9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/1

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8046 – TUI / Transat France)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 459/01)

Komisija 2016. gada 20. oktobrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M8046. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/1

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8136 – BASF/Chemetall)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 459/02)

Komisija 2016. gada 28. oktobrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M8136. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/2

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8281 – Mitsubishi Corporation / Mitsubishi Motors Corporation / KTB-Trading)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 459/03)

Komisija 2016. gada 2. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M8281. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/2

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8289 – Engie / Omnes Capital / Predica / MAIA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 459/04)

Komisija 2016. gada 5. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M8289. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/3

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2016. gada 12. oktobris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(CON/2016/49)

(2016/C 459/05)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016. gada 19. augustā un 2016. gada 23. septembrī saņēma Padomes un Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (1) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā direktīvā ir noteikumi, kas ir ECB kompetences jomā. Jo īpaši ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma 127. panta 2. un 5. punktu, kā arī 128. panta 1. punktu, jo ierosinātajā direktīvā ir noteikumi, kas ietekmē noteiktus Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus, t. sk., maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanu, palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, un euro banknošu emisijas Savienībā atļaušanu. ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Apsvērumi

1.1.   Virtuālās valūtas apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzēju regulēšana

1.1.1.

Ierosinātā direktīva paplašina atbildīgo subjektu sarakstu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2), lai tajā iekļautu pakalpojumu sniedzējus, kuri primāri veic “virtuālo valūtu” un “papīra valūtu” apmaiņu (ar ko ierosinātajā direktīvā saprot valūtu, kas pasludināta par likumīgu maksāšanas līdzekli (3)), un maka pakalpojumu sniedzējus, kas piedāvā piekļuvei virtuālām valūtām nepieciešamo personalizēto drošības datu glabāšanas pakalpojumus (turpmāk – “depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji”) (4). Ierosinātajā direktīvā arī prasīts dalībvalstīm nodrošināt, ka virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņas pakalpojumu sniedzēji un depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti vai reģistrēti (5). ECB stingri atbalsta šos noteikumus, kas atbilst Finanšu darba grupas (Financial Action Task Force; FATF) ieteikumiem (6), ņemot vērā, ka teroristi un citas kriminālas grupas pašlaik spēj pārskaitīt naudu virtuālās valūtas tīklos, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko zināmā mērā sniedz šādas maiņas platformas. Virtuālo valūtu izmantošana rada arī lielāku risku nekā tradicionālie maksāšanas līdzekļi, jo virtuālās valūtas pārvedamība ir atkarīga no interneta, un to ierobežo vienīgi attiecīgās virtuālās valūtas pamatā esošā datortīkla un IT infrastruktūras kapacitāte. Šajā sakarā ECB norāda, ka digitālās valūtas ne vienmēr nepieciešams apmainīt tiesību aktos noteiktās valūtās. Tās var tikt izmantotas, lai iegādātos preces un pakalpojumus, neprasot apmaiņu tiesību aktos noteiktā valūtā vai neizmantojot depozitāro maku pakalpojumu sniedzēju. Uz šādiem darījumiem neattiektos neviens no ierosinātajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem, un šādi darījumi varētu tikt izmantoti nelegālu aktivitāšu finansēšanai.

1.1.2.

ECB atzīst, ka tehnoloģiskie sasniegumi, kas saistīti ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kas ir alternatīvo maksāšanas līdzekļu, piem., virtuālo valūtu, pamatā, potenciāli var palielināt maksāšanas un pārvedumu metožu efektivitāti, sasniedzamību un izvēli. Tomēr Savienības likumdevējām struktūrām nebūtu jārada iespaids, ka tās veicina privāti izveidotu digitālu valūtu izmantošanu, jo šādi alternatīvi maksāšanas līdzekļi nav ne tiesību aktos noteikta valūta, ne likumīgs maksāšanas līdzeklis, ko emitējusi centrālā banka vai cita valsts varas iestāde (7). ECB ir bažas attiecībā uz vairākām atšķirībām starp tām valūtām, uz ko ierosinātā direktīva atsaucas kā “papīra valūtām”, un “virtuālajām valūtām”, no kurām viena ir ar virtuālajām valūtām saistītais svārstīgums, kas parasti ir augstāks nekā valūtām, kuras emitējušas centrālās bankas vai kuru emisiju citādi apstiprinājušas centrālās bankas, jo šis svārstīgums ne vienmēr liekas saistīts ar ekonomiskajiem vai finansiālajiem faktoriem. Citas bažas pastāv attiecībā uz to, ka: a) atšķirībā no tiesību aktos noteikto valūtu turētājiem virtuālās valūtas vienību turētājiem parasti nav garantiju tam, ka tie spēs nākotnē savas valūtas vienības apmainīt pret precēm un pakalpojumiem vai tiesību aktos noteiktu valūtu; un b) tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās uz virtuālās valūtas vienībām, ja tā nākotnē būtiski pieaugs, principā varētu ietekmēt centrālo banku kontroli pār naudas piedāvājumu, radot iespējamus riskus cenu stabilitātei, lai gan pāsreiz šis risks ir ierobežots. Tādēļ, lai gan ir pareizi, ka Savienības likumdevējas struktūras saskaņā ar FATF ieteikumiem regulē virtuālās valūtas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas aspektā, tām šajā kontekstā nebūtu jācenšas veicināt virtuālo valūtu plašāku izmantošanu.

