12.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2016. gada 20. aprīlis)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

(CON/2016/26)

(2016/C 252/01)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016. gada 20. janvārī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (1) (tālāk tekstā – “ierosinātā regula”). 2016. gada 1. februārī ECB saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par ierosināto regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātā regula ietver normas, kas ietekmē LESD 127. panta 5. punktā minēto Eiropas Centrālo banku sistēmas atbalstu sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti un LESD 127. panta 6. punktā minētos ECB uzdevumus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. ECB Padome ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) ir trešais pīlārs, kas nepieciešams, lai pabeigtu banku savienību pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) un Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) izveides. Tā kā jāsaskaņo atbildība un kontrole, kopīga drošības tīkla noguldītājiem Eiropas līmenī izveidošana ir loģisks papildinājums, lai paaugstinātu atbildību par banku uzraudzību un noregulējumu līdz Eiropas līmenim. VUM un VNM esot pilnībā darboties spējīgiem, nacionālās iestādes lielā mērā vairs nekontrolē galvenos elementus, kuri nosaka, vai nacionālajai noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) jāveic izmaksas apdrošinātajiem noguldītājiem vai jāpiedalās noregulējuma finansēšanā. Tādējādi atbildība par to, ka ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai dotu pamatu visu noguldītāju pārliecībai un tādējādi nodrošinātu finanšu stabilitāti, būtu jāuzņemas tādā pašā līmenī un jāpaaugstina ENAS līmenī. Ierosinātajā regulē ņemts vērā Piecu priekšsēdētāju ziņojums (2), kas aicināja izveidot ENAS. Kā norādīts ziņojumā, banku sistēma var būt patiesi vienota tikai tad, ja pārliecības par banku drošību līmenis ir vienādi augsts visās dalībvalstīs. ENAS arī nodrošinās ieguvumus, kas izriet no riska diversifikācijas, un iespējams labāk spēs izturēt satricinājumus, jo risks tiks sadalīts plašāk lielākam finanšu iestāžu kopumam, un tāpēc atsevišķiem izmaksu gadījumiem būs mazāk iespējams pārsniegt sistēmas iespējas.

1.2.

ECB pilnībā piekrīt Komisijas viedoklim, ka noguldījumu aizsardzības vienota sistēma ir nepieciešams Banku savienības trešais pīlārs un ka tas ir vajadzīgs, lai vēl vairāk uzlabotu noguldītāju aizsardzību un stiprinātu finanšu stabilitāti, tādējādi veicinot Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanos (3).

1.3.

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula nosaka pakāpenisku procesu iesaistīto NGS savstarpējas apdrošināšanas palielināšanai, lai beigās panāktu vienotu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kas ierobežo saikni starp banku un tās izcelsmes valsti.

1.4.

Kopumā ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula nosaka skaidru plānu un grafiku ar skaidri definētiem un ierobežotiem pārejas posmiem ceļā uz pilnvērtīgu ENAS. Pārapdrošināšanas un līdzapdrošināšanas posmi tādēļ jāuzskata par virzību uz pilnu apdrošināšanu, kuru paredzēts sākt 2024. gadā. Šī posmos sadalītā pieeja ņem vērā vajadzību panākt turpmāku progresu citās banku savienības jomās, kā arī EMS kopumā. Turklāt šādas pieejas mērķis ir nodrošināt, ka ir pietiekami daudz laika, lai pirms pilnas apdrošināšanas posma sākuma uzkrātu ex ante iemaksas visā banku savienībā. Visbeidzot vienlīdzīga attieksmi pret visām ar iesaistīto NGS saistītajām kredītiestādēm tiks nodrošināta, ņemot vērā iestādēm raksturīgus riskus attiecībā uz visām banku savienības kredītiestādēm tad, kad tiks noteiktas to attiecīgās iemaksas. Lai vēl vairāk pamatotu ENAS uzticamību un efektīvi pārrautu banku/valsts saikni nacionālajā līmenī, ne vēlāk kā pilnas apdrošināšanas posmā jāizveido fiskāli neitrāls kopējs publisks ENAS aizsargmehānisms.

1.5.

Tomēr labi funkcionējošai banku savienībai bez ENAS izveidošanas nepieciešami vēl papildu pasākumi. Šajā nolūkā Komisijas paziņojumā “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” (4) noteikta virkne pasākumu, kas vēl vairāk samazina riskus banku sektorā un izlīdzina konkurences apstākļus. Šajā sakarā ECB uzsver to, cik svarīgi ir pilnībā savlaicīgi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (5), kas ir ENAS nepieciešams priekšnosacījums, un tādēļ aicina attiecīgās dalībvalstis izpildīt šo pienākumu, cik vien ātri iespējams (6), ECB atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta visus pārējos Komisijas paziņojumā izklāstītos riska samazināšanas pasākumus. Progress attiecībā uz šiem citiem pasākumiem jāsasniedz paralēli ENAS izveidei ne vien tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, bet arī tāpēc, lai veicinātu finanšu integrāciju. Tomēr risinājums, kas pāreju no ENAS vienas fāzes uz nākošo padara atkarīgu no progresa attiecībā uz riska samazināšanu, var izraisīt kavēšanos. Ja tiek atbalstīta šāda uz nosacījumiem balstīta ENAS pakāpeniska ieviešana, jebkādi riska samazināšanas atskaites punkti ir precīzi jādefinē iepriekš, tiem jābūt objektīvi pārbaudāmiem, reāli sasniedzamiem un juridiski saistītiem ar posmu pārejām ENAS priekšlikumā. Lai nodrošinātu, ka ENAS netiek atlikta uz nenoteiktu laiku, atskaites punktu sarakstā būtu jāiekļauj vissvarīgākie elementi, kas vajadzīgi, lai turpmāk stiprinātu banku savienību. Šajā sarakstā galvenokārt būtu jāiekļauj jautājumi, kas nepārprotami pēc būtības saistīti ar ENAS, un nebūtu jāatsaucas uz notiekošām diskusijām, kuru termiņš ir neskaidrs.

1.6.

Visbeidzot, ECB uzskata, ka var būt vajadzīgs ietekmes novērtējums attiecībā uz vissvarīgākajiem priekšlikuma elementiem, ņemot vērā ierosināto regulu un tās mijiedarbību ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES un Direktīvu 2014/59/ES (7), kā arī Vienotā noregulējuma padomes lomu salīdzinājumā ar pašreizējām lēmumu pieņemšanas struktūrām, kas atbild par nacionālajām NGS.

