22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M7940. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32016M7726. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/2

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/3

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotajam darījumam ir Savienības mērogs saskaņā ar Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktu.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt lēmuma projektā sniegtajām Komisijas definīcijām attiecībā uz konkrētajiem produktu un ģeogrāfiskajiem tirgiem.

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija var izraisīt nesaskaņotu horizontālu ietekmi, kas radīs būtisku traucējumu efektīvai konkurencei maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū Beļģijā.

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, neradīs būtisku traucējumu efektīvai konkurencei maza apjoma fiksēto telesakaru pakalpojumu tirgū Beļģijā (proti, i) maza apjoma TV pakalpojumu tirgū, ii) maza apjoma fiksētā interneta pakalpojumu tirgū un iii) maza apjoma fiksētās telefonijas pakalpojumu tirgū), jo nav izpildīti nosacījumi, lai koncentrācija ar potenciālo konkurentu radītu ievērojamu pret konkurenci vērstu ietekmi.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, neradīs vertikālu ietekmi (norobežošana no izejmateriāliem), norobežojot maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu sniedzējus Beļģijā no liela apjoma pakalpojumiem piekļuvei un savienojuma uzsākšanai mobilo sakaru tīklos Beļģijā.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, neradīs vertikālu ietekmi (norobežošana no izejmateriāliem), i) norobežojot maza apjoma fiksēto telesakaru pakalpojumu (proti, fiksētās telefonijas, fiksētā interneta un TV pakalpojumu) sniedzējus un ii) maza apjoma fiksēto un mobilo telesakaru pakalpojumu komplektu sniedzējus Beļģijā no liela apjoma pakalpojumiem piekļuvei Telenet kabeļtīklam.

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, neradīs vertikālu ietekmi (norobežošana no izejmateriāliem), norobežojot maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu sniedzējus Beļģijā no piekļuves i) liela apjoma nomāto līniju tirgum, ii) liela apjoma iekšzemes zvanu tranzītpakalpojumu tirgū un iii) savienojuma pabeigšanas pakalpojumu un zvanu veikšanas uz neģeogrāfiskiem numuriem liela apjoma pakalpojumu tirgū.

9.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija, visticamāk, neradīs konglomerāta ietekmi, norobežojot apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras konkurentus i) maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū, ii) maza apjoma TV pakalpojumu tirgū, iii) maza apjoma fiksētā interneta pakalpojumu tirgū un iv) maza apjoma fiksētās telefonijas pakalpojumu tirgū, pamatojoties uz to, ka apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra ir nokomplektējusi šos fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus.

10.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka galīgās saistības, ko paziņotāja puse piedāvāja 2015. gada 18. decembrī, ir pietiekamas, lai kliedētu ierosinātās koncentrācijas izraisītās bažas par tās nesaskaņoto horizontālo ietekmi Beļģijas maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū.

11.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka, pilnībā ievērojot galīgās saistības, ir maz ticams, ka ierosinātā koncentrācija būtiski traucēs efektīvu konkurenci iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

12.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka ierosinātā koncentrācija būtu jāpaziņo par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/5

1.

Eiropas Komisija 2015. gada 17. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru Telenet NV (turpmāk – “Telenet”), ko kontrolē Liberty Global Broadband I Limited (“paziņotāja puse”), iegūtu kontroli pār visu uzņēmumu BASE Company NV (turpmāk – “BASE”), iegādājoties akcijas (turpmāk – “ierosinātais darījums”).

2.

Komisija 2015. gada 5. oktobrī pieņēma lēmumu sākt lietas izskatīšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2) (“Apvienošanās regula”) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šajā lēmumā Komisija norādīja, ka ierosinātais darījums ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā un ka tas raisa nopietnas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību attiecībā uz maza un liela apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu potenciālajiem tirgiem Beļģijā. Tajā pašā dienā Komisija nodrošināja paziņotājai pusei piekļuvi pie galvenajiem dokumentiem.

3.

Pēc paziņotājas puses lūguma un saskaņā ar Apvienošanās regulas 10. panta 3. punkta otrās daļas pirmo teikumu ierosinātā darījuma izvērtēšanas perioda otrais posms 2015. gada 6. oktobrī tika pagarināts par 10 darba dienām. Termiņš 2015. gada 30. oktobrī tika pagarināts par papildu 10 darba dienām ar paziņotājas puses piekrišanu saskaņā ar Apvienošanās regulas 10. panta 3. punkta otrās daļas trešo teikumu.

4.

Ņemot vērā argumentētu lūgumu, 2015. gada 27. oktobrī es atļāvu uzklausīt Proximus NV van publiek recht kā ieinteresētu trešo personu saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 5. pantu.

5.

