24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/1

(1)

Mūsdienu sabiedrībā ikvienam ir nepieciešams plašs prasmju, zināšanu un kompetenču klāsts, tostarp pietiekami laba rakstpratība, rēķinpratība un digitālā kompetence, lai varētu pilnībā izpaust savu potenciālu, aktīvi iesaistīties sabiedrībā un uzņemties sociālos un pilsoniskos pienākumus. Šādas prasmes, zināšanas un kompetences arī ir būtiskas, lai piekļūtu darba tirgum un gūtu tajā panākumus, un iesaistītos turpmākā izglītībā un apmācībā.

(2)

Arvien biežāk darba piedāvājumos tiek prasītas gan augstāka līmeņa prasmes, gan plašāks prasmju klāsts. Nākotnē būs arvien mazāk vienkārša rakstura darbvietu. Pat darbvietās, kurās parasti bija vajadzīga zema līmeņa kvalifikācija vai netika prasīta nekāda kvalifikācija, tiek izvirzītas arvien augstākas prasības. Lielai daļai darbu būs nepieciešama noteikta līmeņa digitālā kompetence, savukārt vienkāršajiem darbiem arvien biežāk būs vajadzīgas konkrētas pamatprasmes vai vispārīgas prasmes (kā piemēram, saskarsme, problēmu risināšana, darbs grupā un emocionālā inteliģence).

(3)

2015. gadā 64 miljoni cilvēku, vairāk nekā viena ceturtā daļa no Savienības iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija pārtraukuši sākotnējo izglītību un apmācību un labākajā gadījumā bija ieguvuši zemākā līmeņa vidējo izglītību. Lai gan nav līdzekļu, kas ļautu noteikt minēto personu pamatprasmju līmeni, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma (“PIAAC”), kurā tika pārbaudīta rakstpratība, rēķinpratība un problēmu risināšana ar tehnoloģijām piesātinātās vidēs, norāda, ka to 16 līdz 65 gadus vecu pieaugušo īpatsvars, kuriem bija zemākā līmeņa lietpratība, 20 dalībvalstīs bija līdzīgs.

(4)

Turklāt ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2013. gada dati liecina, ka ievērojama daļa piecpadsmit gadu veco jauniešu uzrāda nepietiekamu lasītprasmi (17,8 %), rēķināšanas prasmi (22,1 %) un nepietiekamus rezultātus dabaszinātnēs (16,6 %). Minētie rezultāti joprojām pārsniedz Izglītības un mācības 2020 (ET 2020) noteikto kritēriju 15 %.

(5)

PIAAC norāda, ka pieaugušie ar augstāk attīstītu rakstpratību, rēķinpratību un lietpratību problēmu risināšanā ar tehnoloģijām piesātinātās vidēs parasti ir veiksmīgāki darba tirgū. Vienlaikus ir mazāka iespēja, ka 20–25 % Eiropas pieaugušo vecumā no 16 līdz 65 gadiem ar zemu minēto prasmju līmeni iesaistīsies mācību procesā vai pilnībā piedalīsies digitāli virzītā ekonomikā un sabiedrībā. Viņiem biežāk draud bezdarbs, lielāka nabadzība un sociālā atstumtība, ir lielāki veselības riski un īsāks paredzamais mūža ilgums, kamēr viņu bērniem ir lielāks nesekmības risks.

(6)

Liels tādu personu ar zemu kvalifikāciju īpatsvars, kurām trūkst būtisku pamatprasmju, var būt starp bezdarbniekiem (jo īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem) un citām neaizsargātām grupām, piemēram, gados vecākiem darba ņēmējiem, ekonomiski neaktīvām personām un trešo valstu valstspiederīgajiem. Šādi trūkumi apgrūtina viņu iekļūšanu vai atgriešanos darba tirgū.

(7)

Pozitīva ietekme ir tādai dalībvalstu politikai, kas saskaņā ar Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu (1) un Padomes 2015. gada 23. novembra secinājumiem par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, pamatojoties uz preventīviem, intervences un kompensēšanas pasākumiem, samazina priekšlaicīgi izglītību un apmācību pārtraukušo skaitu. 2015. gadā vidējais priekšlaicīgi mācības pārtraukušo rādītājs vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem Savienībā bija apmēram par vienu procentpunktu zemāks nekā stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītā 10 % mērķvērtība, taču dažādās dalībvalstīs tas būtiski atšķīrās. Pat tad, ja šāda mērķvērtība tiktu sasniegta, pārējie 10 % kļūtu par pieaugušajiem, kuriem būtu nopietni apgrūtināta iesaistīšanās ilgtspējīgā nodarbinātībā. Turklāt 25 gadus vecu un vecāku cilvēku grupās joprojām ir ļoti liels priekšlaicīgi mācības pārtraukušo cilvēku skaits, daudzi no kuriem ir trešo valstu valstspiederīgie un citi cilvēki, kas ir migrantu izcelsmes vai nāk no nelabvēlīgas sociālās vides.

(8)

Pieaugušo ar zemu kvalifikāciju, kas iesaistās mūžizglītībā, ir četras reizes mazāk nekā terciāro kvalifikāciju ieguvušo. Mūžizglītības iespēju pieejamība joprojām ir nevienlīdzīga, un dažām darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupām, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgajiem, tā ir mazāk pieejama. Tādēļ, lai prasmju pilnveides pasākumi gūtu panākumus, ļoti būtisks ir mudinājums plaši un iekļaujoši piedalīties. Ļoti svarīgi ir centieni pievērsties personām, kam nepieciešama īpaša motivācija, atbalsts un mūžilgs karjeras atbalsts, jo īpaši tām, kas ir vistālāk no darba tirgus vai izglītības un apmācības.

(9)

Prasmju pilnveides ceļi būtu vērsti uz pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu un kompetenču līmeni, kuri nav tiesīgi izmantot garantijā jauniešiem paredzēto atbalstu (2), un tie tiem sniegtu elastīgas iespējas uzlabot viņu rakstpratību, rēķinpratību un digitālo kompetenci un virzīties uz augstāku Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeni, kas atbilst darba tirgus un aktīvas dalības sabiedrībā prasībām. To varētu sasniegt, izglītību un apmācību īstenojot atbilstošā mācību vidē, kurā kvalificēti skolotāji un pasniedzēji izmanto pieaugušajiem domātas mācību metodes un lieto digitālās mācīšanās iespējas.

(10)

Ņemot vērā valstu tiesību aktus, apstākļus un pieejamos resursus, dalībvalstis galveno uzmanību prasmju pilnveides ceļos var pievērst pašu noteiktajām prioritārajām mērķgrupām. Tos varētu īstenot atbilstoši dalībvalstu ieviestajiem īstenošanas pasākumiem un pamatojoties uz personas apņemšanos un vēlmi piedalīties.

