ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 219

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

59. sējums
2016. gada 17. jūnijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2016/C 219/01

Regulas nepiemērojamība paziņotajam darījumam (Lieta M.7538 – Knorr Bremse / Vossloh) ( 1 )

1

2016/C 219/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8047 – Inter IKEA Holding / Parts of INGKA Holding) ( 1 )

1


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Eiropas Centrālā banka

2016/C 219/03 CON/2016/11

Eiropas Centrālās bankas atzinums (2016. gada 11. marts) par a) priekšlikumu regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un b) priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (CON/2016/11)

2


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2016/C 219/04

Euro maiņas kurss

10

2016/C 219/05

Komisijas Lēmums (2016. gada 16. jūnijs), ar ko groza pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku

11

2016/C 219/06

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. jūlija(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))

27


 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2016/C 219/07

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8079 – RPC Group / British Polythene Industries) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

28

2016/C 219/08

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7946 – PAI/Nestlé/Froneri) ( 1 )

29


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/1


Regulas nepiemērojamība paziņotajam darījumam

(Lieta M.7538 – Knorr Bremse / Vossloh)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 219/01)

Komisija 2015. gada 21. maijā nolēma, ka paziņotais darījums iepriekš minētajā lietā neietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) piemērošanas jomā, jo tas nerada koncentrāciju minētās regulas 3. panta nozīmē. Šis lēmums ir pamatots ar regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai holandiešu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7538. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.8047 – Inter IKEA Holding / Parts of INGKA Holding)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 219/02)

Komisija 2016. gada 13. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M8047. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Eiropas Centrālā banka

17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/2


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2016. gada 11. marts)

par a) priekšlikumu regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un b) priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(CON/2016/11)

(2016/C 219/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2015. gada 9. decembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par a) priekšlikumu (1) regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – “ierosinātā vērtspapīrošanas regula”), un b) priekšlikumu (2) regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – “ierosinātais KPR grozījums”) (turpmāk abas kopā – “ierosinātās regulas”) (3).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātajā regula ir normas, kas skar: a) Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumu noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu; b) ECBS uzdevumu sniegt atbalstu kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu un c) ECB saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu uzticētos uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

1.   Ierosināto regulu mērķi

1.1.

ECB atzinīgi vērtē ierosināto regulu mērķi veicināt turpmāku Savienības finanšu tirgu integrāciju, diversificējot finansējuma avotus un atbrīvojot kapitālu drošai reālās tautsaimniecības kreditēšanai. Visai Savienības reglamentējošajai sistēmai kopīgu vērtspapīrošanas materiālo tiesību normu attīstība ir nozīmīgs solis ceļā uz regulējuma saskaņošanu un konsekvenci. ECB atbalsta arī kritēriju noteikšanu, lai identificētu vērtspapīrošanas apakškopas, ko var kvalificēt kā vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS), un atzinīgi vērtē ierosinātajos KPR grozījumos paredzēto kapitāla prasību pielāgojumu, lai noteiktu vairāk uz risku orientētu režīmu VPS vērtspapīrošanām.

1.2.

ECB uzskata, ka ierosinātās regulas atrod pareizo līdzsvaru starp nepieciešamību atdzīvināt Eiropas vērtspapīrošanas tirgu, padarot vērtspapīrošanas regulējumu pievilcīgāku emitentiem un investoriem, un nepieciešamību saglabāt piesardzīgu regulējumu. ECB norāda, ka Eiropas vērtspapīrošanas ar iezīmēm, kas visumā ir līdzīgas ierosinātajām VPS, cieta nelielus zaudējumu finanšu krīzes laikā (4). Līdz ar to ir lietderīgi, ka tiesiskais regulējums nošķir tās no sarežģītām, nepārredzamām un individualizētām vērtspapīrošanām. Pēc ECB domām piedāvātie VPS kritēriji kopumā ir atbilstoši, un tām piemērotās samazinātās statūtkapitāla prasības ir samērīgas ar to salīdzinoši zemāko riska profilu. ECB tomēr uzsver, ka tās atbalsts ierosinātajam VPS vērtspapīrošanu kapitāla regulējumam ir balstīts uz to, ka pastāv stabili VPS kritēriji, atbilstoša atestācijas procedūra un stingra uzraudzība. ECB attiecīgi uzskata, ka ierosinātās regulas būtu vēl vairāk jāuzlabo un jāvienkāršo, kā norādīts turpmāk tekstā, kā arī pievienotajā tehniskajā pielikumā.

2.   ECB loma vērtspapīrošanas tirgū – monetārās politikas un makroprudenciālās uzraudzības apsvērumi

2.1.

ECB ir būtiski ieinteresēta Eiropas vērtspapīrošanas tirgus ilgtspējīgā atdzimšanā. Kā uz aktīviem balstītam finansējuma veidam ar spēju virzīt kreditēšanas plūsmu reālās tautsaimniecības virzienā un nodot risku, vērtspapīrošanai ir īpaša nozīme attiecībā uz monetārās politikas transmisijas mehānismu. Veselīgs Eiropas vērtspapīrošanas tirgus ir funkcionējoša Savienības kapitāla tirgus rādītājs. Jo īpaši, ja kredītiestāžu spēja aizdot reālajai tautsaimniecībai ir ierobežota un ekonomiskā izaugsme joprojām ir ierobežota, vērtspapīrošana var darboties kā jauns finansējuma avots un atbrīvot kapitālu kreditēšanai. Tāpēc jānovērš nenoteiktība attiecībā uz ierosināto regulu pieņemšanas laiku, lai nodrošinātu nepieciešamo normatīvo skaidrību un stabilitāti vērtspapīrošanas tirgus dalībniekiem un atbalstītu ilgtspējīgu tirgus izaugsmi.

2.2.

ECB ir ievērojama vērtspapīrošanas pieredze Eurosistēmas monetārās politikas operācijās. No vienas puses tā pieņem ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (ABS), kas atbilst Eurosistēmas likviditāti nodrošinošo reverso darījumu nodrošinājumam piemērojamiem atbilstības kritērijiem, un no otras puses tā pērk ABS kā daļu no Eurosistēmas paplašinātās aktīvu iegādes programmas (5). Tas ļauj ECB sniegt informētu viedokli par ierosinātajām regulām, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, uzticamības pārbaudi, investoru pieprasījumu un tirgus funkcionēšanu. Tomēr ECB atzīmē, ka ierosinātās regulas ir neatkarīgas no Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma un Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), jo tie ir monetārās poltikas instrumenti, kas ir Eurosistēmas ekskluzīvajā kompetencē.

2.3.

Visbeidzot, ņemot vērā ECB monetārās politikas un makroprudenciālās uzraudzības uzdevumus, ECB ir arī aktīvi piedalījusies publiskajās debatēs par vērtspapīrošanas regulējuma iniciatīvām, kuru laikā tā uzsvēra drošu vērtspapīrošanas tirgu sniegtos ieguvumus (6), ieteica vērtspapīrošanu diferencētu kapitāla regulējumu un atbalstīja piesardzīgu Savienības regulējumus VPS vērtspapīrošanām (7). Šis pozīcijas atspoguļo turpmāk tekstā un pievienotajā tehniskajā pielikumā izklāstītie ECB konkrētie ieteikumi ierosinātajām regulām.

3.   ECB uzraudzības kompetenču precizējums attiecībā uz vērtspapīrošanu

3.1.

Neskatoties uz ECB monetārās politikas darbībām vērtspapīrošanas tirgū, tās loma jaunajā vērtspapīrošanas režīmā uzrauga statusā ir jāvērtē atsevišķi. Līguma 127. panta 6. punkts atļauj vienīgi uzdevumu uzticēšanu ECB politikas jomās, kas saistītas ar kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību. Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (8) 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecīgi prudenciālas uzraudzības vajadzībām uztic ECB uzdevumu nodrošināt nozīmīgu kredītiestāžu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas nosaka uzraudzības prasības vērtspapīrošanas jomā. Ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 15. pants nosaka ECB kā kompetento iestādi, kas uzrauga, kā nozīmīgas kredītiestādes izpilda uzticamības pārbaudes pienākumus, riska saglabāšanas prasības, pārredzamības prasības un VPS kritērijus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB ir bažas, ka ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 15. pants piešķir ECB arī uzraudzības uzdevumus, kas nav primāri uzraudzības uzdevumi, bet gan attiecas uz produktu tirgiem vai investoru aizsardzību.