2. Īpaši apsvērumi

2.1. Ierosinātās regulas mērķis

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātās regulas mērķis ir atbilst Direktīvai 2014/49/ES, papildinot tās principus un noteikumus (8). NGS galvenais uzdevums saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES ir “aizsargāt noguldītājus pret kredītiestādes maksātnespējas sekām” (9). Ierosinātā regula nosaka attiecības starp ENAS, Noguldījumu apdrošināšanas fondu (NAF) un NGS, nacionālajām sistēmām turpinot būt atbildīgām par kompensāciju izmaksu noguldītājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB uzskata par vajadzīgu ierosinātās regulas tekstā nepārprotami precizēt, ka ENAS ir arī mērķis nodrošināt augstāko iespējamo noguldītāju aizsardzības līmeni visās banku savienības dalībvalstīs.

2.2. ENAS piemērošanas joma

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula būtu jāpiemēro visām NGS, kas ir oficiāli atzītas dalībvalstīs, kas piedalās banku savienībā saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES (10), t. i., tiesību aktos noteiktajām NGS, līgumos noteiktajām NGS un institucionālām aizsardzības sistēmām, kā arī visām kredītiestādēm, kas saistītas ar šādām sistēmām. Tomēr visas kredītiestādes, kurām ir piekļuve ENAS resursiem, ir jāregulē un jāuzrauga, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (12). Tas pilnībā saskan ar Piecu priekšsēdētāju ziņojuma ieteikumu, ka ENAS piemērošanas jomai jāsakrīt ar VUM piemērošanas jomu un ka uz risku balstītas iemaksas būtu jāmaksā visām iesaistītajām bankām dalībvalstīs. Faktiski tikai visaptverošs vienots noguldījumu aizsardzības režīms panāks vienlīdzīgu noguldītāju uzticības līmeni visā banku savienībā, tādējādi novēršot tirgus sadrumstalotību un konkurences kropļojumus.

2.3. ENAS pārvaldība

ECB atzinīgi vērtē to, ka ENAS pārvaldīs Vienotā noregulējuma padome. Ir svarīgi, ka ENAS administrē neatkarīga Savienības iestāde, kas ir pasargāta no politiskās ietekmes un nodrošinās piekļuvi NAF par vienlīdzīgiem noteikumiem visām NGS. Vienotā noregulējuma padomei vajadzētu gūt labumu no sinerģijas efekta, vienlaicīgi pārvaldot noregulējumu un noguldījumu apdrošināšanas fondus, jo īpaši spējot izmantot zināšanas, ko tā uzkrājusi, pildot savus noregulējuma uzdevumus, pārvaldot Vienoto noregulējuma fondu (VNF). Efektivitātes pieaugumu varētu sasniegt, jo abu fondu pārvaldīšana un ieguldījumi prasa līdzīgas zināšanas un pieredzi. Tomēr šo jauno uzdevumus efektīvai veikšanai var būt nepieciešama papildu resursu piešķiršana Vienotā noregulējuma padomei (sk. 2.9. punktu). Līdzekļi VNF un NAF ir skaidri jāiezīmē to attiecīgajiem mērķiem, novēršot risku, ka līdzekļi noguldījumu aizsardzībai tiek apvienoti un iespējams “iztērēti” noregulējuma mērķiem.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus, ar kuriem ECB ir tiesīga iecelt pastāvīgo pārstāvi, kurš var piedalīties sanāksmēs visās Vienotā noregulējuma padomes sanāksmēs, tostarp ENAS plenārsēdē un kopīgajā plenārsēdē.

Visbeidzot ECB atzinīgi novērtē to, ka tikai nacionālās noregulējuma iestādes vai norīkotās iestādes ir ENAS lēmējinstitūciju dalībnieces. ENAS plenārsēdēs nebūs tieši iesaistīta neviena privāta struktūra, kura pārvalda nacionālo NGS. ECB atzinīgi vērtē šo ierobežojumu un atgādina, ka saskaņā ar definīciju, kas noteikta Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. panta 18. apakšpunktā, tikai (valsts) norīkotās iestādes drīkst piedalīties noregulējuma kolēģijās. Faktiski, tā kā privātās struktūras, kas pārvalda NGS dažās dalībvalstīs pieder banku asociācijām, piešķirot tām piekļuvi konfidenciālai informācijai par bankām, kas ir to konkurenti var radīt nopietnas komercnoslēpuma jautājumus.

2.4. Likvidācijas izmaksu samazināšana un ENAS izmantošanas kontrole

Aplūkojot noregulējuma procedūru, ja Direktīvā 2014/59/ES ir skaidri noteikts, ka noregulējuma iestādēm vajadzētu mēģināt samazināt noregulējuma izmaksas un novērst vērtības iznīcināšanu, iestāžu, kas ir atbildīgas par likvidāciju, vispārējam mērķim arī jābūt likvidācijas izmaksu samazināšanai, tādējādi arī nodrošinot, ka zaudējumi segtajiem noguldījumiem un līdz ar to NGS ir samazināti līdz minimumam. Lai sasniegtu šo mērķi, iestādēm, kas atbild par likvidāciju, būtu jāatļauj nodalīt nodrošinātos noguldījumus kopā ar dažiem citiem problēmās nonākušās kredītiestādes aktīviem un nodot tos privātā sektora pircējam. Šāda iegāde un pārņemšanas tipa darījums daudzos gadījumos var būt lētāks NGS nekā tikai izmaksājot garantētos noguldījumus likvidācijā. Tāpat ierosinātās regulas tekstā ir jāprecizē, vai ENAS finanšu resursi var tikt izmantoti, lai īstenotu alternatīvus pasākumus, kas pašlaik paredzēti Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 6. punktā. Tā kā veids, kādā tiek veikts likvidācijas process, būs būtisks, lai aizsargātu NGS līdzekļus un tādējādi arī ENAS līdzekļus, ir svarīgi, ka Vienotā noregulējuma padomei ir iespēja realizēt zināmu kontroli pār nacionālo likvidācijas procedūru. Tādēļ līdzīgi kā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, kas paredz, ka Vienotā noregulējuma padome pārņem noregulējumu no nacionālajām noregulējuma iestādēm, ja ir jāizmanto VNF līdzekļi, Vienotā noregulējuma padomei ir jābūt iespējai ietekmēt likvidācijas procedūras, ja ir iespējams, ka būs vajadzīgi ENAS resursi. Tas nodrošinātu, ka kontrole pār likvidācijas procesu ir tieši saskaņota ar saistību, kas nāk no noguldījumu aizsardzības.