(11)

Pieaugušo prasmju un kompetenču pilnveidošana būtiski veicina “Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanu, par ko liecina Eiropas pusgada politikas cikls.

(12)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai.

(13)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gadā definētajos ilgtspējīgas attīstības mērķos aicināts rīkoties, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam visi jaunieši un ievērojama daļa pieaugušo – gan vīrieši, gan sievietes – apgūtu rakstpratību un rēķinpratību.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (3) ir sniegts atsauces satvars, kas dalībvalstīm palīdz nodrošināt, ka līdz sākotnējās izglītības un apmācības beigām jaunieši ir apguvuši pamatprasmes, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei, tālākizglītībai un darba dzīvei. Minētais satvars arī palīdz dalībvalstīm nodrošināt, ka pieaugušajiem ir iespēja izkopt un atjaunināt savas pamatprasmes visas dzīves laikā.

(15)

Eiropas digitālās kompetences satvarā iedzīvotājiem ir sniegta kopējā Eiropas atsauces sistēma attiecībā uz to, kas ir digitāli zinoša persona mūsdienu sabiedrībā, un noteiktas kompetences un to līmeņi piecās galvenajās jomās.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (4) tika izveidots vienots kvalifikāciju atsauces satvars, kurā ir astoņi līmeņi, kas izteikti mācīšanās rezultātu veidā un kurus var sasniegt, izmantojot dažādus formālās izglītības, neformālās un ikdienējās mācīšanās veidus.

(17)

Kopīgajā Padomes un Komisijas ziņojumā par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu par prioritāti pieaugušo izglītības jomā cita starpā noteikts uzlabot rakstpratības, rēķinpratības un digitālo prasmju piedāvājumu un pietiekamas otrās iespējas, kuru rezultātā atzītu EKI kvalifikāciju iegūtu tie, kuriem nav EKI 4. līmeņa kvalifikācijas. Minētajā kopīgajā ziņojumā ir noteikti arī vidēja termiņa mērķi, kas jāsasniedz profesionālās izglītības un apmācības (“VET”) jomā, tostarp ar elastīgāku un caurlaidīgāku profesionālās izglītības un apmācības sistēmu palīdzību uzlabot piekļuvi kvalifikācijām attiecībā uz visiem, jo īpaši piedāvājot efektīvus un integrētus ievirzīšanas pakalpojumus un ieviešot neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

(18)

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu (5) dalībvalstis tika aicinātas līdz 2018. gadam izveidot neformālās un ikdienējās mācīšanās nacionālo validēšanas (identificēšanas, dokumentēšanas, novērtēšanas un sertificēšanas) sistēmu. Tas ietver iespējas bezdarbniekiem vai personām, kurām draud bezdarbs, iziet “prasmju auditu”, kura mērķis ir noteikt viņu zināšanas, prasmes un kompetences.

(19)

Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi aicināts panākt, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc tam, kad kļuvuši par bezdarbniekiem vai pārtraukuši formālo izglītību, saņemtu kvalitatīvu darba piedāvājumu, turpmāku izglītību, mācekļa vietu vai stažēšanās iespēju. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas piedāvāt priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem un mazprasmīgiem jauniešiem veidus, kā atsākt izglītību un apmācību vai piedalīties otrās iespējas izglītības programmās, kuras nodrošina viņu konkrētajām vajadzībām atbilstošu mācību vidi un ļauj tiem iegūt trūkstošo kvalifikāciju.

(20)

Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumā par ilgtermiņa bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū (6) tiek aicināts nodrošināt, lai vēlākais tad, kad bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus, ilgtermiņa bezdarbniekiem tiktu piedāvāti padziļināti individuāli novērtējumi un ievirzīšanas pasākumi, un nolīgums par integrāciju darbā, kurā ietverts individuāls pakalpojumu piedāvājums un norādīts vienots kontaktpunkts.

(21)

Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumā 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (7), dalībvalstis tiek aicinātas paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā, izmantojot integrējošu izglītības un apmācības politiku, tostarp efektīvas mūžizglītības stratēģijas, un, reaģējot uz jaunām kompetenču prasībām un vajadzību pēc digitālajām prasmēm, attiecīgi pielāgot izglītības un apmācības sistēmas.

(22)

Padomes 2014. gada 5. un 6. jūnija secinājumos par to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri likumīgi uzturas Savienībā, vēlreiz tika apstiprināti 2004. gadā pieņemtie Imigrantu integrācijas politikas Eiropas Savienībā kopējie pamatprincipi, kuros cita starpā noteikts, ka “centieni izglītībā ir izšķiroši nozīmīgi, lai sagatavotu imigrantus un jo īpaši viņu pēcnācējus par veiksmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem”.

(23)

Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcijā par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās (8) dalībvalstis tiek aicinātas īstenot četrus pamatprincipus, lai atbalstītu pārmaiņas iedzīvotāju karjerā visā dzīves laikā: veicināt karjeras vadības prasmju apgūšanu visas dzīves laikā; vienkāršot visu iedzīvotāju piekļuvi karjeras atbalsta pakalpojumiem; pilnveidot karjeras atbalsta pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu un veicināt dažādu iesaistīto dalībnieku koordināciju un sadarbību valsts, reģiona un vietējā mērogā.

(24)

Neskatoties uz šiem centieniem, izglītības un apmācības pieejamība pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju un viņu līdzdalība izglītībā un apmācībā joprojām ir problēma. Aktīva darba tirgus politika ir vērsta uz to, lai palīdzētu bezdarbniekiem pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, taču tā ne vienmēr sniedz elastīgas un individualizētas iespējas prasmju pilnveidošanai. Tikai nedaudzos publiskās politikas virzienos ir ņemta vērā vajadzība pilnveidot prasmes tiem, kuri jau strādā, un tādējādi viņiem tiek saglabāts prasmju novecošanas un darba zaudēšanas risks, kamēr vislielākā nepieciešamība pēc prasmju pilnveides ir no darba tirgus atstumtajiem, taču tos ir visgrūtāk sasniegt.

(25)

Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu Jaunajai Prasmju programmai Eiropai, cita starpā pievēršoties veidiem, kā veicināt prasmju attīstību un zināšanu apguvi, un atzīstot, ka pabeigta augstākā līmeņa vidējā izglītība vai līdzvērtīga līmeņa izglītība parasti tiek uzskatīta par minimālo prasību, lai sekmīgi pārietu no izglītības uz darba tirgu un varētu piekļūt turpmākai izglītībai.

