ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 230

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

58. sējums
2015. gada 14. jūlijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

ATZINUMI

 

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

EESK 503. plenārsesija 2014. gada 10. un 11. decembrī

2015/C 230/01

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Sabiedrības virzīta vietējā attīstība: 2014.–2020. gada kohēzijas politikas instruments vietējai, lauku, pilsētu un piepilsētu attīstībai (izpētes atzinums pēc ES Padomes prezidentvalsts Grieķijas pieprasījuma)

1

2015/C 230/02

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu ES stratēģija Alpu reģionam (izpētes atzinums)

9

2015/C 230/03

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu ES lidostu jauda (izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

17

2015/C 230/04

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme (pašiniciatīvas atzinums)

24

2015/C 230/05

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Rūpniecības pārmaiņas iepakojuma nozarē Eiropā (pašiniciatīvas atzinums)

33

2015/C 230/06

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē (pašiniciatīvas atzinums)

39

2015/C 230/07

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Eiropas kino digitālajā laikmetā (pašiniciatīvas atzinums)

47

2015/C 230/08

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Pilsoniskā sabiedrība Krievijā (pašiniciatīvas atzinums)

52


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

 

EESK 503. plenārsesija 2014. gada 10. un 11. decembrī

2015/C 230/09

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti(COM(2014) 339 final – SWD(2014) 181 final)

59

2015/C 230/10

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) – pašreizējā situācija un perspektīvasCOM(2014) 368 final

66

2015/C 230/11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns(COM(2014) 392 final)

72

2015/C 230/12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Baltā grāmata Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu(COM(2014) 449 final)

77

2015/C 230/13

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam(COM(2014) 332 final)

82

2015/C 230/14

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē(COM(2014) 445 final) un Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai(COM(2014) 398 final) un Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(COM(2014) 397 final – 2014/0201 (COD))

91

2015/C 230/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Zaļās rīcības plāns MVU. Atbalsts MVU, kas ļauj vides problēmas pārvērst par darījumdarbības iespējām(COM(2014) 440 final) un par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā(COM(2014) 446 final)

99

2015/C 230/16

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Labāka situācijas apzināšanās ar uzlabotu sadarbību starp jūras uzraudzības iestādēm: turpmākie pasākumi vienotajā informācijas apmaiņas vidē ES jūrlietu jomā” (COM(2014) 451 final)

107

2015/C 230/17

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs (paziņojums) (COM(2014) 389 final)

112

2015/C 230/18

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija)(COM(2014) 586 final – 2014/0272 (COD))

117

2015/C 230/19

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek atceltas dažas koncesijas attiecībā uz Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija)(COM(2014) 593 final – 2014/0275 (COD))

118

2015/C 230/20

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atver dažas Savienības tarifa kvotas augstākā labuma liellopu gaļai un cūkgaļai, mājputnu gaļai, kviešiem un kviešu un rudzu graudu maisījumam, un klijām, atsijām un pārējiem atlikumiem un paredz to pārvaldi (kodificēta redakcija)(COM(2014) 594 final – 2014/0276 (COD))

119

2015/C 230/21

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007(COM(2014) 614 final – 2014/0285 (COD))

120

2015/C 230/22

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (kodificēta redakcija)COM(2014) 308 final – 2014/0160 (COD)

121

2015/C 230/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem eksporta noteikumiem (kodifikācija)COM(2014) 322 final – 2014/0167 (COD)

122

2015/C 230/24

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)COM(2014) 321 final – 2014/0166 (COD)

123

2015/C 230/25

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (pārstrādāta redakcija)COM(2014) 323 final – 2014/0168 (COD)

124

2015/C 230/26

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā (pārstrādāta)COM(2014) 345 final – 2014/0177 (COD)

125

2015/C 230/27

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Savienības procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Savienības tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (kodificēta redakcija)COM(2014) 341 final – 2014/0174 (COD)

126

2015/C 230/28

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (kodificēta redakcija)(COM(2014) 317 final – 2014/0163 (COD))

127

2015/C 230/29

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (kodificēta redakcija)COM(2014) 374 final – 2014/0190 (COD)

128

2015/C 230/30

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (kodifikācija)(COM(2014) 660 final – 2014/0305 (COD))

129


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

ATZINUMI

Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EESK 503. plenārsesija 2014. gada 10. un 11. decembrī

14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sabiedrības virzīta vietējā attīstība: 2014.–2020. gada kohēzijas politikas instruments vietējai, lauku, pilsētu un piepilsētu attīstībai”

(izpētes atzinums pēc ES Padomes prezidentvalsts Grieķijas pieprasījuma)

(2015/C 230/01)

Ziņotājs:

Roman HAKEN

Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājs vēstnieks Theodoros N. Sotiropoulos2014. gada 2. aprīlī ES Padomes prezidentvalsts Grieķijas vārdā lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sagatavot izpētes atzinumu par tematu

“Sabiedrības virzīta vietējā attīstība: 2014.–2020. gada kohēzijas politikas instruments vietējai, lauku, pilsētu un piepilsētu attīstībai”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomiskās un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 18. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 11. decembra sēdē), ar 133 balsīm par, 2 balsīm pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK konstatē, ka pēdējos divdesmit gados Leader pieeja ir apliecinājusi savu efektivitāti. Tā ir palīdzējusi ieinteresētajām personām lauku apgabalos izvērtēt attiecīgā reģiona potenciālu ilgtermiņā un bijusi iedarbīgs un efektīvs instruments attīstības politikas īstenošanai. Eiropas Komisija šo partnerības metodi ir veicinājusi, lai finansētu projektu idejas saistībā ar ES iniciatīvām Urban, URBACT, EQUAL, kā arī vietējā līmeņa programmu Agenda 21, pārejas pilsētu kustību un teritoriālās nodarbinātības līgumiem. Tas arī izskaidro, kā radās sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA, ko angļu valodā apzīmē ar akronīmu CLLDCommunity-Led Local Development), ko var uzskatīt par sava veida Leader pieejas atjaunināšanu un izmaiņām pārejas posmā.

1.2.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir vietējam līmenim paredzēts instruments, kas papildina citus vietējās attīstības atbalsta veidus. Šis instruments var mobilizēt un iesaistīt vietējās kopienas un organizācijas tā, lai tās sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība stiprina teritoriālo kohēziju un ļauj īstenot citus konkrētus politiskus mērķus, arī attiecību ar trešo valstu partneriem ietvaros. Tā ļauj panākt ilgtspējīgu izaugsmi – efektīvi izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) izveidot jaunas, kvalitatīvas darbvietas un uzņēmumus, kuri saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pamatojas uz vietējās sabiedrības īstenotajiem pasākumiem klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā.

1.3.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība iespējami ātrāk jāpārveido par viedu instrumentu, lai palīdzētu vietējiem dalībniekiem pārvarēt ekonomikas un sociālo krīzi un atjaunot uzticību Eiropas Savienības politikai. Jāuzsver inovatīvie projekti, jaunas, kvalitatīvas darbvietas un uzņēmumi un jāizvērš pasākumi, kas atbilstīgi jaunajai stratēģijai “Eiropa 2020” paredzēti klimata pārmaiņu mazināšanai un sekmē ilgtspējīgu attīstību un sociālo iekļautību. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir jauns partnerības veids, kura mērķis ir atbalstīt sociālo inovāciju ģenerēšanu.

1.4.

Lielākā daļa dalībvalstu šo instrumentu ir iekļāvušas savos partnerattiecību līgumos, tādējādi apliecinot, cik nozīmīga patlaban ir vietējā attīstība (1). Šo daudzpusējās pārvaldības veidu būtu lietderīgi paplašināt, to attiecinot uz visiem pasākumiem, kas tiek finansēti no ESI fondiem, un, iespējams, visiem fondiem vajadzētu noteikt obligātu izlietošanas apmēru (vismaz 5 %). EESK atbalsta to, ka visām ES dalībvalstīm vajadzētu pakāpeniski sākt lietot šo instrumentu, izmantojot partnerības principu un apmainoties ar labas prakses piemēriem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada Padomes prezidentvalstis Grieķija un Itālija pievērš lielu uzmanību kohēzijas politikai, kas ir efektīvs līdzeklis, lai stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un pārvarētu pašreizējo ekonomikas krīzi Eiropā.

1.6.

EESK cer, ka šis atzinums savukārt kļūs par atbalsta punktu izmēģinājuma projektiem (kurus finansē galvenokārt ar Eiropas Komisijas līdzekļiem), lai pārbaudītu sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumenta darbību tur, kur to pašlaik nepiemēro, proti, piepilsētu un pilsētu apstākļos, un tādējādi paplašinātu tā izmantošanas iespējas. Komiteja atbalsta 2014.–2020. gada plānošanas periodā un vietās, kur par šo metodi tiks pausta interese, tās attiecināšanu uz visiem fondiem un izmantošanu gan laukos, gan pilsētās. Tas nozīmē, ka ir jāapvieno pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija. Īsāk sakot, tas ir instruments, kas publiskās pārvaldes iestāžu pārstāvjiem ļauj partnerattiecību ietvaros sadarboties ar organizētu pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem.

1.7.

EESK uzskata, ka vietējiem dalībniekiem, t. i., iedzīvotājiem, partneriem no ekonomikas un sociālās jomas, bezpeļņas nevalstiskajām organizācijām un vietējām pašvaldībām, jādod iespēja piedalīties, piemēram, vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajā teritorijā, izmantojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi. Pamatojoties uz to lauku apgabalu pieredzi, kuri izmantojuši Leader pieeju, svarīgi ir piešķirt saturu sabiedrības virzītai vietējai pilsētvides attīstībai, lai pilsētas un iedzīvotāji apzinātos, kādus pasākumus varētu ierosināt saistībā ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību pilsētās.

1.8.

EESK ar sarūgtinājumu konstatē, ka bieži vien publisko iestāžu administrācija nemaz neatbalsta sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi, lai gan tā ir efektīva. Svarīgi ir strādāt pie stratēģijas, kas kvalitatīvi informētu un orientētu dalībniekus, un mērķtiecīgāk vērsties pie publiskajām iestādēm, lai plašāk izmantotu iespēju izstrādāt un īstenot vietējās attīstības stratēģijas. Jautājums par īpašuma tiesībām uz darba rezultātu šādās grupās ir būtiski svarīgs attīstības stratēģiju stabilitātei ilgtermiņā, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai. Lai šis instruments darbotos sekmīgi, svarīgi ir tam nodrošināt politisko atbalstu visos līmeņos (Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā).

1.9.

EESK norāda, ka sabiedrības virzītā vietējā attīstībā būtu vairāk jāiesaista partneri no sociālās un ekonomikas jomas, kā arī organizēta pilsoniskā sabiedrība un ka priekšnosacījums ir nostiprināt to spēju veikt šo funkciju. Iedzīvotāju interešu un vajadzību pilnvērtīgas pārstāvēšanas pamatu veido visu partneru tieša iesaistīšana partnerībā ar publisko administrāciju.

1.10.

EESK uzskata, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir jauna parādība reģionālajā politikā, un tā nav pietiekami pazīstama ne vietējā līmenī, ne dažās dalībvalstīs vai platformās, kas apvieno šīs pieejas iespējamos dalībniekus. Lai sekmētu jaunā instrumenta – sabiedrības virzītas vietējās attīstības – piemērošanu ES politikā, sīki jāanalizē un jāizvērtē, kā katra konkrētā dalībvalsts to uztver, un vienlaikus jāsniedz ieteikumi efektīvai īstenošanai. Tādējādi mūsu rīcībā būs arī pētījums, kurā ne tikai norādīti labas prakses piemēri, bet arī izklāstītas neveiksmes, kuras nākotnē nevajadzētu pieļaut. EESK vēlas piedalīties šāda pētījuma sagatavošanā kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un Reģionu komitejas kompetentajiem dienestiem. Uz tā pamata varētu izveidot sadarbības grupu par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kura darbotos kā starpiestāžu forums.

1.11.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības jomā EESK atbalsta:

a)

finansējumu no vairākiem fondiem: ar finansējumu no vairākiem fondiem, ko transversāli piemēro Eiropā un ES programmās, ir jāpiemēro un jāstiprina sabiedrības virzītas vietējās attīstības metode, kā arī jācenšas pēc iespējas ātrāk uzsākt nākamo plānošanas periodu;

b)

metožu un pieeju vienādošanu: Eiropas Savienībā jāatbalsta augstas kvalitātes sabiedrības virzīta vietējā attīstība, jāstandartizē vietējās rīcības grupu (VRG) darbība (2) un jāapmainās ar labas prakses piemēriem, jāsekmē tukšo vietu aizpildīšana kartē, lai paplašinātu Leader pieejas teritoriālo un tematisko aspektu, jo tas ir priekšnoteikums Leader pieejas/sabiedrības virzītas vietējās attīstības veiksmīgai īstenošanai dažādu ES programmu ietvaros;

c)

tīklu izveidi un sadarbību: tas ir pamatnosacījums, lai sabiedrības virzītas vietējās attīstības metode darbotos sekmīgi; ir jānodrošina sadarbības projektu efektīva īstenošana pašreizējos sadarbības tīklos, bet arī jāizveido tīkli reģionālajā, valstu un ES līmenī un jāatļauj ar tīklu izveidi un darbību saistītās izmaksas (tostarp locekļu biedra naudu) pieskaitīt pie attaisnotām izmaksām;

d)

pieejas paplašināšanu: jāatbalsta sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodes piemērošana arī ārpus Savienības teritorijas, piemēram, saistībā ar pirmspievienošanās sarunām vai attīstības politiku;

e)

procesa vienkāršošanu: jāpanāk, lai mazajām vietējām struktūrām nerastos pārāk liels administratīvais slogs, un, kur vien tas iespējams, ziņošanas pienākums maksimāli jāsamazina, tomēr nelaupot tam ticamību, nedrīkst pieļaut, ka kompetentās iestādes īstenošanas gaitā ievieš izmaiņas ESI fondu noteikumos, kā arī visur un nekavējoties jāsāk īstenot programmas, kas paredz informēšanu un seminārus, kuros iespējams apmainīties ar pozitīvu pieredzi un kuri atbalsta publiskā un privātā sektora vietējos dalībniekus;

f)

partneru no sociālās un ekonomikas jomas un arī pilsoniskās sabiedrības dalībnieku spēju nostiprināšanu, lai tādējādi iespējami lielāks partneru skaits varētu ierosināt aktīvu pieeju attiecībā uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību, pirms beidzas šim nolūkam paredzētais termiņš (t. i., līdz 2017. gada 31. decembrim).

1.12.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi var piemērot ne tikai ESI fondu līdzekļiem, bet arī ar mērķi pārdalīt pašu līdzekļus (kas piešķirti vietējā, reģionālajā un valsts līmenī). Tāpēc izstrādāt attīstības stratēģijas un konkrētus projektus un piešķirt līdzekļus to īstenošanai ir svarīgi, nevis vadoties no ES paredzētajām dotācijām, bet tā, lai tie atspoguļotu reālās vajadzības attiecībā uz izmaiņām vietējās kopienas dzīves kvalitātē.

1.13.

EESK uzskata, ka ir svarīgi stingri ievērot sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodes pamatprincipus. Subsīdiju saņemšanā par ex ante priekšnosacījumu obligāti jānosaka tādu līdzsvarotu partnerību pastāvēšana, kurās piedalās vietējā sabiedrība. Lai vietējā attīstība noritētu efektīvi, nedrīkst pieļaut tikai formālus pasākumus, ar kuriem subsīdiju saņemšanas nolūkā par partnerības pieeju vienīgi ziņo, bet to nekonkretizē. Lai izvairītos no sabiedrības virzītas vietējās attīstības principu sagrozīšanas, ir jāizstrādā efektīva kontroles un uzraudzības sistēma.

1.14.

EESK konstatē, ka šai metodei ir vērā ņemamas iezīmes, turklāt ne tikai ekonomikas krīzes apstākļos: publiskā budžeta finanšu plūsmu pārredzamība, publiskās pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju liela savstarpējā uzticēšanās un ieguldīto līdzekļu efektivitāte. Arī ANO, ESAO, Pasaules Banka un citas iestādes atbalsta šādas uz partnerību balstītas pieejas. Runa ir par paplašinātu pieeju, kas atbalsta sabiedrības virzītas vietējās attīstības metožu izmantošanu ārpus Eiropas, piemēram, saistībā ar pirmspievienošanās sarunām, attīstības politiku un centieniem līdz 2015. gadam īstenot ANO noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī ievērot saistības klimata pārmaiņu jomā.

1.15.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības jomā EESK saskata iespējamos uzdevumus nākamajā plānošanas periodā saistībā ar vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Tie ir:

a)

atbalstīt strīdu izšķiršanai un/vai samierināšanai paredzētu alternatīvu un neatkarīgu sistēmu (vai forumu) izveidi un izvēršanu, kuros piedalītos eksperti; to mērķis būtu ātri un vienkārši atrisināt administratīvās un finansiālās problēmas, ja darbības programmu pārvaldības iestādēm rastos konflikti ar dažādu atsevišķo partnerību projektu pārvaldītājiem (šī loma būtu līdzīga finanšu revidentiem, bet jomā, kas neaprobežojas vienīgi ar finansēm);

b)

konkrēti piemērot principu, kas paredz, ka īstenošanas struktūras (to skaitā uzraudzības ziņojumu kontroles struktūras) izskata: a) konkrēto paveikto darbu, projektu rezultātus, ieguvumus un ietekmi, b) izmaksu pamatotību un c) termiņu ievērošanu un ka tās nenodarbojas ar sīkiem jautājumiem, kas rodas ceļā uz rezultātu sasniegšanu;

c)

izsludināt attiecīgajā teritorijā konkursus integrētiem projektiem, ko veic vairāki kandidāti kopā (līdzīgi kā EQUAL gadījumā);

d)

grozīt finanšu jomā līdz šim izmantoto pārkāpumu definīciju, kā arī budžeta disciplīnas pārkāpuma jēdziena interpretāciju, proti:

neizmantot pārāk stingru interpretāciju maznozīmīgos gadījumos, kad runa ir par “dažiem euro”: nepārbaudīt un neuzskatīt par pārkāpumiem gadījumus, kad kļūda aprēķinā vai līdzekļu iztrūkums nepārsniedz, piemēram, 10 (vai 40) euro,

vienlaikus, ja zaudējumu apmērs ir mazāks nekā ar to segšanu saistītās izmaksas (kas rodas saņēmējam vai kontroles iestādei), šādi zaudējumi nav jāatlīdzina, bet jāreģistrē un jāpieskaita citiem maza apmēra zaudējumiem.

1.16.

EESK iesaka lietot precīzu terminoloģiju, lai nošķirtu sabiedrības virzītas vietējās attīstības programmas dažādos piemērošanas veidus, kā tas ir lauku vietējās rīcības grupu un zivsaimniecības vietējās rīcības grupu gadījumā. Mēs ierosinām, piemēram, pilsētvides vietējās rīcības grupas saukt par “pilsētvides partnerībām”, bet sabiedrības virzītu vietējo attīstību pilsētvidē apzīmēt ar saīsinājumu CLLD-U. Tas palīdzētu labāk saprast, par kādu teritoriju ir runa, un atšķirt finanšu plūsmas un to, kam tās paredzētas. Vienlaikus, ņemot vērā Leader programmas panākumus, mēs iesakām arī izskatīt iespēju pārdēvēt sabiedrības virzītu vietējo attīstību, izmantojot pievilcīgu akronīmu, kuru visi dalībnieki labprāt pieņemtu. Nosaukums ir veicināšanas kampaņas neatņemama sastāvdaļa, savukārt izteiciens “sabiedrības virzīta vietējā attīstība” nosaka metodi un var atrasties zemsvītras piezīmē.

2.   Ievads. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības instruments un tā izveide (Leader programma) – vēsture, sekas un ES iestāžu viedokļi

2.1.

Leader pieejas pamatprincipi, to pievienotā vērtība un piemērošana sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodē

2.1.1.   Teritoriāla pieeja

Lai ilgtspējīgi attīstītu noteiktu nelielu reģionu, programmā tiek izmantots tā faktiskais potenciāls. Programmā ir ņemtas vērā šā reģiona priekšrocības un trūkumi, un izstrādātajā attīstības stratēģijā ir sniegti risinājumi tā faktiskajām vajadzībām. Attiecīgā reģiona robežas nav noteiktas vienīgi administratīvi; tās ir elastīgas.

2.1.2.   Lejupējā pieeja

Lemjot par attīstības stratēģiju un nosakot tās prioritātes, liela nozīme ir piešķirta reģiona administrācijas un iedzīvotāju iesaistei. No programmas septiņiem punktiem vissvarīgākais ir uzsvars uz viszemāko līmeni. Neraugoties uz to, augstākais – valsts – līmenis no programmas netiek izslēgts, bet drīzāk tiek veicināta informācijas apmaiņa starp abiem līmeņiem.

2.1.3.   Vietējās rīcības grupas

Svarīgu programmas aspektu veido atbalsts vietējās rīcības grupu izveidei. Vietējās rīcības grupām jāapvieno publiskā un privātā sektora partneri un brīvprātīgie, kā arī jāuzsāk dialogs par reģiona attīstības virzienu.

2.1.4.   Inovatīva pieeja

Programmā tiek atbalstīta inovācija. Programmā ir paredzēts radīt jaunus produktus, procesus, organizācijas un tirgus. Maksimālas elastības piešķiršana vietējās rīcības grupām ļauj veicināt inovāciju.

2.1.5.   Integrēta daudznozaru pieeja

Programmas pieejā ir paredzēts uzsvērt dažādu nozaru integrāciju. Tajā ir centieni koordinēt ekonomikas, sociālo un kultūras jomu, kā arī vides jautājumus un tos iekļaut vispārējos projektos.

2.1.6.   Tīklu izveide

Lai dalībnieki varētu apmainīties ar pieredzi, programmā ir atbalstīta tīklu izveide. Šie tīkli ir vai nu institucionāli (ja tos finansē Eiropas Komisija), vai arī mazāk formāli (ja ir izveidoti valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī).

2.1.7.   Sadarbība

Pieredzes apmaiņa tīklos tomēr nav programmā paredzētās sadarbības pēdējais posms. Vietējās rīcības grupas var sadarboties tieši, strādājot pie tematiska projekta.

2.1.8.   Teritorijas aktivizēšana

Lai veiktu efektīvu darbu ar attiecīgā reģiona iedzīvotājiem, vajag ne vien viņus informēt, bet arī radīt vidi, kas ir labvēlīga saziņai, un palielināt uzticēšanos principam, ka šo iedzīvotāju idejas tiks objektīvi izvērtētas un ņemtas vērā.

2.2.

Reģionu komiteja“uzskata, ka “uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība” ir svarīgs instruments pilsētu un lauku reģionu saskaņotai attīstībai, – tas stiprina spēju veidot saikni ar apkārt esošajiem piepilsētu un lauku reģioniem” (3).

2.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir izstrādājusi virkni atzinumu par sadarbību un līdzdalību partnerībā, atsauces uz kuriem ir minētas zemsvītras piezīmē (4).

2.4.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi šādus dokumentus sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai, kuru pamatā ir Leader metodes pieredze: “Eiropas strukturālie un investīciju fondi – Norādījumi dalībvalstīm un programmu vadības iestādēm – Norādījumi saņēmējiem – Norādījumi par sabiedrības virzītu vietējo attīstību” (5) un “Norādījumi sabiedrības virzītai vietējai attīstībai saistībā ar struktūrfondiem un investīciju fondiem” (6).

2.5.

Šos dokumentus vajadzētu izplatīt efektīvāk reāli proaktīvas informācijas stratēģijas ietvaros. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības dalībnieku un ekspertu kopīgajām sanāksmēm ir jāparedz arī telpa, kurā varētu apspriest un salīdzināt pieejas, kas tiek īstenotas dažādos ES reģionos. EESK varētu piedāvāt, piemēram, šim nolūkam nepieciešamo aprīkojumu.

3.   Vietējās rīcības grupas lauku apgabalos un atbalsts to darbībai 2014.–2020. gada periodā – sabiedrības kontrolēts publiskais budžets

3.1.

Leader programmas pamatvienība ir vietējās rīcības grupas. Runa ir par vietējo partnerību, kurā ir proporcionāli pārstāvētas kā nozares, tā darbības jomas. Vietējās rīcības grupām ir juridiskas personas statuss, un to rīcībā ir pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procedūru kopums. Eiropas Savienībā kopumā ir 2  402 vietējās rīcības grupas, ko atbalsta ar lauku attīstības programmām un citām Leader tipa iniciatīvām; tās aptver 77 % ES teritorijas (7), t. i., gandrīz 90 % lauku teritoriju un vairāk nekā 50 % ES iedzīvotāju (8).

3.2.

Tā kā Leader pieeja izrādījās ļoti efektīva, tās darbības jomu vajadzētu paplašināt un iespēju robežās attiecināt uz visām Eiropas Savienības lauku teritorijām. Vienlaikus ir jānodrošina to noteikumu atbilstība, kas reglamentē starptautisko sadarbību starp vietējās rīcības grupām, kuras darbojas dažādās dalībvalstīs.

3.3.

Minēsim dažas ierosinātās programmas prioritātes 2014.–2020. gadam:

a)

jaunieši laukos – atbilstīgi izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, palielinot lauku apgabalu pievilcību jaunajām paaudzēm, atbalstot attīstību un piekļuvi informācijas tehnoloģijām, veicinot izglītību, jāpanāk, lai jaunieši no centriem dotos uz lauku apgabaliem;

b)

vietējā ekonomika – jāatbalsta vietējā ekonomika, mazie nelauksaimniecības uzņēmumi (piemēram, atjaunojot amatniecību un mikrouzņēmumus) un mazie un vidējie uzņēmumi;

c)

sociālā uzņēmējdarbība – vietējā līmenī jāstiprina novatoriskas nozares, kas ietekmē darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību (piemēram, tūrisms, atjaunojamie enerģijas avoti vai arī kultūras un sporta pasākumi). Svarīgi ir, lai vietējā, valsts un ES līmeņa dalībnieki, kā arī citi ekonomikas jomas partneri atzītu sociālo ekonomiku kā vietējā līmeņa tautsaimnieciskās un sociālās attīstības izšķirošu faktoru. ES iestādēm jāparedz kampaņas, lai uzsvērtu sociālās ekonomikas ieguldījumu vietējā attīstībā. Turklāt jānosaka vispārējas vadlīnijas sociālo uzņēmumu iekļaušanai partnerībās vietējai attīstībai. Tāpēc EESK ierosina veidot kooperatīvus un citus sociālos uzņēmumus, izmantojot publiskos un privātos konsultāciju pakalpojumus, kurus atbalsta uzņēmēji un uzņēmējdarbības inkubatori vietējā līmenī. EESK atbalsta vietējo sociālo uzņēmumu un vietējās un reģionālās pārvaldes iestāžu partnerību veicināšanu, lai sniegtu nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, sociālās iekļaušanas, izglītības jomā);

d)

jāveicina veselīgu pārtikas produktu ražošana un reģionālie produkti;

e)

jāizvērš tehniskās infrastruktūras (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tajā skaitā individuālās attīrīšanas iekārtas un fitoattīrīšanas iekārtas);

f)

jānodrošina pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Šo aspektu varētu iekļaut sabiedrības virzītas vietējās attīstības rādītājos un mērķos, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību, oglekļa emisijām, izturētspēju un ES mērķu īstenošanu ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā, kā arī ANO 2015. gada ilgtspējīgas attīstības mērķos un saistībās klimata pārmaiņu jomā;

g)

efektīvi jāizmanto pašreizējie tīkli (piemēram, valstu lauku teritoriju tīkli).

4.   Piepilsētu teritorijas un zivsaimniecības vietējās rīcības grupas – īpaši uzdevumi

4.1.

Teritorijās, kurās pilsēta ir tuvu laukiem, ir labvēlīga vide, lai efektīvi īstenotu sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Šāda veida instruments ļauj reaģēt uz pārmaiņām attiecīgajā teritorijā un ņemt vērā teritorijas funkcionālās saiknes. Pilsētu un piepilsētas lauku teritoriju vieno ļoti cieša saikne, kurai būtu jāparedz īpaša pieeja.

4.2.

Piepilsētu teritorijām raksturīgas īpašas problēmas (uzdevumi), kuras var atrisināt ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības palīdzību. Galvenie uzdevumi ir ilgtspējīga mobilitāte, sociāli viendabīgas sabiedrības veidošana un prioritāšu noteikšana augsnes izmantošanas jomā. Piepilsētu teritorijas izveidojušās pie pilsētām, kurās ir vairāk nekā 25  000 iedzīvotāju. Šeit jāmin ESAO un EK kopīgais pētniecības projekts RURBAN, kura mērķis ir apzināt un izvērtēt formālas un neformālas partnerattiecības starp pilsētām un laukiem un to ieguldījumu vietējā attīstībā (9).

4.3.

Kopš 2007. gada vietējās attīstības pieeju izmanto arī saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu, lai ar zivsaimniecības vietējās rīcības grupu palīdzību atbalstītu zvejnieku kopienu ilgtspējīgu attīstību.

5.   Pilsētvide – mobilizēt iedzīvotājus un nodrošināt finansējumu vietējai attīstībai

5.1.

Nav vienotas pilsētvides definīcijas, tāpēc par pamatu ņemti valsts un vietējā līmenī spēkā esošie noteikumi un paražas. Lai definētu lauku teritoriju, izmanto šādu kritēriju: maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētās nedrīkst pārsniegt 25  000. Pēc analoģijas to var piemērot arī pilsētu teritorijām (nosakot, ka minimālais iedzīvotāju skaits ir 10  000, bet maksimālais 1 50  000). Publiskās pārvaldes iestādes varētu piedalīties ar attiecīgās teritorijas kompetento pārstāvju starpniecību, kuru vidū ideālā variantā būtu pārstāvji gan no pilsētas centrālās pašvaldības, gan no pilsētas rajonu vai citu administratīvo vienību (piemēram, konkrēta kvartāla, sociāli nelabvēlīgas teritorijas, problemātisku pilsētas teritoriju utt.) pašvaldībām.

5.2.

Idejas var smelties dažu pilsētu konkrētajā pieredzē, ko tās guvušas, iesaistoties darbības programmā Urbact II, Eiropas zināšanu pilnveidošanas forumā (10) (un pavisam drīz pilsētvides attīstības forumā) (11). Jānorāda arī uz pārejas pilsētu un permakultūras kopienu pieredzi, ar kuru starpniecību tūkstošiem vietējo kopienu visā ES sekmīgi popularizēja sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

5.3.

Divdesmit gadu pieredze lauku vidē nozīmē arī to, ka sākotnēji, piemēram, pārejas periodā, kuru vērtēs, pilsētas smelsies idejas no laukiem. Praksē, pateicoties ekspertu atbalstam un konsultācijām, šo pieeju varēs sekmīgi izvērst.

5.4.

Jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā pilsētu līmenī izveidoja konsultatīvas struktūras – Urbact vietējā atbalsta grupas, kas bija iesaistītas vietējo rīcības plānu izstrādes procesā. Bet atšķirībā no tā, kas paredzēts Leader pieejā un sabiedrības virzītā vietējā attīstībā, tās bija diezgan neformālas konsultatīvas ekspertu grupas, kurās dažādu jomu pārstāvība nebija obligāta. Grupas sastāvu veidoja, pamatojoties uz konkrētā projekta tematiku. Darbības programmā Urbact II nebija paredzēts finansiāls atbalsts vietējā atbalsta grupu darbībai. Lai palielinātu partnerības principa darbības efektivitāti arī pilsētvidē, jāveido partnerības, kas balstītas uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Lai šādas partnerības darbotos, tām jāpiešķir finanšu līdzekļi. “Šo pieeju var piemērot arī pilsētu teritorijās un teritorijās, kas aptver tās mazās un vidējās pilsētas ar to funkcionālajām zonām, kuras ir vietējie un apakšreģionālie centri (12).

5.5.

Ņemot vērā pilsētās risināmās problēmas, dažādas darbības programmas veido piemērotu instrumentu, lai finansētu izmēģinājuma projektus sabiedrības virzītas vietējās attīstības ietvaros. Tāpēc, lai finansētu pilsētu teritorijas (piemēram, vides jomā, kultūras objektu un mantojuma aizsardzības jomā utt.) (13), mēs ierosinām izmantot minēto pieeju un stratēģijas, ko tā rada izmēģinājuma programmu ietvaros.

5.6.

Būtu lietderīgi apzināt dažādu dalībvalstu labas prakses piemērus par to, kā noris pilsētu attīstība, izmantojot partnerības pieeju, un šos piemērus iekļaut pētījumā, kas minēts šā atzinuma 1.10. punktā. Partnerības īstenošanā var balstīties arī uz rīcības kodeksu “Partnerības princips, īstenojot vienotā stratēģiskā satvara fondus – elementi ES Rīcības kodeksam attiecībā uz partnerību” (14).

6.   Kā biežāk un plaši piemērot sabiedrības virzītu vietējo attīstību?

6.1.

Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai jāpalīdz iedzīvotājiem efektīvi un pastāvīgi attīstīt viņu kopienas un pilsētas. Pateicoties šim instrumentam, iedzīvotāji var tieši iesaistīties savas kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanā; tā ir reāla integrējoša izaugsme, kuras rezultāti redzami vietējā līmenī. Pats par sevi saprotams, ka šā instrumenta īstenošanai ir jāpiešķir līdzekļi, lai palielinātu veiktspēju un visi partneri spētu pienācīgi veikt savas funkcijas, nevis vērotu šo procesu no malas, kā arī spētu pilnībā piedalīties horizontālā partnerībā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu. Jāatbalsta arī pieredzes bagātāko dalībnieku un ekspertu palīdzība un konsultācijas, t. i., kvalifikācijas celšana un apmācība. Izskatāmajā priekšlikumā vienlaikus jāanalizē un jāizskaidro Leader pieejas efektivitātes un panākumu iemesli, kā arī jāpamato, kādēļ sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju ir lietderīgi paplašināt, to ietverot visās ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem saistītajās programmās, lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku.

6.2.

Tur, kur šī metode vēl netiek izmantota, jāveic starpposma novērtējums, lai šo metodi ESI fondiem piemērotu 2014.–2020. gada periodā.

6.3.

Šajā aspektā būtiska nozīme ir sociālo un ekonomisko partneru, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, vietējo un reģionālo pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu īpašo zināšanu apmaiņai. Šo apmaiņu vajadzētu atbalstīt daudzām pusēm.

6.4.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju izstrādei vajadzīgs zināms laiks; tomēr ir arī svarīgi, lai noteiktā periodā būtu pietiekami daudz laika to īstenošanai, kā arī atbilstīgs budžets, ar ko finansēt dažādus pasākumus. Gan pārāk ilgs sagatavošanas termiņš bez ietekmes uz teritoriju (īstenotu projektu veidā), gan arī pasākumu sasteigta finansēšana (sakarā ar izmantošanas termiņa beigām) var izraisīt neuzticību šim instrumentam.

6.5.

Citas problēmas, kas jārisina, lai pareizi izmantotu sabiedrības virzītu vietējo attīstību, ir birokrātija un pārmērīgi administratīvie šķēršļi, novēlota maksājumu atmaksa, projektu priekšfinansējums no galīgo saņēmēju resursiem vai aizdevumiem, kuru procentu likmes jāsedz galīgajiem saņēmējiem. Šajā sakarā ir iespējams paredzēt pamatkapitāla finansējuma modeļus, publiskā un privātā sektora finansējumu vai banku sektora organizētu līdzdalību ar valdības garantijām.

6.6.

Bieži vien dalībvalstis iet tālāk par Eiropas Komisijas tiesību aktos noteikto un ievieš citus noteikumus, kas nav prasīti, bet ir saistīti ar attiecīgās valsts birokrātiju; šie noteikumi ievērojami sarežģī subsīdiju izmantošanu un ar savu sarežģītību un iespējamām sekām attur subsīdiju pretendentus no to saņemšanas. Dažas valsts iestādes cenšas arī maksimāli samazināt izdevumus, kas saistīti ar teritorijas aktivizēšanu un mazu vietējās rīcības grupu pārvaldīšanu. Tomēr šī pieeja var novest pie visas sistēmas darbības krīzes.

6.7.

EESK prasa paredzēt apmācītāju sagatavošanu: jānodrošina valstu un reģionālo dalībnieku apmācība tehniskās palīdzības ietvaros, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 par vispārīgiem noteikumiem 5. pantu. Tāpat ir jānodrošina nepieciešamie apstākļi, lai reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī izveidotu un efektīvi izmantotu tīklus, jo darbība tīklā sniedz ievērojamu pievienoto vērtību.

6.8.

Būtu vērtīgi apkopot dažādu dalībvalstu labas prakses piemērus, kurus varētu iekļaut pētījumā, kas minēts šā atzinuma 1.10. punktā.

Briselē, 2014. gada 11. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus, 2014.–2020. gada periodam ir noteiktas trīs dažādas integrētas pieejas. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir viena no pieejām līdztekus integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem (ITI) un kopīgiem rīcības plāniem.

(2)  Tas nozīmē – saskaņā ar šīs pieejas principiem un atkarībā no valstu un reģionālās specifikas – prasīt vienlīdzīgu nosacījumu ieviešanu Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību un garantēt nosacījumu vienlīdzību.

(3)  Reģionu komitejas atzinums par tematu “Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība” (OV C 17, 19.1.2013., 18. lpp.).

(4)  EESK atzinums “Pārvaldība un partnerība valsts un reģionālā līmenī, kā arī reģionālās politikas projektu pamats” (OV C 77, 31.3.2009., 143. lpp.); “Kohēzijas politikas stratēģijas un programmas 2007.–2013. gada plānošanas periodam” (OV C 228, 22.9.2009., 141. lpp.); “Kā veicināt efektīvu partnerību kohēzijas politikas programmu pārvaldībā” (OV C 44, 11.2.2011., 1. lpp.); “Kohēzijas politikas nozīme un prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020”” (OV C 248, 25.8.2011., 1. lpp.); “Reģionālā politika un gudrā izaugsme” (OV C 318, 29.10.2011., 82. lpp.); “Leader kā vietējās attīstības instruments” (OV C 376, 22.12.2011., 15. lpp.); “Vispārīgi noteikumi par Eiropas struktūrfondiem” (OV C 191, 29.6.2012., 30. lpp.).

(5)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/guidance_clld_local_actors_lv.pdf

(6)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/guidance_clld_local_actors_lv.pdf

(7)  Eiropas Lauku attīstības tīkla informatīvs grafiks par Leader.

(8)  Sk. Depoele, van L. “Local development strategies in the EU”, The Case of LEADER in Rural Development, 4. lpp.: http://www.eurolocaldevelopment.org/wp-content/uploads/2013/03/local_development_strategies_in_the_eu-.pdf

(9)  http://www.oecd.org//regional/rurbanrural-urbanpartnerships.htm

(10)  www.eukn.org

(11)  http://www.emi-network.eu/Sharing_knowledge/News_on_EU_policy/Cohesion_Policy_2014_2020_negotiations_about_the_urban_dimension

(12)  Polijas pilsētu apvienība, 2014. gada janvāris, http://ldnet.eu/CLLD+in+urban+areas

(13)  Līdztekus sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai integrēti teritoriāli ieguldījumi arī ir lietderīgs integrēts instruments. Šo instrumentu vienlaicīga piemērošana radīs sinerģisku iedarbību.

(14)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/working/strategic_framework/swd_2012_106_lv.pdf


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/9


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES stratēģija Alpu reģionam”

(izpētes atzinums)

(2015/C 230/02)

Ziņotājs:

Stefano PALMIERI

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 27. oktobrī lūdza Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP)”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 18. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 132 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība pievērsta Eiropas Savienības stratēģijas Alpu reģionam (EUSALP) izstrādei ar mērķi veicināt kohēziju un konkurētspēju, ņemot vērā izaicinājumus, ko atsevišķas dalībvalstis vai atsevišķi reģioni nevar pietiekamā mērā atrisināt ar tradicionālajiem līdzekļiem.

1.2.

EESK norāda, ka Alpu reģiona attīstības dinamika ir saistīta ar Alpu kalnu grēdu, ņemot vērā arī identitātes un atpazīstamības elementus. Tā veido saistību starp visām stratēģijā iesaistītajām teritorijām no ekonomikas, sociālā un vides viedokļa.

1.3.

EESK uzsver ieinteresēto dalībvalstu spēcīgos politiskos centienus attiecībā uz EUSALP un valstu valdību, kā arī reģionālo valdību augsto informētības un līdzdalības līmeni. Šī informētība ir rezultāts sadarbības procesam, kas šajā apgabalā sākās jau 20. gs. 70. gados.

1.4.

EESK ņem vērā Alpu reģiona raksturīgās īpatnības, tostarp esošās teritoriālās sistēmas, kas ir vienas no pasaulē konkurētspējīgākajām, ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību starp “lauku un kalnu apgabaliem” un “piepilsētu un pilsētu apgabaliem”, dabas un kultūras mantojumu un lielo transporta plūsmu koncentrāciju – apgabalu raksturojošus un veidojošus elementus.

1.5.

No vienas puses, EESK atzinīgi vērtē stratēģijas vispārējo virzienu, uzskatot, ka mērķi, pīlāri un prioritātes ir saskaņoti ar apspriešanas dokumentā aprakstīto, bet, no otras puses, uzskata, ka rīcības plānā tie ir jāintegrē un jāuzlabo.

1.6.

EESK ņem vērā to, ka teritoriju, kurā darbosies EUSALP, raksturo ekonomiskās attīstības, vides ilgtspējas un sociālās kohēzijas līmenis, kas ir augstāks par vidējo Eiropas līmeni. Tomēr ekonomikas un finanšu krīze un ekonomikas un tirgu globalizācijas izraisītās izmaiņas rada būtiskus un jutīgus izaicinājumus šim makroreģionam. Tāpēc EESK uzskata: lai veicinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un sociālo kohēziju, ir ārkārtīgi svarīgi sasniegt EUSALP vispārējo mērķi, proti, “nodrošināt, lai šis reģions arī turpmāk būtu viens no Eiropas pievilcīgākajiem apgabaliem, kas pēc iespējas labāk izmanto savus resursus un ilgtspējīgas un inovatīvas attīstības iespējas” (1).

1.7.

EESK uzskata par būtisku stiprināt EUSALP visaptverošo pieeju attīstībai, nosakot jaunus un kvalitatīvākus mērķus, kā minēts 4.4. punktā.

1.8.

EESK cer, ka EUSALP rīcības plāna izveidē tiks stiprināta savstarpējā saistība un saskaņotība starp prioritātēm, kas attiecas uz konkurētspēju (pirmais pīlārs), un tām, kuras virzītas uz ilgtspēju (trešais pīlārs), tādējādi nodrošinot attīstības mērķu sasniegšanu un vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības un iespējas.

1.9.

Attiecībā uz “pirmo pīlāru” EESK uzskata par būtisku nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt Alpu reģionā pilnīgu nodarbinātību, inovāciju, konkurētspēju un kohēziju, izmantojot abpusēju solidaritāti starp kalnu un pilsētu apgabaliem. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.2. punktu turpmāk tekstā.

1.10.

Attiecībā uz “otro pīlāru” EESK atbalsta teritorijā tādas attīstības veicināšanu, kas balstīta uz sadarbību starp iekšējām un ārējām teritoriālajām sistēmām, pakalpojumu pieejamību, ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī transporta un komunikāciju infrastruktūras uzlabošanu. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.3. punktu turpmāk tekstā.

1.11.

Attiecībā uz “trešo pīlāru” EESK uzskata, ka ir būtiski stiprināt centienus, kas vērsti uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vides aizsardzību, kā arī apgabala teritoriālo vērtību pienācīgu novērtēšanu. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.4. punktu turpmāk tekstā.

1.12.

EESK uzskata, ka bez spēcīgas pārvaldības un īpašiem finanšu resursiem, kas paredzēti spēju veidošanas atbalstam, EUSALP riskē zaudēt savu efektivitāti un stratēģisko nozīmi. Šajā saistībā, atsaucoties Padomes secinājumiem (2), EESK cer, ka rīcības plāna izveide būs balstīta uz finansējuma programmu savietojamību, saskaņotību starp institucionālajiem instrumentiem un jaunu makroreģionālu projektu izveidi.

1.13.

EESK, atsaucoties uz secinājumiem atzinumā “Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība” (3), uzsver, ka EUSALP izveidei un īstenošanai nepieciešama pārvaldības sistēma, kas balstīta uz sadarbību un koordinēšanu. Šajā saistībā EESK uzskata: lai nodrošinātu stratēģijas efektivitāti, jāizveido efektīva EUSALP daudzlīmeņu pārvaldība (4), kas ļautu saistīti novērtēt “horizontālo dimensiju” (pilsoniskās sabiedrības līdzdalību), kura integrē un pastiprina “vertikālo dimensiju” (reģionu un pašvaldību līdzdalību), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu (5).

1.14.

EESK cer uz organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu spēju veidošanā un pozitīvi vērtē tāda pastāvīgā foruma izveidošanu, kurā pārstāvēti Alpu reģiona sociālie un ekonomiskie dalībnieki un kas tiem nodrošinātu atbalstu.

1.15.

EESK uzskata, ka ir būtiski veicināt nodarbinātību, jo īpaši jauniešu un ilglaicīgu bezdarbnieku vidū, kā arī pastiprināt pasākumus, kas ļautu veicināt sociālās investīcijas un sociālā nodrošinājuma sistēmu pielāgošanu.

2.   ES stratēģija Alpu reģionam: vispārīgas piezīmes

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir novērtēt sabiedriskās apspriešanas dokumentu “ES stratēģija Alpu reģionam” (6) (EUSALP), tostarp ņemot vērā jau pieņemtos Komitejas atzinumus par makroreģionālajām stratēģijām.

2.2.

Alpu reģions ietver piecas ES dalībvalstis (Itālija, Francija, Austrija, Vācija un Slovēnija) un divas valstis (Šveice un Lihtenšteina), kas neietilpst ES sastāvā, un aptver 4 50  000 km2 lielu teritoriju, kurā dzīvo 70 miljoni iedzīvotāju.

2.2.1.

EUSALP aptvertās teritoriālās sistēmas ir cieši saistītas ar Alpu kalniem, kas ir ne vien identificēšanās un atpazīstamības elements, bet arī saikne starp šīm teritorijām no ekonomikas, loģistikas un vides viedokļa (7).

2.3.

Saskaņā ar makroreģionālo politiku, ko ES īsteno kopš 2009. gada, EUSALP ģeogrāfiskajai pozīcijai ir ne tikai stratēģiska vērtība no ES kohēzijas politikas viedokļa un kontinuitāte ar Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBR) (8), Stratēģiju Donavas reģionam (EUSDR) (9) un Stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) (10), bet tā ir arī būtisks elements, kas ļauj veicināt makroreģionālās koncepcijas virzību uz Vidusjūras austrumu reģionu (11).

2.4.

Kopš 20. gs. 70. gadiem Alpu kalnu grēdas reģioni pāri valstu robežām, kuras tos vēsturiski sadalījušas, ir sākuši kopīgi apzināties nepieciešamību uztvert Alpu teritoriālo sistēmu kā vienu veselumu, kas jāaizsargā un jāuzlabo. Šo iemeslu dēļ ir uzsāktas vairākas sadarbības iniciatīvas starpreģionu, starptautiskā un pārrobežu līmenī; viens no galvenajiem šo iniciatīvu mērķiem ir veicināt iesaistīto tautu savstarpēju saprašanos, tādējādi ļaujot pārvarēt valodu, sociāli ekonomiskās un etniskās atšķirības un veicināt labāku integrāciju Eiropas līmenī (12).

2.5.

EUSALP īstenošanas procesā, kuram, kā paredzēts, jābeidzas ar Padomes apstiprinājumu līdz 2015. gada beigām (13), galvenie posmi bija Alpu konference Badragacā (2012. gada jūnijā) un Grenobles konference (2013. gada oktobrī).

2.5.1.

Grenobles konferencē (14), pieņemot Politisko rezolūciju ES stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai, tika noteikti mērķi, iespējas, kuras jāizmanto, un risināmās problēmas saskaņā ar trim galvenajiem tematiem: “Konkurētspēja un inovācija, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms”, “Ūdens, enerģētika, vide un klimats” un “Piekļuve, komunikācijas un transports”.

3.   Apspriešanas dokuments: vispārīgs apskats, joma un mērķi

3.1.

EUSALP stratēģijā elements “Alpu kalnu grēda” ir tāds, kas raksturīgs visai sadarbības teritorijai. Teritorijas plašā daudzveidība – kalnu apgabali un apkārtējās kalnu pakājes, pieejamās un attālākās ielejas, plakankalnes un augstkalnes, lielpilsētu teritorijas un pilsētas – ir viena no galvenajām īpašībām, ar ko Alpu reģions atšķiras no pārējām Eiropas daļām.

3.1.1.

Lai labāk noteiktu jomas, uz kurām jākoncentrē EUSALP mērķi un prioritātes, ir apzināti pieci teritoriālie tipi, kas raksturīgi Alpu reģionam: Alpu lielpilsētu teritorijas, Alpu pilsētas, attīstošies lauku apgabali, regresējoši lauku apgabali, tūrisma apgabali.

3.2.

Alpu reģionam ir daudz specifisku iezīmju, kam jāvelta īpaša uzmanība un kas EUSALP atšķir no makroreģionālajām stratēģijām Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam un Adrijas un Jonijas jūras reģionam: teritorijā atrodas daži no pasaulē attīstītākajiem reģioniem ar konkurētspējīgu ekonomiku, augstu dzīves līmeni, sociālo un politisko stabilitāti; acīmredzamas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp lauku apgabaliem, līdzenumiem un pilsētu teritorijām; unikāls dabas mantojums un ekosistēmas; kultūras mantojums, kurš ir būtisks elements sociālajai kohēzijai un visa Alpu reģiona attīstībai; satiksmes plūsmu koncentrācija, kas kļuvusi par problēmu transporta sastrēgumu un vides aizsardzības ziņā.

3.3.

EUSALP stratēģijas vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai šis reģions arī turpmāk būtu viens no pievilcīgākajiem reģioniem Eiropā un pēc iespējas labāk izmantotu savus resursus un iespējas ilgtspējīgai un novatoriskai attīstībai.

3.3.1.

Šis mērķis tiks sasniegts, strādājot pie trim tematiskajiem pīlāriem: uzlabot konkurētspēju, labklājību un kohēziju; visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību un savienojamību; nodrošināt ilgtspēju.