2.5. Uz risku balstītas iemaksas

ECB stingri atbalsta to, ka ierosinātā regula visā banku savienībā ievieš metodoloģiju uz risku balstītu iemaksu aprēķināšanai no līdzapdrošināšanas posma un ka tā norīko Vienotā noregulējuma padomi noteikt katras kredītiestādes iemaksu līmeni attiecībā pret visām citām iesaistītajām kredītiestādēm. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek sadalītas taisnīgi un ENAS ir stabils finansējums. Riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar metodoloģiju, pamatojoties uz kritērijiem (13), kas noteikti ierosinātajā 74.c pantā. Šādai riska pakāpes noteikšanai jāņem vērā iestāžu specifisko risku attiecībā pret visām citām kredītiestādēm banku savienībā. Salīdzinot šos riskus visā banku savienībā un uz šī pamata pielāgojot attiecīgās iemaksas, tiek palīdzēts izveidot pareizos stimulus uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai un ierobežota izvairīšanās no iemaksu veikšanas un morālā kaitējuma riskus. Tas ir svarīgi, lai mazinātu bažas, ka daži banku sektori, iespējams, varētu “subsidēt” citus banku sektorus.

Svarīgs jautājums, kas jāapsver, būs tas, vai, un, ja tā, cik lielā mērā uz risku balstītai pieejai, ar kuru nosaka iemaksu apmēru, vajadzētu atspoguļot arī iespējamība, ka jāiedarbina noguldījumu apdrošināšana kredītiestādē, un jo īpaši iespējamība, ka kredītiestādi būtu, jālikvidē pretstatā noregulēšanai.

Turklāt, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ierosinātajā regulā jānosaka, kā tiks izmantotas iemaksas, kas dažās dalībvalstīs ir savāktas virs obligātajām prasībām 0,8 % no segtajiem noguldījumiem līmenī.

2.6. ECB loma, nosakot ex ante iemaksu kopējo summu katrai iesaistītajai NGS

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula paredz, ka katru gadu pārapdrošināšanas un līdzapdrošināšanas periodā Vienotā noregulējuma padome apspriedīsies ar ECB un nacionālo kompetento iestādi pirms tā noteiks katras NGS ex ante iemaksu kopējo summu, ko tā var prasīt no kredītiestādēm, kas saistītas ar attiecīgo NGS. Šādas regulāras konsultācijas atspoguļo uzraudzības iestāžu zināšanas attiecībā uz iestāžu riska novērtēšanu un ļauj ECB un nacionālajām kompetentajām iestādēm nodrošināt, ka iemaksu aprēķināšanas un iekasēšanas procedūra neapdraud iemaksas veicošo kredītiestāžu stabilitāti.

2.7. Līdzekļu izmantošana

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula prasa līdzekļu izmantošanu ne tikai izmaksām, bet arī tad, ja jebkurā no trīs ENAS posmiem notiek noregulējums. Tas ir svarīgi, lai veicinātu noregulējumu, kas daudzu grūtībās nonākušu vai iespējams grūtībās nonākušu banku gadījumā var būt sabiedrības interesēs, un līdz ar to vēlamais risinājums pretstatā maksātnespējai. Tas ir saskaņā arī ar Direktīvu 2014/49/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014, kas nosaka, ka NGS atbildība ir nodrošināto noguldījumu līmenī ar nosacījumu, ka noguldītāji joprojām var piekļūt saviem noguldījumiem un ka līdzdalība noregulējuma finansēšanā nepārsniedz zaudējumus, kas NGS būtu radušās maksātnespējas gadījumā.

Tomēr ierosinātajā regula ir skaidri jānosaka, vai noguldījumu atlikums virs EUR 100 000, kas ir uz laiku aizsargāti no 3 līdz 12 mēnešiem saskaņā ar tiesību aktiem attiecīgajā dalībvalstī, kā atļauts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā, ir jāsedz ENAS.

2.8. ENAS pienākums attiecībā pret NGS daļējā un pilnīgā apdrošināšanas posmā

ENAS izveidošana atvieglos NGS piekļuvi papildu finanšu resursiem, sākotnēji izmantojot pārapdrošināšanu un līdzapdrošināšanu, un šim nolūkam resursi tiks pakāpeniski izveidoti NAF. Vēlākais 2024. gadā visas iemaksas, kas savāktas no kredītiestādēm, kas saistītas ar NGS, būtu jānovirza tieši ENAS. Tomēr saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES nevis ENAS vai NAF, bet gan nacionālās sistēmas joprojām ir pilnībā atbildīgas par noguldītāju kompensācijas prasībām. Tāpēc pilnas apdrošināšanas stadijā ierosinātajai regulai būtu skaidri jānosaka juridisks pienākums ENAS vai NAF atbilst visām līdzekļu vajadzībām, kas saistītas ar noguldītāju prasībām pēc tam, kad noticis gadījums, par kuru nacionālā NGS paziņojusi saskaņā ar 41.h panta 2. punktu. ECB saprot, ka šāds pienākums ENAS paredzēts 41.h pantā 1. punktā, kurā teikts, ka “ENAS pilnībā apdrošina iesaistītās NGS”. Tomēr skaidram juridiskam pienākumam būtu nepieciešams 41.m panta 2. punkta skaidrojums, lai nodrošinātu, ka paredzētās pro-rata izmaksas vairāku vienlaicīgu izmaksas notikumu gadījumā attiecas tikai uz tūlīt pieejamo finanšu līdzekļu sadali, t. i., ENAS netiek atbrīvota no pienākuma attiecībā uz NGS, lai pilnībā segtu visus NGS izdevumus pēc ex post iemaksu savākšanas un/vai alternatīvo finansējuma līdzekļu izmantošanas. Vēl svarīgāk tas pats juridiskais pienākums, lai gan tikai attiecībā uz konkrēto daļu, kas ir līdzapdrošināta, ir jāpiemēro arī ENAS pienākumiem pret NGS līdzapdrošināšanas posmā. Tas arī apstiprina vajadzību pēc fiskāli neitrāla publiska aizsargmehānisma. Visbeidzot laiks Vienotā noregulējuma padomes lēmuma pieņemšanai par pieejamiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar 41.m panta 2. punktu būtu jāsamazina, jo sagaidāms, ka NGS izmaksās kompensācijas noguldītājiem septiņu darbdienu laikā (14).

2.9. Izslēgšana no ENAS apdrošināšanas

Procedūra NGS izslēgšanai no ENAS apdrošināšanas noteikta 41.i pantā. Saskaņā ar šo procedūru Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Vienotā noregulējuma padomes vai iesaistītās dalībvalsts lūguma var nolemt, ka: a) NGS nav izpildījusi pienākumus saskaņā ar ierosināto regulu vai Direktīvas 2014/49/ES 4., 6., 7. vai 10. pantu; vai b) NGS, attiecīgā administratīvā iestāde Direktīvas 2014/49/ES 3. panta izpratnē vai jebkura cita attiecīgā dalībvalsts iestāde, attiecībā uz konkrētu ENAS seguma pieprasījumu, rīkojusies tādā veidā, kas ir pretrunā ar patiesas sadarbības principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā.