(26)

Zināšanu bāze, kas vajadzīga politikas veidotājiem un īstenotājiem, palielinās, taču ir nepilnīga. Savienības struktūras, jo īpaši Eurostat, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), varētu attīstīt turpmāko attiecīgo pētniecību, zināšanas un analīzi. Eiropas sadarbības nodarbinātības, izglītības un apmācības jomā veiktā darba rezultāti varētu vēl vairāk sekmēt zināšanu bāzi un savstarpēju mācīšanos.

(27)

Darba devēju organizācijas, darba devēji, arodbiedrības, rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības kameras, valstu struktūras, kuras iesaistītas izglītības un apmācības un migrantu integrācijas politikas plānošanā, organizēšanā vai popularizēšanā, nodarbinātības dienesti, izglītības un apmācības iestādes, nozaru starpniekorganizācijas un profesionālās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējie un reģionālie ekonomikas dalībnieki, bibliotēkas, vietējie dienesti un paši pieaugušie, kas mācās, ir galvenās ieinteresētās personas, kuras saskaņoti tiecas aptvert, iesaistīt, konsultēt un atbalstīt personas, tām attīstot savus prasmju pilnveides ceļus.

(28)

Mērķgrupa ir neviendabīga, un politikas pasākumi ir sadrumstaloti un sarežģīti, tāpēc bieži vien šai jomā trūkst sistemātiskas pieejas darbaspēka prasmju pilnveidošanai un informētības par sociālekonomiskajiem ieguvumiem, kas no tā izriet. Tāpēc būtu vēlami saskanīgi politikas centieni, kas balstīti uz efektīvu koordināciju un partnerībām dažādās politikas jomās.

(29)

Tā kā izglītības un apmācības sistēmas un situācija darba tirgū dalībvalstīs un reģionos būtiski atšķiras, attiecībā uz nodarbināmību nav vienas pieejas, ko var piemērot visiem. Šajā sakarībā progress virzībā uz konkrētu kvalifikācijas līmeni vairāk ir līdzeklis, lai uzlabotu personas nodarbināmību un aktīvu dalību sabiedrībā, nekā pašmērķis,

1.

Pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu un kompetenču līmeni, piemēram, tiem, kuri pārtraukuši sākotnējo izglītību vai apmācību, neiegūstot augstākā līmeņa vidējo vai tai līdzvērtīgu izglītību, un kuri nav tiesīgi izmantot garantijā jauniešiem paredzēto atbalstu, – piedāvāt piekļuvi prasmju pilnveides ceļiem, kas atbilstoši individuālajām vajadzībām viņiem sniegs iespēju:

2.

Ņemot vērā valstu apstākļus, pieejamos resursus un esošās valstu stratēģijas, apzināt prioritārās mērķgrupas prasmju pilnveides ceļu īstenošanai valsts līmenī. Šajā procesā ņemt vērā dzimuma aspektu, kā arī mērķgrupu daudzveidību un dažādās apakšgrupas.

3.

Vajadzības gadījumā prasmju pilnveides ceļu īstenošanu veikt trīs posmos: novērtēt prasmes, nodrošināt individualizētu, elastīgu un kvalitatīvu mācību piedāvājumu un validēt un atzīt prasmju pilnveides rezultātā iegūtās prasmes. Minētos posmus varētu palīdzēt veikt ievirzīšanas un atbalsta pasākumi, kas paredzēti 12. līdz 14. punktā, un – vajadzības gadījumā – pēc iespējas labāk izmantojot digitālās tehnoloģijas.

4.

Pieaugušajiem, kuri pieder pie prioritārajām mērķgrupām, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, piedāvāt iespēju veikt novērtējumu, piemēram, prasmju auditu, lai noteiktu esošās prasmes un prasmju pilnveides vajadzības.

5.

Vajadzības gadījumā nodrošināt, ka pieaugušie ar zemu kvalifikāciju var izmantot validēšanas pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, lai identificētu, dokumentētu, novērtētu un/vai sertificētu esošās prasmes.

6.

Nodrošināt izglītības un apmācības piedāvājumu saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā prasmju novērtējumā apzinātās vajadzības. Migrantiem no trešām valstīm vajadzības gadījumā iekļaut iespējas apgūt valodu un sagatavoties apmācībai.

7.

Ņemot vērā valstu sistēmas un apstākļus, lai dažādos apmācības posmos reģistrētu izglītojamo panākumus, ļaut plašāk izmantot mācīšanās rezultātu daļas, kuras var atsevišķi dokumentēt, novērtēt un validēt.

8.

Veidojot piedāvājumu saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas ņemt vērā vietējā, reģionālā un valsts darba tirgus vajadzības, un to īstenot ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem un vietējiem, reģionālajiem un valsts ekonomikas dalībniekiem.

9.

Pamatoties uz esošo validēšanas sistēmu, kas ieviesta saskaņā ar Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, lai novērtētu un sertificētu iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, tostarp mācīšanos darbavietā, un mudināt to sertificēšanu nolūkā iegūt kvalifikāciju saskaņā ar nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru un nacionālajām kvalifikāciju sistēmām.

10.

Saskaņā ar valstu tiesību aktiem, apstākļiem un pieejamiem resursiem prasmju pilnveides ceļu īstenošanu balstīt uz 11. līdz 18. punktā izklāstītajiem principiem.

11.

Nodrošināt efektīvu koordināciju, lai īstenotu šo ieteikumu, un vajadzības gadījumā atbalstīt attiecīgo publisko un privāto dalībnieku iesaisti izglītības un apmācības, nodarbinātības, sociālās, kultūras un citās relevantās politikas jomās, kā arī veicināt partnerību starp tiem, tostarp pārrobežu un reģionālo sadarbību.

12.

Īstenot motivējošus un informēšanas pasākumus, tostarp palielināt informētību par prasmju pilnveides sniegtajām priekšrocībām, darīt pieejamu informāciju par esošajiem ievirzes un atbalsta pasākumiem, prasmju pilnveides iespējām un atbildīgajām struktūrām un mudināt vismazāk motivētās personas tos izmantot.

13.

Nodrošināt vadību un/vai mentora pakalpojumus, lai atbalstītu izglītojamo tālākvirzīšanos visos prasmju pilnveides procesa posmos.

14.

Izstrādāt un īstenot tādus atbalsta pasākumus, kas ļaus taisnīgi novērst šķēršļus, kuri traucē iesaistīties prasmju pilnveides ceļos. Tie var cita starpā būt tiešs atbalsts izglītojamiem vai netiešs atbalsts darba devējiem, lai pilnveidotu darba ņēmēju prasmes.

15.

Atbalstīt prasmju pilnveides ceļu īstenošanā iesaistīto darbinieku, jo īpaši mācībspēku, sākotnējo un turpmāko profesionālo attīstību.

16.

Ja iespējams, viena gada laikā no šā ieteikuma pieņemšanas un ne vēlāk kā līdz 2018. gada vidum un pamatojoties uz attiecīgajām pašreizējām valstu sistēmām un pašreizējām finanšu shēmām, izklāstīt piemērotus pasākumus šā ieteikuma īstenošanai valsts līmenī.

17.

Pašreizējās valstu sistēmās izvērtēt visus 16. punktā minētos pasākumus un to ietekmi uz mērķgrupas panākumiem rakstpratības, rēķinpratības un digitālo kompetenču apgūšanā un/vai virzoties uz EKI 3. vai 4. līmeņa kvalifikāciju atkarībā no valstu apstākļiem.

18.

Izmantot vērtēšanas rezultātus, lai attiecīgi sekmētu prasmju pilnveides ceļu izstrādi un īstenošanu valstu līmenī, un sekmēt turpmāku uz gūtajām atziņām balstītu politiku un reformas.

19.

Ar Arodmācību padomdevējas komitejas atbalstu un sadarbojoties ar attiecīgajām Eiropas koordinācijas struktūrām, jo īpaši izmantojot tādas apmaiņas, kā savstarpēja mācīšanās, kā arī, ņemot vērā procesus, ar kuriem tiek realizēta nodarbinātības politika un izglītības un apmācības politika, sekot, kā notiek šā ieteikuma īstenošana.

20.

Veicināt, ka tiek izmantoti esošie attiecīgie prasmju satvari, piemēram, Eiropas digitālās kompetences satvars iedzīvotājiem, un novērtēšanas rīki.

21.

Atvieglot savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm un nodrošināt, lai galvenie resursi un informācija būtu pieejami Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā (EPALE).

22.

Atbalstīt un sadarbībā ar Savienības struktūrām un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO vai UNESCO, veikt attiecīgus pētījumus un analīzes par pieaugušo mācīšanās un prasmju novērtējumu (piemēram, PIAAC (Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas sistēma)).

23.

Vajadzības gadījumā, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un atbilstoši 2014.–2020. gadam noteiktajām prioritātēm, atbalstīt pašreizējo un turpmāko Eiropas finansējuma programmu izmantošanu tādās jomās kā prasmju attīstīšana, jo īpaši piesaistot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un Erasmus+, lai īstenotu šo ieteikumu saskaņā ar to juridisko pamatu.

24.

Līdz 2018. gada 31. decembrim veikt izvērtējumu saskaņā ar esošajām ziņošanas procedūrām attiecībā uz īstenošanas pasākumiem, ko noteikušas dalībvalstis.

25.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām novērtēt un izvērtēt darbības, kas veiktas, lai īstenotu šo ieteikumu, un piecu gadu laikā pēc tā pieņemšanas ziņot Padomei par progresu, kas gūts, palielinot pieaugušo ar zemu kvalifikāciju rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni, kā arī par gūto pieredzi un turpmāko ietekmi.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/7

1)

radīt jaunu impulsu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem, jo īpaši: divkāršojot un pastiprinot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI 2.0), modernizējot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, pabeidzot banku savienības izveidi kā daļu no centieniem padziļināt ekonomisko un monetāro savienību tā, ka tiktu nodrošināts līdzsvars starp riska dalīšanu un riska mazināšanu, un radot drošākus un pārredzamākus vērtspapīrošanas tirgus un uzlabotus vērtspapīru prospektus, lai izveidotu kapitāla tirgu savienību;

2)

pievērsties Eiropas Savienības sociālajai dimensijai, jo īpaši, veicinot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, uzlabojot sociālā nodrošinājuma koordināciju, pieņemot Eiropas Pieejamības aktu, kā arī izveidojot Eiropas solidaritātes korpusu;

3)

labāk aizsargāt mūsu pilsoņu drošību, jo īpaši, uzlabojot mūsu ārējo robežu aizsardzību ar ieceļošanas un izceļošanas sistēmas, viedrobežu un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) palīdzību, nostiprinot kontroli attiecībā uz šaujamieroču iegādi un glabāšanu, ar uzlabotiem instrumentiem paredzot kriminālatbildību par terorismu un apkarojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kā arī apmainoties ar informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS);

4)

reformēt un attīstīt mūsu migrācijas politiku atbildības un solidaritātes garā, jo īpaši, reformējot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (tostarp Dublinas mehānismu), izmantojot likumīgās migrācijas paketi un ārējo investīciju plānu, lai palīdzētu risināt migrācijas pamatcēloņus, veicinot ieguldījumus un darbvietu radīšanu partnervalstīs;

5)

pildīt mūsu apņemšanos izveidot savienotu digitālo vienoto tirgu, jo īpaši, veicot ES telesakaru un autortiesību reformas, izmantojot 700 MHz joslu Savienībā, novēršot nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, pārskatot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un pabeidzot mūsu kopīgo datu aizsardzības noteikumu modernizēšanu;

6)

pildīt mūsu uzdevumu izveidot vērienīgu enerģētikas savienību un tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku, jo īpaši, īstenojot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, turpmākos pasākumus saistībā ar Parīzes nolīgumu un paketi par tīru enerģiju visiem Eiropas iedzīvotājiem.

—

īstenot mūsu apņemšanos iestāties par Eiropas kopīgajām vērtībām, tiesiskumu un pamattiesībām, tostarp mūsu kopīgo uzdevumu cīnīties pret diskrimināciju un ksenofobiju,

—

cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kā arī nodrošināt saprātīgu un taisnīgu nodokļu sistēmu,

—

saglabāt darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principu, jo īpaši, nodrošinot taisnīgumu, pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni un sociālās tiesības,

—

stiprināt Eiropas lomu mūsu interešu aizsardzībā un aizstāvēšanā aiz Eiropas robežām un stabilitātes, drošības un miera veicināšanā.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/9

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/17

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/18

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M7930. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/19

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (2) (“Īstenošanas noteikumi”) 69. panta 1. punktu atmaksājamo ceļa izdevumu un dienas naudu summas un piemaksu par vispārējiem izdevumiem Prezidijs var indeksēt katru gadu maksimāli tādā apmērā, kas atbilst Eiropas Savienības gada inflācijas līmenim iepriekšējā gada oktobrī, kā to ir publicējis Eurostat.

