12.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/3

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pirmo reformu paketi (Eurodac, EASO un Dublinas regulas) kopsavilkums

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2017/C 9/04)

Vairāku pēdējo gadu laikā Eiropa ir saskārusies ar spēcīgu migrācijas un bēgļu krīzi, kas 2015. gadā kļuva vēl problemātiskāka. Tāpēc Komisija ierosināja reformēt Dublinas regulu, lai pielāgotu to pašreizējai situācijai. Papildus šai reformai tiek ierosināts izveidot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt pienākumus patvēruma jomā.

Kopš pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveides tā ir kalpojusi mērķim sniegt daktiloskopiskus pierādījumus, lai varētu noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par Eiropas Savienībā iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

Komisija ir ierosinājusi arī pārstrādāt Eurodac regulu. Galvenās izmaiņas šajā regulā ir Eurodac piemērošanas jomas paplašināšana, nosakot, ka ir jāreģistrē tie trešo valstu valstspiederīgie, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi vai ir aizturēti, nelegāli šķērsojot kādas dalībvalsts robežu ar trešo valsti.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) atzīst, ka migrācijas un patvēruma jomā ES ir nepieciešama efektīvāka pārvaldība. Tomēr uzraudzītājs iesaka veikt būtiskus uzlabojumus, lai sekmīgāk ņemtu vērā to attiecīgo personu likumīgās tiesības un intereses, kuru personas dati var tikt apstrādāti. Jo īpaši tas attiecas uz tādām neaizsargātu cilvēku grupām kā migranti un bēgļi, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība.

Atzinumā EDAU cita starpā iesaka īstenot šādus galvenos pasākumus:

—	Dublinas regulā norādīt, ka, ieviešot unikāla identifikatora izmantošanu “Dublinas datubāzē”, to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot citiem mērķiem, nevis tiem, kas aprakstīti Dublinas regulā,

—	saistībā ar Eurodac regulas 2016. gadā veikto pārstrādāšanu veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu, lai noteiktu, kā ierosinātais jaunais dokumenta teksts un Eurodac datubāzes izmantošanas jomas paplašināšana ietekmē privātumu,

—	pamatojoties uz konsekventu pētījumu vai pierādījumos balstītu pieeju, izvērtēt vajadzību vākt un izmantot to kategoriju personu sejas attēlus, kas minētas Eurodac regulas 2016. gada pārstrādātajā redakcijā, kā arī izvērtēt šādas vākšanas samērīgumu,

—	papildus paskaidrojuma rakstam detalizēti izvērtēt nepilngadīgu personu situāciju un tāda riska un kaitējuma līdzsvaru, kas saistīts ar nepilngadīgu personu pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūru, kā arī nepilngadīgajiem pieejamās priekšrocības.

Atzinumā turklāt ir atzīmētas arī citas dažādo priekšlikumu nepilnības un sniegti papildu ieteikumi par datu aizsardzību un privātumu, kas būtu jāņem vērā likumdošanas procesā.

I. IEVADS UN PAMATINFORMĀCIJA

Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā” (1), kurā noteiktas prioritātes kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) uzlabošanai. Šajā kontekstā Komisija 2016. gada 4. maijā nāca klajā ar trim priekšlikumiem, kas ir daļa no pirmā tiesību aktu kopuma saistībā ar KEPS reformu:

—

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk “Dublinas priekšlikums”) (2),

—	priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010 (turpmāk “priekšlikums par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru” vai “ESPA priekšlikums”) (3),

—

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 603/2013 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu [Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (2016. gada pārstrādātā redakcija) (turpmāk “Eurodac regulas 2016. gada pārstrādātās redakcijas priekšlikums”) (4).

Pirms Eurodac regulas pārstrādātās redakcijas un priekšlikuma par Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) publicēšanas EDAU tika lūgta neformāla konsultācija un EDAU sniedza Komisijai neoficiālus komentārus par abiem dokumentiem.

EDAU izprot, ka ES ir jārisina ar migrācijas un bēgļu krīzi saistītās problēmas, ar ko tā saskaras kopš 2015. gada, kā arī jāveido efektīva un saskaņota ES politika, lai novērstu nelegālu imigrāciju, kas vērojama gan ES iekšienē, gan saistībā ar ieceļošanu ES. Pilnībā respektējot likumdevēja nozīmi ierosināto pasākumu nepieciešamības un samērīguma izvērtēšanā, EDAU kā padomdevējs šajā atzinumā sniedz vairākus ieteikumus par datu aizsardzību un privātumu, lai palīdzētu likumdevējam izpildīt Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā noteiktās prasības attiecībā uz tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta prasības.

EDAU vispirms izklāsta galvenos ieteikumus attiecībā uz trim minētajiem priekšlikumiem. Ar šiem galvenajiem ieteikumiem EDAU paskaidro tā konstatētās būtiskākās problēmas, kas jebkurā gadījumā būtu jārisina likumdošanas procesā. EDAU sniedz papildu ieteikumus par punktiem, attiecībā uz kuriem tas uzskata, ka ir vajadzīgs skaidrojums, papildu informācija vai nelieli grozījumi. Galveno un papildu ieteikumu nošķīrums ir noderīgs likumdevējam, lai tas prioritārā kārtā pievērstos būtiskākajām šajā atzinumā aplūkotajām problēmām.

IV. SECINĀJUMI

68.

EDAU atzinīgi vērtē datu aizsardzības aspektu iekļaušanu dažādajos dokumentos. EDAU konstatē, ka datu aizsardzības kultūra kļūst par likumdošanas procesa daļu un ir vērojama arī minēto priekšlikumu izstrādē.

69.

Pilnībā respektējot likumdevēja nozīmi ierosināto pasākumu nepieciešamības un samērīguma izvērtēšanā, EDAU kā padomdevējs šajā atzinumā sniedz vairākus ieteikumus par datu aizsardzību un privātumu attiecībā uz trim izskatītajiem priekšlikumiem.

70.

Attiecībā uz Dublinas priekšlikumu EDAU pauž bažas par unikālā identifikatora iespējamu izmantošanu citiem mērķiem, piemēram, personu identifikācijai citās datubāzēs, radot iespēju ērti un viegli salīdzināt datubāzes. EDAU iesaka precizēt, ka identifikatora izmantošana jebkādiem citiem mērķiem ir aizliegta.

71.

Attiecībā uz Eurodac regulas pārstrādātās redakcijas priekšlikumu EDAU uzskata, ka Eurodac piemērošanas jomas paplašināšana rada bažas par to, vai tiek ievērots datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips atbilstoši ES Pamattiesību hartas 7. pantam. EDAU iesaka arī precīzāk noteikt, kādus pasākumus, izņemot izraidīšanu un repatriāciju, var veikt dalībvalstis, pamatojoties uz Eurodac datiem. EDAU iesaka Komisijai publiskot Eurodac regulas 2016. gada pārstrādātās redakcijas visaptverošu ietekmes novērtējumu attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu, lai varētu noteikt ierosinātā jaunā dokumenta ietekmi uz privātumu.

72.

EDAU pauž bažas arī par sejas attēlu iekļaušanu – regulā nav noteikts, ka būtu jāizvērtē nepieciešamība iegūt un izmantot to kategoriju personu sejas attēlus, kas minētas Eurodac regulas pārstrādātās redakcijas priekšlikumā. Turklāt EDAU uzskata, ka priekšlikumā skaidri jānosaka, kādos gadījumos jāsalīdzina pirkstu nospiedumi un/vai sejas attēli, jo pārstrādātās redakcijas priekšlikuma projekts liek domāt, ka šāda salīdzināšana veicama sistemātiski.

73.

EDAU iesaka arī papildus paskaidrojuma rakstam publiskot detalizētu izvērtējumu par nepilngadīgo personu situāciju – par to, kāds attiecībā uz nepilngadīgām personām ir ar šo procedūru saistīto risku un kaitējumu līdzsvars, kā arī pieejamās priekšrocības. Šajā kontekstā regulā (apsvērumu daļā) ir vēl jāprecizē, ko nozīmē pirkstu nospiedumu noņemšana nepilngadīgajiem bērnam draudzīgā veidā.

74.

Attiecībā uz datu glabāšanas termiņu, kas parasti ir pieci gadi, EDAU iesaka sīkāk aprakstīt un izskaidrot, kāpēc un kā ir noteikts, ka šajā kontekstā Eurodac datubāzes jauno mērķu sasniegšanai ir nepieciešams piecu gadu termiņš datu glabāšanai. Turklāt EDAU iesaka datu glabāšanas termiņu saīsināt, lai tas atbilst konkrētajai personai noteiktā ieceļošanas aizlieguma faktiskajam ilgumam. Visbeidzot EDAU iesaka priekšlikumā precizēt, ka datu glabāšanas periods sākas dienā, kad kāda dalībvalsts pirmo reizi ir apstrādājusi pirkstu nospiedumus.

75.

Tāpat EDAU iesaka pēc trim gadiem bloķēt visus datus meklēšanai tiesībaizsardzības nolūkos un nenošķirt šajā sakarā dažādas trešo valstu valstspiederīgo kategorijas.

76.

Papildus iepriekš aprakstītajām galvenajām nepilnībām EDAU ieteikumi šajā atzinumā attiecas arī uz šādiem aspektiem.

—

Attiecībā uz Eurodac regulas pārstrādātās redakcijas priekšlikumu

—	EDAU iesaka priekšlikuma tekstā precizēt, ka galīgo atbildību par personas datu apstrādi uzņemas dalībvalstis, ko uzskata par personas datu apstrādātājiem Direktīvas 95/46/EK nozīmē.

—	Priekšlikuma 37. pants ir jāpārstrādā, izskaidrojot, kādā gadījumā datu starptautiska pārsūtīšana ir atļauta un kādā – aizliegta, jo īpaši, pārsūtīšana uz pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti.

—	Priekšlikuma 38. panta 1. punktā jāprecizē, ka dalībvalstis var pārsūtīt tikai tos datus, kas skaidri nepieciešami atgriešanas nolūkā.

—	Nav pieļaujama spēka lietošana cilvēku pirkstu nospiedumu iegūšanai. Tas ir jānosaka Eurodac regulā.

—	Šajā kontekstā EDAU iesaka izskaidrot, ka aizturēšana nav uzskatāma par sankciju saistībā ar pirkstu nospiedumu nodošanas pienākuma nepildīšanu.

—

Tas, ka aģentūra eu-LISA testēšanas vajadzībām izmanto reālus datus, raisa nopietnas bažas, un ar Eurodac regulu to nevajadzētu atļaut. Ņemot vērā attiecīgo personu privātuma apdraudējumu, likumdevējam vajadzētu apsvērt un izvērtēt fiktīvu datu izmantošanas alternatīvu. Jebkurā gadījumā no regulas teksta nevar uzskatīt, ka biometriskos datus var anonimizēt, jo tie vienmēr ir saistīti ar konkrētu personu un tāpēc ir uzskatāmi par personas datiem.

—	Attiecībā uz informācijas apstrādi, ko veic eu-LISA, EDAU iesaka precizēt, ka ir jāievieš atbilstoši drošības pasākumi saistībā ar ārēju darbuzņēmēju piekļuvi datiem.

—	Visbeidzot, EDAU atzinīgi vērtē centienus nodrošināt, ka tiesībaizsardzības iestāžu piekļuves nosacījumus izvērtē neatkarīga iestāde. Tomēr, lai saglabātu verificējošās iestādes neatkarību, izraudzītajām iestādēm un verificējošajām iestādēm nav jābūt iesaistītām vienā un tajā pašā organizācijā.

—

Attiecībā uz ESPA priekšlikumu

—	EDAU iesaka noteikt, ka aģentūras ekspertiem piekļuve datubāzēm ir piešķirama tikai saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē šīs datubāzes, kā arī saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.

—	EDAU iesaka precizēt, ko nozīmē 30. panta 3. punktā minētie administratīvie nolūki, jo šis jēdziens varētu apzīmēt jebkādus administrācijas iestāžu nolūkus.

—	EDAU iesaka skaidri noteikt pienākumus attiecībā uz aģentūras izmantoto iekārtu drošības garantēšanu visos šo iekārtu dzīves cikla posmos – no to iegādes brīža līdz likvidēšanai, tostarp, protams, to glabāšanas un izmantošanas laikā.

Briselē, 2016. gada 21. septembrī

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Giovanni BUTTARELLI

(1) COM(2016) 197 final.

(2) COM(2016) 270 final.

(3) COM(2016) 271 final.

(4) COM(2016) 272 final.

12.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/7

2017. GADA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PIEDĀVĀJUMUS

VIENAS DALĪBVALSTS PROGRAMMAS

Dotācijas tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014

(2017/C 9/06)

1. Priekšvēsture un šā uzaicinājuma nolūks

1.1. Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem

2014. gada 22. oktobrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (1). Šī regula ir papildināta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1829 (2), un tās piemērošanas noteikumi ir sniegti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1831 (3).

Informācijas un veicināšanas pasākumu vispārīgais mērķis ir uzlabot Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspēju.

Informācijas un veicināšanas pasākumu konkrētie mērķi ir:

a)	palielināt informētību par Savienības lauksaimniecības produktu izcilību un augstajiem standartiem, ko Savienībā piemēro ražošanas metodēm;

b)	palielināt Savienības lauksaimniecības produktu un konkrētu pārtikas produktu konkurētspēju un patēriņu un veicināt to pazīstamību gan Savienībā, gan ārpus tās;

c)	palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību;

d)	palielināt Savienības lauksaimniecības produktu un dažu pārtikas produktu tirgus daļu, īpašu uzmanību pievēršot to trešo valstu tirgiem, kuriem ir vislielākais izaugsmes potenciāls;

e)	atjaunot normālus tirgus nosacījumus nopietnu tirgus traucējumu, patērētāju uzticības zaudēšanas vai citu specifisku problēmu gadījumā.

1.2. Komisijas 2017. gada darba programma

Komisijas 2017. gada darba programmā, kas pieņemta ar īstenošanas lēmumu (4)2016. gada 9. novembrī, ir sniegtas ziņas par līdzfinansējuma piešķiršanu un prioritātes darbībām attiecībā uz piedāvājumiem vienas dalībvalsts un daudzvalstu programmām iekšējā tirgū un trešās valstīs. Tā ir pieejama šādā vietnē:

http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/annual-work-programmes/2017/index_en.htm.

1.3. Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra

Eiropas Komisija ir uzticējusi Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūrai (turpmāk – Chafea) vadīt noteiktas tādu informācijas un veicināšanas pasākumu daļas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, tostarp novērtēt vienas dalībvalsts programmas.

1.4. Šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus

Šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecas uz vienas dalībvalsts programmu īstenošanu saskaņā ar I pielikuma 1.2.1.1. un 1.2.1.2. punktu 2017. gada darba programmā attiecībā uz 1. un 2. tematiskās prioritātes darbībām, proti, vienas dalībvalsts programmām iekšējā tirgū un trešās valstīs.

2. Mērķis(-i) – Tēmas – Prioritātes

2017. gada darba programmas I pielikuma 1.2.1.1. un 1.2.1.2. punktā ir noteiktas tematiskās prioritātes darbībām, kurām paredzēts līdzfinansējums ar šā uzaicinājuma starpniecību (sk. arī 6.2. punktu “Atbilstošās darbības”). Finansējuma piešķiršanai tiks izskatīti tikai tie piedāvājumi, kas tieši atbilst šajos gada darbības programmas punktos noteiktajai tēmai un aprakstam. Tāpēc šajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus tiek izsludinātas 8 tēmas. Saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegtajiem pieteikumiem ir jāatbilst kādai no šīm prioritārajām tēmām. Iesniedzēja organizācija drīkst iesniegt vairākus pieteikumus dažādiem projektiem, kas atbilst vienai prioritārajai tēmai. Drīkst iesniegt arī vairākus pieteikumus dažādiem projektiem, kas atbilst dažādām prioritārajām tēmām.

