20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/2

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums – Ralf Schräder/Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO), Jørn Hansson

(Lieta C-546/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas augu šķirņu aizsardzība - Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) - Regula (EK) Nr. 2100/94 - 20. un 76. pants - Regula (EK) Nr. 874/2009 - 51. pants - Pieteikums uzsākt Kopienas aizsardzības spēkā neesamības atzīšanas procesu - Faktu pārbaudes pēc savas iniciatīvas princips - Process CPVO Apelāciju padomē - Būtiski pierādījumu elementi)

(2015/C 236/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ralf Schräder (pārstāvis – T. Leidereiter, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) (pārstāvji – M. Ekvad, pārstāvis, kam palīdz A. von Mühlendahl, Rechtsanwalt), Jørn Hansson (pārstāvis – G. Würtenberger, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Ralf Schräder atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 38, 9.2.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/2

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 13. maija spriedums (Industrial Tribunals, (Northern Ireland) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valerie Lyttle u.c./Bluebird UK Bidco 2 Limited

(Lieta C-182/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Kolektīvā atlaišana - Direktīva 98/59/EK - 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts - “Uzņēmuma” jēdziens - Atlaisto darba ņēmēju skaita aprēķināšanas noteikumi)

(2015/C 236/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Industrial Tribunals, (Northern Ireland)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Valerie Lyttle, Sarah Louise Halliday, Clara Lyttle, Tanya McGerty

Atbildētāja: Bluebird UK Bidco 2 Limited

Rezolutīvā daļa:

Jēdziens “uzņēmums”, kas minēts Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) ievilkumā, ir jāinterpretē tādā pašā veidā kā šīs daļas a) apakšpunkta i) ievilkumā minētais jēdziens.

Direktīvas 98/59 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts pienākums informēt un konsultēties ar darba ņēmējiem, ja 90 dienu laikā tiek atlaisti vismaz 20 darba ņēmēji atsevišķā sabiedrības uzņēmumā, bet tas nav paredzēts, ja atlaišanu skaits šajā pašā laikposmā sabiedrības visos uzņēmumos vai noteiktos uzņēmumos kopumā sasniedz vai pārsniedz 20 darba ņēmējus.

(1) OV C 189, 29.6.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Landgericht Dortmund (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cartel Damage Claims (CDC) Hydrogen Peroxide SA/Akzo Nobel NV, Solvay SA/NV, Kemira Oyj, FMC Foret, SA

(Lieta C-352/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Īpašā jurisdikcija - 6. panta 1. punkts - Prasība pret vairākiem atbildētājiem, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs un kuri ir bijuši tādas aizliegtas vienošanās dalībnieki, kas ir atzīta par pretrunā esošu EKL 81. pantam un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantam, lai panāktu, ka tiem tiek piespriests solidāri atlīdzināt zaudējumus un atklāt informāciju - Tiesas, kurā celta prasība, jurisdikcija attiecībā uz līdzatbildētājiem - Atteikšanās no prasības attiecībā uz atbildētāju, kura domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība - Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - 5. panta 3. punkts - Jurisdikcijas noteikšanas klauzulas - 23. pants - Aizlieguma slēgt aizliegtas vienošanās efektīva īstenošana)

(2015/C 236/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Dortmund

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cartel Damage Claims (CDC) Hydrogen Peroxide SA

Atbildētājas: Akzo Nobel NV, Solvay SA/NV, Kemira Oyj, FMC Foret, SA

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī punkta noteikumu par jurisdikciju koncentrēšanu vairāku atbildētāju gadījumā var piemērot saistībā ar prasību par solidāru zaudējumu atlīdzināšanu un tās ietvaros – informācijas sniegšanu, kas vērsta pret uzņēmumiem, kuri ģeogrāfiskā un laika ziņā dažādā veidā ir piedalījušies ar Eiropas Komisijas lēmumu atzītā vienotā un turpinātā Savienības tiesībās paredzētā aizlieguma slēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumā, un ka tas tā ir arī tad, ja prasītājs ir atteicies no savas prasības attiecībā uz vienīgo no līdzatbildētājiem, kura domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība, ja vien netiek konstatēts, ka starp prasītāju un šo līdzatbildētāju pastāv slepena vienošanās, lai prasības celšanas brīdī tiktu mākslīgi radīti vai saglabāti šīs tiesību normas piemērojamības nosacījumi;

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka, ja dažādās dalībvalstīs reģistrētiem atbildētājiem tiek prasīta tiesā zaudējumu atlīdzība saistībā ar Eiropas Komisijas konstatētu vienotu un turpinātu LESD 101. panta un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta pārkāpumu, kurā tie ir piedalījušies vairākās dalībvalstīs dažādos laikos un vietās ar laika un vietas ziņā atšķirīgu dalību, notikums, kas rada kaitējumu, ir iestājies attiecībā uz ikvienu apgalvoto cietušo individuāli, un atbilstoši šim 5. panta 3. punktam ikviens no viņiem var izvēlēties celt savu prasību vai nu tās vietas tiesā, kurā attiecīgā aizliegtā vienošanās ir galīgi noslēgta, vai attiecīgi vietā, kurā ir noslēgta konkrēta vienošanās, kas var tikt identificēta kā tāda, kas pati par sevi ir notikums, kas radījis apgalvoto kaitējumu, vai arī savas juridiskās adreses vietas tiesā;

Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiesā tiek prasīts atlīdzināt ar LESD 101. panta un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta pārkāpumu radītos zaudējumus, tas ļauj ņemt vērā piegādes līgumos ietvertās jurisdikcijas noteikšanas klauzulas, pat ja šāda vērā ņemšana nozīmē atkāpi no noteikumiem par tiesas starptautisko jurisdikciju, kas paredzēti šīs regulas 5. panta 3. punktā un/vai 6. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka šajās klauzulās ir atsauce uz strīdiem par atbildību, kas radusies konkurences tiesību pārkāpuma dēļ.

(1) OV C 298, 12.10.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/4

Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 13. maija spriedums (Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Andrés Rabal Cañas/Nexea Gestión Documental SA, Fondo de Garantia Salarial

(Lieta C-392/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Kolektīvā atlaišana - Direktīva 98/59/EK - Jēdziens “uzņēmums” - Atlaisto darbinieku skaita aprēķināšanas noteikumi)

(2015/C 236/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 33 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītājs: Andrés Rabal Cañas

Atbildētāji: Nexea Gestión Documental SA, Fondo de Garantia Salarial

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretējs valsts tiesiskais regulējums, kurā kā vienīgā atsauces vienība ir noteikta sabiedrība, nevis uzņēmums, ja šī kritērija piemērošanas sekas ir tādas, ka tiek kavēta informēšanas un konsultēšanās procedūra, kas paredzēta šīs direktīvas 2.–4. pantā, bet, ja uzņēmums tiktu izmantots kā atsauces vienība, aplūkojamās atlaišanas būtu jāuzskata par “kolektīvām atlaišanām”, ņemot vērā minētās direktīvas 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto definīciju;

Direktīvas 98/59 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka ir notikušas “kolektīvās atlaišanas”, nav jāņem vērā individuālās darba līgumu, kas noslēgti uz noteiktu laiku vai noteikta darba veikšanai, izbeigšanas gadījumā, kad šīs izbeigšanas notiek darba līguma beigu datumā vai datumā, kad šis darbs ir izpildīts;

Direktīvas 98/59 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka ir kolektīvās atlaišanas saskaņā ar darba līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku vai par kāda noteikta darba veikšanu, šo kolektīvo atlaišanu iemeslam nav jābūt pašas pieņemšanas darbā uz vienu konkrētu laiku vai viena konkrēta darba veikšanai sistēmai.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/5

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums – Stichting Corporate Europe Observatory/Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-399/13 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Piekļuve Eiropas iestāžu dokumentiem - Dokumenti saistībā ar tirdzniecības sarunām starp Eiropas Savienību un Indijas Republiku - Pilnīga piekļuve - Atteikums)

(2015/C 236/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Stichting Corporate Europe Observatory (pārstāvis – S. Crosby, Solicitor)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Clotuche–Duvieusart un I. Zervas), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un J. Möller, pārstāvji)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Stichting Corporate Europe Observatory atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 274, 21.9.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/6

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 7. maija spriedums – Voss of Norway ASA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-445/13 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Trīsdimensiju apzīmējums, kuru veido cilindriskas pudeles forma)

(2015/C 236/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Voss of Norway ASA (pārstāvji – F. Jacobacci un B. La Tella, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – V. Melgar), Nordic Spirit AB (publ)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: International Trademark Association (pārstāvji – T. de Haan, advokāts, F. Folmer un S. Klos, advocaten, S. Helmer, solicitor)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Voss of Norway ASA atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	International Trademark Association sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 344, 23.11.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/6

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F. Faber/Autobedrijf Hazet Ochten BV

(Lieta C-497/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 1999/44/EK - Patēriņa preču pārdošana un garantija - Pircēja statuss - Patērētāja statuss - Piegādāto preču neatbilstība - Pienākums informēt pārdevēju - Neatbilstība, kas izpaužas sešu mēnešu laikā pēc preču piegādes - Pierādīšanas pienākums)

(2015/C 236/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden

Pamatlietas puses

Prasītāja: F. Faber

Atbildētājs: Autobedrijf Hazet Ochten BV

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata strīdu par līgumu, kurš varētu būt šīs direktīvas piemērošanas jomā, tiklīdz tai ir šajā ziņā nepieciešamie tiesību un faktiskie apstākļi vai tā tos var iegūt, pieprasot skaidrojumu, ir jāpārbauda, vai pircēju var kvalificēt kā patērētāju minētās direktīvas izpratnē pat tad, ja viņš nav tieši norādījis uz šādu statusu;

2)	Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāuzskata par noteikumu, kas valsts tiesību sistēmā ir uzskatāms par sabiedriskās kārtības tiesību normu, un ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jāpiemēro ikviena valsts tiesību norma, kas nodrošina tās transponēšanu;

Direktīvas 1999/44 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts noteikums, kurā ir paredzēts, ka patērētājam, lai viņš varētu izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības, ir laicīgi jāinformē pārdevējs par neatbilstību, ar nosacījumu, ka šī patērētāja rīcībā šādas informācijas sniegšanai ir termiņš, kas nav mazāks par diviem mēnešiem, sākot no datuma, kurā viņš šo neatbilstību ir konstatējis, ka sniedzamā informācija attiecas tikai uz minētās neatbilstības pastāvēšanu un ka tai nav paredzēti pierādīšanas noteikumi, kas padarītu neiespējamu vai pārlieku apgrūtinātu minētajam patērētājam iespējas izmantot šīs tiesības;

Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums, saskaņā ar kuru tiek pieņemts, ka neatbilstība pastāvēja preces piegādes brīdī,

—

ir piemērojams, ja patērētājs sniedz pierādījumus, ka pārdotā prece neatbilst līgumam un ka attiecīgā neatbilstība izpaudās, proti, tika materiālā veidā atklāta, sešu mēnešu laikā kopš preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī tas, ka neatbilstības esamībā ir vainojams pārdevējs;

—	to var nepiemērot tikai tad, ja pārdevējs juridiski pietiekami pierāda, ka minētā neatbilstības cēloņa vai rašanās pamatā ir apstāklis, kas ir radies pēc preces piegādes.

