10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/1

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/2

—

atcelt spriedumu;

—

atcelt lēmumu (1);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

a)

Vispārējā tiesa spriedumā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka tiesiskās noteiktības princips nav piemērojams un/vai ka Īrija un Aughinish Alumina Ltd nevarēja uz to pamatoties, neraugoties uz neattaisnojamo Komisijas vilcināšanos apstrīdētā lēmuma pieņemšanā;

b)

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka nav noticis tiesiskās paļāvības ievērošanas principa pārkāpums, neraugoties uz atzinumu, ka Komisijas veiktās izmeklēšanas novilcināšana bija nepamatota un neattaisnojama;

c)

Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, secinot, ka izskatāmais atbalsts “atbilst atbalsta shēmai”, kā tā ir definēta Padomes Regulas Nr. 659/1999 (2) 1. panta d) punktā; vēl Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, secinot, ka Regulas Nr. 659/1999 15. pantā paredzētais noilguma periods sākās katrā Aughinish Alumina Ltd minerāleļļu importēšanas datumā;

d)

Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, atsakoties apmierināt prasību ar tādu pamatojumu, ka atbalsts varētu tikt definēts kā atbalsts, kas pastāvējis pirms pievienošanās.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/3

1)

Vai Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 (1) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā (Regula Nr. 1/2005) 5. panta 4. punkts un 8. panta 2. punkts saistībā ar šīs regulas II pielikuma noteikumiem par pārvadājuma žurnālu ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir ietverts pārvadājuma organizētāja un/vai dzīvnieku turētāja pienākums, ka viņiem, pārvadājot dzīvniekus uz trešo valsti, pārvadājuma žurnāls ir jākārto līdz galamērķa vietai šajā trešajā valstī?

2)

Vai Komisijas 2010. gada 16. septembra Regulas (ES) Nr. 817/2010 (2), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (Regula Nr. 817/2010), 5. un 7. pants saistībā ar šīs regulas 4. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka eksporta kompensācijas ir jāatgūst, ja pārvadājuma žurnāls netiek kārtots līdz galamērķa vietai trešajā valstī, jo pārvadātājs ir izpildījis Regulas Nr. 1/2005 II pielikuma 7. punktā paredzēto pienākumu nodot pārvadājuma žurnālu valsts pilnvarotam veterinārārstam izvešanas [no Savienības teritorijas] punktā?

3)

Vai Regulas Nr. 817/2010 5. un 7. pants saistībā ar šīs regulas 4. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka eksporta kompensācijas ir jāatgūst, ja eksportētājs nevar pierādīt, ka Regulas Nr. 1/2005 normas ir izpildītas situācijā, kad veterinārārsts pārbaudēs, kas saskaņā ar Regulas Nr. 817/2010 3. panta 1. punktu viņam ir jāveic trešajā valstī, nevar pārbaudīt, vai maršruta plāns (pārvadājuma žurnāls) ir vai nav apmierinošs, proti, vai tiek ievērotas Regulas Nr. 1/2005 normas (un tādējādi viņš arī nevar apliecināt, ka šo pārbaužu rezultāti ir apmierinoši), jo pārvadātājs ir nodevis pārvadājuma žurnālu valsts pilnvarotam veterinārārstam izvešanas [no Savienības teritorijas] punktā?

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/4

1)

Vai a) principi preču brīvas aprites un brīvas pakalpojumu sniegšanas iekšējā tirgū jomā; b) Eiropas konkurences noteikumu efektivitātes princips un iekšējā tirgus liberalizācijas princips; c) lietderīgās iedarbības princips un Eiropas tiesību vienveidīgas piemērošanas Eiropas Savienībā princips; d) Eiropas Savienības sekundāro tiesību normas, piemēram, Direktīva 98/71 (1) un it īpaši tās 14. pants, Regulas Nr. 461/2010 (2) 1. pants un ANO/EEK Noteikumi Nr. 124, nepieļauj tādu Regulas Nr. 6/2002 (3) 110. panta, kas ietver remontdarbu atrunu, interpretāciju, kura atveidotu loku, kas estētiski ir identisks oriģinālā aprīkojuma lokam un ir apstiprināts saskaņā ar minētajiem ANO/EEK Noteikumiem Nr. 124, izslēdz no kompleksa ražojuma (automobiļa) sastāvdaļas jēdziena nolūkā to saremontēt un atjaunot tā sākotnējo izskatu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tiesību normas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām uz reģistrētiem dizainparaugiem, vispirms līdzsvarojot pirmajā jautājumā minētās intereses, liedz piemērot remontdarbu atrunu attiecībā uz komplementāriem atveidotiem ražojumiem, kurus klienti var izvēlēties atšķirīgi, pieņemot, ka remontdarbu atruna ir jāinterpretē šaurā nozīmē un ka to var izmantot tikai attiecībā uz rezerves daļām saistītā formā, proti, attiecībā uz sastāvdaļām, kuru forma ir noteikta būtībā nemainīgā veidā attiecībā pret kompleksā ražojuma ārējo izskatu, izslēdzot citas sastāvdaļas, kuras ir jāuzskata par savstarpēji aizstājamām un brīvi izmantojamām atbilstoši klienta vēlmēm?”

