ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
58. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2015/C 294/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
V Atzinumi |
|
|
JURIDISKAS PROCEDŪRAS |
|
|
Tiesa |
|
2015/C 294/02 |
||
2015/C 294/03 |
||
2015/C 294/04 |
||
2015/C 294/05 |
||
2015/C 294/06 |
||
2015/C 294/07 |
||
2015/C 294/08 |
||
2015/C 294/09 |
||
2015/C 294/10 |
||
2015/C 294/11 |
||
2015/C 294/12 |
||
2015/C 294/13 |
||
2015/C 294/14 |
||
2015/C 294/15 |
||
2015/C 294/16 |
||
2015/C 294/17 |
||
2015/C 294/18 |
||
2015/C 294/19 |
||
2015/C 294/20 |
||
2015/C 294/21 |
||
2015/C 294/22 |
||
2015/C 294/23 |
||
2015/C 294/24 |
||
2015/C 294/25 |
||
2015/C 294/26 |
||
2015/C 294/27 |
||
2015/C 294/28 |
||
2015/C 294/29 |
||
2015/C 294/30 |
||
2015/C 294/31 |
||
2015/C 294/32 |
||
2015/C 294/33 |
||
2015/C 294/34 |
||
2015/C 294/35 |
||
2015/C 294/36 |
||
2015/C 294/37 |
||
2015/C 294/38 |
||
2015/C 294/39 |
||
2015/C 294/40 |
||
2015/C 294/41 |
||
2015/C 294/42 |
||
2015/C 294/43 |
||
2015/C 294/44 |
||
2015/C 294/45 |
||
2015/C 294/46 |
||
2015/C 294/47 |
||
2015/C 294/48 |
||
2015/C 294/49 |
||
2015/C 294/50 |
Lieta C-314/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Francijas Republika |
|
2015/C 294/51 |
||
2015/C 294/52 |
||
2015/C 294/53 |
||
2015/C 294/54 |
||
2015/C 294/55 |
||
2015/C 294/56 |
||
2015/C 294/57 |
||
2015/C 294/58 |
||
2015/C 294/59 |
||
|
Vispārējā tiesa |
|
2015/C 294/60 |
||
2015/C 294/61 |
||
2015/C 294/62 |
||
2015/C 294/63 |
||
2015/C 294/64 |
||
2015/C 294/65 |
||
2015/C 294/66 |
||
2015/C 294/67 |
||
2015/C 294/68 |
||
2015/C 294/69 |
||
2015/C 294/70 |
||
2015/C 294/71 |
||
2015/C 294/72 |
||
2015/C 294/73 |
||
2015/C 294/74 |
||
2015/C 294/75 |
||
2015/C 294/76 |
||
2015/C 294/77 |
||
2015/C 294/78 |
||
2015/C 294/79 |
||
2015/C 294/80 |
||
2015/C 294/81 |
||
2015/C 294/82 |
||
2015/C 294/83 |
||
2015/C 294/84 |
Lieta T-255/15: Prasība, kas celta 2015. gada 19. maijā – Almaz-Antey/Padome |
|
2015/C 294/85 |
Lieta T-262/15: Prasība, kas celta 2015. gada 22. maijā – Kiselev/Padome |
|
2015/C 294/86 |
Lieta T-275/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. maijā – Hmicho/Padome |
|
2015/C 294/87 |
||
2015/C 294/88 |
Lieta T-292/15: Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūnijā – Vakakis/Komisija |
|
2015/C 294/89 |
Lieta T-310/15: Prasība, kas celta 2015. gada 5. jūnijā – European Union Copper Task Force/Komisija |
|
2015/C 294/90 |
Lieta T-316/15: Prasība, kas celta 2015. gada 11. jūnijā – Polijas Republika/Komisija |
|
2015/C 294/91 |
Lieta T-332/15: Prasība, kas celta 2015. gada 16. jūnijā – Ocean Capital Administration u.c./Padome |
|
2015/C 294/92 |
||
2015/C 294/93 |
||
2015/C 294/94 |
||
2015/C 294/95 |
||
2015/C 294/96 |
||
2015/C 294/97 |
||
2015/C 294/98 |
Lieta T-361/15: Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – Choice/ITSB (Choice chocolate & ice cream) |
|
2015/C 294/99 |
Lieta T-362/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā –Lacamanda Group/ITSB – Woolley (HENLEY) |
|
|
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa |
|
2015/C 294/00 |
Lieta F-92/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – ZZ/Komisija |
|
2015/C 294/01 |
Lieta F-94/15: Prasība, kas celta 2015. gada 30. jūnijā – ZZ/EĀDD |
|
2015/C 294/02 |
Lieta F-95/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija |
|
2015/C 294/03 |
Lieta F-96/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija |
|
2015/C 294/04 |
Lieta F-97/15: Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija |
|
2015/C 294/05 |
Lieta F-98/15: Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – ZZ/Parlaments |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2015/C 294/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/2 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Davide Gullotta, Farmacia di Gullotta Davide & C. Sas/Ministero della Salute, Azienda Sanitaria Provinciale di Catania
(Lieta C-497/12) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49., 102. un 106. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nediskriminācijas princips - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. pants - Nepieņemamība)
(2015/C 294/02)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia
Pamatlietas puses
Prasītāji: Davide Gullotta, Farmacia di Gullotta Davide & C. Sas
Atbildētāji: Ministero della Salute, Azienda Sanitaria Provinciale di Catania
Rezolutīvā daļa:
Jautājumi, kuri uzdoti ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia (Itālija) ar 2012. gada 9. oktobra lēmumu, un kurus šī tiesa ir paturējusi spēkā, ir nepieņemami.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/3 |
Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedums (Schleswig-Holsteinisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Landesamt für Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig-Holstein/Dr. med. vet. Uta Wree
(Lieta C-422/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - Vienotā maksājuma shēma - Regula (EK) Nr. 73/2009 - 34. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Jēdziens “atbalsttiesīgā platība” - Jēdziens “lauksaimniecības zeme” - Platība, kuru veido slēgta atkritumu poligona apzaļumots segslānis - Izmantošana lauksaimnieciskai darbībai - Pieļaujamība)
(2015/C 294/03)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Schleswig-Holsteinisches Oberverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītājs: Landesamt für Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume des Landes Schleswig-Holstein
Atbildētāja: Dr. med. vet. Uta Wree
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 34. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka platība, kuru veido apsaimniekošanas posmā pēc slēgšanas esoša atkritumu poligona segslānis, ir “lauksaimniecības zeme” šīs tiesību normas izpratnē, ja vien tā tiek faktiski izmantota pastāvīgām ganībām.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/3 |
Tiesas (virspalāta) 2015. gada 1. jūlija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland e.V./Bundesrepublik Deutschland
(Lieta C-461/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Eiropas Savienības politika ūdens resursu jomā - Direktīva 2000/60/EK - 4. panta 1. punkts - Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem - Virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās - Ūdensceļa ierīkošanas projekts - Dalībvalstu pienākums aizliegt jebkuru projektu, kas rada vai varētu radīt negatīvu ietekmi uz virszemes ūdens objekta stāvokli - Noteicošie kritēriji, lai novērtētu, vai pastāv ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās)
(2015/C 294/04)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland e.V.
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
piedaloties: Freie Hansestadt Bremen
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm – izņemot, ja ir noteikts izņēmums, – ir pienākums atteikt atļauju konkrētam projektam, ja tas var izraisīt virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos vai ja tas apdraud virszemes ūdeņu laba stāvokļa vai šādu ūdeņu laba ekoloģiskā potenciāla un laba ķīmiskā stāvokļa sasniegšanu šajā direktīvā paredzētajā termiņā; |
2) |
Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētais virszemes ūdens objekta “stāvokļa pasliktināšanās” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka pasliktināšanās ir tad, ja vismaz viens no kvalitātes elementiem šīs direktīvas V pielikuma izpratnē ir pasliktinājies par vienu klasi, pat ja šī pasliktināšanās neizpaužas kā pazemināšana klasifikācijā attiecībā uz virszemes ūdens objektu, to ņemot kopumā. Tomēr, ja attiecīgais kvalitātes elements šī pielikuma izpratnē jau atrodas viszemākajā klasē, tad jebkura minētā elementa pasliktināšanās ir kvalificējama kā virszemes ūdens objekta “stāvokļa pasliktināšanās” šī 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/4 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ministero dell'Economia e delle Finanze u.c./Francesco Cimmino u.c.
(Lieta C-607/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Banāni - Regula (EK) Nr. 2362/98 - 7., 11. un 21. pants - Tarifu kvotas - ĀKK valstu izcelsmes banāni - Jauns uzņēmums - Importa licences - No noteiktām importa licencēm izrietošo tiesību nodošanas neiespējamība - Ļaunprātīga rīcība - Regula (EK) Nr. 2988/95 - 4. panta 3. punkts)
(2015/C 294/05)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte suprema di cassazione
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ministero dell'Economia e delle Finanze, Agenzia delle Dogane, Eiropas Komisija
Atbildētāji: Francesco Cimmino, Costantino Elmi, Diletto Nicchi, Vincenzo Nicchi, Ivo Lazzeri, Euclide Lorenzon, Patrizia Mansutti, Maurizio Misturelli, Maurizio Momesso, Mirjam Princic, Marco Raffaelli, Gianni Vecchi, Marco Malavasi, Massimo Malavasi, Umberto Malavasi, Patrizia Mansutti, Carlo Mosca, Luca Nicoli, Raffaella Orsero, Raffaello Orsero, Erminia Palombini, Matteo Surian
Rezolutīvā daļa:
1) |
Komisijas 1998. gada 28. oktobra Regulas (EK) Nr. 2362/98, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 404/93 attiecībā uz banānu ievešanu Kopienā, ko groza ar Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulu Nr. 1632/2000, 7. panta a) punkts, to lasot kopā ar šīs regulas 11. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nosacījums par to, ka komersantam ir jāveic uzņēmējdarbība importētāja statusā “uz sava rēķina un neatkarīgi”, ir jāizpilda ne tikai šī komersanta reģistrācijai “jauna uzņēmuma” statusā šīs normas izpratnē, bet arī lai viņš varētu saglabāt šo statusu nolūkā importēt banānus atbilstoši tarifu kvotām, kas paredzētas Padomes 1993. gada 13. februāra Regulā (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju, ko groza ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu; |
2) |
Regulas Nr. 2362/98, ar grozījumiem, 21. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus darījumus kā pamatlietā, ar kuriem jaunais uzņēmums ar cita uzņēmuma, kurš reģistrēts kā jaunais uzņēmums, starpniecību pērk preces no tradicionālā uzņēmuma pirms to importēšanas Savienībā un pēc tam, kad tās jau ir importētas Savienībā, ar šī paša jaunā uzņēmuma starpniecību tās pārdod atpakaļ šim tradicionālajam uzņēmumam, ja šie darījumi veido ļaunprātīgu praksi, un tas ir jānosaka iesniedzējtiesai; |
3) |
Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ļaunprātīgas prakses konstatējums tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, nozīmē, ka komersantam, kurš attiecībā uz sevi ir mākslīgi radījis situāciju, kas tam ļauj nepamatoti saņemt preferenciālo tarifu banānu importam, ir jāsamaksā attiecīgie nodokļi par attiecīgajiem produktiem, neskarot atbilstošā gadījumā valsts tiesību aktos paredzētās administratīvās, civilās vai kriminālās sankcijas. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/5 |
Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Johannes Demmer/Fødevareministeriets Klagecenter
(Lieta C-684/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Kopējā lauksaimniecības politika - Vienotā maksājuma shēma - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - 44. panta 2. punkts - Regula (EK) Nr. 73/2009 - 34. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Jēdziens “hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” - Platības, kas robežojas ar skrejceļiem, manevrēšanas ceļiem un bremzēšanas joslām - Izmantošana lauksaimniecības vajadzībām - Pieļaujamība - Nelikumīgi piešķirta lauksaimniecības atbalsta piešķiršana)
(2015/C 294/06)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Vestre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītājs: Johannes Demmer
Atbildētājs: Fødevareministeriets Klagecenter
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, 44. panta 2. punkts un Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu Nr. 1782/2003, 34. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lauksaimniecības zeme, kurā ietilpst zonas, kas lidlaukā ir ap lidostu skrejceļiem, manevrēšanas ceļiem un bremzēšanas joslām un uz kurām attiecas noteikumi un īpaši ierobežojumi, ir platība, par kuru ir tiesības saņemt attiecīgo atbalstu, ja, pirmkārt, lauksaimniekam, kas šo platību izmanto, ir pietiekama autonomija tās izmantošanā lauksaimnieciskai darbībai, un, otrkārt, ja viņš šo darbību minētajā platībā var veikt, neraugoties uz ierobežojumiem, kas izriet no darbības šajā platībā, kas nav saistīta ar lauksaimniecību; |
2) |
Regulas Nr. 73/2009 137. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka lauksaimnieks, kurš līdz 2010. gada 1. janvārim bija informēts par to, ka viņa tiesības uz maksājumiem ir tikušas īstenotas nepamatoti, nevar atsaukties uz šo pantu, lai šajās tiesībās veiktu korekcijas. Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1782/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2184/2005, 73. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lauksaimnieks ir uzskatāms par tādu, kas loģiski ir varējis atklāt, ka viņš nav bijis tiesīgs saņemt attiecīgo atbalstu par platībām, saistībā ar kurām viņam lauksaimniecisku darbību veikšanai nav nekādas rīcības brīvības un/vai kurās viņš nav bijis spējīgs šādu darbību veikt tādu ierobežojumu dēļ, kas izriet no darbības, kas nav saistīta ar lauksaimniecību un kas tiek veikta šajās pašās platībās. Lai novērtētu, vai šis lauksaimnieks varēja loģiski šo kļūdu atklāt, par izejas punktu ir jāpieņem atbalsta samaksas brīdis. Vērtējums atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 73. panta 4. punktam ir jāveic par katru attiecīgo gadu atsevišķi. Regulas Nr. 796/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2184/2005, 73. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos kā pamatlietas apstākļos lauksaimnieks ir jāuzskata par labticīgu, ja viņš ir bijis patiesi pārliecināts, ka par attiecīgajām platībām varēja pretendēt uz atbalstu. Šī lauksaimnieka labticības novērtējums atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 73. panta 5. punktam ir jāveic atsevišķi par katru attiecīgo gadu, un šai labticībai ir jāturpinās vēl četrus gadus no atbalsta samaksas dienas. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/6 |
Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-63/14) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts - Atgūšanas pienākums - Pilnīga neiespējamība - Kompensācija par pamatpakalpojumu papildinoša pakalpojuma veikšanu)
(2015/C 294/07)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis – B. Stromsky)
Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas, N. Rouam un J. Bousin)
Rezolutīvā daļa:
1) |
noteiktajā termiņā neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai no Société nationale maritime Corse-Méditerranée (SNCM) SA atgūtu valsts atbalstu, kas Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmuma 2013/435/ES par valsts atbalstu SA.22843 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Francija piešķīrusi par labu Société nationale Corse-Méditerranée un Compagnie méridionale de navigation, 2. panta 1. punktā ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, noteiktajā termiņā neatceļot visas šī 2. panta 1. punktā paredzētās atbalsta izmaksas un noteiktajā termiņā neinformējot Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šī lēmuma prasības, Francijas Republika nav izpildījusi LESD 288. panta ceturtajā daļā un minētā lēmuma 3.–5. pantā paredzētos pienākumus; |
2) |
Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/7 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums – Eiropas Komisija/Īrija
(Lieta C-87/14) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - Mācībās esošu ārstu darba laika organizēšana)
(2015/C 294/08)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. van Beek un J. Enegren)
Atbildētāja: Īrija (pārstāvji – E. Creedon, E. Mc Phillips, A. Joyce un B. Counihan, kuriem palīdz D. Fennelly, barrister)
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/7 |
Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Tribunalul Maramureș (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Maramureș
(Lieta C-144/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 273. un 287. pants - Nodokļa maksātāja pienākums pēc savas ierosmes reģistrēties kā PVN maksātājam - Veterinārijas pakalpojumu apliekamība ar nodokli - Tiesiskās noteiktības princips - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips)
(2015/C 294/09)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Maramureș
Pamatlietas puses
Prasītājs: Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei
Atbildētāja: Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Maramureș
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2009. gada 22. decembra Direktīvu 2009/162/ES, 273. panta pirmā daļa dalībvalstīm neuzliek pienākumu pēc savas ierosmes reģistrēt nodokļa maksātāju kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, pamatojoties tikai uz nodokļu deklarācijām, kas nav tās, kuras attiecas uz šo nodokli, lai gan tās ļāva konstatēt, ka nodokļa maksātājs ir pārkāpis atbrīvojuma no minētā nodokļa samaksas slieksni; |
2) |
tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi pieļauj, ka valsts nodokļu administrācija nolemj, ka veterinārajiem pakalpojumiem tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, ja šis lēmums ir pamatots ar skaidrām normām un ja šīs administrācijas prakse nav bijusi tāda, kas saprātīgam un uzmanīgam uzņēmējam varētu radīt paļāvību, ka šis nodoklis šiem pakalpojumiem netiks piemērots, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/8 |
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 9 jūlija spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister van Buitenlandse Zaken/K, A
(Lieta C-153/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/86/EK - 7. panta 2. punkts - Ģimenes atkalapvienošanās - Integrācijas pasākumi - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tāda trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļiem, kurš likumīgi uzturas attiecīgajā dalībvalstī, noteikts pienākums sekmīgi nokārtot integrācijas pārbaudījumu, lai varētu ieceļot minētās dalībvalsts teritorijā - Šāda pārbaudījuma izmaksas - Saderība)
(2015/C 294/10)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītājs: Minister van Buitenlandse Zaken
Atbildētājas: K, A
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 7. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var prasīt trešo valstu valstspiederīgajiem sekmīgi nokārtot tādu integrācijas pārbaudījumu kā pamatlietā, kurš sastāv no attiecīgās dalībvalsts valodas pamatzināšanu un pamatzināšanu par attiecīgās dalībvalsts sabiedrību novērtēšanas un saistībā ar kuru ir jāsedz dažādas izmaksas, pirms minētajiem valstspiederīgajiem tiek atļauta ieceļošana to teritorijā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, ja šāda pienākuma piemērošanas nosacījumi nepadara tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu. Tādos apstākļos kā pamatlietās šie nosacījumi padara tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu, ciktāl tie neļauj ņemt vērā īpašos apstākļus, kuri objektīvi veido šķērsli ieinteresētajām personām sekmīgi nokārtot šo pārbaudījumu, un ciktāl ar tiem maksa par šādu pārbaudījumu ir noteikta pārmērīgi augstā līmenī.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/9 |
Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – María José Regojo Dans/Consejo de Estado
(Lieta C-177/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 3. un 4. klauzula - Nediskriminācijas princips - “Iespējamais” personāls - Atteikums piešķirt trīsgadu piemaksas par darba stāžu - Objektīvi iemesli)
(2015/C 294/11)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: María José Regojo Dans
Atbildētāja: Consejo de Estado
Rezolutīvā daļa:
1) |
jēdziens “noteikta laika darba ņēmējs”1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts pielikumā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 3. klauzulas 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz tādu darba ņēmēju kā prasītāja pamatlietā; |
2) |
Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā bez jebkāda objektīva pamata palīgdarbiniekiem tiek liegtas tiesības saņemt trīsgadu piemaksas par darba stāžu, kas tostarp tiek piešķirtas pastāvīgajiem ierēdņiem, ja attiecībā uz šo piemaksu saņemšanu šīs divas darba ņēmēju kategorijas ir salīdzināmā situācijā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/10 |
Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Radu Florin Salomie, Nicolae Vasile Oltean/Direcția Generală a Finanțelor Publice Cluj
(Lieta C-183/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 167., 168., 179. un 213. pants - Darījuma pārkvalificēšana, ko ir veikusi valsts nodokļu administrācija, par saimniecisku darbību, par kuru ir jāmaksā PVN - Tiesiskās noteiktības princips - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir atkarīgas no attiecīgā uzņēmēja kā PVN maksātāja reģistrācijas un no šī nodokļa deklarācijas iesniegšanas)
(2015/C 294/12)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Cluj
Pamatlietas puses
Prasītāji: Radu Florin Salomie un Nicolae Vasile Oltean
Atbildētāja: Direcția Generală a Finanțelor Publice Cluj
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi tādos apstākļos, kādi pastāv pamatlietā, neaizliedz valsts nodokļu administrācijai pēc nodokļu revīzijas nolemt darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli un noteikt nodokļu uzrēķina samaksas pienākumu, ar nosacījumu, ka šis lēmums ir pamatots ar skaidrām un precīzām tiesību normām un ka šīs administrācijas prakse nav bijusi tāda, kas uzmanīgam un saprātīgam uzņēmējam būtu varējusi radīt paļāvību, ka šis nodoklis šādiem darījumiem netiks piemērots, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai. Šādos apstākļos piemērotajiem nodokļu uzrēķiniem ir jāatbilst samērīguma principam; |
2) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu tādos apstākļos, kādi pastāv pamatlietā, nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas ir jāmaksā vai kas ir samaksāts kā priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kuri ir izmantoti ar nodokli apliktajos darījumos, tiek atteiktas nodokļa maksātājam, kam savukārt ir jāmaksā nodoklis, kas tam būtu bijis jāsaņem, tikai tāpēc vien, ka tas nebija reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs brīdī, kad tas veica šos darījumus, līdz brīdim, kad tas būs pienācīgi reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un būs iesniedzis nodokļu deklarāciju. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/10 |
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – NLB Leasing d.o.o./Republika Slovenija
(Lieta C-209/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana - Izpirkumnomas līgums - Nekustamā īpašuma, par ko ir noslēgts izpirkumnomas līgums, atdošana atpakaļ iznomātājam - “Anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas” jēdziens - Iznomātāja tiesības uz nodokļa bāzes samazinājumu - Nodokļu dubulta uzlikšana - Atsevišķi pakalpojumi - Nodokļu neitralitātes princips)
(2015/C 294/13)
Tiesvedības valoda – slovēņu
Iesniedzējtiesa
Vrhovno sodišče
Pamatlietas puses
Prasītāja: NLB Leasing d.o.o.