3.2.

ECB piekrīt, ka tai jābūt kompetentai nodrošināt to, ka nozīmīgas kredītiestādes pilda uzticamības pārbaudes prasības, t.sk. to, ka nozīmīgas kredītiestādes, rīkojoties kā investori vērtspapīrošanā, pārbauda vai riska saglabāšanas pienākumus izpilda iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs (ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 3. pants), kā arī to, ka tās ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (9) (Kapitāla prasību regula – KPR) noteikumus par nozīmīgu risku pārvešanu (NRP) un riska pakāpes piešķiršanu dažādas klases vērtspapīrošanas produktiem, jo šie uzdevumi ir nepārprotami uzraudzības uzdevumi. Šajā sakarā ECB arī piekrīt, ka par uzraudzība attiecībā uz to, kā tiek ievēroti kredīta piešķiršanas kritēriji, kas ieviesta ar Padomes kompromisa dokumentu (10), arī ietilpst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu ECB uzticētajos uzraudzības uzdevumos.

3.3.

Savukārt ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 6.–14. pants, kas satur VPS kritērijus un nosaka VPS atbilstības nodrošināšanas procedūru, attiecas uz vērtspapīrošanas tirgu uzraudzību. ECB uzskata, ka šis uzdevums nepārprotami ir ārpus uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību. ECB atzinīgi vērtē grozījumus, kas izdarīti ar Padomes kompromisa dokumentu (11), kas ļauj dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes, kuras uzrauga, vai VPS kritērijiem atbilst iniciators, sponsors vai īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrība (SSPE), nevis tieši nosaka šo uzdevumu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par to uzraudzību saskaņā ar Savienības attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem.

3.4.

Lai gan ir argumenti, kas ļautu šos noteikumus raksturot kā prudenciālus, nozīmīgu kredītiestāžu, kas darbojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, atbilstību riska saglabāšanas noteikumiem (4. pants) un pārredzamības prasībām (5. pants) tieša nodrošināšana, būtu jāuzskata par galvenokārt tādu, kas attiecas uz produktu tirgus uzraudzību, jo šie noteikumi nodrošina interešu saskaņošanu starp iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem un investoriem un ļauj investoriem izprast, novērtēt un salīdzināt vērtspapīrošanas darījumus. Tādēļ ECB uzskata, ka tai nevar tikt uzticēti arī šādi uzdevumi. ECB norāda, ka Padomes kompromisa dokuments (12) arī piešķir uzdevumu nodrošināt kredītiestāžu, kas darbojas kā sponsori, iniciatori, sākotnējie aizdevēji vai SSPE, atbilstību riska saglabāšanas noteikumiem un pārredzamības prasībām iestādēm, kuras ir apstiprinātās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (13) 4. pantu. ECB atzinīgi novērtē, ka Padomes kompromisa dokuments atturas no tiešas atsauces uz ECB, un norāda, ka tā neuzskata šie uzdevumi ir nodoti ECB ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

3.5.

Tādēļ būtu jāgroza ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 15. pants, lai nodrošinātu, ka ECB kompetence saskaņā ar ierosināto vērtspapīrošanas regulu atspoguļo uzdevumus, kas tai uzticēti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

ĪPAŠI APSVĒRUMI

I DAĻA. IEROSINĀTĀ VĒRTSPAPĪROŠANAS REGULA

4.   Noteikumi, kas attiecas uz visām vērtspapīrošanām

4.1.

ECB atzinīgi novērtē ierosinātajā vērtspapīrošanas regulā paredzēto spēkā esošo tiesību aktu prasību konsolidāciju un saskaņošanu vienotā noteikumu kopumā visām vērtspapīrošanām, jo tas būtiski vienkāršo tiesisko regulējumu un samazina pretrunas un pārklāšanos. Tomē, ja ierosinātās regulas mērķis ir konsolidācija, tai ir jābūt visaptverošai. Tāpat kā ieteikts Komisijas kompromisa dokumentā (14) ECB iesaka atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009 (15) 8.b pantu, bet pēc ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 28. panta 6. punktā noteiktā pārejas perioda beigām ECB iesaka atcelt arī Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/3 (16), lai novērstu nevajadzīgu pārklāšanos ar ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 5. pantā noteiktajām pārredzamības un informācijas atklāšanas prasībām.

4.2.

ECB atzinīgi novērtē arī ierosinātās vērtspapīrošanas regulas pieeju pārredzamības prasībām. Tomēr pārredzamības prasības ir jāsamēro ar privāto un divpusējo darījumu konfidencialitāti. 5. pants prasa datu atklāšanu tikai esošajiem investoriem. Prospektos vai līdzvērtīgos piedāvājuma dokumentos aizdevumu līmeņa dati un citi vērtspapīrošanas dokumenti jāatklāj arī potenciālajiem investoriem. Tomēr šādus datus var izpaust publiski tikai valsts sektora darījumu gadījumā, citos gadījumos tos atklājot tikai potenciālajiem investoriem, kuriem piedāvā darījumu. Tajā pašā laikā ECB iesaka atbrīvot dažas vērtspapīrošanas no nevajadzīga informācijas atklāšanas sloga, piem., grupas iekšējos darījumus vai gadījumus, kuros ir tikai viens investors (17).

4.3.

ECB arī iesaka aizdevumu līmeņa datus nepārprotami pieprasīt 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp attiecībā uz ar aktīviem nodrošināto komerciālo vērtspapīru (ABCP) programmām, kas nav pilnībā atbalstītas, vai ja pamatā esošo aktīvu termiņi pārsniedz vienu gadu, labojot to, gadījumos, kuros tas ir nepieciešams, lai aizsargātu korporatīvo klientu sponsoru konfidencialitāti (18).

5.   VPS vērtspapīrošanu kritēriji

5.1.

VPS regulējuma veiksme būs būtiski atkarīga no to, kādā mērā to lietos tirgus dalībnieki. Tāpēc ir svarīgi, lai kritēriji un to piemērošana nav pārāk sarežģīti, lai cita starpā nodrošinātu, ka investori netiek kavēti pildīt savas plašos uzticamības pārbaudes pienākumus. Pienākums nodrošināt un paziņot par atbilstību VPS kritērijiem gulstas uz vērtspapīrošanas darījuma pusēm. Tādējādi VPS kritēriju skaidrība ir būtiska iniciatoru un sponsoru lēmumam piemērot VPS regulējumu un pakļaut sevi sankciju režīmam par nespēju izpildīt kritērijus. ECB uzskata, ka vairums kritēriju ir pietiekami skaidri. Tomēr vairāki no tiem ir jāprecizē, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un efektivitāti attiecībā uz tiem, kuri šōs kritēriju interpretē un piemēro (19). Tādēļ ECB iesaka uzdot Eiropas Banku iestādei (EBI) ciešā sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz VPS kritērijiem, kuriem nepieciešams papildu precizējums (20). Lai gan tas varētu pagarināt ierosinātās vērtspapīrošanas regulas pilnīgas īstenošanas termiņu, to kompensēs zemāka prasību sloga ieguvums un lielāka juridiskā noteiktība visām iesaistītajām pusēm.

5.2.

Droša aktīvu kvalitāte ir būtiska VPS regulējumam un uz to balstās kapitāla prasības par VPS vērtspapīrošanu. Tādēļ var atļaut peļņu nenesošos kredītus, kas restrukturizēti vairāk nekā trīs gadus pirms iekļaušanas VPS vērtspapīrošanā. Tomēr jebkurai prasību mīkstināšanai, kas pārsniedz šo slieksni, piem., Padomes kompromisa dokumentā ietvertajai (21), būtu nepieciešama atkārtota pašreizējā ierosinājumā paredzēto kapitāla prasību kalibrēšana, lai saglabātu VPS regulējuma piesardzību.

5.3.

ABCP programmām ir potenciāls atbalstīt reālās tautsaimniecības finansēšanu. Tomēr preferenciālais statūtkapitāla režīms būtu jāattiecina tikai uz ABCP programmām bez termiņu nesakritības starp pamatā esošajiem aktīviem un īstermiņa obligāciju saistībām. Tādēļ ECB iesaka viena gada nevis trīs gadu, vai, kā ierosināts Padome kompromisa dokumentā, līdz sešu gadu (22) atlikušā termiņa ierobežojumu VPS ABCP programmu pamatā esošajiem aktīviem, kuru varētu ievērot lielākā daļa esošo ABCP programmu vai kuram tās varētu pielāgoties, ņemot vērā, ka aptuveni pusei esošo Eiropas ABCP programmu pamatā esošo aktīvu aplēstais atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, un tās sastāv galvenokārt no tirdzniecības debitoru parādiem. No uzraudzības viedokļa termiņu nesakritība sponsora saistību neizpildes gadījumā pakļauj investorus kavējuma riskam un iespējamiem zaudējumiem, bet gadījumos, kuros investori tirgus darbības traucējumu dēļ vairs nevar pārfinansēt īstermiņa vērtspapīrus, pakļauj sponsorus likviditātes grūtībām vai pat zaudējumiem. Visbeidzot, atvieglotas prasības termiņu ierobežojumam var radīt nevēlamu regulējuma izvēles iespēju starp tradicionālajām VPS vērtspapīrošanām un VPS ABCP programmām, un no politikas viedokļa varētu ietekmēt termiņa auto kredītu un patēriņa kredītu ABS tirgu.

5.4.

VPS vērtspapīrošanām jāatbilst augstākiem pārredzamības standartiem nekā vērtspapīrošanām, kas nav VPS vērtspapīrošanas, jo tās gūst labumu no labvēlīga statūtkapitāla režīma, kas cita starpā pamatojas uz augstu pārredzamības pakāpi. Investoru pārskati ir galvenais investoru informācijas avots pēc darījuma noslēgšanas. Tādēļ ierosinātajā vērtspapīrošanas regulā būtu jāprecizē, ka augstāki standarti investoru pārskatiem ir obligāta VPS vērtspapīrošanām (23).

5.5.

Vērtspapīrošanas, kuru atmaksa ir atkarīga no nodrošinājuma realizācijas, nevajadzētu būt atbilstošām VPS ietvaros (24). Šādu vērtspapīrošanu sniegums ir ļoti atkarīga no pieņēmumiem par to, vai tirgus riski ir pienācīgi mazināti. Var materializēties riski, kas pārsniedz sagaidāmos stresa scenārijus, tādējādi atspēkojot šos pieņēmumus. Tikai vērtspapīrošanām, kuru atmaksa ir atkarīga vienīgi no debitora vēlmes un spējas izpildīt savas saistības, būtu jābūt atbilstošām VPS ietvaros.

6.   VPS atestācija, paziņošana un uzticamības pārbaude

6.1.

ECB atzinīgi novērtē ierosinātās vērtspapīrošanas regulas pieeju, kas prasa vērtspapīrošanas darījuma pusēm kopīgi veikt pašatestāciju par vērtspapīrošanas atbilstību VPS kritērijiem un investoriem veikt savu uzticamības pārbaudi attiecībā uz VPS atbilstību. Šis fundamentālais mehānisms paredz galveno atbildību par VPS ievērošanu vērtspapīrošanas darījuma pusēm, kuras ir vislabākajā stāvoklī, lai to uzņemtos. Tas arī ļauj izvairīties no automātiskas paļaušanās uz trešo personu vai uzraudzības iestāžu sertifikāciju un tādējādi saglabā stimulu visām vērtspapīrošanas darījuma pusēm rīkoties piesardzīgi (25).

6.2.

ECB atzīst iespējamos ieguvumus, ko pieredzējušas trešās personas var piedāvāt, izmantojot savu uzkrāto pieredzi, pārbaudot VPS noteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz iniciatoriem, kuri iepriekš nav veikuši vērtspapīrošanu vai kuri to dara neregulāri. Tomēr trešajām personām nedrīkst ierosinātajā vērtspapīrošanas regulā ar tiesību akta palīdzību skaidri piešķirt lomu VPS atestācijas procesā, jo tas vājina vienu no VPS regulējuma galvenajiem pīlāriem (26). Pirmkārt šāda regulēta trešo personu loma VPS atbilstības apliecināšanā varētu rosināt morālā kaitējumu investoriem. Investoriem varētu būt mazāk stimulu veikt VPS vērtspapīrošanu neatkarīgu uzticamības pārbaudi, jo tie varētu maldīgi uzskatīt šādu trešās personas sertifikāciju par uzraudzības iestādes apstiprinājumu. Turklāt tas palielinātu regulējuma sarežģītību un radītu slogu valsts līdzekļiem, ņemot vērā nepieciešamību atsevišķi uzraudzīt šādas trešās personas. Turklāt tas arī radītu sistēmisku risku, jo vienas vai vairāku trešo personu veiktu VPS sertifikāciju atzīšanu par spēkā neesošām, var radīt bažas par visām to veiktajām VPS atestācijām. Visbeidzot, šāda regulēta loma ir nevajadzīga, lai gūtu šādu trešo personu sniegtās iespējamās priekšrocības, jo tās varētu vienkārši noslēgt līgumu ar iniciatoriem un sponsoriem, lai sniegtu tiem konsultācijas par atbilstību VPS kritērijiem. Tā vietā ECB uzskata, ka juridiskā noteiktība vārtspapīrošanas darījuma pusēm būtu galvenokārt jāsniedz, padarot VPS kritērijus pietiekami skaidrus (27).

6.3.

VPS paziņošanas procesam būtu jānodrošina lielāka skaidrība investoriem, prospekta kopsavilkumā vai līdzvērtīgā informācijas dokumentā nepārprotami norādot, vai ir izpildīti un kā ir izpildīti VPS kritēriji. Tas sniegtu atbalstu investoru neatkarīgi veiktam uzticamības pārbaudes procesam (28).

7.   Uzraudzības iestāžu efektīva sadarbība

Dažādo uzraudzības iestāžu konsekventa ierosinātās vērtspapīrošanas regulas piemērošana un interpretācija, jo īpaši saistībā ar VPS vērtspapīrošanu, ir būtiska regulējuma integritātei, tā pieņemšanai no tirgus dalībnieku puses un tā vispārējai efektivitātei. Tādēļ ECB iesaka uzlabojumus 21. pantā paredzētajām kompetento iestāžu un EBI EVTI un EAAPI sadarbības procedūrām, lai tās varētu efektīvāk atrisināt domstarpības starp divām vai vairākām kompetentajām iestādēm, jo īpaši gadījumos, kuros viena vai vairākas no tām nolemj, ka vērtspapīrošanai vajadzētu zaudēt savu VPS statusu. Pārredzamības un konsekvences dēļ, EVTI vajadzētu uzturēt centralizētu reģistru par visiem trūkumu novēršanas pasākumiem, kas veikti saistībā ar vērtspapīrošanu, ko reglamentē saskaņā ar ierosināto vērtspapīrošanas regulu.

8.   Sodu režīms

Savienības vērtspapīrošanas tirgus stabilam regulējumam nepieciešams ticams un atturošs režīms sodu piemērošanai par ierosinātās vērtspapīrošanas regulas pārkāpumiem. Tomēr ir vairāki ierosinātās vērtspapīrošanas regulas aspekti, kas tirgus dalībniekiem uzliek jaunus pienākumus un prasa turpmākus kompetento iestāžu, Eiropas uzraudzības iestāžu un tirgus dalībnieku precizējumus, norādes un interpretāciju. Ņemot vērā šīs neskaidrības, ir grūti līdzsvarot smagu administratīvu sodu un kriminālsodu piemērošanu uz striktas atbildības pamata ar vispāratzītu juridiskās noteiktības principu krimināllietās, vai ar vispārējo mērķi veicināt to, ka tirgus dalībnieki izmanto un piemēro ierosināto vērtspapīrošanas regulu. Šīs neskaidrības un sankcijas varētu faktiski atturēt tirgus dalībniekus no ierosinātā vērtspapīrošanas regulējuma izmantošanas. Tādēļ ECB stingri iesaka samazināt pieejamo administratīvo sodu veidus, ierobežojot naudu sodu apjomu, atceļot iespēju dalībvalstīm noteikt kriminālsodus par ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 19. panta pārkāpumem, un sodu piemērošanu tikai gadījumos, kuros konstatē nolaidību, t.sk. nolaidīgu bezdarbību, nevis uz striktas atbildības pamata. Tas novērstu bažas par pārāk neproporcionāliem sodiem. Ierosinātā 19. panta svītrošana tikai novērsīs jauna kriminālatbildības režīma izveidošanu tikai attiecībā uz ierosinātās vērtspapīrošanas regulas pārkāpumiem. Tomēr tas neskar spēkā esošos, vairāk vispārējos nacionālo krimināltiesību noteikumus, kuri jau attiecas uz vērtspapīrošanas darījumu pušu darbību. Tie var ietvert noteikumus, kas nosaka kriminālatbildību par krāpnieciskām, nevērīgām vai citām negodīgām darbībām, ko veic finanšu iestādes, to darbinieki vai direktori, saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kurus, protams, turpina piemērot.

9.   Trešo valstu VPS vērtspapīrošanas drošas uzraudzības nodrošināšana

VPS regulējumam jābūt sinonīmam uzticamai aktīvu izcelsmei un vērtspapīrošanas strukturēšanai. Tas, savukārt, ir atkarīgs no efektīvas uzraudzības, lai nodrošinātu, ka VPS standarti netiek atviegloti laikam ejot. Finanšu krīze apliecināja, ka uzraudzības sistēmas, kas balstās tikai uz vērtspapīrošanas darījuma pušu pašatestāciju, nepastāvot pastāvīgai un stingrai uzraudzībai, ir neaizsargātas pret ļaunprātīgu izmantošanu. Ierosinātā vērtspapīrošanas regula pašlaik pieļauj VPS vērtspapīrošanas pamatā esošo aktīvu izcelsmi ārpus Savienības, kā arī to, ka iniciators, sponsors un/vai SSPE atrodas ārpus Savienības. Tomēr pašlaik nav prasību, kas attiektos uz VPS vērtspapīrošanas uzraudzību trešās valstīs (29). ECB atbalsta STS vērtspapīrošanas regulējumu, kas ir atvērts pieņemt trešās valstīs emitētas VPS vērtspapīrošanas ar nosacījumu, ka šādu pieņemšanu papildina prasība, ka uz trešās valsts iniciatoru, sponsoru un SSPE, kuri piedalās šādā vērtspapīrošanā, attiecas drošs uzraudzības regulējums saistībā ar to VPS vērtspapīrošanas darbībām, ko Eiropas Komisija ir atzinusi par līdzvērtīgu Savienības regulējumam (30).

II DAĻA. IEROSINĀTAIS KPR GROZĪJUMS

10.   VPS vērtspapīrošanu kapitāla režīms

10.1.

ECB stingri atbalsta VPS kritēriju iekļaušanu banku statūtkapitāla regulējumā ar ierosinātā KPR grozījuma palīdzību, kā uzlabojumu Bāzeles vērtspapīrošanas regulējuma 2014. gada decembra grozījumos. VPS kritēriji ierobežo divus galvenās VPS vērtspapīrošanas riska avotus: strukturālo risku un aktīvu kredītrisku. Tāpēc zemāks VPS vērtspapīrošanu riska profils prasa salīdzinoši mazākas kapitāla prasības.

10.2.

Kapitāla prasību kalibrēšana un VPS vērtspapīrošanu kapitāla prasību aprēķinu metožu hierarhija ir būtiskas jaunā regulējuma efektivitātei, panākot pareizo līdzsvaru starp Savienības vērtspapīrošanas tirgus atdzīvināšanu un vērtspapīrošanas regulējuma piesardzības saglabāšanu. ECB uzskata, ka kalibrēšana, kas samazina kapitāla prasības VPS vērtspapīrošanai 260., 262. un 264. pantā, ir piemērota, ņemot vērā to zemāko riska profilu.

10.3.

Attiecībā uz metožu hierarhiju ECB uzskata, ka izmaiņas, kas ietvertas 254. panta 3. punktā ir pozitīvs pirmais solis ceļā uz vienlīdzīgāku attieksmi dažādās Savienības jurisdikcijās emitētu VPS vērtspapīrošanu regulējumā. Pašreizējā redakcijā, tas faktiski ļauj kredītiestādēm, ierobežot kapitāla prasības saskaņā ar Vērtspapīrošanas uz ārējiem reitingiem balstīto pieeju (SEC-ERBA) līmenī, ko piemēro saskaņā ar Vērtspapīrošanas standartizēto pieeju (SEC-SA, ievērojot noteiktus nosacījumus (31). Priekšlikums nozīmē, ka ir līdzvērtīgāki konkurences apstākļi attiecībā uz vērtspapīrošanām, kuras emitētas Savienības jurisdikcijās, kas pakļautas valsts kredītreitinga ierobežojumiem un citām ierobežojošām vērtēšanas metodikām, kuru rezultātā kapitāla prasības saskaņā SEC-ERBA ir ievērojami augstākas nekā saskaņā SEC-SA, neskatoties uz to, ka, izmantojot SEC-SA kapitāla prasībām parasti būtu jābūt augstākām. Tomēr priekšlikums ievieš arbitrāžas iespējas, ja bankas selektīvi piemēro SEC-SA ierobežojumu dažām, bet ne visām atbilstošajām vērtspapīrošanām. Tajā pašā laikā vienlīdzīga attieksme nebūs efektīva, ja ierobežojums ir atļauts dažās jurisdikcijās, bet aizliegts citās saskaņā ar nacionālo uzraudzības iestāžu ieskatiem par apstiprinājuma sniegšanu vai nesniegšanu.

10.4.

ECB iesaka neļaut izmantot SEC-ERBA (32) tikai VPS vērtspapīrošanām. Tas nodrošinās vienādu attieksmi attiecībā uz visām Savienības VPS vērtspapīrošanām un starp Savienības VPS vērtspapīrošanām un ārpus Savienības vērtspapīrošanām, kas emitētas jurisdikcijās, kurās nav atļauta ārējo reitingu izmantošana un līdz ar to SEC-ERBA piemērošana. Tajā pašā laikā tiek saglabāts VPS vērtspapīrošanu prudenciālais raksturs, jo VPS vērtspapīrošanām ir zemāks strukturālais un aktīvu kvalitātes risks, un tādēļ ir attaisnojama uz formulu balstīta SEC-SA piemērošana SEC-ERBA vietā. Turklāt VPS hierarhijas vienkāršošana novērsīs arbitrāžas iespēju (33). Tomēr kompetentajām iestādēm jāpatur iespēja noteikt kapitāla prasības, kas ir augstākas par tām, kuras izriet no SEC-SA piemērošanas VPS vērtspapīrošanām (kā vērtspapīrošanām, kas nav VPS), ja tas ir pamatoti katrā atsevišķā gadījumā, piem., sakarā ar atlikušo strukturālo sarežģītību vai citiem attiecīgajiem riska izraisītājiem, kas nav pietiekami ņemti vērā standartizētās pieejas gadījumos (34). Svarīgi, ka ECB ieteikums neatļaut SEC-ERBA piemērošanu tomēr ir atkarīgs no aktīvu kvalitātes un pašatestācijas augstu standartu nodrošināšanas (35).

11.   Kvalificētu sintētisko vērtspapīrošanu kapitāla režīms

11.1.

Ierosinātais KPR grozījums ievieš diferencētu kapitāla režīmu sintētisko vērtspapīrošanu augstākās prioritātes laidieniem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (36). Sintētiskās vērtspapīrošanas var atbalstīt vispārējos ierosināto regulu mērķus, t.sk. nodrošinot finansējumu reālajai ekonomikai. Tomēr no uzraudzības viedokļa argumenti, kas ļautu samazināt kapitāla prasības dažām sintētiskajām vērtspapīrošanām nav tik spēcīgi kā attiecībā uz tradicionālajām VPS vērtspapīrošanām. Proti pašlaik ir pieejami ierobežoti dati par sintētisko vērtspapīrošanu apjomu un izpildi to privāta rakstura dēļ. Tādēļ ECB atzīst par pareizu Komisija piesardzīgo pieeju, saskaņā ar kuru preferenciālais režīms ir stingri ierobežots attiecībā uz sintētisko vērstpapīrošanas struktūru apakškopu.

11.2.

Turklāt kvalificēto sintētisko struktūru regulējuma piesardzība būtu vēl vairāk jāstiprina, izstrādājot kritērijus, kas ir īpaši pielāgoti sintētiskajām vērtspapīrošanām. Ierosinātā tradicionālo VPS vērtspapīrošanu prasību piemērošana sintētiskajām vērtspapīrošanām saskaņā ar ierosinātā KPR grozījuma 270. panta a) punktu nav piemērojama šajā sakarā, ņemot vērā ievērojami atšķirīgās tradicionālo un sintētisko vērtspapīrošanu strukturālās iezīmes. Tajā pašā laikā, sintētisko vērtspapīrošanu darījumiem specifisku kritēriju ieviešanai nevajadzētu paplašināt 270. pantā ierosināto šauro piemērošanas jomu (37).

12.   NRP novērtējuma pastiprināšana

ECB uzskata, ka ierosinātais KPR grozījums būtu jāizmanto kā iespēja precizēt un pastiprināt pašreizējos KPR noteikumus attiecībā uz nozīmīgu riska pārvešanu un netiešu atbalstu. Pirmkārt NRP atzīšanas nosacījumi (38) 244. un 245. pantā jāsaista ar nosacījumiem par netiešu atbalstu 250. pantā, jo tie attiecas uz vienu jautājumu. Turklāt kvantitatīvie nozīmīga riska pārvešanas testi, kas paredzēti 244. panta 2. punktā un 245. panta 2. punktā būtu jāpārskata EBI (39), jo tie ir nepietiekami un atsevišķos gadījumos pakļauti regulatīvajai arbitrāžai.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosinātās regulas, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments ir pieejams angļu valodā ECB interneta vietnē.

Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 11. martā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2015) 472 final.

(2)  COM(2015) 473 final.

(3)  ECB šo atzinumu sniedz pamatojoties uz ierosinātajām regulām (kā tās ierosinājusi Komisija), kas tika nosūtītas atzinuma saņemšanai, kā arī ņemot vērā ierosinātos grozījumus, kas iekļauti Padomes attiecīgajos kompromisa dokumentos (2015/0226 (COD), 14537/15 attiecībā uz ierosināto vērtspapīrošanas regulu un 2015/0225 (COD), 14536/15 attiecībā uz ierosinātajiem KPR grozījumiem).

(4)  “The impact of the CRR and CRD IV on bank financing, Eurosystem response to the DG FISMA consultation paper”,2015. gada 10. decembris.

(5)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/5 (2014. gada 19. novembris) par ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas īstenošanu (ECB/2014/45) (OV L 1, 6.1.2015., 4. lpp.). Iegādes saskaņā ar ABS iegādes programmu sākās 2014. gada novembrī.

(6)  “The impaired EU securitisation market: causes, roadblocks and how to deal with them, 11 April 2014, and The case for a better functioning securitisation market in the European Union – A Discussion Paper”, 2014. gada 29. maijs, ECB un Bank of England.

(7)  “Joint response from the Bank of England and the European Central Bank to the consultation document of the European Commission: “An EU framework for simple, transparent and standardised securitisation””, 2015. gada 27. marts.

(8)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(10)  Padomes kompromisa dokumenta (2015/0226 (COD), 14537/15) 5.a pants. Turpmākajās sadaļās Padomes kompromisa dokuments ir apspriests tikai gadījumos, kuros tas būtiski atšķiras no ierosinātajām regulām (kā tās ierosinājusi Komisija).

(11)  Padomes kompromisa dokumenta (2015/0226 (COD), 14537/15) 15. pants.

(12)  Turpat.

(13)  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(14)  Padomes kompromisa dokumenta (2015/0226 (COD), 14537/15) 25. panta 5. punkts.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitinga aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(16)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/3 (2014. gada 30. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par strukturēto finanšu instrumentu informācijas atklāšanas prasībām (OV L 2, 6.1.2015., 57. lpp.).

(17)  Sk. 28. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 5. panta 2.b punktu.

(18)  SKK 18. grozījumu attiecībā uz 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(19)  Sk., piem., prasības attiecībā uz pieredzi, kas tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumos iniciatoriem un apkalpotājiem noteiktas 8. panta 6. punktā un 9. panta 6. punktā, bet ABCP programmu gadījumā pārdevējiem un sponsoriem noteiktas 12. panta 5. punktā un 13. panta 7. punktā.

(20)  Sk. 61. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 14.a pantu.

(21)  Komisijas kompromisa dokumentā (2015/0226 (COD), 14537/15) 8. panta 7. punkta a) apakšpunkta i) punkts atļauj VPS vērtspapīrošanās iekļaut peļņu nesošus kredītus, kas restrukturizēti vienu gadu pirms to iekļaušanas. Tas ir pretrunā ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 8. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktajam trīs gadu ierobežojumam.

(22)  Ierosinātās vērtspapīrošanas regulas 12. panta 2. punkts pieļauj aktīvus ar atlikušo termiņu līdz trim gadiem un uzliek darījumu līmeņa ierobežojumu no vidēji svērtā divu gadu termiņa. Savukārt Padomes kompromisa dokumenta (2015/0226 (COD), 14537/15) 12. panta 2. punkts un 13. panta 1.a punkts pieļautu programmas līmeņa vidējo svērto termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem, darījuma līmeņa līmeņa vidējo svērto termiņu, kas nav ilgāks par trīs ar pusi gadiem, un pamatā esošā riska darījuma atlikušo termiņu, kas nav ilgāks par sešiem gadiem.

(23)  Sk. 42. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 10. panta 5. punktu.

(24)  Saskaņā ar 8. panta 9. punktu vērtspapīrošanas, kas zināmā mērā atkarīgas no nodrošinājuma pārdošanas, lai nodrošinātu atmaksu, piem., atlikušās vērtība auto līzinga ABS un daži ar komercsektora hipotekārajiem kredītiem nodrošināti vērtspapīri, iespējams varētu atbilst prasībām.

(25)  Sk. “Joint response from the Bank of England and the European Central Bank to the consultation document of the European Commission: An EU framework for simple, transparent and standardised securitisation”, 2015. gada 27. marts.

(26)  Sk. Padomes kompromisa dokumenta (2015/0226 (COD), 14537/15) 14. panta 1.a punktu un 14.a pantu, kuri atļauj trešo personu atestāciju papildus vērtspapīrošanas darījuma pušu pašatestācijai.

(27)  Sk. ECB ieteikumu 5.1. punktā.

(28)  Sk. 56. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 13. panta 9. punktu.

(29)  Sk. arī ierosinātās vērtspapīrošanas regulas paskaidrojuma rakstu “Trešo valstu dimensija”.

(30)  Sk. 30. un 75. grozījumu, ar kuriem iekļauj 6. panta 2. punktu un 22.a pantu.

(31)  Ierosinātais 254. pants ļauj bankām izmantot, ievērojot ex-post uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, SEC-SA nevis SEC-ERBA, ja SEC-ERBA piemērošana rada pārlieku augstas kapitāla prasības, kas nav samērojamas ar pamatā esošo aktīvu kredītrisku.

(32)  Sk. 103. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 254.a pantu.

(33)  Ierosinātā KPR grozījuma un Komisijas kompromisa dokumenta (2015/0225 (COD), 14536/15) 254. pants atļauj bankām, ja to neierobežo uzraudzības iestādes, selektīvi izmantot SEC-SA, t. i., bankas var izvēlēties ierobežot riska svērumus, kas izriet no SEC-ERBA piemērošanas, tikai tiem riskiem, kuru gadījumā SEC-SA piemērošana ir izdevīgāka nekā SEC-ERBA piemērošana. Hierarhijas arbitrāža nebūtu atļauta ECB priekšlikumā, jo SEC-SA būtu jāizmanto visos gadījumos, un uzraudzības iestāžu iejaukšanās var tikai palielināt piemērotās kapitāla prasības.

(34)  Sk. 105. grozījumu, ar kuru iekļauj jaunu 258.a pantu.

(35)  Sk. 5.2. punktu par aktīvu kvalitāti un 6.2. punktu par atestācijas procedūru.

(36)  Sk. 270. pantu.

(37)  2015. gada 18. decembra“EBA Report on Synthetic Securitisation” cita starpā iesaka ieviest sintētiskajām vērtspapīrošanām specifiskus kritērijus un paplašināt 270. panta piemērošanas jomu, lai ļautu privātiem investoriem rīkoties kā atbilstošiem kredītnodrošinājuma sniedzējiem.

(38)  Sk. 93. un 96. grozījumu par 244. panta 4. punkta f) apakšpunktu un 245. panta 4. punkta e) apakšpunktu.

(39)  Sk. 94. un 97. grozījumu par 244. panta 6. punktu un 245. panta 6. punktu.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/10


Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 16. jūnijs

(2016/C 219/04)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1174

JPY

Japānas jena

116,65

DKK

Dānijas krona

7,4355

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,79033

SEK

Zviedrijas krona

9,3915

CHF

Šveices franks

1,0812

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

9,3798

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,067

HUF

Ungārijas forints

315,15

PLN

Polijas zlots

4,4490

RON

Rumānijas leja

4,5390

TRY

Turcijas lira

3,2804

AUD

Austrālijas dolārs

1,5212

CAD

Kanādas dolārs

1,4530

HKD

Hongkongas dolārs

8,6715

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,5899

SGD

Singapūras dolārs

1,5116

KRW

Dienvidkorejas vona

1 315,79

ZAR

Dienvidāfrikas rands

17,2240

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,3593

HRK

Horvātijas kuna

7,5240

IDR

Indonēzijas rūpija

14 970,82

MYR

Malaizijas ringits

4,5885

PHP

Filipīnu peso

51,899

RUB

Krievijas rublis

73,5915

THB

Taizemes bāts

39,455

BRL

Brazīlijas reāls

3,8943

MXN

Meksikas peso

21,1845

INR

Indijas rūpija

75,2010


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/11


KOMISIJAS LĒMUMS

(2016. gada 16. jūnijs),

ar ko groza pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku

(2016/C 219/05)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2012. gada 27. marta Monetāro nolīgumu starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku un jo īpaši tā 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku (“Monetārais nolīgums”) 8. pants paredz, ka Sanmarīno Republika īsteno Savienības tiesību aktus un noteikumus attiecībā uz euro banknotēm un monētām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu, medaļām un žetoniem un statistikas pārskatu prasībām. Šie tiesību akti un noteikumi norādīti Monetārā nolīguma pielikumā.

(2)

Monetārā nolīguma pielikums Komisijai katru gadu vai, ja vajadzīgs, biežāk jāgroza, lai ņemtu vērā jaunos attiecīgos Savienības tiesību aktus un noteikumus, un spēkā esošo tiesību aktu un noteikumu grozījumus.

(3)

Tika pieņemti daži jauni attiecīgie Savienības tiesību akti un noteikumi, un spēkā esošo tiesību aktu grozījumi, kas jāpievieno pielikumam.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Monetārā nolīguma pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


PIELIKUMS

 

Īstenojamās tiesību normas

Īstenošanas termiņš

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana

1.

Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmums 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.)

2014. gada 1. oktobris (1)

2.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.)

2013. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.)

 

4.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/20/EK, ar ko Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 76, 19.3.2008., 46. lpp.)

 

5.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.)

 

6.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

 

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

7.

Padomes 2000. gada 17. oktobra Lēmumu 2000/642/TI par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.)

2013. gada 1. septembris

8.

Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumu 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju (OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.)

 

9.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.)

 

10.

Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvu 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.)

 

11.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.)

 

12.

Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.)

 

13.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.)

2016. gada 1. novembris (2)

14.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. oktobris (3)

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)

2017. gada 1. oktobris (3)

Krāpšanas un viltošanas novēršana

16.

Padomes 2001. gada 28. maija Pamatlēmums 2001/413/TI par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1. lpp.)

2013. gada 1. septembris

17.

Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.)

2013. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

18.

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 17, 22.1.2009., 1. lpp.)

 

19.

Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmums 2001/887/TI par euro aizsardzību pret viltošanu (OV L 329, 14.12.2001., 1. lpp.)

2013. gada 1. septembris

20.

Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām (OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.)

2013. gada 1. septembris

21.

Padomes 2004. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (OV L 373, 21.12.2004., 1. lpp.)

2013. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

22.

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 46/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (OV L 17, 22.1.2009., 5. lpp.)

 

23.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/62/ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21.5.2014., 1. lpp.)

2016. gada 1. jūlijs (2)

Noteikumi par euro banknotēm un monētām

24.

Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.)

2013. gada 1. septembris

25.

Padomes 1998. gada 23. novembra un 2002. gada 5. novembra secinājumi par kolekcionāriem paredzētajām monētām

2013. gada 1. septembris

26.

Padomes 1999. gada 10. maija secinājumi par euro monētu kvalitātes vadības sistēmu

2013. gada 1. septembris

27.

Komisijas 2001. gada 22. oktobra Paziņojums 2001/C 318/03 par euro monētu vienādās puses noformējuma autortiesību aizsardzību (K(2001)600 galīgā redakcija), (OV C 318, 13.11.2001., 3. lpp.)

2013. gada 1. septembris

28.

Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 20. marta Pamatnostādne ECB/2003/5 par pasākumu īstenošanu, lai novērstu euro banknošu neatļautu atveidošanu, un par euro banknošu maiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 78, 25.3.2003., 20. lpp.)

2013. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

29.

Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 19. aprīļa Pamatnostādni ECB/2013/11, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2003/5 par pasākumu īstenošanu, lai novērstu euro banknošu neatļautu atveidošanu, un par euro banknošu maiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 118, 30.4.2013., 43. lpp.)

2013. gada 1. oktobris (1)

30.

Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikums 2009/23/EK par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (C(2008) 8625) (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.)

2013. gada 1. septembris

31.

Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 16. septembra Lēmums ECB/2010/14 par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (OV L 267, 9.10.2010.,1. lpp.)

2013. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

32.

Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 7. septembra Lēmumu ECB/2012/19, ar ko groza Lēmumu ECB/2010/14 par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (2012/507/ES) (OV L 253, 20.9.2012.,19. lpp.)

2013. gada 1. oktobris (1)

33.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.)

2013. gada 1. septembris

34.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1214/2011 par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eurozonas dalībvalstīm (OV L 316, 29.11.2011., 1. lpp.)

2014. gada 1. oktobris (1)

35.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 651/2012 par euro monētu emisiju (OV L 201, 27.7.2012., 135. lpp.)

2013. gada 1. oktobris (1)

36.

Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 19. aprīļa Lēmums ECB/2013/10 par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 118, 30.4.2013., 37. lpp.)

2013. gada 1. oktobris (1)

37.

Padomes 2014. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 729/2014 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (Pārstrādāta redakcija) (OV L 194, 2.7.2014., 1. lpp.)