3)

Ja atbilde uz II. jautājumu ir apstiprinoša, kādi pasākumi ir jāveic atveidoto loku ražotājam, lai nodrošinātu to ražojumu likumīgu apriti, kurus ir paredzēts izmantot kompleksā ražojuma remontam un sākotnējā ārējā izskata atjaunošanai?

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/4

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/5

1)

Vai EKL 43. un 48. pants (tagad – LESD 49. un 54. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, pamatojoties uz kuru dalībvalstī reģistrēts mātesuzņēmums saistībā ar summu, ko tas ir ieguldījis citā dalībvalstī reģistrētā meitasuzņēmumā, nevar ņemt vērā valūtas kursa radītos zaudējumus, savukārt tas tā varētu rīkoties, ja minētais meitasuzņēmums būtu ticis integrēts vienībā aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām – ar Nīderlandes vienības aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām īpašībām – kopā ar minēto pirmajā dalībvalstī reģistrēto mātesuzņēmumu, kas ir saistīts ar konsolidāciju vienības aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām ietvaros?

2)

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai, aprēķinot vērā ņemamos valūtas kursa radītos zaudējumus, šajā gadījumā var tikt pieņemts vai ir jāpieņem, ka arī (viens vai vairāki) attiecīgajam mātesuzņēmumam netieši – ar šī meitasuzņēmuma starpniecību – piederošie un Eiropas Savienībā reģistrētie tiešie un netiešie meitasuzņēmumi būtu tikuši integrēti vienībā aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām?

3)

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai šajā gadījumā ir jāņem vērā tikai valūtas kursa svārstību radītie zaudējumi, kas, notiekot integrācijai mātesuzņēmuma vienībā aplikšanas ar nodokļiem vajadzībām, būtu radušies gados, uz kuriem attiecas strīds, vai arī ir jāņem vērā arī rezultāti, kas saistīti ar valūtas kursa svārstībām un kas tiktu sasniegti iepriekšējos gados?

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/6

1)

Vai atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam (aizliegums nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci) nav pieļaujams Advokatūras likuma 36. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru brīvo profesiju uzņēmumu apvienībai (Augstākā advokatūras padome), pamatojoties uz valsts deleģētām pilnvarām, ir tiesības iepriekš noteikt šo uzņēmumu sniegto pakalpojumu cenu minimālo apmēru (advokātu honorārus)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 5. punkts in fine (daļā, kurā šī norma nepieļauj advokāta honorāra samazinājumu zem noteiktā minimālā apmēra) ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Advokatūras likuma 132. panta 5. punkts (attiecībā uz šā likuma 136. panta 1. punkta piemērošanu) ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

4)

Vai atbilstoši LESD 56. panta 1. punktam (aizliegums ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību) nav pieļaujams Advokatūras likuma 36. panta 2. punkts?

5)

Vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 8. punkts ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

6)

Vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 8. punkts ir pretrunā Direktīvai 77/249/EEK (1) (attiecībā uz juriskonsultu pārstāvētu personu tiesībām prasīt atlīdzināt advokāta atlīdzību)?

7)

Vai Rīkojuma Nr. 1 Papildu noteikumu 2.a pants ir pretrunā Direktīvai 2006/112/EK (2), kurā ir atļauts uzskatīt PVN par daļu no brīvās profesijas pārstāvja sniegta pakalpojuma cenas (attiecībā uz PVN, kas maksājams kā advokāta honorāra daļa, iekasēšanu)?

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/6

1)

Vai atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam (aizliegums nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci) nav pieļaujams Advokatūras likuma 36. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru brīvo profesiju uzņēmumu apvienībai (Augstākā advokatūras padome), pamatojoties uz valsts deleģētām pilnvarām, ir tiesības iepriekš noteikt šo uzņēmumu sniegto pakalpojumu cenu minimālo apmēru (advokātu honorārus)?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 5. punkts in fine (daļā, kurā šī norma nepieļauj advokāta honorāra samazinājumu zem noteiktā minimālā apmēra) ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Advokatūras likuma 132. panta 5. punkts (attiecībā uz šā likuma 136. panta 1. punkta piemērošanu) ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

4)

Vai atbilstoši LESD 56. panta 1. punktam (aizliegums ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību) nav pieļaujams Advokatūras likuma 36. panta 2. punkts?

