5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/2

Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-320/15)

(2015/C 328/02)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Zavvos un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 4. panta 1. un 3. punktā paredzētās prasības;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savā prasībā norāda atsevišķu Grieķijas Republikas aglomerāciju iekārtas, kuras neatbilst direktīvas prasībām, vai nu tādēļ, ka vajadzīgās iekārtas nav tikušas uzbūvētas vai atbilstoši modernizētas (Prosotsani, Doxatos, Eleftheroypoli, Vagia un Galatista aglomerācijas) un ka tādējādi šo aglomerāciju komunālie notekūdeņi pirms novadīšanas netiek atkārtoti attīrīti vai līdzvērtīgi attīrīti, vai arī tādēļ, ka izņemtie paraugi (Desfina, Polychronos un Chanioti aglomerācijas) norāda, ka iekārtas darbība neizpilda direktīvas prasības.

Saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. punktu komunālos notekūdeņus (no aglomerācijām ar vairāk nekā 2 000 c.e.), kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi; turklāt atbilstoši 4. panta 3. punktam šai novadīšanai ir jāatbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas prasībām (viena no šīm prasībām ir tāda, ka raksturīgos ienākošo notekūdeņu un attīrīto notekūdeņu paraugus varētu iegūt pirms izvadīšanas saņemošajos ūdeņos).

Komisija uzskata, ka, lai uzskatītu, ka ir izpildītas Direktīvas par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasības, dalībvalstij ir jāiesniedz atbilstoša informācija par notekūdeņu kvalitāti pēc attīrīšanas. Turklāt, lai iegūtu uzticamu aglomerācijas atkritumu kvalitātes novērtējumu saskaņā ar direktīvu un tādējādi šo atkritumu attīrīšana, kas izpilda 4. panta prasības, dalībvalstīm ir jāiesniedz apmierinoši rezultāti par tāda gada laikposmu, kurš seko vismaz pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā; tas notiek, izņemot paraugus saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK paredzēto metodoloģiju.

A) Prosotsani (c.e. 5882), Doxatos (c.e. 3815), Eleftheroypoli, (c.e. 4934) Vagia (c.e. 4509) un Galatista (c.e. 2974) aglomerācijas

Komisija uzskata, ka tādēļ, ka četru aglomerāciju (Prosotsani, Doxatos, Eleftheroypoli un Vagia) komunālie notekūdeņi joprojām pirms novadīšanas netiek atkārtoti attīrīti vai līdzvērtīgi attīrīti, ir pārkāpts Direktīvas 4. pants. Turklāt Grieķijas iestādes pašas atzīst, ka šajās aglomerācijās tiek izpildītas direktīvas prasības tikai tad, kad tiek pabeigti līdzfinansētie projekti. Komisija uzskata, ka, lai arī vajadzīgie projekti jau ir tikuši iekļauti darbības programmas “Vide un ilgtspējīga attīstība” prioritārajā virzienā “02 – Ūdens resursu aizsardzība un pārvaldība”, nav paredzams, ka tie tiks pabeigti līdz 2014. gada beigām attiecībā uz Eleftheroypoli un Prosotsani aglomerācijām, un Grieķijas iestādes nav minējušas nevienu konkrētu pabeigšanas datumu attiecībā uz Vagia un Doxatos aglomerācijām. No Grieķijas iestāžu atbildēm izriet, ka Galatista iekārtas darbība ir problemātiska un ka tā ir jāuzlabo, lai izpildītu direktīvas prasības.

B) Desfina (c.e. 2024), Polychronos (c.e. 10,443) un Chanioti (c.e. 9000) aglomerācijas

5.	Runājot par šīm trīs aglomerācijām [Desfina, Polychronos un Chanioti], lai arī Grieķijas iestādes ir nosūtījušas dažādu paraugu, kuri izņemti no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, rezultātus, Komisija uzskata, ka šie paraugi pierāda, ka šīs trīs iekārtas nedarbojas saskaņā ar direktīvas prasībām.

Polychronos aglomerācija

6.	Komisija norāda, ka neatbilstošu paraugu skaits gan 2012., gan 2013. gadā pārsniedz atļauto daudzumu un ka ne attiecībā uz 2012. gadu, ne 2013. gadu netika izņemts pietiekams skaits paraugu.

Chanioti aglomerācija

Paraugi, kuri tika nosūtīti Komisijai saistībā ar šo aglomerāciju, nevar tikt uzskatīti par raksturīgiem un regulāri izņemtiem, jo neviens paraugs nav ticis izņemts laikposmā starp 2012. gada janvāri un aprīli un neviens paraugs attiecībā uz 2013. gadu nav ticis nosūtīts saistībā ar šo aglomerāciju.

Desfina aglomerācija

Ņemot vērā, ka 2012. un 2013. gadā izņemto paraugu skaits nebija pietiekams, tie tādējādi nevarēja tikt izņemti regulāri, kā prasīts direktīvā (vienīgi divi 2012. gadā izņemti paraugi divpadsmit paraugu vietā, kas parāda, ka paraugi netika izņemti par desmit mēnešiem; astoņi paraugi tika izņemti 2013. gadā, no kuriem divi attiecās uz jūliju, kas parāda, ka paraugi netika izņemti par pieciem mēnešiem).

(1) OV L 135, 40. lpp.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – Christine Nigl u.c.

(Lieta C-340/15)

(2015/C 328/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzēji: Christine Nigl, Gisela Nigl vecākā, Gisela Nigl jaunākā, Josef Nigl jaunākais, Martin Nigl

Atbildētāja: Finanzamt Waldviertel

Prejudiciālie jautājumi (1) (2)

Vai trīs personu apvienības, kuras sastāv no dažādiem vienas ģimenes locekļiem, kuras attiecībās ar saviem piegādātājiem un publiskām institūcijām patstāvīgi uzstājas uz āru un kurām – izņemot divus saimnieciskos līdzekļus, katrai ir savi ražošanas līdzekļi, taču kuras lielāko daļu savu produktu, izmantojot kopīgu preču zīmi, izplata ar tādas kapitālsabiedrības starpniecību, kuras daļas pieder personu apvienību biedriem, kā arī trim citiem ģimenes locekļiem, ir uzskatāmas par trim patstāvīgiem uzņēmējiem (nodokļu maksātājiem)?

Ja šīs trīs personu apvienības nav uzskatāmas par trim patstāvīgiem uzņēmējiem (nodokļu maksātājiem), vai par patstāvīgu uzņēmēju ir uzskatāma:

a)	kapitālsabiedrība, kas veic tirdzniecību, vai

b)	personu apvienība, kura sastāv no triju personu apvienību biedriem un kura pati tirgū neuzstājas ne iepirkuma, ne pārdošanas jomā; vai

c)	personu apvienība, kura sastāv no trim personu apvienībām un kapitālsabiedrības un kura pati tirgū neuzstājas ne iepirkuma, ne pārdošanas jomā?

Ja trīs personu apvienības nav uzskatāmas par trim patstāvīgiem uzņēmējiem (nodokļu maksātājiem), vai uzņēmēja (nodokļu maksātāja) statusa atņemšana ir:

a)	pieļaujama ar atpakaļejošu spēku,

b)	pieļaujama tikai attiecībā uz nākotni vai

c)	vispār nav pieļaujama, situācijā, kad finanšu pārvalde šīs trīs personu apvienības sākotnēji pēc nodokļu administrācijas pārbaudēm ir atzinusi par patstāvīgiem uzņēmējiem (nodokļu maksātājiem)?

Ja trīs personu apvienības ir uzskatāmas par patstāvīgiem uzņēmējiem (nodokļu maksātājiem), vai tās kā vīnkopji un tādējādi kā lauksaimnieki ir uzskatāmas par vienotas likmes lauksaimniekiem situācijā, kad uz katru no šīm personu apvienībām, kas saimnieciskā ziņā sadarbojas, gan attiecas vienotas likmes režīms lauksaimniekiem, taču uz kapitālsabiedrību, uz triju personu apvienību biedru veidotu patstāvīgu personu apvienību vai uz triju personu apvienību biedru un kapitālsabiedrības veidotu patstāvīgu personu apvienību saskaņā ar valsts tiesībām vienotas likmes režīms neattiecas uzņēmuma lieluma vai juridiskās formas dēļ?