(2)

Eurostat2016. gada 17. novembrī paziņoja, ka inflācijas līmenis laikposmā no 2015. gada 1. novembra līdz 2016. gada 31. oktobrim ir bijis 0,5 %. Jaunās summas, kuras izriet no korekcijas, kas jāveic, lai ņemtu vērā minēto inflācijas līmeni, būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra un Īstenošanas noteikumi būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Saskaņā ar Īstenošanas noteikumu 69. panta 2. punktu šo noteikumu 33. panta 4. punktā minēto personīgo līdzstrādnieku sniegtās parlamentārās palīdzības izdevumu segšanas maksimālo apmēru attiecīgā gadījumā indeksē katru gadu, pamatojoties uz datiem, kas sagatavoti, piemērojot ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) noteikto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 65. pantu.

(4)

Komisija saskaņā ar šo regulējumu ir noteikusi, ka 2016. gadam korekcijas likme ir 3,3 %. Tātad šo parlamentārās palīdzības izdevumu segšanas maksimālais apmērs mēnesī būtu jāpalielina līdz EUR 24 164 no 2016. gada 1. jūlija,

1)

noteikumu 15. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

2)

noteikumu 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

noteikumu 22. pantu groza šādi:

4)

noteikumu 24. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja oficiālais pasākums notiek Savienības teritorijā, deputāti saņem dienas naudu, kuras apjoms ir EUR 307.”;

5)

noteikumu 26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piemaksas mēneša apmērs saskaņā ar 25. pantu ir EUR 4 342.”;

6)

noteikumu 33. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Visu 34. pantā minēto personīgo līdzstrādnieku pakalpojumu segšanas maksimālais apmērs mēnesī ir EUR 24 164.”

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/21

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/22

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka lēmuma projekta adresātiem ir jāpiemēro naudas sods.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz naudas sodu pamatsummām.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt laikposmam, kas noteikts naudas sodu aprēķināšanas vajadzībām.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu pamatsummu īpašo palielinājumu, lai nodrošinātu pietiekamu preventīvo ietekmi.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka šajā lietā nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt atbildību mīkstinošu apstākļu piemērošanai šajā lietā.

Mazākums nepiekrīt.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai par naudas sodu samazināšanas apjomu, pamatojoties uz 2006. gada Paziņojumu par iecietību.

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz naudas sodu galīgajām summām.

9.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Oficiālajā Vēstnesī.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/23

1.

Lēmuma projekts attiecas uz karteli, kurā iesaistīti konkrēti, pasaules mērogā strādājoši optisko diskdziņu (“ODD”) piegādātāji. Saskaņā ar lēmuma projektu šie piegādātāji saskaņoja savu rīcību ODD iepirkuma konkursos, kurus organizēja divi personālo datoru ražotāji – Dell Inc. (“Dell”) un Hewlett Packard (“HP”).

2.

Uzņēmumi vai kopuzņēmumi, kas saskaņā ar lēmuma projektā konstatēto piedalījās kartelī, ir šādi: Philips  (2), Lite-On  (3), Philips-Lite-On  (4), Hitachi-LG  (5), Toshiba-Samsung  (6), Sony  (7), Sony Optiarc  (8) un Quanta Storage Inc.

3.

Šīs lietas pamatā ir Philips, Lite-On un Philips & Lite-On kopīgi iesniegtais pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda. Pēc tam Komisija no Hitachi-LG saņēma lūgumu piemērot iecietības režīmu. Neviena no pārējām attiecīgajām pusēm nelūdza piemērot iecietības režīmu.

4.

Komisija neveica pārbaudes. 2009. gada jūnijā Komisija adresēja mērķtiecīgus informācijas pieprasījumus vairākiem ODD nozarē iesaistītiem uzņēmumiem.

5.

Komisija 2012. gada 18. jūlijā pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”). Par to tika paziņots konkrētām to uzņēmumu struktūrvienībām, uz kuriem attiecas lēmuma projekts, kā arī vienam citam uzņēmumam.

6.

Komisija 2014. gada 18. februārī pieņēma divus papildu iebildumu paziņojumus (“2014. gada februāra PIP”) – viens bija adresēts uzņēmumiem Koninklijke Philips N.V., Lite-On IT Corporation un Philips & Lite-On Digital Solutions Corporation, savukārt otrs bija adresēts citam uzņēmumam. 2014. gada februāra PIP nolūks bija precizēt, grozīt un papildināt iebildumus, kas tika izteikti pret iebildumu paziņojumā minētajiem adresātiem attiecībā uz viņu atbildību par iespējamo pārkāpumu.

7.

Komisija 2015. gada 1. jūnijā pieņēma vēl vienu papildu iebildumu paziņojumu (9). Šā papildu iebildumu paziņojuma (“2015. gada jūnija PIP”) vienīgais nolūks bija papildināt IP un 2014. gada februāra PIP, adresējot tos pašus iebildumus vēl citiem tiesību subjektiem, kuru mātesuzņēmumi (vai to priekšteči) jau bija IP adresāti. 2015. gada jūnija PIP tika arī adresēts šo papildu tiesību subjektu mātesuzņēmumiem. Uz pārējiem IP adresātiem neattiecās 2015. gada jūnija PIP, ar kuru netika grozīti vai paplašināti iebildumu paziņojumā pret šiem adresātiem izteiktie iebildumi.

8.

Savās rakstveida atbildēs uz IP divas attiecīgās puses kritizēja vispārējās atsauces uz IP pielikumu, kurā tabulas veidā bija izklāstīti konkrēti to iespējamo kontaktu piemēri, kurus tur aizdomās par nelikumīgu vienošanos. Es pārskatīju IP un attiecīgo pielikumu. Pretēji tam, ko minētās puses apgalvoja, šis pielikums ļāva IP adresātiem apzināt konkrētus notikumus un pret viņiem izvirzītus pierādījumus un uz to pamata nonākt pie secinājumiem, kurus Komisija plānoja izdarīt no katra pielikumā uzskaitītā kontakta. Šo novērtējumu balsta attiecīgās puses, kurām bija iespēja izteikt aizstāvības argumentus attiecībā uz visiem iebildumu paziņojumā izklāstītajiem apgalvojumiem. Tā kā – izņemot adresātu sarakstu – IP un 2015. gada jūnija PIP ir faktiski identiski (tostarp iepriekš minētā pielikuma gadījumā), es nonāku pie līdzīga novērtējuma arī attiecībā uz 2015. gada jūnija PIP.

9.

Konkurences ģenerāldirektorāts (“Konkurences ĢD”) vairākiem IP adresātiem piešķīra pagarinājumus 8 nedēļu termiņam, ko tas sākotnēji bija noteicis rakstveida atbilžu sniegšanai uz IP. No diviem citiem IP adresātiem es saņēmu pamatotus pieprasījumus pagarināt šo termiņu; Konkurences ĢD bija iepriekš noraidījis šos pieprasījumus. Es piešķīru pagarinājumus uz vienu nedēļu un vienu darbdienu.