1.1.3.

Termins “virtuālās valūtas” ierosinātajā direktīvā definēts kā “vērtības digitālais atspoguļojums, kuras neizsniedz centrālā banka vai valsts iestāde, kuras nav obligāti piesaistītas papīra valūtai, bet kuras fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maksāšanas līdzekli un kuras var nodot, glabāt vai tirgot elektroniskā veidā” (8). Attiecībā uz šo definīciju ECB vēlētos izteikt vairākus specifiskus komentārus. Pirmkārt “virtuālās valūtas” no Savienības viedokļa nav “valūtas” (9). Saskaņā ar Līgumiem un Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 noteikumiem euro ir vienīgā valūta Savienības ekonomiskajā un monetārajā savienībā, t. i., tajās dalībvalstīs, kuras par savu valūtu noteikušas euro (10). Saskaņā ar šo pieeju, kuru jau noteikušas vai šobrīd apsver citas jurisdikcijas, kuras regulē virtuālās valūtas apmaiņas platformas, piem., Kanāda, Japāna un ASV, ECB iesaka virtuālās valūtas definēt specifiskāk tādā veidā, kas nepārprotami norāda, ka virtuālās valūtas nav tiesību aktos noteiktas valūtas vai nauda (11). Otrkārt, ņemot vērā to, ka virtuālās valūtas faktiski nav valūtas, būtu precīzāk tās uzskatīt par maiņas līdzekļiem nevis maksāšanas līdzekļiem. Turklāt ierosinātajā direktīvā paredzētā “virtuālo valūtu” kā maksāšanas līdzekļu definīcija neņem vērā to, ka dažos gadījumos virtuālās valūtas var tikt izmantotas mērķiem, kas nav saistīti ar maksāšanas līdzekļiem (12). Kā norāda Starptautisko norēķinu banka (SNB) sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, kas ir daudzu virtuālo valūtu pamatā, var tikt izmantota daudz plašāk kā tikai maksājumiem (13). Šajā sakarā FATF norāda, ka ar maksājumiem nesaistītā virtuālo valūtu izmantošana var ietvert vērtību uzkrāšanas produktus krājumu vai ieguldījumu vajadzībām, piem., atvasināto instrumentu, preču un vērtspapīru produktus (14). Jaunākām digitālajām valūtām, kas balstītas uz sarežģītākām sadalītās virsgrāmatas un blokķēžu tehnoloģijām, ir liels pielietojumu daudzums, kas pārsniedz izmantojumu maksājumu vajadzībām (15), t. sk., piem., tiešsaistes kazino. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB iesaka ierosinātās direktīvas virtuālo valūtu termina definīcijā norādīt arī citus iespējamos virtuālo valūtu pielietojumus. ECB iesaka pielāgot virtuālo valūtu definīciju ierosinātajā direktīvā, lai ņemtu vēā iepriekš tekstā norādītos apsvērumus.

1.2.   Bankas un maksājumu kontu centrālie reģistri

1.2.1.

Saskaņā ar ierosināto direktīvu dalībvalstīm prasīts izveidot centralizētus automatizētos mehānismus vai centrālās elektroniskās datu izguves sistēmas, kuras ļautu savlaicīgi identificēt fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir maksājumu konti vai bankas konti to teritorijā atrodošās kredītiestādēs vai kuras šādus kontus kontrolē (16). Ierosinātās direktīvas Paskaidrojuma raksts precizē, ka šajā sakarā dalībvalstis var izvēlēties izveidot centrālo bankas reģistru vai datu izguves sistēmu atkarībā no tā, kas labāk atbilst to pastāvošajam regulējumam (17). Tādēļ dalībvalstīm ir iespēja par bankas (vai maksājumu) kontu centrālā reģistra administratoru noteikt nacionālo centrālo banku (NCB). Turklāt saskaņā ar ierosināto direktīvu piekļuve šādam centrālajām reģistram būs atļauta finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm.

1.2.2.

ECB iepriekš paudusi viedokli, ka, lai izvērtētu, vai pārkāpts Līgumā noteiktais monetārās finansēšanas aizliegums, Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) NCB uzticētie uzdevumi saistībā ar centrālā banku konta reģistra izveidi netiek uzskatīti par centrālās bankas uzdevumiem un tie arī neveicina šādu uzdevumu izpildi (18). ECB uzskata, ka centrālā reģistra izveide saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 30. pantu nepārprotami ir valdības uzdevums, jo šādas izveides mērķis ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana. Nolūkā aizsargāt ECBS dalībnieku finansiālo neatkarību un novērst bažas par monetāro finansēšanu saistībā ar valdības uzdevumu izpildi ECB uzsver, ka, uzņemoties centrālā kontu reģistra operatora uzdevumu, nacionālajos tiesību aktos, ar kuriem īsteno ierosināto direktīvu, būtu jāiekļauj izmaksu atlīdzināšanas mehānisms, kurā paredzētas skaidrs procedūras visu to NCB radušos izmaksu monitorēšanai, sadalei un aprēķināšanai, kuras saistītas ar centrālā reģistra darbības un piekļuves nodrošināšanu.

2.   Tehniski apsvērumi un redakcionāli priekšlikumi

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

---

(1)  COM(2016) 450 final.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(3)  Sk. ierosinātās direktīvas 6. apsvērumu.