3. Grafiks

Iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 17.00 CET (pēc Centrāleiropas laika).

	Posmi	Datums un laiks vai orientējošais periods
a)	Uzaicinājuma publicēšana	12.1.2017.
b)	Pieteikumu iesniegšanas termiņš	20.4.2017.
c)	Novērtēšanas periods (orientējoši)	21.4.–31.8.2017.
d)	Komisijas lēmums (orientējoši)	2017. gada oktobris
e)	Informācija pieteikuma iesniedzējiem (orientējoši)	2017. gada oktobris
f)	Līguma parakstīšana ar dalībvalstīm (orientējoši)	2018. gada janvāris
g)	Darbības sākšanas laiks (orientējoši)	no 1.1.2018.

4. Pieejamais budžets

Kopējais iezīmētais budžets saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegto darbību līdzfinansēšanai ir EUR 85 500 000. Orientējošās summas, kas pieejamas katrai tēmai, ir norādītas 6. punktā tabulā “Atbilstošās darbības”.

Šīs summas pieejamība ir atkarīga no tā, vai pēc tam, kad ES budžeta lēmējinstitūcija būs pieņēmusi 2018. gada budžetu, būs pieejamas apropriācijas vai tās būs paredzētas provizoriskajās divpadsmitdaļās. Šīs summas pieejamība ir atkarīga arī no tā, vai būs pieejamas apropriācijas turpmākajiem 3 gadiem, ņemot vērā apropriāciju nediferencēto specifiku.

Komisijai ir tiesības neizdalīt visus pieejamos līdzekļus.

5. Pieņemamības prasības

Pieteikumi ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 3. sadaļā norādītajam iesniegšanas termiņam.

Pieteikumi koordinatoram ir jāiesniedz tiešsaistē ar dalībnieku portāla starpniecību (elektroniskā iesniegšanas sistēma ir pieejama: https://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html.

Ja minētās prasības netiks izpildītas, pieteikums tiks noraidīts.

Priekšlikumus drīkst iesniegt jebkurā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tomēr, gatavojot piedāvājumus, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāņem vērā, ka līgumus pārvaldīs dalībvalstis. Tādēļ pieteikuma iesniedzēji tiek mudināti iesniegt piedāvājumus valodā(-ās), kas ir iesniedzošās(-o) organizācijas(-u) izcelsmes dalībvalsts valoda(-as), ja vien attiecīgā dalībvalsts nav norādījusi piekrišanu parakstīt līgumu angļu valodā (5). Lai neatkarīgajiem ekspertiem, kas veic novērtējuma tehnisko pusi, atvieglotu piedāvājuma izskatīšanu, ja tas sagatavots kādā citā ES oficiālajā valodā, ir vēlams iesniegt tehniskās daļas (B daļas) tulkojumu angļu valodā.

6. Atbilstības kritēriji

6.1. Atbilstošie pieteikuma iesniedzēji

Piedāvājumus vienas dalībvalsts programmām drīkst iesniegt tikai juridiskas personas vai arī subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī sniegt garantijas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kas būtu vienādas ar juridisko personu sniegtajām garantijām, kā noteikts 131. panta 2. punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

Konkrētāk, pieteikumus ir tiesīgas iesniegt šādas organizācijas un struktūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punktā:

profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un pārstāv attiecīgās dalībvalsts attiecīgo nozari vai nozares, un jo īpaši starpnozaru organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantā, un grupas, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka tās pārstāv nosaukumu, kurš ir aizsargāts saskaņā ar pēdējo minēto regulu un uz kuru attiecas minētā programma;

ii)	ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. un 156. pantā un kuras ir atzinusi kāda dalībvalsts; vai

iii)

lauksaimniecības un pārtikas nozares struktūras, kuru mērķis un darbība ir saistīta ar informācijas sniegšanu un lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanu un kurām attiecīgā dalībvalsts uzticējusi skaidri noteiktu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu šajā jomā; minētajām struktūrām jābūt veikušām likumīgu uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī vismaz divus gadus pirms datuma, kad publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas minēts 8. panta 2. punktā.

Iepriekš minētās programmu iesniedzējas organizācijas var iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka tās ir reprezentatīvas attiecīgās nozares vai produkta organizācijas, kas atbilst Komisijas 2015. gada 23. aprīļa Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 1. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, proti:

uzskata, ka profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kā minēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pārstāv nozari, uz kuru attiecas programma:

—	ja tā aptver vismaz 50 % no ražotāju skaita vai 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai produkta(-u) vērtības tirgū vai attiecīgajā nozarē attiecīgajā dalībvalstī, vai

—	ja tā ir starpnozaru organizācija, kuru atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 158. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 16. pantu;

ii)

grupu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punktā un minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nosaukumu, kas ir aizsargāts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un uz kuru attiecas programma, ja tā pārstāv vismaz 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai tā/to produkta(-u) vērtības tirgū, kura(-u) nosaukums ir aizsargāts;

iii)

ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvām attiecībā uz produktu(-iem) vai nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās ir atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. vai 156. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1379/2013 14. pantu;

iv)	lauksaimniecības un pārtikas nozares struktūru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nozari(-ēm), uz kuru(-ām) attiecas programma, ja tās dalībnieku vidū ir minētā(-o) produkta(-u) vai nozares pārstāvji.

Atkāpjoties no iepriekš minētā i) un ii) punkta, zemākas robežvērtības var tikt akceptētas, ja programmas iesniedzēja organizācija iesniegtajā programmas priekšlikumā pierāda, ka pastāv īpaši apstākļi, tostarp pierādījumi par tirgus struktūru, kas attaisnotu programmas iesniedzējas organizācijas uzskatīšanu par reprezentatīvu attiecīgā(-o) produkta(-u) vai nozares pārstāvi.

Piedāvājumus var iesniegt viena vai vairākas programmu iesniedzējas organizācijas no vienas un tās pašas ES dalībvalsts.

Atbilstoši ir tikai tie pieteikumi, ko iesnieguši subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstīs.

Neatbilstoši subjekti: pieteikuma iesniedzēji, kas jau saņem Savienības finansējumu par tādiem pašiem informācijas un veicināšanas pasākumiem, kuri iekļauti viņu priekšlikumā(-os), nav tiesīgi saņemt Savienības finansējumu šo pasākumu īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014.

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju atbilstību, ir jāiesniedz šādi apliecinoši dokumenti:

—	privāts uzņēmums: izraksts no valdības biļetena, statūtu kopija, izraksts no komercreģistra vai apvienību reģistra,

—	valsts iestāde: valsts uzņēmuma dibināšanas rezolūcijas vai lēmuma kopija vai cits oficiāls dokuments, kas apliecina publisko tiesību subjekta dibināšanu,

—	subjekti, kam nav juridiskas personas statusa: dokumenti, kas apliecina, ka to pārstāvis(-ji) var uzņemties juridiskās saistības to vārdā,

—	dokumentācija, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 1. pantā noteiktajiem pārstāvības kritērijiem.

6.2. Atbilstošās darbības

Piedāvājumiem ir jāatbilst Gada darba programmas II pielikumā uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem, proti:

a)	piedāvājumā drīkst ietvert tikai Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. pantā uzskaitītos produktus un shēmas;

piedāvājumā nodrošina, ka visi pasākumi tiek īstenoti ar īstenošanas struktūru starpniecību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 13. pantā. Programmu iesniedzējai organizācijai jāatlasa par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu atbildīgās struktūras, nodrošinot labāko cenas un kvalitātes attiecību un novēršot interešu konfliktu (sk. Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 2. pantu un šā uzaicinājuma 11.1. sadaļas e) punktu). Programmu iesniedzēja organizācija apņemas atlasīt par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu atbildīgo struktūru, vēlākais, līdz līguma parakstīšanai (sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 10. pantu);

c)	ja programmu iesniedzēja organizācija piedāvā pati īstenot noteiktas piedāvājuma daļas, tā nodrošina, ka saviem spēkiem īstenojamo pasākumu izmaksas nepārsniedz parastās tirgus likmes;

d)	piedāvājumam ir jāatbilst Savienības tiesību normām par attiecīgajiem produktiem un visiem noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 3. panta 1. punktā;

e)	ja programmā ietvertais vēstījums attiecas uz informāciju par ietekmi uz veselību, piedāvājumiem ir jāatbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 3. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;

f)	ja piedāvājumā ir piedāvāts minēt izcelsmi vai preču zīmi, tai ir jāatbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 II nodaļā minētajiem noteikumiem.

Lai novērtētu plānoto darbību atbilstību, ir jāsniedz šāda informācija:

—	priekšlikumiem, kuri attiecas uz valsts kvalitātes shēmām, pievieno dokumentus vai atsauces uz publiski pieejamiem avotiem, kas apstiprina, ka kvalitātes shēmu ir atzinusi dalībvalsts,

—

priekšlikumos, kuru mērķis ir iekšējais tirgus un kuros ietvertais vēstījums attiecas uz pareiziem ēšanas paradumiem vai alkoholisko dzērienu atbildīgu patēriņu, apraksta, kā ierosinātā programma un tās vēstījums(-i) atbilst attiecīgajiem valsts noteikumiem sabiedrības veselības jomā dalībvalstī, kurā programma tiks īstenota. Jāiesniedz atsauces vai dokumenti, kas apstiprina sniegto pamatojumu.

Turklāt piedāvājumam ir jāsaskan arī ar kādu no tematiskajām prioritātēm, kas uzskaitītas 2017. gada darba programmā attiecībā uz vienas dalībvalsts programmām. Turpmāk ir sniegts 2017. gada darba programmas izraksts, sīkāk norādot 8 tēmas, par kurām drīkst iesniegt pieteikumus. Tekstā ir raksturota tēma, attiecīgā plānotā summa, mērķi un gaidāmie rezultāti.

1. tematiskās prioritātes darbības: vienas dalībvalsts programmas iekšējā tirgū

Tēmas

Kopējā plānotā summa

Gada prioritātes, izvirzītie mērķi un gaidāmie rezultāti

1. tēma. Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķis ir palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā

EUR 12 375 000

Mērķis ir palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību:

a)	kvalitātes shēmas: aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ) un fakultatīvi kvalitātes noteikumi;

b)	bioloģisko produktu ražošana;

c)	Savienības tālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu logotips.

Informācijas un veicināšanas programmām, kuru mērķis ir Savienības kvalitātes shēmas, būtu jābūt galvenajai prioritātei iekšējā tirgū, jo šādas shēmas sniedz patērētājiem pārliecību par produktu vai izmantotā ražošanas procesa kvalitāti un raksturlielumiem, dod produktiem pievienoto vērtību un veicina to tirgus iespējas.

Viens no gaidāmajiem rezultātiem ir panākt, ka Eiropas patērētāji labāk pazīst ar Savienības kvalitātes shēmām saistītos logotipus, zinot, ka saskaņā ar īpašo Eirobarometra pētījumu (Nr. 440) tikai 20 % Eiropas patērētāju pazīst produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) logotipu, 17 % pazīst produktu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) logotipu un 15 % pazīst produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām (GTĪ) logotipu (šīs ir galvenās Savienības kvalitātes shēmas). Turklāt tikai 23 % Eiropas patērētāju pazīst bioloģiskās lauksaimniecības logotipu.

Vēlamā gala ietekme ir palielināt to Savienības lauksaimniecības produktu konkurētspēju un patēriņu, kas reģistrēti saskaņā ar Savienības kvalitātes shēmu, paaugstināt to profilu un palielināt to tirgus daļu.

2. tēma. Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķis ir izcelt Savienības lauksaimniecības produktu ražošanas metožu specifiku un Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu īpašības, kā arī kvalitātes shēmas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā

EUR 10 125 000

Mērķis ir izcelt Savienības lauksaimniecības produktu ražošanas metožu specifiku, jo īpaši saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, izsekojamību, autentiskumu, marķēšanu, uzturvērtību un veselīgumu (tostarp pareiziem ēšanas paradumiem un atbilstīgu alkoholisko dzērienu atbildīgu patēriņu), dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un ilgtspēju, un lauksaimniecības un pārtikas produktu īpašības, jo īpaši saistībā ar to kvalitāti, garšu, daudzveidību vai tradīcijām.

Vēlamā ietekme ir panākt, ka Eiropas patērētāji labāk apzinās Savienības lauksaimniecības produktu izcilību, un veicināt attiecīgo Savienības lauksaimniecības produktu konkurētspēju un patēriņu, paaugstināt to profilu un palielināt to tirgus daļu.

2. tematiskās prioritātes darbības: vienas dalībvalsts programmas trešās valstīs (6)

Tēmas	Kopējā plānotā summa	Gada prioritātes, izvirzītie mērķi un gaidāmie rezultāti
3. tēma (*1). Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķa grupā ir viena vai vairākas no šīm valstīm: Ķīna (ieskaitot Honkongu un Makao), Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna, Dienvidaustrumāzijas valstis vai Indija	EUR 14 750 000	Informācijas un veicināšanas programmām ir jābūt vērstām uz vienu vai vairākām attiecīgajā tēmā norādītajām valstīm. Šo programmu mērķiem būtu jāsaskan ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem. Gaidāmā galīgā ietekme ir veicināt Savienības lauksaimniecības produktu konkurētspēju un patēriņu, paaugstināt to profilu un palielināt to tirgus daļu šajās mērķa valstīs.
4. tēma (*1). Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķa grupā ir viena vai vairākas no šīm valstīm: ASV, Kanāda vai Meksika	EUR 11 600 000
5. tēma (1). Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķa grupā ir viena vai vairākas Āfrikas valstis, Vidējo Austrumu valstis (2), Irāna vai Turcija	EUR 8 450 000
6. tēma (*1). Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķa grupā ir ģeogrāfiskās zonas, kas nav iekļautas 3., 4. un 5. tēmā	EUR 11 600 000
7. tēma. Informācijas un veicināšanas programmas par piena produktiem, cūkgaļas produktiem vai šo divu produktu kombināciju, ja programmas mērķa grupā ir kāda trešā valsts Atbilstīgi produkti saskaņā ar šo tēmu ir attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (*3) I pielikuma XVII daļā minētie cūkgaļas produkti un šīs regulas I pielikuma XVI daļā minētais piens un piena produkti	EUR 12 600 000
8. tēma. Informācijas un veicināšanas programmas par liellopu gaļas produktiem, ja programmas mērķa grupā ir kāda trešā valsts Atbilstīgi produkti saskaņā ar šo tēmu ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XV daļā minētie produkti	EUR 4 000 000

Gadījumā, ja programmu iesniedzēja organizācija vēlas iekļaut mērķa grupā vairākus prioritāros trešo valstu reģionus vienā programmā, tai ir jāiesniedz vairāki pieteikumi (katrai tēmai savs pieteikums). Vai arī – tā var pieteikties tēmā “Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķa grupā ir citas ģeogrāfiskās zonas”. Šī tēma attiecas uz ģeogrāfiskajām zonām, kas nav uzskaitītas 3.–5. tēmā, bet tā var attiekties arī uz vairāku 3.–5. tēmā uzskaitīto prioritāro reģionu kombināciju.

Atbilstošo darbību veidi

Saskaņā ar šo uzaicinājumu atbilstošas veicināšanas un informācijas sniegšanas darbības var būt konkrēti šādas darbības:

1.	Projektu vadība

Sabiedriskās attiecības

—	Sabiedrisko attiecību darbības

—	Preses pasākumi

Vietne, sociālie plašsaziņas līdzekļi

—	Vietnes izveidošana, atjaunināšana, uzturēšana

—	Sociālie plašsaziņas līdzekļi (konta izveidošana, regulāri ieraksti)

—	Cits (mobilās lietotnes, e-mācību platformas, vebināri utt.)

