23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 463/1

Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību

(2014/C 463/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

Padomes secinājumus (2012. gada 26. novembris) par kultūras pārvaldību (1), kuros tika uzsvērts, ka ir svarīgi kultūras pārvaldību padarīt atvērtāku, vairāk vērstu uz līdzdalību, efektīvāku un saskaņotāku, un dalībvalstis tika aicinātas veicināt uz līdzdalību vērstu pieeju kultūras politikas veidošanai;

Padomes secinājumus (2014. gada 21. maijs) par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (2), kuros tika atzīts, ka kultūras mantojums ir svarīgs starpnozaru politikā un ka tam ir konkrēta nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā attiecībā uz viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, un dalībvalstis tika aicinātas veicināt ilgtermiņa politikas modeļus mantojuma jomā, kuru pamatā ir fakti un kurus virza sabiedrība un iedzīvotāji;

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR:

Komisijas paziņojumu “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”, kurā tika atzīts, ka kultūras mantojums ir kopīgs resurss un kopīga vērtība un ka tāpēc rūpes par šo mantojumu ir kopīga atbildība (3);

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA:

starptautiskā līmenī arvien plašāk atzīst uz iedzīvotājiem orientētu un kultūrā balstītu pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un to, ka liela nozīme ir pārredzamām, uz līdzdalību vērstām un informētām kultūras pārvaldības sistēmām, lai apmierinātu visu sabiedrības locekļu vajadzības (4);

Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī arvien plašāk atzīst kultūras mantojuma sociālo dimensiju un to, ka ir svarīgi aktivizēt sinerģiju starp dažādām ieinteresētajām personām, lai kultūras mantojumu nosargātu, attīstītu un nodotu nākamajām paaudzēm (5);

vairākās ES programmās, tostarp pētniecības programmā “Apvārsnis 2020”, ir pieņemta vietējos apstākļos balstīta un uz iedzīvotājiem orientēta pieeja kultūras mantojumam un pieeja, kas paredz sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kam atbalstu sniedz no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Šī pieeja ir atzīta arī kopīgajā plānošanas iniciatīvā “Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas – jauns uzdevums Eiropai”;

uz līdzdalību vērstas pieejas tiek pieņemtas ES darbībās “Eiropas kultūras galvaspilsēta” un “Eiropas mantojuma zīme” (6);

ATZĪSTOT, KA kultūras mantojuma līdzdalīga pārvaldība (7):

piedāvā iespējas veicināt demokrātisku līdzdalību, ilgtspēju un sociālo kohēziju un stāties pretī mūsdienu sociālajām, politiskajām un demogrāfiskajām problēmām;

publiskas rīcības ietvaros tiecas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, publiskās iestādes un struktūras, privātos dalībniekus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO, brīvprātīgā darba veicējus un ieinteresētos iedzīvotājus, aktīvi iesaistīt ar kultūras mantojuma politiku un programmām saistītu lēmumu pieņemšanā, to plānošanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā, lai palielinātu publisko resursu ieguldījumu pārredzamību un atbildību par tiem, kā arī lai sabiedrībā veidotu uzticēšanos politikas lēmumiem;

10.

palīdz labāk apzināties to, ka kultūras mantojuma vērtības ir kopīgs resurss, tādējādi samazinot varbūtību, ka tas tiks izmantots nepareizi, un palielinot sociālos un ekonomiskos ieguvumus;

11.

atbalsta laikmetīgos kultūras, mākslas un jaunrades darbus, kas ir cieši saistīti ar identitāti un vērtībām un kuru pamatā bieži ir tradicionālās zināšanas un prasmes un iedzīvotāju nemateriālais mantojums, un kurus tāpēc var uzskatīt par nākamo paaudžu kultūras mantojumu;

12.

palīdz aktivizēt jaunas iespējas, ko rada globalizācija, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kas maina paņēmienus, kādos kultūras mantojums tiek radīts, iepazīts un izmantots;

AICINA DALĪBVALSTIS:

13.

veidot daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas, kurās tiek iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un kurās kultūras mantojums tiek atzīts par kopīgu resursu, stiprinot saiknes starp kultūras mantojuma pārvaldības vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas līmeni un pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, lai ieguvumi iedzīvotājiem būtu paredzēti visos līmeņos;

14.

veicināt attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos, nodrošinot to, ka viņu dalība ir iespējama visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos;

15.

veicināt tādas pārvaldības sistēmas, kurās tiek atzīts, ka nozīme ir materiālā, nemateriālā un digitālā kultūras mantojuma mijiedarbībai, un kurās tiek aptvertas, respektētas un palielinātas šā mantojuma sociālās, kultūras, simboliskās, ar ekonomiku un ar vidi saistītās vērtības;

16.

veicināt tādas pārvaldības sistēmas, kuras sekmē starpnozaru politikas īstenošanu, radot iespēju tam, lai kultūras mantojums palīdzētu sasniegt mērķus dažādās politikas jomās, tostarp palīdzētu panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

17.

veidot sinerģiju starp ilgtspējīga tūrisma stratēģijām un vietējām kultūras un radošajām nozarēm, šādā nolūkā arī veicinot tādas pārvaldības sistēmas, kuras aktīvi iesaista vietējos iedzīvotājus, lai sekmētu ilgtspējīga un kvalitatīva kultūras tūrisma piedāvājumu un lai palīdzētu pilsētu un lauku teritorijām atgūt dzīvīgumu, vienlaikus saglabājot mantojuma integritāti un uzturot tā kultūras vērtību, un ekonomiskās iespējas līdzsvarojot ar iedzīvotāju labklājību;

18.

šādos nolūkos pienācīgi izmantot ES, kā arī valsts finansējumu;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

19.

sadarboties – tostarp kultūras darba plāna 2015.–2018. gadam (8) ietvaros – jautājumos, kas ir saistīti ar kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību, lai apzinātu un izplatītu paraugprakses piemērus un palielinātu kultūras mantojuma nozares spēju efektīvi strādāt ar šiem jautājumiem;

20.

veicināt tradicionālo prasmju un zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē, kā arī to inovatīvu izmantošanu un savstarpēju bagātināšanu, izmantojot zinātnes un tehnoloģiju attīstību;

21.

izmantot digitālus līdzekļus, lai veicinātu gan visu sabiedrības grupu piekļuvi kultūras mantojuma pārvaldībai, gan viņu dalību tajā;

22.

izpētīt to, kāda ir virtuālo kopienu loma kultūras mantojuma politikas izstrādē un īstenošanā, atbalsta sniegšanā kultūras mantojuma pārvaldībai, zināšanu veidošanā un finansēšanā (piemēram, izmantojot kolektīvo finansēšanu);

23.

panākt reālu virzību Europeana (9) pārvaldībā, lai ilgtermiņā garantētu tās ilgtspēju un tās – kā kultūras mantojuma virzīta projekta – attīstību, kā arī lai sekmētu tās saikni ar izglītību, kultūrtūrismu un citām nozarēm; vajadzības gadījumā veicināt digitālā kultūras mantojuma satura atkalizmantošanu, lai palielinātu kultūru daudzveidību un rosinātu mantojuma zināšanu izmantošanu laikmetīgās mākslas izpausmēs un kultūras un radošajās nozarēs;

24.

veicināt pilsoņu līdzdalību saistībā ar Eiropas pilsētu viedas attīstības modeli, kas aktīvi integrē kultūras mantojumu, lai sekmētu inovāciju saistībā ar Eiropas mazpilsētām un palīdzētu tām atgūt dzīvīgumu, savienojot tās ar atbilstīgām vietām un teritorijām, veicinot to pievilcīgumu, kā arī piesaistot ieguldījumus, jaunas ekonomiskās aktivitātes un uzņēmumus;

25.

pēc paziņojuma “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” veikt turpmākus pasākumus, lai kopā strādātu pie visaptverošas Eiropas stratēģijas attīstības kultūras mantojuma jomā;

26.

uzlabot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Padomi un UNESCO, lai veicinātu uz līdzdalību vērstu pieeju kultūras mantojuma pārvaldībā;

AICINA KOMISIJU:

27.

veicināt uz faktiem balstītu pētniecību par to, kā līdzdalības pieejas ietekmē kultūras mantojuma politiku un pārvaldību, lai sekmētu stratēģisku pieeju veidošanu attiecībā uz kultūras mantojumu;

28.

turpināt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un platformām ar kultūras mantojumu saistītās politikas jomās un apsvērt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu Eiropas Kultūras mantojuma gadam.

(1) OV C 393, 19.12.2012., 8. lpp.

(2) OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.

(3) Dok. 12150/14.

(4) ANO konference “Nākotne, kādu vēlamies” (Riodežaneiro, 2012. gada jūnijs); UNESCO kongress “Kultūra – pamats ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanai” (Handžou, 2013. gada maijs); UNESCO forums “Kultūra, jaunrade un ilgtspējīga attīstība, pētniecība, inovācija, iespējas” (Florence, 2014. gada oktobris).

(5) Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faru konvencija, 2005. gads).

(6) OV L 132, 3.5.2014., 1. lpp. un OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.

