14.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/5

PADOMES SECINĀJUMI

(2016. gada 30. maijs)

par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību

(2016/C 212/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

—	Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, kurā ir noteikts, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības;

ŅEMOT VĒRĀ:

—

Parīzes deklarāciju, kura pieņemta 2015. gada 17. martā (1) un kurā ir uzsvērts, cik svarīgi ir “stiprināt bērnu un jauniešu spēju domāt kritiski un izmantot spriestspēju, lai, jo īpaši saistībā ar internetu un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, viņi spētu aptvert realitāti, atšķirt faktus no viedokļiem, atpazīt propagandu un pretoties visa veida indoktrinācijai un naida runām”;

—

ET 20202015. gada 15. decembra kopīgo ziņojumu (2), kurā par svarīgu prioritāti jaunajā darba ciklā (2015–2020) ir noteikti turpmākie pasākumi, kas izriet no Parīzes deklarācijas, izmantojot “kopīgu analīzi, mācīšanos no līdzbiedriem, tikšanās, labas prakses izplatīšanu un konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir finansējums”;

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2016. gada 24. februāra rezolūciju par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību (3), kurā ir ietverta apņemšanās “uzlabot jauniešu digitālo pratību un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā arī viņu spēju domāt kritiski, līdztekus viņu sociālajām prasmēm un pilsoniskajām kompetencēm”;

UN ŅEMOT VĒRĀ:

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (4), kurā kā pamatprasmes, kas visiem pilsoņiem būtu jāapgūst, ir noteiktas: “digitālā prasme”, kam nepieciešama “kritiska un pārdomāta attieksme pret pieejamo informāciju un atbildīga interaktīvo plašsaziņas līdzekļu izmantošana”; “sociālās un pilsoniskās prasmes”, kas ietver spēju “saprast atšķirīgus viedokļus un gatavību cienīt citu vērtības”; un “kultūras izpratne un izpausme”, kas ietver “identitātes izjūtu kā pamatu atklātai attieksmei un cieņai pret daudzveidības izpausmēm”;

—

Padomes 2012. gada novembra secinājumus par Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (5), kuros uzsvērts, ka “izglītības nozarei un vecākiem ir jāveic nozīmīgs uzdevums, palīdzot bērniem izmantot interneta sniegtās iespējas pozitīvā un radošā veidā, kā arī atpazīt un pārvarēt internetā sastopamo apdraudējumu, un ka skolotājiem un pašiem vecākiem ir vajadzīgs atbalsts un apmācības, lai ne tikai neatpaliktu no straujajām un neparedzamajām pārmaiņām bērnu virtuālajā dzīvē, bet arī tiktu līdzi tehnoloģijai, kas nepārtraukti attīstās”;

—

Komisijas 2014. gada janvāra paziņojumu par radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršanu (6), kurā starp galvenajiem pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu radikalizāciju, ir izcelta “ciešāka sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai risinātu ar internetu saistītās problēmas, un centienu pastiprināšana, lai mudinātu jauniešus ekstrēmistu vēstījumus uztvert kritiski”;

—

Padomes 2014. gada novembra secinājumus par Eiropas audiovizuālās jomas politiku digitālajā laikmetā (7), kuros Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas “veicināt labu praksi un pētniecību jautājumā par mediju lietotprasmes iekļaušanu formālajā izglītībā un apmācībā, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā”;

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par jaunatnes sektora ieguldījumu integrētā starpsektoru pieejā jauniešu vardarbīgas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas sniegt atbalstu jauniešiem “pretoties ekstrēmistu ietekmei internetā un sociālajos medijos un attīstīt kritisku domāšanu un relevantas zināšanas, prasmes un kompetences, lai izprastu dažādus avotus un plānus, kas slēpjas aiz sniegtās informācijas, tostarp propagandu un naida runu” (8);

UZSKATA, KA:

Internets un jo īpaši sociālie plašsaziņas līdzekļi piedāvā līdz šim nebijušas, gandrīz vai neierobežotas iespējas zināšanu un ideju izplatīšanai. Dodot tūlītēju piekļuvi lielam informācijas daudzumam, kā arī piekļuvi daudz dažādiem avotiem, tie var būtiski ietekmēt viedokļus, attieksmi un priekšstatus. Tie arī ikvienam piedāvā platformu, kur katrs pats var izveidot, izplatīt un publicēt saturu, tādējādi palīdzot atklāt talantus, veicināt radošumu un rosināt inovāciju.

Mūsdienu pasaulei ir raksturīgs tas, ka ir pieejama vienkārša un nepārtraukta piekļuve internetam, un cilvēki, jo īpaši jaunieši, pavada aizvien vairāk laika tiešsaistē (9). Arvien lielāka nozīme ir virtuālajām kopienām un kontaktiem, jo īpaši izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tūlītējas ziņojumapmaiņas pakalpojumus.

ŅEMOT VĒRĀ IEPRIEKŠ MINĒTO, ARĪ ATZĪMĒ, KA:

Arvien lielāka nozīme ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei, proti, visām tehniskajām, kognitīvajām, sociālajām, pilsoniskajām un radošajām spējām, kas mums ļauj piekļūt gan tradicionālajiem, gan jauna veida plašsaziņas līdzekļiem, veidot kritisku izpratni par tiem un mijiedarboties ar tiem (10). Tā ir cieši saistīta ar aktīvu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, pilsoniskumu un spēju spriest kritiski un patstāvīgi, kā arī apsvērt savas darbības, un tādējādi var palielināt jauniešu noturību pret ekstrēmistu vēstījumiem un dezinformāciju.

Digitālā kompetence, kas ietver IKT prasmīgu, radošu un kritisku izmantošanu, ir plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes būtiska sastāvdaļa. Zema digitālās kompetences līmeņa dēļ cilvēks var nonākt neizdevīgā stāvoklī ne tikai darba tirgū, kur gandrīz visās darbvietās ir vajadzīgs noteikts digitālās kompetences līmenis, bet arī sabiedrībā kopumā. Tādējādi pastāv nepārprotama saikne starp digitālās kompetences uzlabošanu un centieniem izveidot iekļaujošāku un saliedētāku sabiedrību.

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir saistīta ar rakstpratību un vispārējām saziņas prasmēm, un tā ietver arī citas pamatprasmes, proti, “sociālās un pilsoniskās prasmes”, kam ir nepārprotama saikne ar kritisko domāšanu, nodrošinot, ka cilvēki spēj novērtēt daudzveidību un cienīt citu uzskatus un vērtības, kā arī “kultūras izpratni un izpausmi”, kuru pamatā ir spēja saistīt veidu, kā katrs pauž savus uzskatus, ar citu, tostarp cilvēku ar atšķirīgu kultūras piederību, uzskatiem.

ATZĪST, KA:

Lai gan digitālā kompetence kļūst arvien nepieciešamāka, satraucoši lielam skaitam cilvēku joprojām trūkst pamata līmeņa digitālās kompetences (11), kas tos pakļauj bezdarba un sociālās atstumtības riskam. Tas var veicināt “digitālās plaisas” rašanos, kas var izraisīt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un ir liels izaicinājums mūsu izglītības un apmācības sistēmām.

Līdzās daudzajiem ieguvumiem un iespējām, ko var sniegt internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi, tie rada arī potenciālus apdraudējumus un briesmas, jo īpaši darot pieejamu tiešsaistes saturu, kas ir nepiemērots vai pat kaitīgs bērniem un jauniešiem, tostarp naida runas un saturu, kas banalizē vardarbību. Citas nevēlamas parādības ir iedraudzināšana tiešsaistē un kiberiebiedēšana tiešsaistē, kas var ievērojami iespaidot bērnu labklājību un attīstību, kā arī negatīvi ietekmēt viņu izglītības rādītājus.

Nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā, kā arī citi vardarbīga ekstrēmisma gadījumi, ir izraisījuši īpašas bažas par nebijušajām iespējām, ko internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi dod visu veidu ekstrēmistu grupām, lai brīvi izplatītu naidu un uz vardarbību mudinošus vēstījumus un rastu atsaucību neapmierināto jauniešu vidū. Šāda veida radikalizācijai, kas noved pie vardarbības, bieži piemīt starpvalstu dimensija, kad ekstrēmistu tīkli vēršas pie neaizsargātiem jauniešiem neatkarīgi no valstu robežām. Kaut gan ir maz ticams, ka ar izglītības līmeņa paaugstināšanu varētu apturēt visu veidu vardarbīgu ekstrēmismu, izglītība un apmācība var un tai vajadzētu palīdzēt novērst radikalizāciju.

PIEKRĪT, KA:

Veicot vispārējo uzdevumu – sagatavot jauniešus sabiedrībai un darba tirgum, kā arī atbalstīt viņus personiskās izaugsmes sasniegšanā –, izglītībai un apmācībai ir būtiska loma, lai palīdzētu jauniešiem iegūt prasmes lietot plašsaziņas līdzekļus un nākotnē kļūt par atbildīgiem pilsoņiem.

Viens no galvenajiem elementiem izglītības un apmācības uzdevumos ir ieaudzināt jauniešos pamatvērtības, piemēram, tās, kas ir noteiktas Līgumā par Eiropas Savienību, un attīstīt un saglabāt atvērtu un zinātkāru prātu, vienlaikus spējot domāt neatkarīgi un kritiski, likt lietā labas spriestspējas, izmantojot uz faktiem balstītas zināšanas, un pretoties ekstrēmistu vēstījumiem, indoktrinācijai un dezinformācijai, kā arī tos apkarot.

Lai saglabātu savu relevanci, ir ļoti svarīgi, lai izglītības un apmācības darbinieki visos līmeņos ietu kopsolī ar šo straujo attīstību un nodrošinātu izglītojamos ar kompetencēm – zināšanām, prasmēm un attieksmi, un vērtībām, kas vajadzīgas, lai prastu drošā un atbildīgā veidā piekļūt informācijai un citam plašsaziņas līdzekļu saturam, jo īpaši interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu kontekstā, un to interpretēt, radīt un izmantot.

Visaptverošām “visas mācību vides” pieejām, iesaistot visas skolas aprindas, kā arī citas attiecīgas ieinteresētās personas, var būt liela nozīme, jo mācīšanās atbildīgi izmantot internetu un sociālos plašsaziņas līdzekļus bieži notiek ārpus skolas, neformālā un ikdienējā vidē.

AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTI:

Veicināt to, lai visos izglītības un apmācību līmeņos pietiekama uzmanība tiktu pievērsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanai, tostarp izglītojot par pilsoniskumu un plašsaziņas līdzekļiem.

Censties palielināt digitālās kompetences līmeni visu vecumu izglītojamajiem, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu, jo tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai stiprinātu viņu spēju aktīvi piedalīties demokrātiskajā dzīvē mūsdienu sabiedrībā, kā arī uzlabotu viņu nodarbināmību.

Apsvērt iespēju līdzās valstu sistēmām un instrumentiem izmantot Eiropas satvaru pilsoņu digitālai kompetencei, Eiropas Padomes satvaru demokrātiskas kultūras kompetencēm un UNESCO globālo satvaru plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmes izvērtēšanai.

Veicināt sociāli drošu mācību vidi gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kurā var atklāti apspriest pretrunīgus jautājumus un saglabāt vārda brīvību, un dot atbalstu mācībspēkiem rosināt un vadīt šādas diskusijas.

Atbalstīt mācībspēkus un skolu vadītājus visos izglītības un apmācības līmeņos, lai viņi sākotnējās apmācības un pastāvīgās profesionālās attīstības ietvaros attīstītu savu digitālo kompetenci, kā arī pedagoģiskās prasmes, kas ir nepieciešamas, lai mācību procesā izmantotu jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus un efektīvi pievērstos plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas jautājumiem darbā ar visu vecumu un izcelsmes izglītojamajiem.

Sadarboties ar vecākiem un citām ieinteresētajām personām sabiedrībā kopumā, lai mazinātu digitālo plaisu starp paaudzēm un veicinātu kopīgu dialoga un savstarpējas sapratnes kultūru.

Pastiprināt dialogu, sadarbību un partnerības starp izglītības un apmācību nozari un plašsaziņas līdzekļu nozari – tostarp žurnālistiem, kā arī visām citām attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizācijām, ņemot vērā to, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas efektīvai attīstīšanai ir nepieciešama daudznozaru pieeja, un atgādinot to, cik svarīga šajā sakarā var būt neformālā un ikdienējā mācīšanās.

Veicināt novatoriskus, radošus un uz līdzdalību orientētus veidus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas attīstīšanai izglītībā un apmācībā, piemēram, veicot pētniecību un izpētot, ko var piedāvāt kultūra un māksla, starpkultūru pieejas un skolu mediju radītais saturs, lai stiprinātu atvērtību citām kultūrām un aktīvu pilsoniskumu.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SASKAŅĀ AR TO ATTIECĪGAJĀM PILNVARĀM:

Saistībā ar ET 2020 stratēģisko sistēmu – turpināt veicināt mācīšanos no līdzbiedriem, tostarp vācot un izplatot labu praksi attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un kritisko domāšanu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, kā efektīvi iesaistīt nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamajos, kā arī tos, kuriem draud marginalizācija.

Nodrošināt politikas saskaņotību ES līmenī plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, lai ekspertu darbs, kas tiek veikts dažādās attiecīgās politikas jomās, piemēram, izglītības, jaunatnes, kultūras un audiovizuālās politikas jomās, kā arī terorisma apkarošanas jomā, būtu savstarpēji papildinošs, vienlaikus ņemot vērā īpatnības, kas pastāv izglītības un apmācības nozarē.

Atbalstīt centienus nodrošināt mācībspēkus ar prasmēm un instrumentiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi risinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas jautājumus ar visu vecumu un sociālo slāņu izglītojamajiem, inter alia, izmantojot portālu School Education Gateway un veicinot mācīšanos no līdzbiedriem ar e-sadraudzības platformas starpniecību.

Turpināt sadarboties ar citiem daudzpusējiem forumiem, piemēram, Eiropas Padomi (12), UNESCO un ESAO, un ņemt vērā tajos notiekošo darbu, jo problēmas izpaužas pārrobežu līmenī un ietekmē valstis gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Rosināt izmantot finansējuma iespējas, ko piedāvā visi attiecīgie ES fondi un programmas, jo īpaši Erasmus+, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, “Apvārsnis 2020”, programmas “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, lai atbalstītu šos centienus.

(1) Deklarācija par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību, Parīze, 2015. gada 17. marts.

(2) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(3) OV C 105, 19.3.2016., 1. lpp.

(4) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(5) OV C 393, 19.12.2012., 11. lpp.

(6) Dok. 5451/14.

(7) OV C 433, 3.12.2014., 2. lpp.

(8) Dok. 9640/16.

(9) Vairāk nekā puse no visiem eiropiešiem izmanto sociālos tīklus; vairākums šo lietotāju ir gados jauni. 84 % Eiropas iedzīvotāju, kas ir jaunāki par 30 gadiem, izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, un jo jaunāka vecuma grupa, jo vairāk šī procentuālā daļa tuvojas 100 %.

(10) Šīs spējas ļauj mums izmantot kritisko domāšanu, piedaloties sabiedrības ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves notikumos un ņemot aktīvu dalību demokrātiskajā procesā. Šis jēdziens aptver dažādus plašsaziņas līdzekļus: apraidi, video, radio, presi, ar dažādu kanālu starpniecību – gan izmantojot tradicionālos, gan internetu un sociālos plašsaziņas līdzekļus, un apmierina visu vecumu cilvēku vajadzības.

(11) Eiropas Savienībā 40 % iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai tās ir vājas; turpretim tiek lēsts, ka aptuveni 90 % darbvietās ES ir nepieciešams vismaz noteikts digitālo prasmju līmenis. Tādēļ šādu prasmju iegūšana strauji kļūst par priekšnoteikumu, lai darba ņēmēji kļūtu nodarbināmi un tādi arī paliktu.

(12) Jo īpaši saistībā ar bērnu tiesību stratēģiju 2016.–2021. gadam, kuru Ministru komiteja pieņēma 2016. gada 2. martā un kurā tiek risināts jautājums par bērnu tiesību aizsargāšanu un veicināšanu digitālajā vidē.

14.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/9

Padomes secinājumi par Europeana lomu Eiropas kultūras mantojuma digitālajā pieejamībā, redzamībā un izmantošanā

(2016/C 212/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT, KA

kultūras mantojuma digitalizācija, pieejamība tiešsaistē un ilgtermiņa saglabāšana ir būtiska, lai visiem dotu piekļuvi kultūrai un zināšanām, veicinātu Eiropas kultūras mantojuma bagātību un daudzveidību un, palielinot jaunu un inovatīvu produktu un pakalpojumu piedāvājumu, sniegtu ieguldījumu digitālā vienotā tirgus izveidē (1);

Europeana, kas izveidota 2008. gadā kā kopīgs daudzvalodu piekļuves punkts digitāliem kultūras materiāliem tiešsaistē (2) un kopš tā laika savieno dalībvalstu kultūras mantojuma digitālās kolekcijas, ir kļuvusi par kopīgu Eiropas kultūras projektu, ar kura palīdzību piekļūt Eiropas kultūras mantojumam un demonstrēt to;

Padome (3), Komisija (4) un Eiropas Parlaments (5) atbalstīja Europeana un valstu politiku tālāku attīstību digitālā kultūras mantojuma jomā;

digitālā mantojuma atkalizmantošana tika veicināta, iekļaujot kultūras mantojuma iestādes (ar konkrētiem nosacījumiem) Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu darbības jomā (6) un pieņemot Direktīvu par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (7);

PIEŅEM ZINĀŠANAI

Komisijas ieceri izvērtēt iespējas un apsvērt likumdošanas iniciatīvas, lai atvieglotu komerciāli nepieejamu darbu digitalizāciju un padarītu tos pieejamus tiešsaistē, tostarp visā ES; šī iecere ir daļa no Komisijas izsludinātās autortiesību modernizēšanas iniciatīvas (8);

ŅEM VĒRĀ, KA

pašreizējā veidolā Europeana ir interneta platforma, kas nodrošina daudzvalodu piekļuvi atsevišķu kultūras mantojuma iestāžu glabātam digitālam kultūras mantojumam un tā izplatīšanu. Vienlaikus tā ir daudzpusēja platforma (9), kas tiecas radīt vērtību tiešajiem lietotājiem, dalībvalstīm, kultūras mantojuma iestādēm, pētniecībai un radošai atkalizmantošanai.

Interneta platformu Europeana patlaban:

—	vada konsorcijs, kurā Europeana fonds (10) ir centrālais koordinators un galvenais ES finansējuma saņēmējs,

—	atbalsta ES, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (11) (EISI), kā digitālu pakalpojumu infrastruktūru, ar kuras palīdzību var “piekļūt Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem”,

—	atbalsta dalībvalstis, kas ar kultūras mantojuma iestāžu starpniecību dalās ar saturu, metadatiem un īpašajām zināšanām un sniedz brīvprātīgas finanšu iemaksas Europeana fondā,

—	atbalsta Europeana tīklojuma asociācija, kas pulcē vienkop kultūras mantojuma, radošās un tehnoloģiju jomas profesionāļus, kuri sniedz atbalstu Europeana ikdienas darbībai un padomus par tās stratēģiju;

PIEKRĪT, KA

kultūras mantojuma iestāžu, dalībvalstu un Komisijas individuālie un apvienotie centieni ir sekmējuši progresu kultūras mantojuma digitalizācijā, tā pieejamībā tiešsaistē un (ilgtermiņa) saglabāšanā digitālā veidā (12);

Eiropas kolekcijās esošā pasaules kultūras mantojuma saglabāšana digitālā veidā ir svarīga, jo īpaši ņemot vērā kultūras mantojuma iznīcināšanu un apdraudējumu konfliktu zonās;

šo centienu koordinācija ar Europeana starpniecību padarīt kultūras mantojumu pieejamu tiešsaistē ir palīdzējusi:

—	sekmēt spēju veidošanu, radot ekspertu un kultūras mantojuma iestāžu tīklu, kas veicinātu satura un metadatu apmaiņas modeļu, standartu un sistēmu attīstību, ieviešanu un konsekventu izmantošanu,

—	kultūras mantojuma iestādēm dalīties savās kolekcijās pāri nozaru un valstu robežām, izmantojot daudzpusēju interneta platformu, kura šobrīd dod piekļuvi vairāk nekā 50 miljoniem darbu aptuveni 3 700 iestādēs,

—	sekmēt gatavu kvalitatīvu datu pieejamību atkalizmantošanai (13), kas uzlabo piekļuvi kultūras mantojumam atklātās platformās un sociālajos medijos un veicina tā atkalizmantošanu citās nozarēs.

10.

digitālu mantojuma kolekciju sasaiste ar Europeana starpniecību sniedz arī ieguldījumu tādu mērķu sasniegšanā ES līmenī kā:

—	nodrošināt plašai auditorijai piekļuvi Eiropas kultūru bagātībai un daudzveidībai, kā arī pasaules kultūras mantojumam,

—	veicināt daudzšķautnainās Eiropas kultūras un vēstures pētniecību un zināšanas par to,

—	sekmēt to atkalizmantošanu jaunos un inovatīvos pārrobežu tiešsaistes pakalpojumos, tādējādi dodot ieguldījumu digitālajā vienotajā tirgū;

UZSVER, KA

11.

satura atkalizmantošana, dalīšanās saturā un piekļuve tam jāīsteno, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības;

ATZĪST, KA VĒL JĀRISINA ŠĀDI IZAICINĀJUMI:

12.

būtu jāuzlabo daži Europeana interneta platformas tehniskie aspekti, piemēram, semantiska savietojamība (14), kultūras mantojuma iestādēm ļaujot elastīgi, viegli un stabili savienoties un dalīties saturā un metadatos, kā arī tos atjaunināt;

13.

kā vienai no digitālā kultūras mantojuma pieejas vietām Europeana daudzvalodu piekļuves punktam būtu jākļūst lietotājiem ērtākam, it īpaši uzlabojot satura kvalitāti un iespējas to atrast un tālāk pilnveidojot semantisko un daudzvalodu meklēšanas funkcionalitāti atbilstoši pieejamajai labajai praksei;

14.

lai labāk sasniegtu un iesaistītu tiešos lietotājus, saturs, kurā dalās ar Europeana starpniecību, ir jāprezentē pievilcīgā un dažādā veidā, it īpaši iesaistot kultūras mantojuma iestādes un trešās personas kā daudzējādas pieejas un izplatīšanas vietas, izmantojot, piemēram, tādus visas Eiropas kultūras projektus kā projektu par I pasaules karu (1914–1918) un par “dzelzs priekškara” krišanu un citiem revolucionāriem notikumiem 1989. gadā;

15.

Europeana pārvaldībai ir jākļūst iekļaujošākai, iesaistot dalībvalstu valdības un plašāku apkopotāju un kultūras mantojuma iestāžu tīklu stratēģisko prioritāšu izvirzīšanā un uz lietotāju orientētu kultūras projektu attīstīšanā, ņemot vērā pieejamo finansējumu; attiecīgā gadījumā var ņemt vērā nozīmīgu kultūras darbinieku viedokļus;

16.

joprojām ir jādalās zināšanās un tās jāpilnveido, kā arī jārod kopīgi risinājumi kultūras mantojuma speciālistu tīklā, tostarp Europeana tīklojuma asociācijā;

17.

pašreizējais publiskā finansējuma modelis (balstīts uz dotācijām) vēl nenodrošina pietiekami stabilu pamatu, lai uzturētu investīcijas Europeana un nodrošinātu tā turpmāku kvalitāti, pieejamību un uzticamību, šādu iemeslu dēļ:

—	Europeana fonds tika izveidots kā organizācija bez pašas resursiem un tuvākajā nākotnē nav izredžu gūt ievērojamus ienākumus no Europeana sniegtajiem pakalpojumiem,

—	saskaņā ar ES dotāciju modeli vienmēr ir neattiecināmas izmaksas, kuras ir jāsedz no citiem avotiem, piemēram, ar tiešām, brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām, kuras kopš 2014. gada samazinās un savā būtībā ir nepastāvīgas;

UN TĀDĒĻ

18.

Europeana kultūras un digitālās inovācijas vērtība būtu jāstiprina, vēlreiz izvērtējot pamatpakalpojumu platformu saskaņā ar EISI, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta

—	profesionālo tīklu, piemēram Europeana tīklojuma asociācijas atbalstam,

—	tehnoloģiskā progresa panākšanai,

—	daudzpusējas interneta platformas uzturēšanai, kurā dalītos ar metadatiem un saturu un (atkal)izmantotu tos, un

—	vispārēja daudzvalodu piekļuves punkta kultūras saturam nodrošināšanai.

Tā būtu jāstiprina arī, īstenojot kultūras un uz lietotājiem orientētus projektus, kas balstīti Eiropas infrastruktūrā un kam saskaņā ar EISI ir jāsniedz līdzfinansējums kā vispārīgam pakalpojumam, iesaistot kultūras mantojuma iestādes un citas publiskas un privātas struktūras;

AICINA EUROPEANA OPERATORU:

19.

spert būtiskus soļus, lai risinātu šajos secinājumos apzinātos izaicinājumus;

20.

meklēt risinājumu vēl neatrisinātiem jautājumiem esošajās partnerorganizācijās vai potenciālo partnerorganizāciju jautājumiem, jo īpaši valstīs un teritorijās, kur projekts vēl nav pietiekami atpazīstams;

21.

izpētīt sadarbības iespējas ar saistītām Eiropas iniciatīvām, tostarp pētniecības jomā;

22.

cieši iesaistīt dalībvalstis politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Saistībā ar Europeana fondu to varētu organizēt, jo īpaši piedaloties valdē tām dalībvalstīm, kuras ir ES Padomes pašreizējā, iepriekšējā un nākamā prezidentvalsts;

23.

uzturēt sistemātiskākus kontaktus ar dalībvalstīm; uzlabot valstu un iestāžu specifisku lietotāju statistiku un nodrošināt pastāvīgu pieeju tai, un uzlabot pārskatatbildību par projekta rezultātiem un izdevumiem;

24.

turpināt izpētīt iespējas pašiem gūt ienākumus;

AICINA KOMISIJU:

25.

līdz 2017. gada oktobrim iesniegt Padomei neatkarīgu Europeana izvērtējumu un sniegt skaidru ievirzi Europeana attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā, novērtējot ES līmeņa alternatīvas turpmākam Europeana tvērumam, ilgstpējīgam finansējumam un pārvaldībai, tostarp iespēju pārveidot Europeana par Eiropas līmeņa juridisku personu vai tajā iekļaut, vienlaikus ņemot vērā Europeana divējādo raksturu – gan kā kultūras, gan digitālās inovācijas projektu;

26.

līdz 2017. gada oktobrim Europeana DPI finansējuma metodi EISI ietvaros pārorientēt uz iepirkuma un dotāciju apvienojumu. Saskaņā ar šo modeli ES iepirkums pilnībā segs pamatpakalpojumu platformu, lai nodrošinātu stabilitāti un sadarbspēju, savukārt ES dotācijas (līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām) būs pieejamas saistītiem projektiem, kuri vērsti uz lietotāju (piemēram, vispārīgiem pakalpojumiem EISI ietvaros) un kurus dalībvalstis var līdzfinansēt uz brīvprātības pamata tieši un/vai piedaloties valsts organizācijās;

27.

paredzēt nosacījumus iepirkuma procedūrā pamatpakalpojumu platformai, uzliekot operatoram par pienākumu nodrošināt kultūras un digitālās inovācijas publiskas infrastruktūras un kopienas raksturu, jo īpaši:

—	radot iespējas dalībvalstu un kultūras mantojuma iestāžu nepārtrauktai iesaistei Europeana pamatpakalpojumu platformas attīstībā,

—	respektējot valstu kultūras iestādes kā metadatu un satura tiesību turētājus;

28.

nodrošināt, ka Europeana vispārīgie pakalpojumi, kas saņem dotācijas, tiek izvērsti un savienoti ar pamatpakalpojumu platformu;

29.

līdz 2016. gada decembrim:

—	atjaunot un pārskatīt dalībvalstu ekspertu grupas jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā (DVEG) pilnvaras līdz 2020. gadam,

—	stiprināt tās funkciju pārskatīt un apspriest digitālā kultūras mantojuma politiku, kā arī sniegt norādes par Europeana gada darba programmām,

—	cieši iesaistīt DVEG vispārīgo mērķu, darbību prioritāšu noteikšanā un paredzētā finansējuma apjoma noteikšanā, kādu ierosināt Europeana pamatpakalpojumu platformai un vispārīgajiem pakalpojumiem EISI gada darba programmās, kurus iesniedz EISI komitejai atzinuma saņemšanai;

AICINA DALĪBVALSTIS SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

30.

turpināt sekmēt kultūras mantojuma kolekciju digitalizāciju, kā arī cik iespējams plašu piekļuvi digitālajam kultūras mantojumam un tā atkalizmantošanu;

31.

ieviest vai uzturēt stratēģijas un darbības mehānismus, piemēram, valsts līmeņa un reģionālo apkopotāju darbību, un rosināt augstas kvalitātes kultūras mantojuma satura un metadatu no valstu un reģionālām kolekcijām pieejamību tiešsaistē;

32.

mudināt kultūras mantojuma iestādes pievienoties Europeana un to atbalstīt, veicot satura un metadatu apmaiņu, piedaloties Europeana tīklojuma asociācijā un īstenojot sekmēšanas un izplatīšanas pasākumus, izmantojot no ES dotācijām finansētus projektus;

33.

iesaistīties DVEG kā forumā, kurā apspriež digitālā kultūras mantojuma politiku, kā arī Europeana stratēģiju un finansējumu, un censties nodrošināt koordināciju starp delegātiem DVEG, EISI komitejā un Padomes darba sagatavošanas struktūrā kultūras jomā;

34.

apsvērt Europeana pasākumu atbalstīšanu, veicot brīvprātīgas finanšu iemaksas Europeana fondā, paturot prātā to, ka šādas iemaksas ir nepieciešamas, līdz tiks ieviesta jaunā uz iepirkumu balstītā shēma, un pēc tam apsvērt Europeana projektu, kurus finansē no ES dotācijām, brīvprātīgu līdzfinansēšanu;

AICINA EUROPEANA OPERATORU, KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS:

35.

sekmēt Europeana kā sabiedrības interesēm kalpojoša Eiropas kultūras projekta un profesionāla tīkla vērtību starp visām ieinteresētajām personām, iesaistot arī pētniecības un inovācijas, izglītības, tūrisma un radošās nozares.

(1) Padomes secinājumi (2012. gada 10. maijs) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (OV C 169, 15.6.2012., 5. lpp.).

(2) Padomes secinājumi (2008. gada 20. novembris) par Eiropas digitālo bibliotēku EUROPEANA (OV C 319, 13.12.2008., 18. lpp.).

(3) Padomes secinājumi (2012. gada 10. maijs) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (OV C 169, 15.6.2012., 5. lpp.), Padomes secinājumi (2014. gada 21. maijs) par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.) un Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību (OV C 463, 23.12.2014., 1. lpp.).

(4) Komisijas Ieteikums (2011. gada 27. oktobris) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcija par “Europeana – nākamie soļi” (2009/2158(INI).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/28/ES (2012. gada 25. oktobris) par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.).

(8) Kā teikts Komisijas 2015. gada 9. decembra paziņojumā “Ceļā uz modernu un eiropeiskāku autortiesību regulējumu” (15264/15).

(9) “Daudzpusēja platforma” ir viens no dominējošajiem tīmekļa ekonomikas modeļiem. Daudzpusējas platformas rada pievienoto vērtību, veicinot divu vai vairāku atsevišķu, tomēr savstarpēji saistītu grupu mijiedarbību. Tādējādi šāda platforma ir noderīga vienai lietotāju grupai tikai tad, ja tajā iesaistās arī pārējās lietotāju grupas. (Pamatojoties uz http://divergence.academy/business-models/what-is-a-multi-sided-platform/.)

(10) Europeana fonds ir privāts fonds, kas izveidots saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.)).

(12) Ir aprēķināts, ka pašlaik dalībvalstīs ir digitalizēti 10 % kultūras mantojuma (aptuveni 300 miljonu darbu), no kuriem apmēram trešdaļa ir pieejama tiešsaistē.

http://www.enumerate.eu/fileadmin/ENUMERATE/documents/ENUMERATE-Digitisation-Survey-2014.pdf

(13) Atkalizmantošanai gatavi kvalitatīvi dati ir augstas izšķirtspējas attēli; mašīnlasāmi, atklāti un savstarpēji izmantojami formāti; plaši apraksti un metadati, kas ir piemēroti automātiskai meklēšanai; informācija par ģeogrāfisko atrašanās vietu un autortiesībām.

(14) Semantiska savietojamība nodrošina, ka programmas var apmainīties ar informāciju, kombinēt to ar citiem informācijas resursiem un pēc tam to jēgpilni apstrādāt (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu Eiropas savietojamības satvars (European Interoperability Framework for pan-European eGovernment services): http://ec.europa.eu/idabc/servlets/Docd552.pdf?id=19529).

Europeana gadījumā tas varētu ietvert rīku un tehnoloģiju izstrādi, lai uzlabotu kultūras iestāžu sniegto metadatu automātisku uzņemšanu un interpretāciju, piemēram, kartējot mākslinieku vārdus tā, lai mākslinieks, kas pazīstams ar vairākiem vārdiem, tiktu atpazīts kā viena un tā pati persona.

14.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/14

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos

(2016/C 212/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ:

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2014. gada 21. maija Rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2014.–2017. gadam, kurā integritāte jeb godprātīgums sportā ir viena no trim galvenajām prioritātēm;

labas pārvaldības principus sportā, kurus 2013. gadā iesniedza ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos, un pamatprincipus par demokrātiju, cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši saistībā ar nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanas kārtību (1), ar ko šī pati ekspertu grupa klajā nāca 2016. gada janvārī;

ekspertu grupas sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos 2016. gada janvārī iesniegtos ieteikumus par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (2);

pasaules mēroga ierosmes (3), tostarp tādas starptautiskās sporta kustības ierosmes kā Olimpiskā rīcības programma 2020, ko Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma savā 127. sesijā 2014. gada 12. decembrī un kas ietver ieteikumus, kuros liela uzmanība tiek pievērsta integritātes jautājumiem un tam, lai ilgtspējīga attīstība tiktu padarīta par nozīmīgu sporta pasākumu, tostarp olimpisko spēļu, neatņemamu sastāvdaļu (4);

UZSVEROT, KA:

nozīmīgi sporta pasākumi (5) piedāvā vilinošas iespējas, lai valsts un starptautiskā kontekstā cildinātu sporta rezultātus, vērtības un sporta sniegtos ieguvumus. Nozīmīgi sporta pasākumi var būt pozitīvs paraugs, kas piesaista milzīgu uzmanību no sportistiem, ieinteresētajām personām un sabiedrības un kas pieaugušajiem un bērniem var dod vēlmi līdzdarboties sportā;

nozīmīgiem sporta pasākumiem var būt svarīga loma reģiona vai pilsētas attīstībā, un tiem var būt liels potenciāls attiecībā uz ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ja tie, sākot no pēc iespējas agrīna posma, ir rūpīgi plānoti. Svarīga var būt nozīmīgu sporta pasākumu pēctecība un ilgtspēja – gan attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu leģitimitāti, gan uz tiem sniegto atbalstu;

nozīmīgu sporta pasākumu kontekstā tiek izvirzīti būtiski integritātes un pārvaldības jautājumi, piemēram, demokrātiska un pārredzama lēmumu pieņemšana, pārskatatbildība, ilgtspējīga attīstība un pozitīva pēctecība, cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršana, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

nozīmīgi sporta pasākumi – ņemot vērā uzmanību, ko tie pievērš, un ar tiem saistītās augstās finansiālās un ekonomiskās likmes – ir neaizsargāti pret tādiem procesiem, kas var graut sporta integritāti; tādējādi nozīmīgi sporta pasākumi ir ne tikai platforma, bet arī ievērojams pārbaudījums integritātei, pārredzamībai un labai pārvaldībai, tostarp ilgtspējai un pēctecībai;

APZINOTIES:

problēmas, ar ko sastopas sporta organizācijas, publiskas iestādes valsts, reģionālā un vietējā mērogā, uzņēmumi, plašsaziņas līdzekļi un citi partneri, lai veiktos pasākumus un objektus padarītu ilgtspējīgus un lai nodrošinātu pienācīgu kārtību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana, pēctecība);

10.

to, ka dažos gadījumos ir ierobežota pārredzamība gan sporta pasākumu piešķīrēju, gan kandidatūru pieteicēju lēmumu pieņemšanas procedūrās un procesos visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos; un to, ka labas pārvaldības principu īstenošana starptautiskās sporta federācijās ir ierobežota;

11.

nozīmīgu sporta pasākumu finansiālās, tehniskās, politiskās un leģislatīvās prasības un ar tām saistītās izmaksas (6), kā arī to, ka pastāv aizvien lielāka konkurence attiecībā uz kandidatūru pieteicējiem un iespējama “kandidatūru pārsolīšana”, kas izraisa ar to saistīto uzņemšanas izmaksu pieaugumu, tādējādi mazākas ES valstis un pilsētas bieži izslēdzot no kandidēšanas uz šādu pasākumu uzņemšanu un to rīkošanas;

12.

vairāku kandidātpilsētu un kandidātvalstu atteikšanos no nozīmīgu sporta pasākumu rīkošanas ES, to, ka arvien mazāk nozīmīgu sporta pasākumu tiek rīkoti ES, un to, ka samazinās Eiropas pilsoņu atbalsts šādu pasākumu uzņemšanai (7);

13.

ES valstu un sporta federāciju pastiprināto interesi dažus nozīmīgus sporta pasākumus uzņemt kopīgi vairākās valstīs, reģionos un pilsētās reizē;

UZSVEROT:

14.

nozīmīgos sporta pasākumos iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo publisko iestāžu lomu, piemēram, attiecībā uz finansējumu, infrastruktūru, vides aizsardzību, drošumu un drošību, kā arī nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspējas un pēctecības plānošanu un nodrošināšanu;

15.

to, ka no sporta organizācijām tiek sagaidīts, ka tās savus sporta veidus pārvaldīs saskaņā ar labas pārvaldības pamatā esošiem un atzītiem principiem, tādiem kā pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles un līdzsvara sistēma un solidaritāte, ņemot vērā galvenokārt pašregulēto sporta nozares organizāciju;

16.

nozīmi, kāda ir pastiprinātam un nepārtrauktam dialogam un sadarbībai starp publiskām iestādēm un sporta organizācijām, kas balstīts uz attiecīgu dialogu starp ES un starptautisko sporta kustību, kā rezultātā tiek radītas kopīgas vērtības attiecībā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī kopīgas vienošanās un kārtība, kur tiek ņemta vērā katra atbildība un intereses;

ATTIECĪGI AICINA DALĪBVALSTIS,

ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

17.

veicināt un īstenot integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana un pēctecība), tostarp laikposmā pēc pasākuma beigām, un pievēršoties visām ieinteresētajām personām, kas pasākumā ir iesaistītas kā partneri, īstenojot šādas iniciatīvas:

visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos garantēt pārredzamu un demokrātisku procedūru izmantošanu un prasīt to pašu no visiem pārējiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai un neatkarīgai ziņošanai, revīzijām, izvērtēšanai un atbildībai; un pirms lēmuma par pieteikumu veikt uzticamu izmaksu un ieguvumu analīzi;

b)	nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam izmantot pārredzamus un relevantus kritērijus attiecībā uz iesaistītajām organizācijām, prasot, piemēram, labas pārvaldības pamatprincipu īstenošanu un šo organizāciju izmantoto procedūru pārredzamību un demokrātiskumu;

c)	no visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas kā partneri nozīmīgos sporta pasākumos, prasīt ievērot atzītus starptautiskos standartus un piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ISO 26000 un 20121;

izmantot pārredzamus un relevantus principus kā pamatu, lai nozīmīgiem sporta pasākumiem sniegtu publisko atbalstu attiecībā uz tādiem konkrētiem ar integritāti saistītiem jautājumiem kā cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība, kā arī novērst visa veida diskrimināciju un apdraudējumu sporta integritātei, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību;

18.

nodrošināt nozīmīgu sporta pasākumu ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības, kā arī sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju ES dalībvalstu pilsētu un reģionu attīstības kontekstā;

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR TO ATTIECĪGAJĀM PILNVARĀM:

19.

turpmākajā darbā saistībā ar sporta jautājumiem ES mērogā iekļaut nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību, labu pārvaldību, ilgtspēju un pēctecību, tostarp atvieglojot informācijas apmaiņu un diskusijas par attiecīgiem tematiem, kas saistīti ar nozīmīgiem sporta pasākumiem;

20.

atbalstīt to kritēriju un procedūru īstenošanu, kas saistīti ar nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp ilgstpēju un pēctecību, vajadzības gadījumā balstoties uz esošām pamatnostādnēm un ieteikumiem un saskaņā ar atzītām starptautiskām deklarācijām un standartiem, kurus dalībvalstis un vietēja mēroga iestādes varētu izmantot kā atsauces punktus nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam;

21.

noteikt un izstrādāt modeļus publiskajai–privātajai sadarbībai un attiecībā uz šo sadarbību apmainīties ar paraugpraksi, ko varētu izmantot dalībvalstis un vietējās iestādes, slēdzot partnerattiecību nolīgumus nolūkā rīkot nozīmīgus sporta pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot sporta pasākumiem, kas notiek vairākās valstīs, reģionos un pilsētās;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

22.

uzsākt pētījumu par nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu vairākās ES valstīs un reģionos vienlaikus, ņemot vērā iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus valstu un Eiropas līmenī un šādu pasākumu paredzamo ietekmi;

23.

atbalstīt transnacionālus projektus un attiecīgā gadījumā neatkarīgus pētījumus par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, saistībā ar tādām ES finansējuma programmām kā Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”;

24.

mudināt uz labas prakses un mācību pieredzes apmaiņu un publicēšanu un veicināt zināšanu nodošanu starp ES dalībvalstīm un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, kā arī atbalstīt un mudināt noteikt un vajadzības gadījumā izstrādāt metodes un instrumentus, tostarp:

a)	uzticamas izmaksu un ieguvumu analīzes;

b)	sabiedrības atbalsta mērīšanu;

c)	nozīmīgu sporta pasākumu sociālo, ekonomisko ietekmi un ietekmes uz vidi mērīšanu;

d)	ārēju un neatkarīgu nozīmīgu sporta pasākumu izvērtējumu;

25.

izveidot vienkāršu pārraudzības sistēmu, piemēram, apņemšanās sarakstu vai izmantojot ANO Globālo līgumu, lai mērītu virzību ceļā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanā ES dalībvalstīs;

AICINA STARPTAUTISKO SPORTA KUSTĪBU, ŅEMOT VĒRĀ SPORTA AUTONOMIJU, APSVĒRT:

26.

turpināt pieejamu un pievilcīgu nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, kas atspoguļo sporta pozitīvā vērtības un sporta nozīmi sabiedrībā un sociālās kohēzijas veicināšanā;

27.

mudināt īstenot labas pārvaldības pamatprincipus, kuru rezultātā tiek nodrošināta pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles mehānismi un solidaritāte attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, un ievērot atzītos starptautiskos standartus, kā arī piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums un ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un ISO 26000 un 20121;

28.

veicināt, īstenot un uzraudzīt integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos, ietverot priekšizpēti, kandidatūras pieteikšanu, sagatavošanos, organizēšanu, izvērtēšanu un pēctecību, un pievērsties visām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas kā pasākuma partneri;

29.

izmantot pārredzamas un demokrātiskas procedūras visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos un prasīt no pārējiem partneriem to pašu, īpašu uzmanību veltot valstu, reģionu un vietējo sporta organizāciju, sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai un neatkarīgai ziņošanai, revīzijai, izvērtēšanai un pārskatatbildībai;

30.

izstrādāt un publicēt reālistisku prasību katalogu nozīmīgu sporta pasākumu kandidatūras pieteikšanas posmā, tostarp pārredzamas atlases procedūras un relevantus atlases kritērijus nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanai, attiecībā uz konkrētiem integritātes jautājumiem, piemēram, cilvēktiesībām, tostarp bērna tiesībām un darba ņēmēju tiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršanu, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

31.

līguma ar uzņemošo organizāciju prasībās, kā arī uzraugot pasākumu, aktīvi veicināt nozīmīgu sporta pasākumu sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju un ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības (8);

AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN STARPTAUTISKO SPORTA KUSTĪBU SASKAŅĀ AR TO ATTIECĪGAJĀM PILNVARĀM:

32.

turpināt un pastiprināt dialogu starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspēju un pēctecību;

33.

vienoties par kopīgu darba programmu, vispirms sākot ar olimpisko kustību un atbildīgajām starptautiskajām futbola organizācijām, un ar mērķi to attiecināt uz citām starptautiskām sporta federācijām, lai uzlabotu integritāti, labu pārvaldību un pārredzamību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos, un pievēršoties visām partnerībā iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras vajadzīgas šādu pasākumu organizēšanā, tādējādi arī aktivizējot nozīmīgu pasākumu pozitīvo potenciālu un ilgtspēju, un pēctecību un atgūstot ES iedzīvotāju uzticēšanos;

34.

uzsākt kopīgu rīcību, piemēram:

a)	izstrādājot vadlīniju modeļus publiskai un privātai sadarbībai, ko izmantotu nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanai valsts līmenī;

b)	attiecīgā gadījumā izstrādājot rīcības kodeksu visām publiskajām un privātajām personām, kas ir iesaistītas nozīmīgu sporta pasākumu uzņemošajās organizācijās;

apmainoties ar informāciju un saistībā ar gaidāmiem nozīmīgiem sporta pasākumiem apspriežot tādus tematus kā ilgtspēja un pēctecība, kritērijus, kas saistīti ar integritāti un labu pārvaldību, konkrētas biedrību prasības un saistītās izmaksas, iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus Eiropas līmenī un pasākumiem drošu vidi;

d)	izmantojot esošos modeļus un attiecīgā gadījumā izstrādājot jaunus modeļus kopīgiem vairāku valstu rīkotiem nozīmīgiem sporta pasākumiem;

e)	mudinot pasākumu organizatorus pēc pasākuma beigām veikt pētījumu par pasākuma sociālo, ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi tajā valstī, reģionā vai pilsētā, kas rīkojusi pasākumu;

35.

kā daļu no ES strukturētā dialoga par sportu (9) rīkot regulāru augsta līmeņa dialogu ar valdību pārstāvjiem, Eiropas un starptautiskās Olimpiskās kustības pārstāvjiem un Eiropas un starptautisko sporta federāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti nozīmīgos sporta pasākumos, un attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem; balstoties uz kopīgu programmu un rīcību, kas, piemēram, minēta 34. punktā, būtu jāapspriež jautājumi par nozīmīgiem sporta pasākumiem, kuros valdībai un sporta organizācijām ir kopīga atbildība un par ko tās apmainās ar informāciju.

(1) Dok. 14183/13 un Ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos (XG GG) – pamatprincipi par demokrātiju, cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši saistībā ar nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanas kārtību, dokumenta galīgā redakcija 2016. gada 13. janvārī.

(2) Ekspertu grupa sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos (XG ECO) – ieteikumi par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (XG ECO ziņojums).

(3) Piemēram, “Berlīnes deklarācija”, kas tika pieņemta par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstākā līmeņa amatpersonu 5. starptautiskajā konferencē (MINEPS V) 2013. gada 28.–30. maijā.

(4) Starptautiskā Olimpiskā komiteja (2014): Olympic Agenda 2020, 20 + 20 recommendations (Olimpiskā rīcības programma 2020, 20 + 20 ieteikumi).

(5) ES ekspertu grupa sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos “nozīmīgu sporta pasākumu” definē kā pasākumu, ko rīko viena vai vairākas uzņemošās valstis, reģioni vai pilsētas un ko apmeklē dažādas starptautiskās delegācijas ar mērķi nodarboties ar vienu vai vairākiem sporta veidiem. Šādiem pasākumiem bieži ir raksturīgi nozīmīgi un ar loģistiku saistīti izaicinājumi. Nozīmīgi sporta pasākumi tiek lielā, starptautiskā mērogā atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, tie uzņem vairākus tūkstošus cilvēku, tostarp atbalstītājus, žurnālistus, tehniskās grupas un amatpersonas, un tos bieži rīko vairākas dienas pēc kārtas.

(6) Piemēram, ar pasākumu saistītas darbības izmaksas un infrastruktūras izmaksas, transporta, uzturēšanās, drošuma un drošības izmaksas.

(7) Hover, P. un citi (2016): “Integritāte un sporta pasākumi” (Integrity and sport events), nostājas dokuments. Utrehta: Mulier Instituut (2016. gada marts).

(8) XG ECO ziņojums, jo īpaši 1.–7. ieteikums un 21. ieteikums.

(9) OV C 322, 27.11.2010.

14.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/18

Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 13. jūnijs

(2016/C 212/08)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1268
JPY	Japānas jena	119,51
DKK	Dānijas krona	7,4356
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79515
SEK	Zviedrijas krona	9,3265
CHF	Šveices franks	1,0888
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,3265
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,035
HUF	Ungārijas forints	312,37
PLN	Polijas zlots	4,3884
RON	Rumānijas leja	4,5178
TRY	Turcijas lira	3,2939
AUD	Austrālijas dolārs	1,5228
CAD	Kanādas dolārs	1,4390
HKD	Hongkongas dolārs	8,7470
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5949
SGD	Singapūras dolārs	1,5272
KRW	Dienvidkorejas vona	1 322,63
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,1000
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4212
HRK	Horvātijas kuna	7,5305
IDR	Indonēzijas rūpija	15 011,14
MYR	Malaizijas ringits	4,6108
PHP	Filipīnu peso	52,002
RUB	Krievijas rublis	74,0264
THB	Taizemes bāts	39,669
BRL	Brazīlijas reāls	3,8760
MXN	Meksikas peso	21,0672
INR	Indijas rūpija	75,6125

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 212

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 14. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2016/C 212/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8013 – PitPoint / Primagaz / PitPoint.LNG JV) ( 1 )	1
2016/C 212/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7941 – Saint-Gobain Glass France / Corning / JV) ( 1 )	1
2016/C 212/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8063 – Caixabank / Banco BPI) ( 1 )	2

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2016/C 212/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7815 – Groupe Bouygues / ADP / Meridiam / Ravinala Airports) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	19

Valsts	Loceklis	Aizstājējs
Slovākija	Miriam ŠPÁNIKOVÁ kundze	Peter MOLNÁR kungs

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2016/C 212/04	Padomes Lēmums (2016. gada 9. jūnijs), ar ko ieceļ Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Slovākijas	3
2016/C 212/05	Padomes secinājumi (2016. gada 30. maijs) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību	5
2016/C 212/06	Padomes secinājumi par Europeana lomu Eiropas kultūras mantojuma digitālajā pieejamībā, redzamībā un izmantošanā	9
2016/C 212/07	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos	14
	Eiropas Komisija
2016/C 212/08	Euro maiņas kurss	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