oil España SAU (C-371/15)

Rezolutīvā daļa:

1)

ne no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK tiesību normām, tās lasot Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 15. panta 3. punkta gaismā, ne no Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmuma 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu neizriet, ka Eiropas Komisija, nosakot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu ikgadējo maksimālo daudzumu, būtu izslēgusi vēl citas emisijas, ne tikai tās, kas ir attiecināmas uz elektroenerģijas ražotājiem;

2)

trešā jautājuma b) punkta izskatīšanā nav atklājies nekas tāds, kas spētu ietekmēt Lēmuma 2011/278 15. panta 3. punkta spēkā esamību;

3)

ceturtā jautājuma izskatīšanā nav atklājies nekas tāds, kas spētu ietekmēt Lēmuma 2011/278 10. panta 9. punkta pirmās daļas spēkā esamību;

4)

Lēmuma 2013/448 4. pants un II pielikums nav spēkā;

5)

Lēmuma 2013/448 4. panta un II pielikuma spēkā neesamības atzīšanas iedarbība laikā ir jāierobežo, pirmkārt, tā, ka šī atzīšana rada tiesiskas sekas ne agrāk kā desmit mēnešos kopš 2016. gada 28. aprīļa sprieduma Borealis Polyolefine u.c. (C-191/14, C-192/14, C-295/14, C-389/14 un no C-391/14 līdz C-393/14, EU:C:2016:311) pasludināšanas dienas, lai ļautu Eiropas Komisijai noteikt vajadzīgos pasākumus, un, otrkārt, ka pasākumi, kas līdz tam noteikti, pamatojoties uz šīm par spēkā neesošām atzītajām tiesību normām, nebūtu apstrīdami.


(1)  OV C 311, 21.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/19


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 19. aprīļa spriedumu lietā T-198/14 100 % Capri Italia/EUIPO – IN.PRO.DI (“100 % Capri”) 2016. gada 24. jūnijā iesniedza 100 % Capri Italia Srl

(Lieta C-351/16 P)

(2017/C 014/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: 100 % Capri Italia Srl (pārstāvji – P. Pozzi, G. Ghisletti, F. Braga, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Inghirami produzione distribuzione SpA (IN.PRO.DI)

Ar 2016. gada 10. novembra rīkojumu Tiesa (septītā palāta) apelācijas sūdzību noraidīja un piesprieda 100 % Capri Italia Srl atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/19


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. oktobrī iesniedza Corte dei Conti (Itālija) – Istituto Nazionale della Previdenza Sociale/Francesco Faggiano

(Lieta C-524/16)

(2017/C 014/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti

Pamatlietas puses

Prasītājs: Istituto Nazionale della Previdenza Sociale

Atbildētājs: Francesco Faggiano

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Kopienu tiesiskais regulējums, kāds tas noteikts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/1971 (1) un Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1606/1998 (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz personai, kura jau saņem pensiju, iesniegt pieteikumu par tādu sociālā nodrošinājuma iemaksu summēšanu, kas uzkrātas dažādos pensiju fondos, it īpaši piederības valstī un citā Eiropas Savienības valstī?

2)

Vai Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/1971 49. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) ievilkumam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā Itālijas tiesiskais regulējums, konkrēti, 2000. gada 23. decembra Likuma Nr. 388 71. pants, atbilstīgi kuram pieteikumu summēt sociālā nodrošinājuma iemaksas, kas uzkrātas dažādos pensiju fondos, it īpaši piederības valstī un citā Eiropas Savienības valstī, var iesniegt tikai tās personas, kuras vēl nav ieguvušas tiesības saņemt pensiju nevienā pensiju fondā?


(1)  Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.).

(2)  Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1606/98, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ğimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, nolūkā paplašināt to darbības jomu, ietverot īpašas sistēmas valsts civildienesta ierēdņiem (OV L 209, 1. lpp.).


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/20


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 13. oktobrī iesniedza Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Portugāle) – Meo – Serviços de Comunicações e Multimédia S.A./Autoridade da Concorrência

(Lieta C-525/16)

(2017/C 014/26)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão

Pamatlietas puses

Prasītāja: Meo – Serviços de Comunicações e Multimédia S.A.

Atbildētāja: Autoridade da Concorrência

Trešā persona: GDA – Cooperativa de Gestão dos Direitos dos Artistas Intérpretes ou Executantes, CRL

Prejudiciālie jautājumi

(i)

Vai – gadījumā, ja pārkāpuma procedūrā ir pierādījumi vai pazīmes, kas liecina par faktiem saistībā ar iespējamām tādas diskriminējošas tarifu prakses sekām, ko kāds dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums īsteno pret kādu no mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kurš tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, vai šīs rīcības kvalificēšana par neizdevīgus konkurences apstākļus radošu LESD 102. panta [otrās daļas] c) punkta izpratnē ir atkarīga no papildu vērtējuma par šo seku smagumu, zīmīgumu jeb apmēru uz attiecīgā uzņēmuma konkurences stāvokli vai konkurētspēju, it īpaši saistībā ar tā spēju segt ar vairumtirdzniecības pakalpojumu saistīto izmaksu starpību?

(ii)

Vai ar LESD 102. panta [otrās daļas] c) punkta pareizu interpretāciju un spriedumos British Airways  (1) un Clearstream  (2) rodamo judikatūru ir saderīgs vērtējums, ka – gadījumā, ja pārkāpuma procedūrā ir pierādījumi vai pazīmes, kas liecina, ka dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma īstenotās diskriminējošās tarifu prakses ietekme uz attiecīgā mazumtirdzniecības uzņēmuma veiktajām izmaksām, gūtajiem ieņēmumiem un sasniegto rentabilitāti ir ļoti nenozīmīga, – nav pazīmju, kas liecina par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanu un aizliegtu praksi?

(iii)

Vai turpretim šis apstāklis nav pietiekams, lai liegtu attiecīgo rīcību uzskatīt par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu praksi LESD 102. panta [otrās daļās] c) punkta izpratnē, un tam ir nozīme tikai, nosakot pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma atbildību un sodu?

(iv)

Vai LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktā iekļautais formulējums “radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus” ir jāinterpretē tādējādi, ka no diskriminācijas izrietošajai priekšrocībai savukārt ir jāatbilst kādam minimālam attiecīgā uzņēmuma izmaksu struktūras apmēram?

(v)

Vai LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktā iekļautais formulējums “radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus” ir jāinterpretē tādējādi, ka no diskriminācijas izrietošajai priekšrocībai savukārt ir jāatbilst kādai minimālai starpībai starp attiecīgajā vairumtirdzniecības pakalpojumā konkurējošo uzņēmumu vidējām izmaksām?

(vi)

Vai LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktā iekļautais formulējums “radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus”var tikt interpretēts tādējādi, ka, lai strīdīgo rīcību atzītu par aizliegtu praksi, no diskriminācijas izrietošajai priekšrocībai attiecīgajā tirgū un pakalpojuma jomā ir jāatbilst lielumiem, kas augstāki par 5., 6. un 7. tabulā norādītajām starpībām?

(vii)

Kā – gadījumā, ja uz kādu no (iv) līdz (vi) jautājumam tiek atbildēts apstiprinoši, – būtu nosakāma šī minimālā robežvērtība, kādā neizdevīgie apstākļi ietekmē attiecīgā mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanā konkurējošo uzņēmumu izmaksu struktūru vai vidējās izmaksās?

(viii)

Vai tas, ka šī minimālā robežvērtība – jā tā ir nosakāma – netiek ievērota kādā gadā, ļauj atspēkot no sprieduma Clearstream izrietošo prezumpciju, ka ir jāuzskata, ka “uzņēmums, kuram ir faktisks monopols augšupējā tirgū, nepārtraukti piecu gadu periodā par līdzvērtīgiem pakalpojumiem piemēro darījuma partnerim atšķirīgas cenas, nevar šim darījuma partnerim neradīt konkurencei nelabvēlīgu stāvokli” (3)?


(1)  C-95/04 P, EU:C:2007:166.

(2)  T-301/04, EU:T:2009:317.

(3)  Minētā sprieduma 194. punkts.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/21


Prasība, kas celta 2016. gada 12. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-526/16)

(2017/C 014/27)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Owsiany-Hornung un C. Zadra)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, izslēdzot no pārbaudes procedūras par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību projektus par derīgo izrakteņu izpēti vai meklēšanu, izmantojot urbumus līdz 5 000 m dziļumam, izņemot urbumus, kas atrodas ūdens ieguves aizsargjoslās, iekšējo ūdenskrātuvju aizsargjoslās un apgabalos, uz kuriem attiecas tādas dabas aizsardzības formas kā nacionālie parki, dabas rezervāti, dabas parki un “Natura 2000” aizsargājamās teritorijas, kā arī šo aizsargājamo dabas teritoriju buferzonās, kurās procedūra par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību ir piemērojama urbumiem no 1 000 m dziļuma, attiecībā uz urbumiem ārpus ūdens ieguves aizsargjoslām, iekšējo ūdenskrātuvju aizsargjoslām un apgabaliem, uz kuriem attiecas minētās dabas aizsardzības formas, un šo apgabalu buferzonām ieviešot šīs procedūras piemērošanas nosacījuma limitu, kurā nav ņemti vērā visi attiecīgie atlases kritēriji, kas ir uzskaitīti Direktīvas 2011/92 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) III pielikumā, Polijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 2. panta 1. punktā un 4. panta 2. un 3. punktā apvienojumā ar II un III pielikumu paredzētos pienākumus;

piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija pārmet Polijas Republikai Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punkta un 4. panta 2. un 3. punkta apvienojumā ar šīs direktīvas II un III pielikumu pārkāpumu.

Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums noteikt “visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota attīstības piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi”.