5)

Vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 8. punkts ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam?

6)

Vai Civilprocesa kodeksa 78. panta 8. punkts ir pretrunā Direktīvai 77/249/EEK (1) (attiecībā uz juriskonsultu pārstāvētu personu tiesībām prasīt atlīdzināt advokāta atlīdzību)?

7)

Vai Rīkojuma Nr. 1 Papildu noteikumu 2.a pants ir pretrunā Direktīvai 2006/112/EK (2), kurā ir atļauts uzskatīt PVN par daļu no brīvās profesijas pārstāvja sniegta pakalpojuma cenas (attiecībā uz PVN, kas maksājams kā advokāta honorāra daļa, iekasēšanu)?

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/7

—

atcelt spriedumu;

—

atcelt Regulas Nr. 1263 (1) 1. panta 15. punktu pilnībā vai, ciktāl tas ir piemērojams Bankai;

—

atzīt, ka Lēmuma 635 (2) 1. panta 6. punkts nav piemērojams Bankai, un

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un Vispārējā tiesā.

1.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja Bank Mellat (turpmāk tekstā – “Banka”) pārsūdz Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 2. jūnija spriedumu lietā T-160/13 Bank Mellat/Padome, EU:T:2016:331 (turpmāk tekstā – “Spriedums”). Rezumējot, Banka apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, neapmierinot tās prasību atcelt vai atzīt par Bankai nepiemērojamiem vairākus pasākumus, kuri izpaužas kā Bankai uzlikts “Finansiālais embargo”, konkrēti:

2.

It īpaši Banka ir norādījusi trīs apelācijas sūdzības pamatus attiecībā uz kļūdām tiesību piemērošanā, kuras Vispārējā tiesa ir pieļāvusi Bankas prasības vērtējumā pēc būtības:

3.

Banka norāda arī uz diviem plašiem apelācijas sūdzības pamatiem Vispārējās tiesas novērtējumā par atsevišķu Bankas prasības daļu pieņemamību:

4.

Banka lūdz Tiesu atcelt spriedumu un apmierināt tās prasījumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/9

—

atcelt Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulu (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (1), un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 191. pants, kurā ir noteikti Savienības vides politikas mērķi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pants, kurā ir garantētas tiesības uz augstu vides aizsardzības līmeni.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (2), 15. pants.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/9

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 11. janvāra lēmumu par valsts atbalsta shēmu, ko veido virspeļņas atbrīvošana no nodokļiem, SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam, tostarp iespējamo personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, identificējot apgalvoto atbalsta pasākumu un to kvalificējot par atbalsta shēmu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta d) punkta un LESD 107. panta izpratnē, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, uzskatot, ka virspeļņas tiesiskais regulējums ir valsts atbalsta pasākums, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nepareizi ticis piemērots LESD 107. panta 1. punkts.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, identificējot grupas kā apgalvotā atbalsta saņēmējus, ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ir ticis pārkāpts tiesiskuma princips un Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 16. panta 1. punkts.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikuši pārkāpti tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un labas pārvaldības principi.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/10