ECB atbalsta to, ka ierosinātā regula paredz drošības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visas NGS pilda savus pienākumus saskaņā ar jauno regulējumu, ievērojot Direktīvas 2014/49/ES nacionālos īstenošanas pasākumus. Tas ir svarīgi, lai novērstu izvairīšanās no iemaksu veikšanas un morālā kaitējuma riskus. Tomēr ņemot vērā, cik liela ir šī sankcija un iespējamās sekas attiecībā uz noguldītājiem, nacionālās NGS izslēgšana būtu izvērtējama tikai tad, ja tā ir samērīga ar izdarīto pārkāpumu un piemērota pēc tam, kad attiecīgā NGS nav īstenojusi pagaidu izpildes darbības iepriekš noteiktajos termiņos saskaņā ar procedūrām, kas izveidotas saskaņā ar ierosināto regulu. Pārkāpumi, kas izraisa izslēgšanu, jānosaka precīzāk, lai uzlabotu juridisko noteiktību. Pārējas sankcijas, t.sk. soda naudas, jāuzskata par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem. Turklāt gadījumā, ja pieņemts lēmums par izslēgšanu, jābūt pienācīgam mehānismam, lai nodrošinātu, ka vispārējais mērķis nodrošināt visu garantēto noguldījumu pienācīgu aizsardzību tiek pilnībā ievērots jebkurā laikā. Tas ir īpaši svarīgi pilnas apdrošināšanas stadijā, kad visas no iesaistītajām kredītiestādēm savāktās iemaksas tiks nodotas tieši ENAS, lai nodrošinātu to, ka noguldītāji nav sliktākā situācijā attiecībā uz noguldījumu aizsardzību, salīdzinot ar situāciju, kurā viņu NGS nebija ENAS daļa un visi ieguldījumi tika uzkrāti nacionālajā līmenī.

Šajā kontekstā jāapsver vairāki risinājumi. Piemēram, izslēgtas NGS iemaksas varētu paturēt NAF un noguldījumi, kas tika turēti datumā, kurā NGS tiek izslēgta, varētu joprojām būt apdrošināti ENAS, nodrošinot, ka noguldītāji ir tieša juridiskā prasība pret ENAS. Alternatīvi ierosinātā regula varētu paredzēt metodoloģiju un procedūru, saskaņā ar kuru līdzekļi, kas savākti no kredītiestādēm, kas saistītas ar izslēgto NGS, tiks atlīdzināti šai NGS pēc tās izslēgšanas. Jebkurā no šiem scenārijiem summas, kas jāatmaksā vai ir pieejamas, lai apmierinātu tiešas prasības, ir jāierobežo, lai tās būtu saskaņā ar izslēgšanas klauzulas mērķi. Ierosinātajā regulā būtu jāsniedz precīzi norādījumi par kompensāciju izmaksas procedūru, tostarp grafiku un atmaksājamo summu aprēķināšanas metodiku. Šī metodoloģija varētu balstīties, piemēram, uz metodoloģiju, kuru piemēro, lai iemaksu repatriēšanu uz NGS saskaņā ar ierosināto regulu, ja tiek izbeigta ciešas sadarbības vienošanās starp ECB un ārpus eurozonas dalībvalstīm kompetentajām iestādēm VUM ietvaros (15). Tāpat attiecīgajai iestādei – ja netiek izvēlēta atmaksas iespēja – būtu jābūt tiesībām pieprasīt līdzekļus no NAF, lai piedalītos noregulējuma darbībā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES (16), ja pieņemts lēmums par to, ka kredītiestāde ir nokļuvusi grūtībās vai iespējams nokļūs grūtībās.

Ierosinātās regulas apsvērumi (17) norāda, ka patiesas sadarbības princips, kā noteikts LES 4. panta 3. punktā, attiecas uz visām attiecīgajām personām, struktūrām un iestādēm, kas iesaistītas ierosinātās regulas piemērošanā. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, var būt vērts skaidri 41.i pantā norādīt, ka šis princips attiecas arī uz Komisiju un Vienotā noregulējuma padomi. Turklāt ierosinātā regula būtu jāveido tā, lai norādītu, ka jāuzskata, kad nosacījumi, saskaņā ar kuriem šis princips darbojas, nav ievēroti, lai nodrošinātu adekvātas procesuālās garantijas, seku paredzamību un izvairītos no nevajadzīgiem riskiem finanšu stabilitātei.

Visbeidzot 41.i pants iegūs arī no tā, ja tiks ieviesta kārtība un grafiks, kas jāievēro, pieņemot izslēgšanas lēmumus. Šajā nolūkā kā piemērs varētu tikt izmantota procedūra saskaņā ar LESD 258. pantu (18). Turklāt var būt vajadzīgi precizējumi attiecībā uz saistību starp 41.i pantā paredzēto izslēgšanas procedūru un pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka NGS izslēgšana bez to iemaksu repatriācijas, kuras iemaksājušas ar šo NGS saistītās iestādes, nozīmētu automātisku Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta (19) pārkāpumu no attiecīgās NGS puses. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar ierosinātā 74.c panta 4. punktu iemaksas, ko kredītiestādes, kas saistītas ar konkrētu NGS, iemaksā ENAS, tiek ieskaitītas obligātajā mērķa līmenī, kuru iesaistītajai NGS jāsasniedz saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES. Turklāt tās nav NGS pašas, kurām ir jāievēro Direktīvas 2014/49/ES 4., 6., 7. un 10. pantā noteiktās prasības, bet gan dalībvalstis vai citas struktūras, piem., saistītās kredītiestādes.

2.10. NAF līdzekļu atgūšana

Procedūras, saskaņā ar kurām NAF atgūst līdzekļus, kas nodoti NGS kompensāciju izmaksas gadījumā, galvenokārt ir saistītas ar līdzekļu atgūšanas progresu nacionālajā maksātnespējas procesā. Šādu procesu ilgums dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un reizēm tas var būt diezgan ilgs. Turpmāki precizējumi ir ieteicami 41.q pantā, lai Vienotā noregulējuma padome varētu izmantot noteiktas tiesības attiecībā uz nacionālo maksātnespējas procesu, tādējādi nodrošinot, ka Vienotā noregulējuma padomes juridisko stāvokli atzīst tiesa. Šādu tiesību efektīvai īstenošanai var arī būt nepieciešama nozīmīgu resursu piešķiršana Vienotā noregulējuma padomei, lai veiktu šo uzdevumu.