Saskaņā ar Direktīvas 2011/92 4. panta 2. punktu dalībvalstis, izmantojot katra gadījuma pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus (t.s. “skrīninga” ietvaros), nolemj, vai attiecībā uz šīs direktīvas II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Saskaņā ar Direktīvas 2011/92 4. panta 3. punktu, nosakot “skrīninga” limitus vai kritērijus, “ņem vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas izklāstīti III pielikumā”.

Uz urbumiem derīgo izrakteņu izpētei un meklēšanai attiecas Direktīvas 2011/92 II pielikums, kurā tie ir kvalificēti kā “dziļurbumi” šī pielikuma 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

Tie ir projekti, kuri, pamatojoties uz vispārīgu novērtējumu, nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi.

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir pienākums veikt šo projektu “skrīningu”, piemērojot atbilstošos kritērijus, kas ir paredzēti Direktīvas 2011/92 III pielikumā.

Taču valsts tiesību akti, ar kuriem Polijas tiesību sistēmā ir transponēta Direktīva 2011/92, no “skrīninga” procedūras izslēdz derīgo izrakteņu izpētes vai meklēšanas projektus, kuros izmanto urbumus līdz 5 000 m dziļumam (izņemot urbumus, kas atrodas tā saucamajās “jutīgajās zonās”, proti, ūdens ieguves aizsargjoslās, iekšējo ūdenskrātuvju aizsargjoslās un apgabalos, uz kuriem attiecas tādas dabas aizsardzības formas kā nacionālie parki, dabas rezervāti, dabas parki un “Natura 2000” aizsargājamās teritorijas, kā arī šo aizsargājamo dabas teritoriju buferzonās, kuros “skrīninga” procedūra ir piemērojama urbumiem no 1 000 m dziļuma).

Tā rezultātā lielākajai daļai urbumu derīgo izrakteņu izpētei vai meklēšanai, kas atrodas ārpus “jutīgajām zonām”, patiesībā netiek piemērota “skrīninga” procedūra.

Šāda izslēgšana, neņemot vērā visus Direktīvas 2011/92 III pielikumā uzskaitītos būtiskos kritērijus, Komisijas ieskatā ir pretrunā Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punktam un 4. panta 2. un 3. punktam apvienojumā ar šīs direktīvas II un III pielikumu.


(1)  OV L 26, 1. lpp.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/22


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 14. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Salzburger Gebietskrankenkasse, Bundesminister für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz

(Lieta C-527/16)

(2017/C 014/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revision [kasācijas] sūdzības iesniedzēji: Salzburger Gebietskrankenkasse, Bundesminister für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz

Citi lietas dalībnieki: Alpenrind GmbH, Martin-Meat Szolgáltató és Kereskedelmi Kft, Martimpex-Meat Kft, Pensionsversicherungsanstalt, Allgemeine Unfallversicherungs-anstalt

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1), 5. pantā noteiktais dokumentu saistošais spēks Regulas (EK) Nr. 987/2009 19. panta 2. punkta izpratnē ir piemērojams arī tiesvedībā tiesā LESD 267. panta izpratnē?

2)

Gadījumā, ja jau uz 1) jautājumu netiek atbildēts noliedzoši:

a)

vai minētais saistošais spēks ir piemērojams arī tad, ja pirms tam ir norisinājusies procedūra Administratīvajā komisijā sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kuras rezultātā nav notikusi nedz vienošanās, nedz apstrīdēto dokumentu atsaukšana?

b)

vai minētais saistošais spēks ir piemērojams arī tad, ja “A 1” dokuments tiek izsniegts tikai pēc tam, kad uzņemošā dalībvalsts ir formāli konstatējusi obligāto apdrošināšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem? Vai saistošajam spēkam šajos gadījumos ir atpakaļejošs spēks?

3)

Gadījumā, ja ar noteiktiem priekšnosacījumiem ir konstatējams dokumentu ierobežots saistošais spēks Regulas (EK) Nr. 987/2009 19. panta 2. punkta izpratnē:

vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. panta 1. punktā ietvertais aizstāšanas aizliegums tiek pārkāpts, ja aizstāšana nenotiek norīkošanas darbā formā, ko veic tas pats darba devējs, bet gan cits darba devējs? Vai šajā ziņā nozīme ir tam,

a)

ka šis darba devējs ir reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kā pirmais darba devējs; vai arī

b)

ka starp pirmo un otro darba devēju, kas īsteno norīkošanu darbā, pastāv cieša personiskā un/vai organizatoriskā saikne?


(1)  OV L 284, 1. lpp.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/23


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 17. oktobrī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Confédération paysanne, Réseau Semences Paysannes, Les Amis de la Terre France, Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16, Vigilance OG2M, CSFV 49, OGM: dangers, Vigilance OGM 33, Fédération Nature et Progrès/Premier ministre, Ministre de l’agriculture, de l’agroalimentaire et de la forêt

(Lieta C-528/16)

(2017/C 014/29)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāji: Confédération paysanne, Réseau Semences Paysannes, Les Amis de la Terre France, Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16, Vigilance OG2M, CSFV 49, OGM: dangers, Vigilance OGM 33, Fédération Nature et Progrès

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l’agriculture, de l’agroalimentaire et de la forêt

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai mutaģenēzes ceļā iegūti organismi ir ģenētiski modificēti organismi 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK (1) 2. pant[a] izpratnē, lai gan ar direktīvas 3. pantu un I B pielikumu tiem tiek piemērots atbrīvojums no saistībām attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu un laišanu tirgū? Konkrēti, vai mutaģenēzes paņēmieni, it īpaši jaunie virzītās mutaģenēzes paņēmieni, kas īstenoti ar gēnu inženierijas procesiem, var tikt uzskatīti par I A pielikumā, uz kuru atsaucas 2. pants, uzskaitītajiem paņēmieniem? Tātad vai 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18 2. un 3. pants un I A un I B pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tie izslēdz no piesardzības, ietekmes novērtējuma un izsekojamības pasākumiem visus mutaģenēzes ceļā iegūtos ģenētiski modificētos organismus un sēklas, – vai vienīgi organismus, kas iegūti, izmantojot parastās nejaušās mutaģenēzes metodes ar jonizējošo starojumu vai pakļaušanu ķīmisko mutagēnu iedarbībai, kas pastāvējuši pirms šo dokumentu pieņemšanas?

2)

Vai mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes ir ģenētiski modificētas šķirnes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (2) 4. panta izpratnē, kuras nav atbrīvotas no šajā direktīvā paredzētajām saistībām? Vai šīs direktīvas piemērošanas joma turpretī ir identiska piemērošanas jomai, kāda izriet no 2001. gada 12. marta direktīvas 2. un 3. panta un I B pielikuma, un vai tā izslēdz arī mutaģenēzes ceļā iegūtas šķirnes no saistībām, kas 2002. gada 13. jūnija direktīvā paredzētas ģenētiski modificētu šķirņu iekļaušanai lauksaimniecības augu sugu kopējā katalogā?

3)

Vai 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē 2. un 3. pants un I B pielikums, ciktāl tie izslēdz mutaģenēzi no direktīvā paredzēto saistību piemērošanas jomas, ir pilnīgas saskaņošanas pasākumi, kas liedz dalībvalstīm mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem piemērot visas direktīvā paredzētās saistības vai daļu no tām, vai jebkuras citas saistības, – vai arī dalībvalstīm transponēšanas brīdī bija rīcības brīvība noteiktu režīmu, kas var tikt piemērots mutaģenēzes ceļā iegūtiem organismiem?

4)

Vai, ņemot vērā gēnu inženierijas procesu attīstību, jaunu augu šķirņu, kas iegūtas, pateicoties šiem paņēmieniem, parādīšanos, un šābrīža neskaidrībām zinātnē par to ietekmi un iespējamiem riskiem videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK 2. un 3. panta un I A un I B pielikuma – ciktāl šīs normas uz mutaģenēzes ceļā iegūtiem ģenētiski modificētiem organismiem neattiecina piesardzības, ietekmes novērtējuma un izsekojamības pasākumus – spēkā esamība var tikt apstrīdēta saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā garantēto piesardzības principu?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu – Komisijas paziņojums (OV L 106, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 1. lpp.).


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/24


Prasība, kas celta 2016. gada 18. oktobrī – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-530/16)

(2017/C 014/30)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Polijas Republika

Komisijas prasījumi:

atzīt, ka

nepieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka drošības iestāde ir neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem un iepirkumu organizācijām, un

nepieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas iestāde ir neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem,

Polijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (1) 16. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu;

piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Polijas Republika nav atbilstoši transponējusi Polijas tiesību sistēmā principu, ka izmeklēšanas iestādei (proti, Państwowa Komisja Badania Wypadków Kolejowych [Nelaimes gadījumu uz dzelzceļa izmeklēšanas valsts komisija] [PKBWK]) ir jābūt neatkarīgai organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā, kā tas ir prasīts Direktīvas 2004/49/EK 21. panta 1. punktā. Nolikums, ko ir saņēmusi PKBWK, neesot nodrošināta neatkarība. PKBWK esot par satiksmes lietām atbildīgās ministrijas neatņemama daļa, nekādā veidā nenodrošinot tās neatkarību no ministrijas un infrastruktūras pārvaldītājiem. Turklāt PKBWK nerīkojoties pati savā vārdā, par satiksmes lietām atbildīgais ministrs ieceļot un atlaižot gan PKBWK priekšsēdētaju un tā vietas izpildītāju, gan arī sekretāru, kā arī PKBWK pastāvīgos locekļus un ad hoc locekļus. Turklāt par satiksmes lietām atbildīgais ministrs ar atbilstošu rīkojumu nav nodevis PKBWK rīcībā vajadzīgos līdzekļus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

Turklāt Komisija apgalvo, ka Polijas Republika nav pareizi transponējusi Direktīvas 2004/49/EK 16. panta 1. punktu, jo drošības iestāde (proti, Prezes Urzędu Transportu Kolejowego [Dzelzceļa iestādes priekšnieks]) nav neatkarīga organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem un iepirkumu organizācijām.