—

pilnībā atcelt Komisijas 2016. gada 11. maija Lēmumu C (2016) 2796 lietā COMP/M.7612 – Hutchison 3G UK Investments Limited/Telefónica (Europe plc), kurš tika paziņots Hutchison2016. gada 13. maijā, ar kuru Hutchison plānotā līdzdalības iegūšana Telefónica Europe plc atbilstoši Padomes Regulas Nr. 139/2004 8. panta 3. punktam tika atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu; un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kuri ir saistīti ar jebkuru potenciālu iestāšanos lietā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un būtiskus procedūras noteikumu pārkāpumus, interpretējot un piemērojot juridiskos kritērijus novērtējumam par horizontālo nekoordinēto ietekmi Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības mobilo telekomunikāciju pakalpojumu tirgū. It īpaši Komisija ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz prasītājas kvalifikāciju kā “būtisku konkurences spēku” un vērtējumā par konkurences intensitāti. Komisija ir pieļāvusi arī acīmredzamas kļūdas, vērtējot paredzamo ietekmi uz cenām un iespējamajām priekšrocībām apvienotajam uzņēmumam.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pierādījumu sagrozīšana saistībā ar hipotētiskā scenārija analīzi. It īpaši Komisija nav novērtējusi Hutchison tīkla kapacitāti salīdzinājumā ar tās konkurentiem un tā neatļauti ir atsaukusies uz Hutchison spēju pieņemt “pieprasījuma vadības” iniciatīvas, piemēram, paaugstināt cenas, kā iemeslu, lai noraidītu Hutchison sniegtos pierādījumus par tīkla kapacitāti nākotnē.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas faktos, kļūdas tiesību piemērošanā, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ir izdarīti būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi attiecībā uz novērtējumu par horizontālo nekoordinēto ietekmi, kāda rodas no tīkla kopīgas izmantošanas. It īpaši Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar tās jaunajiem priekšlikumiem saistībā ar konkurentu “izlīdzināšanas” nepieciešamību un apmēru līgumos par tīkla kopīgu izmantošanu; un Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pamatodama savus secinājumus ar apvienotā uzņēmuma potenciālo kaitējumu konkurentiem, nevis ar kaitējumu konkurencei. Komisija turklāt ir pieļāvusi kļūdas, noraidot Hutchison piedāvātās saistības, ar kurām varētu novērst visas bažas attiecībā uz tīkla kopīgu izmantošanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, tiesību piemērošanā un būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi attiecībā uz novērtējumu par horizontālo nekoordinēto ietekmi, kāda rodas vairumtirdzniecības tirgus piekļuvei un savienojumu uzsākšanai publiskajos mobilo telefonu tīklos Apvienotajā Karalistē. It īpaši Komisija ir kļūdījusies, secinādama, ka Hutchison ir “būtisks konkurences spēks” vairumtirdzniecības tirgū, neraugoties uz ļoti mazo tirgus daļu (mazāk par 3 %); un tā ir balstījusi savus secinājumus uz trešo personu viedokļiem, nevis veiksi pati savu analīzi.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvotas kļūdas tiesību piemērošanā, acīmredzamas kļūdas vērtējumā, pamatojuma trūkums un būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, novērtējot Hutchison piedāvātās saistības attiecībā uz bažām par mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgiem mobilo telefonu tīklos Apvienotajā Karalistē. It īpaši Komisija ir nepamatoti iebildusi pret piedāvātajām saistībām, apgalvodama, ka pastāv neskaidrība par to īstenošanu; Komisija ir acīmredzami kļūdījusies savā vērtējumā par jaunu un stiprāku konkurentu spēju efektīvi konkurēt uz piedāvāto saistību pamata; un Komisija ir kļūdījusies savā vērtējumā par piedāvāto saistību vispārējo piemērotību lēmumā apgalvotās konkurences samazināšanās kompensēšanai.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/11

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—

neatbilstoša agrākas Eiropas Savienības preču zīmes un valsts preču zīmju reģistrāciju, kā arī valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikuma ņemšana vērā.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/12

—

atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/13

—

atzīt prasītāja prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kuras ir paredzētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECTK”) 6. un 13. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 215. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, jo ar Padomes sniegto pamatojumu neesot izpildīts pienākums, kas Eiropas Savienības iestādēm ir paredzēts ECTK 6. pantā, LESD 296. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Padome esot pieļāvusi attiecībā uz prasītāja piedalīšanos Sīrijas režīma finansēšanā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie pasākumi nepamatoti un nesamērīgi ierobežo prasītāja pamattiesības un it īpaši tā īpašumtiesības, kas ir paredzētas ECTK pirmā papildprotokola 1. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, tā tiesības uz reputācijas aizsardzību, kas ir paredzētas ECTK 8. pantā un 10. panta 2. punktā, nevainīguma prezumpcijas principu, kas ir paredzēts ECTK 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā, tā uzskatu brīvību, kas ir paredzēta ECTK 10. pantā, kā arī tās tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas ir paredzētas ECTK 4. protokola 2. panta 2. punktā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Padomes 2005. gada 2. decembra Vadlīnijas attiecībā uz ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanu un novērtēšanu Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (Padomes 2005. gada 2. decembra dokuments 15114/05).

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/14

—

atcelt Komisijas 2013. gada 20. novembra lēmumu valsts atbalsta lietā SA.36740 (2013/NN) – Lietuva, atbalsts Klaipedos Nafta – SDG terminālis, Brisele, C(2013) 7884 final, OV 2016, C 161, 1. lpp.; un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti LESD 108. panta 2. punktā un Regulas 2015/1589 (1) 4. panta 4. punktā paredzētie procesuālie noteikumi un labas pārvaldības princips, jo, kaut arī pastāv nopietnas grūtības saistībā ar novērtējumu par attiecīgo valsts atbalsta pasākumu saderīgumu ar iekšējo tirgu, Komisija ir balstījusies tikai uz valsts atbalsta pasākumu sākotnējo izskatīšanu, taču, ņemot vērā šīs nopietnās grūtības, Komisijai bija pienākums sākt LESD 108. panta 2. punktā un Regulas 2015/1589 6. pantā paredzēto procedūru.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jo Komisija nav pareizi piemērojusi apstrīdētā lēmuma preambulas 135. apsvērumā izklāstītos izvērtējuma kritērijus, tā kā:

