4.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/1

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

0,05 % 2015. gada 1. marts

Euro maiņas kurss (2)

2015. gada 3. marts

(2015/C 75/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1168
JPY	Japānas jena	133,74
DKK	Dānijas krona	7,4533
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,72760
SEK	Zviedrijas krona	9,2765
CHF	Šveices franks	1,0736
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,6095
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,453
HUF	Ungārijas forints	305,07
PLN	Polijas zlots	4,1582
RON	Rumānijas leja	4,4563
TRY	Turcijas lira	2,8296
AUD	Austrālijas dolārs	1,4288
CAD	Kanādas dolārs	1,3981
HKD	Hongkongas dolārs	8,6609
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,4807
SGD	Singapūras dolārs	1,5222
KRW	Dienvidkorejas vona	1 225,66
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,1696
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0043
HRK	Horvātijas kuna	7,6720
IDR	Indonēzijas rūpija	14 513,01
MYR	Malaizijas ringits	4,0597
PHP	Filipīnu peso	49,220
RUB	Krievijas rublis	69,5600
THB	Taizemes bāts	36,131
BRL	Brazīlijas reāls	3,2536
MXN	Meksikas peso	16,7967
INR	Indijas rūpija	69,1544

(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

4.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/4

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 75/04)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

SALAME PIEMONTE

ES Nr.: IT-PGI-0005-01237 – 6.6.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Salame Piemonte

2. Dalībvalsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkta Salame Piemonte sastāvā ir svaigas, speķa marmorējumu cauraugušas cūkgaļas maisījums, kas nav bijis saldēts un iegūts no šādām cūkas liemeņa daļām – liesums: šķērssvītrotie muskuļi no ciskas, pleca un krūtīm; treknums: augstvērtīgi tauki no krūšu daļas un kakla un speķis.

Salame Piemonte ražošanai ir noteikti šādi nogatavināšanas laiki atkarībā no svaigās desas diametra:

—	diametrs 40–70 mm – vismaz 10 dienas, taču nepārsniedzot 50 dienas,

—	diametrs 71–90 mm – vismaz 21 diena, taču nepārsniedzot 84 dienas.

Produktu laižot tirdzniecībā, vesels Salame Piemonte sver vismaz 300 gramus, un tam ir šādas organoleptiskās, ķīmiski fizikālās un mikrobioloģiskās īpašības.

Organoleptiskās īpašības

Ārējais izskats: forma cilindriska vai – mazākiem gabaliem – saliekta.

Konsistence: produkts ir blīvs un pēc konsistences mīksts. Tam nav redzamu aponeirožu.

Izskats šķērsgriezumā: šķēle ir blīva un viendabīga, muskuļaudu un speķa daļas tipiski sasaistītas, radot “iegarenu” izskatu. Produkta sastāvā esošie pipari ir drupatu un/vai pulvera veidā.

Krāsa: rubīnsarkana.

Smarža: izsmalcināta, atgādina nogatavojušos gaļu, nogatavinātu produktu, vīnu un ķiplokus.

Garša: maiga un izsmalcināta, nedaudz bagātināta ar garšvielām (pipariem un muskatriekstiem), ar labu aromātiskuma noturību, nekad nav skāba, sālījums līdzsvarots.

Ķīmiskās un ķīmiski fizikālās īpašības

Kopproteīni: vismaz	23 %
Kolagēna un proteīnu attiecība	nepārsniedz 0,12
Ūdens un proteīnu attiecība	nepārsniedz 2,00
Tauku un proteīnu attiecība	nepārsniedz 1,40
pH	≥ 5,2

Mikrobioloģiskās īpašības

Mezofilo mikrobu piejaukums: > 1 × 107 kolonijveidotāju vienību uz gramu, jo īpaši pienskābes baktērijas un koki [coccaceae].

Salame Piemonte var ražot dažādās formās un gabalos no viena un tā paša maisījuma, kas iepildīts dabiskā cūkas zarnas apvalkā vai dabiskas izcelsmes apvalkā, turklāt svaigas desas diametrs ir dažāds – 40–90 mm.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar AĢIN Salame Piemonte apzīmēto produktu iegūst no tādu cūku gaļas, kuru īpašības aprakstītas še turpmāk.

—	Izmanto tradicionālo Large White un Landrace tīršķirņu cūkas vai to krustojumus.

—	Turklāt atļauts izmantot no Duroc šķirnes izaudzētas cūkas.

—	Ir atļauts izmantot arī cūkas, kas ir citu šķirņu, šķirņu krustojumu vai hibrīdšķirņu cūkas, ja vien to liemeņi atbilst E, U, R vai O uzbūves klasei saskaņā ar Kopienas tabulu cūku liemeņu klasifikācijai, kas ievietota grozītās Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2) V pielikumā.

—	Tomēr, ievērojot tradīciju, nav atļauts izmantot dzīvniekus, kam piemīt šķirnes prasībām pretējas īpašības, jo sevišķi attiecībā uz cūku stresa sindromu (CSS), kura pazīmes pēc dzīvnieka nokaušanas var atklāt arī nogatavinātos produktos.

—	Taču nav atļauts izmantot šādu tīršķirņu dzīvniekus: Beļģijas Landrace, Hampshire, Pietrain, Duroc un Spotted Poland.

—	Jāizmanto tādu ģenētisko tipu dzīvnieki, kas nodrošina liela svara liemeņu iegūšanu ar labiem rādītājiem; jebkurā gadījumā katras partijas vidējam svaram (dzīvsvaram) jābūt 160 kilogrami plus mīnus 10 %.

—	Minimālais kaušanas vecums ir deviņi mēneši.

—	Nedrīkst izmantot [vaislas] kuiļus un sivēnmātes.

—	Kaujamajām cūkām jābūt labā veselības stāvoklī, un kautķermeņiem jābūt pilnībā atasiņotiem.

Attiecībā uz cūku izcelsmi ģeogrāfiska ierobežojuma nav.

Cūku ēdināšana noris divos posmos, un tās pamatā ir galvenokārt graudkopības produkcija. Cūku vidējo barības devu veido galvenokārt kukurūzas kliju rauši, arī mieži, klijas, soja un minerālbarības piedevas. Paredzēts izēdināt arī tādus siera rūpniecības blakusproduktus kā sūkalas un paniņas. Izbarojamās sūkalas un paniņas kopā katrai cūkai dienā nedrīkst pārsniegt 15 litrus. Barības daļu atļauts papildināt ar minerālvielām un vitamīniem, taču nepārsniedzot spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos ierobežojumus.

Citas sastāvdaļas

Pārējās sastāvdaļas ir sāls (nepārsniedzot 3 %), veseli un/vai drupināti, un/vai pulverī saberzti pipari (nepārsniedzot 0,4 %), garšvielas un aromātiski augi: ķiploki, veselas vai maltas, vai ar vīnu sajauktas krustnagliņas un muskatrieksti. Lai garantētu Salame Piemonte tipisko garšu un ievērotu tradicionālo ražošanas metodi, nepieciešams izmantot ar izcelsmes vietas nosaukumu apzīmētu Piemontas sarkano vīnu, kas iegūts no vietējo šķirņu “Barbera”, “Dolcetto” un “Nebbiolo” vīnogulājiem (vairāk par 0,25 % pēc svara).

Atļauts izmantot cukuru un/vai dekstrozi, fermentācijas ierauga kultūras, nātrija un/vai kālija nitrātu, nātrija un/vai kālija nitrītu, citronskābi un tās nātrija sāli.

Nav atļauts izmantot citas tehnoloģiskas palīgvielas ūdens fiksēšanai audos.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi Salame Piemonte ražošanas posmi – sālīšana, pildīšana, pārsiešana, nosusināšana un nogatavināšana – noris 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Ar AĢIN Salame Piemonte apzīmēto produktu laiž tirdzniecībā neiepakotu vai iesaiņotu vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā, veselu, sadalītu gabalos vai sagrieztu šķēlēs.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Salame Piemonte apzīmējumam uz etiķetes jābūt atveidotam ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no burtiem, kuri izmantoti visos pārējos etiķetes uzrakstos; tieši aiz nosaukuma ir norāde “Indicazione Geografica Protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), kurai jābūt iztulkotai tās valsts valodā, kurā produktu tirgo, Savienības grafiskais simbols un turpmāk norādītais Salame Piemonte logotips.

Uz Salame Piemonte etiķetes ir atļauts norādīt cūkgaļas izcelsmes zemi vai reģionu. Ja izmantota vairāku zemju vai reģionu izcelsmes gaļa, tad tos uzskaitījumā norāda dilstošā secībā pēc attiecīgās izmantotās gaļas īpatsvara.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Salame Piemonte gatavošanas un nogatavināšanas darbības jāveic Pjemontas reģiona teritorijā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Salame Piemonte ražošanas apgabalu veido viss Pjemontas reģions, kuram raksturīgi īpaši klimatiskie apstākļi. Pats Pjemontas (Piemonte) nosaukums cēlies no tā, ka reģions ģeogrāfiski atrodas “kalnu pakājēs” (ai piedi dei monti); šāda situācija ir par iemeslu tam, ka lielu reģiona daļu aizņem apgabali, kuros valda mērens subkontinentāls klimats ar salīdzinoši viendabīgām īpašībām; ziemā ir auksts, nokrišņu nav daudz, relatīvais gaisa mitrums no novembra, kas ir mitrākais mēnesis, pazeminās līdz februārim, kas ir sausākais mēnesis, un no ielejas līdz pakalniem; vēji ir mēreni, un bieži pūš fēns, kas jauc gaisa masas un veicina samērā zema gaisa mitruma līmeņa saglabāšanu. Turklāt Pjemontā ir lielāks saulesgaismas daudzums, un tātad mazāk mitruma nekā kaimiņos esošajos Po upes ielejas apgabalos; šīs starpības vēl izteiktākas ir tad, ja turienes apstākļus salīdzina ar tiem, kādi valda Ziemeļalpu apgabalos, kur saulesgaismas daudzums ir mazāks par aptuveni divām trešdaļām.

Līdzīgā kārtā Pjemontas klimats un teritorija apvienojumā ar agrotehniskajiem paņēmieniem, vīnkopības praksi un zinātību ir noteicoši faktori, kuri ar cilmes vietas nosaukumiem apzīmētajiem Pjemontas vīniem piešķir unikālu “terroir” raksturu, kas ir tipiska Salame Piemonte iezīme. Pjemontā vienmēr ražots daudz vīna, un Pjemontā lielākoties audzētie un pieejamie vietējie vīnogulāji pieder pie “Barbera”, “Dolcetto” un “Nebbiolo” šķirnes: šā iemesla dēļ šos vīnus izmanto par produkta Salame Piemonte sastāvdaļu.

Salame Piemonte desa ir blīva un pēc konsistences mīksta, rubīnsarkanā krāsā un ar maigu un izsmalcinātu garšu.

Specifiska Salame Piemonte īpašība ir tā, ka šī desa ir mīksta un tās garša ir maiga un izsmalcināta, kas panākta galvenokārt ar īslaicīgo nogatavināšanu. Šī raksturīgā īpašība, kas ir Pjemontā izkoptas senas sālītu gaļas izstrādājumu ražošanas tradīcijas rezultāts, laika gaitā ir kļuvusi par vietējo patērētāju gaumes un ieradumu sastāvdaļu.

Galvenā Salame Piemonte raksturīgā īpašība ir tā sastāvā ietilpstošais Pjemontas sarkanais vīns, kam piešķirts cilmes vietas nosaukums, kas iegūts vienīgi no “Barbera”, “Dolcetto” un “Nebbiolo” šķirnes vīnogām, un kura saturs desas maisījumā pārsniedz 0,25 %. Pjemontas vīnu tipiskums ietekmē Salame Piemonte garšu un aromātu, ar kuriem tas atšķiras no pārējiem tirgū pieejamajiem produktiem, kā tas vēsturiski vienmēr ir bijis.

Vairāki specifiski faktori, kuri veido produkta Salame Piemonte saikni ar tā gatavošanas apgabalu un par kuriem liecina reputācija un ražošanas metodes specifika, ir izcelti daudzās vēsturiskās atsaucēs un ir pierādījums tam, ka Salame Piemonte ražošana laika gaitā attīstījusies un iesakņojusies absolūti savdabīgā (sui generis) veidā salīdzinājumā ar citām desām, ko ražo citos Itālijas apgabalos.

1854. gadā (Savojas izcelsmes) karaļa šefpavārs un konditors Giovanni Vialardi savā traktātā “Cucina Borghese” sīki aprakstīja cūkgaļas desas gatavošanu, kuru var uzskatīt par īstu Salame Piemonte priekšgājēju, jo tās recepte ir līdzīga pašreizējai, un tajā jau toreiz bija paredzēts gatavojamajam maisījumam pievienot “laba barbera vīna kausu” (“un bicchiere di buon vino di barbera”).

Pēc kara rūpnieciskā ražošana paplašinājās, un kopš 1948. gada līdz šodienai nosaukums Salame Piemonte tiek norādīts reizi divās nedēļās izdotā Turīnas tirdzniecības kameras preču saraksta “Svaigas cūkgaļas” nodaļā.

Par Salame Piemonte saikni ar ražošanas apgabalu liecina arī tas, ka ražošanas procesā produktam pievieno sarkanvīnu, kas iegūts no triju Pjemontas slavenāko šķirņu – “Barbera”, “Dolcetto” un “Nebbiolo” – vīnogām. Šī īpašība ir šā nosaukuma produkta specifiku veidojošs elements un minēta vairākās publikācijās, mācību grāmatās un speciālos izdevumos par sālītas gaļas izstrādājumiem un izcelta vīnkopībai un gastronomijai veltītos valsts mēroga televīzijas raidījumos, kas bija skatāmi 2008.–2010. gadā. Šajā sakarā minama arī Riccardo Di Corato publikācija “Delizie del divin Porcello” – katalogā aprakstīti visi Itālijas sālītas gaļas un desu izstrādājumi (Ed. Idealibri srl, 1984. gada decembris, 160. lpp.), publikācija “Processo al maiale” (A. Beretta, Pavia, Monboso, 2002, 160. lpp.) un dažas televīzijas pārraides, piemēram, “Occhio alla spesa” un “Terre e sapori” kanālā Rai 1 un “Mela Verde” kanālā Rete Quattro, kurās netrūkst atsauču uz Pjemontas vīna izmantošanu par tipisku Salame Piemonte maisījuma sastāvdaļu.

Visbeidzot, Salame Piemonte atrodams daudzos vietējos un starptautiskos pasākumos, tostarp Salone del Gusto (Turīna, 2006., 2008., 2010. g.) un Cibus (Parma, 2008.–2010. g.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN Salame Piemonte atzīšanas pieteikumu 2014. gada 26. aprīlī publicējot “Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša” (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 96. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz Prodotti DOP IGP (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP IGP STG (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

4.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/9

(2015/C 75/05)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

HUILE D’OLIVE DE NYONS

EK Nr.: FR-PDO-0217-01199-20.2.2014.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

☐ Produkta nosaukums

—

☒ Produkta apraksts

—

☐ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☒ Izcelsmes apliecinājums

—

☒ Ražošanas metode

—

☐ Saikne

—

☒ Marķēšana

—

☒ Valsts prasības

—

☒ Citur [pārbaudes struktūras, zemesgabalu identifikācijas kārtība]

2. Grozījuma(-u) veids

—

☒ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☐ Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā [Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts] nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu [Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts]

3. Grozījums(-i)

3.1. Nodaļa “Produkta apraksts”

Pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas kopš šā nosaukuma atzīšanas, organoleptiskais apraksts papildināts ar raksturlielumiem, kas ļauj labāk identificēt produktu.

Maksimālais brīvā skābuma saturs pazemināts līdz 0,8 g/100g, kas pareizi atbilst Nionā (Nyons) pastāvošajai pārstrādes praksei: pēc novākšanas olīvas tiek drīz izspaidītas.

Lai patērētājam būtu nodrošināta eļļas kvalitāte, pirmajā tirdzniecības posmā peroksīda skaitlis ir ierobežots līdz 16 miliekvivalentiem aktīvā skābekļa uz kilogramu olīveļļas.

Sīvums (jeb pikantums) un rūgtenums ir ļoti vāji vai to nav vispār. Tos izsaka pēc Starptautiskajā olīveļļas padomē izmantotās vērtību skalas (0 līdz 10): 0–2. Norādītās vērtības faktiski atbilst Huile d’olive de Nyons raksturīgajām īpašībām – tā kā šīs olīvas novāc ienākušās, no tām iegūtā eļļa ir maiga.

Specifikācijā sākotnēji paredzētā eļļas krāsa bija “zeltaini dzeltena”. Tā kā eļļas krāsa šā produkta uzglabāšanas laikā mainās (uzreiz pēc izspiešanas – ražas gada sākumā – tās krāsai ir zaļas nianses), tad šīs olīveļļas krāsas apraksts papildināts šādi: “Tās krāsa no zaļgani dzeltenas mainās uz zeltaini dzeltenu.”

3.2. Nodaļa “Izcelsmes apliecinājums”

Saskaņā ar izmaiņām valsts tiesību aktos un normatīvajos aktos nodaļa “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” ir konsolidēta, un tajā iekļauti jo īpaši obligātie noteikumi par deklarēšanu un reģistru kārtošanu attiecībā uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

Šajā sakarā ir paredzēts ieviest uzņēmēju apstiprināšanu, kuru veic pārbaudes struktūra un ar kuru atzīst to spēju izpildīt ar to nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijas prasības, kuru tie vēlas izmantot.

Turklāt šajā nodaļā ieviesti precizējumi un papildinājumi vairākos noteikumos, kas saistīti ar reģistriem un deklarāciju dokumentiem un kas ļauj nodrošināt produktu izsekojamību un to atbilstību specifikācijas prasībām.

3.3. Nodaļa “Ražošanas metode”

Olīvu ražošana

Lai atvieglotu produkcijas pārbaudes, noteikts, kas vecums, kāds jāsasniedz augļukokiem, kad tos sāk izmantot ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanā, ir pieci gadi: sākot no piecu gadu vecuma, kokus sāk izmantot ražošanā, augļudārzi tiek pārbaudīti un to raža tiek ņemta vērā, lai nepārsniegtu olīvu ražas atļauto maksimālo apjomu.

Attiecībā uz apputeksnētājšķirņu olīvkoku maksimālo īpatsvaru augļudārzos – lai ņemtu vērā ļoti mazos augļudārzus (mazāk nekā 20 koku), kuriem šādu īpatsvaru ir grūti piemērot, ar atļauts audzēt vienu apputeksnētājšķirnes koku. Norādīts, ka šo šķirņu izmantošana eļļas iegūšanai ir atļauta ar noteikumu, ka šo šķirņu īpatsvars nepārsniedz 5 % no izmantoto olīvu masas.

Lai nostiprinātu un saglabātu Nionas olīvdārzu pareizas uzturēšanas praksi, ieviesti noteikumi par šo augļudārzu kopšanu un koku apgriešanu tajos: šie noteikumi ir tādi, kas nepieļauj augļudārzu aizlaišanu (obligāta ikgadēja kopšana, augu segas regulēšana un obligāta apgriešana vismaz reizi divos gados) un ierobežo sanitāri higiēniska rakstura apdraudējumu (nogriezto koka daļu izvešana no dārza).

Pamatojoties uz sākotnējo ACVN nosaukuma atzīšanas dekrētu 1994. gada 10. janvārī, ieviesti noteikumi par stādījumu biezību (24 m2 minimālā platība katram kokam, 4 metru minimālais attālums starp kokiem) un daudzgadīgo starpkultūru aizliegšanu ar mērķi nodrošināt kvalitāti un ievērot audzēšanas tradicionālās metodes.

Apūdeņošana

Olīvkoku apūdeņošana ļauj nodrošināt vienmērīgākas ražas un nepazemina olīveļļas kvalitāti. Taču vēlīna apūdeņošana nav pieļaujama, lai augļi varētu ienākties labos apstākļos. Atļauts apūdeņot olīvkokus līdz noteiktam datumam, kas atšķiras atkarā no izmantotajiem apūdeņošanas tehniskajiem paņēmieniem (ar apslacīšanu – līdz 31. augustam, bet ar pilienpadeves un mikrosprauslas aparātiem – līdz 30. septembrim).

Raža

Sākotnējā, 1994. gada 10. janvāra, ACVN nosaukuma atzīšanas dekrētā bija paredzēts, ka augļudārzu dotā raža nedrīkst pārsniegt 6 tonnas uz hektāru, pieļaujot iespēju, ka ārkārtas gados tā nedrīkst pārsniegt 8 tonnas uz hektāru. Tomēr kopš cilmes vietas nosaukuma atzīšanas olīvkopji konstatējuši, ka ražas apjoms ir palielinājies. Šī parādība ir saistīta ar to, ka augļudārzi tiek uzturēti sistemātiskāk un ka tehniskā uzraudzība ir uzlabojusies, un tas ir nesis panākumus cilmes vietas nosaukumam. Daudzi augļudārzi ir atjaunoti. Turklāt kopš 1985. gada liela sala nav bijis, un šādos apstākļos koku vainagi ir izauguši plašāki un iegūtās ražas bijušas lielākas. Līdz ar to vidēji saimniecībā iegūtā maksimālā raža ir palielinājusies un sasniegusi 10 tonnas olīvu no hektāra, un tādējādi tas ir vietējam agronomiskajam potenciālam atbilstošs papildu ieguvums. Šā ražas apjoma aprēķinā ņemti vērā visi saražotie olīvu daudzumi neatkarīgi no to galamērķa.

Olīvu ievākšana / ražas novākšanas datums

Sākotnējā, 1994. gada 10. janvāra, ACVN nosaukuma atzīšanas dekrētā bija paredzēta ikgadēja ražas novākšanas sākuma datuma noteikšana. Precizēts, ka šo datumu nosaka kompetentās iestādes pēc tam, kad ražotāju grupa ir veikusi ienākšanās pētījumu, lai pārliecinātos, ka kopumā augļu gatavības pakāpe ir pietiekama, lai atļautu sākt ražas novākšanu.

Gatavības pakāpe

Precizēts, kādai jābūt olīvu gatavības pakāpei ražas novākšanas laikā: lai skaidrāk noteiktu sākotnēji definēto jēdzienu “raža novācama pareizā gatavības pakāpē”, vismaz 65 % olīvu jābūt krāsā, kas nav zaļa.

Lai ņemtu vērā tehnisko paņēmienu attīstību, attiecībā uz novākšanas veidiem precizēti olīvu ražas novākšanas metodes: papildus ražas novākšanai ar rokām tieši no koka atļauts izmantot zaru vai koku kratīšanas rīkus. No kātiņa nokrituši augļi ir aizliegti. Aizliegts ievākt uz zemes dabiski nokritušas olīvas, jo tad olīveļļas kvalitāte ir zema. Turklāt noteikumi precizē, kāda prakse jāievēro, ja izmanto tīklus olīvu kvalitātes saglabāšanai.

Uzglabāšanas veids

Lai saglabātu novākto olīvu īpašības, ražotāju grupa ir vēlējusies precizēt, ka tās pārvadā kastēs, kuru ietilpība nedrīkst pārsniegt 20 kg.

Eļļas spiešana

Sākotnējā, 1994. gada 10. janvāra, ACVN nosaukuma atzīšanas dekrētā bija paredzēti termiņi starp ražas novākšanu un piegādi un starp ražas novākšanu un pārstrādes sākumu. Lai nodrošinātu, ka eļļa atbilst ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta īpašībām, šie termiņi ir attiecīgi saīsināti, un turpmāk tie ir šādi: ne vairāk kā trīs dienas starp ražas novākšanu un piegādi, ne vairāk kā četras dienas starp piegādi un pārstrādes sākumu un ne vairāk kā sešas dienas starp ražas novākšanu un pārstrādes sākumu.

Lai paskaidrotu, ko nozīmē iepriekš norādītais “veselu” olīvu jēdziens, precizētas prasības attiecībā uz pārstrādāto olīvu kvalitāti, nosakot, ka sala un kaitēkļu bojātu olīvu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 %.

Lai nepieļautu, ka olīveļļai ir neraksturīga garša, ieviests obligāts pienākums atbrīvot olīvas no lapām.

Lai saglabātu produkta sākotnējās īpašības, saspaidīto olīvu maksimālā temperatūra no 30 °C (kāda tā bija noteikta ACVN atzīšanas dekrētā) pazemināta līdz 27 °C visās vietās. Šis obligātais noteikums attiecas arī uz iespējami izmantojamo ūdeni mazgāšanai.

Vienlaikus saglabājot iepriekšējos noteikumus par eļļas ekstrakcijas metodēm (ekstrakcija vienīgi ar mehāniskiem paņēmieniem un neizmantojot nekādu citu palīgvielu, izņemot ūdeni), precizēts atļauto metožu saraksts (olīvu malšana, iegūtās pastas maisīšana, izspaidu atdalīšana no šķidrās frakcijas, olīveļļas atdalīšana no izspaidu ūdens, iespējamā filtrēšana). Saraksts atspoguļo ģeogrāfiskajā apgabalā patlaban izmantotos tehniskos paņēmienus un ieviests, lai nepieļautu jaunu pārstrādes paņēmienu ieviešanu, iepriekš neapsverot to ietekmi uz produkta raksturīgajām īpašībām.

Eļļas uzglabāšana

Lai pasargātu produktu kvalitāti no oksidācijas, teksts papildināts ar šādu teikumu: “Huile d’olive de Nyons uzglabāšanu un fasēšanu veic tā, lai ierobežotu eļļas saskari ar gaisu.”

3.4. Nodaļa “Marķējums”

Veikti pasākumi, lai ar šo nosaukumu apzīmētā produkta marķējuma specifiskās norādes atbilstu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 noteikumiem – Eiropas Savienības ACVN simbola izmantošana. Turklāt norāde “appellation d’origine protégée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) lietota kā daļa no obligātajām norādēm, kurām jābūt ar aizsargātiem nosaukumiem apzīmētu produktu marķējumā.

3.5. Valsts prasības

Ņemot vērā valsts likumdošanas un regulējuma attīstību, nodaļa “Valsts prasības” izveidota tabulas veidā, norādot galvenos kontrolējamos parametrus, to atsauces vērtības un vērtēšanas metodi.

3.6. Cita: nodaļas “Atsauces pārbaudes struktūrai” atjaunināšana un precizējumi attiecībā uz zemesgabalu identifikācijas kārtību

Atjaunināta kontroles jomā kompetento iestāžu kontaktinformācija galvenokārt tāpēc, lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas notikušas pārbaužu veikšanas kārtībā.

Nodaļā “Ģeogrāfiskais apgabals” precizēta zemesgabalu identifikācijas kārtība atbilstīgi jaunajām valsts procedūrām.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

HUILE D’OLIVE DE NYONS

EK Nr.: FR-PDO-0217-01199-20.2.2014.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

Huile d’olive de Nyons

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.5. grupa. Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Huile d’olive de Nyons ir olīveļļa, kurai raksturīga zaļu ābolu smarža un riekstu aromāta nianses, kā arī sviestu atgādinoša garša, ko var pavadīt svaigu lazdu riekstu un/vai svaigi pļautas zāles aromātu nianses. Tā ir krēmīga eļļa, ko degustatori apzīmē kā treknu pretstatā dažām eļļām, ko sauc par “šķidrām”. Tās krāsa var būt zaļgani dzeltena līdz zeltaini dzeltenai.

Rūgtenums un sīvums šai eļļai ir vāji izteikts, un katras šīs īpašības izpausmes pakāpe nepārsniedz 2 no 10 iespējamajiem uz Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) skalas.

Oleīnskābē izteikto brīvo taukskābju saturs nepārsniedz 0,8 gramus uz 100 gramiem produkta. Olīveļļas pirmajā tirdzniecības posmā tās peroksīda skaitlis nepārsniedz 16 miliekvivalentus peroksīda skābekļa uz 1 kg produkta.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Vismaz 95 % izmantoto olīvu pieder pie “Tanche” šķirnes, pārējais olīvu daudzums var būt iegūts no izmantoto apputeksnētājšķirņu olīvkokiem.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visām darbībām, sākot no izejvielas ražošanas un beidzot ar olīvu pārstrādi olīveļļā, ir jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Līdztekus obligātajām norādēm, kas paredzētas ar tiesību aktiem par olīveļļas marķēšanu, Huile d’olive de Nyons marķējumā ietilpst:

—	cilmes vietas nosaukums Huile d’olive de Nyons, norāde “appellation d’origine protégée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai “A.O.P.” (ACVN). Visai šai informācijai jābūt labi redzamai vienkopus un uz vienas etiķetes,

—	Eiropas Savienības ACVN simbols.

Tā tiek noformēta ar skaidriem, salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem, kas ir pietiekami lieli, lai labi izceltos uz fona, uz kura tie uzdrukāti, un tos varētu skaidri atšķirt no pārējā rakstītā vai ilustratīvā materiāla.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas:

—	uz ziemeļiem no Vantū kalna (Mont Ventoux) reģionā, ko apzīmē ar nosaukumu “sausie Priekšalpi” (Préalpes sèches),

—	uz dienvidiem no kalnu grēdām, kuras saskaras ar Alpu kalnu masīvu un kuru augstums virs jūras līmeņa ir 1 000–1 300 m, tādējādi veidojot dabisku šķērsli dominējošajam ziemeļvējam (mistral),

—	Ronas (Rhône) ielejas austrumpusē.

To veido šādu Drôme un Vaucluse departamenta 53 pašvaldību teritorija:

—

Drôme departamentā:

viss Nyons kantons, izņemot Chaudebonne, Sainte-Jalle un Valouse;

Beauvoisin, Bénivay-Ollon, Buis-les-Baronnies, Eygaliers, Mérindol-les-Oliviers, Mollans-sur-Ouvèze, Montréal-les-Sources, Le Pègue, La Penne-sur-l’Ouvèze, Pierrelongue, Plaisians, Propiac, La Roche-sur-le-Buis, Rousset-les-Vignes, Sahune, Saint-May, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Tulette, Vercoiran un Villeperdrix pašvaldība.

—	Vaucluse departamentā: viss Vaison la Romaine kantons; Brantes, Entrechaux, Malaucène (AI sekcija), Valréas un Visan pašvaldība.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Nyonsais un Baronnies augļudārzs, kas ražo Huile d’olive de Nyons izejvielu, ir Francijā vistālāk ziemeļos esošais olīvdārzs, jo tas atrodas uz 44. ziemeļu paralēles. Vēl tālāk uz ziemeļiem rudens un ziemas temperatūras jau ir tādas, kas neļauj olīvu augļiem pareizi ienākties.

Šāds Vidusjūras augļkoku kultūrai ekstremāls ģeogrāfiskais stāvoklis rada apstākļus, kādos olīvbirzis apdraud sals. Tomēr to atrašanās dabiskā ieplakā pasargā kokus no nikniem vējiem (mistral) un aukstuma. Nav lieki piebilst, ka lielā saules spīdēšanas ilguma (2 500 stundu gadā), gaisa kvalitātes (sauss un veselīgs) un maigo temperatūru dēļ Nyons sauc par “mazo Nicu”.

“Provansas milža” (tas ir, Vantū kalna) klātiene starp jūru un ražošanas apgabalu ierobežo stiprās lietusgāzes, kas nāk no dienvidiem, un rezultātā šis apvidus iemantojis “sauso Priekšalpu” nosaukumu. Turklāt kalnu grēdas, kas paceļas līdz 1 000–1 300 m virs jūras līmeņa, rada šķērsli dominējošajam mistrāla vējam un ierobežo tā stiprumu.

Apgabalā valda Vidusjūras klimats nelielu nokrišņu daudzumu, kas laikposmā no 1961. gada līdz 1990. gadam bija vidēji 773 milimetri; un lietus līst galvenokārt rudenī, kad trešdaļa no nokrišņu daudzuma izkrīt negaisa veidā. Vasaras ir sausas un siltas, bet ziemā temperatūras ir salīdzinoši zemas, bet valdošie vēji pūš no ziemeļiem. Minimālā temperatūra vidēji ir 6,4 °C, un aukstums iestājas pakāpeniski ziemas laikā.

Olīvkoku stādīšanai labvēlīgas vietas ar šo aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ir kalnu pakāju nogāzes, kas vērstas pret saulainiem klajumiem (bez apēnojuma), kuri veicina aerāciju, kas novērš jebkāda stāvoša mitruma veidošanos, un pietiekami dziļas, filtrējošām zemes nobirām veidotas augsnes, kurās iespējams uzkrāties ūdens rezervēm.

Cilvēkfaktori

Olīvas Nyons apkaimē audzētas jau izsenis: feniķieši, tad grieķi mācījuši abu Eygues krastu iedzīvotājiem ne tikai vīnogulāju, bet arī olīvkoku audzēšanu.

Gadsimtu gaitā atsauču uz eļļas un olīvu tirdzniecību ir ļoti daudz, un šo produktu ražošana ir neatņemama reģiona ainavas un saimnieciskās dzīves daļa.

Neparedzami apstākļi un šķēršļi, ar kādiem olīvkopībai ir bijis jāsastopas XX gadsimtā (it īpaši 1956. gada sals), ir rosinājuši ražotājus organizēties un aizstāvēt savu mantojumu, 1964. gadā nodibinot “Olīvkoka kavalieru brālību”, un organizējot tradicionālus svētkus (Olivades, Alicoque, Olive piquée svētkus u. c.).

Viņu pūles un neatlaidība panāca cilmes vietas nosaukuma atzīšanu ar Valansas (Valence) tiesas 1968. gada 24. aprīļa spriedumu, bet pēc tam – kontrolētas cilmes vietas nosaukuma atzīšanu ar 1994. gada 10. janvāra dekrētu.

Vietējie ražotāji ir izmantojuši vietējiem apstākļiem pielāgotu zinātību. Selekcijas darbā viņi ir izkopuši vietēju šķirni, kas šim apvidum ir sevišķi labi piemērota: “Tanche” šķirni.

“Tanche” ir divējāda izmantojuma šķirne: to audzē gan galda olīvu iegūšanai, gan arī olīveļļas ekstrakcijai. Olīvu kalibrēšana, ko tradicionāli veic pēc ražas novākšanas, ļauj atdalīt visas maza diametra olīvas, lai nogādātu tās uz eļļas dzirnavām.

Olīvas novāc, kad tās ir labi ienākušās, un tās tiek strauji saspaidītas. Izmantotie tehniskie paņēmieni – presēšana vai ekstrakcija – nodrošina produkta saglabāšanu visā tā veselumā (saspaidīto olīvu pastas temperatūra nedrīkst pārsniegt 27 °C, turklāt nav atļauts pievienot nekādas palīgvielas, izņemot ūdeni).

5.2. Produkta specifika

Huile d’olive de Nyons iegūst no “Tanche” šķirnes olīvām, kuras novāc augstā gatavības pakāpē.

Organoleptiskajā ziņā Huile d’olive de Nyons ir olīveļļa, kurai raksturīgs vāji izteikts rūgtenums un sīvums (attiecīgi nepārsniedzot 2), zaļu ābolu smarža un riekstu aromāta nianses, kā arī sviestu atgādinoša garša, ko var pavadīt svaigu lazdu riekstu un/vai svaigi pļautas zāles aromātu nianses.

Analītiski nosakot Huile d’olive de Nyons ķīmiskās īpašības, tās skābumam jābūt ierobežotam.

Turklāt ir lietderīgi atzīmēt, ka augstais oleīnskābes saturs (vairāk nekā 80 %) un delta-5-avenasterīna attiecība pret kampesterīnu, kas stipri vien pārsniedz trīs, ir raksturīgas “Tanche” šķirnes olīvu īpašības.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Nyonsais un Baronnies ražotājiem jau izsenis ir vajadzējis olīvkopību pielāgot klimatiskajiem apstākļiem, stādot salīdzinoši salcietīgas šķirnes kokus un atlasot visizturīgākos šīs šķirnes eksemplārus. Viņi izraudzījušies “Tanche” šķirni, ko uzskata par endēmisku Nyons un Baronnies baseinu apgabala šķirni.

Vides apstākļi tajā ir ļoti piemēroti “Tanche” prasībām, kura ir vienīgā šajā reģionā izmantotā šķirne, izņemot apputeksnētājus kokus. Minētajai šķirnei patiešām ir vajadzīgs ziemas aukstums, lai ierobežotu mainīgumu (neregulāra raža), un tā ir jutīga pret vēju.

Pierādījums par tās senumu un pielāgotību vietējai zemei ir tas, ka tur vēl sastopami ļoti veci koki (dažiem eksemplāriem ir aptuveni 1 000 gadu). Turklāt šīs šķirnes prasības ir ierobežojušas tās izplatību ārpus ģeogrāfiskā apgabala.

Pateicoties ģeogrāfiskā apgabala īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem (sauss gaiss, saulesgaismas daudzums, vēju ierobežojoši apstākļi, temperatūru pazemināšanās pakāpeniskums), šīs prasīgās šķirnes olīvas sasniedz augstu gatavības pakāpi un var tikt novāktas ienākušās.

Tā šīs šķirnes olīvām ir iespēja ne tikai augt, bet arī sasniegt labu gatavību šajā īpašajā reģionā, kas piešķir produktam Huile d’olive de Nyons tā specifiskumu un neatkārtojamību.

Cilvēku zinātība, kas izpaužas olīvu novākšanā, kad tās ir labi ienākušās, un straujā olīvu saspaidīšanā, ir veicinājusi maigas olīveļļas (ar vāji izteikti rūgtenumu un sīvumu) iegūšanu, kurai piemīt zaļu ābolu smarža un riekstu aromāta nianses, kā arī sviestu atgādinoša garša un ierobežota stipruma skābums.

Šī olīveļļa, kas bija pirmā, kura Francijā tika atzīta par produktu ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, tiek izmantota gastronomijā, un to ceļ galdā visos ievērojamos gadījumos. Tā ir minēta Francijas kulinārā mantojuma sarakstā, kas attiecībā uz Ronas-Alpu reģionu 1995. gadā publicēts Valsts Kulinārās mākslas padomes (Conseil National des Arts Culinaires) apgādā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCHuileOliveNyons2014.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 75

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 4. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 075/01	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,05 % 2015. gada 1. marts – Euro maiņas kurss	1
	Revīzijas palāta
2015/C 075/02	Īpašais ziņojums Nr. 1/2015 Iekšzemes ūdensceļu transports Eiropā: modālais īpatsvars un kuģojamības apstākļi nav ievērojami uzlabojušies kopš 2001. gada	2

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2015/C 075/03	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta daudzgadu darba programmu finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas energoinfrastruktūras jomā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Komisijas Lēmums C(2015) 1363)	3
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2015/C 075/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	4
2015/C 075/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	9