(1)  OV L 164, 44. lpp.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/25


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 26. oktobrī iesniedza Högsta domstolen (Zviedrija) – Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag u.c./Ingvar Mattsson mantinieki, Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag

(Lieta C-542/16)

(2017/C 014/31)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Pamatlietas puses

Prasītāji: Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag, Jan-Herik Strobel, Mona Strobel, Margareta Nilsson, Per Nilsson, Kent Danås, Tommy Jönsson mantinieki, Stefan Pramryd, Stefan Ingemansson, Lars Persson, Magnus Persson, Anne-Charlotte Wickström, Peter Nilsson, Ingela Landau, Thomas Landau, Britt-Inger Ruth Romare, Gertrud Andersson, Eva Andersson, Rolf Andersson, Lisa Bergström, Bo Sörensson, Christina Sörensson, Kaj Wirenkook, Lena Bergquist Johansson, Agneta Danås, Hans Eriksson, Christina Forsberg, Christina Danielsson, Per-Olof Danielsson, Ann-Christin Jönsson, Åke Jönsson, Stefan Lindgren, Daniel Röme, Ulla Nilsson, Leif Göran Erik Nilsson mantinieki

Atbildētāji: Ingvar Mattsson mantinieki, Länsförsäkringar Sak Försäkringsaktiebolag

Prejudiciālie jautājumi

1)

a)

Vai IMD direktīva (1) attiecas uz darbību, kur apdrošināšanas starpniekam nav bijis nodoms noslēgt konkrētu apdrošināšanas līgumu? Vai kāda nozīme ir tam, ka šāds nodoms nav bijis pirms darbība tika uzsākta, vai ir radies tikai pēc tam?

b)

Vai situācijā, kura aprakstīta jautājumā 1 a), kāda nozīme ir tam, ka starpnieks papildu fiktīvai darbībai ir nodarbojies ar faktisku apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanu?

c)

Vai arī situācijā, kura aprakstīta jautājumā 1 a), kāda nozīme ir tam, ka klientam prima facie bija licies, ka runa ir par sagatavojošiem darbiem apdrošināšanas līguma noslēgšanai? Vai kāda nozīme ir klienta uzskatam – pamatotam vai nepamatotam –, par to, ka tā ir bijusi apdrošināšanas starpniecība?

2)

a)

Vai ar IMD direktīvu ir regulētas tādas konsultācijas – ekonomiska vai cita rakstura –, kuras tiek sniegtas saistībā ar apdrošināšanas starpniecību, bet kuras kā tādas neattiecas uz konkrēta apdrošināšanas līguma noslēgšanu vai paturēšanu spēkā? Kas šajā saistībā it īpaši ir spēkā attiecībā uz konsultācijām par kapitālieguldījumu dzīvības apdrošināšanas kontekstā?

b)

Vai 2 a) jautājumā minētās konsultācijas, kas pēc definīcijas saskaņā ar ir ieguldījumu konsultācijas, arī vai tai vietā regulē šīs direktīvas noteikumi? Ja uz šādām konsultācijām arī attiecas MiFID direktīva (2), vai tādā gadījumā kāds tiesiskais regulējums salīdzinājumā ar citu ir jāpiemēro vispirms?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 3. lpp.).

(2)  2004. gada 21. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.)


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/26


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. oktobrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Marcandi Limited, kura darbojas ar nosaukumu “Madbid”/Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

(Lieta C-544/16)

(2017/C 014/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Marcandi Limited, kura darbojas ar nosaukumu “Madbid

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, pareizi interpretējot Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punktu, 24., 62., 63., 65. un 73. pantu, un tādos apstākļos kā pamatlietā:

a)

Madbid kredītpunktu piešķiršana lietotājiem apmaiņā pret naudas samaksu ir:

i)

tāda veida “priekšdarbi”, uz ko neattiecas 2. panta 1. punkta piemērošanas joma, kā noteikts Tiesa [2010. gada 16. decembra sprieduma MacDonald Resorts Ltd/The Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs, C-270/09, EU:C:2010:780] 23. –42. punktā; vai

ii)

Madbid pakalpojumu sniegšana, proti, tiesību piešķiršana piedalīties tiešsaistes izsolēs 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē;

b)

ja tiesību piešķiršana piedalīties tiešsaistes izsolēs, proti, samaksa par to (t.i., nauda, ko saņem Madbid no lietotāja apmaiņā pret kredītpunktiem), ir Madbid pakalpojumu sniegšana, tad vai tā ir pakalpojumu sniegšana “par atlīdzību” 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē;

c)

vai atbilde uz b) apakšpunktu ir atšķirīga, ja maksājums par kredītpunktiem lietotājam piešķir arī tiesības iegādāties preces par tādu pašu vērtību gadījumā, ja lietotājs neuzvar izsolē;

d)

ja Madbid nesniedz pakalpojumus par atlīdzību, kad piešķir kredītpunktus lietotājiem apmaiņā pret naudas samaksu, vai tā sniedz šādus pakalpojumus jebkurā citā laikā;

un kādi principi jāpiemēro, lai atbildētu uz minētajiem jautājumiem?

2)

Vai, pareizi interpretējot Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punktu, 14., 62., 63., 65., 73. pantu un 79. panta b) punktu tādos apstākļos kā pamatlietā, Madbid saņemtā atlīdzība par preču piegādēm, ko tā veic saviem lietotājiem, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 73. panta izpratnē

it īpaši, un, ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu:

a)

naudas summa, kuru lietotājs maksā Madbid par kredītpunktiem, ir “maksājums [..] uz kontu” par preču piegādi, uz kuru attiecas 65. pants tā, ka PVN ir “iekasējams” ar maksājuma saņemšanu, un tā, ka Madbid saņemtais maksājums no lietotāja ir atlīdzība par preču piegādi;

b)

ja lietotājs pērk preces, izmantojot “Pirkt tagad” [Buy Now] vai “Iegūtās atlaides” [Earned Discount] funkcijas, vai kredītpunktu vērtība, kas tiek izmantota, izdarot solījumus izsolēs, un, ja solījums neuzvar, [kas] rezultātā rada “Iegūtās atlaides” vai samazina “Pirkt tagad” cenu, ir:

i)

“cenu atlaides” 79. panta b) apakšpunkta izpratnē tādējādi, ka atlīdzība par Madbid preču piegādi ir naudas summa, ko lietotājs faktiski samaksājis Madbid preču pirkšanas brīdī un ne vairāk; vai

ii)

daļa no atlīdzības par preču piegādi tādējādi, ka atlīdzība par Madbid preču piegādi ietver gan naudas summu, ko lietotājs faktiski samaksājis Madbid preču pirkšanas brīdī, gan naudas summu, ko lietotājs samaksājis par kredītpunktiem, kuri izmantoti piedāvājot neuzvarējušos solījumus izsolēs;

c)

ja lietotājs izmanto tiesības nopirkt preces pēc uzvaras tiešsaistes izsolē, vai atlīdzība par šo preču piegādi ir noteiktā izsolē uzvarējusī cena (kam pieskaitīta pārvadāšanas un apstrādes maksa) un ne vairāk, vai kredītpunktu vērtība, kuru uzvarētājs izmantojis solīšanai minētajā izsolē, ir arī daļa no atlīdzības par Madbid veikto minēto preču piegādi lietotājam;

vai kādi principi būtu jāpiemēro, nosakot atbildes uz šiem jautājumiem?

3)

Ja divām dalībvalstīm ir atšķirīgi uzskati par darījumu PVN nolūkā, kāda mērā vienai no šo dalībvalstu tiesām, interpretējot attiecīgos Savienības tiesību aktu un valstu tiesību aktu noteikumus, būtu jāņem vērā, ka ir vēlams izvairīties no:

a)

darījuma dubultas aplikšanas ar nodokli; un/vai

b)

darījuma neaplikšanas ar nodokli;

un kāda nozīme šajā jautājumā ir nodokļu neitralitātes principam?


(1)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/28


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 28. oktobrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Kubota (UK) Limited, EP Barrus Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-545/16)

(2017/C 014/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Kubota (UK) Limited, EP Barrus Limited

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2015/221 (1) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl tajā minētie transportlīdzekļi ir klasificēti ar KN kodu 8704 21 91, nevis ar KN kodu 8704 10?

2)

Jo īpaši, vai Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2015/221 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl tā: nepamatoti ierobežo apakšpozīcijas 8704-10 darbības jomu; ņem vērā nepieļaujamus faktorus; ir iekšēji pretrunīga; pienācīgi neņem vērā paskaidrojošās piezīmes, KN pozīcijas un Vispārīgos interpretācijas noteikumus; un/vai neņem vērā attiecīgās prasības, kas ir identificētas Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā saistībā ar KN pozīciju 8704 10?


(1)  Komisijas 2015. gada 10. februāra Īstenošanas Regula (ES) 2015/221 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 37, 1. lpp.).


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/28


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu lietā T-386/14 Fih Holding un Fih Erhvervsbank/Komisija 2016. gada 16. novembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-579/16 P)

(2017/C 014/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn, K. Blanck-Putz un A. Bouchagiar)

Pārējās lietas dalībnieces: FIH Holding A/S un FIH Erhvervsbank A/S

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu, kas Komisijai tika paziņots 2016. gada 16. septembrī, lietā T-386/14 Fih Holding un Fih Erhvervsbank/Komisija;

pašai lemt par prasības pieteikumu pirmajā instancē un noraidīt prasības pieteikumu kā juridiski nepamatotu un

piespriest atbildētājām un prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

atcelt Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedumu, kas Komisijai tika paziņots 2016. gada 16. septembrī, lietā T-386/14 Fih Holding un Fih Erhvervsbank/Komisija un

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par pirmajā instancē izvirzīto otro prasījumu, un

atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka, lai konstatētu, ka 2012. gada pasākumi veido valsts atbalstu, Komisijai bija jāpiemēro tirgus ekonomikas kreditora kritērijs, ņemot vērā izmaksas, kas Dānijai būtu radušās, ja tā šos pasākumus nebūtu veikusi. Šis Vispārējās tiesas secinājums esot kļūda tiesību piemērošanā, jo attiecīgās izmaksas ir tiešas sekas valsts atbalstam, ko Dānija iepriekš bija piešķīrusi FIH, un Tiesas pastāvīgajā judikatūrā ir skaidri norādīts, ka Komisija nevar ņemt vērā šādas izmaksas, pārbaudot, vai dalībvalsts ir rīkojusies tā, kā būtu rīkojies tirgus ekonomikas dalībnieks.


