12.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/2

Starpposma atjauninājums korekcijas koeficientiem, kas piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)

(2014/C 444/02)

2014. GADA FEBRUĀRIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada februāris	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada februāris (2)	Korekcijas koeficients, 2014. gada februāris (3)
Angola	185,2	132,841	139,4
Bangladeša	67,43	106,304	63,4
Brazīlija	2,730	3,29550	82,8
Centrālāfrikas Republika	676,7	655,957	103,2
Gabona	688,6	655,957	105,0
Gana	2,254	3,17585	71,0
Gajāna	177,2	283,400	62,5
Indonēzija (Banda Ačeha)	9 649	16 551,4	58,3
Indonēzija (Džakarta)	10 605	16 551,4	64,1
Malāvija	293,5	594,720	49,4
Sudāna	7,592	8,07741	94,0
Tunisija	1,461	2,20440	66,3
Uzbekistāna	2 070	2 991,02	69,2
Venecuēla	9,144	8,54090	107,1

2014. GADA MARTS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada marts	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada marts (4)	Korekcijas koeficients 2014. gada marts (5)
Baltkrievija	7 703	13 380,0	57,6
Džibutija	191,6	242,696	78,9
Madagaskara	2 564	3 196,80	80,2
Dienvidāfrika	7,041	14,6986	47,9
Šveice (Berne)	1,432	1,21610	117,8
ASV (Vašingtona)	1,148	1,36560	84,1

2014. GADA APRĪLIS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada aprīlis	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada aprīlī (6)	Korekcijas koeficienti, 2014. gada aprīlis (7)
Gvineja	7 344	9 683,32	75,8
Malāvija	311,6	569,779	54,7
Paragvaja	3 965	6 096,61	65,0
Peru	3,297	3,86834	85,2
Svazilenda	7,370	14,5839	50,5
Austrumtimora	1,480	1,37590	107,6
Venecuēla	9,989	8,65730	115,4
Jemena	256,2	295,667	86,7
Zambija	7,236	8,55505	84,6

2014. GADA MAIJS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada maijs	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada maijs (8)	Korekcijas koeficients 2014. gada maijs (9)
Barbadosa	3,015	2,78001	108,5
Brazīlija	2,893	3,06830	94,3
Islande	166,6	154,990	107,5
Izraēla	4,808	4,80280	100,1
Jordānija	0,8725	0,980263	89,0
Samoa	2,786	3,16892	87,9
Senegāla	647,0	655,957	98,6
Dienvidkoreja	1 386	1 423,99	97,3
Sudāna	8,093	8,22737	98,4
Uzbekistāna	2 224	3 147,06	70,7
Venecuēla	10,55	8,69946	121,3

2014. GADA JŪNIJS

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada jūnijs	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada jūnijs (10)	Korekcijas koeficienti, 2014. gada jūnijs (11)
Baltkrievija	8 094	13 730,0	59,0
Kanāda	1,263	1,47960	85,4
Kostarika	594,9	757,079	78,6
Ēģipte	6,008	9,77075	61,5
Lesoto	6,843	14,2260	48,1
Meksika	12,01	17,5678	68,4
Moldova	11,22	18,8527	59,5
Nigērija	203,9	211,780	96,3
Norvēģija	10,91	8,11850	134,4
Panama	0,8890	1,36380	65,2
Krievija	50,75	46,9447	108,1
Ukraina	8,607	15,9030	54,1
Venecuēla	11,42	8,58117	133,1

(1) Eurostat2014. gada 22. septembra ziņojums par starpposma pasākumiem to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam saskaņā ar 64. pantu, X pielikumu un XI pielikumu Civildienesta noteikumos, ko piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

Papildu informācija par metodiku ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (Statistics Database > Economy and finance > Prices > Correction coefficients).

(2) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(3) Brisele un Luksemburga = 100.

(4) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(5) Brisele un Luksemburga = 100.

(6) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(7) Brisele un Luksemburga = 100.

(8) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(9) Brisele un Luksemburga = 100.

(10) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(11) Brisele un Luksemburga = 100.

12.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/5

Ikgadējais atjauninājums to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)

(2014/C 444/03)

