ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 67

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

59. sējums
2016. gada 20. februāris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Padome

2016/C 067/01

Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2016/C 067/02

Euro maiņas kurss

6

2016/C 067/03

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. marta(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))

7

2016/C 067/04

Komisijas paziņojums par piemērošanas datumu Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem vai izcelsmes noteikumu protokoliem, kuri paredz diagonālo kumulāciju starp šīs konvencijas Līgumslēdzējām pusēm

8

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2016/C 067/05

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma Kā risināt ar lielajiem datiem saistītās problēmas – aicinājums nodrošināt pārredzamību, lietotāju kontroli, integrētu datu aizsardzību un pārskatatbildību kopsavilkums

13

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2016/C 067/06

Reorganizācijas pasākumi – Lēmums par INTERNATIONAL LIFE Ανώνυμος Εταιρία Γενικών Ασφαλίσεων (INTERNATIONAL LIFE dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība) reorganizācijas pasākumiem

16


 

V   Atzinumi

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2016/C 067/07

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

17


 

Labojums

2016/C 067/08

Labojums paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu ( OV C 357, 29.10.2015. )

20


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Padome

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/1


PADOMES IETEIKUMS

(2016. gada 15. februāris)

par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū

(2016/C 67/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu saistībā ar 148. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienībā bezdarba līmenis pēc 2008.–2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes pieauga līdz vēsturiski augstam rādītājam. Pašlaik tas samazinās, bet ilgstošā bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts. Ilgstošā bezdarba ietekmes apmērs katrā dalībvalstī ir dažāds, īpaši tādēļ, ka krīzes ietekme nav bijusi vienmērīga, un makroekonomiskā situācija, ekonomiskās struktūras un darba tirgus darbības dalībvalstīs ir atšķirīgas.

(2)

Pēc tam, kad vairākus gadus ir bijusi palēnināta izaugsme un radīts maz darbvietu, 2014. gadā ilgstošais bezdarbs, ko Eurostat definējis kā tādu iedzīvotāju skaits, kas vismaz gadu ir bez darba un aktīvi meklē darbu, skāra vairāk nekā 12 miljonus darbinieku jeb 5 % aktīvo Savienības iedzīvotāju, un 62 % šo bezdarbnieku bija bez darba vismaz divus gadus pēc kārtas.

(3)

Ilgstošais bezdarbs ietekmē attiecīgās personas, samazinot Savienības ekonomikas izaugsmes iespējas, palielinot sociālās atstumtības, nabadzības un nevienlīdzības risku un radot papildu izmaksas sociālajiem dienestiem un publiskām finansēm. Ilgstošā bezdarba rezultātā zūd ienākumi, vājinās prasmes, biežāk ir jāsaskaras ar veselības problēmām un pieaug mājsaimniecību nabadzība.

(4)

Visneaizsargātākie pret ilgstošo bezdarbu ir cilvēki ar vājām prasmēm vai zemu kvalifikāciju, trešo valstu valstspiederīgie, personas ar invaliditāti un nelabvēlīgā stāvoklī esošas minoritātes, piemēram, romi. Liela nozīme ir arī personas iepriekšējai profesijai, jo dažās valstīs ilgstošā bezdarba iemesli skaidrojami ar nozaru vai cikliskiem aspektiem.

(5)

Katru gadu nesekmīgu darba meklējumu centienu rezultātā gandrīz piekto daļu Savienības ilgstošo bezdarbnieku pārņem bezcerība, un tie kļūst neaktīvi. Pastāv dažādi šķēršļi integrācijai darba tirgū, un bieži tie cits citu papildina, tādēļ integrācijai darba tirgū ir nepieciešama pielāgota, individualizēta pieeja un koordinēta pakalpojumu sniegšana.

(6)

Ilgstošie bezdarbnieki veido pusi no kopējā Savienības bezdarbnieku skaita, tomēr aktīvajos darba tirgus pasākumos šādu bezdarbnieku īpatsvars ir mazāk nekā piektā daļa. Attiecīgi neliela daļa ilgstošo bezdarbnieku (vidēji 24 %) saņem bezdarbnieka pabalstu.

(7)

Būtu jāuzlabo un jāpadara efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā, lai vairāk cilvēku apgūtu labas un atbilstošas prasmes un kompetences, tādējādi risinot prasmju iztrūkumu un radot pamatu plūstošai pārejai no mācībām darba dzīvē un pastāvīgai nodarbināmībai. Uzlabojumi izglītības un apmācības sistēmu darbībā un piemērotībā palīdzēs samazināt jaunu bezdarbnieku skaitu. Šajā nolūkā būtu jāmodernizē izglītības un apmācības sistēmas saskaņā ar Eiropas pusgada plāniem, Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (2).

(8)

Lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, 2015. gada dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (3) ir pausts aicinājums būtiski samazināt ilgstošo un strukturālo bezdarbu, izmantojot visaptverošas un savstarpēji pastiprinošas stratēģijas, kas ietver individualizētu aktīvu atbalstu, lai persona atgrieztos darba tirgū.

(9)

Lai arī dalībvalstis saglabā savu kompetenci izvēlēties darba tirgus pasākumus, kas tām konkrētajā situācijā ir vispiemērotākie, minētajās pamatnostādnēs dalībvalstis tiek aicinātas veicināt nodarbināmību, veicot ieguldījumus cilvēkkapitālā ar efektīvu un iedarbīgu izglītības un apmācību sistēmu palīdzību, kas uzlabo darbaspēka prasmju līmeni. Pamatnostādnēs dalībvalstis tiek arī īpaši aicinātas atbalstīt darba vidē balstītas mācību sistēmas, piemēram, duālo izglītību, un uzlabot profesionālo apmācību. Pamatnostādnēs dalībvalstīm tiek vispārīgi norādīts ņemt vērā elastīguma principus un stiprināt aktīvos darba tirgus pasākumus, uzlabojot to efektivitāti, mērķtiecīgumu, vērsumu, tvērumu un mijiedarbību ar ienākumu atbalstu un sociālo pakalpojumu sniegšanu.

(10)

Šajā ieteikumā piedāvātajiem pasākumiem ir jābūt pilnīgi saderīgiem ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem, kas izstrādāti saistībā ar Eiropas pusgadu, un to īstenošana jāveic, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(11)

Komisijas Ieteikumā 2008/867/EK (2008. gada 3. oktobris) par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (4), izklāstīta integrēta, visaptveroša stratēģija, lai aktīvi iekļautu tās personas, kas ir atstumtas no darba tirgus, apvienojot atbilstīgu ienākumu atbalstu, iekļaujošus darba tirgus un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem. Tā mērķis ir sekmēt to personu integrāciju ilgtspējīgā un kvalitatīvā nodarbinātībā, kuras spēj strādāt, un nodrošināt tās ar resursiem, kas ir pietiekami, lai varētu dzīvot ar cieņu.

(12)

Eiropas Sociālais fonds ir Savienības galvenais finanšu instruments ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai. Laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam dalībvalstis ir piešķīrušas būtisku finansējumu, lai atbalstītu ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū. Citi fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, arī var papildināt Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus saskaņā ar piešķīrumiem attiecīgajām ieguldījumu prioritātēm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, proti, atbalstot darbvietu izveidi, valstu nodarbinātības dienestu un profesionālās izglītības modernizāciju, prasmju apmācību un mūžizglītību. Šajā saistībā turpmākajās attiecīgajās diskusijās būtu jāapsver, kā vēl vairāk stiprināt ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū.

(13)

Padome 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu (5) aicina rīkoties, lai piedāvātu personām iespēju apliecināt, ko tās ir apguvušas ārpus formālās izglītības un apmācības.

(14)

Eiropadome 2013. gada 14. un 15. marta secinājumos uzsvēra, ka bezdarba problēmas risināšana ir svarīgākais sociālais uzdevums un ka ilgstošā bezdarba samazināšana un gados vecāku darbinieku pilnīga iesaistīšana nodarbinātībā ir ļoti būtiska.

(15)

Eiropas Parlaments ilgstošo bezdarbu ir atzinis par būtisku izaugsmes kavēkli.

(16)

Būtu jāizvērš pastiprināti centieni, ņemot vērā valstu praksi, integrēt darba tirgū tos, kurus vissmagāk skāris ilgstošais bezdarbs. Un tas būtu jādara līdztekus uzlabojumiem reģistrācijai nodarbinātības dienestos un citās kompetentās iestādēs, lai novērstu atbalsta pasākumu trūkumu. Valstis, kurās ir liels skaits reģistrētu ilgstošo bezdarbnieku, savos centienos var prioritārā kārtā pievērsties tiem, kuri jau ir reģistrējušies.

(17)

Efektivitātes un iedarbīguma ziņā būtu vēlama preventīva pieeja. Būtu jāpastiprina un vajadzības gadījumā jāpapildina preventīvie un aktivizācijas pasākumi, ar kuriem galvenokārt pievēršas bezdarba perioda sākumposmam. Īpaši pasākumi reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem būtu jāparedz pats vēlākais, kad to bezdarba periods sasniedzis 18 mēnešus, jo šis ir brīdis, kad šai konkrētajai bezdarbnieku grupai paredzētie atbalsta mehānismi un pakalpojumi mainās lielākajā daļā dalībvalstu.

(18)

Individualizētai pieejai ilgstošo bezdarbnieku atbalstā būtu jāpalīdz novērst šķēršļus, kas noved pie ilgstoša bezdarba, un ir jāatjaunina un jāpapildina sākotnējais novērtējums, kas tika veikts reģistrācijas laikā. Tas ļaus sniegt ilgstošajiem bezdarbniekiem atbalsta pakalpojumus, kas ir pietiekami pielāgoti individuālām vajadzībām, piemēram, konsultācijas par aizņēmumiem, rehabilitāciju, sociālā atbalsta pakalpojumus, aprūpes un migrantu integrācijas pakalpojumus, atbalstu mājokļa un transporta jautājumu risināšanā, lai novērstu šķēršļus darba atrašanai un dotu iespēju minētajām personām sasniegt skaidri formulētus mērķus, kas ļautu atgriezties darbā.

(19)

Darba devēju iesaistīšanai ir liela nozīme ilgstošo bezdarbnieku integrācijā, un tā būtu jāatbalsta, izmantojot nodarbinātības dienestu specializētos pakalpojumus, ko papildina mērķtiecīgi finansiālie stimuli un sociālo partneru līdzdalība. Darba devēju lielāka iesaistīšanās, kuru papildina pasākumi, ar ko ekonomikā sekmē darbvietu veidošanu, var vēl vairāk palielināt integrācijas pasākumu efektivitāti.

(20)

Jaunākajās politikas iniciatīvās, piemēram, Padomes Ieteikumā (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (6), ir aicināts strādāt partnerībā, to izmantojot kā jaunu metodi, lai īstenotu sociālo un nodarbinātības politiku. Būtiska nozīme ir pakalpojumu koordinētai sniegšanai, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās pienākumi sniegt atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem ir sadalīti starp valsts nodarbinātības dienestiem, sociālās palīdzības aģentūrām un vietējām pašvaldībām.

(21)

Lai atspoguļotu konkrētā ilgstošā bezdarbnieka situāciju, izstrādā līgumu par integrāciju darbā, un tajā būtu jāietver sīki izstrādāts valsts līmenī pieejamo tādu individualizēto pasākumu kopums (piemēram, saistībā ar darba tirgu, izglītību, apmācību un sociālā atbalsta pakalpojumiem), kuri ir paredzēti, lai atbalstītu ilgstošo bezdarbnieku specifisko šķēršļu, kas viņam neļauj atgriezties darba tirgū, pārvarēšanā. Šādos līgumos būtu jānosaka ilgstošā bezdarbnieka mērķi, grafiki, pienākumi un pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju piedāvājums un būtu jānorāda pieejamie integrācijas pasākumi.

(22)

Šajā ieteikumā piedāvātajos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu daudzveidība un to dažādās izejas pozīcijas attiecībā uz makroekonomisko situāciju, ilgstošā bezdarba līmeni un tā svārstību apmēru, institucionālo sistēmu, reģionālām atšķirībām un dažādo darba tirgus dalībnieku spējām. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāpapildina un jāpastiprina daudzu dalībvalstu jau pašlaik īstenotā politikas pieeja, jo īpaši ieviešot elastīgus elementus, piemēram, individualizētu pieeju un pakalpojumu koordinētu sniegšanu, un iesaistot darba devējus.

(23)

Šajā ieteikumā ir pilnībā ievērotas, pastiprinātas un paplašinātas pamattiesības, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 29. un 34. pantā noteiktās pamattiesības,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

Atbalstīt darba meklētāju reģistrāciju un to, ka integrācijas pasākumi tiek vairāk orientēti uz darba tirgu, inter alia iedibinot ciešāku saikni ar darba devējiem.

Nodrošināt reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem individuālu novērtējumu.

Piedāvāt īpašu līgumu par integrāciju darbā pats vēlākais, kad ilgstošā bezdarbnieka bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus. Šajā ieteikumā ar “līgumu par integrāciju darbā” saprot rakstisku vienošanos starp reģistrētu ilgstošo bezdarbnieku un vienotu kontaktpunktu, un tā mērķis ir veicināt minētās personas pāreju uz nodarbinātību darba tirgū.

Šajā saistībā veicams turpmāk norādītais.

Reģistrācija

1.

Veicināt darba meklētāju reģistrāciju nodarbinātības dienestā, jo īpaši uzlabojot informācijas sniegšanu par pieejamo atbalstu.

Individuāls novērtējums un pieeja

Nodarbinātības dienesti kopā ar citiem darba tirgus integrāciju atbalstošiem sadarbības partneriem sniedz individualizētus ieteikumus attiecīgajām personām.

2.

Nodrošināt, lai reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem tiktu piedāvāti padziļināti individuāli novērtējumi un ieteikumi pats vēlākais, kad to bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus. Novērtējumos būtu jāietver attiecīgo personu nodarbināmības perspektīvas, šķēršļi darba iegūšanai un līdzšinējie darba meklējumu centieni.

3.

Informēt reģistrētos ilgstošos bezdarbniekus par darba piedāvājumiem un pieejamo atbalstu dažādās tautsaimniecības nozarēs un vajadzības gadījumā arī dažādos reģionos un citās dalībvalstīs, jo īpaši izmantojot Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES).

Līgumi par integrāciju darbā

Reģistrētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, uz kuriem neattiecas garantijas jauniešiem shēma, pats vēlākais, kad to bezdarba periods ir sasniedzis 18 mēnešus, tiek piedāvāts līgums par integrāciju darbā. Šādā līgumā būtu jāiekļauj vismaz individuālu pakalpojumu piedāvājums, kura mērķis ir palīdzēt atrast darbu, un norādes par vienotu kontaktpunktu.

4.

Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku specifiskajām vajadzībām pievērsties ar līgumu par integrāciju darbā, kurā apvienoti attiecīgie dažādu organizāciju sniegtie pakalpojumi un pasākumi.

a)

Līgumā par integrāciju darbā būtu sīki jāizklāsta precīzi formulēti mērķi, termiņi un pienākumi, kas reģistrētam ilgstošajam bezdarbniekam ir jāpilda, piemēram, aktīvi jāmeklē darbs, jāpieņem piemērota darba piedāvājumi, jāapmeklē izglītības vai apmācības, pārkvalificēšanās vai nodarbinātības pasākumi un jāpiedalās tajos.

b)

Līgumā par integrāciju darbā būtu arī detalizēti jāizklāsta pakalpojumu sniedzēja (vai sniedzēju) piedāvājums ilgstošajam bezdarbniekam. Atkarībā no pieejamības konkrētajā dalībvalstī un pamatojoties uz attiecīgā reģistrētā ilgstošā bezdarbnieka individuālajiem apstākļiem, līgumā par integrāciju darbā var būt iekļauti šādi jautājumi: palīdzība darba meklējumos un darbā iekārtošanas atbalsts; neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana; rehabilitācija, konsultācijas un ieteikumi; izglītība; profesionālā izglītība un apmācība; darba pieredze; sociālais atbalsts; agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe; veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi; konsultācijas par aizņēmumiem; un atbalsts mājokļa un transporta jautājumu risināšanā.

c)

Līgums par integrāciju darbā būtu regulāri jāpārrauga, ņemot vērā izmaiņas reģistrētā ilgstošā bezdarbnieka individuālajā situācijā, un vajadzības gadījumā līgums būtu jāpielāgo, lai uzlabotu minētās personas pāreju uz nodarbinātību.

5.

Izveidot mehānismus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nepārtrauktību un apzinātu vienoto kontaktpunktu, kurš ir atbildīgs par reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku atbalstīšanu, sniedzot koordinētu pakalpojumu piedāvājumu, kurā iekļautas pieejamās darba iespējas un sociālā atbalsta pakalpojumi. Šā kontaktpunkta pamatā var būt institūciju savstarpējas koordinācijas sistēma un/vai to var izraudzīties no esošajām struktūrām.

Atbilstoši datu aizsardzības tiesību aktiem sekmēt vienmērīgu un drošu tādas informācijas nodošanu starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, kura attiecas uz reģistrētajiem ilgstošajiem bezdarbniekiem sniegtā atbalsta vēsturi un individuāliem novērtējumiem, lai tādējādi nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību.

Sekmēt labāku attiecīgās informācijas par vakancēm un apmācības iespējām nodošanu iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un nodrošināt, lai šī informācija tiktu darīta zināma ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Ciešākas saites ar darba devējiem

6.

Veicināt un attīstīt partnerības starp darba devējiem, sociāliem partneriem, nodarbinātības dienestiem, valdības iestādēm, sociāliem dienestiem un izglītības un apmācību nodrošinātājiem, lai sniegtu pakalpojumus, ar kuriem labāk pievēršas uzņēmumu un reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku vajadzībām.

7.

Izstrādāt pakalpojumus darba devējiem, piemēram, attiecībā uz brīvo darbvietu izskatīšanu, darbiekārtošanas atbalstu, darbaudzināšanu un apmācību darbavietā un atbalstu pēc iekārtošanas darbā, lai sekmētu reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku profesionālo reintegrāciju.

8.

Galveno uzmanību veltīt finansiāliem stimuliem attiecībā uz tādām shēmām, ar ko atbalsta integrāciju darba tirgū, piemēram, subsīdijām darbinieku pieņemšanai darbā un sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumiem, lai palielinātu reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības iespējas.

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM UN KOMISIJAI:

Novērtējums un pārraudzība

9.

Nodarbinātības komitejā un – attiecībā uz sociāliem pakalpojumiem un ienākumu nodrošināšanu – ciešā sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju pārraudzīt šī ieteikuma īstenošanu, izmantojot saistībā ar Eiropas pusgadu īstenoto daudzpusējo uzraudzību, kā arī rādītāju kopējo izvērtēšanas satvaru. Pārraudzībā būtu jāanalizē tas, cik lielā mērā reģistrētie ilgstošie bezdarbnieki ir atgriezušies darba tirgū, vai viņu integrācija darba tirgū ir noturīga un kāds ir līgumu par integrāciju darbā izmantojums. Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklam būtu jādod ieguldījums šīs pārraudzības veikšanā.

10.

Sekmēt valstu nodarbinātības dienestu darbības novērtējumu attiecībā uz reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū un veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu saskaņā ar Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla salīdzinošās mācīšanās procesu, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 573/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (7).

11.

Sadarboties, lai pēc iespējas labāk izmantotu Eiropas strukturālos un investīciju fondus, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, saskaņā ar attiecīgajām ieguldījumu prioritātēm programmās laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

AR ŠO IESAKA KOMISIJAI:

12.

Atbalstīt un koordinēt brīvprātīgas tādu uzņēmumu iniciatīvas un apvienības, kas iesaistās ilgstošo bezdarbnieku noturīgā integrācijā darba tirgū.

13.

Atbalstīt sociālo inovāciju projektus, kas paredzēti ilgstošo bezdarbnieku integrācijai darba tirgū, jo īpaši izmantojot Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) progresa sadaļu.

14.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām novērtēt pasākumus, kas īstenoti, pamatojoties uz šo ieteikumu, un līdz 2019. gada 15. februārim ziņot Padomei par minētās novērtēšanas rezultātiem.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.H.P. VAN DAM


(1)  OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(2)  OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1848 (2015. gada 5. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam (OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp.).

(4)  OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.

(5)  OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(6)  OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/6


Euro maiņas kurss (1)

2016. gada 19. februāris

(2016/C 67/02)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1096

JPY

Japānas jena

125,40

DKK

Dānijas krona

7,4625

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,77715

SEK

Zviedrijas krona

9,3838

CHF

Šveices franks

1,1017

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

9,5358

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,023

HUF

Ungārijas forints

309,11

PLN

Polijas zlots

4,3777

RON

Rumānijas leja

4,4670

TRY

Turcijas lira

3,2903

AUD

Austrālijas dolārs

1,5605

CAD

Kanādas dolārs

1,5274

HKD

Hongkongas dolārs

8,6268

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6761

SGD

Singapūras dolārs

1,5617

KRW

Dienvidkorejas vona

1 368,69

ZAR

Dienvidāfrikas rands

17,1380

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,2378

HRK

Horvātijas kuna

7,6180

IDR

Indonēzijas rūpija

14 988,04

MYR

Malaizijas ringits

4,6836

PHP

Filipīnu peso

52,843

RUB

Krievijas rublis

85,1924

THB

Taizemes bāts

39,668

BRL

Brazīlijas reāls

4,4854

MXN

Meksikas peso

20,2927

INR

Indijas rūpija

75,9715


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/7


Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2016. gada 1. marta

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2016/C 67/03)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 15, 16.1.2016., 8. lpp.

No

Līdz

AT

BE

BG

CY

CZ

DE

DK

EE

EL

ES

FI

FR

HR

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

NL

PL

PT

RO

SE

SI

SK

UK

1.3.2016.

0,06

0,06

1,63

0,06

0,46

0,06

0,30

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

1,92

1,37

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

0,06

1,83

0,06

1,65

– 0,22

0,06

0,06

1,04

1.2.2016.

29.2.2016.

0,09

0,09

1,63

0,09

0,46

0,09

0,36

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

1,92

1,37

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

0,09

1,83

0,09

1,65

– 0,22

0,09

0,09

1,04

1.1.2016.

31.1.2016.

0,12

0,12

1,63

0,12

0,46

0,12

0,36

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

1,92

1,37

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

0,12

1,83

0,12

1,65

0,22

0,12

0,12

1,04


20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/8


Komisijas paziņojums par piemērošanas datumu Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem vai izcelsmes noteikumu protokoliem, kuri paredz diagonālo kumulāciju starp šīs konvencijas Līgumslēdzējām pusēm

(2016/C 67/04)

Lai piemērotu izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Līgumslēdzējām pusēm (1) Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (turpmāk – “Konvencija”), attiecīgās puses ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo viena otrai par izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā ar citām pusēm.

Pamatojoties uz šiem paziņojumiem, pievienotajās tabulās norāda datumu, no kura piemēro diagonālo kumulāciju.

Datumi, kas norādīti 1. tabulā, attiecas uz:

diagonālās kumulācijas piemērošanas datumu, pamatojoties uz Konvencijas I papildinājuma 3. pantu, ja uz Konvenciju atsaucas attiecīgais brīvās tirdzniecības nolīgums. Šādā gadījumā pirms datuma ir simbols “(C)”,

piemērošanas datumu izcelsmes noteikumu protokoliem, kuri paredz diagonālo kumulāciju un kas pievienoti attiecīgiem Brīvās tirdzniecības nolīgumiem – pārējos gadījumos.

Tiek norādīts, ka diagonālo kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja galaprodukta ražotājpuse un galamērķa puse ar visām tām pusēm, kuras piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, t. i., ar visām tām pusēm, kuru izcelsmes materiāli tika izmantoti, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi. Materiālus ar izcelsmi tajā pusē, kas nav noslēgusi nolīgumu ar galaprodukta ražotājpusi un galamērķa pusēm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem. Konkrēti piemēri atrodami Paskaidrojumos attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras valstu protokoliem par izcelsmes noteikumiem (3).

2. tabulā minētie datumi attiecas uz piemērošanas datumu izcelsmes noteikumu protokoliem, kuri paredz diagonālo kumulāciju un kas pievienoti brīvās tirdzniecības nolīgumiem starp ES, Turciju un ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstīm. Katru reizi, kad tiek minēta atsauce uz Konvenciju brīvās tirdzniecības nolīgumā starp šajā tabulā iekļautām pusēm, 1. tabulā ir iekļauts datums, pirms kura norādīts “(C)”.

Jāatgādina arī, ka Turcijas izcelsmes materiālus, uz kuriem attiecas ES un Turcijas muitas savienība, var iekļaut kā materiālus ar attiecīgu izcelsmi, lai veiktu diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību un valstīm, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā un ar kurām ir spēkā izcelsmes protokols.

Tabulās uzskaitīto Līgumslēdzēju pušu kodi ir šādi:

Eiropas Savienība

EU

EBTA valstis:

Islande

IS

Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu) (4)

CH (+ LI)

Norvēģija

NO

Fēru salas

FO

Barselonas procesa dalībvalstis

Alžīrija

DZ

Ēģipte

EG

Izraēla

IL

Jordānija

JO

Libāna

LB

Maroka

MA

Rietumkrasts un Gazas josla

PS

Sīrija

SY

Tunisija

TN

Turcija

TR

ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis

Albānija

AL

Bosnija un Hercegovina

BA

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

MK (5)

Melnkalne

ME

Serbija

RS

Kosova (6)

KO

Moldovas Republika

MD

Šis paziņojums aizstāj paziņojumu 2015/C 214/05 (OV C 214, 30.6.2015., 5. lpp.).

1. tabula

Piemērošanas datums izcelsmes noteikumiem, kas paredz diagonālo kumulāciju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā

 

 

EBTA valstis

 

Barselonas procesa dalībvalstis

 

ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis

 

 

EU

CH(+LI)

IS

NO

FO

DZ

EG

IL

JO

LB

MA

PS

SY

TN

TR

AL

BA

KO

ME

MK

RS

MD

EU

 

1.1.2006

(C)

1.2.2016

1.1.2006

(C)

1.5.2015

1.1.2006

(C)

1.5.2015

1.12.2005

(C)

12.5.2015

1.11.2007

1.3.2006

(C)

1.2.2016

1.1.2006

1.7.2006

 

1.12.2005

1.7.2009

 

1.8.2006

 (7)

(C)

1.5.2015

 

 

(C)

1.2.2015

(C)

1.5.2015

(C)

1.2.2015

 

CH(+LI)

1.1.2006

(C)

1.2. 2016

 

1.8.2005

(C)

1.7.2013

1.8.2005

(C)

1.7.2013

1.1.2006

 

1.8.2007

1.7.2005

17.7.2007

1.1.2007

1.3.2005

 

 

1.6.2005

1.9.2007

(C)

1.5.2015

(C)

1.1.2015

 

(C)

1.9.2012

1.2.2016

(C)

1.5.2015

 

IS

1.1.2006

(C)

1.5.2015

1.8.2005

(C)

1.7.2013

 

1.8.2005

(C)

1.7.2013

1.11.2005

 

1.8.2007

1.7.2005

17.7.2007

1.1.2007

1.3.2005

 

 

1.3.2006

1.9.2007

(C)

1.5.2015

(C)

1.1.2015

 

(C)

1.10.2012

1.5.2015

(C)

1.5.2015

 

NO

1.1.2006

(C)

1.5.2015

1.8.2005

(C)

1.7.2013

1.8.2005

(C)

1.7.2013

 

1.12.2005

 

1.8.2007

1.7.2005

17.7.2007

1.1.2007

1.3.2005

 

 

1.8.2005

1.9.2007

(C)

1.5.2015

(C)

1.1.2015

 

(C)

1.11.2012

1.5.2015

(C)

1.5.2015

 

FO

1.12.2005

(C)

12.5.2015

1.1.2006

1.11.2005

1.12.2005

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

DZ

1.11.2007

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EG

1.3.2006

(C)

1.2.2016

1.8.2007

1.8.2007

1.8.2007

 

 

 

 

6.7.2006

 

6.7.2006

 

 

6.7.2006

1.3.2007

 

 

 

 

 

 

 

IL

1.1.2006

1.7.2005

1.7.2005

1.7.2005

 

 

 

 

9.2.2006

 

 

 

 

 

1.3.2006

 

 

 

 

 

 

 

JO

1.7.2006

17.7.2007

17.7.2007

17.7.2007

 

 

6.7.2006

9.2.2006

 

 

6.7.2006

 

 

6.7.2006

1.3.2011

 

 

 

 

 

 

 

LB

 

1.1.2007

1.1.2007

1.1.2007

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MA

1.12.2005

1.3.2005

1.3.2005

1.3.2005

 

 

6.7.2006

 

6.7.2006

 

 

 

 

6.7.2006

1.1.2006

 

 

 

 

 

 

 

PS

1.7.2009

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SY

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.1.2007

 

 

 

 

 

 

 

TN

1.8.2006

1.6.2005

1.3.2006

1.8.2005

 

 

6.7.2006

 

6.7.2006

 

6.7.2006

 

 

 

1.7.2005

 

 

 

 

 

 

 

TR

 (7)

1.9.2007

1.9.2007

1.9.2007

 

 

1.3.2007

1.3.2006

1.3.2011

 

1.1.2006

 

1.1.2007

1.7.2005

 

 

 

 

 

 

 

 

AL

(C)

1.5.2015

(C)

1.5.2015

(C)

1.5.2015

(C)

1.5.2015

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.2.2015

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

BA

 

(C)

1.1.2015

(C)

1.1.2015

(C)

1.1.2015

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.2.2015

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.2.2015

(C)

1.2.2015

(C)

1.2.2015

(C)

1.4.2014

KO

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

ME

(C)

1.2.2015

(C)

1.9.2012

(C)

1.10.2012

(C)

1.11.2012

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.2.2015

(C)

1.4.2014

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

MK

(C)

1.5.2015

1.2.2016

1.5.2015

1.5.2015

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.2.2015

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

RS

(C)

1.2.2015

(C)

1.5.2015

(C)

1.5.2015

(C)

1.5.2015

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.2.2015

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

 

(C)

1.4.2014

MD

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

(C)

1.4.2014

 


2. tabula

Izcelsmes noteikumu protokolu, ar kuriem paredz diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, piemērošanas datums

 

EU

AL

BA

MK

ME

RS

TR

EU

 

1.1.2007

1.7.2008

1.1.2007

1.1.2008

8.12.2009

 (8)

AL

1.1.2007

 

22.11.2007

26.7.2007

26.7.2007

24.10.2007

1.8.2011

BA

1.7.2008

22.11.2007

 

22.11.2007

22.11.2007

22.11.2007

14.12.2011

MK

1.1.2007

26.7.2007

22.11.2007

 

26.7.2007

24.10.2007

1.7.2009

ME

1.1.2008

26.7.2007

22.11.2007

26.7.2007

 

24.10.2007

1.3.2010

RS

8.12.2009

24.10.2007

22.11.2007

24.10.2007

24.10.2007

 

1.9.2010

TR

 (8)

1.8.2011

14.12.2011

1.7.2009

1.3.2010

1.9.2010

 


(1)  Līgumslēdzējas puses ir Eiropas Savienība, Albānija, Alžīrija, Bosnija un Hercegovina, Ēģipte, Fēru salas, Islande, Izraēla, Jordānija, Kosova (saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244(1999)), Libāna, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Maroka, Norvēģija, Serbija, Šveice (tostarp Lihtenšteina), Sīrija, Tunisija, Turcija, un Rietumkrasts un Gazas josla.

(2)  OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(3)  OV C 83, 17.4.2007., 1. lpp.

(4)  Šveice un Lihtenšteinas Firstiste ir muitas ūnija.

(5)  ISO kods 3166. Pagaidu kods, kas nekādā veidā neietekmē šīs valsts galīgo nomenklatūru un kas tiks saskaņots pēc tam, kad beigsies sarunas, kuras patlaban par šo tematu notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(6)  Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(7)  Precēm, uz kurām attiecas ES un Turcijas muitas savienība, piemērošanas datums ir 2006. gada 27. jūlijs.

Lauksaimniecības produktiem piemērošanas datums ir 2007. gada 1. janvāris.

Ogļu un tērauda produktiem piemērošanas datums ir 2009. gada 1. marts.

(8)  Precēm, uz kurām attiecas ES un Turcijas muitas savienība, piemērošanas datums ir 2006. gada 27. jūlijs.


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/13


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma “Kā risināt ar lielajiem datiem saistītās problēmas – aicinājums nodrošināt pārredzamību, lietotāju kontroli, integrētu datu aizsardzību un pārskatatbildību” kopsavilkums

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā pieejams Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2016/C 67/05)

“Tiesības uz netraucēšanu nudien ir visu brīvību pamatā”  (1)

Ja lielos datus izmanto atbildīgi, tie var sniegt sabiedrībai un privātpersonām vērā ņemamus ieguvumus un uzlabojumus ne vien veselības aprūpes, zinātniskās pētniecības un vides jomā, bet arī citās sfērās. Tomēr pastāv nopietnas bažas par to, kāda ir milzīga datu apmēra apstrādes faktiskā un iespējamā ietekme uz privātpersonu tiesībām un brīvībām, tostarp tiesībām uz privātumu. Tāpēc uz lieto datu radītajām problēmām un riskiem ir jāreaģē ar rezultatīvāku datu aizsardzību.

Tehnoloģija nedrīkstētu noteikt mūsu vērtības un tiesības, taču nevajadzētu arī uzskatīt, ka nav iespējams vienlaicīgi sekmēt inovāciju un saglabāt pamattiesības. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, apzinot nebijušas iespējas personiskās informācijas masveida vākšanai, tūlītējai pārsūtīšanai, kombinēšanai un atkārtotai izmantošanai neparedzētiem mērķiem, ir radījuši jaunus datu aizsardzības principu apdraudējumus, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē šo principu piemērošana.

Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu uzdevums ir aizsargāt mūsu pamattiesības un vērtības, tostarp mūsu tiesības uz privātumu. Jautājums ir nevis par to, vai lielajiem datiem jāpiemēro datu aizsardzības tiesību akti, bet gan par to, kā tos novatoriski piemērot jaunos apstākļos. Līdzšinējie datu aizsardzības principi, tostarp pārredzamība, samērīgums un mērķa ierobežošana, ir pamats, kas mums būs vajadzīgs pamattiesību dinamiskākai aizsardzībai lielo datu pasaulē. Tomēr tie ir jāpapildina ar “jauniem” principiem, kas izstrādājušies gadu gaitā, piemēram, pārskatatbildību, kā arī integrēto un noklusēto privātuma aizsardzību. Ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu nostiprinās un modernizēs ES datu aizsardzības reformas pakete (2).

ES grasās izmantot lielos datus, lai maksimāli palielinātu izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr digitālajā vienotajā tirgū nedrīkst nepārdomāti importēt datu virzītu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļus, kas kļuvuši par ekonomikas standartelementu citur pasaulē. Tā vietā ES ir jārāda paraugs, izstrādājot pārskatatbildīgas personas datu apstrādes metodes. Internets ir tiktāl attīstījies, ka uzraudzība – cilvēku rīcības izsekošana – tiek uzskatīta par dažu veiksmīgāko uzņēmumu neatņemamu peļņas modeļa elementu. Šī tendence ir kritiski jāizvērtē, un ir jāmeklē citas iespējas.

Katrā ziņā un neatkarīgi no izvēlētajiem uzņēmējdarbības modeļiem organizācijām, kas apstrādā lielu personiskās informācijas daudzumu, ir jāievēro piemērojamie datu aizsardzības tiesību akti. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) uzskata, ka, lai lielo datu attīstība būtu atbildīga un ilgtspējīga, ir jānodrošina četri pamatelementi:

organizācijām ir daudz pārredzamāk jāinformē, kā tās apstrādā personas datus,

jāsniedz lietotājiem lielākas iespējas kontrolēt viņu datu izmantošanas veidus,

jāiestrādā savos produktos un pakalpojumos lietotājdraudzīga datu aizsardzība,

jāuzņemas lielāka pārskatatbildība par savu darbību.

Lai nodrošinātu pārredzamību, privātpersonas ir skaidri jāinformē par to, kuri dati, tostarp novērošanas vai izsecināšanas gaitā iegūtie, tiek apstrādāti, jāuzlabo informēšana par to, kā un kādiem nolūkiem tiek izmantota viņu informācija, tajā skaitā jānorāda, kādu metodi lieto algoritmos, ar kuriem izsaka pieņēmumus un prognozes par privātpersonām.

Lietotāju kontrole palīdzēs nodrošināt privātpersonām vairāk tiesību, lai tām būtu lielākas iespējas konstatēt negodīgas tendences un iebilst pret kļūdām. Tā palīdzēs novērst datu sekundāru izmantošanu nolūkos, kas neatbilst pamatoti gaidītajiem – attiecīgos gadījumos jaunās paaudzes lietotāju kontrole nodrošinās privātpersonām autentiskāku un informācijā pamatotāku izvēli, kā arī paplašinās viņu iespējas uzlabot savu personas datu izmantošanu.

Stingras tiesības uz piekļuvi un datu pārnesamību, kā arī rezultatīvi nepiekrišanas mehānismi var kļūt par priekšnosacījumu, kas palielinātu lietotāju iespējas kontrolēt savus datus, un palīdzēt veicināt jaunu uzņēmējdarbības modeļu veidošanos un efektīvāku un pārredzamāku personas datu izmantošanu.

Iestrādājot sistēmās un procesos datu aizsardzību jau izstrādes posmā un pielāgojot datu aizsardzību, lai tā nodrošinātu lielāku pārredzamību un lietotāju kontroli, pārskatatbildīgi datu kontrolieri varēs ne tikai izmantot lielo datu sniegtās priekšrocības, bet arī garantēt privātpersonu cieņas un brīvību neaizskaršanu.

Tomēr datu aizsardzība ir tikai daļa no risinājuma. ES ir saskaņotāk jāizmanto pieejamie mūsdienīgie instrumenti, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības, pretmonopolu, pētniecības un izstrādes jomā, lai tirgū, kur var attīstīties privātumam nekaitīgi pakalpojumi, nodrošinātu garantijas un izvēli.

Lai risinātu ar lielajiem datiem saistītos problēmjautājumus, mums jāsekmē inovācija un vienlaicīgi jāaizsargā pamattiesības. Patlaban uzņēmumiem un citām organizācijām, kas veltī lielas pūles personas datu inovatīvu pielietojumu meklējumiem, tikpat inovatīvi jāpievēršas datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanai.

Pamatojoties uz akadēmiķu, daudzu regulatoru un ieinteresēto personu sniegto devumu, EDAU vēlas ES un ārpus tās veicināt jaunu atklātu un ar informāciju pamatotu diskusiju – ar plašāku pilsoniskās sabiedrības, izstrādātāju, uzņēmumu, akadēmiķu, publisko iestāžu un regulatoru līdzdalību – par to, kā vislabāk izmantot nozares radošo potenciālu, lai panāktu tiesību aktu īstenošanu un lietotāju privātuma un citu pamattiesību optimālu aizsardzību.

6.   Nākamās darbības – principu ievērošana praksē

Lai risinātu ar lielajiem datiem saistītos problēmjautājumus, mums jāsekmē inovācija un vienlaicīgi jāaizsargā pamattiesības. Lai to izdarītu, iedibinātie Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu principi būtu jāsaglabā, taču jāpiemēro jaunos veidos.

6.1.   Uz nākotni vērsts regulējums

Sarunās par ierosināto Vispārīgo datu aizsardzības regulu patlaban norit pēdējie posmi. Esam aicinājuši ES likumdevējus pieņemt datu aizsardzības reformas paketi, kas nostiprina un modernizē tiesisko regulējumu, lai saglabātu tā iedarbīgumu lielo datu laikmetā, palielinot privātpersonu uzticēšanos un pārliecību tiešsaistes vidē un digitālajā vienotajā tirgū (3).

Atzinumā 3/2015, kam pievienoti ieteikumi visam ierosinātās regulas tekstam, mēs skaidri norādījām, ka līdzšinējiem datu aizsardzības principiem, tostarp vajadzīgumam, samērīgumam, datu minimizācijai, mērķa ierobežošanai un pārredzamībai, arī turpmāk jābūt jomas pamatprincipiem. Tie ir pamats, no kura sākt savu pamattiesību aizsargāšanu lielo datu pasaulē (4).

Vienlaikus šie principi jānostiprina un jāpiemēro iedarbīgāk, kā arī mūsdienīgākā, elastīgākā, radošākā un novatoriskākā veidā. Tie arī jāpapildina ar jauniem principiem, piemēram, pārskatatbildību un datu aizsardzību, kā arī integrēto un noklusēto privātumu.

Lielāka pārredzamība, stingras tiesības uz piekļuvi un datu pārnesamību un rezultatīvi nepiekrišanas mehānismi varētu kļūt par priekšnosacījumiem, kas palielinātu lietotāju iespējas kontrolēt savus datus, kā arī palīdzēt veicināt efektīvākus personas datu tirgus gan patērētāju, gan uzņēmēju interesēs.

Visbeidzot, lai mūsu tiesībaizsardzība būtu rezultatīva globālajā vidē, ļoti svarīgi ir arī paplašināt ES datu aizsardzības tiesību aktu tvērumu, to attiecinot arīdzan uz organizācijām, kuru mērķauditorija ir privātpersonas ES, kā arī ļaut datu aizsardzības iestādēm piemērot jēgpilnus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp iedarbīgus sodus, kā paredzētu ierosinātā regula. Liela nozīme šajā jomā ir reformas procesam.

Lai nodrošinātu produktīvu tiesībaizsardzību, neatkarīgām datu aizsardzības iestādēm ir vajadzīgas ne tikai juridiskās pilnvaras un spēcīgi instrumenti, bet arī resursi, ar ko pielāgot savas spējas datu virzītas uzņēmējdarbības attīstībai.

6.2.   Kā EDAU šīs debates veicinās

Pienācīgs regulējums ir ļoti svarīgs, taču ar to nepietiek. Uzņēmumiem un citām organizācijām, kas veltī lielas pūles personas datu inovatīvu pielietojumu meklējumiem, tikpat inovatīvi būtu jācenšas ievērot datu aizsardzības principus. Savukārt datu aizsardzības iestādēm būtu jāpanāk reāla atbilstība, jāuzslavē par to, kā arī jānovērš nevajadzīga birokrātija un rakstu darbi.

Kā norādīts EDAU 2015.–2019. gada stratēģijā, tā mērķis ir palīdzēt šo centienu īstenošanā.

Mēs grasāmies izveidot ārēju ētikas padomdevēju grupu, kurā darbosies ievērojamas un neatkarīgas personas ar pieredzi vairākās nozarēs, kas spēj “pētīt cilvēktiesību, tehnoloģijas, tirgu un uzņēmējdarbības modeļu savstarpējo saistību 21. gadsimtā”, padziļināti analizēt lielo datu ietekmi, novērtēt to ieviestās pārmaiņas mūsu sabiedrībā, kā arī palīdzēt norādīt uz politiskā procesā risināmiem jautājumiem (5).

Mēs arī izstrādāsim godīgas informācijas politikas paraugu, kas var veicināt paraugpraksi visu datu kontrolieru darbā un būs īpaši paredzēts ES struktūrām, kuras sniedz tiešsaistes pakalpojumus.

Visbeidzot, mēs veicināsim diskusijas, kurās, piemēram, apzināt, veicināt un sekmēt paraugpraksi, ar ko palielināt pārredzamību un lietotāju kontroli personas datu krātuvēm un datu pārnesamības iespējām. EDAU grasās rīkot politikas veidotājiem, personām, kas ES iestādēs apstrādā lielu personiskas informācijas apmēru, un ārējiem ekspertiem paredzētu darbsemināru par lielo datu aizsardzību, noteikt jomas, kurās jāturpina īpašu norāžu izstrāde, un palīdzēt Interneta privātuma inženierijas tīklam (IPEN) darboties kā starpdisciplīnu zināšanu centram, kurā pulcējas inženieri un privātuma eksperti.

Briselē, 2015. gada 19. novembrī

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs

Giovanni BUTTARELLI


(1)  Sabiedrisko pakalpojumu komisija pret Pollak, 343 U.S. 451, 467 (1952) (tiesnesis William O. Douglas, atšķirīgais viedoklis).

(2)  Eiropas Komisija 2012. gada 25. janvārī pieņēma Eiropas datu aizsardzības satvara reformas paketi. Paketi veido: i) “Paziņojums” (COM(2012) 9 galīgā redakcija); ii) priekšlikums vispārīgajai “Datu aizsardzības regulai” (“Ierosinātā regula”) (COM(2012) 11 galīgā redakcija); un iii) priekšlikums “Direktīvai” par datu aizsardzību krimināltiesību izpildes jomā (COM(2012) 10 galīgā redakcija).

(3)  EDAU Atzinums 3/2015.

(4)  Mēs nedrīkstam ļauties kārdinājumam vājināt pašreizējo aizsardzības līmeni, cenšoties izpildīt šķietamu vajadzību pēc mazprasīgākas regulatīvās pieejas lielajiem datiem. Datu aizsardzībai arī turpmāk jāattiecas uz visu apstrādes procesu – ne tikai datu izmantošanu, bet arī to vākšanu. Nepamatots ir arī vispārējais izņēmums attiecībā uz pseidonimizētu vai publiski pieejamu datu apstrādi. Personas datu definīciju nedrīkst mainīt, taču regulā to varētu precizēt. Tai patiešām jāaptver visi dati, kas saistīti ar jebkuru privātpersonu, kuru datu pārzinis vai kāda cita puse ir identificējusi vai noteikusi vai varētu identificēt vai noteikt.

(5)  EDAU Atzinums 4/2015.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/16


Reorganizācijas pasākumi

Lēmums par INTERNATIONAL LIFE Ανώνυμος Εταιρία Γενικών Ασφαλίσεων (INTERNATIONAL LIFE dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība) reorganizācijas pasākumiem

(2016/C 67/06)

Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvas 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu 6. pantu.

Apdrošināšanas sabiedrība

INTERNATIONAL LIFE Ανώνυμος Εταιρία Γενικών Ασφαλίσεων, juridiskā adrese Kifisias 7 & Neapoleos 2, 15123 Marousi, Vispārējā komercreģistra reģistrācijas (GEMI) Nr. 000314501000, nodokļu maksātāja numurs (TIN) 094130304, juridiskās personas identifikators (LEI) 213800NED3OUL1K2V349

Datums, lēmuma būtība un spēkā stāšanās datums

Grieķijas Bankas Kreditēšanas un apdrošināšanas komitejas lēmums Nr. 171/2/14.12.2015 par:

1)

komisāra iecelšanu, kas darbosies kopā ar attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības valdi saskaņā ar 17.c panta 9. punktu Dekrētā ar likuma spēku Nr. 400/1970. Komisārs nodrošina apdrošināšanas portfeļa pareizu darbību un pārvaldību, apdrošināšanas sabiedrības darba turpināšanu, izskatot visus atbilstīgos pasākumus, un kapitāla pietiekamības novērtējumu, nosakot 2015. gada 31. decembri par atsauces datumu. Komisārs līdz 2016. gada 1. februārim Grieķijas Bankai iesniedz ziņojumu par apdrošināšanas sabiedrības kapitāla pietiekamību un finanšu, administratīvo un organizatorisko situāciju;

2)

iknedēļas apdrošināšanas reģistra ziņojumu iesniegšanu (saistītie un brīvie aktīvi).

Stāšanās spēkā: 2015. gada 14. decembrī

Spēkā līdz: nav noteikts

Kompetentās iestādes

Grieķijas Banka

Adrese: E. Venizelou 21

102 50 Αθήνα/Athens

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Uzraudzības iestādes

Grieķijas Banka

Adrese: E. Venizelou 21

102 50 Αθήνα/Athens

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Ieceltais administrators

 

Piemērojamie tiesību akti

Grieķijas tiesību akti saskaņā ar 9. pantu un 17.a līdz 17.c pantu Dekrētā ar likuma spēku Nr. 400/1970


V Atzinumi

CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/17


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 67/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

KRUPNIOKI ŚLĄSKIE

ES Nr.: PL-PGI-0005-01315 – 23.2.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Krupnioki śląskie

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Krupnioki śląskie ir desu izstrādājums, kas ietver ātrbojīgus, plaucētus gaļas subproduktus, kuriem pievienotas garšvielas un kuri pildīti dabiskā zarnas apvalkā. Šo desu diametrs ir 30–40 mm, garums 15–25 cm, un katra desa sver 200–300 g.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Krupnioki śląskie iepilda dabiskā zarnas apvalkā. Izstrādājumam raksturīga tīra, nedaudz mitra virsma. Zarnas apvalks cieši piekļauts pildījumam, kura gabaliņi nav lielāki par 5 mm. Griezuma vietā redzams, ka izejvielu gabaliņu sadalījums ir vienmērīgs, to konsistence ir stingra; 10 mm bieza šķēle nedrīkst izjukt, un nepietiekami sajauktu sastāvdaļu sabiezējumi desas masā nav pieļaujami.

Tauku saturs nepārsniedz 35 %, sāls saturs – 2,5 %, bet nitrātu un nitrītu saturs (NaNO2 veidā) – 50 mg/kg.

Organoleptiskās īpašības

Virsas krāsa: pelēka līdz brūna vai tumša bronzas krāsa.

Griezuma vietas krāsa: raksturīga plaucētai cūkgaļai un izmantotajiem putraimiem, taukiem un ādai; krāsa brūna ar violetu vai bronzas nokrāsu, kāda piemīt izmantotajām sastāvdaļām.

Konsistence un struktūra: konsistence stingra, taču desa ir samērā drupana, mazi liesuma gabaliņi un putraimi saistīti vienā masā.

Garša un smarža atgādina gaļu un subproduktus, miežu vai griķu putraimus, taukus un plaucētu cūkas ādu, nedaudz sāļa, skaidri sajūtamas garšvielas. Nav pieļaujama sastāvējušu vai iepelējušu sastāvdaļu garša un smarža; produkts nedrīkst būt arī skābens, rūgtens vai ar neraksturīgu garšu vai smaržu.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Krupnioki śląskie ražošanai izmantojamās izejvielas nedrīkst būt ne apsālītas, ne arī turētas sālījumā. Sālītu izejvielu izmantošana atļauta pēc ražotāja izvēles, un tas jāņem vērā, nosakot pievienojamās sāls apjomu.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic visi ražošanas posmi:

 

skalošana un/vai mērcēšana,

 

termiskā apstrāde,

 

smalcināšana,

 

maisīšana un garšvielu pievienošana,

 

pildīšana zarnas apvalkā un pārsiešana,

 

plaucēšana,

 

atdzesēšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta Krupnioki śląskie ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Silēzijas un Opoles vojevodistes teritorija, kā arī Dziadowa Kłoda gmina teritorija (Lejassilēzijas vojevodistes Olesņicas povjatā).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta Krupnioki śląskie specifikas pamatā ir sevišķas kvalitātes īpašības, kas ietekmējušas arī tā reputāciju.

Krupnioki śląskie tika celts galdā jau laikā, kad aizsākās etnogrāfiski pētījumi, kas veltīti Silēzijas apgabala ēdieniem. Senākās liecības datējamas ar XVIII gadsimtu, un tās nāk no Glivices (Gliwice) apkaimes. Produkts vairākkārt minēts XIX gadsimta rakstu avotos. Krupnioki śląskie jo īpaši ietilpa kāzu mielastos, taču par plaši sastopamu gardumu silēziešu ēdienu galdā tas kļuva XIX gadsimta 30. gados. Tas neapšaubāmi bija saistīts ar mājdzīvnieku, tostarp cūku, daudzuma dinamisku pieaugumu deviņpadsmitā gadsimta Silēzijā. Tajā laikā par vispārēju parādību kļuva nokauto dzīvnieku galvu izmantošana par izejvielu Krupnioki śląskie ražošanā. Produkta Krupnioki śląskie popularitāte XIX gadsimtā pieauga arī kalnrūpniecības attīstības dēļ Silēzijā. Cilvēkiem, kas sūri grūti strādāja akmeņogļu raktuvēs, bija jāēd kalorijām bagāti un sātīgi ēdieni, lai pietiktu spēka paveikt smago darbu.

Produkts Krupnioki śląskie bija nesaraujami saistīts ar cūku kaušanu, kas Silēzijā bija sevišķs un svarīgs rituāls. Kopš XIX gadsimta daudziem silēziešiem, kas dzīvoja rūpniecības centros, nebija tādu iespēju kā lauku iedzīvotājiem, kam bija iekopti savi lauki vai augļu dārzi. Pilsētu iedzīvotāju rīcībā bija nelieli dārzi un cūkkūtis, kur viņi turēja cūkas, trušus un baložus. Cūku kaušanā tika iesaistīti visi ģimenes locekļi, bet tādā dienā vadīt ceremoniju tika uzdots miesniekam. Pēc cūkas nokaušanas tās asinis izmantoja zilcdesu un Krupnioki śląskie gatavošanā, un pēc tradīcijas šo desu gatavoja lielos daudzumos, lai pabarotu ģimeni un dalītos ar kaimiņiem, kas nesa pārpalikumus un mizas, lai palīdzētu attiecīgajai ģimenei pabarot mājlopus. Saimnieki parasti ar produktiem, ko tie ieguva pēc cūku nokaušanas, tostarp ar Krupnioki śląskie, dalījās ar tuviniekiem, kas šādā brīdī nebija klāt. Izejvielas, ko izmantoja šāda izstrādājuma ražošanā, ļāva pēc cūkas nokaušanas saimnieciski izlietot tās subproduktus. Arī saimnieciskajā ziņā tas bija ļoti svarīgi ar kalnrūpniecību saistītajām ģimenēm, kam jo īpaši deviņpadsmitajā gadsimtā nebija liela mājsaimniecības budžeta. Patlaban sakarā ar tehniskajām iespējām to izejvielu drošai pārvadāšanai, kuras izmanto Krupnioki śląskie ražošanā 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, atļauts izmantot izejvielas, kas iegūtas ārpus minētā apgabala.

Krupnioki śląskie specifiskums galvenokārt saistīts ar ražošanas procesu, kurš noris minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kura pamatā ir ražotāju amatprasme, ar kādu tie izraugās izejvielu un nodrošina ražošanas procesu atbilstoši optimāliem tehnoloģiskajiem parametriem. Krupnioki śląskie ražotāju amatprasme, kas uzkrāta galvenokārt produkta gatavošanas pieredzē un saistīta ar zināšanām, kuras nodotas no paaudzes paaudzē, veido galaprodukta specifisko kvalitāti, kas aprakstīta 3.2. punktā.

Krupnioki śląskie no citiem tās pašas kategorijas produktiem atšķiras ar augstu kaloriju saturu, raksturīgu garšu un smaržu un trauslu struktūru. Šāds specifiskums izskaidrojams ne tikai ar sastāvdaļu proporciju atšķirīgumu salīdzinājumā ar citiem šāda veida subproduktu izstrādājumiem, bet arī ar ražotāju prasmēm un pieredzi, ko tie liek lietā, lai iegūtu produktu ar raksturīgajām organoleptiskajām īpašībām. Iepriekš minētās Krupnioki śląskie īpašības izskaidrojamas galvenokārt ar to, ka tajās līdzsvaroti apvienotas dažādas izejvielas un piedevas, jo īpaši izlases putraimi, aknas, sīpoli un pipari, kas piešķir gatavajam produktam sevišķas garšas un smaržas īpašības.

Izejvielu sastāva ziņā Krupnioki śląskie galvenā atšķirība ir tā, ka tajā salīdzinājumā ar citiem šāda veida produktiem ir zemāks putraimu īpatsvars, kas nepārsniedz 15 %, savukārt citiem līdzīgiem produktiem šis īpatsvars ir aptuveni 20–25 %. Krupnioki śląskie izejvielām līdz 85 % apmērā ir dzīvnieku izcelsme, un tas ir augstākais īpatsvars šajā tradicionālo produktu kategorijā (pārējos šāda veida izstrādājumos šis īpatsvars ir 75–80 %), kā 1964. gadā dokumentēts Polijas Gaļas rūpniecības kombināta iekšējos noteikumos Nr. 21.

Produktam Krupnioki śląskie jau vairākus desmitus gadu ir nevainojama reputāciju ne tikai Silēzijā, bet arī visā Polijā un aiz tās robežām. Par to liecina daudzveidīgā saikne, kāda pastāv starp šo produktu un Silēziju; lūk, spilgts piemērs: “Dažu cilvēku apziņā Silēzija saistīta ar oglēm un lauksaimniecību, savukārt citiem tā liek domāt par putraimdesu un gaļas rulādi,” tādējādi apstiprinot to, cik svarīga nozīme ir produktam Krupnioki śląskie. Daudzi Krupnioki śląskie ražotāji ir iesaistīti arī vairākos kulinārijas pasākumos, piemēram, gadatirgos un festivālos (tostarp lauksaimniecības gadatirgū Poznaņā, konkursā “Mūsu kulinārijas mantojums – reģionu ēdienu garša” (Nasze Kulinarne Dziedzictwo – Smaki Regionów), gaļas rūpniecības izstāde Meat Meeting Sosnovecā, Silēzijas putraimdesas svētkos (Święto krupnioka śląskiego) Ņikišovecā (Katovicē), Polijas gaļas svētkos (Świętomięs Polski) un citās periodiskās izstādēs reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā). Kaut arī produktam Krupnioki śląskie ir labi nostiprinājusies reputācija, tiek rīkoti arvien jauni kulinārijas svētki Silēzijā, Opolē un Augšsilēzijā, tādējādi stiprinot šā izstrādājuma ciešo saikni ar reģionu.

Pierādījumu par Krupnioki śląskie reputāciju sniedz arī tas, ka nosaukums caur parunām un sakāmvārdiem ir kļuvis par Silēzijas dialekta sastāvdaļu. Krupnioki śląskie reputāciju apstiprina arī daudzie raksti presē un mūsdienu tūrisma publikācijas par ģeogrāfiskajiem apgabaliem reģionālās gastronomijas aspektā. Piemērs tam var būt ceļvedis pa Silēzijas un Opoles vojevodisti no sērijas “Neparastā Polija” (Polska niezwykła), kur minēta un īsi raksturota šī Silēzijas putraimdesa, kā arī jaunākais gastronomijas ceļveža Michelin izdevums poļu valodā, kurā Krupnioki śląskie ir minēts kā viens no 15 Polijas reģionālo produktu nosaukumiem.

Darba “Par Silēzijas paradumiem, silēziešu ēdieniem un dažiem silēziešu vārdiem” (O śląskich obyczajach, śląskich potrawach i niektórych śląskich słowach) autors raksta: “Tomēr vislielāko slavu iemantoja daži Silēzijas ēdieni līdztekus ar to nosaukumiem, kas kļuva par poļu valodas kopējo mantojumu, kaut arī ar dažādiem vārdiem. Vispopulārākais no tiem visā Polijā droši vien ir vārds krupniok (putraimdesa) (kas cēlies no krupy/kasza/ (putraimi/biezputra)), ko turklāt bieži sauc par “silēziešu putraimdesu” (śląski krupniok). Šis nosaukums kļuva populārs vienlaicīgi ar produktu, kuru ar to apzīmē. Aiz šā vārda slēpjas Silēzijai ļoti raksturīga delikatese (..).”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.minrol.gov.pl/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.


Labojums

20.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/20


Labojums paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 357, 2015. gada 29. oktobris )

(2016/C 67/08)

5. lappusē 2. punktā “Izmeklējamais ražojums”:

tekstu:

“Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras izmanto korozijizturīgiem lietojumiem un atbilst (saskaņā ar AISI A269) WP 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru, ne lielāku par 406,4 mm, un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku (“izmeklējamais ražojums”).”

lasīt šādi:

“Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras izmanto korozijizturīgiem lietojumiem un atbilst AISI tipiem 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru, ne lielāku par 406,4 mm, un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku (“izmeklējamais ražojums”).”