Reklāma

—	Iespieddarbi

—

Radio

—	Tiešsaistē

—	Brīvā dabā

—

Kino

Saziņas rīki

—	Preses izdevumi, plašsaziņas līdzekļu komplekti, reklāmas preces

—	Reklāmas video

Notikumi

—	Stendi tirdzniecības izstādēs

—	Semināri, darbsemināri, B2B sanāksmes, tirdzniecības/ēdiena gatavošanas apmācība, darbības skolās

—	Restorānu nedēļas

—	Pasākumu sponsorēšana

—	Studiju braucieni uz Eiropu

Tirdzniecības punktu (POS) veicināšana

—	Degustācijas dienas

—	Citi: mazumtirgotāju publikāciju veicināšana, POS reklamēšana

Īstenošanas periods

Līdzfinansēšanas darbību (informācijas/veicināšanas programmas) īsteno vismaz vienu gadu, bet ne vairāk par trim gadiem.

Piedāvājumā norāda darbības ilgumu.

7. Izslēgšanas kritēriji

7.1. Izslēgšana no dalības

Pieteikuma iesniedzēji tiks izslēgti no dalības šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus procedūrā, ja viņi ir kādā no šīm izslēgšanas situācijām (7):

ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā analoģiskā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, pārkāpjot piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais ekonomikas dalībnieks, vai iesaistoties prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, it īpaši kādā no šīm:

i)	tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv iemesli izslēgšanai un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot līgumu;

ii)	līguma slēgšana ar citiem ekonomikas dalībniekiem nolūkā izkropļot konkurenci;

iii)	intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana;

iv)	mēģinājums iepirkuma procedūras laikā ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu;

v)	mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

ar galīgo spriedumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:

i)	krāpšana 1. panta nozīmē Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu (8);

ii)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu (9), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (10) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts tās valsts tiesību aktos, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde vai kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumos;

iii)	līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (11) 2. pantā;

iv)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (12) 1. pantā;

v)	teroristiski nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar terorismu, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (13) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā;

vi)	bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (14) 2. pantā;

ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus trūkumus saistībā ar būtisku prasību ievērošanu, pildot no budžeta finansētu līgumu, kuri ir noveduši pie šāda līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sankciju piemērošanas vai kuri ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanās;

f)	ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē.

7.2. Izslēgšana no tiesībām saņemt atbalstu

Pieteikuma iesniedzēji tiks izslēgti no tiesībām saņemt līdzfinansējumu, ja atbalsta piešķiršanas procedūrā tie ir kādā no situācijām, kas aprakstītas Finanšu regulas 107. pantā:

a)	atrodas izslēgšanas situācijā, kas noteikta saskaņā ar Finanšu regulas 106. pantu;

b)	informāciju, kas prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, ir snieguši sagrozītā veidā vai nav iesnieguši šo informāciju atbalsta piešķiršanas procedūrā.

Lai apliecinātu atbilstību izslēgšanas kritērijiem, pieteikuma iesniedzējam, iesniedzot savu pieteikumu tiešsaistē, ir jāiezīmē attiecīgā aile. Visiem pieteikuma iesniedzējiem, kas atlasīti līdzfinansējuma saņemšanai, ir jāparaksta apliecinājums ar godavārdu, ka viņi neatrodas nevienā no Finanšu regulas 106. panta 1. punktā un 107.–109. pantā norādītajām situācijām. Pieteikuma iesniedzējiem ir jāseko dalībnieku portālā sniegtajiem norādījumiem.

8. Atlases kritēriji

8.1. Finansiālā spēja

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt stabiliem un pietiekamiem finansējuma avotiem, lai nodrošinātu savu darbību visā projekta darbības īstenošanas laikā, un tiem jāpiedalās projekta finansēšanā.

Visu pieteikuma iesniedzēju finansiālā spēja tiks novērtēta saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 prasībām. Novērtēšana netiek veikta, ja:

—	pieteikuma iesniedzēja prasītais ES ieguldījums ir ≤ EUR 60 000,

—	pieteikuma iesniedzējs ir publisko tiesību subjekts.

Lai novērtētu finansiālo spēju, tiešsaistes pieteikumam ir jāpievieno šādi apliecinoši dokumenti:

—	gada pārskats (arī bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins) par pēdējo finanšu gadu, par kuru ir noslēgti konti (jaunizveidotiem subjektiem pārskata vietā iesniedz uzņēmējdarbības plānu),

—	aizpildīta Finansiālās noturības veidlapa, kurā apkopoti nepieciešamie dati no gada pārskata un kura atvieglina pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas novērtēšanu.

Koordinatoram vai citam saņēmējam, kas pieprasa ES līdzfinansējumu ≥ EUR 750 000 (katram saņēmējam piemērojamais slieksnis), papildus ir jāiesniedz:

—	revīzijas ziņojums, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents, kurš apliecina kontu pieejamību par pēdējo finanšu gadu. Šo noteikumu nepiemēro publisko tiesību subjektiem.

8.2. Rīcības spēja

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt profesionālai kompetencei un kvalifikācijai, kas nepieciešama darbības izpildei.

Lai to apliecinātu, priekšlikuma B daļā ir jāsniedz šāda informācija:

—	vispārējais profils (kvalifikācija un pieredze) pieteikuma iesniedzēja personālam, kas primāri atbild par piedāvātās darbības vadību un īstenošanu,

—	programmu iesniedzējas organizācijas(-u) darbības pārskats vai veikto darbību apraksts saistībā ar tām darbībām, kas atbilst līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kā noteikts (iepriekš) 6. punktā.

Ja programmu iesniedzējas organizācijas piedāvā īstenot noteiktas piedāvājuma daļas, ir jāsniedz apliecinājums, ka tām ir vismaz trīs gadu pieredze informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanā.

9. Piešķiršanas kritēriji

Pieteikuma B daļu izmanto, lai novērtētu priekšlikuma atbilstību piešķiršanas kritērijiem.

Kopumā tiek gaidīts, lai projektiem būtu efektīva vadības struktūra, skaidra stratēģija un precīzs gaidāmo rezultātu apraksts.

Katra piedāvājuma saturu novērtēs pēc šādiem kritērijiem un apakškritērijiem:

Kritēriji

Maksimālais punktu skaits

Slieksnis

1.	Savienības dimensija

2.	Projekta tehniskā kvalitāte

3.	Pārvaldības kvalitāte

4.	Budžeta un izmaksu efektivitāte

KOPĀ

100

Piedāvājumi, kas nesasniedz norādītās kopējā un/vai atsevišķa sliekšņa vērtības, tiek noraidīti.

Lai novērtētu katru galveno piešķiršanas kritēriju, novērtējumā ņem vērā šādus apakškritērijus.

Savienības dimensija:

ierosināto informācijas un veicināšanas pasākumu saistība ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 2. pantā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem, kā arī prioritātēm, mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem, kas paziņoti atbilstoši attiecīgajai tematiskajai prioritātei;

b)	kampaņas Savienības vēstījums;

c)	projekta ietekme Savienības līmenī.

Projekta tehniskā kvalitāte:

a)	tirgus analīzes kvalitāte un atbilstība;

b)	programmas stratēģijas mērķu un galveno vēstījumu piemērotība;

c)	atbilstoša darbību izvēle, ņemot vērā mērķus un programmas stratēģiju, līdzsvarots komunikācijas metožu kopums, sinerģija starp darbībām;

d)	kodolīgs darbību apraksts;

e)	ierosināto novērtēšanas metožu un rādītāju kvalitāte.

Pārvaldības kvalitāte:

a)	projekta organizācija un vadības struktūra;

b)	kvalitātes kontroles mehānismi un riska pārvaldība.

Budžeta un izmaksu efektivitāte:

a)	ienākums no ieguldījumiem;

b)	atbilstošs budžeta sadalījums attiecībā pret mērķiem un darbību tvērumu;

c)	aprēķināto izmaksu atbilstība nodevumiem;

d)	reālistiska persondienu aplēse darbībām, ko īsteno programmas iesniedzēja organizācija, ieskaitot projekta koordinācijas izmaksas.

Pēc novērtēšanas visus atbilstošos priekšlikumus sarindo pēc kopējā piešķirto punktu skaita. Piedāvājumam/-iem, kas būs saņēmis/-uši augstāko punktu skaitu, tiks piešķirts līdzfinansējums atkarībā no budžeta pieejamības.

Katrai no šā uzaicinājuma 6.2. punktā uzskaitītajām prioritārajām tēmām izveido atsevišķu sarakstu, kas kārtots pēc piešķirto punktu skaita.

Ja divi (vai vairāki) piedāvājumi tai pašā sarindotajā sarakstā ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, sarakstā patur piedāvājumu(-us), kurš(-i) ļauj dažādot produktus vai mērķa tirgus. Tas nozīmē, ka no diviem ex aequo piedāvājumiem Komisija vispirms izvēlas to, kura saturs (pirmkārt, produktu ziņā, otrkārt, mērķa tirgu ziņā) vēl nav pārstāvēts sarindotajā sarakstā. Ja šo kritēriju nevar piemērot, Komisija vispirms izvēlas programmu, kas atsevišķo piešķiršanas kritēriju novērtējumā ir saņēmusi lielāko punktu skaitu. Tā vispirms salīdzina punktu skaitu kritērijā “Savienības dimensija”, tad kritērijā “Tehniskā kvalitāte” un visbeidzot kritērijā “Budžeta un izmaksu efektivitāte”.

10. Juridiskās saistības

Pēc novērtēšanas piedāvājumus, kuri ieteikti finansēšanai, Chafea iekļauj sarakstā, sarindojot pēc kopējā piešķirto punktu skaita.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 11. panta 2. punktu Eiropas Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot atlasītās vienas dalībvalsts programmas, tajās veicamās izmaiņas un attiecīgo budžetu (atbalsta piešķiršanas lēmumu).

Komisijas lēmumā tiks uzskaitītas atlasītās programmas, kurām apstiprināts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. pantu. Šis lēmums tiks adresēts kompetentajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis atbild par vienas dalībvalsts programmu pareizu īstenošanu un par attiecīgajiem maksājumiem.

Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi šo īstenošanas aktu, tā nosūta atlasīto programmu kopijas attiecīgajām dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties informē attiecīgās programmu iesniedzējas organizācijas par to, vai to pieteikumi ir vai nav apstiprināti.

Dalībvalstis noslēdz līgumus ar atlasītajām programmu iesniedzējām organizācijām par programmu īstenošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 10. pantā noteiktajām prasībām. Līgumā jo īpaši sīki norāda finansējuma nosacījumus un apmēru, kā arī pušu pienākumus.

11. Finansiālie noteikumi

11.1. Vispārīgi principi

Nekumulatīvs piešķīrums

Pasākumam var piešķirt tikai vienu dotāciju no ES budžeta.

Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar no Savienības budžeta finansēt divreiz.

Pieteikuma iesniedzēji norāda tā Savienības finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai vai darbības daļai, vai tās funkcionēšanai (darbības dotācijas), kā arī visu citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai.

b)	Atpakaļejoša spēka aizliegums Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

Līdzfinansējums

Līdzfinansējums nozīmē, ka resursi, kas nepieciešami pasākuma īstenošanai, netiek pilnībā nodrošināti ar ES dotāciju.

Atlikušos izdevumus sedz vienīgi programmas iesniedzēja organizācija.

Iemaksas, ko saņēmējam piešķir tā dalībnieki un kas ir īpaši paredzētas pasākuma attiecināmo izmaksu segšanai, ir atļautas un tiek uzskatītas par ieņēmumiem.

Līdzsvarots budžets

Plānotais darbības budžets ir jānorāda pieteikuma veidlapas A daļā. Tā ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

Budžets jāsastāda euro.

Pieteikuma iesniedzēji, kas paredz, ka izmaksas neradīsies euro, tiek aicināti izmantot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/inforeuro/inforeuro_en.cfm

Īstenošanas līgumi / apakšuzņēmuma līgumi

Ja pasākuma īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līguma (īstenošanas līguma) slēgšanas tiesības, saņēmējam tās jāpiešķir piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību vai (attiecīgi) piedāvājumam ar zemākās cenas piedāvājumu, nepieļaujot interešu konfliktu, un jāsaglabā dokumenti revīzijas vajadzībai.

Ja iesniedzēja organizācija ir publisko tiesību subjekts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta nozīmē, tai apakšuzņēmēji ir jāizraugās saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek transponēta šī direktīva.

Apakšlīgumu slēgšanai, t. i., konkrētu uzdevumu vai darbību, kas veido pasākuma daļu, kā aprakstīts piedāvājumā, nodošanai ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, ir jāatbilst nosacījumiem, kas piemērojami visiem īstenošanas līgumiem (kā minēts iepriekš), un šādiem papildu nosacījumiem:

—	apakšlīgumu slēgšanai jābūt pamatotai, ņemot vērā pasākuma veidu un tā īstenošanai nepieciešamo;

—	apakšlīgumu slēgšana ir skaidri jānorāda piedāvājuma tehniskajā un finansiālajā daļā.

Apakšlīgumu slēgšana ar subjektiem, kam ir strukturāla saikne ar saņēmēju

Apakšlīgumu var noslēgt arī ar subjektiem, kam ir strukturāla saikne ar saņēmēju, bet tikai tad, ja cena ir faktisko subjektam radušos izmaksu robežās (t. i., bez peļņas normas).

Šādiem subjektiem īstenojamie uzdevumi ir skaidri jānorāda piedāvājuma tehniskajā daļā.

11.2. Finansējuma veidi

Līdzfinansējums izpaužas kā faktiski radušos attiecināmo izmaksu noteiktas proporcionālās daļas atmaksa; līdzfinansējumā tiks ietverta arī vienota likme, sedzot ar pasākuma īstenošanu saistītās netiešās izmaksas (kas ir 4 % no attiecināmiem personāla izdevumiem) (15).

Maksimālā pieprasītā summa

ES dotācijai ir noteikts ierobežojums, nepārsniedzot šādu maksimālo līdzfinansējuma likmi:

—	vienas dalībvalsts programmām iekšējā tirgū: 70 % no programmas attiecināmajām izmaksām,

—	vienas dalībvalsts programmām trešās valstīs: 80 % no programmas attiecināmajām izmaksām,

—	attiecībā uz vienas dalībvalsts programmām, ko īsteno dalībvalstī dibināts saņēmējs iekšējā tirgū, kas saņem finansiālu atbalstu 2014. gada 1. janvārī vai pēc tam saskaņā ar LESD (16) 136. un 143. pantu: 75 % no programmas attiecināmajām izmaksām,

—	attiecībā uz vienas dalībvalsts programmām, ko trešās valstīs īsteno dalībvalstī dibināts saņēmējs, kas saņem finansiālu atbalstu 2014. gada 1. janvārī vai pēc tam saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu: 85 % no programmas attiecināmajām izmaksām.

Abas pēdējās minētās procentuālās likmes attiecas tikai uz tām programmām, par ko Komisija ir lēmusi pirms datuma, no kura attiecīgā dalībvalsts vairs nesaņem šādu finansiālo atbalstu.

Tādējādi daļa no kopējām attiecināmajām izmaksām, kura iekļauta budžeta aplēsē, jāfinansē no avotiem, kas nav ES dotācija (līdzfinansēšanas princips).