(4)  Sk. Ierosinātās direktīvas 6. apsvērumu un 1. panta 1. punktu.

(5)  Sk. Ierosinātās direktīvas 1. panta 16. punktu.

(6)  Sk. FATF “International Standards on Combating Money Laundering and the Financing of Terrorism & Proliferation: The FATF Recommendations” (February 2012). Sk arī FATF ziņojumu “Virtual Currencies – Key Definitions and Potential AML/CFT Risks” (June 2014) un FATF “Guidance for a Risk-Based Approach – Virtual Currencies” (June 2015). Visi dokumenti ir pieejami FATF tīmekļa vietnē: www.fatf-gafi.org.

(7)  Sk. ierosinātās direktīvas Paskaidrojuma raksta 13. lpp. un ierosinātās direktīvas 6. un 7. apsvērumu. Sk. arī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2016. gada 23. februāra Ziņojuma projektu par virtuālajām valūtām (2016/2007 (INI)).

(8)  Ierosinātās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Liekas, ka definīcija balstās uz definīciju, kas ierosināta Eiropas Banku iestādes (EBI) 2014. gada 4. jūlija Atzinuma par virtuālajām valūtām (EBA/Op/2014/08) 19. punktā, pieejams EBI tīmekļa vietnē www.eba.europa.eu.

(9)  Sk. “valūtas” definīciju 2. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/62/ES (2014. gada 15. maijs) par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21.5.2014., 1. lpp.).

Sk. arī 16. lpp. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Staff Discussion Note on “Virtual Currencies and Beyond: Initial Considerations” (January 2016), pieejams SVF tīmekļa vietnē.

(10)  Sk. Līguma par Eiropas Savienību preambulu un 3. panta 4. punktu; Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. panta 2. punktu; un 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(11)  Sk., piemēram, Japānas Maksājumu pakalpojumu likuma 2.–5. punktu, kas kibervalūtu definē, tajā neiekļaujot jenu un un ārvalstu valūtas, un ASV National Conference of Commissioners on Uniform State Laws Draft Regulation of Virtual Currency Businesses Act of February 2, 2016 103. panta 8. punktu, kas virtuālo valūtu definē, tājā neiekļaujot naudu. Attiecībā uz bitcoin regulējuma plašu analīzi 41 jurisdikcijā sk. The Law Library of Congress' report “Regulation of Bitcoin in Selected Jurisdictions” (January 2014); sk. arī Kanādas parlamenta Pastāvīgās senāta banku, tirdzniecības un komercdarbības komitejas 2014. gada 26. marta protokolu, kurā Kanādas Finanšu departaments norāda, ka “virtuālā valūta nav … valsts oficiālā valūta; tā nav Kanādas dolārs”.

(12)  Sk. 24. lpp. ECB ziņojumā “Virtuālo valūtu sistēmas – papildu analīze” (2015. gada februāris), pieejams ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu.

(13)  Sk. 15. lpp. SNB Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejas ziņojumā “Digital currencies” (November 2015), pieejams www.bis.org.

(14)  Piem., tādas kriptovalūtas kā ethers, kas ir ethereum block chain valūtas vienība, tiek tirgotas biržās ieguldījumu vai spekulatīvām vajadzībām, bet ne vienmēr tiek izmantotas kā maksāšanas līdzeklis. Sk. arī 4. lpp. FATF “Guidance for a risk based approach – Virtual Currencies” (June 2015), pieejams FATF tīmekļa vietnē www.fatf-gafi.org.

(15)  Sk. 7. lpp. SVF Staff Discussion Note on “Virtual Currencies and Beyond: Initial Considerations” (January 2016), pieejams SVF tīmekļa vietnē www.imf.org.

(16)  Sk. Ierosinātās direktīvas 1. panta 12. punktu.

(17)  Sk. ierosinātās direktīvas Paskaidrojuma raksta 7. lpp.

(18)  Sk., piem., Atzinuma CON/2011/30 2.1. punktu; Atzinuma CON/2011/98 2. punktu; Atzinuma CON/2015/46 3.1. un 3.2. punktu; un Atzinuma CON/2016/35 3.1–3.8. punktu. Visi ECB atzinumi ir pieejami ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/7

---

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā (KĀDP) 2016/849, kurš grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/2217, par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

(2016/C 459/06)

Turpmāk tekstā izklāstītā informācija tiek sniegta to personu un vienību ievērībai, kas iekļautas I un II pielikumā Padomes Lēmumam (KĀDP) 2016/849 (1), kurš grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/2217 (2), par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir nolēmusi, ka jūs / jūsu uzņēmums būtu jāiekļauj to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas pasākumi, ko piemēro saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 2321 (2016).

Attiecīgās personas un vienības jebkurā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komitejai, kas izveidota saskaņā ar Rezolūciju 1718 (2006), var iesniegt lūgumu pārskatīt lēmumus par viņu iekļaušanu minētajā ANO sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus. Lūgums ir jānosūta uz šādu adresi:

United Nations – Focal point for delisting

Security Council Subsidiary Organs Branch

Room S-3055 E

New York, NY 10017

UNITED STATES OF AMERICA

Plašāka informācija ir pieejama: http://www.un.org/sc/committees/751/comguide.shtml

Papildus ANO lēmumam Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka minētajos pielikumos uzskaitītās personas un vienības būtu jāiekļauj to personu un vienību sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas paredzēti Lēmumā (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku. Pamatojums šo personu un vienību iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kas norādītas Padomes Regulas (EK) Nr. 329/2007 (3) II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 7. pantu).