Paziņotāja puse 2015. gada 14. septembrī izmeklēšanas pirmajā posmā iesniedza ierosinātās saistības, lai kliedētu Komisijas konstatētās bažas par konkurenci. Paziņotāja puse 2015. gada 18. septembrī iesniedza grozītās saistības.

6.

Pamatojoties uz tirgus pārbaudes rezultātiem, Komisija uzskatīja, ka grozītās saistības izmeklēšanas pirmajā posmā nekliedēja pilnībā un nepārprotamā veidā Komisijas konstatētās nopietnās bažas un tādēļ neatbilda pieņemama risinājuma standartam izmeklēšanas pirmajā posmā.

7.

Pēc izmeklēšanas otrā posma paziņotāja puse 2015. gada 27. oktobrī iesniedza jaunu saistību kopumu. Tajā pašā datumā paziņotāja puse informēja Komisiju par līgumiem, kas ietver Medialaan NV kā iespējamu sākotnējo tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantotāju.

8.

Nākamajā dienā Komisija veica tirgus pētījumu par ierosinājumiem.

9.

Pēc šā otrā tirgus pētījuma paziņotāja puse 2015. gada 26. novembrī un 2015. gada 2. decembrī iesniedza pārskatītās saistības. Tā iesniedza galīgo saistību kopumu 2015. gada 18. decembrī (“galīgās saistības”).

10.

Komisija nepauda iebildumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 802/2004 (3) 13. panta 2. punktu. Oficiālā mutiskā uzklausīšana saskaņā ar minētās regulas 14. pantu nenotika.

11.

Lēmuma projektā Komisija secina, ka galīgās saistības pilnībā kliedē Komisijas konstatētās bažas par būtisku efektīvas konkurences traucējumu ierosinātā darījuma rezultātā. Tādējādi ierosinātais darījums lēmuma projektā tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību atbilstīgi Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktam un 8. panta 2. punktam un EEZ līguma 57. pantam, ja tiek pilnībā ievērotas galīgās saistības.

12.

Saskaņā ar Lēmuma 2011/695/ES 16. un 17. pantu es esmu izvērtējis, vai lēmuma projekts attiecas tikai uz tiem iebildumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli. Es secinu, ka tas tā ir.

13.

Kopumā es secinu, ka visas puses varēja efektīvi izmantot savas procesuālās tiesības šajā lietā.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/7

1.

Telenet NV (turpmāk – “Telenet”), kuru kontrolē Liberty Global Broadband I Limited (turpmāk – “Liberty Global”), ir kabeļtīkla operators Beļģijā un specializējas fiksētā interneta, fiksētās telefonijas un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanā klientiem Flandrijas teritorijā un atsevišķās Briseles daļās. Telenet arī piedāvā maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumus, darbojoties Beļģijā kā mobilo sakaru virtuālā tīkla operators (turpmāk – “MSVTO”). Vairākums uzņēmuma mobilo sakaru pakalpojumu klientu dzīvo Telenet kabeļtīkla aptvēruma teritorijā, kas ir Flandrija un atsevišķas Briseles daļas.

2.

BASE Company NV (turpmāk – “BASE”) ir Holandes telesakaru grupas KPN meitasuzņēmums. BASE ir mobilo sakaru tīkla operators (turpmāk – “MSTO”) un piedāvā mobilo telesakaru pakalpojumus Beļģijā. BASE arī piedāvā Beļģijas MSVTO liela apjoma pakalpojumu piekļuvi savam tīklam. BASE pieder 50 % akciju uzņēmumā VikingCo NV (turpmāk – “Mobile Vikings”). Mobile Vikings ir MSVTO, kas pārdod mobilo sakaru pakalpojumus ar Mobile Vikings zīmolu un izmanto BASE mobilo sakaru tīklu. Pārējie 50 % no Mobile Vikings akcijām pieder uzņēmumam VikingCo International NV.

3.

Pirkšanas un pārdošanas līgums (“PPL”) starp pārdevējiem – KPN Mobile International B.V. un KPN Mobile N.V. – un pircēju – Telenet – tika noslēgts 2015. gada 18. aprīlī, un saskaņā ar šo līgumu Telenet iegūtu visas emitētās un neapmaksātās akcijas BASE kapitālā. Saskaņā ar PPL Telenet iegūs pilnīgu kontroli pār BASE.

4.

Komisija 2015. gada 17. augustā atbilstīgi Apvienošanās regulas 4. pantam saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē Telenet iegūst kontroli pār visu uzņēmumu BASE, iegādājoties akcijas.

5.

Darbība attiecas uz liela un maza apjoma pakalpojumiem, kas tiek sniegti Beļģijas telesakaru nozarē.

6.

Komisija noteica vispārējo produktu tirgu maza apjoma mobilo sakaru telesakaru pakalpojumu sniegšanai. Komisija noteica, ka pēc darbības jomas šāds maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgus ir valsts mēroga tirgus. Tomēr, novērtējot darbības ietekmi uz konkurenci, Komisija ņēma vērā faktu, ka Telenet konkurē gandrīz tikai tādā ģeogrāfiskā apgabalā, kas atbilst tā kabeļtīkla aptvēruma teritorijai.

7.

Saistībā ar maza apjoma TV pakalpojumiem Komisija noteica, ka konkrētais produktu tirgus ir vispārējais maza apjoma TV pakalpojumu tirgus. Saistībā ar tā ģeogrāfisko tvērumu Komisija atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai tas ir valsts vai reģiona mēroga tirgus vai arī atbilst Telenet kabeļtīkla aptvēruma teritorijai.

8.

Saistībā ar maza apjoma fiksētā interneta piekļuves pakalpojumiem Komisija noteica, ka tirgus ir vispārējais tirgus maza apjoma fiksētā interneta piekļuves pakalpojumiem, un atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai tirgum vajadzētu būt valsts vai reģiona mēroga tirgum, vai arī ierobežotam tirgum, kas nepārsniedz Telenet kabeļtīkla aptvēruma teritoriju.

9.

Komisija noteica vispārējo produktu tirgu maza apjoma fiksētās telefonijas pakalpojumiem un atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai tirgum vajadzētu būt valsts vai reģiona mēroga tirgum, vai arī ierobežotam tirgum, kas nepārsniedz Telenet kabeļtīkla aptvēruma teritoriju.

10.

Komisija arī novērtēja, vai Beļģijā pastāv atsevišķs tirgus maza apjoma fiksēto un mobilo sakaru daudzpakalpojumu paketēm, kas ir maza apjoma pakalpojumu tirgus, kurā klienti pērk mobilo telesakaru pakalpojumus kopā ar vienu vai vairākiem fiksēto telesakaru pakalpojumiem (TV, fiksētā interneta pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi). Komisija secināja, ka patlaban Beļģijā šāda tirgus nav, un iemesls tam cita starpā ir tas, ka klienti vienkopus iegādājas tikai ierobežotu mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumu apjomu. Pat ja šāds maza apjoma daudzpakalpojumu paketes tirgus pastāvētu, ietekme, kādu radītu šāda tirgus darbība, būtu ņemta vērā Komisijas sagatavotajā konkurences novērtējumā par iespējamo konglomerāta ietekmi.

11.

Saistībā ar liela apjoma pakalpojumiem Komisija noteica, ka pēc savas darbības jomas tirgus piekļuvei mobilo sakaru tīkliem un savienojuma uzsākšanai mobilo sakaru tīklos ir valsts mēroga tirgus.

12.

Komisija arī konstatēja, ka pastāv atsevišķi tirgi liela apjoma pakalpojumiem piekļuvei TV un internetam, un atstāja neatbildētu jautājumu par to, vai šādi tirgi pēc savas darbības jomas būtu valsts mēroga tirgi vai ierobežoti tirgi, kas nepārsniedz Telenet aptvēruma teritoriju.

13.

Komisija arī konstatēja un noteica šādus konkrētos tirgus: liela apjoma savienojuma pabeigšanas pakalpojumu tirgus mobilo sakaru tīklos, liela apjoma starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, liela apjoma savienojuma pabeigšanas pakalpojumu tirgus fiksēto sakaru tīklos, liela apjoma iekšzemes zvanu tranzītpakalpojumi fiksēto sakaru tīklos, liela apjoma pakalpojumi tādu zvanu pabeigšanai un saņemšanai, kas tiek veikti uz neģeogrāfiskiem numuriem, un liela apjoma pakalpojumi piekļuvei nomātām līnijām. Tomēr Komisija konstatēja, ka to darbība nerada bažas par konkurenci saistībā ar kādu no šiem tirgiem.

14.

Saistībā ar maza apjoma pakalpojumiem BASE un Telenet darbības pārklājas tikai tādā jomā kā maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumi. Šajā tirgū BASE darbojas kā MSTO, kam pieder pašam savs mobilo sakaru tīkls. BASE tirgus daļa 2014. gadā bija [10–20] % ienākumu izteiksmē un [20–30] % abonentu skaita izteiksmē.

15.

Telenet piedāvā arī maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumus, taču uzņēmumam nav sava mobilo sakaru tīkla. Tas darbojas kā MSVTO, izmantojot liela apjoma piekļuvi mobilo sakaru tīklam, kas pieder Mobistar – vienam no MSTO, kurš darbojas Beļģijā. Telenet sāka piedāvāt maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumus 2006. gadā, būdams MSVTO bez savas pamatinfrastruktūras (“light MNVO”), un 2012. gadā tas kļuva par MSVTO ar savu pamatinfrastruktūru (“full MNVO”). Uzņēmuma tirgus daļa 2014. gadā bija [5–10] % ienākumu izteiksmē un [5–10] % abonentu skaita izteiksmē. Telenet bija veiksmīgs MSVTO, pateicoties dažiem īpašiem faktoriem, piemēram, faktam, ka laikā, kad tas sāka darboties kā MSVTO, uzņēmumam jau bija stabils stāvoklis tirgū un zīmols Beļģijā, pamatojoties uz tā fiksēto TV un interneta pakalpojumu sniedzēja darbību.

16.

Komisija secināja, ka darbība ievērojami traucētu efektīvu konkurenci, kas izriet no nesaskaņotas, pret konkurenci vērstas ietekmes uz maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgu Beļģijā. Šajā valstī maza apjoma mobilo sakaru pakalpojumu tirgus ir ļoti koncentrēts, un uzņēmumi sastopas ar ievērojamiem šķēršļiem, lai tajā iekļūtu. Trīs MSTO Beļģijā un Telenet 2014. gada beigās kopā veidoja [90–100] % no visiem ienākumiem. BASE 2014. gada beigās bija trešais lielākais MSTO ienākumu izteiksmē un otrs lielākais MSTO abonentu skaita izteiksmē. Telenet bija lielākais MSVTO Beļģijā gan ienākumu, gan abonentu skaita izteiksmē. Tas bija ceturtais lielākais mobilo sakaru pakalpojumu operators Beļģijā gan ienākumu, gan abonentu skaita izteiksmē. Darbība radītu struktūru, kas kļūtu par otro lielāko mobilo sakaru pakalpojumu operatoru abonentu skaita izteiksmē, ierindojoties aiz Proximus, un trešo lielāko mobilo sakaru pakalpojumu operatoru ienākumu izteiksmē, ierindojoties aiz Proximus un Mobistar.

17.

Komisija konstatēja, ka BASE un Telenet bijuši īpaši aktīvi un agresīvi konkurenti maza apjoma mobilo sakaru pakalpojumu tirgū, sevišķi šā tirgus privātajā segmentā (segmentā, kas nestrādā ar uzņēmumiem). Pēc darbības pabeigšanas apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra konkurētu mazāk agresīvi, tādējādi mazinot konkurenci maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū.

18.

Saistībā ar maza apjoma pakalpojumiem Telenet arī darbojas tirgos, kas sniedz TV pakalpojumus, fiksētā interneta piekļuves pakalpojumus un fiksētās telefonijas pakalpojumus. BASE nedarbojas šajos tirgos, jo uzņēmums kopš 2014. gada decembra vairs nesniedz šos fiksēto sakaru pakalpojumus. Tādēļ Komisija konstatēja, ka darbība nerada bažas par horizontālu konkurenci šajos tirgos un darbības rezultātā BASE kā (faktisks vai potenciāls) Telenet konkurents maza apjoma TV pakalpojumu, fiksētā interneta piekļuves pakalpojumu un fiksētās telefonijas pakalpojumu tirgos netiktu izstumts no tirgus.

19.

Saistībā ar liela apjoma pakalpojumu tirgu piekļuvei mobilo sakaru tīkliem un savienojuma uzsākšanai mobilo sakaru tīklos Komisija analizēja, vai apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra norobežotu BASE tīklā esošo MSVTO piekļuvi BASE mobilo sakaru tīklam (veiktu norobežošanu no izejmateriāliem). Pirmkārt, Komisija secināja, ka darbība nemainītu apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras spēju veikt norobežošanu no izejmateriāliem, jo BASE varēja liegt MSVTO piekļuvi jau pirms darbības sākšanas. Otrkārt, Komisija konstatēja, ka darbība mainītu apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras stimulu veikt norobežošanu no izejmateriāliem tikai ierobežotā apmērā. Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka pat tad, ja apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra veiktu MSVTO norobežošanu no izejmateriāliem, šādai rīcībai būtu ierobežota ietekme, jo MSVTO (kas nav Telenet) nav pietiekami svarīgi dalībnieki konkurences procesā maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū. Šo iemeslu dēļ Komisija secināja, ka darbība neradītu būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei, ja tiktu veikta norobežošana no izejmateriāliem liela apjoma pakalpojumiem piekļuvei mobilo sakaru tīkliem un savienojuma uzsākšanai mobilo sakaru tīklos Beļģijā.

20.

Saistībā ar liela apjoma pakalpojumu tirgiem piekļuvei TV un internetam Komisija novērtēja, vai darbība mainītu Telenet spēju un stimulu norobežot citus telesakaru operatorus, apgrūtinot tiem piekļuvi savam kabeļtīklam, jo tā tīkls var būt izejmateriāls maza apjoma fiksēto telesakaru pakalpojumu sniegšanai, piemēram, fiksētās telefonijas, fiksētā interneta un TV pakalpojumiem. Komisija norādīja, ka Beļģijas telesakaru regulatori piemērojuši Telenet pienākumu piešķirt piekļuvi savam kabeļtīklam maza apjoma TV pakalpojumu sniegšanai un apvienojumā ar maza apjoma TV pakalpojumiem arī maza apjoma pakalpojumiem piekļuvei internetam. Ņemot vērā reglamentējošo režīmu, Komisija secināja, ka Telenet nevar norobežot piekļuvi savam kabeļtīklam, lai sniegtu TV pakalpojumus vai fiksētā interneta pakalpojumus kopā ar TV pakalpojumiem, un darbība nemainītu šo situāciju. Saistībā ar atsevišķiem interneta pakalpojumiem Komisija norādījusi, ka Telenet nav iespēju un stimula norobežot piekļuvi savam kabeļtīklam, jo Telenet nav tiesību aktos noteikta pienākuma piešķirt liela apjoma piekļuvi savam tīklam saistībā ar atsevišķiem fiksētā interneta pakalpojumiem. Tomēr šāda situācija pastāvēja jau pirms darbības veikšanas, un darbība to neietekmētu. Šo iemeslu dēļ Komisija secināja, ka darbība neradītu būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei, ja tiktu veikta norobežošana no izejmateriāliem liela apjoma pakalpojumu piekļuvei Telenet kabeļtīklam.

21.

Komisija novērtēja, vai darbība radītu konglomerāta ietekmi. Darbība apvieno MSTO un operatoru ar fiksēto sakaru tīklu, un tādēļ Komisija novērtēja, vai apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra norobežotu konkurentus, apvienojot fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu klāstu.

22.

Komisija norādīja, ka pirms darbības veikšanas Telenet jau piedāvā visus četrus maza apjoma fiksēto un mobilo sakaru daudzpakalpojumu paketes elementus (TV, fiksētā interneta, fiksētās telefonijas un mobilo telesakaru pakalpojumi). Tādēļ Telenet var jau tagad pārdot patērētājiem fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektus. Komisija turklāt norādīja, ka darbība nemaina Telenet stāvokli jebkurā no fiksēto sakaru tirgiem, jo BASE nedarbojas nevienā no šiem tirgiem. Tomēr darbība palielina apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras mobilo sakaru pakalpojumu klientu bāzi, jo tā apvienos BASE un Telenet klientus. Tas savukārt varētu veicināt fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu apvienošanu divos veidos. Pirmkārt, tas var atvieglot Telenet fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektu pārdošanu tiem BASE abonentiem, kas vēl nepērk fiksēto sakaru pakalpojumus no Telenet. Otrkārt, tas var atvieglot Telenet fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektu pārdošanu tiem BASE abonentiem, kas jau pērk fiksēto sakaru pakalpojumus no Telenet.

23.

Saistībā ar pirmo no šiem diviem iespējamiem uzvedības veidiem, kurus varētu sekmēt darbība (norobežošana, pārdodot fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektus BASE mobilo sakaru pakalpojumu abonentiem, kas vēl nepērk fiksēto sakaru pakalpojumus no Telenet), Komisija norādīja uz šādiem aspektiem. Pirmkārt, ir maz ticams, ka apvienošanās rezultātā darbība izveidotajai struktūrai dotu spēju veikt norobežošanu, komplektējot pakalpojumus. Ievērojama daļa no viesiem BASE klientiem dzīvo ārpus Telenet aptvēruma teritorijas, un ir maz ticams, ka apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra piedāvātu fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus ārpus tā aptvēruma teritorijas. Turklāt to BASE klientu skaits, kam Telenet vēl nepārdod savus fiksēto sakaru pakalpojumus, ir ierobežots, un daudzi BASE klienti ir priekšapmaksas klienti, kam būtu vispirms jākļūst par pēcabonēšanas klientiem, lai varētu saņemt fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektu piedāvājumus. Tas ir papildu šķērslis, kas apgrūtina fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektu kombinēto pārdošanu. Turklāt apvienošanās rezultātā izveidotā struktūra neieņems dominējošu stāvokli maza apjoma mobilo sakaru pakalpojumu tirgū, un tādēļ ir apšaubāms, ka apvienošanās rezultātā izveidotajai struktūrai būtu pietiekamas tirgus spējas, lai norobežotu konkurentus, komplektējot pakalpojumus. Visbeidzot, apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras konkurenti varētu izmantot pretdarbības stratēģijas, piemēram, paši piedāvājot fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektus vai mobilo sakaru pakalpojumus par pievilcīgām cenām, lai novērstu, ka klienti pērk fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektus no apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras.

24.

Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka nav skaidrs, vai Telenet būtu stimuls uzsākt savu fiksēto sakaru pakalpojumu kombinēto pārdošanu BASE mobilo sakaru pakalpojumu klientiem, jo, visticamāk, ka tam būtu jāpiedāvā šie pakalpojumi ar atlaidi, kas būtu jāsedz Telenet.

25.

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka ir maz ticams, ka šāda uzvedība negatīvi ietekmētu cenas un izvēli, jo ir maz ticams, ka konkurenti izstātos no tirgus vai zaudētu efektīvu konkurētspēju. Pārdošanas apjoms, ko darbības rezultātā varētu norobežot ar komplektēšanu, ir ierobežots. Turklāt lielākā daļa no visiem mobilo sakaru pakalpojumiem Beļģijā joprojām tiek iegādāta kā atsevišķi pakalpojumi un nevis kā komplekts. Pārējie MSTO Beļģijas tirgū ir Proximus un Mobistar, un tie arī varētu uzsākt komplektu piedāvāšanu. Proximus ir lielākais operators Beļģijas maza apjoma telesakaru pakalpojumu tirgū, un pats nodarbojas ar fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektēšanu. Mobistar ir otrs lielākais mobilo sakaru pakalpojumu operators pēc Proximus ienākumu ziņā pat pēc darbības uzsākšanas. Tas varētu piedāvāt fiksēto sakaru pakalpojumus, pamatojoties uz liela apjoma telesakaru pakalpojumu tirgus piekļuvi Telenet kabeļtīklam, un jau ir paziņojis par šādu ieceri. Telenet ir tiesību aktos noteikts pienākums nodrošināt piekļuvi savam tīklam, lai alternatīvie operatori varētu piedāvāt TV un fiksētā interneta pakalpojumus apvienojumā ar TV pakalpojumiem.

26.

Saistībā ar otro uzvedības veidu (norobežošana, pārdodot fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu komplektus tiem BASE mobilo sakaru pakalpojumu abonentiem, kas jau pērk fiksēto sakaru pakalpojumus no Telenet), Komisija norādīja uz šādiem aspektiem. Pirmkārt, darbība būtiski nepalielinātu Telenet spēju norobežot konkurentus, piedāvājot vienu rēķinu vai komplektu tiem BASE abonentiem, kas jau pērk Telenet pakalpojumus. Kā norādīts 22. punktā, minēto priekšrocību patiešām ierobežo vairāki elementi, jo īpaši fakts, ka ievērojama BASE abonentu daļa dzīvo ārpus Telenet aptvēruma teritorijas un ir priekšapmaksas abonenti. Turklāt Telenet pat pēc darbības veikšanas neieņemtu dominējošu stāvokli maza apjoma mobilo sakaru pakalpojumu tirgū, un apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras konkurenti varētu uzsākt pretdarbības stratēģijas, reaģējot uz komplektēšanu. Otrkārt, nebija skaidrs, vai Telenet būtu stimuls šādi rīkoties, ņemot vērā norobežošanas stratēģijas ilgtermiņa ieguvumu spekulatīvo raksturu. Visbeidzot, kā paskaidrots 24. punktā, maz ticams, ka šāda rīcība negatīvi ietekmētu cenas vai novestu pie konkurentu norobežošanas, ņemot vērā to, ka viņi paši varētu piedāvāt komplektus vai savus mobilo sakaru pakalpojumus par zemākām cenām, lai novērstu, ka klienti pērk komplektus no apvienošanās rezultātā izveidotās struktūras.

27.

Komisija secināja, ka darbība ievērojami traucētu efektīvu konkurenci, kas izriet no nesaskaņotas, pret konkurenci vērstas ietekmes uz maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgu Beļģijā. Komisija uzskatīja, ka darbība neradītu efektīvas konkurences būtisku traucējumu attiecībā uz vertikālu un konglomerāta ietekmi uz maza apjoma vai liela apjoma fiksēto un mobilo telesakaru pakalpojumu tirgiem.

28.

Lai kliedētu Komisijas paustās bažas par konkurenci maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū, Liberty Global iesniedza saistības.

29.

Liberty Global iesniegtās galīgās saistības ietver divus elementus. Pirmkārt, Telenet atsavinātu divas BASE klientu bāzes, kuru skaits sasniedz aptuveni […] aktīvo abonentu, vienam un tam pašam pircējam. Otrkārt, Telenet noslēgtu MSVTO vienošanos ar klientu bāzu pircēju, ļaujot aizsardzības līdzekļa izmantotājam darboties maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū kā MSVTO BASE tīklā. Galīgās saistības ietvēra sākotnējā pircēja klauzulu (Telenet nevarētu izbeigt darbību, kamēr tas nebūtu noslēdzis vienošanos par klientu bāzu atsavinājumu) un prasību saņemt no Komisijas apstiprinājumu, ka MSVTO vienošanās atbilst galīgajās saistībās noteiktajām prasībām.

30.

Liberty Global ieteica Komisijai uzņēmumu Medialaan kā “iepriekšējas novēršanas” aizsardzības līdzekļa izmantotāju. Liberty Global arī iesniedza Komisijai šādu dokumentu kopijas: i) vienošanās ar Medialaan par BASE klientu bāzu pārdošanu un ii) MSVTO vienošanās ar Medialaan.

31.

Saskaņā ar galīgajām saistībām Telenet nodotu Medialaan īpašumtiesības uz zīmola JIM Mobile klientiem un savus 50 % no Mobile Vikings akcijām, kas ir MSVTO bez savas pamatinfrastruktūras. JIM Mobile ir zīmols, kas jau pieder Medialaan, taču JIM Mobile klienti pieder BASE. Mobile Vikings ir MSVTO bez savas pamatinfrastruktūras, kas darbojas BASE tīklā, kur BASE pieder 50 % akciju. Paralēli Mobile Vikings akciju iegādei no BASE uzņēmums Medialaan atsevišķi iegādājās pārējos 50 % Mobile Vikings akciju. Tādējādi galīgo saistību un Medialaan atsevišķās iegādes kopējās ietekmes rezultātā Medialaan tieši vai netieši piederēs 100 % no Mobile Vikings.

32.

Galīgās saistības paredzēja, ka MSVTO vienošanās iezīmes būtu šādas: i) Medialaan ar Telenet atbalstu kļūtu par MSVTO ar savu pamatinfrastruktūru noteiktā laika posmā; ii) MSVTO vienošanās ilgums būtu pieci gadi, sākot no MSVTO, kam ir sava pamatinfrastruktūra, darbības uzsākšanas; iii) saskaņā ar MSVTO vienošanos MSVTO darbotos pēc principa pay-as-you-go (tūlītējas apmaksas), taču tam būtu iespēja datiem iegādāties jaudu no BASE (princips pay-as-you-go attiektos arī uz balss un SMS pakalpojumiem); iv) saskaņā ar jaudas izvēles iespēju Medialaan varētu par fiksētu gada maksu iegādāties 20 % no BASE tīkla jaudas ar iespēju iegādāties papildu jaudu (5 % plus vēl 5 %); v) jaudas izvēles iespējas izmantošanas gadījumā MSVTO vienošanās tiktu pagarināta par pieciem gadiem, sākot no jaudas izvēles iespējas īstenošanas pirmā gada; vi) uz MSVTO vienošanos attiektos noteikta laikposma ekskluzivitātes periods, sākot no klientu bāzu atsavinājuma datuma, un tā laikā Medialaan nevarētu paļauties uz citu MSTO uzturētāju; vii) saskaņā ar jaudas izvēles iespēju, ja Medialaan pārsniegtu no BASE iegādāto jaudu, pēc ekskluzivitātes perioda tam būtu tiesības paļauties uz citu MSTO nepieciešamās papildu jaudas nodrošināšanai (alternatīvi papildu jaudas iegādei no BASE).

33.

Komisija uzskatīja, ka galīgās saistības kliedēja Komisijas bažas par horizontālo konkurenci attiecībā uz maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgu.

34.

Komisija uzskatīja, ka divu klientu bāzu atsavinājums (JIM Mobile un Mobile Vikings klienti) par labu Medialaan radītu nepieciešamo mērogu un darbības jomu agresīvai konkurencei maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū un atkārtoti radītu maksimālu konkurences spiedienu, ko izraisīja Telenet pirms darbības veikšanas.

35.

Attiecībā uz MSVTO vienošanos Komisija uzskatīja, ka princips pay-as-you-go […], un tādējādi ļautu Medialaan darboties labvēlīgos ekonomiskos apstākļos. Attiecībā uz jaudas izvēli Komisija uzskatīja, ka šī iespēja sekmētu Medialaan turpmāku attīstību un efektīvu konkurētspēju.

36.

Kā daļu no sava novērtējuma Komisija analizēja Medialaan arī kā ierosināto aizsardzības līdzekļa izmatotāju. Komisija secināja, ka Medialaan būtu piemērots pircējs, neatkarīgs no Telenet, un ka tam būtu finanšu līdzekļi, kompetence un stimuls efektīvi konkurēt maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgū. Proti, Komisija uzskatīja, ka JIM Mobile un Mobile Vikings klientu nodošanu uzņēmumam Medialaan un Medialaan pāreju uz MSVTO ar savu pamatinfrastruktūru varētu panākt finanšu saistībās paredzētajā laikā, tādējādi nodrošinot Medialaan kļūšanu par efektīvu konkurentu. Turklāt Komisija secināja, ka Medialaan īstenotā JIM Mobile un Mobile Vikings klientu iegūšana neradītu prima facie konkurences bažas.

37.

Komisija izskatīja arī MSVTO vienošanos starp Telenet un Medialaan un secināja, ka tās nosacījumi atbilst galīgo saistību prasībām.

38.

Tādēļ Komisija secināja, ka galīgās saistības kliedēs tās konstatētās bažas par horizontālo konkurenci attiecībā uz maza apjoma mobilo telesakaru pakalpojumu tirgu. Tā apstiprināja Medialaan kā piemērotu aizsardzības līdzekļa izmantotāju un atzina MSVTO vienošanos par saderīgu ar galīgajām saistībām.

39.

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ lēmumā secināts, ka tad, ja tiks pilnībā izpildītas saistības, ko iesniedza paziņotāja puse, ierosinātā koncentrācija neradīs būtisku traucējumu efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

40.

Tādējādi koncentrācija būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/13

1.

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpšanas izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, lai kliedētu bažas, kuras personām paudusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), Komisija var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laika posmu, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata.

2.

Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

3.

Komisija 2015. gada 23. jūlijā pieņēma iebildumu paziņojumu, kas cita starpā attiecās uz Paramount Pictures International Limited (Viacom Global (Nīderlande) B.V. tiesību pārņēmējs apvienošanās ceļā) (“PPIL”) un Viacom Inc. (“Viacom”) (kopā “Paramount”) rīcību. Iebildumu paziņojums ir sākotnējais vērtējums Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē.

4.

Saskaņā ar iebildumu paziņojumu Paramount ir noslēdzis tādus licences līgumus ar maksas televīzijas apraides uzņēmumu Sky UK Limited, kuros ietvertās klauzulas paredz:

5.

Iebildumu paziņojumā izteikts sākotnējais secinājums, ka Paramount rīcība ir LESD 101. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līguma”) 53. panta pārkāpums, jo: i) klauzulu mērķis ir konkurences ierobežojums LESD 101. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē; ii) klauzulu ekonomiskā un juridiskā kontekstā nav tādu apstākļu, kas ļautu konstatēt, ka tās nevar apdraudēt konkurenci; un iii) klauzulas neatbilst nosacījumiem, lai piemērotu atbrīvojumu saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu un EEZ līguma 53. panta 3. punktu.

6.

Iebildumu paziņojums skar arī Sky rīcību, no vienas puses, un Disney, NBCUniversal, Sony, Twntieth Century Fox un Warner Bros. rīcību, no otras puses. Komisija joprojām izmeklē Disney, NBCUniversal, Sony, Twentieth Century Fox, Warner Bros un Sky rīcības atbilstību LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (tostarp Sky rīcība saistībā ar iepriekšminētajām klauzulām licencēšanas līgumos starp Paramount un Sky).

7.

Paramount nepiekrīt iebildumu paziņojumā paustajām bažām. Lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, uzņēmums tomēr piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Saistību galvenie elementi būtu šādi.

8.

Paramount saistības attiektos gan uz lineārās maksas televīzijas pakalpojumiem, gan, ciktāl to paredz licence ar raidorganizāciju (vai atsevišķa(-as) licence(es)), – uz pieprasījumvideo pakalpojumiem (“SVOD”).

9.

Saistību ilgums būtu pieci gadi no datuma, kad Paramount saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu.

10.

Saistības pilnībā ir publicētas angļu valodā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē šādā adresē:

http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

11.

Komisija atkarībā no tirgus pārbaudes rezultātiem plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003, ar ko tā atzītu par saistošām iepriekš apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības.

12.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par piedāvātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas arī iesniegt savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un citas konfidenciālas vietas tekstā ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

13.

Atbildes un piezīmes vēlams pamatot un minēt tajās attiecīgos faktus. Ja jūs konstatējat problēmu saistībā ar kādu piedāvāto saistību daļu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

14.

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuru AT.40023 – Pārrobežu piekļuve maksas televīzijai var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/16

1)

vārdus “Pão de Ló de Ovar – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai “Pão de Ló de Ovar AĢIN”;

2)

tālāk norādīto Pão de Ló de Ovar logotipu.

22.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/21

—

jūras ūdens sūknēšana un filtrēšana caur filtru sistēmu,

—

sāls šķīduma koncentrēšana slēgtā sistēmā zem spiediena,

—

jūras sāls kristalizācija slēgtā sistēmā zem spiediena,

—

smalkgraudainu jūras sāls kristālu ieguve.