Attiecināmās izmaksas

Attiecināmās izmaksas ir tās izmaksas, kas dotācijas saņēmējam ir faktiski radušās un atbilst visiem kritērijiem, kuri norādīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. pantā.

Neattiecināmās izmaksas

Neattiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas neatbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 4. panta nosacījumiem, proti:

—	kapitāla atdeve,

—	parādi un parādu apkalpošanas izmaksas,

—	uzkrājumi zaudējumiem vai parādiem,

—	maksājamie procenti,

—	nedrošie parādi,

—	valūtas maiņas darījumu zaudējumi,

—	saņēmēja bankas ieturētās komisijas maksas par Komisijas pārskaitījumu,

—	saņēmēja deklarētās izmaksas, par kurām saņem Eiropas Savienības dotāciju cita pasākuma ietvaros. Netiešās izmaksas noteikti nav attiecināmas tādas pasākuma dotācijas ietvaros, kas piešķirta saņēmējam, kurš attiecīgajā periodā jau saņem no Savienības budžeta finansētu darbības dotāciju,

—	ieguldījumi natūrā,

—	pārmērīgi vai nepārdomāti izdevumi,

—	atskaitāmais PVN,

—	izmaksas, kas radušās īstenojamās darbības apturēšanas laikā.

Dotācijas galīgās summas aprēķināšana

Dotācijas galīgo summu aprēķina pēc programmas pabeigšanas, pēc maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas.

“Dotācijas galīgā summa” ir atkarīga no tā, kādā mērā programma ir faktiski īstenota saskaņā ar Nolīguma noteikumiem.

Kad ir veikta atlikuma samaksa, šo summu dalībvalsts aprēķina saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 15. pantu.

11.3. Maksāšanas kārtība

Programmu iesniedzēja organizācija var iesniegt pieteikumu attiecīgajai dalībvalstij avansa maksājuma saņemšanai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 13. pantu.

Pieteikumus uz Savienības finansiālā ieguldījuma starpmaksājumu programmu iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstij saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 14. pantu.

Pieteikumus uz atlikuma maksājumu programmu iesniedzēja organizācija iesniedz dalībvalstij saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 15. pantu.

11.4. Avansa nodrošinājums

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 13. pantu avansa maksājumu veic ar noteikumu, ka programmu iesniedzēja organizācija par labu dalībvalstij ir devusi nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs šā avansa apmēram, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (17) IV nodaļu.

12. Publicitāte

Eiropas Savienības ieguldījums saņēmējiem ir skaidri jānorāda visās publikācijās vai saistībā ar darbībām, kurām izmanto dotāciju.

Saistībā ar minēto saņēmējiem ir pienākums veicināt to, ka Eiropas Savienības vārds un emblēma tiek popularizēti visās to publikācijās, plakātos, programmās un citos produktos, kurus rada saskaņā ar līdzfinansēto projektu.

Noteikumi par Eiropas emblēmas grafisko reproducēšanu ir atrodami iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā (18).

Turklāt visiem vizuālajiem materiāliem, kas izstrādāti Eiropas Savienības līdzfinansētās veicināšanas programmas ietvaros, ir jābūt parakstam “Enjoy it's from Europe” (“Izbaudi, ražots Eiropā”). Šā paraksta lietošanas vadlīnijas, kā arī grafiskās datnes var lejupielādēt no reklāmas vietnes par Eiropu (19).

Visbeidzot, visos drukātos materiālos, t. i., brošūrās, plakātos, bukletos, reklāmkarodziņos, informācijas stendos, iespiestos reklāmas darbos, laikrakstu rakstos, tīmekļa vietnēs (izņemot mazās ierīcēs) iekļauj atrunu saskaņā ar dotācijas līgumā sīki izstrādātajiem noteikumiem, skaidrojot, ka tajos ir sniegts autora viedoklis. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajos materiālos ietvertās informācijas lietošanu.

13. Datu aizsardzība

Atsaukšanās uz ikvienu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus ietver personas datu reģistrēšanu un apstrādi (piemēram, līdzfinansētajā darbībā iesaistīto personu vārds, uzvārds, adrese un CV). Šādus personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Ja nav norādīts citādi, jautājumus un visus pieprasītos personas datus, kas vajadzīgi, lai novērtētu pieteikumu saskaņā ar specifikāciju, kas iekļauta uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, Izpildaģentūra/Komisija vai trešās puses, kas darbojas Izpildaģentūras/Komisijas vārdā un pakļautībā, apstrādās vienīgi šim nolūkam. Datu subjektiem var sniegt sīkākas ziņas par apstrādes darbībām, informāciju par viņu tiesībām un to, kā viņi var tikt piespiesti, atsaucoties uz paziņojumu par personas datu aizsardzību, kas publicēts dalībnieku portālā

http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/support/legal_notices.html

un Aģentūras tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/chafea/about/data_protection.html.

Pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti regulāri pārbaudīt attiecīgo paziņojumu par personas datu aizsardzību, lai būtu pilnībā informēti par iespējamiem atjauninājumiem, kas var tikt veikti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai vēlāk. Saņēmēji uzņemas juridisku pienākumu informēt savu personālu par attiecīgajām apstrādes darbībām, kas jāveic Aģentūrai; lai to izpildītu, viņiem ir jāsniedz personālam attiecīgie paziņojumi par personas datu aizsardzību, ko Aģentūra publicē dalībnieku portālā, pirms personāla datu nosūtīšanas Aģentūrai; personas datus var reģistrēt Eiropas Komisijas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES), kā norādīts ES Finanšu regulas 105.a un 108. pantā, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

14. Piedāvājumu iesniegšanas procedūra

Piedāvājumi 5. sadaļā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz elektroniskās iesniegšanas sistēmā: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html

Pirms piedāvājuma iesniegšanas:

1.	Atrodi uzaicinājumu: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html

2.	Izveido kontu piedāvājuma iesniegšanai: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/organisations/register.html

3.	Reģistrē visus partnerus caur saņēmēju reģistru: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/organisations/register.html

Pieteikuma iesniedzēji tiks rakstiski informēti par atlases procesa rezultātiem.

Iesniedzot piedāvājumu, pieteikuma iesniedzējs piekrīt gan šajā uzaicinājumā, gan tajā minētajos dokumentos izklāstītajai procedūrai un nosacījumiem.

Pēc iesniegšanas termiņa beigām pieteikumā nedrīkst izdarīt izmaiņas. Tomēr, ja ir nepieciešams precizēt noteiktus aspektus vai veikt pārrakstīšanās kļūdu labojumu, šajā nolūkā Komisija/Aģentūra novērtēšanas procesa laikā var sazināties ar pieteikuma iesniedzēju (20).

Kontaktpersonas

Ja rodas jautājumi par tiešsaistes iesniegšanas rīkiem, sazinieties ar šim nolūkam izveidoto IT informatīvo dienestu, izmantojot dalībnieku portāla tīmekļa vietni

http://ec.europa.eu/research/index.cfm?pg=enquiries.

Ar IT nesaistītiem jautājumiem ir pieejams Chafea informatīvais dienests: +352 430136611, e-pasts: CHAFEA-AGRI-CALLS@ec.europa.eu darba dienās no plkst. 9.30 līdz 12.00 un no 14.30 līdz 17.00 CET (pēc Centrāleiropas laika). Informatīvais dienests nestrādā brīvdienās un valsts svētku dienās.

Biežāk uzdotie jautājumi ir publicēti Chafea tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/chafea/agri/faq.html.

Saistībā ar šo uzaicinājumu veiktajā sarakstē (piemēram, pieprasot informāciju vai iesniedzot pieteikumu) ir jādod skaidra norāde uz šo konkrēto uzaicinājumu. Tiklīdz elektroniskā apmaiņas sistēma ir piešķīrusi piedāvājuma identifikācijas numuru, pieteikuma iesniedzējam ir jāizmanto šis numurs visā turpmākajā sarakstē.

Pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām pieteikumos nav iespējams izdarīt izmaiņas.

Saistītie dokumenti

—	Vadlīnijas pieteikuma iesniedzējiem ar attiecīgajiem pielikumiem

—	Pieteikuma veidlapa

—	Dotācijas nolīguma paraugs (viena saņēmēja un vairāku saņēmēju versija)

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(2) Komisijas 2015. gada 23. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1829, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 266, 13.10.2015., 3. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 7. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1831, kurā noteikts, kā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 266, 13.10.2015., 14. lpp.).

(4) Komisijas 2016. gada 9. novembra Īstenošanas lēmums par darba programmas 2017. gadam pieņemšanu informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, C(2016) 7100 final.

(5) Šī informācija būs pieejama http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/member-states/index_en.htm.

(6) Reģionu sastāva veidošanā ir ievērota ANO valstu un reģionu klasifikācija. Plašāka informācija par ģeogrāfisko zonu sastāvā iekļautajām valstīm ir pieejama http://unstats.un.org/unsd/methods/m49/m49regin.htm.

(*1) Programmas nedrīkst attiekties uz piena produktiem, cūkgaļas produktiem, liellopu gaļas produktiem vai šo trīs produktu kombināciju. Tomēr šos produktus tajās var ietvert, ja tie ir saistīti ar citiem lauksaimniecības produktiem.

(*2) Vidējo Austrumu valstis sauc arī par Rietumāzijas valstīm.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7) Finanšu regulas 106. pants un attiecīgie tās piemērošanas noteikumi, kas pieņemti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, kurā jaunākie grozījumi izdarīti attiecīgi ar Regulu (ES, Euratom) 2015/1929 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2462.

(8) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

(9) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

(10) Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).

(11) Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(13) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(15) Pieteikuma iesniedzējiem ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja viņi saņem darbības dotāciju, netiešās izmaksas nav attiecināmas.

(16) Šā uzaicinājuma publicēšanas dienā: Grieķija.

(17) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(18) http://publications.europa.eu/code/en/en-5000100.htm.

(19) http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/index_en.htm.

(20) Finanšu regulas 96. pants.

12.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/23

2017. GADA UZAICINĀJUMS IESNIEGT PIEDĀVĀJUMUS

DAUDZVALSTU PROGRAMMAS

(2017/C 9/07)

1. Priekšvēsture un šā uzaicinājuma nolūks

1.1. Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem

Informācijas un veicināšanas pasākumu vispārīgais mērķis ir uzlabot Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspēju.

Informācijas un veicināšanas pasākumu konkrētie mērķi ir:

a)	uzlabot informētību par Savienības lauksaimniecības produktu izcilību un augstajiem standartiem, ko Savienībā piemēro ražošanas metodēm;

b)	palielināt Savienības lauksaimniecības produktu un konkrētu pārtikas produktu konkurētspēju un patēriņu un veicināt to pazīstamību gan Savienībā, gan ārpus tās;

c)	palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību;

d)	palielināt Savienības lauksaimniecības produktu un dažu pārtikas produktu tirgus daļu, īpašu uzmanību pievēršot to trešo valstu tirgiem, kuriem ir vislielākais izaugsmes potenciāls;

e)	atjaunot normālus tirgus nosacījumus nopietnu tirgus traucējumu, patērētāju uzticības zaudēšanas vai citu specifisku problēmu gadījumā.

1.2. Komisijas 2017. gada darba programma

http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/annual-work-programmes/2017/index_en.htm

1.3. Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra

Eiropas Komisija ir uzticējusi Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūrai (turpmāk – Chafea) vadīt noteiktas informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanas daļas, tostarp uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publicēšanu, piedāvājumu saņemšanu un novērtēšanu, daudzvalstu programmu dotācijas līgumu sagatavošanu un parakstīšanu un šo programmu īstenošanas uzraudzību.

1.4. Šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus

Šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecas uz daudzvalstu programmu īstenošanu saskaņā ar I pielikuma 1.2.1.3. un 1.2.1.4. punktu 2017. gada darba programmā attiecībā uz 3. tematiskās prioritātes darbībām, t. i., daudzvalstu programmām iekšējā tirgū, un 4. prioritātes darbībām, t. i., daudzvalstu programmām iekšējā tirgū vai trešās valstīs.

2. Mērķis(-i) – Tēmas – Prioritātes

2017. gada darba programmas I pielikuma 1.2.1.3. un 1.2.1.4. punktā ir noteiktas tematiskās prioritātes darbībām, kas īstenojamas ar šā uzaicinājuma starpniecību. Finansējuma piešķiršanai tiks izskatīti tikai tie piedāvājumi, kas tieši atbilst šajos gada darbības programmas punktos noteiktajai tēmai un aprakstam. Tāpēc šajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus tiek izsludinātas 3 tēmas. Saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegtajiem pieteikumiem ir jāatbilst kādai no šīm prioritārajām tēmām. Iesniedzēja organizācija drīkst iesniegt vairākus pieteikumus dažādiem projektiem, kas atbilst vienai prioritārajai tēmai. Drīkst iesniegt arī vairākus pieteikumus dažādiem projektiem, kas atbilst dažādām prioritārajām tēmām.

3. Grafiks

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 17.00 CET (pēc Centrāleiropas laika).

	Posmi	Datums un laiks vai orientējošais periods
a)	Uzaicinājuma publicēšana	12.1.2017.
b)	Pieteikumu iesniegšanas termiņš	20.4.2017.
c)	Vērtēšanas laikposms (orientējoši)	21.4.–31.8.2017.
d)	Informācija pieteikuma iesniedzējiem (orientējoši)	līdz 20.10.2017.
e)	Dotācijas nolīguma parakstīšana (orientējoši)	līdz 20.1.2018.
f)	Pasākuma sākuma datums (orientējoši)	no 1.1.2018.

4. Pieejamais budžets

Kopējais iezīmētais budžets daudzvalstu programmu līdzfinansēšanai ir EUR 43 000 000.

Šīs summas pieejamība ir atkarīga no tā, vai pēc tam, kad ES budžeta lēmējinstitūcija būs pieņēmusi 2017. gada kopbudžetu, būs pieejamas apropriācijas, vai tās būs paredzētas provizoriskajās divpadsmitdaļās.

Chafea ir tiesības neizdalīt visus pieejamos līdzekļus.

5. Pieņemamības prasības

Pieteikumi ir jāiesniedz ne vēlāk kā 3. sadaļā norādītajā iesniegšanas termiņā.

Pieteikumi koordinatoram ir jāiesniedz tiešsaistē dalībnieku portālā (elektroniskā iesniegšanas sistēma ir pieejama https://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html.

Ja minētās prasības nebūs izpildītas, pieteikums tiks noraidīts.

Lai arī piedāvājumus drīkst iesniegt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, pieteikuma iesniedzēji tiek mudināti iesniegt piedāvājumus angļu valodā, lai atvieglotu pieteikumu apstrādi, tostarp, lai neatkarīgiem ekspertiem, kas veic novērtēšanas tehnisko pusi, atvieglotu pieteikumu izskatīšanu. Turklāt pieteikuma iesniedzējiem jāapzinās, ka Chafea principā izmantos angļu valodu saziņā ar saņēmējiem saistībā ar līdzfinansēto pasākumu pārraudzību un monitoringu (dotāciju vadības posms).

Lai neatkarīgajiem ekspertiem būtu vieglāk izskatīt piedāvājumu, ja tas ir sagatavots kādā citā ES oficiālajā valodā, ir vēlams sniegt tehniskās daļas (B daļas) tulkojumu angļu valodā.

