12.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/1

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2015. gada 11. decembris)

par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu un noteikšanu

(ESRK/2015/1)

(2016/C 97/01)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2. punkta b), d) un f) apakšpunktu un 16. līdz 18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (2), un jo īpaši tās 138. un 139. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (3), un jo īpaši tā 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 18. līdz 20. pantu,

tā kā:

(1)

Banku sistēmas un finanšu tirgu izraisītā reālās ekonomikas finansiālo satricinājumu procikliskā pastiprināšanās bija viens no visdestabilizējošākajiem globālās finanšu krīzes elementiem. Ekonomikas lejupslīde, kas seko pārmērīga kreditēšanas pieauguma periodam, var radīt ievērojamus zaudējumus banku sektorā un novest pie negatīvas attīstības apburtā loka. Šādā situācijā kredītiestāžu veiktie pasākumi savu bilanču stiprināšanai var ierobežot kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai, pastiprinot ekonomikas lejupslīdi un vēl vairāk vājinot to bilances.

(2)

Pretcikliskās kapitāla rezerves paredzētas tam, lai, palielinot banku sektora noturību, palīdzētu novērst šādu prociklisku notikumu attīstību. Noteikumi, kas paredz pienākumu uzturēt pretcikliskās kapitāla rezerves, ir daļa no jaunajiem globālajiem normatīvajiem standartiem par banku kapitāla pietiekamību (“Bāzele III” regulējums), ko 2010. gada decembrī pieņēma Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (turpmāk – BBUK) un kas Savienībā īstenoti ar Direktīvu 2013/36/ES. Palielinot pretciklisko rezervju normu, norīkotās valsts iestādes vai struktūras var noteikt banku sektoram pienākumu uzkrāt papildu kapitālu periodos, kuros pieaug visu sistēmu aptverošie riski, ko izraisa pārmērīgs kreditēšanas pieaugums. Riskiem materializējoties, iestādes var noteikt mazāku pretciklisko rezervju normu un atļaut izmantot šīs papildu kapitāla rezerves negaidītu zaudējumu absorbēšanai. Tas sniedz iespēju banku sektoram turpināt reālās ekonomikas kreditēšanu un nodrošināt atbilstību kapitāla prasību regulējumam.

(3)

Pārrobežu kreditēšana pretcikliskajām kapitāla rezervēm piešķir starptautisku dimensiju. Dalībvalstu iekšzemes banku sektoram, kam ir riska darījumi trešās valstīs, var rasties zaudējumi. Šādi zaudējumi var būt ievērojami, ja trešā valstī, kurā dalībvalsts iekšzemes banku sektoram ir būtiski riska darījumi, pēc pārmērīga kreditēšanas pieauguma perioda ir sākusies ekonomikas lejupslīde.

(4)

“Bāzele III” regulējums attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm ir izstrādāts tā, lai ietvertu šo starptautisku dimensiju. Minētais regulējums jo īpaši paredz, ka jurisdikcijām savstarpēji jāatzīst to pretciklisko rezervju normas. Ja kādas jurisdikcijas iestāde palielina pretciklisko rezervju normu, lai aizsargātu savu iekšzemes banku sektoru no pārmērīga kreditēšanas pieauguma, citu jurisdikciju iestādēm savu iekšzemes banku riska darījumiem attiecīgajā ārvalstī jāpiemēro tāda pati pretciklisko rezervju norma. Saskaņā ar minēto regulējumu bankas aprēķina savas rezervju prasības, pamatojoties uz savu riska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietu. “Bāzele III” regulējums paredz, ka jurisdikcijas veic tādu pretciklisko rezervju normu obligātu savstarpēju atzīšanu, kas nepārsniedz 2,5 %, un šai prasībai piemēro pārejas noteikumus. Šādas savstarpējas atzīšanas saskaņota piemērošana visās jurisdikcijās palīdzētu aizsargāt katras jurisdikcijas banku sektoru no riskiem, kas saistīti ar pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu citās jurisdikcijās.

(5)

Tā kā BBUK standarti nav juridiski saistoši, pastāv iespēja, ka jurisdikcijas visā pasaulē varētu īstenot pretciklisko kapitāla rezervju prasību dažādi. Jurisdikcijas varētu atlikt šīs prasības īstenošanu vai vispār neīstenot to. Kas attiecas uz Savienību, Direktīvas 2013/36/ES 136. pantā ir noteikta procedūra norīkotajām iestādēm tādu pretciklisko rezervju normu noteikšanai, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē. Sīkākas norādes par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē, noteikšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 135. pantu ir sniegtas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2014/1 (4). Tādējādi Savienībā ir izveidots vienots tiesiskais regulējums, kas paredzēts tam, lai novērstu iespējamo bezdarbību, un pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē, noteikšana reizi ceturksnī būs obligāta no 2016. gada. Tomēr nav skaidrs, vai un cik lielā mērā trešās valstis, kas nav BBUK dalībnieces, īstenos pretciklisko kapitāla rezervju prasību.

(6)

Norīkotajām iestādēm ir juridiskās pilnvaras aizsargāt savu valstu banku sektorus no riskiem, ko rada pārmērīgs kreditēšanas pieaugums trešās valstīs. Jo īpaši – Direktīvas 2013/36/ES 139. pants paredz, ka norīkotās iestādes konkrētos apstākļos var noteikt tādu pretciklisko rezervju normu attiecībā uz riska darījumiem trešā valstī, kura iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves. Norīkotā iestāde var šādi rīkoties, ja attiecīgā trešās valsts iestāde nav noteikusi un publicējusi pretciklisko rezervju normu šai trešai valstij vai ja norīkotā iestāde uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestādes šai trešai valstij noteiktā pretciklisko rezervju norma nav pietiekama, lai pienācīgi aizsargātu dalībvalsts iekšzemes banku sektoru no iespējamiem zaudējumiem, kas saistīti ar pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu attiecīgajā trešā valstī.

(7)

Ja pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, noteikšanu nekoordinē, Savienībā var rasties dažādas kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī un vieniem un tiem pašiem riskiem. Analizējot notikumu attīstību kādā trešā valstī, norīkotās iestādes varētu izdarīt atšķirīgus secinājumus par to, vai kreditēšanas pieaugums attiecīgajā valstī ir pārmērīgs un rada tādu risku norīkoto iestāžu iekšzemes banku sistēmai, kurš jāsamazina. Pat ja norīkoto iestāžu riska novērtējuma secinājumi būtu vienādi, tās varētu izdarīt atšķirīgus secinājumus par attiecīgā riska mazināšanai piemērotu pretciklisko rezervju normas apmēru.

(8)

Kapitāla prasību dažādība Savienībā var rasties arī tad, ja nekoordinē pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir jāveic tādu pretciklisko rezervju normu atzīšana, kuras ir noteikušas citas norīkotās iestādes vai attiecīgās trešo valstu iestādes un kuras nepārsniedz 2,5 % apmēru, un šai prasībai no 2016. līdz 2019. gadam piemēro pārejas noteikumus, ka noteikts Direktīvas 2013/36/ES 160. pantā. Lai gan norīkotajām iestādēm saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2014/1 parasti būtu jāatzīst pretciklisko rezervju normas, kas pārsniedz obligāto apmēru, šāda atzīšana attiecas tikai uz pretciklisko rezervju normām, kuras noteikušas citu Savienības jurisdikciju norīkotās iestādes, un neattiecas uz normām, kuras noteikušas attiecīgās trešo valstu iestādes šīm trešām valstīm. Tas nozīmē, ka pretciklisko rezervju normu, kuras noteikušas attiecīgās trešo valstu iestādes, atzīšana dažādās jurisdikcijās Savienībā varētu atšķirties. Jo īpaši – līdz 2019. gadam dažas norīkotās iestādes varētu izvēlēties piemērot pārejas noteikumus, savukārt citas – atkāpties no tiem. Turklāt pēc 2019. gada dažas norīkotās iestādes varētu izvēlēties brīvprātīgi atzīt pretciklisko rezervju normas, kuras pārsniedz 2,5 % apmēru, savukārt citas norīkotās iestādes varētu izvēlēties rīkoties pretēji.

(9)

Dažādu kapitāla prasību pastāvēšana Savienībā attiecībā uz riska darījumiem ar konkrētu trešo valsti un vieniem un tiem pašiem riskiem parasti būtu nevēlama, jo tā vājinātu līdzvērtīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu Savienībā un radītu regulējuma arbitrāžas iespējas. Kredītiestādēm Savienības jurisdikcijās, kurās riska darījumiem ar konkrētu trešo valsti piemēro zemāku pretciklisko rezervju normu nekā citās Savienības jurisdikcijās, būtu stimuls iegūt tirgus daļu, palielinot kreditēšanu attiecīgajā trešā valstī. Šāda kreditēšanas palielinājuma rezultātā attiecīgās jurisdikcijas kredītiestādēm būtu ievērojami un koncentrēti riska darījumi konkrētā trešā valstī. Šādi nevienlīdzīgas konkurences apstākļi un to radītais stimuls izmantot regulējuma arbitrāžu varētu apdraudēt finanšu stabilitāti Savienībā.

(10)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevums ir nodrošināt, lai attiecībā uz konkrētu trešo valsti visā Savienībā parasti tiktu piemērotas vienas un tās pašas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs. Direktīvas 2013/36/ES 139. panta 3. punkts paredz konkrētas ESRK pilnvaras, lai panāktu saskaņotību šajā jomā. ESRK uzskata, ka tā šīs pilnvaras vislabāk var īstenot, visā Savienībā sekmējot saskaņotu pieeju pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanā un noteikšanā.

(11)

Ar šo ieteikumu ir paredzēts nodrošināt, lai visā Savienībā parasti tiktu piemērotas vienas un tās pašas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī. Tas paredz, ka: a) norīkotajām iestādēm jāatzīst pretciklisko rezervju norma, ko attiecīgā trešās valsts iestāde noteikusi šai trešai valstij; b) norīkotajām iestādēm jānosaka pretciklisko rezervju norma, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī; c) norīkotajām iestādēm jānosaka samazināta pretciklisko rezervju norma, ja riski konkrētā trešā valstī mazinās vai materializējas; un d) norīkotajām iestādēm jāpaziņo par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī.

(12)

A ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka norīkotās iestādes parasti atzīst vienu un to pašu pretciklisko kapitāla rezervju normu, ko konkrēta trešās valsts iestāde noteikusi šai trešai valstij. Lai to panāktu, ieteikums balstīts uz Savienības tiesību aktu prasību pilnā apmērā atzīt pretciklisko rezervju normas, kas nepārsniedz 2,5 %, ievērojot pārejas pasākumus. Pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, atzīšanu norīkotajām iestādēm iesaka koordinēt ar ESRK starpniecību. Šādā gadījumā ESRK sniegs ieteikumu ar norādījumiem norīkotajām iestādēm par to, vai un cik lielā mērā ir jāatzīst trešās valsts noteikta augstāka pretciklisko rezervju norma. Trešo valstu, kas ir BBUK dalībnieces, noteiktās pretciklisko rezervju normas pārraudzīs ESRK sekretariāts, savukārt norīkotajām iestādēm jāinformē ESRK, ja trešā valsts, kas nav BBUK dalībniece, ir noteikusi pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %. Norīkotajām iestādēm tiek arī ieteikts paziņot ESRK, ja tām rodas šaubas par to, vai konkrēts trešās valsts pieņemts pasākums ir jāatzīst, kā paredzēts Direktīvā 2013/36/ES attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm. Šādā gadījumā ESRK sniegs ieteikumu ar norādījumiem.

(13)

B ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka norīkotās iestādes, īstenojot savas pilnvaras noteikt pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, nosaka šo normu vienā un tajā pašā apmērā. Norīkotās iestādes tiek aicinātas īstenot savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 139. pantu. Norīkotajām iestādēm jo īpaši jākonstatē trešās valstis, kurās norīkoto iestāžu jurisdikciju banku sistēmām ir būtiski riska darījumi. Tām arī jāpārrauga notikumu attīstība šādās trešās valstīs, lai apzinātu pārmērīga kreditēšanas pieauguma pazīmes. Ja norīkotās iestādes konstatē šādas pazīmes kādā no to pārraudzības lokā ietvertajām trešām valstīm un uzskata, ka ir vajadzīgs noteikt pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem šajā trešā valstī, tām jāinformē ESRK. Ja ESRK uzskata, ka mazināšanas darbības jākoordinē visā Savienībā, tā sniegs ieteikumu norīkotajām iestādēm par atbilstošas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī, noteikšanu.

(14)

C ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, samazināšana ir pamatota, jo riski ir mazinājušies vai materializējušies, visā Savienībā tiek piemērota viena un tā pati samazinātā pretciklisko rezervju norma. Šajā sakarā norīkotajām iestādēm saistībā ar samazinātas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, noteikšanu tiek ieteikts rīkoties tā, kā tās rīkojās, palielinot pretciklisko rezervju normu. Proti, ja norīkotās iestādes saskaņā ar ESRK ieteikumu ir atzinušas vai noteikušas pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī, tad gadījumos, kad attiecīgā trešā valsts nosaka samazināta apmēra pretciklisko rezervju normu, norīkotajām iestādēm ir jāsadarbojas ar ESRK, lai noteiktu atbilstošo apmēru pretciklisko rezervju normai, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī. Šādā gadījumā ESRK pieņems ieteikumu ar norādījumiem norīkotajām iestādēm par pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī, atbilstošo apmēru. Trešo valstu, kas ir BBUK dalībnieces, noteiktās pretciklisko rezervju normas pārraudzīs ESRK, savukārt norīkotajām iestādēm jāinformē ESRK, ja trešā valsts, kas nav BBUK dalībniece, ir noteikusi pretciklisko rezervju normu samazinātā apmērā. Turklāt tiek ieteikts – ja norīkotās iestādes saskaņā ar ESRK ieteikumu ir atzinušas vai noteikušas pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī, tad tām ir jāinformē ESRK, ja tās uzskata, ka riski attiecīgajā trešā valstī ir mazinājušies vai materializējas.

(15)

D ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek sniegta skaidra informācija par lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar pretciklisko rezervju normām, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs. Tam vajadzētu palīdzēt pārvaldīt sabiedrības prognozes, nodrošināt iespēju koordinēt norīkoto iestāžu darbības un stiprināt makrouzraudzības politikas ticamību, pārskatatbildību un efektivitāti. Lai to panāktu, norīkotajām iestādēm pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanas, noteikšanas un samazināšanas procesā ir jāpiemēro tas pats princips, kas Ieteikumā ESRK/2014/1 noteikts komunicēšanai par pretciklisko rezervju normām, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē.

(16)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 136. pantu katrai dalībvalstij ir jānorīko valsts iestāde vai struktūra, kura atbild par pretciklisko rezervju normu noteikšanu un atzīšanu. Turklāt ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (5) Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir uzticēti īpaši uzdevumi. Jo īpaši – ECB pretcikliskajām kapitāla rezervēm var piemērot augstākas prasības par tām, kuras piemēro valsts norīkotās iestādes, kas piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā, un tai ir visas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir norīkotajām iestādēm. Šajā nolūkā ECB tiek uzskatīta par norīkoto iestādi.

(17)	ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde par savu nolūku informējusi ECB Padomi un sniegusi ECB Padomei iespēju uz to atbildēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. IEDAĻA

IETEIKUMI

A ieteikums. Trešo valstu iestāžu noteiktu pretciklisko rezervju normu atzīšana

Ja attiecīgā trešās valsts iestāde šai trešai valstij nosaka pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt ESRK nolūkā lūgt norādījumus par vienotu atzīšanu visā Savienībā, izņemot, ja norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par attiecīgo pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

Ja norīkotajām iestādēm rodas šaubas par to, vai konkrētais trešās valsts iestādes pieņemts pasākums ir jāatzīst, kā paredzēts Direktīvā 2013/36/ES attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm, norīkotajām iestādēm iesaka nekavējoties informēt ESRK, izņemot, ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

B ieteikums. Pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, noteikšana

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts reizi gadā apzināt būtiskas trešās valstis. Šāda apzināšana jābalsta uz, bet ne tikai, kvantitatīvu informāciju par iekšzemē atļauju saņēmušu iestāžu riska darījumiem ar trešām valstīm. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts reizi gadā otrajā ceturksnī ESRK iesniegt šādu būtisku trešo valstu sarakstu, izmantojot šā ieteikuma II pielikumā iekļauto veidni.

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts vismaz reizi gadā pārraudzīt pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskus būtiskās trešās valstīs, kas apzinātas saskaņā ar 1. punktu, izņemot, ja situāciju attiecīgajās valstīs jau pārrauga ESRK saskaņā ar Lēmumu ESRK/2015/3 (6). Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par gadījumiem, kad tās ir nolēmušas nepārraudzīt kādu būtisku trešo valsti, jo situāciju attiecīgajā valstī jau pārrauga ESRK saskaņā ar Lēmumu ESRK/2015/3. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par šādiem gadījumiem, izmantojot šā ieteikuma II pielikumā iekļauto veidni.

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK, ja tās uzskata, ka attiecīgajai trešās valsts iestādei būtu jānosaka un jāpublicē pretciklisko rezervju norma šai trešai valstij, vai ka attiecīgās trešās valsts iestādes noteiktais un publicētais pretciklisko rezervju normas apmērs nav uzskatāms par pietiekamu, lai pienācīgi aizsargātu iekšzemes finanšu iestādes no pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskiem minētajā trešā valstī. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

C ieteikums. Samazinātu pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, noteikšana

Ja attiecīgās trešās valsts iestādes šai trešai valstij noteiktā pretciklisko rezervju norma ir atzīta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un attiecīgā trešās valsts iestāde nosaka samazinātu pretciklisko rezervju normu, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt ESRK nolūkā lūgt norādījumus par vienotu atzīšanu vai jauno samazināto pretciklisko rezervju normu noteikšanu, izņemot, ja attiecīgā norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par jauno samazināto pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

Ja attiecīgā trešās valsts iestāde nosaka samazinātu pretciklisko rezervju normu un pretciklisko rezervju norma, ko piemēro riska darījumiem šajā trešā valstī, tika noteikta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt par to ESRK nolūkā lūgt norādījumus par to, vai riska darījumiem šajā trešā valstī jāpiemēro samazināta pretciklisko rezervju norma, izņemot, ja attiecīgā norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par jauno samazināto pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

Ja pretciklisko rezervju norma, ko piemēro riska darījumiem trešā valstī, tika noteikta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un norīkotā iestāde uzskata, ka riski materializējas vai mazinās, attiecīgajai norīkotajai iestādei tiek ieteikts nekavējoties paziņot par to ESRK nolūkā lūgt norādījumus par to, vai riska darījumiem šajā trešā valstī jāpiemēro samazināta pretciklisko rezervju norma, izņemot, ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par to. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

D ieteikums. Paziņošana par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanas un noteikšanas lēmumiem

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts grozīt savas komunicēšanas stratēģijas un sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2014/1 1. iedaļas A ieteikuma 5. principu, lai tās ietvertu lēmumus par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu un noteikšanu.

2. IEDAĻA

ĪSTENOŠANA

1. Interpretācija

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“pretciklisko rezervju norma” ir pretciklisko rezervju norma Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 7. punkta nozīmē;

b)	“norīkotā iestāde” ir norīkotā iestāde Ieteikuma ESRK/2014/1 nozīmē;

c)	“iekšzemē atļauju saņēmusi iestāde” ir iestāde, kura ir saņēmusi atļauju dalībvalstī, par kuras pretciklisko rezervju normas noteikšanu ir atbildīga konkrēta norīkotā iestāde;

d)	“būtiski riska darījumi” ir riska darījumi, kuri varētu radīt zaudējumus iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm konkrētās jurisdikcijās, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti šajās jurisdikcijās;

e)	“būtiska trešā valsts” ir trešā valsts, kurā iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir būtiski riska darījumi;

f)	“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir valsts iestāde vai struktūra, kas ir atbildīga par pretciklisko rezervju normu noteikšanu trešā valstī;

g)	“trešā valsts” ir katra jurisdikcija ārpus Eiropas Ekonomikas zona.

2. Atbilstības kritēriji

Adresāti tiek lūgti sniegt pārskatu par darbībām, ko tie veic, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot savu bezdarbību. Pārskatos iekļauj vismaz:

a)	informāciju par veikto darbību veidu un laiku;

b)	novērtējumu par to, vai ar veiktajiem pasākumiem tika sasniegti šā ieteikuma mērķi;

c)	detalizētu savas bezdarbības vai atkāpju no šā ieteikuma pamatojumu, tostarp kavējumu iemeslus.

3. Pārskatu sniegšanas grafiks

Adresāti tiek lūgti sniegt ESRK, ECB Padomei un Komisijai pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pamatot savu bezdarbību saskaņā ar turpmāk noteiktajiem termiņiem.

A ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas nekavējoties īstenot A ieteikuma 1. un 2. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par A ieteikuma 1. un 2. punkta īstenošanu.

B ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas:

a)	līdz 2016. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu ar to kritēriju sarakstu, kas, īstenojot B ieteikuma 1. punktu, izveidots attiecīgo trešo valstu būtiskuma novērtēšanai;

b)	nekavējoties īstenot B ieteikuma 1. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par B ieteikuma 1. punkta īstenošanu;

c)	līdz 2016. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par to, kā tās, īstenojot B ieteikuma 2. punktu, pārrauga pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskus būtiskās trešās valstīs;

d)	nekavējoties īstenot B ieteikuma 3. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par B ieteikuma 3. punkta īstenošanu;

C ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas nekavējoties īstenot C ieteikuma 1., 2. un 3. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par C ieteikuma 1., 2. un 3. punkta īstenošanu.

D ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas līdz 2016. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par D ieteikuma īstenošanu.

ESRK Valde lems par to, kad šis ieteikums jāpārskata vai jāatjaunina, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanā un noteikšanā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai starptautiski atzītās prakses attīstību.

4. Monitorēšana un izvērtējums

ESRK sekretariāts:

i)	palīdz adresātiem, tostarp veicinot koordinētu pārskatu sniegšanu, nodrošinot attiecīgus paraugus un vajadzības gadījumā precizējot atbilstības nodrošināšanas procedūru un grafiku;

ii)	pārbauda adresātu atbilstību, tostarp pēc to lūguma sniedzot tiem palīdzību, un sniedz ESRK Valdei pārskatus par atbilstību.

b)	ESRK Valde izvērtē veiktās darbības un pamatojumus, kurus adresāti snieguši pārskatos, un lemj par to, vai šis ieteikums ir ievērots un vai adresāti ir pietiekami pamatojuši savu bezdarbību.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 11. decembrī

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(3) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(4) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2014/1 (2014. gada 18. jūnijs) par norādījumiem pretciklisko kapitāla rezervju normas noteikšanai (OV C 293, 2.9.2014., 1. lpp.).

(5) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(6) Angļu valodas redakcija ir pieejama ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

I PIELIKUMS

ESRB TEMPLATE FOR RECOGNITION OR SETTING OF COUNTERCYCLICAL BUFFER RATES

[NAME OF THE THIRD COUNTRY]

COMMUNICATING AUTHORITY

[NAME OF THE DESIGNATED AUTHORITY]

DESCRIPTION OF COUNTERCYCLICAL CAPITAL BUFFER MEASURE

Please describe the countercyclical capital buffer measure that is the subject matter of this communication as well as the countercyclical buffer rate that was set by the relevant third-country authority.

(Example: countercyclical buffer rate set at 0,625 % in THIRD COUNTRY XYZ with an implementation date of DD/MM/YYYY)

PURPOSE OF COMMUNICATION

☐	Recognition of a countercyclical buffer rate set by a relevant third-country authority in excess of 2,5 %, as provided in Recommendation A(1)
☐	Recognition of a countercyclical buffer rate set by a relevant third-country authority when it is unclear whether or not it can be recognised under the Union framework, as provided in Recommendation A(2)
☐	Setting of a countercyclical buffer rate for exposures to a third country in the event of inaction/insufficient action by the relevant third-country authority, as provided in Recommendation B(3)
☐	Setting of a countercyclical buffer rate for exposures to a third country that is higher than the countercyclical buffer rate set by the relevant third-country authority, as provided in Recommendation B(3)
☐	Setting or recognition of a countercyclical buffer rate at a lower rate by the relevant third-country authority when an ESRB recommendation had already been issued for recognition of the previous rate, as provided in Recommendation C(1)
☐	Setting or recognition of a countercyclical buffer rate at a lower rate by the relevant third-country authority when an ESRB recommendation had already been issued for setting a rate for exposures to that third country, as provided in Recommendation C(2)
☐	Setting of a countercyclical buffer rate for exposures to a third country at a rate lower than the previous rate already established by an ESRB recommendation and where there are signs of risks from excessive credit growth materialising or abating, as provided in Recommendation C(3).

HAS THE DESIGNATED AUTHORITY OF THE THIRD COUNTRY ASKED FOR RECOGNITION?

☐	YES
☐	NO
☐	DO NOT KNOW
☐	N/A

DESIRED TIMEFRAME FOR THE ESRB TO REACH A DECISION

OTHER RELEVANT INFORMATION

CONTACT DETAILS OF THE AUTHORITY

Please provide an e-mail address and telephone number for the relevant contact in your institution.

The designated authority representing a Union jurisdiction should notify/inform the ESRB by sending the completed template to notifications@esrb.europa.eu.

II PIELIKUMS

ESRB TEMPLATE TO IDENTIFY

MATERIAL THIRD COUNTRIES FOR

[NAME OF THE UNION JURISDICTION]

NOTIFYING AUTHORITY
MATERIAL THIRD COUNTRIES
METHODOLOGY USED FOR IDENTIFYING A MATERIAL THIRD COUNTRY	Please describe the methodology used pursuant to Articles 3 and 4 of Decision ESRB/2015/3 [COUNTRY 1] – ___% […] – ___% [COUNTRY …N] – ___%
MATERIAL THIRD COUNTRIES NOT BEING MONITORED	Please provide details of cases where the notifying authority decided not to monitor a material third country because the ESRB is already monitoring it pursuant to Decision ESRB/2015/3 [COUNTRY 1]
OTHER RELEVANT INFORMATION USED TO IDENTIFY A MATERIAL THIRD COUNTRY
CONTACT DETAILS AT THE NOTIFYING AUTHORITY	Please provide an e-mail address and telephone number for the relevant contact in your institution.

The designated authority representing a Union jurisdiction should notify the ESRB by sending the completed template to notifications@esrb.europa.eu.

This information should be provided annually during the second quarter of the year.

12.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/9

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2015. gada 15. decembris)

par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2015/2)

(2016/C 97/02)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2), un jo īpaši tās 458. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), un jo īpaši tā 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 18. līdz 20. pantu,

tā kā:

(1)

Finanšu sistēma Savienībā ir lielā mērā integrēta. Tas nozīmē, ka ārvalstu struktūras bieži sniedz pārrobežu finanšu pakalpojumus. Vienotajā tirgū konkrētas dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir izvēle – sniegt finanšu pakalpojumus ar meitassabiedrību vai filiāļu, kas atrodas citā dalībvalstī, starpniecību, vai sniegt pārrobežu finanšu pakalpojumus tieši. Šīs situācijas dēļ valsts makrouzraudzības politikai ir ievērojama pārrobežu ietekme.

(2)

Makrouzraudzības politikas pasākumi, ko dalībvalstīs piemēro iekšzemes finanšu pakalpojumu sniedzējiem, parasti neietekmē ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz pārrobežu finanšu pakalpojumus tieši vai ar filiāļu, kas atrodas citās dalībvalstīs, starpniecību. Tādēļ finanšu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem parasti attiektos šādu prasību darbības joma, proti, tādēļ, ka tām ir vietējās meitassabiedrības, ir stimuls rast citus savu darbību veikšanas veidus, lai apietu uzņēmējas dalībvalsts pasākumus. Šāda rīcības sekas ir kapitāla pārnese un regulējuma arbitrāža, kas vājina valsts makrouzraudzības politikas pasākumu efektivitāti.

(3)

Turklāt var tikt kropļota konkurence, ja ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju filiāles un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas pārrobežu finanšu pakalpojumus sniedz tieši, savas tirgus daļas palielināšanas nolūkā izmanto savas konkurences priekšrocības attiecībā pret iekšzemes finanšu pakalpojumu sniedzējiem un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju meitassabiedrībām attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, zemākas kapitāla prasības, kas attiecībā uz riska darījumiem noteiktas pasākumu aktivizētājā dalībvalstī.

(4)

Pateicoties pārrobežu saiknēm, vienā valstī veiktajiem makrouzraudzības politikas pasākumiem ir ārēja ietekme uz finanšu stabilitāti citās valstīs. Šāda ietekme parasti ir pozitīva, jo makrouzraudzības politika mazina sistēmisko risku un sistēmisku krīžu iespējamību un ietekmi, tādējādi sekmējot arī finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs. Šāda ietekme tomēr var būt arī negatīva. Piemēram, lai gan iekšzemes finanšu pakalpojumu sniedzēji un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju meitassabiedrības ir pakļauti tiem pašiem riskiem kā pārējie attiecīgajā valstī, ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju filiālēm un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas pārrobežu finanšu pakalpojumus sniedz tieši, tomēr netiek prasīts stiprināt noturību pret šiem riskiem, piemēram, tādēļ, ka tiem piemēro kapitāla pasākumus to mītnes dalībvalstīs. Turklāt, ciktāl šādiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir konkurences priekšrocības attiecībā pret iekšzemes finanšu pakalpojumu sniedzējiem un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju meitassabiedrībām, minētie apstākļi varētu tos iedrošināt vairāk uzņemties makroprudenciālus riskus pasākumu aktivizētājā dalībvalstī, tādējādi pakļaujot to mītnes dalībvalstis lielākam riskam. Ja šādi ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītie makroprudenciālie riski materializētos, tad, iespējams, izrādītos, ka minēto finanšu pakalpojumu sniedzēju kapitāla rezerves ir nepietiekamas, kas izraisītu negatīvas sekas to mītnes vietu finanšu sistēmās.

(5)

Ievērojot iepriekš minēto un nolūkā nodrošināt makrouzraudzības politikas saskaņotību un efektivitāti, makrouzraudzības politikas veidotājiem pienācīgi jāņem vērā šāda pārrobežu ietekme un pamatotā gadījumā risināšanai jāizmanto piemēroti politikas instrumenti. Šā mērķa sasniegšanai Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) iesaka pieeju, kas ir balstīta uz diviem galvenajiem pīlāriem, proti: a) makrouzraudzības politikas pārrobežu ietekmes sistemātiska novērtēšana; un b) koordinēta politiska rīcība, vajadzības gadījumā veicot makrouzraudzības politikas pasākumu brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu. Turklāt ir svarīgi, lai minētie pīlāri visā Savienībā tiktu īstenoti pēc iespējas saskaņoti.

(6)

Makrouzraudzības politikas pārrobežu ietekmes sistemātiskai novērtēšanai līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība. Tam pamatā daļēji ir ierobežotās zināšanas par (iespējamiem) kapitāla pārneses veidiem un tas, ka nav veikta visaptveroša pieejamo datu analīze nolūkā analizēt pārrobežu ietekmi. Tādēļ ESRK uzskata, ka ir svarīgi sistemātiski izmantot visus pieejamos datus, lai labāk izprastu un novērtētu pārrobežu ietekmi.

(7)

Ir svarīgi paredzēt procedūru, kura vērsta uz makrouzraudzības politikas pārrobežu ietekmes sistemātisku novērtēšanu un kuras mēķis ir nodrošināt, lai makrouzraudzības politikas veidotāji pirms pasākumu ierosināšanas veiktu to iespējamās pārrobežu ietekmes novērtēšanu. Ņemot vērā spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5), Direktīvas 2013/36/ES un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2013/1 (6) prasības, makrouzraudzības politikas veidotājiem arī jāveic faktiskās pārrobežu ietekmes novērtēšana pēc pasākumu pieņemšanas. Dalībvalstu veiktais analītiskais darbs papildinās ESRK veikto analītisko darbu.

(8)

ESRK rosinātā koordinētā politiskā rīcība ir kārtība, kādā veic makrouzraudzības politikas pasākumu brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu. Ievērojot brīvprātības elementu kārtības īstenošanā, kas izriet no ESRK ieteikumu rakstura (7), šāda brīvprātīga savstarpēja atzīšana atšķiras no konkrētu makrouzraudzības politikas pasākumu obligātās atzīšanas, kas paredzēta Savienības tiesību aktos. Šo ieteikumu, izņemot A ieteikumu par pārrobežu ietekmes novērtēšanu un B ieteikumu par makrouzraudzības politikas pasākumu paziņošanu, nav paredzēts piemērot tiem makrouzraudzības politikas pasākumiem, kuru obligāta atzīšana jau paredzēta Savienības tiesību aktos. Obligātā atzīšana pašlaik ir noteikta attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 5. punktu un 164. panta 7. punktu, un pretcikliskajām kapitāla rezervēm (PKR), kas noteiktas apmērā, kurš nepārsniedz obligātās atzīšanas robežlīmeni. Tāds pats izņēmums attiecas uz PKR normām, kas pārsniedz obligātās atzīšanas robežlīmeni, jo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2014/1 (8) jau rosina dalībvalstis savstarpēji pilnībā atzīt citu dalībvalstu PKR normas.

(9)

Valstu makrouzraudzības politikas pasākumu saskaņotības un efektivitātes nodrošināšanai ir svarīgi, lai Savienības tiesību aktos paredzētā obligātā atzīšana tiktu papildināta ar brīvprātīgu savstarpējo atzīšanu, tādējādi valstu makrouzraudzības politikas pasākumu darbības jomā ietverot arī ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju filiāles un ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējus, kas pārrobežu finanšu pakalpojumus sniedz tieši. Galvenais mērķis ir šāds – viena un tā paša veida riska darījumiem konkrētā dalībvalstī neatkarīgi no finanšu pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa un atrašanās vietas ir jāpiemēro viens un tas pats makrouzraudzības pasākumu kopums. Tādēļ savstarpēji jāatzīst makrouzraudzības politikas pasākumi, kas noteikti uz riska darījumu pamata, jo īpaši tādi, kas vērsti uz specifiskiem riska darījumiem.

(10)

Šis ieteikums ietver norādījumus attiecīgajām iestādēm par to, kā veikt savstarpējas atzīšanas pasākumus, reaģējot uz citu attiecīgo iestāžu makrouzraudzības politikas pasākumiem. Norādītie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, ir savstarpēji jāatzīst visās citās dalībvalstīs. Makrouzraudzības politikas pasākumus norādīs šajā ieteikumā, ja attiecīgā aktivizētāja iestāde pieprasīs veikt savstarpēju atzīšanu un ESRK uzskatīs, ka attiecīgais savstarpējas atzīšanas pieprasījums ir pamatots. Lai nodrošinātu brīvprātīgas savstarpējas atzīšanas kārtības lietderību, ir svarīgi, ka par šādiem pasākumiem ESRK tiek paziņots savlaicīgi un precīzi, izmantojot standartizētu veidni.

(11)	Lai nodrošinātu brīvprātīgas savstarpējas atzīšanas kārtības efektivitāti, attiecīgajām iestādēm savstarpējas atzīšanas pasākumi būs jāpieņem samērīgā termiņā. Pasākumiem, kas nav pieejami visās jurisdikcijās, tiks ieteikts piemērot vēlākus termiņus.

(12)

Šo ieteikumu ir paredzēts piemērot visiem makrouzraudzības politikas pasākumiem, neatkarīgi no tā, uz kuru finanšu sistēmas daļu tie attiecas. Papildus Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajai makrouzraudzības instrumentu piemērošanai, šī ieteikuma darbības jomā, balstoties uz Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktajām ESRK pilnvarām, ir ietverti arī citi pasākumi. Tādējādi šo ieteikumu ir paredzēts piemērot arī pasākumiem, kas nav saskaņoti Savienības tiesību aktos. Šī ieteikuma darbības joma ir piemērojama attiecīgo iestāžu atbilstošajai jurisdikcijai, un to piemēro makrouzraudzības politikas pasākumiem, kurus attiecīgās iestādes ir pilnvarotas pieņemt vai aktivizēt.

(13)

Nacionālās kompetentās iestādes, norīkotās iestādes, makrouzraudzības iestādes un Eiropas Centrālā banka (ECB) (attiecībā uz dalībvalstīm, kas piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM)) ir uzskatāmas par attiecīgajām iestādēm, jo īpaši, ja tās ir pilnvarotas pieņemt vai aktivizēt makrouzraudzības politikas pasākumus. Turklāt Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (9) un Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (10) uztic ECB īpašus uzraudzības uzdevumus. ECB var piemērot augstākas prasības kapitāla rezervēm vai pasākumus, kas ir stingrāki par nacionālo norīkoto iestāžu piemērotajām. Šajā nolūkā ECB tiek uzskatīta par kompetento vai norīkoto iestādi, un tai ir visas tiesības un pienākumi, kādas kompetentajām un norīkotajām iestādēm ir piešķirtas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(14)

Dalībvalstu, kas piedalās VUM, pieņemtiem jauniem makrouzraudzības politikas pasākumiem piemēro attiecīgas VUM koordinēšanas procedūras. Savstarpējas atzīšanas kārtība, kas noteikta ar šo ieteikumu, neskar minētās iekšējās VUM koordinēšanas procedūras, un savstarpējas atzīšanas novērtēšana ESRK sāksies tikai pēc iekšējo VUM koordinēšanas procedūru pabeigšanas.

(15)

Iestādes var piešķirt atbrīvojumu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir nebūtiski riska darījumi saistībā ar apzināto makrouzraudzības risku aktivizētājā valstī (de minimis princips). Ja savstarpēja atzīšana tiek uzskatīta par principiālu rīcību, dalībvalsts iestādes var arī nolemt neizmantot šo rīcības brīvību.

(16)

Lai nodrošinātu makrouzraudzības politikas pasākumu pārredzamību un pārskatatbildību un to efektīvu īstenošanu, attiecīgajām iestādēm savas makrouzraudzības politikas pasākumu kopējās komunicēšanas stratēģijas ietvaros jāizveido komunicēšanas stratēģija attiecībā uz savstarpējas atzīšanas pieprasījumiem un visiem savstarpējas atzīšanas pasākumiem. Attiecībā uz savstarpējas atzīšanas pieprasījumiem ir īpaši svarīgi, lai visām iesaistītajām iestādēm tiktu savlaicīgi sniegta visa informācija, kas ir būtiska un vajadzīga, lai pieņemtu attiecīgos lēmumus. Turklāt vienlīdz svarīgi ir arī savlaicīgi un izsmeļoši informēt iesaistītās puses (tostarp, bet ne tikai, makrouzraudzības politikas pasākumu tiešos adresātus) par katru tiem būtisko makrouzraudzības politikas pasākumu.

(17)

Ar šo ieteikumu un Lēmumu ESRB/2015/4 (11) ieteiktais process ir izstrādāts tā, lai tas būtu pēc iespējas lietderīgs un efektīvs savstarpējas atzīšanas nodrošināšanai. Ievērojot Savienības makrouzraudzības politikas regulējuma gaidāmo pārskatīšanu un ņemot vērā pastāvošā instrumentu klāsta iespējamo grozīšanu, Eiropas Komisijai tomēr jāapsver, vai un kādā veidā šajā ieteikumā noteiktā savstarpējas atzīšanas kārtība būtu labāk nostiprināma Savienības tiesību aktos, lai veicinātu valstu makrouzraudzības politikas efektivitāti. Vēlamākais iznākums būtu Eiropas Komisijas priekšlikums, kura pamatā ir šajā ieteikumā un “ESRK Rokasgrāmatas makrouzraudzības politikas ieviešanai praksē banku sektorā” (ESRB Handbook on Operationalising Macroprudential Policy in the Banking Sector; turpmāk – “ESRK rokasgrāmata”) (12) 11. nodaļā izstrādātā savstarpējas atzīšanas kārtība.

(18)	ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ECB Padome ir informēta par ESRK Valdes nolūku to darīt un ECB Padomei ir sniegta iespēja uz to atbildēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. IEDAĻA

IETEIKUMI

A ieteikums. Attiecīgo iestāžu pieņemto makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšana

Attiecīgajām aktivizētājām iestādēm tiek ieteikts pirms makrouzraudzības politikas pasākumu pieņemšanas novērtēt to iespējamo pārrobežu ietekmi. Jānovērtē vismaz tie kapitāla pārneses veidi, kuros izmanto kredītrisku korekcijas un regulējuma arbitrāžu, novērtēšanā izmantojot metodiku, kas izklāstīta ESRK Rokasgrāmatas 11. nodaļā.

Attiecīgajām aktivizētājām iestādēm tiek ieteikts novērtēt:

a)	makrouzraudzības politikas pasākumu, ko īsteno attiecīgās iestādes jurisdikcijā, iespējamo pārrobežu ietekmi (kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu); un

b)	visu ierosināto makrouzraudzības politikas pasākumu iespējamo pārrobežu ietekmi uz citām dalībvalstīm un vienoto tirgu.

Attiecīgajām aktivizētājām iestādēm tiek ieteikts vismaz reizi gadā pārraudzīt to ieviesto makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes materializēšanos un attīstību.

B ieteikums. Paziņošana par attiecīgo iestāžu pieņemtiem makrouzraudzības politikas pasākumiem un to savstarpējas atzīšanas pieprasījumi

Attiecīgajām aktivizētājām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par makrouzraudzības politikas pasākumiem, tiklīdz tie ir pieņemti, un ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc to pieņemšanas. Paziņojumā jāiekļauj novērtējums par pārrobežu ietekmi un vajadzību lūgt citām attiecīgajām iestādēm veikt savstarpēju atzīšanu. Attiecīgās aktivizētājas iestādes tiek lūgtas sniegt informāciju angļu valodā, izmantojot ESRK interneta vietnē publicētās veidnes.

Ja tiek uzskatīts, ka ir jālūdz citas dalībvalstis veikt savstarpēju atzīšanu, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu efektīvu darbību, attiecīgās aktivizētājas iestādes tiek lūgtas iesniegt ESRK savstarpējas atzīšanas pieprasījumu, pievienojot to paziņojumam par attiecīgo pasākumu.

Ja makrouzraudzības politikas pasākumi tika aktivizēti pirms šā ieteikuma pieņemšanas vai ja pasākumu sākotnējās ieviešanas brīdī netika uzskatīts, ka vajadzīga savstarpēja atzīšana, un attiecīgā aktivizētāja iestāde pēc tam nolēma, ka savstarpēja atzīšana tomēr ir vajadzīga, attiecīgās aktivizētājas iestādes tiek lūgtas iesniegt ESRK savstarpējas atzīšanas pieprasījumu.

C ieteikums. Citu attiecīgo iestāžu pieņemto makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt tādu makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kurus pieņēmušas citas attiecīgās iestādes un kurus ESRK ieteikusi savstarpēji atzīt.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt šajā ieteikumā norādīto makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu, īstenojot tādu pašu makrouzraudzības politikas pasākumu, kādu ir īstenojusi aktivizētāja iestāde. Ja valsts tiesību aktos nav paredzēts tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt savstarpējo atzīšanu pēc apspriešanās ar ESRK, pieņemot tādu attiecīgās valsts jurisdikcijā paredzētu makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga aktivizētā makrouzraudzības politikas pasākuma ietekmei.

Ja netiek ieteikts konkrēts termiņš makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpējai atzīšanai, attiecīgajām iestādēm makrouzraudzības politikas pasākumus, ar ko veic savstarpēju atzīšanu, iesaka pieņemt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā ieteikuma jaunākā grozījuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ciktāl iespējams, pieņemto pasākumu un savstarpējas atzīšanas pasākumu jāaktivizē vienā un tajā pašā datumā.

D ieteikums. Paziņošana par citu attiecīgo iestāžu pieņemto makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par paveiktu citas attiecīgās iestādes makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu. Paziņojums jānosūta ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc savstarpējas atzīšanas pasākuma pieņemšanas. Paziņotājām iestādēm tiek lūgts sniegt informāciju angļu valodā, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni.

2. IEDAĻA

ĪSTENOŠANA

1. Interpretācija

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“aktivizēšana” ir makrouzraudzības politikas pasākuma piemērošana valsts līmenī;

b)	“pieņemšana” ir lēmums, ko attiecīgā iestāde pieņem par makrouzraudzības politikas pasākuma ieviešanu, savstarpēju atzīšanu vai grozīšanu;

c)	“finanšu pakalpojums” ir jebkurš bankas, kredīta, apdrošināšanas, personālo pensiju, ieguldījumu vai maksājumu rakstura pakalpojums;

d)	“makrouzraudzības politikas pasākums” ir jebkurš pasākums, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta c) punkta definētā sistēmiskā riska novēršanai vai mazināšanai un ko pieņēmusi vai aktivizējusi attiecīgā iestāde saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

“paziņojums” ir rakstisks paziņojums ESRK, kuru angļu valodā sagatavojusi attiecīgā iestāde, tostarp ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. pantu, par makrouzraudzības politikas pasākumu saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu un kurš var būt dalībvalsts savstarpējas atzīšanas pieprasījums saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 8. punktu;

“savstarpēja atzīšana” ir kārtība, kādā konkrētas jurisdikcijas attiecīgā iestāde finanšu iestādēm piemēro makrouzraudzības politikas pasākumu, kas ir tāds pats kā citas jurisdikcijas attiecīgās aktivizētājas iestādes noteiktais pasākums vai līdzvērtīgs tam, ja attiecīgās finanšu iestādes ir pakļautas vieniem un tiem pašiem riskiem attiecīgās aktivizētājas iestādes jurisdikcijā;

g)	“attiecīgā aktivizētāja iestāde” ir attiecīgā iestāde, kas ir atbildīga par makrouzraudzības politikas pasākuma piemērošanu valsts līmenī;

“attiecīgā iestāde” ir iestāde, kurai piešķirtas makrouzraudzības politikas pasākumu pieņemšanas un/vai aktivizēšanas pilnvaras, tostarp, bet ne tikai:

i)	norīkotā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. nodaļu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu, kompetentā iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā, ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. panta 1. punktu; vai

ii)	makrouzraudzības iestāde, kurai ir mērķi, pasākumi, pilnvaras, pārskatatbildības prasības un citas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2011/3 (13) noteiktās pazīmes.

2. Atbrīvojumi

Attiecīgās iestādes finanšu pakalpojumu sniedzējiem savā jurisdikcijā var piešķirt atbrīvojumu un nepiemērot konkrēta makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu, ja šiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir nebūtiski riska darījumi saistībā ar apzināto makrouzraudzības risku jurisdikcijā, kurā attiecīgā aktivizētāja iestāde piemēro atbilstošo makrouzraudzības politikas pasākumu (de minimis princips). Līdzīgi praksei, kas Direktīvas 2013/36/ES 130. pantā noteikta attiecībā uz PKR, iestādes var izvēlēties nepiemērot šā makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu, piešķirot atbrīvojumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru riska darījumu apmērs nepārsniedz noteiktu robežlīmeni. Attiecīgās iestādes tiek lūgtas paziņot ESRK par šādiem atbrīvojumiem, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni paziņošanai par savstarpējas atzīšanas pasākumiem. Piemērojot de minimis principu, iestādēm rūpīgi pārrauga, vai nematerializējas kapitāla pārnese un regulējuma arbitrāža, un vajadzības gadījumā jālabo attiecīgā nepilnība.

Ja šajā ieteikumā tiek sniegts ieteikums par pasākuma savstarpēju atzīšanu, bet attiecīgās iestādes pirms tam jau ir veikušas pasākuma savstarpēju atzīšanu un paziņošanu, attiecīgais savstarpējas atzīšanas pasākums nav jāgroza, pat ja tas atšķiras no aktivizētājas iestādes īstenotā pasākuma.

3. Termiņi un paziņošana

Attiecīgās iestādes tiek lūgtas sniegt ESRK pārskatu par darbībām, ko tās veikušas, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot savu bezdarbību. Pārskati jāiesniedz reizi divos gados, un pirmais pārskats jāiesniedz līdz 2017. gada 30. jūnijam. Pārskatos iekļauj vismaz:

a)	informāciju par veikto darbību veidu un laiku;

b)	novērtējumu par veikto darbību funkcionēšanu no šā ieteikuma mērķu sasniegšanas viedokļa;

c)	detalizētu pamatojumu atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar de minimis principu, kā arī savas bezdarbības vai atkāpju no šā ieteikuma detalizētu pamatojumu, tostarp kavējumu iemeslus.

Dalītas atbildības gadījumā attiecīgajām iestādēm jāveic savstarpēja koordinēšana, lai vajadzīgā informācija tiktu sniegta savlaicīgi.

Attiecīgās iestādes tiek aicinātas pēc iespējas ātrāk informēt ESRK par ierosinātajiem makrouzraudzības politikas pasākumiem.

Makrouzraudzības politikas pasākums, ar ko veic savstarpēju atzīšanu, ir uzskatāms par līdzvērtīgu, ja tam, ciktāl iespējams, ir:

a)	tāda pati ekonomiskā ietekme;

b)	tāda pati piemērošanas joma;

c)	tādas pašas sekas (sankcijas) neatbilstības gadījumā.

4. Ieteikuma grozījumi

ESRK Valde lems par to, kad šis ieteikums jāgroza. Šādi grozījumi jo īpaši ietvers papildu vai grozītus makrouzraudzības politikas pasākumus, kuriem paredzēts veikt savstarpēju atzīšanu, kā noteikts C ieteikumā un attiecīgajos pielikumos, kas ietver informāciju par pasākumiem. ESRK Valde var arī pagarināt iepriekšējos punktos noteiktos termiņus, ja dalībvalstīs jāveic tiesību aktu grozījumi, lai izpildītu kādu no ieteikumiem. Jo īpaši – ESRK Valde var pieņemt lēmumu grozīt šo ieteikumu pēc tam, kad Eiropas Komisija ir veikusi Savienības tiesību aktos noteiktās obligātās atzīšanas regulējuma pārskatīšanu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar brīvprātīgas savstarpējas atzīšanas kārtības, kas izveidota ar šo ieteikumu, darbību.

5. Monitorēšana un izvērtējums

ESRK sekretariāts:

a)	palīdz attiecīgajām iestādēm, tostarp veicinot koordinētu pārskatu sniegšanu, nodrošinot attiecīgus paraugus un vajadzības gadījumā precizējot atbilstības nodrošināšanas procedūru un grafiku;

b)	pārbauda attiecīgo iestāžu atbilstību, tostarp pēc to lūguma sniedzot tām palīdzību, un sniedz ESRK Valdei pārskatus par atbilstību.

ESRK Valde izvērtē darbības un pamatojumus, par kuriem ziņojušas attiecīgās iestādes, un vajadzības gadījumā lemj par to, vai šis ieteikums ir ievērots un vai attiecīgās iestādes ir pienācīgi pamatojušas savu bezdarbību.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 15. decembrī

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(4) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2013. gada 4. aprīlis) par makrouzraudzības politikas vidēja termiņa mērķiem un instrumentiem (ESRK/2013/1) (OV C 170, 15.6.2013., 1. lpp.).

(7) ESRK ieteikumi nav juridiski saistoši, tomēr tiem pievieno “rīkoties vai paskaidrot” mehānismu.

(8) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2014. gada 18. jūnijs) par norādījumiem pretciklisko kapitāla rezervju normas noteikšanai (ESRK/2014/1) (OV C 293, 2.9.2014., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(10) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).

(11) Angļu valodas redakcija ir pieejama ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

(12) Publicēts ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

(13) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2011. gada 22. decembris) par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā (ESRK/2011/3) (OV C 41, 14.2.2012., 1. lpp.).

12.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/23

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS

(2015. gada 11. decembris)

par to, kā novērtē trešo valstu būtiskumu attiecībā uz Savienības banku sistēmu saistībā ar pretciklisko rezervju normu atzīšanu un noteikšanu

(ESRK/2015/3)

(2016/C 97/11)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3), un jo īpaši tās I un II pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 21. jūlija Lēmumu ESRK/2015/2 par informācijas sniegšanu un vākšanu finanšu sistēmas makrouzraudzībai Eiropas Savienībā un Lēmuma ESRK/2011/6 atcelšanu (4),

tā kā:

(1)	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) atbild par makrouzraudzības veikšanu, tiecoties sekmēt sistēmisko risku novēršanu vai mazināšanu Savienībā.

(2)

Lai pildītu savus pienākumus, ESRK jānovērtē makrouzraudzības riski, kuru pamatā ir notikumu attīstība Savienībā un trešās valstīs. Šādu risku iespējamais cēlonis ir Savienības banku sistēmas pārrobežu riska darījumi trešās valstīs, kas varētu sekmēt šo risku izplatīšanos Savienībā. Pārmērīgs kreditēšanas pieaugums konkrētā trešā valstī, ja pret to nevēršas ar attiecīgās valsts makrouzraudzības politikas pasākumiem, varētu radīt lielus zaudējumus Savienības banku sektoram un pat apdraudēt finanšu stabilitāti Savienībā.

(3)

Direktīvas 2013/36/ES 138. pants īpaši pilnvaro ESRK rīkoties attiecībā uz riskiem, ko rada pārmērīgs kreditēšanas pieaugums trešās valstīs. Konkrēti, ja trešās valsts iestāžu rīcība tiek uzskatīta par nepietiekamu, ESRK var rīkoties, lai aizsargātu Savienības banku sektoru no riskiem, kuru pamatā ir pārmērīgs kreditēšanas pieaugums attiecīgajā trešā valstī. Šādā gadījumā ESRK var pieņemt ieteikumu ar norādījumiem norīkotajām iestādēm Savienībā par pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atbilstošo apmēru.

(4)

Šo pilnvaru īstenošanai ir vajadzīgs apzināt trešās valstis, kurās Savienības banku sistēmai ir būtiski riska darījumi (turpmāk – “būtiskas trešās valstis”). Pārmērīga kreditēšanas pieauguma, kas notiek konkrētā trešā valstī, ietekme uz Savienības banku sistēmu atkarīga no banku, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā, attiecīgajā valstī veikto riska darījumu apjoma un rakstura. Tā kā ESRK nav iespēju pārraudzīt notikumu attīstību visās trešās valstīs visā pasaulē, tā uzskata, ka Direktīvas 2013/36/ES 138. pantā noteiktās ESRK pilnvaras vislabāk var īstenot, pārraugot pārmērīga kreditēšanas pieauguma pazīmju rašanos tikai tajās trešās valstīs, kurās Savienības banku sistēmai ir būtiski riska darījumi.

(5)

Būtisku trešo valstu apzināšanai ESRK paredzējusi izmantot uzraudzības datus, ko vāc Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2015. gada 23. septembra Lēmumu EBA/DC/2015/130 (5). Saskaņā ar Lēmumu EBA/DC/2015/130 ir pieejama detalizēta informācija par riska darījumiem 191 lielākās Savienības bankas izlases banku portfelī, kas aptver trešās valstīs visā pasaulē. Lai gan šie dati neietver riska darījumus tirdzniecības portfelī un neaptver visas Savienības bankas, ESRK uzskata, ka šie dati ir pienācīgi, lai apzinātu būtiskas trešās valstis. Dati par riska darījumiem banku portfelī tiek uzskatīti par pienācīgiem, jo tie aptver lielāko daļu riska darījumu. Turklāt savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi un, cita starpā, atvasināto instrumentu un īso pozīciju izmantošana apgrūtina riska darījumu iedalīšanu konkrētai trešai valstij tirdzniecības portfelī. Lielāko banku izlases izmantošana tiek uzskatīta par pienācīgu, jo šīm bankām parasti ir lielākais pārrobežu darījumu apjoms un tādēļ, ja kādā trešā valstī nevērstos pret pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu, ietekme uz tām būtu vislielākā. 2014. gadā 191 izlasē iekļautajai bankai bija aptuveni 92 % no kopējā Savienības banku sistēmas aktīvu apjoma. Tā kā būtisku trešo valstu apzināšanas vajadzībām ESRK nav vajadzīgi dati par risku darījumiem konkrētu banku līmenī, tā ir paredzējusi lūgt EBI sniegt saskaņā ar Lēmumu EBA/DC/2015/130 apkopoto datu kopsavilkumu valsts līmenī. Šādus datu pieprasījumus reglamentē Lēmums ESRK/2015/2.

(6)

ESRK veiks būtisku trešo valstu apzināšanu uz šādu trīs rādītāju pamata, kas attiecas uz trešām valstīm – aktīvu riska svērtā vērtība, sākotnējā riska darījuma vērtība un riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības. Vairāku rādītāju kopums tiek izmantots tādēļ, lai gūtu visaptverošu ieskatu par riska darījumu, ko veic trešās valstīs, iezīmēm. Izmantojot tikai aktīvu riska svērto vērtību, netiktu veltīta pienācīga uzmanība būtiskiem riska darījumiem ar zemiem riska svērumiem. Sākotnējā riska darījuma vērtība palīdz konstatēt riska darījumu apjomu pirms riska svērumu piemērošanas. Visbeidzot, riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, parasti parāda tos riska darījumus, kas rada lielāku kredītrisku bankām.

(7)

ESRK parasti definē trešo valsti kā būtisku, ja vismaz viens no iepriekš minētajiem trīs rādītājiem attiecībā uz Savienības banku sistēmas riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī ir vismaz 1 %. Salīdzinot ar nefinanšu sabiedrībām, banku pamatkapitāls attiecībā pret aktīviem parasti ir mazs. Tas nozīmē, ka tādu riska darījumu gadījumā, kuri šķiet mazi attiecībā pret kopējo bankas bilances apjomu, zaudējumi var sasniegt tādus apmērus, kas apdraud banku maksātspēju un/vai rada šaubas sabiedrībā par to maksātspēju. Minētā apsvēruma dēļ vajadzētu noteikt zemu robežlīmeni, jo nelabvēlīga attīstība konkrētā trešā valstī varētu būtiski ietekmēt banku kapitāla stāvokli. Vienlaikus jāņem vērā, ka būtisku trešo valstu apzināšanai pielietoto robežlīmeni nevajadzētu piemērot valstīm, kurās riska darījumi ir tikai vienai dalībvalstij, izņemot, ja šādi riska darījumi ir pietiekami lieli, lai radītu risku ne vien attiecīgajai atsevišķai dalībvalstij, bet arī visai Savienībai. Lai mazinātu šādu iespējamību, vajadzētu noteikt augstu robežlīmeni, lai konstatētu tikai apjomīgākos dalībvalstu riska darījumus. ESRK uzskata, ka robežlīmenis 1 % apmērā no kopējā riska darījumu apjoma nodrošinās labu līdzsvaru abu iepriekš raksturoto vēlamo rezultātu sasniegšanai.

(8)

ESRK apkopos būtisku trešo valstu sarakstu un katru gadu atjauninās šo sarakstu, ievērojot kritērijus, kas noteikti iekļaušanai sarakstā un svītrošanai no tā. Banku riska darījumi laika gaitā attīstās, atspoguļojot gan ciklisku, gan strukturālu notikumu attīstību ekonomikas un finanšu integrācijā visā pasaulē. Būtisku trešo valstu apzināšanas procesam jāatspoguļo šī attīstība. Šajā nolūkā ir noteikti kritēriji būtisku trešo valstu iekļaušanai sarakstā un svītrošanai no tā. Paredzēts, ka tie ir: a) konservatīvi, proti, iekļaut trešo valsti sarakstā ir vieglāk nekā svītrot no tā; un b) pārredzami, proti, iekļaušanas un svītrošanas pamatā ir vienkārši noteikumi. Nosakot, vai trešā valsts ir būtiska Savienības banku sektoram, ESRK var arī izmantot savu rīcības brīvību. Šāda rīcības brīvība visdrīzāk tiks izmantota gadījumos, kad trešās valsts būtiskuma novērtējums balansē uz būtiskuma kritēriju robežas.

(9)

ESRK Valde tiks lūgta apstiprināt katru būtisku trešo valstu saraksta pārskatīšanu rakstiskā procedūrā. Iebilduma gadījumā ESRK Valde balsos. ESRK sekretariāts katru gadu sagatavos būtisku trešo valstu saraksta projektu, sagatavošanas procesā piemērojot iekļaušanas un svītrošanas kritērijus. Konsultatīvā speciālistu komiteja varēs izmantot savu rīcības brīvību un grozīt saraksta projektu pirms tā iesniegšanas ESRK Valdei.

(10)

Situāciju saskaņā ar šo lēmumu apzinātajās būtiskās trešās valstīs pārraudzīs ESRK sekretariāts. Situāciju citās trešās valstīs, iespējams, pārraudzīs citas jurisdikcijas Savienībā atkarībā no tā, cik būtiskas attiecīgās trešās valstis ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes banku sistēmai. Pieredzi, kas gūta darbībās ar risku paneli un darbā ar pretcikliskajām kapitāla rezervēm, izmantos to rādītāju apzināšanai, kas palīdz apzināt pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu agrīnākā stadijā.

(11)

Balstoties uz uzraudzības datiem, kuru atsauces datums ir 2014. gada 30. jūnijs, ESRK kā būtiskas sākotnēji ir apzinājusi sešas trešās valstis. Trešās valstis, kas sākotnēji apzinātas ka būtiskas, ir šādas – Brazīlijas Federatīvā Republika, Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals, Ķīnas Tautas Republika, Turcijas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis. Būtisku trešo valstu saraksta grozījumi jāpublicē ESRK interneta vietnē.

(12)

ESRK apzināto būtisku trešo valstu saraksta pirmo pārskatīšanu veiks 2017. gada otrajā ceturksnī, izmantojot uzraudzības datus, kuru atsauces datums ir 2016. gada 31. decembris. Tas parāda, ka papildu kritēriju piemērošanai ir vajadzīgi pietiekami dati. Tā kā nebūs pietiekamu datu svītrošanas kritēriju piemērošanai, pirmās pārskatīšanas vajadzībām apsvērs tikai iespējamo iekļaušanu būtisku trešo valstu sarakstā.

(13)

Būtisku trešo valstu saraksta vēlākas pārskatīšanas veiks, izmantojot uzraudzības datus, kuru atsauces datums ir katra attiecīgā kalendārā gada 31. decembris. Tiklīdz būs pieejami pietiekami dati svītrošanas kritēriju piemērošanai, vēlākās pārskatīšanās apsvērs arī iespējamo svītrošanu no būtisku trešo valstu saraksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo lēmumu nosaka ESRK procedūras, saskaņā ar kurām novērtē trešo valstu būtiskumu attiecībā uz Savienības banku sistēmu saistībā ar pretciklisko rezervju normu atzīšanu un noteikšanu atbilstīgi Direktīvai 2013/36/ES.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“pretciklisko rezervju norma” ir pretciklisko rezervju norma Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 7. punkta nozīmē;

b)	“riska darījums” ir riska darījums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 5. panta 1) apakšpunkta nozīmē;

c)	“pārraudzība/pārraudzīšana, ko veic ESRK sekretariāts” ir rādītāju un kvantitatīvo paņēmienu kopuma pārvaldība, uzturēšana un regulāra atjaunināšana, ko veic ESRK sekretariāts, lai konstatētu iespējami pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu būtiskās trešās valstīs;

d)	“trešā valsts” ir trešā valsts Ieteikuma ESRK/2015/1 2. iedaļas 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē.

3. pants

Datu vākšana

1. Nolūkā novērtēt to, kuras trešās valstis ir būtiskas Savienības banku sektoram, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu ESRK sekretariāts lūdz EBI sniegt apkopotus uzraudzības datus, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikumā, kurus EBI vāc saskaņā ar Lēmumu EBA/DC/2015/130.

2. Novērtējot to, vai trešā valsts ir būtiska Savienības banku sektoram, ņem vērā šādus rādītājus:

a)	riska darījuma riska svērtā vērtība;

b)	sākotnējās riska darījumu vērtības; un

c)	riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības.

3. Konkrēti, ESRK katru ceturksni vāks šādus uzraudzības datu, kas minēti 1. punktā, datu punktus par katru attiecīgo trešo valsti:

a)	C 09.01 veidne: ailes rindu 070, 080, 090, 100, 110, 120, 130, 140, 150, 160 un sleju 010, 020 un 080 krustpunktos; un

b)	C 09.02 veidne: ailes rindu 030, 060, 140 un sleju 010, 030 un 110 krustpunktos.

4. ESRK sekretariāts sadarbojas ar EBI saistībā ar 3. punktā minēto datu punktu sniegšanu un nākotnē iespējamiem grozījumiem datu sniegšanas veidnēs.

4. pants

Būtiskuma novērtēšana

1. Trešā valsts tiek apzināta kā būtiska Savienības banku sektoram un iekļauta būtisku trešo valstu sarakstā šādos gadījumos:

a)	riska darījumu attiecīgajā trešā valstī aritmētiskais vidējais par astoņiem ceturkšņiem, kas ir pirms atsauces datuma, vismaz vienā no 3. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem veido vismaz 1 %;

b)	riska darījumi katrā no diviem ceturkšņiem, kas ir pirms atsauces datuma, vismaz vienā no 3. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem veido vismaz 1 %.

2. Valsti svītro no būtisku trešo valstu sarakstā šādos gadījumos:

a)	riska darījumu attiecīgajā valstī aritmētiskais vidējais par divpadsmit ceturkšņiem, kas ir pirms atsauces datuma, visos 3. panta 2. punktā minētajos rādītājos nepārsniedz 1 %;

b)	riska darījumi katrā no diviem ceturkšņiem, kas ir pirms atsauces datuma, visos 3. panta 2. punktā minētajos rādītājos nepārsniedz 1 %.

3. Trešo valsti, kas apzināta kā būtiska Savienības banku sektoram uz 1. punktā minēto kritēriju pamata, pārrauga ESRK sekretariāts.

4. ESRK sekretariāts katru gadu pārskata būtisku trešo valstu sarakstu un iesniedz priekšlikumu Konsultatīvajai speciālistu komitejai. Šī priekšlikuma pamatā ir uzraudzības dati par divpadsmit ceturkšņiem, kas ir pirms attiecīga kalendārā gada 31. decembra. Priekšlikumu iesniedz Konsultatīvajai speciālistu komitejai līdz attiecīgā gada 30. jūnijam. Konsultatīvā speciālistu komiteja var izmantot savu rīcības brīvību un grozīt saraksta projektu pirms tā iesniegšanas apstiprināšanai ESRK Valdē, it īpaši gadījumos, kad ESRK saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 138. pantu ir sniegusi ieteikumu, un attiecīgajā ieteikumā minētā trešā valsts būtu jāsvītro no būtisku trešo valstu saraksta.

5. ESRK Valde pieņem lēmumu par grozījumiem būtisku trešo valstu sarakstā, balstoties uz Konsultatīvās speciālistu komitejas priekšlikumu. Jebkurus grozījumus būtisku trešo valstu sarakstā publicē ESRK interneta vietnē.

5. pants

Pārejas noteikumi

1. Sākotnējais būtisku trešo valstu saraksts, kas sastādīts, balstoties uz atsauces datiem par 2014. gada otro ceturksni, ietver šādas valstis – Brazīlijas Federatīvā Republika, Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals, Ķīnas Tautas Republika, Turcijas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis.

2. Veicot būtisku trešo valstu saraksta pārskatīšanu 2017. gadā, izmanto uzraudzības datus, kuru atsauces datums ir 2016. gada 31. decembris, un nepiemēro 4. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, kas attiecas uz valstu svītrošanu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šo lēmumu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 11. decembrī

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(3) OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.

(4) OV C 394, 27.11.2015., 4. lpp.

(5) Decision EBA/DC/2015/130 of the European Banking Authority of 23 September 2015 on reporting by competent authorities to the EBA. Publicēts EBI interneta vietnē – www.eba.europa.eu.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

12.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/28

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS

(2015. gada 16. decembris)

par koordinēšanas pamatstruktūru, saskaņā ar kuru attiecīgās iestādes paziņo par valsts makrouzraudzības politikas pasākumiem, un par ESRK atzinumu un ieteikumu sniegšanu un Lēmuma ESRK/2014/2 atcelšanu

(ESRK/2015/4)

(2016/C 97/12)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (3), un jo īpaši tās 133., 134., 138. un 139. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 11. decembra Ieteikumu ESRK/2015/1 par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu un noteikšanu (4) un jo īpaši tā A ieteikumu, B ieteikuma 3. punktu un C ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 15. decembra Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (5) un jo īpaši tā B līdz D ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (6), un jo īpaši tā 6. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2015. gada 11. decembra Ieteikumu ESRK/2015/3 par to, kā novērtē trešo valstu būtiskumu attiecībā uz Savienības banku sistēmu saistībā ar pretciklisko rezervju normu atzīšanu un noteikšanu (7), un jo īpaši tā 4. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) atbild par makrouzraudzības veikšanu Savienībā. Šajā sakarībā ESRK tiecas sekmēt to, lai tiktu novērsti vai mazināti sistēmiskie riski Savienības finanšu stabilitātei, tostarp riski, kuru izcelsme ir ārpus Savienības. Šā uzdevuma ietvaros ESRK rīkojas, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un kapitāla pārrobežu pārnesi, nodrošinot, ka vieniem un tiem pašiem riskiem visā Savienībā piemēro vienas un tās pašas vai līdzvērtīgas makrouzraudzības prasības. ESRK uzskata, ka, lai nodrošinātu makrouzraudzības politikas pasākumu efektivitāti, īpaša nozīme ir trim uzdevumiem. Šie uzdevumi ir noteikti Savienības tiesību aktos un/vai izriet no Regulas (ES) Nr. 1092/2010.

(2)	Pirmais uzdevums – Direktīvas 2013/36/ES 133. pants un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pants pilnvaro ESRK novērtēt makrouzraudzības politikas pasākumu atbilstību, pirms tos pieņem dalībvalstis vai Eiropas Centrālā banka (ECB).

(3)

Otrais uzdevums – ESRK novērtē konkrētu makrouzraudzības politikas pasākumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi kapitāla pārrobežu pārneses ziņā un, ja no attiecīgās aktivizētājas iestādes ir saņemts savstarpējas atzīšanas pieprasījums, izvērtē, vai ir jāveic dalībvalstu pieņemtu konkrētu makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēja atzīšana saskaņā ar sistēmu, kas noteikta Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2. Atbilstīgi Direktīvas 2013/36/ES 134. pantam un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantam dalībvalstis var lūgt ESRK sniegt ieteikumus citām dalībvalstīm par lūguma iesniedzējas dalībvalsts makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu. ESRK saskaņā ar savām pilnvarām var arī sniegt ieteikumus par tādu pasākumu savstarpēju atzīšanu, kuru savstarpēja atzīšana ir dalībvalstu kompetencē.

(4)

Trešais uzdevums – ESRK sekmē saskaņotību Savienībā saistībā ar pretciklisko kapitāla rezervju (PKR) normām, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs. Direktīvas 2013/36/ES 138. pants īpaši piešķir ESRK pilnvaras sniegt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka šādas PKR normas ir pietiekamas, lai aizsargātu Savienības iestādes no pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskiem trešās valstīs. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 139. pantu ESRK var sniegt ieteikumus, lai tad, kad dalībvalstis, īstenojot minētajā pantā noteiktās pilnvaras, nosaka un atzīst PKR normas attiecībā uz riska darījumiem trešās valstīs, nodrošinātu šādu normu saskaņotību dalībvalstīs.

(5)

Pirmā uzdevuma, proti, novērtēt makrouzraudzības politikas pasākumu atbilstību pirms to pieņemšanas, vajadzībām ESRK 2014. gadā izveidoja novērtēšanas grupu, kuras kompetencē ir analizēt minētos pasākumus un sagatavot atzinumus un ieteikumus. Tā kā daudzi otrā un trešā ESRK uzdevuma aspekti ir līdzīgi pirmā uzdevuma aspektiem, ir ieteicams paplašināt esošās novērtēšanas grupas pilnvaras, ietverot tajās visus trīs uzdevumus. Saistībā ar plašākām novērtēšanas grupas pilnvarām ir arī jāveic izmaiņas novērtēšanas grupas sastāvā, lai paplašinātu tās kompetences jomu. Turklāt noteiktu novērtēšanas grupas locekļu, kas iecelti saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2014/2 (8), pilnvaru termiņi būtu jāsaglabā līdz attiecīgo pilnvaru termiņu beigām.

(6)

Lai dotu iespēju ESRK īstenot minētos trīs uzdevumus, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par makrouzraudzības politikas pasākumiem, tostarp tādiem, uz kuriem neattiecas Savienības tiesību aktu prasības. Prasības attiecība uz paziņošanu ir noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 129. panta 2. punktā, 130. panta 2. punktā, 131. panta 7. un 12. punktā, 133. pantā, 134. panta 2. punktā, 136. panta 7. punktā un 160. pantā, kā arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 7. punktā un 458. pantā. Turklāt ar Ieteikumu ESRK/2015/2 attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts ESRK paziņot par visiem pieņemtajiem makrouzraudzības politikas pasākumiem.

(7)

Novērtēšanas grupas darbības procedūrās attiecībā uz katru no trim uzdevumiem ir jāparedz dažādi termiņi, kādos ESRK ir jāpaveic tās attiecīgie uzdevumi. ESRK jo īpaši sniegs atzinumus vai ieteikumus par attiecīgo pasākumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu. ESRK nolūks būs izdarīt grozījumus Ieteikumā ESRK/2015/2 trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par attiecīgo pasākumu. Ja ESRK uzskatīs, ka ir jārīkojas saistībā ar PKR normu, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, tās nolūks būs sniegt ieteikumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par iespējamiem pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskiem attiecīgajā trešā valstī.

(8)	Lēmums ESRK/2014/2 ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, lai ietvertu divus novērtēšanas grupas papildu uzdevumus un attiecīgās izmaiņas novērtēšanas grupas sastāvā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota vienota pamatstruktūra procedūrām, saskaņā ar kurām ESRK sniedz atzinumus un ieteikumus, reaģējot uz makrouzraudzības politikas pasākumu pieņemšanu Savienībā 2. punktā noteiktajās jomās.

2. Jo īpaši šā lēmuma mērķis ir noteikt procedūras, saskaņā ar kurām tiek analizēti makrouzraudzības politikas pasākumi un attiecīgos gadījumos tiek:

a)	sniegti ESRK ieteikumi un atzinumi par valstu makrouzraudzības politikas pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 14. un 15. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 4. punktu;

b)	grozīts Ieteikums ESRK/2015/2, lai papildus iekļautu paziņotos makrouzraudzības politikas pasākumus, attiecībā uz kuriem tiek ieteikts veikt savstarpēju atzīšanu saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 8. punktu;

c)	sniegti ESRK ieteikumi par konkrētu PKR normu, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, noteikšanu vai atzīšanu saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 138. un 139. pantu (turpmāk – “ESRK ieteikumi par konkrētām trešo valstu PKR normām”).

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pieņemšana” ir pieņemšana Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

2)	“pretciklisko rezervju norma” ir pretciklisko rezervju norma Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 7. punkta nozīmē;

3)	“Darwin” ir ESRK iekšējā dokumentu pārvaldības sistēma;

4)	“makrouzraudzības politikas pasākums” ir makrouzraudzības politikas pasākums Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

5)	“paziņojums” ir paziņojums Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

6)	“paziņotāja iestāde” ir attiecīgā iestāde, kas nosūta paziņojumu ESRK;

7)	“atzinums” ir jebkurš atzinums, kas ESRK ir jāsniedz pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par makrouzraudzības politikas pasākumu, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu;

8)	“savstarpēja atzīšana” ir savstarpēja atzīšana Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

9)	“ieteikums” ir jebkurš ieteikums, kas ESRK ir jāsniedz saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 14. punktu, 134. panta 4. punktu, 138. un 139. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu;

10)	“attiecīgā aktivizētāja iestāde” ir attiecīgā aktivizētāja iestāde Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

11)	“attiecīgā iestāde” ir attiecīgā iestāde Ieteikuma ESRK/2015/2 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

12)	“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir attiecīgā trešās valsts iestāde Ieteikuma ESRK/2015/1 2. iedaļas 1. punkta nozīmē;

13)	“trešā valsts” ir trešā valsts Ieteikuma ESRK/2015/1 2. iedaļas 1. punkta nozīmē.

3. pants

Makrouzraudzības politikas pasākumu publicēšana

1. Paziņojot ESRK par jebkuru pieņemto makrouzraudzības politikas pasākumu, uz ko attiecas šis lēmums, attiecīgās iestādes izmanto ESRK interneta vietnē publicētās veidnes. ESRK sekretariāts publicē makrouzraudzības politikas pasākumus, kurus attiecīgās iestādes ir pieņēmušas, publicējušas un paziņojušas ESRK. Paziņotāja iestāde var lūgt nepublicēt attiecīgos pasākumus finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ, un ESRK sekretariāta vadītājs var apstiprināt šādu lūgumu.

2. Saskaņā ar šo lēmumu sniegtos atzinumus, ieteikumus un jebkādus to grozījumus publicē ESRK interneta vietnē pēc tam, kad tos apstiprina ESRK Valde. Paziņotāja iestāde var lūgt un ESRK var nolemt nepublicēt atzinumus, ieteikumus un jebkādus to grozījumus finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ. Publiskus ieteikumus un to grozījumus, kas adresēti attiecīgajām iestādēm visās dalībvalstīs, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

ESRK atzinumi un ieteikumi par valsts makrouzraudzības politikas pasākumiem

1. Šis pants tiek piemērots atzinumiem un ieteikumiem šā lēmuma 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. Saņemot paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu, ESRK sekretariāts ar Darwin sistēmas starpniecību nekavējoties nodod to ESRK Valdes un novērtēšanas grupas locekļiem.

3. Piecu ECB darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, kā minēts 2. punktā, ESRK Valdes locekļi var paust pamatotas bažas par jebkādām paziņotā makrouzraudzības politikas pasākuma negatīvām ārējām sekām, piemēram, nelabvēlīgu ietekmi kapitāla pārrobežu pārneses ziņā. Šie locekļi var norādīt, ka viņu iestādes, ja tās vēl nav pārstāvētas novērtēšanas grupā, vēlas piedalīties grupas darbā novērotāja statusā. Vienmērīga un efektīva procesa nodrošināšanas nolūkā ESRK Valdes locekļi, ciktāl tas iespējams, pauž šādas būtiskas bažas angļu valodā.

4. Divpadsmit ECB darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 2. punktu novērtēšanas grupa sagatavo novērtējumu un atzinuma vai ieteikuma projektu par makrouzraudzības politikas pasākuma atbilstību attiecīgajām Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām no makrouzraudzības un finanšu stabilitātes viedokļa.

5. Tiklīdz novērtēšanas grupa pabeidz darbu pie atzinuma vai ieteikuma, ESRK sekretariāts ar Darwin sistēmas starpniecību nekavējoties nodod atzinuma vai ieteikuma projektu visiem ESRK Valdes locekļiem izskatīšanai rakstiskā procedūrā. ESRK Valdes locekļi var sniegt savus komentārus par atzinuma vai ieteikuma projektu četru ECB darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pirms ESRK lēmuma pieņemšanas.

6. Divu ECB darbdienu laikā pēc dienas, kurā bija jāiesniedz ESRK Valdes locekļu komentāri, novērtēšanas grupa izvērtē, vai atzinuma vai ieteikuma projekts jāpārskata, ņemot vērā minētos komentārus, un ar ESRK sekretariāta palīdzību iesniedz atzinuma vai ieteikuma galīgo projektu ESRK Valdei.

7. Pamatojoties uz novērtēšanas grupas novērtējumu un tās sagatavotā dokumenta projektu, ESRK Valde pieņem lēmumu par atzinuma vai ieteikuma projektu. Ja netiek sasaukta ESRK Valdes sanāksme saskaņā ESRK Reglamentu, ESRK Valdes lēmums tiek pieņemts rakstiskā procedūrā, un tādā gadījumā ESRK Valdes locekļiem tiek dotas vismaz piecas ECB darbdienas, lai nodotu savas balsis. ESRK Valdes lēmums tiek pieņemts vismaz vienu ECB darbdienu pirms Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 14. punktā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 4. punktā minētā viena mēneša termiņa beigām.

8. Ja pēc tam, kad ESRK nosūtījusi paziņotājai iestādei pieprasījumu sniegt papildu informāciju, vēlāk iesniegtā informācija joprojām neietver visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama paredzētā pasākuma atbilstības novērtēšanai, tostarp tā atbilstības novērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, ESRK var sniegt atzinumu, ka atbilstību Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām nav iespējams noteikt. Atsevišķos gadījumos ESRK var sniegt arī negatīvu atzinumu vai ieteikumu.

5. pants

ESRK ieteikums par makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu

1. Šis pants tiek piemērots Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījumiem šā lēmuma 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2. Piecu ECB darbdienu laikā pēc tam, kad ESRK no dalībvalsts saņēmusi savstarpējas atzīšanas pieprasījumu saskaņā ar, bet ne tikai, Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 4. punktu vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 8. punktu, ESRK sekretariāts ar Darwin sistēmas starpniecību nodod to ESRK Valdes, Konsultatīvās speciālistu komitejas (KSK) un novērtēšanas grupas locekļiem.

3. Piecu ECB darbdienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas, kā minēts 2. punktā, ESRK Valdes locekļi var sniegt ESRK informāciju par to, ka paziņotajam makrouzraudzības politikas pasākumam locekļu attiecīgajās jurisdikcijās būtu ievērojama nelabvēlīga ietekme kapitāla pārrobežu pārneses ziņā, un norādīt, ka viņu iestādes, ja tās vēl nav pārstāvētas novērtēšanas grupā, vēlas piedalīties grupas darbā novērotāja statusā. Vienmērīga un efektīva procesa nodrošināšanas nolūkā ESRK Valdes locekļi, ciktāl tas iespējams, sniedz attiecīgo informāciju ESRK angļu valodā.

4. Divdesmit piecu ECB darbdienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas, kā minēts 3. punktā, novērtēšanas grupa sagatavo novērtējumu attiecībā uz nepieciešamību pieņemt ieteikumu par savstarpēju atzīšanu, vajadzības gadījumā pievienojot Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu. Novērtēšanas grupa iesniedz KSK priekšlikumu par paziņotā pasākuma savstarpēju atzīšanu un līdzekļiem savstarpējas atzīšanas veikšanai atbilstīgi Ieteikumam ESRK/2015/2.

Ja novērtēšanas grupa konstatē, ka par izskatāmā pasākuma savstarpējo atzīšanu būs nepieciešams apspriesties, ESRK sekretariāts nodod novērtēšanas grupas novērtējumu un Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu apspriešanai KSK sanāksmē. Apspriešanā izskata arī to pasākumu veidus, ar kuriem citas dalībvalstis varētu veikt izskatāmā pasākuma savstarpēju atzīšanu. Ja visu citu dalībvalstu tiesību aktos nav paredzēts tāds pats pasākums kā izskatāmais pasākums, novērtēšanas grupa apzina citus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi, kurus attiecīgās iestādes iespēju robežās varētu izmantot savstarpējai atzīšanai.

Ja novērtēšanas grupa konstatē, ka nav nepieciešams apspriesties, jo paziņotais pasākums ir noteikts uz riska darījumu pamata un ir paredzēts visu dalībvalstu tiesību aktos, ESRK sekretariāts ar Darwin sistēmas starpniecību var nosūtīt Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu visiem KSK locekļiem izskatīšanai rakstiskā procedūrā. Šādā gadījumā Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektā paredz, ka visām pārējām dalībvalstīm jāveic attiecīgā pasākuma savstarpēja atzīšana.

5. Ja pēc KSK sanāksmes, kurā apspriesta pasākuma savstarpēja atzīšana, vai saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu ir vajadzīga KSK rakstiskā procedūra, KSK locekļi var sniegt savus komentārus par ieteikuma projektu piecu ECB darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas ar Darwin sistēmas starpniecību.

6. Piecu ECB darbdienu laikā pēc KSK komentāru sniegšanas termiņa vai KSK sanāksmes, kurā apspriesta pasākuma savstarpēja atzīšana, ESRK sekretariāts attiecīgos gadījumos iesniedz ESRK Valdei Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu apspriešanai ar Darwin sistēmas starpniecību. Ja KSK locekļi ir snieguši būtiskus komentārus 5. punktā minētajā rakstiskajā procedūrā vai KSK sanāksmē, Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projekta sagatavošanas termiņu var pagarināt līdz divdesmit piecām ECB darbdienām.

7. ESRK Valde attiecīgos gadījumos var sniegt savus komentārus par Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu piecu ECB darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas ESRK Valdei.

8. Piecu ECB darbdienu laikā pēc ESRK Valdes locekļu komentāru sniegšanas termiņa ESRK sekretariāts attiecīgos gadījumos iesniedz Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma galīgo projektu ESRK Valdei apstiprināšanai rakstiskā procedūrā vai apstiprināšanai ESRK Valdes sanāksmē. ESRK Valde var pieņemt lēmumu par Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījuma projektu rakstiskā procedūrā vai ESRK Valdes sanāksmē saskaņā ar Lēmuma ESRK/2011/1 6. pantu.

6. pants

ESRK ieteikumi par konkrētām trešo valstu PKR normām

1. Šis pants tiek piemērots ieteikumiem šā lēmuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

2. Šādos gadījumos novērtēšanas grupai var lūgt analizēt kreditēšanas attīstību trešā valstī un, iespējams, izstrādāt projektu ESRK ieteikumam par konkrētu trešās valsts PKR normu, ko piemēro attiecīgajai trešai valstij:

a)	ja attiecīgā trešās valsts iestāde lūdz atzīt rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 %;

ja norīkotā iestāde informē ESRK saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/1 A ieteikuma 1. punktu vai ja ESRK sekretariātam attiecībā uz valstīm, kuras ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) dalībnieces, ir kļuvis zināms, ka attiecīgā trešās valsts iestāde šai trešai valstij ir noteikusi PKR normu, kas pārsniedz 2,5 %;

c)	ja norīkotā iestāde informē ESRK saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/1 A ieteikuma 2. punktu un B ieteikuma 3. punktu;

ja norīkotā iestāde informē ESRK saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/1 C ieteikuma 1. punktu vai ja attiecīgās trešās valsts, kura ir BBUK dalībniece, iestādes noteikta PKR norma ir atzīta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un ESRK sekretariātam ir kļuvis zināms, ka attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi pazeminātu PKR normu;

ja norīkotā iestāde informē ESRK saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/1 C ieteikuma 2. punktu vai ja attiecīgās trešās valsts, kura ir BBUK dalībniece, iestādes noteikta PKR norma ir noteikta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un ESRK sekretariātam ir kļuvis zināms, ka attiecīgā trešās valsts iestāde ir noteikusi pazeminātu PKR normu;

f)	ja ESRK sekretariāts konstatē pārmērīga kreditēšanas pieauguma pazīmes kādā no tām trešām valstīm, kas apzinātas kā būtiskas Savienībai, kā noteikts Lēmuma ESRK/2015/3 4. pantā.

3. Piecu ECB darbdienu laikā pēc tam, kad materializējas kāds no 2. punktā noteiktajiem gadījumiem, ESRK sekretariāts ar Darwin sistēmas starpniecību sniedz visu attiecīgo informāciju KSK, ESRK Valdes un novērtēšanas grupas locekļiem. Novērtēšanas grupas vadītājs lemj par to, vai un kad vērsties pie attiecīgās trešās valsts iestādes nolūkā uzaicināt tās pārstāvi piedalīties novērtēšanas grupas darbā novērotāja statusā.

4. Piecu ECB darbdienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas, kā minēts 3. punktā, ESRK Valdes locekļi var sniegt ESRK informāciju par to, ka locekļu attiecīgajām dalībvalstīm ir būtiski riska darījumi konkrētajā trešā valstī, un norādīt, ka tie vēlas piedalīties novērtēšanas grupas darbā novērotāja statusā, ja viņu iestādes grupā vēl nav pārstāvētas. Vienmērīga un efektīva procesa nodrošināšanas nolūkā locekļi, ciktāl tas iespējams, sniedz attiecīgo informāciju ESRK angļu valodā.

5. Divdesmit piecu ECB darbdienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas, kā minēts 4. punktā, novērtēšanas grupa sagatavo novērtējumu attiecībā uz nepieciešamību pieņemt ieteikumu par konkrētu trešās valsts PKR normu, ko piemēro attiecīgajai trešai valstij. Ja novērtēšanas grupa uzskata, ka vajadzīgs ieteikums, novērtējumam pievieno ieteikuma projektu. ESRK sekretariāts iesniedz novērtējumu, attiecīgos gadījumos papildus pievienojot arī ieteikuma projektu, KSK vai nu apspriešanai tās sanāksmē, vai – ar Darwin sistēmas starpniecību – izskatīšanai rakstiskā procedūrā.

6. Piecu ECB darbdienu laikā pēc iesniegšanas izskatīšanai rakstiskā procedūrā KSK var sniegt savus komentārus par novērtējumu un attiecīgos gadījumos arī par ieteikuma projektu

7. Piecu ECB darbdienu laikā pēc KSK komentāru sniegšanas termiņa vai KSK sanāksmes ESRK sekretariāts iesniedz ESRK Valdei novērtējumu, attiecīgos gadījumos papildus pievienojot arī ieteikuma projektu, apspriešanai ar Darwin sistēmas starpniecību.

8. Piecu ECB darbdienu laikā pēc iesniegšanas ESRK Valde var sniegt savus komentārus par novērtējumu un attiecīgos gadījumos arī par ieteikuma projektu.

9. Ja novērtēšanas grupa ir uzskatījusi, ka vajadzīgs ieteikums, un ESRK Valde apspriešanās gaitā nav sniegusi būtiskus komentārus, piecu ECB darbdienu laikā pēc ESRK Valdes locekļu komentāru sniegšanas termiņa ESRK sekretariāts iesniedz galīgo ieteikuma projektu ESRK Valdei apstiprināšanai rakstiskā procedūrā vai apstiprināšanai ESRK Valdes sanāksmē.

10. Ja ESRK Valde apspriešanās gaitā ir sniegusi būtiskus komentārus, ESRK sekretariāts izvirza šo jautājumu apspriešanai nākamajā ESRK Valdes sanāksmē.

11. ESRK Valde var pieņemt lēmumu par galīgo ieteikuma projektu rakstiskā procedūrā vai ESRK Valdes sanāksmē saskaņā ar Lēmuma ESRK/2011/1 6. pantu.

12. Šā panta 3. līdz 11. punktā norādītās procedūras var saīsināt, ja par konkrētu trešās valsts PKR normu, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī, ESRK tiek lūgts lemt steidzamības kārtā. Novērtēšanas grupas vadītājs, ņemot vērā paziņotājas iestādes lūgumu vai balstoties uz apsvērumiem par attiecīgo pamatā esošo risku Savienības banku sistēmai, var pieņemt lēmumu saīsināt iepriekš minēto procedūru.

7. pants

Novērtēšanas grupa

1. Novērtēšanas grupa sagatavo novērtējumus un atzinumu vai ieteikumu projektus par makrouzraudzības politikas pasākumiem, makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu un trešo valstu PKR normām. Novērtēšanas grupas locekļiem un novērotājiem jābūt pietiekami augsta līmeņa speciālistiem gan tehniskās kompetences, gan politiskā ziņā.

2. Novērtēšanas grupas vadītājs ir ESRK sekretariāta vadītājs vai tā norīkots aizstājējs.

3. Novērtēšanas grupā ir: a) divi ESRK sekretariāta pārstāvji, tostarp novērtēšanas grupas vadītājs; b) viens ECB kā uzraudzības funkcijas veicējas pārstāvis; c) viens ECB kā makrouzraudzības funkcijas veicējas pārstāvis; d) viens Eiropas Komisijas pārstāvis; e) viens Eiropas Banku iestādes (EBI) pārstāvis; un f) deviņi pārstāvji no dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Deviņu NCB pārstāvju vidū ir pārstāvji no NCB, kas ir pārstāvētas Koordinācijas komitejā, tostarp pārstāvji no NCB, kuru pārstāvji ieņem ESRK priekšsēdētāja pirmā vietnieka un KSK priekšsēdētāja amatus.

4. Ņemot vērā NCB, kas ir pārstāvētas ESRK Valdē, izvirzītos kandidātus, ESRK Valde ieceļ 3. punktā minētos deviņus NCB pārstāvjus. Šos pārstāvjus ieceļ vai nu uz tādiem pašiem pilnvaru termiņiem, uz kādiem ieceļ viņu attiecīgo iestāžu pārstāvjus Koordinācijas komitejā, vai uz trim gadiem. NCB pārstāvjus novērtēšanas grupā var iecelt atkārtoti, ja viņu attiecīgās iestādes nav pārstāvētas Koordinācijas komitejā.

5. Visus pārējos novērtēšanas grupas locekļus ieceļ uz neierobežotu pilnvaru termiņu.

6. Visas novērtēšanas grupā pārstāvētās ESRK dalībnieces iestādes var veikt izmaiņas savu pārstāvju sastāvā vai norīkot vairākas personas, ņemot vērā vajadzību pēc noteiktas kompetences un to, kāda novērtēšana saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir jāveic novērtēšanas grupai. Šādas izmaiņas jāapstiprina novērtēšanas grupas vadītājam. Novērtēšanas grupas sastāvā tiek nodrošināta dalībvalstu, kuras ir gan eurozonā, gan ārpus tās, līdzsvarota pārstāvība.

7. Novērtēšanas grupas darbā var piedalīties novērotāji, lai piedalītos apspriešanā. Dalībvalsts, kura saskaņā ar 4. panta 3. punktu ir paudusi pamatotas bažas, saskaņā ar 5. panta 3. punktu ir sniegusi informāciju par to, ka attiecīgajam makrouzraudzības politikas pasākumam attiecīgajā valstī būtu ievērojama nelabvēlīga ietekme kapitāla pārrobežu pārneses ziņā, vai kurai saskaņā ar 6. panta 4. punktu ir būtiski riska darījumi konkrētajā trešā valstī, var norīkot ne vairāk kā divus novērotājus, tostarp vienu NCB pārstāvi un vienu attiecīgās iestādes vai citas ESRK Valdē pārstāvētas iestādes pārstāvi. Ja attiecīgās valsts iestādes nav pārstāvētas ESRK Valdē un attiecīgais pasākums ir to kompetencē, ESRK Valdes locekļi koordinē ar attiecīgajām valsts iestādēm jautājumu par valsts pārstāvību novērtēšanas grupā. Ja tiek gatavots ieteikums vai atzinums saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 14. un 15. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 4. punktu, Komisijas un EBI pārstāvji piedalās novērotāja statusā. Arī dalībvalsts, kura ir paziņojusi par makrouzraudzības politikas pasākumu un/vai ir pieprasījusi veikt makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu, var norīkot ne vairāk kā divus novērotājus, tostarp vienu NCB pārstāvi un vienu attiecīgās iestādes pārstāvi. Kā novērotājus var uzaicināt arī to trešo valstu pārstāvjus, kuru PKR normas tiek izskatītas, pirms tam vienojoties par konfidencialitātes ievērošanu.

8. Ja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (9) 5. panta 2. punktu ECB valsts iestāžu vietā paziņo par valsts līmeņa makrouzraudzības politikas pasākumu, ECB pārstāv divi novērotāji, un katru iesaistīto dalībvalsti pārstāv divi novērotāji, kas iecelti saskaņā ar tādu pašu procedūru, kāda noteikta 7. punktā.

9. Lai izvairītos no interešu konflikta saskaņā ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu veicamajā makrouzraudzības politikas pasākuma novērtēšanā, visos gadījumos, kad dalībvalsts attiecīgās iestādes vai ECB paziņojušas par makrouzraudzības politikas pasākumu, paudušas pamatotas bažas par makrouzraudzības politikas pasākumu vai pieprasījušas veikt makrouzraudzības politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu, kas jānovērtē novērtēšanas grupai, attiecīgās dalībvalsts pārstāvju vai ECB pārstāvju kā novērtēšanas grupas locekļu statuss tiek uz laiku pārtraukts bez aizvietošanas iespējām.

10. Novērtēšanas grupas locekļi sagatavo atzinumu vai ieteikumu projektus, par kuriem ESRK Valde var balsot, saskaņā ar 4. panta 4. punktu, 5. panta 4. punktu un 6. panta 5. punktu. Novērtēšanas grupa cenšas panākt vienprātību starp tās locekļiem. Ja nepieciešams, tā ESRK Valdei iesniegtajā novērtējumā var norādīt vairākuma un mazākuma viedokli.

8. pants

Pārejas noteikumi

1. Deviņu NCB pārstāvju, kas iecelti saskaņā ar Lēmuma ESRK/2014/2 5. panta 2. un 8. punktu, pilnvaru termiņi tiek saglabāti līdz Lēmuma ESRK/2014/2 5. panta 8. punktā minēto sākotnējo pilnvaru termiņu beigām.

2. Pēc sākotnējā divu gadu pilnvaru termiņa beigām 2016. gada 27. janvārī četrus attiecīgos NCB pārstāvjus aizstāj, ieceļot pa vienam pārstāvim no tām četrām NCB, kas pārstāvētas Koordinācijas komitejā. Ja kādai Koordinācijas komitejā pārstāvētai NCB pēc 2016. gada 27. janvāra jau ir pārstāvis novērtēšanas grupā, to aizstāj ar tās NCB pārstāvi, kuras pārstāvis ir iecelts KSK priekšsēdētāja amatā.

3. Pēc sākotnējā trīs gadu pilnvaru termiņa beigām 2017. gada 27. janvārī piecus attiecīgos NCB pārstāvjus aizstāj, ieceļot četrus pārstāvjus no četrām NCB saskaņā ar 7. panta 4. punktu un vienu pārstāvi no tās NCB, kuras pārstāvis ir iecelts ESRK priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā.

9. pants

Atcelšana

Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj Lēmumu ESRK/2014/2.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 16. decembrī

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(4) Angļu valodas redakcija ir pieejama ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

(5) Angļu valodas redakcija ir pieejama ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

(6) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(7) Angļu valodas redakcija ir pieejama ESRK interneta vietnē – www.esrb.europa.eu.

(8) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums ESRK/2014/2 (2014. gada 27. janvāris) par koordinēšanas sistēmu attiecībā uz to, kā kompetentās vai norīkotās iestādes paziņo par nacionālās makrouzraudzības pasākumiem un par ESRK atzinumu un ieteikumu sniegšanu (OV C 98, 3.4.2014., 3. lpp.).

12.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/36

Dalībvalstu lēmumu par darbības licences piešķiršanu, apturēšanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) 10. panta 3. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2016/C 97/13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (1) 10. pantu Eiropas Komisija publicē dalībvalstu pieņemtos lēmumus par darbības licences piešķiršanu, apturēšanu vai anulēšanu periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim (2).

Piešķirtās darbības licences

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Kategorija (3)	Lēmums spēkā no
Austrija	Jet24 GmbH	Steinriegelweg, Objekt 140, 1300 Flughafen Wien	Pasažierus, kravu, pastu	B	11.6.2015.
Austrija	AFS Alpine Flightservice GmbH	Wallenmahd 23, 6850 Dornbirn	Pasažierus, kravu, pastu	B	20.8.2015.
Bulgārija	Bright Flight Ltd	16A, j.k. Bokar, Bulgaria blvd., 1404 Sofia	Kravu, pastu	A	14.1.2015.
Bulgārija	Rose Air Ltd	330 Building, Fl. 6, Deliyska Vodenitsa Str., 1582 – Sofia	Kravu, pastu	A	18.5.2015.
Kipra	Tus Airways Ltd	23 Artemidos Ave. – 6025 Larnaca	Pasažierus, kravu, pastu, bīstamās kravas	A	1.12.2015.
Igaunija	Aerocopter OÜ	Suur-Mere 20-7, Haapsalu 90502, Läänemaa	Pasažierus, kravu, pastu	A	13.1.2015.
Somija	Joen Service Oy	Lentoasemantie 30, FI-80140 Joensuu	Pasažierus, kravu	B	16.12.2015.
Somija	Lapin Lentopalvelut Oy	Joulupukin Pajakylä, Joulumaantie 10, FI-96930 Napapiiri Rovaniemi	Pasažierus, kravu	B	10.7.2015.
Somija	Rotorway Oy	Hirsalantie 235, FI-02420 Jorvas	Pasažierus, kravu	B	17.6.2015.
Vācija	DAS Private Jets GmbH	Am Flugplatz – 88512 Mengen	Pasažierus, kravu, pastu	B	12.5.2015.
Vācija	Reupke Airservice GmbH & Co. KG	Hilgesdorfer Str. 1 – 39345 Flechtingen	Pasažierus, kravu, pastu	B	25.3.2015.
Grieķija	HELISTAR	59, Damaskinou Str. – 20100 Korinthos	Pasažierus, kravu, pastu	B	14.8.2015.
Grieķija	OLYMPUS AIRWAYS	1, M.Alexandrou Str & 12, Ethn.Antistaseos Str. Argiroupoli 164 52	Pasažierus, kravu, pastu	A	21.8.2015.
Rumānija	S.C. FLY 365 AVIATION SRL	Bucharest, Sector 1, 55 Dr. Iacob Felix Street, 4th floor	Pasažierus, kravu	A	17.8.2015.
Rumānija	AVIRO AIR SRL	Bucharest, Sector 1, Sos. Bucuresti-Ploiesti nr. 7A, etaj 4	Pasažierus, kravu	A	1.9.2015.
Slovākija	ELITE JET s.r.o.	Opavská 26 – 831 01 Bratislava	Pasažierus, kravu, pastu	B	29.4.2015.
Slovēnija	Lipican Aer d.o.o. (Lipican Air Ltd)	Sečovlje 19, 6333 Sečovlje	Pasažierus, kravu	B	14.4.2015.
Spānija	Euroairlines, S.L.	Urbanización El Bosque 414Q – 46370 Chiva (Valencia)	Pasažierus, kravu, pastu	B	18.6.2015.
Spānija	PLUS ULTRA LÍNEAS AÉREAS, S.A.	c/Torregalindo 1 – 1a Planta – 28016 Madrid	Pasažierus, kravu, pastu	A	17.7.2015.
Zviedrija	Rotor Service Norden AB	Strömsgatan 43 – SE-982 60 Porjus	Pasažierus, kravu, pastu	B	18.2.2015.
Zviedrija	Copterflyg AB	Lägervägen 2 – SE-832 56 Frösön	Pasažierus, kravu, pastu	B	1.6.2015.
Apvienotā Karaliste	CargoLogicAir Ltd	Endeavour House, Coopers End Road, London Stansted Airport CM241AL	Pasažierus, kravu, pastu	A	25.1.2016.
Apvienotā Karaliste	Norwegian Air UK Ltd	The Beehive, City Place, Gatwick, West Sussex RH6 OPA	Pasažierus, kravu, pastu	A	13.10.2015.
Apvienotā Karaliste	Virgin Atlantic International Ltd	The Office, Crawley Business Quarter, Manor Royal, West Sussex, RH10 9NU	Pasažierus, kravu, pastu	A	30.10.2015.
Apvienotā Karaliste	VVB Aviation Services Ltd	Elstree Aviation Centre, Hogg Lane, Elstree Aerodromes, Hertfordshire WD6 3AR	Pasažierus, kravu, pastu	B	17.12.2015.

Piešķirtās pagaidu darbības licences

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Kategorija	Lēmums spēkā no	Pagaidu licence līdz
Slovēnija	ST Letalstvo d.o.o. (ST Aviation Ltd)	Šmartinska cesta 130, SI-1000 Ljubljana	Pasažierus	B	22.3.2015.	Pagaidu darbības licence derīga no 22.3.2015. līdz 31.12.2015.

Atjaunotās darbības licences

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Kategorija	Lēmums spēkā no
Bulgārija	VENID AIR Ltd	1, Odesa Street, 8256 Sveti Vlas	Pasažierus	B	17.7.2015.
Vācija	Fly Point Flugservice Haufe KG	Am Künkelhof 4 – 99820 Hörselberg-Hainich	Pasažierus, kravu, pastu	B	14.7.2015.
Vācija	Heidelberg Helicopters Flugservice GmbH & Co.KG	Flugplatz Speyer, Anton-Dengler-Str. 2a – 67346 Speyer	Pasažierus, kravu, pastu	B	18.8.2015.
Grieķija	F.A.S. RHODOS AIR	RODOS AIRPORT “DIAGORAS” – RODOS 85106	Pasažierus, kravu, pastu	B	9.4.2015.
Grieķija	MINOAN AIR	St. Kazantzidi Str. & 1 Vosporou Str. 71601 N. Alikarnassos – Heraklion Crete	Pasažierus, kravu, pastu	A	1.7.2015.
Zviedrija	Copterflyg AB	Lägervägen 2 – SE-832 56 Frösön	Pasažierus, kravu, pastu	B	1.6.2015.
Apvienotā Karaliste	Pen-Avia Ltd	Hangar 125, Percival Way, London Luton Airport, Bedfordshire LU2 9NT	Pasažierus, kravu, pastu	B	7.1.2015.

Brīvprātīgi atpakaļ iesniegtās darbības licences

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Kategorija	Lēmums spēkā no	Piezīmes
Igaunija	Osaühing Copterline (Copterline OÜ Estonia)	Mere pst 20, 10111 Tallinn	Pasažierus, kravu, pastu	B	26.11.2015.	—
Somija	Airfix Aviation Oy	Tullimiehentie 4-6 B, FI-01530 Vantaa	Pasažierus, kravu, pastu	A	13.10.2015.	Darbības licence tika anulēta, jo Airfix Aviation Oy iesniedza atpakaļ gaisa kuģa ekspluatanta apliecību.
Somija	Nordic Global Airlines Oy	Rahtitie 1C, FI-01530 Vantaa	Kravu, pastu	A	30.6. (par iesniegšanu atpakaļ), 17.7.2015. (par anulēšanu)	Somijas Transporta drošības aģentūra (Trafi) 2015. gada 30. jūnijā saņēma Nordic Global Airlines Ltd paziņojumu par AOC iesniegšanu atpakaļ. AOC un darbības licence tika atgriezta. Somijas Transporta drošības aģentūra anulēja darbības licenci Nr. FI 1/2011.
Īrija	Starlite Aviation Ireland Ltd	2nd Floor, Europa House, Harcourt Centre, Harcourt Street, Dublin 2	Pasažierus, kravu, pastu	B	4.12.2015.	Starlite Aviation Ireland Limited brīvprātīgi iesniedza atpakaļ darbības licenci.

Apturētās darbības licences

Dalībvalsts

Gaisa pārvadātāja nosaukums

Gaisa pārvadātāja adrese

Atļauts pārvadāt

Kategorija

Lēmums spēkā no

Apturēta līdz

Beļģija

Paramount Helicopters N.V.

Industriezone 2 – Bus 5

3290 Diest-Webbekom

Pasažierus, kravu

28.8.2015.

—

Bulgārija

VENID AIR Ltd

1, Odesa Street, 8256 Sveti Vlas

Pasažierus

12.6.2015.

AOC un darbības licences Nr. BG 1008-10 apturēšana.

Dānija

Nordic Air Ambulance A/S

Nitivej 6, 2000 Frederiksberg

Pasažierus, kravu, pastu

1.7.2014.

Uzņēmuma AOC arī ir apturēta.

Vācija

AIR TRAFFIC Gesellschaft mit beschränkter Haftung EXECUTIVE JET SERVICE

Flughafenstrasse 52, 40474 Düsseldorf

Pasažierus, kravu, pastu

9.2.2015.

—

Vācija

Augusta Air Luftfahrtunternehmen, Yachtcharter und Videogeräteverleih Hans Schneider e.K.

Flughafenstr. 3 – 86169 Augsburg

Pasažierus, kravu, pastu

1.1.2015.

—

Vācija

Flair Jet Luftverkehrsgesellschaft mbH

Hirschenau 5a, 90607 Rückersdorf

Pasažierus, kravu, pastu

1.12.2015.

—

Vācija

HDM – Luftrettung gemeinnützige GmbH

Rita-Maiburg-Straße 2 – 70794 Filderstadt

Pasažierus, kravu, pastu

1.1.2016.

—

Vācija

Heidelberg Helicopters Flugservice GmbH & Co.KG

Flugplatz Speyer, Anton-Dengler-Str. 2a – 67346 Speyer

Pasažierus, kravu, pastu

4.2.2015.

—

Vācija

HSD Luftrettung gemeinnützige GmbH

Rita-Maiburg-str. 2, 70794 Filderstadt

Pasažierus, kravu, pastu

1.4.2015.

—

Vācija

Pro Jet GmbH

Berliner Allee 11-22 – 66482 Zweibrücken

Pasažierus, kravu, pastu

8.7.2015.

—

Grieķija

Skygreece Airlines

33, Papadimitriou Str. 190 03 Markopoulo Attikis

Pasažierus, kravu, pastu

16.9.2015.

—

Ungārija

CityLine Hungary Légiforgalmi Kft

H-2220 Vecsés, Dózsa Gy. u. 86.

Pasažierus, kravu

17.12.2015.

—

Itālija

CAI first SpA

Via Pierpaolo Racchetti, pal. NPU – 00054 Fiumicino (RM)

Pasažierus, kravu

6.2.2015.

—

Itālija

Winfly s.r.l. Unipersonale

Via Raffaele Siniscalchi n. 33/A – 84084 Fisciano (SA)

Pasažierus

5.2.2015.

—

Lietuva

Air Lituanica, UAB

J. Galvydžio str. 5, LT-08236 Vilnius

Pasažierus, kravu, pastu

23.5.2015.

—

Lietuva

Aviavilsa – UAB

Ausros vartu str. 19A-1, LT-01304 Vilnius

Kravu, pastu

25.8.2015.

Apturēšana spēkā vēlākais līdz 2016. gada 24. februārim.

Luksemburga

Smart Cargo S.A.

2, rue Pletzer 8080 Bertrange

Kravu

1.7.2015.

Apturēta, pamatojoties uz uzņēmuma pieprasījumu.

Polija

Eurolot S. A.

ul. 17 Stycznia 39 00-906 Warszawa

Pasažierus, kravu, pastu

11.5.2015.

—

Polija

FlyJet sp Z.o.o

ul. Sabały 60, 02-174 Warszawa

Pasažierus, kravu

13.1.2016.

AOC apturēšana

Rumānija

INTERAVIATION CHARTER SRL

Romania, Bucuresti, Bd. Regiei nr. 2, sector 6

Pasažierus, kravu

12.10.2015.

—

Rumānija

Jet Technics SRL

Sector 2, Strada Deva nr 8, Bucaresti

Pasažierus

13.2.2015.

—

Rumānija

TRANSYLVANIA INTERNATIONAL AIRLINES SRL

Romania, judetul Cluj, Cluj – Napoca, str. Traian Vuia 149-151

Pasažierus, kravu

24.2.2015.

—

Rumānija

TEN AIRWAYS SRL

Strada Coralilor 20C, 013328 Bucuresti

Pasažierus

22.5.2015.

—

Rumānija

VEGA OFFSHORE SRL

Oraş Voluntari, şos. Pipera-Tunari nr. 97, Etaj 1, Camera nr. 6, judeţul Ilfov

Pasažierus, kravu

3.9.2015.

—

Slovēnija

ST Letalstvo d.o.o. (ST Aviation Ltd)

Šmartinska cesta 130 – SI-1000 Ljubljana

Pasažierus

15.12.2015.

AOC pagaidu apturēšana

Spānija

Helitrans Pyrinees, S.L.

Apartado de Correos 137 – 25700 La Seu D`Urgell (Lleida)

Pasažierus, kravu, pastu

23.11.2015.

—

Spānija

Hispánica de Aviación, S.A.

Avda. de Europa, 16 – Chalet 12 – 28224 Pozuelo de alarcón (Madrid)

Pasažierus, kravu, pastu

23.11.2015.

—

Spānija

Sociedad Aeronatica Peninsular, S.L.

Parque Industrial PISA, c/Manufactura 8, 1ra Planta, Módulo 2 – 41927 Mairena del Aljarafe (Sevilla)

Pasažierus, kravu, pastu

3.3.2015.

Darbības licence apturēta līdz 2015. gada 6. jūnijam

Zviedrija

Sundt Air Sweden AB

Hässlögatan 16 – SE-721 31 Västerås

Pasažierus, kravu, pastu

22.6.2015.

Darbības licence apturēta līdz 2015. gada 31. decembrim

Apvienotā Karaliste

247 Jet Ltd

Hangar 2, Farnborough Airport, Hampshire GU14 6XA

Pasažierus, kravu, pastu

27.10.2015.

—

Apvienotā Karaliste

Air Medical Ltd

Oxford Airport, Kidlington, Oxon OX5 1RA

Pasažierus, kravu, pastu

4.2.2016.

—

Apvienotā Karaliste

Eagle European Ltd

Hangar 103, Aviation Park West, Bournemouth Airport, Christchurch, Dorset BH23 6NW

Pasažierus, kravu, pastu

15.1.2016.

—

Apvienotā Karaliste

Fly Heli Wales Ltd

Medway Building, Haverfordwest Airport, Fishguard Rd, Haverfordwest, Pembrokeshire SA62 4BN

Pasažierus, kravu, pastu

10.12.2015.

—

Apvienotā Karaliste

Hields R C t/a Hields Aviation

Sherburn Aerodrome, Lennerton Lane, Sherburn in Elmet, Leeds LS25 6JE

Pasažierus, kravu, pastu

11.1.2016.

—

Apvienotā Karaliste

Links Air Ltd

8 Delta Court, Sky Business Park, Hayfield Lane, Finningley, Doncaster DN9 3GN

Pasažierus, kravu, pastu

16.10.2015.

—

Apvienotā Karaliste

Oryx Jet Ltd

Essex House, Proctor Way, London Luton Airport, Luton, Bedfordshire LU2 9PE

Pasažierus, kravu, pastu

18.8.2015.

—

Apvienotā Karaliste

VVB Aviation Charter Services Ltd

The Norman Hangar, Southside Cardiff Airport, Vale of Glamorgan, Cymru CF62 3EQ

Pasažierus, kravu, pastu

23.12.2015.

—

Anulētās darbības licences

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Kategorija	Lēmums spēkā no	Piezīmes
Austrija	Agiles Aviation GmbH	Glanegg 2, 5082 Gröding	Pasažierus, kravu, pastu	A	16.9.2015.	—
Austrija	Durst GesmbH	Postgasse 16 – 1010 Wien	Pasažierus, kravu, pastu	B	6.3.2015.	—
Austrija	Grossmann Air Service Bedarfsluftfahrtsunternehmen GmbH & Co. KG	Fleischmarkt 14/14, 1010 Wien	Pasažierus, kravu, pastu	B	13.3.2015.	—
Austrija	InterSky Luftfahrt GmbH	6900 Bregenz, Bahnhofstraße 10	Pasažierus, kravu, pastu	A	3.12.2015.	—
Beļģija	Paramount Helicopters N.V.	Industriezone 2 – bus 5 – 3290 Diest-Webbekom	Pasažierus, kravu	B	1.12.2015.	—
Bulgārija	AIR BRIGHT Ltd	116A, vh.B, Apt 27, Geo Milev Street, 1574 – Sofia	Kravu, pastu	A	21.5.2015.	Licence Nr. BG 1008-14
Bulgārija	Alpha Air Ltd	90, G.S. Rakovski str. 1000 Sofia	Pasažierus, kravu, pastu	A	29.1.2015.	Licence Nr. BG 1008-09
Bulgārija	SUNLIGHT AIR Jsc	fl.12, 159, Tsar Boris III Blvd, 1618, Sofia	Pasažierus	A	11.2.2015.	Licence Nr. BG 1008-08
Kipra	Cyprus Airways Ltd	21 Alkeou str. Engomi Nicosia, Cyprus	Pasažierus, kravu	A	9.1.2015.	—
Somija	Airline Management Technologies ALMT Oy	Siipitie 11, FI-01530 Vantaa	Pasažierus, kravu, pastu	B	16.12.2015.	—
Somija	Turku Air Oy	Kauniaisentie 13 E75, FI-02700 Kauniainen	Pasažierus, kravu, pastu	B	27.11.2015.	—
Vācija	AIR TRAFFIC Gesellschaft mit beschränkter Haftung EXECUTIVE JET SERVICE	Flughafenstrasse 52, 40474 Düsseldorf	Pasažierus, kravu, pastu	B	11.9.2015.	Apturēta kopš 9.2.2015.
Vācija	Augusta Air Luftfahrtunternehmen, Yachtcharter und Videogeräteverleih Hans Schneider e.K.	Flughafenstr. 3 – 86169 Augsburg	Pasažierus, kravu, pastu	B	2.7.2015.	Apturēta kopš 1.1.2015.
Vācija	Flugschule- und Luftfahrtunternehmen ARDEX GmbH Berlin Land Brandenburg	Flugplatz 2b – 16866 Kyritz	Pasažierus, kravu, pastu	B	21.5.2015.	Apturēta kopš 28.10.2014.
Vācija	Germania Express Fluggesellschaft mbH	Lilienthalstraße 6 – 12529 Schönefeld OT Waltersdorf	Pasažierus, kravu, pastu	B	22.1.2015.	Apturēta kopš 1.11.2013.
Vācija	Hapag-Lloyd Express GmbH	Benkendorffstr. 22 B – 30855 Langenhagen	Pasažierus, kravu, pastu	A	12.6.2015.	Apturēta kopš 15.9.2014.
Vācija	HHA Hamburg Airways Luftverkehrsgesellschaft mbH	Hindenburgstraße 171, 22297 Hamburg	Pasažierus, kravu, pastu	A	20.12.2014.	—
Vācija	HSD Luftrettung gemeinnützige GmbH	Rita-Maiburg-str.2 – 70794 Filderstadt	Pasažierus, kravu, pastu	B	9.11.2015.	Apturēta kopš 1.4.2015.
Vācija	LGM Luftfahrtgesellschaft mbH	Marktplatz 1, 69117 Heildelberg	Pasažierus, kravu, pastu	B	30.11.2016.	Apturēta kopš 1.9.2014.
Vācija	Luftverkehr Friesland Brunzema und Partner GmbH & Co. KG	Flugplatz-Harle – 26409 Wittmund	Pasažierus, kravu, pastu	B	11.6.2015.	Apturēta kopš 27.10.2014.
Vācija	MFA Munich Flight Academy GmbH	Hochederstraße 2 – 81545 München	Pasažierus, kravu, pastu	B	12.6.2015.	Apturēta kopš 29.10.2014.
Vācija	Motorflug baden-baden GmbH	Flugstrs. 12, 76532 Baden-Baden	Pasažierus, kravu, pastu	B	14.1.2015.	Apturēta kopš 11.6.2014.
Vācija	Ostseeflug GmbH	Flughafenstraße 1, 18299 Laage	Pasažierus, kravu, pastu	B	19.5.2015.	Apturēta kopš 19.6.2012.
Grieķija	Aviator Αirways S.A.	59 Glistis – 117 44 Athens	Pasažierus, kravu, pastu	B	28.12.2015.	—
Īrija	Irish Helicopters Ltd	Westpoint Hangar, Coultry, Swords, Co. Dublin	Pasažierus, kravu, pastu	B	2.12.2015.	—
Itālija	Elyservice Toscana Srl	Corso Matteotti 8 – 50063 Figline Valdarno (FI)	Pasažierus, kravu	B	5.2.2015.	—
Lietuva	Air Lituanica, UAB	J. Galvydžio str. 5, LT-08236 Vilnius	Pasažierus, kravu, pastu	A	27.11.2015.	—
Nīderlande	Jet Management Europe B.V.	Stationplein – NO 280 – 1117 CJ Schiphol	Pasažierus, kravu, pastu	B	6.8.2015.	ILT-2015/54638
Polija	Eurolot S. A.	ul. 17 Stycznia 39 00-906 Warszawa	Pasažierus, kravu, pastu	A	20.7.2015.	—
Rumānija	Eurojet Romania S.R.L.	Bucureşti, Bd. Ion Ionescu de la Brad nr. 61-63, parter, ap.2, sector 1 – Romania	Pasažierus, kravu	A	25.3.2015.	Apturēta kopš 15.9.2014.
Rumānija	Jet Technics SRL	Sector 2, Strada Deva nr 8, Bucaresti	Pasažierus	B	22.9.2015.	—
Rumānija	TEN AIRWAYS SRL	Strada Coralilor 20C, 013328 Bucuresti	Pasažierus	A	23.11.2015.	—
Rumānija	TRANSYLVANIA INTERNATIONAL AIRLINES SRL	judetul Cluj, Cluj – Napoca, str. Traian Vuia 149-151	Pasažierus, kravu	B	22.9.2015.	—
Rumānija	UNITED EUROPEAN AIRLINES S.R.L.	5 Georges Bizet Street, sector 2, Bucharest	Pasažierus, kravu	A	25.3.2015.	Apturēta kopš 11.8.2014.
Slovākija	Air Carpatia s.r.o.	Slowackého 4673/24, 821 04 Bratislava	Pasažierus, kravu, pastu	B	24.8.2015.	14.8.2015. lēmums, spēkā no 24.8.2015.
Spānija	AERO SKY, S.L.	Santander, 3 – 28003 Madrid	Pasažierus, kravu, pastu	B	24.11.2015.	—
Spānija	Atlas Executive Air – S.A.	Aeropuerto de Málaga – Terminal de Aviación General Pl.1 – Of.5 – 29004 Málaga	Pasažierus, kravu, pastu	B	29.10.2015.	Darbības licence iesniegta atpakaļ
Zviedrija	Norrlandsflyg Ambulans AB	Box 24124, SE-400 22 Göteborg	Pasažierus, kravu, pastu	B	1.7.2015.	—
Zviedrija	Wermlandsflyg Operations AB	Bergebyvägen 49 B, SE-685 93 – Torsby	Pasažierus, kravu, pastu	B	22.1.2015.	—
Apvienotā Karaliste	Aravco Ltd	Business Aviation Centre, Farnborough Airport, Farnborough, Hampshire GU14 6XA	Pasažierus, kravu, pastu	B	4.11.2015.	—
Apvienotā Karaliste	British Airways (BA) Ltd	Waterside HDAG (Team Space 5), Asia House, Harmondsworth UB7 OGB	Pasažierus, kravu, pastu	A	10.6.2015.	—
Apvienotā Karaliste	Global Supply Systems Ltd	Room 13, Stansted House, Stansted Airport, Stansted, Essex CM24 1AE	Pasažierus, kravu, pastu	A	26.3.2015.	—