2.11. Aizsargmehānisma regulējums

Ierosinātā regula neparedz fiskāli neitrālu publisku Eiropas aizsargmehānismu attiecībā uz ENAS gadījumos, ja viena vai vairākas izmaksas pārsniedz ENAS pieejamos finanšu resursus, un ex post iemaksas vai alternatīvais finansējums nav pieejams pietiekami ātri, lai nodrošinātu savlaicīgas izmaksas noguldītājiem vai savlaicīgu ENAS iesaistīšanos noregulējuma gadījumā. Tas nozīmē, ka jebkurš maksājuma pienākums attiecībā pret noguldītājiem, kas pārsniedz ENAS sniegtos līdzekļus, principā tiek nodots atpakaļ attiecīgajām NGS saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 9. punktu, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka NGS ir pienācīga alternatīva finansēšanas kārtība, lai tās varētu saņemt īstermiņa finansējumu, lai apmierinātu prasības pret šīm NGS. Tādēļ visas sistēmas efektivitāte galvenokārt balstās uz nacionālo aizsargmehānismu uzticamību.

ECB uzskata, ka fiskāli neitrāls kopējs publisks ENAS aizsargmehānisms vēlākais no pilnas apdrošināšanas posma sākuma ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienādi augstu uzticību noguldījumu aizsardzībai jebkuros apstākļos un efektīvi vājinātu banku/valstu saikni nacionālajā līmenī. Paļaušanās uz nacionālajiem aizsargmehānismiem ir pretrunā ierosinātās regulas mērķim nostiprināt banku savienību, samazinot banku/valsts saikni atsevišķās dalībvalstīs (20). EDIS izveidošana ievērojami stiprina banku savienību, piedāvājot ievērojami augstāku aizsardzības līmeni pret lieliem lokāliem satricinājumiem, jo NGS ir piekļuve apkopotajiem ENAS resursiem. Tomēr, nepastāvot kopīgam aizsargmehānismam, ENAS nespētu novērst faktorus, kas varētu negatīvi ietekmēt noguldītāju uzticību, jo varētu rasties šaubas par vienīgi nacionālo aizsargmehānismu uzticamību. Tādējādi fiskāli neitrāls kopējs publisks aizsargmehānisms ir svarīgs elements, lai nodrošinātu uzticamību ENAS, un tas pakāpeniski jāievieš saskaņā ar noguldījumu progresīvu savstarpējo aizsardzību. Drošs kopējs aizsargmehānisms ne tikai sniegtu drošības sajūtu noguldītājiem dalībvalstīs ar mazāk labvēlīgu fiskālo pozīciju, bet radītu spēcīgāku kopējo ENAS. Jebkuram šādam NAF aizsargmehānismam ir jāievēro fiskālās neitralitātes princips, nodrošinot, ka visi valsts līdzekļi tiek atgūti no finanšu sektora, izmantojot ex post iemaksas. Eiropas Stabilitātes mehānisma izmantošana šķiet iespējama izvēle, lai izveidotu fiskāli neitrālu kopēju publisku aizsargmehānismu.

2.12. Dalībvalstu, kuras pievienojas VUM, automātiska piekļuve

Ierosinātās regulas 14. apsvērums šķiet paredz automātisku piekļuvi visu dalībvalstī, kura pievienojas VUM, oficiāli atzītu NGS piekļuvi ENAS. Lai gan noteikti būtu jānosaka pienākums pievienoties visiem banku savienībā pīlāriem vienlaicīgi, ir jāparedz pārejas pasākumi, kas nodrošina vienmērīgu jebkuras NGS vēlāku pievienošanos. Tas nodrošinās, ka jebkura šāda pievienošanās nepamatoti neapgrūtina ENAS finansēšanas kārtību. Piemēram, ja dalībvalsts pievienojas vēlākā līdzapdrošināšanas posmā vai pilnas apdrošināšanas posmā, varētu būt pamatoti noteikt to līdzekļu pārvedumu no NGS uz ENAS, kas NGS uzkrāti kopš ierosinātās regulas spēkā stāšanās brīža (vai iepriekš noteiktas šādu līdzekļu daļas pārvedumu) saskaņā ar finansējuma plānu, kas peredzēts 41.j pantā.

2.13. Informācijas apmaiņa

Ierosinātajā regulā atzīts, cik svarīga ir efektīva informācijas apmaiņa starp iesaistītajām iestādēm, nodrošinot raitu ENAS, Vienotā noregulējuma padomes, norīkoto iestāžu, kompetento iestāžu, t.sk. ECB, un noregulējuma iestāžu darbību, vajadzības gadījumā veicinot saprašanās memorandu noslēgšanu (21). Ņemot vērā šī jautājuma nozīmi, un lai novērstu jebkādus iespējamos šķēršļus šādai informācijas apmaiņai, šķiet nepieciešams grozīt Regulas (ES) Nr. 806/2014 34. pantu, lai nepārprotami ietvertu NGS un norīkotās iestādes to struktūru un iestāžu sarakstā, kas ir tiesīgas apmainīties ar informāciju un noslēgt saprašanās memorandus saskaņā ar minēto pantu. To varētu izdarīt, iekļaujot jaunu normu ierosinātajā regulā.

2.14. Tehniskie apsvērumi un redakcionālie priekšlikumi

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tas ietver arī ECB ierosināto redakciju grozījumam Direktīvā 2014/49/ES. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 20. aprīlī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2015) 586 galīgā redakcija.

(2) Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojums par “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”, pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu.

(3) Sk. ECB ziņojumu “Finanšu integrācija Eiropā 2016”, Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojums par “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”, pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu., ECB prezidenta Mario Draghi lekcija Deutsche Bundesbank organizētajā Eiropas Naudas un finanšu foruma (SUERF) konferencē Frankfurtē 2016. gada 4. februārī un ECB prezidenta Mario Draghi runa ECB Banku uzraudzības forumā Frankfurtē 2015. gada 4. novembrī, abas pieejamas ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(4) COM(2015) 587 galīgā redakcija.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(6) Tiek sagaidīts, ka eurozonas dalībvalstis, kurās vēl nav veikta transpozīcija, to pabeigs līdz 2016. gada pirmā ceturkšņa beigām.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(8) Sk. ierosinātās regulas 15. apsvērumu.

(9) Sk. Direktīvas 2014/49/ES 14. apsvērumu.

(10) Sk. ierosinātās regulas 1. panta 3. punktu, ar ko groza 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienoto noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.), sk. arī Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 2. panta 1. punktu.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(13) Tie ir: a) iestādes zaudējumu absorbēšanas spēju līmenis; b) iestādes spēja izpildīt savas īstermiņa un ilgtermiņa saistības; c) iestādes finansējuma avotu stabilitāte un dažādība un tās neapgrūtinātie augsti likvīdie aktīvi; d) iestādes aktīvu kvalitāte; e) iestādes biznesa modelis un vadība; f) pakāpe, kādā ir apgrūtināti iestādes aktīvi.

(14) Ņemot vērā pārejas noteikumus, kuru termiņš beidzas, sākoties pilnas apdrošināšanas posmam.

(15) SK. ierosinātās regulas 1. panta 5. punktu, ar ko groza arī Regulas (ES) Nr. 806/2014 4. panta 3. punktu.

(16) Direktīvas 2014/59/ES 109. pants.

(17) Sk. jo īpaši ierosinātās regulas 40. apsvērumu.

(18) Līguma 258. pantā ir noteikta procedūra, kas Komisijai ir jāievēro, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu: tai jāsniedz argumentēts atzinums par attiecīgo jautājumu pēc tam, kad attiecīgajai dalībvalstij dota iespēja iesniegt savus apsvērumus. Ja attiecīgā dalībvalsts neizpilda atzinumā norādīto termiņā, ko noteikusi Komisija, Komisija var iesniegt lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

(19) Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkts nosaka, ka NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem līdz 2024. gada 3. jūlijam jāsasniedz vismaz 0,8 % no nodrošinātajiem noguldījumiem līmenis.

(20) Sk. ierosinātās regulas 17. apsvērumu.

(21) Sk. ierosinātās regulas 39. apsvērumu.

12.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/13

Labojums maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 408, 2015. gada 9. decembris )

(2016/C 252/07)

Publikācijas 2015/C 408/09 tekstu aizstāj ar šādu:

“Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

MAZNOZĪMĪGA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS

Maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2) 53. panta 2. punkta otro daļu

ABENSBERGER SPARGEL / ABENSBERGER QUALITÄTSSPARGEL

ES Nr.: DE-PGI-0105-01322 – 20.3.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Nosaukums

Erzeugergemeinschaft Abensberger Qualitätsspargel e.V.

Adrese

Richtstättstr. 5

93326 Abensberg

DEUTSCHLAND

Tālrunis

+49 94431281

Fakss

+49 94431282

E-pasts

info@neumeyer-martin.de

Likumīgās intereses

Pieteikuma iesniedzēja apvienība ir organizācija, kurā apvienojušies attiecīgā produkta ražotāji. Ražotāju apvienība Erzeugergemeinschaft Abensberger Qualitätsspargel e.V. bija arī sākotnējā pieteikuma iesniedzēja, tāpēc tai ir likumīgas intereses attiecībā uz šo grozījuma pieteikumu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☐	Produkta apraksts
—	☐	Izcelsmes apliecinājums
—	☐	Ražošanas metode
—	☐	Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
—	☒	Marķējums
—	☐	Cits [norādīt]

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments nav jāgroza.
—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu un kura dēļ publicētais vienotais dokuments ir jāgroza.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.
—	☐	Ar reģistrētu GTĪ apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kurš uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta ceturto daļu.

5. Grozījums vai grozījumi

Sākotnējā produkta specifikācijā ietvertos marķēšanas noteikumus (atbilst vienotā dokumenta 3.7. punktam):

h) Marķēšana

Pēc reģistrācijas – Abensberger Spargel (AĢIN), Abensberger Qualitätsspargel (AĢIN). Sparģeļiem, kuru apzīmēšanai izmanto nosaukumu Abensberger Qualitätsspargel, tirdzniecībā jābūt marķētiem arī ar šādu logotipu:

svītro un ne ar ko neaizstāj.

Pamatojums

Ražotāju apvienībai Erzeugergemeinschaft Abensberger Qualitätsspargel e.V. pieder tiesības uz logotipu, kas līdz šim marķējumā bija jāiekļauj obligāti. Taču Vācijas Patentu un preču zīmju pārvalde (Deutsches Patent- und Markenamt, DPMA) ir sniegusi juridisku atzinumu, ka šie marķēšanas noteikumi, kas norādīti vienotajā dokumentā, ir pretrunā attiecīgas kolektīvās preču zīmes reģistrācijai.

Tā kā lietpratīgai patērētāju informēšanai par sparģeļu izcelsmi un par kvalitātes prasību ievērošanu pietiek ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Abensberger Spargel jeb Abensberger Qualitätsspargel, logotipa izmantošana šajā nolūkā nav nepieciešama. Tāpēc ražotāju apvienība ir likumīgi ieinteresēta, lai šo logotipu izmantotu tikai tās biedri, kas to ir izmantojuši arī līdz šim, un lai produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā vairs nebūtu noteikta obligāta prasība, ka šis logotips marķējumā jāiekļauj visiem Ābensbergas sparģeļu piedāvātājiem (arī tiem, kas nav apvienības biedri).

Maznozīmīgs grozījums

Ierosinātais grozījums ir uzskatāms par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punktu.

Attiecīgie nosacījumi, kas norādīti 53. panta 2. punkta trešās daļas a)–d) apakšpunktā, ir izpildīti, jo grozījums nepalielina produkta tirdzniecības ierobežojumus (trešās daļas e) apakšpunkts). Drīzāk ir tā, ka līdzšinējo marķēšanas noteikumu atstāšana produkta specifikācijā (un vienotajā dokumentā) varēja vai būtu varējusi apgrūtināt tirdzniecību tiem ražotājiem, kuri nav apvienības biedri.

6. Produkta atjaunināta specifikācija (tikai ACVN un AĢIN)

https://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/41017

VIENOTS DOKUMENTS

ABENSBERGER SPARGEL / ABENSBERGER QUALITÄTSSPARGEL

ES Nr.: DE-PGI-0105-01322 – 20.3.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums vai nosaukumi

Abensberger Spargel / Abensberger Qualitätsspargel

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība.

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Sparģelis (Asparagus officinalis) pieder pie asparāgu dzimtas (Asparagaceae). Ēdamās daļas ir daudzgadīga lakstauga dzinumi, kurus tirdzniecībā piedāvā gan mizotus, gan nemizotus. Abensberger Spargel jeb Ābensbergas sparģeļus audzē saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses noteikumiem.

Ābensbergas sparģeļu etiolētie, proti, baltie un violetie, eksemplāri nedrīkst būt garāki par 22 cm, bet zaļie – par 27 cm.