6. Atbilstības kritēriji

6.1. Atbilstošie pieteikuma iesniedzēji

Piedāvājumus drīkst iesniegt tikai juridiskas personas; subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, drīkst iesniegt pieteikumu ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī sniegt garantijas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kas būtu vienādas ar juridisko personu sniegtajām garantijām, kā noteikts 131. panta 2. punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

Konkrētāk, pieteikumus ir tiesīgas iesniegt šādas organizācijas un struktūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punktā:

ii)	Savienības profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas pārstāv attiecīgo nozari vai nozares Savienības līmenī;

iii)	ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. un 156. pantā un kuras ir atzinusi kāda dalībvalsts; vai

iv)

Iepriekš minētās programmu iesniedzējas organizācijas var iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka tās ir reprezentatīvas attiecīgās nozares vai produkta organizācijas, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 1. panta nosacījumiem, proti:

uzskata, ka profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas reģistrētas dalībvalstī vai Savienības līmenī, kā minēts attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pārstāv nozari, uz kuru attiecas programma:

—	ja tā aptver vismaz 50 % no ražotāju skaita vai 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai produkta(-u) vērtības tirgū vai attiecīgajā nozarē attiecīgajā dalībvalstī vai Savienības līmenī, vai

—	ja tā ir starpnozaru organizācija, kuru atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 158. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 16. pantu;

ii)

grupu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punktā un minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nosaukumu, kas ir aizsargāts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un uz kuru attiecas programma, ja tā pārstāv vismaz 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai tā produkta(-u) vērtības tirgū, kura nosaukums ir aizsargāts;

iii)

iv)	lauksaimniecības un pārtikas nozares struktūru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās dalībnieku vidū ir minētā produkta(-u) vai nozares pārstāvji.

Piedāvājumus var iesniegt:

a)	vismaz divas organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a), c) vai d) apakšpunktā un kas ir vismaz no divām dalībvalstīm; vai

b)	viena vai vairākas Savienības organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Atbilstoši ir tikai tie pieteikumi, ko iesnieguši subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstīs.

Neatbilstoši subjekti: pieteikuma iesniedzēji, kas jau saņem Savienības finansējumu par tiem pašiem informācijas un veicināšanas pasākumiem, nav tiesīgi saņemt Savienības finansējumu šo pasākumu īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014.

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju atbilstību, ir jāiesniedz šādi apliecinoši dokumenti:

—	privāts uzņēmums: izraksts no valdības biļetena, statūtu kopija, izraksts no komercreģistra vai apvienību reģistra,

—	valsts iestāde: valsts uzņēmuma dibināšanas rezolūcijas vai lēmuma kopija vai cits oficiāls dokuments, kas apliecina publisko tiesību subjekta dibināšanu,

—	subjekti, kam nav juridiskas personas statusa: dokumenti, kas apliecina, ka to pārstāvis(-ji) var uzņemties juridiskās saistības to vārdā,

—	dokumentācija, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/1829 1. pantā noteiktajiem pārstāvības kritērijiem.

6.2. Atbilstošās darbības

Piedāvājumiem ir jāatbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

a)	piedāvājumā drīkst ietvert tikai Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. pantā uzskaitītos produktus un shēmas;

b)	piedāvājumiem ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem, ar ko reglamentē attiecīgos produktus un to tirdzniecību, un jābūt ar Savienības dimensiju;

piedāvājumiem iekšējā tirgū, kas aptver vienu vai vairākas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā minētās shēmas, galvenajā Savienības vēstījumā ir jābūt vērstiem uz šo(-īm) shēmu(-ām). Ja šajā programmā viens vai vairāki produkti ilustrē šo(-īs) shēmu(-as), to/tos norāda kā papildu vēstījumu attiecībā pret galveno Savienības vēstījumu;

ja daudzvalstu programmā ietvertais vēstījums attiecas uz informāciju par ietekmi uz veselību, šim vēstījumam:

—	iekšējā tirgū ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (5) pielikumam, vai valsts iestādei, kas ir atbildīga par sabiedrības veselību dalībvalstī, kurā tiek veiktas darbības, šis vēstījums ir jāapstiprina,

—	trešās valstīs – valsts iestādei, kas atbildīga par sabiedrības veselību dalībvalstī, kurā tiek veiktas darbības, šis vēstījums ir jāapstiprina.

e)	ja piedāvājumā piedāvāts minēt izcelsmi vai preču zīmi, tai ir jāatbilst Īstenošanas regulas (ES) 2015/1831 II nodaļā minētajiem noteikumiem.

Lai novērtētu plānoto darbību atbilstību, ir jāsniedz šāda informācija:

—	priekšlikumiem, kuri attiecas uz valsts kvalitātes shēmām, jāpievieno dokumenti vai atsauces uz publiski pieejamiem avotiem, kas pierāda, ka kvalitātes shēmu ir atzinusi dalībvalsts,

—

priekšlikumos, kuru mērķis ir iekšējais tirgus un kuros ietvertais vēstījums attiecas uz pareiziem ēšanas paradumiem vai alkoholisko dzērienu atbildīgu patēriņu, jāapraksta, kā ierosinātā programma un tās vēstījums(-i) atbilst attiecīgajiem valsts noteikumiem sabiedrības veselības jomā dalībvalstī, kurā programma tiks īstenota. Jāiesniedz atsauces vai dokumenti, kas apstiprina sniegto pamatojumu.

Turklāt piedāvājumam ir jāsaskan arī ar kādu no tematiskajām prioritātēm, kas uzskaitītas 2017. gada darba programmā attiecībā uz daudzvalstu programmām. Turpmāk ir sniegts 2017. gada darba programmas izraksts, sīkāk norādot 3 tēmas, par kurām drīkst iesniegt pieteikumus saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Tekstā ir raksturota tēma, attiecīgā plānotā summa, mērķi un gaidāmie rezultāti.

3. tematiskās prioritātes darbības: daudzvalstu programmas iekšējā tirgū

Tēmas

Kopējā plānotā summa

Gada prioritātes, izvirzītie mērķi un gaidāmie rezultāti

A tēma. Programmas, kas palielina informētību par ilgtspējīgu Savienības lauksaimniecību un lauksaimniecības un pārtikas nozares nozīmi klimata un vides politikas jomā (*1)

EUR 15 050 000

Darbībām būtu jāizceļ vides ilgtspējas aspekts Savienības lauksaimniecībā, uzsverot tā labvēlīgo ietekmi uz klimata un vides politiku.

Darbībām būtu jāatspoguļo, kā veicināmais(-ie) produkts(-i) un tā(to) ražošanas metode(-s) palīdz:

a)	mazināt klimata pārmaiņas (piemēram, mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas) un/vai tām pielāgoties (piemēram, taupīt ūdeni, audzēt pret klimata pārmaiņām noturīgas kultūras un šķirnes); un

sasniegt vismaz vienu no šiem mērķiem:

i)	bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana (piemēram, dzīvā daba, ainava, ģenētiskie resursi);

ii)	ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana (piemēram, ūdens izmantošanas efektivitāte, barības vielu un pesticīdu slodzes mazināšana);

iii)	ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana (piemēram, erozijas kontrole, barības vielu līdzsvars, acidifikācijas, sasāļošanās mazināšana).

4. tematiskās prioritātes darbības: daudzvalstu programmas iekšējā tirgū vai trešās valstīs

Tēmas

Kopējā plānotā summa

Gada prioritātes, izvirzītie mērķi un gaidāmie rezultāti

B tēma. Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķis ir palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā

EUR 15 050 000

Vēlamā ietekme ir panākt, ka patērētāji labāk pazīst ar Savienības kvalitātes shēmām saistītos logotipus, un palielināt Savienības lauksaimniecības un pārtikas produktu konkurētspēju un patēriņu un to tirgus daļu.

Mērķis ir palielināt Savienības kvalitātes shēmu atzīšanu un pazīstamību:

a)	kvalitātes shēmas: aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ) un fakultatīvi kvalitātes noteikumi;

b)	bioloģisko produktu ražošana;

c)	Savienības tālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu logotips.

C tēma. Informācijas un veicināšanas programmas, kuru mērķis ir izcelt Savienības lauksaimniecības produktu ražošanas metožu specifiku un Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu īpašības, kā arī kvalitātes shēmas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā

EUR 12 900 000

Mērķis ir izcelt vismaz vienu Savienības lauksaimniecības produktu ražošanas metožu specifisko iezīmi, jo īpaši saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, izsekojamību, autentiskumu, marķēšanu, uzturvērtību un veselīgumu (tostarp pareiziem ēšanas paradumiem un atbilstīgu alkoholisko dzērienu atbildīgu patēriņu), dzīvnieku labturību, vides aizsardzību un ilgtspēju (aplūkojot aspektus, ko neaptver A tēma) un lauksaimniecības un pārtikas produktu īpašības, jo īpaši saistībā ar to kvalitāti, garšu, daudzveidību vai tradīcijām.

Vēlamā ietekme ir panākt, ka patērētāji labāk apzinās Savienības lauksaimniecības produktu izcilību, un veicināt attiecīgo Savienības lauksaimniecības produktu konkurētspēju un patēriņu, paaugstināt to profilu un palielināt to tirgus daļu.

Atbilstošo darbību veidi

Saskaņā ar šo uzaicinājumu atbilstošas veicināšanas un informācijas sniegšanas darbības var būt konkrēti šādas darbības:

1.	Projektu vadība

Sabiedriskās attiecības

—	Sabiedrisko attiecību darbības

—	Preses pasākumi

Vietne, sociālie plašsaziņas līdzekļi

—	Vietnes izveidošana, atjaunināšana, uzturēšana

—	Sociālie plašsaziņas līdzekļi (konta izveidošana, regulāri ieraksti)

—	Cits (mobilās lietotnes, e-mācību platformas, vebināri utt.)

Reklāma

—	Iespieddarbi

—

Radio

—	Tiešsaistē

—	Brīvā dabā

—

Kino

Saziņas rīki

—	Preses izdevumi, plašsaziņas līdzekļu komplekti, reklāmas preces

—	Reklāmas video

Notikumi

—	Stendi tirdzniecības izstādēs

—	Semināri, darbsemināri, B2B sanāksmes, tirdzniecības/ēdiena gatavošanas apmācība, darbības skolās

—	Restorānu nedēļas

—	Pasākumu sponsorēšana

—	Studiju braucieni uz Eiropu

Tirdzniecības punktu (POS) veicināšana

—	Degustācijas dienas

—	Citi: mazumtirgotāju publikāciju veicināšana, POS reklamēšana

Īstenošanas periods

Līdzfinansēšanas darbību (informācijas/veicināšanas programmas) īsteno vismaz vienu gadu, bet ne vairāk par trim gadiem.

Piedāvājumā norāda darbības ilgumu.

7. Izslēgšanas kritēriji

7.1. Izslēgšana no dalības

Pieteikuma iesniedzēji tiks izslēgti no dalības šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūrā, ja viņi ir kādā no izslēgšanas situācijām, kas norādītas Finanšu regulas 106. pantā un tās piemērošanas noteikumos (6):

ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, pārkāpjot piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais ekonomikas dalībnieks, vai arī iesaistoties jebkurā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:

i)	tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot līgumu;

ii)	līguma slēgšana ar citiem ekonomikas dalībniekiem nolūkā izkropļot konkurenci;

iii)	intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana;

iv)	mēģinājums iepirkuma procedūras laikā ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu;

v)	mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

ar galīgo spriedumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:

i)	krāpšana 1. panta nozīmē Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu (7);

ii)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu (8), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (9) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts tās valsts tiesību aktos, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde vai kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumos;

iii)	līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (10) 2. pantā;

iv)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (11) 1. pantā;

v)	teroristiski nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar terorismu, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (12) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā;

vi)	bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (13) 2. pantā;

f)	ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir veicis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē.

7.2. Izslēgšana no tiesībām saņemt atbalstu

Pieteikuma iesniedzēji tiks izslēgti no tiesībām saņemt līdzfinansējumu, ja atbalsta piešķiršanas procedūras laikā tie ir kādā no situācijām, kas aprakstītas Finanšu regulas 107. pantā:

a)	atrodas izslēgšanas situācijā, kas noteikta saskaņā ar Finanšu regulas 106. pantu;

b)	informāciju, kas tika prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, ir snieguši sagrozītā veidā vai nav iesnieguši šo informāciju atbalsta piešķiršanas procedūrā.

Lai apliecinātu atbilstību izslēgšanas kritērijiem, koordinatoram ir jāiezīmē attiecīgā aile, iesniedzot savu pieteikumu tiešsaistē. Visiem pieteikuma iesniedzējiem, kas atlasīti līdzfinansējuma saņemšanai (ja dotāciju piešķir vairākiem saņēmējiem), ir jāparaksta apliecinājums ar godavārdu, ka viņi neatrodas Finanšu regulas 106. panta 1. punktā un 107.–109. pantā norādītajā situācijā. Pieteikuma iesniedzējiem ir jāseko dalībnieku portālā sniegtajiem norādījumiem.

8. Atlases kritēriji

8.1. Finansiālā spēja

Pieteikuma iesniedzēju finansiālā spēja tiks novērtēta saskaņā ar Finanšu regulas Nr. 966/2012 prasībām. Novērtēšanu neveic, ja:

—	pieteikuma iesniedzējs ir publisko tiesību subjekts,

—	pieteikuma iesniedzēja prasītais ES ieguldījums ir ≤ EUR 60 000.

Lai novērtētu finansiālo spēju, tiks prasīti šādi dokumenti:

—	peļņas un zaudējumu pārskats, bilance par pēdējo saimniecisko gadu, par kuru konti tika noslēgti,

—	attiecībā uz jaunizveidotiem uzņēmumiem minētos dokumentus drīkst aizstāt ar uzņēmējdarbības plānu.

Pieteikuma iesniedzējam, kas pieprasa ES līdzfinansējumu ≥ EUR 750 000 (katram pieteikuma iesniedzējam piemērojamais slieksnis), papildus ir jāiesniedz:

—	revīzijas ziņojums, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents, kurš apliecina kontu pieejamību par pēdējo finanšu gadu. Šo noteikumu nepiemēro publisko tiesību subjektiem.

Pieteikuma iesniedzēju finansiālās spējas novērtējumu veiks ar dalībnieku portāla starpniecību.

8.2. Rīcības spēja

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt profesionālai kompetencei un kvalifikācijai, kas nepieciešama darbības izpildei.

Lai to apliecinātu, priekšlikuma B daļā ir jāsniedz šāda informācija:

—	vispārējais profils (kvalifikācija un pieredze) pieteikuma iesniedzēja personālam, kas primāri atbildīgs par piedāvātās darbības vadību un īstenošanu,

—	programmu iesniedzējas organizācijas(-u) darbības pārskats vai veikto darbību apraksts saistībā ar tām darbībām, kas atbilst līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumiem.

9. Piešķiršanas kritēriji

Pieteikuma B daļu izmanto, lai novērtētu priekšlikuma atbilstību piešķiršanas kritērijiem.

Kopumā tiek gaidīts, lai projektiem būtu efektīva vadības struktūra, skaidra stratēģija un precīzs gaidāmo rezultātu apraksts.

Katra piedāvājuma saturu novērtēs saskaņā ar šādiem kritērijiem un apakškritērijiem:

Kritēriji

Maksimālais punktu skaits

Slieksnis

1.	Savienības dimensija

2.	Projekta tehniskā kvalitāte

3.	Pārvaldības kvalitāte

4.	Budžeta un izmaksu efektivitāte

KOPĀ

100

Piedāvājumi, kas nesasniedz norādītās kopējā un/vai atsevišķa sliekšņa vērtības, tiek noraidīti.

Lai novērtētu katru galveno piešķiršanas kritēriju, novērtējumā ņem vērā šādus apakškritērijus.

Savienības dimensija

b)	kampaņas Savienības vēstījums;

c)	projekta ietekme Savienības līmenī.