Licences turētāja nosaukuma maiņa

Dalībvalsts

Gaisa pārvadātāja vecais nosaukums

Gaisa pārvadātāja jaunais nosaukums

Gaisa pārvadātāja adrese

Atļauts pārvadāt

Kategorija

Lēmums spēkā no

Austrija

ARA Flugrettungs GmbH

ARA Flugrettung gemeinnützige GmbH

9020 Klagenfurt – Grete-Bittner-Straße 9

Pasažierus, kravu, pastu

10.12.2015.

Čehija

Grossmann Jet Service spol. s.r.o.

G - JET s.r.o.

Praha 6, Dědinská 893/29, PSČ 161 00

Pasažierus, pastu

27.7.2015.

Somija

Flybe Finland Oy

Nordic Regional Airlines Oy

Öljykuja 2, FI-01530 Vantaa

Pasažierus, kravu, pastu

15.6.2015.

Vācija

AKE Ambulance Flight Operations GmbH & Co KG

Dr-Jet Air Ambulance GmbH & Co KG

Eglosheimer Straße 41 – 71636 Ludwigsburg

Pasažierus, kravu, pastu

30.6.2015.

Vācija

Heli Trans Hamburg GmbH & Co. KG

OneTwo Aviation GmbH & Co. KG

Willhoop 1 – 22453 Hamburg

Pasažierus, kravu, pastu

13.2.2015.

Ungārija

Farnair Hungary Kft

ASL Airlines Hungary Kft

H-1185 Budapest, BUD Nemzetközi Repülőtér 56. C. ép.

Kravu

29.7.2015.

Ungārija

Jet Stream Légiforgalmi és Légijárműjavító Kft

Jet Stream 2004 Légiforgalmi és Légijárműjavító Kft

2345 Apaj, Kiskunlacházai repülőtér 0146

Pasažierus, kravu, pastu

17.11.2015.

Īrija

Air Contractors (Ireland) Ltd

ASL Airlines (Ireland) Limited, T/A Air Contractors

3, Malahide Road – Swords, Co. Dublin

Pasažierus, kravu, pastu

22.5.2015.

Polija

Smart Aero Solutions sp. z o.o.

Smart Jet sp. z o.o.

ul. Gen. W. Thommee 1a, 05-256 Warszawa

Pasažierus

6.2.2015.

Polija

Blue Jet sp. z o.o.

Jet Story sp. Z.o.o

ul 17 Stycznia 39 02-146 Warszawa

Pasažierus, kravu

3.6.2015.

Spānija

Pullmantur Air, S.A.

WAMOS AIR, S.A.

c. Mahonia, 2, 6o – 28043 Madrid

Pasažierus, kravu, pastu

7.5.2015.

Spānija

VOLOTEA, S.L.

VOLOTEA, S.A.

Travessera de Gracia, 45, 4o – 08006 Barcelona

Pasažierus, kravu, pastu

22.10.2015.

Zviedrija

Kommunalförbundet Ambulanshelikopter Värmland-Dalarna

Svensk Luftambulans

c/o Landstinget i Värmland

SE-651 82 Karlstad

Pasažierus, kravu, pastu

29.4.2015.

Zviedrija

West Air Sweden AB

West Atlantic Sweden AB

Box 5433 SE-402 29 Göteborg

Pasažierus, kravu, pastu

23.11.2015.

Licences turētāja adreses maiņa

Dalībvalsts

Gaisa pārvadātāja nosaukums

Gaisa pārvadātāja vecā adrese

Gaisa pārvadātāja jaunā adrese

Atļauts pārvadāt

Kategorija

Lēmums spēkā no

Čehija

ECLAIR AVIATION s.r.o.

Praha 2 – Vinohrady, Italská 1580/26, PSČ 120 00

Praha 6 – Dejvice, Muchova 240/6, PSČ 160 00

Pasažierus, kravu, pastu

13.8.2013.

Dānija

BackBone Aviation A/S

Dalbækvej 2a, 6670 Holsted, Heliport

John Tranums Vej 20, 6705 Esbjerg OE

Pasažierus, kravu, pastu

3.6.2015.

Dānija

Cimber A/S

Lufthavnsvej 2, 6400 Sønderborg

Amager Strandvej 392, 2770 Kastrup

Pasažierus, kravu, pastu

8.6.2015.

Somija

Nordic Regional Airlines Oy

Box PL 800, FI-60101 Seinäjoki

Öljykuja 2, FI-01530 Vantaa

Pasažierus, kravu, pastu

15.6.2015.

Vācija

AIR HAMBURG Luftverkehrsgesellschaft mbH

Kleine Bahnstr. 8 – 22525 Hamburg

Leverkusenstraße 54 – 22761 Hamburg

Pasažierus, kravu, pastu

10.12.2015.

Vācija

BHF Bodensee-Helicopter GmbH

Am Flugplatz 64 – 88074 Meckenbeuren

Am Flughafen 64 – 88074 Meckenbeuren

Pasažierus, kravu, pastu

12.11.2015.

Vācija

DL Helicopter Technik GmbH

Walter-Carsten-Straße 1, 27637 Nordholz

Walter-Carsten-Straße 1, 27639 Wurster Nordseeküste

Pasažierus, kravu, pastu

26.10.2015.

Vācija

FLY ALPHA GmbH

Hansastraße 8 – 91126 Schwabach

Flughafenstr. 124 – 90411 Nürnberg

Pasažierus, kravu, pastu

22.12.2015.

Vācija

HDM – Luftrettung gemeinnützige GmbH

Flughafenstr. 100 – 90411 Nürnberg

Rita-Maiburg-Straße 2 – 70794 Filderstadt

Pasažierus, kravu, pastu

13.10.2015.

Vācija

Lufthansa CityLine GmbH

Flughafen Köln/Bonn, Waldstr. 247, 51147 Köln

Südallee 15 – 85356 München-Flughafen

Pasažierus, kravu, pastu

6.2.2015.

Vācija

MHS Aviation GmbH

Zeillerstr. 30, 82031 Grünwald

Raiffeisenallee 5 – 82041 Oberhaching

Pasažierus, kravu, pastu

10.8.2015.

Vācija

Reibel-Air-Service-GmbH

Montreal Avenue D 425

77836 Rheinmünster

Airport Boulevard B 216

77836 Rheinmünster

Pasažierus, kravu, pastu

12.8.2015.

Grieķija

MINOAN AIR

127, Vouliagmenis Av. & 1-3 Patr. Grigoriou e’ Str. – 166 74 GLYFADA ATTIKIS

St. Kazantzidi Str. & 1 Vosporou Str. 71601 N. Alikarnassos – Heraklion, Crete

Pasažierus, kravu, pastu

1.7.2015.

Ungārija

ASL Airlines Hungary Kft.(ex-Farnair Hungary Kft)

H-1185 Budapest, Ferihegy, Repülési Oktatási Központ, 17. épület

H-1185 Budapest, BUD Nemzetközi Repülőtér 56. C. ép.

Kravu

29.7.2015.

Ungārija

Budapest Aircraft Service Légiforgalmi, Kereskedelmi és Szolgáltató Kft

H-1173 Budapest, Kaszáló utca 75. 4. em. 13

H-2220 Vecsés, Árpád utca 37

Pasažierus, kravu

16.2.2012.

Ungārija

Jet-Stream 2004 Légiforgalmi és Légijárműjavító Kft

H-2316 Tököl, Repülőtér, Halászteleki kapu 0322.hrsz

2345 Apaj, Kiskunlacházai repülőtér 0146

Pasažierus, kravu, pastu

17.11.2015.

Īrija

ASL Airlines (Ireland) Limited, T/A Air Contractors

The Plaza, New Street, Swords, Co. Dublin.

3, Malahide Road – Swords, Co. Dublin

Pasažierus, kravu, pastu

22.5.2015.

Lietuva

Small Planet Airlines UAB

A. Gustaičio st. 4, LT-02512 Vilnius

Basanaviciaus st. 15, LT-03108 Vilnius

Pasažierus, kravu, pastu

4.5.2015.

Polija

Polskie Linie Lotnicze LOT S.A.

ul. 17 Stycznia 39 00-906 Warszawa

ul. 17 Stycznia 43 02-146 Warszawa

Pasažierus, kravu, pastu

20.8.2015.

Spānija

BIGAS GRUP HELICOPTERS, S.L.

Carretera del Masnou, Km. 14,300 – 08400 GRANOLLERS (BARCELONA)

Helipuerto Circuit Barcelona – Catalunya Mas La Moreneta – 08610 Montmeló – Barcelona

Pasažierus, kravu, pastu

23.11.2015.

Spānija

Corporación Ygnus Air, S.A.U.

c. Anabel Segura, 11 – 28108 Alcobendas (Madrid)

Avda Manoteras, 26 – 28050 Madrid

Pasažierus, kravu, pastu

5.2.2015.

Spānija

CLIPPER NATIONAL AIR, S.A.

c. Arcadio Balaguer, 12, B3 – 08860 Castelldefels (Barcelona)

c/Antic Camí Real de Valencia, 38 – Nave 6 – 08860 Castelldefels (Barcelona)

Pasažierus, kravu, pastu

25.6.2015.

Zviedrija

Bromma Business Jet AB

c/o SCA, Box 200, SE-101 23 Stockholm

Hangar 7, Bromma Flygplats – SE-168 67 Bromma

Pasažierus, kravu, pastu

28.5.2015.

Kategorijas maiņa

Dalībvalsts

Gaisa pārvadātāja nosaukums

Gaisa pārvadātāja adrese

Atļauts pārvadāt

Kategorija

Lēmums spēkā no

Vācija

AirAlliance Express AG & Co.KG.

Flughafen Siegerland, Werfhalle G1, 57299 Burbach

Pasažierus, kravu, pastu

No B uz A

9.10.2015.

Dānija

BackBone Aviation A/S

John Tranums Vej 20, 6705 Esbjerg Ø

Pasažierus, kravu, pastu

No B uz A

3.6.2015.

Dānija

FlexFlight ApS

Lufthavnvej 50, 4000 Roskilde

Pasažierus, kravu, pastu

No B uz A

16.1.2015.

Slovēnija

Express Airways d.o.o.

Letališka cesta 10, SI-2312 Orehova vas

Pasažierus, kravu

No B uz A

30.7.2015.

Zviedrija

H-Bird Aviation Services AB

Tegeluddsvägen 76

SE-115 28 Stockholm

Pasažierus, kravu, pastu

No B uz A

21.9.2015.

Apvienotā Karaliste

TAG Aviation (UK) Ltd

TAG Farnborough Airport, Farnborough, Hampshire GU14 6XA

Pasažierus, kravu, pastu

No B uz A

31.3.2015.

Pārvadāšanas atļaujas maiņa

Dalībvalsts	Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt (iepriekš)	Atļauts pārvadāt (pašreiz)	Kategorija	Lēmums spēkā no
Bulgārija	Bright Flight Ltd	16A, j.k. Bokar, Bulgaria blvd., 1404 Sofia	Kravu, pastu	Pasažierus, kravu, pastu	A	23.4.2015.
Ungārija	Fleet Air International Légiszolgáltató és Kereskedelmi Kft.	H-2220 Vecsés, Fő utca 218.	Kravu	Pasažierus, kravu	A	18.5.2015.
Polija	Travel Service Polska sp. z o.o.	ul. Gordona Bennetta 2B, 02-159 Warszawa	Pasažierus	Pasažierus, kravu	A	28.1.2015.
Polija	Travel Service Polska sp. z o.o.	ul. Gordona Bennetta 2B, 02-159 Warszawa	Pasažierus, kravu	Pasažierus, kravu, pastu	A	8.5.2015.

(1) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(2) Tabulā atspoguļoti lēmumi, kurus dalībvalstis vēlākais līdz 27.2.2015. paziņojušas Eiropas Komisijai.

(3) A kategorija: darbības licences bez Regulas (EK) Nr. 1008/2008 5. panta 3. punktā paredzētā izņēmuma.

B kategorija: darbības licences ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 5. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 97

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	59. sējums 2016. gada 12. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2016/C 097/01	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2015. gada 11. decembris) par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu un noteikšanu (ESRK/2015/1)	1
2016/C 097/02	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (ESRK/2015/2)	9

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2016/C 097/03	Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, ko groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/359, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/353, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	15
2016/C 097/04	Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/353 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	16
2016/C 097/05	Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/798/KĀDP, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2016/360, un Padomes Regulā (ES) Nr. 224/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/354, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā	17
2016/C 097/06	Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (ES) Nr. 224/2014, ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/354, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā	18
	Eiropas Komisija
2016/C 097/07	Euro maiņas kurss	19
2016/C 097/08	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	20
2016/C 097/09	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	21
2016/C 097/10	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	22
	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2016/C 097/11	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2015. gada 11. decembris) par to, kā novērtē trešo valstu būtiskumu attiecībā uz Savienības banku sistēmu saistībā ar pretciklisko rezervju normu atzīšanu un noteikšanu (ESRK/2015/3)	23
2016/C 097/12	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2015. gada 16. decembris) par koordinēšanas pamatstruktūru, saskaņā ar kuru attiecīgās iestādes paziņo par valsts makrouzraudzības politikas pasākumiem, un par ESRK atzinumu un ieteikumu sniegšanu un Lēmuma ESRK/2014/2 atcelšanu (ESRK/2015/4)	28
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2016/C 097/13	Dalībvalstu lēmumu par darbības licences piešķiršanu, apturēšanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) 10. panta 3. punktu ( 1 )	36

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1090
JPY	Japānas jena	126,17
DKK	Dānijas krona	7,4598
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,77595
SEK	Zviedrijas krona	9,3090
CHF	Šveices franks	1,0948
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,4360
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,059
HUF	Ungārijas forints	310,28
PLN	Polijas zlots	4,3099
RON	Rumānijas leja	4,4669
TRY	Turcijas lira	3,1888
AUD	Austrālijas dolārs	1,4766
CAD	Kanādas dolārs	1,4698
HKD	Hongkongas dolārs	8,6069
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6578
SGD	Singapūras dolārs	1,5271
KRW	Dienvidkorejas vona	1 319,89
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,9023
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,2119
HRK	Horvātijas kuna	7,5745
IDR	Indonēzijas rūpija	14 484,63
MYR	Malaizijas ringits	4,5331
PHP	Filipīnu peso	51,565
RUB	Krievijas rublis	77,4590
THB	Taizemes bāts	38,937
BRL	Brazīlijas reāls	4,0401
MXN	Meksikas peso	19,6852
INR	Indijas rūpija	74,3170


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