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 106. panta 2. punkts, VTNP nostādnes (2) un tādi vispārējie principi kā vienlīdzīga attieksme un tiesiskās paļāvības aizsardzība, kā arī Direktīvā 2004/18 (3) paredzētie iepirkuma noteikumi un Direktīvas 2004/18 14. pants, jo Komisija ir nepareizi piemērojusi VTNP nostādnes, akceptējot KN tiešo pilnvarojumu uz 55 gadus ilgu laikposmu ar peļņu, kas atbilst projekta iekšējai procentuālajai atdevei, tā kā:

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/15

—

atcelt atbildētājas 2016. gada 20. maija lēmumu, ar kuru tika noraidīts pieteikums par piekļuvi Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem;

—

atcelt atbildētājas 2016. gada 13. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts pieteikums par piekļuvi Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem, un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu un piespriest atlīdzināt personu, kurām atļauts iestāties lietā prasītāja prasījumu atbalstam, iespējamos tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 1. punkta pārkāpumu.

Prasītājs apgalvo, ka ar atbildētājas 2016. gada 20. maija un 2016. gada 13. jūlija lēmumi ir pārkāptas iepriekš minētajā normā paredzētās tiesības uz atkārtotā pieteikuma pienācīgu izskatīšanu.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz LESD 15. panta 3. punkta, lasot to kopā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu, pārkāpumu.

Turklāt prasītājs apgalvo, ka, liedzot viņam pilnīgu piekļuvi Padomes izveidotās Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem (uzņēmējdarbības nodokļi), tiek pārkāptas viņam ar iepriekš minētajiem noteikumiem piešķirtās tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem.

Viņš šajā ziņā apgalvo, ka atkāpes no tiesībām uz pārskatāmību, kas ir paredzētas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā un 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā, šajā gadījumā nav piemērojamas.

Turklāt neesot bijusi pietiekama vērā ņemšana un neesot ticis norādīts pietiekams pamatojums, kā arī esot pastāvējušas sevišķas sabiedrības intereses dokumentu izpaušanā.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/16

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/16

—

atcelt Komisijas 2016. gada 27. maija lēmumu (lieta AT.40231 – VIMC/WK&FGB) un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/17

—

galvenokārt, atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

pakārtoti, atcelt vai samazināt Pometon piemēroto sodu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt summas, ko prasītāja, izpildot apstrīdēto lēmumu, varbūtēji ir samaksājusi tiesvedības laikā, kā arī atmaksāt visus citus izdevumus, kuri prasītājai radušies, izpildot šo pašu apstrīdēto lēmumu;

—

katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un visus citus prasītājas izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots taisnīgas tiesas nodrošināšanas principa, nevainīguma prezumpcijas principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ciktāl atbildētāja ir piedēvējusi Pometon noteiktu rīcību saistībā ar 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2074 final (turpmāk tekstā – “izlīguma lēmums”), kas tika pieņemts attiecībā uz Ervin Industries Inc. un Ervin Amasteel, Winoa SA un WHA Holding SAS, Metalltechnik Schmidt GmbH & Co. KG un Eisenwerk Würth GmbH (turpmāk tekstā – “puses”), un tādējādi ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, nepastāvot iespējai objektīvi un bez ārējas ietekmes izvērtēt Pometon nostāju un tās aizstāvībai izvirzītos argumentus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, kā arī nepietiekams un pretrunīgs pamatojums, tiesību uz aizstāvību un pierādīšanas pienākuma principa pārkāpums, ciktāl atbildētāja, nepastāvot pierādījumiem, ir inkriminējusi prasītājai dalību apgalvotajā aizliegtajā vienošanās, kurā tā patiesībā nav piedalījusies.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, kļūdas vērtējumā, izmeklēšanas neveikšana un acīmredzams loģikas trūkums, ciktāl atbildētāja ir uzskatījusi, ka Pometon pārmestās rīcības mērķis ir bijis konkurences ierobežošana.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, pamatojuma neesamība un izmeklēšanas neveikšana, pierādīšanas pienākuma pārkāpums saistībā ar prasītājas šķietamās dalības apgalvotajā pārkāpumā ilgumu un līdz ar to – Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta un 25. panta 1. un 5. punkta pārkāpums, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, ciktāl Komisija ir piemērojusi prasītājai naudas sodu, neraugoties uz iestājušos noilgumu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots absolūts pamatojuma trūkums, kā arī samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, nosakot naudas soda apmēru saistībā ar pamatsummas izmaiņām Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 37. punkta izpratnē.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/19

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 536 912, ko veido finanšu zaudējumi kā zaudēti ieguldījumi saistībā ar apmeklējumiem pirms publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas, jo šī piešķiršana ir notikusi krāpnieciski;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 2 092 650 kā atrauto peļņu saistībā ar publiskajiem līgumiem, kurus prasītāja būtu ieguvusi, ja to slēgšanas tiesības būtu tikušas piešķirtas taisnīgi un bez korupcijas;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam EUR 85 000 kā advokāta izdevumus un honorāru, kas prasītājai bija jāsamaksā savas aizstāvības nodrošināšanai saistībā ar Eiropas ierēdņa korupciju;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 150 000 kā kompensāciju par morālo kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai kompensācijas procentus par visām šīm summām no 2005. gada, kas bija pārkāpuma beigu posms;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt EUR 75 000 kā advokāta izdevumus un honorāru saistībā ar tiesvedību šajā instancē;

—

piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus no sprieduma pasludināšanas datuma;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/20

—

atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu 86 amata vietu rezervi administratoru (AD5 un AD7) vakanto amata vietu aizpildīšanai audita jomā, kas publicēts 2016. gada 12. maija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 171 A;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263., 264. un 266. panta pārkāpums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 342. panta un Regulas Nr. 1/58, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.), 1. un 6. panta pārkāpums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots EKL 12. panta, tagad LESD 18. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, LES 6. panta 3. punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punkta un 3. panta, Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta un 28. panta f) punkta pārkāpums.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 6. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā ir noteikts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips kā pamattiesības, kuras izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana un materiālo tiesību normu attiecībā uz paziņojumu par konkursiem raksturu un mērķi pārkāpums.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 18. panta un 24. panta 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas Nr. 1/58 2. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta un 28. panta f) punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta un LESD 296. panta 2. punkta (pamatojuma nenorādīšana), kā arī samērīguma principa pārkāpums un faktu sagrozīšana.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/21

—

atcelt paziņojumus par atklāto konkursu EPSO/AD/323/16 un EPSO/AD/324/16.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/22

—

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to atcelt Civildienesta tiesas 2016. gada 21. jūlija spriedumu F-9/12 RENV (CC/Eiropas Parlaments), izņemot tā rezolutīvās daļas 3) punktu par tiesāšanās izdevumiem;

—

līdz ar to atzīt Eiropas Parlamenta ārpuslīgumisko atbildību par piemēroto kandidātu saraksta, kurā bija iekļauta apelācijas sūdzības iesniedzēja, pārvaldībā pieļautajām kļūdām un atlīdzināt no tā izrietošos zaudējumus;

—

līdz ar to lemt atbilstoši apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumiem tās prasības pieteikuma pirmajā instancē,

—

līdz ar to nospriest:

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz iebildi par jaunu pierādījumu piedāvāšanu;

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz ģenerālsekretāra 2005. gada 19. maija lēmuma juridisko kvalifikāciju un pamatojumu un attiecībā uz Eiropas Savienības Vispārējas tiesas sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, pārkāpumu;

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīti fakti saistībā ar EPSO vēstulēm.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīta Parlamenta 2007. gada 15. oktobra vēstule ar aizbildinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja bija tikusi informēta par tās konkursa lietas materiālu iznīcināšanu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2003. gada 25. februāra lēmuma juridisko kvalifikāciju.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz zaudējumu aprēķināšanu ir pārkāpts spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/23

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta un 76. panta 1. un 2. punkta pārkāpums.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/24

—

atcelt 2016. gada 10. jūnija spriedumu lietā F-133/15 un Vispārējai tiesai pašai taisīt spriedumu šajā lietā;

—

pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Civildienesta tiesai;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu un tiesībām uz aizstāvību, ciktāl Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcija detalizēti nenorādīja iemeslus, kas pamato tās lēmumu noteikt apelācijas sūdzības iesniedzējai kā disciplinārsodu pazemināšanu par divām pakāpēm vienā un tajā pašā funkciju grupā.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem, kurus Civildienesta tiesa (turpmāk tekstā – “CDT”) esot pieļāvusi attiecībā uz saprātīga termiņa ievērošanu, tiesībām uz aizstāvību, kā arī pienākumu norādīt pamatojumu. CDT turklāt esot arī sagrozījusi faktus un pierādījumus.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu, kā arī Eiropas Savienības tiesību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu, ko esot izdarījusi CDT.

4.