Izņemot tiešo pārdošanu, kad patērētāji produktu iegādājas no audzētāja, Ābensbergas sparģeļus sagatavo atbilstīgi UNECE standartam FFV04 (Asparagus). Taču, atkāpjoties no tajā noteiktā minimālā izmēra, šo standartu piemēro arī baltajiem un violetajiem sparģeļiem, kuru diametrs ir vismaz 5 mm. Turklāt sparģeļu gabalus var tirgot kategorijā Bruchspargel.

Ābensbergas sparģeļus raksturo tiem piemītošais izteiktais, pikantais sparģeļu aromāts. Ražas novākšana vienu vai divas reizes dienā, kā arī pienācīgi rūpīga un produktam piemērota apstrāde pēc sparģeļu novākšanas nodrošina patērētājiem svaigus Ābensbergas sparģeļus neatkarīgi no izvēlētā realizācijas veida.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Sparģeļu Abensberger Spargel audzēšanai no iestādīšanas līdz ražas novākšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ābensbergas apgabala sparģeļi galvenokārt ir kultūrā audzētu etiolētu sparģeļu forma. Etiolētos sparģeļus audzē zem zemes lielos augsnes vaļņos. Tā kā vaļņos augošie dzinumi ir pasargāti no saules gaismas, tie nekļūst zaļi, un tādējādi rodas balti vai balti sārti dzinumi, kuru galotnes ir baltā līdz violetā krāsā un kurus parasti nogriež 22 cm garumā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Vispirms tieši no lauka atvestos sparģeļus noskalo un pēc tam rūpīgi nomazgā ar svaigu krāna ūdeni.

Pēc ražas novākšanas un notīrīšanas nogrieztie sparģeļi ir ātri jāatdzesē, lai saglabātu kvalitāti. “Ātrā atdzesēšana” nozīmē, ka sparģeļus iespējami drīz pēc ražas novākšanas ar ledusaukstu ūdeni atdzesē līdz 1–2 °C temperatūrai. Tādā veidā tiek saglabāts produkta svaigums, maigums un krāsa, kas atgādina ziloņkaulu. Turklāt ar šo paņēmienu līdz minimumam tiek samazināta baktēriju un sēnīšu vairošanās iespēja, kas pasliktinātu produkta kvalitāti.

Pēc tam asnus lietpratīgi nogriež vajadzīgajā garumā un sašķiro. Sparģeļu dzinuma apakšējo galu gludi nogriež perpendikulāri dzinuma asij. Šādā veidā griezuma laukums ir iespējami neliels, un tādējādi tiek samazināts ūdens zudums un baktēriju iekļūšanas iespēja. Ja sparģeļa dzinums ir dobs vai tā apakšējais gals ir pārkoksnējies, to lietpratīgi nogriež īsāku par 22 cm (zaļo sparģeļu gadījumā – īsāku par 27 cm), lai nodrošinātu augstu kvalitāti.

Pēc tam sparģeļi jāglabā 1–2 °C temperatūrā telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (99 %), taču ne ūdenī. Ražotājam jānodrošina nepārtraukta aukstuma ķēde. Sagatavošanas telpām, dzesētavām un, attiecīgā gadījumā, pārdošanas telpām jāatbilst higiēnas prasībām.

Aprakstītie procesi, kas ievērojami pārsniedz likumā noteikto prasību minimumu, palīdz nodrošināt labu higiēnu un produkta kvalitāti.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals aptver tā saukto smiltāju joslu starp apdzīvotajām vietām Siegenburg, Neustadt an der Donau, Abensberg un Langquaid, un tas atrodas tikai Kelheimas (Kelheim) apriņķī.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

No Maksimiliāna Georga Kroisa (Maximilian Georg Kroiss) vēstījuma par apauto karmelītu ubagotāju ordeņa saimniecisko darbību izriet, ka sparģeļus Ābensbergas reģionā, iespējams, audzēja jau 1730. gadā. Vienlaikus tajā pašā avotā minēts, ka vēsturnieks Angrīners (Angrüner) maldās, apgalvojot, ka sparģeļus Ābensbergā sāka audzēt tikai ap 1900. gadu. Līdztekus Kroiss uzsver, ka Ābensbergas sparģeļi ir plaši pazīstami arī mūsdienās.

Ābensbergas apkārtne, tā sauktā smiltāju josla starp apdzīvotajām vietām Siegenburg, Neustadt an der Donau, Abensberg un Langquaid, optimālu augsnes un klimata apstākļu dēļ ir lieliski piemērota sparģeļu audzēšanai. Audzēšanas reģionā gada vidējā temperatūra ir 9,8 °C, gada vidējais nokrišņu daudzums 703 mm, un tie ir labi klimatiskie apstākļi sparģeļu audzēšanai. Bavārijas augšņu informācijas sistēmas (Bodeninformationssystem Bayern) ģeodatu atlantā redzams, ka reģionā dominē smilšu augsnes. Vienlaikus šīs augsnes parasti ir bagātākas ar minerālvielām un to sastāvā ir vairāk putekļu nekā citos pazīstamos Vācijas sparģeļu audzēšanas apgabalos. Tas ir Ābensbergas sparģeļu īpaši spēcīgās, pikantās garšas cēlonis.

Ābensbergas sparģeļus pārsvarā audzē tikai šādu tipu augsnēs:

—	smilšaugsne (S),

—	viegla smilšmāla (Sl) augsne,

—	vidēja smilšmāla (lS) augsne,

—	smaga smilšmāla (SL) augsne.

Lai nodrošinātu Ābensbergas sparģeļu specifiskās garšas un svaiguma īpašības, kas veidojušās augsnes iespaidā, tos audzē un apstrādā, ievērojot aprakstītos kritērijus.

Šos sparģeļus attiecīgajā apgabalā audzē apmēram 70 saimniecībās 210 ha platībā. Tas ir viens no svarīgākajiem sparģeļu audzēšanas apgabaliem Bavārijā. Turklāt tajā dzīvojošie lauksaimnieki ir nemitīgi pilnveidojuši un uzlabojuši audzēšanas metodes.

Produkta specifika

Ābensbergas sparģeļu kvalitāte ir saistīta ar aprakstītajiem klimatiskajiem apstākļiem un augsnēm noteiktajā apgabalā.

Patērētāji ir ļoti iecienījuši Ābensbergas sparģeļus, un lietpratēji tos uzskata par īpašu delikatesi. Šie sparģeļi ir tradicionāls bavāriešu ēdiens, kas reģistrēts arī Bavārijas lauksaimniecības un meža ministrijas pārvaldītajā interneta datubāzē, kurā apkopoti tradicionālie ēdieni (http://www.food-from-bavaria.de).