2013. gada 1. oktobris

Tiesību akti banku un finanšu jomā

38.

Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

39.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.)

 

40.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.)

 

41.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.)

 

42.

Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīva 89/117/EEK par pienākumiem saistībā ar gada pārskata dokumentu publicēšanu, kas attiecas uz tādu kredītiestāžu un finanšu iestāžu kādā dalībvalstī reģistrētām filiālēm, kuru galvenais birojs nav minētajā dalībvalstī (OV L 44, 16.2.1989., 40. lpp.)

2018. gada 1. septembris

43.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.)

2018. gada 1. septembris

44.

Komisijas 1997. gada 30. jūlija Ieteikums 97/489/EK attiecībā uz darījumiem ar elektronisko maksājumu instrumentiem un jo īpaši attiecībām starp kartes turētāju un emitentu (OV L 208, 2.8.1997., 52. lpp.)

2018. gada 1. septembris

45.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

46.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.)

 

47.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

 

48.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.)

 

49.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.)

2018. gada 1. septembris

50.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

51.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

 

52.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

53.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.)

 

54.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

 

55.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

56.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.)

 

57.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/25/EK, ar ko Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 81, 20.3.2008., 40. lpp.)

 

58.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

 

59.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Direktīvu 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK (OV L 326, 8.12.2011., 113. lpp.)

 

60.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

 

61.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

62.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.)

 

63.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.)

 

64.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/10/EK, ar kuru Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.)

 

65.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

 

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

66.

Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulu (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.)

2018. gada 1. septembris

67.

Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.)

2018. gada 1. septembris

68.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

69.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (OV L 302, 17.11.2009., 97. lpp.)

 

70.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK. Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

71.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.)

2018. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

72.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulu (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.)

2018. gada 1. septembris (1)

73.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

74.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

75.

Padomes 2010. gada 17. novembra Regula (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.)

2016. gada 1. septembris

76.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.)

2016. gada 1. septembris

77.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

78.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1022/2013, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (OV L 287, 29.10.2013., 5. lpp.)

 

79.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.)

 

80.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

2018. gada 1. septembris (3)

81.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

82.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.)

 

83.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.)

 

84.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/51/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/71/EK un Direktīvu 2009/138/EK un Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 153, 22.5.2014., 1. lpp.)

 

85.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

2016. gada 1. septembris

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

86.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

87.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)

2020. gada 31. decembris (3)

88.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.)

2018. gada 1. aprīlis (2)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

89.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulu (ES) Nr. 248/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 260/2012 attiecībā uz migrāciju uz Savienības mēroga kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem (OV L 84, 20.3.2014., 1. lpp.)

 

90.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.)

2019. gada 30. septembris (3)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

91.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)

 

92.

Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1002/2013, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz atbrīvoto vienību sarakstu (OV L 279, 19.10.2013., 2. lpp.)

 

93.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

 

94.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.)

 

95.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)

 

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

96.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1247/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tirdzniecības ziņojumu formātu un to sniegšanas biežumu darījumu reģistriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 20. lpp.)

 

97.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1248/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tirdzniecības ziņojumu formātu un to sniegšanas biežumu darījumu reģistriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 30. lpp.)

 

98.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1249/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu, kādā centrālie darījumu partneri nodrošina datu uzskaiti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 32. lpp.)

 

99.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 148/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem un kas attiecas uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par minimālajiem datiem, kuri jāsniedz darījumu reģistriem (OV L 52, 23.2.2013., 1. lpp.)

 

100.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.)

 

101.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 150/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas ziņas, kas iekļaujamas darījumu reģistra reģistrācijas pieteikumā (OV L 52, 23.2.2013., 25. lpp.)

 

102.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 151/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nosaka datus, kuri darījumu reģistriem ir jāpublicē un jādara pieejami, un darbības standartus saistībā ar datu apkopošanu un salīdzināšanu un piekļuvi datiem (OV L 52, 23.2.2013., 33. lpp.)

 

103.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 152/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 37. lpp.)

 

104.

Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 153/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 41. lpp.)

 

105.

Komisijas 2013. gada 28. maija Deleģēto regulu (ES) Nr. 876/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par centrālo darījuma partneru kolēģijām (OV L 244, 13.9.2013., 19. lpp.)

 

106.

Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1003/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes noteiktām maksām darījumu reģistriem (OV L 279, 19.10.2013., 4. lpp.)

 

107.

Komisijas 2014. gada 13. februāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 285/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par līgumu tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā un attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no noteikumiem un pienākumiem (OV L 85, 21.3.2014., 1. lpp.)

 

108.

Komisijas 2014. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 667/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz procedūras noteikumiem par sankcijām, ko darījumu reģistriem piemēro Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, tostarp noteikumiem par aizsardzības tiesībām un pagaidu noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 31. lpp.)

 

109.

Komisijas 2014. gada 12. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 484/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz centrālā darījumu partnera hipotētisko kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 138, 13.5.2014., 57. lpp.)

 

110.

Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.)

 

111.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (1)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

112.

Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/62, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju (OV L 11, 17.1.2015., 37. lpp.)

 

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

113.

Komisijas 2013. gada 20. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1423/2013, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 355, 31.12.2013., 60. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

114.

Komisijas 2013. gada 20. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 183/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē specifisko un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu (OV L 57, 27.2.2014., 3. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

115.

Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

116.

1)

Komisijas 2014. gada 4. septembra Deleģēto regulu (ES) 2015/488, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014 attiecībā uz pašu kapitāla prasībām sabiedrībām, balstoties uz fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem (OV L 78, 24.3.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

117.

2)

Komisijas 2015. gada 30. janvāra Deleģēto regulu (ES) 2015/850, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 135, 2.6.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

118.

3)

Komisijas 2015. gada 11. marta Deleģēto regulu (ES) 2015/923, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 150, 17.6.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

119.

Komisijas 2014. gada 21. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 342/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nepieciešami, lai piemērotu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes finanšu konglomerātiem (OV L 100, 3.4.2014., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

120.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 523/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu, kas veido ciešu atbilstību starp iestādes segto obligāciju un aktīvu vērtību (OV L 148, 20.5.2014., 4. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

121.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par tirgus definīciju (OV L 148, 20.5.2014., 15. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

122.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 526/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai kredīta vērtības korekcijas riskam noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību un ierobežotu skaitu mazāku portfeļu (OV L 148, 20.5.2014., 17. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

123.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 528/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju (OV L 148, 20.5.2014., 29. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

124.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas un attīstītās mērīšanas pieejas paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu (OV L 148, 20.5.2014., 36. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

125.

Komisijas 2014. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 625/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ar kuriem precizē ieguldītājiem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un iniciatoriestādēm piemērojamas prasības, kas attiecas uz riska darījumiem ar pārvestu kredītrisku (OV L 174, 13.6.2014., 16. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

126.

Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

127.

Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 602/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus, lai veicinātu uzraudzības prakses konverģenci attiecībā uz papildu riska pakāpju piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 166, 5.6.2014., 22. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

128.

Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz attiecīgajiem pienācīgi diversificētiem indeksiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 265, 5.9.2014., 3. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

129.

Komisijas 2014. gada 29. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1030/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 284, 30.9.2014., 14. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

130.

Komisijas 2014. gada 2. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1187/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru attiecībā uz darījumiem ar pamatā esošajiem aktīviem (OV L 324, 7.11.2014., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

131.

Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

132.

Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/79, ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem (OV L 14, 21.1.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

133.

Komisijas 2014. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2015/585, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par maržinālo riska periodu noteikšanu (OV L 98, 15.4.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

134.

Komisijas 2015. gada 9. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 48, 20.2.2015., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

135.

Komisijas 2015. gada 13. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/233, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz valūtām, kurās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir ārkārtīgi šauri definēts instrumentu saraksts, ko centrālā bankā pieņem kā nodrošinājumu (OV L 39, 14.2.2015., 11. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

136.

Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.)

2017. gada 1. oktobris (3)

137.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

2017. gada 1. septembris (1)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

138.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

2018. gada 1. septembris (3)

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

139.

Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 604/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu (OV L 167, 6.6.2014., 30. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

140.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 524/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informāciju, kuru piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz cita citai (OV L 148, 20.5.2014., 6. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

141.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 527/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu kategorijas, kas adekvāti atspoguļo iestādes kredītkvalitāti parastās situācijās un kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām (OV L 148, 20.5.2014., 21. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

142.

Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 530/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, ar kuriem definē būtiskus riska darījumus un nosaka robežvērtības iekšējām pieejām tirdzniecības portfeļa specifiskajam riskam (OV L 148, 20.5.2014., 50. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

143.

Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai (OV L 309, 30.10.2014., 5. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

144.

Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 620/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas apmaiņu starp piederības dalībvalsts un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 172, 12.6.2014., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

145.

Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 650/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 185, 25.6.2014., 1. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

146.

Komisijas 2014. gada 23. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 710/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kopīgo lēmumu par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām procesa piemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 188, 27.6.2014., 19. lpp.)

2017. gada 1. septembris (2)

147.

Komisijas 2014. gada 8. oktobra Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1222/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metožu noteikšanu globāli sistemātiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globālil sistemātiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju identificēšanu (OV L 330, 15.11.2014., 27. lpp.)

2017. gada 1. septembris (3)

148.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)

2016. gada 1. septembris (2)

149.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)

2018. gada 1. septembris (2)

 

Ar papildinājumiem, kas izdarīti ar:

 

150.

Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015., 44. lpp.)

2018. gada 1. septembris (3)

151.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)

2020. gada 31. decembris (3)

152.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.)

2020. gada 31. decembris (3)

Tiesību akti par statistikas informācijas vākšanu

153.

Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādne ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (OV L 2, 7.1.2014., 34. lpp.)

2016. gada 1. septembris (2)

154.

Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.)

2016. gada 1. septembris (2)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

155.

Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 10. decembra Regulu (ES) Nr. 1375/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2014/51) (OV L 366, 20.12.2014., 77. lpp.)

 

156.

Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembris Regula (ES) Nr. 1072/2013 par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.)

2016. gada 1. septembris (2)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

157.

Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 8. jūlija Regulu (ES) Nr. 756/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2014/30) (OV L 205, 12.7.2014., 14. lpp.)

 

158.

Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 4. aprīļa Pamatnostādne ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādāta versija) (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.)

2016. gada 1. septembris (2)

 

Ar grozījumiem, kas izdarīti ar:

 

159.

Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 6. novembra Pamatnostādni ECB/2014/43, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (OV L 93, 9.4.2015., 82. lpp.)

 


(1)  2013. gada Apvienotā komiteja vienojās par šiem termiņiem saskaņā ar 8. panta 5. punktu 2012. gada 27. marta Monetārajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku.

(2)  2014. gada Apvienotā komiteja vienojās par šiem termiņiem saskaņā ar 8. panta 5. punktu 2012. gada 27. marta Monetārajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku.

(3)  2015. gada Apvienotā komiteja vienojās par šiem termiņiem saskaņā ar 8. panta 5. punktu 2012. gada 27. marta Monetārajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Sanmarīno Republiku.


17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/27


Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. jūlija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2016/C 219/06)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 176, 18.5.2016., 3. lpp.

No

Līdz

AT

BE

BG

CY

CZ

DE

DK

EE

EL

ES

FI

FR

HR

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

NL

PL

PT

RO

SE

SI

SK

UK

1.7.2016

-0,01

-0,01

0,79

-0,01

0,46

-0,01

0,30

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

1,18

1,08

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

1,83

-0,01

1,18

-0,31

-0,01

-0,01

1,04

1.6.2016

30.6.2016

-0,01

-0,01

1,00

-0,01

0,46

-0,01

0,30

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

1,18

1,37

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

-0,01

1,83

-0,01

1,40

-0,26

-0,01

-0,01

1,04

1.5.2016

31.5.2016

0,01

0,01

1,00

0,01

0,46

0,01

0,30

0,01

0,01

0,01

0,01

0,01

1,50

1,37

0,01

0,01

0,01

0,01

0,01

0,01

0,01

1,83

0,01

1,40

-0,26

0,01

0,01

1,04

1.4.2016

30.4.2016

0,03

0,03

1,19

0,03

0,46

0,03

0,30

0,03

0,03

0,03

0,03

0,03

1,50

1,37

0,03

0,03

0,03

0,03

0,03

0,03

0,03

1,83

0,03

1,40

-0,22

0,03

0,03

1,04

1.3.2016

31.3.2016

0,06

0,06

1,63

0,06

0,46

0,06

0,30

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

1,92

1,37

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

1,83

0,06

1,65

-0,22

0,06

0,06

1,04

1.2.2016

29.2.2016

0,09

0,09

1,63

0,09

0,46

0,09

0,36

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

1,92

1,37

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

1,83

0,09

1,65

-0,22

0,09

0,09

1,04

1.1.2016

31.1.2016

0,12

0,12

1,63

0,12

0,46

0,12

0,36

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

1,92

1,37

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

1,83

0,12

1,65

-0,22

0,12

0,12

1,04


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/28


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8079 – RPC Group / British Polythene Industries)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 219/07)

1.

Komisija 2016. gada 9. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums RPC Group PLC (“RPC”, Apvienotā Karaliste) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu British Polythene Industries PLC (“BPI”, Apvienotā Karaliste) publiskā piedāvājumā, kas izziņots 2016. gada 9. jūnijā.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

RPC ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums, kas projektē un ražo cietas plastmasas izstrādājumus, kuri cita starpā tiek izmantoti iepakojuma nozarē; uzņēmumam ir 24 projektēšanas un izstrādes centri un 113 ražotnes 28 valstīs, kurās nodarbināti vairāk nekā 18 000 cilvēku, un tas ražo dažādus standartizētus un speciālus iepakojumus pārtikas un nepārtikas, patēriņa preču un rūpniecības nozarēm. RPC neražo elastīgas plastmasas izstrādājumus,

BPI ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums, kas ražo šādus elastīgas plastmasas izstrādājumus: polietilēna plēve, maisiņi un maisi. BPI piegādā lielam klientu skaitam dažādus izstrādājumus, tostarp plēves un maisiņus, kas cita starpā tiek izmantoti iepakojumam. BPI arī pārstrādā polietilēna atkritumus.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.8079 – RPC Group / British Polythene Industries uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


17.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/29


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7946 – PAI/Nestlé/Froneri)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 219/08)

1.

Komisija 2016. gada 10. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi PAI Partners SAS (“PAI”, Francija) un Nestlé SA (“Nestlé”, Šveice) Apvienošanās regulas 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu (“Froneri”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas un pārvedot aktīvus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—   uzņēmums PAI : privātkapitāla ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas dažādās nozarēs visā EEZ. Tās portfeļa uzņēmums R&R ir rūpniecisks saldējuma ražotājs Apvienotajā Karalistē un darbojas vairākās EEZ valstīs,

—   uzņēmums Nestlé : nodarbojas ar plaša sortimenta pārtikas produktu un dzērienu, tostarp saldējuma, ražošanu, mārketingu un tirdzniecību visā EEZ,

—   uzņēmums Froneri : ietvers visu R&R uzņēmējdarbību, kas saistīta ar saldējumu un galvenokārt tiek izvērsta Eiropā, Dienvidāfrikā un Austrālijā, un Nestlé uzņēmējdarbību, kas saistīta ar saldējumu, Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī dažos citos ģeogrāfiskajos apgabalos, ieskaitot Filipīnas, Brazīliju un Argentīnu. Ir ierosināts, ka Nestlé nodod kopuzņēmumam arī daļu no savas uzņēmējdarbības, kas saistīta ar saldētu pārtiku (izņemot saldētu picu), vairākās Eiropas valstīs, un savu ar atdzesētiem piena produktiem saistīto uzņēmējdarbību Filipīnās.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru M.7946 – PAI/Nestlé/Froneri uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).