9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 1. jūlijā iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny w Szczecinie (Polija) – ASPROD sp. z o.o./Dyrektor Izby Celnej w Szczecinie

(Lieta C-313/14)

(2015/C 081/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny w Szczecinie

Pamatlietas puses

Prasītāja: ASPROD sp. z o.o.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Celnej w Szczecinie

Ar 2014. gada 3. decembra lēmumu Tiesa (otrā palāta) nolēma, ka Padomes 1992. gada Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, (1) 27. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, kurā šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma no saskaņotā akcīzes nodokļa piemērošanai ir paredzēts nosacījums par to, ka attiecīgās personas rīcībā ir finanšu iestādes pieņemts lēmums par norādītajā tiesību normā no šī nodokļa atbrīvoto produktu pieļaujamā patēriņa apjomu.

(1) OV L 316, 21. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 20. novembrī iesniedza Ustavno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Tadej Kotnik u.c., Jože Sedonja u.c., Fondazione cassa di risparmio di Imola, Imola, Itālijas Republika, Andrej Pipuš un Dušanka Pipuš, Tomaž Štrukelj, Luka Jukič, Angel Jaromil, Franc Marušič u.c., Stajka Skrbinšek, Janez Forte u.c., Marija Pipuš, Državni svet Republike Slovenije, Varuh človekovih pravic Republike Slovenije/Državni zbor Republike Slovenije

(Lieta C-526/14)

(2015/C 081/04)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Ustavno sodišče

Pamatlietas puses

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji: Tadej Kotnik u.c., Jože Sedonja u.c., Fondazione cassa di risparmio di Imola, Imola, Itālijas Republika, Andrej Pipuš un Dušanka Pipuš, Tomaž Štrukelj, Luka Jukič, Angel Jaromil, Franc Marušič u.c., Stajka Skrbinšek, Janez Forte u.c., Marija Pipuš, Državni svet Republike Slovenije, Varuh človekovih pravic Republike Slovenije

Atbildētāja: Državni zbor Republike Slovenije

Prejudiciālie jautājumi

Vai Banku darbības paziņojums (1), ņemot vērā tā faktiskās tiesiskās sekas, kā arī to, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence valsts atbalsta jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un ka Komisijai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu ir tiesības pieņemt lēmumus valsts atbalsta jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir saistošs dalībvalstīm, kuras paredz novērst nopietnus traucējumus tautsaimniecībā ar valsts atbalstu kredītiestādēm, ja šāds atbalsts ir pastāvīgs un nevar tikt vienkārši atcelts?

Vai Banku darbības paziņojuma 40.–46. punkts, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu, kura mērķis ir novērst nopietnus traucējumus valsts tautsaimniecībā, var piešķirt, ja ir izpildīts pienākums norakstīt kapitālu, hibrīdkapitālu un pakārtoto parādu un/vai pārvērst kapitālā hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda instrumentus, lai atbalstu ierobežotu līdz nepieciešamajam minimumam, ņemot vērā bezrūpīgas rīcības risku, ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107., 108. un 109. pantu, ciktāl ar šajos punktos noteikto ir pārsniegta Komisijas kompetence, kas noteikta iepriekš minētajos Līguma par Eiropas Savienības darbību pantos valsts atbalsta jomā?

Noliedzošas atbildes uz 2) jautājumu gadījumā – vai Banku darbības paziņojuma 40.–46. punkts, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu var piešķirt, ja ir izpildīts pienākums norakstīt kapitālu un/vai pārvērst kapitālā, ciktāl šāds pienākums attiecas uz akcijām (kapitālu), hibrīdkapitāla instrumentiem un pakārtotā parāda instrumentiem, kuri izlaisti pirms Banku darbības paziņojuma publicēšanas un kuri to izlaišanas brīdī pilnībā vai daļēji var tikt norakstīti bez kompensācijas tikai bankas maksātnespējas gadījumā, ir saderīgs ar Savienības tiesībās paredzēto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu?

Noliedzošas atbildes uz 2) jautājumu un apstiprinošas atbildes uz 3) jautājumu gadījumā – vai Banku darbības paziņojuma 40.–46. punkts, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu var piešķirt, ja ir izpildīts pienākums norakstīt kapitālu, hibrīdkapitālu vai pakārtotā parāda instrumentus un/vai pārvērst kapitālā hibrīdkapitāla instrumentus un pakārtotā parāda instrumentus, neuzsākot un nepabeidzot maksātnespējas procedūru, kurā var tikt nomaksāti parādnieka aktīvi saskaņā ar tiesvedību tiesā, kuras ietvaros pakārtoto finanšu instrumentu turētāji būtu varējuši piedalīties kā lietas dalībnieki, ir saderīgs ar tiesībām uz īpašumu, kuras paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā?

Noliedzošas atbildes uz 2) jautājumu un apstiprinošas atbildes uz 3) un 4) jautājumu gadījumā – vai Banku darbības paziņojuma 40.–46. punkts, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu var piešķirt, ja ir izpildīts pienākums norakstīt kapitālu, hibrīdkapitālu un pakārtotā parāda instrumentus un/vai pārvērst kapitālā hibrīdkapitāla instrumentus un pakārtotā parāda instrumentus, ciktāl šādu pasākumu veikšana prasa samazināt un/vai palielināt akciju sabiedrību pamatkapitālu saskaņā ar kompetentās administratīvās struktūras, nevis akciju sabiedrības akcionāru kopsapulces, lēmumu, nav saderīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (2), 29., 34., 35. un 40.–42. pantu?

Vai Banku darbības paziņojums, ņemot vērā tā 19. punktu, it īpaši šajā punktā paredzēto prasību ievērot pamattiesības, tā 20. punktu un šī paziņojuma 43. un 44. punktā ietverto apgalvojumu par pienākumu principā pārvērst vai samazināt hibrīdkapitālu un pakārtotā parāda instrumentus pirms valsts atbalsta piešķiršanas, var tikt interpretēts tādējādi, ka šādi pasākumi neuzliek pienākumu dalībvalstīm, kuras paredz novērst nopietnus traucējumus tautsaimniecībā ar valsts atbalstu kredītiestādēm, uzlikt pienākumu veikt minēto pārvēršanu vai samazināšanu kā nosacījumu valsts atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai arī tas var tikt interpretēts tādējādi, ka, lai varētu piešķirt valsts atbalstu, pietiek, ka pārvēršana vai samazināšana notiek vienīgi samērīgā veidā?

Vai [Direktīvas 2001/24/EK] (3) 2. panta septīto ievilkumu var interpretēt tādējādi, ka reorganizācijas pasākumi ir arī pasākumi, kuri paredzēti saistībā ar akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalījumu, kā noteikts Banku darbības paziņojuma 40.–46. punktā (pirmā līmeņa pamatkapitāla, hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda instrumentu samazināšana, kā arī hibrīdkapitāla instrumentu un pakārtotā parāda instrumentu pārvēršana kapitālā)?

(1) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (OV C 216, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Banku darbības paziņojums”).