Attiecīgās personas un vienības Padomei var iesniegt lūgumu pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un to nosūtot uz šādu adresi:

Eiropas Savienības Padome

General Secretariat

DG C 1C – Horizontal Issues

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

e-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju Padomes lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar 275. panta otro daļu un 263. panta ceturto un sesto daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

---

(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.

(2)  OV L 334, 9.12.2016., 35. lpp.

(3)  OV L 88, 29.3.2007., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/9

---

Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 8. decembris

(2016/C 459/07)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0762
JPY	Japānas jena	122,61
DKK	Dānijas krona	7,4390
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84995
SEK	Zviedrijas krona	9,7228
CHF	Šveices franks	1,0853
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0145
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,038
HUF	Ungārijas forints	314,29
PLN	Polijas zlots	4,4540
RON	Rumānijas leja	4,5020
TRY	Turcijas lira	3,6676
AUD	Austrālijas dolārs	1,4406
CAD	Kanādas dolārs	1,4222
HKD	Hongkongas dolārs	8,3475
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,4973
SGD	Singapūras dolārs	1,5272
KRW	Dienvidkorejas vona	1 250,03
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,7162
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4041
HRK	Horvātijas kuna	7,5355
IDR	Indonēzijas rūpija	14 298,93
MYR	Malaizijas ringits	4,7590
PHP	Filipīnu peso	53,465
RUB	Krievijas rublis	68,1900
THB	Taizemes bāts	38,334
BRL	Brazīlijas reāls	3,6599
MXN	Meksikas peso	21,8915
INR	Indijas rūpija	72,5055

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/10

---

Komisijas paziņojums saistībā ar īstenojamo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

(Eiropas novērtējuma dokumentu atsauču publicēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 22. pantu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 459/08)

Regulas (ES) Nr. 305/2011 noteikumiem ir priekšroka salīdzinājumā ar pretrunā esošiem noteikumiem Eiropas novērtējuma dokumentos:

Eiropas novērtējuma dokumenta atsauces numurs un nosaukums		Aizstātā Eiropas novērtējuma dokumenta atsauces numurs un nosaukums	Piezīmes
010001-00-0301	Rūpnīcā ražota betona kompozīta siena ar punktu savienotājiem
020001-00-0405	Multi-ass noslēptas eņģes mezgli
020002-00-0404	Balkonu (un terašu) iestiklošanas sistēma bez vertikāliem rāmjiem
020011-00-0405	Jumta, grīdas, sienu un griestu lūkas vai izmantošanai avārijas durvju vietā/ar ugunsizturību vai bez tās
040005-00-1201	Rūpnieciski ražoti siltumizolācijas un/vai skaņas izolācijas produkti no augu vai dzīvnieku izcelsmes šķiedrām
040016-00-0404	Stikla šķiedras tīkls cementa apmetuma nostiprināšai
040048-00-0502	Gumijas matracis skaņas izolācijai
040065-00-1201	Termālās izolācijas un/vai skaņas absorbēšanas dēļi, kas izgatavoti no pildīta polistirola un cementa
040090-00-1201	Rūpnieciski izgatavoti dēļi un preces, kas veidotas presējot laktīdus (EPLA) termālajai un/vai akustiskai izolācijai.
040138-00-1201	Atrašanās vietā izveidots vaļīgs termālais un/vai akustiskais izolācijas materiāls, kas izgatavots no dārzeņu šķiedrām
040288-00-1201	Rūpnieciski izgatavotas siltuma un skaņas izolācijas no poliestera šķiedras
060001-00-0802	Skursteņa komplekts ar māla/keramikas ieliktni un klasifikāciju T400 (minimālā) N1 W3 GXX
060003-00-0802	Skursteņa komplekts ar māla/keramikas dūmvada čaulu un speciālu ārējo sienu, klasifikācija T400 (minimums) N1 W3 GXX
060008-00-0802	Dūmvada komplekts ar māla/keramikas čaulu ar klasifikāciju T400 (minimums) N1/P1 W3 Gxx un dažādiem, nomaināmiem ārējiem apvalkiem
070001-01-0504	Nesošo konstrukciju ģipša apmetuma plāksne	070001-00-0504
080002-00-0102	Nearmējošs sešstūru ģeosiets nesaistītu graudaina materiāla slāņu stabilizēšanai, izmantojot saķeri ar agregātu
090001-00-0404	Rūpnieciski ražotas minerālvates plāksnes ar organisku vai neorganisku apdari, ar īpašu stiprinājuma sistēmu
090017-00-0404	Vertikālie stikli ar punktveida atbalstu
090058-00-0404	Ventilēts ārējās sienas apšuvuma komplekts aptverot robotu paneli un tā stiprinājumus
120001-01-0106	Atstarojošs mikroprizmatisks aizsargpārklājums	120001-00-0106
120003-00-0106	Tērauda apgaismojuma stabi
130002-00-0304	Masīvkoka plāksnes elements – ar apaļtapām savienots koka paneļu elements, ko izmanto kā ēku nesošo konstrukcijas elementu
130005-00-0304	Masīvkoka plātnes elements, ko lieto kā ēku nesošo konstrukcijas elementu
130010-00-0304	No cietkoksnes izgatavota līmēta laminēta koksne – no dižskābarža izgatavoti kārtaini līmētie konstrukciju kokmateriāli
130011-00-0304	Rūpnieciski ražots koka plātnes elements, kas izgatavots no mehāniski savienotām brusām, un tiks izmantots kā ēku strukturālais elements
130012-00-0304	Būvkoki, kam noteikta izturības klase – taisnstūrveida dēļi ar noapaļotām malām – kastaņkoks
130013-00-0304	Ciets koka plāksnes elements — kokmateriāla dēļu elementi, kas savienoti ar bezdelīgastes savienojumiem, izmantošanai celtniecība kā strukturālie elementi
130022-00-0304	Monolīts vai slāņots apaļkoks un sienu baļķi no koka
130033-00-0603	Naglas un skrūves lietošanai naglu plāksnēs koksnes konstrukcijās
130167-00-0304	Būvkoki, kam noteikta izturības klase taisnstūrveida
150003-00-0301	Augstas izturības cements
180008-00-0704	Grīdas noteka – ar maināmām mehānisko slēdzi
190002-00-0502	Sausais ieklājamais grīdas segumu komplekts, kas veidots no rūpnieciski ražotām savienotām vienībām, izgatavotas no kārniņiem un gumijas paklājiņiem
200002-00-0602	Sprieguma stieņa sistēma
200005-00-0103	Tērauda pāļu nesošās konstrukcijas ar dobiem profiliem un stingru savienojumu
200014-00-0103	Pāļu savienojumi un pamati cementa pāļiem
200017-00-0302	Karsti velmēti produkti un konstrukcijas elementi, kas izgatavoti no Q235B, Q235D, Q345B un Q345D šķirnes tērauda
200019-00-0102	Sešstūrainu actiņu stiepļu tīkla kastes un matrači
200022-00-0302	Termomehāniskās velmēta ilgi produktus Metināmie sīkgraudainie strukturālā tērauda speciālo tērauda marku
200026-00-0102	Tērauda režģu sistēmas pastiprināta aizpildīt
200033-00-0602	Naglots bīdes savienotājs
200039-00-0102	Sešstūrveidīgas pītas režģa grozveida kastes un matrači ar cinka pārklājumu
200043-00-0103	Kaļamā čuguna pāļu caurules
220007-00-0402	Pilnībā atbalstīta vara sakausējuma sloksne un lente jumta segumam, ārējais apšuvums, un iekšējā apdare
220008-00-0402	Dzegu profili terasēm un balkoniem
220013-00-0401	Pašatbalstoši jumta kores logi
220021-00-0402	Saules kanālu aprīkojumi
220025-00-0401	Būvkonstrukciju horizontālais stiklojums ar konsoli (stikla nojume/jumts būvkonstrukcijām)
230004-00-0106	Stiepļu gredzena režģa paneļi
230005-00-0106	Stiepļu troses tīkla paneļi
230008-00-0106	Dubultais savītā tērauda režģis, kas nostiprināts ar virvēm, vai bez tām
230012-00-0105	Piedevas asflata ražošanā – bitumena granulas, kas ražotas no pārstrādāta bitumena jumta papes
230025-00-0106	Elastīgas tapsējuma sistēmas slīpuma stabilizācijai un iežu aizsardzībai
260006-00-0301	Polimēru betona papildinājums
280001-00-0704	Lepriekšsamontēta vienība kanalizācijai vai infiltrācijai
290001-00-0701	Iekārta karstā un aukstā ūdens apgādei ēkās
320002-02-0605	Apdarīta metāla ūdensnecaurlaidīga sloksne celtniecībai un ūdensnecaurlaidīga betona regulētu plaisu savienojumi	320002-00-0605 320002-01-0605
330008-02-0601	Enkura kanāli	330008-00-0601 330008-01-0601
330011-00-0601	Regulējamas betona skrūves
330012-00-0601	Nostiprināts enkurs ar iekšējo vītņoto uzmavu
330075-00-0601	Lifta celšanas ierīce
330079-00-0602	Grīdas fiksācijas komplekti metāla plātnēm ar rombveida rakstu un metāla režģiem
330080-00-0602	Skavu (HSR) komplekts ar augstu slīdes pretestību
330083-00-0601	Stiprināšanas elements ar mehānisku piedziņu vairākkārtējai lietošanai betonā nenesošām konstrukcijām
330084-00-0601	Tērauda plāksne ar iebūvētiem enkuriem
330153-00-0602	Ar kārtridžu iešaujama tapa plāna tērauda mērelementu un apšuvuma savienojumiem
330155-00-0602	Pašpielāgojamu skavu uzstādīšana
330196-00-0604	Plastmasas enkurstiprinājumi ārējās siltumizolācijas kompozītās sistēmas (ETICS) ar apmetumu stiprināšanai	ETAG 014
330232-00-0601	Mehāniskie stiprinājumi izmantošanai betonā	ETAG 001-1 ETAG 001-2 ETAG 001-3 ETAG 001-4
340002-00-0204	Tērauda stiepļu paneļi ar iestrādātu termālo izolāciju visai struktūrai
340006-00-0506	Rūpnieciski ražoti kāpņu komplekti	ETAG 008
340020-00-0106	Elastīgi komplekti būvgružu un līdzenu zemes nogruvumu/kalnu gruvešu aizturēšanai
340025-00-0403	Pamatu komplekts apsildāmajām ēkām
340037-00-0204	Vieglmetāla/koka nesošie jumta elementi
350003-00-1109	Komplekts ugunsizturīgiem instalācijas kanāliem, kas sastāv no saliekamām savienotājdetaļām (izgatavotas no iepriekš mehāniski pārklātas tērauda loksnes) un piederumiem
350005-00-1104	Intumescentas preces aizsardzīvai pret uguni un uguns apturēšanas nolūkos
350134-00-1104	Ugunsdzēsības aizsardzības sistēma ar piebriestošu uguns plombu (apvienojumā ar nerūsējošā tērauda grīdu notekas padziļinājumā)
360005-00-0604	Dobuma tekne