Vispārējā tiesa

16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/30


Vispārējās tiesas 2016. gada 23. novembra spriedums – Ipatau/Padome

(Apvienotās lietas T-694/13 un T-2/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju - Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Prasītāja vārda saglabāšana skarto personu sarakstā - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Samērīgums)

(2017/C 014/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Vadzim Ipatau (Minska, Baltkrievija) (pārstāvis – M. Michalauskas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Naert un B. Driessen)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 29. oktobra Lēmumu 2013/534/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2013, L 288, 69. lpp.), Padomes 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1054/2013, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2013, L 288, 1. lpp.), Padomes 2014. gada 30. oktobra Lēmumu 2014/750/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2014, L 311, 39. lpp.), un Padomes 2014. gada 30. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1159/2014, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2014, L 311, 2. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)

prasības noraidīt;

2)

Vadzim Ipatau atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 93, 29.3.2014.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/30


Vispārējās tiesas 2016. gada 23. novembra spriedums – Alsteens/Komisija

(Lieta T-328/15 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Līguma pagarināšana - Līguma pagarināšanas ilguma ierobežojums - Tiesības uz aizstāvību)

(2017/C 014/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Geoffroy Alsteens (Marcinelle, Beļģija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Currall, G. Berscheid un T. Bohr, vēlāk G. Berscheid un T. Bohr)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. aprīļa spriedumu Alsteens/Komisija (F-87/12 RENV, EU:F:2015:31), kurā ir lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. aprīļa spriedumu Alsteens/Komisija (F-87/12 RENV, EU:F:2015:31), ciktāl Civildienesta tiesa ir noraidījusi pirmajā instance izvirzītos pirmo un trešo atcelšanas pamatu, kā arī prasījumu par kaitējuma atlīdzināšanu;

2)

noraidīt Komisijas Civildienesta tiesā celto iebildi par nepieņemamību;

3)

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 18. novembra lēmumu, ciktāl ar to Geoffroy Alsteens pagaidu darbinieka līguma pagarināšana ir ierobežota līdz 2011. gada 18. novembrim;

4)

nodot lietu citai Vispārējās tiesas palātai, kura nav tā, kas lēma par šo apelācijas sūdzību, lēmuma pieņemšanai par Geoffroy Alsteens prasījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu;

5)

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.


(1)  OV C 279, 24.8.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/31


Vispārējās tiesas 2016. gada 24. novembra spriedums – CG/EUIPO – Perry Ellis International Group (“P PRO PLAYER”)

(Lieta T-349/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “P PRO PLAYER” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes “P” un “P PROTECTIVE” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 014/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CG Verwaltungsgesellschaft mbH (Gevelsberg, Vācija) (pārstāvis – T. Körber, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – D. Stoyanova-Valchanova un M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Perry Ellis International Group Holdings Ltd (Nassau, Bahamas) (pārstāvji – O. Günzel un V. Ahmann, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 2439/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Perry Ellis International Group Holdings un CG Verwaltunggsgesellschaft

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

CG Verwaltungsgesellschaft mbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Perry Ellis International Group Holdings Ltd tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 294, 7.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/32


Vispārējās tiesas 2016. gada 24. novembra spriedums – SeNaPro/EUIPO – Paltentaler Splitt & Marmorwerke (“Dolokorn”)

(Lieta T-769/15) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Dolokorn” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DOLOPUR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 014/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SeNaPro GmbH (Pommelsbrunn, Vācija) (pārstāvis – A. Schröder, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – E. Strittmatter un A. Folliard–Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Paltentaler Splitt & Marmorwerke GmbH (Rottenmann, Austrija) (pārstāvis – C. Ofner, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 2643/2014–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Paltentaler Splitt & Marmorwerke un SeNaPro

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

SeNaPro GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 78, 29.2.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/32


Vispārējās tiesas 2016. gada 8. novembra rīkojums – Apcoa Parking Holdings/EUIPO (“PARKWAY”)

(Apvienotās lietas T-268/15 un T-272/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas un vārdiskas preču zīmes “PARKWAY” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2017/C 014/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apcoa Parking Holdings GmbH (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis – A. Lohmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – H. Kunz)

Priekšmets

Divas prasības par diviem EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 25. marta lēmumiem lietās R 2063/2014–4 un R 2062/2014–4 attiecībā uz pieteikumiem grafisku un vārdisku apzīmējumu “PARKWAY” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasības noraidīt;

2)

Apcoa Parking Holdings GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 245, 27.7.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/33


Vispārējās tiesas 2016. gada 26. oktobra rīkojums – Vitra Collections/EUIPO – Consorzio Origini (Krēsla forma)

(Lieta T-455/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2017/C 014/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitra Collections AG (Muttenz, Šveice) (pārstāvji – V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – sākotnēji P. Bullock, vēlāk D. Hanf, un visbeidzot D. Hanf un S. Bonne)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Consorzio Origini per l’Internazionalizzazione (Florence, Itālija) (pārstāvis – S. Rizzo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 18. marta lēmumu lietā R 664/2011–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Consorzio Origini un Vitra Collections AG

Rezolutīvā daļa:

1)

izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)

Vitra Collections AG un Consorzio Origini per I’Internazionalizzazione sedz savus, kā arī katrs atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumiem.


(1)  OV C 320, 28.9.2015.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/34


Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra rīkojums – Jenkinson/Padome u.c.

(Lieta T-602/15) (1)

(Šķīrējklauzula - Savienības starptautisko misiju darbinieki - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzama kompetences neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 014/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Liam Jenkinson (Killarney, Īrija) (pārstāvji – N. de Montigny un J. N. Louis, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Vitro un M. Bishop), Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara un S. Bartelt), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji – S. Marquardt, E. Chaboureau un G. Pasqualetti), Eulex Kosovo (pārstāvji – D. Fouquet un E. Raoult, advokāti)

Priekšmets

Galvenokārt – prasība, pamatojoties uz LESD 272. pantu, lūdzot, pirmkārt, pārkvalificēt prasītāja līgumattiecības kā darba līgumu uz nenoteiktu laiku un atlīdzināt kaitējumu, kāds prasītājam esot nodarīts, ļaunprātīgi izmantojot secīgi uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumu un nelikumīgi atbrīvojot no darba un, otrkārt, atzīt, ka Padome, Komisija un EĀDD ir diskriminējoši izturējušās pret prasītāju un līdz ar to piespriest tām atlīdzināt kaitējumu, un pakārtoti – prasība, pamatojoties uz Eiropas Savienības iestāžu ārpuslīgumisko atbildību

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

Liam Jenkinson k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 90, 7.3.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/34


Vispārējās tiesas 2016. gada 12. oktobra rīkojums – Cyprus Turkish Chamber of Industry u.c./Komisija

(Lieta T-41/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Halloumi” vai “Hellim” reģistrācijas pieteikums - Komisijas vēstules par prasītāju dalību iebildumu procesā saistībā ar reģistrēšanas procedūru - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2017/C 014/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cyprus Turkish Chamber of Industry (Nicosie, Kipra), Animal Breeders and Producers Association (Nicosie), Milk and Oil Products Production and Marketing Cooperative Ltd (Nicosie), Süt Urünleri İmalatçulari Birliği Milk Processors Association (Nicosie), Fatma Garanti (Güzelyurt) (pārstāvji – B. O’Connor, solicitor, S. Gubel un E. Bertolotto, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Lewis, P. Aalto un J. Guillem Carrau)

Priekšmets

Prasības pieteikums atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 18. novembra vēstuli [Ref.Ares (2015) 5171539] un 2016. gada 15. janvāra vēstuli [Ref.Ares (2016) 220922] par prasītāju dalību iebildumu procesā saistībā ar siera ar nosaukumu “halloumi”/“hellim” kā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reģistrēšanas procedūru

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt;

2)

par Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Kipras Republikas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)

Cyprus Turkish Chamber of Industry, Animal Breeders and Producers Association, Milk and Oil Products Production and Marketing Cooperative Ltd, Süt Urünleri İmalatçulari Birliği Milk Processors Association un Fatma Garanti sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību;

4)

Cyprus Turkish Chamber of Industry, Animal Breeders and Producers Association, Milk and Oil Products Production and Marketing Cooperative, Süt Urünleri İmalatçulari Birliği Milk Processors Association, Fatma Garanti, Komisija, Padome, Parlaments un Kipras Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.


(1)  OV C 118, 4.4.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/35


Vispārējās tiesas 2016. gada 27. oktobra rīkojums – Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija

(Lieta T-116/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Beļģijas piešķirts valsts atbalsts Beļģijas ostām - Komisijas vēstule, kurā ieteikts veikt atbilstošus pasākumus - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2017/C 014/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL (La Louvière, Beļģija), Port autonome de Namur (Namūra, Beļģija), Port autonome de Charleroi (Šarleruā, Beļģija), Port autonome de Liège (Ljēža, Beļģija), Région wallonne (Beļģija) (pārstāvis – J. Vanden Eynde, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Noë un B. Stromsky)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā lūgts atcelt iespējamo lēmumu par valsts atbalstu SA.38393 (2015/E) – Nodokļi Beļģijas ostām, kas pievienots Komisijas 2016. gada 22. janvāra vēstulei un kurā Beļģijas Karalistei ir ieteikti atbilstoši pasākumi

Rezolutīvā daļa:

1)

prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)

Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL, Port autonome de Namur, Port autonome de Charleroi, Port autonome de Liège un Région wallonne sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.