Ceturtais pamats ir balstīts uz samērīguma principa pārkāpumu, ko esot pieļāvusi CDT.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/25

—

atļaut iesniegt piedāvātos pierādījumus;

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Vispārējās tiesas judikatūras, it īpaši 2009. gada 20. janvāra sprieduma lietā T-424/07 Pioneer Hi-Bred International/ITSB (“OPTIMUM”), pārkāpums.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/25

—

atcelt atbildētājas lēmumu par prasītājas ikgadējās iemaksas summu pārstrukturēšanas fondā attiecībā uz iemaksu gadu no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Direktīvas 2014/59/ES (1) 103. panta 2. un 7. punkts un Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2) 70. panta 2. punkts.

Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas lēmums par tās ikgadējo iemaksu esot prettiesisks, jo tajā esot ņemta vērā tikai prasītājas atbalsta darbība, nevis arī ar atbalsta darbību saistītā palīgdarbība. Tā rezultātā prasītājas ikgadējā iemaksa pārstrukturēšanas fondā par iemaksu gadu no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim esot noteikta pārlieku lielā apmērā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 īstenošanas regulas, kuras atbilstoši minētajiem tiesību aktiem esot jāinterpretē tādējādi, ka tajās tiek privileģēta arī ar atbalsta darbību saistītā palīgdarbība.

3.

Ar trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 īstenošanas regulas ir prettiesiskas.

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka, ja nebūtu iespējama īstenošanas regulu interpretācija, kas ir saderīga ar Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014, īstenošanas regulas šajā ziņā būtu prettiesiskas. Līdz ar to prettiesiski būtu arī atbildētājas lēmumi, kas ir pieņemti uz šo īstenošanas regulu pamata.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/26

—

atcelt 2016. gada 10. jūnija lēmumu, ko ģenerālsekretārs Komisijas vārdā ir pieņēmis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanas noteikumu 4. pantam;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LES 10. panta 3. punkts un 11. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – Harta) 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts, jo nav noticis atklāts un pārredzams dialogs:

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 15. panta 3. punkta 1. apakšpunkts, Hartas 42. pants, kā arī Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 2. panta 1. un 3. punkts un 4. panta 6. punkts, jo daļēji ir liegta piekļuve dokumentiem:

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/28

—

atzīt par pieņemamu un pamatotu prasītājas lūgumu apvienot šo lietu ar lietu T-818/14;

—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmuma Nr. SA.14093 par pasākumiem, kurus Beļģija īstenojusi Brussels South Charleroi Airport un Ryanair labā, 3., 4., 5. un 6. pantu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, ko Komisija esot pieļāvusi, atbilstoši LESD 107. pantam pārbaudot maksas, ko Brussels South Charleroi Airport (BSCA) ir samaksājusi prasītājai, lai gan lēmumi ieguldīt, uzsākt lidostas infrastruktūru celtniecību un nodot tās BSCA, esot tikuši pieņemti pirms 2000. gada 12. decembra sprieduma Aéroports de Paris/Komisija (T-128/98, EU:T:2000:290), ko Tiesa atstājusi spēkā ar 2002. gada 24. oktobra spriedumu Aéroports de Paris/Komisija (C-82/01 P, EU:C:2002:617).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, ko Komisija esot pieļāvusi, kvalificējot Instrument Landing System (ILS, Instrumentālā nosēšanās sistēma) un skrejceļa apgaismošanas pakalpojumu kā aprīkojumu un saimnieciska rakstura pakalpojumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pamatojums, nosakot BSCA maksājamo gada tirgus maksu, esot balstīts uz kļūdainu metodi un kļūdainiem aprēķina faktoriem, kas būtiski ietekmē atbalsta summu, turklāt tajā acīmredzami nav norādīts pamatojums.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, ko Komisija esot pieļāvusi, pirmkārt, maksu summā, kas atgūstama no BSCA, iekļaujot atbalstu, kas piešķirts drošības uzdevumam (jeb “ugunsdrošības un uzturēšanas” subsīdija) un, otrkārt, neņemot vērā “ugunsdrošības un uzturēšanas” subsīdijas samazinājumu 2014. un 2015. gadā.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/29

—

atcelt konkursa EPSO/AD/309/15 (AD11) – Ārsti Luksemburgā un Isprā (Joma: Ārsti Luksemburgā) atlases komisijas 2015. gada 28. septembrī paziņoto lēmumu neuzaicināt prasītāju uz atlases pārbaudījumiem, kas tika rīkoti Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) vērtēšanas centrā;

—

piespriest atbildētājai samaksāt EUR 10 000 kompensāciju par prasītājai iespējami nodarīto morālo kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/29

—

atzīt par spēkā neesošu atbildētājas 2016. gada 12. maija lēmumu par prasītāja sūdzībām R/18/16 un R/19/16 un tajā apstrīdētos rīkojumus par 2014./2015. mācību gadu;

—

pakārtoti, atcelt atbildētāja 2016. gada 12. maija lēmumu par prasītāja sūdzībām R/18/16 un R/19/16 un tajā apstrīdētos rīkojumus par 2014./2015. mācību gadu;