Piezīme:

Eiropas novērtējuma dokumentus (EAD) pieņem Eiropas Tehniskā novērtējuma organizācija (EOTA) angļu valodā. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kurus EOTA ir iesniegusi publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas novērtējuma dokumentu atsauču publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka Eiropas novērtējuma dokumenti ir pieejami visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Eiropas Tehniskā novērtējuma organizācija (http://www.eota.eu) nodrošina Eiropas novērtējuma dokumenta elektronisku pieejamību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 II pielikuma 8. punktu.

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šā saraksta atjaunināšanu nodrošina Eiropas Komisija.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/15

---

Īpašais ziņojums Nr. 28/2016

“Nopietni pārrobežu apdraudējumi veselībai Eiropas Savienībā: ir īstenoti svarīgi pasākumi, taču vēl daudz kas ir jāpaveic”

(2016/C 459/09)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 28/2016 “Nopietni pārrobežu apdraudējumi veselībai Eiropas Savienībā: ir īstenoti svarīgi pasākumi, taču vēl daudz kas ir jāpaveic”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu vai virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop: https://bookshop.europa.eu.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/16

---

Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu

(2016/C 459/10)

Saskaņā ar 35. panta 3. punktu Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), ir pieņemts lēmums aizliegt zveju, kā noteikts tabulā.

Aizlieguma datums un laiks	14.11.2016.
Ilgums	14.11.2016.–31.12.2016.
Dalībvalsts	Francija
Krājums vai krājumu grupa	SBR/678-
Suga	Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)
Zona	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā
Zvejas kuģu tips	—
Atsauces numurs	38/DSS

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/17

---

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importu

(2016/C 459/11)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu imports tiek pārdots par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.   Sūdzība

Sūdzību 2016. gada 25. oktobrī iesniedza European Steel Association (“Eurofer”) tādu astoņu Savienības ražotāju vārdā (“sūdzības iesniedzēji”), kas ražo konkrētus korozijizturīgus tēraudus un pārstāv vairāk nekā 53 % no Savienības kopējā dažu korozijizturīgu tēraudu ražošanas apjoma.

2.   Izmeklējamais ražojums

Izmeklējamais ražojums ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgi tēraudi (“KIT”). Tie ir plakani dzelzs vai leģēta tērauda, vai neleģēta tērauda velmējumi; reducēti ar alumīniju; karstas galvanizēšanas procesā pārklāti ar cinku un/vai ar alumīniju, un nevienu citu metālu; ķīmiski pasivēti; kuros pēc masas ir: 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,170 % oglekļa, 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,100 % alumīnija, ne vairāk kā 0,045 % niobija, ne vairāk kā 0,010 % titāna un ne vairāk kā 0,010 % vanādija; ruļļos, sagarumotās loksnēs vai šaurās sloksnēs.

Nav iekļauti šādi ražojumi:

—	no nerūsējošā tērauda, elektrotehniskā silīcijtērauda un ātrgriezējtērauda,

—	pēc karstās vai aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti.

3.   Apgalvojums par dempingu

Ražojums, ko saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgās valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem: ex 7210 41 00, ex 7210 49 00, ex 7210 61 00, ex 7210 69 00, ex 7212 30 00, ex 7212 50 61, ex 7212 50 69, ex 7225 92 00, ex 7225 99 00, ex 7226 99 30 and ex 7226 99 70 (Taric kodi: 7210410020, 7210490020, 7210610020, 7210690020, 7212300020, 7212506120, 7212506920, 7225920020, 7225990022, 7225990035, 7225990092, 7226993010, 7226997094). Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzēji normālo vērtību importam no Ķīnas Tautas Republikas ir noteikuši, pamatojoties uz cenu trešā valstī, kura ir tirgus ekonomikas valsts, proti, Kanādā. Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4.   Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzēji ir snieguši pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēju sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski un/vai nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību un finansiālo stāvokli.

5.   Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu pret Savienības interesēm.

5.1.    Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laika posmu no 2013 gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais periods”).

5.2.    Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no attiecīgās valsts.

5.2.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.2.1.1.   Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju izvēlei Ķīnas Tautas Republikā

a)   Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par saviem uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar Ķīnas Tautas Republikas attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Vajadzības gadījumā ar Ķīnas Tautas Republikas iestāžu starpniecību Komisija visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (3).

b)   Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (turpmāk “individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Komisija pārbaudīs, vai tiem var piešķirt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Ja šie ražotāji eksportētāji valstīs, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, tie 5.2.2.2. punktā norādītajā termiņā var iesniegt pienācīgi pamatotu un pienācīgi aizpildītu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (turpmāk “TER pieprasījums”).