10.

2014. gada februāra PIP adresāti atbildēja termiņā (četras nedēļas no saņemšanas), kas bija noteikts viņu rakstveida apsvērumu iesniegšanai.

11.

Konkurences ĢD noteica gandrīz piecu nedēļu termiņu (no 2015. gada jūnija PIP saņemšanas dienas), kurā bija jāatbild uz minēto papildu iebildumu paziņojumu. Visi adresāti atbildēja minētajā termiņā.

12.

Pēc IP saņemšanas IP adresāti izmantoja savu iespēju piekļūt tām Komisijas lietas materiālu daļām, kas bija pieejamas tikai Komisijas telpās. Pārejos pieejamās lietas materiālus Konkurences ĢD minētajiem adresātiem nosūtīja elektroniskā atmiņas ierīcē.

13.

Konkurences ĢD izskatīja vairākus lūgumus par papildu piekļuves nodrošināšanu.

14.

Vēstulē, kas bija pievienota 2014. gada februāra PIP, Konkurences ĢD paskaidroja, ka pret attiecīgajiem šo papildu iebildumu paziņojumu adresātiem izvirzītos pierādījumus vai nu bija iesnieguši šie adresāti, vai arī šie pierādījumi, izmantojot piekļuvi lietas materiāliem, viņiem bija pieejami pēc IP pieņemšanas. Tāpēc Konkurences ĢD neuzskatīja, ka pēc 2014. gada februāra PIP pieņemšanas būtu vajadzīga papildu piekļuve lietas materiāliem.

15.

2015. gada jūnija PIP adresāti izmantoja savas tiesības uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem.

16.

Konkurences ĢD 2015. gada 13. martā nosūtīja attiecīgajām pusēm vēstuli, pievienojot tai papildu dokumentus, kas saņemti no Dell un HP. Ar 2015. gada 3. jūnija faktu vēstuli Konkurences ĢD sniedza šīm pusēm informāciju par to, kā Komisija šajā lietā plānoja izmantot minētos dokumentus.

17.

Konkurences ĢD noteica termiņu, kādā iesniedzami rakstveida apsvērumi, atbildot uz minēto faktu vēstuli; šis termiņš bija divas nedēļas no faktu vēstules saņemšanas pa e-pastu. Visas attiecīgās puses, izņemot vienu, atbildēja šajā termiņā. Konkurences ĢD piešķīra atlikušajai pusei atbildes iesniegšanas termiņa pagarinājumu uz vienu nedēļu.

18.

2012. gada 31. oktobrī no uzņēmuma Dell es saņēmu pamatotu pieprasījumu tikt uzklausītam kā ieinteresētai trešai personai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (10) 27. pantu un Regulas (EK) Nr. 773/2004 (11) 13. pantu. Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 5. panta 2. punktu es konstatēju, ka Dell bija pierādījis “interešu pamatotību” šo noteikumu nozīmē. Tāpēc es atzinu uzņēmumu Dell par ieinteresēto trešo personu.

19.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 773/2004 13. panta 1. punktu Konkurences ĢD rakstiski informēja uzņēmumu Dell par procedūras raksturu un priekšmetu, un pēc tam Dell rakstiski izklāstīja savu viedokli.

20.

Mutiskā uzklausīšana notika pusotru dienu – 2012. gada 29. un 30. novembrī. Tajā piedalījās visi uzņēmumi, kuriem bija adresēts IP, izņemot vienu. Mutiskās uzklausīšanas ietvaros nebija slēgtu sēžu.

21.

Es noraidīju Dell lūgumu piedalīties mutiskajā uzklausīšanā. Piemērojot Lēmuma 2011/695/ES 6. pantu, es neuzskatīju, ka tas ir “attiecīgs gadījums” (12). Pirmkārt, Dell klātbūtne, visticamāk, būtu atturējusi uzņēmumus, kuri iesniedza pieteikumus par atbrīvojumu no naudas soda vai iecietības režīma piemērošanu, no pilnīgas un aktīvas piedalīšanās mutiskajā uzklausīšanā. Otrkārt un plašākā nozīmē – ja potenciālam kaitējuma atlīdzības pieprasītājam būtu atļauts piedalīties mutiskajā uzklausīšanā, tam, iespējams, būtu bijusi atturoša iedarbība uz Komisijas iecietības programmas izmantošanu. Treškārt, Dell klātbūtne būtu varējusi negatīvi ietekmēt informācijas apmaiņas atklātību starp Komisiju un IP adresātiem un tādējādi kaitēt attiecīgo pušu spējai pienācīgi aizstāvēties. Ceturtkārt, es uzskatīju par maz ticamu to, ka Dell, no kura tika slēptas iespējamās slepenās norunas, mutiskajā uzklausīšanā būtu spējis sniegt būtisku ieguldījumu lietas faktu noskaidrošanā (13). Piektkārt, Dell nebija saņēmis piekļuvi IP vai izmeklēšanas lietas materiāliem, bet bija paredzams, ka diskusijas mutiskajā uzklausīšanā, iespējams, koncentrēsies uz IP un uz minētajos lietas materiālos izklāstītajiem pierādījumiem. Visbeidzot, bija jāpatur prātā (kaut arī tas nebija izšķirošs iemesls manam lēmumam), ka mutiskās uzklausīšanas sagatavošanas beigu posmā iesniegti pieteikumi no tādām trešām personām kā Dell, iespējams, būtu traucējuši mutiskās uzklausīšanas organizēšanu (14).

22.

Uzklausīšanas gaitā Konkurences ĢD vienam kopuzņēmumam uzdeva jautājumu par apvienošanās kontroles paziņojumā (CO veidlapa) iekļautu izteikumu; šo paziņojumu bija iesnieguši minētā kopuzņēmuma mātesuzņēmumi saskaņā ar ES apvienošanās kontroles noteikumiem, kas bija spēkā šā kopuzņēmuma izveides laikā. Es brīdināju attiecīgo pusi, ka pēc manām domām šis jautājums ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu un ka šī puse varētu izvēlēties neatbildēt uz to. Saskaņā ar ES apvienošanās kontroles noteikumiem informāciju, kas iegūta apvienošanās kontroles procedūrās, Komisija nevar izmantot atsevišķās (pret karteļiem vērstās) procedūrās (15). Tā kā attiecīgā puse nolēma atbildēt uz minēto jautājumu, es secināju, ka nebija apdraudēta šīs puses tiesību uz aizstāvību efektīva īstenošana.

23.