Projekta tehniskā kvalitāte

a)	tirgus analīzes kvalitāte un atbilstība;

b)	programmas stratēģijas mērķu un galveno vēstījumu piemērotība;

c)	atbilstoša darbību izvēle, ņemot vērā mērķus un programmas stratēģiju, līdzsvarots komunikācijas metožu kopums, sinerģija starp darbībām;

d)	kodolīgs darbību apraksts;

e)	ierosināto novērtēšanas metožu un rādītāju kvalitāte.

Pārvaldības kvalitāte

a)	projekta organizācija un vadības struktūra;

b)	kvalitātes kontroles mehānismi un riska pārvaldība.

Budžeta un izmaksu efektivitāte

a)	ienākums no ieguldījumiem;

b)	atbilstošs budžeta sadalījums attiecībā pret mērķiem un darbību tvērumu;

c)	aprēķināto izmaksu atbilstība nodevumiem;

d)	reālistiska persondienu aplēse darbībām, ko īsteno programmas iesniedzēja organizācija, ieskaitot projekta koordinācijas izmaksas.

Katrai no šā uzaicinājuma 6.2. punktā uzskaitītajām prioritārajām tēmām izveido atsevišķu sarakstu, kas kārtots pēc piešķirto punktu skaita.

Ja tā paša sarindotā saraksta pēdējā vietā ir divi vai vairāki piedāvājumi ar vienādu punktu skaitu, sarakstā patur piedāvājumu(-us), kurš(-i) ļauj dažādot produktus vai mērķa tirgus. Tas nozīmē, ka no diviem ex aequo piedāvājumiem Komisija vispirms izvēlas to, kura saturs (pirmkārt, produktu ziņā, otrkārt, mērķa tirgu ziņā) vēl nav pārstāvēts sarindotajā sarakstā. Ja ar šo kritēriju nepietiek, lai diferencētu piedāvājumus, Komisija vispirms izvēlas programmu, kas atsevišķo piešķiršanas kritēriju novērtējumā ir saņēmusi lielāko punktu skaitu. Tā vispirms salīdzina punktu skaitu kritērijā “Savienības dimensija”, tad kritērijā “Tehniskā kvalitāte” un visbeidzot kritērijā “Budžeta un izmaksu efektivitāte”.

10. Juridiskās saistības

Finansējuma saņemšanai sarakstā iekļauto piedāvājumu koordinatori tiks uzaicināti piedalīties adaptācijas posmā, kas tiek rīkots pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas; adaptācijas posms notiek tiešsaistes dotāciju sagatavošanas sistēmā (SYGMA). Ja tas ir bijis sekmīgs, tiek parakstīts dotācijas nolīgums, kurš izstrādāts euro un kurā ir paredzēti finansēšanas nosacījumi un apmērs.

Dotācijas nolīgumu vispirms elektroniski paraksta koordinators konsorcija vārdā un pēc tam Chafea. Visiem līdzsaņēmējiem ir jāpievienojas dotāciju nolīgumam, elektroniski parakstot dotācijas pievienošanās veidlapu.

11. Finansiālie noteikumi

Daudzvalstu programmu īstenošanai piemērojamie noteikumi ir definēti Finanšu regulā un piemērošanas noteikumos (14).

11.1. Vispārīgi principi

Nekumulatīvs piešķīrums

Pasākumam var saņemt tikai vienu dotāciju no ES budžeta.

Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar no Savienības budžeta finansēt divreiz.

Pieteikuma iesniedzēji norāda tā Savienības finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai vai darbības daļai, vai tās funkcionēšanai (darbības dotācijas), kā arī jebkuru citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tai pašai darbībai.

Atpakaļejoša spēka aizliegums

Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbība jāsāk pirms dotācijas līguma parakstīšanas.

Šādos gadījumos izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu, nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums.

Līdzfinansējums

Līdzfinansējums nozīmē, ka resursi, kas nepieciešami pasākuma īstenošanai, netiek pilnībā nodrošināti ar ES dotāciju.

Atlikušos izdevumus sedz vienīgi iesniedzēja organizācija. Iemaksas, ko saņēmējam piešķir tā dalībnieki un kas ir īpaši paredzētas pasākuma attiecināmo izmaksu segšanai, ir atļautas un tiek uzskatītas par ieņēmumiem.

Līdzsvarots budžets

Plānotais darbības budžets ir jānorāda pieteikuma veidlapas A daļā. Tā ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

Budžets jāsastāda euro.

Pieteikuma iesniedzēji, kas paredz, ka izmaksas neradīsies euro, tiek aicināti izmantot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/inforeuro/inforeuro_en.cfm.

Īstenošanas līgumi / apakšuzņēmuma līgumi

Ja pasākuma īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līgumus (īstenošanas līgumus), saņēmējam jāpiešķir līgums piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību vai (attiecīgi) piedāvājumam ar zemākās cenas piedāvājumu, nepieļaujot interešu konfliktu, un jāsaglabā dokumenti revīzijas gadījumam.

—	apakšlīgumu slēgšanai jābūt pamatotai, ņemot vērā pasākuma veidu un to, kas ir nepieciešams tā īstenošanai,

—	pasākuma galvenos uzdevumus (t. i., pasākuma tehnisko un finansiālo koordinēšanu un stratēģijas vadību) nedrīkst nodot apakšuzņēmējam,

—	apakšlīgumu slēgšana ir skaidri jānorāda piedāvājuma tehniskajā un finanšu daļā.

Apakšlīgumu slēgšana ar subjektiem, kam ir strukturāla saikne ar saņēmēju

Apakšlīgumu var noslēgt arī ar subjektiem, kam ir strukturāla saikne ar saņēmēju, bet tikai tad, ja cena ir faktisko subjektam radušos izmaksu robežās (t. i., bez peļņas normas).

Šādiem subjektiem īstenojamie uzdevumi ir skaidri jānorāda piedāvājuma tehniskajā daļā.

11.2. Finansējuma veidi

Maksimālā pieprasītā summa

ES dotācijai ir noteikts ierobežojums, nepārsniedzot šādu maksimālo līdzfinansējuma likmi:

—	daudzvalstu programmām iekšējā tirgū un trešās valstīs: 80 % no programmas attiecināmajām izmaksām,

—	attiecībā uz dalībvalstī dibinātu pieteikuma iesniedzēju, kas saņem finansiālu atbalstu 2014. gada 1. janvārī vai pēc tam saskaņā ar LESD (16) 136. un 143. pantu, procentuālā likme ir 85 %.

Tas attiecas tikai uz tām dotācijām, ko Chafea parakstījusi pirms datuma, no kura attiecīgā dalībvalsts vairs nesaņem šādu finansiālo atbalstu.

Tādējādi daļa no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas iekļauta budžeta aplēsē, jāfinansē no avotiem, kas nav ES dotācija (līdzfinansēšanas princips).

Attiecināmās izmaksas

Attiecināmās izmaksas ir tās izmaksas, kas dotācijas saņēmējam ir faktiski radušās un atbilst visiem kritērijiem, kuri norādīti dotācijas nolīguma 6. pantā.

—	Attiecināmās (tiešās un netiešās) izmaksas ir norādītas dotācijas nolīgumā (sk. 6. panta 1., 2. un 3. punktu)

—	Neattiecināmās izmaksas ir norādītas dotācijas nolīgumā (sk. 6. panta 4. punktu)

Dotācijas galīgās summas aprēķināšana

Dotācijas galīgā summa ir atkarīga no tā, kādā mērā darbība ir faktiski īstenota saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem.

Šo summu aprēķina Chafea pēc atlikuma samaksas šādos posmos:

1)	atlīdzināšanas likmes piemērošana attiecināmajām izmaksām;

2)	ierobežošana līdz maksimālajam dotācijas apmēram;

3)	samazināšana, ņemot vērā bezpeļņas noteikumu;

4)	samazinājums nepareizas īstenošanas vai citu pienākumu neizpildes dēļ.

ES dotāciju mērķis vai ietekme nav radīt peļņu pasākuma ietvaros. “Peļņa” ir 1. un 2. posmā iegūtās summas un darbības kopējo ieņēmumu atlikums, par kādu ir pārsniegtas darbības kopējās attiecināmās izmaksas.

Šajā sakarā, ja tiek gūta peļņa, Chafea ir tiesīga atgūt ES ieguldījumam atbilstošu procentuālo daļu no peļņas, ieturot to no attiecināmajām izmaksām, kas saņēmējam(-iem) faktiski radušās saistībā ar pasākuma īstenošanu. Šo noteikumu nepiemēro partnerim (koordinatoram vai citam saņēmējam), kas pieprasa ES ieguldījumu ≤ EUR 60 000.

11.3. Maksāšanas kārtība

Priekšfinansējuma maksājums 20 % apmērā no dotācijas summas tiks pārskaitīts koordinatoram saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem (16. panta 2. punkts).

Starpposma maksājumu(-us) pārskaita koordinatoram saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem (16. panta 3. punkts). Starpposma maksājums(-i) ir paredzēts(-i), lai atlīdzinātu attiecināmās izmaksas, kas radušās par programmas īstenošanu attiecīgā(-o) pārskata perioda(-u) laikā.

Kopējā priekšfinansējuma un starpposma maksājuma(-u) summa nedrīkst pārsniegt 90 % no maksimālās dotācijas summas.

Chafea noteiks atlikuma maksājuma summu, pamatojoties uz galīgās dotācijas summas aprēķinu un saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem.

Ja iepriekš veikto maksājumu kopējā summa ir lielāka par galīgās dotācijas summu, atlikuma maksājums tiek atgūts.

11.4. Priekšfinansējuma garantija

Ja pieteikuma iesniedzēja finansiālā spēja nav apmierinoša, var tikt prasīts priekšfinansējuma garantijas maksājums līdz pat priekšfinansējuma summas apmēram, lai ierobežotu ar priekšfinansējuma maksājumu saistītos finansiālos riskus.

Ja tiek prasīta priekšfinansējuma garantija, to nodrošina euro ar Eiropas Savienības dalībvalstī nodibinātas bankas vai apstiprinātas finanšu iestādes starpniecību. Bankas kontos bloķētas summas netiek pieņemtas kā finansiālas garantijas.

Garantiju var aizstāt ar solidāru trešās personas dotu garantiju vai ar kopīgu garantiju, ko sniedz pasākuma saņēmēji, kas ir viena dotācijas nolīguma puses.

Galvotājs darbojas kā pirmais galvotājs un nepieprasa, lai Chafea vērstos pret galveno parādnieku (t. i., attiecīgo saņēmēju).

Priekšfinansējuma garantija paliek spēkā līdz atlikuma samaksas brīdim, vai gadījumā, ja atlikuma samaksa ir piedziņas formā, trīs mēnešus pēc parādzīmes iesniegšanas saņēmējam.

Garantijas netiks prasītas saņēmējam, kas saņem ES ieguldījumu ≤ EUR 60 000 apmērā (zemas vērtības dotācijas).

12. Publicitāte

12.1. Saņēmēju īstenota publicitāte

Eiropas Savienības ieguldījums saņēmējiem ir skaidri jānorāda visās publikācijās vai saistībā ar darbībām, kurām izmanto dotāciju.

Noteikumi par Eiropas emblēmas grafisku reproducēšanu ir atrodami Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā (17).

Šā paraksta lietošanas vadlīnijas, kā arī grafiskās datnes var lejupielādēt no reklāmas tīmekļa vietnes par Eiropu (18).

12.2. Chafea īstenota publicitāte

Visu informāciju, kas attiecas uz finanšu gada laikā piešķirtajām dotācijām, publicē Chafea tīmekļa vietnē ne vēlāk kā nākamā gada 30. jūnijā pēc finanšu gada, kurā piešķirtas dotācijas.

Chafea publicēs šādu informāciju:

—	saņēmēja (juridiskas personas) nosaukums,

—	saņēmēja adrese, ja saņēmējs ir juridiska persona, reģions, ja saņēmējs ir fiziska persona, kā noteikts NUTS 2. līmenī (19), ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, vai līdzvērtīgas ziņas, ja pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus ES,

—	dotācijas priekšmets,

—	piešķirtā summa.

13. Datu aizsardzība

Atbildes uz ikvienu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus ietver personas datu reģistrēšanu un apstrādi (piemēram, līdzfinansētajā darbībā piedalošos personu vārds, uzvārds, adrese un CV). Šādus personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Ja nav norādīts citādi, jautājumus un visus pieprasītos personas datus, kas vajadzīgi, lai novērtētu pieteikumu saskaņā ar specifikāciju, kas iekļauta uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, Izpildaģentūra/Komisija vai trešās puses, kas darbojas Izpildaģentūras/Komisijas vārdā un pakļautībā, apstrādās vienīgi šim nolūkam. Datu subjektiem var sniegt sīkākas ziņas par apstrādes darbībām, informāciju par viņu tiesībām un to, kā viņi var tikt piespiesti, atsaucoties uz paziņojumu par personas datu aizsardzību, kas publicēts dalībnieku portālā

http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/support/legal_notices.html

un Aģentūras tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/chafea/about/data_protection.html.

14. Priekšlikumu iesniegšanas procedūra

Piedāvājumi 5. sadaļā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz elektroniskās iesniegšanas sistēmā:

http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html

Pirms piedāvājuma iesniegšanas:

1.	Atrodiet uzaicinājumu: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/agrip/index.html

2.	Izveidojiet kontu piedāvājuma iesniegšanai: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/organisations/register.html

3.	Reģistrējiet visus partnerus caur saņēmēju reģistru: http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/organisations/register.html

Pieteikuma iesniedzēji tiks rakstiski informēti par atlases procesa rezultātiem.

Iesniedzot piedāvājumu, pieteikuma iesniedzējs piekrīt gan šajā uzaicinājumā, gan tajā minētajos dokumentos izklāstītajai procedūrai un nosacījumiem.

Kontaktpersonas

Ja rodas jautājumi par tiešsaistes iesniegšanas rīkiem, sazinieties ar šim nolūkam izveidoto IT informatīvo dienestu, izmantojot dalībnieku portāla vietni:

http://ec.europa.eu/research/index.cfm?pg=enquiries

Biežāk uzdotie jautājumi ir publicēti Chafea tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/chafea/agri/faq.html

Saistītie dokumenti

—	Pieteikuma veidlapa

—	Dotācijas nolīguma paraugs (viena saņēmēja un vairāku saņēmēju versija)

—	Vadlīnijas pieteikumu iesniedzējiem

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.).

(*1) A tēmai veltīto kampaņu galvenais vēstījums nedrīkst būt saistīts ar Savienības bioloģiskās ražošanas metodi.

(6) Finanšu regulas 106. pants un attiecīgie tās piemērošanas noteikumi, kas pieņemti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, kurā jaunākie grozījumi izdarīti attiecīgi ar Regulu (ES, Euratom) 2015/1929 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2462.

(7) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

(8) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

(9) Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).

(10) Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(12) Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(15) Pieteikuma iesniedzējiem ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja viņi saņem darbības dotāciju, netiešās izmaksas nav attiecināmas.

(16) Šā uzaicinājuma publicēšanas dienā: Grieķija.

(17) http://publications.europa.eu/code/en/en-5000100.htm.

(18) http://ec.europa.eu/agriculture/promotion/index_en.htm.

(19) Komisijas 2007. gada 1. februāra Regula (EK) Nr. 105/2007, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.).

(20) Finanšu regulas 96. pants.