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.2.2.   Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.2.2.1.   Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.2.2.2. punkta noteikumus, normālā vērtība importam no Ķīnas Tautas Republikas tiks noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija provizoriski ir izraudzījusies Kanādu. Spriežot pēc Komisijai pieejamās informācijas, citi ražotāji no tirgus ekonomikas valstīm ir citu starpā Taivānā, Turcijā, Austrālijā, Korejas Republikā un Indijā (4). Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt piezīmes par analogās valsts izvēles atbilstību 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.2.2.2.   Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (turpmāk “TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā (5) noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā un izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Komisija novērtēs tikai tās TER pieprasījuma veidlapas, kuras iesnieguši Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji, kas atlasīti iekļaušanai izlasē, un ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un kuru individuālās dempinga starpības pieprasījums ir pieņemts.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, 21 dienas laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa.

5.2.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem  (6)  (7)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgajām valstīm Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3.    Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.7. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu iekļaujami izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.4.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.5.    Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.6.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.7.    Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas tieši ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (8).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus, tostarp skenētās pilnvaras un izziņas, iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, lai norādītā e-pasta adrese būtu funkcionējoša oficiāla darba e-pasta adrese un e-pasts ik dienu tiktu pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts:

a) TRADE-CRS-DUMPING@ec.europa.eu – ražotāju eksportētāju, saistīto importētāju, to asociāciju, attiecīgās valsts pārstāvju izmantošanai un jautājumiem, kas saistīti ar analogo valsti; b) TRADE-CRS-INJURY@ec.europa.eu – II pielikuma nosūtīšanai un jautājumiem, kas saistīti ar kaitējuma noteikšanu un Savienības interešu novērtēšanu.

6.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

7.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8.   Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

---

(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3)  Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un de minimis starpības un pamatregulas 18. pantā aprakstītajos minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(4)  Prima facie pierādījumi liecina, ka Indiju nevar uzskatīt par piemērotu analogo valsti tādu tirgus traucējumu dēļ, kā piemēram, šogad pieņemtais minimālo importa cenu regulējums un subsīdijas, jo īpaši eksporta nodokļa ieviešana dzelzsrūdai un divējāda politika attiecībā uz dzelzsrūdas dzelzceļa kravas pārvadājumiem, kas ražotājiem samazina izmeklējamā ražojuma pamata izejvielas cenas. Korejas Republika ir lielu konglomerātu ekonomika, kurā piegādātāja/klienta attiecības bieži ir neskaidras.

(5)  Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(6)  Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas Regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(7)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(8)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu pamatregulā un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (“Antidempinga nolīgums”). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

---

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/28

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 459/12)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

NOVAC AFUMAT DIN ŢARA BÂRSEI

ES Nr.: RO-PDO-0005-01183 – 20.11.2013.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Novac afumat din Ţara Bârsei

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Rumānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts Novac afumat din Ţara Bârsei ir zivs filejs, kas iegūts no tā sauktās novac sugas (lielgalvas karpas – Arystichthys nobilis) īpatņiem un ko tirdzniecībā piedāvā kūpinātu.

Organoleptiskās īpašības

Izskats:

—	kūpināts zivs filejs, kas sver 100–400 g,

—	kūpināts zivs filejs ar gludu virsmu un ādu, kura ir bez traipiem un ieplaisājumiem.

Krāsa:

—	ādas virsa zeltaina,

—	muskulatūras virsa iesārtā okera krāsā.

Smarža un garša:

—	bez smilšmāla, dūņu vai zāles smaržas vai garšas,

—	specifisks karsti kūpinātas zivs aromāts.

Fizikāli ķīmiskās īpašības

Nātrija hlorīds: nepārsniedz 5 %.

Mitrums: 65–75 %.

Proteīni: vismaz 11 %.

Tauki: nepārsniedz 4 %.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Šī zivs (novac) barojas galvenokārt ar zooplanktonu, ko papildina planktoniskās aļģes, kukaiņi vai kukaiņu kāpuri.

Novac izmanto kā izejvielu Novac afumat din Ţara Bârsei ražošanai, kas ir galaprodukts, kurš iegūts no atlasītiem 1 200–2 000 gramu smagiem īpatņiem pēc trīs gadus ilgas to audzēšanas noteiktā ģeogrāfiskā apgabala saimniecībās.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi produkta Novac afumat din Ţara Bârsei ražošanas un iegūšanas posmi noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Novac afumat din Ţara Bârsei ražošanas procesā ietilpst šādi posmi: novac audzēšana, pieņemšana (iepakošana un uzglabāšana), pirmapstrāde (atzvīņošana, galvas atdalīšana, izķidāšana un skalošana), fileja izņemšana, sālīšana, kūpināšana un zivs produkta nogatavināšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu veido šādu pašvaldību teritorija: Dumbrăviţa, Feldioara, Hălchiu, Bod un Hărman. Tās atrodas Olt līdzenumā, un to apkaime ir šāda: ziemeļos tām ir Măierus pašvaldības administratīvā robeža, austrumos – Olt upe, dienvidaustrumos – Prejmer pašvaldības administratīvā teritorija, dienvidos – Brașov pilsētas un Sânpetru pilsētas administratīvā teritorija, dienvidrietumos – Codlea pilsētas administratīvā teritorija, rietumos – Perșani kalni, bet ziemeļrietumos – Crizbav pašvaldības administratīvā teritorija.