Rakstiskajās atbildēs uz 2014. gada februāra PIP un 2015. gada jūnija PIP attiecīgie adresāti nelūdza iespēju izklāstīt savus argumentus mutiskā uzklausīšanā (16).

24.

Pēc attiecīgo pušu uzklausīšanas Komisija izbeidza lietu attiecībā uz vienu uzņēmumu. Attiecībā uz diviem uzņēmumiem un vienu kopuzņēmumu lēmumā netiek uzturēti iebildumu paziņojumā, 2014. gada februāra papildu iebildumu paziņojumā un 2015. gada jūnija papildu iebildumu paziņojumā (kopā “iebildumu paziņojumi”) izklāstītie iebildumi, ciktāl tie attiecās uz rīcību saistībā ar vienu no diviem konkrētajiem ODD klientiem.

25.

Pretstatā iebildumu paziņojumiem pret lēmuma projekta adresātiem netiek izvirzīti atbildību pastiprinoši apstākļi.

26.

Lēmuma projektā norādīts, ka minētā lēmuma adresāti bija iesaistīti kartelī, kas pastāvēja no 2004. gada 23. jūnija līdz 2008. gada 25. novembrim. Šis kopējais karteļa pastāvēšanas laikposms ir īsāks, nekā tika apgalvots iebildumu paziņojumos. Visi laikposmi, par kuriem atsevišķie lēmuma projekta adresāti tiek saukti pie atbildības, ir īsāki nekā atbilstošie laikposmi, kas izklāstīti iebildumu paziņojumos. Atbildības ilguma saīsinājumi attiecībā uz uzņēmumu apakšvienībām, kuras sauc pie atbildības, ir no aptuveni septiņiem mēnešiem līdz nedaudz vairāk par četriem gadiem un astoņiem mēnešiem.

27.

Turklāt saskaņā ar 85. punktu Komisijas paziņojumā par paraugpraksi attiecībā uz lietu izskatīšanu saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu (17) iebildumu paziņojumi sniedza attiecīgajām pusēm iespēju izteikt piezīmes par paredzēto metodi naudas sodu noteikšanai. Ņemot vērā piezīmes, ko Komisija saņēma šajā sakarā, lēmuma projektā ir izmantota grozīta pieeja, ar kuru naudas sodu aprēķināšanas nolūkā tiek aplēsta pārdotā apjoma vērtība.

28.

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. pantu es pārbaudīju, vai lēmuma projekts skar vienīgi tādus iebildumus, par kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli. Es secinu, ka tas tā ir.

29.

Kopumā es secinu, ka šajā lietā ir tikusi nodrošināta procesuālo tiesību efektīva īstenošana.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/27

(1)

Komisija 2015. gada 21. oktobrī pieņēma lēmumu par Līguma 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu optisko diskdziņu nozarē. Lēmuma adresāti saskaņoja savu rīcību tādu optisko diskdziņu (“ODD”) iepirkuma konkursos, kuri tiek izmantoti divu datoru ražotāju – Dell, Inc. (“Dell”) un Hewlett Packard (“HP”) – ražotajos klēpjdatoros un galddatoros.

(2)

Pēc tam, kad uzņēmumi Koninklijke Philips Electronics N.V., Lite-On IT Corporation un Philips & Lite-On Digital Solutions Corporation iesniedza kopīgu pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda saskaņā ar 2006. gada Paziņojumu par iecietības programmu, Komisija 2009. gada 29. jūnijā adresēja mērķtiecīgus informācijas pieprasījumus uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā nozarē, un pēc tam no uzņēmuma Hitachi-LG Data Storage, Inc. saņēma lūgumu piemērot iecietības režīmu.

(3)

Komisija 2012. gada 18. jūlijā šajā lietā pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”). Visi iebildumu paziņojuma adresāti rakstiski pauda savu viedokli par iebildumiem, kas celti pret viņiem, un viņiem bija iespēja īstenot savas tiesības tikt uzklausītiem, piedaloties mutiskajā uzklausīšanā, kura notika 2012. gada 29. un 30. novembrī.

(4)

Komisija 2014. gada 18. februārī pieņēma divus papildu iebildumu paziņojumus (“2014. gada 18. februāra PIP”), lai papildinātu, grozītu un/vai precizētu iebildumus, kas adresēti konkrētiem IP adresātiem attiecībā uz viņu atbildību par iespējamo pārkāpumu.

(5)

Komisija 2015. gada 1. jūnijā pieņēma vēl vienu papildu iebildumu paziņojumu (“2015. gada 1. jūnija PIP”). 2015. gada 1. jūnija PIP vienīgais nolūks bija papildināt IP un 2014. gada 18. februāra PIP, adresējot sākotnējā IP izklāstītos iebildumus vēl citiem tiesību subjektiem, kuri pieder uzņēmumu grupām, kas bija IP adresāti.

(6)

2014. gada 18. februāra un 2015. gada 1. jūnija PIP adresāti rakstiski izklāstīja Komisijai savu viedokli, taču nelūdza mutisko uzklausīšanu.

(7)

Komisija 2015. gada 3. jūnijā pieņēma faktu vēstuli, kas adresēta visām pusēm. Faktu vēstules adresāti rakstiski izklāstīja Komisijai savu viedokli.

(8)

Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 2015. gada 5. un 15. oktobrī sniedza labvēlīgu atzinumu.

(9)

Pārkāpums aptvēra slepenas norunas saistībā ar iepirkuma konkursiem, kurus Dell un HP organizēja 2004.–2008. gadā. Izmeklēšanā tika atklāts paralēlu un divpusēju kontaktu tīkls, kura mērķis bija manipulēt piedāvājumus, aizstājot konkurencei piemītošo nenoteiktību ar slepenām norunām. Puses viena otrai paziņoja par saviem nodomiem attiecībā uz secību un/vai cenām iepirkuma konkursos un apmainījās ar citu sensitīvu komercinformāciju, kas saistīta ar iepirkumiem.

(10)

Turpmāk minētie uzņēmumi ir pārkāpuši Līguma 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, jo tie norādītajos laikposmos ir piedalījušies karteļa izdarītā pārkāpumā optisko diskdziņu nozarē.

(11)

Ar lēmumu piemēro 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (2).

(12)

Lai labāk atspoguļotu karteļa faktisko ietekmi, kā pamats uzlikto naudas sodu pamatsummas aprēķināšanai ir izmantota indikatīva gadā pārdotā apjoma vērtība (balstoties uz pārdotā ODD apjoma faktisko vērtību, ko uzņēmumi Eiropas Ekonomikas zonā pārdevuši laikā, kad piedalījušies pārkāpumu izdarīšanā).