Atbildētāja: Republika Slovenija
Rezolutīvā daļa:
1) |
2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkts, 14. pants un 24. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma izpirkumnomas līgumā ir paredzēta vai nu īpašumtiesību uz šo nekustamo īpašumu nodošana nomniekam, līgumam beidzoties, vai nomniekam ir šī nekustamā īpašuma īpašumtiesību būtiskas pazīmes, it īpaši, ja viņam ir nodota lielākā daļa likumīgam īpašumam raksturīgo priekšrocību un risku un ja atjauninātā maksājumu summa praktiski atbilst preces tirgus vērtībai, no šāda līguma izrietošais darījums ir jāpielīdzina ražošanas līdzekļa iegādei; |
2) |
Direktīvas 2006/112 90. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj nodokļa maksātājam samazināt nodokļa bāzi, ja šis nodokļa maksātājs tiešām ir saņēmis visus maksājumus kā atlīdzību par sniegto pakalpojumu vai, līgumam netiekot atteiktam vai atceltam, otra līgumpuse vairs nav parādā viņam nolīgto cenu; |
3) |
nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz, ka, pirmkārt, izpirkumnomas pakalpojums, kas attiecas uz nekustamajiem īpašumiem, un, otrkārt, īpašumtiesību uz šo nekustamo īpašumu nodošana (attiecībā pret izpirkumnomas līgumu) trešai personai tiek atsevišķi aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, ciktāl šie darījumi nevar tikt uzskatīti par vienotu pakalpojumu, tas ir jānovērtē iesniedzējtiesai. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/11 |
Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Arbeitsgericht Verden (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ender Balkaya/Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH
(Lieta C-229/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 98/59/EK - 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Kolektīvā atlaišana - “Darba ņēmēja” jēdziens - Kapitālsabiedrības valdes loceklis - Persona, kas strādā mācību un profesionālās reintegrācijas pasākumā un saņem valsts atbalstu mācībām, bet nesaņem atalgojumu no darba devēja)
(2015/C 294/14)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Arbeitsgericht Verden
Pamatlietas puses
Prasītājs: Ender Balkaya
Atbildētāja: Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu vai praksi, saskaņā ar kuru, aprēķinot šajā tiesību normā paredzēto nodarbināto darba ņēmēju skaitu, netiek ņemts vērā tāds kapitālsabiedrības valdes loceklis kā pamatlietā, kurš savus pienākumus pilda citas šīs sabiedrības institūcijas vadībā un uzraudzībā, par pienākumu izpildi saņem atalgojumu un kuram pašam nepieder šīs sabiedrības kapitāldaļas; |
2) |
Direktīvas 98/59 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda persona kā pamatlietā, kas uzņēmumā prakses ietvaros veic praktisku darbu, nesaņemot no darba devēja atalgojumu, bet no valsts iestādes, kuras uzdevums ir nodarbinātības veicināšana, saņem finanšu atbalstu par šādu minētās iestādes atzītu darbu, lai iegūtu vai padziļinātu zināšanas vai apgūtu profesionālās mācības, ir uzskatāms par personu, kurai ir darba ņēmēja statuss minētā noteikuma izpratnē. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/12 |
Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums – InnoLux Corp., iepriekš Chimei InnoLux Corp./Eiropas Komisija
(Lieta C-231/14 P) (1)
(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - LESD 101. pants - EEZ līguma 53. pants - Šķidro kristālu displeja (LCD) paneļu pasaules tirgus - Cenu noteikšana - Naudas sodi - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - 13. punkts - Pārkāpumā iesaistīto preču pārdošanas apjoma noteikšana - Attiecīgo preču iekšējā pārdošana ārpus EEZ - Attiecīgo produktu saturošu gala produktu pārdošanas trešajām personām EEZ ņemšana vērā)
(2015/C 294/15)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: InnoLux Corp., iepriekš Chimei InnoLux Corp. (pārstāvji – J. F. Bellis, advokāts, R. Burton, solicitor)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan, F. Ronkes Agerbeek un P. Van Nuffel)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
InnoLux Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/13 |
Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums – Pêra-Grave – Sociedade Agrícola, Unipessoal, Lda /Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Fundação Eugénio de Almeida
(Lieta C-249/14 P) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Kopienas grafiska preču zīme “QTA S. JOSÉ DE PERAMANCA” - Reģistrācijas pieteikums - Agrāku valsts grafisku preču zīmju “VINHO PÊRAMANCA TINTO”, “VINHO PÊRAMANCA BRANCO” un “PÊRAMANCA” īpašnieka iebildumi - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja)
(2015/C 294/16)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pêra-Grave – Sociedade Agrícola, Unipessoal, Lda (pārstāvis – J. de Oliveira Vaz Miranda de Sousa, advogado)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo), Fundação Eugénio de Almeida (pārstāvji – B. Braga da Cruz un J. M. Pimenta)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Pêra-Grave – Sociedade Agrícola, Unipessoal Lda atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/13 |
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Petar Kezić s.p. Trgovina Prizma/Slovēnijas Republika
(Lieta C-331/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā direktīva 77/388/EEK - 2. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts - Aplikšana ar nodokli - Darījumi ar nekustamo īpašumu - Fiziskas personas, kas ir individuāls komersants, privātīpašumā esošu zemes gabalu pārdošana - Nodokļu maksātājs, kas kā tāds rīkojas)
(2015/C 294/17)
Tiesvedības valoda – slovēņu
Iesniedzējtiesa
Vrhovno sodišče
Pamatlietas puses
Prasītājs: Petar Kezić s.p. Trgovina Prizma
Atbildētāja: Slovēnijas Republika
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 2. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie, kuros nodokļu maksātājs ir iegādājies zemes gabalus, no kuriem daži ietilpst viņa privātīpašumā, bet citi – viņa uzņēmuma īpašumā un uz kuriem kopā viņš kā nodokļu maksātājs ir uzbūvējis tirdzniecības centru, ko pēc tam ir pārdevis, tāpat kā zemes gabalus, uz kuriem šī būve tika uzcelta, šī nodokļu maksātāja privātīpašumā ietilpstošo zemes gabalu pārdošana ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, ņemot vērā, ka minētais nodokļu maksātājs šī darījuma laikā kā tāds ir rīkojies.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/14 |
Tiesas (astotā palāta) 2015. gada 2. jūlija spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – État belge/Nathalie De Fruytier
(Lieta C-334/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - Noteiktu darbību sabiedrības interesēs atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Slimnīcas un medicīniskā aprūpe - Cieši saistītas darbības - Cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšana medicīnisko analīžu vai medicīniskas vai terapeitiskas aprūpes veikšanai - Darbība pašnodarbinātas personas statusā - Slimnīcas un medicīniskās aprūpes un diagnostikas centri - Līdzīgas iestādes)
(2015/C 294/18)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Mons
Pamatlietas puses
Prasītāja: État belge
Atbildētāja: Nathalie De Fruytier
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nav piemērojami medicīniskām analīzēm, medicīniskai aprūpei vai terapijai paredzētu cilvēka paraugu un orgānu pārvadājumiem, ko klīnikām un laboratorijām veic trešā persona, kas ir pašnodarbināta persona, kuras pakalpojumu apmaksu veic no sociālā nodrošinājuma līdzekļiem. It īpaši šādai darbībai nevar piemērot atbrīvojumu no PVN kā ar medicīniska rakstura pakalpojumiem cieši saistītai darbībai, kā tas paredzēts minētā 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā, jo šo trešo personu, kas ir pašnodarbināta persona, nevar kvalificēt nedz kā “publisko tiesību subjektu”, nedz kā “slimnīcu”, “medicīniskās aprūpes centru” vai “diagnostikas centru”, vai jebkuru citu “pienācīgā kārtā atzītu līdzīgu iestādi”, kas darbojas sociālos apstākļos, kuri līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/15 |
Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums (Judecătoria Câmpulung (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Maria Bucura/SC Bancpost SA
(Lieta C-348/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 87/102/EEK - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Patēriņa kredīts - “Patērētāja” jēdziens - Direktīva 93/13/EEK - 2. panta b) punkts, 3. – 5. pants un 6. panta 1. punkts - Negodīgi noteikumi - Valsts tiesas pārbaude pēc savas ierosmes - “Skaidri un saprotami” noteikumi - Informācija, kas ir jāsniedz kreditoram)
(2015/C 294/19)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Judecătoria Câmpulung
Pamatlietas puses
Prasītāja: Maria Bucura
Atbildētāja: SC Bancpost SA
piedaloties: Vasile Ciobanu
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīvas 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/7/EK, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdzienā “patērētājs” šo tiesību normu izpratnē ietilpst fiziska persona, kas atrodas kopparādnieka situācijā atbilstoši līgumam, kas ir noslēgts ar profesionāli, ja tas rīkojas ar mērķi, ko var uzskatīt par tādu, kurš nav saistīts ar tā komercdarbību vai profesionālo darbību; |
2) |
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jānovērtē starp patērētāju un profesionāli noslēgta līguma noteikumu negodīgais raksturs šīs tiesību normas izpratnē, jo šīs tiesas rīcībā ir šim nolūkam vajadzīgie faktiskie un tiesību elementi; |
3) |
Direktīvas 93/13 3.–5. pants ir interpretējami tādējādi, ka, novērtējot patēriņa kredītlīguma noteikumu negodīgo raksturu šīs direktīvas 3. panta 1. un 3. punkta izpratnē, valsts tiesai ir jāņem vērā visi apstākļi, kas ir saistīti ar šī līguma noslēgšanu. Šajā ziņā tai ir jāpārbauda, vai šajā lietā patērētājam bija darīti zināmi visi elementi, kas var ietekmēt tā saistību apmēru un kas tam ļauj novērtēt sava aizņēmuma kopējās izmaksas. Izšķiroša nozīme šajā vērtējumā ir, pirmkārt, tam, vai noteikumi ir izklāstīti skaidri un saprotami, lai tie vidusmēra patērētājam, proti, patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ļautu novērtēt šādas izmaksas, un, otrkārt, apstāklim, kas ir saistīts ar to, ka patēriņa kredītlīgumā nav minēta informācija, kura, ņemot vērā šajā līgumā paredzēto preču vai pakalpojumu raksturu, tiek uzskatīta par būtisku, un it īpaši tā, kas ir paredzēta grozītās Direktīvas 87/102 4. pantā. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/16 |
Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums – Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija
(Lieta C-360/14 P) (1)
(Apelācija - Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 2009/48/EK - Rotaļlietu drošums - Svina, bārija, arsēna, antimona, dzīvsudraba, nitrozamīna un vielu, kas viegli nitrozējas, robežvērtības rotaļlietās - Komisijas lēmums neapstiprināt pilnīgi visus Vācijas iestāžu paziņotos noteikumus par minēto vielu robežvērtību atstāšanu spēkā - Pierādījums par valsts noteikumu sniegto augstāka līmeņa cilvēka veselības aizsardzību)
(2015/C 294/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un A. Lippstreu, kam palīdz U. Karpenstein, Rechtsanwalt)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Mihaylova, M. Patakia un G. Wilms)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/16 |
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 30. jūnija rīkojums – Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija
(Lieta C-575/14 P) (1)
(Apelācija - Šķīrējklauzula - Līgums par Eiropas Savienības finanšu atbalstu, kas piešķirts projektam programmas eContent ietvaros - Līguma izbeigšana, ko veic Eiropas Komisija - Neizmaksāto summu izmaksa un prasītājai it kā nodarītā kaitējuma atlīdzināšana - Lietas materiālos esošas informācijas sagrozīšana - Daļēji acīmredzami nepieņemama un pārējā daļā acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība - Prasība grozīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas lēmumu par tiesāšanās izdevumiem - Acīmredzama nepieņemamība)
(2015/C 294/21)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji – M. Sfyri un I. Ampazis, dikigoroi)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Cappelletti un S. Delaude)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. maijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – combit Software GmbH/Commit Business Solutions Ltd
(Lieta C-223/15)
(2015/C 294/22)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Düsseldorf
Pamatlietas puses
Prasītāja: combit Software GmbH
Atbildētāja: Commit Business Solutions Ltd
Prejudiciālie jautājumi (1)
Kā Kopienas vārdiskas preču zīmes sajaukšanas iespējas novērtējumu ietekmē tas, ka Kopienas preču zīmes fonētisko līdzību ar apzīmējumu, attiecībā uz kuru ir norādīts preču zīmes pārkāpums, raugoties no vidusmēra patērētāja viedokļa daļā dalībvalstu, taču ne citu dalībvalstu vidusmēra patērētāja skatījumā neitralizē atšķirīgā nozīme:
a) |
vai sajaukšanas iespējas vērtējumā ir svarīgs fiktīva vidusmēra patērētāja viedoklis vienā dalībvalstu daļā, otrā dalībvalstu daļā vai tomēr visās dalībvalstīs? |
b) |
vai Kopienas preču zīmes pārkāpums ir jāapstiprina vai jānoliedz attiecībā uz visu Eiropas Savienības teritoriju, ja sajaukšanas iespēja pastāv tikai vienā tās daļā, vai tomēr nošķiršana ir jāveic pēc atsevišķām dalībvalstīm? |
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija), OV L 78, 1. lpp.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. maijā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Minister Finansów/Janowi Mateusiakowi
(Lieta C-229/15)
(2015/C 294/23)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Naczelny Sąd Administracyjny
Pamatlietas puses
Prasītājs: Minister Finansów
Atbildētājs: Jan Mateusiak
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 18. panta c) punkts ir jāsaprot tādējādi, ka pēc koriģēšanas laikposma beigām, kas ir paredzēts direktīvas 187. pantā, nodokļu maksātāja pamatlīdzekļiem, kurus iegādājoties, nodokļu maksātājs ir ieturējis priekšnodokli, brīdī, kad tas pārtrauc darbību, netiek uzlikts nodoklis un tie netiek iekļauti inventāra sarakstā, ja ir beidzies likumā noteiktais priekšnodokļa par to iegādi koriģēšanas laikposms, kas tiek noteikts atbilstoši šo līdzekļu paredzamajam ekspluatācijas laikam nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā, vai arī tādējādi, ka neatkarīgi no koriģēšanas laikposma pamatlīdzekļiem ir jāuzliek nodoklis saimnieciskās darbības izbeigšanas brīdī?
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/18 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. maijā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej, Petrotel sp. z o.o. w Płocku/Polkomtel sp. z o.o.
(Lieta C-231/15)
(2015/C 294/24)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītājs: Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej, Petrotel sp. z o.o. w Płocku
Atbildētājs: Polkomtel sp. z o.o.