Līdztekus nosaukumam Abensberger Spargel šā produkta tirdzniecībā jau desmit gadus tiek lietota reģistrēta kolektīvā preču zīme Abensberger Qualitäts-Spargel. Šīs kolektīvās zīmes nolikumā noteikts, ka produktam ir augsta kvalitāte.

Par produkta augsto kvalitāti patērētāji ir gatavi maksāt arī augstu cenu. Tāpēc Abensberger Spargel cenas ir augstākas pat par slaveno Schrobenhausener Spargel jeb Šrobenhauzenes sparģeļu cenu.

Par Ābensbergas sparģeļu lielo popularitāti liecina arī fakts, ka ir izdota īpaša Ābensbergas sparģeļu ēdienu pavārgrāmata. Turklāt Ābensbergas sparģeļu karaliene katru gadu popularizē šā reģiona izcilos dārzeņus. 2007. gadā Ābensbergā svinēja 75 gadu jubileju, kopš sākta sparģeļu audzēšana lielās lauka platībās.

Ābensbergas sparģeļu audzētāju apvienība Erzeugergemeinschaft Abensberger Qualitätsspargel e.V. iesaka tās sparģeļu šķirnes, kas, pamatojoties uz sensorisko vērtēšanu saistībā ar specifikāciju, īpaši labi atbilst agronomiskajām (lauka izmēģinājumi) un garšas prasībām.

Šīs šķirnes ir norādītas apvienības tīmekļa vietnē http://www.qualitaetsspargel.de/, un to saraksts katru gadu tiek atjaunināts.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta attiecīgo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Ābensbergas sparģeļu sevišķās īpašības veidojuši ne tikai šā reģiona klimatiskie apstākļi un specifiskās augsnes, bet arī senās sparģeļu audzēšanas tradīcijas audzēšanas apgabalā, kā arī to lauksaimnieku īpašās zināšanas, kuri jau daudzās paaudzēs audzē sparģeļus. Vieglās, smilšainās augsnes, kuras ir bagātākas ar minerālvielām un kuru sastāvā ir nedaudz vairāk putekļu nekā citos audzēšanas apgabalos, kā arī ik dienas veiktā ražas novākšana ir veicinājusi to, ka Ābensbergas sparģeļiem ir sevišķi maigi asni, kuru garša ir pikantāka un izteiktāka nekā sparģeļiem, kas auguši citos audzēšanas apgabalos.

Reputācija

Audzētāju apvienības Erzeugergemeinschaft Abensberger Qualitäts-Spargel noteiktie stingrie priekšraksti par sparģeļu audzēšanu un apstrādi (http://www.qualitaetsspargel.de/index.php/erzeuger/qualitaetsordnung), kas dažos aspektos ievērojami pārsniedz obligātos standartus, ir nodrošinājuši to, ka gadu desmitiem ar nosaukumu Abensberger Spargel tirgū ir piedāvāti tikai kvalitātes ziņā augstvērtīgi sparģeļi. Šā iemesla dēļ patērētāji ir īpaši iecienījuši un augstu vērtē šo produktu. Labo reputāciju apstiprina arī oficiālie dati par cenām. Salīdzinājumā ar sparģeļiem no citiem apgabaliem Abensberger Spargel tirgū tiek pārdots par augstākām cenām.

Ābensbergas reģionā sparģeļus patlaban audzē aptuveni 210 ha lielā platībā, un sparģeļu audzēšana tajā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem faktoriem.

Jau vairāk nekā 70 gadus ģeogrāfiskajā apgabalā dzīvojošie lauksaimnieki nodod no paaudzes paaudzē savas zināšanas un pieredzi sparģeļu audzēšanā. Šīs zināšanas un pieredze nodrošina labāko kvalitāti, kas ir sekmīgas produkta realizācijas pamatā.

Sparģeļu sezona šajā reģionā ir “piektais gadalaiks” un piesaista daudzus ekskursantus un tūristus no tuvienes un tālienes. Šajā laikā gan iedzīvotāju virtuvēs, gan sabiedriskās ēdināšanas vietās galvenā loma iedalīta sparģeļiem. Gan vietējos iedzīvotājus, gan reģiona viesus, kas sparģeļu laikā ierodas Ābensbergā, vienmēr cenšas pārsteigt ar jaunām radošām receptēm. Šajā laikā nedēļas tirgi un sparģeļu tirgi lielāko apgrozījumu iegūst ar sparģeļu produkciju.

Kopš 1996. gada katru gadu tiek kronēta Ābensbergas sparģeļu karaliene. Viņa tiekas ar radio, preses un televīzijas pārstāvjiem un nes Ābensbergas sparģeļu labo vārdu tālu aiz reģiona robežām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/41017”

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

(2) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 252

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 12. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Eiropas Centrālā banka
2016/C 252/01 CON/2016/26	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2016. gada 20. aprīlis) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (CON/2016/26)	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 252/02	Euro maiņas kurss	8
2016/C 252/03	Komisijas Lēmums (2016. gada 6. jūlijs) par Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD integrētās zivsaimniecības datu pārvaldības programmatūras licencēšanu ar atvērtā pirmkoda licenci	9

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 252/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8115 – Partners Group / Foncia Holding and its subsidiaries) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	10
2016/C 252/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7984 – Bridgestone/Pneuhage/JV) ( 1 )	11
2016/C 252/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8020 – Sherwin-Williams/Valspar) ( 1 )	12

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1049
JPY	Japānas jena	113,23
DKK	Dānijas krona	7,4372
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85097
SEK	Zviedrijas krona	9,4760
CHF	Šveices franks	1,0867
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,4061
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,037
HUF	Ungārijas forints	313,07
PLN	Polijas zlots	4,4210
RON	Rumānijas leja	4,4938
TRY	Turcijas lira	3,2027
AUD	Austrālijas dolārs	1,4617
CAD	Kanādas dolārs	1,4437
HKD	Hongkongas dolārs	8,5731
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5250
SGD	Singapūras dolārs	1,4910
KRW	Dienvidkorejas vona	1 268,78
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,9573
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,3926
HRK	Horvātijas kuna	7,4765
IDR	Indonēzijas rūpija	14 476,95
MYR	Malaizijas ringits	4,4110
PHP	Filipīnu peso	52,309
RUB	Krievijas rublis	70,9862
THB	Taizemes bāts	38,817
BRL	Brazīlijas reāls	3,6651
MXN	Meksikas peso	20,3780
INR	Indijas rūpija	74,1865

	Labojums
2016/C 252/07	Labojums maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas pieteikumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu ( OV C 408, 9.12.2015. )	13


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