12.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/42

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 9/12)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

HUILE D’OLIVE DE CORSE JEB HUILE D’OLIVE DE CORSE – OLIU DI CORSICA

ES Nr.: PDO-FR-02123 – 24.2.2016.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Syndicat A.O.C. Oliu di Corsica

26, quartier de la Poste

20260 Lumio

FRANCE

Tālr. +33 495566497

Fakss +33 495551660

E-pasts: oliudicorsica@orange.fr

ACVN Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica arodbiedrībā ietilpst olīvu audzētāji, pārstrādātāji un tie pārstrādātāji, kas veic tirdzniecību, un tai ir likumīgas intereses iesniegt grozījuma pieteikumu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☐	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☒	Saikne
—	☒	Marķējums
—	☒	Cita (valsts prasības, grupas kontaktinformācija, zemesgabalu identifikācijas kārtība, pārbaudes struktūra)

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

5.1. Nodaļa “Produkta apraksts”

Šī nodaļa precizēta un papildināta, lai pilnīgāk ņemtu vērā ražotāju tradicionālo zinātību un paražas. Šāds pilnīgāks raksturojums ļauj ar papildu norādi – “senlaicīga ražas novākšanas metode” – nošķirt eļļu, ko iegūst no olīvām, kuras tiek novāktas pēc dabiskas nokrišanas. Uz šo eļļu jau attiecās sākotnējā reģistrācija, kuras pamatā bija diezgan plaša produkta definīcija, bet tas nebija skaidri norādīts. Šī nošķiršana atbilst pieteikuma iesniedzējas grupas vēlmei pilnīgāk raksturot un identificēt preci un sniegt patērētājam skaidru informāciju par ražas novākšanas paņēmieniem.

—

Pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas kopš šā nosaukuma atzīšanas, organoleptiskais apraksts papildināts ar raksturlielumiem, kas ļauj labāk identificēt produktu. Noteikumi, kas attiecas uz produkta krāsu, netiek mainīti.

Tādējādi sākotnējā redakcija:

“Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ir olīveļļa ar maigu garšu un praktiski bez dedzinošas vai rūgtas piegaršas. Tās aromāts ir smalks un atgādina riekstu, saldumu un Korsikas krūmāju smaržu. Krāsa – no salmu dzeltenas līdz dzidri dzeltenai, var būt zaļi lāsumi.”

tiek aizstāta ar: “Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ir olīveļļa, kurai ir raksturīgi aromāti, kas atgādina mandeles, artišokus, sienu, riekstus vai ābolus. Krāsa – no salmu dzeltenas līdz dzidri dzeltenai, var būt zaļi lāsumi.”

Norādes “senlaicīga ražas novākšanas metode” ieviešana eļļām, kas iegūtas no olīvām, kuras tiek novāktas pēc dabiskas nokrišanas, atklāj ar ražas novākšanas paņēmienu saistītas papildu organoleptiskās īpašības: tai piemīt patīkama un pilnīga garša, tajās atpazīstamie raksturīgie un dominējošie aromāti ir melnās olīvas, sauss siens, rieksti (mandeles, valrieksti, lazdu rieksti), Korsikas krūmāju ziedu smaržas, sēņu un pameža aromāts.

—

Definēti un specifikācijā iekļauti rūgtuma un dedzinošas garšas (jeb sīvuma) izpausmes līmeņi: produktam Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ir raksturīgs rūgtas un dedzinošas piegaršas līmenis robežās, kas pēc vērtējuma skalas Starptautiskās olīveļļas komitejas vērtēšanas sistēmā (no 0 līdz 10), nepārsniedz 3. Sākotnēji tā raksturota kā “praktiski bez dedzinošas vai rūgtas piegaršas”, šis nelielais pieaugums ir saistīts ar jaunu stādījumu attīstību un ar olīvu biržu modernizāciju. Mehanizētu ražas novākšanas paņēmienu izmantošanas rezultātā olīvas ir nedaudz negatavākas un eļļas rūgtā un dedzinošā piegarša ir izteiktāka. Eļļa, uz kuru attiecas norāde “senlaicīga ražas novākšanas metode”, tiek iegūta no olīvām, kuras novāktas pēc dabiskas nokrišanas un tātad ir gatavākas. Iegūtā eļļa ir drīzāk maiga, tās dedzinošā un rūgtā piegarša pēc Starptautiskās olīveļļas komitejas skalas attiecīgi nepārsniedz 1.

—	Produkta kvalitātes saglabāšanas nolūkā definē un specifikācijās iekļauj peroksīda skaitli. Balstoties uz produktu analīzēm, šim rādītājam pirmajā tirdzniecībā posmā ir jābūt ne lielākam par 16 miliekvivalentiem aktīvā skābekļa uz kilogramu olīveļļas.

5.2. Nodaļa “Izcelsmes apliecinājums”

Ņemot vērā izmaiņas valsts tiesību un normatīvajos aktos, nodaļa “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” ir konsolidēta un tajā jo īpaši ir iekļauti obligātie noteikumi par deklarēšanu un tādu reģistru kārtošanu, kuri attiecas uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

Šajā ziņā jo īpaši tiek paredzēta uzņēmēju apstiprināšana, ko veic uzraudzības iestāde, atzīstot to spēju nodrošināt atbilstību specifikācijas prasībām.

Turklāt šajā nodaļā pievienoti un papildināti vairāki noteikumi par reģistriem un deklarēšanas dokumentiem, kas ļauj nodrošināt produkta izsekojamību un tā atbilstības uzraudzību specifikācijas prasībām.

5.3. Nodaļa “Ražošanas metode”

Saistībā ar iegūšanas metodi ieviesti grozījumi, kas skar:

Olīvu šķirnes

Termiņu grafiks pārejas posmam attiecībā uz olīvu šķirnēm, kuras ir jāizmanto, lai varētu piemērot cilmes vietas nosaukumu (šķirņu saraksts paliek nemainīts), ir izņemts, jo lielākā daļa attiecīgo ražotāju ievēro esošo šķirņu minimālo procentuālo apjomu, kaut arī šim līmenim jābūt sasniegtam tikai 2025. gadā.

Tādējādi sākotnējā redakcija:

“Tomēr olīvbirzis, kas neatbilst noteikumiem par šķirnēm un kas iestādītas pirms to valsts noteikumu publicēšanas datuma, ar kuriem definē cilmes vietas nosaukumu, arī turpmāk dos tiesības izmantot apzīmējumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica attiecībā uz šo olīvbiržu ražu ar nosacījumu, ka attiecīgās saimniecības iesniedz Valsts cilmes vietas nosaukumu institūtam [Institut national des appellations d’origine] individuālu grafiku attiecībā uz konkrētās saimniecības pārveidošanu. Grafikā jāparedz, ka iepriekš uzskaitīto šķirņu olīvkoki 2010. gadā būs vismaz 30 % no saimniecības olīvbirzīm, 2015. gadā – 40 %, 2020. gadā – 50 %, bet 2025. gadā – 70 %.

Pēc 2010. gada ražas šajās birzīs novāktās olīvas var izmantot olīveļļas ražošanā, lietojot cilmes vietas nosaukumu, ja šīs olīvas ir maisījumā vismaz ar vienas iepriekšminētās šķirnes olīvām.”

tiek aizstāta ar:

“Tomēr olīvu birzis, kas neatbilst noteikumiem par šķirnēm un kas iestādītas pirms to valsts noteikumu publicēšanas datuma 2004. gada 26. novembrī, ar kuriem definē cilmes vietas nosaukumu, arī turpmāk dos tiesības izmantot apzīmējumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica attiecībā uz šo biržu ražu ar nosacījumu, ka iepriekš uzskaitīto šķirņu olīvkoki ir vismaz 70 % no saimniecības olīvbirzīm.

Šajās olīvbirzīs novāktās olīvas var izmantot, lai ražotu olīveļļu ar šo cilmes vietas nosaukumu, ja šīs olīvas ir maisījumā ar vismaz vienas iepriekšminētās šķirnes olīvām.”

Atsevišķi uzņēmēji tomēr valsts iebildumu iesniegšanas laikā ir iesnieguši iebildumus par šā grafika svītrošanu. Uzņēmējiem, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 4. punkta nosacījumiem, paredz pārejas laiku līdz 2025. gada 31. decembrim.

Pieļaujamās apputeksnētājšķirnes (olīvbirzis un eļļa)

Sākotnējā redakcijā tika paredzēts, ka olīvbirzīs un arī eļļā maksimālā apputeksnētājšķirņu klātbūtne nepārsniedz 5 %.

Ņemot vērā grūtības īstenot uzraudzību noteikumam, ar ko nosaka maksimālo no apputeksnētājšķirnēm iegūto olīvu daudzumu eļļā (galvenokārt dokumentāla uzraudzība), un faktu, ka šie apjomi ir niecīgi, tiek ierosināts šo noteikumu no specifikācijas svītrot. Noteikums par apputeksnētājšķirņu klātbūtni olīvbirzīs tiek saglabāts.

Apūdeņošana

Nolūkā ierobežot novēlotu apūdeņošanu un ļaut augļiem nogatavoties labos apstākļos, teikuma precizēšanas nolūkos tiek ierosināts to grozīt šādi: “Kamēr olīvu koki lapo, birzi var apūdeņot, līdz olīvas nogatavojas”

Stādījumu blīvums

Noteikumi, kas attiecas uz stādījumu blīvumu, paliek nemainīgi – ap katru koku ir vismaz 24 kvadrātmetru platība. Lai padarītu skaidrāku šā noteikuma pārbaudes veikšanu, tiek precizēta šīs platības aprēķināšanas kārtība (divkārša rindstarpu attāluma reizināšana ar atstatumu starp kokiem). Tas, ka starp kokiem jābūt vismaz 4 metru atstatumam, mainīts netiek.

Ražas novākšanas datums / Ražība

Sākotnēji datumu ražas novākšanas sākumam un ražības rādītāja pieaugumam vai samazinājumam ārkārtēju laikapstākļu gadījumā attiecīgi precizēja ar prefekta un ministrijas rīkojumu pēc Institut national des appellations d’origine ierosinājuma, ko veica pēc grupas atzinuma saņemšanas.

Saistībā ar administratīvo procedūru vienkāršošanu ir ierosināts ražas ievākšanas datumu noteikt ar INAO direktora lēmumu pēc ražotāju grupas pamatota ierosinājuma saņemšanas.

Turklāt noteikumi, kas paredzēti ārkārtēju laikapstākļu gadījumam, tika izslēgti atbilstoši Regulā (ES) Nr. 1151/2012 paredzētajām tiesību normām.

Olīvu novākšana

Lai precizētu nosacījumus norādes “senlaicīga ražas novākšanas metode” izmantošanai, specifikācija papildināta šādi: “Tikai attiecībā uz eļļām, kas iegūtas no olīvām, kuras novāktas pēc to dabiskas nokrišanas tīklos vai citās ierīcēs zem koka,” var lietot norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode”.

Olīvu sanitārā kvalitāte

Olīvu sanitārās kvalitātes nodrošināšanas labad precizēts, ka olīvas tiek nogādātas eļļas spiestuvēs labā sanitārajā stāvoklī. Lai izskaidrotu reģistrētajā specifikācijā atrodamo jēdzienu olīvas “bez bojājumiem”, tiek noteikta augstākā pieļaujamā augu kaitēkļu, sala vai krusas bojāto olīvu apjoma robeža 10 % apmērā.

Tādējādi sākotnējā redakcija: “Izmantojamajām olīvām ir jābūt bez bojājumiem” tiek papildināta šādi:

“Tās tiek nogādātas spiestuvēs labā sanitārajā stāvoklī. Izmantotās olīvas ir bez bojājumiem. Augstākā pieļaujamā augu kaitēkļu, sala vai krusas bojātu olīvu apjoma robeža izmantojamajā partijā tiek noteikta 10 % apmērā.”

Olīvu gatavība

Lai pastiprinātu noteikumu un atvieglotu tā uzraudzību, prasības, kas attiecas uz olīvu gatavības pakāpi, tika noteiktas attiecībā uz posmu, kurā notiek izmantošana, nevis eļļas spiestuvju posmu.

Šis noteikums tika grozīts, arī ņemot vērā ar jaunajiem stādījumiem saistīto attīstību, kurā, ieviešot ražas novākšanas paņēmienu mehanizāciju, olīvām ir zemāka gatavības pakāpe.

Tādējādi punkts: “Eļļu ražo no olīvām, kas novāktas nogatavojušās. Eļļas gadā katras saimniecības piegādēs eļļas spiestuvēm nedrīkst būt vairāk par 20 % zaļo olīvu un jābūt vismaz 50 % melno olīvu.” tiek aizstāts ar:

“Katrā izmantojamo olīvu partijā ir jābūt vismaz 50 % mainīgas krāsas olīvu.

Attiecībā uz Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ar norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” katrā izmantojamo olīvu partijā jābūt vismaz 50 % melno olīvu”.

Pārstrādes un eļļas ekstrakcijas paņēmieni

Saglabājot šā brīža specifikācijas noteikumus par eļļas ekstrakcijas metodēm (ekstrakcija vienīgi ar mehāniskiem paņēmieniem un neizmantojot nekādu citu palīgvielu, izņemot ūdeni), atļauto apstrādes metožu saraksts papildināts, lai tas būtu visaptverošs un lai tiktu ņemti vērā visi ražošanas posmi. Tādējādi pievienoti šādi paņēmieni: atlapošana, malšana, maisīšana, ekstrakcija ar centrifugēšanu vai presēšanu. Runa ir par šobrīd izmantotajiem paņēmieniem.

Turklāt noteikums par oleīnskābē izteikto brīvo taukskābju saturu ir pārvietots uz nodaļu “Produkta apraksts”. Svītrota norāde par to, ka eļļa ir “neapstrādāta” (vierge), jo šis raksturlielums ir saistīts vienīgi ar eļļas analītiskajām īpašībām, un Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica var pieskaitīt pie kategorijas “neapstrādāta” (vierge) vai kategorijas “neapstrādāta augstākā labuma” (vierge extra).

5.4. Nodaļa “Saikne”

Nodaļa “Saikne” ir atjaunota, sintezēta un papildināta, lai labāk izskaidrotu saikni starp Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica īpašībām, ģeogrāfisko apgabalu un zinātību. Elementi “produkta specifika” un “saikne starp” ir ieviesti atbilstīgi izmaiņām nodaļā “Produkta apraksts”. Tajos tiek atkārtoti norādīti produktam raksturīgie aromāti, tādi kā mandeļu, siena, kompleksie Korsikas krūmāja aromāti, un mērena dedzinošas un sīvas piegaršas klātbūtne saistībā ar rūgtās un dedzinošās piegaršas līmeņu iekļaušanu punktā “produkta apraksts”.

5.5. Nodaļa “Marķējums”

Veikti pasākumi, lai ar šo nosaukumu apzīmētā produkta marķējuma specifiskās norādes atbilstu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 noteikumiem (Eiropas Savienības ACVN simbola izmantošana). Turklāt norāde appellation d’origine protégée (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) lietota kā daļa no obligātajām norādēm, kurām jābūt ar aizsargātiem nosaukumiem apzīmētu produktu marķējumā.

Attiecībā uz eļļu, kura iegūta no olīvām, kas tiek novāktas pēc dabiskas nokrišanas, specifikācijas teksts papildināts ar pienākumu pievienot norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” uzreiz pēc cilmes vietas nosaukuma. Šo eļļu marķējumā ir jāiekļauj arī informācija, ar ko precizē, ka eļļas ir iegūtas no olīvām, kuras tiek novāktas pēc to dabiskas nokrišanas.

5.6. Cits

Ņemot vērā izmaiņas valsts tiesību aktos, nodaļa “Valsts prasības” sakārtota tabulas veidā, norādot galvenos aspektus, kas ir jāpārbauda, to atsauces vērtības un vērtēšanas metodi.

Atjaunināta grupas kontaktinformācija.

Nodaļā “Ģeogrāfiskā apgabala noteikšana” precizēts, kādi ražošanas posmi ir jāveic ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā: “Olīvas tiek novāktas un pārstrādātas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas turpmāk uzskaitīto pašvaldību teritorijā.”

Turklāt labotas kļūdas to pašvaldību nosaukumos, kuras pieder pie šā cilmes vietas nosaukuma produkta ražošanas ģeogrāfiskā apgabala, taču šie labojumi negroza ražošanas ģeogrāfiskā apgabala robežas, kas netiek mainītas. Precizēts, ka ģeogrāfiskā apgabala robežas tiek pārnestas uz tajā tikai daļēji iekļauto pašvaldību kadastru un ka kartes ir iesniegtas attiecīgajām pašvaldībām. Turklāt precizēta zemesgabalu identifikācijas kārtība.

Visbeidzot, atjaunināta nodaļa “Atsauces pārbaudes struktūrai”.

VIENOTS DOKUMENTS

HUILE D’OLIVE DE CORSE JEB HUILE D’OLIVE DE CORSE – OLIU DI CORSICA

ES Nr.: PDO-FR-02123 – 24.2.2016.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi:

Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ir olīveļļa, kurai ir raksturīgi aromāti, kas atgādina mandeles, artišokus, sienu, riekstus vai ābolus. Krāsa – no salmu dzeltenas līdz dzidri dzeltenai, var būt zaļi lāsumi.

Pirmajā tirdzniecības posmā “sīvums” (turpmāk vienotajā dokumentā saukts par “dedzinošu piegaršu”) un rūgtums Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) organoleptiskajā skalā nepārsniedz 3.

Oleīnskābē izteikto brīvo taukskābju saturs nepārsniedz 1,5 gramus uz 100 gramiem olīveļļas.

Pirmajā tirdzniecības posmā peroksīda skaitlim jābūt ne lielākam par 16 miliekvivalentiem aktīvā skābekļa uz vienu kilogramu olīveļļas.

Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ar norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” ir raksturīgas šādas papildu īpašības – piesātināta un pilnīga garša, tajā atpazīstamie raksturīgie un dominējošie aromāti ir melnās olīvas, sauss siens, rieksti (mandeles, valrieksti, lazdu rieksti), Korsikas krūmāju ziedu smaržas, sēnes un pamežs.

Pirmajā tirdzniecības posmā eļļas dedzinošā un rūgtā piegarša SOP organoleptiskajā skalā nepārsniedz 1.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Olīveļļa lielākoties tiek ražota no šādu šķirņu olīvām:

‘Sabine’ (saukta arī ‘Aliva Bianca’ un ‘Biancaghja’), ‘Ghjermana’, ‘Capanace’, ‘Raspulada’, ‘Zinzala’, ‘Aliva Néra’ (zināma arī kā ‘Ghjermana du Sud’), ‘Curtinese’.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visas darbības, kas attiecas uz izejvielas ražošanu un olīveļļas pagatavošanu, tiek veiktas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Līdztekus obligātajām norādēm, kas paredz prasības pārtikas produktu marķējumam un noformējumam, ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica apzīmētās eļļas marķējums ietver šādas norādes:

—	cilmes vietas nosaukumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica,

—	eļļām, kas iegūtas no olīvām, kuras novāktas pēc to dabiskas nokrišanas, uzreiz aiz cilmes vietas nosaukuma – norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode”,

—	norādi appellation d’origine protégée (aizsargāts cilmes vietas nosaukums),

—	Eiropas Savienības ACVN simbols.

Visām šīm norādēm jābūt vienkopus un labi redzamām.

Lai šīs norādes pietiekami skaidri izceltos starp citām rakstveida norādēm un attēliem, tās veido ar labi saskatāmām, salasāmām, neizdzēšamām un pietiekami lielām rakstzīmēm, kuras ir labi redzamas uz drukāšanai izmantotā fona.

Eļļām ar norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” marķējumā ietver informāciju, ar ko precizē, ka eļļa ir iegūta no olīvām, kas ir novāktas pēc to dabiskas nokrišanas.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ar cilmes vietas nosaukumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas visā Korsikas teritorijā, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Aiti, Albertacce, Alzi, Asco, Aullène, Bastelica, Bocognano, Bustanico, Calacuccia, Cambia, Campana, Carcheto-Brustico, Carpineto, Carticasi, Casamaccioli, Casanova, Ciamanacce, Corscia, Cozzano, Cristinacce, Erone, Evisa, Felce, Ghisoni, Guagno, Guitera-les-Bains, Lano, Lozzi, Mausoléo, Mazzola, Muracciole, Novale, Olmi-Cappella, Ortale, Orto, Palneca, Pastricciola, Perelli, Pianello, Piazzali, Piedipartino, Pie-d’Orezza, Pietricaggio, Piobetta, Pioggiola, Poggiolo, Quasquara, Quenza, Renno, Rezza, Rusio, Saliceto, Sampolo, San-Lorenzo, Soccia, Tarrano, Tasso, Tavera, Tolla, Valle-d’Alesani, Vallica, Vivario, Zicavo.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Korsika, kas atrodas starp 41° un 43 °Z platuma, 160 km attālumā no Provansas krasta, ir kalnaina, iegarena sala, kurs orientēta ziemeļu–dienvidu virzienā, kuras vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 568 metri un kuras reljefs ir ļoti nelīdzens.

No ģeoloģiskā viedokļa augsne, kurā audzē olīvkokus, pārsvarā radusies, šajā vietā sadēdot diviem dažādiem galvenajiem iežiem (granītam un slāneklim, bet kaļķakmens iegulas – vienīgi galējos dienvidos). Šādi radušās augsnes ir nabadzīgas seklās virskārtas un zemā māla satura dēļ, turklāt tās ir arī sausas augsnes ar mazām ūdens rezervēm. Koku apgāde ar ūdeni tādējādi ir pilnībā atkarīga no nokrišņu daudzuma, kas, lai arī būdams ļoti mainīgs atkarībā no gada un no mikroreģiona, tomēr ir atbilstošs Vidusjūras klimatam ar ilgu vasaras sausuma periodu, kas ilgst aptuveni piecus mēnešus.

Šīs augsnes īpašības visvairāk raksturo erozijas parādības, kas ir izteiktākas atkarībā no nogāzes slīpuma.

Līdztekus vasaras sausuma periodam klimatam ir raksturīga temperatūra, kas labvēlīgi ietekmē olīvkoku augšanu (siltas ziemas, karstas vasaras, audzēšanas zonās gandrīz nav sala), liels saulesgaismas daudzums, bet arī jūras ietekme, kas nodrošina nozīmīgu mitruma daudzumu.

Olīvkoku attīstību nosaka arī temperatūra: augstais reljefs nodrošina apstākļus, kuros virs noteikta vidējā augstuma virs jūras līmeņa ir iespējamas salnas, šī augstuma robeža ir atšķirīga atkarībā no tā, pret kuru debespusi ir vērsta nogāze.

Olīvkoku audzēšanas apgabali nav attīstījušies tur, kur ir iespējamas salnas.

Galvenā olīvkoku audzēšanas teritorija atrodas veģetācijas līmenī no 0 līdz 400 metru augstumam virs jūras līmeņa ēnainākā nogāzē un līdz 600 metru augstumam saulainākā nogāzē, kurai ir raksturīgas korķozolu un akmeņozolu audzes, kopā ar tām Itālijas kalnu priedes, virši, zemeņkoks, mirte, mastikas koks, kalikotome un šaurlapu filereja.

Olīvkoka vēsture salā iesniedzas tālā pagātnē un pārstāv pašus olīvu audzēšanas pamatus. Tā ir vēsture, kas arī lielā mērā izskaidro iestādīto šķirņu izcelsmi, piemēram, ‘Sabine’, kas ir visizplatītākā Korsikā, bet galvenokārt aug Balaņas (Balagne) reģionā, vietējās selekcijas šķirne, kurai izmantoti vienīgi savvaļas olīvkoki. Tāpat Korsikas zemesragā dominējošā šķirne ‘Capanace’ tika selekcionēta uz vietas. Var teikt, ka šī šķirne ir pielāgojusies apstākļiem, kas ir drīzāk nelabvēlīgi. Tādējādi Korsikas zemesragā esošie ‘Capanace’ koki tiek regulāri pakļauti spēcīgiem vējiem un sāls miglām.

Nesenos pētījumos ir atklāts, ka dažas šķirnes ir Toskānas izcelsmes (‘ghjermana’ un ‘ghjermana di Balagna’) un ka citas, piemēram, ‘Zinzala’ esot cēlušās no hibridizācijas starp vietējiem savvaļas olīvkokiem un ievestajām šķirnēm.

Šīs galvenās šķirnes tādējādi ir iedzīvojušās un savairojušās, visbiežāk mijiedarbībā, apgabalos, kuru klimatiskie apstākļi tās apmierina. Koku vecums šobrīd liecina par šo šķirņu saderību ar ģeogrāfisko vidi, kurā tie ir iestādīti, un par neapšaubāmu saikni ar apgabala zemi.

Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ražošanas pamatā ir senas paražas, kas ir īpaši pielāgotas videi:

—	audzēšanas metode bija un paliek cieši saistīta ar vidi – neliels stādījumu blīvums un vēlīna augļu novākšana. Šī ilgā olīvu atstāšana kokā papildus akcentē to, ka ražošana notiek vienmērīgi,

—

olīvu novākšana notika tradicionālā veidā, tās nopurinot, nolasot no koka vai salasot uz zemes, atkarībā no teritorijas, ražas apmēra, olīvu šķirnēm, gadalaiku apstākļiem. Uzlasīšana no zemes bija visbiežāk izmantotā ražas novākšanas metode. Šobrīd ražotāji to vairs neizmanto, novākšana notiek no iekārtiem tīkliem vai citām ierīcēm zem koka.

Olīvu novākšanas laika posms ir izvērsts atbilstoši datumiem, kad dažādas šķirnes zied,

—

eļļas spiešanu veic daudz īsākos termiņos nekā agrāk. Šie termiņi, kas lielā mērā bija iemesls pārāk lielam eļļas skābumam, šobrīd ir būtiski samazināti, jo ir uzlabota eļļas spiestuvju jauda un tās ir modernizētas. Tomēr olīvu audžu attāluma un ražotāju ieradumu dēļ tie dažreiz ir ilgāki par tiem, kas tiek praktizēti kontinentā.

Šāda vispārēja ražas novākšanas metožu un spiestuvju darbības uzlabošana ir ļāvusi uzlabot olīveļļas kvalitāti.

Produkta specifika

Produktam Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ir raksturīga mērena dedzinošas un sīvas piegaršas klātbūtne. Tādējādi aromāti var izpausties neuzbāzīgi un veidot veiksmīgu sajaukumu.

Dažādie un dabiski ap olīvbirzīm klātesošie augi ļauj galaproduktā Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica ar norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” atpazīt mandeļu un siena aromātus, kā arī kompleksos Korsikas krūmāju aromātus.

Šo eļļu izmanto uzturā, skaistumkopšanā, neskaitāmos reliģiskos un nereliģiskos rituālos, tā ir neatņemama salas iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa un tā ir iecienīta tās kvalitātes dēļ.

Korsikas olīvkopības oriģinalitāte slēpjas arī seno un endēmisko šķirņu daudzveidībā.

Izmantojot sīkogu šķirņu olīvas, kuras tātad nav piemērotas lietošanai kā galda olīvas, un kopjot tradīciju ražot eļļu nevis galda olīvas, ir iemesls tam, ka visas olīvbirzis ģeogrāfiskā apgabala mikroreģionu kopumā tiek izmantotas tikai olīveļļas ražošanai.

Cēloniskā saikne

Ar cilmes vietas nosaukumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica apzīmētās olīveļļas tipiskums izriet no noteiktu tradīciju saglabāšanas un modernu ražošanas metožu izmantošanas savienojumā ar īpašiem dabas apstākļiem.

Olīvkoks izplatījās dažādās teritorijās pats, selekcijas un hibridizācijas rezultātā radās liels skaits šķirņu diezgan ierobežotā teritorijā, kas ir neparasti salīdzinājumā ar citām Vidusjūras olīvkoku audzēšanas teritorijām, kurām drīzāk ir raksturīgi audzēt vienu šķirni vai vairākas šķirnes, starp kurām viena ir dominējoša.

Neatkarīgi no individuālajām īpašībām, kokus kopj vienādi un tie ir pakļauti vienādiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā izejviela īpašā vidē pamazām nobriest.

Ilgāka olīvu atstāšana kokā, jo olīvkoku audzēšanas vietās nav sala, ir Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica tipiskuma galvenais faktors, ciktāl šādi olīvas piesūcas ar apkārtesošo sugu augu un it īpaši Korsikas krūmāju smaržām, ko attiecīgi pāriet ar nosaukumu Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica un norādi “senlaicīga ražas novākšanas metode” apzīmētā produkta īpašajos aromātos.

Tādējādi dabas faktoru, cilvēkfaktoru, vietējo un specifisko faktoru mijiedarbība mazina produkta neviendabīgumu, kam par iemeslu ir šķirņu dažādība, augsnes atšķirības un atrašanās vietas dažādais vērsums pret debespusēm, un piešķir Huile d’olive de Corse jeb Huile d’olive de Corse – Oliu di Corsica neparastas īpašības, kas ir kopējas visas Korsikas salas olīveļļas produkcijai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CdCHuiledeCorsemodifie.doc

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 9

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 12. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 9/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8132 – FMC Technologies / Technip) ( 1 )	1
2017/C 9/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8211 – Marubeni / Toho Gas / Galp Energia / GGND) ( 1 )	1

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2017/C 9/05	Paziņojums par atklātajiem konkursiem	6
	Eiropas Komisija
2017/C 9/06	2017. gada uzaicinājums iesniegt piedāvājumus – Vienas dalībvalsts programmas – Dotācijas tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014	7
2017/C 9/07	2017. gada uzaicinājums iesniegt piedāvājumus – Daudzvalstu programmas – Dotācijas tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014	23
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	EBTA Tiesa
2017/C 9/08	Oslo tingrett2016. gada 6. janvāra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā Synnøve Finden pret Staten v/Landbruks- og matdepartmentet (Lieta E-1/16)	38
2017/C 9/09	EBTA Uzraudzības iestādes 2016. gada 17. novembra prasība pret Islandi (Lieta E-17/16)	39
2017/C 9/10	EBTA Uzraudzības iestādes 2016. gada 17. novembra prasība pret Islandi (Lieta E-18/16)	40
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2017/C 9/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8207 – Emerson Electric / Pentair valves and controls business) ( 1 )	41
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 9/12	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	42

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0503
JPY	Japānas jena	122,14
DKK	Dānijas krona	7,4338
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86725
SEK	Zviedrijas krona	9,5695
CHF	Šveices franks	1,0721
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0633
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,021
HUF	Ungārijas forints	309,45
PLN	Polijas zlots	4,3703
RON	Rumānijas leja	4,4960
TRY	Turcijas lira	4,0747
AUD	Austrālijas dolārs	1,4241
CAD	Kanādas dolārs	1,3919
HKD	Hongkongas dolārs	8,1452
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5027
SGD	Singapūras dolārs	1,5112
KRW	Dienvidkorejas vona	1 260,59
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,4742
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2826
HRK	Horvātijas kuna	7,5562
IDR	Indonēzijas rūpija	13 999,45
MYR	Malaizijas ringits	4,6964
PHP	Filipīnu peso	52,180
RUB	Krievijas rublis	63,3625
THB	Taizemes bāts	37,375
BRL	Brazīlijas reāls	3,3786
MXN	Meksikas peso	22,9635
INR	Indijas rūpija	71,8315

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 9/03	Euro maiņas kurss	2
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2017/C 9/04	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pirmo reformu paketi (Eurodac, EASO un Dublinas regulas) kopsavilkums	3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.