Ja principā ir izslēgts, ka trim personu apvienībām var piemērot vienotas likmes režīmu lauksaimniekiem, vai izslēgšana notiek:

a)	ar atpakaļejošu spēku,

b)	tikai attiecībā uz nākotni vai

c)	vispār nav spēkā?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/5

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 18. maija rīkojumu lietā T-559/14 Ackermann Saatzucht GmbH & Co. KG u.c./Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome 2015. gada 24. jūlijā iesniedza Ackermann Saatzucht GmbH & Co.KG, Böhm-Nordkartoffel Agrarproduktion GmbH & Co. OHG, Deutsche Saatveredelung AG, Ernst Benary, Samenzucht GmbH, Freiherr Von Moreau Saatzucht GmbH, Hybro Saatzucht GmbH & Co. KG, Klemm + Sohn GmbH & Co. KG, KWS Saat AG, Norddeutsche Pflanzenzucht Hans-Georg Lembke KG, Nordsaat Saatzuchts GmbH, Peter Franck-Oberaspach, P. H. Petersen Saatzucht Lundsgaard GmbH, Saatzucht Streng – Engelen GmbH & Co. KG, Saka Pflanzenzucht GmbH & Co. KG, Strube Research GmbH & Co. KG, Gartenbau und Spezialkulturen Westhoff GbR, W. von Borries-Eckendorf GmbH & Co. KG

(Lieta C-408/15 P)

(2015/C 328/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Ackermann Saatzucht GmbH & Co.KG, Böhm-Nordkartoffel Agrarproduktion GmbH & Co. OHG, Deutsche Saatveredelung AG, Ernst Benary, Samenzucht GmbH, Freiherr Von Moreau Saatzucht GmbH, Hybro Saatzucht GmbH & Co. KG, Klemm + Sohn GmbH & Co. KG, KWS Saat AG, Norddeutsche Pflanzenzucht Hans-Georg Lembke KG, Nordsaat Saatzuchts GmbH, Peter Franck-Oberaspach, P. H. Petersen Saatzucht Lundsgaard GmbH, Saatzucht Streng – Engelen GmbH & Co. KG, Saka Pflanzenzucht GmbH & Co. KG, Strube Research GmbH & Co. KG, Gartenbau und Spezialkulturen Westhoff GbR, W. von Borries-Eckendorf GmbH & Co. KG (pārstāvji – P. de Jong, advokāts, P. Vlaemminck, B. Van Vooren, advocaten)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atzīt, ka Vispārējā tiesa rīkojumā lietā T-559/14 ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējus tieši neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 511/2014 par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā (1);

—	atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu lietā T-559/14 pilnībā un atzīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējus apstrīdētā regula skar tieši un individuāli un tādējādi atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izlemtu lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka apstrīdētā regula tos individuāli neskar. Tie uzskata, ka ir individuāli skarti LESD 263. panta 4. punkta izpratnē, jo pastāv juridiska pretruna starp diviem starptautiskiem nolīgumiem, kuru dalībniece ir ES (Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas protokols), ar pirmo no kuriem tiek īstenots ES [Pamattiesību] hartas 13. pants par zinātnisko izpēti. Abi starptautiskie nolīgumi ES vēlāk tika ieviesti ar divām tieši piemērojamām regulām: ar agrāku Regulu Nr. 2100/94, ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējiem tika atzītas pamattiesības uz izpētes brīvību, bet ar vēlāko Regulu Nr. 511/2014 šīs tiesības tika būtiski ierobežotas. Nevienā no šīm regulām nav paredzēta rīcība dalībvalstu līmenī vai pat atļauta atbilstoši ES tiesībām, un ES līmenī nav arī jāpieņem īstenošanas vai deleģētie akti.

Juridiskajā kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka tie ir individuāli (un tieši) skarti LESD 263. panta 4. punkta izpratnē, jo ir izpildīti šādi nosacījumi: tie ietilpst juridiskā personu kategorijā, kam raksturīga “sevišķa juridiska iezīme” (kā personas, kurām ir pozitīvas tiesības brīvi piekļūt tirdzniecībai paredzētam stādu materiālam, proti, selekcionāru izņēmums), kura nav atrodama apstrīdētajā regulā pašā, bet citā tieši piemērojamā regulā, kurā nav prasību turpmākai īstenošanai valsts līmenī; apstrīdētā regula ir pretrunā augstāka spēka tiesību normām, proti, ES Hartas 13. pantam un starptautiskam nolīgumam, kura dalībniece ir ES; juridiskā personu kategorija ir slēgta un absolūta, un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēji nav individuāli skarti sociālekonomiskā aspektā, bet gan juridiski, jo ir tikai viens fundamentāls izņēmums selekcionāriem un netiek skartas “līdzīgas” tiesības.

Otrais apelācijas sūdzības pamats. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nelemjot par to, vai ES likumdevējam bija īpaša vērība jāpiegriež apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijai, pamatojoties uz konkrētām augstāka juridiska spēka tiesību normām, kamēr atbilstoši apstrīdētajai regulai apelācijas sūdzības iesniedzēji ir spiesti uzņemties līgumsaistības, kas nonāk pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām un konkrēti ES Hartas 13. pantu.

Trešais apelācijas sūdzības pamats. Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka nepieņemamības konstatējums radītu robu ES tiesiskās aizsardzības sistēmā, kas būtu pretrunā ES Hartas 47. pantam. No vienas puses, selekcionāru tiesības tieši izriet no Augu šķirņu aizsardzības regulas, ar ko ES tiek īstenots ES Hartas 13. pants un UPOV konvencijā ES paredzētie starptautiskie pienākumi. No otras puses, ar apstrīdēto Regulu Nr. 511/2014 ir paredzēts tiešs pienācīgas rūpības pienākums, taču apstrīdētā regula pati ir Nagojas protokola, kura dalībniece ir ES, īstenošanas instruments. Abos gadījumos nav nedz nepieciešama, nedz ES tiesībās tiek pieļauta kāda turpmāka īstenošana nedz no ES iestāžu puses (ES normatīvo aktu veidā), nedz arī dalībvalstīs to iekšējās tiesībās. Līdz ar to LESD 267. pants nav reāls pamats pārbaudei tiesā, nedz arī tiks pieņemti normatīvi akti LESD 263. panta 4. punkta izpratnē. Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka, piemērojot Inuītu sprieduma (C-583/11 P) 92. punktā ietverto kritēriju, atbilstoši kuram pārbaudes tiesā atbilstošs līmenis ir saistīts ar atbildību par apstrīdētā pasākuma īstenošanu, vienīgais secinājums var būt tāds, ka šajā instancē tieša prasība saskaņā ar LESD 263. pantu ir vienīgais pieejamais un atbilstošais procesuālais līdzeklis pārbaudes tiesā panākšanai.

(1) OV L 150, 59. lpp.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/7

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 18. maija rīkojumu lietā T-560/14 ABZ Aardbeien Uit Zaad Holding BV u.c./Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome 2015. gada 24. jūlijā iesniedza ABZ Aardbeien Uit Zaad Holding BV, Agriom BV, Agrisemen BV, Anthura BV, Barenbrug Holding BV, De Bolster BV, Evanthia BV, Gebr. Vletter & Den Haan VOF, Hilverda Kooij BV, Holland-Select BV, Könst Breeding BV, Koninklijke Van Zanten BV, Kweek- en Researchbedrijf Agirco BV, Kwekerij de Wester-Bouwing BV, Limgroup BV, Ontwikkelingsmaatschappij Het Idee BV

(Lieta C-409/15 P)

(2015/C 328/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: ABZ Aardbeien Uit Zaad Holding BV, Agriom BV, Agrisemen BV, Anthura BV, Barenbrug Holding BV, De Bolster BV, Evanthia BV, Gebr. Vletter & Den Haan VOF, Hilverda Kooij BV, Holland-Select BV, Könst Breeding BV, Koninklijke Van Zanten BV, Kweek- en Researchbedrijf Agirco BV, Kwekerij de Wester-Bouwing BV, Limgroup BV, Ontwikkelingsmaatschappij Het Idee BV (pārstāvji – P. de Jong, advokāts, P. Vlaemminck, B. Van Vooren, advocaten)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atzīt, ka Vispārējā tiesa rīkojumā T-559/14 ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējus tieši neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 511/2014 par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā (1);

—	atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu T-559/14 pilnībā un atzīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējus apstrīdētā regula skar tieši un individuāli un tādējādi atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izlemtu lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

(1) OV L 150, 59. lpp.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/10

Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūnijā – DEI/Komisija

(Lieta T-352/15)

(2015/C 328/09)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – E. Bourtzalas, D. Waelbroeck, Ch. Tagaras, Ch. Synodinos un E. Salaka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 25. marta Lēmumu C(2015) 1942 final procedūrā SA.38101, ciktāl tajā ir atzīts, ka Aluminium SA nav piešķirts nekāds valsts atbalsts un ka tādējādi Komisijai nav pienākuma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru;

—

atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 25. marta Lēmumu C(2015) 1942 final procedūrā SA.38101, ciktāl tajā ir atzīts, ka DEI sūdzība, kas attiecas uz valsts atbalstu, kurš tika ieviests, pamatojoties uz Grieķijas Enerģijas regulatora (Rythmistiki Archi Energeias – “RAE”) Lēmumu 346/2012, pēc šķīrējtiesas Lēmuma Nr. 1/2013 pieņemšanas ir zaudējusi savu priekšmetu, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt DEI tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts būtisku procesuālu noteikumu pārkāpums, jo apstrīdētajā aktā nav izpildītas šāda akta pieņemšanai izvirzītās procesuālās prasības.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts atbilstošs pamatojums, pastāv pretrunas un nav izpildīts pienākums pārbaudīt visus atbilstošos tiesību un faktiskos elementus, lai novērtētu, vai šķīrējtiesas nolīgumā ir definēti “skaidri un objektīvi parametri”, kuri “ierobežoja šķīrējtiesnešu rīcības brīvību” un kuru “loģiskas sekas” bija galīgi noteikta elektroenerģijas cena.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot informēta privātā ieguldītāja kritēriju un LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, ciktāl runa ir par novērtējumu, saskaņā ar kuru šķīrējtiesas nolēmumā noteiktā elektroenerģijas cena ir “šķīrējtiesas nolīgumā pareizi noteiktu parametru loģiskas sekas”.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot LESD 107. un 108. pantu, ciktāl runa ir par novērtējumu, saskaņā ar kuru Komisijai nebija pienākuma veikt sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, kā arī acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, ciktāl Komisija nepārbaudīja būtiskus jautājumus, lai noskaidrotu, vai pastāv valsts atbalsts.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, un acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, ciktāl runa ir par tirgus ekonomikas apstākļos piesardzīga privātā ieguldītāja principa piemērošanu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, nav izpildīts pienākums norādīt pietiekamu pamatojumu un ir pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā attiecībā uz Komisijas lēmumu neveikt turpmāku izmeklēšanu saistībā ar DEI 2012. gada sūdzību atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam, pamatojoties uz tās vērtējumu, ka pēc šķīrējtiesas Lēmuma Nr. 1/2013 pieņemšanas tā “ir zaudējusi savu priekšmetu”.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/11

Prasība, kas celta 2015. gada 2. jūlijā – Allergopharma/Komisija

(Lieta T-354/15)

(2015/C 328/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Allergopharma GmbH & Co. KG (Reinbek, Vācija) (pārstāvji – T. Müller-Ibold un F.-C. Laprévote, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 27. marta Lēmumu par atbalsta shēmu, ko īstenojusi Vācija, – atbalsts Vācijas farmācijas uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, atbrīvojot tos no obligātajām atlaidēm (SA.34881 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2012/CP);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un pārkāpts Līgums, diskriminācijas aizliegums un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips tādēļ, ka netika ievērotas glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes (1).

—

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tika pārkāpti vispārīgais vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kā arī pieļauta kļūdu tiesību piemērošanā, jo neesot pieļaujams atkāpties no saistošām glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, ja šāda atkāpe nav paredzēta pamatnostādnēs. Pamatojums, ka attiecīgais atbrīvojums nav vērsts uz to, lai mākslīgi uzturētu tirgū neefektīvus uzņēmumus, esot kļūdains, jo: i) tiek nošķirti efektīvi un neefektīvi uzņēmumi, lai arī pamatnostādnēs tas netiek darīts, un ii) pamatā esošā Komisijas “efektivitātes” izpratne neesot saderīga ar atbalsta tiesību pamatprincipiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kļūda faktu novērtējumā un acīmredzama kļūda vērtējumā.

—

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu, pat pieņemot, ka Komisija atbrīvojumus drīkst tieši vērtēt pēc LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērauklas, esot pieļauta virkne kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā, jo lēmumā neesot skaidri noteikts atbalsta mērķis un šajā ziņā nav paskaidrots, kādēļ atbalsti būtu vajadzīgi mērķa sasniegšanai. It īpaši Komisija, pēc prasītājas domām, neesot ievērojusi, ka saskaņā ar judikatūru apstiprinātais darbības atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam principā nav piemērots, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, un ka atbrīvojumiem nav stimulējošas iedarbības.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas procesuālas garantijas, kā arī tiesības tikt uzklausītam.

—

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums, pārkāpjot tiesības tikt uzklausītam un procesuālās garantijas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 6. panta 1. punktam, pārsniedz skaidrojumu par jautājumiem, kas uzdoti lēmumā par procedūras sākšanu. No vienas puses, apstrīdētajā lēmumā tiek secināts, ka nav samērīgi novērtēt atbalstus pēc glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu mērauklas, vienlaikus lēmumā par procedūras sākšanu ir uzsvērts, ka runa ir par “vienīgo juridisko pamatu saderībai ar iekšējo tirgu”. No otras puses, apstrīdētajā lēmumā tiek secināts, ka izņēmuma kārtā ir samērīgi atbalsta saderību izvērtēt tieši pēc LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērauklas, lai gan lēmumā par procedūras sākšanu nav nekādas norādes par šādu iespēju. Tas esot ļāvis prasītājai komentēt šos jautājumus, kas Komisijai galu galā bija noteicoši.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

—

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauti būtiski trūkumi pamatojumā, jo Komisija par vairākiem punktiem nav sniegusi saprotamus paskaidrojumus. Konkrēti, saprotams pamatojums neesot ticis sniegts: i) par LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās izņēmuma normas piemērošanu un ii) par ārkārtas apstākļiem, ar kuriem būtu attaisnota tāda uzņēmuma atbalsta apstiprināšana kā šajā lietā.

(1) Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2004, C 244, 2. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/13

Prasība, kas celta 2015. gada 17. jūlijā – European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Dzelzceļa aģentūra

(Lieta T-392/15)

(2015/C 328/12)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) un European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – I. Ambazis and M. Sfyri, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA)

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Dzelzceļa aģentūras lēmumu, kas prasītājām paziņots ar Resursu un atbalsta nodaļas direktora 2015. gada 8. maija vēstuli un ar ko ERA otrajā vietā ir ierindojusi piedāvājumu, kuru prasītājas bija iesniegušas attiecībā uz vienu no trim dažādām daļām un konkrēti attiecībā uz daļu Nr. 1 “Palīdzība, atbalsts un iekšējās resursu un laika uzskaites informatīvās sistēmas attīstība” atklātas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras Nr. 2015/S 019-029728 ar nosaukumu “ERA/2015/01/OP ESPEISD 5” – “Ārējo pakalpojumu sniegšana Eiropas Dzelzceļa aģentūras informatīvās sistēmas attīstībai” ietvaros.

—

atcelt Eiropas Dzelzceļa aģentūras lēmumu, kas prasītājām paziņots ar Resursu un atbalsta nodaļas direktora 2015. gada 1. jūlija vēstuli un ar ko ERA otrajā vietā ir ierindojusi piedāvājumu, kuru prasītājas bija iesniegušas attiecībā uz vienu no trim dažādām daļām un konkrēti attiecībā uz daļu Nr. 2 “Palīdzība, atbalsts un ārējās informatīvās sistēmas attīstība” atklātas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras Nr. 2015/S 019-029728 ar nosaukumu “Ārējo pakalpojumu sniegšana Eiropas Dzelzceļa aģentūras informatīvās sistēmas attīstībai” ietvaros un

—	piespriest Eiropas Dzelzceļa aģentūrai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētie lēmumi ir jāatceļ atbilstoši LESD 263. pantam, ciktāl ERA nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu prasītāju tehniskā piedāvājuma novērtējumam saistībā ar nesamērīgi lētu piedāvājumu esamību.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/14

Prasība, kas celta 2015. gada 28. jūlijā – Gappol Marzena Porczyńska/ITSB – Gap (ITM) (“GAPPoL”)

(Lieta T-411/15)

(2015/C 328/13)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PP Gappol Marzena Porczyńska (Łódź, Polija) (pārstāve – J. Gwiazdowska, advokāte [radca prawny])

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Gap (ITM), Inc. (Sanfrancisko, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GAPPoL” – reģistrācijas pieteikums Nr. 8 346 165

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 13. maija lēmums lietā R 686/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	ar galīgo spriedumu Apelācijas padomes lēmumu grozīt tādējādi, ka tiek noraidīti arī iebildumi attiecībā uz 20. un 25. klasē ietilpstošajām precēm;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 207/2009”) 59. panta un 64. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta, kā arī Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2868/95”) 50. noteikuma 2. punkta h) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta, kā arī Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 2. punkta g) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta un 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/16

Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Schräder/CPVO – Hansson (“Seimora”)

(Lieta T-425/15)

(2015/C 328/16)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ralf Schräder (Lüdinghausen, Vācija) (pārstāvis – T. Leidereiter, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Otrs procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieks: Jørn Hansson (Søndersø, Dānija)