(2) OV L 315, 74. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 15. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. novembrī iesniedza Tribunale di Udine (Itālija) – Degano Trasporti S.a.s. di Ferruccio Degano & C., likvidācijas procesā

(Lieta C-546/14)

(2015/C 081/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Udine

Pamatlietas puses

Prasītājs: Degano Trasporti S.a.s. di Ferruccio Degano & C., likvidācijas procesā

Prejudiciālais jautājums

Vai LES 4. panta 3. punktā un Padomes Direktīvā 2006/112/EK (1) ietvertie principi un noteikumi, kā tos jau ir interpretējusi Tiesa 2008. gada 17. [jūlija] spriedumā lietā C-132/06, 2008. gada 11. decembra spriedumā lietā C-174/07 un 2012. gada 29. marta spriedumā lietā C-500/10, ir jāinterpretē tādējādi, ka par nesaderīgu ir uzskatāma tāda valsts tiesību norma (tādējādi šajā lietā – Maksātnespējas likuma 162. un 182.b pants), saskaņā ar kuru par pieņemamu ir uzskatāms preventīvas vienošanās priekšlikums, ar kuru parādnieks paredz likvidēt savu īpašumu un tikai daļēji samaksāt savu parādu valstij par PVN, ja viņš neizmanto nodokļu darījuma instrumentu un ja, ņemot vērā neatkarīga eksperta konstatēto, un pēc tiesas veiktas formālas pārbaudes nav paredzams, ka šī parāda samaksa būtu lielāka maksātnespējas gadījumā?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. decembrī iesniedza Supreme Court (Īrija) – MM/Minister for Justice and Equality, Ireland and the Attorney General

(Lieta C-560/14)

(2015/C 081/06)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: MM

Atbildētāji: Minister for Justice and Equality, Ireland un Attorney General

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesībās paredzētās “tiesības tikt uzklausītam” nozīmē to, ka saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK (1) noteikumiem sagatavota alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam ir jānodrošina mutiskā uzklausīšana par šo pieteikumu, ieskaitot arī tiesības izsaukt vai uzdot jautājumus lieciniekiem, ja pieteikums ir iesniegts dalībvalstī, kurā pastāv divas atšķirīgas un secīgas procedūras, lai izvērtētu attiecīgi patvēruma pieteikumu un alternatīvas aizsardzības pieteikumu?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 34, 12. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 11. decembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Austro–Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch–musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH/Amazon EU Sàrl u.c.

(Lieta C-572/14)

(2015/C 081/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Austro–Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch–musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

Atbildētājas: Amazon EU Sàrl, Amazon Services Europe Sàrl, Amazon.de GmbH, Amazon Logistik GmbH, Amazon Media Sàrl

Prejudiciālais jautājums

Vai prasījums par “taisnīgas atlīdzības” samaksu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam, kas saskaņā ar Austrijas tiesībām tiek vērsts pret uzņēmumiem, kuri pirmie vietējā tirgū pret atlīdzību komerciālos nolūkos laiž apgrozībā datu nesējus, ir prasījums “lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu” Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) 5. panta 3) punkta izpratnē?

(1) OV L 167, 10. lpp.

(2) OV 2001, L 12, 1. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) – Argenta Spaarbank NV/Beļģijas valsts

(Lieta C-578/14)

(2015/C 081/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Argenta Spaarbank NV

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar WIB92 [Wetboek van de inkomstenbelastingen 1992, 1992. gada Likums par ienākuma nodokļiem] 198, 10o pantu redakcijā, kas ir piemērojama attiecībā uz 2000. un 2001. nodokļu gadiem, tiek pārkāpts 1990. gada 23. jūlija mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas (Padomes Direktīva 90/435/EEK (1)) 4. panta 2. punkts, ciktāl WIB92 198, 10o pantā ir noteikts, ka procenti netiek uzskatīti par uzņēmējdarbības izdevumiem līdz summai, kas atbilst saskaņā ar 202. un 204. pantu atskaitāmajām dividendēm, ko sabiedrība gūst no akcijām, kuras uz to atsavināšanas brīdi tā nav turējusi nepārtrauktu vismaz viena gada laikposmu, un turklāt nav paredzēta atšķirība atkarībā no tā, vai norādītie procenti ir vai nav saistīti ar dalības (finansēšanu), kura ir atbrīvojamo dividenžu pamatā?

Vai WIB92 198, 10o pants redakcijā, kas ir piemērojama attiecībā uz 2000. un 2001. nodokļu gadiem, ir noteikums, lai novērstu krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu 1990. gada 23. jūlija mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas (Padomes Direktīva 90/435/EEK) 1. panta 2. punkta izpratnē, un, ja tas tā ir, vai WIB92 198, 10o pants pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai novērstu šādu krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl ar to ir noteikts, ka procenti netiek uzskatīti par uzņēmējdarbības izdevumiem līdz summai, kas atbilst saskaņā ar 202. un 204. pantu atskaitāmajām dividendēm, ko sabiedrība gūst no akcijām, kuras uz to atsavināšanas brīdi tā nav turējusi nepārtrauktu vismaz viena gada laikposmu, un turklāt nav paredzēta atšķirība atkarībā no tā, vai norādītie procenti ir vai nav saistīti ar dalības (finansēšanu), kura ir atbrīvojamo dividenžu pamatā?

(1) Direktīva par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/7

Prasība, kas celta 2014. gada 18. decembrī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-584/14)

(2015/C 081/09)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Patakia un D. Loma-Osorio Lerena)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā C-286/08 Komisija/Grieķijas Republika, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai ierosināto naudas sodu EUR 72 864,00 apmērā par katru kavējuma dienu lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildē, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildes dienai;

—

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai vienotas likmes summu EUR 8 096 00 apmērā dienā, sākot no sprieduma lietā C-286/08 pasludināšanas dienas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai vai līdz lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildes dienai, atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir pirmais;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2009. gada 10. septembra spriedumā lietā C-286/08 Komisija/Grieķijas Republika Tiesa nosprieda:

“1)

Grieķijas Republika,

—

saprātīgā termiņā neizstrādājot un nepieņemot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas atbilst piemērojamo Kopienu tiesību aktu prasībām, un neizveidojot integrētu un atbilstošu bīstamo atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, kam raksturīga tādu metožu izmantošana, kas ir vispiemērotākās, lai nodrošinātu augstu vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni;

—

neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu nodrošinātu, ka tiek ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (1) 4. un 8. pants, kā arī Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (2) 3. panta 1. punkts, 6.–9. pants, 13. un 14. pants;

nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar, pirmkārt, Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (3) 1. panta 2. punktu un 6. pantu, kas aplūkoti kopā ar Direktīvas 2006/12 5. panta 1. un 2. punktu, kā arī 7. panta 1. punktu, otrkārt, Direktīvas 91/689 1. panta 2. punktu, kas aplūkots kopā ar Direktīvas 2006/12 4. un 8. panta noteikumiem, kā arī, treškārt, Direktīvas 1999/31 3. panta 1. punktu, 6.–9. pantu, 13. un 14. pantu;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.”

Komisija uzsāka pienākumu neizpildes procedūru pret Grieķijas Republiku attiecībā uz iepriekš minētā Tiesas sprieduma izpildi LESD 260. panta izpratnē. Saskaņā ar Grieķijas Republikas sniegto informāciju, un it īpaši saskaņā ar datiem par 2009. gadu, kas Komisijai tika sniegti 2011. gada 16. maija atbildē, kopējais bīstamo atkritumu apjoms 2011. gadā ir bijis 1 84 863,50 tonnas, iepriekš radušies atkritumi ir bijuši 3 23 452,40 tonnas un eksports – 5 147,40 tonnas. No iepriekš minētā izriet, ka Tiesas spriedums lietā C-286/08 pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pēc tā pasludināšanas nav ticis izpildīts.

Līdz ar to Komisija ir ierosinājusi tiesvedību Tiesā atbilstoši LESD 260. panta 2. punktam, kurā ir paredzēts, ka, ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā, norādot sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu. Galīgo lēmumu par LESD 260. pantā paredzēto sodu piemērošanu pieņem Tiesa, kurai šajā gadījumā ir neierobežota kompetence.

Komisija, piemērojot kritērijus, kas ir ietverti tās 2005. gada 13. decembra paziņojumā (tā 2014. gada 17. septembrī atjauninātajā redakcijā) par LESD 260. panta piemērošanu, lūdz Tiesu nospriest, ka Grieķijas Republika, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā C-286/08 Komisija/Grieķijas Republika, nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus, piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai ierosināto naudas sodu EUR 72 864,00 apmērā par katru kavējuma dienu lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildē, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildes dienai, piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai vienotas likmes summu EUR 8 096 00 apmērā dienā, sākot no sprieduma lietā C-286/08 pasludināšanas dienas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai vai līdz lietā C-286/08 pasludinātā sprieduma izpildes dienai, atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir pirmais, un piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV L 14, 9. lpp.

(2) OV L 182, 1. lpp.

(3) OV L 377, 20. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 19. decembrī iesniedza High Court of Justice (England and Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) – European Federation for Cosmetic Ingredients/Secretary of State for Business, Innovation and Skills

(Lieta C-592/14)

(2015/C 081/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England and Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītāja: European Federation for Cosmetic Ingredients

Atbildētāji: Secretary of State for Business, Innovation and Skills un Attorney General

Personas, kas iestājušās lietā: British Union for the Abolition of Vivisection un European Coalition to End Animal Experiments

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (1) 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas aizliedz laist Kopienas tirgū kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā ir sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas, kas ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem, ja šie izmēģinājumi ir veikti ārpus Eiropas Savienības, lai panāktu atbilstību trešās valsts normatīvajām vai administratīvajām prasībām, lai šajās valstīs pārdotu kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā ir šīs sastāvdaļas?

Vai atbilde uz 1. jautājumu ir atkarīga no tā:

a)	vai drošuma novērtējums, kas saskaņā ar šīs regulas 10. pantu ir veikts, lai pirms kosmētikas līdzekļa laišanas Kopienas tirgū pierādītu, ka tas ir drošs cilvēku veselībai, ir saistīts ar tādu datu izmantošanu, kuri izriet no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kas ir veikti ārpus Eiropas Savienības;

b)	vai trešās valsts normatīvās vai administratīvās prasības ir saistītas ar kosmētikas līdzekļu drošumu;

c)	vai laikā, kad ārpus ES tika veiktas sastāvdaļas [..] pārbaudes izmēģinājumos ar dzīvniekiem, bija saprātīgi paredzams, ka kāds varētu censties kādā posmā laist Kopienas tirgū kosmētikas līdzekli, kura sastāvā ir minētā sastāvdaļa; un/vai

d)	jebkura cita faktora un, ja tas tā ir, no kāda?

(1) OV L 342, 59. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 30. decembrī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Virpi Komu, Hanna Ruotsalainen, Ritva Komu/Pekka Komu, Jelena Komu

(Lieta C-605/14)

(2015/C 081/11)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāji: Virpi Komu, Hanna Ruotsalainen, Ritva Komu

Atbildētāji: Pekka Komu, Jelena Komu

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka strīds, kura ietvaros daļa nekustama īpašuma kopīpašnieku pieprasa izbeigt kopīpašuma attiecības un īpašumu pārdot, šīs pārdošanas īstenošanai ieceļot pilnvarnieku, ir atzīstams par tiesvedību, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma lietu tiesības 22. panta 1. punkta izpratnē?

(1) OV L 12, 1. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 29. decembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Bookit, Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-607/14)

(2015/C 081/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bookit, Ltd

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi:

Attiecībā uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas (EK) 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no PVN, kā Tiesa to ir interpretējusi spriedumā lietā SDC (EU:C:1997:278) – kādi ir atbilstošie principi, kas būtu jāpiemēro, lai noteiktu, vai “debeta un kredīta kartes apkalpošanas pakalpojums” (tāds kā šajā lietā sniegtais pakalpojums) “ietekmē fondu nodošanu un rada izmaiņas juridiskajā un finansiālajā situācijā” šī sprieduma 66. punkta izpratnē?

Kādi faktori parasti atšķir: a) pakalpojumu, kas ietver finanšu informācijas sniegšanu, bez kuras maksājums netiktu veikts, bet uz kuru neattiecas atbrīvojums (kā tas ir spriedumā Nordea Pankki Suomi (EU:C:2011:532)), no b) datu apstrādes pakalpojuma, kas praksē ietekmē fondu pārnešanu un ko Tiesa tāpēc identificēja kā tādu, kas var ietilpt atbrīvojuma piemērošanas jomā (kā tas ir sprieduma lietā SDC 66. punktā)?

It īpaši, un debeta un kredīta karšu apkalpošanas pakalpojumu kontekstā:

a.	vai atbrīvojums no nodokļa attiecas uz tādiem pakalpojumiem, kuru rezultātā tiek pārnesti fondi, bet kas neietver pienākumu debitēt vienu kontu un atbilstoši kreditēt citu kontu?

b.	vai tiesības uz atbrīvojumu no nodokļa ir atkarīgas no tā, vai pakalpojumu sniedzējs pats iegūst autorizācijas kodus tieši no kartes turētāja bankas, vai, alternatīvi, iegūst šos kodus ar saņēmējbankas starpniecību?

(1) OV L 347, 1. lpp.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/10

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 7. novembra spriedumu lietā T-219/10 Autogrill España/Komisija 2015. gada 19. janvārī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-20/15 P)

(2015/C 081/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, B. Stromsky, C. Urraca Caviedes un P. Němečková)

Otra lietas dalībniece: Autogrill España, S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nosūtīt lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

—	lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdaini interpretēdama Līguma 107. panta 1. punktu, proti, šajā pantā ietverto valsts atbalsta selektīvuma jēdzienu.

Šajā vienīgajā apelācijas pamatā ir teikts, ka norādītā kļūda tiesību piemērošanā esot pielaista divējādi, proti:

—	pirmkārt, Vispārējā tiesa kļūdoties, noteikdama, ka pasākuma selektīvuma pierādīšanai esot jākonstatē ar (ex ante identificējamām) sevišķām un raksturīgām pazīmēm apveltīta uzņēmumu grupa; un

—	otrkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini interpretējot selektīvuma jēdzienu, preču eksportam sniegto atbalstu mākslīgi nošķirdama no kapitāla eksportam sniegtā atbalsta.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 7. novembra spriedumu lietā T-399/11 Banco Santander un Santusa/Komisija 2015. gada 19. janvārī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-21/15 P)

(2015/C 081/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, B. Stromsky, C. Urraca Caviedes un P. Němečková)

Pārējie lietas dalībnieki: Banco Santander, S. A. un Santusa Holding, S. L.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	atlikt lēmuma pa tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Kļūdaini interpretējot LESD 107. panta 1. punktu un it īpaši tajā iekļauto valsts atbalsta selektivitātes jēdzienu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Šis vienīgais apelācijas pamats sastāv no divām daļām, kas izriet no norādītās kļūdas tiesību piemērošanā:

—	pirmkārt, Vispārējā tiesa, lai pierādītu, ka pasākums ir selektīvs, esot kļūdaini paredzējusi pienākumu noteikt uzņēmumu grupu ar tai piemītošām un neatņemamām raksturīpašībām (kuras ir nosakāmas iepriekš); un

—	otrkārt, Vispārējā tiesa, mākslīgi nošķirdama atbalstu preču eksportam no atbalsta kapitāla eksportam, esot kļūdaini interpretējusi selektivitātes jēdzienu.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/12

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Ocean Capital Administration u.c./Padome

(Lieta T-420/11 un T-56/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Res judicata spēks - Ierobežojošo pasākumu atcelšanas sekas vienībai, kura pieder vai kuru kontrolē organizācija, kas ir atzīta par iesaistītu kodolieroču izplatīšanā - Tiesību akta atcelšanas seku pielāgojamība laikā)

(2015/C 081/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ocean Capital Administration GmbH (Hamburga, Vācija) un citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti spriedumapielikumā (lieta T-420/11), IRISL Maritime Training Institute (Teherāna, Irāna), Kheibar Co. (Teherāna), Kish Shipping Line Manning Co. (Kish Island, Irāna), IRISL Multimodal Transport Co. (Teherāna) (lieta T-56/12) (pārstāvji – F. Randolph, QC, M. Taher, solicitor, un M. Lester, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un lietā T-420/11: P. Plaza García, lietā T-56/12: M.-M. Joséphidès)

Priekšmets

Lietā T-420/11 – prasība atcelt Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 65. lpp.), Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 26. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.) tiktāl, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītājiem, un lietā T-56/12 – prasība atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.), un Regulu Nr. 267/2012 tiktāl, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītājiem.

Rezolutīvā daļa

tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Ocean Capital Administration GmbH un citiem prasītājiem, kuru vārdi ir uzskaitīti šī sprieduma pielikumā, atcelt:

—	Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu;

tiktāl, ciktāl tie attiecas uz IRISL Maritime Training Institute, Kheibar Co., Kish Shipping Line Manning Co. un IRISL Multimodal Transport Co., atcelt:

—	Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Regulu Nr. 267/2012;

Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, ko groza ar Lēmumiem 2011/29 un 2011/783, sekas paliek spēkā attiecībā uz, pirmkārt, Ocean Capital Administration un citiem prasītājiem, kuru vārdi ir uzskaitīti šī sprieduma pielikumā, un, otrkārt, attiecībā uz IRISL Maritime Training Institute, Kheibar, Kish Shipping Line Manning un IRISL Multimodal Transport tik ilgi, kamēr stājas spēkā Regulas Nr. 267/2012 atcelšana;

Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina, pirmkārt, Ocean Capital Administration un 35 citu prasītāju, kuru vārdi ir uzskaitīti šī sprieduma pielikumā, un, otrkārt, IRISL Maritime Training Institute, Kheibar, Kish Shipping Line Manning un IRISL Multimodal Transport tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 290, 1.10.2011.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/13

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Teva Pharma un Teva Pharmaceuticals Europe/EZA

(Lieta T-140/12) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai - Tirdzniecības atļaujas pieteikums zāļu imatinib reti sastopamu slimību ārstēšanai nepatentētai versijai - EZA lēmums noraidīt tirdzniecības atļaujas pieteikumu - Tirgus izņēmums)

(2015/C 081/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Teva Pharma BV (Utrecht, Nīderlande) un Teva Pharmaceuticals Europe BV (Utrecht) (pārstāvji – D. Anderson, QC, K. Bacon, barrister, G. Morgan un C. Drew, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) (pārstāvji – T. Jabłoński, M. Tovar Gomis un N. Rampal Olmedo)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. White, P. Mihaylova un M. Šimerdová)

Priekšmets

Prasība atcelt EZA 2012. gada 24. janvāra lēmumu, ar ko ir atteikts apmierināt prasītāju iesniegto pieteikumu zāļu imatinib nepatentētās versijas imatinib Ratiopharm reti sastopamu slimību ārstēšanai tirdzniecības atļaujas saņemšanai attiecībā uz terapeitiskām indikācijām hroniskās mieloīda leikēmijas [leikocītu vēža] ārstēšanai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Teva Pharma BV un Teva Pharmaceuticals Europe BV sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 165, 9.6.2012.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/14

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Bank Tejarat/Padome

(Lieta T-176/12) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Kļūda vērtējumā)

(2015/C 081/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Tejarat (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – S. Zaiwalla, P. Reddy, F. Zaiwalla un Z. Burbeza, solicitors, D. Wyatt, QC un R. Blakeley, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bishop un S. Cook)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt, lēmumam stājoties spēkā nekavējoties, Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmumu 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 22. lpp.), Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 54/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 1. lpp.), Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (EK) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.) un Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 709/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (OV L 208, 2. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Bank Tejarat, atcelt:

—	Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmuma 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, I pielikuma I. B. tabulas 2. punktu,

—	Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 54/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, I pielikuma I. B. tabulas 2. punktu;

—	Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu IX pielikuma I.B. tabulas 105. punktu;

—	Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 709/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012, II pielikuma 5. punktu;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, ko groza ar Lēmumiem 2012/35, sekas paliek spēkā attiecībā uz Bank Tejarat līdz brīdim, kamēr stājas spēkā Regulas Nr. 267/2012 un Īstenošanas regulas Nr. 709/2012 atcelšana;

4)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 174, 16.6.2012.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/15

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – MIP Metro/ITSB – Holsten-Brauerei (“H”)

(Lieta T-193/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Grafiska preču zīme “H” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “H” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pamatojuma trūkums - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2015/C 081/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji – J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Holsten-Brauerei AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji – N. Hebeis un R. Douglas, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 23. februāra lēmumu lietā R 2340/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Holsten-Brauerei AG un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 194, 30.6.2012.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/15

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (“KENZO”)

(Lieta T-393/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “KENZO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “KENZO” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants - Dokumentu novēlota iesniegšana - Apelāciju padomes novērtējuma brīvība - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts)

(2015/C 081/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvis – A. Wenninger-Lenz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kenzo (Parīze, Francija) (pārstāvji – P. Roncaglia, G. Lazzeretti un N. Parrotta, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 29. maija lēmumu lietā R 1659/2011–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kenzo un Kenzo Tsujimoto

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kenzo Tsujimoto atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 355, 17.11.2012.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/16

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Pro–Aqua International/ITSB – Rexair (“WET DUST CAN’T FLY”)

(Lieta T-133/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “WET DUST CAN’T FLY” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2015/C 081/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pro–Aqua International GmbH (Ansbaha, Vācija) (pārstāvis – T. Raible, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – M. Rajh un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rexair LLC (Troja, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – A. Bayer, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 17. decembra lēmumu lietā R 211/2012–2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Pro–Aqua International GmbH un Rexair LLC

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pro-Aqua International GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 123, 27.4.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/17

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Novomatic/ITSB – Simba Toys (“AFRICAN SIMBA”)

(Lieta T-172/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “AFRICAN SIMBA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Simba” - Relatīvs atteikuma pamats - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2015/C 081/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novomatic AG (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis – W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Schifko)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Simba Toys GmbH & Co. KG (Fürth, Vācija) (pārstāvji – O. Ruhl un C. Sachs, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. janvāra lēmumu lietā R 157/2012–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Simba Toys GmbH & Co. KG un Novomatic AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Novomatic AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 141, 18.5.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/17

Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (“KENZO”)

(Lieta T-322/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “KENZO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “KENZO” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts - Dokumentu novēlota iesniegšana - Apelāciju padomes novērtējuma brīvība - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts)

(2015/C 081/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvji – A. Wenninger-Lenz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – sākotnēji M. Rajh un J. Crespo Carrillo, vēlāk – M. Rajh un P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kenzo (Parīze, Francija) (pārstāvji – P. Roncaglia, G. Lazzaretti, F. Rossi un N. Parrotta, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 25. marta lēmumu lietā R 1364/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kenzo un Kenzo Tsujimoto

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kenzo Tsujimoto atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 31.8.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/18

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra rīkojums – Bolívar Cerezo/ITSB – Renovalia Energy (“RENOVALIA”)

(Lieta T-166/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “RENOVALIA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “RENOVA ENERGY” un “RENOVAENERGY” - Daļējs reģistrācijas atteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)

(2015/C 081/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Juan Bolívar Cerezo (Granāda, Spānija) (pārstāvis – I. Barroso Sánchez–Lafuente, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – O. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Renovalia Energy, SA (Villarrobledo, Spānija) (pārstāvis – A. Velázquez Ibáñez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 663/2011–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Renovalia Energy, SA un Juan Bolívar Cerezo k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Juan Bolívar Cerezo k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 194, 30.6.2012.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/19

Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra rīkojums – SolarWorld u.c./Komisija

(Lieta T-507/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dempings - Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu un plāksnīšu) imports - Saistību, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru, pieņemšana - Kopienas ražošanas nozare - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

(2015/C 081/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: SolarWorld AG (Bonna, Vācija), Brandoni solare SpA (Castelfidardo, Itālija), Global Sun Ltd (Slīma, Malta), Silicio Solar, SAU (Madride, Spānija) un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA (Puertollano, Spānija) (pārstāvji – L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.–F. Brakeland, T. Maxian Rusche un A. Stobiecka–Kuik)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 2. augusta Lēmumu 2013/423/ES, ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (OV L 209, 26. lpp.), un Komisijas 2013. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV L 325, 214. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	SolarWorld AG, Brandoni solare SpA, Global Sun Ltd, Silicio Solar, SAU un Solaria Energia y Medio Ambiente, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 325, 9.11.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/19

Vispārējās tiesas 2015. gada 13. janvāra rīkojums – Vakoma/ITSB – VACOM (“VAKOMA”)

(Lieta T-535/13) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “VAKOMA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “VACOM” - Pieteikums par lietas ierosināšanu - Formas prasību neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2015/C 081/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vakoma GmbH (Magdeburga, Vācija) (pārstāvis – P. Kazzer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: VACOM Vakuum Komponenten & Messtechnik GmbH (Jena, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 1. augusta lēmumu lietā R 908/2012-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp VACOM Vakuum Komponenten & Messtechnik GmbH un Vakoma GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Vakoma GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 367, 14.12.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/20

Vispārējās tiesas 2015. gada 13. janvāra rīkojums – Istituto di vigilanza dell’urbe/Komisija

(Lieta T-579/13) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Apsardzes un uzņemšanas pakalpojumu sniegšana - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)

(2015/C 081/26)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Istituto di vigilanza dell’urbe SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji – D. Dodaro un S. Cianciullo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Cappelletti un F. Moro)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīts piedāvājums, kuru prasītājs bija iesniedzis atbilstoši paziņojumam par paredzamo publisko iepirkumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (2013/S 101-172120), un ar ko iepirkuma daļa Nr. 1 saistībā ar apsardzes un uzņemšanas pakalpojumu sniegšanu tiek piešķirta citam pretendentam, kā arī ikvienu iepriekš pieņemtu, ar to saistītu vai no tā izrietošu aktu, tostarp ar izvēlēto pretendentu noslēgto līgumu, un, otrkārt, prasība atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts tāpēc, ka līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas izvēlētajam pretendentam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Istituto di vigilanza dell’urbe SpA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību, saskaņā ar pēdējās minētās prasījumiem.

(1) OV C 377, 21.12.2013.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/21

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 15. decembra rīkojums – August Wolff un Remedia/Komisija

(Lieta T-672/14 R)

(Pagaidu noregulējums - Cilvēkiem paredzētu zāļu tirdzniecības atļauja - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2015/C 081/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dr. August Wolff GmbH & Co. KG Arzneimittel (Bielefeld, Vācija) un Remedia d.o.o (Zagreba, Horvātija) (pārstāvji – P. Klappich, C. Schmidt un P. Arbeiter, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Šimerdová, A. Sipos un B.-R. Killmann)

Priekšmets

Prasība apturēt Komisijas 2014. gada 19. augusta Īstenošanas lēmuma C(2014) 6030, galīgā redakcija, par cilvēkiem paredzētu vietējas iedarbības zāļu ar augstu estradiola saturu tirdzniecības atļaujām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes [2001. gada 6. novembra] Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), 31. pantam izpildi.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par izpildes apturēšanu noraidīt;

2)	2014. gada 2. oktobra rīkojumu atcelt;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/21

Prasība, kas celta 2014. gada 4. decembrī – Tempus Energy un Tempus Energy Technology/Komisija

(Lieta T-793/14)

(2015/C 081/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Tempus Energy Ltd (Reading, Apvienotā Karaliste) un Tempus Energy Technology Ltd (Cheltenham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Derenne, J. Blockx, C. Ziegler un M. Kinsella, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un

—	piespriest atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu C(2014) 5083, galīgā redakcija, lietā SA.35980 (2014/N-2) – Apvienotā Karaliste, Elektroenerģijas tirgus reforma – Jaudas tirgus.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru, Komisija ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu, nediskriminācijas, samērīguma un tiesiskās paļāvības principu, kā arī nepareizi novērtējusi faktus. Prasītājas apgalvo, ka:

—	Komisija nav pienācīgi novērtējusi iespējamo pieprasījuma puses reakcijas (Demand-Side Response; turpmāk tekstā – “DSR”) lomu Apvienotās Karalistes jaudas tirgū;

—	DSR līgumu termiņu ierobežošana jaudas tirgū ir pretrunā tiesiskās paļāvības un nediskriminācijas principam, un tās pamatā ir faktu nepareizs novērtējums;

—	prasība DSR operatoriem izvēlēties starp pārejas posma un pastāvīgajām tirgus izsolēm ir pretrunā tiesiskās paļāvības un nediskriminācijas principam;

—	jaudas tirgus izmaksu segšanas metodoloģija ir pretrunā nediskriminācijas, tiesiskās paļāvības un samērīguma principam;

—	laikā neierobežotu, nevis laikā ierobežotu, jaudas incidentu izmantošana jaudas tirgus pastāvīgajās izsolēs ir pretrunā nediskriminācijas un tiesiskās paļāvības principam;

—	jaudas tirgū pastāvošā prasība iesniegt piedāvājuma garantiju, lai varētu piedalīties izsolēs, ir pretrunā nediskriminācijas un tiesiskās paļāvības principam; un

—	apstāklis, ka jaudas tirgū netiek paredzēta papildu atlīdzība par ietaupījumiem, kas, izmantojot DSR, gūti no piegādes un sadales zudumu samazināšanas, ir pretrunā nediskriminācijas un tiesiskās paļāvības principam.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija savā lēmumā nav sniegusi pietiekamu pamatojumu.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/22

Prasība, kas celta 2014. gada 5. decembrī – Gazprom Neft/Padome

(Lieta T-799/14)

(2015/C 081/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gazprom Neft OAO (Sanktpēterburga, Krievija) (pārstāvji – L. Van den Hende, advokāts, un S. Cogman, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2014. gada 8. septembra Lēmuma 2014/659/KĀDP (1) 1. panta 3. punktu, ar kuru Padomes Lēmumam 2014/512/KĀDP tiek pievienots 4.a pants;

—	atcelt Padomes 2014. gada 8. septembra Regulas (ES) Nr. 960/2014 (2) 1. panta 3. punktu, ar kuru Padomes Regulai Nr. 833/2014 tiek pievienots 3.a pants;

—	atcelt Padomes Lēmuma 2014/659/KĀDP 1. panta 1. punktu un pielikumu, ciktāl ar tiem Padomes Lēmumam 2014/512/KĀDP tiek pievienots 1. panta 2. punkta b)-d) apakšpunkts, 1. panta 3. punkts un III pielikums un ciktāl šīs tiesību normas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes Regulas Nr. 960/2014 1. panta 5. punktu, 1. panta 9. punktu un III pielikumu, ciktāl ar tiem Padomes Regulai Nr. 833/2014 tiek pievienots 5. panta 2. punkta b)-d) apakšpunkts, 5. panta 3. punkts un VI pielikums un ciktāl šīs tiesību normas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes Lēmuma 2014/659/KĀDP 1. panta 4. punktu, ar kuru aizstāj Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un ciktāl šī tiesību norma attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes Regulas Nr. 960/2014 1. panta 5.a punktu, ar kuru aizstāj Padomes Regulas Nr. 833/2014 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un ciktāl šī tiesību norma attiecas uz prasītāju; un

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pamatojuma neesamības dēļ ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 296. pants, jo citastarp ne Padomes Lēmumā 2014/659/KĀDP, ne Padomes Regulā Nr. 960/2014 pat netiek mēģināts izskaidrot, kāpēc prasītājas netradicionālie ar naftu saistītie projekti ir konkrēti vērstu ierobežojošu pasākumu objekts.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka LESD 215. pants ir nepiemērots juridiskais pamats apstrīdētajām Padomes Regulas (ES) Nr. 960/2014 tiesību normām un ka LES 29. pants ir ir nepiemērots juridiskais pamats apstrīdētajām Padomes Lēmuma 2014/659/KĀDP tiesību normām.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajām tiesību normām tiek pārkāpts ES – Krievijas partnerības un sadarbības līgums (3).

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un pamattiesības. Apstrīdētās tiesību normas esot nesamērīga iejaukšanās prasītājas uzņēmējdarbības brīvībā tiesībās uz īpašumu. Tās neesot piemērotas (un līdz ar to arī nav nepieciešamas) to mērķa sasniegšanai, un jebkurā gadījumā ar tām uzliktais apgrūtinājums ļoti būtiski pārsniedz jebkādu iespējamo labumu.

(1) Padomes 2014. gada 8. septembra Lēmums 2014/659/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 271, 54. lpp.).

(2) Padomes 2014. gada 8. septembra Regula (ES) Nr. 960/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 271, 3. lpp.).

(3) Padomes un Komisijas 1997. gada 30. oktobra Lēmums 97/800/EK, EOTK, Euratom par Partnerības un sadarbības līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (OV L 327, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 11. nod., 26. sēj.,356. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/23

Prasība, kas celta 2014. gada 30. decembrī – Nutria/Komisija

(Lieta T-832/14)

(2015/C 081/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nutria AE (Agios Konstantinos Locrida, Grieķija) (pārstāvis – M.-J. Jacquot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest Komisijai tai pārskaitīt summu EUR 5 2 04 350 apmērā par nodarītajiem zaudējumiem;

—	piespriest Komisijai tai pārskaitīt papildu atlīdzību EUR 12 000 apmērā to tiesāšanās izdevumu segšanai, kas saistīti ar tās uzsākto tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu par to, ka, atsakoties pagarināt termiņu, kurā bija jāizpilda Eiropas pārtikas izplatīšanas vistrūcīgākajām personām Kopienā programmas Grieķijas daļa 2010. gadam, Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (1) 191. pantu.

(1) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 1. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/24

Prasība, kas celta 2015. gada 8. janvārī – Leopard/ITSB – Smart Market (“LEOPARD true racing”)

(Lieta T-7/15)

(2015/C 081/31)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leopard SA (Howald, Luksemburga) (pārstāvis – P. Lê Dai, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Smart Market, SLU (Alcantarilla, Spānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “LEOPARD true racing” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 139 202

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 2. oktobra lēmums lietā R 1866/2013-1

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/24

Prasība, kas celta 2015. gada 13. janvārī – Banco Santander un Santusa/Komisija

(Lieta T-12/15)

(2015/C 081/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Banco Santander, SA (Santandera, Spānija) un Santusa Holding, SL (Boadilla del Monte, Spānija) (pārstāvji – J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, R. Calvo Salinero y J. Panero Rivas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pieņemt un atzīt šajā prasībā izklāstītos atcelšanas pamatus;

—

atcelt lēmuma 1. pantu, ciktāl tajā ir noteikts, ka jaunais veids, kā TRLIS [texto refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades (Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli pārstrādātā redakcija)] 12. pantu interpretē Spānijas administrācija, ir uzskatāms par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu;

—	atcelt lēmuma 4. panta 1. punktu, ciktāl tajā Spānijas Karalistei ir prasīts izbeigt [Komisijas] par atbalsta shēmu uzskatīto un 1. pantā aprakstīto kārtību;

—	atcelt lēmuma 4. panta 2., 3., 4. un 5. punktu, ciktāl tajos Spānijas Karalistei ir noteikts pienākums atgūt summas, kuras Komisija uzskata par valsts atbalstu;

—	pakārtoti, ierobežot lēmuma 4. panta 2. punktā Spānijas Karalistei uzliktā atgūšanas pienākuma apjomu tāpat, kā tas darīts pirmajā un otrajā lēmumā, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izvedumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi lietā T-826/14 Spānija/Komisija izklāstītajiem.

Proti, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, attiecīgo pasākumu juridiski kvalificējot kā valsts atbalstu, identificējot pasākuma labuma guvēju un administratīvo interpretāciju raksturojot kā atbalstu, kas ir atšķirīgs no Komisijas lēmumos vērtētā, kā arī neesot ievēroti tiesiskās paļāvības, estoppel un tiesiskās noteiktības principi.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/25

Prasība, kas celta 2015. gada 13. janvārī – Lufthansa AirPlus Servicekarten/ITSB – Mareea Comtur (“airpass.ro”)

(Lieta T-14/15)

(2015/C 081/33)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lufthansa AirPlus Servicekarten GmbH (Neu Isenburg, Vācija) (pārstāvji – R. Kunze, Solicitor, un G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: SC Mareea Comtur SRL (Deva, Rumānija)

Informācija par procesu ITSB

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “airpass.ro” – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 0 6 49 358

Process ITSB: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 17. oktobra lēmums lietā R 1918/2013–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā tas attiecas uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 64. un 76. panta pārkāpums.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/26

Prasība, kas celta 2015. gada 3. janvārī – Costa/Parlaments

(Lieta T-15/15)

(2015/C 081/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Paolo Costa (Venēcija, Itālija) (pārstāvji – G. Orsoni un M. Romeo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 264. pantu atzīt par spēkā neesošu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2014. gada 11. novembra lēmumu, kas paziņots 2014. gada 28. novembrī, un visus iepriekšējos, saistītos un izrietošos lēmumus;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2014. gada 11. novembra Lēmumu Nr. 318189 par prasītāja izdienas pensijas apturēšanu no 2010. gada jūnija un naudas summu, kuras samaksātas laikposmā no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada maijam, atgūšanu.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību normu pārkāpums, Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām pārkāpums, kā arī Regolamento per gli assegni vitalizi dei deputati italiani [Noteikumi par Itālijas deputātu mūža pabalstiem] 12. panta pārkāpums.

—

Šajā ziņā ir ticis pārkāpts Noteikumu par Itālijas deputātu mūža pabalstiem 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts, uz kuru ir izdarīta atsauce Noteikumos par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām, jo šī tiesību norma ir izmantota kļūdaini, lai apturētu pensijas izmaksu Venēcijas Ostu pārvaldes priekšsēdētājam.

—

Turklāt prasītājs uzskata, ka uz Itālijas Ostu pārvaldes priekšsēdētāju nav attiecināms Noteikumu 12. panta 2.a punkta v) apakšpunkts, jo viņa amats, kā ir atzinusi Tiesa 2014. gada 10. oktobra spriedumā lietā C-270/13, ir īpašs amats, kurā persona tiek iecelta, vienīgi pamatojoties uz kandidāta pierādītām profesionālajām spējām ekonomikā un pārvadājumu jomā, šim amatam nav nekādas saistības ar politiku, šajā amatā personu neieceļ valdība un tajā nav jāveic politiskas funkcijas.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Līgumu un tiesību normu pārkāpums, LES 4., 6. un 15. panta pārkāpums, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) protokola tiesību uz īpašumu aizsardzības jomā 1. panta pārkāpums, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums un labas ticības principa pārkāpums.

—	Šajā ziņā prasītājs norāda, ka ir pārkāpts LES 4. un 13. pants, kas Eiropas Parlamentam – tāpat kā pārējām iestādēm – uzliek pienākumu visos gadījumos aizsargāt situācijas, kurās Eiropas Savienības tiesību sistēmā jebkurš šīs iestādes darbinieks ir radījis tiesisko paļāvību.

—

Prasītājs arī apgalvo, ka ir tikuši pārkāpti tiesiskās paļāvības aizsardzības un labas ticības principi, kuri ir Savienības tiesību vispārējie un pamatprincipi, kuri ir atzīti un apstiprināti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, saskaņā ar kuru prasīts ievērot šos principus jebkurā gadījumā lietās par to naudas summu atmaksu, kuras personai samaksātas labā ticībā.

—

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāpts 1. pants ECPAK Protokolā par tiesību uz īpašumu aizsardzību, uz kuru ir izdarīta atsauce LES 6. pantā un kurš ir tik pat saistošs kā Līgumi, un kurā ir prasīts aizsargāt personai radīto tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka naudas summas, uz kurām tai ir tiesības, tā ir saņēmusi likumīgi.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/27

Prasība, kas celta 2015. gada 15. janvārī – Itālija/Komisija

(Lieta T-17/15)

(2015/C 081/35)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – P. Gentili, avvocato dello Stato, un G. Palmieri)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt paziņojumu par konkursu EPSO/AD/294/14 – Administratori (AD 6) datu aizsardzības jomā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263., 264. un 266. panta pārkāpums.

—	Komisija ir pārkāpusi res judicata principu saistībā ar Tiesas spriedumu lietā C-566/10 P, ar kuru par nelikumīgiem ir atzīti paziņojumi par konkursu, kuros kā valodas, kuras kandidāti Savienības atklātajos konkursos var norādīt kā 2. valodu, ir minētas vienīgi angļu, franču un vācu valodas.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 342. panta un Regulas 1/58 1. un 6. panta pārkāpums.

—	Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija, kā valodas, kuras kandidāti var izvēlēties kā 2. valodu Savienības atklātajos konkursos, nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski ir noteikusi jaunu valodu lietojumu iestādēs, tādējādi piesavinoties Padomes ekskluzīvo kompetenci šajā jomā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots EKL 12. panta (tagad – LESD 18. pants), Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, LES 6. panta 3. punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. un 3. punkta, Regulas 1/58 1. un 6. panta, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta un 28. panta f) punkta pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisijas veiktais valodu ierobežojums ir diskriminējošs, jo minētajās tiesību normās ir aizliegts Eiropas pilsoņiem un iestāžu ierēdņiem noteikt valodu ierobežojumus, kuri vispārīgi un objektīvi nav paredzēti iepriekš minētās Regulas 1/58 6. pantā norādītajos iestāžu iekšējos reglamentos un kuri šobrīd nav noteikti, un ir aizliegts ieviest šādus ierobežojumus, nepastāvot īpašai un pamatotai dienesta interesei.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 6. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir atzīts par pamattiesībām, kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

—	Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi pilsoņu paļaušanos uz iespēju kā 2. valodu izvēlēties jebkuru no Savienības valodām, kā tas vienmēr bija iespējams līdz 2007. gadam un kā tas ir autoritatīvi nolemts Tiesas spriedumā lietā C-566/10 P.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana un būtisku procedūras noteikumu, kuri ir paziņojumu par konkursu rakstura un mērķa neatņemama sastāvdaļa, it īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta, 28. panta f) punkta, 34. panta 3. punkta un 45. panta 1. punkta, pārkāpums un samērīguma principa pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisija, kā valodas, kuras var tikt izvēlētas kā 2. valoda, iepriekš un vispārēji nosakot vienīgi trīs valodas, faktiski iepriekš paziņojuma un pieņemšanas nosacījumu posmā ir pārbaudījusi kandidātu valodu zināšanas, kam, tieši pretēji, būtu jānotiek konkursā. Tādējādi valodu zināšanas ir noteicošākas nekā profesionālās spējas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 18. panta un 24. panta 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas 1/58 2. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka, paredzot, ka dalības pieteikumi obligāti ir jānosūta angļu, franču vai vācu valodā un ka EPSO tajā pašā valodā kandidātiem nosūta paziņojumus par konkursa norisi, ir tikušas pārkāptas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības sazināties ar iestādēm savā valodā un turklāt ir diskriminētas personas, kurām nav padziļinātas zināšanas šajās trīs valodās.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots Regulas 1/58 1. un 6. panta, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta un 28. panta f) punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta un LESD 296. panta 2. punkta (pamatojuma neesamība) pārkāpums, kā arī samērīguma principa pārkāpums un faktu sagrozīšana.

—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija šo trīs valodu noteikšanu ir pamatojusi, atsaucoties uz nepieciešamību darbā jaunpieņemtajām personām uzreiz būt spējīgām sazināties iestāžu iekšienē. Šis pamatojums sagroza faktus, jo nešķiet, ka attiecīgās trīs valodas ir visizmantotākās dažādu valodu grupu saziņā iestādēs; tas turklāt ir nesamērīgs, ņemot vērā pamattiesību neciest no diskriminācijas valodas dēļ aizskārumu, ja pastāv mazāk ierobežojoši risinājumi, lai iestādēs nodrošinātu ātru saziņu.

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/28

Prasība, kas celta 2015. gada 21. janvārī – International Management Group/Komisija

(Lieta T-29/15)

(2015/C 081/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Management Group (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – M. Burgstaller un C. Farrell, Solicitors, un E. Wright, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt 2014. gada 16. decembrī pieņemto grozīto pielikumu Komisijas 2013. gada 7. novembra īstenošanas lēmumā par Ikgadējās 2013. gada rīcības programmas Mjanmas/Birmas labā finansēšanu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta; un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītāja nebija izpildījusi 2002. gada Finanšu regulas (1) 53.d panta l. punkta un 2012. gada Finanšu regulas (2) 60. panta 2. punkta prasības.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav notikušas nekādas izmaiņas prasītājas grāmatvedībai, auditam, iekšējām pārbaudēm vai publiskā iepirkuma procedūrai piemērojamajos standartos, ar ko būtu attaisnojams Eiropas Komisijas lēmums, kurā secināts, ka prasītajai vairs nevar uzticēt budžeta izpildes uzdevumus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu attiecībā uz labas pārvaldības un labas finanšu pārvaldes principiem.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar pārskatāmības principu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav norādījusi prasītājai pārsūdzības iespējas.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav norādījusi pamatojumu.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot strīdīgos pasākumus, tika pārkāptas prasītājas tiesības uz tiesisko paļāvību.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ar grozījumiem (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

9.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/30

Prasība, kas celta 2014. gada 24. decembrī – ZZ/Eurojust

(Lieta F-142/14)

(2015/C 081/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji – Ekkehard H. Schulze, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Eurojust

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu nepielaist prasītāju otrajam atlases procedūras posmam sakarā ar viņa kandidatūru Eurojust priekšsēdētāja biroja padomdevēja amatam

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2014. gada 8. augusta un 2014. gada 25. septembra lēmumus;

—	piespriest, ka atbildētājam jāļauj prasītājam tālāk piedalīties atlases procedūrā, un

—	piespriest atbildētajam atlīdzināt prasītājam radušos tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 81

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 9. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2015/C 081/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2015/C 081/02	Lieta C-243/14: Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 6. novembra rīkojums (Philippe Adam Krikorian (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Grégoire Krikorian u.c. LESD 267. pants — Lietas dalībnieku tieša vēršanās Tiesā — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība	2
2015/C 081/03	Lieta C-313/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 1. jūlijā iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny w Szczecinie (Polija) – ASPROD sp. z o.o./Dyrektor Izby Celnej w Szczecinie	2
2015/C 081/04	Lieta C-526/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 20. novembrī iesniedza Ustavno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Tadej Kotnik u.c., Jože Sedonja u.c., Fondazione cassa di risparmio di Imola, Imola, Itālijas Republika, Andrej Pipuš un Dušanka Pipuš, Tomaž Štrukelj, Luka Jukič, Angel Jaromil, Franc Marušič u.c., Stajka Skrbinšek, Janez Forte u.c., Marija Pipuš, Državni svet Republike Slovenije, Varuh človekovih pravic Republike Slovenije/Državni zbor Republike Slovenije	3
2015/C 081/05	Lieta C-546/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 28. novembrī iesniedza Tribunale di Udine (Itālija) – Degano Trasporti S.a.s. di Ferruccio Degano & C., likvidācijas procesā	4
2015/C 081/06	Lieta C-560/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. decembrī iesniedza Supreme Court (Īrija) – MM/Minister for Justice and Equality, Ireland and the Attorney General	5
2015/C 081/07	Lieta C-572/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 11. decembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Austro–Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch–musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH/Amazon EU Sàrl u.c.	5
2015/C 081/08	Lieta C-578/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. decembrī iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) – Argenta Spaarbank NV/Beļģijas valsts	6
2015/C 081/09	Lieta C-584/14: Prasība, kas celta 2014. gada 18. decembrī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika	7
2015/C 081/10	Lieta C-592/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 19. decembrī iesniedza High Court of Justice (England and Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) – European Federation for Cosmetic Ingredients/Secretary of State for Business, Innovation and Skills	8
2015/C 081/11	Lieta C-605/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 30. decembrī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Virpi Komu, Hanna Ruotsalainen, Ritva Komu/Pekka Komu, Jelena Komu	9
2015/C 081/12	Lieta C-607/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 29. decembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Bookit, Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs	9
2015/C 081/13	Lieta C-20/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 7. novembra spriedumu lietā T-219/10 Autogrill España/Komisija 2015. gada 19. janvārī iesniedza Eiropas Komisija	10
2015/C 081/14	Lieta C-21/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 7. novembra spriedumu lietā T-399/11 Banco Santander un Santusa/Komisija 2015. gada 19. janvārī iesniedza Eiropas Komisija	11
	Vispārējā tiesa
2015/C 081/15	Lieta T-420/11 un T-56/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Ocean Capital Administration u.c./Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Res judicata spēks — Ierobežojošo pasākumu atcelšanas sekas vienībai, kura pieder vai kuru kontrolē organizācija, kas ir atzīta par iesaistītu kodolieroču izplatīšanā — Tiesību akta atcelšanas seku pielāgojamība laikā	12
2015/C 081/16	Lieta T-140/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Teva Pharma un Teva Pharmaceuticals Europe/EZA Cilvēkiem paredzētas zāles — Zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai — Tirdzniecības atļaujas pieteikums zāļu imatinib reti sastopamu slimību ārstēšanai nepatentētai versijai — EZA lēmums noraidīt tirdzniecības atļaujas pieteikumu — Tirgus izņēmums	13
2015/C 081/17	Lieta T-176/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Bank Tejarat/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai — Līdzekļu iesaldēšana — Kļūda vērtējumā	14
2015/C 081/18	Lieta T-193/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – MIP Metro/ITSB – Holsten-Brauerei (H) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu — Grafiska preču zīme H — Agrāka valsts grafiska preču zīme H — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Pamatojuma trūkums — Regulas Nr. 207/2009 75. pants	15
2015/C 081/19	Lieta T-393/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (KENZO) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes KENZO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme KENZO — Relatīvs atteikuma pamats — Reputācija — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants — Dokumentu novēlota iesniegšana — Apelāciju padomes novērtējuma brīvība — Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts	15
2015/C 081/20	Lieta T-133/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Pro–Aqua International/ITSB – Rexair (WET DUST CAN’T FLY) Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme WET DUST CAN’T FLY — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts	16
2015/C 081/21	Lieta T-172/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Novomatic/ITSB – Simba Toys (AFRICAN SIMBA) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes AFRICAN SIMBA reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts grafiska preču zīme Simba — Relatīvs atteikuma pamats — Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana — Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants — Sajaukšanas iespēja — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	17
2015/C 081/22	Lieta T-322/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 22. janvāra spriedums – Tsujimoto/ITSB – Kenzo (KENZO) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes KENZO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme KENZO — Relatīvs atteikuma pamats — Reputācija — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts — Dokumentu novēlota iesniegšana — Apelāciju padomes novērtējuma brīvība — Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts	17
2015/C 081/23	Lieta T-166/12: Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra rīkojums – Bolívar Cerezo/ITSB – Renovalia Energy (RENOVALIA) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes RENOVALIA reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes RENOVA ENERGY un RENOVAENERGY — Daļējs reģistrācijas atteikums — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota	18
2015/C 081/24	Lieta T-507/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 14. janvāra rīkojums – SolarWorld u.c./Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Dempings — Ķīnas izcelsmes vai no Ķīnas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu un plāksnīšu) imports — Saistību, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru, pieņemšana — Kopienas ražošanas nozare — Tiešas ietekmes neesamība — Nepieņemamība	19
2015/C 081/25	Lieta T-535/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 13. janvāra rīkojums – Vakoma/ITSB – VACOM (VAKOMA) Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes VAKOMA reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme VACOM — Pieteikums par lietas ierosināšanu — Formas prasību neievērošana — Acīmredzama nepieņemamība	19
2015/C 081/26	Lieta T-579/13: Vispārējās tiesas 2015. gada 13. janvāra rīkojums – Istituto di vigilanza dell’urbe/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Apsardzes un uzņemšanas pakalpojumu sniegšana — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam — Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota	20
2015/C 081/27	Lieta T-672/14 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 15. decembra rīkojums – August Wolff un Remedia/Komisija Pagaidu noregulējums — Cilvēkiem paredzētu zāļu tirdzniecības atļauja — Pieteikums par izpildes apturēšanu — Steidzamības neesamība	21
2015/C 081/28	Lieta T-793/14: Prasība, kas celta 2014. gada 4. decembrī – Tempus Energy un Tempus Energy Technology/Komisija	21
2015/C 081/29	Lieta T-799/14: Prasība, kas celta 2014. gada 5. decembrī – Gazprom Neft/Padome	22
2015/C 081/30	Lieta T-832/14: Prasība, kas celta 2014. gada 30. decembrī – Nutria/Komisija	23
2015/C 081/31	Lieta T-7/15: Prasība, kas celta 2015. gada 8. janvārī – Leopard/ITSB – Smart Market (LEOPARD true racing)	24
2015/C 081/32	Lieta T-12/15: Prasība, kas celta 2015. gada 13. janvārī – Banco Santander un Santusa/Komisija	24
2015/C 081/33	Lieta T-14/15: Prasība, kas celta 2015. gada 13. janvārī – Lufthansa AirPlus Servicekarten/ITSB – Mareea Comtur (airpass.ro)	25
2015/C 081/34	Lieta T-15/15: Prasība, kas celta 2015. gada 3. janvārī – Costa/Parlaments	26
2015/C 081/35	Lieta T-17/15: Prasība, kas celta 2015. gada 15. janvārī – Itālija/Komisija	27
2015/C 081/36	Lieta T-29/15: Prasība, kas celta 2015. gada 21. janvārī – International Management Group/Komisija	28
2015/C 081/37	Lieta T-258/14: Vispārējās tiesas 2015. gada 12. janvāra rīkojums – Luksemburga/Komisija	29
	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2015/C 081/38	Lieta F-142/14: Prasība, kas celta 2014. gada 24. decembrī – ZZ/Eurojust	30
2015/C 081/39	Lieta F-30/14: Civildienesta tiesas 2015. gada 15. janvāra rīkojums – Speyart/Eiropas Komisija	30
2015/C 081/40	Lieta F-49/14: Civildienesta tiesas 2015. gada 12. janvāra rīkojums – DQ u.c./Eiropas Parlaments	30