(1) OV C 367, 14.12.2013

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 13. maija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Dimensione Direct Sales srl, Michele Labianca/Knoll International Spa

(Lieta C-516/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Autortiesības - Direktīva 2001/29/EK - 4. panta 1. punkts - Izplatīšanas tiesības - Jēdziens “publiska izplatīšana” - Dalībvalsts komersanta pirkuma piedāvājums un reklāma tā tīmekļa vietnē, reklāmas nosūtīšana pa pastu un presē citā dalībvalstī - Ar autortiesībām aizsargātu mēbeļu reprodukcijas, kas piedāvātas pārdošanai bez izplatīšanas ekskluzīvo tiesību īpašnieka piekrišanas - Piedāvājums vai reklāma, kuru rezultātā netiek iegādāts aizsargāta darba oriģināls vai tā kopijas)

(2015/C 236/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Dimensione Direct Sales srl, Michele Labianca

Atbildētāja: Knoll International Spa

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj aizsargāta darba izplatīšanas ekskluzīvo tiesību īpašniekam iebilst pret piedāvājumu pārdot darba oriģinālu vai kopiju vai mērķtiecīgu reklāmu, kas skar šī darba oriģinālu vai kopiju, pat ja netiktu pierādīts, ka šī piedāvājuma vai šīs reklāmas rezultātā Savienības pircējs ir iegādājies aizsargātu objektu, ja šī reklāma tās dalībvalsts patērētājus, kurā šis darbs ir aizsargāts ar autortiesībām, mudina to iegādāties.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/8

Tiesas (virspalāta) 2015. gada 13. maija spriedums (Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Gazprom”OAO

(Lieta C-536/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Piemērošanas joma - Šķīrējtiesa - Izslēgšana - Ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpilde - Dalībvalstī esošas šķīrējtiesas izdots rīkojums - Rīkojums ar mērķi kavēt uzsākt vai turpināt tiesvedību citas dalībvalsts tiesā - Dalībvalsts tiesu tiesības atteikties atzīt šķīrējtiesas nolēmumu - Ņujorkas konvencija)

(2015/C 236/10)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puse

Prasītāja: “Gazprom”OAO

Piedaloties: Lietuvos Respublika

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā, ja dalībvalsts tiesa atzīst un izpilda vai arī atsakās atzīt un izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu, ar ko vienam lietas dalībniekam tiek aizliegts šīs dalībvalsts tiesās izvirzīt noteiktus prasījumus, jo minētajā regulā nav regulēta citā dalībvalstī esošas šķīrējtiesas nolēmuma atzīšana un izpilde dalībvalstī.

(1) OV C 377, 21.12.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/9

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank/E. Fischer-Lintjens

(Lieta C-543/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 27. pants - VI pielikuma R daļas 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Jēdziens “saskaņā ar divu vai vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas” - Pabalsti natūrā - Pensijas piešķiršana ar atpakaļejošu spēku atbilstoši dzīvesvietas dalībvalsts tiesiskajam regulējumam - Veselības aprūpes pabalstu, kas pakārtoti obligātas veselības aprūpes apdrošināšanas izņemšanai, saņemšana - Neapdrošināšanas apliecinājums atbilstoši dzīvesvietas dalībvalsts tiesiskajam regulējumam par obligāto veselības aprūpes apdrošināšanu - Sekojoša pienākuma neesamība veikt iemaksas šajā dalībvalstī - Šī apliecinājuma atsaukšana ar atpakaļejošu spēku - Neiespējamība ar atpakaļejošu spēku izņemt obligāto veselības aprūpes apdrošināšanu - Šādas apdrošināšanas slimības riska seguma pārtraukums - Regulas Nr. 1408/71 lietderīgā iedarbība)

(2015/C 236/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāja: Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

Atbildētāja: E. Fischer-Lintjens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, 27. pants, aplūkojot to kopsakarā ar minētās Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma R daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saņēmēja pensija tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir jāuzskata par maksājamu no tā laikposma sākuma, par kuru šī pensija tika faktiski maksāta šai attiecīgajai personai, lai kāds būtu datums, kurā tika formāli konstatētas tiesības uz šo pensiju, un tajā skaitā, attiecīgā gadījumā, ja tas sākās pirms lēmuma datuma par pašas pensijas piešķiršanu.

Regulas Nr. 1408/71 27. pants un 84.a pants, ar Regulu Nr. 118/97 grozītajā un atjauninātajā redakcijā, kas grozīta ar Regulu Nr. 1992/2006, aplūkojot tos kopsakarā ar tās VI pielikuma R daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, par kādiem ir pamatlieta, tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas neļauj pensijas, ko šī dalībvalsts piešķīrusi ar viena gada atpakaļejošu spēku, saņēmējam iegūt obligāto veselības aprūpes apdrošināšanu ar šādu pašu atpakaļejošu spēku un kura rezultātā šim saņēmējam tiek liegta jebkāda aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā, neņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp viņa personisko situāciju.

(1) OV C 15, 18.1.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/10

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finanzamt Ulm/Ingeborg Wagner-Raith

(Lieta C-560/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - Atkāpe - Kapitāla aprite, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta vienotas likmes nodokļa uzlikšana ienākumiem no līdzdalības ārvalstu ieguldījumu fondā - Melnie fondi)

(2015/C 236/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finanzamt Ulm

Atbildētāja: Ingeborg Wagner-Raith,

piedaloties: Bundesministerium der Finanzen

Rezolutīvā daļa:

LESD 64. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā paredzēta vienotas likmes nodokļa uzlikšana nerezidējoša ieguldījumu fonda daļu turētāju ienākumiem, ja šis fonds nav izpildījis noteiktus likumā paredzētus pienākumus, ir pasākums, kurš attiecas uz kapitāla apriti, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu šī panta izpratnē.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/10

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – P, S/Commissie Sociale Zekerheid Breda, College van Burgemeester en Wethouders van de gemeente Amstelveen

(Lieta C-579/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Direktīva 2003/109/EK - 5. panta 2. punkts un 11. panta 1. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kurā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ir paredzēts integrācijas pienākums, to apliecinot ar eksāmenu, un par tā neizpildi ir paredzēts naudas sods)

(2015/C 236/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāji: P, S

Atbildētāji: Commissie Sociale Zekerheid Breda, College van Burgemeester en Wethouders van de gemeente Amstelveen

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, it īpaši tās 5. panta 2. punktam un 11. panta 1. punktam, nav pretējs tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem jau ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ir paredzēts pienākums nokārtot integrācijas eksāmenu, par tā neizpildi paredzot naudas sodu, ar nosacījumu, ka šie piemērošanas noteikumi nevar apdraudēt minētās direktīvas mērķu īstenošanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir iegūts pirms pienākuma nokārtot integrācijas eksāmenu nokārtošanas vai pēc tam.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/11

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verder LabTec GmbH & Co. KG/Finanzamt Hilden

(Lieta C-657/13) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 49. pants - Ierobežojumi - Nodokļa saistībā ar nerealizēto kapitāla pieaugumu piedziņa pa daļām - Nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījuma starp dalībvalstīm saglabāšana - Samērīgums)

(2015/C 236/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītājs: Verder LabTec GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Finanzamt Hilden

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz tādu dalībvalsts nodokļu tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā sabiedrības, kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, aktīvu pārvešanas šīs sabiedrības pastāvīgam uzņēmumam, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, gadījumā ir paredzēts atklāt nerealizēto kapitāla pieaugumu no šiem aktīviem, kas gūts šīs pirmās dalībvalsts teritorijā, uzlikt nodokli šim nerealizētajam kapitāla pieaugumam un piedzīt ar to saistīto nodokli pa daļām desmit gadu laikā.

(1) OV C 71, 8.3.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/11

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-678/13) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - PVN - Direktīva 2006/112/EK - III pielikums - Samazinātas PVN likmes piemērošana medicīnas iekārtām, palīgierīcēm un citām ierīcēm, kā arī farmācijas līdzekļiem)

(2015/C 236/15)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Lozano Palacios un D. Milanowska)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa:

piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi tādu preču piegādēm kā:

—	medicīnas iekārtas, palīgierīces un citas ierīces, kuras nav paredzētas tikai invalīdu personīgai izmantošanai vai kuras parasti neizmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, kā arī

—	precēm, kas nav farmācijas līdzekļi, kurus parasti izmanto veselības aprūpē, slimību profilaksei un ārstēšanai medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, ne arī pretapaugļošanās un higiēnas līdzekļi,

kas paredzētas 2004. gada 11. marta Likuma par nodokli precēm un pakalpojumiem (ustawa o podatku od towarów i usług) III pielikuma 82., 92. un 103. pozīcijā, Polijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 96.–98. pantā, skatot tos kopsakarā ar šīs direktīvas III pielikumu, paredzētos pienākumus;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums – Andechser Molkerei Scheitz GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-682/13 P) (1)

(Apelācija - Sabiedrības veselība - Pārtikā atļauto pārtikas piedevu saraksts - Steviolglikozīdi - Pieņemamības nosacījumi - Interese celt prasību)

(2015/C 236/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Andechser Molkerei Scheitz GmbH (pārstāvis – H. Schmidt, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Grünheid un P. Ondrůšek)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Andechser Molkerei Scheitz GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/13

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kernkraftwerke Lippe-Ems GmbH/Hauptzollamt Osnabrück

(Lieta C-5/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 267. pants - Blakusprocess par atbilstības konstitūcijai pārbaudi - Valsts likuma atbilstības pārbaude gan Savienības tiesībām, gan attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai - Valsts tiesas iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu - Direktīvas 2003/96/EK un 2008/118/EK - LESD 107. pants - EAEKL 93., 191. un 192. pants)

(2015/C 236/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: Kernkraftwerke Lippe-Ems GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Osnabrück

Rezolutīvā daļa:

LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, kurai ir šaubas gan par valsts tiesību akta atbilstību Savienības tiesībām, gan par atbilstību attiecīgās dalībvalsts konstitūcijai, nezaudē iespēju, ne arī attiecīgajā gadījumā tā netiek atbrīvota no pienākuma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par minēto tiesību interpretāciju vai spēkā esamību, tādēļ ka valsts tiesā, kurai ir pienākums veikt šo pārbaudi, norisinās blakusprocess par šo pašu tiesību aktu atbilstības konstitūcijai pārbaudi;

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu rūpnieciskā elektroenerģijas ražošanā;

3)	LESD 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu rūpnieciskā elektroenerģijas ražošanā;

EAEKL 93. panta 1. punkts, 191. pants, skatot to kopsakarā ar 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, 3. panta 1. punktu, kā arī EAEKL 192. panta 2. punkts, skatot to kopsakarā ar EAEKL 1. panta 2. punktu un 2. panta d) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēts iekasēt nodokli par kodoldegvielas izmantošanu rūpnieciskā elektroenerģijas ražošanā.