(13)

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu un tā ģeogrāfisko mērogu, naudas soda mainīgā summa, kā arī papildu summa (“preventīvais komponents”) ir noteikta 16 % apmērā no pārdotā apjoma vērtības par pārkāpumu.

(14)

Lai pilnībā ņemtu vērā katra atsevišķa uzņēmuma līdzdalības ilgumu pārkāpumā, mainīgā summa tiek reizināta ar gadu skaitu vai attiecīgi ar gada daļu skaitu, kuru laikā uzņēmums piedalījās pārkāpumā. Pušu faktisko līdzdalības ilgumu pārkāpumā Komisija ņem vērā, aprēķinot to pa mēnešiem (noapaļojot uz leju) un proporcionāli.

(15)

Ņemot vērā to, ka Dell kontakti sākās pirms HP kontaktiem, pārdotā apjoma vērtību aprēķina atsevišķi katram klientam un ilguma aprēķināšanai piemēro divus atšķirīgus reizinātājus.

(16)

Uzņēmumu Philips, Sony un Optiarc pārdotā apjoma vērtība tika aprēķināta, balstoties tikai uz uzņēmumam Dell pārdoto apjomu, jo nav konstatēts, ka šie trīs uzņēmumi piedalījās pret konkurenci vērstā rīcībā attiecībā uz HP.

(17)

Šajā lietā nepastāv vainu pastiprinoši apstākļi, ko Komisija ņemtu vērā.

(18)

Uzņēmumiem Philips, Sony un Optiarc piemēro mīkstinošu apstākli, lai ņemtu vērā šo uzņēmumu nepietiekamo informētību un ierobežoto atbildību par to vienotā un turpinātā pārkāpuma daļu, kas attiecas uz HP.

(19)

Sony šajā lietā piemēro atturošo reizinātāju 1,2.

(20)

Galīgās individuāli aprēķinātās naudas sodu summas ir mazākas par 10 % no visu attiecīgo uzņēmumu apgrozījuma pasaulē, izņemot TSST.

(21)

Philips, Lite-On un PLDS bija pirmie uzņēmumi, kas iesniedza informāciju un pierādījumus, kuri atbilda 2006. gada Paziņojuma par iecietību 8. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Visiem trim uzņēmumiem piemērojamais naudas sods tiek samazināts par 100 %.

(22)

Uzņēmumam HLDS tiek piešķirts naudas soda par pārkāpumu samazinājums 50 % apmērā, kā arī papildu samazinājums, piemērojot Paziņojuma par iecietību 26. punkta pēdējo daļu, tā kā HLDS sniegtā informācija ļāva Komisijai konstatēt, ka pārkāpums ir izdarīts ilgākā laikposmā.

(23)

Par vienotu un turpinātu pārkāpumu saistībā ar ODD tiek noteikti šādi naudas sodi:

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/30

1)

Enontekiö

2)

Helsinku Hernesaari lidosta (vienīgi helikopteru satiksme)

3)

Helsinku Malmi lidosta

4)

Helsinku Vantaa lidosta

5)

Ivalo

6)

Joensuu

7)

Jyväskylä

8)

Kajaani

9)

Kemi - Tornio

10)

Kittilä

11)

Kokkola - Pietarsaari

12)

Kuopio

13)

Kuusamo

14)

Lappeenranta

15)

Maarianhamina

16)

Mikkeli

17)

Oulu

18)

Pori

19)

Rovaniemi

20)

Savonlinna

21)

Seinäjoki

22)

Tampere - Pirkkala

23)

Turku

24)

Vaasa

1)

Eckerö

2)

Eurajoki

3)

Färjsundet

4)

Förby

5)

Hamina

6)

Hanko (arī izklaides kuģiem)

7)

Haukipudas

8)

Helsinki

9)

Inkoo

10)

Kalajoki

11)

Kaskinen

12)

Kemi

13)

Kemiö

14)

Kirkkonummi

15)

Kokkola

16)

Kotka

17)

Kristiinankaupunki

18)

Lappeenranta

19)

Loviisa

20)

Långnäs

21)

Maarianhamina (arī izklaides kuģiem)

22)

Merikarvia

23)

Naantali

24)

Nuijamaa (arī izklaides kuģiem)

25)

Oulu

26)

Parainen

27)

Pernaja

28)

Pietarsaari

29)

Pohja

30)

Pori

31)

Porvoo

32)

Raahe

33)

Rauma

34)

Salo

35)

Sipoo

36)

Taalintehdas

37)

Tammisaari

38)

Tornio

39)

Turku

40)

Uusikaupunki

41)

Vaasa

1)

Ālandu Salas

2)

Haapasaari

3)

Hanko

4)

Helsinki

5)

Nuijamaan osta

6)

Santio

1)

Ālandu Salas

2)

Hanko

3)

Helsinki

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/34

—

Austrijā

Bundesministerium für Finanzen

—

Beļģijā

Algemene Administratie van de Douane en Accijnzen

—

Bulgārijā

Агенция “Митници”

—

Horvātijā

Ministarsvo financija, Carinska uprava, Sektor za trošarine i posebne poreze

—

Kiprā

Τμήμα Τελωνείων

—

Čehijas Republikā

Generální ředitelství cel

—

Dānijā

SKAT

—

Igaunijā

Maksu- ja Tolliamet

—

Francijā

Direction Générale des Douanes et Droits Indirects

—

Somijā

Tulli

—

Vācijā

Generalzolldirektion

—

Grieķijā

Γενική Διεύθυνση Τελωνείων & ΕΦΚ

—

Ungārijā

Nemzeti Adó- és Vámhivatal, Központi Irányítás, Jövedéki Főosztály

—

Īrijā

The Revenue Commissioners

—

Itālijā

Ministero dell’Economia e delle Finanze – Dipartimento delle Finanze

—

Latvijā

Valsts ieņēmumu dienests

—

Lietuvā

Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

—

Luksemburgā

Administration des Douanes et Accises - Division Taxud

—

Maltā

Customs Department

—

Polijā

Ministerstwo Finansów, Departament Podatku Akcyzowego

—

Portugālē

AT-Autoridade Tributária e Aduaneira

—

Rumānijā

Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Direcţia Generală a Vămilor

—

Slovākijā

Finančné riaditeľstvo Slovenskej Republiky, Odbor spotrebných daní

—

Slovēnijā

Ministrstvo za finance

—

Spānijā

El Secretario de Estado de Hacienda. Ministerio de Hacienda y Función Pública

—

Zviedrijā

Skatteverket

—

Nīderlandē

Douane Informatie Centrum

—

Apvienotajā Karalistē

HM Revenue & Customs

24.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 484/36