Darba vieta	Ekonomiskā paritāte, 2014. gada jūlijs	Valūtas maiņas kurss, 2014. gada jūlijs (2)	Korekcijas koeficienti, 2014. gada jūlijs (3)
Afganistāna (4)
Albānija	84,56	140,200	60,3
Alžīrija	74,36	108,102	68,8
Angola	188,8	132,977	142,0
Argentīna (4)
Armēnija	424,3	556,270	76,3
Austrālija	1,470	1,44600	101,7
Azerbaidžāna	1,025	1,06822	96,0
Bangladeša	67,08	105,616	63,5
Barbadosa	2,974	2,73859	108,6
Baltkrievija	8 208	13 870,0	59,2
Beliza	1,915	2,71719	70,5
Benina	622,9	655,957	95,0
Bolīvija	6,792	9,41142	72,2
Bosnija un Hercegovina (Banja Luka)	1,190	1,95583	60,8
Bosnija un Hercegovina (Sarajeva)	1,407	1,95583	71,9
Botsvāna	6,238	12,0192	51,9
Brazīlija	3,030	2,99050	101,3
Burkinafaso	648,9	655,957	98,9
Burundi	1 425	2 104,54	67,7
Kambodža	4 481	5 523,50	81,1
Kamerūna	612,9	655,957	93,4
Kanāda	1,283	1,45560	88,1
Kaboverde	77,78	110,265	70,5
Centrālāfrikas Republika	695,9	655,957	106,1
Čada	745,8	655,957	113,7
Čīle	403,6	749,972	53,8
Ķīna	7,596	8,46890	89,7
Kolumbija	2 213	2 569,89	86,1
Komoru salas	334,3	491,968	68,0
Kongo (Brazavila)	783,5	655,957	119,4
Kostarika	584,4	742,937	78,7
Horvātija	5,795	7,57300	76,5
Kuba (2)	0,9925	1,36200	72,9
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa) (2)	1,838	1,36200	134,9
Džibutija	181,3	242,056	74,9
Dominikānas Republika	36,44	59,0950	61,7
Ekvadora (2)	0,9862	1,36200	72,4
Ēģipte	6,036	9,75670	61,9
Salvadora (2)	0,9548	1,36200	70,1
Eritreja	23,69	20,7603	114,1
Etiopija	24,25	26,5854	91,2
Fidži	1,649	2,50564	65,8
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika	35,89	61,6863	58,2
Gabona	697,9	655,957	106,4
Gambija	32,61	57,0500	57,2
Gruzija	1,572	2,40900	65,3
Gana	2,378	4,08380	58,2
Gvatemala	8,160	10,6115	76,9
Gvineja (Konakri)	7 449	9 537,04	78,1
Gvineja-Bisava	586,5	655,957	89,4
Gajāna	177,0	282,325	62,7
Haiti	50,35	61,9572	81,3
Hondurasa	21,70	28,5433	76,0
Honkonga	10,72	10,5573	101,5
Islande	173,8	154,850	112,2
Indija	53,48	81,8630	65,3
Indonēzija (Banda Ačeha)	9 731	16 369,0	59,4
Indonēzija (Džakarta)	10 711	16 369,0	65,4
Irāka (4)
Izraēla	4,747	4,67080	101,6
Kotdivuāra	645,7	655,957	98,4
Jamaika	134,2	150,486	89,2
Japāna	139,4	138,090	100,9
Jordānija	0,8586	0,965658	88,9
Kazahstāna	200,6	249,760	80,3
Kenija	94,74	119,029	79,6
Kosova (5)	0,7168	1,00000	71,7
Kirgizstāna	50,77	70,9029	71,6
Laosa	9 408	10 927,0	86,1
Libāna	1 589	2 053,22	77,4
Lesoto	6,871	14,4394	47,6
Libērija (2)	1,372	1,36200	100,7
Lībija (4)
Madagaskara	2 734	3 208,74	85,2
Malāvija	321,1	541,045	59,3
Malaizija	3,088	4,37540	70,6
Mali	657,6	655,957	100,3
Mauritānija	243,9	408,930	59,6
Maurīcija	32,50	41,1444	79,0
Meksika	11,82	17,7087	66,7
Moldova	11,27	19,0345	59,2
Melnkalne	0,6414	1,00000	64,1
Maroka	7,826	11,2075	69,8
Mozambika	32,85	42,2600	77,7
Mjanma	780,3	1 317,74	59,2
Namībija	9,199	14,4394	63,7
Nepāla	93,34	131,120	71,2
Jaunkaledonija	130,6	119,332	109,4
Jaunzēlande	1,741	1,55420	112,0
Nikaragva	18,88	35,3468	53,4
Nigēra	535,4	655,957	81,6
Nigērija	200,4	211,439	94,8
Norvēģija	10,92	8,36800	130,5
Pakistāna	71,00	134,336	52,9
Panama (2)	0,8911	1,36200	65,4
Papua-Jaungvineja	3,838	3,30583	116,1
Paragvaja	3 997	5 985,99	66,8
Peru	3,315	3,81905	86,8
Filipīnas	42,56	59,6600	71,3
Krievija	51,00	45,8969	111,1
Ruanda	708,2	928,137	76,3
Samoa	2,723	3,10321	87,7
Saūda Arābija	3,504	5,10750	68,6
Senegāla	677,8	655,957	103,3
Serbija	83,95	115,545	72,7
Sjerraleone	6 878	5 967,19	115,3
Singapūra	2,054	1,70150	120,7
Zālamana Salas	11,92	9,82683	121,3
Somālija (4)
Dienvidāfrika	7,152	14,4394	49,5
Dienvidkoreja	1 367	1 380,96	99,0
Dienvidsudāna (Džūba)	3,558	4,01790	88,6
Šrilanka	124,2	177,165	70,1
Sudāna	8,689	8,10479	107,2
Surinama	2,783	4,49460	61,9
Svazilenda	7,447	14,4394	51,6
Šveice (Berne)	1,469	1,21620	120,8
Šveice (Ženēva)	1,503	1,21620	123,6
Sīrija (4)
Taivāna	33,51	40,7109	82,3
Tadžikistāna	4,510	6,71017	67,2
Tanzānija	1 441	2 251,16	64,0
Taizeme	32,70	44,2210	73,9
Austrumtimora (2)	1,400	1,36200	102,8
Togo	557,1	655,957	84,9
Trinidāda un Tobāgo	6,772	8,59430	78,8
Tunisija	1,474	2,28050	64,6
Turcija	2,183	2,89440	75,4
Turkmenistāna	2,396	3,88170	61,7
Uganda	2 507	3 538,38	70,9
Ukraina	8,681	16,1832	53,6
Apvienotie Arābu Emirāti	3,984	4,99120	79,8
ASV (Ņujorka)	1,252	1,36200	91,9
ASV (Vašingtona)	1,079	1,36200	79,2
Urugvaja	28,79	31,1081	92,5
Uzbekistāna	2 359	3 149,35	74,9
Vanuatu	134,8	130,534	103,3
Venecuēla	11,93	8,56984	139,2
Vjetnama	15 962	29 051,5	54,9
Rietumkrasts – Gazas josla	5,255	4,67080	112,5
Jemena	261,2	292,680	89,2
Zambija	7,368	8,28275	89,0
Zimbabve (4)

(1) Eurostat2014. gada 30. oktobra ziņojums par ES ierēdņu atalgojuma un pensiju ikgadēju korekciju 2014. gadā saskaņā ar 64. un 65. pantu, kā arī XI pielikumu Civildienesta noteikumos, ko piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, lai, sākot ar 2014. gada 1. jūliju, pārskatītu korekcijas koeficientus, kas piemērojami aktīvi nodarbināto darbinieku atalgojumam, kuri strādā dienesta vietās gan ES, gan ārpus tās, pensionēto darbinieku pensijām, kā arī pensiju pārnešanai.

Papildu informācija par metodiku ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (Statistics Database > Economy and finance > Prices > Correction coefficients).

(2) 1 EUR = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).

(3) Brisele un Luksemburga = 100 %.

(4) Skaitļi nav pieejami, ņemot vērā vietējo nestabilo situāciju vai datu ticamības trūkumu.