(7) Kā minēts Padomes 2014. gada 21. maija secinājumos, kultūras mantojums ir materiāls, nemateriāls un digitāls.

(8) OV C 463, 23.12.2014., 4. lpp.

(9) Kā minēts Padomes secinājumos (2012. gada 10. maijs) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (OV C 169, 15.6.2012., 5. lpp.).

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 463/4

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam

(2014/C 463/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

I. IEVADS

ATGĀDINOT Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantā Eiropas Savienībai izvirzītos mērķus kultūras jomā,

ATGĀDINOT Padomes Rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu (1) un tajā noteiktos stratēģiskos mērķus, proti, veicināt kultūru daudzveidību un kultūru dialogu, veicināt kultūru kā jaunrades katalizatoru un veicināt kultūru kā būtisku Savienības starptautisko attiecību elementu,

ATGĀDINOT Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) (2), un jo īpaši tās vispārīgos mērķus, ar kuriem tiecas nostiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, veicināt Eiropas kultūras mantojumu un nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi,

ATGĀDINOT kultūras un radošo nozaru būtisko ieguldījumu ekonomikas, sociālajā un reģionālajā attīstībā, šo nozaru nozīmi stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” un to, ka kultūras ministru diskusija Padomes 2014. gada 25. novembra sanāksmē būs ieguldījums Padomes darbā, ko tā veic saistībā ar 2015. gadā plānoto šīs stratēģijas starpposma pārskatīšanu,

ŅEMOT VĒRĀ tā darba rezultātus, kas paveikts saistībā ar Padomes kultūras darba plānu 2011.–2014. gadam (3), kā arī rezultātus, kas izriet no dalībvalstu Padomē veiktās galīgās izvērtēšanas (4) un kas ir pamats Komisijas noslēguma ziņojumam par kultūras darba plāna 2011.–2014. gadam īstenošanu un rezultātiem (5),

ŅEMOT VĒRĀ Padomes secinājumus (2012. gada 26. novembris) par kultūras pārvaldību (6) un jo īpaši tajos ietverto noteikumu par to, ka regulāri un agrīnā stadijā ir jāsniedz informācija par ES politiku un darbībām citās politikas jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz kultūras jautājumiem un politiku,

VIENOJAS:

—	izveidot kultūras darba plānu četru gadu laikposmam no 2015. līdz 2018. gadam, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu un paredzot starpposma pārskatīšanu;

—	pasākumus kultūras jomā koncentrēt uz minētajā darba plānā uzskaitītajām prioritārajām tēmām, svarīgākajām tematiskajām jomām, rezultātiem un darba metodēm;

—	pieņemt I pielikumā izklāstītās darba plāna prioritātes;

—	pamatojoties uz I un II pielikumā noteiktajiem principiem un pilnvarām, izveidot darba grupas, kurās ir dalībvalstu norīkoti eksperti, un pārraudzīt to darbu;

UZSKATA, ka četru gadu darba plānā būtu jāievēro šādi pamatprincipi:

a)	balstīties uz iepriekšējā kultūras darba plāna (2011.–2014. gads) ietvaros sasniegtajiem rezultātiem, vienlaikus to papildinot ar stratēģiskāku dimensiju, lai pastiprinātu darba plāna saikni ar darbu, ko veic Padome un tās rotējošās prezidentvalstis;

b)	koncentrēties uz tematiskajām jomām, kurām ir nepārprotama ES pievienotā vērtība;

c)	ņemt vērā kultūras un mākslas patieso vērtību, lai veicinātu kultūru daudzveidību;

nodrošināt kultūras un radošo nozaru izcilību, novatorismu un konkurētspēju, veicinot mākslinieku, autoru un kultūras jomas profesionāļu darbu un atzīstot šo nozaru ieguldījumu ceļā uz izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ar digitalizāciju saistītajām problēmām;

e)	integrēt kultūru citās politikas jomās, kad tas ir piemēroti, saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu;

f)	nodrošināt starpnozaru sadarbību;

g)	veicināt sinerģiju ar programmu “Radošā Eiropa”;

h)	tiekties īstenot uz faktiem balstītu politiku;

II. PRIORITĀTES UN DARBA METODES

—

VIENOJAS īstenot I pielikumā izklāstītās prioritātes:

A.	pieejama un atvērta kultūra;

B.	kultūras mantojums;

C.	kultūras un radošās nozares – radoša ekonomika un inovācija;

D.	kultūru daudzveidības veicināšana, kultūra ES ārējās attiecībās un mobilitāte;

—

VIENOJAS, ka uzticami, salīdzināmi un aktuāli statistikas dati par kultūru ir stabilas kultūrpolitikas veidošanas pamats un tāpēc statistika šajā darba plānā ir starpnozaru prioritāte; tādēļ AR INTERESI GAIDA tā darba rezultātus, kas tiks veikts Eurostat pārraudzībā, lai nodrošinātu, ka tiek regulāri sagatavoti un izplatīti statistikas dati par kultūru, vienlaikus ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti Ess-net sagatavotajā ziņojumā par kultūru;

—	VIENOJAS izvērtēt darbu, kas kultūras jomā veikts ES ārējās attiecībās, un par to, ka darbs šajā jomā ir jāturpina sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju;

—

VIENOJAS, ka atkarībā no mērķa un tematiskās jomas tiks izmantotas atšķirīgas darba metodes, proti:

i)	atvērtā koordinācijas metode, kas arī turpmāk būtu jāsaglabā kā galvenā darba metode dalībvalstu sadarbībā;

ii)	neoficiālas sanāksmes, kurās tiekas kultūras ministriju amatpersonas, tostarp uzaicinot amatpersonas no citām ministrijām;

iii)	ad hoc ekspertu grupas vai tematiski semināri, ko rīko Komisija, lai turpinātu analizēt ar darba plāna tematiskajām jomām saistītus jautājumus un nodrošinātu mijiedarbību ar citiem darba plāna instrumentiem;

iv)	Komisijas rīkotas izvērtēšanas sanāksmes par tām politikas jomām, kuras tika plaši aptvertas iepriekšējos kultūras darba plānos;

v)	konferences, pētījumi un ar savstarpēju mācīšanos saistītas iniciatīvas;

III. DARBĪBAS

AICINA DALĪBVALSTIS:

—	ņemt vērā, izstrādājot valsts līmeņa politiku un ievērojot subsidiaritātes principu, ar šo darba plānu gūtos rezultātus;

—	ieinteresētajām personām visos līmeņos izplatīt informāciju par šā darba plāna rezultātiem;

AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS:

—	prezidentvalstu trijotnes kontekstā, izstrādājot savu 18 mēnešu programmu, ņemt vērā šā darba plāna prioritātes;

—	struktūru, kas sagatavo Padomes darbu kultūras jomā, informēt par darbu, kas norit citās Padomes darba sagatavošanas struktūrās un kam ir tieša vai netieša ietekme uz kultūras jautājumiem un politiku (7);

—	vajadzības gadījumā sasaukt neoficiālas sanāksmes (tostarp kopīgas un starpnozaru sanāksmes), lai apspriestu un izmantotu ar šo darba plānu gūtos rezultātus un tos plaši izplatītu;

—	apsvērt, balstoties uz Komisijas sagatavoto noslēguma ziņojumu, kura pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgi sniegta informācija, vai ierosināt jaunu darba plānu;

AICINA KOMISIJU:

—

atbalstīt dalībvalstu un citu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību saistībā ar šiem secinājumiem, šajā nolūkā jo īpaši izmantojot šādus paņēmienus:

a)	palīdzēt dalībvalstīm, kā arī ekspertiem un citām ieinteresētajām personām pēc iespējas plašāk piedalīties I pielikumā minētajās darba struktūrās;

b)	atvērtās koordinācijas metodes grupu darbu papildināt ar pētījumiem, kā arī ar savstarpējas mācīšanās pasākumiem;

—	ar darba plānu gūtos rezultātus izplatīt tik daudzās valodās, cik uzskata par vajadzīgu, tostarp izmantojot digitālus līdzekļus, piemēram, savu tīmekļa vietni;

—	struktūrai, kas sagatavo Padomes darbu kultūras jomā, pēc iespējas agrākā posmā ziņot par savām attiecīgajām iniciatīvām, īpašu uzmanību pievēršot priekšlikumiem, kuru ietekmes novērtējumos ir minēts, ka tie tieši vai netieši ietekmē kultūras jautājumus (8);

—	nodrošināt, lai sinformācijas apmaiņa noritētu gan starp atvērtās koordinācijas metodes grupām kultūras jomā, gan starp šīm grupām un attiecīgajām atvērtās koordinācijas metodes grupām, kas darbojas ar to saistītās nozarēs;

—	struktūru, kas sagatavo Padomes darbu kultūras jomā, regulāri informēt par to, kā norit darbs kultūras statistikas jomā;

—	regulāri apspriesties ar ieinteresētajām personām Eiropas līmenī, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, un informēt tās, arī ar Eiropas kultūras foruma starpniecību, par darba plāna izpildes gaitu, lai nodrošinātu darbību rezultātus un pamanāmību;

—	līdz 2018. gada pirmā pusgada beigām pieņemt noslēguma ziņojumu par darba plāna īstenošanu un rezultātiem, balstoties uz dalībvalstu brīvprātīgi sniegtu informāciju;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

—	atsaucīgi un saskaņoti sadarboties, izmantojot šajos secinājumos norādītās darba struktūras un metodes, lai ES līmenī radītu pievienoto vērtību kultūras jomā;

—	ņemt vērā kultūru, kad tiek formulēta, īstenota un izvērtēta politika un rīcība citās politikas jomās, īpašu uzmanību vēršot uz to, lai tiktu nodrošināta tās savlaicīga un efektīva iekļaušana politikas izstrādes procesā;

—

sekmēt to, lai kultūra sniegtu labāku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu sasniegšanā, ņemot vērā šīs nozares nozīmi gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes panākšanā un apsverot tās labvēlīgo ietekmi uz tādām jomām kā nodarbinātība, sociālā iekļautība, izglītība un apmācība, tūrisms, pētniecība un inovācija un reģionālā attīstība;

—	veicināt lasīšanu kā līdzekli, lai izplatītu zināšanas, veicinātu jaunradi, atbalstītu kultūras pieejamību un kultūru daudzveidību un lai veidotu izpratni par Eiropas identitāti, ņemot vērā dažādos nosacījumus, ko piemēro e-grāmatām un drukātajām grāmatām;

—	regulāri un agrīnā stadijā apmainīties ar informāciju par ES politiku un darbībām, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz kultūras jautājumiem un politiku; un šajā sakarā mudina tās apmainīties ar informāciju, izmantojot digitālus līdzekļus, tostarp virtuālas platformas;

—

veicināt sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši ar kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā, tostarp ar Eiropas Padomi, šādā nolūkā izmantojot arī regulāras sanāksmes ar attiecīgajām trešajām valstīm;

—	veikt darba plāna īstenošanas starpposma pārskatīšanu, lai vajadzības gadījumā to pielāgotu vai pārorientētu, ņemot vērā gūtos rezultātus un politikas norises ES līmenī.

(1) OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(3) OV C 325, 2.12.2010., 1. lpp.

(4) Dok. 9591/14.

(5) Dok. 12646/14.

(6) OV C 393, 19.12.2012., 8. lpp.

(7) Saskaņā ar Padomes 2012. gada secinājumiem par kultūras pārvaldību.

(8) Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

I PIELIKUMS

Kultūras darba plāna 2015.–2018. gadam prioritātes

A prioritāte: Pieejama un iekļaujoša kultūra

Eiropas kultūras plāns: Kultūru daudzveidība un kultūru dialogs (3.1)

Stratēģija “Eiropa 2020”: Iekļaujoša izaugsme (3. prioritāte)

Darbības veicējs	Tematiskās jomas	Darba līdzekļi un metodes (tostarp starpnozaru)	Gaidāmie rezultāti un orientējošs grafiks
Dalībvalstis	A1) Attīstīt pamatprasmi “kultūras izpratne un izpausme”	Atvērtā koordinācijas metode (1), starpnozaru Speciālisti apzinās paraugpraksi, kas jāīsteno, lai attīstītu minēto pamatprasmi un to iekļautu izglītības politikā, balstoties uz zināšanām un attieksmi, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumā (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (2).	2015. gada beigas Paraugprakses rokasgrāmata, kas paredzēta valsts un Eiropas līmeņa kultūras un izglītības iestādēm.
Dalībvalstis	A2) Veicināt piekļuvi kultūrai ar digitāliem līdzekļiem: politika un stratēģija auditorijas piesaistīšanai	Atvērtā koordinācijas metode	2015–2016
	Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas to, kā cilvēki piekļūst kultūras materiāliem, tos veido un izmanto. Kā digitālā pāreja ietekmē auditorijas piesaistīšanas politiku un kultūras iestāžu darbību?	Speciālisti apzinās pašreizējos politikas pasākumus un programmas un apzinās paraugpraksi.	Paraugprakses rokasgrāmata kultūras iestādēm un darbiniekiem.
	Lasīšanas veicināšana digitālajā vidē, lai sekmētu piekļuvi un auditorijas attīstību. Apzināt reglamentējošos noteikumus, īpašu uzmanību veltot licencēšanas praksei, pārrobežu pakalpojumiem un elektronisko grāmatu aizlienēšanai, ko īsteno publiskas bibliotēkas.	Atvērtās koordinācijas metodes apakšgrupa (3) Speciālisti apzinās paraugpraksi.	2015 Ziņojums ar konkrētiem piemēriem.
Dalībvalstis	A3) Veicināt kultūras ieguldījumu sociālajā iekļaušanā	Atvērtā koordinācijas metode	2017–2018
Dalībvalstis	Kā ar valsts politiku var atbalstīt kultūras iestādes un mudināt tās veidot partnerības ar citām nozarēm (veselības, sociālo aprūpi, soda izciešanas iestādēm u. c.)?	Speciālisti apzinās valstu pašreizējo politiku sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanai ar kultūras palīdzību un apzinās paraugpraksi.	Pamatnostādnes politikas veidotājiem un kultūras iestādēm.

B prioritāte: Kultūras mantojums

Eiropas kultūras plāns: Kultūru daudzveidība un kultūru dialogs (3.1)

Stratēģija “Eiropa 2020”: Gudra un ilgtspējīga izaugsme (1. un 2. prioritāte)

Darbības veicējs	Tematiskās jomas	Darba līdzekļi un metodes (tostarp starpnozaru)	Gaidāmie rezultāti un orientējošs grafiks
Dalībvalstis	B1) Kultūras mantojuma līdzdalīga pārvaldība	Atvērtā koordinācijas metode	2015–2016
Dalībvalstis	Inovatīvu pieeju apzināšana attiecībā uz materiāla, nemateriāla un digitāla mantojuma daudzlīmeņu pārvaldību, kas aptver publisko sektoru, privātas ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību. Tiks izskatīta sadarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un politikas jomām.	Speciālisti apzinās un salīdzinās valstu nacionālā un reģionālā līmeņa politiku, lai apzinātu paraugpraksi, sadarbojoties arī ar jau izveidotiem mantojuma tīkliem.	Paraugprakses rokasgrāmata politikas veidotājiem un kultūras mantojuma iestādēm.
Dalībvalstis	B2) Prasmes, apmācība un zināšanu pārnese: tradicionālas un jaunas profesijas, kas saistītas ar kultūras mantojumu	Atvērtā koordinācijas metode, starpnozaru	2017–2018
Dalībvalstis	Kultūras mantojuma jomas darbinieku spēju veidošana. Uzsvars uz tradicionālo prasmju un zinātības tālāknodošanu un uz jaunām profesijām, tostarp digitālās pārejas kontekstā. Tiks sekmēta izglītības speciālistu līdzdalība.	Speciālisti apzinās pašreizējās apmācības shēmas un apzinās jaunas prasmes un apmācības vajadzības materiālā, nemateriālā un digitālā mantojuma jomā.	Paraugprakses rokasgrāmata kultūras un izglītības iestādēm.
Komisija	B3) Riska novērtējums un novēršana, lai kultūras mantojumu pasargātu no dabas katastrofu ietekmes un cilvēka rīcības radītiem draudiem Valsts līmeņa esošo stratēģiju un prakses apzināšana. Daži no apsveramajiem aspektiem ir pārmērīga izmantošana, piesārņojums, neilgtspējīga attīstība, konfliktu zonas un dabas katastrofas (ugunsgrēks, plūdi, zemestrīce).	Pētījums	2016

C prioritāte: Kultūras un radošās nozares: Radoša ekonomika un inovācija

Eiropas kultūras plāns: Kultūra kā jaunrades katalizators (3.2)

Stratēģija “Eiropa 2020”: Gudra un ilgtspējīga izaugsme (1. un 2. prioritāte)

Darbības veicējs

Tematiskās jomas

Darba līdzekļi un metodes (tostarp starpnozaru)

Gaidāmie rezultāti un orientējošs grafiks

Dalībvalstis

C1) Piekļuve finansējumam

Atvērtā koordinācijas metode (4), starpnozaru

2015

Uzsvars uz finanšu ekosistēmu kultūras un radošajām nozarēm. Tādu finanšu instrumentu kā, piemēram, aizdevumu un kapitāla vērtspapīru, pārbaude. Alternatīva finansējuma, piemēram, publiski privātu fondu, komerceņģeļu, riska kapitāla, kolektīvās finansēšanas, sponsorēšanas, ziedojumu un filantropijas, pārskats un analīze.

Tiks sekmēta finanšu un ekonomikas speciālistu līdzdalība.

Speciālisti apzinās inovatīvas finansēšanas shēmas un ieguldījumu praksi kultūras un radošās nozarēs.

Ieteikumi publiskām iestādēm.

C2) Valsts politikas loma kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un novatorisma potenciāla attīstīšanā

Dalībvalstis

a)	Kultūras un radošo nozaru savstarpējās saiknes inovācijas, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas stimulēšanai. Pārbaudīt un veicināt sinerģijas starp kultūras un radošajām nozarēm, no vienas puses, un citām attiecīgām nozarēm, no otras puses.

iespējams – Padomes secinājumi

2015

Dalībvalstis

b)	Apzināt inovatīvus pasākumus, ar ko sekmēt uzņēmējdarbību un jaunus darījumdarbības modeļus kultūras un radošajās nozarēs.

Atvērtā koordinācijas metode, starpnozaru

2016–2017

Tiks sekmēta ekonomikas un uzņēmējdarbības speciālistu līdzdalība.

Speciālisti apzinās paraugpraksi attiecībā uz darījumdarbības atbalsta pasākumiem, kas paredzēti kultūras un radošo nozaru uzņēmējiem.

Paraugprakses rokasgrāmata un ieteikumi publiskām iestādēm.

Dalībvalstis

C3) Ilgtspējīgs kultūras tūrisms

Atvērtā koordinācijas metode, starpnozaru

2017–2018

Apzināt veidus, kā radīt tādu Eiropas tūrisma piedāvājumu, kura pamatā kā konkurētspējas aspekts ir materiāls un nemateriāls kultūras mantojums, lai tādējādi piesaistītu jaunas ilgtspējīga tūrisma formas. Izpētīt, kā kultūras materiālu digitalizācija un digitālie pakalpojumi var sekmēt Eiropas tūrisma tīklu paplašināšanu un veicināt maršrutu attīstību, tostarp nelielus, jaunus galamērķus, ņemot vērā arī mūsdienīgās mākslas pasākumus, festivālus un kultūras sarīkojumus.

Tiks sekmēta tūrisma speciālistu līdzdalība.

Speciālisti apzinās metodes un instrumentus, ar kuru palīdzību Eiropas kultūras mantojumu padarīt pieejamu un sadarbspējīgu ar tūrisma veicināšanas un mārketinga sistēmu.

Pamatnostādnes politikas veidotājiem

D prioritāte: Kultūru daudzveidības veicināšana, kultūra ES ārējās attiecībās un mobilitāte

Eiropas kultūras plāns: Kultūru daudzveidība un kultūru dialogs (3.1), Kultūra kā būtisks starptautisko attiecību elements (3.3)

Stratēģija “Eiropa 2020”: Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme (2., 3. prioritāte), ES ārpolitikas instrumentu izvēršana.

Darbības veicējs

Tematiskās jomas

Darba līdzekļi un metodes (tostarp starpnozaru)

Gaidāmie rezultāti un orientējošs grafiks

Dalībvalstis/Komisija

D1) UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu

Pamatojoties uz ziņojumu, kas ES vārdā izstrādāts 2012. gadā (5), izvērtēt to, kā tiek īstenota UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Apsvērt, kā tā varētu ietekmēt brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļautās vienošanās un protokolus par sadarbību kultūras jomā. Izskatīt tās piemērošanu, jo īpaši ņemot vērā digitalizācijas aspektus.

Izvērtēšanas darbības

2015

D2) Kultūra ES ārējās attiecībās

a)	Kultūra ES politikā sadarbībai attīstības jomā

Dalībvalstis

—	Atbalstīt kultūras iekļaušanu ES sadarbības attīstības jomas darba kārtībā, instrumentos un programmās ar trešām valstīm un izvērtēt kultūras lomu ilgtspējīgā attīstībā.

iespējams – Padomes secinājumi

2015

Komisija/dalībvalstis

—	Pašreizējās programmas, ar ko risina kultūras jautājumus valstīs, kuras saistītas ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Izpēte

Diskusija un turpmākie pasākumi Padomes darba sagatavošanas struktūrā kultūras jomā, piedaloties Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD).

2015

Dalībvalstis

b)	Stiprināt stratēģisku pieeju kultūrai ES ārējās attiecībās.

Kultūras ministriju augstāko amatpersonu un Ārlietu ministriju par kultūras jautājumiem atbildīgo augstāko amatpersonu kopīgas neformālas sanāksmes, kurās, iespējams, piedalītos arī EĀDD (6).

2015–2018

Komisija/dalībvalstis

c)	Sagatavošanas pasākumi attiecībā uz kultūru ES ārējās attiecībās (7): diskusijas, analīze un turpmākie pasākumi, kuros ir iesaistīta Padomes darba sagatavošanas struktūra kultūras jomā un EĀDD.

Analīze un turpmākās darbības

2015–2018

Komisija

D3) Kultūru dialogs un mobilitāte

2016, ziņojumi par katru tematisko jomu

a)	Kultūru dialogs

Izvērtēšanas sanāksme

b)	Kultūras jomas darbinieku mobilitāte, tostarp nodokļu šķēršļi mākslinieku mobilitātei pārrobežu situācijās. Tiks sekmēta nodokļu speciālistu līdzdalība.

Izvērtēšanas sanāksme

c)	Kolekciju mobilitāte

Izvērtēšanas sanāksme

d)	Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība, tostarp ES importa noteikumi attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kas nelikumīgi eksportēti no trešām valstīm.

Pētījums

2016

Dalībvalstis

D4) Kino: Eiropas filmu aprites uzlabošana

Atvērtā koordinācijas metode

2017–2018

Apzināt kino politikas un atbalsta instrumentu savstarpēju papildināmību reģionālā, valstu un ES līmenī, lai uzlabotu Eiropas filmu apriti, jo īpaši digitālajā vidē.

Speciālisti no ministrijām, kas atbildīgas par kino politiku, un no valstu kino fondiem un institūtiem tiks aicināti piedalīties.

Speciālisti apzinās labu praksi, ņemot vērā Eiropas Kino foruma iznākumu (8).

Paraugprakses rokasgrāmata.

(1) Darba grupa izveidota 2014. gadā saskaņā ar kultūras darba plānu 2011.–2014. gadam; tās pilnvaru termiņš tika pagarināts. Tajā pārstāvēti speciālisti gan no kultūras, gan izglītības ministrijām.

(2) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(3) Atvērtās koordinācijas metodes darba grupas apakšgrupa jautājumā, kā ar digitāliem līdzekļiem veicināt piekļuvi kultūrai.

(4) Darba grupa izveidota 2014. gadā saskaņā ar kultūras darba plānu 2011.–2014. gadam.

(5) Četrgadējs periodisks ziņojums Eiropas Savienības vārdā par pasākumiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību saskaņā ar UNESCO 2008. gada konvenciju – Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2012) 129 final).

(6) Sanāksmes, ko brīvprātīgi rīkos Padomes rotējošās prezidentvalstis.

(7) http://cultureinexternalrelations.eu/wp-content/uploads/2013/05/Executive-Summary-ENG_13.06.2014.pdf

(8) Eiropas Kino forums ir strukturēta dialoga platforma, ko izveidoja Komisija paziņojumā par Eiropas kino digitālajā laikmetā (dok. 10024/14). Šā strukturētā dialoga pirmie rezultāti ir gaidāmi 2016. gadā.

II PIELIKUMS

Saistībā ar kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam dalībvalstu izveidoto darba grupu darbības principi un principi par dalību tajās

Dalība

—	Dalībvalstu dalība grupu darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis var grupām pievienoties jebkurā laikā.

—

Katra dalībvalsts, kas vēlas iesaistīties grupu darbā, par darba grupas locekļiem iecels speciālistus. Dalībvalsts nodrošinās, lai ieceltajiem speciālistiem būtu darba pieredze attiecīgajā jomā valsts līmenī un lai viņiem būtu efektīva saziņa ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija. Lai nodrošinātu katrai tematiskajai jomai vispiemērotākās kvalifikācijas speciālistu, dalībvalstis vajadzības gadījumā var katrai tematiskajai jomai iecelt citu speciālistu.

—	Katra darba grupa var nolemt uzaicināt neatkarīgus speciālistus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī Eiropas valstu, kas nav ES dalībvalstis, pārstāvjus sniegt ieguldījumu grupas darbā.

Darba procedūras

—	Grupas pievēršas darba plānā izvirzītajiem tematiem, ievērojot I pielikumā paredzēto izpildes grafiku.

—	Izvirzītos mērķus un to izpildes grafiku var pārskatīt starpposma izvērtējuma laikā, ņemot vērā gūtos rezultātus un politikas attīstības tendences ES līmenī.

—	Grupas darbības vidējais termiņš ir 18 mēneši un tā laikā notiek vidēji 6 sanāksmes.

—	Katra darba grupa iecels priekšsēdētāju vai vairākus līdzpriekšsēdētājus katrai tematiskajai jomai, kas iekļauta darba grupas prioritātēs.

Ziņojumi un informēšana

—	Darba grupu priekšsēdētāji ziņos Kultūras jautājumu komitejai par to, kā norit darbs attiecīgajās darba grupās. Kultūras jautājumu komitejai būs iespēja sniegt darba grupām ieteikumus, lai nodrošinātu vēlamo iznākumu un grupas darba koordināciju.

—	Attiecībā uz katru I pielikumā minēto mērķi grupas iesniegs padarītā darba pārskatu, kurā izklāstīti konkrēti un izmantojami rezultāti.

—	Visu grupu sanāksmju darba kārtības un protokoli būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu darba rezultātus publicēs.

—	Komisija darba grupām sniegs loģistikas un sekretariāta atbalstu. Cik vien iespējams, tā atbalstīs grupas arī ar citiem piemērotiem līdzekļiem (tostarp veicot attiecīgus pētījumus grupu darbības jomā).

—	Minētos ziņojumus izmantos, lai Komisija izstrādātu nobeiguma ziņojumu par darba plāna īstenošanu.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 463/20

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 463/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMA PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

PONT-L’EVEQUE

EK Nr.: FR-PDO-0117-01044 – 12.10.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

☐ Produkta nosaukums

—

☒ Produkta apraksts

—

☒ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☒ Izcelsmes apliecinājums

—

☒ Ražošanas metode

—

☒ Saikne

—

☒ Marķēšana

—

☐ Valsts prasības

—

☒ Citur: pārbaude

2. Grozījuma(-u) veids

—

☐ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☒ Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

3.1. Produkta apraksts

Produkta aprakstā precizēti daži sieram Pont-l’Evêque raksturīgi tehniskie un organoleptiskie dati.

Lai aprakstītu visu izmēru sierus, precizēts sausnas svars arī lielajam Pont-l’Evêque un siera Pont-l’Evêque pusei. Līdz šim tas bija norādīts tikai parastajam un mazajam Pont-l’Evêque. Lai skaidrāk aprakstītu produktu, katra izmēra sieram precīzi noteikts arī uz iepakojuma norādāmais neto svars, pamatojoties uz izmantotajiem paņēmieniem:

—	lielajam Pont-l’Evêque uz iepakojuma norādāmais neto svars ir no 1 200 g līdz 1 600 g un sausnas svars – no 650 g līdz 850 g,

—	parastajam Pont-l’Evêque uz iepakojuma norādāmais neto svars ir no 300 g līdz 400 g,

—	siera Pont-l’Evêque pusei uz iepakojuma norādāmais neto svars ir no 150 g līdz 200 g,

—	mazajam Pont-l’Evêque uz iepakojuma norādāmais neto svars ir no 180 g līdz 250 g.

Tā kā grupa pieņēmusi lēmumu garozas iekrāsošanai aizliegt annato izmantošanu, svītrota atsauce uz oranžu garozas nokrāsu, un atsauce uz zeltaini dzelteno līdz oranžo toni tiek nomainīta uz atsauci uz bālganu līdz sarkanīgu nokrāsu.

Ir atcelta prasība par garozas gludo virsmu, jo saskaņā ar Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (3) reģistrētajā specifikācijā ir acīmredzama kļūda, proti, Pont-l’Evêque garoza nekad nav bijusi gluda.

Turklāt specifikācija precizēta tā, lai labāk aprakstītu tradicionālos paņēmienus. Garozu atļauts tīrīt ar suku (garozas fiziska apstrāde ar sausu vai mitru suku) un mazgāt (apsmidzināšana ar ūdens šķīdumu). Lai gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/96 reģistrētajā specifikācijā tīrīšana ar suku principā nav minēta, tā vienmēr ir tikusi izmantota un pielīdzināta mazgāšanai. Tāpēc tiek precizēts, ka tīrīšanu ar suku var uzskatīt par mazgāšanas metodi, bet neviena no tām nav obligāta, uz ko norāda vārdkopa “var būt”.

Visbeidzot, ražošanas metodes (sūkalu notecināšanas un sālīšanas) apraksta elementi pārcelti uz attiecīgo punktu.

3.2. Ģeogrāfiskais apgabals

Ir mainīts Pont-l’Evêque ģeogrāfiskais apgabals, un tajā patlaban ietilpst 1 365 pašvaldību teritorijas, tas ir, 38 % no tā apgabala platības, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/96 reģistrētajā specifikācijā (2 129 pašvaldību teritorijas izslēgtas no apgabala). Ģeogrāfiskā apgabala samazināšana ir tā darba rezultāts, kas veikts, lai nosaukumu Pont-l’Evêque ciešāk saistītu ar piena produktu ražošanas sistēmām, kurās izmanto Normandijas zālājus, un lai definētu nosaukuma būtību un produkta raksturīgās īpašības (dabiskā vide / tradīcijas). Pārskatītajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošās pašvaldību teritorijas pieder zālājiem īpaši labvēlīgam reģionam, kuru no citiem atšķir vēss un mitrs klimats un/vai purvāji un ielejas un kuram raksturīgas ar koku joslām norobežotas ganības, kas liecina par saglabātu tradīciju piena lopkopībā izmantot zālājus, un kurā ir piena lopkopības saimniecības, kurās joprojām lielā mērā izmanto zālājus.

Apgabala samazināšana ir saistīta arī ar specifikācijas pārskatīšanu, kuras rezultātā, lai stiprinātu saikni ar vietējo zemi, noteikts pienākums piena ražošanai izmantot Normandijas šķirnes govis un ēdināšanu nodrošināt galvenokārt ar ganībās plūktu zāli.

3.3. Izcelsmes apliecinājums

Grozījumi specifikācijas 4.1. punktā saistīti ar valsts tiesību aktu izmaiņām. Noteikta uzņēmēju pilnvarošanas kārtība, kas jāievēro, apstiprinot, ka uzņēmēji spēj nodrošināt atbilstību tā apzīmējuma specifikācijas prasībām, kuru tie vēlas izmantot.

Specifikācijas 4.2. punktā paredzēta īpaša deklarācija, ar ko apliecina uzņēmēju apņemšanos veidot ganāmpulkus tā, lai tajos palielinātu Normandijas šķirnes īpatsvaru.

Ir noteikta prasība iesniegt deklarācijas par apjomiem un to kontroli, kas ļauj grupai apkopot datus, kuri nepieciešami cilmes vietas nosaukuma Pont-l’Evêque produktu pienācīgai pārzināšanai un kontrolei.

Papildināti specifikācijas punkti, kuros noteikta reģistru uzturēšana un ar produktu saistītās pārbaudes.

3.4. Ražošanas metode

Lai precīzāk aprakstītu apstākļus, kuros noris piena ražošana un pārstrāde sierā un kuri veicina Pont-l’Evêque raksturīgo īpašību veidošanos un reputāciju, specifikācijā precizēti vairāki punkti attiecībā uz ražošanas metodi.

— Piena ražošanas apstākļi

Sieru Pont-l’Evêque daļēji ražo no tāda piena, kas iegūts no Normandijas šķirnes govīm tādās saimniecībās, kurās Normandijas šķirnes govis veido vismaz 50 % no piena govju ganāmpulka. Lai visi lopkopji un Pont-l’Evêque ražotāji spētu nodrošināt atbilstību šim jaunajam ražošanas nosacījumam un pielāgoties tam, specifikācijā noteikts pārejas laiks līdz 2017. gada aprīļa beigām. Ar šo grozījumu tiek stiprināta saikne ar vietējo zemi, nosakot pienākumu piena ganāmpulkus veidot no Normandijas šķirnes govīm.

Lai atvieglotu specifikācijas piemērošanu, tiek sniegta ganāmpulka definīcija: tas ir vienas saimniecības piena liellopu kopums, ko veido slaucamās govis, cietstāvošās govis un teles ganāmpulka atjaunošanai.

Piena govis vismaz sešus mēnešus gadā uzturas ganībās. Katrā saimniecībā katrai piena govij ir vismaz 0,33 ha zālāju platības, no kuras vismaz 0,25 ha noganāmu zālāju ir pieejami no slaukšanas vietām, turklāt saimniecībā ir pļavas 2 ha platībā uz katru hektāru, kurā audzē kukurūzas skābbarību, ko izmanto ganāmpulka lopu barošanai. Tas ļauj nodrošināt, ka lopi lielākoties tiek baroti ar zāli (ganīšana, siens, utt.), ievērojot saikni ar ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgo tradīciju lopkopībā izmantot zālājus.

Lai nodrošinātu saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, vismaz 80 % ganāmpulka pamatbarības (lopbarības) devas sausnas iegūst no saimniecības zemesgabaliem, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ārpus ganīšanas perioda piena govīm katru dienu dod sienu. Papildbarības deva nedrīkst būt lielāka par 1 800 kg vienai ganāmpulka govij kalendārā gada laikā. Specifikācijā uzskaitīti atļautie lopbarības un papildbarības veidi. Tādējādi tiek apliecināta saikne ar vietējo zemi, nodrošinot saimniecību pašapgādi ar lopbarību un ierobežojot papildbarības devu.

— Izmantojamais piens

Lai pēc iespējas novērstu ar izejvielas bojāšanos saistītas problēmas, noteikti Pont-l’Evêque ražošanā izmantojamā piena glabāšanas termiņi. Uzglabāšanas laiks saimniecībā nedrīkst pārsniegt 48 stundas, un laiks no pirmās slaukšanas sākuma līdz nogatavināšanas sākumam nedrīkst pārsniegt 96 stundas. No svaigpiena gatavotiem produktiem šis ilgums samazināts līdz 72 stundām.

Turklāt, lai novērstu tādu paņēmienu izmantošanu, kas neatbilst tradicionālajām metodēm, papildus noteikts, ka piena iebiezināšana, pirms sarecināšanas to daļēji atbrīvojot no ūdeni saturošās daļas, ir aizliegta un ka, izņemot pienu kā izejvielu, vienīgās ražošanā izmantojamās sastāvdaļas vai papildu sastāvdaļas, vai piedevas, kuras atļauts pievienot pienam, kā arī ražošanas procesā, ir himozīns, nekaitīgas baktēriju kultūras, raugi, pelējuma kultūras, sāls un kalcija hlorīds.

Ar šo noteikumu faktiski aizliegta annato izmantošana. Annato ir garozas krāsviela, ko izmantoja, lai labotu garozas virsmas defektus, kuri radušies piena sanitārā stāvokļa dēļ. Gadu gaitā piena sanitārā kvalitāte ir uzlabojusies, tāpēc annato izmantošana vairs nav lietderīga. Pont-l’Evêque ražotāji jau 15 gadus to vairs neizmanto.

— Siera ražošanas apstākļi

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/96 reģistrētajā specifikācijā precizēti siera Pont-l’Evêque ražošanas apstākļi no himozīna pievienošanas pienam līdz siera nogatavināšanai. Dažādie Pont-l’Evêque ražošanas procesa posmi ir raksturoti ar mērķlielumiem, kas atbilst autentiskām un nemainīgām vietējām metodēm.

Ir precizēti šādi elementi:

—	kā piena trauku izmanto vannu, kuras tilpums nepārsniedz 600 litrus; tādējādi tiek nodrošināts, ka produkts tiek iepildīts veidnēs vienā reizē un ka visiem veidnēs iepildītajiem sieriem bijis vienāds piena recināšanas ilgums,

—	nogatavināšanas apstākļi: lai reglamentētu ar šo posmu saistītos parametrus, ir noteikts, ka nogatavināšana notiek ne ilgāk kā 26 stundas temperatūrā, kas zemāka par 40 °C,

—	himozīna pievienošanas nosacījumi: atbilstoši tradīcijai pievieno tikai dzīvnieku izcelsmes himozīnu un to dara temperatūrā no 32 °C līdz 40 °C,

—	recekļa iegūšanas metode: recekli sagraiza vidēja lieluma graudos, kuru garums ir mazāks par 25 mm, tad graudus apmaisa, lai pietiekami lielu daudzumu sūkalu notecinātu vannā,

—	daļēja atbrīvošana no sūkalām pirms pildīšanas veidnēs, lai iegūtu samīcītu masu un paātrinātu sūkalu notecināšanu,

—	intervāls starp himozīna pievienošanu un pildīšanu veidnēs: lai novērstu recekļa paskābināšanos, masu pilda veidnēs mazāk nekā pēc divām stundām kopš himozīna pievienošanas,

—

nosacījumi sūkalu notecināšanai veidnē: notecināšanas ilgums ir vismaz 10 stundas un temperatūra – robežās no 17 °C līdz 31 °C. Šie temperatūras parametri ir precīzāki nekā apkārtējā gaisa temperatūras un apkurinātas telpas jēdzieni, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/96 reģistrētajā specifikācijā, turklāt tiek paredzētas vairākas veidnes apvēršanas reizes,

—	sālīšana: to veic pēc vienas līdz četrām dienām kopš himozīna pievienošanas – tas ir minimālais laiks, kas nepieciešams, lai uz siera virsmas izveidotos flora,

—	sausināšanas posms un tā apstākļi: sausināšana ir posms no sālīšanas līdz nogatavināšanas sākumam, un šajā posmā vajadzīgā temperatūra (no 10 °C līdz 22 °C) ir precizēta, lai reglamentētu šo parametru,

—	lai novērstu tādu paņēmienu izmantošanu, kas neatbilst tradicionālajām metodēm, noteikts aizliegums uzglabāt izejvielu (pienu), produktus ražošanas gaitā, piena recekli vai svaigu sieru temperatūrā, kas zemāka par 0 °C.

— Siera nogatavināšana

Lai optimizētu siera organoleptiskās īpašības, tiek mainīti nogatavināšanas nosacījumi. Nogatavināšanas minimālais ilgums, kas līdz šim visu izmēru sieriem bija 14 dienas, tiek pagarināts līdz 18 dienām, skaitot no himozīna pievienošanas dienas; izņēmums ir lielais Pont-l’Evêque, kam nogatavināšanas minimālais ilgums ir 21 diena. Siera nogatavināšanas minimālais ilgums atbilstoši tā izmēram ir astoņas līdz deviņas dienas, bet vajadzīgā temperatūra – robežās no 11 °C līdz 19 °C. Pēc sālīšanas seko sausināšana, un, lai šā posma (kura laikā, kā minēts iepriekš, temperatūra var būt no 10 °C līdz 22 °C) beigās sieriem varētu pakāpeniski pazemināt temperatūru, nogatavināšanas maksimālā temperatūra ir palielināta no 14 °C līdz 19 °C. Sieru Pont-l’Evêque pēc iepakošanas var papildus nogatavināt 4 °C līdz 15 °C temperatūrā. No specifikācijas svītrota atsauce uz sarkanajiem fermentiem (brevibactérium linens), jo to veidošanās nav sistemātiska un pietiekami izpētīta. Tā kā pārvietošanas laikā nepieciešams sieru atdzesēt, kas aptur nogatavināšanu, specifikācijā precizēts, ka minimālajā nogatavināšanas ilgumā nav ietverts laiks, kad notiek pārvietošana no ražošanas vietas uz nogatavināšanas vietu, un noteikts, ka šādas pārvietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 72 stundas.

3.5. Saikne

Šī specifikācijas daļa pārstrādāta atbilstoši ACVN specifikāciju struktūras noteikumiem. Šajā sadaļā aprakstīta ģeogrāfiskā apgabala un produkta specifika, kā arī saikne starp ģeogrāfiskā apgabala fiziskajiem faktoriem un cilvēkfaktoriem un produkta īpašībām. Tādējādi ir labāk izprotami precizējumi attiecībā uz zinātību saistībā ar piena ražošanu un siera ražošanas un pārstrādes metodēm, kas veicina Pont-l’Evêque specifisko īpašību veidošanos. Turklāt ir nostiprināta Normandijas šķirnes liellopu izmantošana, kam mūsdienās konkurenci rada citas, produktīvākas piena liellopu šķirnes.

3.6. Marķēšana

Lai nodrošinātu specifikācijas atbilstību valsts tiesību aktiem, ir svītrota prasība par marķēšanu ar INAO logotipu. Precizēts, ka obligāti jāizmanto norāde “Appellation d’Origine Protégée” (Aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai “AOP” (ACVN), kā arī Eiropas Savienības ACVN simbols.

3.7. Cita informācija

Ir norādītas iestādes, kas ir atbildīgas par specifikācijas pārbaudi, un specifikācijai pievienota tabula ar galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem un norādījumiem par to izvērtēšanu.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (4)

PONT-L’EVEQUE

EK Nr.: FR-PDO-0117-01044 – 12.10.2012.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

Pont-l’Evêque

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Pont-l’Evêque ir govs piena siers, kam ir mīksta masa un pelējuma sēņu veidota garoza, kura var būt tīrīta ar suku vai mazgāta. Tam ir kvadrāta vai taisnstūra forma, un pēc pilnīgas izžūšanas 100 gramos siera ir vismaz 45 grami tauku. Garozas krāsa ir no bālganas līdz sarkanīgai, siera masa ir elastīga, nav lipīga un neizplūst, tās tonis ir no ziloņkaula krāsas līdz gaiši dzeltenai nokrāsai, konsistence ir viendabīga, ar nelielu acojumu, garša ir maiga, ar dažādām garšas niansēm (augu valsts, piena, krēmīga vai ar vieglu kūpinājuma garšu).

Sieru Pont-l’Evêque gatavo šādos izmēros:

—	lielajam Pont-l’Evêque ir kvadrāta forma, tā garums ir no 190 mm līdz 210 mm, uz iepakojuma norādītais neto svars ir no 1 200 g līdz 1 600 g un sausnas svars – no 650 g līdz 850 g,

—	parastajam Pont-l’Evêque ir kvadrāta forma, tā garums ir no 105 mm līdz 115 mm, uz iepakojuma norādītais neto svars ir no 300 g līdz 400 g un sausnas svars – vismaz 140 g,

—	Pont-l’Evêque pusei ir taisnstūra forma, garums ir no 105 mm līdz 115 mm, platums – no 52 mm līdz 57 mm, uz iepakojuma norādītais neto svars ir no 150 g līdz 200 g un sausnas svars – vismaz 70 g,

—	mazajam Pont-l’Evêque ir kvadrāta forma, tā garums ir no 85 mm līdz 95 mm, uz iepakojuma norādītais neto svars ir no 180 g līdz 250 g un sausnas svars – vismaz 85 g.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

No 2017. gada 1. maija saimniecībās 50 % no piena govju ganāmpulka jābūt Normandijas šķirnes govīm.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Lai, izmantojot ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgu barību, nodrošinātu ciešu saikni starp vietējo zemi un produktu, piena govis vismaz sešus mēnešus gadā uzturas ganībās un saimniecībā katrai piena govij ir vismaz 0,33 ha zālāju platības, no kuras vismaz 0,25 ha noganāmu zālāju ir pieejami no slaukšanas vietām, turklāt saimniecībā ir pļavas 2 ha platībā uz katru hektāru, kurā audzē kukurūzas skābbarību, ko izmanto ganāmpulka lopu barošanai.

Ganāmpulka lopbarības pamatdevu 80 % apmērā, izsakot sausnā, veido ģeogrāfiskajā apgabalā esošajos saimniecības zemesgabalos izaudzēta lopbarība. Papildbarības deva nedrīkst būt lielāka par 1 800 kg vienai ganāmpulka govij kalendārā gada laikā.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana, siera pagatavošana un nogatavināšana notiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Siers, kas apzīmēts ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Pont-l’Evêque, tiek laists tirdzniecībā ar atsevišķu marķējumu, kurā iekļauts cilmes vietas nosaukums, kas rakstīts ar rakstzīmēm, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielāko šajā marķējumā izmantoto rakstzīmju izmēra. Uz iepakojuma jābūt arī norādei “Appellation d’Origine Protégée” (Aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai “AOP” (ACVN), kā arī Eiropas Savienības ACVN simbolam.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Siers ar ACVN Pont-l’Evêque tiek ražots ģeogrāfiskajā apgabalā, kas iever turpmāk minētos kantonus un pašvaldību teritorijas.

Kalvadosas (Calvados) departamentā

Visa šādu kantonu teritorija: Aunay-sur-Odon, Balleroy, Bayeux, Le Bény-Bocage, Blangy-le-Château, Cambremer, Caumont-l’Eventé, Condé-sur-Noireau, Dozulé, Honfleur, Isigny-sur-Mer, Lisieux, Livarot, Mézidon-Canon, Orbec, Pont-l’Evêque, Saint-Pierre-sur-Dives, Saint-Sever-Calvados, Thury-Harcourt, Trévières, Trouville-sur-Mer, Vassy, Vire.

Cabourg kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Colombelles, Escoville, Hérouvillette, Ranville. Falaise-Nord kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Aubigny, Bons-Tassilly, Falaise, Potigny, Saint-Pierre-Canivet, Soulangy, Soumont-Saint-Quentin, Ussy, Villers-Canivet. Villers-Bocage kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Le Locheur, Missy, Noyers-Bocage.

Šādu pašvaldību teritorijas: Airan, Argences, Barou-en-Auge, Bazenville, la Caine, Canteloup, Cléville, Courcy, Commes, Curcy-sur-Orne, Goupillières, Grimbosq, Hamars, La Hoguette, Janville, Jort, Longues-sur-Mer, Louvagny, Magny-en-Bessin, Le Manoir, Manvieux, Montigny, Moult, Les Moutiers-en-Auge, Les Moutiers-en-Cinglais, Norrey-en-Auge, Ouffières, Préaux-Bocage, Port-en-Bessin-Huppain, Ryes, Saint-Vaast-sur-Seulles, Saint-Ouen-du-Mesnil-Oger, Saint-Pair, Saint-Pierre-du-Jonquet, Sainte-Honorine-du-Fay, Saint-Martin-de-sallen, Sommervieu, Tracy-sur-Mer, Troarn, Trois-Monts, Vaux-sur-Aure, Vendeuvre, Vienne-en-Bessin.

Ēras (Eure) departamentā

Visa šādu kantonu teritorija: Bernay-est, Beuzeville, Cormeilles, Thiberville.

Bernay-Ouest kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Plasnes, Valailles, Broglie kantons, izņemot Mesnil-Rousset pašvaldības teritoriju. Pont-Audemer kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Colletot, Corneville-sur-Risle. Quillebeuf-sur-Seine kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Aizier, Bourneville, Sainte-Croix-sur-Aizier, Tocqueville, Vieux-Port. Saint-Georges-du-Vièvre kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Saint-Benoît-des-Ombres, Saint-Christophe-sur-Condé, Saint-Grégoire-du-Vièvre, Saint-Pierre-des-Ifs.

Šādu pašvaldību teritorijas: Morsan, Notre-Dame-d’Epine, Saint-Victor-d’Epine.

Lamanša (La Manche) departamentā

Visa šādu kantonu teritorija: Barenton, Barneville-Carteret, Brécey, Bréhal, Canisy, Carentan, Cerisy-la-Salle, Coutances, Gavray, La Haye-du-Puits, La Haye-Pesnel, Isigny-le-Buat, Juvigny-le-Tertre, Lessay, Marigny, Montebourg, Montmartin-sur-Mer, Mortain, Percy, Périers, Sourdeval, Saint-Clair-sur-l’Elle, Sainte-Mère-Eglise, Saint-Hilaire-du-Harcouët, Saint-Jean-de-Daye, Saint-Lô, Saint-Lô-Est, Saint-Lô-Ouest, Saint-Malo-de-la-Lande, Saint-Ovin, Saint-Pois, Saint-Sauveur-Lendelin, Saint-Sauveur-le-Vicomte, Le Teilleul, Tessy-sur-Vire, Torigni-sur-Vire, Valognes, Vesly, Villedieu-les-Poêles.

Avranches kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Avranches, Marcey-les-Grèves, Saint-Martin-des-Champs, Vains, Le Val-Saint-Père. Quettehou kantons, izņemot Octeville-l’Avenel pašvaldības teritoriju.

Šādu pašvaldību teritorijas: Les Chéris, Marcilly, Le Mesnil-Ozenne.

Ornas (Orne) departamentā

Visa šādu kantonu teritorija: Athis-de-l’Orne, Briouze, Domfront, La Ferté-Macé, Flers, Flers-Nord, Flers-Sud, Gacé, Juvigny-sous-Andaine, Le Merlerault, Messei, Passais, Putanges-Pont-Ecrepin, Sées, Tinchebray, Vimoutiers.

Carrouges kantons, izņemot Ciral pašvaldības teritoriju. Courtomer kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Bures, Sainte-Scolasse-sur-Sarthe. Ecouché kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Goulet, Sentilly. Exmes kantons, izņemot Silly-en-Gouffern pašvaldības teritoriju. Ferté-Frênel kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Couvains, Gauville, Glos-la-Ferrière, Marnefer, Saint-Nicolas-de-Sommaire. Mortrée kantons, izņemot šādu pašvaldību teritorijas: Boissei-la-Lande, Marcei, Médavy, Saint-Christophe-le-Jajolet, Saint-Loyer-des-Champs.

Šādu pašvaldību teritorijas: Boitron, Bursard, Chambois, Coudehard, Ecorches, Essay, Louvières-en-Auge, Mont-Ormel, Montreuil-la-Cambe, Neauphe-sur-Dive, Nécy, Saint-Gervais-des-Sablons, Saint-Lambert-sur-Dives, Trun.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Nosaukuma Pont-l’Evêque apgabalā ietilpst daļa no trīs Lejasnormandijas departamentu (Kalvadosas, Lamanša un Ornas) teritorijas, kā arī Ēras departamenta rietumu daļa. Šajā apgabalā valda mērens klimats, ko ietekmē okeāna tuvums un kam raksturīgs liels nokrišņu daudzums (vairāk nekā 700 mm), kura sadalījums gadā ir vienmērīgs. Ainavu veido zālāji un zems reljefs, tai raksturīgas ar koku joslām norobežotas ganības un blīvs ūdensteču un ūdenstilpju tīkls, kurā ietilpst daudzi purvāji. Kādreiz lielāko lauksaimniecības zemes platības daļu šajā ģeogrāfiskajā zonā sedza pļavas, un tās joprojām veido vairāk nekā pusi šīs teritorijas.

Šajā reģionā tradicionāli tikuši audzēti liellopi, un tajā cēlusies Normandijas šķirne, kas, apliecinot vēlmi saglabāt un palielināt tās ganāmpulkus, vienmēr bijusi sastopama ģeogrāfiskajā apgabalā, lai gan tai konkurenci rada produktīvākā Prim’Holstein šķirne. Mūsdienās piena govju barošanā joprojām raksturīgi, ka liellopu barības lielāko daļu veido zāle, kuru tie uzņem ganībās, uzturoties tajās vismaz sešus mēnešus gadā. Tāpēc saimniecībām ir noteikta minimālā zālāju platība katrai piena govij. Turklāt, lai stiprinātu zāles prioritāro nozīmi, jo īpaši salīdzinājumā ar kukurūzu, saimniecībās zālāju platība divas reizes pārsniedz tās kukurūzas audzēšanas platību, ko izmanto ganāmpulka lopu barošanai.

Šī ļoti senā tradīcija piena lopkopībā izmantot zālājus tiek saglabāta arī mūsdienās un ir saistīta ar plaši pazīstamā mīkstā siera gatavošanas prasmēm. Senās prasmes tiek uzturētas, gatavojot sieru ierobežota tilpuma recināšanas vannās, izmantojot tikai un vienīgi dzīvnieku izcelsmes himozīnu un griežot recekli ļoti smalkos līdz vidēja lieluma graudos.

Šo sieru lieto uzturā pēc samērā neilga nogatavināšanas laika, un tā atpazīstamība ir neapstrīdama kopš 1622. gada. Normandiešu rakstnieks Hélie le Cordier par godu Pont-l’Evêque sarakstījis poēmu 16 dziedājumos, kurā ir slavenā rinda: “Tout le monde également l’aime car il est fait avec tant d’art que, jeune ou vieux, il n’est que crème” (Tas garšo visiem, jo ir darināts ar tādu prasmi, ka, jauns vai vecs, tas ir kā krēms). Kopš XVIII gadsimta sākuma, lai nodrošinātu atšķirību no citiem sieriem, Pont-l’Evêque tiek gatavots kvadrāta formā koka veidnēs.

5.2. Produkta specifika

Pont-l’Evêque ir mīkstas masas govs piena siers, kuru kopš XVIII gadsimta gatavo koka veidnēs, tādējādi tam ir kvadrāta vai taisnstūra forma ar izteiktām šķautnēm un asiem stūriem. Garozas krāsa ir no bālganas līdz sarkanīgai, savukārt siera masa ir elastīga, neķepīga, tās tonis ir no ziloņkaula krāsas līdz gaiši dzeltenai nokrāsai. Siera garša ir maiga, ar bieži piemītošu piena un augu valsts garšas niansi un dažkārt – vieglu kūpinājuma garšu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Pateicoties ģeogrāfiskajā apgabalā valdošajam lietainajam un mērenajam klimatam, zāle lielā mērā var augt visu gadu. Tādējādi ir iespējams ražot pienu, iegūstot to no lopiem, kas baroti galvenokārt ar zāli. Šis piens, ko dod govis, kuras ilgstoši uzturas ganībās, ir viegli pārstrādājams sierā. Normandijas šķirnes liellopu izmantošana papildus nostiprina šo īpašību.

Līdztekus zālāju izmantošanas un piena ražošanas zinātībai veidojušās siera gatavošanas prasmes, kas jau ļoti sen radījušas Pont-l’Evêque labo slavu. Šīs siera gatavošanas prasmes balstās uz tā sauktajiem mīkstās masas iegūšanas paņēmieniem, kuri paredz samērā neilgu nogatavināšanas laiku. Šie paņēmieni ir saistīti ar labvēlīgiem klimatiskajiem un topogrāfiskajiem apstākļiem, kuri nosaka, ka nav nepieciešams pārstrādāt pienu sierā, lai to ilgāk uzglabātu. Rezultātā tiek iegūts maigs un aromātisks siers, ko jau gadsimtiem ilgi pazīst kā ļoti kvalitatīvu produktu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (5) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCPontl-Eveque.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(4) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(5) Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 463

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 23. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2014/C 463/01	Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību	1

2014/C 463/02	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam	4

	Eiropas Komisija
2014/C 463/03	Euro maiņas kurss	15

	Eiropas Ārējās darbības dienests
2014/C 463/04	Paziņojums par stāšanos spēkā	16

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2014/C 463/05	Brīvdienas 2015. gadā	17

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2014/C 463/06	Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas telesakaru tīklu dotāciju darba programmu, kas ietilpst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Komisijas Lēmums C(2014) 2069, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu C(2014) 9588)	18

2014/C 463/07	Uzaicinājums iesniegt pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsēta – EAC/A03/2014	19

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 463/08	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	20

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2259
JPY	Japānas jena	147,06
DKK	Dānijas krona	7,4401
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78490
SEK	Zviedrijas krona	9,5536
CHF	Šveices franks	1,2035
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0565
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,618
HUF	Ungārijas forints	315,33
LTL	Lietuvas lits	3,45280
PLN	Polijas zlots	4,2665
RON	Rumānijas leja	4,4666
TRY	Turcijas lira	2,8423
AUD	Austrālijas dolārs	1,5057
CAD	Kanādas dolārs	1,4257
HKD	Hongkongas dolārs	9,5098
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5803
SGD	Singapūras dolārs	1,6171
KRW	Dienvidkorejas vona	1 343,82
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,2082
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6271
HRK	Horvātijas kuna	7,6650
IDR	Indonēzijas rūpija	15 255,54
MYR	Malaizijas ringits	4,2839
PHP	Filipīnu peso	54,723
RUB	Krievijas rublis	67,1555
THB	Taizemes bāts	40,282
BRL	Brazīlijas reāls	3,2455
MXN	Meksikas peso	17,8608
INR	Indijas rūpija	77,4769

Belgique/België	1.1, 6.4, 1.5, 14.5, 25.5, 21.7, 15.8, 1.11, 2.11, 11.11, 15.11, 25.12
България	1.1, 3.3, 10.4, 11.4, 12.4, 13.4, 1.5, 6.5, 24.5, 6.9, 22.9, 1.11, 24.12, 25.12, 26.12
Česká republika	1.1, 6.4, 1.5, 8.5, 5.7, 6.7, 28.9, 28.10, 17.11, 24.12, 25.12, 26.12
Danmark	1.1, 2.4, 3.4, 5.4, 6.4, 1.5, 14.5, 24.5, 25.5, 5.6, 24.12, 25.12, 26.12, 31.12
Deutschland	1.1, 3.4, 6.4, 1.5, 14.5, 25.5, 21.7, 15.8, 3.10, 1.11, 24.12, 25.12, 26.12, 31.12
Eesti	1.1, 24.2, 3.4, 5.4, 1.5, 24.5, 23.6, 24.6, 20.8, 24.12, 25.12, 26.12
Éire/Ireland	1.1, 17.3, 3.4 6.4, 4.5, 1.6, 3.8, 26.10, 25.12, 28.12
Ελλάδα	1.1, 6.1, 23.2, 25.3, 10.4, 13.4, 1.5, 1.6, 28.10, 25.12
España	1.1, 6.1, 3.4, 1.5, 15.8, 12.10, 8.12, 25.12
France	1.1, 6.4, 1.5, 14.5, 25.5, 14.7, 21.7, 15.8, 1.11, 11.11, 25.12
Hrvatska	1.1, 6.1, 5.4, 6.4, 1.5, 4.6, 22.6, 25.6, 5.8, 15.8, 8.10, 1.11, 25.12, 26.12
Italia	1.1, 6.1, 6.4, 25.4, 1.5, 2.6, 15.8, 1.11, 8.12, 25.12, 26.12
Κύπρος/Kıbrıs	1.1, 6.1, 23.2, 25.3, 1.4, 10.4, 12.4, 13.4, 1.5, 31.5, 1.6, 15.8, 1.10, 28.10, 24.12, 25.12, 26.12
Latvija	1.1, 3.4, 5.4, 6.4, 1.5, 4.5, 10.5, 24.5, 23.6, 24.6, 18.11, 24.12, 25.12, 26.12, 31.12
Lietuva	1.1, 16.2, 11.3, 5.4, 1.5, 3.5, 7.6, 24.6, 6.7, 15.8, 1.11, 24.12, 25.12
Luxembourg	1.1, 6.4, 1.5, 14.5, 25.5, 23.6, 15.8, 1.11, 25.12, 26.12
Magyarország	1.1, 2.1, 15.3, 5.4, 6.4, 1.5, 24.5, 25.5, 20.8, 21.8, 23.10, 1.11, 24.12, 25.12, 26.12
Malta	1.1, 10.2, 19.3, 31.3, 3.4, 7.6, 29.6, 15.8, 8.9, 21.9, 8.12, 13.12, 25.12
Nederland	1.1, 5.4, 6.4, 27.4, 5.5, 14.5, 24.5, 25.5, 25.12, 26.12
Österreich	1.1, 6.1, 6.4, 1.5, 14.5, 25.5, 4.6, 15.8, 26.10, 1.11, 8.12, 25.12, 26.12
Polska	1.1, 6.1, 5.4, 6.4, 1.5, 3.5, 4.6, 15.8, 1.11, 11.11, 25.12, 26.12
Portugal	1.1, 3.4, 5.4, 25.4, 1.5, 10.6, 15.8, 8.12, 25.12
România	1.1, 2.1, 24.1, 12.4, 13.4, 1.5, 31.5, 1.6, 15.8, 30.11, 1.12, 25.12, 26.12
Slovenija	1.1, 6.4, 1.5, 14.5, 15.5, 25.6, 24.12, 25.12, 28.12, 29.12, 30.12, 31.12
Slovensko	1.1, 6.1, 3.4, 6.4, 1.5, 8.5, 5.7, 1.9, 15.9, 1.11, 17.11, 24.12, 25.12, 26.12
Suomi/Finland	1.1, 6.1, 25.3, 27.3, 28.3, 1.5, 5.5, 15.5, 25.6, 5.11, 6.12, 25.12, 26.12
Sverige	1.1, 6.1, 3.4, 5.4, 6.4, 1.5, 14.5, 24.5, 6.6, 20.6, 31.10, 25.12, 26.12
United Kingdom	Wales and England: 1.1, 3.4, 6.4, 4.5 25.5, 31.8, 25.12, 28.12 Northern Ireland: 1.1, 17.3, 3.4, 6.4, 4.5, 25.5, 13.7, 31.8, 25.12, 28.12 Scotland: 1.1, 2.1, 3.4, 4.5, 25.5, 3.8, 30.11, 25.12, 28.12