5.   Saikne ar ģeografisko apgabalu

Dabas faktori

Gruntsūdeņi

Hidroģeoloģiskajā ziņā apgabalā atrodamas pazemes ūdenskrātuves kaļķakmens klintīs, kā arī konglomerāti, kas izvietoti Bârsa depresijas nomalēs. Hidroloģiskā tīkla ūdens krājumus papildina atmosfēras nokrišņu (lietus, sniega) ūdeņi, kas cirkulē pa plaisām un spraugām, līdz tek lejup pa nogāzēm, veidojot daudzus avotus. Pa šo skarbo silikātu iežu zemi plūst dzidrs ūdens ar neitrālu pH, tādējādi veidojot novac attīstībai ļoti piemērotus apstākļus.

Augsne

Kaut arī ģeogrāfiskais apgabals atrodas kalnu apvidū, tam piemīt līdzenuma īpašības. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala saimniecībās ir hidromorfas augsnes uz purvainas pamatnes (gleja augsnes, melnzemju augsne) un lēzeni slīpa reljefa hidromorfas augsnes (zālieni), kas veicina tādu organismu attīstību, kurus šīs sugas zivis izmanto par barību.

Aizsargājamie lauku apvidi

Produkta Novac afumat din Ţara Bârsei ražošana ir cieši saistīta ar tā izcelsmes vietu, un noteiktajā apgabalā ir visi zivju audzēšanai vajadzīgie galvenie ūdensresursi, pateicoties Olt upes un tās pieteku apkaimē applūstošajām pļavām.

Zivju audzēšanas saimniecību teritorijās esošās augsnes, kā arī dabas resursu dažādība un kvalitāte veicina šo saimniecību produktivitāti un novac augsto kvalitāti.

Cilvēkfaktori

Lielu apjomu (300 kg/ha) ražošana nodrošināja novac apstrādi un uzglabāšanu. Viena no šādas apstrādes metodēm ir karstā kūpināšana, ko izmanto jau izsenis.

Lielāko daļu darbību, kas veicamas Novac afumat din Ţara Bârsei ražošanā, padara ar rokām – tas nozīmē, ka ļoti svarīga ir vietējo darbinieku pieredze un zināšanas.

Sālīšanu un kūpināšanu veic ar seniem vietējiem paņēmieniem, un tie ir produkta raksturīgo īpašību noteicoši posmi.

Produkta specifika

Produktam Novac afumat din Ţara Bârsei raksturīgas šādas īpašības:

—	zems tauku saturs (nepārsniedz 4 %), kuram par iemeslu ir gan šajā apgabalā audzēto novac karpu lēnais augšanas temps, kas ir lēnāks par to, kāds vērojams citos zivju audzēšanas apgabalos, gan zema ūdeņu temperatūra (vasarā nepārsniedz 24 °C),

—	fileju kompaktums, kam par iemeslu ir zivju barība; planktona kvalitāti nosaka apgabalam specifiski dabas faktori, proti, tīrs ūdens un hidromorfas augsnes, kas veicina tādu organismu attīstību, kurus šīs sugas zivis izmanto par barību,

—	patīkama garša, kam par iemeslu ir karstā kūpināšana, izmantojot ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes dižskābaržu koksnes šķeldas,

—	parastā kārtā fileji, kuru izcelsme ir ārpus ģeogrāfiskā apgabala, iegūti no novac zivīm, kas audzētas un nobarotas divus gadus un sver vairāk par 4 000 gramiem.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala dabas faktori ietekmē produkta kvalitāti, taču noteicošs produkta specifiskumam ir vienīgi dabas faktoru un zivju audzēšanā un fileju kūpināšanā iegūtās tehniskās pieredzes apvienojums.

Zvejošana ir viens no amatiem, ar ko apgabala vietējie iedzīvotāji nodarbojas jau izsenis, un šajās darbībās ietilpst zivju konservēšana un karstā kūpināšana, izmantojot dižskābaržu koksnes šķeldas. Konservēšanas procesā tiek ievērota karstās kūpināšanas tradīcija, saskaņā ar kuru 75–80 °C temperatūrā to veic kamerā kūpināšanas un termiskās apstrādes laikā, turklāt produkta viducī vismaz 5 minūtes turas 70 °C augsta temperatūra apstākļos, kad mitrums ir 25 %.

Karsti kūpinātā novac fileja raksturīgās īpašības augstu vērtē patērētāji, kas apmeklē attiecīgos gadatirgus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

www.madr.ro

http://www.madr.ro/docs/ind-alimentara/produse-traditionale/caiet-sarcini-novac-afumat-din-tara-barsei-igp-.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---

9.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 459/31

---

Labojums Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus – “Atbalsts informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā” 2017. gadam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 401, 2016. gada 29. oktobris )

(2016/C 459/13)

18. lappusē 9. iedaļā “Piešķiršanas kritēriji” pirmajā rindkopā:

tekstu:

lasīt šādi:

20. lappusē 11.1. punkta e) apakšpunkta ceturtajā rindkopā:

tekstu:

lasīt šādi:

---