(5) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

12.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/10

Ikgadējais atjauninājums to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas no 2014. gada 1. jūlija piemērojami Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku atalgojumam un pensijām (1)

(2014/C 444/04)

Valsts/Vieta	Atalgojums	Pārnešana (2)	Pensija
Valsts/Vieta	1.7.2014.		1.7.2014.
Bulgārija	55,1	56,0	100,0
Čehijas Republika	75,0	70,5	100,0
Dānija	133,0	131,3	131,3
Vācija	97,2	96,4	100,0
Bonna	94,6
Karlsrūe	95,0
Minhene	107,7
Igaunija	78,6	80,1	100,0
Īrija	115,9	106,3	106,3
Grieķija	86,8	84,7	100,0
Spānija	94,5	90,2	100,0
Francija	116,8	107,1	107,1
Horvātija	77,6	72,2	100,0
Itālija	100,4	94,5	100,0
Varēze	93,1
Kipra	81,2	85,8	100,0
Latvija	76,5	74,8	100,0
Lietuva	71,4	71,1	100,0
Ungārija	71,4	64,0	100,0
Polija	83,4	84,2	100,0
Nīderlande	107,8	104,7	104,7
Austrija	107,2	104,4	104,4
Polija	74,1	67,6	100,0
Portugāle	82,2	85,2	100,0
Rumānija	69,5	63,8	100,0
Slovēnija	84,7	81,4	100,0
Slovākija	79,0	73,1	100,0
Somija	123,0	114,5	114,5
Zviedrija	127,5	115,9	115,9
Apvienotā Karaliste	150,7	120,7	120,7
Kalema	116,7

(1) Eurostat2014. gada 30. oktobra ziņojums par ES ierēdņu atalgojuma un pensiju ikgadēju korekciju 2014. gadā saskaņā ar 64. un 65. pantu, kā arī XI pielikumu Civildienesta noteikumos, ko piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, lai, sākot no 2014. gada 1. jūlija, pārskatītu korekcijas koeficientus, kas piemērojami aktīvi nodarbināto darbinieku atalgojumam, kuri strādā dienesta vietās gan ES, gan ārpus tās, pensionēto darbinieku pensijām, kā arī pensiju pārnešanai.

Papildu informācija par metodiku ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (“Statistics Database” > “Economy and finance” > “Prices” > “Correction coefficients”).

(2) Korekciju koeficienti attiecībā uz pārnešanu stājas spēkā atjaunināšanas dienā.

12.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/13

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importu

(2014/C 444/07)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk “pamatregula”), kurā apgalvots, ka konkrēta importēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija tiek pārdota par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sešu savienības ražotāju (“sūdzības iesniedzēji”) vārdā, kuri pārstāv vismaz 25 % no izmeklējamās alumīnija folijas Savienības ražošanas kopējā apjoma, 2014. gada 28. oktobrī tika iesniegta sūdzība.

2. Izmeklējamais ražojums

Izmeklējamais ražojums ir alumīnija folija, kuras biezums ir mazāks par 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg, izņemot alumīnija foliju, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm (“izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, kuru saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19. Šis KN kods ir norādīts vienīgi informācijai.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, tiek uzskatīts, ka Ķīnas Tautas Republika nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc sūdzības iesniedzēji importam no Ķīnas Tautas Republikas, pamatojoties uz cenu tirgus ekonomikas trešā valstī, proti, Turcijā, noteica normālo vērtību. Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātā dempinga starpība attiecīgajai valstij ir ievērojama.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzēji ir snieguši pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēju sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finansiālo situāciju un nodarbinātības situāciju.

5. Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nav pret Savienības interesēm.

5.1. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no Ķīnas Tautas Republikas.

5.1.1. Izmeklēšana, kas attiecas uz ražotājiem eksportētājiem

5.1.1.1. Procedūra izmeklējamo Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju atlasei

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas Tautas Republikas iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar Ķīnas Tautas Republikas iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot pamatregulas 18. panta iespējamu piemērošanu, uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši neatlasītie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (3).

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

Neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Komisija pārbaudīs, vai tiem var piešķirt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Ja šie ražotāji eksportētāji valstī, kur nav tirgus ekonomikas, uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, tie 5.1.2.2. punktā norādītajā termiņā var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (“TER pieprasījumu”), kas ir pienācīgi aizpildīts.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

5.1.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 5.1.2.2. punkta noteikumus, normālā vērtība importam no Ķīnas Tautas Republikas tiks noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstību. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju citas tirgus ekonomikas valstis, kuras piegādā Savienībai, cita starpā ir Korejas Republika un Krievija. Lai galīgi izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tur tiek ražots izmeklējamais ražojums, tas tiešām tiek ražots un pārdots.

5.1.2.2. Režīms ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (“TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumus, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas (4) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā un neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Komisija novērtēs tikai tās TER pieprasījuma veidlapas, ko iesnieguši Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji, kuri atlasīti iekļaušanai izlasē, un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un no kā ir pieņemts individuālās dempinga starpības pieprasījums.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, 21 dienas laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa.

5.1.3. Izmeklēšana, kas attiecas uz nesaistītiem importētājiem (5) (6)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi. Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu(-iem) uzņēmumu(-iem).

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.2. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi. Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.6. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.4. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.6. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību turētāja ir jāprasa īpaša atļauja, kas ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (7).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (tostarp skenētās pilnvaras un izziņas) iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes CD-ROM vai DVD formātā, ko iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/june/tradoc_152576.pdf Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums / vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts ar dempingu saistītiem jautājumiem un I pielikumam: TRADE-CAF-DUMPING@ec.europa.eu

E-pasts ar kaitējumu saistītiem jautājumiem un II pielikumam: TRADE-CAF-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai vajadzētu nekavējoties sazināties ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un de minimis starpības un pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(4) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti; un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(5) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(7) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (“Antidempinga nolīgums”). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(8) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

12.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/25

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 444/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

JAMBON SEC DES ARDENNES/NOIX DE JAMBON SEC DES ARDENNES

EK Nr.: FR-PGI-0105-01173 – 6.11.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—

☒ Produkta nosaukums

—

☒ Produkta apraksts

—

☐ Ģeogrāfiskais apgabals

—

☒ Izcelsmes apliecinājums

—

☒ Ražošanas metode

—

☐ Saikne

—

☒ Marķēšana

—

☒ Valsts prasības

—

☒ Citi:

—	to darbību saraksta ieviešana, kuras obligāti veicamas ģeogrāfiskajā apgabalā,

—	iesniedzējas grupas un pārbaudes struktūras nosaukuma un kontaktinformācijas atjaunināšana.

2. Grozījuma(-u) veids

—

☒ Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

—

☐ Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

—

☐ Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

—

☐ Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

3.1. Produkta nosaukums

Produkta nosaukums grozīts, lai iekļautu “Pārtikas produkta nosaukumu”, kas definēts spēkā esošās specifikācijas 2. nodaļā. Tas turpmāk ir šāds: Jambon sec des Ardennes/Noix de Jambon sec des Ardennes

3.2. Produkta apraksts

—

Šķiņķa gatavošanas ilgums no 270 dienām pagarināts līdz 360 dienām: šis noteikums ļauj iegūt labākas kvalitātes produktu, nodrošinot, ka šķiņķis nogatavināšanās laikā vairāk izceļ savu augļaino smaržu un žāvētas gaļas garšu. Pēc nogatavināšanās laika pagarināšanas šķiņķa minimālais svars minimālā gatavošanas laika beigās no 6 kg samazināts līdz 5,5 kg, lai ņemtu vērā svara zudumu žāvēšanas laika pagarinājuma dēļ.

—

Svītrots viens Noix de Jambon sec des Ardennes noformējuma veids – turpmāk to vairs nepiedāvās kā lielo ciskas augšdaļas gabalu kopā ar kaulu. Tam ir savs pamats, jo kauls apgrūtina šķiņķa sagriešanu. Turklāt atkaulot gaļas gabalus pirms žāvēšanas ir vieglāk; šis fakts veicināja to, ka plašāk ieviesās šāda prakse: ciskas augšdaļas gabalus turpmāk regulāri atkaulo pirms sālīšanas. Visbeidzot, lai panāktu, ka produktam ir specifikācijā aprakstītās organoleptiskās īpašības, kaulam klāt nav jābūt.

—	Samazināts ķīmisko īpašību (nitrāti un nitrīti) un mikrobioloģisko īpašību apraksts, saglabājot tikai to, kas vajadzīgs, lai ievērotu vispārējos noteikumus.

—	Svītroti aprakstošie elementi, kuriem nav objektīvs raksturs: “ļoti garšīgs”, “izsmalcināts”, “un izbaudīt visas tā patīkamās garšas nianses”.

—	Pievienots izsmeļošs saraksts ar atļautajiem noformējuma veidiem: šķiņķim – vesels, vesels atkaulots, vesels atkaulots un ar noņemtu ādu, atkaulotā porcijā vai sagriezts šķēlēs; ciskas augšdaļas gabalam – vesels, pusgabals vai sagriezts šķēlēs.

—	Pievienots šāds veids – vesels atkaulots un ar noņemtu ādu: šāds noformējums paredzēts vienīgi pārdošanai sagriežot.

—

Noformējuma veids “atkaulotā porcijā” aizstāj noformējumu “pusgabalos vai ceturtdaļgabalos”, kas nebija pietiekami precīzs un tātad bija grūti kontrolējams. Turklāt, ņemot vērā šķiņķu dažādīgumu, porcijas pēc lieluma bija samērā nevienādas, tātad lielums ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētajam produktam ir maznozīmīgs faktors.

—	Termins “veidots” (“moulé”) aizstāts ar terminu “presēts” (“pressé”), kas ir precīzāks. Ar abiem šiem terminiem apzīmē vienu un to pašu darbību – šķiņķa vai ciskas augšdaļas gabala presēšanu veidnē, lai samazinātu dobumu, kas izveidojas pēc atkaulošanas, un/vai piedotu produktam vēlamo formu.

—	Iespēja sagriezt kulinārijā izmantojamo ciskas augšdaļas gabalu ir attiecināta arī uz lielo ciskas augšdaļas gabalu. Tas darīts ne bez iemesla – abi šie gabali ir viegli sagriežami, jo tajos nav kaula.

3.3. Izcelsmes apliecinājums

—	Tā kā atcelts obligātais noteikums par cūkgaļas iegādi ģeogrāfiskajā apgabalā, punkti par audzējamo cūku izsekojamību ir svītroti.

—

Saskaņā ar izmaiņām valsts tiesību aktos un normatīvajos aktos nodaļas “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” redakcija ir konsolidēta, un tajā iekļauti obligātie noteikumi par deklarēšanu un reģistru kārtošanu attiecībā uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

—

Uzsākot sālīšanu, šķiņķus un lielos ciskas augšdaļas gabalus marķē neizdzēšamā veidā (ar spiedogu uz ādas vai svina zīmogu), norādot pagatavošanas nedēļu. Darba organizācijas un jo īpaši telpu tīrīšanas dēļ iesālīšanu veic reizi nedēļā. Līdz ar to nedēļas numurs ar iesālīšanas datumu un gabalu skaitu, ko norāda uz produktu partijas ražošanas lapas, ļauj kontrolēt dienās izteiktā gatavošanas laika ilguma ievērošanu.

—

Tā kā āda tiek noņemta, kulinārijā izmantojamo ciskas augšdaļas gabalu individuāla marķēšana neizdzēšamā veidā iesālīšanas posmā nav iespējama. Lai darītu iespējamu izsekojamību, katra partija tiek skaidri identificēta un nodrošināta ar ražošanas lapu, uz kuras norādīts izmantoto gabalu skaits un iesālīšanas datums.

—

Visdrīzākajā laikā pēc minimālā gatavošanas laika beigām gabalus šķiro. Tos, kuri neatbilst kritērijiem, kas definēti nodaļā par produkta aprakstu, izbrāķē, un to skaitu norāda partijas ražošanas lapā. Savukārt atbilstīgos gabalus marķē ar sarkankvēlē nokaitētu dzelzi (šķiņķus un lielos ciskas augšdaļas gabalus) vai individuālu marķējumu (kulinārijā izmantojamos ciskas augšdaļas gabalus). Marķēšanas datumu un gabalu skaitu reģistrē.

—	Iekļauta tabula ar dažādajiem ražošanas posmiem un ar tiem saistītajiem izsekojamības datiem: tas ļauj nodrošināt gabalu uzraudzību visā ražošanas procesa gaitā.

3.4. Ražošanas metode

—	Izbrāķēto vaislinieku liemeņi tiek izslēgti, jo no tiem iegūtie produkti neatbilstu ar šo AĢIN apzīmētā produkta organoleptiskajām īpašībām.

—

Svītrota obligātā prasība cūkas iegādāt ģeogrāfiskajā apgabalā: tas paver uzņēmējiem lielākas iespējas un ļauj iegādāties cūkas, vienlaikus ievērojot specifikācijā aprakstītās prasības attiecībā uz izejvielu īpašībām. Rezultātā svītroti arī noteikumi par cūku audzēšanu un kaušanu un liemeņu izvēli (noteikumi attiecībā uz cūku atnešanās un nobarošanas vietām, lopkautuvēm un izciršanas cehiem, kā arī ganāmpulka reģistra kārtošanu).

—	Svītrots kritērijs par cūku ēdināšanu visā nobarošanas perioda laikā (vismaz 75 % graudaugu un proteīnaugu). Tas darīts ne bez pamata, jo šis kritērijs cūkkopības nozarē jau tiek ļoti stingri ievērots.

—

Svītrots kritērijs par liemeņa svaru (> 72 kg): šodien lielākā daļu uzņēmēju pērk jau izcirstus cūku šķiņķus, tāpēc veseli liemeņi tiem nav tieši noderīgi. Lai definētu secīgos tehnoloģiskos posmus, lielāka nozīme ir aplīdzināta šķiņķa svaram (vismaz 9,5 kg), nevis tā liemeņa svaram, no kura šķiņķis iegūts.

—

Definēti precīzi kritēriji izmantojamās izejvielas atlasei.

—	Ieviests obligāts noteikums izmantot nesaldētu gaļu, lai nodrošinātu, ka gatavais produkts, kas iegūts vienīgi no svaigiem šķiņķiem, ir labā kvalitātē.

—	Izmantojamā aplīdzinātā šķiņķa svars no 9 kg palielināts līdz 9,5 kg: tas ļauj ņemt vērā žāvēšanas laika ilguma pagarinājumu par 90 dienām.

—	Izskata defektus turpmāk vērtē aplīdzinātam šķiņķim un nevis liemenim – daži defekti neskar šķiņķus, citus savukārt var labot aplīdzināšanas laikā, produkta kvalitātei līdz ar to nepasliktinoties (piemēram, atspalvošanas defekti).

—	Ieviesti kritēriji attiecībā uz pH (no 5,5 līdz 6,2) un gaļas krāsu (viendabīga, ne pārāk gaiša un arī ne pārāk tumša), pamatojoties uz Japānas skalu (atzīme skalā no 2 līdz 5), lai pārliecinātos, ka visiem šķiņķiem un ciskas augšdaļas gabaliem kvalitāte ir vienāda.

—	Svītrots liesas gaļas īpatsvars: šis kritērijs nešķiet vajadzīgs, jo to vērtē liemenim. Šķiņķu speķa biezums ir labāk piemērots kritērijs, ņemot vērā to, kāda galaprodukta iegūšanai tos izmanto – sausi žāvētas sālītas gaļas ražošanai: noteikts, ka šim biezumam jābūt vismaz 10 mm.

—	Pievienots apraksts par to, kādām jābūt ciskas augšdaļas gabala īpašībām pēc tā izciršanas un aplīdzināšanas – spēkā esošajā specifikācijā šīs īpašības nav sīki aprakstītas.

—

Svaigu ciskas augšdaļas gabalu svars pēc izciršanas un aplīdzināšanas: lai ņemtu vērā novērojamās gabalu anatomiskās proporcijas, kulinārijā izmantojamajiem ciskas augšdaļas gabaliem minimālais svars no 1,5 kg samazināts līdz 1,2 kg, bet lielajiem ciskas augšdaļas gabaliem 3,5 kg tas samazināts līdz 3 kg.

—

Žāvēto šķiņķu un žāvēto ciskas augšdaļas šķiņķu pagatavošana.

—

Noteikts, ka šķiņķi jāizgriež vietā, kas atrodas 10 cm no ciskas kaula galviņas: tas ļauj ievērot šķiņķu anatomiskās īpatnības un izdarīt apaļu griezumu. Šis noteikums aizstāj spēkā esošo formulējumu – griezuma vieta noteikta “divpirkstu atstatumā no pakaļējās daļas mīkstuma” –, kas var izrādīties subjektīvs. Papildus šim 10 cm kritērijam noteikts, ka izgriešanas metodi var izraudzīties gaļas izstrādājumu ražošanas meistars, lai ņemtu vērā katra gabala atbilstību attiecīgajai izcirtņu klasifikācijas klasei.

—	Pievienots noteikums par gabalu obligātu marķēšanu, norādot iesālīšanas nedēļu un gadu, lai atbilstu izsekojamības prasībām, kas uzskaitītas nodaļā par izcelsmes apliecinājumu.

—	Noteikumi par nitrātu izmantošanu padarīti elastīgāki: to lietošana turpmāk ir fakultatīva.

—	Svītrots to aromātisko vielu saraksts, kurus var izmantot šķiņķu un ciskas augšdaļas šķiņķu gatavošanā; šis saraksts nebija izsmeļošs. Ražotājs var izmantot citus aromātus ar nosacījumu, ka ievēros gatavo produktu īpašības.

—

Sālīšana: to veic, vairākkārt sālot ar sausu sāli. Spēkā esošajā specifikācija atļauj vienīgi sālīšanu ar rokām. Tā kā gatavošanas tehnoloģijas ir attīstījušās un ir vajadzīgs veikt masēšanu, lai atbrīvotu gabalus no asiņu atliekām, pirmo sālīšanu var veikt ar masēšanas mašīnām, kas uzsviež sausu sāli. Turpmākajās reizēs sālīšanu veic ar rokām, lai katram šķiņķim pareizi pielāgotu sāls daudzumu un sadalījumu. Ciskas augšdaļas gabalus sāla vienā reizē, tātad vienīgi ar rokām.

—	Svītroti noteikumi par žāvēšanai un nogatavināšanai atvēlēto telpu sanitāri higiēniskajiem apstākļiem, jo tie pieder pie vispārējiem tiesību aktiem.

—

Precizēti norises ilgumi un temperatūras šādiem posmiem: atpūtināšanai – 6–13 nedēļas temperatūrā, kas ir zemāka par 5 °C, bet žāvēšanai–nogatavināšanai – 34–44 nedēļas 10–18 °C temperatūrā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt Jambon sec des Ardennes/Noix de Jambon sec des Ardennes ražošanas procesu pareizu norisi.

—	Vairs netiek norādīts, ka ražošanas procesu ilgumu “novērtē ražotājs pats”, jo tas nebija obligāts noteikums. Saglabāti ir vienīgi minimālie ilgumi.

—	Jambon sec des Ardennes minimālais gatavošanas ilgums no 270 dienām palielināts līdz 360 dienām. Šis grozījums paver iespēju iegūt augstākas kvalitātes produktu, ļaujot, ka šķiņķis nogatavināšanās laikā vairāk izceļ savu augļaino smaržu un žāvētas gaļas garšu.

—	Precizēts tradicionālais tehniskais paņēmiens šķiņķu atkaulošanai, ko sauc par “goujage”, lai sniegtu regulējumu šim noteicošajam posmam Jambon sec des Ardennes/Noix de Jambon sec des Ardennes izskata veidošanā – produktu pēc kaula izņemšanas nav vajadzīgs aizšūt.

—	Iesaiņošana vakuumiepakojumā vai modificētas atmosfēras iepakojumā ir padarīta par obligātu posmā pēc atkaulošanas, lai novērstu jebkādu risku, ka pēc kaula izņemšanas iedobumā savairojas mikrobi.

—	Svītrots noteikums attiecībā uz ražotāju–sālītāju paškontroli, kuru tie veic, lai pārbaudītu sālīšanas viendabīgumu, sāls saturu produktā, produkta smaržas īpašības un speķa kvalitāti. Šis noteikums attiecas uz kontroles plānu.

3.5. Marķējums

—	Svītrotas norādes par produkta īpašībām, pārbaudes struktūru un patērēšanas dienestu, lai saglabātu tikai marķēšanas noteikumus, kas jāievēro attiecībā uz produktu ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

—	Svītrots noteikums par to, ka marķējumu obligāti jāapstiprina sertifikācijas iestādei: šis noteikums neattiecas uz specifikāciju.

—	Noteikts, ka obligāti norādāms Eiropas Savienības logotips, lai patērētājs būtu labāk informēts.

3.6. Valsts prasības

Ieviesta tabula ar galvenajām pārbaudāmajām vietām, kā to prasa valsts tiesību akti.

3.7. Citur

—

Turpmāk grupa, kas atbild par šo AĢIN un grozījumu pieteikumu, ir apvienība Les Charcuteries du Pays d’Ardennes. Tātad informācija par grupu Ardennes de France, kas bija reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja, ir svītrota un aizstāta ar grupas Les Charcuteries du Pays d’Ardennes nosaukumu un kontaktinformāciju.

—	Ieviests to darbību saraksts, kuras obligāti veicamas ģeogrāfiskajā apgabalā: gabalu sagatavošana (aplīdzināšana), sālīšana, žāvēšana un atkaulošana (ja vajadzīgs ar presēšanu).

—	Pārbaudes struktūra Grupa ir nolēmusi mainīt pārbaudes struktūru. Pārbaudes struktūras nosaukums un kontaktinformācija (A.d.F. Certification) aizstāti ar jaunās, grupas izraudzītās pārbaudes struktūras nosaukumu un kontaktinformāciju: Certipaq.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

JAMBON SEC DES ARDENNES/NOIX DE JAMBON SEC DES ARDENNES

EK Nr.: FR-PGI-0105-01173 – 6.11.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

Jambon sec des Ardennes/Noix de Jambon sec des Ardennes

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

a) Fizikālās īpašības

Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes ir ar sausu sāli gatavoti žāvētas gaļas izstrādājumi. Ierīvēšanai izmantotajam sālim pievienotas garšvielas, aromātiskas vielas un cukurs.

Minimālais gatavošanas ilgums (sākot no iesālīšanas) ir dažāds atkarībā no gabala veida: sausajam šķiņķim – 360 dienas, lielajam ciskas augšdaļas gabalam – 120 dienas, bet kulinārijā izmantojamajam ciskas augšdaļas gabalam – 45 dienas.

Gaļas gabalu minimālais svars pēc minimālā gatavošanas ilguma ir šāds:

—	Jambon sec des Ardennes ar kaulu – 5,5 kg,

—	Noix de Jambon sec des Ardennes – 3 kg lielajiem ciskas augšdaļas gabaliem (ko veido ciskas augšdaļas gabals un apakšējais ciskas augšdaļas gabals) un 800 g kulinārijā izmantojamajiem ciskas augšdaļas gabaliem.

Šķiņķim un ciskas augšdaļas gabala šķiņķim jābūt pietiekami sausiem un stingriem. Aptaustot tie nedrīkst būt ne cieti, ne arī izskatīties uzpūsti.

Šķiņķa un ciskas augšdaļas gabala šķiņķa speķis ir baltā krāsā, pēc konsistences stingrs, ar patīkamu smaržu.

b) Ķīmiskās īpašības

Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes mitruma saturs (attaukotā produktā) ir < 65 %.

c) Produkta ārējais izskats

Jambon sec des Ardennes pārdod kondicionētu vai nekondicionētu, veidotu vai neveidotu:

—	veselu – atkaulotu vai ar kaulu,

—	veselu atkaulotu un bez ādas,

—	atkaulotu un sadalītu porcijās,

—	sagrieztu šķēlēs.

Noix de Jambon sec des Ardennes pārdod kondicionētu vai nekondicionētu, veidotu vai neveidotu:

—

veselu,

—	pusgabalā,

—	sagrieztu šķēlēs.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Šķiņķi, kas iegūti no vaislas kuiļiem un sivēnmātēm, no Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes ražošanas procesa tiek izslēgti.

a) Izmantoto svaigo šķiņķu īpašības

Svaigajam šķiņķim pēc izciršanas un aplīdzināšanas ir šādas īpašības:

—	tas nav bijis saldēts,

—	pēc aplīdzināšanas tas sver 9,5 kg bez pavēderes un kājas,

—	griezums apaļš, bez pavēderes, griezuma vieta nedrīkst būt attālāka par 10 cm no ciskas kaula galviņas,

—	ar atdalītu kāju, ar saglabātu stilba saiti, stilbs nav pārdurts un pakaļējās daļas mīkstuma kauls daļēji izņemts. Šķiņķis var būt sālīts kopā ar tā anatomisko daļu – kāju,

—	bez redzamiem šāda veida trūkumiem: atspalvošanas defekti, ieplēsta vai apdedzināta āda, asinsizplūdumi, sasitumi, lūzumi, abscesi, izkārnījumu vai konveijera smērvielu traipi,

—	šķiņķis iegūts no viendabīgas, ne pārāk gaišas un ne pārāk tumšas krāsas gaļas, kuras 5,5 ≤ pH ≤ 6,2,

—	šķiņķa gaļas krāsa pēc Japānas skalas ir robežās no 2 līdz 5,

—	zemādas speķis balts un stingrs,

—	speķa kārta vismaz 10 mm biezumā, ko mēra ciskas kaula galviņas galā.

b) Izmantoto svaigo ciskas augšdaļas gabalu īpašības

Noix de Jambon sec des Ardennes jābūt tādiem, kas saglabājušies anatomiski veseli. Šie gabali ir daļēji klāti ar ādu, izņemot kulinārijā izmantojamos ciskas augšdaļas gabalus. Lielos ciskas augšdaļas gabalus pirms sālīšanas atkaulo.

Svaigajam ciskas augšdaļas gabalam pēc izciršanas un aplīdzināšanas ir šādas īpašības:

—	tas nav bijis saldēts,

—	atkarībā no kategorijas – svars kulinārijā izmantojamajiem ciskas augšdaļas gabaliem pārsniedz 1,2 kg, bet lielajiem ciskas augšdaļas gabaliem tas pārsniedz 4 kg,

—	bez redzamiem šāda veida trūkumiem: atspalvošanas defekti, ieplēsta vai apdedzināta āda, asinsizplūdumi, sasitumi, lūzumi, abscesi, izkārnījumu vai konveijera smērvielu traipi,

—	šķiņķis iegūts no viendabīgas, ne pārāk gaišas un ne pārāk tumšas krāsas gaļas, kuras 5,5 ≤ pH ≤ 6,2,

—	lielajiem ciskas augšdaļas gabaliem – zemādas speķis balts un stingrs.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ģeogrāfiskajā apgabalā veiktās gatavošanas procesa darbības ir šādas: izejvielu saņemšana un gabalu sagatavošana, sālīšana, žāvēšana, atkaulošana, presēšana.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Atkaulošanu, ja tā vajadzīga, veic šādi: pakaļējās daļas mīkstuma kaulu izņem, veicot stilba ādas iegriezumu līdz locītavai, pēc tam ar “goujage” paņēmienu veic ciskas kaula galviņas izņemšanu (ar rievkaltam līdzīgu instrumentu atdala ciskas kaula galviņu, nepārgriežot šķiņķi). Stilba kaulu, ikru kaulu un ciskas kaula galviņu izņem vienlaicīgi. Pēc šīs darbības beigām ādu aizver. Pēc tam atkauloto šķiņķi iesaiņo vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfēras iepakojumā, lai saglabātu tā organoleptiskās īpašības.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes marķējumā jābūt šādām norādēm:

—	AĢIN nosaukums Jambon sec des Ardennes vai Noix de Jambon sec des Ardennes,

—	Eiropas Savienības AĢIN logotips,

—	nogatavināšanas ilgums.

Ja produktu pārdod “iepriekš neiesaiņotu”, tad AĢIN nosaukumam Jambon sec des Ardennes vai Noix de Jambon sec des Ardennes un norādei “Indication géographique protégée” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) jābūt arī uz plāksnītēm vai jebkāda cita informācijas nesēja, kas paredzēts šādam nolūkam.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst viss Ardēnu (Ardennes) departaments.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

a) Dabas faktori

Ardēnu departamenta ziemeļdaļu – uz ziemeļiem no līnijas, ko iezīmē ziemeļu–dienvidu virzienā vērsta ieplaka, kuru veido Sormonne un Meuse ielejas –, aizņem Ardēnu kalnu masīvs, plašs šīfera klinšu apvidus, kura augstākā vieta atrodas 505 m virs jūras līmeņa. Departamenta dienviddaļā atrodas Šampaņas krīta līdzenuma ziemeļu daļa, kura reljefs ir viendabīgāks un kurā plešas lielajiem kultūraugiem atvēlētas platības. Starp šiem diviem apvidiem rietumos atrodas Thiérache, bet austrumos – Argonne, lēzenas pauguraines, kuras šķērso daudz ūdensteču.

Ardēnu departaments atrodas apgabalā, kas klimatiskajā ziņā veido pārejas joslu starp klimatu, kar ir drīzāk kontinentāls, un okeāna klimatu. Nokrišņu daudzums šeit ir ievērojams: Ardenne tas ir līdz pat 1 200 mm, bet Thiérache un Argonne apkaimē – 900–1 000 mm. Vidējā temperatūra šajos reģionos ir 8–10 °C. Vasarā tā nepārsniedz 17 °C, bet ziemā tā ir tikai 2 °C.

Apgabala klimata veidošanā liela nozīme ir reljefam, jo augstuma starpība virs jūras līmeņa departamentā ir pietiekami liela (ziemeļdaļa atrodas vairāk par 400 m, bet dienviddaļa – mazāk par 200 m virs jūras līmeņa). Ardēnu kalnu masīva skābās šīfera klintis ir par iemeslu tam, ka vietējais klimats ir aukstāks un mitrāks, turklāt šīs iezīmes pastiprina meži, kas klāj ievērojamu daļu teritorijas. Visbeidzot, ūdensteces ir izveidojušas ielejas, kurās katrā valda savdabīgs mikroklimats. Raksturīga šādu mikroklimatu iezīme ir vietēju miglu veidošanās naktī (departamentā novērotas līdz pat 120 miglainām dienām gadā) un ievērojamas diennakts temperatūras svārstības.

b) Cilvēkfaktori

Cūku audzēšana XIX gadsimtā Ardēnos bija ģimenes nodarbe. Parasti saimniecībās, laukstrādnieku mājās viena vai divas cūkas tika nobarotas un paredzētas pašpatēriņam un vietējam tirgum. Autors Victor CAYASSE savā 1920. gadā publicētajā darbā Folklore de Guignicourt sur Vence et de Faissault šajā sakarā rakstīja: “katra ģimene gadā nokāva vismaz vienu cūku un ar sausi žāvēto gaļu, ko no tās ieguva, iztika visu gadu”. Jules LEFRANC darbā Choses et gens de chez nous (uzrakstīts ap 1911. gadu), stāsta par mazā Sainte Vaubourg ciemata senlaiku ieražām: “sālītava parasti atradās pagrabā, (..). Iepriekš sagatavotos gabalus pa vienam nogādāja lejā sālītājam, kas rūpīgi lika tos kārtās, apkaisīja ar pipariem un garšvielām un ierīvēja ar pelēko sāli. (..)”“Pēc pusotra mēneša cūkgaļu atsālīja un (..) šķiņķus un speķa ceturtdaļas pakāra (..)” Pašreizējie gaļas sālīšanas meistari ir pārmantojuši šo tradīciju, kas aizsākusies no cūku turēšanas vietējās mājsaimniecībās. Mūsdienās šo zinātību turpina pārņemt dažādas to sālītāju paaudzes, kuri sistemātiski pulcējas sanāksmēs, lai uzlabotu savu produkciju kopumā.

Šī zinātība turpina savu izpausmi gaļas gabalu atlasē, sausās sālīšanas metodē, šķiņķu aplīdzināšanā ar rokām, atstājot “logu”, kas ļauj nodrošināt lēnu žāvēšanu, lai nepieļautu garozas veidošanos un lai šķiņķim saglabātos tam piemītošais krēmīgums.

5.2. Produkta specifika

Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes nogatavināšanas laikā iegūst augļainu smaržu un žāvētas gaļas garšu. Tie ir pilnīgi bez dūmojuma smaržas. Tie izdala izsmalcinātu melones augļainuma smaržu, ko pavada maiga sālījuma garša. Speķa aromāts jūtams vien nedaudz, un tas ir bez sasmakuma.

Šie produkti cietības ziņā ir tik lieliski, ka tos var viegli sagriezt plānās šķēlēs. To viendabīgā konsistence ir nedaudz elastīga un stingra, bet tie nav kraukšķīgi. Žāvētais šķiņķis un žāvētais ciskas augšdaļas gabala šķiņķis ir viegli sulīgi, patīkami krēmīgi un ēdot kūst mutē.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Produktu Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir to nevainojamā kvalitāte un labā reputācija.

Ardēnu departamentā lielā nokrišņu daudzuma un it īpaši biežo miglu dēļ ir mitrs klimats. Šķiņķu gatavošanai šādi apstākļi ir izrādījušies labvēlīgi. Ardēnu klimats sniedz trīs raksturīgas iezīmes, kas Jambon sec des Ardennes un Noix de Jambon sec des Ardennes ražošanai ir būtiskas: nokrišņu daudzums, vējš un piemērotas temperatūras. Žāvēšana un nogatavināšana tāpēc ir lēna un pakāpeniska. Šādi uzglabāšanas apstākļi apvienojumā ar ierīvējamās sāls izmantošanu, kurai pievieno aromātiskas vielas, garšvielas un cukuru, ļauj nodrošināt to, ka produkts iegūst specifiskas smaržas un garšas nianses, kas bagātīgi izpaužas, to nobaudot. Šķiņķis iegūst arī savdabīgu krēmīgumu.

Vēsturiski Ardēnu ģimenes, izmantojot departamenta klimata specifiku, gatavoja šķiņķus paši savam patēriņam. Sālīšanu veica aukstajos mēnešos, jo mākslīgās dzesēšanas iespēju toreiz nebija. Žāvēšana virtuvē un nogatavināšana bēniņos vairs nenotiek, taču pašreizējie līdzekļi ražošanai aukstumā un mitruma satura kontrolei ļauj radīt un pārvaldīt šādus apstākļus visu cauru gadu.

Sālītāji ir pratuši saglabāt šo senču šķiņķa gatavošanas zinātību.

Jambon sec des Ardennes reputācija datējama ar XIX gadsimtu. Jambon sec des Ardennes minēts vairākās publikācijās kā atsauces produkts sālījumu jomā. 1866. gada darbā par cūkgaļu autors Gustave HEUZE skaidro, ka visiecienītākos Francijas šķiņķus gatavo Basses Pyrénées, Bas-Rhin, Haut-Rhin, Meuse, Moselle, Ardennes un Vosges departamentā.

Tāpēc ir saprotami, ka Jambon sec des Ardennes tiek celts galdā svinībās un ēdienreizēs kopš XIX gadsimta beigām. Tā tas ticis piedāvāts arī brokastīs, ko būvdarbu ministram sniedza 1898. gada 21. augustāRaucourt dzelzceļa atklāšanas laikā vai 1924. gada 9. novembrī jaunā Nouzonville pilsētas rātsnama atklāšanas laikā.

Jambon sec des Ardennes, ko daudzi departamenta gaļas izstrādājumu ražotāji–sālītāji ražo galvenokārt vietējam tirgum, pakāpeniski kļūst par īstu preci, kuru piedāvā vairumtirdzniecībā, kā liecina 1929. gada reklāma.

Aptauja, ko 1994. gadā Overņā (Auvergne) veica Gaļas sālītāju apvienība ar Ekonomikas kopienas un Lauksaimniecības ministrijas atbalstu, liecina, ka Jambon sec des Ardennes produkcija, kaut arī tās apjoms nav liels, ir pazīstama arī ārpus departamenta. Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, Jambon sec des Ardennes atpazīstamības rādītājs, ko noskaidro ar noteiktiem aptaujas paņēmieniem, ir 23,4 %; tādējādi šis produkts ierindojas 5. vietā starp minētiem (pavisam deviņiem) šķiņķiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (4) 5. panta 7. punkts)

http://agriculture.gouv.fr/IMG/pdf/CDCIGPJambonsecdesArdennesetNoixdejambonsecdesArdennesV1_BO_cle86172f.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 444

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	57. sējums 2014. gada 12. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2014/C 444/01	Euro maiņas kurss	1

2014/C 444/02	Starpposma atjauninājums korekcijas koeficientiem, kas piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	2

2014/C 444/03	Ikgadējais atjauninājums to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	5

2014/C 444/04	Ikgadējais atjauninājums to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas no 2014. gada 1. jūlija piemērojami Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku atalgojumam un pensijām	10

2014/C 444/05	Atjauninājums, ar ko no 2014. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā	11

	Revīzijas palāta
2014/C 444/06	Īpašais ziņojums Nr. 18/2014 EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas	12

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2428
JPY	Japānas jena	147,20
DKK	Dānijas krona	7,4387
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79270
SEK	Zviedrijas krona	9,3575
CHF	Šveices franks	1,2012
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,0060
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,633
HUF	Ungārijas forints	308,14
LTL	Lietuvas lits	3,45280
PLN	Polijas zlots	4,1798
RON	Rumānijas leja	4,4508
TRY	Turcijas lira	2,8153
AUD	Austrālijas dolārs	1,5056
CAD	Kanādas dolārs	1,4281
HKD	Hongkongas dolārs	9,6348
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5892
SGD	Singapūras dolārs	1,6323
KRW	Dienvidkorejas vona	1 368,53
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,3385
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6916
HRK	Horvātijas kuna	7,6740
IDR	Indonēzijas rūpija	15 384,00
MYR	Malaizijas ringits	4,3385
PHP	Filipīnu peso	55,262
RUB	Krievijas rublis	68,6459
THB	Taizemes bāts	40,792
BRL	Brazīlijas reāls	3,2593
MXN	Meksikas peso	18,0523
INR	Indijas rūpija	77,5644

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 444/07	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importu	13

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2014/C 444/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7467 – Mitsubishi Heavy Industries/Mitsubishi Corporation/MHI Compressor International) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	24

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2014/C 444/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	25


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