(1)  OV C 175, 17.5.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/36


Prasība, kas celta 2016. gada 29. jūlijā – The Regents of the University of California/CPVO – Nador Cott Protection un CVVP (“Tang Gold”)

(Lieta T-405/16)

(2017/C 014/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: The Regents of the University of California (Riverside, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – J. Muñoz-Delgado Mérida, S. Poza Martínez, M. Esteve Sanz un J. Lissen Arbeloa, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Citi procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieki: Nador Cott Protection SARL (Saint-Raphaël, Francija) un Club de Variedades Vegetales Protegidas (Valensija, Spānija)

Informācija par procesu CPVO

Attiecīgās strīdus Kopienas augu šķirnes īpašnieks: prasītājs

Attiecīgā strīdus Kopienas augu šķirne: Kopienas augu šķirne Nr. EU 38924, šķirnes nosaukums: “Tang Gold”, suga: Citrus reticulata Bianco

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2016. gada 29. aprīļa lēmums lietā R A006/2014

Prasītāja prasījumi:

šķirnei “Nadorcott” attiecībā uz Protokolā CPVO-TP 201/2 minēto raksturlielumu Nr. 68 noteikt izpausmes līmeni “ļoti augsta” ar atzīmi 9 vai, pakārtoti, izpausmes līmeni “augsta” ar atzīmi 7, atspoguļojot šo faktu Ziņojumā par atšķirībām no līdzīgām šķirnēm, kas ir daļa no šķirnes ‘Tang Gold’ oficiālā apraksta;

atzīt, ka pastāv acīmredzamas atšķirības starp šķirnēm “Tang Gold” un “Nadorcott” attiecībā uz Protokolā CPVO-TP 201/2 minētajiem raksturlielumiem ar numuriem 5, 6, 14, 15, 16, 37, 50, 60 un 65, un, konstatējot šo faktu, noteikt, ka būtu jāgroza Ziņojums par atšķirībām no līdzīgām šķirnēm, kas ir daļa no šķirnes “Tang Gold” oficiālā apraksta, lai tajā tiktu norādītas šīs atšķirības.

Izvirzītie pamati:

Regulas Nr. 2100/94 57., 62., 67., 75. un 81. panta pārkāpums;

Regulas Nr. 874/09 49. panta pārkāpums

IVIA [Valensijas lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūta] ziņojuma “Ar inducēto mutaģenēzi izraisītās sēklu skaita samazināšanās apjoms” nepareiza interpretācija;

raksturlieluma Nr. 68 neatkarība no vides apstākļiem;

datu, ko sniedzis UCR [The Regents of the University of California] attiecībā uz “Nadorcott” seklu skaitu, salīdzināmība.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/37


Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 21. jūlija spriedumu lietā F-91/15 AV/Komisija 2016. gada 30. septembrī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-701/16 P)

(2017/C 014/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser, T. S. Bohr un C. Ehrbar)

Otrs lietas dalībnieks: AV (Cadrezzate, Itālija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pirmajā instancē;

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas divas Civildienesta tiesas (CDT) pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā. Pirmkārt, CDT esot atcēlusi apstrīdēto lēmumu, proti, Komisijas 2014. gada 16. septembra lēmumu otram lietas dalībniekam piemērot medicīniskās atrunas klauzulu, kas paredzēta Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 32. pantā, un atteikt tam invaliditātes pabalstu, taču lēmuma atcelšana saprātīga termiņa principa neievērošanas dēļ esot pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumā. Otrkārt, CDT esot kļūdaini uzskatījusi, ka pārmērīgā kavēšanās lēmuma pieņemšanā esot varējusi ietekmēt paša lēmuma saturu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja attiecībā uz šo otro aspektu atzīmē arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, kas radusies tādējādi, ka, CDT atceļot apstrīdēto lēmumu, atzīstot, ka par pārmērīgi ilgo atzītais administratīvo procedūru īstenošanas laiks esot ietekmējis paša lēmuma saturu, pārsūdzētajā spriedumā esot pārkāpts res judicata princips.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/37


Prasība, kas celta 2016. gada 25. oktobrī – Vincenti/EUIPO

(Lieta T-747/16)

(2017/C 014/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guillaume Vincenti (Alicante, Spānija) (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasītāja prasījumi:

atcelt EUIPO lēmumu neatzīt prasītāja pilnīgu darbspēju zudumu un tā atteikumu atzīt personas pensionēšanos

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis attiecīgās Civildienesta noteikumu normas, proti to 7.–9., 13., 33. un 78. pantu un šo noteikumu VIII pielikuma 13.–16. pantu, kā arī it īpaši Civildienesta noteikumu 53. pantu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis tiesisko paļāvību un labas pārvaldības principu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un 42. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts), kā arī prasītāja procesuālās tiesības, pamatojot savu lēmumu arī uz sagrozītiem faktiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. panta 1. punktu.

Iepriekš izvirzīto pamatu pamatojumam prasītājs apgalvo it īpaši, ka saskaņā ar atbilstošajām Civildienesta noteikumu normām iecēlējinstitūcijai nav nekādas rīcības brīvības saistībā ar invaliditātes atzīšanas procesu, lai atzītu vai neatzītu pilnīgu ierēdņa darbnespēju pildīt savas funkcijas, jo Invaliditātes komitejas lēmums ir saistošs, un ka, pat pieņemot, ka iecēlējinstitūcijai ir rīcības brīvība saistībā ar šo procesu, prasītāja gadījumā nepastāvot pamatots iemesls neatzīt viņa galīgu darbspēju zudumu.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/38


Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Novolipetsk Steel/Komisija

(Lieta T-752/16)

(2017/C 014/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PAO Novolipetsk Steel (Ļipecka, Krievija) (pārstāvji – B. Evtimov, advokāts, un D. O’Keeffe, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

pilnībā atcelt 2016. gada 4. augusta OV L 210 publicēto Komisijas 2016. gada 29. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1328, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu tostarp Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tostarp tiesības uz aizstāvību, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un labas pārvaldības princips.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas (1) 18. pantu, ADN (2) 6.8. pantu un II pielikumu, nav ievērojusi samērīguma principu un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītāju par ražotāju, kas nesadarbojas, un attiecinot uz to savā rīcībā esošos faktus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. un 5. punktu un ADN 3.1. pantu, sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, nepareizi novērtējot kaitējuma rādītājus un neveicot objektīvu Savienības ražošanas nozares stāvokļa izpēti.

Prasītāja norāda, ka Komisija ir pamatojusies tikai uz selektīvi atlasītiem Savienības ražošanas nozares stāvokļa ekonomiskajiem rādītājiem un ir ignorējusi galvenos rādītājus, kas būtu atklājuši atšķirīgu, pozitīvāku Savienības ražošanas nozares stāvokli.

Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija ir ieņēmusi neobjektīvu nostāju, priekšroku dodot saviem konstatējumiem par kaitējumu un sagrozot tai iesniegtos pierādījumus, jo tā nav izpētījusi attiecīgā ražojuma “brīvo” un “pašpatēriņa” tirgu kopumā, nepildot savu pienākumu veikt objektīvu pārbaudi atbilstoši Pamatregulas 3. panta 2. punktam.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 7. punktu, kad tā ir nepareizi novērtējusi cēloņsakarību starp apgalvoto importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares situāciju. Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija nav pildījusi savu pienākumu neattiecināt uz apgalvoto importu par dempinga cenām citus kaitējumu izraisījušus faktorus un ir atstājusi bez ievērības citus faktorus, kas kopīgi un atsevišķi varēja izjaukt cēloņsakarību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai ir nepareizi noteikusi kaitējuma novēršanas līmeni, pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 9. punktu un 9. panta 4. punktu un pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Konkrēti, kā norāda prasītāja, Komisija ir Savienības ražošanas nozarei noteikusi nesaprātīgu un pārmērīgi augstu peļņas normu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, peļņas normas noteikšanas nolūkā un pēc analoģijas piemērojot Pamatregulas 2. panta 9. punktā paredzēto korekciju attiecībā uz nesaistīta importētāja saprātīgām pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu.


(1)  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

(2)  PTO Antidempinga nolīgums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/39


Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Severstal/Komisija

(Lieta T-753/16)

(2017/C 014/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PAO Severstal (Čerepoveca, Krievija) (pārstāvji – B. Evtimov, advokāts, un D. O’Keeffe, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

pilnībā atcelt Komisijas 2016. gada 29. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1328, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, publicēta OV L 210, 2016. gada 4. augustā, ciktāl tā skar prasītāju;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un saistībā ar to.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas (1) 18. pantu un ADN (2) 6. panta 8. punktu un II pielikumu, uzskatot, ka prasītāja ir ražotājs, kas daļēji nav sadarbojies, un piemērojot tai pieejamos datus, un ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt prasītājas ieskatā daļējas nesadarbošanās sekas bija acīmredzami neatbilstošas, ņemot vērā, ka konstatētie trūkumi bija ierobežoti.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz aizstāvību, ierobežojot iespējas aizstāvēties pret Komisijas nelabvēlīgajiem konstatējumiem. Prasītājas ieskatā Komisija faktiski noraidīja/neņēma vērā visu prasītājas informāciju vai papildu argumentus attiecībā uz tās daļējo nesadarbošanos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav konstatējusi pareizu dempinga starpību atbilstoši Pamatregulas 2. panta 12. punktam pēc tam, kad tā bija pārkāpusi 2. panta 3. punktu un 2. panta 4. punktu, nepareizi interpretējusi 2. panta 9. punktu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un ka Komisija nav veikusi taisnīgu salīdzinājumu atbilstoši Pamatregulas 2. panta 10. punktam.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. punktu un 3. panta 5. punktu un ADN 3. panta 1. punktu, sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kļūdaini novērtējot kaitējuma rādītājus un neveicot Savienības ražošanas nozares objektīvu vērtējumu. Prasītājas ieskatā Komisija balstījās tikai uz selektīviem ekonomiskajiem rādītājiem par Savienības ražošanas nozares stāvokli un neņēma vērā nozīmīgus rādītājus, kas būtu liecinājuši par atšķirīgu un labāku Savienības ražošanas nozares stāvokli. Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija, neizvērtējot attiecīgā produkta “brīvos” tirgus un “sasaistītos” tirgus kā vienotu veselumu un kopā attiecībā uz visiem rādītājiem un izvēloties veikt atsevišķu “triju veidu novērtējumu”, kas sagrozīja kopējo vērtējumu, izmantoja neobjektīvu pieeju, kura nāca par labu tās kaitējuma konstatējumiem un ar kuru tika sagrozīti tai iesniegtie pierādījumi,