3.3.2.   Pirmais pīlārs: uzlabot Alpu reģiona konkurētspēju, labklājību un kohēziju

3.3.2.1.

Neskatoties uz to, ka Alpu reģions ir Eiropas lielākais ekonomikas un ražošanas centrs ar augstu attīstības potenciālu, nepietiekama ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija joprojām ir problēma. Kalni rada sarežģījumus reģiona viendabīgai attīstībai. EUSALP mērķis ir veicināt inovatīvu ekonomisko attīstību reģionā, izveidojot līdzsvarotāku modeli, kurā vienlaikus ņemta vērā teritoriju daudzveidība un to īpatnības. Jāveicina konkurētspējīga ekonomika, kurā var apvienot labklājību, energoefektivitāti, dzīves kvalitāti un apgabalu raksturojošās tradicionālās vērtības.

3.3.3.   Otrais pīlārs: visiem Alpu reģiona iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību un savienojamību

3.3.3.1.

Jāveicina līdzsvarota teritoriālā attīstība ar videi nekaitīgiem mobilitātes veidiem, ilgtspējīgām transporta sistēmām, komunikāciju pakalpojumiem un infrastruktūru. Eiropas transporta sistēmā Alpu reģionam ir stratēģiska pozīcija, jo tajā atrodas savienojoši ceļi starp ziemeļiem–dienvidiem un austrumiem–rietumiem. Apgabalā atrodas svarīgākie Eiropas transporta mezgli un daudzas Alpu pārejas, kas atrodas teritorijās ar īpašām ekoloģiskām problēmām. Ir būtiski izveidot koordinētu politiku, kas var nodrošināt transporta vajadzības, iedzīvotāju labklājību un vides līdzsvarotību. Ņemot vērā Alpu reģiona daudzveidību un sarežģītus teritoriālos apstākļus, savienojamības koncepcija jāattiecina arī uz infrastruktūru un komunikāciju pakalpojumiem.

3.3.4.   Trešais pīlārs: nodrošināt Alpu reģiona ilgtspēju

3.3.4.1.

Alpu mantojuma saglabāšana un dabas un kultūras resursu ilgtspējīga izmantošana ir obligāti elementi šajā reģionā. Ūdens, minerālresursi, bioloģiski ļoti daudzveidīgu ainavu dažādība, kā arī bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums ir īpatnības, kas jāaizsargā un jāuzlabo. Dabas resursu, piemēram, ūdens un biomasas, potenciāla izmantošana videi nekaitīgā veidā ir būtiska, lai veicinātu apgabala konkurētspēju un kohēziju, jo tā var palīdzēt sasniegt tādus stratēģiskos mērķus kā enerģētiskā neatkarība un reģiona spēja uzkrāt enerģiju.

4.   Īpašas piezīmes par Alpu reģiona makroreģionālo dimensiju

4.1.

Alpu reģiona stratēģiju balsta spēcīgi politiskie centieni un iesaistīto valstu augsta sapratne, un tā ir ne tikai sarežģīts uzdevums, bet arī liela iespēja pašai ES. EUSALP uzdevums ir veicināt ekonomiku, savienot teritorijas un aizsargāt vidi apgabalā, kas ir ārkārtīgi būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspējai un sociālajai kohēzijai.

4.2.

EUSALP attīstībai nepieciešams strukturēts dialogs starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai apzinātu un kopīgi risinātu konkrētas vajadzības. Īpaši jāņem vērā vides, kultūras, ekonomikas un sociālās īpatnības, kā arī spēcīga savstarpējā atkarība starp dažādiem pilsētu un lauku apgabaliem. Tāpēc jāuzsāk plašs un atvērts dialogs starp iesaistītajiem dalībniekiem, lai izveidotu plaši atbalstītu stratēģiju.

4.2.1.

Ir svarīgi koordinēt politikas pasākumus, lai veicinātu teritoriālo kohēziju. Daži jautājumi ekonomikas inovācijas, transporta veidu un vides jomā ir savstarpēji atkarīgi, un tos nevar risināt atsevišķi vietējā līmenī, bet tiem nepieciešama plašāka perspektīva, ko var nodrošināt makroreģionālais līmenis.

4.2.2.

Atsaucoties uz paziņojumu “Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība” (15), ir nepieciešama EUSALP daudzlīmeņu pārvaldība ar efektīvu “horizontālo dimensiju” (pilsoniskās sabiedrības līdzdalība), kas integrē un pastiprina “vertikālo dimensiju” (reģionu un pašvaldību līdzdalība), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

4.3.

EESK uzskata, ka EUSALP ir būtisks instruments, kas palīdz Alpu reģionam veikt pasākumus tādās jomās kā ekonomikas globalizācija, klimata pārmaiņas, informācijas sabiedrība, uz zināšanām balstīta ekonomika, demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī preču un personu mobilitāte.

4.4.

EUSALP dos iespēju veicināt Alpu reģiona attīstību, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ekonomisko, vides un sociālo dimensiju padara funkcionālu un savstarpēji saistītu. Lai demonstrētu šo visaptverošo pieeju konkrētiem mērķiem, EESK ir izstrādājusi piecus stratēģiskos mērķus, kas būtu jāatspoguļo rīcības plānā:

izveidot dinamisku MVU sistēmu un plaukstošu uzņēmējdarbību, lai veicinātu nodarbinātību,

palīdzēt veidot uz tradīcijām un sociālo daudzveidību balstītas spējas,

veicināt līdzsvarotu un vienlīdzīgu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem visā Alpu reģionā,

veicināt kopīgu atbildību un vienlīdzīgu sadarbību starp Alpu teritorijām,

veicināt bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

4.4.1.

Izveidot dinamisku MVU sistēmu un plaukstošu uzņēmējdarbību, lai veicinātu nodarbinātību. EUSALP ietvaros būs jāveicina to teritoriālo sistēmu spējas, kuras iesaistītas globālās ekonomikas konkurencē un atbalsta jaunu kvalitatīvu darbvietu saglabāšanu un izveidošanu.

4.4.2.

Palīdzēt veidot uz tradīcijām un sociālo daudzveidību balstītas spējas. EUSALP uzdevums būs veicināt iesaistītajām teritorijām raksturīgo identitātes vērtību saglabāšanu, vienlaikus atbalstot zināšanu un vietējo tradīciju uzkrāšanu, lai veicinātu ekonomikas attīstību un sociālo iekļaušanu.

4.4.3.

Veicināt līdzsvarotu un vienlīdzīgu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem visā Alpu reģionā. Ar EUSALP tiks veicināta vispārējas nozīmes pakalpojumu sistēmas uzturēšana un pielāgošana apgabalā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, īpaši ņemot vērā to iedzīvotāju vajadzības, kuri dzīvo teritorijās ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem.

4.4.4.

Veicināt kopīgu atbildību un vienlīdzīgu sadarbību starp Alpu teritorijām. Ar EUSALP būs jāveicina jauna Alpu reģiona teritoriju kopīgas atbildības un vienlīdzīgas sadarbības pieeja, piemēram, vertikālās saiknes starp lielajām pilsētām un lauku un tūrisma apgabaliem.

4.4.5.

Veicināt bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ar EUSALP būs jāveicina bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana, atrodot pareizo līdzsvaru starp saglabāšanas pasākumiem un ekosistēmu pakalpojumu un produktu racionālu izmantošanu. Ir arī jāveicina videi nekaitīgu apsaimniekošanas modeļu pieņemšana, kuru mērķis ir vienmērīgāk sadalīt ieguvumus no ekosistēmu sniegtajiem produktiem un pakalpojumiem starp dažādām Alpu reģiona teritorijām.

4.5.

EESK uzskata, ka EUSALP stratēģijai jādarbojas saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc, no vienas puses, makroreģionālajai stratēģijai nevajadzētu ne papildu resursus, ne noteikumus, ne jaunas pārvaldības iestādes (trīs “ne”), bet, no otras puses, ir jāizstrādā rīcības plāns par finansēšanas programmu papildināmību, institucionālo instrumentu koordinēšanu un jauno projektu izveidošanu makroreģionālā mērogā. Īpaša uzmanība jāpievērš spēju veidošanai.

4.5.1.

EESK uzskata, ka spēju veidošanā ir būtiski iesaistīt ne tikai valsts pārvaldes, bet arī organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. To var īstenot, arī izveidojot pastāvīgu forumu, kas pārstāv sociālās un ekonomikas jomas dalībniekus.

4.5.2.

EESK uzskata, ka ievērojamās summas, ko ES jau ieguldījusi reģionālajās programmās, izmantojot struktūrfondus un Eiropas investīciju līdzekļus 2014.–2020. gadam (16), ir pietiekamas un būtu efektīvi jāizmanto, lai īstenotu stratēģiju, izmantojot koordinētākus un vienotā stratēģiskā satvarā iekļautus pasākumus. 2014.–2020. gada plānošanas periodā būs pieejamas papildu finansēšanas iespējas, pateicoties tādiem Kopienas instrumentiem kā “Apvārsnis 2020” (17), COSME  (18), CEF  (19), EaSI  (20), Erasmus+  (21) un LIFE  (22).

5.   Konkrētas piezīmes par trim pīlāriem

5.1.

EESK uzskata: lai veicinātu apspriešanas dokumentā noteikto stratēģisko mērķu un šā atzinuma 4. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, ir būtiski noteikt konkrētākas prioritātes attiecībā uz trim EUSALP pīlāriem.

5.1.1.

Galvenais uzdevums, kas Alpu reģiona stratēģijai būs jārisina, ir saskaņošana un līdzsvara stiprināšana starp ekonomikas, vides un sociālās ilgtspējas mērķiem.

5.2.   Pirmais pīlārs: Alpu attīstība – uzlabot Alpu reģiona konkurētspēju, labklājību un kohēziju

5.2.1.

EESK uzskata, ka ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt pilnīgu nodarbinātību, inovāciju, konkurētspēju un kohēziju Alpu reģionā, konsolidējot un dažādojot konkrētas ekonomiskās darbības, vienlaikus ievērojot savstarpēju solidaritāti starp kalnu un pilsētu apgabaliem.

5.2.2.   Prioritātes

5.2.2.1.

Veicināt MVU inovāciju un konkurenci, uzlabojot kredītpiekļuves sistēmas, stiprinot uzņēmumu spēju izmantot iespējas, ko piedāvā Kopienas programmas 2014.–2020. gadam un sistēma “publiskie iepirkumi inovācijai” (īpaši attiecībā uz “pirmskomercializācijas publiskajiem iepirkumiem” (23)).

5.2.2.2.

Veicināt ar “zaļo ekonomiku” saistīto attīstības procesu stiprināšanu, tostarp veidojot jaunus uzņēmumus, ņemot vērā Alpu reģiona vides īpatnības un apgabala stiprās ražošanas un inovācijas spējas.

5.2.2.3.

Reklamēt Alpu reģiona produktus, izmantojot zīmola atpazīstamības politiku (brand awareness), proti, īpašu marķējumu, kurā norādīta reģionālā piederība un atspoguļojas reģionālā tirgvedība. Ekosistēmu sniegto produktu un pakalpojumu (24) vērtības palielināšana nodrošina pievienoto vērtību, kas veicina apgabala konkurētspēju.

5.2.2.4.

Stiprināt sadarbību starp zinātnes un tehnoloģiju parkiem, augstskolām, pētniecības centriem un MVU un stiprināt pētniecības infrastruktūru kapacitāti un to saikni ar attiecīgajām institūcijām pasaules mērogā. Formulējot EUSALP rīcības plānu, ir jānosaka vispārējā prioritāte, proti, atbalstīt darbību pētniecības un inovācijas jomā.

5.2.2.5.

Izstrādāt kopīgu stratēģiju, lai, palielinot dabas, kultūras un vēsturiskā mantojuma vērtību, pārveidotu Alpu makroreģionu par ilgtspējīgu tūrisma mērķi pasaules mērogā.

5.2.2.6.

‘Nodarbinātības’ prioritāti EUSALP stratēģijā noteikt par svarīgāko, un īpašu uzmanību pievērst jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem. Ir svarīgi veicināt jaunu stabilu un kvalitatīvu darbvietu izveidi, tādējādi risinot arī ar sezonalitāti saistīto nodarbinātības problēmu, kas raksturīga galvenokārt Alpu reģiona kalnu un lauku tūrisma apgabaliem.

5.2.2.7.

Atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot vienotu nodarbinātības sistēmu, veicināt darbinieku mobilitāti, iedibināt starptautisku praksi, izstrādāt starptautiskas apmācību programmas un karjeras iespējas un pilnībā atzīt mācību diplomus un profesionālās kvalifikācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš to darbinieku kvalifikācijai tūrisma nozarē, kurus galvenokārt skar ar sezonalitāti saistītas problēmas.

5.2.2.8.

Veicināt sadarbību starp dažāda veida teritorijām, kas raksturīgas Alpu reģionam, un stiprināt lielpilsētu teritoriju un pilsētu lomu konkurētspējas un sociālās kohēzijas veicināšanas jomā.

5.2.2.9.

Palīdzēt īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt sociālās investīcijas un pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmas, izstrādājot politikas pasākumus, kas saskaņoti ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai” (25).

5.2.2.10.

Veicināt darbības, kuru mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti iekļaušanu un novērst diskrimināciju rases, etniskās piederības, vecumu, seksuālās orientācijas vai dzimuma dēļ.

5.3.   Otrais pīlārs: savienot Alpus – visiem Alpu reģiona iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību un savienojamību

5.3.1.

EESK atbalsta tādas teritoriālās attīstības veicināšanu, kas balstīta uz sadarbību starp iekšējām un ārējām teritoriālajām sistēmām, pakalpojumu pieejamību, ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī transporta un komunikāciju infrastruktūras uzlabošanu.

5.3.2.   Prioritātes

5.3.2.1.

Atbalstīt inovatīvu risinājumu pieņemšanu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus kalnu un lauku apgabalos (izglītība, veselības aprūpe, sociālie un mobilitātes pakalpojumi), novērstu digitālo plaisu un attīstītu platjoslu visā apgabalā.

5.3.2.2.

Veicināt IKT tehnoloģiju piemērošanu visās vispārējas nozīmes jomās (administrācija, veselības pakalpojumi, darba starpniecības pakalpojumi, tālmācība, Alpu reģiona produktu tirdzniecība tiešsaistē utt.) un nodrošināt atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu pieejamības līmeni, lai apmierinātu Alpu reģiona dažādu teritoriālo sistēmu vajadzības, veidojot pareizu līdzsvaru starp apdzīvotību un šo pakalpojumu pieejamību.

5.3.2.3.

Veicināt integrēta transporta sistēmas, atbalstot savstarpējo apmaiņu starp dažādām teritoriālajām sistēmām, un uzlabot preču un pasažieru transporta pārvaldību, lai mazinātu ietekmi uz vidi un vairotu ieguvumus vietējām kopienām. Daži no būtiskiem elementiem, kas veicina Alpu reģiona transporta ilgtspējīgu attīstību, ir preču pārvadājumu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļa transportu un pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot Alpu reģiona otršķirīgo koridoru izmantošanu (piem., vienota maksa visos Alpu tranzīta koridoros).

5.3.2.4.

Izstrādāt loģistikas savietojamības plānus makroreģionālā līmenī un veicināt infrastruktūras mezglu (ostas, lidostas un termināļi) multimodālu pievienošanu globālajam tīklam un savienojumiem ar iekšējiem ūdensceļiem.

5.3.2.5.

Atbalstīt starptautiskos tematiskos tīklus attiecībā uz Alpu reģiona attīstību, piemēram, saistībā ar risku pārvaldību, tūrismu, sportu, mežsaimniecību, lauksaimniecību, enerģētiku un tehnoloģiju pakalpojumiem.

5.3.2.6.

Uzlabot Alpu reģiona pārvaldību ar aktīvāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, vienlaikus veicinot informētību un vairojot iedzīvotāju zināšanas par galvenajiem jautājumiem, kas attiecas uz Alpu reģionu.

5.4.   Trešais pīlārs: aizsargāt Alpu reģionu – nodrošināt Alpu reģiona ilgtspēju

5.4.1.

EESK uzskata, ka ir būtiski stiprināt centienus, kas vērsti uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vides aizsardzību, kā arī stiprināt apgabala teritoriālās vērtības.

5.4.2.   Prioritātes

5.4.2.1.

Saskaņot darbības, kuru mērķis ir veicināt Alpu reģiona ekonomikas attīstību, un pasākumus, kas uzsākti cīņā pret klimata pārmaiņām, un EUSALP aptverto teritoriālo sistēmu izaugsmi un konkurētspēju atsaistīt no dabas resursu un izejmateriālu patēriņa.

5.4.2.2.

Paaugstināt Alpu reģiona vietējo kopienu informētību par ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtību un dabas resursu saprātīgu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Alpi ir svarīgākais Eiropas ūdensapgādes avots, tāpēc ir svarīgi stiprināt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot Alpu reģiona ūdens rezervju un ūdenstilpņu apsaimniekošanu.

5.4.2.3.

Atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt saskaņotību starp pasākumiem Alpu reģiona bioloģiskās daudzveidības un ainavu saglabāšanai un pasākumiem, kas nodrošina to izmantošanu videi nekaitīgā veidā.

5.4.2.4.

Izveidot starptautiskus instrumentus un procedūras risku (plūdu, šļūdoņu, lavīnu, mežu ugunsgrēku utt.) novēršanai un mazināšanai, integrētai mežu apsaimniekošanai (gan ekoloģisko un dabas vērtību, gan ekonomisko resursu ziņā) un problēmu pārvaldībai saistībā ar zemes izmantošanu (augsnes sablīvēšanās un pilsētu teritoriju izplešanās).

5.4.2.5.

Palīdzēt pāriet uz pēcoglekļa enerģētikas sistēmu, izveidojot uz energoefektivitāti virzītas iniciatīvas un uz atjaunojamiem resursiem balstītus decentralizētas izplatīšanas tīklus, kā arī uzlabojot uz enerģijas taupīšanas koncepciju balstītus apdzīvotības un sabiedriskā transporta modeļus.

5.4.2.6.

Izveidot un īstenot integrētas mobilitātes sistēmas, lai samazinātu atkarību no automašīnām un to izmantošanas un tādējādi atbalstītu sabiedrisko transportu kā vispārējas nozīmes pakalpojumu un, kur iespējams, atjaunojamo energoavotu darbinātus transporta veidus.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Eiropas Komisija, apspriešanas dokuments “ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP)”.

(2)  Eiropadomes secinājumi, EUCO 23/1/11 REV 1, 2011. gada 23. un 24. jūnijs.

(3)  OV C 12, 15.1.2015., 64. lpp.

(4)  Reģionu komitejas Baltā grāmata par daudzlīmeņu pārvaldību, CONST-IV-020, 2009. gads.

(5)  Eiropas Komisija. “Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem”, C(2013) 9651 final.

(6)  http://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/consultations/eusalp/

(7)  http://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/consultations/eusalp/

(8)  http://www.balticsea-region-strategy.eu

(9)  http://www.danube-region.eu

(10)  http://www.ai-macroregion.eu

(11)  EESK atzinums “Ceļā uz ES makroreģionālu stratēģiju ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veidošanai Vidusjūras reģionā” (OV C 170, 5.6.2014., 1. lpp.).

(12)  Arge-Alp; Alpe-Adria; Alp-Med; Euregio Tirolo-Alto Adige-Trentino; Alpu konvencija; programma “Alpu sistēma”; pārrobežu sadarbība.

(13)  2013. gada 19. un 20. decembra Eiropadome, 25. lpp.

(14)  Konference, kas notika 2013. gada 18. oktobrī Grenoblē, kurā piedalījās EUSALP iesaistīto reģionu valdību pārstāvji un priekšsēdētāji.

(15)  Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība, COM(2014) 284 final.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1290/2013.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013.

(23)  Finanšu regulas (ES) Nr. 966/2012 131. pants.

(24)  Ekosistēmu produkti ir, piemēram, pārtika, ūdens, degviela un koksne; savukārt pakalpojumi ir ūdensapgāde un gaisa attīrīšana, atkritumu dabiskā aprite, augsnes veidošana, apputeksnēšana un daudzi citi dabiski regulējošie mehānismi.

(25)  COM(2013) 83 final.


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/17


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES lidostu jauda”

(izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

(2015/C 230/03)

Ziņotājs:

Jacek KRAWCZYK

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 4. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“ES lidostu jauda” (izpētes atzinums).

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 11. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 117 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai mazinātu jaudas deficītu, efektīvāk jāizmanto ES lidostu pašreizējās iespējas. To varētu panākt, palielinot intermodalitāti, uzlabojot savienojamību, lietderīgāk izmantojot sekundāras nozīmes mezglu lidostas un mazās lidostas, ekspluatējot lielākus gaisa kuģus un optimizējot procedūras. Vēl viens risinājums būtu “lidostu tiesību aktu paketes” pieņemšana, kā arī Eiropas vienotās gaisa telpas (Single European Sky, SES) izveide un jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) ieviešana. Lidostu jaudas aspektam jākļūst par neatņemamu SES sastāvdaļu.

1.2.

Ilgtermiņā lidostu jauda būs jāpalielina, būvējot infrastruktūru, piemēram, termināļus vai skrejceļus. Lidostu paplašināšanās galvenajam mērķim jābūt savienojamības uzlabošanai uz ilgtspējīga saimnieciskā pamata. Jānodrošina, ka ES mezglu lidostas spēj efektīvi apmierināt augošo pieprasījumu, tostarp ir jāsaīsina plānošanas procedūras, lai varētu bez kavēšanās reaģēt uz visām pieprasījuma izmaiņām.

1.3.

Lidostas paplašināšana – ja tā ir pamatota – būtu jāveic, īstenojot līdzsvarotu pieeju. Pirmkārt, lidosta pozitīvi ietekmē attiecīgās apkaimes tautsaimniecību. EESK nešaubās, ka šī pozitīvā ietekme jānodrošina arī turpmāk. Otrkārt, vides aizsardzības jautājumi jārisina pārredzamā veidā. Treškārt, lidostas paplašināšanai ir arī sabiedriska dimensija. Tāpēc ar sabiedrību ir jāveido dialogs, kurā jāpiedalās, piemēram, gaisa satiksmes vadības dienestam, lidostas vadībai, aviosabiedrībām, reģiona un vietējo iedzīvotāju pārstāvjiem, valdībai utt.

1.4.

EESK ir pārliecināta, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis nekavējoties veiktu pasākumus, kas saistīti ar zemes izmantošanas plānošanu un pārvaldību. Citādi lidostu attīstību apgrūtinās dažādi neparedzēti un nevajadzīgi kavēkļi, un dažos gadījumos tiks apdraudēta arī esošo lidostu jauda.

1.5.

Esošās reģionālās lidostas būtu attīstāmas vienīgi tad, ja ir nepārprotams pieprasījums pēc intensīvākas gaisa satiksmes. Dalībvalstu valdībām būtu jāapzina ar jaudu saistītās problēmas un jāizstrādā to risināšanas stratēģijas. Ja attiecīgajā gadījumā nav runa par sabiedrisko saistību izpildi, tad, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta noteikumus, ES būtu jāpārtrauc finansēt jaunus reģionālus jaudas palielināšanas projektus.

1.6.

EESK uzskata, ka jaunās ES pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām ir ļoti vērtīgas, jo nodrošina tiesisko noteiktību. Pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, beidzot tiks vērtēta tādu reģionālu lidostu pastāvēšana, kuras nav ilgtspējīgas.

1.7.

Lai lidostas varētu ar paļāvību risināt jaudas lūzuma problēmu, būtiska nozīme ir konsekventam un skaidram normatīvajam režīmam, kas ļautu radīt vajadzīgos stimulus ilgtermiņa ieguldījumu nodrošināšanai infrastruktūrā.

1.8.

Lidostu jauda ir arī politikas jautājums. EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, jāpieņem vispārīgs stratēģisks lēmums par to, kuras lidostas tuvākajos gados būs sistēmiski nozīmīgas un būtu jāattīsta. Lai saglabātu ES aviācijas konkurētspēju globalizētajos tirgos, steidzami nepieciešama integrēta Eiropas aviācijas stratēģija, kurā būtu ņemti vērā gan saimnieciskie, ekoloģiskie un sociālie aspekti, gan darbvietu izveide.

1.9.

Ir jāizvērtē lidostu infrastruktūras projekti, kuru finansēšanā ES pēdējos gados piedalījusies. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas apņemšanos veikt šo svarīgo uzdevumu. Šā darba gaitā izdarītie secinājumi un ieteikumi būtu jāapspriež sabiedriskās debatēs.

1.10.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai (EK) būtu jāvienkāršo un jāracionalizē struktūras, kas pārvalda ES aviāciju un konkrēti ES lidostas. Komisijai ir vajadzīgi pilnīgi un ticami dati un informācija par ES lidostu darbību. Patlaban šādi dati nav pieejami. EESK aicina lidostu vadības struktūras un publiskās pārvaldes iestādes tos nodrošināt.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Savienībai lidostas ir vērtīgi aktīvi, taču tuvākajos gados vairākām lielajām lidostām problēmas sagādās pārslodze, savukārt daudzas citas joprojām netiks pietiekami izmantotas. Var teikt, ka Eiropas Savienībā kopumā jaudas pietiek, taču jautājums ir, vai tā atrodas pareizajā vietā.

2.2.

Pēdējos gados publiskajās debatēs par lidostu jaudu galvenokārt dominējuši divi aspekti: pirmkārt, centrālo gaisa satiksmes mezglu jaudas zaudējums iepretī ES konkurentēm no trešām valstīm, piemēram, Turcijai un Persijas līča valstīm, un, otrkārt, “Ryanair sindroms” – stāvoklis, kad zemo izmaksu aviosabiedrības strauji paaugstina satiksmes intensitāti mazākās reģionālās lidostās, vienlaikus nebūdamas stabilas to lietotājas ilgtermiņā. Taču problēma ir daudz dziļāka.

2.3.

Eiropas Komisija 2007. gadā publicēja paziņojumu “Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā”, kurā norādīja uz augošu plaisu starp jaudu un pieprasījumu vairākos ES gaisa transporta mezglos (1) un ierosināja virkni pasākumu pašreizējās lidostu jaudas labākai izmantošanai. Eiropas Parlaments (EP), reaģējot uz Komisijas rīcības plānu, 2007. gadā pieņēma patstāvīgu ziņojumu, kurā tas atzinīgi novērtēja EK paziņojumu un pievērsās t. s. lidostu jaudas lūzuma svarīgajai nozīmei.

2.4.

Kā daļu no tā sauktās “lidostu tiesību aktu paketes” EK 2011. gadā publicēja vēl vienu paziņojumu (2) par jaudu, kurā norādīja uz būtiskākajām Eiropas lidostu problēmām – kapacitāti un kvalitāti.

2.5.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole) 2004., 2008. un 2013. gadā atkārtoti publicēja pētījumu “Challenges of Growth” (“Izaugsmes problemātika”), kurā paredzēja, ka jaudas lūzums iespējams tuvāko 20 gadu laikā.

2.6.

Šāds aktivitātes līmenis skaidri liecina, ka jaudas jautājums ir steidzami jārisina. Aviācijas nozare jau ir guvusi ievērojamus rezultātus. Visās darbības jomās ir notikusi jaudas un efektivitātes optimizācija. Jāmin šādi uzlabojumi:

labāki un intermodāli (t. i., uz vairākiem satiksmes veidiem orientēti) savienojumi ar atsevišķām lidostām,

iekšējo procedūru reorganizācija visā aviācijas sistēmā, tostarp konsolidācijas pasākumi,

kopīgas lēmumu pieņemšanas mehānisma (Airport Collaborative Decision Making (A-CDM)) ieviešana arvien lielākā skaitā lidostu.

2.6.1.

Kopš 2004. gada Eiropas gaisa telpas izmantošanu ir palīdzējusi uzlabot iniciatīva “Eiropas vienotā gaisa telpa” (SES), kas ir mazinājusi Eiropas gaisa telpas sadrumstalotības negatīvās sekas. Lidostas, kas iesaistījušās SES, tās mērķu sasniegšanu arī sekmē, īstenojot Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības (SESAR) programmu. Ja nav pietiekamas jaudas uz zemes, SES panākumi ir apdraudēti.

2.7.

Eiropas Lidostu jaudas novērošanas centrā Komisija kopā ar ieinteresētajām personām patlaban izstrādā detalizētus priekšlikumus turpmākajai lidostu stratēģijai. Minētajam centram ir trejāds uzdevums:

a)

palīdzēt Komisijai risināt lidostu jaudas un kvalitātes problēmu;

b)

veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu gan Eiropā, gan ārpus tās;

c)

palielināt izpratni par problēmu, tās ietekmi un iespējamiem risinājumiem, tostarp politiskā līmenī.

EESK atzinīgi vērtē minētā novērošanas centra izveidi un mudina to turpināt strādāt tikpat kvalitatīvi kā līdz šim.

3.   Eiropas lidostu attīstība pagājušajā desmitgadē

3.1.

Eiropā ir vairāk nekā 450 lidostu, tomēr tās nenovēršami saskarsies ar t. s. jaudas lūzumu.

3.2.

Starptautiskā Lidostu padome (Airports Council International, ACI) lidostas iedala šādi:

ACI lidostu grupa

Lidostas lielums (miljoni pasažieru gadā)

Lidostu skaits Eiropā

1

> 25

14

2

10–25

23

3

5–10

34

4

< 5

390

Lielu satiksmes plūsmas daļu nodrošina salīdzinoši mazs lidostu skaits. Skaidrojums rodams atšķirīgajos lidostu modeļos. Trešās un ceturtās grupas lidostas ir samērā mazas; tās piedāvā tiešos lidojumus, kā arī piegādā pasažierus lielākām lidostām un nodrošina sabiedriskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka daudzas lielās lidostas ir atkarīgas no mazajām.

Ar “mezgla un pievadu” lidostu (hub and spokes airport) saprot “vienu centrālu lidostu, kurā viena vai vairākas aviosabiedrības piedāvā integrētu savienoto lidojumu tīklu, kas nodrošina intensīvu satiksmi ar plašu galamērķu klāstu” (Eiropas Aviokompāniju asociācija (AEA), European Airports (Eiropas lidostas), Brisele, 1995. gads).

3.2.1.

Savukārt tiešo lidojumu sistēmā pasažieri no sākumpunkta līdz galamērķim ceļo bez pārsēšanās.

3.2.2.

Abas sistēmas viena otru papildina, un katrai no tām ir savi uzdevumi: “mezgla un pievadu” sistēmas mērķis ir maksimāla savienojamība, turpretī tiešo lidojumu sistēma tiecas nodrošināt iespējami augstāku mobilitātes un elastīguma līmeni.

3.3.

ES ir finansējusi ārkārtīgi daudz ar lidostām saistītu infrastruktūras projektu. EESK uzskata, ka trūkst publiski pieejamas informācijas par šiem ieguldījumiem un par to, cik efektīvi tie uzlabojuši savienojamību un devuši labumu sabiedrībai.

3.4.

EESK uzskata, ka nesen ieviestās ES pamatnostādnes (3) par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām ir ļoti vērtīgas, jo nodrošina tiesisko noteiktību. Turklāt pamatnostādnēs tās lidostas, kas vajadzīgas, piemēram, kā sabiedriskais pakalpojums, nošķirtas no tām, kuras ir liekas, proti, no lidostām, kuras ne tikai nespēj segt savas darbības izmaksas, bet arī nav nepieciešamas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai.

4.   Turpmākās izaugsmes prognozes

4.1.

Nākotnes aviācijas tirgi būs Āzijas un Klusā okeāna reģions, Latīņamerika, Āfrika un Tuvie Austrumi. Līdz 2032. gadam gaidāmais vidējais pasažieru plūsmas pieaugums šajos reģionos būs 6–7 % gadā. Eiropā un Ziemeļamerikā vidējais pieaugums būs aptuveni 3 %.

Turklāt ārpus Eiropas Savienības milzīgā apjomā tiek palielināta jauda. Ķīna ir uzcēlusi gandrīz 80 lidostas. Turcija, Dubaija un Singapūra būvē gigantiskas platformas, kas spēs uzņemt līdz pat 160 miljoniem pasažieru, un tas ir ievērojami vairāk nekā patlaban lielākā pasaules lidosta Atlanta, kura apkalpo 96 miljonus pasažieru.

4.2.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole) savā jaunākajā 2013. gada ziņojumā Challenges of Growth paredz, ka jaudas lūzums iespējams tuvāko 20 gadu laikā. Pēc ticamākā scenārija 2035. gadā ierobežotās jaudas dēļ netiks veikti 1,9 miljoni lidojumu. Tas atbilst 12 procentiem no pieprasījuma. Divdesmit Eiropas lidostas uz vairāk nekā sešām stundām diennaktī būs pārslogotas; patlaban to var teikt tikai par trijām.

4.2.1.

Palielinātā jauda neizlīdzināsies vienlīdzīgi visu Eiropas lidostu starpā. Lielākais pieaugums būs Austrumeiropā, savukārt Eiropas iekšējo lidojumu skaits un Ziemeļeiropas lidojumu īpatsvars samazināsies. EESK norāda uz šīm attīstības tendencēm un uzskata, ka Eiropas lidostām jāgatavojas šīs problēmas risināt.

5.   Izaugsmes problemātika

5.1.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas konkurētspēju un pievilcību investīcijām aviācijas nozarē. Šajā ziņā izšķirīga nozīme ir jaudai uz zemes.

5.2.

EESK ir pārliecināta, ka jau sen bija jāizveido Eiropas vienotā gaisa telpa, kas nepieciešama, lai risinātu ar jaudas lūzumu saistītās problēmas. Pat kavējumu samazināšana tūlīt palielinātu sistēmas un tajā esošo lidostu jaudu. EESK ir vienisprātis ar ACI, ka lidlauku jaudas aspektam jākļūst par neatņemamu SES sastāvdaļu un ka mērķuzdevumi, kas nosakāmi attiecībā uz jaudu uz zemes, jāsaskaņo ar SES mērķuzdevumiem.

5.3.

Pētījumā Challenges of Growth Eirokontrole ierosina sešus pasākumus, kas, īstenoti vienlaikus, līdz 2035. gadam varētu par 42 % samazināt neapmierinātā pieprasījuma īpatsvaru. Tas nozīmē, ka papildus varētu tikt veikti 8 00  000 lidojumu jeb apkalpoti 50 miljoni pasažieru. Minētie risinājumi ir šādi:

lielākas lidmašīnas,

vairāk ātrvilcienu,

alternatīvi vietējie risinājumi: aviosabiedrībām jāizvēršas tur, kur ir pieejama jauda,

efektīvāka mazo lidostu izmantošana,

SESAR ieviešana,

lidojuma plānu konsolidācija.

5.3.1.

EESK apzinās, ka šie pasākumi jāīsteno, lai samazinātu neapmierinātā pieprasījuma daļu, taču uzskata, ka visa pieprasījuma apmierināšanai nākotnē ar tiem varētu nepietikt. Turklāt ne visi ieteiktie pasākumi ir piemērojami ikvienai ES lidostai.

5.4.

EESK arī uzskata, ka arī Eiropas Komisijas ierosinātās “lidostu tiesību aktu paketes” pieņemšana palīdzētu labāk izmantot pašreizējās lidostu iespējas. EESK rosina Parlamentu un Padomi patlaban veiktajā darbā ņemt vērā ierosinājumus, ko komiteja minējusi atzinumā par tematu “Lidostu tiesību aktu pakete” (4), un sasniegt augstus rezultātus.

5.5.

Visbeidzot, varētu šķist, ka viens no lidostu nepietiekamās jaudas palielināšanas veidiem ir būvēt jaunu infrastruktūru, vienlaikus optimizējot esošo. Tas ir sarežģīti, jo daudzas lidostas vairs nespēj ieguldīt līdzekļus jaudas palielināšanā. Eirokontrole 2013. gadā publicētajā ziņojumā Challenges of Growth (“Izaugsmes problemātika”) norāda, ka “ienākumu negūšana, grūtības rast finansējumu un augošā pretestība transporta infrastruktūras projektiem” dažām lidostām liek pārskatīt savus paplašināšanās plānus.

5.6.

EESK stingri iesaka izvērtēt, kādi rezultāti bijuši līdzšinējiem ES ieguldījumiem lidostu infrastruktūrā. EESK atzinīgi vērtē ES Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā nodarbojas ar šo jautājumu, un iesaka pētījumā izmantot plašu kontroles paraugu.

6.   Šķēršļi, kas kavē lidostu infrastruktūras paplašināšanu

6.1.

Kad lidostas plāno paplašināt savu infrastruktūru, tās saskaras ar vairākām problēmām. Šīs problēmas vai šķēršļus var iedalīt šādi:

finansiālas un saimnieciskas problēmas,

normatīvās prasības, tostarp ekoloģiskie faktori,

ar sabiedrības interesēm saistīti sarežģījumi, piem., arvien lielāka iedzīvotāju pretestība,

politiski apsvērumi.

6.1.1.

Nesenās ekonomikas krīzes dēļ lidostas pret ieguldījumu veikšanu mēdz izturēties ļoti piesardzīgi. No vienas puses, ienākumiem bijusi tendence samazināties. No otras puses, arvien pieaug lidostu drošības un drošuma izmaksas (darbības izmaksas). Nesenie uzlabotie lēmumi, kas attiecas uz valsts atbalstu, un jaunās valsts atbalsta pamatnostādnes ir faktors, kas apgrūtina mazāku lidostu dzīvotspēju. Par nopietnu problēmu lidostām kļuvusi finansējuma nodrošināšana infrastruktūras projektiem.

6.1.2.

Normatīvajā ziņā lidostām izvirzīts milzums prasību. Administratīvās procedūras ir ļoti sarežģītas, īpaši tās, kas saistītas ar drošības un vides jautājumiem. EESK nekādā ziņā nenoliedz vides prasību nozīmi. Tomēr šajās lietās vajadzīga līdzsvarota pieeja. Eiropas Komisija jau ir veikusi ievērojamu darbu, piemēram, izstrādājusi Regulu (ES) Nr. 598/2014 par noteikumu un procedūru noteikšanu attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju. Eiropas aviācija ir nozare, kas ļoti piemērota “zaļajai” jeb vidi saudzējošai izaugsmei. EESK īpaši brīdina Eiropas Komisiju neīstenot nesaistītus pasākumus vides problēmu risināšanai. Komiteja uzsver, ka risinājumiem jābūt integrētiem un globāliem. Paturot to prātā, Eiropas Komisijai kā pirmo soli būtu lietderīgi izsludināt apjomīgu projektu, kura mērķis būtu apzināt un dokumentēt ekoloģiskos ierobežojumus, kas ietekmē Eiropas lidostu jaudu.

6.1.3.

Samērā jauna problēma ir sabiedrības interešu radītie sarežģījumi, kas izpaužas kā pieaugoša iedzīvotāju pretestība infrastruktūras projektiem. Lielu ES mezgla lidostu paplašināšanas projekti ir apturēti – daži pat uz vairāk nekā desmit gadiem –, piemēram, iespējamā trešā Parīzes lidosta, papildu skrejceļi Frankfurtes un Minhenes lidostām un Apvienotajā Karalistē/Londonā notiekošās debates par to, kā vislabāk palielināt jaudu multimodālas metropoles apstākļos.

6.1.4.

Līdzās citiem faktoriem pieaug arī sabiedrības pretestība, ko izraisījis trokšņa piesārņojums. No otras puses, trokšņa mazināšanas pasākumiem lidostas un aviosabiedrības tērē milzu summas. Piemēram, Vīnes lidosta ir ieviesusi prettrokšņa shēmu, kas aptver 12  000 mājsaimniecību. Aplēsts, ka kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 51 miljonu euro, no kuriem 37 miljonus ieguldīs tieši Flughafen Wien AG. Ljēžas un Šarlruā lidostu budžets, kas paredzēts 20  816 mājsaimniecībām, proti, mājokļu atpirkšanai vai trokšņa izolācijas pasākumiem, ir 444 miljoni euro. Londonas Hītrovas lidosta 2007.–2011. gadā trokšņa mazināšanai iztērēja 37 miljonus euro.

6.1.5.

Dalībvalstu valdībām būtu jāapzina ar jaudu saistītās problēmas un jāizstrādā to risināšanas stratēģijas. Šajā saistībā ir skaidrs, ka nepieciešama stingra Eiropas līmeņa vadība, kas koordinētu šīs valstu stratēģijas, kuru mērķis ir jaudas palielināšana, nodrošinātu finanšu pamatnostādnes un sniegtu attiecīgu atbalstu. Finansējumam, ko ES nodrošina jaunai lidostu infrastruktūrai, jāpiemēro ļoti stingri kritēriji. No šiem projektiem Eiropas Savienībai būtu jāfinansē tikai tie, kas ir finansiāli dzīvotspējīgi vai pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

6.1.6.

EESK vēlas norādīt, ka debatēm par jaudu ir arī politiska dimensija. EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, jāpieņem vispārīgs stratēģisks lēmums par to, kuras lidostas tuvākajos gados būs sistēmiski nozīmīgas un būtu jāattīsta. Ir jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāpārskata ar mezgla lidostu sistēmu un tiešo lidojumu sistēmu saistīto ES prioritāšu līdzsvars. Vairāk nekā jebkad ir nepieciešama integrēta Eiropas politika, kurā būtu ņemti vērā gan saimnieciskie, ekoloģiskie un sociālie aspekti, gan darbvietu izveide.

6.1.7.

Ar radniecīgiem jautājumiem patlaban nodarbojas vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti: MOVE, EMPL, COMP, JUST utt. To uzdevumi atkarīgi no konkrētās politikas jomas, un ir daudz saikņu ar dažādām jomām, piemēram, starptautiskajām attiecībām, valsts atbalstu, SES un multimodalitāti. Patlaban, kad ir jātiecas uz integrētu, visu vērtību ķēdi aptverošu pieeju ES aviācijai, šāds modelis nav izrādījies pietiekami efektīvs. Komisijai steidzami jāgādā, lai tās veiktie pasākumi, kas saistīti ar aviāciju un konkrēti ar lidostām, būtu labāk integrēti.

6.2.

Kā jebkurā ražošanas procesā, arī lidostas fiziskajai jaudai ir robežas, t. i., faktori, kas faktisko jaudu samazina. Skrejceļu jaudu ietekmē šādi faktori:

lidojumu operācijas (ekspluatējamo gaisa kuģu veidi),

laika apstākļi,

būves, iekārtas un aprīkojums.

6.2.1.

Turklāt visus faktorus, kas nosaka lidostas jaudu, parasti ietekmē darba procedūras un reglamenti, piemēram, specifiskas nolaišanās un pacelšanās procedūras vai gaisa telpas plānošanas prasības atbilstīgi trokšņa ierobežošanas apsvērumiem. Faktiskā lidostas jauda parasti ir daudz mazāka par tās fizisko jaudu. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) “līdzsvarotā pieeja” ir visefektīvākā metode, ar ko ekoloģiski pārdomātā un saimnieciski atbildīgā veidā risināt trokšņa problēmu lidostās un to tuvumā.

6.2.2.

Strādājot ar lidostu jaudas jautājumu, Eiropas Komisija mēdz ņemt vērā vienīgi skrejceļu jaudu. Kā izskaidrots iepriekš, šāda pieeja ir nepilnīga, un EESK mudina Eiropas Komisiju savā darbā ar lidostu jaudas jautājumiem ņemt vērā arī citus lidostas jaudu noteicošus faktorus, piemēram, gaisa telpas caurlaidspēju apkārtējās lidostās. Lidostu jaudas lūzuma novēršanā milzīga nozīme ir lidostu un gaisa telpas (vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju) mijiedarbībai. Tomēr Eiropas Savienībā un pat dažu dalībvalstu iekšienē šī mijiedarbība tiek pārvaldīta ļoti atšķirīgi.

6.2.3.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pasākumus, kas saistīti ar zemes izmantošanas plānošanu un pārvaldību. Bieži par to atbild vietējās vai reģionālās pašvaldības, kurām ir jāizprot lidostu nozīme valsts un Eiropas mēroga tīklos, it īpaši centrālo mezglu zonās, kur ir liela ieinteresētība zemi izmantot citiem mērķiem. Šajā jomā Eiropas Savienībai ir jāvienojas par kopīgiem principiem un ir jānodrošina saskaņots tiesiskais regulējums un plānošanas sistēma, lai varētu pieņemt iespējami pareizākus lēmumus par jaudas palielināšanu.

6.3.

Ir vajadzīgs konsolidēts kopējs ES civilās aviācijas tirgus. Tomēr EESK brīdina, ka mezgliem nav dodama priekšroka, ja tas notiek uz reģionālo lidostu rēķina. Abas sistēmas viena otru papildina, un tām arī turpmāk jābūt neatņemamām TEN-T politikā minētā pamattīkla un visaptverošā tīkla sastāvdaļām. Minētā iemesla dēļ dažkārt pārslodze un izaugsme iet roku rokā.

6.4.

EESK aicina Komisiju aplūkot Eiropas gaisa telpas jaudu gan starptautiskās konkurētspējas perspektīvā – kas, protams, ir vissvarīgākā –, gan no netraucētas ES iekšējā tirgus darbības viedokļa. Sekmīgāka un racionālāka reģionālās jaudas izmantošana var palīdzēt mazināt spiedienu uz noslogotākajiem mezgliem. Kā metode, ar ko šādās reģionālās lidostās samazināt darbības izmaksas, vienlaikus saglabājot visaugstāko drošības līmeni, šajā kontekstā interesanti ir pašreizējie gaisa satiksmes tālvadības torņu izmēģinājumi (piemēram, Zviedrijā).

6.5.

Komisijas loma ir ārkārtīgi svarīga. Tomēr tā vēl nav apzināta pilnībā un visās detaļās: lai spētu ne tikai veikt uzraudzību un mudināt visus dalībniekus rīkoties efektīvāk, Komisijai pirmām kārtām nepieciešami pilnīgi un ticami dati un informācija par ES lidostu darbību. Šādi dati patlaban nav pieejami – tāpat kā kritēriji, kas nosaka lidostas efektivitāti, un oficiālie skaitļi par ES līmeņa publisko finansējumu lidostām.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  COM(2006) 819 final, 2. lpp.

(2)  COM(2011) 823 final.

(3)  OV C 451, 16.12.2014., 123. lpp.

(4)  OV C 181, 21.6.2012., 173. lpp.


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/24


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/04)

Ziņotājs:

Carlos TRIAS PINTÓ

Līdzziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2014. gada 27. februārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 18. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 164 balsīm par, 53 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tas, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās norit lēnāk nekā citviet pasaulē, liecina par to trūkumu apmēru, kas ar ciešāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jānovērš. Šajā atzinumā, ņemot vērā nodokļu uzlikšanas aspekta nozīmi, atbalstīta ciešākas ekonomiskās un monetārās savienības izveide, jo īpaši eurozonā. Līdz šim bijis un arī turpmāk būs grūti panākt progresu tiešo nodokļu koordinēšanas jomā, jo tie ir dalībvalstu kompetencē un sakņojas gadsimtu gaitā izveidotā kārtībā, kā katra dalībvalsts finansē tās izpratnē nepieciešamos valdības izdevumus. Nodokļu sistēmā veicamas tikai tādas izmaiņas, kas uzlabo tās starptautisko konkurētspēju un ilgtspēju.

1.2.

Lai ekonomiskā un monetārā savienība varētu pienācīgi darboties, jaunajai likumdevējai varai jārada pamats gan fiskālai savienībai un pakāpeniskai virzībai uz šādu savienību, kas spēs novērst dalībvalstu noteikumu milzīgo daudzveidību, kura kavē patiesu integrāciju un vienota tirgus izveidi, gan arī virzībai uz lielāku kopīgu eurozonas budžetu.

1.3.

Līdztekus Eiropas Centrālajai bankai kā monetārajam pīlāram vidējā laikposmā jāizveido arī “kopīga budžeta pīlārs”, tādā veidā nodrošinot EMS makroekonomisko stabilitāti, it īpaši “asimetrisku satricinājumu” gadījumā.

1.4.

Lai novērstu nodokļu politikas nepilnības un trūkumus, eurozonā ir jāveic vērienīgāki pasākumi un jācenšas samazināt un saskaņot dažādu nodokļu klāstu, paplašināt nodokļu bāzi, ciešāk saskaņot nodokļu likmes un stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu, tādējādi apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

1.5.

Jaunajai likumdevēja varai cieši jāsadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un G20, lai ātri rastu risinājumu tādai globālai problēmai kā nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana. ESAO guvusi labus panākumus, cenšoties ieviest starptautisku modeli uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem un ar šo modeli panākt, ka nodokļi tiek iekasēti tur, kur notiek reāla saimnieciskā darbība. Eiropas Savienībā šo modeli vajadzētu izmantot kā pamatu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem.

1.6.

Cenšoties virzīties uz plašākas fiskālās savienības izveidi, būtiski ir turpināt budžeta uzraudzību saskaņā ar “divu tiesību aktu kopumu” (Two Pack) un eurozonā ātri izveidot pašu resursu fondu, lai varētu novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību (1).

1.7.

Komiteja pilnībā atbalsta nostādni turpināt Eiropas semestra procedūru, kas būtu jāpārskata, lai paaugstinātu tās efektivitāti. Dalībvalstīm adresētie konkrētie ieteikumi varētu būt līdzeklis, kas nodrošina virzību uz vienotu izpratni.

1.8.

Kopīgais budžets, kas ir nepietiekams un tik tikko sasniedz 1 % no Eiropas Savienības IKP, ir jāpalielina, it īpaši eurozonā. Komisijas priekšsēdētāja J.-C. Juncker politikas pamatnostādnēs “Jauns sākums Eiropai” minēts, ka budžetam jābūt vairāk vērstam uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. EESK atbalsta šo pieeju un uzsver, ka 2016. gada beigās paredzētā daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana ir jāizmanto, lai izveidotu pamatu lielākam budžetam, kas nodrošinātu pienācīgu monetārās savienības darbību.

1.9.

Komisijai būtu jārīkojas saskaņā ar 2013. gada martā publicēto paziņojumu “Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību” (2) un jāievieš konverģences un konkurētspējas instruments, kura mērķis būtu nelīdzsvarotības novēršanas labad slēgt līgumus ar dalībvalstīm par tādu reformu veikšanu, kas dos labumu gan pašām valstīm, gan Eiropai un ko bez finansiāla atbalsta nevar īstenot. Šis fonds būtu jāpārveido par mehānismu, kas ar pašu resursiem nodrošinātu fiskālās spējas sniegt pagaidu palīdzību, kad ir jāpārvar reģionāli satricinājumi (3).

1.10.

Eurozonas budžetam būtu jāsekmē monetārās savienības darbības uzlabošana, fiskāla atbalsta sniegšana visaptverošas banku savienības izveidei un asimetrisku satricinājumu pārvarēšana. Šīs funkcijas nebija paredzētas, kad sākās ekonomikas krīze, kas būtiski palielināja nevienlīdzību, kuras novēršanai bija vajadzīgi fiskāli pasākumi.

1.11.

EESK apzinās šā jautājuma sarežģītību un tādēļ ierosina pakāpeniski paredzēt virkni turpmāk uzskaitītu pasākumu atbilstīgi ES līgumos izvirzītajiem mērķiem (4).

Īsā laikposmā (6–8 mēneši):

Eiropas Savienībā izveidot “kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi” (5), kas atbilstu komitejas iepriekš paustajai nostājai (6) un ietvertu parametru kopumu, kurš būtu taisnīgāks nekā pašreizējā Komisijas priekšlikumā paredzētais (7). Būs jāņem vērā arī ESAO panāktais progress,

ESAO un G20 līmenī reaģēt uz starptautiskajām attīstības tendencēm, kas saistītas ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), un nodrošināt, ka nodokļu sistēmas ir pārredzamas un neparedz negodīgus nodokļu atvieglojumus, kā arī steidzami izskaust no dalībvalstu prakses procedūras, ar kurām izvēlētiem uzņēmumiem tiek piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas,

panākt efektīvu vienošanos eurozonā, lai paredzēto finanšu darījumu nodokli ieviestu ne tikai tās 11 dalībvalstis, kas to atbalsta,

iesaistīt iedzīvotājus ēnu ekonomikas, nodokļu nemaksāšanas un nodokļu jomā notiekošās krāpšanas apkarošanā, rosinot privāto sektoru vairāk izmantot tādus instrumentus kā pakalpojumu kuponi, izsekojami elektroniskie maksājumi un sadarbība ar iestādēm, lai sasniegtu šo mērķi,

uzlabot administratīvo sadarbību, lai tā neaprobežotos tikai ar pašreizējo PVN tīklu un datubāzi, un aktīvāk sadarboties četrās jomās:

i)

nostiprināt Eurofisc platformu (8) kā izveides stadijā esošu ES struktūru, kuras uzdevums būtu nodrošināt PVN tīrvērti un apkarot nodokļu nemaksāšanu eurozonā, lai nodrošinātu informācijas plūsmu starp valstu kasēm un tādā veidā izbeigtu “karuseļveida” krāpšanu (9);

ii)

pilnveidot 2011. gadā pieņemto Savstarpējās palīdzības direktīvu (10), kas visā Eiropas Savienībā varētu kalpot par juridisku pamatu, un, ja vajadzīgs, atsevišķus minētās direktīvas satura elementus pieņemt kā regulu;

iii)

komiteja mudina Komisiju īstenot savu priekšlikumu, kas izklāstīts Rīcības plānā cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, proti, iekļaut “melnajā sarakstā” jurisdikcijas, kas darbojas kā nodokļu oāzes, nodokļu jomā neievērojot labas pārvaldības principus, un aicina ES līmenī noteikt vienotus kritērijus šādu jurisdikciju identificēšanai, lai iekļaušana “melnajā sarakstā” notiktu pēc vienādiem principiem. Komiteja aicina Konkurences ģenerāldirektorātu pilnībā izmeklēt jebkādus negodīgus nolīgumus, kuri attiecas uz nodokļiem un kurus noslēgušas dalībvalstis un atsevišķi uzņēmumi. Turklāt biržās kotēto uzņēmumu ziņojumos par uzņēmuma sociālo atbildību būtu konkrēti jānorāda, ja uzņēmums atrodas šādā teritorijā vai izmanto šādā teritorijā darbojošos uzņēmumu;

iv)

izmantojot dalībvalstu līdzšinējo pieredzi, izveidot Eiropas nodokļu vienkāršošanas struktūrvienību.

Vidējā laikposmā (18 mēneši līdz 5 gadi):

attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem: gatavot pamatu Līguma grozīšanai un tādēļ eurozonā izveidot 80. gados lietotajam “monetārās čūskas” mehānismam līdzīgu “nodokļu čūskas” mehānismu, kurš noteiktu zemākās un augstākās likmes, lai tās varētu pakāpeniski saskaņot,

eurozonā nodrošināt noteiktas fiskālās spējas (11), ieņēmumus gūstot no iepriekš minētā finanšu darījumu nodokļa un četriem citiem avotiem: no nodokļiem par neatjaunojamu energoavotu izmantošanu (tikai tādu, kuriem pēdējos gados reģistrēts cenas kritums), no pagaidu nodevas par tādu maksājumu bilances pārpalikumu, kas pārsniedz 6 % no IKP (12), no kopīgu aizņēmumu obligāciju emisijas un no valūtas emisijā gūto ieņēmumu daļas,

eurozonā izveidot iestādi, kas koordinētu dalībvalstu centienus iekasēt šos piecus nodokļus un pārbaudīt, kontrolēt un sadalīt ieņēmumus,

ieviest papildu federālo budžetu eurozonā, lai nodrošinātu kopēju bezdarba apdrošināšanu, kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu un ilgtspējīgus ieguldījumus zaļajā ekonomikā,

mainīt kārtību, kādā pašlaik eurozonā tiek pieņemti fiskāli lēmumi, un ieviest kvalificēta balsu vairākuma sistēmu. Komiteja apzinās, ka tādēļ būs jāveic līgumu grozījumi, kas izraisīs strīdus.

2.   EMS un tās finanšu un nodokļu sistēma

2.1.   Sistēma

2.1.1.

Visas 28 ES dalībvalstis ir izvēlējušās integrācijas ceļu, un daļa no tām uzņēmušās lielākas saistības un pienākumus un pievienojušās eurozonai, kuras pamatā ir virzība uz monetāro savienību un kuru tagad stiprina centieni izveidot banku savienību un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

2.1.2.

Nodokļu politika pašlaik aptver vairāk nekā 600 dažādu nodokļu. Tie veido lielāko daļu ieņēmumu, kuru kopsumma (nodokļi un sociālās iemaksas) ir vienāda ar 39,4 % no dalībvalstu IKP (13) un ar 40,4 % no eurozonas IKP. Eurozonas dalībvalstu nodokļu politika ir vairāk jākoordinē, lai papildinātu Eiropas Centrālās bankas īstenoto vienoto monetāro politiku.

2.1.3.

Lai varētu izveidot fiskālo savienību, būtu jāpanāk, ka eurozona spēj paļauties uz pašas resursiem un sākt reāli atbalstīt svarīgas strukturālas reformas tautsaimniecībās, kas nonākušas grūtībās, kā arī īstenot solidaritātes un pārdales pasākumus, kuriem ir būtiska nozīme asimetrisku satricinājumu pārvarēšanā.

2.1.4.

Ja salīdzina ar citām attīstītām tautsaimniecībām, Eiropas Savienībā un jo īpaši eurozonā ir zemāki izaugsmes (IKP) un nodarbinātības rādītāji. Vairums ekonomiskās integrācijas teoriju ierosina modeļus, kas ietver gan monetāro, gan fiskālo savienību. Taču LESD noteikts, ka nodokļu jomā lēmumi jāpieņem vienprātīgi, un tas apgrūtina jaunu tiesību aktu pieņemšanu.

2.1.5.

Nepietiekamo eurozonas makroekonomikas efektivitāti daļēji var izskaidrot ar neatbilstību starp dalībvalstu kompetencē esošo nodokļu politiku, kas ir ļoti decentralizēta, un monetāro politiku, kura eurozonas valstīs ECB vadībā kļūst arvien centralizētāka.

2.1.6.

ECB ierobežotās pilnvaras liedz tai finansēt budžeta deficītu, izmantojot naudas emisiju. Tas, iespējams, pozitīvi ietekmē cenu stabilitāti un valūtas vērtību, bet ne izaugsmi, nodarbinātību un citus mērķus. Kopš monetārās savienības izveides Eiropas Savienībā virzība uz fiskālo savienību ir bijusi lēna. Tāpēc grūti ir nodrošināt darbaspēka un kapitāla mobilitāti un reaģēt uz krīzi un asimetriskiem satricinājumiem.

2.2.   Attīstības tendences un problēmas ieņēmumu un izdevumu jomā

2.2.1.

Ar līdzšinējo minimālo nodokļu politikas koordināciju tik tikko pietiek, lai novērstu dalībvalstu konkurences izkropļojumus un ierobežotu tendenci noteikt pēc iespējas zemākus nodokļus – galvenokārt uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nominālās un faktiskās likmes; tam varētu būt pozitīva ietekme, ja dalībvalstis darbotos saskaņoti. Diemžēl šīs spēles rezultāts ir negatīvs. Ieguvēji tajā ir tie, kas gūst peļņu no kapitāla, un ļoti mobili darba ņēmēji, bet vairums pārējo dalībnieku ir zaudētāji.

2.2.2.

Kaut arī fiskālā integrācija nav iespējama bez pārskaitījumu sistēmas un attiecīgas pārvaldības, ES budžets nepārsniedz 1 % no IKP. Neraugoties uz stratēģijā “Eiropa 2020” un “Eiropa 2030” projektā izvirzītajiem mērķiem, neto pārskaitījumi veido tikai nelielu daļu no šiem līdzekļiem.

2.2.3.

Ceļvedis virzībai uz pilnvērtīgu ekonomisko un monetāro savienību tika izstrādāts 2012. gadā (14), un tajā ierosināts vidējā laikposmā izveidot ekonomisko, monetāro un fiskālo savienību, īstenojot arī konkrētākas iniciatīvas, savukārt īsākā laikposmā paredzēta fiskālās un ekonomikas pārvaldības uzlabošana (sešu tiesību aktu kopums par ekonomikas pārvaldību, fiskālais pakts un divu tiesību aktu kopums), Eiropas semestris un tā ieteikumi un, visbeidzot, 25 valstu parakstītais un ārpus LESD esošais Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Sistēma ir vienpusēja, neelastīga un smagnēja un nespēj nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai varētu nekavējoties reaģēt, ja sākas ekonomikas krīze, un nākt klajā ar eurozonas pasākumu kopumu.

2.2.4.

Ievērību pelna fakts, ka līdz šim pasākumi īstenoti vienīgi izdevumu jomā un ka pilnībā ignorēta fiskālās savienības ieņēmumu joma.

2.2.5.

Līdztekus tam, ka nav izveidota finanšu uzraudzības iestāde, trijotne rīkojās politizēti, uzspiežot taupības pasākumus dalībvalstīm, kurām bija vajadzīga palīdzība, un nepietiekamas efektivitātes un pārredzamības dēļ izpelnījās Eiropas Parlamenta (15) un EESK kritiku.

2.2.6.

EESK atbalsta Komisijas priekšsēdētāja J.-C. Juncker politikas pamatnostādnes “Jauns sākums Eiropai”, kurās ierosināts Eiropas Savienībā trijotni aizstāt ar ES iestāžu struktūru, kuras demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība būtu lielāka un kuru vairāk kontrolētu ES un valstu līmeņa parlamenti.

2.2.7.

Tostarp nestabilākajās eurozonas valstīs īstenotās fiskālās devalvācijas pasākumi negatīvi ietekmēja Eiropas sociālo modeli (16) un neuzlaboja konkurētspēju, jo nodokļu, kas skar darbaspēku kā ražošanas faktoru, samazināšana gandrīz nekādi neietekmēja izaugsmes paātrināšanos, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un parādu samazināšanos, un tāpēc nevajadzīgi tika zaudēti nodokļu ieņēmumi. Tomēr šķiet, ka dažās dalībvalstīs vietumis sāk izpausties nelīdzsvarotības novēršanas pozitīvā ietekme.

3.   Piezīmes

3.1.   Nodokļu uzlikšana finanšu un digitālajiem pakalpojumiem un tās nozīme

3.1.1.

Finanšu darījumi un darījumi digitālajā ekonomikā ir divas jomas, kas liecina par grūtībām virzībā uz integrāciju nodokļu jomā; Komisijai ātri jāreaģē, ņemot vērā Konkurences ģenerāldirektorāta veiktās izmeklēšanas rezultātus, Komisijas izveidotās ekspertu grupas “Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā” ieteikumus (17) un ESAO pirmos priekšlikumus (18), kas attiecas uz koordinētu starptautisku pieeju, kuras mērķis ir apkarot starptautisko uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un ko izstrādāja, ESAO un G20 īstenojot projektu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (tā mērķis bija sagatavot vienotus starptautiskus noteikumus nodokļu jomā, lai pārtrauktu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas mākslīgu novirzīšanu uz tādām jurisdikcijām, kur var izvairīties no nodokļu maksāšanas).

3.1.2.

Tā kā centieni ieviest finanšu darījumu nodokli, kas būtu spēkā visā Eiropas Savienībā, pagaidām aprobežojas ar 2013. gada februārī pieņemto direktīvu par ciešāku sadarbību, kurā iesaistītas tikai 11 eurozonas dalībvalstis (19), tās piemērošana būtu jāpaplašina un (pārvarot pēdējos mēnešos vērojamo progresa trūkumu) jāpanāk, ka tā attiecas vismaz uz eurozonu.

3.1.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt Direktīvu par nodokļu uzlikšanu ienākumiem no uzkrājumiem (20); šo grozījumu mērķis ir paaugstināt informācijas kvalitāti un efektīvāk novērst nodokļu nemaksāšanu.

3.2.   Nodokļu struktūra: bāzes, likmes un atbrīvojumi

3.2.1.

Katru gadu ES zaudē daudz vairāk nodokļu ieņēmumu nekā ASV vai citas valstis, kurās mazāk izplatīta ir ēnu ekonomika, krāpšana nodokļu jomā, nedeklarēts darbs un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (21). Lai nepieļautu tādus darbības traucējumus kā, piemēram, nodokļu oāzes, valstīm būtu jāvienādo, jāvienkāršo un jāsaskaņo plašās un sarežģītās nodokļu struktūras. Šis process būtu jāsāk eurozonā, un Komisijai un Eurogrupai tas būtu jākoordinē, Eiropā izmantojot tādu vienkāršošanas iestādi, kādas jau izveidotas dažās valstīs (22).

3.2.2.

EESK uzskata arī, ka nodokļu politikas konverģencei jābūt vienai no Eiropas semestra prioritātēm (jāizmanto tas, ka valstīm tiek adresēti konkrēti ieteikumi), jo šā foruma uzdevums ir koordinēt dalībvalstu pasākumus ekonomikas politikas jomā, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, īstenojot arī citus pasākumus.

3.2.3.

EESK rosina izveidot taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kurā nodokļu reforma un saskaņošana būtu vērsta uz pārredzamību, nodokļu bāzes paplašināšanu un agresīvas nodokļu nemaksāšanas novēršanu, lai varētu samazināt nodokļu likmes un izlīdzināt slogu.

3.2.4.

EESK iesaka ierobežot atbrīvojumu sistēmu un atkarībā no katra nodokļa mērķa veikt rūpīgu saimniecisko un sociālo izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 1968. gadā nostiprināto starptautisko “nodokļu izdevumu” principu un atbilstīgi Komisijas pētījumu (23) secinājumiem, ka pagājušajos piecos krīzes gados nodokļu atvieglojumu sistēmas vairumā ES dalībvalstu ir spējušas novērst būtisku nevienlīdzības pieaugumu tirgū.

3.2.5.

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai ar eurozonas pārstāvju starpniecību būtu aktīvāk jāpiedalās debatēs par vienkāršošanas un saskaņošanas darba koordinēšanu ar ESAO (24), SVF (25) un G20 (26), sākot ar tādiem jautājumiem kā transfertcenas, krāpšana, ēnu ekonomika un jo īpaši nodokļu sloga taisnīgs sadalījums.

3.2.6.

EESK uzskata, ka BEPS rīcības plānam (27) (attiecas uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu) būs būtiska nozīme nodokļu nemaksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanā starptautiskā līmenī. Tādēļ komiteja mudina G20, ESAO un visas dalībvalstis pilnveidot šo plānu un izveidot pamatu ES struktūrai, kuras uzdevums būtu nodrošināt PVN tīrvērti un apkarot nodokļu nemaksāšanu, lai atrisinātu tādu problēmu kā Kopienas iekšienē veiktajos darījumos vērojamā “karuseļveida” krāpšana (28), kas rada lielāku kaitējumu nekā pati ēnu ekonomika.

3.2.7.

Visbeidzot, tā kā nodokļu atbrīvojumu un atvieglojumu nodrošinātās faktiskās nodokļu likmes ir daudz zemākas nekā nominālās likmes, tie būtu jāsaskaņo ar Eiropas mērķiem nodarbinātības, ienesīgu ieguldījumu, uzņēmumu konkurētspējas un sociālās integrācijas jomā, kā arī ar ES politiku, kas veido Eiropas sociālo modeli.

3.3.   Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem

3.3.1.

EESK aicina noteikt, ka prioritāte ir uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņošana, lai varētu virzīties uz saskaņotu budžeta savienību un fiskālo savienību (29) un tādā veidā nodrošinātu, ka MVU nav jāmaksā augstākās faktiskās nodokļu likmes. Turklāt EESK par ļoti nosodāmu uzskata dažu dalībvalstu praksi piešķirt īpašus, nepubliskotus nodokļu atvieglojumus izvēlētiem starptautiskiem uzņēmumiem; šajā saistībā aicina Eiropas Komisiju darīt visu iespējamo, lai šo praksi izskaustu. Minētā situācija rada konkurences izkropļojumus, kas nav savienojami ar vienotā tirgus mērķi.

3.3.1.1.

Vienam no pirmajiem un svarīgākajiem līdzekļiem jābūt “kopējās konsolidētās nodokļu bāzes” izveidei. Komiteja šo nostāju oficiāli pauda 2006. gadā (30), un vēlāk to ir atkārtojusi (31). Jau 1992. gadā Ruding ziņojumā norādīts, ka vajadzīgi kopīgi noteikumi, lai varētu noteikt nodokļu bāzi, sākumā paredzot minimālās un maksimālās likmes.

3.3.1.2.

Komiteja ierosina, ka atbildīgajām iestādēm, mācoties no “monetārās čūskas” mehānisma, ko pirms euro ieviešanas izveidoja, lai novērstu valūtas kursu svārstības, būtu jāsadarbojas un jānosaka uzņēmumu ienākumu nodokļa maksimālā un minimālā likme. Koordinēti rīkojoties, būtu jāatceļ arī tādi atbrīvojumi no nodokļiem, kas īpaši neveicina nodarbinātības un produktivitātes pieaugumu.

3.3.2.

EESK atzinīgi vērtē vienu no 34 pasākumiem, kas paredzēti Komisijas 2012. gadā iesniegtajā “Rīcības plānā, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”  (32), proti, priekšlikumu direktīvai par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs. Komiteja tomēr uzskata, ka lietderīgāk būtu šo priekšlikumu īstenot, pieņemot regulu.

3.3.3.

Saistībā ar preču un pakalpojumu iekšējo tirdzniecību Eiropas Savienībā jānorāda uz lielāku progresu PVN saskaņošanas jomā, kur izdevies labāk saskaņot nodokļu bāzes, taču joprojām vērojamas lielas nodokļu likmju atšķirības.

3.3.4.

Visbeidzot, EESK iesaka noteikt, ka prioritāte ir nodokļu atvieglojumi pētniecībai un zinātnei, jo tām ir stratēģiska nozīme (33).

3.3.5.

Īstenojot visus paredzētos pasākumus, jārūpējas par to, lai tie nemazinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

3.4.   Fizisko personu un mājsaimniecību aplikšana ar nodokļiem

3.4.1.

Uz fiziskām personām attiecas gan tiešie, gan netiešie nodokļi. Jāņem vērā, ka netiešie nodokļi pēc būtības ir regresīvi, un jo īpaši netiešo nodokļu augšupēja saskaņošana ir regresīva un var būtiski ietekmēt iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, ja viņi nesaņem kompensējošus ienākumu papildinājumus.

3.4.2.

Fiziskām personām piemērojamo tiešo nodokļu saskaņošanu veic tikai īpašos gadījumos, un nodokļu sloga konverģence vairs neturpinās.

3.4.3.

Vismaz eurozonā saskaņotā veidā būtu jāsamazina kategoriju skaits tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai novērstu sociālo dempingu, lai nodokļu slogs uz darbaspēku kļūtu vienveidīgāks un lai tādā veidā atvieglotu mobilitāti (34). Šādi nodokļi pakāpeniski būtu jāpiemēro no kapitāla gūtiem ienākumiem un kapitāla radītai bagātībai, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus atkal pārvēršot par kontroles instrumentiem. Turklāt šādi nodokļi pieprasījumu samazina mazāk nekā darbaspēka nodokļi.

3.4.4.

Tā kā uz ieguldījumiem būtu jāliek lielāks uzsvars nekā uz patēriņu, noteikti jāsaskaņo un jāveido “konverģences čūskas” mehānismi nodokļiem, kurus uzliek no uzkrājumiem gūtiem ienākumiem (35), fizisku personu saņemtām dividendēm un pārrobežu pensijas pabalstiem.

3.4.5.

EESK atbalsta Komisijas centienus meklēt iespējas veidot izaugsmei labvēlīgākas nodokļu struktūras un analizēt, kāda varētu būt nodokļu loma konsolidācijā saistībā ar nodokļu (piemēram, mājokļu nodokļu) bāzu paplašināšanu. Tādēļ Eiropas Komisija Eiropas semestrī ieteica dalībvalstīm arī turpmāk piemērot periodiskus īpašuma nodokļus, jo tas var sekmēt konsolidāciju un darbaspēkam uzliktā nodokļu sloga samazināšanu (36).

3.4.6.

EESK ierosina arī īstenot papildu pasākumus, lai saskaņotu vides nodokļus, vispirms ņemot vērā Komisijas sagatavoto klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam.

3.4.7.

Ja būs stimuli, sabiedrība palīdzēs risināt tādu būtisku problēmu kā nodokļu nemaksāšana un nedeklarēts darbs. Jāstiprina tādi instrumenti kā pakalpojumu kupons vai atbrīvojums no nodokļa un nodokļu atvieglojumi citiem personu aprūpes pakalpojumiem, jo tādā veidā var apvienot divus mērķus – veicināt sociālo labklājību un atmaskot ēnu ekonomiku.

3.4.8.

EESK ierosina: lai varētu apkarot ēnu ekonomiku, ieviešot saskaņotus nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojot no nodokļiem privātpersonas un uzņēmumus, kas samazina skaidras naudas izmantošanu, būtu jāievieš nodokļu stimuli tādu maksāšanas veidu izmantošanai kā kartes un mobilie tālruņi, jo šādus maksājumus iespējams izsekot un tie veicina finansiālo un digitālo iekļaušanu.

3.4.9.

Iedzīvotāju līdzdarbību var sekmēt arī ar metodi, ko plaši lieto ASV, proti, ekonomiski stimulējot iespējamu krāpniecisku darījumu atklāšanu.

3.5.   Teritoriālā aplikšana ar nodokļiem (reģioni, dalībvalstis un ES)

3.5.1.

Nodokļu sistēmu daudzveidība veicina krāpšanu, korupciju un ēnu ekonomiku. EESK aicina eurozonas dalībvalstis uzņemties plašākas pilnvaras četrās svarīgākajās ar nodokļiem saistītajās jomās: fizisko personu un juridisko personu tiešie nodokļi (tostarp nodokļi uz ienākumiem no kapitāla, īpašuma nodokļi un citi ar labklājību saistīti nodokļi) un netiešie nodokļi, proti, PVN un īpašie nodokļi.

3.5.2.

Lai panāktu progresu fiskālās pārvaldības jomā, dalībvalstīm nāksies pakāpeniski atteikties no savas suverenitātes. Tādējādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk varētu palikt dalībvalstu pārziņā, savukārt ienākumu sadale, kontrole un pārbaudes pasākumi būtu gan ES, gan dalībvalstu kompetencē. Tādēļ EESK ierosina – vispirms eurozonas valstīs – izveidot ES nodokļu iestādi.

3.5.3.

Ievērojot subsidiaritātes principu, ir jārespektē vietējie nodokļi, taču EESK iesaka sākt vienkāršošanas kampaņu, kurā samazinātu, sagrupētu un standartizētu daudzus pašreizējos nodokļus.

3.6.   Ārējā dimensija un saikne ar valsts politiku

3.6.1.

Pārvalstiska līmeņa fiskālā politika (37) būtu efektīvs instruments, ar ko sasniegt Līgumos izvirzītos mērķus, it īpaši tos, kas saistīti ar kohēzijas un ilgtspējas politiku.

3.6.2.

EESK aicina vismaz eurozonas valstīs izstrādāt papildu federālo budžetu, kas dotu iespēju iekasēt nodokļus un pakāpeniski pievērsties tām politikas jomām, kuras sekmīgāk var īstenot kopīgi, proti, bezdarba apdrošināšanai, kura būtu saistīta ar aktīva darba tirgus politiku (38), pētniecībai un izstrādei, aizsardzībai, kopējam parāda procentu maksājumu kompensēšanas mehānismam (39) utt.

3.6.3.

Visbeidzot, EESK stingri atbalsta ESAO un G20 iniciatīvas par starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, kā arī aicina automātisku informācijas apmaiņu par nodokļiem noteikt kā starptautisku standartu.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Sistēma tomēr ir pārāk neelastīga un smagnēja un nespēj strauji nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai varētu nekavējoties reaģēt, ja stāvoklis ekonomikā mainās, un nākt klajā ar eurozonas pasākumu kopumu apstākļos, kad dalībvalstīm vairs nav pietiekamas manevra iespējas sākt ekonomikas atveseļošanas plānu īstenošanu. Tāpēc var rasties ievērojama finanšu nestabilitāte.

(2)  COM(2013) 165 final.

(3)  EESK atzinums par tematu “KKI/Svarīgākās ekonomikas politikas reformas” (OV C 271, 19.9.2013., 45. lpp.).

(4)  Sk. LESD 113. un 115. pantu.

(5)  Skatīt atziņas, kas nozīmīgas ECO specializētajai nodaļai un kas paustas nākamās Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs (Political Guidelines for the next European Commission), ar kurām J.-C. Juncker iepazīstināja Eiropas Parlamentu. Skatīt arī J.-C. Juncker.“Jauns sākums Eiropai – mana programma (..)”, 6. lpp.

(6)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)” (OV C 24, 28.1.2012., 63. lpp.).

(7)  COM(2011) 121 final.

(8)  www.eurofisc.eu

(9)  Fiktīvi darījumi galapatēriņa dalībvalstīs, kuri valstu kasēm var radīt faktiski neierobežotus zaudējumus.

(10)  Direktīva 2011/16/ES.

(11)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Budžeta politika: izaugsme un budžeta konsolidācija” (OV C 248, 25.8.2011., 8. lpp.), kā arī atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” un “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei”, COM(2012) 777 final/2, 3. punkts.

(12)  Sk. EESK atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.).

(13)  Eurostat dati par 2012. gadu (92/2014), publicēti 2014. gada 16. jūnijā.

(14)  COM(2012) 777 final/2.

(15)  Alejandro Cercas, ziņojums PE528.091v02-00.

(16)  http://www.eurofound.europa.eu/publications/annual-report/2014/eurofound-yearbook-2013-living-and-working-in-europe

(17)  Sk. ziņojumu – Komisija 2013. gada 22. oktobrī pieņēma lēmumu izveidot ekspertu grupu un tajā pašā gadā noteica tās darbības jomu un darba plānu. Ekspertu grupas atzinums tika publicēts 2014. gada 28. maijā.

(18)  http://www.oecd.org/tax/beps-2014-deliverables.htm

(19)  COM(2013) 71 final, 2013/0045 (CNS): Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija.

(20)  Nodokļu uzlikšana ienākumiem no uzkrājumiem – Eiropas Komisija.

(21)  Friedrich Schneider. Shadow Economies and Corruption all over the World: Empirical Results for 1999 to 2003, īpašajā izdevumā International Journal of Social Economics (IJSE), Series 1, Vol. 35, No. 9, 2008. gads.

(22)  Piemēram, Apvienotās Karalistes Valsts kasē (Her Majesty’s Treasury) izveidotais Nodokļu vienkāršošanas birojs, kas ir Apvienotās Karalistes valdības struktūra.

(23)  Eiropas Komisijas ziņojums par pētījumu 02/2013 The effect of tax-benefit changes on income distribution in EU countries since the beginning of the economic crisis (Nodokļu atvieglojumu izmaiņu ietekme uz ienākumu sadalījumu ES dalībvalstīs kopš ekonomikas krīzes sākuma).

(24)  ESAO projekts “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS)”, 2013.

(25)  SVF nozīme starptautiskajā nodokļu piemērošanā.

(26)  https://www.g20.org/sites/default/files/g20_resources/library/Saint_Petersburg_Declaration_ENG.pdf

(27)  ESAO Nodokļu politikas un administrācijas centrs.

(28)  Fiktīvi darījumi galapatēriņa dalībvalstīs, kuri valstu kasēm var radīt neierobežotus zaudējumus.

(29)  Sk. EESK deklarāciju “Rīcības plāns Eiropai”, pieņemta 2014. gada 29. un 30. aprīļa plenārajā sesijā. Sk. arī EESK atzinumu par tematu “Stratēģijas pārdomātai nodokļu politikas konsolidēšanai – Eiropas izaugsmes virzītājspēku apzināšana” (OV C 248, 25.8.2011., 8. lpp.).

(30)  EESK atzinums par tematu “Kopējas konsolidētas uzņēmumu nodokļu bāzes izveidošana ES” (OV C 88, 11.4.2006., 48. lpp.).

(31)  EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)” (OV C 24, 28.1.2012., 63. lpp.).

(32)  COM(2012) 722 final.

(33)  Nodokļu sistēmas – pētniecības un izstrādes stimulēšanai.

(34)  Eurogrupa, 2014. gada 8. jūlija paziņojums Structural reform agenda – Thematic discussions on growth and jobs – Reduction of the tax wedge (Strukturālo reformu programma – Tematiskas debates par izaugsmi un nodarbinātību – Nodokļu sloga samazināšana).

(35)  http://europa.eu/legislation_summaries/taxation/l31050_lv.htm

(36)  Eiropas Komisija (2014. g.), “Nodokļu reformas ES dalībvalstīs”, 112. lpp.

(37)  Stefan Collignon. Taking European integration seriously.

(38)  Sk. EESK atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” un atzinumu par tematu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības sociālā dimensija” (OV C 271, 19.9.2013., 1. lpp.).

(39)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Atjaunot izaugsmi ES – ekonomikas pārvaldība un valsts parāds” (OV C 143, 22.5.2012., 10. lpp.).


PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma

Šis grozījums saņēma vairāk nekā vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīts debatēs (Reglamenta 54. panta 3. punkts).

1.4. punkts

Grozīt šādi:

 

Lai novērstu nodokļu politikas nepilnības un trūkumus, eurozonā ir jāveic vērienīgāki pasākumi un jācenšas samazināt un saskaņot dažādu nodokļu klāstu, paplašināt nodokļu bāzi, ciešāk saskaņot nodokļu likmes un stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu, tādējādi apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt jānodrošina, lai kopējais nodokļu slogs eurozonā nepārsniegtu nodokļu slogu kaimiņvalstīs.

Pamatojums

Tā kā atzinumā ierosināta arī jaunu nodokļu ieviešana, ir svarīgi nodrošināt, lai kopējais nodokļu slogs eurozonā nepārsniegtu nodokļu slogu kaimiņvalstīs. Pretējā gadījumā tas (augstais nodokļu slogs) var negatīvi ietekmēt eurozonu, palielinot uzņēmumu pārvietošanas un darba ņēmēju aizplūšanas iespēju.

Balsošanas rezultāts

Par:

80

Pret:

129

Atturas:

17


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/33


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpniecības pārmaiņas iepakojuma nozarē Eiropā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/05)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Līdzziņotājs:

Nicola KONSTANTINOU

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2014. gada 22. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Rūpniecības pārmaiņas iepakojuma nozarē Eiropā”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) savu atzinumu pieņēma 2014. gada 13. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 119 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Iepakojuma nozarē Eiropā jārisina vairāki svarīgi uzdevumi. Tās būtiskā loma vairākās jomās nosaka tās lielo nozīmi saistībā ar Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Eiropai jāsaglabā vadoša pozīcija šajā nozarē un jāseko vides ilgtspējas, drošības un marķēšanas tendencēm iepakojuma jomā. EESK uzskata, ka Eiropas vadošās pozīcijas pamatā jābūt šādiem četriem galvenajiem pīlāriem: resursu efektivitāte; pētniecība, izstrāde un inovācija; sociālais dialogs; ilgtspēja un pielāgošanās.

1.1.1.   Resursu efektivitāte

Tā kā nozares produktus izmanto, lai saturētu, aizsargātu un saglabātu citus produktus, un pēc tam bieži izmet atkritumos, tai ir izšķiroša loma atkārtotas pārstrādes līmeņa paaugstināšanā ES dalībvalstīs. Tomēr, lai panāktu minēto mērķi, uzņēmumiem vēl joprojām vajadzīgs atbalsts, un EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Komisija varētu palīdzēt, sniedzot vairāk informācijas par labāko praksi un pieejamo resursu optimālu izmantošanu. Palīdzību var sniegt, arī atbalstot visu ieinteresēto pušu, tostarp to, kas darbojas ārpus ES, saudzīgu attieksmi pret vidi. Iepakošanas procesā būtisks elements ir resursu izmantošanas efektivitāte, un tas ir arī vides jautājums. EESK uzskata, ka Eiropas Komisija varētu izstrādāt politikas pamatnostādnes tādas pārejas atbalstam, kas vajadzīga, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un atjauninātu un uzturētu vidi saudzējošu iepakojuma nozari.

1.1.2.   Problēmas

EESK apzinās, ka nozari nelabvēlīgi ietekmē enerģijas cenu palielināšanās un šī ietekme skar ne tikai ikdienas rādītājus, bet arī atkārtotas pārstrādes procesu. EESK vēlas norādīt, ka atkārtota pārstrāde, kas ir ļoti svarīga iepakojuma nozarei, noris ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās robežām. EESK uzskata, ka šajā konkrētajā nozarē līdzsvarotu enerģijas cenu jautājums būtu jāuzskata par ES prioritāti.

Lai vēl vairāk palīdzētu sasniegt ES oglekļa emisijas mērķus, katrai no nozares jomām būtu jānosaka reālistiski atkārtotas pārstrādes mērķi, kas atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem (direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un atkritumu pamatdirektīva) un kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un pēc tam jāsniedz gada paziņojumi sasniegtā novērtēšanai. Lai gan dalībvalstis cenšas sniegt datus, ko katru gadu publicē Eurostat, datu novērtēšanā joprojām ir kāds trūkstošs elements. EESK uzskata, ka iepakojuma izmantošana lielākā daudzumā, nekā nepieciešams, ir izšķērdība un nozarei tā būtu jāapkaro, un tā būtu jāapzinās arī patērētājiem. Sabiedrības informēšanas kampaņa varētu būt arī iespēja atbalstīt “pamatprasības”, kas direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu noteiktas attiecībā uz “lieku iepakojumu”. Komisijai, piemēram, būru jānosaka precīzs grafiks ar mērķi pieprasīt pilnīgu plastmasas vienreizlietojamo maisiņu aizliegumu un pāriet uz atkārtoti izmantojamiem vai bioloģiski noārdāmiem maisiņiem. Šādā grafikā būtu jāparedz periodi apspriedēm ar sociālajiem partneriem un atbalsta pasākumi nozares pārveidei.

1.1.3.   Pētniecība, izstrāde un inovācija

Izpētē, kas veikta, lai sagatavotu šo atzinumu, un debatēs ar ieinteresētajām pusēm un Komisiju ir noskaidrojies, ka vairākos būtiskos jautājumos nav pieejami pietiekami dati. Tāpēc atzinīgi tiktu vērtēts Komisijas atbalsts labākas metodoloģijas izstrādei nozares datu apkopošanai, lai sociālajiem partneriem sniegtu atbilstošu informāciju un nodrošinātu nozares dzīvotspēju ilgtermiņā. EESK uzskata, ka arī pētniecības un izstrādes jomā nozarei jāveic grūti uzdevumi, tostarp: preču efektīva transportēšana, izsekojamības sistēmu efektivitāte, izmaksu pazemināšana un regulatīvi un drošības jautājumi līdztekus ekodizainam un iepakojuma aprites cikla raksturlielumiem. EESK uzskata, ka, ņemot vērā šīs īpašās vajadzības un pieeju, ir ļoti svarīgi, lai stratēģijā “Apvārsnis 2020” inovācijai paredzētais finansējums būtu prioritāte un iespēja iepakojuma nozarei. Nozares apvienībām un parastajām ieinteresētajām pusēm vajadzētu veicināt spēju piedalīties Eiropas konsorcijos, lai stiprinātu inovāciju.

EESK uzskata, ka izšķiroša nozīme ir nepārtrauktiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi visu pašreizējo problēmu risināšanai. No nozares ilgtermiņa izdzīvošanas viedokļa ir svarīgi, lai kapitāla investīcijas būtu saistītas ar investīcijām nozares darbaspēkā. Tāpēc ir nepieciešama atbilstīga plānošana un dialogs starp darba ņēmējiem, darba devējiem, valdībām, Eiropas iestādēm un plašākām sabiedrības ieinteresētajām pusēm, ietverot valstu izglītības infrastruktūras.

Nav šaubu, ka iepakojuma nozares attīstību būtiski ietekmē jaunas tendences, piemēram e-komercija. E-komercijas izaugsmi apliecināja 2013. gadā veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti, norādot, ka gandrīz puse ES iedzīvotāju iepriekšējos sešos mēnešos ir veikuši pirkumus tiešsaistē (1). Komisija apgalvo, ka e-komercija “ir viens no attīstības galvenajiem dzinējspēkiem ar potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Sagaidāms, ka 2013.–2016. gadā e-komercijas izaugsmes rādītājs ES līmenī ik gadu būs vairāk nekā 10 %” (2). Šāda attīstība var būt stimuls jauniem risinājumiem ar mērķi samazināt atkritumos nonākošu materiālu, piemēram, kartona un plastmasas, daudzumu, un pētniecības un izstrādes darbā jāievēro minētās tendences.

Ir pierādījies, ka inovācija iepakojuma nozarē ir arī jauniešu nodarbinātības iespēja. Rūpnieciskā dizaina izstrādātāji, materiālu inženieri un citu jaunu profesiju pārstāvji var rast plašas iespējas nākotnes tirgos. EESK uzskata, ka nozarēs, kur iepakojums tiek plaši izmantots, pastāv inovācijas iespēja attiecībā uz ilgtspēju un dizainu.

1.1.4.   Sabiedrības iesaistīšanās, darbaspēka sociālais dialogs, ilgtspēja un pielāgošanās

EESK uzskata, ka Eiropā nozares darba devējiem un darba ņēmējiem ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai nozare saglabātu konkurētspēju, lai tiktu pilnībā izmantota tehnoloģiskā inovācija un ražotas augstas kvalitātes un ilgtspējīgas preces. EESK uzskata arī, ka iesaistītajām pusēm ir jānosaka, kādas jaunas prasmes nozarē būs svarīgas nākotnē, lai izglītības sistēmas pielāgotu šā būtiskā uzdevuma veikšanai. Tādas jaunas tendences kā tiešsaistes tirdzniecība rada jaunus uzdevumus, kas padziļināti jāizskata un jānovērtē to ietekme un sekas.

EESK secina, ka iepakojuma ražošanas uzņēmumu vairākums un to darbaspēks vēlas pielāgoties pārmaiņām, bet nepieciešams vairāk informācijas, lai puses varētu pieņemt pareizos lēmumus gan nozares, gan nodarbinātības interesēs. Šī pielāgošanās tirgus izmaiņām jāveic ar cieņu pret darba ņēmējiem, bet ņemot vērā arī ātru pārmaiņu un pārvietošanas apdraudējumu.

EESK uzskata, ka debatēm par nozares ilgtspēju jānotiek ar valstu un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības un sociālā dialoga palīdzību. Šādu iespēju varētu radīt ar iepakojuma nozares nozares sociālā dialoga komitejas izveidi.

2.   Ievads

Šā dokumenta galvenais mērķis ir ES iestādes informēt par vairākiem ieteikumiem, ko EESK/Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) uzskata par kritiski svarīgiem Eiropas ekonomikas atbalstīšanai vispār un konkrēti iepakojuma nozares darbības sekmēšanai. ES jāuzņemas vadošā loma un jāaicina ievērot tiesību aktus, kuri patiesi palīdz ekonomikai un kurus īsteno ilgtspējīgi, lai pilnveidotu iekšējo tirgu: galvenajam vajadzētu būt paļāvībai un atbilstībai tiesiskajām prasībām, ne aizsardzībai.

2.1.

Iepakojuma nozares produktus ikdienas dzīvē izmanto dažādos nolūkos: aizsardzība (novērš lūšanu, bojājumus, piesārņojumu, palielina produkta dzīves ilgumu); reklāma (produkta sastāvs, īpašības, reklāmas vēstījums un zīmols); informācija (produkta identifikācija, sagatavošana un izmantošana, informācija par uzturvielām un glabāšanu, brīdinājumi par drošību, kontaktinformācija, atvēršanas norādījumi, nolietota produkta pārvaldība), ērtums (produkta sagatavošana, pasniegšana, glabāšana un dozēšana); izmantošana (nodošana patērētājam, mazumtirdzniecība un transporta vienības); pārvietošana (transportēšana no ražotāja līdz mazumtirgotājam, izlikšana tirdzniecības vietā); atkritumu samazināšana (apstrāde, blakusproduktu atkārtota izmantošana, glabāšanai un transportēšanai nepieciešamā enerģija).

2.2.

Ņemot vērā šajā nozarē pastāvošo lielo daudzveidību, noteikti ir nepieciešama plaša un daudzveidīga pieeja iepakojuma nozarei. Tā kā nozare ir ļoti vērtīga, ir vajadzīga piesardzīga pieeja un jāņem vērā tās daudzveidība, vajadzība ievērot noteikumus un tiesību aktus un, protams, tās konkurētspēja.

2.3.

Lai gan virkne būtisku problēmu ir kopīgas lielākajai daļai nozaru, atsevišķas apakšnozares loģiski saskaras ar tām specifisku problēmu kopumu. Tas skaidrojams ar to, ka konkrētiem ražojumiem piemēro atšķirīgas prasības, īpaši attiecībā uz standartiem un sertifikāciju.

2.4.

Tāda iepakojuma izmantošana, kas ietver vēstījumu par inovāciju un kvalitāti, ir iespēja Eiropai. Tādēļ ir paredzēti vairāki līdzekļi, kuru mērķis ir skaidri norādīt uz iepakojumā esošo produktu kvalitāti un inovāciju. Tas ir nebeidzams izaicinājums, kam ir būtiska nozīme, lai ES produktus atšķirtu no tiem, kas ražoti citās pasaules daļās.

2.5.

EESK uzskata, ka šajās debatēs ir vēl divi būtiski svarīgi jautājumi: iepakojuma nozares loģistikas aspekti un piekļuve nozarei vajadzīgajiem izejmateriāliem.

Ņemot vērā abus minētos jautājumus, var viegli saprast, kāpēc izaicinājumi Eiropas iepakojuma nozarei ir tik milzīgi.

Šā dokumenta galvenais mērķis ir informēt ES par vairākiem ieteikumiem, ko EESK/CCMI uzskata par kritiski svarīgiem Eiropas ekonomikas atbalstīšanai vispār un konkrēti iepakojuma nozares darbības sekmēšanai. Tāpat kā citās jomās ES vēlreiz jāuzņemas vadošā loma un jāaicina ievērot noteikumus un tiesību aktus, kuri patiesi palīdz ekonomikai un kurus īsteno ilgtspējīgi, lai stimulētu iekšējo tirgu: uzmanības centrā vajadzētu būt paļāvībai un atbilstībai tiesiskajām prasībām, ne aizsardzībai.

2.6.

Kritisks jautājums ir izmantojamie materiāli, un tas rūpīgi jāanalizē, lai ņemtu vērā gan atvērto tirgu, gan nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem.

2.7.

EESK uzskata, ka koordinēta un iekļaujoša dialoga izveide starp nozares ieinteresētajām pusēm nodrošinās, lai nozare arī turpmāk saglabātu ilgtspēju, tajā būtu pienācīgas kvalitātes darba vietas ilgtermiņā un tā labāk spētu pielāgoties pārmaiņām un patērētāju vajadzībām, un plašākām sabiedrības prasībām. Tāpēc jānorāda, ka sociālā dialoga potenciāls stiprināt nozari nav pilnībā apzināts, un šis jautājums steidzami jārisina.

2.8.

Lai nozare varētu pielāgoties pārmaiņām un to būtu iespējams pārveidot atbilstīgi tirgus prasībām, vienīgais veids ilgtspējīgu un taisnīgu risinājumu panākšanai ir daudzveidīgu iespēju nodrošināšana ieinteresēto personu iesaistei. Lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz nozari, tās struktūru, konkurētspēju un tādiem saistītiem jautājumiem kā nodarbinātība, prasmes, pielāgošanās un nozares turpmākā dzīvotspēja un tās darbaspēks, Komisijai ir jāveicina rūpīgi strukturēts un organizēts sociālais dialogs. Turklāt, lai nodrošinātu forumu plašākas sabiedrības interešu paušanai (piemēram, sabiedrības un patērētāju, darba ņēmēju un darba devēju, valdību u. c.), ir jāizveido divvirzienu komunikācija starp dažādām pusēm un iestādēm. Tādējādi nozarē (un plašākā skatījumā – tās būtiskajā lomā sabiedrībā) var iesaistīt visas ieinteresētās puses.

3.   Analīze/konteksts

3.1.

Iepakojuma nozare Eiropā aptver daudzveidīgu darbību, un, lai gan tajā ir tādas pašas problēmas kā citās nozarēs, iepakojuma nozare patlaban, īstermiņā un vidējā termiņā saskaras ar vairākiem tikai tai raksturīgiem un svarīgiem risināmiem jautājumiem. Iepakojuma nozare kopā ietver stikla, metāla un papīra iepakojuma uzņēmumus, kuri Eiropā kopumā nodarbina vairāk nekā 6,5 miljonus cilvēku (3) (Eurostat).

3.2.

Iepakojuma nozare ražo ne tikai visdažādākos produktus, bet izmanto arī daudzus un dažādus procesus, kuri ir īpaši un ar kuru palīdzību rada produktus konkrētiem tirgiem un konkrētiem izmantojumiem, un katram no tiem ir vajadzīga atšķirīga vide, katram ir savas problēmas un īpašības.

Piemēram, enerģijas izmantošana ir būtisks izmaksu faktors stikla taras uzņēmumiem. Turklāt, tā kā 80 % stikla taras pārstrādā atkārtoti, stikla atkārtota pārstrāde ievērojami palīdz sasniegt ES izvirzītos atkārtotas pārstrādes un reģiona oglekļa dioksīda pēdas samazināšanas mērķus.

3.3.

Svarīgs aspekts ir arī saikne starp iepakojumam izmantotajiem materiāliem, un pieaugošās transporta izmaksas tādu materiālu tranzītam kā, piemēram, gofrētais kartons un gofrētās caurules, ko izmanto iepakošanai, ir negatīvi ietekmējušas iepakojuma nozari. Tādējādi iepakojuma nozari skar enerģijas izmaksu ietekme visā nozares piegādes ķēdē. Kā piemēru var minēt distanci, kas jāpieveic tādiem produktiem kā apdrukātie materiāli, līdz tos izmanto iepakojuma uzņēmumi.

3.4.

Metālu var pārstrādāt neskaitāmas reizes, tā kvalitātei nemazinoties, un tādējādi šīs nozares pienesumam ES izvirzīto atkārtotas pārstrādes mērķu sasniegšanā ir papildu vērtība.

3.5.

Taras stiklu izmanto pudeļu un burku, kā arī citu iepakošanas produktu izgatavošanai, un ES stikla rūpniecībā tas ir lielākais sektors. Tas aptver aptuveni 60 % no kopējās stikla produkcijas, un ES šajā nozarē ir nodarbināti 90  000 cilvēku (Eurostat). Lielākas automatizācijas, nozares konsolidācijas un zemo izmaksu ražojumu radītās konkurences rezultātā kopumā nodarbinātība stikla nozarē ir samazinājusies. Imports no ārvalstīm palielina konkurenci, un ir palielinājies rūpnīcu skaits valstīs, kuras ir tuvu ES vai pie ES robežas un kurās ir zemākas darbaspēka izmaksas un mazāk stingrs regulējums. Tas rada īstermiņa jaudas pārpalikumu un spiedienu uz cenām.

Francija, Vācija un Itālija ir lielākās ražotājas ES. Stikls ir resursefektīvs materiāls, ko var pārstrādāt neskaitāmas reizes. Piemēram, enerģijas izmantošana ir būtisks izmaksu faktors stikla taras uzņēmumiem un mazāk būtisks citiem uzņēmumiem. Tā kā 80 % stikla taras pārstrādā atkārtoti, stikla atkārtota pārstrāde ievērojami palīdz sasniegt ES izvirzītos atkārtotas pārstrādes un reģiona oglekļa dioksīda pēdas samazināšanas mērķus. Tomēr izmantoto materiālu un ražoto produktu dēļ citu nozares segmentu atkarība no enerģijas ir mazāka.

3.6.

Ja raugāmies uz papīra un tamlīdzīgu materiālu izmantošanu, tad nozares piegādes ķēde ir sarežģīta tāpēc, ka uzņēmumi, kas pārstrādā papīru un kartonu, lai izgatavotu iepakojumu (piemēram, kārbas, gofrēto kartonu, kārbu kartonu un iepakojuma kartonu), cenšas papīru izgatavot paši un ir daļa no cirkulāra procesa, kurš ietver gan šķiedru sagatavošanu un lietoto materiālu attīrīšanu no tintes, kā arī koksnes izejmateriālu izmantošanu.

3.7.

No otras puses, arī plastmasas iepakojumam ir savas raksturīgas iezīmes: ne visas iepakojuma apakšnozares pārstāv vairākas nozares struktūras. Plastmasas iepakojuma nozare apgādā citus, nevis iepriekš minētos tirgus – tās galalietotāji ir, piemēram, automobiļu ražotāji, kosmētikas ražošanas uzņēmumi un uzņēmumi, kas ražo veselības aprūpei paredzētus produktus un fasētu pārtikas produktu iepakojumu. Šai apakšnozarei tomēr ir tikai viena rūpniecības nozares apvienība. Plastmasas iepakojums ir saistīts arī ar vides problēmām: iepirkumu plastmasas maisiņu ražošana un grūtības, kas saistītas ar to izmešanu un to sastāvdaļu sadalīšanos.

3.8.

Minētā ražošanas procesu daudzveidība ir iemesls tam, ka izveidotas neskaitāmas uzņēmumu pārstāvības struktūras, un šis apstāklis pats par sevi rada šķēršļus uzņēmumu un darba ņēmēju pārstāvju sadarbībai tādos svarīgos jautājumos kā vides ilgtspēja un pārmaiņu pārvaldība. Iepakojuma sektora, piemēram, metāla iepakojuma sektora, sadrumstalotību atspoguļo lielais pārstāvības organizāciju skaits. Piemēram, alumīnija ražotāji bieži vien ir tie paši uzņēmumi, kas ražo alumīnija iepakojumu, un viņiem ir sava tirdzniecības organizācija (Eiropas Alumīnija apvienība). Tomēr metāla iepakojuma speciālistiem, kas ražo dzērienu bundžas (ko gatavo no tērauda un alumīnija), ir sava tirdzniecības organizācija; un sava tirdzniecības apvienība ir arī iepakojuma uzņēmumiem, kas specializējas tērauda produktu ražošanā.

3.9.

Tā kā nozare ir ļoti svarīga gan saistībā ar tās ieguldījumu IKP, gan saistībā ar nodarbinātību, šiem nozarei raksturīgajiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Tomēr, lai gan iepakojuma nozare ir tik sadrumstalota, tā ir nepieciešama uzņēmumiem vērtību ķēdes tālākajos posmos visās ekonomikās un daudz plašāk nekā tikai tradicionālajos tās tirgos.

3.10.

Produktu iepakojums atbilst daudzām vajadzībām un ir saistīts ar tādiem jautājumiem kā ražojumu aizsardzība (lai novērstu to lūšanu, bojājumus un piesārņojumu), reklāmas informācija (produkta identifikācija, zīmoli, sagatavošana, izmantošana, informācija par uzturvērtību, drošības informācija), informācija par rīkošanos ar produktu (transportēšana un izlikšana tirdzniecības vietās) un atkritumu samazināšana (pārstrāde, glabāšana un transportēšanai vajadzīgais enerģijas patēriņš), un saistībā ar centieniem samazināt oglekļa emisijas svarīgs aspekts no preču pārvadāšanai pieejamās telpas viedokļa ir iepakojuma dizains. Paša iepakojuma nozīme atkritumu samazināšanā ir aktuāla problēma, jo tādi tiešsaistes uzņēmumi kā Amazon kļuvuši par ļoti lieliem iepakojuma izmantotājiem, un ir jārisina “atbildīgās puses” jautājums.

Piemēram, Amazon izmanto sertificētas “viegli atverama iepakojuma” sistēmas. Atsakoties no plastmasas un stropēm, Amazon kopš 2008. gada ir radikāli mainījusi pieeju 2 00  000 produktu no 2  000 ražotājiem, tādējādi kartona patēriņu samazinot par 5,4 miljoniem kvadrātmetru, pamatmateriālu patēriņu par 11  203,7 tonnām un kastu vispārējo tilpumu – par 410 tūkstošiem kubikmetru. Patiesībā patērētājs ir tas, kurš beigās atbild par izmantotu iepakojumu, taču ražotājam vai starplietotājam vajadzētu būt interesei par to, kāds iepakojuma daudzums nonāk atkritumos.

3.11.

Turpmāk minētie jautājumi būtu jāizskata padziļināti, lai gūtu visaptverošu izpratni par pašreizējo stāvokli un izkristalizētos iespējamie risinājumi, kas nodrošinātu Eiropas iepakojuma nozares turpmāko konkurētspēju un ilgtspēju no vides viedokļa, kā arī pienācīgu nodarbinātību tūkstošiem darba ņēmēju, kas ir atkarīgi no šīs nozares.

3.12.

Jebkādas izmaiņas, kas skar izejvielu pieejamību, ietekmēs gan pabeigto iepakojuma produktu cenu, gan to pieejamību, un tās var nopietni traucēt nozares darbību. Tāpēc ir jāizpēta izejvielu izmantošanas stimuli un tendences, lai nozare varētu paredzēt turpmākās pārmaiņas un tās neradītu iespējamus darbības traucējumus. Metāla iepakojuma nozari, piemēram, spēcīgi ietekmē gan izejvielu izmaksu, gan enerģijas cenu straujais pieaugums.

3.13.

Komisija 2012. gadā, vēloties risināt problēmas, kas saistītas ar koksnes un minerālu izejvielu piegādi, aizsāka Eiropas inovācijas partnerību izejvielu jomā.

3.14.

Pieprasījums, īpaši no Āzijas, ir izraisījis cenu kāpumu otrreizējām izejvielām, ko izmanto papīra iepakojumam, kura ražotāji papildu izdevumus nevar vienkārši pārnest uz pircējiem. Pieprasījums no Ķīnas puses ir bijis svarīgs papīra iepakojumam izmantoto atkārtoti pārstrādāto vielu cenu kāpuma faktors (reģenerēta papīra cena kopš 2006. gada ir gandrīz divkāršojusies un atkārtoti pārstrādāta papīra cena palielinājusies gandrīz par 50 %). Visticamāk, paredzamā nākotnē šāds palielinājums turpināsies.

4.   Nozares prasības un tendences

4.1.

Iepakojuma rūpniecībā metāla (arī tērauda un alumīnija) iepakojuma nozarē Eiropā ir nodarbināti aptuveni 60  000 cilvēku no kopējā nodarbināto skaita, proti, 3 55  000, tērauda rūpniecībā Eiropā. Organizācija Metal Packaging for Europe lēš, ka 80  000 cilvēku ir nodarbināti alumīnija rūpniecībā, savukārt visā Eiropas alumīnija vērtības ķēdē viņu skaits sasniedz 2 55  000. Tomēr nozarē ir zudušas un zūd darba vietas. Tas notiek vai nu nozares konsolidācijas, vai ārzemju konkurences rezultātā (4).

4.2.

Darba devējiem un darbaspēkam nozarē ir jāveic grūts uzdevums – nodrošināt, lai tā saglabā konkurētspēju, pilnībā izmanto tehnoloģisko inovāciju un ražo ilgtspējīgas un augstas kvalitātes preces.

4.3.

Konkurence no ārzemēm joprojām rada ierobežojošu spiedienu attiecībā uz darba nosacījumiem nozares darbaspēkam, proti, tiem, kam jārada labklājība, jāizmanto inovatīvas tehnoloģijas, un galvenokārt – turpmākajām paaudzēm jāsaglabā darbotiesspējīga un ilgtspējīga nozare.

4.4.

Eiropas iepakojuma nozares darbību joprojām apgrūtina pārlieku liela kapacitāte, un kopā ar ārzemju konkurences ietekmi tas negatīvi ietekmē algas un darba nosacījumus. Darba vietu skaita samazināšanās tendence nozarē liecina gan par konkurences, gan par pārmērīgas kapacitātes ietekmi.

4.5.

Pateicoties tās spējai materiālus pārstrādāt atkārtoti, iepakojuma nozare Eiropas valstu ekonomikā var sniegt plašākus ieguvumus. Arvien vairāk iepakojuma materiālu pārstrādā atkārtoti vai arī tos ražo no citās ražošanas nozarēs iegūtiem atkārtoti pārstrādātiem materiāliem. Tas, ka atkārtota pārstrāde ir atbalstāma no vides aizsardzības viedokļa, ir pietiekami pašsaprotami, un šis aspekts tiek regulāri minēts Komisijas dokumentos. Tomēr iepakojuma nozare var uzlabot atkārtotas pārstrādes līmeni dalībvalstīs. Vienlaikus tai piemīt spēja noslēgt aprites ekonomikas ciklu, novēršot apšaubāmu atkritumu eksportu un liedzot Eiropas tirgū ienākt iepakojuma importētājiem, kas neievēro labāko vides aizsardzības praksi (5). Metāla un alumīnija iepakojuma uzņēmumi, kuru produkti veido 16 % no visu alumīnija produktu apjoma Eiropā, izmanto gan izejmateriālu (boksītu), gan metāllūžņus.

4.6.

Arī patērētāju aizsardzība, ko nodrošina ar būtisku informāciju par produktu un padomiem par produkta izmantošanu, ir ievērojams un svarīgs aspekts Eiropas iepakojuma nozares darbībā. Patērētāji pamatoti vēlas, lai iepakojums pasargātu preces, ko viņi iegādājas un – pārtikas un dzērienu gadījumā – aizsargātu veselību un novērstu ar pārtikas piesārņojumu saistītus veselības apdraudējumus. Mazumtirgotājiem ir līdzīgas vēlmes, turklāt viņu pārdodamo preču iepakojumam jābūt tādam, kas ļauj pagarināt produkta glabāšanas laiku.

4.7.

Nozares turpmāko veidolu un struktūru lielākā vai mazākā mērā noteiks inovācija un ieguldījumi tehnoloģijā: piemēram, trīsdimensiju drukāšana nozarei un patērētājiem ir iespēja, bet tās sekmīga ieviešana un izmantošana būs izteikti atkarīga no sadarbības nozares ietvaros un patērētāju vēlmēm. Nozarei jāizmanto pieejamās tehnoloģijas, un tai ir jāpielāgojas ar atbilstoša dialoga starpniecību.

4.8.

Tiek attīstīta laba prakse, kas virzīta uz nozares pārveidošanu un pielāgošanos pārmaiņām, bet ir vajadzīga ES iestāžu palīdzība, lai maksimāli izmantotu tās potenciālu. No šāda viedokļa ES var sniegt palīdzību: finansiāla atbalsta veidā vai veidojot forumu, kas paredzēts diskusiju padziļināšanai ar sociālajiem partneriem, un nozarei vajadzētu šajā procesā iesaistīties kopā ar ES.

4.9.

Ilgtspējīgus un īstenojamus risinājumus varēs panākt tikai tad, ja nozares abas puses strādās kopā, un valsts un Eiropas līmeņa sociālais dialogs sniedz šādu iespēju. Tāpēc iepakojuma nozares sociālā dialoga komitejas izveidei ir būtiska nozīme, lai sāktu risināt vairākus šajā dokumentā izvirzītos jautājumus.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Eirobarometrs 398. Iekšējais tirgus (2013. gada oktobris).

(2)  MEMO-13-1151, Eiropas Komisija, citēts Komisijas paziņojumā “Ceļvedis tirgus pilnveidei paku piegādes jomā” (COM(2013) 886 final).

(3)  7 00  000 tieši nodarbināti nozarē.

(4)  Eurostat dati par pēdējo desmitgadi liecina, ka gofrētā kartona, plastmasas, metāla, stikla un koka iepakojuma ražošanā nodarbinātība pastāvīgi samazinās. Kopējā nodarbinātība minētajās iepakojuma apakšnozarēs kopš 2003. gada samazinājusies par 1,2 miljoniem.

(5)  Lai gan ir spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir nodrošināt iepakojuma materiālu atbilstību vides standartiem, iepakojuma ražotāji Eiropā ievēro arī virkni vadlīniju, kas virzītas uz to, lai samazinātu emisijas un sekmētu labāko vides aizsardzības praksi. Kaut arī konkurentiem ārpus ES tiek prasīts ievērot ES tiesību aktus, viņi var neievērot šos Eiropas uzņēmumu ievērotos brīvprātīgos kodeksus vai standartus.


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/39


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/06)

Ziņotājs:

Ludvík JÍROVEC

Līdzziņotājs:

Patrizio PESCI

Saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2014. gada 27. februārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) savu atzinumu pieņēma 2014. gada 13. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (10. decembra sēdē), ar 119 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai maksimāli palielinātu ieguvumus, kurus oglekļa bilancē dod koksnes izstrādājumi, un lai veicinātu Eiropas kokapstrādes nozares (1) konkurētspēju un tās spēju sekmēt inovāciju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir izstrādājusi šādus ieteikumus.

1.2.

EESK atzīst, ka ES un valstu tiesību aktiem ir liela ietekme uz kokapstrādes nozari. Šā iemesla dēļ EESK aicina dalībvalstis izpētīt visas iespējas saistībā ar koksnes kā ekoloģiski nekaitīga materiāla izmantošanu, lai paaugstinātu nozares konkurētspēju, veicinātu nodarbinātību un atbalstītu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

1.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju, apspriežoties ar ieinteresētajiem dalībniekiem, izstrādāt Eiropas pamatnostādnes koksnes piegādes jomā, lai palielinātu koksnes piegādi un veicinātu koksnes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pamatnostādnēs būtu jāiekļauj resursu efektīvas izmantošanas principi. Būtu jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāpapildina ieteikumi, kas izklāstīti “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes mobilizāciju Eiropā” (2010. g.).

1.4.

EESK atgādina, cik svarīgi ir no “terciārās biomasas” definīcijas svītrot frāzi “paliktņi un reģenerēta izlietota koksne”.

1.5.

Kā EESK jau atzinusi savā 2011. gada oktobrī pieņemtajā atzinumā “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas” (2), un saskaņā ar Komisijas nesenajā paziņojumā “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” izklāstītajiem principiem EESK uzsver, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām valstu un reģionālajām iezīmēm ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids koksnes resursu maksimāli efektīvai izmantošanai. EESK pauž gandarījumu, ka, ņemot vērā tās aicinājumu atzīt kaskādes principa nozīmi koksnes nozarē, šis princips ir pārņemts vairākos ES dokumentos, piemēram, paziņojumā “Eiropas rūpniecības atdzimšana”, jaunajā ES meža stratēģijā un Komisijas dienestu darba dokumentā “Plāns uz ES koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (kokapstrāde, mēbeļu, celulozes un papīra ražošana un pārstrāde, poligrāfija)”, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”. Tomēr EESK nevar atbalstīt ierosmi par juridiski saistošiem noteikumiem, un par pareizu atzīst atvērta tirgus pieeju un tirgus dalībnieku rīcības brīvību.

1.6.

Celtniecības materiālu pārvaldības iespējās būtu jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis būtu nepieļaut pārstrādājamu materiālu, piemēram, koksnes, nogādāšanu atkritumu poligonos. EESK aicina Eiropas Komisiju un ieinteresētās personas izstrādāt pamatnostādnes un ieteikumus par koksnes atkritumu savākšanu un risinājumus izlietotas koksnes apstrādei.

1.7.

EESK aicina ES Komisiju ieviest standartu, kurā būtu pienācīgi atspoguļotas slēgtu telpu akustiskās īpašības, ņemot vērā to, ka kokam var būt ļoti liela nozīme skaņas izolēšanā. Koks faktiski spēj nodrošināt telpās izolāciju no ārējiem trokšņiem un samazināt atbalsošanās laiku. Būtu jāizpēta iespējas saistībā ar koksnes izmantošanas veidiem.

1.8.

EESK aicina dalībvalstis un ieinteresētās personas izstrādāt valstu rīcības plānus, lai palielinātu koksnes izmantošanu ēkās un zaļajā infrastruktūrā. Minēto rīcības plānu īstenošanā būtu tieši jāiesaista vietējās pašvaldības.

1.9.

Atzīstot, ka celtniekiem un arhitektiem par koksni nav tikpat labu zināšanu kā par citiem materiāliem, EESK aicina dalībvalstis nākt klajā ar ierosmēm, lai popularizētu “koka kultūru”. Turklāt Eiropas kokapstrādes rūpniecības pārstāvjiem un Eiropas sociālajiem partneriem būtu jāizstrādā koordinētas valstu kampaņas, lai kokapstrādes nozari padarītu pievilcīgāku.

2.   Eiropas kokapstrādes nozares raksturojums. Problēmas un iespējas. ES tiesību aktu iespējamā ietekme uz nozares konkurētspēju

2.1.

Eiropas kokapstrādes nozares gada apgrozījums sasniedz 122 miljardus euro, un saražotās produkcijas vērtība lēšama vairāk nekā 115 miljardu euro apmērā. Saskaņā ar Eurostat datiem 2012. gadā kokapstrādes nozarē darbojās vairāk nekā 3 11  000 uzņēmumu. Aptuveni 1 26  000 uzņēmumu nodarbojas arī ar mēbeļu ražošanu. Ja runājam par kokapstrādes nozari stricto sensu, zāģēšanas sektorā darbojas aptuveni 40  000 uzņēmumu, savukārt citās kokapstrādes produktu ražošanas apakšnozarēs – 1 45  000 uzņēmumu. Neraugoties uz uzlabojumiem, šie skaitļi, iespējams, pilnībā neatspoguļo patieso stāvokli, jo ne vienmēr statistikā tiek ņemti vērā visi mazie uzņēmumi – tas atkarīgs no attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošās pārskatu iesniegšanas kārtības. Mēbeļu un būvniecības elementu ražošanas sektorā darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmumu. Tādējādi uzņēmumu faktiskais skaits varētu pārsniegt 3 75  000.

2.2.

Kokapstrādes nozare 2012. gadā visā Eiropas Savienībā piedzīvoja darbvietu skaita strauju samazināšanos. Vidējais samazinājums ir 4,4 %, taču dalībvalstīs šie rādītāji bijuši atšķirīgi – sākot no –3,2 % Vācijā, līdz pat –13,7 % Spānijā. Horvātijā un Dānijā 2012. gadā bija vērojams lielākais darbvietu skaita pieaugums, savukārt Spānijā (–13,7 %), Kiprā (–13,1 %) un Slovākijā (–11,5 %) – lielākais samazinājums.

Liela ietekme uz kokapstrādes nozares konkurētspēju ir Eiropas līmeņa un valstu politikai. Kā norādīts 2014. gada ziņojumā par ES konkurētspēju, ražošanas, darbaspēka un izejmateriālu izmaksas Eiropā parasti ir daudz lielākas nekā citos reģionos, tādēļ pastāv risks, ka liela daļa nozares uzņēmumu varētu tikt pārvietoti. Šā iemesla dēļ Eiropas līmenī būtu jāpieprasa, lai produkcija, kas tiek ievesta ES tirgū, atbilstu tādiem pašiem sociālajiem, vides un drošības standartiem kā Eiropā ražotie izstrādājumi. Turklāt EESK uzsver, ka Eiropas kokapstrādes nozare joprojām saskaras ar ražošanas izmaksu ievērojamu pieaugumu, īpaši attiecībā uz sveķiem un enerģiju. Enerģijas izmaksas Eiropā ir trīs reizes augstākas par enerģijas izmaksām ASV.

2.3.

Koksnes izejmateriālu pieejamību samazina un to cenu paaugstina arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstība un ar to saistītās subsīdijas. Tiek lēsts, ka 2012. gadā 15 % jeb 182 miljoni kubikmetru no Eiropas Ekonomikas komisijas (EEK) reģionā nocirstās koksnes kopapjoma ir izmantoti kā koksnes kurināmais. No jaunākā EEK/FAO pētījuma par koksnes kurināmā enerģiju (JWEE 2011) izriet, ka atjaunojamās enerģijas galvenais komponents ir koksnes enerģija, kas veido 38,4 % no visiem atjaunojamajiem energoresursiem. Nesenajā pētījumā “Koksnes izejvielu pieejamība un pieprasījums ES kokapstrādes nozarē”, ko pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veica Indufor  (3), norādīts: lai līdz 2020. gadam sasniegtu atjaunojamo energoresursu kvantitatīvo mērķi, tam koksnes apjomam, kas ES tiek izmantots enerģijas ražošanai, jābūt vienādam ar pašlaik nocirstās koksnes apjomu. Līdz 2016. gadam radīsies 63 miljoni m3 koksnes deficīta attiecībā pret prasībām, kas paredzētas ES dalībvalstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā.

2.4.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas jauno paziņojumu par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, kā arī prasību līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru vismaz līdz 27 %, EESK uzskata, ka ir būtiski apsvērt dažādus veidus, kā Eiropas Savienībā uzlabot koksnes resursu mobilizēšanu, piemēram, ņemot vērā ieteikumus, kas ietverti 2010. gadā publicētajās “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes resursu mobilizāciju Eiropā”, un apzināt risinājumus, kas ļautu izvairīties no biomasas resursu dažādo izmantotāju konkurences izkropļojumiem.

2.5.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina dalībvalstis izvērtēt, kāds koksnes biomasas daudzums attiecīgā valstī vai reģionā ir nepārprotami pieejams enerģijas ražošanai, un kādu daudzumu kokapstrādes nozare jau tagad izmanto kā izejmateriālu.

2.6.

Turklāt EESK pauž nožēlu par dažu dalībvalstu nepiekāpību attiecībā uz noteikumiem, ar ko ierobežo kokmateriālu izmantošanu daudzstāvu ēkās, kā arī diskriminējošiem ugunsdrošības noteikumiem. Ugunsdrošības noteikumi ir galvenais šķērslis, kas daudzās valstīs ierobežo koksnes izmantošanu ēkās. Ir noteikti Eiropas līmeņa ugunsdrošības standarti, taču ugunsdrošība arī turpmāk būs dalībvalstu kompetencē. Minētie noteikumi būtu nekavējoties jāatceļ, jo tie neapšaubāmi rada tirgus šķēršļus koksnes produktu plašākai izmantošanai būvniecības nozarē (4).

2.7.

EESK pauž nožēlu arī par Eiropas koka paneļu ražošanas un zāģētavu sektora svītrošanu no to nozaru saraksta, kas uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Šo nozaru izsvītrošana no saraksta, visticamāk, vēl vairāk veicinās jau pašreiz notiekošo minēto ražošanas nozaru pārvietošanu uz valstīm ārpus ES. Ir būtiski arī turpmāk saglabāt sarakstā abas nozares, lai mazinātu konkurences spiediena nelabvēlīgo ietekmi, ko izjūt visi uzņēmumi koksnes cenu ārkārtīgā pieauguma dēļ, kuru ir radījusi konkurence ar nozari, kas nodarbojas ar enerģijas ražošanu no biomasas. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam Eiropas koka paneļu ražošanas nozarē tika slēgts 51 ražošanas uzņēmums, tādējādi samazinot jaudu par 10  386 miljoniem m3. Dažas no slēgtajām ražošanas līnijām tika demontētas un no jauna uzstādītas ārpus Eiropas Savienības robežām. Ražošanas nozaru saglabāšanai Eiropas Savienības robežās jābūt visu politikas veidotāju, it īpaši Eiropas Komisijas, prioritātei. Šā iemesla dēļ attiecīgajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem tiek uzstājīgi lūgts veikt vajadzīgos pasākumus, lai garantētu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un apturētu ražošanas nozaru pārvietošanu uz citām valstīm.

2.8.

Efektīvs līdzeklis, ar ko nodrošināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un novērst ražošanas pārvietošanu, varētu būt jauns enerģijas/oglekļa nodoklis, kas pārtrauktu Eiropas ražotāju diskriminēšanu.

3.   Koksnes produktu izmantošanas veicināšana nolūkā samazināt oglekļa emisijas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām

3.1.

Globālā sasilšana ir viena no svarīgākajām politiskajām problēmām. Tās ietekme uz cilvēku veselību un dabas resursiem patiesi ir ļoti nopietna. Tas, kādus materiālus izvēlamies izmantot, var ievērojami ietekmēt oglekļa dioksīda emisiju, kas ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas cēloņiem. Termini “zaļš” un/vai “videi nekaitīgs” produkts iegūst arvien plašāku atsaucību ražotāju un patērētāju vidū. Vienlaikus tiek veidotas gan valstu, gan Eiropas līmeņa politikas šādu produktu popularizēšanai. EESK uzskata, ka piemērots vides vadības instruments nākotnei ir aprites cikla izvērtējumi (LCA) (5).

3.2.

Eiropa var krasi samazināt oglekļa emisijas, palielinot oglekļa piesaistītājsistēmu, ko veido meži (uzlabojot to apsaimniekošanu), un sekmējot ilgtspējīgi ražotu koksnes produktu izmantošanu. Zinātniski ir pierādīts, ka koksnes produktu izmantošana būvniecībā un ikdienas dzīvē pozitīvi ietekmē klimatu. Oglekļa daudzums, ko piesaista koki vai koksnes produkti, ir atkarīgs no koka sugas, augšanas apstākļiem (vides), koka vecuma un apkārtējo koku blīvuma. Neraugoties uz to, ir pierādīts: ar vienu kubikmetru koka aizstājot citus būvmateriālus, var panākt nozīmīgus oglekļa emisiju samazinājumus vidēji no 0,75 līdz 1 t apmērā. Turklāt viens kubikmetrs koka absorbē 0,9 t CO2.

3.3.

Nesen Jeila Universitātē veiktajā pētījumā “Oglekļa, fosilā kurināmā un bioloģiskās daudzveidības mazināšana ar kokiem un mežiem” (6) atklāts, ka kokmateriālu plašāka lietošana ēku un tiltu būvniecībā ievērojami samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un fosilā kurināmā patēriņu. Zinātnieki ir atklājuši, ka, koksnes produktu izmantošanu palielinot līdz 34 %, tiktu iegūts ievērojams pozitīvs efekts. Lai kopējo oglekļa dioksīda emisiju varētu samazināt par 14 % līdz 31 %, oglekļa dioksīds būtu jāabsorbē celulozes un lignīna produktos.

3.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis un Eiropas mežsaimniecības nozari, apzinot un ieviešot pasākumus un, iespējams, stimulus tādu nocirstas koksnes produktu izmantošanai, kuriem ir ilgstošs aprites cikls (7). Jo ilgāk koksnes produktu izmanto (gan pirmreizēji, gan atkārtoti), jo ilgāk tas aiztur oglekļa dioksīdu. Kokmateriālu atkritumus (stricto senso) var samazināt galvenokārt tāpēc, ka visas koksnes produktu daļas ir efektīvi izmantojamas gan pirmreizēji, gan atkārtoti, turklāt visbeidzot tās vienmēr iespējams sadedzināt, tādējādi iegūstot enerģiju (8). Ja Eiropa vēlas efektīvi risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, dalībvalstīm un Eiropas iestādēm ir jāmudina un jāsekmē koksnes produktu izmantošana un jārada labvēlīga politiskā vide, kurā koksnes aprites cikls maksimāli pieaug.

4.   Koksne būvniecībā

4.1.

Ēku būvniecība un ekspluatācija sniedz ievērojamus ieguvumus vides jomā. Globālā mērogā uz ēkām attiecināmi 20 % visa ūdens patēriņa, 25 % līdz 40 % izmantotās enerģijas un 30 % līdz 40 % SEG emisiju. Ēku būvniecībai vai renovācijai izmantoto produktu izvēle ievērojami ietekmē vidi. Tādēļ EESK atzīst, ka koksnei ir svarīga loma ilgtspējīgu un videi nekaitīgu ēku izveidē. Iespējas koksnes izmantošanai būvniecībā nav pilnībā izpētītas, un tas ietekmē kokapstrādes nozares konkurētspēju. EESK vēlas izanalizēt, kā uzlabot šādu stāvokli, neradot nelabvēlīgas sekas attiecībā uz citiem materiāliem.

4.2.

Koks jau sen ir atzīts par videi nekaitīgu izejmateriālu ļoti daudziem produktiem. Aprites cikla izvērtējuma izpēte visā pasaulē ir pierādījusi, ka koksnes produktiem ir lielas ekoloģiskas priekšrocības. Koks ir viens no nedaudzajiem simtprocentīgi atjaunojamiem celtniecības materiāliem, tas uzkrāj oglekļa dioksīdu un ir dabisks izolators, pateicoties gaisa kabatām tā porainajā struktūrā. Tas ir drošs, izturīgs un uzticams materiāls pat tādos augstas spriedzes apstākļos kā orkāni un zemestrīces, kā arī ugunsgrēkos.

4.3.

Celtniecības materiālu ekspluatācijas beigu cikla pārvaldības iespējas ietver tādus aspektus kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerēšana. Pašreizējais stāvoklis liecina, ka liels daudzums celtniecības atkritumu joprojām nonāk poligonos, palielinot to noslogojumu un sarežģījot apsaimniekošanu. Tādus materiālus kā koks var tieši pārstrādāt tādā pašā produktā atkārtotai izmantošanai vai arī var rekonstituēt citos izmantojamos produktos. EESK uzsver, ka atkārtotai izmantošanai nepieciešama tāda otrreizējā pārstrāde, kas parasti nav saimnieciski izdevīga, ja vien tuvumā materiālu avotam netiek organizēta efektīva atkritumu savākšana. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju un ieinteresētās personas apkopot visus labas prakses piemērus attiecīgās valsts līmenī, lai izstrādātu pamatnostādnes un ieteikumus par koksnes atkritumu savākšanu un risinājumus izlietotas koksnes apstrādei. Būvniecības un nojaukšanas atkritumu samazināšana un pārstrāde var samazināt arī būvniecības un atkritumu likvidēšanas kopējās izmaksas.

4.4.

Būvniecības nozare ir koksnes produktu lielākā izmantotāja. Somijā, piemēram, aptuveni 70 % līdz 80 % tur ražotos koksnes produktus izmanto būvniecībā. Nesen vairākās Eiropas valstīs, īpaši AK, Īrijā un Francijā, atzinību ir guvušas koka karkasa konstrukcijas. EESK atzīst, ka koksnes izmantošana var sekmēt zaļās ekonomikas attīstību, tāpēc tā ir jāveicina.

4.5.

EESK atzīst, ka zināšanas par koka izmantošanas priekšrocībām būvniecībā ir samērā ierobežotas. Tas attiecas ne tikai uz arhitektiem; gala patērētājiem pārāk bieži nav pietiekamu zināšanu par koksnes īpašībām. Šādu nepietiekamu zināšanu dēļ bieži tiek ierobežota koksnes izmantošana, un līdz ar to rodas problēmas, kas negatīvi ietekmē priekšstatu par koksni. Turklāt kvalificētu strādnieku trūkums koka karkasa māju būvniecībā ierobežo šīs būvniecības metodes attīstību daudzās Eiropas valstīs.

4.6.

EESK aicina Eiropas kokapstrādes rūpniecības pārstāvjus un attiecīgos sociālos partnerus izstrādāt saskaņotas informatīvas kampaņas, lai kokapstrādes nozari padarītu pievilcīgāku. Jaunieši būtu jāmudina izvēlēties tādas izglītības un apmācības shēmas, kas pienācīgi sagatavo viņus karjerai kokapstrādes rūpniecībā.

5.   Sociālie aspekti, kas saistīti ar koksnes materiālu izmantošanas palielināšanu un kokapstrādes rūpniecības lomas pastiprināšanu ekonomikā  (9)

5.1.

EESK uzsver, ka lielākā daļa kokapstrādes nozarē nodarbināto apmācību gūst darba vietā, neformāli pārņemot prasmes no pieredzējušiem darbiniekiem. Vairums šajā nozarē nodarbināto ar dažādām iekārtām veicamās pamatoperācijas iemācās dažos mēnešos, bet, lai kļūtu par kvalificētu kokapstrādes speciālistu, bieži vien ir vajadzīgi divi gadi vai vēl ilgāks laiks. Darbvietas tiek arī radītas, nodrošinot strādniekiem apmācību un izglītību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām un pieprasījumam. Turklāt EESK atkārtoti uzsver, ka pētniecības un inovācijas programmas sekmēs darbvietu izveidi un izaugsmi visā ES. Tādēļ kokapstrādes nozari mudina izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros pieejamās iespējas.

5.2.

Lai nodrošinātu ieguldījumus ēku renovācijā un radītu darbvietas, dalībvalstīm būtu vērienīgi jāīsteno Komisijas nesenais paziņojums “Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē”.

5.3.

EESK atzīst, ka akustiskajam troksnim sabiedriskās telpās ir ievērojama nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību (10). Koks ir ne tikai nozīmīgs ekoloģiski nekaitīgs materiāls; ja to izmanto izolācijai, koks var sniegt dažādus ieguvumus sociālajā un veselības aspektā. Kokam var būt liela nozīme akustiskajā izolācijā un kā absorbējošam materiālam. Koks spēj nodrošināt telpās izolāciju no ārējiem trokšņiem un samazināt atbalsošanās laiku. EESK aicina Eiropas Komisiju ieviest standartu, kurā būtu pienācīgi atspoguļoti slēgtu telpu akustiskie raksturlielumi. Tā kā koks spēj radīt skaņu (tiešā uzsitienā) un amplificēt vai absorbēt no citiem ķermeņiem nākošus skaņu viļņus, būtu jāpēta iespējas saistībā ar koka izmantošanas veidiem. Ir zinātniski pierādīts, ka koks labvēlīgi ietekmē arī iekštelpu gaisa kvalitāti/komfortu.

5.4.

Valstu līmenī ir vairākas iniciatīvas iedzīvotāju izglītošanai par koksnes, kas ir ekoloģiski nekaitīgs materiāls, izmantošanas iespējām, tomēr reālas koordinācijas nav. Koksnes produktu patēriņa pieaugums neapšaubāmi ir saistīts ar informatīvām kampaņām, kas būtu rīkojamas valsts līmenī. Galvenais mērķis izglītošanas kampaņām par koksni ir radīt pozitīvu attieksmi gan tehniskā, gan kultūras aspektā, lai popularizētu un veicinātu koksnes izmantošanu.

5.5.

Kā interesantu labas prakses piemēru EESK vēlētos atgādināt iniciatīvu WOODDAYS. Minētais pasākums (11) tika atklāts 2014. gada 21. martā Milānā. Tā bija desmit dienu programma, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pilsētu izaugsmei un lietpratīgai, resursu izmantošanas ziņā efektīvai pilsētvides piesātināšanai ar koksnes produktiem. Pasākums tika organizēts, lai pozicionētu koku kā celtniecības materiālu ar līdz šim vēl neatzītu potenciālu vidē, kurā koka konstrukcijām nākotnē būs ievērojama loma, proti, tieši pilsētu centrā. Šo pasākumu atkārtos arī citās Eiropas pilsētās – Bratislavā, Ļubļanā un Briselē.

5.6.

EESK vēlētos uzsvērt, ka galvenās programmas zaļās būvniecības jomā ir nedaudz atšķirīgas attiecībā uz koksnes produktu izmantošanu. Dažās programmās galvenā uzmanība ir pievērsta nevis izmantotajiem materiāliem, bet gan rezultātam, citās turpretim noteikti ierobežojumi koksnes izmantošanai (neizvirzot nekādas prasības attiecībā uz pārējiem celtniecības materiāliem). Aktīvāka koksnes izmantošana arī dažādos veidos pozitīvi ietekmētu ES ekonomiku. Tāpēc EESK iesaka pēc Francijas parauga noteikt obligātus kvantitatīvos mērķus koksnes izmantošanai būvniecībā.

6.   Koksnes resursu mobilizēšana

6.1.

Lai palielinātu koksnes produktu izmantošanu būvniecībā un ikdienas dzīvē, vajadzīgi risinājumi un pasākumi ar mērķi pastiprināt koksnes resursu mobilizēšanu (tostarp risinājumi, kas paredzēti, lai reģenerētu vairāk koksnes, koksnes produktu un atlieku no rūpnieciskajiem atkritumiem un izlietotas koksnes atkritumiem atkārtotai izmantošanai un pārstrādei) un pagarināt koksnes produktu aprites ciklu.

6.2.

Lai saglabātu konkurētspējīgu koksnes produktu ražošanas nozari, izšķiroša nozīme ir koksnes izejvielu ilgtspējīgai un nepārtrauktai piegādei. Būtu jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāpapildina ieteikumi, kas izklāstīti “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes mobilizāciju Eiropā” (2010. g.).

6.3.

Pēdējos gados koksnes piegādē ir ļoti saspringta situācija pirmām kārtām to Eiropas un valstu noteikto pasākumu dēļ, ar kuriem tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana un kuru rezultātā koksne pa daļai tiek sadedzināta. EESK atgādina, cik svarīgi ir no “terciārās biomasas” definīcijas svītrot frāzi “paliktņi un reģenerēta izlietota koksne”. Šādi materiāli ir galvenais izejmateriālu resurss dažos produktu veidos, ko ražo koksnes plātņu ražotnes, un dažos gadījumos uz tiem var attiecināt līdz pat 95 % koksnes produktu ražošanas resursu (12).

6.4.

EESK vēlētos uzsvērt, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām valsts un reģionālajām iezīmēm, kā arī koksnes pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram, ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids, kā maksimāli efektīvi izmantot koksnes resursus – dabisko izejmateriālu. Tomēr EESK nevar atbalstīt ierosmi par juridiski saistošiem noteikumiem, un par pareizu atzīst atvērta tirgus pieeju un tirgus dalībnieku rīcības brīvību. Koksnes izmantošana pēc kaskādes principa nodrošina ne tikai izejmateriāla optimālu saimniecisko izlietojumu, bet arī nozīmīgu ieguvumu klimata jomā, ņemot vērā oglekļa dioksīda pastāvīgo uzglabāšanu un aizstāšanas efektu, pirms koksni izmanto par enerģijas avotu.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  EESK aplūko kokapstrādes nozari atbilstoši NACE klasifikatora (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā) C16. koda definīcijai: “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana. Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana. Koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana. Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana. Parketa paneļu ražošana. Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana. Koka taras ražošana. Pārējo koka izstrādājumu ražošana; koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana”.

(2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas” (pašiniciatīvas atzinums), OV C 24, 28.1.2012., 18. lpp.

(3)  Indufor ir neatkarīga starptautiska konsultantu grupa, kurai ir uzņēmumi Somijā un Jaunzēlandē. Tā sniedz konsultāciju pakalpojumus gan privātā, gan publiskā sektora klientiem. Grupas pieeja aptver visus ilgtspējīgas attīstības aspektus – ekonomikas, sociālos un vides. Darbības joma ietver ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, investīcijas kokaudzētavās, mežu vērtēšanu un uzticamības pārbaužu veikšanu, koksnes un šķiedru izstrādājumu nozares, bioloģiskos produktus, meža resursu vērtēšanu un apzināšanu, ar klimata pārmaiņām un ekosistēmām saistītus pakalpojumus attiecībā uz mežu teritorijām, mežsaimniecības politikas un stratēģiskos pētījumus, kā arī konsultācijas par izstrādi un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un zemes izmantošanu.

(4)  Daudzās valstīs ir tendence ar būvniecības noteikumiem ierobežot koksnes paneļu izmantošanu daudzstāvu ēku būvniecībā. Iemesls, kādēļ daudzās valstīs atturas no uzliesmojošu materiālu izmantošanas, ir nedrošība par iespējamiem ugunsgrēkiem ēkās. Tomēr plaši pētījumi un tehnoloģiju izstrāde liecina, ka priekšroka dodama tādam būvniecības regulējumam, kas nav pamatots uz konkrētu materiālu izmantošanu, un ka daudzās valstīs jau vairāk nekā desmit gadus tiek piemērots uz funkcionalitāti balstīts regulējums. Koksne deg, taču kontrolēti patiešām ir iespējams aplēst, cik liela daļa no šķērsgriezuma saglabāsies uguns neskarta pēc vienas stundas ilgas degšanas. Kokmateriāliem (brusām) ir ļoti liela ugunsizturība; kad brusa deg, izveidojas pārogļojies slānis, kas palīdz saglabāt koksnes iekšējo stiprību un struktūras integritāti, samazinot pilnīgas sabrukšanas risku.

(5)  LCA ir instruments, ar ko noteikt kaitīgu vielu izdalīšanos vidē un novērtēt ietekmi, ko radījis šāds process, produkts vai darbība. Tas palīdzēs nozarei meklēt praktisku un lietotājam draudzīgu lēmumu pieņemšanas modeļus videi nekaitīgu produktu izstrādē.

(6)  Journal of Sustainable Forestry 33:248-275, 2014.

(7)  Kā atzīts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā COM(2012) 93 final par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām, plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras.

(8)  Dati, kas apkopoti Itālijas nesen veiktajā pētījumā “Aprites cikla izvērtējuma (LCA) analīze un salīdzinājums starp izlietotas koksnes izmantošanu kokskaidu plātņu ražošanā un atjaunojamās enerģijas ražošanā”, liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz klimata pārmaiņām, otrreizēji pārstrādātu koksnes izejvielu izmantošana koka plātņu ražotnē ir izdevīgāka nekā koksnes atkritumu sadedzināšana ar koksni kurināmā biomasas spēkstacijā. Minēto pētījumu veica Itālijas zinātniskās pētniecības institūts eAmbiente-c/o Parco Scientifico Tecnologico VEGA. Pētījuma konstatējumi tika izklāstīti EESK uzklausīšanas sanāksmē par kokapstrādes nozares ieguldījumu oglekļa bilancē, kas notika 2014. gada 19. septembrī Mestrē (Itālijā).

(9)  EESK uzskata, ka joprojām ir aktuāli sociālie aspekti un apsvērumi, kas izklāstīti EESK atzinumā par tematu “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas”.

(10)  “Trokšņa radīti veselības traucējumi rodas augsta skaņas līmeņa iedarbībā. Paaugstināts troksnis darba vietā vai citur var izraisīt dzirdes traucējumus, hipertensiju, sirds išēmiskās slimības, psiholoģisku diskomfortu un miega traucējumus. Uz trokšņa iedarbību attiecināmas izmaiņas imūnsistēmā un iedzimti defekti”. (Avots: Passchier-Vermeer W, Passchier WF (2000). Noise exposure and public health. Environ. Health Perspect. 108 Suppl 1: 123–31. doi:10.2307/3454637. JSTOR 3454637. PMC 1637786. PMID 10698728.)

(11)  Pasākums WOODDAYS ir pro-Holz Austria ierosme sadarbībā ar Minhenes Tehniskās universitātes Koka konstrukciju fakultāti, un to atbalsta Eiropas Kokzāģēšanas nozares organizācija (EOS) un Eiropas Koksnes plātņu federācija (EPF).

(12)  Itālijas grupa Saviola, kas pazīstama ar lozungu “Palīdziet mums glābt kokus”, ir pasaules vadošā koksnes atkritumu pārstrādātāja ar pārstrādes jaudu 1,5 miljoni tonnu izlietotas koksnes gadā. Tās ražošanas filozofija balstās uz sekundāru izejmateriālu reģenerēšanu un atkārtotu izmantošanu; šādus materiālus iespējams “atdzīvināt” un izmantot atkārtoti, necērtot jaunus kokus, bet gan īstenojot saimnieciski un ekoloģiski ilgtspējīgu procesu. Grupa Saviola izmanto šādus kokmateriālu veidus: paliktņus, augļiem paredzētas redeļu kastes, kastes pārvadāšanai.


PIELIKUMS

CCMI atzinumam

Turpmāk minētā CCMI atzinuma daļa tika svītrota par labu pieņemtajiem grozījumiem, tomēr par to tika nodotas vairāk nekā ceturtā daļa balsu.

6.4. punkts

6.4

“EESK vēlētos uzsvērt, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām reģionālajām iezīmēm ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids koksnes, kas ir dabiskais izejmateriāls, resursu maksimāli efektīvai izmantošanai. Piemērota sortimenta koksne būtu jāizmanto nevis kā degviela, bet gan kā materiāls. Koksnes izmantošana pēc kaskādes principa nodrošina ne tikai izejmateriāla optimālu saimniecisko izlietojumu, bet arī nozīmīgu ieguvumu klimata jomā, ņemot vērā oglekļa dioksīda pastāvīgo uzglabāšanu un aizstāšanas efektu, pirms koksni izmanto par enerģijas avotu.”


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/47


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas kino digitālajā laikmetā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/07)

Ziņotāja:

Anna Maria DARMANIN

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2014. gada 6. novembrī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

Eiropas kino digitālajā laikmetā”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 11. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 190 balsīm par, 9 balsīm pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas kino digitālajā laikmetā. Kultūru daudzveidības un konkurētspējas sasaiste” (COM(2014) 272 final), kurā pamatoti ir izvirzīti daži jautājumi apspriešanai un pārdomām saistībā ar šo ļoti svarīgo nozari Eiropā.

1.2.

EESK uzsver, ka jābūt pienācīgam līdzsvaram starp audiovizuālās nozares vērtību uzņēmējdarbības un komerciālajā aspektā un tās vērtību no Eiropas kultūras mantojuma perspektīvas viedokļa. Būtībā abi šie aspekti nav skatāmi atsevišķi viens no otra.

1.3.

Ir laiks atklāti apspriest vienu vai vairākus jaunus un inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, lai izmantotu digitālajā pasaulē esošās iespējas. Tāpēc EESK aicina nozares dalībniekus, Komisiju un arī valstu valdības būt atvērtām šādiem uzņēmējdarbības modeļiem, tos apspriest un atbalstīt.

1.4.

Finansējums ir jautājums, kas jāizskata forumā; konkurētspēja būtu jāuzlabo, taču ne uz Eiropas kino kulturālās dimensijas rēķina. Finanses ir pirmām kārtām dalībvalstu ziņā. Tomēr būtu jāizvērš atklātas debates par metodēm, kā gādāt par maksimālu finansējumu un alternatīvām finansēšanas iespējām. Tas ietver, pirmkārt, publisko finansējumu, kura mērķis ir piesaistīt privāto finansējumu, otrkārt, publisko resursu racionālāku izmantošanu un papildināmību starp ES un dalībvalstu finansējumu un, treškārt, privāto finansējumu no jaunu dalībnieku puses, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējiem un telesakaru uzņēmumiem.

1.5.

Vienai no svarīgākajām prioritātēm nozares stratēģijā vajadzētu būt arī radošās vides nostiprināšanai. Šāda pieeja būtu jāizmanto Komisijas paziņojumā, un tai būtu jāaptver izglītības vide, cilvēku darba apstākļi nozarē, radošo talantu attīstīšana, radošā izpausme, pievienotās vērtības radīšana, kā arī Eiropas kinomākslas izpratne un valoda.

1.6.

EESK piekrīt viedoklim, ka diskusijās par audiovizuālo nozari uzmanības centrā jābūt publikai, jo publika ir ne tikai mērķgrupa, bet bieži arī tā, kas veido tendences un līdz ar to iezīmē attīstības virzienus.

1.7.

EESK uzskata: lai labāk izprastu nozari, lielāka uzmanība būtu jāpievērš datu vākšanai ES līmenī.

1.8.

EESK vēlas uzsvērt, ka Komisijas paziņojumā kā viens no problēmjautājumiem būtu jāmin arī pašreizējie darba apstākļi, kādiem ir pakļauti nozarē strādājošie darba ņēmēji, pašnodarbinātie un MVU – daži no šiem dalībniekiem dažādos veidos darbojas nestabilas nodarbinātības apstākļos, daļēji pašas nozares īpatnību dēļ, taču, no otras puses, arī nepietiekamās konkurētspējas dēļ tiek mēģināts ietaupīt uz darba samaksas rēķina.

1.9.

Pēc EESK domām, kinomākslas izpratne ir svarīgs aspekts, kas ļauj panākt, ka vairāk eiropiešu novērtē Eiropas filmas un interesējas par tām. Tāpēc EESK iesaka ES līmenī un arī valstu līmenī veicināt šo kinomākslas izpratni.

1.10.

Vēl viena joma, kurā, pēc EESK domām, būtu jāpieliek lielākas pūles, ir pieejamība, tāpēc pētniecība un inovācija būtu jāorientē uz centieniem pārvarēt tādus šķēršļus kā valoda un invaliditāte.

1.11.

Eiropas Kino forumā, kura izveidi ierosinājusi Eiropas Komisija, būtu jāiesaista audiovizuālās nozares visas ieinteresētās personas; šādam forumam ir liela nozīme, jo tas pulcē visus audiovizuālās nozares dalībniekus, lai risinātu nozares svarīgākos jautājumus. EESK atbalsta šā sengaidītā apspriešanās foruma izveidi un uzsver, ka ir svarīgi, lai visas nozari pārstāvošās ieinteresētās puses ir vienlīdz iesaistītas; tas attiecas arī uz mazākām interešu grupām, tostarp patērētāju un darba ņēmēju pārstāvjiem.

1.12.

Šādā forumā būtu jāpievēršas svarīgākajām problēmām un iespējām, kas rodas digitālajā laikmetā, un politikas pasākumi un stratēģija jāvirza uz konkrētām darbībām nozarē.

1.13.

Turklāt EESK uzsver: lai arī digitālā pasaule strauji mainās un var tikt uzskatīta par tādu, kas rada problēmas nozarei, tā (ņemot vērā satelītsakaru izmantošanas iespēju saskaņā ar ES plāniem 2020. gadam) tomēr piedāvā daudz iespēju kino industrijai.

2.   Paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Eiropas kino industrijai, kas ir viens no mūsu kultūras daudzveidības instrumentiem, piemīt specifiskas īpašības, un tā ir ļoti radoša. Tā izteikti bagātina Eiropas kultūras mantojumu, tomēr kino industriju apdraud daudzas nopietnas problēmas.

2.2.

Komisija iepriekš ir izstrādājusi virkni direktīvu saistībā ar konkrētām kino industrijas jomām, piemēram, intelektuālo īpašumu. Izskatāmais paziņojums ir pirmais nesen izstrādātais dokuments, kurā aptverta visa nozare.

2.3.

Komisijas dokumentā uzmanība ir pievērsta Eiropas kino nozares īpatnībām:

Eiropas kino skatītāji – maz Eiropas filmu tiek izrādītas citas valsts kinoteātros vai televīzijā,

patēriņa modeļu maiņa – filmas aizvien tiek skatītas, taču šim nolūkam tiek izmantoti citi mediji. Mazāk cilvēku iet uz kinoteātriem, taču vairāk cilvēku filmas skatās televīzijā vai ar pieprasījumvideo starpniecību,

problēmas piekļūt globālajam tirgum, tostarp sadrumstalotais finansējums un ierobežotās iespējas internacionalizēt filmas.

2.4.

Tāpēc Komisijas dokumenta mērķis ir rosināt debates par minēto problēmu apzināšanu un risināšanu. Problemātiskās jomas ir šādas:

finansējums,

uzņēmējdarbības modelis nozarē,

spēcīgāki stimuli radošajai nozarei,

pieejamība auditorijai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veidot pamatu diskusijai starp visām audiovizuālās nozares ieinteresētajām personām un citiem dalībniekiem Eiropā. Šāds dialogs ir vajadzīgs un sen gaidīts, ne tikai lai izmantotu mainīgās digitālās pasaules un jaunās tehnikas piedāvātās priekšrocības, bet arī lai vēl vairāk nostiprinātu šo daudzveidīgo un sarežģīto nozari.

3.2.

EESK piekrīt EK viedoklim attiecībā uz īpašajām problēmām, kas minētas dokumentā. Komiteja tomēr vēlētos minēt vēl vienu problēmu, kas paziņojumā nav aplūkota, proti, pašreizējie darba apstākļi, kādiem pakļauti darba ņēmēji, pašnodarbinātie un uzņēmēji.

3.3.

EESK piekrīt, ka svarīgākās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, ir tās, kas minētas dokumentā. Komiteja tomēr vēlētos papildus minēt šādas jomas, kas jāapspriež un kam vajadzīgi risinājumi:

izglītības vide, kas neaprobežojas tikai ar uzņēmējdarbības prasmju nodrošināšanu izglītības sistēmā,

darba apstākļi un vide,

saikne starp teātri un kino,

vispusīgāka datu apkopošana un labākās prakses popularizēšana,

iekšējais tirgus un nozares saikne ar intelektuālā īpašuma tiesībām un autortiesībām.

3.4.

Turklāt EESK uzsver: lai arī digitālā pasaule ātri mainās un var tikt uzskatīta par tādu, kas rada problēmas nozarei, tā tomēr piedāvā daudz iespēju kino industrijai. Tas attiecas uz iespēju izmantot satelītsakarus saskaņā ar ES satelītu infrastruktūras plāniem 2020. gadam un satelītu izmantošanu elastīgai, ekoloģiskai un rentablai filmu izplatīšanai kinoteātru vajadzībām.

4.   Īpašas piezīmes

Audiovizuālās nozares finansēšanas apstākļi

4.1.

EESK atbalsta viedokli, ka nozarei paredzētais publiskais finansējums nav katrā ziņā jāpalielina, bet gan jāuzlabo, lai nozare no tā gūtu pievienoto vērtību. Publiskais finansējums ir dalībvalstu ziņā, un ES finansējumam būtu vēl vairāk jāsekmē vietējā finansējuma efektivitāte. Tomēr šāds publiskais finansējums būtu jāizmanto tā, lai vairāk piesaistītu privāto finansējumu.

4.2.

Audiovizuālās nozares finansējuma modeļa pamatā vajadzētu būt atbalstam, kas īpaši paredzēts dažādiem produkcijas veidiem, un tiešo dotāciju un ar sviras efektu izmantojama finansējuma apvienojumam, lai veicinātu privāto investoru ienākšanu tirgū. Publiskajam finansējumam ar sviras efektu ir būtiska nozīme, lai panāktu publisko resursu racionālāku izmantošanu un koncentrētu centienus uz kultūras produkcijas veicināšanu.

4.3.

EESK uzsver, ka ir grūti vienlaikus apvienot konkurētspēju un radošo izpausmi; publiskais finansējums nebūtu jāpiešķir vienai vai otrai jomai, bet gan attiecīgi jālīdzsvaro.

4.4.

Līdztekus Komisijas minētajiem jautājumiem, kas veido pamatu debatēm par publisko finansējumu, EESK vēlētos norādīt arī uz citiem aspektiem.

4.4.1.

Pārvalstiskajā līmenī būtu pienācīgi jāapsver “Eiropas kino” zīmola radīšana. Filmu nacionālajai atpazīstamībai ir svarīga nozīme, un tai arī vienmēr jābūt filmas titru neatņemamai daļai, tomēr Eiropas zīmols būtu jāpilnveido globālajā kontekstā un arī valstu līmenī.

4.4.2.

Garantiju fondu shēmas un nodokļu atvieglojumi būtu jāizmanto kā galvenie finanšu instrumenti; garantiju fondi – jo īpaši tie, kas atbilst Bāzeles nosacījumiem, – sekmē banku aizdevumus, savukārt nodokļu atvieglojumi veicina pašu kapitāla vai daļēji pašu kapitāla ieguldījumus. Šie finanšu instrumenti ir jāstrukturē tādā veidā, ka tie darbojas kā papildinājums Eiropas finansējumam, galvenokārt finanšu iniciatīvai “Radošā Eiropa”, PIME garantijas fondiem, kā arī ES struktūrfondiem.

4.4.3.

Šajā nozarē būtu jāizmanto papildu finansējuma instrumenti, kā “Apvārsnis 2020” un Erasmus+, un finansējuma lietojums nozarē jālīdzsvaro, nevis jāizmanto tikai programmas “Radošā Eiropa” līdzekļi.

4.5.

Komisijas paziņojumā ir runa par privātajiem ieguldījumiem kā par nozares finansēšanas instrumentu. EESK rosina, lai jaunie digitālās nozares dalībnieki, piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi un satura sniedzēji, dotu savu ieguldījumu nozares finansēšanā.

4.6.

Ar atsevišķām iniciatīvām vien nepietiek; valdībām un Eiropas Savienībai ir jāveido finanšu infrastruktūra audiovizuālajai nozarei, lai īstenotu un veicinātu virkni finanšu un nefinanšu pakalpojumu – tostarp spējas veidošanas pakalpojumus –, kas paredzēti visai nozares ražošanas ķēdei: izstrādāšanai, producēšanai, izplatīšanai.

Novatoriska uzņēmējdarbības vide

4.7.

EESK ir piedalījusies debatēs par intelektuālā īpašuma tiesībām, digitālo vienoto tirgu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Tomēr EESK atbalsta arī ideju, ka jāizpēta netradicionāli uzņēmējdarbības modeļi, kas būtu lietderīgi pašreizējo tehnisko pārmaiņu laikā digitālajā laikmetā. EESK uzsver arī, ka ir nepieciešams labāk saskaņot visus pašreizējos politikas pasākumus attiecībā uz šo nozari.

4.8.

Jāizpēta jauni uzņēmējdarbības modeļi, un būtu jāatbalsta apņēmība pieņemt drosmīgus lēmumus. EESK tomēr uzsver, ka šajā nolūkā ir atklāti un visaptveroši jāiesaista visas ieinteresētās puses debatēs par uzņēmējdarbības modeļu mainīšanu. Turklāt šādas debates būtu jāvirza pašai nozarei.

4.9.

EESK ir cieši pārliecināta, ka šis ir izšķirošs aspekts nozares panākumu nodrošināšanai, un tāpēc aicina visas ieinteresētās personas būt atvērtām šādiem jauniem uzņēmējdarbības modeļiem tā, lai nevis tikai baudītu digitālā laikmeta sniegtās priekšrocības, bet arī pielāgotos strauji mainīgajiem patērētāju izturēšanās modeļiem.

4.10.

Ir jāmaina kultūra producētāju un raidorganizāciju mentalitātē: nākotnē produkcija, kas paredzēta kinoteātriem un televīzijai, pastāvēs līdzās starpmediju produkcijai; producentiem un raidorganizācijām būs jāveido dažādi uzņēmējdarbības modeļi atbilstoši produkcijas atšķirīgajam raksturam – tiem būs jādomā par dažādiem budžetiem un dažādām izlaišanas stratēģijām atkarībā no konkrētās produkcijas rakstura un komerciālā potenciāla. Tajā pašā laikā valdībām ir jāpārskata publiskā finansējuma modelis, lai atbalsta apvienojums būtu līdzsvarotāks.

4.11.

EESK norāda, ka jābūt piesardzīgiem – pirms vienkārši grozīt pašreizējo uzņēmējdarbības praksi, tā jāizanalizē no pilnīgi jauna skatupunkta. Piemēram, elastīgāki filmu izlaišanas intervāli vien nenodrošinātu uzņēmējdarbības risinājumus, kas vajadzīgi digitālajā laikmetā.

Radošās vides stiprināšana

4.12.

EESK uzskata, ka kinoskolu sadarbībai ir liela nozīme nozares turpmākajā attīstībā. Turklāt EESK uzsver, ka tādi nozares dalībnieki kā kinoskolas arī būtu jāiesaista ieinteresēto personu debatēs, kas notiek Eiropas līmenī.

4.13.

Īpaša problēma, kas šajā nozarē būtu sīkāk jāaplūko un ar ko saskaras kinoskolas, ir straujas tehnoloģiskās pārmaiņas, kuru dēļ studentu apmācībai kinoskolas daudzos gadījumos izmanto novecojušu tehnoloģiju. Tādēļ skolu absolventi bieži nav sagatavoti tehnoloģiskajai videi, kas viņus sagaida pašā nozarē.

Pieejamība un skatītāju piesaistīšana

4.14.

EESK piekrīt viedoklim, ka arī auditorijai jābūt nozares dzinējspēkam. Tāpēc EESK vēlreiz uzsver, ka ES līmenī ir vajadzīgi atbilstīgi dati un patērētāju organizācijas jāiesaista ieinteresēto pušu, piemēram, Eiropas Kino foruma, debatēs.

Datu vākšana un analizēšana

4.15.

EESK uzskata: lai labāk izprastu nozari, lielāka uzmanība būtu jāpievērš datu vākšanai ES līmenī. Dati būtu jāvāc ne tikai par nozares auditoriju, bet arī par finansējuma izmantojumu dažādos līmeņos, nozares konkurētspēju, kā arī darba vidi un apstākļiem.

4.16.

EESK atzīst arī, ka valstu un ES līmenī ir jāveido datubāze, kurā būs iekļauti arī dati, ko izmanto finanšu starpnieki, lai novērtētu un pārvaldītu ieguldījumu risku.

Darba vide un darba apstākļi

4.17.

EESK ir cieši pārliecināta, ka nozarē valdošo darba apstākļu un darba vides jautājums būtu jāapspriež un jāizvirza par prioritāti. Pašlaik nozare ir tik neviendabīga, ka trūkst datu par darba apstākļiem, un tādēļ šim aspektam bieži netiek veltīta pietiekama uzmanība.

4.18.

Nestabilas darba attiecības diemžēl kļūst aizvien izplatītākas nozarē, no vienas puses, pašas nozares īpatnību dēļ (piemēram, filmas uzņemšana notiek īsā laika periodā), taču, no otras puses, arī nepietiekamās konkurētspējas dēļ tiek mēģināts ietaupīt uz darba samaksas rēķina.

4.19.

Tādēļ EESK aicina Komisiju paziņojumā ņemt vērā šīs problēmas un tās arī apspriest. Kino nozarē strādājošo darba ņēmēju pārstāvji jāiesaista ieinteresēto pušu debatēs un Eiropas Kino forumā.

Eiropas Kino forums

4.20.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu par Eiropas Kino foruma izveidi. Ir pēdējais laiks nozares dalībniekiem pulcēties, lai apspriestu jautājumus, kas uzskatāmi par svarīgiem nozares konkurētspējai mūsdienu digitālajā laikmetā.

4.21.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai visas ieinteresētās puses vienlīdz iesaistās šajā nozarē. Tas attiecas arī uz mazām interešu grupām, kam nav tik lielas ietekmes, un patērētāju un darba ņēmēju pārstāvjiem.

4.22.

Kaut gan televīzijas nozare digitālajā laikmetā nav skarta tik lielā mērā kā kino industrija, ir svarīgi iekļaut arī šo nozari un to apspriest plašākā diskusijā, jo arī tā ir audiovizuālās nozares svarīga sastāvdaļa.

Eiropas kinomākslas izpratnes veicināšana

4.23.

Pēc EESK domām, kinomākslas izpratne ir svarīgs aspekts, kas ļauj piesaistīt vairāk Eiropas skatītāju un panākt, ka viņi novērtē Eiropas filmas un interesējas par tām. Tāpēc EESK iesaka ES līmenī un arī valstu līmenī veicināt šo kinomākslas izpratni. No tā gūtu labumu ne tikai pati nozare, bet tiktu arī uzsvērts svarīgs Eiropas kultūras daudzveidības izpausmes elements. Ņemot vērā, ka skolās visdrīzāk nebūtu iedarbīgs īpašs filmu vērtēšanas modelis, EESK uzskata, ka būtu jārada modeļi un kampaņas, kas uzsver Eiropas kino nozares panākumus, skaistumu un mākslinieciskumu.

Pieejamība

4.24.

Valodu var uzskatīt par vienu no šķēršļiem, kas kavē filmu demonstrēšanu skatītājiem Eiropā un starptautiskā mērogā. Valoda ir konkrēts šķērslis, taču vienlaikus arī kultūras daudzveidības sastāvdaļa. Turklāt filmas ir iedarbīgs svešvalodu apguves instruments. Neraugoties uz to, EESK uzskata, ka programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļi būtu jāparedz arī novatoriskai pieejai, kas, pateicoties vadošajām un gaidāmajām tehnoloģijām, ļauj izmaksu ziņā efektīvi veikt filmu dublēšanu.

4.25.

Turklāt EESK jo īpaši rosina audiovizuālajā nozarē izmantot pieejamos palīglīdzekļus, lai nodrošinātu, ka nozares produkciju var baudīt arī auditorija ar redzes un/vai dzirdes ierobežojumiem vai traucējumiem. Būtu jāveic arī izpēte, kā šādus palīglīdzekļus, kas nodrošina pieejamību, padarīt izmaksu ziņā efektīvākus.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/52


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskā sabiedrība Krievijā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/08)

Ziņotāja:

Mall HELLAM

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 22. janvārī, saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pilsoniskā sabiedrība Krievijā”

(pašiniciatīvas atzinums).

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 17. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 118 balsīm par, 6 balsīm pret un 5 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Vispārēji ieteikumi

1.1.

Veidot savstarpēju uzticēšanos un nodrošināt, lai Krievijas un ES pilsoniskā sabiedrība var brīvi mijiedarboties, kā arī sniegt Krievijas neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) lielāko iespējamo atbalstu šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad agrāk.

1.2.

Būtu aktīvāk jāpopularizē ES Stratēģiskais satvars par cilvēktiesībām un demokrātiju un jāpalielina ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos politiskā loma. Ikvienā divpusējā un daudzpusējā dialogā ar Krieviju vajadzētu iekļaut pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību jautājumus. Būtu jāuztur dialogs par cilvēktiesībām un, kad vien iespējams, jāpieaicina pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kuriem ir attiecīgas zināšanas. Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, apmeklējot Krieviju, vienmēr būtu jātiekas ar pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām.

1.3.

Eiropas Savienībai būtu jārīkojas koordinēti un jāpauž vienots viedoklis gan par politiskajiem izaicinājumiem, gan arī par nesaudzīgo vēršanos pret Krievijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un plašsaziņas līdzekļiem. EESK mudina Eiropas Savienību uzmanīgi novērot dažādus Krievijas pilsoniskās sabiedrības stāvokļa aspektus un regulāri paust par tiem savu attieksmi.

1.4.

Tomēr kā līdzekli progresa panākšanai sarunās ar Krieviju nevajadzētu par zemu novērtēt arī divpusēju pieeju. Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā skaidra nostāja attiecībā uz sankcijām un atbildību par nesaudzīgo rīcību pret pilsonisko sabiedrību. Taču, lai izkustētos no zemā punkta, kurā nonākušas ES un Krievijas attiecības, būs nepieciešams liels elastīgums. Divpusēja pieeja varētu būt labs veids, kā atjaunot attiecības.

1.5.

Vērtīgs stratēģisks ieguldījums varētu būt arī ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības sadarbības uzskatīšana par iespējamu nākamā partnerības un sadarbības nolīguma (1) daļu un atsevišķas finansējuma pozīcijas nodrošināšana neatkarīgajai ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības dialoga platformai. Neraugoties uz ārkārtas politiskajiem apstākļiem, Eiropas Savienībai būtu jāturpina uz maigu un viedu varu (2) balstīti centieni normalizēt situāciju un novērst Krievijas virzību uz (paš)izolāciju. Šajā saistībā var skatīt ieteikumus iepriekšējos EESK atzinumos par Ziemeļu dimensiju (3) (tostarp par politiku Arktikas reģionam (4)), stratēģiju Baltijas jūras reģionam (5), Melnās jūras reģiona sinerģiju (6), Austrumu partnerību (7) un stratēģiju Donavas reģionam.

1.6.

Eiropas Savienībai jābūt pienācīgi informētai par demokrātiskajiem procesiem un dalībnieku izaicinājumiem dialogā. Ir jāatzīst un nekavējoties jālabo straujā situācijas pasliktināšanās tiesību un brīvību jomā, kas Krievijā notikusi pēdējo divu gadu laikā. ES iestādēm un dalībvalstīm, it īpaši tām, kas vēl nav iesaistījušās, būtu jāfinansē un jāatbalsta apmaiņas programmas un programmas pilsoniskās sabiedrības sadarbībai ar Krieviju, kā arī jāsniedz atbalsts demokrātiski orientētām un tematiskām Krievijas NVO, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, patērētāju apvienībām, dažādiem sociālajiem partneriem un citām neatkarīgām profesionālo interešu organizācijām. Pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem, būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar ko atvieglo un liberalizē vīzu režīmu.

1.7.

Eiropas veselīgas pilsoniskās sabiedrības pamatā ir daudzveidība: Eiropas Savienībai būtu jāuztur attiecības ar plašu tematisko un reģionālo pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku, – neraugoties uz un it īpaši ņemot vērā augošo Krievijas monopolizāciju un izolāciju, atgriežoties pie autoritārām rīcības metodēm. EESK aicina veidot vairāk tiešu personisku kontaktu un it īpaši vairāk īstenot plaša mēroga apmaiņu izglītības un starpkultūru dialoga jomā, kas ir instruments savstarpējas sapratnes un uzticēšanās vairošanai. Būtu jāattīstās jaunām ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības platformām un sadarbības formām. Viena no līdzšinējām attīstības platformām, kas šim nolūkam ir labi piemērotas, varētu būt ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forums (kurš ir līdzīgs Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forumam). Šīs vai līdzīgas platformas ietvaros uzmanība jāvelta arī sociālo partneru iesaistei.

1.8.

Eiropas Savienībai būtu jāpārskata procedūras NVO finansiālajam atbalstam, ko piešķir no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR). Ņemot vērā notiekošo apspiešanu un vajāšanas kampaņu, relatīvi liela līdzfinansējuma daļa daudzām Krievijas NVO un to partneriem būtu milzīgs slogs. Tāpēc ir svarīgi paplašināt finansēšanas iespējas un organizēt drošu veidu, kā Krievijas NVO un NVO apvienības varētu tām piekļūt. Piemēram, ieteikts palielināt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta finansējumu Krievijas Federācijai (ierosinātais palielinājums no 3 uz 9 miljoniem EUR gadā). Lai uzlabotu atbalsta mehānismu elastīgumu un pieejamību, varētu apsvērt dotāciju pārdales iespējas.

1.9.

Vēl viena vērtīga iespēja varētu būt Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) atvēršana Krievijas dalībniekiem to pārrobežu un daudzpusējo programmu ietvaros, kurās piedalās analoģiski ES un Austrumu partnerības valstu dalībnieki. EESK iesaka paplašināt arī piekļuvi partnerības instrumentam (PI), no kura sadarbībai ar Krieviju šobrīd tiek atvēlēti 10 miljoni EUR gadā, lai uz tiem varētu pieteikties pilsoniskās sabiedrības institūcijas. Visbeidzot, var paplašināt Eiropas Demokrātijas fonda pilnvaras, ietverot tajā Krieviju. Būtu jāpalielina attiecīgo reģionālo un pārrobežu sadarbības programmu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai.

1.10.

Pašreizējā ES finansēšanas politika nebūtu jāvērš tikai uz palīdzības projektiem. Lai tādas pārejas ekonomikas apstākļos kā Krievijā pilsoniskā sabiedrība būtu ilgtspējīga, svarīgs ir institucionāls atbalsts un profesionālo zināšanu uzlabošana. Lai Krievijas pilsoniskā sabiedrība attīstītos, svarīgi ir palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tajā skaitā sociālo partneru, veiktspēju, atbalstīt tehnisko, IT un vadības prasmju attīstību NVO kopienā, kā arī veicināt sadarbību ar analoģiskām struktūrām Eiropas Savienībā.

1.11.

EESK aicina izveidot steidzamas rīcības/trauksmes sistēmu grupām un indivīdiem, kas ir apdraudēti vai kuriem ir neatliekama vajadzība. Tajā būtu jāiekļauj, piemēram, vieglāka piekļuve patvērumam, vīzu piešķiršana un pagarināšana, stipendijas zinātniekiem u. c. Ir ārkārtīgi svarīgi arī palīdzēt un sniegt atbalstu pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri politisku iemeslu dēļ jau bijuši spiesti atstāt Krieviju.

1.12.

EESK aicina – ar ES strukturālu vadību un atbalstu – pastiprināt apmaiņu un saikni starp Krievijas un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem. EESK mudina meklēt iespējas iesaistīt Krievijas partnerus lielos reģionālos projektos ar Austrumu partnerības valstīm, it īpaši demokrātijas, vides, sabiedrības veselības, transporta, energoefektivitātes u. c. jomās.

1.13.

Eiropas Savienībai būtu jācenšas strukturētākā veidā iesaistīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus ES un Krievijas valdību dialogā, tostarp par tādiem abpusēji svarīgiem tematiem kā migrācija, starpkultūru attiecības, klimata pārmaiņas, datu drošība, informācijas drošība utt. Eiropas Savienībai būtu arī jāizstrādā jauni interaktīvi un pārredzami iedzīvotāju līdzdalības veidi gan Eiropā, gan Krievijā. Viens no soļiem virzībā uz šo mērķi varētu būt ES Augstā pārstāvja tikšanās ar tiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri darbojas ārpus Eiropas Savienības.

2.   EESK loma

2.1.

EESK un Krievijas neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāmeklē veidi, kā bagātināt ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā un kā atrast jaunus ceļus pastāvīgam dialogam.

2.2.

Lai stiprinātu Eiropas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības mijiedarbību, būtu jāveic turpmāk minētie pasākumi:

2.2.1.

apsvērt EESK un Krievijas koordinācijas komitejas paplašināšanu, lai lielākam skaitam locekļu radītu iespēju piedalīties apmaiņā ar Krievijas partneriem;

2.2.2.

stiprināt EESK un ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības foruma sadarbību, lai novērotu norises Krievijas pilsoniskajā sabiedrībā un izskatītu iespējas, kā veicināt ES un Krievijas neatkarīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju dialogu (tajā skaitā vides, patērētāju, lauksaimniecības, sociālās un citas profesionālās un tematiskās organizācijas);

2.2.3.

izveidot un izvērst kontaktus ar plašu neatkarīgu sociālo partneru loku (piemēram, darba devēju asociācijām un arodbiedrībām) Krievijā;

2.2.4.

atbalstīt, paplašināt un noteikt par prioritāti centienus izveidot kontaktus, tostarp darba attiecību jomā, lai veicinātu sadarbību un atbalstītu pilsonisko sabiedrību Krievijā un Ukrainā un pārējā Austrumu partnerības telpā; apsvērt īpašu EESK lomu Krievijas un Ukrainas sadarbības organizēšanā pilsoniskās sabiedrības līmenī;

2.2.5.

politiskās situācijas dēļ EESK ir atcēlusi kopējos seminārus ar Krievijas Federācijas Pilsonisko palātu (KFPP). Tomēr Komiteja turpina uzturēt tematiski orientētus kontaktus ar KFPP un izveidos kontaktus arī ar Krievijas ombuda biroju un citām attiecīgajām institūcijām un ekspertiem.

3.   Ievada piezīmes

3.1.

2014. gada marta sākumā Krievijas Federācija spēra aktīvus soļus, lai anektētu Krimas Autonomo Republiku, kas atrodas Ukrainā. Tiek uzskatīts, ka kopš 2014. gada aprīļa Krievija īsteno ārēju spēku izraisītu karadarbību Ukrainas austrumos, sniedzot aizvien lielāku atbalstu prokrieviskajiem separātistiem pašpasludinātajās tautas republikās Doņeckā un Luhanskā un veicot tiešu iebrukumu Ukrainas teritorijā. Šī situācija ir pārbaude pašreizējai Eiropas drošības sistēmai, kas ir pastāvējusi jau desmitiem gadu, un vispārējiem pēc Otrā pasaules kara noslēgtajiem nolīgumiem. Reaģējot uz Krimas aneksiju un krīzi Austrumukrainā, ES un ASV kopš 2014. gada vasaras ir noteikušas virkni sankciju atsevišķām Krievijas fiziskajām personām un uzņēmumiem. 2014. gada 21. septembrī Maskavā un citās lielpilsētās notika, visticamāk, lielākie pretkara protesti (aplēses svārstās no 25 līdz 50 tūkstošiem cilvēku), kādi pēdējos gados pieredzēti.

3.2.

Prezidents Vladimirs Putins un Krievijas valdība 2013. un 2014. gadu pavadīja, stiprinot varas koncentrāciju un mazinot jebkuru iespējamo opozīcijas ietekmi. Kā atbildi uz masveida protestiem, kas notika no 2011. gada decembra līdz 2012. gada vidum, Krievijas valdība pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi virkni skarbu likumu. Citu ierobežojumu starpā ar likumiem ir pastiprināta NVO un interneta kontrole, krasi palielināti naudas sodi par piedalīšanos nesankcionētos ielu protestos un paplašināta nodevības definīcija.

3.3.

Cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības stāvoklis Krievijas Federācijā pasliktinās. Grozījumi likumā par bezpeļņas organizācijām (sauktā arī par “ārvalstu aģentu” likumu) apvienojumā ar citiem normatīviem jauninājumiem uzliek sodu par politisku aktivitāti, grauj NVO prestižu sabiedrības acīs un tādējādi kavē pilsoniskās sabiedrības attīstību. Bažas rada arī arvien lielāks skaits nesen ierosinātu tiesas procesu pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Vispārējais sociālais un politiskais klimats kļūst aizvien naidīgāks pret NVO un neatkarīgiem viedokļiem.

3.4.

Citi ierobežojoši tiesību akti, piemēram, “netradicionālu dzimumattiecību” propagandas aizliegums nepilngadīgo vidū rada stigmatizāciju un palielina diskrimināciju un vardarbību, kurai raksturīga homofobija. Ar vairākiem neseniem leģislatīviem un administratīviem pasākumiem ir uzlikti ierobežojumi Krievijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem.

3.5.

Savos 2014. gada 16. jūlija secinājumos Eiropadome “aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt ES un Krievijas sadarbības programmas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu apturēt ES divpusējo un reģionālo sadarbības programmu īstenošanu. Tomēr projekti, kuri paredzēti vienīgi pārrobežu sadarbībai un pilsoniskajai sabiedrībai, tiks saglabāti”. Pašreizējos apstākļos ir jāizvērtē, kā ES iestādes un pilsoniskā sabiedrība var palīdzēt uzlabot apstākļus pilsoniskās sabiedrības grupām Krievijā un stiprināt īstu pilsonisko un sociālo dialogu.

4.   Vispārējais pilsoniskās sabiedrības stāvoklis

4.1.

Nozīmīgi starptautiskie dalībnieki – ANO, ES, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, EDSO – pēdējos gados ir pauduši bažas par to, ka pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā ir atvēlēta arvien mazāka vieta.

4.2.

Krievijas pilsoniskā sabiedrība plašākajā izpratnē, ieskaitot visu veidu bezpeļņas apvienības, kopš 1990. gadu sākuma ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas. Nesenākā pagātnē līdztekus nevalstiskajām organizācijām ir radušās daudzas vāji strukturētas pilsoņu koalīcijas un grupas, kas apvienojušās darbam pie labdarības projektiem, izglītības iniciatīvām, savu tiesību apguves iniciatīvām u. c., lai arī salīdzinājumā ar veidošanās periodu pirms aptuveni 20 gadiem mūsdienu Krievijas pilsoniskās sabiedrības kopiena saskaras ar noraidošu attieksmi pret individuālu iniciatīvu un sociālu aktivitāti.

4.3.

Kopš Vladimira Putina atgriešanās Kremlī 2012. gada maijā ir pieņemts liels daudzums represīvu likumu un varas iestādēm ir piešķirtas ļoti plašas pilnvaras ierobežot pamatbrīvības. Piemēram, saskaņā ar Krievijas grozīto nodevības definīciju var sodīt par starptautisko cilvēktiesību aizstāvēšanu. Ir uzlikti milzīgi naudas sodi par piedalīšanos “nesankcionētos” mītiņos. Likums, ar ko aizliedz “homoseksuālisma propagandu”, plaši diskriminē lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas (LGBT). Par NVO likuma jauninājumu neievērošanu var uzsākt kriminālvajāšanu pret NVO vadītājiem personīgi.

4.4.

Pilsoniskā sabiedrība Krievijā būtībā ir eksistenciālas dilemmas priekšā (8). Daži cilvēktiesību novērotāji uzskata, ka šādām represijām pret pilsonisko sabiedrību “valsts postpadomju vēsturē nav precedenta” un, “sākoties Ukrainas krīzei, tās ir pat pastiprinājušās” (9). Tajā pašā laikā valsts ir piešķīrusi lielus līdzekļus tā sauktajām “sociāli orientētajām” grupām, tādējādi ieviešot vēl vienu dalījumu NVO kopienā.

4.5.

Turpinās politiski motivēta aktīvistu vajāšana un barga vēršanās pret valdošā režīma oponentiem un kritiķiem. Jāatzīmē, ka vairāki politieslodzītie, tostarp Mihails Hodorkovskis un pankgrupas “Pussy Riot” dalībnieces, pirms 2014. gada olimpiskajām spēlēm Sočos tika amnestēti un atbrīvoti. Taču tajā pašā laikā vairāki desmiti protestētāju, kas 2012. gada 6. maijā bija sapulcējušies Maskavas Bolotnaja laukumā, tika tiesāti par “masveida sacelšanās organizēšanu” un vardarbību pret policiju (10). Vietējās un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības iestādes ir atkārtoti apšaubījušas apsūdzību samērīgumu un atbilstību.

4.6.

Grozījumi likumā par NVO (sauktā arī par “ārvalstu aģentu” likumu), kuri stājās spēkā 2012. gada novembrī (11), kļuva par nozīmīgu elementu pilsoniskās sabiedrības apspiešanai Krievijā un iezīmēja sākumu pret Krievijas NVO vērstai kampaņai.

4.7.

Ir satraucoši, ka “ārvalstu aģentu” likums un daudzi turpmākie represīvie likumi Krievijā ir radījuši pilsoniskās sabiedrības attīstībai nelabvēlīgu vidi plašākā reģionā (12). Jau pats jēdziens “ārvalstu aģents” uzreiz atsauc atmiņā padomju ēras tendenciozo un naidīgo retoriku un nevalstiskās organizācijas nepārprotami pielīdzina “spiegiem” (“aģentiem”).

4.8.

Sākotnēji saskaņā ar jauno likumu visām NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu un iesaistās tā sauktajā “politiskajā aktivitātē” (angļu valodā – advocacy), bija jāreģistrējas iestādēs kā “ārvalstu aģentiem”. Sods par nereģistrēšanos bija organizācijas darbības pārtraukšana bez tiesas nolēmuma. Likuma īstenošana 2013. gada februārī sākās ar valsts mēroga inspekciju kampaņu vairāk nekā 1  000 nevalstiskajās organizācijās (13) (vēlāk komentējot attiecīgo kritiku, Vladimirs Putins atzina, ka likuma piemērošanā bijušas dažas “galējības”).

4.9.

Vairāk nekā 60 cilvēktiesību aizstāvības un pilsoniskās sabiedrības grupas – daudzas no tām plaši pazīstamas – tikušas apsūdzētas administratīvos pārkāpumos un (ar dažādiem panākumiem) ir pārsūdzējušas inspekciju rezultātā piemērotos naudas sodus. Līdztekus dažām citām NVO tika pārtraukta visatklātākās, Maskavā bāzētās, vēlēšanu novērošanas grupas “Golos” darbība. Tiesas procesiem vēl turpinoties, 13 nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Neviena NVO neveica šo reģistrāciju neatkarīgi (14).

4.10.

2014. gada jūnijā likumu grozīja atkārtoti, un Tieslietu ministrija ieguva pilnvaras noteikt NVO par “ārvalstu aģentiem” pēc saviem ieskatiem, apejot jebkādu tiesas iesaistīšanu. Pirmās sešas grupas ministrijas tīmekļa vietnē parādījās gandrīz uzreiz pēc likuma stāšanās spēkā (15). 2014. gada 1. oktobrī sarakstā bija iekļautas 15 NVO, no kurām daudzas nodarbojas ar stratēģiskām tiesas prāvām un sniedz juridisku atbalstu (16).

4.11.

Krievijā ir ļoti maz valsts iestāžu, kas nodarbojas ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību jautājumiem: Ombuda birojs, Pilsoniskās sabiedrības prezidentālā padome un – zināmā mērā – Pilsoniskā palāta (17). Pilsoniskā palāta ir bijusi EESK partnerorganizācija oficiāliem kontaktiem ar Krievijas pusi (18). Tomēr šīs iestādes spēja ir nepietiekama, lai pievērstos jaunākajām negatīvajām norisēm attiecībā uz NVO un pilsoniskās sabiedrības grupām Krievijā.

5.   Sociālais dialogs

5.1.

Krievijas oficiālā struktūra sociālo un darba attiecību regulēšanai (pamatojoties uz SDO koncepciju) ir Trīspusējā komiteja. Komitejā katrai no trim pusēm – visas Krievijas arodbiedrībām, Krievijas valdībai un darba devēju apvienībām – ir 30 pārstāvji. Šobrīd minētā Komiteja darbojas saskaņā ar Vispārējo vienošanos 2014.–2016. gadam (19). Koplīgumus apspriež un paraksta attiecīgā uzņēmuma līmenī.

5.2.

Gan darba devējus, gan arodbiedrības Komitejā pārstāv lielas asociācijas. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība (RSPP) (20) ir viena no vadošām asociācijām, kurā ietilpst 361 darba devējs no galvenajām rūpniecības nozarēm. Trīspusējās komitejas sanāksmēs RSPP pārstāvju vietas atrodas darba devēju pusē. RSPP saviem locekļiem piedāvā starpniecību konfliktu risināšanā un veicina biznesa sadarbību ar ES uzņēmumiem. RSPP locekļi kopā dod darbu aptuveni 6 miljoniem darba ņēmēju, Savienība ir parakstījusi Krievijas Uzņēmējdarbības sociālo hartu un ir Globālā līguma (Global Compact) un Vispārējās ziņošanas iniciatīvas (General Reporting Initiative) dalībniece. Starp uzņēmēju apvienībām ir Tirdzniecības un rūpniecības kamera (21) un “Opora Rossii” (vidējie un mazie uzņēmumi), kā arī citas organizācijas.

5.3.

Arodbiedrību kustība mūsdienu Krievijā nekad nav paudusi spēcīgu neatkarīgu viedokli; tomēr šajā saistībā ir vairāki cerīgi piemēri, kas diezgan bieži vērojami autobūves nozarē.

5.4.

Dominējošais dalībnieks šajā jomā ir Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācija (FNPR), kas ir pēctece padomju laikā pastāvējušam līdzīgam “arodbiedrību arodbiedrības” modelim (VTsSPS). FNPR ir mēģinājusi kļūt par tiltu starp arodbiedrībām un iestādēm; vienlaikus tā saņēmusi kritiku par nepārprotamu valdības pusē esošu nostāju un neiesaistīšanos streikos, ielu protestos u. c. Vēl viena nozīmīga arodbiedrību apvienība ir Krievijas Darba konfederācija (KTR) (22). Ir arī mazākas apvienības, piemēram, “Sotsprof”, Krievijas Arodbiedrību arodbiedrība (SPR) u. c.

5.5.

Lai arī Krievija ir parakstījusi visas galvenās SDO konvencijas, sociāli ekonomisko un darba tiesību ievērošana Krievijā joprojām ir iemesls bažām, kam piekrīt arī EESK.

5.6.

Pulcēšanās brīvība kā viena no darba tiesību izpausmēm ir ļoti problemātisks jautājums – saskaņā ar aktīvistu teikto ir gandrīz neiespējami streikot, nepārkāpjot likumu (23). Vienlaikus Krievijas tiesību aktos nav skaidri definēta diskriminācija – tādējādi darba devēji var viegli diskriminēt potenciālos un esošos darba ņēmējus dzimuma, vecuma un piederības arodbiedrībai dēļ. Īpaši neaizsargātas ir nelabvēlīgā stāvoklī esošas darba ņēmēju grupas, piemēram, ieslodzītie vai minoritātes, un arodbiedrību aktīvistiem nav efektīvas juridiskas aizsardzības pret spiedienu un vajāšanu (24).

5.7.

Sociālo un darba tiesību centrs, kas ir Krievijas vienīgā tematiskā ideju laboratorija, ir ziņojis par 1  395 ar darbu saistītiem protesta gadījumiem no 2007. līdz 2013. gadam, un to skaits ar katru gadu pieaug (25).

6.   Plašsaziņas līdzekļi un vārda brīvība

6.1.

Informācijas un plašsaziņas līdzekļu brīvība Krievijā ir pakļauta nemitīgiem uzbrukumiem. Pēc neslavas celšanas atkārtotas kriminalizēšanas 2014. gadā tika pieņemta virkne jaunu likumu ar mērķi ierobežot presi un internetu. Vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļu kanāli – prese, radio, tīmekļa vietnes – tika slēgti vai bija spiesti nomainīt īpašnieku, personālu un redakcionālo politiku. Šie pēdējie notikumi neapšaubāmi ir pretrunā ar Krievijas parakstīto starptautisko saistību burtu un garu.

6.2.

Ar Likumu par informāciju un informācijas tehnoloģiju (grozīts 2014. gada februārī) pēc ģenerālprokurora pieprasījuma tagad ir atļauts bloķēt tīmekļa vietnes, ja ir aizdomas, ka tām ir “ekstrēmistisks” saturs vai tajās aicināts uz masveida sacelšanos vai nesankcionētu pulcēšanos.

6.3.

Maijā tika grozīti pretterorisma tiesību akti, ieviešot jaunus noteikumus to blogu autoriem, kuru lasītāju skaits dienā pārsniedz 3  000. Šādiem blogu autoriem tagad jāreģistrējas Roskomnadzor un turpmāk attiecībā uz saviem blogiem jāievēro Krievijas regulējums plašsaziņas līdzekļiem (tostarp ierobežojumi vēlēšanu laikā u. c.). Tiem var prasīt arī atklāt savu īsto vārdu un citu informāciju, kā arī saukt pie atbildības par trešo personu komentāriem par viņu rakstīto. Nereģistrēšanās ir sodāma ar naudas sodu.

6.4.

ES un starptautiskā kopiena ir dziļi nobažījušās par vēl vienu likumdošanas iniciatīvu, ar kuru ierosināts Krievijas plašsaziņas līdzekļu kompānijās no 2016. gada janvāra ierobežot ārvalstu finansējumu līdz 20 %.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Jau vairākus gadus Krievija un ES apspriež jauna partnerības un sadarbības nolīguma (PSN), ar ko nosaka abu pušu attiecību institucionālo un juridisko pamatu, pieņemšanu. Iepriekšējais, uz 10 gadiem noslēgtais PSN stājās spēkā 1997. gadā, un pēc termiņa beigām tas ik pēc 12 mēnešiem tika automātiski pagarināts. Jānorāda, ka līgums vairs neatbilst ES un Krievijas attiecību stāvoklim.

(2)  Šo jēdzienu starptautiskajās attiecībās ieviesa Hārvardas profesors Joseph Nye. Saskaņā ar Nye koncepciju starptautisko attiecību efektivitātes palielināšanai izmanto gan stingro (militāro), gan maigo varu (visus diplomātijas veidus).

(3)  “Ziemeļu dimensijas politikas nākotne”, 5.7.2006., ziņotājs – Filip Hamro-Drotz kgs (OV C 309, 16.12.2006, 91.– 95. lpp.).

(4)  “ES politika Arktikas reģionam”. Sk. arī http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/sea_basins/arctic_ocean/index_en.htm

(5)  “Baltijas jūras reģions: organizētas pilsoniskās sabiedrības loma reģionālās sadarbības uzlabošanā un reģionālās stratēģijas noteikšanā”, 13.5.2009.; ziņotāja – Marja-Liisa Peltola (OV C 277, 17.11.2009, 42.–48. lpp.).

(6)  “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu izveide Melnās jūras reģionā”, 9.7.2008.; ziņotāji – Mihai Manoliu un Vesselin Mitov (OV C 27, 3.2.2009, 144.–151. lpp.).

(7)  “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Austrumu partnerībā”, 13.5.2009., ziņotājs – Ivan Voleš kgs (OV C 277, 17.11.2009, 30.–36. lpp.).

(8)  Anna Sevortian. Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības centra biļetens, 2013. gada ziema. http://ehracmos.memo.ru/files/WinterBulletin2013ENGWEB.pdf

(9)  http://www.hrw.org/news/2013/04/24/russia-worst-human-rights-climate-post-soviet-era

(10)  Vienam apsūdzētajam piesprieda nosacītu sodu un noteica ceļošanas ierobežojumus, citam – piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā klīnikā uz nenoteiktu laiku, un pārējos notiesāja ar brīvības atņemšanu uz laiku no divarpus līdz četrarpus gadiem. Vēl četrām personām šobrīd turpinās tiesas process saistībā ar apsūdzībām par masu sacelšanās organizēšanu un vardarbību pret policiju.

(11)  Likums 2014. gadā atbalstīts arī ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

(12)  Līdzīga “ārvalstu aģentu” iniciatīva 2013. gada septembrī tika iesniegta Kirgizstānas parlamentā, līdzīgas idejas apspriestas Kazahstānā u. c.

(13)  Lielākajā daļā nevalstisko organizāciju šādas “pārbaudes” notika ne reizi vien. Inspektori traucēja daudzu organizāciju darbu, parasti ierodoties kā komanda, kas pārstāv prokuratūru, reģistrācijas iestādes, migrācijas vai nodokļu iestādes, policiju, ugunsdzēsības dienestu un pat TV filmēšanas grupu. 2013. gada jūnijā Domē apritē nonāca vēl viens likumprojekts – ar to ir paplašināts to iemeslu klāsts, uz kuru pamata nevalstiskajās organizācijās izlases veidā var veikt iepriekš nepieteiktas inspekcijas.

(14)  http://www.hrw.org/reports/2013/04/24/laws-attrition

(15)  Tās ir: apvienība “Golos” (Maskava), reģionālā “Golos” (Maskava), Sociālās politikas un dzimumu pētījumu centrs (Saratova), Donas sievietes (Novočerkaska) un Kostromas Centrs publisko iniciatīvu atbalstam (Kostroma).

(16)  Sk. sarakstu Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē http://unro.minjust.ru/NKOForeignAgent.aspx

(17)  Pilsonisko palātu izveidoja 2005. gadā kā valsts iestādi ar padomdevējas pilnvarām, kuras uzdevums ir novērot parlamenta iniciatīvas un valsts rīcībpolitiku un sniegt konsultācijas. Pilsoniskajā palātā ir 126 locekļi, kurus ievēl uz divu gadu termiņu. Palātas pirmajā sanāksmē “vienu trešo daļu locekļu iecēla prezidents Putins. Palātas sniegtajos pārskatos netrūkst pretrunu.

Pēc pēdējām vēlēšanām Palātas vadību uzņēmās direktors Aleksands Brečalovs, Krievijas mēroga mazo un vidējo uzņēmumu sabiedriskās organizācijas “Opora Rossii” priekšsēdētājs. Sk. vairāk www.oprf.ru/en.

(18)  Saskaņā ar 2008. gada Saprašanās memorandu.

(19)  http://www.unionstoday.ru/news/social/2013/12/25/18878

(20)  RSPP ir oficiāli kontakti ar BusinessEurope, un tā ir Starptautiskās Darba devēju organizācijas (IOE) un SDO locekle.

(21)  Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir Eurochambers locekle.

(22)  Gan FNPR, gan KTR ir Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un tās Eiropas reģionālās struktūrvienības – Viseiropas reģionālās padomes (PERC) – locekles.

(23)  http://www.unionstoday.ru/news/actual-18/2013/09/26/18592

(24)  Šo tematu nesen, 2014. gada 18. aprīlī, apsprieda Prezidenta cilvēktiesību padomē.

(25)  http://trudprava.ru/expert/analytics/protestanalyt/1047


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

EESK 503. plenārsesija 2014. gada 10. un 11. decembrī

14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/59


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti””

(COM(2014) 339 final – SWD(2014) 181 final)

(2015/C 230/09)

Ziņotājs:

Gerd WOLF

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 10. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti””

COM(2014) 339 final – SWD(2014) 181 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 19. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 11. decembra sēdē) vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums un ieteikumi

1.1.

Komiteja ar pārliecību atbalsta Komisijas izvirzīto mērķi un tā sasniegšanai ierosinātos pasākumus. Taču to īstenošana galvenokārt ietilpst dalībvalstu kompetences un uzdevumu jomā.

1.2.

Tā kā Komisijas sviras efekts uz dalībvalstu attiecīgo politiku ir nepietiekams, komiteja aicina visus iesaistītos dalībniekus izrādīt labo gribu, konstruktīvu nostāju un izlēmīgumu, izvirzot šo neatliekamo, taču sarežģīto uzdevumu par prioritāti, un neatlaidīgi, bez liekiem birokrātiskajiem mehānismiem to sekmīgi izpildīt.

1.3.

Komiteja uzskata, ka šajā saistībā prioritāri ir šādi uzdevumi:

veidot un nostiprināt izcilas pētniecības un izstrādes spējas, kā arī inovācijas centrus; šajā darbā par paraugu izmantot līdz šim sekmīgākos piemērus; pielāgot šim mērķim augstskolu izglītību, to aprīkojumu un iesaistīšanu,

pietiekami un ilgtspējīgi veicināt fundamentālos pētījumus kā pamatu turpmākām inovācijām,

virzīt sabiedrisko domu uz inovāciju veicināšanu, akceptēšanu un atalgošanu, kā arī noteikt, novērtēt un attiecīgajos gadījumos mazināt vai pilnībā novērst administratīvos, ekonomiskos un sociālos šķēršļus, kas minētajam traucē,

pietiekami veicināt un aizsargāt MVU, jaundibinātus lielākus uzņēmumus un sociālās ekonomikas uzņēmumus, kas ir katras efektīvas inovācijas politikas stūrakmens,

pabeigt Eiropas pētniecības un inovācijas telpas veidošanu,

izveidot pievilcīgu un stabilu Eiropas darba tirgu pētniekiem un beidzot efektīvi novērst specifiskos sociālos trūkumus.

1.4.

Sīkāku skaidrojumu komiteja sniegusi turpmākajās nodaļās.

2.   Komisijas paziņojuma saturs (ļoti saīsināts)

2.1.

Paziņojuma mērķis ir censties būtiski palielināt pētniecības un inovācijas – nepieciešamā jaunas izaugsmes dzinējspēka – potenciālu. To iecerēts panākt, uzlabojot saskaņā ar dalībvalstu izaugsmes veicināšanas stratēģijām veicamo un fiskālajai konsolidācijai nepieciešamo ieguldījumu kvalitāti.

2.2.

Šajā saistībā Komisija ierosina:

i)

saskaņā ar koncepciju par fiskālo konsolidāciju, kas veicina izaugsmi, ir svarīgi, lai dalībvalstis par prioritāti noteiktu izaugsmi veicinošus izdevumus, it īpaši pētniecības un inovācijas vajadzībām;

ii)

šiem ieguldījumiem ir jāiet kopsolī ar reformām, lai paaugstinātu publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un ietekmi un palielinātu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā;

iii)

tādēļ dalībvalstīm jākoncentrējas uz trim svarīgiem reformu virzieniem:

stratēģijas izstrādes un politikas veidošanas procesa kvalitāti,

programmu un finansēšanas mehānismu kvalitāti,

pētniecības un inovācijas iestāžu kvalitāti.

2.3.

Šajā saistībā Komisija vēlas atbalstīt dalībvalstis un izmantot pamatiniciatīvas (1)“Inovācijas savienība” īstenošanā un Eiropas pētniecības telpā gūto pieredzi.

2.4.

Turklāt ir ļoti svarīgi stiprināt inovācijas ekosistēmu plašākā nozīmē un šajā nolūkā radīt Eiropas uzņēmumiem piemērotus pamatnosacījumus.

2.5.

Kopš iniciatīvas “Inovācijas savienība” īstenošanas sākuma ir gūti ievērojami panākumi. Taču arī turpmāk jācenšas:

padziļināt vienoto tirgu,

atvieglot un dažādot piekļuvi finansējumam,

stiprināt publiskā sektora inovācijas spējas,

radīt stabilas darbvietas zinībietilpīgās darbības jomās,

attīstīt cilvēkresursu bāzi, kurai piemīt radošas prasmes,

sekmēt visprogresīvāko pētniecību,

stiprināt pētniecības un inovācijas politikas ārējo dimensiju,

zinātni un inovāciju ciešāk integrēt sabiedrībā.

2.6.

Komisija lūdz Padomei pievērsties šim jautājumam, ņemot vērā Komisijas paziņojumu un priekšlikumus.

3.   Komitejas vispārīgas piezīmes

3.1.

Savijoties ar vēsturisko apgaismības laikmetu (2), pētniecība un inovācija īsā laikā cilvēcei ir devusi vislielāko jebkad sasniegto zināšanu, veselības, tehnisko spēju un labklājības pieaugumu; tās ir turpmākās ekonomikas izaugsmes un sociālā progresa virzītājspēks.

3.2.

To atzinušas arī valstis, kas neatrodas Eiropā. Tādēļ arvien vairāk saasinās globālā konkurence zināšanu un inovācijas jomā. Tagad galvenokārt arī Āzijā tiek būvēti nozīmīgi zinātnes un tehnoloģiju centri un dinamiski turpinās pētniecības izdevumu palielināšana un jaunrades spēju uzlabošana.

3.3.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā izvirzīto mērķi un tā sasniegšanai ierosinātos pasākumus; tie atbilst komitejas nemitīgi atkārtotajiem ieteikumiem (3).

3.4.

Tāpēc jautājums par ierosināto pasākumu īstenošanu un šim nolūkam pieejamajiem līdzekļiem ir vēl jo neatliekamāks. Komisija jau norādījusi, ka attiecīgās problēmas un veicamie uzdevumi galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē.

3.5.

Lai finansiāli un mērķtiecīgi ietekmētu dalībvalstu pētniecības un inovācijas politiku, Komisija galvenokārt var izmantot tās rīcībā esošos programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļus. Komiteja vairākkārt norādījusi, ka ar šiem līdzekļiem var panākt tikai vāju sviras efektu.

3.6.

Tāpēc komiteja aicina visus iesaistītos dalībniekus izrādīt labo gribu, konstruktīvu nostāju un izlēmīgumu, nosakot šo neatliekamo uzdevumu par prioritāti, un pakāpeniski, neatlaidīgi un bez liekiem birokrātiskajiem mehānismiem to sekmīgi izpildīt.

3.7.

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt progresu visās ES dalībvalstīs. Īpaši svarīgi ir visās dalībvalstīs, it īpaši tajās, kas šajā jomā nav sasniegušas tik augstu attīstības līmeni, radīt un nostiprināt mūsdienīgas un izcilas pētniecības un izstrādes iespējas un inovācijas centrus, kā arī pielāgot šim mērķim augstskolu izglītību un to aprīkojumu. Eiropai ir vajadzīgas pasaules līmeņa augstskolas. Tāpēc prioritāri jāatbalsta augstskolas un pētniecības centri, kas ir novatorisku personu un ideju avoti.

3.8.

Lai to paveiktu, šajās valstīs vispirms ir jāveic attiecīgas strukturālas reformas (arī starptautisks kvalitātes novērtējums) un šim uzdevumam ir mērķtiecīgi jāpiešķir un jāizmanto arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi; Komisijai tas ir jāpieprasa un jāuzrauga. Tādējādi var radīt sinerģiju un mazināt Eiropā plaisu inovācijas jomā.

3.9.

Valstīs, kurās vēl nepastāv mūsdienīga un sekmīga zinātnes un pētniecības sistēma, tā ir jāizveido, apmainoties ar pieredzi un mācoties no labas prakses piemēriem. Šajā nolūkā ir jāiesaista izcili un pieredzējuši speciālisti, kuriem tiek uzticēta un nodrošināta atbildība, rīcības brīvība un pietiekams un stabils finansējums. Šajā procesā lietderīga var būt arī tāda partnerības koncepcija kā “mērķsadarbība virzībā uz izcilību” (Twinning of Excellence), kurā partnera pienākumus uzņemas jau pastāvoši izcilības klasteri.

3.9.1.

Tomēr komiteja brīdina pret pārmērīgu vienādošanu un ar to saistīto sistēmiskās konkurences, kas ir turpmākiem jauninājumiem nepieciešamā augsne, zudumu. Tāpēc tā brīdina arī pret pārāk formalizētiem vērtēšanas kritērijiem. Savukārt vislabākais pieejamais un obligātais pasākums, kas izmantojams, lai Eiropas mērogā novērtētu un nodrošinātu pētniecībai un izstrādei nepieciešamo kvalitāti, ir starptautiskā salīdzinošā izvērtēšana, lai arī revolucionāru ideju vērtēšanā ir iespējami trūkumi.

3.10.

Tomēr laika posms starp ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā un radīto jauninājumu panākumiem dažkārt ir ārkārtīgi garš, tāpēc kauzālo saikni ir īpaši grūti prognozēt un novērtēt.

3.11.

Taču jau sen ir zināms, ka valsts ekonomikas rādītāji un labklājība, ja vien to pamatā galvenokārt nav izejvielu resursu pieejamība, ir ļoti cieši saistīti ar attiecīgās valsts ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā un tādā veidā attīstīto inovācijas spēju.

3.12.

Tādēļ Eiropai ir vajadzīga efektīva, atvērta un visas pasaules lielākajiem talantiem pievilcīga kopīgā pētniecības telpa, kuras imigrācijas politika ir uz to orientēta un kurā valstu zinātnes sistēmas, kuras veido šīs telpas pamatu, Eiropas līmenī sadarbojas efektīvāk un aktīvāk veido ārējos sakarus ar sekmīgākajām starptautiskajām iestādēm.

3.13.

Tāpat Eiropā ir jāpieliek politiski pūliņi un jāpanāk tāda sabiedrības attieksme, kas veicina, pieņem un atalgo jauninājumus un rada priekšnoteikumus aktīvai uzņēmējdarbībai. Lai to panāktu, jāvelta spēki arī tam, lai noteiktu, novērtētu un attiecīgajos gadījumos mazinātu vai likvidētu inovāciju kavējošos administratīvos, ekonomiskos un sociālos šķēršļus, tātad – lai uzlabotu un nostiprinātu inovācijas ekosistēmu.

3.14.

Tāpēc ES dalībvalstīm būtu jāīsteno tāda pētniecības un inovācijas politika, kas valstu pasākumus savieno ar Eiropas un starptautiskām iniciatīvām un nodrošina politikas, zinātnes, ekonomikas jomas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību arī Eiropas līmenī, taču vienlaikus ir saistīta arī ar vietējām vai reģionālajām iniciatīvām.

3.15.

Jo līdztekus pētniecībai un inovācijai, ko finansē no publiskajiem līdzekļiem, panākumus tirgū ar jauniem ražojumiem, pakalpojumiem un paņēmieniem galvenokārt gūst tie uzņēmumi, kuri daudz līdzekļu iegulda pētniecībā un izstrādē. Šie uzņēmumi, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumi, ar saviem jauninājumiem būtiski sekmē Eiropas pozīciju nodrošināšanu pasaules tirgos un darbvietu radīšanu un saglabāšanu Eiropā.

3.16.

Taču tas diemžēl neattiecas uz visiem lieliem uzņēmumiem. Viens no cēloņiem var būt sistēmas izraisīts uzņēmumu vadības piesardzīgums pret tirgus riskiem (4), kas saistīti ar tā dēvētajām revolucionārajām tehnoloģijām (disruptive technologies). Lidmašīnu neizgudroja un nepilnveidoja dzelzceļa vai kuģniecības nozare, un Microsoft un Apple izstrādāto jauninājumu autori nav tirgū iepriekš dominējošie elektrisko un elektronisko iekārtu koncerni.

3.17.

Tāpēc jaunas idejas bieži ierosina vai tirgū laiž uzņēmīgas personības un starpdisciplināras komandas vai pat nepiederoši dalībnieki (“autsaideri”). Līdz ar to īpaši nozīmīgi ir MVU, jaundibināti uzņēmumi un sociālās ekonomikas uzņēmumi. Tādēļ vienam no sekmīgas inovācijas politikas pamatpīlāriem jābūt šo uzņēmumu pietiekamai atbalstīšanai un aizsardzībai.

3.18.

Atzinumā par tematu “Inovācijas savienība” (5) jau skaidri norādīts, ka liels jauninājumu potenciāls slēpjas arī plašajā cilvēcisko attiecību klāstā un organizatoriskajos veidos, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumos. Tie aptver pārējās nodaļās aplūkoto rīcību zinātnes, ekonomikas un sociālajā jomā. Turklāt inovācijām nav noteikti jābūt saistītām ar sistemātisku pētniecību un izstrādi, bet tās var rasties arī praktiskā darba un tajā iegūtās pieredzes rezultātā. Cita starpā tās ir saistītas ar:

novatoriskām darbvietām,

sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sadarbību,

sociālo inovāciju, kas apmierina tās sociālās vajadzības, kurām tirgus vai publiskais sektors nevelta pietiekamu uzmanību,

darba ņēmēju kā zināšanu un ideju avota nozīmi.

Komiteja atkārtoti pauž atbalstu (6) Eiropas Komisijas mērķim veicināt šādus jauninājumus visos to aspektos.

4.   Komitejas īpašas piezīmes

4.1.

Komiteja vēlreiz norāda, ka starp zinātni un inovāciju gan pastāv abpusējas ciešas saiknes, taču pētniecībai un inovācijai ir atšķirīgas iezīmes un atšķiras arī to attīstībai vajadzīgie darba apstākļi (7). Tas nozīmē, ka ir jāatzīst šo dažādo darba apstākļu veidu patstāvīgums, taču vienlaikus tie ir savā starpā iespējami labāk jāsasaista.

4.2.

Saistībā ar publisko līdzekļu – tātad to finanšu līdzekļu, kurus iegūst no iedzīvotāju un uzņēmumu maksātajiem nodokļiem un kurus virza ar demokrātiskiem procesiem, –izmantošanu komiteja nesen (8) norādīja, ka jebkurš Komisijas sniegts atbalsts (kam, kā zināms, izmanto publiskus līdzekļus) jākoncentrē to uzdevumu veikšanai, kurus, visticamāk, neatbalstīs no privātajiem līdzekļiem. Parasti pamatojums var būt šāds:

izstrāde saistīta ar lielu risku, taču, gūstot panākumus, to atsver lielie ieguvumi,

izmaksas, kas rodas, ir ļoti lielas, un tās var segt tikai no daudziem publiskajiem avotiem kopā,

laika posms, kura beigās var rasties praktisks labums, ir pārāk ilgs,

tiek izmantotas transversālas vai svarīgas pamattehnoloģijas (piemēram, jauni materiāli),

iegūto rezultātu bez papildu pasākumiem nav iespējams ieviest tirgū, taču tas saistīts ir vispārēju sociālu nepieciešamību vai ar vides aizsardzību saistītu nepieciešamību.

4.3.

Attiecībā uz pētniecības un izstrādes veicināšanu komiteja savu viedokli apkopo šādi. Veicināšana nozīmē, ka:

ir pietiekami jāatbalsta fundamentālie pētījumi, lai ne tikai turpinātu un padziļinātu dabas izzināšanu, bet arī radītu augsni jaunām idejām un nozīmīgiem jauninājumiem. Šī rīcība nedrīkst aprobežoties tikai ar Eiropas Pētniecības padomes pārziņā esošo programmas “Apvārsnis 2020” daļu, bet tai ir jāvelta pietiekama uzmanība arī visās pārējās programmas daļās,

ir jārespektē un jāaizsargā zinātnes un pētniecības brīvība,

pētījumu pasūtījumu piešķiršanā svarīgākajam kritērijam arī turpmāk jābūt izcilībai,

jāsadarbojas pāri robežām un jāapvieno resursi,

jāizveido atvērts un pievilcīgs Eiropas darba tirgus pētniekiem – beidzot efektīvi jānovērš vai jākompensē specifiskie sociālie trūkumi, kurus rada pārāk daudzi līgumi uz noteiktu laiku un starpvalstu mobilitāte,

jānodrošina pamatnosacījumu un administratīvo noteikumu atbilstība efektīvas zinātnes vajadzībām,

jāpanāk optimāla zinātnisko zināšanu aprite, piekļuve tām un to nodošana (9),

jāstiprina Eiropas pētniecības telpas starptautiskā dimensija.

4.3.1.

Komiteja atkārtoti aicina (10) beidzot efektīvi novērst sociālo risku un neizdevīgumu, kas pētniekiem rodas nepieciešamās un vēlamās starpvalstu mobilitātes, kā arī stabilu darbvietu trūkuma dēļ. Tāpēc tā atzinīgi vērtē Komisijas neseno iniciatīvu (Resaver – pensijas uzkrājumu fonds Eiropas pētniecības iestādēm) (11), ar kuru paredzēts atvieglot Eiropas pētnieku mobilitāti, izmantojot jaunu Eiropas mēroga pensiju regulējumu. Ar minēto iniciatīvu plānots piedāvāt pētniekiem iespēju pārcelties no vienas dalībvalsts uz citu, nezaudējot tiesības uz pensiju. Komiteja šobrīd gan vēl nevar vērtēt izraudzītās pieejas piemērotību, taču uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā.

4.3.2.

Komiteja šajā atzinumā neiedziļinās konkrētos pētniecības tematos, jo tie ir izsmeļoši analizēti tās atzinumā par programmu “Apvārsnis 2020”. Komiteja atkārtoti norāda, ka arī šajā saistībā ir nepieciešama pietiekama sviras ietekme uz dalībvalstu programmu mērķiem.

4.4.

Komitejas viedokļa par inovācijas veicināšanu apkopojums. Jauninājumi parasti rodas:

lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un risinātu problēmas vai novērstu trūkumus (gan vairāk tehniska, gan sociāla rakstura),

izstrādājot vai pilnveidojot produktus ar mērķi paaugstināt kvalitāti vai palielināt noietu,

pamatojoties uz jaunām atziņām fundamentālās pētniecības jomā, lai labāk risinātu jau zināmas problēmas,

pamatojoties uz jaunām idejām, lai radītu pilnīgi jaunas, piemēram, pārvietošanās (lidmašīna), navigācijas (globālā vietnoteices sistēma) vai saziņas un darba atvieglošanas (internets) iespējas,

lai apmierinātu iepriekš pavisam nezināmas vajadzības,

kad pētniecības procesā tiek izstrādāti tai nepieciešamie instrumenti vai tās blakusprodukti. Jauninājumi var būt, piemēram, jaunas svarīgas pamattehnoloģijas. Spilgts piemērs ir globālais tīmeklis (world-wide-web), ko Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) (12) – vienā no Eiropas pētniecības un pētniecības iniciatīvu vadošajām organizācijām – izveidoja, lai augstskolas un pētniecības iestādes, kuras sadarbojās ar tās centru Ženēvā, varētu piekļūt pētniecības datiem un lai šīs iestādes piesaistītu pētniecības programmai. Tā milzīgais ekonomiskais un sociālais potenciāls Eiropā diemžēl netika pietiekami ātri pamanīts un izmantots. Potenciāla apjoms līdz pat šai dienai nav pilnībā novērtējams.

4.5.

Turklāt, lai šīs idejas varētu pārvērst jauninājumos un novatoriskos produktos, bieži vien ir jādibina jauni uzņēmumi. Tādēļ viens no svarīgākajiem inovācijas veicināšanas pasākumiem ir atbalstīt un atvieglot šādu jaunu uzņēmumu dibināšanu un pastāvēšanu ļoti svarīgajos pirmajos, piemēram, 5–10 gados.

4.6.

Kaut arī līdz šim jauninājumi vienmēr ir nesuši labumu cilvēcei kopumā un tādā veidā izšķirīgi palielinājuši labklājību un konkurētspēju, tie dažkārt saskaras ar lieliem sociāliem un ekonomiskiem šķēršļiem. Tas izskaidrojams ar to, ka tautsaimniecībā, tirdzniecībā, sabiedrībā un politikā jauno bieži vispirms uztver kā apdraudējumu.

4.7.

Patiesībā jauninājumi var tautsaimniecībā vai arī sabiedrībā izraisīt revolucionāras pārmaiņas, kuras var izstumt atsevišķas nozares un uzņēmumus, sākumā likvidēt darbvietas vai vājināt sabiedrībā valdošas šķiras un kuru lietderība un nozīmība visai sabiedrībai pilnībā izpaužas tikai ilgākā laika posmā. Piemēri ir mehāniskās stelles, sociālās partnerības ieviešana, gēnu tehnoloģija, Google, Amazon un atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju ieviešana. Turklāt pārāk straujas ar inovāciju saistītas pārmaiņas var pārslogot sabiedrības un ekonomikas spēju pielāgoties (amortizācijas cikli).

4.8.

Šajā saistībā radušās atsevišķu sabiedrības grupu bažas bija iemesls, lai Komisija ieviestu (13) jēdzienu “atbildīga pētniecība un inovācija” (14). Ņemot vērā, ka pētniecība un inovācija nodrošināja izšķirīgu devumu, būdama mūsdienu dzīves un zināšanu līmeņa dzinējspēks un pamats, kā arī lielā mērā augsne vēsturiskajam apgaismības procesam, kura rezultātā dzimušas izšķirošās domas un idejas par cilvēktiesībām un valsts varas dalīšanu, komiteja šo jēdzienu uzskata par maldinošu un vienpusīgu. Tāpēc komiteja iesaka pārdomāt tā ietekmi uz ES pētniecības un inovācijas vērtējumu sabiedrībā.

4.8.1.

Pats par sevi saprotams, ka pētniecībā un inovācijā ir jāievēro spēkā esošie likumi, kā arī sabiedrībā pieņemtie ētikas principi.

4.8.2.

Iepriekš minētais aicinājums attiecas arī uz visām pārējām sabiedrības rīcības jomām, vienalga, vai tā ir medicīna, ekonomika, žurnālistika, likumdošana, politika vai tiesas spriešana. Tāpēc komiteja uzskata, ka nav pieņemami atbildīgas rīcības jēdzienu attiecināt tikai un vienīgi uz pētniecību un inovāciju.

4.9.

Taču līdztekus šiem drīzāk principiālajiem šķēršļiem novatorisku uzņēmumu dibinātājiem vislielākās grūtības sagādā visa – Eiropā turklāt arī sadrumstalotā – regulējuma pilnīga ievērošana, kura pašlaik tiek pieprasīta no uzņēmumiem, kā arī ļoti sarežģītais stāvoklis finansēšanas jomā.

4.9.1.

Tāpēc komiteja atkārtoti uzsver savu ieteikumu (15) nodrošināt, ka jaundibināti uzņēmumi, ja to lielums nepārsniedz noteiktu robežu, atbilstošā laikposmā var darboties netraucēti un brīvi. To varētu panākt ar izņēmuma klauzulu, kas šos uzņēmumus minētajā laikposmā atbrīvotu no lielākās daļas parasti piemēroto attiecīgo jebkura veida administratīvo prasību un noteikumu ievērošanas, lai tie vispirms apliecinātu savu ekonomisko un tehnisko varēšanu.

4.10.

Kā uzsvērts iepriekš pieņemtajos atzinumos, uz kuriem komiteja skaidri norāda saistībā ar citiem detalizētiem ieteikumiem – piemēram, arī attiecībā uz sociālajiem jauninājumiem –, tā stingri atbalsta Komisijas mērķi stiprināt plašākas inovācijas ekosistēmu un radīt piemērotus pamatnosacījumus, kas rosinātu nodarboties ar inovāciju. Tas jo īpaši nozīmē, ka ir jāapzina un jālikvidē inovāciju kavējošie šķēršļi.

4.10.1.

Arī pārāk detalizēti tehniskie noteikumi un ierobežojumi var izrādīties žņaugs un šķērslis inovācijai. Tas būtu jāņem vērā, piemēram, attiecībā uz detalizētajiem Komisijas energoefektivitātes iniciatīvas noteikumiem.

4.10.2.

Šo centienu mērķim jābūt arī nākotnē pēc iespējas labāk un ilgtspējīgāk nodrošināt iedzīvotāju un patērētāju labklājību, veselību un drošību.

4.10.3.

Pamatojoties uz vēsturiskiem piemēriem, būtu arī jāpārbauda, vai piesardzības principa pārāk stingra interpretācija, piemēram, patērētāju aizsardzības vai jaunu medicīnas metožu jomā, neiespaido uzdrošināšanos meklēt jaunus, efektīvus risinājumus.

4.11.

Komiteja uzskata, ka, neraugoties uz neapstrīdamiem Eiropas panākumiem pētniecības un attīstības jomā, kā arī daudzās ekonomikas nozarēs, šajā nolūkā ne tikai jāpabeidz iekšējā tirgus un Eiropas pētniecības telpas izveide, bet arī jāanalizē dziļākie iemesli, kāpēc Eiropā pret inovāciju valda mazāk labvēlīga attieksme nekā, piemēram, ASV vai dažās Āzijas valstīs. Kāpēc Google, Microsoft, Facebook vai Monsanto nav Eiropas uzņēmumi? Vai varbūt pat “labāks”Google vai Monsanto, kas labāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām un būtu radies Eiropas politikas ietekmē?

4.12.

Tātad ir vajadzīga tāda sabiedrības attieksme, kas jauninājumus uzskata nevis galvenokārt par risku vai pat apdraudējumu, bet gan par iespēju, kas nodrošinās turpmāko attīstību, jaunas darbvietas, Eiropas tautsaimniecības veiktspēju un konkurētspēju, Eiropas sabiedrības modeļa veidošanu. Mums vajadzīgs jauns, labāks, līdzsvars starp piesardzību un uzdrīkstēšanos, starp mazu risku un lielām briesmām, starp regulējumu un rīcības brīvību.

Briselē, 2014. gada 11. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  COM(2010) 546 final.

(2)  Science as Public CultureJan Golinski – Cambridge University Press.

(3)  Piemēram, OV C 132, 3.5.2011., 39. lpp., OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp., OV C 44, 15.2.2013., 88. lpp., OV C 76, 14.3.2013., 31. lpp., OV C 76, 14.3.2013., 43. lpp., OV C 341, 21.11.2013., 35. lpp., OV C 67, 6.3.2014., 132. lpp.

(4)  Sk., piemēram, Clayton M. Christensen “The Innovator's Dilemma”, Harper Business.

(5)  OV C 132, 3.5.2011., 39. lpp.

(6)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(7)  OV C 218, 11.9.2009., 8. lpp.

(8)  OV C 67, 6.3.2014., 132. lpp.

(9)  Sk. OV C 218, 11.9.2009., 8. lpp.

(10)  Šajā saistībā sk. OV C 110, 30.4.2004., 3. lpp., un vēlreiz OV C 76, 14.3.2013., 31. lpp.

(11)  Komisijas 2014. gada 1. oktobra paziņojums presei.

(12)  http://home.web.cern.ch/topics/birth-web

(13)  Piemēram, www.consider-project.eu

(14)  COM: Towards Responsible Research and Innovation in the Information and Communication Technologies and Security Technologies Fields-ISBN 978-92-79-20404-3.

(15)  OV C 132, 3.5.2011., 39. lpp.


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/66


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) – pašreizējā situācija un perspektīvas””

COM(2014) 368 final

(2015/C 230/10)

Ziņotājs:

Denis MEYNENT

Eiropas Komisija 2014. gada 1. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) – pašreizējā situācija un perspektīvas””

COM(2014) 368 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 19. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 136 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir iepazinusies ar pašreizējo Komisijas pieņemtās programmas REFIT izpildes stāvokli. Tā atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi uzlabot procesus un instrumentus. Principiālu apsvērumu dēļ tā atgādina par saviem iepriekšējiem atzinumiem (1).

1.2.

EESK atbalsta sloga samazināšanu mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem (MVU tests) un iedzīvotājiem, ja mērķus, kas izvirzīti, pieņemot attiecīgos noteikumus, ir iespējams panākt ar vienkāršākiem līdzekļiem. Komiteja tomēr atgādina, ka labas publiskās pārvaldības nodrošināšanai jābūt pieejamiem atbilstošiem datiem un informācijai, kas vajadzīgi politiku īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai.

1.3.

EESK atgādina, ka princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” nav paredzēts un nevar būt paredzēts, lai mikrouzņēmumus un MVU atbrīvotu no tiesību aktu piemērošanas. Drīzāk ir iecerēts tiesību aktu izstrādē ņemt vērā, ka tie tiks piemēroti arī mazajiem uzņēmumiem, taču tas nedrīkst ietekmēt tiesību aktos noteiktā mērķa īstenošanu.

1.3.1.

EESK uzsver, ka, piemērojot šo principu, nedrīkst nonākt pretrunā vispārējām interesēm, saskaņā ar kurām iedzīvotājiem, darba ņēmējiem un patērētājiem ir jābūt aizsargātiem pret risku, kas viņus apdraud.

1.4.

EESK īpaši raizējas par secinājumiem, kas atklāj trūkumus ietekmes novērtējumos sociālajā un vides jomā un darbā, kas veicams pēc apspriešanās. Komiteja prasa uzlabot Komisijas rīcības pārredzamību un skaidrot iemeslus, kāpēc par kādu noteikumu vai priekšlikumu ir vai nav jāveic ietekmes novērtējums un/vai ex post novērtējums.

1.5.

EESK aicina Komisiju nodrošināt integrētu un līdzsvarotu ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas analīzi. Komiteja uzskata, ka Komisijas izvirzītos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja tiks ņemtas vērā visas minētās dimensijas, kā arī visu iesaistīto pušu intereses.

1.6.

EESK skatījumā pārdomāts regulējums nevar būt iegansts tam, lai neievērotu tiesību aktus par iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību, noteikumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību vai vides standartus, un tas nevar arī būtu pat traucēkli uzlabojumiem.

1.7.

EESK uzskata, ka pārdomātā regulējumā ir jāievēro Līgumā paredzētā iekšējā tirgus sociālā dimensija, jo īpaši attiecībā uz to nolīgumu transponēšanu, kas ir apspriesti Eiropas sociālā dialoga ietvaros.

1.8.

EESK aicina Komisiju vērīgāk ieklausīties konsultācijās izskanējušajos viedokļos un pamatot, kāpēc tie ņemti vai nav ņemti vērā. Plašāk runājot, komiteja iesaka Komisijai uzlabot apspriešanās struktūru, pamatojoties uz institucionālo bāzi un pārstāvību, izmantojot gan ES, gan dalībvalstu un reģionu līmenī izveidoto konsultatīvo struktūru vai to ekvivalentu resursus.

1.9.

EESK gatavojas pozitīvi atbildēt uz Komisijas vispārējo sadarbības aicinājumu sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai. Komiteja ir gatava programmā iesaistīties aktīvāk, neatstājot novārtā citas Eiropas sociālā dialoga formas.

1.10.

EESK var piekrist Komisijas ierosinātajai ex post novērtējumu veikšanai, ja tie tiktu sagatavoti ar zināmu laika distanci. Pretējā gadījumā REFIT kļūtu par pastāvīgas juridiskās nestabilitātes un nenoteiktības avotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.11.

“Komiteja uzskata, ka Komisija ir uzkrājusi vajadzīgās zināšanas un pieredzi, lai uzlabotu procesu. EESK Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu augsta līmeņa grupu ar uzdevumu veicināt turpmāko darbu atbalstīs tikai tad, ja tai būs reāla pievienotā vērtība.

2.   Komisijas dokumenta “Normatīvās atbilstības un izpildes programma – pašreizējā situācija un perspektīvas” kopsavilkums

2.1.

Tāpat kā iepriekšējos paziņojumos par REFIT programmu (2), kas saistīti ar paziņojumiem par labāku likumdošanas procesu (3) un lietpratīgu regulējumu, Eiropas Komisija atgādina, ka Eiropas Savienības regulējumam ir būtiska nozīme izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā.

2.2.

Komiteja uzsver, ka tas rada lielas cerības gan no uzņēmumu puses (vienlīdzīgi noteikumi un konkurētspējas sekmēšana), gan iedzīvotāju puses (viņu interešu aizstāvība, īpaši veselības aprūpes un drošības, vides kvalitātes un privātuma ievērošanas jomā).

2.3.

Ir jāpanāk, lai tiesiskais regulējums būtu vienkāršs, paredzot tikai to, kas absolūti nepieciešams stratēģisko mērķu sasniegšanai, un izvairoties no noteikumu pārklāšanās.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas izstrādātās programmas REFIT vispārīgos mērķus un norāda uz atzinumiem (4) par labāka regulējuma programmu un par lietpratīgu regulējumu, tostarp uz risinājumiem, kas paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

3.2.

EESK atbalsta birokrātijas un sloga samazināšanu mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem un iedzīvotājiem. Komisijai vairāk uzmanības vajadzētu pievērst kvalitātei nekā kvantitātei un par prioritāti izvirzīt administratīvā sloga samazināšanu, jo tas rada izmaksas uzņēmumiem un kavē konkurētspēju, inovāciju un darba vietu radīšanu. Pats par sevi saprotams, ka tas jādara, ņemot vērā mērķus, kuru sasniegšanai prasības ir ieviestas.

3.3.

Nevajadzētu pieprasīt pārmērīgi daudz informācijas, taču labas pārvaldības nodrošināšanai jābūt pieejamiem datiem un informācijai, kas vajadzīgi politiku īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai.

3.4.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir vajadzīga juridiskā noteiktība un paredzamība un to nevar panākt ar īstermiņa risinājumiem. Komiteja uzskata, ka regulējuma pārskatīšana vienmēr rūpīgi jāapsver un jāskata ilgtermiņa perspektīvā, lai nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un pārskatāmību.

3.5.

EESK atgādina, ka lietpratīgs regulējums neatbrīvo no pienākuma ievērot noteikumus par iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību (un “nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju tiesības, nedz arī pazemināt viņu aizsardzības pamatlīmeni, jo īpaši saistībā ar veselību un drošību darbavietā” (5)), kā arī noteikumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību un par vides standartiem. Lietpratīgam regulējumam ir jādod attīstības un uzlabojumu iespējas.

3.6.

Tāpēc EESK pauž gandarījumu par to, ka Komisija atgādina: ar REFIT programmu netiks pārskatīti izvirzītie stratēģiskie mērķi un tās īstenošana nemazinās iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju veselības un drošības vai vides standartus. EESK tomēr uzsver, ka runa ir ne tikai par kaitējuma novēršanu iedzīvotāju veselībai, bet par to, ka jārīkojas vispārējās interesēs un pienācīgi jāaizsargā iedzīvotāji pret jebkuru risku, kas viņus apdraud, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar viņu veselību vai ne. Eiropadome 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē un Eiropas Parlaments 2014. gada 4. februāra sesijā pauda līdzīgas bažas (6).

3.7.

EESK uzskata, ka pārdomātā regulējumā ir jāievēro Līgumā paredzētā iekšējā tirgus sociālā dimensija, jo īpaši attiecībā uz to nolīgumu transponēšanu, kas ir apspriesti ar sociālajiem partneriem Eiropas sociālā dialoga ietvaros.

3.8.

EESK uzskata, ka REFIT programmai ir jābūt ES, dalībvalstu, sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu kopīgam mērķim, kā to vēlas Komisija. Ir svarīgi panākt uzticēšanos un novērst visas ar programmas mērķiem saistītās neskaidrības. Jānorāda, ka daži ierosinātie vai īstenotie pasākumi (7) ir izraisījuši atsevišķu ieinteresēto pušu un iedzīvotāju neuzticēšanos.

3.9.

EESK uzskata, ka Komisijas izvirzītos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja tiks ņemtas vērā visu iesaistīto pušu problēmas.

4.   Programmas īstenošana

4.1.

EESK ir iepazinusies ar pašreizējo REFIT programmas izpildes stāvokli. Komiteja pauž īpašu gandarījumu par to, ka Komisija cenšas pilnveidot instrumentus, piemēram, rīkojot apspriešanos par ietekmes novērtējumu veikšanu un par pašu apspriešanās procesu. Ir svarīgi, lai šie programmas horizontālie elementi būtu nevainojami.

4.2.

Ex post novērtējumu un ietekmes novērtējumu pārklāšanās vienīgās sekas var būt tikai tādas, ka demokrātiski pieņemtie noteikumi faktiski netiks piemēroti. EESK var piekrist Komisijas ierosināto ex post novērtējumu veikšanai, ja tie tiktu sagatavoti ar zināmu laika distanci. Jānorāda, ka ex post novērtējums ir lietderīgs tikai tad, ja ir pagājis zināms gadu skaits no kāda noteikuma transponēšanai valsts tiesību aktos paredzētā beigu termiņa līdz attiecīgajam ex post novērtējumam. Pretējā gadījumā REFIT kļūtu par pastāvīgas juridiskās nestabilitātes un nenoteiktības avotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

4.3.

EESK pauž gandarījumu, ka Komisija vairākkārt uzsvērusi vajadzību iesaistīt sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un MVU. Komiteja secina, ka līdz šim tas vairāk bijis deklarēts princips, nevis strukturēta prakse ar mērķi apspriest un ņemt vērā izvirzītos priekšlikumus.

4.3.1.

EESK arī uzskata, ka, izmantojot vispiemērotākos kanālus, ir jāiesaista un jāaptaujā pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijas, arodbiedrības un MVU.

4.4.   Par ietekmes novērtējumiem

4.4.1.

Ietekmes novērtējuma padomes 2012. un 2013. gada ziņojumos (8) minēti trūkumi procesā un veiktie pasākumi tā pilnveidošanai.

Īpaši norādīts, ka:

daudzos ietekmes novērtējumos nav pienācīgi iekļauti dažādie konsultācijās izteiktie viedokļi un tie izklāstīti neobjektīvi,

jāturpina darbs, lai tiktu ņemti vērā patiešām alternatīvi risinājumi (skaidrība, pamatojums, proporcionalitāte), un jānodrošina pietiekami sīka informācija par visām iespējām (un ne tikai par to, kurai dota priekšroka),

sociālās ietekmes (pozitīvas vai negatīvas) novērtējuma kvalitāte ir pamats bažām, tāpat kā ietekmes uz vidi novērtējuma joma un dziļums,

ir nepieciešams spēkā esošo ES tiesību aktu un programmu ex post novērtējums,

ir svarīgi veikt integrētu novērtējumu par ietekmi ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

4.4.2.

Ietekmes novērtējuma padome 2013. gada ziņojumā norāda, ka ievērojami samazinājies atzinumu skaits par ietekmi uz MVU un mikrouzņēmumiem. Minētā padome šo faktu skaidro ar to, ka Komisija nopietnāk ņem vērā šādus atzinumus, jo īpaši saistībā ar apvērsto pierādīšanas pienākumu mikrouzņēmumiem. Ietekmes novērtējuma padome uzsver, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu ievērojami pieaudzis to novērtējumu skaits (+ 30 %), kuros vērtēta ietekme uz konkurētspēju. Vēlreiz norādīts uz pārredzamības trūkumu attiecībā uz publicētajiem atzinumiem un kritiskiem viedokļiem, kas izteikti apspriešanās gaitā. Tāpat norādīts uz vajadzību paskaidrot, kā izteiktās piezīmes ņemtas vērā.

4.4.3.

EESK ir gandarīta, ka Komisija un Ietekmes novērtējuma padome vēlas uzlabot procesa kvalitāti. Komiteja konstatē, ka novērtējumi par ietekmi uz MVU un mikrouzņēmumiem, šķiet, tiek ņemti vērā daudz vairāk nekā agrāk, un tas atbilst ieteikumiem komitejas iepriekš pieņemtajos atzinumos par Mazās uzņēmējdarbības aktu, principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un MVU testu. EESK uzsver, ka šis darbs ir jāturpina. Komiteja atgādina, ka princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” nav paredzēts un nevar būt paredzēts, lai mikrouzņēmumus un MVU atbrīvotu no tiesību aktu piemērošanas. Drīzāk ir iecerēts, ka tiesību aktu izstrādē ir jāņem vērā, ka tie tiks piemēroti arī maziem uzņēmumiem, taču tas nedrīkst ietekmēt tiesību aktos noteiktā mērķa īstenošanu. Komiteja uzskata, ka šie principi nedrīkst kļūt par ieganstu tam, lai noteikumu piemērošanas jomu noteiktu tikai pēc uzņēmuma lieluma, un nedrīkst arī nonākt pretrunā vispārējām interesēm, saskaņā ar kurām iedzīvotājiem, darba ņēmējiem un patērētājiem ir jābūt aizsargātiem pret risku, kas viņus apdraud.

4.4.4.

EESK ļoti satrauc daži iepriekš izklāstītie secinājumi. Komiteja secina, ka papildus ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumiem tiek apskatīta virkne citu dimensiju (9), lai gan Ietekmes novērtēšanas padome uzskata, ka sociālās un vides dimensijas novērtējumu kvalitāte varētu būt labāka. Tāpēc EESK vēlas būt droša, ka Komisijas rīcībā ir līdzekļi visu šo novērtējumu vienlaicīgai veikšanai un ka tas nekaitēs kvalitātei, līdzsvaram, mērķiem, paredzētajiem novērtējuma instrumentiem un parametriem.

4.4.5.

Visbeidzot, iemesls, kura dēļ par dažiem projektiem un priekšlikumiem neveic ietekmes novērtējumus, piemēram, Ecofin jomā (divu tiesību aktu kopums, sešu tiesību aktu kopums), nav skaidrs un dažām ieinteresētajām pusēm rada priekšstatu, ka process ir vairāk orientēts uz ekonomikas (un konkurētspējas) aspektiem, nevis abiem pārējiem pīlāriem. Komisija uzsver, ka vienkāršošanas mērķim jābūt kopīgam un uz to jāvirzās visiem, un tā pamatā jābūt pamatīgiem un ticamiem novērtējumiem.

4.4.6.

Tāpēc EESK prasa, lai Komisija:

palielinātu pārredzamību un pamatotu, kādēļ par kādu pasākumu vai priekšlikumu tiek veikts ietekmes novērtējums vai ne,

nodrošinātu, lai tiktu ņemtas vērā vispārējās intereses,

veiktu pasākumus, lai labāk, līdzsvarotāk un integrēti ņemtu vērā visas trīs dimensijas (ekonomisko, sociālo un vides dimensiju) un nodrošinātu novērtējumu kvalitāti šajā līmenī,

vairāk ņemtu vērā apspriešanās gaitā izskanējušos viedokļus un pamatotu, kāpēc tie ņemti vērā vai ne.

4.4.7.

EESK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas paziņojumā nav skaidras atsauces uz komitejas kā pilsoniskās sabiedrības konsultatīvās iestādes funkciju, kas sagatavo atzinumus par būtiskiem ES likumdošanas aspektiem. Komiteja vēlas pozitīvi atsaukties uz vispārīgo sadarbības aicinājumu, ar kuru Komisija vēršas pie sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības, un tātad ir gatava aktīvāk iesaistīties procesa pilnveidošanā, izmantojot apspriešanos vai īpašās zināšanas.

4.5.   Par konsultāciju procesu

4.5.1.

Komisija uzsver, ka svarīga nozīme ir konsultācijām ar iesaistītajām pusēm, bet to rezultāti ne vienmēr tiek ņemti vērā. Turklāt procesa kvalitāti mazina Komisijas rīkotajās atklātajās konsultācijās saņemto atbilžu daudzums, jautājums par respondentu reprezentativitāti un tādējādi arī par iegūto atbilžu reprezentativitāti. EESK rodas jautājums, vai šos secinājumus nevar izskaidrot ar to, ka konsultāciju kļūst arvien vairāk un ka pamatotu atbilžu sniegšanai nepieciešami līdzekļi, laiks un vēlme to darīt. Turklāt jautājumi dažkārt formulēti, uzvedinot uz kādu atbildi, un tas var likt apšaubīt procesa objektivitāti un neitralitāti.

4.5.2.

Apspriešanās ir kvalitatīvu un uz pārbaudītiem datiem balstītu tiesību aktu pamatā. Savlaicīga un pienācīga apspriešanās ar uzņēmumiem, īpaši MVU, un to pārstāvjiem lēmumus ļautu pieņemt, pamatojoties uz faktu, pieredzes un ieinteresēto personu, kurām tiesību akti ir paredzēti un kuras būs iesaistītas to īstenošanā, viedokļu analīzi. Tas pats attiecas uz dažādajām organizācijām, kas pārstāv iedzīvotājus (darba ņēmējus, sociālo maksājumu saņēmējus, patērētājus u. c.).

4.5.3.

EESK prasa absolūtu prioritāti piešķirt sociālajiem partneriem un ieinteresētajām starpniekorganizācijām. Tiešas un individuālas konsultācijas ar MVU un patērētājiem ir bijušas neefektīvas, nenozīmīgas un nereprezentatīvas. Turklāt ieinteresētajām organizācijām jābūt reālai iespējai piedalīties konsultāciju un aptauju sagatavošanā.

4.5.4.

Tāpēc EESK vēlas noskaidrot, vai nebūtu ieteicams uzlabot šādu konsultāciju struktūru, izmantojot institucionālu un reprezentatīvu pamatu un jau izveidoto kompetento konsultatīvo struktūru resursus un, ja nepieciešams, izveidojot jaunas struktūras.

4.5.5.

EESK ierosina, lai apspriešanās rīkotu arī pārstāvības organizācijas, kas jau izveidotas ES un dalībvalstu līmenī. Komiteja arī norāda, ka varētu iesaistīt arī esošās konsultāciju struktūras.

4.5.6.

EESK iesaka izmantot Eiropas darba devēju, uzņēmumu, arodbiedrību un NVO federāciju īpašās zināšanas un arī uzticēt tām nepieciešamo aptauju un pētījumu veikšanu, nevis uzticēt to tikai privātiem konsultantiem.

4.5.7.

Jebkurā gadījumā EESK ir gatava veikt savus pienākumus šajā jomā, neskarot citus Eiropas sociālā dialoga darbības nosacījumus.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK uzskata, ka REFIT programmai jābūt tālejošai un vienlaikus vienkāršai, skaidrai un pārredzamai.

5.2.

Daudzie iniciatīvu un programmu nosaukumi (“Labāks regulējums”, “Lietpratīgs regulējums”, “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” u. c.) radīja zināmu sajukumu.

Būtu jāprecizē šo programmu un projektu hierarhija un mijiedarbība, lai sabiedrība saprastu, kam tie paredzēti.

5.3.

Procesa pārredzamību mazina daudzās tajā iesaistītās struktūras, apspriešanās un priekšlikumu izskatīšanas instances.

5.4.

Tāpat, domājot par efektivitāti un pārredzamību un ņemot vērā jau esošos mehānismus, tostarp Eiropas Parlamenta līmenī, komiteja Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu augsta līmeņa grupu ar uzdevumu veicināt turpmāko darbu atbalstīs tikai tad, ja tiks pamatota tās reālā pievienotā vērtība. Komiteja uzskata, ka Komisija uzkrājusi pietiekamu pieredzi, kas nepieciešama procesa uzlabošanai.

5.5.

EESK atzīmē: Komisija uzskata, ka ietekmes novērtējumi būtu jāveic visos likumdošanas procesa posmos, tostarp par likumdevēju iesniegtajiem grozījumiem. Sistēmā, kurā ir divi likumdevēji un kurā parasti tiek meklēts kompromiss, nebūtu pareizi, ja vienam no tiem būtu pēdējais vārds par ietekmes novērtējumu (tas apdraudētu Līguma noteikumus par lēmuma pieņemšanu).

5.6.

Turklāt EESK atgādina, ka REFIT programmas mērķis ir saistīts arī ar tiesību piemērošanu Eiropas Savienībā. Komisijas pamatnostādnēs par ietekmes novērtējumu paredzēts pārbaudīt, vai ir tādi gadījumi, kad efektīva tiesību aktu piemērošana varētu nepalīdzēt atrisināt konkrēto problēmu.

5.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieguldīto darbu, lai atbalstītu un uzraudzītu direktīvu efektīvu transponēšanu dalībvalstīs. Komiteja norāda uz secinājumiem 30. gada pārskatā par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (10). Pārskatā minēts, ka kavēšanās un pārkāpumi visvairāk vērojami vides, transporta un nodokļu jomā. EESK pauž bažas, ka 2012. gadā problēmas galvenokārt skāra (dilstošā secībā) transportu, veselības aprūpi, patērētājus, vidi, iekšējo tirgu un pakalpojumus.

5.8.

EESK uzskata, ka sistemātiska atkāpju noteikšana jebkurā no nozarēm paver iespēju, ka dalībvalstis pēc saviem ieskatiem izstrādās tiesību aktus valsts līmenī, bet tas varētu palielināt regulējuma sarežģītību, kā arī juridisko nedrošību un nenoteiktību iekšējā tirgū. EESK atgādina, ka iepriekšējos atzinumos tā ir prasījusi atbilstošos gadījumos sistemātiskāk izmantot regulu, jo tas nodrošinātu ne tikai lielāku juridisko noteiktību, bet šo problēmu arī daļēji atrisinātu.

5.9.

EESK norāda uz iepriekšējiem atzinumiem par “pārmērīgu reglamentēšanu” un lietpratīgu regulējumu, kuros tā aicināja uzlabot pieņemto tiesību aktu redakcijas kvalitāti. Komiteja uzskata, ka ir jāturpina strādāt šajā virzienā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības izvirzīto politisko mērķu efektīvu īstenošanu.

5.10.

EESK arī atgādina, ka dažos gadījumos pašregulējums un/vai kopregulējums var būt efektīvs preventīvs vai papildinošs līdzeklis, kas lietderīgs likumdošanas darbībai, ja vien to pienācīgi īsteno skaidra, labi definēta un uz pārredzamības, neatkarības, efektivitātes un atbildības principiem balstīta plaša regulējuma ietvaros.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  OV C 48, 15.2.2011., 107. lpp., OV C 248, 25.8.2011., 87. lpp., un OV C 327, 12.11.2013., 33. lpp.

(2)  “ES tiesību aktu normatīvā atbilstība”, COM(2012) 746 final, un “Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) – rezultāti un turpmākie pasākumi”, COM(2013) 685 final.

(3)  “Trešais labāka regulējuma stratēģiskais pārskats Eiropas Savienībā”, COM(2009) 15 final; Komisijas paziņojums “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543 final; Komisijas paziņojums “Lietpratīgs regulējums – reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām”, COM(2013) 122 final.

(4)  OV C 327, 12.11.2013., 33. lpp., OV C 248, 25.8.2011., 87. lpp., un OV C 48, 15.2.2011., 107. lpp.

(5)  OV C 327, 12.11.2013., 33. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti (19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads) ir uzsvērts, ka ir vajadzīgs ne tikai vienkāršs, efektīvs, lietderīgs, saprotams un ar mazām izmaksām pieejams regulējums, bet arī “jauno noteikumu ietekmes uz MVU vai lielajiem uzņēmumiem novērtējums nedrīkst nedz izraisīt darbinieku diskrimināciju atkarībā no uzņēmuma lieluma, kurā tie strādā, nedz kaitēt darbinieku pamattiesībām, tostarp tiesībām saņemt informāciju un tiesībām tikt uzklausītiem, darba apstākļiem, labklājībai darbā un tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, nedz arī kavēt šo tiesību īstenošanas uzlabošanu vai garantēšanu darbvietā, saskaroties ar līdzšinējiem un jauniem ar darbu saistītiem riskiem”;

Eiropadome 2014. gada 26. un 27. jūnijā precizēja, ka “Komisija, pārējās ES iestādes un dalībvalstis tiek aicinātas turpināt REFIT programmas vērienīgu īstenošanu, ņemot vērā patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību, kā arī veselības un vides problēmjautājumus”.

(7)  Tas īpaši attiecas uz REACH, vidi, acquis veselības aizsardzības un darba drošības jomā, strādājošu grūtnieču aizsardzību un bērna kopšanas atvaļinājuma labāku pieejamību, veselības aizsardzību un darba drošību frizētavās, balsta un kustību aparāta traucējumiem, kancerogēnām un mutogēnām vielām, tahogrāfiem, darba laiku, nepilnas slodzes darba laiku, pagaidu darbu, informēšanu un konsultēšanu, informāciju par darba līgumiem, pārtikas produktu vai ar vidi saistītu produktu marķēšanu, zāļu lietošanas instrukcijām un pienākumu informēt par finanšu pakalpojumu izmaksām.

(8)  IAB Report 2012, IAB Report 2013.

(9)  Visi atsauces dokumenti par ietekmes novērtējumu, kuri norādīti Komisijas tīmekļa vietnē (angļu valodā): Commission Impact Assessment Guidelines (2009. gada janvāris) Guidelines+ Annexes 1–13; citi ģenerāldirektorātu atsauces dokumenti: Operational Guidelines to Assess Impacts on Micro-Enterprises (Ģenerālsekretariāts + Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD); Operational Guidance for Assessing Impacts on Sectoral Competitiveness within the Commission Impact Assessment System – A “Competitiveness Proofing” Toolkit for use in Impact Assessments; Operational Guidance on taking account of Fundamental Rights in Commission Impact Assessments; Assessing Social Impacts; Assessing Territorial Impacts: Operational guidance on how to assess regional and local impacts within the Commission Impact Assessment System.

(10)  http://ec.europa.eu/eu_law/docs/docs_infringements/annual_report_30/com_2013_726_lv.pdf


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/72


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns””

(COM(2014) 392 final)

(2015/C 230/11)

Ziņotājs:

Pedro Augusto ALMEIDA FREIRE

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 16. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns”

COM(2014) 392 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 19. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 144 balsīm par, 3 balsīm pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas vispārējo pieeju, saskaņā ar kuru paredzēts pieņemt:

rīcības plānu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanai Eiropas Savienībā. Šis rīcības plāns ietver virkni pasākumu, kuru mērķis ir virzīt ES intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības politiku uz pārkāpumiem, kas izdarīti komerciālā mērogā, ievērojot pieeju “sekojiet naudai” (follow the money), un

stratēģiju IĪT aizsardzībai un ievērošanai trešās valstīs. Tās mērķis ir definēt pieeju starptautiskā līmenī, izskatot nesen notikušās pārmaiņas un piedāvājot risinājumus, lai uzlabotu pašreiz Komisijas rīcībā esošos rīcības līdzekļus ar mērķi veicināt stingrāku intelektuālā īpašuma noteikumu ieviešanu trešās valstīs un izskaust viltotu preču tirdzniecību.

Tā kā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir globāls raksturs, to apkarošanai ir jānotiek plašā mērogā.

1.2.

EESK atbalsta rīcības plāna mērķi apkarot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus komerciālā mērogā, jo tie apdraud investīcijas inovācijā un ilgtspējīgu darbvietu izveidi Eiropas Savienībā un samazina nodokļu ienākumus.

1.3.

EESK ņem vērā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) arvien spēcīgāko lomu Eiropas Komisijas intelektuālā īpašuma tiesību veicināšanas un aizsardzības stratēģiju izstrādē un īstenošanā, kas skar arī šo vairāku mērķu pieeju, kura ir rīcības plāna centrā.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas pragmatisko pieeju – tā dod priekšroku tādiem instrumentiem kā “sekojiet naudai” un citu ieinteresēto pušu iesaistei.

1.5.

EESK var piekrist Komisijas vairāku mērķu pieejai ar nosacījumu, ka šie mērķi tiek skaidrāk definēti un ka tiek precizēti to kvantitatīvie un kvalitatīvie aspekti; Komiteja īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (turpmāk “novērošanas centrs”) komunikācijas kampaņas, kuru mērķis ir informēt jauniešus (1) un arī tiesnešus un praktizējošus juristus (2) par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu sekām.

1.6.

EESK pauž gandarījumu par uzmanību, ko Komisija pievērsusi MVU ar mērķi vienkāršot to piekļuvi juridiskiem pārsūdzības līdzekļiem un atbalsta arī Eiropas projektu IPorta, kas ir MVU atbalsta sistēma (3), kurā tiek ņemti vērā jautājumi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ar kuru tiek koordinēts valsts atbalsts.

1.7.

EESK aicina Komisiju pārliecināties, vai Eiropā visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma ir pieejami līdzekļi, tostarp arī finansiāli līdzekļi, lai piekļūtu intelektuālā īpašuma aizsardzībai un to efektīvi izmantotu.

1.8.

Tomēr tā pauž nožēlu, ka Komisijas pieeja aprobežojas tikai ar neleģislatīviem instrumentiem, pat nerunājot par iespēju novērtēt pastāvošos likumdošanas instrumentus un to pārskatīšanas nozīmi. EESK uzsver šajā saistībā, ka Komisijai būtu vajadzējis rīkoties drosmīgāk un ņemt vērā arī šo parametru.

1.9.

Komiteja arī iebilst pret to, ka Komisija pārlieku svarīgu nozīmi piešķīrusi brīvprātīgas piemērošanas sistēmu, brīvprātīgu nolīgumu protokolu un labas prakses ieviešanai jomā, kas saistīta ar viltošanu un pirātismu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES rīcības plāns “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu” ietver 10 īpašus pasākumus, ar kuriem ir iecerēta jauna politika: instrumentu radīšana un to izmantošana, lai galvenokārt novērstu tādas darbības, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības komerciālā mērogā. Šādas darbības ir īpaši kaitīgas un rada būtiskas problēmas ES, jo tās kaitē investīcijām inovācijā un ilgtspējīgu darbvietu radīšanā, kā arī ir cēlonis nodokļu ienākumu zaudējumiem.

2.2.

Šie jaunie instrumenti, kas pagaidām ir neleģislatīvi, ietver virkni pasākumu, kas balstīti uz pieeju “sekojiet naudai” un to mērķis ir neļaut pārkāpējiem, kuri rīkojas komerciālā mērogā, piekļūt viltoto preču reklāmas un izplatīšanas līdzekļiem un liegt viņiem iespēju gūt ienākumus.

2.3.

Šajā atzinumā skatītajā Komisijas paziņojumā ietvertā ES rīcības plāna “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu” mērķi atbilst Stratēģijas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs mērķiem:

i)

izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai efektīvi atturētu un kavētu viltotu trešās valstīs ražotu preču iekļūšanu un izplatīšanu iekšējā tirgū;

ii)

veicināt ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību nozarēs, kuras ir atkarīgas no intelektuālā īpašuma un kuras ir tik būtiskas mūsu ekonomikai.

2.4.

Viena no būtiskām šā uzdevuma daļām ir arī patērētāju un ražotāju apziņas veidošana ar debašu un informācijas kampaņu palīdzību par sekām, ko rada IĪT pārkāpumi.

2.5.

Eiropas līmenī Komisija pasākumus īstenos, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB), kurā no 2012. gada jūnija izveidots novērošanas centrs (4). Pētījums, ko novērošanas centrs publicējis 2013. gada 25. novembrī (5), atklāj izpratnes trūkumu, jo īpaši gados jaunāku aptaujas dalībnieku vidū, par to, cik lielā mērā IĪT pārkāpumi var ietekmēt to darbvietu saglabāšanu un veidošanu, kuras saistītas ar intelektuālo īpašumu (IĪ). Tas arī parādīja, ka gados jaunāki Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka no intelektuālā īpašuma infrastruktūras labumu gūst galvenokārt lielie uzņēmumi.

2.6.

Komisija tātad ir izvēlējusies vairāku mērķu pieeju, ņemot vērā to iemeslu analīzi, kuru dēļ “digitālā paaudze” arvien vairāk tiecas pēc viltotām precēm. Vienā no šīs stratēģijas daļām ir paredzēts, ka novērošanas centrs izstrādā komunikācijas līdzekļus, kas paredzēti Savienības iedzīvotāju informētības palielināšanai par IĪT pārkāpumu sekām, īpaši nodarbinātības un ekonomikas jomā.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Pagaidām Komisija nesniedz detalizētu šo pasākumu saturu, bet apliecina, ka tā veiks aptauju par neleģislatīvajiem instrumentiem, kas ietver pieeju “sekojiet naudai”, kuras mērķis ir liegt pārkāpējiem, kuri rīkojas komerciālā mērogā, piekļuvi viltoto preču reklāmas un izplatīšanas līdzekļiem, un liegt viņiem iespēju gūt ienākumus. Šie instrumenti tiks izstrādāti pārredzamā veidā un rūpīgi, lai ar tiem varētu efektīvi apkarot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus.

3.2.

Šo sistēmu papildinās sadarbības pasākumi starp Eiropas iestādēm un diskusijas/sarunas ar trešām valstīm. Ir paredzēts, piemēram, “izmantot visus līdzekļus, lai efektīvi atturētu un kavētu IĪ pārkāpumu preču iekļūšanu un izplatīšanu ES un trešo valstu tirgos”.

3.3.

Šo neleģislatīvo instrumentu pamatā būs iesaistīto pušu laba griba, un netiks izmantoti jauni likumdošanas akti, bet tie būs balstīti uz pastāvošajiem tiesību instrumentiem. Šādu uz sarunām balstītu risinājumu priekšrocība ir to īstenošanas ātrums. Šie preventīvie pasākumi dos iespēju uzlabot tiesībaizsardzības efektivitāti civillietu tiesās. Šo mērķi varēs sasniegt tikai tad, ja šie pasākumi tiks izstrādāti pārredzamā veidā, un tajos būs ņemtas vērā arī pastāvošās sabiedrības intereses.

3.4.

EESK uzskata, ka šī sašaurinātā pašregulējuma pieeja ar tās “brīvprātīgajiem līgumiem” vai “labu praksi” nevar aizstāt likumdošanas darbību jomās, kurās ir vajadzīgs efektīvs regulējums.

4.   “Komerciāla mēroga” jēdziens

4.1.

Jēdziens “komerciāls mērogs”, ko piemēro dažiem Komisijas rīcības plānā iecerētajiem pasākumiem, ir daudz plašāks, nekā varētu šķist. No šāda viedokļa rīcības plāns ir samērā lakonisks, bet EESK norāda, ka šis jēdziens jau ietverts Savienības acquis un ka tas dod iespēju stiprināt aizlieguma pasākumus un civilās sankcijas.

4.2.

EESK uzsver, ka “komerciālais mērogs” var attiekties uz darbībām, kas var arī nebūt veiktas “komerciālos nolūkos”.

4.3.

Šis jēdziens atrodams Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (6), un tas ir pamats, lai izmantotu dažus civiltiesību noteikumus. Piemēram, kritērijs “komerciālais mērogs” dod valsts tiesnesim iespēju noteikt tādus aizsardzības pasākumus kā iespējamā pārkāpēja kustamā vai nekustamā īpašuma arests piesardzības nolūkos, tostarp viņa bankas kontu vai citu aktīvu bloķēšana (direktīvas 9. panta 2. punkts). Dažās dalībvalstīs šo kritēriju izmanto arī kā pamatu kriminālsankcijām, lai gan Savienības acquis tas nav paredzēts.

4.4.

Citos ES leģislatīvos instrumentos ir izmantoti jēdzieni, kas ir līdzīgi “komerciālam mērogam”; piemēram, Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (7) ir atsauce uz tādiem jēdzieniem kā “komerciāls raksturs”, “komerciāls mērķis”“tiešs vai netiešs ekonomisks vai komerciāls labums” vai “komerciāla izmantošana”.

1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (8) 13. panta “Ar dizainparauga tiesībām piešķirto tiesību ierobežojumi” a) apakšpunktā noteikts, ka “Tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar dizainparauga tiesībām, neīsteno attiecībā uz:

4.5.

Secinājums ir tāds, ka tiesnesim ir jālemj katrā gadījumā atsevišķi, riskējot ar nekonsekventas, nepiemērotas un neskaidras judikatūras izveidi.

4.6.

Komisijas dienesti, apzinādamies šā jēdziena neviennozīmību un ar to saistīto juridisko nenoteiktību, mudināja novērošanas centru apkopot valstu judikatūru par IĪT pārkāpumiem, lai cita starpā precizētu šo jēdzienu. Turklāt pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, kas tika publicēts pagājušajā vasarā akadēmiskajās aprindās ar mērķi analizēt intelektuālā īpašuma ekonomiskos jēdzienus, 2014. gada 19. septembrī tika rīkots pirmais seminārs. Šajā pasākumā daži speciālisti apsprieda jēdzienu “komerciāls mērogs” un “komerciāls mērķis” lietošanu praksē IĪ tiesību pārkāpumu kontekstā (9) un līdzekļus to novērtēšanai ekonomikas perspektīvā.

4.7.

Ņemot vērā šā pārdomu procesa nozīmi, EESK vēlas, lai Komisijas dienesti analizē šo jautājumu un iepazīstina ieinteresētās puses, tostarp pilsonisko sabiedrību ar saviem secinājumiem.

5.   “Sekojiet naudai”

5.1.

Šis paziņojums attiecas gan uz internetu, gan uz materiālajiem izplatīšanas tīkliem. Tas aptver gan digitālos, gan nedigitālos produktus, to radīšanai, reklamēšanai, izplatīšanai un izmantošanai kaitējošos IĪ tiesību pārkāpumus. Ar pieeju “sekojiet naudai” ir paredzēts viltotājus atturēt no nelikumīgas viltoto preču tirdzniecības.

5.2.

Šīs pieejas īstenošana ietvers rūpes par to, lai visi šīs ar augstu pievienoto vērtību apveltītās aprites ķēdes dalībnieki savlaicīgi veiktu visus pasākumus savas konkurētspējas saglabāšanai tirgū. Šā tirgus vadmotīvam arī turpmāk jābūt inovācijai, kuras mērķis ir veicināt investīcijas radošā un izdomas bagātā darbībā.

5.3.

Tādējādi varētu nostiprināt uzticēšanos digitālajiem tirgiem un nodrošināt tādu konkurētspējīgu produktu izplatīšanu, kam ir spēcīga IĪ pievienotā vērtība, kā arī šo tirgu izaugsmi un uzplaukumu. Ir paredzēts pāriet no IĪ politikas, kas vērsta uz sankcijām un atlīdzināšanu par IĪ tiesību pārkāpumiem uz preventīvāku un iekļaujošāku perspektīvu, kas nodrošina un sniedz patērētājam iekšējā tirgū plašu un daudzveidīgu piedāvājumu ar augstu IĪ pievienoto vērtību.

5.4.

Komisija ierosina reizi divos gados publicēt ziņojumu par šīs politikas īstenošanas gaitu. EESK uzstās, lai pirmajā ziņojumā būtu iekļauti derīgi rādītāji un lai tas tiktu publicēts savlaicīgi.

5.5.

Stiprinot maksājumu pakalpojumu drošību un tiesībaizsardzības iespējas netīša viltotu preču pirkuma gadījumā, tiks stiprināta arī patērētāju tiesību aizsardzība un viņu uzticēšanās iekšējam tirgum. Komisija šajā saistībā izsludina sabiedrisku apspriešanu par patērētāju aizsardzības sistēmu ietekmi uz IĪ tiesību pārkāpumu apkarošanu komerciālā mērogā.

5.6.

Ņemot vērā ciešo saikni, kas vieno abas Komisijas iniciatīvas un pieejas “sekojiet naudai” nozīmīgumu, EESK vēlas, lai Komisija uzsāk plašu apspriešanu par būtisko patērētāju aizsardzības jautājumu maksājumu pakalpojumu jomā un lai tajā vispārīgi tiktu ietverta arī pieeja “sekojiet naudai”.

5.7.

EESK aicina arī Komisijas dienestus apspriesties ar ekonomikas dalībniekiem, lai gūtu atsauksmes par pieredzi saistībā ar to, kā ir ņemta vērā viltotāja peļņa, vērtējot atlīdzību par nodarīto kaitējumu viltošanas gadījumā (10).

6.   MVU

6.1.

Dažās dalībvalstīs intelektuālais īpašums ir jautājums, kas ir aktuāls ne vairāk kā vienam no diviem (54 %) MVU, vai arī IĪ tiesības ir pazīstams (46 %) temats, taču tā risināšana tiek uzskatīta par dārgu, sarežģītu un ilgu. Šāds stāvoklis ir pārsteidzošs ekonomikā, kurā dominē zināšanas un kurā tādi nemateriāli elementi kā zinātība, reputācija, dizains vai arī tēls ir ieguvuši izšķirošu nozīmi (11).

6.2.

Izrādās arī, ka MVU, kas intelektuālo īpašumu saista ar savu attīstības stratēģiju, gūst labākus ekonomiskos panākumus, nekā citi – par to liecina skaitļos izteikti rādītāji. Piemēram, Francijas Rūpnieciskā īpašuma institūta (Institut de la propriété industrielle) 2010. gada inovācijas konkursa (Trophées INPI de l’innovation) MVU kategorijas 32 laureāti kopš 2006. gada ir izveidojuši 614 darbvietas, pieckārt palielinājuši savu apgrozījumu laikā no 2006. līdz 2009. gadam un dubultojuši eksporta apgrozījumu. Vienlaikus šie uzņēmumi ir pastiprinājuši pētniecības un izstrādes darbu, palielinot tam paredzēto budžetu par 65,6 % (12).

6.3.

Tātad EESK atbalsta Komisijas pieeju, kuras mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem vispār (13) un īpaši konfliktu gadījumā, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu. Patiesībā tiesvedības augstās izmaksas un sarežģītība bieži vien attur inovatīvus MVU no savu IĪ tiesību, tostarp to tiesību, kas saistītas ar pamata patentiem, īstenošanas.

6.4.

Eiropas uzņēmumiem, kuri iegulda inovācijā, finansiālās izmaksas ir izšķirošs faktors. Tāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzības, intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu atjaunošanas un to aizsardzības izmaksām jābūt samērīgām. Vienotais patents no šāda viedokļa varētu mudināt uzņēmumus, tostarp MVU, jaunos uzņēmējus un jaunos uzņēmumus aizsargāt savus izgudrojumus, ja vien tā iegūšanas izmaksas būs samērīgas, nevis pārmērīgi augstas. Arī uzņēmumiem būtu jānodrošina piekļuve tiesu iestādēm, tostarp Vienotai patentu tiesai, par saprātīgu maksu.

6.5.

MVU ir arī jāpieņem komercializācijas vai izplatīšanas stratēģijas, bet daudzi to nedara efektīvi, jo trūkst kompetences un nepieciešamo specializēto zināšanu, lai efektīvi aizsargātu un pieprasītu savas intelektuālā īpašuma tiesības, kā tas pamatoti uzsvērts Komisijas rīcības plānā.

6.6.

EESK no šāda viedokļa atbalsta Eiropas projektu IPorta, kas ir atbalsta sistēma (14), kurā ir ievēroti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saistīti jautājumi un ar kuru tiek koordinēts valsts atbalsts.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  https://oami.europa.eu/ohimportal/en/web/observatory/news/-/action/view/1251336

(2)  Seminārs tiesnešiem par viltošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas notika 2014. gada 16. un 17. oktobrī Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (ITSB); https://oami.europa.eu/ohimportal/en/web/observatory/news/-/action/view/1574263. Skatīt arī OV L 354, 28.12.2013., 73. lpp., un COM(2014) 144 final.

(3)  http://ec.europa.eu/enterprise/initiatives/ipr/what-are-iprs/index_en.htm

(4)  2012. gada 19. aprīļa Regula (ES) Nr. 386/2012 nosaka ITSB vairākus uzdevumus, kuru mērķis ir atvieglot un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un ES iestāžu darbības cīņā pret IĪT pārkāpumiem. Šie uzdevumi neattiecas uz piedalīšanos individuālās operācijās vai izmeklēšanās, kuras veic valsts iestādēs, kā arī neattiecas uz jautājumiem, kas iekļauti Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļā (piemēram, sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība).

(5)  Sk. vietni: oami.europa.eu. Pētījuma pamatā bija publikāciju analīze, kvalitatīvs pētījums, kurā piedalījās 250 Eiropas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 65 gadiem, un kvantitatīvs posms, kurā vairāk nekā 26  000 Eiropas iedzīvotāju pauda savu viedokli aptaujās pa tālruni.

(6)  Sk. OV L 195, 16.6.2004., 16. lpp.

(7)  Sk. OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(8)  Sk. OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp.

(9)  http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/docs/workshops/140919-workshop_en.pdf

(10)  Piemēram, Francijā šis princips jau pastāv (sk. 2014. gada 11. marta Likumu Nr. 2014-315, kas ir spēkā kopš 2014. gada 14. marta). Intelektuālā īpašuma kodeksa pantā L615-7, kas grozīts ar šā likuma 2. pantu, ir noteikts, ka turpmāk zaudējumu aprēķināšanai tiesai ir atsevišķi jāņem vērā negatīvās ekonomiskās sekas, morālais kaitējums un viltotāja gūtā peļņa, tostarp intelektuālā, materiālā un reklāmas ieguldījuma ietaupījumi. Taču to ir grūti īstenot tāpēc, ka bieži vien trūkst pierādījumu par viltotāja gūto peļņu.

(11)  http://www.picarre.be/assets/Documents/Rapport-PIPICARR-tlchargeable3.pdf

(12)  http://www.journaldunet.com/economie/magazine/propriete-industrielle.shtml

(13)  Pavisam nesen Komisija ierosināja stiprināt un uzlabot pašreizējo Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas ir visās dalībvalstīs pieejama vienota procedūra (Regula (EK) Nr. 861/2007). Sk. OV C 226, 16.7.2014., 43. lpp.

(14)  http://ec.europa.eu/enterprise/initiatives/ipr/what-are-iprs/index_en.htm


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/77


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Baltā grāmata “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu””

(COM(2014) 449 final)

(2015/C 230/12)

Ziņotājs:

Juan MENDOZA CASTRO

Eiropas Komisija 2014. gada 16. jūlijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Baltā grāmata “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu””

COM(2014) 449 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 19. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 137 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK balto grāmatu vērtē atzinīgi, ciktāl tā ļauj nostiprināt vienu no ES konkurences politikas pīlāriem un vienkāršot procedūras.

1.2.

Baltajā grāmatā Komisija cenšas rast līdzsvaru starp sabiedrības interesi noslēgt plaisu regulatīvajā sistēmā un uzņēmumu interesi uzturēt cik vien iespējams zemas administratīvās izmaksas. Tomēr jārūpējas, lai daudzie grozījumi regulā par uzņēmumu koncentrāciju neapdraudētu minētā mērķa sasniegšanu. Jāņem vērā arī apvienošanās radītie ieguvumi uzņēmumiem.

1.3.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi un administratīvo praksi, EESK iesaka baltās grāmatas pamatā esošajā kaitējuma teorijā:

a)

pienācīgi noteikt, kas var radīt kaitējumu konkurencei un tādējādi arī patērētājiem;

b)

nodrošināt tās iekšējo saskaņotību;

c)

ņemt vērā visas puses motivējošus ieguvumus; un

d)

nodrošināt konsekvenci (vai vismaz novērst pretrunīgumu) attiecībā uz empīriskiem datiem.

1.4.

EESK iesaka jaunajā regulējumā ņemt vērā arī sociālo ietekmi, īpaši nodarbinātību un uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

1.5.

Komiteja uzskata, ka Komisijas ierosinātajā “mērķtiecīgajā” pārredzamības sistēmā pienācīgi jāprecizē šādi jēdzieni: “konkurents” saskaņā ar pretmonopola pasākumos izmantoto kritēriju, “vertikāli saistīta sabiedrība” (apsverot sliekšņu noteikšanu), tas, kādām jābūt saiknēm, lai iegūtā līdzdalība būtu “nozīmīga”, un tādu uzņēmumu grupu gadījums, kuri darbojas vairākās nozarēs.

1.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi saglabāt un pat palielināt ES apvienošanās kontroles sistēmas iegūto reputāciju.

1.7.

Lai gan baltā grāmata ir solis pareizajā virzienā, jāapsver, vai tajā izmantoto pieeju nebūtu lietderīgi izvērst, ņemot vērā pēdējos 25 gados notikušās pārmaiņas (palielinājies lietu un kontroles iestāžu skaits) un Eiropas ekonomikas vajadzības 21. gadsimtā.

1.8.

Šobrīd ES ir 28 kontroles iestādes (EEZ kopā 31), un to piemērotie kritēriji nav vienādi. Tāpēc EESK iesaka balto grāmatu izskatīt vēlreiz, lai:

ņemtu vērā dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu,

pārskatītu prasības attiecībā uz obligāto paziņošanu un

vairāk virzītos uz vienas pieturas aģentūras sistēmas izveidi.

1.9.

Baltajā grāmatā paredzētas izmaiņas procedūras noteikumos, un komiteja tās vērtē atzinīgi. Izmaiņas skar šādus aspektus:

vienkāršots mehānisms lietu pirmspaziņošanas nodošanai no dalībvalstīm Komisijai,

atteikšanās no “pašinkriminēšanas elementa” saistībā ar pirmspaziņošanas nodošanu no Komisijas dalībvalstij un

izmaiņas lietu pēcpaziņošanas nodošanā no dalībvalstīm Komisijai.

1.9.1.

Komiteja atzinīgi vērtē arī procedūru vienkāršošanas pasākumus, kas papildina 2013. gada “vienkāršošanas paketē” ietvertos, īpaši attiecībā uz kopuzņēmumiem (joint ventures) ārpus EEZ.

2.   Baltās grāmatas saturs

2.1.

Desmit gadus pēc ES Apvienošanās regulas fundamentālajiem grozījumiem 2004. gadā (1) Komisija baltajā grāmatā izvērtē, kā ir ticis piemērots materiālais tests “ievērojami šķēršļi iedarbīgai konkurencei” (SIEC), un prognozē, kā nākotnē varētu veicināt Komisijas un dalībvalstu turpmāku konverģenci un sadarbību. Tajā izvirzīti arī priekšlikumi konkrētiem grozījumiem, kuru mērķis ir iedarbīgāka ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēma.

2.2.

No vienas puses, tiek ierosināts nodrošināt, ka Apvienošanās regula aptver visus iespējamos konkurencei un līdz ar to patērētājiem radīta kaitējuma veidus, kurus izraisa koncentrācija vai uzņēmumu pārstrukturēšana, tostarp tādus, kas izriet no mazākuma līdzdalības (bez izšķirošas ietekmes jeb kontroles) iegādes.

2.3.

No otras puses, tiek izvirzīts mērķis panākt ciešāku sadarbību starp Komisiju un dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādēm (VKI), kā arī uzdevumu pienācīgu sadali uzņēmumu apvienošanās kontroles jomā, piemēram, vienkāršojot noteikumus par uzņēmumu apvienošanās lietu nodošanu no dalībvalstīm Komisijai (un otrādi).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK balto grāmatu vērtē atzinīgi, ciktāl tā ļauj nostiprināt vienu no ES konkurences politikas pīlāriem, un jo īpaši tādēļ, ka tajā ietverti pasākumi, kas palīdz vienkāršot procedūras.

3.2.

Galveno baltajā grāmatā izvirzīto priekšlikumu – paplašināt Komisijas piekritības jomu, lai tā ietvertu arī kontroli pār konkurencei kaitējošu mazākuma līdzdalību, – Komisija pamato ar to, ka Regulu (EK) Nr. 139/2004 var piemērot tikai tad, ja koncentrācija nozīmē “ilgtermiņa kontroles maiņu” (3. panta 1. punkts), bet šajā gadījumā tas nenotiek. Turklāt Komisija uzskata, ka LESD 101. un 102. pants vien nav pietiekams tiesiskais pamats mazākuma līdzdalības lietu izskatīšanai.

3.3.

Vispārēji Komisija baltajā grāmatā cenšas rast līdzsvaru starp sabiedrības interesi noslēgt plaisu uzņēmumu apvienošanās regulatīvajā sistēmā un uzņēmumu interesi uzturēt cik vien iespējams zemas administratīvās izmaksas.

3.4.

EESK tomēr uzskata: jānovērš apdraudējums, ka pašreizējo priekšlikumu formulējumā izmantoto plašo terminu dēļ faktiski palielinātos izmaksas. Minētais aspekts tomēr būtu jānovērtē, ņemot vērā ieguvumus, ko uzņēmumiem sniedz jaunie noteikumi.

3.5.

EESK uzskata arī par nepieciešamu dažus baltās grāmatas aspektus precizēt, lai nodrošinātu, ka rezultāts nav pretrunā nolūkam atvieglot apvienošanās kontroli, nepalielinot administratīvo slogu.

3.6.

Baltajā grāmatā izklāstītais satvars apvienošanās darījumu novērtēšanai ir “kaitējuma teorija”, ko Komisija piemēro kopš 2002. gadā ciestajām juridiskajām neveiksmēm (2). Piemērojot kaitējuma teoriju, jāievēro, ka:

a)

pienācīgi jānosaka, kas var radīt kaitējumu konkurencei un tādējādi arī patērētājiem;

b)

jānodrošina iekšējā saskaņotība;

c)

jāņem vērā visas puses motivējoši ieguvumi; un

d)

jānodrošina konsekvence (vai vismaz jānovērš pretrunīgums) attiecībā uz empīriskiem datiem (3).

3.6.1.

Minētie principi – kas guvuši atbalstu ES Tiesas praksē un Komisijas administratīvajā praksē (4) – jāpiemēro arī mazākuma līdzdalības lietās.

3.7.

Tā kā baltajā grāmatā ierosināts Komisijas piekritības jomu būtiski paplašināt, EESK iesaka apvienošanās procedūru izskatīšanā ņemt vērā arī sociālo ietekmi un konkrēti nodarbinātību.

4.   ES nepieciešama apvienošanās darījumu Eiropas telpa, kas atbilst iekšējā tirgus vajadzībām 21. gadsimtā

4.1.

Eiropas Savienības apvienošanās kontroles sistēma gadu gaitā ir ieguvusi atzinību, un to izmanto par modeli citās pasaules daļās. EESK uzskata, ka ir svarīgi šo reputāciju saglabāt un pat palielināt.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē baltajā grāmatā izteikto ierosinājumu uzlabot koordināciju starp Komisiju un valstu kompetentajām iestādēm (VKI) un virzīties uz “uzņēmumu apvienošanās Eiropas mēroga telpu”, kas atvieglo darījumu vienotu izskatīšanu un sekmē tiesisko noteiktību. Lai veiktu spēkā esošās kontroles sistēmas plašāku pārskatīšanu, ierosinātajiem pasākumiem tomēr jābūt tālejošākiem par atsevišķiem grozījumiem regulā.

4.3.

Pēdējos 25 gados apvienošanās darījumu kontrole ES ir ievērojami pastiprinājusies un vienlaikus Eiropas uzņēmumi ir kļuvuši lielāki un internacionālāki. Šajā jomā 1989. gadā bija tikai trīs kompetentas valstu iestādes; 2000. gadā to bija 14, tostarp Komisija; patlaban tādu iestāžu skaits ir 28 (bet EEZ kopā – 31).

4.4.

Dažādie noteikumi un to piemērošanas kritēriji uzņēmumiem ir papildu slogs, kas daudzkārt nav nepieciešams: mazāk nekā 5 % Komisijai paziņoto apvienošanās darījumu novērtēti kā potenciāli kaitējoši konkurencei (5). Kontroles sistēmas uzdevums ir patērētāju un lietotāju aizsardzību darīt savietojamu ar absolūto nepieciešamību Eiropas uzņēmumiem konkurēt pasaules tirgos.

4.5.

Tāpēc EESK iesaka balto grāmatu izskatīt vēlreiz, izveidojot plašāku satvaru, kurā iekļauta:

dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana, lai novērstu atšķirīgu piemērošanas kritēriju izmantošanu,

obligātās paziņošanas prasību pārskatīšana, jo pieredze liecina, ka paziņošana daudzkārt nav nepieciešama, un

aktīvāka virzība uz vienas pieturas aģentūras sistēmas izveidi, jo kontroles iestāžu skaits ir palielinājies.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   “Mērķtiecīga” pārredzamības sistēma

5.1.1.

Komisija ierosina izveidot “mērķtiecīgu” pārredzamības sistēmu, kuras pamatā ir divu kritēriju kopums, kas ļauj noteikt, vai darījums atbilst vai ne obligātajam nosacījumam “ievērojami šķēršļi iedarbīgai konkurencei” (SIEC):

a)

mazākuma līdzdalības iegāde konkurējošā vai vertikāli saistītā sabiedrībā; un

b)

konkurences saikne uzskatāma par nozīmīgu, ja iegūtā līdzdalība ir “apmēram” 20 % vai starp 5 % un “apmēram” 20 %, bet ar papildu faktoriem, piemēram, tiesībām, kas ieguvējam nodrošina mazākumu ar de facto veto tiesībām, amatu direktoru padomē vai piekļuvi komerciāli jutīgai informācijai par mērķsabiedrību.

5.1.2.

EESK iesaka, lai, izstrādājot regulas grozījumus, tiktu precizēti šādi aspekti:

pirmkārt, “konkurenta” jēdziens, kas jāapsver atbilstoši definīcijai, kura piemērojama pretmonopola pasākumiem noteiktos ģeogrāfiskos tirgos,

otrkārt, parametri, kas jāņem vērā, lai piemērotu “vertikāli saistītas sabiedrības” jēdzienu. Jāapsver, vai ir nepieciešams noteikt konkrētus sliekšņus, jo, izmantojot vispārīgu formulu, regulā paredzēto informatīvo paziņojumu skaits var ievērojami palielināties,

treškārt, saikņu, kas līdzdalības iegūšanu liek uzskatīt par “nozīmīgu”, juridiskais raksturs,

visbeidzot, vai SIEC analīzē jāiekļauj arī dažādās ekonomikas nozarēs darbojošos uzņēmumu grupu vispārējā darbība.

5.2.   Vienkāršots mehānisms pirmspaziņošanas nodošanai no dalībvalstīm Komisijai

5.2.1.

EESK pauž gandarījumu par priekšlikumu atteikties no divu posmu sistēmas, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktā (argumentēta pieteikuma iesniegšana, paziņošana), un to aizstāt ar tiešu paziņošanu Komisijai. Šādu grozījumu, kas ļaus paātrināt procedūras, pamato tas, ka dalībvalstīm veto tiesības ir tikai dažos gadījumos.

5.2.2.

Atbalstāms ir arī ierosinājums informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju atvieglot, nosūtot dalībvalstīm apvienošanās pušu sākotnējās informēšanas dokumentu vai lietas nodošanas pieteikumu, tādējādi tās brīdinot par šo darījumu jau pirmspaziņošanas saziņas laikā.

5.3.   Pirmspaziņošanas nodošana no Komisijas dalībvalstij

5.3.1.

Komisija ierosina Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. punktā svītrot “pašinkriminēšanas elementu”, ar kuru paredz, ka apvienošanās puses var iesniegt argumentētu paziņojumu par darījuma varbūtēju ievērojamu ietekmi uz konkurenci kādas dalībvalsts tirgū. Saskaņā ar pārskatīto regulu būtu pietiekami pierādīt, ka darījums galvenokārt ietekmēs minēto tirgu.

5.3.2.

Komisija uzskata, ka atteikšanās no šās atturošās prasības varētu sekmēt brīvprātīgi iesniegto paziņojumu skaita pieaugumu, un EESK piekrīt šim viedoklim.

5.4.   Lietas nodošana no dalībvalstīm Komisijai pēc paziņošanas

5.4.1.

Baltajā grāmatā ierosināts grozīt regulas 22. pantu, lai tikai tās dalībvalstis, kas ir kompetentas izskatīt apvienošanās darījumu (patlaban “viena vai vairākas”), varētu lūgt lietas nodošanu Komisijai 15 darbdienu laikā un saskaņā ar to tiesību aktiem. Komisija varētu lemt, vai tā pieņem vai noraida lūgumu par lietas nodošanu. Ja tā lūgumu pieņemtu, lieta būtu tai piekritīga visā EEZ teritorijā. Tomēr, ja viena vai vairākas kompetentās dalībvalstis pret lietas nodošanu iebilstu (bez pienākuma sniegt pamatojumu), Komisija atteiktos no piekritības visā EEZ, savukārt dalībvalstis saglabātu savu piekritību.

5.4.2.

EESK uzskata: lai gan minētais ierosinājums var ļaut vienkāršot procedūru, tā ietekme ir ierobežota, jo Eiropas Savienībā šāda kompetence mazākuma līdzdalības (bez izšķirošās ietekmes) iegādes gadījumā ir atzīta tikai Vācijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē.

5.4.3.

Arī izmaiņas lietu nodošanā pēc paziņošanas ietver Komisijas piekritības paplašināšanu, un EESK to vērtē atzinīgi: ja citas dalībvalstis neiebilst un Komisija ieteikumu pieņem, tā būtu atbildīga par darījuma pārskatīšanu visā EEZ un ne tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā (ja vien dalībvalsts iestāde tās teritorijā darījumu jau nav apstiprinājusi, pirms Komisija uzņēmusies atbildību).

5.5.   Citi grozījumi

5.5.1.

Tā kā 2013. gadā ir pieņemts “vienkāršošanas tiesību aktu kopums” (6), baltajā grāmatā ierosināti citi pasākumi ar tādu pašu mērķi, un EESK tos vērtē atzinīgi.

5.5.2.

Vissvarīgākais no tiem ir nodoms regulas darbības jomu neattiecināt uz tādiem kopuzņēmumiem (joint-ventures) ārpus EEZ, kas neietekmē konkurenci EEZ ietvaros.

5.5.3.

Baltajā grāmatā minēta arī iespēja Komisijai no obligātās iepriekšējās paziņošanas atbrīvot konkrētas darījumu kategorijas, kas parasti neizraisa bažas par konkurenci.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(2)  Īpaši šādas lietas: T-342/99 Airtours plc/Komisija (Recueil 2002, II-2585. lpp.); T-310/01 Schneider Electric SA/Komisija (Recueil 2002, II-4071. lpp.); y T-5/02 Tetra Laval/Komisija (Recueil 2002, II-4381. lpp.).

(3)  Sk. Hans Zenger and Mike Walker.Theories of Harm in European Competition Law”, http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2009296

(4)  Lieta IV/M.938 Guinness/Grand Metropolitan (15.10.1997.) un lieta IV/M.1524 Airtours/First Choice (22.9.1999.).

(5)  http://ec.europa.eu/competition/mergers/statistics.pdf

(6)  Komisijas 2013. gada 5. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1269/2013 (OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp.) un Komisijas paziņojums par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.); labojumi: OV C 11, 15.1.2014., 6. lpp.


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/82


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam”

(COM(2014) 332 final)

(2015/C 230/13)

Ziņotājs:

Carlos TRINDADE

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 6. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam”

COM(2014) 332 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 20. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 11. decembra sēdē), ar 189 balsīm par, 23 balsīm pret un 20 locekļiem atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK pauž gandarījumu, ka ES rīcībā ir visaptverošs, no ekonomikas un sociālā viedokļa pamatots satvars, kuru papildina ES daudzgadu stratēģijas, ko dalībvalstis pielāgo attiecīgās valsts apstākļiem. Tomēr EESK uzskata, ka vēl ir jāpārvar daudz grūtību, jānovērš nepilnības un jārod risinājumi jaunām problēmām.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos galveno uzmanību pievērst profilaksei, noteikumu vienkāršošanai, nesamazinot pašreizējos aizsardzības līmeņus, un noteikumu ievērošanai. Ar stratēģiju jāgarantē augsta līmeņa aizsardzības un uzņēmumu administratīvo izmaksu līdzsvarotība.

1.3.

EESK pauž gandarījumu, ka Komisija lielu uzmanību pievērsusi MVU, un atzinīgi vērtē atzinumus, informāciju un vadlīnijas, ko Komisija tiem nosūta ar IKT starpniecību, kā arī publisko dienestu ciešāku koordinēšanu MVU atbalsta jomā.

1.4.

EESK uzskata, ka ir jāuzlabo darba inspektoru sagatavošana, kā arī jāpalielina to skaits, jo gandrīz puse no dalībvalstīm nav sasniegušas ILO ieteikto minimālo robežvērtību (proti, viens inspektors uz 10  000 darba ņēmējiem).

1.5.

Lai veidotu profilakses kultūru jauniešu vidū kopumā, diplomētu jauniešu, stažieru un mācekļu vidū, EESK iesaka Komisijai veikt pasākumus, lai viņiem būtu pieejama informācija, kā arī atbilstoša un praktiska apmācība.

1.6.

EESK atzīst arī, ka ieguldījumiem profilaksē ir svarīga nozīme, un piekrīt Komisijai, ka ieguldījumus nevar veikt tikai uzņēmumi, bet sava daļa jāiegulda arī dalībvalstīm. Komiteja aicina uzņēmumus un dalībvalstis ieguldīt vairāk un nodrošināt darba ņēmēju iesaistīšanos.

1.7.

EESK norāda uz grūtībām, kas Eiropas Savienībā radušās saistībā ar datu pieejamību, un aicina Komisiju nekavējoties iegūt statistiku un rādītājus, kuros ņemts vērā darba ņēmēju dzimums un dzīves cikls. Eiropas Savienībā ir jāreglamentē un jāpublisko arodslimību saraksts, kurā ietverti arī darba laikā notikušie nelaimes gadījumi, kā arī šo datu pārnešanas un statistikas analīzes noteikumi. Komiteja uzskata, ka jānostiprina specializētās aģentūras un plaši jāizplata to darbi, un vēlas, lai informācijas un labas prakses piemēru izplatīšana veicinātu profilakses kultūras stiprināšanu. Pēc komitejas domām, jāveic padziļināta izpēte par jauniem apdraudējumiem un jāsagatavo (leģislatīvi vai cita veida) pasākumi, kuros ņemti vērā veikto pētījumu rezultāti.

1.8.

EESK uzskata, ka darba ņēmēju un sociālo partneru iesaistīšana visos līmeņos un darbavietā ir priekšnoteikums šīs stratēģijas efektīvai īstenošanai. Komiteja aicina Komisiju aktīvāk apspriesties un konsultēties ar sociālajiem partneriem un izstrādāt saskaņotus pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāsekmē sociālais dialogs un darba koplīgumu noslēgšana.

1.9.

EESK kritiski vērtē to, ka Komisija nav noteikusi nevienu kvantitatīvu mērķi attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un iesaka dalībvalstīm šādus mērķus iekļaut valstu stratēģijās.

2.   Veselības aizsardzības un darba drošības nozīmīgums

2.1.

Veselības aizsardzības un darba drošības stratēģiskā nozīme Eiropā ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību, konkrētāk, 151. un 153. pantā, nosakot saskaņošanu par mērķi darba apstākļu uzlabošanās gaitā.

2.2.

Lai arī nesenā Eirobarometra aptauja liecina, ka vairākums respondentu (85 %) ir apmierināti ar veselības aizsardzību un drošību darbā un 77 % apgalvo, ka viņu darbavietā ir pieejama informācija un/vai apmācība šajā jomā, ES vēl ir iespējami uzlabojumi darba drošības un veselības aizsardzības jomā; pašreizējā situācija rada lielas bažas: ES katru gadu nelaimes gadījumos darbā dzīvību zaudē vairāk nekā 4  000 darba ņēmēju, bet vairāk nekā trīs miljoni cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, kuru dēļ viņi kavē darbu vairāk nekā trīs dienas. Gandrīz katrs ceturtais darba ņēmējs uzskata, ka viņa darbs apdraud veselību un drošību vai arī pārsvarā nelabvēlīgi ietekmē veselību. Vācijā 460 miljonu slimības dienu dēļ ražīgums pazeminājās par 3,1 % no IKP, bet Apvienotajā Karalistē 2010.–2011. gadā slimības atvaļinājumi valstij izmaksāja 2  381 miljonu sterliņu mārciņu.

2.3.

Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) dati liecina, ka Eiropas Savienībā 2008. gadā aptuveni 1 60  000 personu mirušas no slimībām, kas saistītas ar darbu, un galvenais nāves cēlonis bijis vēzis (gandrīz 96  000 gadījumu). Lēš, ka Eiropā ik pēc 3,5 minūtēm nelaimes gadījumā darbā vai no arodslimības mirst viens cilvēks. Tomēr veselības aizsardzības un darba drošības jomā Eiropa ir avangardā.

2.4.

Izmaksas, kas saistītas ar drošību un veselības aizsardzību darbā, jāuzskata ne tikai par izdevumiem, bet arī ieguldījumiem. Arī Komisija savā paziņojumā norāda, ka saskaņā ar jaunākajām aplēsēm ieguldījumi šajā jomā var radīt augstu rentabilitātes koeficientu – vidēji 2,2 un no 1,29 līdz 2,89. Jāuzsver arī, ka pienācīgu darba apstākļu trūkums rada uzņēmumiem izmaksas un ka dažās valstīs apdrošināšanas izmaksas ir relatīvi zemākas tiem uzņēmumiem, kuros nav bijuši nelaimes gadījumi darbā.

2.5.

Neraugoties uz to, ka ES stratēģija par veselības aizsardzību un drošību darbā 2007.–2012. gadam (1) īstenota samērā veiksmīgi – precizēti ES noteikumi un aktīvāk iesaistījušās dalībvalstis –, tomēr jāsecina, ka arodslimību ietekmes samazināšanas mērķis nav sasniegts un ka būtiskas nepilnības joprojām vērojamas mikrouzņēmumu un MVU līmenī, jo tiem finanšu resursu, tehniskās veiktspējas un cilvēkresursu nepietiekamības dēļ bija ļoti grūti izpildīt regulatīvās prasības. Jāmin arī tādi negatīvi aspekti kā arodslimību un ar darbu saistītu slimību nepietiekama profilakse, nepietiekami statistikas un uzraudzības dati, trūkst mijiedarbības starp veselības aizsardzību un drošību darbā, vidi un ķīmiskām vielām, kā arī sociālo partneru nepietiekama iesaistīšanās. Vēl mazāk datu ir par darba ņēmēju veselības aizsardzību un darba drošību tajās nozarēs, kurās ir plaši izplatīts nedeklarēts darbs un netradicionāla nodarbinātība (īpaši dažās lauku saimniecībās un rūpniecības un pakalpojumu jomā), teledarbs, pašnodarbinātība un pakalpojumi mājsaimniecībā.

2.6.

Jāatzīmē, ka pēdējos gados konstatēto nelaimes gadījumu skaita samazināšanos Eiropā varētu daļēji izskaidrot ar nodarbinātības līmeņa pazemināšanos nozarēs ar augstu riska pakāpi, ņemot vērā, ka kopumā dalībvalstīs vērojami būtiski ierobežojumi darba drošības un veselības aizsardzības jomā, īpaši darbībās, kas saistītas ar likumdošanu, pārbaudēm un profilaksi.

2.7.

EESK piekrīt, ka vajadzētu apzināt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ES, un kopā ar Komisiju aicina pieņemt stingru politiku un pasākumus šo problēmu risināšanai: uzlabot efektīvu un iedarbīgu pasākumu īstenošanu dalībvalstīs, lai stiprinātu mikrouzņēmumu un MVU veiktspēju apdraudējuma novēršanas jomā; uzlabot ar darbu saistītu slimību profilaksi, mazinot esošos, jaunos un potenciālos riskus; rast saskaņotu un efektīvu risinājumu demogrāfiskajām pārmaiņām.

2.8.

Dalībvalstu saskaņotie centieni ne tikai samazina arodslimību un darbā notikušo nelaimes gadījumu skaitu, bet arī aizsargā ieguldījumus cilvēkresursos, samazinot pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un palēninot sociālo izmaksu pieaugumu, un tādējādi sekmē Eiropas sabiedrības labklājību.

3.   Vispārīga informācija par Eiropas stratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2014.–2020. gadam

3.1.

Pienācīgi un stratēģijai “Eiropa 2020” atbilstoši veselības aizsardzības un darba drošības apstākļi var būtiski sekmēt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Eiropas Savienības stratēģiskais satvars un regulas kopā ar valstu stratēģijām un noteikumiem garantē darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību. EESK pauž nožēlu, ka šis paziņojums publiskots ar nokavēšanos un ka tajā nav ņemti vērā priekšlikumi, kas ietverti atzinumā, ko vienprātīgi pieņēma veselības aizsardzības un drošības konsultatīvā padome, kas trīspusēji pārstāv dažādas ES intereses.

3.2.

EESK pauž nožēlu, ka Komisija savā paziņojumā neparedz novērst šķēršļus likumdošanas procesā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas skar muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, un pārskatīt spēkā esošo direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēnām vielām. EESK konstatē, ka nav arī atsauču uz tiesiskā regulējuma izveidi, lai prognozētu attīstību, kaut gan Eiropas Parlaments jau norādīja uz šādu nepieciešamību. EESK aicina Komisiju nekavējoties sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.

3.3.

Savulaik EESK pauda gandarījumu par ES izvirzīto mērķi par 25 % samazināt nelaimes gadījumu skaitu darbā (2) un izsaka nožēlu, ka šāds kvantitatīvs mērķis nav izvirzīts 2014.–2020. gadam. EESK kritizēja arī to, ka nav līdzīga mērķa arodslimību skaita samazināšanai; komiteja norāda, ka šāda mērķa nav arī izskatāmajā paziņojumā, un tas nav pieņemami. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas statistikas instrumentus, ar kuriem varētu novērtēt nelaimes gadījumus darbā, arodslimības un dažāda veida arodrisku.

3.4.

Sociālie partneri un sabiedrība kopumā nepārprotami atzinuši, ka jāuzlabo ES un valstu standartu un noteikumu izpilde. Savukārt EESK uzskata, ka ir obligāti jāstiprina mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu veiktspēja, lai tie varētu īstenot iedarbīgus un efektīvus riska profilakses pasākumus atbilstīgi tiesību aktiem. Šie pasākumi ir prioritāri, un tie jāatbalsta ar publisko politiku, kas balstīta uz efektīviem stimuliem un katram konkrētajam uzņēmumam pielāgotu tehnisko palīdzību un padomiem.

3.5.

Tehnoloģiju inovācija un jauni darba organizācijas modeļi, piemēram, jauni netradicionāli nodarbinātības veidi, rada jaunas situācijas, kurās rodas jaunas problēmas un jauni riski, kas vēl nav pienācīgi apzināti. Šo risku apzināšana un profilakse, kā arī jau zināmo un jauno arodslimību definēšana ir neatliekams uzdevums. Ir steidzami jāatrod risinājumi, aktualizējot spēkā esošo regulējumu vai izstrādājot jaunus tiesību aktus, kas atbilstu apzinātajiem riskiem.

3.6.

Pieaugot paredzamajam mūža ilgumam, mainās sabiedrības demogrāfiskā struktūra, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pieaugs arī paredzamais veselīga mūža ilgums. Darba apstākļi būtiski ietekmē veselības problēmas, kas ar gadiem parasti palielinās un ko veicina atsevišķu arodrisku kumulatīvā ietekme. Labāka profilakse no darba gaitu uzsākšanas brīža un visā darba dzīves garumā palīdz pārvarēt problēmas, kas saistītas ar demogrāfisko attīstību. Turklāt svarīga nozīme ir pētniecībai kā valstu, tā arī Eiropas līmenī, lai apzinātu galvenos jautājumus šajā jomā.

3.7.

EESK konstatē, ka ES ir palielinājusies darba ņēmēju nedrošība, netradicionālo nodarbinātības veidu stāvoklis ir pasliktinājies un ekonomikas krīzes dēļ dažas dalībvalstis un atsevišķi sociāli bezatbildīgi uzņēmumi ir būtiski ierobežojuši darbības, kas saistītas ar veselības aizsardzību un drošību darbā. Šāds stāvoklis ir nepieņemams.

3.8.

Tomēr jāatzīmē, ka daži uzņēmumi brīvprātīgi un plašāk, nekā tas paredzēts to likumīgajās saistībās, ir īstenojuši darbības un pasākumus darba ņēmēju veselības, drošības un labklājības veicināšanai. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatzīst un jāatbalsta šo uzņēmumu sociāli atbildīgā attieksme, jo tā veicina sociālās atbildības un atbildīgas attieksmes pret vidi kultūras veidošanos uzņēmējdarbības jomā visā Eiropā.

3.9.

ES jau ilgāku laiku vērojama ekonomikas stagnācija un augsts bezdarba līmenis. Bezdarbs ir īpašs veselības aizsardzības darbā aspekts, jo dažos gadījumos tas saistīts ar garīgām slimībām. Tāpat arī nedeklarētā darba tirgū nodarbinātie darba ņēmēji ir vairāk pakļauti augstam riskam un nelaimes gadījumiem darbā. EESK ir pārliecināta, ka ne tikai strukturālie ieguldījumi, bet arī dzīves apstākļu, tostarp darba drošības un veselības aizsardzības, uzlabošana ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, pienācīgas kvalitātes darba vietu radīšanai un sociālajai kohēzijai.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Izstrādāt vispārēju satvaru veselības aizsardzībai un drošībai darbā un efektīvi piemērot to ES mērogā ir būtisks faktors, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Vairākums ES rīkotās publiskās apspriešanās (3) dalībnieku (93 % respondentu) apstiprināja, ka ES līmenī jāturpina saskaņošanas darbs, un atbalstīja mērķi saglabāt augsta līmeņa atbilstību darba drošības un veselības aizsardzības principiem neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

4.2.

Lai arī vairākās dalībvalstīs pēdējos gados vērojama uzlabošanās galvenokārt darbā notikušo nelaimes gadījumu skaita ziņā, ko daļēji var arī izskaidrot ar nodarbinātības līmeņa pazemināšanos, profilakses kultūra Eiropas Savienībā tomēr vēl nav vispārēja parādība, jo MVU saskaras ar grūtībām resursu un veiktspējas līmenī, un tās var pārvarēt vienīgi ar publisko iestāžu veiktajiem pasākumiem informēšanas, apmācības, tehniskā atbalsta un konsultāciju jomā. Minētie publisko iestāžu pasākumi būs jāpielāgo dažādu uzņēmējdarbības nozaru vajadzībām un jāizstrādā, ņemot vērā katras konkrētās nozares īpatnības.

4.3.

Darba ņēmēju pārstāvju iesaistīšanās arodriska jautājumu risināšanā uzņēmumos un darbavietās ir galvenā sociālā dialoga raksturīgā iezīme. Finansiālais atbalsts uzņēmumiem jāsniedz tikai tad, ja tie ievēro darba drošības un veselības aizsardzības standartus. Vairāku Eiropas valstu pieredze liecina, ka būtiska nozīme ir koplīgumiem, jo tie nodrošina reģionālo un nozaru pārstāvības struktūru izveidi un stimulē sociālo dialogu un profilaksi.

4.4.

Veselības aizsardzības un darba drošības jomā kompetento publisko dienestu savstarpējā koordinācijā vērojamas nepilnības. Konstatēts zināms efektivitātes trūkums un/vai sociālo partneru līdzdalības mehānismu nepietiekama izmantošana visos sarunu un konkrēto nozaru līgumu slēgšanas posmos, tāpēc šī situācija ir jāuzlabo. Sistemātiskāka sabiedrības veselības aizsardzības dienestu un profilakses dienestu sadarbība darbavietās sekmē profilakses uzlabošanos un arodslimību diagnosticēšanu. Dalībvalstīs jāizveido vienoti kontaktpunkti, kas nodrošinātu publiskās pārvaldes iestāžu saikni ar MVU.

4.5.

Budžeta ierobežojumu apstākļos dalībvalstis kopumā ir piešķīrušas mazāk finanšu resursu un cilvēkresursu iestādēm un struktūrām, kas saistītas ar veselības aizsardzību un drošību darbā, tostarp darba inspekcijai, kuras kontroles, uzņēmumu atbalsta un konsultāciju darbību apjoms krasi samazinājās. EESK prasa šo nepieņemamo situāciju uzlabot, vēl jo vairāk tāpēc, ka rodas arvien vairāk jaunu būtisku apdraudējumu un pasliktinās darba ņēmēju dzīves un drošības apstākļi (bezdarbs un nedrošība darbā ir viens no faktoriem, kas palielina psihosociālo risku).

4.6.

Dalībvalstīm vajadzētu stimulēt un veicināt sarunas un koplīgumu noslēgšanu, garantējot tādējādi sociālajiem partneriem svarīgu un reālu lomu veselības aizsardzības un drošības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī drošas un veselībai nekaitīgas vides radīšanai darbavietā.

4.7.

EESK ar nožēlu secina, ka nav panākts pietiekams progress attiecībā uz ES statistikas datiem par veselību un drošību, un uzsver, ka svarīgs un steidzams uzdevums ir izstrādāt Savienības līmenī vienotas definīcijas un atzīšanas un paziņošanas sistēmas.

4.8.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka sociālo partneru iesaistīšana visos līmeņos garantē veselības aizsardzības un darba drošības politiku un stratēģiju izstrādes un īstenošanas efektivitāti. Šajā saistībā noteicošā loma būs sociālajam dialogam un trīspusējai padomdevējai komitejai veselības aizsardzības un darba drošības jomā. Komisijai, nosakot prioritātes, vairāk jāņem vērā minētās komitejas priekšlikumi, kas bieži vien pieņemti vienprātīgi.

4.9.

EESK aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt, vai sociālā dialoga ietvaros noslēgtie pamatnolīgumi ir pietiekami reprezentatīvi un vai tie atbilst Kopienas tiesību aktiem, un, ja nepieciešams, veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto līgumu ievērošanu.

4.10.

EESK iesaka dalībvalstīm izmantot Eiropas Sociālo fondu un Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus), lai finansētu veselības aizsardzības un darba drošības veicināšanas pasākumus.

4.11.

EESK piekrīt Komisijai, ka nepieciešams rūpīgāk izpētīt veselības un darba drošības politikas sinerģiju ar citām publiskā sektora intervences jomām. EESK ir stingri pārliecināta, ka dalībvalstīs šajā jomā panākts pavisam neliels progress.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Valstu stratēģijas, tiesību aktu piemērošana un kontrole

5.1.1.

EESK atbalsta Komisijas ierosināto vadlīniju, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem jāpārskata valsts stratēģija, ņemot vērā jauno ES stratēģisko satvaru. Komiteja vienlaikus iesaka sīki izvērtēt iepriekšējās valsts stratēģijas ietekmi. Dalībvalstīm ir jāapzinās, ka ir svarīgi panākt sociālo partneru atbalstu stratēģijai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Vajadzēs atrast vienotus rādītājus un kritērijus, kas sistemātiski norādītu šāda atbalsta līmeni un nodrošinātu regulāru uzraudzību un novērtēšanu.

5.1.2.

EESK piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) jāizveido datubāze par veselības aizsardzību un darba drošību un regulāri (vismaz divreiz gadā) jārīko sanāksmes EU-OSHA, padomdevējas komitejas veselības aizsardzības un darba drošības jomā (ACSH) un Vecāko darba inspektoru komitejas (SLIC) ietvaros.

5.1.3.

Finansiālais un tehniskais atbalsts MVU, lai dalībvalstīs ieviestu tiešsaistes riska novērtējumu (OiRA) un citus uz informācijas tehnoloģijām balstītus instrumentus, jāuzskata par svarīgu uzdevumu, un atbalstam jābūt virzītam uz prioritārajām jomām. Būs jānostiprina EU-OSHA finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tai būtu noteicošā loma. EESK pauž nožēlu, ka dalībvalstis nav pietiekami izmantojušas ESF, lai finansētu izglītošanas un apmācības pasākumus.

5.1.4.

Lai apzinātu labas prakses piemērus un noteiktu īpašas vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz MVU, jāņem vērā īpašie apstākļi attiecīgajā nozarē, kā arī uzņēmējdarbības veids; EU-OSHA uzdevums ir pastiprināt intervenci šajās jomās un veicināt profilakses kultūras veidošanos.

5.1.5.

Jāuzlabo darba inspekcijas darbības dalībvalstu uzņēmumos, tostarp informēšanas, konsultēšanas, potenciālo risku un tiesību aktu piemērošanas veicināšanas jomā, kā arī nolūkā apzināt un izskaust nedeklarētu nodarbinātību. Lai to panāktu, ir jānostiprina darba inspekcijas resursi un kompetence.

5.1.6.

EESK atbalsta darba inspektoru apmaiņas/apmācības programmas novērtēšanas darbības un pasākumus, kas vērsti uz darba inspekcijas dienestu sadarbības stiprināšanu SLIC ietvaros.

5.1.7.

EESK piekrīt SLIC nostājai, ka ar veselību un drošību saistītie jautājumi, tostarp muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, slimības ar ilgu latento periodu (ar profesionālo darbību saistīti vēža saslimšanas gadījumi un hroniskas slimības, piemēram, pneimopātija), REACH regulas efektīva īstenošana un ar darbu saistītais psihosociālais risks (4), uzskatāmi par ES stratēģisku prioritāti. Ir jāuzlabo MVU kompetence veselības aizsardzības un drošības jomā, jāmudina stingrāk ievērot prasības, sniegt skaidru un aktualizētu informāciju un vadlīnijas un jānodrošina, ka lielie uzņēmumi izpilda savus pienākumus, lai uzlabotu to MVU veiktspēju, ar kuriem tie sadarbojas.

5.2.   Tiesību aktu vienkāršošana

5.2.1.

EESK uzskata, ka iespējamā spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošana nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt ES darba ņēmēju pašreizējos veselības aizsardzības un darba drošības līmeņus, ne arī kavēt šo apstākļu pastāvīgu uzlabošanu. ES rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā noskaidrots, ka sociālo partneru viedoklis par spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošanu, ar kuru paredzēts ieviest jaunu ES politikas instrumentu, ir atšķirīgs: 73,4 % darba ņēmēju organizāciju, bet tikai 4,3 % darba devēju organizāciju paziņojušas, ka iebilst pret šādu vienkāršošanu (5). No visiem respondentiem (kopā 523) 40,5 % atbalsta vienkāršošanu, 46,1 % neatbalsta, bet 13,4 % nav viedokļa šajā jautājumā. EESK tomēr uzskata, ka ir iespējams samazināt atsevišķas administratīvās izmaksas uzņēmumiem, nekaitējot darba ņēmēju veselības un drošības apstākļiem.

5.2.2.

Jāuzsver, ka saskaņā ar Eiropas uzņēmumu aptauju par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER) galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi veic pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā, ir “likumīgo saistību izpilde” (90 %), “darba ņēmēju izvirzītās prasības” (76 %) un “darba inspekcijas izvirzītās prasības” (60 %), turklāt visi šie elementi pakļauti lielam spiedienam. Aptauja liecina arī, ka no uzņēmumiem, kas neveic regulāras kontroles drošības jomā, tikai nepilni 37 % norādījuši uz “likumīgo saistību lielo sarežģītību”, lai attaisnotu savu bezdarbību.

5.2.3.

EESK iesaka pēc spēkā esošo tiesību aktu izvērtēšanas rīkot plašas debates un sarunas, kurās piedalītos visu līmeņu sociālie partneri, un tikai pēc tam apzināt iespējas vienkāršot vai samazināt uzņēmumiem nevajadzīgo administratīvo slogu. EESK norāda uz Līguma 153. pantu, kurā paredzēts, ka ar ES tiesību aktiem nosaka minimālās prasības un neliedz dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest stingrākus noteikumus darba ņēmēju efektīvākai aizsardzībai. Šis noteikums sekmē progresu un ļauj plānot ES iniciatīvas, kā to apliecina azbesta izmantošanas aizliegums, ko daudzās dalībvalstīs pieņēma vēl pirms Komisijas lēmuma.

5.3.   Jaunie un potenciālie riski

5.3.1.

Ir obligāti jāpilnveido zinātnes atziņas par jauniem riskiem, lai, koncentrējot spēkus ES līmenī, novērstu ar darbu saistītas slimības un arodslimības. Ir jānodrošina dažādu ES un valstu iestāžu ciešāka mijiedarbība/koordinācija, lai rastu piemērotus risinājumus, kā izstrādāt stratēģijas un pasākumus jauno un potenciālo risku novēršanai. Vairākas šādas iestādes jau darbojas, tāpēc EESK neuzskata par lietderīgu veidot jaunu neatkarīgu zinātnisku padomdevēju struktūru.

5.3.2.

EESK vienmēr norādījusi, ka jāgarantē labāki veselības aizsardzības un drošības apstākļi atsevišķām darba ņēmēju kategorijām (jauniešiem, sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, migrantiem, darba ņēmējiem ar netradicionāliem darba līgumiem un ar invaliditāti) un jārisina jaunās problēmas, kas radušās darba organizācijas pārmainu dēļ (īpaši stress un garīgās slimības darbavietā) un kuras plaši atzinušas dalībvalstis, sociālie partneri un sabiedrība. EESK uzskata, ka šīs problēmas ir jārisina, jo tās sastopamas arvien biežāk un tās rada saimnieciskas un sociālas izmaksas. Komiteja uzsver, ka dzimumu dimensija sekmē ar veselības aizsardzību darbā saistīto politiku sasaisti ar progresu līdztiesības jomā.

5.4.   Statistikas dati

5.4.1.

Viena no galvenajām problēmām ir savlaicīgi sniegtu ticamu un salīdzināmu statistikas datu trūkums ES. Ir jārod risinājums šai bēdīgajai situācijai, kura nesaprotamu iemeslu dēļ ilgst jau gadiem. EESK atbalsta Komisijas centienus pārvarēt grūtības; Komisijai un dalībvalstīm tās būtu jāuzskata par būtisku prioritāti un jāizstrādā detalizētāka un valstu apstākļiem pielāgota statistiska, jo, ja Komisija un dalībvalstis par to vienojas, tās var šādu statistiku izstrādāt. Sadarbība ar PVO, lai paplašinātu Starptautiskajā slimību klasifikatorā ICD-10 iekļauto datu kopumu, dotu iespēju izmantot veselības aprūpes datubāzes, nodrošinot tādējādi ātrāku un efektīvāku datu vākšanu.

5.4.2.

EESK pauž nožēlu, ka pārtraukta ES statistikas datu par arodslimībām apstrāde, un prasa atsākt statistikas apsekojumus par kancerogēno vielu iedarbību darbavietā, kā tas bija projekta CAREX gadījumā 90. gados. EESK pozitīvi vērtē nesenos Komisijas centienus izveidot datubāzi un izstrādāt modeli, ar kuru varētu izvērtēt vairāku bīstamu ķīmisko vielu iedarbību uz darba ņēmējiem ES dalībvalstīs un EBTA/EEZ valstīs (projekts HAZCHEM).

5.5.   Sadarbība ar starptautiskajām iestādēm

5.5.1.

EESK uzskata, ka prioritāri jāveido ciešāka sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, īpaši ILO, PVO un ESAO, lai visā pasaulē samazinātu nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu.

5.5.2.

Īpaša uzmanība jāpievērš nepilnībām darba drošības un veselības aizsardzības jomā globālajā piegādes ķēdē un tādējādi jāpanāk vairāk drošu darba vietu ne tikai Eiropā, bet visos kontinentos. Vajadzētu apsvērt iespēju iekļaut šo jautājumu ES noslēgtajos līgumos, lai garantētu, ka ES partneri īsteno ILO konvencijas un ieteikumus. EESK norāda uz iepriekš pieņemtajiem atzinumiem par azbestu un aicina Komisiju pieņemt konkrētu nostāju, lai aizliegtu azbestu visā pasaulē.

5.5.3.

EESK iesaka dalībvalstīm piemērot starptautiskos standartus un konvencijas, bet Komisijai – regulāri sagatavot ziņojumus par to faktisku īstenošanu dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  No 2007. līdz 2011. gadam ES par 27,9 % samazinājās to nelaimes gadījumu skaits, kuru dēļ darba ņēmēji kavējuši darbu vairāk nekā trīs dienas.

(2)  OV C 224, 30.8.2008., 88. lpp.

(3)  Publiska apspriešanās par jauno ES politikas satvaru darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, 2014. gada jūnijs.

(4)  “ES stratēģiskās prioritātes”, 2013.–2020. g., dokuments 2091_FR, 2012. gada februāris.

(5)  Sabiedriskž apspriešana 2014. gada jūnijā par jauno ES politikas satvaru darba drošības un veselības aizsardzības jomā.


PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma

Grozījumi, kas saņēma vismaz vienu ceturtdaļu balsu, bet kurus noraidīja debašu laikā:

1.8. punkts

Grozīt šādi:

 

EESK uzskata, ka darba ņēmēju un sociālo partneru iesaistīšana visos līmeņos un darbavietā ir priekšnoteikums šīs stratēģijas efektīvai īstenošanai. Komiteja aicina Komisiju aktīvāk apspriesties un konsultēties ar sociālajiem partneriem un izstrādāt saskaņotus pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāsekmē jārosina darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju sociālais dialogs par veselības un drošības jautājumiem un darba koplīgumu noslēgšana.

Balsojuma rezultāts

Par

:

66

Pret

:

143

Atturas

:

17

3.2. punkts

Grozīt šādi:

 

EESK pauž nožēlu, ka Komisija savā paziņojumā neparedz novērst šķēršļus likumdošanas procesā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas skar muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, un pārskatīt spēkā esošo direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēnām vielām. EESK konstatē, ka nav arī atsauču uz tiesiskā regulējuma izveidi, lai prognozētu attīstību, kaut gan Eiropas Parlaments jau norādīja uz šādu nepieciešamību. EESK aicina Komisiju nekavējoties sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.

Balsojuma rezultāts

Par

:

60

Pret

:

141

Atturas

:

13

3.5. punkts

Grozīt šādi:

 

Tehnoloģiju inovācija un jauni darba organizācijas modeļi, piemēram, jauni netradicionāli nodarbinātības veidi, rada jaunas situācijas, kurās rodas jaunas problēmas un dažkārt var rasties jauni riski, kas vēl nav pienācīgi apzināti. Šo risku apzināšana un profilakse, kā arī jau zināmo un jauno arodslimību definēšana ir neatliekams uzdevums. Ir steidzami jāatrod risinājumi, kā aktualizējot spēkā esošo regulējumu, vai risinājumi, izstrādājot jaunus tiesību aktus, kas atbilstu apzinātajiem riskiem.

Balsojuma rezultāts

Par

:

77

Pret

:

140

Atturas

:

10

3.9. punkts

Grozīt šādi:

 

ES jau ilgāku laiku vērojama ekonomikas stagnācija un augsts bezdarba līmenis. Bezdarbs ir īpašs veselības aizsardzības darbā aspekts, jo dažos gadījumos tas saistīts ar garīgām slimībām. Tāpat arī nedeklarētā darba tirgū nodarbinātie darba ņēmēji dažkārt var būt ir vairāk pakļauti augstam riskam un nelaimes gadījumiem darbā. EESK ir pārliecināta, ka ne tikai strukturālie ieguldījumi, bet arī dzīves apstākļu, tostarp darba drošības un veselības aizsardzības, uzlabošana ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, pienācīgas kvalitātes darba vietu radīšanai un sociālajai kohēzijai.

Balsojuma rezultāts

Par

:

62

Pret

:

145

Atturas

:

10

4.6. punkts

Grozīt šādi:

 

Dalībvalstīm vajadzētu stimulēt un veicināt darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju sociālo dialogu sarunas un koplīgumu noslēgšanu, garantējot tādējādi sociālajiem partneriem svarīgu un reālu lomu veselības aizsardzības un drošības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī drošas un veselībai nekaitīgas vides radīšanai darbavietā.

Balsojuma rezultāts

Par

:

66

Pret

:

141

Atturas

:

17


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/91


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē””

(COM(2014) 445 final)

un “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai””

(COM(2014) 398 final)

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem”

(COM(2014) 397 final – 2014/0201 (COD))

(2015/C 230/14)

Ziņotāja:

An LE NOUAIL MARLIÈRE

Komisija 2014. gada 14. jūlijā, Eiropas Parlaments 2014. gada 28. jūlijā un Padome 2014. gada 20. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē””

COM(2014) 445 final

un

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai””

COM(2014) 398 final

un

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem”

COM(2014) 397 final – 2014/0201 (COD).

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 12. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (10. decembra sēdē), ar 129 balsīm par, 3 balsīm pret un 5 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē gan abus paziņojumus, gan grozījumus direktīvās par atkritumiem un atbalsta centienus mudināt visus uzņēmumus un patērētājus pakāpeniski atteikties no pašreizējā lineārā saimniekošanas modeļa, ko var raksturot kā “paņemt, uzražot, patērēt un izmest”, un ātrāk pāriet uz aprites modeli, kura būtība ir atjaunošanās un kura pamatā – atjaunojamo energoavotu izmantošana, lai maksimāli samazinātu dabas resursu patēriņu.

1.2.

Komiteja atbalsta mērķi izveidot un nostiprināt šādai pārejai nepieciešamo vidi, kas ietvertu ražojumus visā to aprites ciklā – no izejvielu piegādes līdz ekodizainam, mazumtirdzniecībai, uzņēmējdarbības un patēriņa modeļiem, atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atkritumu kā resursu izmantošanai.

1.3.

Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka konkrētajos Komisijas izvirzītajos priekšlikumos pārlieku dominē atkritumu jomas politika un likumdošana, toties trūkst līdzīgu konkrētu “augšupēju” priekšlikumu, kas būtu vērsti uz uzlabojumiem visā produktu aprites ciklā. EESK sagaida, ka Komisija iesniegs gan šādu pasākumu ceļvedi ar skaidrām norādēm par grafiku, procedūru un budžetu, gan priekšlikumus par novatorisku finansējuma instrumentu izmantošanu, piemēram, “zaļajām obligācijām”.

1.4.

Komiteja norāda, ka aprites ekonomiku veicinošais satvars būtu jāintegrē citās Eiropas politikas jomās, piemēram, enerģētikas un klimata politikā un rūpniecības politikā; tas attiecas arī uz ES reindustrializācijas mērķi. EESK atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu papildināšanu ar resursu efektivitātes mērķi, kā ierosina Eiropas resursu efektivitātes platforma un kā minēts paziņojumā “Ceļā uz aprites ekonomiku”.

1.5.

Kaut gan “aprites ekonomikas politikas paketē” Komisija ir aplūkojusi vispārīgus ieguvumus nodarbinātības jomā un aizsākusi “Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu”, Komiteja pauž nožēlu, ka nav izmantota iespēja dziļāk izpētīt ietekmi uz nodarbinātību, risku nodarbinātībai un labumu, ko gūtu nodarbinātība. Piemēram, nav aplūkotas nodarbinātības iespējas, kādas paver atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un pārstrāde. Vairāk uzmanības būtu jāpievērš arī tam, lai attiecīgajam darbaspēkam nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un paaugstinātu veselības aizsardzības un drošības standartus.

1.6.

Ar Eiropas Komisijas ierosināto satvaru būtu jāgādā, lai darbs, kas saistīts ar informētības veicināšanu un ieradumu maiņu, tiktu taisnīgi sadalīts starp ieinteresētajām pusēm; nākotnes redzējumam, zinātniskā progresa nodrošināšanai, novatorisku risinājumu ieviešanai, Eiropas konkurētspējas saglabāšanai un kopējām interesēm ir jābūt līdzsvarā.

1.7.

Ir jāpanāk, ka patērētāji un ražotāji apzinās savu atbildību. Patērētājiem jābūt informētiem, lai pirkumus viņi veiktu atbildīgi, izsekojamībai ir jābūt optimālai, bet ražotājiem – saucamiem pie atbildības.

1.8.

Pārstrādājamo atkritumu poligonu slēgšana un augstāki atkritumu pārstrādes kvantitatīvie mērķi, ko ierosina Komisija, ir priekšnoteikumi pārejai uz aprites ekonomiku, un tāpēc tie būtu jāīsteno. Komisijai būtu jāpanāk arī sabiedrības atbalsts un tālab jāgādā, lai tās izvirzītie mērķi būtu ticami, t. i., pieņemami, kvalitatīvi un samērīgi.

1.9.

Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas centienus uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu atkritumu jomā, piemēram, ieviešot labākus uzraudzības un pārvaldības instrumentus. Lai palielinātu sadzīves atkritumu pašreizējo pārstrādes līmeni no 42 % līdz 50 % 2020. gadā un līdz 70 % 2030. gadā, atsevišķām valstīm ir jāiegulda aktīvāks darbs un atkritumu apsaimniekošanā jāpiemēro progresīvi risinājumi. Jācenšas arī uzlabot sākotnējo izstrādājumu un to sastāvdaļu kvalitāti, kā arī pārstrādes procesa kvalitāti kopumā.

1.10.

Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikumos nav izmantota Atkritumu pamatdirektīvā izklāstītā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; tā nosaka prioritāro secību attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, cita veida reģenerāciju (enerģētikā) un apglabāšanu. Līdzās nesaistošam kvantitatīvajam pārtikas atkritumu mazināšanas mērķim nav vispusīgi izpētīta iespēja noteikt atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvos mērķus un veikt citus preventīvus pasākumus. Ilgtermiņā vides saudzēšanas nolūkā turpmāk būtu jākontrolē un jāsamazina patērēto izejvielu un galīgo atkritumu daudzums.

1.11.

Tāpat kā atkārtota izmantošana (produkta līmenī), vairākkārtēja pārstrāde (materiāla līmenī) ietaupa primārās izejvielas, enerģiju un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Atkritumu jomas tiesību aktu pārskatīšana ir unikāla iespēja ieviest vairākkārtējas pārstrādes principu attiecībā uz pastāvīgajiem materiāliem.

1.12.

Aprites ekonomika jāvērtē ne tikai pēc radīto atkritumu daudzuma; tai jābūt arī tādai, kas cilvēkus mudina saudzēt materiālos resursus un cilvēkresursus visos vērtību ķēdes posmos, un jātiecas izskaust jebkādus videi vai cilvēkiem kaitīgus procesus.

1.13.

Komiteja iesaka politikas priekšlikumu kopumu papildināt ar pasākumiem, kas būtu vērsti uz izlietotu produktu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ja sagatavošana atkārtotai izmantošanai tiek nostādīta vienā līmenī ar pārstrādi, kā Komisija to darījusi, nosakot pārstrādes kvantitatīvos mērķus, netiek ievērota atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Prioritāte jāpiešķir īsiem cikliem. Ražojumu atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde ir labākais veids, kā izmantot ražojumiem piemītošo vērtību, turklāt šādi tiek mazināta vērtību ķēdes aizplūšana no ES, atbalstīta teritoriālā attīstība un radītas darbvietas.

1.14.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Savienībai vajadzētu mudināt visas dalībvalstis savus atkritumu apsaimniekošanas plānus pakāpeniski pārveidot par aprites ekonomikas teritoriālajiem plāniem un orientēties uz materiālo resursu taupīšanas un cilvēku labklājības nodrošināšanas pasākumiem.

1.15.

Turklāt aprites ekonomikas veicināšanas nolūkā Komiteja iesaka paplašināt arī nozaru līmeņa pieeju.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Komisija 2014. gada 2. jūlijā publicēja piecu priekšlikumu kopumu (1), kurā ir šādi dokumenti:

a)

paziņojums “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014) 398 final);

b)

priekšlikums jaunai direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (COM(2014) 397 final);

c)

paziņojums “Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē” (COM(2014) 445 final);

un vēl divi dokumenti, par kuriem EESK izstrādās atsevišķu atzinumu (2):

d)

“Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014) 440 final);

e)

paziņojums “Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva” (COM(2014) 446 final).

Komisija arī darījusi zināmu, ka plāno publicēt paziņojumu par ilgtspējīgu pārtikas nozari.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kā ražot preces un sniegt pakalpojumus, vienlaikus ierobežojot izejvielu un neatjaunojamu energoresursu patēriņu un izšķērdēšanu? Nav apšaubāms, ka visā 20. gadsimta rūpniecības vēsturē galvenokārt ražīguma pakāpeniskas paaugstināšanās ietekmē derīgo izrakteņu un energoresursu ieguves un ekspluatācijas izmaksas ir nepārtraukti samazinājušās.

3.2.

Taču 21. gadsimta sākumā šis lineārais modelis ir ne tikai nestabils, bet planētas resursu izsīkšanas dēļ var kļūt neizmantojams. Brīdinājuma slieksnis jau ir pārkāpts; vairs nav laika domāt, kā mainīt ekonomikas paradigmu, bet ir steidzami jāizstrādā jauna.

3.3.

Ieguvē, ražošanā, patēriņā, likvidēšanā un pārstrādē ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas, lai ilgtermiņā panāktu sabiedrības pašpietiekamību un ilgtspējīgu sociālo attīstību.

3.4.

Mūsdienās gandrīz ikvienu sabiedrību virza būtībā nekontrolētas plēsonīgas attīstības modelis, nerēķinoties ne ar kopienām, kas visvairāk pakļautas savu resursu izmantošanai un izsmelšanai, ne ar klimata pārmaiņu un piesārņojuma radīto negaidīto apdraudējumu, ne arī ar turpmāko paaudžu nākotni.

3.5.

Tāpēc ikvienam būtu jāapšauba šis modelis, ko satricinājusi pasaules finanšu, ekonomikas, sociālā, politiskā, enerģētikas, ekoloģiskā un vides krīze.

3.6.

Lai panāktu pārmaiņas ražošanas un patēriņa modelī, Eiropas Komisija ar savu redzējumu par aprites ekonomiku paver perspektīvas, kuru īstenošanā ir jāiesaistās visai sabiedrībai, bet tas nemaz nav tik viegli izdarāms.

4.   Īpašas piezīmes par dokumentu COM(2014) 398 final

4.1.

Paziņojumā “Ceļā uz aprites ekonomiku” izskaidrota aprites ekonomikas vispārējā koncepcija un izklāstīta tās pozitīvā ietekme uz ekonomikas attīstību un nodarbinātību.

4.2.

Tās galvenie mērķi ir skaidri, un ir jānodrošina virzība uz to sasniegšanu. Mūsu ražošanas un patēriņa modelis ir jāpārskata pašos pamatos; mūsu resursi un materiāli ir jāizmanto taupīgāk un racionālāk.

4.3.

Galvenais ir noskaidrot, kā šos mērķus sasniegt un kā tie iekļaujas globālā un visaptverošā politiskajā satvarā. Tirgus nepilnības un trūkumus var pārvarēt, un tie jāpārvar dažādos veidos: ar tirgus stimuliem (cenu un nodokļu signāliem), regulējumu (saistošu mērķu noteikšanu, ļaujot dalībniekiem izvēlēties līdzekļus, ar kādiem tos sasniegt) un dalībniekiem noteiktiem standartiem.

4.4.

Lai izveidotu vispārēju politisko satvaru, ir jānodrošina visi vajadzīgie priekšnoteikumi ekonomikas, sociālajā, nodarbinātības, veselības un drošības jomā.

4.5.

Komisijas dokumentā norādīts, ka tā mērķis ir noteikt “stimulējošu politikas satvaru, lai veicinātu iestrādes un inovāciju aprites ekonomikai, atraisītu ieguldījumus un aktīvi iesaistītu uzņēmumus un patērētājus”.

4.6.   Veidot aprites ekonomikai labvēlīgu satvaru

4.6.1.

EESK atbalsta principu par aprites ekonomikai labvēlīga satvara radīšanu sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm. Ar šā satvara palīdzību jāizstrādā jauns ekonomikas modelis, kas pakāpeniski aizstātu pašlaik dominējošo ekonomikas izaugsmes lineāro modeli. Virzībai uz aprites ekonomiku vajadzīga tāda vispusīga pieeja, kas ietvertu visu ražojumu aprites ciklu – no izejvielu piegādes līdz ekodizainam, mazumtirdzniecībai, uzņēmējdarbības un patēriņa modeļiem, atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, atkritumu reģenerācijai un apglabāšanai. Būtībā Komisijas paziņojumā šāda vispusīga pieeja ir izmantota. Tomēr faktiski tā nav līdzsvarota, jo konkrētie politikas priekšlikumi galvenokārt attiecas tikai uz atkritumu jomu. Komisija vienkārši paziņo, ka tiks izstrādāts aprites ekonomiku stimulējošs satvars (3), nesniedzot nekādas skaidras norādes par laika grafiku un procedūru. Komiteja cer, ka attiecībā uz šo darbu Komisija tuvākajā laikā iesniegs skaidru un pārredzamu priekšlikumu.

4.6.2.

Aprites ekonomikas koncepcijas pamatā ir pilna resursu izmantošanas cikla analīze. Tiek veicināta pārstrāde, atsevišķu resursu aizstāšana, ražojumu ilgtspēja un atkārtota izmantošana, mazāk atkritumu visā ķēdes garumā, tostarp ieguves vietā, tiek sekmēts preču un pakalpojumu ekodizains, jauni uzņēmējdarbības modeļi utt. Tiek ieviesti jauni pārvaldības modeļi, kuros iesaistīti visi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Komiteja aicina Komisiju izstrādāt detalizētu politisku stratēģiju pārejai uz aprites ekonomiku. EESK arī cer, ka Komisijas politikas priekšlikumi par ekodizaina veicināšanu, inovācijām un ieguldījumu stimulēšanu būs konkrētāki un ka tiks ierosināti skaidri priekšlikumi, tostarp informācija par budžetu, kas tiks piešķirts aprites ekonomikas veicināšanas pasākumiem, un par novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu, piemēram, “zaļajām obligācijām”. Tāpēc Komisijai jāturpina darbs un:

a)

skaidrāk jānorāda jaunā satvara saikne ar citām ES politikām, it īpaši reindustrializācijas politiku (izejvielas, inovācija, darba ņēmēju veselība un drošība, transports utt.), enerģētikas un klimata politiku;

b)

pārskatītajā stratēģijā “Eiropa 2020” jāiekļauj kvantitatīvi resursu efektīvas izmantošanas mērķi, ņemot vērā ieteikumus, ko sagatavojusi Eiropas resursu efektivitātes platforma;

c)

jāprecizē pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu reālas pārmaiņas ražošanas un patēriņa modelī, ņemot vērā arī nepieciešamību samazināt atsevišķu resursu izmantošanu to ieguves vietā (to ierobežotā apjoma vai toksiskuma dēļ), virzību uz sabiedrību, kura mazāk orientēta uz materiālajām vērtībām, bet vairāk – uz līdzdalību, kā arī darba ņēmēju un visu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu.

4.6.3.

Saistībā ar šo mērķi EESK norāda uz savu 2012. gada aprīlī pieņemto atzinumu par tematu “Ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu veicināšana ES”, kurā ieteikts izveidot jaunu ekonomiskā modeļa redzējumu, apspriešanā iesaistot visus organizētās pilsoniskās sabiedrības partnerus (4).

4.7.   Darbības jomas noteikšana

4.7.1.

Eiropas Komisijas izvēlētā aprites ekonomikas attīstīšanas pieeja neļauj spriest par to, kas būtu darāms vietējā un reģionālajā līmenī. Komiteja uzskata, ka jebkuras aprites ekonomikas stratēģijas izstrādē jāņem vērā teritoriālās hierarhijas dimensija – no vietējām un reģionālajām pašvaldībām līdz valsts, Eiropas un starptautiskajam līmenim – un ka visur un vienmēr, kur vien tas iespējams, priekšroka jādod īsiem cikliem un piegādes ķēdēm.

4.7.2.

Sociālekonomiskās priekšrocības, ko var dot aprites ekonomika, vispirms izpaužas vietējā līmenī kā ilgtspējīgi pilsētu rajoni un zaļās pilsētas, bet pēc tam – [Eiropas Savienības] reģionu līmenī un vēlāk arī valstu un starptautiskajā līmenī.

4.7.3.

Tieši teritoriālajā perspektīvā var apkarot starptautisko sociālo un vides dempingu un nelielā mērogā pārvietot lielu daļu uzņēmējdarbības. Optimālāka atkritumu apsaimniekošana ietver vairākas vietējo un reģionālo atbildīgo iestāžu iniciatīvas: dalītas atkritumu savākšanas organizēšanu, atkritumu savākšanas un pārstrādes centru izveidi, remonta–tālākpārdošanas–atkārtotas izmantošanas tīklus utt. Efektīvas bioatkritumu apsaimniekošanas jomā priekšroka, protams, jādod īsai apritei, arī darbvietu radīšanas ziņā.

4.7.4.

Atbilstīgi šādai pieejai Eiropas Savienībai vajadzētu mudināt dalībvalstis savus atkritumu apsaimniekošanas plānus pakāpeniski pārveidot par aprites ekonomikas teritoriālajiem plāniem.

4.8.   Sociālekonomiskās ietekmes kontrolēšana

4.8.1.

Kaut arī Komisijas “paketē” norādīta vides (atkritumu apsaimniekošana) un ekonomikas (zaļās darbvietas, rīcības plāns MVU) savstarpējā saikne, tomēr tajā nav sistemātiski apskatīti šādi aspekti:

nodarbinātības iespējas, kas rodas dažādos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas posmos, īpaši atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu sagatavošanā atkārtotai izmantošanai,

nodarbinātības iespējas, kas saistītas ar dažādiem aprites ekonomikas radītiem novatoriskiem risinājumiem (ekodizains, rūpnieciskā simbioze, uz funkcionalitāti vai kopīgu izmantošanu balstīta ekonomika utt.),

dažādu ar aprites ekonomikas attīstīšanu saistītu darbību iespējamā ietekme uz darba ņēmēju veselību un drošību.

4.9.   Nozares pieejas papildināšana

4.9.1.

EESK vēlētos ne tikai, lai jaunā aprites ekonomikas stratēģija vairāk ietekmētu nozaru pieeju atkritumu jautājumam, bet lai tā tiktu attiecināta arī uz citām nozarēm, ne tikai uz ilgtspējīgu būvniecību.

4.9.2.

Komiteja uzskata, ka nozaru pieeja jāpapildina ar priekšlikumiem ne vien par ilgtspējīgu pārtiku un ilgtspējīgu būvniecību, bet arī par citām nozarēm, piemēram, pārstrādes rūpniecību.

5.   Īpašas piezīmes par dokumentu COM(2014) 397 final

5.1.   Tiesību akta priekšlikuma paplašināšana

5.1.1.

EESK atbalsta grozījumu vispārējo ievirzi, kuras mērķis ir

palielināt sadzīves atkritumu un izlietoto iepakojumu pārstrādes apjomu un ierobežot atsevišķu atkritumu apglabāšanu poligonos,

ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas uzraudzītu kvantitatīvo pārstrādes mērķu izpildi,

paredzēt obligātos darbības nosacījumus attiecībā uz paplašinātu ražotāja atbildību, standartizēt definīcijas,

racionalizēt ziņošanas pienākumu.

5.1.2.

Tomēr šķiet, ka ietekmes novērtējumā nav pienācīgi ņemti vērā daži iespējamie papildu risinājumi, piemēram, kvantitatīvu mērķu noteikšana atkritumu rašanās novēršanai un atkārtotai izmantošanai vai obligāta “drošības nauda” attiecībā uz atsevišķiem produktiem. Komisijas priekšlikumos nav ievērota Atkritumu pamatdirektīvā (5) izklāstītā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; tā nosaka prioritāro secību attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, cita veida reģenerāciju un apglabāšanu.

5.1.3.

Atkritumu pamatdirektīvas 9. panta c) apakšpunktā Komisijai noteikts pienākums iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, ko vajadzības gadījumā papildinātu priekšlikumi par pasākumiem, kuri vajadzīgi, lai definētu atkritumu novēršanas un atdalīšanas mērķus laikposmam līdz 2020. gadam un atkritumu rašanās novēršanas rādītājus. Tā kā atkritumu rašanās novēršana ir neatņemama aprites ekonomikas sastāvdaļa, minēto ziņojumu būtu bijis lietderīgi iesniegt kopā ar “aprites ekonomikas paketi”. Ietekmes novērtējums, kas pievienots pašreizējam aprites ekonomikas pasākumu kopumam, liecina, ka vispārēja mērķa noteikšana attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu tikusi noraidīta, sīkāk šo jautājumu neanalizējot.

5.1.4.

Šķiet, ka pietiekamā mērā nav garantēts arī preču un pakalpojumu ekodizains. To varētu panākt šādi:

publiskajā iepirkumā iekļaujot īpašas klauzulas,

nosakot prasības par atsevišķu produktu aktīvāku veicināšanu salīdzinājumā ar citiem,

paredzot obligātas prasības iekļaut produktu sastāvā noteiktu procentuālo daļu pārstrādātu materiālu,

ieviešot ekonomiskus stimulus (piemēram, pazeminātu PVN likmi) produktiem, kurus var izmantot atkārtoti vai pārstrādāt,

utt.

5.1.5.

Komiteja uzskata, ka par plānoto novecošanos jāizstrādā īpaša stratēģija, kurā būtu ietverti dažādi tehniskie, tirdzniecības, normatīvie, izglītojošie un informācijas aspekti (6).

5.2.   Kvantitatīvo mērķu papildināšana

5.2.1.

Kā norādījis Eiropas Parlaments un Reģionu komiteja un kā uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas revīzijā, kvantitatīvie mērķi atkritumu rašanās novēršanai faktiski ir priekšnoteikums, lai pienācīgi īstenotu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Komisijai šādus mērķus vajadzētu noteikt, balstoties uz dalībvalstu iesniegtajām atkritumu rašanās novēršanas valsts programmām.

5.2.2.

Būtu nopietni jāapsver Reģionu komitejas ierosinātais mērķis par 10 % samazināt sadzīves atkritumu daudzumu (7). Balstoties uz valstu un reģionu pieredzi sadzīves atkritumu maksimālā daudzuma noteikšanā, vajadzētu apsvērt arī maksimālās robežvērtības noteikšanu ES līmenī (ap 200–300 kg uz vienu iedzīvotāju gadā).

5.2.3.

Lai varētu skaidri noteikt funkcijas un atbildības jomas, “sadzīves atkritumi” (Atkritumu pamatdirektīvas 3. pants) būtu nepārprotami jādefinē kā mājsaimniecības atkritumi, šo jēdzienu neattiecinot uz komerciālajiem un rūpnieciskajiem atkritumiem vai atkritumiem, kas savākti ražotāja paplašinātas atbildības shēmu ietvaros.

5.2.4.

Lai varētu noteikt atsevišķu pārstrādes kvantitatīvo mērķi, “komerciālie un rūpnieciskie atkritumi” definējami kā tādi atkritumi, kas nav uzskatāmi par mājsaimniecības atkritumiem.

5.2.5.

“Izmantošana aizbēršanai” nav definējama kā tikai un vienīgi “reģenerācijas” darbība, un attiecībā uz bīstamiem atkritumiem šī metode būtu jāaizliedz, to piemērojot tikai būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem (Atkritumu pamatdirektīvas 3. pants).

5.2.6.

Komisijas priekšlikumā par atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvo mērķi, kurš attiecas uz pārtikas atkritumiem, ir jāietver iepakojuma daudzuma samazināšanas kvantitatīvais mērķis vai jāparedz saikne ar to.

5.2.7.

Komiteja iesaka politikas priekšlikumu kopumu papildināt ar pasākumiem, kas būtu vērsti uz izlietotu produktu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ja sagatavošana atkārtotai izmantošanai tiek nostādīta vienā līmenī ar pārstrādi, kā Komisija to darījusi, nosakot pārstrādes kvantitatīvos mērķus, netiek ievērota atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Produktu un to daļu renovācija paver labas iespējas ne tikai efektīvākai produktu un materiālu izmantošanai, bet arī darbvietu radīšanai vietējā un reģionālajā līmenī. Turklāt atkārtotas izmantošanas sagatavošanas darbības (piem., iepakojuma, elektrisko/elektronisko ierīču un pat tādu preču kā, piemēram, rotaļlietas un autiņi, sagatavošana atkārtotai izmantošanai) nevajadzētu pielīdzināt pārstrādes darbībām; tām būtu jānosaka atsevišķs kvantitatīvais mērķis, piemēram, ap 5 %.

5.2.8.

Priekšlikumā tiesību aktam paredzēts “līdz 2030. gadam līdz 70 % palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi/atkārtotu izmantošanu; līdz 2030. gadam līdz 80 % palielināt izlietotā iepakojuma pārstrādi/atkārtotu izmantošanu; līdz 2025. gadam izbeigt pārstrādājamu atkritumu apglabāšanu poligonos un līdz 2025. gadam par 30 % samazināt pārtikas atkritumu rašanos”. Visi minētie mērķi ir ārkārtīgi svarīgi, un tie ir jāatbalsta.

5.2.9.

Kvantitatīvajiem mērķiem jābūt iekļautiem ekonomikas dalībnieku (it īpaši iepakojuma un tirdzniecības nozares dalībnieku) uzņēmējdarbības modelī, un viņiem pašiem jāatrod efektīvākais veids, kā tos sasniegt. Tomēr jāgarantē, lai šī vajadzīgā pāreja notiktu, ievērojot arī citus tikpat svarīgus principus un kritērijus. Vislielākās bažas saistītas ar attiecīgo darba ņēmēju darba apstākļiem un veselības un drošības standartiem. Tas īpaši attiecas uz iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanas nozari, jo darbs tajās ir grūts, darbvietas nestabilas un ir draudi veselībai un drošībai. Jāgādā, lai šo tālejošo kvantitatīvo mērķu īstenošana nepasliktinātu darba apstākļus, bet gan tos uzlabotu (8).

5.2.10.

Ir jāparedz finansēšanas noteikumi vietējām pašvaldībām: ar ekonomikas regulējumu būtu jānodrošina, ka pašvaldībām ir pieejams nepieciešamais finansējums, lai tās varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Ja publiskajām iestādēm piemēros stingrus parāda noteikumus, ikviena vajadzība pēc papildu ieguldījumiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, neizbēgami samazinās tēriņus citām svarīgām darbībām. Politiskajai sistēmai jāgarantē piemērots finansiālais satvars, vajadzības gadījumā izmantojot īpašu budžetu, kas līdzinātos, piemēram, ES struktūrfondiem vai stratēģijas “Eiropa 2020” finansējumam.

5.2.11.

Attiecībā uz pārtikas atkritumu samazināšanu jāraugās, lai tā neapdraudētu pārtikas nekaitīgumu un lai tiktu ievēroti patērētāju tiesību aizsardzības standarti. Šajā nolūkā ir jāiesaista patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un pārtikas nekaitīguma iestādes un jākonsultējas ar tām.

5.2.12.

Pārtikas atkritumi ir bioloģiska izejviela, ko pēc iespējas lielākos apjomos – pārstrādātu vai nepārstrādātu – vajadzētu atkārtoti izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Atsevišķas pārtikas atkritumu kategorijas ir īpaši piemērotas, lai tās atkārtoti izmantotu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai vai augsnes auglības uzlabošanai. Patlaban to neatļauj vairāki ierobežojoši noteikumi. Tāpēc EESK iesaka Komisijai izvērtēt, vai minētie ierobežojumi ir pamatoti.

6.   Īpašas piezīmes par dokumentu COM(2014) 445 final

6.1.

Paziņojumā par resursu efektivitātes iespējām celtniecības nozarē paredzēts gādāt, lai visā aprites ciklā mazinātos šīs nozares kopējā ietekme uz vidi. Dokumentā ierosināta virkne rādītāju ēku ekoloģisko raksturlielumu novērtēšanai, lai projektētāji, celtnieki, uzņēmēji, pārvaldes iestādes un lietotāji varētu izdarīt apzinātu izvēli. Ir svarīgi izveidot pārredzamu rādītāju sistēmu, it īpaši standartizētu statistikas sistēmu, un izstrādāt virkni salīdzināmu un ērti lietojamu rādītāju.

6.2.

Aprites ekonomikas tiesību aktu kopumā būtu jāparedz arī atbilstīgi pasākumi, kas orientēti uz pieprasījumu (pull measures); tas ļautu izveidot pašpietiekamu sekundāro izejvielu tirgu (piemēram, ražojumi, kuru sastāvā ir noteikts pārstrādāto materiālu īpatsvars). Mums ir jārada tāda situācija, kurā atkritumus var tirgot kā izejvielu ar labu tirgus likviditāti par atbilstošu cenu saimnieciskajā, cilvēkresursu un vides aspektā. Tas būtu labākais stimuls atkritumu savākšanai.

6.3.   Produktu klasifikācijas problēmas – sērijveida zaudējumu riska novēršana

6.3.1.

Sērijveida zaudējumu novēršana būtiski svarīga ir apdrošinātājiem: defekts kādai precei, ko izmanto desmitos tūkstošu eksemplāru, var tieši vai netieši radīt remonta izmaksas vairāku desmitu vai pat simtu miljonu euro apmērā. Piemēram, daži no pēdējo divdesmit gadu sērijveida zaudējumiem radušies dažādu būvniecības materiālu sastāvdaļu ķīmiskās nesaderības dēļ.

6.3.2.

Šādu sērijveida zaudējumu cēlonis parasti ir reakcija, kas ārējo faktoru (piemēram, mitruma vai temperatūras) ietekmē attīstās laika gaitā. Dažos gadījumos šādi zaudējumi var būt saistīti arī ar importētu produkciju, kurai sākotnēji nav bijušas pienācīgi norādītas raksturīgās iezīmes.

6.3.3.

Pārstrādāto materiālu izmantošana celtniecības materiālu ražošanā pati par sevi nav šķērslis. Taču ir precīzi jāzina pārstrādājamo materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, lai novērstu jebkādu nesaderību, kad materiāli tiks izmantoti. Grūtības rada pārstrādājamo materiālu definēšana un klasificēšana, un ir grūti pārliecināties, ka atkārtoti izmantojamo produktu kopums ir viendabīgs.

6.3.4.

Atkritumu jomas tiesību aktu pārskatīšana ir unikāla iespēja ieviest vairākkārtējas pārstrādes principu, lai stimulētu resursu izmantošanas efektivitāti. Vairākkārtēja pārstrāde notiek, kad materiāli pārstrādes procesā strukturāli nedegradējas, t. i., attiecībā uz pastāvīgajiem materiāliem, un var tikt atkārtoti izmantoti no jauna, un tādējādi stiprina aprites ekonomiku, gādājot par to, lai funkcionāli materiāli netiktu ne izšķiesti, ne sadedzināti, ne arī nonāktu izgāztuvēs. Tādējādi pastāvīgie materiāli sabiedrībai ir pieejami nepārtraukti.

6.3.5.

Ja tiktu ieviesta sistēma celtniecības materiālu izsekojamībai to pirmajā aprites ciklā, būtu vieglāk kontrolēt atkārtotu izmantošanu; vajadzētu arī formalizēt materiālu klasifikācijas noteikumus atkarībā no materiālu turpmākās izmantošanas, orientējoties uz augstu bionoārdāmību un ieviešot kvalitātes standartus.

6.4.

Komisijai būtu jāparedz ieviest saistošus noteikumus un sankcijas, lai novērstu iespējamo dempingu – nevēlamu materiālu eksportu uz valstīm ārpus ES.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  http://ec.europa.eu/environment/circular-economy/

(2)  Skatīt šī Oficiālā Vēstneša 99 lappusi.

(3)  COM(2014) 398 final, 3. lpp.

(4)  OV C 191, 29.6.2012., 6. lpp.

(5)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(6)  OV C 67, 6.3.2014., 23. lpp.

(7)  http://cor.europa.eu/en/news/regional/Pages/cities-and-regions-eu-waste.aspx

(8)  Konkrētas piezīmes par atkritumu apsaimniekošanu skatīt EAI (Eiropas Arodbiedrību institūta) izdevumā HesaMag Nr. 2014/9: http://www.etui.org/en/Topics/Health-Safety/HesaMag


14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/99


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļās rīcības plāns MVU. Atbalsts MVU, kas ļauj vides problēmas pārvērst par darījumdarbības iespējām””

(COM(2014) 440 final)

un par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā””

(COM(2014) 446 final)

(2015/C 230/15)

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 16. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļās rīcības plāns MVU. Atbalsts MVU, kas ļauj vides problēmas pārvērst par darījumdarbības iespējām””

COM(2014) 440 final

un par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā””

COM(2014) 446 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2014. gada 12. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (10. decembra sēdē), ar 135 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka Eiropas aprites ekonomikas perspektīva ir svarīga ES sistēmiskajai konkurētspējai, ja minētās ekonomikas pamatā būs kopīgs stratēģiskais Eiropas redzējums, kurā aktīvu dalību ņems darba tirgus, valdības, darba devēji un darba ņēmēji, patērētāji un dažāda līmeņa likumdošanas un pārvaldes iestādes.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka pāreja uz Eiropas aprites ekonomiku var nodrošināt pozitīvas iespējas, kā īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus: tā var kļūt par izaugsmes virzītājspēku, radīt jaunas videi nekaitīgas darbvietas un ekoloģiskas prasmes, tādējādi stiprinot dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas spējas stabilā un konkurētspējīgā ekonomikā.

1.3.

Komiteja prasa sākt ES līmenī plašu, uz līdzdalību vērstu prognozēšanas iniciatīvu ar mērķi izstrādāt visu publiskā un privātā sektora dalībnieku kopīgo redzējumu, lai ES, valsts un reģionālajā līmenī sagatavotu saskaņotu un efektīvu politiku un instrumentus vienprātīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kā arī dotu konkrētu impulsu zaļās inovācijas programmai. Būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības dalībnieku tīkli, kas veicina pāreju uz aprites ekonomikas modeli. Komiteja varētu aktīvi popularizēt šādus tīklus un arī izpētīt Eiropas aprites ekonomikas platformas izveides un pārvaldīšanas iespēju.

1.4.

EESK uzskata, ka līdztekus tam ir svarīgi sākt strukturētu dialogu ar pārstāvjiem no dažādiem sektoriem, kuros varētu īstenot izmēģinājuma projektus, kas sniedz atbalstu un atklāj iespējas, kādas sniedz ilgtspējīgāka prakse, un šādā dialogā pilnībā jāiesaista patērētāju organizācijas, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā arī sociālā ekonomika.