Informācija par procesu CPVO

Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieks: otrs procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas augu šķirņu aizsardzība: Kopienas augu šķirne EU 8536 “SEIMORA”

Process CPVO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 24. februāra lēmums lietā A003/2010

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un ar spēku no 2005. gada 4. oktobra atcelt Kopienas augu šķirnes “SEIMORA” aizsardzību;

—	pakārtoti attiecībā pret iepriekš minēto ievilkumu – atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 2100/94 48. panta 4. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2100/94 21. panta 1. punkta, aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 2100/94 65. pantu, pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/17

Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Schräder/CPVO – Hansson (“Seimora”)

(Lieta T-426/15)

(2015/C 328/17)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ralf Schräder (Lüdinghausen, Vācija) (pārstāvis – T. Leidereiter, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Otrs procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieks: Jørn Hansson (Søndersø, Dānija)

Informācija par procesu CPVO

Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieks: otrs procesa CPVO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas augu šķirņu aizsardzība: Kopienas augu šķirne EU 8536 “SEIMORA”

Process CPVO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2015. gada 24. februāra lēmums lietā A002/2014

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 2100/94 75. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2100/94 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta, aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 2100/94 11. panta 1. punktu, 54. panta 2. punktu un 76. pantu, kā arī Regulas Nr. 874/2009 51. pantu, pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/19

Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Kolachi Raj Industrial/Komisija

(Lieta T-435/15)

(2015/C 328/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kolachi Raj Industrial (Private) Ltd (Karāči, Pakistāna) (pārstāvis – P. Bentley, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/776 (1), ciktāl ar to

—	i) tika noraidīts prasītājas lūgums atbrīvot no jebkādas antidempinga pasākumu attiecināšanas uz velosipēdu importu no Pakistānas;

—	ii) galīgais antidempinga maksājums, kas ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 (2) bija noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, tika attiecināts uz to velosipēdu importu, kurus prasītāja nosūta no Pakistānas, un

—	iii) tika uzdots iekasēt minēto maksājumu par importu, kas nosūtīts no Pakistānas un reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 938/2014 (3) 2. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka atbildētāja esot pārkāpusi Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.), 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Konkrētāk, piemērojot 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atbildētāja esot pieļāvusi procesuālas kļūdas un kļūdas tiesību piemērošanā un izmantoja neloģisku argumentāciju.

(1) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2015/776, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme (OV L 122, 4. lpp.).

(2) Padomes 2013. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 17. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 2. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 938/2014, ar ko sāk izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikto antidempinga pasākumu varbūtēju apiešanu, kura notiek, importējot velosipēdus, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas, un ar ko nosaka šāda importa reģistrēšanu (OV L 263, 5. lpp.).

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/20

Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi un Negro/Komisija

(Lieta T-436/15)

(2015/C 328/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi (Otranto, Itālija) un Negro Daniele (Otranto) (pārstāvji – V. Pellegrino un A. Micolani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	vispirms apturēt apstrīdētā lēmuma, ciktāl tas attiecas uz prasītājiem, piemērošanu atbilstoši LESD 278. pantam;

—

konstatēt un atzīt Komisijas Īstenošanas lēmuma 2015/789, it īpaši tā 9. panta un I pielikuma, prettiesiskumu, ciktāl tajos Vitis suga ir klasificēta kā viena no sugām, kas ir uzņēmīgas pret Xylella fastidiosa Eiropas un ārpuseiropas izolātiem, un tādēļ ir aizliegta šīs sugas aprite “Savienībā – norobežotajās teritorijās vai ārpus tām”, un attiecīgi atcelt minēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz prasītājiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest atbildētājai veikt jebkādus citus pasākumus, kurus Tiesa uzskatītu par nepieciešamiem, kā, piemēram, veikt papildu izmeklēšanu, tostarp ar EFSA starpniecību.

Pamati un galvenie argumenti

Savu prasījumu pamatošanai prasītāji norāda uz samērīguma principa, LES 5. panta, LESD 296. panta un būtisku formas prasību pārkāpumu pamatojuma nenorādīšanas un/vai kļūdaina pamatojuma norādīšanas veidā, kā arī uz pilnvaru nepareizu izmantošanu kļūdainu faktu un tiesību pieņēmumu dēļ, izmeklēšanas neveikšanu un iekšējām pretrunām.

Prasītāji precizē, ka prasības pamatā ir Bari Valsts pētniecības padomes (CNR) pētnieku veikts pētījums, kurā, ņemot vērā novērojumus, testus un eksperimentus laukā un laboratorijā, ir secināts, ka:

—	Salento izolētā baktērija pasugas un celma ziņā atšķiras no sugas, kas vispārzināmi tiek uzskatīta par vainojamu vīnogulāju slimību izplatībā ārpuseiropas kontinentos;

—	kopš 2013. gada līdz šim brīdim Lecce provincē audzētajiem vīnogulājiem nav tikuši konstatēti nekādi Pierce slimības simptomi, ne arī kādas citas pataloģiskas desikācijas;

—	šajā pašā laikposmā attiecībā uz tiem pašiem vīnogulājiem nav tikušas konstatētas nekādas baktērijas pēdas, pat ne zonās, kas atrodas tuvumā un tiešā kontaktā ar inficētajiem olīvkokiem;

—	visi attiecībā uz vīnogulājiem veiktie laboratorijas testi (kas veikti ar inokulātu un/vai saskarē ar slimības pārnesējiem) ir uzrādījuši negatīvu rezultātu gan saistībā ar infekcijas attīstību, gan saistībā ar baktērijas pastāvēšanu bezsimptomātiskā veidā.

Vīnogulāju iekļaušana minēto augu sarakstā, prasītāju ieskatā, ir acīmredzami prettiesiska, jo nav ņemti vērā izmeklēšanā iegūtie rezultāti, kas pierāda, ka vīnogulāji acīmredzami ir imūni pret inficētajā zonā izplatījušos baktēriju.

Prasītāji arī apgalvo, ka lēmums ir pretrunīgs, jo, ņemot vērā EFSA sākotnējo 2013. gada 26. novembra viedokli, kurā bija atzīts, ka nekas daudz nav zināms par Salento atklāto Xylella fastidiosa celmu, Komisija savos iepriekšējos 2014. gada lēmumos Nr. 87 un Nr. 497 neiekļāva vīnogulājus uzņēmīgo augu sarakstā, bet tad negaidīti iekļāva tos un aizliedza to apriti, lai arī tā bija saņēmusi detalizētākus EFSA un Itālijas iestāžu pētījumus, kas apliecināja to imunitāti pret Salento atklāto izolēto baktēriju.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/22

Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe u.c./Komisija

(Lieta T-437/15)

(2015/C 328/22)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe (Copertino, Itālija), Azienda Agricola Cairo & Doutcher di Cairo Uzi & C. Ss (Copertino, Itālija), Ss Agricola Cairo Vito & Strafella Maria Rosa (Copertino, Itālija), Vivai Del Salento Di Castrignano' Carmelo Antonio (Sanarica, Itālija), Società Agricola Castrignano' Vivai Srl (Muro Leccese, Itālija), Piante In Di Cipressa Carmine (Copertino, Itālija), D'Elia Simone (Leverano, Itālija), De Laurenzis Giuseppe (Copertino, Itālija), Verde Giuranna Di Giuranna Alessio Mauro (Parabita, Itālija), Maiorano Maurizio (Copertino, Itālija), Vivai Mazzotta Di Mazzotta Carmine (Copertino, Itālija), Società Agricola Mello Vivai di Mello Antonio Snc (Veglie, Itālija), Mello Alessandro (Leverano, Itālija), Mello Lucio (Carmiano, Itālija), Romano Alessio Luigi (Giurdignano, Itālija), Sansone Antonio (Copertino, Itālija), Vivai Tarantino Ss (Cavallino, Itālija), Verdesca Paolo (Copertino, Itālija), Verdesca Giuseppe (Copertino, Itālija), Hobby Flora di Miggiano Luigi (Poggiardo, Itālija), Mauro Stefano (Muro Leccese, Itālija), Miggiano Emanuele (Montesano Salentino, Itālija), Miggiano Garden Center Sas di Miggiano Gianluigi & C. (San Cassiano, Itālija), Miggiano Claudio (Maglie, Itālija), Vivai Piante Rizzo Carmelo (Lecce, Itālija), Cairo Antonio (Nardo', Itālija), Floricoltura Marti di Marti Sandro (Porto Cesareo, Itālija), Azienda Agricola Mariani Fabrizio (Alliste, Itālija), Giannotta Giuseppe (Leverano, Itālija), Ligetta & Solida Srl (Alezio, Itālija), Vivai Caputo Sas di Carbone R. & F. Ss (San Donaci, Itālija), Perrone Cosimo (Leverano, Itālija), Durante Giuseppina (Leverano, Itālija), Società Agricola CO.VI.SER Srl (Arnesano, Itālija), Miggiano Antonio (Sanarica, Itālija), Castrignano' Antonio (Sanarica, Itālija), Stincone Giorgio (Sanarica, Itālija), Zecca Fabio (Leverano, Itālija) un Società Agricola Florsilva Srl (Copertino, Itālija) (pārstāvis – G. Manelli, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

Atcelt [Komisijas] 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmumu (ES) Nr. 2015/789, kas publicēts ES OV 2015. gada 21. maijā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, neesot norādīts pamatojums, [lēmums esot] acīmredzami nesaprātīgs un esot pārkāpts samērīguma princips.

Prasītāji norāda, ka:

—

Lai gan Eiropas Komisija veica vairākus pētījumus Eiropā, tā neizpauž šo pētījumu rezultātus un tādējādi neļauj novērtēt, cik lietderīgi ir piemērotie pasākumi. Tāpat tā nepaskaidro iemeslus, kādēļ ir nolemts ieviest sarakstu ar vairāk nekā 180 norādītajām augu sugām, kuras, lai gan abstrakti tās var būt uzņēmīgas pret Xylella fastidiosa, nav sastopamas Lecce apgabalā; kā arī tā neesot paskaidrojusi iemeslus, kādēļ tika nolemts I pielikumā norādīt lielāku skaitu augu sugu, nevis 180, kurām tiek pieskaitītas arī sugas, kuras ir uzņēmīgas pret [organisma] ārpuseiropas izolātiem, kam skaidri nav nozīmes apsekotajā teritorijā.

—	Eiropas Komisija nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tā uzskatījusi, ka ir jāpiemēro vispārējs aizliegums pārvietot augu sugas, kas norādītas I pielikumā, izslēdzot iespēju izmantot alternatīvus pasākumus, kuri varētu ierobežot izplatības risku.

—

Eiropas Komisija nepaskaidroja, kādas Eiropas Savienības tiesību normas attaisno īstenošanas lēmuma pieņemšanu, nepaskaidroja iemeslus, kuri tai likuši pārkāpt subsidiaritātes principu situācijā, kad dalībvalstij ne tikai ir kompetence, bet kad tā jau ir veikusi attiecīgo uzdevumu, un nepaskaidroja iemeslus, kādēļ pasākums būtu jāuzskata par samērīgu attiecībā uz tā izvirzīto mērķi, jo nav sniegts salīdzinājums vai skaidri izsvērtas intereses.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka būtiski procedūras noteikumi esot pārkāpti vēl citā aspektā, neesot norādīts pamatojums, [lēmums esot] acīmredzami nesaprātīgs un esot pārkāpts samērīguma princips.

—

Prasītāji apgalvo, ka neesot saprotams, pamatojoties uz kādiem zinātniskiem pieņēmumiem, norādītās augu sugas nevar pārvietot pēc atzīšanas, ka, ņemot vērā veiktās analīzes ar zinātnisko vērtību, tās nav inficētas ar šo patogēnu. Tāpat nav saprotams, kādu iemeslu dēļ auga sugu, kura ir pabeigusi daļu no sava augšanas cikla ārpus screen house sistēmām, nevar ieviest citās sistēmās, lai varētu korekti papildināt tās augšanas ciklu nolūkā to nodot tirdzniecībai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Līguma 5. panta 3. un 4. punkts un tiesību normas par tā piemērošanu, subsidiaritātes princips un samērīguma princips.

Prasītāji uzskata:

—

Savienības lēmums esot prettiesisks, it īpaši saistībā ar 6. pantu ar nosaukumu “Izskaušanas pasākumi”. Tajā paredzētais esot novirze no normas un nesamērīgi, jo pasākumi jāpiemēro veseliem augiem vai arī tikai tiem augiem, par kuru inficēšanos ir aizdomas, 100 m rādiusā ap inficētiem augiem. Šādi priekšraksti neatbilst nekādai zinātniskai loģikai un it īpaši ir nesamērīgi attiecībā uz mērķi, kāds ar tiem būtu jāsasniedz.

—

Savienības lēmums esot prettiesisks arī saistībā ar 9. pantu ar nosaukumu “Minēto augu pārvietošana Savienībā”, jo tajā tiek noteikts vispārējs un nepamatots pārvietošanas aizliegums, neatkarīgi no auga veselības stāvokļa. Tas ir jo nopietnāk, ja ņem vērā faktu, ka šis aizliegums ir noteikts gan norobežotajā teritorijā, gan ārpus tās.

—	Apstrīdētais lēmums pārkāpjot samērīguma un subsidiaritātes principu.

—

Savienības lēmums esot prettiesisks saistībā ar 9. panta 2. punkta d), f) un h) apakšpunktu, jo, nosakot atkāpi no 1. punkta normas, nosaka 200 metru platu buferzonu ap audzēšanas vietu un paredz virkni prasību šajā pat zonā. Šāda atkāpe ir acīmredzami neizmantojama, jo buferzonā apkārt uzdzēšanas vietai var izvairīties no stādaudzētavu kontroles jebkurā gadījumā tad, ja šī buferzona ir trešo personu īpašums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/24

Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Amrita u.c./Komisija

(Lieta T-439/15)

(2015/C 328/23)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Soc. coop. Amrita arl (Scorrano, Itālija), Cesi Marta (Alliste, Itālija), Comune Agricola Lunella – Soc. Mutua Coop Agricola (Galatone, Itālija), Mustich Loredana Faustina (Lequile, Itālija), Rollo Olga (Lecce, Itālija), Borrello Claudia (Salve, Itālija), Società agricola Merico Maria Rosa di Consiglia, Marta e Vito Lisi (Miggiano, Itālija), Marzo Luigi (Specchia, Itālija), Azienda Agricola Piccapane di Pellegrino Giuseppe (Castrignano del Capo, Itālija), Azienda Agricola Le Lame di Russo Antonello e Russo Gianluigi Ss (Cutrofiano, Itālija), Lanzieri Ivana (Ugento, Itālija), Stendardo Giovanni (Presicce, Itālija), Stasi Anna Maria (Castrignano del Capo, Itālija), Azienda Agricola Crie di Miggiano Gianluigi (Muro Leccese, Itālija), Castriota Maria Grazia (Galatone, Itālija), Gabrieli Tommasi Emanuele (Calimera, Itālija), Azienda Agricola di Canioni Fiorella (Melendugno, Itālija), Azienda Agricola Spirdo Ss agricola (Ruffano, Itālija), Coppola Silvia (Guagnano, Itālija), Fondazione le Costantine (Uggiano la Chiesa, Itālija), Impresa Agricola Stefania Stamerra (Lecce, Itālija), Azienda Agricola Clemente Pezzuto di Pezzuto Francesco (Trepuzzi, Itālija), Cooperativa Sociale Terrarossa (Trikase, Itālija), Vaglio Irene (Trikase, Itālija), Simone Cosimo Antonio (Morciano di Leuca, Itālija), Azienda Agrituristica “Gli Ulivi” di Baglivo Cesaria (Trikase, Itālija), Preite Osvaldo (Taurisano, Itālija), Masseria Alti Pareti Società Agricola arl (Maglie, Itālija) un Società Agricola Li Matonni Sas di Sammarco Ascanio & C. (Erchie, Itālija) (pārstāvji – L. Paccione un V. Stamerra, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

Atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmumu (ES) Nr. 2015/789, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr. 125/36 2015. gada 21. maijā ar virsrakstu “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.)” ievešanu un izplatīšanos Savienībā”, vajadzības gadījumā noraidot Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvas 2000/29/EK, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr. 169 2000. gada 10. jūlijā, piemērošanu. Ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām, tostarp jautājumā par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas lietā T-436/15, Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi un Negro/Komisija, un T-437/15, Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe u.c./Komisija.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza 16 pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Direktīva 2000/29 esot prettiesiska, jo ar to ir pārkāpts LES 48. pants, to aplūkojot kopsakarā ar LESD 3. pantu un LES 5. pantu, ka neesot kompetences un ka esot pārkāpts lojālas sadarbības princips.

—	Šajā sakarā tiek apgalvots, ka ar šo direktīvu Savienībai tiek piešķirta Līgumos neatzīta ekskluzīva kompetence.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Direktīva 2000/29 esot prettiesiska, jo neesot kompetences un esot pārkāpts LES 5. pants saistībā ar lojālas sadarbības un subsidiaritātes principiem.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar šo direktīvu Komisijai tiek piešķirtas Līgumos neatzītas pilnvaras atcelt dalībvalsts pieņemtos pasākumus jautājumos par augu fitosanitāro prasību tiesisko regulējumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks tādēļ, ka, iespējams, prettiesiska ir Direktīva 2000/29, kā apgalvots iepriekš 1. un 2. punktā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 6. pants saistībā ar tiesiskās aizsardzības, ko prasītājiem jau piešķīrusi Itālijas administratīvās tiesa, efektivitātes princips.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 5. pants saistībā ar lojālas sadarbības un subsidiaritātes principiem, tā kā pilnībā nav norādīts pamatojums izšķirošā jautājumā par dalībvalstu darbības nepietiekamību cīņā ar baktēriju Xylella fastidiosa.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 5. pants saistībā ar samērīguma un piesardzības principiem.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma normatīvais saturs šķiet pārmērīgs salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpti ISPM [Fitosanitāro pasākumu starptautiskie standarti] Nr. 9 saistībā ar LES 5. pantu un LESD Protokolu (Nr. 2) sakarā ar samērīguma un piesardzības principu piemērošanu.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 5. pants un tajā noteiktais samērīguma princips, norādot Lecce apgabalu kā “inficēto zonu” un nosakot vismaz 10 km plašu teritoriju uz ziemeļiem no šī apgabala kā “buferzonu”. Ar apstrīdēto pasākumu turklāt tiek pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, jo lēmumā ir veikta nepilnīga izmeklēšana un ir norādīts nepilnīgs pamatojums, kā arī tajā ir pieļautas kļūdas un netaisnīgi apsvērumi.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 5. pants un [Komisijai] neesot bijis kompetences, ņemot vērā, ka tikai Itālijas valsts varēja identificēt un norobežot iespējamo inficēto zonu.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LES 5. pants un [Komisijai] neesot bijis kompetences tajā daļā, kurā tika noteikts saimniekaugu stādīšanas aizliegums “inficētajā zonā”, un pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Papildprotokola 1. pants, apstrīdēto pasākumu pārveidojot par nekodificētu prasītāju faktisko tiesību ierobežojumu saistībā ar viņu lauksaimniecības zemju īpašumu.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LESD 11. un 191. pants, piesardzības princips un LES 5. pants saistībā ar Direktīvu 2001/42, tā kā pasākums saistībā ar inficēto un veselo augu iznīcināšanu 100 m rādiusā saskaņā ar obligātajiem fitosanitārajiem noteikumiem organisma vektora iznīcināšanai rada kaitējumu videi un maina Salento ainavu, neveicot Vides stratēģisko novērtējumu un riska pārbaudi par ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

12.

Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpts LESD 11. un 191. pants un Direktīva 92/43, tā kā pieņemtajos pasākumos nav novērtēts risks, kādu iznīcināšana, izskaušana un pesticīdi var radīt tajās teritorijas daļās, kuras īpaši aizsargā ar Savienības tiesībām kā īpaši aizsargājamās teritorijas, dabas parkus un Kopienā nozīmīgas teritorijas.

13.

Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpta Eiropas ainavu konvencija, kas parakstīta Florencē 2000. gada 20. oktobrī, un LESD 191. un 11. pants saistībā ar Direktīvu 92/43.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar ES pasākumu tiek noteikta vispārēja olīvkoku iznīcināšana, nosakot pienākumu tos apstrādāt ar ķīmiskiem pesticīdiem, kuri ir stingri aizliegti bioloģiskajā lauksaimniecībā, un faktiski ar to tiek iznīcināti prasītāju, kas jau gadiem ilgi audzē bioloģiskas olīvas, uzņēmumi.

14.

Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to ir pārkāpta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula Nr. 178[/2002], kā arī LESD 11. un 191. pants saistībā ar Direktīvu 2009/128 un samērīguma princips un pārkāpti būtiski procedūras noteikumi.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar ES lēmumu prasītājiem tiek noteikts pienākums apstrādāt kokus ar bioloģiskajā lauksaimniecībā neatļautām ķīmiskām vielām un iznīcināt arī tos augus, par kuru inficēšanos ir tikai aizdomas. Šādi pasākumi esot pretrunā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnisko konsultantu norādēm, kā arī tie esot pamatoti ar pārliecību, ka pastāv cēloņsakarība starp ātro olīvkoku izžūšanu un Xylella baktēriju, kas šobrīd nav pierādīts.

15.

Ar piecpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to Eiropas Komisija, tā vietā, lai veiktu nepieciešamos pagaidu pasākumus riska pārvaldībai nolūkā garantēt augstu veselības aizsardzības līmeni, ir izvēlējusies pilnībā hipotētisku riska pieeju, kuru Tiesa izsmeļošā veidā izslēdz.

16.

Ar sešpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Lēmums Nr. 2015/789 esot prettiesisks, jo ar to tiek pārkāpts LES 5. pants, būtiski procedūras noteikumi un samērīguma princips.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka pesticīdu izmantošana un iznīcināšanas pasākums, ko EFSA ir atzinusi par neefektīvu un nepraktisku, nav nepieciešami tā mērķa sasniegšanai, kas ar ES tiesību normām ir izvirzīts Direktīvā 2009/29/EK, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/26

Prasība, kas celta 2015. gada 31. jūlijā – European Dynamics Luxembourg u.c./EMA

(Lieta T-441/15)

(2015/C 328/24)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija), European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – I. Abazis un M. Sfyri, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) lēmumu, kurš prasītājām tika paziņots ar informācijas tehnoloģiju resursu vadītāja 2015. gada 4. jūnija e-pasta vēstuli, un ar kuru EMA noraidīja divus no kandidātiem, kurus prasītājas bija piedāvājušas saistībā ar lūgumu sniegt pakalpojumus Nr. SC001 (Request Form for Services) saistībā ar EMA/2012/10/TIC pamatlīgumu;

—

piespriest EMA atlīdzināt prasītājām radītos zaudējumus, neiegūstot iespēju noslēgt individuālu projekta vadītāja (Project Manager) līgumu atbilstoši lūgumam sniegt pakalpojumus Nr. SC001, kurus prasītājas ex aequo un bono ir novērtējušas astoņu tūkstošu euro (EUR 8 000) apmērā kopā ar procentiem, sākot no sprieduma pasludināšanas dienas, vai jebkādu citu summu, kuru Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošu, un

—	piespriest EMA atlīdzināt visus prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāju ieskatā, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ atbilstoši LESD 263. pantam, jo ar to ir pārkāpts samērīguma princips, kurš reglamentē publisko iepirkumu. Konkrētāk, ar apstrīdēto lēmumu tika noraidītas prasītāju piedāvātās kandidatūras, pamatojoties uz sertifikācijas PRINCE2 metodoloģijā neesamību, kas nav nedz atbilstošs, nedz vajadzīgs kritērijs un ar kuru tādējādi tiek pārkāpts samērīguma princips publiskā iepirkuma jomā.

Līdz ar to EMA ir izdarījusi acīmredzamu konkrētas tiesību normas pārkāpumu (Finanšu regulas 102. panta 1. punkts), ar kuru ir piešķirtas tiesības indivīdiem, un ir radījusi zaudējumus prasītājām, jo tās ir zaudējušas iespēju noslēgt individuālu projekta vadītāja līgumu, un tādējādi ir tikuši izpildīti nosacījumi prasītājām radīto zaudējumu atlīdzināšanai.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/27

Prasība, kas celta 2015. gada 6. augustā – EEB/Komisija

(Lieta T-448/15)

(2015/C 328/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Vides birojs (EEB) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – B. Kloostra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt, ka Komisija ir pārkāpusi Regulu (EK) Nr. 1367/2006 un Orhūsas konvenciju, konkrēti:

Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (1) 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 3. pantu un 6. panta 1. punktu, jo tā šīs tiesību normas neesot interpretējusi saskaņā ar Orhūsas konvencijas 4. panta 1., 3. un 4. punktu, un/vai neesot tieši piemērojusi Orhūsas konvencijas 4. panta 1., 3. un 4. punktu vides informācijai, ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1367/2006 3. pants un 6. panta 1. punkts neesot saderīgi ar Orhūsas konvencijas 4. panta 1., 3. un 4. punktu un ka ar šīm tiesību normām esot pretlikumīgi paplašināti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) 4. panta 3. punktā paredzētie atteikuma iemesli, attiecinot tos arī uz vides informāciju;

Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkts, jo Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētie atteikuma iemesli neesot interpretēti un piemēroti sašaurināti un/vai neesot ņemtas vērā sabiedrības intereses vides informācijas izpaušanā, un/vai neesot ņemts vērā, ka attiecīgā informācija attiecas uz emisijām vidē;

—

atzīt, ka Komisija ir pārkāpusi Regulu (EK) Nr. 1049/2011, konkrēti:

a.	Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, nesniedzot detalizētu pamatojumu atteikumam piekļūt attiecīgajam dokumentam.

b.	Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, piemērojot šīs tiesību normas pirmo daļu jau pabeigtam lēmumu pieņemšanas procesam;

c.	Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, pienācīgi neizvērtējot, vai pastāvēja sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā;

d.	Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. panta 3. punktu, 7. panta 1. un 3. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu, jo Komisija neesot pielikusi nekādas pūles, lai neformāli apspriestos ar prasītāju nolūkā rast pieņemamu risinājumu, un ka tā lēmumu neesot pieņēmusi noteiktajā termiņā;

—

piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt EEB zaudējumus Vispārējās tiesas noteiktajā apmērā, bet ne mazāk kā 1 EUR, ieskaitot, procentus, kas EEB radušies, jo tas laicīgi nevarēja piekļūt pieprasītajiem dokumentiem, kurus Komisija neizsniedza Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 1. un 3. punktā, 8. panta 1. un 2. punktā paredzētajā termiņā;

—	atcelt apstrīdēto Komisijas 2015. gada 1. jūnija lēmumu; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot personu, kas iestājušās lietā tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus argumentus un pamatus attiecībā uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 1367/2006 un 1049/2001, kā arī Orhūsas konvencijas (3) pārkāpumu.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1367/2006 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 3. panta un 6. panta 1. punkta, kā arī Orhūsas konvencijas 4. panta 1., 3. un 4. punkta pārkāpums.

—	Pieprasītā informācija esot kvalificējama kā vides informācija saskaņā ar Orhūsas konvenciju un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 2. panta d) punkta iii) apakšpunktu, 3. pantu un 6. panta 1. punktu.

—

Regulas (EK) Nr. 1367/2006 3. pants un 6. panta 1. punkts neesot saderīgs ar Orhūsas konvencijas 4. panta 3. un 4. punktu un ar šīs regulas minētajām tiesību normām esot pretlikumīgi paplašināti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētie atteikuma iemesli, attiecinot tos arī uz vides informāciju;

—	Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punktu attiecībā uz izņēmumu no vispārējā izpaušanas noteikuma sašaurinātu interpretāciju, runājot par interešu izsvēršanu un “noteikumiem par emisijām”.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pārkāpums.

—	Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais atteikuma iemesls neesot piemērojams pieprasītajiem dokumentiem;

—	pieprasīto dokumentu izsniegšana nevarot nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai Komisijā;

—	Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, jo tā neesot pienācīgi izsvērusi intereses, ko aizsargā informācijas neizpaušana, no vienas puses, un sabiedrības intereses attiecīgo dokumentu izsniegšanā, no otras puses.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 1. un 3. punkta un 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpums.

4.	Ceturtais pamats atteicas uz prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar LESD 340. pantu, kura izriet no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 1. un 3. punkta un 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpuma.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(3) Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Orhūsas konvencija”),

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/30

Prasība, kas celta 2015. gada 11. augustā – Fakro/ITSB – Saint Gobain Cristaleria (“climaVera”)

(Lieta T-457/15)

(2015/C 328/27)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fakro Sp. z o.o. (Nowy Sącz, Polija) (pārstāvis – J. Radłowski, advokāts [radca prawny])

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Saint Gobain Cristalería, SL (Madride, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “climaVera” – Kopienas preču zīme Nr. 1 152 1366

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 12. maija lēmums lietā R 2095/2014–2

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu ITSB atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus, tostarp pārstāvības izmaksas.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/31

Prasība, kas celta 2015. gada 10. augustā – Automobile Club di Brescia/ITSB – Rebel Media (“e-miglia”)

(Lieta T-458/15)

(2015/C 328/28)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Automobile Club di Brescia (Brescia, Itālija) (pārstāvji – F. Celluprica un F. Fischetti, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Rebel Media Ltd (Wilmslow, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “e-miglia” – reģistrācijas pieteikums Nr. 9 782 673

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 9. jūnija lēmums lietā R 1990/2014–5

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tikai attiecībā uz 3. un 4. punktu;

—	pilnībā, izņemot attiecībā uz procesa izmaksu atlīdzināšanu, apstiprināt ITSB Anulēšanas nodaļas 2014. gada 30. maija lēmumu saistībā ar iebildumiem Nr. B 1 900 540;

—	piespriest otrai procesa dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus iepriekšējās procesa stadijās.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/32

Prasība, kas celta 2015. gada 10. augustā – Guccio Gucci/ITSB – Guess? IP Holder (Savītu zīmju atveidojums)

(Lieta T-461/15)

(2015/C 328/29)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Guccio Gucci SpA (Florence, Itālija) (pārstāvji – P. Roncaglia, F. Rossi un N. Parrotta, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Guess? IP Holder LP (Losandželosa, Savienotās Valstis)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme (Savītu zīmju atveidojums) – Kopienas preču zīme Nr. 5 538 012

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 27. maija lēmums lietā R 2049/2014-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Guess? IP Holder L.P. atlīdzināt prasītājai procesos ITSB Anulēšanas nodaļā un Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/34

Prasība, kas celta 2015. gada 17. augustā – GGP Italy/Komisija

(Lieta T-474/15)

(2015/C 328/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Global Garden Products Italy SpA (GGP Italy) (Castelfranco Veneto, Itālija) (pārstāvji – A. Villani, L. D'Amario un M. Caccialanza, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2015. gada 10. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/902, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2015. gada 12. jūnijā;

—	veikt jebkādus citus par vajadzīgiem atzītus pasākumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 10. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/902 (2015. gada 12. jūnijaOV, L 147, 22. lpp.), kurā Komisija par pamatotu ir atzinusi ierobežojošu pasākumu, ko Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK 11. pantu veikusi attiecībā uz prasītājas ražoto zāliena pļaujmašīnu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Direktīvas 2006/42/EK 20. pants, kurā paredzēts, ka jebkuru saskaņā ar šo direktīvu veikto ierobežojošo pasākumu “precīzi pamato” un par to “pēc iespējas ātrāk paziņo ieinteresētajai pusei, kuru vienlaikus informē par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādi tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas jāievēro attiecībā uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem”.

—

Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā par pamatotu ir atzīts pasākums, ar kuru ir smagi aizskartas tās tiesības uz aizstāvību, jo šis Latvijas iestāžu pret to veiktais ierobežojošais pasākums tai neesot ticis paziņots un esot veikts tādas procedūras iznākumā, kura nav norisējusi pienācīgi un kurā ir pieļauti smagi tostarp arī formas prasību pārkāpumi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Direktīvas 2006/42/EK noteikumi par pienākumiem ievērot būtiskās drošuma prasības (5. panta 1. punkts), mašīnu brīvu apriti (6. panta 1. punkts), saskaņoto standartu atbilstības prezumpciju (7. pants), kā arī drošības pasākumu procedūru, ko var izmantot jebkura dalībvalsts (11. pants)].

—

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Latvijas veikto ierobežojošo pasākumu par pamatotu Komisija esot uzskatījusi kļūdaini. Proti, Latvijas iestādes esot apgalvojušas, ka zāliena pļaujmašīna “Stiga Collector 35 EL C350 297352654/S13” neatbilstot Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā izklāstītajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām tāpēc, ka šī mašīna neatbilst saskaņotajam standartam EN 60335–2-77:2010. Taču laikā, kad prasītāja attiecīgo mašīnu ražoja un laida tirgū, attīstītākais EN 60335–2-77:2010 standarts vēl nebija kļuvis saistošs kā vienīgais standarts, kas ļauj prezumēt atbilstību drošuma un veselības aizsardzības prasībām, jo pašā šajā standartā noteiktajā pārejas posmā joprojām bija spēkā arī agrākais standarts EN 60335–2-77:2006 (kuram attiecīgā mašīna bija atbilstoša).

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/35

Prasība, kas celta 2015. gada 12. augustā – L’Oréal/ITSB – LR Health & Beauty Systems GmbH (“LR”)

(Lieta T-475/15)

(2015/C 328/32)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Parīze, Francija) (pārstāvis – R. Dissmann, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: LR Health & Beauty Systems GmbH (Ahlen, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “LR” – Kopienas preču zīme Nr. 11 047 578

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 21. maija lēmums lietā R 1143/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl Apelācijas padome ar šī lēmuma 2. punktu noraida apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību pierādīt to, ka persona, kas iestājusies lietā, faktiski izmantojusi agrākās preču zīmes, kā novēlotu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesvedībā Tiesā, kā arī apelācijas procesā Apelācijas padomē radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 57. panta 2. un 3. punkta kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikumu pārkāpums.

5.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 328/37

Prasība, kas celta 2015. gada 18. augustā – ZZ/F4E

(Lieta F-117/15)

(2015/C 328/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāve – A. Asmaryan Degtyareva, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (F4E)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām [(turpmāk tekstā – “Fusion for Energy”)] pieņemto lēmumu par prasītāja neiekļaušanu atlases procedūras F4E/CA/ST/FGIV/2015/001 iznākumā sagatavotajā rezerves sarakstā un atzīt par spēkā neesošu šo atlases procedūru, kā arī atcelt izraudzīto kandidātu iecelšanu ieņemamajos amatos

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu Fusion for Energy rīkoto atlases procedūru F4E/CA/STIFGIV/2015/001 izmaksu kontroliera (“Cost control support officer”) amatiem;

—	atzīt par spēkā neesošu rezerves sarakstu, ko atbildētāja sagatavojusi rīkotās atlases procedūras iznākumā;

—	atzīt par spēkā neesošu gan izraudzīto kandidātu iecelšanu ieņemamajos amatos, gan Fusion for Energy atlases komisijas piedāvāto un tās direktora izraudzīto kandidātu stāšanos amatā;

—	noteikt, ka jārīko jauna procedūra izmaksu kontroliera amatu kandidātu atlasei;

—	noteikt, ka jaunajā izmaksu kontroliera amata kandidātu atlases procedūrā jāiekļauj rakstisks pārbaudījums un tālab, lai varētu izraudzīties kandidātus, šī procedūra jārīko uzreiz;

—	atzīt par netaisnīgu un spēkā neesošu iespēju atlases procedūrā nerīkot rakstisku pārbaudījumu, ko šajā lietā aplūkotās situācijas dēļ atbildētāja paredzējusi Kandidātu ceļvedī (“Guide for Applicants”);

—

uzdot veikt jebkādus pasākumus, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par vajadzīgiem, lai atbilstoši gan 2015. gada 5. februārī publicētā Paziņojuma par amata vakanci (“Vacancy Notice”) noteikumiem, gan šajā paziņojumā norādītā Kandidātu ceļvedī (“Guide for Applicants”) izklāstītajiem noteikumiem atkārtoti rīkotu atlases procedūru, kurā obligāti jāiekļauj gan mutisks, gan rakstisks pārbaudījums;

—	piespriest atbildētājai Fusion for Energy atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 328

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 5. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 328/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2015/C 328/02	Lieta C-320/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika	2
2015/C 328/03	Lieta C-340/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – Christine Nigl u.c.	3
2015/C 328/04	Lieta C-365/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 14. jūlijā iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen/Hauptzollamt Bielefeld	5
2015/C 328/05	Lieta C-408/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 18. maija rīkojumu lietā T-559/14 Ackermann Saatzucht GmbH & Co. KG u.c./Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome 2015. gada 24. jūlijā iesniedza Ackermann Saatzucht GmbH & Co.KG, Böhm-Nordkartoffel Agrarproduktion GmbH & Co. OHG, Deutsche Saatveredelung AG, Ernst Benary, Samenzucht GmbH, Freiherr Von Moreau Saatzucht GmbH, Hybro Saatzucht GmbH & Co. KG, Klemm + Sohn GmbH & Co. KG, KWS Saat AG, Norddeutsche Pflanzenzucht Hans-Georg Lembke KG, Nordsaat Saatzuchts GmbH, Peter Franck-Oberaspach, P. H. Petersen Saatzucht Lundsgaard GmbH, Saatzucht Streng – Engelen GmbH & Co. KG, Saka Pflanzenzucht GmbH & Co. KG, Strube Research GmbH & Co. KG, Gartenbau und Spezialkulturen Westhoff GbR, W. von Borries-Eckendorf GmbH & Co. KG	5
2015/C 328/06	Lieta C-409/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 18. maija rīkojumu lietā T-560/14 ABZ Aardbeien Uit Zaad Holding BV u.c./Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome 2015. gada 24. jūlijā iesniedza ABZ Aardbeien Uit Zaad Holding BV, Agriom BV, Agrisemen BV, Anthura BV, Barenbrug Holding BV, De Bolster BV, Evanthia BV, Gebr. Vletter & Den Haan VOF, Hilverda Kooij BV, Holland-Select BV, Könst Breeding BV, Koninklijke Van Zanten BV, Kweek- en Researchbedrijf Agirco BV, Kwekerij de Wester-Bouwing BV, Limgroup BV, Ontwikkelingsmaatschappij Het Idee BV	7
	Vispārējā tiesa
2015/C 328/07	Lieta T-106/15: Vispārējās tiesas 2015. gada 16. jūlija rīkojums – Opko Ireland Global Holdings/ITSB – Teva Pharmaceutical Industries (ALPHAREN) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Apstrīdētā ITSB lēmuma atcelšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas	9
2015/C 328/08	Lieta T-326/15: Prasība, kas celta 2015. gada 22. jūnijā – DIMA Verwaltungs/ITSB (Tvertnes forma)	9
2015/C 328/09	Lieta T-352/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūnijā – DEI/Komisija	10
2015/C 328/10	Lieta T-354/15: Prasība, kas celta 2015. gada 2. jūlijā – Allergopharma/Komisija	11
2015/C 328/11	Lieta T-383/15: Prasība, kas celta 2015. gada 14. jūlijā – DIMA Verwaltungs/ITSB (Tvertnes forma)	12
2015/C 328/12	Lieta T-392/15: Prasība, kas celta 2015. gada 17. jūlijā – European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Dzelzceļa aģentūra	13
2015/C 328/13	Lieta T-411/15: Prasība, kas celta 2015. gada 28. jūlijā – Gappol Marzena Porczyńska/ITSB – Gap (ITM) (GAPPoL)	14
2015/C 328/14	Lieta T-422/15: Prasība, kas celta 2015. gada 28. jūlijā – U–R LAB/ITSB (THE DINING EXPERIENCE)	15
2015/C 328/15	Lieta T-423/15: Prasība, kas celta 2015. gada 28. jūlijā – U-R LAB/ITSB (THE DINING EXPERIENCE)	16
2015/C 328/16	Lieta T-425/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Schräder/CPVO – Hansson (Seimora)	16
2015/C 328/17	Lieta T-426/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Schräder/CPVO – Hansson (Seimora)	17
2015/C 328/18	Lieta T-428/15: Prasība, kas celta 2015. gada 30. jūlijā – Schräder/CPVO – Hansson (SUMOST-02)	18
2015/C 328/19	Lieta T-434/15: Prasība, kas celta 2015. gada 27. jūlijā – Islamic Republic of Iran Shipping Lines u.c./Padome	19
2015/C 328/20	Lieta T-435/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – Kolachi Raj Industrial/Komisija	19
2015/C 328/21	Lieta T-436/15: Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Consorzio Vivaisti viticoli pugliesi un Negro/Komisija	20
2015/C 328/22	Lieta T-437/15: Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Eden Green Vivai Piante di Verdesca Giuseppe u.c./Komisija	22
2015/C 328/23	Lieta T-439/15: Prasība, kas celta 2015. gada 4. augustā – Amrita u.c./Komisija	24
2015/C 328/24	Lieta T-441/15: Prasība, kas celta 2015. gada 31. jūlijā – European Dynamics Luxembourg u.c./EMA	26
2015/C 328/25	Lieta T-448/15: Prasība, kas celta 2015. gada 6. augustā – EEB/Komisija	27
2015/C 328/26	Lieta T-456/15: Prasība, kas celta 2015. gada 10. augustā – Foodcare/ITSB – Dariusz Michalczewski (T.G.R. ENERGY DRINK)	29
2015/C 328/27	Lieta T-457/15: Prasība, kas celta 2015. gada 11. augustā – Fakro/ITSB – Saint Gobain Cristaleria (climaVera)	30
2015/C 328/28	Lieta T-458/15: Prasība, kas celta 2015. gada 10. augustā – Automobile Club di Brescia/ITSB – Rebel Media (e-miglia)	31
2015/C 328/29	Lieta T-461/15: Prasība, kas celta 2015. gada 10. augustā – Guccio Gucci/ITSB – Guess? IP Holder (Savītu zīmju atveidojums)	32
2015/C 328/30	Lieta T-473/15: Prasība, kas celta 2015. gada 14. augustā – Capella/ITSB – Abus (APUS)	33
2015/C 328/31	Lieta T-474/15: Prasība, kas celta 2015. gada 17. augustā – GGP Italy/Komisija	34
2015/C 328/32	Lieta T-475/15: Prasība, kas celta 2015. gada 12. augustā – L’Oréal/ITSB – LR Health & Beauty Systems GmbH (LR)	35
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2015/C 328/33	Lieta F-109/15: Prasība, kas celta 2015. gada 28. jūlijā – ZZ/Parlaments	36
2015/C 328/34	Lieta F-110/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūlijā – ZZ/Komisija	36
2015/C 328/35	Lieta F-116/15: Prasība, kas celta 2015. gada 17. augustā – ZZ/ITSB	37
2015/C 328/36	Lieta F-117/15: Prasība, kas celta 2015. gada 18. augustā – ZZ/F4E	37