(1) OV C 85, 22.3.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/14

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/MOL Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt.

(Lieta C-15/14 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Ungārijas un naftas un gāzes uzņēmuma MOL nolīgums par derīgo izrakteņu ieguves nodevām saistībā ar ogļūdeņražu ieguvi - Vēlāki tiesību akta grozījumi, ar kuriem palielināta derīgo izrakteņu ieguves nodevu likme - Nodevu palielinājums, kas netiek piemērots MOL - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Selektīvs raksturs)

(2015/C 236/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un K. Talabér-Ritz)

Otrs lietas dalībnieks: MOL Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt. (pārstāvji – N. Niejahr, Rechtsanwältin, F. Carlin, Barrister)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/14

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums – JAS Jet Air Service France (SARL)/Eiropas Komisija

(Lieta C-53/14 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Kopienas muitas kodekss - 239. pants - Muitas kodeksa īstenošanas regula - 905. pants - Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes džinsu bikšu imports - Ievedmuitas nodoklis - Lēmums, ar kuru šī nodokļa atlaide ir atzīta par nepamatotu - “Īpašas situācijas” neesamība)

(2015/C 236/19)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: JAS Jet Air Service France (SARL) (pārstāvji – T. Gallois un E. Dereviankine, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Caeiros, B.-R. Killmann un C. Soulay)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	JAS Jet Air Service France (SARL) sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 102, 7.4.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Charlotte Rosselle/Institut national d'assurance maladie-invalidité (INAMI), Union nationale des mutualités libres (UNM)

(Lieta C-65/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 92/85/EEK - Pasākumi, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti - 11. panta 2. un 4. punkts - Valsts ierēdnei personisku iemeslu dēļ piešķirts neaktīva ierēdņa statuss, lai viņa varētu strādāt kā algots darbinieks - Atteikums viņai piešķirt grūtniecības un dzemdību pabalstu, pamatojoties uz to, ka viņa kā algots darbinieks nav izpildījusi nosacījumu par minimālo iemaksu periodu, kas dod tiesības uz noteiktiem sociālajiem pabalstiem)

(2015/C 236/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Nivelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: Charlotte Rosselle

Atbildētāji: Institut national d'assurance maladie-invalidité (INAMI), Union nationale des mutualités libres (UNM),

piedaloties: Institut pour l’égalité des femmes et des hommes (IEFH)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē), 11. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz dalībvalstij atteikties piešķirt darbiniecei grūtniecības un dzemdību pabalstu tāpēc, ka viņa neaktīva ierēdņa statusā, kas piešķirts personisku iemeslu dēļ, lai viņa varētu strādāt kā algota darbiniece, veicot šo algoto darbu, nav izpildījusi valsts tiesībās paredzēto nosacījumu par minimālo iemaksu periodu, lai iegūtu tiesības uz minēto grūtniecības un dzemdību pabalstu, pat ja viņa ir bijusi nodarbināta vairāk nekā 12 mēnešus tieši pirms paredzamā dzemdību datuma.

(1) OV C 129, 28.4.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/15

Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-161/14) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 98. panta 2. punkts - III pielikuma 10. punkts - Samazināta PVN likme, ko piemēro mājokļu piegādei, celtniecībai, remontēšanai un pārbūvei, ko veic, īstenojot sociālo politiku - III pielikuma 10.a punkts - Samazināta PVN likme, ko piemēro privātu mājokļu atjaunošanai un remontam, izņemot materiāliem, kas sastāda nozīmīgu daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko piemēro samazinātu PVN likmi “enerģiju taupošu materiālu” uzstādīšanas pakalpojumu sniegšanai un piegādei)

(2015/C 236/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Clausen un C. Soulay)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – L. Christie un M. Holt, kam palīdz K. Lasok QC)

Rezolutīvā daļa:

piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi “enerģiju taupošu materiālu” uzstādīšanas pakalpojumu sniegšanai un šādu materiālu piegādei, ko veic persona, kura šos materiālus uzstāda mājokļos:

—

tiktāl, ciktāl šos pakalpojumus nevar uzskatīt par “mājokļu piegādi, celtniecību, remontēšanu un pārbūvi, ko veic, īstenojot sociālo politiku” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2009. gada 5. maija Direktīvu 2009/47/EK, III pielikuma 10. punkta izpratnē;

—	tiktāl, ciktāl šie pakalpojumi un piegādes neietilpst jēdzienā “privātu mājokļu atjaunošana un remonts” minētās direktīvas III pielikuma 10.a punkta izpratnē, un

—	tiktāl, ciktāl šajos pakalpojumos un piegādēs – pat ja uz tiem attiecas privātu mājokļu atjaunošanas un remonta darbības joma šīs direktīvas III pielikuma 10.a punkta izpratnē – ietilpst materiāli, kas sastāda nozīmīgu daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Direktīvas 2006/112, kas grozīta ar Direktīvu 2009/47, 98. pantā, skatot to kopsakarā ar tās III pielikumu, paredzētos pienākumus;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 7.7.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/16

Tiesas (devītā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Teekanne GmbH & Co. KG

(Lieta C-195/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2000/13/EK - Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana - 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts - Marķēšanas veids, ar kuru var maldināt pircēju par pārtikas sastāvu - Sastāvdaļu uzskaitījums - Apzīmējuma “aveņu – vaniļas piedzīvojums”, kā arī aveņu un vaniļas ziedu attēlu izmantošana uz augļu tējas iesaiņojuma, kura nesatur šīs sastāvdaļas)

(2015/C 236/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Atbildētāja: Teekanne GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka pārtikas produkta marķējums un veids, kā to veic, izmantojot noteiktas sastāvdaļas ārējo izskatu, aprakstu vai grafisko attēlu, var norādīt uz šīs sastāvdaļas klātbūtni šajā pārtikas produktā, kaut gan faktiski šīs sastāvdaļas tajā nav un šī neesamība izriet tikai no sastāvdaļu uzskaitījuma, kas ir attēlots uz minētā pārtikas produkta iesaiņojuma.

(1) OV C 245, 28.7.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/17

Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Tribunalul Neamț (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sindicatul Cadrelor Militare Disponibilizate în rezervă și în retragere (SCMD)/Ministerul Finanțelor Publice

(Lieta C-262/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - 2. pants, 3. panta 1. punkts un 6. pants - Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums - Diskriminācija atkarībā no piederības sociāli profesionālai kategorijai vai darba vietai - Valsts tiesību akti, kas ar zināmiem ierobežojumiem aizliedz vienlaikus saņemt vecuma pensiju un atalgojumu no profesionālās darbības publiskajā sektorā - Darba attiecību vai dienesta attiecību izbeigšana pēc savas ierosmes)

(2015/C 236/23)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Neamț

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sindicatul Cadrelor Militare Disponibilizate în rezervă și în retragere (SCMD)

Atbildētāja: Ministerul Finanțelor Publice

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts un 3. panta 1. punkts nav piemērojami tādiem valsts tiesību aktiem, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kas paredz, ka pilnībā tiek izbeigtas to publiskā sektora darbinieku darba attiecības vai dienesta attiecības, kuri turklāt saņem vecuma pensiju, kas pārsniedz vidējo bruto algu, un kuri konkrētā termiņā nav izvēlējušies turpināt šīs darba attiecības vai šīs dienesta attiecības.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/18

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, kas uzsākta pēc Kansaneläkelaitos pieteikuma

(Lieta C-269/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - 1. panta 4. punkts - Pakalpojumu koncesija - Jēdziens - Līgumu kopums starp sociālās apdrošināšanas iestādi un taksometru kompānijām, kurā paredzēta apdrošināto personu transporta izdevumu tiešās atlīdzināšanas elektroniskā procedūra un transportlīdzekļu rezervēšanas sistēma)

(2015/C 236/24)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puse

Kansaneläkelaitos

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 4. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pamatlietā aplūkojamo līgumu kopumu var uzskatīt par “pakalpojumu koncesiju” minētās normas izpratnē ar nosacījumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir nodevusi visu vai daļu sava saimnieciskās izmantošanas riska, kas jāpārbauda iesniedzējtiesai, ņemot vērā visas līgumu kopumā paredzēto darbību īpatnības.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/18

Tiesas (desmitā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Directeur général des douanes et droits indirects, Directeur régional des douanes et droits indirects d'Auvergne/Brasserie Bouquet SA

(Lieta C-285/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Direktīva 92/83/EEK - Akcīzes nodoklis - Alus - 4. pants - Patstāvīgas mazās alus darītavas - Pazemināta akcīzes nodokļa likme - Nosacījumi - Ražošanas ar darbības licenci neesamība - Ražošana atbilstoši trešajai personai piederošam ražošanas procesam un ar tās atļauju - Atļauja izmantot šīs trešās personas preču zīmes)

(2015/C 236/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: Directeur général des douanes et droits indirects, Directeur régional des douanes et droits indirects d'Auvergne

Atbildētāja: Brasserie Bouquet SA

Rezolutīvā daļa:

Pazeminātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai alum nolūkā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 4. panta 2. punktā paredzētais nosacījums, atbilstoši kuram alus darītava nedrīkst ražot ar darbības licenci, nav izpildīts, ja attiecīgā alus darītava ražo alu saskaņā ar līgumu, atbilstoši kuram tai ir atļauts izmantot trešās personas preču zīmes un ražošanas procesu.

(1) OV C 261, 11.8.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/19

Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Landgericht Krefeld (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jaouad El Majdoub/CarsOnTheWeb.Deutschland GmbH

(Lieta C-322/14) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 23. pants - Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu - Formas nosacījumi - Paziņojumi ar elektroniskiem līdzekļiem, kas paliekoši reģistrē vienošanos - Jēdziens - Vispārējie pārdošanas nosacījumi, kurus var apskatīt un izdrukāt saitē, kas ļauj tos atvērt jaunā logā - Piekrišanas metode “noklikšķinot”)

(2015/C 236/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Krefeld

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jaouad El Majdoub

Atbildētājs: CarsOnTheWeb.Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka piekrišanas metode “noklikšķinot”, ar ko tiek izteikta piekrišana tāda pirkuma līguma kā pamatlietā vispārējiem nosacījumiem, kurš ir ticis noslēgts elektroniski un kurā ir ietverta vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu, ir paziņojums ar elektroniskiem līdzekļiem, kas paliekoši reģistrē vienošanos šīs tiesību normas izpratnē, ja šī metode sniedz iespēju izdrukāt un saglabāt minēto nosacījumu tekstu pirms līguma noslēgšanas.

(1) OV C 315, 15.9.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/19

Tiesas (desmitā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Oberlandesgericht Nürnberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Andreas Wittmann

(Lieta C-339/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2006/126/EK - Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana - Aizlieguma periods - Vadītāja apliecība, ko kāda dalībvalsts izsniedz pirms aizlieguma perioda stāšanās spēkā pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī - Citas dalībvalsts atteikuma atzīt pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības derīgumu pamati)

(2015/C 236/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Nürnberg

Pamata krimināllietas puse

Andreas Wittmann

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvas 2006/126 par vadītāju apliecībām 11. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka pasākums, ar ko personas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts, kas nevar šai personai, kura ir mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs, atņemt tās vadītāja apliecību ar pamatojumu, ka uz viņu jau attiecas agrāks nolēmums par vadītāja apliecības atņemšanu, nosaka, ka minētajai personai katrā ziņā noteiktu laiku nevar tikt izsniegta vadītāja apliecība, ir jāuzskata par vadītāja apliecības ierobežošanu, atņemšanu uz laiku vai atņemšanu pavisam šīs tiesību normas izpratnē, kas tādējādi būtu šķērslis visu citas dalībvalsts izsniegto vadītāja apliecību derīguma atzīšanai pirms šī perioda beigām. Apstāklim, ka spriedums, ar ko tika piemērots šis pasākums kļuva galīgs pēc vadītāja apliecības izsniegšanas otrajā valstī, šajā ziņā nav nozīmes tādēļ, ka šī apliecība tika saņemta pēc šī sprieduma pasludināšanas un ka pamati, ar ko pamatoja minētā pasākuma piemērošanu pastāvēja attiecīgās apliecības izsniegšanas dienā.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/20

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ministre délégué, chargé du budget/Marlène Pazdziej

(Lieta C-349/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā - 12. panta otrā daļa - Nodoklis, kas par labu pašvaldībām tiek iekasēts no personām, kuru īpašumā vai rīcībā ir dzīvojamās telpas šo pašvaldību teritorijā - Maksimālais apmērs - Sociāls pasākums - Algas un citas atlīdzības, ko Eiropas Savienība maksā tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ņemšana vērā)

(2015/C 236/28)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ministre délégué, chargé du budget

Atbildētāja: Marlène Pazdziej

Rezolutīvā daļa:

Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 12. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru, nosakot maksimālo apmēru iemaksām attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli ēkai, kas tiek iekasēts par labu pašvaldībām, un šī nodokļa samazināšanas nolūkā tiek ņemta vērā alga un cita atlīdzība, ko Savienība maksā saviem ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

(1) OV C 372, 20.10.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/21

Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 5. februāra rīkojums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jednostka Innowacyjno-Wdrożeniowa Petrol S. C. Paczuski Maciej i Puławski Ryszard/Minister Finansów

(Lieta C-275/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem - Direktīva 2003/96/EK - 2. panta 3. punkts - Tieša iedarbība - Degvielas piedevas, kas ir ietvertas KN 3811. pozīcijā)

(2015/C 236/29)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Jednostka Innowacyjno-Wdrożeniowa Petrol S. C. Paczuski Maciej i Puławski Ryszard

Atbildētājs: Minister Finansów

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 2. panta 3. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tādas valsts tiesību normas, kādas tiek aplūkotas pamatlietā, saskaņā ar kurām Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008, I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras 3811. pozīcijā ietvertajām piedevām tiek uzlikts akcīzes nodoklis ar citādu likmi nekā degvielai, kurai piedevas tiek pievienotas.

2)	Direktīvas 2003/96 2. panta 3. punkta otrā daļā ir jāinterpretē tādējādi, ka indivīds var atsaukties uz to, vēršoties pret kompetento valsts iestādi tiesvedības valsts tiesās ietvaros, lai valsts tiesību norma, kas nav saderīga ar šo normu, netiktu piemērota.

(1) OV C 171, 26.5.2015.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/21

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 4. jūnija rīkojums (Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Argenta Spaarbank NV/Belgische Staat

(Lieta C-578/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Uzņēmumu ienākuma nodokļi - Direktīva 90/435/EEK - 1. panta 2. punkts un 4. panta 2. punkts - Mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs - Kopējā nodokļu sistēma - Iespēja veikt atskaitījumu no mātesuzņēmuma ar nodokli apliekamajiem ienākumiem - Pamatlietas faktiskie apstākļi un tiesiskais regulējums - Iemesli, kas pamato atbildes uz prejudiciālo jautājumu vajadzību - Pietiekamu precizējumu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2015/C 236/30)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Argenta Spaarbank NV

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa:

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) ar 2014. gada 28. novembra lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 30. martā iesniedza Sächsisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) – Der Bundesbeauftragte für Asylangelegenheiten/N

(Lieta C-150/15)

(2015/C 236/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Sächsisches Oberverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: Der Bundesbeauftragte für Asylangelegenheiten

Atbildētājs: N

Cita lietas dalībniece: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2011/95/ES (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi,

ka ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta 1. punktā un ECPAK [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 9. panta 1. punktā garantētās reliģijas brīvības smags pārkāpums un līdz ar to vajāšana atbilstoši direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir tad, ja reliģiskas darbības vai uzvedība, ko prasa ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements, vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei, ir aizliegtas izcelsmes valstī, paredzot par to sodu,

vai

vai ir vajadzīgs, ka pieteicējs, kas aktīvi praktizē noteiktu ticību, turklāt pierāda, ka reliģiskas darbības vai uzvedība, kas ir šīs ticības centrālais elements un kas viņa izcelsmes valstī ir aizliegts ticības apliecinājums, paredzot par to sodu, viņa reliģiskajai piederībai ir “īpaši svarīgas” un šajā ziņā “obligātas”?

Vai Direktīvas 2011/95/ES 9. panta 3. punkts, skatīts kopā ar 2. punkta d) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu pamatotas bailes no vajāšanas un faktiskus draudus (“real risk”), ka Direktīvas 2011/95/ES 6. pantā minētie dalībnieki viņus vajās vai pakļaus necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem, attiecībā uz reliģiskām darbībām vai uzvedību, ko paredz ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei, kuras ir aizliegtas izcelsmes valstī, paredzot par to sodu,

saiknes vērtēšana ir vajadzīga tādējādi, ka pieteicēja ticības novirzienu pretēji aizliegumam praktizējošo ticīgo skaits ir jāsaista ar faktisko vajāšanas aktu skaitu, pamatojoties uz šo reliģisko darbību, pieteicēja izcelsmes valstī un jāņem vērā pastāvošās valsts kriminālvajāšanas prakses iespējamā nedrošība un nenoteiktība

vai

vai ir pietiekami, ka, ja izcelsmes valsts kriminālvajāšanas praksē var tikt pierādīta faktiska tiesību normu piemērošana, kurās, paredzot sodu, ir [aizliegtas] reliģiskas darbības vai uzvedība, ko prasa ticība, kuru aktīvi praktizē pieteicējs, un kas ir tās centrālais elements, vai kas ir balstītas uz pieteicēja reliģisko pārliecību tādējādi, ka tām ir īpaša nozīme tā reliģiskajai identitātei?

Vai valsts procesuālo tiesību norma, kas paredz, ka Revision [kasācijas] tiesas tiesību vērtējums ir saistošs tiesai, kas izskata lietu pēc būtības (šeit – VwGO 144. panta 6. punkts), ir saderīga ar Savienības tiesību piemērošanas prioritātes principu, ja tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, Savienības tiesību normu vēlas interpretēt citādi nekā Revision tiesa, bet šo Savienības tiesību interpretāciju tā nevar izdarīt pat pēc prejudiciāla nolēmuma procedūras īstenošanas atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai, jo valsts tiesībās ir paredzēts, ka tai ir saistošs Revision tiesas izdarītais tiesību vērtējums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 337, 9. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 17. aprīlī iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – GE Healthcare GmbH/Hauptzollamt Düsseldorf

(Lieta C-173/15)

(2015/C 236/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: GE Healthcare GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Düsseldorf

Prejudiciālie jautājumi

Vai licences maksa Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) (MK) 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē var tikt iekļauta muitas vērtībā, ja nedz līguma noslēgšanas, nedz muitas parāda rašanās brīdī, kas šajā strīdā izriet no MK 201. panta 2. punkta, 214. panta 1. punkta, licences maksas rašanās nav konstatēta?

2)	Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai licences maksa par preču zīmi MK 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē attiecas uz importētajām precēm, ja tā tiek maksāta arī par pakalpojumiem un kopīgās sabiedrību grupas nosaukuma būtiskākās daļas izmantošanu?

Ja uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai licences maksa par preču zīmi MK 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē var būt importēto preču pārdošanas nosacījums, tās izvedot uz Kopienu, MK 32. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja tās samaksu pieprasīja ar pārdevēju un pircēju saistīts uzņēmums un tā ir veikta?

Ja uz 3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde un tāda licences maksa kā šajā gadījumā daļēji attiecas uz importētajam precēm un daļēji uz pakalpojumiem pēc importēšanas: vai pienācīga sadalīšana, pamatojoties vienīgi uz objektīviem un izmērāmiem datiem, atbilstoši 158. panta 3. punktam Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2) (MKĪR), un atbilstoši MKĪR 23. pielikumā minētajai MK 32. panta 2. punkta skaidrojošajai piezīmei nozīmē, ka var tikt koriģēta tikai muitas vērtība MK 29. panta izpratnē vai arī, ja muitas vērtība nevar tikt noteikta atbilstoši MK 29. pantam, ir iespējama, nosakot muitas vērtību atbilstoši MK 31. pantam, MKĪR 158. panta 3. punktā paredzētā sadalīšana, ja vien šīs izmaksas citādi netiktu ņemtas vērā?

(1) OV L 302, 1. lpp.

(2) OV L 253, 1. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 20. aprīlī iesniedza Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – Taser International Inc./SC Gate 4 Business SRL, Cristian Mircea Anastasiu

(Lieta C-175/15)

(2015/C 236/33)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītājs: Taser International Inc.

Atbildētāji: SC Gate 4 Business SRL, Cristian Mircea Anastasiu

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar jēdzienu “jurisdikcija, kas atvasināta no citiem šīs regulas noteikumiem” tiek apzīmēta arī situācija, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas preču zīmes tiesību nodošanas līguma slēdzējas puses neatsaucamā un neapstrīdamā veidā ir noteikušas, ka jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus saistībā ar līgumisko pienākumu izpildi ir tās valsts tiesām, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts un kurā prasītājam ir sava dzīvesvieta (juridiskā adrese), bet prasītājs ir vērsies Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, kuras teritorijā ir atbildētāja dzīvesvieta (juridiskā adrese)?

Ja atbilde ir apstiprinoša:

Vai minētās Regulas 23. panta 5. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav atsauces uz noteikumiem, ar ko piešķir jurisdikciju konkrētai valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tādējādi minētā tiesa atbilstoši Regulas 2. pantam nosaka jurisdikciju atbilstoši savas valsts tiesībās esošajām starptautisko tiesību normām?

Vai strīdu, kura priekšmets ir izpildīt ar tiesas nolēmumu noteikto pienākumu nododot no līguma radušās tiesības uz vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu preču zīmi, kas ir pienākums, ko nosaka noslēgtais līgums starp šī paša strīda dalībniekiem, var uzskatīt par atsauci uz tiesībām, kuras ir “jādeponē vai jāreģistrē” Regulas 22. panta 4. punkta izpratnē, ņemot vērā to, ka atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā preču zīme ir reģistrēta, tiesību uz preču zīmi nodošana ir jāreģistrē Preču zīmju reģistrā un jāpublicē Intelektuālā īpašuma oficiālajā vēstnesī?

Ja atbilde ir noraidoša, vai Regulas 24. pants nepieļauj to, ka minētā tiesa, kura saskaņā ar Regulas 2. pantu atrodas tādā situācijā, kāda ir aprakstīta pirmajā prejudiciālajā jautājumā, ieskaitot pēdējās instances tiesu, atzīst savas jurisdikcijas neesamību, lai izskatītu šo lietu, pat ja atbildētājs ir ieradies uz tiesas sēdi tajā, neapstrīdot tās jurisdikciju?

(1) OV L 12, 1. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) – Florentina Martínez Andrés/Servicio Vasco de Salud

(Lieta C-184/15)

(2015/C 236/34)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītāja: Florentina Martínez Andrés

Atbildētājs: Servicio Vasco de Salud

Prejudiciālie jautājumi

Vai UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku (1) 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, kas rodas, izmantojot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, vispārīgi netiek atzīts, ka specializētā civildienesta gadījuma darba izpildei nodarbinātajiem pagaidu darbiniekiem, atšķirībā no identiskā situācijā esošiem darbiniekiem, kurus iestāde nodarbina uz darba līguma pamata, ir tiesības saglabāt amata vietu kā uz nenoteiktu laiku, taču ne pastāvīgi nodarbinātiem darbiniekiem, proti, tiesības ieņemt pagaidu amata vietu, līdz tā tiek aizpildīta likumā noteiktā kārtībā vai likvidēta atbilstoši likuma paredzētai procedūrai?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai ekvivalences princips ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa var uzskatīt, ka abas situācijas – to darbinieku situācija, kurus iestāde nodarbina uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pamata un specializētā civildienesta gadījuma darba izpildei nodarbināto pagaidu darbinieku situācija – ir līdzīgas gadījumā, kad ļaunprātīgi tiek izmantoti uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi vai arī valsts tiesai, vērtējot situāciju līdzību, ir jāņem vērā nevis darba devēju identiskums, sniegto pakalpojumu identiskums vai līdzība un tas, ka darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, bet citi apstākļi, piemēram, tas, vai darbiniekam konkrēti ir darba attiecības vai civildienesta attiecības, vai arī tas, ka iestādei ir tiesības pašai organizēt savu darbību, kas attaisno atšķirīgu attieksmi abās situācijās?

(1) Pielikums Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK (OV L 175, 43. lpp.).

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 24. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – T.D. Rease, P. Wullems, otra puse – College bescherming persoonsgegevens

(Lieta C-192/15)

(2015/C 236/35)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: T.D. Rease, P. Wullems

Atbildētāja: College bescherming persoonsgegevens

Prejudiciālie jautājumi

Vai rīkojums izmantot aprīkojumu personas datu apstrādei dalībvalsts teritorijā, ko ārpus ES izdevis datu apstrādātājs Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281) 2. panta d punkta izpratnē ārpus ES reģistrētai detektīvu aģentūrai, ietilpst aprīkojuma izmantošanā šīs direktīvas 4. panta 1. punkta ievada un c) apakšpunkta izpratnē?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281), it īpaši 28. panta 3. un 4. punkts, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus, atstāj rīcības brīvību uzraudzības iestādēm, īstenojot šajā direktīvā noteikto indivīdu aizsardzību, noteikt prioritātes, kā rezultātā šāda aizsardzība netiek nodrošināta, ja indivīds vai neliela personu grupa iesniedz sūdzību par apgalvotu šīs direktīvas pārkāpumu?

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 29. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco (Spānija) – Juan Carlos Castrejana López/Ayuntamiento de Vitoria

(Lieta C-197/15)

(2015/C 236/36)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco

Pamatlietas puses

Prasītājs: Juan Carlos Castrejana López

Atbildētājs: Ayuntamiento de Vitoria

Prejudiciālie jautājumi

Vai UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku (1) 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, kas rodas, izmantojot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, vispārīgi netiek atzīts, ka civildienesta pagaidu ierēdņiem, atšķirībā no identiskā situācijā esošiem darbiniekiem, kurus iestāde nodarbina uz darba līguma pamata, ir tiesības saglabāt amata vietu kā uz nenoteiktu laiku, taču ne pastāvīgi nodarbinātiem darbiniekiem, proti, tiesības ieņemt pagaidu amata vietu, līdz tā tiek aizpildīta likumā noteiktā kārtībā vai likvidēta atbilstoši likuma paredzētai procedūrai?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai ekvivalences princips ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa var uzskatīt, ka abas situācijas – to darbinieku situācija, kurus iestāde nodarbina uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pamata un civildienesta pagaidu ierēdņu situācija – ir līdzīgas gadījumā, kad ļaunprātīgi tiek izmantoti uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi vai arī valsts tiesai, vērtējot situāciju līdzību, ir jāņem vērā nevis darba devēju identiskums, sniegto pakalpojumu identiskums vai līdzība un tas, ka darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, bet citi apstākļi, piemēram, tas, vai darbiniekam konkrēti ir darba attiecības vai civildienesta attiecības, vai arī tas, ka iestādei ir tiesības pašai organizēt savu darbību, kas attaisno atšķirīgu attieksmi abās situācijās?

Ja atbildes uz abiem iepriekšējiem jautājumiem ir noliedzošas, vai efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā pašā tiesvedībā, kurā tiek konstatēta uz noteiktu laiku noslēgta darba līgumu ļaunprātīga izmantošana, ir jāapspriež un jānosaka sods, izmantojot atbilstošu procedūru, kurā puses var paust lūgumus, izvirzīt argumentus un sniegt pierādījumus, kurus uzskata par lietderīgiem šim mērķim, vai, gluži pretēji, ar šo principu ir saderīgs tas, ka puse, kurai nodarīts kaitējums, šim mērķim uzsāk jaunu administratīvo procesu un attiecīgā gadījumā –procesu tiesā?

(1) Pielikums Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK (OV L 175, 43. lpp.).

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 5. maijā iesniedza Kúria (Ungārija) – Stock ’94 Szolgáltató Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága (NAV)

(Lieta C-208/15)

(2015/C 236/37)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stock ’94 Szolgáltató Zrt.

Atbildētājs: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága (NAV)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 1. panta 1. punkts, 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts, 14. panta 1. punkts, 24. panta 1. punkts, 73. pants, 78. panta b) punkts un 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču piegāde un aizdevuma piešķiršana, balstoties uz līgumu, kas noslēgts starp integrētāju un integrēto subjektu, ir atsevišķi un autonomi (distinct and independent) darījumi attiecībā pret aplikšanu ar PVN, vai tādējādi, ka tie šajā ziņā ir uzskatāmi par vienotu (single) darījumu, kura nodokļa bāzē papildus pretizpildījuma vērtībai par piegādātajām precēm ietilpst procenti par piešķirto aizdevumu?

Gadījumā, ja PVN direktīvai ir atbilstoša šī pēdējā interpretācija, vai PVN direktīvu saistībā ar vienoto (single) darījumu, kurā ir ietverta gan preču piegāde, kurai piemēro PVN, gan pakalpojumu sniegšana, kura ir atbrīvota no PVN, var interpretēt tādējādi, ka attiecīgais darījums ir izņēmums no PVN vispārējas piemērojamības principa? Šādā gadījumā, kādi ir izpildāmie kritēriji?

3)	Vai atbildi uz iepriekš minētajiem jautājumiem ietekmē un ja tā, kādā veidā, fakts, ka integrētājs saskaņā ar līgumu var sniegt integrētajam subjektam papildu pakalpojumus pēc tā lūguma vai arī pirkt lauksaimniecības preces, kuras ir saražojis integrētais subjekts?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2015. gada 25. februāra spriedumu lietā T-257/13 Polija/Komisija 2015. gada 6. maijā iesniedza Polijas Republika

(Lieta C-210/15 P)

(2015/C 236/38)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pilnībā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 25. februāra spriedumu lietā T-257/13 Polija/Komisija;

—

daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 981), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1) tiktāl, ciktāl tajā no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgtas summas EUR 2 8 7 63 238,60 un EUR 5 6 88 440,96 apmērā, ko ir segusi Polijas Republikas apstiprināta maksātāja iestāde;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1698/2005 23. panta 2. punktu, uzskatot, ka priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta piešķiršanai ir nosacījums, ka persona, kas nodod saimniecību citai personai, veic lauksaimniecisku darbību komerciālos nolūkos pirms saimniecības nodošanas, bet šajās tiesību normās ir paredzēts, pirmkārt, ka ieinteresētajai personai ir jāveic lauksaimnieciska darbība (komerciālos vai nekomerciālos nolūkos) desmit gadus pirms saimniecības nodošanas un, otrkārt, aizliegums personai, kas nodod saimniecību citai personai, veikt lauksaimnieciskas darbības komerciālos nolūkos pēc saimniecības nodošanas.

Polijas Republika norāda, ka Savienības tiesībās nav paredzēta prasība veikt lauksaimniecisku darbību komerciālos nolūkos pirms saimniecības nodošanas. Regulas Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktā un Regulas Nr. 1698/2005 23. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ieinteresētajai personai ir jāveic lauksaimnieciska darbība desmit gadus pirms saimniecības nodošanas, bet šajā laikposmā šī darbība var būt komerciāla vai nekomerciāla. Turklāt šīs tiesību normas aizliedz personai, kas nodod saimniecību citai personai, nodarboties ar lauksaimniecību komerciālā nolūkā pēc saimniecības nodošanas.

(1) OV L 67, 20. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 11. maijā iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) – Vasilka Ivanova Gogova/Ilia Dimitrov Iliev

(Lieta C-215/15)

(2015/C 236/39)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven kasatsionen sad

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Vasilka Ivanova Gogova

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: Ilia Dimitrov Iliev

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesību aktos paredzētā iespēja civillietu tiesai pieņemt nolēmumu lietā par vecāku strīdu par viņu bērna ceļošanu uz ārvalstīm un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, kamēr piemērojamajās materiālās tiesības ir paredzēta šo vecāku tiesību kopīga īstenošana attiecībā uz bērnu, ir tiesvedība, kura attiecas uz “vecāku atbildības iegūšanu, īstenošanu, deleģēšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu” Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (1) 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopsakarā ar 2. panta 7. punktu un kurai piemēro Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punktu?

2)	Vai ir pamats starptautiskās jurisdikcijas noteikšanai civillietās par vecāku atbildību, ja nolēmums aizstāj juridisku faktu, kas ir būtisks uz bērnu attiecināmā administratīvā procesā un piemērojamajos tiesību aktos ir paredzēts, ka šis process ir jāveic konkrētā Eiropas Savienības dalībvalstī?

Vai ir jāuzskata, ka pastāv vienošanās par piekritību atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja atbildētāja kasācijas tiesvedībā pārstāvis neiebilst pret tiesas jurisdikciju, taču viņš ir nevis pilnvarots, bet tiesas iecelts, jo bija grūtības informēt atbildētāju kasācijas tiesvedībā par to, ka viņš personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību var piedalīties strīda izskatīšanā?

(1) OV L 338, 1. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 22. maijā iesniedza High Court of Ireland (Īrija) – Minister for Justice and Equality/Francis Lanigan

(Lieta C-237/15)

(2015/C 236/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister for Justice and Equality

Atbildētājs: Francis Lanigan

Prejudiciālie jautājumi

1)	Kādas ir Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (2002/584/TI) (1) 17. pantā, to lasot kopsakarā ar minētā pamatlēmuma 15. pantu, noteikto termiņu neievērošanas sekas?

Vai Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (2002/584/TI) 17. pantā paredzēto termiņu neievērošana rada tiesības personai, kura pirms lēmuma par nodošanu pieņemšanas, pārsniedzot šos termiņus, tiek paturēta apcietinājumā?

(1) OV L 190, 1. lpp.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/30

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedumu lietā T-89/09 Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija 2015. gada 27. maijā iesniedza Land Hessen

(Lieta C-242/15 P)

(2015/C 236/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Land Hessen (pārstāvji – U. Soltész, A. Richter, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedumu lietā T-89/09 daļā, kurā par spēkā neesošu ir ticis atzīts Komisijas 2008. gada 21. oktobra Lēmums C(2008) 6017, galīgā redakcija, Valsts atbalsts N 512/2007 – Vācija, Abalon Hardwood Hessen GmbH;

—	atcelt prasību pilnībā;

—	piespriest Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamato tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā Komisijas rīcības brīvību. Garantijas kā atbalsta vērtības noteikšana ir ekonomiski komplekss jautājums, saistībā ar kuru Komisijai ir plaša rīcības brīvība. Šo rīcības brīvību Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē gadu gaitā ir īstenojusi tādējādi, ka tā Vācijas federālo zemju garantijas kā atbalsta vērtību atbilstoši Vācijas iestāžu informācijai ir novērtējusi 0,5 % apmērā no garantiju summas. Šai sakarā neko nemaina vēlāks 2000. gada paziņojums par garantijām.

Turklāt Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā (otrais pamats), ka LESD 107. panta atbalsta jēdziens ir par objektīvs jēdziens, kuru neietekmē Komisijas atļauja. Garantijas kā atbalsta vērtība nevar mainīties, atļaujot noregulējumu par atbalstu. Šādi tas it īpaši ir des minimis atbalstu gadījumā, jo uz tiem neattiecas LESD 107. pants un tādēļ tie nekādi nevar būt Komisijas lēmuma par atļauju priekšmets.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums. Garantijas kā atbalsta vērtības aprēķinā saskaņā ar atļautu un neatļautu atbalsta shēmu faktiski runa ir par līdzīgām situācijām, kas bez jebkāda objektīva pamatojuma tiek vērtētas dažādi. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, metodes par valsts atbalsta elementa noteikšanu 0,5 % apmērā no garantijas summas piemērošanā nošķirdama garantijas, kuras tikušas piešķirtas pirms un pēc 2000. gada paziņojuma par garantijām. Tomēr šajā gadījumā Komisijas prakse kopumā attiecībā uz Vāciju esot bijusi specifiskāka nekā vispārīgajā paziņojumā par garantijām, un šeit apstrīdētā aprēķina metode turklāt būtu pieļaujama pat tad, ja tā būtu jāvērtē atbilstoši 2000. gada paziņojumam par garantijām.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja ceturtā pamata ietvaros apgalvo, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, pamatojot tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principus. Aizsardzības vērta, pirmkārt, ir Land Hessen uzticēšanās tam, ka Komisija savā ilgus gadus garajā lēmumu pieņemšanas praksē ir akceptējusi 0,5 % metodi un turklāt to skaidri ir apstiprinājusi 1998. gada vēstulē. Turklāt Hesenes garantijas vadlīniju visaptverošās pārbaudes procedūras laikā tā nav apstrīdējusi 0,5 % metodi.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/31

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 17. marta spriedumu lietā T-89/09 Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija 2015. gada 28. maijā iesniedza Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG

(Lieta C-246/15 P)

(2015/C 236/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG (pārstāvji – J. Heithecker, J. Ylinen, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Land Hessen

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīts trešais pamats attiecībā uz investīciju ar valsts dotāciju un valstij piederoša zemesgabala pārdošanu;

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 3.–5. punktu;

—	piespriest Komisijai un Land Hessen atlīdzināt tiesvedībā apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Papildus, atstāt spēkā prasītājas tiesvedībā pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, ciktāl ar tiem tika prasīts

—	atcelt Komisijas 2008. gada 21. oktobra Lēmumu C(2008) 6017, galīgā redakcija, Valsts atbalsts N 512/2007 – Vācija, Abalon Hardwood Hessen GmbH, ciktāl tajā ir konstatēts, ka paziņotais reģionālais atbalsts ir jau esošs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta ii) apakšpunkta izpratnē;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 21. oktobra Lēmumu C(2008) 6017, galīgā redakcija, Valsts atbalsts N 512/2007 – Vācija, Abalon Hardwood Hessen GmbH, ciktāl tajā ir konstatēts, ka valstij piederoša zemesgabala pārdošana nav atbalsts EKL 87. panta 1. punkta izpratnē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesvedībā pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā ir runa par priekšnosacījumiem, ar kādiem Komisija sūdzībā valsts atbalsta jomā var noraidīt iebildumus, ko iesniedzis tiešais atbalsta saņēmēja konkurents, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējai tiesai pārsūdzētajā spriedumā trešais pamats, ar kuru tika izteikts pārmetums, ka nav tikusi uzsākta formāla izmeklēšanas procedūra, bija jāpieņem ne tikai – kā tas ir noticis – attiecībā uz apstrīdēto garantiju piešķiršanas pasākumu, bet arī attiecībā uz citiem apstrīdētajiem atbalsta pasākumiem, investīciju ar valsts dotāciju un valstij piederoša zemesgabala pārdošanu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus:

Vispārējā tiesa saistībā ar investīciju ar valsts dotāciju, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, nepamatoti ir konstatējusi, ka 2007. gada 6. decembra lēmumam trešā pamata pārbaudē nav bijusi nozīme, jo Komisija, neraugoties uz rūpīgu pārbaudi administratīvajā procedūrā, neesot varējusi zināt par šāda lēmuma esamību un turklāt šis lēmums nekādi neesot varējis ietekmēt Komisijas pārbaudes rezultātu.

2.	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā un vairākas citas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tā uzskatīja, ka eksperta atzinumā par atbalsta saņēmējam pārdotā valstij piederošā zemesgabala vērtību bija norādīts, ka uz zemesgabala esošām ēkām nav nekādas vērtības.

3.	Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Komisija administratīvajā procedūrā pamatoti esot pieņēmusi, ka summa EUR 1 4 00 000 apmērā, kas tika atskaitīta no eksperta atzinumā minētās cenas, atbilst tirgus cenai, lai nojauktu visas ēkas, kas atrodas uz atbalsta saņēmējam pārdotā zemesgabala.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, vērtējot zemes gabala pirkuma līguma 4. panta 6. punktu, kurā ir paredzēts, ka atbalsta saņēmējam ir jānojauc visas uz zemesgabala atrodošās ēkas un jāpiemaksā zemesgabala pārdevējam, ja desmit gadu laikā pēc zemesgabala pārņemšanas ēkas netiek nojauktas vai tiek nojauktas daļēji, vai arī, ja izrādās, ka par nojaukšanu maksājamā summa ir mazāka nekā iepriekš minētā summa EUR 1 4 00 000 apmērā.

Vispārējā tiesa nepamatoti esot piespriedusi tiesāšanās izdevumus daļēji segt apelācijas sūdzības iesniedzējai, jo prasībā no pieciem pamatiem tika pieņemti trīs pamati, un apelācijas sūdzības iesniedzēja par diviem pārējiem apstrīdētajiem atbalsta pasākumiem prasību esot cēlusi tikai tādēļ, ka nedz viņai administratīvās procedūras laikā iesniegtajos dokumentos, nedz arī Komisijas lēmumā šajā ziņā nebija ietverta nekāda informācija.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/33

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Pensa Pharma/ITSB – Ferring et Farmaceutisk Laboratorium Ferring (“PENSA PHARMA” un “pensa”)

(Apvienotās lietas T-544/12 un T-546/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “PENSA PHARMA” un Kopienas grafiska preču zīme “pensa” - Agrākas vārdiskas valsts un Beniluksa preču zīmes “PENTASA” - Tieša piekrišana Kopienas preču zīmes reģistrācijai pirms pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 3. punkts - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2015/C 236/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pensa Pharma, SA (Valence, Spānija) (pārstāvji – M. Esteve Sanz, M. González Gordon un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – P. Geroulakos un J. Crespo Carrillo)

Citas procesa ITSB Apelācijas padomē dalībnieces, personas, kas iestājušās lietā Vispārējā tiesā: Ferring BV (Hoofddorp, Nīderlande); un Farmaceutisk Laboratorium Ferring A/S (Copenhague, Dānija) (pārstāvji – sākotnēji I. Fowler, solicitor, A. Renck, V. von Bomhard un D. Slopek, advokāti, vēlāk – I. Fowler, A. Renck, V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāts, un visbeidzot I. Fowler un J. Fuhrmann)

Priekšmets

Divas prasības par ITSB Apelācijas piektās padomes 2012. gada 1. oktobra lēmumiem lietās R 1883/2011–5 un R 1884/2011–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ferring BV un Farmaceutisk Laboratorium Ferring A/S, no vienas puses, un Pensa Pharma SA, no otras puses.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Pensa Pharma, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 23.2.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/33

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. jūnija spriedums – Stayer Ibérica/ITSB – Korporaciya “Masternet” (“STAYER”)

(Lieta T-254/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “STAYER” - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “STAYER” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2015/C 236/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stayer Ibérica, SA (Pinto, Spānija) (pārstāvis – S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ZAO Korporaciya“Masternet” (Maskava, Krievija) (pārstāvis – N. Bürglen, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 4. marta lēmumu lietā R 2196/2011–2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp ZAO Korporaciya“Masternet” un Stayer Ibérica, SA.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2013. gada 4. marta lēmumu lietā R 2196/2011–2 tiktāl, ciktāl tajā par spēkā neesošu tika atzīta Kopienas grafiska preču zīme “STAYER” attiecībā uz 7. klasē ietilpstošajām “dimantu griešanas un slīpēšanas mašīnu detaļām; urbjiem un griešanas diskiem šādām nozarēm: marmors, granīts, akmens, māls, plāksnes, dakstiņi un ķieģeļi, un vispārēji – griešanas instrumentiem kā daļai no 7. klasē ietilpstošajām iekārtām”, un 8. klasē ietilpstošajām “ar roku darbināmām abrazīvām ierīcēm (diski un slīpēšanas diski)”;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	ITSB, Stayer Ibérica, SA un ZAO Korporaciya “Masternet” atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 207, 20.7.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/34

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. jūnija spriedums – Versorgungswerk der Zahnärztekammer Schleswig-Holstein/BCE

(Lieta T-376/13) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Lēmums 2004/258/EK - 2012. gada 15. februāra Vienošanās par apmaiņu starp Grieķiju un ECB un Eurosistēmas valstu centrālajām bankām - A un B pielikumi - Daļējs piekļuves atteikums - Sabiedrības intereses - Savienības un dalībvalsts monetārā politika - ECB un Eurosistēmas valstu centrālo banku finanšu situācija - Savienības finanšu sistēmas stabilitāte)

(2015/C 236/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Versorgungswerk der Zahnärztekammer Schleswig-Holstein (Kiel, Vācija) (pārstāvji – O. Hoepner un D. Unrau, avocats)

Atbildētāja: Banque centrale européenne (BCE) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, S. Lambrinoc un K. Laurinavičius, pārstāvji, kuriem palīdz H.-G. Kamann un P. Gey, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt ECB 2013. gada 22. maija lēmuma, kas prasītājai paziņots ar pirmās minētās prezidenta vēstuli, daļēji noraidot pieprasījumu par piekļuvi “Exchange agreement dated 15 February 2012 among the Hellenic Republic and the European Central Bank and the Eurosystem NCBs listed herein” (2012. gada 15. februāra Vienošanās par apmaiņu starp Grieķijas Republiku un Eiropas Centrālo banku, un Eurosistēmas valstu centrālajām bankām, kas tajā uzskaitītas) A un B pielikumiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Versorgungswerk der Zahnärztekammer Schleswig-Holstein atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 7.9.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/35

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Bora Creations/ITSB – Beauté prestige international (“essence”)

(Lieta T-448/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “essence” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 236/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bora Creations, SL (Ceuta, Spānija) (pārstāvji – R. Lange, G. Hild un C. Pape, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Beauté prestige international (Parīze, Francija) (pārstāvji – T. de Haan un P. Péters, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2013. gada 6. jūnija lēmumu lietā R 1085/2012–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Beauté prestige international un Bora Creations, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bora Creations, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 304, 19.10.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/36

Vispārējās tiesas 2015. gada 10. jūnija spriedums – AgriCapital/ITSB – agri.capital (AGRI.CAPITAL)

(Lieta T-514/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “AGRI.CAPITAL” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas vārdiskas preču zīmes “AgriCapital” un “AGRICAPITAL” - Relatīvs atteikuma pamats - Pakalpojumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 236/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AgriCapital Corp. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – P. Meyer un M. Gramsch, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: agri.capital GmbH (Münster, Vācija) (pārstāvis – A. Nordemann–Schiffel, advokāts)

Priekšmets

Prasība par par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 2236/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp AgriCapital Corp. un agri.capital GmbH.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	AgriCapital Corp. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 352, 30.11.2013.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/36

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Giovanni Cosmetics/ITSB – Vasconcelos & Gonçalves (“GIOVANNI GALLI”)

(Lieta T-559/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “GIOVANNI GALLI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “GIOVANNI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārda un uzvārda atšķirtspēja)

(2015/C 236/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giovanni Cosmetics, Inc. (Rancho Dominguez, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – J. van den Berg un M. Meddens–Bakker, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – M. Rajh)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Vasconcelos & Gonçalves, SA (Lisabona, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 13. augusta lēmumu lietā R 1189/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Giovanni Cosmetics, Inc. un Vasconcelos & Gonçalves, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Giovanni Cosmetics, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/37

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Luxembourg Pamol (Cyprus) un Luxembourg Industries/Komisija

(Lieta T-578/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Augu aizsardzības līdzekļi - Dokumentu, kas attiecas uz aktīvās vielas ierakstīšanu, publicēšana - Pieteikuma par konfidencialitātes piemērošanu noteiktai informācijai noraidīšana - Apstrīdētā tiesību akta neattiecināmība uz atbildētāju - Nepieņemamība)

(2015/C 236/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Luxembourg Pamol (Cyprus) Ltd (Nikosija, Kipra) un Luxembourg Industries Ltd (Telaviva, Izraēla) (pārstāvji – C. Mereu un K. van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. von Rintelen un P. Ondrůšek)

Priekšmets

Prasība atcelt ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013. gada 8. oktobra vēstuli paziņoto lēmumu publicēt dokumentus tajā daļā, attiecībā uz kuru prasītājas bija lūgušas piemērot konfidencialitāti

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Luxembourg Pamol (Cyprus) Ltd un Luxembourg Industries Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 45, 15.2.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/38

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Levi Strauss/ITSB – L&O Hunting Group (“101”)

(Lieta T-604/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “101” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “501” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 236/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Levi Strauss & Co. (New Castle, Californie, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – sākotnēji V. von Bomhard un J. Schmitt, vēlāk – V. von Bomhard, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – G. Schneider un M. Fischer)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: L&O Hunting Group GmbH (Isny im Allgäu, Vācija) (pārstāvji – K. Kuck, K. Landes un G. Müllejans, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2013. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1538/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Levi Strauss & Co. un L&O Hunting Group GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2013. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1538/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Levi Strauss & Co. un L&O Hunting Group GmbH;

2)	ITSB un L&O Hunting Group sedz savus, kā arī atlīdzina Levi Strauss & Co. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 24, 25.1.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/38

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – BP/FRA

(Lieta T-658/13 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieks - Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras personāls - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana uz nenoteiktu laiku - Tiesības tikt uzklausītam - Iecelšana amatā citā dienestā līdz līguma termiņa beigām - Faktisko apstākļu vērtējums - Pierādījumu sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2015/C 236/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BP (Barselona, Spānija) (pārstāvji – L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) (pārstāvji – M. Kjærum, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. septembra spriedumu lietā F-38/12 BP/FRA (Krājums-CDL, EU:F:2013:138), ar kuru tiek prasīts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. septembra spriedumu lietā F-38/12 BP/FRA (Krājums-CDL, EU:F:2013:138) tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīta prasība par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2012. gada 27. februāra vēstulē iekļauto lēmumu nepagarināt BP kā līgumdarbinieka darba līgumu;

2)	atcelt FRA 2012. gada 27. februāra vēstulē iekļauto lēmumu nepagarināt BP kā līgumdarbinieka darba līgumu;

3)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

4)	BP un FRA sedz savus gan saistībā ar tiesvedību Civildienesta tiesā, gan arī šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 61, 1.3.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/39

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. jūnija spriedums – Bora Creations/ITSB (“gel nails at home”)

(Lieta T-140/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “gel nails at home” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2015/C 236/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bora Creations, SL (Ceuta, Spānija) (pārstāvji – R. Lange, G. Hild un E. Schalast, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Poch)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 5. decembra lēmumu lietā R 450/2013–1 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “gel nails at home” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bora Creations, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 135, 5.5.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/40

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. jūnija spriedums – Deluxe Laboratories/ITSB (“deluxe”)

(Lieta T-222/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “deluxe” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Aprakstoša rakstura neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2015/C 236/53)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deluxe Laboratories, Inc. (Burbank, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – S. Serrat Viñas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 1250/2013–2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “deluxe” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas otrās padomes 2014. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 1250/2013–2;

2)	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 175, 10.6.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/40

Vispārējās tiesas 2015. gada 3. jūnija spriedums – Lithomex/ITSB – Glaubrecht Stingel (“LITHOFIX”)

(Lieta T-273/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “LITHOFIX” - Agrākas valsts un starptautiskas preču zīmes “LITHOFIN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Preču līdzība - Pārbaudes pienākuma neesamība saistībā ar visām precēm, uz kurām attiecas agrākā preču zīme - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

(2015/C 236/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lithomex ApS (Langeskov, Dānija) (pārstāvis – L. Ullmann, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Bonne)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Glaubrecht Stingel GmbH & Co. KG (Wendlingen, Vācija) (pārstāvis – T. Krüger, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas piektās padomes 2014. gada 17. februāra lēmumu lietā R 2280/2012–5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Glaubrecht Stingel GmbH & Co. KG un Lithomex ApS

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lithomex ApS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 253, 4.8.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/41

Vispārējās tiesas 2015. gada 9. jūnija spriedums – Navarro/Komisija

(Lieta T-556/14 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieki - Pieņemšana darbā - Uzaicinājums izteikt interesi - Nepieciešamās minimālās kvalifikācijas - Atteikums pieņemt darbā - Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkta pārkāpums - Kļūda tiesību piemērošanā - Faktu sagrozīšana)

(2015/C 236/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Victor Navarro (Sterebēka [Sterrebeek], Beļģija) (pārstāvji – S. Rodrigues un A. Blot, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 21. maija spriedumu Navarro/Komisija (F-46/13, Krājums – CDL, EU:F:2014:104), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Victor Navarro atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/42

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. jūnija spriedums – Yoo Holdings/ITSB – Eckes-Granini Group (“YOO”)

(Lieta T-562/14) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “YOO” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “YO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 236/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Yoo Holdings Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – D. Farnsworth, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – S. Bonne)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Eckes-Granini Group GmbH (Nieder-Olm, Vācija) (pārstāvis – W. Berlit, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelācijas otrās padomes 2014. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 762/2013–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eckes-Granini Group GmbH un Yoo Holdings Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Yoo Holdings Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 351, 6.10.2014.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/42

Prasība, kas celta 2015. gada 10. aprīlī – Mabrouk/Padome

(Lieta T-175/15)

(2015/C 236/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamed Marouen Ben Ali Bel Ben Mohamed Mabrouk (Tunisa, Tunisija) (pārstāvji – J. R. Farthouat, J. P. Mignard un N. Boulay, advokāti, S. Crosby, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/157 (OV L 26/29), ar kuru groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28/62), ciktāl šie ierobežojošie pasākumi, proti, līdzekļu iesaldēšana Eiropas Savienībā, attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pret prasītāju uzsāktā procesa raksturs, būtība un ilgums nesniedz Padomei pietiekamu pamatojumu apstrīdētā akta pieņemšanai.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais akts nav saderīgs ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tas esot pieņemts, pārkāpjot saprātīga termiņa principu minētā 47. panta izpratnē.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Tunisija esot veiksmīgi pabeigusi pāreju uz demokrātiju, kā to esot atzinusi arī pati Padome, līdz ar to apstrīdētajam aktam neesot mērķa un tātad tas esot prettiesisks.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, kā arī joprojām esošais labas pārvaldības principa pārkāpums, ciktāl ar apstrīdēto aktu šis princips ir pārkāpts un ciktāl šis akts ir prettiesisks.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apstrīdētais akts esot pieņemts, atsaucoties tikai uz Padomes kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, neņemot vēra jautājuma krimināltiesiskos aspektus, un it īpaši lietas apstākļus.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots prasītāja tiesību uz īpašumu pārkāpums.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/43

Prasība, kas celta 2015. gada 27. aprīlī – Redpur/ITSB – Redwell Manufaktur (“Redpur”)

(Lieta T-227/15)

(2015/C 236/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Redpur GmbH (Hayingen, Vācija) (pārstāvis – S. Schiller, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Redwell Manufaktur GmbH (Hartberg, Austrija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Redpur” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 934 305

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 11. februāra lēmums lietā R 678/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un iebildumus noraidīt;

—	pilnībā apmierināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 10 934 305 vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājai šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Redwell Manufaktur GmbH atlīdzināt prasītājai procesā Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/44

Prasība, kas celta 2015. gada 15. maijā – Cryo–Save/ITSB – MedSkin Solutions Dr. Suwelack (“Cryo-Save”)

(Lieta T-239/15)

(2015/C 236/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cryo–Save AG (Freienbach, Šveice) (pārstāvis – C. Onken, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG (Billerbeck, Vācija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Cryo-Save” – Kopienas preču zīme Nr. 4 625 216

Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 3. marta lēmums lietā R 2567/2013–4

Prasītājas prasījumi:

—	apstrīdēto lēmumu grozīt tādējādi, ka Anulēšanas nodaļas 2013. gada 30. oktobra lēmums tiek atcelts un pieteikums par Kopienas preču zīmes Nr. 4 625 216 atcelšanu tiek noraidīts; pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 56. panta 2. punkta, lasot to kopā ar Regulas Nr. 2868/95 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/45

Prasība, kas celta 2015. gada 18. maijā – Grupo Bimbo/ITSB (Batoniņa ar četriem apļiem forma)

(Lieta T-240/15)

(2015/C 236/60)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Bimbo, SAB de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis – N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Informācija par procesu ITSB

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas trīsdimensiju preču zīme (Batoniņa ar četriem apļiem forma) – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 551 867

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 2. marta lēmums lietā R 1602/2014–1

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu kā prettiesisku un neatbilstošu spēkā esošajām tiesību normām Kopienas preču zīmes jomā, pieņemot nolēmumu atbilstoši šajā prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem, jo reģistrācijai pieteiktajai trīsdimensiju preču zīmei piemīt pietiekama raksturīgā atšķirtspēja, un uzdodot pilnā apjomā reģistrēt Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 12 551 867 attiecībā uz 5., 29. un 30. klasi atbilstoši Starptautiskajai klasifikācijai;

—	piespriest lietas dalībniekam, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī ITSB samaksāto apelācijas nodevu un attiecīgos honorārus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/45

Prasība, kas celta 2015. gada 18. maijā – ACDA u.c./Komisija

(Lieta T-242/15)

(2015/C 236/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Automobile Club des Avocats – ACDA (Parīze, Francija), Organisation des Transporteurs Routiers Européens – OTRE (Bordo, Francija), Fédération française des motards en colère – FFMC (Parīze), Fédération française de motocyclisme (Parīze) un Union nationale des automobile clubs (Parīze) (pārstāvis – M. Lesage, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt, ka prasība ir pieņemama;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 28. oktobra atzinumu SA.38271 par valsts atbalstu SA.2014/N 38271, kas saistīts ar autoceļu būvdarbu uzsākšanas Francijas teritorijā plānu, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ESOV) publicēts 2015. gada 20. februārī.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Francijas autoceļu būvdarbu uzsākšanas plāna (turpmāk tekstā – “ABUP”) dēļ ar valsts līdzekļu palīdzību labvēlīgā stāvoklī nonāks īpaši autoceļu koncesionāres sabiedrības.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar ABUP tiek ietekmēta konkurence.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka izmaksas, kas jāsedz autoceļu koncesionārēm sabiedrībām, tiek kompensētas pārmērīgi, kas neesot saderīgs ar viņu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka tiek radīti šķēršļi tirdzniecībai dalībvalstu starpā.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka grozījumi, kas tika veikti ABUP, no jauna par tiem nepaziņojot Komisijai kopš atzinuma SA.38271, ir prettiesiski.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/46

Prasība, kas celta 2015. gada 15. maijā – Ivanyushchenko/Padome

(Lieta T-246/15)

(2015/C 236/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yuriy Volodymyrovych Ivanyushchenko (Jenakijevo, Ukraina) (pārstāvji – B. Kennelly un J. Pobjoy, Barristers, un R. Gherson, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 62, 25. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 62, 1. lpp.), ciktāl tie ir attiecināmi uz prasītāju;

—	pakārtoti, atzīt, ka Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP (ar grozījumiem) 1. panta 1. punkts un Padomes 2014. gada 5. marta Regulas (ES) Nr. 208/2014 3. panta 1. punkts nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, prettiesiskuma dēļ;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav norādījusi atbilstošu juridisko pamatu attiecībā uz Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/364 (turpmāk tekstā – “Lēmums”) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2015/357 (turpmāk tekstā – “Regula”) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie pasākumi”). Līguma par Eiropas Savienību 29. pants nav atbilstošs Lēmuma juridiskais pamats, jo pret prasītāju vērstajās apsūdzībās viņš nav ticis identificēts kā persona, kura ir grāvusi demokrātiju Ukrainā vai kura ir atņēmusi Ukrainas iedzīvotājiem tiesības uz viņu valsts ilgtspējīgu attīstību (LES 23. panta un LES 21. panta 2. punktā ietverto vispārīgo noteikumu izpratnē). Tā kā Lēmums bija spēkā neesošs, Padome nevarēja atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 2. punktu, lai pieņemtu Regulu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, uzskatot, ka ir ticis izpildīts kritērijs prasītāja iekļaušanai Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP (ar grozījumiem) 1. panta 1. punktā un Padomes 2014. gada 5. marta Regulas (ES) Nr. 208/2014 (ar grozījumiem) 3. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā. Attiecībā uz prasītāju nav ierosināts kriminālprocess “par valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos”.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz labu pārvaldību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. It īpaši Padome nav rūpīgi un objektīvi izvērtējusi, vai apgalvotie iemesli, kas esot pamatojuši atkārtotu iekļaušanu, bija attiecīgi pamatoti, ņemot vērā prasītāja iebildumus pirms atkārtotas iekļaušanas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izpildījusi savus pienākumus norādīt atbilstošu pamatojumu prasītāja atkārtotai iekļaušanai.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nepamatoti un nesamērīgi ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības, tostarp tiesības uz viņa īpašuma un reputācijas aizsardzību. Apstrīdēto pasākumu ietekme uz prasītāju ir tālejoša gan attiecībā uz viņa īpašumu, gan viņa reputāciju visā pasaulē. Padome nav pierādījusi, ka prasītāja līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir saistīta vai attaisnota ar kādu leģitīmu mērķi, vēl jo mazāk, ka tā ir samērīga ar šādu mērķi.

Ar sesto pamatu, kurš izvirzīts paziņojuma par prettiesiskumu atbalstam, tiek apgalvots, ka, ja pretēji otrajā pamatā izvirzītajiem argumentiem Padomes 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP (ar grozījumiem) 1. panta 1. punkts un Padomes 2014. gada 5. marta Regulas (ES) Nr. 208/2014 (ar grozījumiem) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aptverta jebkura Ukrainas iestāžu veikta izmeklēšana neatkarīgi no tā, vai ir tiesas nolēmums vai tiesvedība, kas to apstiprina, pārbauda vai pārrauga, iekļaušanas kritērijam, ņemot vērā tādas patvaļas plašumu un piemērošanas jomu, kura izrietētu no šādas plašas interpretācijas, nebūtu atbilstoša juridiskā pamata; un/vai tas būtu nesamērīgs ar Lēmuma un Regulas mērķiem. Tādējādi šāds noteikums būtu prettiesisks.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/48

Prasība, kas celta 2015. gada 26. maijā – Close un Cegelec/Parlaments

(Lieta T-259/15)

(2015/C 236/63)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: SA Close (Harzé-Aywaille, Beļģija) un Cegelec (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-M. Rikkers un J.-L. Teheux, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt lēmumu, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis nezināmā datumā un ar ko būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saistībā ar projektu “ēkas Konrad Adenauer Luksemburgā paplašināšanas un atjaunošanas darbi” 73. kārtu (enerģijas centrāle), atsauces Nr. INLO-D-UPIL-T-14-A04, ir piešķirtas konsorcijam ENERGIE-KAD (ko veido sabiedrības MERSCH un SCHMITZ PRODUCTION SARL un ENERGOLUX S. A.) un līdz ar to neizvēlēties prasītāju piedāvājumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un pārskatāmības princips, jo prasītāju piedāvājuma noraidījuma pamatojumu izklāsts un izvilkumi no lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konsorcijam ENERGIE-KAD neļauj pārbaudīt, vai šie apakšuzņēmēji izpildīja atlases pēc kvalitātes prasības, kas noteiktas šī publiskā iepirkuma dokumentācijā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pārkāpti vienlīdzības un nediskriminācijas principi.

Prasītāji norāda, ka Eiropas Parlaments esot pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piešķirot konkrētā līguma slēgšanas tiesības konsorcijam ENERGIE-KAD, un ka atlases kritēriji neesot piemēroti atbilstoši specifikācijām un neesot ievēroti pārskatāmības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kā tas ir pieprasīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 102. pantā (1).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.).

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/48

Prasība, kas celta 2015. gada 26. maijā – Edison/ITSB – Eolus Vind (“e”)

(Lieta T-276/15)

(2015/C 236/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Edison SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – D. Martucci, F. Boscariol de Roberto un I. Gatto, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece: Eolus Vind AB (publ) (Hässleholm, Zviedrija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver burtu “e” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 420 941

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 24. februāra lēmums lietā R 2358/2013–1

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

20.7.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/49

Prasība, kas celta 2015. gada 5. jūnijā – Banimmo/Komisija

(Lieta T-293/15)

(2015/C 236/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banimmo SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – V. Ost un M. Vanderstraeten, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana un prasītājas tiesību uz labu pārvaldību un efektīvu aizsardzību tiesā pārkāpums, jo, neraugoties uz prasītājas atkārtotiem pieprasījumiem, Komisija tai nav paziņojusi pamatus, kādēļ tā ir atteikusies no prasītājas piedāvājuma.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka procedūras laikā ir grozīti vairāki būtiski attiecīgā paziņojuma par nekustamā īpašuma meklēšanu elementi, tādējādi pārkāpjot pārskatāmības un vienlīdzības starp pretendentiem principu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots pārskatāmības principa pārkāpums, jo Komisija neparedzamā un nepārskatāmā veidā veda sarunas ar dažādiem pretendentiem, it īpaši atturēdamās formāli paziņot procedūras stadijas un termiņus piedāvājumu iesniegšanai.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 236

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 20. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 236/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1