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 7. punktu, jo tā kļūdaini novērtēja cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām un situāciju Savienības nozarē. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu uz iespējamo importu par dempinga cenām neattiecināt citus faktorus, kuri rada kaitējumu, un ka nav ņēmusi vērā citus faktorus, kas kopā un atsevišķi var atspēkot cēloņsakarības pastāvēšanu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini noteikusi kaitējuma novēršanas līmeni, pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 9. punktu un 9. panta 4. punktu un pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājas ieskatā, Komisija it īpaši noteica nepieņemamu un pārmērīgu Savienības ražošanas nozares peļņas normu un pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, attiecībā uz kaitējuma starpību pēc analoģijas piemērojot korekciju saistībā ar pieņemamu pārdošanu, vispārējām un administratīvajām izmaksām un nesaistīta importētāja peļņu, kā paredzēts Pamatregulas 2. panta 9. punktā.


(1)  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

(2)  PTO Antidempinga nolīgums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/40


Prasība, kas celta 2016. gada 2. novembrī – Oakley/EUIPO – Xuebo Ye (Elipsveida silueta attēls)

(Lieta T-754/16)

(2017/C 014/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oakley, Inc. (Foothill Ranch, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāves – E. Ochoa Santamaría un V. Rodríguez Pombo, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Xuebo Ye (Wenzhou, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Elipsveida silueta attēls) – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 088 191

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 31. augusta lēmums lietā R 2608/2015-4

Prasītājas prasījumi:

atzīt par pieņemamu prasības pieteikumu kopā ar visiem tā dokumentiem un attiecīgajām kopijām;

izskatīt piedāvātos pierādījumus;

apmierināt prasību, atceļot apstrīdēto lēmumu un atsakot Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 13 088 191 reģistrāciju atbilstoši 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 5. punktam;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/41


Prasība, kas celta 2016. gada 31. oktobrī – ArcelorMittal Belval & Differdange un ThyssenKrupp Steel Europe/ECHA

(Lieta T-762/16)

(2017/C 014/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ArcelorMittal Belval & Differdange SA (Eša pie Alzetes, Luksemburga) un ThyssenKrupp Steel Europe AG (Dīsburga, Vācija) (pārstāvji – H. Scheidmann un M. Kottmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasītāju prasījumi:

atcelt ECHA2016. gada 26. septembra lēmumu (Nr. ATD/52/2016);

pakārtoti, atcelt ECHA2016. gada 19. augusta lēmumu (Nr. ATD/52/2016), ciktāl ar to ir noraidīts prasītāju lūgums piešķirt piekļuvi savas lietas materiāliem;

piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums.

Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmuma nepareizi esot tikusi piemērota iepriekš minētā tiesību norma, kļūdaini atzīstot, ka publiskošanas dēļ tiktu skartas komerciālās intereses. Turklāt tie apgalvo, ka šajā lēmumā neesot tikušas ņemtas vērā sevišķas sabiedrības intereses.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta [b) apakšpunkts].

Prasītāji uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir tikusi pārkāpta minētā tiesību norma un ka pretēji lēmumā noteiktajam dokumenti, kuriem piekļuve ir tikusi lūgta, ietilpst prasītāju lietas materiālos un tādēļ nav izslēgti no šīs tiesību normas piemērošanas jomas.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/42


Prasība, kas celta 2016. gada 3. novembrī – Paulini/ECB

(Lieta T-764/16)

(2017/C 014/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jörn Paulini (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasītāja prasījumi:

atcelt 2015. gada 15. decembra lēmumu, kas grozīts 2016. gada 10. februārī un ar ko prasītājs ir ticis informēts par viņa ikgadējās algas un prēmiju pārskatīšanas (Annual Salary and Bonus Review, ASBR) rezultātu attiecībā uz 2015. gadu;

piespriest prasītājam kompensāciju par pieteikuma 99.–103. punktā aprakstīto materiālo kaitējumu;

piespriest prasītājam kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kas ir aplēsts EUR 10 000 apmērā;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka 2015. gada ASBR pamatnostādnes ir prettiesiskas, jo tās ir pretrunā nediskriminācijas principam, Nodarbināšanas kārtības 51. pantam un ES Pamattiesību hartas 12. un 21. pantam. Pakārtoti tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo ar to ir pārkāptas 2015. gada ASBR pamatnostādnes un tajā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Prasītājs uzskata, ka 2015. gada ASBR pamatnostādnes ir prettiesiskas, ciktāl tajās tie darbinieki, kuru iespēja veikt darbu viņu dienesta labā ir ierobežota tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus viņu kontroles, piemēram, slimības atvaļinājums, nepilna darba laika darbs invaliditātes dēļ vai laika veltīšana darbībai Personāla komitejā (vai šo iemeslu kombinācija), ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kuri dienesta vajadzībām var strādāt pilnu darba laiku. Apstrīdētais lēmums, kas ir ticis pieņemts, pamatojoties uz prettiesiskām ASBR pamatnostādnēm, rezultātā arī ir prettiesisks.

Pakārtoti, ja ASBR pamatnostādnes tiktu atzītas par tiesiskām, prasītājs tomēr uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā šīs pamatnostādnes ir pārkāptas, jo viņa prombūtnes periodi viņa lietā tika izmantoti kā diskriminējošs faktors un turklāt tie būtu bijuši jāuzskata par pozitīvas attieksmes un rīcības rādītāju, kas pozitīvi ietekmē ASBR rezultātu. Visiem atbilstoši 2015. gada ASBR pamatnostādnēm novērtējamajiem faktoriem būtu acīmredzami jārada lielāks ASBR rezultāts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks attiecībā uz tās formulas piemērošanu, kas attiecas uz personāla pārstāvības darbībām, kuru dēļ tiek samazināta darbinieku slodze, jo šajā lēmumā netika neitralizēta prombūtne slimības atvaļinājuma dēļ un tādējādi tas ir pretrunā 2008. gada 18. decembra lēmumam, nediskriminācijas principam, ES Pamattiesību hartas 12. un 21. pantam un Nodarbinātības nosacījumu 51. pantam. Pakārtoti, ja 2008. gada 18. decembra lēmumā nebūtu pieļauta iespēja neitralizēt slimības atvaļinājumu, tiek izvirzīta iebilde par 2008. gada 18. decembra lēmuma prettiesiskumu šajā ziņā.

Prasītājs šajā ziņā uzskata, ka ECB, aprēķinot viņa ASBR rezultātu par viņa darbību Personāla komitejas locekļa statusā, būtu vajadzējis neitralizēt viņa prombūtni slimības dēļ, kas ir atspoguļota viņa 2015. gada janvāra un februāra atbrīvojumā no darba slodzes, izmantojot 2008. gada 18. decembra lēmumā par ASBR formulu darbiniekiem saistībā ar viņu darbību Personāla komitejā iekļauto formulu.

Ja 2008. gada 18. decembra lēmumā šāda iespēja nebūtu pieļauta, prasītājs pakārtoti apstrīd šā lēmuma tiesiskumu šajā ziņā, jo Personāla komitejas locekļi, kuru darba slodze bija jākoriģē ar veselības stāvokli saistītas prombūtnes dēļ, ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kas strādā pilnu darba laiku, kaut arī sniegums vai rezultāts ir līdzīgs, un tie ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā to dalības Personāla komitejā dēļ.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar noapaļošanas praksi ir pārkāpts ECB 2008. gada 18. decembra lēmums, jo 2008. gada 18. decembra lēmumā nav atļauta noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem. Pakārtoti, ja 2008. gada 18. decembra lēmumā ir atļauta noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem, tas šajā ziņā būtu acīmredzami neattaisnots un neatbilstošs.

Otrā pamata ietvaros prasītājs apstrīdēja 2008. gada 18. decembra lēmuma tiesiskumu, ja šis lēmums būtu jāinterpretē tādējādi, ka tajā ECB nav atļauts neitralizēt prasītāja slimības atvaļinājumu, piemērojot ASBR rezultāta aprēķināšanai noteikto formulu. Minētajā pamatā viņš apstrīdēja minētā lēmuma tiesiskumu tikai šajā aspektā. Papildus tam ECB izmanto praksi, saskaņā ar kuru formulas rezultāts tiek noapaļots, lai tas tiktu pārveidots pakāpēs, un pēc tam šīs noapaļotās pakāpes tiek pārveidotas par procentiem, lai noteiktu darbiniekam piemērojamo algas palielinājumu.

Prasītājs apstrīd šo praksi, kurai nav tiesiska pamata piemērojamajos noteikumos, it īpaši 2008. gada 18. gada decembra lēmumā. Pakārtoti, ja tiktu konstatēts, ka 2008. gada 18. decembra lēmumā ir atļauta šāda ASBR rezultātu noapaļošana attiecībā uz Personāla komitejas locekļiem, šis lēmums būtu jāatzīst par prettiesisku šajā ziņā, jo tas būtu acīmredzami neattaisnots un neatbilstošs.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/44


Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Picard/Komisija

(Lieta T-769/16)

(2017/C 014/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Maxime Picard (Hettange-Grande, Francija) (pārstāvis – M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt lēmumu, ar kuru ir iepriekš noteikti prasītāja pensijas tiesību atsevišķi elementi, vai atturēties pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kas izriet no paziņojuma, kuru 2016. gada 4. janvārī prasītājam nosūtīja PMO 4. daļas 001. nodaļas “Pensijas” administrators, atbildē uz prasītāja tās pašas dienas lūgumu norādot, ka viņa pensijas tiesības ir mainījušās pēc viņa atjaunošanas amatā II funkciju grupā sākot ar 2014. gada 1. jūniju, un viņa iespējamās pensionēšanās vecums tagad ir 66 gadi un likme pensijas tiesību iegūšanai sākot ar 2014. gada 1. jūniju ir mainījusies uz 1,8 %;

atcelt, ciktāl nepieciešams, Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirekcijas E direkcijas direktora 2016. gada 26. jūlija lēmumu tiktāl, ciktāl ar to prasītāja 2016. gada 1. aprīļa sūdzība par lēmumu vai lēmuma neesamību, kas izriet no 2016. gada 4. janvāra paziņojuma, ir noraidīta kā nepieņemama prasītājam nelabvēlīga akta neesamības dēļ, un, pakārtoti, kā nepamatota;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza tikai vienu pamatu, kas ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā un uz Civildienesta noteikumu 77. panta otrās un piektās daļas, kā arī to XIII pielikuma 21. panta otrās daļas un 22. panta 1. punkta otrās daļas, kas ir piemērojami saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 109. pantu, pārkāpumu, kas tika pieļauts ar 2016. gada 4. janvāra paziņojumu, ciktāl amatā stāšanās datums, kāds tika ņemts vērā, lai piemērotu šos Civildienesta noteikumus, bija 2014. gada 1. jūnijs, proti, datums, kad stājās spēkā līgums, ar kuru prasītājs tika iecelts II funkciju grupā (“II FG”), piemērojot PDNK 87. panta 4. punktu, kaut arī šim datumam bija jābūt 2008. gada 1. jūlijam, proti, datumam, kad viņš sākotnēji uzsāka dienestu Komisijā kā I funkciju grupas līgumdarbinieks.

Šis pamats ir sadalīts divās daļās:

pirmā daļa ir balstīta uz faktu, ka Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 4. daļas 1. nodaļa un Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirekcijas (“CĢD”) E direkcijas direktors esot kļūdaini uzskatījuši, pamatojoties uz 2014. gada 19. maija līgumu, ar kuru prasītājs tika iecelts II FG, kas esot bijis jauns līgums un kura rezultātā esot notikusi jauna pieņemšana darbā, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. panta 1. punkta otrā daļa un 21. panta otrā daļa prasītājam nebija piemērojamas, kas nozīmē, ka viņam turpretim bija piemērojama Civildienesta noteikumu 77. panta piektā un otrā daļa, kaut arī dienesta uzsākšanas datums, kāds ir paredzēts XIII pielikuma 21. un 22. pantā, ir pirmās pieņemšanas darbā datums;

otrā daļā ir balstīta uz kļūdu, kuru arī esot pieļāvuši PMO daļas 1. nodaļa un CĢD E direkcijas direktors, uzskatot – pamatojoties uz to, ka 2014. gada 19. maija līgums, ar kuru prasītājs tika iecelts II FG, pārtrauca viņa karjeras turpināšanos –, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. panta 1. punkta otrā daļa un 21. panta otrā daļa prasītājam nebija piemērojamas, kas nozīmē, ka viņam turpretim bija piemērojamas Civildienesta noteikumu 77. panta piektā un otrā daļa, kaut arī šis līgums bija daļa no viņa karjeras turpinājuma, jo tajā bija paredzēta un tas ietekmēja viņa pārklasificēšanu, vien formāli mainot viņa pienākumus.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/45


Prasība, kas celta 2016. gada 24. oktobrī – Toontrack Music/EUIPO (“EZMIX”)

(Lieta T-771/16)

(2017/C 014/53)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Toontrack Music AB (Umeå, Zviedrija) (pārstāvis – L. E. Ström, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “EZMIX” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 945 423

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 27. jūlija lēmums lietā R 2436/2015-5

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 2. punktu, 43. un 65. pantu, un

piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, 7. panta 2. punkta un 43. panta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/45


Prasība, kas celta 2016. gada 4. novembrī – Isocell/EUIPO – iCell (“iCell.”)

(Lieta T-776/16)

(2017/C 014/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isocell GmbH (Neumarkt am Wallersee, Vācija) (pārstāvis – C. Thiele, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: iCell AB (Älvdalen, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “iCell.” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 877 676

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 15. septembra lēmums lietā R 2496/2015-1

Prasītājas prasījumi:

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai pilnībā tiktu apmierināti iebildumi un tiktu noraidīts Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 12877676;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/46


Prasība, kas celta 2016. gada 4. novembrī – Isocell/EUIPO – iCell (“iCell. Insulation Technology Made in Sweden”)

(Lieta T-777/16)

(2017/C 014/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isocell GmbH (Neumarkt am Wallersee, Vācija) (pārstāvis – C. Thiele, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: iCell AB (Älvdalen, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “iCell. Insulation Technology Made in Sweden” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 882 023

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 28. jūlija lēmums lietā R 181/2016-1

Prasītājas prasījumi:

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai pilnībā tiktu apmierināti iebildumi un tiktu noraidīts Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 12882023;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/46


Prasība, kas celta 2016. gada 7. novembrī – Rühland/EUIPO – 8 seasons design (Apgaismes ierīces)

(Lieta T-779/16)

(2017/C 014/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Lothar Rühland (Wendeburg, Vācija) (pārstāvji – H. P. Schrammek, C. Drzymalla, S. Risthaus un J. Engberding, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: 8 seasons design GmbH (Eschweiler, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašnieks: prasītājs

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs “Apgaismes ierīces” Nr. 1 402 341–0006

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 8. jūlija lēmums lietā R 878/2015–3

Prasītāja prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

noraidīt pieteikumu atzīt par spēkā neesošu Kopienas dizainparaugu Nr. 0010402341–0006;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 6. pantu, pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/47


Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Puma u.c./Komisija

(Lieta T-781/16)

(2017/C 014/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) un 8 citi (pārstāvis – E. Vermulst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 225, 52. lpp.);

atcelt Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un tā saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd., Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 245, 16. lpp.);

atcelt Komisijas 2016. gada 28. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā un kurus ražo General Footwear Ltd (China), Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex/Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 262, 4. lpp.), un

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai vispār neesot bijusi kompetence pieņemt apstrīdētās regulas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot norādījusi, pārkāpjot LESD 296. pantu, precīzu juridisko pamatu apstrīdēto regulu pieņemšanai un ka tā esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka izbeigtās procedūras attiecībā uz apaviem atsākšanai un antidempinga maksājuma, kuram bija beidzies termiņš, uzlikšanai ar atpakaļejošu spēku prasītāju piegādātājiem (i) trūkstot juridiska pamata, tās esot balstītas uz acīmredzamu kļūdu LESD 266. panta un Pamatregulas piemērošanā, un esot pretrunā minētajai, (ii) esot pretrunā tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principiem, un (iii) esot pretrunā LESD 266. pantam, LES 5. panta 4. punktam un esot balstītas uz Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka maksājuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku, izmantojot trīs apstrīdētās regulas, ir diskriminējoša attiecībā pret prasītājiem.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka tirgus ekonomikas režīma un prasītāju piegādātāju individuālā režīma pieprasījumu novērtēšanas veids esot bijis diskriminējošs un balstīts uz Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/48


Prasība, kas celta 2016. gada 9. novembrī – Timberland Europe/Komisija

(Lieta T-782/16)

(2017/C 014/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Timberland Europe BV (Enschede, Nīderlande) (pārstāvis – E. Vermulst, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 225, 52. lpp.);

atcelt Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd. un tā saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd., Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd., Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 245, 16. lpp.);

atcelt Komisijas 2016. gada 28. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā un kurus ražo General Footwear Ltd (China), Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex/Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2016, L 262, 4. lpp.), un

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai vispār neesot bijusi kompetence pieņemt apstrīdētās regulas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot norādījusi, pārkāpjot LESD 296. pantu, precīzu juridisko pamatu apstrīdēto regulu pieņemšanai un ka tā esot pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka izbeigtās procedūras attiecībā uz apaviem atsākšanai un antidempinga maksājuma, kuram bija beidzies termiņš, uzlikšanai ar atpakaļejošu spēku prasītāju piegādātājiem (i) trūkstot juridiska pamata, tās esot balstītas uz acīmredzamu kļūdu LESD 266. panta un Pamatregulas piemērošanā, un esot pretrunā minētajai, (ii) esot pretrunā tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principiem, un (iii) esot pretrunā LESD 266. pantam, LES 5. panta 4. punktam un esot balstītas uz Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka maksājuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku, izmantojot trīs apstrīdētās regulas, ir diskriminējoša attiecībā pret prasītājiem.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka tirgus ekonomikas režīma un prasītāju piegādātāju individuālā režīma pieprasījumu novērtēšanas veids esot bijis diskriminējošs un balstīts uz Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/49


Prasība, kas celta 2016. gada 10. novembrī – De Geoffroy u.c./Parlaments

(Lieta T-788/16)

(2017/C 014/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dominique De Geoffroy (Brisele, Beļģija) un 14 citi prasītāji (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējai tiesai:

atcelt Parlamenta Guidelines par atvaļinājumiem (Guidelines on leave), kas publicētas 2016. gada 21. martā;

atcelt 2016. gada 13. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts Stéphane Grosjean pieprasītais atvaļinājums;

atcelt 2016. gada 12. aprīļa lēmumu, ar kuru apmierināts Françoise Joostens pieteikums par atvaļinājumu, bet iekļaujot pieprasītās atvaļinājuma dienas 3,5 dienu kvotā;

atcelt 2016. gada 2. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts Françoise Joostens pieprasītais atvaļinājums

katrā ziņā piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs neesot sniedzis vispār nekādu pamatojumu, ņemot vērā, ka tas nav atbildējis uz prasītāju iesniegtajām sūdzībām par Parlamenta Guidelines par atvaļinājumiem, kas publicētas 2016. gada 21. martā (turpmāk tekstā – “apstrīdētās Guidelines”).

2.

Ar otro pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, kas esot pieļauts, Parlamentam pieņemot apstrīdētās Guidelines, jo ir pārkāpti Civildienesta noteikumi un iekšējos noteikumos par atvaļinājumu pārvaldības kārtību atzītās tiesības, kā arī pārkāptas prasītāju iegūtās tiesības.

Abi prasītāji, kas ir trīs apstrīdēto individuālo lēmumu adresāti, respektīvi 2016. gada 2. jūnija, 2016. gada 13. jūnija un 2016. gada 12. aprīļa lēmuma, no kuriem pirmajos divos lēmumos ir atteikts prasītāju pieprasītais atvaļinājums, bet pēdējā lēmumā viena prasītāja atvaļinājuma pieteikums ir apmierināts, taču atvaļinājuma dienas ir ieskaitītas 3,5 dienu kvotā, izvirza šo pašu pamatu arī šo individuālo lēmumu atcelšanai.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota neapspriešanās ar Parlamenta personāla pārstāvjiem, pieņemot apstrīdētās Guidelines, kas esot uzskatāma par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. panta pārkāpumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota iestādes interešu nelīdzsvarošana ar tulku interesēm, samērīguma principa neievērošana, tiesību ļaunprātīga izmantošana, kļūda vērtējumā, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums un rūpības pienākuma neizpilde, ko esot pieļāvusi atbildētāja iestāde, pieņemot apstrīdētas Guidelines.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto Guidelines pieņemšanu tiekot radīta diskriminācija starp tulkiem un citiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzības un nediskriminācijas principa pārkāpums, tiesiskās noteiktības un paredzamības principa pārkāpums attiecībā uz izņēmumiem un īpašiem gadījumiem, kas ir paredzēti minētajās Guidelines.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/50


Prasība, kas celta 2016. gada 8. novembrī – InvoiceAuction B2B/EUIPO (“INVOICE AUCTION”)

(Lieta T-789/16)

(2017/C 014/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: InvoiceAuction B2B GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis –C. Jonas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “INVOICE AUCTION” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 821 095

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 3. augusta lēmums lietā R 2201/2015–1

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/51


Prasība, kas celta 2016. gada 11. novembrī – C & J Clark International/Komisija

(Lieta T-790/16)

(2017/C 014/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: C & J Clark International Ltd (Somerseta, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. Willems un S. De Knop, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu;

atcelt Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 225, 52. lpp.);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija bez atbilstoša juridiskā pamata esot pārkāpusi LESD 5. panta 1. un 2. punktā ietverto kompetences piešķiršanas principu.

2.

Otrā pamata ietvaros tiek norādīts, ka, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi Tiesas 2016. gada 4. februāra sprieduma C & J Clark International, C-659/13 un C-34/14, EU:C:2016:74, izpildei, Komisija esot pārkāpusi LESD 266. pantu.

3.

Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka, piemērojot antidempinga maksājumu apaviem “[atcelto regulu] piemērošanas laikposmā”, Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas (1) 1. panta 1. punktu un 10. panta 1. punktu un tiesiskās noteiktības (atpakaļejoša spēka aizlieguma) principu.

4.

Ceturtajā pamatā ir norādīts, ka, piemērojot antidempinga maksājumu bez atjaunināta Savienības interešu novērtējuma, Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 21. pantu, un katrā ziņā būtu bijis acīmredzami kļūdaini secināt, ka antidempinga maksājums bija Savienības interesēs.

5.

Ar piekto pamatu tiek norādīts, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, Komisija esot pārkāpusi LES 5. panta 1. un 4. punktu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 21. lpp.).


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/52


Prasība, kas celta 2016. gada 14. novembrī – Real Madrid Club de Fútbol/Komisija

(Lieta T-791/16)

(2017/C 014/62)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Real Madrid Club de Fútbol (Madride, Spānija) (pārstāvji – J. Pérez-Bustamante un F. Löwhagen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt šo prasību par pieņemamu;

pilnībā atcelt 2016. gada 4. jūlijā pieņemto Komisijas lēmumu lietā SA.33754 (2013/C) (ex 2013/NN);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā tiesvedībā apstrīdētajā lēmumā zemesgabalu nodošana starp Real Madrid un Madrides pašvaldību tika atzīta par valsts atbalstu, ciktāl zemesgabaliem, kuri veidoja šī darījuma priekšmetu, tika noteikta pārāk augsta vērtība EUR 18,4 miljonu apmērā.

Šī lēmuma pamatā ir Madrides pašvaldības neizpildītā 1998. gada Izpildes Konvencija, atbilstoši kurai tā bija apņēmusies nodot Real Madrid CF zemesgabalu B-32, kas atrodas Las Tablas. Madrides pašvaldība un Real Madrid CF tiesiski nokārtoja šo situāciju ar 2011. gada Darījuma Nolīgumu, ar kuru Real Madrid CF tika piešķirta atlīdzība, kas izpaudās kā iepriekš minētā zemesgabalu nodošana.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, izdarīdama secinājumu, ka ar 2011. gada Darījuma Nolīgumu tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības un tātad valsts atbalsts par labu prasītājam. Ar 2011. gada Darījuma Nolīgumu Madrides pašvaldība savu atbildību atzinu vienīgi par 1998. gada Izpildes Konvencijas neizpildi. Turklāt Komisija, piemērodama principu par privātu uzņēmēju tirgus ekonomikas apstākļos, nav ņēmusi vērā, ka citas alternatīvas 2011. gada Darījuma Nolīgumam kā, piemēram, prasības celšana tiesā, Madrides pašvaldībai būtu bijušas daudz neizdevīgākas.

2.

Otrais pamats ir par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī vispārējā labas pārvaldības principa neievērošanu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi smagas kļūdas vērtējumā, pamatodama savus secinājumus ar eksperta atzinumu, kam nav pierādījuma spēka, un noraidīdama pārējos zemesgabala B-32 vērtējumus, kuri bija ietverti lietas materiālos, nelūdzot ne vērtētāja, ne cita eksperta ar atbilstošu kvalifikāciju atzinumu.

3.

Trešais pamats ir par LESD 107. panta 1. punkta un 296. panta pārkāpumu, kā arī labas pārvaldības principa neievērošanu, nosakot Real Madrid CF piešķirtās atlīdzības apmēru atbilstoši 2011. gada Darījuma Nolīgumam.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija prasītājam kā atlīdzību nodoto nekustamo īpašumu vērtību nav novērtējusi atbilstoši 2011. gada Darījuma Nolīgumam, toties bez jebkāda pamatojuma un neatbildot uz prasītāja detalizētajiem argumentiem šajā ziņā, tā ir izvēlējusies vērtību, kādu šiem nekustamajiem īpašumiem bija noteikusi Pašvaldība, neraugoties uz to, ka pati Komisija ir pilnīgi noraidījusi pārējos novērtējumus (piemēram, zemesgabala B-32 novērtējumu), ko veica Pašvaldība, pamatodamās uz šo pašu metodoloģiju.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/53


Prasība, kas celta 2016. gada 15. novembrī – Agricola J. M./EUIPO – Torres (“CLOS DE LA TORRE”)

(Lieta T-806/16)

(2017/C 014/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agricola J. M., SL (Girona, Spānija) (pārstāve – J. Clos Creus, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Miguel Torres, SA (Vilafranca del Penedés, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CLOS DE LA TORRE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 029 533

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. jūlija lēmums lietā R 2099/2015–5

Prasītājas prasījumi:

atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 28. jūlija lēmumu;

atcelt Iebildumu nodaļas 2015. gada 7. augusta lēmumu, ar kuru tika apmierināti iebildumi attiecībā uz visām 33. klasē ietilpstošajām precēm: “alkoholiskie dzērieni, izņemot alu”, noraidot Kopienas preču zīmi attiecībā uz visām strīdīgajām precēm;

grozīt iepriekšējos lēmumus, ļaujot reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai reģistrēt preču zīmi attiecībā uz visām 33. klasē ietilpstošajām precēm;

piespriest atbildētajam atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apašpunkta un šai lietai analogajās lietās izteiktās judikatūras pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/54


Prasība, kas celta 2016. gada 14. novembrī – Jean Patou Worldwide/EUIPO – Emboga (“HISPANITAS JOY IS A CHOICE”)

(Lieta T-808/16)

(2017/C 014/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jean Patou Worldwide Ltd (Watford, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – S. Baran, Barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Emboga, SA (Petrel, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “HISPANITAS JOY IS A CHOICE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 789 971

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 23. jūnija lēmums lietā R 235/2016-1

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā EUIPO.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/55


Prasība, kas celta 2016. gada 22. novembrī – For Tune/EUIPO – Simplicity trade GmbH (“opus AETERNATUM”)

(Lieta T-815/16)

(2017/C 014/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: For Tune sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāve – K. Popławska, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Simplicity trade GmbH (Oelde, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “opus AETERNATUM” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 024 296

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 14. septembra lēmums lietā R 152/2016-2

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/55


Vispārējās tiesas 2016. gada 13. oktobra rīkojums – Axium/Parlaments

(Lieta T-392/16) (1)

(2017/C 014/66)

Tiesvedības valoda – franču

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 326, 5.9.2016.


16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/55


Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada 25. oktobra rīkojums – Maubert/Padome

(Lieta T-565/16) (1)

(2017/C 014/67)

Tiesvedības valoda – franču

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.


(1)  OV C 27, 25.1.2016. (lieta sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-137/15 un 1.9.2016. tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai)