ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 347

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

58. sējums
2015. gada 20. oktobris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2015/C 347/01

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7769 – Gilde Fund IV / Parcom Fund IV / Koninklijke Ten Cate) ( 1 )

1

2015/C 347/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7457 – CVC/Paroc) ( 1 )

1

2015/C 347/03

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7783 – Hellman & Friedman / Securitas Direct Group) ( 1 )

2


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2015/C 347/04

Euro maiņas kurss

3

2015/C 347/05

Komisijas Lēmums (2015. gada 19. oktobris), ar ko izveido monētu viltošanas jautājumu ekspertu grupu, kas saistīta ar Komisijas politiku un noteikumiem par euro monētu aizsardzību pret viltošanu

4


 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2015/C 347/06

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2016 – EAC/A04/2015 – Programma Erasmus+

7

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2015/C 347/07

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7777 – Solvay/Cytec) ( 1 )

11

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2015/C 347/08

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

12

2015/C 347/09

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

19


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7769 – Gilde Fund IV / Parcom Fund IV / Koninklijke Ten Cate)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 347/01)

Komisija 2015. gada 8. oktobrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7769. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/1


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7457 – CVC/Paroc)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 347/02)

Komisija 2015. gada 12. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7457. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/2


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.7783 – Hellman & Friedman / Securitas Direct Group)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 347/03)

Komisija 2015. gada 14. oktobrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32015M7783. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/3


Euro maiņas kurss (1)

2015. gada 19. oktobris

(2015/C 347/04)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1333

JPY

Japānas jena

135,29

DKK

Dānijas krona

7,4592

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,73170

SEK

Zviedrijas krona

9,3940

CHF

Šveices franks

1,0834

ISK

Islandes krona

 

NOK

Norvēģijas krona

9,1850

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

27,083

HUF

Ungārijas forints

309,51

PLN

Polijas zlots

4,2367

RON

Rumānijas leja

4,4183

TRY

Turcijas lira

3,2849

AUD

Austrālijas dolārs

1,5581

CAD

Kanādas dolārs

1,4671

HKD

Hongkongas dolārs

8,7832

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6668

SGD

Singapūras dolārs

1,5685

KRW

Dienvidkorejas vona

1 280,57

ZAR

Dienvidāfrikas rands

14,9509

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,2082

HRK

Horvātijas kuna

7,6265

IDR

Indonēzijas rūpija

15 439,68

MYR

Malaizijas ringits

4,7695

PHP

Filipīnu peso

52,243

RUB

Krievijas rublis

70,3984

THB

Taizemes bāts

40,073

BRL

Brazīlijas reāls

4,4185

MXN

Meksikas peso

18,6360

INR

Indijas rūpija

73,4435


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/4


KOMISIJAS LĒMUMS

(2015. gada 19. oktobris),

ar ko izveido monētu viltošanas jautājumu ekspertu grupu, kas saistīta ar Komisijas politiku un noteikumiem par euro monētu aizsardzību pret viltošanu

(2015/C 347/05)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā (ES) 2015/512 (1) noteikts, ka Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (turpmāk – “ģenerāldirektorāts”) ir atbildīgs par uzdevumiem, kas saistīti ar Komisijas likumdošanas un regulatīvajām iniciatīvām nolūkā aizsargāt euro pret viltošanu, un ar atbalstu šajā jomā, izmantojot mācības un tehnisko palīdzību. Nolūkā koordinēt nepieciešamās darbības, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu, Komisijai ir nepieciešama kompetence, ko sniedz konsultatīvā grupā apvienoti speciālisti (2).

(2)

Tāpēc jāizveido ekspertu grupa euro monētu aizsardzības pret viltošanu jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(3)

Ekspertu grupai būtu jāpalīdz Komisijai sagatavot tiesību aktus vai izstrādāt politiku un sniegt speciālās zināšanas, izstrādājot īstenošanas pasākumus attiecībā uz euro monētu aizsardzību pret viltošanu. Šai grupai turklāt būtu jāiedibina sadarbība starp publiskajām iestādēm, kas iesaistītas euro aizsardzībā pret viltošanu.

(4)

Grupas sastāvā jābūt ekspertiem no dalībvalstu iestādēm, Eiropas Centrālās bankas (“ECB”) un Eiropola.

(5)

Būtu jāizstrādā noteikumi par grupas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(6)

Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (3). Ir ieteicams noteikt šā lēmuma piemērošanas periodu. Komisija savlaicīgi apsvērs piemērošanas termiņa pagarināšanas lietderību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek izveidota Komisijas monētu viltošanas jautājumu ekspertu grupa (CCEG).

2. pants

Uzdevums

CCEG uzdevumi ir šādi:

a)

palīdzēt Komisijai sagatavot tiesību aktu vai deleģēto aktu priekšlikumus vai politikas iniciatīvas, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu;

b)

izveidot sadarbību starp monētu valsts analīzes centru (“MVAC”), kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 (4) 5. panta 1. punktu, vadītājiem, Komisiju, Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (“ETZC”) (5), Eiropas Centrālo banku (“ECB”) un Eiropolu lietās, kuras attiecas uz politikas iniciatīvām un pasākumiem, kuru mērķis ir efektīva viltošanas apkarošanas stratēģija;

c)

sniegt Komisijai padomus un zināšanas Savienības tiesību aktu, programmu un politikas īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1210/2010 (6);

d)

apmainīties ar pieredzi un iedibināt labu praksi, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu;

e)

palielināt to publisko iestāžu, kuras iesaistītas euro aizsardzībā pret viltošanu, informētību par gaidāmiem draudiem un uzraudzīt efektīvu viltošanas novēršanas politikas stratēģijas represīvo pasākumu īstenošanu;

f)

veicināt apmācības iniciatīvas par euro monētu aizsardzību pret viltošanu;

g)

veicināt un attīstīt pētījumus vai tehnisko atbalstu, lai sekmētu viltošanas atklāšanu;

h)

apspriest jautājumus, kas saistīti ar viltotu euro monētu tehniskajām specifikācijām un drošības elementiem, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar CCEG par visiem jautājumiem, kas saistīti ar euro monētu aizsardzību pret viltošanu.

4. pants

Locekļi un to iecelšana

1.   Locekļi ir dalībvalstu MVAC, ECB un Eiropols.

2.   Locekļi informē Komisiju par to nozīmētajiem pārstāvjiem un aizstājējiem.

3.   Personas datus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1.   Atbildīgais Komisijas dienests ieceļ grupas priekšsēdētāju.

2.   Vienojoties ar Komisijas atbildīgo dienestu, CCEG var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas izstrādātajam darba uzdevumam.

3.   Komisijas pārstāvis var lūgt īpašā kārtā (ad hoc) piedalīties CCEG vai apakšgrupas darbā ārējus ekspertus, īpaši, kuriem ir specifiska kompetence kādā konkrētā darba kārtības jautājumā. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu personām, organizācijām, kā tās definētas Horizontālo noteikumu par ekspertu grupām (7) 8. noteikuma 3. punktā, un kandidātvalstīm.

4.   Uz CCEG locekļiem un to pārstāvjiem, kā arī uzaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumos, kas attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un noteikti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (8) un (ES, Euratom) 2015/444 (9). Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt attiecīgus pasākumus.

5.   CCEG sanāksmes notiek Komisijas telpās, izņemot apakšgrupu sanāksmes, kas var notikt ārpus Komisijas telpām. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija.

6.   CCEG pieņem reglamentu, pamatojoties uz pieņemto ekspertu grupu darba standarta reglamentu.

7.   Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus par CCEG darbību, tostarp darbakārtību, sanāksmju protokolus un dalībnieku devumu, iekļaujot tos Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā vai izmantojot saiti no minētā reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā atrodami minētie dokumenti. Attiecīgos dokumentus nepublicē, ja to izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (10) 4. pantā.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   CCEG un tās apakšgrupu darbā iesaistītas personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Ar CCEG darbu saistītos ceļa izdevumus grupas darbā iesaistītajām personām Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem. Apakšgrupu locekļiem ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek atlīdzināti tādā pašā veidā.

3.   Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru.

7. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro no tā pieņemšanas dienas līdz 2025. gada 31. decembrim.

Briselē, 2015. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Pierre MOSCOVICI


(1)  Komisijas 2015. gada 25. marta Lēmums (ES) 2015/512, ar kuru groza Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 81, 26.3.2015., 4. lpp.).

(2)  Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. oktobra Lēmuma 2005/37/EK, ar ko izveido Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC), 4. pantu ir noteikts, ka Komisija koordinē darbības, kas vajadzīgas euro monētu aizsardzībai pret viltojumiem, sasaucot regulāras ekspertu sanāksmes par monētu viltošanu (OV L 19, 21.1.2005., 73. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).

(5)  Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām (OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.).

(7)  C(2010) 7649, galīgā redakcija.

(8)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(9)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 45. lpp.).


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/7


Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2016 – EAC/A04/2015

Programma Erasmus+

(2015/C 347/06)

1.   Ievads un mērķi

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (1), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+, kā arī uz Erasmus+ 2015. un 2016. gada darba programmām. Programma Erasmus+ attiecas uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Vispārīgie un konkrētie programmas Erasmus+ mērķi ir uzskaitīti regulas 4., 5., 11. un 16. pantā.

2.   Darbības

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ietver šādas programmas Erasmus+ darbības.

Pamatdarbība Nr. 1 (PD1) – personu mobilitāte mācību nolūkos

Personu mobilitāte izglītības, apmācības un jaunatnes jomā

Erasmus Mundus kopīgu maģistra grādu iegūšana

Apjomīgi pasākumi Eiropas brīvprātīgā darba ietvaros

Pamatdarbība Nr. 2 (PD2) – sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa

Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomā

Zināšanu apvienības

Nozaru prasmju apvienības

Spēju veidošana augstākās izglītības jomā

Spēju veidošana jaunatnes jomā

Pamatdarbība Nr. 3 (PD3) – atbalsts politikas reformām

Strukturēts dialogs: Jauniešu un lēmumu pieņēmēju, kuri darbojas jaunatnes jomā, tikšanās

Jean Monnet pasākumi

Jean Monnet vadītājiem

Jean Monnet moduļi

Jean Monnet izcilības centriem

Jean Monnet atbalsts apvienībām

Jean Monnet tīkli

Jean Monnet projekti

Sports

Sadarbības partnerības

Nelielas sadarbības partnerības

Bezpeļņas sporta pasākumi Eiropas līmenī

3.   Atbilstība

Jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, var pieteikties finansējumam programmā Erasmus+. Turklāt jauniešu grupas, kas darbojas jaunatnes darba jomā, arī ja tas nenotiek jaunatnes organizācijas kontekstā, var pieteikties mācību mobilitātes finansējumam, kas paredzēts jauniešiem un darbiniekiem jauniešu jautājumos, kā arī stratēģiskām partnerībām jaunatnes jomā.

Programmā Erasmus+ var piedalīties turpmāk norādītās valstis (2).

Šādas programmas valstis var pilnībā piedalīties visās programmas Erasmus+ darbībās:

Eiropas Savienības 28 dalībvalstis;

EBTA/EEZ valstis: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija;

ES kandidātvalstis: Turcija un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

Turklāt atsevišķās programmas Erasmus+ darbībās var piedalīties organizācijas no partnervalstīm.

Sīkāku informāciju par dalības nosacījumiem lūdzam skatīt programmas Erasmus+ vadlīnijās.

4.   Projektu budžets un ilgums

Kopējais budžets, kas paredzēts šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, ir lēsts EUR 1 871,1 miljonu apmērā.

Izglītība un apmācība

:

EUR 1 645,6 mlj. (3)

Jaunatne

:

EUR 186,7 mlj.

Jean Monnet

:

EUR 11,4 mlj.

Sports

:

EUR 27,4 mlj.

Kopējais budžets, kas rezervēts šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, kā arī tā sadalījums ir orientējošs, un to var mainīt, ja tiek grozīta Erasmus+ gada darba programma. Potenciālie kandidāti ir aicināti regulāri apskatīt Erasmus+ ikgadējās darba programmas un to grozījumus, kas publicēti:

http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/more_info/awp/index_en.htm,

un iepazīties ar budžetu, kas pieejams katrā atsevišķā darbībā, uz ko attiecas šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus.

Piešķirto dotāciju apjoms un projektu ilgums atšķiras atkarībā no tādiem faktoriem kā projekta veids un iesaistīto partneru skaits.

5.   Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Visi turpmāk norādītie pieteikumu iesniegšanas termiņi beidzas 12.00 (pusdienlaikā) pēc Briseles laika.

Pamatdarbība Nr. 1

Personu mobilitātes veicināšana jaunatnes jomā

2016. gada 2. februāris

Personu mobilitāte izglītības un apmācības jomā

2016. gada 2. februāris

Personu mobilitātes veicināšana jaunatnes jomā

2016. gada 26. aprīlis

Personu mobilitātes veicināšana jaunatnes jomā

2016. gada 4. oktobris

Erasmus Mundus kopīgu maģistra grādu iegūšana

2016. gada 18. februāris

Apjomīgi pasākumi Eiropas brīvprātīgā darba ietvaros

2016. gada 1. aprīlis

Pamatdarbība Nr. 2

Stratēģiskās partnerības jaunatnes jomā

2016. gada 2. februāris

Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomā

2016. gada 26. aprīlis

Stratēģiskās partnerības jaunatnes jomā

2016. gada 4. oktobris

Zināšanu apvienības, nozaru prasmju apvienības

2016. gada 26. februāris

Spēju veidošana augstākās izglītības jomā

2016. gada 10. februāris

Spēju veidošana jaunatnes jomā

2016. gada 2. februāris

2016. gada 1. jūlijs

Pamatdarbība Nr. 3

Jauniešu un lēmumu pieņēmēju, kuri darbojas jaunatnes jomā, tikšanās

2016. gada 2. februāris

2016. gada 26. aprīlis

2016. gada 4. oktobris

Jean Monnet darbības

Katedras, moduļi, izcilības centri, atbalsts apvienībām, tīkli, projekti

2016. gada 25. februāris

Darbības sporta jomā

Sadarbības partnerības tikai saistībā ar Eiropas 2016. gada Sporta nedēļu

2016. gada 21. janvāris

Sadarbības partnerības, kam nav saistības ar Eiropas 2016. gada Sporta nedēļu

2016. gada 12. maijs

Nelielas sadarbības partnerības

2016. gada 12. maijs

Sporta bezpeļņas pasākumi Eiropas līmenī tikai saistībā ar Eiropas 2016. gada Sporta nedēļu

2016. gada 21. janvāris

Sporta bezpeļņas pasākumi Eiropas līmenī, kam nav saistības ar Eiropas 2016. gada Sporta nedēļu

2016. gada 12. maijs

Sīkākas instrukcijas par pieteikumu iesniegšanu lūdzam skatīt programmas Erasmus+ vadlīnijās.

6.   Pilnīga informācija

Detalizēti šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nosacījumi, tostarp prioritātes, ir izklāstīti programmas Erasmus+ vadlīnijās, kas atrodamas šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/discover/guide/index_en.htm.

Programmas Erasmus+ vadlīnijas veido šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus neatņemamu daļu, un tajās izklāstītie dalības un finansēšanas nosacījumi ir pilnībā attiecināmi uz šo uzaicinājumu.


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(2)  Izņemot Jean Monnet pasākumus, kuriem var pieteikties organizācijas no visas pasaules.

(3)  Šī summa ietver līdzekļus augstākās izglītības starptautiskajai dimensijai (kopā EUR 276,5 miljoni).


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/11


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.7777 – Solvay/Cytec)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 347/07)

1.

Eiropas Komisija 2015. gada 13. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Solvay S.A. (Solvay, Beļģija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Cytec Industries Inc. (Cytec, ASV).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—   uzņēmums Solvay : ķīmisku vielu un plastmasas izstrādājumu, tostarp ieguves rūpniecības ķīmisko vielu, pētniecība, izstrāde, ražošana, tirgvedība un pārdošana visā pasaulē,

—   uzņēmums Cytec : ķīmisku vielu, kompozītmateriālu un līmvielu piegāde dažādās rūpniecības nozarēs pasaules mērogā, piemēram, aeronautikas, lauksaimniecības, aizsardzības un ieguves rūpniecības nozarē.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Eiropas Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Eiropas Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs +32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru reference Lieta M.7777 – Solvay/Cytec uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/12


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 347/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

MIEL DE LIÉBANA

EK Nr. ES-PDO-0005-01196 – 10.02.2014.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

Miel de Liébana

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Miel de Liébana ir pārtikas produkts, ko Liébana kamarkā medus bites gatavo no Liébana ekosistēmās atrodamo augu ziedu nektāra vai cukuriem bagātajiem izdalījumiem uz augu dzīvās daļas, kurus bites savāc, pārveido, papildina ar pašu izdalītām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Šķirnes un tipi

Apgabalā ražotā medus šķirnes, kuras drīkst apzīmēt ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Miel de Liébana, ir šādas.

—   Izsvīduma-lapu medus: gatavots no cukuriem bagātajiem izdalījumiem uz ozolu un akmeņozolu lapu virsmas jeb tā saucamās medusrasas, ēriku (Erica spp.) un kazeņu (Rubus sp.) nektāra un Liébana kamarkas augu ziedputekšņiem, kuru procentuālais daudzums var būt dažāds.

—   (Monoflorais) viršu medus: gatavots no šādu ēriku un viršu ģints augu nektāra: Erica cinerea, Erica vagans, Erica tetralix, Erica cirialis un Calluna vulgaris.

Specifiskās īpašības, kas kopumā raksturo ACVN Miel de Liébana medu:

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Gatavība:

 

saharozes saturs

ne vairāk kā 5 % (5 g/100 g)

mitruma saturs

ne vairāk kā 18,6 %

Svaiguma pakāpe (nosaka gatavam medum):

 

hidroksimetilfurfurols (HMF)

< 20 mg/kg

diastāzes skaitlis

25–55 (pēc Schade skalas)

Kvalitātes pasliktināšanās:

 

brīvais skābums

mazāks par 50 meq/kg

Tīrība:

 

ūdenī šķīstošās cietvielas

ne vairāk kā 0,1 g/100 g

svešķermeņi

bez atliekām, filtrēts caur sietu ar < 0,2 mm acojumu

Ziedputekšņu īpašības

ACVN Miel de Liébana medus gatavošanā izmantotajiem ziedputekšņiem jāatspoguļo teritorijas augu valsts, kuru galvenokārt veido pie tauriņziežu (Leguminosae), ēriku (Ericaceae), rožu (Rosaceae), dižskābaržu (Fagaceae), ceļteku (Plantaginaceae), kurvjziežu (Asteraceae) un skarblapju (Boraginaceae) dzimtas piederīgu un 5.1. tabulā uzskaitītu sugu augi.

Jebkurā gadījumā eikaliptu (Eucalyptus sp.), vasaras saulgriezes (Helianthus annuus), Eiropas olīvkoka (Olea europaea), kalnrozītes (Cistus ladanifer), timiānu (Thymus sp.), Stehādes lavandas (Lavandula stoechas) un ārstniecības rozmarīna (Rosmarinus officinalis) ziedputekšņu summārais daudzums kopējā ziedputekšņu spektrā nedrīkst pārsniegt 5 %.

Papildu informācija par konkrētu tipu medu

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

 

Īpatnējā elektrovadītspēja (mS/cm)

Krāsa (mm pēc Pfunda skalas)

Pelni (g/100 g)

Fruktoze un glikoze (g/100 g)

Izsvīduma-lapu medus

0,970–1,430

≥ 102

0,65–0,75

60–66

Viršu medus

0,845–1,280

90–119

0,65–0,70

≥ 67

Ziedputekšņu īpašības

 

Putekšņu izcelsme (%)

Izsvīduma-lapu medus

Ozolu un akmeņozolu medusrasas pārsvars, taču ir arī kazeņu (Rubus spp.) un ēriku (Erica spp.) ģints augu ziedputekšņi un ziedputekšņi no citiem Liébana kamarkai raksturīgiem augiem

Viršu medus

Jāsatur vismaz 45 % ēriku (Erica spp.) ģints augu ziedputekšņu un citu Liébana kamarkai raksturīgu augu ziedputekšņu, kuru procentuālais daudzums var būt dažāds

Organoleptiskās īpašības

 

Fizikālais stāvoklis

Krāsa

Smarža

Garša

Izsvīduma-lapu medus

Šķidrs, ar ļoti zemu kristalizācijas tendenci

Tumša, dzintaraini brūna, var būt gandrīz melna, melni brūnos toņos, ar atstarojošu spīdumu

Vājš un nenoturīgs koksnes aromāts

ar maigu iesala noti

Iesāļa, atšķirīga no medum tipiskā salduma

Viršu medus

Pastveida konsistence. Kristalizācijas tendence vidēja, veidojas smalki graudi

Dzintara krāsa, var būt ļoti tumša, sarkani brūnos toņos.

Ja ziema ir ļoti auksta, uzglabājot krāsa var kļūt gaiši dzintaraina

Vidēji spēcīgs un noturīgs ziedu aromāts

Rūgtena un paliekoša, izteikti iesāļa

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem Liébana medus ražošanas un ieguves posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai garantētu kvalitāti un nodrošinātu vajadzīgo kontroli, visas Miel de Liébana ražošanas darbības jāveic centros, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ja šīs darbības tiktu veiktas citur, produkts būtu jāizved ārpus kamarkas un transportēšanas laikā tā kvalitāte varētu ciest temperatūras, mitruma un svešu vielu vai smaržu absorbcijas iespaidā. Tas arī mazina risku, ka medu varētu iemaisīt kopā ar citu šķirņu medu, uz ko neattiecas šis ACVN.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ arī iepakošana jāveic iepakošanas centros, kuri atrodas ražošanas apgabalā.

Produktam jābūt iepakotam caurspīdīga un bezkrāsaina stikla traukos, kas ir hermētiski noslēgti, lai produkts nezaudētu dabīgo aromātu un neuzņemtu svešu smaržu, mitrumu u. c., un uz iepakojuma jābūt plombai, lai garantētu, ka starplaikā tas nav ticis atvērts.

Iepakotajam medum pēc konsistences jābūt biezam, un tas var būt kristalizējies.

Aizliegts tirgot nefasētu medu.

3.7.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus obligātajai informācijai, kas prasīta pārtikas produktu marķēšanas un noformēšanas noteikumos, produkta marķējumā labi redzamā veidā jānorāda:

cilmes vietas nosaukums Miel de Liébana,

vārdi “Denominación de origen protegida” vai apzīmējums “DOP” (ACVN) un atbilstošais Eiropas Savienības logotips,

medus šķirne: miel de mielada (izsvīduma-lapu medus) vai monofloral de brezo (monoflorais viršu medus) atkarībā no produkta aprakstā iepriekš minētajām ziedputekšņu īpašībām,

zemāk attēlotais cilmes vietas nosaukuma īpašais logotips,

kontroles numurs un pārbaudes struktūras nosaukums vai [jāpievieno] papildu etiķete.

Image

KRĀSAS

:

 

DZELTENĀ

:

PANTONE 130C

BRŪNĀ

:

PANTONE 4695C

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

ACVN Miel de Liébana ražošanas apgabals aptver visu Liébana kamarkas pašvaldību teritorijas Kantabrijas autonomajā kopienā.

Šīs pašvaldības ir

Cabezón de Liébana, Camaleño, Cillorigo de Liébana, Pesaguero, Potes, Tresviso un Vega de Liébana.

To kopējā platība ir 570 km2.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

5.1.1.   Dabas faktori

Liébana kamarka atrodas pašā Kantabrijas kalnu masīva viducī. Kalnainais apvidus nosaka tās reljefu, un kalni – tostarp dažas no Kantabrijas augstākajām virsotnēm – veido dabīgu robežu. Kalnu nogāzes sliecas uz kamarkas vidieni, veidojot četras dziļas, šauras un stāvas ielejas, kuru satecē atrodas ģeogrāfiskais un administratīvais centrs – Potes ciemats.

Izveidojies reljefs atgādina milzīgu apaļu piltuvi, kuras masīvās kaļķakmens sienas robežojas ar Picos de Europa kalnu grēdu. Vismazākais augstums virs jūras līmeņa – apmēram 300 m – ir kamarkas centrālajā daļā, turpretim perifērijā tas sasniedz 2 600 m.

Ģeoloģiskā ziņā pārsvarā ir ieži, kas veidojušies akmeņogļu (karbona) periodā. Tiklab Picos de Europa centrālo un austrumu masīvu, kā kamarkas ziemeļu daļu veido karsta procesu pārveidots kaļķakmens no vēlīnā akmeņogļu perioda laikiem, savukārt viegli noārdīties spējīgais slāneklis un smilšakmens dziļi ielejās ir no agrīnā akmeņogļu perioda.

Reljefa sarežģītības ietekmē Liébana kamarkā ir izveidojies savs īpatnējs mikroklimats, un tādējādi reģionā, kurā kopumā valda Atlantijas klimats, ir radies Vidusjūras klimata anklāvs.

Vidējā temperatūra Liébana kamarkā ir no 21 °C līdz 8 °C; trīs–četrus mēnešus gadā bieža parādība ir salnas.

Kamarkas augstākajās vietās mitrums ir ļoti liels – gadā vidēji nolīst 2 000 litru uz kvadrātmetru –, bet centrālajā daļā ielejā tikai 700 litru, un lietus var nebūt pat trīs mēnešu garumā.

Liébana ir kamarka ar augstu dabas vērtību; daba šeit ir īpaši labi saglabāta, un cilvēka darbība to gandrīz nemaz nav izmainījusi. Mežs klāj 41 % kamarkas platības, turklāt patlaban ir noteiktas septiņas aizsargājamās teritorijas, kuras kopā aptver vairāk nekā 32 % no kamarkas platības. Divas no tām, proti, Parque Nacional de los Picos de Europa un Área de Protección del oso pardo, ir aizsargātas valsts līmenī un piecas – Eiropas līmenī. No šīm piecām divas (Río Deva un Liébana) ir Kopienas nozīmes teritorijas, bet trīs (Sierra de Peña Sagra, Desfiladero de la Hermida un Liébana) ir īpaši aizsargājamas teritorijas.

Visi minētie faktori kopumā nosaka to, ka apgabalā ir ļoti daudzveidīga augu valsts un Atlantijas klimatam raksturīgo tipu meži un augi šeit sadzīvo ar Vidusjūrai tipiskām sugām.

Putekšņu pārbaudēs medū ir konstatēti 40 veidu ziedputekšņi no dažādiem augiem. Svarīgākie no tiem ir iekļauti Liébana kamarkas galveno nektāraugu sarakstā, kurā minēts katra šāda auga dzimtas un sugas nosaukums, lauksaimnieciskā nozīme un ziedēšanas periods.

NEKTĀRAUGI

(dzimta, zinātniskais un vispārpieņemtais nosaukums)

LAUKSAIMNIECISKĀ NOZĪME

FENOLOĢIJA

(ziedēšanas periods)

ERICACEAE

Erica sp. (ērikas)

N

maijs–oktobris

Calluna vulgaris (sila virsis)

N

jūlijs–septembris

ROSACEAE

kazene Rubus ulmifolius

NP

jūnijs–augusts

Prunus spinosa L. (ērkšķu plūme)

NP

aprīlis–maijs

Crataegus monogyna (vienirbuļa vilkābele)

NP

aprīlis–maijs

LEGUMINOSAE

Trifolium sp. (āboliņi)

N

aprīlis–jūlijs

kazāboliņš Cytisus cantabricus

NP

aprīlis–augusts

irbulenes Genista florida un G. obtusiramea

NP

maijs–augusts

Medicago sp.

NP

marts–septembris

FAGACEAE

Quercus pyrenaica (Pireneju ozols)

PH

maijs–septembris

Quercus petraea (klinšozols)

PH

maijs–septembris

Quercus ilex rotundifolia (akmeņozols)

PH

maijs–septembris

Quercus suber (korķozols)

PH

maijs–septembris

Castanea sativa Miller (ēdamā kastaņa)

NPH

maijs–septembris

BORAGINACEAE

Echium vulgare (parastais daglītis)

NP

marts–maijs

ASTERACEAE

Centaurea spp.

N

maijs–jūlijs

PLANTAGINACEAE

Plantago sp. (ceļtekas)

P

maijs–septembris

(N = nektārs, P = ziedputekšņi, H = medusrasa)

Tā kā apgabala augi zied dažādos gada laikos, no marta līdz novembrim bitēm ir milzīga dažādu nektāraugu izvēle.

Veids, kādā bites šos nektāraugus izmanto, piešķir Liébana medum tā vienreizējās un neatkārtojamās īpašības.

Ziedputekšņu procentuālais sastāvs Liébana medū, apgabalam tipiskie nektāraugi un tas, ka šajā medū ir ļoti maz laukaugu putekšņu un citu ziedputekšņu, kas bieži atrodami Pireneju pussalā ražotā medū, ļauj produktu viegli atšķirt no visiem pārējiem.

5.1.2.   Cilvēkfaktori

Liébana kamarkas biškopji savā darbā turpina gadsimtiem senas tradīcijas. Biškopības aizsākumi ir saistīti ar vajadzību ražot vasku, kas lauku naturālajā saimniecībā bija vērtīga patēriņa prece. Klostera arhīvā Cartulario de Santo Toribio de Liébana atrodami dokumenti, kas apliecina, ka 933. gadā ar vasku samaksāts par kādu zemes gabalu.

Pirmās atsauces tieši uz Liébana medu atrodamas XVI gadsimta beigu libros de tazmías (desmitās tiesas grāmatās), kurās noteiktas baznīcai maksājamās nodevas, tostarp medus.

Papildus šīm vēsturiskajām atsaucēm tradīcijas senumu apliecina kulinārijas atsauces (deserti, piemēram, merdoso, ko gatavo reizi gadā pēc cūku bērēm, frisuelos jeb medus pankūkas un orujo – vīnogu izspaidu degvīns ar medu).

Sentēvu prakse, ko pārņēmuši šodienas biškopji, ir:

no koka izgatavoti bišu stropi,

lai pilnībā izmantotu kamarkas nektāraugu potenciālu, stropus no ielejas, kur tie atrodas ziemā, vasarā pārved uz apgabaliem lielākā augstumā virs jūras līmeņa,

medus ražošanas laikā bites netiek mākslīgi piebarotas,

bites noņem, tās pēc tradicionālās metodes noslaukot ar slotiņu,

medus sviešana notiek ar aukstās centrifugēšanas paņēmienu vai atvākojot kāres, nekad to nedara izspiežot,

joprojām tiek praktizēta bišu apdūmošana, un dedzināšanai tradicionāli izmanto dabiskus augu produktus – vietējā siena un ozolu (Quercus spp.) un laurkoka (Laurus nobilis) lapu maisījumus, kuru dūmi ir auksti un smaržīgi un neizmaina medus īpašības,

medus temperatūra nevienā ražošanas posmā nepārsniedz 40 °C, un pasterizēšana ir aizliegta,

vairums spietu ir cēlušies turpat kamarkā un ir pielāgojušās apgabala īpatnībām.

Patlaban kamarkā ir 32 profesionāli biškopji, 1 568 bišu stropi un piecas medus sviešanas un fasēšanas iekārtas. Vairāki biškopji apvienojušies asociācijā, kas izveidota, lai veicinātu Liébana medus noietu, un reizi gadā notiek medus svētki Feria Apícola de Vega de Liébana.

5.2.   Produkta specifika

Liébana medus unikalitāti atspoguļo galvenokārt tā fizikālās, ķīmiskās, melisopalinoloģiskās un organoleptiskās īpašības.

Tas ir svaigs medus (HMF ≤ 20 mg/kg medus, bet diastāzes skaitlis no 25 līdz 55 pēc Schade skalas).

Šis medus nav bijis pakļauts intensīvai termiskajai apstrādei. To nedrīkst uzsildīt līdz temperatūrai, kas pārsniedz 40 °C. Šāda rīcība nodrošina to, ka medus saglabā īpašības, ar kurām to apveltījušas vietējās bites un augi.

Šā medus fizikālo, ķīmisko, organoleptisko un melisopalinoloģisko īpašību neatkārtojamību nosaka vietējā augu valsts apgabalā, kur neierastā veidā līdzās pastāv Atlantijas klimatam tipiskie meži un augi un Vidusjūras un alpīnajiem apgabaliem tipiskās sugas.

Pētījumā par šā medus sastāvā esošajiem dažādajiem ziedputekšņiem, ko izmantoja kā marķierus, noskaidrots, kuru sugu augiem ir lielākā nozīme apgabala biškopībā (sk. 5.1.1. punkta tabulu), un viršu medus gadījumā tās ir daudzas konkrētas ēriku dzimtas sugas, bet attiecībā uz izsvīduma-lapu medu tās ir daudzas ozolu ģints sugas; visi tie ir Liébana kamarkā augoši nektāraugi, kuru nektāru un medusrasu bites pārveido medū, kas nelīdzinās nevienam citam medum. Tas apliecina tiešo saikni starp šo medu un noteikto ģeogrāfisko apgabalu, kurā tas tiek ražots.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Lai gan Liébana kamarka atrodas Kantabrijas jūras tuvumā, no tās un no pārējās pasaules kamarku nošķir augsti kalni, un tāpēc tajā valda Vidusjūras tipa mikroklimats, kas šo apgabalu padara atšķirīgu no visiem citiem apgabaliem; šāds klimats ir labvēlīgs ļoti bagātīgai un daudzveidīgai nektāraugu valstij, un šie augi nosaka vietējā medus raksturīgās īpašības.

Kā apliecina ziedputekšņu sastāvs un fizikālās, ķīmiskās un sensoriskās analīzes, Liébana medus ir savdabīgs un unikāls produkts, kas tieši saistīts ar augiem, kuri sastopami Liébana kamarkas ekosistēmās (daudzo aizsargājamo dzīvotņu dēļ, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK I pielikumu, klasificēta kā Kopienas nozīmes teritorija).

Miel de Liébana ražošanas tradīcija ir sena, tā turpinās vēl šodien un ir skaidri saskatāma veidā, kādā notiek bišu stropu apsaimniekošana un pašreizējais medus ražošanas process. Rezultātā un ņemot vērā šim medum piemītošās specifiskās īpašības, tas ir ļoti iecienīts un ar šādu nosaukumu tiek tirgots jau vairāk nekā 30 gadu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.alimentosdecantabria.com/


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.


20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/19


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 347/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

ROSÉE DES PYRÉNÉES CATALANES

ES Nr.: MULTI-PGI-0005-01343 – 23.4.2010.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Rosée des Pyrénées Catalanes

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija (kopīgs pieteikums ar Franciju)

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Rosée des Pyrénées Catalanes ir balta teļa gaļa, kas iegūta no izturīgo šķirņu Bruna de los Pirineos, Aubrac vai Gasconne īpatņiem vai no šo izturīgo šķirņu mātīšu krustojumiem ar Charolaise, Limousine vai Blonde d’Aquitaine šķirnes tēviņiem.

Brīvdabā audzētie teļi paliek kopā ar māti visu mūžu un barojas ar mātes pienu un zāli.

Tie netiek atšķirti no mātes līdz pat kaušanai, kad tie sasnieguši piecu līdz astoņu mēnešu vecumu un to liemeņu svars ir vismaz 110 kg.

Gaļu var pārdot kā veselu liemeni, pusliemeni, ceturtdaļliemeni (liemeņa pakaļējo/priekšējo ceturtdaļu) vai gaļas gabalus (arī malto gaļu).

Atbilstīgos liemeņus ierindo EUROP skalas E, U vai R klasē, un to profili raksturojami kā “izteikti izliekti” līdz “taisni”, bet muskuļu attīstība kā “īpaši laba” līdz “laba”.

Liemeņiem ir EUROP skalas 2.–3. pakāpes tauku slānis.

Gaļas krāsa ir sārta līdz gaiši sarkana, taukiem piemīt balta līdz krēmkrāsas nokrāsa.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Teļi barojas ar mātes pienu un zāli visu mūžu.

No mātes neatšķirtie teļi šādi barojas līdz to nokaušanai.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Gaļu, uz kuru attiecas AĢIN, iegūst no 3.2. punktā minēto šķirņu dzīvniekiem, kas dzimuši un audzēti šai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ar gaļas ražošanu saistītie posmi, kam jānorit noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir šādi:

dzimšana;

audzēšana: līdzās to mātei visu mūžu saimniecības ganību zonā līdz ganāmpulka sezonālajai pārdzīšanai, kad teļus un to mātes var pārdzīt augšup uz kalnu vasaras ganībām. Laika gaitā teļi uzņem aizvien mazāk piena un aizvien vairāk zāles.

Dzīvniekus neatšķir no mātes.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Kaušanai un gaļas izciršanai nav obligāti jānotiek minētajā apgabalā.

Transportēšana pirms nokaušanas nedrīkst aizņemt vairāk par trim stundām, lai dzīvniekiem būtu pēc iespējas mazāka spriedze un satraukums un tādējādi tiktu garantēta galaprodukta kvalitāte.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumam Rosée des Pyrénées Catalanes jābūt skaidri redzamam uz etiķetēm kopā ar ES aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu un visu citu spēkā esošajos tiesību aktos pieprasītu informāciju.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabals – Katalonijas Pireneji – ir kultūras un ģeogrāfijas ziņā viendabīgs apgabals, neraugoties uz to, ka tas plešas divās dažādās valstīs.

Katalonijas Pireneji (Spānijā)

Šis ģeogrāfiskais apgabals ietver visas pašvaldības, kas atrodas kalnu apgabalos Alta Ribagorça, Alt Urgell, Berguedà, Cerdanya, Garrotxa, Pallars Jussà, Pallars Sobirà Solsonès, Ripollès un Val d’Aran, kā arī pašvaldības, kas atrodas “kalnu apgabalos” rajonos Alt Empordà (Albanyà, Maçanet de Cabrenys un La Vajol), Bages (Aguilar de Segarra, Castellfollit del Boix, L’Estany, Moià, Mura, Sant Feliu Sasserra, Sant Mateu de Bages un Talamanca), Noguera (Àger, Alòs de Balaguer, Les Avellanes i Santa Linya, La Baronia de Rialb, Camarasa, Os de Balaguer un Vilanova de Meià), Osona (Alpens, Balenyà, El Brull, Centelles, Collsuspina, Espinelves, Folgueroles, Lluçà, Montesquiu, Muntanyola, Olost, Orís, Oristà, Perafita, Prats de Lluçanès, Rupit i Pruit, Sant Agustí de Lluçanès, Sant Bartomeu del Grau, Sant Boi de Lluçanès, Sant Julià de Vilatorta, Sant Martí d’Albars, Sant Martí de Centelles, Sant Pere de Torelló, Sant Quirze de Besora, Sant Sadurní d’Osormort, Sant Vicenç de Torelló, Santa Eulàlia de Riuprimer, Santa Maria de Besora, Santa Maria de Corcó, Seva, Sobremunt, Sora, Tavèrnoles, Tavertet, Tona, Vidrà, Viladrau un Vilanova de Sau) un Pla de l’Estany (Sant Miquel de Campmajor).

Katalonijas Pireneji (Francijā)

Minētais ģeogrāfiskais apgabals Austrumpireneju departamentā ietver visas pašvaldības, kas atrodas kantonos Vinça, Sournia, Arles-sur-Tech, Prats-de-Mollo, Prades, Olette, Mont-Louis un Saillagouse, kā arī dažas pašvaldības, kas atrodas kantonos Perpignan (Perpignan), Millas (Corbère un Corbère-les-Cabanes), Thuir (Thuir, Castelnou, Camelas, Caixas, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie, Fourques, Tordères, Llauro un Passa), Latour-de-France (Belesta un Caramany), Céret (Montauriol, Calmeilles, Oms, Taillet, Reynes, Céret, Vivès, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Maureillas-las-Illas, Les Cluses, Le Perthus un l’Albère), Argelès (Montesquieu-des-Albères, Villelongue-dels-Monts, Laroque-des-Albères, Sorède un Argelès-sur-Mer) un Saint-Paul-de-Fenouillet (Vira, Fenouillet, Caudiès-de-Fenouillèdes, Prugnanes, Fosse un Saint-Martin).

Minētais ģeogrāfiskais apgabals Odas departamentā iekļauj pašvaldības, kas robežojas ar Austrumpireneju departamentu un atrodas Pireneju kalnu grēdā, proti, visas pašvaldības, kas atrodas kantonos Axat, Belcaire, Mouthoumet un Quillan, kā arī dažas pašvaldības kantonos Couiza (Arques, Bugarach, Camps-sur-l’Agly, Cassaignes, Couiza, Coustaussa, Cubières-sur-Cinoble, Fourtou, Luc-sur-Aude, Missègre, Peyrolles, Rennes-le-Château, Rennes-les-Bains, Serres, Sougraigne, Terroles un Valmigère), Lagrasse (Mayronnes un Saint-Martin-des-Puits), Limoux (Alet-les-Bains, Bouriège, Bourigeole, Castelreng, Festes-et-Saint-André, La Bezole, Saint-Couat-du-Razès un Véraza), Saint Hilaire (Belcastel-et-Buc, Caunette-sur-Lauquet, Clermont-sur-Lauquet, Greffeil, Ladern-sur-Lauquet, Villardebelle un Villefloure) un Tuchan (Cucugnan, Duilhac-sous-Peyrepertuse, Maisons, Montgaillard, Padern un Rouffiac-des-Corbières).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Katalonijas Pireneju ģeogrāfiskie apstākļi ir labvēlīgi liellopu audzēšanai brīvdabā. Tiem raksturīgas augstu un zemu kalnos esošas takas un kalnu ganības un plašas dabīgo ganību teritorijas, ko dzīvnieki var izmantot gandrīz visu gadu, līdz laikapstākļi kļūst bargi. Šo apgabalu ietekmē Vidusjūra (mitrs submediterānais klimats), tāpēc dzīvnieki var ilgāku laiku pavadīt vasaras ganībās un kalnu pļavās, kur tie ganās līdz rudenim.

Ūdens pārpilnība un daudz saulesgaismas veicina bagātīgas un raksturīgas floras attīstību (konkrētāk, Festuca pratensis, Festuca alpina, Poa pratensis, Dactylis glomerata, Sesleria caerulea, Bromus erectus un Arrhenatherum elatius) un tādējādi liellopiem rada izcilas ganību teritorijas. Šādi apstākļi lauksaimniekiem arī nodrošina iespēju sēt zālaugu un pākšaugu maisījumus pļavās vidējo kalnu zonā, lai garantētu barību liellopiem laikposmos, kad nav pieejamas augstās kalnu ganības. Visbiežāk izmanto šādas lopbarības kultūras: āboliņu, airenes, lucernu, esparsetes un auzenes.

Runājot par cilvēka faktoru, jānorāda, ka darba vai gaļas dzīvnieki jau kopš seniem laikiem pavasarī ir laiduši pasaulē mazuļus un kopā ar saviem teļiem ir devušies augšup uz vasaras ganībām, tādējādi ir bijis iespējams darbiniekus izmantot citos sezonas darbos un saglabāt lopbarības rezerves zemās teritorijās. Dažus no šiem teļiem parasti nokāva, kad tie atgriezās lejup no vasaras ganībām, un to gaļu patērēja vietējie iedzīvotāji vai ģimene. Šāda prakse bija ekonomiski izdevīga, jo teļi (ko sauca par Rosée) vasaras mēnešos barojās tikai ar mātes pienu un ganību zāli. Mūsdienu Rosée des Pyrénées Catalanes ražošanas prakse ir izaugusi no šīs tradīcijas.

Ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētās gaļas īpašās iezīmes veidojas no izmantotajām izturīgajām šķirnēm (Bruna de los Pirineos, Aubrac un Gasconne), kas ir piemērotas šādai metodei un tiek audzētas brīvā dabā.

Teļi, kas audzēti, izmantojot šo ražošanas metodi, aug labi, ko nodrošina to uzturs audzēšanas periodā, un tādējādi tiek iegūti dzīvnieki ar labi veidotiem ķermeņiem.

Rosée des Pyrénées Catalanes teļiem ir izcili attīstīta muskulatūra, to gaļa ir sārta līdz gaiši sarkana, un to tauki ir krēmkrāsā, tāpēc to liemeņus un gaļu ļoti iecienījuši gan miesnieki, gan patērētāji. Šajā apgabalā šāda veida gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus neatšķir no mātes, iedzīvotāji tradicionāli ir ēduši jau gadsimtiem ilgi.

Katalonijas Pirenejos notiek vairāki festivāli, gadatirgi un tirgi; šiem pasākumiem ir spēcīga ievirze uz lauksaimniecību, un tajos tiek augstu vērtēti reģiona liellopi. Šo pasākumu vidū ir Fira de Sant Ermengol de la Seu d’Urgell (kas tiek rīkots jau kopš 11. gadsimta), svētki (ferias) tādās pašvaldībās kā Olette, Prats-de-Mollo un Vinça, kā arī pārgājieni pa Katalonijas Pireneju Reģionālā dabas parka kalnu ganībām. Lielais tūristu pieplūdums šajā reģionā ir palīdzējis popularizēt šīs gaļas izcilās īpašības, proti, pēdējās desmitgadēs gaļa ir ieguvusi labu reputāciju patērētāju un profesionāļu vidū ārpus ražošanas apgabala. Šo iemeslu dēļ regulāri tiek publicēti daudzi raksti un atsauces laikrakstos par šo apgabalu, piemēram, L’Indépendant (1992. gada 2. jūlijā un 2013. gada 11. jūlijā), un plašāk izplatītos izdevumos, žurnālā Patrimoine en région (Edition 22, 2014. gada pavasaris) un Le Guide des Gourmands (http://guidedesgourmands.fr) un Association des cuisiniers et restaurateurs du Roussillon (www.toques-blanches-du-roussillon.com) tīmekļa vietnēs. Arī produkcijas izplatīšanas kanāli apliecina tās nozīmīgumu; kooperatīvi pārdod šos produktus, pēc pasūtījuma tos nosūtot pa pastu, un arī šajā reģionā esošajos gaļas veikalos šai produkcijai ir atvēlēti īpaši stendi.

Rosée des Pyrénées Catalanes raksturīgās īpašības rada šādi faktori:

īpaša vide ar takām, kurā var sekmīgi izmantot brīvdabas audzēšanas sistēmu ar gariem periodiem, kas pavadīti vasaras ganībās,

šā ģeogrāfiskā apgabala saulainie laikapstākļi un ūdens pārpilnība rada tieši tādus apstākļus, kas nepieciešami, lai attīstītos bagātīga un īpatnēja flora, kura dabīgi veido plašus ganību apgabalus. Šāds klimats nodrošina iespēju vidējo kalnu zonās apsēt papuvi ar zāli, ar ko var barot liellopus laikā, kad nav iespējams tos laist ganībās,

šai metodei labi piemērotu šķirņu izmantošana. Visas izmantotās šķirnes – Bruna de los Pirineos, Aubrac un Gasconne – ir izturīgas un reģionam raksturīgas, un tām ir īpašības, kas ir noderīgas kalnu apgabalu tradicionālajā lauksaimniecībā, jo šie liellopi var paciest bargus laikapstākļus, to izdzīvošanai nav vajadzīgs daudz, pateicoties to spējai uzkrāt rezerves, kad barības netrūkst (sezonāla ganāmpulku pārdzīšana), un tāpēc tie ir ļoti piemēroti šo zemju klimatam un reljefam,

īpašā zinātība (brīvdabas lauksaimniecība ar maz dzīvnieku),

ar audzēšanas sistēmu saistītā teļu barība (tikai piens un ganību zāle), kas gaļai piešķir tās īpatnējo krāsu un maigumu, un liemeņu klasifikācija. Mātes piens palīdz teļiem pienācīgi augt, jo nodrošina tos ar nozīmīgu kalcija daudzumu. Tādējādi skelets labi attīstās un teļiem veidojas labas uzbūves liemenis.

Kopumā šajos kalnainajos apgabalos valdošie grūtie dzīves apstākļi patiesībā rada neapstrīdamas priekšrocības, jo dod iespēju šeit ražot kvalitatīvus produktus, kas ir cieši saistīti ar šo apgabalu. Izturīgo šķirņu dzīvnieki spēj vislabāk izmantot augstāko un zemāko kalnu teritorijas, tādējādi palīdzot saglabāt dabisko vidi. Lauksaimnieki savu produkciju pārvērš kapitālā (atpazīstamība un reputācija patērētāju un izplatītāju vidū, kā arī augstākas cenas), tādējādi tie var uzturēt šādu lauksaimniecības sistēmu (un sniegt labumu arī pārējai aprites ķēdei), palikt skarbajos apgabalos un piekopt lauku dzīvesveidu kalnu ciematos.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.gencat.cat/alimentacio/pliego-rosee-pyrenees-catalanes

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCRoseedesPyreneescatalanes-FR-24-03-2015.pdf


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.