—

piespriest atbildētājam atmaksāt summas, kas, pamatojoties uz šo lēmumu, tika nelikumīgi ieturētas no prasītāja;

—

piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/30

1)

piespriest EIB samaksāt prasītājam summu, kas vienāda ar astoņkārtīgu viņa gada darba algu, pamatojoties uz Personāla reglamenta 33.a pantu un Personāla administratīvo noteikumu 9.1.1. pantu;

2)

atcelt EIB 2015. gada 4. jūnija lēmumu, ar ko no 2015. gada 28. februāra ir slēgts prasītāja RCVP [brīvprātīgās papildu pensiju shēmas] konts, un piespriest EIB samaksāt prasītājam:

3)

piespriest EIB atlīdzināt zaudējumus, kas ex aequo et bono novērtēti EUR 15 000 apmērā kā nodarītā morālā kaitējuma atlīdzība;

4)

piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/31

—

atcelt 2016. gada 19. maija lēmumu – kas pieņemts, atbildot uz pārskatīšanas lūgumu, kuru prasītājs iesniedzis 2015. gada 5. novembrī, – ar ko konkursa EPSO/AST-SC/03/15 atlases komisijas priekšsēdētājs ir apstiprinājis lēmumu izslēgt prasītāju no minētā konkursa, kā arī vajadzības gadījumā atcelt lēmumu noraidīt sūdzību un atcelt sākotnējo lēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/31

—

atcelt EPSO Atlases komisijas nodaļas vadītāja 2015. gada 18. februāra lēmumu, ar ko prasītāju informē, ka viņas kandidatūra uz asistenta amatu (Nr. EPSO/ASTSC/01/14) ir tikusi noraidīta, jo prasītājai neesot tāda diploma un profesionālās pieredzes, kas tai ļautu piedalīties šajā konkursā;

—

atcelt EPSO Atlases komisijas nodaļas vadītāja 2015. gada 17. septembra lēmumu, ar ko prasītāju informē par viņas pārskatīšanas lūguma noraidīšanu un apstiprina 2015. gada 18. februāra lēmumu;

—

ja nepieciešams, atcelt skaidro atbildi, ar ko noraidīta 2016. gada 12. maija sūdzība;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/32

—

atlīdzināt prasītājam zaudējumus vai daļu no tiem gadījumā, ja tos daļēji atlīdzinātu EIB apdrošinātājs – AXA Belgium;

—

[atlīdzināt] prasītājam nodarīto morālo kaitējumu EUR 150 000 apmērā;

—

atlīdzināt nākotnē gaidāmos medicīniskos un psiholoģiskās palīdzības izdevumus, kas saistīti ar veselības problēmām, kas radušās prasītāja smagā stresa dēļ, un kurus neatlīdzina EIB veselības apdrošināšanas shēma;

—

atlīdzināt līdz šim brīdim radušos medicīniskos un psiholoģiskās palīdzības izdevumus, kas saistīti ar veselības problēmām, kas radušās prasītāja smagā stresa dēļ, un kurus neatlīdzina EIB veselības apdrošināšanas shēma;

—

atlīdzināt prasītāja ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus, kas provizoriski novērtēti EUR 30,000 apmērā.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/32

—

atcelt 2015. gada 27. oktobra lēmumu, ar ko Eiropas Komisijas Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts veica pasākumus Civildienesta tiesas 2015. gada 6. oktobra sprieduma F-119/14 FE/Komisija izpildei;

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2016. gada 19. maija lēmumu, ar ko tā noraidījusi prasītājas sūdzību par iepriekš minēto lēmumu;

—

piespriest atbildētājai izmaksāt pagaidu summu EUR 25 000 apmērā kā morālā kaitējuma atlīdzību;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/33

—

atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu par prasītājas nepaaugstināšanu amatā 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/33

—

atcelt 2015. gada 6. novembra lēmumu, ar kuru iecēlējinstitūcija ir pieņēmusi galīgo lēmumu noteikt uz ES pensiju shēmu pārskaitāmo summu EUR 135 955,38 apmērā, nevis EUR 155 237,25 apmērā;

—

piespriest atbildētājai kompensēt zaudējumus EUR 10 739,28 apmērā, kas prasītājam radušies tādēļ, ka Komisijas dienesti ir pārkāpuši labas pārvaldības principu;

—

piespriest atbildētājai samaksāt kompensāciju, kuras lielums ir Tiesas ziņā, bet ne mazāku par EUR 1 000, prasītājam par morālo kaitējumu, kurš ciests galīgā apstrīdētā lēmuma rezultātā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/34

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/34

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/35

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/35

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/35

10.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/35