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (1) 4. panta 1. punkta pirmais un trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja uzņēmums, kas nodrošina tīklu, apstrīd valsts regulatīvās iestādes lēmumu par atlīdzību likmēm par savienojumiem šī uzņēmuma tīklā (MTR lēmums) un tam sekojošo valsts regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru tiek grozīts līgums starp MTR lēmuma adresātu un citu uzņēmumu tādējādi, ka šī cita uzņēmuma maksātās atlīdzību likmes par savienojumiem MTR lēmuma adresāta tīklā tiek pieskaņotas MTR lēmumā noteiktajām likmēm (izpildes lēmums), valsts tiesa, kas ir konstatējusi, ka MTR lēmums ir ticis atcelts, ievērojot Direktīvas 2002/21 4. panta 1. punkta ceturto teikumu un tās uzņēmuma intereses, kuram ir labvēlīgs izpildes lēmums, kas izriet no uzticības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principiem, nedrīkst atcelt izpildes lēmumu, vai arī Direktīvas 2002/21 4. panta 1. punkta pirmais un trešais teikums saistībā ar Pamattiesību hartas 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa var atcelt valsts regulatīvās iestādes izpildes lēmumu un līdz ar to atkristu tajā paredzētie pienākumi attiecībā uz laiku pirms tiesas nolēmuma [taisīšanas], ja tā pieņem, ka tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu uzņēmuma tiesību aizsardzību, kurš ir apstrīdējis valsts regulatīvās iestādes lēmumu, ar kuru tika izpildīts valsts regulatīvās iestādes vēlāk atceltais MTR lēmums?
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 18. marta spriedumu lietā T-250/13 Naazneen Investments Limited/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB) 2015. gada 28. maijā iesniedza Naazneen Investments Ltd
(Lieta C-252/15 P)
(2015/C 294/25)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Naazneen Investments Ltd (pārstāvji – P. Goldenbaum, I. Rohr, advokātes)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Energy Brands, Inc.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 18. marta spriedumu lietā T-250/13; |
— |
atcelt Apelācijas padomes lēmumu lietā R 1101/2011–2, pakārtoti, vajadzības gadījumā nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un |
— |
piespriest ITSB segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies Tiesā, Vispārējā tiesā un Apelācijas padomē, un, |
— |
ja lietā iestājas Energy Brands, Inc., piespriest Energy Brands, Inc. segt savus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 207/2009 (1) 75. panta un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērojamību, neesot veikusi pareizi un pilnībā visaptverošu visu iesniegto pierādījumu un visu attiecīgo lietas apstākļu izvērtējumu, – vai kļūdaini noliegusi faktu, ka to nebija izdarījusi Apelācijas padome – un neesot pietiekami ņēmusi vērā vai esot nepareizi piemērojusi no judikatūras izrietošos principus,. Tāpat vairākos tās konstatējumos esot sagrozīti fakti.
I. Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums
Vispārējā tiesa, konstatējot, ka Apelācijas padome ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. It īpaši tā neesot secinājusi, ka Apelācijas padome ir pilnībā ignorējusi apelācijas sūdzības pamatojuma 6.–22. lpp., nav ņēmusi vērā visus iesniegtos pierādījumus un konstatējumā nav izmantojusi nevienu savu argumentu. Kas attiecas uz pamatotiem neizmantošanas iemesliem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālu kļūdu, jo tā balstīja savu konstatējumu uz apgalvoto prasītājas licenciāta pienākumu kontrolēt un uzraudzīt preču ražošanu jaunu aspektu.
II. Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums
1. Faktiska izmantošana
Vispārējā tiesa:
— |
esot kļūdaini secinājusi, ka Apelācijas padome ņēma vērā iesniegtās ar zvērestu apliecinātas rakstiskas liecības, lai gan tā vispār nav aplūkojusi šo liecību pierādījuma spēku; |
— |
esot pamatojusi savu konstatējumu ar kļūdainiem faktiem, apliecinot, ka “kontrolpirkumam” domātajam pasūtījumam, kurā ietilpst 12 paliktņi ar pudelēm, ir ļoti neliela ekonomiska nozīme; |
— |
esot noteikusi un piemērojusi kļūdainu noteikumu, ka ievērojami liels tirgus – tāds, kāds ir dzērienu kā plaša patēriņa preču tirgus – automātiski nozīmē augstākas prasības attiecībā uz izmantošanas apjomu; |
— |
neesot ievērojusi principu, ka nav nepārtrauktas izmantošanas prasības; |
— |
esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka iemesli, kāpēc preču zīme nav izmantota plašāk un visā attiecīgajā laikposmā, ir jāpārbauda, tikai izvērtējot šīs preču zīmes neizmantošanas iemeslus; |
— |
neesot ņēmusi vērā atšķirību starp “neizmantošanas” gadījumiem un “ierobežotas izmantošanas gadījumiem”; |
— |
esot noteikusi kļūdainu principu, ka Apelācijas padomei, pārbaudot preču zīmes faktisko izmantošanu, bija jāņem vērā tikai tādas izmantošanas pierādījumus, nevis pierādījumus, kas izskaidro šīs preču zīmes neizmantošanu; |
— |
esot noteikusi kļūdainu noteikumu, ka attiecībā uz reklāmu un citām veicināšanas darbībām svarīgas varot būt tikai lielas kampaņas; |
— |
esot kļūdaini noliegusi izdruku no īpašnieka vietnes svarīgumu un neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā saistībā sniegtos paskaidrojumus un pierādījumus; |
— |
esot demonstrējusi nepareizu jēdziena “simbolisks” izpratni. |
Pārbaudot neliela tirdzniecības apjoma būtiskumu (atkārtotas) ieviešanas posmos, Vispārēja tiesa:
— |
esot kļūdījusies aprēķinos; |
— |
neesot uzskatījusi par ticamu iemeslu to, ka precēm var būt trūkumi, un ka atcelšanas procesu ierosināja trešā persona, un |
— |
esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz ierobežotas izmantošanas iemeslu nepieciešamo kvalitāti. Kas attiecas uz faktisko izmantošanu, preču zīmes plašākas neizmantošanas iemesliem būtu jāatbilst nevis prasībai par pamatotiem neizmantošanas iemesliem, bet būtu jāpietiek vienīgi ar to, ka tie iemeslu, kāpēc apjoms nebija lielāks, padara ticamu. |
2. Attaisnojami neizmantošanas iemesli
2.1 Ar dzērienu “SMART WATER” ražošanu saistītās problēmas
Vispārējā tiesa:
— |
esot balstījusi savus konstatējumus uz sagrozītiem faktiem, jo faktiski neesot notikusi preču ražošanas kontroles un uzraudzības pienākumu neievērošana; |
— |
esot demonstrējusi nepareizu izpratni par kritērijiem “neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas” un “šķēršļi”, kas minēti Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 19. panta 1. punktā, it īpaši nevis uzdodot jautājumu, vai tas būtu neracionāli ražot un pārdot jaunas precēs, bet tikai jautājumu, vai tas nebūtu bijis iespējams; |
— |
neesot ņēmusi vērā, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sniedza detalizētus paskaidrojumus, kāpēc nebija iespējams tik vienkārši un ātri turpināt ražošanu un piegādi, kurus nav ņēmusi vērā nedz Apelācijas padome, nedz pati Vispārējā tiesa. |
2.2 Trešās personas ierosinātais atcelšanas process
Vispārējā tiesa:
— |
neesot ņēmusi vērā, ka atcelšanas process, protams, notiek neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas; |
— |
esot piemērojusi nepareizu kritēriju, balstot savu konstatējumu uz apgalvojumu, ka atcelšanas process neesot kavējis īpašnieku izmantot preču zīmi; |
— |
esot izvirzījusi nepareizu “tiešu seku” kritēriju: Vispārējā tiesa pieļāva, ka, ja šāds atcelšanas process noslēgtos ar preču zīmes atcelšanu, varētu tikt celta prasība par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr tā noraidīja pamatotu neizmantošanas iemeslu, jo tas nebija atcelšanas procesa “tiešas sekas”: Vispārējās tiesas konstatējumi šajā jautājumā ir pretēji prasības par faktisku izmantošanu ratio legis. Kodolīgais paziņojums, ka tas bija īpašnieka ziņā novērtēt un aprēķināt riskus un vai nu izmantot preču zīmi, neraugoties uz šaubām par atbildības par zaudējumiem iestāšanos, vai atteikties un atturēties no preču zīmes izmantošanas, nepārprotami diskriminējot mazos un vidējos uzņēmumus. Tas arī paverot plašas iespējas trešajām personām, kuras interesē reģistrētā preču zīme, ļaunprātīgi izmantot atcelšanas procesa instrumentu. |
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 29. maijā iesniedza Amtsgericht Düsseldorf (Vācija) – Steef Mennens/Emirates Direktion für Deutschland
(Lieta C-255/15)
(2015/C 294/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Düsseldorf
Pamatlietas puses
Prasītājs: Steef Mennens
Atbildētāja: Emirates Direktion für Deutschland
Prejudiciālie jautājumi
I. |
Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 10. panta 2. punkts kopsakarā ar 2. panta f) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka “biļete” ir dokuments, kas pasažierim dod (arī) tiesības uz pārvadāšanu tajā lidojumā, kurā viņš tika izvietots zemākā klasē, neatkarīgi no tā, vai šajā dokumentā kā savienotie lidojumi vai atpakaļceļa lidojumi ir norādīti vēl citi lidojumi? |
II. |
|
III. |
Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 10. panta 2. punkts turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka “biļetes cena” ir tikai lidojuma cena, atskaitot nodokļus un nodevas? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91; OV L 46, 1. lpp.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/22 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 1. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – GD European Land Systems – Steyr GmbH
(Lieta C-262/15)
(2015/C 294/27)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: GD European Land Systems – Steyr GmbH
Atbildētāja: Zollamt Eisenstadt Flughafen Wien
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Kombinētās nomenklatūras (I pielikuma otrā daļa Regulā [EEK] Nr. 2658/87 (1) par tarifu un statistikas nomenklatūru un Kopējo muitas tarifu redakcijā, kas izriet no Komisijas 2013. gada 4. oktobra Īstenošanas regulas [ES] Nr. 1001/2013 (2)), 93. nodaļas 1. piezīmes c) punktā minētais izņēmums, kura teksts ir “kaujas bruņumašīnas (pozīcija 8710)”, ietver arī “to daļas”? |
2) |
Vai Kombinētās nomenklatūras XVII sadaļas 3. piezīme ir jāinterpretē tādējādi, ka “ieroču stacija (tanka kupols)” tāpēc, ka tā var tikt izmantota tankos vai “mobilās jūras transporta sistēmās” vai arī stacionārās iekārtās, ir jāklasificē pozīcijā 8710 kā tanka daļa, jo tanku ražotājs šo ieroču staciju ir ievedis, lai ražotu vai montētu tankus, un faktiski tā tiek izmantota šim mērķim? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/23 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 3. jūnijā iesniedza Kúria (Ungārija) – Lajvér Meliorációs Nonprofit Kft., Lajvér Csapadékvízrendezési Nonprofit Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága (NAV)
(Lieta C-263/15)
(2015/C 294/28)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Kúria
Pamatlietas puses
Pieteicējas: Lajvér Meliorációs Nonprofit Kft. un Lajvér Csapadékvízrendezési Nonprofit Kft.
Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága (NAV)
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai šīs lietas faktiskajos apstākļos pieteicējas rīkojas nodokļa maksātāju statusā, ievērojot, ka komercsabiedrību veiktās darbības PVN direktīvas (1) 9. panta 1. punkta interpretācija no saimnieciskās darbības jēdziena tvēruma neizslēdz pat tad, ja šīs sabiedrības komerciāla rakstura saimniecisko darbību var veikt tikai papildu kārtā? |
2) |
Vai pieteicējām esošo nodokļa maksātāju statusu ietekmē apstāklis, ka būtiska daļa no investīcijām, ko tās veic, tiek finansēta ar valsts atbalsta līdzekļiem un ka saistībā ar ekspluatāciju tās gūst ieņēmumus, iekasējot maza apmēra maksu? |
3) |
Vai gadījumā, ja uz otro jautājumu atbildams noliedzoši, ir uzskatāms, ka šī “maksa” ir atlīdzība par pakalpojumu un ka šā pakalpojuma sniegšana ir tieši saistīta ar atlīdzības samaksu? |
4) |
Vai pieteicēju veiktā investīciju ekspluatācija ir pakalpojumu sniegšana PVN direktīvas 24. panta izpratnē vai arī nav uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu tāpēc, ka tiek izpildīts likumisks pienākums? |
(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/23 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (sestā palāta) tiesas 2015. gada 12. marta spriedumu lietā T-269/12 Makro autoservicio mayorista/Komisija 2015. gada 2. jūnijā iesniedza Makro autoservicio mayorista SA
(Lieta C-264/15 P)
(2015/C 294/29)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Makro autoservicio mayorista SA (pārstāvji – P. De Baere un P. Muñiz, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Spānijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-269/12; |
— |
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu; |
— |
nosūtīt lietu Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai par apelācijas pamatiem pēc būtības; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Šo apelācijas sūdzību iesniedza Makro autoservicio mayorista SA par 2015. gada 12. marta spriedumu lietā T-269/12 Makro autoservicio mayorista S.A./Komisija, kurā Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt Komisijas Lēmumu COM(2010) 22, galīgā redakcija, tāpēc, ka Komisijas lēmums apelācijas sūdzības iesniedzēju neskar tieši.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo Spānijas iestādēm nav pilnvaru attiecībā uz Komisijas lēmuma īstenošanas sekām, un tādēļ Komisijas lēmums apelācijas sūdzības iesniedzēju skar tieši.
It īpaši, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda šādus apelācijas pamatus:
— |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka valsts iestādēm ir novērtēšanas brīvība, īstenojot apstrīdēto lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. |
— |
Pat ja valsts iestādēm būtu novērtēšanas brīvība, quod non, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tikai tāda brīvības pastāvēšana vien nav pietiekama, lai izslēgtu tiešas ietekmes esamību. |
— |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu pierādījumu juridiskajā raksturojumā vai ir sagrozījusi pierādījumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/24 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (sestā palāta) tiesas 2015. gada 12. marta spriedumu lietā T-249/12 Vestel Iberia/Komisija 2015. gada 2. jūnijā iesniedza Vestel Iberia, SL
(Lieta C-265/15 P)
(2015/C 294/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vestel Iberia, SL (pārstāvji – P. De Baere un P. Muñiz, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Spānijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-249/12; |
— |
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu; |
— |
nosūtīt lietu Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai pēc būtības atbilstoši apelācijas pamatiem; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Šo apelācijas sūdzību Vestel Iberia S.L. ir iesniegusi par 2015. gada 12. marta spriedumu lietā T-249/12 Vestel Iberia S.L./Komisija, kurā Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt Komisijas Lēmumu COM(2010) 22, galīgā redakcija, jo Komisijas lēmums apelācijas sūdzības iesniedzēju neskar tieši.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo Spānijas iestādēm nav novērtējuma brīvības attiecībā uz rezultātu, tām īstenojot Komisijas lēmumu, un Komisijas lēmums tādēļ tieši skat apelācijas sūdzības iesniedzēju.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši norāda šādus apelācijas pamatus:
1) |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka valsts iestādēm ir novērtēšanas brīvība apstrīdētā lēmuma īstenošanā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. |
2) |
Pat ja valsts iestādēm būtu novērtējuma brīvība quod non, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tādēļ, ka ar novērtējuma brīvības esamību vien nepietiek, lai izslēgtu, ka persona ir skarta tieši. |
3) |
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, sniedzot pierādījumu juridisko raksturojumu, vai tā ir sagrozījusi pierādījumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/25 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12 Central Bank of Iran/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 3. jūnijā iesniedza Central Bank of Iran
(Lieta C-266/15 P)
(2015/C 294/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Central Bank of Iran (pārstāvji – M. Lester un Z. Al-Rikabi, Barristers)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12; |
— |
atcelt apstrīdētos pasākumus, ciktāl tie ir piemērojami apelācijas sūdzības iesniedzējai; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus gan pirmajā, gan šajā instancē. |
Pamati un galvenie argumenti
Central Bank of Iran (Irānas Centrālā banka) iesniedz apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-563/12, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība atcelt tās iekļaušanu Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumā 2012/635/KĀDP (1) un Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 945/2012 (2). Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.
A pamats. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka Padome ir pareizi novērtējusi, vai ir izpildīts katrs no kritērijiem apstrīdēto pasākumu piemērošanai
Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, sajaucot apelācijas sūdzības iesniedzējas pakalpojumus, kurus tā ir sniegusi saskaņā ar Irānas monetāro un banku likumu, ar “finansiālu atbalstu” Irānas valdībai attiecīgā ietveršanas kritērija nozīmē. Apelācijas sūdzības iesniedzējas kā centrālās bankas sniegtie pakalpojumi, kā, piemēram, kontu apkalpošana un klīringa darījumi, pēc sava kvantitatīvā un kvalitatīvā apjoma nav tāds “finansiāls atbalsts”, lai tas ļautu Irānas valdībai uzturēt kodolprogrammu. Uzlūkojot piemēroti un samērīgi, to vispār nevar kvalificēt kā finansiālu atbalstu.
B pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padome ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu
Irānas monetārā un banku likums, kurā ir norādītas apelācijas sūdzības iesniedzējas kā Irānas Centrālās bankas funkcijas un pilnvaras, pats par sevi nav (pretēji Vispārējās tiesas spriedumam) acīmredzams apliecinājums tam, ko Padome savā pamatojumā ir norādījusi kā “finansiālu atbalstu”. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padomei nebija pienākums norādīt konkrētus un specifiskus iemeslus, kuri izskaidro, kā un kādos veidos tā ir uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir sniegusi šāda veida atbalstu Irānas valdībai.
C pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka ir tikušas ievērotas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību
Vispārējā tiesa turklāt ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Padome ir ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību. Padome nav sniegusi nekāda veida pierādījumus pirms tās lēmuma no jauna iekļaut sarakstā apelācijas sūdzības iesniedzēju. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, atļaujot Padomei papildināt tās norādīto pamatojumu ar atsauci uz Irānas monetāro un banku likumu, kurš (pretēji Vispārējās tiesas spriedumam) nebija acīmredzami netieši ietverts norādītajā pamatojumā. Apelācijas sūdzības iesniedzējai netika sniegta informācija par pret viņu uzsākto lietu un tā nevarēja piemērotā veidā aizstāvēties.
D pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzību, ka Padome nepamatoti un nesamērīgi ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesības, ieskaitot tās tiesības uz īpašumu un reputāciju
Vispārējai tiesai būtu vajadzējis secināt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iekļaušana sarakstā ir nesamērīga, jo šī lēmuma dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējai un Irānas tautai ir radušās nopietnas grūtības un tam nav nekādas ietekmes uz Irānas valdības ienākumu avotiem; turklāt ar šo iekļaušanu netiks sekmēts mērķis piespiest Irānas valdību izbeigt tās kodolieroču izplatīšanas programmas attīstīšanu.
(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).
(2) Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 8. jūnijā iesniedza Hof van Cassatie (Beļģija) – Rijksdienst voor Pensioenen/Willem Hoogstad; piedaloties: Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering
(Lieta C-269/15)
(2015/C 294/32)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van Cassatie
Pamatlietas puses
Prasītājs: Rijksdienst voor Pensioenen
Atbildētājs: Willem Hoogstad
Piedaloties: Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), 13. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tādu iemaksu, kā, piemēram, 1994. gada 14. jūlija saskaņotā Likuma par veselības obligāto apdrošināšanu un atlīdzībām [Wet betreffende de verplichte verzekering voor geneeskundige verzorging en uitkeringen, gecoördineerd] 191. panta 1. punkta 7. apakšpunktā paredzētais ieturējums un atbilstoši 1994. gada 30. marta Likuma par sociālajiem nosacījumiem [Wet houdende sociale bepalingen] 68. pantam maksājamās solidaritātes iemaksas, iekasēšana no Beļģijas papildu pensiju apdrošināšanas shēmām, kuras nav tiesību akti šīs regulas 1. panta j) punkta pirmās daļas nozīmē, ciktāl minētie pensijas maksājumi ir jāizmaksā Beļģijā nedzīvojošai personai, kurai atbilstoši regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktam ir piemērojama tās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma shēma, kurā tā dzīvo?
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/27 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Hecht-Pharma GmbH/Hohenzollern Apotheke, īpašnieks Winfried Ertelt
(Lieta C-276/15)
(2015/C 294/33)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hecht-Pharma GmbH
Atbildētāji: Hohenzollern Apotheke, Inhaber Winfried Ertelt
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Direktīvas 2001/83/EK (1) 3. panta 1) un 2) punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā AMG [Likuma par zāļu tirdzniecību] 21. panta 2. punkta 1. apakšpunkts, saskaņā ar kuru atļauja nav nepieciešama zālēm, kuras ir paredzētas lietošanai cilvēkiem un kuru izgatavošanas būtiskākie posmi tāpēc, ka tās acīmredzami bieži izraksta ārsts vai zobārsts, aptiekas parastas darbības ietvaros notiek aptiekā tādā daudzumā, kas nepārsniedz simts pārdošanai gatavus iepakojumus dienā, un kuras ir paredzētas tirdzniecībai aptiekas darbības esošās licences ietvaros? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: |
2) |
Vai šis secinājums attiecas arī uz gadījumu, kad tādu valsts tiesību normu kā AMG 21. panta 2. punkta 1. apakšpunkts interpretē tādējādi, ka atļauja nav nepieciešama zālēm, kuras ir paredzētas lietošanai cilvēkiem un kuru izgatavošanas būtiskākie posmi tāpēc, ka tās acīmredzami bieži izraksta ārsts vai zobārsts, aptiekas parastas darbības ietvaros notiek aptiekā, tādā daudzumā, kas nepārsniedz simts pārdošanai gatavus iepakojumus dienā, un kuras ir paredzētas tirdzniecībai aptiekas darbības esošās licences ietvaros, ja zāles atbilstoši receptei, kas jau pirms izgatavošanas obligāti nav nepieciešama, tiek piegādātas konkrētam pacientam vai arī tās tiek izgatavotas aptiekā saskaņā ar farmakopejas receptēm un ir paredzētas tiešai piegādei pacientiem? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, OV L 311, 67. lpp.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/28 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 9. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Servoprax GmbH/Roche Diagnostics Deutschland GmbH
(Lieta C-277/15)
(2015/C 294/34)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Servoprax GmbH
Atbildētāja: Roche Diagnostics Deutschland GmbH
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai in vitro diagnostikā lietotas medicīnas ierīces, kura ir pašpārbaudes ierīce glikozes noteikšanai, kam ražotājs A dalībvalstī (konkrēti – Apvienotā Karaliste) ir veicis atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvā 98/79/EK (1) 9. pantu, kurai ir CE marķējums atbilstoši direktīvas 16. pantam un kura atbilst direktīvas 3. panta un I pielikuma pamatprasībām, jauna vai papildu atbilstības novērtēšana atbilstoši direktīvas 9. pantam ir jāveic trešajai personai, pirms tā ierīci sāk tirgot B dalībvalstī (konkrēti – Vācijas Federatīvā Republika) iepakojumos, uz kuriem ir norādīta informācija no A dalībvalsts oficiālās valodas atšķirīgā B dalībvalsts oficiālajā valodā (konkrēti – angļu valodas vietā vācu valoda), un pievienotās lietošanas pamācības ir B dalībvalsts, nevis A dalībvalsts oficiālajā valodā? |
2) |
Vai atbilde ir atkarīga no tā, vai trešās personas pievienotās lietošanas pamācības vārds vārdā atbilst informācijai, kuru ierīces ražotājs izmanto tirdzniecībā B dalībvalstī? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, OV L 331, 1. lpp. kurā grozījumi izdarīt ar Komisijas 2011. gada 20. decembra Direktīvu 2011/100/ES, OV L 341, 50. lpp.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/28 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 25. marta rīkojumu lietā T-314/14 Borde un Carbonium/Komisija 2015. gada 10. jūnijā iesniedza Alexandre Borde un Carbonium
(Lieta C-279/15 P)
(2015/C 294/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Alexandre Borde un Carbonium SAS (pārstāvis – A. B. H. Herzberg, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta rīkojumu, ar kuru:
|
— |
atzīt par pieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību atcelt tiesību aktu; un
|
— |
pakārtoti, nosūtīt lietu Vispārējai tiesai, lai tā, veicot izvērtēšanu pēc būtības, izvērtē jautājumu par pieņemamību un attiecīgi taisa spriedumu; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevums, piemērojot Tiesas Reglamenta 184. panta 1. punktu. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana ir nepamatota, ciktāl: (i) Vispārējās tiesas faktu izklāsts nav precīzs un ir sagrozīts, tādējādi neievērojot apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības tikt uzklausītiem; (ii) piemērojot LESD 263. panta ceturto daļu, Vispārējā tiesa esot kļūdaini ierobežojusi apstrīdamos aktus, ļaujot apstrīdēt vienīgi LESD 288. pantā norādītos aktus (iii) Vispārējā tiesa kļūdaini neesot apstrīdējusi to, ka strīdīgie pasākumi bija lēmumi LESD 288. panta ceturtās daļas izpratnē; (iv) Vispārējā tiesa, piemērojot LESD 263. panta ceturto daļu, esot kļūdaini uzskatījusi par izšķirošu elementu to, vai apstrīdētais akts ir vai nav “nošķirams no līgumiskā konteksta”, neņemot vērā citus elementus; (v) Vispārējā tiesa, piemērojot LESD 263. panta ceturto daļu, lietā, kurā ir trīs puses, esot kļūdaini piemērojusi kritēriju, kas izstrādāts lietām, kurās ir divas puses; (vi) Vispārējā tiesa neesot ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju, kuras ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Pamattiesību hartā.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/29 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. jūnijā iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) – Soha Sahyouni/Raja Mamisch
(Lieta C-281/15)
(2015/C 294/36)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht München
Pamatlietas puses
Prasītāja: Soha Sahyouni
Atbildētāja: Raja Mamisch
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Padomes 2010. gada 20. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2010 (1), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 343, 10. lpp.), piemērošanas joma, kas definēta šīs regulas 1. pantā, arī aptver “privātu laulības šķiršanu” – šajā gadījumā laulības izšķiršanu reliģiskā tiesā Sīrijā saskaņā ar Šaria likumiem? |
2) |
Apstiprinošas atbildes uz 1) jautājumu gadījumā:
vai tas, ka diskriminētais laulātais piekrīt laulības šķiršanai, tostarp attiecīgi par to saņemot kompensāciju, pats par sevi pamato šīs tiesību normas nepiemērošanu? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/30 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. jūnijā iesniedza Verwaltungsgericht Braunschweig (Vācija) – Queisser Pharma GmbH & Co. KG/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-282/15)
(2015/C 294/37)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Braunschweig
Pamatlietas puses
Prasītāja: Queisser Pharma GmbH & Co. KG
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prejudiciālie jautājumi
1. |
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 34., 35. un 36. pants, lasot tos kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), 14. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem neatbilst valsts likumā ietverts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ir aizliegts ražot vai apstrādāt, vai laist tirgū uztura bagātinātāju ar aminoskābēm (šajā gadījumā: L-histidīnu), ja attiecībā uz minēto ar citiem zināmiem faktiskiem priekšnoteikumiem netiek piešķirts pagaidu atbrīvojums, uz kuru attiecas valsts iestādes rīcības brīvība? |
2. |
Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 6., 7., 53. un 55. panta sistēmas izriet, ka valsts var noteikt aizliegumu attiecībā uz atsevišķiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu piedevām, tikai ievērojot tajos minētos priekšnoteikumus, un vai tam neatbilst valsts likumā ietverts tiesiskais regulējums, kāds tas ir aprakstīts 1. punktā? |
3. |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (2) 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam neatbilst valsts likumā ietverts tiesiskais regulējums, kāds tas ir aprakstīts 1. punktā? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/31 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. jūnijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – X, otrs lietas dalībnieks: Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-283/15)
(2015/C 294/38)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai LESD brīvas pārvietošanās normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram Savienības pilsonis, kurš dzīvo Spānijā un kura profesionālie ienākumi tiek aplikti ar nodokli apmēram 60 % apmērā Nīderlandē un apmēram 40 % apmērā Šveicē, nevar atskaitīt no saviem ar nodokli apliekamajiem profesionālajiem ienākumiem Nīderlandē savus negatīvos ienākumus no Spānijā esoša mājokļa, kas ir viņa īpašumā un kur viņš pats uzturas, pat ja dzīvesvietas valstī Spānijā viņam ir tik niecīgi ienākumi, ka iepriekš minētie negatīvie ienākumi neļauj samazināt nodokli dzīvesvietas valstī attiecīgajā taksācijas gadā? |
2) |
|
3) |
Vai atbilde uz 2. jautājumu būtu citāda, ja viena no valstīm, kurā šis Savienības pilsonis gūst ienākumus, ir Šveice, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts un nav arī Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece? |
4) |
Kāda šajā ziņā ir nozīme tam, vai nodokļu maksātāja dzīvesvietas valsts (šajā lietā Spānija) tiesiskais regulējums ļauj viņam atskaitīt ar viņam piederošo mājokli saistītos hipotekāros procentus un no tā izrietošos tā gada fiskālos zaudējumus pārnest uz gaidāmajiem ienākumiem šajā valstī turpmākajos gados? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/32 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 15. jūnijā iesniedza Finanzgericht München (Vācija) – Medical Imaging Systems GmbH (MIS)/Hauptzollamt München
(Lieta C-288/15)
(2015/C 294/39)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht München
Pamatlietas puses
Prasītāja: Medical Imaging Systems GmbH (MIS)
Atbildētājs: Hauptzollamt München
Prejudiciālie jautājumi
Vai klasificēšanai Kombinētās nomenklatūras (1) apakšpozīcijā 6211 33 10 00 0 “[Apģērbs] darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām” nozīmīgs ir tikai preces ārējais izskats vai izmantošanas mērķis vai arī, piemērojot Vispārīgo noteikumu 3. punkta b) apakšpunktu, ir jāņem vērā tās sastāvdaļas, kuras tai piešķir pamatīpašības?
(1) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), tās redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 (OV L 304, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/32 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 15. jūnijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) – Jozef Grundza
(Lieta C-289/15)
(2015/C 294/40)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Krajský súd v Prešove
Pamatlietas puses
Prasītājs: Jozef Grundza
Prejudiciālie jautājumi
Vai Pamatlēmuma (1) 7. panta 3. punkts un 9. panta 1. punkta d) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka abpusējās sodāmības nosacījums ir uzskatāms par izpildītu tikai tad, ja nodarījums, par kuru ir lēmums, kuru tiek lūgts atzīt, in concreto, proti, pamatojoties uz lietas apstākļu konkrētu izvērtējumu (neatkarīgi no šā nodarījuma sastāva elementiem vai apraksta), ir noziedzīgs nodarījums arī izpildes valsts tiesību aktu izpratnē, vai šā nosacījuma izpildei ir pietiekami, ka faktiskie lietas apstākļi vispārīgi (in abstracto) ir kvalificējami kā noziedzīgs nodarījums arī izpildes valsts tiesību aktu izpratnē?
(1) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV L 327, 27. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/33 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 16. jūnijā iesniedza Vergabekammer Südbayern (Vācija) – Hörmann Reisen GmbH/Stadt Augsburg, Landkreis Augsburg
(Lieta C-292/15)
(2015/C 294/41)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Vergabekammer Südbayern
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hörmann Reisen GmbH
Atbildētāji: Stadt Augsburg, Landkreis Augsburg
Prejudiciālie jautājumi
1. |
Vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (1) 5. panta 1. punktu kopā ar Direktīvu 2004/18/EK (2) vai Direktīvu 2014/24/ES (3) šo direktīvu noteikumi principā ir piemērojami vieni paši tādējādi, ka jebkurš Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikums, ar kuru izdarīta atkāpe no šīm direktīvām, nav jāpiemēro? |
2. |
Vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 1. punktu kopā ar Direktīvu 2004/18/EK vai Direktīvu 2014/24/ES apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas iespēja ir regulēta vienīgi ar Tiesas izstrādātiem noteikumiem saistībā ar Direktīvu 2004/18/EK un Direktīvas 2014/24/ES 63. panta 2. punkta noteikumiem vai arī līgumslēdzēja iestāde, atkāpjoties no iepriekš minētā, var procentuāli noteikt [pakalpojuma sniedzēja] paša sniegtā pakalpojuma apjomu (to aprēķinot kilometros izteiktā grafikā) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. panta 7. punktu pat iepriekš minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veida gadījumā? |
3. |
Vai tad, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 5. panta 1. punktu kopā ar Direktīvu 2004/18/EK vai Direktīvu 2014/24/ES ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. panta 7. punkts, [pakalpojuma sniedzēja] paša sniegtā pakalpojuma apjoms ir atstāts līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvībā, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1370/2007 preambulas 19. apsvērumu, tādējādi, ka ir attaisnojama līgumslēdzējas iestādes prasība par to, ka [pakalpojuma sniedzēja] paša sniegtajam pakalpojumam ir jābūt 70 % apjomā, to aprēķinot kilometros izteiktā grafikā? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 65. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/34 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 18. jūnijā iesniedza Sø-og Handelsretten (Dānija) – Ferring Lægemidler A/S, kas pārstāv Ferring B. V./Orifarm A/S
(Lieta C-297/15)
(2015/C 294/42)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Sø- og Handelsretten
Pamatlietas puses
Prasītāja: Ferring Lægemidler A/S, kas pārstāv Ferring B. V.
Atbildētāja: Orifarm A/S
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK (1), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 7. panta 2. punkts un saistītā judikatūra ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var likumīgi iebilst pret to, ka paralēlais importētājs turpināti tirgo zāles, ja importētājs zāles ir pārsaiņojis jaunā ārējā iepakojumā un no jauna piestiprinājis preču zīmi, situācijā, kad preču zīmes īpašnieks ir tirgojis zāles tāda paša tilpuma un tāda paša izmēra iepakojumos visās EEZ valstīs, kurās zāles tiek pārdotas? |
2) |
Vai atbilde uz pirmo jautājumu būs atšķirīga, ja preču zīmes īpašnieks gan eksporta valstī, gan importa valstī zāles ir tirgojis, izmantojot divus atšķirīga izmēra iepakojumus (10 vienību iepakojumu un 1 vienības iepakojumu), un importētājs ir iegādājies 10 vienību iepakojumus eksporta valstī un pārsaiņojis tos 1 vienības iepakojumos, uz kuriem pirms preču tirgošanas importa valstī ir no jauna piestiprināta preču zīme? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/34 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. jūnijā iesniedza Tribunal administratif (Luksemburga) – Charles Kohll, Sylvie Kohll-Schlesser/Directeur de l'administration des contributions directes
(Lieta C-300/15)
(2015/C 294/43)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal administratif
Pamatlietas puses
Prasītāji: Charles Kohll, Sylvie Kohll-Schlesser
Atbildētājs: Directeur de l'administration des contributions directes
Prejudiciālais jautājums
Vai darba ņēmēju brīvas pārvietošanās princips, kas konkrēti paredzēts LESD 45. pantā, ir pretrunā 1967. gada 4. decembraloi concernant l’impôt sur le revenu [Likuma par ienākuma nodokli] grozītās redakcijas 139.b panta 1. punktam, ciktāl tajā paredzētā nodokļa atlaide tiek attiecināta tikai uz personām, kurām ir nodokļu ieturēšanas apliecība?
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/35 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. jūnijā iesniedza Conseil d'État (Francija) – Marc Soulier, Sara Doke/ministre de la Culture et de la Communication, Premier ministre
(Lieta C-301/15)
(2015/C 294/44)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītāji: Marc Soulier, Sara Doke
Atbildētāji: ministre de la Culture et de la Communication, Premier ministre
Prejudiciālie jautājumi
Vai ar iepriekš minētajām 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK (1) normām netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā šī lēmuma [Conseil constitutionnel [Konstitucionālās padomes] 2014. gada 28. februāra lēmuma Nr. 2013–370 QPC] 1. punktā analizētais, ar ko pilnvarotajām tiesību pārņēmējām un tālāknodevējām sabiedrībām piešķirtas tiesības atļaut “nepieejamo grāmatu” reproducēšanu un atveidošanu digitālā formā, vienlaikus ļaujot šo grāmatu autoriem un to tiesību pārņēmējiem iebilst vai panākt šādas izmantošanas izbeigšanu saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/35 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 19. jūnijā iesniedza Juzgado Contencioso-Administrativo Tarragona (Spānija) – Correos y Telégrafos S.A./Ayuntamiento de Vila Seca
(Lieta C-302/15)
(2015/C 294/45)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado Contencioso-Administrativo Tarragona
Pamatlietas puses
Pieteicējs: Correos y Telégrafos S.A.
Atbildētāja: Ayuntamiento de Vila Seca
Prejudiciālais jautājums
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvas 2008/6/EK (1), ar ko Direktīvu 97/67/EK (2) groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, 7. pantam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros kā līdzeklis universālā pasta pakalpojuma finansēšanai ir paredzēts atbrīvojums no nodokļiem un nodevām saistībā ar šo darbību?
(2) OV L 15, 14. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 3. sēj., 71. lpp.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/36 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 24. jūnijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Delta Air Lines Inc./Daniel Dam Hansen, Mille Doktor, Carsten Jensen, Mogens Jensen, Dorthe Fabricius, Jens Ejner Rasmussen, Christian Bøje Pedersen, Andreas Fabricius, Mads Wedel Rasmussen, Nicklas Wedel Rasmussen, Thomas Lindstrøm Jensen, Marianne Thestrup Jensen, Erik Lindstrøm Jensen, Jakob Lindstrøm Jensen, Liva Doktor, Peter Lindstrøm Jensen
(Lieta C-305/15)
(2015/C 294/46)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: Delta Air Lines Inc.
Atbildētāji: Daniel Dam Hansen, Mille Doktor, Carsten Jensen, Mogens Jensen, Dorthe Fabricius, Jens Ejner Rasmussen, Christian Bøje Pedersen, Andreas Fabricius, Mads Wedel Rasmussen, Nicklas Wedel Rasmussen, Thomas Lindstrøm Jensen, Marianne Thestrup Jensen, Erik Lindstrøm Jensen, Jakob Lindstrøm Jensen, Liva Doktor, Peter Lindstrøm Jensen
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka aviosabiedrību pasažieriem var būt tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši minētajai regulai vairāk nekā vienu reizi uz vienas un tās pašas rezervācijas pamata, ja lidojums, uz kuru apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir pārreģistrējis pasažieri, ir ticis atcelts vai kavējas vairāk nekā trīs stundas, kas nozīmētu, ka kompensācija saskaņā ar regulas 7. pantu nav noteiktas likmes, bet gan ir atkarīga no atcelto lidojumu skaita vai no atcelto lidojumu apmēra un tādējādi – no kavējuma? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kā tā ir savietojama ar principu, kas noteikts ES Tiesas spriedumā, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C-402/07 un C-432/07, ECLI:EU:C:2009:716, saskaņā ar ko regulas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikumu par kompensāciju ietvaros pret pasažieriem, kuru lidojums kavējas, ir jāattiecas kā pret pasažieriem, kuru lidojums ir atcelts, pēc tam, kad ES Tiesa spriedumā, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C-581/10 un C-629/10, ECLI:EU:C:2012:657, ir nospriedusi, ka kavējums, kas pārsniedz trīs stundas, netiek ņemts vērā, aprēķinot noteiktās likmes kompensāciju? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.)
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/37 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. jūnijā iesniedza Cour de cassation (Francija) – Vincent Deroo-Blanquart/Sony Europe Limited, kas ir Sony France SA tiesību pārņēmēja
(Lieta C-310/15)
(2015/C 294/47)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Pamatlietas puses
Prasītājs: Vincent Deroo-Blanquart
Atbildētāja: Sony Europe Limited, kas ir Sony France SA tiesību pārņēmēja
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (1), 5. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par negodīgu, maldinošu komercpraksi ir uzskatāms saistītais piedāvājums, kas izpaužas kā datora pārdošana, kurš ir aprīkots ar iepriekš instalētām programmām, ja datora ražotājs ar tālākpārdevēja starpniecību ir sniedzis informāciju par katru no iepriekš instalētajām programmām, tomēr nav sniedzis informāciju par katra no šo elementu cenām? |
2) |
Vai Direktīvas 2005/29 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāms saistītais piedāvājums, kas izpaužas kā datora pārdošana, kurš ir aprīkots ar iepriekš instalētām programmām, ja ražotājs neatstāj patērētajam nekādu citu izvēli, kā piekrist šo programmu [izmantošanai] vai arī atcelt pirkumu? |
3) |
Vai Direktīvas 2005/29 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāms saistītais piedāvājums, kas izpaužas kā datora pārdošana, kurš ir aprīkots ar iepriekš instalētam programmām, ja patērētājam nav iespējams no šī paša ražotāja iegūt datoru, kas nav aprīkots ar programmām? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/38 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. jūnijā iesniedza Korkein oikeus (Somija) – TrustBuddy AB/Lauri Pihlajaniemi
(Lieta C-311/15)
(2015/C 294/48)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Korkein oikeus
Pamatlietas puses
Prasītāja: TrustBuddy AB
Atbildētājs: Lauri Pihlajaniemi
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (1), 3. panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka par kreditoru ir uzskatāms tāds uzņēmums, kurš internetā organizē tā sauktos patērētāju Peer-to-Peer kredītus un attiecībā pret patērētāju tam ir kreditoram parasti esošās tiesības noteikt kredīta nosacījumus, tā piešķiršanu un atprasīšanu, kaut arī kredīta līdzekļi pieder anonīmām privātpersonām un ir nošķirti no uzņēmuma paša līdzekļiem?
(1) Padomes Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/38 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 25. jūnijā iesniedza Tribunal de commerce de Paris (Francija) – Eco-Emballages SA/Sphère France SAS, Schweitzer SAS, Carrefour Import SAS, Tissue France SCA, SCA Hygiène Products SAS, WEPA Troyes SAS, Industrie Cartarie Tronchetti SpA, Industrie Cartarie Tronchetti Ibérica, SL, Kimberly-Clark SAS, Gopack SAS, Delipapier, CMC France SARL, Paul Hartmann SA, Wepa Lille SAS, Industrie Cartarie Tronchetti France SAS, Melitta France SAS, Cofresco Frischhalteprodukte GmbH & Co. KG, Scamark SAS, Système U Centrale Nationale SAS
(Lieta C-313/15)
(2015/C 294/49)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal de commerce de Paris
Pamatlietas puses
Prasītāja: Eco-Emballages SA
Atbildētājas: Sphère France SAS, Schweitzer SAS, Carrefour Import SAS, Tissue France SCA, SCA Hygiène Products SAS, WEPA Troyes SAS, Industrie Cartarie Tronchetti SpA, Industrie Cartarie Tronchetti Ibérica, SL, Kimberly-Clark SAS, Gopack SAS, Delipapier, CMC France SARL, Paul Hartmann SA, Wepa Lille SAS, Industrie Cartarie Tronchetti France SAS, Melitta France SAS, Cofresco Frischhalteprodukte GmbH & Co. KG, Scamark SAS, Système U Centrale Nationale SAS
Prejudiciālais jautājums
Vai iepakojuma jēdzienā, kas definēts Direktīvas 94/62/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/12/EK (1), 3. pantā, ietilpst “kartona serdeņi” (rullīši, caurulītes un cilindri), ap kuriem ir aptīts elastīgs materiāls, piemēram, papīrs vai plēve, kas tiek pārdots patērētājam?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 47, 26. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/39 |
Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-314/15)
(2015/C 294/50)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – O. Beynet un E. Manhaeve)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
— |
konstatēt, ka, nenodrošinot komunālajiem notekūdeņiem atkārtotu vai līdzvērtīgu attīrīšanu 15 aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir robežās no 10 000 līdz 1 50 000, attiecībā uz visām novadīšanām ārpus jutīgajām zonām, vai aglomerācijas, kurās cilvēka ekvivalents ir robežās no 2 000 līdz 10 000, attiecībā uz visām novadīšanām saldūdeņos un estuāros, Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 4. panta 1. un 3. punktā paredzētos pienākumus; |
— |
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija prasībā pārmet Francijai, ka tā piecpadsmit aglomerācijās nav pareizi izpildījusi Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.
Saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. un 3. punktu aglomerācijas, kurās cilvēka ekvivalents (c.e.) ir robežās no 10 000 līdz 1 50 000, attiecībā uz visām novadīšanām ārpus jutīgajām zonām, vai aglomerācijas, kurās cilvēka ekvivalents ir robežās no 2 000 līdz 10 000, attiecībā uz visām novadīšanām saldūdeņos un estuāros, bija jāaprīko ar [notekūdeņu] savākšanas sistēmām un to komunālajiem notekūdeņiem bija jāpiemēro atkārtota vai līdzvērtīga attīrīšana vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/39 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 29. jūnijā iesniedza Cour constitutionnelle (Luksemburga) – ArcelorMittal Rodange et Schifflange SA/Luksemburgas Lielhercogiste
(Lieta C-321/15)
(2015/C 294/51)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour constitutionnelle
Pamatlietas puses
Prasītāja: ArcelorMittal Rodange et Schifflange SA
Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste
Prejudiciālais jautājums
Vai grozītā 2004. gada 23. decembra likuma, ar kuru izveido siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, 13. panta 6. punkts, ciktāl tas kompetentajam ministram atļauj pieprasīt bez atlīdzības pilnībā vai daļēji nodot kvotas, kas piešķirtas atbilstoši šī paša likuma 12. panta 2. un 4. punktam piešķirtās kvotas, kas nav tikušas izmantotas, ir saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un it īpaši tajā paredzētajai kvotu tirdzniecības sistēmas struktūrai, ņemot vērā, ka šis jautājums paplašināti attiecas uz piešķirto kvotu, kuras nav tikušas izmantotas, nodošanas tiesiskumu un, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, uz to, vai šādas kvotas ir iespējams kvalificēt kā īpašumu?
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/40 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. jūlijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – TDC A/S/Teleklagenævnet, Erhvervs- og Vækstministeriet
(Lieta C-327/15)
(2015/C 294/52)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: TDC A/S
Atbildētājas: Teleklagenævnet, Erhvervs- og Vækstministeriet
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai ar 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (turpmāk tekstā – “Universālā pakalpojuma direktīva”) (1), ieskaitot tās 32. pantu, dalībvalstij tiek liegts pieņemt tiesību normas, saskaņā ar kurām uzņēmumam netiek ļauts iesniegt prasību pret dalībvalsti, lai atsevišķi atgūtu neto izmaksas, kas radušās, nodrošinot papildu obligātos pakalpojumus, kuriem nav piemērojami šīs direktīvas II nodaļas noteikumi, ja uzņēmuma peļņa no citiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas uzņēmuma universālā pakalpojuma saistības saskaņā ar minētās direktīvas II nodaļu, ir lielāka nekā zaudējumi, kas saistīti ar papildu obligāto pakalpojumu sniegšanu? |
2) |
Vai Universālā pakalpojuma direktīva liedz dalībvalstij pieņemt tiesību normas, saskaņā ar kurām uzņēmumiem tiek ļauts tikai iesniegt prasību pret dalībvalsti, lai atgūtu neto izmaksas, kas radušās, nodrošinot papildu obligātos pakalpojumus, kuriem nav piemērojami šīs direktīvas II nodaļas noteikumi, ja šīs neto izmaksas uzņēmumam rada nesaprātīgu apgrūtinājumu? |
3) |
Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, vai konkrētā dalībvalsts var nolemt, ka nepastāv nesaprātīgs apgrūtinājums, kas būtu saistīts ar papildu obligāto pakalpojumu nodrošināšanu, kuriem nav piemērojami šīs direktīvas II nodaļas noteikumi, ja uzņēmums kopumā ir guvis peļņu no visu to pakalpojumu sniegšanas, attiecība uz kuriem tam ir universālā pakalpojuma saistības, ieskaitot tādu pakalpojumu sniegšanu, ko šis uzņēmums būtu sniedzis, kaut arī tam nebūtu universālā pakalpojuma saistību? |
4) |
Vai Universālā pakalpojuma direktīva liedz dalībvalstij pieņemt tiesību normas, saskaņā ar kurām attiecīgā uzņēmuma neto izmaksas, kas ir saistītas ar universālā pakalpojuma nodrošināšanu saskaņā ar minētās direktīvas II nodaļas noteikumiem, ir jāaprēķina, ņemot vērā visus ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu, ieskaitot tos ieņēmumus un tās izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās arī tad, ja tam nebūtu universālā pakalpojuma saistību? |
5) |
Ja aplūkojamās valsts tiesību normas (skat. 1.–4. jautājumu) piemēro papildu obligātajam pakalpojumam, kas jānodrošina ne tikai Dānijā, bet Dānijā un Grenlandē, kas saskaņā ar LESD II pielikuma noteikumiem, ir aizjūras zeme vai teritorija, vai atbildes uz 1.–4. jautājumu ir piemērojamas arī tai prasības daļai, kas ir saistīta ar Grenlandi, kur Dānijas atbildīgās iestādes paredz pienākumu uzņēmumam, kas reģistrēts Dānijā, un kurš neveic citu darbību Grenlandē? |
6) |
Kāda nozīme ir LESD 107. panta 1. punktam, 108. panta 3. punktam un Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam par LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2) saistībā ar atbildēm uz 1.–5. jautājumu? |
7) |
Kāda nozīme ir minimāla konkurences izkropļojuma principam, inter alia, Universālā pakalpojuma direktīvas 1. panta 2. punktā, 3. panta 2. punktā, preambulas 4., 18., 23. un 26. apsvērumā un IV pielikuma B daļā saistībā ar atbildēm uz 1.–5. jautājumu? |
8) |
Ja ar Universālā pakalpojuma direktīvas noteikumiem tiek aizliegtas tādas valstu sistēmas, kā minētas 1., 2. un 4. jautājumā, vai šiem noteikumiem un aizliegumiem ir tieša iedarbība? |
9) |
Kuri īpašie faktori jāņem vērā, novērtējot, vai valsts noteiktais termiņš pieteikumu iesniegšanai, kā aprakstīts [13.] punktā, un tā piemērošana ir saderīga ar labticīgas sadarbības, vienlīdzības un efektivitātes principiem ES tiesībās? |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/41 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 3. jūlijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Maria Cristina Elisabetta Ornano/Ministero della Giustizia, Direzione Generale dei Magistrati del Ministero
(Lieta C-335/15)
(2015/C 294/53)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītāja: Maria Cristina Elisabetta Ornano
Atbildētāja: Ministero della Giustizia, Direzione Generale dei Magistrati del Ministero
Prejudiciālais jautājums
1) |
Vai Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK (1) 11. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktam un 3. punktam un diviem pēdējiem preambulas apsvērumiem, kā arī LESD 157. panta (iepriekš EKL 141. pants) 1., 2. un 4. punktam, LESD 158. pantam (iepriekš EKL 142. pants), ciktāl tajā ir noteikts, ka “dalībvalstis cenšas saglabāt līdzvērtību, kas pastāv starp apmaksātu brīvdienu sistēmām”, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK (2) kopā piemērojamajiem 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, kā arī 15. pantam un preambulas 23. un 24. apsvērumam un, visbeidzot, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā saskaņā ar 1981. gada 19. februāra Likuma Nr. 27 – redakcijā pirms grozījumiem, kuri izdarīti ar 2004. gada 30. decembra Likuma Nr. 311 1. panta 325. punktu, – 3. panta pirmo daļu nav atļauts piešķirt tajā attiecībā uz obligāto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu paredzēto piemaksu pirms 2005. gada 1. janvāra? |
(1) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 348, 1.–7. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23.–36. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/42 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 Staelen/Eiropas Ombuds 2015. gada 6. jūlijā iesniedza Eiropas Ombuds
(Lieta C-337/15 P)
(2015/C 294/54)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Ombuds (pārstāvis – G. Grill)
Otra lietas dalībniece: Claire Staelen
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
galvenokārt:
— |
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-217/11 (1), ciktāl tajā ir secināts: a) ka Ombuds ir pieļāvis vairākus pārkāpumus, kas ir pietiekami būtiski Savienības tiesību pārkāpumi, b) ka ir ticis pierādīts, ka morālais kaitējums ir ticis nodarīts, un c) ka pastāv cēloņsakarība starp Vispārējās tiesas konstatētajiem pārkāpumiem un šo morālo kaitējumu; un (2) ciktāl tajā Ombudam piespriests atlīdzināt kaitējumu EUR 7 000 apmērā; |
— |
kā nepamatotu noraidīt prasības pieteikumu, ciktāl Vispārējās tiesas spriedums tiek atcelts; |
pakārtoti:
— |
nosūtīt lietu Vispārējai tiesai, ciktāl Vispārējās tiesas spriedums tiek atcelts; un |
— |
taisnīgi un godīgi lemt par tiesāšanās izdevumiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam Ombuds izvirza pamatus par vairākām kļūdām tiesību piemērošanā.
Pirmkārt, tas apgalvo, ka, uzskatīdama, ka ar rūpības principa neievērošanu pietiek, lai konstatētu pietiekami būtiska pārkāpuma pastāvēšanu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Ombuds uzskata, ka šis Vispārējās tiesas apgalvojums nav saderīgs ar judikatūru ārpuslīgumiskās atbildības jomā, kurā esot prasīts, lai tiktu konstatēts pietiekami būtisks tiesību normas, kuras mērķis ir piešķirt tiesības indivīdiem, pārkāpums, un kurā esot uzsvērts, ka noteicošais kritērijs, kas ļauj uzskatīt, ka šis nosacījums ir izpildīts, ir tas, ka attiecīgā iestāde acīmredzami un būtiski ir pārkāpusi savas novērtējuma brīvības robežas. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Ombuda darbības īpatnības un konkrēti to, ka Ombudam ir ļoti plaša novērtējuma brīvība izmeklēšanas veikšanā.
Otrkārt, Ombuds apstrīd arī Vispārējās tiesas interpretāciju par to, ka tad, kad tas veic izmeklēšanu un kad iestāde tam sniedz paskaidrojumus, kuri tam šķiet pārliecinoši, viņš nav atbrīvots no atbildības pārliecināties par to, ka fakti, uz kuriem ir balstīts šis skaidrojums, ir notikuši, it īpaši tad, ja minētie skaidrojumi ir vienīgais pamatojums viņa sliktas pārvaldības neesamības konstatējumam. Proti, Ombuds uzskata, ka iestādēm tam ir jāsniedz pareiza informācija un ka viņš var tiesiski balstīt savus secinājumus uz tam iesniegto informāciju, ja vien nav pierādījumu, kas ļautu apstrīdēt iesniegtās informācijas ticamību. Pamatojoties uz šādu viedokli, Ombuds apgalvo, ka nebija iemeslu domāt, ka iesniegtā informācija neatbilda faktiem.
Treškārt, lai arī Ombuds piekrīt Vispārējās tiesas konstatējumam, ka dažas Ombuda atbildes tika sniegtas nesaprātīgā termiņā, tas apstrīd, ka šāds tam piedēvējamais Savienības tiesību pārkāpums var tikt kvalificēts par pietiekami būtisku. Līdz ar to nevarot iestāties Savienības ārpuslīgumiskā atbildība.
Ceturtkārt, Ombuds uzskata, ka, nesniegdama nekādus paskaidrojumus par to, kādēļ tā ir kvalificējusi par morālo kaitējumu C. Staelen uzticības Ombuda birojam aizskārumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Visbeidzot, Ombuds apstrīd, ka pastāv cēloņsakarība starp pārkāpumiem, kas tam tiek piedēvēti, un to, ka C. Staelen ir zaudējusi uzticību Ombuda birojam.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/43 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 Staelen/Eiropas ombuds 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Claire Staelen
(Lieta C-338/15 P)
(2015/C 294/55)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Claire Staelen (pārstāvis – V. Olona, avocate)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas ombuds
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 (Staelen/Eiropas ombuds); |
— |
tādējādi apmierināt prasītājas prasību par tā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas tai nodarīts viņai nelabvēlīgu darbību dēļ, atbilstoši prasītājas aplēstajam apmēram EUR 50 000; |
— |
spriest atbilstoši prasītājas pirmajā instancē izvirzītajiem prasījumiem, izņemot viņas prasību par mantiskā kaitējuma atlīdzību; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt abu instanču tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza sešus pamatus, kas visi attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā un faktu sagrozīšanu.
Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī sagrozījusi faktus par to, ka prasītāja būtu atteikusies no Ombuda pēc savas ierosmes veiktas izmeklēšanas. Vispārējā tiesa tāpat esot sagrozījusi sūdzības priekšmetu.
Otrkārt, viņa apgalvo, ka, kļūdaini interpretēdama LESD 228. pantu, kā arī Lēmumu 94/262 (1), tiem atņemot lietderīgo iedarbību, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Treškārt, tā norāda, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus par diskriminācijas saistībā ar iekļaušanu piemēroto kandidātu sarakstā ilgumu.
Ceturtkārt, tā pārmet Vispārējai tiesai, ka, uzskatīdama, ka Ombuds ir izpildījis savu pārskatāmības un rūpības pienākumu, tā ir sagrozījusi faktus un pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Piektkārt, tā pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā noraidīja iespēju piemērot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2003. gada 23. februāra lēmumu, kā arī labas administratīvās prakses kodeksu.
Visbeidzot, viņa uzskata, ka Vispārējā tiesa kļūdaini nosprieda, ka Ombudam nebija jāizvērtē visu konkursa lietas materiālu iznīcināšana.
(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/44 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-470/11 Total un Elf Aquitaine/Komisija 2015. gada 10. jūlijā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-351/15 P)
(2015/C 294/56)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – V. Bottka un F. Dintilhac)
Pārējie lietas dalībnieki: Total SA, Elf Aquitaine SA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-470/11, |
— |
atzīt par nepieņemamu Vispārējā tiesā celto prasību, |
— |
piespriest atbildētājām apelācijas instancē segt visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību un tiesvedību pirmajā instancē. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza trīs pamatus.
Pirmajā un otrajā apelācijas sūdzības pamatā ir teikts, ka pārsūdzētajā spriedumā ir kļūdaini noraidīts Komisijas arguments, ka prasība nav pieņemama. Pirmā apelācijas sūdzības pamata ietvaros Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisijas grāmatveža 2011. gada 24. jūnija un 8. jūlija vēstules rada saistošas tiesiskas sekas. Grāmatveža vēstules esot tikai vienkārši pieprasījumi veikt samaksu saistībā ar lēmuma par metakrilātiem izpildi, un ar tām tiek sagatavota iespējama šā lēmuma piespiedu izpilde pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-217/06 (1), ar kuru tika samazināts Arkema uzliktais naudas sods, kaut arī ar tajā pašā dienā pieņemto spriedumu lietā T-206/06 (2) (kas pēc tam tika atstāts negrozīts ar Tiesas rīkojumu lietā C-421/11 P (3)) atbildētājām uzliktais naudas sods tika saglabāts tādā pašā apmērā. Grāmatveža vēstules vēl gluži neesot piespiedu izpilde un tajās neesot noteikta Komisijas “galīgā nostāja”. Turklāt grāmatveža vēstules nerada saistošas tiesiskas sekas, kas atšķirtos no tām, kas izriet no lēmuma par metakrilātiem, kurš savukārt vairs nav pārsūdzams, jo atbildētājas ir izmantojušas visus pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz faktu, ka pārsūdzētajā spriedumā nav ievēroti principi par lis pendens un no Tiesas rīkojuma lietā C-421/11 P izrietošo res judicata.
Visbeidzot, apelācijas sūdzības trešais pamats, kas attiecas uz pamatojuma pretrunīgumu, tiek izvirzīts pakārtoti – gadījumam, ja Tiesa noraidītu pirmo un otro pamatu. Vispārējā tiesa 113. punktā esot nepareizi konstatējusi, ka Komisija ir pilnībā īstenojusi savas tiesības gan attiecībā pret Arkema, gan attiecībā pret solidāri līdzatbildīgajām atbildētajām, kaut arī Vispārējā tiesa 9. punktā ir pareizi norādījusi, ka Arkema izsaka nožēlu, ka nevar pilnvarot Komisiju ieturēt jebkādu summu, lai kāda tā būtu, gadījumā, ja tās prasība Kopienu tiesā vainagotos ar panākumiem. Šī pretruna pamatojumā ietekmē Vispārējās tiesas argumentāciju pēc būtības šajā lietā un ir uzskatāma par pietiekamu iemeslu pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.
(1) ECLI:EU:T:2011:251
(2) ECLI:EU:T:2011:250
(3) ECLI:EU:C:2012:60
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/45 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-10/13 Bank of Industry and Mine/Padome 2015. gada 13. jūlijā iesniedza Bank of Industry and Mine
(Lieta C-358/15 P)
(2015/C 294/57)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bank of Industry and Mine (pārstāvji – E. Rosenfeld un S. Perrotet, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) spriedumu lietā T-10/13, kurš apelācijas sūdzības iesniedzējai tika paziņots 2015. gada 5. maijā un ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par tiesību akta atcelšanu, ko minētajā lietā bija cēlusi sabiedrība Bank of Industry and Mine, un piesprieda tai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus; |
— |
apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi septiņus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatojumam.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 99. punktā konstatējot, ka Padome ir pieņēmusi Lēmumu 2012/635 (1), pamatojoties uz LES 29. pantu, un 101. punktā no tā secinot, ka uz šo lēmumu nebija jāattiecina LESD 215. panta 2. punktā paredzētās prasības. Vispārējā tiesa tāpat esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 105. punktā nospriežot, ka Padomei bija tiesības paredzēt īstenošanas kompetenci atbilstoši LESD 291. panta 2. punkta noteikumiem. Turklāt Padome esot pieļāvusi vēl vienu kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka bija izpildīti nosacījumi LESD 291. panta 1. punkta izmantošanai. LESD 215. pantā paredzētā procedūrā būtībā esot vienīgā procedūra, kas ir piemērojama ierobežojošajiem pasākumiem. LESD 291. panta 2. punkts tādējādi nevarot tikt piemērots, jo šis pants esot piemērojams tikai pasākumiem, saistībā ar kuriem ir nepieciešami īstenošanas pasākumi. Tomēr līdzekļu iesaldēšanas pasākumi pēc to rakstura esot īstenošanas pasākumi. Līdz ar to tie materiāltiesiski nevarot ietilpt LESD 291. panta 2. punkta piemērošanas jomā. Turklāt nosacījumi LESD 291. panta 2. punkta izmantošanai neesot tikuši izpildīti, jo Padome apstrīdētajos lēmumos neesot atbilstoši pamatojusi šīs procedūras izmantošanu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja arī kritizē Vispārējo tiesu par to, ka tā ir atzinusi, ka ar Lēmuma 2010/413 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2012/35 (3) un Lēmumu 2012/635, 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 267/2012 (4) 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu netiek pārkāpti tiesiskās noteiktības un paredzamības un samērīguma principi, kā arī tiesības uz īpašumu. Vispārējās tiesas nolēmuma 79. punktā paredzētais kvantitatīvās un kvalitatīvās nozīmības kritērijs neesot ietverts apstrīdētajos aktos. Vispārējā tiesa to tādējādi esot mākslīgi radījusi ar mērķi apstiprināt apstrīdētos aktus. Tāpat šis kritērijs pats par sevi esot nenoteikts, neprecīzs un nesamērīgs. Vispārējā tiesa tādējādi pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pārskaitījusi Irānas valstij ieguldījumu, ir uzskatāms par atbalsta sniegšanu apstrīdēto aktu izpratnē.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē Vispārējo tiesu par kļūdas tiesību piemērošanā pieļaušanu tās sprieduma 135. un 136. punktā, ciktāl tā ir nospriedusi, ka apstrīdētie akti bija pietiekami pamatoti, lai gan Vispārējā tiesa minētā sprieduma 134. punktā pati ir atzinusi, ka apstrīdētajos aktos nebija norādīts tai inkriminētās atbalsta sniegšanas apmērs un tās īstenošanas kārtība. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot varējusi no apstrīdētajiem aktiem saprast iemeslus, kuru dēļ tai bija tikušas piemērotas sankcijas, kas liecinot par nepietiekamu pamatojumu.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 163. punktā secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas situācijas nepārskatīšana paredzētajā termiņā nevarēja izraisīt tās paturēšanas sankcionēto vienību sarakstā prettiesiskumu, lai gan šis pienākums ir pilnīgi objektīvs.
Piektkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem netiek pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesības un ka tie nebija nesamērīgi, lai gan apstrīdētie lēmumi bija nenoteikti un neprecīzi. Līdzīgi, arī Vispārējās tiesas izstrādātais kvantitatīvās un kvalitatīvās nozīmības kritērijs esot patvaļīgs.
Sestkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tās sprieduma 179. un 183. punktā, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir sniegusi atbalstu Irānas valdībai, jo tā bija pārskaitījusi obligāto iemaksu, lai gan šī iemaksa esot tikai nodokļa maksājums un apelācijas sūdzības iesniedzēja esot tādā pašā situācijā kā parastais nodokļu maksātājs.
Visbeidzot Vispārējā tiesa neesot konstatējusi, ka Padome ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, piemērojot sankcijas apelācijas sūdzības iesniedzējai, pamatojoties uz to, ka tā bija pārskaitījusi iemaksu Irānas valstij, un nepiemērojot šādas sankcijas visiem uzņēmumiem, kam ir jāveic šī iemaksa.
(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).
(2) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).
(3) Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 22. lpp.).
(4) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/47 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-9/13 The National Iranian Gas Company/Padome 2015. gada 13. jūlijā iesniedza The National Iranian Gas Company
(Lieta C-359/15 P)
(2015/C 294/58)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The National Iranian Gas Company (pārstāvji – E. Rosenfeld un S. Perrotet, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) spriedumu lietā T-9/13, kurš apelācijas sūdzības iesniedzējai tika paziņots 2015. gada 5. maijā un ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par tiesību akta atcelšanu, ko minētajā lietā bija cēlusi sabiedrība National Iranian Gas Company, un piesprieda tai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus; |
— |
apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi astoņus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatojumam.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 82. punktā konstatējot, ka Padome ir pieņēmusi Lēmumu 2012/635 (1), pamatojoties uz LES 29. pantu, un 84. punktā no tā secinot, ka uz šo lēmumu nebija jāattiecina LESD 215. panta 2. punktā paredzētās prasības. Vispārējā tiesa tāpat esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 90. punktā nospriežot, ka Padomei bija tiesības paredzēt īstenošanas kompetenci atbilstoši LESD 291. panta 2. punkta noteikumiem. Turklāt Padome esot pieļāvusi vēl vienu kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka bija izpildīti nosacījumi LESD 291. panta 1. punkta izmantošanai. LESD 215. pantā paredzētā procedūrā būtībā esot vienīgā procedūra, kas ir piemērojama ierobežojošajiem pasākumiem. LESD 291. panta 2. punkts tādējādi nevarot tikt piemērots, jo šis pants esot piemērojams tikai pasākumiem, saistībā ar kuriem ir nepieciešami īstenošanas pasākumi. Tomēr līdzekļu iesaldēšanas pasākumi pēc to rakstura esot īstenošanas pasākumi. Līdz ar to tie materiāltiesiski nevarot ietilpt LESD 291. panta 2. punkta piemērošanas jomā. Turklāt nosacījumi LESD 291. panta 2. punkta izmantošanai neesot tikuši izpildīti, jo Padome apstrīdētajos lēmumos neesot atbilstoši pamatojusi šīs procedūras izmantošanu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja arī kritizē Vispārējo tiesu par to, ka tā ir atzinusi, ka ar Lēmuma 2010/413 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2012/35 (3) un Lēmumu 2012/635, 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 267/2012 (4) 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu netiek pārkāpti tiesiskās noteiktības un paredzamības un samērīguma principi, kā arī tiesības uz īpašumu. Vispārējās tiesas nolēmuma 61. punktā paredzētais kvantitatīvās un kvalitatīvās nozīmības kritērijs neesot ietverts apstrīdētajos aktos. Vispārējā tiesa to tādējādi esot mākslīgi radījusi ar mērķi apstiprināt apstrīdētos aktus. Tāpat šis kritērijs pats par sevi esot nenoteikts, neprecīzs un nesamērīgs. Vispārējā tiesa tādējādi pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pārskaitījusi Irānas valstij ieguldījumu, ir uzskatāms par atbalsta sniegšanu apstrīdēto aktu izpratnē.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē Vispārējo tiesu par kļūdas tiesību piemērošanā pieļaušanu tās sprieduma 116. un 117. punktā, ciktāl tā ir nospriedusi, ka apstrīdētie akti bija pietiekami pamatoti, lai gan Vispārējā tiesa minētā sprieduma 115. punktā pati ir atzinusi, ka apstrīdētajos aktos nebija norādīts tai inkriminētās atbalsta sniegšanas apmērs un tās īstenošanas kārtība. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja neesot varējusi no apstrīdētajiem aktiem saprast iemeslus, kuru dēļ tai bija tikušas piemērotas sankcijas, kas liecinot par nepietiekamu pamatojumu.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sava nolēmuma 141. punktā secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas situācijas nepārskatīšana paredzētajā termiņā nevarēja izraisīt tās paturēšanas sankcionēto vienību sarakstā prettiesiskumu, lai gan šis pienākums ir pilnīgi objektīvs.
Piektkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem netiek pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesības un ka tie nebija nesamērīgi, lai gan apstrīdētie lēmumi bija nenoteikti un neprecīzi. Līdzīgi, arī Vispārējās tiesas izstrādātais kvantitatīvās un kvalitatīvās nozīmības kritērijs esot patvaļīgs.
Sestkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tās sprieduma 163. un 164. punktā, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir sniegusi atbalstu Irānas valdībai, jo tā bija pārskaitījusi obligāto iemaksu, lai gan šī iemaksa esot tikai nodokļa maksājums un apelācijas sūdzības iesniedzēja esot tādā pašā situācijā kā parastais nodokļu maksātājs.
Septītkārt, Vispārējā tiesa neesot konstatējusi, ka Padome ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, piemērojot sankcijas apelācijas sūdzības iesniedzējai, pamatojoties uz to, ka tā bija pārskaitījusi iemaksu Irānas valstij, un nepiemērojot šādas sankcijas visiem uzņēmumiem, kam ir jāveic šī iemaksa.
Visbeidzot Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, tās sprieduma 159. punktā aizstājot pamatojumu.
(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).
(2) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).
(3) Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 22. lpp.).
(4) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/48 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija 2015. gada 15. jūlijā iesniedza Francijas Republika
(Lieta C-373/15 P)
(2015/C 294/59)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji – F. Alabrune, G. de Bergues, D. Colas un C. Candat)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-259/13 Francija/Komisija; |
— |
pašai galīgi izspriest lietu, atceļot Komisijas Īstenošanas lēmumu Nr. 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), ciktāl ar to ir izslēgti atsevišķi Francijas Republikas izdevumi, kas radušies saistībā ar Kontinentālās Francijas lauku attīstības programmas 2. prioritāro virzienu par 2008. un 2009. finanšu gadu, vai nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izlemj strīdu; |
— |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai Francijas valdība pret pārsūdzēto spriedumu izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pēc savas iniciatīvas neizvirzot pamatu par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, lai gan Komisija savu apstrīdēto lēmumu bija pieņēmusi pēc saprātīga termiņa beigām, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Ar pakārtoti izvirzīto otro pamatu Francijas valdība norāda, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulas (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (2) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1975/2006”), 10. un 14. pantu, kad Francijas iestādēm pieprasīja pārbaudēs uz vietas veikt mājlopu uzskaiti saistībā ar ICHN (“Indemnités Compensatoires des Handicaps Naturels”; Kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu dabas apstākļu apgabalos) atbalsta pasākumiem, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Ar vēl vairāk pakārtoti izvirzīto trešo pamatu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka saistībā ar liellopu identifikācijas vai piemaksu par aitām administrēšanu uz vietas veiktās pārbaudes nav pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulas Nr. 1975/2006 12. un nākamajiem pantiem, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Līdz ar to apstrīdētais spriedums ir jāatceļ, ciktāl ar to ir noraidīts Francijas valdības saistībā ar apstrīdētā Komisijas lēmuma atcelšanu izvirzītais pirmais pamats.
Vispārējā tiesa
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/50 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Stahlwerk Bous/Komisija
(Lieta T-172/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieteikums par prasījumu pielāgošanu - Jaunu apstākļu neesamība - Nepieņemamība)
(2015/C 294/60)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Stahlwerk Bous GmbH (Bous, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
pieteikumu par šajā prasībā izvirzīto prasījumu pielāgošanu tā, lai tie attiektos uz Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmumu C(2014) 8786 final par valsts atbalstu SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Vācijas Federatīvā Republika īstenojusi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam, noraidīt kā nepieņemamu; |
3) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
4) |
Stahlwerk Bous GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
5) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/51 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – WeserWind/Komisija
(Lieta T-173/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/61)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: WeserWind GmbH Offshore Construction Georgsmarienhütte (Brēmerhāfene, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un A. Steinarsdóttir, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
3) |
WeserWind GmbH Offshore Construction Georgsmarienhütte sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/51 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Dieckerhoff Guss/Komisija
(Lieta T-174/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/62)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Dieckerhoff Guss GmbH (Gevelsberg, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un J. Kaasin, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
3) |
Dieckerhoff Guss GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/52 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Walter Hundhausen/Komisija
(Lieta T-175/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/63)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Walter Hundhausen GmbH (Schwerte, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un G. Mathisen, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
3) |
Walter Hundhausen GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/53 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Georgsmarienhütte/Komisija
(Lieta T-176/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieteikums par prasījumu pielāgošanu - Jaunu apstākļu neesamība - Nepieņemamība)
(2015/C 294/64)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Georgsmarienhütte GmbH (Georgsmarienhütte, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un C. Howdle, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
pieteikumu par šajā prasībā izvirzīto prasījumu pielāgošanu tā, lai tie attiektos uz Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmumu C(2014) 8786 final par valsts atbalstu SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Vācijas Federatīvā Republika īstenojusi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam, noraidīt kā nepieņemamu; |
3) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
4) |
Georgsmarienhütte GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
5) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/54 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Harz Guss Zorge/Komisija
(Lieta T-177/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieteikums par prasījumu pielāgošanu - Jaunu apstākļu neesamība - Nepieņemamība)
(2015/C 294/65)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Harz Guss Zorge GmbH (Zorge, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un A. Steinarsdóttir, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
pieteikumu par šajā prasībā izvirzīto prasījumu pielāgošanu tā, lai tie attiektos uz Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmumu C(2014) 8786 final par valsts atbalstu SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Vācijas Federatīvā Republika īstenojusi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam, noraidīt kā nepieņemamu; |
3) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
4) |
Harz Guss Zorge GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
5) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/55 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Friedrich Wilhelms-Hütte Eisenguss/Komisija
(Lieta T-178/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/66)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Friedrich Wilhelms-Hütte Eisenguss GmbH (Mülheim-an-der Ruhr, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un J. Kaasin, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
3) |
Friedrich Wilhelms-Hütte Eisenguss GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/56 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Schmiedewerke Gröditz/Komisija
(Lieta T-179/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/67)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Schmiedewerke Gröditz GmbH (Gröditz, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche, R. Sauer, pārstāvji, un C. Renner, advokāts)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – X. Lewis, M. Schneider un G. Mathisen, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
3) |
Schmiedewerke Gröditz GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/57 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Schmiedag/Komisija
(Lieta T-183/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieteikums par prasījumu pielāgošanu - Jaunu apstākļu neesamība - Nepieņemamība)
(2015/C 294/68)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Schmiedag GmbH (Hagen, Vācija) (pārstāvji – H. Höfler, C. Kahle un V. Winkler, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EBTA Uzraudzības iestāde (pārstāvji – sākotnēji X. Lewis, M. Schneider un C. Howdle, pēc tam X. Lewis, M. Schneider, M. Moustakali un C. Perrin)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
pieteikumu par šajā prasībā izvirzīto prasījumu pielāgošanu tā, lai tie attiektos uz Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmumu C(2014) 8786 final par valsts atbalstu SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Vācijas Federatīvā Republika īstenojusi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam, noraidīt kā nepieņemamu; |
3) |
nav jālemj par pieteikumiem iestāties lietā, ko iesnieguši Flachglas Torgau GmbH un Saint-Gobain Isover G+H AG, Kronotex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH, Bayer MaterialScience AG, Sabic Polyolefine GmbH, Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH, kā arī Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, CBW Chemie GmbH, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dralon GmbH, Hahl Filaments GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG un Wacker Chemie AG; |
4) |
Schmiedag GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
5) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/57 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Deutsche Edelstahlwerke/Komisija
(Lieta T-230/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/69)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Deutsche Edelstahlwerke GmbH (Witten, Vācija) (pārstāvji – S. Altenschmidt un H. Janssen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Deutsche Edelstahlwerke GmbH sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/58 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – ArcelorMittal Hamburg u.c./Komisija
(Lieta T-235/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/70)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: ArcelorMittal Hamburg GmbH (Hamburga, Vācija); ArcelorMittal Bremen GmbH, kas ir Bregal Bremer Galvanisierungs GmbH tiesību pārņēmēja (Brēmene, Vācija); ArcelorMittal Hochfeld GmbH (Duisburga, Vācija); un ArcelorMittal Ruhrort GmbH (Duisburga) (pārstāvji – H. Janssen un G.-R. Engel, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
ArcelorMittal Hamburg GmbH, ArcelorMittal Bremen GmbH, ArcelorMittal Hochfeld GmbH un ArcelorMittal Ruhrort GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/59 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Kronotex un Kronoply/Komisija
(Lieta T-236/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/71)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Kronotex GmbH & Co. KG (Heiligengrabe, Vācija); un Kronoply GmbH (Heiligengrabe, Vācija) (pārstāvji – H. Janssen un G.-R. Engel, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Kronetex GmbH & Co. KG un Kronoply GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/60 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Steinbeis Papier/Komisija
(Lieta T-237/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/72)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Steinbeis Papier GmbH (Glückstadt, Vācija) (pārstāvji – H. Janssen un G.-R. Engel, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Steinbeis Papier GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/60 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Schumacher Packaging/Komisija
(Lieta T-265/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/73)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Schumacher Packaging GmbH (Schwarzenberg, Vācija) (pārstāvji – H. Janssen un G.-R. Engel, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Schumacher Packaging GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/61 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Grupa Azoty ATT Polymers/Komisija
(Lieta T-270/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/74)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Grupa Azoty ATT Polymers GmbH (Guben, Vācija) (pārstāvji – H. Janssen un S. Kobes, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Grupa Azoty ATT Polymers GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/62 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – P-D Glasseiden u.c./Komisija
(Lieta T-272/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/75)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: P-D Glasseiden GmbH Oschatz (Oschatz, Vācija); P-D Interglas Technologies GmbH (Erbach, Vācija); P-D Industriegesellschaft mbH (Wilsdruff, Vācija); un Glashütte Freital GmbH (Freital, Vācija) (pārstāvji – H. Janssen un G.-R. Engel, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
P-D Glasseiden GmbH Oschatz, P-D Interglas Technologies GmbH, P-D Industriegesellschaft mbH un Glashütte Freital GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/63 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Drahtwerk St. Ingbert u.c./Komisija
(Lieta T-275/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/76)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Drahtwerk St. Ingbert GmbH (Sankt Ingbert, Vācija); DWK Drahtwerk Köln GmbH (Ķelne, Vācija); Kalksteingrube Auersmacher GmbH (Völklingen, Vācija); Rogesa Roheisengesellschaft Saar mbH (Dillingen, Vācija); Stahlguss Saar GmbH (Sankt Ingbert); un Zentralkokerei Saar GmbH (Dillingen) (pārstāvji – S. Altenschmidt un H. Janssen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Drahtwerk St. lngbert GmbH, DWK Drahtwerk Köln GmbH, Kalksteingrube Auersmacher GmbH, Rogesa Roheisengesellschaft Saar mbH, Stahlguss Saar GmbH un Zentralkokerei Saar GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/63 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Flachglas Torgau u.c./Komisija
(Lieta T-276/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/77)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Flachglas Torgau GmbH (Torgau, Vācija); Saint-Gobain Isover G+H AG (Ludvigshāfene pie Reinas, Vācija); un Saint-Gobain Oberland AG (Bad Wurzach, Vācija) (pārstāvji – S. Altenschmidt un H. Janssen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz A. Luke un C. Maurer, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Flachglas Torgau GmbH, Saint-Gobain Isover G+H AG un Saint-Gobain Oberland AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/64 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Ineos Manufacturing Deutschland u.c./Komisija
(Lieta T-280/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/78)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Ineos Manufacturing Deutschland GmbH (Ķelne, Vācija); Ineos Phenol GmbH (Gladbeck, Vācija); un Ineos Vinyls Deutschland GmbH (Wilhelmshaven, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, L. Petersen, F.-A. Wesche, N. Wimmer un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. von. Donat un G. Quardt, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Ineos Manufacturing Deutschland GmbH, Ineos Phenol GmbH un Ineos Vinyls Deutschland GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/65 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Fels-Werke/Komisija
(Lieta T-281/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/79)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fels-Werke GmbH (Goslar, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, N. Wimmer, F.-A. Wesche, L. Petersen un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. von. Donat un G. Quardt, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Fels-Werke GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/66 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Bayer MaterialScience/Komisija
(Lieta T-282/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/80)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bayer MaterialScience AG (Leverkusen, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, L. Petersen, F.-A. Wesche, N. Wimmer un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. von. Donat un G. Quardt, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Bayer MaterialScience AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/66 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Advansa u.c./Komisija
(Lieta T-283/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/81)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Advansa GmbH (Hamm, Vācija); Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH (Ibbenbüren, Vācija); Aurubis AG (Hamburga, Vācija); Cabb GmbH (Gersthofen, Vācija); CBW Chemie GmbH Bitterfeld-Wolfen (Bitterfeld-Wolfen, Vācija); CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG (Brunsbüttel, Vācija); Clariant Produkte (Deutschland) GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija); Dow Olefinverbund GmbH (Schkopau, Vācija); Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH (Stade, Vācija); Dralon GmbH (Dormagen, Vācija); Ems-Chemie (Neumünster) GmbH & Co. KG (Neumünster, Vācija); Hahl Filaments GmbH (Munderkingen, Vācija); ISP Marl GmbH (Marl, Vācija); Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen (Sulzbach, Vācija); Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter (Sulzbach); Nabaltec AG (Schwandorf, Vācija); Siltronic AG (Minhene, Vācija); Trevira GmbH (Bobingen, Vācija); Wacker Chemie AG (Minhene); un Westfalen Industriegase GmbH (Minstere, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, L. Petersen, F.-A. Wesche, N. Wimmer un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz C. von. Donat un G. Quardt, advokāti)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Advansa GmbH, Akzo Nobel Industrial Chemicals GmbH, Aurubis AG, Cabb GmbH, CBW Chemie GmbH Bitterfeld-Wolfen, CFB Chemische Fabrik Brunsbüttel GmbH & Co. KG, Clariant Produkte (Deutschland) GmbH, Dow Olefinverbund GmbH, Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH, Dralon GmbH, Ems-Chemie (Neumünster) GmbH & Co. KG, Hahl Filaments GmbH, ISP Marl GmbH, Messer Produktionsgesellschaft mbH Siegen, Messer Produktionsgesellschaft mbH Salzgitter, Nabaltec AG, Siltronic AG, Trevira GmbH, Wacker Chemie AG un Westfalen Industriegase GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/67 |
Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija rīkojums – Vinnolit/Komisija
(Lieta T-318/14) (1)
(Valsts atbalsts - Vācijas veiktie pasākumi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un energoietilpīgu uzņēmumu atbalstam - Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Galīgā lēmuma pieņemšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 294/82)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Vinnolit GmbH & Co. KG (Ismaning, Vācija) (pārstāvji – M. Geipel, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer, kam palīdz H. Wollmann, advokāts)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra Lēmumu C(2013) 4424 final uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar Vācijas Federatīvās Republikas īstenotajiem pasākumiem no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas un lielo elektroenerģijas patērētāju atbalstam [valsts atbalsts SA. 33995 (2013/C) (ex 2013/NN)]
Rezolutīvā daļa:
1) |
tiesvedību lietā izbeigt; |
2) |
nelemt par EBTA Uzraudzības iestādes iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā; |
3) |
Vinnolit GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
4) |
EBTA Uzraudzības iestāde sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/68 |
Prasība, kas celta 2015. gada 1. aprīlī – Brinkmann (Steel Trading) u.c./Komisija un ECB
(Lieta T-161/15)
(2015/C 294/83)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Brinkmann (Steel Trading) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste); Dalmar investments Ltd (Tortola, Britu Virdžīnu salas); Darlows Consultants Ltd (Nassau, Bahamas); Forestborne Ltd (Tortola); International Corporate Management Company SA (Luksemburga, Luksemburga); Kraxis Investments Ltd (Nikosija, Kipra); Magnamox Management Ltd (Nikosija); Megamatic Technologies Ltd (Nikosija); Windward Yachting Ltd (Sliema, Malta); Chupit Ltd (Nikosija); Coburg Investments (Overseas) Ltd (Nikosija); First Trade International Ltd (Tortola); Fitinvest Ltd (Limassol, Kipra); Halman Consultants (Overseas) Ltd (Tortola); Limtan Investments Ltd (Lanarca, Kipra); Minnesota Trading Ltd (Nikosija); Protoconsult Ltd (Nikosija); Transcoal Trading Ltd (Nikosija); un Veft Management Ltd (Nikosija) (pārstāvis – R. Nowinski, Barrister)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka
Prasītāju prasījumi:
— |
piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem radušies Saprašanās memoranda par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem pieņemšanas un piemērošanas rezultātā, prasības pieteikumā norādītajā apmērā vai tādā apmērā, kādu Tiesa uzskata par nepieciešamu atlīdzināt prasītājiem; |
— |
piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šī prasības pieteikuma iesniegšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija un ECB esot rīkojušās nelikumīgi, diskriminējot Kipru, un līdz ar to arī tieši diskriminējot noguldītājus Kipras bankās. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija un ECB esot rīkojušās nelikumīgi, pārkāpjot noguldītāju tiesības uz īpašuma aizsardzību, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkta pārkāpums, jo Komisija un ECB esot rīkojušās nelikumīgi, jo tās, izstrādājot Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem, par kuru Eiropas stabilitātes mehānisma iestādes vārdā pārrunas veda Komisija un ECB, esot pārkāpušas samērīguma principu. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/69 |
Prasība, kas celta 2015. gada 19. maijā – Almaz-Antey/Padome
(Lieta T-255/15)
(2015/C 294/84)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: OAO Concern PVO Almaz-Antey (Maskava, Krievija) (pārstāvji – C. Stumpf un A. Haak, lawyers)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Padomes 2015. gada 13. marta lēmumu (KĀDP) 2015/432, ar kuru ir grozīts lēmums 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 70, 47. lpp.), un Padomes 2015. gada 13. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/427, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2015, L 70, 1. lpp.), ciktāl šie pasākumi attiecas uz prasītāju; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot sniegusi atbilstošu vai pietiekamu pamatojumu, ietverot prasītāju to personu, vienību un organizāciju sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus saistībā ar situāciju Ukrainā. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome acīmredzami ir kļūdījusies, uzskatot, ka kāds no kritērijiem iekļaušanai strīdīgajā pasākumā ir izpildīts prasītājas gadījumā. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas lēmumā nav ievērots samērīguma princips. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka viss atbildētājas pamatojums neatbilstot ierobežojoša pasākuma prasībām. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome bez pamatojuma un nesamērīgi esot pārkāpusi prasītājas pamattiesības, ieskaitot prasītājas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizstāvību tiesā. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/70 |
Prasība, kas celta 2015. gada 22. maijā – Kiselev/Padome
(Lieta T-262/15)
(2015/C 294/85)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Dmitry Konstantinovich Kiselev (Koroļova, Krievija) (pārstāvji – T. Otty un B. Kennelly, Barristers un J. Linneker, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Padomes 2015. gada 13. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/432, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un Padomes 2015. gada 13. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/427, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, secinot, ka prasītājs atbilst Lēmuma (ar grozījumiem) 1. panta 1. punktā un Regulas (ar grozījumiem) 2. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem.
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta vārda brīvība.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi prasītājam pietiekamu pamatojumu viņa iekļaušanai sarakstā.
|
5. |
Ar piekto pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka Padome esot balstījusies uz prettiesisku pasākumu (tiktāl, ka kritērijs iekļaušanai sarakstā ļaujot pārkāpt prasītāja tiesības uz vārda brīvību).
|
6. |
Ar sesto pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka esot pārkāpts ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgums.
|
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/71 |
Prasība, kas celta 2015. gada 29. maijā – Hmicho/Padome
(Lieta T-275/15)
(2015/C 294/86)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Samir Hmicho (Poole, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – V. Davies, solicitor, un T. Eicke, QC)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Padomes 2013. gada 31. maija Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.) un/vai Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2015/383, ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 64, 41. lpp.), un/vai Padomes 2015. gada 19. maija Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2015/784, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 124, 13. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju; |
— |
atcelt Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 16, 1. lpp.) un/vai Padomes 2015. gada 6. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/375, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 124, 1. lpp.), un/vai Padomes 2015. gada 19. maija Īstenošanas regulu (ES) 2015/780, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 64, 10. lpp.), ciktāl tās attiecas uz prasītāju; |
— |
atcelt Padomes lēmumu, kas ietverts tās 2015. gada 20. maija vēstulē Nr. SGS15/06024, ar kuru apstiprināta prasītāja iekļaušana sarakstā un “mainīta [uz prasītāju attiecināma] informācija, kas izklāstīta Padomes Īstenošanas lēmumā un Regulā”; |
— |
piespriest Eiropas Savienībai izmaksāt kompensāciju prasītājam; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ierobežojošiem pasākumiem pret viņu neesot juridiska pamata un/vai esot pieļauta acīmredzama novērtēšanas kļūda, balstoties uz to, ka nepastāv racionāla saikne starp viņu un indivīdiem, pret kuriem Savienība ir noteikusi ierobežojošos pasākumus, proti, tiem, kuri gūst labumu no Sīrijas režīma vai to atbalsta.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Lēmumi 2013/255/KĀDP, 2015/383 un 2015/784, Padomes Regulas Nr. 36/2012, Nr. 2015/375 un Nr. 2015/780 un/vai 2015. gada 20. maija lēmums pārkāpj prasītāja pamattiesības, kas tiek aizsargātas ar ES Pamattiesību hartu un/vai Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tostarp prasītāja tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz labu pārvaldību, tostarp tiesības uz aizstāvību, pienākumu norādīt pamatojumu un nevainīguma prezumpciju, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības uz viņa privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, darījumdarbības brīvību un viņa tiesības uz īpašumu.
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/72 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 18. marta spriedumu lietā F-51/14 2015. gada 1. jūnijā iesniedza Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)
(Lieta T-278/15 P)
(2015/C 294/87)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvji – S. Marquardt un M. Silva)
Otrs lietas dalībnieks: KL (Brisele, Beļģija)
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2015. gada 18. marta spriedumu lietā F-51/14; |
— |
apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus; |
— |
piespriest atbildētājam apelācijas tiesvedībā segt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzējs izvirza sešus pamatus, no kuriem daži attiecas uz novērtēšanas sistēmu, bet pārējie uz paaugstināšanas amatā sistēmu.
— |
Par novērtēšanas sistēmu
|
— |
Par paaugstināšanas amatā sistēmu
|
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/73 |
Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūnijā – Vakakis/Komisija
(Lieta T-292/15)
(2015/C 294/88)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Vakakis International – Symvouloi gia Agrotiki Anaptixi AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – B. O’Connor, Solicitor, S. Gubel un E. Bertolotto, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka Komisijai atbilstoši LESD 340. pantam ir jāatlīdzina visi zaudējumi, kas prasītājai radušies Komisijas prettiesiskas rīcības dēļ attiecīgā publiskā iepirkuma procedūrā, tostarp:
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt šīs instances tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atbilstoši nepārraudzīdama līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un pienācīgi neizmeklēdama un nesniegdama visu un pilnīgu informāciju par izmeklēšanu, pamatojoties uz Vakakis iesniegto sūdzību, Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kas kodificēti Padomes Regulā Nr. 1605/2002 (“Finanšu regula”) un Eiropas Savienības Ārējo darbību līgumu slēgšanas procedūru praktiskajās vadlīnijās (“PRAG”). |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai tikuši nodarīti zaudējumi Komisijas sliktas pārvaldības un lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības sabiedrībai Agriconsulting dēļ. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai tikuši nodarīti zaudējumi Komisijas sliktas pārvaldības un Savienības vispārējo vienlīdzīgas attieksmes, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kā arī Finanšu regulas 94. panta un PRAG 2.3.6. iedaļas pārkāpuma dēļ. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/74 |
Prasība, kas celta 2015. gada 5. jūnijā – European Union Copper Task Force/Komisija
(Lieta T-310/15)
(2015/C 294/89)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: European Union Copper Task Force (Eseksa, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – C. Fernández Vicién un I. Moreno-Tapia Rivas, lawyers)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu, ciktāl tā attiecas uz vara savienojumiem; |
— |
piespriest Komisiju atlīdzināt šīs tiesvedības izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu ir pieņemta uz prettiesiska pamata, jo ar Regulu Nr. 1107/2009, it īpaši tās 24. pantu un II pielikuma 4. punktu ir pārkāptas ES tiesības.
|
2. |
Ar otro pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka, iekļaujot vara savienojumus Īstenošanas regulas Nr. 2015/408 piemērošanas jomā, Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/75 |
Prasība, kas celta 2015. gada 11. jūnijā – Polijas Republika/Komisija
(Lieta T-316/15)
(2015/C 294/90)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2015. gada 31. marta lēmumu (izziņots ar Nr. C[2015]2230) par atteikumu sniegt finansiālu ieguldījumu no Eiropas reģionālās attīstības fonda lielprojektam “Inovatīvu pakalpojumu izveidošana IBM kopējā pakalpojumu centrā Vroclavā” kā daļu no darbības programmas “Inovatīvā ekonomika”, ko aptver strukturālais atbalsts atbilstoši mērķim “Konverģence Polijā”, |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Pirmais pamats: Regulas IEK) Nr. 1080/2006 (1) 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nepareiza interpretācija, pieņemot, ka investīcijas kopēju pakalpojumu centru uzbūvei, it īpaši informācijas tehnoloģiju speciālistu nodarbināšanai inovatīvu pakalpoju attīstībai, nav “produktīvas investīcijas, kas veicina pastāvīgu darba vietu radīšanu un saglabāšanu”, šīs tiesību normas izpratnē un tādējādi tās nevar tikt līdzfinansētas no Eiropas reģionālas attīstības fonda līdzekļiem. |
2. |
Otrais pamats: Nosacījumu līdzfinansējuma piešķiršanai no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem nepareiza interpretācija, pieņemot, ka var tikt līdzfinansētas tikai investīcijas, kam ir “izcils investīciju potenciāls”, un nepareizs projekta vērtējums, pieņemot, ka, tā kā tas nav novators, tas nenodrošina atbilstību Ceturtās darbības programmas “Inovatīvā ekonomika” prioritātēm. |
3. |
Trešais pamats: Projekta nepareizs vērtējums, konstatējot, ka neesot pamata apstiprināt publisku ieguldījumu, un līdzfinansēšanas no Eiropas reģionālās attīstības fonda nosacījumu nepareiza interpretācija, pieņemot, ka projektā paredzētajos apstākļos dividenžu maksāšana liedz piešķirt līdzfinansējumu. |
4. |
Ceturtais pamats: lojālas sadarbības principa pārkāpums un Regulas (EK) Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkta pārkāpums, ievērojami pārsniedzot projekta pārbaudes termiņu, šīs pārbaudes laikā mainot viedokli par iespēju finansēt investīcijas pakalpojumu jomā, un neņemot vērā Polijas iestāžu paskaidrojumus par projekta novatorismu. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu (OV L 210, 1. lpp.).
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/76 |
Prasība, kas celta 2015. gada 16. jūnijā – Ocean Capital Administration u.c./Padome
(Lieta T-332/15)
(2015/C 294/91)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Ocean Capital Administration GmbH (Hamburga, Vācija), First Ocean Administration GmbH (Hamburga), First Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Second Ocean Administration GmbH (Hamburga), Second Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Third Ocean Administration GmbH (Hamburga), Third Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Fourth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Fourth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Fifth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Fifth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Sixth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Sixth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Seventh Ocean Administration GmbH (Hamburga), Seventh Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Eighth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Eighth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Ninth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Ninth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Tenth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Tenth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Eleventh Ocean Administration GmbH (Hamburga), Eleventh Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Twelfth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Twelfth Ocean GmbH & Co. KG (Hamburga), Thirteenth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Fourteenth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Fifteenth Ocean Administration GmbH (Hamburga), Sixteenth Ocean Administration GmbH (Hamburga), IRISL Maritime Training Institute (Teherāna, Irāna), Kheibar Co. (Teherāna), Kish Shipping Line Manning Co. (Kish Island, Irāna) (pārstāvji – P. Moser, QC, E. Metcalfe, Barrister, un M. Taher, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāju prasījumi:
— |
atzīt par nepiemērojamu Padomes 2013. gada 10. oktobra Lēmumu 2013/497/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, un Padomes 2013. gada 10. oktobra Regulu (ES) Nr. 971/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 272, 1. lpp.) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pamatojoties uz iebildi par prettiesiskumu; |
— |
atcelt Padomes 2015. gada 7. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2015/556, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 92, 101. lpp.), un Padomes 2015. gada 7. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2015/549, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 92, 12. lpp.) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl tie ir piemērojami prasītājiem; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota prettiesiskuma esamība saskaņā ar LESD 277. pantu un tiek lūgts atzīt, ka Padomes 2013. gada 10. oktobra Lēmums 2013/497/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, un Padomes 2013. gada 10. oktobra Regula (ES) Nr. 971/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 272, 1. lpp.) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, nav piemērojami. Prasītāji norāda, ka minētajā lēmumā un regulā izvēlētiem kritērijiem, pirmkārt, nav atbilstoša juridiskā pamata, otrkārt, tiem nav atbilstoša faktiskā pamata, jo Vispārējā tiesa sava spriedumā T-489/10 IRISL/Padome (ECLI:EU:T:2013:453) ir konstatējusi, ka Islamic Republic of Iran Shipping Lines (IRISL) nav pārkāpusi Drošības Padomes noteiktos ierobežojošos pasākumus, treškārt, tie pārkāpj prasītāju tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un ne bis in idem un res judicata principus, ceturtkārt, tie nepamatoti vai nesamērīgi diskriminē struktūrvienības, kuras ir IRISL īpašums vai kuras tā kontrolē, piektkārt, pārkāpj prasītāju tiesības uz aizstāvību, sestkārt, tie nepamatoti vai nesamērīgi pārkāpj citas prasītāju pamattiesības, ieskaitot viņu tiesības uz īpašumu, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz viņu reputācijas ievērošanu, un, septītkārt, tie ietver ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu no Padomes puses, jo tā esot tikai atkārtoti piemērojusi tos pašus ierobežojošos pasākumus prasītājiem, apejot Vispārējās tiesas saistošu spriedumu. |
2. |
Ar otro pamatu atbilstoši LESD 263. pantam tiek lūgts atcelt Padomes 2015. gada 7. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2015/556, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 92, 101. lpp.), un Padomes 2015. gada 7. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2015/549, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 92, 12. lpp.) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl tie ir piemērojami prasītājiem. Prasītāji norāda, ka minētajam lēmumam un Īstenošanas regulai, pirmkārt, nav atbilstoša juridiskā pamata, otrkārt, tajos esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējuma, treškārt, tiem neesot pietiekama faktiskā pamata, ceturtkārt, tie pārkāpj prasītāju tiesības uz aizstāvību un viņu tiesības saņemt pamatojumu, piektkārt, tie pārkāpj prasītāju tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ne bis in idem principu un vispārējo tiesiskās paļāvības principu, un, sestkārt, tie nepamatoti vai nesamērīgi pārkāpj prasītāju pamattiesības, it īpaši to tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/77 |
Prasība, kas celta 2015. gada 25. jūnijā – Windrush Aka/ITSB – Dammers (“The Specials”)
(Lieta T-336/15)
(2015/C 294/92)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Windrush Aka LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – S. Malynicz, barrister un S. Britton, solicitor)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks: Jerry Dammers (Londona, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “The Specials” – Kopienas preču zīme Nr. 3 725 082
Process ITSB: atcelšanas process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 18. marta lēmums lietā R 1412/2014–1
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. un 2. punkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/78 |
Prasība, kas celta 2015. gada 29. jūnijā – Bach Flower Remedies/ITSB – Durapharma (“RESCUE”)
(Lieta T-337/15)
(2015/C 294/93)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bach Flower Remedies Ltd (Wimbledon, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – I. Fowler, Solicitor)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Durapharma ApS (Stenstrup, Dānija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “RESCUE” – Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 6 473 755
Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 26. marta lēmums lietā R 2551/2013–1
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB padomē dalībniecei, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 7. panta 3. punktu, pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/79 |
Prasība, kas celta 2015. gada 30. jūnijā – CG/ITSB – Perry Ellis International Group (“P PRO PLAYER”)
(Lieta T-349/15)
(2015/C 294/94)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: CG verwaltungsgesellschaft mbH (Gevelsberg, Vācija) (pārstāvis – T. Körber, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Perry Ellis International Group Holdings Limited (Nassau, Bahamu salas)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska melnbalta preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “P PRO PLAYER” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 889 764
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 28. aprīļa lēmums lietā R 2439/2014–4
Prasītājas prasījums:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/79 |
Prasība, kas celta 2015. gada 30. jūnijā – Alpex Pharma/ITSB – Astex Pharmaceuticals (“ASTEX”)
(Lieta T-355/15)
(2015/C 294/95)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alpex Pharma SA (Mezzovico-Vira, Šveice) (pārstāvji – C. Bacchini un M. Mazzitelli, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Astex Pharmaceuticals, Inc. (Pleasanton, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “ASTEX” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 805 281
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas otrās padomes 2015. gada 28. aprīļa lēmums lietā R 593/2014–2
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestātos lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/80 |
Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – Arrom Conseil/ITSB – Puig France (“Roméo has a Gun by Romano Ricci”)
(Lieta T-358/15)
(2015/C 294/96)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Arrom Conseil (Parīze, Francija) (pārstāvji – C. Herissay Ducamp un J. Blanchard, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Puig France SAS (Parīze, Francija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Roméo has a gun by Romano Ricci” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 11 193 604
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 26. marta lēmums lietā R 1020/2014–1
Prasītājas prasījumi:
— |
daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/81 |
Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – Arrom Conseil/ITSB – Nina Ricci (“Roméo has a Gun by Romano Ricci”)
(Lieta T-359/15)
(2015/C 294/97)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Arrom Conseil (Parīze, Francija) (pārstāvji – C. Herissay Ducamp un J. Blanchard, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Nina Ricci SARL (Parīze, Francija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Roméo has a gun by Romano Ricci” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 11 193 604
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 13. aprīļa lēmums lietā R 1021/2014–1
Prasītājas prasījumi:
— |
daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/81 |
Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – Choice/ITSB (“Choice chocolate & ice cream”)
(Lieta T-361/15)
(2015/C 294/98)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Choice sp. z o.o. (Legnica, Polija) (pārstāvis – T. Mielke, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Informācija par procesu ITSB
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “Choice chocolate & ice cream” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 644 423
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas piektās padomes 2015. gada 30. aprīļa lēmums lietā R 2221/2014–5
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/82 |
Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā –Lacamanda Group/ITSB – Woolley (“HENLEY”)
(Lieta T-362/15)
(2015/C 294/99)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: The Lacamanda Group Ltd (Manchester, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – C. Scott, barrister)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks: Nigel Woolley (Braceborough, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieks
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “HENLEY” – Kopienas preču zīme Nr. 4 743 563
Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 24. aprīļa lēmums lietā R 2255/2012–4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums. |
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/83 |
Prasība, kas celta 2015. gada 26. jūnijā – ZZ/Komisija
(Lieta F-92/15)
(2015/C 294/100)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji – L. Levi un A. Tymen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt, pirmkārt, lēmumu atkārtoti novērtēt prasītāja daļējās pastāvīgās invaliditātes pakāpi un, otrkārt, lēmumu, ar kuru daļēji ir noraidīta prasītāja sūdzība, un prasība atlīdzināt iespējami nodarīto mantisko un morālo kaitējumu
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt 2014. gada 6. oktobra lēmumu, jo tajā prasītāja daļējās pastāvīgās invaliditātes pakāpe ir noteikta tikai 68,5 % apmērā; |
— |
atcelt 2015. gada 18. marta lēmumu, ar kuru daļēji ir noraidīta prasītāja 2015. gada 13. janvāra sūdzība; |
— |
piespriest atlīdzināt prasītājam nodarītos finansiālos zaudējumus; |
— |
piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, kas novērtēts EUR 1 10 000 apmērā; |
— |
piespriest Komisija atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/83 |
Prasība, kas celta 2015. gada 30. jūnijā – ZZ/EĀDD
(Lieta F-94/15)
(2015/C 294/101)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu, ar kuru tika norādīta prasītāja sūdzība, kurā tika apstrīdēti EĀDD personāla komitejas vēlēšanu rezultāti
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2015. gada 23. aprīļa lēmumu, ar kuru tika apstiprinātas EĀDD personāla komitejas vēlēšanas, kuru rezultāts tika publicēts 2015. gada 17. martā; |
— |
piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/84 |
Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija
(Lieta F-95/15)
(2015/C 294/102)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt galīgo lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu, kurā tiek piemēroti jaunie Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 3. marta Vispārīgie īstenošanas noteikumi.
Prasītāja prasījumi:
— |
atzīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pantu par prettiesisku; |
— |
atcelt 2014. gada 6. novembra lēmumu, ar kuru ir apstiprināta prasītāja pirms stāšanās darbā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana uz Savienības pensiju shēmu, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 3. marta Vispārīgos īstenošanas noteikumus; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/84 |
Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija
(Lieta F-96/15)
(2015/C 294/103)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt priekšlikumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu, kurā tiek piemēroti jaunie Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgie īstenošanas noteikumu, un prasība piespriest atbildētājai samaksāt simboliski vienu euro par prasītājam iespējami nodarīto kaitējumu
Prasītāja prasījumi:
— |
Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 15. jūlija Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pantu atzīt par prettiesisku; |
— |
atcelt 2014. gada 3. oktobra lēmumu, ar kuru ir aprēķinātas prasītāja pirms stāšanās darbā iegūtās pensijas tiesības, tās pārskaitot uz Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmu, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 15. jūlija Vispārīgos īstenošanas noteikumus; |
— |
pakārtoti, piespriest Eiropas Komisijai samaksāt simboliski vienu euro par prasītājam nodarīto kaitējumu; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/85 |
Prasība, kas celta 2015. gada 1. jūlijā – ZZ/Komisija
(Lieta F-97/15)
(2015/C 294/104)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt galīgo lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu, kurā tiek piemēroti jaunie Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 3. marta Vispārīgie īstenošanas noteikumi (VĪN)
Prasītāja prasījumi:
— |
atzīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pantu par prettiesisku; |
— |
atcelt 2014. gada 14. oktobra Lēmumu, ar kuru ir apstiprināta prasītāja pirms stāšanās darbā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana uz Savienības pensiju shēmu, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 3. marta Vispārīgos īstenošanas noteikumus; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/86 |
Prasība, kas celta 2015. gada 3. jūlijā – ZZ/Parlaments
(Lieta F-98/15)
(2015/C 294/105)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji – L. Levi un A. Tymen, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt 2014. gada 18. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājs ir apstiprināts nodaļas vadītāja amatā, jo šajā lēmumā nav paredzēts ar atpakaļejošu spēku atzīt nodaļas vadītāja statusu un ar atpakaļejošu spēku piešķirt pamatalgas palielinājumu saistībā ar viņa amatu (vadības piemaksu), un prasība atlīdzināt zaudējumus par materiālo un morālo kaitējumu, kāds esot nodarīts prasītājam
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt 2014. gada 18. jūlija Lēmuma 2. pantu, jo tajā ir paredzēts, ka ar prasītāja iecelšanu nodaļas vadītāja amatā saistītās pamatalgas palielināšana stājas spēkā tikai deviņu mēnešu perioda beigās; |
— |
atcelt 2015. gada 20. marta Lēmumu, kurš tika saņemts 2015. gada 24. martā un ar kuru tika noraidīta prasītāja 2014. gada 29. augusta sūdzība; |
— |
atlīdzināt prasītāja materiālos un finanšu zaudējumus; |
— |
jebkurā gadījumā, piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |